You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
1. Darba lapas<br />
1.1.<br />
1.2.<br />
ni<br />
1.3.<br />
1.4.<br />
ni<br />
15 1.5. â an a s"<br />
1.6. ð<br />
1.7.<br />
klas<br />
þì þìis is<br />
1.14. ifrs<br />
1.15. çpes pes<br />
1.16. ni<br />
1.17.<br />
âjumiem)<br />
jumiem<br />
ionos ion<br />
1.24.<br />
1.25. âb b ozonu!<br />
1.26. Ultravioletais starojums un acs<br />
1.27. îba ba par Saules starojuma<br />
ana<br />
â îð âs s
54<br />
Ar ozona slâòa aizsardzîbu Latvijâ saistîtâs<br />
nozîmîgâkâs institûcijas<br />
Vides ministrija<br />
Peldu iela 25, Rîga, Latvija, LV–1494<br />
Tâlr. +371 7026418<br />
Mâjas lapa: http://www.vidm.gov.lv<br />
E-pasts: pasts@vidm.gov.lv<br />
Informâcijas avoti<br />
Latvijas Vides, ìeoloìijas un meteoroloìijas aìentûra<br />
Maskavas iela 165, Rîga, LV–1019, Latvija<br />
Tâlr. +371 7032600<br />
Mâjas lapa: http://www.lvgma.gov.lv<br />
E -pasts: lvgma@lvgma.gov.lv<br />
Valsts augu aizsardzîbas dienests<br />
Republikas laukums 2, Rîga, Latvija, LV–1981<br />
Tâlr. + 371 7027098<br />
Mâjas lapa: http://www.vaad.gov.lv<br />
E-pasts: info@vaad.gov.lv<br />
Valsts vides dienests<br />
Rûpniecîbas iela 23, Rîga, Latvija, LV–1045<br />
Tâlr. +371 7084200<br />
Mâjas lapa: http://www.vvd.gov.lv<br />
E-pasts: vvd@vvd.gov.lv<br />
Latvijas Saldçtâjiekârtu inþenieru asociâcija<br />
Hanzas iela 22, Rîga, Latvija, LV–1045<br />
Tâlr. +371 7830492<br />
Mâjas lapa: http://www.lsia.lv<br />
A/S "BAO"<br />
Mûkusalas iela 33, Rîga, Latvija, LV–1004<br />
Tâlr. + 371 7612259<br />
Mâjas lapa: http://www.bao.lv<br />
E-pasts: bao@bao.lv
Publicçtie mâcîbu palîglîdzekïi<br />
Multiplikâcijas filma "Ozijs Ozons" latv. val.<br />
Video "Ozons un ozona slânis"<br />
Internetâ atrodamie mâcîbu lîdzekïi<br />
Nosaukums Pieejamîba<br />
Multiplikâcijas filma "Ozijs Ozons" angïu val.,<br />
franèu val., spâòu val.<br />
Ozzy Ozone Cartoon book:<br />
Ozzy Ozone Defender of Our Planet<br />
OzonAction Education Pack:<br />
A guide for primary School teachers<br />
Pieejams Apvienoto Nâciju organizâcijas vides<br />
programmas "Ozon Action" vienîbâ<br />
http://www.uneptie.org/ozonaction<br />
Pieejama Latvijas Vides, ìeoloìijas un meteoroloìijas<br />
aìentûrâ http://www.lvgma.gov.lv<br />
Pieejams Latvijas Vides, ìeoloìijas un meteoroloìijas<br />
aìentûrâ http://www.lvgma.gov.lv<br />
Pieejams Apvienoto Nâciju Organizâcijas<br />
Vides programmas "OzonAction" vienîbâ<br />
http://www.uneptie.org/ozonaction<br />
Pieejams apvienoto Nâciju Organizâcijas<br />
Vides programmas "OzonAction" vienîbâ<br />
http://www.uneptie.org/ozonaction<br />
55
56<br />
Citas noderîgas interneta mâjaslapas
58<br />
1,1,1-trihloretâns<br />
acs katarakta<br />
âdas vçzis<br />
alternatîvâs vielas<br />
atmosfçra<br />
augu aizsardzîbas<br />
lîdzekïi<br />
aukstuma aìenti<br />
aukstuma iekârtas<br />
bentoss<br />
bromhlormetâns<br />
Skaidrojoðâ vârdnîca<br />
Toksiska ozona slâni noârdoða íîmiskâ viela (C2H3Cl3), kuras sastâvâ<br />
ietilpst elements ogleklis (C), ûdeòradis (H) un hlors (Cl). Ðo vielu galvenokârt<br />
izmanto kâ ðíîdinâtâju un kâ izejvielu citu vielu raþoðanâ. Tâs<br />
raþoðanu, patçriòu, importu un eksportu ierobeþo 1987. gada 16. septembra<br />
Monreâlas protokols "Par ozona slâni noârdoðâm vielâm".<br />
Acs lçcas pilnîga vai daïçja apduïíoðanâs, kas rodas intensîva ultravioletâ<br />
starojuma izraisîtu lçcas íîmiskâ sastâva pârmaiòu rezultâtâ un atkarîbâ<br />
no apduïíoðanâs pakâpes traucç lçcas gaismas staru caurlaidîbu (gaismas<br />
stari lîdz tîklenei nokïûst izkropïoti vai vispâr to nesasniedz).<br />
Viens no izplatîtâkajiem ïaundabîgajiem audzçjiem, ko var izraisît intensîva<br />
ultravioletâ starojuma darbîba uz âdu.<br />
Vielas, kuras var izmantot ozona slâni noârdoðo vielu vietâ un kurâm ir<br />
salîdzinoði mazâka vai nav nekâdas kaitîgas ietekmes uz ozona slâni, t. sk.<br />
fluorçtâs siltumnîcefekta gâzes un ogïûdeòraþi.<br />
Plançtas gâzveida apvalks, kas sastâv no daþâdu gâzu maisîjuma, ûdens<br />
tvaikiem un aerosoliem un kurâ ir vairâki slâòi (troposfçra, stratosfçra,<br />
mezosfçra, termosfçra, jonosfçra un eksosfçra).<br />
Vielas vai preparâti, kas paredzçti augu vai augu produktu aizsardzîbai<br />
pret augiem kaitîgajiem organismiem vai ðo organismu iedarbîbas<br />
novçrðanai, augu dzîvîbas procesu ietekmçðanai, augu produktu<br />
saglabâðanai, nevçlamo augu vai augu daïu iznîcinâðanai un augu<br />
nevçlamas augðanas novçrðanai. Viens no augu aizsardzîbas lîdzekïiem ir<br />
ozona slâni noârdoðâ viela metilbromîds.<br />
Vielas, kas tiek izmantotas siltuma pârnesei daþâdâs iekârtâs. Vçsturiski<br />
kâ aukstuma aìentus galvenokârt izmanto ozona slâni noârdoðâs vielas,<br />
t. sk. hlorfluorogïûdeòraþus, daïçji halogençtos hlorfluorogïûdeòraþus un<br />
daïçji halogençtos bromfluorogïûdeòraþus.<br />
Sadzîvç un tautsaimniecîbâ izmantojamas iekârtas, kuru galvenais darbîbas<br />
princips ir siltuma pârnese no zemâka temperatûras lîmeòa uz<br />
augstâku vai otrâdi, t. sk. ledusskapji, saldçtavas, mitruma aizvadîtâji,<br />
ûdens dzesçtâji, gâzes saðíidrinâðanas iekârtas, ledus raþoðanas iekârtas,<br />
gaisa kondicionçðanas iekârtas un siltumsûkòi.<br />
Jûras un saldûdens ûdenstilpòu gruntî un uz grunts dzîvojoðie organismi,<br />
t. sk. fitobentoss (augu bentoss), zoobentoss (dzîvnieku bentoss), bakteriobentoss<br />
(baktçriju bentoss), potamobentoss (upju bentoss).<br />
Ozona slâni noârdoða íîmiskâ viela (CH2BrCl), kas sastâv no elementa<br />
oglekïa (C), hlora (Cl), broma (Br) un ûdeòraþa (H). Ðo vielu galvenokârt
oms<br />
daïçji halogençtie<br />
bromfluorogïûdeòraþi<br />
daïçji halogençtie<br />
hlorfluorogïûdeòraþi<br />
Daudzpusçjais<br />
ieguldîjumu fonds<br />
Dobsona vienîba<br />
ekspozîcija<br />
emisija<br />
fluorçtâs<br />
siltumnîcefekta gâzes<br />
fluorogïûdeòraþi<br />
fluors<br />
izmanto ugunsdzçðanas sistçmâs un aukstuma iekârtâs. Tâs raþoðanu,<br />
patçriòu, importu un eksportu ierobeþo 1987. gada 16. septembra<br />
Monreâlas protokols "Par ozona slâni noârdoðâm vielâm".<br />
Indîga un stipri kodîga íîmiskâ viela Br2 (istabas temperatûrâ – ðíidrums<br />
ar asu, nepatîkamu smaku), viens no halogçniem. Vairâki bromu saturoði<br />
savienojumi ir ozona slâni noârdoðas vielas, t. sk. metilbromîds un daïçji<br />
halogençtie bromfluorogïûdeòraþi.<br />
Ozona slâni noârdoðas íîmiskâs vielas, kas sastâv no elementa oglekïa<br />
(C), broma (Br), fluora (F) un ûdeòraþa (H) atomiem. Ðîs vielas galvenokârt<br />
izmanto aukstuma iekârtâs un ugunsdzçðanas sistçmâs. To raþoðanu,<br />
patçriòu, importu un eksportu ierobeþo 1987. gada 16. septembra<br />
Monreâlas protokols "Par ozona slâni noârdoðâm vielâm".<br />
Ozona slâni noârdoðas íîmiskâs vielas, kas sastâv no elementa oglekïa<br />
(C), hlora (Cl), fluora (F) un ûdeòraþa (H) atomiem. Ðîs vielas galvenokârt<br />
izmanto aukstuma iekârtâs un ugunsdzçðanas sistçmâs. To raþoðanu,<br />
patçriòu, importu un eksportu ierobeþo 1987. gada 16. septembra<br />
Monreâlas protokols "Par ozona slâni noârdoðâm vielâm".<br />
Viens no 1987. gada 16. septembra Monreâlas protokola izveidotajiem<br />
finansçðanas mehânismiem, kas atbalsta ozona slâni noârdoðo vielu<br />
izòemðanu no saimnieciskâs aprites attîstîbas (jaunattîstîbas) valstîs. To<br />
veido Monreâlas protokola attîstîto dalîbvalstu ikgadçjâs iemaksas.<br />
Mçrvienîba, kâda izsaka ozona slâòa biezumu. 1 Dobsona vienîba (DU no<br />
Dobson Unit) ir definçta kâ 0,01 mm biezs tîra ozona slânis standarta<br />
apstâkïos (pie spiediena 1 atmosfçra un +25 o C temperatûrâ). Par normâlu<br />
tiek pieòemts ozona slânis ar biezumu 300 DU.<br />
Laika periods, kas izsaka starojuma, vielas, produktu vai materiâlu iedarbîbu<br />
uz vidi vai organismu, piem., cilvçku.<br />
Tieða vai netieða vielu, vibrâcijas, siltuma, starojuma, trokðòa vai citâda<br />
izplûde no stacionâra vai mobila piesâròojuma avota, kas ietekmç vai var<br />
ietekmçt vidi vai organismus.<br />
Ozona slâni noârdoðo vielu alternatîvâs vielas, kas, kavçjot siltuma aizplûðanu<br />
no Zemes, veicina globâlo sasilðanu, t. sk. fluorogïûdeòraþi, perfluorogïûdeòraþi<br />
un sçra heksafluorîds (SF6).<br />
Organiski savienojumi, kas sastâv no elementa oglekïa (C), fluora (F) un<br />
ûdeòraþa (H) atomiem un kuru molekulâs nav vairâk par 6 oglekïa atomiem.<br />
Fluorogïûdeòraþus izmanto kâ ozona slâni noârdoðo vielu aizstâjçjus<br />
(piem., aukstuma iekârtâs). Fluorogïûdeòraþi veicina globâlo sasilðanu.<br />
Toksiska un ïoti bîstama íîmiskâ viela F2 (normâlos apstâkïos – gâze),<br />
viens no halogçniem, visaktîvâkais nemetâls (spçcîgâkais oksidçtâjs).<br />
Vairâki fluoru saturoði savienojumi ir ozona slâni noârdoðas vielas, t. sk.,<br />
hlorfluorogïudeòraþi, daïçji halogçnie hlorfluorogïudeòraþi, daïçji<br />
halogçnie biomfluorogïûdeòraþi.<br />
59
60<br />
freoni<br />
fumigâcija<br />
gaisu piesâròojoða viela<br />
globâlâ sasilðana<br />
globâlâs sasilðanas<br />
potenciâls<br />
halogçni<br />
haloni<br />
halonu banka<br />
hlorfluorogïûdeòraþi<br />
hlors<br />
imunitâte<br />
insekticîdi<br />
izòemðana no<br />
saimnieciskâs aprites<br />
Apzîmçjums vairumam no vçsturiski izmantotajâm ozona slâni noârdoðâm<br />
vielâm, t. sk. hlorfluorogïûdeòraþiem, daïçji halogençtiem hlorfluorogïûdeòraþiem<br />
un daïçji halogençtiem bromfluorogïûdeòraþiem.<br />
Patçriòa preèu, konstrukciju un augsnes îpaða apstrâde ar augu<br />
aizsardzîbas lîdzekïiem, piemçram, metilbromîdu (ozona slâni noârdoða<br />
viela), lai iznîcinâtu tajos esoðos kaitçkïus.<br />
Jebkura viela, kas dabas procesu vai cilvçka darbîbas dçï tieði vai netieði ir<br />
izvadîta gaisâ un kurai ir potenciâli kaitîga ietekme uz cilvçka veselîbu vai<br />
vidi.<br />
Gaisa vidçjâs temperatûras globâlâ paaugstinâðanâs par 0,3 lîdz 0,6 o C<br />
pçdçjo 100 gadu laikâ, ko izraisa siltumnîcefekta gâzu uzkrâðanâs atmosfçrâ.<br />
Koeficients, kas izsaka siltumnîcefekta gâzu atmosfçras sasilðanas potenciâlu<br />
attiecîbâ pret oglekïa dioksîda (CO2) atmosfçras sasilðanas potenciâlu,<br />
kas pieòemts 1. Tas raksturo daþâdu vielu spçju veicinât globâlo<br />
sasilðanu.<br />
Íîmiskâs vielas: hlors (Cl2), fluors (F2), broms (Br2), jods (I2) un astats (At2).<br />
Visi halogçni ir nemetâli, tiem piemît asa smaka, un tie aktîvi reaìç ar<br />
metâliem, veidojot sâïus.<br />
Ozona slâni noârdoðas íîmiskâs vielas (pilnîgi halogençti halogçni), kas<br />
sastâv no elementa oglekïa (C), broma (Br), fluora (F) un daþkârt hlora (Cl)<br />
atomiem. Ðîs vielas galvenokârt izmanto ugunsdzçðanas sistçmâs, reaktîvajos<br />
dzinçjos un aukstuma iekârtâs. To raþoðanu, patçriòu, importu un<br />
eksportu ierobeþo 1987. gada 16. septembra Monreâlas protokols "Par<br />
ozona slâni noârdoðâm vielâm".<br />
Speciâla institûcija (institûcijas veids), kas sekmç halonu raþoðanas<br />
samazinâðanos un halonu atkârtotu izmantoðanu.<br />
Ozona slâni noârdoðas íîmiskâs vielas (pilnîgi halogençti ogïûdeòraþi), kas<br />
sastâv no elementa oglekïa (C), hlora (Cl) un fluora (F) atomiem. Ðîs vielas<br />
galvenokârt izmanto aukstuma iekârtâs, aerosolos, putu materiâlos. To<br />
raþoðanu, patçriòu, importu un eksportu ierobeþo 1987. gada<br />
16. septembra Monreâlas protokols "Par ozona slâni noârdoðâm vielâm".<br />
Smacçjoða un indîga íîmiskâ viela Cl2 (zaïgandzeltena gâze), viens no<br />
halogçniem. Vairâki hloru saturoði savienojumi ir ozona slâni noârdoðas<br />
vielas, t. sk. hlorfluorogïûdeòraþi, daïçji halogençtie hlorfluorogïûdeòraþi.<br />
Organisma neuzòçmîba pret noteiktu infekciju ierosinoðu mikroorganismu,<br />
toksînu, indi vai cita rakstura antigçnu, kas satur sveðu ìençtisko<br />
informâciju. Organismam nonâkot saskarç ar pârmçrîgu ultravioleto<br />
starojumu, imunitâte samazinâs.<br />
Vielas, ko izmanto kukaiòu iznîcinâðanai vai to vairoðanâs ierobeþoðanai.<br />
Preces izmantoðanas pârtraukðana un utilizâcija. Piem., ledusskapja<br />
izmantoðanas pârtraukðana un nogâdâðana uz elektrisko un elektronisko<br />
iekârtu atkritumu savâkðanas vietu.
