Anotācija latviešu valodā - Rundāles pils

№ 13 – VIRTUVES KĀPNES
EKSPOZĪCIJAS PRIEKŠMETU SARAKSTS
Kāpnes izbūvēja 1740. gadā galdnieku un kokgriezēju brigāde galdniekmeistara J.B. Egera vadībā. Tās nojauktas
1939. gadā, izveidojot starpstāvu pārsegumu. Rekonstrukcija veikta pēc fotogrāfijām (kokgriezējs V. Rape,
St. Pēterburga). Atvērta apmeklētājiem 1981. gadā.
• Konsoļgalds, kokgriezums. Vācija. 18.gs. sāk.
• Vāze, porcelāns. Ķīna. 18.gs., (ar Eiropā darinātu bronzas ietvaru).
• Spogulis, kokgriezums. Krievija. 19.gs.
• Nezināms mākslinieks. Apmetne pie upes brasla. Holandiešu skola. 17. gs. 2. puse.
• Nezināms mākslinieks, flāmu skola. Spāņu karavadonis. 17.gs.
• Nezināms mākslinieks, flāmu skola. Spāņu karavadonis. 17.gs.
• Laterna, stikls, kristāls, misiņš. Kopija no 18.gs. franču tipa laternas Kuskovo pilī Maskavā.
• Konsoļgalds (1. stāvā), kokgriezums. Kopija no 18.gs. parauga. 1981.g.
• Krūšutēls - A.(?) Lasī, marmors. Latvija. 18. gs. 2. puse.
• Sienas blakeri, misiņš. Kopija pēc 18.gs. parauga.
№ 70 - ZELTA ZĀLES PRIEKŠTELPA
Berlīnes tēlnieka Johana Mihaela Grafa 18. gadsimta 60. gados darināts stuka griestu veidojums, tā
laika parkets un durvis uz Zelta zāli. Krāsns pēc Rundāles pils oriģinālo krāšņu parauga darināta
Ļeņingradas zinātniskās restaurēšanas darbnīcā. Tapešu audums, t.s. brokatels, no zīda un lina pēc
18. gadsimta parauga austs Maskavā. Telpā izstādītie mākslas priekšmeti nepieder sākotnējai iekārtai,
jo 1795. gadā hercogs Pēteris Kurzemes piļu inventāru aizveda uz Sagānas pili Silēzijā.
1. Pulkstenis ar konsoli. Francija, meistars Godo (Godeau à Chateaudun). 18. gs. 2. puse.
2. Nezināms mākslinieks, krievu skola. Krievijas ķeizarienes Elizabetes Petrovnas portrets. 18. gs.
3. Jans de Brejs (?). Artemisija. Holande. 17. gs. vidus.
4. Nezināms mākslinieks. Mozus bērniņa atrašana. Flandrija. 17. gs.
5. Nezināms mākslinieks. Junona pie Argusa līķa. Itālija. 17. gs. beigas.
6. Vāze, porcelāns. Ķīna. 18. gs.
7. Kāršu galdiņš, sarkankoks, intarsija. Krievija. 18. gs. beigas.
8. T. Hūbers. Gleznotāja F.V. Veidemana portrets. Vācija. 1743. g.
Lustra, kristāls, bronza. Kopija no 18. gs. franču tipa lustras parauga Kuskovo
pilī (Krievija).
№ 74 - ZILAIS SALONS PIE ZELTA ZĀLES
Telpa hercoga laikā izmantota kā bufetes telpa lielu viesību laikā, kad Lielajā galerijā servēti galdi.
Telpas griestu apdare – J.M. Grafa brigādes darbs 18.gs. 60.gados. Parkets – daļēji no 18.gs. 3.cet., daļēji –
rekonstrukcija. Damasta auduma tapetes, paneļi, krāsns – atjaunoti restaurācijas laikā; telpa pabeigta 1984.gadā.
1. Spogulis, zeltīts kokgriezums. Vācija. 18. gs. 1. cet.
2. Vāze, porcelāns. Ķīna. 18. gs.
3. Konsoļgalds, zeltīts kokgriezums. Eiropa. 19. gs. 2. puse.
4. Nezināms mākslinieks. Sievietes portrets. Francija. 18. gs. sāk.
5. Nezināms mākslinieks. Ainava ar pārceltuvi. Vācija (?).18. gs.
6. Nezināms mākslinieks. Apmetne pie upes brasla. Holandiešu skola. 17. gs. 2. puse.
7. Nezināms mākslinieks. Ainava ar pārceltuvi. Vācija (?). 18. gs.
8. Nezināms mākslinieks. Ainava ar romiešu drupām un cilvēkiem. 18. gs.
9. Nezināms mākslinieks. Ainava ar romiešu drupām, avotu un Jēzu ar samarieti. 18. gs.
10. Nezināms mākslinieks. Ainava. Holande. 18. gs. sāk.
11. Nezināms mākslinieks. Potifāra sieva. Franču skola. 17. gs. sāk.
12. Nezināms mākslinieks. Ainava. Vācija. 18. gs.
13. Nezināms mākslinieks. Ainava ar cilvēkiem zem koka. 17./18. gs.
14. Nezināms mākslinieks. Meža ainava ar dīķi un aitu ganāmpulku. 17./18. gs.
15. Nezināms mākslinieks pēc J.F. Grota prototipa. Ērglis ar laupījumu. Krievija, 18. gs.
16. Krēsli (6), intarsija. Dienvidvācija. 18. gs. vidus.
17. Nezināms mākslinieks. Kleopatra. Vācija. 17. gs. 1. puse.
Lustra, stikls, kristāls. Latvija. 18. gs. 4. cet.

№ 77 - MAZĀ GALERIJA
Sienu stuka veidojumus 1740.g. darinājusi Pēterburgas stukatieru brigāde Pjotra Jefremova vadībā pēc F.B.
Rastrelli metiem. Gludajos sienas laukumos bijuši iecerēti spoguļi, bet šis projekts netika īstenots.
Krēsli (7), sarkankoks. Krievija, St.Pēterburga, 18.gs.
Kāršu galdiņi (2), sarkankoks. Krievija, St.Pēterburga. 18.gs. vidus
Lustras (2), stikls, kristāls. Latvija, 18. gs.
№ 78 - TELPA PIE BALTĀS ZĀLES
Svinību laikā šī telpa savienoja deju zāli ar galeriju, kas tika izmantota kā ēdamistaba. J.M. Grafa brigādes darinātā
griestu rozete. Parkets no 18. gs. 60. gadiem. Krāsns, sienu paneļi, zīda tapetes – izgatavotas no jauna
restaurācijas laikā.
1. Nezināms mākslinieks. Krievijas galma virskambarkunga A. Kojeva portrets. Krievija. 18. gs. 2. puse.
2. J.F. Tišbeins. Braunšveigas hercogs Ferdinands. Vācija. 18. gs. 3. cet.
3. K.F. Leitners. Sievietes portrets. 18. gs. 80. gadi.
4. J.G. Bekers (?). D. fon Vitenas portrets. Vācu skola, 1776. g.
5. K.F. Leitners. Vīrieša portrets. 18. gs. 80. gadi.
6. Nezināms mākslinieks, krievu skola. Krievijas troņmantnieks Pāvils Petrovičs. 18. gs. 2.p.
7. Nezināms mākslinieks. Vīrieša portrets. Krievu skola, 18. gs. 80.gadi.
8. F.H. Barizjens. Kurzemes hercogienes Dorotejas portrets. Latvija, Kurzeme.1782. g.
9. Krēsli (5), vaskots koks. 19. gs. kopijas pēc 18. gs. 2. puses franču sēdmēbeles parauga.
10. Nezināms mākslinieks. Šarlote Anna de Briona. Vācu skola. 18. gs. vidus.
11. Nezināms mākslinieks. Anna Margareta Heidvinkele. Latvija, Rīga. 1764. g.
12. Virdžinals. Ukraina, Kijeva, meistars A. Zajaruznijs, 1983. g. Kopija no 1581. g. flāmu meistara H. Rukera oriģināla.
Lustra. Latvija, Vidzeme. 18. gs. 4. cet.
№ 80, 81, 82 - KABINETI PIE BALTĀS ZĀLES
Restaurācija uzsākta 1982. gada martā, pabeigta 1984. gada jūlijā.
1. Sienas svečturis – brā, bronza, kristāls. 20. gs. kopija pēc 18. gs. parauga
2. Sienas svečturis – brā, bronza, porcelāns. Francija.19. gs., pēc 18. gs. parauga
3. Krēsls, zeltīts koks. Rietumeiropa. 19. gs. 2. puses kopija pēc 18. gs. parauga
4. Kašpo, porcelāns. Vācija, Meisene, 19.gs.
5. Konsoļgalds, kokgriezums, zeltījums, marmors. Francija, 18. gs.
6. Baseins, porcelāns. Ķīna, 18. gs. 2. puse
7. Krēsli (2), krāsots koks. Francija, 18. gs. vidus
8. Spogulis, zeltīts kokgriezums, stikls. Eiropa, 18. gs. vidus
9. Dekoratīvs trijkājis – smaržu trauks, marmors, bronza. Francija, 18. gs. 2. puse
10. Kumode, lakas gleznojums, zeltīta bronza. Francija, Parīze, meistars Etjēns Avrils. 18. gs. 70. gadi
11. Sienas svečturis – brā, bronza, porcelāns. Francija, 19. gs., pēc 18. gs. parauga

