Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Maketa fails - Jura Žagariņa mājas lapas
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
vijā var uzskatīt par lūzuma gadu nacionālajā<br />
kustībā pret okupācijas režīmu 1 .<br />
1988.1.VI notika Radošo savienību plēnums,<br />
kur latviešu inteliģence izvirzīja padomju<br />
okupācijas varai prasības, kuras faktiski sakrita<br />
ar Helsinki-86 prasībām. Pēc Jāņa Petera<br />
scenārija, plēnuma prezidijā bija nosēdināti<br />
LPSR un LKP nomenklatūras vadītāji,<br />
kuri bija spiesti nesagatavoti TV kameru<br />
priekšā paciest intelektuālu pazemojumu,<br />
noklausoties, piemēram, kādreizējā nacionālkomunistu<br />
līdera Eduarda Berklava atmaskojošo<br />
runu par Latvijas okupāciju 1940.<br />
gadā un Mavrika Vulfsona norādes par Molotova-Rībentropa<br />
pakta slepeno vienošanos.<br />
Plēnuma ietekmē 1988. gadā Latvijas bibliotēkās<br />
atgriezās aizliegtās grāmatas.<br />
1987. gada rudenī notika kārtējais KKS plēnums,<br />
un pirms šī plēnuma komitejas priekšsēdētājs<br />
Dainis Goldberģis intervijā laikrakstā<br />
Cīņa apgalvo, ka jaunā politiskā domāšana<br />
jau paspējusi ienest jaunas vēsmas arī KKS<br />
darbā, tāpēc līdzšinējā Kultūras sakaru komitejas<br />
vizītkarte kļuvusi vecmodīga. Uzsverot,<br />
ka komitejas pastāvēšanas un darbības jēga<br />
(tāpat kā līdz šim) būs humāna – ar kultūras<br />
sakaru starpniecību tuvināt Latviju ārzemēs<br />
dzīvojošajiem latviešiem 2 un ka pārkārtošanās<br />
laikā kritika ir labākais palīgs, Goldberģis<br />
min piemēru: ...mūs sāk kritizēt, sak, arī pie<br />
mums ārzemēs ir rakstnieki, gleznotāji, pianisti,<br />
diriģenti, viņiem arī ir ko rādīt un stāstīt<br />
tautai Latvijā. Jāatzīst, ka mēs šo kritiku<br />
uzņēmām diezgan augstprātīgi, viņu radīto<br />
kultūras vērtību mērojām ar to pašu olekti,<br />
ko lietojam pie mums, un izdarījām Zālamana<br />
spriedumu: „Tur nav vajadzīgā līmeņa. (..)<br />
Pamazām viņi sāk pārvarēt savu mazvērtības<br />
kompleksu un mēs – savu augstprātību. 3 Kā<br />
ironizē Dr. Ulafs Jāņsons, Goldberģis aicināja<br />
savus darbiniekus elastīgi pārkārtoties, neiztēlojot<br />
lojālos patriotus tūlīt par padomju varas<br />
apoloģētiem, bet, pacietīgi strādājot, panākt,<br />
lai ārzemju latvieši saprastu, ka pastāvošo<br />
iekārtu Latvijā nespēj uzveikt ne Helsinku’86<br />
grupa, ne arī spekulācijas ap 14. jūniju,<br />
23. augustu vai 18. novembri 4 . Savukārt<br />
1. Latvija likteņa gaitās 1918-1991. Pārskats, kā<br />
dzīve ritēja Latvijā, kopš neatkarības pasludināšanas<br />
1918. gadā līdz šodienai. [autoru kolektīvs]. Rīga:<br />
Preses Nams, 2006,<br />
2. „Ar jaunu vērienu un domāšanu. Ar KKS priekšsēdētāju<br />
Daini Goldberģi sarunājas Cīņas ārzemju<br />
informācijas nodaļas vadītājs Edvīns Berķis.” Cīņa<br />
1987.23.X., 4. lpp.<br />
3. „Ar jaunu vērienu un domāšanu. Ar D. Goldberģi<br />
