„VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS” - Daugavpils Universitāte

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

Profesionālās maģistra studiju programmas 

„VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS 

SKOLOTĀJS” 

pašnovērtējuma ziņojums 

par 2007./2008., 2008./2009., 2009./2010. studiju gadu 

Programma akreditēta 10.10.2007. – 31.12.2013. 

2007./2008. studiju gads – veiktās izmaiņas 



- 1 -

PROFESIONĀLĀ MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA 

„VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS” 

- programmas kods – 46141 

- programmas īstenošanas ilgums – 2* studiju gadi, 2,5 studiju gadi 

pilna laika studijas un 3 studiju gadi nepilna laika studijas 

- programmas apjoms - 100 KP 

- prasības uzsākot studijas - bakalaura grāds (atbilstošajā dabaszinātņu 

vai humanitāro zinātņu vai mākslas nozarē) vai 2. līmeņa augstākā 

profesionālā (vai tai pielīdzināma) izglītība atbilstošajā dabaszinātņu 

vai humanitāro zinātņu jomā 

- iegūstamā kvalifikācija - 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija, vidējās 

izglītības skolotājs ar specializāciju vienā no sekojošajiem virzieniem: 

bioloģijas un ķīmijas skolotājs, 

ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs, 

fizikas un matemātikas skolotājs, 

matemātikas un informātikas skolotājs, 

latviešu valodas un literatūras skolotājs (dzimtā valoda/otrā valoda), 

krievu valodas un literatūras skolotājs (dzimtā valoda/ svešvaloda), 

angļu valodas un vācu vai franču, vai zviedru, vai spāņu, vai poļu valodas 

skolotājs, 

vācu valodas un angļu vai franču, vai zviedru, vai spāņu valodas skolotājs, 

poļu valodas un angļu vai vācu, vai franču, vai zviedru, vai spāņu valodas 

skolotājs, 

vēstures un sociālo zinību vai kultūras vēstures kulturoloģijas skolotājs, 

vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotājs (sadarbībā ar LKA, LMA), 

vizuālās mākslas skolotājs* (sadarbībā ar LKA, LMA), 

audiovizuālo mākslu skolotājs* (sadarbībā ar LKA, LMA), 

kultūras vēstures kulturoloģijas skolotājs (sadarbībā ar LKA, LMA) 

- iegūstamais grāds – profesionālais maģistra grāds izglītībā 

- programmas īstenošanas vieta – DU 

- programmas īstenošanas veids - pilna un nepilna laika studijas 

- programmas direktori – Dr.biol., doc. Irēna Kaminska, 

Mag.paed., lekt. Valentīna Beinaroviča 

APSTIPRINĀTS 

DU senāta sēdē 

2010. gada 22 februārī, protokola Nr. 2 

Senāta priekšsēdētājs: 

Dr. phys., profesors V. Paškevičs 

- 2 -

SATURS 

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI ........................................................................ 4 

2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN ATTIEKSMJU FORMĀ ...... 4 

3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA ....................................................................................... 5 

3.1. Studiju procesa organizācija un vadība ......................................................................................................... 5 

3.2. Studiju ilgums ............................................................................................................................................... 5 

3.3. Imatrikulācijas noteikumi .............................................................................................................................. 5 

3.4. Studiju programmas profesionālais statuss .................................................................................................... 5 

3.5. Studiju programmas struktūra ....................................................................................................................... 7 

3.6. Studiju programmas saturs un plāns .............................................................................................................. 7 

4. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS ..................................................... 25 

4.1. Studiju programmas atbilstība profesionālās izglītības standartam ..............................................................25 

4.2. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam ...................................................................................25 

4.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem gadiem .......................................28 

5. STUDIJU REZULTĀTU UN PROGRAMMAS SATURA SALĪDZINĀJUMS AR LĪDZĪGĀM 

STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ UN ES VALSTĪS ....................................................................... 28 

6. PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA .................................................................................... 30 

6.1. Izmantotās studiju metodes un formas .........................................................................................................30 

6.2. Pedagoģiskā prakse ......................................................................................................................................31 

6.3. Zināšanu vērtēšanas sistēma .........................................................................................................................31 

7. STUDĒJOŠIE ............................................................................................................................................ 32 

7.1. Studējošo skaits ..........................................................................................................................................32 

7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits ....................................................................................................33 

7.3. Absolventu skaits .......................................................................................................................................33 

7.4. Studējošo aptaujas un to analīze .................................................................................................................34 

7.5. Absolventu aptaujas un to analīze ..............................................................................................................35 

7.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā. ..................................................................................36 

8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS ................................................................................ 36 

8.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācija .............................................................................................................36 

8.2. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un līdzdalība projektos un tā ietekme uz studiju darbu ............40 

8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem 6 gadiem ........38 

9. FINANSĒŠĀNAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀŠANA ..................................... 39 

9.1. Materiāli tehniskā bāze.................................................................................................................................39 

9.2. Finanšu resursi .............................................................................................................................................39 

9.3. Bibliotēka .....................................................................................................................................................39 

10.ĀRĒJIE SAKARI ..................................................................................................................................... 44 

10.1. Sadarbība ar darba devējiem ......................................................................................................................44 

10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām ...........................................................................................44 

11. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS .............................................................................................. 45 

PIELIKUMI 

1. Pielikums. Studiju programmas pilna un nepilna laika studiju plāni. 

2. Pielikums. Studiju kursu apraksti. 

3. Pielikums. Līgumi ar izglītības iestādēm par studējošo praksi. 

4. Pielikums. Pedagoģiskās prakses nolikums. 

5. Pielikums. Pedagoģiskās prakses uzdevumi. 

6. Pielikums. Studējošo aptaujas rezultāti. 

7. Pielikums. Studiju programmas mācībspēku CV. 

8. Pielikums. Docētāju pētniecības virzieni: zinātniskais, pedagoģiski – metodiskais; docētāju 

zinātniskās darbības plāns nākamajiem 6 gadiem. 

9. Pielikums. Studiju maksas aprēķins. 

10. Pielikums. Pedagogu tālākizglītības kursi, kurus realizē DU; 2006. – 2009. gada IZM iepirkumā 

saskaņoto un atbalstīto DU programmu saraksts (no valsts budžeta līdzekļiem). 

11. Pielikums. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām. 

12. Pielikums. Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja programma tiek likvidēta, pieteicējs 

nodrošina studējošo iespēju turpināt izglītību citā augstākās izglītības programmā vai citā 

augstskolā. 

13. Pielikums. Aizstāvēto maģistra darbu saraksts. 

14. Pielikums. Diplomu un tās pielikumu paraugi. 

- 3 -

1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIS UN UZDEVUMI 

Profesionālās maģistra studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs“ (turpmāk – 

studiju programma) ir paredzēta maģistra grāda izglītībā un piektā līmeņa 

profesionālās kvalifikācijas - vidējās izglītības skolotājs - iegūšanai. Studiju 

programmas stratēģiskais mērķis ir: 

nodrošināt valsts ekonomikas un sociālajām vajadzībām atbilstošas profesionālās 

maģistra studijas skolotāju izglītībā, sekmējot studējošo zinātniskās pētniecības 

darbības un profesionālās kompetences attīstību. 

Studiju programmas uzdevumi ir: 

nodrošināt nozares zinātņu teorētiskajos pamatos sakņotas, profesijas 

standartiem atbilstošas, praksē piemērojamas profesionālās studijas; 

izglītot piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas speciālistus skolotāju izglītībā 

un dod iespēju studējošajiem apgūt vidējās izglītības skolotāja kvalifikāciju 

divos mācību priekšmetos, sekmējot viņu konkurētspēju mainīgajos 

sociālekonomiskajos apstākļos; 

nodrošināt izvēlētajam virzienam raksturīgo zināšanu apguvi un nepieciešamo 

kompetenču attīstību, sekmējot jaunu vai pilnveidojot esošo izglītības modeļu 

izstrādi un sagatavojot studentus jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam 

darbam. 

Studiju programma ir izstrādāta balstoties uz Daugavpils Universitātes ilggadīgo 

pieredzi skolotāju sagatavošanā un jaunākajām tendencēm izglītības sistēmā Eiropas 

Savienībā. 

2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav 



2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN 

ATTIEKSMJU FORMĀ 

Iegūstamie studiju rezultāti – zināšanas, prasmes un attieksmes - ir atbilstoši skolotāja 

profesijas standartam un parādīti 2.tabulā. 

2. tabula 

Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā 

Zināšanas Valsts izglītības sistēmas un skolotāju darbību reglamentējošie dokumenti 

un darba likumdošana (LR un ES likumi, dokumenti un normatīvie akti); 

Bērnu tiesību aizsardzība; 

Pedagoģija un psiholoģija; 

Mācību priekšmetam atbilstošā zinātnes nozare; 

Valodas un komunikācija; 

Sociālās zinības; 

Veselīgs dzīves veids. 

Prasmes Kopīgās prasmes nozarē: 

prasme plānot savu un skolēnu darbu, 

prasme organizēt mācību un audzināšanas darbu saskaņā ar 

izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem, 

prasme izvērtēt un veicināt skolēna izaugsmi un mācību 

sasniegumus, sava darba efektivitāti. 

Specifiskās prasmes profesijā (vispārējās vidējās izglītības skolotājam): 

- 4 -

prasme veidot iespējas skolēnu patstāvīgai darbībai, 

prasme motivēt skolēnus mūžizglītībai un apzinātai karjeras izvēlei, 

prasme vadīt skolēnu pētniecisko darbību, 

prasme veicināt skolēnus patstāvīgi izvērtēt problēmas un tās risināt. 

Attieksmes Pret sevi - adekvāts pašnovērtējums, pašrealizācijas iespējas; 

Pret mācībām - iniciatīvas un patstāvības izpausmes, pozitīva motivācija, 

radoši meklējumi; 

Pret citiem - tieksme uz sadarbību, humānas attiecības. 




3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA 

3.1. Studiju procesa organizācija un vadība 

Studiju process ir organizēts atbilstoši Augstskolu likumam, LR MK noteikumiem 

Nr.481 un citiem LR normatīvajiem aktiem, kā arī saskaņā ar DU Satversmi un 

studijas reglamentējošiem dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaņā ar 

Uzņemšanas noteikumiem DU, kurus ik gadu apstiprina DU Senāts. 

Studiju programmu realizāciju nodrošina DU Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, 

Izglītības un vadības fakultāte, Humanitārā fakultāte, Mūzikas un mākslu fakultāte. 

Pedagoģiskā prakse notiek Latvijas pilsētu un rajonu novadu skolās. 



3.2. Studiju ilgums 

Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” apjoms ir 

100 KP. Pilna laika studiju veidā to paredzēts apgūt 2,5 un nepilna laika studiju veidā 

– 3 studiju gados. 




3.3. Imatrikulācijas noteikumi 

DU dod iespēju apgūt profesionālo maģistra studiju programmu “Vidējās izglītības 

skolotājs” reflektantiem, kuriem ir bakalaura grāds (atbilstošajā dabaszinātņu vai 

humanitāro zinātņu nozarē) vai 2. līmeņa augstākā profesionālā (vai tai pielīdzināma) 

izglītība atbilstošajā dabaszinātņu vai humanitāro zinātņu jomā (3.4. tabula). 

Studentu ieskaitīšana studiju programmā notiek konkursa kārtībā, pretendentiem 

iesniedzot uzņemšanas komisijā bakalaura izglītības vai profesionālās augstākās 

izglītības attiecīgajā zinātnes jomā apliecinošu dokumentu. 




- 5 -

3.4. Studiju programmas profesionālais statuss 

Pēc studiju programmas apguves izglītojamie ar iepriekš iegūtu bakalaura grādu 

(atbilstošajā dabaszinātņu vai humanitāro zinātņu nozarē) vai 2. līmeņa augstākā 

profesionālā (vai tai pielīdzināma) izglītība atbilstošajā dabaszinātņu vai humanitāro 

zinātņu jomā (3.4.tabula) iegūst profesionālo maģistra grādu izglītībā un piektā līmeņa 

profesionālo kvalifikāciju - vidējās izglītības skolotājs ar specializāciju vienā no 

šādiem virzieniem: 

bioloģijas un ķīmijas skolotājs, 

ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs, 

fizikas un matemātikas skolotājs, 

matemātikas un informātikas skolotājs, 

latviešu valodas un literatūras skolotājs (dzimtā valoda/otrā valoda), 

krievu valodas un literatūras skolotājs (dzimtā valoda/ svešvaloda), 

angļu valodas un vācu/franču/zviedru/spāņu*/poļu valodas skolotājs, 

vācu valodas un angļu/franču/zviedru/spāņu* valodas skolotājs, 

poļu valodas un angļu vai vācu, vai franču, vai zviedru, vai spāņu valodas 

skolotājs, 

vēstures un sociālo zinību/kulturoloģijas** skolotājs, 

vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotājs, 

vizuālās mākslas skolotājs, 

audiovizuālo mākslu skolotājs, 

kulturoloģijas** skolotājs 

*2010./2011.st.g. tiek plānots pirmais izlaidums 

**(2008.gada 2.septembra MK noteikumi Nr.715 „(..)Noteikumos ir precizēts mācību 

priekšmeta Latvijas un pasaules vēsture nosaukums, kā arī līdzšinējā mācību 

priekšmeta Kultūras vēsture vietā tiks apgūts mācību priekšmets Kulturoloģija, 

akcentējot kultūras zinātnes nevis vēstures jautājumus.(..)”) 

3.4.tabula 

Iegūstamā kvalifikācija atbilstoši studējošā iepriekš iegūtajai augstākajai izglītībai 

Iepriekš iegūtā augstākā izglītība 

Dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā vai 2. līmeņa 

augstākā profesionālā vai tai pielīdzināma izglītība 

bioloģijas jomā 

Dabaszinātņu bakalaura grāds vides zinībās vai 

ģeogrāfijā, vai 2. līmeņa augstākā profesionālā vai tai 

pielīdzināma izglītība vides zinību vai ģeogrāfijas 

jomā 

Dabaszinātņu bakalaura grāds fizikā vai 2. līmeņa 

augstākā profesionālā vai tai pielīdzināma izglītība 

fizikas vai inženierzinātņu jomā 

Dabaszinātņu bakalaura grāds matemātikā vai 

informātikā, vai 2. līmeņa augstākā profesionālā vai tai 

pielīdzināma izglītība informātikas jomā 

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā 

(latviešu filoloģija) vai 2. līmeņa augstākā 

profesionālā vai tai pielīdzināma izglītība latviešu 

filoloģijas jomā 

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (krievu 

filoloģija) vai 2. līmeņa augstākā profesionālā vai tai 

pielīdzināma izglītība krievu filoloģijas jomā 

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (angļu 


pielīdzināma izglītība angļu filoloģijas jomā 

Iegūstamā vidējās izglītības skolotāja 

kvalifikācija 

Bioloģijas un ķīmijas skolotājs 

Ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs 

Fizikas un matemātikas skolotājs 

Matemātikas un informātikas skolotājs 

Latviešu valodas un literatūras skolotājs 

(dzimtā valoda/otrā valoda) 

Krievu valodas un literatūras skolotājs 

(dzimtā valoda/svešvaloda) 

Angļu valodas un otrās svešvalodas 

(zviedru, vācu, spāņu, poļu vai franču 

valodas)skolotājs 

- 6 -

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (vācu 


pielīdzināma izglītība vācu filoloģijas jomā 

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (poļu 


pielīdzināma izglītība poļu filoloģijas jomā 

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai 2. 

līmeņa augstākā profesionālā vai tai pielīdzināma 

izglītība vēstures jomā 

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds mākslā vai 2. 

līmeņa augstākā profesionālā vai tai pielīdzināma 

izglītība mākslas jomā 


3.5. Studiju programmas struktūra 

Vācu valodas un otrās svešvalodas 

(zviedru, angļu, vai franču, vai spāņu 


Poļu valodas un otrās svešvalodas 

(angļu, vācu, franču, zviedru, spāņu 


Vēstures un sociālo zinību skolotājs 

Vēstures un kultūras vēstures 

kulturoloģijas skolotājs 

Vizuālās mākslas un tehniskās grafikas 

skolotājs 

Vizuālās mākslas skolotājs 

Audiovizuālo mākslu skolotājs 

Kultūras vēstures un teorijas skolotājs 

Kulturoloģijas skolotājs 

Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” kopapjoms 

ir 100 KP. 

Profesionālās programmas saturu veido: 

valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darba izstrādāšana un 

aizstāvēšana - 20 KP; 

prakse izglītības iestādē - 26 KP; 

jaunāko sasniegumu nozares teorijā un praksē apguves studiju kursi 10 

KP; 

pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi 12 KP; 

pētnieciskā darba, jaunrades darba un projektēšanas darba un 

vadībzinību studiju kursi 32 KP. 




3.6. Studiju programmas saturs un plāns 

3.6.tabula 

Profesionālās maģistra studiju programmas “ Vidējās izglītības skolotājs” saturs 

Studiju kurss KP iesk./eks. docētājs 

Jaunāko sasniegumu nozares teorijā un praksē apguves studiju kursi (10 KP) 

Mācību plānu teorija, izveide un 

izvērtējums 

Skolotāja profesionālās identitātes 

pilnveide 

Izglītība daudzkultūru vidē 3 

2 

Pētījuma metodoloģija un organizācija 

izglītībā 

2 eksāmens Prof. E.Krastiņa 

Prof. J.Davidova 

No 2008./2009.st.g. Pētniece I.Mičule 

No 2009./2010.st.g. Prof. J.Pokulis 

2 dif.iesk. As.prof. I.Belousa 

Prof. A.Pipere 

Pētniece M.Kravale-Pauliņa 

No 2008./2009.st.g. Pētniece A.Skrinda 

3 

4 

dif.iesk. As.prof. Dz.Iliško 

As.prof. I.Belousa 

eksāmens Prof. A.Pipere 

As.prof. Ir.Kokina 

Prof. J.Davidova 

- 7 -

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi (12 KP) 

Vispārīgā pedagoģija 2 eksāmens As.prof. Dz.Iliško 

Audzināšanas teorija un metodika 2 dif.iesk. Lekt. V.Guseva 

No 2009./2010.st.g. 

Pētniece M.Kravale-Pauliņa 

Mācīšanās stratēģijas un stili 2 dif.iesk. As.prof. Dz.Iliško 

No 2008./2009.st.g. 

Lekt. J.Badjanova – Lomzina 

Vispārīgā un attīstības psiholoģija 2 dif.iesk. As. prof. Ir.Kokina 

Doc. S.Guseva 

No 2008./2009.st.g. 

Vad. pētnieks V.Makarevičs 

Saskarsmes psiholoģija 2 eksāmens Doc. V.Dombrovskis 

No 2008./2009.st.g. 

Vad. pētnieks V.Makarevičs 

Skolēnu vecumposmu fizioloģija un 

veselības veicināšana 

2 eksāmens Doc. L.Antoņeviča 

Lekt. Ir.Kuņicka 

Maģistra darbs (20 KP) 

Maģistra darbs 20 aizstāvēša 

na 

1.pedagoģiskā prakse. Pedagoģisko un 

psiholoģisko vērojumu prakse 

2.pedagoģiskā prakse. Audzināšanas 

darba un profesionālās kvalifikācijas 

prakse 

3.pedagoģiskā prakse. Profesionālās 

kvalifikācijas prakse 

Pedagoģiskā prakse (26 KP) 

8 dif.iesk.. Prof. J.Davidova 

Lekt. V.Guseva 

No 2008./2009.st.g. Doc. S.Guseva 

8 dif.iesk. As. prof. Ir.Kokina 

No 2008./2009.st.g. Doc. S.Guseva 

Māc. priekšmetu metodiķi 

10 dif.iesk. Māc. priekšmetu metodiķi 

Pētnieciskā darba, jaunrades darba un projektēšanas darba un vadībzinību studiju kursi (32 KP) 

(Obligātās izvēles kursi mācību priekšmetu satura un metodikas apguvei) 

Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs (32 KP) 

1. Bioloģijas mācību metodika 6 dif.iesk. 

eksāmens 

Lekt. A.Paškeviča 

Līdz 2007./2008.st.g. Lekt. R.Puida 

Līdz 2008./2009.st.g. Lekt. Z.Jezerskis 

2. Ekskursiju bioloģijā metodika 2 dif.iesk. No 2007./2008.st.g. Lekt. Z.Jezerskis 

No 2007./2008.st.g. Lekt. R.Puida 

Līdz 2008./2009.st.g. Lekt. Z.Jezerskis 

3. Zinātniski pētniecisko darbu 

un projektu bioloģijā izstrāde 

un vadība 

1. Ķīmijas mācību metodika 10 dif.iesk. 

eksāmens 

2 dif.iesk. As.prof. In.Kokina 


2. Fizikālā un koloidālā ķīmija 3 eksāmens Lekt. S.Osipovs 

3. Alternatīvās mācību formas 

ķīmijā 

Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. A.Antropa 

As. prof. M.Gorskis 

2 dif.iesk. Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. A.Antropa 

No 2009./2010.st.g. Lekt. J.Kuklis 

4. Laboratorijas darbu tehnika 2 dif.iesk. As. prof. M.Gorskis 

5. Stehiometrija 2 dif.iesk. Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. A.Antropa 


6. Pētnieciskā darbība ķīmijā 3 dif.iesk. 

eksāmens 



Vidējās izglītības ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs (32 KP) 

1. Ģeogrāfijas mācību metodika 4 dif.iesk. 

eksāmens 

2. Ģeogrāfisko atklājumu vēsture 2 dif.iesk. lekt. J.Soms 

lekt. S.Rutkovska 


- 8 -

3. Novadpētniecība 2 dif.iesk. Līdz 2009./2010.st.g. lekt. I.Matisovs 

lekt. J.Soms 

4. Zinātniski pētniecisko darbu un 

projektu ģeogrāfijā izstrāde un 

vadība 

2 dif.iesk. lekt. J.Soms 

1. Ķīmijas mācību metodika 10 dif.iesk. 

eksāmens 

2. Fizikālā un koloidālā ķīmija 3 eksāmens Lekt. S.Osipovs 

3. Alternatīvās mācību formas 

ķīmijā 

Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. A.Antropa 


2 dif.iesk. Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. A.Antropa 


4. Laboratorijas darbu tehnika 2 dif.iesk. As. prof. M.Gorskis 

5. Stehiometrija 2 dif.iesk. Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. A.Antropa 


6. Pētnieciskā darbība ķīmijā 3 eksāmens As. prof. M.Gorskis 

Vidējās izglītības fizikas un matemātikas skolotājs (32 KP) 

1. Fizikas mācību metodika 6 dif.iesk. 

eksāmens 

2. Fizikas demonstrējumu 

eksperimenti 

3. Fizikas uzdevumu risināšanas 

praktikums 

4. Alternatīvās mācību darba formas 

fizikā 

Doc. L.Jonāne 

Prof. A.Salītis 

2 eksāmens Doc. L.Jonāne 

Prof. V.Paškevičs 

2 dif.iesk. Prof.V.Paškevičs 

Doc. L.Jonāne 

2 dif.iesk. Doc. L.Jonāne 


5. Fizikālo procesu datormodelēšana 2 dif.iesk. Doc., 

No 2008./2009.st.g. As.prof. E.Tamanis 

6. Dabas fundamentālie likumi un to 

loma ilgtspējīgā attīstībā 

1 dif.iesk. Lekt. L.Jonāne 


1. Matemātikas mācību metodika I 4 dif.iesk. Lekt. V.Beinaroviča 

Līdz 2008./2009.st.g. Lekt.A.Semjonova 

2. Matemātikas mācību metodika II 4 eksāmens Lekt. V.Beinaroviča 


3. Matemātikas uzdevumu 

risināšanas praktikums I 

4. Matemātikas uzdevumu 

risināšanas praktikums II 

5. Skolēnu zinātniski pētnieciskā 

darba matemātikā vadība 

2 dif.iesk. As. prof. I.Jermačenko 

Lekt. V.Beinaroviča 


No 2008./2009.st.g. Doc. M.Skrīvele 

4 dif.iesk. Doc. M.Skrīvele 



As. prof. I.Jermačenko 


No 2008./2009.st.g. Vad.pētn. P.Daugulis 

Vidējās izglītības matemātikas un informātikas skolotājs (32 KP) 

1. Informātikas mācību metodika 4 dif.iesk. 

eksāmens 

2. Informātikas olimpiāžu uzdevumu 

risināšanas praktikums 

3. Skolas Intranet un Internet 

serveru administrēšana 

4. Līdz 2009./2010.st.g. 

LOTUS NOTES 

No 2009./2010.st.g. 

Informatikas praktikums I 

2 dif.iesk. 

Lekt. V.Jankoviče 

Lekt. O.Perevalova 

4 eksāmens Asist. V.Vanaģelis 

2 

2 

dif.iesk. 

dif.iesk. 

Lekt. I.Senkeviča 

Lekt. I.Senkeviča 

- 9 -

5 

. 

1 

. 

2 

. 

3 

. 

4 

. 

5 

. 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Programmēšanas 

praktikums 

No 2009./2010.st.g. 

Informatikas praktikums II 

No 2009./2010.st.g. 

Informatikas praktikums III 

Matemātikas mācību 

metodika I 

Matemātikas mācību 

metodika II 

Matemātikas uzdevumu 

risināšanas praktikums I 

Matemātikas uzdevumu 

risināšanas praktikums II 

Skolēnu zinātniski 

pētnieciskā darba 

matemātikā vadība 

1. Latviešu valodas 

mācību metodika 

2. Latviešu valodas 

kā otrās valodas 


3. Bilingvālas 

mācības 

3 

2 

1 

dif.iesk. 

eksāmens 

dif.iesk. 

eksāmens 




4 dif.iesk. Lekt. V.Beinaroviča 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Lekt.A.Semjonova 

4 eksāmens Lekt. V.Beinaroviča 

Līdz 2008./2009.st.g. 


2 dif.iesk. As. prof. I.Jermačenko 


Līdz 2008./2009.st.g. 


No 2008./2009.st.g. Doc. 

M.Skrīvele 




As. prof. I.Jermačenko 

Līdz 2008./2009.st.g. 


No 2008./2009.st.g. 

Vad.pētn.P.Daugulis 

Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras skolotājs 

(dzimtā valoda/otrā valoda) (32 KP) 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

Lekt. I.Saukāne 

Līdz 2009./2010.st.g. Lekt.R.Rimša 

No 2009./2010.st.g. Lekt. S.Polkovņikova 

2 eksāmens Līdz 2009./2010.st.g. Lekt.R.Rimša 

Līdz 2008./2009.st.g. Lekt. I.Vanaga 

No 2009./2010.st.g. Lekt. I.Saukāne 

4. Retorika 2 dif.iesk. As. I.Teilāne 

5. Latviešu literatūras 


6. Folklora literatūras 

stundās 

7. Teksta 

interpretācijas 

pieejas literatūras 

apguvē 

8. Literatūras un 

kultūras vēstures 

integrācijas 

iespējas 

9. Valodu apguve un 

vēsturiskais 

konteksts 

10. Skolēnu radošo un 

pētniecisko darbu 

metodoloģija 

7 dif.iesk. 

eksāmens 

Doc. R.Rinkēviča 

2 dif.iesk. Doc. G.Ozoliņš 

2 dif.iesk. Doc. V.Lukaševičs 

2 dif.iesk. doc. I.Kupšāne 

3 dif.iesk. Lekt. I.Saukāne 

No 2007./2008.st.g. Lekt. I.Vanaga 

Līdz 2007./2008.st.g. Lekt. I.Vanaga 

2 dif.iesk. Doc. G.Ozoliņš 

Lekt. S.Polkovņikova 

- 10 -

1. Krievu valodas mācību 

metodika 

2. Krievu valodas kā 

svešvalodas mācību 

metodika 

3. Krievu literatūras mācību 

metodika 

4. Krievu literatūra lasīšanas 

metodika 

Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs 

(dzimtā valoda/svešvaloda) (32 KP) 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

Līdz 2009./2010.st.g. Doc. 

N.Trofimova 

No 2009./2010.st.g. Doc. 

G.Pitkeviča 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Isajeva 

4 eksāmens Līdz 2009./2010.st.g. Doc. 

N.Trofimova 

No 2009./2010.st.g. Doc. 

G.Pitkeviča 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Isajeva 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

As.prof. A Ņeminuščijs 

Doc. G.Markovs 

Doc. N.Fjodorova 

2 eksāmens Doc. G.Markovs 

5. Ortogrāfija 2 dif.iesk. Līdz 2008./2009.st.g. As. 

I.Milēviča 

Līdz 2009./2010.st.g. Doc. 

N.Trofimova 

No 2009./2010.st.g. Doc. 

G.Pitkeviča 

No 2009./2010.st.g. Asoc.Prof. 

G.Sirica 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Isajeva 

6. Krievu un Rietumeiropas 

literārā pasaka 

2 eksāmens As.prof. A.Stankeviča 

No 2009./2010.st.g. As.prof. 

E.Vasiļjeva 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

I.Dvorecka 

7. Bērnu literatūra 2 dif.iesk. Pētnieks Ž.Badins 

No 2009./2010.st.g. Doc. 

N.Fjodorova 

8. Literārā teksta interpretācija 

skolā 

9. Skolēnu zinātniski 

pētnieciskā darba 

organizēšana un projektu 

izstrādāšana 

No 2008./2009.st.g. 

Skolēnu radošo un 


metodoloģija 

1 

0. 

1 

1. 

3 dif.iesk. 

eksāmens 

As.prof. A Ņeminuščijs 

Doc. N.Fjodorova 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

I.Dvorecka 

2 dif.iesk. Doc. G.Markovs 

Līdz 2008./2009.st.g. As. 

I.Milēviča 

No 2009./2010.st.g. Doc. 

G.Pitkeviča 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

I.Dvorecka 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Isajeva 

No 2009./2010.st.g. As.prof. 

G.Sirica 

Retorika 2 dif.iesk. As. prof. G.Sirica 

Runas kultūra 

No 2008./2009.st.g. 

Rakstu valodas kultūra 

1 dif.iesk. Līdz 2008./2009.st.g. As. 

I.Milēviča 

No 2008./2009.st.g. As. prof. 

G.Sirica 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Isajeva 

- 11 -

1 

. 

2 

. 

3 

. 

4 

. 

5 

. 

1 

. 

2 

. 

Vidējās izglītības angļu valodas un franču vai zviedru, vai spāņu, vai poļu (no 2007./2008.st..g.) 

valodas skolotājs (32 KP) 

Angļu valodas mācību 

metodikas vēsture 


metodika sākumskolā 


metodika pamatskolā 


metodika vidusskolā 

Skolēnu zinātniski 

pētniecisko darbu un projektu 

vadība 

No 2008./2009.st.g. 



metodoloģija 

Franču vai zviedru, vai 

spāņu, vai poļu(no 

2007./2008.st.g.) valodas 

mācību metodika pamatskolā 

Franču vai zviedru, vai 

spāņu, vai poļu (no 

2007./2008.st.g.) valodas 

mācību metodika vidusskolā 

2 dif.iesk. Doc. O.Šostaka 

Doc. L.Rumjanceva 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

Doc. L.Sardiko 




Doc. O.Šostaka 


No 2009./2010.st.g. Asist. 

M.Fjodorova 

2 dif.iesk. Doc. L.Sardiko 


4 dif.iesk. 

eksāmens 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

Asist. R.Savickis 

Pētniece I.Ļaha 

Asist. A.Jakovele 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

No 2007./2008.st.g. Asist. 

D.Rubene 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 

V.Baranovska 

No 2007./2008.st.g. Doc. 

K.Barkovska 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 

A.Kazjukevičs 

Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

Līdz 2009./2010.st.g. Asist. 

D.Rubene 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Hotjkina 


S.Poļanskis 



No 2007./2008.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

No 2007./2008.st.g. Asist. 

D.Rubene 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 

V.Baranovska 

No 2007./2008.st.g. Doc. 

K.Barkovska 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 


Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 


D.Rubene 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Hotjkina 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

R.Savickis 

3 Praktiskā franču vai zviedru, 6 dif.iesk. Līdz 2009./2010.st.g. Asist. 

- 12 -

. vai spāņu, vai poļu (no 

2007./2008.st.g.) valoda 

skolotājiem 

1. Angļu valodas mācību 









pētniecisko darbu un 

projektu vadība 

No 2008./2009.st.g. 



metodoloģija 

1. Vācu valodas mācību 


2. Līdz 2008./2009.st.g. 

Vācu valodas mācību 

metodika 

eksāmens S.Poļanskis 



No 2007./2008.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 

V.Baranovska 

No 2007./2008.st.g. Doc. 

K.Barkovska 

No 2007./2008.st.g. Asist. 

D.Rubene 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 


Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

R.Savickis 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Hotjkina 

No 2009./2010.st.g. Vieslekt. 

S.Suovy 

Vidējās izglītības angļu valodas un vācu valodas skolotājs (32 KP) 

No 2008./2009.st.g. 



No 2008./2009.st.g. 



3. Vācu sarunvalodas 

praktikums 


metodika dažādos 

vecumposmos 

2 dif.iesk. Doc. O.Šostaka 


4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 







No 2009./2010.st.g. Asist. 

M.Fjodorova 

2 dif.iesk. Doc. L.Sardiko 


2 dif.iesk. Lekt. J.Sergejeva 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

2 dif.iesk. 

Lekt. J.Ķipure 

Līdz 2008./2009.st.g. Prof. 

J.Šķesters 


4 eksāmens Lekt. J.Ķipure 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

Lekt. J.Sergejeva 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

J.Ķipure 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 

2 dif.iesk. Lekt. J.Ķipure 

Līdz 2008./2009.st.g. Prof. 

J.Šķesters 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

J.Sergejeva 

- 13 -

Vidējās izglītības vācu valodas un angļu valodas skolotājs (32 KP) 



2. Līdz 2008./2009.st.g. 


metodika 

No 2008./2009.st.g. 


metodikas pamati 

No 2008./2009.st.g. 



No 2008./2009.st.g. 




praktikums 



vecumposmos 


pētniecisko darbu un projektu 

vācu valodā izstrāde un 

vadība 

No 2008./2009.st.g. 



metodoloģija 

1. Praktiskā angļu valoda 

skolotājiem 








6 dif.iesk. 

eksāmens 

2 dif.iesk. 

2 dif.iesk. 


Līdz 2008./2009.st.g. Prof. 

J.Šķesters 




4 dif.iesk. 

eksāmens 


No 2009./2010.st.g. Lekt. 

J.Ķipure 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 


Līdz 2008./2009.st.g. Prof. 

J.Šķesters 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

J.Sergejeva 


Līdz 2008./2009.st.g. Prof. 

J.Šķesters 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 

4 dif.iesk. Asist. D.Sergejeva 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 







No 2009./2010.st.g. Asist. 

M.Fjodorova 

Vidējās izglītības vācu valodas un franču vai zviedru vai spāņu valodas skolotājs (32 KP) 



2. Līdz 2008./2009.st.g. 


metodika 

No 2008./2009.st.g. 


metodikas pamati 

No 2008./2009.st.g. 




6 dif.iesk. 

eksāmens 

2 dif.iesk. 

2 dif.iesk. 


Līdz 2008./2009.st.g. Prof. 

J.Šķesters 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 


No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 


No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 

No 2008./2009.st.g. 2 eksāmens Lekt. J.Ķipure 

- 14 -




praktikums 



vecumposmos 



projektu vācu valodā izstrāde 

un vadība 

No 2008./2009.st.g. 



metodoloģija 

1. Franču vai zviedru, vai 

spāņu, vai poļu(no 

2007./2008.st.g.) valodas 

mācību metodika pamatskolā 


spāņu, vai poļu (no 

2007./2008.st.g.) valodas 

mācību metodika vidusskolā 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 


No 2009./2010.st.g. Lekt. 

J.Ķipure 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 


Līdz 2008./2009.st.g. Prof. 

J.Šķesters 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

J.Sergejeva 


Līdz 2008./2009.st.g. Prof. 

J.Šķesters 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

6 dif.iesk. 

eksāmens 




No 2007./2008.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

No 2007./2008.st.g. Asist. 

D.Rubene 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 

V.Baranovska 

No 2007./2008.st.g. Doc. 

K.Barkovska 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 


Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 


D.Rubene 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Hotjkina 


S.Poļanskis 



No 2007./2008.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

No 2007./2008.st.g. Asist. 

D.Rubene 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 

V.Baranovska 

No 2007./2008.st.g. Doc. 

K.Barkovska 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 


Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 


D.Rubene 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Hotjkina 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

R.Savickis 

3. Praktiskā franču vai zviedru, 6 dif.iesk. Līdz 2009./2010.st.g. Asist. 

- 15 -

vai spāņu, vai poļu (no 

2007./2008.st.g.) valoda 

skolotājiem 

eksāmens S.Poļanskis 



No 2007./2008.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 

V.Baranovska 

No 2007./2008.st.g. Doc. 

K.Barkovska 

No 2007./2008.st.g. Asist. 

D.Rubene 

No 2007./2008.st.g. Lekt. 


Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

R.Savickis 

No 2009./2010.st.g. Asist. 

E.Hotjkina 

No 2009./2010.st.g. Vieslekt. 

S.Suovy 

No 2007./2008.st.g. Vidējās izglītības poļu valodas un angļu vai vācu, vai franču, vai zviedru, vai spāņu 

valodas skolotājs (32 KP) 

1. Poļu valodas mācību 











No 2008./2009.st.g. 



metodoloģija 

1. Praktiskā angļu valoda 

skolotājiem 









2. Līdz 2008./2009.st.g. 


2 dif.iesk. Doc. K.Barkovska 

Līdz 2009./2010.st.g. asist. 

D.Rubene 

Lekt. A.Kazjukevičs 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

Doc. K.Barkovska 


D.Rubene 




D.Rubene 




D.Rubene 


2 dif.iesk. Doc. K.Barkovska 


D.Rubene 


4 dif.iesk. Asist. D.Sergejeva 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

4 dif.iesk. 

eksāmens 






6 

dif.iesk. 

eksāmens 



No 2009./2010.st.g. Asist. 

M.Fjodorova 


- 16 -

metodika 

No 2008./2009.st.g. 



No 2008./2009.st.g. 




praktikums 



vecumposmos 


spāņu valodas mācību 



spāņu valodas mācību 


3. Praktiskā franču vai 

zviedru, vai spāņu valoda 

skolotājiem 

1. Vēstures mācību 

metodika 

2. Skolēnu projektu un 

radošo darbu 

organizācijas un 

vadīšanas metodika 

No 2008./2009.st.g. 



metodoloģija 

1. Sociālo zinību mācību 

metodika 



6 dif.iesk. 

eksāmens 


Prof. J.Šķesters 

4 dif.iesk. 

eksāmens 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību skolotājs (32 KP) 

8 dif.iesk. 

eksāmens 


No 2009./2010.st.g. Lekt. J.Ķipure 

No 2009./2010.st.g. Lekt. 

V.Taļerko 




Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 

Lekt. V.Baranovska 


S.Poļanskis 



Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 



S.Poļanskis 



Līdz 2009./2010.st.g. Lekt. 

S.Piļucka 


Prof. I.Saleniece 

Lekt. I.Šenberga 

2 dif.iesk. Lekt. I.Šenberga 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

Lekt. A.Kupšāns 


2. Ētika 2 dif.iesk. Lekt. B.Felce 

3. Ekonomika 2 dif.iesk. Lekt. Il.Kuņicka 

4. Politoloģija 2 dif.iesk. Prof. A.Ivanovs 

5. Demokrātijas pamati 2 dif.iesk. Prof. I.Saleniece 

6. Socioloģija 1 dif.iesk. Lekt. V.Stūrainis 

7. Darba drošība 1 dif.iesk. Līdz 2009./2010.st.g. Asist. Ā.Pantevičs 

No 2008./2009.st.g. Lekt. A.Kupšāns 

8. Integrēta satiksmes 

drošības mācība 

pamatskolā 

1 dif.iesk. Līdz 2008./2009.st.g. Lekt. V.Kjaspere 

Lekt. A.Kupšāns 

9. Veselības mācība 4 eksāmens Lekt. Ir.Kuņicka 

- 17 -

10. Demogrāfijas pamati 1 dif.iesk. As.prof. O.Peipiņa 

Vidējās izglītības vēstures un kulturoloģijas (no 2008./2009.st.g.) skolotājs (32 KP) 

1. Vēstures mācību metodika 8 dif.iesk. 

eksāmens 

2. Skolēnu projektu un radošo 

darbu organizācijas un 

vadīšanas metodika 

No 2008./2009.st.g. 

Skolēnu radošo un pētniecisko 

darbu metodoloģija 

1. Kultūras vēstures 

Kulturoloģijas mācību 

metodika 

2. Modernās tehnoloģijas vēstures 

un kultūras vēstures 

kulturoloģijas mācīšanās 

procesā 


Lekt. I.Šenberga 

2 dif.iesk. Lekt. I.Šenberga 

6 dif.iesk. 

eksāmens 

No 2008./2009.st.g. Doc. 

R.Rinkēviča 

2 dif.iesk. As.prof. H.Soms 

As.prof. K.Kļaviņš 

3. Vēsturiskā novadpētniecība 2 dif.iesk. As.prof. H.Soms 

Prof. I.Salieniece 

4. Sakrālā teksta analīze 2 dif.iesk. Prof. A.Stašulāne 

5. Teātra izrādes un filmas 

analīzes metodika 

6. Reģionālisma problēmas 

vēstures izpētē 

7. Arheoloģiskais materiāls 

kultūras vēstures kulturoloģijas 

apguvē 

2 dif.iesk. Doc. I.Kupšāne 

2 dif.iesk. As.prof. K.Kļaviņš 

2 dif.iesk. As.prof. K.Kļaviņš 

8. Vēstures metodoloģijas 2 dif.iesk. As.prof. K.Kļaviņš 

9. Latvijas vēstures historiogrāfija 2 dif.iesk. Prof. A.Ivanovs 

Vidējās izglītības vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotājs (32 KP) 

1. Mākslas pedagoģija un 


Līdz 2008./2009.st.g. 

Vizuālās mākslas tehnikas 

(zīmēšana, grafika, 

gleznošana, veidošana) un 


2. No 2008./2009.st.g. 


(zīmēšana) un mācību 

metodika 

3. No 2008./2009.st.g. 


(grafika) un mācību 

metodika 

4. No 2008./2009.st.g. 


(gleznošana) un mācību 

metodika 

5. No 2008./2009.st.g. 


(veidošana) un mācību 

metodika 

2 eksāmens Lekt. I. Volonte 

Doc. I. Balode 

No 2008./2009.st.g. Doc. I.Vītola 

6 dif. Iesk. Doc. L. Procenko 

Lekt. M. Čačka 

Prof. A. Šļahova 

Doc. M. Folkmane 

Doc. V. Lēnerte 

Doc. K. Rubene 

Doc. V. Barkāns 

No 2008./2009.st.g. Prof. A. 

Kampars 

2 

1 

2 

1 

dif. Iesk. 

dif. Iesk. 

dif. Iesk. 

dif. Iesk. 




No 2009./2010.st.g. Lekt. I. Lībiete 

Lekt. I. Volonte 


- 18 -

6. Kompozīcijas mācību 

metodika 

7. Mākslas vēstures mācību 

metodika 

8. Tēlotājās ģeometrijas pamati 

perspektīvas konstruēšanā 

9. Perspektīvas un ēnu 

konstruēšanas teorija 

10 Rasēšanas tehnika un 

ģeometriskā rasēšana 

2 eksāmens As. I. Meldere 

Prof. J. A. Osis 

No 2008./2009.st.g. Lekt. M. Čačka 

2 dif. Iesk. Lekt. J. Savvina 

Doc. A. Teikmanis 

No 2008./2009.st.g. Lekt. 

Z.Barševska 

1 dif. Iesk. Prof. A. Šļahova 

3 eksāmens Prof. A. Šļahova 

3 dif. Iesk. Doc. J. Osnovina 

11. Mašīnbūves rasēšana 8 dif. Iesk. Doc. J. Osnovina 

12. Datorizētās projektēšanas 

pamati AutoCAD vidē 

1. Mākslas pedagoģija un mācību 

metodika 

Līdz 2008./2009.st.g. Vizuālās 

mākslas tehnikas (zīmēšana, 

grafika, gleznošana, veidošana) 

un mācību metodika 

2. No 2008./2009.st.g. 


(zīmēšana) un mācību metodika 

3. No 2008./2009.st.g. 


(grafika) un mācību metodika 

4. No 2008./2009.st.g. 


(gleznošana) un mācību 

metodika 

5. No 2008./2009.st.g. 


(veidošana) un mācību metodika 

5 eksāmens Doc. J. Osnovina 

Vidējās izglītības vizuālās mākslas skolotājs (12 KP) 


Doc. I. Balode 

No 2008./2009.st.g. Doc. I.Vītola 

6 dif. Iesk. Doc. L. Procenko 




Doc. V. Lēnerte 

Doc.. K. Rubene 

Doc. V. Barkāns 

No 2008./2009.st.g. Prof. A. Kampars 

2 dif. Iesk. Lekt. M. Čačka 


1 dif. Iesk. Lekt. M. Čačka 

No 2009./2010.st.g. Lekt. I. Lībiete 

2 dif. Iesk. Lekt. I. Volonte 

1 dif. Iesk. Doc. M. Folkmane 

6. Kompozīcijas mācību metodika 2 eksāmens As. I. Meldere 

Prof. J. A. Osis 

No 2008./2009.st.g. Lekt. M. Čačka 

7. Mākslas vēstures mācību 

metodika 

* Perspektīvas un ēnu 

konstruēšanas teorija (papildus 

tiem studējošajiem, kuri nav 

apguvuši šo studiju kursu) 

1. Mākslas pedagoģija un 

audiovizuālo mākslu mācīšanas 

metodika 

2. Audiovizuālo mākslu tehnikas 

(skatuves un ekrāna mākslu 

darbības principi) un mācību 

2 dif. Iesk. Lekt. J. Savvina 

Doc. A. Teikmanis 

No 2008./2009.st.g. Lekt. Z.Barševska 

3 eksāmens Prof. A. Šļahova 

Vidējās izglītības audiovizuālo mākslu skolotājs (12 KP) 


Doc. I.Pērkone-Redoviča 

8 eksāmens Prof. E. Freibergs 

Prof. P. Krilovs 

Asoc. prof. O. Žitluhina 

- 19 -

metodika Asoc. prof. A. Eižvertiņa 

Doc. M. Gruzdovs 

3. Teātra un audiovizuālo mākslu 

vēstures mācību metodika 

2 eksāmens Prof. V. Čakare 

Doc.I.Pērkone-Redoviča 

Vidējās izglītības kulturoloģijas (no 2008./2009.st.g.) skolotājs (12 KP) 

1. Līdz 2008./2009.st.g. 

Kultūras teorijas un vēstures 

aktuālās problēmas 

2. Līdz 2008./2009.st.g. 


mācīšanas metodika 

3. Līdz 2008./2009.st.g. 

Starpkultūru komunikācijas 

lingvodidaktiskie un metodiskie 

aspekti 

4. Līdz 2008./2009.st.g. 

Svešvaloda kultūrvēsturiskā 

kontekstā un kultūras teorijas 

priekšmetu mācīšanas metodika 

svešvalodā 

5. Līdz 2008./2009.st.g. 

Skolēnu zinātniski pētnieciskās 

darbības vadīšana 

1. No 2008./2009.st.g. 

Kulturoloģijas mācību metodika 

2. No 2008./2009.st.g. 

Teātra izrādes un filmas analīzes 

metodika 

3. No 2008./2009.st.g. 

Arheoloģiskais materiāls 

kulturoloģijas apguvē 

4. No 2008./2009.st.g. 

Sakrālā teksta analīze 

2 

4 

2 

3 

1 

6 

2 

2 

2 

eksāmens 

eksāmens 

eksāmens 

dif. 

Ieskaite 

dif.iesk. 

eksāmens 

dif.iesk. 

dif.iesk. 

dif.iesk. 

Prof. D. Teters 

Lekt. N. Pazuhina 

Doc. J. Marčenko 

Lekt. I. Norvele 

Lekt. J. Kalve 

Lekt. Anita Vaišle 

Prof. R. Briedis 

Doc. R.Rinkēviča 

Doc. I.Kupšāne 

As.prof. K.Kļaviņš 

Prof. A.Stašulāne 

Studiju programmas pilna un nepilna laika studiju plāni ir 1.pielikumā, studiju kursu 

apraksti – 2.pielikumā. 

2008./2009.st.g. - 2008. gada 20. oktobra Studiju padomes sēdē (protokola Nr. 18) tika 

apstiprinātas šādas izmaiņas pilna laika studiju plānā: 

16/1. Sakarā ar Latvijas Mākslas akadēmijas docētāju noslodzi veikt šādas izmaiņas 

profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs 

(vizuālās mākslas)” (programmas kods 46141) studiju plānā pilna laika studijām: 

- studiju kursu Kompozīcijas mācību metodika pārcelt no 1.sem. uz 2.sem.; 

- studiju kursu Mākslas vēstures mācību metodika pārcelt no 1.sem. uz 2.sem.; 

- studiju kursu Vizuālās mākslas tehnikas un mācību metodika (veidošana) pārcelt no 

2. sem. uz 1. sem. 

Kredītpunktu skaits pa studiju gadiem (40KP studiju gadā) nemainās. 

16/2. Sakarā ar programmas statusa maiņu no otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības 

uz profesionālās augstākās izglītības maģistra veikt šādas izmaiņas studiju programmas 

„Vidējās izglītības skolotājs (vizuālās mākslas)” (programmas kods 46141) studiju plānā 

pilna laika studijām: 

- studiju kursus Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums, Skolotāja profesionālās 

identitātes pilnveide, Izglītība daudzkultūru vidē, Pētījuma metodoloģija un 

organizācija izglītībā 10 KP kopapjomā pārcelt no 5.sem. uz 3.sem.; 

- Maģistra darba (10KP) izstrādi no 3.sem. uz 5.sem.. 


- 20 -

16/3. Sakarā ar Latvijas Mākslas akadēmijas docētāju noslodzi veikt šādas izmaiņas 

profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs 

(vizuālās mākslas un tehniskās grafikas)” (programmas kods 46141) studiju plānā pilna 

laika studijām: 

- studiju kursu Kompozīcijas mācību metodika pārcelt no 1.sem. uz 2.sem.; 

- studiju kursu Mākslas vēstures mācību metodika pārcelt no 1.sem. uz 2.sem.; 

- studiju kursu Vizuālās mākslas tehnikas un mācību metodika (veidošana) pārcelt no 

2. sem. uz 1. sem. 


16/4. Sakarā ar programmas statusa maiņu no otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības 

uz profesionālās augstākās izglītības maģistra veikt šādas izmaiņas studiju programmas 

„Vidējās izglītības skolotājs (vizuālās mākslas un tehniskās grafikas)” (programmas kods 

46141) studiju plānā pilna laika studijām: 

- studiju kursus Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums, Skolotāja profesionālās 

identitātes pilnveide, Izglītība daudzkultūru vidē, Pētījuma metodoloģija un 

organizācija izglītībā 10 KP kopapjomā pārcelt no 5.sem. uz 3.sem.; 

- Maģistra darba (10KP) izstrādi no 3. un 4. sem. uz 5.sem.; 

- 3.pedagoģisko praksi pārcelt no 4.sem. uz 3.sem.; 

- studiju kursus Tēlotājās ģeometrijas pamati perspektīvās konstruēšanā, Rasēšanas 

tehnika un ģeometriskā rasēšana, Perspektīvas un ēnu konstruēšanas teorija, 

Mašīnbūves rasēšana no 2.sem. uz 4.sem.; 

- studiju kursus Mašīnbūves rasēšana, Datorizētās projektēšanas pamati AutoCAD 

vidē no 3.sem. uz 4.sem. 


2008. gada 20. oktobra Studiju padomes sēdē (protokola Nr. 18) tika papildināts profesionālās 

augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs” 

(programmas kods 46141) nodrošinājumu no 2008./2009. studiju gada ar šādiem docētājiem: 

Vispārīgā un attīstības psiholoģija (2 KP) – Dr. psych., docents V.Makarevičs; 

1. pedagoģiskā prakse. Pedagoģisko un psiholoģisko vērojumu prakse (8 KP) – Dr. 

psych., docente S.Guseva; 

Mākslas pedagoģija un mācību metodika (2 KP) – docente I.Vītola; 

Mācību metodes un mācīšanās stili (2KP) – Mg. paed., lektore J.Badjanova; 

Saskarsmes psiholoģija (2 KP) – Dr. psych., docents V.Makarevičs; 

2. pedagoģiskā prakse. Audzināšanas darba un profesionālās kvalifikācijas prakse (8 

KP) – Dr. psych., docente S.Guseva; 

Vizuālās mākslas tehnikas un mācību metodika (6 KP) – Mg.art., viesprofesors 

A.Kampars; 

Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums (2 KP) – PhD, pētniece I.Mičule; 

Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide (2KP) – Mg.paed., pētniece A.Skrinda. 

2009. gada 9.februāra Studiju padomes sēdē (protokola Nr. 2) 

- veiktas šādas izmaiņas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas 

„Vidējās izglītības skolotājs (vēstures un sociālo zinību skolotājs)” (programmas kods 

46141) studiju programmas nodrošinājumā: 

studiju kursu Darba drošība (4. semestris, 1 KP) docēs lekt. A.Kupšāns. 

- veikt profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Vidējas izglītības 

skolotājs” (programmas kods 46141) studiju kursa unificēšanu, jo dažādos studiju plānos ir 

atšķirīgi nosaukumi: 

Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba organizēšana un projektu izstrādāšana 

Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu vadība 

Skolēnu projektu un radošo darbu organizācijas un vadīšanas metodika 

Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu vācu valodā izstrāde un vadība 

Skolēnu radošo un pētniecisko darbu metodoloģija 

un apstiprināt studiju kursa vienotu nosaukumu Skolēnu radošo un pētniecisko darbu 

metodoloģija (2008./2009. st.g. 4.sem. jau ir jaunais šī studiju kursa nosaukums). 

2009. gada 23. februāra Studiju padomes sēdē (protokola Nr. 3) apstiprināja profesionālās 

augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Vidējas izglītības skolotājs (bioloģijas 

- 21 -

un ķīmijas skolotājs)” un „Vidējas izglītības skolotājs (ģeogrāfijas un ķīmijas 

skolotājs)” (programmas kods 46141) studiju kursa Fizikālā un koloidālā ķīmija laboratorijas 

darbu apjoma palielināšanu – 48 stundas (32x1,5), saskaņā ar DU Studiju padomes 

24.04.2007. lēmumu, protokols Nr. 8 par 1 KP pielidzināšanu 24 akad. stundām. 

2009.gada 25. maija Studiju padomes sēdē (protokola Nr. 9) tika apstiprinātas izmaiņas 

profesionālā maģistra studiju programmas „Vidējas izglītības skolotājs” (programmas kods 

46141) studiju plānā: 

5.semestra studiju kursu Pētījumu metodoloģijas un organizācija izglītībā palielināt no 3 

KP uz 4 KP (Pētījumu metodoloģijas un organizācija izglītībā I – 2 KP un Pētījumu 

metodoloģijas un organizācija izglītībā II - 2 KP) un attiecīgi 5.semestra studiju kursu 

Izglītība daudzkultūru vidē no 3 KP samazināt uz 2 KP; 

2009./2010.st.g. 1.kursam 5.semestra studiju kurss Pētījumu metodoloģijas un 

organizācija izglītībā tiks docēts 2.semestrī Pētījumu metodoloģijas un organizācija 

izglītībā I (2 KP) un 5.semestrī Pētījumu metodoloģijas un organizācija izglītībā II (2 KP); 

2009./2010.st.g. 2.kursam 5.semestra studiju kurss Pētījumu metodoloģijas un 

organizācija izglītībā tiks docēts 4.semestrī Pētījumu metodoloģijas un organizācija 

izglītībā I (2 KP) un 5.semestrī Pētījumu metodoloģijas un organizācija izglītībā II (2 KP); 

2009./2010.st.g. 1.kursam 2.semestra studiju kursu Mācīšanās stratēģijas un stili (2 KP) 

pārcelt uz 5.semestri; 

2009./2010.st.g. 2.kursam Maģistra darbs (2 KP) pārcelt no 4.sem. uz 5.sem., 5.sem. 

Maģistra darbs līdz ar to ir 12 KP. 

2009. gada 26. oktobra Studiju padomes sēdē (protokola Nr. 16) tika papildināts profesionālās 

augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs” 

(programmas kods 46141) nodrošinājumu no 2008./2009. studiju gada ar šādiem docētājiem: 

Matemātikas uzdevumu risināšanas praktikums I (2 KP) - Dr. paed., docente 

M.Skrīvele; 

Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba matemātikā vadība (3 KP) – Dr. phil., Vad.pētn. 

P.Daugulis; 

Rakstu valodas kultūra (1 KP) – Dr. philol., asoc. profesore G.Sirica; 

Tika veiktas izmaiņas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas 

„Vidējās izglītības skolotājs” (programmas kods 46141) nodrošinājumā no 2008./2009. 

studiju gada nedocēs: 

Bioloģijas mācību metodika (6 KP) – Mg. paed., lektors Z.Jezerskis 

Ekskursiju bioloģijā metodika (2 KP) – Mg. paed., lektors Z.Jezerskis 

Matemātikas mācību metodika I (4 KP) – Mg. math., lektore A.Semjonova; 

Matemātikas mācību metodika II (4 KP) – Mg. math., lektore A.Semjonova; 

Matemātikas uzdevumu risināšanas praktikums I (2 KP) – Mg. math., lektore 

A.Semjonova; 

Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba matemātikā vadība (3 KP) – Mg. math., lektore 

A.Semjonova; 

Ortogrāfija (2 KP) – Mg. philol., asistente I.Milēviča; 

Skolēnu radošo un pētniecisko darbu metodoloģija (2 KP), kurss paredzēts Vidējās 

izglītības krievu valodas un literatūras skolotājiem – Mg. philol., asistente I.Milēviča; 

Bilingvālas mācības (2 KP) – Mg. paed., lektore I.Vanaga; 

Valodu apguve un vēsturiskais konteksts (3 KP) – Mg. paed., lektore I.Vanaga; 

Rakstu valodas kultūra (1 KP) – Mg. philol., asistente I.Milēviča; 

Vācu valodas mācību metodika (6 KP) – Dr. paed., profesors J.Šķesters; 

Vācu valodas mācību metodika dažādos vecumposmos (2 KP) – Dr. paed., profesors 

J.Šķesters; 

Skolēnu radošo un pētniecisko darbu metodoloģija (2 KP) ), kurss paredzēts Vidējās 

izglītības vācu valodas un angļu vai franču vai zviedru vai spāņu valodas skolotājiem 

– Dr. paed., profesors J.Šķesters. 

2009./2010.st.g. - 2009. gada 26. oktobra Studiju padomes sēdē (protokola Nr. 16) tika 

papildināts profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Vidējās 

izglītības skolotājs” (programmas kods 46141) nodrošinājumu no 2009./2010. studiju gada 

ar šādiem docētājiem: 

- 22 -

Alternatīvās mācību formas ķīmijā (2 KP) – lektors J.Kuklis; 

Pētnieciskā darbība ķīmijā (3 KP) – lektors J.Kuklis; 

Ģeogrāfijas mācību metodika (4 KP) – Mg. biol., lektore R.Puida; 

Latviešu valodas kā otrās valodas mācību metodika (4 KP) – Mg. philol., lektore 

S.Polkovņikova; 

Krievu valodas mācību metodika (6 KP) – Dr. philol., docente G.Pitķeviča; 

Krievu valodas kā svešvalodas mācību metodika (4 KP) – Dr. philol., docente 

G.Pitķeviča; 

Ortogrāfija (2 KP) – Dr. philol., docente G.Pitķeviča; 

Krievu un Rietumeiropas literārā pasaka (2 KP) – Dr. philol., asoc. profesore 

E.Vasiļjeva; 

Bērnu literatūra (2 KP) – Dr. philol., docente N.Fjodorova; 


izglītības krievu valodas un literatūras skolotājiem – Dr. philol., docente G.Pitķeviča, 

Mg. philol., asistente I.Dvorecka, Mg. philol., asistente E.Isajeva 

Angļu valodas mācību metodika vidusskolā (4 KP) – Mg. philol., asistente 

M.Fjodorova; 

Franču vai zviedru, vai spāņu, vai poļu valodas mācību metodika pamatskolā (4 KP), 

kurss paredzēts Vidējās izglītības angļu valodas un franču vai zviedru, vai spāņu, vai 

poļu valodas skolotājiem – Mg. philol., asistente E.Hotjkina; 

Franču vai zviedru, vai spāņu, vai poļu valodas mācību metodika vidusskolā (6 KP), 


poļu valodas skolotājiem – Mg. philol., asistente E.Hotjkina, Mg. philol., asistents 

R.Savickis; 

Praktiskā franču vai zviedru, vai spāņu, vai poļu valoda skolotājiem (6 KP), kurss 

paredzēts Vidējās izglītības angļu valodas un franču vai zviedru, vai spāņu, vai poļu 

valodas skolotājiem – Mg. philol., asistente E.Hotjkina, Mg. philol., asistents 

R.Savickis, vieslektors S.Suovy; 

Vācu sarunvalodas praktikums (4 KP) – Mg. paed., lektore J.Ķipure, Mg. philol., 

lektore V.Taļerko; 

Vācu valodas mācību metodika dažādos vecumposmos (2 KP) – Mg. paed., lektore 

J.Sergejeva; 

Vācu sarunvalodas praktikums (4 KP) – Mg. paed., lektore J.Ķipure, Mg. philol., 

lektore V.Taļerko; 


izglītības vācu valodas un angļu vai franču vai zviedru vai spāņu valodas skolotājiem 

– Mg. philol., lektore V.Taļerko; 


kurss paredzēts Vidējās izglītības vācu valodas un franču vai zviedru vai spāņu 

valodas skolotājiem – Dr. philol., lektore K.Barkovska, Mg. philol., lektors 

A.Kazjukevičs; 



valodas skolotājiem – Dr. philol., lektore K.Barkovska, Mg. philol., lektors 

A.Kazjukevičs; 


paredzēts Vidējās izglītības vācu valodas un franču vai zviedru vai spāņu valodas 

skolotājiem – Dr. philol., lektore K.Barkovska, Mg. philol., lektors A.Kazjukevičs, 

Mg. philol., asistents R.Savickis; 

Tika veiktas izmaiņas profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas 

„Vidējās izglītības skolotājs” (programmas kods 46141) nodrošinājumā no 2009./2010. 

studiju gada nedocēs: 

Bilingvālas mācības (2 KP) – Mg. paed., lektore R.Rimša; 

Latviešu valodas kā otrās valodas mācību metodika (4 KP) – Mg. paed., lektore 

R.Rimša; 

Krievu valodas mācību metodika (6 KP) – Dr. paed., docente N.Trofimova; 

Krievu valodas kā svešvalodas mācību metodika (4 KP) – Dr. paed., docente 

N.Trofimova; 

- 23 -

Ortogrāfija (2 KP) – Dr. paed., docente N.Trofimova; 



poļu valodas skolotājiem – Mg. philol., lektore S.Piļucka, Mg. paed., asistente 

D.Rubene; 



poļu valodas skolotājiem – Mg. philol., lektore S.Piļucka, Mg. paed., asistente 

D.Rubene, asistents S.Poļanskis; 


paredzēts Vidējās izglītības angļu valodas un franču vai zviedru, vai spāņu, vai poļu 

valodas skolotājiem – Mg. philol., lektore S.Piļucka, asistents S.Poļanskis; 



valodas skolotājiem un Vidējās izglītības poļu valodas un franču vai zviedru, vai 

spāņu valodas skolotājiem – Mg. philol., lektore S.Piļucka; 



valodas skolotājiem un Vidējās izglītības poļu valodas un franču vai zviedru, vai 

spāņu valodas skolotājiem – Mg. philol., lektore S.Piļucka, asistents S.Poļanskis; 


paredzēts Vidējās izglītības vācu valodas un franču vai zviedru vai spāņu valodas 

skolotājiem un Vidējās izglītības poļu valodas un franču vai zviedru, vai spāņu 

valodas skolotājiem – Mg. philol., lektore S.Piļucka, asistents S.Poļanskis; 

Poļu valodas mācību metodikas vēsture (2 KP) – Mg. paed. asistente D.Rubene; 

Poļu valodas mācību metodikas vēsture (4 KP) – Mg. paed. asistente D.Rubene; 

Poļu valodas mācību metodika pamatskolā (4 KP) – Mg. paed. asistente D.Rubene; 

Poļu valodas mācību metodika vidusskolā (4 KP) – Mg. paed. asistente D.Rubene; 

Skolēnu radošo un pētniecisko darbu metodoloģija (2 KP), kurs paredzēts Vidējās 

izglītības poļu valodas un franču vai zviedru, vai spāņu valodas skolotājiem – Mg. 

paed. asistente D.Rubene; 

Darba drošība (1 KP) – Mg. phys., asistents Ā.Pantevičs; 

2009. gada 14. decembra Studiju padomes sēdē (protokola Nr. 17) 

Sakarā ar studiju kursu saskaņošanu ar vidējās izglītības informātikas priekšmeta saturu, 

mainīt kursu nosaukumus studiju programmā „Vidējās izglītības skolotājs 

(matemātikas un informātikas skolotājs)”: 

- 2.sem. LOTUS NOTES (2 KP) vietā Informātikas praktikums I (2 KP); 

- 3.sem. Programmēšanas praktikums (2 KP) vietā Informātikas praktikums II (2 

KP); 

- 4.sem. Programmēšanas praktikums (1 KP) vietā Informātikas praktikums III (1 

KP). 

- 24 -

4. STUDIJU PROGRAMMAS PERSPEKTĪVAIS NOVĒRTĒJUMS 

4.1. Studiju programmas atbilstība profesionālās izglītības standartam 

DU profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs” ir veidota 

saskaņā ar LR MK Noteikumiem Nr. 481 „Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās 

augstākās izglītības valsts standartu”. 

4.1.tabula 

Studiju programmas “ Vidējās izglītības skolotājs” atbilstība MK noteikumiem Nr.481 

MK noteikumiem Nr. 481 

Maģistra programmas apjoms ir vismaz 40 

kredītpunktu 

Studiju kursi, kas nodrošina jaunāko 

sasniegumu apguvi nozares teorijā un praksē 

un kuru apjoms ir vismaz 7 kredītpunkti 

Pētnieciskā darba, jaunrades darba, 

projektēšanas un vadībzinību studiju kursi, 

kuru apjoms ir vismaz 5 kredītpunkti 

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi, kuru 

apjoms ir vismaz 2 kredītpunkti 

Studiju programma „Vidējās izglītības 

skolotājs” 

Programmas apjoms ir 100 KP 

Jaunāko sasniegumu apguvi nozares teorijā un 

praksē nodrošina studiju kursi, kuru apjoms ir 

10 KP 

Pētnieciskā darba, jaunrades darba, 

projektēšanas un vadībzinību studiju kursu un 

obligātās izvēles kursu mācību priekšmetu 

satura un metodikas apguvei apjoms ir 32 KP 

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursu 

apjoms ir 12 KP 

Prakse, kuras apjoms ir vismaz 6 kredītpunkti Prakses apjoms ir 26 KP 

Valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir 

maģistra darbs vai diplomdarba 

(diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana, 

un kura apjoms ir vismaz 20 kredītpunkti 

Pēc maģistra programmas apguves piešķir 

profesionālo maģistra grādu nozarē, 

starpnozarē, kopnozarē vai profesijā 




4.2. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam 

Maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana ir 

20 KP 

Pēc studiju programmas apguves izglītojamie 

iegūst profesionālo maģistra grādu izglītībā un 

piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju – 

vidējās izglītības skolotājs ar specializāciju 

vienā no virzieniem (1.4.tabula) 

Iegūtā 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija „Vidējās izglītības skolotājs” atbilst 

profesijas standarta (http://www.izmpic.gov.lv/Standartu_reg/Skolotajs.pdf) „Skolotājs” 

(reģ.nr. PS 0238) prasībām. 

4.2. tabula 

Studiju kursi, kuri nodrošina zināšanu apguvi studiju programmā 

“Vidējās izglītības skolotājs” atbilstoši Skolotāja profesiju standartam 

Zināšanas Skolotāja profesijas standartā DU piedāvātie studiju kursi 

Valsts izglītības sistēmas un skolotāju darbību 

reglamentējošie dokumenti un darba likumdošana 

(LR un ES likumi, dokumenti un normatīvie akti) 

Vispārīgā pedagoģija 

Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide 

Priekšmetu mācību metodika 

Bērnu tiesību aizsardzība Vispārīgā pedagoģija 

Saskarsmes psiholoģija 

Izglītība daudzkultūru vidē 

Audzināšanas teorija un metodika 

Pedagoģiskā prakse 

- 25 -

Pedagoģija un psiholoģija 

Mācīšanās un mācīšanas teorija un metodika 


Mācīšanās stratēģijas un stili 


Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums 


Diplomdarbs 

Audzināšanas darbība jeb klasvadība Audzināšanas teorija un metodika 

Vispārīgā un attīstības psiholoģija 




Mācību organizācija (mācību metodes, mācību 

stunda, mācību programma) 

Sasniegumu vērtēšana un pašnovērtējuma 

veikšana 

Mācību vides organizācija 

Saskarsmes un sadarbības veicināšana (sociālo 

attiecību veidošana) 



Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums 



Diplomdarbs 





Kvalifikācijas darbs 








Diplomdarbs 





Diplomdarbs 

Pedagoģisko pētījumu metodes Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā 





Diplomdarbs 

Psiholoģija (vispārīgā, attīstības, personības, 

sociālā) 

Speciālā pedagoģija 








Diplomdarbs 

Nozaru pedagoģija Vispārīgā pedagoģija 




Diplomdarbs 

Vecumposmu fizioloģija Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības 

veicināšana 


- 26 -

Mācību priekšmetam atbilstoša zinātnes nozare 

Mācību priekšmets 

Iepriekš iegūtās zināšanas (augstākās izglītības 

diploms) un ar mācību priekšmetu saistītie studiju 

kursi 


Diplomdarbs 

Mācību priekšmeta didaktika Priekšmetu mācību metodika 


Diplomdarbs 

Mācību satura integrācijas pamati Vispārīgā pedagoģija 





Diplomdarbs 

Valodas un komunikācija 

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas 

Iepriekš iegūtās zināšanas (augstākā izglītības 

diploms) 

Valsts valoda un svešvalodas Iepriekš iegūtās zināšanas (augstākā izglītības 

diploms) 


Diplomdarbs 

Saskarsmes psiholoģija Saskarsmes psiholoģija 


Sociālas zinības 

Ētika 

Izglītības vadība Vispārīgā pedagoģija 





diploms) 

Loģika Iepriekš iegūtās zināšanas (augstākā izglītības 

diploms) 


Kultūras vēsture 


diploms) 

Vēsture Iepriekš iegūtās zināšanas (augstākā izglītības 

diploms) 


Filozofija Iepriekš iegūtās zināšanas (augstākā izglītības 

diploms) 

Ekonomikas pamati Iepriekš iegūtās zināšanas (augstākā izglītības 

diploms) 

Vides un veselības izglītība Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības 

veicināšana 

Veselīgs dzīves veids 

Sports 

Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības 

veicināšana 

Veselīgs uzturs Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības 

veicināšana 

Personīgā higiēna Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības 

veicināšana 

Atkarību profilakse Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības 

veicināšana 




- 27 -

4.3. Darba devēju aptaujas par absolventu nodarbinātību nākamajiem sešiem 

gadiem 

Apkopojot izglītības pārvalžu dotos datus par paredzamajām (01.09.2007.) vakancēm 

Latvijas pilsētu un rajonu skolās un izanalizējot e-skolas sludinājumu informāciju 

(25.01.2007.) par Rīgas skolām, varam secināt, ka pieprasījums pēc vidējās izglītības 

skolotājiem ir samērā liels (4.3. tab.) un tuvāko sešu gada laikā tas nesamazināsies, jo 

skolās ir pietiekami daudz pensijas vecuma skolotāju, kā arī skolotāju, kuri strādā 1,5 

slodzes. 

4.3.tabula 

Skolotāju vakances Rīgā un citu Latvijas pilsētu un rajonu skolās (dati ir aptuveni) 

Mācību priekšmets Rīgas skolas 

Latvijas pilsētu 

un rajonu skolas 

Informātika 10 10; 1; 20; 1; 

Matemātika 6; 1; 34; 3; 1; 40; 3; 2; 

Bioloģija 3 12; 3; 15; 3; 

Ķīmija 3 22; 4; 25; 4; 

Ģeogrāfija 3; 1; 3 

Fizika 7; 2; 28; 7; 2; 35; 7; 4; 

Latviešu valoda un 

literatūra 

11; 1; 1; 2; 11; 3; 1; 

Krievu valoda un literatūra 3 10 13 

Angļu valoda 9 71; 6; 80; 6; 

Vācu/franču valoda 1/1 5/1; 1; 6/2; 1; 

Vēsture 6 4; 2; 10; 2; 


Kopā 

5. STUDIJU REZULTĀTU UN PROGRAMMAS SATURA SALĪDZINĀJUMS 

AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ UN ES VALSTĪS 

Vidējās izglītības skolotāju sagatavošanas programmas dažādās Eiropas valstīs 

atšķiras gan kredītpunktu, gan arī mācāmo priekšmetu kombināciju ziņā. 

Somijā moduļu sistēma dod iespēju vidusskolas skolotāja kvalifikāciju iegūt divos 

veidos: paralēli akadēmiskajām studijām vai arī pēc akadēmisko studiju beigšanas 

(Buchberger F., Buchberger I. Problem solving capacity of a teacher education system 

as condition of success? An analysis of the „Finnish case”, www.seeeducoop.net/education_in/pdf/erasmus2003-oth-enl-t03.htm). 

Pedagoģiskās studijas 

Helsinku Universitātē sastāv no trim moduļiem: 

15 ECTS/10 KP – pedagoģijas, psiholoģijas studiju kursi (vispārīgā didaktika, 

izglītības un sociālā psiholoģija, speciālā izglītība, izglītības filozofiskie un sociālie 

pamati, komunikācijas kompetence); 

27 ECTS/18 KP – priekšmetu metodiku studiju kursi un prakse (17 ECTS/11 KP); 

10 ECTS/ 7 KP – pētījumu metodoloģija un ar priekšmeta didaktiku saistītie pētījumi. 

Piemēram, Vācijā Koblencas- Landavas Universitātē vācu valodas skolotāja 

kvalifikāciju var iegūt, ja ir augstākā izglītība vācu filoloģijā. Papildus tam jāapgūst 

priekšmeta didaktika, pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi, jāveic pedagoģiskā 

prakse semestra garumā, jānokārto valsts eksāmens un jāaizstāv diplomdarbs 

(www.uni-koblenz-landau.de). 

Pārskatā „Education of secondary and high school teachers of biology in Europe” 

(www.vub.ac.be/gst/eurobio/6eb.html) norādīts, ka bioloģijas skolotāju sagatavošana 

- 28 -

dažādās Eiropas valstīs atšķiras pēc studiju ilguma, gan arī mācāmo priekšmetu 

kombinācijās. Studijas var būt pēc bakalaura grāda iegūšanas (Latvija, Norvēģija, 

Portugāle), un pēcdiploma studijas (Dānija, Francija, Grieķija, Īrija, Itālija, 

Nīderlande, Norvēģija, Lielbritānija). Daudzās valstīs skolotāju sagatavošanas 

programmās ir atļautas priekšmetu kombinācijas. Piemēram, bioloģija var tikt 

kombinēta ar dabaszinātņu cikla priekšmetiem: ķīmiju, fiziku, matemātiku (Albānija, 

Horvātija, Dānija, Itālija, Latvija, Portugāle, Slovākija, Zviedrija), arī ģeogrāfiju, 

ģeoloģiju (Somija, Francija), vai ar citiem priekšmetiem: vēsturi, angļu valodu 

(Austrija, Beļģija, Ungārija, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Dānija). 

Minho Universitāte (Portugāle) piedāvā izglītības maģistra grādu (master’s – 

education) ar specializācijām: 

informātika un tās mācīšana (Specialisation of Informatics and Teaching), 

pedagoģiskās prakses supervīzija un portugāļu valodas mācīšana(Supervision 

of Pedagogical Practice in the Teaching of Portuguese), 

pedagoģiskās prakses supervīzija un matemātikas mācīšana (Supervision of 

Pedagogical Practice in the Teaching of Mathematics), 

pedagoģiskās prakses supervīzija un dabas zinātņu mācīšana (Supervision of 

Pedagogical Practice in the Teaching of Natural Sciences), 

pedagoģiskās prakses supervīzija un fizikas un ķīmijas mācīšana (Supervision 

of Pedagogical Practice in the Teaching of Physics and Chemistry), 

izglītības vēsture un pedagoģija (History of Education and Pedagogy), 

pieaugušo izglītība (Adult Education). 

Latvijas augstskolās vidējās izglītības skolotāju sagatavošana ir arī pietiekami 

atšķirīga. 

5.1.tabula 

Dažādu Latvijas augstskolu vidējās izglītības skolotāju programmu 

(uz augstākās izglītības bāzes) salīdzinājums 

Programma 

Ģeogrāfijas un 

dabaszinību 

skolotājs 

Vsk. latviešu 

valodas un 

literatūras 

skolotājs 

Vid. Izglītības 

informātikas 

skolotājs 

Vsk. bioloģijas 

un pamatskolas 

ķīmijas 

skolotājs 

Vsk. fizikas 

skolotājs 

Vsk. Ķīmijas 

skolotājs 

Vsk. kr. val. un 

lit. skol., kr. kā 

svešval .un latv. 

val. kā otrās val. 

skolotājs 

Augstskola 

KP 

Studiju 

ilgums 

P/N 

pilna/nepilna 

laika studijas 

Pedagoģijas, 

psiholoģijas 

studiju kursi 

KP 

Prakse 

KP 

LU 60/80 1,5/2 N 10 26 

(kopā ar 

lauku 

praksi) 

LU 80 

(60) 

2/2.5 

(1,5) 

Akred. 

beigu 

termiņš 

2010 

P/N 26 13 2010 

LU 80 2/2,5 P/N 16 26 2011 

LU 60 1,5/2 P/N 0 – 13 

(pēc izvēles) 

LU 40 

60 

LU 40 

60 

1 

1,5/2 

1 

1,6/2 

P 

P/N 

P 

P/N 

14 

12 

14 

20 

26 2012 

12 

26 

12 

26 

2007 

2013 

2007 

2013 

LU 40 2/2,5/3 P/N ? 26 2011 

- 29 -

Vsk. 

matemātikas 

skolotājs 

Vizuālās 

mākslas 

skolotājs 

Latv. val. un lit. 

skolotās 

Vispārējās 

vidējās 

izglītības 

skolotājs (21 

specialitāte) 

Sociālo zinību 

skolotājs 

LU 46 

80 

1 

2/2,5 

P 

P/N 

8 

~21% 

LU 80 2/2,5 P/N iepriekš 

iegūta 

pedagog. 

izglītība 

LPA 

LiepU 

LPA 

LiepU 

LPA 

LiepU 

8 

? 

2007 

2013 

26 2011 

60 1,5/2 P/N 11 26 2010 

80 2,5 N 29 26 2012 

70 2 N 26 2010 

Latvijas augstskolas piedāvā tikai akadēmiskā maģistra studiju programmas 

pedagoģijā (DU, LLU, LSPA, LU, RA) vai izglītības zinātnēs (LU, LPA LiepU). 



6. PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA 

6.1. Izmantotās studiju metodes un formas 

Studiju procesā tiek izmantotas šādas programmas īstenošanas formas: 

lekcijas, 

semināri, 

praktiskās nodarbības, kur tiek izmantots gan individuālais, gan pāru, gan 

grupu darbs, 

laboratorijas darbi, 

studējošo patstāvīgais darbs, 

studijas ar datortehnikas pielietojumu, 

interneta resursu izmantošana, 

darbnīcas (workshops), 

profesionālās kvalifikācijas prakse. 

Studiju realizācijas formu izvēli nosaka mūsdienīgas pasniegšanas pieejas (kognitīvā 

pieeja, pētnieciskā pieeja, radošā pieeja, problēmrisinājuma pieeja, autonomas 

studijas) un metodes (vispārīgās studiju metodes, zinātniskās informācijas analīze un 

apkopošana, informācijas vākšana, sistematizācija, prezentācija). Studiju procesā 

izmantotās programmas īstenošanas formas veicina teorētisko zināšanu apguvi un 

paplašināšanu, attīsta kritisko un radošo domāšanu, prasmi diskutēt un argumentēt 

savu viedokli, prasmes un iemaņas izmantot aktīvās mācību metodes, analizēt un 

apkopot informāciju, sastādīt skaidri strukturētus stundu plānus. 




- 30 -

6.2. Pedagoģiskā prakse 

Pedagoģisko praksi Daugavpils Universitātē (DU) organizē saskaņā ar „Noteikumiem 

par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu” (LR Ministru 

Kabineta noteikumi Nr. 481, 20.11.2001.), pedagogu izglītības studiju programmu 

pedagoģiskās prakses nolikumu DU. 

Pedagoģiskā prakse ir profesionālo augstākās izglītības studiju programmu obligāta 

sastāvdaļa. Pedagoģiskās prakses mērķis – sagatavot kvalificētu un radošu skolotāju, 

attīstot studenta teorētisko zināšanu saikni ar praktisko darbību un viņa pedagoģisko 

kompetenci. 

Prakses vietas – izglītības iestādes, ar kurām DU noslēgts sadarbības līgums par 

pedagoģisko praksi (līguma piemēri – 3. pielikums). Prakses nolikums – 4. pielikums. 

Pedagoģiskās prakses (5. pielikums) posmi: 

1. pedagoģiskā prakse – pedagoģisko un psiholoģisko vērojumu prakse (8 KP); 

2. pedagoģiskā prakse – audzināšanas darba un profesionālās kvalifikācijas prakse 

(8 KP); 

3. pedagoģiskā prakse – profesionālās kvalifikācijas prakse (10 KP). 

Saskaņā ar pedagoģiskās prakses nolikumu, pamatskolā profesionālās kvalifikācijas 

prakses laikā (2.pedagoģiskā prakse) ir jānovada vismaz 16 stundas (8 vienā mācību 

priekšmetā un 8 otrajā mācību priekšmetā), vidusskolā profesionālās kvalifikācijas 

prakses laikā (3.pedagoģiskā prakse) ir jānovada vismaz 20 stundas (10 vienā mācību 

priekšmetā un 10 otrajā mācību priekšmetā). 




6.3. Zināšanu vērtēšanas sistēma 

Vērtējot profesionālās studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs“ apguvi, 

ievēro pamatprincipus, kuri ir norādīti “LR MK noteikumos Nr.481. 

Zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība – atbilstoši izvirzītajiem programmu 

mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir 

noteikts prasību kopums pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai. 

Vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par 

programmas obligātā satura apguvi. 

Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite vai eksāmens. 

Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. 

Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un prakses sasniegumu vērtējums ir 10 

ballu skalā. 

Valsts pārbaudījumu, kura sastāvdaļa ir diplomdarba izstrāde un aizstāvēšana, 

vērtē valsts pārbaudījuma komisija (turpmāk – komisija). Komisijas sastāvā ir 

komisijas vadītājs un vismaz četri komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un 

vismaz puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai 

darba devēju pārstāvji. 




- 31 -

7. STUDĒJOŠIE 

7.1. Studējošo skaits 

Kvalifikācija 

Studējošo skaits 

2008./2009.st.g. 

7.1. tabula 

Studējošo skaits 1., 2. un 3. kursā 

Studējošo skaits 

2009./2010.st.g. 

1.kurss 2.kurss 3.kurss 1.kurss 2.kurss 3.kurss 

bioloģijas un ķīmijas skolotājs 10 4 3 5 9 4 

ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs 3 4 0 3 2 4 

fizikas un matemātikas skolotājs 7 8 2 5 5 10 

matemātikas un informātikas 

skolotājs 

latviešu valodas un literatūras 

skolotājs 

krievu valodas un literatūras 

skolotājs 

angļu valodas un vācu vai franču, 

vai zviedru, vai spāņu, vai poļu 

valodas skolotājs 

vācu valodas un angļu vai 

franču, vai zviedru, vai 

spāņu valodas skolotājs, 

poļu valodas un angļu vai 

vācu, vai franču, vai zviedru, 

vai spāņu valodas skolotājs 

vēstures un sociālo zinību vai 

kultūras vēstures kulturoloģijas 

skolotājs 

vizuālās mākslas un tehniskās 

grafikas skolotājs 

11 14 7 14 12 14 

5 0 10 6 5 1 

1 4 0 2 1 2 

17 17 13 13 14 18 

4 1 4 4 4 0 

0 0 0 0 0 0 

11 8 8 10 10 10 

2 2 1 3 1 1 

vizuālās mākslas skolotājs* 2 12 4 11 

audiovizuālo mākslu skolotājs* 0 1 0 1 


skolotājs 


* programmas īstenošanas ilgums – 2 studiju gadi 

1 0 0 1 0 0 

KOPĀ: 74 75 48 70 75 64 

197 studenti 209 studenti 

- 32 -

7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto skaits 

Kvalifikācija 2008./2009.st.g. 

imatrikulēto skaits 

7.2. tabula 

Imatrikulēto skaits 

2009./2010.st.g. 

imatrikulēto skaits 

bioloģijas un ķīmijas skolotājs 9 5 

ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs 2 2 

fizikas un matemātikas skolotājs 8 4 

matemātikas un informātikas skolotājs 9 14 

latviešu valodas un literatūras skolotājs 5 6 

krievu valodas un literatūras skolotājs 1 2 

angļu valodas un vācu vai franču, vai zviedru, vai 

spāņu, vai poļu valodas skolotājs 

vācu valodas un angļu vai franču, vai zviedru, 

vai spāņu valodas skolotājs, 

poļu valodas un angļu vai vācu, vai franču, vai 

zviedru, vai spāņu valodas skolotājs 

vēstures un sociālo zinību vai kultūras vēstures 


14 13 

3 3 

0 0 

9 8 

vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotājs 4 1 

vizuālās mākslas skolotājs* 12 5 

audiovizuālo mākslu skolotājs* 0 0 

Kulturas teorijas un vēstures skolotājs 


7.3. Absolventu skaits 

Kvalifikācija 

0 1 

Kopā: 76 64 

Absolventu 

skaits 

2007./2008. st. g. 

Absolventu 

skaits 

2008./2009. st. g. 

7.3. tabula 

Absolventu skaits 

Absolventu 

skaits 

2009./2010. st. g. 

bioloģijas un ķīmijas skolotājs 6 3 4 

ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs 2 0 4 

fizikas un matemātikas skolotājs 2 0 8 

matemātikas un informātikas skolotājs 5 6 13 

latviešu valodas un literatūras skolotājs 5 9 0 

krievu valodas un literatūras skolotājs 2 0 2 

- 33 -

angļu valodas un vācu vai franču, vai zviedru, vai 

spāņu, vai poļu valodas skolotājs 

vācu valodas un angļu vai franču, vai 

zviedru, vai spāņu valodas skolotājs, 

poļu valodas un angļu vai vācu, vai franču, 

vai zviedru, vai spāņu valodas skolotājs 

vēstures un sociālo zinību vai kultūras vēstures 


1 9 11 

3 4 0 

0 0 0 

2 2 2 

vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotājs 0 0 0 

vizuālās mākslas skolotājs* 0 3 7 

audiovizuālo mākslu skolotājs* 0 0 0 

Kulturas teorijas un vēstures skolotājs 


7.4. Studējošo aptaujas un to analīze 

0 1 0 

Kopā: 28 37 51 

Studenti programmas apguves laikā tiek iesaistīti studiju programmas norises 

izvērtējumā (6. pielikums). Vērtējot studentu atbildes uz jautājumu “Vai jūs apmierina 

izvēlētā studiju programma kopumā?”, jāsecina, ka 49 % aptaujāto atzīst programmas 

darbību ar visaugstāko vērtējumu, 43 % uzskata to par labu un 8 % kā daļēji 

apmierinošu. 

7.4. zīm. Atbildes uz jautājumu „Vai jūs apmierina izvēlētā studiju programma 

kopumā?” 

Analizējot studentu atziņas par sadarbību ar mācībspēkiem redzam, ka 96 % studējošo 

atzīst, ka šī sadarbība ir apmierinoša. 

Izvērtējot studentu apmierinājumu ar studiju procesa nodrošinājumu (mācību 

literatūru un materiāliem), jāatzīmē, ka 73 % uzskata, ka tas ir pietiekams, 27 % - ka 

nepietiekams. 85% studentu uzskata, ka kursu piedāvājums ir pietiekams. 96% 

studentu bieži izmanto datortehniku studiju procesā, 4% - reti. 95% studentu bieži 

izmanto internetu studiju procesā, 5% - reti. 

2007./2008. studiju gads – studējošo aptaujas rezultātus skat. 6.pielikumā 



- 34 -

7.5. Absolventu aptaujas un to analīze 

Absolventi programmas apguves laikā tiek iesaistīti studiju programmas norises 

izvērtējumā (6. pielikums). 

7.5.1. zīm. Studiju kursu svarīguma pakāpes novērtējums piecu baļļu skalā 

Analizējot studentu apgūto studiju kursu novērtējumu rezultātus par studiju kursu 

svarīguma pakāpi redzam, ka visi studiju kursi ir novērtēti kā svarīgi (4 punkti) un ļoti 

svarīgi (5 punkti). 

7.5.2. zīm. Studiju kursu pasniegšanas līmeņu novērtējums piecu baļļu skalā 

Analizējot studentu apgūto studiju kursu novērtējumu rezultātus par studiju kursu 

pasniegšanas līmeni redzam, ka visu kursu pasniegšanas līmeņus studenti novērtēja 

augstā un ļoti augstā pasniegšanas līmenī, studiju kurss „Mācību plānu teorija, izveide 

un izvērtējums” – novērtēts nedaudz zemāk par augsto līmeni. 




- 35 -

7.6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 

Studiju laikā studenti izstrādā plašāku pētījumu un maģistra darbu atbilstošā 

priekšmeta mācību metodikā. Izvēloties pētījuma tēmu, studenti apgūst plašu 

teorētiskās literatūras klāstu, izstrādā pētījuma plānu, metodiskos nosacījumus un 

uzdevumus attiecīgās tēmas metodiskai izstrādei, kā arī veic teorētiskās un 

metodiskās daļas aprobāciju. Zinātniski pētnieciskā darba rezultāti tiek apkopoti, 

analizēti un prezentēti maģistra darba aizstāvēšanā studiju noslēgumā. 

Studentu līdzdalība studiju programmas realizācijā ir vērojama ne tikai iesaistot viņus 

programmas darba izvērtējumā, kā tas bija aprakstīts augstāk, bet arī tieši ar 

programmas direktora starpniecību, risinot radušās problēmas starp docētāju un 

studējošajiem par nodarbību laikiem, kursa realizācijas gaitu un citas. 

Studējošo organizatoriskajās pilnsapulcēs studējošie aktīvi iesaistās diskusijās par 

neskaidriem jautājumiem vai radušajām problēmām studiju kvalitātes nodrošināšanā, 

par korekcijām studiju programmas realizācijas gaitā u.c. jautājumiem. 




8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS 

8.1. Akadēmiskā personāla kvalifikācija 

Profesionālo studiju programmu “Vidējās izglītības skolotājs” nodrošina 

2007./2008.st.g. – 104, 2008./2009.st.g. – 109, 2009./2010.st.g. - 99 mācībspēki (8.1. 

tabula), tajā skaitā 2007./2008.st.g. – 74, 2008./2009.st.g. – 75, 2009./2010.st.g. - 80 

mācībspēkiem pamatdarbs ir DU (7.pielikums. Studiju programmas mācībspēku CV). 

8.1. tabula 

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki 

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, amats DU fakultāte, katedra 

Svetlana Guseva Dr. psych., docente Ievēlēts DU IVF, Pedagoģijas un 

Valērijs Dombrovskis 

Irēna Kokina 

Dr. psych., docents 

Dr. psych., as.profesore 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

pedagoģiskās psiholoģijas 

katedra 

Vija Guseva Mg. paed., lektore Ievēlēts DU 

Jeļena Davidova Dr.paed., profesore Ievēlēts DU 

No 2009./2010.st.g. 

Jānis Pokulis 

Dr. habil. paed., profesors 

Dzintra Iliško Dr.phil., docente 

No 2008./2009.st.g. as.prof. 

Inga Belousa PhD., docente 

No 2008./2009.st.g. as.prof. 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU IVF, Ilgtspējīgas 

izglītības institūts 

Ievēlēts DU 

Anita Pipere Dr. psych., profesore Ievēlēts DU 

Mārīte Kravale - 

Pauliņa 

No 2008./2009.st.g. 

Valērijs Makarevičs 

No 2008./2009.st.g. 

Ilona Mičule 

Dr.paed., 

No 2008./2009.st.g. pētniece 

Dr. psych., vad.pētnieks 

PhD., pētniece 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

- 36 -

No 2008./2009.st.g. 

Astrīda Skrinda 

No 2008./2009.st.g. 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Zigfrīds Jezerskis 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Anastasija Antropa 

No 2009./2010.st.g. 

Jurijs Kuklis 

Dr.paed., pētniece 

Mg. paed., lektors 

Mg. paed., lektore 

Mg. biol., lektors 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

Uz laiku 

pieņemts darbā 

Uz laiku 


Santa Rutkovska Mg. geogr., lektore Ievēlēts DU 

Mihails Gorskis Dr. paed., 

No 2008./2009.st.g. as. prof. 

Ievēlēts DU 

Sergejs Osipovs Mg. chem., lektors Ievēlēts DU 

Juris Soms Mg. geogr., lektors Ievēlēts DU 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Ivars Matisovs 

Mg. geogr., 

No 2008./2009.st.g. lektors 

Lolita Jonāne Mg. paed., 

No 2008./2009.st.g. docente 

Uz laiku 


Antonijs Salītis Dr. phys., profesors Ievēlēts DU 

Valfrīds Paškevičs Dr. phys., profesors Ievēlēts DU 

Edmunds Tamanis Dr. phys., 

No 2008./2009.st.g. as. prof. 

DMF, Bioloģisko resursu 

izpētes un pārvaldības 

institūts 

DMF, Ķīmijas un 

ģeogrāfijas katedra 

Ievēlēts DU DMF, Fizikas katedra 

Ievēlēts DU DMF, G.Liberta 

Inovatīvās mikroskopijas 

centrs 

Maruta Skrīvele Dr. paed., docente Ievēlēts DU DMF, Matemātikas 

Ināra Jermačenko No 2007./2008.st.g. 

Dr. math., asoc.prof. 

Ievēlēts DU katedra 

Valentīna 

Beinaroviča 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Alicija Semjonova 

No 2009./2010.st.g. 

Pēteris Daugulis 

Mg. math., lektore Ievēlēts DU 

Mg. math., lektore 

Dr. phil., vad.pētnieks 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

DMF, Matemātisko 

pētījumu centrs 

Vija Jankoviče Mg. paed., lektore Ievēlēts DU DMF, Informātikas 

katedra 

Inna Senkeviča Mg. paed., lektore Uz laiku 


Olga Perevalova Mg. sc. comp., lektore Ievēlēts DU 

Vilnis Vanaģelis Mg. paed., asistents Ievēlēts DU 

Angelika Paškeviča Mg. biol., lektore Ievēlēts DU DMF, Anatomijas un 

fizioloģijas katedra 

Līga Antoņeviča Dr. biol., docente Ievēlēts DU 

Irēna Kuņicka Mg. biol., lektore Uz laiku 


No 2007./2008.st.g. 

Ruta Puida 

Mg. biol., lektore 

Inese Kokina Dr. biol., no 2008./2009.st.g. 

asoc. profesore 

Irita Saukāne Mg. philol., 

no 2008./2009.st.g. lektore 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Regīna Rimša 


Uz laiku 


Ievēlēts DU DMF, Sistemātiskās 

bioloģijas institūts 

Ievēlēts DU HF, Latviešu valodas 

katedra 

Uz laiku 


Svetlana Mg. philol., lektore Ievēlēts DU 

- 37 -

Polkovņikova 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Ingrīda Vanaga 


Ievēlēts DU 

Ingūna Teilāne Mg. philol., asistente Ievēlēts DU 

Rudīte Rinkeviča Mg. paed., 

no 2008./2009.st.g. docente 

Valentīns Lukaševičs No 2008./2009.st.g. 

Dr.philol., docents 

Ievēlēts DU HF, Latviešu literatūras 

un kultūras katedra 

Ievēlēts DU 

Kaspars Kļaviņš Dr. hist., asoc.profesors Ievēlēts DU 

Gatis Ozoliņš Dr. hist., docents Ievēlēts DU 

Anita Stašulāne Dr. theol., 

no 2008./2009.st.g. profesore 

Ievēlēts DU 

Ingrīda Kupšāne Dr. philol., docente Ievēlēts DU 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Nataļja Trofimova 

Dr. paed., docente 

Gaļina Sirica Dr. philol., 

no 2008./2009.st.g. as. prof. 

No 2009./2010.st.g. 

Gaļina Pitkeviča 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Inga Milēviča 

No 2007./2008.st.g. 

Kristīne Barkovska 

No 2008./2009.st.g. 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Diāna Rubene 

No 2009./2010.st.g. 

Elvīra Isajeva 

Dr. philol., docente 

Mg. philol., asistente 

Dr. philol., docente 

Mg. paed., asistente 


Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

Uz laiku 


Ievēlēts DU 

HF, Slāvu valodniecības 

katedra 

Anna Stankeviča Dr.philol., asoc.profesore Ievēlēts DU HF, Krievu literatūras 

katedra 

Arkādijs Ņeminuščijs Dr.philol., asoc.profesors Ievēlēts DU 

Nadežda Fjodorova No 2008./2009.st.g. 

Dr.philol., docente 

Ievēlēts DU 

Genādijs Markovs Dr. philol., docents Ievēlēts DU 

No 2007./2008.st.g. 

Andris Kazjukevičs 

No 2009./2010.st.g. 

Inna Dvorecka 

Žans Badins No 2008./2009.st.g. 

Dr.philol., pētnieks 

Ilona Ļaha No 2008./2009.st.g. 

Dr.philol., pētniece 

No 2009./2010.st.g. 

Elīna Vasiļjeva 

Mg. philol., lektors Ievēlēts DU 

Mg. philol., asistente Ievēlēts DU 

Dr. philol., asoc.prof. Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU HF, Komparastīvistikas 

institūts 

Ievēlēts DU 

Olga Šostaka Dr. paed., docente Ievēlēts DU HF, Angļu filoloģijas 

katedra 

Larisa Sardiko Dr. paed., docente Ievēlēts DU 

No 2009./2010.st.g. 

Marija Fjodorova 


Ievēlēts DU 

- 38 -

Ludmila Rumjanceva Mg. philol., docente Ievēlēts DU HF, Svešvalodu centrs 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Sergejs Poļanskis 

asistents 

Uz laiku 


Romans Savickis Mg. philol., asistents Uz laiku 


Aija Jakovele Mg. paed., asistente Uz laiku 


Janīna Sergejeva Mg. paed., lektore Ievēlēts DU 

Diāna Sergejeva Mg. paed., asistentes Ievēlēts DU 

No 2008./2009.st.g. 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Svetlana Piļucka 

No 2007./2008.st.g. 

Valentīna Baranovska 

No 2009./2010.st.g. 

Evelīna Hotjkina 

No 2009./2010.st.g. 

Sebastian Suovy 

Mg. philol., lektore 

Mg. philol., 

no 2008./2009.st.g. lektore 


Vieslektors 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU 

Uz laiku 


Uz laiku 


Jeļena Ķipure Mg. paed., lektore Ievēlēts DU HF, Vācu filoloģijas 

No 2009./2010.st.g. 

katedra 

Valentīna Taļerko Mg. philol., lektore Ievēlēts DU 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Jāzeps Šķesters 

Dr. paed., prof. 

Irēna Saleniece Dr. hist., 

No 2008./2009.st.g. prof. 

Ievēlēts DU 

Henrihs Soms Dr. hist., asoc.profesors Ievēlēts DU 

Ilze Šenberga Mg. hist., lektore Ievēlēts DU 

Andris Kupšāns Mg. hist., lektors Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU HF, Vēstures katedra 

Ilona Kuņicka Mg. oec., lektore Ievēlēts DU SZF, Ekonomikas katedra 

Olga Peipiņa Dr. sc. soc., asoc.profesore Ievēlēts DU SZF, Socioloģijas katedra 

Baiba Felce Mg. paed., lektore Ievēlēts DU 

Viesturs Stūrainis Mg.oec., lektors Ievēlēts DU 

Elfrīda Krastiņa Dr.paed., profesore Ievēlēts DU IVF, Mācību metodiku 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Uz laiku katedra 

Āris Pantevičs Mg. phys., asistents pieņemts darbā 

No 2008./2009.st.g. 

Jeļena Badjanova - 

Lomzina 


Aleksandrs Ivanovs Dr.hist., 

No 2008./2009.st.g. prof. 

Ievēlēts DU 

Ievēlēts DU Latgales Pētniecības 

institūts 

Ilze Volonte Mg. paed., lektore MMF, Mākslu katedra 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Ludmila Procenko 

Mg. art., profesore 

Māris Čačka No 2008./2009.st.g. Dr. paed., lektors 

Aleksandra Šļahova Dr. paed., profesore 

Mairita Folkmane Mg. paed., docente 

Ilze Meldere Mg. paed., asistente 

Jolanta Savvina Mg. paed., lektore 

Janīna Osnovina Dr. sc. ing., docente 

- 39 -

Zeltīte Barševska Mg. paed., Mg. art., lektore 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Raimonds Briedis 

Dr. philol., profesors 

Valda Čakare Dr. philol., profesore 

Edmunds Freibergs Mg. art., profesors 

Pēteris Krilovs Mg. art., profesors 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Daina Teters 

Dr. phil., profesore 

Anna Eizvertiņa Mg. art., asoc. profesore 

Olga Žitluhina Mg. art., asoc. profesore 

Inga Pērkone - 

Redoviča 

Mg. art., docente 

Mihails Gruzdovs Mg. art., docents 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Jeļena Kalve 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Ilze Norvele 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Nadežda Pazuhina 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Anita Vaišle 



Mg. art., lektore 


Latvijas Kultūras 

akadēmija 

Jānis Andris Osis Mg. art., profesors LMA, Dizaina nodaļa 

No 2008./2009.st.g. 

I.Vītola 

Līdz 2009./2010.st.g. 

I.Vītola 

No 2008./2009.st.g. 

A.Kampars 

Līdz 2009./2010.st.g. 

A.Kampars 

No 2009./2010.st.g. 

Ilze Lībiete 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Ina Balode 

Docente 

Docente 

profesors 

profesors 

Mg. art., lektore 

Dr. art., docente 

Andris Teikmanis Mg. art., docents 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Valtis Barkāns 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Vita Lēnerte 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Kristīne Rubene 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Jeļena Marčenko 

Mg. art., docents 



Dr. paed., docente 

LMA 

LMA, Mākslas zinātnes un 

kultūras teorijas nodaļa 

LMA, Vizuāli plastisko 

mākslu nodaļa 

Latvijas Universitāte 

8.2. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un līdzdalība projektos un tā 

ietekme uz studiju darbu 

Studiju programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla pētniecības virzieni 

(7.pielikums) saistīti ar mācībspēku specializāciju noteiktā jomā. Ar programmu 

saistītie zinātniskie pētījumi tiek veikti arī saskaņā ar LZP un IZM piešķirtajiem 

- 40 -

grantiem, atbilstošajiem starptautiskajiem projektiem un citiem lietišķajiem 

pētījumiem (7.pielikums). 

Mācībspēku pētniecības virzieni, kas saistīti ar pedagoģiski metodisko darbu skolā ir 

parādīti 8.2. tabulā. 

8.2. tabula 

Docētāju pētniecības virzieni, kas saistīti ar izglītību un pedagoģiski metodisko darbu skolā 

Docētājs Pētniecības virzieni: zinātniskais, pedagoģiski metodiskais 

As.prof. I.Kokina Darbs ar apdāvinātiem bērniem 

Prof. J.Davidova Apdāvinātības attīstības problēma mūsdienu zinātnē un praksē 

Prof. E.Krastiņa Pašvērtējuma problēma izglītībā 

Prof. A.Pipere Personības identitātes veidošanās īpatnības 

Doc. Dz.Iliško Pieaugušo izglītība, izglītība daudzkultūru vidē 

Vec.pētn. I.Belousa Garīguma dimensija izglītībā, starpkultūru izglītība 

Doc. L.Antoņeviča 

Doc. V.Dombrovskis 

Doc. S.Guseva. 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Lekt. Z.Jezerskis 

Bērna organisma adaptācija mācību un fiziskajām slodzēm. 

Fiziskās aktivitātes, veselīga uztura un citu dzīvesveida faktoru 

loma jauniešu veselības veicināšanā 

1991-2003 "Skolotāja priekšstats par skolēna personību" 

no 2004 - "Latgales reģiona jauniešu profesionālā identifikācija 

pašnoteikšanās periodā" 

1996 – 2003 “Sagatavošanās skolai psiholoģiskie aspekti” 

no 2004 "Latgales reģiona jauniešu profesionālā identifikācija 


Tematiskās ieskaites bioloģijā, to organizēšanas īpatnības 

pamatskolas un vidusskolas kursā. 

Interaktīvo metožu pielietošanas īpatnības mācot bioloģiju 

pamatskolā un vidusskolā 

Lekt. J. Ķipure Darba ar tekstiem optimizācija svešvalodu studiju procesā. 

Lekt. Ir. Kuņicka 

Bērnu un jauniešu veselības stāvoklis, uzvedības un paradumu 

ietekme uz veselību, attieksme pret veselību; veselības izglītības 

formālās un neformālās iespējas 

Lekt. A.Kupšāns Vēstures mācību metodika, seno laiku vēstures jēdzienu un 

priekšstatu veidošana skolēniem; 

sociālo zinību mācību metodika, sociālo zinību skolotāju 

sagatavošanas teorētiskie un praktiskie aspekti 

Līdz 2009./2010.st.g. 

lekt. R. Rimša 

As. I. Saukāne 

Latviešu valodas kā otrās valodas apguves jautājumi 

Valodas apguves jautājumi (latviešu valoda mazākumtautību skolās 

XX. gs. 20.–30. gados) 

As. I. Teilāne Valodu (L1, L2) apguves metodika 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Lekt. I. Vanaga 

Didaktikas principi un to nozīme valodu apguvē pedagoģija (teksta 

apguve pamatizglītības mācību procesā) 

Lekt. R.Rinkēviča Nacionālās identitātes veidošanās latviešu literatūras stundās 

vidusskolā 

As.prof. A.Salītis Dabaszinātnes un to loma ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. 

Mācība par resursu izšķirošo lomu ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. 


Angļu valodas mācīšanas metodika sākumskolā: uz skolēnu vērsta 

pieeja, kas nodrošina viņu garīgo, emocionālo un intelektuālo 

attīstību; saturiski integrētā valodas mācīšana. 

Pusaudžu mācīšanās motivācijas paaugstināšanas veidi svešvalodas 

stundās 

- 41 -

Lekt. I. Šenberga 

Vēstures mācīšana Latvijā 20.gadsimta 20.-40. gados; 

vēstures mācību procesa pilnveidošanas iespējas mūsdienu skolā; 

vēsturiskās apziņas veidošanas ceļi. 

Doc. O.Šostaka Mūsdienīgās valodas mācību metodikas pielietošana mācību 

procesā. 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Doc. N.Trofimova 

Dzimtas valodas mācīšanas metodikas problēmas. 

Krievu valodas kā svešvalodas tehnoloģijas 

As. V.Vanaģelis Informātikas pasniegšana sākumskolā 

2007./2008. studiju gads – izmaiņas skat. 7.pielikumā 



8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības 

politika nākamajiem 6 gadiem 

Studiju programmas personāla atjaunošanas un piesaistes plānu īstenošanai 

nepieciešams veidot ilgtermiņa prognozi. Tajā jāņem vērā personāla attīstības 

perspektīvas universitātē kopumā un atbilstošajā studiju programmā, kā arī zinātnisko 

projektu izmantošanas iespējas studiju programmā, lai piesaistītu jaunos zinātniekus 

un veicinātu akadēmiskā personāla zinātnisko darbu. Profesionālās programmas 

personāla izaugsmē būtiska loma ir praktisko iemaņu aprobācijai un pieredzes 

apguvei, iespējai izmantot radošos atvaļinājumus plašāku zinātnisko pētījumu 

veikšanai. Programmā iesaistīto DU docētāju zinātniskās darbības plāns nākamajiem 

6 gadiem ir parādīts 7. pielikumā. 




9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀŠANA 

9.1. Materiāli tehniskā bāze 

Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” realizēšanai tiek 

izmantota DU, LMA un LKA materiāli tehniskā bāze. Ar studijām saistītā prakse 

notiek Latvijas skolās, ar kurām ir noslēgti sadarbības līgumi par studējošo 

pedagoģisko praksi. 

Studiju procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, projektu, diplomdarbu 

izstrādei tiek izmantotas DMF, HF un IVF auditorijas, mācību laboratorijas, 

datorklases; LMA un LKA auditorijas, mācību laboratorijas, darbnīcas, DU un LMA 

izstāžu zāles un DU galeriju, prakses bāzi – izveidota Ikšķilē mākslinieka Jāņa Kugas 

dzimtīpašumā (dāvinājums LMA). DU un LMA studentu un pedagogu labāko 

mākslas darbu kolekcijas un katalogi. 

Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs Internet un lokālā DU tīkla Intranet 

pieslēgums, kā arī iespēja izmantot e-pastu. 




- 42 -

9.2. Finanšu resursi 

Studijas notiek DU pilna laika studiju veidā par valsts budžeta un fizisku vai juridisku 

personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem un nepilna laika studiju veidā par 

fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem. 

Studiju programmas finansējums galvenokārt tiek realizēts no valsts budžeta 

līdzekļiem un paredz arī iespēju studentam apgūt studiju programmu par maksu 

(9.pielikums). 




9.3. Bibliotēka 

DU Bibliotēkas lasītavās un specializētajās nodaļās ir pieejamas 320 993, 

2008./2009.st.g. - 301 121 grāmatas un 29 610, 2008./2009.st.g. - 28 857 periodiskie 

izdevumi. DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas: 

Interneta pieslēgums; 

Elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service). 

Automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002.gada ir uzsākts DU bibliotēkas 

kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku „Daugavpils reģiona publisko bibliotēku 

un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir iesaistījusies 

„Vienotas lasītāja kartes” sistēmā, un no 2002.gada decembra lasītājiem ir iespēja 

izmantot 13 Latvijas lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus. 

Elektroniskās datu bāzes EBSCO Publishing ietver 8 datu bāzes: Academic Search 

Elite, Business Source Premier, MasterFILE Priemer, Newspaper Source, ERIC, 

Business Wire News, MEDLINE, Health Source – Consumer Edition, Agrikola. 

Latvijas mākslas akadēmijas bibliotēka - 30 000 grāmatu un dažādu iespiedizdevumu 

fonds nodrošina studentiem un pedagogiem nepieciešamo mākslas zinātnes, 

informācijas un pedagoģijas avotus. Ir elektroniskais katalogs ALISE. Lasītava ir 

datorizēta, internēta pieslēgums, darbojas kopēšanas un printēšanas serviss. 

Tehniskā aprīkojuma iegādei un modernizācijai izmantoti PHARE līdzekļi. Bibliotēka 

ir akreditēta Latvijas Kultūras ministrijā. 

LMA Informācijas centrs – unikāla mākslas izglītības un oriģinālas pedagoģiskās 

pieredzes materiālu krātuve. Tās fondos un katalogos sistematizētas apmēram 100 000 

visdažādākā veida informācijas vienības kalpo akadēmijā studējošo un mācībspēku 

zinātniskās pētniecības, jaunrades un metodiskā darba nodrošināšanai. 

Informācijas centra katalogos sistematizētie mācībspēku zinātniskās pētniecības un 

jaunrades darbi, bakalauru un maģistru diplomdarbi, bijušās (60. – 90.gadi) 

Pedagoģijas nodaļas studējošo diplomdarbi – 378 vienības. 

Latvijas Kultūras akadēmijas bibliotēka - plašs grāmatu un dažādu iespiedizdevumu 

fonds nodrošina studentiem un pedagogiem nepieciešamo humanitāro zinātņu, 

informācijas un pedagoģijas avotu pieejamību. Lasītava ir datorizēta, ir interneta 

pieslēgums, darbojas kopēšanas un printēšanas serviss. LKA bibliotēku papildina 

LKA katedru un Zinātnisko pētījumu centra grāmatu un citu iespiedizdevumu 

specializētie krājumi. 

- 43 -

2008./2009.st.g. - 2008. gadā saņemtas 5 090 jaunas grāmatas, abonēti 115 žurnāli. 

Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības satura un eksaminācijas centra projekta 

ietvaros saņemti materiāli vidusskolām (mācību materiāli matemātikā, fizikā, 

dabaszinībās, ķīmijā) 

priekšmetu standarti; 

pārbaudes darbi; 

darba lapas; 

pētnieciskie darbi; 

skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana; 

skolotāja atbalsta materiāli (CD-ROM) 

vizuālie materiāli; 

izdales materiāli; 

interaktīvs kurs skolēniem pašmācībai 10., 11. un 12. klases skolēniem (CD- 

ROM) 



10.ĀRĒJIE SAKARI 

10.1. Sadarbība ar darba devējiem 

Daudzi no programmā iesaistītajiem docētājiem (J.Sergejeva, L.Sardiko, 

N.Trofimova, Z.Jezerskis, M.Gorskis, L.Jonāne, J.Soms, V.Jankoviče, I.Šenberga, 

V.Guseva, S.Guseva, Dz.Iliško, A.Salītis, A.Semjonova, I.Jermačenko, S.Rutkovska, 

I.Volonte, A. Šļahova, M.Folkmane, M.Čačka, I.Meldere, V.Dombrovskis, 

A.Antropa, S.Osipovs, E.Tamanis, V.Paškevičs, V.Beinaroviča, I.KupšāneIr. 

Kuņicka, L.Antoņēviča, V.Makarevičs) ir izstrādājuši un vadījuši pedagogu 

tālākizglītības kursus (B1 un B2 , A1 un A2 programmas; kopā - 24 programmas, 

http://www.du.lv) un IZM iepirkumā saskaņotās un atbalstītās programmas no valsts 

budžeta līdzekļiem 2006.gadā (11 programmas). Kursu un programmu saraksti ir 

atspoguļoti 10.pielikumā. 

Sadarbība ar potenciāliem darba devējiem ir arī izveidojusies, ņemot vērā 

profesionālās prakses vajadzības un iespējas. 

Studiju programmas tālākajā vadībā uzmanība tiks veltīta atsauksmēm un 

vērtējumiem par absolventiem, ko sniegs darba devēji. Darba devēju sniegtā 

informācija, ļaus pilnveidot studiju programmu un līdz ar to arī palielinās absolventu 

izredzes darba tirgū. 




10.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām 

Studiju programmas mērķu un uzdevumu efektīvākai īstenošanai DU docētāji ir 

izveidojuši veiksmīgus kontaktus reģionālajā, nacionālajā un starptautiskajā līmenī. 

Sadarbība ir izveidojusies arī ar Latvijas un ārvalstu augstskolu radnieciskām studiju 

programmām (11.pielikums). 

Īpaši jāatzīmē DU sadarbība ar LMA un LKA, izveidojot 4 apakšspecialitātes 

(vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotājs, vizuālās mākslas skolotājs, 

- 44 -

audiovizuālo mākslu skolotājs un kultūras vēstures un teorijas skolotājs), kuras tiek 

realizētas saskaņā ar līgumiem starp DU un LMA, DU un LKA. 




11. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 

Izvērtējot studiju programmu, jāsecina, ka studiju programmas stiprās puses ir: 

skaidrs programmas mērķis un uzdevumi; 

nodrošinājums ar docētājiem; 

labas sadarbība starp docētājiem labas iestrādnes regulārai studiju programmas 

attīstības izvērtēšanai; 

nepārtraukta studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskās kvalifikācijas, 

pieredzes un profesionalitātes pilnveidošana; 

pastāvīga studiju satura pilnveidošana, jaunu studiju formu meklēšana un 

ieviešana; 

laba materiāli tehniskā bāze; plašas iespējas izmantot Internet; 

laba sadarbība ar DU struktūrvienībām, Latvijas un ārvalstu izglītības iestādēm. 

Kā studiju programmas vājās puses jāatzīmē: 

DU bibliotēkas samērā nepietiekošais nodrošinājums ar grāmatām priekšmetu 

metodikās; 

studiju programmas mārketings un nepietiekamais finansējums; 

nepietiekami izmantotas tālmācības studiju iespējas, studentu un mācībspēku 

apmaiņas iespējas ar citu Latvijas un ārvalstu augstskolām; 

nepietiekamais studējošo un docētāju svešvalodu zināšanu līmenis. 

Iespējamie draudi studiju programmai varētu būt: 

skolotāja profesijas zemais prestižs valstī; 

nepietiekama studējošo motivācija izvēlēties studiju programmu; 

docētāju pēctecības problēma atsevišķos studiju kursos. 

Studiju programmai ir plašas attīstības iespējas: 

programmas attīstības stratēģijas patstāvīga pilnveidošana, ievērojot izmaiņas 

darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences pasaulē; 

sadarbības projekti un līgumi ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības un 

zinātniski pētnieciskām iestādēm, pašvaldībām un privātām iestādēm; 

studiju kursu satura pilnveide, jaunu kursu izstrāde un ieviešana; 

mārketinga un finanšu piesaistes plānu pilnveidošana un saskaņošana ar 

programmas un katedru attīstības stratēģiju; 

docētāju zinātniskā un metodiskā potenciāla paaugstināšana, kvalificētu 

vieslektoru piesaiste; 

materiālās bāzes pilnveidošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu, 

tehnoloģijām, informācijas līdzekļiem, īpašu uzmanību veltot mūsdienīgu 

zinātnisko un periodisko izdevumu pieejamībai. 




- 45 -

1.PIELIKUMS 

Studiju programmas pilna un nepilna laika studiju plāni 

APSTIPRINĀTS 

Senāta sēdē 2006.gada 22. maijā 

Protokols Nr. 6 

Grozījumi apstiprināti 

Studiju padomes sēdē 2009.gada 23. februārī 



Studiju padomes sēdē 2009.gada 25. maijā 



„Vidējās izglītības ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs“ (programmas kods 46141) 

STUDIJU PLĀNS pilna laika studijas 

Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3.studiju 

dījuma 

gads 

Nr. Kursa nosaukums forma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 

p.k. skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

Kopējais 

Lekci- 

jas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

Semi- 

nāri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 

1. Vispārīgā pedagoģija eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Audzināšanas teorija un metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. 1. pedagoģiskā prakse dif. iesk. 8 8 

[KrP: 6] 

1. Ģeogrāfijas mācību metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2. Ķīmijas mācību metodika dif. iesk. 4 64 32 32 2 2 

lekc. lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 

1. Mācīšanās stratēģijas un stili dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2. Skolēnu vecumposmu fizioloģija un eks. 


2 32 16 16 1 1 

3. Saskarsmes psiholoģija eks. 2 32 16 16 1 1 

4. Maģistra darbs 8 

[KrP: 6] 

1. Ģeogrāfijas mācību metodika eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Stehiometrija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Laboratorijas darbu tehnika dif. iesk. 2 32 32 2 

3.sem [KrP: 8] 


[KrP: 12] 

1. Pētnieciskā darbība ķīmijā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2. Novadpētniecība dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Alternatīvās mācību formas ķīmijā dif. iesk. 2 32 32 2 


5. Ģeogrāfisko atklājumu vēsture dif. iesk. 2 32 20 12 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

- 46 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 


2. Pētījuma metodoloģija un 

organizācija izglītībā I 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

[KrP: 8] 

1. Pētnieciskā darbība ķīmijā eks. 1 16 16 1 

2. Ķīmijas mācību metodika eks. 2 32 32 2 

3. Fizikālā un koloidālā ķīmija dif. iesk. 3 64 16 48 1 2 

4. Zinātniski pētniecisko darbu un dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

projektu 

vadība 

ģeogrāfijā izstrāde un 

5.sem. [KrP: 20] 

1. Mācību plānu teorija, izveide un eks. 

izvērtējums 

2 32 16 16 1 1 

2. Skolotāja profesionālās identitātes dif. iesk. 

pilnveide 

2 32 16 16 1 1 

3. Izglītība daudzkultūru vidē dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


organizācija izglītībā II 

eks. 2 32 16 16 1 1 

5. Maģistra darbs aizstāv. 12 

KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 












2009./2010. st.g. 1.studiju gadam 


dījuma 

gads 



Kopējais 

Lekci- 

jas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

Semi- 

nāri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 



lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 




2 32 16 16 1 1 

3. Pētījuma metodoloģija un organizācija 

izglītībā I 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 






[KrP: 12] 






lekc. lab.d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 




4. Zinātniski pētniecisko darbu un projektu dif. iesk. 

ģeogrāfijā izstrāde un vadība 

2 32 16 16 1 1 

- 47 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 

1. Mācību plānu teorija, izveide un eks. 2 32 16 16 1 1 

2. 

izvērtējums 

Skolotāja 

pilnveide 

profesionālās identitātes dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 



izglītībā II 

eks. 2 32 16 16 1 1 



KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs“ (programmas kods 46141) 


Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3.studiju 

Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 

Kursa nosaukums dījuma 

forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

Kopē- 

jais 

Lekci 

-jas 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

lekc. lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 

1. Bioloģijas mācību metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 


2. Skolēnu vecumposmu fizioloģija un 


eks. 2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 






[KrP: 12] 


2. Ekskursiju bioloģijā metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 



5. Bioloģijas mācību metodika eks. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 


2. Pētījuma metodoloģija un organizācija dif. iesk. 


2 32 16 16 1 1 

[KrP: 8] 




4. Zinātniski pētniecisko darbu un projektu 

bioloģijā izstrāde un vadība 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

- 48 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 


izvērtējums 

2. Skolotāja profesionālās identitātes 

pilnveide 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 





eks. 2 32 16 16 1 1 

KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 














Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

Kopē- 

jais 

Lekci 

-jas 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

lekc. lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 



lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 


2. Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības 

veicināšana 

eks. 2 32 16 16 1 1 

3. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā I dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 






[KrP: 12] 





5. Bioloģijas mācību metodika eks. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 




4. Zinātniski pētniecisko darbu un projektu bioloģijā dif. iesk. 

izstrāde un vadība 

2 32 16 16 1 1 

- 49 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 

1. Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


4. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā II eks. 2 32 16 16 1 1 



KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 







„Vidējās izglītības matemātikas un informātikas skolotājs“ (programmas kods 46141) 

STUDIJU PLĀNS 

pilna laika studijas 


dījuma 

gads 

Nr. Kursa nosaukums forma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 

p.k. dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

kopējai 

s 

lekcij 

as 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

seminā 

ri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 

1. Matemātikas mācību metodika I dif. iesk. 4 64 32 32 2 2 

2. Informātikas mācību metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 




2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 

1. Informātikas mācību metodika eks. 2 32 16 16 1 1 

2. LOTUS NOTES dif. iesk. 2 32 32 2 

4. Matemātikas 

praktikums I 

uzdevumu risināšanas dif. iesk. 2 32 32 2 



[KrP: 12] 

1. Programmēšanas praktikums dif. iesk. 2 32 32 2 

2. Matemātikas 

praktikums II 

uzdevumu risināšanas dif. iesk. 4 64 64 4 

3. Informātikas olimpiāžu uzdevumu dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. 


Matemātikas mācību metodika II eks. 4 64 32 32 2 2 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 




2 32 16 16 1 1 

[KrP: 8] 

1. Programmēšanas praktikums eks. 1 16 16 1 

2. Skolas Intranet un Internet serveru eks. 

administrēšana 

4 64 16 48 1 3 

3. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba dif. iesk. 


3 48 16 32 1 2 

- 50 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 


2. 

izvērtējums 

Skolotāja 

pilnveide 





eks. 2 32 16 16 1 1 


KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 







Studiju padomes sēdē 2009.gada 14. decembrī 







dījuma 

gads 



kopējai 

s 

lekcij 

as 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

seminā 

ri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 



lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 


2. Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības eks. 

veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 


2. Informātikas praktikums I dif. iesk. 2 32 32 2 

4. Matemātikas uzdevumu risināšanas praktikums I dif. iesk. 2 32 32 2 



[KrP: 12] 

1. Informātikas praktikums II dif. iesk. 2 32 32 2 

2. Matemātikas uzdevumu risināšanas praktikums II dif. iesk. 4 64 64 4 

3. Informātikas olimpiāžu uzdevumu risināšanas dif. iesk. 

praktikums 

2 32 16 16 1 1 

4. Matemātikas mācību metodika II eks. 4 64 32 32 2 2 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 

1. Informātikas praktikums III eks. 1 16 16 1 

2. Skolas Intranet un Internet serveru administrēšana eks. 4 64 16 48 1 3 

3. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba matemātikā dif. iesk. 

vadība 

3 48 16 32 1 2 

- 51 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 







„Vidējās izglītības fizikas un matemātikas skolotājs“ (programmas kods 46141) 


Pārbaudījuma 

forma 


gads 

Nr. Kursa nosaukums kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 


Kopējais 

Lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 


2. Fizikas mācību metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 




eks. 2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 


2. Fizikas uzdevumu risināšanas praktikums dif. iesk. 2 32 32 2 

3. Matemātikas uzdevumu risināšanas 

praktikums I 

dif. iesk. 2 32 32 2 



[KrP: 12] 

1. Fizikas mācību metodika eks. 2 32 16 16 1 1 


praktikums II 

dif. iesk. 4 64 64 4 

3. Alternatīvās mācību darba formas fizikā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


4.sem. [KrP: 12] 




[KrP: 8] 

2 32 16 16 1 1 

1. Dabas fundamentālie likumi un to loma 

ilgtspējīgā attīstībā 

dif. iesk. 1 16 16 1 

2. Fizikas demonstrējumu eksperimenti eks. 2 32 32 2 

3. Fizikālo procesu datormodelēšana dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba 


dif. iesk. 3 48 16 32 1 2 

lek 

c. 

lab.d 

. 

sem. 

- 52 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 


2. 

izvērtējums 

Skolotāja 

pilnveide 





eks. 2 32 16 16 1 1 


KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 











forma 


gads 



Kopējais 

Lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 



lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

eks. 2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 


2. Fizikas uzdevumu risināšanas praktikums dif. iesk. 2 32 32 2 




[KrP: 12] 





4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 

1. Dabas fundamentālie likumi un to loma ilgtspējīgā 

attīstībā 

dif. iesk. 1 16 16 1 



4. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba matemātikā 

vadība 

dif. iesk. 3 48 16 32 1 2 

lek 

c. 

lab.d 

. 

sem. 

- 53 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 







„Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras skolotājs“ (programmas kods 46141) STUDIJU 

PLĀNS pilna laika studijas 


dījuma 

gads 



kopē 

jais 

lekci 

jas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

seminā 

ri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 

1. Latviešu valodas mācību metodika dif. iesk. 4 64 32 32 2 2 

2. Latviešu literatūras mācību metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 




eks. 2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

KrP:6] 

1. Latviešu valodas mācību metodika eks. 2 32 16 16 1 1 




[KrP: 12] 

1. Valodu apguve un vēsturiskais 

konteksts 

dif. iesk. 3 48 32 16 2 1 

2. Bilingvālas mācības eks. 2 32 20 12 1 1 

3. Teksta interpretācijas pieejas literatūras 

apguvē 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. Latviešu valodas kā otrās valodas 


eks. 4 64 32 32 2 2 

5. Latviešu literatūras mācību metodika eks. 1 16 16 1 

4.sem. [KrP: 12] 




[KrP: 8] 

2 32 16 16 1 1 

1. Skolēnu radošo un pētniecisko darbu 

metodoloģija 

dif. iesk. 2 32 20 12 1 1 

2. Retorika dif. iesk. 2 32 8 24 1 1 

3. Folklora literatūras stundās dif. iesk. 2 32 10 22 1 1 

4. Literatūras un kultūras vēstures 

integrācijas iespējas 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc 

. 

lab.d 

. 

sem. 

- 54 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 


2. 

izvērtējums 

Skolotāja 

pilnveide 





eks. 2 32 16 16 1 1 


KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 







„Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras skolotājs“ (programmas kods 

46141) STUDIJU PLĀNS pilna laika studijas 



dījuma 

gads 



kopē 

jais 

lekci 

jas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

seminā 

ri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 



lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

eks. 2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

KrP:6] 





[KrP: 12] 

1. Valodu apguve un vēsturiskais konteksts dif. iesk. 3 48 32 16 2 1 


3. Teksta interpretācijas pieejas literatūras apguvē dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. Latviešu valodas kā otrās valodas mācību metodika eks. 4 64 32 32 2 2 


4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 

1. Skolēnu radošo un pētniecisko darbu metodoloģija dif. iesk. 2 32 20 12 1 1 



4. Literatūras un kultūras vēstures integrācijas iespējas dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc 

. 

lab.d 

. 

sem. 

