Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
līdz ar to spriegs un dažādiem viedokļiem<br />
piepildīts, kaut ne izteikti polemisks. Runātāji<br />
– gan Latvijas (Imants Auziņš, Viktors<br />
Hausmanis, Ilgonis Bērsons, Māra Zālīte,<br />
Amanda Aizpuriete, Jānis Ramba, izdevniecības<br />
„Zinātne“ direktors Ivars Riekstiņš, Knuts<br />
Skujenieks, Harijs Hiršs, Aleksandrs Pelēcis,<br />
Viesturs Vecgrāvis, Janīna Kursīte, Jāzeps Osmanis<br />
kā izdevniecības „Sprīdītis“ direktors,<br />
Lija Brīdaka, tulkotāja Solveiga Elsberga, izdevniecības<br />
„Liesma“ vadītājs Uldis Norietis,<br />
Misiņa bibliotēkas pārstāve Anna Šmite,<br />
Anna Rancāne, Anda Līce, Reinis Ādmīdiņš,<br />
Leons Briedis, Jānis Mauliņš u.c.), gan trimdas<br />
rakstnieki un grāmatizdevēji (Veronika<br />
Strēlerte, Andrejs Irbe, Olafs Stumbrs, Aina<br />
Kraujiete, Sarma Muižniece, Aivars Ruņģis,<br />
Irēne Avena, Kārlis Zvejnieks). Runu tematika<br />
ir daudzveidīga, brīžam pārāk saraibināta un<br />
specifiska, jo kāds runātājs centies aptvert<br />
šīs Sagaitas emocionālo, cits racionālo jēgu,<br />
ir filoloģiskas konkrētu tekstu analīzes (piemēram,<br />
Irēne Avena analizē Ilzes Šķipsnas<br />
Aiz septītā tilta), tiek runāts par katras atsevišķās<br />
literatūras īpatnībām, ieskicēta latgaliešu<br />
literatūras nozīmība. Taču galvenā ievirze<br />
– risināt grāmatizdošanas problēmas, panākt<br />
intensīvāku trimdas grāmatu un periodikas<br />
ieplūšanu Latvijas bibliotēkās (piemēram,<br />
Nacionālā bibliotēka ir uzrakstījusi aicinājumu<br />
Latviešu rakstnieku apvienības jeb<br />
LaRAs biedriem un citiem trimdas latviešiem<br />
dāvināt savas grāmatas Nacionālajai bibliotēkai,<br />
apzināta nepieciešamība rakstīt jaunu<br />
literatūras vēsturi (Valters Nollendorfs, Viktors<br />
Hausmanis), savukārt Harijs Hiršs rosina<br />
uzrakstīt divus pētījumus – vienu par Latvijas,<br />
otru par trimdas literatūru, kur kāds Latvijas<br />
literatūrzinātnieks izvērtētu trimdā 45 gados<br />
radīto, bet trimdas zinātnieks – Latvijas literāros<br />
procesus padomju gados.<br />
Latvijas literatūrzinātnieku izjūtas šajā jaunajā<br />
situācijā Viesturs Vecgrāvis skarbi raksturo<br />
kā atrašanos diezgan idiotiskā stāvoklī,<br />
(..) jo ko gan dod divarpus gadi, kopš mēs<br />
esam ieguvuši atļauju sākt, es uzsveru, atļauju<br />
sākt lasīt trimdas literatūru, ja mēs<br />
esam šo literatūru tik tā aptaustījuši. Es pats<br />
lasu gan lekcijas universitātē, gan arī cenšos<br />
periodikā publicēt trimdas autoru darbus.<br />
Taču mums visiem ir gaužām fragmentārs<br />
ieskats trimdas literatūrā kopumā. Un es<br />
nevaru pašpārliecināti paziņot, ka mēs šeit<br />
gan Zinātņu akadēmijā, gan Rakstnieku savienībā,<br />
gan izdevniecībā redzētu tā frontāli<br />
to visu, kas ir 45 gados radīts. 23 Šī apjausma<br />
23. Sagaita. Pasaules latviešu rakstnieku tikšanās<br />