№ 103 - HERCOGIENES TUALETES KABINETS
Restaurācija uzsākta 1998. gadā, pabeigta 2004. gadā.
Sākotnējie veidojumi demontēti 1934. gadā, veicot pārbūves skolas vajadzībām. Griestu veidojums rekonstruēts
pēc fotogrāfijām. Sienu paneļi rekonstruēti pēc diviem paneļu fragmentiem no loga un durvju ailes.
Parkets rekonstruēts pēc fotogrāfijas un aprakstiem.
1. Krēsls, intarsija. Holande. 18. gs. vidus.
2. Sienas vāzītes, porcelāns. Ķīna. 18. gs. beigas.
3. Bidē taburete, ozols. Vācija. 19. gs. kopija pēc 18. gs parauga.
4. Baseins. Vācija, Meisene. 19. gs. 2. puse.
5. Izšuvums – aplikācija. Krievija. 18. gs. 4. cet. Pēc N. Lankrē gleznas “No rīta” gravīras.
6. Izšuvums – aplikācija. Krievija. 18. gs. 4. cet.
7. Krēsls, intarsija. Holande. 18. gs. vidus.
8. Paplāte, porcelāns. Ķīna. 19. gs.
9. Kurzemes hercogienes Dorotejas salvete, damasts, izšuvums. Eiropa. 19. gs. sāk.
10. Naktsskapītis, riekstkoks. 19. gs. pēc 18. gs. parauga.
11. Naktspods, porcelāns. Ķīna. 18. gs. 3. cet.
12. Spogulis, riekstkoks, zeltījums. Vācija. 18. gs. vidus.
13. Svečturis. Vācija, Folkštate. 18. gs.
14. Galdiņš, riekstkoks. 18. gs. vidus.
№ 105 - HERCOGIENES GUĻAMISTABA
Telpas restaurācija uzsākta 2002. gadā, pabeigta 2004. gadā.
Gulta izgatavota 2004. gadā, realizējot Bavārijas galma mākslinieka Fransuā de Kivijē projekta gravīru.
Tapetes austas Maskavā pēc 18. gadsimta tapešu parauga.
Durvju vērtnes izgatavotas 1930. gadu remonta laikā, ierīkojot pamatskolas klases.
Krāsns – kopija no Rundāles pils krāsnīm, izgatavota 20. gadsimta 70. gados.
1. Nezināms mākslinieks. Kristus noņemšana no krusta. 18. gs.
2. Sienas svečturi – brā, bronza. 19. gs. kopijas pēc 18. gs. 2. puses parauga.
3. Tualetes galdiņš. 19. gs. beigu kopija pēc 18. gs. parauga.
4. Nakts pulkstenis. Šveice, Šodefona. D. Robērs. 18. gs. vidus.
5. Galdiņš. Francija, 18. gs. 2. puse.
6. Nezināms mākslinieks. Mozus izsit ūdeni no klints. Vācija (?). 17. gs. 2. puse.
7. Krucifikss, ziloņkauls. Vācija. 18. gs.
8. Nezināms mākslinieks. Mozus bērniņa atrašana. Vācija (?). 17. gs. 2. puse.
9. Svečturis, bronza. Eiropa, 19. gs.
10. Naktsgaldiņš ar marmora virsu. Francija, 18. gs. vidus.
11. Krēsls. 19. gs. 2. puse. Kopija pēc 18. gs. krēsla parauga.
12. Kājsoliņš. Francija, 18. gs. 2. puse.
13. J.L. Eginks. Kurzemes hercogs Ernsts Johans. 19. gs. 2. cet. Kopija no 18. gs. 2. puses portreta.
14. Smaržu vāze. Vācija, Firstenberga. Ap 1765. – 1770. gadu.
15. Cilindriskais birojs. 19. gs. kopija pēc 18. gs. parauga.
16. Krēsls, zeltīts koks. Rietumeiropa. 19. gs. 2. puses kopija pēc 18. gs. parauga.
17. Nezināms mākslinieks. Žanra aina. Poļu skola, 18.gs.
18. Stāvpulkstenis. Mehānisms – Anglija, Londona. Dž. Dadss. Ap 1770. g. Korpuss – Krievija. 1773. g.
19. Nezināms mākslinieks. Klusā daba ar zivi. Holandiešu skola. 18. gs.
20. Nezināms mākslinieks. Ainava ar govīm. 19. gs.
21. Nezināms mākslinieks. Grāmatu lasoša veca sieviete. 19.gs. kopija pēc Džuzepes Nogari gleznas.
22. Nezināms mākslinieks. Klusā daba ar omāru. Holandiešu skola. 18. gs.
23. F. Londonio (?). Ainava ar ganāmpulku. Itālija. 18. gs.
24. Krēsli, krāsots koks. Francija. 18. gs. vidus.
Lustra. Kopija pēc 18. gadsimta 2. puses Kurzemes darbnīcas lustras parauga.

№ 108 - HERCOGIENES BUDUĀRS
Griestu un nišas stuka veidojums, supraportu ierāmējumi un krāsns – Johana Mihaela Grafa brigādes darbs
1768. gadā. Dēļu grīda – 1760. gadi. Spoguļa un sienas panno veidojumus rekonstruējis tēlnieks Gunārs
Grīnfelds laikā no 1994. līdz 1996. gadam. Durvju ailas paneļi, vērtnes un apmales izgatavotas 1934. gadā.
Restaurācija pabeigta 1997. gada 22. decembrī. Telpa atvērta apmeklētājiem 1998. gada 1. maijā.
1. Sienas svečturi, bronza. Francija. 19.gs. kopijas no 18.gs. vidus oriģināla.
2. Svečturi (2), bronza. Francija. 19. gs. vidus. Kopijas pēc 18. gs. oriģināliem.
3. Pulkstenis, bronza, bruņurupuča čaula, perlamutrs, rags. Francija, 18. gs.vidus.
4. Kumode. Francija, Parīze. Meistars Pjērs Vatelēns. 18. gs. 2. puse.
5. Spogulis, bronza, stikls. Francija. 18.gs. 1.puse.
6. Vāzīte, porcelāns. Vācija, Meisene. 19.gs. beigas.
7. Kārbiņa, porcelāns. Francija, Sevra. 18.gs. 4.cet.
8. Svečturis, bronza, porcelāns. Rietumeiropa. 18.gs.
9. H. Frankena II sekotājs. Kristus pie kolonnas. Flandrija. 17.gs. sāk.
10. Supraports – Ainava. LMA studentu kopija.
11. D. Zēgerss vai A. Daniels. Klusā daba ar ziediem un Kristu krustā. Flandrija. 17.gs. sāk.
12. Šokolādes kanniņa, porcelāns. Rietumeiropa. 18.gs. 2.puse.
13. Krējuma kanniņa, porcelāns. Krievija, Gardnera manufaktūra. 18.gs. 2.puse.
14. Krūzīte ar apakštasīti, porcelāns. Vācija, Meisene. 19.gs. beigas.
15. Dalīta sofa («duchesse brissee»). Francija. 18.gs. vidus.
16. Tējas galdiņš. Francija. 18.gs. 2. puse.
17. Nezināms mākslinieks. Grēku nožēlotāja Magdalēna. Rietumeiropa. 17.gs.
18. Nezināms mākslinieks. Evaņģēlists Jānis ar ērgli. Itāļu skola. 17.gs. 1.puse.
19. Nezināms mākslinieks. Bernāra no Klervo vīzijas.Vācija (?),18.gs. 2.puse.
20. Supraports – Ainava. LMA studentu kopija.
21. Nezināms mākslinieks. Jānis Kristītājs ar jēru. Holande. 17. gs. beigas.
22. Krēsli, krāsots koks. Kopijas no 18.gs. oriģināla.
Lustra, stikls, kristāls. Latvija. 18.gs. 2.puse.

№ 109 - HERCOGIENES SALONS
1. Sienas spogulis – trimo. Francija. 18. gs. v.
2. Smaržu vāzes (3), porcelāns. Anglija, Čelsija - Derbija, 1765/ 1775. g.
3. Birojs, intarsija. Francija, 18. gs. 3. cet.
4. Smaržu vāze, porcelāns. Vācija, Meisene, 18. gs. v.
5. Konsoļgalds, marmors. Vācija, 18. gs. 3. cet.
6. Vāze, porcelāns. Vācija, Meisene, 18. gs. 2. puse.
7. Galdiņš. Francija, 18.gs. 2.puse.
8. Smaržu vāze, porcelāns, bronza. Vācija, Meisene, 1745/ 1750. g.
9. Stūra skapītis, lakas gleznojums, marmors. Francija, 18. gs. v.
10., 11., 12.,13. Georgijs Dionisijs Ērets. "Plantae et Papiliones Rariores". 1748.g. Kopijas.
14. Luijs Žans Fransuā Lagrenē. Glezniecības alegorija. "Amori – zīmētāji". 1759. g. (?).
15. Gaetāns Ross. "Ainava ar upi un lopiem uz tilta". Itālija, 18. gs. 1. puse.
16. Hieronīms Galle Vecākais. "Ziedu vītne". Flandrija, ap 1670. g.
17. Gaetāns Ross. "Ainava ar kalnu upi un lopiem atpūtā". Itālija, 18. gs. 1. puse.
18. Van Bemmelu ģimenes loks. "Ainava ar māju un cilvēkiem" Vācija, Nirnberga, 18. gs.
19. Nezināms mākslinieks, flāmu skola. "Kristusbērna pielūgšana ". 17. gs. l. puse.
20. Van Bemmelu ģimenes loks. "Ainava ar upi un cilvēkiem". Vācija, Nirnberga, 18. gs.
21. Sēdmēbeļu komplekts (5 krēsli un sofa), skābardis. Francija, meistars Leonārs Bovo. 18. gs. v.
22. Sienas pulkstenis ar konsoli. Francija, 18. gs. 3. cet.
23. Nezināms mākslinieks, flāmu skola. "Bēgšana uz Ēģipti". 17. gs.
24. Nezināms mākslinieks, vācu skola. Ainava ar kokiem un ceļiniekiem atpūtā. 18. gs.
25. Nezināms mākslinieks, vācu skola. Ainava ar kokiem un māju. 18. gs.
26. Nezināms mākslinieks. "Klusā daba ar ziediem, vīnogām un arbūzu". Holande, 18. gs.
27. Nezināms mākslinieks. Itāliska ainava ar aitām, govi un kazu. Utrehtas skola. Ap 1700. g.
28. Nezināms mākslinieks, vācu skola (?). "Bērna portrets". 17. gs. 2. puse.
29. Nezināms mākslinieks. Ainava ar ganāmpulku. K. Berhema skola. 18. gs.
30. Johans Heinrihs Ross. Ainava ar ganu un ganāmpulku. Vācija. 17. gs. 2. puse.
31. Nezināms mākslinieks. "Putti rotaļas". Kopija pēc Fransuā Bušē gravīras "Bērnu rotaļas".18.gs. beigas.
32., 33., 34., 35. Nezināms mākslinieks. Gleznu cikls "Četri gadalaiki", "Pavasaris", "Vasara", "Rudens","Ziema".
Vācija (?), 18. gs. 3. cet.
Lustra, stikls. Kopija pēc 18. gs. 2. puses Latvijas lustras parauga.