kancerogçns<br />
klimata pârmaiòas<br />
melanoma<br />
metilbromîds<br />
monitorings<br />
Monreâlas protokols<br />
oglekïa tetrahlorîds<br />
ogïûdeòraþi<br />
ozona caurums<br />
ozona ìenerators<br />
ozona noârdîðanas<br />
potenciâla tonna<br />
ozona noârdîðanas<br />
potenciâls<br />
ozona slâni noârdoðâs<br />
vielas<br />
Vielu vai fizikâlu faktoru, piem., ultravioletâ starojuma îpaðîba izraisît<br />
ïaundabîgus audzçjus.<br />
Izmaiòas Zemes globâlajâ klimatâ vai atseviðíu reìionu klimatâ. Klimata<br />
pârmaiòas raksturo vidçjais laikapstâkïu reþîms vai arî laikapstâkïu<br />
izmaiòas noteiktâ laika periodâ. Viena no klimata pârmaiòu izpausmçm<br />
ir globâlâ sasilðana.<br />
Pârmçrîga ultravioletâ starojuma izraisîts âdas vçzis (viens no ïaundabîgâkajiem<br />
âdas vçþa veidiem).<br />
Toksiska gâze (CH3Br), kas sastâv no elementa oglekïa (C), ûdeòraþa (H)<br />
un broma (Br). Ozona slâni noârdoða íîmiskâ viela, ko galvenokârt izmanto<br />
lauksaimniecîbâ (kaitçkïu un slimîbu apkaroðanai) un kâ izejvielu citu<br />
vielu raþoðanâ. Tâs raþoðanu, patçriòu, importu un eksportu ierobeþo<br />
1987. gada 16. septembra Monreâlas protokols "Par ozona slâni noârdoðâm<br />
vielâm".<br />
Nepârtraukta kâda procesa, objekta vai parâdîbas novçroðana (sekoðana,<br />
mçrîðana) un iegûto datu (informâcijas) fiksçðana.<br />
1985. gada 22. marta Vînes konvencijas "Par ozona slâòa aizsardzîbu"<br />
1987. gada 16. septembra Monreâlas protokols "Par ozona slâni noârdoðajâm<br />
vielâm". Starptautisks tiesîbu akts, kas nosaka pasâkumus un<br />
termiòus, kâdos jâsamazina un jâpârtrauc tâ pielikumos nosaukto ozona<br />
slâni noârdoðo vielu raþoðana, patçriòð, imports un eksports, kâ arî termiòus,<br />
kâdos jâveic ðo vielu izòemðana no saimnieciskâs aprites.<br />
Toksiska ozona slâni noârdoða íîmiskâ viela (CCl4, tetrahlorogleklis),<br />
kuras sastâvâ ietilpst elements ogleklis (C) un hlors (Cl). Ðo vielu galvenokârt<br />
izmanto kâ ðíîdinâtâju un kâ izejvielu citu vielu raþoðanâ. Tâs<br />
raþoðanu, patçriòu, importu un eksportu ierobeþo 1987. gada 16. septembra<br />
Monreâlas protokols "Par ozona slâni noârdoðâm vielâm".<br />
Organiski savienojumi, kas sastâv no elementa oglekïa (C) un ûdeòraþa (H)<br />
atomiem. Ogïûdeòraþus izmanto kâ ozona slâni noârdoðo vielu aizstâjçjus.<br />
Îpaði zema ozona koncentrâcija atmosfçrâ virs Dienvidpola arktiskâs<br />
ziemas un pavasara laikâ, kas veidojas dçï polâro stratosfçras mâkoòu<br />
veicinâtas ïoti intensîvas ozona noârdîðanâs.<br />
Iekârta, kas paredzçta ozona raþoðanai.<br />
Ozona slâni noârdoðâs vielas apjoma (tonnâs) reizinâjums ar attiecîgâs<br />
vielas ozona noârdîðanas potenciâlu.<br />
Koeficients, kas raksturo ozona slâni noârdoðo vielu kaitîgo ietekmi uz<br />
ozona slâni. Koeficienta vçrtîba ir no 0 (neietekmç) lîdz 12 (ïoti liela<br />
ietekme) un vairâk.<br />
Vielas, kas noârda ozona slâni, t. sk. hlorfluorogïûdeòraþi, daïçji halogençtie<br />
hlorfluorogïûdeòraþi, haloni, oglekïa tetrahlorîds, 1,1,1-trihloretâns, metilbromîds,<br />
daïçji halogençtie bromfluorogïûdeòraþi un bromhlormetâns.<br />
61
62<br />
ozona slânis<br />
ozona slâòa aizsardzîba<br />
ozona slâòa noârdîðanâs<br />
ozons<br />
perfluorogïûdeòraþi<br />
pesticîdi<br />
piesâròojums<br />
piezemes ozons<br />
polârie stratosfçras<br />
mâkoòi<br />
smogs<br />
stratosfçra<br />
toksisks<br />
Ozona molekulu kopums, kas atrodas aptuveni 25–50 km augstumâ<br />
(stratosfçrâ) un, absorbçjot Saules ultravioleto starojumu, aizsargâ Zemi<br />
no tâ kaitîgâs ietekmes.<br />
Pasâkumu kopums ozona slâòa noârdîðanâs novçrðanai un atjaunoðanâs<br />
veicinâðanai.<br />
Ozona molekulu sadalîðanâs stratosfçrâ, ko izraisa atmosfçrâ sastopamâs<br />
dabisko procesu (piemçram, vulkânu izvirdumi) rezultâtâ raduðâs vai<br />
cilvçka rîcîbas rezultâtâ emitçtâs (atbrîvotâs) sçru (S), hloru (Cl) vai bromu<br />
(Br) saturoðâs ozona slâni noârdoðâs vielas, kâ arî metâns (CH4) un<br />
slâpekïa(I) oksîds (N2O).<br />
Bezkrâsaina (augstâs koncentrâcijâs – vâji zilgana), ûdenî ðíîstoða gâze ar<br />
asu, specifisku smarþu. Ïoti spçcîgs oksidçtâjs. Ozona molekula sastâv no<br />
trîs skâbekïa atomiem (O3).<br />
Organiski savienojumi, kas sastâv no elementa oglekïa (C) un fluora (F)<br />
atomiem un kuru molekulâs nav vairâk par 6 oglekïa atomiem.<br />
Perfluorogïûdeòraþus izmanto kâ ozona slâni noârdoðo vielu aizstâjçjus<br />
(piem., aukstuma iekârtâs). Perfluorogïûdeòraþi veicina globâlo sasilðanu.<br />
Íîmiski savienojumi (t. sk. aficîdi, algicîdi, akaricîdi, arboricîdi, baktericîdi,<br />
fungicîdi, herbicîdi, insekticîdi, larvicîdi, limacîdi, nematocîdi, ovicîdi,<br />
zoocîdi), kurus lieto daþâdu organismu iznîcinâðanai vai vairoðanâs<br />
ierobeþoðanai lauksaimniecîbâ, meþsaimniecîbâ un citâs tautsaimniecîbas<br />
nozarçs, kâ arî veselîbas aizsardzîbâ. Viens no pesticîdiem ir ozona slâni<br />
noârdoðâ viela metilbromîds.<br />
Tâdu vielu uzkrâðanâs vidç, kas paaugstinâtâs koncentrâcijâs var<br />
apdraudçt cilvçku veselîbu, nodarît kaitçjumu îpaðumam, rada vai var<br />
radît kaitçjumu videi, t. sk. ekosistçmâm un organismiem, var traucçt<br />
dabas resursu izmantoðanu vai citâdi traucçt likumîgu vides izmantoðanu<br />
un organismu eksistenci.<br />
Ozona molekulu paaugstinâta koncentrâcija atmosfçrâ lîdz 5 km augstumam.<br />
Daïa no atmosfçras piesâròojuma, kas rodas no piesâròotâjvielu (t.<br />
sk. vielu, kas gaisâ nokïûst no automobiïu izplûdes gâzçm) un Saules<br />
ultravioletâ starojuma mijiedarbîbas.<br />
Mâkoòi, kas ziemas periodâ novçrojami polârajos reìionos 15–25 km<br />
augstumâ (stratosfçrâ) un veicina ozona slâòa pastiprinâtu noârdîðanos.<br />
Gaisa piesâròojums, kas rodas piesâròotâ piezemes atmosfçrâ Saules<br />
gaismas klâtbûtnç. Viena no fotoíîmiskâ smoga galvenajâm sastâvdaïâm<br />
ir piezemes ozons.<br />
Atmosfçras slânis starp troposfçru un mezosfçru no 8–16 lîdz 45–55 km<br />
augstumâ virs Zemes. Stratosfçrâ atrodas ozona slânis.<br />
Vielu îpaðîba nelielos daudzumos izraisît nâvi, akûtus vai hroniskus<br />
veselîbas traucçjumus gadîjumâ, ja tâs ir ieelpotas, norîtas vai uzòemtas<br />
caur âdu.
