UNIVERSITĀTES RAKSTI - DSpace - Latvijas Universitāte

64,59 4,70 0,88 0,97 28,86 64,59 4,70 0,88 0,97 28,86
Attiecībā uz saviem datiem gribu šeit pasvītrot, ka to apiešanai
mitruma saturs noteikts pēc kriohidrātiskās metodes. īstais mine-
rālvielu saturs noteikts paraugiem A un B. Lignītā minerālvielas
nav noteiktas, bet ņemot vērā to loti mazo karsēšanas atlikumu —
3,5%, tās daudz no karsēšanas atlikuma neatšķirsies. Veco Mel-
dzeres ogļu aplēsumā, ņemot īsto minerālvielu (kas nav noteiktas)
vietā karsēšanas atlikumu, iegūtie skaitli nav uzskatāmi par gluži
pareiziem. Šīs ogles manos pētījumos arī ir tikai blakus ejot ap-
skatītas. Saskaņā ar sacīto, organiskā masa vai tīrogle manos
gaisa sausuma paraugos
ir šāda.
13. tabula.
Aplēšot tīrogles sastāvu, dabūjam šādus skaitļus.
14. tabula.
Tīrogles sastāvs.
3. Siltumspējas noteikšana.
Siltuma daudzumam, ko kāds kurināmais var radīt sadegot, ir
ļoti liela praktiska nozīme. Visos tais gadījumos, kur kurināmos
izlieto kā siltuma avotu, kā galveno kurināmo novērtēšanas fak-
toru uzskata to siltumspēju, t. i. to siltuma daudzumu, ko kurināmā
svara vienība var radīt pilnīgi sadegot. Pārpratumu novēršanai
šeit jāpasvītro, ka, runājot par siltumspēju, jāizšķir divi siltumspē-
jas jēdzieni: virsējā siltumspēja, ko apzīmēsim ar S v
rer Heizwert —
H
(vācu —
263
obe-
0), un apakšējā siltumspēja, kuru apzīmēsim ar S a