UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

Pievienojot šiem datiem vēl paraugu minerālvielu saturu un
atņemot šo pēdējo
no koksa iznākuma (atlikumā paliek tīrkokss),
mēs nonākam pie ogļu raksturojuma pēc t. s. īsanalizes, ko lite-
ratūrā sauc arī par immediātanalizi.
Labākam ogļu raksturojumam noder tīrkoksa un degošu gais-
tošu vielu attiecināšana uz tīrogli jeb ogļu organisko masu. Dau-
dzi pētnieki domā, ka līdzīgos apstākļos
cēlušās ogles
gošu gaistošo vielu saturu.
stāvu.
no līdzīgām izejvielām
maz atšķiras viena no otras ar savu tīrkoksa un de-
Pāriešot tabula minētos skaitļus, iegūstam šadu tīrogļu sa-
Vecās Meldzeres
Par. A Par. B Lignīts brūnogles
Deg. gaist, vielas 44,4% 47,7% 44,1% 49,7%
Tīrkoksa 55,6% 52,3% 55,9% 50,3%
Ari šeit apstiprinās augša izteikta doma, un šķietama gaisa
sausuma paraugu sastāva lielā dažādība izzūd.
b) Ogļu
masas sadalīšana ar karsēšanu cie-
tos (kokss), šķidros (darva) un gāzveidīgos (gā-
ze) produktos.
Kā jau augstāk minēts, immediātanalizes paņēmienu lietošana
koksa noteikšanai brūnoglēs atduras uz zināmām grūtībām. Arī
gaistošas vielas pēc šās analizēs nosaka netieši, atņemot
no iesvara
koksa iznākumu un mitrumu un nepiegriežot vērības to atsevišķām
sastāvdaļām. Turpretim gaistošo —
vielu sastāvdaļas
darva,
gāze
un sadalīšanās ūdens (Schwelwasser, Zersetzungswasser) var ļoti
bieži dot svarīgus pamatus ogļu tuvākam raksturojumam, kā arī to
*) Karsēšanas atlikums, karsējot mufelī.
269