troposfçra<br />
ultravioletâ starojuma<br />
indekss<br />
ultravioletais starojums<br />
Vînes konvencija<br />
Atmosfçras apakðçjais (zemâk par stratosfçru) slânis, kas atrodas aptuveni<br />
0–8 km (daþos avotos – 16 km) augstumâ virs Zemes. Troposfçrâ<br />
atrodas piezemes ozons.<br />
Indekss, kas raksturo ultravioletâ starojuma intensitâti 0–10 punktu skalâ<br />
(ultravioletâ starojuma potenciâli izraisîtâ apdegumu riska novçrtçjums<br />
attiecîbâ pret cilvçka âdu).<br />
Saules radîto elektromagnçtisko viïòu spektra daïa no 10 lîdz 400 nm,<br />
kas, nonâkot uz Zemes paaugstinâtâ daudzumâ, palielina iespçjamîbu<br />
saslimt ar âdas vçzi un acs kataraktu, novâjina cilvçku imunitâti pret<br />
daþâdâm slimîbâm, samazina lauksaimniecîbas raþas, kâ arî zivju nozvejas<br />
u. c. Saules ultravioletâ starojums galvenokârt absorbçjas ozona slânî.<br />
1985. gada 22. marta Vînes konvencija "Par ozona slâòa aizsardzîbu".<br />
Starptautisks tiesîbu akts, kas nosaka ozona slâòa aizsardzîbas globâlâs<br />
nostâdnes.<br />
63
Nr. 1<br />
Darba lapa<br />
1. Kâda ir ozona íîmiskâ formula?<br />
2. Kurð íîmiskais elements veido ozonu?<br />
3. Kâ vçl sauc troposfçras ozonu?<br />
4. Kâ vçl sauc stratosfçras ozonu?<br />
5. Ko sauc par "slikto" ozonu?<br />
6. Ko sauc par "labo" ozonu?<br />
7. Kur atrodas ozona slânis?<br />
8. Kur atrodas piezemes ozons?<br />
9. Nosauciet 2 galvenos faktorus, kas veicina<br />
piezemes ozona veidoðanos?<br />
10. Kâds ir ozona slâòa normâlais biezums?<br />
11. Kas ir ozona caurums?<br />
12. Kur veidojas ozona slânis?<br />
13. Kâ iedarbîbâ veidojas ozons?<br />
14. Kuros Zemes reìionos ozona slânis ir<br />
dabiski plâns?<br />
15. Kuros Zemes reìionos ozona slânis ir plâns ozona<br />
slâòa pastiprinâtas noârdîðanâs dçï?<br />
16. Kâdi ir ozona slâòa pastiprinâtâs noârdîðanâs virs<br />
poliem (îpaði virs Dienvidpola) galvenie iemesli?<br />
17. Kas ir Monreâlas protokols?<br />
18. Vai piezemes ozons ir cilvçkiem bîstams?<br />
19. Vai ozons ir cilvçkiem bîstams?<br />
20. Vai ozona slânis ir cilvçkiem bîstams?<br />
21. Kâpçc ozons ir bîstams augstâs koncentrâcijâs?<br />
22. Kâda ir ozona slâòa galvenâ nozîme?<br />
23. Kad tika atklâta ozona slâòa pastiprinâta<br />
noârdîðanâs?<br />
24. Kas ir ultravioletâ starojuma indekss (UVI)?<br />
25. Kas ietekmç Saules ultravioletâ starojuma intensitâti?<br />
26. Nosauciet vismaz 3 darbîbas, kas jâveic, lai sevi<br />
pasargâtu no pârmçrîga Saules ultravioletâ<br />
starojuma!<br />
27. Kas noârda ozona slâni?<br />
28. Nosauciet 2 galvenos ozona slâni noârdoðo vielu<br />
avotu veidus!<br />
29. Kas ir freoni?<br />
30. Nosauciet vismaz 3 jomas, kurâs izmanto ozona<br />
slâni noârdoðâs vielas!<br />
1. Dzîvâs bûtnes var apdzîvot Zemi tâpçc, ka ozona<br />
slânis tâs aizsargâ no pârmçrîga Saules ultravioletâ<br />
starojuma.<br />
2. Ozona slânis atrodas atmosfçrâ 100 km<br />
augstumâ.<br />
3. Ja ozons lielâ daudzumâ atrodas tuvu Zemes virsmai,<br />
tas ir piesâròojums.<br />
4. Daþas íîmiskas vielas, ko izmanto cilvçki, nonâk<br />
atmosfçrâ un noârda ozona slâni.<br />
5. Vulkânu izvirdumos izdalâs atseviðías vielas, kas<br />
noârda ozona slâni.<br />
6. Ozona caurums ir tas pats kas melnais caurums.<br />
Jautâjumi par ozona slâni<br />
a) jautâjumi, kuru atbildes ir îsas un konkrçtas<br />
31. Vai ìençtiski modificçtu organismu izmantoðana<br />
veicina ozona slâòa noârdîðanos?<br />
32. Vai autotransporta izmeði veicina ozona slâòa<br />
noârdîðanos?<br />
33. Cik ilgi ozona slâni noârdoðâs vielas spçj uzturçties<br />
atmosfçrâ un noârdît ozona slâni?<br />
34. Kas ir ozona noârdîðanas potenciâls (ONP)?<br />
35. Kas ir bûtiskâkâs ozona slâòa pastiprinâtas<br />
noârdîðanâs sekas?<br />
36. Kâdâs vienîbâs mçra ozona slâni?<br />
37. Kâ var aizsargât ozona slâni?<br />
38. Kura iestâde koordinç ozona slâòa aizsardzîbu<br />
Latvijâ?<br />
39. Kâdâs jomâs Latvijâ vçl aizvien izmanto ozona<br />
slâni noârdoðâs vielas?<br />
40. Kâdos ledusskapjos un gaisa kondicionçðanas<br />
iekârtâs Latvijâ ðobrîd var bût ozona slâni<br />
noârdoðâs vielas?<br />
41. Kur Latvijâ var nodot iekârtas, kas satur ozona<br />
slâni noârdoðâs vielas (piem., ledusskapjus)?<br />
42. Vai ozona slâni noârdoðo vielu noplûde Rîgâ<br />
veicinâs ozona slâòa pastiprinâtu noârdîðanos virs<br />
Rîgas?<br />
43. Miniet vismaz 1 piemçru, kâ ozona slâòa<br />
noârdîðanâs ietekmç augus!<br />
44. Vai ozona slânis virs Latvijas atbilst normai (atbildi<br />
pamatojiet)!<br />
45. Miniet vismaz 3 piemçrus, kâ ozona slâòa<br />
noârdîðanâs ietekmç cilvçkus!<br />
46. Vai ozona slâòa dabiskais plânums ekvatora<br />
tuvumâ ir bîstams tur esoðajiem cilvçkiem, augiem,<br />
dzîvniekiem?<br />
47. Miniet vismaz 1 piemçru, kâ ozona slâòa<br />
noârdîðanâs ietekmç dzîvniekus!<br />
48. Miniet vismaz 1 piemçru, kâ ozona slâòa<br />
noârdîðanâs ietekmç materiâlus!<br />
49. Vai ozona slâòa noârdîðanâs izraisa globâlo<br />
sasilðanu (atbildi paskaidrot)?<br />
50. Kâds ir minimâlais laiks, kurâ ozona slânis varçtu<br />
pilnîbâ atjaunoties?<br />
b) jautâjumi, kuru atbildes ir "jâ", "nç" vai "daïçji"<br />
7. Ozona slânis daïçji aiztur Saules ultravioleto starojumu.<br />
8. Ozona slânis atrodas atmosfçrâ ~ 20 lîdz 50 km<br />
augstumâ.<br />
9. Ozona slâni noârda izelpotâ ogïskâbâ gâze.<br />
10. Ozona slâni noârda automaðînu izplûdes gâzes.<br />
11. Pasaulç visplânâkais ozona slânis ir virs Latvijas.<br />
12. Visplânâkais ozona slânis ir virs Zemes poliem un<br />
ekvatora.<br />
13. Freoni ir vielas, kas noârda ozona slâni.<br />
14. Ja ïaudis visâ pasaulç pârtrauktu lietot vielas, kas<br />
noârda ozona slâni, ozona slâòa noârdîðanâs<br />
samazinâtos.
a) apgalvojumi, kuri ir vai nu patiesi, vai nepatiesi<br />
1. Ozona slânis sastâv no ozona molekulâm.<br />
2. Ozona slânis ir cilvçkiem bîstams.<br />
3. Ozona slânis aizkavç cilvçku novecoðanos.<br />
4. Ozona slânis atrodas stratosfçrâ.<br />
5. Ozona slânis pasargâ no Saules UV starojuma.<br />
6. Ozona slâòa normâlais biezums ir 3 km.<br />
7. Ozona slâni var redzçt caur teleskopu.<br />
8. Ozona slâòa noârdîðanâs izraisa globâlo sasilðanu.<br />
9. Virs Eiropas ir ozona caurums.<br />
10. Virs Antarktîdas ir ozona caurums.<br />
11. Ozona caurumâ nav ozona.<br />
12. Ozona slâòa noârdîðanâs dçï zemi var sasniegt<br />
meteorîti.<br />
13. Ozona slâòa noârdîðanâs dçï Zemi sasniedz pârmçrîgs<br />
Saules UV starojums.<br />
14. UV starojums ietekmç augus.<br />
15. UV starojums ietekmç cilvçkus.<br />
16. UV starojums ietekmç priekðmetus.<br />
17. UV starojums ietekmç zivis.<br />
18. UV starojums var izraisît âdas vçzi.<br />
19. UV starojums veicina D vitamîna veidoðanos.<br />
20. 16. septembris ir starptautiskâ ozona slâòa<br />
aizsardzîbas diena.<br />
b) apgalvojumi, kuros minçtâ viela vai nu<br />
noârda ozonu, vai nenoârda<br />
1. ìençtiski modificçti organismi<br />
2. freoni<br />
3. radioaktîvie atkritumi<br />
4. hlorfluorogïûdeòraþi<br />
5. CFC jeb HFO<br />
6. skâbeklis<br />
7. tetrahlorogleklis<br />
8. cigareðu dûmi<br />
9. rûpnîcu dûmi<br />
10. metilbromîds<br />
11. azbests<br />
12. dioksîni<br />
13. automobiïu izplûdes gâzes<br />
14. ogïskâbâ gâze<br />
15. haloni<br />
c) apgalvojumi, kuros nosauktie priekðmeti vai nu var<br />
saturçt ozona slâni noârdoðâs vielas vai nevar<br />
1. ledusskapis<br />
2. ugunsdzçðanas aparâts<br />
3. mikroviïòu krâsns<br />
4. televizors<br />
5. raíeðu dzinçjs<br />
6. gaisa kondicionçðanas iekârta<br />
7. ventilators<br />
8. automobilis saldçjuma pârvadâðanai<br />
9. transformators<br />
10. dators<br />
11. automobilis ar gaisa kondicionçðanas iekârtu<br />
12. saldçtava<br />
13. aerosols<br />
14. bûvniecîbas putas<br />
15. lidmaðîna<br />
d) apgalvojumi, kuros minçtajiem mçríiem vai nu var<br />
izmantot ozona slâni noârdoðâs vielas vai nevar<br />
1. produktu atdzesçðana<br />
2. produktu sasaldçðana<br />
3. ugunsdzçðana<br />
4. laboratorisku analîþu veikðana<br />
5. citu vielu raþoðana<br />
6. kaitçkïu iznîcinâðana<br />
7. ûdens attîrîðana<br />
8. reaktîvo dzinçju dzesçðana<br />
9. gaisa atsvaidzinâðana<br />
10. datoru laboðana<br />
e) apgalvojumi, kuros pieminçts kaut kas, kas noârda<br />
ozona slâni, aizsargâ ozona slâni, aizsargâ no Saules UV<br />
starojuma vai arî neietekmç ozona slâni un neaizsargâ<br />
no Saules UV starojuma<br />
1. Saules aizsarglîdzeklis<br />
2. freoni<br />
3. ugunskurs<br />
4. ìençtiski modificçti organismi<br />
5. vulkâna izvirdums<br />
6. gaisa kondicionçðanas vecâs iekârtas<br />
7. automobiïu izplûdes gâzes<br />
8. krekls<br />
9. aerosols ar freonu<br />
10. puíe<br />
11. Saule<br />
12. aerosols bez freona<br />
13. pludmale<br />
14. haloni<br />
15. freonu izlieðana<br />
16. freonu savâkðana speciâlos slçgtos traukos<br />
17. nauda<br />
18. astmas inhalâtoru lietoðana<br />
19. kaíis<br />
20. kaitçkïu iznîcinâðana ar metilbromîdu<br />
21. koks<br />
22. desiòas<br />
23. freonu atsûknçðana un iznîcinâðana<br />
24. hlorfluorogïûdeòraþi<br />
25. cepurîte<br />
26. karikatûras par ozona slâni<br />
27. sabiedrîbas informçðana<br />
28. vecu ledusskapju lietoðana<br />
29. vecu ledusskapju izmeðana meþâ<br />
30. nolietoto ledusskapju nodoðana speciâli tam<br />
paredzçtâs vietâs<br />
31. kurpes<br />
32. melnas saulesbrilles bez UV filtra<br />
33. rozâ saulesbrilles ar UV filtru<br />
34. cilvçks<br />
35. lietus<br />
36. Monreâlas protokols<br />
37. Kioto protokols<br />
38. atkritumu dedzinâðana<br />
39. cepumu çðana<br />
40. Ozijs Ozons<br />
Nr. 2<br />
Apgalvojumi par ozona slâni Darba lapa
Nr. 3<br />
Darba lapa<br />
Daþâdi viedokïi par ozona slâni<br />
Ozonam ir divçjâda daba.<br />
Ja nebûtu ozona slâòa, uz Zemes nebûtu dzîvîbas.<br />
Ozona slâòa normâlais biezums ir 3 mm.<br />
Ozona slânis noârdâs cilvçku rîcîbu rezultâtâ.<br />
Virs Antarktîdas ir ozona caurums.<br />
Freoni ir ïoti kaitîgas vielas.<br />
Meþâ izmests vecs ledusskapis neietekmç ozona slâòa biezumu.<br />
Ozona slâòa noârdîðanâs ir saistîta ar globâlo sasilðanu.<br />
Pasaules valstis dara visu iespçjamo, lai aizsargâtu ozona slâni.<br />
Ozonu var raþot mâjas apstâkïos.<br />
Ozona slâòa aizsardzîba uzòçmçjiem nav izdevîga.<br />
Ozona slâòa atjaunoðanâs ir iespçjama.