1990. gada 26.un 27.decembrī. Redaktors Alberts<br />
Ločmelis. Rīga: Rakstnieks, 1991. 84. lpp.<br />
20<br />
dzelzs priekškara norieta periodā spilgti raksturo<br />
atšķirīgās politiskās telpas: trimdas literatūrzinātnieki<br />
visus šos gadus bija sekojuši<br />
literatūras procesiem Latvijā, tos apcerējuši,<br />
savukārt jaunākā literatūrzinātnieku paaudze<br />
Latvijā atklāj sev jaunu latviešu literatūras<br />
daļu, ar kuru iepriekšējos gados nācies<br />
sastapties minimāli un fragmentāri, bet kas<br />
sevī ietver kvantitatīvi un kvalitatīvi bagātu<br />
informāciju un vēstījumu par laikmetu.<br />
Atsauksmes par kongresu lasāmas arī vēstulēs,<br />
piemēram, Anšlavs Eglītis apsauc Valentīnu<br />
Pelēci: Vai Tu negavilē mūsu dūžiem<br />
L.[Latvijā – E.E.K.] balsis par strauju? Viņi ir<br />
lieli līkmuguras. Rakstnieku kongresā bēga<br />
no trimdiniekiem kā spitālīgiem. Ka tikai ko<br />
nepiesien, ka nepazaudē dāčas un valsts algas.<br />
Cik nesen Ziedonis vēl dziedāja, ka Ļeņins<br />
ir pasaules sirds? Un dziedās atkal, ja<br />
vajadzēs. Peterim ir kantoris Maskavā un<br />
laba alga – tas tikai brīdina: „Atšķirties no<br />
Krievijas būtu drausmīga kļūda.“ Cik vēl nesen<br />
Čaklā lit. avīze rakstīja, ka pie Brīvības<br />
pieminekļa pulcējušies huligāni? Nav jau<br />
viegli dzīvot despotijā. Kādu laiku visi rādījuši<br />
drusku dūšu, bet – ko gavilēt arī tur nav. 24<br />
1990. gada janvārī Dzimtenes Balss pārtapa<br />
par Tēvzemes Avīzi, kuras pēdējais numurs<br />
iznāca 1992.23.X ar prezidenta Jāņa Čakstes<br />
attēlu uz pirmā vāka un līdzstrādnieka<br />
Valda Krāslavieša dzejoli „Tavs prāts lai notiek!“.<br />
Avīzes redaktors Voldemārs Hermanis<br />
savā uzrunā teicis: „Tēvzemes Avīzes“ 1.<br />
numurs iznāca 1990. gada janvārī. Līdz tam<br />
bija „Dzimtenes Balss“. Bija tendencioza pieeja<br />
visām norisēm Latvijā un tās slejās „bezsaules<br />
norieta“ sludināšanai trimdai, bija latviešu<br />
tautas skaldīšanas negods. Bet, atmodas<br />
laikiem sākoties, šī pati „Tēvzemes Avīzes“<br />
priekšgājēja vēl pirms „Atmodas“ iznākšanas<br />
atklāti vēstīja par dziļajām pārmaiņām<br />
ceļā uz nacionālo atdzimšanu.” Kā raksta<br />
Uldis Ģērmanis rakstā „Atvadu vārdi kādai<br />
nelietībai“, „mūsu preses vēsturē nekad nav<br />
bijis tik neķītra, nodevīga un latviešu tautas<br />
eksistencei kaitnieciska izdevuma kā šis okupantu<br />
rupors. 25<br />
Lai veicinātu izpratni par trimdas literatūras<br />
attīstību, šodienīgumu, tiek pārpublicēti<br />
raksti, piemēram, žurnālā Avots 26 Valijas<br />
Ruņģes „Literatūra trimdā, modernās trimdas<br />
literatūras: definīcijas, piemēri, analīze“<br />
24. Anšlavs Eglītis vēstulē Valentīnam Pelēcim<br />
1990.10.II. RTMM 554988<br />
25. Ulafs Jāņsons. „Atvadu vārdi kādai nelietībai.”<br />
Latvija Amerikā 1993.16.I, 6. lpp.<br />
26. Avots. 1989, 7:22-27.
Change language