№ 112 - HERCOGIENES KABINETS
1. Lustra, kristāls, stikls. Latvija, 18. gs. 2. puse.
2. Nezināms mākslinieks. Antonisa van Deika pašportreta kopija. 18. gs. kopija no 17.gs. oriģināla.
3. Sienas svečturi - brā, bronza. Francija, 19. gs. kopijas pēc 18.gs. 2. puses parauga.
4. Krēsls. Francija, 18. gs. 1. cet.
5. Vāzes (2), ar vākiem, fajanss. Francija, 18 .gs. beigas.
6. Garšvielu trauks "Rubensa dēls", Francija, Strasburga, Paula Hannonga modelis, 18. gs. vidus.
7. Kumode. Latvija, 18. gs. vidus.
8. Šūšanas kastīte. Vācija, 18. gs. l. puse.
9. Galdiņš. Anglija, 19. gs. s.
10. Johans Kristiāns Klengels. Lauku ainava ar cilvēkiem. Vācija, 18. gs. 2. puse.
11. Frančesko Gvardi. Pilsētas ainava ar viaduktu. Itāļu skola, 18. gs. 2. puse.
12. Krēsli (6). Vācija, 18. gs. vidus.
13. Supraports - Tēlniecības alegorija. Francija, Parīze. Karla van Lo darbnīca, 18. gs. 2. puse.
14. Nezināms mākslinieks. Pie viesnīcas. 18. gs.
15. Kristians Georgs Šics. Ainava ar upi, māju un cilvēkiem. 18. gs. 2. puse
16. Putti figūras (2), fajanss, "Ziema", "Pavasaris". Igaunija, Tallina, Karla Kristiāna Fika manufaktūra. 18. gs. 4. cet.
17. Kristians Georgs Šics. Ainava ar upi, māju un tiltiņu. 18. gs. 2. puse
18. Nezināms mākslinieks. Kalnaina ainava ar pilsdrupām. Eiropa, 17./18. gs.
19. Dālens Dirks Vecākais. Romantiska ainava. Holandiešu skola, 17.gs.
20. Vitrīna - birojs. Latvija, 18. gs. vidus.
21. Taburete. Eiropa, 18. gs. vidus.
22. D. Zēgers (?). Klusā daba ar virsnieka portretu. Holande, 17.gs. vidus.
23. F.Mušerona loks. Kalnaina ainava ar ganu. Holande, 17.gs.
24. F.Mušerona loks. Kalnaina ainava ar upi. Holande, 17.gs.
25., 26. Ziedu vāzes (2), fajanss. Francija, Varāža, 18.gs.
27. Ziedu trauks, fajanss. Francija, Strasburga, Hannonga fabrika, 19. gs.
28. Kāršu galdiņš. Anglija (?), 18. gs. 3. cet.
29. Sienas pulkstenis. Francija, Parīze. Meistars Fransuā Vižē. 18. gs. vidus.
30. Supraports - Mūzikas alegorija. Francija, Parīze. Karla van Lo darbnīca, 18. gs. 2. puse.
31. Andrejs Matvejevs (?). Grāfa Andreja Ostermaņa portrets. Krievu skola, 18. gs. 30-tie gadi.
32. Jozefs Frīdrihs Augusts Darbess. Baronietes Jekaterinas Ivanovnas Čerkasovas, dzimušas Kurzemes princeses
Hedvigas Elizabetes portrets. (?) 1782.g.
33. Nezināms mākslinieks. Sievietes portrets. Krievu skola, 18. gs.
34. Jans Mērhauts. Vitevrouvenportas osta Utrehtā. Holande, 17. gs. 2. puse.
35. Figūra "Gane", porcelāns. Vācija, Meisene", 18. gs.
36. Barenta Gēla sekotājs. Ainava ar kokiem. Holande, 17. gs. 2. puse.
37. Tintnīca. Francija, Marseļa. Atraitnes Perēnas darbnīca, 18. gs. 2. puse.
38. Rakstāmskapis. Dienvidvācija, 18. gs. v.
VITRĪNA
Augšējais plaukts :
1. Kauss ar vāku, stikls. Bohēmija, 18. gs.
2. Kauss, stikls. Krievija, Pēterburgas stikla rūpnīca, 18. gs. 30-tie gadi. Ar Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas portretu.
3.,4. Vēdekļi (2). Eiropa, 18. gs.
5. Prūsijas karaļa Fridriha II figūra. Vācija, Rūdolštate, 19. gs. 1. puse.
6. Gana figūra. Vācija, Meisene, 18. gs. 3. cet.
7. Figurāla grupa. Vācija, Meisene, 18. gs. 4. cet.
8. Figūra "Slava". Vācija, Berlīne, ap 1830. g. pēc 18. gs. 2. puses modeļa.
Vidējais plaukts :
1.,2. Tējkannas (2). Ķīna, 18. gs. beigas.
3. Pastorāla grupa. Vācija, Meisene, Mišela Viktora Asjē modelis. Ap 1780. g.
4.,5. Alegoriskas figūras (2). Francija, Strasburga, kopijas no Jozefa Hannonga modeļa, 19. gs.
6. Dziedātāja figūra no sērijas "Galantā kapela". Vācija, Meisene, ap 1770. g.
7. Sulaiņa figūra. Vācija, Meisene, pēc Frīdriha Eliasa Meijera modeļa, ap 1750. g.
8. Figūra no sērijas "Lielie pārģērbtie amori". Vācija, Meisene, ap 1775. g. Mišela Viktora Asjē modelis.
9.,10. Vāzes ar vākiem. Francija, Apreija, 1780.-1790. gadi.
11. Meitenes figūriņa no sērijas "Bērni - dārznieki". Vācija, Meisene, ap 1750. g. Joahima Johana Kendlera modelis.
12. Jaunekļa figūra no sērijas "Bērni- komedianti". Vācija, Meisene, ap 1750. g. Joahima Johana Kendlera modelis.
13. Braunšveigas - Līneburgas hercoga Karla Vilhelma Ferdinanda krūšutēls. Vācija, Firstenburga, 18. gs. 3. cet.
Apakšējais plaukts:
1. Vēdeklis. Eiropa, 18. gs.
2. Šokolādes kanna. Vācija, Meisene, 18. gs. vidus.
3. Tase ar vāku. Vācija, Meisene, 18. gs. 4. cet.
4. Tase. Vācija, Meisene, 18. gs. 4. cet.

№ 115 - HERCOGIENES APARTAMENTU PRIEKŠTELPA - GARDEROBE
1. Lustra. Latvija. 18. gs.
2. Stāvpulkstenis. Anglija, Halla, Džozefs Dentons, pirms 1794. g.
Ciparnīcā – jātnieka portrets Prūsijas karalis Frīdrihs II (pēc Daniela Hodovecka gleznas).
3. Ričarda Irloma gravīra pēc Jana van Heisuma gleznas. Ziedu vāze. 1778.g.
4. Jozefa Vāgnera gravīra pēc Jakopo Amikoni gleznas. Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas portrets. No 1733. līdz 1740.g.
5. Krēsli, sarkankoks. Krievija, St.Pēterburga, 18. gs. vidus.
6., 8. Spoguļi (2). Latvija, 18.gs. 3. cet.
7. Skapis. Francija, Normandija. 18. gs. 2. puse.
9. Hercogienes Benignas Gotlības portretu fotokopijas. Oriģināli muzejos un privātās kolekcijās.
10. Vāze, porcelāns. Ķīna. 18. gs.
11. Vitrīna. Latvija, 18. gs. 2. puse.
12. Zamuels Kitners. Kurzemes hercogs Pēteris. 1781.g.
13. Galdiņš. Anglija, 19.gs. sāk.
VITRĪNA
1. Fon Galatlejs. Kurzemes hercogiene Benigna Gotlība, kauls, akvarelis, guaša. 1780. g.
LNMM Ārzemju mākslas departaments.
2. Jaungada apsveikuma dzejolis Kurzemes hercogienei - atraitnei Benignai Gotlībai. 1782. g. Kuldīgas Novada muzejs.
3. Kosmētikas kārbiņa, sudrabs. Kurzeme, Jelgava, Georgs Volfs Šmīdhammers. 1722. g. Ernsta Johana fon Bīrona 1722. g. 14. oktobrī
dāvana līgavai Benignai Gotlībai fon Trotai-Treidenai
4. Grāmata. Johann Georg Eisen. Das thätige Christenthum, in Betrachtungen für Jedermann. 1777. g. Veltījums Kurzemes hercogienei
Benignai Gotlībai.
5. Baznīcas upurtrauks - Kurzemes hercogienes atraitnes Benignas Gotlības dāvinājums Sātu baznīcai. Latvija, Jelgava,
Johans Martins Šēnborns. 1773. g.
6. Švarcburgas firstienes Dorotejas apsveikuma vēstule Kurzemes hercogienei Benignai Gotlībai. 1737. 3. 8.
7. Kurzemes hercogienes Benignas Gotlības inventāra apraksts. 1783. 3. 2. Kopija.
8. Kurzemes hercogienes Benignas Gotlības dāvinājuma dokuments dēlam hercogam Pēterim par Svētes muižu un savām dārglietām.
1781. 14. 11. Kopija.
№ 116 - HERCOGIENES APARTAMENTU PRIEKŠTELPA
1. Krēsli. Anglija, 19. gs. vidus.
2. Kamīna pulkstenis. Anglija, Londona, Dž. Teilors, 18. gs. 4. cet.
3. Kumode. Anglija, 18. gs. vidus.
4. Rakstāmgalds. Anglija, 18. gs. vidus.
5. Galdiņš. Anglija, 18. gs. b.
6. Galdiņš. Anglija, 19. gs.
VITRĪNA
1. Kurzemes hercogienes Dorotejas salvete. Eiropa, 18. gs. 4. cet. Dāvinājis G. Vuļfiuss, Vācija, Berlīne.
2. Kurzemes hercoga Ernsta Johana salvete. Krievija, I.M. Zatrapeznova manufaktūra, 1738. g.
Dāvinājis Kurzemes princis E.J. Bīrons, Ammerlande, Vācija.
3. Kurzemes hercogs Ernsts Johans. Nezināms gravieris. Atkārtojums no I. Sokolova oriģināla. 1742. g.
Dāvinājis G. Vulfiuss, Vācija, Berlīne.
4. Boyer Y.B.de, Marquis d'Argens, Historie de l`esprit humain ou mèmoires secrets et universels de la republique des lettres.
Berlin, 1766. Ar Kurzemes hercoga Pētera superekslibri uz priekšējā vāka. Dāvinājis G. Vulfiuss, Berlīne, Vācija.
5. Medaļa par godu Kurzemes hercoga Ernsta Johana 74 gadu jubilejai. Latvija, Jelgava, A.Z. Grēfenšteins, 1764. g.
Dāvinājis Kurzemes princis E.J. Bīrons, Ammerlande, Vācija.
6. Kurzemes hercoga Pētera dukāts. Berlīne (?), J. Abrahams, 1780. g.
7. Kurzemes hercoga Pētera dālderis. Latvija, Jelgavas monētu kaltuve, 1780. g.
8. Vīna kauss. Latvija, Jelgava. J.V. Volegs, 19. gs. 2. cet., ar 16 Kurzemes hercoga Pētera 1780. g. dālderiem.
Dāvinājis Kurzemes princis E.J. Bīrons, Ammerlande, Vācija.
9. Tabakas kārbiņa ar Krievijas ķeizarienes Katrīnas II 1764. g. Jelgavas apmeklējuma žetonu. Latvija, Jelgava, A.Z. Grēfenšteins.
10. Rokassprādze ar Kurzemes hercogienes Dorotejas miniatūru medaljonā. Medaljons -1787. g., rokassprādze no 1830. g. Pinums no grāfa
Johana fon der Pālena un grāfienes Sofijas, dzim. fon Mēdemas dēla Pētera (1824-1907) matiem.
Dāvinājusi B. fon Ēgena, Heidelberga, Vācija.
11. Kurzemes hercogs Pēteris. Nezināms gravieris pēc Dž. Piranezi gravīras no K. fon Leberehta medaļas, Vācija,1786. g.
12. Kurzemes hercoga Pētera dāvinātais Sātu baznīcas upurtrauks. Jelgava, J.L. Merks, 1778. g.
13. Kurzemes hercogs Ernsts Johans. H. van Mehels pēc J.K. Hedlingera medaļas meta. Šveice, 18. gs. 3. cet.
Dāvinājis G. Vulfiuss, Berlīne, Vācija.
14. Sagānas hercogienes Vilhelmīnes glāze. Čehija, kopija no 19. gs. l. trešd. oriģināla.
Dāvinājusi Čehijas parlamenta priekšēdētāja L. Benešova.
15. Tase ar apakštasi. Krievija, Ķeizariskā porcelāna manufaktūra, 1825.-1836. g.
Dāvinājis Kurzemes princis E.J. Bīrons, Ammerlande, Vācija.
16. Kurzemes hercogienes Dorotejas vēstule meitai Vilhelmīnei. Vācija, Altenburga, 1805. g. 25. oktobrī.
Dāvinājis G. Vulfiuss, Vācija, Berlīne.
17. Hercogienes Dorotejas de Dino vēstule de Kisī kungam. Parīze, 19. gs. s.
Dāvinājis Kurzemes princis M. Bīrons, Minhene, Vācija.