Stâsts "Fantastiskâ realitâte"<br />
Tu esi tikko pârnâcis mâjâs no skolas un ieslçdzis televizoru. Ir 2020. gads. Ozona slânis ðogad ir<br />
rekordplâns. Lai gan ârâ ir vasaras svelme, Tev mugurâ ir jaka ar garâm piedurknçm un augstu<br />
apkaklîti. Tu steidzîgi noòem savu lielo cepuri un saulesbrilles ar ultravioletâ starojuma filtru.<br />
Rokas ðíiet nedaudz taukainas un smarþo pçc saules pretiedeguma krçma, taèu tagad jau tas ir<br />
pierasts. Savas âra drçbes Tu pakar priekðtelpâ – turpat, kur ir Tavu vecâku mçteïi.<br />
Ieslçdzot televizoru, Tu uzzini, ka saskaòâ ar pagâjuðajâ nedçïâ veikto pçtîjumu, piektâ daïa<br />
Latvijas iedzîvotâju slimo ar âdas vçzi. Galvenais iemesls – pârâk intensîvais Saules ultravioletais<br />
starojums, ko agrâk, proti, pirms 10 lîdz 20 gadiem, gandrîz pilnîbâ absorbçja ozona slânis.<br />
Tu pieej pie ledusskapja, lai paçstu pusdienas, taèu kârtçjo reizi konstatç, ka tas ir gandrîz tukðs.<br />
No blakusistabas dzirdama diktores balss: "Daudzos pasaules reìionos pârmçrîgais Saules<br />
ultravioletais starojums ir iznîcinâjis graudaugu raþas un izraisîjis badu." "Jâ, arî Latvijâ maizes<br />
cena ðogad kârtçjo reizi pieaugusi par 10 %", Tu pie sevis nodomâ un paòem vakar cepto<br />
reòìi, taèu, brîdi padomâjis, atliec to atpakaï, jo zini, ka zivju cena veikalâ ðomçnes pieauga lîdz<br />
50 Ls/kg. Saskaòâ ar skolâ dzirdçto, pârmçrîgâ Saules ultravioletâ starojuma dçï pçdçjos gados<br />
gâjis bojâ milzîgs daudzums planktona, un, nespçjot pietiekami baroties, zivis gandrîz<br />
nevairojas. Daudzas zivju sugas ir pat izmiruðas. Tu vçlreiz pârlûko ledusskapja saturu un,<br />
ignorçjot gaïu, paòem vienu tomâtu maizîti. No blakusistabas vçl aizvien dzirdams ziòu<br />
raidîjums.<br />
Speciâlkorespondenti ziòo, ka Austrâlijâ konstatçti vairâk nekâ 500 000 jauni aitu akluma<br />
gadîjumi. Daudzi lopkopîbas uzòçmumi ir uz bankrota robeþas, jo, lai pasargâtu dzîvniekus no<br />
Saules ultravioletâ starojuma kaitîgâs ietekmes, nespçj nodroðinât to audzçðanu telpâs.<br />
Salîdzinâjumâ ar pagâjuðo gadu gaïas cena ir pieaugusi par 5 %. Apmierinâti paskatoties uz<br />
sulîgo tomâtu maizîti un nokoþot vçl vienu tâs gabaliòu, Tu pie sevis nodomâ: "Droðs paliek<br />
bailîgs – labi, ka izvçlçjos tomâtu maizîti".<br />
Te pçkðòi, çdot pusdienas, uz virtuves galda Tu atrod zîmîti un atceries lûgumu aplaistît istabas<br />
puíes. Tâs ir mazas, bâlganas un nedaudz saèokurojuðâs. Dîvaini. Fotogrâfijâs pirms 10 gadiem<br />
tâs izskatâs pavisam citâdi – cçlas un dzîvespriecîgas.<br />
"Jâ, patieðâm savâdi... Ðíiet, agrâk pasaule bija pavisam citâdâka..."<br />
Nr. 4<br />
Darba lapa
Nr. 5<br />
Darba lapa<br />
Stâsts "Ozona veidoðanâs un noârdîðanâs"<br />
Augstu atmosfçrâ ozons absorbç Saules ultravioleto starojumu, kas lielâs devâs ir kaitîgs<br />
visam dzîvajam uz Zemes. 90 % no ozona, kas ir Zemes atmosfçrâ, atrodas stratosfçrâ.<br />
Ozons rodas vairâku secîgu procesu rezultâtâ. Saules ultravioletais starojums sadala skâbekïa<br />
molekulu atomos. Skâbekïa atomi savienojas ar blakus esoðajâm skâbekïa molekulâm.<br />
Veidojas ozons. Gaismas vilnis saðíeï ozonu par skâbekïa molekulu un skâbekïa atomu.<br />
Skâbekïa atomi savienojas un veido skâbekïa molekulu. Lîdzsvars starp skâbekïa un ozona<br />
molekulâm ir dinamisks – ozona molekulas visu laiku sabrûk un veidojas no jauna. Tâ tiek<br />
absorbçts UV-B starojums.<br />
Ðos dabiskos procesus negatîvi ietekmç daþâdas íîmiskas vielas, piemçram, freoni, kurus veido<br />
oglekïa atoms, fluora atoms un trîs hlora atomi. Freoni nonâk atmosfçrâ daþâdos veidos, arî<br />
no saldçðanas iekârtâm, piem., veciem, meþâ izsviestiem ledusskapjiem. Gaismas vilnis no<br />
freona molekulas atðíeï hlora atomus. Trîs hlora atomi iedarbojas ar trîs ozona molekulâm,<br />
veidojot trîs ClO radikâïus un trîs skâbekïa molekulas. Viens no ClO radikâïiem reaìç ar<br />
skâbekïa atomu un veido hlora radikâli un skâbekïa atomu. Divi atlikuðie savienojas savâ starpâ,<br />
veidojot Cl2O2. Ðo molekulu gaismas vilnis sadala par diviem hlora radikâïiem un skâbekïa<br />
molekulu. Hlora radikâïi no jauna iedarbojas ar ozona molekulu, veidojot divus ClO radikâïus un<br />
skâbekïa molekulu, un process sâkas no jauna. Ðâdi viena freona molekula spçj noârdît lîdz pat<br />
100 000 molekulâm ozona.
Ozons<br />
Saules ultravioletais starojums<br />
Stratosfçra<br />
Gaismas vilnis<br />
Fluora atoms<br />
90 %<br />
Blakus esoðâs skâbekïa molekulas<br />
Dinamisks<br />
UV-B starojums<br />
Dabiskie procesi<br />
Spçles kartîtes<br />
Freoni<br />
Saldçðanas iekârtas<br />
Veci, meþâ izsviesti ledusskapji<br />
Trîs hlora atomi<br />
Trîs ozona molekulas<br />
Trîs ClO radikâïi<br />
Trîs skâbekïa molekulas<br />
Divi hlora radikikâïi<br />
100 000 ozona molekulas<br />
Lîdzsvars<br />
Nr. 5<br />
Darba lapa
Nr. 6<br />
Darba lapa<br />
Diskusiju, debaðu, domrakstu, eseju<br />
un stâstu temati par ozona slâni<br />
1. Labais un ïaunais ozons.<br />
2. Trîs molekulas.<br />
3. Ozons – vajadzîgs vai bîstams?<br />
4. Ozona spçks un vâjîbas.<br />
5. Ozons mûsu ikdienâ.<br />
6. Viena diena Ozija Ozona dzîvç.<br />
7. Ozona slâòa nozîme mûsu ikdienâ.<br />
8. Ozona slânis – biezs vai plâns?<br />
9. Ozona slâòa veidoðanâs un noârdîðanâs procesu sareþìîtîba.<br />
10. Kurð kuru – ozons UV vai UV ozonu?<br />
11. Cilvçku veselîba un ozona slânis.<br />
12. Freonu ïaunie darbi.<br />
13. Ozona slâòa noârdîðanâs cçloòi – dabiski vai antropogçni?<br />
14. Ozona slâòa noârdîðanâs izmaksas.<br />
15. Ozona slâòa noârdîðanâs ietekme uz valsts ekonomiku.<br />
16. Kas bûtu, ja .... ozona slânis nekad vairs neatjaunotos.<br />
17. Ozona slâòa aizsardzîbas aktualitâte.<br />
18. Mans ieguldîjums ozona slâòa aizsardzîbâ.<br />
19. Problçmas OSNV izmantoðanas pârtraukðanâ.<br />
20. Ozona slâòa aizsardzîbas izmaksas.<br />
21. Saulîte un es.<br />
22. Saules UV starojums – draugs vai ienaidnieks?<br />
23. Cepures – mode vai nepiecieðamîba?
Diktâti ar uzdevumiem<br />
Ir vasara. Spoþi spîd saule. Jânis iet uz jûru. Viòam ir skaista cepure un brilles.<br />
Uzdevums. Uzzîmç Jâni! Kâ Tu domâ, ko Jânim vçl vajadzçja paòemt lîdzi uz jûru,<br />
lai pasargâtu sevi no Saules UV starojuma? Uzzîmç arî to!<br />
2.<br />
Ozijs Ozons meklç draugus. Viòam ir daudz mâsu un brâïu, bet viòð grib<br />
draudzçties ar Jâni un Maiju. Ozijs bçrniem pastâstîtu par savu dzîvi. Cik tâ ir<br />
interesanta! Ko bçrni stâstîtu Ozijam?<br />
Uzdevums. Uzraksti, ko bçrni stâstîtu Ozijam! Vari uzzîmçt!<br />
3.<br />
Jânis un Maija iet uz meþu sçòot. Maija atrod baraviku, bet Jânis vecu ledusskapi.<br />
Zçns paòem nûju un sâk lauzt ledusskapi. Pçkðòi parâdâs Ozijs Ozons! Viòð<br />
satraukti stâsta: "Tu izlaidîsi freonus un halonus! Tie ir mani ienaidnieki!" Jânis<br />
nokar galvu un noliek nûju. Zçns lûdz piedoðanu draugam.<br />
Uzdevums. Kâ Jâòa vietâ bûtu rîkojies Tu? Uzraksti vai uzzîmç!<br />
1.<br />
Nr. 7<br />
Darba lapa
Nr. 8<br />
Darba lapa<br />
Teksta uzdevumi<br />
1.<br />
Divas meitenes, Ilze un Dagnija, devâs uz jûru. Vienai meitenei lîdzi bija Saules<br />
aizsarglîdzeklis ar indeksu SPF=30, bet otrai ar indeksu SPF=15. Par cik vienas meitenes<br />
Saules aizsarglîdzekïa SPF ir lielâks nekâ otras meitenes Saules aizsarglîdzeklim?<br />
2.<br />
Jânim mâjâs ir 5 saulesbrilles, Pçterim 4 saulesbrilles, bet skolotâjai Sanitai ir 6 saulesbrilles.<br />
Cik saulesbriïïu ir visiem ðiem cilvçkiem kopâ? Par cik saulesbrillçm abiem zçniem<br />
ir vairâk nekâ skolotâjai Sanitai?<br />
3.<br />
Vienâ ozona molekulâ ir trîs skâbekïa atomi. Cik skâbekïa atomu ir trijâs ozona<br />
molekulâs, piecâs ozona molekulâs, desmit ozona molekulâs?<br />
4.<br />
Ozona slâòa biezums virs Zirdziòciema pavasarî ir 3 mm, bet vasarâ 2,5 mm. Rudenî<br />
senâk izmantoto daudzo aerosolu dçï ozona slâòa biezums samazinâs par 0,5 mm. Taèu<br />
ziemâ ozona slâòa biezums atgrieþas vasaras lîmenî. Uzzîmç diagrammu, kas parâdîtu<br />
ozona slâòa biezuma izmaiòas Zirdziòciemâ! Par cik ozona slâòa biezums pavasarî<br />
atðíiras no ozona slâòa biezuma rudenî? Iekrâso to gadalaiku, kurâ ozona slâòa biezums<br />
ir vistuvâk normai!<br />
5.<br />
Pa zemes virsmu pastaigâjâs 21 skâbekïa atoms. Cik ozona molekulu var izveidot no ðiem<br />
atomiem, ja ir zinâms, ka ozona molekulu veido trîs skâbekïa atomi? Cik ozona molekulu<br />
bûtu iespçjams izveidot, ja pa zemes virsmu pastaigâtos 13 skâbekïa atomi? Vai kâds<br />
skâbekïa atoms paliks pâri un, ja paliks, tad cik?<br />
6.<br />
1995. gadâ Latvijâ importçja 107 tonnas ozona slâni noârdoðâs vielas freons-22, taèu<br />
2003. gadâ importçja vairs tikai 59,9 tonnas ðîs vielas. Par cik procentiem palielinâjâs vai<br />
samazinâjâs importçtais freona daudzums Latvijâ laika periodâ no 1995. lîdz<br />
2003. gadam?<br />
7.<br />
Veikalâ ir 30 ledusskapji, kas nesatur freonus un tâdi, kas satur freonus. Starp jebkuriem<br />
12 freonus nesaturoðiem ledusskapjiem ir vismaz viens, kas satur freonu, bet starp<br />
jebkuriem 20 ir vismaz viens ledusskapis, kas nesatur freonu. Cik ir freona saturoðu un<br />
nesaturoðu ledusskapju?<br />
8.<br />
Tirgotâjs par vairumtirdzniecîbas cenu nopirka aerosolus. Pircçjiem 1 aerosolu viòð<br />
pârdeva par Ls 0,65, bet trîs aerosolus – par Ls 1,50. No katra pircçja viòð iegûst vienu un<br />
to paðu peïòu. Kâda ir aerosola vairumtirdzniecîbas cena?