- 55 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 




Studiju padomes sēdē 2008.gada 11. jūnijā 









„Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs“ (programmas kods 46141) 


pilna laika studijas, 2009./2010. st.g. 2. un 3. studiju gadam 


gads 

Nr. Kursa nosaukums Pārbau- kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 

p.k. dījuma 

forma 

dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

kopē 

jais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 

1. Krievu valodas mācību metodika dif. iesk. 4 64 24 40 2 2 

2. Krievu literatūras mācību metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 


2. Skolēnu vecumposmu fizioloģija un eks. 2 32 16 16 1 1 

3. 


Saskarsmes psiholoģija eks. 2 32 16 16 1 1 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 

1. Krievu valodas mācību metodika eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Krievu literatūras mācību metodika eks. 4 64 32 32 2 2 

3.sem A daļa [KrP: 8] 


B daļa [KrP: 12] 

1. Ortogrāfija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2. Rakstu valodas kultūra dif. iesk. 1 16 16 1 

3. Literārā teksta interpretācija skolā dif. iesk. 1 16 16 1 

2. Krievu un Rietumeiropas literārā pasaka eks. 2 32 16 16 1 1 

3. Bērnu literatūra dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. Krievu valodas kā svešvalodas mācību eks. 

metodika 

4 64 32 32 2 2 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 




2 32 16 16 1 1 

[KrP: 8] 


2. Krievu literatūras lasīšanas metodika eks. 2 32 16 16 1 1 


4. Skolēnu radošo un pētniecisko darbu dif. iesk. 

metodoloģija 

2 32 16 16 1 1 

- 56 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 


2. 

izvērtējums 

Skolotāja 

pilnveide 





eks. 2 32 16 16 1 1 


KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 















pilna laika studijas, 2009./2010. st.g. 1. studiju gadam 


gads 

Nr. Kursa nosaukums Pārbau- kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 

p.k. dījuma 

forma 

dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

kopē 

jais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 



lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 











4. Krievu valodas kā svešvalodas mācību metodika eks. 4 64 32 32 2 2 

- 57 - 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 




4. Skolēnu radošo un pētniecisko darbu dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

metodoloģija 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības angļu valodas un franču/zviedru/spāņu/poļu valodas skolotājs“ (programmas kods 46141) 


Kur- Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3.studiju 

Pārbau- sa 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopē 

jais 

lekcij 

as 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semi 

nāri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 

1. Angļu valodas mācību metodikas vēsture dif. iesk. 2 32 18 14 1 1 

2. Angļu valodas mācību metodika sākumskolā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Franču/zviedru/spāņu/poļu valodas mācību 


dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



[KrP: 6] 

1. Angļu valodas mācību metodika sākumskolā eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Angļu valodas mācību metodika pamatskolā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Franču/ zviedru/spāņu/poļu valodas mācību eks. 2 32 16 16 1 1 

metodika metodika pamatskolā 



[KrP: 12] 

1. Praktiskā 

skolotājiem 

franču/zviedru/spāņu/poļu valoda dif. iesk. 4 64 64 4 

2. Franču/ zviedru/spāņu/poļu valodas mācību 


dif. iesk. 4 64 32 32 2 2 

3. Angļu valodas mācību metodika vidusskolā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. Angļu valodas mācību metodika pamatskolā eks. 2 32 16 16 1 1 

lek 

c. 

lab.d 

. 

sem. 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 

1. Praktiskā 

skolotājiem 

franču/zviedru/spāņu/poļu valoda eks. 2 32 32 2 

2. Angļu valodas mācību metodika vidusskolā eks. 2 32 16 16 1 1 



eks. 2 32 16 16 1 1 


metodoloģija 

- 58 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 






KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 













Kur- Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3.studiju 

Pārbau- sa 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopē 

jais 

lekcij 

as 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semi 

nāri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 





dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



[KrP: 6] 







[KrP: 12] 

1. Praktiskā 

skolotājiem 

franču/zviedru/spāņu/poļu valoda dif. iesk. 4 64 64 4 



dif. iesk. 4 64 32 32 2 2 



lek 

c. 

lab.d 

. 

sem. 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 

1. Praktiskā 

skolotājiem 

franču/zviedru/spāņu/poļu valoda eks. 2 32 32 2 




eks. 2 32 16 16 1 1 


metodoloģija 

- 59 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības angļu valodas un vācu valodas skolotājs“ (programmas kods 46141) 



Pārbau- 

gads 

Nr. Kursa nosaukums dījuma kre- kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 

p.k. forma dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

kopējai 

s 

lekcijas lab.dar 

bi 

pr. 

darbi 

semi 

nāri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 



3. Vācu valodas mācību metodikas vēsture dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2.sem. [KrP: 14] 


2. Skolēnu vecumposmu fizioloģija un eks. 2 32 16 16 1 1 

3. 


Saskarsmes psiholoģija eks. 2 32 16 16 1 1 


[KrP: 6] 



3. Vācu valodas mācību metodika pamatskolā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 



[KrP: 12] 

1. Vācu valodas mācību metodika vidusskolā eks. 4 64 32 16 16 2 2 

2. Vācu sarunvalodas praktikums dif. iesk. 4 64 64 4 



lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

4.sem. A daļa [KrP: 12] 


2. Pētījuma 


metodoloģija un organizācija 

2 32 16 16 1 1 

[KrP: 8] 

1. Vācu sarunvalodas praktikums eks. 2 32 32 2 


3. Vācu valodas mācību metodika dažādos dif. iesk. 

vecumposmos 

2 32 16 16 1 1 


metodoloģija 

- 60 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 






eks. 2 32 16 16 1 1 


KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 














Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopējai 

s 

lekcijas lab.dar 

bi 

pr. 

darbi 

semi 

nāri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 




2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



[KrP: 6] 






[KrP: 12] 





lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. Le5c 

. 




[KrP: 8] 



3. Vācu valodas mācību metodika dažādos dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

vecumposmos 


metodoloģija 

lab.d 

. 

sem. 

- 61 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vācu valodas un franču/zviedru/spāņu valodas skolotājs“ (programmas kods 46141) 



Pārbau- 

gads 


p.k. forma dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

kopēj 

ais 

lekci 

jas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14 





[KrP: 6 


2. Vācu valodas mācību metodikas pamati dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Franču/zviedru/spāņu valodas mācību metodika dif. iesk. 

pamatskolā 

2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 



3. Franču/zviedru/spāņu valodas mācību metodika eks. 

pamatskolā 

2 32 16 16 1 1 



[KrP: 12] 

1. Praktiskā franču/zviedru/spāņu valoda skolotājiem dif. iesk. 4 64 64 4 

2. Franču/zviedru/spāņu valodas mācību metodika 

vidusskolā 

dif. iesk. 4 64 32 32 2 2 

3. Vācu valodas mācību metodika vidusskolā eks. 2 32 16 16 1 1 


lekc. lab.d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 

1. Praktiskā franču/zviedru/spāņu valoda skolotājiem eks. 2 32 32 2 


3. 

vecumposmos 

Franču/zviedru/spāņu valodas mācību metodika 

vidusskolā 

eks. 2 32 16 16 1 1 


- 62 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 






KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vācu valodas un franču/zviedru/spāņu valodas skolotājs“ (programmas kods 46141) 




Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekci 

jas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 






[KrP: 6 



3. Franču/zviedru/spāņu valodas mācību metodika dif. iesk. 

pamatskolā 

2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 



3. Franču/zviedru/spāņu valodas mācību metodika eks. 

pamatskolā 

2 32 16 16 1 1 



[KrP: 12] 



vidusskolā 

dif. iesk. 4 64 32 32 2 2 



lekc. lab.d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 



3. 

vecumposmos 

Franču/zviedru/spāņu valodas mācību metodika 

vidusskolā 

eks. 2 32 16 16 1 1 


- 63 - 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vācu valodas un angļu valodas skolotājs“ (programmas kods 46141) 

STUDIJU PLĀNS pilna laika studijas, 2009./2010. st.g. 2. un 3. studiju gadam 


Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēja 

is 

lek 

cija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 






[KrP: 6 




2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

[KrP: 6] 






[KrP: 12] 



3. Praktiskā angļu valoda skolotājiem dif. iesk. 2 32 32 2 



4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 

1. Praktiskā angļu valoda skolotājiem eks. 2 32 32 2 


3. 

vecumposmos 

Angļu valodas mācību metodika vidusskolā eks. 2 32 16 16 1 1 


metodoloģija 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

- 64 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 






KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 











STUDIJU PLĀNS pilna laika studijas, 2009./2010. st.g. 2. un 3. studiju gadam 


Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēja 

is 

lek 

cija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 






[KrP: 6 




2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

[KrP: 6] 






[KrP: 12] 







4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 



3. 

vecumposmos 



metodoloģija 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

- 65 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 






KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 

















Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēja 

is 

lek 

cija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 






[KrP: 6 




2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab. 

d. 

sem. 

[KrP: 6] 



3. Angļu valodas mācību metodika pamatskolā dif. iesk 2 32 16 16 1 1 



[KrP: 12] 






4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 



3. 

vecumposmos 



metodoloģija 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

- 66 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 







„Vidējās izglītības vēstures un sociālo skolotājs“ (programmas kods 46141) 



Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 

1. Vēstures mācību metodika dif. iesk. 4 64 32 32 2 2 

2. Demokrātijas pamati dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 




2 32 16 16 1 1 



[KrP: 6] 

1. Ekonomika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2. Sociālo zinību mācību metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Veselības mācība dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 



[KrP: 12] 

1. Vēstures mācību metodika eks. 4 64 32 32 2 2 

2. Sociālo zinību mācību metodika eks. 4 64 32 32 2 2 

3. Politoloģija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. Veselības mācība eks. 2 32 16 16 1 1 

4.sem. [KrP: 12] 




2 32 16 16 1 1 

[KrP: 8] 

1. Ētika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2. Socioloģija dif. iesk. 1 16 8 8 1 

3. Darba drošība dif. iesk. 1 16 8 8 1 

4. Demogrāfijas pamati dif. iesk. 1 16 8 8 1 

5. Integrēta satiksmes drošības mācība dif. iesk. 

pamatskolā 

1 16 8 8 1 

6. Skolēnu radošo 

metodoloģija 

un pētniecisko darbu dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab.d 

. 

sem. 

- 67 - 

lekc. lab. 

d. 

sem . 

5.sem. [KrP: 20] 


2. 

izvērtējums 

Skolotāja 

pilnveide 





eks. 2 32 16 16 1 1 


KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību skolotājs“ (programmas kods 

46141) 




Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 



lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



[KrP: 6] 






[KrP: 12] 





4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 

1. Ētika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 




5. Integrēta satiksmes drošības mācība pamatskolā dif. iesk. 1 16 8 8 1 


metodoloģija 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

- 68 - 

lab.d 

. 

sem. 

lekc. lab. 

d. 

sem . 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures skolotājs“ (programmas kods 46141) 


2009./2010. st.g. 2. un 3. studiju gadam 


Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 

ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 


2. Kultūras vēstures mācību metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 14] 




eks. 2 32 16 16 1 1 



[KrP: 6] 

1. Kultūras vēstures mācību metodika eks. 4 64 32 32 2 2 

2. Vēsturiskā novadpētniecība dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 



[KrP: 12] 


2. Vēstures metodoloģijas dif. iesk. 2 32 24 8 1 1 

3. Modernās tehnoloģijas vēstures un kultūras 

vēstures mācīšanās procesā 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. Teātra izrādes un filmas analīzes metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

5. Arheoloģiskais materiāls kultūras vēstures 

apguvē 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4.sem. [KrP: 12] 


2. Pētījuma 


metodoloģija un organizācija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

[KrP: 8] 

1. Latvijas vēstures historiogrāfija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2. Sakrālā teksta analīze dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Reģionālisma problēmas vēstures izpētē dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


metodoloģija 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab. 

d. 

sem . 

- 69 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 






eks. 2 32 16 16 1 1 


KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 







„Vidējās izglītības vēstures un kulturoloģijas skolotājs “ (programmas kods 46141) 



Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 

Nr. 

p.k. 

Kursa nosaukums Pārbaudījuma 

forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 


2. Kulturoloģijas mācību metodika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

eks. 2 32 16 16 1 1 



kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 6] 

1. Kulturoloģijas mācību metodika eks. 4 64 32 32 2 2 




[KrP: 12] 



3. Modernās tehnoloģijas vēstures un kulturoloģijas 

mācīšanās procesā 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


5. Arheoloģijas materiāls kulturoloģijas apguvē dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 




4. Skolēnu projektu un radošo darbu organizācijas 

un vadīšanas metodika 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

5.sem. [KrP: 20] 

5.sem. 







KOPĀ KrP : 100 

lek 

c. 

- 70 - 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības poļu valodas un franču/zviedru/spāņu valodas skolotājs“ (programmas kods 46141) 




Pārbau- 

gads 


p.k. forma dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 16 ned. 

ned. 

kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 

1. Poļu valodas mācību metodikas vēsture dif. iesk. 2 32 18 14 1 1 

2. Poļu valodas mācību metodika sākumskolā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


pamatskolā 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



[KrP: 6] 

1. Poļu valodas mācību metodika sākumskolā eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Poļu valodas mācību metodika pamatskolā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Franču/zviedru/spāņu valodas mācību metodika eks. 2 32 16 16 1 1 

pamatskolā 



[KrP: 12] 

1. Praktiskā 

skolotājiem 

franču/zviedru/spāņu valoda dif. iesk. 4 64 64 4 


vidusskolā 

dif. iesk. 4 64 32 32 2 2 

3. Poļu valodas mācību metodika vidusskolā dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

4. Poļu valodas mācību metodika pamatskolā eks. 2 32 16 16 1 1 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 

1. Praktiskā 

skolotājiem 

franču/zviedru/spāņu valoda eks. 2 32 32 2 

2. Poļu valodas mācību metodika vidusskolā eks. 2 32 16 16 1 1 

3. Franču/zviedru/ spāņu valodas mācību metodika 

vidusskolā 

eks. 2 32 16 16 1 1 


metodoloģija 

lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab. 

d. 

se 

m. 

- 71 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības poļu valodas un vācu valodas skolotājs“ (programmas kods 46141) 




Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 

ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

seminā 

ri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem [KrP: 14] 





[KrP: 6] 




2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



[KrP: 6] 






[KrP: 12] 








[KrP: 8] 




vecumposmos 


metodoloģija 

lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab. 

d. 

sem . 

- 72 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







100 

KOPĀ KrP :

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības poļu valodas un angļu valodas skolotājs“ (programmas kods 46141) 




Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 

ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 






[KrP: 6 




2.sem. [KrP: 14] 



veicināšana 

2 32 16 16 1 1 



[KrP: 6] 


2. Poļu valodas mācību metodika pamatskolā dif. iesk. 2 32 32 2 




[KrP: 12] 





5. Poļu valodas mācību metodika vidusskolā dif. iesk. 2 32 32 2 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 8] 





metodoloģija 

lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab. 

d. 

sem . 

- 73 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 




„Vidējās izglītības vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotājs“ (programmas kods 46141) 

STUDIJU PLĀNS pilna laika studijas 2009./2010.st.g. 3.studiju gadam 


Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab 

.d. 

se 

m. 







1. Mākslas pedagoģija un mācību metodika eks. 2 32 32 2 

2. Vizuālās mākslas tehnikas un mācību 

metodika 

dif. iesk. 2 32 32 2 

3. Kompozīcijas mācību metodika dif. iesk. 1 16 16 1 

4. Mākslas vēstures mācību metodika dif. iesk. 1 16 16 1 





eks. 2 32 16 16 1 1 




metodika 

dif. iesk. 4 64 64 4 



4. Tēlotājās ģeometrijas pamati perspektīvās dif. iesk. 

konstruēšanā 

1 16 16 1 

5. Rasēšanas tehnika un ģeometriskā 

rasēšana 

dif. iesk. 3 48 48 3 

6. Perspektīvas un ēnu konstruēšanas teorija eks. 3 48 32 16 2 1 

7. Mašīnbūves rasēšana 1 16 16 1 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 





1. Mašīnbūves rasēšana dif. iesk. 7 112 112 7 

2. Datorizētās projektēšanas pamati 

AutoCAD vidē 

dif. iesk. 1 16 16 1 



2. Maģistra darbs 


6 


AutoCAD vidē 

eks. 4 64 64 4 

lek 

c. 

- 74 - 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

5.sem. [KrP: 20] 


2. 

izvērtējums 

Skolotāja 

pilnveide 




izglītībā 

eks. 3 48 16 32 1 2 


KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 




Studiju padomes sēdē 2008.gada 20. oktobrī 






Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab 

.d. 

se 

m. 









metodika (grafika) 

dif. iesk. 1 16 16 1 


metodika (veidošana) 

dif. iesk. 1 16 16 1 







eks. 2 32 16 16 1 1 





metodika (zīmēšana) 

dif. iesk. 2 32 32 2 


metodika (gleznošana) 

dif. iesk. 2 32 32 2 



lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 




izvērtējums 

3. Skolotāja 

pilnveide 




izglītībā 

eks. 3 48 16 32 1 2 

4.sem. B daļa [KrP: 20] 

1. Tēlotājās ģeometrijas pamati perspektīvās dif. iesk. 


1 16 16 1 1 

2. Rasēšanas tehnika un ģeometriskā 

rasēšana 

dif. iesk. 3 48 48 1 2 1 2 

3. Perspektīvas un ēnu konstruēšanas teorija eks. 3 48 32 16 2 1 2 1 

4. Mašīnbūves rasēšana 8 128 32 96 1 2 6 


AutoCAD vidē 

eks. 5 80 80 5 

5.sem. [KrP: 20] 


lek 

c. 

- 75 - 

lab.d. 

sem. 


lekc. lab.d 

. 

sem.

APSTIPRINĀTS 













Pārbau- 

gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab 

.d. 

se 

m. 






1. 


Mākslas pedagoģija un mācību metodika eks. 2 32 32 2 



dif. iesk. 1 16 16 1 



dif. iesk. 1 16 16 1 




1. Saskarsmes psiholoģija dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


veicināšana 

eks. 2 32 16 16 1 1 



dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


1. 


Vizuālās mākslas tehnikas un mācību 


dif. iesk. 2 32 32 2 



dif. iesk. 2 32 32 2 



lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 








eks. 2 32 16 16 1 1 

6. Mācīšanās stratēģijas un stili eks. 2 32 16 16 1 1 

4.sem. B daļa [KrP: 20] 

1. Tēlotājās ģeometrijas pamati perspektīvās 


dif. iesk. 1 16 16 1 1 

2. Rasēšanas tehnika un ģeometriskā rasēšana dif. iesk. 3 48 48 1 2 1 2 

3. Perspektīvas un ēnu konstruēšanas teorija eks. 3 48 32 16 2 1 2 1 

4. Mašīnbūves rasēšana 8 128 32 96 1 2 6 

5. Datorizētās projektēšanas pamati AutoCAD 

vidē 

eks. 5 80 80 5 

5.sem. [KrP: 20] 


lek 

c. 

- 76 - 

lab.d. 

sem. 


lekc. lab.d 

. 

sem.

APSTIPRINĀTS 




„Vidējās izglītības vizuālās mākslas skolotājs“ (programmas kods 46141) 



Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

se 

m. 








metodika 


metodika 

eks. 2 32 32 2 

dif. iesk. 2 32 32 2 







eks. 2 32 16 16 1 1 



lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 



metodika 

dif. iesk. 4 64 64 4 



* Perspektīvas un ēnu konstruēšanas 

teorija 


eks. 3 48 32 16 2 1 



4.sem. [KrP: 20] 

1. Mācību plānu 

izvērtējums 

teorija, izveide un eks. 2 32 16 16 1 1 

2. Skolotāja 

pilnveide 




izglītībā 

eks. 3 48 16 32 1 2 


* - papildstudijas tiem, kas nav apguvuši studiju kursu 

lek 

c. 

- 77 - 

lab.d. 

sem. 

KOPĀ KrP : 80

APSTIPRINĀTS 










Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

se 

m. 








metodika 





eks. 2 32 32 2 

dif. iesk. 1 16 16 1 

dif. iesk. 1 16 16 1 







eks. 2 32 16 16 1 1 



lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

1. 




dif. iesk. 2 32 32 2 



dif. iesk. 2 32 32 2 




teorija 


eks. 3 48 32 16 2 1 



izvērtējums 

3. Skolotāja 

pilnveide 




izglītībā 

eks. 3 48 16 32 1 2 

4.sem. [KrP: 20] 



lek 

c. 

- 78 - 

lab.d. 

sem. 

KOPĀ KrP : 80

APSTIPRINĀTS 













Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

se 

m. 








metodika 

eks. 2 32 32 2 



dif. iesk. 1 16 16 1 



dif. iesk. 1 16 16 1 







eks. 2 32 16 16 1 1 



dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

1. 




dif. iesk. 2 32 32 2 



dif. iesk. 2 32 32 2 




teorija 


eks. 3 48 32 16 2 1 



izvērtējums 

3. Skolotāja 

pilnveide 





eks. 2 32 16 16 1 1 


4.sem. [KrP: 20] 



lek 

c. 


- 79 - 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 




„Vidējās izglītības audiovizuālo mākslu skolotājs“ (programmas kods 46141) 



Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

se 

m. 







1. Mākslas pedagoģija un audiovizuālo 

mākslu mācīšanas metodika 


(skatuves un ekrāna mākslu darbības 

principi) un mācību metodika 

eks. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 4 64 64 4 





eks. 2 32 16 16 1 1 



lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

1. 


Audiovizuālo mākslu tehnikas 



eks. 4 64 64 4 

2. Teātra un audiovizuālo mākslu vēstures eks. 



2 32 32 2 



4.sem. [KrP: 20] 


izvērtējums 

2. Skolotāja 

pilnveide 




izglītībā 

eks. 3 48 16 32 1 2 


lek 

c. 

- 80 - 

lab.d. 

sem. 

KOPĀ KrP : 80

APSTIPRINĀTS 










Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

se 

m. 












eks. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 4 64 64 4 





eks. 2 32 16 16 1 1 



lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

1. 





eks. 4 64 64 4 




2 32 32 2 



izvērtējums 

3. Skolotāja 

pilnveide 




izglītībā 

eks. 3 48 16 32 1 2 

4.sem. [KrP: 20] 


lek 

c. 

- 81 - 

lab.d. 

sem. 

KOPĀ KrP : 80

APSTIPRINĀTS 













Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

se 

m. 












eks. 2 32 16 16 1 1 

dif. iesk. 4 64 64 4 





eks. 2 32 16 16 1 1 



dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

1. 





eks. 4 64 64 4 




2 32 32 2 



izvērtējums 

3. Skolotāja 

pilnveide 





eks. 2 32 16 16 1 1 


4.sem. [KrP: 20] 


lek 

c. 

- 82 - 

lab.d. 

sem. 

KOPĀ KrP : 80

APSTIPRINĀTS 




„Vidējās izglītības kultūras teorijas un vēstures skolotājs“ (programmas kods 46141) 



Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

se 

m. 







1. Kultūras teorijas un vēstures aktuālās 

problēmas 

2 Kultūras teorijas un vēstures mācīšanas 

metodika 

eks. 2 32 32 2 

eks. 4 64 64 4 


1. Mācību metodes un mācīšanās stili dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 



eks. 2 32 16 16 1 1 



lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 


1. Svešvaloda kultūrvēsturiskā kontekstā un 

kultūras teorijas priekšmetu mācīšanas 

metodika svešvalodā 

dif. iesk. 3 48 16 32 1 2 

2. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības 

vadīšana 

dif. iesk. 1 16 16 1 

3. Starpkultūru komunikācijas 

lingvodidaktiskie un metodiskie aspekti 


eks. 2 32 16 16 1 1 



4.sem. [KrP: 20] 


izvērtējums 

2. Skolotāja 

pilnveide 




izglītībā 

eks. 3 48 16 32 1 2 


lek 

c. 


lab.d. 

sem. 

- 83 -

APSTIPRINĀTS 







„Vidējās izglītības kultūras teorijas un vēstures skolotājs“ (programmas kods 46141) 



Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

se 

m. 







1. Kultūras teorijas un vēstures aktuālās 

problēmas 

2 Kultūras teorijas un vēstures mācīšanas 

metodika 

eks. 2 32 32 2 

eks. 4 64 64 4 





eks. 2 32 16 16 1 1 



lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 


1. Svešvaloda kultūrvēsturiskā kontekstā un 

kultūras teorijas priekšmetu mācīšanas 


dif. iesk. 3 48 16 32 1 2 

2. Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības 

vadīšana 

dif. iesk. 1 16 16 1 

3. Starpkultūru komunikācijas 

lingvodidaktiskie un metodiskie aspekti 


eks. 2 32 16 16 1 1 



izvērtējums 



izglītībā 

eks. 3 32 16 16 1 1 

4.sem. [KrP: 20] 


lek 

c. 


lab.d. 

sem. 

- 84 -

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības kulturoloģijas skolotājs“ (programmas kods 46141) 




Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekc 

ijas 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab. 

d. 

se 

m. 







1. Kulturoloģijas mācību metodika Dif.iesk. 2 32 16 16 1 1 

2. Teātra izrādes un filmas analīzes 

metodika 

dif.iesk. 2 32 16 16 1 1 

3. Arheoloģijas materiāls kulturoloģijas 

apguvē 

dif.iesk. 2 32 16 16 1 1 





eks. 2 32 16 16 1 1 



dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 


lekc 

. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 



2. Sakrālā teksta analīze 


dif.iesk. 2 32 16 16 1 1 

1. 3. pedagoģiskā prakse dif.iesk. 10 10 


izvērtējums 

3. Skolotāja 

pilnveide 





eks. 2 32 16 16 1 1 


4.sem. [KrP: 20] 



lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

- 85 -

APSTIPRINĀTS 








STUDIJU PLĀNS nepilna laika studijas 



3. studiju 

gads 



kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 



lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 







3.sem. [KrP: 12] 


[KrP: 4] 






dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 



5.sem. [KrP: 18] 

1. 3.pedagoģiskā prakse dif. iesk. 10 10 


6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 








- 86 - 

lekc. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 









nepilna laika studijas 

Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju 

dījuma kre- 

gads 

Nr. Kursa nosaukums forma dīts kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 


kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 







eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 



lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 





5. Bioloģijas mācību metodika eks. 4 48 24 12 12 2 2 

3.sem. [KrP: 8] 


[KrP: 8] 

1. Alternatīvās darba formas ķīmijā dif. iesk. 2 24 24 2 





dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 



5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 


2. 

izvērtējums 

Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 






- 87 - 

lekc. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 










forma 

Kursa 

kredīts 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 

1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju 

gads 

Nr. Kursa nosaukums 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 

p.k. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

1.sem. [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 



2.sem. [KrP: 2] 


kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semi 

nāri 

lekc. 

lab.d. 

sem. 

lekc. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 




4. Skolas Intranet un Internet serveru 


eks. 4 48 12 36 1 3 

5. LOTUS NOTES dif. iesk. 2 24 24 2 

3.sem. [KrP: 8] 


[KrP: 8] 


2. Programmēšanas praktikums dif. iesk. 2 24 24 2 

3. Informātikas olimpiāžu uzdevumu risināšanas 

praktikums 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 

1. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba matemātikā 

vadība 

dif. iesk. 3 32 12 24 1 2 

2. Programmēšanas praktikums eks. 1 12 12 1 

5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 








- 88 - 

lekc. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 










dījuma kre- 

gads 



kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 







eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 



2.sem. [KrP: 2] 



lekc. 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 


praktikums I 

dif. iesk. 2 24 24 2 





praktikums 

dif. iesk. 2 24 24 2 


3.sem. [KrP: 8] 


[KrP: 8] 


praktikums II 

dif. iesk. 4 48 48 4 



4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 



dif. iesk. 3 32 12 24 1 2 

2. Dabas fundamentālie likumi un to loma 


dif. iesk. 1 12 12 1 

5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 


2. 

izvērtējums 


pilnveide 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 




eks. 2 24 12 12 1 1 




lekc. 

lab.d. 

sem. 

- 89 - 

lekc. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 







„Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras skolotājs“ (programmas kods 

46141) 



dījuma kre- 

gads 



kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semi 

nāri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 



lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 





5. Latviešu valodas kā otrās valodas mācību 

metodika 

eks. 4 48 24 24 2 2 

3.sem. [KrP: 8] 


[KrP: 8] 


2. Teksta interpretācijas pieejas literatūras apguvē dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

3. Valodu apguve un vēsturiskais konteksts dif. iesk. 3 36 24 12 2 1 


4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 

1. Literatūras un kultūras vēstures integrācijas 

iespējas 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 


metodoloģija 

dif. iesk. 2 24 16 8 1 1 

5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 




4. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā 

II 

eks. 2 24 12 12 1 1 



lekc. 

lab.d. 

sem. 


- 90 - 

lekc. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 
















dījuma kre- 

gads 



kopējai 

s 

lekcij 

as 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 



lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


[KrP: 14] 



3. Krievu valodas kā svešvalodas mācību metodika eks. 4 48 24 24 2 2 



3.sem. [KrP: 8] 


[KrP: 8] 






lekc. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 



- 91 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 













dījuma kre- 

gads 



kopē 

jais 

lekci 

jas 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 





dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 





eks. 2 24 12 12 1 1 



dif. iesk. 4 48 24 24 2 2 

5. Praktiskā franču/ zviedru/spāņu/poļu valoda 

skolotājiem 

dif. iesk. 4 48 48 4 

3.sem. [KrP: 8] 


[KrP: 8] 





4. Praktiskā franču/ zviedru/spāņu/poļu valoda 

skolotājiem 

eks. 2 24 24 2 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 



5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 







lekc. 


- 92 - 

lab.d. 

sem. 

lekc. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 












Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju 

Pārbau- Kursa 

gads 

Nr. 

p.k 

. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

1.sem [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 




lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 



3. Vācu valodas mācību metodika pamatskolā dif. iesk. 4 48 24 12 12 2 2 



vecumposmos 



[KrP: 8] 





lekc. lab. 

d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 



- 93 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vācu valodas un franču/zviedru/spāņu valodas skolotājs“ (programmas kods 

46141) 



dījuma kre- 

gads 



kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.darbi 

pr. darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 




pamatskolā 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 




pamatskolā 

eks. 2 24 12 12 1 1 


vidusskolā 

dif. iesk. 4 48 24 24 2 2 


3.sem. [KrP: 8] 


[KrP: 8] 




vidusskolā 

eks. 2 24 12 12 1 1 


4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 

1. Vācu valodas mācību metodika dažādos 

vecumposmos 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 


metodoloģija 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 







lekc. 

lab.d. 

sem. 


- 94 - 

lekc. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vācu valodas un angļu valodas skolotājs“ (programmas kods 

46141) 




gads 

Nr. 

p.k. 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 

skaits 

1.sem. 

16 ned. 

2.sem. 

16 ned. 

3.sem. 

16 ned. 

4.sem. 

16 ned. 

5.sem. 

16 ned. 

1.sem [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 




2.sem. [KrP: 2] 


kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 









[KrP: 8] 





4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 


2. 

vecumposmos 

Skolēnu radošo un pētniecisko darbu metodoloģija dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

- 95 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību skolotājs“ (programmas kods 46141) 



dījuma kre- 

gads 



kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 



lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 


2. Ētika dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 





3.sem. [KrP: 8] 


[KrP: 8] 





4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 


metodoloģija 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

2. Integrēta satiksmes drošības mācība pamatskolā dif. iesk. 1 12 6 6 1 


5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 







lekc. 


- 96 - 

lab.d. 

sem. 

lekc. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vēstures un kulturoloģijas skolotājs “ (programmas kods 46141) 



dījuma kre- 

gads 



kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 


2. Kulturoloģijas mācību metodika dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 





5. Modernās tehnoloģijas vēstures un kulturoloģijas 

mācīšanās procesā 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

3.sem. [KrP: 8] 


[KrP: 8] 


2. Arheoloģiskais materiāls kulturoloģijas apguvē dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 



4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 



5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. 

6.sem. [KrP: 18] 







lekc. 


- 97 - 

lab.d. 

sem. 

lekc. 

lab.d. 

sem.

Nr 

. 

p. 

k. 

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības poļu valodas un franču/zviedru/spāņu valodas skolotājs “ (programmas kods 

46141) 


Pārbau- Kur- Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju 

dījuma sa 

gads 

Kursa nosaukums forma kredīts 

kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 

5.sem. 

skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

16 ned. 

kopē 

jais 

lekci 

jas 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 

1.sem. [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 




pamatskolā 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 




pamatskolā 

eks. 2 24 12 12 1 1 


vidusskolā 

dif. iesk. 4 48 24 24 2 2 

5. Praktiskā franču/zviedru/spāņu valoda skolotājiem dif. iesk. 

3.sem. [KrP: 8] 

4 48 48 4 


[KrP: 8] 




vidusskolā 

eks. 2 24 12 12 1 1 


4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 



5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 6.sem. 







lekc. 

lab.d. 

sem. 


- 98 - 

lekc. 

lab.d. 

sem.

Nr 

. 

p. 

k. 

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības poļu valodas un angļu valodas skolotājs “ (programmas kods 46141) 



Pārbau- Kur 

gads 


forma 

-sakrekontaktstundu 

1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 

5.sem. 

dīts skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

1.sem [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 




2.sem. [KrP: 2] 


semin 

āri 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 


2. Poļu valodas mācību metodika pamatskolā dif. iesk. 2 24 24 2 







[KrP: 8] 


2. Poļu valodas mācību metodika vidusskolā dif. iesk. 2 24 24 2 



4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 

4 



metodoloģija 

lek 

c. 

lab.d. 

sem. 

- 99 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 




4. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā 

II 

eks. 2 24 12 12 1 1 



KOPĀ KrP : 100

N 

r. 

p. 

k. 

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības poļu valodas un vācu valodas skolotājs “ (programmas kods 46141) 




gads 


forma 

kredīts 

kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 

5.sem. 

skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

16 ned. 

kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.d 

arbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d 

. 

sem. 

1.sem [KrP: 10] 






veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 

[KrP: 6] 




lekc. lab.d 

. 

sem. 

2.sem. [KrP: 2] 


lekc. lab.d. 

sem. 

[KrP: 14] 



3. Vācu valodas mācību metodika pamatskolā dif. iesk. 4 48 24 12 12 2 2 



vecumposmos 



[KrP: 8] 





lekc. lab. 

d. 

sem. 

4.sem. [KrP: 12] 



[KrP: 4] 

4 



metodoloģija 

- 100 - 

lekc. lab.d. 

sem. 

5.sem. [KrP: 18] 



6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 







KOPĀ KrP : 100

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības vizuālās mākslas un tehniskās grafikas skolotājs “ (programmas kods 46141) 



Kursa 

kre- Kursa 

1. studiju gads 2. studiju gads 

3. studiju 

gads 


p.k 

. 

skaits 

16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 







veicināšana 

eks. 2 24 12 12 1 1 



2. Vizuālās mākslas tehnikas un mācību metodika 

(grafika) 

dif. iesk. 1 12 12 1 


(veidošana) 

dif. iesk. 1 12 12 1 





1. 


Vizuālās mākslas tehnikas un mācību metodika 

(zīmēšana) 

dif. iesk. 2 24 24 2 


(gleznošana) 

dif. iesk. 2 24 24 2 



5. Tēlotājās ģeometrijas pamati perspektīvās 


dif. iesk. 1 12 12 1 

6. Rasēšanas tehnika un ģeometriskā rasēšana dif. iesk. 3 36 36 3 

7. Perspektīvas un ēnu konstruēšanas teorija eks. 3 36 24 12 2 1 

8. Mašīnbūves rasēšana 


1 12 12 1 



1. Mašīnbūves rasēšana dif. iesk. 7 84 84 7 

2. Datorizētās projektēšanas pamati AutoCAD vidē dif. iesk. 1 12 12 1 

kopēj 

ais 






1. Datorizētās projektēšanas pamati AutoCAD vidē eks. 4 48 48 4 

lekcij 

as 

1. 


3.pedagoģiskā prakse dif. iesk. 10 10 




6.sem. [KrP: 18] 

6.sem. 



lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

seminā 

ri 

lekc. 

lab.d. 

sem. 

lekc. 

lab.d. 

sem. 

lekc. 

lab.d. 

sem. 

lekc. 

- 101 - 

lab.d. 

sem. 

lekc. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 













forma 

Kursa 

kredīts 

Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. 

studiju 

gads 

Nr. Kursa nosaukums kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 


kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.dar 

bi 

pr. 

darbi 

seminā 

ri 

1. 


Vispārīgā pedagoģija eks. 2 24 12 12 1 1 






eks. 2 24 12 12 1 1 

1. 


Mākslas pedagoģija un mācību 

metodika 

eks. 2 24 24 2 



dif. iesk. 1 12 12 1 



dif. iesk. 1 12 12 1 



lekc. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

1. 


Pētījuma metodoloģija un organizācija dif. iesk. 


2 24 12 12 1 1 


1. 




dif. iesk. 2 24 24 2 



dif. iesk. 2 24 24 2 


4. Mākslas vēstures mācību metodika 


dif. iesk. 1 12 12 1 


2. Mācību plānu teorija, izveide un eks. 

izvērtējums 

2 24 12 12 1 1 


pilnveide 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 



teorija 

eks. 3 36 24 12 2 1 

lekc. 

lab.d. 

sem. 

lekc. lab.d. 

sem. 

1. 


3.pedagoģiskā prakse dif. iesk. 10 10 


3. Pētījuma metodoloģija un organizācija eks. 


2 24 12 12 1 1 


5.sem. [KrP: 18] 




- 102 - 

lek 

c. 

lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 













dījuma kre- 

gads 



kopēj 

ais 

lekcij 

as 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semi 

nāri 

lekc. lab.d. 

sem. 








eks. 2 24 12 12 1 1 




2. Audiovizuālo mākslu tehnikas (skatuves 

un ekrāna mākslu darbības principi) un 


eks. 2 24 12 12 1 1 

dif. iesk. 4 48 48 4 

lekc. lab.d. 

sem. 




dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 


lekc. lab.d. 

sem. 

1. 


Audiovizuālo mākslu tehnikas (skatuves 



2 24 24 2 

2. Teātra un audiovizuālo mākslu vēstures 



eks. 2 24 24 2 



izvērtējums 


pilnveide 


1. Audiovizuālo mākslu tehnikas (skatuves 



dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 

eks. 2 24 24 2 

lekc. lab.d 

. 

sem. 






eks. 2 24 12 12 1 1 


5.sem. [KrP: 18] 



- 103 - 

lekc. lab.d. 

sem.

APSTIPRINĀTS 










„Vidējās izglītības kulturoloģijas skolotājs“ (programmas kods 46141) 



forma 

Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. 

studiju 

gads 



kopēj 

ais 

lekcija 

s 

lab.da 

rbi 

pr. 

darbi 

semin 

āri 

lekc. lab.d. 

sem. 








eks. 2 24 12 12 1 1 


1. Kulturoloģijas mācību metodika dif.iesk. 2 24 12 12 1 1 


metodika 

dif.iesk. 2 24 12 12 1 1 


apguvē 

dif.iesk. 2 24 12 12 1 1 

lekc. lab.d. 

sem. 




dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 




2. Sakrālā teksta analīze 


dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 



izvērtējums 


pilnveide 

dif. iesk. 2 24 12 12 1 1 


1. Svešvaloda kultūrvēsturiskā kontekstā 

un kulturoloģijas priekšmetu mācīšanas 


dif. iesk. 2 24 24 2 

lekc. 

lab.d. 

sem. 

- 104 - 

lekc. lab.d. 

sem. 






eks. 2 24 12 12 1 1 


5.sem. [KrP: 18] 



lekc. lab.d. 

sem.

2.PIELIKUMS 

Studiju kursu apraksti 

Nosaukums VISPĀRĪGĀ PEDAGOĢIJA 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) P 

Kredītpunkti 2 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 

Zinātnes nozare PEDAGOĢIJA 

Zinātnes apakšnozare 

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Dr. phil., Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts, asoc.profesore 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) 

Nav 

Kursa anotācija: 

Kursā tiek apskatīts kā pedagoģijas zinātnes pamatkategorijas. Kurss sniedz priekšstatu par 

skolotāja profesijas būtību un veicina topošo skolotāju izglītības vīzijas veidošanos, kā arī veido 

studentu izpratni par tādiem izglītības jēdzieniem kā zināšanas, vērtības, domāšana, izaugsme, 

autentiskums. Kurss ietvaros studentiem tiek piedāvāts kritiski izanalizēt dažādas izglītības 

teorijas un noformulēt savu izglītības filozofiju. 

Kursa apraksts – plāns: 

16 st. lekcijas, 16 st. semināri 

1. Pedagoģija kā zinātne un māksla 

2. Pedagoģijas priekšmets, kategorijas 

3. Pedagoģijas saikne ar citām zinātnēm, pedagoģijas pamatnozares 

4. Pedagoģiskā procesa būtība, saturs un struktūra 

5. Zinātniski pētnieciskās metodes 

6. Skolotāja profesionālās meistarības rādītāji, uzdevumi 

7. Audzināšanas jēdziens vēsturiskā skatījumā un mūsdienās 

8. Audzināšanas jēdziens, pamatkategorijas, socializācijas process 

9. Audzināšanas mērķa problēma 

10. J. A. Komenska devums pedagoģijā 

11. Dž. Loka un Ž.ŽRuso uzskati, devums pedagoģijā 

12. Izglītības sistēma Latvijā un ārzemēs, izglītības normatīvie dokumenti 

13. Izglītības pamatveidi 

14. Pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija 

15. Izglītības alternatīvās teorijas 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

Tiek prasīta 50% seminārnodarbību apmeklēšana un eksāmena nokārtošana. 

Literatūra (01-mācību literatūra): 

Beļickis I. Izglītības alternatīvās teorijas. R.:RaKa, 1997, 95 lpp. 

Beļickis I. Izglītības humānā paradigma un Latvijas izglītības reforma. R.:PIAC , 1995. 

Baldiņš A., Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē.- R.: Pētergailis, 2001, 

75lpp. 

Baldiņš A., Raževa A. Skolas un ģimenes sadarbība.- R.: Pētergailis, 2001, 81lpp. 

Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.: Lielvārds, 1995 

Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ.- R.: Jumava, 

2001, 462 lpp 

Grejs Dž. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi.- R.: Jumava, 2001, 333lpp. 

- 105 -

1. 

Gudjons H. Kā pārdzīvot Jūsu tīņa gadus. R.: Asja, 1996. 

Hessens, S. Pedagoģijas pamati. R,: O. Bergs, 1929 

Jurgena, I Vispārīgā pedagoģija Rīga: Izglītības Soļi, 2002. 

Korčaks J. Kā mīlēt bērnu. R.: Zvaigzne, 1986. 

Krieviņš, V. Izglītības socioloģija. R.: RaKa, 1997, 68lpp. 

Lapiņa L. Projektu metode skolā. R.: Zvaigzne, 1999 

Lieģeniece D. Kopveselums pieeja audzināšanā. R.: RaKa, 1999 

Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem.-R.: Avots, 2000, 524 lpp. 

Mācīsimies sadarboties. R.: Mācību grāmata, 1998, 129 lpp 

Markova A. Mācīšanās motivācijas veidošana skolēniem R.: Zvaigzne, 1986 

Maslo, I. Skolas pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija. R.: RaKa, 1995 

Nākotnes izglītības meti. Izglītība 21.gs. UNESCO starptautiskās komisijas Izglītība 21.gs. R.: Vārti, 

1998. 

Pedagoģijas skaidrojošā vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 

Prets D. Izglītības programmu pilnveide. Pedagoga Rokasgrāmata. R. Zvaigzne ABC, 2000 

Smita H. Vai tavs bērns laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas.- R.: Kontinents, 2001, 317 lpp. 

Špona A. Audzināšanas teorija un prakse.- RaKa, 2001, -162 lpp. 

Špona A. Skolas pedagoģiskais process. R.: Latvijas pedagogu biedrība, 1991, 76 lpp. 

Šteiners R. Vispārēja cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats.- R.: RaKa, 2000, 158 lpp. 

Students, J. A. Vispārīgā pedagoģija. R.: Blaumaņa apgāds, 1922 

Vikofs Dž. , Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām.- R.: Krauklītis, 1998 

Zelmenis V. Īss pedagoģijas kurss. R.: Zvaigzne, 1991 

Zelmenis V. Pedagoģija ģimenē. R.: Zvaigzne, 1992. 

Žukovs, L. Ievads pedagoģijā. R.: RaKa, 1997 

Žukovs, L. Pedagoģjjas vēsture. RaKa, 2000 

Literatūra (02-papildliteratūra): 

Beļickis, I. (1997). Izglītības humānā paradigma un Latvijas Izglītības reforma. R.: PIAC 

Hessens, S. (1992). Pedagoģijas pamati. R: O. Bergs 

Lieģeniece, D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). R.: RaKa. 

Likona, T. (2000). Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. R.: Avots. 

Paiks, G., Selbijs, D. (1988). Pasaule ienāk klasē. R.: LU Ekoloģiskā Centra Apgāds. 

Smita, H. (2001). Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā izprast un saudzēt bērna jūtas. R.: Kontinents. 

Šteiners, R (1994). Bērna audzināšana.R.: RaKa. 

Špona, A. (2001). Audzināšanas teorija un prakse. R.: RaKa. 

Štāls, M. (1935). Audzināšanas mācība. R.: Valters un Rapa. 

Svenne, G. (1994). Moderni audzināšanas jautājumi. R.: Zvaigzne. 

Noddings, N. (2000) Philosophy of education. NY: Westview Press 

Martin, J. (1985) Reclaiming a conversation. New Haven: Yale University Press 

Dewey, J. (1916) Democracy and education. New York: Free Press 

Dewey, J. (1933) How we think. Chicago: Henry Regenery 

Freire, P (1970). Pedagogy of the oppressed. New York: Herder & Herder 

Gilligan, C. (1982). In a different voice. Cambridge: Harvard University Press 

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” A daļa. 

Kursa nosaukums angļu valodā: 

General pedagogy 

Kursa anotācija angļu valodā: 

The aim of the course is to give an overview of the basic categories of pedagogy as well as to 

help studenst to understand the pecularities of teacher’s work. The course offers a theorethical 

basis of pedagogical categories. 

Piezīmes: 

- 106 -

Nosaukums Audzināšanas teorija un metodika 




Zinātnes nozare Pedagoģija 

Zinātnes apakšnozare Audzināšanas teorija 


Vija Guseva, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, lektore 

Mārīte Kravale-Pauliņa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts, pētniece 



Vispārīgā psiholoģija 

Pedagoģijas vēsture 


Studiju programmas “Sākumskolas skolotājs”, “Pirmsskolas skolotājs”, Mājturības skolotājs”, 

„Vidējās izglītības skolotājs” 

STUDIJU KURSA MĒRĶIS UN UZDEVUMI 

Iepazīstināt studentus ar audzināšanas procesa teorētiskajiem, metodoloģiskajiem pamatiem, 

audzināšanas saturu un audzināšanas darba organizācijas formām gan vēsturiskajā, gan 

mūsdienu skatījumā; 

Nodrošināt studentus ar tādas pedagoģiskās mijiedarbības pieredzi, kurā tiek respektēta 

individuālā iesaistīšanās un veikums, kura balstās uz demokrātiskām attiecībām un abpusēju 

cieņu, un kura ir bērncentrēta; 

Veicināt studentu pedagoģiskās kompetences, pedagoģisko prasmju un iemaņu attīstību 

audzināšanas procesa realizēšanai, arī personīgās attieksmes un kritiskās domāšanas attīstību. 

Kursa plāns: 


Lekciju, nodarbību (praktisko, semināru, lab. darbu) skaits un tēma: 

1) kursa struktūra (kontaktstundās): 

1. Audzināšanas pamati : 

1.1. audzināšanas jēdziens, mērķis; 

1.2. audzināšana kā zinātne un māksla; 

1.3. audzināšana vēsturiskā skatījumā, mūsdienās un nākotnē. 

2. Audzināšanas eksistenciālais un sociālais saturs: 

2.1. audzināšanas veidi; 

2.2. faktori, kas iespaido audzināšanu; 

2.3. audzināšanas stili; 

2.4. disciplīna; 

2.5. sadarbība ar vecākiem. 

3. Audzināšanas metodoloģiskais saturs: 

3.1. audzināšanas procesa iezīmes, struktūra un dinamika; 

3.2. audzināšanas līmeņi; 

3.3. audzināšanas darba formas un metodes. 

2) kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi). 


Diferencēta ieskaite 

- 107 -


Kursa apguvei nepieciešamās literatūras saraksts. 

Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. – R.: Lielvārds, 1995. 

Baldiņš A., Raževa A. Klases audzinātāja dzrbs skolēnu personības izpētē. – R.: 

Pētergailis, 2001, 75 lpp. 

Baldiņš A., Raževa A. Skolas un ģimenes sadarbība. – R.: Pētergailis, 2001, 81 lpp. 

Boša R. Pirmsskolas audzināšanas galvenie darba virzieni. – R.: 1991. 

Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas. – R.: Zvaigzne ABC, 1998., 396 lpp. 

Lieģeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). – Liepāja.: 1996. 

vai R.: RaKa, 1999. 

Špona A. Audzināšanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001., 162 lpp. 

Štāls M. Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. – R.: V & R., 1927. 

Šteiners R. Bērna audzināšana. – R.: RaKa, 1994., 83 lpp. 

Šteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats. – R.: RaKa, 2000., 158 lpp. 

Voterhauzs F. Klasvadība : Rokasgrāmata skolotājiem ar praktiskiem padomiem par 

klases mācīšanu un mācīšanos. – R.: Zvaigzne ABC, 1999., 104 lpp. 

Zelmenis V. Īss pedagoģijas kurss. – R.: Zvaigzne, 1991. 

Zelmenis V. Pedagoģijas pamati. – R.: RaKa, 2000. 


Dobsons Dž. Zēnu audzināšana. – R.: Atklāsme, 2003. 

Grejs Dž. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi. – R.: Jumava, 

2001., 333 lpp. 

Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. 

– R.: Jumava, 2001., 462 lpp. 

Lieģeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.: 1996. 

Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. – R.: Avots, 

2000., 524 lpp. 

Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē. – R.: LU Ekoloģiskā centra apgāds Vide, 1988. 

197 lpp. 

Smita H. Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. – R.: Kontinents, 

2001., 317 lpp. 

Svenne G. Moderni audzināšanas jautājumi. – R.: 1994. 

Vikofs Dž., Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. – Krauklītis, 1998. 



Амонашвилли Ш. А. Размышления о гуманной педагогике. – М.: Издательский 

Дом Шалвы Амонашвили., 1995, -498 с. 

Амонашвилли Ш. А. Школа жизни. – М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили., 

2000, - 142 с. 

Бухвалов В. А. Начальный курс педагогики сотрудничества. Учебное пособие для 

студентов и учителей. – Р.: 1995, - 220 с. 

Бордовская Н. В., Реан А. А. Педагогика. – Учебник для вузов – СПб.: Питер, 

2000, - 304 с. ( Серия «Учебник нового века» ) 


Žurnāls “Skolotājs” 

Žurnāls “Mans mazais” 

Žurnāls “Pirmsskolas izglītība” 

Laikraksts “Kultūra un izglītība” 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) 1 ir piederīgs šis kurss: 


- 108 -

Nosaukums Mācīšanās stratēģijas un stili 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits 32 

semestrī) 



Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats) 


Mg. paed., Jeļena Badjanova – Lomzina, IVF Mācību metodiku katedra, lektore 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo maģistra studiju programma studentiem apgūt teorijas par 

mācīšanas stiliem un to pielietojumu praksē 



1. Mācību procesa filosofiskais pamats. Izglītības paradigmas. Mācīšanās līmeņi. 

2. Mācību procesa antropoloģiskais aspekts. Gārdnera daudzveidīgo inteliģenču teorija. 

Daudzveidīgie mācīšanās stili: vispārīgs apskats, klasifikācijas, mācību līdzekļi, 

salīdzinājums, priekšrocības, trūkumi. Danu mācīšanās stilu modelis: globālā un analītiskā 

mācīšanās; audiālā, vizuālā, taktilā, kinestētiskā mācīšanās; sociālās vajadzības mācību 

procesā. Kolba mācīšanās stilu modelis. Makartijas mācīšanās stilu modelis. Mācīšanās stilus 

respektējoša mācību vide. 

3. Mācību procesa sociāli - metodoloģiskais raksturojums. Mācību metožu iedalījumi. 

Efektīva mācīšanās. Interaktīva mācīšanās. Mācību modeļi: sociālā kopa (kooperatīvā 

mācīšanās, lomu spēle, diskusija), kognitīvā kopa (induktīvā domāšana, jēdzienu atpazīšana, 

mnemonika, prāta vētra), personiskā kopa (nedirektīvā mācīšanās, pašvērtības veicināšana), 

bihevioristiskā kopa (tiešā instrukcija, asociatīvā mācīšanās, mācīšanās, veidojot nosacījumu 

refleksus, simulācija). Mācīšanās nosacījumi, to saikne ar mācīšanās modeļiem. 




1. Baltušīte, R. Neirolingvistiskā programmēšana pedagoģijā. – R.: RaKa, 

2. Smits, Paātrinātā mācīšanās klasē. – R.: Pētergailis, 2000 

3. Grigule, L. & Silova, I. (red.) (1998) Mācīsimies sadarbojoties. Rīga: Mācību grāmata. 

4. Lapiņa, L. & Rudiņa, V. (1997) Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās 

mācīšanas metodes. Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Rubana, I. M. (2000) Mācīties darot. Rīga: RaKa. 

6. Buca M., Faltuss R., Koena E. Darbs grupās: Rakstu izlase. – Varšava: Demokrātijas attīstības 

centrs, 1994 

7. Karule L. Kooperatīvā mācīšanās sākumskolā.// Zinātniski metodisko rakstu krājums. – Liepāja: 

LPA, 1993 

8. Aktīvās mācību metodes: Skolotāju grāmata./Atb.red. Bikse V. – R: Zvaigzne ABC, 1999 

9. Laiveniece D. Ieskats mācību metodēs.// Skolotājs. – 1999, Nr.1, 30.-39.lpp. 

10. Maslo I. Mācību metodes izglītības iestādē.//Skolotājs. – 1998, Nr.5.,6. 

11. Кларин, М.В. (1995). Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе 

исспедования, игры идискуссии. (Анализ зарубежного опыта). – Рига: Научно 

педагогический центр “Эксперимент”. 

12. Смид, Р. (1999). Групповая работа с детьми и подростками. / Перевод с англ.; - М.: 

- 109 -

Генезисб 1999. – 272 с. 

13. Турнер, Д. (2002). Ролевые игры: Практическое руководство. – СПб : Питер –352 с. 

14. Dunn, R. and Dunn, K. (1992) Teaching Elementary Students Through Their Individual 

Learning Styles: Practical Approaches for Grades 3-6, Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

15. Dunn, R. and Dunn, K. (1999) The Complete Guide to the Learning Styles Inservice System, 

Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

16. Dunn, R., Dunn, K., Perrin, J. (1994) Teaching Young Children Through Their Individual 

Learning Styles: Practical Approaches for Grades K-2, Needham Heights, MA: Allyn and Bacon 

17. Ed. by Dunn, R. and DeBello, Th. (1999) Improved Test Scores, Attitudes, and Behaviors in 

America’s Schools, Westport, CT: Bergin & Garvey 

18. Guild, P.B. & Garger, S. (1998) Marching to Different Drummers (2 nd ed.). Alexandria, VA: 

Association for Supervision and Curriculum Development. 

19. Kagan, S. & Kagan, M. (1998) Multiple Intelligences: The Complete MI Book. San Clemente, 

CA: Kagan Cooperative Learning 

20. Tenedero, H. (1998) Breaking the IQ Myth: Learning Styles, Multiple Intelligences, and 

Emotional Learning in the Classroom Environment. – Manila, Philippines: Henyo Publications 

21. Tendy, S.M., Geiser, W.F. (1998-1999) The Research For Style: It All Depends on Where You 

Look. - National FORUM of Teacher Education, 9 th Year Anniversary, Volume 9, Number 1, pp. 

3-15 

22. Saracho, O. (1997) Teachers’ and Students’ Cognitive Styles in Early Childhood Education. – 

Westport, CO: Bergin and Garvey 

23. Tomlinson, C. (1999) The Differentiated Classroom: Responding to the Needs of All 

Learners. – Alexandria, VA: Association for Supervision and Curriculum Development. 

24. Arends, R., I. (2000) Learning to Teach. – 5th ed. New York, NY: McGraw-Hill. 

25. Bennett, B., Rolheiser-Bennett, C. & Stevahn, L. (1991) Cooperative Learning: Where Heart 

Meets Mind. Ontario, Canada: Educational Connections. 

26. Cohen, E.G. (1986) Designing Groupwork: Strategies for Heterogeneous Classroom. NY: TC 

Press. 

27. Ellis, S. & Whalen, S.F. (1990) Cooperative Learning: Getting Started. Jefferson City, MO: 

Scholastic. 

28. Hyman, R. (1993) Improving Discussion Leadership. NY: TC Press. 

29. Johnson, B., Johnson, R., & Holubec, E.J. (1990) Circles of Learning. Edina, MN: Interaction 

Book Company. 

30. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham 

Heights, MA: Allyn & Bacon. 


1. Barr, R.,B. & Tagg, J. From teaching to Learning – A New Paradigm for Undergraduate 

Education, Change, November/December 1995 

2. Batelaan, P., (ed.), Towards an Equitable Classroom: Cooperative Learning in Intercultural 

Education in Europe (Final report of the Cooperative Learning in Intercultural Education Project 

(CLIP), International Association for Intercultural Education (IAIE), Hilversum, 1998 

3. Bonwel, Ch., (1997) Active Learning: Creating Excitement in the Classroom, Szeged, Hungary 

4. Wisconsin Department of Public Instruction, (1989) Strategic Learning in the Content Areas. 

Madison: WC 


Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” A.daļa 


Teaching strategies and styles 


The course is designed for the professional master study programm students „ „ about the 

theories of learning styles and their practical imlementation. 

- 110 -

Nosaukums Vispārīgā un attīstības psiholoģija 




Zinātnes nozare Psiholoģija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā un attīstības psiholoģija 


Irēna Kokina – IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, asociētā profesore 

Svetlana Guseva – IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, docente 

Valērijs Makarevičs – IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts, vadošais pētnieks 


Sekmīgi apgūti studiju kursi: “Psihes bioloģiskie pamati”, “Ievads psiholoģijā”, “Psiholoģijas 

vēsture”. 


Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar psihes struktūras, satura un funkcionēšanas apgūšanu, 

ar cilvēka attīstības teoriju daudzveidību, palīdzēt izprast cilvēku kā vienotu sistēmu. Kursa 

uzdevumi ir saistīti ar studentu iepazīstināšanu ar psiholoģijas zinātnes atziņām par psihes 

attīstības likumsakarībām, izprast jēdzienuspar psihiskajām parādībām; veidot izpratni par 

psihisko procesu norisi, stāvokļu un individuālo tipoloģisko īpatnību veidošanos. un attīstību. 

Kursa apraksts - plāns: 


1. Ievads Vispārīgajā psiholoģijā. 

Personība, tās jēdziens vispārīgajā psiholoģijā. Personības struktura, tās komponenti 

(kognitīvais, emocionālais, operacionālais uzvedības komponents). Vipārīgās psiholoģijas 

priekšmets. Psihe un apziņa, neapzinātais.. Vispārīgās psiholoģijas principi un metodes. 

2. Personības izziņas darbība. 

Uzmanība. Jēdziens par uzmanību, tās funkcijas. Uzmanības veidi, īpašības. Izklaidība, tās 

veidi. Uzmanības vadība mācību un audzināšanas darbā. 

Sajūtas un uztvere. Vispārīgais sajūtu un uztveres raksturojums. Sajūtu veidi. Sajūtu 

likumsakarības. Sajūtu attīstības problēma. Jēdziens par uztveri. 

Uztveres likumsakarības. Ilūzijas. Uztveres psiholoģiskās atšķirības (priekšmetu pasaules 

uztvere, cilvēks cilvēka uztverē, ekoloģiskā uztvere). Uztveres un vērtīguma attīstība. 

Atmiņa. Jēdziens par atmiņu. Atmiņas veidi, pamatprocesi. Individuāli tipoloģiskās atmiņas 

īpatnības. Atmiņas attīstība. 

Domāšana un runa. Domāšanas vispārīgs raksturojums. Vārda, runa, valoda. Domāšana un 

jutekliskā izziņa. Divas zinātnes par domāšanu. Domāšana kā process. Domāšanas veidi. 

Domāšanas individuālās īpatnības. Domāšana kā darbība. Domāšanas attīstība. 

Iztēle. Iztēles vispārīgs raksturojums. Iztēle kā process. Iztēles veidi. Iztēles nozīme cilvēka 

radošajā darbībā. Bērnu iztēles attīstība. 

3. Personības emocionālā un gribas darbība. 

Jūtas un emocijas. Jēdziens par emocijām un jūtām. Jūtu veidi, to savdabība. Emocionālo 

pārdzīvojumu formas. Personības emocionālā stabilitāte. Jūtu veidošana. 

Griba. Jēdziens par gribu. Gribas funkcijas. Gribas procesa struktūra. Gribas piepūle. 

Personības gribas īpašības. Gribas audzināšanas un pašaudzināšanas iespējas. 

4. Personības individuāltipoloģiskās īpatnības. 

Diferenciālās psiholoģijas vispārējās problēmas. Personības tipoloģijas problēmas 

(Hipokrāts, I. Pavlovs, E. Krečmers).Temperaments. Jēdziens par temperamentu. 

Svarīgākās temperamentu teorijas. Temperamenta izpratne mūsdienu zinātnē. 

- 111 -

5. Attīstības psiholoģijas priekšmets, tā uzdevumi. 

Attīstības psiholoģijas kurss, tā struktūra. Attīstības jēdziens. Attīstības galvenās 

problēmas. Attīstības iespējamās tendences. 

6. Cilvēka psihiskās attīstības rādītāji, virzītājspēki. 

Mācību un attīstības savstarpējā saistība (E.Torndaiks, Ž.Piažē, Ļ.Vigotskis). 

7. Cilvēka attīstības psiholoģijas izpētes metodes. 

Pētīšanas un diagnostikas metodes attīstības psihologijā. Novērošana, introspekcija, Gezella 

logs. Eksperiments, tā veidi. Pārrunas, intervijas, anketēšana, darbības rezultātu analīze, 

reitings. Testi, to veidi. Specifiskās attīstības psihologijas metodes ( mātes dienasgrāmata, 

dvīņu metode, longitudinālie un šķērsgriezumi). 

8. Psihiskās attīstības likumsakarības un faktori. 

Psihiskās attīstības likumsakarības (nevienmērīgums, integrācija, kompensācija, p’areja no 

bioloģiskās nosacītības uz sociālo). Psihiskās attīstrības faktori ( bioloģiskais, sociālās 

vides un paša cilvēka aktivitātes faktors). 

9. Psiholoģijas zinātnē plašāk pazīstamās cilvēka attīstības periodizācijas. 

Vecumposmu periodizācijas jēdziens. Periodu izdalīšanas kritēriji. Vecumposmu 

periodizācijas veidi. Jaunveidojumi psihiskajā attīstībā. Attīstības krīzes un senzitīvie 

periodi. 

10. Socializācijas jēdiens, avoti, mehānismi, faktori. 

Socializāčijas jēdziens, centrālās problēmas. Socializācijas avoti, mehānismi (identifikācija, 

dzimumu tipizācija, atdarināšana, ietekmēšana, sociālā facilitācija un sociālā ingibīcija, 

konformisms). Socializācijas faktori (makrofaktori, mezofaktori un mikrofaktori). 

Socializācijas procesa realizācijas ceļi. 

11. „Riska grupas” bērnu uzvedības īpatnības. Uzvedības cēloņi. Uzvedības noviržu 

raksturojums: Sociāli ielaistie bērni, pedagoģiski ielaisti bērni, dezadaptēti, bērni ar 

pazeminātu intelektuālu aktivitāti, devianti un delinkventi bērni. 


Eseja par izvēlēto tēmu, esejas prezentācija un aizstāvēšana, 2 kolokviji un diferencēta ieskaite. 


1. Bogoslovska V. Vispārīgā psiholoģija. R. Zvaigzne, 1978; 

2. Boulbijs Dž. Drošais pamats. Vecāku un bērnu savstarpējā pieķeršanās – cilvēka veselīgas attīstības 

priekšnoteikums. R. Apg. Rasa ABC, 1998.- 198 lpp. 

3. Božoviča L.Personība un tās veidošana skolas gados. R., Zvaigzne. 1979 

4. Holopova G. Personības individuāli tipoloģiskās īpatnības un saskarsme. Daugavpils, 1994; 

5. Karpova Ā. Personība, teorijas un to radītāji. R., Zvaigzne ABC, 1998. 

6. Kruteckis V. Skolēnu mācīšanas un audzināšanas psiholoģija. R., Zvaigzne, 1978; 

7. Kulbergs J. Krīze un attīstība.- Liepāja, LPA . Tulk no zviedru val. 1998. 

8. Petrovskis A. Populārās pārrunas par psiholoģiju. R., Zvaigzne, 1979; 

9. Svence G. Attīstības psihologija.- R. Zvaigzne ABC, 1999. 

10. Vilks A. Deviantoloģija. R.: RaKa. 2002. 

11. Vorobjovs A. Psiholoģijas pamati.- Rīga, “Mācību apgāts”, 1996; 

12. Баттерворт Д., Харрис М. Принципы психологии развития. Пер. с англ. М.: Когито- Центр, 

2000.- 350 с. 

13. Годфруа Ж. Что такое психология. М.: Мир, 1992. Часть 1.,II. 

14. Крейг Г. Психология развития. Спб.: Изд. Питер, 2000.- 992 с. 

15. Майерс Д. Психология.- Мн.: ООО Попурри, 2001.- 848 с. 

16. Немов Р. С. Психология – М.: Просвещение, 1994 

17. Петровский А. В. Общая психологтя – М.: Просвещение, 1986. 


1. The Blackwell handbook of social development / edited by Peter K. Smith and Craig H.Hart.- 2004. 

2. Bandura, A. (1989) Social cognitive theory. In R. Vasta (Ed.), Annals of child development. 

Greewich, CT: JAI Press. 

3. Bowlby, J. (1988). A secure base. New York: Basic Books. 

4. Erikson, E.H. (1963) Childhood and society (2.ed.). New Youk: Norton. 

5. Gardner, H. (1983). Frames of mind. New York: Basic Books. 

- 112 -

6. Gilligan, C. (1982) In a different voice: Psychological theory and women’s development. 

Cambridge, MA: Harvard University Press. 

7. Kohlberg, L. (1981). Essays on moral development: Vol.1. The philosophy of moral development. 

New York: Harper&Row. 

8. Kohlberg, L. (1984). Essays on moral development: Vol.2. The psychology of moral development. 

New York: Harper&Row. 

9. Piaget, J. (1950). The psychology of intelligence. (M.Persy&D.E. Berlyne, Trans). New York: 

Harcourt Brace. 

10. Adlers A. Psiholoģija un dzīve. R.: IdeA, 1992., 179 lpp. 

11. Адлер А. Практика и теория индивидуальной психологии. М.: 1995. 

12. Бандура А., Уолтерс Р. Подростковая агрессия. Изучение влияния воспитания и семейных 

отношений. Пер. с англ. М.: Апрель – Пресс, Изд. ЭКСМО – Пресс, 1999,- 512 с. 

13. Выготский Л. С. Психология .Изд. ЭКСМО- Пресс, 2000 .– 1008 с. 

14. Годфруа Ж. Что такое психология. М.: Мир, 1992. 

15. Эриксон Э. Детсво и общество. Спб.- 1996. 

16. Эриксон Э. Идентичность.: Юность и кризис. М, 1996. 

17. Флейк-Хобсон К., Робинсон Б. Мир Входящему: Развитие ребенка и его отношения с 

окружающим миром. Пер. с англ. М.: Центр общечеловеческих ценностей, 1992. 

18. Фромм Э. Душа человека. М ,1992. 

19. Харрис Р. Психология массовых коммуникаций. Спб. ЕВРОЗНАК, 2001. 


British Journal of Developmental Psychology 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” A. daļa 


General and developmental psychology 


Piezīmes: 

- 113 -

Nosaukums SASKARSMES PSIHOLOĢIJA 




Zinātnes nozare Psiholoģija 

Zinātnes apakšnozare Sociālā psiholoģija 


Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, 

docents 

Dr. psych., Valērijs Makarevičs – IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts, vadošais pētnieks 


Nav 


.Studiju kursa ietvaros saskarsmes parādība tiek aplūkota kā process. Tiek izprasti saskarsmes 

veidi, stili un struktūras elementi, kā arī procesa norises likumsakarības. Studenti aplūko 

saskarsmes norises īpatnības pedagoģiskā procesā, apgūst un attīsta komunikatīvās 

pamatprasmes grupveida nodarbību laikā. 



Kursa mērķis: Aplūkot tipiskās saskarsmes problēmas, iepazīstināt studentus ar dažādām 

saskarsmes stratēģijām. 

1. Saskarsmes jēdziens, struktūra un paņēmieni. 

2. Saskarsmes veidi, dimensijas, saturs. Iedarbības mehānismi saskarsmes procesā. 

3. Saskarsmes un kognitīvo procesu saistība. Emocionālo stāvokļu loma saskarsmē. 

4. Saskarsmes sociālpsiholoģiskie mehānismi: psihiskā inficēšanās; suģestija; atdarināšana. 

5. Saskarsmes stili. Rituālā, manipulatīvā, humānistiskā saskarsme. 

6. Profesionālā pedagoģiskā saskarsme: pedagoģiskās saskarsmes stili; pedagoģisko iedarbību 

struktūra; frontālā un diadiskā saskarsme; didaktiskā saskarsme. 

7. Psiholoģiskie ietekmes paņēmieni saskarsmē: “personvārds”, “attiecību spogulis”, 

“pacietīgais klausītājs”, “privātā dzīve”, komplimentu veidošanas kārtulas. 

Komunikatīvo prasmju attīstības paņēmieni. Praktisko grupveida nodarbību bloks: lietišķās 

pārrunas, pārrunu vadīšanas stils, publiskās uzstāšanās īpatnības, klausīšanās prasme u.c. 


Tiek prasīta 50% seminārnodarbību apmeklēšana un eksāmena nokārtošana. 


1. Alekse I. Runātprasme. R., RaKa, 2003. 

2. Denijs R. Prasme sazināties un uzstāties., “Jāņa Rozes apgāds”, 2002. 

3. Kupčs J., Saskarsmes būtība., Zvaigzne ABC, 1997. 

4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoģija. R., “Kamene”, 1994. 

5. Pīzs A., Ķermeņa valoda. R., Jumava, 1995. 

2. 6. Бороздина Г. В. Психология делового общения: учебное пособие. -М.: ИНФРА-М, 

2000. 

3. 7. Парыгин Б.Д. Анатомия общения. – СПб.: Изд-во Михайлова В.А., 1999. 

4. 8. Психология и этика делового общения/ Под ред. Проф. В.Н. Лавриненко.-М.: 

ЮНИТИ-ДАНА, 2003. 

- 114 -

5. 9. Реан А.А., Коломинский Я.Л. Социальная педагогическая психология. –СПб.: 

Питер, 1999. 

6. 


1. Dubkēvičs L. Saskarsme: lietišķā etiķete., R., Jumava, 2003. 

2. Veics V. Uzvedības kultūrai. R., Avots, 1992. 

3. Veics V. Uzvedības kultūra saskarsmē 1. daļa, -R., RaKa, 1998. 

4. Veics V., Uzvedības kultūra saskarsmē 2. daļa, -R., RaKa, 2000. 

5. Беркли-Ален М. Забытое искусство слушать. – СПб.: Питер Пресс, 1997. 

6. Рюкле Х. Ваше тайное оружие в общении. Мимика, жест, движение. – М.: АО 

«Интерэксперт», 1996. 





Interpersonal communication psychology 


Piezīmes: 

- 115 -

Nosaukums 




Zinātnes nozare Bioloģija 

Zinātnes apakšnozare Cilvēka fizioloģija 


Līga Antoņeviča, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente 

Irēna Kuņicka, Anatomijas un fizioloģijas katedra. lektore 

Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības 

veicināšana 


Nav 


Kursa ietvaros tiek apgūtas zināšanas par bērna organisma morfofunkcionālajām dažādos 

ontoģenēzes periodos, ka arī tiek apgūtas prasmes un iemaņas funkcionālo rādītāju izpētē un 

novērtēšanā, skolēna higiēna, veselības veicināšana. 


Lekciju 16st., praktiskās nodarbības 16 st. 

Teorētiskā daļa 

Bērna augšanas un attīstības vispārējās likumsakarības. Ārējo un iekšējo faktoru ietekme. 

Kritiskie periodi. Vecumposmu periodizācija. Fiziskā attīstība, tās izpētes metodes. Balsta un 

kustību sistēmas vecumīpatnības. Bērnu un pusaudžu fiziskās darba spējas. Elpošanas orgānu 

sistēmas vecumīpatnības. Sirds un asinsrites sistēmas vecumīpatnības. Asins sastāva 

vecumīpatnības. Limfātiskās sistēmas vecumīpatnības. Gremošanas orgānu sistēmas 

vecumīpatnības. Vielmaiņas vecumīpatnības. Urīnizvadsistēmas vecumīpatnības. Āda, mati, nagi 

to vecumīpatnības un higiēna. Nervu sistēmas vecumīpatnības. Darba un atpūtas režīms 

skolēniem. Augstākās neirālās darbības vecumīpatnības. Redzes sensorās sistēmas 

vecumīpatnības. Tuvredzības cēloņi, profilakse. Dzirdes sensorās sistēmas vecumīpatnības. 

Dzirdes traucējumu cēloņi un pazīmes, profilakse. Iekšējo sekrēcijas dziedzeru vecumīpatnības. 

Jaunieša reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Jaunietes reproduktīvās sistēmas 

vecumīpatnības. Personīgā higiēna. 

Praktiskā daļa 

Veselības veicināšana un veselības izglītība mācību un audzināšanas iestādēs. Starppriekšmetu 

saikne, veselības tēmu integrācija mācību programmās un ārpusklases pasākumos. Uz problēmu 

risināšanu un dzīvesprasmju attīstīšanu orientētas efektīvas mācību un ārpusklases darba 

metodes. Sadarbība ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Ārpusskolas aktivitātes. 

Veselību veicinošās skolas Latvijā, VVS projekti. 


Eksāmens 


1. Āboliņa M. Kā aug mūsu bērns. - Datorzinību centrs, 1998. 

2. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un 

profesionālās izglītības iestādēm. MK noteikumi Nr.610, 2002. 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=69952 

3. Valtneris A. Bērnu un pusaudžu fizioloģija. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

- 116 -

4. Хрипкова А. Антропова М .и др. Возрастная физиология и школьная гигиена. М.: 

Просвещение, 1990. 

5. Сапин М., Брыксина З. Анатомия и физиология детей и подросков. Учеб. Пособие 

для студ. пед. вузов. – М. Академия, 2002. 


1. Mauriņa L., Tripāne T. Ieteicamās fiziskās aktivitātes bērniem ar dažādiem veselības 

traucējumiem. – R.: MADRIS, 1999. 

2. Melngaile A. Skolēnu uztura kvalitātes pilnveidošana. R.: 2001 

3. Krūmiņa D., Kokare I. Latvijas bērnu fiziskas attīstības normatīvi R.: Nacionālais 

apgads,2005 

4. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: SAC, 2002. 

5. Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība. R.: Rasa ABC, 2002 

6. Žurnāli “Sveiks un vesels”. 1996. – 1997. 

7. Стальков Е., Панин В. Валеология. - ФГУИПП Янтарный сказ, 2001. 

8. Гигиена. Под ред. Г.И. Румянцева. М.: Просвещение, 2001. 


1. 36,6 – Veselīgāk. Saskanīgāk. Gudrāk. (DU, P-1) 

2. Veselība (DU, P-1) 

3. DOCTUS(DU, P-1) 

4. Latvijas Ārsts (DU, P-1) 

5. Vides Vēstis (DU, P-1) 

6. Mans Mazais 

7. Mans Mazais skolā 




PUPILS’AGE GROUP PHYSIOLOGY AND HEALTH PROMOTION 


Piezīmes: 

- 117 -

Nosaukums MĀCĪBU PLĀNA TEORIJA, IZVEIDE UN 

IZVĒRTĒJUMS 


Kredītpunkti 2 KP 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu 24 st. nepilna laika studiju programmā 

skaits semestrī) 

32 st. pilna laika studiju programmā 


Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoģija 


Dr. paed., prof. Jeļena Davidova, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

Dr. paed., prof. Elfrīda Krastiņa, IVF Mācību metodiku katedra 

PhD., pētniece I.Mičule, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr. habil. paed., prof. Jānis Pokulis, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra 


Nav 


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. 

Kurss paredz veicināt pedagoģiskās domāšanas attīstību metodoloģiskā līmenī, palīdzot atrast 

jēgas un dziļāku izpratni par filozofiskajām likumsakarībām mācību plāna un satura attīstības 

vēsturiskajā un mūsdienu aspektā. 


1. Izglītības mērķi un mācību plāna un satura attīstība. 

2. Mācību plāna un satura attīstība vēsturiskajā skatījumā. 

3. Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. Dekarta un Ņūtona pasaules 

skatījumu ietekme uz mācību plānu. Zinātniskais mācību plāns. Pārraidīšanas pieejas, 

atomisms, vērtību neitrālā loma mācību plāna īstenošanā. 

4. Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. Evolūcija un entropija, 

līdzsvars un nelīdzsvars, pamats mācību plāna veidošanai. Uz darbību pamatotais un 

pārveidotais mācību plāns. 

5. Mūsdienu filosofijas, kas palīdz paplašināt izpratni par mācību plānu veidošanu: 

fenomenoloģija, poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, 

pragmatisms. 

6. Mācību plāna un satura akcenti mūsdienās: domāšanas un saprašanas refleksija, 

paaugstināts jūtīgums, vēsturisks pamats, kontekstuālās jēgas, praktiska darbošanās. 

7. Nozīmīgie teorētiskie piedāvājumi mācību plāna attīstība: Piažē, Bruners, Vaitheds u. c. 

8. Mācību plāna matricas konstruēšana: mācību plāna izskaidrojošie jēdzieni. Mērķi, 

uzdevumi, praktiskā darbība, pašorganizācija, metafizika, epistemoloģija, aksioloģijas 

izvērtēšana un pašizvērtēšana. 


Eksāmens 


1. Clark, E.T. Jr. 1997. Designing and Implementing an Integrated Curriculum: a Student – 

Centered Approach. Brandon: Holistic Education Press. 

2. Dewey, J.1996. Democracy and Education. New York. 

3. Dewey, J. 1990. The School and Society. The Child and the Curriculum. Chicago, IL: 

The University of Chicago Press. 

4. Doll W. 1993. Post – Modern Perspective on Curriculum New York and London. 

5. Miller, R. (ed.) 1995. Educational Freedom for Democratic Society. Brandon, VT: 

Foundation for Educational Renewal. 

6. Field Guide to Educational Renewal. Vermont Restructuring Collaborative. 1994. 

- 118 -

Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 

7. Gudjons, H. 1998. Pedagoģijas pamatatziņas. R.: Zvaigzne ABC. 

8. Hlebowiths, P.W. 1993. Radical curriculum theory revised. NY: Longsman. 

9. Jachson, Ph. (ed.) 1992. Handbook of research o curriculum. NY: Macmillan. 

10. Jencks, C. 1986. What is post – modernism? NY: St.Martin’s Press. 

11. Kinsheloe, J., Pinar W. 1991. Curriculum as social psychoanalysis: The significance of 

place. Albany: SUNY Press. 

12. Miller, J.P. 1993. The Holistic Curriculum. OISE Press. 

13. Miller, J. (ed.) 1995. Educational Freedom for a Democratic Society: A Critique of 

National Goals, Standards, and Curriculum. Brandon, VT: Resourse Center for 

Redesigning Education. 

14. Prets, D. 2000. Izglītības programmu pilnveide. – R.: Zvaigzne ABC. 

15. Slattery, P. 1995. Curriculum Development in the Postmodern Era. NY and London. 

16. Squires. J. (ed.) 1993. Principled Positions: Postmodernism and the Rediscovery of 

Value, London: Lawrence and Wishart. 

17. Bloom, B. (ed.) 1994. Taxonomy of Education Objectives Book I. Cognitive Domain. NY 

and London. 

18. Usher, R., Edwards R. 1994. Postmodernism and Education. London and NY. 

19. Walker, D., Soltis, J. 2004. Curriculum and Aims. NY: Teachers College Press. 

20. Woolgar S. (ed.) 1991. Knowledge and Reflexivity. London: Sage. 



1. “Curriculum Journal” 

2. “Curriculum Review” 

3. “Journal of Curriculum Studies” 

4. “Journal of Curriculum and Supervision” 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs” 


Curriculum theory and evaluation 


The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers 

an insight into theories of curriculum development and evaluation from modernistic and 

postmodernistic perspectives. 

- 119 -

Nosaukums SKOLOTĀJA PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES 

PILNVEIDE 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6 


Apjoms (akadēmisko kontaktstundu 24 st. nepilna laika studiju programmā 




Zinātnes apakšnozare Pieaugušo pedagoģija 


PhD, as. profesore Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.psych., profesore Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.paed., pētniece Mārīte Kravale, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr.paed., pētniece Pētniece A.Skrinda, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 


Nav 


Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas studentiem. Studiju kurss 

piedāvā apskatīt pedagoga profesionālo pilnveidi tās kopveselumā, profesionālās pilnveides 

īpatnības un piedāvā pilnveidot savu profesionālo identitāti, izmantojot dažādus paņēmienus. 


1. Pedagoga profesija, profesionālā pilnveide un profesionālā identitāte – teorētiskais, 

vēsturiskais, kritiskais un personiskais aspekts; situācija Latvijā un pasaulē 

2. Pedagoga profesionālās identitātes attīstība, svarīgākie paņēmieni -pārdomas, 

vizualizācija, brīvā rakstīšana, klausīšanās, vērošana, pašrefleksija; paradoksālais un 

globālais domāšanas veids skolotāja profesionālajā izaugsmē 

3. Skolotāja garīgās izaugsmes praktikums: savas pedagoga identitātes apzināšanās, 

pilnveide un izvērtējums 


Diferencētā ieskaite 


1. English, L., Fenwick, T. & Parsons, J. (2003) Spirituality of Adult Education and Training. 

Malabar, FL: Krieger. 

2. Eriksons E.H. (1998)Identitāte: Jaunība un krīze. Jumava. 

3. Griffin, David Ray (1988) (Ed.). Spirituality and Society: Postmodern Visions. Albany, NY: 

SYNY Press. 

4. Hocking, D., Haskell, J., Linds, W. (eds.) 2001. Unfolding Bodymind: Exploring Possibility 

through Education. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal. 

5. King, U. (2001) (ed.) Spirituality and Society in the New Millennium. Portland, OG: Sussex 

Academic Press. 

6. Kuzmic, J. (1994). A beginning teacher's search for meaning: Teacher socialization, 

organizational literacy, and empowerment. Teaching and Teacher Education, 10, 15-27. 

7. Lipka, R. & Brinthaupt, Th. (eds.) (1999) The Role of Self in Teacher Development. Albany, 

NY: SUNY. 

8. McGowen, K.R. & Hart, L.E. (1990) “Still different after all these years: Gender differences 

in professional identity formation.” Professional Psychology: Research and Practice. 21: 118- 

123. 

9. Meeus, W. (1993) “Occupational identity development, school performance, and social 

support in adolescence.” Adolescence. 28 (112)(Winter): 809. 

10. Nucho, A., Vidnere, M. (2002) Garīgās veselības veicināšana. – R.: Raka, - 104 lpp. 

11. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. 2002. The Primal, the Modern, and the Vital Center: A 

Theory of Balanced Culture in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational 

Renewal. 

- 120 -

12. Palmer, P. (1983/1993) To Know as We are Known: Education as a Spiritual Journey. New 

York, NY: Harper & Row. 

13. Palmer, P. (1998) The Courage to Teach: Exploring the Inner Landscape of a Teacher’s Life. 

San Francisco, CA: Jossey-Bass Publishers. 

14. Pipere, A. (2000). Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach: 

Proceedings of II International Conference Person. Color. Nature. Music (pp. 46-53), 

Daugavpils, Latvia. 

15. Poe, R.E. (1991) “Developmental changes in vocational identity among college students.” 

Journal of College Student Development. 32: 249-252. 

16. Simon, B. (2004) Identity in Modern Society: A Social Psychological Perspective. Blackwell 

Publishing. 

17. Sinetar, M. (2000) Spiritual Intelligence: What We Can Learn from the Early Awakening 

Child. New York, NY: Orbis. 

18. Sloan, D. 1983. Insight – Imagination: The Emancipation of Thought and the Modern World. 

Brandon, VT: Resourse Center for Redesigning Education. 

19. Smits E.D.(1997) Nacionālā identitāte. AGB. 

20. Tacey, D. (2004) The Spiritual Revolution: The Emergence of Contemporary Spirituality. 

NY: Jossey-Bass. 

21. Vondracek, F.W. (1990) “Current status of the concept of vocational identity.” Man & Work. 

3 Dec (1-2): 80-76. 

22. Vondracek, F.W. (1995) “Vocational identity across the life-span: A developmentalcontextual 

perspective on achieving self-realization through vocational careers.” Man & Work. 

6 (May) (1-2): 93-85. 

23. Waidtlow, D. “Early employment experiences and vocational identity among lower income 

young adults” (UC Davis, Education). 

http://www.iir.ucla.edu/research/grad_conf/2002/waitdlow.pdf (2005.27.07) 

24. Л.Б. Шнейдер.(2004) Профессиональная идентичность: Теория, эксперимент, 

тренинг: Учеб. пособие. -М.:Издательство Московского психолого-социального 

института; Воронеж: Издательство НПО "МОДЭК", 600с. - (Серия "Библиотека 

психолога"). 


1. Capra F (2002) The Hidden Connections: Integrating the Biological, Cognitive, and Social 

Dimension of Life into a Science of Sustainability. NY: Doubleday 

2. Moore, M. (1998) Teaching from the Heart: Theology and Educational Method. Harrisburg, 

PA: Trinity Press International. 

3. Siliņš, I. 1999. Lielo patiesību meklējumi. Rīga. 

4. Švarcs, A., Švepe, R. 1999. Par garīgo labklājību. Rīga. 

5. Ungoed-Thomas J. Vision of a School. Londin and Washington. 1997. 


1. “Encounter” 

2. “Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education” 

3. “Paths of Lerning” 

4. “Organizational behavior” 

5. “Teaching and Teacher Education” 

6. “Journal of Vocational Behavior” 

7. “International Journal of Leadership in Education” 

8. “Curriculum Leadership” 


Profesionālo maģistra studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs” 


Development of teacher’s professional identity 


The course is intended for students of Master study program. The course observes teacher’s 

professional identity as holistic category, examines particularities of teacher’s professional 

development, and offers to develop own professional identity using different strategies. 

- 121 -

Nosaukums Izglītība daudzkultūru vidē 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits 32 st. nepilna laika studiju programmā 

semestrī) 


Zinātnes nozare 



PhD, as. profesore Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 




Kurss ir paredzēts akadēmiskās maģistra programmas „Pedagoģija” studentiem. 

Kurs piedāvā iespēju iepazīties ar teorētiskajām, filozofiskajām un metodoloģiskajām pieejām 

multikulturālai daudzveidībai mācību procesam mūsdienās. 

Kurss sniedz priekšstatu par Eiropas valstu modeļiem un koncepcijām multikulturālas 

izglītības veikšanā. Kritiski izvērtēt Latvijas izglītības patreizējo situāciju multikulturālās 

vides veidošanā. 

Kursa apraksts – plāns 

1. Multikulturālisma konceptuālais pamats: kultūra, nācija, etniskums un sabiedrība, 

nacionālā, reliģiskā, dzimuidentitāte, piemērošanās citai kultūrai. 

2. Multikulturālās izglītības būtība. Vēsturisks ieskats multikulturālas izglītības 

koncepcijas izveidē. Dažādu valstu pieredze multikulturālas izglītības veicināšanā. 

3. Kultūru dažādība un sociālā dinamika: varas hierarhija, pārākums un subordinācija 

dažādu kultūru grupās, aizspriedumi, stereotipi, attieksmes, tolerance. 

4. Multikulturālā situācija Latvijā: etniskās grupas un minoritāšu kultūras, to simboli, 

tradīcijas, vērtības- kopīgais atšķirīgais. 

5. Strapkultūru izglītība: mērķis, iezīmes, modeļi, plurālistiska izglītība, kultūrai 

atbilstošas pieejas izglītībai, ietverošs strapkultūru mācību plāns 

6. Starpkultūru mācību process skolēnu ilgtspējīgai attīstībai: starpkultūru dialogs 

mācību procesā, skolēnu kultūras piederības un identitātes izpēte un veicināšana 

7. Iekļaujošās izglītības dažādie aspekti (rase, dzimums, soc. grupas, cilvēki ar īpašām 

vajadzībām). Dzimumu līdztiesības jautājumi: dzimumu stereotipi, lomas, 

aizspriedumi. Dzimuma apzināšanās un dzimumsocializācijas agenti 




1. Aldridge, J. Goldman, R.,(2002). Current Issues and Trends in Education. Boston, 

MA: Allyn and Bacon, 2002 

2. Banks, J.A., McGee, C.A. (1997). Multicultural Education. Issues nd perspectives. 

(3rd ed.)Boston, London, Toronto: A Viacom company 

3. Belenky, M. F., Clinchy, B.M, Goldberger, N.R. (1986). Women’s ways of knowing. 

The Development of Self, Voice, and Mind. NY: Basic Books. 

4. Campbell, D. (1996). Choosing Democracy: A Practical Guide to Multicultural 

Education.- Merrill Prentice Hall, 1996. 

5. Ceļvedis Starpkultūru izglītībā.(2004). - R.: Īumsils 

6. Freire, P.(1970). Pedagogy of Oppressed. NY: Sea view 

7. Gilligan, C.(1982). In a different voice: Psychological theory and women’s 

development. Cambridge, MA: Harvard University Press 

8. Hill, R., Sandlier, B. R. The Classroom Climate: A chilly one for women’s 

development. Cambridge, MA: Harvard University Pres, 1982 

9. Izglītības likums, 1998 

10. Jaunās balsis. Bērns mūsu vidū: Jauniešu attieksme pret sabiedrību.UNICEF LR 

Nacionālā komiteja 

- 122 -

11. Krastiņa, E., Bērziņa Ž. Lūciņa Z, Zaķe D., Čigānu identitāte multikulturālā skolā.- 

R.: Izglītības iniciatīvu Centrs, 2005 

12. Lebeer, J. Mācīšanās kā mācīties iekļaujošā vidē. Hampsphere: Down Syndrome 

Educational Trust 

13. Mēs visi līdzīgi vai atšķirīgi? Strapkultūru identitāte multikulturālā skolā.- R.: 

Izglītības iniciatīvu Centrs, 2005 

14. Nieto, S. Affirming Diversity: The Sociopolitical Conext of Multicultural Education. 

New York: Longman, 2000. 

15. Nīmante, D. Speciālās izglītības laboratorija sākumskolas un pamatskolas 

skolotājiem Privātā pamatskola „Patnis” , Sorosa fonds – Latvija, 1998 

16. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Sociālā psiholoģija , Rīga, 1996 

17. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: Skolu Atbalsts 

Centrs, 2000 

18. Sleeter, C., Grant, C. Making choices for multicultural education: Five approaches to 

race, class, and gender (2nd ed. ). New York: Merrill, 1994. 

19. Stenforda, K., Danielsa, E. R. Iekļaujošas klases radīšana.- R.: SFL, 1999 


Kultūru daudzveidība un iecietība Latvijā: Dati, fakti, viedokļi.- R.: IUMSILS, 2003 

Nacionālā programma iecietības veicināšanai.- R.: IUMSILS, 2004 

Sabiedrības integrācija Latvijā: Valsts Programma. – R.: IUMSILS, 2004 


„Multicultural Education” 

„Multicultural Educational Journal’ 

„Multicultural Review” 

„Multicultural Teaching” 

„Multiculturalism” 

„Social development” 

INTERNET resursi: 

Valts Cilvēktiesību birojs www.vcb.lv 

LU Cilvēktiesību institūts www.humanrights.lv 

Sabiedriskās politikas portāls- www.politika.lv 

UNITED for Intercultural actions www.unitedagainstracism.org 

Taking in global www.takingitglobal.org 

Electronic Magazine of Multicultural education 

Multicultural Pavilion http://www.edchange.org/multicultural/ 

Multicultural Educational Internet Resource Guide 

ERIC (Educational Resources Information Center) 

Electronic Magazine of Multicultural Education -- 

http://www.eastern.edu:93/publications/emme/previous.html 

Multicultural Pavilion -- http://www.edchange.org/multicultural/ 

Multicultural Education and Ethnic Groups: Selected Internet Sources -http://wwwlibrary.csustan.edu/lboyer/multicultural/main.htm 

Clearinghouse for Multicultural/Bilingual Education -- 

http://departments.weber.edu/mbe/htmls/mbe.html 

Multicultural Education Internet Resource Guide -- http://jan.ucc.nau.edu/~jar/Multi.html 

Profesionālās asociācijas: 

Index of Professional Organizations for Multicultural Educators http://wwwbcf.usc.edu/~cmmr/proforg.html 

National Association for Multicultural Education (NAME) http://www.nameorg.org/ 

National Association for Bilingual Education (NABE) http://www.nabe.org/ 


Profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” 


Education in multicultural society 


The course is intended for students of master study program „Pedagogy” . Theoretical, 

philosophical , and methodological approaches to multicultural diversity of in contemporary 

educational process are offered for the discussion 

Piezīmes: 

- 123 -

Nosaukums 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits 

semestrī) 

Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā: 

zinātniskā darba izstrādes teorētiskais seminārs, 

kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības pamati 

32 kontaktstundas 




Irēna Kokina, Dr.psych., Pedagoģijas un Pedagoģiskās Psiholoģijas katedras asociētā profesore 

Dr.psych., profesore Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Dr. paed., prof. Jeļena Davidova, IVF Pedagoģijas un Pedagoģiskās Psiholoģijas katedra 


Zinātniskā darba izstrādes pamati 


Iepazīstināt studējošos ar zinātniski pētnieciskā darba teorētisko un praktisko uzbūvi, ar zinātniskās 

izziņas specifiku, izveidot nepieciešamas iemaņas patstāvīga zinātniski pētnieciska darba veikšanai, 

zinātnisko pētījumu analīzei un verifikācijai, kā arī pētījuma (maģistra darba) izveidei. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra 

Ievadlekcijas – 8 stundas 

Praktiskās nodarbības un semināri par zinātniskā darba izstrādes posmiem, darba kompozīcijas izveidi – 

16 stundas 

Kursa saturs 

Lekcijas: 

1. Priekšstats par zinātni un zinātnisku darbu. Zinātņu tipoloģija un sistēma. Zinātniskuma kritēriji. 

Zinātniskuma ideāls. Pētnieciskā izziņa, tās īpatnības, iespējas un ierobežojumi. Sociālās izziņas 

drošums un ticamība. Subjektivitātes un objektivitātes korelācija. 

2. Pētniecības metodes. Metožu tipoloģija. Pētījuma metodoloģija. 

3. Pētījums (maģistra darbs). Pētījuma loģika un struktūra: ievads; teorētiskā daļa; praktiskā 

(lietišķa, empīriskā) daļa; secinājumi. 

4. Pētījuma izstrāde: pētāmās problēmas izvēle; tēmas formulējums, zinātniskās pētniecības darba 

plānošana; darba mērķa izvirzīšana un uzdevumu formulēšana; informācijas avotu un literatūras 

apzināšana; pētījuma metožu izvēle; informācijas analīze un sintēze. 

5. Kvalitatīvās un kvantitatīvas pētniecības izvēles un izmantošanas pamatojums. 

6. Darba noformēšana. Zinātniskā aparāta izveide. 

Praktiskās nodarbības: 

Praktiskajās nodarbības tiek raksturotas, pamatotas un aizstāvētas maģistranta iestrādes maģistra darba 

ievadam (tēmas izvēles pamatojums, tēmas tematiskās un hronoloģiskās robežas, tēmas zinātniskā 

aktualitāte un praktiskais nozīmīgums, iegūto (paredzēto) rezultātu pielietošanas iespējas, darba mērķis, 

uzdevumi un hipotēze, pētījuma priekšmets un objekts, tēmas novitāte, pētījuma struktūra, nozīmīgākie 

pētījumi, kas saistīti ar izvēlēto tēmu, citi avoti, dokumenti un empīriski dati, kas ir nepieciešami darba 

izstrādei. 


Eksāmens 


- 124 -

1. Albrehta Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā. Metodika, izstrādne. R.: Māc. Grām, 1998.- 104. lpp. 

2. Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ar Microsoft Exel ikvienam I, II d. – R.: Datorzinību centrs, 

1999.,2000. 

3. Bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana un aizstāvēšana. Noteikumi. – Daugavpils, 1994. 

4. Benešs H. Psiholoģijas atlants (attēli un teksti) I d. –R.: Zvaigzne ABC, 2000.- 248 lpp. 

5. Broks A. Izglītības sistemoloģija.- R.: RaKa, 2000.- 176 lpp. 

6. Broks A., Geske A., Grīnfelds A., Kangro A., Valbis J. Izglītības indikatoru sistēmas. A.Kangro 

un A.Grīnfelda red. – Monogr. Sērija: Izglīt. pētniec. Latvijā.- R.: Māc.grām., 1998.- 280 lpp. 

7. Geske A., Grīnfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes.- R.: RaKa, 2001.- 108 lpp. 

8. Stake R.E. The Art of Case Study Research. – London, etc., 1995. 

9. Kručiņina M., Magdaļenoka I. Mūsdienu skolas vadība.- R.: RaKa, 2001.- 223 lpp. 

10. Kokina I. Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un aizstāvēšana. 

(metodiskie norādījumi). D-pils, DU, izd. Saule, 2002.- 28 lpp. 

11. Kursa darbu, bakalaura darbu un maģistra darbu izstrāde. – Rīga, 1997. 

12. Kūle M., Kūlis R. Filosofija.- R.: Burtnieks, 1996.- 656 lpp. 

13. Lasmanis A. Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos.- 

R.: Māc.apgāds NT, 1999. 

14. Pedagoģisko terminu skaidrojošā vārdnīca. (Autoru kolektīvs V.Skujiņas vad.).- R.: Zvaigzne 

ABC, 2000.- 248 lpp. 

15. Rasčevska M. , Kristapsone S. Statistika psiholoģijas pētījumos.- R.: SIA JUMI, 2000.- 356 lpp. 

16. Socioloģisko pētījumu metodoloģija, metodika un tehnika. – Rīga, 1981. 

17. Vedins I. Loģika. Māc. grāmata augstskolām.- R.: Avots, 2000.- 519 lpp. 

18. Babbie, E. The Practice of Social Research. – 4 th ed. – Belmont (Calif.), 1986. 

19. Silverman, D. Interpreting Qualitative Data: Methods for Analysing Talk, Text and Interaction. – 

2 nd ed. – London, etc., 2001. 

20. Simon J.L. Basic Research Methods in Social Science: The Art of Empirical Investigation. – 

N.Y., 1969. 

21. Введение в научное исследование по педагогике.- М.: Просвещение, 1988. 

22. Библер В.С. От наукоучения – к логике культуры.- М., 1991. 

23. Гильбух Ю.З. Психодиагностика в школе.- М.: Знание, 1989. 

24. Кларин М.В. Инновации в мировой педагогике.- Рига: Пед. центр Эксперимент ,- 1995.- 

176 с. 

25. Кочетов А.И. Культура педагогического исследования.- 2-е изд. Мн.: Ред. журнала 

„Адукация i выхаванне”, 1996.- 312 с. 

26. Кухарев Н.В. Педагог – мастер, педагог – исследователь. Гомель, 1992. 

27. Скаткин М.Н. и др. Методология и методы педагогического исследования.- М., 1989. 

28. Шевандрин Н.И. Психодиагностика, коррекция и развитие личности. М.: 

Владос, 1998.- 506 с. 


1. Blossfeld, H.-P. and G. Rohwer. Techniques of Event History Modeling: New Approaches to 

Causal Analysis. – Mahwah: N.J.: Erlbaum, 2002. 

2. Boonstra, O., Bruere, L. and P. Doorn. Past, Present and Future of Historical Information 

Science. – Amsterdam: NIWI, 2004. 129 p. 

3. Comparative Methodology: Theory and Practice in International Social Research / ed. by E.Øyen. 

– London, 1990. 

4. Hox, J.J. Multilevel Analysis: Techniques and Applications. – Mahwah, N.J., etc.: Lawrence 

Erlbaum Associates, 2002. 

5. Shepherd, E. and L. Geoffrey. Managing Records: A Handbook of Principles and Practice. – 

London: Faut Publishing, 2003. 336 p. 

6. A Short History of Science. – Garden City (N.Y.), 1959. 

7. Вартофский М. Модели: Репрезентация и научное понимание. – Москва, 1988. 

8. Гадамер Х.-Г. Истина и метод. – Москва, 1988. 

9. Миллс Ч. Социологическое воображение. – Москва, 1998. 

10. Рассел Б. Человеческое познание: Его сферы и границы. – Киев, 1997. 

11. Семенова В.В. Качественные методы: Введение в гуманистическую социологию. – 

Москва, 1998. 

12. Тосака Дзюн. Теория науки. – Москва, 1994. 

13. Уайтхед А.Н. Наука и современный мир // Уайтхед А.Н. Избранные работы по философии. 

– Москва, 1990. 

14. Философия и методология науки. – Москва, 1996. 

15. Ядов В.А. Социологическое исследование. – Москва, 1987. 

- 125 -


Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A 

Acta Universitatis Latviensis 

Sociālo Zinātņu Vēstnesis 

European Journal of Social Psychology 

Social Indicators Research 

International Politics 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs” 


Methodology and organization of research in education: theoretical seminar of producing 

research work, fundamentals of qualitative and quantitative research 


The theoretical part of the course makes the MA students familiar with the theory and practice of 

research work, as well as with some basic approaches and techniques of research work. The 

practical part of the course is focused on the working out of the introductory part of their master’ 

paper, including substantiation of scientific and practical topicality of the research topic, 

forecasting of potential practical output of the research, formulation of research task, aims, 

strategy, subject, object, and hypothesis of the work, compiling the bibliography and analyzing 

theoretical concepts and empirical data presented in research papers. 

Piezīmes: 

- 126 -

Nosaukums Bioloģijas mācību metodika 





Zinātnes apakšnozare Skolu metodika 


Ruta Puida, lektore 

Angelika Paškeviča, lektore 


Zināšanas bioloģijā bakalaura līmenī. 


Kurss ir paredzēts profesionālas studiju programmu “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas 

skolotājs” un “Vidējās izglītības bioloģijas un sociālo zinību skolotājs” studentiem. 

Kurss piedāvā iepazīties ar modernizēta mācību satura realizēšanas iespējām pamatskolā un 

vidusskolā, ko nosaka izglītības standarts (2002.gada 3.janvāra Ministru kabineta noteikumi 

Nr.2.un bioloģijas priekšmeta standarts (pamatskola- MK noteikumi Nr.1027, no 

2006.g.23.decembra, vidusskola - 2008.g. 2.septembra MK noteikumi) Iepazīstina ar bioloģijas 

didaktikas mūsdienu problēmām skolā, bioloģijas mācīšanas un mācīšanās metodēm un 

paņēmieniem un to nozīmi mācību un audzināšanas procesā. Kurss sniedz zināšanas prasmes un 

iemaņas bioloģijas mācīšanā. Iepazīstina ar bioloģijas saturu pamatskolā un vidusskolā tā 

realizēšanas iespējām, satura apguves vērtēšanas mērķiem, sistēmu un veidiem. 


48 st. lekcijas, 32 st. laboratorijas darbi, 16 st. semināri. 

Dabaszinātniskās izpratības veidošana - bioloģijas mācību mērķis. 

Bioloģijas metodikas mērķi, uzdevumi, pamatnostādnes. Bērncentrēta mācīšana un mācīšanās. 

Bioloģija kā zinātne un mācību priekšmets. Izglītības paradigmu maiņa bioloģijas stundās. 

Mācību satura konceptuālais modelis bioloģijā. Interaktivitāte, sadarbība un bilingvisms - 

mūsdienu akcenti bioloģijas mācīšanā. 

Bioloģijas apguvi nosakošie normatīvie dokumenti: priekšmeta Standarts, programma, 

tematiskais plāns, mācību literatūra (pamatskola un vidusskola). 

Izziņas process, izziņas darbības līmeņi, pētnieciskā darbība. Augstākā līmeņa izziņas prasmes. 

Izziņas procesu veicinoša mācību procesa metodika. Metožu daudzveidība, klasifikāciju veid, 

pielietošana. 

Pētnieciskā darbība bioloģijas stundās. Laboratorijas darbi. Zinātniski pētnieciskie darbi 

bioloģijā. Projekti bioloģijas mācīšanā. 

Mācību procesa dažādošanas iespējas: vizuālie uzskates līdzekļi, grafiskie organizatori, audio un 

videomateriāli, IT, enciklopēdijas, uzziņas literatūra, periodiskie izdevumi. Mācību grāmata, tās 

uzdevumi, prasības mācību grāmatu veidošanā.. Mācību grāmatas kvalitātes rādītāji. Mācību 

grāmatas struktūras elementi. 

Bioloģijas skolotāju savstarpējā sadarbība, sadarbība ar citu priekšmetu skolotājiem, pieredzes 

apmaiņa un profesionālā pilnveide. 

Mācību satura apguves līmeņi un vērtēšana. Sasniegumu vērtēšanas mērķi, formas un 

metodiskie paņēmieni. 

Kārtējās vērtēšanas un nobeiguma vērtēšanas darbi, to izveide un izmantošana bioloģijas 

stundās. Diagnosticējošo darbu izveides principi. Valsts pārbaudes darbi. 

- 127 -


Ieskaitītas lekcijas, laboratorijas darbi un semināri, nokārtota diferencēta ieskaite un eksāmens. 


1. Beļickis I., 1990. Didaktiskā doma Latvijā 1920.-30. gados. Rīga, RSKCI. - 44 lpp. 

2. Beļickis I., 2000. Vērtīborientēta mācību stunda. Rīga, RAKA. - 280 lpp. 

3. Fišers R. Mācīsim bērniem mācīties RAKA, 2005.g. 219 lpp. 

4.Hahele R. skolēna zinātniski pētnieciskā darbība, RAKA,2005, 68 lpp. 

5. Praulīte G. Bioloģijas mācību metodika Didaktika RAKA,2008.223.lpp. 

6. Projektu Laiks (informatīvi metodisks materiāls), RAKA, 1998, 128 lpp. 

7. Smits E. Paātrinatā mācīšanās klase , Pētergailis, 2000, 111 lpp. 

8.Metodikas rokasgrāmata skolotājiem LAT2, LVAVP,1999., 197 lpp 

9.Bilingvālā izglītība Metodikas izdevumu sērija, LVAVA, 

10.Eschenhagen D., Kattman U., Rodi D., 1996. Fachdidaktik Biologie. Köln, Aulis Verlag Deubner & 

COKG. - 48 S. 

11.Rubana I.M. Mācies darot, Rīga, RAKA, 162 lpp 

12.Verziļins M.., Korsunska V., 1979. Bioloģijas mācīšnas vispārīgā metodika. Rīga, Zvaigzne. - 341 

lpp. 

13.Willrich L. Food. - Hungtington beach: Teacher Created Materials. Inc., 1993. - 80P. 


1. Bilingvāla izglītība: rokasgrāmata skolotājiem, LVAVP, 2001, 134lpp. 

2. Dabas mācības metodika. Metodiskie norādījumi un materiāli dabas mācības pasniegšanai. 

J.Ģirupnieka redakcijā, Rīga, Valters un Rapa. 1931. - 380 lpp 

3. Davis P.W.,Solomon E.P., Berg L.R., 1990. The World of biology. Philadelphia, Ft.Worth, Chicago, 

San Francisko, Montreal, Toronto, London, Sydney, Tokio Saunders College Publishing. 

4. Dzīvosim dzīvo dzīvi / Ieteikumi vides izglītības ieviešanai skolā 

5. Endrūza Dž., Naitona K. 100 aizraujoši eksperimenti, zvaigzne ABC, 2006, 96 lpp. 

6. IZM VID Vispārējās izglitības programmu paraugi. Normatīvie dokumenti un ieteikumi pamata un 

vispārējas vidējās izglītības iestadēm. Rīga, 1999. 

7. Jank W., Meyer H.,1994. Didactiche Modelle. Frankfürt am Main, Cornelsen Verlag Scriptor. - 464 S. 

8. Karglēns F. Valdorfa pedagoģija, Jumava, 194 lpp. 

9. Kā mācīt, lai iemācītu, Jelgava, Druka, 1995, 116 lpp. 

10. Kā izaudzinat brīnišķīgus bērnus - rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, Valters un Rapa, 2003., 

300 lpp. 

11. Kleber E.W., Kleber G., 1994. Hanbuch. Schulgarten. Biiotop mit Mensch. Weicheim Basel, 

Belz Verlag. – 318 S. 

12.LR Izglītības likums 

13.Magfords S. Mana lielā eksperimentu grāmata,Pētergailis, 79 lpp. 

14. Maslo E. Mācīšanās spēju pilnveide, RAKA, 2003. 193 lpp. 

15.Mācību satura un valodas apguve bioloģijā, metodiski ieteikumio vidusskolu skolotājiem I daļa, 

LVAVA, 2005., 

60 lpp. 

16.Mācību satura un valodas apguve bioloģijā, metodiski ieteikumio vidusskolu skolotājiem II daļa, 

LVAVA, 2007., 

128 lpp. 

17.Metodika un pieredze III, Rakstu krājums par bilingvālo izglītību, LVAVP, 2004. 190 lpp. 

18. Metodika un pieredze IV, Sabiedrības integrācija, LVAVP, 2004. 148 lpp. 

19.Meyer H., 1994. Unterrichtsmethoden. I Theorieband. Frankfurt am Main, Cornelsen Verlag Scriptor. 

- 273 S. 

20.Meyer H., 1997. Unterrichtsmethoden. I Praxisband. Frankfurt am Main, Cornelsen Verlag Scriptor. - 

464 S. 

21.Ornstein A.C., Levine D.U., 1989. Foundations of Education.I. Boston, Dallas, Geneva, Palo Alto 

Princeton, New Jersey, Hounghton Mifflin Company. – 621 P. 

22.Ornstein A.C., Levine D.U., 1989. Foundations of Education.I. Boston, Dallas, Geneva, Palo Alto 

Princeton, New Jersey, Hounghton Mifflin Company. – 621 P. 

23.Pavlovs S. Dabaszinātnes: darbība, modelēšana, dators, Insight @ (Izzināšanas gadu tūkstoši un 

mācību saturs), Rīga 2004, 286 lpp. 

24.Pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1890.g. Antoloģija. - Rīga, Zvaigzne, 1991. - 230 lpp. 

25.Pedagoģiskā doma Latvijā no 1890.-1940.g. Antoloģija. – Rīga, Zvaigzne, 1994. - 237 lpp. 

26.Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940.gada līdz mūsdienām.– Rīga, Dizaina un Drukas apgāds PUSE, 

- 128 -

1998. 

27.Process and Attitude. Boston Toronto, Litlle, Brown and Company. – 443 P. 

28.Rubana I.M. Mācies darot, Rīga, RAKA, 162 lpp. 

29.Rubana I.M. Veselības izglītības pamati, Rīga, RAKA, 143 lpp. 

30.Skolotāja rokasgrāmata - aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana, Rīgas 

skolotaju izglītības centrs, 2003. 136 lpp. 

31.Veits R. Kā organizēt radošo semināru Pedagoģija Latvijā, 1996., Nr.1, 49.-52.lpp. 

32.Veits R. Radošais seminārs/Metodiska izstrādne, Rīga, 1996., 8 lpp. 

33.Wolfinger, Donna M., 1984. Teaching Science in the Elementary School. Contect 

34.Žukovs L., 2000. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju. Rīga, RAKA. – 344 lpp. 

35.Занимательная Ботаника, АСТ-ПРЕСС, 1999,Э 430 стр. 

36.Всесвятский Б.В., 1969. Проблемы дидактики биологии. Москва, Просвещение. - 240 стр. 

37.Мягкова А.Н., Комиссаров Б.Д., 1985. Методика обучения общей биологии. Москва, 

Посвещение. 287 стр. 

38.Кузнецов И. Настольная книга практикующего педагога, Гросс Медиа, Москва, 2008, 542 стр. 

39.Околитенко Н. Биология для увлечённых, Ростов-на-Дону, Феникс, 2006, 317 стр. 

40.Хилтунен Е. Практическая монтессори-педагогика, Москва, Юнион-паблик АЛЬТА-ПРИНТ, 

2005, 335 стр. 

41..Хуторской А. Методика личностно- ориентированного обучения, Москва, Владос пресс, 2005, 

383 стр. 

42.Естествознаніе въ школъ. Под ред. В. А.Вагнера и Б. Райкова. Изд. Образование, СПБ, 1914. – 

126 стр. 

1.http://www.education-world.com 

2.http://invention.lza.lv 

3. http://www.innovation.lv 

4. http://www.izm.gov.lv 

5. http://www.google.com 

6. http://www.search.lv 

7. http://www.altavista.com 

8. http://www.picsearch.com 

9. http://www.rambler.ru 

10.http://trendcchart.cordis.lu 

11.http://www.vSCHOOL.ru 


1. Skolotājs. 

2. Биология в школе. 

3. Terra 

4. Ilustrētā zinātne 

5. Dārzs un Drava 

6. Dārzs 

7. Dārza pasaule 

8. Наука и жизнь 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” B daļa. 


METHODOLOGY OF TEACHING BIOLOGY 


Piezīmes: 

- 129 -

Nosaukums Ekskursiju bioloģijā metodika 






Ruta Puida, lektore 


Zināšanas bioloģijā bakalaura līmenī, nokārtota 1. pedagoģiskā prakse. 


Kurss ir paredzēts profesionālas maģistra studiju programmu “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas 

skolotājs” un “Vidējās izglītības bioloģijas un sociālo zinību skolotājs” studentiem. 

Apgūt zināšanas prasmes un iemaņas bioloģijas mācīšanā izmantojot ekskursiju kā mācību darba 

formu, ko nosaka Latvijas Republikas IZM standarti pamatskolām un vidusskolām. 


16 st. lekcijas, 16 st. laboratorijas darbi 

Ekskursija - pētnieciska darba forma. Novērošana kā pētnieciskās darbības pamats bioloģiskajās 

ekskursijās. 

Ekskursiju organizēšanas didaktiskie mērķi un uzdevumi. 

Dažādu ekskursiju veidu realizācijas universālie nosacījumi. 

Pirmsekskursijas pasākumi. Augu un dzīvnieku grupējumi dabā. Augu un dzīvnieku noteikšanas 

principi. Taksonomisko vienību pazīmes 

Mācību ekskursijas pamatskolas un viduskolas bioloģijas kursā pamatstruktūra, izvirzītās prasības 

skolēnu pamatzināšanām, prasmēm un iemaņām. Mācību ekskursijas - stundas plānošana, 

modelēšana un tās posmu vadīšana. Pēcekskursijas darbu veidošana. 

Ekskursijas dabā: pļava, mežs, dīķis, parks, tīrums, labības lauks, purvs Novērošana kā pētnieciskās 

darbības pamats bioloģiskajās ekskursijās. 

Augu un dzīvnieku grupējumi dabā. Augu un dzīvnieku noteikšanas principi. Taksonomisko vienību 

pazīmes. Ievāktā augu dabīgā materiāla un augu attēlu noformēšana. 

Ekskursijas uz ražošanas uzņēmumiem un valsts iestādēm (Reģionālais vides centrs, botāniskais 

dārzs, zooloģiskais dārzs, medicīnas iestādes, dzīvnieku patversmes, muzeji, meristēmu laboratorija, 

izglītības iestādes) 

Ievāktā augu dabīgā materiāla un augu attēlu noformēšana. 


Ieskaitīti laboratorijas darbi; nokārtota diferencēta ieskaite. 


1. Keirāns L., Švinka E.,1967.Ekskursijas augu un dzīvās dabas novērošanai. Rīga, Zvaigzne. 

2. Keirāns L., Ozoliņa E.,1970.Ekskursijas zooloģijā un vispārīgajā bioloģijā. Rīga, Zvaigzne. 

3. Stola I., 2002 Ekskursijas dabā. Rīga, Izdevnieciba RaKa.. 


1. Groms J., Hammermane A., 1973. Savvaļas ārstniecības augi. Rīga, Zvaigzne. 

2. Lange E.,Heinrich W., 1988. Wir bestimmen Pflanzen. Berlin. L 

3. Pētersone A., Brikmane K., 1980. Latvijas PSR augu noteicējs. Rīga, Zvaigzne. 

4. Pētersone A.,1961. Savvaļas ārstniecības augi. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība. 

5. Pilat A., 1963. Kapesni atlas rostin. Praha. L 

6. Subkow R., 1980. Baume und Straucher. Berlin. L. 

7. Vedīsim skolu laukā - metodisko izstrādņu krājums 

8. http://www.education-world.com/ 

- 130 -

9. http://invention.lza.lv 

10. http://www.innovation.lv 

11. http://www.izm.gov.lv 

12. http://www.liis.lv 

13. http://www.search.lv 

14. http://www.skolotajs.lv 

15. http://trendcchart.cordis.lu 

16. http://www.vSCHOOL.ru 


9. Skolotājs. 

10. Биология в школе. 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” B.daļa 


Methodology of organizing excursions in biology 


Piezīmes: 

- 131 -

Nosaukums Zinātniski pētniecisko darbu un projektu 








Ruta Puida – lektore 

Inese Kokina – asoc. profesore 


Matemātiskās metodes dabaszinātnēs 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” 

studentiem. Studiju kurss sniedz priekšstatu par skolēnu zinātniski - pētnieciskās darbības 

(ZPD) mērķiem, uzdevumiem, būtību un nepieciešamību. Teorētiskā līmenī kurss sniedz 

priekšstatu par skolēnu zinātniski - pētniecisko projektu izstrādi bioloģijā. Tiek skaidroti tā 

mērķi, uzdevumi, kā arī bioloģijas skolotāja loma un kompetence skolēnu projektu izstrādē. 

Kursa apguves gaitā studenti iepazīstas ar skolā pieejamo un skolēnu kompetencei atbilstošu 

pētījumu organizēšanas iespējām mācību procesa ietvaros. 


Lekcijas 16 akad. st., projekta praktiskā izstrāde 16 akad. st. 

Skolēnu ZPD jēdziens, saturs un nozīme bioloģisko zināšanu apguves sistēmā. ZPD formas. 

Zinātnisko, metodoloģisko un publicitātes principu ievērošanas nozīmīgums. Bioloģisko 

pētījumu īpatnības, to organizēšanas nepieciešamība skolēnu vidū. 

Galvenie pedagoģiskie principi, to ievērošanas nozīmīgums, iesaistot skolēnus ZPD. Skolēnu 

ZPD kā profesionālās orientācijas, redzesloka paplašināšanas un zinātniskā potenciāla 

attīstības metode. 

Skolēnu ZPD un projektu tematikas izvēles iespējas un nozīmīgums. Temata izvēles kritēriji. 

Tematikas sasaiste ar aktuālo problēmu un pētījumu loku. ZPD un projekti kā apkārtnes 

izpētes darba sastāvdaļa. Bioloģijas skolotāja loma skolēnu tematikas izvēlē. 

SAGATAVOŠANAS POSMS 

Pētījujma un projekta plānošana, tās nozīmīgums un saturs. Hipotēzes izvirzīšana. Pētījuma 

objekta un metodikas izvēle. Mērķa un uzdevumu formulējums, to atbilstība pētījuma būtībai. 

Pieejamās informācijas apkopošana, atlase un analīze. Pētījuma kalendārais plānojums. Darbs 

pie teorētiskās daļas, informācijas avotu veidi, informācijas analīze. Skolotāja loma 

sagatavošanas posmā. 

REALIZĀCIJAS POSMS 

Skolēnu ZPD un projektu bioloģijā realizācija: ilgtermiņa un īstermiņa pētījumi, individuālais 

un grupu darbs. Pētījumu metožu pareiza un savlaicīga pielietošana. Eksperimenta un/vai 

novērojuma, apraksta, aptaujas, anketas u.c. prasību ievērošana pētījumu rezultātu ieguvē. 

Matemātisko t.sk. statistisko metožu pielietošana realizācijas posmā. Anketas pilotpētījums. 

Rezultātu verifikācija. 

ATSKAITES SAGATAVOŠANAS POSMS 

- 132 -

Rezultātu apkopošana un matemātiski - statistiskā apstrāde. ZPD un projekta darba 

noformēšanas noteikumi un obligātās prasības. Secinājumi un kopsavilkums. Anotācija. 

Prezentācijas sagatavošana (MS Power Point prezentācijas, referāti, posteri u.c.). Publiskās 

uzstāšanās galvenās prasības, to ievērošana. Ekspozīcijas izveidošana skolā. Darba 

aizstāvēšana, prezentēsana. Skolotāja loma atskaites sagatavošanas posmā. 

REZULTĀTU IZVĒRTĒŠANAS POSMS 

Darba un rezultātu izvērtēšana, to atbilstības izvērtēšana mērķim un uzdevumiem. Trūkumu 

un kļūdu analīze (SVID). Individuālā vai grupas darba izvērtēšana. Skolotāja loma un 

funkcijas rezultātu izvērtēšanas posmā. 


Sekmīgi apgūts kursa saturs, sagatavots un aizstāvēts ZPD bioloģijā, diferencēta ieskaite 


1. R.Hahele Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība RaKa, 2005, 68 lpp. 

2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā – Baltic 21E Rīga 2002, 27.lpp. 


1.Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. Datorzinību centrs, 1999, 163 

lpp. 

2. Dzīvosim dzīvo dzīvi Ieteikumi vides izglītības ieviešanai skolā, BVS, Rīga, 1996, 65 lpp. 

3. Education of sustainable development Nordic Council of Ministers, Sweden 2003, 99 x 2 

lpp. 

4. Izglītība pārmaiņām: Ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata, 

Gandrs,Vides vēstis,72.lpp. 

2. Oliņa Z. Mana projekta rokasgrāmata BVS Rīga 2001, 35.lpp. 

3.. Oliņa Z. Mana projekta rokasgrāmata BVS Rīga 2001, 22.lpp. 

4. Seminārs Aktuāla metodika vides izglītībā VJIC Rīga 2001.g. 

5. Vides izglītība EcoLogic! Metodes un piemēri Danaburgas grafiska tipogrāfija, Vekše, 

Zviedrija, 2000, 70lpp. 


“Skolotājs” 

“Izglītība un kultūra” 

“Vides vēstis” 

“Биология в школе” 

„Terra” 

„Ilustrētā zinātne” 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” B.daļa 


Development and management of scientific research and projects in biology 


Piezīmes: 

- 133 -

Nosaukums Ķīmijas mācību metodika 




Zinātnes nozare Ķīmija 

Zinātnes apakšnozare Ķīmijas didaktika 


Mihails Gorskis, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Dr. ped., asociētais profesors 

Anastasija Antropa, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ķīm., maģ. ped., lektore 


Zināšanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā 


Kurss paredzēts DMF profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības ģeogrāfijas un 

ķīmijas skolotājs”, “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējošiem. 

Kursa mērķis ir radīt apstākļus un iespējas studentiem apgūt ķīmijas skolotāja profesijai nepieciešamās 

zināšanās un prasmes. 

Kursa uzdevumi ir noskaidrot skolas ķīmijas kursa mācību merķus un uzdevumus, izprast ķīmijas 

pamatizglītības un vidējas izglītības standarta saturu un virzību, apgūt galvenās ķīmijas mācību 

metodes; prast patstāvīgi papildināt zināšanas ķīmijas didaktikas jomā, strādājot ar dažādiem 

informācijas avotiem. 

Kursa plāns: 

64 st. lekcijas, 96 st. praktiskās nodarības 

Ķīmijas didaktika kā zinātne. Mūsdienu vispārējās izglītības koncepcija un programma tās realizācijai ķīmijas 

didaktikā. 

Ķīmijas mācīšanas metodes un paņēmieni, organizācijas formas, skolēnu zināšanu, prasmju, iemaņu un 

attieksmes izvērtējums. Formatīvā un sumatīvā vērtēšana. 

Eksperimenta loma ķīmijas apgūšanas procesā. 

Ķīmijas jēdzienu veidošana, stundu struktūra un saturs, metodes un līdzekļi. 

Jēdziena veidošana par vielu daudzveidību. 

Periodiskā likuma un periodiskās tabulas mācīšanas metodika. Jēdzienu veidošana par vielas uzbūvi. Jēdzienu 

veidošana par ķīmisko reakciju daudzveidību un norises likumsakarībām. 

Dispersās sistēmas – mācību metodes un līdzekļi. 

Elementu un to savienojumu mācīšanas metodika. 

Organiskās ķīmijas mācīšanas metodika. 

Ķīmijas tehnoloģijas un vides kvalitātes problēma: skolēnu kritiskas domāšanas attīstība ķīmijas apgūšanas 

procesā. 


Diferencēta ieskaite. Eksāmens. 


1. Ķīmija. Mācību priekšmeta standarts 8.-9. klasei: LR MK noteikumi Nr. 1027. no 19.12.2006. par valsts 

standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem. – 

http://isec.gov.lv/normdok/mk061027.htm 

2. LR MK Noteikumi Nr. 715 (spēkā no 02. 09. 2008.) 

Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību 

priekšmetu standartiem. - 

http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/valsts_standarti_un_programmu_paraugi/pdf/mk_nr_715.pdf 

3. Ķīmija. Mācību saturs un prasības tā apguvei. - 

- 134 -

http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/esf_projektos_izstradatie_materiali/dabaszinatnes_un_matematika 

/pdf/kimija_mp.pdf 

4. Ķīmija. Mūsdienīgs mācību process ķīmijā: 10. klase. - 

http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/esf_projektos_izstradatie_materiali/dabaszinatnes_un_matematika 

/pdf/10/kimija_10_1.1_st.pdf 


http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/esf_projektos_izstradatie_materiali/dabas 

zinatnes_un_matematika/pdf/11/kimija_11_1.1_st.pdf 


http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/esf_projektos_izstradatie_materiali/dabas 

zinatnes_un_matematika/pdf/12/kimija_12_1.1_st.pdf 


1. Ķīmija 8.-9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs. 

http://isec.gov.lv/pedagogiem/program/pamskol/prog.shtml?kimija8_9 

2. Ķīmija 10.-12. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs. – 

http://www.dzm.lv/kim/kim_prog_proj.pdf 

3. Rudzītis G., Feldmanis F. Ķīmija pamatskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2000. 

4. Ozols S., Liepiņš E. Ķīmija pamatskolai. – R.: Mācību grāmata, 1996. 

5. Jansons E. Ķīmija 8. un 9. klasei. – R.: Rasa ABC, 2002. 

6. Drille M. Ķīmija 8. un 9. klasei ar ievirzi vides izglītībā. – R.: Rasa ABC, 1999. 

7. Buiva A. Vispārīgā ķīmija vidusskolām. – R.: Zvaigzne ABC, 1995. 

8. Rudzītis G., Gorskis M. Vispārīgā ķīmija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2005. 

9. Jansons E. Vispārīgā ķīmija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

10. Rudzītis G., Feldmanis F. Neorganiskā ķīmija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2003. 

11. Bergmanis U. Neorganiskā ķīmija vidusskolām. – Lielvārde: Lielvārds, 1996. 

12. Namsone D. Organiskā ķīmija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 1998. 

13. Ķīmija: Rokasgrāmata skolēniem /Jansons E., Bergmanis U., Meirovics I., Vītols P. – R.: Zvaigzne, 1994. 

14. Bartuseviča A. Demonstrējumi ķīmijā pamatskolai: Metodiskais līdzeklis. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

15. Rudzītis G., Feldmanis F. Laboratorijas un praktiskie darbi ķīmijā. – R.: Zvaigzne, 1975. 

16. Skrīvelis J., Antropa A. Praktikums vispārīgajā un neorganiskajā ķīmijā. – Daugavpils: Saule, 1999. 

17. Gorskis M., Rudzītis G. Vispārīgā ķīmija vidusskolai: Metodisks līdzeklis. – R.: Zvaigzne ABC, 2005. 

18. Ķīmijas mācīšanas metodika vakar, šodien un rīt: Starptautiskās konferences rakstu krājums. – Daugavpils: 

Saule, 2003. 