№ 117 - BILJARDA ZĀLE
1. Lustra, kristāls. Vācija, 18. gs. beigas
2. Kristofs fon Bemmels. Negaisa tuvošanās. Vācija, 18. gs. 3. cet.
3. Kristians Georgs Šics II. Ainava ar tiltiņu un cilvēkiem. Vācija, 18. gs. 2. puse
4. Frīdrihs Hartmans Barizjens. Kurzemes hercogs Pēteris. 1775. g. Kopija no oriģināla Muzeum Narodowe Vroclavā (Polija),
senāk hercoga Pētera troņzālē Jelgavas pilī
5. Kristofs fon Bemmels. Klinšaina ainava ar tiltu un cilvēkiem. Vācija, 18. gs. 3. cet.
6. Kristians Georgs Šics II. Ainava ar upi, laivu un cilvēkiem. Vācija, 18. gs. 2. puse
7. Svečturi (2), bronza, marmors. Francija, 19. gs.
8. Pulkstenis, bronza, marmors. Francija, Parīze, meistars, Pjērs Gavels, ap 1790
9. Kumode, intarsija, marmors. Zviedrija, 18. gs. 4. cet.
10. Biljarda galds. Gatavots pēc zīmējuma franču mēbeļnieka Andrē Žaka Rubo ap 1770.g. izdotajā mēbeļu paraugu grāmatā.
2011. g. izgatavojusi firma ,,Intarsija" (Latvija)
11. Biljarda bumbas (3), ziloņkauls. Eiropa. 19. gs.
12. Frīdrihs Hartmans Barizjens. Kurzemes hercogiene Doroteja ar meitām Vilhelmīni un Paulīni. Kurzeme, ap 1784. g.
(Latvijas Nacionālais vēstures muzejs)
13. Dekoratīvs trijkājis – smaržu trauks, marmors, bronza. Francija, 18. gs. 2. puse
14. Nezināms mākslinieks . Supraports – Ainava ar ezeru. Anglija, 19. gs. 1. puse
15. Frīdrihs Hartmans Barizjens.,,Katrīnas patversmes" Jelgavā dibinātāja Katrīna fon Bismarka, dzim. fon
Trota – Treidena. 1775. g.
16. Krēsli (13), sarkankoks. Anglija, 18. gs. beigas
№ 118 - MARMORA ZĀLE – HERCOGA ĒDAMZĀLE
Griestu dekoratīvo veidojumu izpildījusi J. M. Grafa brigāde 18. gs. 60. gados. Arī parkets izgatavots šajā periodā,
restaurēts 1986.gadā. Krāsns kopija izgatavota St.Pēterburgā pēc oriģināliem pils krāsns podiņu paraugiem.
1. Bareljefs «Salvator Mundi». Itālija. 17. gs. 1. puse.
2. Skulptūra, marmors. Belvederas Apolons. Itālija. 19.gs. sāk.
3. Galds. • Pusdienu servīzes priekšmeti ar „Kurzemes dekoru". Berlīne, KPM, 2004. g.
Berlīnes valdošā birģermeistara Klausa Vovereita dāvana Latvijas Valsts prezidentei Vairai Vīķei - Freibergai 2004. g.
• Svečturi (2), sudrabs. Igaunija, Pērnava, Andreass Šperls, 19. gs. l. p.
• Karafe ar aizbāzni, stikls. Anglija, ap 1780. g., • Glāzes (2), stikls. Anglija, ap 1800. g.
• Figurāla grupa „Amors ar četriem gadalaikiem", biskvīts. Francija, Parīze, La Basse Courtille darbnīca, 18. gs. 80.-tie. g.
• Karafes (2), stikls, sudrabs. Anglija, Londona, sudrabkale Estere Betmena (Hester Bateman, 1709 -1794. g.), 1785. g. - 1788. g.
4. Krēsli (6), koks, krāsots, zeltīts. Kopijas no 18. gs. 4. cet. sēdmēbeles.
5. , 6. Dekoratīvi gleznojumi (2). Vācija. 18. gs. vidus.
7. Bareljefs – Romas imperators Vespasiāns. Itāļu skola. 18. gs. sāk.
8. Krūšutēls - Sagānas hercogiene Vilhelmīne. Kopija no Kristiana Daniela Rauha oriģināla. 19. gs. 1. trešdaļa.
Dāvinājis Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons, Vācija.
9. Krūšu tēls – Kurzemes hercogiene Doroteja. 19. gs. sāk. kopija no Antonio Kanovas oriģināla.
10. Nezināms mākslinieks. Menelaja galva, marmors. 19. gs. sāk.
11. Krūšutēls -Sagānas hercogiene Vilhelmīne. Bertels Torvaldsens. Kopija. 1818. g. Dāvinājis Ginters Brininghauzs.
12. Skulptūra - Amors ar liru, marmors. 19. gs. kopija no Bertela Torvaldsena oriģināla.
13. Galdiņš, krāsots koks. Krievija. 20. gs. sāk.
14. Bareljefs -Kurzemes hercogs Pēteris. Kopija no 19. gs. sāk. oriģināla.
15. Vāzes (2), zeltīta bronza. Francija. Atlējums no tēlnieka Kloda Mišela Klodiona modeļiem. 18. gs. 3. cet.
16. Pulkstenis, bronza, marmors. Francija, 19. gs.
17. Kumode, sarkankoks, bronza. Francija. 19. gs. 2. puse. Kopija no G. Benemana 1786. gadā izgatavotās kumodes Marijas
Antuanetes spēļu istabai Fontenblo pilī.
18., 19. Dekoratīvi gleznojumi (2). Vācija. 18. gs. vidus.
20. Bareljefs - Romas imperators Cēzars. Itāļu skola. 18. gs. sāk.
21. Krūšu tēls – Nezināma sieviete, marmors. E.N.K. Šmits fon der Launics (?). 19.gs. 2. puse.
22. Kafijas galds ar «Kurzemes dekora» servīzi.
• Kafijas servīzes priekšmeti ar „Kurzemes dekoru". Berlīne, KPM, 2000. g.
• Glāzes (4), stikls. Krievija, ap 1800. g., • Pudele ar aizbāzni, stikls. Krievija, 1791. g.
• Paplāte, sudrabs. Latvija (?), 1794. g.
23. Biste – Kurzemes hercogs Pēteris, ģipsis. Atlējums no Andželo Venturoli un Džakomo De Maria 1786.gada marmora
oriģināla Boloņas Mākslas akadēmijā.
24. Krūšutēls - Sagānas hercogiene Doroteja. Bernhards Afingers. Kopija. 1854. g.
Pasūtījis Ginters Brininghauzs, apmaksājis Kurzemes princis Ernsts Johans Bīrons.
25. Banketes, krāsots koks. Latvija. 1993. g. (izgatavotas pēc 1786./87. g. Luija XVI ēdamistabas krēslu paraugiem Fontenblo pilī).
Lustras (3), stikls, kristāls. Latvija. 18. gs. 4. cet.

№ 119 - ŠUVALOVU ISTABA
Hercoga laikā telpa kalpojusi kā bufetes telpa pie ēdamzāles. Sākotnēji sienas bijušas apvilktas ar apgleznotām ķīniešu
tapetēm. Gleznojuma paraugs konstatēts laukumā pie krāsns, kur tapešu motīvs ar koka zaru, ziediem un putniem
uzgleznots uz apmetuma. Gleznojuma konservāciju veikusi restauratore Z.Grīnfelde.
Griestu veidojuma rozete Johana Mihaela Grafa brigādes darbs. Restaurācija veikta no 1985.-1989. gadam. Krāsns
kopija uzstādīta 1987. gadā. Telpa tika atvērta apmeklētājiem pagaidu variantā 1994. gadā.
2004. gadā nomainītas tapetes un telpa iekārtota atbilstoši pils īpašnieka grāfa Pētera Šuvālova laika stilam 19.
gadsimta 3. ceturksnī ar mēbeļu grupu Bula tehnikā no 19. gadsimta 2. puses, neorokoko un neorenesanses
priekšmetiem. Tapešu sarkanais brokatela audums austs Maskavā pēc 19. gadsimta 2. puses auduma parauga.
1. Logu aizkaru rāmji, zeltīts kokgriezums. Krievija. 19. gs. 2. puse.
2. Vāze, porcelāns. Ķīna. 19. gs. (ar 19. gs. 2. pusē Eiropā darinātu bronzas ietvaru).
3. Servanta galdiņš. Francija. 19. gs. 2. puse.
4. Krievijas imperatora Aleksandra II krūšutēls. M. Čižovs. 19. gs. 3. cet.
5. Vāzes (2), porcelāns. Eiropa (pēc Japānas parauga). 19. gs.
6. Servanta galdiņš. Eiropa. 19. gs. 2. puse.
7. Kašpo, porcelāns. Japāna. 18. gs.
8. Galds, Bula tehnikā. Francija. 19. gs. 2. puse.
9. Sienas pulkstenis, bronza. Rietumeiropa. 19. gs.
10. Vāze, porcelāns, bronza. Francija, Parīze, Sansona fabrika (?). 19. gs. vidus.
11. Postaments, Bula tehnikā. Francija. 19. gs. 2. puse.
12. Šķīvis, porcelāns. Japāna. 18. gs.
13., 15., 16., 17. Nezināms mākslinieks. Ainava. 19. gs.
14. Nezināms mākslinieks. Samsons un Dalila. Kopija no P. Rubensa gleznas. 19. gs.
18. Grāfs Pāvels Andrejevičs Šuvalovs (1830 – 1908). Foto. Datorkopija.
19. Grāfiene Marija Aleksandrovna Šuvalova, dzim. Komarova (1855 – 1928). Foto. Datorkopija.
20. Grāfiene Tekla Ignatjevna Šuvalova, dzim. Valentinoviča (1801 – 1873). Foto. Datorkopija.
21. Nezināms mākslinieks. Žanra aina. 19. gs.
22. Grāfs Andrejs Petrovičs Šuvalovs (1802 – 1873). Foto. Datorkopija.
23. Grāfs Pjotrs Andrejevičs Šuvalovs (1827 – 1889). Foto. Datorkopija.
24. Nezināms mākslinieks. Grāfiene Jeļena Ivanovna Šuvalova, dzim. Čertkova (1830 – 1922). Fotokopija.
25. Krēsli (3), intarsija. Rietumeiropa. 19. gs.
26. Krievijas imperators Aleksandrs II. 19.gs. 60. gadi. Fotogrāfijas datorkopija. Rāmis – bronza. Eiropa 19. gs. 2. puse.
27. Rakstāmpiederumi, bronza. 19. gs. 2. puse.
28. Sekretārs, Bula tehnikā. Francija. 19. gs. 2. puse.
29. Petrolejas lampa, porcelāns, bronza. Krievija. 19. gs. 2. puse.
30. Galdiņš, sarkankoks, marmors, bronza. 19. gs. 2. puse.
31. Grāfu Šuvalovu ģerbonis. Datorkopija.
32. O. Kiseļovs. Krievijas ķeizara Nikolaja I, lielkņaza Aleksandra un ķeizarienes Aleksandras Fjodorovnas portreti. 19. gs. 1. puse.
33. Šķīvis, porcelāns. Japāna. 18. gs.
34. Nezināms mākslinieks. Katrīna II. 18. gs. beigas. Kopija.
35. F. Krīgers. Pjotrs Andrejevičs Šuvalovs (1827 – 1889). Kopija.
36. D. Dous. Grāfs Pāvels Andrejevičs Šuvalovs (1774 – 1823). Ap 1825. g. Kopija.
37. Grāfa Pjotrs Šuvalova portrets, tērauda grebums. Krievija. 1866. g.(?) Datorkopija.
38. Rīgas pils laukums, litogrāfija. 19. gs. sāk. Datorkopija.
39. Rundāles pils, litogrāfija. 19. gs. sāk. Datorkopija.
40. Vāze, porcelāns, bronza. Francija, Parīze, Sansona fabrika (?). 19. gs. vidus.
41. Svečturis, porcelāns. Ķīna. 18. gs. vidus, bronza – Eiropa. 19. gs.
42. Puķu galdiņš, kokgriezums, marmors. Ķīna. 19. gs.
43. Skapis, Bula tehnikā. Francija. 19. gs. 2. puse.
44. Nezināms mākslinieks. Krievijas imperators Aleksandrs II. Ap 1856. g.
45. Nezināms mākslinieks. Ābrama upuris. 18. gs. beigas. Kopija.
46. Nezināms mākslinieks. Krievijas imperators Aleksandrs I. 19. gs. sāk.
47. Nezināms mākslinieks. Grāfs Pāvels Andrejevičs Šuvalovs (1830 – 1908). Kopija.
48. Krievijas ķeizarienes Aleksandras Fjodorovnas portrets. 19. gs. Kopija.
49. Lagrenē. Ainava ar ganiem. Franču skola. 1876. g.
50. Krievijas ķeizara Nikolaja I portrets. 19. gs. Kopija.
51. F.H. Vinterhalters. Grāfiene Olga Esperovna Šuvalova, dzim. kņaze Beloseļska-Belozerska (1839 – 1869). 1858. g. Kopija.
52. Sofa, intarsija. Rietumeiropa. 19. gs.
53. Šķīvis, porcelāns. Japāna. 18. gs.
54. Barometrs, sienas, bronza. Rietumeiropa. 19. gs.
55. Vāze, porcelāns, bronza. Francija, Parīze, Sansona fabrika (?). 19. gs. vidus.
56. Postaments, Bula tehnikā. Francija. 19. gs. 2. puse.
Lustra, stikls, kristāls. Latvija. 18. gs. 2. puse.