Mîklas<br />
1.<br />
Tas ir zils, bet nav ûdens, tas ir caurspîdîgs, bet nav stikls,<br />
tas ir gaisâ, bet nav putns. Kas tas ir?<br />
2.<br />
Tas çd gumiju, bet nav gumijgrauzis. Tas kaitç plauðâm,<br />
bet nav plauðkaitnieks. Kas tas ir?<br />
3.<br />
Tuvumâ tas ir naidnieks, bet tâlumâ draugs. Kas tas ir?<br />
4.<br />
Ozonu tas knaði grauþ, zobus klabinâdams.<br />
Un no ledusskapja joþ, kâjas zibinâdams.<br />
Ja Tu mîklu minçsi, ozonu tad sargâsi!<br />
5.<br />
Ozonam bij' liela bçda,<br />
Naidnieks aerosolâ sçda.<br />
Un, ja naidnieks laukâ tiks,<br />
Ozonâ bûs caurums dikts.<br />
Mini manu mîkliòu,<br />
Kas ir naidnieks ozonam?<br />
Nr. 9<br />
Darba lapa
Nr. 10<br />
Darba lapa<br />
Ozona slâòa biezums, DU<br />
350<br />
300<br />
250<br />
platums, o<br />
1997<br />
1998<br />
1999<br />
2000<br />
2001<br />
2002<br />
2003<br />
2004<br />
2005<br />
Dati, kas raksturo ozona slâòa biezuma<br />
atðíirîbas daþâdos pasaules reìionos<br />
Gada vidçjais ozona slâòa biezums virs daþâdâm pasaules pilsçtâm<br />
333,01286<br />
348,34675<br />
351,38080<br />
326,37267<br />
348,52997<br />
341,72403<br />
337,25743<br />
326,82278<br />
321,21173<br />
Reikjavika<br />
Rîga<br />
64,13 -33,87 -68,6 57,32 38,9 40,75<br />
282,2848<br />
298,7072<br />
289,5623<br />
294,5397<br />
297,8950<br />
292,4391<br />
295,0143<br />
281,2959<br />
290,7775<br />
284,1501832<br />
260,1368821<br />
257,1214286<br />
275,4946996<br />
250,0460993<br />
309,4243542<br />
260,8700361<br />
280,3133803<br />
265,4593640<br />
323,4148<br />
338,5673<br />
335,9668<br />
320,9808<br />
337,3306<br />
318,4108<br />
322,6171<br />
323,8027<br />
314,1047<br />
311,870690<br />
321,831395<br />
309,808864<br />
314,325069<br />
313,121547<br />
304,701705<br />
315,793696<br />
304,682192<br />
309,483425<br />
Gada vidçjâ ozona slâòa biezuma virs daþâdâm pasaules<br />
pilsçtâm izmaiòas aprakstoðâ informâcija<br />
y=-2,0779x+4495 Reijkjavika<br />
y=-0,1277x+606,89 Sidneja<br />
y=0,4532x-635,44 Antarktîda<br />
y=-1,8467x+4021,4 Rîga<br />
y=-0,9775x+2267,7 Vaðingtona<br />
y=-0,9583x+2236,2 Òujorka<br />
Sidneja<br />
Vaðingtona<br />
Antarktîda (Davis)<br />
Òujorka<br />
318,9429<br />
328,2762<br />
316,0360<br />
321,1543<br />
321,0248<br />
312,7898<br />
321,2000<br />
312,4603<br />
315,9396<br />
200<br />
1996 1998 2000 2002 2004 2006
Pabeidz iesâktos teikumus!<br />
1. Ozona slânis ir<br />
2. Ozona slânim kaitç<br />
3. Ja ozona slânis ir plâns, tad<br />
4. Ultavioletais starojums kaitç<br />
5. Ja ozona slânis ir 3 mm, tad<br />
Ozona nepabeigtie teikumi<br />
6. Es sevi varu pasargât no Saules ultravioletâ starojuma, ja<br />
7. Piezemes ozons ir<br />
.<br />
.<br />
.<br />
.<br />
.<br />
.<br />
.<br />
Nr. 11<br />
Darba lapa
Nr. 12<br />
Darba lapa<br />
Ozona izvçle<br />
Mâmiòa ir iegâdâjusies Saules aizsarglîdzekli (krçmu). Atceries, ka Saules aizsarglîdzeklis<br />
Tevi var pasargât no Saules ultravioletâ starojuma kaitîgâs ietekmes! Tabulâ atzîmç, ko<br />
vajadzçtu iesmçrçt ar Saules aizsarglîdzekli, lai Saules starojums Tev nebûtu bîstams. Kad<br />
tabula ir aizpildîta, tai blakus vari uzzîmçt un izkrâsot, kam nepiecieðams Saules<br />
aizsarglîdzeklis.<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
4.<br />
5.<br />
6.<br />
7.<br />
8.<br />
9.<br />
10.<br />
11.<br />
12.<br />
13.<br />
14.<br />
15.<br />
16.<br />
17.<br />
18.<br />
19.<br />
20.<br />
Kâjas<br />
Kaila mugura<br />
Mâtes soma<br />
Kaili pleci<br />
Kails vçders<br />
Smaidoða seja<br />
Bçdîga seja<br />
Brâïa bikses<br />
Mâsas mati<br />
Rokas<br />
Klases þurnâls<br />
Sporta kurpes<br />
Labâ roka<br />
Mîïâkie ðorti<br />
Kreisâ roka<br />
Ausis<br />
Kakls<br />
Auto<br />
Kaíis<br />
Deguns<br />
Jâ<br />
Nç
Ozona prâta meþìis<br />
Sakârto burtus pareizâ secîbâ un atðifrç rakstîto tekstu!<br />
Nr. 13<br />
Darba lapa
Nr. 14<br />
Darba lapa<br />
Ozona ðifrs<br />
Ieraksti trûkstoðos burtus (patskaòi) un atðifrç slepeno vçstuli!<br />
A.<br />
Ozona ðifrs<br />
B.<br />
Ieraksti trûkstoðos burtus (patskaòi) un atðifrç slepeno vçstuli!
Ozona paslçpes<br />
Atrodi teikumu, kas ir saistîts ar ozona slâni! Izkrâso ðî teikuma burtus!<br />
A.<br />
Ozona paslçpes<br />
B.<br />
Atrodi teikumu, kas ir saistîts ar ozona slâni! Izkrâso ðî teikuma burtus!<br />
Nr. 15<br />
Darba lapa
Nr. 16<br />
Darba lapa<br />
Sarunas par ozona slâni<br />
Uzzîmç komiksu, kura tçma bûtu saistîta ar Sauli, Zemi un ozona slâni!<br />
Izdomâ un uzzîmç sarunas dalîbniekus! Pieraksti, ko viòi runâ!
Dodoties ceïojumâ uz ozona slâni<br />
Iedomâjies, ka Tu dodies ceïojumâ. Sakârto savu ceïasomu! Ko Tu òemsi lîdzi?<br />
Kas Tev bûs vajadzîgs? Zîmç! Raksti! Neaizmirsti, ka ir jâpaòem lietas, lai sevi pasargâtu<br />
no pârmçrîga Saules ultravioletâ starojuma!<br />
Nr. 17<br />
Darba lapa
Nr. 18<br />
Darba lapa<br />
Dzîvojot uz plançtas ar ozona slâni<br />
Iedomâjies, ka esi nokïuvis uz kâdas pavisam nezinâmas plançtas.<br />
Izdomâ plançtas nosaukumu! Papildini zîmçjumu! Uzzîmç visu, kas Tev ir nepiecieðams,<br />
lai Tu bûtu laimîgs un pasargâts no pârmçrîga Saules ultravioletâ starojuma.<br />
Plançtas nosaukums:
Saules droðs<br />
Apìçrb ðo cilvçciòu tâ, lai viòð bûtu pasargâts no pârmçrîga Saules ultravioletâ starojuma!<br />
Nr. 19<br />
Darba lapa
Nr. 20<br />
Darba lapa<br />
Ozona lietussargs<br />
Savieno ðos deviòus punktus tâ, lai veidotos "ozona lietussargs"!<br />
Punktu savienoðanai Tu drîksti izmantot 4 taisnas lînijas!<br />
Roku no papîra nedrîkst atraut!<br />
Lînijas drîkst krustoties!
Ozona pase<br />
Nr. 21<br />
Darba lapa
Nr. 22<br />
Darba lapa<br />
Izglâb ozonu!<br />
1.<br />
Ir vasara. Maija brauc pie vecmâmiòas. Vecmâmiòa ir pensionâre un dzîvo laukos. Tur ir jauki! Kâdu<br />
dienu pârstâj darboties vecmâmiòas vecais ledusskapis. Maija jût, ka varçtu to salabot. Viòa paòem<br />
skrûvgriezi un ....<br />
Izdomâ stâsta turpinâjumu! Izmanto piedâvâtos variantus vai arî izdomâ savu! Apspried un<br />
izanalizç ar klasesbiedriem iespçjamos atrisinâjumus.<br />
zvana meistaram;<br />
nolemj salabot ledusskapi pati;<br />
sagaida vecâkus un aizved ledusskapi uz Rîgu vai tuvâko ledusskapju savâkðanas vietu;<br />
pasauc kaimiòus;<br />
nolasa vecmâmiòai lekciju par haloniem un freoniem.<br />
Sadalieties grupâs! Katra grupa izmanto vienu no piedâvâtajiem situâcijas turpinâjumiem.<br />
Modelçjiet situâciju! Kâdas varçtu bût sekas meitenes rîcîbai? Pastâstiet, kâ viòas rîcîba varçtu<br />
ietekmçt ozona slâni?<br />
2.<br />
Pçc Maijas izsmeïoðâs lekcijas par freoniem un haloniem vecmâmiòa jûtas sagurusi un sasvîdusi.<br />
Vecmâmiòa nolemj atsvaidzinât sevi ar dezodorantu. Taèu, diemþçl, tas ir dâvinâts vecmâmiòai tad,<br />
kad viòa vçl strâdâja par lopkopi.<br />
Izdomâ stâsta turpinâjumu! Izmanto piedâvâtos variantus vai arî izdomâ savu! Apspried un<br />
izanalizç ar klasesbiedriem iespçjamos atrisinâjumus.<br />
vecmâmiòa atsvaidzina sevi ar dezodorantu un gaisâ nonâk freoni;<br />
maija nolasa vecmâmiòai lekciju par haloniem un freoniem;<br />
vecmâmiòa izmet dezodorantu meþâ;<br />
vecmâmiòa noliek dezodorantu malâ.<br />
Sadalieties grupâs! Katra grupa izmanto vienu no piedâvâtajiem situâcijas turpinâjumiem.<br />
Modelçjiet situâciju! Kâdas varçtu bût sekas vecmâmiòas rîcîbai? Pastâstiet, kâ viòas rîcîba varçtu<br />
ietekmçt ozona slâni?<br />
3.<br />
Kaimiòu zçni pussagruvuðâ fermâ atrod ugunsdzçsîbas aparâtu. Viòiem ðíiet, ka tas tur atrodas jau<br />
kopð fermas nodoðanas ekspluatâcijâ. Zçni nolemj izmçìinât, kâ ugunsdzçsîbas aparâts darbojas.<br />
Puiði izdomâ spçlei nosaukumu "Uguns savaldîtâji".<br />
Izdomâ stâsta turpinâjumu! Izmanto piedâvâtos variantus vai arî izdomâ savu! Apspried un<br />
izanalizç ar klasesbiedriem iespçjamos atrisinâjumus.<br />
puiði samaina spçles nosaukumu. Spçle sauksies "Brîvîbu haloniem";<br />
Maija nolasa zçniem lekciju par freoniem un haloniem;<br />
puiði sagaida vecâkus un aizved ugunsdzçðanas aparâtu uz A/S "BAO".<br />
Sadalieties grupâs! Katra grupa izmanto vienu no piedâvâtajiem situâcijas turpinâjumiem.<br />
Modelçjiet situâciju! Kâdas varçtu bût sekas puiðu rîcîbai? Pastâstiet, kâ viòu rîcîba varçtu<br />
ietekmçt ozona slâni?
Atrodi vârdus!<br />
A.<br />
Iekrâso burtus tâ, lai veidotos 11 vârdi, kas ir saistîti ar ozona slâni, Sauli, ozona slâni noârdoðajâm vielâm<br />
un lietâm, kas var Tevi pasargât no pârmçrîga Saules ultravioletâ starojuma!<br />
Atrodi vârdus!<br />
B.<br />
Iekrâso burtus tâ, lai veidotos 30 vârdi, kas ir saistîti ar ozona slâni, Sauli, ozona slâni noârdoðajâm vielâm<br />
un lietâm, kas var Tevi pasargât no pârmçrîga Saules ultravioletâ starojuma.<br />
Nr. 23<br />
Darba lapa
Nr. 24<br />
Darba lapa<br />
Krustvârdu mîkla I<br />
Vertikâli<br />
1. Kontinents, virs kura atrodas "ozona caurums".<br />
2. Viela, ko izmanto ozona slâni noârdoðo vielu vietâ.<br />
3. Ozona slâòa normâlais biezums (milimetros).<br />
4. Lielâkais ultravioletâ starojuma avots.<br />
6. Zinâtnieks, kas izgudroja iekârtu ozona slâòa biezuma<br />
mçrîðanai.<br />
9. Ilggadçjs laikapstâkïu reþîms, kas raksturîgs kâdai ìeogrâfiskai<br />
vietai vai apvidum un ietekmç ozona slâòa biezumu.<br />
10. Vînes konvencijas "Par ozona slâòa aizsardzîbu" vecums 2005. gadâ.<br />
13. Dabas, antropogçno un sociâlo faktoru kopums.<br />
14. Slimîba, kuras veidoðanos veicina pârmçrîgs Saules ultravioletais<br />
starojums un kas var attîstîties gan uz âdas, gan organisma<br />
iekðienç.<br />
15. Pilsçta, kurâ 1987. gadâ pieòçma protokolu "Par ozona slâni<br />
noârdoðajâm vielâm".<br />
18. Plaði izplatîta ozona slâni noârdoða viela, ko bieþi vien izmanto<br />
aukstuma "raþoðanai".<br />
19. Ozona krâsa.<br />
22. Íîmiski savienojumi, kurus lieto daþâdu organismu<br />
ierobeþoðanai un iznîcinâðanai lauksaimniecîbâ, meþsaimniecîbâ<br />
un citâs tautsaimniecîbas nozarçs.<br />
23. Okeânos un saldûdenî dzîvojoði organismi.<br />
24. Gaisa piesâròojums, kurâ viena no sastâvdaïâm ir ozons un kas<br />
pârsvarâ novçrojams pilsçtâs ar ïoti intensîvu autotransporta<br />
plûsmu.<br />
26. Organisma neuzòçmîba pret noteiktu infekcijas ierosinoðu<br />
mikroorganismu, toksînu, indi utt.<br />
27. Laiks, kurâ saskaòâ ar optimistiskâkajâm prognozçm ozona<br />
slânis varçtu atjaunoties (gadu skaits).<br />
28. Gâze, kas sastâv no trîs skâbekïa atomiem.<br />
Horizontâli<br />
5. Indîga un stipri kodîga íîmiskâ viela (ðíidrums ar asu,<br />
nepatîkamu smaku), kas pieder pie t. s. halogçnu grupas un<br />
ietilpst daudzu ozona slâni noârdoðo vielu sastâvâ.<br />
7. Acu slimîba, ko var izraisît pârmçrîgs Saules ultravioletais<br />
starojums.<br />
8. Atmosfçras slânis, kurâ atrodas ~90 % pasaulç sastopamo<br />
ozona molekulu.<br />
11. Gandrîz katrâ mâjâ esoða sadzîves iekârta, kurâ nereti aukstuma<br />
"raþoðanai" izmanto ozona slâni noârdoðâs vielas (îpaði freonu).<br />
12. Piederums, kas jâvalkâ, lai acis pasargâtu no Saules ultravioletâ<br />
starojuma.<br />
16. Meteoroloìisks elements, kas ietekmç Saules ultravioletâ<br />
starojuma intensitâti (dsk.).<br />
17. Zemes gâzveida apvalks.<br />
20. Ziemai raksturîga dabas parâdîba, kas veicina Saules ultravioletâ<br />
starojuma atstaroðanos.<br />
21. Gadalaiks, kurâ ozona slânis ir visplânâkais.<br />
25. Ozona slâni noârdoða íîmiskâ viela, ko izmanto galvenokârt<br />
fumigâciju (fuminigâciju) veikðanai.<br />
29. Ozona slâni noârdoðo vielu aizvietotâju (alternatîvu) veicinâts<br />
process – gaisa vidçjâs temperatûras globâlâ paaugstinâðanâs<br />
par 0,3 lîdz 0,6 oC pçdçjo 100 gadu laikâ.<br />
30. Saules radîtie elektromagnçtiskie viïòi.<br />
31. Atmosfçras zemâkais slânis, kurâ veidojas t. s. piezemes ozons.<br />
32. Nacionâlâs aeronautikas un kosmosa aìentûras mâkslîgais<br />
Zemes pavadonis, ko ïoti ilgu laiku izmantoja ozona slâòa biezuma<br />
mçrîðanai.<br />
33. Pârtikas produkts, kura pieejamîbu varçtu ietekmçt pârâk<br />
intensîva Saules ultravioletâ starojuma izraisîts graudaugu raþas<br />
samazinâjums.<br />
34. Izplatît dabâ piesâròojoðas vielas, t. sk. ozona slâni noârdoðâs<br />
vielas.
