UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

ulē. Te no oliņām izšķiļas dzīvi kāpuriņi un tūdaļ atstāj mātes
ķermeni. Pieaugušas trichīnas nedzīvo ilgi zarnās. Pēc pārošanās
tēviņi nobeidzas, bet mātītes ieurbjas
zarnas zemglotādas kārtā
(bārkstiņās) un pēdējo limfatiskos dobumos. Dzīvodama šais vie-
tās apmēram 8 nedējas,
0,09—0,1 mm garus
mātīte dzemdē tūkstošiem mazu kāpuriņu
un 0,006 mm platus. Kāpuriņi, urbdamies tā-
lāk, iekļūst asiņu kapillāros un tiek iznēsāti pa visu ķermeni, un
17. attēls. Trichina spiralis.
Trichīnas kāpuriņi, iekapsuļojušies
cūkas muskuļos (gaļā).
beigās nokļūst muskuļu audos. Vislabprātāk viņi apmetas diafrag-
mas, ribu, rīkles, kakla un acu muskuļos. lekļuvis muskuļu šķiedrā,
kāpuriņš salocās divlīkumā un sāk diezgan ātri augt. Tālāk aug-
dams, kāpuriņš trešajā nedēlā pēc invāzijas saritinās. lekaisušie
muskuļu audi, apm. pēc 4 nedēļām, ap kāpuriņu sāk izveidot cistu
(garenu čaulu). Pēc tam ap čaulu un pašā čaulā sāk nosēsties kal-
cija sāļi, un apmēram 16 mēnešos čaula beidzot ir pārkalķojusies
un radusies t. s. trichīnas kapsula.
Muskuļu trichīna pati nekad neatstāj savu patvērumu. Viņa
var atrasties tur ilgus gadus, nezaudējot dzīves spēju. Ir aprak-
stīts gadījums, kur parazīts cilvēkā dzīvojis 31 gadu.
Pēc saimnieka nāves trichīnas uzturas dzīvas tā pūstošajā
ķermenī vēl 2—3 mēnešus. Lai inficētos ar trichīnām, jāapēd tri-
chīnoza gala ar dzīviem kāpuriņiem.
(Leuckart's.)
189