№ 120 - HERCOGA MAZGĀŠANĀS TELPA
Telpas sienas klātas ar baltām un ar kobaltu apgleznotām zilām holandiešu flīzēm. Dienvidu siena atjaunota ar
oriģinālām holandiešu flīzēm, kas saliktas atbilstoši 1934. gada fotogrāfijā fiksētam flīžu izkārtojumam. Sākotnējās
flīzes 20. gadsimta 30. gados tika aizvestas uz Rīgu un uzglabātas Etnogrāfiskajā Brīvdabas muzejā. Trūkstošās
flīzes izgatavotas Ļeņingradas apgabala speciālajās zinātniskās restaurēšanas ražošanas darbnīcās
M.Makarenko vadībā. Flīžu motīvi ar holandiešu lauku darbu ainām.
Griestu veidojumu restaurējis 1994. gadā restaurators G.Grīnfelds. Telpas restaurācija pabeigta 1995. gadā.
1. Lustra, bronza. Latvija, 18. gs.
2. Spoguļi (2). Krievija, 18.gs. v.
3. Vāzes, fajanss. Holande, Delfta, 18.gs. 1.puse
4. Kumode. Latvija, 18.gs. vidus
5. Krēsli ar pinumu (2). Francija, Parīze, Žans Buko. 18.gs. 3.cet.
№ 122 - ITĀĻU SALONS
Telpas griestu veidojums J.M.Grafa brigādes darbs. Gaiši zila damasta auduma izvēli noteica 1800. gada
inventāra apraksts un aizkrāsnes krāsojuma fragments. Tapetes austas 1985.-1986. gadā. Krāsns sākotnēja.
Uzmūrēta 1991. gadā pēc 1934. gada fotogrāfijas. Krāsns tikusi nojaukta 1938. gadā un uzglabāta Etnogrāfiskajā
brīvdabas muzejā.
Parketa , durvju un paneļu izgatavošanu sponsorējusi firma “Robert Bosch”.
Telpa iekārtota atbilstoši Kurzemes hercoga Pētera valdīšanas laikam no 1769.- 1795. gadam. Ilustrēta hercoga
mīlestība uz Itāliju un tas, ka viņa īpašumā atradās mākslas priekšmeti no Itālijas ceļojumiem.
1. Nezināms mākslinieks. Grāfa N.I. Paņina portrets. Krievija, pēc 1762. g.
2. G.A. Hakerts. Pirmais skats ar Augusta tilta drupām. 18. gs. 4. cet.
3. A. Grafs (?). Elīza fon der Reke, Kurzemes hercogienes Dorotejas māsa. 18.gs. 4.cet.
4. Vāze, porcelāns. Ķīna, 18. gs.
5. Rokdarbu galdiņš, intarsija. Krievija. 18. gs. beigas.
6. Dž.B. Piranēzi. Lapas (4) no sērijas «Romas skati». (1747/ 1778)
7. Nezināms mākslinieks. Sievietes portrets. Vācu skola. 1793. g.
8. G.S. un J.G. Faciuss. Sapfo, mīlas iedvesmota, sacer odu Venērai. (Pēc A. Kaufmanes gleznas.) Londona. 18. gs. 4. cet.
9. F. Bartoloci. Klitija. (Pēc A. Karači gleznas.) Itālija. 1772. g.
10. G.S. un J.G. Faciuss. Ariadne, atmodusies no miega, atklāj, ka Tēzejs to pametis. (Pēc A. Kaufmanes gleznas.) Londona.
1778. g.
11. Žirandoli (2), misiņš, stikls, kristāls. Krievija. 18. gs. b./ 19. gs. sāk.
12. Rakstāmbirojs, intarsija, kaula un perlamutra inkrustācija. Itālija. 18. gs. beigas.
13. J.F. Hakerts. Vjetri. 1779. g.
14. V. Pretners. Psīhe. Vācija. 1791.g.
15. J.F. Hakerts. Vjetri. 18. gs. 4. cet.
16. J.F. Hakerts. Kava. 18. gs. 4. cet.
17. J.F. Hakerts. Sorento. 18. gs. 4. cet.
18. Vāze, porcelāns. Vācija, Frankentāle, 18. gs. b.
19. Pupas veida galdiņš, sarkankoks, intarsija, misiņš. Krievija, 18. gs. beigas.
20. Marta Šlitere. Kurzemes hercogienes Dorotejas portrets. 1921. g. Kopija no Jozefa Grasi gleznas (ap 1800.g.)
21. Nezināms mākslinieks. Kurzemes hercogs Pēteris. Itālija, Roma. 1785. g. (kopija)
22. Skulptūra - Sabīniešu nolaupīšana, alebastrs. 18. gs. kopija no Džovanni de Boloņjas (Bologna 1529 – 1608) oriģināla
(ap 1580. g.)
23. Skapītis, stūra, intarsija, bronza. Francija. Meistars G. Šlihtigs. 18. gs. 4. cet.
24. Dž.B. Piranēzi. Lapas (4) no sērijas «Romas skati» (1747/ 1778)
25. J. Augustini. Ainava ar urnu. Holandiešu skola. 1771. g.
26. Dž.B. Piranēzi. Lapas (4) no sērijas «Romas skati». (1747/ 1778)
27. Vāzes (2) ar Romas un Neapoles ostas ainavām, porcelāns. Krievija. Ap 1800. g.
28. Kamīna pulkstenis, marmors, bronza. Francija, Lježa. Meistars L.Ž. Lagess. 18.gs. 4. cet.
29. Kumode, intarsija. Itālija, Milāna. 18. gs. 4. cet.
30. Krēsli (6), koks, krāsots, zeltīts. Kopijas no 18. gs. 4. cet. sēdmēbeles.
31. G.A. Hakerts. Otrais skats ar Augusta tilta drupām. 18. gs. 4. cet.
33. Vāze, porcelāns. Ķīna, 18. gs.
34. Rokdarbu galdiņš. Krievija. 18. gs. beigas.
Lustra, misiņš, bronza, kristāls. Latvija, Kurzeme. 18. gs. beigas.

№ 123 - IZSTĀDE «KURZEMNIEKI – HERCOGA LAIKABIEDRI»
Viena no hercoga privāto apartamentu telpām. Griestu veidojumi J.M.Grafa darbs. Griesti balsināti. Griestu
veidojumu restaurācija uzsākta 1990. gadā, ar pārtraukumiem pabeigta 1994. gadā, restauratori Z. un G. Grīnfeldi.
Telpas dienvidrietumu stūrī krāsns kopija, uzmūrēta 1990. gadā. Telpas restaurācija pagaidu variantā bez sienu
paneļu izgatavošanas pabeigta 2000. gadā. Sākotnējo dēļu grīda restaurēta. Ozolkoka durvis uz Itāļu salonu
izgatavotas no jauna pēc sākotnējo durvju parauga.
Telpai uzvilktas pagaidu tapetes – balta 18. gs. 2. puses zīda auduma kopija izgatavota fabrikā “Rīgas audums”.
Telpā pēc 1800. gada aprakstiem bijušas krāsota linu audumu tapetes.
1. Lustra. Kopija pēc 18. gs. 2. puses parauga. Latvija.
2. Nezināms mākslinieks, Kurzeme. Kaldabruņas muižas īpašnieks Ādams Frīdrihs fon der Ostens-Sakens. 18. gs. beigas.
3. Stāvpulkstenis. Ziemeļvācija, 18. gs. 2. puse.
4. Frīdrihs Hartmans Barizjens. Kurzemes gubernators ģenerālis grāfs Pēteris Ludvigs fon der Pālens. 1794. g. RVKM
5. Gotlībs Šifners. Kurzemes oberburggrāfs Oto Hermans fon der Hovens. 18. gs. 80. gadi. RVKM
6. Johans Frīdrihs Šrēters. Kurzemes hercogistes sūtnis Heinrihs Karls fon Heikings. 18. gs. beigas. Kopija.
7. Krēsls. Latvija, 18. gs. beigas.
8. Leonhards Šorers. Vecsaules muižas īpašnieks, Kurzemes kanclers Hermans Kristofs fon Finkenšteins. 1755. g. RVKM
9. Leonhards Šorers. Apriķu muižas īpašnieks, Kurzemes landhofmeistars Karls Frīdrihs fon der Ostens-Sakens.
18.gs. v. RVKM
10. Gotlībs Švenke. Kurzemes galma maršals Heinrihs fon Ofenbergs. 1818. g.
11. Jakobs Lengnings. Benigna Amālija Lovisa fon Bēra, dzimusi fon Nolde. 1775.g.
12. Jakobs Lengnings. Ulrihs Georgs fon Bērs, Zlēku muižas īpašnieks. 1775.g.
13. Leonhards Šorers. Iļģu muižas īpašniece Friderike Doroteja fon Ofenberga, dzim. fon Dēnhofa. 1762. g.
14. Johans Gotlībs Bekers. Kurzemes hercoga galma padomnieks Zigismunds Georgs Švanders. 1770. g. RVKM
15. Krēsli (2). Latvija, Rīga. 1766. g.
16. Kumode. Vācija. 18. gs. 2. cet.
17. Frīdrihs HartmansBarizjens. Jelgavas advokāts Kristofs Ludvigs Tečs. 18. gs. 80. gadi. RVKM
18. Frīdrihs Hartmans Barizjens. Mācītājs Kristofs Frīdrihs Neanders. 1786.(?) g. RVKM
19. Frīdrihs Hartmans Barizjens. Rīgas pilsonis Stirnas muižas īpašnieks Johans Frīdrihs Langerhauzens (?). 18.gs. 80.gadi.
20. Daniels Bergers pēc Johana Gotlība Bekera gleznas, 1771. g. Prūsijas slepenpadomnieks, Kurzemes tiesību krājuma
autors Kristofs Georgs fon Cīgenhorns. 1771. g.
21. Johans Frīdrihs Martins pēc Frīdriha Hartmana Barizjena gleznas, 1793. Mācītājs un „Academia Petrina” profesors
Johans Nikolauss Tīlings. 1794. g. Kopija.
22. Johans Vilhelms Šleiens pēc Leonharda Šorera gleznas, 1770. g. Kurzemes superintendents Kristians Hūns. Pēc 1770. g.
23. Johans Kristians Fričs pēc Leonharda Šorera gleznas, 1734. g. Kurzemes hercoga padomnieks filozofs Teodors Ludvigs
Laus. 1736. g. (?).
24. Nezināms mākslinieks. Academia Petrina filozofijas profesors mācītājs Johans Augusts Štarks. Vācu skola.
18.gs. 80 tie gadi.
25. Nezināms gravieris pēc Frīdriha Hartmana Barizjena gleznas. Mācītājs Kristofs Frīdrihs Neanders. 18. gs. 4. cet. Kopija.
26. Karls Gotlobs Rasps pēc Johana Heinriha Šmita gleznas, 1776. g. Dundagas muižas īpašnieks, Saksijas kabinetministrs
un valsts sekretārs grāfs Karls fon der Ostens-Sakens. Ap 1776. g.
27. J. de Mars pēc Frīdriha Ēlenheinca gleznas, 1771. g. Ezeres muižas īpašnieks grāfs Francs Ketlers. Kopija.
28. Eberhards Henne. Academia Petrina vēstures profesors Joahims Kristofs Frīdrihs Šulcs. 18. gs. beigas. Kopija.
29. Zamuels Gotlībs Kītners pēc Jozefa Darbesa gleznas. Academia Petrina filozofijas profesors mācītājs Johans Augusts
Štarks. 1779. g. Kopija.
30. Krēsli (2). Latvija, Rīga, 19. gs. sākums.
31. Vāze, porcelāns. Ķīna, 18. gs.
32. Kāršu galdiņš. Vācija. 18. gs. beigas.
33. Antons Grafs. Krievu armijas majors barons Karls Frīdrihs fon Taube. 18. gs. 80. gadi. ĀMM
34. Antons Grafs. Hercogienes Dorotejas galma dāma baroniete Anna Marija Frederika fon Taube. 18. gs. 80. gadi. ĀMM
35. Johans Gotfrīds Šefners pēc Johana Heinriha Šrēdera gleznas. Kurzemes hercogiene Doroteja. 1793. g. Kopija.
36. Džovanni Batista Piranezi pēc Karla Leberehta medaļas, 1785. g. Kurzemes hercogs Pēteris. 1785. g.
37. Zamuels Gotlībs Kītners pēc sava zīmējuma. Kurzemes hercogs Pēteris. 1781. g. Kopija.
38. Johans Frīdrihs Bauze pēc Antona Grafa gleznas. Kurzemes hercogiene Doroteja. 1793. g. Kopija.
39. Kašpo, fajanss. Vācija, Frankentāle, Ādama Bergdola manufaktūra. 1760. g.
40. Sekretārs. Krievija (?). Ap 1800. g.
41. Nikolā Kolibērs pēc Johana Heinriha Šrēdera gleznas. Kurzemes hercogiene Doroteja. 1790. g. Kopija.
42. Johans Kristofs Broce. Siluetgriezums – Kurzemes hercogs Pēteris un hercogiene Doroteja. 18. gs. 80. gadi. Kopija.
43. Siluetgriezums – hercogienes Dorotejas brālis Kristofs Johans (Žanno) Frīdrihs Mēdems. 18. gs. 80. gadi. Kopija.
44. K.V. Boks pēc J. Darbesa gleznas, 1783. g. Kurzemes hercogienes Dorotejas pusmāsa Elīza fon der Reke. 18. gs. 80. gadi.
Kopija.
45. Siluetgriezums – hercogienes Dorotejas galma dāma un uzticības persona Jūlija fon Fītinghofa, dzim. Bekere.
18. gs. 4. cet. Kopija.