19. Konferences «Ķīmijas izglītība skolā – 2005» rakstu krājums. – R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 




23. Konferences «Ķīmijas izglītība skolā – 2006» rakstu krājums. – R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2009 

24. Lamanauskas V. Natural Science Education in Contemporary School. – Šauļai, 2003. 

25. Чернобельская Г.М. Основы методики обучения химии. – М.: Просвещение, 1987. 


1. Journal of Chemical Education 

2. Химия в школе 


Kurss paredzēts DMF profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības ģeogrāfijas un 

ķīmijas skolotājs”, “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējošiem, B daļa. 


Methodology of teaching chemistry 


Piezīmes: 

- 135 -

Nosaukums Fizikālā un koloidālā ķīmija 





Zinātnes apakšnozare Fizikālā ķīmija 


Sergejs Osipovs, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ķīm., lektors 


Zināšanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā. 


Kurss paredzēts DMF profesionālās maģistra studiju programmas “Ģeogrāfijas un ķīmijas 

skolotājs” un “Bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējošiem. 

Pēc iepazīšanās ar neorganiskās, analītiskās un organiskās ķīmijas kursiem apgūt dziļākas izpratnes 

līmenī svarīgākos ķīmijas teorētiskos jautājumus, labāk izprotot fizikas un ķīmijas saistību ķīmijas 

vispārīgajās likumsakarībās. 

Kursa plāns: 

16 st. lekcijas, 32 laboratorijas darbi 

Gāzu likumi. 

Ķīmiskā termodināmika. 

Ķīmiskā kinētika, katalīze, līdzsvars. 

Heterogēnās sistēmas. 

Šķīdumu koligatīvās īpašības. 

Optiskās analīzes metodes. 

Virsmas parādības. 

Elektroķīmija. 

Dispersās sistēmas. Koloīdi. 




1. Alksnis U., Kļaviņš Z., Kūka P., Ruplis A.. Fizikālā un koloidālā ķīmija. – R.: Zvaigzne, 

1990. 

2. Kļaviņš Z., Breicis V. Fizikālā un koloidālā ķīmija. – R.: Zvaigzne, 1982. 

3. Kļaviņš Z., Kļaviņa B. Fizikālās un koloidālās ķīmijas praktikums: Uzdevumi un 

vingrinājumi, laboratorijas darbi. – R.: Zvaigzne, 1980. 

4. Rauhvargers A. Vispārīgā ķīmija. – R., Zinātne: 1996. 

5. Chang R. Chemistry. – Boston, 2007. 


1. Balodis J. Praktiskie darbi fizikālajā ķīmijā (I, II un III daļa). – R.: Zvaigzne, 1980. 


- 136 -


Kurss paredzēts DMF profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības ģeogrāfijas un ķīmijas 

skolotājs”, “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējošiem, B daļa. 


Physical and colloidal chemistry 


The course is intended for those who masters the program “the teacher of secondary education" 

(the teacher of biology and chemistry, the teacher of geography and chemistry). This course aims 

to present to students basic knowledge of chemical thermodynamics and kinetics, the basics of 

thermochemistry, theory of solutions, reaction kinetics, phase equilibrium, chemical equilibrium. 

Piezīmes: 

- 137 -

Nosaukums Alternatīvās mācību formas ķīmijā 








Juris Kuklis, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ped., lektors 


Zināšanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā, ķīmijas mācīšanas metodikā. 


Kurss paredzēts DMF profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības ģeogrāfijas 

un ķīmijas skolotājs”, “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējošiem. 

Kursa mērķis ir sekmēt individuālo un kolektīvo mācīšanos; ļaut patstāvīgi strādāt ar dažādiem 

izziņas avotiem; iegūt pieredzi noteikta darba plānošanā, noformēšanā, secinājumu veidošanā, 

darba prezentācijā un novērtēšanā; veicināt kritiskās domāšanas spējas, līdzdarbības veidošanos, 

citādu viedokļu uzklausīšanas prasmes un runas spēju attīstību u.t.t. 

Kursa plāns: 

32 semināri 

Zinātniski pētnieciskais darbs. 

Zināšanu skates. 

Projektu nedēļa. 

Ekskursijas ķīmijā. 

Ķīmijas pulciņš. 

Ķīmijas vakars. 

Ķīmijas pēcpusdiena. 

Ķīmijas diskusijas, viktorīnas, krustvārdu mīklas un citas darba formas. 

Ķīmiskās rūpniecības ražošanas procesi, organizācija, tās problēmas. 


Diferencēta ieskaite. 


1. Ķīmija. Mācību priekšmeta standarts 8.-9. klasei: LR MK noteikumi Nr. 1027. no 19.12.2006. par 

valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem. – 





http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/valsts_standarti_un_programmu_paraugi/pdf/mk_nr_715. 

pdf 

3. Čehlova Z. Izziņas aktivitāte mācībās. – R.: RaKa, 2002. 


- 138 -

1. Babanskis J. Mācību metodes mūsdienu vispārizglītojošā skolā.- R.: Zvaigzne, 1989. 

2. Špona A. Audzināšanas teorija un prakse - R.: RaKa, 2001. 

3. Kangro A., Geske A. Zināšanas un prasmes dzīvei: Latvija OECD valstu Starptautiskajā skolēnu 

novērtēšanas programmā 1998.-2001. – R.: Mācību grāmata. 2001. 

4. Drinks V. 456 eksperimenti ķīmijā. – R.: Zvaigzne ABC, 2007. 

5. Häusler K., Rampf H. Reichelt R. Experimente für den Chemieunterricht mit einer Einführung in 

die Labortechnik. München: Oldenbourg Schulbuchverlag, 1995. 

6. Гаврусейко Н.П. Дебалтовская В.И. Химические викторины. – Минск: Народная Асвета, 

1972. 

7. Куликова Е.Л. Вечера занимательной химии. – Минск: Народная Асвета, 1966. 

8. Методы активного обучения: Книга для учителя. – Вильнюс, 1999. 

9. Предметные недели в школе: Химия. – Волгоград: Учитель, 2005. 

10. Райлене Л. Влияние дидактической игры на обучение учащихся природоведению. // 

Обучение природоведению в общеобразовательной школе: Сборник статей V 

Республиканской конференции. – Вильнюс, 1999. 

11. Янсен Э. Удачное обучение. - Вильнюс, 1999. 






un ķīmijas skolotājs”, “Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs” studējošiem, B daļa. 


Alternative teaching forms in chemistry 


Piezīmes: 

- 139 -

Nosaukums Laboratorijas darbu tehnika 




semestrī) 




Mihails Gorskis, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, Dr. ped., docents 

Anastasija Antropa, Ķimijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ķīm., maģ. ped., lektore 


Zināšanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā. 




Kursa mērķis ir iepazīstināt topošos ķīmijas skolotājus ar laboratorijas traukiem un ierīcēm, ar 

darbu tehnikas paņēmienu daudzveidību, praktiski palīdzēt apgūt iemaņas un prasmes darbu 

veikšanā. 

Kursa plāns: 

32 praktiskie darbi 

Darba drošības tehnika ķīmijas laboratorijā. 

Ķīmiskie reaģenti un to lietošana. 

Ķīmiskie trauki un piederumi. Darbs ar stiklu. 

Ķīmisko trauku mazgāšana un žāvēšana. 

Aizbāžņi un to lietošana. 

Karsēšanas ierīces. 

Svari un svēršana. 

Vielu sasmalcināšana un to šķīdināšana. 

Vielu atdalīšanas paņēmieni. 

Vielu sintēze. 




1. Hivričs A., Gorskis M., Kaspars G. Laboratorijas darbu tehnika (2005.). – 

http://www.de.dau.lv/kimija.html 

2. Voskresenskis P. Laboratorija darbu tehnika. – R.: Liesma, 1965. 

3. Bartuseviča A. Demonstrājumi ķīmijā pamatskolai. Metodiskais līdzeklis. – R. Zvaigzne 

ABC, 2001. 

4. Sherman A., Sherman S., Russikof L. Laboratory Experiments for Basic Chemistry. – 

Boston, 1984. 


32 

- 140 -

1. Ķīmijas skolotājs. – http://lapas.du.lv/ks 

2. Назарова П.С., Грабецкий А.А., Лавров В.Н. Химический эксперимент в школе. – М.: 


3. Чертков И.А., Жуков П.Н. Химический эксперимент. – М.; Просвещение, 1989. 









Technique of laboratory works 

Piezīmes: 

- 141 -

Nosaukums Stehiometrija 










Zināšanas neorganiskajā un organiskajā ķīmijā, ķīmijas mācīšanas metodikā. 




Kursa mērķis ir radīt topošiem ķīmijas skolotājiem iespēju apgūt aprēķinu veikšanas metodes 

ķīmijā, attīstīt loģisko domāšanu. 

Kursa plāns: 

16 lekcijas un 16 semināri 

Stehiometriskie likumi. 

Vielu ķīmisko formulu noteikšana. 

Aprēķini pēc ķīmisko reakciju vienādojumiem. 

Šķīdumi. Vielu šķīdība. 

Aprēķini, kuros jāizmanto dotas vielas masa vai tilpums, ja viela satur noteiktu daļu 

piemaisījumu. 

Aprēķini pēc ķīmisko reakciju vienādojumiem, ja viena no reaģējošām vielām dota pārākumā. 

Reakcijas produkta masas daļas vai tilpuma daļas aprēķināšana no teorētiski iespējamā. 

Termoķīmiskie aprēķini. 

Kombinētie uzdevumi. 

Paaugstinātās grūtības pakāpes uzdevumi. 




1. Gorskis M. Ķīmijas uzdevumu risināšana vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2009. 

2. Gorskis M. Ķīmijas uzdevumu risināšana. 1. daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 2005. 

3. Gorskis M. Ķīmijas uzdevumu risināšana. 2. daļa. – R.: Zvaigzne ABC, 2006. 

4. Āriņa J., Tomiņa L. Ķīmijas uzdevumu risināšanas tipi. – R.: Rasa ABC, 1999. 


1. Nātra D., Nātra E.. Ķīmijas uzdevumi un vingrinājumi pamatskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 

1996. 

2. Liepiņš E., Namsone D. Vingrinājumi un uzdevumi ķīmijā vidusskolām. – R.: Zvaigzne 

ABC, 1995. 

3. Rumba G. Ķīmijas olimpiādes uzdevumi. – R.: Zvaigzne, 1979. 

- 142 -

4. Gorskis M. Semināri un ieskaites ķīmijā. – R.: IZM ISEC, 1996. 

5. Цитович И. К. Методика решения расчетных задач по химии. – М.: Просвещение, 

1983. 

6. Ерыгин Д.П. Методика решения задач по химии. – М.: Просвещение, 1989. 








Stoichiometry 


Piezīmes: 

- 143 -

Nosaukums Pētnieciskā darbība ķīmijā 








Juris Kuklis, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, maģ. ped., lektors 


Sekmīgi apgūti studiju kursi «Vispārīgā pedagoģija», «Vispārīgā un attīstības psiholoģija», 

«Audzināšanas teorija un metodika» (A daļa) un «Ķīmijas mācību metodika» (1. sem. B daļa). 


Kurss paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas «Vidējās izglītības skolotājs» 

(bioloģijas un ķīmijas skolotājs, ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs) apguvējiem. 

Kursa mērķis ir radīt apstākļus un iespējas studentiem iegūt teorētiskās zināšanas, kā arī 

praktiskas iemaņas, kas ir nepieciešamās, organizējot un vadot skolēnu pētniecisko darbību 

atbilstoši ķīmijas pamatizglītības standarta un ķīmijas vidējas izglītības standarta prasībām. 

Kursa uzdevumi ir noskaidrot skolēnu pētnieciskās darbības nozīmi ķīmijas apgūšanas procesa 

efektivitātes paaugstināšanā, skolēnu motivācijā un attieksmju veidošanā, izprast pētnieciskās 

darbības vietu mācību procesā, kā arī apgūt nepieciešamas zināšanas un prasmes skolēnu 

pētnieciskās darbības organizēšanā un vadīšanā gan stundās gan ārpusklases darbā. 

Kursa plāns: 

16 lekcijas, 32 laboratorijas darbi 

Skolēnu pētnieciskā darbība ķīmijas apgūšanā izglītības reformas kontekstā. 

Skolēnu pētnieciskās darbības organizēšana un vadīšana ķīmijas stundās un ārpusklases darbā. 

Vielu iegūšana un īpašību pētīšana ķīmijas stundās un ārpusklases darbā. 

Kvalitatīvās analīzes elementi skolas ķīmijas kursā un ārpusklases darbā. Pieradīšanas reakcijas. 

Katjonu, anjonu un atsevišķu neorganisko vielu kvalitatīvās noteikšanas (pieradīšanas) metodes. 

Organisko savienojumu kvalitatīvā noteikšana (pieradīšana). 

Kvantitatīvas analīzes elementi skolas ķīmijas kursā un ārpusklases darbā. 

Gravimetrija un volumetrija. 

Instrumentālās analīzes metodes. 

Informācijas tehnoloģiju izmantošana pētnieciskajā darbībā: informācijas iegūšana un apstrāde, 

eksperimentu rezultātu apstrāde un prezentācija. 


Diferencēta ieskaite, eksāmens 


1. Ķīmija. Mācību priekšmeta standarts 8.-9. klasei: LR MK noteikumi Nr. 1027. no 19.12.2006. par 

valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem. – 





- 144 -

http://ks.ahivrich.lv/metodiskie_materiali/valsts_standarti_un_programmu_paraugi/pdf/mk_nr_715. 

pdf 


1. Ķīmija 8.-9. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs. 

http://isec.gov.lv/pedagogiem/program/pamskol/prog.shtml?kimija8_9 

2. Ķīmija 10.-12. klasei. Mācību priekšmeta programmas paraugs. – 

http://www.dzm.lv/kim/kim_prog_proj.pdf 

3. Osipovs S. Kvantitatīvās analīzes praktikums. – Daugavpils: Saule, 2004. 

4. Osipovs S. Ūdens analīzes praktikums. – Daugavpils: Saule, 2006. 

5. Kļaviņš M. Vides ķīmija: Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. – R.: LU, 1996. 

6. Mežaraups G. Ūdeņi un to ķīmiskā kontrole. – R.: Mācību grāmata, 1995. 

7. Laboratorijas un praktiskie darbi vides zinībās. – R.: Jumava, 1999. 

8. Муравьев A.Г. Руководство по определению показателей качества воды полевыми методами. 

– Санкт-Петербург: 1998. – 219 стр. 








Research activity in studying chemistry 


The rate is intended for those who masters the program “the teacher of secondary education " 

(the teacher of biology and chemistry, the teacher of geography and chemistry). 

The purpose of a rate is creation of conditions and opportunities for students to receive 

theoretical knowledge and practical skills which are necessary for the teacher of chemistry for 

the organization of research activity of pupils, and also for a management(manual) of such 

activity according to requirements of the standard of the basic school and the standard of high 

school. 

Problems(Tasks) of studying of a rate is finding-out of what value research activity for education 

and has amplifications(strengthenings) of motivation of schoolboys, and as 

consequence(investigation) - increases of efficiency of educational process; finding-out of a 

place of research activity in educational process; mastering of knowledge and purchase of skills 

which are necessary for the teacher of chemistry for the organization and куководства research 

activity of schoolboys both at lessons, and in out-of-class work. 

Piezīmes: 

- 145 -

Nosaukums Ģeogrāfijas mācību metodika 







Santa Rutkovska, Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, lektore 

Ruta Puida, Ģeogrāfijas un ķīmijas katedra, lektore 


Bakalaura programma ģeogrāfijā 



studentiem. 

Studiju kurss rada priekšstatu par ģeogrāfijas kā zinātņu kompleksa mācīšanas pamatprincipiem, 

metodēm, darba formām pamatskolā un vidusskolā. 


32 lekcijas, 32 praktiskie darbi 

1. Ievads. Ģeogrāfijas mācīšanas metodikas priekšmets, tās saistība ar citām zinātnēm. Didaktisko 

principu izpausmes ģeogrāfijas mācīšanā. Vispārējās ģeogrāfiskās kultūras veidošana. 

2. Ģeogrāfijas mācīšanas vēsturisks apskats. Ģeogrāfijas mācīšanas pirmsākumi Latvijā. 

Ģeogrāfijas mācīšana 19.gs, 1920. – 1940.gados, PSRS laika posmā un mūsdienu Latvijā. 

3. Skolā mācāmā ģeogrāfijas priekšmeta uzdevumi un saturs. LRIZM reglamentējošā 

dokumentācija ģeogrāfijā. Ģeogrāfijas elementi un saturs sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā. 

Vides izglītība ģeogrāfijas mācīšanā. 

4. Ģeogrāfijas mācīšanas psiholoģiskie un pedagoģiskie aspekti. Ģeogrāfijas mācīšanas process, 

tā specifika un raksturojums. Ģeogrāfiskie priekšstati un jēdzieni. Mācību darba paņēmienu, 

prasmju un iemaņu veidošana ģeogrāfijā. Mācību procesa plānošana. Ģeogrāfijas satura 

apgūšanas metodiskie nosacījumi. 

5. Ģeogrāfijas mācību metodes un mācību līdzekļi. Mācību metodes, to specifika un 

klasifikācija- ekspedīcija, ekskursija, novērojumi un mēģinājumi, u.c. ģeogrāfijā. Mācību 

komplekts ģeogrāfijas kursos. 

6. Ģeogrāfijas mācīšanas darba formas. Mācību stunda, diskusijas, zinātniskās konferences, 

pulciņi, fakultatīvi., u.c. 

7. Zināšanu, prasmju un iemanu kontrole. Pārbaudes darbu veidi, to specifika un sastādīšanas 

prasības un pamatprincipi. 

8. Ģeogrāfijas mācīšanas materiālā bāze. Ģeogrāfijas kabinets, ģeogrāfijas laukums, izziņas 

takas, u.c. 


Ieskaitītas lekcijas un semināri, eksāmens. 


1. Alan H. Strahler, Arthur N. Strahler. Modern Physical Geography /Fourth Edition/. John Wiby, Sons, 

INC, New York, 1992. 

2. Danilāne o. Mācību taku veidošanas metodika, R.: 1980. 

3. Guidelines for Geographic Education./Elementary and Secondary schools/ Association of American 

Geographers, Washington, 1993. 

4. Ģeogrāfiskā izglītība Latvijā / Ģeogrāfijas skolotāju 6.konf. mat./,LRIZM,LĢB, 1991. 

5. Ģeogrāfijas mācību saturs vidusskolā. R.: LRIZM, 1995. 

- 146 -

6. Ģeogrāfija/ Profilkursa vadlīnijas/ R.: LRIZM, ISEP, 1995. 

7. Jansons B., Eniņš G. Aizsargājamo laukakmeņu uzskaites un mērīšanas metodika. R.: LOPAB, 1991. 

8. Jansons B., Salīte I. Novadpētniecība – aktīva vides izglītības darba forma, DPU “Saule”, 1995. 


10. Pamatizglītības standarts ģeogrāfijā 7.–9. klasei 

2006. gada19.decembris MK noteikumi Nr. 1027 

11. Vidējās izglītības standarts ģeogrāfijā.2008.g. septembris, MK noteikumi Nr.715. 

12. Сироткин В. И. Самостоятельные и практические работы по географии, У1- Х .М. 

Просвящение,1991. 

13. Dzīvosim dzīvo dzīvi / Ieteikumi vides izglītības ieviešanai skolā 

14. IZM VID Vispārējās izglitības programmu paraugi. Normatīvie dokumenti un ieteikumi pamata un 

vispārējas vidējās izglītības iestadēm. Rīga, 1999. 

15. Karglēns F. Valdorfa pedagoģija, Jumava, 194 lpp. 

16. Kā mācīt, lai iemācītu, Jelgava, Druka, 1995, 116 lpp. 

17. Kā izaudzinat brīnišķīgus bērnus - rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem, Valters un Rapa, 2003., 

300 lpp. 

18. Metodika un pieredze IV, Sabiedrības integrācija, LVAVP, 2004. 148 lpp. 

19. Pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1890.g. Antoloģija. - Rīga, Zvaigzne, 1991. - 230 lpp. 

20. Pedagoģiskā doma Latvijā no 1890.-1940.g. Antoloģija. – Rīga, Zvaigzne, 1994. - 237 lpp. 

21. Pedagoģiskā doma Latvijā no 1940.gada līdz mūsdienām.– Rīga, Dizaina un Drukas apgāds PUSE, 

1998. 

22. Bioloģija, ģeogrāfija, vēsture latviski, metodiski ieteikumi vidusskolu skolotājiem I, II daļa LVAVP 

2004, 53., 39.lpp. 

23. Vizuāli uzskates līdzekļi ģeogrāfijā mazākumtautību skolu 7. un 8.klasei LVAVP,2002 


1. Alan H. Strahler, Arthur N. Strahler. Modern Physical Geography /Fourth Edition/. John Wiby, 

Sons, INC, New York, 1992. 

2. Guidelines for Geographic Education./Elementary and Secondary schools/ Association of American 

Geographers, Washington, 1993 

3. Ģeogrāfiskā izglītība Latvijā / Ģeogrāfijas skolotāju 6.konf. mat./,LRIZM,LĢB, 1991. 

4. Maslo I., 1995. Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija 

5. Žogla I., 2001. Didaktikas teorētiskie pamati , RaKa, 275 lpp. 

1. http://nacionalgeographic.com 

2. http://www.whfreeman.com/pressiever 

3. http://www.vcourseware5.calstatela.edu 

4. http://www.zgis.at/herodotnet 



“Vides vēstis” “National Geographic” „Ilustrētā zinātne” 

“Skolotājs” “Izglītība un kultūra” „Terra” 

“Sākums” „GEO” 

Normatīvie akti 

LR IZM ISEC izdevumi 




Methodology of teaching geography 


Piezīmes: 

- 147 -

Nosaukums Ģeogrāfisko atklājumu vēsture 




Zinātnes nozare Ģeogrāfija 

Zinātnes apakšnozare Ģeogrāfijas zinātnes vēsture 


Juris Soms, Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra, lektors 


Fiziskā ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija 



studentiem. 

Studiju kurss rada priekšstatu par nozīmīgākajiem ģeogrāfiskajiem atklājumiem, kuri noteikuši 

Zemes izpēti un pasaules politiskās kartes veidošanos, kā arī sniedz pārskatu par strīdīgajiem un 

mīklainajiem notikumiem ģeogrāfisko atklājumu vēsturē Papildus tam tiek apskatīts jautājums 

par Latvijas teritorijas un Baltijas reģiona ģeogrāfisko atklāšanu. 


Lekcijas 20 akad.st., semināri 12 akad.st. 

IEVADS. Cilvēces un civilizāciju vēsturiskā attīstība, tās saistība ar ģeogrāfisko zināšanu un 

ģeogrāfijas attīstību.. Jēdziens "ģeogrāfiskais atklājums”. 

PIRMAIS POSMS. ZEMES VIRSAS IZPĒTE CIVILIZĀCIJAS RĪTAUSMĀ. Ģints 

kopienu sabiedrības cilvēka ģeogrāfisko zināšanu empīriskā uzkrāšana, šo zināšanu glabāšanas 

un nodošanas problēmas. Ģeogrāfisko zināšanu elementu nozīme pirmatnējā cilvēka 

izdzīvošanas procesā. 

OTRAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI XXXV - VIII gs. p.m.ē. Ģeogrāfisko 

zināšanu uzkrāšana un ģeogrāfisko zināšanu sistēmas attīstība senajos civilizācijas centros. 

Ģeogrāfisko zināšanu apjoms, priekšstati par pasaules izcelšanos un uzbūvi, priekšstati par 

Zemes formu un izmēriem senajās vergturu valstīs. 

TREŠAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI SENAJĀ GRIEĶIJĀ UN ROMAS 

IMPĒRIJĀ (VII gs. p.m.ē. - II gs. m.ē.). Ģeogrāfijas attīstība antīkajā periodā. Zinātņu 

uzplaukuma natūrfilozofiskie un kultūras aspekti. Tā laika priekšstati par pasauli un tās robežām. 

Zemes izmēru aprēķināšana. Ievērojamākie antīkā perioda ģeogrāfiskie atklājumi - jūras 

brauciens apkārt Āfrikai; ziemeļu reģionu izpēte un brauciens uz Tuli. 

CETURTAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI AGRĀ FEODĀLISMA 

PERIODĀ (III - XII GS.). Arābu etnosa ekspansija, tās kultūras, reliģiskie un ekonomiskie 

priekšnoteikumi. Islama pasaules ievērojamāko zinātnieku ieguldījums ģeogrāfijas attīstībā, 

al Biruni, Avicenna(Ibn Sina). Ibu Batutas, Ibn-Fadlana, al-Masudi u.c. ceļojumi. 

Normāņi (vikingi, varjagi) Skandināvijā un pasaules ceļos. Nozīmīgākie normāņu ceļojumu 

maršruti. Senās hronikas kā tā laika ģeogrāfisko zināšanu atlanti. 

PIEKTAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI FEODĀLISMA UZPLAUKUMA 

PERIODĀ (XIII - XVgs.). Kultūras, zinātnes, tehnikas un ģeogrāfisko priekšstatu attīstības 

- 148 -

līmenis viduslaiku Eiropā. Venēcieša Marko Polo ceļojums uz Ķīnu. Viņa "Grāmatas" nozīme 

ģeogrāfijas attīstībā. A.Ņikitina "Ceļojums pāri trim jūrām". Nikolo Konti ceļojums uz Indiju un 

Ķīnu 1414. - 1444.g. Portugāļu jūrnieku atklājumi Rietum- un Dienvidāfrikā. Viduslaiku 

ģeogrāfisko zināšanu apkopojums Fra Mauro kartē un M. Behaima globusā. 

SESTAIS POSMS. LIELO ĢEOGRĀFISKO ATKLĀJUMU LAIKMETS. Rietumeiropiešu 

Rietumu jūras ceļa meklējumi uz Indiju. K.Kolumba personība, viņa 4 ekspedīcijas un Jaunās 

pasaules atklāšana. Amerikas augsti attīstītās civilizācijas, to iekarošana, sagraušana un 

iznīcināšanas gaita. Āfrikas piekrastes izpēte XV gs. Jūras ceļa atklāšana uz Indiju. Pirmais 

ceļojums ap Zemeslodi F.Magelāna vadībā, tā ģeogrāfiskā nozīme. 

SEPTĪTAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI REFORMĀCIJAS PERIODĀ 

(XVI - XVII gs.). Rietumeiropieši Ziemeļaustrumu un Ziemeļrietumu jūras ceļa meklējumos. 

Holandiešu virzīšanās uz Garšvielu salām. Jaunās Holandes (Austrālijas) atklāšana. 

Ziemeļamerikas piekrastes otrreizējā atklāšana. Krievu atklājumi un iekarojumi Sibīrijā. 

ASTOTAIS POSMS. ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI AGRĪNĀ MODERNISMA 

PERIODĀ (XVII gs. - XX gs. sākums). Rietumeiropas valstu koloniālā ekspansija. Cīņa par 

izejvielu un noieta tirgiem. Pirmo zinātnisko ekspedīciju organizēšana kontinentu un okeānu 

dabas izpētes nolūkos. Ģeogrāfijas strauja attīstība XIX gs. A.Humbolta ceļojumi un darbi. 

Sistemātisko ekspedīciju sākums. Kontinentu iekšējo rajonu izpētes pabeigšana. Polāro apgabalu 

izpēte. Cīņa par Zemes polu atklāšanu un sasniegšanu. 

DEVĪTAIS POSMS. JAUNĀKO LAIKU ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI (XX gs. 30. - 

60. gadi). Kompleksās zinātniski-pētnieciskās ekspedīcijas ar aviācijas, autotransporta un 

aerofotografēšanas metožu izmantošanu. Ziemeļu jūras ceļa apgūšana un Arktisko reģionu 

ģeogrāfiskās izpētes pabeigšana. 

DESMITAIS POSMS. MŪSDIENU ĢEOGRĀFISKIE ATKLĀJUMI. Antarktīdas izpēte 

XX gs. otrajā pusē. Arktikas izpēte XX gs. otrajā pusē. Okeāna dibena reljefa izpēte. Zemeslodes 

izpēte ar distancionālajām jeb aerokosmiskajām metodēm. Mūsdienu lielākie ceļojumi un 

ceļotāji. Mūsdienu ģeogrāfiskie atklājumi. 

LATVIJAS TERITORIJAS ĢEOGRĀFISKĀ IZPĒTE. Latvijas teritorijas izpēte līdz 

1917.gadam. Krievijas ģeogrāfijas biedrība un Rīgas dabas pētnieku biedrība. Latvijas teritorijas 

izpēte laikā starp abiem pasaules kariem. Latvijas izpēte pēc 1944.gada. 




1. Kršivskijs P., 2000. Ievērojamie jūrasbraucēji. Lielvārds. 63 lpp. 

2. Salentiny F., 2002. Encyclopedia of World Explorers. Edit. Werner Waldmann. – Dumont Monte, - 

419 pp. 

3. Магидович И.П., Магидович В.И., 1982. Очерки по истории географических открытий. В 5-ти 

т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т. 1-ый. -Москва: Просвещение. –288 стр. 


т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т. 2-oй. -Москва: Просвещение. –399 стр. 


т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т. 3-ий. -Москва: Просвещение. –319 стр. 


т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т. 4-ый. -Москва: Просвещение. –335 стр. 


т. - 3-е изд., перераб. и доп. Т 5-ый. -Москва: Просвещение. –223 стр. 

8. Магидович И., Магидович В., 2003. Очерки по истории географических открытий. Эпоха 

великих открытий. Москва: ЗАО Центрполиграф. –639 стр. 

- 149 -


1. Arturs Lielais.Konkistodori.Rīga “Liesma” 1979 

2. Birgins Luks. Noklusētie Arheologijas Atklājumi.”Avots”, 2000. 

3. Bixby William., 1961. The Race To The South Pole.- New York: Longmans, Green and Co.- 216 pp. 

4. Dunsdorfs E.,1984. Kurzemes karakartes (17. un 18. gadsimtenī). -Melburna: Kārļa Zariņa fonds. - 

178 lpp. 

5. Dunsdorfs E., 1986. Lielvidzemes kartes (17. un 18. gadsimtenī). -Melburna: Kārļa Zariņa fonds. - 

247 lpp. 

6. Dunsdorfs E., 1991. Skaistā Latgale. Latgales vēsturiskās kartes. Melburna, Kārļa Zariņa fonds. 392 

lpp. 

7. Dzērve E., 1961. Ceļojumi un ģeogrāfiskie atklājumi. - Rīgā: LVI, - 212 lpp. 

8. Ganguss A. Zemes katastrofu noslēpumi. Rīga: “Zinātne” 1983 

9. Gorbovskis A. Fakti , minējumi, hipotēzes. Rīga “Zvaigzne”1992 g. 

10. Gimbutiene M., 1994. Balti aizvēsturiskajos laikos. Etnoģenēze, materiālā kultūra un mitoloģija. – 

Rīga: Zinātne, -226 lpp. 

11. Ģeogrāfiskā izglītība Latvijā, 1991. –Rīga: LĢB tēzes, -120.lpp. 

12. Heijerdāls T., 1957. Ceļojums ar “Kon-Tiki”. No norvēģu val. tulk. E.Kliene. -Rīga: LVIzd, - 278 

lpp. 

13. Heijerdāls T., 1959. Aku-aku. Lieldienu salas noslēpums. No norvēģu val. tulk. E.Kliene. -Rīga: 

LVIzd., - 318 lpp. 

14. Kondratovs A. Triju Okeānu Noslēpumi.”Zinātne”,1978 

15. Jakovļevs A. Roalds Amundsens. Latvijas valsts izdevniecība Rīgā 1963 

16. Kūns N., 1985. Zelta aunāda: Sengrieķu mīti un varoņteikas. No kr. val. tulk. G.Lukstiņš. 2.izd. - 

Rīga: Liesma, - 444 lpp. 

17. Langbeins V.J., 1996. Pēdējo 2500 gadu lielās mīklas. - Rīga: Avots, - 215 lpp. 

18. Lange P.V. Kristofors Kolumbs. -Rīga: Sprīdītis, 1992. 

19. Latvijas PSR Ģeogrāfijas biedrība., 1982. Atb. red. G.Berklavs. –Rīga, Avots, - 172 lpp. 

20. Lielais A. , 1967. Karavellas iziet okeānā (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: 

Liesma, -254 lpp. 

21. Lielais A. Konkistadori (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: Liesma, 1969. 

22. Lielais A. Inku zelts (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: Liesma, 1970, -298 

lpp. 

23. Lielais A. Uz musonu krastiem (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: Liesma, 

1972. 

24. Lielais A., 1976. Lejup pa amazoņu upi (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: 

Liesma, - 250 lpp. 

25. Lielais A. Pāri melnajam kontinentam(no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: 

Liesma, 1978. 

26. Lielais A. Pie Zambezi un Njasa ezera (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: 

Liesma, 1979. 

27. Lielais A. Nīlas izteku meklējot (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). -Rīga: Liesma, 

1981. 

28. Nezināmais par zināmo, 1998. Red S.Ratniece. - Rīga: Seiva. – 346 lpp. 

29. Olivjē Ž., 1970. Vikingu jūras brauciens. –Rīga: Liesma, - 150 lpp. 

30. Senkevičs J. Uz "Ra" pāri Atlantijas okeānam (no sērijas “Ceļojumi, piedzīvojumi, fantastika”). - 

R., Liesma, 1976. 

31. Stingls M. Zvaigžņu pielūdzēji (no sērijas “Apvārsnis”). -Rīga: Zinātne, 1986. 

32. Sullivan W., 1957. Quest For A Continent.- New York: McGraw-Hill Book Company, Inc.- 373 pp. 

33. The Great Atlas of Discovery, 1993. –London: Dorling Kindersley, - 64 pp. – 7 gab. 

34. Tūrs Heijerdāls. “Tigris” ekspedīcija. “Zinātne”, Rīga: “Zinātne”, 1985 

35. Žukovskis N. Fregašu komandieri. -R., Liesma, 1977. 

36. Авадяева Е.Н., Зданович Л.И., 1999. 100 великих мореплавателей. -Москва: Вече, -512 стр. 

37. Архенгольц Ф., 1992. История флибустьеров. Пер.с фр. –Минск: Коллегиум, – 160 стр. 

38. Астахова В.Г., Дубровский Е.В., Жерневская И.И. и др., 1983. Мир вокруг нас: Беседы о мире 

и его законах. Cост. Дубровский Е.В. 3-е изд., испр. и доп. -Москва: Политиздат. – 175 стр. 

39. Атлас географических открытий, 1998. Пер. с англ. Пред. Дж. Хеминга, директора Кор. 

Геогр.общ. -Москва: БММ АО, - 248 стр.,илл. 

- 150 -

40. Джеймс П., Торп Н.,1997.Древние изобретения. Чудеса давно минувших дней! Минск, 

Попурри-756.стр. 

41. Вартаньян Э., 1996. История с географией (или имена собственные на карте мира во времени 

и пространстве). Каменск-Уральский Свердловской области: Калан; Самара: Издательский 

дом “Бахрах”, - 224 cтр. 

42. Варшавский А., 1978. Колумбы каменного века. Москва, Знание. – 159 стр. 

43. Горнунг М.Б., Липец Ю.Г ,Олейников И. Н. История открытия и исследования африки. 

Издательство «Мысль» Москва 1973 

44. Дубровская.O, 2002. Краткая история географических открытий. Москва, Рипол Классик, 508 

стр. 

45. Джеймс П., Мартин Дж., 1988. Все возможные миры. История географических идей. Пер. с 

англ. Л.Н.Кудряшевой. - Москва: Прогресс, - 672 стр. 

46. Фрейкин З.Г. 1990, Н.Н. Баранский. Замечательные географы и путешественники. Москва. 

Мысль.- 127 стр 

47. Джеймс П., Торп Н., 1997. Древние изобретения. Пер. с англ. -Минск: Поппури. - 768 стр. 

48. Каневский З., 1991. Загадки и трагедии Арктики. Москва, Знание. – 192 стр. – 3 gab 

49. Кузнецов И.В.1962. Люди Русской науки. Очерки о выдающихся деятелях естесвознания и 

техники.Геология география. Москва. Гос. Изд. Физико- математической литературы.-580 стр 

50. Жекулин В.С., 1989. Введение в географию: Учеб. Пособие. -Ленинград: Изд-во 

Ленининградского ун-та. - 272 стр. 

51. Непомнящий Н.Н. , 1990. Так кто же открыл Америку? Серия: “Знак вопроса” №11, 1990 г. - 

Москва: Знание, – 48 cтр. 

52. Скарлато Г., 1996. Занимательная география для детей и взрослых. -Киев: Альтерпрес, - 415 

cтр. 

53. Уингейт Ф., Миллард Э., 1995. Иллюстрированная мировая история. Викинги. Пер. с англ. 

Е.В.Комиссарова. _Москва: Россмэн, - 64 стр. 


“Вокруг Света” www.nationalgeographic.com 

“GEO” 

“National Geographic” 




History of geographic discoveries 


Piezīmes: 

- 151 -

Nosaukums Novadpētniecība 




Zinātnes nozare Ģeogrāfija 

Zinātnes apakšnozare Reģionālā ģeogrāfija 


Juris Soms, DU, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra, lektors 

Ivars Matisovs, Rēzeknes Augstskola, Dabas zinātņu katedra, lektors 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas “Ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs” 

studentiem. 

Kurss sniedz ieskatu novadpētniecības darba virzienos, padziļināti aplūkojot ģeogrāfiskās 

novadpētniecības galvenās darba formas un metodes. 

Kursa plāns: 

16 stundas- lekcijas, 16 stundas- praktiskie darbi un semināri. 

Lekcijas: 

1. Ievads kursā “Novadpētniecība”. Kursa mērķi un uzdevumi. 

2. Novadpētniecības saikne ar dabas, sociālajām un humanitārajām zinātnēm. 

3. Novadpētniecības vēsturiskā attīstība pasaulē un Latvijā. 

4. DU pieredze novada kompleksajā izpētē un aktuālie novadpētniecības uzdevumi. 

5. Ģeogrāfiskās novadpētnieciskā darba īpatnības izglītības iestādēs. 

6. Novadpētniecības darba formas un metodes. 

7. Ekskursija kā novadpētniecības darba forma. 

8. Novadpētniecības pētījumu objekti un darbā izmantojamie informācijas avoti. 

Praktiskie darbi un semināri: 

1. Iepazīšanās ar novadpētniecībā izmantojamo literatūru un citiem izziņas avotiem. 

2. Mācību ekskursija uz Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzeju. 

3. Novadpētnieciska rakstura informācijas ieguve no kartogrāfiskajiem avotiem. 

4. Seminārs “Dzimtā novada ģeogrāfisks un kultūrvēsturisks raksturojums”. 

5. Dabas pieminekļi, to uzskaites un reģistrācijas metodika. 

6. Fenoloģiskie novērojumi kā nozīmīgs novadpētnieciskā darba virziens. 

7. Mācību pārgājiens “Daugavpils pilsētvides ainavas kvalitātes novērtējums”. 

8. Seminārs “Daugavpils pilsētas ielu novadpētnieciskās izpētes rezultāti”. 


Diferencētā ieskaite. 


1. Asasfreja A. Ekskursija- mācību forma. Teorija un prakse.- Rīga: RaKa, 2001. 

2. Izprast, lai iemīlētu. Vides gidu rokasgrāmata.- R.: VARAM, Bērnu Vides skola, 2002. 

3. Jansons B., Salīte I. Novadpētniecība - aktīva vides izglītības darba forma. -D.: DPU izd. Saule, 

1995. 

4. Jansons B. Skolotāju sagatavošana novadpētniecības darba organizēšanai skolā. -D.: DPU izd. 

Saule, 1996. 

5. Jurkons I. Novadpētnieka rokasgrāmata. -R.: Zvaigzne ABC, 1998. 

- 152 -


1. Gruberts D. Aiz Daugavas augsti kalni. Ģeogrāfiskie priekšstati Augšzemes folklorā.- 

Daugavpils: Saule, 2005. 

2. Jansons B. Augšdaugavas avoti. -D.: DPU izd. Saule, 1987. 

3. Jansons B., Cigle I. Latvijas dižākais. -D.: Saule, 1992. 

4. Jansons B. Novadpētniecība. Metodisks materiāls augstskolu studentiem. -D.: DPU izd. Saule, 

1996. 

6. Lagzdiņa Ē. Pētīsim un sargāsim savus avotus. Metodiskie ieteikumi avotu izpētes darba 

organizēšanai.- Rīga: Reģionālais Vides centrs, 2004. 

7. Melluma A., Danilāne D. Izziņas takas. -R.: Zinātne, 1986. 

5. Историческое краеведение.- Москва: Просвещение, 1969. 


“Vides vēstis” 

“Dabas un vēstures kalendārs” 

„Tāvu zemes kalendars” 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības ķīmijas un ģeogrāfijas skolotājs” B 

daļa. 


Local history studies 


The course is intended for students of professional master study programme “Teacher of Chemistry 

and Geography”. 

Main courses and ways of regional studies, general forms and methods of investigations. 

Piezīmes: 

- 153 -

Nosaukums 







Juris Soms, Ķīmijas un Ģeogrāfijas katedra, lektors 

Zinātniski pētniecisko darbu un projektu 



Fiziskā ģeogrāfija, cilvēka ģeogrāfija, matemātiskās metodes dabaszinātnēs 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” studentiem. 

Studiju kurss teorētiskā līmenī sniedz priekšstatu par skolēnu zinātniski-pētniecisko darbu (ZPD) un 

projektu izstrādi ģeogrāfijā, šo darbu nozīmi ģeogrāfiskajā izglītībā, to teorētisko, praktisko un zinātniski - 

metodisko saturu, kā arī skolotāja lomu skolēnu ZPD un projektu vadībā. Kursa sekmīgas apguves gaitā 

studenti praktiski iepazīstas ar skolā pieejamo un skolēnu zināšanu un prasmju līmenim atbilstošu 

ģeogrāfiska un ģeoloģiska rakstura pētījumu organizēšanu mācību procesa ietvaros, kā arī ārpusstundu un 

ārpusklases pasākumu laikā. Kurss sniedz pārskatu arī par ģeoloģijas ekspozīcijas vai (un) ģeogrāfiskās 

novadpētniecības muzeja ierīkošanu skolā. 


Lekcijas 16 akad.st., projekta praktiskā izstrāde 16 akad.st. 

IEVADS. Skolēnu ZPD, tā saturs, būtība un vieta ģeogrāfisko zināšanu apguves sistēmā. ZPD galvenās 

iezīmes un formas, zinātnisko, metodoloģisko un publicitātes principu ievērošanas nozīmīgums. 

Ģeoloģisko un ģeogrāfisko pētījumu organizēšanas skolā nepieciešamība, vispārizglītojošais un 

valstiskais aspekts. 

SKOLĒNU ZPD PEDAGOĢISKI ASPEKTI. Skolēnu ZPD pedagoģiskie aspekti. Galvenie 

pedagoģiskie principi, iesaistot skolēnus ZPD. Informācijas ieguve, pētījuma plānošana, eksperimentālā 

darbība datu ieguvei, informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu apstrāde un analīze, 

iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to apspriešana. Skolēnu ZPD kā profesionālās orientācijas un 

zinātniskā potenciāla attīstīšanas sastāvdaļa. 

ZPD TEMATIKA. Skolēnu ZPD un projektu ģeogrāfijā tematika. Temata izvēles kritēriji, ZPD temata 

sasaite ar aktuālu globālo/reģionālo/lokālo problēmu un/vai pētījumu loku. ZPD kā novadpētnieciskā 

darba un apkārtnes ģeogrāfiskās izpētes darba sastāvdaļa. Ilgtspējīgas attīstības un /vai dabas aizsardzības 

aspekti, rajona (pagasta) dabas pieminekļi, virszemes ūdeņi, pazemes ūdeņi, veģetācija un tml. – pētījumu 

tematiskās grupas. Kompleksuma princips. 

ZPD SAGATAVOŠANĀS POSMS. Skolēnu ZPD sagatavošanās posms, plānošanas nepieciešamība un 

saturs. Pētījumu objekta un pētījumu metodikas izvēle, zinātniskuma princips. Pieejamās informācijas 

avotu apkopošana, kritiskā izvērtēšana, atlase un kompilēšana. Pētījumu veikšanai nepieciešamo un 

pieejamo resursu apzināšana. Pētījumu programmas laika (kalendārais) plānojums. Veicamo darbu 

sadalījums starp pētījumu grupas dalībniekiem. 

ZPD REALIZĀCIJAS POSMS. Skolēnu ZPD un projektu ģeogrāfijā realizācija – ilgtermiņa un 

īstermiņa pētījumi, individuālais un grupu darbs. Galveno pētījumu metožu pielietošanas iespējas 

(novērojums, apraksts, eksperiments, aptauja u.c.). Matemātisko un statistisko prasību ievērošana pētījumu 

rezultātu ieguvē. Iegūto rezultātu verifikācija. 

ZPD ATSKAITES SAGATAVOŠANAS POSMS. Pētījumu rezultātu apkopošana, analīze, datu 

matemātiski-statistiskā apstrāde un vizualizācija. ZPD noformēšana, darba struktūra, darba atskaites 

sagatavošana, prasības tehniskajam noformējumam. Informēšana par pētījumu rezultātiem, publicitātes 

princips. Prezentāciju sagatavošana (referāti, posteri jeb plakāti, stendi, MS PowerPoint prezentācijas u.c.). 

Ekspozīcijas izveidošana klasē vai skolas novadpētniecības muzejā. 

- 154 -

ZPD REZULTĀTU IZVĒRTĒŠANAS POSMS. Paveiktā darba un iegūto pētījumu rezultātu kritiska 

izvērtēšana, sasniegtā salīdzināšana ar plānoto. SVID analīze, iespējamo trūkumu un kļūdu novēršanas 

iespējas. Jaunu pētījumu plānošana. Skolas novadpētniecības muzejs, tā struktūra, vadība, nozīme. 

Ģeoloģijas un ģeogrāfijas ekspozīcijas vieta un nozīme muzeja struktūrā. Muzeja darba specifika, darba 

formas un sabiedriskais aspekts. Muzeja loma mācību procesa pilnveidošanā un skolēnu profesionālajā 

orientācijā. 

ZPD ORGANIZĒŠANAS PRAKTISKĀ PIEREDZE. Ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko pētījumu 

organizēšana skolā. Tuvākās apkārtnes minerāli un ieži. Rajona (pagasta, pilsētas) derīgie izrakteņi, to 

ģenēze, atradnes, tautsaimnieciskā nozīme. 

Dabas pieminekļi. Rajona (pagasta) ģeoloģiska un ģeomorfoloģiska rakstura dabas pieminekļi. 

Pieminekļu apzināšanas un pētīšanas metodika. Iežu atsegumi, dižakmeņi, avoti, reljefa pozitīvās un 

negatīvās formas u.c. 

Pazemes ūdeņi un to nozīme, pazemes ūdeņu klasifikācija. Avoti, avotu ūdens ķīmiskais sastāvs. 

Avotu piesārņojums. Avotu meklēšanas un pētīšanas metodika skolā. Avotu izpētes dabaszinātniskā un 

ekoloģiskā nozīme. 

Mazo upju ģeogrāfiskā izpēte un vides stāvokļa noteikšana. Upes ūdens kvalitātes izvērtēšana, 

izmantojot monitoringa metodiku. Upju ūdens ķīmiskā un bakteoroloģiskā piesārņojuma noteikšana 

laboratorijas apstākļos. Mazās upes - ekskursiju un izpētes objekts skolā. Mazās upes - izziņas taku 

maršrutu sastāvdaļa. 

Skolēnu realizēto ZPD pozitīvā pieredze. Esošie skolu projektu tematiskie tīkli, iespējas tajos 

piedalīties. 




1. Cimdiņš P., Liepa R. Mazās upes. R.: Zinātne, 1983. - 58. lpp. 

2. Daugavpils rajona āru vārdi. R.: LU, 1992. - 91 lpp. 

3. Eniņš G. Tepat Latvijā. R.: Liesma, 1984. -188 lpp. 

4. Eniņš G., Jansons B. .Aizsargājamo laukakmeņu uzskaites un mērīšanas metodika. -R.:1991. -13 lpp. 

5. Jansons B. Augšdaugavas avoti. DPU: ”Saule”, 1993. - 21 lpp. 

6. Jansons B., Cigle I. Latvijas dižākais. Daugavpils, 1993. - 25 lpp. 

7. Jansons B. Skolotāju sagatavošana novadpētniecības darba organizēšanai skolā. DPU, 1994. - 36 lpp. 

8. Jansons B., Salīte I. Novadpētniecība – aktīva vides izglītības darba forma, DPU “Saule”, 1995. 

9. Latvijas upes. Nosaukumi un ģeogrāfiskais izvietojums. LU, R., 1993, 129 lpp. 

10. Latvijas PSR ģeoloģija. -R. : LZA,1961, - 515 lpp. 

11. Urtāne L., Urtāns A. Ūdens dzīvnieku un augu noteicējs. R.: BVS, 1997. -46 lpp. 

12. Urtāne L., Urtāns A. Kas ir upe? R.: BVS, 1997. - 27 lpp. 

13. Urtāne L., Urtāns A. Kā noteikt upes tīrības pakāpi. R.:BVS, 1997, - 30 lpp. 


1. Географический комплекс средней школы, -М.:Просвещение, 1978, - 143 с. 

2. Платонова В.И. Занимательная география. -Калининградское изд.: 1992, - 252 с. 

3. Сироткин В. И. Самостоятельные и практические работы по географии, VI- Х .М. 

Просвящение,1991. 

4. Современные экзогенные процессы и методы их исследования// Сб. cтатей. ЛГУ -Р.: 1982, - 

160 c. 


“Vides vēstis” „Skolotājs” 

“Sākums” “Izglītība un kultūra” 




Development and management of research works and projects in geography 


- 155 -

Kursa nosaukums FIZIKAS MĀCĪBU METODIKA 




Zinātnes nozare Fizika 

Zinātnes apakšnozare Fizikas didaktika 


Lolita JONĀNE, Dr. paed. Fizikas katedras docente 

Antonijs Salītis, Dr phys. Asoc. profesors 


Vispārējās fizikas kursa zināšanas 


Fizikas mācību metodikas kursa galvenais mērķis ir nodrošināt topošo fizikas skolotāju 

zināšanu, profesionālo prasmju un metodisku paņēmienu apguvi mūsdienīgai mērķtiecīgai un 

racionālai fizikas mācību procesa organizēšanai skolā. 

Kurss nodrošina iespēju apgūt fizikas mācību metodikas teorētiskos un praktiskos aspektus, lai 

īstenotu LR IZM apstiprināto fizikas standartu prasības pamatizglītībā un vidējās izglītības 

pakāpē. Plaši tiek akcentētas svarīgākās pedagoga profesionālās kompetences: 1)vispārīgās 

zināšanas par fizikas mācību mērķiem, uzdevumiem, saturu, metodēm; 2) attīstītas prasmes 

mācību procesa organizēšanā, skolēnu mācīšanās veicināšanā, ievērojot viņu vecuma īpatnības 

un pedagoģijas atziņas. Studiju kursā studenti apgūst mācību procesa plānošanas prasmes. 

Kursa plāns: 


Vispārīgie jautājumi 

1. Fizikas mācību metodikas mērķi saturs, uzdevumi. Ieskats dabaszinātņu mācīšanas vēsturē. Fizikas 

mācīšana Latvijā. Ievērojamākie fizikas mācību grāmatu autori un metodiķi. 

2. Dabaszinātņu izglītības konceptuālais modelis. Valsts pamatizglītības standarts. Jomas „Tehnoloģiju 

un zinātņu pamati” raksturojums. Izglītošanās aspekti dabaszinātnēs. Pamatizglītības standarts 

fizikā. Fizikas mācību mērķi un uzdevumi. Mācību satura komponenti (zināšanas, prasmes, 

attieksmes) . 

3. Mūsdienīgs mācību process un tā raksturojums. Konstruktīvisma, kognitīvisma un biheiviorisma 

pieejas integrācija fizikas mācību procesa organizēšanā. 

4. Sistēmpieeja mācību procesa plānošanā. Trīslīmeņu plānošana: standarts – programma; programma 

– tematiskais plāns; tematiskais plāns – stundas plāns. Tematiskā plāna struktūra. Tematisko plānu 

izstrāde. 

5. Mācīšanas un mācīšanās stili. H. Gardnera, D.Kolba, B. Makartijas mācīšanās modeļi. Fizikas 

mācību darba formu sistēma. Fizikas mācību metodes, to klasifikācijas. Mācību metožu izvēles 

noteicošie faktori. 

6. Mācību mērķi kognitīvajā jomā (Blūma talsonomija) Daudzveidīgu un sistematizētu jautājumu 

formulēšana fizikālo situāciju analīzei un izvērtēšanai. 

7. „Prāta vētras” metodes izmantošanas nolūks un organizēšana. Priekšzināšanu strukturēšana kā 

metodiskais paņēmiens skolēnu pieredzes apkopošanai („atskaites sistēmas” veidošanai). 

8. Mācību grāmatas izmantošana mācību procesā. Stratēģijas darba ar tekstu organizēšanai. Situāciju 

analīze kā mācību metode fizikā. 

9. Rakstīšana fizikas mācību procesā. LAVT metode. Argumentētas esejas struktūra un vērtēšanas 

kritēriji. 

10. Diskusiju metodes izmantošana komunikatīvo prasmju un skolēnu attieksmes veidošanā. 

11. Pētnieciskā darbība un tās loma izziņas prasmju attīstīšanai. Zinātniskās izziņas ceļš. Laboratorijas 

un pētniecisko darbu plānošana, norise, vērtēšana. Vērtēšanas kritēriju izstrāde. 

12. Vizualizēšana un modelēšana fizikas mācību procesā. Informācijas tehnoloģiju izmantošanas 

iespējas. Prasības Power Point prezentāciju veidošanai un izmantošanai mācību procesā. Virtuālie 

eksperimenti un datorsimulācijas. CD un Internet resursi kā informācijas un vizuālo materiālu avots. 

- 156 -

Prezentāciju vērtēšanas kritēriju izstrāde 

13. Vērtēšanas loma mācību procesā. Vērtēšanas formas un metodes. Vērtēšanas mērķi. Formatīvā un 

summatīvā vērtēšana. Vērtēšanas kritēriji. Pašvērtējums. 

14. Mācību stundas plāna izveide. Skolēnam sasniedzamā rezultāta plānošana un izvērtēšana. Atsevišku 

stundu (stundas fragmentu) plānošana un modelēšana. 

Pamatizglītības fizikas kursa saturs un mācību metodika 

15. 8. kl. tēmas „Ko mācās fizikā” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību 

procesa organizēšanas metodes. Izziņas intereses radīšanas paņēmieni. 

16. 8. kl. tēmas „Gaisma un krāsas” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti. Izpratnes 

par eksperimenta lomu dabas fizikalo parādību izpētē veidošana. 

17. 8. kl. tēmas „Skaņa” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa 

organizēšanas metodes. 

18. 8. kl. tēmas „Siltums” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa 


19. 8. kl. tēmas „Kustība” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un mācību procesa 


20. 8. kl. tēmas „Mijiedarbība un spēks” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un 

mācību procesa organizēšanas metodes. 

21. 9. kl. tēmas „Elektriskās ķēdes” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti un 

mācību procesa organizēšanas metodes. 

22. 9. kl. tēmas „Elektromagnētiskie viļņi” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti. 

Vienota priekšstata par elektromagnētiskajām parādībām veidošana. 

23. 9. kl. tēmas „Efektīvs un videi draudzīgs enerģijas lietojums” satura galvenie akcenti: izpratnes par 

energoefektivitāti un racionālu enerģijas lietojumu veidošana. 

24. 9. kl. tēmas „Fizika un tehnika” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti. 

Konstruēšanas un modelēšanas prasmju apguve. 

25. 9. kl. tēmas „ Novērojamais Visums” satura galvenie akcenti, skolēnam sasniedzamie rezultāti, 

Darba ar informāciju un tās sistematizācijas prasmju apguve. 

Vidējās izglītības fizikas kursa saturs un mācību metodika 

26. Vidējās izglītības fizikas standarts. Standarta struktūra. Mācību mērķis - dabaszinātniskās izpratības 

pilnveidošana. Dabaszinātniskās izpratības jēdziens. 

27. Vidējās izglītības fizikas mācību priekšmeta paraugprogramma. Ieteicamā mācību satura apguves 

secība. Mācību un metodikie līdzekļi fizikas mācīšanai vidusskolā. 

28. 10. klases fizikas kursa tēmu „Eksperimentālais un pētnieciskais darbs fizikā”, „Ķermeņu kustība”, 

„Mijiedarbība un spēks”, „Gravitācija un kustība gravitācijas laukā”, „Enerģija un impulss” 

„Mehāniskās svārstības un viļņi” saturs, tematiskā plāna izveide, skolēnam sasniedzamajam 

rezultātam atbilstošu mācību metožu izvēle. Mācību stundu stundu plānu izveide, modelēšana un 

analīze. 

29. 11. klases fizikas kursa tēmu „Gāzu likumi”, „Siltums un darbs”, „Vielu fizikālās īpašības”, 

„Elektriskie lādiņi un elektriskais lauks”, „Elektriskā strāva”, „Elektromagnētisms” saturs, tematiskā 

plāna izveide. Mācību stundu plānu izveide, modelēšana un analīze. Ppt prezentāciju veidošana. 

30. 12 klases tēmu „Elektromagnētiskās svārstības un radioviļņi”, „Apgaismojums un attēli”, Gaismas 

viļņi”, Atoma un atoma kodols”, „Mūsdienu tehnoloģijas”, „Pasaules uzbūve” saturs. Tematisko 

plānu veidošana. Mācību stundu plānu izveide un modelēšana. Internet tīkla datordemonstrējumi un 

datorsimulācijas. 


Apgūtas zināšanas un prasmes mūsdienīgai fizikas mācību procesa nodrošināšanai pamatskolā 

un vidusskolā (ģimnāzijā). Ir dziļa izpratne fizikas mācību mērķiem, uzdevumiem, līdzekļiem, 

mācību procesa plānošanu, skolēnu sasniegumu pārbaudi un vērtēšanu, prasmes izvēlēties 

mācību saturam atbilstošas mācīšanas un mācīšanās metodes un paņēmienus. 



1. Albrehta D. Didaktika. – R.: RaKa, 2001. 

2. Beļickis I. Vērtīborientēta mācību stunda. –R.: RaKa, 2000. 

3. Geidžs N.L., BerlinersD.C. Pedagoģiskā psiholoģija .-R.: Zvaigzne ABC, 1999 

4. Gorbāns I. Dators fizikas laboratorijā skolā. - R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

- 157 -

5. Hahele R. Pašnovērtējums mācību procesā. RaKa, 2006. 

6. ISEC projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un 

tehnoloģiju priekšmetos” materiāli. 

7. Krastiņa E., Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. Teorija. Pieredze.Prakse- R..: RaKa, 

2004. 

8. Kompetence dabaszinātnēs, matemātikā un lasīšanā – ieguldījums nākotnei. Latvija OECD valstu 

starptautiskajā skolēnu novērtēšanas programmā 2006. (2007). – Rīga: LU PPF IPI. – 140 lpp 

9. Lapiņa L., Rudiņa V. Apgūsim demokrātiju. Interaktīvās mācīšanas metodes; R: Zvaigzne ABC; 

1997.,135.lpp. 

10. Nākotnes izglītības meti UNESCO starptautiskās komisijas „Izglītība divdesmit pirmajam 

gadsimtam” ziņojumā.(2000). Rīga: Vārti.- 105 lpp. 

11. Pamatizglītības un vidējās izglītības standarts fizikā.- http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/info.shtml 

12. Žogla I. Didaktikas teorētiskie pamati”, RaKa, R.: 2001 

13. Experiential Learning Cycles. 

http://wilderdom.com/experiential/elc/ExperientialLearningCycle.htm#BreakStages 

14. The Experiential Learning Cycle http://www.learningandteaching.info/learning/experience.htm 

15. Lorsbach A. W .The Learning Cycle as a Tool for Planning Science Instruction. 

http://www.coe.ilstu.edu/scienceed/lorsbach/257lrcy.htm 

16. David a. Kolb on experiential learning. http://www.infed.org/biblio/b-explrn.htm 

17. Zoller U. Innovative STES Teaching Towards Scientific and Technological Literacy for All in the 

New Millenium. In: Science and Technology Education in New Millenium: 3 rd IOSTE symposium 

for Central and East European Countries, 2000 

18. Бугаев А.И. Методика преподавания физики в средней школе. Теоретические основы. - 

Мockвa: Просвещение, 1981. 

19. Правила организации урока с использованием проблемности. http://metodf.narod.ru/metod_ur.htm 

20. Bиноградов С. Методика преподавания физики. Методическое пособие. Lielvārde „Lielvārds”, 

2003. 

21. Кукушин В.С. ДИДАКТИКА (теория обученя). Москва: ИКЦ «МарТ», 2003 (368 стр.). 


1. Antons L., Dzērve U. Uzdevumu krājums fizikā 8.klasei–Lielvārde:Lielvārds, 1997. 

2. Antons L., Dzērve U. Uzdevumu krājums fizikā 9.klasei–Lielvārde:Lielvārds, 2000. 

3. Krūmiņš J., Puķītis P. Fizika 10. klasei. - R.: ZvaigzneABC, 1998. 

4. Krūmiņš J., Puķītis P. Fizikas praktiskie darbi 12. klasei: - R.: Zvaigzne, 1993. 

5. Šilters E., Fizika 8. klasei.– Lielvārde „Lielvārds”, 1998. 

6. Šilters E. Sakss N. Fizika 9. klasei. – Lielvārde „Lielvārds”, 2000. 

7. Šilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 10. klasei. – Lielvārde „Lielvārds”, 2004. 

8. Šilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 11. klasei.– Lielvārde „Lielvārds”, 2006. 

9. Šilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 12. klasei.– Lielvārde „Lielvārds”, 2008. 

10. Šilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 11. klasei. Skolotāja grāmata. – „Lielvārds”, 2006. 

11. Šilters E., Gribuste M. Fizikas burtnīca 8.klasei – Lielvārde:Lielvārds, 2000. 

12. Šilters E., Dzērve U. Fizikas burtnīca 9.klasei – Lielvārde:Lielvārds, 2001. 

13. Vilks I. Fizika 8. klasei. Lielvārds, 2007. 

14. Vilks I. Fizika 9. klasei. Lielvārds, 2008. 

15. Zaķis J. Mācība par vielu: Mācību palīglīdzeklis. - R.: Zvaigzne, 1990. 

16. Малафеев Р.И. Проблемное обучение физике в средней школе. - М.: Просвещение, 1980. 

17. Шодиев Д. Мысленный эксперимент в преподавании физики. - М.: Просвещение. - 1987. 

18. Зверева Н.М. Активизация мышления учащихся на уроках физики. - М.: Просвещение, 1980. 

Усова А.В., Бобров А.А. Формирование учебных умений и навыков учащихся на уроках физики. - 

М.: Просвещение, 1988 


1. Electronic Journal of Science Education. 

http://wolfweb.unr.edu/homepage/jcannon/ejse/ejse.html 

2. Internet TESL Journal. 

3. The Australian Journal of Teacher Education http://ajte.education.ecu.edu.au/ 

4. Canadian Journal of Learning & Technology http://www.cjlt.ca/index.html 

5. Journal of Baltic Science Education http://www.jbse.webinfo.lt/journal.htm 

6. “Физика в школе”. 

- 158 -


Profesionālās maģistra studiju programmas„Vidējās izglītības fizikas un matemātikas skolotājs” B.daļa 


Methodology of teaching physics 


The aim of the course is to acquire knowledge, competence and abilities for contemporary and effective 

physics teaching and organizing learning process at school. 

Piezīmes: 

- 159 -

Kursa nosaukums 





FIZIKAS DEMONSTRĒJUMU 

EKSPERIMENTI 




Valfrīds PAŠKEVIČS, Dr. Phys., profesors 



Kurss paredz uzskatāmības principa īstenošanas iespējas fizikas mācīšanā, galveno uzmanību 

veltot skolas fizikas demonstrējumu eksperimentu tehnikas un metodikas apguvei. Studenti 

apgūst prasmes rīkoties un organizēt skolēnu darbu ar laboratorijas un sadzīves ierīcēm un 

mērķtiecīgi analizēt eksperimentā novērotās parādības un likumsakarības. 

Kursa plāns: 

32 laboratorijas un praktiskie darbi 

1. Uzskatamības principa īstenošanas iespējas un nepieciešamība fizikas mācību procesā. 

2. Fizikas kabinets, tā materiāli tehniskais nodrošinājums. Vispārīgās lietošamas ierīces: 

taisngrieži, mērinstrumenti, projekcijas aparāti. 

3. Komplekts Easy Sense (datu savācējs un sensori). Sensoru un datorprogrammu izmantošana 

fizikālo parādību un procesu novērošanai un pētīšanai. 

4. Didaktiskās prasības demonstrējumu eksperimentam. 

5. Demonstrējumu eksperimenti, izzinot mehāniskās parādības un likumus. Tehnika un 

metodika. 

6. Demonstrējumu eksperimenti, izzinot siltuma parādības un likumus.Tehnika un metodika. 

7. Demonstrējumu eksperimenti, izzinot elektromagnētiskās parādības un likumus. Tehnika un 

metodika. 

8. Demonstrējumu eksperimenti, izzinot optiskās parādības un likumus. Tehnika un metodika. 


Zina, prot izvēlēties nepieciešamās ierīces un metodiski pareizi demonstrēt skolas fizikas 

programmā ieteicamos demonstrējumu eksperimentus. 

Eksāmens 


1. Demonstrējumi pamatskolas fizikas kursā: Eksperimentāls metodiskais līdzeklis. Sast. 

Podiņa L. - R.: Zvaigzne ABC. 

2. Demonstrējumu eksperimenti skolas fizikas kursā. I. daļa. Mehānika un hidromehānika. 

Materialus apkopojušas L. Jonāne, S. Gedroica ,- Daugavpils “Saule”, 1997. 

3. Demonstrējumu eksperimenti skolas fizikas kursā.. 2. daļa. Elektromagnētisms. Materialus 

apkopojušas L. Jonāne, S. Gedroica ,- Daugavpils “Saule”, 1998. 

4. Demonstrējumu eksperimenti skolas fizikas kursā 3. daļa Optika. Materialus apkopojušas 

L. Jonāne, S. Gedroica ,- Daugavpils “Saule”, 1999. 

5. Dzerviniks J. Demonstrjuma eksperimenta modelis mehānikā skolas fizikas kursā. 

- 160 -

6. Galviņš J. Fizikas eksperimentu demonstrējumi. - R.: Zvaigzne, 1989. - 162 lpp. 

7. ISEC projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas 

un tehnoloģiju priekšmetos” materiāli. 

8. Буров В., Зворыкин Б., Покровский А., Румянцев И. Демонстрационный эксперимент 

по физике в старших классах. Часть 1. – Москва.: Просвещение,1967. 

9. Буров В., Зворыкин Б., Покровский А., Румянцев И. Демонстрационный эксперимент 

по физике в старших классах. Часть 2. – Москва: Просвещение,1967. 

10. Горев Л. Занимательные опыты по физике: Пособие для учителей. – Москва: 


11. Van CleaveJ. 200 Experiments. John Wiley & Sons, Inc., 1993. 


1. Press H. J. No rotaļām uz zināšanām.-R.: Zvaigzne, 1990. 

2. Robinsons, T. Krāj zināšanas. Aizraujoši eksperimenti bērniem. „Kontinents”, 2001. 

3. Усова А.В., Бобров А.А. Формирование учебных умений и навыков учащихся на 

уроках физики. - М.: Просвещение, 1988 

4. http://micro.magnet.fsu.edu/electromag/java/faraday/index.html 

5. http://www.olympusmicro.com/primer/java/solarcell/index.html 

6. http://physics-animations.com/Physics/English/index.htm 

7. http://faraday.physics.utoronto.ca/GeneralInterest/Harrison/Flash/#em 



Profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības fizikas un matemātikas skolotājs” 

B.dala 


Demonstration experiments in physics 


The aim of the course is to acquire technic and methods of school physic’s demonstration 

experiments and give practical abilities to do it. 

Piezīmes: 

- 161 -









Valfrīds PAŠKEVIČS, Dr. fiz. Fizikas katedras profesors 

FIZIKAS UZDEVUMU RISINĀŠANAS 

PRAKTIKUMS 



Galvenais kursa uzdevums ir veicināt studentu izpratni par dažāda veida uzdevumu nozīmi 

analītisko spēju attīstīšanā fizikas mācību procesā un veidot studentiem prasmes mācīt skolēnus 

risināt dažāda tipa fizikas uzdevumus. Tiek aplūkoti tipiskākie skolas fizikas kursa uzdevumi un 

to risināšanas metodika. Studenti vingrinās paaugstinātas grūtības pakāpes(olimpiāžu)uzdevumu 

risināšanā un sastādīšanā. 

Kursa plāns: 

32 laboratorijas un praktiskie darbi 

1. Fizikas uzdevumi. Uzdevumu klasifikācija (pēc veida, pēc grūtības pakāpes). Uzdevumu veidi. 

2. Trīslīmeņu uzdevumi, to izvēle atbilstoši mācību mērķiem. 

3. Testveida uzdevumu izmantošanas mērķi un sastādīšanas principi. 

4. Analītisko uzdevumu risināšanas metodes: analītiskā un grafiskā. 

5. Paaugstinātas grūtības kompleksu uzdevumu specifika. 

6. Tipveida un paaugstinātas grūtības uzdevumi mehānikā, to analīze un risināšana. 

7. Tipveida un paaugstinātas grūtības uzdevumi siltumfizikā, to analīze un risināšana. 

8. Tipveida un paaugstinātas grūtības uzdevumi elektrodinamikā, to analīze un risināšana. 

9. Tipveida un paaugstinātas grūtības uzdevumi optikā, to analīze un risināšana. 

10. Pārbaudes darbu sastādīšana un vērtēšana. 

11. Eksāmena darba izveides principi un vērtēšana. 


Apgūtas zināšanas, prasmes un iemaņas atbilstoši mācību mērķim izvēlēties un mācīt skolēnus 

risināt dažāda tipa fizikas uzdevumus, tai skaitā paaugstinātas grūtības pakāpes uzdevumus. 



1. Beizīters L. Molekulārfizikas uzdevumi: analize un atrisinājumi.- R.: Zvaigzne ABC 

2. Galviņš J. Fizikas uzdevumu risināšanas metodes un paņēmieni. - R.: Zvaigzne, 1979. 

3. Fizikas uzdevumu risināšana / Valtera A. red. - R.: Zvaigzne, 1982. 

4. Zoller U. Innovative STES Teaching Towards Scientific and Technological Literacy for All in the 

New Millenium. In: Science and Technology Education in New Millenium: 3 rd IOSTE symposium for 

Central and East European Countries, 2000, 14-20 


- 162 -

1. Antons L., Dzērve U. Uzdevumu krājums fizikā 8. klasei.- Lielvārde: “ Lielvārds”, 1997. 

2. Antons L., Dzērve U. Uzdevumu krājums fizikā 9. klasei.- Lielvārde: “ Lielvārds”, 2001. 

3. Cābelis A., Rodziņa I. Fizika vidusskolā. Testi. – R.: Rīgas 15. arodvidusskola, 1997. 

4. Cābelis A. Pārbaudes darbi fizikā vidusskolām. 1.daļa, 2.daļa, 3.daļa – R.: “Pētergailis”, 2002. 

5. Cābelis A., Zariņš G. Individuālie uzdevumi fizikā. Mehānika. –R.: Mācību grāmata, 1996. 

6. Cābelis A., Zariņš G. Individuālie uzdevumi fizikā. Molekulārfizika un elektrodinamikas pamati. 

–R.: Mācību grāmata, 1996. 

7. Cābelis A., Zariņš G. Individuālie uzdevumi fizikā. Optika un kvantu fizika. –R.: 1997. 

8. Gailītis G., Rasmane V., Zeidmanis A. Fizikas uzdevumi 8. klasei: - R.: Zvaigzne, 1992. 

9. Gailītis G., Rasmane V., Zeidmanis A. Fizikas uzdevumu krājums 9. kl.: - R.: Zvaigzne, 1993. 

10. Galviņš J. Kvalitatīvie uzdevumi fizikā. - R.: Zvaigzne, 1984. 

11. ISEC projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un 

tehnoloģiju priekšmetos” materiāli. 

12. Fizikas uzdevumu risināšana / Valtera A. red. - R.: Zvaigzne, 1982. 

13. Krūmiņš J., Puķītis P. Fizikas praktiskie darbi 12. klasei. - R.: Zvaigzne, 1997 



16. Krūmiņš J. Uzdevumi fizikas olimpiādēs. - R.: Zvaigzne, 1982. 

17. Oganisjana K. Fizikas uzdevumi dzīves situācijās. - R.: Zvaigzne, 1995. 

18. Puķītis P., Eksperimentālie uzdevumu fizikā vidusskolai . R.: Zvaigzne ABC., 2003 

19. Puķītis P. Testi fizikā 10. klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

20. Puķītis P. Testi fizikā 11. klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 1999 

21. Puķītis P. Testi fizikā 12. klasei. - R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

22. Puķītis P. Gatavosimies fizikas eksāmenam!. - R.: “Mācību apgāds NT” 1998. 

23. Šilters E.,Reguts V., , Cābelis A. Fizika 10. klasei. Skalotāja grāmata. – Lielvārde, Lielvārds. 

24. Vinogradovs S. Fizikas uzdevumu krājums 11. un 12. klasei. – Lielvārds, 2006. 

25. Šilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 10. klasei. – Lielvārde „Lielvārds”, 2004. 

26. Šilters E. Reguts V. Cābelis A. Fizika 11. klasei.. – Lielvārde „Lielvārds”, 2006. 


http://www.liis.lv/fiz_olimp/ 

http://fn-serv.fmf.lu.lv/moodle/ 



B.dala 


Practical training in problem solving in physics 


Piezīmes: 

- 163 -









Antonijs SALĪTIS, Dr. Phys. Asociētais profesors 

ALTERNATĪVĀS MĀCĪBU DARBA 

FORMAS FIZIKĀ 



Kurss nodrošina iespēju padziļināt izpratni par daudzveidīgu alternatīvu mācību darba formu un 

pielietojumu fizikas mācību procesa organizēšanā, apgūstot alternatīvo mācību darba formu un 

metožu teorētiskos aspektus un praktiskās izmantošanas iespējas. Alternatīvo mācību darba 

formu un metožu lietojums līdz ar zināšanu apguvi, veicina skolēnu sociālo prasmju un 

attieksmju veidošanos. 

Kursa plāns: 


1. Mācīšanas un mācīšanās paradigmu salīdzinājums. Četri mācību modeļi: devēja, izaugsmes, 

dialoga, kritizētāja. Mācību situāciju amalīze no skolēna – skolotāja sadarbības viedokļa. 

2. Mācīšanās sadarbojoties. Grupu darba metodes, to pielietojums fizikas stundās. Grupu darba 

vērtēšanas kritēriji. 

3. Kooperatīvā mācīšanās fizikas zināšanu un prasmju apguvē, tās organizēšanas metodika. 

Kooperatīvās mācīšanās priekšrocības un trūkumi. 

4. Didaktiskās spēles fizikas apguvē. Didaktisko spēļu veidi, to pedagoģiskie aspekti. 

5. Formālās un neformālās izglītības integrācija fizikas apguvē. 

6. Mācību ekskursijas. Tematikas izvēle, sagatavošana, norise, pēcekskursijas darbs. 

7. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba un projektu izstrādes organizēšana. Skolēnu ZPD 

pedagoģiskie aspekti. ZPD izstrādes posmi: Informācijas ieguve, pētījuma plānošana, 

eksperimentālā darbība datu ieguvei, informācijas avotos un eksperimentos iegūto datu 

apstrāde un analīze, darba noformēšana, iepazīstināšana ar iegūtajiem rezultātiem un to 

apspriešana. Skolēnu projektu darba vērtēšanas kritēriju izstrāde un pašvērtējums. Skolēnu 

ZPD kā profesionālās orientācijas un zinātniskā potenciāla attīstīšanas sastāvdaļa. Fizikas 

konferences. 

8. Fizikas vakari. Fizikas pēcpusdienas. To sagatavošana. Radošās spēles, konkursi, to 

sagatavošanas vadīšana. Fizikas izstādes, to sagatavošana un rīkošana. 

9. Fakultatīvās nodarbības fizikā. 


Apgūtas zināšanas un izpratne par daudzveidīgu mācību metožu un paņēmienu nepieciešamību 

un un prasmes šīs metodes un paņēmienus lietot, organizējot fizikas mācību satura – zināšanu 

un pētnieciskās darbības apguves un attieksmju veidošanas procesā skolēniem, atbilstoši 

pamatizglītības un vidējās izglītības standartu prasībām. 


- 164 -


1. Albrehta D. Didaktika. – R.: RaKa, 2001. 

2. Beļickis I. Vērtīborientēta mācību stunda. –R.: RaKa, 2000. 

3. Broks A. Izglītības sistemoloģija. –R.: RaKa, 2001. 

4. Geidžs N.L., BerlinersD.C. Pedagoģiskā psiholoģija .-R.: Zvaigzne ABC, 1999. 

5. ISEC projekta „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, 

matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” materiāli. 

6. Laņina I. Ārpusklases darbs fizikā. - R.: Zvaigzne, 1982. 

7. Lapiņa I. Rudiņa V. Interaktīvās mācīšanas metodes. – R.: Zvaigzne ABC,1997. 

8. Lapiņa L. Projektu metode skolā. R.: Zvaigzne, 1999. 

9. Rubana I.M. Mācīties darot. – R.: RaKa, 2000. 


1. Турдикулов Э.А. Экологическое образование и воспитание учащихся в процессе 

обучения физике. - М.: 1988. 

2. INSPIRE projekta mājas lapa: http://www.inspire-project.eu/rationale.html?l=lv 



http://wolfweb.unr.edu/homepage/jcannon/ejse/ejse.html 

2. Internet TESL Journal. 

3. The Australian Journal of Teacher Education http://ajte.education.ecu.edu.au/ 

4. Canadian Journal of Learning & Technology http://www.cjlt.ca/index.html 

5. Journal of Baltic Science Education http://www.jbse.webinfo.lt/journal.htm 

6. “Физика в школе”. 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības fizikas un matemātikas skolotājs” 

B.daļa 


Alternative teaching forms and methods in physics 


The aim of the course is to acquire knowledge, competence and abilities about methods for 

rationale and effective physics teaching and organizing learning process at school, according 

educational standarts. 

Piezīmes: 

- 165 -

Nosaukums Fizikālo procesu datormodelēšana 




Zinātnes nozare Starpnozaru 



E. Tamanis, Fizikas katedra, asociētais profesors 


Fizikas pamatkurss, matemātiskās analīzes pamatkurss, programmēšanas pamatkurss. 


Paredzēts specialitātē „Vidējās izglītības skolotājs ” „Fizikas, matemātikas skolotājs” 

studējošiem studentiem. 

Šajā kursā tiek apskatīti fizikālu procesu datormodelēšanas pamatprincipi, svarīgākie procesu 

vienādojumi, dažu skaitlisko metožu pielietojumi datormodelēšanā; tiek dots populārāko 

datormodelēšanas datorprogrammu apskats. 

Kursa plāns: 

Lekcijas: 16 st. 

Praktiskie darbi: 16 st. 

1) Datormodelēšana - principi, piemēri. 

2) Datormodelēšanas etapi, svarīgākie procesu vienādojumi. 

3) Skaitliskās metodes – kvadrātvienādojuma, augstāku pakāpju vienādojuma un sistēmas 

risinājums, noteiktā integrāļa risinājums. 

4) Skaitliskās metodes – ekstrēmu atrašana, pirmās kārtas diferenciālā vienādojuma risinājums. 

5) Skaitliskās metodes – otrās kārtas diferenciālā vienādojuma risinājums. 

6) Skaitliskās metodes – Furjē rindas, mērījumu kļūdu apstrāde. 

7) Skaitliskās metodes – kļūdas, algoritmu stabilitātes problēmas 

7) Fizikālo procesu modeļu apskats – ķermeņa kustība gravitācijas laukā + atmosfēra. 

8) Fizikālo procesu modeļu apskats – svārstības, spektrālā analīze. 

9) Fizikālo procesu modeļu apskats – elektriskais un magnētiskais lauks. 

10) Fizikālo procesu modeļu apskats – siltumstarojums, radioaktīvā sabrukšana. 

11) Datorprogrammu apskats – MatLab, Derive, Mathcad, Mathematica. 

12) Datorprogrammu apskats – ANSYS. 




1. Riekstiņš E. Matemātiskās fizikas metodes. Rīga : Zvaigzne, 1969.. 

2. Riekstiņš E. Matemātiskās fizikas vienādojumi. Rīga : LVI, 1964. 


1. G. Jānis. Elektrisko režīmu matemātiskā modelēšana . Rīga : RTU Izdevniecība, 2005. 

2. Ю.И. Рыжков. Решение научно-технических задач на персональном компютере. С. 

Петербург. 2000. 


- 166 -



B.dala 


Coputer modelling of physical processe. 


Course is attended for students of professional master study program Teacher of Physics and 

mathematics. 

The course had see over basics of mathematical modeling of physical processes, most important 

mathematical models, some methods of numerical calculating, review of most popular computer 

programs for modeling. 

Piezīmes: 

- 167 -








Antonijs SALĪTIS, Fizikas zinātņu doktors, asoc. profesors 

Lolita JONĀNE, Dr.paed. Fizikas katedras docente 

DABAS FUNDAMENTĀLIE LIKUMI UN 

TO LOMA ILGTSPĒJĪGĀ ATTĪSTĪBĀ 



Studiju kurss padziļina topošo fizikas skolotāju dabaszinātnisko, ekonomisko un ekoloģisko 

kompetenci, viedojot dziļāku izpratni par dabaszinātņu un savstarpējo saistību un visu 

dabaszinātņu mācību priekšmetu nozīmi jauno pilsoņu karjeras izvēlei un ikdienas dzīvei. 

Kursa plāns: 

16 st. lekcijas 

1. Svarīgākie dabaszinātņu attīstības posmi. Dabaszinātņu loma cilvēces pasaules uzskata 

veidošanā un tehnoloģiju attīstības vēsturē. 

2. Dabas resursi un to racionāla apsaimniekošana Latvijā, Eiropā un pasaulē. 

3. Enerģijas jēdziens fizikā. Izsmeļamie un neizsmeļamie energoresursi. Enerģijas un masas 

saistības likums – pamats alternatīvo enerģijas ražošanas tehnoloģiju izveidei. 

4. Taupīga pieeja resursu izmantošanā un vides saglabāšanā - pamats ilgtspējīgai attīstībai. 

5. Pētījumu virzība dabaszinātnēs. Dabaszinātņu atklājumi – pamats materiālu, 

inženiertehnisko ierīču un ražošanas tehnoloģiju attīstībai. 

6. Dabaszinātniskie pētījumi viedo materiālu un viedo sistēmu izveidē. To izmantošanas 

iespējas. Nanotehnoloģijas. 

7. Atklājumi elektromagnētismā un materiālzinātnē- pamats informācijas tehnoloģiju 

attīstībai. 

8. Vielu aprite dabā. Vides piesārņojuma problēmas. Rūpnieciskie un sadzīves atkritumi un 

to apsaimniekošana – ilgtspējīgas attīstības nepieciešamais nosacījums. 

9. Dabaszinātņu sasniegumi bezatkritumu tehnoloģiju izveidē. Reciklēšana. 

10. Mijiedarbības jēdziens fizikā. Cilvēka un vides mijiedarbība. Cilvēka veselības un vides 

kvalitātes kopsaistība. 

11. Intelektuālie resursi un to loma informācijas tehnoloģiju laikmetā. 


Zināšanas un izpratne par dabaszinātņu un civilizācijas attīstības kopsaistību, prasmes , par 

dabaszinātņu mācību priekšmetu nozīmi pamatizglītībā un vidējā. 



1. Raņķis G. Eksaktā zinātne kultūras vēsturē. R.: Liesma 1999 

2. Bergmann – Shaefer. Lerbuch der Experimental physik. Band 1.-8. Walter de Gruyter, 

Berlin, New York,1998. 

3. Diekmann B., Heinloth K. Energie Taubner Studienbuecher, Physik Stuttgart 1997 –456 

- 168 -

S. 

4. Physik. Themen, Bedeutung und Perspektiven physikalischer Forschung. Deutsche 

Physikalische Gesellschafte.V.November 2000. 

5. Frey Karl und Lang Manfred. Kognitionspsychologie und naturwissenschaftlicher 

Unterricht. Cognitive Processes and Science Instruction. Verlag Hans Huber Bern Stuttgart 

Wien, 1973. 


1. Cutnell, Johnson. Physics. - 2 nd. ed. John Wiley & Sons, Inc., New York, 1992. - p. 

931. 

2. Clugston M.J. The New Penguin Dictionary of Science, Penguin books, 1998 – 845 p 

3. Галузо И. Прикладная физика для школьников.Минск, Универсалпресс, 2005. 

Стр.344 


1. Elektroniskie žurnāli „Energy” „Engeneering” „Material Science”, Environmental 

Science” „Earth and Planetary Sciences” saitā http://www.sciencedirect.com/ 

2. http://www.materialstoday.com/ 

3. „Terra” 


5. UNESCO mājas lapa: http://www.unesco.org/en/esd/ 

6. DU Ilgtspejīgas izglītības institūta majas lapa: http://www.iselv.eu/publications.php?show=39 



B.dala 


Fundamental laws of nature and their role in sustainable development 


The aim of the course is to acquire knowledge, competence and abilities for rationale and 

effective physics teaching and organizing learning process at school. 

Piezīmes: 

- 169 -

Nosaukums Matemātikas mācību metodika I 




Zinātnes nozare Matemātika 



Alīcija Semjonova, Matemātikas katedra, lektore. 

Valentīna Beinaroviča, Matemātikas katedra, lektore. 

Modernā elementārā matemātika un 

matemātikas didaktika 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības matemātikas un 

informātikas skolotājs” studentiem. 

Kursā apgūst sākotnējas profesionālas skolotāja zināšanas un svarīgāko profesionālo prasmju 

izveides un attīstīšanas pamatus. 


32 lekcijas, 32 semināri. 

Vispārīgā metodika 

Matemātikas mācību metodikas priekšmets (saturs, mērķi, uzdevumi). 

Matemātikas metodikas attīstības vēsture. Metodiskā doma Latvijā. Matemātikas 

metodikas modernās tendences. 

Matemātikas mācību mērķi. Matemātika kā pasaules kultūras sastāvdaļa. Matemātika kā 

dabas izzināšanas instruments. Matemātika kā domāšanas veids. 

Matemātikas skolotāja darbības pamatveidi un metodisko prasmju saturs. 

Skolas matemātikas kursa uzbūve. 5.-12. klašu matemātikas programmas un mācību 

līdzekļu pārskats. Skolas matemātikas kursa galvenās saturlīnijas. 

Mācību vielas apguves procesa loģiski-didaktiskā struktūra. Matemātikas mācību posmi 

un prasības to organizācijai. Matemātikas mācību didaktiskie principi. 

Zinātniski-pētnieciskās metodes matemātikas mācību procesā. Novērojumi, mēģinājumi, 

mērījumi, to izmantošanas iespējas un nosacījumi dažādos mācību posmos (jaunās vielas 

uztveres sagatavošanas posmā, teorētisko zināšanu pielietošanas posmā utt.). Salīdzinājums un 

analoģija, to būtība. Salīdzinājuma un analoģijas izmantošana matemātikas mācībās (jaunās 

vielas izklāstā, uzdevuma risinājumu meklēšanā un atrisinājumā, hipotēzes formulējumā). 

Vispārinājums un abstrahēšana, to būtība un pielietošana matemātikas mācībās. Analīze un 

sintēze, indukcija un dedukcija, to būtība. Indukcijas izmantošana jaunās vielas uztveres posmā, 

hipotēžu veidošanā. Matemātiskās indukcijas metode. 

Matemātiskie jēdzieni, to definēšana, definīciju veidi. Galvenie definīcijas izveides 

posmi. Uzdevumi, kas nodrošina definīciju apguvi. 

Matemātiskie apgalvojumi un to loģiski matemātiskā analīze. 

Teorēmas un to pierādījuma mācību etapi. Nepieciešamības un pietiekamības nosacījumi. 

Pierādījums no pretējā. 

Algoritmi un to loģiski matemātiskā analīze. Algoritma izveides etapi. Skolēnu darbība 

algoritmu apguvē. 

Mācību vielas atsevišķu tēmu loģiski matemātiskā analīze. 

Matemātiskie uzdevumi kā matemātikas mācību līdzeklis un skolēnu mācību darbības 

- 170 -

objekts. Analīzes un sintēzes pielietošana uzdevumu risināšanā. Sižetisku uzdevumu 

atrisinājuma posmi. Sižetisku uzdevumu risināšanas prasmju veidošana. Pierādījuma uzdevumu 

risināšanas posmi. Konstrukcijas uzdevumu risināšanas posmi. 

Didaktisko uzdevumu sistēmas teorētisko zināšanu (jēdzienu, teorēmu, algoritmu) 

apguvei un pielietošanai, to kopīgās un atšķirīgās īpatnības. Didaktisko uzdevumu sistēmas 

izveide prasmju un iemaņu apgūšanai. Uzdevumu izmantošana mācību vielas apguves kontrolei. 

Skolēnu matemātiskās sagatavotības prasību diferenciācija dažādos mācību posmos. Skolēnu 

paškontroles vajadzību veidošana. 

Uzdevumi skolēnu radošās darbības pieredzes izveidei. Eiristiskie uzdevumu 

atrisinājumu meklēšanas paņēmieni. 

Uzdevumi skolēnu vispārizglītojošo prasmju izveidei, to saikne ar matemātiskajiem 

uzdevumiem. Pašizglītošanās nepieciešamības veidošana mācot matemātiku. 

Matemātikas stundas struktūra. Prasības matemātikas stundai. Vairāku stundu cikls, tā 

struktūra. Stundas plānošana un konspektu sastādīšana. Stundas analīze un pašanalīze. 

Skolēnu patstāvīgā darba organizēšana. Individuālā un diferencētā pieeja. Skolēnu 

darbības organizācijas formas dažādos mācību vielas apguves posmos (individuālā, frontālā, 

pāros, grupās), to izmantošanas nosacījumi, mērķi, tehnika. Mācību vielas apguves kontrole. 

Kontroles mērķi, veidi, līdzekļi, pāņēmieni. Skolēnu mācīšanās rezultātu vērtēšana. 

Matemātikas mācību līdzekļi (mācību grāmatas, didaktiskie materiāli, darba burtnīcas, 

tabulas, kodomateriāli, video), to izmantošana dažādos mācību posmos. Datoru izmantošana 

matemātikas mācību procesā. 

Ārpusklases darba mērķi un saturs. Matemātisko olimpiāžu organizēšanas un vadīšanas 

formas un metodika. 




1. Valsts pamatizglītības standarts. - IZM ISEC, 1998. 

2. Pamatizglītības standarts matemātikā. Mācību satura departaments. - Rīga, 1992. 

3. Pamatizglītības priekšmetu standarti. - ISEC, 2006. 

4. Vidējās izglītības standarts matemātikā. Latvijas Republikas izglītības ministrija. - Rīga, 

1993. 

5. E. Ģingulis. Kā mācīties matemātiku.~- Liepāja, 1997. 

6. E. Ģingulis. Kā saprast un iemācīties matemātiku.~- Rīga: RaKa, 2005. 

7. E. Ģingulis. Matemātikas metodika: vēsture un aktualitātes.~- Rīga: RaKa, 2004. 

8. U. Grīnfelds. Skolēnu izziņas darbības aktivizēšana matemātikas stuņdās. – R.: 

Zvaigzne, 1985. 

9. I. Freinfelds, V. Ūsiņš. Mācību procesa pilnveide skolā. – R.: Zvaigzne, 1985. 

10. J. Mencis. Matemātikas metodika pamatskolā. – R.: Zvaigzne, 1984. 

11. Vidusskolas didaktika. V. Skatkina redakcijā. – R.: Zvaigzne, 1984. 

12. I. Žogle. Didaktikas teorētiskie pamati.~- Rīga: RaKa, 2001. 

13. http:isec.gov.lv 

14. Методика преподавания математики в средней школе. Общая методика. Учеб. 

пособие для студентов пед. институтов. Составители Р.С. Черкасов, А.А. Столяр. - 

М.: Просвещение, 1985. 

15. Методика преподавания математики в средней школе. Частная методика. Учеб. 

пособие для студентов пед. институтов по физ.-мат. спец. Составители В.И. 

Мишин. - М.: Просвещение, 1987. 


1. Лабораторные и практические работы по методике преподавания математики. 

Учебное пособие для педагогических институтов. Под ред. В.И. Лященко. - М.: 


2. И.А. Новик. Практикум по методике преподавания математики. – Минск: 

Вышэйшая школа, 1984. 

- 171 -

3. Н.М. Рогановский. Методика преподавания математики в средней школе. - Минск: 


4. Skolas mācību grāmatas un mācību līdzekļi. 


1. Žurnāls “Математика в школе”. 

2. Žurnāls “Skolotājs” . 

3. Avīze “Izglītība un kultūra” 




Methodology of teaching mathematics I 


Piezīmes: 

- 172 -

Nosaukums Matemātikas mācību metodika II 




semestrī) 




64 






Matemātikas mācību metodika I 




Kursā aplūko pamatskolas un vidusskolas matemātikas kursa galvenās saturlīnijas un to mācību 

metodiku. 



Konkrētā metodika 

Skaitļu sistēmas mācība skolā. Dažādas pieejas skaitļa jēdziena ieviešanai un paplašināšanai. 

Parasto un decimāldaļu mācību metodika: pamatjēdzieni un to ievešanas paņēmieni, prasmju 

izpildīt darbības (salīdzināt, saskaitīt, atņemt, reizināt, dalīt) veidošana. Pozitīvo un negatīvo 

skaitļu un darbību ar tiem mācību metodika. Teksta uzdevumu pamatveidi. Reālie skaitļi. 

Iracionālo skaitļu jēdziena ieviešana. Aritmētiskā sakne no skaitļa un tās īpašības. Darbību ar 

aritmētiskām saknēm lietošana skolas matemātikas kursā. Komplekso skaitļu mācību 

metodika. 

Identiskie pārveidojumi skolas matemātikas kursā: racionālo algebrisko (veselu un daļveida) 

izteiksmju un iracionālo izteiksmju identiskie pārveidojumi. 

Vienādojumu un nevienādību saturlīnijas attīstība skolas matemātikas kursā. Pamatjēdzieni 

un to ieviešanas paņēmieni dažādos mācību posmos. Vienādojumu veidi un to atrisinājumu 

paņēmieni. Vienādojumu un nevienādību sistēmas: pamatjēdzieni, veidi, atrisinājumu 

paņēmieni. Vienādojumu un nevienādību sistēmu lietojumi. 

Funkcijas jēdziens un tās ieviešanas veidi. Elementāras funkcijas pamatskolas algebras kursā, 

to īpašības, izpētes paņēmieni. Tipveida uzdevumi par funkcijas jēdziena pielietošanu. 

Trigonometriskās funkcijas skolas matemātikas kursā. Eksponentfunkcijas un logaritmiskās 

funkcijas mācību metodika skolā. 

Skolas ģeometrijas kursa loģiskā uzbūve. Iespējamās pieejas skolas ģeometrijas kursa 

izveidei. Ģeometrijas elementi un to mācību metodika 5.-6. klasēs. Pirmo teorēmu un 

pierādījuma uzdevumu mācību metodika. 

Trijstūru un daudzstūru mācību metodika. Trijstūru vienādības un līdzības pazīmes. 

Taisnleņķa trijstūru un dažādmalu trijstūru risināšanas tipveida uzdevumi. Regulāri 

daudzstūri un to īpašības. 

Riņķa līnijas un riņķa mācību metodika skolā: riņķa līnija, riņķis un to elementi, riņķa līnijas 

pieskare, centra leņķis un ievilkts leņķis, riņķa līnijā ievilkts trijstūris un ap riņķa līniju 

apvilkts trijstūris. Apvilkti un ievilkti daudzstūri. 

Ģeometriskie lielumi (garums, laukums, tilpums, loku leņķiskais lielums) un to mācību 

- 173 -

metodika skolā. 

Konstrukcijas uzdevumi skolas ģeometrijas kursā un to mācību metodika. 

Figūru pārveidojumi plaknē un telpā. Figūru pārveidojumu vieta dažādās skolas ģeometrijas 

mācību grāmatās. 

Vektora jēdziena ieviešanas veidi. Operācijas ar vektoriem plaknē un telpā un to mācību 

metodika. Planimetrijas un stereometrijas uzdevumu risināšana ar vektoru metodi. 

Koordinātu metode plaknē un telpā: pamatjēdzieni un to izmantošana uzdevumu risināšanā. 

Paralelitātes un perpendikularitātes mācību metodika plaknē un telpā. 

Daudzskaldņi skolas ģeometrijas kursā un to mācību metodika. Daudzskaldņu šķēlumu 

konstruēšana. 

Rotācijas ķermeņi, to mācību metodika skolas matemātikas kursā. 

Kombinatorikas, varbūtību teorijas un statistikas elementi skolas kursā. 


Eksāmens. 


1. Valsts pamatizglītības standarts. - IZM ISEC, 1998. 

2. Pamatizglītības standarts matemātikā. Mācību satura departaments. - Rīga, 1992. 

3. Pamatizglītības priekšmetu standarti. - ISEC, 2006. 

4. Vidējās izglītības standarts matemātikā. Latvijas Republikas izglītības ministrija. - Rīga, 

1993. 

5. A.Andžāns, P.Zariņš. Matemātiskās indukcijas metode un varbūtību teorijas elementi. - 

R.: Zvaigzne, 1983. 

6. M. Buiķis, J. Carkovs, B. Siliņa. Varbūtību teorijas un statistikas elementi. - 


7. Z. Goša. Staistika. –Rīga, 2003. 

8. L. Grīnglazs, J. Kopitovs. Matemātiskā statistika ar datoru lietojuma paraugiem 

uzdevumu risināšanā. – Rīga, 2003. 

9. E. Ģingulis. Kā mācīties matemātiku.~- Liepāja, 1997. 

10. E. Ģingulis. Kā saprast un iemācīties matemātiku.~- Rīga: RaKa, 2005. 

11. E. Ģingulis. Matemātikas metodika: vēsture un aktualitātes.~- Rīga: RaKa, 2004. 

12. U. Grīnfelds. Skolēnu izziņas darbības aktivizēšana matemātikas stundās. – R.: 

Zvaigzne, 1985. 

13. J. Mencis. Matemātikas metodika pamatskolā. – R.: Zvaigzne, 1984. 

14. E. Vasermanis, D. Šķiltere. Varbūtību teorija un matemātiskā statistika. – Rīga, 2003. - 

186 lpp. 

15. Vidusskolas didaktika. V. Skatkina redakcijā. – R.: Zvaigzne, 1984. 

16. I. Žogle. Didaktikas teorētiskie pamati.~- Rīga: RaKa, 2001. 

17. http:isec.gov.lv 

18. Методика преподавания математики в средней школе. Общая методика. Учеб. 

пособие для студентов пед. институтов. Составители Р.С. Черкасов, А.А. Столяр. - 

М.: Просвещение, 1985. 

19. Методика преподавания математики в средней школе. Частная методика. Учеб. 

пособие для студентов пед. институтов по физ.-мат. спец. Составители В.И. 

Мишин. - М.: Просвещение, 1987. 


1. I. Freinfelds, V. Ūsiņš. Mācību procesa pilnveide skolā. – R.: Zvaigzne, 1985. 

2. Skolas mācību grāmatas un mācību līdzekļi. 

3. Лабораторные и практические работы по методике преподавания математики. 

Учебное пособие для педагогических институтов. Под ред. В.И. Лященко. - М.: 


4. И.А. Новик. Практикум по методике преподавания математики. – Минск: 


5. Н.М. Рогановский. Методика преподавания математики в средней школе. - Минск: 



- 174 -


2. Žurnāls “Skolotājs”. 

3. Avīze “Izglītība un kultūra” 




Methodology of teaching mathematics II 


- 175 -

Nosaukums 




semestrī) 




Ināra Jermačenko, Matemātikas katedra, lektore, 

Alīcija Semjonova, Matemātikas katedra, lektore, 


Maruta Skrīvele, Matemātikas katedra, docente 

Matemātikas uzdevumu risināšanas 

praktikums I 

32 




Nav. 




Kursā aplūko vienādojumu, nevienādību, kā arī to sistēmu risināšanas pamatmetodes. 


32 semināri. 

1. Reālā skaitļa modulis: definīcija, īpašības. Vienādojumi un nevienādības, kas satur moduli. 

2. Kvadrāttrinoms; tā saknes. Kvadrāttrinoma sadalīšana reizinātājos. 

Kvadrātnevienādības. 

3. Augstāku kārtu algebriskie vienādojumi, to risināšanas pamatmetodes: 

a) substitūcijas metode; 

b) sadalīšana reizinātājos, izmantojot grupēšanas paņēmienu un saīsinātās reizināšanas 

formulas; 

c) sadalīšanas reizinātājos, vispirms nosakot racionālās saknes; 

d) nenoteikto koeficientu metode. 

4. Daļveida racionālie vienādojumi. 

5. Algebrisko un daļveida racionālo nevienādību risināšana, izmantojot intervālu 

metodi. 

6. Iracionālie vienādojumi un nevienādības, to risināšanas pamatmetodes: 

a) pāriešana pie līdzvērtīgas sistēmas; 

b) substitūcijas metode; 

c) pilna kvadrāta izdalīšana zemsaknes izteiksmē; 

d) reizināšana ar speciāla veida izteiksmi. 

7. Eksponentvienādojumi un eksponentnevienādības; to risināšanas pamatmetodes: 

a) reducēšana uz algebriskiem vienādojumiem vai nevienādībām; 

b) logaritmēšanas metode; 

c) eksponentfunkcijas īpašību izmantošana; 

d) pāriešana pie līdzvērtīgas sistēmas. 

8. Logaritms: definīcija, īpašības. Logaritmisko izteiksmju pārveidošana. Logaritmiskie 

vienādojumi un nevienādības, to risināšanas pamatmetodes: 

a) pāriešana pie līdzvērtīgas sistēmas; 

- 176 -

) reducēšana uz algebriskiem vienādojumiem vai nevienādībām; 

c) pāriešana pie logaritma ar citu bāzi. 

9. Trigonometrijas formulas. Trigonometrisko izteiksmju pārveidošana. Trigonometrisko 

izteiksmju vērtību aprēķināšana. Trigonometrisko identitāšu pierādīšana. 

10. Trigonometriskie pamatvienādojumi, to vispārīgie atrisinājumi un 

speciālgadījumi. Trigonometrisko vienādojumu risināšanas pamatmetodes: 

a) sadalīšana reizinātājos; 

- grupējot; 

- lietojot summas pārveidošanas reizinājumā formulas; 

- lietojot reizinājuma pārveidošanas summā formulas; 

b) substitūcijas metode, 

- reducējot uz algebriskiem vienādojumiem; 

- lietojot universālo substitūciju; 

- lietojot substitūcijas t = sin x cos x, t = tg x ctg x; 

c) palīgargumenta izmantošana; 

d) divu vienāda nosaukuma trigonometrisko funkciju vienādības nosacījumu izmantošana; 

e) trigonometrisko funkciju īpašību izmantošana; 

f) nelīdzvērtīgu pārveidojumu izmantošana. 

11. Vienkāršākās trigonometriskās nevienādības, to risināšana, lietojot vienības riņķa līniju. 

Trigonometrisko nevienādību risināšanas pamatmetodes: 

a) reducēšana uz algebriskām nevienādībām; 

b) intervālu metode; 

c) pāriešana pie līdzvērtīgas nevienādību sistēmas. 

12. Vienādojumi, kas satur ciklometriskās funkcijas, to risināšanas 

pamatmetodes: 

a) reducēšana uz algebriskiem vienādojumiem; 

b) trigonometrisko operāciju ar ciklometriskajām funkcijām izmantošana. 

c) substitūcijas metode. 

13. Nevienādības, kas satur ciklometriskas funkcijas. 

14. Vienādojumu un nevienādību sistēmas ar diviem mainīgajiem. 




1. A. Andžāns, T. Ziļicka, O. Treilibs. Uzdevumi matemātikas olimpiādēs. - 


2. Eksponentvienādojumi, logaritmiskie vienādojumi un nevienādības: 

Metodisks palīglīdzeklis skolotājiem /sast. Ē. Pekarēvičs/. - R.: Zvaigzne, 1979. 

3. D. Kriķis, P. Zariņš, V. Ziobrovskis. Diferencēti uzdevumi matemātikā. 1. daļa. 

Algebra un analīzes elementi. - R.: Zvaigzne, 1994. 

4. Ē. Pekarēvičs, A. Gustava, I. Strazdiņš. Trigonometrija vidusskolām. - 


5. M. Skanavi redakcijā. Konkursa uzdevumu krājums matemātikā augstskolu 

reflektantiem. 

6. Š. Trupins, A. Andžāns. Nevienādības vidusskolas matemātikas kursā: Materiāli 

fakultatīvajām nodarbībām 9.-11. kl. un augstsk. reflektantiem, II daļa. Iracionālās, 

trigonometriskās un transcendentās nevienādības. - R.: Zvaigzne, 1980. 

7. V. Ziobrovskis. Zināšanu pārbaude un vērtēšana, mācot profilkursu algebrā. - R., 1992. 

8. Бородуля И.Т. Тригонометрические уравнения и неравенства. Книга для учителя. 

– М.: Просвещение, 1989. 

9. Бородуля И.Т. Показательные и логарифмические функции (задачи и 

упражнения). Пособие для учителя. – М.: Просвещение, 1984. 

10. Вересова Е.Е., Денисова Н.С., Полякова Т.Н. Практикум по решению 

математических задач. – М.: Просвещение, 1979. 

11. Галицкий М.Я., Мошкович М.М., Шварцбурд С.И. Углубленное изучение 

курса алгебры и математического анализа. – М.: Просвещение, 1990. 

- 177 -

12. Дорофеев Г.В., Потапов М.К., Розов Н.Х. Математика: для поступающих в вузы. 

– М.: Дрофа, 1996. 

13. Задачи по математике. Уравнения и неравенства. Справочное пособие /Вавилов В. 

и др./. – М.: Наука, 1987. 

14. Зильберберг Н.И. Алгебра-9. Для углубленного изучения математики. – Псков, 

1993. 

15. Зильберберг Н.И. Алгебра и начала анализа в 10 классе. Для углубленного 

изучения математики. – Псков, 1993. 

16. Литвиненко В.Н., Мордкович А.Г. Практикум по решению математических 

задач. Алгебра. Тригонометрия. – М.: Просвещение, 1984. 

17. Математика. Задачи вступительных экзаменов с ответами и решениями 

/Составители: Мельников И.И., Олехник С.Н., Сергеев И.Н./. – М., 1995. 

18. Муравей Л.А., Кулакова Р.Д., Миронов А.А., Симонов А.А., Гладышев В.М. 

Математика. Пособие для углубленного изучения математики для учащихся 

средних школ и поступающих в технические университеты. – М.: БРИДЖ, 1994. 

19. Олехник С.Н. и др. Нестандартные методы решения уравнений и неравенств. – 

М.: изд-во МГУ, 1991. 

20. Панчишин А.А., Шавгулидзе Е.Т. Тригонометрические функции в задачах. – 

М.: Наука, 1986. 

21. Потапов М.К., Олехник С.Н., Нестеренко Ю.В. Конкурсные задачи по математике. 

– М.: АО ”Столетие”, 1995. 

22. Потапов М.К., Александров В.В., Пасиченко П.И., Вуколова Т.М. Функции. 

Уравнения. Неравенства. – М., 1995. 

23. Суконник Я.Н. Математические задачи повышенной трудности. – 

Киев: Радянска школа, 1985. 

24. Шарыгин И.Ф. Математика для школьников старших классов.- М.: Дрофа, 1995. 

25. Цыпкин А.Г., Пинский А.И. Справочное пособие по методам решения задач по 

математике для средней школы. – М.: Наука, 1983. 

26. http://www.liis.lv/ 


Skolas mācību līdzekļi un uzdevumu krājumi. 


Žurnāls “Математика в школе”. 




Practical training in problem solving in mathematics I 


Piezīmes: 

- 178 -

Nosaukums 







Maruta Skrīvele, Matemātikas katedra, docente, 



praktikums II 




Nav. 




Kursa mērķis ir sistematizēt zināšanas par elementārās ģeometrijas faktiem un metodēm, apgūt 

to pielietojumu uzdevumu risināšanā, aplūkot kombinatorikas uzdevumu veidus un risināšanu; 

statistikas elementus un statistikas metodes procesu analīzē; varbūtību aprēķināšana. 


64 semināri. 

Planimetrija 

Trijstūris. Sakarības starp trijstūra malām un leņķiem. Trijstūra viduslīnija, augstums, 

mediāna, bisektrise. Vienādi un līdzīgi trijstūri. Trijstūra laukums. 

Četrstūri: paralelograms, rombs, taisnstūris, kvadrāts, trapece. To īpašības un pazīmes. 

Četrstūra elementu un laukuma aprēķināšana. Līdzīgi četrstūri. 

Riņķa līnija. Loks, horda, pieskare; to īpašības. Ar riņķa līniju saistītie leņķi. Krustisku 

hordu īpašība. No viena punkta vilkta sekanšu īpašība. Divu riņķa līniju savstarpējais 

novietojums. Riņķa līnijas un loka garums. riņķa un tā daļu laukums. 

Trijstūrī un četrstūrī ievilktā riņķa līnija. Trijstūrim pievilktās riņķa līnijas. 

Ap trijstūri un četrstūri apvilktā riņķa līnija. 

Stereometrija 

Taišņu, taisnes un plaknes, plakņu paralelitāte (definīcija, īpašības, pazīmes). 

Taisnes un plaknes perpendikularitāte (definīcija, īpašības, pazīmes). Slīpņu salīdzināšana. 

Attālums no punkta līdz plaknei. Triju perpendikulu teorēma. Leņķis starp taisni un plakni. 

Divplakņu kakts, tā mērīšana. Perpendikulāras plaknes. Trijplakņu kakts. 

Šķērsas taisnes: definīcija, pazīme, īpašības, leņķis starp taisnēm, kopīgais perpendikuls. 

Daudzskaldņi. Piramīdas, to klasifikācija. Nošķelta piramīda. Prizmas, to klasifikācija. 

Paralēlskaldņi. Piramīdas un prizmas elementu, virsmas laukuma un tilpuma aprēķināšana. 

Rotācijas ķermeņi. Cilindrs. Konuss. Lode. Virsmas un tilpuma aprēķināšana. 

Kombinatorika 

Saskaitīšanas un reizināšanas likumi izlašu skaita noteikšanā. Permutāciju, kombināciju, 

variāciju skaitļu aprēķināšana ar formulām. 

Kombināciju īpašības. Paskāla trijstūris. Ņūtona binoma formula. 

Varbūtību aprēķināšana. 

Notikumu veidi. Gadījuma notikumu aprēķināšanas metodes. Varbūtību saskaitīšanas un 

- 179 -

eizināšanas teorēmas. 

Statistikas elementi. 

Datu attēlošana grafiski tabulās, korelācijas diagrammu lasīšanas vidējie lielumi. Moda, 

mediāna, aritmētiskais vidējais. Izkliedes mēri: amplitūda, ģenerālkopas dispersija un 

standartnovirze, izlases dispersija un standartnovirze. 

IT lietošana statistisko datu attēlošanā un aprēķināšanā. 




1. A. Andžāns, E. Falkenšteine, A. Grava. Ģeometrija 7.-9. kl. – R.: Zvaigzne ABC, 1994 



3. B. Āboltiņa, P. Čepuls. Ģeometrija vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2000. 

4. V. Jegerevs u.c. (Skanavi red.). Konkursa uzdevumu krājums matemātikā augstskolu 

reflektantiem. – R.: Zvaigzne, 1980. 

5. D. Kriķis, P. Zariņš, V. Ziobrovskis. Diferencēti uzdevumi matemātikā. 1., 2. daļa. – 

Rīga: Zvaigzne, 1997. 

6. V. Ziobrovskis. Pārbaudes darbi ģeometrijā ar uzdevumu risinājuma paraugiem 

vidusskolas profilkursam. - R.: Zvaigzne ABC, 1998. 


8. Шарыгин И.Ф. Математика для школьников старших классов.- М.: Дрофа, 1995. 

9. K. Podnieks. Varbūtības. Uzdevumu atrisinājumi. - R.: LR IM, 1992. 

10. Вентцель Е.С., Овчаров Л.А. Теория вероятностей. Задачи и упражнения. – 

М.: Наука, 1969. 

11. Виленкин Н.Я., Потапов В.Г. Задачник по теории вероятностей с элементами 

комбинаторики и математической статистики. – М.: Просвещение, 1979. 

12. Гмурман В.Е. Руководство к решению задач по теории вероятностей и 

математической статистике. – М.: Высшая школа, 1979. 

13. Данко П.Е., Попов А.Г., Кожевникова Т.Я. Высшая математика в упражнениях и 

задачах. Часть 2. – М.: Мир и образование, 2002. 


Skolas mācību līdzekļi un uzdevumu krājumi. 



2. Žurnāls “Квант”. 




Practical training in problem solving in mathematics II 


Piezīmes: 

- 180 -

Nosaukums 







Maruta Skrīvele, Matemātikas katedra, docente, 

Ināra Jermačenko, Matemātikas katedra, lektore, 


Pēteris Daugulis, Matemātisko pētījumu centrs, vad.pētieks. 

Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba 





Nav. 




Kurss iepazīstina ar skolēnu zinātniski pētnieciskā darba organizēšanu skolā un skolēnu 

gatavošanu olimpiādēm. 



Pētīšanas metožu klasifikācija. Vispārzinātniskās pētīšanas metodes. 

Skolēnu zinātniski pētnieciskās darbības matemātikā nozīme, mērķi, uzdevumi, struktūra, 

iespējamais saturs, plānošana un vadība. 

Skolēnu matemātikas olimpiādes Latvijā un pasaulē: galvenās tendences, saturs. 

Olimpiāžu uzdevumu risināšana. 

IT izmantošana skolēnu zinātniski pētnieciskajā darbā. 




1. A. Andžāns, I. Boze, P. Vaderlinds. Matemātikas olimpiāžu minimums. – R.: DA 

Fonds, 1995. 



3. R. Hahele. Skolēna zinātniski pētnieciskā darbība. – Rīga: RaKa, 2005. – 68 lpp. 

4. A. Vanaga. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs 10.-12. klasēs. Eksperimentāls 

metodisks līdzeklis. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. – 38 lpp. 


6. http://www.isec.gov.lv/ 

7. Потаров М.К., Олехник С.Н., Нестеренко Ю.В. Конкурсные задачи по 

математике.- М.: АО «Столетие», 1995. 

- 181 -


1. A. Andžāns, u.c. Vidējās vērtības metode. – R.: Mācību grāmata, 1996. 

2. A. Andžāns, u.c. Dirihlē princips. – R.: Mācību grāmata, 1996. 

3. A. Špona. Pētniecība pedagoģijā. – Rīga: RaKa, 2004. –204 lpp. 

4. V. Ziobrovskis. Zināšanu pārbaude un vērtēšana, mācot profilkursu algebrā. – Rīga, 

1982. 


Žurnāls “Математика в школе”. 




Management of learners’ research in mathematics 


Piezīmes: 

- 182 -

Nosaukums Informātikas mācību metodika 




Zinātnes nozare Datorzinības. 

Zinātnes apakšnozare Informātikas mācīšanas metodika. 


Vija Jankoviče, DU Informātikas katedra, lektore 


Nav. 




Sniegt interesentiem teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, kas sniedz viņiem iespēju 

mācīt informātiku pamatskolā un vidējās izglītības iestādēs kā pamatkursa, tā arī profilkursa 

līmenī, organizēt un vadīt informātikas mācīšanas darbu skolā. 


32 lekcijas, 32 praktiskie darbi 

Informātikas priekšmets, tā mācīšana, mācību grāmatas. Informātikas pamati, pamatizglītības 

jaunais standarta projekts. informātikas pamatizglītības standarts. Informātika, vidējās 

izglītības standarta projekts. Mācību vielas tematiskie plāni. Stundas plāna izveide, stundas 

konspekta izveide, mācību stundas organizēšana. Skolotāja runa, terminu ievērošana un ar 

tiem saistītās problēmas un risināšanas iespējas Informātikas kabinets, prasības tam. 

Noteikumi darbam informātikas kabinetā. Drošības noteikumi un higiēniskās prasības bērnu 

darbā ar datoriem. Jaunāko klašu skolēnu psiholoģiskās, pedagoģiskās īpatnības un bērnu 

sagatavotība darbam ar datoriem. Informātikas priekšmeta mācīšanas pieredze ārzemju 

skolās. Informātikas stundas gaitas organizēšana jaunākā skolas vecuma bērniem. Zināšanu 

un iemaņu pārbaude un novērtējums informātikas mācīšanas kursā. Kontroles formu izvēle 

un patstāvīgo, kontroldarbu un ieskaišu darbu izveide. Mācību stundas analīze un skolotāja 

pašanalīze. Datortīklu izmantošanas iespējas skolēnu zināšanu novērtēšanā un mācību darba 

organizēšanā. Informācija apkārt mums. Algoritmiskās etīdes. Algoritma izpildes metodiskie 

aspekti. Algoritmizācijas pamati. Algoritma pierakta formas. To salīdzinošā metodiskā 

lietderība. Nosacījuma un ciklisku algoritmu stādīšanas mācīšanas metodika. Metodiskās 

rekomendācijas darbam LOGO valodā. Populārāko lietotņu metodiskās rekomendācijas. ZPD 

informātikā, darba organizēšana. Fakultatīvu un pulciņu programmu izveide, tēmu izvēle, 

metodisko materiālu izveides īpatnības. Datorklases apkope skolā, specifika, finasējuma 

iespējas un veidi. 


Diferencēta ieskaite. Eksāmens. 


1. Informātika 5. kl. –http://informatika.liis.lv/ 

2. Informātika 6. kl. . –http://informatika.liis.lv/ 

3. Kārlis Veiss. Informātika vidusskolai 2 – R.: Zvaigzne ABC, 2009. – 144 lpp. 

4. Kārlis Veiss. Informātika vidusskolai. – R.: Zvaigzne ABC, 2007. – 263 lpp. 

5. Informātika pamatskolai. 1. daļa. Vēža V. red. "Mācību grāmata", 2006, Rīga, 168 lpp. 

- 183 -

6. Informātika pamatskolai. 2 sēj. Vēža V. red.- R.: Mācību grāmata. 2006. 

7. Informātika pamatskolai. 1. daļa. Vilde V. RaKa, 2004, Rīga, 76 lpp. 

8. Apgūsim jauno Excel! Microsoft Office Excel 2003 .Dukulis I. Turība, 2004, Rīga, 176 lpp. 

9. Kārlis Veiss. Lietišķā informātika vidusskolai. Apgāds Zvaigzne ABC. 2000. 

10. Krūče, A. Kukuka. Informātika 7. klasei. Eksperimentāla mācību grāmata. - R.: "Zvaigzne", 

1992. - 70 lpp. 

11. Informātika. Eksperimentāla mācību grāmata. A. Kangro redakcijā. - R.: "Zvaigzne", 1992. - 86 

lpp. 

12. Elektroniskās tabulas Microsoft Excel. - Vēzis Viesturs, 1997 

13. Grāmata "Ieskaties datoru pasaulē". - Detlavs Māris, Sataki Katrīna, 1999 

14. Datorzinību apguve pamatskolā 5.-9. klasēs. - Bloka Ilona, 2001 

15. Datorzinību pamati. - Dukulis Ilmārs, Gultniece Iveta, Ivane Aina, Kuriloviča Laila, Pārups 

Lauris, Vēzis Viesturs, Žodziņa Arta, Viļums Raimonds, 2001 

16. Lietišķā Informātika. Profilkurss. Ieteikumi un papildinājumi priekšmeta mācību metodikā. - 

Geske Andrejs, Grīnfelds Andris, 1997 

17. Organizācijas prezentācijas materiālu sagatavošanas pakete Microsoft Powerpoint. - Vēzis 

Viesturs, 1997 

18. Pārskats par informācijas un komunikāciju tehnoloģiju izglītībā. – Geske Andrejs, Grīnfelds 

Andris, 1998 

19. Praktiskie darbi programmā MS Excel pamatskolai. - Miķis Andrejs, 2002 

20. Praktisko darbu uzdevumi un gala pārbaudījuma darbi. - Vēzis Viesturs,1997 

17. Andżāns, Ē. Ikaunieks un citi. Informātika 3. daļa. Programmēšana. Matemātiskie modeļi. 

Eksperimentāla mācību programma. A.Andżāna redakcijā.- R.:"Zvaigzne", 1994. 

18. A. Andżāns, Ē. Ikaunieks un citi. Informātika 2. daļa. Datorika. Ievads algoritmikā. 

Eksperimentāla mācību programma. A.Andżāna redakcijā.- R.:"Zvaigzne", 1994. 


1. Гутман Г. Н., Карпилова О. М. Муравьиные сказки: Книга для учащихся 5-6 кл. сред. шк. - 

М.: Просвещение, 1993. - 95 с.: ил. 

2. Хантер Б. Мои ученики работают на компьютерах: кн. для учителя: Пер. с англ.-М.: 

Просвещение, 1989.-224 с.: ил. 

3. Основы информатики и вычислительной техники / А. Г. Гейн, В. Г. Житомирский, Е. В. 

Линецкий, М. В. Сапир, В. Ф. Шолохович. Свердловск: Изд-во Урал. ун-та, 1989. 272 с: ил. 

4. Первин Ю. А., Дуванов А. А., Зайдельман Я. Н., Гольцман М. А. Роботландия: кн. для 

школьников: - М.: Звезда, 1991. 158 с: ил. 

5. Журналы: Информатика и образование. Издательство "Педагогика" Академии 

педагогических наук СССР. Издается с августа 1986 г. 

6. Informātikas un skaitļošanas tehnikas pamati. 2. daļa. Eksperimentāls mācību līdzeklis. A.Jeršova 

un V. Monahova redakcijā.- R.:"Zvaigzne", 1986. 

7. http://www.liis.lv/mspamati/ 


1. Žurnāls “Skolotājs” 

2. Laikraksts “Kultūra un izglītība” 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības matemātikas un informātikas 

skolotājs” B daļa. 


Methodology of teaching information science 


Piezīmes: 

- 184 -

Nosaukums 




Zinātnes nozare 1. Datorzinības. 



Olga Perevalova, DU Informātikas katedra, lektore 

Informātikas olimpiāžu uzdevumu risināšanas 

praktikums 

1. Algoritmu izstrādes metodes. 

2. Informātikas mācīšanas metodika. 


Programmēšanas pamati I-II 




Kursa mērķis ir iepazīstināt topošus skolotājus ar skolēnu olimpiādēm informātikā, olimpiāžu 

uzdevumu risināšanas metodēm, kā arī ar skolēnu gatavošanas olimpiādēm metodiku un 

iespējām. 


16 lekcijas, 16 praktiskās nodarbības. 

1. Vispārīga informācija par informātikas olimpiādēm un konkursiem (2 st.). 

2. Olimpiāžu uzdevumu klasifikācija un to risināšanas metodes (24 22 st.). 

2.1. Sarežģītie nosacījumi. Dažādu funkciju Funkciju un operāciju izmantošana. 

2.2. Cikli. 

2.3. Teksta datnes. Uzdevumu automātiskā pārbaude. 

2.4. Simbolu virknes 

2.5. Masīvi 

Failu izmantošana 

2.6. Rupja spēka algoritmi un variantu skaita samazināšana 

2.7. Dinamiska programmēšana 

2.8. Rijīgie algoritmi 

2.9. Rekursija 

Metode "skaldi un valdi" 

2.10. Algoritmi ar atgriešanas 

Datu struktūras olimpiāžu uzdevumos 

3. Olimpiādes lietišķajā informātikā (4 st.) 

4. Metodiskās un organizācijas problēmas, gatavojot skolēnus olimpiādēm (2 st.) 


k/d "LIO jaunākai skolēnu grupai" 

seminārs "Algoritmu izstrādes metodes" 

Diferencētā ieskaite. 


- 185 -

1. Andžāns, A.Kalējs, M.Opmanis. Latvijas informātikas olimpiāžu uzdevumi. - Rīga: LU, 

1996.-2004. 

2. Oficiāla web-lapa LIO (Latvijas olimpiādes informātikā) 

http://vip.latnet.lv/lio 

3. С.Окулов. Программирование в алгоритмах. - Москва, Бином, 2002. 

4. Решение олимпиадных задач по информатике - ссылки на материалы разных 

авторов (Волков&Котов, Окулов, Шень...) 

http://progs-maker.narod.ru/algor.html 

5. Skolēnu starptautiskās olimpiādes programmēšanā - 

http://www.ioinformatics.org/history.htm 

6. On-line sacensības programmēšanā - http://www.ttb.by/index.htm 

http://acm.mipt.ru/judge, http://acm.timus.ru/problemset.aspx, 

http://www.lio.lv/olimps/, http://www.progmeistars.lv/olimpics.html 


1. Kārtošanas un meklēšanas uzdevumi. - Gailītis Artis, Andžāns Agnis, Kudapa Ieva, 

Ramāna Līga, Johannesons Benedikts, 1999 (ir arī elektroniskā formā: 

http://www.liis.lv). 

2. Dinamiskās datu struktūras. - Lūse Aija, Lūsis Reinis, 2001 (ir arī elektroniskā formā: 

http://www.liis.lv). 

3. Каррано Ф.М., Причард Дж.Дж. Абстракция данных и решение задач на С++. 

Стены и зеркала. - М.:"Вильямс", 2003. 

4. А.Шень. Программирование: теоремы и задачи. - МЦМНО, Москва, 1995. 

http://www.math.toronto.edu/dkhmelev/shen/ 

5. Задачи и материалы для подготовки к олимпиадам http://comp-science.narod.ru 

6. Studentu starptautiskās olimpiādes programmēšanā - http://icpc.baylor.edu/icpc/ 

7. Krievijas olimpiāde programmēšanā - http://info.rusolymp.ru/default.asp?trID=99 

8. Vasaras skolas materiāli (gatavošanai olimpiādēm programmēšanā) 

http://www.olympiads.ru/sng/index.shtml 




skolotājs” B daļa 


Practical training in problem solving for olympiads in information science 


Piezīmes: 

- 186 -

Nosaukums 




Zinātnes nozare Datorzinības 

Zinātnes apakšnozare Tīklu administrēšana 


V.Vanaģelis, Informātikas katedra, asistents. 


Skolas Intranet un Internet serveru 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības matemātikas un informātikas 

skolotājs” studentiem. 

Iepazīstināt studentus ar dažādu serveru iespējām, kurus var izmantot skolas tīklā. Izveidot priekštatu par FTP, 

Web, Proxy, Mail Serveriem, CMC sistēmām 

Kursa plāns: 

16 st. lekcijas, 48 st. praktiskie darbi 

1. Serveru klasifikācija 

2. Serveru izvēle 

3. Domēna kontrolieris 

4. PROXY serveru instalacija, konfigurēšana 

5. Web serveru instalacija, konfigurēšana 

6. FTP serveru instalacija, konfigurēšana 

7. MAIL serveru instalacija, konfigurēšana 

8. CMC sistēmas 


Eksāmens. (Referāts par saskaņoto tēmu. Teorētiskie jautajumi) 


1) Сервер Apache 2. Библия пользователя: Перевод с английского Кабир М.Дж., "Вильямс" - 

2002, 672 стр. 

2) Блам Ричард. Система электронной почты на основе Linux = Sendmail for Linux / Ричард Блам ; 

Пер.с англ.и ред.В.В.Ткаченко. - Москва : Вильямс, 2001. - 448 с. : ил. ISBN 5-8459-0118-9 

3) Сервер Apache 2. Библия пользователя: Перевод с английского Кабир М.Дж., "Вильямс" - 

2002, 672 стр. 

4) www.opennet.ru 

5) www.citforum.ru 

6) http://edu.csd.dau.lv 

7) http://apache.org 

8) http://joomla.org 


1) Ральф Гильдебрандт, Патрик Кеттер, Postfix. Подробное руководство, Символ-Плюс, 2008 

г. 

