UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

232
norada ari uz lignīta un brūnogļu gultnēm Kurzeme un ieteic tuvāk
noskaidrot brūnogļu slāņu biezumu un to īpašības.
C. Grew i n g k's5
, pētījot
plašāk pakavējies pie Meldzeres brūnoglēm,
Kurzemes ģeoloģiskās formācijas,
un pēc viņa norādīju-
miem 1856. g. Aizputes apriņķa Meldzeres pagastā izurbti trīs cau-
rumi.
E. Krau s's 6
, pamatojoties uz Grewingk'a pētījumiem
un bij.
Meldzeres muižas īpašnieka H. Kaula paskaidrojumeim, dod arī
Grewingk'a
dziļumus
caurumu aprakstus. Minēšu šeit tikai ogļu atrašanās
un atrasto kārtu biezumus.
Pirmajā caurumā —
0,5
km mežā uz rītiem no Meldzeres ķie-
ģeļu cepļa 56 pēdu dziļumā atrasts 4 pēdas ogļu (3 3 /4 p. cietas og-
les, 74 p. lignīts). Otrā caurumā, pie Pulvernieku mājām, Lētīžas
upes krastā apm. 12 pēdu dziļumā atrasts 5 pēdas brūnogļu. Tre-
šajā caurumā (ca 100 m NN) pie Meldzeres ķieģeļu cepļa —
pēdu dziļumā atrasts 7 pēdas brūnogļu.
72
Grewingk's minētajā darbā 5 688. lpp. ogles raksturo šādi: „Die
Kohle ist gewöhnlich weich mit erdigem Bruche und führt nur hier
un da holzförmige Pechbraunkohlestücke."
Destillējot ogles devušas:
zultātus :
66,07% koksa,
23,21% darvas v. c. šķidru destillācijas produktu,
10,71% gāzējādu destillācijas produktu.
C. Sch m i d t's 7
,
ogļu paraugus analizējot, ieguvis šādus re-
a) 100 daļu gaisa sausuma ogles satur:
50,089 organiskas ogļu vielas,
39,113 pelnu,
10,798 higroskopiskā ūdens (noteikts žāvējot 120° C tem-
perātūrā).
b) 100 daļu 120° temperatūrā žāvētas bezpeļņu ogles satur:
63,99 oglekļa,
4,23 ūdens („Wasser"),
31,78 skābekļa un slāpekļa.