UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

11,36 39,7 39,8
268
raugā, nereti rodas kļūdas sakarā ar pēkšņu gāzes izdalīšanos un
parauga daļiņu izpūšanu no tīģeļa dzirksteļu veidā. Tādēļ Dolch's
v. c. domā,
ka šādos gadījumos koksa noteikšanai būtu jārada ku-
rināmā īpašībām piemēroti individuāli paņēmieni, un ieteic jaunu
paņēmienu ogļu
paņēmiena vēlāk atgriezīšos.
vielas sadalīšanai koksā, gāzē un darvā. Pie šā
Lai gūtu salīdzināmus skaitļus
un dotu iespēju citiem pētniekiem
ar agrākiem literātūras datiem
manus rezultātus salīdzināt, tad
noteicu savos paraugos koksa iznākumu pēc plaši lietotā Muck'a
paņēmiena 17
lietoju
(443. lpp.).
Beidzamajos gados Vācijā turas pie vācu normām 42
.
Es tās ne-
aiz aparātūras trūkuma un arī tādēļ, ka literātūras dati vis-
biežāk attiecas uz Muck'a metodi.
Kā jau augstāk aizrādīts, koksa iznākuma noteikšanas rezul-
tāti ir stipri svārstīgi, kādēļ nav nekādas nozīmes tos minēt ar 0,01
procenta. Sekojošo izmēģinājumu skaitļus tādēļ noapaļoju līdz
0,1%.
Lai novērstu pārpratumus par gaistošo vielu jēdzienu, tad ne-
pieciešams ir šķirot kopējās gaistošās vielas, kas atdalās gaisa
sausuma ogli karsējot un satur arī šīs ogles higroskopisko mitrumu,
no degošas gaistošās vielas, t. i. bez gaistošā
ūdens daudzuma.
Bez tiešā koksa iznākuma koksa noteikšana uzrāda arī izmē-
ģinātā parauga koksēšanas spējas, par kurām varam spriest pēc
koksa atlikuma formas un struktūras.
zultāti.
Analizējot gaisa sausuma paraugus pec Muck'a, iegūti šadi re-
16. tabula.
*) Pēc vācu normām par izšķīrēju no divām noteikšanām uzskata to, kas dod lie-
lāko gaistošo vielu iznākumu.