sarunājas E. Berķis.” Cīņa 1987.23.X.<br />
4. Ulafs Jāņsons. „Kultkomam jauna izkārtne.”<br />
1988. gadā Literatūrā un Mākslā Ilgonis Bērsons<br />
mudinājis izbeigt feļetonisko emigrantu<br />
kritizēšanu, mēģinot saskatīt, ka latvieši<br />
ārzemēs atstājuši kultūras vērtības.<br />
1988. gada oktobrī tika dibināta Latvijas Tautas<br />
fronte (turpmāk – LTF), tā savu darbību<br />
uzsāka laikā, kad strauji pieauga tautas pašapziņa.<br />
Šis process ieguva latviešu tautas<br />
„trešās atmodas“ apzīmējumu. LTF avīze Atmoda<br />
drīz kļuva par vispopulārāko preses izdevumu<br />
Latvijā. 1988.15.XII Kinonama zālē<br />
Rīgā sanāca KKS 4. konference, un par konferences<br />
ievadījumu Dzimtenes Balsī teikts,<br />
ka jaunatnes koris „Sindi puķu dārzs“, konferences<br />
dalībniekiem svinīgi kājās stāvot,<br />
dziedāja „Dievs, svētī Latviju!“. Konference<br />
nolēma Latvijas Komiteju kultūras sakariem<br />
ar tautiešiem ārzemēs saukt par „Tēvzemi“,<br />
tādējādi aptverot visus, kuriem Latvija paaudžu<br />
paaudzēs bijusi un ir <strong>mājas</strong>. 5 Šī pārbūve<br />
nav sevišķi oriģināla, jo lietuvieši jau agrāk<br />
bija pasteigušies savu KKS pārdēvēt par „Tēvišķe“.<br />
„Tēvzemes“ prezidijā ievēlēti – Māris<br />
Čaklais, Dainis Goldberģis, Nellija Janaus, Arnolds<br />
Klotiņš, Džemma Skulme, Jānis Stradiņš<br />
u.c.<br />
Savā ziņojumā Goldberģis paškritiski atzinis,<br />
ka ilgus gadus Latvijā ārzemju latviešus ignorējuši<br />
kā latviešu tautai piederīgus, atsevišķu<br />
cilvēku grēku dēļ saukājuši gandrīz viņus visus<br />
kā kopīgu masu par fašistiem, nacistiem,<br />
reakcionāriem un klaidoņiem. Visi izlikušies<br />
nezinām, ka pie trimdas latviešiem attīstās<br />
latviska kultūra, kuras labākā daļa ir pieņemama<br />
tautai Latvijā. Un tikai pavisam nesen<br />
kultūras vērtību apmaiņai pavērts arī otrs virziens<br />
– no svešatnes uz Latviju. Nobeigumā<br />
Goldberģis apliecina: Šodien mums ir pilnīgi<br />
skaidrs, ka sadarbība ar ārzemju latviešiem<br />
veidojama uz pilnīgas līdztiesības pamatiem<br />
vispārcilvēcisko principu augsnē. 6 Lai arī Daiņa<br />
Goldberģa paustās idejas ir pielāgotas<br />
vispārējai tautas noskaņai, tomēr jūtams, ka<br />
gadu gaitā izkoptās frāzes un kultūras sakaru<br />
stereotipi saglabājušies iepriekšējie.<br />
Šajā KKS 4. konferencē tiek atzīts, ka strauji<br />
paplašinās kontakti pa nozarēm: rakstnieki<br />
ar rakstniekiem, kinoļaudis ar saviem domubiedriem,<br />
tāpat arī zinātnieki, ārsti un skolotāji<br />
meklē kontaktus. Kultūras sakari jau paspējuši<br />
tā sazaroties pa dažādām Latvijas organizācijām,<br />
radošajām savienībām un iestādēm,<br />
ka savstarpēji sāk traucēt cits citam.<br />
Literātu sekcijas sanāksmē par to runājis arī<br />
Brīvība 1989, 1(405):2.<br />
5. Dzimtenes Balss 1988, 51<br />
6. Turpat<br />
17
Change language