2) Крикет Ли, Пол Альбитц “DNS и BIND”, Символ-Плюс, 2008 г. 

http://edu.csd.dau.lv – network; Operation system 





School Internet and Intranet server administration 


- 187 -

Nosaukums Informātikas praktikums I 





Zinātnes apakšnozare Programmēšana 


Olga Perevalova, DU Informātikas katedra, lektore. 

Vija Jankoviče, DU Informātikas katedra, lektore. 


Programmēšanas pamati I-II 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas “Vidējās izglītības matemātikas un 


Kursa mērķis ir iepazīstināt topošus skolotājus ar standarta uzdevumu programmēšanā risināšanas 

metodēm, kā arī ar programmēšanas pasniegšanas specifiku. 

Liela uzmanība tiks veltīta katra uzdevuma nosacījuma precizēšanai, programmas algoritma un 

struktūras izstrādei, lietotāja interfeisa veidošanai, programmēšanas stilam, kā arī metodiskām un 

didaktiskām problēmām. 


32 praktiskās nodarbības. 

1. Vidusskolas kursa "programmēšanas pamati" apskats. 

2. Piešķires operators. Ievades/izvades procedūras. Datu tipi. Kļūdas, saistītas ar nepareizu tipu 

izmantošanu. Standarta aritmētiskās operācijas un matemātiskās funkcijas. Uzdevumu no 

matemātikas un fizikas risināšana. 

3. Sazarošanās un cikli. Loģiskās operācijas. Blokshēmas. Algoritmiskās domāšanas 

attīstīšanas jautājumi. 

4. Simbolu virknes. Funkcijas un procedūras, paredzētas tekstuālo informācijas apstrādei. 

5. Masīvi. Viendimensijas un divdimensiju masīvu izmantošanas iespējas. 

6. Procedūras. Funkcijas. Rekursija. Datnes. 

7. Dažu algoritmu realizācijas piemēri. 

8. Programmēšanas vides lāgošanas līdzekļi. 




7. Spalis G. "Turbo Pascal for Windows ikvienam" Datorzinību centrs, 1998, Rīga. 

8. Andžāns A., Grīnfelds U., Ikaunieks Ē. "Informātika. Mācību palīglīdzeklis 11.kl." . 

Zvaigzne, 1986, Rīga, 85 lpp. 

9. "Latvijas informātikas olimpiādes" (oficiāla LIO web-lapa) 

http://vip.latnet.lv/lio 

10. "Все о Паскале" (programmēšanas valodas Pascal apraksti, lekciju kursi, uzdevumi, 

standarta uzdevumu risinājumu piemēri, padomi programmētājiem-iesācējiem) 

http://pascal.dax.ru 


- 188 -

1. Geske A, Grīnfelds A. "Jautājumi, uzdevumi, vingrinājumi informātikā". Zvaigzne ABC, 1996, 

Rīga, 85 lpp. 

2. Немнюгин С., Перколаб Изучаем Turbo Pascal. - сПб., "Питер", 2004 

3. "Лекции по программированию". http://pascal.sources.ru/docs/lecpas.htm 

4. "Паскаль - уроки, учебники". http://www.nullsoft.ru/tv/pascal.htm 

5. "Лекции по программированию".http://www.codenet.ru/progr/other/lpas1.php 

6. Izglītības darbinieku portāls - https://www.skolotajs.lv/ 

7. Valsts Izglītības satura centra lapa - https://isec.gov.lv/ 






Practical training in information science I 


Piezīmes: 

- 189 -

Nosaukums Informātikas praktikums II 





Zinātnes apakšnozare Lietišķā informātika 








Kursa mērķis ir iepazīstināt topošus skolotājus ar programmatūru skolas administrēšanai, novitātēm 

informātikas kursā, populārākām fakultatīvu tēmām, kā arī sniegt priekšstatu par skolēnu zinātniskipētniecisko 

darbu (ZPD). 



Datorizētas attēlu apstrādes pamatprincipi, priekšrocības un trūkumi. Grafikas veidi: rastrgrafika un 

vektorgrafika. Krāsu raksturojums. Digitālā attēla raksturlielumi. Rastrgrafikas redaktori. Attēla 

parametri, attēla veidošana, slāņu veidošana un attēlu korekcija, lietojot efektus un filtrus. Attēlu 

sagatavošana ievietošanai tīmekļa lappusē un izdrukai. Vektorgrafikas redaktori. Redaktora darba 

vide, objektu atlasīšana, noformēšana un efektu lietošana. 

Tīmekļa lappušu veidošana. Priekšrocības un trūkumi, ko dod informācijas publicēšana globālajā 

tīmeklī. Tīmekļa lappušu veidošanas pamatprincipi. HTML redaktora darba vide un tajā veidotu 

dokumentu struktūra, galvenie tīmekļa lappusi aprakstošie tagi. Stila lapas kaskadēšana (CSS) un tās 

lietošanas iespējas. Tīmekļa vietnes un lappuses izveide un noformēšana. Ietvaru (frame) lietošana. 

Tīmekļa vietnes publicēšana. 

Datu bāzu pamatjēdzieni, lietošanas jomas un projektēšana. Tabulas struktūras veidošana. Saites 

starp tabulām. Formu, vaicājumu un pārskatu veidošana un lietošana. 

VIIS (Valsts Izglītības Informācijas Sistēma) izglītības iestāžu reģistrs, izglītības pārvaldes procesu 

administrēšana. 

Skolēnu zinātniski-pētniecisko darbu (ZPD) un projektu izstrāde informātikā, šo darbu nozīme 

izglītībā, to teorētiskais, praktiskais un zinātniski - metodiskais saturs, kā arī skolotāja loma skolēnu 

ZPD un projektu vadībā. Tēmu izvēles problēma. Prasības ZPD noformējumam. 







- 190 -




7. Praktiskie darbi programmā MS Excel pamatskolai. - Miķis Andrejs, 2002. 


9. A. Vanaga. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs 10.-12. klasēs. Eksperimentāls metodisks 

līdzeklis. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. – 38 lpp. 


1. Valsts Izglītības Informācijas Sistēmas oficiālā lapa - https://www.viis.lv/ 

2. Skolvadības sistēma - https://www.e-klase.lv/ 



5. http://www.latfoto.lv/photoshop-pamacibas.html 

6. Apmācības stundas kr. val. -http:// globator.net/ 






Practical training in information science II 


Piezīmes: 

- 191 -

Nosaukums Informātikas praktikums III 




semestrī) 

Zinātnes nozare Metodika 

Zinātnes apakšnozare Informātikas metodika 








16 

Kursa mērķis ir iepazīstināt topošus skolotājus ar novitātēm informātikas un programmēšanas kursā. 



Jaunākās tendences programnodrošinājuma izmantošanā skolā. 

Objektorientētās, notikumorientētās un vizuālās programmēšanas pamatprincipi. 

Datu struktūras: simbolu virkne, masīvs, ieraksts, steks, rinda, saraksts. 

Skaitļu teorijas un algebras algoritmi: lielākā kopīgā dalītāja atrašana (Eiklīda algoritms), 

pirmskaitļu meklēšana (Eratostēna siets), skaitļa pieraksta pārveidošana no vienas pozicionālās 

skaitīšanas sistēmas citā. Tuvināto rēķinu algoritmi: līklīniju trapeces laukuma aprēķināšana, 

vienādojumu risināšana. 

Meklēšanas un kārtošanas algoritmi. 

Šifrēšanas un saspiešanas algoritmi. 


Eksāmens 








7. Praktiskie darbi programmā MS Excel pamatskolai. - Miķis Andrejs, 2002. 


9. A. Vanaga. Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs 10.-12. klasēs. Eksperimentāls metodisks 

līdzeklis. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. – 38 lpp. 


1. Valsts Izglītības Informācijas Sistēmas oficiālā lapa - https://www.viis.lv/ 

2. Skolvadības sistēma -https://www.e-klase.lv/ 


- 192 -







Practical training in information science III 


Piezīmes: 

- 193 -

Nosaukums Latviešu valodas mācību metodika 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Skolu pedagoģija (mācību metodika) 


Irita Saukāne, Latviešu valodas katedra, lektore 


Nav. 


Kurss paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības latviešu valodas un 

literatūras skolotājs” 1. un 2. studiju gada studentiem. Kursa mērķis ir sagatavot studentus dzimtās valodas 

pedagoga darbam pamatskolas un vidusskolas klasēs. Kursā ietvertie jautājumi: latviešu valodas stundu 

tipi, mācību metodes un paņēmieni, valodas prasmes un to attīstīšana, fonētikas, leksikoloģijas, 

frazeoloģijas, morfoloģijas, sintakses, stilistikas, valodniecības jautājumi skolu programmās un to apguves 

vadīšana, pārskats par latviešu valodas mācību metodikas vēsturi. 

Kursa plāns: 

48 st. – lekcijas 

48 st. – praktiskie darbi un semināri 

1. Ievadjautājumi. Latviešu valoda kā mācību priekšmets skolā. Mācību grāmatas, to izvērtēšanas aspekti. 

Latviešu valodas mācību metodika kā zinātne. 

Lingvistiskā un komunikatīvā pieeja valodas mācīšanā. Kompetenču pieeja pamatizglītības standartā 

dzimtajai valodai (valodas, komunikatīvā, sociokultūras kompetence). 

2. Latviešu valodas stundu tipi. 

3. Metodes un paņēmieni latviešu valodas mācīšanā. Metožu klasifikācija pēc dažādiem principiem. 

Klasiskās un interaktīvās mācību metodes. Metodes pamatskolas un vidusskolas klasēs. 

4. Uzskates līdzekļi, to izmantošanas un demonstrēšanas metodika. 

5. Mācāmās vielas plānošana. Ilgtermiņa un īstermiņa plānošana. Tematisko plānu daudzveidība. Dažādas 

pieejas stundas plānošanai. 

6. Valodas prasmes, to attīstīšana. Mācību darbības aspekti runas, klausīšanās, rakstīšanas prasmju 

attīstīšanai. Rakstu darbu sistēma. Vingrinājumi, uzdevumi, diktāti, atstāstījumi, skolēnu jaunrades 

darbi. Dažādas pieejas rakstīšanai. 

7. Fonētikas, leksikoloģijas, frazeoloģijas, morfoloģijas, sintakses, stilistikas, valodniecības jautājumu 

mācīšanas metodika. 

Dzimtās valodas mācību vielas izvēles un izklāsta principi. 

7. Pārskats par fonētikas, leksikoloģijas, frazeoloģijas, gramatikas, stilistikas, valodniecības jautājumu 

mācīšanas metodiku. Pieejas gramatikas mācīšanai. 

8. Didaktiskās spēles. 

9. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana. 

10. Pārskats par latviešu valodas mācību metodikas vēsturi. 


Diferencēta ieskaite un eksāmens 


1. Laiveniece D. Valodas mācības pusaudzim. – R., RaKa – 2003. 

2. Laiveniece D. Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. – Mazā pedagoģiskā bibliotēka. – R., 

RaKa – 2002. 

3. Gavriļina M., Vulāne A. Dzimtās valodas standarta koncepcija // Valodu apguve: problēmas un 

perspektīva. – Liepāja, 2001., 6.–18. lpp. 

4. Gavriļina M., Vulāne A. Starpkultūru kompetences veidošana // Valodu apguve: problēmas un 

perspektīva. – Liepāja, 2002. – 97. – 112. lpp. 

3. Gavriļina M., Vulāne A. Valodā veldzējas tautas dvēsele... – R., 2008. 

96 

- 194 -


1. Apinis M. Latviešu valodas kursa ekvivalenti vidusskolā // Latviskas izglītības saturu veidojot. – R., 

1992. – 89. – 98. lpp. 

2. Apinis M. Saskarsmes aspekta spēcināšana dzimtās valodas apguvē // Lvkj, R., 1989. – 25. laid. – 3. 

– 10. lpp. 

2. Freidenfelds I. Kā izprotamas mācību metodes? Skola un Ģimene. – 1987. Nr. 1. 

2. Čakārne Z., Ģingule M. Ceļā uz lietišķajiem rakstiem. – R., 2003. 

3. Freidenfelds I. Mātes valoda kā latviskās kultūras nesēja nacionālajā izglītības saturā // Latviskas 

izglītības saturu veidojot. – R., 1992. – 55. – 78. lpp. 

4. Greitjāne A. u. c. Latviešu valodas mācīšanas metodika 5. – 7. klasei. – R., 1960. 

4. Gavriļina M., Vulāne A. Dzimtās valodas standarta koncepcija // Valodu apguve: problēmas un 

perspektīva. – Liepāja, 2001., 6.–18. lpp 

5. Gavriļina M., Vulāne A. Valodas un kultūras mijiedarbība dzimtās valodas stundās // Tagad. – 2008. 

– Nr.2. –32. – 37. lpp. 

6. Kooperatīvās mācīšanās teorētiskie aspekti // Mācīsimies sadarbojoties. L. Grigules un I. Silovas 

redakcijā. R., 1998. – 9. – 62.lpp. 

7. Latviešu valodas apguve vidusskolā. Latviešu valodas dialekti. DVD mācību filma. – R., 2008. 

8. Sokolova I., Plātere S. Vadlīnijas darbam ar DVD metodiskajiem līdzekļiem latviešu valodas 

skolotājam. – R., 2008. 

9. Laiveniece D. Darbs dara darītāju. – R., RaKa, 2001. u. c. 

10. Laiveniece D. Dažas latviešu valodas mācības un literatūras sintēzes iespējas pamatskolā // Zinātniski 

metodisku rakstu krājums. – Liepāja, 1994. – 134. – 141. lpp. 

11. Laiveniece D. Lingvokomunikatīvā pieeja: dzimtās valodas mācību satura dominantes un aspekti 

pamatskolā // Valodu apguve: problēmas un perspektīva. – Liepāja, 2002., 38. – 58. lpp. 

12. Laiveniece D. Pieeja dzimtās valodas mācībām: jautājumi, problēmas, risinājumi // Skolotājs. – 

2002. – Nr. 5. – 13. – 19. lpp. 

13. Laure A. Radošie rakstu darbi latviešu valodā 4. – 8. klasei. – R., 1975. 

14. Laure A. Problēmiskā mācīšana latviešu valodas stundās 4.- 8.klasē // Latviešu valodas un literatūras 

mācīšanas jautājumi. – R., 1974. 

15. Neimane I. Selestēna Frenē “brīvo tekstu” izmantošanas iespējas skolā // Skolotājs. – 1999. – Nr. 1. 

– 24. – 29. lpp. 

16. Paegle Dz. Latviešu valodas mācībgrāmatu paaudzes. – R., 1999. u.c. 

17. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R., 2000. 

18. Priedīte A., Šiliņa B. Projekta darbs skolā. – R., 1998. 

19. Rubana I. M. Mācīties darot. Mazā pedagoģiskā bibliotēka. – R., RaKa – 2000. 

20. Saukāne I. Runas prasmes attīstīšana dzimtās valodas stundās pamatskolas klasēs // Metodika un 

pieredze I. – R., LVAVP, 2003. – 96.–109. lpp. 

21. Suhanova G. u. c. 100 spēles un rotaļas latviešu valodas apguvei. – R., Pētergailis, 2001. 

22. Zaiceva Ā. Situācijuzdevumi latviešu valodas mācību saturā pamatskolas 8. – 9. klasē kā skolēnu 

komunikatīvās kompetences veidotāji // Latvijas Universitātes Zinātniskie raksti. 624. sēj. – 262. – 

280. lpp. – R., 2000. 


Žurnāls Skolotājs 

Zinātniski metodisks izdevums Tagad (2008 – ) 

Internetresursi http:// isec.gov.lv/saturs/standarti 


Profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras skolotājs” B 

daļa. 


Methodology of teaching Latvian. 


The course is designed for the 1 st and 2 nd year students in the professional master study programme 

„The Latvian Language and Literature Teacher af Secondary Education”. The course is asimed at training 

teachers of the native language for primary and secondary schools. The course is concerned with the 

following issues: types of the Latvian language lessons, teaching methods and techniques, language skills 

and their development, issues on phonetics, lexicology, phraseology, morphology, syntax, stylistics and 

linguistics in school curricula and the management of their acquisition, a survey on the history of 

methodology of teaching the Latvian language. 

- 195 -

Nosaukums 




semestrī) 


Latviešu valodas kā otrās valodas mācību 

metodika 



Regīna Rimša, Latviešu valodas katedra, lektore. 

Svetlana Polkovnikova, Latviešu valodas katedra, lektore 


Nav. 


Kurss paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības latviešu valodas 

un literatūras skolotājs” 1. un 2. studiju gada studentiem. Kursa mērķis ir sagatavot studentus 

latviešu valodas kā otrās valodas pedagoga darbam. Kursā tiek aplūkoti otrās valodas apguves 

lingvistiskie un psiholoģiskie aspekti, dažādas pieejas otrās valodas mācīšanā, LAT 2 stundu tipi 

un mācību metodes un paņēmieni, četru valodas prasmju attīstīšana, gramatikas apguves veidi. 

Kursa plāns: 



1. Latviešu valodas kā otrās valodas mācību metodikas priekšmets un uzdevumi. 

2. LAT 2 mācību metodikas lingvistiskie un psiholoģiskie aspekti. 

3. Latviešu valodas mācību metodikas didaktiskie principi. LAT 2 apguves specifiskie principi. 

4. Mācību metožu un paņēmienu jēdziens un iedalījums. 

5. Interaktīvās metodes skolēnu sociālo prasmju un savstarpējās sadarbības 

veidošanai. Skolotāja un skolēnu radošā sadarbība. 

6. Skolēnu radošais darbs un tā nozīme valodas apguvē. 

7. Stundas struktūra, stundas tipi. Mācību darba organizēšanas principi. 

8. Skolēnu prasmju, iemaņu un zināšanu pārbaudes metodes un paņēmieni. Testi. 

9. Pieļauto kļūdu raksturs, iedalījums un darba novērtējums. 

10. Atkārtošanas nozīme, apgūstot citu valodu. 

11. Vingrinājumu un uzdevumu klasifikācija un raksturojums. 

12. Uzskates līdzekļu raksturojums un to izmantošana. 

13. Četru valodas prasmju (klausīšanās, runāšanas, lasīšanas, rakstīšanas) veidošana un 

nostiprināšana. 

14. Gramatikas saistība ar valodas prasmēm. Gramatikas apguve un lingvistiskās kompetences 

pilnveide. Gramatikas apguves veidi. 

15. Skolēnu LAT 2 zināšanu un prasmju izvērtēšanas un novērtēšanas jautājumi. 

16. Starpvalodas jēdziens. Starpvaloda kā otrās valodas apguves pakāpe. 




1. Ceplīte B., Ceplītis L. Latviešu valodas praktiskā gramatika. – R., Zvaigzne, 1991. – 240 

lpp. 

64 

- 196 -

2. Cesaretti, F. P., (ed.), Report on Counsil of Europe Workshop 13, Frascati (Rome), 

December, 1985. How to relate a systematic knowledge of the language system to 

communicative learning (teaching of the English) French: Workshop for Practising Teacher 

Trainers. – Strasbourg: Counsil of Europe, 1986. 

3. Communication in the modern languages classroom by Joe Sheils. – Counsil of Europe 

Press, 1993. – 309 p. 

4. Grīnberga I. un citi. Latviešu valodas prasmes līmenis. – Counsil of Europe Publishing, 

1997. – 205 lpp. 

5. Laiveniece D. Valodas mācība pusaudžiem. – R., RaKa – 2003. 

6. Laiveniece D. Valodas metodikas didaktiskie jautājumi. – R., RaKa – 2002. 

7. Language learning of European citizenship curriculum development in modern languages for 

European understanding and cooperation (second education 10-15/16). Report. – Counsil of 

Europe, 1993. 

8. Mūsdienu metodikas rokasgrāmata skolotājiem. - R., LVAVP, UNDP, 2001. – 195 lpp. 

9. Lapiņa L., Rudiņa V. Interaktīvās metodes. Apgūsim demokrātiju. – R., Zvaigzne ABC, 

1997. -135 lpp. 

10. Modern Languages: Learning, Teaching, Assessment. Threshold level. – Counsil of Europe, 

1996. – 257 lpp. 

11. Thres hold Level 1990 by J. A. van Ek and I. D. Trim. – Counsil of Europe Press, 1991. 

12. Van Ek, I. A. Objectives for foreign languages learning, Volume I – Strasburg: Counsil of 

Europe, Scope, 1986. 

13. Методика преподавания русского языка в национальной средей школе. Под ред. Н. З. 

Бакеевой и З. П. Даунене. – Ленинград, Просвящение, 1986. – 400 стр. 


1. Gerda Ose (Gerd Aase). Kā mācās pieaugušie. – R., LVAVP, UNDP, 1999. – 91 lpp 

2. Līva Jūruna Bakejūra, Turida Mangerūda. Darbs ar pieaugušajiem. Rokasgrāmata skolotājiem. 

– R., LVAVP, UNDP, 1999. – 79 lpp. 

3. Darbs ar video Palīgā 1. – R., LVAVP, 1998. 

4. Kooperatīvās mācīšanās teorētiskie aspekti // Mācīsimies sadarbojoties. L. Grigules un I. 

Silovas redakcijā. – R., 1998. – 9.–62. lpp. 


Žurnāli „Skolotājs”, „Tagad” 


Profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras 



Latvian Language as a Second Language Methodology 

Methodology of teaching Latvian as a second language 


The professional master study programme “The teacher of the Latvian language and literature in 

secondary school” course is meant for students of grades 1 and 1. The aim of the course is to 

prepare students for teaching Latvian as the second language. The course focuses on linguistic 

and psychological aspects of learning the second language as well as different approaches to 

teaching the second language, LAT 2 – type lessons, methods and techniques, development of 4 

skill, ways of learning grammar. 

Piezīmes: 

- 197 -

Nosaukums Bilingvālas mācības 




semestrī) 




Ingrīda Vanaga, Latviešu valodas katedra, lektore. 

Regīna Rimša, Latviešu valodas katedra, lektore. 

Irita Saukāne, Latviešu valodas katedra, lektore 


Nav. 


Kurss paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības latviešu valodas 

un literatūras skolotājs” studentiem. Kursā tiek analizēti bilingvisma dažādie modeļi pasaulē, 

pasaules pieredze bilingvālajā izglītībā, arī Latvijas skolu izvēlētie modeļi un pieredze 

bilingvālās izglītības īstenošanā. Īpaši tiek akcentēta komunikatīvās un funkcionālā pieeja 

bilingvālās mācībās, aktīvo metožu izmantošana un vizualizēšanas loma. Studējošajiem tiek 

veidota izpratne par vērtēšanas psiholoģiskajiem un pedagoģiskajiem aspektiem. 

Kursa plāns: 


12 st. – semināri 

1. Bilingvisma dažādie modeļi. 

2. Pasaules pieredze bilingvālajā izglītībā. 

1. Bilingvisms, tā izpratne. Bilingvisma pētījumi un attieksme. 

2. Bilingvālās izglītības sociāli psiholoģiskie un pedagoģiskie aspekti. Pasaules pieredze 

bilingvālajā izglītībā. 

3. Bilingvālās izglītības tipi, to raksturojums. Latvijas pieredze bilingvālās izglītības īstenošanā. 

4. Komunikatīvā un funkcionālā pieeja bilingvālajās mācībās. Tolerances veidošana. 

5. Valodas un mācību satura integrācija bilingvālās izglītības kontekstā. 

6. Sadarbības loma bilingvālā mācību procesā. 

7. Aktīvās mācību metodes bilingvālajā izglītībā. Kooperatīvā mācīšanās. Vizuāli ilustratīvās 

metodes prioritāte. 

8. Modernās tehnoloģijas bilingvālā mācību procesā. 

9. Vērtēšanas īpatnības bilingvālās mācībās. 


Eksāmens. 


1. Beikers K. Bilingvisma un bilingvālās izglītības teorētiskie pamati. – R., Nordik, 2001. 

2. Bilingvālā izglītība: rokasgrāmata skolotājiem. – R., Augo, 2001. 

3. Alijevs R., Kaže N. Bilingvālā izglītība. – R., 2001. 

4. Šīlss Dž. Komunikācija svešvalodu apguvē. – R., Vaga, 1998. 

Mickeviča S., Visocka A. Bilingvālā izglītība: pasaules un Latvijas pieredze. – R., LVAVA, 

2008. 

32 

- 198 -


1. Gavriļina M., Vulāne A. Starpkultūru kompetences veidošana. // Valodu apguve: problēmas 

un perspektīva. – Liepāja, 2002. 

2. Samceviča A. Pedagoģiskā kompetence bilingvālajā izglītībā // Valodu apguve: problēmas un 

perspektīva. – Liepāja, 2002. 

3. Starpkultūru izglītība. – R., 2004. 

LVAVA veidotie izdevumi – Bilingvālā izglītība: metodikas izdevumu sērija, piem.: 

4.Anstrate D. u.c. Ģeogrāfija latviski. Mācību grāmatu izvērtējums un metodiskie ieteikumi to 

izmantošanai. – R., 2004. 

5.Kaže N. u.c. Mācību satura un valodas apguve vēsturē: mācību līdzeklis vidusskolēniem. – R., 

2008. 

6.Brikmane K. Mācību satura un valodas apguve vēsturē: metodiskie ieteikumi vidusskolu 

skolotājiem. 1. daļa. – R., 2005. 

7.Cvetkova A. u.c. Mācību satura un valodas apguve vēsturē: metodiskie ieteikumi vidusskolu 

skolotājiem. 2. daļa. – R., 2007. 

8.Vītuma – Brūvere I. Mācību satura un valodas apguve vēsturē: metodiskie ieteikumi 

vidusskolu skolotājiem. 3. daļa. – R., 2008. 

9.Beikmane D., Cīrule L. Vadlīnijas darbam ar DVD metodiskajiem līdzekļiem: bilingvālam 

skolotājam. – R., 2007. 


Žurnāls Skolotājs 

Informatīvais biļetens Tagad (1999 – 2007) 

Internetresursi http://atvertaskola.iac.edu.lv 





Bilingual studies. 


The course is envisaged for the students in the professional master study programme „The 

Latvian Language and Literature Teacher af Secondary Education”. The course provides an 

insight inte the problems of various models of bilingualism in the world, world experience in 

bilingual education, the models selected by school of Latvia and their experience in the 

impamentation of a bilingual education. A special empohaxis is laid on communicative and 

functional approach in bilingual studies, on the role of applying active methods and 

vizualisation. The course also develops students’ understanding of psychological and 

pedagogical aspects of evaluation. 

Piezīmes: 

- 199 -

Nosaukums Retorika 




Zinātnes nozare Filoloģija 

Zinātnes apakšnozare Valodniecība 


Inguna Teilāne, Latviešu valodas katedra, asistente. 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības latviešu 

valodas un literatūras skolotājs” studentiem. 

Kursā tiks aplūkota retorikas kā zinātnes attīstība, publiskās runas veidi, runu sagatavošanas un 

uzstāšanās svarīgākie nosacījumi, kā arī vingrinājumi publiskās uzstāšanās prasmju un iemaņu 

izkopšanā. 

Kursa plāns: 



Retorikas kā zinātnes attīstība. Oratora māksla Senajā Grieķijā un Romā, viduslaikos, renesansē, 

klasicismā, 18.-21.gadsimtā. 

Oratora māksla mūsdienu pasaulē. Vara un valoda. Retorika kā pārliecināšanas un prezentēšanas 

māksla. 

Runas māksla – būtiska pedagoga profesionālās kompetences sastāvdaļa. 

Runas kultūra un tehnika. Pareizas artikulācijas un skaidras dikcijas nozīme. Teksta loģiskā 

analīze. 

Prasme izvelēties optimālus valodas līdzekļus atbilstoši runas situācijai un mērķim. 

Komunikācija – saskarsmes pamatveids. Saskarsmes barjeras. Verbālā komunikācija. Neverbālā 

komunikācija. 

Publiskas runas veidi. Runas sagatavošana un treniņš. Prasme uzstāties. Prasme risināt dažādas 

ar uzstāšanos saistītas problēmas. 

Pareizas elpošanas un atbrīvošanās vingrinājumi. 




1. A.Apele. Publiskā runa, - R., 1989 

2. A.Apele. Runas māksla, -R., 1983 

3. Geikina S. Retorikas pamati.- R., 2003. 

4. Keigels Dž. Timotijs. Uzstāšanās māksla: droši paņēmieni, kā pārliecināt auditoriju un patikt 

klausītājiem. – R., 2008. 

5. E.Kramiņš. Runas prasme saziņā, -R., 2005 

N.Katlape, L.Ceplītis. Izteiksmīgas runas pamati, - R., 1968 

6. S.Omārova . Cilvēks runā ar cilvēku, -R., 1994 

7. T.Hindls. Prasme uzstāties, -R., 2000 

8. V.Mencels. Retorika, - R., 2004 

- 200 -


1. R.Denijs. Prasme sazināties un uzstāties, - R., 2002 

2. I.Ezera, I.Graudiņa, S.Dreiberga. Lietišķā komunikācija, - R., 2000 

3. A.Rubenis. Senās Grieķijas dzīve un kultūra, - R., 1998 

4. A.Rubenis. Senās Romas dzīve un kultūra, - R., 1995 






Rhetoric. 


The course is development for the students in the professional master study programme „The 

Latvian Language and Literature Teacher af Secondary Education”. The course is concerned 

with the issues of the development of rhetoric as a science, kinds of public speech, major 

requirements for preparing and presenting speeches, it also includes exercies on the development 

of skills and abilities necessary for speacking in public. 

Piezīmes: 

- 201 -

Nosaukums Latviešu literatūras mācību metodika 







Rudīte Rinkēviča, Latviešu literatūras un kultūras katedra, docente 


Nav 


Kursa mērķis ir apgūt jaunākās tendences latviešu literatūras mācību metodikā, pilnveidojot 

zināšanas par vispārdidaktiskajām un interaktīvajām mācību metodēm un paņēmieniem, apgūt 

literārā teksta analīzes principus pamatskolā un vidusskolā. Kursa ietvaros studenti 1)apgūst 

literatūrzinātniskās pieejas un vispārdidaktiskās, interaktīvās mācību metodes literārā teksta 

interpretācijā un skolēnu sociālo prasmju attīstīšanā; 

2) apgūst folkloras, prozas, lirikas, dramaturģijas analīzes pamatprincipus skolā; 

3)pilnveido zināšanas par skolēnu kreatīvo spēju rosināšanu; 

4)apgūst skolēnu zināšanu novērtēšanas paņēmienus literatūras stundās. 

Kursa plāns: 


1) kursa struktūra (kontaktstundās) – kopā 112 stundas 

2) kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Literatūra – mācībpriekšmets un mākslas veids, tās sekmīgas apguves nosacījumi. 

2. Literārās lasīšanas būtība. Literārās lasīšanas apguves vadīšana 5.- 9.klasē. Daiļdarba 

uztveršanas īpatnības. 

3. Literārā teksta analīze literatūras tipu un virzienu kontekstā. Literatūrzinātniskās pieejas 

daiļliteratūras teksta interpretācijā skolā. 

4. Vispārdidaktisko un interaktīvo mācību metožu izmantošana literārā teksta analīzes gaitā un 

skolēnu sociālo prasmju pilnveidošanā. 

5. Prozas apguves vadīšana pamatskolā un vidusskolā. 

6. Lirikas apguves vadīšana pamatskolā un vidusskolā. 

7. Dramaturģijas apguves vadīšana pamatskolā un vidusskolā. 

8. Tēls, personāžs literārā tekstā, tā analīzes nosacījumi. Dabas tēla apguve un interpretācija. 

9. Skolēnu radošās darbības rosināšana darbā ar tekstu literatūras stundā. 

10. Zināšanu pārbaudes paņēmieni literatūrā. 





1. Lapiņa L., Rudiņa V., 1997., Apgūsim demokrātiju: Interaktīvās mācīšanas metodes. Rīga, 

Zvaigzne ABC 

2. Rudzītis J., 1995., Problēmisks dialogs ar daiļdarbu klasē. Rīga, Pedagogu izglītības 

atbalsta centrs 

3. Rune M.,2003., Stratēģijas literatūras apguvē pamatskolā. Rīga, RaKa 

4. Talce B., 1999., Tēlainā izpratne literatūrā. Rīga, RaKa 

5. Valeinis V., 2000., Daiļdarba analīze. Rīga, Zvaigzne ABC 


- 202 -

Ieteicamās literatūras saraksts. 

1. Burima M., Rinkeviča R., Baltace I., 2007., Literārā teksta interpretācija. LAT2, Rīga, 

LVAVA 

2. Бушко О.,1999, Школьный словарь литературных терминов. Калуга, Золотая алея 

3. Grāpis A.,2001., Literatūrteorija vidusskolai. Rīga, Zvaigzne ABC 

4. Ķikāns V.,1998., Lirika: Tēli, kompozīcija, žanri. DPU, Saule 

5. Lāce R.., 1999., Domraksts? Tas ir vienkārši! Rīga, Zvaigzne ABC 

6. Liepiņa G., 1998., Pārbaudes darbi latviešu literatūrā pamatskolai. Rīga, Zvaigzne ABC 

7. Mācīsimies sadarbojoties (autoru kolekt.)., 1998., Rīga, Mācību grāmata 

8. Milzere M.,2000., Ceļazīmes literatūras apguvē vidusskolā. Rīga, Pētergailis. 

9. Ruberte I.,1997., Ilustrēta folkloras vārdnīca skolai “Vārdu klētiņa”. Rīga, Zvaigzne ABC 

10. Rudzītis J.,1994., 1995., Metodiski materiāli latviešu literatūras skolotājam. I, II daļa. Rīga, 

Izglītība 

11. Šķimele S.,Leite E., Rune M., u.c., 2003., Gatavosimies eksāmenam latviešu valodā un 

literatūrā 9.klasē. Rīga, RaKa 

12. Vulfa A., 1998., Uzdevumi latviešu literatūrā 10. – 12. klasē. Rīga, Pētergailis 

13. Vulfa A., 2001., Zināšanu pārbaudes paņēmieni literatūrā. Rīga, Pētergailis 

14. Urževica S., 1995., Uzdevumi literatūras radošai apguvei. Rīga, Izglītības attīstības institūts 


Periodikas saraksts. 

Žurnāli “Skolotājs” „Letonica”, “Karogs”, laikraksti “Izglītība un Kultūra”, „Kultūras Forums”, 

„Diena”. 





The Methods of Teaching Latvian Literature 

Methodology of teaching Latvian literature 


The course „The Methods of Teaching Latvian Literature” is provided for the first year students 

of Professional master study program „Teacher of Latvian Literature in the Secondary School”. 

The course regards contemporary tendencies of the teaching methods of latvian literature; 

students improve their knowledge and master basic principles of teaching literature. 

- 203 -

Nosaukums Folklora literatūras stundās 







Gatis Ozoliņš, Latviešu literatūras un kultūras katedra, docents 


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālā maģistra studiju programmas „Vidusskolas latviešu valodas un 

literatūras skolotājs” studējošajiem. 

Kurs tiek analizēti visi folkloras žanri, to savdabība. Folklora tiek skatīta saistībā ar gadskārtu ieražām 

un godiem, ornamentiem, tautastērpiem. Sevišķa uzmanība tiek veltīta folkloras uztveres un apguves 

īpatnībām dažādos vecumposmos. Studējošajos tiek veidota izpratne par folkloru kā dažādu un 

daudzveidīgu tradicionālo priekšstatu kopumu, izpratne par interaktīvajām metodēm, to būtību un 

pielietojuma iespējām apgūstot folkloru. 


10 lekcijas, 22 semināri 

1. Folkloras interpretatīvā daudzveidība. Folkloras uztveres īpatnības. Kāpēc folklora (tradicionālā 

kultūra) mūsdienās vispār vajadzīga? Folkloras mantojums mūsdienu kultūrsituācijā. 

2. Folkloras valodas un teksti. Latviešu folkloristikas vēstures apguves veidi. 

3. Latviešu folkloras žanru savdabība, to būtība un apguves īpatnības. 

4. Latviešu tautasdziesmu semantiskie slāņi un saistība ar skolēna vecuma īpatnībām (izdziedāt, 

spēlēties, izlasīt, izrunāt, izstāstīt, atšifrēt ...). Ko darīt ar tautasdziesmu? Dziesmu repertuārs, varianti, 

balsi. Tautasdziesmu vizualizācija. 

5. Latviešu tautasdziesmu dievību un garu sistēma, tās apguve. 

6. Latviešu tautas pasaku analīzes metodika. Anekdote (cenzūras problēma, trivializācija). 

7. Latviešu tautas teikas. Etioloģiskais un vēsturiskais konteksts. 

8. Latviešu tautas mīklu, sakāmvārdu, parunu un anekdošu apguve, interpretācija un analīzes 

metodika. Klasiskās un mūsdienu mīklas/atbildes. Mūsdienu sakāmvārdi un parunas, feiklora. 

Ticējumi. 

9. Ātrrunas, skaitāmpanti, putnu un dzīvnieku valodas/atdarinājumi. 

10. Folklora kā literatūras un tradicionālās kultūras avots, prakse. 

11. Mūsdienu folklora. Spoku stāsti, sakāmvārdi, tautasdziesmu parodijas u. tml. 

12. Skaņu raksti/muzikālā folklora (deja/danči, rotaļa, rotaļspēles). Rotaļas un rituāli. Rotaļu 

sinkrētums. 

13. Ornaments un krāsu raksti. Latvju raksti. Tautastērps. 

14. Darbs ar interneta resursiem folkloras apguvē. 

15. Ģimenes godi. Krustabas. Vedības. Bedības. 




- 204 -

1. Mellēna M., Muktupāvels V., Spīčs E., Irbe I. Gadskārtu grāmata. Rīga: Madris, 2004. 

2. Reizniece I. Rokasgrāmata folkloras mācīšanā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2006. 


Barons K., Visendorfs H. Latvju dainas: 6 sēj. – Faksimilizdevums. – Rīga: Zinātne, 1992. 

Biezais H.,1994. Gaismas dievs seno latviešu reliģijā. Rīga, Minerva. – 285 lpp. 

Biezais H., 1998. Seno latviešu debesu dievu ģimene. Rīga, Minerva. – 368 lpp. 

Kokare E., 1999. Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē. Rīga, Mācību apgāds NT. – 

199 lpp. 

Kursīte J., 1996. Latviešu folklora mītu spogulī. Rīga, Zinātne. – 434 lpp. 

Kursīte J., 1999. Mītiskais folklorā, literatūrā un mākslā. Rīga, Zinātne. - 525 lpp. 

Rūķe-Draviņa V. Cilvēks un daba latviešu tautasdziesmās. - Stokholma: Artilett, 1986. - 149 lpp. 

Šmits P. Latviešu mītoloģija. - Rīga: a/s Valters un Rapa, 1926. - 152 lpp. 

www.ailab./folklora. lv 


Karogs, Letonica, Skolotājs. 


Profesionālā maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras 



Folklore at the lessons of Literature 

Folklore at literature lessons 


The course is envisaged for the students in the professional master study programme „The Latvian 

Language and Literature Teacher of Secondary Education”. The course considers the special nature of 

the student’s creative and research works in the Latvian folklore and literature. Special attention is 

paid to creative thinking and interactive methods. 

Piezīmes: 

- 205 -







Kursa autors (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Valentīns Lukaševičs, Latviešu literatūras un kultūras katedra, docente 

Teksta interpretācijas pieejas literatūras 

apguvē 


Nav 


Studiju kursa laikā studenti iegūst informāciju par literatūrzinātniskās domas metodiskajiem 

pamatiem, iepazīstas ar galvenajām pētniecības metodēm, iemācās šo instrumentāriju praktiski 

pielietot dažāda veida tekstu analīzē. 

Kursa plāns: 


1.lekcija. Zinātniskā pasaules aina – specifika, argumentācija, tradīcijas. 

2.lekcija. Humanitāro zinātņu specifika. Traktāts un eseja – divi zinātnes valodas stili. 

3.lekcija. Aristoteļa „Poētika” – literatūrzinātniskas domas piemineklis. 

1.seminārs. Induktīvās un deduktīvās metodes literatūrzinātnē. 

4.lekcija. Biogrāfiskā metode. 

5.lekcija. Kultūrvēsturiskā metode. 

6.lekcija. Pozitīvisms kā metodoloģija. 

7.lekcija. Formālā metode. 

8.lekcija. Psihoanalītiskā metode. 

9.lekcija. K.G.Junga arhetipu metode. 

10.lekcija. Socreālisma kā metodes specifika. 

11.lekcija. Hermeneitika. 

12.lekcija. Strukturālisms. 

13.lekcija. Poststrukturālisms. 

2.seminārs. Literatūrzinātnes metožu praktisks pielietojums (praktikums). 

14.lekcija. Aktuālas literatūrzinātnes problēmas. 


Piedalīšanās lekcijās un semināros – 50%. Diferencēta ieskaite. 


1.Aristotelis. Poētika. – R.: LVI, 1959. 

2.Bērziņš L. Ievads latviešu tautas dzejā. – R., 1940. 

3.Bībers G. Drāmas teorijas jautājumi. – R., 1986. 

4.Dziļleja K. Poētika. – Gauja, 1985. 

5.Hiršs H. Prozas poētika. – R.: Zinātne, 1989. 

6.Romantisma revolūcija/sak. V.Ivbulis. – R., 1996. 

7.Tabūns B. Prozas specifika. – R.: Zinātne, 1988. 

8.Uz kurieni, literatūras teorija?/sak. V.Ivbulis. – R., 1995. 

- 206 -


1.Valeinis V. Ievads literatūrzinātnē. – R., 1996. 

2.Valeinis V. Literatūras teorija. – R.: Zvaigzne, 1982. 


„Karogs”, „Kultūras Forums”. 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras 



Text interpretation approaches to literature studies 


Piezīmes: 

- 207 -

Nosaukums 







Ingrīda Kupšāne, Latviešu literatūras un kultūras katedra, docente 

Literatūras un kultūras vēstures 



Nav. 


Kursā paredzēts nostiprināt literāra teksta analīzes prasmes, literāros darbus skatot kopsakarā ar 

teātra un kinomākslu, uzrādot literatūras un kultūras vēstures saskares aspektus. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra (kontaktstundās): 32 stundas. 

Kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laiki” kinomākslā. V. Pūces ekranizējums un V. Braslas 

filma pēc romāna motīviem. 

2. R. Blaumaņa darbu dramatizējumi un ekranizējumi (sākot ar 19. – 20. gs. miju (drāmu 

iestudējumi Rīgas Latviešu teātrī) līdz mūsdienām. 

3. A. Brigaderes pasaku lugas teātrī un kino (“Sprīdītis”, “Maija un Paija”, “Lolitas 

brīnumputns”.) 

4. Raiņa dramaturģijas iestudējumi un kinoversijas. Rainis un teātris. 

5. J. Jaunsudrabiņa “Baltā grāmata” un “Aija” kinomākslā. 

6. P. Rozīša “Cepļa” dramatizējumi un ekranizējums. 

7. V. Lāča darbi teātrī un kino (“Zvejnieka dēls”, “Akmeņainais ceļš” u. c.). 

8. H. Gulbja, P. Putniņa L. Stumbres lugu skatuviskais un kinematogrāfiskais risinājums. 

9. Ingas Ābeles dramaturģija latviešu teātrī. V. Kairiša “Tumšo briežu” kinoversija. 




1. Latviešu literatūras vēsture.- 2., 3. sējums.- Rīga, 2001. 

2. Latvijas teātris: 70. gadi.- R., 1993. 

3. Latvijas teātris: 80. gadi.- R., 1995. 

4. Līce S. Latviešu literatūras klasika kinomākslā.- R., 1977. 

5. Padomju Latvijas kinomāksla.- R.,1989. 


1. 20. gadsimta teātra režija pasaulē un Latvijā.- R., 2002. 

2. Kundziņš K. Latviešu teātra vēsture.- 1.sēj.- R., 1968. 

3. Kundziņš K. Latviešu teātra vēsture.- 2.sēj.- R., 1972. 

4. Runā kinematogrāfisti. - R., 1968, 1973, 1976,1979,1981. 

5. Teātris un kino biogrāfijās.- R., 1999. 

- 208 -


Kultūras Forums 

Māksla Plus 

Teātra Vēstnesis 

Kino Raksti 





Possibilities of integrating the history of literature and culture 


The course provides knowledge on the interrelationship between the history of literature and 

culture, paying special attention to the dialogic relations of literature and theatre, as well as 

literature and cinematography. 

Piezīmes: 

- 209 -

Nosaukums Valodu apguve un vēsturiskais konteksts 





Zinātnes apakšnozare Skolu pedagoģija 


Irita Saukāne, Latviešu valodas katedra, asistente 

Ingrīda Vanaga, Latviešu valodas katedra, lektore 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras 

skolotājs” studentiem. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar valodu mācīšanas un apguves pieredzi Eiropā un 

pasaulē dažādos aspektos, akcentējot valodas apguvēju vecumposmu īpatnības. Kursā ietverti jautājumi par 

valodu lietojuma lingvistiskajiem un psiholoģiskajiem aspektiem, par multilingvismu un multikulturālismu, par 

sociolingvistiskajiem procesiem sabiedrībā un valodu politiku. 


32 st. - lekcijas 


Dzimtās (pirmās) valodas apguve. 

Valodas apguves teorijas. 

Bērna valodas īpatnības. Bērna valodas pētījumi. 

N. Čomskis, Ž. Piažē, Ļ. Vigotskis, V. Šterns par valodu apguvi. G. Kraiga koncepcija. 

Citu valodu apguves teorijas un modeļi (R. Eliasa shēma, S. Krašena monitora modelis, Dž. Šūmana 

akulturācijas modelis, R. C. Gārdnera sociālpedagoģiskais modelis). 

Valodas apguves didaktiskās paradigmas. 

Valodas apguves pieejas un metodes. 

Valodas prasmes līmeņi. Eiropas Valodu portfelis. 

Valodas apguves īpatnības dažādos vecumposmos. 

Valodu lietojuma lingvistiskais un psiholoģiskais aspekts. 

Sociolingvistiskie procesi sabiedrībā, valodas politika (pedagoģiskais aspekts). 

Monolingvisms, multilingvisms, multikulturālisms. 

Valodas politika izglītības sfērā dažādos vēstures posmos. 

Valodu lietojums Latvijas izglītības sistēmā (19. – 21.gs.). Latgaliešu valoda skolā. 

Latviešu valodas apguve ārpus Latvijas. 




1. Geidžs N. L., Berliners D.C. Pedagoģiskā psiholoģija. – R., 1999. – 94. 

2. Ernstsone V., Joma D. u.c. Metodiskie ieteikumi latviešu valodas apguvei (bez starpniekvalodas). – L., 

2006. 

3. Jansone L. u.c. Valodas intensīva apguve. – R., 2003. 

Lika I. Dzimtās valodas attīstības psiholoģiskie aspekti// Valodu apguve: problēmas un perspektīva. – L., 

2001. 

4. Markus D. Bērna valoda: no pirmā kliedziena līdz pasakai. – R., 2003. 

5. Markus D. Latviešu bērnu valodas pētījumi: problēmas un risinājumi // Letonikas otrais kongress. 

Valodniecības raksti-2. – R., 2008. –136. – 145.lpp. 

- 210 -

6. Rūķe-Draviņa V. Latviešu meitene apgūst savu pirmo valodu. – R., 1993. 

7. Rūķe-Draviņa V. No pieciem mēnešiem līdz pieciem gadiem. – R., 1992. 

8. Saukāne I. Bērns runā latgaliski: vērojumi par valodas īpatnībām // Latgalistikys kongresu materiali.1. 

–Rēzekne, 2009. – 123. – 130.lpp. 

9. Saukāne I. Latviešu valoda minoritāšu skolās 20. gs. 20. – 30. gados // Valodu apguve: problēmas un 

perspektīva. – L.,2004. 

10. Skutnaba – Kangasa T. Lingvistiskās cilvēktiesības izglītībā // Valodas politika Baltijas valstīs. – R. 

11. Tingbjorns G. Valodas apguve // Aut. kol. Burkevica O., Grigule L., Holmss L. Metodikas 

rokasgrāmata skolotājiem. – R., 1999. 

12. Кларин М.В. Инновации в обучении. Метафары и модели. Анализ зарубежного опыта. – М., 

1997. 

10. Zuicena I. Kas ir Eiropas valodu portfelis //Vārds un tā pētīšanas aspekti.6. –Liepāja, 2002.–455.– 

463.lpp. 


1. Bazens T. Efektīvas mācīšanās rokasgrāmata. – R., 2008. 

2. Boša R. Bērna runas aktivizēšana bērnudārzā. – R., 1989. 

3. Djačkova S. Latviešu valodas zināšanas un sabiedrības integrācija. – R., 2003. 

4. Ernstsone V., Joma D. Latviski runājošo Latvijas iedzīvotāju lingvistiskā attieksme un valodu 

lietojums: 2004. – R., 2005. 

5. Lazdiņa S. u.c. Latgalīšu literaruo volūda izgleiteibā // Latgalistikys kongresu materiali.1. – Rēzekne, 

2009. – 64. – 72.lpp. 

6. Lieģeniece D., Nazarova I. Veseluma pieeja valodas apguvē 5 – 7 gadus veciem bērniem. – R., 1999. 

7. Metuzāle –Kangere B. Trimda un valoda // Konferences „Trimda. Kultūra. Nacionālā identitāte” 

referātu 

8. krājums. – R., 2004. – 184. – 193. lpp. 

9. . Kā mācās pieaugušie. – R., 1999. 

10. Paegle Dz. Valsts varas iespaids uz latviešu valodas mācību grāmatu saturu // Kultūra. Raksti par 

valodu, literatūru, tradicionālo kultūru. – R., 2006. – 9. – 18.lpp. 

11. Puškarevs I., Golubeva A. Bērna attīstība. – R., 1999. 

11. Svence G. Attīstības psiholoģija. – R., 1999. 

12. Vigotskis Ļ. Domāšana un runa. – R., 2002. 

13. Vītola I. Eiropas kopīgās pamatnostādnes valodu apguvei: mācīšanās, mācīšana un vērtēšana // Tagad. 

– 2006. – Nr. 2. 

14. .Šalme A. Latviešu valodas apguve Eiropas augstskolās // Tagad. – 2008. – Nr. 1. 

15. Гуннемарк Э. Искусство изучать языки. – СПб., 2001. 

16. Московкин Л.В. и др. Методика обучения русскому языку как иностранному. – 

СПб., 2000. 


Žurnāls „Tagad”. 





Languages acquisition and historical context 


The course is designed for the students in the professional master study programme „The Latvian 

Language and Literature Teacher af Secondary Education”. The course is aimed at introducing 

students to the European and world experience in teaching and acquiring languages in their various 

aspects by laying the stress on the age peculiarities of the students. The course deals with the issues 

of the linguistic and psychological aspects of language use, multilingualism and multiculturalism, 

sociolinguistic processes in the society and language policy. 

Piezīmes: 

- 211 -

Nosaukums 





Skolēnu radošo un pētniecisko darbu 

metodoloģija. 



Svetlana Polkovņikova, Latviešu valodas katedra, lektore, 

Gatis Ozoliņš, Latviešu literatūras un kultūras katedra, docents. 


Apgūts latviešu valodas mācību metodikas un literatūras mācību metodikas kurss. 


Kurss paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras 

skolotājs” studentiem. Kursā tiek aplūkota skolēnu radošo un zinātniski pētniecisko darbu (latviešu valodā un 

literatūrā) specifika un izstrādes gaita, kā arī zinātniskā teksta veidošanas pamatprincipi un analīzes metodika. 

Īpaši tiek akcentēta radošās domāšanas specifika, kā arī radošās domāšanas veicinošie faktori, metodes, 

paņēmieni un posmi. Studējošajiem tiek veidota izpratne par interaktīvajām metodēm, to būtību, piemēram, 

pētījums, radošās darbnīcas, projekts, eseja, mācību eksperiments, diskusija, debates, vizualizēšana u.c. 




1. Izziņas funkcija un intelekta attīstība jaunībā. Kvantitatīvās un kvalitatīvās izmaiņas. 

2. Domāšanas procesu struktūra. Domāšanas veidi: loģiskā (konverģentā) un radošā (diverģentā) domāšana. 

3. Radošās domāšanas veicinošie faktori: 

– pozitīva domāšana; 

– jaunu zināšanu apgūšana; 

– pašizteikšanās spēja; 

– spēja apzināt alternatīvus risinājumus. 

4. Radošās domāšanas paņēmieni un posmi: 

– akcentētas intereses un pieredze, nenokārtots jautājums, kas prasa risinājumu; 

– informācijas vākšana, zināšanu, viedokļu apkopošana; 

– problēmas būtības noteikšana, problēmas formulēšana; 

– ideju rašanās etaps, ideju atlase; 

– ideju pilnveidošana, risinājumu rašana; 

– risinājumu lietošanas iespējas. 

5. Radošā darbība un intrapersonālās un interpersonālās prasmes. Radošā darbība un sadarbība, tās līmeņi: 

skolotājs – skolēns un skolēns – skolotājs. 

6. Radošā darbība un interaktīvās mācību metodes. 

7. Pētnieciskā metode (pētījums), tās būtība. Skolēnu pētnieciskā darba specifika un izstrādes gaita. Zinātniski 

pētnieciskā darba rezultātu noformēšana un prezentācija. Pētniecisko darbu vērtēšana. 

8. Projektu metode. Projektu izveides un realizācijas posmi. 

9. Iztēle un tēlainā domāšana. Iztēli veicinoši vingrinājumi: 

– iedomāšanās; 

– iztēlošanās; 

– vārdu maiņa; 

– vizualizēšana. 

10. Valodas funkcionāli stilistiskais raksturojums. Diferenciācija un integrācija. Zinātniskā stila vispārīgās 

problēmas. Zinātniskā teksta uzbūves īpatnības. Skolēnu radošo un pētniecisko darbu analīze. 

- 212 -




1. Alijevs R. Skola radošajiem. – Rīga, 1998. 

2. Alijevs R. Vecāko klašu skolēnu radošo spēju attīstības pamattendences mācību procesā // “Alter Ego”, 

1995, №1 

3. Alijevs R. Vecāko klašu skolēnu spēju attīstība mācību procesā. Promocijas darba kopsavilkums. – Rīga, 

1998. 

4. Āboliņa Z. Skolēnu pētniecības darbs bioloģijā. Metodisks palīglīdzeklis skolotājiem. – Rīga, 1990. 

5. Baltiņš M. Zinātniskā raksta struktūrelementi // Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. – Rīga, 2003. 

6. Birkenbauma D. Ieteikumi pētniecisko darbu vadīšanā // Skolotājs, 2006, № 1. 

7. Fišers R. Mācīsim bērniem domāt. – Rīga, 2005. 

8. Izglītības likums 1998 // www.likumi.lv 

9. Kons I. Vecāko klašu skolēnu psiholoģija. – Rīga, 1984. 

10. Kraukle I. Jauniešu perioda raksturojums // Izglītība un Kultūra, 1996, № 27 

11. Miķelsone I. Kreativitātes un pieredzes ietekme uz cilvēku mainīgā vidē // Skolotājs, 2004, № 6 

12. Mūze B. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces // Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. – Rīga, 2003. 

13. Ozoloņa Nucho A., Vidnere M. Iztēles psiholoģija. – Rīga, 2000. 

14. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē. – Rīga, 1996. 

15. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – Rīga, 2000. 

16. Projektu laiks. – Rīga, 1998. 

17. Projektu metode mācību darbā. – Rīga, 1996. 

18. Rubana M. Mācīties darot. – Rīga, 2000. 

19. Rumpīte D. Mijiedarbība kā radošs individualitātes attīstību veicinošs faktors // Skolotājs, 2001, № 6 

20. Skujiņa V. Termins zinātnes valodā // Konferences “Zinātnes valoda” materiāli. – Rīga, 2003. 

21. Svence G. Attīstības psiholoģija. – Rīga, 1999. 

22. Špona A, Čehlova Z. Pētniecība pedagoģijā. – Rīga, 2004. 

23. Tatarinceva A. Vecāko klašu skolēnu mācīšanās stila un sasniegumu sakarība svešvalodas apguvē. 

Promocijas darba kopsavilkums. – Rīga, 2005. 

24. Torgāns K. Juridiskā pētījuma rakstīšana. Padomi zinātniskajam darbam. Juridiskā izglītojošā un 

zinātniskā literatūra. – Rīga, 2001. 

25. Uzņēmība un uzdrīkstēšanās. Mācību līdzeklis skolām. – Rīga, 1994. 

26. Veisbergs A. Zinātniskais stils dažādās kultūrās, to ietekme uz latviešu stilu // 37. Konferences “Zinātnes 

valoda” materiāli. – Rīga, 2003. 

27. Zenkevičs H. Ieskats zinātnisko izdevumu un publikāciju kvalitātē // Konferences “Zinātnes valoda” 

materiāli. – Rīga, 2003. 



Žurnāli „Skolotājs”, „Tagad”. 





Student’s creative and research works in the Latvian language and literature Methodology. 

Methodology of learners’ creative and research work 


The course is envisaged for the students in the professional master study programme „The Latvian Language 

and Literature Teacher of Secondary Education”. The course considers the special nature of the student’s 

creative and research works in the Latvian language and literature. Special attention is paid to creative thinking 

and interactive methods. 

- 213 -

Kursa nosaukums Krievu valodas mācību metodika 




Zinātnes nozare Izgītība 



Natālija Trofimova, Slāvu valodniecības katedras docente 

Elvīra Isajeva, Slāvu valodniecības katedras asistente 

Gaļina Pitkeviča, Slāvu valodniecības katedras docente 

Krievu valodas mācīšanas 

metodika 


Mūsdienu krievu literārā valoda 


Kurss paredzēts studentiem, kuri pēc profesionālās maģistra studiju programmas apgūšanas 

iegūs specialitāti “Krievu valodas un literatūras skolotājs”. Kursā ir izklāstīti kā vispārējie 

jautājumi (dzimtās valodas mācīšanas mērķis, metodes un paņēmieni, prasības mūsdienu 

stundai), tā konkrēti ieteikumi katras valodas nozares mācīšanai kā pamatskolas posmā 5.-9. kl. 

tā arī vidusskolas klasēs 10.-12. kl. 

Kursa plāns: 

40 st. – lekcijas; 56 st. – praktiskas nodarbības. 

I daļa – pamatskola 5.-9. kl.. 

- Krievu valodas mācīšanas vispārējie jautājumi. 

- Dažādu tehnoloģijas izmantošana mācību procesā. 

- Priekšmets “Krievu valoda”, sastāvdaļas un īpatnības, programmas standarti un mācību 

grāmatas. 

- Mācīšanas principi, metodes un darba formas. 

- Fonētikas mācīšana mūsdienu skolā. 

- Leksikoloģijas mācīšanas īpatnības. 

- Vārddarināšanas mācīšanas jautājumi, gramatikas terminoloģija, jautājumi, morfoloģijas 

mācīšana uz sintakses bāzes, gramatiskas teorijas apgūšana. 

- Vārdšķiras mācīšanas īpatnības. 

- Morfoloģijas analīze. 

- Sintakses mācīšanas īpatnības. Sintaksiskā analīze. 

- Ortogrāfijas un interpunkcijas mācīšanas metodika . 

- Runas attīstības metodika. 

- Dzimtās valodas mācīšanas īpatnības vidusskolā (10. – 12. kl.). 

II daļa – vidusskola 10.-12.kl. 

- Valodas zināšanas pamati metodiskā aspektā. 

- Retorikas kursi vidusskolā. 

- Daiļliteratūras teksta analīzes metodika. 

- Kā mācīt valodas kultūru. 

- Ortogrāfijas grūtākie jautājumi un tās mācīšanas metodika. 


Diferencēta ieskaite un eksāmens 


- 214 -

1. Текучев А.В. Методика русского языка в средней школе. М., 1980 

2. Львов М.Р. Словарь – справочник по методике русского языка. М., 1988 

3. Методика преподавания русского языка. Под ред. М.Т.Баранова., М.: ACADEMA, 

2000. 

4. Основы методики русского языка в 4-8 кл. Под ред.А.В.Текучева, 

М.М.Разумовской, Т.А.Ладыженской. М., 1983 

5. Капинос В.И., Сергеева Н.Н., Соловейчик М.С. Развитие речи: теория и практика 

обучения. M. 2000 

6. Алгазина Н.Н. Формирование орфографических навыков. М., 1987 

7. Блинов Г.И. Методика изучения пунктуации в школе. М., 1990 

8. Горшков А.И. Русская словесность. М., 1995. 

9. Рождественский Ю.В. Теория риторики. М., 1999. 

10. Михальская А.К. Как учить риторике. М., 1996. 


1. Большой справочник. Русский язык для школьников и пос тупающих в вузы. М.: 

Дрофа, 2000. 

2. Хрестоматия по методике русского языка. М., 1992 

3. Mūsdienu mācību grāmatas krievu valodā (5.-9.kl.; 10.-12.kl.) 

4. Standarti, programma dzimtā valodā 


Žurnāli: «Русский язык в школе». 

«Русский язык за рубежом». 

«Образование». 


Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības krievu 

valodas un literatūras skolotājs” B daļa. 


Methodology of teaching Russian 


This course provides students the professional learning program will benefit the specialty 

"Russian language and literature teacher." The course is presented as general issues (the native 

language teaching aims, methods and techniques, the requirements of today's lesson), it's specific 

recommendations for each sector of language teaching as a primary stage, 5.-9. kl. It also 

secondary school classes 10.-12. kl. 

Piezīmes: 

- 215 -





semestrī) 




Natālija Trofimova, Slāvu valodniecības katedras docente 


Gaļina Pitkeviča, Slāvu valodniecības katedras docente 

Krievu valodas kā svešvalodas mācību 

metodika 

64 

Krievu valodas kā svešvalodas mācīšanas 

metodika 


Mūsdienu krievu literārā valoda. 

Krievu – latviešu sastatāmā gramatika. 


Kurss ir profesionālās maģistra studiju programmas “Krievu valodas un literatūras skolotājs” sastāvdaļa. 

Tajā ir izklāstītas svešvalodas mācīšanas teorētiskās un praktiskās problēmas, valodas īpatnības un 

jaunākās apmācības tehnoloģijas. Īpaša uzmanība vērsta uz klausīšanas, lasīšanas, runāšanas un 

rakstītprasmes metodiku 6.-12. klasē, ka arī kultūras lomu krievu valodas kursā. 

Kursa plāns: 

32 st. – lekcijas, 32 st. – praktiskās nodarbības. 

- Valodas situācija Latvijā XX g. – XXI g. 

- Krievu valoda Latvijas skolās (vēsturiskais apskats). 

- Interference un bilingvisms kā metodiska problēma. 

- Mācību literatūra: standarti, programmas, mācību komplekti. 

- Mūsdienu mācību tehnoloģijas. 

- Klausīšanās, lasīšanas, runāšanas un rakstīšanas vienotība mācīšanās procesā. 

- Krievu gramatikas sarežģītākie jautājumi svešvalodu mācīšanā. 

- Krievu valodas un pasaules valodas aina. 

- Lingvokulturoloģiskā kompetence. 

- Sociokulturoloģiskā kompetence. 

- Lietišķā krievu valoda. 

- Mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni. 


Eksāmens 


Акишина А.А., Каган О.Е. Учимся учить. Для преподавателя русского языка как 

иностранного. М.:Руссикй язык, 2005 

Верещагин Е.М., Костомаров В.Г. Язык и культура: Лингвострановедение и преподавание 

русского языка как иностранного. Москва, 1990 

Методика преподавания русского языка как иностранного. Под ред. Щукина А.Н. Москва, 

1990. 

История преподавания русского языка как иностранного в очерках и извлечениях. М., 

2005 

Щукин А.Н. Интенсивные методы обучения иностранным языкам. Москва, 1999. 

- 216 -


Инфантьев Б.Ф. Русский язык и литература в национальной школе Латвии. I и II ч. Рига, 

1972; 1976. 

Семенова М.Ф. Сопоставительная грамматика русского и латышского языков. Рига, 1966. 

Mūsdienu krievu valodas kā svešvalodas mācību komplekti. Rīga, 2000-2006. 


Žurnāli: «Русский язык в национальной школе»; 

«Русский язык за рубежом»; 

«Русский язык в центре Европы» 


Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un 

literatūras skolotājs” B daļa. 


Methodology of teaching Russian as a foreign language 


The course is a professional masters program "Russian language and literature teacher" 

component. It sets out the foreign language teaching theoretical and practical problems of 

language features and the latest training techniques. Particular attention focuses on listening, 

reading, speaking and writing methodology 6th-12. class, as well as the cultural role of the 

Russian language course. 

Piezīmes: 

- 217 -

Kursa nosaukums Krievu literatūras mācību metodika 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Krievu literatūras mācību metodika 


Arkādijs Ņeminusčijs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asoc. prof.; 

Genādijs Markovs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docents; 

Nadežda Fjodorova, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docente 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības krievu 

valodas un literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķis iepazīstināt studentus ar literatūras 

mācīšanas pamatmetodēm un paņēmieniem; aplūkot, analizēt literatūras stundas svarīgākos 

elementus, stundu tipus, skolotāja darba dominantes un paņēmienu sistēmu. 

Kursa plāns: 

48 st. – lekcijas, 48 st. – semināri. 

1. tēma. Krievu literatūras mācību metodikas priekšmets. 

Literatūras mācību metodikas struktūra. Krievu literatūras mācību programmas skolā. 

Literārās izglītības standartu būtība un uzdevums. Galvenie skolas literatūras izglītības 

posmi un raksturīgākās šo posmu īpatnības. 

2.tēma. Literatūras mācību grāmatas. 

Galvenie mācību grāmatu uzbūves tipi un principi. Krievu literatūras mācību grāmatu 

specifika 5.-9. un 10.-12. klasēm. Programmas un standarti. 

3. tēma. Stundu veidi un tipi. Stunda un literārā teksta pētīšana. 

Teksta pētīšana kā sistēma. Analīzes metodiskie paņēmieni. Teksta pētīšanas mērķi un 

uzdevumi: teorētiskais un praktiskais aspekts. Literatūras stunda kā galvenais literāra darba 

analīzes veids skolā. Stundu veidi un tipi. Ievadnodarbība: cēloņi un realizēšanas metodes. 

Ievadnodarbību veidi. Ievadnodarbības un literatūras teksta analīze. Beigu nodarbības: 

mērķi un metodes. Noslēguma nodarbību nozīme. Noslēguma nodarbības kā teksta analīzes 

elements. 

4. tēma. Literārā teksta analīzes veidi skolā. 

“Autoram pakaļ” analīzes veids. Problēmu un tematiskais analīzes veids. Kulturoloģiskais 

analīzes veids. 

“Literatūras un realitātes” analīzes veids. 

5. tēma. Literatūras mācības metodes. 

Literatūras mācību metodes skolā. Metožu klasifikācijas problēma. Reproduktīvā metode 

un radošas lasīšanas metode.Heiristiskā metode. Pētnieciskās metodes specifika. 

Nestandarta stunda specifika un īpatnības, izmantošanas mērķi un metodes. 

6. tēma. Literatūras mācību metodika un mākslinieciskā teksta analīze. 

Literārā teksta veidu analīzes specifika skolā. Uzdevumu veidi un principi. Individuālie un 

kolektīvie uzdevumi. Ar teksta specifiku saistītā klasificēšanas problemātika. Teksta 

analīzes posmi, ar kuriem saistīta uzdevumu izmantošana. 

7. tēma. Episkā teksta analīze. 

96 

- 218 -

Episkā teksta analīzes īpatnības, metodes un paņēmieni. 

8. tēma. Īsās prozas žanru mācīšana. 

Stāsts literatūras mācību metodikā. Stāsta mācīšanas dinamika skolā. Stāsta analīzēs 

izmantojamie metodiskie 

paņēmieni. Teksta lasīšanas un komentēšanas nozīme stāsta mācīšanā. Stāsta personāži kā 

pētīšanas objekts. 

Stāsta sižeta izpētes paņēmieni. Autora pozīcijas izpratnes veidi. Skolas programmā 

iekļauto stāstu tipoloģija. 

Stāsta monogrāfiska analīze apskata veidā. Salīdzināmās metodes izmantošana stāstu 

analīzē. Citi īsie prozas žanri. Apraksts skolas programmā. Nostāsta stilizācija. Literārās 

pasakas un folkloras stilizācijas analīzes teorētiskie aspekti. Darbs ar teksta elementiem. 

Skolēnu patstāvīgi daiļrades mēģinājumi – viena no darba ar tekstu palīgformām. 

9. tēma. Garstāsta analīze skolā. 

Garstāsts skolas programmā. Garstāsts literatūras stundā 5.-9. klasēs. Garstāsts vidusskolas 

programmā. Garstāsta analīzes formas. Monogrāfiskas analīzes varianti. Analīze apskata 

veidā. Garstāsts un literatūras teorijas jautājumi: žanra veidi, sižeta nianses, personāžu 

sistēmas īpatnības. Garstāsta analīzē izmantojamie metodiskie 

paņēmieni. 

10. tēma. Romāna analīze. 

Romāna skolas programmā. Romānu analīzes dinamika, raksturīgākās likumsakarības, 

nozīmīgākie teksti. 

Romāna pamatžanri metodikas kontekstā: sociālais, psiholoģiskais, vēsturiskais, 

fantastiskais, satīriskais romāns. 

Romāna analīzes likumsakarības. Analīzes veidi un varianti. Epizožu izvēle. Mikro- un 

makroanalīze. Analīzes 

secība un raksturīgākie posmi. 

11. tēma. Lirikas analīze. 

Liriskā teksta dzimtes un žanra īpatnības. Valoda un tēls liriskajā tekstā; reālija un 

metafora. 

„Autora tēla” kategorija lirikā. „Liriskā varoņa” kategorija poētiskā tekstā. Dzejas formu 

tipoloģija. 

Pantmērs. Atskaņas. Strofa. Ritms. 

Krievu poētiskās sistēmas struktūra un evolūcija. Liriskā dzeja. Vēstītājdzeja. Dramatiskā 

dzeja. 

Liriskā teksta analīzes galvenie virzieni un metodes. 

12.tēma. Drāma kā analīzes objekts. 

Drāmas analīzes specifika. 

13. tēma. Literatūras mācību metodikas dažas problēmas. 

Literatūras teorijas jautājumi: vieta, veidi un uzdevumi. Teorijas jēdzienu loks. Rakstnieka 

biogrāfija un literatūras stunda. Tehnisko līdzekļu izmantošana: metodes un paņēmieni. 

Tehnisko līdzekļu tipoloģija. Ārpusklases lasīšana kā process. Ārpusklases lasīšanas 

problēmas. Mūsdienu metodikas raksturojums. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (diferencēta ieskaite, eksāmens) 

Literatūra (01 – mācību literatūra): 

1. Богданова О. Ю., Леонов С. А., Чертов В. Ф. Методика преподавания литературы. 


2. Богданова О. Ю. Проблемы анализа художественного произведения в школе. 


3. Беленький Г. И. Теория литературы в средней школе. Москва, 1989. 

4. Браже Т. Г. Целостное изучение эпического произведения (любое издание). 

5. Виноградов В.В. Избранные труды. Язык и стиль русских писателей. От Гоголя 

до Ахматовой. Москва, 2003. 

6. Гуковский Г. А. Изучение литературного произведения в школе (любое 

- 219 -

издание). 

7. Зотов Ю.Б. Организация современного урока. Москва, 2006. 

8. Каменская Л. Я. Школьное сочинение по литературе. Москва, 1994. 

9. Колокольцева Л.М. Творческая работа учащихся в процессе изучения 

литературы. Москва, 2004. 

10. Калганова Т.А. Сочинения разных жанров в старших классах. Москва, 1997. 

11. Маранцман В. Г., Чирковская Т. В. Проблемное изучение литературного 

произведения в школе. Москва, 1997. 

12. Медведев В. Л. Изучение лирики в школе. Москва, 1994. 

13. Методика преподавания литературы под ред. О. Ю. Богдановой и В. Г. 

Маранцмана. В 2-х частях. - Москва, 1995. 

14. Прессман Л. П. Технические средства обучения на уроках литературы в школе. 


15. Подрунина И. А. Обзорный анализ художественного текста в старших классах. 


16. Семёнов А.Н., Семёнова В.В. Вопросы и задания по методике преподавания 

литературы. Москва 2003 

17. Тодоров Л. В. Работа над стихом. Москва, 2001. 

18. Улин И. И. Уроки словесности. Москва, 2000. 

19. Чирковская Т. В. Принципы изучения драмы в школе. Москва, 1997. 

20. К уроку литкратуры. В сети: http://www.alleng.ru/edu/liter1.htm 

Literatūra (02 – papildliteratūra): 

1. Активные формы преподавания литературы. Москва, 1991. 

2. Айзерман Л. С. Школьник пишет сочинение. Москва, 1987. 

3. Аркин И.И. Уроки литературы в 9 классе: Практическая методика. Москва, 

1998. 

4. Богданова О. Ю. Поэтика художественного текста на уроках литературы. 

Москва,1997. 

5. Голубков В. В. Методика преподавания литературы. Москва, 1991. 

6. Гуревич С. А. В лаборатории учителя. Москва, 1998. 

7. Колокольцева Л.М. Творческая работа учащихся в процессе изучения 

литературы. 


9. Колокольцев Е. Н. Искусство на уроках литературы. Киев, 1991. 

9. Кудряшов Н. И. Взаимосвязь методов обучения на уроках литературы. Москва, 

1991. 

10. Литература. Программа для средней школы с русским языком обучения. Rīga, 

1998. 

11. Литература. Программа для 4 - 9 классов. - Rīga, 2001. 

12. Львова С.И. Уроки словесности. 5-9 классы. Пособие для учителя. Москва, 1998. 

13. Методика преподавания литературы. Под ред. З. Я. Рез. Москва, 1985. 

14. Межпредметные связи при изучении литературы в школе. Москва, 2002. 

Internēta: http://www.ekniga.com.ua/; som.fio.ru; e-lingvo.net 

Literatūra (03 – ieteicamā periodika): 

Žurnāli „Родная речь” (1995.-2006.) „Литература в школе” (1995.-2006.) 

Соболев Н.А. Об изучении литературы в старших классах // Литература в школе, 2000, 

№ 4. 


Profesionāla maģistra studiju programma „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras 

skolotājs”, B daļa 

- 220 -


Methods of Literature Teaching 

Methodology of teaching Russian literature 


The course is devoted: 

- to the important methodical form; 

- to the greatest methodical conceptions 

Piezīmes: 

- 221 -

Kursa nosaukums Krievu literatūras lasīšanas metodika 


Kredītpinkti 2 


Zinātnes nozare Izglītība 



Genādijs Markovs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docents 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības krievu 

valodas un literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar 

literatūras lasīšanas metodiku, ar galvenajiem paņēmieniem, metodēm, formām; aplūkot un 

analizēt literatūras lasīšanas vissvarīgākos elementus, izmantojot dažādas tipoloģijas 

Kursa plāns: 


1. tēma. Literatūras lasīšanas metodikas priekšmets. 

Literatūras lasīšanas metodikas struktūra. Literatūras lasīšanas stundas krievu skolā. 

Literatūras lasīšana krievu valodas stundās latviešu skolā. Literatūras lasīšanas standartu 

būtība un to uzdevums. Literatūras lasīšana un didaktikas jautājumi. Literatūras lasīšanas 

tipoloģija. 

2. tēma. Literatūras lasīšanas stunda. 

Literatūras lasīšana un literārā teksta pētīšana. 

Literatūras lasīšana kā sistēma. Literatūras lasīšanas metodiskie paņēmieni, mērķi un 

uzdevumi: teorētiskais un praktiskais aspekts. Daiļdarba teksta lasīšana literatūras stundā. 

Literatūras lasīšanas stundu veidi. 

3. tēma. Radošās lasīšanas metode krievu literatūras mācību metodikas sistēmā. 

Radošās lasīšanas metodes saikne ar citām metodēm. Radošā lasīšana skolēnu vecuma 

kontekstā. Metodes varianti. Kolektīvais un individuālais aspekts radošās lasīšanas procesā. 

Literatūras žanri un radošās lasīšanas nianses. Radošās lasīšanas metodes un tehniskie 

mācību līdzekļi. Radošā lasīšana un teksta analīze. 

4. tēma. Ārpusklases lasīšana – viena no metodikas problēmām. 

Ārpusklases lasīšana kā sistēma. Lasītāju intereses aktivizēšana. Daiļdarbu izvēles 

problēma. Ārpusklases lasīšanas apjoms un programmas prasības. Ārpusklases lasīšanas 

metodikas dominantes. 

5. tēma. Izteiksmīgas lasīšanas problēmas. 

Lasīšanas izteiksmīguma paaugstināšana: stunda un ārpusstundas darbs. Izteiksmīgā 

lasīšana un teātra formas. Spēļu formu loma. Individuālās pieejas nianses. 

Izteiksmīgā lasīšana un dažādie literatūras žanri. 

6. tēma. Krievu literatūras lasīšanas saikne ar krievu valodas apguvi latviešu skolā. 

Krievu literatūras daiļdarbu fragmentu lasīšana un komentēšana latviešu skolā krievu 

valodas leksikas, gramatikas, sintakses un citu aspektu apguves procesā. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (eksāmens) 

- 222 -


1. Активные формы преподавания литературы. Москва, 1991. 

2. Асмус В. Чтение как труд и творчество. // Вопросы теории и истории эстетики. 


3. Вознесенская А.С. Развитие творческих способностей учащихся на уроках 

литературы. Саратов, 2005. 

4. Гуревич С. А. Организация чтения учащихся старших классов. Москва, 1984. 

5. Литература. Программа для средней школы с русским языком обучения. Rīga.,1998. 

6. Литература. Программа для 4-9 классов. Rīga, 2001. 

6. Методика преподавания литературы под ред. О. Ю. Богдановой и В. Г. 

Маранцмана. В 2-х частях. Москва, 1995. 

7. Методика преподавания литературы. Под. ред. З. Я. Рез. Москва, 1985 (и любое 

другое издание). 

8. Никифорова О. И. Психология восприятия художественной литературы. Москва, 

1992. 

9. Михальская А. И. Педагогическая риторика. Москва, 1998. 

10. Рыбникова М. А. Очерки по методике литературного чтения. Москва, 2003. 

11. Семёнов А.Н., Семёнова В.В. Вопросы и задания по методике преподавания 



1. К уроку литературы. В сети: http://www.alleng.ru/edu/liter1.htm 

Литературная информационно-поисковая система-каталог 

http://www.ekniga.com.ua/ 

2. Методика литературного чтения. В сети: 

http://www.metlitnm.ru/materials/bogdanova/bogd12.html 


Žurnāls: „Литература в школе”. 

http://window.edu.ru/window_catalog/files/r27647/05110080.pdf 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras 

skolotājs”, B daļa 


Methods of Literary Reading 

Methodology of Russian literary reading 



- to the different methods of literary reading; 

- to the system of literary reading . 

Piezīmes: 

- 223 -

Kursa nosaukums Ortogrāfija 




Zinātnes nozare Valodniecība 

Zinātnes apakšnozare Krievu valoda 


Natālija Trofimova, Slāvu valodniecība katedras docente 

Inga Milēviča, Slāvu valodniecība katedras asistente 

Gaļina Sirica, Slāvu valodniecība katedras asoc. profesore 

Gaļina Pitkeviča, Slāvu valodniecība katedras docente 

Elvīra Isajeva, Slāvu valodniecība katedras asistente 


Mūsdienu krievu literārā valoda: fonētika, vārddarināšana un gramatika. 


Kurss ir paredzēts studentiem, kuri pēc profesionālās programmas beigšanas iegūs specialitāti 

“Krievu valodas un literatūras skolotājs” (dzimtā valodā vai otrā svešvalodā). 

Kursa uzdevums – sistematizēt un padziļināt studentu zināšanas, prasmes un iemaņas ortogrāfijā, 

pilnveidot runas un valodas kultūru. 

Kursa plāns: 

16 st. lekcijas, 16 st. praktiskie darbi 

Lekciju tēmas: “Krievu ortogrāfijas vēsturiskais apskats”; 

“Mūsdienu ortogrāfijas principi”. 

Praktiskās nodarbības: 

- ortogrāfija un fonētika (balsīgie un nebalsīgie līdzskaņi, divkāršie līdzskaņi); 

- ortogrāfija un vārddarināšana (līdzskaņi un piedēkli, neuzsvērta pozīcija; burti Ъ, Ь, Э, 

Ё; priedēkļu pareizrakstība); 

- īpašvārdu pareizrakstībat; 

- ortogrāfija un morfoloģija (lietvārdu locīšana, piedēkļu un galotnes ortogrāfija; lietvārdi 

ar НЕ и НИ);. 

- verba pareizrakstība (celmi un to pamatformas, konjugācijas, darbības vārda formas; 

divdabji un to pareizrakstība); 

- apstākļa vārda un īpašības vārda pareizrakstība;. 

- saikli un prievārdi. 




1. Большой справочник. Русский язык для школьников и пос тупающих в вузы. М.: 

Дрофа, 2000. 

2. Граник Г.Г.,Бондаренко С.М.,Концевая Л.А. Секреты орфографии. – М., 1991. 

3. Григорьева Т.М. Три века русской орфографии (XVIII – XX вв.). – М., 2004. 

4. Ефремова Т.Ф. Новый словарь русского языка. Толково-словообразовательный. В 

2 т. М.: Русский язык, 2001. 

5. Кайдалова А.И., Калинина И.К. Современная русская орфография. М., 1983 

6. Медведева А.А. Словарь трудностей современного русского языка.- 2009 г. 

- 224 -

7. Правила русской орфографии и пунктуации. Полный академический справочник. 

М.: Эксмо, 2007. 

8. Розенталь Д.Э.Словарь трудностей русского языка., 9-е изд.-2009 г 

9. Степанова М.И.Орфографический словарь русского языка.-2009 г. 

10. Федоренко Л.П., Лотарев В.К. Практикум по орфографии и пунктуации. М., 1979 


1. Ахраменкова Л.А. К пятёрке шаг за шагом, или 50 занятий с репетитором. Русский 

язык. 5 класс.М.: Просвещение, 2001. 







5. Букчина Б.З. Орфографический словарь русского языка. Слитно? Раздельно? Через 

дефис? М.: АСТ-ПРЕСС, 1998. 

6. Войлова К.А. и др. 1550 тестов и проверочных заданий по русскому языку. М.: 

Дрофа, 1999. 

7. Иванова В.Ф. Графика и орфография. М., 1986 

8. Кузьмина С.М. Теория русской орфографии. – М., 1981 

9. Лопатин В.В. и др. Орфографический словарь русского языка. Прописная или 

строчная? М.: АСТ-ПРЕСС, 1999. 

10. Лопатин В.Русская орфография: задачи корректировки.// Новый мир 2001 №5. 

Трофимова Н.П. Повторим орфографию. Рига, 1991 


Žurnāli: «Русский язык в школе»; 

«Русский язык в национальной школе»; 


Portāli: www.gramota.ru 

www.ruslang.ru 


Profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un 

literatūras skolotājs” B daļa. 


Orthography 


The course is designed for students who, after completing the program will receive professional 

specialty "Russian language and literature teacher (native language or foreign language). Course 

assignment - to systematize and deepen students' knowledge, skills and abilities orthography, to 

develop speech and language culture. 

Piezīmes: 

- 225 -

Kursa nosaukums Krievu un Rietumeiropas literārā 

pasaka 




semestrī) 

32 

Zinātnes nozare Literatūrzinātne 

Zinātnes apakšnozare Cittautu literatūras vēsture 


A.Stankeviča, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asoc. profesore 

Elīna Vasiļjeva, Dr. philol., Komparastīvistikas institūta asoc.profesore 

Inna Dvorecka, Mg. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asistente 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējas izglītības krievu 

valodas un literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķi : 1) iepazīstināt studentus ar 

Eiropas un Amerikas literārās pasakas attīstības likumsakarībām; 2) parādīt pasakas 

audzinošo funkciju. 

Kursa plāns: 

Lekcijas – 16 st., semināri – 16 st. 

1 .tēma. Literārās pasakas žanra īpatnības. Žanra evolūcija. 

2. tēma. Pirmsromantisma literārā pasaka (Š. Pеrro). 

3. tēma. Romantisma literārā pasaka. 

Rietumeiropas literārā pasaka ( brāļi Grimmi, E.T.A.Hofmans,V.Haufs, H.K.Andersens). 

Krievijas literārā pasaka ( A.Puškins, V.Odojevskis, P.Jeršovs). 

4. tēma. 19. gs. 2.p. literārā pasaka. 

Rietumeiropas literārā pasaka ( L.Līrs,L.Kerrols). 

Krievijas literārā pasaka (D.Mamins-Sibirjaks, V.Garšins). 

5. tēma. Neoromantisma literārā pasaka. 

Rietumeiropas literārā pasaka (R.Kiplings, O.Vailds, S.Lāgerlēva, D.Barijs). 

Krievijas literārā pasaka ( K.Čukovskis, A.Tolstojs). 

6. tēma. 20.gs. literārā pasaka. 

Rietumeiropas literārā pasaka ( A.Milns, P.Treversa. A.de Sent-Ekziperī, A.Lindgrēna, 

Dž.Rodari, T.Jansona). 

Krievijas literārā pasaka ( S.Maršaks, P.Bažovs, J.Oļeša, V.Nosovs, A.Volkovs, 

E.Uspenskis). 

7. tēma. Literārā pasaka Latvijā ( K.Skalbe, A.Sakse, I.Ziedonis, S.Kaldupe). 

8. tēma. 20.gs. literārā pasaka un „fantazy” žanrs. 

Rietumeiropā ( K.Ljuis, R.Tolkijens, D.Roulinga). 

Krievijā (N.Perumovs, A.Lukjanenko). 


Lekciju un semināru apmeklēšana; nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (eksāmens) 


- 226 -

1. И.А. Арзамасцева И.А., Николаева С.Н. Детская литература. Москва, 2001. 

2. Н.В. Будур и др. Зарубежная детская литература. Москва, 2002. 

3. Детская литература: хрестоматия с основами литературоведения. Сост. А. 

Дановский. Москва, 1996. 

4. Е. Брандис. От Эзопа до Дж. Родари. Москва, 1999. 

5. Л. Брауде. Скандинавская литературная сказка. С.-Петербург, 2001 

6. Н. Демурова. Льюис Керрол. Очерк жизни и творчества. Москва, 1989. 

7. И. Киршентале Анна Саксе. Рига, 1985. 

8. М.Николаева. Пеппи Длинныйчулок и другие. Москва, 2003. 

9. И. Токмакова. Пути литературной сказки. С.-Петербург. 1997. 

10. С. Сивоконь. Чуковский и дети. Москва, 1999. 

11. А. Станкевича. «Книги джунглей» Редьярда Киплинга. Даугавпилс, 1998. 

12. В. Шерер. Дверь в яркий и красочный мир. Москва, 2004. 

13. Stikāne A.Latviešu bērnu literatūra. Rīga,1987. 

14. O. Vailds - K. Skalbe: dubultportrets. Komparatīvistikas institūta almanahs. 5. 

sējums. 

Daugavpils, 2006. 

15. С.Гольцер Примерное планирование уроков по литературе (литературная 

сказка). В сети: 

http://www.umka.noolab.ru/programs5.php 


1. Зарубежные писатели. Библиографический словарь. В 2 ч. Под ред. Н.П. 

Михальской. М., 1997. 

2. Писатели нашего детства. 100 имен. В 3 ч. М., 1998-2000. 

3. Проблемы детской литературы. Москва, 1989. 

4. Исаева Ф.. Сказки смешные и добрые. Москва, 1987. 

5. Кружков Г.М. В зазеркалье Алисиных глаз. О некоторых лейтмотивах сказки 

Льюиса Керролла 

// Контрапункт. Книга статей памяти Галины Андреевны Белой. Москва, 

2005. – С. 218 – 226. 

6. Хрестоматия по детской литературе. Сост. Э. Иванова и др. Москва, 2002 

7. Лернер К. Литературная сказка эпохи романтизма. В сети: 

http://www.ruthenia.ru/annalystxt/Skazka.htm 

8. Быкова Н.И. Детская литература. 2003. Омск. 

http://window.edu.ru/window_catalog/files/r27647/05110080.pdf 


1. Žurnāls «Детская литература» (1990. -2006.) 

2. В сети: http://www.philolog.ru/filolog/detlit.htm 

http://www.dobrieskazki.ru/suits.htm 


Profesionālās maģistra studiju programmas „ Vidējas izglītības krievu valodas un literatūras 



Russian and Western European literary fairy tale 


The course is envisaged for the student of professional study programme 

Piezīmes: 

- 227 -

Kursa nosaukums Bērnu literatūra 




semestrī) 

Zinātnes nozare Literatūrzinātne 

Zinātnes apakšnozare Cittautu literatūras vēsture 


Žans Badins, Dr. philol., KI pētnieks; 

Nadežda Fjodorova, Dr.philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docente 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju maģistra programmas„Vidējas izglītības krievu 

valodas un literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķis ir studentu iepazīstināšana ar bērnu 

literatūras specifiku un problemātiku. Studenti iepazīst svarīgākos bērnu literatūras 

sasniegumus, saskata atšķirības starp dažādām nacionālām bērnu literatūras tradīcijām, 

analizē dažādu bērnu literatūras žanru darbus. 

Kursa plāns: 

16 st. – lekcijas, 16 st. - semināri. 

1. tēma. Bērnu literatūras specifika. 

Bērnu literatūras jēdziens. Bērnu literatūras klasifikācija. Kursa „bērnu literatūra” 

priekšmets. Bērnu literatūras vēsture. Bērnu literatūra un pedagoģija. Bērnu literatūras 

loma bērna personības attīstībā, viņa audzināšanā. Rotaļa, spēle bērna ikdienas darbībā un 

literatūrā. 

2. tēma. Folklora un bērnu literatūra. 

Pāreja no folkloras žanriem uz literatūras žanriem. Bērnu folkloras bagātība un 

daudzveidība, vērtības, izmantošanas iespējas skolotāja darbā. Tautas pasaka un mīts. 

Pagāniskā mīta transformācija brīnumpasakās, pasakās par dzīvniekiem un sadzīves 

pasakās. 

3. tēma. Literārās pasakas žanrs. 

Literārās pasakas žanra īpatnības. Žanra evolūcija. Literārā pasaka un folkloras pasaka. 

Literārās pasakas nacionālā specifika. Pasakas stāstītāja evolūcija. Literārā pasaka, balāde 

un poēma. Parodijas un stilizācija. Literārās pasakas un fantāzijas žanra attīstība latviešu 

literatūrā. R.Blaumaņa, K.Skalbes, A.Brigaderes, I.Ziedoņa u.c. autoru pasaku un 

fantāzijas grāmatas. 

4. tēma. Mīts bērnu literatūrā. 

Pagāniskais mīts un bērnu literatūra (antīkais, latviešu, ģermāņu, slāvu). Kristiešu mīts un 

bērnu literatūra. Bībele bērniem kā specifisks žanrs. S.Lagerlēvas “Leģendas par Kristu”. 

Simbols un mīts. Mīts un metafora. Mīts un literārais sižets. Kristiešu mīta alūzijas un 

reminiscence „ziemassvētku” stāstā, fantastiskajā garstāstā un romānā (kristietības motīvi 

K.Ljuisa „Nārnijas hronikas”). 

32 

- 228 -

5. tēma. Vēsturiskie žanri bērnu un jaunatnes literatūrā. 

Vēsturisko literāro žanru tapšana un evolūcija. Tautas teikas. Eposs. Biļina un tautas 

dziesma. Hronikas un annāles. Vēsturiskās prozas stils. Sižeta īpatnības. Personāža 

specifika. Vēsturiskā patiesība un mākslinieciskā izdoma. A. Dimā romānu 

mākslinieciskā pasaule. Pasaules vēstures „pārstāsti” bērniem un jaunatnei. 

6. tēma. Piedzīvojumu un fantastikas literatūra. 

Bērnu piedzīvojumu literatūras žanriskā specifika. Ceļojums piedzīvojumu literatūrā. 

Sižeta veidošanas īpatnības. Varoņa tēla radīšana. Ideāls un varonis piedzīvojumu 

literatūrā. Konflikts un tikumiskā dominante. Fantastika un „fantazy”. Žils Verns un viņa 

sekotāji. Groteska. Divpasaulība. Laiks un ahronisms fantastikas žanros. 

7. tēma. Zinātniskās un mākslinieciskās zināšanas. 

Dabaszinības mākslinieciskajos žanros. Piedzīvojumu un ceļojumu žanrs zinātniskajā 

atspoguļojumā. Novadpētniecība un ģeogrāfija mākslinieciskajos un populārzinātniskajos 

žanros. Zinātne un mākslinieciskā forma dažādu autoru darbos. Enciklopēdiskā grāmata 

bērniem. Saistošā zinātne. 

8. tēma. Nonsensa žanra tradīcijas bērnu literatūrā. 

L. Kerola „Alise Brīnumzemē”. No tulkojuma līdz daudzveidīgam satura risinājumam. 

A. Demurovas, B. Zahodera, V. Nabokova tulkojumi. Edvarda Lira limeriku absurds. K. 

Čukovska pasaku nonsenss. „OBERIUti” un nonsenss. D. Harmsa poētika. 

9. tēma. Mākslinieciskā sintēze bērnu literatūrā. 

Gleznieciskums literatūrā. Mūzika literatūrā. Atainojuma veidi. Literārā sintēze – dzejas 

un prozas mijiedarbība. Žanru sintēze. J. Oļešas „Trīs resnvēderi” – A. Tolstoja „Zelta 

atslēdziņa”. Mākslinieciskā sintēze K. Ljuisa „Nārnijas hronikās”. Dzejiskā funkcija. 

Mītiskais un simboliskais. 

10. tēma Dzeja bērnu un jauniešu literatūrā. 

“Sižetiskā” dzeja: uzdevumi, sižeta funkcijas, mākslinieciskā satura veidošanas īpatnības. 

S. Maršaks, A. Barto, S. Mihalkovs. Ritma īpatnības. Poētiskā klasika bērnu un jauniešu 

literatūrā. Vārds un literārais darbs. Vārds un teksts. Mākslinieciskā satura 

koncentrēšanas veidi dzejā. 

11. tēma. 20.gs. 2. puses un mūsdienu bērnu literatūras problemātika. 

A.de Sent-Ekziperī pasakas „Mazais princis” simboliskā struktūra. Sociālpolitiskās 

problēmas un bērnu literatūra (Dž. Rodari daiļradē). Mūsdienu krievu bērnu literatūras 

galvenie virzieni un attīstības principi (B.Zahoders, J.Uspenskis, G.Osters). Jaunākā 

latviešu dzeja, proza, drāma bērniem. J.Baltvilka, M.Cielēnas, M.Runguļa, P.Brūvera, 

I.Zanderes, J.Jurkāna devums bērnu literatūrā. 

12. tēma Periodika un kritika. Pirmie žurnāli bērniem. Periodika bērniem 19.-20. gadsimtu 

mijā. Bērnu sistemātisko izdevumu evolūcija padomju laikos. „Ideālais” periodikas 

izdevums bērniem. Bērnu drukas produkcijas prasības. Kursa pamatsecinājumi. Bērnu 

literatūras vēstures zinātniskās pētniecības perspektīvie virzieni. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (diferencēta ieskaite) 


1. И. Арзамасцева, С.Николаев. Детская литература. Москва, 2001. 

2. А. Губергриц Русская детская литература последних десятилетий ХIХ – начала 

ХХ века.. Таллинн, 1998. 

3. Зарубежная литература для детей и юношества: В 2 ч. /Под ред. Н.К. 

Мещеряковой, 

- 229 -

И.С. Чернявской. Москва, 1997. 

4. Сказочные повести скандинавских писателей. Москва, 1987. 

5. М. Петровский Книги нашего детства. Москва, 1986. 

6. Зарубежная детская литература. Сост. И. Чернявская. Москва, 1982. 

7. И. Киршентале Анна Саксе. Рига, 1985. 

8. Русские детские писатели XX века: Биобиблиографический словарь /Под ред. 

Г.А. Черной, И.Г. Минераловой и др. М., 1997, 1998, последующие издания. 

9. Сетин Ф.И. История русской детской литературы. Конец Х–1-я половина XIX 

в. М., 1990. 

10. Stikāne A.Latviešu bērnu literatūra.-Rīga,1977. 


Brīdaka L. Mūžs kā pasaka. Margarita Stāraste. - Rīga: Annele, 2004. 

Andersens Ē.S. Ietērp vārdos savu pasauli. - Rīga: Garā pupa, 1995. 

Padoms. - R.: Liesma, 1986., 1988. 

Korčaks J. Kā mīlēt bērnu. - R.: Zvaigzne, 1986. 

Osmanis J. Saules akmens. - R.: Liesma, 1977. 

Penaks D. Kā romāns. - R.: Omnia mea, 1999. 

Е. Брандис От Эзопа до Джанни Родари. Москва, 1980. 

Е. Брандис Рядом с Жюлем Верном.Москва., 1986. 

Детская литература /Под ред. Е.Е. Зубаревой. М., 1989. 

Н. Демурова Льюис Кэролл. Очерк жизни и творчества. Москва, 1979. 

З. Живова, Н. Медведева. Жизнь и творчество Корнея Чуковского.Москва, 1979. 

З. Живова, Н. Медведева. Жизнь и творчество Николая Носова.Москва, 1979. 

В измерении детства. Статьи о детской литературе. Пермь, 2008. 

В сети: http://www.philolog.ru/filolog/detlit.htm 

http://www.dobrieskazki.ru/suits.htm 


Laikraksti un žurnāli bērniem un pusaudžiem. 

"Karogs" 

"Skolotājs" 

«Детская литература» 

«Литература в школе» 

"Bookbird" 

http://wet.by.ru/kds/ 

http://www.ibby.org/index.php?id=254 


Profesionālā maģistra studiju programmas „Vidējas izglītības krievu valodas un literatūras 



The Children’s literature 



- to the important elements of the children’s literature; 

- to the dynamic aspect of the children’s literature evolution. 

Piezīmes: 

- 230 -

Kursa nosaukums Literārā teksta interpretācija skolā 




semestrī) 




Nadežda Fjodorova, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docente 

Arkādijs Ņeminuščijs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asociētais profesors 

Inna Dvorecka, Mg. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras asistente 


Krievu literatūras vēstures zināšanas bakalaura studiju programmas apjomā 


Kurss paredz literārā teksta interpretācijas skolā galveno aspektu un principu apguvi. Tajā 

sistematizētas un apkopotas literārā teksta kā kultūras fenomena recepcijas problēmas skolā, 

kā arī teksta izpētes zinātnisko virzienu adaptācijas problēmas skolā. Kā piemērs tiek 

aplūkota F. Dostojevska un A. Čehova daiļrades specifika, ka arī stundu plānošanas 

problēma. 

Kursa plāns: 


1.tēma. Daiļliteratūras teksta interpretācijas paradigmas. 

Teksta un kultūras savstarpējā ietekme; teksta žanriskā struktūra. Teksta nozīmīgākās vienības, 

kategorijas 

un īpatnības. Filoloģiskās analīzes koncepcija darbam ar tekstu skolā. Literārā teksta 

lingvistiskā, semantiskā, strukturālā un komunikatīvi pragmatiskā organizācija. 

2.tēma. Daiļliteratūras teksta interpretācijas principi un metodoloģijas skolā. 

Dažādi daiļliteratūras teksta skaidrošanas paņēmieni no funkcionāli pragmatiskās teorijas viedokļa. 

Teksta komentārs. Teksta komunikatīvie modeļi. Teksta kultūras modeļi. 

3. tēma. Literārais teksts – filoloģisko pētījumu objekts skolā. 

Teksts kā diskurss. Izpētes līmenis „teksts un realitāte”. Izpētes līmenis „autors un teksts”. 

Izpētes līmenis „lasītājs un teksts”. 

4. tēma. Svarīgākie skolā izmantotie literārā teksta interpretācijas virzieni un metodikas. 

Vēsturiski socioloģiskais virziens. Kultūras un psiholoģiskais virziens. 

Strukturālais virziens. Semiotikas virziens. Lingvistiskais virziens. Mītopoētiskais virziens. 

5. tēma. F.Dostojevska romānu interpretācija skolā un stundu plānošanas problēma. 

Mākslinieciskās pasaules specifika un filozofisko ideju komplekss F. Dostojevska romānos; romānu 

struktūras īpatnības. Stundu struktūra romāna „Noziegums un sods” mācīšanā. F. Dostojevska 

personāža 

struktūras īpatnības. Romāna „Noziegums un sods” problēmjautājumu mācīšana. 

Stundu struktūra romāna „Brāļi Karamazovi” mācīšanā. Stundas-semināri romāna „Brāļi 

Karamazovi” mācīšanā. 

6. tēma. A. Čehova daiļrades interpretācija skolā un stundu plānošanas problēma. 

Čehova prozas poētikas īpatnības (agrīnais, brieduma un vēlīnais periods). 

Personāžu struktūra A. Čehova humoristiskajās novelēs un liriskajos stāstos. 

A. Čehova stāstu analīzei veltī to stundu struktūra 5.-7. klasē; 8.-9. klasē; 10.-12.klasē 

A. Čehova dramaturģijas analīzei veltī to mācīšanas stundu plānošana 10.-12. klasē. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (diferencēta ieskaite, eksāmens). 

48 

- 231 -


1. Богданова О. Ю. Проблемы анализа художественного произведения в школе. Москва, 1996. 

2. Белов С. В. Федор Михайлович Достоевский. Книга для учителя. Москва, 1990. 

3. Бурдина И. Ю. Чехов в школе. Москва, 2004. 

3. Виноградов В.В. Избранные труды. Язык и стиль русских писателей. От Гоголя до 

Ахматовой. Москва, 2003. 

4. Гуковский Г. А. Изучение литературного произведения в школе (любое издание). 

5. Гюббенет И.В. Основы филологической интерпретации художественного текста. Москва, 

1991. 

6. Качурин М.Г. Организация исследовательской деятельности учащихся на уроках 


7. Катаев В. Б. Сложность простоты. Рассказы и пьесы Чехова. Москва, 1997. 

8. Кубрякова Е.С., .Александрова О.В. Виды пространств текста и дискурса // Категоризация мира: 

пространство и 

время. Москва,1997. 

9. Лотман Ю. Семиотика культуры и понятие текста. // Русская словесность. От теории 

словесности к структуре текста. Антология. Москва, 1997. 

10. Методика преподавания литературы / Под. ред. О.Ю. Богдановой и В.Г. Маранцмана: 

Пособие для студентов и преподавателей. В 2-х частях. Москва, 1999. 

11. Методические приемы творческого изучения литературы: Учебное пособие для студентов 

и преподавателей педагогических вузов, учителей-словесников. Москва, 2001. 

12.Сараскина Л. Художественный мир Достоевского в школьном изучении. // Литература в 

гуманитарных школах и классах. Москва, 1992. 


Белянин В.П. Психолингвистические аспекты художественного текста. Москва, 1988. 

Белов С. В. «Меня спасла каторга…». Санкт-Петербург, 2000. 

Ермакова М. Я. Традиции Достоевского в русской прозе. Москва, 1990. 

Катаев В. Б. Постигая «Вишневый сад». Статьи о русской литературе. Москва, 1996. 

Лотман Ю. Внутри мыслящих миров. Человек – текст – семиосфера – история. Москва, 1996 

Семь музеев Достоевского. Москва, 2000. 

Сухих И. Н. Проблемы поэтики А. П. Чехова. Ленинград, 1989. 

Теплинский М. В. Изучение творчества А. П. Чехова в школе. Киев, 1985. 

Ф. М. Достоевский – наш современник. Москва, 2001 Шишкин О. А. П. Чехов в школьном 

изучении. Москва, 2000. 


Афанасьев Э. Адаптированный Чехов в школьном курсе литературы. Литература в 

школе, 2000, № 1. 

Баранова С. В. Учимся понимать друг друга. Литература в школе, 1998, № 4. 

Гусакова Н. Л. Материалы к урокам по роману Ф. М. Достоевского «Преступление и 

наказание». Литература 

в школе, 1996, №4. 

Полищук Н. Что таят в себе сны Раскольникова? Литература в школе, 2006, №6. 

Полоцкая Э. А. О поэтике Чехова. Москва, 2001. 

Свердлов Н. М. В чем преступление и в чем наказание Раскольникова. Литература в 

школе, 1991, №1. 

Татауров П. Смотреть или читать Достоевского? Литература в школе, 1998. №4. 

http://www.alleng.ru/edu/liter1.htm 


Profesionālās studiju maģistra programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras 



Literary text interpretation at school 

- 232 -







organizēšana un projektu izstrādāšana 


metodoloģija 

Zinātnes apakšnozare Literatūras mācību metodika 


Genādijs Markovs, Dr. philol., Krievu literatūras un kultūras katedras docents 

Inga Milēviča, Slāvu valodniecības katedra, asistente 

Inna Dvorecka, Krievu literatūras un kultūras katedras asistente 

Gaļina Pitkeviča, Slāvu valodniecība katedras docente 

Elvīra Isajeva, Slāvu valodniecība katedras asistente 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un 

literatūras skolotājs” studentiem. Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar skolēnu zinātniski 

pētnieciskā darba organizēšanas pamatdominantēm, ar projektu izstrādāšanas niansēm; dot praktiskas 

zināšanas par zinātnisko darbu skolā un projektu izstrādāšanu, analizējot tipiskākos piemērus un 

pieejas. 

Kursa plāns: 


1. tēma. Radošā darbība skolā kā sistēma. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba specifika 

Radošā darbība skolā. Radošā darbība un sadarbība, tās līmeņi: skolotājs – skolēns un skolēns – 

skolotājs. 

Radošā darbība un interaktīvās mācību metodes. Skolēnu pētnieciskā darba specifika un izstrādes 

gaita. Zinātniski pētnieciskā darba rezultātu noformēšana un prezentācija. Pētniecisko darbu 

vērtēšana. 

2. tēma. Zinātniski pētnieciskais darbs un krievu literatūras un valodas stunda. 

Pētnieciskā metode kā stundas pamatdaļa. Pētnieciskā metode (pētījums), tās būtība. Pētnieciskās 

metodes dinamika skolēnu vecuma kontekstā. Referāts un stundas struktūra. Skolotāja palīdzība un 

skolēna individualitāte zinātniskajā darbā stundas laikā. Zinātniskā literatūra un stunda. Zinātniskais 

aparāts - skolēna prasmes vadītājs. Zinātniskais darbs stundas laikā. Zinātniskais darbs un 

programmas prasības. Apdāvināts skolēns: zinātniskās attīstības problēma. 

3. tēma. Projektu metode mācību darbā. 

Projektu metode. Projektu izveides un realizācijas posmi. Projekts kā programmas prasība. 

Projektu izstrādāšana skolā. Projektu nedēļa kā darba forma. Projektu izstrādāšana un skolēnu 

vecuma problēma. Projekti un didaktikas jautājumi. Individuālais projekts. Grupas un kolektīva 

projekts. 

Projekti krievu literatūras un valodas skolotāja darbā. Projektu izstrādāšana kā skolas darba forma. 

Projektu prezentācija: pamatformas un nianses. Projektu konkurss kā forma. 

4. tēma. Projektu izstrādāšanas un aizstāvēšanas dinamika. 

Informācijas vākšana, analīze, pētījuma datu apstrāde, strukturēšana. Projektu realizācijas posmi, 

projekta uzraudzība. Projekta budžets. Līdzekļu piesaiste: fondi, vietējie resursi, finansētāji, 

prioritātes, pieteikumi. 

Prezentācijas metodes, prezentāciju sagatavošana. Projekta izvērtēšana, ilgtspēja, atskaišu 

sagatavošana. 

5. . tēma. Ārpusklases un ārpusskolas zinātniski pētnieciskais darbs. 

Skolas zinātniskās sabiedrības. Zinātnisko sabiedrību struktūra. Ārpusskolas zinātniskā darba 

iespējas un formas. 

- 233 -

Zinātniskā konference skolā: pamatformas un organizēšanas nianses. Zinātniskais konkurss un 

seminārs. 

Ārpusskolas zinātniskā darba formas. Pilsētas un republikas iespējas starptautiskajā līmenī. Sakari 

ar augstskolām. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums (diferencēta ieskaite). 


1. Alijevs R. Skola radošajiem. Rīga, 1998. 

2. Projektu laiks. Rīga, 1998. 

3. Projektu metode mācību darbā. Rīga, 1996. 

4. Oliņa Z. Mana projekta rokasgrāmata, Rīga, 2001. 

5. Lapiņa L., Rubiņa V. Projektu metode skolā. Rīga, 1999. 

6. Špona A, Čehlova Z. Pētniecība pedagoģijā. Rīga, 2004. 

7. Вознесенская А.С. Развитие творческих способностей учащихся на уроках литературы. 

Саратов, 2005. 

8. Качурин М.Г. Организация исследовательской деятельности учащихся на уроках литературы. 


9. Методические приемы творческого изучения литературы: Учебное пособие для студентов и 

преподавателей педагогических вузов, учителей-словесников. Москва, 2001. 

10.Методика преподавания литературы под ред. О. Ю. Богдановой и В. Г. Маранцмана. 

В 2-х частях. Москва, 1995. 


1. Rubana M. Mācīties darot. Rīga, 2000. 

2. Svence G. Attīstības psiholoģija. Rīga, 1999. 

3. Беленький Г. И. Теория литературы в средней школе. Москва, 1986. 

4. Висленко Л.П., Белокурова С.П. 

Метод проекта при чтении произведений современной литературы. Литература последнею 

пятнадцатилетия. XI класс. // Литература в школе. №11. 2008. 

5. Маранцман В. Г., Чирковская Т. В. Проблемное изучение литературного произведения в 

школе. Ленинград, 1987. 

6. Внеклассная и внешкольная работа по литературе. Москва, 1990. 

7. Кудряшов Н. И. Взаимосвязь методов обучения на уроках литературы. Москва, 1991. 

8. Донцова О.В.Метод проектов как одна из форм ученического исследования на уроках 

литературы. // Литература в школе. №11. 2008. 


Alijevs R. Vecāko klašu skolēnu radošo spēju attīstības pamattendences mācību procesā // “Alter 

Ego”, 1995, № 1. 

Rumpīte D. Mijiedarbība kā radošs individualitātes attīstību veicinošs faktors // Skolotājs, 2001, № 6 

Žurnāls: „Литература в школе” (2000-2006). 

www.sfl.lv ; www.leif.lv; www.sif.lv ; www.lvaf.gov.lv ; www.esfondi.lv 

www.liis.lv; http://home.parks.lv/laea; www.bvs.parks.lv; www.zb-zeme.lv 

www.vidm.gov.lv, www.fm.fov.lv ; u.c. ministriju mājas lapas 

www.ngo.org.lv; www.nvo.dpunet.lv ; www.lps.lv 

www.un.lv; www.politika.lv; www.likumi.lv; www.mk.gov.lv 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs” B 

daļa 


The Schoolboy’s Scientific Work and the Project’s Elaboration 




- to the forms of the schoolboy’s scientific work; 

- to the project’s elaboration: the important principles . 

- 234 -

Kursa nosaukums Retorika 




semestrī) 

Zinātnes nozare Krievu filoloģija 

Zinātnes apakšnozare Valodniecība 


Gaļina Sirica, Slāvu valodniecība katedras asoc.profesore 

Anatolijs Kuzņecovs, Slāvu valodniecība katedras asoc.profesors 




Kurss ir paredzēts studentiem, kuri pēc profesionālās programmas beigšanas iegūs specialitāti 

“Krievu valodas un literatūras skolotājs” (dzimtā valodā vai otrā svešvalodā). 

Kursā tiek aplūkoti tādi jautājumi kā pedagoģiskā retorika, indivīda verbālā uzvedība un runas 

darbība, publiskās runas specifika, retoriskais kanons, dialogs un tā veidi. 

Kursa plāns (16 st. lekcijas, 16 st. praktiskie darbi): 

1. Kursa mērķi un uzdevumi. Ieskats retorikas izveides vēsturē. Vispārīgā un konkrētā retorika. 

Praktiskā retorika. Mūsdienu retorikas specifika. 

2. Pedagoģiskā retorika un tās īpatnības. Runas mākslas pamati un skolotāja profesionālā 

kompetence. Runas prasmju un komunikatīvās kompetences nozīme pedagoģiskajā darbībā. 

3. Retorika un indivīda verbālā uzvedība. Verbālās uzvedības stratēģijas. 

4. Runas akts un tā komponenti. 

5. Runas darbība un diskursa tipi. Saziņas veidi. Neverbālās saziņas saturs. 

6. Komunikatīvās mijiedarbības principi. 

7. Runas izveide. Runas satura būtība un runas uzbūves loģika. 

Oratora māksla antīkajā pasaulē un mūsdienās. 

8. Retoriskais kanons un tā komponenti. 

9. Publiskās runas sagatavošana. Publiskā monologa plānošana un kompozīcija. Runas 

priekšnesuma īpatnības. 

10. Dialogs, tā veidi. Retorika kā ietekmēšanas un pārliecināšanas māksla. 

11. Teksta retoriskā analīze. 


Dif.ieskaite 


1. Александров Д.Н. Риторика.- Москва. -2000. 

2. Введенская Л.А. Риторика и культура речи.-Москва.- 2005. 

3. Голуб И.Б.Риторика.- Москва.- 2005. 

4. Кохтев Н.Н. Риторика. – Москва. - 1994. 

5. Михайличенко Н.А. Риторика. – Москва.- 1994. 

6. Михальская А.К.Педагогическая риторика. История и теория. Учебное пособие для 

студентов гуманитарных факультетов. М.- 1998. 

7. Мурашов А.А. Педагогическая риторика.- Москва 2001. 

8. Рождественский Ю.В. Теория риторики. – Москва. - 1999. 

32 

- 235 -

9. Русская риторика. Хрестоматия, Автор-составитель Л.К.Граудина. – Москва, - 1996. 

10. Сурин И.А. Риторика. Курс-конспект лекций для студентов вузов. - Рига – 1998. 


1. Аннушкин В.И. История русской риторики. Хрестоматия. Учебное пособие. – 

Москва.- 1998. 

2. Аристотель. Риторика // Античные риторики. - М.: Изд-во МГУ, 1978. 

3. Вежбицкая А. Сопоставление культур через посредство лексики и грамматики.Языки 

славянской культуры. –Москва, - 2001. 

4. Выготский Л.С. Мышление и речь. – М.: Лабиринт, 1996. 

5. Гущина С.,Игнатьева Л., Курпниеце Р. Школьная риторика. Zvaizgne.- 1996. 

6. Зеленецкий К.П. Исследование о риторике. – Москва. – 1991. 

7. Лотман Ю.М. Риторика // Уч. зап. Тартуского ун-та. Тр.по знаковым системам, 

вып.515.- Тарту.- 1981. 

8. Михальская А.К. Как учить риторике. – Москва. -1996. 

9. Михальская А.К. Основы риторики. Мысль и слово. Учебное пособие для 10-11 

классов. - М., Просвещение, 1996. 

10. Михальская А.К. Русский Сократ. Лекции по сравнительно-истоической риторике. Уч. 

пособие для студентов гуманитарных факультетов. - М.:Academia, 1996. 

11. Петров О.В.Риторика.-2004. 

12. Ролан Барт Избранные работы. Семиотика. Поэтика. Перев. с франц. Москва. – 1994. 

13. Русская словесность. От теории словесности к структуре текста. Антология. Под общ. 

Ред. В.П.Нерознака. – Москва . – 1997. 

14. Руднев В.Н. Русский язык и культура речи.- Москва.-2009. 

15. Сенека Нравственные письма к Луцилию. М.,1986. 

16. Топоров В.Н. Риторика //Лингвистический энциклопедический словарь. Гл. ред. 

В.Н.Ярцева. –Москва. – 1990. 

17. Федорова Н.В. Основы риторики. Даугавпилс. - 1995. 

18. Фромм Э. Психоанализ и этика. - М.: Республика,1993. 

19. Geikina S. Retorikas pamati.- SIA “Izdevniecība RaKa”, 2003. 

Kramiņš E. Runas prasme saziņā. Monogrāfija par komunikatīvās kompetences vedašanos runas 

apguves procesā. – Biznesa augstskola Turība, SIA, Rīga, 2005. 


«Русский язык в школе»; 



Profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras 



Rhetoric 


The course is designed for students who, after completing the program will receive professional 

specialty "Russian language and literature teacher (native language or foreign language). The 

course is addressing issues such as teaching rhetoric, the individual's verbal behavior and speech 

activity, the public nature of speech, rhetorical canon, dialogue and its uses. 

Piezīmes: 

- 236 -

Kursa nosaukums Rakstu valodas kultūra 




Zinātnes nozare Valodniecība 

Zinātnes apakšnozare Krievu valoda 


Gaļina Sirica, Slāvu valodniecības katedra, asoc.profesore 





Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Vidējas izglītības krievu valodas un literatūras 

skolotājs” studentiem. 

Rakstu valodas kultūras aspekti. Rakstu valodas tipiskās kļūdas. Sarežģitākie ortogrāfijas normas. Stils 

un valodas norma. Lietišķo un zinātnisko dokumentu sastādīšanas principi. 

Kursa plāns: 

1.Rakstu valodas kultūras priekšmets un mērķi. Rakstu valodas kultūras mācību līdzekļu, mācību 

grāmatu un vārdnīcu apskats. 

2.Rakstu valodas kultūras problēmas mūsdienās. Internacionālismu un neoloģismu lietošana. Pareizas 

rakstu valodas kritēriji. 

3.Valodas rakstu un mutvārdu formas normas: kopīgais un atšķirīgais. 

Bilingvisms un interference. 

4.Rakstu valodas kultūras aspekti (rakstu valodas precizitāte, skaidrība, pilnība, loģiskums u.c.). 

5. Rakstu valodas normu tipi. Valodas stratifikācija un norma. 

6. Rakstu valodas tipiskās kļūdas, to klasifikācija. 

7. Mūsdienu ortogrāfijas sarežģītākie jautājumi (jaunāko aizguvumu, svētku nosaukumu pareizrakstība, 

abreviatūras delklinācija u.c.) 

8. Stils un valodas norma. 

9.Zinātniskā stila rakstu kultūra. Zinātniskā teksta struktūras elementi. Zinātnisko dokumentu 

sastādīšanas principi. 

10.Darījuma tekstu valodas īpatnības. Lietišķo dokumentu sastādīšanas principi. Darījumu tekstu 

interpunkcijas specifika. 

11.Tekstu rediģēšāna. Dažādu tekstu rediģēšanas principi. 


1 kontroldarbs un ieskaite 


1. Водина Н.С., Иванова А.Ю. Культура устной и письменной речи делового человека: 

Справочник, Практикум. –М.: Флинта: Наука,2004. 

2. Головин Б.Н. Основы культуры речи. М., 1988 

3. Мучник Б.С. Культура письменной речи. М., 1996. 

4. Русский язык и культура речи /Под ред.В.Д.Черняк.- М.: Высшая школа,1996. 


- 237 -

1. Колтунова М.В. Деловое письмо. Что нкужно знать составителю.М.:Дело, 1998. 

2. Рахманин Л.В. Стилистика деловой речи и редактирование служебных документов.- 

М.:Высшая школа, Инфра,1987. 

3. Русский язык делового общения / Под общей ред. И.А. Стернина.- Воронеж,1995. 

4. Сидоров Е.Г.,Харченко С.Ю. Русский язык. Культура письменной речи.- М.,1996. 

5. 4 Культура письменной речи // www.gramma.ru 


1. С.Друговейко-Должанская Я к вам пишу // Нева,2007, №7. 

2. Благова А.Р.Культура письменной речи. Новейшие орфографические словари.//Теория и 

практика преподавания русского языка иностранным учащимся в вузе. М.:МГИМО- 

Университет,2008. 


Profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs” B 

daļa. 


Culture of the written language 


The course is designed for students of the professional study programme “Teacher of Russian Language 

and Literature in Secondary School”. Aspects of culture of the written language. Typical mistakes in 

writing. Most important orthographic norms.Style and language norm. Principles of writing literary and 

scientific texts 

norms. 

- 238 -

Kursa nosaukums Angļu valodas mācību metodikas vēsture 





Zinātnes apakšnozare Angļu valodas mācību metodika 


Olga Šostaka, Humanitārās fakultātes Angļu filoloģijas katedras docente 

Ludmila Rumjanceva, Humanitārās fakultātes Svešvalodas centra docente 


Zināšanas pedagoģijā un psiholoģijā 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas „Vidējās izglītības skolotājs” B daļas 1. 

studiju gada studentiem. Kurss aptver angļu valodas mācību metodikas vēsturi, sākot ar 

gramatikas-tulkošanas metodi un ieskaitot mūsdienu humānistiskās pieejas. 

Kursa plāns: 

18 st. – lekcijas, 14 st. – semināri 

1. Pieejas, metodes, procedūras un tehnoloģijas. 

2. Gramatikas-tulkošanas metode (Grammar - Translation method). 

3. Tiešā metode. (Direct method). 

4. Audio-lingvistiskā metode. (Audio – Lingual method). 

5. Klusā metode. (Silent Way) 

6. Mācīšanās ar iedvesmu ( Suggestopedia ). 

7. Valodas mācīšanās sabiedrībā. (Community Language Learning). 

8. Vispārēja fiziskās reakcijas metode.(TPR). 

9. Komunikatīvā pieeja. (Communicative Approach). 

10.NLP (Neiro-lingvistiskā programēšana). 

11. Pārdomāšanas pieeja (The Thinking Approach). 

12. Klausītāja autonomija. (Learner Autonomy). 

13. Kooperatīvā mācīšanās. (The Cooperative Learning). 

14. Līdzsvarotu aktivitāšu pieeja. (The Balanced Activities Approach). 

15. Uz uzdevumiem balstītā pieeja. (The Task Based Approach). 



Literatūra (01-obligātā literatūra): 

1. Harmer, J. (2003). The Practise of English Language Teaching. Longman. 

2. Larsen-Freeman, D. (1986). Techniques and Principles in Language Teaching. Oxford 

University Press. 

3. Sardiko, L. (1998). Teaching English to Young Learners. Daugavpils, Saule. 

4. Richards, J.C., Rodgers, T.S. (1991). Approaches and Methods in Language Teaching. 

Cambridge University Press. 


- 239 -

1. Wallace, J.M. (1991). Training Foreign Language Teachers. Cambridge University Press. 

2. Brumfit, C.J., and Johnson K. (1979). The Communicative Approach to Language 

Teaching. Oxford University Press. 

3. Encyclopedia of Language & Linguistics / Editor-in-Chief Keith Brown ; Co-ordinating 

ed. Anne H.Anderson u.c. - 2nd ed. - Amsterdam : Elsevier, 2006. Vol.5, 7, 9, 10, 14. 

Literatūra (03-ieteicamā literatūra): 

1. Journal ”Language Teaching”. „The international research resource for language 

professionals”. Cambridge University Press. 

1. Journal ”Ļanguage Teaching”. „The International Research Resource for Language 

Professionals”. Cambridge University Press. 

2. Journal „Studies in Second Language Acquisition”. Cambridge University Press. 

3. Journal “English Teaching Professional. Cambridge University Press 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējas izglītības skolotājs” B daļa. 


History of the English language teaching 


The subject is planned for the first year students of the professional master programme 

„Secondary School Teacher”, part B. The course teaches a brief history of the English Language 

Teaching Methodology, beginning with The Grammar Translation Method and including the 

present day Humanistic approaches. 

Piezīmes: 

- 240 -






Angļu valodas mācību metodika 

sākumskolā 

Zinātnes apakšnozare Svešvalodu mācību metodika 


Larisa Sardiko, Angļu filoloģijas katedra, docente 



Ievads pedagoģijā, vispārīgā un vecumposmu psiholoģija 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (Angļu 

valodas skolotājs) 1. gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām un 

prasmēm, kas ir nepieciešamas, strādājot ar sākumskolas skolēniem. Kursa gaitā studenti arī 

attīstīs prasmes, kas ir nepieciešamas, strādājot ar sākumskolas skolēniem, kā arī prasmes 

integrēt angļu valodas mācīšanu sākumskolā ar citiem priekšmetiem. 

Kursa plāns: 32 stundas lekcijas + 32 stundas praktiskās nodarbības 

1. Holistiskā pieeja valodas apguvē. 

2. Sākumskolas skolēnu psiholoģiskās vecuma īpatnības. 

3. Svešvalodas skolotājs sākumskolā. 

4. Klases darba organizēšana sākumskolā. 

5. Integrētās valodu prasmes un to izmantošana. (vārdu krājuma apguvēe, gramatikas, 

fonētikas mācīšanā utt.). 

Integrēto valodas prasmju attīstīšana. 

6. Spēles un rotaļas - bērnu vispārējās attīstības veicinātājas. 

7. Dziesmu, skaitāmpantiņu un dzejoļu izmantošana valodas mācīšanā. 

8. Attēli un zīmējumi valodas mācīšanā. 

9. Skolēnu radošo spēju un iztēles attīstīšana, izmantojot lelles, lomu rotaļas un drāmu. 

10. Valodas apguves iespējas, izmantojot bērnu oriģinālliteratūru – stāstus un pasakas. 

11. Starppriekšmetu (saturiski integrētā) ( cross-curricular) apmācība angļu valodā. Saturiski 

integrētā valodas apmācība. 

12. Mācību līdzekļi un to izvēles kritēriji. Svešvalodas kabinets un tā noformēšana. 

13. Kļūdu labošanas stratēģijas. 

14. Testēšana, testu veidi, to sastādīšanas kritēriji un dažādi skolēnu progresa novērtēšanas 

veidi. 

15. Mācību stundu plānošana. 

16. Valodu portfelis (language portfolio) sākumskolā kā mācīšanas un vērtēšanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 


Eksāmens 

Literatūra (01-obligatā literatūra): 

- 241 -

Cameron, L. Teaching Languages to Young Learners. - Cambridge: Cambridge University 

Press, 2001 

Moon, J. Children Learning English. – Macmillan, 2005 

Phillips, S. Young Learners. - Oxford: OUP, 1994 

Scott, R., Wendy, A. Teaching English to Children. - Longman, 2000 


1. Cross-Curricular Approach to Teaching English to Young Learners. 

2. Edited by Enever, J. - Rīga, 

3. Curtain, H.A., Pesola, C.A. Languages and Children – Making the Match. - Addison- 

Wesley Publishing Company, 1988 

4. Maley, A. & Duff, A. Drama Techniques in Language Learning. - Cambridge: CUP, 1978 

5. Read, C. 500 Activities for the Primary Classroom. – Macmillan, 2007 

6. Scher, A., Verrall, C. 100 + Ideas for Drama. – Heinemann, 1975 

7. Wright, A. Creating Stories with Children. - OUP, 1997 


English Teaching Professional. University of Cambridge. 

Real Book News. Edited by Opal Dunn. 

Journal “English Teaching Professional. Cambridge University Press 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējas izglītības skolotājs” B daļa 


Methodology of teaching English to young learners 


The course is meant for the first year students of the professional master programme “Secondary 

Education Teacher” (“The English Language Teacher”). The aim of the course is to provide the 

students with the knowledge and skills necessary for the work with young learners. During the 

course the students will also develop the skills necessary for the work with young learners as 

well as those of integrating the English language teaching with other subjects. 

Piezīmes: 

- 242 -







pamatskolā 








Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (Angļu valodas 

skolotājs) 1. un 2. gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām un prasmēm, 

Kursa studēšanas rezultatā studenti apgūs zināšanas un attīstīs prasmes, kas ir nepieciešamas, 

strādājot ar pamatskolas skolēniem. Kursā tiek pievērsta uzmanība pamatskolu skolēnu komunikatīvo 

prasmju veidošanas procesam un viņu patstāvīgās mācīšanās prasmju attīstības veidiem. 

Kursa plāns: 32 stundas lekcijas + 32 stundas praktiskās nodarbības 

1. Pamatskolas skolēnu psiholoģiskās vecuma īpatnības. 

2. Afektīvi-humānistiskā pieeja kā viens no efektīvās sadarbības veidiem pamatskolā. 

3. Studējošo tipi un stili un to nozīme angļu valodas skolotājiem. 

4. Svešvalodas skolotājs pamatskolā. 

5. Mācību darba organizēšana pamatskolā. Kooperatīvā mācīšanās. 

6. Integrētās valodu prasmes – klausīšanās, runāšana un sarunāšanās, lasīšana un rakstīšana - un to 

attīstība. 

7. Komunikatīvās t.sk. sociokulturālās, kompetences, attīstības veidi. 

8. Valodas aspekti: vārdu krājuma apguve, gramatikas un fonētikas mācīšana. 

9. Spēles un rotaļas pamatskolas skolēniem. 

10. Skolēnu radošo spēju un iztēles attīstīšana, izmantojot lomu rotaļas un drāmu. 

11. Mācību vielas plānošana: studiju plāns, studiju programma, tematiskais plāns, ceturkšņa plāns, 

stundas plāns. 

