Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Māris Čaklais. Kopīgā doma nobriedusi tāda,<br />
ka ir jāizveido koordinējošs centrs, kur būtu<br />
iegūstama informācija par visu, ko iecerējušas<br />
tuvākā vai tālākā nākotnē ārējo kultūras<br />
sakaru jomā mūsu radošās savienības, organizācijas,<br />
iestādes. 7<br />
Nožēla un labas gribas apliecinājumi nāk<br />
arī no trimdas puses. 1988. gadā laikrakstā<br />
Laiks Ilgvars Spilners raksta, ka līdz šim trimdas<br />
organizācijas Latvijā par izciliem latviešiem<br />
ir atzinušas tikai tos, kas iet nacionālo<br />
mocekļu ceļu, bet ne tos, kas okupācijas apstākļos<br />
mēģina darīt ikdienas latvieša darbu,<br />
lai tautas gars un kultūra dzīvotu. Secinot,<br />
ka pieeja jautājumiem par Latviju bijusi aizspriedumaina<br />
un dogmatiska, jo trimdinieki<br />
lielākoties neievēroja, ka tauta Latvijā balsoja<br />
par rakstniekiem un dzejniekiem, stāvot<br />
rindās pie grāmatu veikaliem un izķerot viņu<br />
jaunās publikācijas stundu laikā, Spilners ar<br />
prieku atzīst: Paldies Dievam, ar laiku šeit,<br />
trimdā, sabiedrisko namu un dievnamu durvis<br />
atveras arī mūsu labākajiem cilvēkiem no<br />
Latvijas, jo – vai drīkst tikai aizlūgt par tautu<br />
okupētajā dzimtenē, bet, kad tauta pie durvīm,<br />
tad tās turēt aizslēgtas. 8<br />
Jānis Peters savā runā LKP CK plēnumā<br />
1989.5.I uzsver: ...sarunās ar cilvēkiem Rietumos<br />
galvenais vadmotīvs ir – nepazudiniet<br />
perestroiku, esiet droši, bet uzmanīgi! Pazudinot<br />
perestroiku, jūs izdarīsiet daudz ļauna<br />
ne tikai sev, bet visai pasaulei. Perestroikas<br />
bojāeja var nopietni apdraudēt cilvēci. (..)<br />
Savu sadarbību piesola latviešu izcelsmes<br />
biznesmeņi ASV, Kanādā, Lielbritānijā, VFR,<br />
Skandināvijā. Vai mēs esam gatavi sadarboties,<br />
vai mēs esam gatavi atzīt, ka latviešu<br />
emigrantu vai trimdinieku pozīcija ir mainījusies<br />
tieši proporcionāli atdzimšanas procesiem<br />
Latvijā? Un tikai stagnātie spēki abās<br />
pusēs joprojām baidās zaudēt tradicionālo<br />
ienaidnieka tēlu, kurš, visu zemju konservatoriem<br />
savienojoties, viņiem nodrošina maizi<br />
un darbu. 9<br />
Tieši tajā pašā dienā, kad publicēta Petera<br />
runa, 1989.7.I Anšlavs Eglītis vīlies raksta Valentīnam<br />
Pelēcim, ka no mīļās dzimtenes nekādas<br />
labās ziņas vis nenāk. Krievus stūķējot<br />
iekšā tieši pastiprināti. Brīvo runāšanu Peters<br />
sauc par politisku kosmētiku un trimdiniekus<br />
par „kraķiem“. Pats grib stingri turēties<br />
7. Dainis Goldberģis. „Par līdztiesību un atsaucību<br />
labos darbos.” Dzimtenes Balss 1988, 51:4.-5.<br />
8. Ilgvars Spilners. „Ceļā no ideoloģiskas stājas uz<br />
praktisku nacionālu darbu.” Laiks 1988.28.XII.<br />
9. Jānis Peters. „Iesim droši, bet uzmanīgi!”<br />
