Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
metnes iedzīvotāji bija labākā situācijā nekā daudzi<br />
vācieši.<br />
Puslatvieši auga arī dorfos (vācu ciemos) viņpus un<br />
šimpus Elbas, kur mūsu puiši gāja uz ballītēm uzdancot<br />
un drīz sameklēja sev vācu draudzenes, kurām<br />
vīri vai brūtgani vēl nebija atgriezušies no gūsta.<br />
Mūsu donžuāni ar laivu pat irās pāri Elbai. Krievi visu<br />
laiku upes otrā krastā nebija un par patruļu kustību<br />
tika laicīgi paziņots. Kautiņi bija neizbēgami, jo, pretēji<br />
vācietēm, pie vācu vīriešu dzimuma mūsu vīriešu<br />
dzimums vieninieku kategorijā nekādu mīlestību<br />
nebaudīja. Arī holandieši, kas bija atsūtīti, lai vāktu<br />
kopā savu nolaupīto mašinēriju un vestu ar prāmjiem<br />
atpakaļ uz Holandi, rīkoja ballītes – gandrīz katru<br />
vakaru, ko apmeklēja ir mūsu čaļi, ir igaunietes.<br />
Holandiešiem netrūka ne ko dzert, ne ēst.<br />
Visumā, ja neskaita ballīšu puiku sakarus, nometnes<br />
iedzīvotāju saskarsme ar vāciešiem bija minimāla.<br />
Bija no dīpīšu puses pa kartupeļu zādzībai, pa<br />
uzbrukumam vācu baueru augļu dārziem. Ķiršus<br />
UNRRA nedeva, bet vai tāpēc puikas paliks neēduši!<br />
Divi mani vēlākie skolas biedri bija tikuši pie angļu<br />
frenčiem un ēda vācu ķiršus uz velna paraušanu. Vācieši<br />
baidījās kaut ko teikt, jo domāja, ka darīšana ar<br />
angļiem. Citiem, kam frenču nebija, tik viegli negāja.<br />
Vienu ķiršu ēdāju vācietis bija pārsteidzis savā augļu<br />
dārzā sēdam ķiršu kokā. Vācietis apsēdies zem koka<br />
un abi gaidījuši, kuram pirmajam apniks. Kā status<br />
quo tika atrisināts, neatceros.<br />
Ar laiku mūsu vieninieki izceļoja uz Angliju vai iestājās<br />
sardžu dienestā. Arī dzīve dorfos normalizējās,<br />
kad lielais vairums friču atgriezās no gūsta. Mūsu<br />
pie angļiem strādājošie Timber Control „mežinieki“,<br />
kas diezgan labi nopelnīja, pie vācietēm bija lielā cieņā.<br />
Šīs draudzības reizēm pārvērtās laulībās, kas bija<br />
laimīgas un noturīgas. Daudzas vācietes aizbrauca<br />
vīriem līdzi uz citiem kontinentiem un labi iemācījās<br />
latviešu valodu. Bet tas bija vēlākos gados. Pirmais<br />
Alt-Garges latvietis, kas apprecēja vācu meiteni (no<br />
Barskampa), bija Jānis Āķis. Viņš tur arī palika uz pastāvīgu<br />
dzīvi. Arī no angļu Timber Control darbiniekiem<br />
viens apprecēja latvieti, otrs – igaunieti, un aizveda<br />
sev līdzi uz Angliju.<br />
Tas, ka pats nedejoju, ēda manu mūžu. Ne jau, ka<br />
galīgi nemācēju – Stepiņš mani ezermalā bija apmācījis<br />
fokstrotā, bet vienkārši nebija dūšas. Viens<br />
otrs caur krūmiem bija noskatījies, un informētas<br />
aprindas gaidīja, kad tad nu es iešu tautās. Vienā<br />
ballē saņēmu dūšu. Uzlūdzu vecāku dāmu uz danci.<br />
Nodancoju, bet neteiksim, ka tas bija milzīgs panākums.<br />
Es nemācēju partneri vadīt. Turpmāko dancošanu<br />
uzdevu. Uz ballēm negāju. Visi amizieri ar<br />
meitenēm man nogāja gar degunu! (Tikai Austrālijā<br />
nobeidzu dejas kursus un pamazām ieguvu laba<br />
dejotāja vārdu).<br />
Turpinājums sekos<br />
Par Atskatīties, pasmaidīt autoru, dramaturgu, režisoru,<br />
vairāku grāmatu autoru Uldi Siliņu skat.<br />
JG252:36 un 255:72. Autobiogrāfisko piezīmju pirmais<br />
turpinājums „Vācijā kara pēdējos mēnešos” iespiests<br />
JG257.<br />
2010. gada martā Brēmenes pilsētas organizētajā<br />
starptautiskajā dzejas konkursā no latviešu autoru<br />
darbiem uzvaru gūst Laumas Zvidriņas vāciskotais<br />
Leona Brieža dzejolis. Attēlā dzejas plakāts<br />
tiek piestiprināts pie kāda Brēmenes nama mūra<br />
sienas<br />
33
Change language