Krustvârdu mîkla I<br />
1. 2.<br />
4.<br />
3.<br />
7.<br />
6.<br />
5.<br />
9.<br />
8.<br />
10.<br />
13.<br />
12.<br />
11.<br />
14.<br />
15. 16.<br />
17.<br />
18.<br />
20.<br />
19.<br />
23.<br />
22.<br />
21.<br />
24.<br />
27.<br />
26.<br />
25.<br />
28. 29.<br />
30.<br />
31.<br />
32.<br />
33.<br />
Nr. 24<br />
Darba lapa<br />
34.
Nr. 25<br />
Darba lapa<br />
Horizontâli<br />
6. Piederums, kas jâvalkâ, lai acis pasargâtu no<br />
Saules ultravioletâ starojuma.<br />
9. Viens no ozona slâòa noârdîðanâs procesa<br />
posmiem.<br />
12. Zemes gâzveida apvalks, kura kopçjais<br />
biezums ir aptuveni 560 km.<br />
13. Okeânos un saldûdenî dzîvojoði organismi.<br />
18. Ozona slâni noârdoða íîmiskâ viela, kuras<br />
sastâvâ ir broms un ko izmanto galvenokârt<br />
fumigâciju (fuminigâciju) veikðanai.<br />
20. Patvçrums no Saules stariem.<br />
21. Gadalaiks, kurâ ozona slânis ir visplânâkais.<br />
23. Parâdîba, kas raksturîga ziemai, bet kuras<br />
"raþoðanai sadzîves iekârtâs" izmanto<br />
ozona slâni noârdoðâs vielas (g. k. freonus).<br />
25. Nacionâlâs aeronautikas un kosmosa<br />
aìentûras mâkslîgais Zemes pavadonis, ko ilgu<br />
laiku izmantoja ozona slâòa biezuma mçrîðanai.<br />
26. Saules radîtie elektromagnçtiskie viïòi.<br />
29. Ozona slâni noârdoðo vielu aizvietotâju<br />
(alternatîvu) veicinâts process – gaisa vidçjâs<br />
temperatûras globâlâ paaugstinâðanâs par<br />
0,3 lîdz 0,6 o C pçdçjo 100 gadu laikâ.<br />
30. Piesâròojoðas darbîbas izraisîta vielu izplûde<br />
no stacionâra vai difûza piesâròojuma<br />
avota.<br />
32. Dabas, antropogçno un sociâlo faktoru<br />
kopums.<br />
34. Pârtikas produkts, kura pieejamîbu varçtu<br />
ietekmçt pârmçrîga Saules ultravioletâ<br />
starojuma izraisîts graudaugu raþas<br />
samazinâjums.<br />
35. Apvienoto Nâciju Organizâcijas Vides<br />
programma (abr. angïu val.).<br />
36. Vînes konvencijas "Par ozona slâòa<br />
aizsardzîbu" vecums 2005. gadâ.<br />
39. Ozona slâni noârdoðas íîmiskâs vielas, ko<br />
daþkârt izmanto portatîvajos ugunsdzçsîbas<br />
aparâtos (dsk.).<br />
40. Dabas parâdîbas, kas veicina ozona slâni<br />
noârdoðo vielu pârvietoðanos uz reìioniem,<br />
kas nav to avotu tieðâ tuvumâ (dsk.).<br />
41. Ozona molekulu sadalîðanâs, saðíelðanâs.<br />
Krustvârdu mîkla II<br />
Vertikâli<br />
1. Íîmiskâs vielas, kas satur oglekïa (C)<br />
atomus, kâ arî vienu vai vairâkus hlora,<br />
fluora, broma vai joda atomus (dsk.).<br />
2. Ilggadçjs laikapstâkïu reþîms, kas<br />
raksturîgs kâdai ìeogrâfiskai vietai vai<br />
apvidum un ietekmç ozona slâòa biezumu.<br />
3. Atmosfçras zemâkais slânis, kurâ nereti<br />
veidojas t. s. piezemes ozons.<br />
4. Indîga un stipri kodîga íîmiskâ viela<br />
(ðíidrums ar asu, nepatîkamu smaku), kas<br />
pieder pie t. s. halogçnu grupas un ietilpst<br />
daudzu ozona slâni noârdoðo vielu sastâvâ.<br />
5. Dabas parâdîba, kas veicina Saules<br />
ultravioletâ starojuma atstaroðanos.<br />
7. Pilsçta, kurâ 1987. gada 16. septembrî tika<br />
pieòemts protokols "Par ozona slâni<br />
noârdoðajâm vielâm".<br />
8. Ultravioletâ starojuma dabiskais avots.<br />
10. Ikdienâ izmantojamu organisko savienojumu<br />
grupa, kuru dzîves cikls intensîva ultravioletâ<br />
starojuma ietekmç var bûtiski<br />
samazinâties.<br />
11. Ozona slâni noârdoðas vielas, ko bieþi vien<br />
izmanto aukstuma "raþoðanai" (dsk.).<br />
14. Zinâtnieks, kas izgudroja iekârtu ozona slâòa<br />
biezuma mçrîðanai.<br />
15. Atmosfçras slânis, kurâ atrodas ~90 %<br />
pasaulç sastopamo ozona molekulu.<br />
16. Ozona slâòa normâlais biezums (milimetros).<br />
17. Laiks, kurâ saskaòâ ar optimistiskâkajâm<br />
prognozçm, ozona slânis varçtu atjaunoties<br />
(gadu skaits).<br />
19. Acu slimîba, ko var izraisît intensîvs Saules<br />
ultravioletais starojums.<br />
22. Ultravioletais starojums (saîsin.).<br />
24. Kontinents, virs kura atrodas t. s. ozona<br />
caurums.<br />
27. Viela, ko izmanto ozona slâni noârdoðo vielu<br />
vietâ, vispârîgs apzîmçjums.<br />
28. Ozona krâsa.<br />
31. Slimîba, kuras veidoðanos veicina pârmçrîgs<br />
Saules ultravioletais starojums un kas var<br />
attîstîties gan uz âdas, gan organisma<br />
iekðienç.<br />
33. Viena no nozarçm, kurâ ikdienâ izmanto<br />
ozonu.<br />
37. Valsts iestâde, kas Latvijâ koordinç ozona<br />
slâòa aizsardzîbu (abr.).<br />
38. Gâze, kas sastâv no trîs skâbekïa atomiem.
6.<br />
21.<br />
39.<br />
12.<br />
2.<br />
16. 17.<br />
30.<br />
41.<br />
38.<br />
26.<br />
14.<br />
28.<br />
4. 5.<br />
36.<br />
9.<br />
11.<br />
24.<br />
23.<br />
15.<br />
Krustvârdu mîkla II<br />
18.<br />
29.<br />
33.<br />
32.<br />
31.<br />
35.<br />
22.<br />
40.<br />
7. 8.<br />
27.<br />
13.<br />
34.<br />
25.<br />
37.<br />
1.<br />
19. 20.<br />
10.<br />
Nr. 25<br />
Darba lapa<br />
3.
Nr. 26<br />
Darba lapa<br />
1. Aplûko zîmçjumu! Identificç acs sastâvdaïas!<br />
Ultravioletais starojums un acs<br />
2. Atbildi uz jautâjumiem!<br />
2.1. Kuras acs daïas lîdz Zemei nonâkoðais Saules UV starojums ietekmç visvairâk?<br />
2.2. UV starojums nav sajûtams, taèu, vai tas ir nekaitîgs (atbildi pamato!)?<br />
2.3. Kâ acis var aizsargât no UV starojuma iedarbîbas (atbildi pamato!)?<br />
2.4. Kas ir acs katarakta?<br />
3. Andrim ir jâiegâdâjas jaunas saulesbrilles, jo viòð piedalîsies snovborda sacensîbâs Austrijas Alpos. Palîdzi<br />
viòam tâs izvçlçties!<br />
3.1. Optikas veikalâ ir liela saulesbriïïu izvçle ar skaistâm rozâ, dzeltenâm un zilâm lçcâm. Andris izvçlçjâs atbilstoðas<br />
formas brilles ar zilâm lçcâm. Pârdevçja painteresçjâs, kâdam nolûkam tâs tiek pirktas, un ieteica nepirkt. Kâpçc?<br />
Atbildi paskaidro!<br />
3.2. Avîþu kioskâ Andris ieraudzîja modernas saulesbrilles ar tumðiem stikliem. Pârdevçja nezinâja, cik labi tâs aizsargâ<br />
pret UV starojumu, jo uzlîmes bija nokrituðas, bet, viòasprât, tik tumðiem stikliem noteikti bûðot liela aizsardzîba.<br />
Vai Andrim ðîs saulesbrilles vajadzçtu pirkt? Atbildi pamato!<br />
3.3. Ar cik stipru aizsardzîbu pret UV starojumu vajadzçtu bût Andra saulesbrillçm?<br />
a) 50–80 %; b) 90–100 %; c) 40 %.