№ 124 - HERCOGA DARBA KABINETS
1. Lustra. Vidzeme, pēc Anglijas parauga. 18.gs. b.
2. Tintnīca. Vācija, Meisene, 18.gs. 3.cet.
3. Svečturi. Francija, 19.gs.
4. Grāmata: Christian Georg von Ziegenhorn. Staatsrecht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg. 1772.
5. Horizontālais galda pulkstenis. Polija, Varšava, Francs Jozefs Hekels. 18.gs. 3.cet.
6. Rakstāmgalds. 18./ 19.gs.
7. Stāvpulkstenis. Latvija, Kuldīga, meistars Rūdolfs Gizī, 18.gs. b.
8. Kristians Alberts Vortmans pēc Luija Karavaka gleznas. Krievijas ķeizariene Anna Joanovna. 1736.g.
9. Ivans Sokolovs un nezināms gravieris, pēc Luija Karavaka gleznas. Kurzemes hercogs Ernsts Johans. 1740.g./ 18.gs. 60.gadi
10. Krēsli (6). Vidzeme, Limbaži, Augusta Heibela darbnīca (?), 18.gs. 80.gadi
11. Kamīna pulkstenis. Anglija, Londona, Džons Teilors, 18.gs. 4.cet.
12. Kristians Alberts Vortmans. Krievijas ķeizariene Katrīna I. 18.gs. 30.gadi
13. Grigorijs Kačalovs pēc Luija Karavaka gleznas. Kurzemes hercogiene Benigna Gotlība, hercoga Ernsta Johana sieva.
1740.g.
14. Kamīna plāksne. 18.gs. 1.p.
15. Kamīna kruķis un stangas. Krievija (?), 19.gs.
16. Kamīna lāpstiņa. 20.gs. kopija.
17. Nezināms mākslinieks, holandiešu skola. Pie pavarda. 18.gs.
18. A. Reinhards. Kurzemes hercoga Frīdriha Vilhelma portrets. 18. gs. sākums.
19. Ketleru dzimtas ģerbonis. 1747.g.
20. Heinrihs Jakobs Oto. Prūsijas karalis Frīdrihs I. 18.gs. 1.cet.
21. Bīronu dzimtas Kurzemes hercogu ģerbonis. Vācija. 18.gs. v.
22. Nezināms mākslinieks, holandiešu skola. Pie pavarda. 18.gs.
23. Nezināms mākslinieks, holandiešu skola. Aina krogū. 18.gs. kopija no 17.gs. oriģināla.
24. Vitrīna. Latvija, 18.gs. v.
25. Jakobs Zamuels Beks. Klusā daba ar medījumu. 18.gs. 2.p.
26. Jans Fonks. Klusā daba ar nomedītiem putniem. 17.gs. 2.p.
27. Melhiors de Hondekuters. Klusā daba ar nomedītiem putniem. 1691.g.
28. Nezināms mākslinieks, vācu skola. Krogus priekšā. 18.gs.
29. Smaržu vāzes (3). Zviedrija, Mariebergas manufaktūra, ap 1760.g.
30. Nezināms mākslinieks, vācu skola. Krogus priekšā. 18.gs.
31. Sekretārs. Vācija, Braunšveiga (?), 18.gs. v.
32. Kristians Frīdrihs Lote. Gravīra pēc Paula Dekera zīmējuma. Alegoriska kompozīcija – Krievijas
ķeizariene Anna Joanovna uz troņa (pirmais no kreisās – E.J. Bīrons). M. Engelbrehta izdevums.
18. gs. 30. gadi.
33. Vāze. Japāna, Arita, 18.gs.
34. Galdiņš. Krievija (?), 18.gs. 1.p.
Paklājs. Persija, 19.gs.

№ 125 - HERCOGA AUDIENČU KABINETS
Telpas griestu gleznojumu «Venēra un Adoniss» gleznojuši F. Martini un K. Cuki ap 1767.g. Kabineta iekārtojums
pēc restaurācijas rāda telpas iespējamo izskatu hercoga Pētera laikā. Mēbeles pieder franču klasicisma Luija XVI
stilam.
1. Nezināms mākslinieks. Apolona tempļa ieņemšana. Francija. 17. gs. 2. puse.
2. Karteļa tipa pulkstenis. Francija, Versaļa. Meistars Vilbārs. 18. gs. 4. cet.
3. Voltēra krūšutēls, marmors. Ž.A. Udona darbnīca, Francija. 18. gs. 2. puse.
4. Konsoļgalds, zeltīts. Francija. 19.gs.
5. Kr. Sidavs (?). Kurzemes hercogs Ernsts Johans Bīrons. Kurzeme. Ap 1740. g.
6. Nezināms mākslinieks. Ebreju kapsēta. Kopija no S. Reisdāla gleznas. 19. gs.
7. Nezināms mākslinieks. Parka ainava. Francija. 19. gs. sāk.
8. K.V.E. Dītrihs. Veca vīra portrets. Vācija, 18.gs.
9. Nezināms mākslinieks. Osta. Franču skola. 17. gs. vidus.
10. Nezināms mākslinieks. Ainava ar drupām. Francija. 17. gs. sāk.
11. K.V.E. Dītrihs. Veca vīra portrets. Vācija, 18.gs.
12. Pulkstenis, marmors, zeltīta bronza. Francija. 18. gs. 80. gadi.
13. Smaržu vāzes, marmors, bronza. Francija. 18. gs. 4. cet.
14. Kumode, japāņu lakas gleznojums, zeltīta bronza. Francija. Ž.H. Rīzeners. 18. gs. 80. gadi.
15. Nezināms mākslinieks. Zvejnieki. 19. gs. 1. puse.
16. Nezināms mākslinieks. Parka ainava. Francija. 19. gs. sāk.
17. Nezināms mākslinieks. Fon Manteifeļu dzimtas vīrieša portrets. Vācu skola. 18. gs. beigas.
18. Ž.B. Natjē. Dāvids ar Goliāta galvu. Francija. 18. gs. 1. cet.
19. Nezināms mākslinieks. Fon Manteifeļu dzimtas sievietes portrets. Vācu skola. 18. gs.
20. K.V.E. Dītrihs (?). Alegoriska figūra «Eiropa». Vācija. 18. gs.
21. Nezināms mākslinieks. Apolons. Francija. 18. gs.
22. K.V.E. Dītrihs (?). Alegoriska figūra «Āzija».Vācija. 18. gs.
23. Ž.Ž. Ruso krūšutēls, marmors. Francija, Ž.A. Udona darbnīca. 18. gs. 4. cet.
24. Kāršu galdiņš, sarkankoks, bronza. Francija. 18. gs. beigas.
25. Nezināms mākslinieks. Mērenības alegorija. Francija. 18. gs. vidus.
26. F.H. Barizjens. Kurzemes hercogs Pēteris. Kurzeme. 1781. g.
27. Nezināms mākslinieks. Taisnības alegorija. Francija. 18. gs. vidus.
28. K.V.E. Dītrihs. Veca vīra portrets. Vācija. 18. gs.
29. Smaržu vāzes (2), stikls, zeltīta bronza. Francija. 18. gs. 4. cet.
30. Kopija no G. Dou gleznas (ap 1630. g.). Rembranta mātes portrets. 1999. g.
31. Cilindra birojs, sarkankoks, misiņš. Francija. 19. gs. beigas.
32. G. Šenke. Kurzemes galma maršals Heinrihs fon Ofenbergs. 1818. g.
33. Krēslu komplekts (8). Francija. 18. gs. 4. cet. (2 oriģināli un kopijas.)
Lustra, stikls, kristāls. Kopija no Latvijas 18. gs. 2. puses lustras.