12. Mācību līdzekļi un to izvēles kritēriji. Svešvalodas kabinets un tā noformēšana. 

13. Testēšana, testu veidi, to sastādīšanas kritēriji un dažādi skolēnu progresa novērtēšanas veidi. 


15. Pamatskolas skolēnu patstāvīgās mācīšanās prasmju attīstības veidi. 

16. Pamatskolas skolēnu pētnieciskā darba prasmju attīstības veidi. Projekta darba vadīšana. 

17. Valodu portfelis (language portfolio) pamatskolā kā mācīšanas un vērtēšanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 


Eksāmens 

Literatūra (01- obligātā literatūra): 

Assessment. Council of Europe. - CUP, 2001 

Common European Framework of Reference for Languages: Learning, Teaching 

for Curriculum Development and Examination. – COE, 1998. 

Harmer. J. The Practice of English Language Teaching. - Longman, 2001 

- 243 -

National Standards of Compulsory Education. – Rīga, Ministry of Education and Science,2000 

Svešvalodas. Pamatizglītības standarts. – Rīga, 2002. 


1. Allright, D. and K.M.Bailey. Focus on the Language Classroom. – CUP, 1991 

Appel, J. Diary of a Language Teacher. – Heinemann, 1995 

2. Brandes, D. & Ginnis, P. A Guide to Learner-Centred Teaching. - Cambridge University 

Press, 2001 

Dubin, F. & Olshtain, E. Course Design. – CUP, 1991 

3. Ellis, R. (1995) Understanding Second Language Acquisition. – OUP, 1995 

4. Ellis, S.S., Whalen, S.F. Cooperative Learning: Getting Started. - Scholastic: New York, 

USA, 1990 

5. Hadfield, J. Classroom Dynamics. – OUP, 1992. 

Hughes, A. Testing for Language Teachers. - CUP, 1996 

Joyce, B., Weil, M. Models of Teaching, 1996 

6. Klippel, K. Keep Talking. - Cambridge: Cambridge University Press, 1984 

7. Maley, A. & Duff, A. Drama Techniques in Language Learning. - Cambridge: CUP, 1978 

8. Moskowitz, G. (1978) Caring and Sharing in the Foreign Language Class. - Newbury House, 

1978 

Nunan, D. Syllabus Design. - Oxford University Press, 1991 

Nunan, D. Language Teaching Methodology. - Prentice Hall, 1993 

Scrivener,J. Learning Teaching. - Oxford: Heinemann, 1994 

Stevick, E.W. Memory, Meaning and Method. - Heinle and Heinle, 1996 

9. Swan, M. Practical English Usage. – OUP, 1992 

10. Teeler, D. with Gray, P. How to Use Internet in ELT. - London: Longman. Pearson Education 

Ltd, 2000 

11. Timesaver Cross-Curricular English Activities.Mary Glasgow Magazines. – Scholastic Inc., 

2008 



Journal “English Teaching Professional. Cambridge University Press 




Methodology of teaching English at primary school 


The course is meant for the first and the second year students of the professional master programme 

“Secondary Education Teacher” (“The English Language Teacher”). The aim of the course is to 

provide the students with By the end of the course the students will have acquired the knowledge 

andwill have developed skills necessary for the work with basic school pupils. The course is focused 

on the process of the basic school pupils’ communicative competence and autonomous learning skills 

development. 

Piezīmes: 

- 244 -







vidusskolā 

Zinātnes apakšnozare Angļu valodas mācību metodika 


Olga Šostaka, Humanitārās fakultātes Angļu filoloģijas katedras docente 


Marija Fjodorova, Humanitārās fakultātes Angļu filoloģijas katedras asistente 




Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas „Vidējās izglītības skolotājs” B daļas 1. 2. 

studiju gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām Kursa rezultatā 

studenti iegūs zināšanas par vidusskolas studentu psiholoģiskajām īpatnībām un saskaņā ar to 

mācīt studentus un saskaņā ar to iemācīsies lietot efektīvākās metodes klausīšanās, runāšanas, 

lasīšanas un rakstīšanas prasmju attīstīšanai. 

Kursa plāns: 

32 st. – lekcijas, 32 st. – praktiskās nodarbības 

1. Vidusskolas skolēnu psiholoģiskās vecuma īpatnības. 

2. Studējošo tipi un stili. 

3. Angļu valodas skolotājs vidusskolā. 

4. Klases darba organizēšana. 

5. Valodas aspekti: vārdu krājuma apguve, gramatikas un fonētikas mācīšana. 

6. Valodu prasmes attīstība – klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. 

7. Skolēnu radošo spēju un iztēles attīstīšana, izmantojot spēles, lomu rotaļas un stāstus. 

7. Vidusskolas skolēnu patstāvīgās mācīšanās prasmju attīstīšana: patstāvīgā darba plānošana, 

īstenošana, kontrole. 

8. Mācību vielas plānošana: studiju programma, studiju plāns, tematiskais plāns, stundu plāns. 

9. Mācību līdzekļi un Angļu valodas kabinets. 

10. Testēšana un novērtēšana. 

11. Efektīvie aspekti angļu valodas mācīšanā. 

12. Vidusskolas skolēnu pētnieciskā darba prasmju attīstības veidi. Projekta darba vadīšana. 

13. Valodu portfelis (language portfolio) vidusskolā kā mācīšanas un vērtēšanas veids. 




1.Harmer, J. (2001). The Practise of English Language Teaching. Longman. 

2.Wallace, J.M. (1991). Training Foreign Language Teachers. Cambridge University Press. 

3.Richards, C. J. Nunan, D. (1990).Second Language Teacher Education. Cambridge 

University 

Press. 

- 245 -


1. Finocchiaro, M. (1989). English as a Second/Foreign Language. Prentice – Hall, Inc. 


1. Journal ”Ļanguage Teaching”. „The International Research Resource for Language 

Professionals”. Cambridge University Press. 

2. Journal „Studies in Second Language Acquisition”. Cambridge University Press. 

3. Journal “English Teaching Professional. Cambridge University Press. 




Methodology of teaching English at secondary school 


The course is designed for the first second year students of the professional master programme 

„Secondary School Teacher” part B. The aim of the course is to teach psychological peculiarities 

of the secondary school pupils and, in accordance with them, to provide the students with the 

most effective ways and techniques of pupils’development in listening comprehension, speaking, 

reading and writing. 

Piezīmes: 

- 246 -





semestrī) 

Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un projektu 

vadība 


Zinātnes nozare Zinātnisko pētījumu metodoloģija 

Zinātnes apakšnozare Lingvistisko pētījumu metodoloģija 





Svešvalodu mācīšanas mācību metodika 

Bakalaura darba tehnoloģija 


32 

Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (Angļu valodas 

skolotājs) 2. gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām un prasmēm, kas ir 

nepieciešamas skolēnu zinātniski pētnieciskā darba un projektu organizēšanai. Kursa gaitā studenti 

izmēģinās un attīstīs izmēģināt un attīstīt savas organizēšanas spējas praksē. Kursa beigās studenti 

apgūs zināšanas un attīstīs prasmes, kas ir nepieciešamas skolēnu radošā darba, zinātniski pētnieciskā 

darba un projektu organizēšanai. Kursa gaitā studentiem tiek dota iespēja izmēģināt un attīstīt savas 

organizēšanas spējas praksē. 

Kursa plāns: 32 stundas: 16 stundas lekcijas un 16 stundas semināri 

1. Pētījumu veikšanas koncepcija skolā un tās motivācija. 

2. Radošās aktivitātes raksturojums un tās attīstīšanas nosacījumi. 

3. Skolotāja loma un funkcijas skolēnuradošās aktivitātes attīstīšanā. 

4. Radošā darba publicēšana un novērtēšana. 

5. Pētījuma plānošana: tēmas izvēle, tēmas sašaurināšana, pētījuma jautājuma un hipotēzes 

formulēšana, mērķu un uzdevumu noteikšana, pētījuma uzmetuma sastādīšana. 

6. Pētījuma metožu izvēle. 

7. Datu vākšana, dokumentēšana un sistematizēšana. 

8. Zinātniskā darba rakstīšana un noformēšana. 

9. Pētījuma prezentācijas sagatavošana. 

10. Skolēnu zinātniskā darba vērtēšana. 

11. Skolas projektu darba nozīme un veidi. 

12. Projekta sastādīšanas principi. 

13. Projekta grupu darba organizēšana. 

14. Projekta darba rezultāta noformēšana 

15. Projekta darba rezultāta prezentācijas sagatavošana. 

16. Projekta darba vērtēšanas kritēriji. 


Portfolio 

Pētījuma/projekta prezentācija 


- 247 -


De Bono, E. 1997. Serious Creativity. New York: “Harper Collins Publishers” 

Majers, L.M. Writing in English. - St.-Petersburg, 1997. 

Sardiko, L. 2004. Guidelines on Writing a Term Paper, a Bachelor Paper, a Master Paper. 

Daugavpils, DU, Saule 

Sebba, M. 2000. Focussing on Language. Lancaster: Definite Articles Publication 

Teacher’s Handbook of Advanced Writing (edited by Laane, M.A.). – Tallinn, 1999. 

Timmer/McCrimmon. Writing with a Purpose. Boston, 1981. 

Wallace, M.J. Action Research for Language Teachers. - Cambridge University Press, 1998. 

Weissberg, R., Buker, S. Writing Up Research. - Prentice Hall, Inc, 1990. 


Teeler, D. with Gray, P. How to Use Internet in ELT. - London: Longman. Pearson Education Ltd, 

2000 

Tran, L. CILS Literature Review Project. Bridging the Divide Between Informal Learning and 

Schools. – King’s College, London, 2005. 


English Teaching Professional. University of Cambridge University Press. 

English Teaching Forum. Washington, USA. 

http://www.heinemann.co.uk/secondary/series/component.aspx (on project writing) 




Pupils’ Scientific Research and Project Management 



The course is meant for the second year students of the Professional master programme “Secondary 

Education Teacher” (“The English Language Teacher”). During the course the students will have an 

opportunity to try out their organisational abilities and develop their management skills through 

practice. By the end of the course the students will have acquired the knowledge and skills necessary 

to manage pupils’ research and project work. The aim of the course is to provide the students with the 

knowledge and skills necessary to manage pupils’ research and project work. During the course the 

students will have an opportunity to try out their organisational abilities and develop their management 

skills through practice. 

Piezīmes: 

- 248 -

Kursa nosaukums Praktiskā angļu valoda skolotājiem 





Zinātnes apakšnozare Angļu filoloģija 


Diāna Sergejeva, Svešvalodu centrs, asistente 


Normatīvā fonētika, Funkcionālā gramatika, Angļu valodas sarunvaloda, Literārā teksta analīze, Teksta 

interpretācija 


Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (Vācu valodas skolotājs) 

2. gada studentiem. Kursa mērķis ir pilnveidot studentu angļu valodas (kā otrās svešvalodas) zināšanas 

un prasmes, kā arī paplašināt viņu vārdu krājumu ar pedagoģisko terminoloģiju. Kursā tiek apspriestas 

aktuālās izglītības un personības attīstīšanas problēmas angļu valodā un atsvaidzinātas dažas gramatikas 

tēmas, kas izraisa problēmas. 

Kursa plāns: 64 stundas: praktiskas nodarbības 

Ievads: kursa mērķi un uzdevumi, prioritātes, mācību metodes un darba formas. 

I. Sarunvaloda 

1. Jaunākās izmaiņas izglītības sistēmā Latvijā un ārzemēs. 

2. Kultūru atšķirība: skolas darbības organizācija, svētki, utt. 

3. Skolotāja profesijas stiprās un vājās puses. 

4. Skolotāja un skolēnu mijiedarbība mācību procesā. 

5. Skolotāja – skolēnu saskarsmes problēmas un to risināšanas veidi. 

6. Efektīvās saskarsmes stratēģijas. 

7. Mācīšanas un mācīšanās stili un mācību procesa harmonizācija. 

8. Patstāvīgās mācīšanās stratēģijas un atbildības sajūtas attīstība. 

9. Personības būtiskākas vajadzības un attīstības nosacījumi. 

10. Skolēnu mācīšanās motivācijas paaugstināšanas veidi. 

11. Disciplīnas problēma un tās risināšana. 

12. Skolotāja un skolēna runa angļu valodas stundā. 

13. Skolotāja darba pašanalīze un mācīšanās no savas un citu pieredzes. 

14. Skolēnu tipiskās kļūdas un to labošanas stratēģijas. 

II. Gramatika 

1. Sequence of Tenses. 

2. Phrasal Verbs. 

3. Conditional and Subjunctive Mood. 

4. The Verbals. 

5. The Modal Verbs. 

6. Agreement. 


Prezentācija pēc izvēlētās tēmas 



Deller, S. & Jones, R. Vista. – Heinemann,1992 

Vince, M. Advanced Language Practice. – Heinemann, 1994 

Hewings, M. Advanced Grammar in Use. – CUP, 1999 

- 249 -

Swan, M. Practical English Usage. – OUP, 1992 


Appel, J. Diary of a Language Teacher. – Heinemann, 1995 

Ellis, R. Understanding Second Language Acquisition. – OUP, 1995 

Jones, L. Working in English. – CUP, 2001 

Oxford, R. Language Learning Strategies: What Every Teacher Should Know. - Boston, Mass: 

Heinle and Heinle, 1990 

Klippel, K. Keep Talking. - Cambridge: Cambridge University Press, 1984 

Moskowitz, G. Caring and Sharing in the Foreign Language Class. - Newbury House, 1978 

Thomson, A. & Martinet, A. A Practical English Grammar. – OUP, 1996 

Doff, A. & Jones, Chr. Language in Use. – CUP, 1997 

Gairns, R. & Redman, S. True to Life. English for Adult Learners. – CUP, 1996 






Practical English for teachers 


The course is meant for the second year students of the professional master programme “Secondary 

Education Teacher” (“The English Language Teacher”). The aim of the course is to develop the 

students’ knowledge and skills in using the English language (as a second foreign language) as well as to 

enrich their professional vocabulary with the pedagogical terminology. During the course the topical 

problems connected with education and personality development will be discussed in the English 

language and some problematic grammar topics will be refreshed. 

Piezīmes: 

- 250 -

Nosaukums 





Zviedru valodas mācību metodika 

pamatskolā 

Zinātnes apakšnozare Zviedru valodas mācību metodika 


Ilona Ļaha, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra lektore Komparatīvistikas institūta 

pētniece 

Aija Jakovele, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistente 

Evelīna Hotjkina, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistente 


Ievads pedagoģijā, vispārīgā un vecumposmu psiholoģijā 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas „Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 1. 

un 2. studiju gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām un prasmēm, 

kas ir nepieciešamas, strādājot ar pamatskolas skolēniem. Kursa gaitā studenti tiks iepazīstināti ar 

zviedru valodas mācību metodikas vēsturi. 


32 st. – lekcijas, 32 st. – praktiskie darbi 

1. Ievads metodikas vēsturē. Metodes, pieejas, tehnoloģijas. 

2. Zviedru valodas skolotājs pamatskolā. 

3. Mācību vielas plānošana: studiju programma, tematiskais plāns, stundas plāns. 

4. Mācību līdzekļu apskats un kritēriju izvērtējums. 

5. Valodas prasmju attīstīšana – klausīšanās, runāšana, interaktīvā sarunāšanās, lasīšana un 

rakstīšana. 

6. Fonētikas mācīšana iesācējiem, uzsvari. 

7. Gramatikas mācīšanas iespējas, tās nozīme. 

8. Darbs ar tekstiem. 

9. Spēles un rotaļas pamatskolas skolēniem. 

10. Dziesmu izmantošana un nozīme valodas apguvē. 


12. Valodas portfelis (Sprakportfolio), ES kritēriji. 

13. Testu veidi un to sastādīšanas kritēriji. 

14. Kļūdu labošana, skolēnu zināšanu novērtēšana. 


Diferencētā ieskaite, eksāmens. 


1. Svešvalodas. Pamatizglītības standarts. Rīga 2002. 

Tornberg, U. Språkdidaktik - Gleerups, Malmö, 2000. 

2. G. Tingbjorn ”Larobok 1”, 1995. 

3. E. Ceru ” Larobok 2”, 1995. 

4. E. Ceru ”Larobok 3”, 1994. 

5. Calgren, I., Marton F. Lärare av i morgon - Kristianstads Boktryckeri AB, 2001. 

6. E. Ericsson Undervisa i språk. Språkdidaktik och språkmetodik – Studentlitteratur, 

7. Lund, .1989. 

8. Teleman Ulf Grammatik på villovägar – Svenska språknämnden, Almqvist & 

9. Wiksel, 2001. 

10. Att bedöma och inte döma - Stockholm: Statens skolverk, 2002. 

- 251 -

11. Läromedelns roll i undervisningen – Skolverket, 2006. 

12. Olika visböcker 

13. Svešvalodas. Pamatizglītības standarts. Rīga. 


1. Edlund Lars – Erik, Hene Birgitta „Lånord i svenskan” Om språkförändringar i tid och 

rum, Norstedts Förlag AB, 1996. 182 lpp. 

2. Utrikes namnbok, Svenska myndigheter, organisationer, titlar, EU - och EG – organ, EU 

– titlar och länder på engelska, tyska, franska, spanska, finska och ryska, Stockholm: 

Elanders Gotab, 2002. 146 lpp 

3. Stensmo, C. Ledarskap i klassrummet, Classroom Management Studentlitteratur, Lund, 

1997. 

Allmän svensk fonetik, Glerups, 2000 

Kjellin O. Svensk prosodi i praktiken, 1995, Uppsala, Hallgren o Fallgren 


1. Littman Catarina, Rosander Carin Snacket går – Bonniers, 2004 

2. Allmän svensk fonetik, Glerups, 2000 

3. Kjellin O. Svensk prosodi i praktiken - Hallgren o Fallgren, Uppsala, 1995 

4. Westergren Agneta Svenska med melodi – Natur och Kultur, 2000. 


Profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs” B daļa 


Methodology of teaching Swedish to Basic School Pupils at primary school 


The course is meant for the 1st and 2nd year students of the Professional master programme 

„Secondary School Teacher” (Part B). The aim of the course is to provide the students with the 

knowledge and skills necessary for the work with basic school pupils.During the course the 

students will be acquainted with the History of the Swedish Language Teaching Methodology. 

Piezīmes: 

- 252 -

Nosaukums Zviedru valodas mācību metodika vidusskolā 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Zviedru valodas mācību metodika 


96 

Ilona Ļaha, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra lektore Komparatīvistikas institūta pētniece 


Evelīna Hotjkina, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistente 




Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas „Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 1. un 2. 

studiju gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām un prasmēm, kas ir 

nepieciešamas, strādājot ar vidusskolas skolēniem, īpašu uzmanību pievēršot klausīšanās, runāšanas 

un sarunāšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmju attīstīšanai. 



1. Zviedru valodas skolotājs vidusskolā. 

2. Mācību vielas plānošana: studiju programma, tematiskais plāns, stundas plāns. 

3. Mācību līdzekļu apskats un kritēriju izvērtējums. 

4. Valodas prasmju attīstīšana – klausīšanās, runāšana, interaktīvā sarunāšanās, lasīšana 

un rakstīšana. 

5. Vārdu krājuma apguve, papildināšana. 

5. Fonētikas mācīšana ar priekšzināšanām teikumu uzsvari, intonācija, valodas melodija. 

6. Sarežģītāko gramatisko tēmu apmācīšanas iespējas. 

7. Darbs ar tekstiem. Oriģinālliteratūras izmantošana valodas apguvē. 

8. Lomu spēles nozīme valodas apguvē. 

9. Skolēnu radošo spēju un iztēles attīstīšana. 

10. Patstāvigā darba prasmju attīstīšana. 

12. Valodas portfelis (Sprakportfolio), ES kritēriji. 

13. Testu veidi un to sastādīšanas kritēriji. 

14. Kļūdu labošana, skolēnu zināšanu novērtēšana. 




1. G. Tingbjorn ”Larobok 1”, 1995. 

2. E. Ceru ” Larobok 2”, 1995. 

3. E. Ceru ”Larobok 3”, 1994. 

4. Tornberg, U. Språkdidaktik - Gleerups, Malmö, 2000. 

5. E. Ericsson Undervisa i språk. Språkdidaktik och språkmetodik – Studentlitteratur, 

6. Lund, .1989. 

7. Calgren, I., Marton F. Lärare av i morgon - Kristianstads Boktryckeri AB, 2001. 

8. Teleman Ulf Grammatik på villovägar – Svenska språknämnden, Almqvist & Wiksel, 2001 

- 253 -


1. U. Lundgvist Läsa, tolka, förstå – A&W, 1995. 

2. E. Källsäter På jobbet, 1996. 


Allmän svensk fonetik, Glerups, 2000 

Kjellin O. Svensk prosodi i praktiken, 1995, Uppsala, Hallgren o Fallgren 

1. Eklöf Birgit, Heijdenberg Helena Ordlagret – Gleerups, 1997. 

2. Ehrenberg-Sundin B., Lundin K., Wedin Å., Westman M. Att skriva bättre på jobbet – 

3. Norstedts juridik AB, 2008. 

4. Stenson Per Skriva i tjänsten – Timbro, 2001. 




Methodology of teaching Swedish at secondary school 


The course is meant for the 1st and 2nd years students of the Professional master programme 

„Secondary School Teacher” (Part B). The aim of the course is to provide the students with the 

knowledge and skills necessary for the work with secondary school pupils. The course focuses on the 

development of the four basic language skills: listening comprehension, speaking, reading and 

writing. 

Piezīmes: 

- 254 -

Kursa nosaukums Praktiskā zviedru valoda skolotājiem 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Zviedru filoloģija 


96 

Ilona Ļaha, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra lektore Komparatīvistikas institūta pētniece 



Normatīvā fonētika, Funkcionālā gramatika, Zviedru valodas sarunvaloda, Literārā teksta analīze, 

Teksta interpretācija 


Kurss ir paredzēts profesionālās programmas “Vidējās izglītības skolotājs (Angļu/zviedru valodas 

skolotājs)” 2. gada studentiem. Kursa mērķis ir pilnveidot studentu zviedru valodas (kā otrās 

svešvalodas) zināšanas un prasmes, kā arī paplašināt viņu vārdu krājumu ar pedagoģisko terminoloģiju. 

Kursā tiek apspriestas aktuālās izglītības un personības attīstīšanas problēmas zviedru valodā un 

atsvaidzinātas dažas gramatikas tēmas, kas izraisa problēmas. 


Ievads: kursa mērķi un uzdevumi, prioritātes, mācību metodes un darba formas. 

I. Sarunvaloda 

1. Jaunākās izmaiņas izglītības sistēmā Latvijā un Zviedrijā. 


3. Skolotāja profesija Latvijā un Zviedrijā. 




7. Skolotāja ētika. 






13. Skolotāja un skolēna runa zviedru valodas stundā. 



16. Skolas iekšējā darba kārtība. 

II. Gramatika 

7. Böjning av substantiv och adjektiv. 

8. Svåra verb. 

9. Partikelverb. 

10. Ordföljd i bisats. 

11. Konjunktioner. 

12. Prepositioner. 



Diferencētā ieskaite, eksāmens 

- 255 -


Widmark Martin & Hofling Katarina Dialoger med tryck - Bonnier Utbildning, 2004. 

Enström, I., Holmegaard, M. Mål och mening - Skriptor förlag, 1991 

Mathlein, M. Avancera gram – Liber AB, 1999 

Calgren, I., Marton F. Lärare av i morgon - Kristianstads Boktryckeri AB, 2001 

Wigren – Wangel E. Mångt och mycket- övningar i ordkunskap – Lund, 2002. 

Enström I. Verb med variation – Folkuniversitetets förlag, 2002. 

Hallström A. Öva ordbildning – Stockholm Nok, 1994. 

Bodegård Anders Tänk efter – Skriptor, 1994. 


Eklöf, B. Heijdenberg, H. Ordförrådet – Gleerups förlag, 1994 

Danielsson, A., Siljeholm, U. Språket&människan – Natur och kultur, 1997 

Bolander M., Funktionell svensk grammatik – Falköping, 2003 

Montan Per & Rosenqvist Per Prepositionsboken – Skriptor förlag, 1992. 

Holm Lars, Larsson Kent Svenska meningar – Studentlitteratur, 1986. 

Teleman Ulf Grammatik på villovägar – Svenska språknämnden, Almqvist & Wiksel, 2001. 


Hallstöm A., Östberg U. Svår svenska – Studentlitteratur, 1999 

Mathlein, M. Avancera ord – Gotab, Stockholm, 1992 




Practical Swedish for teachers 



Education Teacher” (“The English/Swedish Language Teacher”). The aim of the course is to develop the 

students’ knowledge and skills in using the Swedish language (as a second foreign language) as well as 

to enrich their professional vocabulary with the pedagogical terminology. During the course the topical 

problems connected with education and personality development will be discussed in the Swedish 

language and some problematic grammar topics will be refreshed. 

Piezīmes: 

- 256 -

Nosaukums Franču valodas mācību metodika pamatskolā 





Zinātnes apakšnozare Franču valodas mācību metodika 


Romans Savickis, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistents 

Sébastien Souvy, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistents 


Ievads pedagoģijā, vispārīgā un vecumposmu psiholoģija. 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (B daļa) 1. 


kas ir nepieciešamas, strādājot ar pamatskolas skolēniem. Kursa gaitā studenti arī tiks 

iepazīstināti ar franču valodas mācību metodikas vēsturi. 



1. Ievads metodikas vēsturē. Metodes un pieejas. 

2. Franču valodas skolotāja loma mācību iestādē. 

3. Mācību procesa plānošana. 

4. Mācību līdzekļu analīze un kritēriju izvērtējums. 

5. 4 valodas prasmju attīstīšana – klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. 

6. Fonētikas mācīšana iesācējiem. 

7. Gramatikas mācīšana iesācējiem. 

8. Autentisku tekstu izmantošana. 

9. Lomu un interaktīvo spēļu nozīme mācīšanas procesā. 

10. Audio un video materiālu izmantošana valodas apguvē. 

11. Kopīgais Eiropas satvars valodu apguvē. 

12. Valodas portfelis (Portfolio européen des langues). 

13. Pārbaudījumu veidi. 

14. Kļūdu labošana un zināšanu novērtēšana. 

1. Ievads franču valodas mācību metodikā. 

2. Mācību uzdevumu, kas atvieglo mācīšanās procesu, izstrādāšana. 

3. Dažādi autentisko tekstu tipi. 

4. Autentisko mācību materiālu adaptēšana. 

5. Rakstisko tekstu veidošanas apmācība: fabulas. 

6. Dažādi aktivitāšu tipi atkarībā no mācīšanās stiliem. 

7. Skolotāja uzdevumu realizēšana pedagoģiskajā procesā. 

8. Skolēnu uzdevumu realizēšana pedagoģiskajā procesā. 

9. Dažādi vērtēšanas veidi. 

10. Mācību vide: attiecības starp skolotāju un skolēniem. 



Izveidot divus mācību uzdevumus franču valodas mācīšanās iesācējiem 


- Conseil de l’Europe. Cadre Européen Commun de Référence Pour les Langues: 

Apprendre, enseigner, évaluer. – Paris: Didier, 2001, 191 lpp. 

- Germain C. Evolution de l’enseignement des langues: 5000 ans d’histoire. – Paris: CLE 

- 257 -

international, 1993, 350 lpp. 

- Šilss D. Komunikācija svešvalodu mācīšanā. – Strasbourg: Council of Europe, 1998, 309 

lpp. 

- Tagliante C. L’evaluation. – Paris: CLE International, 1991, 141 lpp. 

- Berard, E., (1991), L'approche communicative. Théorie et pratiques, techniques de 

classe, Clé International, Paris,. 

- Dolz. J., Schneuwly, B., 1998, « Pour un enseignement de l’oral, Initiation aux genres 

formels à l’école », Didactique du français, ESF ed., Issy-les-Moulineaux. 

- Lamailloux, P., Arnaud, M.-H., Jeannard, R., (1993), Fabriquer des exercices de 

français, Paris, Hachette. 

- Parpette. C., 2008, « De la compréhension orale en classe à la réception orale en 

situation naturelle », Cahiers de l’ACEDLE n°5, Strasbourg. 

- KERZIL J., VINSONNEAU G., 2004, L’interculturel, Principes et réalités à l’école, Ed. 

Sides. 


- Wioland F. Prononcer les mots du français. - Paris : Hachette, 1991, 127 lpp. 

- Léon M. Exercises systématiques de prononciation française. – Paris : Hachette, 1991, 

183 lpp. 

- Moirand S. Une grammaire des textes et des dialogues. Paris : Hachette, 1990, 159 lpp. 

- Cadet L., 2006, Des notions opératoires en didactique des langues et des cultures… 

modèles ? représentations ? culture éducative ? : clarification terminologique., Les 

cahiers de l’ACEDLE n°2., http://acedle.u-strasbg.fr/article.php3?id_article=459 

- Castelloti V., Moore D., 2002, Représentation sociale des langues et enseignements, 

http://www.coe.int/t/dg4/linguistic/Source/CastellottiMooreFR.pdf 


- Le Français Dans le Monde. L’intercompréhension : le cas des langues romanes. – Paris: 

EDICEF, 1997, 159 lpp. ISSN 0015-9395 

- Le Français Dans le Monde. Oral: variabilité et apprentissage. – Paris: CLE International, 

2001, 191 lpp. ISSN 0015-9395 




Methodology of teaching French to Basic School Pupils at primary school 


The present course is designed for the 1 st and 2 nd year students within of the professional master 

curriculum programme “Secondary School Teacher. Part B”. The course aims at providing the 

students with the knowledge and the skills to be applied working with basic school pupils. The 

history of the French language teaching methodology will also be taught during the course. 

Piezīmes: 

- 258 -

Nosaukums Franču valodas mācību metodika vidusskolā 





Zinātnes apakšnozare Franču valodas mācību metodika 


Sergejs Poļanskis, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistents 

Sergejs Poļanskis, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistents 

Romans Savickis, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistents 

Sébastien Souvy, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistents 


Ievads pedagoģijā, vispārīgā un vecumposmu psiholoģija. 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (B daļa) 1. 


kas ir nepieciešamas, strādājot ar vidusskolas skolēniem, īpašu uzmanību pievēršot 4 valodu 

prasmēm. 



1. Franču valodas skolotāja loma mācību iestādē. 

2. Mācību procesa plānošana vidusskolā. 

3. Mācību līdzekļu analīze un kritēriju izvērtējums. 

4. 4 valodas prasmju attīstīšana – klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. 

5. Fonētikas fonoloģijas mācīšana ar priekšzināšanām. 

6. Normatīvas gramatikas mācīšana. 

7. Autentisku tekstu izmantošana. 

8. Lomu un interaktīvo spēļu nozīme mācīšanas procesā. 

9. Vārdu krājuma papildināšana. 

10. Skolēnu iztēles attīstīšana. 


12. Kopīgais Eiropas satvars valodu apguvē. 

13. Valodas portfelis (Portfolio européen des langues). 

14. Pārbaudījumu veidi. 

15. Kļūdu labošana un zināšanu novērtēšana. 

1. Ievads franču valodas mācību metodikā. 

2. Pedagoģiskās attiecības starp skolotāju un skolēniem. 

3. Dažādi autentisko tekstu tipi. 

4. Autentisko mācību materiālu adaptēšana. 

5. Dažādi aktivitāšu tipi atkarībā no mācīšanās stiliem. 

6. Skolotāja uzdevumu realizēšana pedagoģiskajā procesā. 

7. Skolēnu uzdevumu realizēšana pedagoģiskajā procesā. 

8. Didaktiskais darbs ar autentiskiem rakstiskiem materiāliem: romana daļa. 

9. Didaktiskais darbs ar autentiskiem mtiskiem materiāliem: dziesma. 

10. Dažādi vērtēšanas veidi. 



Izveidot mācību uzdevumu mutiskam darbam franču valodas mācīšanās iesācējiem 

- 259 -

Izveidot mācību uzdevumu rakstiskam darbam franču valodas mācīšanās iesācējiem 

Pedagoģisko problēmu risināšana atkarībā no situācijas 


- Conseil de l’Europe. Cadre Européen Commun de Référence Pour les Langues: 

Apprendre, enseigner, évaluer. – Paris: Didier, 2001, 191 lpp. 

- Moirand S. Enseigner à communiquer en langue étrangère. – Paris : Hachette, 1990, 

188 lpp. 

- Treville M-C. Duquette L. Enseigner le vocabulaire en classe de langue. – Paris: 

Hachette, 1996, 191 lpp. 

- Šilss D. Komunikācija svešvalodu mācīšanā. – Strasbourg: Council of Europe, 1998, 

309 lpp. 

- Tagliante C. L’evaluation. – Paris: CLE International, 1991, 141 lpp. 

- Berard, E., (1991), L'approche communicative. Théorie et pratiques, techniques de 

classe, Clé International, Paris,. 

- Dolz. J., Schneuwly, B., 1998, « Pour un enseignement de l’oral, Initiation aux 

genres formels à l’école », Didactique du français, ESF ed., Issy-les-Moulineaux. 

- Lamailloux, P., Arnaud, M.-H., Jeannard, R., (1993), Fabriquer des exercices de 

français, Paris, Hachette. 

- Parpette. C., 2008, « De la compréhension orale en classe à la réception orale en 

situation naturelle », Cahiers de l’ACEDLE n°5, Strasbourg. 

- KERZIL J., VINSONNEAU G., 2004, L’interculturel, Principes et réalités à 

l’école, Ed. Sides. 


- Weiss F. Jeux et activités communicatives dans la classe de langue. – Paris: Hachette, 1983, 

127 lpp. 

- Cadet L., 2006, Des notions opératoires en didactique des langues et des cultures… 

modèles ? représentations ? culture éducative ? : clarification terminologique., Les cahiers 

de l’ACEDLE n°2., http://acedle.u-strasbg.fr/article.php3?id_article=459 

- Castelloti V., Moore D., 2002, Représentation sociale des langues et enseignements, 

http://www.coe.int/t/dg4/linguistic/Source/CastellottiMooreFR.pdf 

- Le Français Dans le Monde. Actualité de l’enseignement bilingue. – Paris: EDICEF, 200, 192 

lpp. 

- Léon M. Exercises systématiques de prononciation française. – Paris : Hachette, 1991, 183 

lpp. 

- Moirand S. Une grammaire des textes et des dialogues. Paris : Hachette, 1990, 159 lpp. 


- Le Français Dans le Monde. Une didactique des langues pour demain. – Paris: EDICEF, 

2000, 179 lpp. 

- Le Français Dans le Monde. Oral: variabilité et apprentissage. – Paris: CLE International, 

2001, 191 lpp. ISSN 0015-9395 




Methodology of teaching French to at secondary school Pupils 


The present course is designed for the 1 st and 2 nd year students within the professional master 

study programme “Secondary School Teacher. Part B”. The course aims at providing the 

students with the knowledge and the skills to be applied working with secondary school pupils 

with the focus on the development of the four basic language skills. 

Piezīmes: 

- 260 -

Kursa nosaukums Praktiskā franču valoda skolotājiem 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu 



Zinātnes apakšnozare Franču filoloģija 


96 

Sergejs Poļanskis, Svešvalodu centrs, asistents 

Sergejs Poļanskis, Svešvalodu centrs, asistents 

Romans Savickis, Svešvalodu centrs, asistents 


Normatīvā fonētika, Funkcionālā gramatika, Franču valodas sarunvaloda, Literārā teksta analīze, Teksta 



Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 2. gada 

studentiem. Kursa mērķis ir nostiprināt iepriekšējos gados iegūtās franču valodas zināšanas, paplašināt 

un pilnveidot studentu franču valodas leksikas krājumu, īpašu uzmanību pievēršot tekstu leksiskai un 

stilistiskai izpratnei. Sniegt padziļinātas zināšanas gramatikā. Sniegt studentiem zināšanas, lai pareizi un 

stratēģiski adekvāti lietotu franču valodu mutvārdos un rakstiski. 


96 stundas: praktiskās nodarbības 

1. Lietvārds un tā artikuli 

2. Īpašības vārds. 

3. Darbības vārds un tā formas. 

4. Teikuma struktūra, vārdu kārtība. 

5. Sintakses un tekstualitāte. 

6. Teksta morfoloģija. 

7. Runas analīze un epistemoloģija. 

8. Teksta praktiskās interpretācijas elementi. 

9. Fonogrāfija. 

10. Teksta semantika. 

11. Eiropa, Eiropas Savienība un frankofonija. 

1. Contenu civilisation/Kultūrstudijas: 

Histoire de l’immigration en France / Francijas imigrācijas vēsture 

L’évolution des modèles de base dans la société française / Francijas sabiedrības pamatmodeļu evolūcija 

Fêtes traditionnelles et nouvelle convivialité / Tradicionālie svētki un jauna svētku kultūra 

Etre jeune aujourd’hui : entre rêves et réalité / Mūsdienu jaunieši : starp sapņiem un realitāti 

Les nouvelles façons de travailler / Jauni strādāšanas veidi 

Le développement des attitudes « écocitoyennes » / Ekoloģiskas apzinības attīstība 

L’évolution des pratiques alimentaires des Français / Franču ēšanas tradīciju evolūcija 

Les pratiques culturelles liées à l’argent / Ar naudu saistītās kultūras tradīcijas 

Les images de la France dans le monde / Francijas tēls pasaulē 

Progrès scientifiques et lois éthiques : un difficile accord / Zinātnes progress un ētiski likumi : grūti 

sasniedzams balanss 

L’évolution des pratiques culturelles en France / Francijas kultūras tradīciju evolūcija 

L’évolution des pratiques en France / Francijas tradīciju evolūcija 

2. Contenu linguistique / Valoda : 

Les temps du récit : le présent, le passe compose, l’imparfait, le plus-que-parfait / Laika formu 

izmantošana stāstījumā 

L’expression de la cause / Cēloņa izteiksme 

La place des doubles pronoms / Divkāršu vietniekvārdu vieta teikumā 

L’usage du conditionnel / Nosacījuma izteiksmes lietošana 

Les pronoms relatifs simples et composés / Vienkārši un salikti attieksmes vietniekvārdi 

Le subjonctif présent et passé / Tagadnes un pagātnes konjunktīvs 

- 261 -

Les figures de style / Tēlainās izteiksmes līdzekļi 

L’accord du participe passé des verbes pronominaux / Atgriezenisko darbības vārdu pagātnes divdabju 

saskanošana 

La modalisation par les adverbes / Apstākļa vārdu modalizācija 

La forme passive / Ciešamās kārtas formas 

Le discours rapporté au passé / Netiešā runa pagātnē 

La concordance des temps / Laiku saskaņošana 

Les marqueurs chronologiques / Hronoloģiskie mārkeri 

L’expression de la conséquence et du but / Seku un mērķa izteiksme 

L’expression de l’opposition et de la concession / Pretstata un piekāpšanās izteiksme 




1. Girardet J. Panorama 4 - Paris : CLE International, 1998, 159 lpp. 

2. Vassal J. Le nouveau sans frontières - perfectionnement – Paris : CLE International, 1994, 159 

lpp. 

1. Charaudeau P. Grammaire du sens et de l’expression – Paris : Hachette, 1999, 927 lpp. 

2. Maingueneau D. Syntaxe du Français - Paris : Hachette, 1994, 159 lpp. 

3. Menand, R., Johnson A.-M. Taxi!3(studenta grāmata) – Paris: Hachette, 2004, 120 lpp. 

4. Menand, R., Johnson A.-M. Taxi!3(burtnīca) – Paris: Hachette, 2005, 128 lpp. 

5. Delatour Y., Jennepin D., Léon-Dufour M., Teyssier B. Nouvelle Grammaire du français – 

Paris : Hachette, 2004, 370 lpp. 

6. Autoru kolektīvs. 350 exercices de grammaire - niveau supérieur I (prasmīga lietotāja līmenis) 

– Paris : Hachette, 1992, 176 lpp. 


1. Dubois J. Orthographe – Paris : Larousse, 1995, 191 lpp. 

2. Lay, Le Y. Savoir rédiger - Paris : Larousse, 1997, 191 lpp. 

3. Bertocchini P., Costanzo E. Manuel d’autoformation - Paris : Hachette, 1989, 207 lpp. 

4. Abry D., Chalaron M.-L. La grammaire des premiers temps 2 – Grenoble: PUG, 1999, 263 lpp. 

5. Steele, R. Civilisation progressive du français (vidējais līmenis) - Paris : CLE International, 2004, 

lpp. 

6. Miquel, C. Vocabulaire progressif du français (prasmīga lietotāja līmenis) – Paris: CLE 

International, 1999, lpp. 


Le Français Dans le Monde. – Paris: CLE International, ISSN 0015-9395 

Ça m’intéresse. – Paris : PRISMA PRESS, ISSN 0248-1335 




Practical French for teachers 



Education Teacher” (Part B). The aim of the course is to consolidate the earlier acquired attainments in 

the French language; to enrich the vocabulary stock paying special attention to reading comprehension; 

to provide the students with profound knowledge of grammar; to develop the skills and strategies of 

stylistic analysis when working with linguistic material both orally and in writing. 

Piezīmes: 

- 262 -

Kursa nosaukums Vācu valodas mācību metodikas vēsture 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija 


Mg. paed. Janīna Sergejeva, Svešvalodu centrs, lektore 


Vācu valodas mācību metodika (Prof. stud. programma „Vidējās izglītības skolotājs“, B daļa) 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs“ 

studentiem. Kurss sniedz priekšstatu par svešvalodu pasniegšanas metožu vēsturisko attīstību, to 

principiem un īpatnībām, nodrošina studentus ar prasmēm izvērtēt un izvēlēties efektīvas 

svešvalodas mācīšanas metodes, attīsta studentu prasmes izvēlēties mācību mērķiem atbilstošu 

līdzekļi. 

Kursa plāns: 



1. Vācu valodas mācību metožu vēsturiskais apskats. 

2. Gramatikas un tulkošanas metode. 

3. Tiešā metode. 

4. Audio-linguālā metode. 

5. Audio-vizuālā metode. 

6. Skaidrojošā metode. 

7. Komunikatīvā didaktika. 

8. Interkulturālās pieejas metode. 

9. Alternatīvas metodes (klusēšanas metode, skaidrojoši izprotošā metode u.c.). 




32 

1. Doye, P. (1988): Typologie der Testaufgaben für den Unterricht Deutsch als 

Fremdsprache. Berlin, München: Langenscheidt Verlag. 

2. Häusermann, U.; Piepho, H.-E. (1996): Aufgaben Hanbuch Deutsch als Fremdsprache. 

Abriss einer Aufgaben- und Übungstypologie. München: indicium Verlag. 

3. Huneke, H.; Steinig, W. (1997): Deutsch als Fremdsprache. Eine Einführung. Berlin: 

Erich Schmidt Verlag. 

4. Mordaschowa, J.; Lebedjkowa, M. (1996): Kritische Betrachtung der verbreitetsten 

Methoden des Fremdsprachenunterrichts (1.Teil). Daugavpils: DPU izdevniecība 

"Saule". 

5. Neuner, G.; Hunfeld, H. (1993): Methoden des fremdsprachlichen Deutschunterrichts. 

Berlin: Langenscheidt Verlag. 

6. Neuner, G. (1991): Übungstypologie im kommunikativen Deutschunterricht. München: 

Langenscheidt Verlag. 

- 263 -

7. Rampillon, U. (1996): Lerntechniken im Fremdsprachenunterricht. München: Max 

Hueber Verlag. 


1. Bausch, K.-R.; Christ, H.; Hüllen, W. (1991): Handbuch Fremdsprachenunterricht. 

Tübingen: A.Francke Verlag. 

2. Bischof, M.; Kessling, V.; Krechel, R. (1999): Landeskunde und Literaturdidaktik. 

Berlin: Langenscheidt Verlag. 

3. Bohn, R. (1999): Probleme der Wortschatzarbeit. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

4. Bolton, S. (1996): Probleme der Leistungsmessung. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

5. Dahlhaus, B. (1994): Fertigkeit Hören. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

6. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Heidelberg / New Jork: Springer 

Verlag. 

7. Heyd, G. (1991): Deutsch lehren. Grundwissen für den Unterricht in Deutsch als 

Fremdsprache. Frankfurt am Main: Verlag Moritz Diesterweg. 

8. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Heidelberg, New Jork: Springer 

Verlag. 



10. Kleppin, K. (1996): Fehler und Fehlerkorrektur. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

11. Macaire, D.; Hosch, W. (1996): Bilder in der Landeskunde. Berlin: Langenscheidt 

Verlag. 

12. Müller, B.D. (1994): Wortschatzarbeit und Bedeutungsvermittlung. Berlin: 


13. Schwerdtfeger, I.C. (1998): Gruppenarbeit und innere Differenzierung. Berlin: 


14. Westhoff, G.J. (1987): Didaktik des Leseverstehens. München: Max Hueber Verlag. 





History of the German language teaching 


Piezīmes: 

- 264 -

Kursa nosaukums Vācu valodas mācību metodika 




semestrī) 




Mg. paed. Jeļena Ķipure, Vācu filoloģijas katedra, lektore 

V.Šķesters, Vācu filoloģijas katedra, asociētais profesors 


Bakalaura studiju programma „Filoloģija“ 



studentiem. Kursa gaitā tiek apskatīti vācu valodas mācību metodikas teorētiskie pamati, kā arī 

to praktiskā pielietošana vācu valodas stundās, kas dod studentiem priekšstatu par vācu valodas 

mācīšanu skolās, tās problēmām un problēmu novēršanu darbā ar skolēniem. Liela uzmanība tiek 

veltīta mūsdienu inovācijām vācu valodas mācību procesā. 

Kursa plāns: 

48 – lekcijas 

16 – semināri 

32 - praktiskās nodarbības 

1. Mācību metodika kā zinātne, tās mērķi, uzdevumi; metodikas palīgzinātnes. 

2. Attīstības tendences modernajā vācu valodas kā svešvalodas mācību metodikā. 

3. Didaktiskie principi svešvalodas stundās. 

4. Mācīšanās stratēģijas. 

5. Komunikatīvā vācu valodas mācīšana. 

6. Skolotāja loma modernajā svešvalodu mācību procesā. 

7. Vācu valodas kā svešvalodas iemaņas. 

8. Darbs ar tekstiem. Teksta didaktikas pamati. 

9. Lasīšanas iemaņas vācu valodā. 

10. Audiēšanas iemaņu attīstīšana vācu valodā. 

11. Rakstīšanas iemaņu attīstīšana vācu valodā. 

12. Pareizas izrunas attīstīšana vācu valodas stundās. 

13. Vārdu krājuma paplašināšanas principi. 

14. Gramatikas mācīšana. 

15. Mācību materiāli, to loma un veidi. 

16. Darbs ar video. 

17. Darbs ar attēliem. 

18. Sociālās darba formas vācu valodas stundās. 

19. Valstmācības loma vācu valodas mācību procesā. 

20. Stundu plānošana. 

21. Pārbaudes veikšana, kļūdu statistika. 

22. Alternatīvas metodes vācu valodas mācīšanas procesā. 

23. Skolēnu darbības novērtēšanas principi. 

24. Dzimtās valodas loma vācu valodas mācību procesā. 

25. Vācu valodas nodarbību mērķi un uzdevumi Latvijas skolās. 

96 

- 265 -




1. Aebli, Hans (1991): Zwölf Grundformen des Lehrens. Stuttgart: Klett, Edition. 

2. Bimmel, P.; Krumm, H.-J.; Neuner, G. (2001): Fremdsprache Deutsch. Zeitschrift für 

die Praxis des Deutschunterrichts. Heft 24: Kombinierte Fertigkeiten. Stuttgart: Klett 

Edition. 


die Praxis des Deutschunterrichts. Sondernummer: Autonomes Lernen. München: Klett 

Edition. 

4. Bischof, M.; Kessling, V.; Krechel, R. (1999): Landeskunde und Literaturdidaktik. 

Berlin: Langenscheidt. 

5. Bohn, R. (1999): Probleme der Wortschatzarbeit. Berlin: Langenscheidt. 

6. Bolton, S. (1996): Probleme der Leistungsmessung. Berlin: Langenscheidt. 

7. Dahlhaus, B. (1994): Fertigkeit Hören. Berlin: Langenscheidt. 


Fremdsprache. Berlin/München: Langenscheidt. 

9. Edelhoff, Ch. (Hrsg.) (1985): Authentische Texte im Deutschunterricht. München: Max 


10. Funk, H.; Koenig, M. (1991): Grammatik lehren und lernen. Gersthofen: Langenscheidt. 

11. Henrici, G.; Reimer, C. mit Arbeitsgruppe (Hrsg.) (1994): Einführung in die Didaktik 

des Unterrichts DaF mit Videobeispielen. Bielefeld, Jena. 



13. Kleppin, K. (1996): Fehler und Fehlerkorrektur. Berlin: Langenscheidt. 

14. Macaire, D.; Hosch, W. (1996): Bilder in der Landeskunde. Berlin: Langenscheidt. 

15. Müller, B.-D. (1994): Wortschatzarbeit und Bedeutungsvermittlung. Berlin: 

Langenscheidt. 



17. Paaß, D.; Murchel, C.; Neuenburg, U. Rogowski, D. (1993): Lesen, Hören, Schreiben. 

Ismaning: Max Hueber Verlag. 

18. Rampillon, U. (1996): Lerntechniken im Fremdsprachenunterricht. München: Max 


19. Schwerdtfeger, I. (1985): Sozialformen im Fremdsprachenunterricht. München: Goethe- 

Institut. 

20. Schwerdtfeger, I. (1998): Gruppenarbeit und innere Differenzierung. Berlin: 


21. Westhoff, G. J. (1987): Didaktik des Leseverstehens. München: Max Hueber Verlag. 

22. Westhoff, G. J. (1997): Fertigkeit Lesen. FSE 17. Berlin / München / Wien / Zürich / 

New York: Langenscheidt. 




2. Duszenko, M. (1994): Lehrwerkanalyse. München: Goethe-Institut. 

3. Falschlehner, G. (1997): Vom Abenteuer des Lesens. Salzburg / Wien: Residenz 

Verlag. 

4. Häusermann, U.; Piepho, H.-E. (1996): Aufgaben Handbuch. Deutsch als 

Fremdsprache. Abriss einer Aufgaben- und Übungstypologie. München: Iudicium 

Verlag. 

5. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Heidelberg/New Jork: Springer 

Verlag. 

6. Krumm, H.-J.; Neuner, G.; Piepho, H.-E. (Hrsg.) (1990): Fremdsprache Deutsch. 

- 266 -

Zeitschrift für die Praxis des Deutschunterrichts. Heft 2: Arbeit mit Texten. 

München: Klett Edition. 

7. Müller, M.; Wertenschlag, L.; Wolf, J. (Hrsg.) (1993): Autonomes und 

partnerschaftliches Lernen. Modelle und Beispiele aus dem 

Fremdsprachenunterricht. Berlin: Langenscheidt. 

8. Röhr, G. (1993): Erschließen aus dem Kontext. Lehren, Lernen, Trainieren. 

Berlin/München/Wien/Zürich/New York: Langenscheidt. 

9. Rösler, D. (1992): Lernerbezug und Lehrmaterialien. Heidelberg: Julius Groos 

Verlag. 

10. Scharb, A. O. (1976): 160+40 Stichworte zum Unterricht. Verlag Ferdinand Kamp 

Bochum. 

11. Solmecke, G. (1993): Texte hören, lesen und verstehen. Berlin: Langenscheidt. 

INTERNET resursi: http://www.uv.es/anglogermanica/2002-1/willkop.htm 

MULTIMEDIJU resursi: 

1. Beile, Werner und Alice: Modelle für den audiolingualen Unterricht 2. 

2 Compactkassetten. Bonn: Inter Nationes, 1987. Audio-Cassette A1: M47 KCB 15, 

Audio- Cassetten A2 M47 KCB 15 

2. Videokassette: Unterrichtsbeobachtung und Lehrverhalten. ISBN 3-468-49634-6, 

Sequenzen 1-10. Universität Kassel. Langenscheidt/ Goethe-Institut. Inter Nationes. 

3. Videokassette: Video im Deutschunterricht. Fernstudieneinheit13. Videsequenzen. ISBN 

–3-468-49665-6. Langenscheidt/Goethe-Institut. 


1. Deutscher Akademischer Austauschdienst (Hrsg.): Info DaF. München: Iudicium 

Verlag. 

2. Wierlacher, A. mit der Arbeitsgruppe (Hrsg.): Jahrbuch Deutsch als Fremdsprache. 

München: Iudicium Verlag. 

3. Šmite, A. (red.): Skolotājs. Pieredze, teorija, prakse. Rīga: RaKa. 




Methodology of teaching German 


Piezīmes: 

- 267 -

Kursa nosaukums Vācu valodas mācību metodikas pamati 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 st. 




Maģ. ped. Jeļena Ķipure, Vācu filoloģijas katedra, lektore 

Maģ. folol. Valentīna Taļerko, Vācu filoloģijas katedra, lektore 


Bakalaura studiju programma „Filoloģija“ 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs“ studentiem. Kursa gaitā 

tiek apskatīti vācu valodas mācību metodikas teorētiskie pamati, kā arī to praktiskā pielietošana vācu 

valodas stundās, kas dod studentiem priekšstatu par vācu valodas mācīšanu skolās, tās problēmām un 

problēmu novēršanu darbā ar skolēniem. 

Kursa plāns: 



8 - praktiskās nodarbības 

1. Mācību metodika kā zinātne, tās mērķi, uzdevumi; metodikas palīgzinātnes. 

2. Attīstības tendences modernajā vācu valodas kā svešvalodas mācību metodikā. 

3. Didaktiskie principi svešvalodas stundās. 

4. Mācīšanās stratēģijas. 

5. Komunikatīvā vācu valodas mācīšana. 

6. Svešvalodu skolotāja loma modernajā svešvalodu mācību procesā. 

7. Vācu valodas kā svešvalodas prasmes. 

8. Darbs ar tekstiem. Teksta didaktikas pamati. 

9. Lasīšanas prasmes attīstīšana vācu valodā. 

10. Audiēšanas prasmes attīstīšana vācu valodā. 

11. Rakstīšanas prasmes attīstīšana vācu valodā. 

12. Gramatikas mācīšana. 

13. Runas prasmes attīstīšana vācu valodā. 

14. Darbs ar video. 

15. Darbs ar attēliem. 


Dif. ieskaite 


1. Aebli, Hans (1991): Zwölf Grundformen des Lehrens. Stuttgart: Klett, Edition. 

2. Bimmel, P.; Krumm, H.-J.; Neuner, G. (2001): Fremdsprache Deutsch. Zeitschrift für die Praxis des 

Deutschunterrichts. Heft 24: Kombinierte Fertigkeiten. Stuttgart: Klett Edition. 

3. Dahlhaus, B. (1994): Fertigkeit Hören. Berlin: Langenscheidt. 

4. Doye, P. (1988): Typologie der Testaufgaben für den Unterricht Deutsch als Fremdsprache. 

Berlin/München: Langenscheidt. 

5. Edelhoff, Ch. (Hrsg.) (1985): Authentische Texte im Deutschunterricht. München: Max Hueber 

Verlag. 

6. Funk, H.; Koenig, M. (1991): Grammatik lehren und lernen. Gersthofen: Langenscheidt. 

7. Henrici, G.; Reimer, C. mit Arbeitsgruppe (Hrsg.) (1994): Einführung in die Didaktik des Unterrichts 

DaF mit Videobeispielen. Bielefeld, Jena. 

- 268 -

8. Heyd, G. (1991): Deutsch lehren. Grundwissen für den Unterricht in Deutsch als Fremdsprache. 

Frankfurt am Main: Verlag Moritz Diesterweg. 

9. Macaire, D.; Hosch, W. (1996): Bilder in der Landeskunde. Berlin: Langenscheidt. 



11. Paaß, D.; Murchel, C.; Neuenburg, U. Rogowski, D. (1993): Lesen, Hören, Schreiben. Ismaning: Max 


12. Rampillon, U. (1996): Lerntechniken im Fremdsprachenunterricht. München: Max Hueber Verlag. 

13. Seifert, J. (2001): Visualisieren, Präsentieren, Moderieren. Offenbach: GABAL Verlag. 

14. Thun, F. (2003): Miteinander reden 1. Störungen und Klärungen. Reinbek bei Hamburg: Rowohlt 

Taschenbuch Verlag. 

15. Thun, F. (2003): Miteinander reden 2. Stile, Werte und Persönlichkeitsentwicklung. Reinbek bei 

Hamburg: Rowohlt Taschenbuch Verlag. 

16. Thun, F. (2003): Miteinander reden 3. Das „innere Team“ und situationsgerechte Kommunikation. 

Reinbek bei Hamburg: Rowohlt Taschenbuch Verlag. 

17. Westhoff, G. J. (1987): Didaktik des Leseverstehens. München: Max Hueber Verlag. 

18. Westhoff, G. J. (1997): Fertigkeit Lesen. FSE 17. Berlin / München / Wien / Zürich / New York: 



1. Bausch, K.-R.; Christ, H.; Hüllen, W. (1991): Handbuch Fremdsprachenunterricht. Tübingen: 

A.Francke Verlag. 


3. Falschlehner, G. (1997): Vom Abenteuer des Lesens. Salzburg / Wien: Residenz Verlag. 

4. Häusermann, U.; Piepho, H.-E. (1996): Aufgaben Handbuch. Deutsch als Fremdsprache. Abriss 

einer Aufgaben- und Übungstypologie. München: Iudicium Verlag. 

5. Krumm, H.-J.; Neuner, G.; Piepho, H.-E. (Hrsg.) (1990): Fremdsprache Deutsch. Zeitschrift für 

die Praxis des Deutschunterrichts. Heft 2: Arbeit mit Texten. München: Klett Edition. 



7. Scharb, A. O. (1976): 160+40 Stichworte zum Unterricht. Verlag Ferdinand Kamp Bochum. 


INTERNET resursi: http://www.uv.es/anglogermanica/2002-1/willkop.htm 


1) Beile, Werner und Alice: Modelle für den audiolingualen Unterricht 2. 

2 Compactkassetten. Bonn: Inter Nationes, 1987. Audio-Cassette A1: M47 KCB 15, Audio- 

Cassetten A2 M47 KCB 15 

2) Videokassette: Video im Deutschunterricht. Fernstudieneinheit13. Videsequenzen. ISBN –3-468- 

49665-6. Langenscheidt/Goethe-Institut. 


1. Deutscher Akademischer Austauschdienst (Hrsg.): Info DaF. München: Iudicium Verlag. 

2. Wierlacher, A. mit der Arbeitsgruppe (Hrsg.): Jahrbuch Deutsch als Fremdsprache. München: 

Iudicium Verlag. 



Profesionālo studiju programma „Vidējās izglītības skolotājs“ B daļa 


The Principles of Methodics of Teaching German 


The course is designed for students of professional study programme „Secondary school teacher“. During 

the course the basic theoretical principles of teaching German and their practical use at the German 

language lessons as well are discussed. The teaching and learning process of German at schools, its 

problems and the ways to solve them are analysed. 

Piezīmes: 

- 269 -

Kursa nosaukums Vācu valodas mācību metodika pamatskolā 




semestrī) 

32 st. 







Vācu valodas mācību metodikas pamati (profesionālo studiju programma „Videjās izglītības 

skolotājs“, B daļa) 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs“ studentiem. 

Kursa gaitā tiek aplūkota vācu valodas mācību situācija pamatskolas posmā. Tiek teorētiski 

analizētas vācu valodas prasmju attīstības pamatprincipi un aprobētas to praktiskās pielietošanas 

iespējas, ievērojot pamatskolas vācu valodas mācību procesa organizēšanas vadlīnijas. 

Kursa plāns: 



8 – praktiskās nodarbības 

1. Vācu valodas mācību procesa mērķi un uzdevumi Latvijas skolās. 

2. Svešvalodas Pamatizglītības standarta (2002) analīze. 

3. Vācu valodas apguves vadlīnijas pamatskolas posmā. 

4. Mācību materiāli, to loma un veidi. 

5. Vācu valodas prasmju attīstīšana pamatskolas posmā. 

6. Mācīšanās stratēģijas un mācīšanās prasmju veicināšana. 

7. Pareizas izrunas attīstīšana vācu valodas stundās. 

8. Vārdu krājuma paplašināšanas principi. 

9. Mācību darba organizēšanas formas vācu valodas stundās. 

10. Valstmācības loma vācu valodas mācību procesā. 


12. Pārbaudes veikšana, kļūdu statistika. 

13. Skolēnu darbības novērtēšanas principi. 

14. Spēles vācu valodas mācību procesā (spēļu klasifikācija, izmantošanas iespejas). 

15. Dzimtās valodas loma vācu valodas mācību procesā. 


Dif. ieskaite 


1. Bischof, M.; Kessling, V.; Krechel, R. (1999): Landeskunde und Literaturdidaktik. Berlin: 




4. Gugel, G. (2000): Methoden-Manual I: Neues lernen. Weinheim/Basel: Beltz Verlag. 

- 270 -

5. Gugel, G. (2003): Methoden-Manual II: Neues lernen. Weinheim/Basel: Beltz Verlag. 

6. Kleppin, K. (1996): Fehler und Fehlerkorrektur. Berlin: Langenscheidt. 

7. Müller, B.-D. (1994): Wortschatzarbeit und Bedeutungsvermittlung. Berlin: Langenscheidt. 

8. Rampillon, U. (1996): Lerntechniken im Fremdsprachenunterricht. München: Max Hueber 

Verlag. 

9. Schocker v. Ditfurt, M. (2002): Unterricht verstehen. Erfahrungswissen reflektieren und den 

eigenen Unterricht weiterentwickeln. München: Goethe-Institut. 

10. Schwerdtfeger, I. (1985): Sozialformen im Fremdsprachenunterricht. München: Goethe-Institut. 

11. Schwerdtfeger, I. (1998): Gruppenarbeit und innere Differenzierung. Berlin: Langenscheidt. 


1. Burkeviča, O.; Grigule, L.; Holms, L.; Laursena, H. P.; Liepiņš, P.; Linuža, D.; Hitreviča, A.; 

Papule, E.; Pāvula, I.; Naua, N.; Vanaga, I. (2001). Mūsdienu metodikas rokasgrāmata 

skolotājiem. LVAVP. Rīga: N.I.M.S. 


3. Eiropas komisija. Akadēmisko programmu aģentūra. (1998). Baltā grāmata par izglītību un 

apmācību. Mācīšana un mācīšanās – ceļš uz izglītotu sabiedrību. Rīga: Lielvārds. 


5. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Heidelberg/New Jork: Springer Verlag. 

6. Kaltigina, M. (1998). Tiem, kas māca svešvalodas. Rīga: Vārti. 

7. Miltoviča, S. (2001). Integrētās mācības – izziņas interešu un pašapziņas veidošanai. // Skolotājs 

5/2001, 33.-35.lpp. 

8. Müller, M.; Wertenschlag, L.; Wolf, J. (Hrsg.) (1993): Autonomes und partnerschaftliches 

Lernen. Modelle und Beispiele aus dem Fremdsprachenunterricht. Berlin: Langenscheidt. 

9. Pogoda, G.M. (2000). Kreativ schreiben von der Idee zum Text. Landsberg am Lech: mvgverlag. 

10. Rubana, I.M. (2004). Mācīties darot. Rīga: RāKa. 



12. Rösler, D. (1992): Lernerbezug und Lehrmaterialien. Heidelberg: Julius Groos Verlag. 


1. http://www.uv.es/anglogermanica/2002-1/willkop.htm 

2. Izglītības attīstības koncepcija 2002.-2005.gadam. // http://www.politika.lv (Janvāris, 2007). 


1. Videokassette: Unterrichtsbeobachtung und Lehrverhalten. ISBN 3-468-49634-6, Sequenzen 1- 

10. Universität Kassel. Langenscheidt/ Goethe-Institut. Inter Nationes. 


1. Deutscher Akademischer Austauschdienst (Hrsg.): Info DaF. München: Iudicium 

Verlag. 







Methodics of teaching German in the primary school 


The course is designed for students of professional study programme „Secondary school teacher“. During 

the course the German teaching and learning situation in the primary school is discussed. The main 

principles of the development of German language knowledge and skills are analysed theoretically and the 

possibilities of their practical use are approbated, too, considering the guidelines of organization of 

German teaching and learning process in the primary school. 

Piezīmes: 

- 271 -

Kursa nosaukums Vācu valodas mācību metodika vidusskolā 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 st. 







Vācu valodas mācību metodikas pamati (profesionālo studiju programma „Videjās izglītības 


Vācu valodas mācību metodika pamatskolā (profesionālo studiju programma „Videjās 

izglītības skolotājs“, B daļa) 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs“ studentiem. 

Kursa gaitā tiek aplūkota vācu valodas mācību situācija vidusskolas posmā. Tiek teorētiski 

analizētas vācu valodas prasmju attīstības pamatprincipi un aprobētas to praktiskās pielietošanas 

iespējas, ievērojot vidusskolas vācu valodas mācību procesa organizēšanas vadlīnijas. Liela 

uzmanība tiek veltīta mūsdienu inovācijām vācu valodas mācību procesā. 

Kursa plāns: 



8 – praktiskās nodarbības 

1. Vācu valodas mācību procesa mērķi un uzdevumi vidusskolas posmā. 

2. “Eiropas valodu portfelis pieaugušajiem” (2006). 

3. Mācību darba organizēšanas principi vidusskolas posmā. 

4. Vācu valodas mācību procesa individualizācija. 

5. Vācu valodas mācīšanās veidu un mācību formu daudzveidība vidusskolas posmā. 

6. Autonomās mācības vācu valodas apguvē. 

7. Vācu valodas prasmju attīstīšana vidusskolas posmā. 

8. Mācību vielas īpatnības vidusskolas posmā, tās avoti. 

9. Vācu valodas kā svešvalodas mācību grāmatu analīze vidusskolas mācību procesā. 


11. Skolēnu vispārīgo un valodas zināšanu integrēšanas iespējas. 

12. Skolēnu valodas mācību sasniegumu pārbaudes iespējas. 

13. Skolēnu darbības novērtēšanas iespējas un problemātika. 

14. Alternatīvas metodes vācu valodas mācību procesā. 


Eksāmens 


1. Aufderstraße, H.; Müller, J.; Storz, Th. (2007): Delfin. Lehrwerk für DaF. Ismaning: 

Max Hueber Verlag. 

- 272 -

2. Alijevs, R. (1999). Vidusskolēnu jaunrade mācībās. Rīga: RaKa. 


die Praxis des Deutschunterrichts. Sondernummer: Autonomes Lernen. München: Klett 

Edition. 

4. Badegruber, B. (2002). Neue Ideen zum offenen Lernen. Berlin: Cornelsen. 

5. Bogdzeviča, L.; Keiša, D.; Kulačkovska, A.; Nogotkova, A. (2000). Deutsch – meine 

Wahl 2. Rīga: RaKa. 




Fremdsprache. Berlin/München: Langenscheidt. 

9. Eiropas valodu portfelis pieaugušajiem (2006). Rīga: Valodu mācību centrs. 

10. Gugel, G. (2000): Methoden-Manual I: Neues lernen. Weinheim/Basel: Beltz Verlag. 

11. Gugel, G. (2003): Methoden-Manual II: Neues lernen. Weinheim/Basel: Beltz Verlag. 

12. Henrici, G.; Reimer, C. mit Arbeitsgruppe (Hrsg.) (1994): Einführung in die Didaktik 

des Unterrichts DaF mit Videobeispielen. Bielefeld, Jena. 

13. Müller, B.-D. (1994): Wortschatzarbeit und Bedeutungsvermittlung. Berlin: 




15. Schocker v. Ditfurt, M. (2002): Unterricht verstehen. Erfahrungswissen reflektieren und 

den eigenen Unterricht weiterentwickeln. München: Goethe-Institut. 

16. Schwerdtfeger, I. (1998): Gruppenarbeit und innere Differenzierung. Berlin: 


17. Thal, J.; Ebert, U. (2001). Methodenvielfalt im Unterricht. Berlin: Luchterhand Verlag. 




2. Čehlova, Z.; Grinpauks, Z. (2003). Skolēnu integratīvo prasmju veidošanās. Rīga: RaKa. 


4. Häusermann, U.; Piepho, H.-E. (1996): Aufgaben Handbuch. Deutsch als Fremdsprache. 

Abriss einer Aufgaben- und Übungstypologie. München: Iudicium Verlag. 

5. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Heidelberg/New Jork: Springer Verlag. 

6. Laiveniece, D. (2003). Valodas mācības pusaudzim. Rīga: RaKa. 

7. Maslo, E. (2006). Skolēnu, skolotāju, studentu un docētāju spēju pilnveide savas mācīšanās 

izpētes procesā. // Maslo, I. (red.). No zināšanām uz kompetentu darbību. Rīga: LU 

Akadēmiskais apgāds, 57.-63.lpp. 

8. Miltoviča, S. (2001). Integrētās mācības – izziņas interešu un pašapziņas veidošanai. // 

Skolotājs 5/2001, 33.-35.lpp. 

9. Müller, M.; Wertenschlag, L.; Wolf, J. (Hrsg.) (1993): Autonomes und partnerschaftliches 

Lernen. Modelle und Beispiele aus dem Fremdsprachenunterricht. Berlin: Langenscheidt. 



12. Tiļļa, I. (2004). Pusaudžu sociālkultūras kompetences veidošanās otrās svešvalodas mācību 

procesā. Promocijas darbs. Rīga: Latvijas Universitāte. 


1. http://www.uv.es/anglogermanica/2002-1/willkop.htm 

2. Izglītības attīstības koncepcija 2002.-2005.gadam. // http://www.politika.lv (Janvāris, 2007). 

3. Tiefenbacher, E. (2005). (Globales) Lernen im 21. Jahrhundert. In: 

http://doku.cac.at/globaleslernenpolitischebildung.pdf (Januar, 2005). 

4. Willkop, E.-M. (2003). Fort- oder Rückschritte? Entwicklungen in der Didaktik des 

Deutschen als Fremdsprache. In: http://www.uv.es/anglogermanica-2002-1-willkopp.htm 

(22.01.2006). 

- 273 -


Videokassette: Unterrichtsbeobachtung und Lehrverhalten. ISBN 3-468-49634-6, 

Sequenzen 1-10. Universität Kassel. Langenscheidt/ Goethe-Institut. Inter Nationes. 


1. Delaffre, J. (Hrsg.): Mit Sprache. Das Magazin für Fremdsprachen in der 

Erwachsenenbildung. Berlin: Cornelsen Verlag. 

2. Deutscher Akademischer Austauschdienst (Hrsg.): Info DaF. München: Iudicium Verlag. 







Methodics of teaching German in the secondary school 


The course is designed for students of professional study programme „Secondary school 

teacher“. During the course the German teaching and learning situation in the secondary school 

is discussed. The main principles of the development of German language knowledge and skills 

are analysed theoretically and the possibilities of their practical use are approbated, too, 

considering the guidelines of organization of German teaching and learning process in the 

secondary school. The modern innovations of the teaching and learning German are especially 

emphasized. 

Piezīmes: 

- 274 -

Kursa nosaukums Vācu sarunvalodas praktikums 









Mg. philol.Valentīna Taļerko, Vācu filoloģijas katedra, lektore 


Funkcionālā komunikācija (Bak. st. programma „Filoloģija“, A daļa) 



studentiem. Kursa gaitā tiek attīstīta studentu vācu valodas lingvistiskā un pragmatiskā 

kompetence. Balstoties uz skolas mācību grāmatu vielas analīzi, studentiem tiek piedāvāti 

autentiskie dažādu veidu teksti lasīšanai un klausīšanai, kā arī filmas par mūsdienu aktuālām 

problēmām. Līdz ar to tiek paplašināts studējošo vārdu krājums, papildinātas un nostiprinātas 

leksiskās un gramatiskās konstrukcijas, attīstītas monoloģiskās un dialoģiskās runas formas, kā 

arī skolas mācību procesā nepieciešamās profesionālās un komunikatīvās iemaņas. 

Kursa plāns: 

64 st. – praktiskās nodarbības 

1. Mūsdienu mācību grāmatu vācu valodā analīze (struktūra, tematika, pieejas, mācību 

viela). 

2. Bērnu grāmatu vācu valodā problemātika. 

3. Jauniešu grāmatu vācu valodā problemātika. 

4. Vācieši citu tautu skatījumā. 

5. Bērnu un jauniešu dzīves atspoguļojums. 

6. Pasaules un Vācijas aktualitātes. 

7. Pasaules un Vācijas personības. 

8. Pasaules attīstības tendences. 

9. Mūsdienu globālās problēmas. 

10. Cilvēku attiecības. 




1. Baldiņš, A.; Kanča, K. (1994): Leseerlebnis 1. Deutschland. Rīga: Zvaigzne. 


3. Busch, W. (1995): Sämtliche Bilderbogen in einem Band. Zürich: Edition Olms. 

4. Das Lesebuch (2001): 11 starke Schulgeschichten. München: ars Edition. 

5. Härtling, P. (1991): Oma. Weinheim / Basel: Beltz Verlag. 

6. Heutig, H. (Hrsg.) (1998): Deutschland in kleinen Geschichten. München: Deutscher 


7. Jelde, E. (Hrsg.) (1956): Märchen der Welt. München: Droemer Knauer. 

- 275 -

8. Reger, H. (1996): Kinderlyrik in der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

9. Tabbert, R. (1990): Kinderbuchanalysen. Autoren – Themen – Gattungen. Jugend und 

Medien. Frankfurt am Main: dipa – Verlag. 

10. Tabbert, R. (1990): Kinderbuchanalysen II Wirkung – kultureller Kontext – Unterricht. 

Frankfurt am Main: dipa – Verlag. 

11. Sahr, M. (1994): 5x Kinderbücher im Unterricht. Möglichkeiten im Umgang mit 

Kinderliteratur in der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

12. Schlepp - Pellny, S. (erarb.) (2000): Rolltreppe abwärts. Ein Leseprojekt zu dem 

gleichnamigen Roman von H. - G. Noack. Berlin: Cornelsen Verlag. 

13. (1994): Deutsche Erzähler des 20. Jahrhunderts. Zürich: Manese Verlag. 

14. (1997): 50 deutsche Kurzgeschichten der Gegenwart. Stuttgart: Philipp Reclam jun. 


1. Johansen, H. (1996): Die Geschichte von der kleinen Gans, die nicht schnell genug war. 

Ravensburg: Taschenbuchverlag. 

2. Kästner, E. (1991): Das doppelte Lottchen. Hamburg: Cecilie Dressler Verlag. 

3. Mattenklott, G. (1994): Zauberkreide. Kinderliteratur seit 1945. Frankfurt am Main: 

Fischer Taschenbuch Verlag. 

4. Muschg, H. (1986): Bruder Bär und Schwester Bär. München: Deutscher Taschenbuch 

Verlag. 

5. Schlepp - Pellny, S. (erarb.) (2000): Verstandtkrokodile. Ein Leseprojekt zu dem 

Gleichnamigen Roman von Max von der Grün. Berlin: Cornelsen Verlag. 

Mediju resursi: 

Audio Kasseten: 

1. Hörtest: Kästner, E. (2000): Das doppelte Lottchen. Hamburg: Polygram 

Klassik. 

2. Hörspiel: Ende, M. (1973): Jim Knopf und Lukas der Lokomotivführer. 

Hamburg: Phonogram. 


1. Žurnāli „Der Spiegel“ 

2. Žurnāli „Focus“ 

3. Žurnāli „Juma“ 

4. Žurnāli „GEO“ 




Practical training in conversational German 


Piezīmes: 

- 276 -

Kursa nosaukums Vācu sarunvalodas praktikums 











Funkcionālā komunikācija (Bak. st. programma „Filoloģija“, A daļa) 



studentiem. Kursa gaitā tiek attīstīta studentu vācu valodas lingvistiskā un pragmatiskā 

kompetence. Balstoties uz skolas mācību grāmatu vielas analīzi, studentiem tiek piedāvāti 

autentiskie dažādu veidu teksti lasīšanai un klausīšanai, kā arī filmas par mūsdienu aktuālām 

problēmām. Līdz ar to tiek paplašināts studējošo vārdu krājums, papildinātas un nostiprinātas 

leksiskās un gramatiskās konstrukcijas, attīstītas monoloģiskās un dialoģiskās runas formas, kā 

arī skolas mācību procesā nepieciešamās profesionālās un komunikatīvās iemaņas. 

Kursa plāns: 

96 st. – praktiskās nodarbības 

1. Mūsdienu mācību grāmatu vācu valodā analīze (struktūra, tematika, pieejas, mācību 

viela). 

2. Bērnu grāmatu vācu valodā problemātika. 

3. Jauniešu grāmatu vācu valodā problemātika. 

4. Vācieši citu tautu skatījumā. 

5. Bērnu un jauniešu dzīves atspoguļojums. 

6. Pasaules un Vācijas aktualitātes. 

7. Pasaules un Vācijas personības. 

8. Pasaules attīstības tendences. 

9. Mūsdienu globālās problēmas. 

10. Cilvēku attiecības. 






3. Busch, W. (1995): Sämtliche Bilderbogen in einem Band. Zürich: Edition Olms. 

4. Das Lesebuch (2001): 11 starke Schulgeschichten. München: ars Edition. 

5. Härtling, P. (1991): Oma. Weinheim / Basel: Beltz Verlag. 

6. Heutig, H. (Hrsg.) (1998): Deutschland in kleinen Geschichten. München: Deutscher 


- 277 -

7. Jelde, E. (Hrsg.) (1956): Märchen der Welt. München: Droemer Knauer. 

8. Reger, H. (1996): Kinderlyrik in der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

9. Tabbert, R. (1990): Kinderbuchanalysen. Autoren – Themen – Gattungen. Jugend und 

Medien. Frankfurt am Main: dipa – Verlag. 

10. Tabbert, R. (1990): Kinderbuchanalysen II Wirkung – kultureller Kontext – Unterricht. 

Frankfurt am Main: dipa – Verlag. 

11. Sahr, M. (1994): 5x Kinderbücher im Unterricht. Möglichkeiten im Umgang mit 

Kinderliteratur in der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

12. Schlepp - Pellny, S. (erarb.) (2000): Rolltreppe abwärts. Ein Leseprojekt zu dem 

gleichnamigen Roman von H. - G. Noack. Berlin: Cornelsen Verlag. 

13. (1994): Deutsche Erzähler des 20. Jahrhunderts. Zürich: Manese Verlag. 

14. (1997): 50 deutsche Kurzgeschichten der Gegenwart. Stuttgart: Philipp Reclam jun. 


1. Johansen, H. (1996): Die Geschichte von der kleinen Gans, die nicht schnell genug war. 

Ravensburg: Taschenbuchverlag. 

2. Kästner, E. (1991): Das doppelte Lottchen. Hamburg: Cecilie Dressler Verlag. 

3. Mattenklott, G. (1994): Zauberkreide. Kinderliteratur seit 1945. Frankfurt am Main: 

Fischer Taschenbuch Verlag. 

4. Muschg, H. (1986): Bruder Bär und Schwester Bär. München: Deutscher Taschenbuch 

Verlag. 

5. Schlepp - Pellny, S. (erarb.) (2000): Verstandtkrokodile. Ein Leseprojekt zu dem 

Gleichnamigen Roman von Max von der Grün. Berlin: Cornelsen Verlag. 

Mediju resursi: 

Audio Kasseten: 

3. Hörtest: Kästner, E. (2000): Das doppelte Lottchen. Hamburg: Polygram 

Klassik. 

4. Hörspiel: Ende, M. (1973): Jim Knopf und Lukas der Lokomotivführer. 

Hamburg: Phonogram. 


5. Žurnāli „Der Spiegel“ 

6. Žurnāli „Focus“ 

7. Žurnāli „Juma“ 

8. Žurnāli „GEO“ 




Practical training in conversational German 


Piezīmes: 

- 278 -





semestrī) 





V.Šķesters, Vācu filoloģijas katedra, asociētais profesors 


Vācu valodas mācību metodika dažādos 

vecumposmos 


32 

1. Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības veicināšana (Profesionālā studiju programma 

„Vidējās izglītības skolotājs“, A daļa) 

2. Vācu valodas mācību metodika (Profesionālā studiju programma „Vidējās izglītības 




studentiem. Kursa gaitā īpašs uzsvars tiek likts uz svešvalodu mācību metodikas īpatnībām ar 

dažādu vecumposmu skolēniem, kā arī uz īpatnībām vācu valodas mācīšanā atkarībā no vācu 

valodas apgūšanas līmeņa (piemēram, kā pirmā, otrā vai trešā svešvaloda). Liela uzmanība tiek 

veltīta dažādu pieeju izmantošanai vācu valodas kā svešvalodas mācību procesā. 

Kursa plāns: 



1. Vācu valodas mācību situācijas analīze sākumskolā, pamatskolā, vidusskolā. 

Mācību procesa mērķi un īpatnības. 

Mācību vielas īpatnības. 

Metožu izvēles specifika atkarībā no skolēnu vecumposma. 

2. Vācu valodas mācīšana sākumskolā. 

3. Vācu valodas mācīšana pamatskolā. 

4. Vācu valodas mācīšana vidusskolā. 

5. Aktuālāko mācību pieeju izmantošana dažādos vecumposmos: 

Kommunikatīvā vācu valodas mācīšana. 

Uz pieredzi balstīts vācu valodas mācību process. 

Uz darbību orientēts vācu valodas mācību process. 

Uz projektiem orientēta vācu valodas mācīšana. 

Radošā pieeja. 

Kontrastīvā pieeja. 

Kopveseluma pieeja. 

6. Vācu valodas kā otrās svešvalodas apgūšanas procesa īpatnības, mācību metodikas principi. 




1. Apeltauer, E. (Hrsg.) (1987): Gesteuerter Zweitspracherwerb. Voraussetzungen und 

Konsequenzen für den Unterricht. München: Max Hueber Verlag. 

2. Bausch, K.; Christ, H.; Hüllen, W. (1991): Handbuch Fremdsprachenunterricht. Tübingen: 

A. Franke Verlag. 

- 279 -

3. Behme, H. (1992): Miteinander reden lernen. 4. Aufl. München: Iudicium Verlag. 

4. Helbig, G.; Götze, L.; Henrici, G.; Krum H.-J. (Hrsg.) (2001): Deutsch als Fremdsprache. 

Ein internationales Handbuch. 1. Halbband. Berlin / New York: Walter de Gruyter Verlag. 

5. Helbig, G.; Götze, L.; Henrici, G.; Krum H.-J. (Hrsg.) (2001): Deutsch als Fremdsprache. 

Ein internationales Handbuch. 2. Halbband. Berlin / New York: Walter de Gruyter Verlag. 

6. Kabisch, E.-M. (1995): Standorte. Umgang mit Texten im DU der Oberstufe. Stuttgart / 

Düsseldorf / Berlin / Leipzig: Ernst Klett Schulbuchverlag. 

7. Kast, B. (1985): Jugendliteratur im kommunikativen Deutschunterricht. Berlin / München: 


8. Knobloch, J.; Dahrendorf, M. (Hrsg.) (1999): Offener Unterricht mit Kinder- und 

Jugendliteratur. Grundlagen, Praxisberichte, Materialien. Hohengehren: Schneider Verlag. 

9. Meyer, H. (1994): Unterrichtsmethoden. I. Theorieband. 6. Auflage. Frankfurt am Main: 

Cornelsen Verlag Scriptor. 

10. Michael, S. (1998): Leseförderung durch Kinderliteratur. Märchen, Bilder- und 

Kinderbücher im Unterricht der Grundschule. Hohengehren: Schneider Verlag. 

11. Pogoda, G.M. (2000): Kreativ schreiben von der Idee zum Text. Landsberg am Lech: mvg- 

Verlag. 


13. Scherling, Th.; Schuckall, H.-F. (1996): Mit Bildern lernen. Berlin / München / Wien: 


14. Sybelle, B. (1996): Probleme der Leistungsmessung. Berlin: Langenscheidt Verlag. 

15. Wicke, R.E. (1993): Aktive Schüler lernen besser. 


1. Beisbart, O.; Eisenbeiß, U.; Koß, G.; Marenbach, D. (1993): Leseförderung und 

Leseerziehung. Theorie und Praxis des Umgangs mit Büchern für junge Leser. Donauwörth: 

Verlag Ludvig Auer. 

2. Eichheim, H. (2001): Der Originaltext als Ausgangspunkt von Lernmaterial für Anfänger. 

XIII Internationale Deutschlehrertagung, 2001. In: http:www-idt.- 2001.ch. 

3. Henrici, G. (1986): Studienbuch: Grundlagen für den Unterricht im Fach Deutsch als 

Fremd- und Zweitsprache. Padeborn / München / Wien / Zürich: Ferdinand Schöningh. 

4. Hetzig, W.; Schuster, M. (1998): Lernen zu lernen. Berlin / Heidelberg / New York: 

Springer Verlag. 

5. Sölch, H. (1985): Landeskunde mit der Zeitung. München: Goethe-Institut. 

6. Stalb, H. (1991): Deutsch für Studenten. Text- und Übungsbuch. Ismaning, München: 

Verlag für Deutsch. 

7. Stocker, K. (Hrsg.) (1987): Taschenlexikon der Literatur- und Sprachdidaktik. Frankfurt am 

Main: Scriptor Verlag. 


1. Deutscher Akademischer Austauschdienst (Hrsg.): Info DaF. München: iudicium Verlag. 



München: iudicium Verlag. 




Methodology of teaching German to learners of different age groups 


Piezīmes: 

- 280 -








Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un 

projektu vācu valodā izstrāde un vadība 


metodoloģija 


Dr. paed. Jāzeps Šķesters, Rēzeknes Augstskola, Svešvalodu katedra, asoc.profesors 



Zinātnisko darbu tehnoloģija (Bak. st. programma „Filoloģija“, A daļa) 


Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs“. 

Kursa gaitā tiek aplūkotas skolēnu patstāvīgās izziņas darbības un pētniecisko iemaņu 

veicināšanas iespējas modernajā vācu valodas mācību procesā. Īpašs uzsvars tiek likts uz 

pētījumu īstenošanas un rezultātu prezentēšanas formām kā arī uz konkretām zinātniskipētniecisko 

darbu un projektu idejām vācu valodas mācību procesa ietvaros. 

Kursa plāns: 



1. Skolēnu patstāvīgās izziņas darbības būtība, mērķi, funkcijas, veidi. 

2. Pētniecisko iemaņu veicināšanas aktualitāte. 

3. Pētnieciskā darba metodes. 

4. Pētnieciskā darba pamatprincipi (plānošana, zinātniskās literatūras avoti, zinātniskā 

materiāla atlase, zinātniskā materiāla strukturēšana u.c.). 

5. Zinātniski-pētnieciskā darba izstrādes principi (darba struktūra, stils, noformēšana u.c.) 

6. Zinātniski-pētnieciskās darbības / projektu realizēšanas iespējas mūsdienu vācu valodas 

mācību procesā. 

7. Projektu veidi (projektu vadība, miniprojekts, interdisciplinārie projekti). 

8. Projektu kritēriji. 

9. Projektu prezentācijas formas. 

10. Projektu izvērtēšana un novērtēšana. 

11. Skolēna un skolotāja loma zinātniski-pētnieciskā darba izstrādē / projektā. 




1. Eiropas Komisija un Akadēmisko programmu agentūra (1996): Baltā grāmata. Mācīšana 

un mācīšanās – ceļš uz izglītību. Rīga: Lielvārds. 

2. Liepiņa, I. (2001): Vai projekts var palīdzēt mācīties? // „Skolotājs“ 5 / 2001, 74.-77. 

lpp. 

- 281 -

3. Meyer, H. (1994): Unterrichtsmethoden I: Theorieband. Berlin: Cornelsen Verlag. 

4. Ose, I. (2000): Skolēnu zinātniskās pētniecības darbi. // „Skolotājs” 2 (20) / 2000, 102- 

104. lpp. 

5. Pospiech, U. (2000): Wissenschaftlich schreiben in der Germanistik. Essen: Zentrale 

Vervielfältigung der Universität GH Essen. 

6. Valcis, H. (2002): Izziņas aktivizēšanas iespējas mācību procesā. // „Skolotājs“ 3 (33) / 

2002, 53.-54. lpp. 

7. Vanaga, A. (1999): Skolēnu zinātniski pētnieciskais darbs. Rīga: Zvaigzne ABC. 

8. Wallrabenstein, W. (1999): Offener Unterricht – Was ist das? In: Knobloch, J; 

Dahrendorf, H. (Hrsg.): Offener Unterricht mit Kinder- und Jugendliteratur. 

Hohengehren: Schneider Verlag, S. 9-15. 

9. Wicke, R.E. (1997): Vom Text zum Projekt. Berlin: Cornelsen Verlag. 

10. Wicke, R.E. (1993): Aktive Schüler lernen besser. München: Klett Edition Deutsch. 


1. Antonova, G. (2002): Skolēni ārpusstundu nodarbībās. // „Skolotājs“ 3 (33) / 2002, 92.- 

97. lpp. 

2. Lonstrupa, B. (1995): Mācīt pieaugušos ar atklātību. Morning: Kreative Center. 

3. Ose, G. (1991): Kā mācās pieaugušie. Rīga: Poligrāfists. 

4. Reimate, L. (2000): Pieredze projektu darbā. // „Skolotājs“ 3 (21) / 2000, 42.-43. lpp. 

5. Zariņš, H. (2000): Skolēnu zinātniskās pētniecības darbi. //“Skolotājs“ 2 (20) / 2000, 

104. lpp. 

6. http://www. bvs.parks.lv/upe 

7. http://www.lza.lv/ZV/zv041900.htm 








Piezīmes: 

- 282 -

Kursa nosaukums Vēstures mācību metodika 

Kursa līmenis P 




Zinātnes apakšnozare Skolas pedagogija (mācību metodika) 


I. Saleniece, DU HF Vēstures katedra, Dr.hist. asoc. prof. 

I. Šenberga, DU HF Vēstures katedra, Mg.hist., lektore 


Apgūta vēstures bakalaura programma. 


Kursā studentiem tiks sniegtas zināšanas par vēstures kā mācību priekšmeta īpatnībām mūsdienās un 

vēsturiskā skatījumā; tiks sekmēta studentu praktisko iemaņu attīstība vēstures stundu plānošanā, 

daudzveidīgu metožu un paņēmienu pielietošanā un stundu analīzē (tas notiek praktisko nodarbību laikā, kad 

katram studentam obligāti jāsagatavo stunda un jānovada tā grupā); 

Kursa plāns (64 st. lekcijas, 64 st. semināri): 

Vēsture kā skolas mācību priekšmets. 

Vēsture: process, zinātne, mācību priekšmets – kopējais un atšķirīgais. 

Vēsture Latvijas pamatskolā un vidusskolā: reglamentējošie dokumenti, kursa uzbūve, starppriekšmetu 

saiknes. 

Ieskats vēsturē. 

Vēstures kurss LR izglītības sistēmā 1920.-40. gados un padomju periodā. Latviešu metodiķu idejas vēstures 

mācīšanā. 

Vēstures mācīšanas attīstības virzieni Eiropā un Latvijā mūsdienās. 

Vēstures skolotājs. 

Vēstures skolotāja “modelis”. Kvalifikācijas raksturojums. 

Vēstures mācību saturs un plānojums. 

Mērķis un uzdevumi (skolēna personības pilnveidošanas sekmēšana, nodrošinot viņam vēstures zināšanu 

apguvi, vispārīgo un specifiski vēsturisko prasmju un iemaņu attīstību, radošā darba pieredzes iegūšanu). 

Vēstures apguves audzinošā nozīme. 

Mācību standarts, programma vēsturē. 

Mācību vielas apguves un skolēnu prasmju attīstības plānojums (tematiskais plāns). 

Vēstures mācību organizācijas forma. 

Vēstures stunda, tās vieta mācību kursā un patstāvīgā nozīme (temats, mērķis, mērķa sasniegšanas 

ceļi, rezultāts). 

Stundu tipi. Stunda muzejā. Stunda izbraukumā. 

Stundas posmi: atprasīšana un novērtēšana, jaunās vielas izklāsts, nostiprināšana, mājas uzdevums. 

Ārpusklases darba formas. 

Vēstures mācību līdzekļi. 

*Iespiesto un uzskatāmo līdzekļu veidi, to raksturojums un nozīme vēstures apguvē. 

*Modernās tehnoloģijas vēstures stundās. 

*Mācību līdzekļu izmantošanas metodiskie noteikumi. 

*Vēstures kabinets. 

Vēstures mācību metodes. 

Metode un paņēmiens. 

Metožu un paņēmienu klasifikācijas problēma. 

Metožu klasifikācija pēc zināšanu avota: vārda metode (stāstījums, lekcija, pārruna; darbs ar mācību grāmatu, 

vēstures avotiem u.c. tekstiem), uzskatāmā metode, praktiskā metode. 

Interaktīvās metodes. 

- 283 -

Paņēmieni un darba formas vēstures stundā. 

“Kritiskās domāšanas” principu izmantošanas iespējas vēstures stundās. 

Skolēnu zināšanu pārbaude 

Pārbaudes veidi . 

Metodiskās prasības pārbaudes darbu sastādīšanā, organizēšanā, vērtēšanā. 


Lekcijas- 10% praktiskās nodarbības- 70%, stundas izstrādāšana un vadīšana - 20%. 

Diferencēta ieskaite, eksāmens. 


1. Against bias and prejudice. The Council of Europe’s work on history teaching and history textbooks / 

Recommendations on history teaching and history textbooks adopted at Council of Europe conferences and symposia 

1953-1994. – Strasbourg, 1995. 

2. Bebrs J. Vēstures mācību metodika.- Rīga: Gulbis, 1925. 

3. Dreimanis P. Vēstures metodika.- Rīga: Gulbis, 1923. 

4. Gundare I. Kā strādāt ar vēsture avotiem. – Rīga, 1999. 

5. Lapiņa L., Rudiņa V., 1997., Apgūsim demokrātiju: Interaktīvās mācīšanas metodes. Rīga Zvaigzne ABC 

6. Melnalksne A. Par mācību programmām un metodēm // Izglītības Ministrijas Mēnešraksts.- 1921.- Nr.8. 

7. Vidējās izglītības standarts.- Rīga: LR Izglītības un Zinātnes ministrija. Izglītības satura un eksāminācijas centrs, 

1999. 

8. History in the national curriculum. Draft proposals.- London, 1994. 

9. Pamatizglītības standarts.- Rīga: LR Izglītības un Zinātnes ministrija. Izglītības satura un Eksāminācijas centrs. 

10. Pagātne un tagadne. Vēstures skolotāju biedrības rakstu krājums. II sēj.- Rīga, 1932. 

11. Purens V. Kā mācīt vēsturi.– Rīga, 2006. 

12. Sprudiņa M. Mācību darbs vēsturē vidusskolā. – Rīga, 2003. 

13. The Reform of History teaching in European Countries in Democratic Transition.- Strasbourg, 1995. 

14. Гора П. Повышение эффективности обучения истории в средней школе.- Москва, 1988. 

15. Дайри Н. Основное усвоить на уроке.- Москва, 1987. 

16. Лернер И. Развитие мышления учащихся в процессе обучения истории.- Москва, 1982. 

17. Методика обучения истории в средней школе.- Ч. 1, 2.- Москва, 1978. 

18. Методика преподавания истории в средней школе.- Москва, 1986. 


1. Dreimanis P. Ievads vēstures mācībā. Pamatskolas III klasei.- Rīga, 1923. 

2. Ceļā uz pagātnes izpratni. Vēstures skolotāju rokasgrāmata. – R.: Zvaigzne ABC, 2000 

3. Mēs Latvijā / Metodisks palīglīdzeklis vēstures skolotājam – R.: SIA “N.I.M.S.”, 2004. 

4. Personības demokrātijā/ Metodisks palīglīdzeklis vēstures skolotājam - R.: SIA “N.I.M.S.”, 2005. 


1. Raksti avīzē “Izglītība” (“Izglītība un Kultūra”) un LVSA pielikumos tai 1992. – 2004.g. 

2. Raksti žurnālā „Преподавание истории в школе” 1990-2006. g. 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vēstures un sociālo zinību skolotājs” B daļa. 

“Vēstures un kultūras vēstures kulturoloģijas skolotājs” B daļa. 


Methodology of teaching history 


The course gives students knowledge about the peculiarities of history as a discipline nowadays and from a 

historical perspective. The development of students’ practical skills in planning history lessons, the use of various 

methods and strategies and the analysis of lessons is promoted (it takes place during practical classes when every 

student has to prepare a lesson and conduct it in a group). 

Piezīmes: 

- 284 -


Kursa līmenis P 



Zinātnes nozare Pedagogija 

Skolēnu projektu un radošo darbu organizācijas 

un vadīšanas metodika. 


metodoloģija 

Zinātnes apakšnozare Skolas pedagogija (mācību metodīka) 


Ilze Šenberga, DU HF Vēstures katedra, Mg.hist., lektore 


Apgūta vēstures bakalaura programma. 


Kursā apskatītas skolēnu projektu un radošo darbu organizācijas un vadīšanas metodiskas prasības un to 

realizācijas iespējas skolā. Kursa mērķis – uz iegūto zināšanu pamata veicināt prasmju un iemaņu 

iegūšanu un to nostiprināšanu praktiskajās un laboratorijas nodarbībās. 


Projektu darbs. 

Projektu darba būtība, pamatprincipi, tā vieta un nozīme skolas vēstures mācību kursā. 

Projektu veidi un klasifikācijas iespējas. 

Prasības projekta izstrādē 

Atsevišķo aktivitāšu plānošana: mērķa izvirzīšana, tēmas izvēle, uzdevumu noteikšana, 

orientācija praksei, sagatavošanas posms, izvērtējums. 

Projekta posmi: situācijas noskaidrošana un problēmas izvēle; informācijas vākšana un analīze; 

labākā risinājuma izvēle un īstenošana; galarezultāta prezentācija; izvērtēšana. 

Projektu aktivitāšu īstenošana: darba gaita, darba metodes, vadības komanda, resursi. 

Skolēnu pētnieciskā darba organizēšana un vadīšana. 

Pētnieciskā darba būtība, vieta un nozīme skolas vēstures mācību kursā. 

Skolotāju un skolēnu motivācija. Skolotāja – konsultanta loma. 

Skolēnu sagatavošana pētniecisko darbu rakstīšanai. 

Problēmas un riski. 

Tēmas izvēle. 

Darbības plānošana un plānotā realizācijas soļi. 


Lekcijas- 20% praktiskās nodarbības- 60%, laboratorijas nodarbības- 20%. 

Dif. ieskaite 


1. Berga I. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu vadīšana vēsturē // Vēstures mācību aktualitātes skolā. 

– Daugavpils: Saule, 2004. 

2. Paeglis U. Projektu metode kā pētniecisks darbs // Skolotājs.- 1997. – Nr.6. 

3. Z. Čehlova. Izziņas aktivitāte mācībās. – R.: RaKa, 2002. 

- 285 -

4. The Reform of History teaching in European Countries in Democratic Transition. – Strasbourg, 1995. 

5. Гора П. Повышение эффективности обучения истории в средней школе.–М.:Просвещение, 

1988. 

6. Лернер И. Развитие мышления учащихся в процессе обучения истории. – М.: Просвещение, 

1982. 


Mācīsimies sadarbojoties (autoru kolekt.)., 1998., Rīga, Mācību grāmata 

www.learners.com 

www.skola.vissparvisu.lv 


1. Izdevums „Skolotājs”. 

2. Raksti avīzē „Izglītība”(„Izglītība un kultūra”) 

3. Žurnāls „Преподавание истории в школе” – 1990.-2006. gg. 


Profesionālās maģistra studiju programma „Vēstures un sociālo zinību skolotājs” – B daļa 

“Vēstures un kultūras vēstures kulturoloģijas skolotājs”- B daļa. 


Methodology of pupils’ projects and organization of creative work. 

Methodology of learner’s creative and research work 


The course deals with methodological requirements in the field of organization and conducting pupils’ 

projects and creative work, aswell as with the possibilities of their realization at school. The aim of the 

course is the acquisition of skills and abilities and their strengthening at practical studies on the bases of 

obtained knowledge. 

Piezīmes: 

- 286 -

Kursa nosaukums Sociālo zinību mācību metodika 




Zinātnes nozare Pedagogija 

Zinātnes apakšnozare Skolas pedagogija (mācību metodīka) 


I. Saleniece, DU HF Vēstures katedra, Dr. hist., asoc. prof. 

A. Kupšāns, DU HF Vēstures katedra, Mg.hist., lektors 


Nav 


Kursa ietvaros studējošie apgūst mūsdienīgas mācību metodes, kas palīdzētu, strādājot skolā, kvalitatīvi 

organizēt patstāvīgo un grupu darbu noteiktu mācību mērķu sasniegšanai; 

Tiek pilnveidota studentu demokrātijas izpratne, gatavojot tos sociālo zinību pasniegšanai skolā. 

Kurss sistematizē studentu teorētiskās zināšanas ētikas, ekonomikas, politoloģijas, tiesību u.c. sociālo zinātņu 

pamatos; palīdz savienot demokrātijas izpratni ar demokrātisko darbības stilu. 

Kursa plāns: 

1. Ievadlekcija. Kursa mērķi un uzdevumi. Mācīšanās stili. Psiholoģiskās saskarsmes metodes. 

2. Iepazīšanās spēles. “Ledus laušana”, “Vairogs”.” Dzīvais dzejolis” u.c. 

3. Darbs ar Latvijas Republikas Izglītības un Zinātnes ministrijas Izglītības satura un Eksaminācijas centra 

izstrādātajiem standartiem un vadlīnijām. To analīze un apspriešana. 

4. Mācīšanās vide klasē ( filozofiskā, psiholoģiskā, praktiskā aspektā). 

5. Stundas plāns. Sagatavošanās stundai. Trīsfāzu stundas gaita. Stundas pašvērtējums. 

6. Interaktīvās mācīšanas metodes, to pielietojums praksē. Daudzveidīgā jautāšana. 

7. Grupu veidošana. Darbs grupās. Diskusija. Diskusiju veidi. 

8. “Kritiskās domāšanas” principu pielietošana stundās. Darbs ar tekstu. INSERT un citas teksta analīzes metodes 

9. Kooperatīvās mācīšanās metodes. 

10. Portfolio kā mācību organizēšanas un bagātināšanas metode. 

11. Lomu spēles. Projektu metode. 

12. Metodika cilvēku tirdzniecības novēršanas tēmu apguvei. M./f. “ Mūžīgi Lilja” izmantošana tēmas apguvē. 

13. Skolēnu darba vērtēšana. Pārbaudes darbu veidošanas principi atkarībā no pārbaudes mērķiem Grupu darba 

vērtēšanas problēmas. Pašnovērtējums. 


Lekcijas- 10% praktiskās nodarbības- 60%, stundas izstrādāšana un vadīšana - 30%. 

Diferencēta ieskaite, eksāmens. 


1. Andersone G. Sociālās zinības 8. klasei : mācību grāmata. Zvaigzne ABC, 2009. 

2. Andersone G. Sociālās zinības 8. klasei : skolotāja grāmata. Zvaigzne ABC, 2009. 

3. Andersone.G. Sociālās zinības 7. klasei : skolotāja grāmata. Zvaigzne ABC, 2009. 

4. The Democracy Reader. Classic and Modern speeches, Essays, poems, Declarations, and Documents on Freedom 

and Human rights worldwide.- New York, 1993. 

5. Apals G., Catlaks G., Rudiņa V., Sarma V., Tūna A. Civilzinības 9.klasei.- Rīga, 1996. 

6. Avotiņa G, Ose L u.c. Mācību metodika sociālajās zinībās. Integrēta pieeja.-Rīga, 2003. 

7. Bēgļi: Rokasgrāmata skolotājiem.- Rīga, 1999. 

8. Catlaks G., Sarma V., Rudiņa V. Mācība par sabiedrību un valsti 9.klasei / Skolotāja rokasgrāmata.- Rīga, 1995. 

- 287 -

9. Cilvēktiesību un tolerances rokasgrāmata.- Rīga, 1996. 

10. Cilvēku tirdzniecības novēršana. Metodiskais materiāls darbam ar jauniešiem.- Rīga, 2005. 

11. Civilzinības. Pamatizglītības standarts.- Rīga, 1997. 

12. Civilzinības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1997. 

13. Fulans M. Pārmaiņu spēki .- Zvaigzne ABC, 1999. 

14. Kopmane P., Petermane L. Demokrātijas pieredze skolā.- Rīga,1999. 

15. Kuleša V., Vinčoreks P. Demokrātija XX gs. nogalē.- Rīga, 1996. 

16. Kristīgā ētika. Sociālās zinības. Pamatizglītības standarts.- Rīga, 1999. 

17. Lapiņa L., Rudiņa V. Apgūsim demokrātiju: interaktīvās mācīšanas metodes.- Rīga, 1997. 

18. “Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstīšanai.” Semināru materiāli. 

19. Miķelsone L. Mācību metodes sociālajās zinībās.- Rīga, 2002. 

20. Pabriks A.,Vēbers E., Āboltiņš R. Sabiedrības integrācija: atsvešinātības pārvarēšana. – SIA “ Nipo NT “, 2001. 

21. Pamatizglītības mācību priekšmetu standartu ieviešana. Atbalsta materiāli skolotājiem. IZM, 2004. 

22. Politika un tiesības. Vidējās izglītības standarts.- Rīga, 1999. 

23. Politika un tiesības. Profilkursa vadlīnijas.- Rīga, 1999. 

24. Poulsens-Hansens S. Piezīmes par pilsonisko izglītību un demokrātijas apguvi// Veidojot pilsonisko kultūru 

Centrālās un Austrumeiropas valstīs. Starptautiskās konferences materiāli .- SIA “ARTEKOMS”, 2002. 

25. Prets D., Pedagoga rokasgrāmata. Izglītības programmu pilnveide.-R,2000. 

26. Sociālās zinības. Mācību programma pamatskolām. Projekts 

27. Valsts programma. Sabiedrības integrācija Latvijā.-R.,2001. 

28. Доклад о развитий человека. ООН., 2009. 

29. Основы демократии / Для общеобразовательных школ и самообразования.- Рига, 1994. 

30. Смирнов. С.Д. Педагогика и психология высшего образования. М.,2006. 

31. Права человека и судопроизводство / Собрание международных документов. - Warsaw, 1998. 


1. Mākslas filma “ Mūžīgi Lilja”, Zviedrija, 2002. 

2. Politika un tiesības / Atb.red. R.Alhimionoks.- Rīga: RaKa, 2005. 

3. Добреньков В.И., Кравченко А.И. Социология: В 3т.; Т.2: Социальная структура и стратификация. - М., 

2000 

4. Манхейм К. Диагноз нашего времени. – М., 1994. 

5. Мертон Р. Социальная структура и аномия // Социс. - 1992 - №3,4. 

6. Сорокин П.А. Человек. Цивилизация. Общество. – М., 1992. 

7. Социальное расслоение и социальная мобильность /Отв. ред. З.Т. Голенкова. - М., 1999. 


http://www.citapolitika.lv/ 

www.auditorium.ru 

www.cvk.lv 

www.dialogi.lv 

www.isec.gov.lv 

www.learners.com 

www.politika.lv 

www.saeima.lv 

www.skola.vissparvisu.lv 

www.soczin.times.lv 

“Agora”, „Domino”, „Kentaurs”, “Izglītība un kultūra” , „Полис”, “Cоцис” 

Aktuāli raksti Latvijas un pasaules presē. 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vēstures un sociālo zinību skolotājs” B daļa 


Methodology of teaching social sciences 


The course provides students with the possibility of acquiring modern teaching methods for work at school to 

qualitatively organize the independent and group work for reaching certain teaching goals. 

It improves the students’ understanding of democracy, preparing them for teaching social sciences at school, helping to 

associate the understanding of democracy with the democratic style of action. 

- 288 -

Kursa nosaukums Ētika 




semestrī) 

Zinātnes nozare Filozofija 

Zinātnes apakšnozare Ētika 


Baiba Felce, DU SZF Socioloģijas katedra, Mg. paed., lektore 


Nav 


32 

Augstākajai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ētiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā 

iegūšana. Uz iegūto zināšanu bāzes veidot un stiprināt pedagoga vēlamo ētisko nostāju, kura balstītos uz 

racionālu, kompetentu un tolerantu autoritāti. Īpašu uzmanību kursa ietvaros pievērst dzīvei tās situāciju 

daudzveidībā, mazāk moralizēšanai; 


1. Ētika, morāle, tikumība. 

2. Morāles dinamika. Iedzimtība un sociālie apstākļi. Fatālisms un voluntārisms attieksmē pret pasauli. 

Izvēle un brīvība. Morālā pozīcija un morālais dogmatisms. 

3. Cilvēks: pilnība un nepilnība. Cilvēka pašsapratnes vēsturiskās gaitas. Teoloģiskā, filosofiskā, 

dabaszinātniskā izpratne. Es, persona, personība. Gara pasaule. Garīgās vērtības. 

4. Ētiskās vērtības, to iedzīvināšana un specifika. Ētikas pamatkategorijas. Labais un ļaunais. Taisnīgums 

un 

patiesīgums. Pienākums un atbildība. Cieņa un gods. Kauns un sirdsapziņa. Laime. Dzīves jēga. 

5. Dzīves ētika. Brīvība, nāve, ciešanas, mīlestība un ķermenis, darbs, jaunrade, ekoloģija, tehnika ētikas 

skatījumā. 


Noklausīts kurss, piedalīšanās diskusijās, nokārtota diferencēta ieskaite 


1. Augškalne I. Antoloģija ētikā.- R.: “Izd. RaKa”.-2001. 

2. Ētikas vārdnīca. – R., 1987. 

3. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi.- R.: Zvaigzne ABC.- 1996. 

4. Jozus A., Krauliņa V. Ievads ētikā. Sociālās zinības 7.klasei.- R.: “Izd. RaKa”.- 2000. 

5. Kalme L., Miezīte A., u.c. Ētika vidusskolai.- R.: “Izd. RaKa”.- 2002. 

6. Klīve V.V. Rīcības ceļos. Ētikas vēsture ar atskatu uz kristīgās ētikas pieredzi. – R.: Zinātne.- 

1998. 

7. Lasmane S. 20. gadsimta ētikas pavērsieni.- R.: Zvaigzne ABC.-2004. 

8. Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam. – R.: Zvaigzne ABC.- 1998. 

9. Lasmane S., Milts A., Rubenis A. Ētika. – R.: 1992., 1.izd., papild.izd. – 1995. 

10. Milts A. Ētika. Kas ir ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1999. 

11. Milts A. Ētika. Personības un sabiedrības ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 2000. 

12. Milts A. Ētika. Saskarsmes ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- 2004. 

13. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1996. 

14. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1997. 

15. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās.- R.: Zvaigzne ABC.- b.g. 

16. Rubenis A. Ētika. Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- b.g. 

17. Šmids V. Eksistences estētika un ētika.- R.: Minerva.- 2001. 

18. Šmids V. Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā.- R.: Zvaigzne ABC.- 2001. 

- 289 -


1. Aristotelis. Nikomaha ētika. – R.Zvaigzne.- 1985. 

2. Kants I. Praktiskā prāta kritika. – R. Zvaigzne.- 1988. 

3. Marks Aurēlijs. Pašam sev. – R. Zvaigzne.- 1991. 

4. Seneka L.A. Vēstules Lucīlijam par ētiku. – R., 1996 

5. Seneka L.A. Dialogi: Par laimīgu dzīvi. Par dzīves īsumu. Par gudrā nelokāmību. Par dvēseles mieru. 

Par dusmām.- Rīga: Zinātne, 2001. 


Žurnāli „Skolotājs”, „Kentaurs XXI” (īp.nr.13., 21., 26., 29.), „Rīgas Laiks” 

Internetresursi: 

www.delfi.lv 

www.satori.lv 

www.filozofija.lv 

www.culture.lv 




Ethics 


In the teaching of ethics, we need to be connect with everyday life. Students in introductory courses can 

be more motivated when ethical problems have personal significance. Our proposal suggests an alternative 

method of teaching ethics systematically in a scholarly and academic way by drawing a meaningful 

connection between studies and real life. 

- 290 -

Kursa nosaukums Ekonomika 




Zinātnes nozare Sociālās zinātnes 

Zinātnes apakšnozare Ekonomika 


Ilona Kuņicka, DU SZF Ekonomikas katedra, lektore 


Nav 


Kurss paredzēts HF profesionālās maģistra studiju programmas “Vēstures un sociālo zinību skolotājs ” 

studentiem. Radīt studentiem vispārīgu priekšstatu par ekonomikas teorijas pamatiem. Iemācīt galvenās 

ekonomiskās kategorijas, kas ir sastopamas gan makroekonomikas , gan mikroekonomikas kursos. 

Kursa plāns(16 st. lekcijas, 16 st. semināri): 

1. Ekonomiskā teorija. Makroekonomika un mikroekonomika. 

2. Ekonomiskie resursi un ražošanas potenciāls. 

3. Ekonomikas sistēmas. Tirgus ekonomika. 

4. Uzņēmējs un sabiedrība 

5. Pieprasījuma un piedāvājuma teorijas pamati. 

6. Patērētāju rīcība tirgū un galējais derīgums 

7. Ražošana un izmaksas 

8. Konkurence, cena un peļņa 

9. Tirgus līdzsvars 

10. Tirgus mehānisma nepilnības un to novēršana 

11. Nauda un naudas sistēma. 

12. Banku sistēma. 

13. Kopējais pieprasījums un kopējais piedāvājums. 

14. Ekonomiskās aktivitātes cikli. 

15. Privātsektors un valsts sektors. 

16. Valdības loma. 




1. Ādamsone L. Mikroekonomikas analīze: Tirgus nepilnības un sabiedrības(valsts) iespējas to 

novērtēšanā – Rīga, 2007. 

2. Bikse V. Ekonomika un bankas – Latvijas komercbanku asociācijas konsultāciju mācību centrs, 

Rīga, 2009. 

3. Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi – Rīga, 2007. 

4. Biznesa ekonomikas pamati: Ekonomikas pamatjautājumus palīdz izprast piemēru analīze – Rīga, 

2005. 

5. Campbell R., McConnell Stanley L. Brue Economics, 1993. 

6. Darba algas un to ietekmējošie faktori/ Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās programmas 

„darba tirgus pētījumi” projekts „Labklājības ministrijas pētījumi”- Rīga, 2006. 

- 291 -

7. David C. Colander Economics, 1993 

8. Dž. E. Stiglics, Dž. Drifils. Makroekonomika. – Rīga, 1994. Mikroekonomika. – Rīga, 1995. 

9. E. Kassalis. Makroekonomika. – Rīga, 1993. 

10. E. Kassalis. Mikroekonomika. – Rīga, 1995. 

11. Economic Development of Latvia: Report – Riga, 2006. 

12. G. Libermans. Makroekonomiskā analīze un ekonomiskā politika. – Rīga, 1998. 

13. J.A. Trucksons. Tirgus ekonomikas pamati. – Rīga, 1994. 

14. Joseph E.Stiglitz, Jose Antonio Ocampo, Shari Spiegel u.c. Stability with grow: Macroeconomics, 

Liberalization, and Development – Oxford, 2006. 

15. Libermanis G. Kā latu nomainīs eiro: Jautājumi un atbildes – Rīga, 2006. 

16. Libermanis G. Makroekonomika – Rīga, 2006. 

17. Libermanis G. Makroekonomikas pamatrādītāji- Rīga, 2007. 

18. Libermanis G. Mikroekonomika – Rīga, 2006. 

19. Liepiņš A. Analītiskā makroekonomika – Rīga, 2007. 

20. Mazā biznesa kurss: Mācību līdzeklis – Rīga, 2006. 

21. Nicholson W. Microeconomic Theory: Basc Principles and Extensions- Thomson/South-Western, 

2005. 

22. Oļevskis G. Uzņēmējs un tirgus- Rīga, 2007. 

23. Oļevskis G. Uzņēmējs un tirgus –Izdevniecība Jāņa Rozes grāmatnīca, Rīga , 2009. 

24. R. Mekenzie. Macroeconomiks. – Boston. – 1986. 

25. Ragan Christoper T.S. Macroeconomics – Toronto, 2005. 

26. Reģionālais ziņojums: Pētījumu materiāli- Daugavpils, 2006. 

27. Šenfelde M. Makroekonomika – Rīga, 2009. 

28. Šenfelde M. Makroekonomika –Rīga, 2005. 

29. Škapars R. Mikroekonomika – Rīga, 2007. 

30. U. Gods “Makroekonomika”, Rīga, 2002. 

31. U. Gods. Makroekonomika. Otrais papildinātais izdevums.-Rīga, 2003. 

32. V. Bikse “Makroekonomika”, Rīga, 2003. 

33. V. Bikse, Tirgus ekonomikas pamati – Rīga, 1992. 

34. V.Bikse, Ekonomikas teorijas pamatprincipi –Rīga, 2007. 

35. Vaidere I. Banku sistēmas attīstība Latvijā – Rīga, 2006. 

36. Warren Carl S. Corporate Financial Accounting- Thomson/South-Western, 2005. 

37. William B. Walstad, Robert G. Bingham Economics Study Guide, 1993. 

38. Zasova A. Latvijas darba tirgus elastības novērtējums-Rīga, 2005. 

39. Г. Менкьэ. Макроекономика, Москва. 1992. 

40. Д.Т. Станлейк. Экономика для начинающих. - Москва, 1994. 

41. К. Макконелл, С. Бре. Экономика, Москва, 1992. 

42. О. Самуельсон. Экономика. Москва. 1993. 

43. С. Фишер, Р. Дорнбуш, Шмалейзи. Экономика. - Москва, 1993. 

44. Учебник по основам экономической теории. - Москва, 1994. 

45. Х. Зайдель. Р. Теммеже. Основы учения об экномике. – Москва. 1994. 

46. Э. Долан. Макроекономика. Санкт – Петербург, 1994. 

47. Э. Долан. Микрокономика. Санкт – Петербург, 1994. 


1. A. Isaksens, K. Hamiltons, T. Giltasons. Pārejas ekonomika. – Rīga, 1992. 

2. G. Libermans. Ceļvedis ekonomikā. – Rīga, 1992. 

3. G. Libermans. Tirgus, cena, konkurence. – Rīga, 1994. 

4. J.A. Trucksons. Tirgus ekonomikas pamati. – Rīga, 1994. 

5. О. Хейне. Экономический образ мышления. - Москва, 1992. 

6. Экономика и бизнес. - Москва, 1993. 

7. Экономика для менеджеров. – М., 1998. 


1. Latvijas tautsaimniecība: Makroekonomiskais apskats –Rīga, 2005. 

2. Latvijas tautsaimniecība: Makroekonomiskais apskats/ Latvijas Republikas Centrālās statistikas 

- 292 -

pārvalde – Rīga, 2005. 





5. The National Economy of Latvia: A Macroeconomic Review – Rīga, 2006. 

6. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību/Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija – 

Rīga, 2005. 


Rīga, 2006. 


Rīga, 2007. 

9. Latvijas statistikas gadagrāmata. LR Centrālā statistikas pārvālde. – Rīga, 2005. 




Profesionālās studiju programmas “Vēstures un sociālo zinību skolotājs” B daļa. 


Economics 


The aim of this course is to create a general idea of the basics of the economic theory. To teach the 

principle economic categories, which can be found in macroeconomics as well as in microeconomics. 

- 293 -

Kursa nosaukums Politoloģija 




semestrī) 

Zinātnes nozare Politikas zinātne 

Zinātnes apakšnozare Politikas teorija 


Aleksandrs Ivanovs, Latgales Pētniecības institūts , Vēstures doktors, profesors 


Nav 


Kursa mērķis - nodrošināt studentu patstāvīgo studiju darbu politoloģijas pamatu (kategoriju, 

jēdzienu, teoriju) apguvē. Iepazīstināt studentus ar politikas zinātni, ar tās teorētiskām 

problēmām, zinātniski pētnieciskām metodēm un metodoloģiskām pieejām, ar politikas zinātnes 

kategorijām un jēdzieniem (politika, valsts, politiskā sistēma, vara u.c.), izveidot prasmes 

patstāvīgi un adekvātajā zinātniskajā līmenī spriest par politiskām aktualitātēm. 

Kursa plāns(16 st. lekcijas, 16 st. semināri): 

1. Ievads politoloģijā. Politika, politiskās attiecības un politiskās sistēmas kā politoloģijas 

priekšmets. Politoloģijas uzdevumi. Politoloģijas teorētiskās problēmas. Politoloģija un 

socioloģija. Politikas zinātne sociālo zinātņu sistēmā. Kursa mērķis, uzdevumi un struktūra. 

2. Politoloģijas mūsdienu stāvoklis. Politikas zinātnes metodoloģija. Metodoloģiskās pieejas 

politisko problēmu analīzei (politoloģiskās analīzes metodoloģijas). Pētniecības metodes 

politikas zinātnē. Politoloģijas atziņu drošums un ticamība. Skolas politoloģija: “angļu” 

skola; “amerikāņu” skola; “franču un itāļu” skola. 

3. Politikas jēdziens. Politikas objekts un subjekts. Politikas objektīvās un subjektīvās robežas. 

Politikas efektivitāte. Politikas struktūra. Politikas tipoloģija. Politikas veidi un formas. 

Politikas līdzekļi. Politikas cikls. Politikas veidošana. 

4. Politiskā sistēma. Politiskās sistēmas elementi. Dažādas metodoloģiskās pieejas politiskās 

sistēmas analīzei. Struktūras un procesi politiskajā sistēmā. Apakšsistēmas politiskajā 

sistēmā. Politisko sistēmu modeļi. Politisko sistēmu dinamika. 

5. Vara politiskajā sistēmā. Varas fenomens. Politiskā vara. Politiskās varas leģitimitāte. Varas 

struktūra. Politiskās varas resursi (līdzekļi). Politiskās varas tipoloģija. Politiskās varas 

funkcionēšanas plurālistiskie modeļi. Politiskā elite. Valdošā elite. Elites teorijas. Politiskās 

varas funkcionēšanas elitiskie modeļi. 

6. Politiskā sistēma un pilsoniskā sabiedrība. Pilsoniskās sabiedrības struktūra. Pilsoniskā 

sabiedrība un valsts. Pilsoniskās sabiedrības un politiskās sistēmas savstarpējo attiecību 

(korelācijas) modeļi. Politiskās partijas politiskajā sistēmā. Politiskā sistēma Latvijā. 

7. Politiskā kultūra. Politiskās kultūras elementi. Politiskā subkultūra. Politiskās kultūras 

tipoloģija. Politiskās kultūras veidošanās (tapšana). Politiskā komunikācija. 


Patstāvīgs darbs uzdoto uzdevumu izpildē. Diferencēta ieskaite. 


32 

- 294 -

1. Alternatīva. Politikas zinātnes jautājumi. V. Rīga, 2007. 

2. Apine I. Politoloģija: Ievads etnopsiholoģijā. – Rīga, 2001. 

3. Ašmanis M. Politikas saturs.- Rīga, 1995. 

4. Ašmanis M. Politikas terminu vārdnīca. – Rīga, 1999. 

5. Eitzen D.S., Zinn M.B. In Conflict and Order.- Boston, etc., 1991. 

6. Faulks K. Political Sociology: A Critical Introduction. – Edinburgh University Press, 1999. 

7. Fjodorova, M. Klasiskā politiskā filosofija. Rīga, 2006. 

8. Ievads politikā / I.Apine, M. Ašmanis, D. Bāra u.c. – Rīga, 1998. 

8. Ikstens J. Politikas pamati.- Rīga: Zvaigzne ABC, 2001. 

9. Laķis P. Vara un sabiedrība. – Rīga, 1997. 

9. Murvar, V. Theory of Liberty, Legitimacy and Power. London: Routledge, 2006. 

10. Mūsdienu politiskā filosofija. – Rīga, 1998. 

11. Našenieks V. Politoloģija: lekciju kurss. – Rīga, 2003. 

12. Ozolzīle G. Demokrātija: Teorija un prakse. – Rīga, 1998. 

12. Ozoliņa, Ž. un T.Tisenkopfs, red. Latvija eiropeizācijas krustceļos. Rīga, 2005. 

13. Rodins M. Politoloģija: Ievads salīdzināmajā politikā. – Rīga, 2000. 

13. Rozenvalds, J. (red.) Cik demokrātiska ir Latvija: Demokrātijas audīts. Rīga, 2005. 

14. Smelser N.J. Sociology. Alternote edition, 1984. 

14. Tauriņš G. Politika: (Intelekts, kultūra, atbildība). 1. daļa. Politikas pamati. – Rīga, 1999; 2. 

daļa. Politikas filozofija. – Rīga, 2001; 3. daļa. Politiskās domas vēsture. – Rīga, 2002. 

15. Tirlvels, A. Politika. Rīga, 2006. 


1. Ašmanis M. Politoloģija. Politikas izziņa. Vara. – Rīga, 2001. 

2. Ašmanis M. Politoloģija. Politikas subjekti. – Rīga, 2001. 

3. Catlaks G. Politika un tiesības: Eksperimentāla mācību grāmata. – Rīga, 2003. 

4. Cerps U. Politiskās partijas demokrātiskā sistēmā: Zviedrijas pieredze. – Rīga, 1993. 

5. Chalfant H.P., LaBeff E. Understanding People and Social Life.- N.Y., etc., 1988. 

6. Cipeliuss R. Vispārējā mācība par valsti. – Rīga, 1998. 

7. Eitzen, D.S., Zinn, M.B. In Conflict and Order. Boston, etc., 1991. 

8. Goodin, R.E. and H.-D. Klingemann (eds.) A New Handbook of Political Science. [S.l.]: 

Oxford Univ. Press, 1998. 

9. Hayward J. E. S. Elitism, Populism, and European Politics. - Clarendon Press, 1996. 

10. Integrācija un etnopolitika / E. Vēbera red. – Rīga, 2000. 

10. Īsākais ceļš uz varas olimpu: Vēlēšanu kampaņu metodika. – Rīga, 1998. 

11. Kaneti E. Masa un vara. – Rīga, 1999. 

12. Kuleša V.T., Vinčoreks P. Demokrātija: 20. gs. nogalē.- Rīga, 1996. 

12. Laķis, P. Vara un sabiedrība. Rīga, 1997. 

13. Lamentovičs V. Mūsdienu valsts.- Rīga, 1996. 

14. Lane R. Political Science in Theory and Practice. The Politics’ Model. – N.Y., etc., 

1997. 

15. Latvija 2020. Nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un valstij. Rīga, 2008. 

16. Latvija pasaules politikā: Iespējas un ierobežojumi. – Rīga, 1995. 

16. Marger M.N. Elites un Masses: An Introduction to Political Sociology. – 2nd ed. – 

Belmont (CA), 1987. 

17. Mūsdienu politiskā filosofija. – Rīga, 1998. 

18. Nacionālā politika Baltijas valstīs / E. Vēbera un R. Kārkliņas red. – Rīga, 1995. 

19. A New Handbook of Political Science / ed. by R. E. Goodin and H.-D. Klingemann. – 

Oxford Univ. Press, 1998. 

17. Ozolzīle G. Demokrātija: Teorija un prakse. – Rīga, 1998. 

18. Pabriks, A. Politikas mazais leksikons: Politikas idejas. Valsts. Vara. Starptautiskās 

organizācijas. Rīga, 2006. 

19. Philips S.W. Power and Choice An Introduction to Political Science. – N.Y., 1991. 

20. Pilsoniskā apziņa / E. Vēbera red. – Rīga, 1998. 

20. Politikas ietekmes vērtēšana politikas veidošanas sistēmā. Rīga, 2005. 

21. Politikas zinātnes jautājumi: Zin. rakstu krāj. - Rīga, 2002. 2. daļa. – Rīga, 2003. 

- 295 -

22. Reģionālā politika un pašvaldību attīstība Eiropas Savienībā un Latvijā. Rīga, 2006. 

23. Šreters H. J. Eiropas Savienības leksikons: politika, ekonomika, vēsture, kultūra. – Rīga, 

2004. 

24. Tauriņš G. Politika: (Intelekts, kultūra, atbildība). 1. daļa. Politikas pamati. – Rīga, 

1999; 2. daļa. Politikas filozofija. – Rīga, 2001; 3. daļa. Politiskās domas vēsture. – 

Rīga, 2002. 

24. Tauriņš, G. Pēcpadomju demokrātija Latvijā. Rīga; Štutgarte, 2005. 

25. Vēbers. E. (red.) Etnosituācija Latvijā. – R., 1994. 

26. Vēbers M. Politika kā profesija. Zinātne kā profesija. – Rīga, 2002. 

27. Wanden Zenden J.W. The social Expierence. – Random Hause, NY, 1988. 

28. Арон Р. Демократия и тоталитаризм. – Москва, 1993. 

29. Вебер М. Избранное. Образ общества. – М., 1994. 

30. Вебер М. Избранные произведения. – Москва, 1990. 

30. Санистебан Л. Основы политической науки.- Москва, 1992. 


