UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
gan<br />
biezais divkārškontūrainais apvalks ir bezkrāsains (kādēļ oli-<br />
ņas bieži palaižam garām neievērotas).<br />
Spalīši dzīvo tievās zarnas apakšdaļā, kā arī aklajā<br />
zarnā un<br />
tās piedēklītī. Visvairāk sastopams bērnos. Pēc apaugļošanas un<br />
oliņu nogatavošanās mātītes virzās lejup<br />
galā, radot tur neciešamu<br />
un nonāk tūpļa zarnas<br />
niezi un bieži dzimumorgānu uzbudinā-<br />
jumus sievietēm. Parasti naktīs smailastes izlien ārā un dēj oliņas<br />
tūpļa apkaimē. Izdējušas lielu daudzumu (vairāk tūkstošu) oliņu,<br />
mātītes nobeidzas.<br />
Izdētajās oliņās jau<br />
atrodas kulrkuļveidīgs dīglītis, kas pēc<br />
6 stundām pārvēršas pavedienveidīgā kāpuriņā. Šis process var<br />
noritēt tikai skābekli saturošā vidē (ūdenī oliņas ātri nobeidzas).<br />
Smailastes, kā jau minēts, rada tūpļa galā nepatīkamu niezi,<br />
kas dod iemeslu kasīties. Tādā gadījumā (sevišķi bērniem) oliņas<br />
pielīp pie pirkstiem un no turienes jau viegli var nokļūt mutē. In-<br />
ficēšanās var notikt arī ar spēļu lietām un traukiem. Arī mušas<br />
ar savām kājiņām<br />
iznēsā oliņas uz barības vielām. Oliņas var sa-<br />
stapt arī putekļos, uz grīdas, palodzes un citiem priekšmetiem.<br />
Daži autori aizrāda,<br />
ka inficēšanās notiekot taisni visvairāk ieel-<br />
pojot putekļus, kas satur oliņas. Tādēļ telpas jātur<br />
jāslauka<br />
ar mitru lupatu.<br />
Oliņu apvalks šķīst divpadsmitpirkstu<br />
tīras. Putekļi<br />
zarnas saturā. Tārpiņš<br />
attīstās bez migrācijas. Pēc 2—4 nedēļām no norītajām oliņām ir<br />
izauguši jauni tārpi. Barojas ar saimnieka zarnu saturu. Tā kā<br />
pašinficēšanās norit ļoti viegli, tad cīņa ar oxyuris nav viegla.<br />
Spalīši dzīvo tikai cilvēkā. Reti atradīsim cilvēku, kam nebūtu<br />
bijuši spalīši.<br />
Pa savu atrašanās laiku zarnās spalīši piesūcas zarnas gļot-<br />
ādai, kas parasti iekaist. Kā aklajā zarnā,<br />
tā tārpveidīgajā piedēk-<br />
lītī novērota gļotādas bojāšanās. Bojājumi var celties arī no izda-<br />
lītiem toksīniem. Bojātas gļotādas dēļ<br />
var notikt tālāka infekcija<br />
ar baktērijām. Tāpēc arī apendicītam ir sakars ar spalīšiem. Ir<br />
konstatēts, ka no 100 apendicīta operācijām 50 gadījumos<br />
rasti spalīši.<br />
jumi —<br />
tur at-<br />
Tā kā spalīši rada stipru niezi, tad var rasties nervu traucē-<br />
ar krampjiem, uz miesas rodas izsitumi<br />
nātru<br />
187<br />
drudzis,<br />
slikts miegs, bālums v. t. t. Naktīs savos ceļojumos spalīši ielien<br />
sieviešu dzimumorgānos un rada stipru niezēšanu. Bieži var no-