Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Filma. Flash forward. Svētdiena. Saņēmu<br />
Valža nāves ziņu. Dvēsele tā pa īstam satrūkstas.<br />
Mēs visi zinājām, ka Valdis dzīvos vismaz<br />
līdz simts. Sāku staigāt uz Aizej tur, nezin<br />
kur… Valdis mums bija ceļrādis uz Mājām.<br />
Vienmēr tik drošs, vienmēr tik pārliecināts.<br />
Kamēr dvēsele pārstrādā Lielo Sāpi, prātā kā<br />
atelpa iešaujas maza grāmata/buklets MĀJA,<br />
kuru sakopoja radoši ļaudis Latvijā, vairums<br />
arhitekti īsi pēc Atmodas. Tad, kad Latvijas<br />
kopdvēsele vēl virmoja gaišās cerībās un kad<br />
„parastie” cilvēki eksultēja tik tikko uzplaukušajā<br />
garīgajā brīvībā. Valdis bija Tornis. Tātad<br />
citēšu no MĀJA (kuras novilkumu, it kā zinādama,<br />
nesen biju lūgusi, lai man atsūta<br />
Valters Nollendorfs – vēl viens no mūsu dižozoliem);<br />
citēšu, ko saka mūsu tautas brāļi<br />
un māsas par Māju un Torni. Citēšu jums šos<br />
skaistos vārdus kā mierinājumu un kā ceļrādi<br />
uz turieni, kur aizgāja mūsu Valdis. Es nolieku<br />
šos vārdus kā ziedu uz Tava kapa, Valdi.<br />
TORNIS varbūt nav īstais vārds, tas neietver<br />
visu. Es gribu runāt par „viens virs otra”, par<br />
īpašu kārtību vai kārtojumu, par – pacelšanu<br />
vai PACELŠANOS PĀRI.<br />
Tas ir jumts virs <strong>mājas</strong>, tas ir manteļskurstenis<br />
virs pavarda. Tā ir Saule virs lauka. Tie ir Jāņi.<br />
Tas ir zārks bēniņos. Vārds ‘tornis’ šeit var tikt<br />
lietots tikai atslēgas vietā. Tikpat labi (vai slikti)<br />
varētu teikt „vertikāle”. Ap mums ir kustība,<br />
viļņojumi un strāvojumi. Mēs esam liecinieki<br />
notikumu plūsmai, visdažādākiem materiālu<br />
priekšmetu, formu kārtojumiem, bet<br />
fiksējam tikai tos, kas liekas būtiski. Tas var<br />
notikt domās un atziņās, tas realizējas darbos<br />
– konkrētos apjomos. Man liekas, ka šobrīd<br />
mums (vismaz man) ir nepieciešams noskaidrot,<br />
kur mēs stāvam un kas ir virs mums.<br />
UN TAD NĀK ATKLĀSME, ka tas ir bijis svarīgi<br />
arī cilvēkiem, kas šeit dzīvojuši senāk. Tiem,<br />
kas jau pirms tūkstošiem gadu mācējuši izsekot<br />
saules gaitai visa gada garumā. Iezīmējot<br />
saulgriežu brīžus. Viņi ir domās izsekojuši arī<br />
saules gaitai tās neredzamā ceļa posmā – aizsaulē.<br />
Cilvēks ZEM SAULES, cilvēks aizsaulē.<br />
Es, tu, mēs un – Saule. Pacelt galvu, ieraudzīt<br />
to, kas ir PĀRI un mēģināt saprast.<br />
UN TAD SĀK LIKTIES, ka latviešu lauku māju<br />
tradicionāla jumta forma nav tikai lietderības<br />
noteikta, bet ka tā atspoguļo gadu simtos<br />
apjausto un veidoto priekšstatu par pasaules<br />
uzbūvi un velēšanos dzīvot saskaņā ar tās<br />
likumiem un kārtību. Ēkas izaug no apkārtnes<br />
ainavas, nevis kontrastējot, bet papildinot<br />
to. Lauku sētas centrā dzīvojamā māja.<br />
Tās centrs ir pavarda vieta. Ap to kārtojas visas<br />
norises un grupējas telpas. Senā pavarda<br />
vieta atradusies āderu krustojumā. Līdz ar to<br />
22<br />
centrs kļūst par asi, par vertikāli – par torni ar<br />
kosmiskām dimensijām.<br />
Tādā gadījumā TORNĪ IR ANTENAS SAKARU<br />
NODIBINĀŠANAI AR GARĪGO METROPOLI –<br />
AUGSTĀKO SAPRĀTU.<br />
Mīļais Valdi, es ceru, ka GARĪGĀ METROPOLĒ<br />
arī tiek spēlēts Pingpongs.<br />
Bēgļu laikā Vācijā dzimušā Sniedze Ruņģe (pseidonīms<br />
Dīna Rauna), dzejniece, teātra darbiniece un<br />
māksliniece, publicē pirmo dzejoli žurnālā Mēs, kam<br />
seko publikācijas ASV un Eiropas izdevumos, arī<br />
Literatūrā un Mākslā, krājumā Dzejas diena (1990,<br />
1991). Iznākuši dzejkrājumi Pusnakts negatīvi (1971),<br />
Klauna āda (1974), Ķekars (1985).<br />
Jānis Krēsliņš, Sr.<br />
SIGURDS GRAVA –<br />
ARHITEKTS,VALODNIEKS,<br />
KARTOGRĀFS<br />
JG259:77 īsumā pieminēts, ka mūžības lappusi<br />
pavēris starptautiski pazīstamais pilsētbūvniecības<br />
speciālists, profesors Sigurds<br />
Grava (1934.25.IX-2009.25.IX), ilgus gadus<br />
Kolumbijas (Columbia) U. arhitektūras fakultātes<br />
profesors un tās pilsētplānošanas programmas<br />
vadītājs. Līdztekus tam bijis arī firmas<br />
Parsons Brinckerhoff viceprezidents un<br />
tehniskās plānošanas direktors. Darbojies<br />
par konsultantu Apvienoto Nāciju organizācijas<br />
transporta un plānošanas lietās vismaz<br />
25 valstīs visos kontinentos. 70. un 80. gados<br />
vadījis USA/USSR Technical Exchange vizītes<br />
uz PSRS. Bijis arī Fulbraita lektors (Fulbright<br />
Lecturer) Rīgas Tehniskajā U. (1994), piedalījies<br />
Rīgas attīstības plāna veidošanā (1995.,<br />
2004./2005), publicējis vairākas nozīmīgas<br />
grāmatas, no kurām izceļama Urban Transportation<br />
Systems (2003), daudzus rakstus<br />
profesionālos žurnālos, arī izdevumā Latvijas<br />
Arhitektūra, iecelts par Latvijas Zinātņu akadēmijas<br />
ārzemju locekli un apbalvots ar TZO.<br />
Sevišķi nozīmīga ir Gravas loma organizācijas<br />
Association for the Advancement of Baltic<br />
Studies (AABS) izveidošanā.<br />
Arī JG publicēti Sigurda Gravas raksti, piemēram,<br />
„Kāda būs Rīga 2000. gadā” [JG71<br />
(1968)]. Maz zināmas ir vairākas viņa publikācijas<br />
par latviešu valodu un arī vēsturi, to<br />
vidū Angļu-latviešu pilsētvides terminu vārdnīca<br />
(Rīgā: Jāņa Rozes apgāds, 2006. 320
Change language