Laikraksti: „Diena”, „Neatkarīgā Rīta Avīze”, „Latvijas Avīze”, 

Politikas gadagrāmata 2004, 2005 / Stratēģiskās analīzes komisija. Rīga, 2005, 2006. 

Žurnāli: „Sociālo Zinātņu Vēstnesis” (DU SPI žurnāls), “Latvijas Zinātņu Akadēmijas 

Vēstnesis” 

Universitatis Latviensis”, „Social Indicators Research”, „International Politics”. 

www.politika.lv 



http://www.balticforum.org/index.php?catalogue&id=23&cid=909 

www.dialogi.lv 

www.cvk.lv 

www.saeima.lv 

http://www.globalaffairs.ru/numbers/ 

www.auditorium.ru 

http://news.bbc.co.uk/2/hi/ 

http://www.mk.gov.lv/ 




Political science 


Students are acquainted with the main spheres of research within the scope of “State – Politics – 

Society” relationship. Lectures and workshops are aimed at developing students’ understanding 

of the basic concepts and categories of political science: state, policy and politics, civil society, 

political regime, political parties, political power, political elite, etc. The course develops 

students’ skills to substantiate and demonstrate the connection existing between an individual 

and political processes in society, and to independently and scientifically analyze politics and 

state affairs. 

- 296 -

Nosaukums Demokrātijas pamati 




Zinātnes nozare Politikas zinātne 

Zinātnes apakšnozare Politikas teorija 


Irēna Saleniece, HF Vēstures katedra, asoc. prof. 


Nav. 


Kurss iepazīstina studentus ar demokrātiskās iekārtas raksturīgākām iezīmēm, tās teorētisko 

aptveri un praktisko realizāciju; mudina uz demokrātisko vērtību stiprināšanu. Kurss ir 

paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas “Vēstures un sociālo zinību skolotājs” 

studentiem. 

Kursa apraksts – plāns(16 st. lekcijas, 16 st. semināri): 

1.Demokrātijas jēdziens. Demokrātijas ideju tapšana un demokrātiskā pieredze vēsturē. 

2.Demokrātiskās iekārtas raksturojums mūsdienās; teorētiskās nostādnes un dzīves realitāte. 

3.Demokrātiskās tiesības, to aizsardzība. Tiesības un pienākumi. Pilsoniskuma jēdziens. 

Pilsoniskuma audzināšanas ceļi. 

4.Likums vara. Vienlīdzība likuma priekšā. Konstitūcijas un citi likumi. LR Satversme. 

5.Demokrātija un vara. Demokrātiskās varas principi. Varas dalīšana. 

6.Demokrātijas pilnveidošanas perspektīvas Latvijā. 


Testi – 40% (pa 20% −„Demokrātijas jēdziens un tapšanas vēsture”, „Demokrātijas teorija”), 

situācijas analīze – 50%, diferencētā ieskaite – 10%. 


1. Latvijas Republikas Satversme. 

2. Mūsdienu politiskā filozofija: Hrestomātija. Sast. Jānošs Kiss. Rīga, Zvaigzne ABC, 

1998. 

3. The Democracy Reader. Ed. D. Ravitch and A. Thernstrom. New York, Harper 

Collins Publisher, 1992. 

4. Demokrātijas pamati.- Rīga: Zinātne, 1993. 

5. Основы демократии.- Рига: Веди, 1994 

6. www.likumi.lv 


1. Latvija 2020: nākotnes izaicinājumi sabiedrībai un valstij. Zin. red. Ž. Ozoliņa, I. 

Ulnicāne-Ozoliga.– Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 

2. Cik demokrātiska ir Latvija? Demokrātijas monitorings. Red. J. Rozenvalds. –Rīga, 

Zinātne, 2007. 

3. Cik demokrātiskā ir Latvija: Demokrātijas audīts. Red. J. Rozenvalds. – Rīga, 

Latvijas Universitāte, 2005. 

4. Dišlers K. Demokrātiskās valsts iekārtas pamati. – Rīga, 1931. 

5. Freivalds O. Latviešu politiskās partijas 60.gados.- Stokholma, 1961. 

6. Held D. Models of Democracy. – Oxford, 1990. 

7. Jurciņa A. Valsts loma sabiedrības politiskajā sistēmā.- Rīga, 1991. 

8. Huntington S.P., Nelson M.J. No Easy Choice: Political Participation in Developing 

Countries.- Harward University Press, 1967. 

- 297 -

9. Interest Groups in Politics. Ed. by H.Cigler, A.Burdett.- London, 1986. 

10. Participation in Politics . Ed. by G.Perry.- Manchester University Press, 1972. 

11. Гаджиев К. Концепция гражданского общества: идейные истоки и основные 

вехи формирования. Вопросы философии.- 1991.- №7. 

12. http://www.freedomhouse.org/research 

13. http://www.saeima.lv 

14. http://www.gov.lv 

15. http://www.politika.lv 


Latvijas preses izdevumi – “Diena”, “Neatkarīgā Rīta Avīze”, “Latvijas Avīze” u.c. 

www.diena.lv 

www.nra.lv 

www.latvijasavize.lv 


Profesionālās maģistra studiju programma “Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību 

skolotājs” – B daļa 


Fundamentals of democracy 


This course introduce students to fundamentals of democracy, it’s theory and practical 

realization in Latvia; call on strengthening of democratic values. Course is intended for 

students of professional master study programme “Teacher of History and Social Sciences”. 

Piezīmes: 

- 298 -

Kursa nosaukums Socioloģija 




semestrī) 

Zinātnes nozare Socioloģija 

Zinātnes apakšnozare Socioloģijas teorija un vēsture 


Mag. oec., lekt. Viesturs Stūrainis 


Nav 


Kursā tiek aplūkotas galvenās socioloģijas atziņas par sabiedrību, tās pamatstruktūrām un institūtiem, 

sociālām grupām un personību. Tiek analizētas svarīgākās socioloģiskās teorijas un ievērojamāko 

sociologu darbi. Svarīga kursa sastāvdaļa ir informācija par Latvijas socioloģiskās pieredzes atziņām 

un pētījumu rezultātiem. 

Kursa plāns (8 st. lekcijas, 8 st. semināri 16 st.lekcijas): 

1.Socioloģija kā zinātne par sabiedrību un tās pamatteorijas. 

2. Vēsturiski socioloģiskais apskats. 

3. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstību 

un futuroloģija 

4. Sociālās pētniecības pamatmetodes. 

5. Dzimuma un vecuma socioloģiskās problēmas. 

6. Ekonomiskās dzīves socioloģija. 

7. Sociālā stratifikācija un mobilitāte. 

8. Sociālās grupas un organizācijas, birokrātija 

9. Pilsētas un lauku socioloģija. 

10. Politiskā socioloģija. 

11. Sociālās politikas socioloģiskās problēmas. 

12. Etnosocioloģija un starpnacionālo attiecību aktuālie 

jautājumi. 

13. Ģimenes un laulības socioloģiskās problēmas. 

14. Kultūras socioloģija. 

15. Dzīves veids un jaunatnes problēmas 

16. Socializācija 

17. Izglītības socioloģija. 

18. Reliģijas socioloģija. 

19. Deviance 

20. Sociālā kontrole 

1.Socioloģija kā zinātne par sabiedrību . Klasiskais mantojums. Pamatteorijas. 

2 .Sabiedrība. Sociālā stratifikācija un sociālā mobilitāte. 

3. Kultūras socioloģija. Kultūras elementi, daudzveidība un teorētiskā analīze 

4. Sabiedriskā doma un sociālās pētniecības metodes 

5. Dzimuma un vecuma socioloģiskās problēmas. 

6. Ģimenes un laulības socioloģiskās problēmas. 

7. Socializācijas teorijas un sociālā kontrole 

8. Deviantoloģija un deviāciju teorijas 


Piedalīšanās nodarbībās – 20%, patstāvīgais darbs - 30%, ieskaites darbs un debates – 50%. 

16 

- 299 -



1. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. - Rīga, 1996. 

2. Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. - Rīga, 1997. 

3. Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. - Rīga, 1998. 

4. Demogrāfijas pamati. - Rīga, 1993. 

5. Ievads politikā. - Rīga, 1998. 

4. V.Meņšikovs. Latgale ceļā uz konkurētspējīgu tirgu. – Daugavpils: "Saule", 1997. 

5. V.Meņšikovs. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām. - Daugavpils: "Saule", 

1993. 

6. V.Meņšikovs. Socioloģija par sabiedrības attīstības mērķiemun līdzekļiem. - Daugavpils: "Saule", 1994. 

7. N.I.Smelser. Sociology. - New York, 1984. 

8. I.Chanpion, B.Kurth, W.Hastings, K.Henris. Sociology. – New York, 1984. 

9. I.W. Vander Zanden. The Social Expierence. An Introduction to Sociology. - New York, 1988. 

10. Американская социология.- Москва, 1972. 

10. Новая постиндустриальная волна на Западе. Антология.- Москва, 1999. 

11. Смелзер Н. Социология.- Москва, 1994. 

12. Сорокин Л. Человек. Цивилизация. Общество.- Москва, 1992. 

13. Щепаньский Я. Элементарные понятия социологии.- Москва, 1969 


.Krīze Latvijā. Ko darīt? Domas un vērtējumi. - Rīga, 1996. 

Бурдье Л. Начала.- Москва, 1994. 

Вебер М. Избранные произведения.- Москва, 1990. 

Социологические очерки. Вып.1.- Москва, 1991. 

Поппер К. открытое общество и его враги.- Москва, 1992. 

DU Sociālo petījumu institūta pētījumi socioloģijā 

LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētījumii socioloģijā 




http://www.balticforum.org/index.php?catalogue&id=23&cid=909 

http://www.skds.lv 

http://www.politika.lv 

«Социологические исследования» - ежемесячный научный и общественно-политический журнал 

Российской Академии наук 

http://www.ecsocman.edu.ru/socis/ 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību skolotājs” B daļa. 


Sociology 


The aim of the course is the development of social thinking, the understanding of social problems, their 

origin and the possible solutions, as well as the summary of the inheritance of classical Sociology and of 

local sociological experience 

Piezīmes: 

- 300 -

Kursa nosaukums Darba drošība 







Andris Kupšāns, Vēstures katedra, lektors 


Nav 


Kurss veido priekšstatu par darba aizsardzības organizācijas un kontroles pasākumiem, par darba vides riska 

faktoriem un darba vides iekšēju uzraudzību. Iepazīstina ar normatīviem aktiem darba aizsardzībā un darba 

aizsardzības vispārīgiem principiem, sniedz informāciju par darba devēja un nodarbinātā, kā arī valsts 

institūciju pienākumiem, tiesībām un savstarpējām attiecībām darba aizsardzībā, skaidro nelaimes gadījumu 

darbā cēloņus un to novēršanu. 


1.Likumdošanas aktu pamati darba aizsardzībā. Darba aizsardzības mērķi un lietojamie termini. Galvenie 

likumdošanas normatīvie akti darba aizsardzībā. 

2. Darba aizsardzības organizēšana un darba likumdošana. Darba aizsardzības vispārējie principi. Darba 

devēja un nodarbinātā pienākumi un tiesības. Valsts institūciju loma darba aizsardzībā. Darba likuma 

prasības. Darba drošības instruktāžas. 

3.Darba vides uzraudzība. Sanitārās prasības un higiēna. Ugunsdrošība un elektrodrošība. Darba vides riska 

faktori, to novērtēšana un novēršana vai samazināšana. Sanitāro prasību ievērošana. Darba vietu uzturēšana 

ugunsdrošībā. Ugunsdzēšamie aparāti. Elektrotraumu novēršana un pirmās palīdzības sniegšana. 

4.Bīstamo iekārtu tehniskā uzraudzība. Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšana un reģistrācija. Bīstamo 

iekārtu klasifikācija, piereģistrācija un uzraudzība. Pasākumi nelaimes gadījumu darbā novēršanai. 

Nelaimes gadījumu izmeklēšana un uzskaite. Nelaimes gadījumos cietušo tiesības uz sociālajām garantijām. 

5.Rīcība ārkārtējās situācijās. Tehnisko līdzekļu darbības bojājumu pazīmes. dabas stihiskās parādības. 

Rīcība savas un klātesošo dzīvības aizsardzībai un īpašuma saglabāšanai. 




1. Drošība. Metodiskie ieteikumi pamatskolai R.;ISEC, 2004 

2. Kaļka.V., Roja Ž. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. Elpa, 2001.-500 lpp. 

3. Latvijas Republikas Labklājības ministrija. Vadlīnijas darba aizsardzībā 2002.-2006.Rīga, 2003.-56 lpp 

4.LR Darba aizsardzības likums ( spēkā ar 01.01.2002. ar 20.11.2003. grozījumiem) // Latvijas Vēstnesis. – 

2001. – Nr. 105, Latvijas Vēstnesis. – 2003. – Nr. 175. 

5.LR Darba likums ( spēkā ar 01.06. 2002.) – R.: Firma “AFS”, 2002. – 70.lpp. 

6.LR MK Noteikumi Nr. 379 “ Darba vides iekšējās uzraudzības kārtība”( spēkā ar 01.01.2002.) 

7.LR MK Noteikumi Nr. 470 “ Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība”( 22.12.1998.) 

8.LR MK 17.06.2003.Noteikumi Nr. 323 “noteikumi par apmācību darba aizsardzības jautājumos”//LV.- 

2003.-Nr.94. 

9.LR MK 23.08.2001.Noteikumi Nr. 379 “ Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība”//LV.- 2001.- 

- 301 -

Nr.123.,LV.-2003.-Nr.60. 

10.LR MK 17.02.2004.Noteikumi Nr. 82 “ Ugunsdrošības noteikumi”//LV.- 2004.-Nr.28. 

11.LR MK 20.11.2001.Noteikumi Nr. 492 “ Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības 

iestādēs un to organizētajos pasākumos”//LV.- 2001.-Nr.172. 

12.LR MK 09.07.2002.Noteikumi Nr. 293 “ Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites 

kārtība”//LV.-2002.-Nr.110.,LV 2004.-Nr.12 


www.vdi.lv 

http://osha.lv 





Labour security 


The course forms a notion of organizing and controlling labour security, risk factors of the labour 

environment, and the internal monitoring of the labour environment. It introduces students to the legal acts in 

labour defence and general principles of labour defence, provides information on the obligations, rights, and 

mutual relations of employer and employee in labour defence, accounts for the causes of emergencies at the 

work place and their elimination. 

- 302 -

Kursa nosaukums Integrēta satiksmes drošības mācība pamatskolā 







Andris Kupšāns, DU Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra, lektors 


Nav 


Kurss sniedz teorētisku ieskatu un nodrošina praktisku studiju procesu satiksmes drošības mācībai, nosakot 

mērķi, uzdevumus, saturu un metodiku mūsdienu izglītības kontekstā, ļauj apgūt nepieciešamās zināšanas 

metodiskajos jautājumos, kas nepieciešamas drošības tēmu risināšanai pamatskolas izglītības procesā. 


1. Mūsdienu teorijas par satiksmes drošības raksturlielumiem: 

1.1. satiksmes dalībnieku izglītība; 

1.2. satiksmes infrastruktūra, tās sakārtotība un atbilstība sabiedrības vajadzībām; 

1.3. satiksmes organizācija, to ietekmējošie faktori; 

1.4. satiksmes negadījumu analīze; 

1.5. profilaktiskie pasākumi (kampaņas, akcijas, utt.) un to vienotību ar sabiedrības visaptverošu 

izglītību. 

2. Indivīda drošību apdraudošie iekšējie un ārējie faktori; 

2.1. apdraudošo faktoru rašanās un veidošanās iespējas; 

2.2. apdraudošo faktoru novēršanas iespējas. 

3. Drošības jautājumu apguves mērķis pamatskolā. 

4. Drošības jautājumu apguves uzdevumi pamatskolā: 

4.1. sekmēt skolēnu izpratni par rīcību ekstremālās situācijās; 

4.2. iemācīt analizēt procesus ceļu satiksmē un ap to; 

4.3. gūt izpratni par pamtvērtībām – rūpes par savu drošību, cieņu pret līdzcilvēkiem; 

4.4. attīstīt pilsoniskās atbildības prasmes, drošības apguves un ievērošanas nepieciešamību; 

4.5. jāiemāca katrā situācijā, kas saistīta ar bīstamību, pieņemt vispareizāko lēmumu un to arī izpildīt. 

5. Drošības jautājumu apguves satura izvēle pamatskolā: 

5.1. drošības jautājumi gājējiem, to pasniegšanas metodika; 

5.2. drošības jautājumi pasažieriem, to pasniegšanas metodika; 

5.3. drošības jautājumi velosipēdistiem, to pasniegšanas metodika; 

5.4. drošības jautājumi mopēda (motocikla) vadītājiem, to pasniegšanas metodika. 

6. Drošības jautājumu apguves sasniegumu novērtēšana: 

6.1. vērtēšanas pamatprincipi; 

6.2. pašvērtējuma attīstīšana; 

6.3. iekšējā un ārējā vērtēšana, to iespējas, mijsakarības. 

7. Satiksmes drošības mācību metodes, to izvēle sākumskolā un pamatskolā. 

8. Eiropas valstu satiksmes drošības speciālistu ieteikumi: 

8.1. mācību procesa veidošanā; 

8.2. izglītības procesa organizēšanā sākumskolā un pamatskolā; 

8.3. mācību līdzekļu, uzskates līdzekļu un metožu izvēle Eiropas valstīs. 

8.4. kā efektīvāk iemācīt skolēnus analizēt situācijas, lai pamatoti izvēlētos rīcības modeli; 

8.5. kā kontrolēt instinktīvu vai emocionāli sakāpinātu rīcību; 

8.6. kā izkopt skolēnos jau no mazotnes satiksmes drošības paradumus, veidot nosacījumu refleksus. 


- 303 -

Sekmīgi nokārtota diferencētā ieskaite. 


1. Beloraga G. Drošība uz ielām un ceļiem. Pedagoģiskā bibliotēka. R.: ZvaigzneABC, 2004. 

2. Ceļā ar velosipēdu. Ceļu satiksmes drošība - R.: ZvaigzneABC, 1998. 

3. Ceļu satiksmes drošība. metodiskie ieteikumi sākumskolai. R. :CSDD, ISEC, 1997. 

4. Drošība Metodiskie ieteikumi pamatskolai – Rīga, ISEC, 2004. 

5. Kjaspere V., Lāma D., Metodiskais materiāls ceļu satiksmes drošības jautājumu apguvei pamatizglītībā. R.: 2008. 

6. Tematiskie uzdevumi velosipēdista (mopēda) vadītājiem.R.: CSDD, 1999. 


1. Aktīvās mācību metodes: Skolotāju grāmata./Atb.red. Bikse V. – R: Zvaigzne ABC, 1999. 

2. Antonio Avenso, Jorg Beckman. The Safety of Vulnerable Road Users in the Southern, Eastern and Central 

European Countries (The “SEC Belt”). – ETSC, Brussels 2005, 56 p. 

3. Ādlers A. Psiholoģija un dzīve. – Rīga 1992. 

4. Baltušīte, R. Neirolingvistiskā programmēšana pedagoģijā. – R.: RaKa, 

5. Buca M., Faltuss R., Koena E. Darbs grupās: Rakstu izlase. – Varšava: Demokrātijas attīstības centrs, 1994. 

6. Smits, Paātrinātā mācīšanās klasē. – R.: Pētergailis, 2000 

7. Geidžs N.L, D.C.Berliners Pedagogiskā psiholoģija - R: „Zvaigzne”, 2004. 

8. Grigule, L. & Silova, I. (red.) (1998) Mācīsimies sadarbojoties. Rīga: Mācību grāmata. 

9. Karpova Ā.Personība. Teorija un to radītāji. – Rīga, Zvaignne ABC, 1998. 

10. Karule L. Kooperatīvā mācīšanās sākumskolā.// Zinātniski metodisko rakstu krājums. – Liepāja: LPA, 1993. 

11. Koķe T, E.Rupmeja K.G.Jungs mūsdienu skolai. - Rīga, Raka, 2001. 

12. Lapiņa, L., Rudiņa, V. Interaktīvās mācīšanas metodes. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 136 lpp. 

13. Laiveniece D. Ieskats mācību metodēs.// Skolotājs. – 1999, Nr.1, 30.-39. lpp. 

14. Lāma A.Drošais ceļš uz skolu. Ceļu satiksmes uzrauga rokasgrāmata. – Rīga 2005, 67 lpp. 

15. Maslo, A. A Theory of Human Motivation. Psychological Review, 1943, jeb internetā 

http://facultyweb.cortland.edu/~ANDERSMD/MASLOW/HIER.HTML 

16. Maslo I. Mācību metodes izglītības iestādē.//Skolotājs. – 1998, Nr. 5.,6. 

17. OECD road safety research: a synthesis. – Report prepared by an OECD scientific experts group. – OECD, 

PARIS 1986, 106 p. 

18. Piažē Ž Bērna intelektuālā attīstība. – Rīga, Pētergailis, 2002. 

19. Priorities for Child safety in the European Union: agenda for action. – European Child Safety Alliance 2001, 

26 p. 

20. Puškarevs I.Attīstības psiholoģija. – Rīga, Raka, 2001. 

21. Rubana, I. M. Mācīties darot. Rīga: RaKa, 2000. 

22. www.isec.gov.lv 

23. www.csdd.lv 

24. Zelmenis V Īss pedagoģijas kurss. – Rīga, Zvaigzne, 1991. 

25. Žogla, I. Didaktikas teorētiskie pamati. - Rīga: Raka, 2001. 275 lpp. 


1. Ceļu satiksmes negadījumu statistika. – CSDD, 1994.-2005. gadu ikgadējie statistikas krājumi. 

2. Ceļu satiksmes negadījumu statistika.-CSDD, 2006.-2008.gadu ikgadējie statistikas krājumi. 

3. Ceļu satiksmes noteikumi (jaunākais izdevums) 

4. Prets, D. Pedagoga rokasgrāmata. Izglītības programmu pilnveide. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2000. 

5. Selbijs, P. Pasaule ienāk klasē. - Rīga: 1998 




Integrated teaching of traffic security at primary school 


The course provides a theoretical insight and practical study of traffic security determining the goal, tasks, content, and 

methods in the context of contemporary education. It provides the necessary knowledge on methodological issues that 

are necessary for dealing with the topics of security in the education process at primary school. 

- 304 -

Kursa nosaukums Veselības mācība 





Zinātnes apakšnozare Veselības izglītība 


Mg.biol., lekt. Irēna Kuņicka 


Apgūts kurss „Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības veicināšana” 


Kurss sekmē veselības kā vērtības izpratnes veidošanos. Palīdz izprast veselības saglabāšanas un 

veicināšanas principus. 

Palīdz apgūt uz problēmu risināšanu un dzīves prasmju attīstīšanu orientētas veselības mācības 

mācīšanas metodes atbilstoši skolēnu vecumam un sociālpsiholoģiskai videi, veselības 

integrācijas iespējas mācību priekšmetos. 


Latvijas skolēnu veselības stāvoklis, veselības problēmas atsevišķās vecuma grupās. 

Skolēnu zināšanas par veselību, dzīvesveids, veselības saglabāšanas iemaņas un kaitīgie 

ieradumi, neveselīga uzvedība. Lēmumu pieņemšana un atbildības uzņemšanās par savas 

rīcības sekām. 

Veselību veicinoša valsts un pašvaldību politika. Veselības veicināšana mācību un 

audzināšanas iestādēs. 

Veselības izglītības mērķis, uzdevumi, pamatprincipi. 

Veselības mācības standarts, saturs, programmu veidošana. Veselības mācība sociālo 

zinību stundās.Starppriekšmetu saikne, veselības tēmu integrācija mācību programmās 

un ārpusklases pasākumos. Tiešā un netiešā veselības izglītība. 

Uz problēmu risināšanu un dzīvesprasmju attīstīšanu orientētas efektīvas mācību un 

ārpusklases darba metodes. 

Svarīgākās veselības mācības tēmas. Augšana un attīstība. Seksuālā un reproduktīvā 

veselība. Psihiskā veselība. Veselīgs dzīvesveids. Veselīga vide. Personiskā drošība. 

Atkarību izraisošo vielu lietošanas profilakse. Fiziskā aktivitāte. Uzturs. Izvairīšanās no 

slimībām, t.sk. STS un HIV. 

Sadarbība ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām. Ārpusskolas aktivitātes. 

Veselību veicinošās skolas Latvijā, PVO kritēriji, VVS projekti. 


Lekciju un nodarbību apmeklējums vismaz 60%. Teorētiskā kursa apguve, piedalīšanās 

semināros 

Diferencēta ieskaite (pēc I daļas, 32 st.), eksāmens (pēc II daļas, 32 st.) 


1. Kondrāte I., Kuņicka I u.c. Pusaudžiem par intīmo. Rokasgrāmata skolotājiem..-UNDP, 

2003. 

2. Kondrāte I., Kuņicka I u.c. Pusaudžiem par intīmo. Aktivitātes darbam klasē.-UNDP, 

2003. 

- 305 -

3. Mācīsimies sadarbojoties.- R: Mācību grāmata, 1998. 

4. Puškarevs I. Higiēniskā audzināšana un dzimumaudzināšana skolā.- R.: Zvaigzne ABC, 

1991. 

5. Puškarevs I. Ievads veselības mācībā skolotājiem.- R.:Zvaigzne ABC, 1994. 

6. Puškarevs I., Golubeva A. Bērnu veselīgas attīstības veicināšana skolā.- R.: LU, 1997. 

7. Puškarevs I., Golubeva A. Veselības veicināšana skolā.- R.: Mācību grāmata, 1995. 

8. Rubana I.M. Veselības izglītības pamati.- RaKa, 1997. 

9. Rubana I.M. Mācīties darot.- RaKa, 2000. 

10. Rubana I.M., Bluka I. Dzivesprasmju mācīšana skolā. R. 2002. 

11. Sociālo zinību standarts. LR IZM, 2003. 

12. Skolēni un narkotikas. Rokasgrāmata skolotUNDCP, 2002. 


1.Стальков Е., Панин В. Валеология.- ФГУИПП Янтарный сказ, 2001 

2.Veselību visiem jauniešiem Latvijā: PVO aptaujas rezultati Latvijā.1992., 1995., 1999.,2002 



Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību 



Health education. 


Principles of Health Promotion and Health Education. Problem based and life-skills oriented 

methods of health education. Content of health education adequate to student’s age and socialpsyhological 

surroundings. Direct and nondirect health education. Healthy lifestyle. 

Responsibility for health. Important health themes appropriate standard of social sciences. 

- 306 -

Kursa nosaukums Demogrāfijas pamati 




semestrī) 

Zinātnes nozare Demogrāfija 

Zinātnes apakšnozare Teorētiskā demogrāfija 


Olga Peipiņa DU, SZF Socioloģijas katedra, asoc. prof., Dr.sc.soc. 


Nav 


16 

Teorētiski apgūt iedzīvotāju demogrāfiskās attīstības likumsakarības, saistītas ar iedzīvotāju 

demogrāfiskā raksturojuma specifiku. 

Apgūt praktiskās iemaņas, veikt dažu demogrāfiskās attīstības aspektu konkrēto analīzi, 

izmantojot esošos statistikas avotus. 


1. Demogrāfija kā zinātne par iedzīvotājiem. 

2. Iedzīvotāju skaits un dinamika. 

3. Ziņu avoti par iedzīvotājiem. 

4. Iedzīvotāju struktūra. 

5. Iedzīvotāju dabiskā kustība. 

6. Iedzīvotāju mehāniskā kustība. 

7. Iedzīvotāju atražošanās. 

8. Pasaules iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums. 


Piedalīšanās nodarbībās, semināros, nokārtota diferencēta ieskaite 


1. Demogrāfisko terminu skaidrojošā vārdnīca. (zin. red. P.Zvidriņš). – R., LU, 2004. 

2. Latvijas demogrāfijas gadagrāmata 1991.gads.(u.c. gadi) – R., LR CSP, 1992. 

3. Goša Z. Sociālo procesu statistiskie rādītāji un analīze. – R., LU, 1993. 

4. Zvidriņš P. Demogrāfija. I daļa. – R., LU, 2000. 

5. Валентей Д. Кваша А. Основы демографии. – М., 1989. 

6. Демографический энциклопедический словарь. – М., 1995. 

7. Медведков В. Демография: учебник. – М. 2009. 

8. Народонаселение. Энциклопедический словарь. – М., 1994. 

9. Статистика населения с основами демографии. – М., 1990. 


1. Demographic Statistics in the Baltic Countries 1996. – Lithuanian Department of Statistics. 

Statistical Office of Estonia. Central Statistical Bureau of Latvia: Tallinn, Riga, Vilnius, 

1996. 

2. International Enciklopedia of Marrige and Family. Editor in Chief James J.Ponzetti, 

- 307 -

Jr.2nd Edition. University of British Columbia. Vol 1-4, 2003 

3. Latvijas demogrāfiskās attīstības prognozes: 1995. – 2025.gadiem//Latvijas Vēstnesis. – R., 

1999. 08.-24.dec. 

4. Latvijas statistikas ikmēneša biļetens. – R., LR CSP, 1990 u.c. gadi 

5. Population Developments in Latvia on the Eve of 20th Century. – 3(24), 1999. 

6. Zvidriņš P. Depopulācija//Sociāli ekonomiskā procesa trajektorija Latvijā laikā no 1985. – 

2002.gadiem. – Ventspils, 2002. 

7. 2000.gada tautas skaitīšanas rezultāti. Statistikas datu krājums. – R., LR CSP, 2002. 


1. Apcērējumi par Latvijas iedzīvotājiem. Nr.1.-9. – R.: LZA Ekonomikas institūts, 1997.- 

2002.g. 

2. LZA Vēstis 

3. Latvijas Vēstnesis 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību 



Fundamentals of demography 


To acquire the theory of regularities of demographic development of the population, which are 

connected with the specifics of the population’s demographic description. 

To acquire practical skills to carry out the analysis of some aspects of demographic development 

using the existing statistical data. 

- 308 -

Nosaukums 

Kultūras vēstures Kulturoloģijas mācību 

metodika 




96 

semestrī) 




Rudīte Rinkēviča, DU Humanitārās fakultātes Latviešu literatūras un kultūras katedra, docente 


Nav 


Kursa ietvaros tiek apgūtas jaunākās galvenās tendences kultūras vēstures kulturoloģijas mācību 

metodikā, īpašu uzmanību pievēršot trīs mācību satura komponentiem, ko paredz Vispārējās vidējās 

izglītības mācību priekšmeta standarts kulturoloģijā (2008. gada 2. septembra noteikumi Nr. 715): 

Kultūrvide laikā un telpā; Indivīds un sabiedrība; Darbība. Tiek pilnveidotas zināšanas par 

vispārdidaktiskajām un interaktīvajām mācību metodēm un paņēmieniem, kā arī tiek apgūti kultūras 

vēstures kulturoloģijas mācīšanas pamatprincipi. Kursa uzdevumi: 

1)iepazīstināt ar kultūras vēstures kulturoloģijas mācību saturu vidusskolā un tā sekmīgas apguves 

iespējām; 

2)pilnveidot zināšanas par vispārdidaktisko un interaktīvo mācību metožu izmantošanu kultūras vēstures 

kulturoloģijas apguvē un skolēnu sociālo prasmju attīstīšanā; 

3)apgūt metodiskos paņēmienus skolēnu kreatīvo spēju rosināšanai kultūras vēstures kulturoloģijas 

stundās; 

4)sekmēt skolēnu zināšanu novērtēšanas efektivitāti kultūras vēstures kulturoloģijas stundās. 

5) salīdzināt, analizēt un vērtēt kultūras saniegumus, liecības un informatīvos avotus. 

Kursa plāns: 


kursa struktūra (kontaktstundās) –kopā – 96 stundas 

kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Kultūras vēstures Kulturoloģijas kā mācībpriekšmeta mērķis un uzdevumi. Metodiskie ieteikumi un 

mācību programma kultūras vēstures kulturoloģijas stundās. 

2. Kultūras vēstures Kulturoloģijas mācību satura raksturojums, tā sekmīgas apguves vadīšanas 

priekšnoteikumi. 

3. Mācību satura komponenta “Kultūrvide laikā un telpā” apguves priekšnosacījumi. 

4. Mācību satura komponenta “Indivīds un sabiedrība”daudzveidīgie aspekti un to apguves vadīšana. 

5. Vispardidaktisko metožu izmantošana kultūras vēstures kulturoloģijas stundās. 

6. Interaktīvo mācību metožu izmantošana kultūras vēstures kulturoloģijas apguvē un skolēnu sociālo 

prasmju pilnveidošanā. 

7. Pārskata temata veidošana kultūras vēstures kulturoloģijas stundās. 

8. Zinātniski pētniecisko darbu un projektu izstrādes principi kultūras vēsturē kulturoloģijā. 

9. Mākslas darba analīze kultūras vēstures stundās. 

9. Mācību satura komponents “Darbība”. 

10. Skolēnu radošās darbības rosināšana kultūras vēstures kulturoloģijas stundās. 

11. Zināšanu pārbaudes paņēmieni kultūras vēstures kulturoloģijas stundās. 





1. Andersone Z., 2001., 2003., Kulturoloģija.(2 daļas). Rīga, RaKa 

2. Blūma D., 2000., Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. Rīga, RaKa 

3. Lapiņa L., Rudiņa V., 1997., Apgūsim demokrātiju: Interaktīvās mācīšanas metodes. Rīga Zvaigzne 

- 309 -

ABC 

4. Mācīsimies sadarbojoties (autoru kolekt.)., 1998., Rīga, Mācību grāmata 

5. Priedītis A., 2003., Kultūras teorija un kultūras vēsture. Rīga, A.K.A. 



1. Ambote A., 1998., Senā Grieķija. Rīga, Zvaigzne ABC 

2. Avotiņa A.,1999., Renesanse (māc. līdz. “Konsultants kultūras vēsturē”). Rīga, Zvaigzne ABC 

3. Avotiņa A., Blūma D., Grauzdiņa I.,2000., Viduslaiki (māc. līdz.). Rīga, Zvaigzne ABC 

4. Avotiņa A.,Blūma D., Līdaka A., Ņefedova I.. Šmite E,. 2003., Latvijas kultūras vēsture. Rīga, 

Zvaigzne ABC 

5. Gīrcs K, 1998., Kultūru interpretācija. Rīga, AGB 

6. Gorkins N., Blūma D.,2002., Latvijas kultūras vēsture (īskurss). Rīga, Pētergailis 

7. Jermolajeva J., Jermolajevs V., Mūrnieks A., 2002., Kultūras vēsture XX gadsimts. Rīga, RaKa 

8. Kavacs V., 2000., Kultūras vēsture 1118 jautājumos un atbildēs. Rīga, Zvaigzne ABC 

9. Kultūras vēsture. Mācību programma un metodiskie ieteikumi., 1998., Rīga, Mācību grāmata 

10. Kūle M., 2006., Eirodzīve. Rīga, Latvijas Universitātes un socioloģijas institūts. 

9. Lapiņa M Blūma D., Zitāne L..,1999., Jauno laiku kultūras vēsture vidusskolām. Rīga, RaKa 

10. Lapiņa M. u.c.,2003., Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām. Rīga, RaKa 

11. Lapiņa M. u.c., 2003., Latvijas kultūras vēsture XX gs. 40.-80.gadi. Rīga, RaKa 

12. Mūrnieks A., 2003., Ieskats kultūras un reliģiju vēsturē.1daļa - Senie laiki. 2.d. – Eiropas kultūras 

saknes. Rīga, RaKa 

13. Lielā simbolu enciklopēdija., 2002., Rīga, Jumava 

14. Power and Cultur. Hegemony, Interaction and Dissent (edited by Ausma Cimdiņa and Jonathan 

Osmond).,2006, Edizioni Plus – Pisa University Plus 

15. Priedītis A., 2003., Ievads kulturoloģijā. Kultūras teorija un kultūras vēsture.Daugavpils: A.K.A. 

16. Rubenis A., 1993., Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Rīga, Zvaigzne 

17. Rubenis A., 1996., Dzīve un kultūra Eiropā renesanses un reformācijas laikmetā. Rīga, Zvaigzne 

ABC 

15. Rubenis A. Dzīve un kultūra Eiropā absolūtisma un apgaismības laikmetā. Rīga, Zvaigzne ABC 

16. Vulfa A., 2001., Zināšanu pārbaudes paņēmieni literatūrā. Rīga, Pētergailis 

17. Zitāne L., 1997., Kultūras vēsture. Kultūras jēdziens un senie laiki. Rīga, RaKa 

18. Zitāne L., 2003., Kultūras vēsture. Senie laiki. (3 daļas) (Skolotājiem). Rīga, RaKa 

19. Zitāne L.,2003., Kultūras vēsture 4.daļa. Viduslaiki un renesanse. Rīga, RaKa 

20. Zitāne L., 2003., Kultūras vēsture. Metodiskais materiāls. Rīga, Gulbenes ģimnāzija. 



Žurnāls “Skolotājs”, laikraksti “Izglītība un Kultūra”, “Diena”. 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures 

kulturoloģijas skolotājs”- B daļa. 


Methodology of teaching history of culture studies 


The course „The Methods of Teaching Culture History Culturology” is provided for the first 

year students of Professional study program „Teacher of History and Culture History 

Culturology”. The course regards contemporary tendencies of the teaching methods of culture 

history culturology; students improve their knowledge and master basic principles of teaching 

culture history culturology. 

Piezīmes: 

- 310 -





semestrī) 




Modernās tehnoloģijas vēstures un kultūras 

vēstures kulturoloģijas mācīšanās procesā 

Kaspars Kļaviņš, Latviešu literatūras un kultūras katedra, asociētais profesors 

Henrihs Soms, DU Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra, asoc. prof. 


Nav 


Kursa mērķis ir studentus iepazīstināt ar kultūras un tehnoloģiju vēsturisko mijiedarbību.. 

Nodarbībās studenti gūst priekšstatu par pozitīviem un negatīviem momentiem šajā mijiedarbībā. 


1. Tehnoloģijas jēdziens no tā ģenēzes 17. gs. līdz mūsdienām. 

2. Dažādu mitoloģiju atšķirīgā izpratne tehnoloģiju pielietošanā. 

3. Eiropas viduslaiku nozīme Rietumu moderno tehnoloģiju ģenēzē. 

4. Ieskats moderno tehnoloģiju vēsturē. 

5. Zinātnes un kultūras savstarpējās nošķiršanās un izolācijas problemātika mūsdienu 

sabiedrības kontekstā. 

6. Voldemārs Matvejs un Sergejs Eizenšteins. Latvijas vieta pasaules moderno tehnoloģiju un 

kultūras dialogā. 

7. Kultūras un tehnoloģiju mijiedarbība noteiktu mākslas žanru evolūcijā. 

8. Modernās tehnoloģijas un modernisms. 

9. Modernās tehnoloģijas un kultūras marģinalizācija. 

10. Moderno tehnoloģiju konstruktīvi izmantošanas ceļi arhitektūras un mākslas mantojuma 

saglabāšanā un popularizācijā. 

11. Tehnoloģiju izmantošana humanitāro zināšanu apguvē. 


Piedalīšanās lekcijās un semināros – 50 %, rakstisks mājas darbs par tēmu „Tehnoloģiju 

izmantošana vēstures pasniegšanā” - 50%. Diferencēta ieskaite 


1. Bergan, Ronald. Sergei Eisenstein. A Life in Conflict. – London, 1999. 

2. Boas, M. The Scientific Renaissance. - London and Glasgow, 1970. 

3. Bohm-Duchen, Monica; Cook, Janet. Understanding modern art. – London, 1991. 

4. Briggs, A. Victorian Things. – New York, 1990. 

5. Cardwell, D. The Fontana History of Technology. - London, 1994. 

6. Ekšteins, Modris. Rites of spring: the Great War and the birth of the Modern Age. - Toronto, 

1990. 

7. Gimpel, J. The Medieval Machine. - London, 1979. 

8. Harouel, J.-L. Culture et contre-cultures. - Paris, 1994. 

32 

- 311 -

9. Kovtuns, J. Vladimirs Markovs (Voldemārs Matvejs) un afrikāņu mākslas atklāšana // 

Grāmata N 5. – Rīga, 1990. (5. – 7. lpp.) 

10. Lévy-Leblond, J.-M. La science en mal de culture. - Paris, 2004. 

11. McAllister, Alec. Computing with Medieval Characters: Standardisation and Encoding // 

Bulletin of International Medieval Research, 11 (2005), pp. 46-55. 

12. Petracca, M., Sorapure, M. Common Culture. Reading and Writing about American Popular 

Culture. - Chicago, 1998. 

13. Porcher, L. Télévision, culture, éducation. - Paris, 1994. 

14. Priedītis, A. Kultūras teorija un kultūras vēsture. - Daugavpils, 2003. 

15. Soms, Henrihs. Starptautiskās asociācijas „Vēsture un datorapstrāde” materiāli vēstures 

studijās // IX Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēstures sekcija. 3. krājums. Atb. Red. V. Šalda 

– Daugavpils, 2000. (66.- 68. lpp.) 

16. Zaķis, Juris. Ceļi uz virsotnēm. – Rīga, 2004. 


1. Chartier, Roger; Martin, Henri-Jean. Histoire de l’édition française. – Paris, 1989. 

2. Earley, Steven C. – An Introduction to American movies. – New York, 1979. 

3. Headline news, science views / David Jarumal (ed.). – Washington, D.C., 1991. 

4. Hobsbawm, E.J. The Age of Capital 1848-1875. - New York, 1984. 

5. Hunter, Sam. Modern American Painting and Sculpture. – New York, 1960. 

6. Lutter, Ch.; Reisenleitner M. Cultural Studies. Eine Einführung. - Wien, 2002. 

7. Miller, Robert K. The Informed Argument. – Philadelphia, 1992. 

8. Smith, Pamela H.; Findlen, Paula. Merchants and marvels: commerce, science and art in early 

modern Europe. – New York, 2002. 

9. Stradiņš, Jānis. Etīdes par Latvijas zinātņu pagātni. – Rīga, 1982. 


1. IMEROS - An annual journal for Culture and Technology. 

2. Latvijas ZA Vēstis. 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītība vēstures un kultūras vēstures 

kulturoloģijas skolotājs” B daļa 


Modern technologies in learning history and history of culture 

Modern technologies in learning history and culture studies 


The aim of the course is to acquaint the students with the historical interaction of culture and 

technologies. At the classes students acquire understanding of the positive and negative moments 

of this interaction. 

Piezīmes: 

- 312 -

Kursa nosaukums Vēsturiskā novadpētniecība 




Zinātnes nozare Vēsture 

Zinātnes apakšnozare Latvijas vēsture 


Henrihs Soms, DU Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra, asoc. prof. 

Irēna Saleniece, DU Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra, asoc. prof. 


Nav 


Kursa uzmanības centrā – ierobežotas telpas pētījuma saturs. Tiek pievērsta uzmanība lokāla 

pētījuma īpatnībām, noskaidrota specifika vēstures avotu un literatūras izmantošanā. Atsevišķi 

tiek raksturotas mutvārdu vēstures avotu izmantošanas iespējas. Kursa ietvaros analizēta Eiropas 

valstu un ASV pētnieku pieredze lokālas vēstures pētniecībā. 


1. tēma 

Vēsturiskās novadpētniecības saturs. Reģionālā vēsture. Lokālā vēsture. 

2. tēma. 

Robežas un administratīvā iekārta novadpētnieciskā pētījumā. 

3. tēma. 

Hronoloģiskie ietvari novadpētnieciskā pētījumā 

4. tēma 

Novadpētniecisks pētījums un vēstures speciālās disciplīnas. 

5. tēma. 

Novadpētniecisks pētījums un mutvārdu vēstures avoti. 

6. tēma. 

Eiropas valstu un ASV pētnieku pieredze reģionālās vēstures jomā. 


Lekciju apmeklējums (20%); seminārnodarbības ( 30%); pētnieciskas programmas „Novada 

zinātniska izpēte” izstrādāšana un prezentēšana (50%). Diferencēta ieskaite. 


1. Ivanovs A. (2002) “Mutvārdu vēstures avoti – iemiesotā atmiņa”, Atmiņa 

kultūrvēsturiskā kontekstā: Starptautiskās konferences materiāli. Daugavpils: DU 

izdevniecība “Saule”, 2002. 2. daļa: 75-84. 

2. Ivanovs, A. (2000) “Reģionālisma problēma Latgales vēstures kompleksajā izpētē”, IX 

Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēstures sekcija. Daugavpils: DPU izdevniecība: “Saule”. 

3.krāj.: 9 – 15. 

3. Ivanovs A. un H. Soms (2001) ”Izpētes programma “Kompleksā avotu mācība un 

Latgales vēstures datorizētā avotu bāze “Latgales Dati””: saturs, metodoloģiskais 

pamatojums un historiogrāfiski komentāri”, Acta Latgalica: Zinōtniski roksti, 

dokumenti, apceris. Daugavpils: Latgolas Pētnīceibas instituta izdevnīceiba, 2001. 11. 

[laid.]: 132 – 160. 

- 313 -

4. Ivanovs A. un H. Soms (2002) “Kultūras un vēstures pieminekļi Latgales novada 

vēsturē”, Sabiedrība un kultūra: Rakstu krājums. Liepāja: Liepājas Pedagoģijas 

akadēmijas izdevniecība “LiePA”, 2002. IV: 36-42. 

5. Ivanovs, A. un H. Soms (1999) “Latgales vēstures izpētes kompleksā programma: 

historiogrāfisks aspekts, metodoloģija, saturs”, Latvijas Vēsture, 1(33): 96-110. 

6. Ivanovs, A. un J. Šteimans (1999) Latgales vēstures historiogrāfija (1946-1999). 

Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība. 

7. Kurzeme, Vidzeme, Latgale: Reģions un identitāte vēsturē. Konferences materiāli (1999) 

Rīga: N.I.M.S. 

8. Počs, K. un I. Poča (1993) Ieskats Latgales vēstures historiogrāfijā (līdz 1945. gadam). 

Rēzekne: Latgales Kultūras centra izdevniecība. 

9. Soms, H. (1992) Latgales vēstures mācību programma, pamatfakti, avoti un literatūra. 

Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība. 

10. Zeile, P. (1996) Latgales kultūras vēsture: Programma - konspekts. Rēzekne: Latgales 

Kultūras centra izdevniecība. 

11. Иванов А.С. (2002) “База данных как динамическая модель истории региона”, 

Информационный бюллетень Ассоциации «История и компьютер». Москва. № 30: 

170-172. 

12. Иванов А. (1993) “Выживание этнической идентичности в инонациональной 

среде: (Теоретический подход и частный пример ситуации в Даугавпилсе)”, 

Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A daļa. 5 (550): 43-46. 

13. Иванов А. (2001) “Источнико-ориентированные базы данных в изучении 

локальной истории”, XI Zinātnisko lasījumu materiāli. Vēstures sekcija. Daugavpils: 

DPU izdevniecība “Saule”. 5. krājums: 37 – 42. 

14. Иванов А. (1998) “Комплексное источниковедение региональной истории”, 

Научные труды Рижского института мировой экономики. Рига: Варты. Вып. 2: 

71-75. 

15. Иванов А. (2001) “Компьютерные базы данных в исследованиях по региональной 

истории”, Научные труды Рижского института мировой экономики. Рига. Вып. 

5: 77-82. 

16. Иванов А.С. (2000) “Методологические проблемы создания базы данных для 

региональных исследований: (Пример Латгальского края)”, Новые 

информационные ресурсы и технологии в исторических исследованиях и 

образовании. Москва: 71-72. 


1. Apine, I. (1996) “Multikulturālisma tradīcijas Latgalē”, Latgale un Daugavpils: Vēsture 

un kultūra. Daugavpils: A.K.A., 7-21. 

2. Zeile, P. (1997) “Latgaliešu etnomentalitāte un kultūra”, Acta Latgalica. 9. Daugavpils: 

Latgales Pētniecības institūta izdevniecība: 273-299. 

3. Markausa, I. (1991) “Iedzīvotāju skaita, izvietojuma un sastāva izmaiņas Latgalē”, 

Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis, 1(522): 15-20. 

4. Mežgailis, B., V.Trostina un I.Katkovska (1992) “Latgales iedzīvotāji: demogrāfiskās 

pārvērtības 57 gadu laikā (1935-1991)”, Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A, 2(535): 

18-26. 

5. Milts A. (1996) “Latgaliešu raksturs”, Tāvu zemes kalendars, 1997. Rēzekne: Latgales 

Kultūras centra izdevniecība: 114 – 116. 

6. Strods,H. (1989) Latgales iedzīvotāju etniskais sastāvs 1772.-1959.g. Rīga: Latvijas 

Valsts universitāte. 


Drywa, 1908. - 1917. http://www.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/Drywa/index.htm 

Dzeive, 1946 - 1983 

Gaisma, 1905. - 1906. http://www.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/Gaisma1/index.htm 

Jaunas Zinias, 1912. - 1914. 

http://www.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/JaunasZinias/index.htm 

- 314 -

Katōļu Dzeive, kopš 1989 

Latgolas Words, 1919. - 1940. 

http://www.lnb.lv/digitala_biblioteka/Laikraksti/LatgolasWords/index.htm 



kulturoloģijas skolotājs” B. daļa. 


Historical study of local lore 


In the focus of the course – study of the limited space. The attention is drawn to the peculiarities 

of the local study, the usage specificity of historic sources and literature is explained. 

Possibilities of using oral historic sources are characterized. Within the framework of the course 

the experience of the European and American scientists in the field of local history study is 

analyzed. 

Piezīmes: 

- 315 -

Nosaukums Sakrālā teksta analīze 




Zinātnes nozare Reliģiju zinātnes 

Zinātnes apakšnozare Reliģijas vēsturiskā fenomenoloģija 


Anita Stašulāne, DU Humanitārā fakultāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra, profosore 


Nav. 


Salīdzinot dažādu pasaules reliģiju sakrālos tekstus, studiju kursa gaitā tiks noskaidrots, ar ko 

sakrālie teksti atšķiras no citiem literatūras veidiem. Kurss nodrošinās iepazīšanos ar 

jaunākajiem zinātnieku atklājumiem par sakrālo tekstu veidošanos, nodošanu tālākajām 

paaudzēm un interpretāciju. 


1. Ievads 

Jēdziens „sakrālais teksts”. Komparatīvā metode. Hierofānijas reliģiju vēsturē. Kanons. Sakrālo tekstu 

paveidi un žanri. 

2. Hinduistu sakrālie teksti 

Pārskats par hinduisma sakrālajiem tekstiem: Vēdas, Upanišadas, Mahābharāta, Bhagavad-gīta. Jauns 

skatījums uz mokšu Bhagavad-gītā. 

3. Budistu sakrālie teksti 

Pārskats par budisma sakrālajiem tekstiem (Tripitaka): Vinaja pitaka, Suttra pitaka, Abhidhamma pitaka. 

Mahājānas budisms un Lotosa sūtra. 

4. Jūdaistu sakrālie teksti 

Pārskats par jūdaisma sakrālajiem tekstiem: Torah, Targum, Midrash, Mishnah, Gemarah, Talmud, 

Tosefta. Rakstītās Torah īpatnības. 

5. Kristiešu sakrālie teksti 

Pārskats par kristietības sakrālajiem tekstiem: Vecā derība, Jaunā derība. Marka evaņģēlija īpatnības. 

6. Musulmaņu sakrālie teksti 

Pārskats par islāma sakrālo tekstu: Korāns. Atklāsmes vēsture musulmaņu izpratnē. Sūru īpatnības. 




Kursa apguvei nepieciešamās literatūras saraksts ir pieejams, kontaktējoties ar kursa docētāju. 





- 316 -



kulturoloģijas skolotājs”, “Vidējās izglītības kulturoloģijas skolotājs” B. daļa. 


Analysis of scriptures 


A very inviting course for anyone wanting to study Bhagavad-gītā, Lotus Sūtra, Bible and 

Koran. This course brings together examples from variety of world religions to explore the 

question what is the nature of the Scripture? It provides up-to-date information concerning the 

making, transmission, and interpretation of the Scripture. 

Piezīmes: 

- 317 -

Nosaukums Teātra izrādes un filmas analīzes metodika 




Zinātnes nozare Māksla 

Zinātnes apakšnozare Teātra un kino vēsture un teorija 


Ingrīda Kupšāne, Latviešu literatūras un kultūras katedra, Dr.filol., docente 


Nav. 


Kurss paredzēts profesionālo maģistra studiju programmas “Vidusskolas vēstures un kultūras 

vēstures kulturoloģijas skolotājs” “Vidējās izglītības kulturoloģijas skolotājs” studentiem. Kursa 

ietvaros tiek sniegtas zināšanas par teātra un kinomākslas darbu analīzes specifiku un metodiku, 

kā arī nostiprināta prasme analizēt teātra izrādes un filmas. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra (kontaktstundās): 32 stundas. 

Kursa saturs (lekciju un nodarbību nosaukumi): 

1. Teātra un kinomākslas specifika, izteiksmes līdzekļu sistēma. 

2. Teātra izrādes analīzes metodika. 

3. Skatuviskās darbības dramaturģiskais pamats. 

4. Izrādes stilistiskais un žanriskais risinājums. 

5. Aktierspēle. 

6. Skatuviskās darbības norise laikā (ritms, temps, darbības emocionālās spriedzes kāpums 

un kritums). 

7. Skatuviskās darbības organizācija telpā (mizanscēnu izveide, skatuviskā laukuma 

izmantošana, dekoratīvais ietērps). 

8. Audiālais noformējums. Apgaismojuma funkcijas. 

9. Kinofilmas analīze: kino veidi un žanri. 

10. Metodiskie paņēmieni spēlfilmas analīzē. 

11. Dokumentālās filmas analīzes principi. 

12. Animācijas filmas analīzes īpatnības. 




1. Eglītis V. ... gribu uzņemt filmu.- R., 2003. 

2. Ņečaja O., Ratņikovs G. Kinomākslas pamati.- R., 1983. 

3. Вайсфельд И. Кино как вид искусства.- М., 1983. 

4. Лотман Ю. Об искусстве.- С.-Пб., 1998. 

5. Ремез О. Мастерство режиссера. Пространство и время спектакля.- М., 1983. 

6. Строение фильма: Некоторые проблемы анализа произведений экрана.- М., 1984. 

- 318 -


1. Epners A. Anša ceļa grāmata.- R., 2003. 

2. Strautmanis A. Skatuves ABC: Terminu glosārijs.- R., 1997. 

3. Zaļaiskalns M. Izrādes ritmiskā struktūra.- Rēzekne, 2000. 

4. Абров Д. Спектакль и зритель.- М., 1985. 

5. Базанов В. Техника и технология сцены.- М., 1976. 

6. Втречи с музой. Беседы о киноискусстве.- М., 1981. 

7. Гинзбург С. Очерки теории кино.- М., 1974. 

8. Ждан В. Эстетика фильма.- М., 1982. 

9. Захава Б. Мастерство актера и режиссера.- М., 1978. 

10. Мочалов Ю. Композиция сценического пространства: Поэтика мизансцены.- М., 

1981. 

11. Театральная энциклопедия.- 5 т.- М., 1961 – 1967. 



Kultūras Forums 

Māksla Plus 

Teātra Vēstnesis 

Kino Raksti 


Profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures 

kulturoloģijas skolotāja”, “Vidējās izglītības kulturoloģijas skolotājs” B. daļa 


Methodology of theatre performance and film analysis 


The course provides knowledge on the particularity and methods of the analysis of theatre 

performances and feature films. It consolidates the skills of analyzing theatre performances and 

films. 

Piezīmes: 

- 319 -

Kursa nosaukums Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 









Nav 


Kurss sniedz studentiem informāciju par reģionālās vēstures pētniecību pagātnē, tās patreizējo 

situāciju un nākotnes perspektīvām. Lekcijās un praktiskajos darbos tiek analizēti dažādi faktori 

kultūrvēsturisko reģionu ģenēzē Eiropā un pasaulē. 


1. „Reģiona” un „reģionālisma” jēdzieni vēstures izpētē. 

2. Etniskais, reliģiskais un sociāli-politiskais faktors Eiropas kultūrvēsturisko reģionu izveidē. 

3. Centralizēto valstu veidošanās un modernā reģionālisma dzimšana. 

4. Reģionālisma dažādie vērtējumi 19. un 20. gs. Eiropas vēsturē. Ģeopolitika. 

5. Vēsturiskā un lingvistiskā ģeogrāfija. Latviešu senvēstures, etnogrāfijas un filoloģijas pētnieks 

Augusts Bīlenšteins kā lingvistiskās ģeogrāfijas pamatlicējs pasaules vēsturē. 

7. Minoritātes starp reģionu kulturālas bagātināšanas un politiskas manipulācijas izvēli 20. gs. 

vēsturē. 

8. Kultūrvēsturiskais reģionālisms Amerikā un Austrālijā. 

9. Unifikācija un atomizācija kā globalizācijas procesa galējības. 

10. Jaunas reģionālisma interpretācijas Eiropas kopienas vēstures izpēte projektos. Kultūru 

dažādība kā vērtība. 

11.Vēsturiskais reģionālisms Baltijā un Latvijā. 

12. Baltijas identitāte: vēlamais un iespējamais. 

13. Diasporas nozīme Eiropas un pasaules reģionālismā. 

14. Emigrācijas un trimdas problemātika pasaules vēsturē. 

15. Insulārais reģionālisms: Lielbritānijas un Islandes piemēri. 


Piedalīšanās lekcijās un praktiskajos darbos – 60%, referāts – 40% 



1. Baltija – jauns skatījums. - Rīga, 2002. 

2. Bartlett, Robert. The Making of Europe. - London, 1994. 

3. Bradshaw, M. Regions and regionalism in the United States. - Basingstoke, 1988. 

4. Higounet, Charles. Die deutsche Ostsiedlung im Mittelalter. - Berlin, 1986. 

5. Klemenčič, M. Religious and Ethnic Diversity in the Second Half of the 20th Century: War 

and Political Changes in the Territories of Former Yugoslavia // „Clioh’s Workshop” II 8 

(2003). 

6. Kurzeme, Vidzeme, Latgale. Reģions un identitāte vēsturē. Konference materiāli. - Rīga, 

- 320 -

well ... 

1999. 

7. Laseron, Ch. F. The Face of Australia: The Shaping of a Continent. - Sydney, 1953. 

8. Lorot, P. Histoire de la Géopolitique. - Paris, 1995. 

9. Maciejewski, Witold. The Baltic Sea Region – Cultures, Politics, Societies. - Uppsala, 

2002. 

10. Schulz, V. (Hg.). Region und Regionalismus. - Cloppenburg, 1994. 


1. Bielenstein, August. Die Grenzen des lettischen Volkstammes und der lettischen 

Sprache in der Gegenwart und im 13. Jahrhundert. - St. Petersburg,1892; 

Nachdruck: Hannover-Döhren,1973. 

2. Halecki, Oskar; Simon, Andrew L. Borderlands of Western Civilization: A History of East 

Central Europe. - Simon Publications, 2001. 

3. Mumford, L. - The City in History. - London, 1979. 

4. Pomian, Krzysztof. Europa und seine Nationen. - Berlin, 1990. 

5. Regional identity under Soviet rule/ Ed. D.A. Loeber, V.S.Vardys, L.P.A. Kitching. - 

Hackettstown, N.J., 1990. 

6. Zanders, Ojārs. Senās Rīgas grāmatniecība un kultūra Hanzas pilsētu kopsakarā (13. – 17. 

gs.). Rīga, 2000. 

7. Zeile, Pēteris. Latgales kultūras vēsture. – Rīga, 2006. 


findit.library.miami.edu/ejournals/geography.php 

Electronic Journals – Geography & Regional Studies 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītība vēstures un kultūras vēstures 

kulturoloģijas skolotājs” B daļa 


Problems of regionalism in history research 


The course provides the students with information about investigation of regional history in the 

past, its present situations and future prospects. At lectures and seminars, various factors of 

origins of culture-historical regions in Europe and the world are analyzed. 

Piezīmes: 

- 321 -








Arheoloģiskais materiāls kultūras vēstures 

kulturoloģijas apguvē 



Nav 


Kurss iepazīstina studentus ar arheoloģijas nozīmi kultūras mantojuma izpētē, popularizācijā un 

saglabāšanā. Tiek iztirzāta arheoloģiskā materiāla funkcijas dažādu kultūru raksturojumā, 

salīdzinājumā un evolūcijas fiksācijā. Vienlaikus studentiem tiek attīstīta spēja interpretēt 

kultūras mantojumu, balstoties uz arheoloģisko materiālu (ja nav pieejami rakstītie avoti). 


1. Arheoloģijas jēdziens. Arheoloģijas kā zinātnes ģenēze. 

2. Arheoloģisko izrakumu nozīme Antīkās pasaules un Tuvo Austrumu seno kultūru izpētē un 

popularizācijā. Latvijas arheologu nozīme Ēģiptes kultūras mantojuma izpētē. 

3. Vēsturisko mītu atspēkojums arheoloģiskās izpētes rezultātā. Objektīvas kultūru 

salīdzināšanas iespējas. 

4. Simbolu nozīme dažādās kultūrās, to interpretācijas arheoloģiskajā materiālā. Arheoloģija kā 

seno cilvēku pasaules uzskata tulkotāja. 

5. Kultūras slānis arheoloģijā un kultūru evolūcijas problemātika. 

6. Konfliktu arheoloģija. Kultūra un katastrofas. 

7. Arheoloģija un kultūras mantojuma jautājums. 

8. Cilvēces ideju un zināšanu jeb „garīgā arheoloģija”. 

9. Arheoloģijas termini. Svarīgākās arheoloģijas interneta saites. 

10. Arheoloģijas loma Baltijas reģiona un Latvijas senākās kultūras apzināšanā. 


Piedalīšanās lekcijās un semināros – 50%, Referāts par tēmu: „Manas dzimtās vietas 

arheoloģijas pieminekļi” – 50%. Diferencēta ieskaite 


1. Apals, J. Arheoloģiskie pieminekļi Gaujas nacionālajā parkā.- Rīga, 1986. 

2. Derums, V. Baltijas sencilvēku slimības un tautas dziedniecība. – Rīga, 1988. 

3. Foucault, M. Archäologie des Wissens. – Frankfurt am Main, 1990. 

4. Graudonis, J. Aheoloģijas terminu vārdnīca. – Rīga, 1994. 

5. Rubulis, Aleksis. Rokasgrāmata: teoloģija + vēsture + arheoloģija. – Rīga, 1996. 

6. Šnē, Andris. Sabiedrība un vara: sociālās attiecības Austrumlatvijā aizvēstures beigās.- Rīga, 2002. 

7. Urtāns, Juris. Latvijas senās svētnīcas.- Rīga, 1993. 

8. Urtāns, Juris. Pēdakmeņi, robežakmeņi, muldakmeņi.- Rīga, 1990. 

9. Urtāns, Juris. Skudra pie kalna.- Rīga, 2004. 

10. Zemītis, Guntis. Ornaments un simbols Latvijas aizvēsturē.- Rīga, 2004. 

- 322 -


1. Trigger, Bruce.A History of Archaeological Thought.- Cambridge,1990. 


1. Oxford Journal of Archaeology 

2. Stanford journal of archaeology 

3. The Journal of Conflict Archaeology 


Profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures 

kulturoloģijas skolotājs”, “Vidējās izglītības kulturoloģijas skolotājs” Bdaļa 


Archaeological material in studying the History of Culture culture studies 


The course introduces students to the significance of archeology in studying, promotion and 

preservation of the cultural heritage. The functions of archeological material are discussed in 

relation to characterization and comparing of different cultures and in ascertaining evolution. 

Concurrently, the skills of students are developed to interpret the cultural heritage on the basis of 

the archeological material (if no written sources are available). 

Piezīmes: 

- 323 -

Kursa nosaukums Vēstures metodoloģijas 









Nav 


Kurss iepazīstina studentus ar vēstures pētniecības metodoloģijām to dažādajos evolūcijas 

posmos. Lekcijās un semināros studenti iemācās ar metodoloģiju palīdzību analizēt un interpretēt 

vēstures avotus, iegūstot no tiem pēc iespējas vairāk informācijas. 


1. Metode un metodoloģija. Tradicionālās pētniecības metodes vēsturnieka 

darbā. 

2. Izziņas teorija un vēstures uztvere. Interpretācijas nozīme vēstures 

traktējumā. 

3. Vēstures palīgzinātnes un cik tās var palīdzēt. 

4. Anglosakšu un franču skolu atšķirīgās pieejas vēstures pētniecībai. 

5. Vācu klasiskā vēstures pētniecība un avotu mācība. 

6. Faktoloģiskā pieeja vēstures pētīšanai. Pozitīvais un negatīvais tajā. 

7. Propagandas metodes un vēstures materiāla izmantošana. 

8. Semiotikas un tekstu analīzes izmantošana vēstures pētniecībā. 

9. Ekonomiskās vēstures metodes un to politiskā ierobežotība. 

10. „Annāļu skola” un sintezējošās metodoloģijas radīšana. 

11.Dažādu zinātņu pārstāvju sadarbība vēstures izpētē mūsdienās. 


Piedalīšanās lekcijās un semināros – 50%, praktiskais darbs (vēsturisku tekstu analīze) – 50% 



1. Bloch, Marc. The Historian’s Craft. - New York, 1953. 

2. Brandt, Ahasver v. Werkzeug des Historikers. - Stuttgat, 1998. 

3. Grotefend, Hermann. Taschenbuch der Zeitrechnung. - Hannover, 1982. 

4. Howell, Martha C. From Reliable Sources: An Introduction to Historical Methodology. - 

Ithaca, 2001. 

5. Newman, Fred D. Explanation by description. An essay on historical methodology. - Paris, 

1968. 

6. Lexikon der Geschichtswissenschaft / Hg. Von S. Jordan. - Stuttgart, 2003. 

7. Raulff, U. (Hg.). Mentalitäten-Geschichte. - Berlin, 1989. 

8. Schmid, G. Die Geschichtsfalle: Über Bilder, Einbildungen und Geschichtsbilder. – Wien; 

Köln; Weimar, 2000. 

- 324 -

9. Skaffari, J. et al. Opening windows on texts and discourses of the past. - Philadelphia, PA, 

2005. 

10. Thomson, O. Easily led. A History of Propaganda. - London, 1999. 

11. Trevelyan, G.M. English Social History. - London, 1986. 

12. Varslavāns, Alberts. Ievads vēstures zinātnē. - Rīga, 2001. 

13. Veyne, Paul. Comment on écrit l’histoire. - Paris, 1971. 

14. Nietzsche, Friedrich. Vom Nutzen und Nachteil der Historie für das Leben. - Stuttgart, 

1988. 


10.Carr, E.H.. What Is History ? – New York, 1961. 

11.Eckermann, Walther u.a. Einführung in das Studium der Geschichte. – Berlin, 1979. 

12.Parīzes intervijas. – Rīga, 1993. 

13.Veyne, Paul. Aus der Geschichte.– Berlin,1986. 

14.Вспомогательные исторические дисциплины. – Ленинград. – 1976. 


3. Journal of Modern History. 

4. History Workshop Journal. 

5. Radical History Review. 


Profesionālā maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures 

kulturoloģijas skolotājs” B. daļa 


Methodologies of history 


The course acquaints the students with methodologies of historical studies at their various stages 

of evolution. At lectures and seminars the students learn how to analyze and interpret the 

historical sources by means of various methodologies, thus eventually acquiring more 

information from them. 

Piezīmes: 

- 325 -

Kursa nosaukums Latvijas vēstures historiogrāfija 




semestrī) 

Zinātnes nozare Vēsture 

Zinātnes apakšnozare Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes 


Aleksandrs Ivanovs, Vēstures katedra, asoc. prof. 


Nav 


Kursā tiek piedāvāts konceptuāls ieskats Latvijas un Latgales historiogrāfijā; tiek speciāli 

raksturotas nozīmīgākās skolas Latvijas vēstures izpētē 20. gadsimtā – 21. gadsimta sākumā. 

Sevišķi tiek akcentētas Latvijas jaunākās vēstures problēmas un to risināšanas ceļi Latvijas 

vēstures jaunākajā historiogrāfijā. Paredzētas lekcijas un seminārnodarbības. 


Lekciju kurss: 

1. Historiogrāfija kā zinātne. Jēdziena “historiogrāfija” skaidrojumi. Historiogrāfijas priekšmets. 

Historiogrāfijas uzdevumi. Historiogrāfijas izpētes objekti. Historiogrāfijas galvenie jēdzieni 

un termini. Historiogrāfija un citas vēstures zinātnes 

2. Latvijas vēstures historiogrāfija (īss konceptuāls pārskats). Galvenās skolas un virzieni 

Latvijas vēstures izpētē (prioritātes, pieejas, teorētiskie pamati, politiskā ievirze). 

a) baltvācu historiogrāfija; 

b) krievu (pirmspadomju) historiogrāfija; 

c) poļu historiogrāfija; 

d) marksistiskā (padomju) historiogrāfija; latviešu marksistiskā historiogrāfija; 

e) Latvijas vēsture Rietumeiropas un ASV historiogrāfija; 

f) Latvijas nacionālā historiogrāfija (Latvijas Pirmās Republikas historiogrāfija, latviešu 

trimdas historiogrāfija (20. gadsimta 40. – 90. gados), Latvijas jaunākās 

historiogrāfijas tapšana 20. gadsimta 80. gadu beigās – 90. gadu sākumā. 

3. Aktuālās problēmas un to risināšanas ceļi Latvijas jaunākajā historiogrāfijā (kopš 20. gs. 90. 

gadiem): 

a) Latvijas okupācijas vēstures historiogrāfija; 

b) Latvijas sovetizācija Latvijas jaunākajā historiogrāfijā; 

c) nacionālās pretestības Latvijā izpēte Latvijas jaunākajā historiogrāfijā; 

d) Latvijas Valsts neatkarības atgūšanas problēma Latvijas vēsturnieku darbos. 

4. Latvijas vēstures zinātnes infrastruktūra: mācību un zinātniskās pētniecības iestādes (LU, 

DU, Latvijas vēstures institūts, Latvijas Vēsturnieku komisija, valsts arhīvi un bibliotēkas 

u.tml.), vēstures periodika. 

Seminārnodarbības: 

1. Aktuālās problēmas jaunākajā Latvijas historiogrāfijā: nozīmīgākie pētījumi, kas 

pauž jaunākās pieejas problēmu risināšanā. 


Piedalīšanās lekcijās un semināros – 40%, referātu sagatavošana, prezentācija un aizstāvēšana – 

60%. Diferencētā ieskaite. 

32 

- 326 -


1. Encyclopedia of Historians and Historical Writing. Chicago: Fitzroy Dearborn, 1999. 

2. Himmelfarb, G. The New History and the Old. Cambridge, 1987. 

3. Iggers, G. Historiography in the 20 th Century: From Scientific Objectivity to Postmodern 

Challenge. Hannover; London, 1997. 

4. Ivanovs, A. “Latvijas sovetizācija 1944. – 1956. gadā Latvijas padomju historiogrāfijā.” Grām.: 

Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 13. sējums. Rīga, 2004. 

5. Ivanovs A. “Okupācijas varu maiņa Latvijā 1940. – 1945. gadā Latvijas historiogrāfijā.” Grām.: 

Okupētā Latvija 20. gadsimta 40. gados: Latvijas Vēsturnieku komisijas 2004. gada pētījumi. 

Rīga, 2005. 11.-72.lpp. (Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti, 16. sēj.). 

6. Ivanovs, A. “Sovietization of Latvian Historiography 1944 – 1959: Overview.” In: The Hidden 

and Forbidden History of Latvia under Soviet and Nazi Occupations 1940 – 1991. Rīga, 2005. 

Pp. 256-270, 349-356. 

7. Ivanovs, A. “Vēstures zinātne kā padomju politikas instruments: historiogrāfijas konceptuālais 

līmenis.” Grām.: Latvijas Vēsturnieku komisijas raksti. 9. sējums. Rīga, 2003. 

8. Ivanovs, A. et al. Apcerējumi par Latgales vēstures historiogrāfiju līdz 1945. gadam. Rēzekne, 

2003. 

9. Ivanovs, A. “Latvijas PSR historiogrāfija (konceptuāls pārskats).” Latvijas Vēsture, 2003, Nr.2, 

3. 

10. Ivanovs A. un H. Soms. “Latgales vēstures izpētes kompleksā programma: historiogrāfisks 

aspekts, metodoloģija, saturs.” Latvijas Vēsture, 1999, Nr. 1. 

11. Ivanovs A. un J. Šteimans. Latgales vēstures historiogrāfija (1946 – 1999). Rēzekne, 1999. 

12. Mīti Latvijas vēsturē: Rakstu krājums. Rīga, 2006. 146 lpp. 

13. Rampolla, M. L. A Pocket Guide to Writing in History, 3rd ed. Boston; New York, 2001. 

14. Strods, H. “Latvijas vēstures zinātne, (1945. – 1990.).” Latvijas Vēsture, 1991, Nr.1. 

15. Vipers, R. Vēstures lielās problēmas. Rīga, 1990. 

16. Зевелев А.И. Историографическое исследование. Москва, 1987. 


1. Appleby, J., Hunt, L. and M. Jacob. Telling Truth about History. New York; London, 1994. 

2. Bīrons, A. un V. Dorošenko. Vēstures zinātnes attīstība Padomju Latvijā. Rīga, 1966. Sk. arī: 

Бирон А.К., Дорошенко В.В. Советская историография Латвии. Рига, 1970. 

3. Červonnaja, S. “Pētījums par Baltiju mūsdienu Krievijas zinātnes skatījumā.” Grām.: Latvijas 

Okupācijas muzeja gadagrāmata.2001. Nācija gūstā. Rīga, 2002. 

4. Ivanovs, A. “Latvijas disidentu problēmas apskats ārzemju historiogrāfijā.” Latvijas Vēsture, 

1992, Nr. 4. 

5. Ivanovs A. “Latgales novadpētniecība vēstures zinātnes kontekstā.” Grām.: Teiksmainā Ludzas 

senatne. Ludza, 2006. 13.-24.lpp. 

6. Ivanovs, A. un H. Soms. “Izpētes programma “Kompleksā avotu mācība un Latgales vēstures 

datorizētā avotu bāze “Latgales Dati””: saturs, metodoloģiskais pamatojums un historiogrāfiski 

komentāri.” Grām.: Acta Latgalica: Zinōtniski roksti, dokumenti, apceris. 11. [laid.]. 

Daugavpils, 2001. 

7. Ludtke, A., ed. The History of Everyday Life: Reconstructing Historical Experience and Ways of 

Life. Princeton, 1995. 

8. Milts A. “Mūžīgais laicīgajā: Vēsture cilvēkā un tautā.” Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A, 

1993, Nr.6. 

9. Иванов А. “Зарубежная историография о праве Балтийских наций на самоопределение, 

возможности и путях его осуществления.” В кн.: Demokratizācija un nacionālās tiesības. 

Rīga, 1990. 


1. Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls. 

2. Latvijas Vēsture. 

3. Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. 

4. Latvijas Vēsturnieku Komisijas Raksti, 1. – 14. sēj. 

5. The American Historical Review. 

6. The English Historical review. 

7. The Journal of Modern History. 

8. Вопросы истории. 

- 327 -

9. Новая и новейшая история. 


Profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures 

kulturoloģijas skolotāja” B. daļa 


Historiography of the history of Latvia 


The course dwells upon the theoretical and practical problems of historiography (historiography 

as a special historical discipline, historiographic facts and historiographic sources, basic research 

methods in historiography, research papers in historiography, etc.). The course also provides 

information on the history of historical research in Latvia. The newest trends in the modern 

Latvian historiography are emphasised. The practical part of the course is devoted to the 

problems of a historian’s practical activities in the field of historiographic research: the quest for 

historical literature and its selection, the bibliography of Latvian history, the writing of a 

historiography review. 

- 328 -

Nosaukums Mākslas pedagoģija un mācību metodika 




semestrī) 




Mg. Paed, lektore Ilze Volonte (DU), 

Dr. Art, docente Ina Balode (LMA), 

Docente I. Vītoļa (LMA). 


Apgūti pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas studiju kursi mākslu priekšmeti. 


Literatūras analīze par vispārējām mācību metodikām un to pielietojums vizuālās mākslas 

nodarbībās skolās. 


Kursa mērķis: Iepazīstināt studentus ar vizuālās mākslas mācību metodiskajiem jautājumiem. 

1. Mākslas pedagoģijas un mākslas mācīšanas metožu vēsturiskais aspekts. 

2. Didaktiskie pamatprincipi mākslas pedagoģijā. 

3. Mācību metožu klasifikācija. 

4. Mācību procesa organizatoriskās pamatformas. 

5. Psihes procesi un to attīstību veicinošie paņēmieni. 

6. Vizuālās darbības prasmes un iemaņas. 

7. Radošo darbu vērtēšanas problēma, tās risinājums. 

8. Vizuālās mākslas nodarbību veidi un to organizēšanas īpatnības. 

9. Vizuālās mākslas tehnikas un metodiskie paņēmieni darbam skolā. 


Ieskaitīti praktiskie darbi un sekmīga teorijas apguve. Eksāmens. 


1. Anspaks J. (2003) Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga. 

2. Anspaks J. (2004) Mākslas pedagoģija. 1. daļa. Rīga: RaKa. 


4. Anspaks J. Mākslas pedagoģija: vēsturiskā pieredze un mūsdienas.//Estētiskā audzināšana 

sākumskolā. LU Zinātniskie raksti. - R.: LU, 1991. 

4. Anspaks J., Ruberts J., Staris A. u.c. (1987). Tautas izglītība un pedagoģiskā doma Latvijā 

līdz 1900. gadam. Rīga. 

5. Aronietis A. Zīmēšana kā izteiksmes līdzeklis mājā un skolā. Mūsu nākotne. - 1922., nr. 20. 

6. Aronietis A. Zīmēšanas metodika. - R.: Rīts, 1931. 

7. Austruma S. Konsultants vizuālajā mākslā pamatskolā. – R.: Zvaigzne ABC, 2000. 

8. Blīgzna K. Vizuālās mākslas ABC. – Lielvārde: Lielvārds, 1999. 

9. Hibnere V. Audzināsim bērnu radošā darbā.// Skolotājs. - R.: RaKa, 1997., 5.nr. 

10. Hibnere V. Bērna radošās domāšanas attīstīšana.//Skolotājs. - R.: RaKa, 1998., 2.nr. 

9. Hibnere V. Bērna vizuālā darbība. - R.: Raka , 1998. 

32 

- 329 -

10. Hibnere V. Bērnu tēlotājdarbības psiholoģija. - R.: Zvaigzne, 1985. 

11. Hibnere V. Radoša kooperatīva dizaindarbība. Skolotāja pieredze. - R.: Pedagogu izglītības 

atbalsta centrs, 1995., 10.nr. 

11. Hibnere V., Grasmane L. Bērna vizuālā darbība. II daļa. - R.: Raka, 2000. 

12. Ivanova R. Vizuālā māksla 1.klasei. – R.: Zvaigzne, 2003. 

13. Kagaine Z. Tēlainā domāšana vizuālajā mākslā. – Zvaigzne ABC, 1999. 

14. Kavacs V. Mākslas valodas pamati. – Zvaigzne ABC, 1999. 

15. Komarova T. Kā mācīt bērniem zīmēt. – Rīga, Zvaigzne, 1982. 

16. Landau M. Vizuālā māksla 4.klasei. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

17. Orlovska I. Vizuālās mākslas mācīšana. – R.: Zvaigzne ABC, 1997. 

18. Šļahova A., Mihailova T., Ostrovska I. Pasaule bērnu acīm. – Daugavpils, DPU “Saule”, 

1995. 

19. Ростовцев Н.Н.. Методика преподования изобразительного искусства в школе. – М.: 



1. Anspaks J. (1991). Mākslas pedagoģija: vēsturiskā pieredze un mūsdienas. Estētiskā 

audzināšana sākumskolā. LU Zinātniskie raksti. Rīga: LU. 

2. Hibnere V. (1995). Radoša kooperatīva dizaindarbība. Skolotāja pieredze. Rīga: Pedagogu 

izglītības atbalsta centrs, Nr.10. 

3. Hibnere V. (1997). Audzināsim bērnu radošā darbā. Skolotājs. Rīga: RaKa, Nr.5. 

4. Hibnere V. (1998). Bērna radošās domāšanas attīstīšana. Skolotājs. Rīga: RaKa, Nr 2. 

5. Ростовцев Н.Н. (1980). Методика преподования изобразительного искусства в школе. 

Москва: Просвещение. 


Skolotājs, Journal of Teacher Education and Training u.c. 




Art pedagogy and teaching methodology 


Pedagogy and methods of training of art. Didactic principles. Classification of methods. The 

organization of lessons of visual art at school. 

Piezīmes: 

- 330 -

Nosaukums 





Zinātnes apakšnozare Mākslas pedagoģija 


Mg.paed., docente, māksliniece Ludmila Procenko (DU), 

Mg. paed, docente, māksliniece Mairita Folkmane (DU), 

Mg. art, docente māksliniece Vita Lēnerte (LMA), 

Dr.paed., profesore Aleksandra Šļahova (DU), 

Mg. paed, lektors, Māris Čačka (DU), 

Mg. art, docents, mākslinieks Valdis Barkāns(LMA), 

Mg. art, docente, māksliniece Kristīne Rubene (LMA), 

Prof. A. Kampars (LMA), 

Mg. paed., lektore Ilze Volonte, 

Mg. art., lektore, māksliniece Ilze Lībiete (LMA). 

Vizuālās mākslas tehnikas (zīmēšana, grafika, 

gleznošana, veidošana) un mācību metodika 


Perspektīvas pamatu izpratne. Patstāvīga iepazīšanās ar grafiskajiem izteiksmes līdzekļiem. 

Apgūti krāsu mācības jautājumi. Kompozīcijas pamatu izpratne. 


Attīstīt iztēli, redzes atmiņu, uztveri un proporciju izjūtu. Pilnveidot spēju atklāt priekšmetu 

formu telpā, izmantojot dažādus zīmēšanas un grafikas paņēmienus un materiālus. 

Veicināt pašaktualizāciju un kreativitāti; Mākslas tēla veidošana gleznošanā; Apzināt krāsu 

objektīvās un subjektīvās īpašības; Apgūt gleznošanas kompozīcijas pamatus; Attīstīt 

māksliniecisko gaumi un estētiskās sajūtas; Noskaidrot glezniecības pamatjēdzienus; 

Stimulēt maņu un jūtu darbību; Attēlot, gleznot no dabas; Apgūt dažādas glezniecības 

tehnikas; Attīstīt tēlaino domāšanu; Veicināt radošo darbību. 

Pilnveidot praktiskās iemaņas darbā ar plastiskajiem materiāliem un apgut mācīšanas 

metodes. 


Kursa mērķis: 

Iepazīstināt studentus ar zīmēšanas teorētiskajiem pamatiem un mācīšanas metodēm; iemācīt 

mākslas uzdevumu praktisko izpildījumu, kvalificēti analizēt tos atsevišķos darba posmos; 

iemācīt izmantot zīmēšanas tehnikas radošajā darbībā. 

1. Uzdevumi un saturs zīmējuma apguve. Pamatnoteikumi zīmējot darbnīcā, dabā, nepieciešami materiāli 

un instrumenti. 

2. Zīmēšanas mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi. 

3. Lineārās uzbūves un lineārās perspektīvas pamati. 

4. Apjoma konstruktīvā uzbūve. Priekšmetu proporcijas. Priekšmetu grupas attēlošana. Sadzīves 

priekšmetu apjoma un materialitātes attēlošana. Priekšmetu formas stilizācija. 

5. Gaismēnas izmantošana uzbūves zīmējumos, gaismēnu robežas uz priekšmeta formas. Tonālo 

attiecību attēlošanas pamati. Materialitātes attēlošana. Mākslinieciski tehnisko līdzekļu radoša 

izmantošana. 

6. Kompozīcijas noteikumi zīmējuma konstruēšanā. 

7. Iztēles un atmiņas zīmējumi. Ilgtermiņa un īstermiņa zīmējumi, vingrinājumi, uzmetumi, kompozīcijas 

meti. 

8. Dabas formu un objektu attēlošana un to transformācija. 

- 331 -

9. Cilvēka portreta un figūras attēlošanas metodiskā pieeja. 

10. Dzīvnieku figūras attēlošana un to transformācija. 

11. Dažādu zīmēšanas materiālu izmantošana. 

Iepazīstināt studentus ar grafiskajiem izteiksmes līdzekļiem, grafikas tehnikām. 

1. Grafiskie izteiksmes līdzekļi; Grafikas tehnikas; Lineārie izteiksmes līdzekļi. 

2. Ornamenta veidošana: ģeometriskas formas elementi, rūtiņa. 

3. Melni-baltā un krāsainā izpilde. 

4. Formu daudzveidība. 

5. Tekstūras dabas formās, dabas būtņu attēlošana un tekstūras dekoratīvs pielietojums. 

6. Grafikas tehnikas. Radoši grafiskie darbi. 

7. Grafisko risinājumu kompozīcijas. 

8. Burtu attīstības vēsture, klasifikācija: Burts kā grafiska zīme, Burtu un teksta kompozīcija laukumā, 

Telpisku burtu risinājumi. 

Iepazīt gleznošanas pamatjēdzienus un radošo darbību gleznošanā. Attīstīt un aktivizēt tēlaino 

domāšanu un estētiskās sajūtas. Apgūt glezniecības tehnikas un glezniecības tehniku mācīšanas 

metodes. 

1. Krāsu mācības mācību metodika: Krāsa; Siltās un vēsās krāsas, piesātinātās; Ahromātiskās krāsas; 

Hromatiskās krāsas; Krāsu uztvere; Krāsu psiholoģiskā iedarbība. 

2. Krāsa un forma. Apjomīgs objekts, instalācija (eļļas tehnika, jauktas tehnikas, kartons, audekls). 

3. Krāsu konstruēšana; 

4. Fantāzija un pašaktualizācija (asociatīvais tēls, arhetipiskais tēls, integrēta pieeja); (guašas tehnika, 

kolāža, jaukta tehnika, papīrs, kartons) 

5. Darbs krāsu izjūtas attīstīšanai (līdzsvars, kontrasti, subjektīva un objektīva krāsu izjūta 

gleznošanā); 

6. Gleznošana no dabas: Klusā daba (telpiskums); Ainava; Animalistika (uzmetumi); Interjers; 

Cilvēks (portrets, cilvēka pusfigūra). 

Iepazīties ar veidošanas materiāliem. Attīstīt telpiskuma, formas un proporciju izjūtu. 

1. Plastiskie un cietie veidošanas materiāli, to apstrādei nepieciešamie instrumenti un darba paņēmieni. 

Māla sagatavošanas, veidošanas un apstrādes tehnoloģija. 

2. Apjomīgas formas risinājumi. Trauks. Faktūra. Reljefs. Dabas formu studijas. 

3. Konceptuāli plastiskas formas risinājumi. 

4. Formas atliešana ģipsī. Viendaļīga – “melnā forma” un daudzdaļīga forma. Ģipša apstrādāšana. 

5. Cilvēka galva (maska). Proporcijas. Risinājuma veidi – reljefs vai apaļskulptūra. Medaļa. 

6. Cilvēka figūra. Sēdoša. Stāvoša. Guļoša. Proporcijas. Risinājuma veidi – reljefs, apaļskulptūra. 

7. Tēlniecības izpausmes formas 20. gs. beigās un šodien. 


Ieskaitīti praktiskie darbi. Diferencēta ieskaite. 

Literatūra (01-mācību literatūra): pa tehnikām 

1. Kagaine Z. Tēlainā domāšana vizuālajā mākslā 7.-9.klasei. – R., Zvaigzne ABC, 1999. 

2. Zirdziņa V. Vizuālās mākslas valodas ābece - Rīga, Sprīdītis, 1995. 

3. Hibnere V., Grasmane E., Villerušs V. Tēlotāja māksla 1.- 6.klasē. - Rīga, Zvaigzne, 1993. 

4. Sīmane Z. Vizuālā māksla. 1. – 9. klasē. Skolotāja grāmata. – Rīga, Lielvārds, 1998. 

5. Mārtina Dž. Zīmēšana un gleznošana. - Rīga, Zvaigzne ABC, 1995. 

6. Эдвардс Б. Художник внутри вас. -Мн.: ООО «Попурри», 2003. 

7. Эдвардс Б. Откройте в себе художника. Мн.: ООО «Попурри», 2003. 

8. Эдисионес П. Основы рисунка (пер. с исп.). - Напечатано в Испании, 1994. 

9. Гордон Л. Рисунок. Техники рисования фигуры человека – М., ЭКСМО - Пресс, 2000. 

10. Паррамон Хосе М. Как рисовать. - Санкт-Петербург, Аврора, 1996. 

11. Паррамон Эдисионес. Полный курс живописи и рисунка. Основы рисунка. – Перевод Ольги 

Вартановой-Copyright 1992 by Parramon Ediciones, S.A., 1994. 

12. Ростовцев Н.Н. Методика преподавания изобразительного искусства в школе. – М., 

“Просвещение”, 1980. 

13. Ростовцев Н.Н. Очерки из истории методов преподавания рисунка. – М., “Просвещение”, 1983. 

14. Сальвадор Г. Ольмедо. Как писать пастелью. - Санкт-Петербург, Аврора, 1996. 

15. Серов А.М. Рисунок. - М., Просвещение, 1975 

16. Сокольникова Н.М. Основы рисунка 1.часть. - Обнинск, Титул, 1996. 

- 332 -

17. Шембель А. Основы рисунка. - М., Высшая школа, 1994. 

18. Шешко И.Б. Построение и перспектива рисунка. – Минск, “Bышэйшая школа”, 1969. 

19. Эймис Д.. Рисуем пейзажи и натюрморты. Popurri, 1998. 

20. Ред. Еремеева А.. Учебный рисунок изобразительное искусство. 1995. 

21. Запаренко В. Энциклопедия рисования. Neva, 2000. 

22. Кулебакин Г. Кильпе Т. Рисунок и основы композиции. - М., Высшая школа, 1994. 

23. Baxandall, Michail. Shadows and Enlightenment. – Yale University Press, New Haven & London, 

1995. 

24. Bowen, Ron. Drawing masterclass. The slade school of fine art. – London: Leopard, 1995. 

25. Edwards, Betty. Drawing on the Artist Within.- Published by Simon & Schuster, Inc. New York, 

1986. 

26. Edwards, Betty. Drawing on the Right Side of the Brain. A Course in Enhancing Creativity and 

Artistic Confidence.- J.P.Tarcher, Inc, Los Angeles. Distributed by Houghton Mifflin Co. Boston, 

1986. 

27. Gene, Franks. How to Draw and Paint. Buildings in Pencil. – The Walt Disney Company, 1993. 

28. Jane, Sandra & Darby, Max. Art is – making, creating and appreciating. – National Library of 

Australia. Printed in Singapore, 1998. 

29. Smith, Ray. An Introduction to Perspective.- In Association with the Royal Academy of Arts. Dorling 

Kindersley Limited, London, 1995. 

30. Stanyer, Peter & Rosenberg, Terry. Drawing systems. – Arcturus. Printed in Great Britain, 1996. 

31. Watson, Ernest W. & Watson, Aldren A. The Watson Drawing book. - Copyright MCMLXII, Bell 

Publishing Company, INC. New York. 

1. Kavacs V. Mākslas valodas pamati. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 

2. Orlovska I. Vizuālās mākslas mācīšana. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 

3. Petraškevičs J. Grafika. Rīga: Liesma, 1989. 

4. Rikmane M. Latviešu padomju stājgrafika. – R.: Liesma, 1982. 

5. Zikmane L. Grafika. Rīga: Liesma, 1989. 

6. Escher M. C. Kaleidozyklen. – Berlin: TACO, 1987. 

7. Волески Р. Графики для wеб = wеб Graphics: Библия дизайнера. - Киев; Москва: Диалектика, 

1998. 

8. Квин О. Допечатная подготовка. Руководство дизайнера. – М.: Вильямс, 2001. 

9. Моисеев А. Компьютерный допечатный процесс. – М.: Рестарт, 1996. 

10. Романычева Е. Дизайн и реклама. - Компьютерные технологии. – М.: ДМК, 2000. 

11. Шуман Р. Дизайн и компьютер. – Москва: Русская Редакция, 1997. 

1. Andersone Z. Kultoroloģija. RaKa, 2002. 

2. Kagaine Z. Tēlaina domāšana vizuālajā mākslā. R.: Zvaigzne ABC, 1999. 

3. Kavacs V. Mākslas valodas pamati. R.: Zvaigzne ABC, 1999. 

4. Ozoliņa Nucho A. Māksla un pašatklāsme. R.: Zvaigzne ABC, 1994. 

5. Vaivare B. Mājturība, tekstils, kompozīcija. R.: Zvaigzne ABC, 1998. 

6. Zirdziņa V. Vizuālās mākslas valodas ābece. R.: Sprīdītis, 1995 

7. Janson H.W. History of art. Harry N. Abrams, INC. 1986. 

8. Башкин Л.М. Леонардо да Винчи и особенности ренессанского творческого мышления. М.: 

Искусство, 1990. 

9. Лфонфранц М. Лекции по юнговой типологии. Хиллман Д. Чувствующая функция. Петербург, 

Б.С.К.С., 1998. 

10. Маслоу А. Психология бытия. «Ваклер»,1997. 

11. Юнг К. Феномен духа в искусстве и науке. М.:1997. 

12. Кандинский В. О духовном в искусстве. Л.,1989. 

13. Зинченко В.П. Аффект и интеллект в образовании. М.: Тривоги, 1995. 

14. Иттен Й. Искусство цвета. М., 1997. 

15. Иттен Й. Искусство формы. М., 1997. 

16. Холл Дж. Словарь сюжетов и символов в искусстве. KRON-PRESS, 1996. 

17. Нестеренко О.И. Краткая энциклопедия дизайна. М.Г., 1994. 

18. Парромон М. Как писать акварелью. Аврора, 1998. 

19. Олмедо Г. Как писать пастелью. Аврора, 1998. 

20. Парромон М. Как писать маслом. Аврора, 1998. 

21. Парромон М. Как копировать шедевры живописи. Аврора, 1997. 

1. Klīdzējs I. 100 Latvijas keramiķi.- R.: a/s Preses nams, 2002. 

2. Nodieva A. Latviešu keramika.- R.: Liesma, 1977. 

3. Konstants Z., Poluikeviča T. Rīgas porcelāns un fajanss.- R.: Zinātne, 1984. 

4. Melnbārde – Krisberga H. No māla līdz keramikai. – R., Zvaigzne, 1982 

- 333 -

5. Pormanis I. Mākslas keramikas izstrādājumu masas un asgobas.- R.:Mācību iestāžu metodiskais 

kabinets, 1985. 

6. Pormanis I. Keramika.- R.:Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1990. 

7. Pormanis I. Keramikas tehnoloģija ( Māli).- R.: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1981. 

8. Pujāts J. Latgales keramika.- Rēzekne : Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002. 

9. Vasiļevskis Ē. Pūdnīku skūla.-R.: AGB, 2003. 

10. Adomonis J. Nuo taško iki sintezės.-Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 1994. 

11. Fournier R. Illustrated Dictionary of Practical Pottery.- New York: Van Nostrand Reinhold 

Company, 1977. 

12. Hamer F. The Potter’s Dictionary of Materials and Techniques.- Cambridge: The University Printing 

House, 1975. 

13. Jianu I. Henry Moore.-Bucuresti, Editura Meridiane, 1971. 

14. Adomonis J. Nuo taško iki sintezės.-Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla, 1994. 

15. Hofsted J. Topfern.- Bonn-Rottgen: Hornemann Verlag, 1975. 

16. Поверин А. Гончарное дело. – Москва,: Культура и традиции, 2002. 





Techniques of visual art (drawing, graphic art, painting, modelling) and teaching methodology 


Piezīmes: 

- 334 -

Nosaukums 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 



Zinātnes nozare Humanitārā 

Zinātnes apakšnozare Māksla 


Dr. paed., docents, mākslinieks Māris Čačka (DU), 

Dr. paed., profesore, māksliniece Aleksandra Šļahova (DU) 




Papildus speciālās mākslas literatūras studijas par zīmēšanu un tās tehnikām. Laba kompozīcijas izjūta. 


Iepazīstināt studentus ar zīmēšanas teorētiskajiem pamatiem un mācīšanas metodēm. Iemācīt mākslas 

uzdevumu praktisko izpildījumu, kvalificēti analizēt tos atsevišķos 

darba posmos; iemācīt izmantot zīmēšanas tehnikas radošajā darbībā 

Attīstīt iztēli, redzes atmiņu, uztveri un proporciju izjūtu. Pilnveidot spēju atklāt priekšmetu formu telpā, 

izmantojot dažādus grafiskos paņēmienus un materiālus. 


Uzdevumi un saturs zīmējuma apguve. Pamatnoteikumi zīmējot darbnīcā, dabā, nepieciešami materiāli un 

instrumenti. 

Zīmēšanas mākslinieciskie izteiksmes līdzekļi. 

Lineārās uzbūves un lineārās perspektīvas pamati. 

Apjoma konstruktīvā uzbūve. Priekšmetu proporcijas. Priekšmetu grupas attēlošana. Sadzīves priekšmetu 

apjoma un materialitātes attēlošana. Priekšmetu formas stilizācija. 

Gaismēnas izmantošana uzbūves zīmējumos, gaismēnu robežas uz priekšmeta formas. Tonālo attiecību 

attēlošanas pamati. Materialitātes attēlošana. Mākslinieciski tehnisko līdzekļu radoša izmantošana. 

Kompozīcijas noteikumi zīmējuma konstruēšanā. 

Iztēles un atmiņas zīmējumi. Ilgtermiņa un īstermiņa zīmējumi, vingrinājumi, uzmetumi, kompozīcijas meti. 

Dabas formu un objektu attēlošana un to transformācija. 

Cilvēka portreta un figūras attēlošanas metodiskā pieeja. 

Dzīvnieku figūras attēlošana un to transformācija. 

Dažādu zīmēšanas materiālu izmantošana. 




1. Deineka A. (1963). Mācieties zīmēt. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība. 

2. Edwards, Betty (1986). Drawing on the Artist Within. Published by Simon & Schuster, Inc. New York. 

3. Edwards, Betty (1986). Drawing on the Right Side of the Brain. A Course in Enhancing Creativity and Artistic 

Confidence. J.P.Tarcher, Inc, Los Angeles. Distributed by Houghton Mifflin Co. Boston. 

4. Hibnere V., Grasmane E., Villerušs V. (1993). Tēlotāja māksla 1.- 6.klasē. Rīga: Zvaigzne. 

- 335 -

5. Kagaine Z. (1999). Tēlainā domāšana vizuālajā mākslā 7.-9.klasei. Rīga: Zvaigzne ABC. 

6. Mārtina Dž. (1995). Zīmēšana un gleznošana. Rīga: Zvaigzne ABC. 

7. Sīmane Z. (1998). Vizuālā māksla. 1. – 9. klasē. Skolotāja grāmata. Rīga: Lielvārds. 

8. Šļahova A. (2005). Perspektīvas konstruēšanas teorija. Daugavpils: Saule. 

9. Zirdziņa V. (1995). Vizuālās mākslas valodas ābece. Rīga: Sprīdītis. 

10. Гордон Л. (2000). Рисунок. Техники рисования фигуры человека. Москва: ЭКСМО – Пресс. 

11. Кулебакин Г. Кильпе Т. (1994). Рисунок и основы композиции. Москва: Высшая школа. 

12. Паррамон Хосе М. (1996). Как рисовать. Санкт-Петербург: Аврора. 

13. Паррамон Эдисионес (1994). Полный курс живописи и рисунка. Основы рисунка. Пер. Ольги 

Вартановой. Copyright by Parramon Ediciones, S.A. 

14. Ростовцев Н.Н. (1980). Методика преподавания изобразительного искусства в школе. Москва: 

Просвещение. 

15. Ростовцев Н.Н. (1983). Очерки из истории методов преподавания рисунка. Москва: Просвещение. 

16. Серов А.М. (1975). Рисунок. Москва: Просвещение. 

17. Сокольникова Н.М. (1996). Основы рисунка, 1.часть. Обнинск: Титул. 

18. Шембель А. (1994). Основы рисунка. Москва: Высшая школа. 

19. Шешко И.Б. (1969). Построение и перспектива рисунка. Минск: Bышэйшая школа. 

20. Эдвардс Б. (2003). Художник внутри вас. Минск: ООО «Попурри». 

21. Эдвардс Б. (2003). Откройте в себе художника. Минск: ООО «Попурри». 

22. Эдисионес П. (1994). Основы рисунка (пер. с исп.). Напечатано в Испании. 

23. Эймис Д. (1998). Рисуем пейзажи и натюрморты. Минск: ООО «Попурри». 

24. Запаренко В. (2000). Энциклопедия рисования. Санкт-Петербург: Neva. 


1. Baxandall, Michail (1995). Shadows and Enlightenment. Yale University Press, New Haven & London. 

2. Bowen, Ron. (1995). Drawing masterclass. The slade school of fine art. London: Leopard, 1995. 

3. Gene, Franks (1993). How to Draw and Paint. Buildings in Pencil. The Walt Disney Company. 

4. Jane, Sandra & Darby, Max (1998). Art is – making, creating and appreciating. National Library of Australia. 

Printed in Singapore. 

5. Simpson, Ian (2004). The Complete Drawing Course. Printed in Singapore. 

6. Smith, Ray (1995). An Introduction to Perspective. In Association with the Royal Academy of Arts. Dorling 

Kindersley Limited, London. 

7. Stanyer, Peter & Rosenberg, Terry (1996). Drawing systems. – Arcturus. Printed in Great Britain. 

8. Stanyer, Peter (2003). The Complete Book of Drawing Techniques. A Professional Guide for the Artist. Printed 

in India. 

9. Watson, Ernest W. & Watson, Aldren A. (2005). The Watson Drawing book. Copyright MCMLXII, Bell 

Publishing Company, INC. New York. 

10. Сальвадор Г. Ольмедо (1996). Как писать пастелью. Санкт-Петербург: Аврора. 


Grafika un Poligrāfija, Studija, Māksla +, Art, Novum, u.c. 




Techniques of visual art (drawing) and teaching methodology 


Techniques of drawing. Creative drawing works. Compositions of drawing and their application. 

- 336 -

Nosaukums 







Dr. paed., docents, mākslinieks Māris Čačka (DU), 

Mg. art., lektore, māksliniece Ilze Lībiete (LMA). 




Papildus speciālās mākslas literatūras studijas par grafiku un tās tehnikām. Laba kompozīcijas izjūta. 


Iepazīstināt studentus ar grafiskajiem izteiksmes līdzekļiem, grafikas tehnikām. 

Apgūt daudzveidīgas grafikas tehnikas un iepazīstināt ar grafikas tehniku pielietošanas iespējām skolā. 


1. Grafiskie izteiksmes līdzekļi, materiāli, instrumenti un iekārtas. 

2. Grafikas tehnikas: augstspiedes un dobspiedes. 

3. Melnbaltā un krāsainā grafika, kopīgais un atšķirīgais. 

4. Formu daudzveidība un tekstūras dabas formās, dabas būtņu attēlošana un tekstūras dekoratīvs 

pielietojums grafikā. 

5. Ievērojamākie Latvijas grafiķi. 

6. Grafikas kompozīciju risinājumi atšķirīgās tehnikās, to praktiskā realizācija un metodika. 




25. Austriņš, R. (2008). Supergrafiķi = Supergraphics artists. Rīga : Neputns, 95. 

26. Brīvere. A., Afoņina, L. (1989). Grafika. Rīga: Liesma. 

27. Escher, M. C. (1987). Kaleidozyklen. Berlin: TACO. 

28. Petraškevičs, J. (1989). Grafika. Rīga: Liesma, 149. 

29. Rikmane, M. (1982). Latviešu padomju stājgrafika. Rīga: Liesma. 

30. Tīre, I. (2007). Liepāja grafikās. Rīga: Poligrāfijas infocentrs, 144. 

31. Vanaga, A. (2003). Latvijas grafika: 100 autori, attēli, gadi. Rīga: Nacionālais apgāds, 119. 

32. Zikmane, L. (1989). Grafika. Rīga: Liesma. 

33. Антимонова, Е. (1998). Графика, рисунок, иллюстриция, экслибрис, акварель, компьютер. 

Рига: Lapa, 119. 

34. Апчинская, Н. (1990). Марк Шагал: Графика. Москва: Советский художник, 223. 

35. Поляков, В. (2002). Европейская тиражная графика от Гойи до Пикассо. Москва: Топливо и 

энергетика, 283. 


11. Avella, N. (2004). Graphic Japan : from woodblock and zen to manga and kawaii. Mies; 

Hove: RotoVision, 223. 

12. Igauņu grafika: 6.II-9.III 2008, Ārzemju mākslas muzejā: [izstāde: darbu saraksts] = Graphics from 

- 337 -

Estonia : 6.II-9.III 2008, Museum of Foreign Art / Estonian Embassy in Latvia, Association of 

Estonian Printmakers (2008) Rīga: Ārzemju mākslas muzejs, 19. 

13. Jankevičiūtė, G. (2008). Lietuvos grafika: The graphic arts in Lithuania: 1918-1940. Vilnius: E. 

Karpavičiaus leidykla, 240. 

14. Kavacs V. (1999). Mākslas valodas pamati. Rīga: Zvaigzne ABC. 

15. Orlovska I. (1997). Vizuālās mākslas mācīšana. Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. 






Techniques of visual art (graphic art) and teaching methodology 


Techniques of graphics. Creative graphic works. Compositions of graphics and their application. 

- 338 -

Nosaukums 







Mg. paed, lektore Ilze Volonte (DU) 




Papildus speciālās mākslas literatūras studijas par gleznošanu un tās tehnikām. Laba kompozīcijas 

izjūta. 


Iepazīt gleznošanas pamatjēdzienus un radošo darbību gleznošanā. Attīstīt un aktivizēt tēlaino 

domāšanu un estētiskās sajūtas. Apgūt glezniecības tehnikas un glezniecības tehniku mācīšanas 

metodes. 

Veicināt pašaktualizāciju un kreativitāti. Mākslas tēla veidošana gleznošanā. Apzināt krāsu 

objektīvās un subjektīvās īpašības. Apgūt gleznošanas kompozīcijas pamatus. Attīstīt 

māksliniecisko gaumi un estētiskās sajūtas. Noskaidrot glezniecības pamatjēdzienus. Stimulēt 

maņu un jūtu darbību. Attēlot, gleznot no dabas. Veicināt radošo darbību. 


7. Krāsu konstruēšana; 

8. Fantāzija un pašaktualizācija (asociatīvais tēls, arhetipiskais tēls, integrēta pieeja); (guašas 

tehnika, kolāža, jaukta tehnika, papīrs, kartons) 

9. Darbs krāsu izjūtas attīstīšanai (līdzsvars, kontrasti, subjektīva un objektīva krāsu izjūta 

gleznošanā); 

10. Gleznošana no dabas: 

Klusā daba (telpiskums); 

Ainava; 

Animalistika (uzmetumi); 

Interjers; 

Cilvēks (portrets, cilvēka pusfigūra). 

11. Krāsa un forma. Apjomīgs objekts, instalācija(eļļas tehnika, jauktas tehnikas, kartons audekls) 

12. Krāsu mācības mācību metodika: 

Krāsa. 

Siltās un vēsās krāsas, piesātinātās. 

Ahromātiskās krāsas. 

Hromatiskās krāsas. 

Krāsu uztvere. 

Krāsu psiholoģiskā iedarbība. 



- 339 -


1. Andersone Z. (2002). Kultoroloģija. Rīga: RaKa. 

2. Austruma S. (2000). Konsultants vizuālajā mākslā pamatskolā. Rīga: Zvaigzne ABC. 

3. Blīgzna K. (1999). Vizuālās mākslas ABC. Lielvārde: Lielvārds. 

4. Briška I. (2007). Kompozīcija. Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Briška I., Kalēja D., Rudovska M. (2008). Vizuālā māksla 5.klasei. Rīga: RaKa. 

6. Briška I., Kalēja-Gasparovica D., Glinka M., Aprāne M. (2009). Vizuālā māksla 6.klase. 

Rīga: RaKa. 

7. Briška I., Kadiķe I., Kalēja-Gasparovica D., Rudovska M. (2009). Vizuālā māksla 

vidusskolai. I.daļa. Rīga: RaKa. 

8. Hibnere V. (1998). Bērna vizuālā darbība. Rīga: Raka. 

9. Hibnere V., Grasmane L. (2000). Bērna vizuālā darbība. II daļa. Rīga: Raka. 

10. Ivanova R. (2003). Vizuālā māksla 1.klasei. Rīga: Zvaigzne. 

11. Jurjāne A. (2005). Kompozīcija. Rīga: Neptuns. 

12. Kagaine Z. (1999).Tēlaina domāšana vizuālajā mākslā. R.: Zvaigzne ABC. 

13. Kagaine Z. (2006). Radošā domāšana. Rīga: Zvaigzne ABC. 

14. Kavacs V. (1999). Mākslas valodas pamati. R.: Zvaigzne ABC. 

15. Landau M. (2001). Vizuālā māksla 4.klasei. Rīga: Zvaigzne ABC. 

16. Orlovska I. (1997). Vizuālās mākslas mācīšana. Rīga: Zvaigzne ABC. 

17. Poriete G., Glinka M., Aprāne M. (2006). Vizuālā maksla 4.klasei. Rīga: RaKa. 

18. Šļahova A., Mihailova T., Ostrovska I. (1995). Pasaule bērnu acīm. Daugavpils, DPU 

“Saule”. 

19. Zirdziņa V. ( 1995). Vizuālās mākslas valodas ābece. R.: Sprīdītis 

20. Шматова О.В. (2007). Самоучитель по рисованию гуашью. Москва: Эксмо. 

21. Шматова О.В. (2008). Самоучитель по рисованию акварелью. Москва: Эксмо. 

22. Парромон М. (1998). Как писать акварелью. Санкт-Петербург: Аврора. 

23. Олмедо Г. (1998). Как писать пастелью. Санкт-Петербург: Аврора. 

24. Парромон М. (1998). Как писать маслом. Санкт-Петербург: Аврора. 


1. Ozoliņa Nucho A. (1994). Māksla un pašatklāsme. R.: Zvaigzne ABC. 

2. Башкин Л.М. (1990). Леонардо да Винчи и особенности ренессанского 

творческого мышления. М.: Искусство. 

3. Зинченко В.П. (1995). Аффект и интеллект в образовании. М.: Тривоги. 

4. Дрезнини М.Г. (2002). Каждый ребенок – художник. Москва: Ювента.Сальвадор. 

5. Иттен Й. (1997). Искусство цвета. Москва. 

6. Иттен Й. (1997). Искусство формы. Москва. 

7. Г. Ольмедо (1996). Как писать пастелью. Санкт-Петербург: Аврора. 

8. Парромон М. (1997). Как копировать шедевры живописи. Санкт-Петербург: 

Аврора. 






Techniques of visual art (painting) and teaching methodology 


Techniques of painting. Creative drawing works. Compositions of painting and their application. 

- 340 -

Nosaukums 







Mg. paed, docente, māksliniece Mairita Folkmane (DU) 




Papildus speciālās mākslas literatūras studijas par veidošanu un tās tehnikām. Laba kompozīcijas 

izjūta. 


Iepazīties ar veidošanas materiāliem. Attīstīt telpiskuma, formas un proporciju izjūtu. 

Pilnveidot praktiskās iemaņas darbā ar plastiskajiem materiāliem un apgūt mācīšanas metodes. 


1. Plastiskie un cietie veidošanas materiāli, to apstrādei nepieciešamie instrumenti un darba 

paņēmieni. Māla sagatavošanas, veidošanas un apstrādes tehnoloģija. 

2. Apjomīgas formas risinājumi. Trauks. Faktūra. Reljefs. Dabas formu studijas. 

3. Konceptuāli plastiskas formas risinājumi. 

4. Formas atliešana ģipsī. Viendaļīga un daudzdaļīga forma. Ģipša apstrādāšana. 

5. Cilvēka galva (maska). Proporcijas. Risinājuma veidi – reljefs vai apaļskulptūra. 

Medaļa. 

6. Cilvēka figūra. Sēdoša. Stāvoša. Guļoša. Proporcijas. Risinājuma veidi – reljefs, 

apaļskulptūra. 

7. Tēlniecības izpausmes formas 20. gs. beigās un šodien. 




1. Klīdzējs I. (2002). 100 Latvijas keramiķi. Rīga: a/s Preses nams. 

2. Nodieva A. (1977). Latviešu keramika. Rīga: Liesma. 

3. Konstants Z., Poluikeviča T.(1984). Rīgas porcelāns un fajanss. Rīga: Zinātne. 

4. Melnbārde – Krisberga H. (1982). No māla līdz keramikai. Rīga: Zvaigzne. 

5. Pormanis I.(1985). Mākslas keramikas izstrādājumu masas un angobas. Rīga: Mācību 

iestāžu metodiskais kabinets. 

6. Pormanis I. (1990). Keramika. Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets. 

7. Pormanis I. (1981). Keramikas tehnoloģija (Māli). Rīga: Mācību iestāžu metodiskais 

kabinets. 

- 341 -

8. Pujāts J. (2002). Latgales keramika. Rēzekne : Latgales kultūras centra izdevniecība. 

9. Поверин А. (2002).Гончарное дело. Москва,: Культура и традиции. 


1. Fournier R. (1997). Illustrated Dictionary of Practical Pottery. New York: Van 

Nostrand Reinhold Company. 

2. Hamer F. (1975). The Potter’s Dictionary of Materials and Techniques. Cambridge: 

The University Printing House. 

3. Adomonis J.(1994). Nuo taško iki sintezės. Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla. 

4. Adomonis J.(2008). Nuo taško iki sintezės. Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla. 




B 


Techniques of visual art (modelling) and teaching methodology 


The materials and techniques of pottey. Creative potter’s works. 

- 342 -

Nosaukums Kompozīcijas mācību metodika 







Mg. Art, profesors Jānis A. Osis (LMA), 

Mg. Paed, asistente, māksliniece Ilze Meldere (DU), 

Dr. paed., docents, mākslinieks Māris Čačka (DU). 


Krāsu mācības sekmīga apguve un izpratne par grafiskajiem izteiksmes līdzekļiem. 

Papildus speciālās mākslas literatūras studijas par kompozīciju un tās veidiem. Laba 

kompozīcijas izjūta. 


Iepazīstināt studentus ar kompozīcijas likumsakarībām un praktisko pielietojumu darbos. 

Iemācīt kompozīcijas teoriju un praktiski vingrināties, rosinot tās izprašanu. 


Kursa mērķis: Iepazīstināt studentus ar kompozīcijas likumsakarībām un praktisko pielietojumu 

darbos. 

1. Kompozīcijas izteiksmes līdzekļi un komponēšanas principi. 

2. Divdimensiju kompozīcija: 

Stilizācija – formu vienkāršošana, izceļot raksturīgāko – siluetu, proporcijas, 

formu ritmu; 

Formas transformācija – viena silueta pārveide citā. Modernisma klasiķu darbu 

studijas – grafiskās transformācijas shēmu izpēte; 

Jēdziens par rapportu – formas atkārtojumu. Klājoša raksta veidošana; 

Laukuma aizpildīšana ar attēlu, to ritmiski atkārtojot un grupējot. Formas un 

faktūras mijiedarbība. 

3. Trīsdimensiju kompozīcija: 

Gaisma un telpas kompozīcija. Gaismas uztvere. Gaismas virziens, gaismas 

kontrasti, gaismas režīmi; 

Vertikālas un horizontālas virsmas uztvere telpā. Grafisko plakņu vizuālā 

mijiedarbība. Grafiskās faktūras uztvere telpā. 

4. Projektēšanas pamati: 

Telpas elementu izmēru atkarība no cilvēka izmēriem; 

Telpas funkcija, funkcionālās zonas, to savstarpējā saistība; 

Dažādas funkcijas telpu projektēšana. Emocionālā noskaņa telpā; 

Telpisku moduļu sistēma – viens no telpas projektēšanas pamatprincipiem; 

Konkrētas telpas projektēšana. Interjera izveides principi. 


Ieskaitīti praktiskie darbi. Eksāmens. 


1. Austruma S. (2000). Konsultants vizuālajā mākslā pamatskolai. Rīga: Zvaigzne ABC. 

- 343 -

2. Blīgzna K. (1999). Vizuālās mākslas ABC. Lielvārde: Lielvārds. 

3. Blīgzna K. (2003). Līnijas. Laukumi. Kompozīcijas. Lielvārde: Lielvārds. 

4. Kavacs V. (1999). Mākslas valodas pamati. Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Šusts V. (1979). Telpas uztvere un kompozīcija. Rīga: Zvaigzne, 

6. Vaivare B. (1998). Mājturība, tekstils, kompozīcija. Rīga: Zvaigzne ABC. 

7. Zirdziņa V. (1995). Vizuālās mākslas ābece. Rīga: Sprīdītis. 

8. Буковецкая О. (1999). Дизайн Текста. Мocква : ДМK. 

9. Кирсанов Д. (1999). Веб-Дизайн. – Cанкт – Петербург: Cимвол – Плюс. 

10. Нестеренко О.И. (1994). Краткая Энциклопедия Дизайна. – Мocква, “Молодая 

Гвардия”. 

Literatūra (02- papildliteratūra): 

1. Birkerts P. (1922). Daiļradīšanas psiholoģija. Rīga: Kultūras balss. 

2. Itten J. (1971). Kunst der Farbe / Studienausgabe – Germany. 

3. Paulson T. (1992). Bild Komposition. Milan: Ica Bokforlag. 

4. Сокольникова Н.М. (1996). Основы kомпозиции. Обнинск, “Титул”. 

5. Шорохов Е. (1986). Композиция. Мocква, Просвещение. 


1. Grafika un Poligrāfija, Studija, Māksla +, Art, Novum, u.c. 




Techniqes of Visual Art and Teaching Methods (Сomposition) 

Methodology of teaching composition 


Сomposition. Kinds of a composition, laws of a composition. Design. Bases of designing. 

Piezīmes: 

- 344 -

Nosaukums Mākslas vēstures mācību metodika 




semestrī) 




Mg. paed, lektore Jolanta Savvina (DU), 

Mg. Art, docents Andris Teikmanis (LMA), 

Mg.art., Mg.paed., lekt. Z.Barševska (DU). 


Papildus speciālās mākslas literatūras studijas par mākslas vēsturi. 


Pilnveidot zināšanas mākslas vēstures jautājumos. 

Pazīt, veikt salīdzinošu analīzi un novērtēt nozīmīgāko kultūru un dažādu mākslas stilu darbus. 


1. Vizuālo mākslu veidi un tēlotājmākslas žanri. 

2. Pirmatnējā māksla. 

3. Seno Austrumu zemju māksla. 

4. Āzijas tautu māksla. 

5. Antīkā māksla. 

6. Viduslaiku māksla. 

7. Jauno laiku māksla. 

Agrīnā un augstā renesanse Itālijā; 

Renesanse Ziemeļeiropā; 

Manierisms; 

Itālijas, Nīderlandes, Anglijas, Vācijas māksla 17.- 18.gs.; 

Spānijas māksla 17.gs.; 

Baroks un klasicisms Francijā 17.-18.gs.; 

Baroks un klasicisms Krievijā 18.gs.; 

Klasicisms 18., 19. gs., romantisms, reālisms; 

19.gs. māksla Krievijā; 

Impresionisms un postimpresionisms; 

Simbolisms un jūgendstils; 

Fovisms, kubisms, ekspresionisms, futūrisms; 

Primitīvisms; 

Abstrakcionisms; 

Dadaisms un sirreālisms; 

Poparts un oparts; 

Konceptuālā māksla u.c. 

8. Latvijas māksla: 

Senvēsture un viduslaiki; 

Renesanse, baroks, rokoko; 

Klasicisms un romantisms; 

Historisma laikmets; 

Jūgendstila laikmets. 

32 

- 345 -

9. 20.gs. un 21.gs. sāk. māksla. 




1. Baroque. Architecture. Sculpture. Painting (2007). Tandem Verlag GmbH. 

2. Blūma D. (2005). Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga: Zvaigzne ABC. 

3. Bremša L. u.c. (2004). Latvijas mākslas vēsture. Rīga: Pētergailis. 

4. Cielava S. (1998). Vispārīgā mākslas vēsture, I daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Cielava S. (1999). Vispārīgā mākslas vēsture, II daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 

6. Cielava S. (2000). Vispārīgā mākslas vēsture, III daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 

7. Cielava S. (2004). Vispārīgā mākslas vēsture, IV daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 

8. Cielava S. (1983). Mākslinieks un viņa darbnīca. Rīga: Liesma. 

9. Cielava S. (1998). Arhitektūras stili Latvijā. Rīga: Mācību apgāds. 

10. Frida R. Karasā P., Markadē I. (2002). Mākslas enciklopēdija. Glezniecības virzieni. 

Rīga: Jumava. 

11. Gombrich E.H. (1997). Mākslas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC. 

12. Gorkin N., Blūma D. (2002). Latvijas kultūras vēsture. Rīga: Pētergailis. 

13. Kačalova T. (1995). Mākslas vēstures pamati, I. daļa. Rīga: Zvaigzne ABC. 

14. Kačalova T., Pētersons (1997). Mākslas vēstures pamati. Rīga: Zvaigzne ABC. 

15. Latvijas mākslas vēsture (2004). Rīga: Pētergailis. 

16. Mazurs R. (1992). Ievads mākslas vēsturē. Rēzekne: Latgales kultūras centra 

izdevniecība. 

17. Ose I. (1999). Latvijas viduslaiku pilis, I daļa. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 

18. Ose I. (2001). Latvijas viduslaiku pilis, II daļa. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds. 

19. Priedītis A. (2000). Latvijas kultūras vēsture. Daugavpils: A.K.A. 


1. Blūma D., Šmite E. (1998). Kā top glezna, gravīra, skulptūra. Rīga: Mācību grāmata. 

2. Decorative Art 50s (2008). TASCHEN GmbH. 

3. Ērgle A., Purēns V., Sviestiņa I. (2009). Kulturoloģija. Rīga: RaKa. 

4. Krastiņš J. (1998). Latvijas arhitektūra. Rīga: Baltika. 

5. Krause K.A. (2007). Glezniecības vēsture. No renesanses līdz mūsdienām. Rīga: Jāņa 

Rozes apgāds. 

6. Lanerī- Dažana N. (2004). Glezniecības enciklopēdija. Rīga: Jumava. 

7. Lanerī- Dažāna N. u.c. (2005). Glezniecības enciklopēdija. Darbnīcu noslēpumi. Rīga: 

Jumava. 

8. Svētie simboli. Kultūras, reliģijas un mistērijas. Rīga: Jāņa Rozes apgāds. 

9. Bласов В. (2000). Большой энциклопедический словарь изобразительного 

искусства, т. 1,2. Санкт – Петербург: Лита. 

10. Bласов В. (2001). Большой энциклопедический словарь изобразительного 

искусства, т. 3,4. Санкт – Петербург: Лита. 

11. Вийранд Т. (1990). Молодежи об искусстве. Таллин: Кунст. 

- 346 -

12. Вёрман К. (2000). История искусства всех времён и народов. М.: АСТ. 

13. Геллер К. (1988). Французская живопись XIX века. Будапешт: Корвина. 






Methodology of teaching art history 


History of arts and stages of its development. A history of arts of Latvia. 

Piezīmes: 

- 347 -

Nosaukums 




semestrī) 




Dr. paed., profesore A. Šļahova (DU) 

Tēlotājās ģeometrijas pamati perspektīvas 



Papildus speciālās literatūras studijas par ģeometrisko rasēšanu 


Sniegt studentiem zināšanas par tēlotāju ģeometriju kā pamatdisciplīnu perspektīvai un ēnu 

konstruēšanai zīmējumā. 

Uzdevumi, kas saistīti: 

Ar telpisku objektu projekciju sastādīšanas paņēmieniem un likumībām; 

Ar dažādu telpisku uzdevumu risināšanu projekcijās 


1. Grafiskās attēlošanas metodes. Punkts un taisne. 

Grafiskās attēlošanas metodes; 

Punkta projekcijas; 

Taisnes projekcijas; 

Punkta un taisnes, kā arī divu taišņu savstarpējais stāvoklis; 

Taisnes nogriežņa patiesā garuma un leņķa noteikšana, kuru tā veido ar projekciju 

plaknēm, leņķa projekcijas. 

2. Plakne: 

Plaknes noteikšana rasējumā; 

Plaknes stāvoklis attiecībā pret projekciju plaknēm; 

Plaknē esošās taisnes un punkta projekcijas; 

Paralēlas plaknes un plakņu šķelšanās; 

Taisnes un plaknes savstarpējais stāvoklis. 

3. Pagriešanas metode un projekcijas plakņu maiņas metode. 

4. Ģeometriskas virsmas un ķermeņi: 

Pamatjēdzieni; 

Daudzskaldņi; 

Liektas virsmas ķermeņi; 

Projekciju konstruēšana punktiem, kuri atrodas uz ģeometrisko ķermeņu virsmām; 

Ģeometrisko ķermeņu virsmu izklājumu konstruēšana; 

5. Ķermeņu šķelšana ar taisni un plaknēm: 

Taisnes krustošanās ar ģeometrisku ķermeņu virsmu; 

Virsmu šķēluma līniju konstruēšana, izmantojot palīgšķēlējplaknes; 

Daudzskaldņa šķelšana ar plakni; 

Rotācijas ķermeņu šķelšana ar plakni; 

Šķēluma līnijas konstruēšanas piemēri, ja plakne šķeļ rotācijas ķermeņu virsmas; 

Virsmu krustošanās līnija. 

16 

- 348 -




1. Aumale M. Tēlotāja ģeometrija un rasēšana.- Jelgava, LLA, 1980. 

2. Auzukalns J., Dobelis M., Dobelis V., Sloka D. Tehniskā grafika. - Rīga, Zvaigzne, 1994. 

3. Bogoļubovs S. Rasēšana.- Rīga, Zvaigzne, 1990. 

4. Kirilovs A., Sokolovskis M. Rasēšana, zīmēšana.- Rīga, Zvaigzne, 1970. 

5. Nipers J. (1999). Rasēšana. Rīga: Jumava. 

6. Šļahova A. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 1.daļa. Perspektīvas kā zinātnes 

vēsturiskais apskats. - Daugavpils. DPU, 1998. 

7. Šļahova A. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 2.daļa. Punktu un līniju projekcijas. - 

Daugavpils. DPU, 1997. 

8. Šļahova A. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 3.daļa. Plakņu un virsmu attēlošana. - 


9. Šļahova A. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 4.daļa. Virsmu izklājumi. - Daugavpils. 

DPU, 1998. 

10. Шляхова А., Метельский Ю.- Начертательная геометрия. Учебное пособие. - 

Даугавпилс, ДВВАИУ, 1988. 


1. Kemp, Martin (1990). The Science of Art. Optical themes in western art from Brunelleschi 

to Seurat. Yale University press. New Haven and London. Printed in Hong Kong. 

2. Шляхова А., Метельский Ю. (1988). Начертательная геометрия. Учебное пособие. 

Даугавпилс: ДВВАИУ. 

3. Chahly A.T. (1968). Descriptive geometry. 2nd Edition. Moscow: Higher School Publishing 

House. 


Studija, Māksla +, Art, Novum, u.c. 




Fundamentals of descriptive geometry in constructing perspective 


Types of Projections. The multiview of a point, straight line, planes and surfaces. The 

transformation of projections. Intersection of lines and surfaces. 

Piezīmes: 

- 349 -

Nosaukums Perspektīvas un ēnu konstruēšanas teorija 







Dr. paed., profesore A. Šļahova (DU) 


Papildus speciālās mākslas literatūras studijas par perspektīvas konstruēšanu 


Sniegt studentiem zināšanas par perspektīvu un ēnas konstruēšanu zīmējumā. Attīstīt iztēli, 

redzes atmiņu un telpisko uztveri proporciju izjūtu 

Uzdevumi, kas saistīti: 

Ar telpisku objektu projekciju sastādīšanas paņēmieniem un likumībām; 

Ar dažādu telpisku uzdevumu risināšanu projekcijās un perspektīvas konstruēšanā; 

Ēnu konstruēšanu. 


1. Perspektīvas, kā zinātnes vēsturiskais apskats. 

2. Perspektīvas uztvere 

3. Perspektīvas projekcijas 

Perspektīvas jēdziens. Lineārās perspektīvas elementi 

Punkta perspektīva 

Taisnas līnijas un plaknes figūras perspektīvā 

Perspektīvas konstruēšanas metodes 

Daži praktiski paņēmieni perspektīvas konstruēšanā 

Ēkas perspektīvas konstruēšana 

4. Ēnu konstruēšana 

Punkta ēna 

Ēnas perspektīvā 

Taisnes nogriežņa un plaknes figūras ēna 

Ģeometrisku ķermeņu ēnas 

Ēku elementu ēnas 

Ēkas ēnu konstruēšana 

5. Ēkas ēnu konstruēšana 


Eksāmens. 


