UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

41,91 35,49 72,46 72,34 46,63
Koksa noteikšana ir nepilnīga tādēļ, ka ogļu karsēšanas tem-
perātūra aluminija aparātā nevar pārsniegt 550° C. Šai temperā-
tūrā ogļu sadalīšanās ir nepilnīga, un iegūtā cietā atlikuma, t. s.
pirmatnējā (Urkoks) jeb puskoksa sastāvs ir nejaušs
un satur vēl apm. 10% gaistošu vielu44
. Tikai
un nenoteikts
ca 800° C temperā-
tūrā atdalās atlikušās gaistošās vielas un pāri paliek kokss, kas
virs 1000° C vēl atdala mazus ūdeņraža daudzumus. No sacītā jau
izriet,
ka Fischer'a aparāts visas gaistošās vielas nevar atdalīt.
Atdalītais gaistošo vielu daudzums ir nejaušas dabas, un to pilnīgu
uzķeršanu —
un noteikšanu traucē aparātūras īpatības
grūtības
blīvi noslēgt visu aparātūru, lai gāzes uzķerot nepiesūktu gaisu vai
neizpūstu destillācijas gāzes gaisā. Arī pašas aluminija retortes
sienas pēc ilgākas lietošanas nav vairs blīvas pret gāzēm.
Šīs grūtības
neizdodas novērst arī ar W. Fritsche's papildinā-
jumiem, kas tiecas dot iespēju kvantitātīvi uzķert aluminija apa-
rātā atdalīto pirmatnējo gāzi.
Aiz minētajiem iemesliem tad arī nebija iespējams kvanti-
t ā t ī v i sadalīt ogļu masu cietos, šķidros un gāzējādos produktos.
Praksē tomēr visos gadījumos, kad uz kurināmiem iedarbojas
ar augstām temperātūrām,
bula.
retorti iegūto rezultātu kopsavilkums.
vai tā nu būtu ogļu destillācijā dažā-
dās temperātūrās, vai pat arī tikai kurināmā tieša sadedzināšana,
visa pārvēršanās procesa gaita
un rezultāti ir atkarīgi no koksa,
darvas un gāzes daudzumu attiecībām šā procesa dažādos posmos.
Prakses prasības
var būt loti dažādas, un arī šo prasību tech-
niskā izpildīšana dažāda. Kvantitātīva kurināmā sadalīšana trīs
fāzēs uz visiem jautājumiem nevarēs atbildes dot, bet jau ļoti sva-
277
rīgi būs norādījumi, kādā virzienā vislabāk sasniedzama jautājumu