Literatūra un Māksla 1989.7.I, 2. lpp.<br />
18<br />
pie Maskavas un saviem amatiem un veikalu<br />
apmeklēšanas kartēm – kādas tagad izdala<br />
labākiem cilvēkiem, jo bodes esot tukšākas<br />
nekā jelkad. Totiesu viņš stingri pieprasa, lai<br />
trimdas kraķi ziedo dzimtenei. Pirmo devu,<br />
kas domāta trūcīgiem bērniem, gan esot paņēmuši<br />
krievi, lai nodotu tur „kur vajag“. 10<br />
1989. gada noskaņojumu Latvijā precīzi raksturojis<br />
Dr. Ulafs Jāņsons: Pašlaik modē ārzemju<br />
latvieši. 11 To apliecina gan Jāņa Petera<br />
jau iepriekšpieminētā runa LKP CK plēnumā,<br />
tāpat bijušais diplomāts un KKS priekšsēdis<br />
Alberts Liepa kritizējis līdzšinējo pārcensonīgo<br />
padomju robežu apsardzību un dokumentu<br />
kontroli un sakāpināto aizdomīgumu<br />
pret iebraucējiem un izbraucējiem. Vajagot<br />
mēģināt labāk iepazīt ārzemju latviešu koptēlu,<br />
meklējot atbildi agrāk noklusētiem vai<br />
piesardzīgi apietiem jautājumiem. 12<br />
1989. gadā Imants Ziedonis ir sarakstījis scenāriju<br />
filmai par latviešiem ārzemēs (Es, latvietis),<br />
ko veido Ansis Epners. Par šo filmu<br />
Ziedonis paskaidro: Svešatnes latviešu gaišākie<br />
prāti mums ir ļoti vajadzīgi – viņiem ir ne<br />
tikai latviskā dzīves ziņa, latviskā darba prasme,<br />
inteliģence, bet arī pasaules izglītības<br />
potenciāls, pasaules sakarību liela izpratne.<br />
Mani interesē tā svešatnes latviešu daļa – ar<br />
savu izcilību, ar mūsu nacionālo izcilību, ar<br />
to, kā viņi pārstāv mūsu tautu kādā izcilā<br />
spējā. Varbūt šī būs pirmā filma, kas slavēs<br />
latviešus. Mēs visu laiku nihilistiski un bikli<br />
esam attiekušies pret savām vērtībām. Esmu<br />
vienmēr pārsteigts, ka latviešiem piedēvē<br />
aprobežotu nacionālismu. Manuprāt, latvieši<br />
ir izcili internacionāla tauta, tāpēc viņi<br />
vienmēr ir mocījušies, cietuši mazspējīgākā<br />
vidē, kas līdz internacionālei nav izaugusi. Ja<br />
kāds šodien latviešiem pārmet nacionālismu,<br />
tad tas ir muļķis vai draņķīgs, bezkaunīgs cilvēks,<br />
kas, nezinot kontekstu, atļaujas ņemt<br />
šādus vārdus mutē. 13<br />
1989. gada sākumā Imants Ziedonis kā dzejnieks<br />
un arī kā Latvijas Kultūras fonda vadītājs<br />
kopā ar dēlu Rimantu Ziedoni, dziedātāju<br />
solisti Ievu Akurateri un fotogrāfu Gunāru<br />
Janaiti pabijis ASV, piedalījies vairā-<br />
10. Anšlavs Eglītis vēstulē Valentīnam Pelēcim<br />
1989.7.I. RTMM 554978<br />
11. Ulafs Jāņsons. „Pašlaik modē ārzemju latvieši.”<br />
Brīvā Latvija 1989.30.I, 3. lpp.<br />
12. Alberts Liepa. „Svešā zemē, svešu tautu vidū.”<br />
Padomju Jaunatne 1988.28.XII, 2. lpp.<br />
13. „Visi vienā varavīksnē. G.Zvirbule intervē<br />
I. Ziedoni un A. Epneru.” Literatūra un Māksla<br />
1989,1:. 15.
Change language