Ozona veidoðanâs un noârdîðanâs reakciju modelçðana<br />
1. Izgatavo darbam nepiecieðamos modeïus!<br />
2. Modelç un apraksti ozona veidoðanâs un ðíelðanâs reakcijas!<br />
2.1. Ozona veidoðanâs reakcijas<br />
2.2. Ozona ðíelðanâs reakcijas<br />
2.3. Ozona ðíelðanâs freona iedarbîbâ<br />
lodîte – skâbekïa atomu modelis, gab.<br />
lodîte – hlora atomu modelis, gab.<br />
lodîte – oglekïa atoma modelis, gab.<br />
lodîte – fluora atoma modelis, gab.<br />
3. Uzraksti secinâjumus!<br />
3.1. Kuras reakcijas liecina, ka ozona veidoðanâs un noârdîðanâs procesi ir saistîti?<br />
3.2. Kâpçc viena freona molekula var noârdît pat daudzus tûkstoðus ozona molekulu?<br />
Nr. 27<br />
Darba lapa
Nr. 28<br />
Darba lapa<br />
MÎTS<br />
MÎTS<br />
MÎTS<br />
MÎTS<br />
MÎTS<br />
MÎTS<br />
MÎTS<br />
MÎTS<br />
Spçles laukums<br />
PATIESÎBA PATIESÎBA PATIESÎBA PATIESÎBA PATIESÎBA PATIESÎBA PATIESÎBA PATIESÎBA
Spçles kartîtes<br />
Nr. 28<br />
Darba lapa
Atbildes<br />
Nr. 1<br />
Jautâjumi par ozona slâni<br />
a) Jautâjumi, kuru atbildes ir îsas, konkrçtas<br />
O3.<br />
Skâbeklis.<br />
Piezemes ozons / "sliktais" ozons.<br />
Ozona slânis / "labais" ozons.<br />
Piezemes ozonu / troposfçras ozonu.<br />
Ozona slâni / stratosfçras ozonu.<br />
Stratosfçrâ / atmosfçrâ g. k. 20–50 km augstumâ.<br />
Troposfçrâ / atmosfçrâ g. k. 0–10 km augstumâ.<br />
Gaisa piesâròojums (g. k. autotransporta izmeði jeb izplûdes<br />
gâzes, emisijas) un Saules UV starojums.<br />
3 mm / 300 Dobsona vienîbas.<br />
Îpaði plâns (aptuveni 100–150 Dobsona vienîbas) ozona slânis<br />
virs Antarktîdas arktiskâ pavasara un ziemas laikâ (saskaòâ ar<br />
mûsu kalendâru – rudenî), kas ir vidçji 25 milj. km 2 liels un<br />
atgâdina caurumu / reìions, kurâ ozona slâòa biezums ir<br />
noârdîjies par vairâk nekâ 33 %.<br />
Stratosfçrâ / atmosfçrâ g. k. 20–50 km augstumâ.<br />
Saules UV starojuma ietekmç, skâbekïa klâtbûtnç.<br />
Ekvatora tuvumâ / tropu joslâ.<br />
Virs poliem (îpaði plâns ozona slânis ir virs Dienvidpola).<br />
1) specifiski atmosfçras apstâkïi (atmosfçras gaisa plûsmas),<br />
kas veicina OSNV koncentrçðanos; 2) ïoti zemas<br />
temperatûras, kas veicina polâro statosfçras mâkoòu<br />
veidoðanos (ozona sadalîðanâs uz polâro stratosfçras mâkoòu<br />
kristâliòiem notiek daudzkârt intensîvâk); 3) gaisa izolçðana<br />
no citiem stratosfçras apgabaliem (atmosfçras gaisa plûsmu<br />
ietekmç); 4) Saules gaisma.<br />
Monreâlas protokols "Par ozona slâni noârdoðâm vielâm"<br />
(1987. g.) / pasaulç nozîmîgâkais ozona slâòa aizsardzîbu re-<br />
gulçjoðais dokuments / starptautiska vienoðanâs, kas nosaka<br />
termiòus 96 OSNV izòemðanai no saimnieciskâs aprites.<br />
Gan jâ (palielinâtâs koncentrâcijâs – sk. 21. jaut.), gan nç<br />
(ozons ir dabiska atmosfçras sastâvdaïa, taèu Zemes tuvumâ<br />
pieïaujamas ïoti nelielas ozona koncentrâcijas).<br />
Gan jâ (palielinâtâs koncentrâcijâs – sk. 21. jaut.), gan nç<br />
(nelielâs koncentrâcijâs ozonu izmanto ârstniecîbâ, lauksaim-<br />
niecîbâ, ûdens un gaisa attîrîðanâ, pârtikas apstrâdç u. c.).<br />
Nç, tas ir cilvçkiem vajadzîgs (sk. 22. jaut.).<br />
Tas var izraisît rîkles iekaisumus (pastiprinâta sausuma sajûta<br />
rîklç) / klepu / sâpes krûtîs / plauðu bojâjumus / nogurumu un<br />
darbaspçju samazinâðanos u. c.<br />
Zemes aizsargâðana no pârmçrîga Saules UV starojuma<br />
(3 mm biezs ozona slânis absorbç ~90 % Saules UV-B<br />
starojuma).<br />
Ozona slâòa noârdîðanâs tendences atklâja 1974. gadâ /<br />
pçtîjumu par ozona caurumu publicçja 1985. gadâ / sakarîbu<br />
starp ozona slâòa noârdîðanos un OSNV daudzumu<br />
atmosfçrâ pierâdîja 1987. gadâ.<br />
Indekss, kas raksturo Zemi sasniedzoðâ Saules UV starojuma<br />
intensitâti.<br />
Ozona slânis / piezemes ozons / mâkoòu daudzums / putekïu<br />
daudzums / gadalaiks un diennakts laiks / augstums virs jûras<br />
lîmeòa / UV starojuma izkliede / UV starojuma atstaroðanâs.<br />
Jâierobeþo uzturçðanâs laiks tieðâ Saules gaismâ / jâvalkâ<br />
saulesbrilles ar UV filtru / pçc iespçjas vairâk jâuzturas çnâ /<br />
jâlieto Saules aizsarglîdzekïi / jâvalkâ cepure / jâvalkâ<br />
nosedzoðs apìçrbs u. c.<br />
OSNV / freoni / hlorfluorogïûdeòraþi (HFO jeb CFC) /<br />
bromhlormetâns / tetrahlorogleklis / metilhloroforms / daïçji<br />
halogençti hlorfluorogïûdeòraþi (HHFO jeb HHFC) / daïçji<br />
halogençti bromfluorogïûdeòraþi (HBFO) / haloni /<br />
1,1,1-trihloretâns / metilbromîds (MB) / halogçnus (hloru un<br />
bromu) saturoðas gâzes / metâns / slâpekïa(I) oksîds (smieklu<br />
gâze).<br />
Dabiska izcelsme (piem., vulkâni) un antropogçna izcelsme<br />
(cilvçku radîti).<br />
OSNV / hlorfluorogïûdeòraþi / daïçji halogençti hlorfluor-<br />
ogïûdeòraþi / daïçji halogençti bromfluorogïûdeòraþi /<br />
aukstuma nesçji / íîmiskas vielas, ko izmanto "aukstuma<br />
raþoðanai" ledusskapjos, saldçtavâs u. tml.<br />
PAREIZÂS ATBILDES<br />
Ledusskapjos / saldçtavâs / gaisa kondicionçðanas iekârtâs /<br />
putâs / izolâcijas materiâlos / aerosolos / lauksaimniecîbâ<br />
(fumigâcijâ) / ugunsdzçsîbas aparâtos / ugunsdzçsîbas<br />
sistçmâs / inhalatoros.<br />
Nç (sk. 27. jaut.).<br />
Nç (sk. 27. jaut.), taèu tie veicina piezemes ozona veidoðanos<br />
(sk. 9. jaut.).<br />
1–1700 gadi, taèu vairumam vielu 10–100 gadi.<br />
Koeficients, kas raksturo OSNV kaitîgo ietekmi uz ozona slâni<br />
(jo lielâka koeficienta vçrtîba, jo vairâk ozona molekulas spçj<br />
iznîcinât attiecîgâ OSNV).<br />
Zemi sasniedz pârmçrîgs Saules UV starojums (g. k. UV-B).<br />
Dobsona vienîbâs / DU.<br />
Neizmantojot OSNV / neizmantojot freonus / neizmantojot<br />
produktus, kas satur OSNV (piem., aerosoli ar uzrakstu "CFC<br />
free", "Ozone friendly" / iekârtas ar OSNV pçc to lietoðanas<br />
beigâm nododot tam paredzçtajâs vietâs / iznîcinât savâktâs<br />
OSNV / OSNV, kuras atïauts lietot, izmantot vairâkkârtîgi /<br />
sekot, lai iekârtas, kas satur OSNV, tiktu izmantotas pareizi<br />
un tâm nerastos noplûdes / u. c.<br />
Vides ministrija.<br />
Gan sadzîvç, gan komercdarbîbâ – ledusskapjos / saldçtavâs /<br />
gaisa kondicionçðanas iekârtâs / lauksaimniecîbâ (fumigâcijâ)<br />
/ ugunsdzçðanas aparâtos / ugunsdzçsîbas sistçmâs.<br />
Tajos, kas vecâki par 2000. gadu.<br />
Elektrisko un elektronisko iekârtu tirgotâjiem / pie t/c "Alfa"<br />
(Rîga) novietotajâ konteinerâ / pie t/c "Spice" (Rîga)<br />
novietotajâ konteinerâ / mobilajâ konteinerâ (Latvijas) lielâkâs<br />
pilsçtâs A/S "BAO" izbraukumos / u. c.<br />
Tieðâ veidâ nç, jo vçju ietekmç OSNV nereti tiek pârnestas<br />
tâlu prom no reìioniem, kur tâs noplûduðas (emitçtas).<br />
Tiek noârdîtas augu ðûnas / mainâs augu ðûnu anatomiskâ<br />
uzbûve, tâdçjâdi samazinot fotosintçzes produktivitâti/<br />
palçninâs augu augðana / samazinâs augu raþîgums / iet bojâ<br />
fitoplanktons / lai aizsargâtos pret pârâk intensîvo Saules UV<br />
starojumu, augiem veidojas biezâkas lapas, ko nereti klâj<br />
vaska kârtiòa.<br />
Vidçji jâ (tas ir virs 300 DU), taèu gada garumâ tas svârstâs no<br />
aptuveni 200 lîdz 500 DU. Visplânâkais – rudenî un ziemâ<br />
(200 lîdz 270 DU), bet visbiezâkais – pavasarî un vasarâ<br />
(300 lîdz 500 DU).<br />
Ozona slâòa noârdîðanâs rezultâtâ Zemi sasniedz pârmçrîgs<br />
Saules UV starojums (it îpaði UV-B), kura dçï cilvçkiem<br />
palielinâs iespçja saslimt ar âdas vçzi / melanomu / acs<br />
kataraktu / elpoðanas ceïu slimîbâm / tiek novâjinâta<br />
imûnsistçma / paâtrinâs novecoðanâs / ietekmes dçï uz augu<br />
valsti var samazinâties pieejamie pârtikas krâjumi (piem.,<br />
graudaugi, zivis u. tml.) u. c.<br />
Tur dzîvojoðajiem cilvçkiem, augiem, dzîvniekiem – nç (viòi ir<br />
pielâgojuðies attiecîgajiem apstâkïiem ar âdas krâsu, lapu<br />
biezumu utt.), taèu iebraucçjiem (piem., tûristiem no Latvijas)<br />
– jâ (sk. 43., 45., 47., 48. jaut.).<br />
Ozona slâòa noârdîðanâs dçï Zemi sasniedz pârmçrîgs Saules<br />
UV starojums (it îpaði UV-B), kâ rezultâtâ dzîvniekiem rodas<br />
bakteriâlas plauðu infekcijas / elpoðanas ceïu iekaisumi /<br />
plauðu formas un tilpuma izmaiòas / intensîvs Saules UV<br />
starojums iznîcina zooplanktonu / traucç zivju embriju<br />
attîstîbai / zivîm izraisa vçzi un acs kataraktu / u. c.<br />
Samazina polimçru (piem., gumija) dzîves ciklu jeb izmanto-<br />
ðanas laiku.<br />
Nç, un atseviðíi zinâtnieki pat uzskata, ka ozona slâòa<br />
noârdîðanâs izraisa globâlo atdziðanu / vienîgâ ozona slâòa<br />
noârdîðanâs problçmas saistîba ar globâlo sasilðanu ir fakts,<br />
ka OSNV (piem., ledusskapjos, gaisa kondicionçðanas<br />
iekârtâs) nereti aizstâj ar vielâm, kas veicina globâlo sasilðanu<br />
(t. s. siltumnîcas efekta gâzes jeb SEG).<br />
60 gadi.<br />
b) Jautâjumi, kuru atbildes ir “jâ”, “nç” vai “daïçji”<br />
1. nç, 2. nç, 3. jâ, 4. jâ, 5. jâ, 6. nç, 7. jâ, 8. jâ, 9. nç, 10. nç,<br />
11. nç, 12. jâ, 13. jâ, 14. daïçji.