1. Auzukalns J., Dobelis M., Dobelis V., Sloka D. Tehniskā grafika. - Rīga, Zvaigzne, 1994. 

2. Kundziņš P. Perspektīva.- Rīga, Savienība, 1991. 

3. Ozoliņš M. Perspektīva un ēnu teorija.- Rīga, Zvaigzne, 1979. 

4. Šļahova A. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 5.daļa. Perspektīvas uztvere. - 


5. Šļahova A. Perspektīvas konstruēšanas teorija. Daugavpils, DU: Saule, 2005. 

6. Барышников A.П. Перспектива. – М., Искусство, 1955. 

- 350 -


1. Шляхова А. Проблемы теории перспективы.– Издательство Витебского 

государственного университета им. П.М.Машерова, Витебск, 2001. 

2. Baxandall, Michail. Shadows and Enlightenment. – Yale University Press, New Haven & 

London, 1995. 

3. Kemp, Martin. The Science of Art. Optical themes in western art from Brunelleschi to 

Seurat. – Yale University press. New Haven and London. Printed in Hong Kong, 1990. 

4. Metzger, Phil. Perspective Without Pain. Volume 1 / Part 1. The Basics. - Benedikt Taschen 

Verlag Berlin GmbH, 1991. 

5. Panofsky, Erwin. Perspective as Symbolic Form. – Zone Books, New York, 1991. 

6. Powell, William F. Perspective. - Walter Foster Publishing, 1989. 

7. Slahova, Alexandra. Problems in the Perception of Perspective in Drawing. – The 

International Journal of Art & Design Education. JADE 19.1, NSEAD. Printed and bound by 

The Alden Press, Oxford, pp.102 – 109, 2000. 

8. Smith, Ray. An Introduction to Perspective.- In Association with the Royal Academy of 

Arts. Dorling Kindersley Limited, London, 1995. 

9. West, Keith. Basic perspective for artists. A guide to the creative use of perspective in 

drawing, painting, and design. – Watson-Guptill Publications / New York, 1995. 


Studija, Māksla +, Art, Novum, u.c. 




Perspective and the theory of construction of shadows. 


Methods of perspective construction of spatial objects and practical receptions of construction of 

shadows. 

Piezīmes: 

- 351 -

Nosaukums Rasēšanas tehnika un ģeometriskā rasēšana 







Dr. Eng, Mg. Paed., docente Janīna Osnovina (DU) 


Apgūti tēlotājas ģeometrijas jautājumi. 


Attīstīt nepieciešamo ģeometrisko loģiku, telpisko domāšanu un iztēli; 

pilnveidot spēju lietot dažādās rasēšanas tehnikas: zīmuļa, tušas un datorizēto projektēšanu 

AutoCAD vidē; lietot iegūtas zināšanas, prasmes un iemaņas praksē. 


Kursa mērķis: 

Iepazīstināt studentus ar telpisko priekšmetu attēlošanas metodi plaknē, sniegt zināšanas par 

rasējumu noformēšanu un lasīšanu. 

1. Rasēšanas piederumi un instrumenti. 

2. Rasējumu noformēšanas noteikumi. 

3. Ģeometriskā rasēšana: Ģeometriskās pamatkonstrukcijas; Riņķa līnijas dalīšana 

vienādās daļās. 

4. Līniju salaidumi: Slīpuma un koniskuma konstruēšana; Lekāllīknes. 

5. Projicēšanas pamati (veidi, sistēmas un elementi). 




1. Bogoļubovs S. Rasēšana. – R.: Zvaigzne. 1990.- 301 llp. 

2. Auzukalns J., Dobelis M., Dobelis V., Sloka D. Tehniskā grafika. –R.: Zvaigzne. 1994.- 190 

lpp. 

3. Dobelis M. Inženiergrafika. Ievads datorgrafikā. –R.: Zvaigzne,ABC. 1999. – 47 lpp. 

4. Nipers J. Rasēšana. – R.: Jumava. 1999. – 108 lpp. 

5. Peļiņins A., Spalis G. Automatīzētā projektēšāna AutoCAD vidē –R. Jumava. 1999. – 156 

lpp. 

6. Peļiņins A., Spalis G. Datorizētā projektēšana AutoCAD 2002. R. Jumava. 2003. – 199 lpp. 

7. Kaņeps J. Tehniskā grafika. Datorizētās proektēšanas nodaļa. 

8. Eksperimentālā mācību programma. –R.: Latvijas Izglītības informācijas sistēma. Latvijas 

Universitāte. 1999. – 111 lpp. 

9. Kaņeps J. Datorizētās projektēšanas pamati. Eksperimentālais mācību līdzeklis tehniskajā 

grafikā vidusskolām. –www.liis.lv. 1999. –210 lpp. 

10. Kaņeps J. Datorizētās projektēšanas pamati. Multivides demonstrāciju pielikums mācību 

līdzeklim tehniskajā grafikā vidusskolām. LIIS. 2000. 

11. Kaņeps J. Tehniskā grafika. Datorizētā projektēšana TurboCad vidē. –R.: Jumava. 2001. – 

288 lpp. 

- 352 -

19. 

12. Kaņeps J. Tehniskā grafika. Datorizētas proektēšana nodaļa. Eksperimentālā mācību 

programma. –R.: 1999. – www.liis.lv.prog. (Fails uz servera: ftp://ftp.liis./macmat/). 

13. Šļahova A. Rasēšana. 1. daļa. Metodiskais līdzeklis.–Daugavpils. DU. Saule. 1997. 25 lpp. 

14. Osnovina J. Rasēšana. 2.daļa. Metodiskais līdzeklis –Daugavpils. DU. Saule. 1999. –34 lpp. 

15. AutoCAD 2002 User”s Guide. Autodesk, Inc.2001. 

16. Т. Романычева, Т.М. Cидорова, С.Ю. Cидоров. Auto CAD 14. ДМК: Москва, 1997. 

17. Уваров А.С. AutoCAD для конструкторов. Учебник. –М.: ДМК Пресс, 2001.- 299 с. 

18. Г.А. Kрасильникова. В.В. Cамсонов, С.М. Tарелкин. Автоматизация инженернографических 

работ. AutoCAD 2000, Компас-График 5.5, Mini CAD 5.1. Учебник. СПб.: 

Питер. 2001. –256 с.: ил. 





Theory of constructing perspective and shades 


Piezīmes: 

- 353 -

Nosaukums Mašīnbūves rasēšana 









Apgūti ģeometriskās rasēšanas pamati jautājumi. 


Iepazīstināt studentus ar mašīnbūves izstrādājumu veidiem, konstruktoru dokumentiem, 

rasējumu kompozīciju, izmēru izlikšanas īpatnībām, virsmas raupjuma un materiālu apzīmēšanu, 

savienojumu veidiem, mašīnbūves rasējumu lasīšanu un sniegt zināšanas par mašīnbūves detaļu 

tehnisko zīmēšanu un skicēšanu, kā arī veidot praktiskās iemaņas mašīnbūvniecības 

izstrādājumu rasējumu noformēšanā un lasīšanā. 





1. Izstrādājumu veidi. 

2. Konstruktoru dokumentu veidi. 

3. Attēli: skati, griezumi, šķēlumi, iznestie elementi, uzlikta projekcija. Nosacījumi un 

vienkāršojumi. Materiālu grafiskie apzīmējumi griezumos un šķēlumos. 

4. Rasējuma kompozīcija. 

5. Tehniskās zīmēšanas pamati. 

6. Vītņveida virsmas un vītņotie izstrādājumi. Vītņu veidi, uzdevums, parametri, 

attēlošana un apzīmēšana. Divu detaļu vītņu savienojums. 

7. Mašīnbūves detaļas skice, darba rasējums un tehniskais zīmējums. 

8. Izmēru izlikšana mašīnbūves detaļu rasējumos. Izmēru skaita noteikšanas 

paņēmiens. 

9. Detaļas virsmas raupjuma, materiāla un pārklājuma apzīmēšana. 

10. Mašīnbūves detaļu rasējumu lasīšana. 

11. Detaļu savienojumu veidi: izjaucamie un neizjaucamie. 

12. Kopsavilkuma rasējuma noformēšana, lasīšana un detalizācija. 




1. Auzukalns J., Dobelis M., Dobelis V., Sloka D. (1994). Tehniskā grafika. Rīga: Zvaigzne, 190 

- 354 -

lpp. 

2. Avotiņš J. (2005). Metālapstrāde. Kursa darbs „Tehnoloģisko procesu izstrāde”. Metodiskie 

norādījumi. Jelgava: LLU, 90 lpp. 

3. Blaus A. (1974). Mašīnbūvniecības rasēšana. Rīga: Zvaigzne, 197 lpp. 

4. Bogoļubovs S. (1990). Rasēšana. Rīga: Zvaigzne, 301 lpp. 

5. Bogoļubovs S. (1978). Rasēšanas uzdevumu krājums.- Rīga: Zvaigzne, 279 lpp. 

6. Čukurs J., Viļumsone I., Nulle I. (2007). Inženiergrafika. Mašīnbūves rasēšana. Rīga: RaKa, 258 

lpp. 

7. Čukurs J., Nulle I., Dobelis M. (2008). Inženiergrafika. Jelgava: LLU Tehniskā fakultāte, 416 

lpp. 

8. Dobelis M., Jurjāne I., Veide Z., Fjedorova G., Auzukalns J., Dobelis V., Veide G., Leja E. 

(2003). Inženiergrafikas pamati. Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte, 180 lpp. 

9. Dālmane S. (1976). Izmēru izlikšana mašīnbūvniecības rasēšanā. Rīga: RPI, 39 lpp. 

10. Dobelis M., Jurāne I., Veide Z., Fjodorova G., Auzukalns J., Dobelis V., Veide G., Leja E. 

(2003). Inženiergrafikas pamati. Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte, 180 lpp. 

11. Eglītis Z. (2007). Tehniskās grafikas ceļvedis. IV daļa. Profesionālā inženiergrafika. Rīga: A/S 

„Poligrāfists”, 400 lpp. 

12. Osnovina J. (2009). Tehniskā grafika. Izmēru izlikšana rasējumos. Daugavpils universitātes 

Akadēmiskais apgāds „Saule”. 128 lpp. 

13. LVS EN standarti. 

14. Fischer U., Gomeringer R., u.c. (2005). Tabellenbuch Metall. Verlag Europa Lehrmittel: 422 

saiten. 


1. Osnovina J. (2007). Method of Determination of the dimensions’s number in the technical 

drawings of mechanical engineering parts. Proceedings of 5 th International Scientific 

Conference. „Person. Color. Nature. Music.” 17-21 October 2007. Daugavpils 

University – Daugavpils: DU, Izdevniecība „Saule”, 380 p. (304-316 p.). 

2. Osnovina J. (2009). About technical drawing composition. Proceedings of 8 th International 

Scientific Conference “Engineering for Rural Development” May 28-29, 2009. Latvia University 

of Agriculture, Fuculty of Engineering. Jelgava: LLU, 376 p. (351-354 p.). 

3. Путнис Э.Е., Судниекс Ф.А. (1979). Простановка размеров на рабочих чертежах 

деталей. Рига: РТУ, 50 стр. 

4. Бабулин Н.А. (1974). Построение и чтение машиностроительных чертежей. - Москва: 

Высшая школа, 367стр. 

5. Боголюбов С.К. (2002). Инженерная графика. Москва: Машиностроение, 352 стр. 

6. Гжиров Р.И. (1984). Краткий справочник конструктора. Москва: Машиностроение, 464 

стр. 

7. Новичихина Л.И. (1976). Справочник по техническому черчению. Минск: Вышэйш. Школа, 

240 стр. 

8. Скороходов Е.А., Законников В.П., Пакнис А.Б., Скворцов Л.Ф., Малов А.Н. (1990). 

Общетехнический справочник. Москва: Машиностроение, 496 стр. 

9. Суворов С.Г., Суворова Н.С. (1984). Машиностроительное черчение в вопросах и 

ответах. Справочник. Москва: Машиностроение, 351 стр. 

10. www.lvs.lv 




- 355 -


Technical drawing of mechanical engineering 


Standards of construction of machinery technical drawings. Methods of placing dimensions. 

Piezīmes: 

- 356 -

Nosaukums 




semestrī) 





Datorizētās projektēšanas pamati AutoCAD 

vidē 


Apgūtsi rasēšanas studiju kurss priekšmeti. 


Iepazīstināt studentus ar datorizēto projektēšanu AutoCAD vidē, iemācīt daudzveidīgu 

divdimensiju un trīsdimensiju objektu konstruēšanu un modificēšanu, trīsdimensiju objektu 

vizualizēšanu un izdruku. 





1. Datorgrafikas virzieni. Datorprogrammu klasifikācija. 

2. Ievads AutoCAD vidē: pamatjēdzieni, dokumenta parametru uzstādīšana, rīkjoslas un to 

komandas, objektu īpašības, skatu vadības līdzekļi. 

3. Divdimensiju objektu zīmēšana, modificēšana un rediģēšana. 

4. Darbs ar blokiem: bloku izveidošana, ievietošana un rediģēšana, bloku atribūti. 

5. Teksta dokumentu noformēšana: vienrindas teksts, daudzrindu teksts, teksta stila 

izveidošana un rediģēšana. 

6. Izmēru izlikšana: izmēru izlikšanas paņēmieni, komandas, izmēru stila izveidošana. 

7. Trīsdimensiju objektu veidi: karkasa, virsmas un pilnformas (standarta un nestandarta). 

8. Trīsdimensiju koordinātu sistēmas: taisnstūraina un polārā (colindriskā un sfēriskā), 

absolūtā un relatīva, pasaules un lietotāja. 

9. Trīsdimensiju objektu zīmēšana un modificēšana. 

10. Trīsdimensiju objektu vizualizācija: ēnošana, tonēšana, materiālu piešķiršana un 

apgaismošana. 

11. Dokumentu izdruka: izdrukas režīmi un parametri. 

12. AutoCAD noskaņošana: iestādījumu maiņa, OLE objektu ievietošana. 


Eksāmens. 


1. Auzukalns J., Dobelis M., Dobelis V., Sloka D. (1994) Tehniskā grafika. Rīga: 

Zvaigzne, 190 lpp. 

78 

- 357 -

2. Bogoļubovs S. (1990) Rasēšana. Rīga: Zvaigzne, 301 lpp. 

3. Čukurs J., Viļumsone I., Nulle I. (2007) Inženiergrafika. Mašīnbūves rasēšana. Rīga: 

RaKa, 258 lpp. 

4. Čukurs J., Nulle I., Dobelis M. (2008) Inženiergrafika. Jelgava: LLU Tehniskā 

fakultāte, 416 lpp. 

5. Dobelis M., Jurjāne I., Veide Z., Fjedorova G., Auzukalns J., Dobelis V., Veide G., Leja 

E. (2003) Inženiergrafikas pamati. Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte, 180 lpp. 

6. Dobelis M., Jurāne I., Veide Z., Fjodorova G., Auzukalns J., Dobelis V., Veide G., Leja 

E. (2003) Inženiergrafikas pamati. Rīga: Rīgas Tehniskā universitāte, 180 lpp. 

7. Eglītis Z. (2008) Tehniskās grafikas ceļvedis. V daļa. AutoCAD grafika. Rīga: A/S 

„Poligrāfists”, 119 lpp. 

8. Eglītis Z. (2009) Tehniskās grafikas ceļvedis. VI daļa. Profesionālā datorgrafika. 

[AutoCAD 2008]. Rīga: Autora izdevums, 199 lpp. 

9. Mozga N. (2007) Automatizētā projektēšana ar AutoCAD 2007. Rīga: SIA „Mācību 

grāmata”, 138 lpp. 

10. Osnovina J. (2009) Tehniskā grafika. Izmēru izlikšana rasējumos. Daugavpils 

universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”. - 128 lpp. 

11. Peļiņins A., G. Spalis. (2008) AutoCAD 2006. Datorizētā projektēšana. Rīga: Jumava, 

218 lpp. 

12. LVS EN standarti. 

Literatūra (02-papildliteratūta): 

1. Зоммер В. (2007) AutoCAD 2007. Москва: «БИНОМ», 805 стр. 

2. Красильникова Г.А., Самсонов В.В., Тарелкин С.М. (2001) Автоматизация 

инженерно-графических работ. Москва: «ПИТЕР», 256 стр. 

3. Соколова Т. (2005) AutoCAD 2005. Mосква: «ПИТЕР», 538 стр. 

4. www.lvs.lv 

5. www.autodesk.com 

6. www.autocad.com 

7. www.students.autodesk.com 





Fundamentals of computerized designing in Auto CAD environment 


Classification of computer programs. Bases of computer designing AutoCAD Performance of 

drawings in the program AutoCAD. 

Piezīmes: 

- 358 -

Nosaukums 




semestrī) 




Mg.Paed, lektore Ilze Volonte (DU), 

Mg. Art, docente Inga Pērkone-Redoviča (LKA) 

Doc. I.Vītola (LMA) 

Mākslas pedagoģija un audiovizuālo mākslu 

mācīšanas metodika 


Apgūti mākslas vēstures, kultūras teorijas kursi, kā arī audiovizuālo mākslu priekšmeti. 


Kurss iepazīstina ar mākslas jēdzienu, sniedz ieskatu daiļrades psiholoģijā un mākslas recepcijā, 

analizē mākslas pedagoģijas īpatnības. Īpaša uzmanība tiek veltīta modernās audiovizuālās 

kultūras izpratnei un mācīšanas metodikai. 


Kursa mērķis: Iepazīstināt ar mākslas pedagoģijas pamatjautājumiem un audiovizuālo mākslu 

mācīšanas metodiku. 

1. Mākslas pedagoģijas un mākslas mācīšanas metožu vēsturiskais aspekts. 

2. Didaktiskie pamatprincipi mākslas pedagoģijā. 

3. Mācību metožu klasifikācija. 

4. Mācību procesa organizatoriskās pamatformas. 

5. Psihes procesi un to attīstību veicinošie paņēmieni. 

6. Vizuālās darbības prasmes un iemaņas. 

7. Ieskats daiļrades psiholoģijā. Jaunrades darbu īpatnības. Kreativitātes fenomens. 

8. Mākslas darba recepcija. 

9. Mākslas darba interpretācija. 

10. Profesionalitātes jēdziens mākslā. 

11. Audiovizuālās mākslas savdabība. Cilvēka un tehnoloģijas attiecības. 

12. Māksla kā medijs. 

13. Māksla kā mācība. 


Lekciju apmeklējums, līdzdalība semināros, izpildīti praktiskie darbi, nokārtots eksāmens. 


20. Anspaks J. Mākslas pedagoģija: vēsturiskā pieredze un mūsdienas.//Estētiskā 

audzināšana sākumskolā. LU Zinātniskie raksti. - R.: LU, 1991. 

21. Anspaks J., Ruberts J., Staris A. u.c. (1987). Tautas izglītība un pedagoģiskā doma 

Latvijā līdz 1900. gadam. Rīga. 

22. Anspaks J. (2003) Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga. 



25. Arnheim, Rudolph. Art and Visual Perception: A Psychology of the Creative Eye. 

32 

- 359 -

26. Bordwell D., Thompson C. Film Art: An Introduction. 

27. Bordwell D. On the History of Film Style. 

28. Cary, Richard. Critical Art Pedagogy: Foundations for Postmodern Art Education. 

29. Civjan, Jurii Istoričeskaja recepcija kino. Kiņematograf v Rossii, 1896.-1930.—Rīga, 

1991. 

20. Delez, Žiļ. Kino. – Moskva: Ad Marginem, 2004. 





Art pedagogy and methodology of teaching audiovisual art 


Piezīmes: 

- 360 -

Nosaukums 







Mg. Art, profesors Edmunds Freibergs (LKA), 

Mg. Art, profesors Pēteris Krilovs (LKA), 

Mg. Art, asoc. profesore Olga Žitluhina (LKA), 

Mg. Art, asoc. profesore Anna Eižvertiņa (LKA), 

Mg. Art, docents Mihails Gruzdovs (LKA) 

Audiovizuālo mākslu tehnikas (skatuves un 

ekrāna mākslu darbības principi) un mācību 

metodika 


Apgūti mākslas vēstures, kultūras teorijas kursi, kā arī audiovizuālo mākslu priekšmeti. 


Kurss iepazīstina ar audiovizuālo mākslu specifiku un tās apmācības metodikas īpatnībām, 

sniedz ieskatu skatuves un ekrāna mākslu izglītības vēsturē, tehnoloģiju attīstībā, iepazīstina ar 

dažādām ekrāna un teātra režijas, kā arī aktiera meistarības skolām. 


Kursa mērķis: Iepazīstināt ar audiovizuālo mākslu tehnikām un mācību metodiku. 

1. Priekšnesuma un attēla kultūras vēsturiskā attīstība. 

2. Cilvēka ķermenis kā priekšnesums. Priekšstats par cilvēka ķermeni un darbs ar to 

dažādās kultūrās. 

3. Profesionālas teātra apmācības tapšana un tās skolas. Aktiera meistarības un režijas 

apmācības metodikas Rietumeiropā, Āzijas valstīs, ASV un Krievijā. 

4. Aktiera meistarības un režijas apmācības metodes un pieredze Latvijā. 

5. Reproducējama priekšnesuma fenomens. Ekrāna mākslas rašanās un tās attīstības 

galvenie posmi. 

6. Kino izglītība pasaulē. Pazīstamākās skolas, to darbības principi. 

7. Kino sistēma Latvijā. Audiovizuālās mākslas izglītības iespējas un mācību metodes 

Latvijā. 


Lekciju apmeklējums, līdzdalība semināros, izpildīti praktiskie darbi, nokārtots eksāmens. 


Akurātere, L. Aktiermāksla latviešu teātrī. - Rīga, 1983. 

Apele A. Runas māksla. – Rīga, 1982. 

Barba E., SavareseN. The Secret Art of the Performer. - London and New York, 1995 

Benjamins V. Iluminācijas.-Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs, 2005.-515 lpp. 

Bormane O. Skatuves runas pamati. – Rīga, 1961. 

Bordwell D. Narration in the Fiction Film.— London.— 1985 – 370 p. 

Bordwell D. On the History of Film Style.- Cambridge, Massachussets, and London, England: 

Harward University Press, 199 . – 322 p. 

- 361 -

21. 

Bruder, M. etc. A Practical Handbook for the Actor. - New York, 1986. 

Gordon, M. The Stanislavsky Technique: Russia Applause. - Th. B. P., 1987. 

Hilton, J. New Directions in Theatre. - Great Britain, 1993. 

Jowit, D. Time and Dancing Image. New York:William Morrow, 1988 

Mendziņa Dz. Vārds. Doma. Runa. – Rīga, 2004. 

Pease A. Body Language. Sidney, 1994. 

Stagecraft: The Complete Guide to Theatrical Practice. – London, 1996. 

Toporkovs, V. Staņislavskis mēģinājumā. - Rīga, 1963. 

Zahava, B. Aktiera un režisora meistarība. - Rīga, 1971. 

The Oxford History of World Cinema, GB, 1996. 

Thompson K., Bordwell D. Film History: An Introduction, USA, 1994. 





Techniques of audiovisual art (principles of dramatic and cinema arts) and teaching methodology 


Piezīmes: 

- 362 -

Nosaukums 




semestrī) 


Teātra un audiovizuālo mākslu vēstures 




Dr. Philol, profesore Valda Čakare (LKA), 

Mg. Art, docente Inga Pērkone-Redoviča (LKA) 


Pasaules teātra vēstures un audiovizuālo mākslu vēstures kursi. 


Kurss iepazīstina ar teātra un audiovizuālo mākslu vēstures pamatjēdzieniem un 

pamatproblēmām. Kursa ietvaros tiek apgūtas iemaņas un prasmes organizēt, tematizēt un 

analizēt teātra un audiovizuālo mākslu vēstures materiālu, uzrādot galvenās attīstības tendences 

un risināmo problēmu loku. 


Kursa mērķis: iepazīstināt ar teātra un audiovizuālo mākslu vēstures mācību metodiku. 

1. Teātra vēstures un audiovizuālo mākslu vēstures periodizācijas principi. 

2. Priekšstata veidošana par iespējamiem teātra izcelsmes avotiem. 

3. Teātra formu daudzveidība antīkajā pasaulē, viduslaikos, klasicisma, romantisma laikmetā, 

pārejā no romantisma uz reālismu, XX. gs. teātra modernismā. 

4. Audiovizuālo mākslu attīstības priekšnoteikumi un attīstības tendences. 

5. Teātra un audiovizuālo mākslu vēstures mācīšanas specifika. 


Līdzdalība semināru nodarbībās; jānokārto eksāmens. 


11. Approaching Theatre. A. Helbo, J.D. Johansen, P. Pavis, A. Ubersfeld (eds.) Indiana 

University Press, Bloomington and Indianapolis, 1991. 

12. XX. gs. teātra režija pasaulē un Latvijā. – R., 2002. 

13. Брук, П. Пустое пространство. – M., 1976. 

14. Goldeberg, R. Performance Art from Futurism to the Present. – NY, 1988. 

15. Лотман. Об искустве. Санкт-Петербург, „Искусство-СПБ”, 1998. 

16. Ubersfeld, A. Lire le théâtre, Paris: Editions Sociales, 1978. 

17. Делёз, Ж. Кино. Ad marginem. M. – 2004. 




32 

- 363 -

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodika sākumskolā 







Kristīne Barkovska, Slāvu valodniecības katedra, docente 

Diana Rubene, Slāvu valodniecības katedra, asistente 

Andris Kazjukevičs, Krievu literatūras katedra, lektors 




Kurss ir paredzēts profesionālas maģistra programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (Poļu valodas 

skolotājs) 1. gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšananām un prasmēm, kas ir 

nepieciešamas, strādājot ar sākumskolas skolēniem. Kursa gaitā studenti arī attīstīs prasmes integrēt poļu 

valodas mācīšanu sākumskolā ar citiem priekšmetiem. 

Kursa plāns: 

32 lekcijas + 32 praktiskās nodarbības 

1. Holistiskā pieeja valodas apguvē. 

2. Sākumskolas skolēnu psiholoģiskās vecuma īpatnības. 

3. Svešvalodas skolotājs sākumskolā. 

4. Klases darba organizēšana sakumskolā. 

5. Integrētās valodu prasmes un to izmantošana (vārdu krājuma apguve, gramatikas, fonētikas 

mācīšanā utt.). 

6. Spēles un rotaļas – bērnu vispārējās attīstības veicinātājas. 

7. Dziesmu, skaitāmpantiņu un dzejoļu izmantošana valodas mācīšanā. 


9. Skolēnu radošo spēju un iztēles attistīšana, izmantojot lelles, lomu rotaļas un drāmu. 

10. Poļu valodas apguves iespējas, izmantojot bērnu literatūru – stāstus un pasakas. 

11. Macību līdzekļi un to izvēles kritēriji. 



14. Mācību stundu plānošana. 

15. Valodu portfolio sākumskolā kā mācīšanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 

Dif. ieskaite 

Eksāmens 


1. Awgulowa J., Świętek W., Inscenizacje w klasach I-IV, WSiP, Warszawa 1974. 

2. Bernacka D., Od słowa do działania. Przegląd współczesnych metod kształcenia . Warszawa 2001. 

3. Cackowska M. (red.), Integralny system nauczania początkowego. Wyd. ZNP. Kielce 1992. 

4. Cackowska M., Rozwiązywanie zadań tekstowych w klasach I-III. Warszawa 1990. 

- 364 -

5. Czelakowska D., Twórczość a kształcenie języka dzieci w wieku wczesnoszkolnym, „Impuls”, Kraków 

1996. 

6. Denek K., Kuźniak I., Projektowanie celów kształcenia w reformowanej szkole. Poznań 2001. 

7. Drapeau Ch., Jak uczyć się szybko i skutecznie. KDC. Warszawa 2002. 

8. Duraj-Nowakowa K., Integrowanie edukacji wczesnoszkolnej, „Impuls”, Kraków 1998. 

9. Dymara B.(red.), Świat marzeń dziecka. Impuls. Kraków 1999. 

10. Filipiak E., Smolińska-Rębas H., Od Celestyna Freineta do edukacji zintegrowanej. Bydgoszcz 2000. 

11. Garbula-Orzechowska J., Edukacja historyczna w klasach początkowych. AKAPIT. Toruń 2004. 

12. Gnitecki J., Supernauczanie. Perspektywy nowej edukacji. Wyd. PTP. Poznań 1997. 

13. Goriszowski W., Kowolik P., Zagadnienia dydaktyki plastyki w szkole podstawowej, WSiP, Kielce 1991. 

14. Grzesiak J.(red.), Edukacja i kultura. Kalisz 2002. 

15. Jakubowicz A., LenartowskaK., Plenkiewicz M., Czytanie w początkowych latach edukacji. Bydgoszcz 

1999. 

16. Jakubowicz A., Strategia organizowania materiału a efektywność nauczania ortografii w klasach 

początkowych. Bydgoszcz 1994. 

17. Kaminska K., Nauka czytania dzieci w wieku przedszkolnym. WSiP. Warszawa 1999. 

18. Kujawa E.,Kurzyna M., Reedukacja dzieci z trudnościami w czytaniu i pisaniu metodą 18 struktur 

wyrazowych. WSiP. Warszawa 1994. 

19. Kujawiński J., Metody edukacyjne nauczania i wspierania w klasach początkowych. UAM. Poznań 1998. 


1. Kujawiński R.(red.), Rozwijanie aktywności twórczej uczniów klas początkowych. Warszawa 1990. 

2. Malendowicz J., Nauczanie ortografii w klasach I-IV szkoły podstawowej, WSiP, Warszawa 1976. 

3. Malmqust E., Nauka czytania w szkole podstawowej. Warszawa 1987. 

4. Masłowscy D. W., Przysłowia polskie. Edukacja. Katowice 2003. 

5. Moroz H. (red.), Sytuacje dydaktyczne w klasach I – III. Katowice 1989. 

6. Mystkowska H., Rozwijamy mowę i myślenie dziecka w wieku przedszkolnym. WSiP. Warszawa 1991. 

7. Nimschowski I., Dziecinnie proste origami. Bis. Warszawa 2000. 

8. Oryl M., Dwupoziomowe nauczanie –uczenie się w klasach 0-III szkoły podstawowej. Bydgoszcz 1996. 

9. Pacławska K., Uwarunkowania efektywności kształcenia wczesnoszkolnego w środowisku wiejskim. 

Warszawa 1990. 

10. Palka S. (red.) Teoretyczne odniesienia i praktyczne rozwiązania w pedagogice wczesnoszkolnej. 

Katowice 1994. 

11. Pankowska K., Pedagogika dramy. Żak. Warszawa 2000. 

12. Półturzycki J., Lekcja w szkole współczesnej. Warszawa 1985. 

13. Suświłło M., Psychopedagogiczne uwarunkowania wczesnej edukacji muzycznej. Olsztyn 2001. 

14. Szczepańska M., Edukacja kulturalna dziecka w wieku wczesnoszkolnym. Impuls. Kraków 2000. 

15. Waszkiewicz E., Stymulacja rozwoju psychomotorycznego dzieci 6-8 letnich. Warszawa 1991. 

16. Węglińska M., Jak przygotować się do lekcji. Impuls. Kraków 1998. 

17. Węglińska M., Jak pracować z obrazkiem. Impuls. Kraków 2000. 

18. Żuchowska W., Oswajanie ze sztuką słowa. Początki edukacji literackiej. Warszawa 1992. 



Profesionālā maģistra studiju programma “Vidējas izglītības skolotājs” 


Methodology of teaching Polish to young learners 


The course is meant for the first year students of the professional programme “Secondary Education 

Teacher” (The Polish Language Teacher). The aim of the course is to provide the students with the 

knowledge and skills necessary for the work with young learners. During the course the students will 

also develop the skills of integrating the Polish language teaching with other subjects. 

- 365 -

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodika pamatskolā 













Kurss ir paredzēts profesionālas maģistra studiju programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (Poļu 

valodas skolotājs) 1. un 2. gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšananām un 

prasmēm, kas ir nepieciešamas, strādājot ar pamatskolas skolēniem. Kursā tiek pievērsta uzmanība 

pamatskolu skolēnu komunikatīvo prasmju veidošznas procesam un viņu patstāvīgās mācīsanās prasmju 

attistības veidiem. 

Kursa plāns: 



2. Afektīvi humānistiskā pieeja kā viens no efektīvās sadarbības veidiem pamatskolā. 

3. Studējošo tipi un stili un to nozīme poļu valodas skolotājiem. 

4. Poļu valodas skolotājs pamatskolā. 

5. Mācību darba organizēšana pamatskolā. 

6. Integrētās valodu prasmes – klausīšanās, runāšana un sarunāšanās, lasīšana un rakstīšana – un to 

attīstība. 

7. Vārdu krājuma apguve, gramatikas, fonētikas mācīšanā. 


9. Mācību vielas plānošana: studiju plāns, studiju programma, tematiskais plāns, ceturkšņa plāns, 

stundas plāns. 

10. Mācību līdzekļi un to izvēles kritēriji. Poļu valodas kabinets un tā noformēšana. 





15. Portfolio pamatskolā kā mācīšanas un vērtēšanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 

Dif. ieskaite 

Eksāmens 


- 366 -

1. Arcydzieła literatury polskiej. Interpretacje. RED.: Grzeszczuk S. i Niewolak-Krzywala A.: 

Rzeszów 1988. 

2. Dynak W.: Lektura w szkole. Z zagadnień komunikacji językowej. Wrocław 1978. 

3. Gałczyńska E.: Gramatyka łatwa i przyjemna. Wybór konspektów lekcji gramatycznoortograficznych 

w kl. IV-VIII. Cz. I i II. Płock 1994. 

4. Guttmejer E.: Rozumienie treści symbolicznych przez dzieci z klas III-V. Czytanie 

ze zrozumieniem. W-wa 1982. 

5. Karpowicz T.: Gramatyka języka polskiego. Zarys. W-wa 1999. 

6. Król I., Pielachowski J.: Nauczyciel i jego warsztat pracy. Poznań 1995. 

7. Kupisiewicz Cz.: Dydaktyka ogólna. W-wa 2000. 

8. Marzec A.: Proza współczesna w szkole. Badanie odbioru. W-wa 1981. 

9. Nagajowa M.: ABC metodyki języka polskiego. W-wa 1990. 

10. Nagajowa M.: Ćwiczenia słownikowo-frazeologiczne w klasach 5-8. W-wa 1975. 

11. Nagajowa M.: Kształcenie języka ucznia w szkole podstawowej. W-wa 1985. 

12. Nagajowa M.: Słowo do słowa. W-wa 1982. 

13. Nauczanie języka polskiego w kl. 5. RED.: Chrząstowska B., Polański E. W-wa 1985. 

14. Nauczanie języka polskiego w klasie IV. RED.: Chrząstowska B., Jaworski M., Książczak Z., 

Nagajowa M., Solak J., Wójcik J. W-wa 1983. 

15. Podracki J.: Dydaktyka składni polskiej. W-wa 1989. 

16. Podracki J.: Składnia polska. Książka dla nauczycieli, studentów i uczniów. W-wa 1997. 

17. Polański E., Orłowa K.: Kształcenie językowe w kl. 4-8. Poradnik metodyczny. W-wa 1993. 

18. Rau K., Ziętkiewicz E.: Jak aktywizować uczniów. „Burza mózgów” i inne techniki w edukacji. 

Poznań 2000. 

19. Uryga Z.: Odbiór liryki w klasach maturalnych. Kraków 1982. 

20. Wierzbicki P.: Ćwiczenia stylistyczne. W-wa 1977. 

21. Wójcik E.: Metody aktywizujące w pedagogice grup. Kraków 2000. 

22. www.eduseek.interklasa.pl 


1. Baluch A.: Poezja współczesna w szkole podstawowej. W-wa 1984. 

2. Gendek B., Poezja Juliana Tuwima w szkole, Kraków 2000 

2. Kłakówna Z.A.: Sztuka pisania. Ćwiczenia redakcyjne dla klas IV-VI. Metodyczny podręcznik 

nauczyciela. W-wa 1993. 

3. J. B. Lipińscy, Są takie chwile, PCN, Lublin 2004 

4. Łojek M.: Biografie pisarzy w nauczaniu literatury. W-wa 1995. 

5. Machulska H., A. Pruszkowska, J. Tatarowicz, Drama w szkole podstawowej. Lekcje języka 

polskiego w klasach 4-6, Warszawa 1997 

6. Gry i zabawy w ksztalceniu językowym, red. H. Wiśniewska, Lublin 2000 





Methodology of teaching Polish at primary school 


The course is meant for the first year students of the professional master study programme “Secondary 

Education Teacher” (The Polish Language Teacher). The aim of the course is to provide the students 

with the knowledge and skills necessary for the work with basic school pupils. The course is focused on 

the process of the basic school pupils communicative competence and autonomous learning skills 

development. 

- 367 -

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodika vidusskolā 





Zinātnes apakšnozare Poļu valodas mācību metodika 









valodas skolotājs) 1. gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšananām par 

vidusskolas studentu psiholoģiskajām īpatnībām un saskaņa sr to mācīt studentus lietot efektīvakas 

metodes. 

Kursa plāns: 




3. Poļu valodas skolotājs vidusskolā. 


5. Valodas aspekti. 


7. Mācību vielas plānošana: studiju programma, studiju plāns, tematiskais plāns, stundu plāns. 


9. Valodas portfolio 


Dif. ieskaite 

Eksāmens 


1. St. Bortnowski, Warsztaty dziennikarskie, Warszawa 1991. 

2. D. Gołębniak, Uczenie metodą projektów, Warszawa 2002. 

3. D. Gołębniak, G. Teusz, Edukacja poprzez język, Warszawa 1999. 

4. Gry i zabawy w ksztalceniu językowym, red. H. Wiśniewska, Lublin 2000. 

5. M. Jaworski, Metodyka nauki o języku polskim, Warszawa 1991. 

6. R. Jedliński, Gatunki publicystyczne w szkole średniej, Warszawa 1991. 

- 368 -

7. Kompetencje szkolnego polonisty, red. B. Chrząstowska, Warszawa 1997. 

8. H. Kurczab, Modele lekcji z nauki o języku w szkole średniej, Warszawa 1991. 

9. Lekcje czytania, red. W. Dynak, A. Labuda, Wroclaw 1999 

10. M. Nagajowa, Nauka o języku dla nauki języka, Kielce 1994. 

11. B. Niemierko, Ocenianie szkolne bez tajemnic, Warszawa 2002. 

12. F. Nowak, Klasyfikacja błędów językowych, "Polonistyka" 1995, z. 8. 

13. Nauka o języku dla polonistów, red. St. Dubisz, Warszawa 1999. 

14. Przeboje edukacji polonistycznej, red. D. Michułka, Wrocław 2001 

15. Reforma systemu edukacji. Szkolnictwo ponadgimnazjalne, MEN, Warszawa 2000. 

16. Słownik gramatyki języka polskiego, red. W. Gruszczyński, J. Bralczyk, Warszawa 2002. 

17. Słownik interpunkcyjny języka polskiego, red. J. Podracki, Warszawa 1998. 

18. T. Zgółka, Warstwy świadomości językowej, w: Swiadomość językowa - kompetencja - 

dydaktyka, red. E. Sękowska, Warszawa 1996 

19. Metodyka literatury, T.1, Warszawa 2001 

20. Urbańska K., Poezja Ewy Lipskiej w szkole średniej, Kraków 2001 



2. Bojczewska T.: Analiza i interpretacja utworów poetyckich. Poradnik dla maturzystów i 

uczniów szkół średnich. W-wa 2000. 

3. Boronowski A., Gruchała I.S.: Lektury polonistyczne. Tom I. Kraków 1997. 

4. Chrząstowska B., Wysłouch S.: Poetyka stosowana. W-wa 1987. 






Methodology of teaching Polish at secondary school 


The course is meant for the first year students of the professional master study programme 

“Secondary Education Teacher” (The Polish Language Teacher). The aim of the course is to teach 

psychological peculiarities of the secondary school pupils and and in accordance with them, to 

provide the students with the most effective ways and techniques of pupils development in listening 

comprehension, speaking, reading and writing. 

- 369 -





Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un 



Zinātnes nozare Zinātnisko pētījumu metodoloģija 






Lingvistisko pētījumu metodoloģija 


Svešvalodu mācīšanas metodika 

Bakalaura darba tehnoloģija 



valodas skolotājs) 2. gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšananām un 

prasmēm, kas ir nepieciešzmas skolēnu zinātniski pētnieciskā darba un projektu organizēšanai. 

Kursa gaitā studentiem tiek dota iespēja izmēģināt un attīstīt savas organizēšanas spējas praksē. 

Kursa plāns: 

16 lekcijas 16 semināri 

1. Radošā darbība skolā kā sistēma. Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba specifika 

Radošā darbība skolā. Radošā darbība un sadarbība, tās līmeņi: skolotājs – skolēns un skolēns – skolotājs. 

Radošā darbība un interaktīvās mācību metodes. Skolēnu pētnieciskā darba specifika un izstrādes gaita. 

Zinātniski pētnieciskā darba rezultātu noformēšana un prezentācija. Pētniecisko darbu vērtēšana. 

2. Zinātniski pētnieciskais darbs un krievu literatūras un valodas stunda. 

Pētnieciskā metode kā stundas pamatdaļa. Pētnieciskā metode (pētījums), tās būtība. Pētnieciskās metodes 

dinamika skolēnu vecuma kontekstā. Referāts un stundas struktūra. Skolotāja palīdzība un skolēna 

individualitāte zinātniskajā darbā stundas laikā. Zinātniskā literatūra un stunda. Zinātniskais aparāts - skolēna 

prasmes vadītājs. Zinātniskais darbs stundas laikā. Zinātniskais darbs un programmas prasības. Apdāvināts 

skolēns: zinātniskās attīstības problēma. 

3. Projektu metode mācību darbā. 

Projektu metode. Projektu izveides un realizācijas posmi. Projekts kā programmas prasība. Projektu 

izstrādāšana skolā. Projektu nedēļa kā darba forma. Projektu izstrādāšana un skolēnu vecuma problēma. 

Projekti un didaktikas jautājumi. Individuālais projekts. Grupas un kolektīva projekts. 

Projekti krievu literatūras un valodas skolotāja darbā. Projektu izstrādāšana kā skolas darba forma. Projektu 

prezentācija: pamatformas un nianses. Projektu konkurss kā forma. 

4. Projektu izstrādāšanas un aizstāvēšanas dinamika. 

Informācijas vākšana, analīze, pētījuma datu apstrāde, strukturēšana. Projektu realizācijas posmi, projekta 

uzraudzība. Projekta budžets. Līdzekļu piesaiste: fondi, vietējie resursi, finansētāji, prioritātes, pieteikumi. 

Prezentācijas metodes, prezentāciju sagatavošana. Projekta izvērtēšana, ilgtspēja, atskaišu sagatavošana. 

5. Ārpusklases un ārpusskolas zinātniski pētnieciskais darbs. 

Skolas zinātniskās sabiedrības. Zinātnisko sabiedrību struktūra. Ārpusskolas zinātniskā darba iespējas un 

formas. 

Zinātniskā konference skolā: pamatformas un organizēšanas nianses. Zinātniskais konkurss un seminārs. 

Arpusskolas zinātniskā darba formas. Pilsētas un republikas iespējas starptautiskajā līmenī. Sakari ar 

augstskolām. 

- 370 -


Pētījuma/projekta prezentācija 

Dif. ieskaite 


1. Bernacka, Danuta, Od słowa do działania. Warszawa 2001 

2. Brudnik Edyta, Ja i mój uczeń pracujemy aktywnie 2 /Edyta Brudnik. Kielce 2002 

3. Brudnik Edyta, Ja i mój uczeń pracujemy aktywnie: przewodnik po metodach aktywizujących 

/Edyta Brudnik, Anna Moszyńska, Beata Owczarska. Kielce 2000 

4. Jeziorska Janina, Szkolne pytania czyli dylematy nauczania /Janina Jeziorska. Warszawa 

5. Mieszalski Stefan: Aktywizować uczniów – co to znaczy? W: Pedagogika w pokoju 

nauczycielskim /Krzysztof Kruszewski (red.). Warszawa 2000. 

6. Okoń Wincenty, Wprowadzenie do dydaktyki ogólnej /Wincenty Okoń. Wyd. 4. Warszawa 

1998 

7. Sztuka nauczania: czynności nauczyciela /pod red. Krzysztofa Kruszewskiego. Wyd. 5. 

Warszawa 1998 

8. Szymański, Mirosław S., O metodzie projektów. Warszawa 2000 

9. Szymański Mirosław S.: Rozprawa o metodzie (projektów). W: Pedagogika w pokoju 

nauczycielskim Krzysztof Kruszewski (red.). Warszawa 2000. 

10. Taraszkiewicz Małgorzata, Jak uczyć lepiej? czyli refleksyjny praktyk w działaniu. Warszawa 

2000 

11. Uczenie metodą projektów /pod red. B. D. Gołębniak. Warszawa 2002 



1. Aktywizujące metody nauczania /Halina Bielecka, Maria Wawrzyniak-Kulczyk //Chemia w Szkole. 

– 2000, nr 2/3, nr 5, s. 102-108, s. 246-250 

2. Aktywizujące metody nauczania w pracy bibliotekarza szkolnego (literatura w wyborze) /K. 

Wyrębek //Biblioteka w szkole. – 2001, nr 6, s. 13 

3. Aktywne metody nauczania historii w gimnazjum /Stanisław Lenard //Wiadomości Historyczne. – 

2000, nr 4, s. 183-197 

4. Aktywne słuchanie /Tomasz Biernat //Wychowanie na co Dzień. – 1997, nr 10/11, s. 39-40 

5. Cztery pory roku: konspekt zajęć zintegrowanych w kl. II z wykorzystaniem metod aktywizujących 

/Irena Dąbrowska //Biblioteka w Szkole. – 2002, nr 4, s. 20-21 

6. Czy dzieci można nauczyć wszystkiego?: aktywizujące metody w nauczaniu /Jolanta Luśtyk 

//Wszystko dla Szkoły. – 2001, nr 9, s. 19-20 

7. Czym jest metoda projektów /Krystyna Wyszyńska //Życie Szkoły. – 2001, nr 9, s. 549-552 

8. Drama na lekcjach przyrody /Urszula Grygier //Biologia w Szkole. – 2000, nr 4, s. 180-182 




Teaching Polish at a Secondary School 




“Secondary Education Teacher” (The Polish Language Teacher). The aim of the course is to 

provide the students with the knowledge and skills necessary to manage pupils’ research and 

project work. During the course the students will have an opportunity to try out their organisational 

abilities and develop their management skills through practice. 

- 371 -

Kursa nosaukums Praktiskā poļu valoda skolotājiem 




Zinātnes nozare filoloģija 

Zinātnes apakšnozare Poļu filoloģija 


Kristīne Barkovska, Slāvu valodniecības Katedra,docente. 





Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs (Poļu 

valodas skolotājs)” 2. gada studentiem. Kursa mērķis ir pilnveidot studentu poļu valodas (kā otrās 

svešvalodas) zināšanas un prasmes, kā arī paplašināt viņu vārdu krājumu ar pedagoģisko 

terminoloģiju. Kursā tiek apspriestas aktuālās izglītības un personības attīstīšanas problēmas poļu 

valodā un atsvaidzinātas dažas gramatikas tēmas, kas izraisa problēmas. 

Kursa plāns: 

1. Personas identifikācija, personapliecinoši dokumenti. 

2. Ielūgums - atbildēt uz ielūgumu rakstiski (vēstule). 

3. Pastkartes rakstīšana. ° 

4. Uzziņas, informācijas meklēšana / iegūšana (vēstule / telefonzvans). 

5. Leksika un gramatikas uzdevumi. 

6. Prese, lasīt un klausīties paziņojums. 

7. Atbildēt uz paziņojumiem. 

8. Saīsinājumi masu mēdijos. 

9. Gramatika: dzimtes un noliegumu formas. 

10. Pārbaudes kontroldarbs. 

11. Atskaišu / secinājumu rakstīšana. 

12. Projekta pieteikšana un demonstrēšana. 

13. Izteikt kritiku un savu viedokli. 

14. Vielas pārskats un kontroldarbs. 

15. Jaunākās izmaiņas izglītības sistēmā Latvijā un Zviedrijā. 


17. Skolotāja profesija Latvijā un Zviedrijā. 




21. Skolotāja ētika. 






27. Skolotāja un skolēna runa angļu valodas stundā. 



30. Skolas iekšējā darba kārtība. 

- 372 -


dif. ieskaite 

eksāmens 


1. B. Bartnicka, W. Jekiel, M. Jurkowski, Uczymy się polskiego, Warszawa 1984 

2. B. Bartnicka, H. Satkiewicz, Gramatyka języka polskiego. Podręcznik dla 

cudzoziemców, Warszawa 1989 

3. J. Bąk, Słownictwo i frazeologia w ćwiczeniach, Łódź 1997 

4. P. Wierzbicki, Ćwiczenia stylistyczne,Warszawa 1997 

5. J. Cofalik, Ćwiczenia precyzji językowej, Warszawa 1978 

6. M. Nagajowa, Język polski. Ćwiczenia w mówieniu i pisaniu, Warszawa 1977 

7. J. Miodek, Odpowiednie dać rzeczy słowo. Szkice o współczesnej polszczyźnie, 

Wrocław 1978 

8. W. Pisarek, Słowa między ludźmi, Warszawa 1985 

9. H. i T. Zgółkowie, Językowy savoir-vivre, Poznań 1992 

10. H. Kurkowska, S. Skorupka, Stylistyka polska. Zarys, Warszawa 1978 

11. S. Dubisz, Język i polityka. Szkice z historii stylu retorycznego, Warszawa 1992 

12. D. Buttler, O meteforyce prasowej, PorJ 1961, z. 10 


1. R. Grzegrczykowa, Czasowniki odmienne we współczesnym języku polskim, Wrocław 1969 

2. S. Jodłowski, Studia nad częściami mowy, Warszawa 1972 

3. H. Kurkowska, Budowa słowotwórcza przymiotników polskich, Wrocław 1954 

4. R. Laskowski, Studia nad morfologią współczesnego języka polskiego, Wrocław 1975 

5. K. Michalewski, Dystrybucja polskich rzeczowników formantów przyrostkowych, Łódź 1981 

6. J. Tokarski, Czasowniki polskie, Warszawa 1951 

7. W. Śmiech, Derywacja prefiksalna czasowników polskich, Łódź 1986 

8. Z. Saloni, M. Świdziński, Składnia współczesnego języka polskiego, Warszawa 1998 

9. J. Strutyński, Gramatyka polska, Kraków 1999 

10. D. Buttler, Innowacje składniowe współczesnej polszczyzny, Warszawa 1976 

11. K. Musiołek, Równoważnik zdania we współczesnym języku polskim, Wrocław 1978 

Problemy składni polskiej, oprac. A. Lewicki Warszawa 1971 





Practical Polish for teachers 


The course is meant for the second year students of the professional master study programme “Secondary 

Education Teacher” (“The Englsish/Polish Language Teacher”). The aim of the course is to develop the 

students’ knowledge and skills in using the Polish language (as a second foreign language) as well as to 

enrich their professional vocabulary with the pedagogical terminology. During the course the topical 

problems connected with education and personality development will be discussed in the Polish language 

and some problematic grammar topics will be refreshed. 

- 373 -

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodikas vēsture 













Kurss ir paredzēts profesionālas maģistra studiju programmas “Vidējas izglītības skolotājs” 

(Poļu valodas skolotājs) 1. gada studentiem. Kurss aptver poļu valodas mācību metodikas 

vēsturi, sākot ar gramatikas-tulkošanas metodi un ieskaitot mūsdienu humānistiskās pieejas. 

Kursa plāns: 

16 lekcijas 16 semināri 

1. Pieejas, metodes, procedūras un tehnoloģijas. 

2. Gramatikas-tulkošanas metode 

3. Tiešā metode. 

4. Audio-lingvistiskā metode. 

5. Klusā metode. 

6. Mācīšana ar iedvesmu 

7. Valodas mācīšanās sabiedrībā. 

8. Vispārēja fiziskās reakcijas metode. 

9. Komunikatīvā pieeja. 

10. Pārdomāšanas pieeja 

11. Klausītāja autonomija. 

12. Kooperatīvā mācīšanās. 

13. Līdzsvarotu aktivitāšu pieeja. 

14. Uz uzdevumiem balstītā pieeja. 


Dif. ieskaite 



2. M. Jaworski, Zarys dziejów metodyki nauki o języku polskim, [w:] idem, Metodyka 

nauki 

o języku polskim, Warszawa 1991, s. 8-27. 


4. M. Nagajowa, Kształcenie języka ucznia w szkole podstawowej, Warszawa 1985. 

5. W. Okoń, Wprowadzenie do dydaktyki ogólnej, Warszawa 1998. Stąd: zasady 

kształcenia, problemowe nauczanie-uczenie się, metody, środki dydaktyczne. 


- 374 -

1. Bernacka D., Od słowa do działania. Przegląd współczesnych metod kształcenia . 

Warszawa 2001. 

2. Gnitecki J., Supernauczanie. Perspektywy nowej edukacji. Wyd. PTP. Poznań 1997. 

3. Kruszewski K. Zmiana i wiadomość. Warszawa 1987. 

4. Półturzycki J., Lekcja w szkole współczesnej. Warszawa 1985. 





History of the Polish language teaching 



“Secondary Education Teacher” (The Polish Language Teacher). The course teaches a brief 

history of the Polish Language Teaching Methodology, beginning with The Grammar 

Translation Method and including the present day Humanistic approaches. 

- 375 -

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodika vidusskolā 














(Angļu/Poļu valodas skolotājs) 2. gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar 

zināšananām par vidusskolas studentu psiholoģiskajām īpatnībām un saskaņa sr to mācīt studentus 

lietot efektīvakas metodes. 

Kursa plāns: 




3. Poļu valodas skolotājs vidusskolā. 


5. Valodas aspekti. 


7. Mācību vielas plānošana: studiju programma, studiju plāns, tematiskais plāns, stundu 

plāns. 


veidi. 

9. Valodas portfolio 


Dif. ieskaite 

Eksāmens 


1. St. Bortnowski, Warsztaty dziennikarskie, Warszawa 1991. 

2. D, Gołębniak, Uczenie metodą projektów, Warszawa 2002. 

3. D. Gołębniak, G. Teusz, Edukacja poprzez język, Warszawa 1999. 

4. Gry i zabawy w ksztalceniu językowym, red. H. Wiśniewska, Lublin 2000. 


- 376 -

6. R. Jedliński, Gatunki publicystyczne w szkole średniej, Warszawa 1991. 

7. Kompetencje szkolnego polonisty, red. B. Chrząstowska, Warszawa 1997. 

8. H. Kurczab, Modele lekcji z nauki o języku w szkole średniej, Warszawa 1991. 

9. M. Nagajowa, Nauka o języku dla nauki języka, Kielce 1994. 

10. B. Niemierko, Ocenianie szkolne bez tajemnic, Warszawa 2002. 

11. F. Nowak, Klasyfikacja błędów językowych, "Polonistyka" 1995, z. 8. 

12. Nauka o języku dla polonistów, red. St. Dubisz, Warszawa 1999. 

13. Reforma systemu edukacji. Szkolnictwo ponadgimnazjalne, MEN, Warszawa 2000. 

14. Słownik gramatyki języka polskiego, red. W. Gruszczyński, J. Bralczyk, Warszawa 

2002. 

15. Słownik interpunkcyjny języka polskiego, red. J. Podracki, Warszawa 1998. 

16. T. Zgółka, Warstwy świadomości językowej, w: Swiadomość językowa - kompetencja - 

dydaktyka, red. E. Sękowska, Warszawa 1996 



2. Bojczewska T.: Analiza i interpretacja utworów poetyckich. Poradnik dla maturzystów i 

uczniów szkół średnich. W-wa 2000. 

3. Boronowski A., Gruchała I.S.: Lektury polonistyczne. Tom I. Kraków 1997. 

4. Chrząstowska B., Wysłouch S.: Poetyka stosowana. W-wa 1987. 



1. Rau K., Ziętkiewicz E.: Jak aktywizować uczniów. „Burza mózgów” i inne techniki 

w edukacji. Poznań 2000. 



4. 43. Wójcik E.: Metody aktywizujące w pedagogice grup. Kraków 2000. 




Methodology of teaching Polish at secondary school 



“Secondary Education Teacher” (The English/Polish Language Teacher). The aim of the course is to 

teach psychological peculiarities of the secondary school pupils and and in accordance with them, to 

provide the students with the most effective ways and techniques of pupils development in listening 

comprehension, speaking, reading and writing. 

- 377 -

Kursa nosaukums Poļu valodas mācību metodika pamatskolā 














(Angļu/Poļu valodas skolotājs) 1. gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar 

zināšananām un prasmēm, kas ir nepieciešamas, strādājot ar pamatskolas skolēniem. Kursā tiek 

pievērsta uzmanība pamatskolu skolēnu komunikatīvo prasmju veidošznas procesam un viņu 

patstāvīgās mācīsanās prasmju attistības veidiem. 

Kursa plāns: 



2. Afektīvi humānistiskā pieeja kā viens no efektīvās sadarbības veidiem pamatskolā. 

3. Studējošo tipi un stili un to nozīme poļu valodas skolotājiem. 

4. Poļu valodas skolotājs pamatskolā. 

5. Mācību darba organizēšana pamatskolā. 

6. Integrētās valodu prasmes – klausīšanās, runāšana un sarunāšanās, lasīšana un rakstīšana 

– un to attīstība. 

7. Vārdu krājuma apguve, gramatikas, fonētikas mācīšanā. 


9. Mācību vielas plānošana: studiju plāns, studiju programma, tematiskais plāns, ceturkšņa 

plāns, stundas plāns. 

10. Mācību līdzekļi un to izvēles kritēriji. Poļu valodas kabinets un tā noformēšana. 



veidi. 



15. Portfolio pamatskolā kā mācīšanas un vērtēšanas veids. 


Portfolio 

Mikrostundas 

Dif. ieskaite 

Eksāmens 


- 378 -

1. Arcydzieła literatury polskiej. Interpretacje. RED.: Grzeszczuk S. i Niewolak-Krzywala 

A.: Rzeszów 1988. 


3. Gałczyńska E.: Gramatyka łatwa i przyjemna. Wybór konspektów lekcji gramatycznoortograficznych 

w kl. IV-VIII. Cz. I i II. Płock 1994. 

4. Guttmejer E.: Rozumienie treści symbolicznych przez dzieci z klas III-V. Czytanie 

ze zrozumieniem. W-wa 1982. 

5. Karpowicz T.: Gramatyka języka polskiego. Zarys. W-wa 1999. 

6. Król I., Pielachowski J.: Nauczyciel i jego warsztat pracy. Poznań 1995. 


8. Marzec A.: Proza współczesna w szkole. Badanie odbioru. W-wa 1981. 

9. Nagajowa M.: ABC metodyki języka polskiego. W-wa 1990. 

10. Nagajowa M.: Ćwiczenia słownikowo-frazeologiczne w klasach 5-8. W-wa 1975. 

11. Nagajowa M.: Kształcenie języka ucznia w szkole podstawowej. W-wa 1985. 


13. Nauczanie języka polskiego w kl. 5. RED.: Chrząstowska B., Polański E. W-wa 1985. 

14. Nauczanie języka polskiego w klasie IV. RED.: Chrząstowska B., Jaworski M., 

Książczak Z., Nagajowa M., Solak J., Wójcik J. W-wa 1983. 

15. Podracki J.: Dydaktyka składni polskiej. W-wa 1989. 

16. Podracki J.: Składnia polska. Książka dla nauczycieli, studentów i uczniów. W-wa 1997. 

17. Polański E., Orłowa K.: Kształcenie językowe w kl. 4-8. Poradnik metodyczny. W-wa 

1993. 

18. Rau K., Ziętkiewicz E.: Jak aktywizować uczniów. „Burza mózgów” i inne techniki 

w edukacji. Poznań 2000. 



21. Wójcik E.: Metody aktywizujące w pedagogice grup. Kraków 2000. 


1. Baluch A.: Poezja współczesna w szkole podstawowej. W-wa 1984. 

2. Bąk P.: Nauka czytania i recytacji w wyższych klasach szk. podstawowej. W-wa 1976. 

3. Kaziów M.: O dziele radiowym. Z zagadnień estetyki oryginalnego słuchowiska. 

Wrocław 1973. 

4. Kłakówna Z.A.: Sztuka pisania. Ćwiczenia redakcyjne dla klas IV-VI. Metodyczny 

podręcznik nauczyciela. W-wa 1993. 

5. Liryka polska. RED.: Prokop I., Sławiński I.: Kraków 1966. 

6. Łojek M.: Biografie pisarzy w nauczaniu literatury. W-wa 1995. 





Methodology of teaching Polish at primary school 



“Secondary Education Teacher” (The English/Polish Language Teacher). The aim of the course is to 

provide the students with the knowledge and skills necessary for the work with basic school pupils. 

The course is focused on the process of the basic school pupils communicative competence and 

autonomous learning skills development. 

- 379 -

Nosaukums Spāņu valodas mācību metodika pamatskolā 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Spāņu valodas mācību metodika 


Svetlana Piļucka, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra lektore 

Valentīna Baranovska, Humanitārās fakultātes Svešvalodu centra asistente 




Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas „Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 1. un 2. studiju 

gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas, strādājot ar 

pamatskolas skolēniem. Kursa gaitā studenti tiks iepazīstināti ar spāņu valodas mācību metodikas vēsturi. 



Ievads metodikas vēsturē. Metodes un pieejas. 

Spāņu valodas skolotāja loma mācību iestādē. 

Mācību procesa plānošana: Studiju programma, tematiskais plāns, stundas plāns 

Mācību līdzekļu analīze un kritēriju izvērtējums. 

4 valodas prasmju attīstīšana – klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. 

Fonētikas mācīšana iesācējiem. 

Gramatikas mācīšana iesācējiem 

Autentisku tekstu izmantošana. 

Lomu un interaktīvo spēļu nozīme mācīšanas procesā. 

Audio un video materiālu izmantošana valodas apguvē. 

Kopīgais Eiropas satvars valodu apguvē. 

Valodas portfelis, ES kritēriji. 

Pārbaudījumu veidi. 

Kļūdu labošana un zināšanu novērtēšana. 




1. Svešvalodas. Pamatizglītības standarts, Rīga 2002. 

2. „Un nivel umbral”: Strasbourg, Council of Europe, 1998, 310 lpp 

3. „La gramatica del español en los actos orales y escritos”, Emilio Alarcoz Llorach, Madrid, 1994, 384 lpp 


1. Šilss D. Komunikācija svešvalodu mācīšanā. – Strasbourg: Council of Europe, 1998, 309 lpp. 

2. „Fonologia: sonidos y fonemos”, Emilio Alarcos Llorach, 1997, Sanktpeterburgo, 59 lpp 

3. „Mis primeras palabras españoles” – Brown Watson, EC, Leicestershire, England, 1998, 110 lpp 


1. „Dos Mundos” – manual” Terrel Andrade, Egasse Muños, Boston, 2002 

2. „Curso Intensivo de Español” – El nivel elemental (los ejercisios practicos), I. Fernandez, R.Fente, I.Siles, Madrid, 1983, 

211 lpp 

3. „I Bien dicho !” – Raquel Pinilla/ Rosana Acquaroni – ejercicios de expresion oral 




Metodology or teaching Spanish to Basic School Pupils at primary school 


st 

nd 

The present course is designed for the 1 and 2 year students within the professional master study curriculum “Secondary School 

Teacher. Part B”. The course aims at providing the students with the knowledge and the skills to be applied working with basic 

school pupils. The history of the Spanish language teaching methodology will also be taught during the course. 

- 380 -

Nosaukums Spāņu valodas mācību metodika vidusskolā 





Zinātnes apakšnozare Spāņu valodas mācību metodika 







Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējas izglītības skolotājs” (B daļa) 1. un 2. studiju 

gada studentiem. Kursa mērķis ir nodrošināt studentus ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas, strādājot ar 

vidusskolas skolēniem, īpašu uzmanību pievēršot 4 valodu prasmēm. 



Spāņu valodas skolotāja loma mācību iestādē. 

Mācību procesa plānošana vidusskolā. 

Mācību līdzekļu analīze un kritēriju izvērtējums. 

4 valodas prasmju attīstīšana – klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana. 

Fonētikas fonoloģijas mācīšana ar priekšzināšanām. 

Sarežģītāko gramatisko tēmu apmācīšanas iespējas. 

Autentisku tekstu izmantošana. 

Lomu un interaktīvo spēļu nozīme mācīšanas procesā. 

Vārdu krājuma papildināšana. 

Skolēnu iztēles attīstīšana. 

Audio un video materiālu izmantošana valodas apguvē. 

Kopīgais Eiropas satvars valodu apguvē. 

Valodas portfelis (Portfolio europan), ES kritēriji. 

Pārbaudījumu veidi. 

Kļūdu labošana un zināšanu novērtēšana. 




1. Curso Intensivo de Español, nivel avanzado, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles – ejercicios practicos, Sociedad 

General Española de Libreria, 1996. 

2. Curso Intensivo de Español, nivel intermedio – la gia didactica, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles – ejercicios 

practicos, Sociedad General Española de Libreria, 1996. 

3. Uso de la gramatica española (I, II); Francisca Castro, 2002, Eldesa, España 

4. Fonologia española: sonidos y entonacion, Emilio Alarcoz Llorach, 1997, Madrid, Espasa, 60 lpp. 


1. Lecciones faciles, Dishlevaya, Sankt – Peterburgo, 2004 

2. „Gramatica 2000”, Jesus Sanchez Lobato, Nieves Garcia Fernandez; Sociedad General Española de 

Libreria, S.A., 1996, 246 lpp 

3. „Lecturas faciles”, Dishlevaya, Sanktpeterburgo, SOJUZ, 2004, 278 lpp; 


1. Fonologia española: sonidos y entonacion Emilio Alarcos Llorach, 1997, Madrid. 

2. Šilss D. Komunikācija svešvalodu mācīšanā. – Strasbourg: Council of Europe, 1998, 309 lpp. 

3. Curso de perfeccionamiento – Nivel C (Incluye CD audio); Dolorez Galvez, Natividad Galvez, Lenor 

Quintana, 2005, Madrid 




Metodology or teaching Spanish to Secondary School Pupils at secondary school 


st 

nd 

The present course is designed for the 1 and 2 year students within the professional master study - programme 381 - 

“Secondary School Teacher. Part B”. The course aims at providing the students with the knowledge and the skills to 

be applied working with secondary school pupils with the focus on the development of the four basic language 

skills.

Kursa nosaukums Praktiskā spāņu valoda skolotājiem 




semestrī) 


Zinātnes apakšnozare Spāņu filoloģija 





Normatīvā fonētika, Funkcionālā gramatika, Spāņu valodas sarunvaloda, Literārā teksta analīze, Teksta 



Kurss ir paredzēts profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” (B daļa) 2. gada studentiem. Kursa 

mērķis ir nostiprināt iepriekšējos gados iegūtās spāņu valodas zināšanas, paplašināt un pilnveidot studentu spāņu valodas 

leksikas krājumu, īpašu uzmanību pievēršot tekstu leksiskai un stilistiskai izpratnei. Sniegt padziļinātas zināšanas gramatikā. 

Sniegt studentiem zināšanas, lai pareizi un stratēģiski adekvāti lietotu spāņu valodu mutvārdos un rakstiski. 


1. Lietvārds un tā artikuli 

2. Īpašības vārds. 

3. Darbības vārds un tā formas. 

4. Teikuma struktūra, vārdu kārtība. 

5. Sintakses un tekstualitāte. 

6. Teksta morfoloģija. 

7. Runas analīze un epistemoloģija. 

8. Teksta praktiskās interpretācijas elementi. 

9. Literārā teksta analīzes elementi 

10. Fonogrāfija. 

11. Teksta semantika. 

12. Eiropa, Eiropas Savienība un spāņu valoda pasaulē: Dos Mundos. 





1. „Espanol 2000”, Jesus Sanchez Lobato, Nieves Garcia Fernandez; Sociedad General Española de Liberia, 

S.A., 1996, Madrid 

2. „Gramatica de la lengua Española” (en bloques tematicos), redactada por academicos don Samuel Gili 

Gaya y don Salvador Ramirez, 1985, Madrid 


1. Curso Intensivo de Español, nivel intermedio, ejercicios practicos, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles, Sociedad General 

Española de Libreria, 1996. 

2. Curso Intensivo de Español, clave y guia didactica, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles (edicion renovada), Universidad de 

Madrid, 1996 

3. Curso Intensivo de Español, nivel anvanzado, clave y guia didactica, I. Fernandez, R.Fente, I.Siles, Universidad de 

Madrid, 1996 

4. Diccionario Espasa de la Lengua Española – Secundaria y Bachillerato – Espasa Calpe, S.A., Madrid 2007 

5. Historia de España: Fe Bajo Alvarez, Julio Gil Pecharroman, Madrid, 2005 


1. „Curso de Español” L.Megido, P.Pillares, Moscu, IMD, 1998 

2. „Español en textos literarios” A.Soler, L.Megido, Moscu, 2001 

3. Curso de Español, L.Megido, P.Pillares, Moscu, MGIMO, 1988 

4. „Español en textos literarios” A.Soler, L.Megido, Moscu 1989, MGIMO 

5. „Escribe en Español”, Carmen Arnal, Aracelli Ruiz de Garibay, Sociedad General Española de Librerias, Madrid 2003 




Practical Spanish for teachers 


The course is meant for the second year students of the professional master study programme “Secondary Education Teacher” 

(Part B). The aim of the course is to consolidate the earlier acquired attainments in the Spanish language; to enrich the 

- 382 - 

vocabulary stock paying special attention to reading comprehension; to provide the students with profound knowledge of 

grammar; to develop the skills and strategies of stylistic analysis when working with linguistic material both orally and in 

writing.

3.PIELIKUMS 

Līgumus ar izglītības iestādēm par studējošo praksi skatīt akreditācijas ziņojumā. 

NOLIKUMS 

PAR PEDAGOĢISKO PRAKSI 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTĒ 

4.PIELIKUMS 

Pedagoģiskās prakses nolikums. 

APSTIPRINĀTS SENĀTA SĒDĒ 

2004.gada 11. oktobrī 

protokola Nr.10 



Kabineta noteikumi Nr. 481, 20.11.2001.), Pedagogu izglītības studiju programmu 

pedagoģiskās prakses nolikumu, Nolikumu par studijām DU un citiem normatīvajiem 

dokumentiem. 

Pedagoģiskā prakse ir profesionālo augstākās izglītības un profesionālo augstākās 

izglītības bakalaura studiju programmu obligāta sastāvdaļa. 

1. PEDAGOĢISKĀS PRAKSES MĒRĶIS 

Sagatavot kvalificētu un radošu skolotāju, veicinot studenta teorētisko zināšanu saikni 

ar praktisko darbību un attīstot viņa pedagoģisko kompetenci. 

2. PEDAGOĢISKĀS PRAKSES UZDEVUMI 

2.1.Nodrošināt studentiem skolotāja profesijai nepieciešamo zināšanu, prasmju un 

iemaņu apgūšanas un tālākas attīstības iespējas. 

2.2.Iepazīt izglītības iestāžu darbības principus un apzināt labāko skolotāju 

profesionālo pieredzi. 

2.3.Gūt priekšstatu par skolotāja darba vidi raksturojošiem faktoriem, saskarsmes ar 

audzēkņiem, skolotājiem, vecākiem un sabiedrību nepieciešamību. 

2.4.Attīstīt prasmi analizēt dažādas pedagoģiskās situācijas, organizējot drošu un 

atbalstošu izglītojošo vidi, rosinot audzēkņu izziņas interesi un veidojot mācīšanās 

prasmes. 

2.5.Attīstīt prasmes audzēkņu un klases izpētē. 

2.6.Vingrināties dažādu mācību metožu un paņēmienu pielietošanā, ņemot vērā 

atbilstoša vecumposma audzēkņu attīstības un mācību īpatnības, spējas un 

mācīšanās stilus. 

2.7.Veicināt pozitīvu attieksmi pret nākamo profesiju. 

2.8.Veidot prasmi izvērtēt savu profesionālo darbību un organizēt profesionālās 

meistarības pilnveidi. 

3. PRAKSES VIETAS 

Izglītības iestādes, ar kurām DU noslēgts sadarbības līgums par pedagoģisko praksi 

4. PEDAGOĢISKĀS PRAKSES MODELIS 

4.1. Prakses posmi: 

4.1.1. I Pedagoģiskā prakse: 8 KP, Pedagoģisko un psiholoģisko vērojumu prakse; 

- 383 -

4.1.2. II Pedagoģiskā prakse: 8 KP, Audzināšanas darba un profesionālās 

kvalifikācijas prakse; 

4.1.3. III Pedagoģiskā prakse: 10 KP, Profesionālās kvalifikācijas prakse. 

5. PEDAGOĢISKO UN PSIHOLOĢISKO VĒROJUMU PRAKSE 

5.1. Kredītpunkti: 8. 

5.2. Prakses anotācija: 

5.2.1. Pedagoģisko un psiholoģisko vērojumu prakse veido daļu no profesionālajai 

programmai nepieciešamās prakses apjoma. Prakses laikā studenti ar prakses 

vadītājiem – Pedagoģijas un Pedagoģiskās psiholoģijas katedru docētājiem un 

skolotājiem, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšānas, apgūst praktiskās 

iemaņas prakses dienasgrāmatas veidošanā, audzēkņu un pedagoga darbības, 

mācību stundu metožu novērošanā un izmantošanā, stundas plāna sastādīšanā, 

projektu izstrādes un īstenošanas metodikā. Pedagoģiskās prakses laikā 

veiktais darbs tiek prezentēts un aizstāvēts noslēguma konferencē. 

5.3. Prakses norise: 

5.3.1. Ievadkonference. Pedagoģiskās prakses mērķis, uzdevumi, prasības un 

ieteikumi. Iepazīšanās ar prakses nolikumu un dokumentāciju. Prakses 

izglītības iestādes izvēle. 

5.3.2. Prakses dienasgrāmatas rakstīšanas būtība, ierakstu, kas atspoguļotu 

personīgās profesionālās meistarības izaugsmi, veidošana. 

5.3.3. Pētniecība: pedagoģiskās novērošanas metodes un analīzes veidi. Ticamu datu 

iegūšana, pierakstīšana, analīze, apkopošana un attēlošana. 

5.3.4. Bērna/skolēna vērošanas uzdevumi un to vadlīnijas. 

5.3.5. Pedagoga vērošanas uzdevumi un to vadlīnijas. 

5.3.6. Klases/grupas izpēte, lietojot dažādas metodes. Ticamu datu iegūšana, 

pierakstīšana, analīze, apkopošana un attēlošana. 

5.3.7. Dažādu vecumposmu skolēnu zināšanu pārbaudes metodes. 

5.3.8. Projekta izstrādes, īstenošanas un izvērtēšanas metodika. 

5.3.9. Studentu patstāvīgais darbs izglītības iestādēs, konsultējoties ar prakses 

vadītājiem: 

5.3.9.1. pamatinformācijas par izglītības iestādi (prakses vietu) ievākšana; 

5.3.9.2. izglītības iestādes dokumentācijas izvērtējums; 

5.3.9.3. prakses dienasgrāmata veidošana; 

5.3.9.4. izstrādātā projekta īstenošana, izvērtēšana, īstenošanas procesa 

izvērtējums; 

5.3.9.5. pedagoģiskās novērošanas veikšana: 

5.3.9.5.1. dažu no piedāvātajiem uzdevumiem par bērna/skolēna, 

pedagoga novērošanu veikšana, 

5.3.9.5.2. datu pierakstīšana, secinājumu veikšana, apkopojot, analizējot 

un vizuāli attēlojot iegūtos datus; 

5.3.9.6. pētniecība: klases/grupas izpētes veikšana: 

5.3.9.6.1. datu vākšana, tos pierakstot, 

5.3.9.6.2. secinājumu veikšana, apkopojot, analizējot un vizuāli attēlojot 

iegūtos datus; 

5.3.9.7. pētniecības procesa analīze un izvērtējums; 

5.3.9.8. pašizvērtējums par visā prakses laikā paveikto. 

5.3.10. Noslēguma konference. Pedagoģiskās prakses aizstāvēšana: prakses 

dokumentācijas iesniegšana un prezentācija. 

6. AUDZINĀŠANAS DARBA UN PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS 

PRAKSE 

6.1.Kredītpunkti: 8 

- 384 -

6.2.Prakses anotācija: 

6.2.1. Audzināšanas darba un profesionālās kvalifikācijas prakse veido daļu no 

profesionālajai programmai nepieciešamās prakses apjoma pamatskolas 

posmā, izņemot sākumskolas un pirmsskolas skolotāju profesionālās 

programmas. Prakses laikā students ar prakses vadītājiem: atbilstošās katedras 

mācību priekšmeta metodiķiem, Pedagoģijas katedras docētājiem un 

skolotājiem, izmantojot zināšanas priekšmeta didaktikā, pedagoģijā un 

psiholoģijā, apgūst praktiskās iemaņas mācību stundu metožu novērošanā un 

izmantošanā, atsevišku audzēkņu un klases pedagoģiskajā un psiholoģiskajā 

novērošanā, stundas plāna sastādīšanā, stundas vadīšanas un audzināšanas 

darba metodikā. Iepazīstas ar metodisko literatūru par pētāmo jautājumu, 

pašreizējiem priekšstatiem un problēmām. Pedagoģiskās prakses laikā veiktais 

darbs tiek prezentēts un aizstāvēts noslēguma konferencē. 

6.3.Prakses norise: 


ieteikumi. Iepazīšanās ar prakses nolikumu un dokumentācijas paraugiem. 

Prakses izglītības iestādes izvēle. 

6.3.2. Studentu patstāvīgais darbs skolās, ar kurām noslēgts līgums, konsultējoties ar 

prakses vadītājiem: 

6.3.2.1. darbs ar mācību priekšmeta Valsts pamatizglītības standartu; 

6.3.2.2. darbs ar mācību priekšmeta skolotāja un klases audzinātāja aizpildāmo 

dokumentāciju; 

6.3.2.3. klases audzinātāja darba satura izpēte un sava darba plānošana; 

6.3.2.4. mācību stundu novērošana: 

6.3.2.4.1. skolotāja vadītās stundas ( 10 stundas), 

6.3.2.4.2. cita studenta vadītās stundas (5 stundas); 

6.3.2.5. vēroto mācību stundu analīze ( 15 stundas); 

6.3.2.6. stundu plānu sastādīšana; 

6.3.2.7. mācību stundu vadīšana (novadīt 16 stundas un veikt to rakstisku 

pašanalīzi, izveidot 16 stundu konspektus); 

6.3.2.8. ārpusklases pasākuma, kas saistīts ar mācību priekšmetu, plānošana, 

vadīšana un analīze (1 pasākums); 

6.3.2.9. izglītības iestādei nepieciešama mācību materiāla vienai mācību 

stundai izveide (saskaņojot ar skolotāju – prakses vadītāju); 

6.3.2.10. prakses laikā apgūtā pašanalīze. 

6.3.3. Noslēguma konference. Pedagoģiskās prakses aizstāvēšana: prakses atskaites 


7. PROFESIONĀLĀS KVALIFIKĀCIJAS PRAKSE 



7.2.1. Profesionālās kvalifikācijas prakse veido daļu no profesionālajai programmai 

nepieciešamās prakses apjoma skolā. Prakses laikā students ar prakses 

vadītājiem: atbilstošās katedras mācību priekšmeta metodiķiem un 



izmantošanā, stundas plāna sastādīšanā, stundas un ārpustundu nodarbību 

vadīšanas metodikā. Iepazīstas ar zinātnisko literatūru par pētāmo jautājumu, 




- 385 -






7.3.2.1. darbs ar mācību priekšmeta Valsts izglītības standartu; 

7.3.2.2. darbs ar mācību priekšmeta saturu; 








7.3.2.7. ārpusstundu nodarbību plānošana un vadīšana 

7.3.2.7.1. darbs ar skolēnu, kurš saņēmis nepietiekamu vērtējumu vai 

fakultatīva darbs mācību priekšmetā - 4 stundas, 

7.3.2.7.2. ārpusklases pasākuma scenārija mācību priekšmetā veidošana, 





8. PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI 

Pedagoģiskās prakses sekmīga realizācija, dokumentācijas izstrādāšana un sekmīga 

aizstāvēšana noslēguma konferencē. Prakses sasniegumu vērtējums sevī iekļauj 

izglītības iestādes vērtējumu, atskaites dokumentāciju, studenta pašvērtējumu un 

prezentāciju noslēguma konferencē. Vērtējums ar atzīmi pēc 10 ballu sistēmas. 

9. PEDAGOĢISKĀS PRAKSES ORGANIZĒŠANA 

9.1. Pedagoģiskā prakse notiek izglītības iestādē, ar kuru universitātei ir noslēgts 

sadarbības līgums. Tās specifiku nosaka akreditētās skolotāju profesionālās 

studiju programmas. 

9.2. Katra semestra sākumā fakultāšu dekanāti iesniedz Studiju daļas izglītības darba 

metodiķim prakses jautājumos ar dekāna parakstu apstiprinātus to studentu 

sarakstus, kurus jānodrošina ar pedagoģiskās prakses vietām. Ja semestra laikā 

šajos sarakstos notiek izmaiņas, tad par tām nekavējoties jāziņo izglītības darba 

metodiķim. 

9.3. Pedagoģiskās prakses vadīšanai un kontrolei studentus sadala grupās. Grupas 

veido, ņemot vērā studentu skaitu, kuru izglītības iestāde spēj pieņemt praksē. 

Vismaz nedēļu pirms prakses sākuma studenti saņem izglītības iestāžu sarakstu ar 

prakses vietu skaitu, šajā sarakstā students, ierakstot savu uzvārdu, izvēlas prakses 

vietu. Ievadkonferences laikā studenta pienākums apstiprināt izvēlēto prakses 

vietu ar savu parakstu un saņemt izglītības iestādei adresēto pavadvēstuli par 

studentu grupas nosūtīšanu praksē. 

9.4. Tikai pēc minēto prasību izpildes studentu nosūtīšanu praksē apstiprina ar DU 

rektora rīkojumu, kura projektu sagatavo izglītības darba metodiķis. Ja students 

nav apliecinājis savu izvēli līdz prakses sākuma datumam, tad nosūtīšana praksē 

iespējama tikai ar fakultātes domes lēmumu. 

9.5. Ja neparedzētu apstākļu dēļ studentam ir jāmaina prakses vieta, tad ne vēlāk kā 3 

dienas pēc prakses sākuma motivētu paskaidrojumu ar fakultātes dekāna parakstu 

jāiesniedz izglītības darba metodiķim. 

- 386 -

9.6.Studentu darba dienas ilgums prakses laikā 6 astronomiskās stundas katru darba 

dienu. 

9.7.Studentu pedagoģisko praksi vada DU Pedagoģijas, Pedagoģiskās psiholoģijas 

katedru docētāji, atbilstošo katedru mācību priekšmetu metodiķi. Šie docētāji ir 

atbildīgi par pedagoģiskās prakses saturu, kvalitatīvu organizēšanu un vadīšanu, 

studentu nodrošināšanu ar praksei nepieciešamajiem metodiskajiem materiāliem 

un dokumentāciju. 

9.8.Ievadkonferences organizē pirms katras prakses, to laikā studentus iepazīstina ar 

pedagoģiskās prakses mērķi, uzdevumiem, prasībām, prakses nolikumu un 

dokumentācijas paraugiem. 

9.9.Noslēguma konferencēs notiek pedagoģiskās prakses laikā veiktā darba 

aizstāvēšana un prezentācija. 

9.10. Ievadkonferenču un noslēguma konferenču grafiku fakultāšu dekanāti iesniedz 

Studiju daļas izglītības darba metodiķim prakses jautājumos līdz 10. septembrim 

visam studiju gadam. 

9.11. Studiju daļas izglītības darba metodiķis prakses jautājumos koordinē 

pedagoģiskās prakses organizāciju un norisi visās skolotāju profesionālajās studiju 

programmās, seko ar prakses jautājumiem saistīto reglamentējošo dokumentu 

ievērošanai, sadarbojas ar izglītības iestāžu administrāciju un izglītības pārvaldēm. 

9.12. Izglītības iestādē studentu darbību vada izglītības iestādes administrācijas 

nozīmētie skolotāji. DU docētāju (prakses vadītāju) pienākums konsultēt šos 

skolotājus par pedagoģiskās prakses norisi un prasībām. 

10. PEDAGOĢISKĀS PRAKSES VĒRTĒŠANA 

10.1. I Pedagoģiskā prakse: vērtē Pedagoģijas, Pedagoģiskās psiholoģijas katedru 

docētāji, ņemot vērā prakses dokumentācijas izstrādāšanas kvalitāti un sekmīgu 

aizstāvēšanu noslēguma konferencē. 

10.2. II Pedagoģiskā prakse: vērtē IVF docētāji un mācību priekšmetu metodiķi, 

ņemot vērā izglītības iestādē saņemto vērtējumu, prakses dokumentācijas 

izstrādāšanas kvalitāti un sekmīgu aizstāvēšanu noslēguma konferencē. 

10.3. III Pedagoģiskā prakse: vērtē mācību priekšmetu metodiķi, Mācību metodiku 

katedras docētāji (pirmsskolas un sākumskolas skolotāju profesionālajās 

programmās), ņemot vērā izglītības iestādē saņemto vērtējumu, prakses 

dokumentācijas izstrādāšanas kvalitāti un sekmīgu aizstāvēšanu noslēguma 

konferencē. 

10.4.Prakses sasniegumus vērtē ar atzīmi pēc 10 ballu sistēmas. I un III Pedagoģiskā 

prakse tiek vērtēta ar vienu atzīmi. II Pedagoģiskā prakse var tikt vērtēta 

atsevišķi par audzināšanas darbu un veikumu mācību priekšmetā. Ja students 

veicis praksi vairākos mācību priekšmetos, tad par katru no tiem saņem atzīmi. 

10.5. Ja prakses vērtējums ir zemāks par „4”, tad studenta atkārtota nosūtīšana praksē 

iespējama tikai ar fakultātes domes lēmumu nākamajos studiju semestros, 

izslēdzot iespēju vienlaicīgi veikt divu prakšu uzdevumus. 

10.6. Prakse var tikt novērtēta zemāk par „4”, ja students patvaļīgi ir mainījis prakses 

vietu, nav izpildījis prakses uzdevumus. 

11. PEDAGOĢISKĀS PRAKSES FINANSĒŠANA 

11.1. Pedagoģiskās prakses finansējums ietver universitātes docētāju un izglītības 

iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksu. 

11.2. DU docētājiem – prakses vadītājiem darba samaksu aprēķina pēc nostrādāto 

stundu skaita, kuras ieskaita docētāju darba slodzē. Stundu skaitu nosaka pēc 

šādiem kritērijiem: 

11.2.1. Pedagoģiskā prakse – Pedagoģisko un psiholoģisko vērojumu prakse (8 KP): 

- 387 -

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā 

Studentu pedagoģisko un psiholoģisko 

vērojumu veikšanas uzdevumi un to 

analīze 

Studenta prakses materiālu analīze, 

noslēguma konference 

2 stundas nedēļā Pedagoģijas katedras un 

Pedagoģiskās psiholoģijas katedras 

docētājiem studentu grupai (6-12 studenti) 

0,5 stundas vienam studentam 

11.2.2. Pedagoģiskā prakse - Audzināšanas darba un profesionālās kvalifikācijas 

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā (mācību priekšmeta 

metodiķim, Pedagoģijas katedras docētājam) 

Studenta vadīto stundu apmeklēšana un 2 stundas vienam studentam (mācību priekšmeta 

analīze, uzdevumu saskaņošana ar metodiķim) 

skolotāju –prakses vadītāju 

Studenta vadītā audzināšanas pasākuma 1 stunda vienam studentam (Pedagoģijas 

apmeklēšana un analīze, uzdevumu katedras docētājam) 

saskaņošana ar klases audzinātāju 

Prakses dokumentācijas analīze, 1 stunda vienam studentam (mācību priekšmeta 


metodiķim) 

0,5 stundas (Pedagoģijas katedras docētājam) 

prakse (8 KP): 

11.2.3. Pedagoģiskā prakse - Profesionālās kvalifikācijas prakse (10 KP): 

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā (mācību priekšmeta 

metodiķim) 

Studenta vadīto stundu apmeklēšana un 2 stundas vienam studentam (mācību priekšmeta 

analīze, uzdevumu saskaņošana ar 


metodiķim) 

Prakses dokumentācijas pārbaude, 1 stunda vienam studentam (mācību priekšmeta 


metodiķim) 

11.2.4. Izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksa par pedagoģiskās 

prakses vadīšanu tiek veikta no DU budžeta līdzekļiem saskaņā ar apmaksas 

normām šādi: 

Mācību 

priekš-meta 

skolotājs 

Apmaksāto stundu skaits nedēļā par vienu studentu 

Klases 

audzinā- 

tājs 

Izglītības iestādes vadība 

vadītājs 

vietn. 

mācību 

darbā 

vietn. 

audzin. 

darbā 

I Pedagoģisko un 

psiholoģisko vērojumu 

prakse 2 2 

II Audzināšanas darba un 

profesionālās kvalifikācijas 

prakse 2 1 0,5 0,5 0,5 4,5 

III Profesionālās 

kvalifikācijas prakse 2 0,5 0,5 3 

11.2.5. Maksu par 1 stundu apstiprina DU Senāts katram studiju gadam. 

Vadoties pēc šīm apmaksas normām un maksu par 1 stundu, Studiju daļas 

metodiķis sagatavo pielikumu DU Sadarbības līgumam par pilna laika 

studentu prakses apmaksu katrai izglītības iestādei atsevišķi katram semestrim. 

- 388 - 

kopā

NOLIKUMS 





protokola Nr.10 

grozījumi apstiprināti 

2006. gada 27. martā 

protokola nr. 3 



Kabineta noteikumi Nr. 481, 20.11.2001.), Pedagogu izglītības studiju programmu 

pedagoģiskās prakses nolikumu, Nolikumu par studijām DU un citiem normatīvajiem 

dokumentiem. 

Pedagoģiskā prakse ir profesionālo augstākās izglītības un profesionālo augstākās 

izglītības bakalaura studiju programmu obligāta sastāvdaļa. 





2.9.Nodrošināt studentiem skolotāja profesijai nepieciešamo zināšanu, prasmju un 


2.10. Iepazīt izglītības iestāžu darbības principus un apzināt labāko skolotāju 


2.11. Gūt priekšstatu par skolotāja darba vidi raksturojošiem faktoriem, saskarsmes 

ar audzēkņiem, skolotājiem, vecākiem un sabiedrību nepieciešamību. 

2.12. Attīstīt prasmi analizēt dažādas pedagoģiskās situācijas, organizējot drošu un 


prasmes. 

2.13. Attīstīt prasmes audzēkņu un klases izpētē. 

2.14. Vingrināties dažādu mācību metožu un paņēmienu pielietošanā, ņemot vērā 



2.15. Veicināt pozitīvu attieksmi pret nākamo profesiju. 

2.16. Veidot prasmi izvērtēt savu profesionālo darbību un organizēt profesionālās 



Izglītības iestādes, ar kurām DU noslēgts sadarbības līgums par pedagoģisko praksi 







- 389 -





programmai nepieciešamās prakses apjoma. Prakses laikā studenti ar prakses 

vadītājiem – Pedagoģijas un Pedagoģiskās psiholoģijas katedru docētājiem un 

skolotājiem, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšānas, apgūst praktiskās 

iemaņas prakses dienasgrāmatas veidošanā, audzēkņu un pedagoga darbības, 

mācību stundu metožu novērošanā un izmantošanā, stundas plāna sastādīšanā, 

projektu izstrādes un īstenošanas metodikā. Pedagoģiskās prakses laikā 

veiktais darbs tiek prezentēts un aizstāvēts noslēguma konferencē. 















5.6.9. Studentu patstāvīgais darbs izglītības iestādēs, konsultējoties ar prakses 

vadītājiem: 



5.6.9.3. prakses dienasgrāmata veidošana; 

















PRAKSE 






- 390 -

programmas. Prakses laikā students ar prakses vadītājiem: atbilstošās katedras 

mācību priekšmeta metodiķiem, Pedagoģijas katedras docētājiem un 



izmantošanā, atsevišku audzēkņu un klases pedagoģiskajā un psiholoģiskajā 

novērošanā, stundas plāna sastādīšanā, stundas vadīšanas un audzināšanas 

darba metodikā. Iepazīstas ar metodisko literatūru par pētāmo jautājumu, 































nepieciešamās prakses apjoma skolā. Prakses laikā students ar prakses 















- 391 -























9.13. Pedagoģiskā prakse notiek izglītības iestādē, ar kuru universitātei ir noslēgts 

sadarbības līgums. Tās specifiku nosaka akreditētās skolotāju profesionālās 

studiju programmas. 

9.14. Katra semestra sākumā fakultāšu dekanāti iesniedz Studiju daļas izglītības 

darba metodiķim prakses jautājumos ar dekāna parakstu apstiprinātus to studentu 

sarakstus, kurus jānodrošina ar pedagoģiskās prakses vietām. Ja semestra laikā 

šajos sarakstos notiek izmaiņas, tad par tām nekavējoties jāziņo izglītības darba 

metodiķim. 

9.15. Pedagoģiskās prakses vadīšanai un kontrolei studentus sadala grupās. Grupas 

veido, ņemot vērā studentu skaitu, kuru izglītības iestāde spēj pieņemt praksē. 

Vismaz nedēļu pirms prakses sākuma studenti saņem izglītības iestāžu sarakstu ar 

prakses vietu skaitu, šajā sarakstā students, ierakstot savu uzvārdu, izvēlas prakses 

vietu. Ievadkonferences laikā studenta pienākums apstiprināt izvēlēto prakses 

vietu ar savu parakstu un saņemt izglītības iestādei adresēto pavadvēstuli par 

studentu grupas nosūtīšanu praksē. 

9.16. Tikai pēc minēto prasību izpildes studentu nosūtīšanu praksē apstiprina ar 

DU rektora rīkojumu, kura projektu sagatavo izglītības darba metodiķis. Ja 

students nav apliecinājis savu izvēli līdz prakses sākuma datumam, tad nosūtīšana 

praksē iespējama tikai ar fakultātes domes lēmumu. 

9.17. Ja neparedzētu apstākļu dēļ studentam ir jāmaina prakses vieta, tad ne vēlāk 

kā 3 dienas pēc prakses sākuma motivētu paskaidrojumu ar fakultātes dekāna 

parakstu jāiesniedz izglītības darba metodiķim. 

9.18. Studentu darba dienas ilgums prakses laikā 6 astronomiskās stundas katru 

darba dienu. 

9.19. Studentu pedagoģisko praksi vada DU Pedagoģijas, Pedagoģiskās psiholoģijas 

katedru docētāji, atbilstošo katedru mācību priekšmetu metodiķi. Šie docētāji ir 

atbildīgi par pedagoģiskās prakses saturu, kvalitatīvu organizēšanu un vadīšanu, 

studentu nodrošināšanu ar praksei nepieciešamajiem metodiskajiem materiāliem 

un dokumentāciju. 

- 392 -

9.20. Ievadkonferences organizē pirms katras prakses, to laikā studentus iepazīstina 

ar pedagoģiskās prakses mērķi, uzdevumiem, prasībām, prakses nolikumu un 


9.21. Noslēguma konferencēs notiek pedagoģiskās prakses laikā veiktā darba 


9.22. Ievadkonferenču un noslēguma konferenču grafiku fakultāšu dekanāti iesniedz 

Studiju daļas izglītības darba metodiķim prakses jautājumos līdz 10. septembrim 

visam studiju gadam. 

9.23. Studiju daļas izglītības darba metodiķis prakses jautājumos koordinē 

pedagoģiskās prakses organizāciju un norisi visās skolotāju profesionālajās studiju 

programmās, seko ar prakses jautājumiem saistīto reglamentējošo dokumentu 

ievērošanai, sadarbojas ar izglītības iestāžu administrāciju un izglītības pārvaldēm. 

9.24. Izglītības iestādē studentu darbību vada izglītības iestādes administrācijas 

nozīmētie skolotāji. DU docētāju (prakses vadītāju) pienākums konsultēt šos 

skolotājus par pedagoģiskās prakses norisi un prasībām. 


10.7. I Pedagoģiskā prakse: vērtē Pedagoģijas, Pedagoģiskās psiholoģijas katedru 

docētāji, ņemot vērā prakses dokumentācijas izstrādāšanas kvalitāti un sekmīgu 

aizstāvēšanu noslēguma konferencē. 




10.9. III Pedagoģiskā prakse: vērtē mācību priekšmetu metodiķi, Mācību metodiku 

katedras docētāji (pirmsskolas un sākumskolas skolotāju profesionālajās 

programmās), ņemot vērā izglītības iestādē saņemto vērtējumu, prakses 

dokumentācijas izstrādāšanas kvalitāti un sekmīgu aizstāvēšanu noslēguma 

konferencē. 

10.10. Prakses sasniegumus vērtē ar atzīmi pēc 10 ballu sistēmas. I un III 

Pedagoģiskā prakse tiek vērtēta ar vienu atzīmi. II Pedagoģiskā prakse var tikt 

vērtēta atsevišķi par audzināšanas darbu un veikumu mācību priekšmetā. Ja 

students veicis praksi vairākos mācību priekšmetos, tad par katru no tiem saņem 

atzīmi. 

10.11. Ja prakses vērtējums ir zemāks par „4”, tad studenta atkārtota nosūtīšana 

praksē iespējama tikai ar fakultātes domes lēmumu nākamajos studiju semestros, 


10.12. Prakse var tikt novērtēta zemāk par „4”, ja students patvaļīgi ir mainījis 

prakses vietu, nav izpildījis prakses uzdevumus. 


11.3. Pedagoģiskās prakses finansējums ietver universitātes docētāju un izglītības 

iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksu. 

11.4. DU docētājiem – prakses vadītājiem darba samaksu aprēķina pēc nostrādāto 

stundu skaita, kuras ieskaita docētāju darba slodzē. Stundu skaitu nosaka pēc 

šādiem kritērijiem: 


- 393 -


Studentu pedagoģisko* un 

psiholoģisko* vērojumu veikšanas 

uzdevumi un to analīze 

Pētnieciskās metodes pedagoģijā 

(seminārs) 

Mācību metodes un mācīšanās stili* 

(seminārs) 

Praktikums metodikās 

(seminārs) 

Studenta prakses materiālu analīze, 


2 stundas nedēļā Pedagoģijas katedras un 

2 stundas nedēļā Pedagoģiskās psiholoģijas 

katedras docētājiem studentu grupai (25 

studentiem) 

1 stunda nedēļā Mācību metodiku katedras 

docētājiem studentu grupai (25 studentiem) 

1 stunda nedēļā Mācību metodiku katedras 

docētājiem studentu grupai (25 studentiem) 

2 stundas nedēļā mācību priekšmeta 

metodiķiem studentu grupai (25 studentiem) 

0,1 stundas vienam studentam ar * 

apzīmētajiem kursiem 


Ievadkonference 2 stundas studiju programmā (mācību 

priekšmeta metodiķim, Pedagoģijas katedras 

docētājam) 

Studenta vadīto stundu apmeklēšana 2 stundas vienam studentam (mācību 

un analīze, uzdevumu saskaņošana ar priekšmeta metodiķim) 


Studenta vadītā audzināšanas 1 stunda vienam studentam (Pedagoģijas 

pasākuma apmeklēšana un analīze, katedras docētājam) 

uzdevumu saskaņošana ar klases 

audzinātāju 

Prakses dokumentācijas analīze, 1 stunda vienam studentam (mācību 


priekšmeta metodiķim) 

0,5 stundas (Pedagoģijas katedras docētājam) 



Ievadkonference 2 stundas studiju programmā (mācību 


Studenta vadīto stundu apmeklēšana 2 stundas vienam studentam (mācību 

un analīze, uzdevumu saskaņošana ar 



Prakses dokumentācijas pārbaude, 1 stunda vienam studentam (mācību 



11.4.4. Izglītības iestāžu pedagoģisko darbinieku darba samaksa par pedagoģiskās 

prakses vadīšanu tiek veikta no DU budžeta līdzekļiem saskaņā ar apmaksas 

normām šādi: 

- 394 -

Mācību 

priekšmeta 

skolotājs 

Apmaksāto stundu skaits nedēļā par vienu studentu 

Klases 

audzinā- 

tājs 

Izglītības iestādes vadība 

vadītājs 

vietn. 

mācību 

darbā 

vietn. 

audzin. 

darbā 

11.4.5. Maksu par 1 stundu apstiprina DU Senāts katram studiju gadam. 

Vadoties pēc šīm apmaksas normām un maksu par 1 stundu, Studiju daļas 

metodiķis sagatavo pielikumu DU Sadarbības līgumam par pilna laika 

studentu prakses apmaksu katrai izglītības iestādei atsevišķi katram semestrim. 

- 395 - 

kopā 

I Pedagoģisko un 

psiholoģisko vērojumu 

prakse 2 2 

II Audzināšanas darba un 

profesionālās 

kvalifikācijas prakse 2 1 0,5 0,5 0,5 4,5 

III Profesionālās 

kvalifikācijas prakse 2 0,5 0,5 3



protokola nr.10; 

izmaiņas apstiprinātas Senāta sēdē 

2006.gada 27.martā protokola Nr. 3; 

grozījumi apstiprināti 2009. gada 2. novembrī 


grozījumi apstiprināti 2010. gada 22. februārī 


grozījumi apstiprināti 2010. gada 27. maijā 


NOLIKUMS 



Studiju programmām „Vidējās izglītības skolotājs” (programmas kods 46141), 

„Pamatizglītības skolotājs” (programmas kods 42141), „Pirmsskolas skolotājs” 

(programmas kods 42141), „Sporta skolotājs” (programmas kods 42141), „Mūzikas 

skolotājs” (programmas kods 42141), „Māksla” (programmas kods 42141) 



Kabineta noteikumi Nr. 481, 20.11.2001.), Nolikumu par studijām DU un citiem 

normatīvajiem dokumentiem. 

Pedagoģiskā prakse ir profesionālo augstākās izglītības bakalaura un profesionālo 

augstākās izglītības maģistra studiju programmu obligāta sastāvdaļa. 





2.1.Nodrošināt studējošajiem skolotāja profesijai nepieciešamo zināšanu, prasmju un 


2.2.Iepazīt izglītības iestāžu darbības principus un apzināt labāko skolotāju 


2.3.Gūt priekšstatu par skolotāja darba vidi raksturojošiem faktoriem, saskarsmes ar 

audzēkņiem, skolotājiem, vecākiem un sabiedrību nepieciešamību. 

2.4.Attīstīt prasmi analizēt dažādas pedagoģiskās situācijas, organizējot drošu un 


prasmes. 

2.5.Attīstīt prasmes audzēkņu un klases izpētē. 

2.6.Vingrināties dažādu mācību metožu un paņēmienu pielietošanā, ņemot vērā 



2.7.Veicināt pozitīvu attieksmi pret nākamo profesiju. 

2.8.Veidot prasmi izvērtēt savu profesionālo darbību un organizēt profesionālās 



Izglītības iestādes, ar kurām DU un studējošais noslēdz 3 pusēju Līgumu par 

pedagoģisko praksi 

- 396 -











programmai nepieciešamās prakses apjoma. Prakses laikā studējošie ar 

prakses vadītājiem – Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedru 

docētājiem un skolotājiem, izmantojot iegūtās teorētiskās zināšānas, apgūst 

praktiskās iemaņas prakses dienasgrāmatas veidošanā, audzēkņu un pedagoga 

darbības, mācību stundu metožu novērošanā un izmantošanā, stundas plāna 

sastādīšanā, projektu izstrādes un īstenošanas metodikā. Pedagoģiskās prakses 

laikā veiktais darbs tiek prezentēts un aizstāvēts noslēguma konferencē. 















5.9.9. Studējošo patstāvīgais darbs izglītības iestādēs, konsultējoties ar prakses 

vadītājiem: 



5.9.9.3. prakses dienasgrāmatas veidošana; 
















- 397 -


PRAKSE 






programmas. Prakses laikā studējošais ar prakses vadītājiem: atbilstošās 

katedras mācību priekšmeta metodiķiem, Pedagoģijas un pedagoģiskās 

psiholoģijas katedras docētājiem un skolotājiem, izmantojot zināšanas 

priekšmeta didaktikā, pedagoģijā un psiholoģijā, apgūst praktiskās iemaņas 

mācību stundu metožu novērošanā un izmantošanā, atsevišku audzēkņu un 

klases pedagoģiskajā un psiholoģiskajā novērošanā, stundas plāna sastādīšanā, 

stundas vadīšanas un audzināšanas darba metodikā. Iepazīstas ar metodisko 

literatūru par pētāmo jautājumu, pašreizējiem priekšstatiem un problēmām. 

Pedagoģiskās prakses laikā veiktais darbs tiek prezentēts un aizstāvēts 

noslēguma konferencē. 





6.9.2. Studējošo patstāvīgais darbs skolās, ar kurām noslēgts līgums, konsultējoties 

ar prakses vadītājiem: 























nepieciešamās prakses apjoma skolā. Prakses laikā studējošais ar prakses 






- 398 -







7.9.2. Studējošo patstāvīgais darbs skolās, ar kurām noslēgts līgums, konsultējoties 

ar prakses vadītājiem: 
























9.25. Katra semestra sākumā fakultāšu dekanāti aktualizē to studējošo sarakstus, 

kuriem šajā semestrī paredzēta pedagoģiskā prakse, un DU prakses vadītājus. 

Fakultāte informē studējošos par obligātās medicīniskās apskates nepieciešamību 

pirms prakses uzsākšanas. 

9.26. Studējošais patstāvīgi vienojas ar izglītības iestādi par prakses vietu un 

iesniedz fakultātes dekanātā izziņu no izglītības iestādes ar apliecinājumu, ka 

izglītības iestāde pieņems studējošo praksē. 

9.27. Ne vēlāk kā 3 nedēļas pirms prakses sākuma fakultātes lietvedis vai pārvaldes 

sekretārs, sadarbojoties ar programmas direktoru, prakses vadītāju vai fakultātes 

prodekānu, sagatavo katram studējošajam Līgumu par pedagoģisko praksi 3 

eksemplāros un izsniedz studējošajiem. Kad izglītības iestādes vadītājs parakstījis 

Līguma par pedagoģisko praksi 3 eksemplārus, tad studējošais tos iesniedz 

fakultātes dekanātā. Fakultātes lietvedis vai pārvaldes sekretārs Līguma par 

pedagoģisko praksi 3 eksemplārus iesniedz Studiju daļā (kopā ar rīkojuma 

projektu par nosūtīšanu praksē), tos paraksta Studiju prorektors, reģistrē Studējošo 

servisa centrā. Studējošais Studējošo Servisa centrā saņem Līguma par 

pedagoģisko praksi 2 eksemplārus- vienu atgriež izglītības iestādē, otru patur sev. 

9.28. Ievadkonferences laikā studējošā pienākums apstiprināt izvēlēto prakses vietu 

ar savu parakstu. 

- 399 -

9.29. Pēc ievadkonferences fakultātes lietvedis vai pārvaldes sekretārs sagatavo 

rīkojumu par studējošo nosūtīšanu praksē saskaņā ar Kārtību par studējošo 

nosūtīšanu praksē, izmantojot DUIS. Ja studējošais nav apliecinājis savu izvēli 

līdz prakses sākuma datumam, tad nosūtīšana praksē iespējama tikai ar fakultātes 

dekāna lēmumu. 

9.30. Ja neparedzētu apstākļu dēļ studējošajam ir jāmaina prakses vieta, tad 

fakultātes atbildīgā persona (DU prakses vadītājs, programmas direktors vai 

prodekāns) ne vēlāk kā 3 dienas pēc prakses sākuma iesniedz motivētu studējošā 

paskaidrojumu ar fakultātes dekāna parakstu Studiju daļā. 

9.31. Studējošo darba dienas ilgums prakses laikā 6 astronomiskās stundas katru 

darba dienu. 

9.32. Studējošo pedagoģisko praksi vada DU Pedagoģijas, un pedagoģiskās 

psiholoģijas katedru docētāji, atbilstošo katedru mācību priekšmetu metodiķi. Šie 

docētāji ir atbildīgi par pedagoģiskās prakses saturu, kvalitatīvu organizēšanu un 

vadīšanu, studējošo nodrošināšanu ar praksei nepieciešamajiem metodiskajiem 

materiāliem un dokumentāciju. 

9.33. Ievadkonferences organizē pirms katras prakses, to laikā studējošos iepazīstina 

ar pedagoģiskās prakses mērķi, uzdevumiem, prasībām, prakses nolikumu un 


9.34. Noslēguma konferencēs notiek pedagoģiskās prakses laikā veiktā darba 


9.35. Izglītības iestādē studējošo darbību vada izglītības iestādes administrācijas 

nozīmētie skolotāji – prakses vadītāji izglītības iestādē. DU docētāju (prakses 

vadītāju) pienākums konsultēt šos skolotājus par pedagoģiskās prakses norisi un 

prasībām. 

9.36. Ja studējošajam mainās studiju grafiks (prakse notiek citā semestrī), tad par 

studējošā nosūtīšanu praksē lemj fakultātes dekāns. 


10.13. I Pedagoģiskā prakse: vērtē Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas 

katedras docētājs, ņemot vērā prakses dokumentācijas izstrādāšanas kvalitāti un 

sekmīgu aizstāvēšanu noslēguma konferencē. 




10.15. III Pedagoģiskā prakse: vērtē mācību priekšmetu metodiķi, ņemot vērā 

izglītības iestādē saņemto vērtējumu, prakses dokumentācijas izstrādāšanas 

kvalitāti un sekmīgu aizstāvēšanu noslēguma konferencē. 

10.16. Prakses sasniegumus vērtē ar atzīmi pēc 10 ballu sistēmas. I un III 

Pedagoģiskā prakse tiek vērtēta ar vienu atzīmi. II Pedagoģiskā prakse var tikt 

vērtēta atsevišķi par audzināšanas darbu un veikumu mācību priekšmetā. Ja 

students veicis praksi vairākos mācību priekšmetos, tad par katru no tiem saņem 

atzīmi. 

10.17. Ja prakses vērtējums ir zemāks par „4”, tad studējošā atkārtota nosūtīšana 

praksē iespējama tikai ar fakultātes domes lēmumu nākamajos studiju semestros, 



11.5.DU docētājiem – prakses vadītājiem akadēmiskā darba apjomu ieskaita docētāju 

darba slodzē. pēc šādiem kritērijiem: 


- 400 -


Studējošā prakses 2 stundas par vienu studējošo Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas 

materiālu analīze katedras docētājam (1 stunda par pedagoģiju, 1 stunda par psiholoģiju) 

Noslēguma konference 2 stundas studiju programmā 



Ievadkonference 2 stundas studiju programmā mācību priekšmeta metodiķim, 

Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedras docētājam 

Studējošā prakses 1 stunda par vienu pilna un nepilna laika studējošo mācību 

dokumentācijas analīze priekšmeta metodiķim 0,5 stundas par vienu pilna laika studējošo 


Noslēguma konference 2 stundas studiju programmā mācību priekšmeta metodiķim, 



Ievadkonference 2 stundas studiju programmā mācību priekšmeta metodiķim 

Studējošā prakses 

1 stundas vienam pilna un nepilna laika studējošajam mācību 

dokumentācijas analīze priekšmeta metodiķim 

Noslēguma konference 2 stundas studiju programmā mācību priekšmeta metodiķim 

- 401 -

PEDAGOĢISKO UN PSIHOLOĢISKO 

NOVĒROJUMU PRAKSE 

5.PIELIKUMS 

Pedagoģiskās prakses uzdevumi. 

Prakses ilgums 8 nedēļas. Katrā nedēļā ir plānota atsevišķas tēmas izpēte. 

1.NEDĒĻA 

Tēma: Izglītības iestādes vides raksturojums 

2.NEDĒĻA 

Tēma: Mācību procesa novērošana 

3.NEDĒĻA 

Tēma: Skolēnu savstarpējo attiecību un saskarsmes īpatnību novērošana 

4.NEDĒLA 

Tēma: Skolēnu izziņas darbības - uzmanības novērošana. 

5.NEDĒLA 

Tēma: Skolēnu izziņas darbības – kritiskās domāšanas un iegaumēšanas novērošana. 

6. NEDĒĻA 

Tēma: Skolēnu darbības izvērtēšana mācību procesā 

7.NEDĒĻA 

Tēma: Domāšanas īpatnību novērošana mācību procesā 

8.NEDĒĻA 

Materiālu sagatavošana, apkopošana, analīze, noformēšana, prezentēšana. 

Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedras vadītāja: I. Kokina 

- 402 -

PRAKSES MĒRĶIS: 

PEDAGOĢISKO UN PSIHOLOĢISKO 

NOVĒROJUMU PRAKSES UZDEVUMI 

Sasaistīt pedagoģijas un psiholoģijas teorētiskās atziņas ar skolotāja praktisko 

darbību. 

PRAKSES UZDEVUMI: 

1. Veikt apgūto teorētisko zināšanu pašanalīzi; 

2. Novērot pedagoģisko procesu izglītības iestādē; 

3. Izanalizēt mācību un audzināšanas procesa pedagoģiskos un psiholoģiskos 

pamatus; 

4. Novērtēt skolotāja attieksmi pret mācību un audzināšanas darbu; 

5. Novērtēt skolēnu attieksmi pret mācīšanu un mācīšanos; 

6. Aprakstīt skolēnu emocionālos stāvokļus stundas gaitā (noskaņojums, 

afektīvie uzliesmojumi, iedvesma, kaislīguma parādīšanās u. tml.) 

7. Attīstīt pētnieciskā darba iemaņas. 

Prakses norise 

Prakses ilgums ir astoņas nedēļas. Prakses laikā ir jāveic uzdevumus 

pedagoģijā un psiholoģijā. Katrā prakses nedēļā ir jāizpēta noteikta tēma. Vienu dienu 

nedēļā students pavada izglītības iestādē. Prakse norit pēc noteiktas struktūras: 

1. Ievadkonference. Iepazīšanās ar prakses mērķi, uzdevumiem, prasībām, 

prakses nolikumu un dokumentāciju. 

2. Patstāvīgais darbs izglītības iestādē. 

3. Prakses materiālu periodiska apkopošana un noformēšana atbilstoši prasībām. 

4. Noslēguma konference. Prakses materiālu prezentācija. 

- 403 -

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGUVEI 

Students veic praksi 8 nedēļas atbilstoši prakses nolikumam gan DU, gan 

konkrētajā izglītības iestādē. 

Students piedalās ievadkonferencē, saņem prakses uzdevumus. 

Prakses laikā students novēro mācību un/vai audzināšanas stundas konkrētā 

izglītības iestādē, veic uzdevumos paredzēto pētniecisko darbu. 

Students veic katras nedēļas tēmas teorētisko analīzi (definē pamatjēdzienus, 

īsi komentē konkrētās pedagoģiskās problēmas teorētiskās nostādnes, precīzi 

norāda izmantotos literatūras avotus). 

Students atbilstoši prasībām noformē prakses atskaites mapi un prakses 

noslēgumā to iesniedz prakses vadītājiem – DU docētājiem. 

Students piedalās noslēguma konferencē, prezentē savu veikumu prakses 

laikā. 

ATSKAITES FORMAS 

Prakses mape, ar sekojošu saturu: 

1. Tēmas teorētiskā analīze. 

2. Pedagoģiskā procesa izvērtējums (pēc dotajām vadlīnijām katrai nedēļas 

tēmai). 

3. Hospitēto stundu analīze (katru nedēļu 4 mācību/audzināšanas stundas). 

4. Izglītības iestādes raksturojums (pēc dotajām vadlīnijām un 1. pielikuma 

shēmas ). 

5. Prakses laikā paveiktā darba uzskaites lapa (2. pielikums). 

6. Prakses pašizvērtējums (3. pielikums). 

7. Pielikumi (pēc studentes/a izvēles un ar īsiem komentāriem): 

7.1. interesanti konspekti; 

7.2. bērnu zīmējumi; 

7.3. fotogrāfijas; 

7.4. klases plāns; 

7.5.jautru notikumu apraksti, bērnu vai skolotāju izteicieni, skolas 

anekdotes utml. 

Prezentācija, atspoguļojot savu atskaiti par veikumu prakses laikā. 

- 404 -

PRAKSES PLĀNS: 

1. NEDĒĻA 

1. IZGLĪTĪBAS IESTĀDES VIDES RAKSTUROJUMS 

Vispārīgas ziņas, kontaktinformācija (adrese, telefoni, e-pasts) iestādes vadība. 

Daži fakti par mācību iestādes vēsturi (dibināšanu, ievērojamākajiem vēstures 

notikumiem, tradīcijām, u.c.) 

Interesanti fakti, notikumi no mācību iestādes dzīves (ja tādi ir) piem., tradīcijas, 

sadarbības partneri, apbalvojumi, iesaistīšanās projektos un tml.) 

Rakstot novērojumus, akcentējiet zemāk minētos jautājumus: 

a)Mācību iestādes apkārtnes raksturojums. Skolas izvietojums. Skolēnu biežāk 

apmeklētās vietas- skolas un tuvākā apkārtnē. Kāpēc tieši šīs vietas? Vai ir ievēroti 

skolēnu drošības un veselības nosacījumi? 

b) Mācību iestādes darba vides raksturojums: Kā iekārtotas klases? Vai 

iekārtojums ir adekvāts? Kā iekārtotas un kādiem mērķiem tiek lietotas citas telpas? 

Kā mācību iestāde ir nodrošināta ar mācību līdzekļiem? Kādā stāvoklī ir mācību 

iestādes apkārtne un telpas? Vai telpā ir pietiekams apgaismojums? Kā apgaismojums 

ietekmē mācību vielas uztveri? Vai tiek ievērotas higiēnas normas telpā? Vai 

iekārtojums, jūsuprāt ir gaumīgs? Kā notiek telpu vēdināšana? Vai gaisa temperatūra 

telpā atbilst normai? Vai ārējais skaņu fons netraucē mācību darbam? Vai telpas 

iekārtojums paredz iespējas variēt darbības veidus (individuāli, grupās, pārī un tml.) 

(skat. 1. pielikumu) 

- 405 -

2.NEDĒĻA 

2. PEDAGOĢISKO UZDEVUMU 

RISINĀŠANAS PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE ASPEKTI: 

MĀCĪBU PROCESA NOVĒROŠANA 

2.1. NOVĒROŠANA MĀCĪBU PROCESA LAIKĀ 

1.Kādu darbu veic skolēns? Vai viņš ievēroja, ka citi skolēni piedalās? Vai viņš to darīja 

pēc savas iniciatīvas? Cits kaut kas? 

2.Aprakstiet apstākļus. Kurš ir līdzās? Kas notiek telpā? 

3.Kāda ir skolēna reakcija uz to, ko viņš dara? Kāds ir viņa noskaņojums vai 

balss tonis? (Piemēram, vai viņš ir atbrīvojies, sasprindzis, nopietns, izklaidīgs, 

satraukts, aizvainots, nobažījies vai kā savādāk)? 

4.Kā skolēns tiek galā ar sevi? Vai viņš ir pašpārliecināts un kompetents? Vai viņš ir 

neveikls, tūļīgs, bezpalīdzīgs? Vai viņa kompetences līmenis atbilst viņa vecumam? 

5. Ko skolotāja sagaida no skolēna? Vai skolēns zina, ko skolotāja no viņa sagaida? Kā jūs 

to zināt? 

6. Kāda ir skolēna izpratne par to, ko dara šajā ikdienas nodarbē un kāpēc viņš to dara? 

Vai tā skolēnam ir jauna pieredze vai pārveidota rutīna? 

7. Vai skolēns sadarbojas ar citiem skolēniem? Ar skolotāju? Kādā veidā? 

2.2. SKOLĒNU MĀCĪBU INTERESES UN MOTĪVI 

Izpētīt interesi un motivāciju kā bērna sekmīguma nepieciešamu nosacījumu. 

1. Teorētisko atziņu par interesi un motivāciju izpratne 

2. Novērošanas gaitas sagatavošana. 

3. Novērošanas procesa zīmīgākie akcenti: 

Kas veicina intereses uzturēšanu pret mācību vielas apguvei stundas laikā? 

Kas tieši izraisa interesi konkrētā priekšmeta apguvē? 

Kā skolotājs uztur skolēnu interesi pret mācībām stundas laikā? 

Saskatīt vadošus uzvedības motīvus skolēnu rīcībā? Kas stimulē noteikta veida 

uzvedību: skolotāja atzīme, skolotāja īpašības, vecāku kontrole un tml. 

Zinātkāres attīstība stundās. 

- 406 -

3.NEDĒĻA 



SKOLĒNU SAVSTARPĒJO ATTIECĪBU UN SASKARSMES ĪPATNĪBU 

NOVĒROŠANA 

3.1. SKOLĒNU SASKARSMES NOVĒROŠANA 

1. Kāda ir situācija, kurā notiek saskarsme? 

2. Vai apstākļos ir kaut kas neparasts, jauns? (piem., nav ieradies iemīļotais skolotājs, 

skolēniem tiek skaidrots jauns materiāls? Cits skolēns, ar kuru pētāmajam 

skolēnam ir problēmas, nav ieradies, utt.) 

3. Kurš kuram piegāja klāt? Kāda bija pieiešanas kvalitāte (tieša, svārstīga, caur 

materiāliem, utt.) Kādā formā tā notika? Vai skolotājs vai pats skolēns to uzsāka? 

Kā skolēni kontaktējas viens ar otru? Tieši vai netieši? Vai viņš ir līderis vai 

sekotājs? Kā skolēns, kuram piegāja klāt, reaģēja uz šo faktu? 

4. Vai ievērojāt kaut ko neparastu savā pētāmajā skolēnā pirms jūs šodien 

uzsākāt formālo novērošanu? (piem., vēla ierašanās, neparasti kluss vai 

saspringts, ieradās pēc slimošanas, noguris, utt.) 

5. Kādas ir neverbālās norādes, kas atklāj saskarsmes toni? (Novērojiet skolēna 

sejas izteiksmes, kā skolēni kustina savu ķermeni, cik daudz un kādas saskarsmē ir tās 

neverbālās formas). 

6. Ko skolēni saka viens otram, un kādā veidā viņi to dara? Kāda ir balss, ritma 

un runas ātruma kvalitāte? Kā viņi viens uz otru reaģē? 

7. Kādas jūtas tiek rosinātas šajā saskarsmē? Kā skolēns ar tām tiek galā? 

8. Ko skolēns sagaida no otra skolēna? Ko otrs skolēns sagaida no viņa? 

9. Kā pētāmais skolēns izturas pret citiem skolēniem? Kā citi skolēni izturas pret 

viņu? 

10 Ja skolēns savstarpēji nesadarbojas ar citiem skolēniem, ko viņš dara tā vietā? Kādā veidā 

skolēns izvairās no saskarsmes? Kādus signālus viņš raida? Kā viņš to dara - ar vārdiem, kustībām 

vai kādā citā individuālā veidā? Ja viņš nesadarbojas ar citiem skolēniem, vai viņš vispār apzinās 

pārējo klātbūtni? 

3.2. STARPPERSONU ATTIECĪBAS 

Novērot skolēnu savstarpējās attiecības. 

1. Teorētisko atziņu par savstarpējo attiecību būtības izpratne vecuma īpatnību 

kontekstā. 



Fiksēt formālo un neformālo lomu veikšanas īpatnības 

Atzīmēt sociālā statusa akcentējamās izpausmes 

Kam ir lielāka autoritāte un ietekmes spējas: kā viņi reaģē uz savu sociālo 

statusu? 

Kas atrodas ārpus attiecību loka („atstumtie”)? Kā viņi reaģē uz savu 

sociālo statusu? 

Vai ir skolotāja ietekme uz audzēkņu savstarpējām attiecībām? Vai tā ir 

pozitīva vai negatīva? Kā tā izpaužas? (īsi komentējiet situācijas) 

- 407 -

4. NEDĒĻA 



SKOLĒNU IZZIŅAS DARBĪBAS – 

UZMANĪBAS NOVĒROŠANA 

4.1. UZMANĪBAS KONCENTRĒŠANA STUNDAS LAIKĀ 

Kāda atmosfēra valda telpā? Trokšņaina? Klusa? Mierīga? Saspringta? Vai ir sadzirdams 

blakustelpās notiekošais? 

Kas šajā brīdī tiek sagaidīts no klases? Vai skolēns zina un saprot, ko no viņa 

sagaida? Kādas jums ir norādes, kas liecina, ka skolēns saprot vai nesaprot to? 

Kāda ir pieeja materiāliem vai aktivitātēm? Vai skolēns iesākumā ir lēns vai viņš uzreiz 

ķeras pie lietas? Vai viņš šķiet atbrīvots, lai veiktu darbību, vai nekontrolējams, vai 

norūpējies, vai atturīgs? Vai skolēns izmanto materiālus tādā veidā, kādā pedagogs to 

paredzējis jeb vai viņam ir pašam savs un/vai personiski radošs veids, kā pētīt 

materiālu? 

Vai jūs varat pateikt, cik ieinteresēts šajā aktivitātē ir skolēns? Cik labi viņš 

koncentrējas? Uz cik ilgu laiku? Cik bieži viņš apstājas un lūkojas apkārt uz citiem 

skolēniem? Kāda ir viņa sejas izteiksme? 

Kāda ir skolēna enerģijas kvalitāte? Vai viņš uzdevumu veic apātiski, strādā ātri un 

pavirši, darbojas salīdzinoši vienmērīgi vai strādā "ar izrāvieniem"? Kur viņš izlieto 

savu enerģiju? Sarunājoties ar citiem? Kustoties? 

Vai novērošanas laikā skolēns izdod kādas skaņas? Vai viņš dungo, dzied, svilpo, 

murmina, sarunājas? Vai viņš runā pie sevis? Vai viņš sarunājas ar citiem? Vai citi 

skolēni viņam atbild? Cik izveicīgi viņš lieto valodu, lai sazinātos? Kādas citas 

komunikācijas formas viņš izmanto? 

4.2. SKOLĒNU UZMANĪBA STUNDAS LAIKĀ 

Izpētīt uzmanības īpatnības vecumposma kontekstā. 

1. Teorētisko atziņu par uzmanības procesu izpratne vecuma īpatnību kontekstā. 



Fiksēt skolēnu uzmanīguma /neuzmanīguma izpausmes stundas laikā (attēlot 

shematiski) 

Nosauciet vadošo uzmanības veidu jaunās mācību vielas skaidrošanas procesā. 

Kāpēc skolotāja darbā stundas sākumā ir visgrūtākā nodarbības daļa? Kā skolotājs 

pārvalda šādas uzmanības īpašības: pārslēgšana, koncentrēšana. 

Vai ir pieļaujamas ilgstošas pauzes stundas laikā? Pamatot, balstoties uz uzmanības 

īpašību izpausmju īpatnību? 

Vai stundas laikā ir nepieciešamas dažādas darbības formas? 

- 408 -

5. NEDĒĻA 



SKOLĒNU IZZIŅAS DARBĪBAS – KRITISKĀS DOMĀŠANAS UN 

IEGAUMĒŠANAS NOVĒROŠANA 

5.1. KRITISKĀS DOMĀŠANAS PRASMJU MĀCĪŠANĀS 

1.Vai skolotājs veicina prāta darbības veidus: 

Atcerēšanās (faktu, priekšstatu un jēdzienu atjaunošana atmiņā) 

Reproducēšana (sekošana paraugam vai algoritmam) 

Pamatošana (konkrēta gadījuma skaidrošana ar vispārīgu principu vai 

jēdzienu) 

Reorganizēšana (uzdevuma sākotnējo datu pārveidošana par jaunu 

problēmsituāciju, kas ļauj atrast oriģinālu risinājumu) 

Saistīšana (jauniegūtu zināšanu sasaistīšana ar agrāk apgūto vai personīgo 

pieredzi) 

Refleksija (pašas domas un tās rašanās iemeslu izpēte). 

2. Kādas paņēmienus skolotājs izmanto skolēna mācīšanās procesa pašregulācijas 

prasmju veidošanā? 

5.2.MĀCĪBU VIELAS IEGAUMĒŠANAS UN ATVEIDOŠANAS ĪPATNĪBAS 

Izpētīt atmiņas veidu vecumposma kontekstā. 

1. Teorētisko atziņu izpratne par atmiņas vadošo veidu un iegaumēšanas 

procesu vecuma īpatnību kontekstā. 



Kā ietekmē iegaumēšanu bērna attieksme pret mācīšanos?( 

Izpratne, interese, attieksme pret skolotāju, attieksme pret sevi, 

uzvedības mērķi utt..) 

Kā tiek organizēta mācību vielas atkārtošana un atprasīšana? 

Kā skolotājs ņem vērā vielas aizmiršanu? 

