UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

More documents

Recommendations

Info

156 Cerkariji, iekļūstot savā galīgajā saimniekā (aktīvi vai pasīvi), attīstās par pieaugušu parazītu, pie kam dažreiz ceļo diezgan tālu, līdz nokļūst savā pastāvīgajā atrašanās vietā — saimnieka ķer- menī. Kā pirmais starpsaimnieks sūcējtārpiem ir gliemeži; otrs — gliemeži, kukaiņu kāpuri, zivis, abinieki, retāk citi (zīdītājus ie- skaitot). Otra starpsaimniekā ir mugurkaulainie. var arī nebūt. Galīgais saimnieks Pieaugušie sūcējtārpi parazītē visdažādākos orgānos, sākot ar barības kanāli, aknām, plaušām, mīzalu orgāniem un beidzot ar eustachija kanāli un acu apkārtējiem audiem. Priekšējais mutes piesūceknis kalpo parazīta piestiprināšanai, barības uzņemšanai un atkritumu izmešanai. Barojas ar gļotām, epitēlija šūnām, ar saimnieka zarnu saturu un nereti arī ar asinīm. Vairošanās orgāni atrodas ķermeņa vidū — beidzas. starp zarnu atzarojumiem. Ja 1 dienas laikā kāpuriņš neatrod starpsaimnieku, tad tas no- Viens miracidijs partenoģenetiskā ceļā (vairošanās bezap- augļošanās ceļā) ražo 100—400 cerkariju, un tādā ceļā parazīts aizstāj nobeigušos kāpuriņus, kas nav atraduši starpsaimnieku. Fasciola hepatica. Distomum hepaticum. Aknu divmute, aknu dele. Parazīts pazīstams ar vārdu „aitu blakts". Pieder pie nikniem aitkopju ienaidniekiem. Ķermenis iegarenas lapas formā, garš, 3—5 cm ar īsu konveidīgu priekšgalu, uz kura atrodas mutes pie- sūceknis apm. 1 mm diametrā. Rumpis plats un plāns. Vēdera pusē, tūlīt aiz konveidīgās daļas, atrodas pavēderes piesūceknis 1,6 mm caurmērā. Abu piesūcekņu dēļ tad arī cēlies vārds „divmute", jo agrāk pavēderes piesūcekni arī noturēja par muti, kas, kā domāja, saistīts tālāk ar barības vadu. Dzīvs parazīts tumši brūnā krāsā. Parasti gan parazītam vidus laukums balts jeb sārts (ja sūcis asinis), malas tumšas. Parazīts ir hermafrodīts. Viņa oliņas dzeltāni-brūnā krāsā. Oliņām ovāla forma, un to garums 0,13—0,145 mm, platums — vienā galā atrodas vāciņš. 0,07—0,09 mm. Apvalks divkontūrains; Pieaugusi divmute dzīvo zīdītāju žults kanālos un žults pūslī. Parasti sastopama aitās, cūkās, govīs, zirgos, kazās, trušos v. c.
Retos gadījumos tā atrasta arī cilvēkā. Diagnozi nosaka pēc tārpu oliņu atrašanas ekskrēmentos. Ēdot saslimuša dzīvnieka aknas, ekskrēmentos var atrast arī Distomum hepaticum oliņas, jo tās iz- iet cauri gremojamiem orgāniem bez redzamām pārmaiņām. Ja pastāv aizdomas, tad labāk izmeklēt divpadsmitpirkstu zarnas sulu. Aknu divmute aknās ražo daudz oliņu, kas kopā iekļūst ar žulti zarnā un no turienes līdz ar ekskrēmentiem tiek izmestas laukā (ganībās, pļavās). Tad sākas arī dīglīša attīstība oliņā. Pēc oliņu iekļūšanas ūdenī (pavasarī pļavām applūstot) no tām izšķiļas garens, skropstiņām apklāts kāpuriņš — miracidijs, kas peld ūdenī un izdevīgā gadījumā ieurbjas starpsaimniekā mazā gliemezītī — Limnaeus truncatula, L. minutus. Te miracidijs pārvēršas par maisveidīgu ķermeni, kura dobums pildīts dīgļa ka- moliem. Šādā stāvoklī