№ 126 - HERCOGA PARĀDES GUĻAMISTABA
Griestu gleznojuma autori - Frančesko Martini un Karlo Cuki 1765. - 1767.g. Gleznojuma tematikas pamatā ir
sižets no romiešu mitoloģijas «Amora audzināšana». Arī četri medaljoni attēlo mitoloģijas sižetus - «Venēra ar
spoguli» (daļēji zudis), «Leda ar gulbi», «Jupiters un Kallisto», «Luna un Endimions». Diviem 1990.gadā
gleznotajiem panno virs spoguļiem izmantoti F. Bušē gravīru paraugi - «Luna un Endimions», «Satīrs un
Bakhante». Alkova kokgriezumi rekonstruēti 1990.g., meistars A.Mežkazs. Oriģinālās podiņu krāsnis 1740.g.
darinājiis meistars G. Kārters no Dancigas. Damasta tipa dabīgā zīda tapetes austas Maskavā pēc 18.gs. v.
Sansusī pils tapešu parauga. 18.gs.60.gadu logu ailu krāsotajos paneļos redzami restaurācijas gaitā atklātie
pirmā celtniecības perioda intarsētie koka paneļu fragmenti, kas, tāpat kā parkets, izgatavoti pēc F.B. Rastrelli
projekta 1739.g.
1. F.V. Tamms. Klusā daba ar medījumiem. Vācija. 18. gs. sāk.
2. Nezināms mākslinieks (pēc L. Karavaka prototipa). Kurzemes hercoga Ernsta Johana portrets. Krievija. 1740. g.
3. Nezināms mākslinieks (pēc L. Karavaka prototipa). Kurzemes hercogienes Benignas Gotlības portrets. Krievija. 1740. g.
4. Svečturi (2), bronza. Kopija no 18. gs. franču oriģināla.
5. Pulkstenis, lakaar misiņa inkrustāciju, bronza. Francija, Versaļa, meistars N. Ledē. 18 .gs. vidus.
6. Konsole, kokgriezums, zeltījums. Krievija. Kopijas no 18. gs. oriģināla Kuskovo pilī pie Maskavas.
7. Hercoga gulta. Kopija no 18. gs. parauga.
8. Konsoļgaldi (2). Vācija, 18.gs. vidus.
9. Svečturi (2), porcelāns. Vācija, Meisene. 19. gs. 2. puse.
10. Konsoļgaldi (2), kokgriezums, zeltījums, marmors. Francija, 18. gs.
11. L.K. Pfandcelts. Krievijas Ķeizara Pētera III portrets. Krievija. 1762. g.
12. L.K. Pfandcelts. Krievijas Ķeizarienes Katrīnas II portrets. Krievija. 1762. g.
13. Vāzes (2), porcelāns. Ķīna. 18. gs. beigas.
14. Krūšutēls «Cicerons», marmors. Itālija, Florence. Pizani.18. gs. 2. puse.
15. Konsole, kokgriezums, zeltījums. Krievija. Kopijas no 18. gs. oriģināla Kuskovo pilī pie Maskavas.
16. F.V. Tamms. Klusā daba ar medījumiem. Vācija. 18. gs. sāk.
17. Krēsli (8), kokgriezums. Kopijas no 18.gs. v. parauga Latvijā
№ 127 - HERCOGA MAZGĀŠANĀS TELPA.
Telpa bijusi saistīta ar hercoga guļamistabu, dienvidu sienas durvis aizmūrētas vēlāk. Sienas sākotnēji klātas ar
baltām Delftas flīzēm, tagad izmantotas flīžu kopijas. Griestu veidojums - J.M.Grafa brigādes darbs 1765-68. Dēļu
grīda, domājams, ielikta 1740.gada pavasarī. Krāsns bijusi kurināma no hercoga kabineta kamīna. Nojaukta 1934.
gadā, pārvesta uz Brīvdabas muzeju uzglabāšanai. Uzmūrēta no jauna pēc fotoattēliem 1991.gadā.
1. Spogulis. Eiropa, 18.gs. vidus.
2. Krēsli ar pinumu (2). Francija, Parīze, Žans Buko. 18.gs. 3.cet.
3. Roku mazgājamais fontāns. Francija, Ruāna, 18.gs. 1.puse.
4. Johans Baltazars Probsts. Ceturtā karaliskā izpriecu strūklaka. Vācija, 18.gs.
5. Svečturis, bronza. Latvija, 18.gs.
6. Kumode. Latvija, 18.gs. vidus.

№ 128 - HERCOGA ĢĒRBISTABA
Griestu veidojumi – J.M. Grafa brigādes darbs 1760. gados. Veidojumu restaurācija veikta 1980. gados.
Tapetes no brošēta zīda auduma izgatavotas Maskavā. Sienu paneļi rekonstruēti pēc pārējo telpu paneļu parauga,
bet ozolkoka aiļu paneļi un ārdurvis saglabājušās no 1730. gadiem. Dēļu grīda uzstādīta 1740. gada pavasarī.
Slepenās durvis ved uz hercoga guļamistabu.
Sākotnējā podiņu krāsns nojaukta 1938. gadā, uzglabāta Brīvdabas muzejā un no jauna uzmūrēta pēc fotogrāfijas
1990. gadā. Telpa atklāta 2008. gada 24. maijā.
Telpas veidojumu polihromijas un sudrabojuma atjaunošanu, kā arī sienas paneļu izgatavošanu sponsorējis Boriss
Teterevs.
1. Vāze. porcelāns. Ķīna, 18.gs.
2. Konsoļgalds, kokgriezums, marmors. Francija, 18. gs. vidus.
3. Friziera galdiņš. Francija. 19. gs. 2. puse. Kopija pēc Žana Fransuā Ebena galdiņa.
4. Rakstāmgalds. Francija. 18. gs. vidus.
5. Svečturis. Francija. 18. gs. vidus.
6. Abrahams Hondiuss. Suņi uzbrūk lauvam. Flandrija. 17. gs. 1. puse.
7. Jans Jacobs van der Stoffe. Jātnieku kaujas skats. Holande, Leidene. 17. gs. 1. puse.
8. Tualetes krēsls. Francija, Parīze. Meistars Pjērs Klods Tirko. 18. gs. vidus.
9. Nezināms mākslinieks. Ainava ar trušiem un suņiem. Ziemeļitālija. 18. gs.
10. Svečturi (2), bronza. Francija, 18.gs. 3.cet.
11. Kamīna pulkstenis. Francija, Parīze, Luī-Žozefs Lefevrs. 18. gs. 2. puse.
12. Kumode, melnas lakas. Francija. Meistars D.De. Loose. 18. gs. 3. cet.
13. Nezināms mākslinieks. Ainava ar medījumu un suņiem. Ziemeļitālija. 18. gs.
14. Skapis. Francija, Normandija. 18. gs. 3. cet.
15. J. Glaubers. Venēra un mirstošais Adoniss. Vācu skola. 17. gs. skola. Dep. ĀMM
16. Abrahams Hondiuss. Suņi uzbrūk bullim. Flandrija. 17. gs. 1. puse.
17. Krēsli (8). Francija. 18. gs. vidus.
№ 129 - HERCOGA OTRAIS DARBA KABINETS
1. Lustra. Krievija, 18. gs. 2. puse
2. Krēsli (6). Itālija, 18. gs. 1.p.
3. Kašpo (2). Ķīna, 18. gs. b.
4. Konsoļgalds. Itālija, 18. gs. v.
5. Spogulis. Krievija, 18. gs. v.
6. Kamīna pulkstenis. Šveice, Šomona, meistars K. de Miņerols. 18. gs. 3. cet.
7. Smaržu vāzes (2). Austrija, Vīne. 18. gs. 3. cet.
8. Kamīna āži (2). Vācija, 18. gs. v.
9. Svečturi (2). Francija, 18. gs. v.
10. Rakstāmpiederumu komplekts (paplāte, spalvaskātu turētājs, tintnīca, smilšu trauciņš, trauciņš zīmogiem, zvaniņš).
Itālija, Roma, meistars Antonio Fornari. Ap 1770.-1775. g.
11. Rakstāmgalds, Francija, Parīze, meistars Antuāns Matjē Kriārs. 18. gs. vidus.
12. Rakstāmgalda krēsls. Francija, 18. gs.
13. Paklājs, 19. gs.

№ 130 - VALDNIEKU ISTABA
Johana Mihaela Grafa griestu dekoratīvais veidojums (18. gs. 60. gadi). Parkets rekonstruēts pēc oriģināla parauga
Rīgā 1989. gadā. Podiņu krāsns – 18. gadsimta 2. ceturkšņa oriģināls, atjaunota 1990. gadā. Damasta tapetes
austas no dabīgā zīda pēc Potsdamas Jaunās pils (1765. g.) tapešu parauga.
1. Nezināms mākslinieks pēc V. Eriksena prototipa. Krievijas troņmantnieka Pāvila I portrets bērnībā. Krievija. Pēc 1764. g.
2. Konsoļgalds. Kopija pēc 18. gs. Drēzdenes skolas parauga.
3. Nezināms mākslinieks, vācu skola. Kurzemes hercoga Kārļa portrets. 18. gs. 2.puse.
4. Ž. E. Liotards. Saksijas grāfa Morica portrets. Francija, 18. gs.
5. Nezināms mākslinieks. Prūsijas karaļa Frīdriha II portrets. Vācija. 18. gs. 2. puse.
6. G. Šifners. Polijas karaļa Staņislava Augusta Poņatovska portrets. Polija. 18.gs. 4.cet.
7. L. Šorers. Kurzemes hercoga Ernsta Johana portrets. Latvija, Kurzeme. 1773. g.
8. Nezināms mākslinieks (pēc L.Karavaka prototipa). Krievijas ķeizara Pētera I portrets. Krievija. 18. gs.
9. Pulkstenis. Francija, Parīze, meistars P. Martēns. 18. gs. 60. gadi.
10. Kumode. Francija. 18. gs. 60. gadi.
11. F.H. Barizjens. Kurzemes hercoga Pētera portrets. Latvija, Kurzeme. 1782. g.
12. F.H. Barizjens. Kurzemes hercogienes Dorotejas portrets. Latvija, Kurzeme. 1782.g.
13. F. H. Barizjens. Kurzemes princešu Vilhelmīnes un Paulīnes portrets. Latvija, Kurzeme. Ap 1783. g.
14. Aleksandra Broņāra krūšutēls. Francija. Ž.A. Udons. Pēc 1777. g.
15. Sekretārs. Francija. 18. gs. 60. gadi.
16. G.K. Grots.(?). Krievijas lielkņazs, troņmantnieks Pēteris Fjodorovičs (vēlāk – Krievijas ķeizars Pēteris III).
Krievija. Ap 1746. g.
17. L.K. Pfandcelts. Krievijas ķeizarienes Elīzabetes Petrovnas portrets. Krievija. 1758. g.
18. F. H. Barizjens. Kurzemes hercogienes Benignas Gotlības portrets. Latvija, Kurzeme. 1778.g. (?)
19. G.K. Grota darbnīca. Krievijas lielkņaze Katrīna Aleksejevna (vēlāk – Krievijas Katrīna II). Krievija. Ap 1746. g.
20. L. Karavaks (?). Kurzemes prinča Pētera portrets. Krievija. 1739. g.
21. Sofa. Francija, 18. gs. vidus, meistars Žaks Buko.
22. Krēsli (7). Francija. 18. gs. vidus. (1 oriģināls un 6 kopijas)
23. Nezināms mākslinieks. Krievijas Ķeizarienes Annas Joanovnas portrets. Krievija. 18. gs. 2. cet.
Lustra. Kopija no 18. gs. franču tipa lustras parauga Kuskovo pilī Krievijā.