Nr. 2<br />
Apgalvojumi par ozona slâni<br />
a) apgalvojumi, kuri ir vai nu patiesi, vai nepatiesi<br />
1. patiess, 2. nepatiess, 3. patiess, 4. patiess, 5. patiess, 6. nepatiess,<br />
7. nepatiess, 8. nepatiess, 9. nepatiess, 10. patiess, 11. nepatiess,<br />
12. nepatiess, 13. patiess, 14. patiess, 15. patiess, 16. patiess,<br />
17. patiess, 18. patiess, 19. patiess, 20. patiess.<br />
b) apgalvojumi, kuros minçtâ viela vai nu noârda ozonu, vai<br />
nenoârda<br />
1. nenoârda, 2. noârda, 3. nenoârda, 4. noârda, 5. noârda, 6. nenoârda,<br />
7. noârda, 8. nenoârda, 9. nenoârda, 10. noârda, 11. nenoârda,<br />
12. nenoârda, 13. nenoârda, 14. nenoârda, 15. noârda.<br />
c) apgalvojumi, kuros nosauktie priekðmeti vai nu var saturçt<br />
ozona slâni noârdoðâs vielas, vai nevar<br />
1. satur, 2. satur, 3.nesatur, 4. nesatur, 5. satur, 6. satur, 7. nesatur,<br />
8. satur, 9. nesatur, 10. nesatur, 11. satur, 12. satur, 13. satur,<br />
14. satur, 15. satur.<br />
d) apgalvojumi, kuros minçtajiem mçríiem vai nu var izmantot<br />
ozona slâni noârdoðâs vielas vai nevar<br />
1. izmanto, 2. izmanto, 3. izmanto, 4. izmanto, 5. izmanto, 6. izmanto,<br />
7. neizmanto, 8. izmanto, 9. izmanto, 10. neizmanto.<br />
e) apgalvojumi, kuros pieminçts kaut kas, kas noârda ozona slâni,<br />
aizsargâ ozona slâni, aizsargâ no Saules UV starojuma vai arî<br />
neietekmç ozona slâni un neaizsargâ no Saules UV starojuma<br />
1. aizsargâ no UV, 2. noârda ozonu, 3. neietekmç, 4. neietekmç,<br />
5. noârda ozonu, 6. noârda ozonu, 7. neietekmç, 8. aizsargâ no UV,<br />
9. noârda ozonu, 10. neietekmç, 11. noârda ozonu, 12. neietekmç,<br />
13. neietekmç, 14. noârda ozonu, 15. noârda ozonu, 16. aizsargâ<br />
ozonu, 17. neietekmç, 18. noârda ozonu, 19. neietekmç, 20. noârda<br />
ozonu, 21. aizsargâ no UV, 22. neietekmç, 23. aizsargâ ozonu,<br />
24. noârda ozonu, 25. aizsargâ no UV, 26. neietekmç, 27. aizsargâ<br />
ozonu un aizsargâ no UV, 28. neietekmç, 29. noârda ozonu,<br />
30. aizsargâ ozonu, 31. neietekmç, 32. neietekmç, 33. aizsargâ no UV,<br />
34. noârda ozonu, aizsargâ ozonu un aizsargâ no UV, 35. neietekmç,<br />
36. aizsargâ ozonu, 37. neietekmç, 38. neietekmç, 39. neietekmç,<br />
40. aizsargâ ozonu.<br />
Nr. 8<br />
Teksta uzdevumi<br />
1. 15; 2. 15 saulesbrilles, 3 saulesbrilles; 3. 9 atomi, 15 atomi, 30 atomi;<br />
4. 1 mm, pavasarî; 5. 7 molekulas, 4 molekulas, 1 atoms; 6. -44 %;<br />
7. freonus satur 19 ledusskapji, freonus nesatur 11 ledusskapji; 8. Ls 0,43.<br />
Nr. 9<br />
Mîklas<br />
1. ozons; 2. ozons; 3. ozons; 4. freons; 5. freons.<br />
Nr. 11<br />
Ozona nepabeigtie teikumi<br />
1. ozona molekulu kopums, kas aizsargâ no pârmçrîga Saules ultravioletâ<br />
starojuma. 2. ozona slâni noârdoðâs vielas, piem., freoni, haloni,<br />
metilbromîds. 3. Zemi sasniedz pârmçrîgs daudzums Saules ultravioletâ<br />
starojuma. 4. cilvçku un dzîvnieku âdai un acîm, augiem, materiâliem.<br />
5. Zeme ir pasargâta no pârmçrîga Saules ultravioletâ starojuma. 6. lietoju<br />
saulesbrilles, cepuri, Saules aizsarglîdzekli. 7. veselîbai kaitîgs.<br />
Nr. 12<br />
Ozona izvçle<br />
Kâjas (jâ), kaila mugura (jâ), mâtes soma (nç), kaili pleci (jâ), kails vçders<br />
(jâ), smaidoða seja (jâ), bçdîga seja (jâ), brâïa bikses (nç), mâsas mati (nç),<br />
rokas (jâ), klases þurnâls (nç), sporta kurpes (nç), labâ roka (jâ), mîïâkie ðorti<br />
(nç), kreisâ roka (jâ), ausis (jâ), kakls (jâ), auto (nç), kaíis (nç), deguns (jâ).<br />
Nr. 13<br />
Ozona prâta meþìis<br />
Ozona slânis aiztur ultravioleto starojumu!<br />
Nr. 14<br />
Ozona ðifrs<br />
A. Saule, Zeme, ozons, starojums. B. Ozons ir divçjâdas dabas. Ozona<br />
slânis pasargâ cilvçkus no saules ultravioletâ starojuma. Piezemes ozons ir<br />
kaitîgs cilvçkiem. Ko Tu vari pastâstît par ozonu?<br />
PAREIZÂS ATBILDES<br />
Nr. 15<br />
A.<br />
B.<br />
Ozona paslçpes<br />
Nr. 17 Dodoties ceïojumâ uz ozona slâni<br />
Ceïasomâ noteikti jâbût ðâdiem priekðmetiem: saulesbrilles ar<br />
UV filtru, pretiedeguma krçms, krekls vai blûze ar garâm<br />
piedurknçm, garâs bikses, cepure (ar malâm vai nagu acu un<br />
kakla mugurpuses aizsardzîbai).<br />
Nr. 20<br />
Nr. 23<br />
A.<br />
B.<br />
Ozona lietussargs<br />
Atrodi vârdus!<br />
Atbildes
Atbildes<br />
Nr. 24<br />
Nr. 25<br />
Krustvârdu mîkla<br />
1. 2.<br />
3.<br />
A 4. A<br />
T<br />
N S L<br />
5. B R O M S 6. 7. K A T A R A K T A<br />
Î<br />
D<br />
A U E<br />
8. S T R A T O S F Ç R A L R<br />
9.<br />
10.<br />
B<br />
K E N<br />
K<br />
11. L E D U S S K A P I S<br />
T 12. S A U L E S B R I L L E S 13.<br />
I<br />
O 14. Î<br />
T<br />
I<br />
V<br />
V<br />
N V D<br />
Î<br />
15. 16. M Â K O Ò I<br />
D 17. A T M O S F Ç R A<br />
V<br />
M<br />
A<br />
D<br />
E<br />
18.<br />
Z<br />
A<br />
O<br />
T<br />
E<br />
S 19. F<br />
I<br />
20. S N I E G S<br />
M Z 21. R U D E N S<br />
22. R<br />
23.<br />
I I<br />
E<br />
24.<br />
P E<br />
P<br />
25. M E T I L B R O M Î D S 26.<br />
27. E Â<br />
L<br />
6.<br />
2.<br />
K<br />
A<br />
Krustvârdu mîkla<br />
N M<br />
PAREIZÂS ATBILDES<br />
I<br />
34. E M I T Ç T<br />
28. 29. S A S I L Ð A N A<br />
30. S T A R O J U M S O E T A<br />
N<br />
G U Z Ð I<br />
K<br />
S N O D C<br />
T<br />
I N E Î 31. T R O P O S F Ç R A<br />
32. T O M S S D<br />
N<br />
Â<br />
33. M A I Z E<br />
S<br />
T<br />
I<br />
4. 5.<br />
S A U L E S B R I L L E S<br />
I<br />
7. 8.<br />
M O 9. P Â R V I E T O Ð A N A G 10. P<br />
A M 11.<br />
E N<br />
U Ç P O<br />
12. A T M O S F Ç R A G R 13. P L A N K T O N S<br />
S 14. R<br />
S E<br />
E I L F<br />
D E 15.<br />
Â<br />
I Ç<br />
16. 17. O O S 18. M E T I L B R O M Î D S M R<br />
T S B N T<br />
A<br />
19. 20. Ç N A<br />
21. R U D E N S I R<br />
22.<br />
K<br />
R<br />
Î Ð O 23. A U K S T U M S A<br />
I<br />
S D N 24. T<br />
V 25. T O M S<br />
E 26. S T A R O J U M S 27.<br />
A<br />
S 28. N S<br />
A<br />
R<br />
M Z T F 29. S A S I L Ð A N A<br />
30. E M I S I J A Ç 31. T<br />
K<br />
T L R R 32. V I D E<br />
T<br />
A K A 33. Ç R 34. M A I Z E<br />
T M Z 35. U N E P<br />
Î E I A<br />
38.<br />
R<br />
36.<br />
D I V D E S M I T<br />
A<br />
39. H A L O N I C<br />
40. V Ç J I<br />
Z<br />
Î<br />
A D<br />
41. N O Â R D Î Ð A N Â S<br />
M<br />
N<br />
S<br />
I<br />
A<br />
N<br />
M<br />
Î<br />
37.<br />
V<br />
S<br />
1.<br />
H<br />
A<br />
L<br />
O<br />
3.<br />
T<br />
R<br />
O<br />
Nr. 26 Ultravioletais starojums un acs<br />
1. Dzîslene 4, lçca 1, radzene 2, redzes nervs<br />
6, sklçra 3, stiklveida íermenis 7, tîklene 5.<br />
2.1. UV starojums visvairâk ietekmç acs<br />
priekðçjâs daïas (lçcu, radzeni, konjunktîvu).<br />
2.2. UV starojums veicina D vitamîna<br />
veidoðanos, taèu lielâs devâs tas ir kaitîgs, un<br />
fakts, ka mçs to nejûtam, tâ kaitîgumu tikai<br />
pastiprina (mçs savlaicîgi neizsargâjamies no tâ).<br />
Lielâs devâs UV starojums var izraisît âdas<br />
slimîbas, acs lçcas apduïíojumus u. c. 2.3. Visla-<br />
bâk acis var pasargât, nçsâjot sejai labi<br />
pieguloðas saulesbrilles, kuru lçcas ir ar<br />
aizsardzîbu pret UV. 2.4. Acs katarakta ir<br />
pilnîgs vai daïçjs acs lçcas apduïíojums. Viens<br />
no iemesliem, kâpçc veidojas kataraktas, ir UV<br />
starojums, kuru acs lçca absorbç.<br />
3.1. Zilas krasas lçcas, ja vien tâm nav<br />
aizsardzîba pret UV, UV starojumu laiþ cauri, jo<br />
zilâ krâsa elektromagnçtisko viïòu skalâ ir tuvu<br />
UV starojumam. Lietojot ðâdas brilles<br />
snovborda sacensîbâs, Andrim palielinâtos<br />
risks saslimt ar acs kataraktu. 3.2. Nç! Stikla<br />
tonçðana nav nozîmîgs faktors aizsardzîbâ pret<br />
UV. Galvenais ir stiklu UV aizsardzîbas pakâpe.<br />
Turklât, ja nçsâ saulesbrilles bez UV<br />
aizsardzîbas, acîm tiek nodarîts pat lielâks<br />
kaitçjums nekâ nençsâjot saulesbrilles. Tumði<br />
saulesbriïïu stikli samazina acî nonâkoðo<br />
gaismas daudzumu, kâ rezultâtâ acu zîlîtes<br />
paliek platâkas. Ja stikliem nav UV<br />
aizsardzîbas, caur platajâm zîlîtçm acî nonâk<br />
vairâk UV starojuma. 3.3. b) 90–100 %.
Saturs<br />
Ievads 4<br />
1. Uzziòas materiâls 5<br />
1.1. Ozons 6<br />
1.2. Ozona slânis 6<br />
1.3. Ozona slâòa noârdîðanâs 8<br />
1.4. Ozona slâòa aizsardzîba 10<br />
1.5. Saules ultravioletais starojums 13<br />
1.6. Personîgâ aizsardzîba pret Saules ultravioleto starojumu 14<br />
2. Ozona slânim draudzîgas skolas pamatelementi 14<br />
2.1. Ozona slânim draudzîga skolas politika 15<br />
2.2. Ozona slâòa aizsardzîbas principu ievçroðana skolas darbîbâ 17<br />
2.3. Temata "Ozona slânis" integrâcija mâcîbu priekðmetos 19<br />
2.4. Temata "Ozona slânis" integrâcija daþâdâs ar mâcîbu procesu saistîtâs aktivitâtçs 26<br />
3. Piemçro mâcîbu metoþu izmantoðanâ temata "Ozona slânis" apguvç 29<br />
3.1. Diskusiju un debaðu piemçri 30<br />
3.2. Spçïu piemçri 32<br />
3.3. Uzdevumu piemçri 39<br />
3.4. Laboratorijas darbu piemçri 38<br />
Pielikumi<br />
1. Informâcijas avoti 86<br />
2. Skaidrojoðâ vârdnîca 90<br />
3. Darba lapas 96
Sastâdîtâja un redaktore: Ilze PRÛSE<br />
Autori: Inga AVOTIÒA, Jânis KLEPERIS, Jâzeps LOGINS, Armands PLÂTE, Dagnija VIBULE,<br />
Sanita VINGRE, Alda ZVINGÇVICA<br />
Dizains un salikums: Mârtiòð DEÌIS, Haralds APINIS (Wind Design Studio)<br />
Zîmçjumi no konkursa “3 mm ozona” dalîbniekiem: Rima Aïeiòikova (1., 2., 3. un 4. zîm. 4. lpp); Kristîne<br />
Juste, Julija Zibinako un Aleksandrs Kozlovskis (1. zîm. 5. lpp); Reinis Pakulis (2. zîm. 5. lpp); Evija Gangnuse<br />
(3. zîm. 5. lpp); Sintija Ceriòa (4. zîm. 5. lpp); Oskars Goldmanis (1. zîm. 6. lpp); Beate Barkâne<br />
(2. zîm. 6. lpp); Aivars Zambergs (3. zîm. 6. lpp); Baiba Trifane (4. zîm. 6. lpp); Laila Vilcâne (1. zîm. 7. lpp);<br />
Elita Medvedj (2. zîm. 7. lpp); Edgars Agriòð (3. zîm. 7. lpp); Laila Bautre un Anete Zommere (4. zîm. 7. lpp);<br />
Viktorija Jerðova (1. zîm. 8. lpp); Edþus Verbicskis (2. zîm. 8. lpp); Gunta Priedola (3. zîm. 8. lpp); Mârtiòð<br />
Krûze (4. zîm. 8. lpp); Inese Laiþane (1. zîm. 9. lpp); Kristiâns Aglonietis (2. zîm. 9. lpp); Lelde Èulka<br />
(3. zîm. 9. lpp); Sabîne Pçce (4. zîm. 9. lpp); Karlîna Bçrziòa (1. zîm. 10. lpp); Agnese Siliòa (2. zîm. 10. lpp);<br />
Ieva Rogâle un Santa Karaseva (3. zîm.10. lpp); Dana Jurkste (4. zîm. 10. lpp); Madara Íimeniece<br />
(1. zîm. 11. lpp); Baiba Paegle (2. zîm. 11. lpp); P. Aleksejevs (3. zîm. 11. lpp); Solvita Kukle (4. zîm. 11. lpp);<br />
Mârtiòð Bernhârds (1. zîm. 12. lpp); Linda Boldâne (2. zîm. 12. lpp); Laura Bambale (3. zîm. 12. lpp);<br />
Ilona Batura (4. zîm. 12. lpp).<br />
Fotogrâfijas no projekta “Institucionâlâ stiprinâðana Monreâlas protokola îstenoðanai Latvijâ”,<br />
kâ arî J. Logina, I. Prûses un S. Vingres personîgajiem arhîviem.<br />
ISBN 978-9984-39-151-9<br />
Izdevums tapis ar Apvienoto Nâciju Organizâcijas Vides programmas<br />
un Globâlâ Vides Fonda finansiâlo atbalstu.<br />
© Latvijas Vides, ìeoloìijas un meteoroloìijas aìentûra, 2007<br />
© Latvijas Republikas Vides ministrija, 2007
Change language