kāpuriņu sauc par sporocistu. No dīgļu kamo- liem attīstās otra paaudze — redijas. Redijas izlien no sporocistas un apmetas tai pašā starpsaimniekā. Redijā partenoģenetiskā ceļā savukārt rodas vai nu redijas, vai astaini cerkariji. Pēdējie patstāvīgi atstāj kā rediju, tā starpsaimnieku dzīgi vardulēniem peld — un lī- ūdenī. Kādu laiku peldējis, cerkarijs piestā- jas pie zāles stiebriņa vai cita ūdenī esoša auga un iekapsuļojas — pārvēršas c i s tā. Ūdenim krītoties, cista nu atrodas sausumā. Līdz ar zāli tiek apēstas arī šādas cistas. Jāatzīmē, ka, dzerot netīru ūdeni, ēdot skābenes, kuras augušas zemākās vietās gar upēm un ezeriem jeb vienkārši košļājot turpat augošas smilgas, mēs viegli varam inficēties ar šo parazītu, jo kā uz skābenēm, tā smilgām var atrasties pārplūduma laikā pieķēries un iekapsuļojies cerkarijs. Tādēļ arī viegli izskaidrojams, kādēļ aknu blakšu sērga izplatīta slapjās vasarās, sevišķi apgabalos ar zemām ganībām, kuras bieži pārpludina upes Divpadsmitpirkstu zarnā cista atveras un ezeri. un jaunā divmute caur žults vadu ielien žults kanālos, kur attīstās par pieaugušu divmuti. (Skat. 2. attēlu). Domā arī, ka jaunā divmute ieurbjas zarnas sieniņā un tad tālāk pa asinsvadiem nokļūst aknās. Divmutes barojas asinīm un, aizsprostodamas žults kanālus, rada dzeltāno kaiti. Mazinās ēst- 157 griba, attīstās mazasinība un iestājas vispārīgs nogurums. Aknas
Page 1: LATVIJAS UNIVERSITĀTES RAKSTI ACTA
Page 4 and 5: 146 Jāatzīmē, ka lielākā dala
Page 6 and 7: 148 Tāpat bieži sarecējušas zar
Page 8 and 9: 150 Galu galā: 1) parazīts un sai
Page 10 and 11: 152 — 2) Parazīti izdala indīga
Page 12 and 13: 154 Lai sekmīgi to varētu veikt,
Page 16 and 17: 158 saraujas (sarūk), un nāve ies
Page 18 and 19: 160 izmesti laukā. Izdevīgos apst
Page 20 and 21: 162 Izdzenot lenteņus jāraugās,
Page 22 and 23: 164 baseinos. Lai oliņā attīstī
Page 24 and 25: 166 —0,030 mm. Oliņa ietērpta 2
Page 26 and 27: 168 ar 4 piesūcekņiem un āķīš
Page 28 and 29: 170 ceklīšos. Dažiem proglotidi
Page 30 and 31: 172 niekā) augošie pumpuri var at
Page 32 and 33: 174 Ir arī tādi diegu tārpi, kas
Page 34 and 35: 176 1—27 — 9. attēls. Zarnu pa
Page 36 and 37: 178 Cilvēka zarnā no oliņas izli
Page 38 and 39: 180 kārtīgs pulss, zema temperāt
Page 40 and 41: 182 Trichocephalus trichiurus. Tr.
Page 42 and 43: 184 Lai izsargātos, jāievēro tī
Page 44 and 45: 186 kapillares. Te viņi izurbjas c
Page 46 and 47: 188 vērot, ka meitenes pēc siltas
Page 48 and 49: 190 Trichīnas čaulas tiek kuņģa
Page 50 and 51: 192 tos konstatēt. Viņu cistas to
Page 52 and 53: 194 L Ta Vispārīgie izmek *) v no
Page 54 and 55: 70 48 63 102 122 109 196 1. Tabulas
Page 56 and 57: 134 37 25 77 198 1. Tabulas
Page 58 and 59: 93 54 59 84 200 1. Tabulas
Page 60 and 61: 57 76 202 I. tabulas
Page 62 and 63: 226 14 67 37 38 204 11. tabula. Inf
Page 64 and 65:
108 10 48 26 24 206 111. Ta Katra a
Page 66 and 67:
683 145 315 234 208 111. tabulas
Page 68 and 69:
127 10 210 IV. ta Zeni un meitenes
Page 70 and 71:
212 1. zīm. Skolēnu skaits procen