№ 131 - HOLANDIEŠU SALONS
Griestu dekoratīvo veidojumu izpildījusi Berlīnes tēlnieka J.M.Grafa brigāde 18.gs. 60. gados. Parkets izgatavots
Rīgā 1989.gadā pēc oriģinālā parketa parauga. Krāsns kopija pēc oriģinālajiem pils krāsns podiņu paraugiem
izgatavota Ļeņingradā. Brokatela auduma tapetes (no dabīgā zīda un lina) izgatavotas Maskavā pēc 18.gs.
tapešu paraugiem.
1. Baltazars Denners. Vecas sievietes portrets. Vācu skola. 18. gs. 1. puse.
2. J. Hakerts. Ainava ar medniekiem uz tilta. Holande. 17. gs. 2. puse.
3. M. Žuslēns. Ainava ar klints arku. Francija. 18. gs. 2. puse.
4. Nezināms mākslinieks. Ainava ar ganiem. Holande. 17. gs.
5. Nezināms mākslinieks. Ainava ar cietoksni. Holande. 17. gs.
6. Nezināms mākslinieks. Ainava ar kareivi. Vācija. 18. gs. beigas.
7. P.K. Ferbeks. Ainava ar zirgu. Holande. 17. gs.
8. O. Marseus van Skrīks. Vardīte un tauriņš zaļumos. Holandiešu skola. 17. gs.
9. J.de Mempers. Medības. Flāmu skola. 17. gs. beigas.
10. O. Marseus van Skrīks. Ķirzaka, tauriņš un ogas. Holande. 17. gs.
11. Nezināms mākslinieks. Kauja ar turkiem. Holande. 17. gs. 2. puse.
12. Vāzes (2), porcelāns. Vācija, Meisene. 18. gs. 30. gadi.
13. Kumode, intarsija, bronza. Francija, Parīze, meistars Ž. Sonjē. 18. gs. vidus.
14. Nezināms mākslinieks. Ainava ar ganiem. Holande. 17. gs.
15. Johanness van der Bents. Gani ar lopiem klinšainā ainvavā. Holandiešu skola. 17. gs. 2. p.
16. D. Bosboms. Pilsētas ainava. Holande. 1695. g.
17. J.J. Preislers. Vīrieša portrets. Vācija. 18. gs.
18. F. Mušerons. Ainava. Holande. 1685. g.
19. Nezināms mākslinieks. Vīrieša portrets. Franču skola. 18. gs. sāk.
20. Vāze, porcelāns. Japāna. 18. gs.
21. Rokdarbu galdiņš, intarsija. Krievija. 18. gs. 4. cet.
22. Nezināms mākslinieks. Ainava ar ganāmpulku. Holande. 17. gs. beigas.
23. Nezināms mākslinieks. Madonna ziedu vītnē. Flandrija. 17. gs. 2. puse.
24. J. Hakerts. Ainava ar ganāmpulku. Vācija. 1698. g.
25. Nezināms mākslinieks. Ainava ar Svēto Hieronimu. Flandrija. 16. gs. beigas.
26. Nezināms mākslinieks. Klusā daba ar papagaili. Holande. 17. gs. beigas.
27. A. Bots. Žanra aina. Holande. 17. gs. 1. puse.
28. Krēsli (9) krāsots, zeltīts kokgriezums. Oriģināli (2) – Latvija. 1778. g. Pārējie – kopijas.
29. Jans Vēnikss. Klusā daba ar putniem. Holande. 1697. g.
30. Nezināms mākslinieks. Atpūta ceļā. Spānija. 17. gs.
31. Rembrants van Reins. Simeons un Anna templī. Ap 1628. g. Kunsthalle Hamburgā. Foto oriģināla izmērā.
Rembranta gleznu 1777. gadā Amsterdamā izsolē nopirka Kurzemes hercogs Pēteris; tā atradās Rundāles pilī kopā ar
plašu holandiešu gleznotāju darbu krājumu. 1795. gadā hercoga kolekcijas tika pārvestas uz Saganas pili Silēzijā, no
kurienes 1847. gadā hercoga meitas Hoencollernas-Hehingenas firstienes Paulīnes mantinieki daļu no mākslas darbiem
pārveda uz Lēvenbergas pili. Ap 1858. gadu Rembranta glezna tika pārdota, bet 1912. gadā no kādas privātas kolekcijas
Hamburgā to nopirka muzejs Kunsthalle.

№ 135 - ZUBOVU ISTABA (privāto apartamentu priekštelpa)
Griestu dekoratīvo veidojumu izpildījusi J.M. Grafa brigāde 18.gs. 60. gados. Iekārtas priekšmeti ilustrē
18.gs. beigu – 19.gs. sākuma periodu, kad Rundāles pils piederēja brāļiem Valerianam un Platonam Zubovam.
1. Rokdarbu galdiņš t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
2. Krēsls t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
3. Skulptūra – Katrīna II, biskvīts. Krievija. 18.gs. beigas.
4. Kāršu galdiņš, sarkankoks, bronza. Francija. 18.gs. 4.cet.
5. Skulptūra – Krievijas ķeizarienes Katrīnas II sunītis, marmors. Krievija. 18.gs. 4.cet.
6. Krēsli (7), t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
7. Nezināms mākslinieks (pēc de Meisa-Roslina prototipa). Krievijas ķeizarienes Katrīnas II portrets. Krievija. 18.gs. 80.gadi.
8. Nezināms mākslinieks. Feldmaršala F. fon der Ostena – Sakena portrets. Latvija, 19. gs. 1. cet.
9. Kāršu galdiņš, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
10. Nezināms mākslinieks (pēc Ž.L.Vuala prototipa). Krievijas lielkņazes Marijas Fjodorovnas portrets. Krievija,
starp 1792.un 1796.g.
11. Nezināms mākslinieks. Zubovu ciltskoks. Krievija. 19.gs. sāk.
12. Nezināms mākslinieks (pēc J.B. Lampi prototipa). Krievijas ķeizara Pāvila I portrets. Krievija. Ap 1800.g.
13. Žirandoli (2), bronza, stikls, kristāls. Krievija, 18. gs. 2. puse.
14. Pulkstenis, bronza, zeltīta. Francija. Meistars Piolēns. 19.gs. sāk.
15. Kumode, melni lakota, ar zeltījumu. Francija. 19. gs. 2. puses darinājums pēc Francijas 18. gs. 2. puses meistaru
M. Karlēna un A. Veisveilera darbu paraugiem.
16. Skulptūra – Atēnas galva, bronza. Krievija. I. Baženovs. 1797.g.
17. Nezināms mākslinieks. Krievijas ķeizars Aleksandrs I. 1870. g./1871. g. (virs durvīm uz rožu istabu)
18. Grāmatu skapis t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
19. Galda lampa, zeltīta bronza. Francija. 18.gs. 2.puse.
20. Rakstāmgalds t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
21. Rakstāmgalda krēsls t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
22. Stāvpulkstenis, sarkankoks, misiņš. Latvija, Jelgava. Mehānisma autors Jelgavas pulksteņmeistars Jozefs Krecingers.
Ap 1800.g.
23. Nezināms mākslinieks. Alegorisks gleznojums pēc Herkulānas sienu gleznojuma motīva „Vasara”. Krievija. 19.gs. 1.puse.
24. Nezināms mākslinieks. Krievijas ķeizariene Katrīna I. 18. gs. (virs Katrīnas portreta)
25. Nezināms mākslinieks. Alegorisks gleznojums pēc Herkulānas sienu gleznojuma motīva „Ziema”. Krievija. 19.gs. 1.puse.
26. J.B. Lampi. Kņaza Platona Aleksandroviča Zubova portrets Sv. Andreja ordeņa tērpā. Krievija. 1796.g. Kopija.
27. J.B. Lampi. Krievijas ķeizarienes Katrīnas II portrets. Krievija. 18.gs. 80.gadi.
28. J.B. Lampi. Grāfa Valeriana Aleksandroviča Zubova portrets Sv. Andreja ordeņa tērpā. Krievija. 1796.g. Kopija.
29. P. Brillo. Dekoratīvs gleznojums pēc Pompeju sienu gleznojumu motīviem „Amoru pārdošana”. Krievija. 1817.g.
30. Nezināms mākslinieks. Alegorisks gleznojums pēc Herkulānas sienu gleznojuma motīva „Diena”. Krievija. 19.gs. 1.puse.
31. Nezināms mākslinieks. Alegorisks gleznojums pēc Herkulānas sienu gleznojuma motīva „Rīts”. Krievija. 19.gs. 1.puse.
32. P. Brillo. Dekoratīvs gleznojums Pompeju stilā „Amora audzināšana”. Krievija. 1817.g.
33. Vāzes (2), porcelāns. Vācija un Krievija. 19.gs. 1.puse.
34. Postamenti (2) t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
35. Sofa t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
36. Kafijas servīzes priekšmeti, porcelāns. Vācija, Meisene. 19.gs. sāk.
37. Pupas veida galdiņš t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
38. Nezināms mākslinieks (pēc E.L.Vižē-Lebrēnas prototipa). Krievijas ķeizarienes Elīzabetes Aleksejevas portrets.
Krievija, 19.gs. sāk.
39. F.G. Kīgelgens. Veimāras lielhercogienes Marijas Pavlovnas portrets. Vācu skola. 19. gs. sākums.
40. Dž. Volkers. (pēc J.B. Lampi gleznas). Kņaza Platona Aleksandroviča Zubova portrets. Ap 1796. g.
41. Tintnīca, porcelāns. Krievija, Verbilki. 19.gs. 1.cet.
42. Skulptūra – Feldmaršals M. Barklajs de Tolli, bronza. Krievija. 19.gs. 1.cet.
43. Grāmatu skapis t.s. Žakoba stilā, sarkankoks, misiņš. Latvija. 19.gs. sāk.
Lustra, misiņš, stikls, kristāls. Latvija. 19.gs. sāk.
Grīdas paklājs, vilna. Francija, Obisonas darbnīca. 19.gs. 1.cet.

№ 137 - HERCOGA PARĀDES APARTAMENTU PRIEKŠTELPA
Griestu dekoratīvo veidojumu izpildījusi J. M. Grafa brigāde 18. gs. 60. gados. Arī parkets izgatavots šajā periodā,
restaurēts 1986.gadā. Brokatela auduma tapetes, kas austas no dabīgā zīda un lina, izgatavotas Maskavā. Krāsns
kopija izgatavota Ļeņingradā pēc oriģināliem pils krāsns podiņu paraugiem.
1. Nezināms mākslinieks. Svētais Sebastiāns. 18. gs. 2. puses kopija
2. Krūšutēls - A.(?) Lasī, marmors. Latvija. 18. gs. 2. puse.
3. Krūšutēls - Rīgas rātskungs J.K. Holanders, marmors. Latvija. 18. gs. 2.puse.
4. Nezināms mākslinieks. Svētā ģimene ceļā uz Ēģipti. Itālija. 16. gs.
5. Nezināms mākslinieks. Apustulis Pēteris. Itālija. 17. gs.
6. Nezināms mākslinieks. Kristus zaimošana. Flandrija. 17. gs. 2. puse. (Kopija no A.van Deika gleznas.)
7. Nezināms mākslinieks. Madonna. Itālija. 18. gs.
8. Krēsli (8) ar roku balstiem, zeltīts kokgriezums. Kopijas no Latvijas 18. gs. 2. puses oriģināla.
9. Džulio Karpioni. Fauni un bakhantes. Itālija. 17. gs. vidus.
10. Nezināms mākslinieks. Žēlsirdīgais samārietis. Flandrija. 17. gs.
11. B.Luti. Svētā ģimene. Itālija. 17. gs. beigas. (kopija no A. Karači gleznas.)
12. Nezināms mākslinieks. Kristus noņemšana no krusta. Itālija. 17. gs. 1. puse. (kopija no F. Baroči gleznas.)
13. A. Vakaro. Kristus un Magdalēna. Itālija. 17. gs. 1. puse.
14. Kvēpināmais trauks – Fo suns, bronza, Ķīna. 18. gs.
15. Kumode, intarsija, zeltīta bronza. Francija. 18. gs. 3. cet.
16. Nezināms mākslinieks, flāmu skola. Jānis Kristītājs ar jēru. 17. gs. 2. puse.
Lustra, stikls, kristāls, misiņš. Kopija pēc Kuskovo (Krievija) 18. gs. franču tipa lustras parauga.
Krāsns, kopija no Rundāles pils