Page 72 and 73:
214 No minētā mēs redzam, ka no
Page 74 and 75:
216 niem, kuru ekskrementos atradu
Page 76 and 77:
218 Vēlāk uzgāju, ka arī Carus
Page 78 and 79:
220 vairāki nāves gadījumi. Zāl
Page 80 and 81:
222 stājas nāve. Mīzali — ieza
Page 82 and 83:
224 Ja ir vispārīgs vājums, liet
Page 84 and 85:
226 Ja aplēstu, cik vienā gadā t
Page 86 and 87:
levads Literātūrā . . SATURS. Ci
Page 88 and 89:
230 pētījumi ir rādījuši, ka v
Page 90 and 91:
232 norada ari uz lignīta un brūn
Page 92 and 93:
234 A. Lielauša ogļu pētīšanas
Page 94 and 95:
48,44 42,06 32,96 18,72 7,11 8,47 8
Page 96 and 97:
238 Tam pretim neruna arī šad un
Page 98 and 99:
41,65 0,17 1,86 0,65 28,71 240 4. t
Page 100 and 101:
242 käs masas īpašības, jo šie
Page 102 and 103:
244 ai) Liekais mitrums (Grubenfeuc
Page 104 and 105:
246 daudzumu, var aplēst higroskop
Page 106 and 107:
22,08 22,19 39,46 39,47 248 terāt
Page 108 and 109:
250 Atrasts saistītas ogļskābes
Page 110 and 111:
0,24% 1,05% 9,92% 1,29% 12,14% 24,9
Page 112 and 113:
25,34 32,60 2,20 254 9. tabula. Kar
Page 114 and 115:
256 Parauga B karsēšanas atlikuma
Page 116 and 117:
258 23 viņi pamato ar daudz pētī
Page 118 and 119:
C-41,32 H-3,07 260 Nevaru pievienot
Page 120 and 121:
262 Skābekļa tiešai noteikšanai
Page 122 and 123:
264 (vācu — unterer Heizwert —
Page 124 and 125:
266 Aplēšot pec formulas apakšē
Page 126 and 127:
11,36 39,7 39,8 268 raugā, nereti
Page 128 and 129:
270 pilnīgākai techniskai izmanto
Page 130 and 131:
20 272 bi) Gaisa sausuma paraugs B.
Page 132 and 133:
274 legūti šadi rezultāti. Vār
Page 134 and 135:
Adabiski mitrsAdabiski mitrs, atdu
Page 136 and 137:
278 Fotogr. Nr. 6. V2V tērauda ret
Page 138 and 139:
280 30 min.) pacel temperātūru pe
Page 140 and 141:
282 Minerālvielas iesvara — 24,6
Page 142 and 143:
284 Novērojumi ir rādījuši, ka
Page 144 and 145:
286 ir svārstīgs to svārstīgā
Page 146 and 147:
288 Pats par sevi saprotams, ka ats
Page 148 and 149:
290 Svarīgi šinī bilancē ir pir
Page 150 and 151:
292 destillācijas siltuma bilanci
Page 152 and 153:
10,800 294 23. tabula. B parauga, d
Page 154 and 155:
296 Sakopojot siltuma bilances sast
Page 156 and 157:
6,370 0,670 1,564 298 27. tabula. L
Page 158 and 159:
300 jas siltuma bilanci (attiecinot
Page 160 and 161:
302 aizrāda, ka ir lietderīgi tī
Page 162 and 163:
304 Noradot uz Fuchs'a oriģinālda
Page 164 and 165:
306 Ogļu rašanās (Inkohlung) pak
Page 166 and 167:
308 Praktiska dzīve Meldzeres brū
Page 168 and 169:
Forschungen über die Braunkohle de
Page 170 and 171:
312 angegeben. Der Gehalt an flüch
Page 172 and 173:
levads SATURA RĀDĪTĀJS. Vēsturi
Page 174 and 175:
316 Ka savienojums satur nevis čet
Page 176 and 177:
318 Kad bāzes sērskābam šķīdu
Page 178 and 179:
Merkurierung des Über Azeton-anils
Page 180 and 181:
322
Page 182 and 183:
3,60 3,52 324 nija Silikātu noteik
Page 184 and 185:
326 Analizējot tabulas sakopotos d
Page 186:
Untersuchungen über den Brom- und
show all

UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?