Kāpēc skolēni vienu tēmu iegaumē labāk nekā citu? 

- 409 -

6. NEDĒĻA 

6.PEDAGOĢISKO UZDEVUMU 


SKOLĒNU DARBĪBAS IZVĒRTĒŠANA MĀCĪBU PROCESĀ 

6.1. VĒRTĒŠANA MĀCĪBU PROCESĀ 

1. Cik bieži tiek liktas atzīmes? 

2. Vai tiek izmantots t.s. ”uzkrāšanas princips” gala vērtēšanā? 

3. Kādi ir vērtēšanas paņēmieni: kontroldarbi, mutvārdu atbildes, mājas darbi, 

sasnieguma testi utt. 

4. Vai skolotājs apzinās vērtēšanas kritērijus? 

5. Vai kritēriji atbilst skolēnu vecumposma un individuālām īpatnībām? 

6. Kādam nolūkam vērtē? (ieraduma pēc, atgriezeniskās saites sniegšanai, 

skolēna darbības uzlabošanai, vecāku informēšanai, atskaitei administrācijai). 

7. Ko vērtē? (skolēnu, mācību darba rezultātus, zināšanas, spējas, personību un 

tās attīstību). 

6.2. BĒRNA SPĒJU IZPAUSMES ĪPATNĪBAS 

Izpētīt spējas kā mācību vielas veiksmīgas apguves nosacījumu 

1. Teorētisko atziņu izpratne par spējām vecuma īpatnību kontekstā. 



Vai ir skolēni ar spilgti izteiktām spējām kādā no mācību 

priekšmetiem? Kā tās izpaužas? 

Vai eksistē saistība starp zināšanām, iemaņām, prasmēm un spēju 

attīstības procesu? 

Vai ir organizēts darbs ar bērniem, kuriem ir noteiktas spējas kādā 

no mācību priekšmetiem? 

- 410 -

7. NEDĒĻA 

7.PEDAGOĢISKO UZDEVUMU 

RISINĀŠANAS PEDAGOĢISKIE UN PSIHOLOĢISKIE ASPEKTI 

7.1. DOMĀŠANAS ĪPATNĪBU NOVĒROŠANA MĀCĪBU PROCESĀ 

Izdarīt secinājumus par domāšanas norises vecumposmu īpatnībām. 

Teorētisko atziņu izpratne par domāšanas procesu vecuma īpatnību kontekstā. 

Novērošanas gaitas sagatavošana. 

Novērošanas procesa zīmīgākie akcenti: 

Noteikt domāšanas pamatveidu? 

Kādas domāšanas īpašības izpaužas stundas laikā? 

Vai ietekmē stundas saturu uz domāšanas procesa stimulēšanu? 

Kādā mērā bērniem ir attīstītas tādas domāšanas individuālās 

īpašības kā lokanība un patstāvīgums? 

Vai skolēni stundās izmanto dažādus domāšanas risināšanas 

paņēmienus? 

Vai bērniem piemīt analīzes spējas: izcelt galveno un 

sekundāro? 

8.NEDĒĻA 

Patstāvīgais darbs: 

materiālu sagatavošana, apkopošana, analīze, noformēšana; 

prakses atskaites prezentācijas sagatavošana 

NOSLĒGUMA KONFERENCE 

- 411 -

MĀCĪBU VIDES KOMPONENTU APRAKSTS 

1. PIELIKUMS 

Uzdevums- aprakstiet pētāmās mācību un audzināšanas vides veidojošos komponentus 

Mācību vidi veidojošie 

komponenti 

Telpas dizains un iekārtojums 

Skaņa 

Apgaismojums 

Temperatūra 

Krāsa, to saderība 

Mācību vietu izkārtojums, 

atbilstība mācīšanās īpatnībām 

Drošība 

Mācību līdzekļu 

nodrošinājums 

Tehniskais nodrošinājums 

(audio, video utt.) 

Dažādu informācijas avotu 

izmantošana 

Iespējas variēt darbošanās 

veidus (individuāli, pārī, 

grupas, dažādi) 

Izvēles iespējas 

Novērotie piemēri, komentāri 

- 412 -

2. PIELIKUMS 

Prakses laikā paveiktā darba uzskaites lapa 

Prakses vadītāji: ____________________ ________________________ 

Nr. 

p.k. 

Datums Veicamais darbs Prakses 

vadītāja 

paraksts 

Piebilde/ 

novērtējums 

- 413 -

NOVĒROJUMU PRAKSES PAŠIZVĒRTĒJUMS 

Kas prakses laikā bija: 

Interesants 

Būtisks 

Profesionālā darbā noderīgs 

Kā vērtējat prakses kvalitāti kopumā? 

Kādus trūkumus vai nepilnības prakses saturā novērojāt? 

Kādi faktori ietekmē prakses kvalitāti? 

Jūsu ieteikumi, labojumi, papildinājumi prakses organizēšanā un tās 

uzdevumu saturā 

Raksturojiet prakses vietu – skolu kā izglītojošu un audzinošu vidi 

3. PIELIKUMS 

- 414 -

Daugavpils Universitātes 

......................... .....................................fakultātes 

...........................................................specialitātes 

Pilna laika ..... kursa studentes/a 

_________________________________________ 

(vārds, uzvārds) 

AUDZINĀŠANAS DARBA PRAKSES MAPE 

Prakses vadītāja DU: profesore Jeļena Davidova 

e-mail: jelena.davidova@du.lv 

telefons: 29140287 

MAPES SATURS 

lpp. 

1. Skolēna pedagoģiski- psiholoģiskais pētījums _______ 

2. Klases pedagoģiski- psiholoģiskais pētījums ________ 

3. Ārpusstundu pasākumu vērošana 

________ 

4. Ārpusstundu pasākuma un klases stundas plānošana, vadīšana 

________ 

5. Prakses dienasgrāmata ________ 

6. Audzināšanas darba prakses pašizvērtējums ________ 

7. PIELIKUMI ________ 

8. Skolas vērtējums par praksi 

________ 

- 415 -

SKOLĒNA 

PEDAGOĢISKI-PSIHOLOĢISKAIS PĒTĪJUMS 

1. uzdevums 

Praktikantam vajadzētu izvēlēties skolēnu jau prakses sākumā. Konfidenciālām vajadzībām skolēna vārdu 

iespējams aizstāt ar segvārdu. Pētījuma apjoms 2- 3 lpp. datorrakstā. 

IEVADS 

Kāpēc izvēlēts tieši šis skolēns? 

Vispārējie iespaidi; jautājumi, kādi pašreizējā brīdī ir par skolēnu; personīgās izjūtas par 

skolēnu; kāda ir reakcija uz šo skolēnu, ko šis skolēns atgādina? 

DATI UN DATU ANALĪZE 

Skolēna biogrāfiskie dati (respektējot anonimitāti!). 

Fiziskā attīstība un sagatavotība. 

Psiholoģiskais raksturojums: 

temperamenta izpausmes, vecumposmu īpatnību izpausmes, 

emocionālais raksturs un noskaņojums, spējas un to virzība un atspoguļojums 

akadēmiskajos sasniegumos. 

INTEGRATĪVAIS APRAKSTS 

Izvēlētā skolēna saikne ar skolas vidi: 

attiecības ar skolu, klasi, mācību materiāliem, 

skolēna intereses, izziņas process, iesaistīšanās mācību procesā, 

skolas apmeklējums, piedalīšanās ārpusstundu pasākumos, 

vieta un loma klases kolektīvā (popularitāte, iespaidojamība, patstāvība, izturēšanās pret 

klasesbiedriem, skolotājiem, citiem pieaugušajiem, kontaktēšanās un mijiedarbība,…), 

Saikne ar citām sociālajām vidēm: 

iepriekšējās skolas pieredze (ja pieejams), 

piedalīšanās ārpusskolas pasākumos (pulciņos, organizācijās,…), 

sociālekonomiskais, etniskais, lingvistiskais fons, mājas apstākļi, ģimenes vides iespaids, 

brīvā laika pavadīšana, draugi, to ietekme. 

Attieksme pret sevi (savu ķermeni, veselību, ārējo izskatu, personību – trūkumiem, 

priekšrocībām - , iespējām, savām mantām, savu nākotni,…), 

vērtīborientācija, tikumiskās īpašības, skolēna stāja pasaulē. 

Bērna problēmas, to cēloņi un iespējamie risinājumi. 

Secinājumi. 

PAŠVĒRTĒJUMS 

Kā tava personība, temperaments, iepriekšējā pieredze, cerības, kultūra… var iespaidot pētījuma 

novērojumus un interpretācijas? 

Kādā veidā tika vākti dati, produktīvākie datu vākšanas paņēmieni, kādi bija pētījuma apstākļi, 

kādas bija priekšrocības/sarežģījumi, problēmas pētījuma gaitā, kā ar tām tiki galā? 

Pārdomas par savāktajiem materiāliem, pozitīvais/negatīvais guvums no skolēna pētīšanas, ko 

iemācījos pētot, kādi bija pārsteigumi, kā šis pētījums var iespaidot tavu turpmāko profesionālo 

darbību? 

PIELIKUMI 

!!! Formulējot hipotēzes par skolēnu, IR SVARĪGI, ka šie apgalvojumi nav izteikti kategoriskā veidā, bet 

respektējot personīgu attieksmi, piem.: Varētu likties, ka…, Iespējams, ka…, Šie novērojumi varētu 

norādīt uz…, Tas liek domāt par… . 

ATCERIETIES! *) Novērošana nav vienkārši skatīšanās uz skolēnu! 

*) Skolēnu novēro, lai saprastu bērna pieredzi tā, lai īstenotu bērncentrēta, individualizēta 

un daudzveidīga mācību procesa plānošanu un ieviešanu, nevis lai skolēnu ieskaitītu vai neieskaitītu 

kādā mācību disciplīnā, uzvedības kategorijā, lai uzzinātu, kas skolēnam vainas, lai noskaidrotu, kā 

šo skolēnu padarīt par milzīgas mašīnas zobratu…!

Pētījuma apjoms 2-3 lpp. datorrakstā. 

KLASES 

PEDAGOĢISKI-PSIHOLOĢISKAIS 

PĒTĪJUMS 

2. uzdevums 

IEVADS 

Kāpēc izvēlēta šī klase? 

Vispārējie iespaidi; jautājumi, kādi pašreizējā brīdī ir par klasi; personīgās izjūtas par klasi; kāda 

ir reakcija uz šo klasi? 

DATI UN DATU ANALĪZE 

Raksturojums 

Demogrāfiskais 

Sociometriskais (klases struktūra, starppersonu attiecības,) 

Psiholoģiskais (vecuma īpatnības un specifiskās iezīmes, kuras var izdalīt analizējot 

un vispārinot iegūtos materiālus) 

Pedagoģiskais (klases kolektīva saliedētība, iesaistīšanās mācību procesā, disciplīna, 

uzvedība) 

INTEGRATĪVAIS APRAKSTS 

Klases tradīcijas, intereses, grupas, grupējumi… 

Klases vieta un saikne ar skolas kolektīvu, iekļaušanās/piedalīšanās skolas dzīvē. 

Skolēnu attieksme pret klases kolektīvu. 

Ierosinājumi par klases audzināšanas darba saturu un tā organizēšanu. 

Secinājumi 

PAŠVĒRTĒJUMS 

Kā tava personība, temperaments, iepriekšējā pieredze, cerības, kultūra… var iespaidot pētījuma 

novērojumus un interpretācijas? 

Kādā veidā tika vākti dati, produktīvākie datu vākšanas paņēmieni, kādi bija pētījuma apstākļi, 

kādas bija priekšrocības/sarežģījumi, problēmas pētījuma gaitā, kā ar tām tiki galā? 

Pārdomas par savāktajiem materiāliem, pozitīvais/negatīvais guvums no klases pētīšanas, ko 

iemācījos pētot, kādi bija pārsteigumi, kā šis pētījums var iespaidot tavu turpmāko profesionālo 

darbību? 

PIELIKUMI 

!!! Formulējot hipotēzes par klasi, IR SVARĪGI, ka šie apgalvojumi nav izteikti kategoriskā veidā, bet 

respektējot personīgu attieksmi, piem.: Varētu likties, ka…, Iespējams, ka…, Šie novērojumi varētu 

norādīt uz…, Tas liek domāt par… . 

ATCERIETIES! *) Novērošana nav vienkārši skatīšanās uz klasē esošajiem skolēniem! 

*) Klasi novēro, lai apzinātos katra skolēna piederību klases kolektīvam kā sociālai grupai, lai saprastu 

klases vietu un lomu skolas kolektīvā ar tai piemītošo unikalitāti un savdabību. 

417

NOVĒROTIE ĀRPUSSTUNDU PASĀKUMI UN KLASES STUNDAS 

3. uzdevums 

Pasākumu un klases stundu novērošanas mērķis – veicināt studenta novērošanas, kritiskās domāšanas 

un analizēšanas prasmju attīstību, un pievērst uzmanību ārpusstundu pasākumu un klases stundu 

organizēšanas procesam. Jānovēro 4 ārpusstundu pasākumi vai klases stundas. 

Novērotā ārpusstundu pasākuma plāns nepieciešams katram novērotajam pasākumam: 

Nepieciešams noskaidrot un norādīt: 

Pasākuma nosaukums/ tēma 

Dalībnieki 

Skolotājs/ja 

Datums 

Forma (pārrunas, ekskursija, projekts, svētki…..) 

Mērķis (organizatoru skatījumā) 

Uzdevumi (organizatoru skatījumā) 

Novērojiet un analizējiet gatavošanos pasākumam: 

Pienākumu sadale 

Skolēnu iniciatīva 

Skolotāja loma 

Īsi aprakstiet un izvērtējiet pasākuma norisi : 

Ievaddaļa 

Darbība 

Nobeigums 

Personiskie iespaidi: pasākuma produktivitāte; ko ieguvu, vērojot šo pasākumu; vai 

piedāvātu savu – alternatīvu risinājumu; vai pasākuma mērķis tika sasniegts; kā tika 

panākta skolēnu ieinteresētība utml. 

NOVADĪTAIS ĀRPUSSTUNDU PASĀKUMS UN KLASES STUNDA 

4. uzdevums 

Ārpusstundu pasākuma plāns nepieciešams vienam novadītajam pasākumam. Pasākumu plānojot, 

aizpildiet I – V daļu, pēc novadītā pasākuma pievienojiet analīzi par VI daļu, kā arī lūdziet skolotāju – 

prakses vadītāju skolā aizpildīt VII daļu. 

Vārds, uzvārds 

Pasākuma nosaukums/ tēma 

Dalībnieki 

I MĒRĶIS UN UZDEVUMI 

II PASĀKUMA FORMA 

III PASĀKUMA TELPAS IEKĀRTOJUMS (var pievienot shēmu) 

IV NEPIECIEŠAMIE MATERIĀLI 

V PASĀKUMA GAITA 

VI PĀRDOMAS (pasākuma plānojuma saikne ar rezultātu; alternatīvās pieejas 

doto mērķu sasniegšanai; kas īpaši izdevās/ neizdevās, kāpēc; ko ieguvāt, plānojot un 

vadot šo pasākumu, u.c.) 

VII SKOLOTĀJA PIEZĪMES 

418

PRAKSES DIENASGRĀMATA 

Prakses laikā students regulāri veic ierakstus prakses dienasgrāmatā. 

5. uzdevums 

DIENASGRĀMATAS MĒRĶIS – attīstīt studenta prasmes un iemaņas 

atskatīties uz dienā/nedēļā izjusto, pārdomāto, paveikto, būt kritiskam, atbildīgam, 

veicināt savu profesionālo izaugsmi. 

Dienasgrāmata nav notikumu apraksts, bet TAVA ATTIEKSME pret notikušo. 

Ikdienas ieraksti: mācību dienas beigās analizē (es domāju…) un apraksti 

(es jūtu…) to, kas ar tevi ir noticis. 

Nedēļas ieraksti: Nedēļas beigās pārlasi ikdienas ierakstus. Kādi jautājumi, 

problēmas, idejas izskanēja šajā nedēļā? Ko jaunu ieguvi? Kā mainījās tava 

attieksme? Ierakstiem nav jābūt gariem, bet tiem vajadzētu atspoguļot kritisku 

(pozitīvu, negatīvu) personīgo attieksmi. 

PRAKSES PAŠIZVĒRTĒJUMS 

Kas prakses laikā bija: 

Interesants 

Būtisks 

Profesionālā darbā noderīgs 

Kā vērtējat prakses kvalitāti kopumā? 

Kādus trūkumus vai nepilnības prakses saturā novērojāt? 

Kādi faktori ietekmē prakses kvalitāti? 

6. uzdevums 

Jūsu ieteikumi, labojumi, papildinājumi prakses organizēšanā un tās uzdevumu saturā 

Raksturojiet prakses vietu – skolu kā izglītojošu un audzinošu vidi 

419

Vērtējums/kritēriji 

Profesionalitāte novērojot audzināšanas stundas 

Iemaņas audzināšanas stundu plānošanā 

Mērķu un audzināšanas formulēšana 

Audzināšanas darba saturs un zināšanas 

Zināšanu integrācija un praktisks pielietojums 

audzināšanas stundā 

Prasme izvēlēties audzināšanas tēmai atbilstošas 

metodes, aktivitātes, materiālus 

Prasību un uzdevumu piemērotība skolēniem 

Dažādība metožu un paņēmienu izvēlē – 

frontālais, grupu darbs, individuālais darbs u.c. 

Skolēnu ieguldījuma un sasniegumu vērtēšanas 

organizēšana, daudzveidība – testi, diskusijas, 

simboli, žesti utml. 

Skolēnu pašvērtējuma un atgriezeniskās saites 

organizēšana 

Sadarbība ar skolēniem klasē 

Sadarbība ar klases audzinātāju, citiem 

skolotājiem 

Pozitīvas vides veidošana – draudzīga atmosfēra, 

mācību klimats 

Profesionālā izaugsme prakses laikā 

Skolas vērtējums par praksi 

(aizpilda klases audzinātājs/a) 

izcili 

Pietiekama 

kompetence 

Daļēja 

izpausme 

Jāpievērš 

uzmanība 

7. uzdevums 

Vērtējums un ieteikumi 

_________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________ 

________________________________________________ 

_________________________________________________________________________ 

_________________________________________________________________________ 

_______________________________ 

Skolotājas/a paraksts: ___________________ 

Datums: ____________ 

vāji 

420 

iztrūkst

6.PIELIKUMS 

Studējošo aptaujas rezultāti. 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETAS REZULTĀTI 

2008./2009. STUDIJU GADS 

Cienījamais student! 

Piedāvātās anketas mērķis – noskaidrot Jūsu attieksmi pret studiju procesa gaitu un 

kvalitāti. Lūdzam izteikt savus vērtējumus un viedokļus, jo aptaujas dati tiks izmantoti ar nolūku 

pozitīvi ietekmēt studiju procesu, balstoties uz studentu domām un priekšlikumiem. 

Fakultāte: Humanitārā 

Programmas direktors: Irēna Kaminska 

Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības angļu un franču valodas skolotājs 

Kurss: 1. kurss 

1.Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk. A. tabulu). 

1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma 

pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur: 

5- ļoti svarīgs 

4- svarīgs 

3- vidēji svarīgs 

2- nesvarīgs 

1- nav vajadzīgs 

1.2.Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur: 

5 - ļoti augsts 

4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 

1 – ļoti zems 

1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā 

jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=). 

A. tabula 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa 

svarīgums līmenis 

apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 4,5 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija 5 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 3,5 4 „+” – % 

„-„ – 50% 

„=” –50% 

4. 1. pedagoģiskā prakse 3,5 4 „+” – % 

„-„ – 100% 

5. Angļu valodas mācību metodikas 

vēsture 

„=” –% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Angļu valodas mācīšana sākumskolā 5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” –50% 

7. Franču valodas mācīšana pamatskolā 5 3 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” –50% 

8. Mācīšanās stratēģijas un stili 3 3 „+” – % 

„-„ – 100% 



„=” –% 

3,5 4 „+” – 50% 

„-„ – 50% 

„=” –% 

10. Saskarsmes psiholoģija 5 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Maģistra darbs 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

12. Angļu valodas mācīšana pamatskolā 5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” –50% 

421

2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju 

programma kopumā? 

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa 

nodrošinājumu ar mācību literatūru un 

metodiskajiem materiāliem? 

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat 

datortehniku? 

1. Pilnīgi apmierina 

2. Pamatā apmierina 100% 

3. Daļēji apmierina 

4. Neapmierina 

5. Pilnīgi neapmierina un es 

vēlos aiziet no universitātes 

1. Pietiekams 

2. Nepietiekams 100% 

1. Jā, bieži 100% 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 

3. Nē. Kāpēc? 

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži 100% 



6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 500% 

2. Nē50% 

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar 

vieslektoriem ir pietiekams? 

1. Jā 

2. Nē100% 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša100% 

2. Neapmierinoša 

9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas 

realizēšanu kopumā? 

10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju 

programmas kvalitātes uzlabošanā? 

Paldies par atsaucību! 

1. Apmierinoši100% 

2. Neapmierinoši 

3. Cita atbilde 

422









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības angļu un vācu valodas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 



apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija 4,3 4,3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 4,3 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4. 1. pedagoģiskā prakse 5 3,7 „+” – % 

„-„ – % 


vēsture 

„=” – 100% 

4,7 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Angļu valodas mācīšana sākumskolā 5 5 „+” – 33 % 

„-„ – % 

7. Vācu valodas mācību metodikas 

vēsture 

„=” – 67% 

4,7 3,3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

8. Mācīšanās stratēģijas un stili 3,7 3,7 „+” – % 

„-„ – 33% 



„=” – 67% 

4,3 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

10. Saskarsmes psiholoģija 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Maģistra darbs 4,3 4,7 „+” – 33 % 

„-„ – % 

„=” – 67% 

12. Angļu valodas mācīšana pamatskolā 5 4,7 „+” – 33 % 

„-„ – % 

„=” – 67% 

13. Vācu valodas mācību metodika 4,7 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

423







datortehniku? 

1. Pilnīgi apmierina 67% 

2. Pamatā apmierina 

3. Daļēji apmierina 33% 




1. Pietiekams 33% 


1. Jā, bieži 67% 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 33% 





6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā100% 

2. Nē 



1. Jā 

2. Nē100% 











424









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības angļu un zviedru valodas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 



apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija 5 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4. 1. pedagoģiskā prakse 5 4 „+” – % 

„-„ – % 


vēsture 

„=” – 100% 

4 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Angļu valodas mācīšana sākumskolā 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

7. Zviedru valodas mācīšana pamatskolā 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 



„=” – 100% 

3 3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

12. Angļu valodas mācīšana pamatskolā 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

425







datortehniku? 








2. Nepietiekams 

1. Jā, bieži 100% 






6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 

2. Nē 100% 



1. Jā 

2. Nē 100% 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 100% 







1. Apmierinoši 100% 



426









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības krievu valodas un literatūras skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 



apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – 100% 

„=” –% 

5. Krievu valodas mācību metodika 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Krievu literatūras mācību metodika 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 



„=” – 100% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

427







datortehniku? 









1. Jā, bieži 100% 







2. Nē 



1. Jā 100% 

2. Nē 











428









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības vācu un angļu valodas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 



apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 


vēsture 

„=” – 100% 

5 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Vācu valodas mācību metodika 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

7. Angļu valodas mācību metodika 

sākumskolā 

„=” – 100% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 



„=” – 100% 

4 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

12. Angļu valodas mācibu metodika 

pamatskolā 

„=” – 100% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

13. Vācu sarunvalodas praktikums 5 5 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” –% 

429







datortehniku? 







1. Pietiekams 


1. Jā, bieži 



5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži 




2. Nē 



1. Jā 

2. Nē 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 







1. Apmierinoši 



430









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības vācu un spāņu valodas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa 

Pasniegšanas Izmaiņas kursa 


apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 

2. Vispārīgā un attīstības 

5 4 „+” – % 

psiholoģija 

„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Audzināšanas teorija un 

4 4 „+” – % 

metodika 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


4 4 „+” – % 

vēsture 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

7. Spāņuvalodas mācību metodika 

4 4 „+” – % 

sākumskolā 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

9. Skolēnu vecumposmu fizioloģija 5 4 „+” – % 

un veselības veicināšana 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

12. Vācu valodas mācību metodika 

4 4 „+” – % 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – 100% 

13. Vācu sarunvalodas praktikums 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

431







datortehniku? 







1. Pietiekams100% 


1. Jā, bieži100% 



5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži100% 




2. Nē100% 



1. Jā 

2. Nē100% 











432









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības vēstures un kultūras vēstures skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 

Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa 

svarīgums 

līmenis 

apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 4,5 4 „+” – % 

„-„ – % 


psiholoģija 


metodika 

„=” – 100% 

4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4. 1. pedagoģiskā prakse 4,5 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5. Vēstures mācību metodika 4,5 4 „+” – % 

„-„ – % 

6. Kulturas vestures mācību 

metodika 

„=” – 100% 

4,5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

7. Mācīšanās stratēģijas un stili 3,5 4 „+” – % 

„-„ – % 

8. Skolēnu vecumposmu 

fizioloģija un veselības 

veicināšana 

„=” – 100% 

4,5 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

9. Saskarsmes psiholoģija 4,5 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

10. Diplomdarbs 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Vēsturiskā novadpētniecība 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

433







datortehniku? 












5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži 



6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 1. Jā 10%% 

2. Nē 



1. Jā 50% 

2. Nē 50% 


2. Neapmierinoša 50% 









434









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības latviešu valodas un literatūras skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

4. 1. pedagoģiskā prakse 4,3 4 „+” – 25% 

„-„ – % 

„=” – 75% 

1. Latviešu valodas mācību metodika 4,8 4,8 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

2. Latviešu literatūras mācību metodika 4,8 4,8 „+” – 25% 

„-„ – % 

„=” – 75% 


„-„ – 50 % 



„=” – 50% 

4 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5. Saskarsmes psiholoģija 3,8 4,8 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Maģistra darbs 4,7 4 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

435







datortehniku? 









1. Jā, bieži 100% 







2. Nē 40% 



1. Jā 40% 

2. Nē 60% 











436









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības vēstures un sociālo zinību skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 




apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 4,5 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija 4,5 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

5. Vēstures mācību metodika 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Demokrātijas pamati 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


4,5 4 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

10. Diplomdarbs 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Ekonomika 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

12. Sociālo zinību mācību metodika 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

13. Veselības mācība 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

437







datortehniku? 








2. Nepietiekams50% 








2. Nē50% 



1. Jā50% 

2. Nē50% 











438















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 

1– ļoti zems 



A. tabula 




apjomā 

1. 2.pedagoģiskā prakse 3,5 4 „+” – % 

„-„ – 33 % 

„=” – 67% 

2. Vēstures mācību metodika 4,5 4 „+” – 33% 

„-„ –% 

„=” – 67% 

3. Sociālo zinību mācību metodika 4,5 4 „+” – 67% 

„-„ –% 

„=” – 33% 

4. Politoloģija 4 4 „+” – % 

„-„ –% 

„=” – 100% 

5. Veselības mācība 5 4,5 „+” – % 

„-„ – 33 % 

„=” – 67% 

6. 3.pedagoģiskā prakse 3,5 4 „+” – % 

„-„ – 33 % 

„=” – 67% 

7. Diplomdarbs 4,5 3 „+” – % 

„-„ –% 

„=” – 100% 

8. Ētika 4 3,5 „+” – 33% 

„-„ –% 

„=” – 67% 

9. Socioloģija 4 3,5 „+” – 33% 

„-„ –% 

„=” – 67% 

10. Darba drošība 3,5 4 „+” – % 

„-„ –% 

„=” – 100% 

11. Demogrāfijas pamati 3,5 3,5 „+” – % 

„-„ –67% 

„=” – 33% 

12. Integrēta satiksmes drošības mācība 

4 4 „+” – % 

pamatskolā 

„-„ –% 

„=” – 100% 

13. Skolēnu projektu un radošo darbu 

4 3,5 „+” – % 

organizācijas un vadīšanas metodika 

„-„ – 33 % 

„=” – 67% 

439







datortehniku? 









1. Jā, bieži 100% 







2. Nē 



1. Jā 

2. Nē 100% 











440















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 



5- ļoti augsts 

4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – 100% 

„=” –% 

3. Vācu sarunvalodas praktikums 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4. Angļu valodas mācīšana vidusskolā 4 3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5. Angļu valodas mācīšana pamatskolā 4 3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

7. Maģistra darbs 5 5 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” –% 


4 3 „+” – % 

dažādos vecumposmos 

„-„ – % 

„=” – 100% 

9. Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu un 5 3 „+” – 100% 


„-„ – % 

„=” –% 

441







datortehniku? 







1. Pietiekams 

2. Nepietiekams100% 

1. Jā, bieži100% 







2. Nē 



1. Jā 

2. Nē100% 











442















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas 


1. 2. pedagoģiskā prakse 4,3 

2. Praktiskā franču valoda 

3,3 

skolotājiem 

3. Franču valodas mācīšana 

3 

vidusskolā 

4. Angļu valodas mācīšana 

5 

vidusskolā 

5. Angļu valodas mācīšana 

5 

pamatskolā 

6. 3. pedagoģiskā prakse 4 


8. Skolēnu zinātniski pētniecisko 

darbu un projektu vadība 

4,3 

Izmaiņas kursa 

apjomā 

443







datortehniku? 









1. Jā, bieži 100% 







2. Nē 



1. Jā 

2. Nē 100% 











444















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 



svarīgums 

līmenis 

apjomā 

1. 2.pedagoģiskā prakse 5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

2. Retorika 5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

3. Runas kultūra 5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

4. Literārā teksta interpretācija skolā 5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

5. Krievu un Rietumeiropas literārā 

4,5 5 „+” – % 

pasaka 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Bērnu literatūra 4,5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

7. Krievu valodas kā svešvalodas 

5 5 „+” – 100% 


„-„ – % 

„=” –% 

8. 3.pedagoģiskā prakse 5 4,5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

9. Diplomdarbs 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

10. Krievu literatūras lasīšanas metodika 4,5 5 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” –% 

11. Ortogrāfija 5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 


4,5 5 „+” – % 

organizēšana un projektu izstrādāšana 

„-„ – % 

„=” – 100% 

445







datortehniku? 
















2. Nē 



1. Jā 

2. Nē 100% 











446







Fakultāte: Dabaszinātņu un matemātikas 


Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības bioloģijas un ķīmijas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 



apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 4 3,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – 17% 

„=” – 83% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 4 3,5 „+” – % 

„-„ – 17% 

„=” – 83% 

4. 1. pedagoģiskā prakse 3,7 3,3 „+” – 17% 

„-„ – 50% 

„=” – 33% 

5. Bioloģijas mācību metodika 4,8 4,3 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 

6. Ķīmijas mācību metodika 5 4,7 „+” – 17% 

„-„ – % 

„=” – 83% 


„-„ – 83% 



„=” – 17% 

3,3 3,7 „+” – % 

„-„ – 50% 

„=” – 50% 

9. Saskarsmes psiholoģija 3,7 3,7 „+” – 17% 

„-„ – 17% 

„=” – 67% 

10. Diplomdarbs 4 3,5 „+” – 33% 

„-„ – 17% 

„=” – 50% 

11. Stehiometrija 4,3 4,7 „+” – 17% 

„-„ – % 

„=” – 83% 

12. Laboratorijas darbu tehnika 4,3 4,3 „+” – 17% 

„-„ – 17% 

„=” – 67% 

447







datortehniku? 
















2. Nē 17% 



1. Jā 83% 

2. Nē 17% 











448









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības fizikas un matemātikas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 




apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 4,7 4,7 „+” – 17% 

„-„ – % 

„=” – 83% 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija 4,5 4,5 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 4,2 5 „+” – 17% 

„-„ – 17% 

„=” – 67% 


„-„ – 17% 

„=” – 50% 

5. Matemātikas mācību metodika I 4,8 4,7 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 

6. Fizikas mācību metodika 4,7 4,7 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

7. Mācīšanās stratēģijas un stili 4,2 4,3 „+” – 17% 

„-„ – 33% 

„=” – 50% 


4,3 4,5 „+” – 17% 


„-„ – 33% 

„=” – 50% 

9. Saskarsmes psiholoģija 4,2 4,7 „+” – 20% 

„-„ – 20% 

„=” – 60% 

10. Maģistra darbs 4,5 4,3 „+” – 17% 

„-„ – % 

„=” – 83% 


4,7 4,8 „+” – 17% 

praktikums 

„-„ – % 

„=” – 83% 

12. Matemātikas uzdev umu risināšanas 

4,5 4,7 „+” – 17% 

praktikums I 

„-„ – % 

„=” – 83% 

449















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 




apjomā 

2. pedagoģiskā prakse 4,9 4,8 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

Fizikas mācību metodika 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

Matemātikas uzdev umu risināšanas 

5 5 „+” – 13% 

praktikums II 

„-„ – % 

„=” – 87% 

Alternatīvās mācību darba formas fizikā 4,9 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

Matemātikas mācību metodika II 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

Diplomdarbs 4,8 4,9 „+” – 13% 

„-„ – % 

„=” – 87% 

Dabas fundamentālie likumi un to loma 

4,9 5 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 

Fizikas demonstrējumu eksperimenti 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

Fizikālo procesu datormodelēšana 4,9 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


4,9 5 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 

450







datortehniku? 









1. Jā, bieži 100% 







2. Nē 



1. Jā 93% 

2. Nē 7% 











451









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības matemātikas un informātikas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – 10% 

„=” – 90% 


4,3 4,7 „+” – % 

psiholoģija 

„-„ – % 

„=” – 100% 


4,4 4,4 „+” – % 

metodika 

„-„ – 10% 

„=” – 90% 


„-„ – 10% 

„=” – 60% 

17. Matemātikas mācību metodika I 4,6 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

18. Informātikas mācību metodika 4,6 4,5 „+” – 10% 

„-„ – 10% 

„=” – 80% 

19. Mācīšanās stratēģijas un stili 4,6 4,5 „+” – 20% 

„-„ – 30% 

„=” – 50% 


4,2 4,3 „+” – % 


„-„ – 60% 

„=” – 40% 

21. Saskarsmes psiholoģija 4,6 5 „+” – 20% 

„-„ – % 

„=” – 80% 

22. Diplomdarbs 4,7 4,6 „+” – 30% 

„-„ – % 

„=” – 70% 

23. LOTUS NOTES 2,6 2,7 „+” – % 

„-„ – 70% 

„=” – 30% 


4,6 5 „+” – 60% 

praktikums I 

„-„ – % 

„=” – 40% 

452















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 



svarīgums līmenis apjomā 


„-„ – 7 % 

„=” –93 % 

Programmēšanas praktikums 3,8 4 „+” – 7% 

„-„ – 7% 

„=” – 86% 


4,6 4,6 „+” – 21% 

praktikums II 

„-„ – 7% 

„=” – 71% 

Informātikas olimpiāžu uzdevumu 

4,1 4,6 „+” – 14% 


„-„ – 21% 

„=” – 64% 

Matemātikas mācību metodika II 4,7 4,8 „+” – 29% 

„-„ – % 

„=” – 71% 

3. pedagoģiskā prakse 4,7 4,3 „+” – 7% 

„-„ – 21% 

„=” – 71% 

Diplomdarbs 4,6 4,4 „+” – 36% 

„-„ – 7% 

„=” – 57% 

Skolas Intranet un Internet serveru 

4 3,7 „+” – 21% 


„-„ – 36% 

„=” – 43% 

Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba 4,4 4,1 „+” – 36% 


„-„ – 7% 

„=” – 57% 

453







datortehniku? 









1. Jā, bieži 100% 







2. Nē 8% 



1. Jā 54% 

2. Nē 46% 










3. Cita atbilde 4% 

454







Fakultāte: Mūzikas un mākslu 


Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības skolotājs 



1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma pakāpi 

piecu baļļu sistēmā, kur: 


4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa svarīgums Pasniegšanas līmenis Izmaiņas kursa apjomā 

Nozares teorētiskais bloks 

Vispārīgā pedagoģija 5 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

Vispārīgā un attīstības 

psiholoģija 

Audzināšanas teorija un 

metodika 

5 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

Mācību metodes un 

mācīšanās stili 

Skolēnu vecumposmu 


veicināšana 

5 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

Saskarsmes psiholoģija 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

2. pedagoģiskā prakse 5 4 „+” – % 

„-„ – % 

Mākslas pedagoģija un 


Vizuālās mākslas tehnikas un 

mācību metodika (veidošana) 


mācību metodika (grafika,) 



(gleznošana) 


mācību metodika (zīmēšana) 

Kompozīcijas mācību 

metodika 

Perspektīvas un ēnu 


5 

4,7 

„=” – 100% 

„+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

455







Fakultāte: Mūzikas un mākslu 





1.1.Novērtējiet studiju kursa svarīguma pakāpi 

piecu baļļu sistēmā, kur: 


4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa svarīgums Pasniegšanas līmenis Izmaiņas kursa apjomā 

Nozares teorētiskais bloks 

Vispārīgā pedagoģija 4,7 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

Vispārīgā un attīstības 

psiholoģija 

Audzināšanas teorija un 

metodika 

„=” – 100% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4 4,5 „+” – % 

„-„ – 33% 

„=” – 67% 

1. pedagoģiskā prakse 3 3 „+” – % 

„-„ – 100% 

Mācību metodes un 

mācīšanās stili 

Skolēnu vecumposmu 


veicināšana 

„=” – % 

4,7 4,5 „+” – % 

„-„ – 33% 

„=” – 67% 

4 4,7 „+” – % 

„-„ – 33% 

„=” – 67% 

Saskarsmes psiholoģija 4,7 4,3 „+” – 67% 

„-„ – % 

„=” –33 % 


„-„ – 67% 

„=” – 33% 


„-„ – 67% 

Skolotāja profesionālās 

identitātes pilnveide 

„=” – 33% 

3,3 3,3 „+” – 33% 

„-„ – 33% 

„=” – 33% 

Izglītība daudzkultūru vidē 4 4,3 „+” – % 

„-„ – % 

Mācību plānu teorija, izveide 

un izvērtējums 

Pētījuma metodoloģija un 

organizācija izglītībā 

„=” – 100% 

3,7 3,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4 3,3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

Maģistra darbs 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

Mākslas pedagoģija un 4,3 4,7 „+” – % 

456

mācību metodika „-„ – % 

„=” – 100% 

Vizuālās mākslas tehnikas un 4,7 4,3 „+” – 33% 

mācību metodika (veidošana) 

„-„ – % 

„=” – 67% 

Vizuālās mākslas tehnikas un 4,7 5 „+” – 33% 

mācību metodika (grafika,) 

„-„ – % 

„=” – 67% 



„-„ – % 

(gleznošana) 

„=” – 67% 


mācību metodika (zīmēšana) 

„-„ – % 

„=” – 67% 

Kompozīcijas mācību 

4,7 4,3 „+” – % 

metodika 

„-„ – 33% 

„=” – 67% 

Perspektīvas un ēnu 

4,5 5 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 

2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju 



nodrošinājumu ar mācību literatūru 

un metodiskajiem materiāliem? 


datortehniku? 


Internet? 

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir 

pietiekams? 

7. Vai studiju programmas 

nodrošinājums ar vieslektoriem ir 

pietiekams? 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar 

mācībspēkiem? 









5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos 

aiziet no universitātes 



1. Jā, bieži 100% 






1. Jā 83% 

2. Nē 17% 

1. Jā 83% 

2. Nē 17% 

1. Apmierinoša 67% 



2. Neapmierinoši 17% 



457








Programmas direktors: Irēna Kaminska, Valentīna Beinaroviča 







4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 




A. tabula 



apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – 50% 

„=” – 50% 


„-„ – 50% 

„=” – 50% 

4. 1. pedagoģiskā prakse 4 3 „+” – 50% 

„-„ – 50% 

„=” – % 

5. Bioloģijas mācību metodika 4,7 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” –100 % 

6. Ķīmijas mācību metodika 4,7 5 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 


„-„ – % 





„=” – 100% 

4,3 4 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

4,3 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 50% 

11. Stehiometrija 4,7 4,7 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 

12. Laboratorijas darbu tehnika 5 4 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 

458















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 



apjomā 


„-„ – 67% 

„=” – 33% 

2. Pētnieciskā darbība ķīmijā 4,5 4,5 „+” – 17% 

„-„ – % 

„=” – 83% 

3. Ekskursiju bioloģijā metodika 4,2 4,5 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 

4. Alternatīvās darba formas ķīmijā 4,2 4,2 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

5. Ķīmijas mācību metodika 4,5 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Bioloģijas mācību metodika 4,7 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – 33% 



„=” – 50% 

3,8 4 „+” – % 

„-„ – 17 % 

„=” – 83% 

9. Fizikālā un kolodiālā ķīmija 3,5 3 „+” – 33% 

„-„ – 17% 


projektu bioloģijā izstrāde un vadība 

„=” – 50% 

4 4,2 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

459















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 4,2 4 „+” – 22% 

„-„ – % 

„=” – 78% 


„-„ – % 

„=” – 78% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 4,3 4,5 „+” – 22% 

„-„ – % 

„=” – 78% 


„-„ – % 

„=” – 89% 


„-„ – % 

„=” – 78% 

6. Informātikas mācību metodika 4 4 „+” – 33% 

„-„ – 11% 

„=” – 56% 

7. saskarsmes psihologija 4,1 4,3 „+” – 22% 

„-„ – % 

„=” – 78% 


3,7 4,3 „+” – 11% 


„-„ – 22% 

„=” – 67% 

9. petijumu orgnaizacija un metodologija 3,7 3,2 „+” – 11% 

„-„ – 22% 

„=” – 67% 

10. magistra darbs 4,1 4,3 „+” – 11% 

„-„ – 11% 

„=” – 78% 

11. Informatikas praktikums 4,1 4 „+” – 22% 

„-„ – 22% 

„=” – 56% 


4,3 3,8 „+” – 44% 

praktikums I 

„-„ – 11% 

„=” – 44% 

460















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – 17% 

„=” – 83% 

2. Programmēšanas praktikums 4 3,8 „+” – % 

„-„ – 17 % 

„=” – 83% 


4,8 4,3 „+” – 17% 

praktikums II 

„-„ – % 

„=” – 83% 

4. Informātikas olimpiāžu uzdevumu 

4,2 4,2 „+” – % 


„-„ – 17 % 

„=” – 83% 

5. Matemātikas mācību metodika II 4,8 4,7 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 


„-„ – 17% 

„=” – 67% 

7. Pētījuma metodoloģija un organizācija 4,8 4 „+” – % 


„-„ – 17 % 

„=” – 83% 

8. Skolas Intranet un Internet serveru 

4,3 3,5 „+” – % 


„-„ – 33% 

„=” – 67% 


4,5 4,2 „+” – % 


„-„ – 17 % 

„=” – 83% 

461















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100 % 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija 4 4,3 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 4,3 4 „+” – % 

„-„ – 67% 

„=” – 33% 


„-„ – 67% 

„=” – 33% 


„-„ – 33% 

„=” – 33% 

6. Fizikas mācību metodika 4,7 5 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 


„-„ – 33 % 

„=” – 67% 


4 4 „+” – % 


„-„ – 67% 

„=” – 33% 

9. Pētījuma metodoloģija un organizācija 4,3 4,3 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100 % 

10. Maģistra darbs 4,7 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


4,3 4,7 „+” – 33% 

praktikums 

„-„ – 33% 

„=” – 33% 


4 4,7 „+” – 33% 

praktikums I 

„-„ – 33% 

„=” – 33% 

462















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – 33 % 

„=” – 67 % 

2. Fizikas mācību metodika 4,7 5 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 


4,3 4,7 „+” – % 

praktikums II 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4. Alternatīvās mācību darba formas 

4,7 5 „+” – % 

fizikā 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5. Matemātikas mācību metodika II 4,7 4,3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – 67 % 

„=” – 33% 

7. Diplomdarbs 3,3 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

8. Dabas fundamentālie likumi un to 

3 4,3 „+” – % 

loma ilgtspējīgā attīstībā 

„-„ – 33 % 

„=” – 67% 

9. Fizikas demonstrējumu eksperimenti 4,7 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

10. Fizikālo procesu datormodelēšana 3 3,7 „+” – % 

„-„ – 67% 

„=” – 33% 


4 4 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 

463









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības ģeogrāfijas un ķīmijas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100 % 


„-„ – % 

„=” – 100 % 

3. Audzināšanas teorija un metodika 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 


„-„ – % 

„=” – 100 % 

5. Ģeogrāfijas mācību metodika 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

6. Ķīmijas mācību metodika 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 


„-„ – % 

„=” – 100 % 


3 4 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100 % 


4 5 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100 % 


„-„ – % 

„=” – 100 % 

11. Stehiometrija 4 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

12. Laboratorijas darbu tehnika 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

464















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100 % 

2. Pētnieciskā darbība ķīmijā 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

3. Novadpētniecība 4 4 „+” –100 % 

„-„ – % 

„=” – % 

4. Alternatīvās mācību formas ķīmijā 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 


„-„ – 100 % 

„=” – % 

6. Ģeogrāfisko atklājumu vēsture 4 4 „+” –100 % 

„-„ – % 

„=” – % 


„-„ – 100 % 

„=” – % 


4 4 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100 % 

9. Pētnieciskā darbība ķīmijā 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 


„-„ – 100 % 

„=” – % 

11. Fizikālā un kolodiālā ķīmija 4 4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 


4 4 „+” – % 

projektu ģeogrāfijā izstrāde un 

„-„ – % 

vadība 

„=” – 100 % 

465















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 4,7 4 „+” –33 % 

„-„ – % 

„=” – 67% 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija 4,7 4 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

4. 1. pedagoģiskā prakse 3,3 3 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 

5. Latviešu valodas mācību metodika 4,7 4 „+” – 67% 

„-„ – % 

„=” – 33% 

6. Latviešu literatūras mācību metodika 5 5 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


3 3,7 „+” – 67% 


„-„ – % 

„=” – 33% 


4 3,7 „+” – 33% 


„-„ – % 

„=” – 67% 

10. Maģistra darbs 4,7 4 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 

466















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – 60% 

„=” – 40% 

2. Valodu apguve un vēsturiskais 

4,4 4,2 „+” – % 

konteksts 

„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Bilingvālas mācības 4,4 4,4 „+” – 20% 

„-„ – % 

„=” – 80% 

4. Teksta interpretācijas pieejas 

3,8 3,8 „+” – % 

literatūras apguvē 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

5. Latviešu valodas kā otrās valodas 

4,4 4 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Latviešu literatūras mācību metodika 4,4 4,2 „+” – 20% 

„-„ – % 

„=” – 80% 

7. 3.pedagoģiskā prakse 4 3,4 „+” – % 

„-„ – 40% 

„=” – 60% 


4 4 „+” – 20% 


„-„ – % 

„=” – 80% 


4,4 3,6 „+” – % 

metodoloģija 

„-„ – % 

„=” – 100% 

10. Retorika 3,8 3,6 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Folklora literatūras stundās 3,8 4,2 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

12. Literatūras un kultūras vēstures 

4,2 4 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 

467















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 5 4,2 „+” – 40% 

„-„ – % 

„=” – 60% 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija 5 3,6 „+” – 20% 

„-„ – % 

„=” – 80% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 4,6 4 „+” – 40% 

„-„ – % 

„=” – 60% 

4. 1. pedagogiskā prakse 5 3,8 „+” – % 

„-„ – 20% 

„=” – 80% 

5. Vēstures mācību metodika 5 4,2 „+” – 40% 

„-„ – % 

„=” – 60% 

6. Demokrātijas pamati 4,6 4,4 „+” – 20% 

„-„ – % 

„=” – 80% 


„-„ – % 

„=” – 100 % 



4,8 4 „+” – 20% 

„-„ – 20% 

„=” – 60% 



4,8 4,2 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 


„-„ – % 

„=” – 40% 

11. Ekonomika 4,4 3,6 „+” – 20% 

„-„ – % 

„=” – 80% 

12. Sociālo zinību mācību metodika 5 3,6 „+” – 40% 

„-„ – % 

„=” – 60% 

13. Veselības mācība 5 4,4 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

468















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 

2. Vēstures mācību metodika 4,7 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Sociālo zinību mācību metodika 4,7 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4. Politoloģija 4,7 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5. Veselības mācība 5 5 „+” – % 

„-„ – 33% 

„=” – 67% 


„-„ – 33 % 

„=” – 67% 


4,7 4,7 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 

8. Ētika 4,3 4,3 „+” – % 

„-„ – 67 % 

„=” – 33 % 

9. Socioloģija 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

10. Darba drošība 4,7 4,7 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Demogrāfijas pamati 4,3 5 „+” – % 

„-„ – 33% 

„=” – 67% 

12. Integrēta satiksmes drošības mācība 

4,7 4,7 „+” – % 

pamatskolā 

„-„ – 33 % 

„=” – 67 % 


4,7 4,7 „+” – % 

metodoloģija 

„-„ – % 

„=” – 100% 

469















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 4,3 4,5 „+” – 25% 

„-„ – % 

„=” – 75% 


„-„ – % 

„=” – 100 % 


4 4 „+” – % 

vēsture 

„-„ – 25% 

„=” – 75% 


5 4,8 „+” – 25% 

sākumskolā 

„-„ – % 

„=” – 75% 

7. Zviedru valodas mācību metodika 

5 4,3 „+” – 75% 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – 25% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


3 3,8 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 



„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Maģistra darbs 4,5 5 „+” – % 

„-„ – 33 % 

„=” – 67% 


5 4,3 „+” – 50% 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – 50% 

470















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 4,3 4,3 „+” –33 % 

„-„ – % 

„=” – 67% 


„-„ – % 

„=” – 33% 


„-„ – 33% 

„=” – 67% 

4. 1. pedagoģiskā prakse 5 3,3 „+” – 67% 

„-„ – % 

„=” – 33% 


3,7 5 „+” – 33% 

vēsture 

„-„ – % 

„=” – 67% 


4,7 4,3 „+” – 33% 

sākumskolā 

„-„ – % 

„=” – 67% 


3,7 4 „+” – % 

vēsture 

„-„ – 33 % 

„=” – 67% 


„-„ – 33 % 

„=” – 67% 


4 4 „+” – % 


„-„ – 33% 

„=” – 67% 



„-„ – 33% 

„=” – 67% 


„-„ – 33% 

„=” – 67% 


4,7 4,7 „+” – % 

pamatskolā 

„-„ – 33% 

„=” – 67% 


4 4,7 „+” – 67% 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – 33% 

471















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




„-„ – % 


vidusskolā 

„=” – 100% 

4,5 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 


vidusskolā 


pamatskolā 

„=” – 50% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 





9. Skolēnu radošo un pētniecisko 


„=” – 100% 

5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

4,5 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4 4,5 „+” – % 

„-„ – 50% 

„=” – 50% 

472















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


3 4 „+” – % 

vēsture 

„-„ – 100% 

„=” – % 


5 5 „+” – 100% 

sākumskolā 

„-„ – % 

„=” – % 

7. Franču valodas mācību metodika 

5 4 „+” – % 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


5 4 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


3 4 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – % 


5 5 „+” – 100% 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – % 

473















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




„-„ – % 

2. Praktiskā franču valoda 

skolotājiem 

3. Franču valodas mācību metodika 

vidusskolā 


vidusskolā 


pamatskolā 

„=” – 100% 

5 5 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 

5 5 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100 % 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 





„=” – 100% 

3 3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

474









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības angļu un poļu valodas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


4 4 „+” – % 

vēsture 

„-„ – 50 % 

„=” – 50% 


5 5 „+” – 50% 

sākumskolā 

„-„ – % 

„=” – 50% 

7. Poļu valodas mācību metodikas 

4 4 „+” – % 

vēsture 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


3 3 „+” – % 


„-„ – 50% 

„=” – 50% 


4 4 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

12. Poļu valodas mācību metodika 

5 5 „+” – 50% 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – 50% 

475









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības angļu un spāņu valodas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 





„-„ – 50% 

„=” – 50% 

2. Praktiskā spāņu valoda skolotājiem 4,5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Spāņu valodas mācību metodika 

4,5 5 „+” – % 

vidusskolā 

„-„ – % 

„=” – 100% 


5 5 „+” – 50% 

vidusskolā 

„-„ – % 

„=” – 50% 


5 5 „+” – 50% 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – 50% 


„-„ – 50% 

„=” – 50% 


4,5 4,5 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


5 5 „+” – % 


„-„ – 50% 

„=” – 50% 

476















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 5 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

5. Krievu valodas mācību metodika 5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 

6. Krievu literatūras mācību metodika 5 5 „+” – 50% 

„-„ – % 

„=” – 50% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


5 5 „+” – % 


„-„ – 50 % 

„=” – 50% 


5 5 „+” – % 


„-„ – 100% 

„=” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 

477















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 

1. 2.pedagoģiskā prakse 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

2. Ortogrāfija 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Rakstu valodas kultūra 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

4. Literārā teksta interpretācija skolā 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5. Krievu un Rietumeiropas literārā 

5 5 „+” – % 

pasaka 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Bērnu literatūra 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

7. Krievu valodas kā svešvalodas mācību 5 5 „+” – % 

metodika 

„-„ – % 

„=” – 100% 

8. 3.pedagoģiskā prakse 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


4 4 „+” – % 


„-„ – 100% 

„=” – % 

10. Krievu literatūras lasīšanas metodika 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Retorika 5 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


3 5 „+” – % 

metodoloģija 

„-„ – 100% 

„=” – % 

478















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – 50% 

„=” – 50% 


3 3 „+” – % 

vēsture 

„-„ – 50 % 

„=” – 50% 

6. Vācu valodas mācību metodikas pamati 4,5 4,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


5 5 „+” – 50% 

sākumskolā 

„-„ – % 

„=” – 50 % 

8. Saskarsmes psiholoģija 4 3,5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 


3,5 4 „+” – % 


„-„ – 50% 

„=” – 50% 


4,5 4,5 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 


5 4,5 „+” – 50% 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – 50% 


„+” – % 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – % 

479















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 


5 4,5 „+” – % 

pamatskolā 

„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Angļu valodas mācīšanas metodika 

4,5 4 „+” – % 

vidusskolā 

„-„ – 50% 

„=” – 50% 

4. Praktiskā angļu valoda skolotājiem 5 4 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 


5 4,5 „+” – % 

vidusskolā 

„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 



„-„ – % 

„=” – 100% 


5 5 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


4,5 4,5 „+” – % 

metodoloģija 

„-„ – % 

„=” – 100% 

480















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – 100% 

„=” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 

3. Audzināšanas teorija un metodika 5 4 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 

4. 1. pedagogiskā prakse 3 3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

5. Vēstures mācību metodika 4 3 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Kulturoloģijas mācību metodika 5 4 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


4 3 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


4 3 „+” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Vēsturiskā novadpētniecība 2 3 „+” – % 

„-„ – 100% 

„=” – % 

481















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 


„-„ – % 

„=” – 100% 

2. Vēstures mācību metodika 4 4 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 

3. Vēstures metodoloģija 4 4 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 

4. Modernās tehnoloģijas vēstures un 

4 4 „+” – 100% 

kultūras vēstures mācīšanās procesā 

„-„ – % 

„=” – % 


4 4 „+” – % 

metodika 

„-„ – % 

„=” – 100% 

6. Arheoloģiskais materiāls kultūras 

4 4 „+” – 100% 

vēstures apgūvē 

„-„ – % 

„=” – % 


„-„ – % 

„=” – 100% 


4 4 „+” – 100% 


„-„ – % 

„=” – % 

9. Latviešu vēstures historiogrāfija 4 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

10. Sakrālā teksta analīze 4 5 „+” – % 

„-„ – % 

„=” – 100% 

11. Reģionālisma problēmas vēstures 

3 3 „+” – 100% 

izpētē 

„-„ – % 

„=” – % 


4 4 „+” – 100% 

metodoloģija 

„-„ – % 

„=” – % 

482









Profesionālā maģistra studiju programma: Vidējās izglītības kulturoloģijas skolotājs 






4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4- augsts 

3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 




apjomā 

1. Vispārīgā pedagoģija 3 „+” – % 

„-„ – 100 % 

„=” – % 

2. Vispārīgā un attīstības psiholoģija 3 „+” – % 

„-„ – 100 % 

„=” – % 


„-„ – % 

„=” – 100 % 

4. 1. pedagogiskā prakse 1 „+” – % 

„-„ – 100% 

„=” – % 

5. Kulturoloģijas mācību metodika 5 5 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 


metodika 

4 


apguvē 

4 


„-„ – % 

„=” – 100 % 


3 5 „+” – % 


„-„ – 100 % 

„=” – % 


4 5 „+” – % 


„-„ – 100 % 

„=” – % 

11. Sakrālā teksta analīze 4 „+” – 100% 

„-„ – % 

„=” – % 

483

Visu specializāciju anketu apkopojums 





kvalitāti. Lūdzam izteikt savus vērtējumus un viedokļus, jo aptaujas dati tiks izmantoti ar 

nolūku pozitīvi ietekmēt studiju procesu, balstoties uz studentu domām un priekšlikumiem. 

Fakultāte: Humanitārā, Dabaszinātņu un matemātikas 









datortehniku? 


2. Pamatā apmierina65% 

3. Daļēji apmierina13% 

4. Neapmierina 1% 







3. Nē. Kāpēc?4% 



3. Nē. Kāpēc? 3% 


2. Nē 32% 



1. Jā 33% 

2. Nē 67% 









2. Neapmierinoši 9% 


484















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3 - vidējs 

1. - zems 




A. tabula 



1. Mācību plānu teorija, izveide 4 4 „+” – % 


„-„ –% 

„=” – 100% 

2. Skolotāja profesionālās 

4 5 „+” – % 


„-„ –% 

„=” – 100% 

3. Izglītība daudzkultūru vidē 4 4 „+” – % 

„-„ –% 

„=” – 100% 

4. Pētījuma metodoloģija un 5 5 „+” – % 


„-„ –% 

„=” – 100% 

5. Maģistra darbs 4 - - 


485















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

2. 3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 



apjomā 

1. Mācību plānu teorija, izveide un 

4,2 4,1 „+” – % 

izvērtējums 

„-„ –% 

„=” – 100% 


4 4,5 „+” –% 

pilnveide 

„-„ – 17% 

„=” – 83% 

3. Izglītība daudzkultūru vidē 4,3 4,7 „+” – % 

„-„ – 17% 

„=” – 83% 


4,8 4,7 „+” – 25% 

izglītībā 

„-„ – % 

„=” – 75% 


„-„ – % 

„=” –83 % 


486















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

3. 3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 



apjomā 

1. Mācību plānu teorija, izveide un 

3,5 3,5 „+” – % 

izvērtējums 

„-„ –100% 

„=” – % 


4 4,5 „+” –50% 

pilnveide 

„-„ – 50% 

„=” – % 

3. Izglītība daudzkultūru vidē 4 4,5 „+” – % 

„-„ –100% 

„=” – % 


4 5 „+” – % 

izglītībā 

„-„ –100% 

„=” – % 

5. Maģistra darbs 4 - „+” – % 

„-„ –100% 

„=” – % 


487















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

4. 3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 



1. Mācību plānu teorija, izveide 4 5 „+” – % 


„-„ – 67 % 

„=” – 33% 


4,3 5 „+” – 33% 


„-„ – % 

„=” – 67% 

3. Izglītība daudzkultūru vidē 4,7 5 „+” – 33% 

„-„ – % 

„=” – 67% 

4. Pētījuma metodoloģija un 5 5 „+” – 100% 


„-„ – % 

„=” – % 

5. Maģistra darbs 5 4,3 „+” – 67% 

„-„ – 33% 

„=” – % 


488















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

5. 3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 



1. Mācību plānu teorija, izveide 3,7 4 „+” – % 


„-„ –67% 

„=” – 33% 


4 5 „+” –33% 


„-„ – 33% 

„=” – 33% 


„-„ – 67% 

„=” – 33% 


4,7 5 „+” – 33% 


„-„ – 33% 

„=” – 33% 


„-„ – 50% 

„=” –50 % 


489















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

6. 3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 



1. Mācību plānu teorija, izveide 4 4 „+” – 33% 


„-„ –33% 

„=” – 33% 


3,7 4 „+” – % 


„-„ –33% 

„=” – 67% 

3. Izglītība daudzkultūru vidē 5 4,7 „+” – % 

„-„ –% 

„=” – 100% 


5 4,3 „+” – 67% 


„-„ –% 

„=” – 33% 


„-„ –% 

„=” – 100% 


490















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

7. 3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 



1. Mācību plānu teorija, izveide 4 3,5 „+” – % 


„-„ –% 

„=” – 100% 


3,5 3,7 „+” – % 


„-„ –% 

„=” – 100% 


„-„ –% 

„=” – 100% 


4,5 4,3 „+” – % 


„-„ –% 

„=” – 100% 


„-„ –% 

„=” – 100% 


491















4- svarīgs 


2- nesvarīgs 




4 - augsts 

8. 3- vidējs 

2- zems 




A. tabula 



1. Mācību plānu teorija, izveide 4,5 3,5 „+” – % 


„-„ –% 

„=” – 100% 


4,5 5 „+” – 25 % 


„-„ –% 

„=” – 75% 

3. Izglītība daudzkultūru vidē 4,3 4 „+” – % 

„-„ –% 

„=” – 100% 


4,8 4,3 „+” – 25% 


„-„ –% 

„=” – 75% 

5. Maģistra darbs 5 4 „+” – 50 % 

„-„ –% 

„=” – 50% 


492

Visu specializāciju anketu apkopojums 







Fakultāte: Humanitārā, Dabaszinātņu un matemātikas 



2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma 

kopumā? 

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu 

ar mācību literatūru un metodiskajiem 

materiāliem? 


datortehniku? 









1. Jā, bieži 100% 







2. Nē 29% 



1. Jā 24% 

2. Nē 76% 



9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu 

kopumā? 

10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju programmas 

kvalitātes uzlabošanā? 





493

VISPĀRĪGĀS ZIŅAS 

Dzimšanas gads: 1961 

Tālrunis: 54-27655 

Dr. biol., docentes LĪGAS ANTOŅEVIČAS 

dzīves un darba gājums 

(curriculum vitae) 

Valodu prasmes: latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā 

angļu valoda - labi 

7.PIELIKUMS 

Studiju programmas mācībspēku CV 

Izglītība un zinātniskie grādi: 

Dr. biol. 1992 Rīga, LEKMI Habilitācijas un promocijas padome, Disertācija “Cilvēka asinsrites 

sfigmogrāfisko rādītāju izmaiņas nervu - emocionālās slodzes ietekmē” 

Bioloģijas 1990 Tartu Universitāte, Disertācija “Изменения сфигмографических показателей 

zinātņu kandidāte 

кровообращения человека под влиянием нервно-эмоциональной нагрузки” 

Klātienes 

aspirantūra 

1986-1989 Rīgas Medicīnas institūts Normālās fizioloģijas katedra, aspirante 

augstākā 1980-1985 DPI Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, bioloģijas un ķīmijas skolotāja vidusskolā 

vidējā 1980 Jēkabpils 1.vidusskola 

Darba pieredze: 

No 2004 - Anatomijas un fizioloģijas 

katedras docente 

1997 - 2004 Fizioloģijas un veselības 

mācības katedras docente 

1993 -1997 Fizioloģijas un 

ārstnieciskās fizkultūras 


Daugavpils Universitāte, Anatomijas un fizioloģijas katedra, 

Parādes iela 1, LV-5407 

Daugavpils Universitāte, Fizioloģijas un veselības mācības katedra 

Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, 

Fizioloģijas un ārstnieciskās fizkultūras katedra 

1992 - 1993 vecākā pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fiziskās audzināšanas, sporta un 

darbmācības katedra 

1989 - 1992 pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskais institūts, 

Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Zooloģijas un fizioloģijas katedra, 

1986 pasniedzēja DPI Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, Zooloģijas un fizioloģijas katedra, 

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Publikācijas starptautisko kongresu, konferenču un simpoziju izdevumos 6 

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 3 

Antoņeviča L., Jauja J., Žilinska A. Skolēnu zināšanas cilvēka fizioloģijā un to padziļinātas apguves iespējas. 

Starptautiskā zinātniskā konference “ Teorija un prakse skolotāju izglītībā II “.- Rīga, 2004.g. 5.aprīlī 

Antoņeviča L., Žilinska A.Veselības un kultūras kopsakarības pusaudžu izpratnē. Starptautiska konference” Bērns 

kultūrā”, Daugavpils, 2005. 10.maijā 

Antoņeviča L., Žilinska A.,Jauja J. Anatomijas un fizioloģijas katedras pieredze skolēnu interešu izglītības 

veicināšanā. Starptautiskā konference “Dabazinātnes un matemātika Daugavpils Universitātē pagātnē un 

mūsdienās” 2006.g. 1. februārī 

Dalība ar referātu cita veida konferencēs 2 

Antoņeviča L., Ivanova L. DPU studentu attieksme pret veselības mācību kā integrētu kursu skolā.// DPU 8. 

ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu krājums A10.- DPU: Saule, 2000.-148-149 lpp. 

Antoņeviča L.,Kuņicka I.,Paškeviča A. Veselības veicināšanas kursa loma dažāda profila speciālistu 

sagatavošanā// DPU 9. ikgadējā zinātniskā konference. Rakstu krājums A14.- DPU: Saule, 2001,-75-76 lpp. 

Pētījumu projektu vadība 1 

2005.g. okt.- 2006. g. marts - mikroprojekta “ Izglītojoša programma DU studentiem par veselīgu uzturu” vadība un 

izpilde ( sadarbībā ar Dreifusa veselības fondu). Atskaite par paveikto un uzstāšanās Dreifusa fonda seminārā 

“Problem Solving for Better Health”, Rēzeknē, 2006.g. 30. martā. 

Pieredze recenzēšanā: 

1. Jauja J., Žilinska A. Laboratorijas darbi fizioloģijā. 1.,2. daļa. DU “Saule” 2001, 2003. 

2. Valtneris A. Bērnu un pusaudžu fizioloģija. Rīga, Zvaigzne ABC, 2001. 

3. Kaminska I., Paškeviča A. Cilvēka anatomija. Lekciju kurss. ( sagatavošanā) 

494

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

Vadītie bakalaura darbi 20 

Docētie studiju kursi: Kredītpunkti 

Bakalaura profesionālo studiju programma “Fizioterapija” 

Vides veselība 1 

Uztura mācība 1 

Bakalaura studiju programmas “Mūzikas skolotājs”,”Mākslas skolotājs”,”Pirmsskolas skolotājs”, 

“Sākumskolas skolotājs” 

Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 4 

Bakalaura studiju programma “ Sporta skolotājs” 

Vecumposmu fizioloģija un higiena 2 

Bakalaura studiju programma”Psiholoģija” nepilna laika studijas 

Psihes bioloģiskie pamati 4 

Cilvēka fizioloģija un veselības veicināšana 4 

Bakalaura studiju programma”Mājturības skolotājs” pilna un nepilna laika studijas 

Dietoloģija 4 

Skolotāju profesionālo studiju programma (dažādas specialitātes ) 

Skolēnu vecumposmu fizioloģija un veselības veicināšana 2 

Profesionālās izglītības skolotājs 

Mācību procesa higiena 1 

Izstrādātie akadēmiskie kursi: Kredītpunkti 

Ģimenes zinību pamati 2 

Reproduktīvā veselība 2 

Kvalifikācijas celšana: 

Konference “ Veselība – dzīves kvalitāte”, Rīga, 2000.g., sertifikāts 

Projekta “ Apmācība un koordinēšana dzimumu līdztiesības sekmēšanai reproduktīvās veselības jomā” seminārs 

“Vīrietis attiecībās, ģimenē, sabiedrībā”, Daugavpilī, 2001.g., sertifikāts 

LSVA konference” Bērnu veselība Latvijā”,Rīga, 2003.g. 03.05. , sertifikāts 

Latvijas ģimenes terapeitu asociācijas seminārs “ Garīgās veselības veicināšana”, Daugavpils, 2003.g. 10.11., 

sertifikāts 

IZM un UNDP projekta “ Koordinēts atbalsts Latvijas jauniešu veselībai un attīstībai” tālākizglītības programma 

“Dzīves prasmes seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībā” Daugavpilī, 2003.g. , Apliecība Nr. 9014145085- 

136 

LSPA kvalifikācijas celšanas kursi sporta speciālistiem, Rēzeknē, 2003, 2004, apliecības Nr. 1102- T, Nr.272- T 

Rīgas pilsētas skolu valdes seminārs “ Higiēnas normas un noteikumi vispārizglītojošās skolās”, Rīgā, 

2004.g.11.05. 

VVVA seminārs “ No tabakas dūmiem brīva darba vieta”, Daugavpils, 2004.g. 

INFO SAB kursi “ES strukturālo fondu projektu vadīšana”, Daugavpils, 2004.g. nov., sertifikāts Nr. 119 

DU Profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi “ Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātņu 

attīstības kontekstā”, 2005.g., apliecība Nr.265 

Dreifusa fonda konference “ Problem Solving for Better Health”, Rēzeknē, 2005.g. apr.,apliecība par piedalīšanos 

4. Starptautiskais Sporta medicīnas kongress, Rīga, 2005.g. nov., sertifikāts 

Latvijas diētas ārstu asociācijas pēcdiploma apmācības kurss dietoloģijā, Rīga, 2006.g. 27.01.- 18.02., sertifikāts 

Dreifusa fonda seminārs “Problem Solving for Better Health”, Rēzeknē, 2006.g. martā, sertifikāts 

LR Izglītības un zinātnes ministrijas Sertifikāts sēr. AA Nr. 05393 par tiesībām mācīt veselības mācību 

vispārējās vidējās izglītības pakāpē, izdots Rīgā 29.06.06. 

Veselības veicināšanas valsts aģentūras rīkotā reģionālā konference ” Sirds un asinsvadu slimību primārā un 

sekundārā profilakse” 2006.g. 6.okt. Apliecība Nr. M 240/06. 

Dalība EQUAL projekta “ Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana” ietvaros rīkotajā seminārā skolotājiem par 

eksakto priekšmetu mācību grāmatu satura bagātināšanu ar dzimumlīdztiesības problēmjautājumiem ( 16 st. 

apjomā). Apliecība Nr. 47 2006.g. 4. dec. 

ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Kopš 2003 Piedalīšanās A. Valtnera Latvijas skolēnu konkursa “ Pazīsti savu organismu “ organizēšanā 

Piedalīšanās DU koleģiālās institūcijās 

2006. gada 4. decembrī / Līga Antoņeviča / 

495


MG. PAED., LEKTORES ANASTASIJAS ANTROPAS 




1993 Ar DPU Mācību padomes lēmumu piešķirts Pedagoģijas maģistra grāds ķīmijas 

mācīšanas metodikas apakšnozarē. 

1993 Ar LU Ķīmijas fakultātes Domes lēmumu piešķirts ķīmijas maģistra grāds 

(neorganiskās ķīmijas virziens). 

1958 – 1963 Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, specialitāte: 

bioloģija, ķīmija un lauksaimniecības pamati, kvalifikācija – bioloģijas, ķīmijas 

un lauksaimniecības pamatu vidusskolas skolotāja. 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra – lektore, 

Daugavpils Centra ģimnāzija - ķīmijas skolotāja, 

Saskaņas pamatskola - ķīmijas skolotāja. 


no 1992 DPU Bioloģija un ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedra - lektore 

1981 – 1992 DPI Bioloģijas un ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedra - vecākā pasniedzēja 

1967 – 1981 DPI Bioloģijas un ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedra - asistente 

1963 – 1967 DPI Bioloģijas un ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedra – vecākā laborante 

Publicētie darbi: 3 mācību līdzekļi 

6 metodiskie raksti 

10 programmas 

9 citas publikācijas 

Akadēmiskie kursi: Vispārīgā ķīmija 

Analītiskā ķīmija 

Ķīmijas mācīšanas metodika 

Neorganiskā sintēze 

Bioķīmija 

Stehiometrija 

Laboratorijas darbu tehnika 

Alternatīvās darba formas ķīmijā 

Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde 

Zinātniskās intereses: Skolas ķīmijas kursa ķīmiskā eksperimenta pilnveides ceļi un līdzekļi. 

Laboratorijas darbu tehnika skolas ķīmijas kursā. 


2004.g. 25. – 29.oktobris Profesionālās meistarības pilnveides kursi “Vispārējās vidējās izglītības standarta 

ķīmijā prasību īstenošanas ceļi un līdzekļi”. Apl. Nr.703 

2002.g. Tālākizglītības kursi “Pamatskolas mācību priekšmetu bilingvālās apguves 

metodika” LR Izglītības un Zinātnes Ministrija – Pedagogu Izglītības Atbalsta 

Centrs (36 st.). Apl. Nr. 01-65-28 

2001.g. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Vehtas pedagoģisko augstskolu un iepazīšanās 

ar ķīmijas mācību procesu Vācijas un Nīderlandes skolās 

2007. gada 10. janvārī /Anastasija Antropa/ 

496


E-pasts: zhan73@inbox.lv 

Mg. philol., asistenta ŽANA BADINA 



Valodas prasmes: Latviešu un krievu valoda - pilnā apjomā, angļu un vācu valoda - pamatlīmenī 


doktorantūra 2001-2003 Daugavpils Universitāte. 

Promocijas darba tēma: Latvija XX. gs. krievu literatūrā. 

Mg. philol. 1998-2000 Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte 

augstākā 1993-1998 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, krievu literatūras 

un vēstures skolotājs (bakalaurs) un pasaules kultūras vēstures skolotājs 

vidējā 1980-1990 Daugavpils 11. vidusskola 


no 2006. pētnieks Daugavpils Universitāte, Komparatīvistikas institūts 

1998-2006 asistents 

Vienības iela 13, LV-5407 

Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, 


ZINĀTNISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

Nozīmīgākās publikācijas: 

1. Литература и пропаганда: В. Маяковский и Д. Бедный. Cтихи о Латвии. Žmogus kalbos erdveje, 

Kaunas,2004. – 394.- 404. lpp. 

2. «Сборник латышской литературы» в контексте русско-латышских литературных связей // 

Sanktpēterburga, 2005. 5.-13. lpp. 

3. Дом в романе В.Набокова «Защита Лужина»// Littera Scripta… Works of Young Philologists- 

Slavists. 

The 5-th Issue. Rīga, 2006. – 37 - 41. lpp. 

Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 14 

Piedalīšanās konferencēs (referātu skaits par pēdējiem 6 gadiem) 41 

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (2000 -2006) 


Akadēmiskie kursi: 

Kursa nosaukums Kredītpunkti 

Latvijas kultūras vēsture 2 

Viduslaiku kultūras vēsture 2 

Renesanses kultūras vēsture 2 

19.gs. 2.p. Eiropas kultūras vēsture 2 

Sanktpēterburga kā vēstures un kultūras fenomens 2 

Senās Ķīnas un Viduslaiku arābu kultūra 2 

Krievu literatūra ārzemēs 2 

Bērnu literatūra 2 

Senkrievu literatūras vēsture 2 

Etnosa teorija 2 

20.-21. gs. kultūrvēsturiskās problēmas 2 

ORGANIZATORISKAIS DARBS 

Piedalīšanās starptautisko un Latvijas konferenču organizēšana 

2005., 2006., 2007. Daugavpils Universitātes XV, XVI, XVII Zinātniskie lasījumi, Rīcības komitejas loceklis 

2006. Starptautiskās konferences „Krievu dzeja: 1924.g., Rīcības komitejas loceklis 

2006. Zin. semināra „Irinas Saburovas lasījumi” Rīcības komitejas loceklis 

2007. gada 10. janvārī /Žans Badins/ 

497



Tālrunis: +371 26760050 

Mg. Paed., lektores JEĻENAS BADJANOVAS-LOMZINAS 




vācu valoda - labi 


Mg. Paed. 1996 

Daugavpils universitātē, Maģistra darbs “Metodes veidošana skolēna individuālo 

īpatnību izmantošanai klavierspēlē” 

augstākā 1990-1994 Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē Mūzikas skolotāja un klavierspēles 

pasniedzēja diploms 

vidējā 1990 Pedagoga un koncertmeistara diploms Ventspils mūzikas vidusskolā 


No 2004 - Mācību metodiku katedras 

lektore 

2001 - 2004 Pirmsskolas un 

sākumskolas metodiku 

katedras lektore 

Daugavpils Universitāte, IVF Mācību metodiku katedra, 


Daugavpils Universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes 

Pirmsskolas un sākumskolas metodiku katedra, Parādes iela 1, LV-5400 

2001 - 2002 Daugavpils mūzikas 

koledžas pedagogs un 

koncertmeistare 

Daugavpils mūzikas koledža, Kandavas iela 2a, LV-5400 

1999 - 2001 Mākslu katedras lektore Daugavpils Universitāte, PPPF Mākslu katedra, Parādes iela 1, LV-5400 

1997- 1999 Mākslu katedras asistente Daugavpils Universitāte, PPPF Mākslu katedra, Parādes iela 1, LV-5400 

1995 - 1997 Sākumskolas metodiku 

katedras asistente 


Daugavpils Pedagoģiskās Universitāte, PPPF Sākumskolas metodiku 

katedra 

Publikācijas starptautisko kongresu, konferenču un simpoziju izdevumos 6 


Badjanova - Lomzina, J., Zariņa, S. Sustainability in developing teacher’s professional competency. 

Septīta starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education” . - Daugavpils, 

2009.g. 05.-08. maijā. 

Čapulis, S., Badjanova, J. Holistic Upbringing of a Person in Karate Classes. Septīta starptautiskā JTET 

konference “Sustainable Development. Culture. Education”. – Daugavpils, 2009.g. 05.-08. maijā. 

Badjanova-Lomzina, J. The integrative Character of Teacher Musical Competence and Sustainable 

Development. Sestā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”. Daugavpils, 2009.g. 05.- 

08. maijā. 

J. Badjanova. Principle of Sustainability in Education the next Music Teacher’s. Starptautiskais seminārs 

mūzikas pedagoģijā “ Music Education today and tomorrow". - Tallina Universitāte, Igaunija, 2007.g. 

2.maijā. 

Badjanova-Lomzina, J. Teachers’ Musical Culture Adopting a Positive Attitude. Piektā starptautiskā 

konference “Person. Colour. Nature. Music”. - Daugavpils, 2007.g. 17.-21. oktobrī. 

Badjanova-Lomzina, J. Ilgtspējības princips skolotāju muzikālas kultūras attīstībā. Piektā starptautiskā 

konference “ Problems in Music Pedagogy”. – Daugavpils, 2007.g. 27.-29. septembrī. 

Badjanova, J. Development of Musical Culture in Preschool and Elementary School Teacher Education. 

Ceturta starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education”. - Helsinki, 

Somija, 2006.g. 31.maijā-3. jūnijā. 

Čapulis, S., Badjanova, J. Theoretical Analysis of the use of Music at Sport Classes in the context of 

Sustainable Development. Ceturta starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. 

Education”. - Helsinki, Somija, 2006.g. 31.maijā-3. jūnijā. 

Badjanova, J. Emotions as a Motive in the Process of Formation of Students Musical Culture. Ceturta 

starptautiskā konference “Person. Colour. Nature. Music”. - Daugavpils, 2005.g. 18.-21. maijā. 

Badjanova, J. Musical Culture in the Context of Sustainable Development. Treša starptautiskā JTET 

konference “Sustainable Development. Culture. Education”. - Vehta, Vācija, 2005.g. 22.-25. maijā. 

498

Badjanova, J. Formation of musical culture for the next pre-school and elementary school teachers. Pirma 

starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education”. – Daugavpils, 2003.g. 

11.-14.maijā. 

Badjanova, J. Garīgas vērtības lokālajā un globālajā kontekstā. Treša starptautiskā konference “Jauna 

gadsimta mūzikas skolotājs”. – Daugavpils, 2003.g. 10.-11. novembrī 

Badjanova, J. Jauniešu garīgas vērtības lokālajā un globālajā kontekstā (Teorētiskais aspekts). Piektā 

starptautiskā LPA konference “Sabiedrība un Kultūra”. – Liepāja, 2003.g. 25. aprīlī. 

Badjanova, J. Model of sustainable development in the musical education. Treša starptautiskā konference 

“Person. Colour. Nature. Music” . – Daugavpils, 2003.g.15.-18. maijā. 


4. Bakalaura darbu recenzēšana Daugavpils Universitātē. 

5. Maģistra darbu recenzēšana Daugavpils Universitātē un Liepājas akadēmijā. 




Bakalaura profesionālo studiju programmas “Mūzikas skolotājs”, 

”Mākslas skolotājs”, “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs” 

Dziedāšana 

Mūzikas “ābece” 

Bērnu mūzikas literatūra un folklora 

Profesionālo studiju programmu pedagoģiskās prakses vadīšana 

Klavieres 

Pavadījuma pamati 


Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 

Mācību metodes un mācīšanās stili 

Uzvedības kultūras ābece 

Svētki pirmsskolas izglītības iestādē 

Maģistra studiju programmas “Izglītības psihologs”, “Vidējās izglītības skolotājs” 


Profesionālās izglītības skolotājs 

Mācību metodes un mācīšanās stili 

Izstrādātie akadēmiskie kursi: Kredītpunkti 

Dziedāšana 2 

Mūzikas “ābece” 

2 

Bērnu mūzikas literatūra un folklora 

2 


2 


1 


Badjanova, J., kopš 2004, Doktora studijas, Latvija, Daugavpils universitāte 

Badjanova, J., 2008. – 2009.g. IZM projekts Nr.08/73 “Obligātās pirmsskolas un sākumskolas izglītības 

izvērtējums un pilnveides iespējas”, līdzdalība īstenošanā. 

Badjanova, J., 2008. – 2009.g. IZM projekts „Garīgums, kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā 

skolotāju izglītībā (II posms) ”, līdzdalība īstenošanā. 

Badjanova, J., kopš 2000.g., UNESCO/UNITWIN projekts pie Jorkas universitātes „Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību”: piedalīšanās semināros un JTEE konferencēs. 

Badjanova-Lomzina, J., 2009.g. 05. -07. maijs, starptautiskais seminārs „Konstruktīvā konfrontēšanas 

pedagoģija un antiagresijas, antivardarbības treniņš sociālā darba ietvaros” (Mācības profesionālās 

meistarības pilnveidošanas kursi), Daugavpils Universitāte, piedalīšanās. 

Badjanova-Lomzina, J., 2008.g. 6.decembris, Zemgales novada pirmsskolas un sākumskolas skolotāju 

seminārs IZM projekta mērogā “Obligātās pirmsskolas un sākumskolas izglītības izvērtējums un pilnveides 

iespējas”, Rīgas kultūru vidusskola, piedalīšanās. 

Badjanova, J., 2007.g. 2. maijs, starptautiskais seminārs mūzikas pedagoģijā “ Music Education today and 

tomorrow", Tallina Universitātē (Igaunija), piedalīšanās, uzstāšanas ar referātu “Principle of Sustainability in 

Education the next Music Teacher’s “. 

2010. gada 09. februārī / J.Badjanova-Lomzina / 

2 

2 

1 

2 

1 

2 

1 

1 

1 

1 

1 

1 

499

Mg. math., lektores VALENTĪNAS BEINAROVIČAS 



Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Matemātikas katedra 


1994 Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē iegūts matemātikas maģistra grāds matemātikas 

didaktikas apakšnozarē. 

1971 - 1976 Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāte. 


no 2002 DU MATEMĀTIKAS KATEDRAS LEKTORE 

no 2002 Daugavpils Centra Ģimnāzijas matemātikas skolotāja 

no 2000 DU Algebras un ģeometrijas katedras lektore 

1991 - 2002 Daugavpils eksperimentālās vidusskolas matemātikas skolotāja, metodiķe 

1980 - 2000 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes asistente 

1977 - 1980 Daugavpils Pedagoģiskā institūta algebras un ģeometrijas katedras vecākā laborante 

1976 - 1977 Daugavpils 1.vakara (maiņu) vidusskolas matemātikas un fizikas skolotāja 


2006 British Council, Kursi “Topošo un jauno skolotāju mentors” 

2005 Kursi “Matemātikas izglītības standarta īstenošanas iespējas pamatizglītībā” 

2003 IZM ISEC tālākizglītības kursi “Bilingvālā mācību procesa aktivizēšana matemātikas 

stundās” 

2000 Datorzinību kursi, LU Latvijas izglītības informatizācijas sistēma 

1999 - 2000 1) Latvijas - Dānijas projekts “Skolu attīstība”; 

2) SOROSA fonda – Latvija Programmas projekts “Lasīšana un rakstīšana kritiskās 

domāšanas attīstīšanai”; 

3) kursi “Pedagoģiskā analīze kā vadības funkcija” RPIVA 

1997 - 1998 Kursi “Mācības efektīvu tālākizglītības kursu vadīšanā”, Bērnu Vides skola, Rīga 

1997 Iepazīšanās ar izglītības sistēmu un matemātikas mācīšanu Zviedrijā 

1995 - 1997 TEMPUS projekta radošo semināru cikls “Matemātikas mācīšanas pilnveidošanas iespējas” 

1994 (okt.-nov.) Dānija, iepazīšanās ar Dānijas izglītības sistēmu 

1985 Algebras studiju saturs augstskolā, LVU Vispārīgās matemātikas katedra 

Zinātniskās pētniecības virzieni: 

matemātikas mācīšanas jautājumu pētīšana skolā; 

mācību programmu veidošana skolotāju tālākizglītības kursiem un kursu vadīšana; 

bilingvālā (divvalodīgā) izglītības metode un matemātikas mācīšana. 

Zinātniskās publikācijas: 

Konferenču tēzes 7 

Mācību līdzekļi 2 

Metodiskie raksti 5 

Svarīgākās publikācijas: 

1. Topošo matemātikas skolotāju gatavošana konkurētspējīgai praktiskai darbībai un sabiedrības 

perspektīvajām vajadzībām. Tēzes DPU zinātniskai konferencei “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, 

tagadne, nākotne”. 1996.g.- 29.-30.lpp. 

2. Izziņas darbības veicināšanas iespējas, mācot matemātiku. Radošie uzdevumi matemātikā. Tempus-II. Jep- 

7188. Updating of In-Service Teacher Training in Universities of Latvia. - Rīga, 1997. - 5.-7.lpp. 

3. Matemātikas biligvālās mācīšanas metodika. (līdzautori: J. Azareviča, V. Beinaroviča, A. Kiričuka, 

S. Radionova ) – R.: Apgāds “SI” , 2004. – 136 lpp. 

4. Matemātiskās izglītības attīstīšanas aktualitāte (līdzautore A. Semjonova). Dabaszinātnes un matemātika 

Daugavpils Universitātē pagātnē un mūsdienās. Tēzes. Daugavpils: Saule. - 2006.- 11.-12.lpp. 

Akadēmiskie kursi: Algebra un skaitļu teorija; 

Matemātikas mācīšanas metodika: pirmskola, sākumskola, pamatskola, vidusskola; 

Matemātika sākumskolā; 

Matemātika vidusskolā. 

Darbs ar skolotājiem: No 1996. gada piedalos LVAVP pasākumos (semināros, kursu vadīšanā matemātikas 

skolotājiem, projektu uzrakstīšanā). Gadā tiek realizētas 1-2 programmas matemātikas mācīšanas jautājumos 

skolotāju tālākizglītošanā. 

500

Cita pieredze: 

2005 Eksperts ISEC ESF nacionālās programmas projektā “Mācību satura izstrāde un skolotāju 

tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” 

No 1999 Līdzdalība Ziemeļvalstu - Baltijas valstu projektā “Izglītības programmu attīstība un 

skolotāju kvalifikācija”. 

1998 Piedalījos Daugavpils skolu valdes rīkotajā skolotāju radošo darbu konkursā, ieguvu 

laureāta nosaukumu. 

1997 Žurnāla “Skolotājs” organizētā konkursa “Inovācijas manā un skolas darbā” laureāts. 

No 1996 Līdzdalība latviešu valodas apguves valsts programmā. 

Latvijas matemātikas skolotāju apvienības locekle. 

2007. gada 11. janvāris /V. Beinaroviča/ 

501

INGAS BELOUSAS dzīves un darba gājums 


I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS 

Dzimšanas dati: 1972. gada 26.aprīlis, Rēzeknes rajons 

Dzīves vieta: Možaiska 236-3, LV-5401, Daugavpils, mob.: + 371 29169564 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1-211, LV 5400, Daugavpils 

tel.: +371 54-28636, e-mail.: inga@dau.lv 

VALODAS PRASMES: latviešu valoda, angļu valoda, krievu valoda 

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI 

2005, PhD (Filosofijas doktora grāds), Disertācija “Spirituality as a Dimension of Education: Reimaging and 

Reconstructing Teacher Education in Latvia” Fordham universitātē, Ņujorkā, ASV 

1997, MA (Maģistra grāds), Maģistra darbs “Self-actualization: A More Complete Understanding of Human Being” 

Fordham universitātē, Ņujorkā, ASV 

1995, augstākā, Latviešu valodas un literatūras un angļu valodas skolotājas diploms Daugavpils Pedagoģiskajā 

universitātē 

1990, vidējā, Atestāts Rēzeknes rajona Dricānu vidusskolā 

DARBA PIEREDZE 

Kopš 2006, vadošā pētniece, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas Izglītības institūts, 


2005 –2006, docente, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedra, Parādes iela 1, LV- 

5400 

Kopš 2001, katedras vadītāja, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku katedra, Parādes 

iela 1, LV-5400 

2000 – 2005, lektore, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedra, Parādes iela 1, LV- 

5400 

1997 – 2000, asistente, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedra, Parādes iela 1, 

LV-5400 

1995 – 1998, asistente, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārās fakultātes Angļu valodas katedra, Vienības 

13, LV-5407 

1994 – 1995, ārpusklases darba vadītāja, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Eksperimentālā vidusskola, Parādes iela 

1, LV-5400 

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS 

Raksti zinātniskajos žurnālos, rakstu krājumos u.c. recenzētos izdevumos 

Belousa, I. 2006. Defining spirituality in education: Post-Soviet perspective. In M.de Souza et.al. (Eds.) International 

Handbook of the Religious, Spiritual and Moral Dimensions of Education. Dordrecht, NL: Springer, 215-230. 

Belousa, I. 2006. The Seventh International Conference on Children’s Spirituality University of Winchester, UK 23 – 

27 July 2006: Conference Report. International Journal of Children’s Spirituality. 11 (3): 397-399. 

Belousa, I., Vanaģele, E., Jurāne, A. 2006. Educational Aim in the View of Students, Mentors and Teacher Trainers. 

Journal of Teacher Education and Training, 6: 33.-40.lpp. 

Belousa, I., Stakle, A. 2006. Art and Spirituality. In G.Rand & R.Zakia (Eds.) Teaching Photography, 1. Focal Press, 

311.-314.lpp. 

Belousa, I., Salite, I. 2005. Concerns and securitability of education during the period of social changes. 20.starptautiskā 

Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India Association for Educational Research) 

konferences tēžu krājums, 28.-30.decembris, Punjabi Universitāte, Patiala (Indija): Department of Education 

and Community Service, 39.lpp. 

Belousa, I., Stakle, A. 2005. Art and spirituality: Reflections on the essence of art education. Ceturtās starptautiskās 

konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu krājums, Daugavpils, Latvija: Saule. 270.-277.lpp. 

Belousa, I. 2003. Possibilities of defining and awakening of spirituality in the university: Qualitative review. Pirmās 

starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education,” rakstu krājums, 11.- 

14.maijs, Daugavpils, Latvija: Izglītības un Vadības fakultāte, 67.-77.lpp. 

Belousa, I. 2002. Sustainable education and spirituality in the university: Looking for a way of complementation. 

Journal of Teacher Education and Training, 1: 3.-12.lpp. 

Belousa, I. 2002. Spirituality in global context of education and its significance in education in Latvia. “Sabiedrība un 

Kultūra” Ceturtās starptautiskās LPA konferences rakstu krājums, Liepāja, Latvija: LiePA, 349.-361.lpp. 

Belousa, I., Klepere, R. 2002. Learning styles in pre-school education: A base for children’ spirituality and sustainable 

development. Starptautiskās konferences “Child’s Identity Formation in Preschool Age” rakstu krājums, 

Liepāja, Latvija: Liepa, 48.-60.lpp. 

Belousa, I., Buļbika, I. 2002. Gender issues in education: Towards a holistic notion”. Starptautiskās konferences 

“Democracy and Education” rakstu krājums, Washington, DC: Literal Books, 83.-90.lpp. 

Belousa, I., Buļbika, I. 2001. Reevaluation of a Current Situation: Search for Contextual Perspective of a Holistic 

502

Education. Starptautiskās ATEE Spring University konferences “Realising Educational Problems” rakstu 

krājums, Klaipēda, Lietuva: KU, 77.-81.lpp. 

Belousa, I., Miķelsone, I. 2001. Vērtēšanas filosofiskie aspekti humānās izglītības kontekstā. LSPA Zinātniskie Raksti, 

Rīga, Latvija: LSPA, 17.-25.lpp. 

Belousa, I. 2000. Garīgums izglītībā – modernisma un postmodernisma izpausmju salīdzinājums. Otrās starptautiskās 

konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu krājums, 18.-20.maijs, Daugavpils, Latvija: Saule, 68.- 

71.lpp. 

Belousa, I. 2000. Spirituality in global context of education and its significance in education in Latvia. Starptautiskās 

UNESCO konferences “Information Technologies in Educational Innovation for Development Interfacing Global and 

Indigenous Knowledge” tēžu krājums, 12.-15. decembris, Taizeme, Bangkoka: UNESCO Principal Regional Office for 

Asia and the Pacific, 18.lpp. 

Populārzinātniskas publikācijas 

1998.g. grāmatas “Mācīsimies sadarbojoties” (Grigules L. un Silovas I. redakcijā, - R.: “Mācību grāmata”, 1998) 

līdzautore (izdota Sorosa Fonda- Latvija, programmas “Pārmaiņas izglītībā”, projekta “Sadarbība un pieredze kā 

novitāte skolotāju izglītībā” ietvaros) 

Dalība starptautiskās konferencēs 

1. 2006.g. 23.-27.jūlijs, VII ikgadējā starptautiskajā konferencē “Childrens’s Spirituality, Rights and Democracy” 

Vinčesteras Universitātē (UK); referāts “Rediscovery of Silenced Inner Wisdom Regarding Spirituality: Teachers’ 

Voice in Contemporary Post-soviet Area” 

2. 2005.g. 28.-30.decembris, 20.starptautiskā Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India 

Association for Educational Research) konference Punjabi Universitātē, Patiala (Indija); referāts “Concerns and 

securitability of education during the period of social changes” 

3. 2003.g. 6.-9. jūlijs, 13. Eiropas starptautiskā konference “Lasīšana – rakstīšana - domāšana” Tallinā, Igaunijā; 

referāts “Development of Reading Literacy in Learning Styles-Based Educational Setting in Primary School” 

4. 2003. g. 11.-14. maijs, pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education” 

Daugavpilī; referāts “Possibilities of Defining Spirituality in Education: Qualitative Review” 

5. 2002. g. maijs, Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas fakultātes trešā starptautiskā konference “Cilvēks, 

Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts “Possibilities of Defining and Awakening of Spirituality in the University: 

Qualitative Review” 

6. 2002.g., aprīlis, Liepājas Pedagoģijas akadēmijas IV starptautiskā konference “Sabiedrība un kultūra”, referāts 

“Spirituality in Global Context of Education and its Significance in Education in Latvia” 

7. 2002.g. 16.janvāris – 12.februāris, starptautiskā virtuālā konference “ Exploring and Expanding The Great Work”, 

ko organizē Izglītības studiju institūts (The Institute for Education Studies (Earth TIES)), 

http://www.earthties.org/twg 

8. 2001. g. 4. decembris, starptautiskā konference “Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā” Liepājas 

Pedagoģijas akadēmijā; referāts “Learning Styles in Pre-school Education: A Base for Children’ Spirituality and 

Sustainable Development” 

9. 2001.g. 28. augusts - 1. septembris, 9th European Conference for Research on Learning and Instruction Friburgā, 

Šveicē; referāts “Pedagogical and Psychological Aspects if Authentic Assessment of Students’ Achievements in 

System of Higher Education in Latvia” 2001. g. 1.-2. jūnijs, starptautiskā konference “Democracy and Education” 

Ukrainā, Kijevā; referāts “Gender issues in Education: Towards a Holistic Notion” 

10. 2001. g. 18. - 19. maijs, otrā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” Daugavpils Pedagoģiskajā 

universitātē; referāts “Spirituality in Education – Comparison of Its Modern and Postmodern Understanding” 

11. 2001. g. 3.-5. maijs, starptautiskā ATEE Spring University “Changing Education in a Changing Society” konference 

Lietuvā, Klaipēdā; referāts “Reevaluation of a Current Situation: Search for Contextual Perspective of a Holistic 

Education” 

12. 2001.g. 27.-28. aprīlis, LSPA organizētajā augstskolu docētāju starptautiskā zinātniski metodiskā konference 

“Studentu studiju darbības vērtēšana un novērtējums”; referāts “Vērtēšanas filosofiskie aspekti humānās izglītības 

kontekstā” 

13. 2000. g. 12.-15. decembris, starptautiskā UNESCO konferencē “Information Technologies in Educational Innovation 

for Development Interfacing Global and Indigenous Knowledge” Taizemē, Bangkokā; referāts “Spirituality in 

Global Context of Education and its Significance in Education in Latvia” 

14. 2000. g. 18. - 19. septembris, starptautiskā konference “1er Encuentro Internacional sobre Meditación en la Región 

de Murcia” Mursijā, Spānijā projekta ERASMUS ietvaros; referāts “Konfliktoloģija Latvijā” 

15. 1999. g. 18. oktobris, starptautiskā konference “Education as Transformation: Religious Pluralism and Spirituality in 

Higher Education” ASV, Ņujorkā Baruch koledžā 

Dalība ar referātu cita veida konferencēs 

1. 2002.g. 20. septembris, Cēsu pilsētas Domes un Cēsu pilsētas kristīgo draudžu vadītāju rīkotā konference 

“Garīgums un NeAtkarīgā Latvija”, referāts “Garīgums un izglītība” 

503

2. 2001.g. 26. aprīlis, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 9. ikgadējā zinātniskā konference; referāts “Paradigmu 

maiņa izglītībā: jaunā paradigma, tās izpausme un pedagoģiskās darbības efektivitātes kritēriji” 

3. 2001.g. 17. februāris, Vidzemes reģionālā sākumskolas skolotāju konference Madonas raj. Praulienā, referāts 

“Jaunākie skolēnu sasniegumu vērtēšanas aspekti” 

4. 2000.g. 27. - 28. aprīlis, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 8. ikgadējā zinātniskā konference; referāts ”Humānās 

izglītības modelis – izglītība kā pašaktualizācija” 

Dalība semināros un konferencēs 

1. 2006.g. 20.oktobris, starptautiskais pirmsskolas darba organizatoru seminārs “Pirmsskolas izglītības pedagogu 

praktiskā sagatavošana darbam un tālākizglītība Latvijā un Igaunijā”, Rīga, IZM 

2. 2005.g. 23.-24.novembris, Valsts valodas komisijas konference “Zinātnes valoda”, Daugavpils, DU 

3. 2002.g. 27.novembris, LU PPF Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra, Latvijas pedagoģijas zinātnieku asociācijas 

seminārs “Mūsdienu pedagoģija” sadarbībā ar LR IZM Augstākās izglītības un zinātnes departamenta Augstākās 

izglītības nodaļu, Rīga LU PPF 

4. 2002.g. 27.-28.septembris, “Ievads Marijas Montesori izglītībā” (vieslektori Filips Snovs Gengs un Mārša Snova 

Morgana no Austrālijas), DU PPI PSMK un ASV Montesori asociācija 

5. 2002.g. 8.maijs, “Teorija un prakse pirmsskolas skolotāju sagatavošanā”, Rīga, RPIVA PPF Ģimenes un 

pirmsskolas pedagoģijas katedra 

6. 2002.g. 25.-28.aprīlis, “Spēļu tehnoloģijas pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma bērnu intelektuālo un radošo 

spēju attīstībā” (vieslektors Vjačeslavs Voskobovičs), Daugavpils pilsētas izglītības pārvalde, DU 

7. 2002.g. 15.februāris, “Pirmsskolas skolotāju izglītība: aktualitātes un risinājumi”, Rīga LU PPI 

Lekciju lasīšana, semināru vadīšana ārvalstu augstskolās: 

1. 2006.g. 18.-30.jūnijs, starptautiskais seminārs “Educational contributions to social (re)generation: creating and 

sustaining opportunities for inclusion” programmas ERASMUS Intensive Program ietvaros, Békéscsaba (Ungārija), 

Tessedik Sámuel Főiskola 

2. 2002. g. 18.-19. aprīlis, starptautiskais pirmsskolas izglītības kongress “Childhood, child good!” programmas 

ERASMUS ietvaros, Tīltā (Beļģija), KATHO universitātē, seminārs “Environment Education in Pre-school” 

3. 2000. g. 18. - 19. septembris, lekcijas Murcijas universitātes (Spānija) maģistrantiem par konfliktoloģiju Latvijā 

SOCRATES projekta ietvaros (sadarbība starp DPU un Murcijas Universitāti projektā “International Master in 

Family and Social Mediation”) 

Zinātnisko projektu vadība 

1. 2006. g. IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā skolotāju izglītībā 

(Pilotprojekts)”, reģistrācijas Nr.2.18. 

2. 2006.g. DU iekšējais grants “Daugavpils Universitātes 48. Jauno Zinātnieku konferences organizēšana”, reģistrācijas 

Nr. 05–23/2006-4 

3. 2004. g. DU iekšējais grants “Doktora disertācijas aizstāvēšana Fordham universitātē un turpmāka sadarbība starp 

Daugavpils Universitāti un Fordham Universitāti”, reģistrācijas Nr. 04.12. 

Dalība starptautiskos zinātniskos projektos 

1. 2006.-2009.g., SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts “ICTime - ICT as a Tool of Intercultural and Media 

Education”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS-C21 (EUR 211.405,90) 

2. 2005.-2006.g., ERASMUS IP projekts “Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining 

opportunities for inclusion”, reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3 

3. 2005.-2006.g., Nordic – Baltic – Russian network cooperation within education and research “Com Learn 21” 

4. Kopš 2000.g., UNESCO/UNITWIN projekts pie Jorkas universitātes “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz 

ilgtspējīgu attīstību” 

5. 1995-1996, Tempus Mobility programma University of the West of England, Bristolē, Anglijā 

Dalība citos zinātniskajos projektos 

1. 2005.-2008.g. Eiropas Sociālā fonda projekts “Doktorantūra un maģistratūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši 

Lisabonas mērķiem RTU, DU, LPA”, projekta identifikācijas Nr. VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007 

2. 2005.-2008.g., LZP pētījums “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” Nr.05.1915 

3. 2004.-2007.g., Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana”, līguma 

Nr.NS-EQUAL-2005-1 

4. 2002.g., Latvijas ZA pētījumu projekts “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 

Latvijā”, reģistrācijas Nr. 347 

5. 2000.g. februāris – jūnijs, Sorosa Fonda- Latvija projekta “Atvērtā skola” izvērtēšana ASV Kolumbijas universitātes 

Skolotāju koledžas Starptautiskās izglītības programmas tālmācības kursa “Kvalitatīvās pētniecības metodes: 

Starptautisko un starpkultūru izglītības programmas” ietvaros 

6. 1998. g. augusts – 1999. g. decembris, Sorosa Fonda- Latvija, programmas “Pārmaiņas izglītībā, projekta 

“Sadarbība un pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā” turpinājums, darbs pie skolu un augstskolu sadarbības 

modeļu izveides 

7. 1997.g. oktobris - 1998.g. jūlijs, Sorosa Fonda- Latvija, programmas “Pārmaiņas izglītībā” projekts “Sadarbība un 

pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā” 

8. 1996 –1997, Tempus-2 skolotāju izglītotāju programma, angļu valodas priekšmeta grupa 

504

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

Vadītie maģistra darbi: ~ 30 

Vadītie bakalaura darbi: ~ 70 

Docētie studiju kursi: 10 

Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs”/ “Pamatskolas skolotājs” 

Audzināšanas teorija un metodika 2 KP 

Mācību metodes un mācīšanās stili 1 KP 

Integrēto mācību metodika 2 KP 

Starpkultūru izglītība 1 KP 

Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 2 KP 

Maģistra akadēmisko studiju programma “Pedagoģija” 

Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā: Zinātniskā darba izstrāde 2 KP 

Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā: Kvalitatīvās pētniecības pamati 1 KP 

Holistiskā pedagoģija: Garīguma pedagoģija 2 KP 

Doktora studiju programma “Pedagoģija” 

Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes 4 KP 

Tālākizglītības studiju programma “Sociālo zinību skolotājs” 

Mācību metodes un mācīšanās stili 2 KP 

Izstrādātās studiju programmas 

2006, Maģistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoģija” reakreditācija 

Kvalifikācijas celšana 

16/05-27/05/2006, ASV, Ņujorka, Fordham universitāte 

2004 – 2005, Doktora studijas, ASV, Ņujorka, Fordham universitāte 

19/01– 01/02/2004, ASV, Ņujorka, Fordham universitāte 

13/01 – 06/03/2003, ASV, Ņujorka, Fordham universitāte 

21-27/07/2001, ASV, Ņujorka, St. John’s universitāte, 24. ikgadējais vadīšanas sertifikācijas institūts “Mācīšana 

izmantojot skolēnu individuālos mācīšanas stilus” (The 24th Annual Leadership Certification Institute: Teaching 

Students Through Their Individual Learning Styles) 

01/09 – 28/12/1999, ASV, Ņujorka, Kolumbijas universitāte Skolotāju koledža, studijas starptautiskās un starpkultūru 

izglītības jomā 

1996-1997, Maģistra studijas, ASV, Ņujorka, Fordham universitāte 

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Zinātnisko struktūrvienību vadība 

Kopš 2005, Maģistra akadēmiskās studiju programmas “Pedagoģija” direktore 

Kopš 2001, Daugavpils Universitātes IVF Mācību metodiku katedras vadītāja 

Zinātniskās sadarbības tīkli 

Kopš 2006, Starptautiskās Bērnu garīguma asociācijas (Association for Children’s Spirituality) dalībniece 

Kopš 2005, asociācijas International Seminar on Religious Education and Values (ISREV) dalībniece 

Kopš 2005, Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India Association for Educational Research) 

viceprezidente 

Kopš 2003, Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas (DUJZA) dalībniece 

Kopš 1998, Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības asociācijas (LAPSA) dalībniece 

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komitejas 

Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku konferences organizācijas programmas komitejas vadītāja, rīcības komitejas 

dalībniece, DU, 27-28/04/2006 

Daugavpils universitātes 47. Jauno zinātnieku konferences organizācijas programmas komitejas, rīcības komitejas 


Daugavpils universitātes 46. Jauno zinātnieku konferences organizācijas programmas komitejas, rīcības komitejas 


1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” organizācijas rīcības komitejas 


Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas 

Kopš 2004, Daugavpils universitātes ikgadējās Jauno zinātnieku konferences rakstu redakcijas kolēģijas dalībniece 


Kopš 2005, Pedagoģijas Promocijas padomes zinātniskā sekretāre 

Kopš 2005, Maģistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoģija” direktore 

Kopš 2001, IVF domes locekle 

2006. gada 20.oktobrī Inga Belousa 

505

Dr. paed., profesores JEļENAS DAVIDOVAS 



Darba vieta DU, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoģijas un pedagoģiskās 

psiholoģijas 

katedra 

Dzimšanas gads, vieta 1959. gada 28. decembris, Daugavpils 

Izglītība un kvalifikācija: 

1997. gadā ieguvusi Pedagoģijas doktora zinātnisko grādu. 

1994. gadā ieguvusi Pedagoģijas maģistra grādu pedagoģijas teorijas un vēstures apakšnozarē. 

1982. gadā beigusi Daugavpils Pedagoģisko institūtu (DPI), Mūzikas pedagoģijas nodaļu un ieguvusi 

vidusskolas mūzikas un dziedāšanas skolotāja kvalifikāciju. 

1978. gadā beigusi Daugavpils Mūzikas vidusskolu un ieguvusi klavierspēles pasniedzēja un koncertmeistara 

kvalifikāciju. 

DARBA PIEREDZE: 

Kopš 2006. gada - Daugavpils Universitātes Pedagoģijas katedras profesore; 

2003. – 2006. g. - Daugavpils Universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras profesore; 

1999. – 2003. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras 

asociētā profesore; 

1998. – 1999. g . - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras 

docente; 

1992. – 1998. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras 

lektore; 

1991. – 1992. g. - Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru katedras vecākā 

pasniedzēja; 

1982. – 1991. g. - Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru katedras pasniedzēja; 

1979. – 1982. g. - Daugavpils Mūzikas skolas pedagoģe. 

Zinātniska un zinātniski organizatoriska darbība: 

Zinātniskā darba virzieni: 

mūzikas pedagoģijas attīstība; 

mūzikas skolotāja pedagoģiskā darbība; 

klavierspēles mācību teorija un metodika; 

apdāvināto un talantīgo bērnu attīstība; 

inovatīvā darbība mūsdienu valsts demokrātijas apstākļos; 

mūsdienu muzikālās attīstības teorijas. 

Promocijas darba tēma - J. S. Baha pedagoģiskās idejas. 

Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs: 

2007. gads – Honolulu (ASV). 

2006. gads - Bali (Indonēzija), Kuala Lampurā (Malaizija); Lodzā (Polija). 

2005. gads - Klaipēdā (Lietuva), Daugavpilī, Nju Orleānā (ASV), Amsterdamā (Nīderlandes), Daugavpilī. 

2004. gads - Tallinā, Tenerifē (Spānija), Londonā, Agridžento (Itālija). 

2003. gads - Ekseterā (Lielbritānija), Aveiro (Portugāle), Rīgā, Klaipēdā (Lietuva), Daugavpilī, Viļņā, 

Kauņā. 

2002. gads - Rīgā, Daugavpilī, Rotterdamā (Nīderlandi), Bergenā (Norvēģija), Rodosā (Grieķija), Viļņā, 

Šauļā (Lietuva). 

2001. gads - Barselonā (Spānija), Ekseterā (Lielbritānija), Rīgā, Klaipēdā (Lietuva). . 

2000. gads - Klaipēdā (Lietuva), Debrecenā (Ungārija), Helsinkos (Somija), Daugavpilī, Zalcburgā 

(Austrija). 

1999. gads - Rīgā, Stokholmā (Zviedrija), Stambulā (Turcija). 

1998. gads - Rēzeknē, Rīgā, Daugavpilī un Oksfordā (Lielbritānija). 

1997. gads - Minskā un Sankt-Pēterburgā. 

1996. gads - Jelgavā, Rīgā, Minskā. 

1996. gads - Sofijā (Bulgārija), Daugavpilī. 

1995. gads - Daugavpilī, Rēzeknē. 

Piedalīšanās zinātniskajos projektos: 

Kopš 2006. gada - Piedalīšanās LZP finansēta zinātniskajā projektā Nr 06.2010 „Apdāvinātības attīstība 

Latvijā: realitāte un perspektīvas”; 

Kopš 2005. gada - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 05. 1427 vadīšana “Skolēnu mūzikas uztveres 

līmeņu noteikšana kā mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents”. 

2004. gads - DU finansēta zinātniskajā projekta Nr 04. 22 vadīšana „ Apdāvinātības attīstības problēma 

mūsdienu zinātnē un praksē“. 

506

2003. – 2004. gads - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 03. 1019 vadīšana “Individuālās muzikālās 

uzstāšanās vērtēšana audzēkņa personības attīstības kontekstā”. 

Kopš 2001. gada - Piedalīšanās LZP finansēta zinātniskajā projektā Nr 0347 “Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstības stratēģiju Latvijā”. 

1998.-2000. gads - Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā projektā Nr. 118/23 

“Apdāvināto bērnu mūzikas mācīšanas fenomenoloģiskais modelis“ (Zviedrija, Somija, Latvija). 

Zinātnisko konferenču organizēšana un vadīš ana: 

28. – 29. 10. 2005. - 4. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music Pedagogy”. 

26. – 29.11.2003. - Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzikas skolotāja izglītība 21. gadsimtā: 

Sasniegumi un problēmas“. 

27. 04. 2002. - DU MMF maģistrantu lasījumi. 

10.11.2000. - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā” 

(konferences zinātniskās komitejas priekšsēdētāja). 

2. 11. 2000. - Profesoru lasījumi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā Mūzikas fakultātē. 

20 - 21.11.1998. - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un 

metodes skolā un augstskolā” (konferences komitejas priekšsēdētāja). 

5-6.03.1998. - DPU 6. ikgadējās zinātniskās konferences mūzikas pedagoģijas sekcija. 

23.05.1998. - DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas maģistrantu lasījumi. 

6-7.03.1997. - Zinātniskās konferences “Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē” mūzikas 

pedagoģijas sekcija. 

25-26.10.1996. - Starptautiskās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, 

nākotne” sekcija “Mūzikas mācību metodes skolā un augstskolā (jaunas tendences, izglītības kvalitāte)”. 

24.04.1996. - Zinātniski metodiskā konference “Dažas aktuālas problēmas augstskolas un vispārizglītojošās 

skolas sadarbība, sagatavojot mūzikas skolotājus”. 

10.04.1995. - Zinātniski metodiskais seminārs “Vispārējās klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas 

skolotāju sagatavošanā”. 

1.04.1989. - DPI neklātienes nodaļas studentu 1. Zinātniskās konferences Mūzikas mācīšanas metodikas 

sekcija. 

Zinātnisko darbu recenzēšana: 

2006. gads - R. Grabovskas promocijas darbs „Ilgspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā”. 

2005. gads - E. Oļehnovičas promocijas darbs, S. Jareckaites monogrāfija “ Music Education in Western 

Europe and Lithuania”. 

2004. gads - L. Stramkales promocijas darbs. 

2004. gads - A. Kovierienes doktora disertācija. 

2004. gads - S. Jareckaites monogrāfija “Musical Education in Western Europe and Lithuania”. 

2004. gads - N. Bražienes doktora disertācija. 

2004. gads - G. Zavadskas mācību līdzeklis “Klaviermākslas vēsture”. 

2004. gads - ISME Starptautiskās zinātniskās konferences zinātniskās komitejas locekle. 

2001.gads - Starptautiskās konferences rakstu krājums “Klavierspēles mācīšanas problemātika un aktuālijas” 

Klaipēdā. 

2001. gads - R.Girdzijauskienes doktora disertācija. 

2001. gads - B.Simonaitienes doktora disertācija. 

2001. gads - DPU 9. ikgadējās zinātniskās konferences kopsavilkumu krājums. 

2000. gads - DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums. 

2000. gads - M. Marnauzas doktora disertācija. 

2000. gads - V. Žalisa doktora disertācija. 

Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos: 

Latvijas Universitāte; 

Jonkopinas Universitātes Psiholoģijas Institūts, Zviedrija; 

Malmo Universitāte, Zviedrija; 

Klaipēdas Universitāte, Lietuva; 

Sankt-Pēterburgas konservatorija, Krievija; 

Sankt-Pēterburgas pedagoģiskā universitāte, Krievija; 

Minskas Pedagoģiskā universitāte, Baltkrievija; 

Ekseteras Universitāte, Lielbritānija; 

Rietumaustrālijas Universitāte, Austrālija; 

Tallinas Universitāte, Igaunija; 

Helsinku Universitāte, Somija; 

Oulu Universitāte, Somija; 

RPIVA; 

Lietuvas Mūzikas akadēmija. 

Citas aktivitātes: 

Kopš 2005. gada - DU Pedagoģijas Profesoru Padomes eksperte; 

2004. – 2005. gads - DU MMF Domes priekšsēdētāja; 

2003. -2006. gads - DU Doktorantūras centra vadītāja; 

507

2003.-2006. gads - DU Zinātņu daļas vadītāja; 

2003.-2006. gads - DU Doktorantūras padomes locekle; 

2001. – 2004. gads - DU senatore; 

Kopš 2000. gada - DU Pedagoģijas Promocijas Padomes eksperte; 

Kopš 1998. gada - DU Zinātnes Padomes locekle. 

Starptautisko un valsts zinātnisko institūciju locekle: 

Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītības asociācijas locekle (Association of Teacher Education in 

Europe). 

Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle. 

Kopš 2001. gada - ISME locekle (International Society of Music Education). 

Kopš 2000. gada - EATAW locekle (The European Association for the Teaching of Academic Writing). 

Kopš 1999. gada - Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes locekle un koordinatore (World 

Council for Gifted and Talanted Children). 

Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council for High Ability). 

Zinātnisko un metodisko izdevumu zinātniskā redaktore: 

Kopš 2006. gada Starptautiskā zinātniskā žurnāla „Problems in Music Pedagogy” galvenā redaktore; 

2005. gads Zinātnisko rakstu krājums “Problems in Music pedagogy”; 

2005. gads Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 4. laidiens; 

2002. gads A. Sivakovas grāmatas „6-7-gadīgo bērnu akordeona spēles mācībumetodikas daži aspekti“; 

2002. gads Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 3.laidiens; 

2002. gads Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un aizstāvēšana 

(metodiskie norādījumi); 

2000. gads Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 2. laidiens; 

1998. gads Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 1. laidiens. 

Publikācijas: 

1. Davidova J. J.S.Baha pedagoģiskie principi // Nākamā dziedāšanas skolotāja pedagoģiskā un 

izpildītājmākslinieciskā sagatavošana. – Daugavpils: DPI, 1991., 36. – 47. lpp. (krievu valodā). 

2. Davidova J. J.S.Baha pedagoģiskie principi, to savstarpēja saistība ar J.A.Komenska pedagoģiskajiem 

uzskatiem // Aktuālas mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātniski metodiskā konference. – Daugavpils: DPI, 

1994., 15. – 16. lpp. 

3. Davidova J. J.S.Baha mūzikas satura pasaules atklāsmes problēma ar mūzikas simbolikas starpniecību // 

Jaunas tendences augstskolu mācībspēku pedagoģiskajā darbībā: Starptautiskā zinātniski praktiskā 

konference Rēzeknē 1995. gada 21., 22. februārī. – Rēzekne, 1995., 128. – 132. lpp. (krievu valodā). 

4. Davidova J. Pedagoģisko augstskolu pasniedzēju darba organizācijas problēmas // Vispārējo klavieru 

apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: Zinātniski metodiskā semināra darba materiāli 

1995. gada 10. aprīlī. – Daugavpils: Saule, 1995., 3. lpp. 

5. Davidova J. Studenta personība kā mākslinieciski pedagoģiskā procesa objekts un subjekts // Vispārējo 

klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: Zinātniski metodiskā semināra darba 

materiāli 1995. gada 10. aprīlī. – Daugavpils: Saule, 1995., 5. – 6. lpp. 

6. Davidova J. Dažas J. A. Komenska idejas par saikni "Daba – cilvēks" // Kultūra – Ekoloģija – 

Pedagoģiskais process: Starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī. – Daugavpils: Saule, 1995., 41. – 42. 

lpp. 

7. Davidova J. J. A. Komenskis par izglītību // Cilvēks un izglītība: Starptautiskā konference Jelgavā. – LLU, 

Jelgava, 1996., 33. – 35. lpp. 

8. Davidova J. Mūzikas skolotāju nepārtrauktās izglītības problēma // Dažas aktuālas problēmas augstskolas 

un vispārizglītojošās skolas sadarbībā, sagatavojot mūzikas skolotājus: Zinātniski metodiskā konference 

1996.gada 24. aprīlī. Referātu tēzes. - Daugavpils: Saule, 1996., 5. – 7.lpp. 

9. Davidova J. J. A. Komenskis par personības attīstību // Personības integrēšanās ģimenē, skolā un 

sabiedrībā: skolotāja loma: Starptautiskās konferences materiāli. – Rīga: RPIVA, 1996., 89. – 90. lpp. 

10. Davidova J. J. A. Komenskis par dabas dotību attīstību // Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process: 

Konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē 1996. gada 3.–5. oktobrī.– Daugavpils: DPU, 1996., 18. – 

20. lpp. 

11. Davidova J. Pedagoģiskā jauninājuma problēma izglītības sistēmas reformas apstākļos // Izglītības 

attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne: Starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī 1996. gada 25.– 

26. oktobrī. Sekcijas "Mūzikas mācību metodes skolā un augstskolā (jaunas tendences, izglītības kvalitāte)" 

materiāli.– Daugavpils: Saule, 1996., 9. – 13.lpp. 

12. Davidova J. J. A. Komenska ideju aktualitāte mācības sistēmas reformu laikā // Izglītības sistēmu 

transformācija: vērtējums, problēmas, perspektīvas: Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes.– 

Minska, 1996., 11. – 13. lpp. (krievu valodā). 

13. Davidova J. Topoša skolotāja radošās individualitātes attīstības dažas problēmas // Profesionāla pedagoga 

sagatavošanas problēmas: Konference Rēzeknes augstskolā 1997. gada 28.02.–1.03.– Rēzekne, 1997., II. 

daļa, 4. – 6. lpp. 

14. Davidova J. Dažas pedagoģisko pētījumu metodikas problēmas // Akadēmiskās izglītības problēmas 

universitātē: Zinātniski metodiskā konference Daugavpilī 1997.gada 6. -7.martā. Mūzikas pedagoģijas 

sekcijas materiāli.– Daugavpils, 1997., 25. – 27. lpp. 

508

15. Davidova J. J. S. Baha pedagoģiskās idejas: Promocijas darba kopsavilkums. – Daugavpils, 1997. - 46 

lpp. 

16. Davidova J. J. A. Komenska ideja par izglītību mūsdienās // Vispārizglītojošās skolas attīstības ceļi: 

Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes. – Minska, 1997., 207. – 209. lpp., (krievu valodā). 

17. Davidova J. Daži aspekti XXI gadsimta skolotāju sagatavošanai // Profesionāla pedagoga sagatavošanas 

problēmas: Raksti. III daļa.– Rēzekne, 1998., 26. – 30. lpp. 

18. Davidova J. Mūsdienu izglītības galvenās attīstības problēmas // Skolotājs Latvijas skolā: RPIVA 

konferences tēzes. – Rīga: Vārti, 1998., 19. – 20.lpp. 

19. Davidova J. J. S. Baha mūzikas luteriskās saknes // Latvijas Luterānis. 1998., N7, 11.lpp. 

20. Davidova J. Mārtiņa Lutera ideju ietekme uz Johanna Sebastiāna Baha reliģiskajiem uzskatiem // 

Mantojums. – Augsburgas Apliecības Institūts, 1998., N1, 69. – 73.lpp. 

21. Davidova J. The Principal Components of the Teacher`s Proficiency Model. Paper presented at The 

International Conference of the ECHA “Potential into Performance” Oxford, United Kingdom. 21 September 

1998. 

22. Davidova J. Topošo mūzikas skolotāju personības veidošana kā integrētas mācīšanas pamatnosacījums // 

Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 1.laidiens. – Daugavpils: Saule, 1998, 3.- 8.lpp. 

23. Davidova J. Mūzikas skolotāju sagatavošana: reālijas un perspektīvas // Skolotājs. 1999. N1, 64. – 65.lpp. 

24. Davidova J. The Teacher of the XXI Century: Paper presented at The 13 th Bennial World Conference of 

the World Council for Gifted and Talented Children “Challenge for the New Millennium” Istanbul, Turkey. 

August 2 – 6, 1999. 

25. Davidova J. Johana Sebastiāna Baha muzikāli pedagoģiskā darbība. – Rīga: Mācību Apgāds NT, 1999. – 

90 lpp. 

26. Davidova J. Apdāvināto bērnu mācīšanas problēmas // Skolotājs. 1999. N6, 16. – 18.lpp. 

27. Shpona A., Davidova J. Pedagogical Science in Latvia During the Soviet Period. Paper presented at The 

3 rd Conference On Baltic Studies In Europe “The Baltic Countries Under Accupation: Soviet and Nazi Rule 

1939 – 1991” Stockholm, Sweden. June 17 – 20, 1999. 

28. Davidova J. Klavierspēles didaktikas satura attīstības perspektīvas // Mūzikas pedagoģijas problēmas: 

Zinātnisko rakstu krājums. 2.laidiens / J. Davidovas red. – Daugavpils: Saule, 2000, 79. – 85.lpp. 

29. Davidova J. The Development of Future Teacher’s Reflective Activity // Today’s Reforms for 

Tomorrow’s School’s: ATEE Spring University 2000. – Klaipeda: Klaipedas universitetas, 2000, p. 54 – 58. 

30. Davidova J., Znutinsh E. The Transformation and Professional Development of the Music Teacher in 

Different Kinds of Activity. Paper presented Seventh Conference of The European Council for High Ability 

“Talent for the New Millennium” in Debrecen, Hungary. August 19 – 22, 2000. 

31. Davidova J. Reflection in the Structure of Teacher’s Creative Activity. Paper presented at The 

International Conference “Innovations in Higher Education 2000” Finland. August 30 – September 2, 2000. 

32. Davidova J. Refleksija skolotāja radošās darbības struktūrā // Skolotājs 21. gadsimtā: konferences 

materiāli. – Rīga: Vārti, 2001., 55. – 59. lpp. 

33. Davidova J., Znutiņš E. Mūzikas skolotāja profesionālā attīstība dažādos pedagoģiskās darbības veidos // 

Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu 

krājums. – Rīga: Vārti, 2001, 181.- 187.lpp. 

34. Davidova J., Znutinsh E. The Structure of the Music Teacher’s Pedagogical Activity // Realizing 

Educational Problems: ATEE Spring University 2001. – Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2001, p. 102 – 

106. 

35. Davidova J., Znutinsh E. The Music Teacher’s Professional Development in Different Kinds of 

Pedagogical Activity: Paper presented at The Second International Conference in Exeter, United Kingdom, 3 

– 7 April 2001. 

36. Davidova J. Psychological pedagogical analysis of the piano-playing lesson as a means of piano-playing 

teacher’s professional development // Fortepijono destymo problematika ir aktualijos. – Klaipeda: Klaipedos 

Universitetas, 2001., pp. 17 – 22. 

37. Davidova J. Johann Sebastian Bachs Musikpädagogische Tätigkeit. – Vilnius: Lietuvos muziku Sajunga, 

2001. – 92 s. (vācu valodā). 

38. Davidova J. Some aspects of the music teacher’s diagnostic activities // The World of Information: 

Opportunities and Challenges for the Gifted and Talented. The 14 th Biennial Conference of the World 

Council for Gifted and Talented Children. – Barselona, 2001, p. 30. 

39. Davidova J. Dažu mūsdienu muzikālās attīstības teoriju kritiskā analīze // Teorija un prakse skolotāju 

izglītībā. – Rīga: RPIVA, 2002., 123. – 131. lpp. 

40. Davidova J., Kokina I. Daugavpils Universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā // Teorija un 

prakse skolotāju izglītībā. – Rīga: RPIVA, 2002., 432. - 439. lpp. 

41. Davidova J., Kokina I. Research activity in the context of the teacher’s sustainable development // Journal 

of Teacher Education and Training, 2002, Volume 1, pp. 13 – 19. 

42. Davidova J., Augustova Dz. The structure of musical abilities // Muzikos mokytojo rengimas šiuolakinei 

mokyklai. – Vilnius: Vilnius pedagoginis universitetas, 2002, pp. 9 – 16. 

43. Davidova J., Kokina I. Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un praksē // Decade of 

Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga: Izglītības soļi, 2002, 1. daļa, 58. – 67. lpp. 

509

44. Davidova J., Jakubovska M. Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis multikulturālā sabiedrībā // 

Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga: Izglītības soļi, 2002, 4. daļa, 397. - 404. 

lpp. 

45. Davidova J., Kokina I. Latvian teachers’ readiness for work with gifted children // Development of 

Human Potential: Investment into our Future. – Rhodes: ECHA, 2002, p. 18. 

46. Davidova J. The Teacher of the XXI Century // Gifted and Talented: A Challenge for the New 

Millennium. – Nortridge: World Council for Gifted and Talented Children, 2002, pp. 231 - 235. 

47. Davidova J., Kokina I. Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives // Teacher 

Education in XXI Century: Changing and Perspectives. – Šiauliu universitetas, 2002, pp. 45-50. 

48. Davidova J., Skutāns V., Žižina M. Latvian Song Festivals as a Component of National Identity // 

Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. – Šiauliu universitetas, 2002, pp. 235-240. 

49. Davidova J. Mūzikas skolotāja pētnieciskā darbība: reālijas un perspektīvas // Mūzikas pedagoģijas 

problēmas. 3. laidiens. - Daugavpils: Saule, 2003, 54. – 61. lpp. 

50. Davidova J., Goncharova O. Student’s musical development in a multicultural society: Theoretical bases 

// Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - Daugavpils: Saule, 2003, 47. – 53. lpp. 

51. Davidova J., Kokina I. Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem // Izglītība un 

kultūra, 2003., 10. janvārī, 6., 11. lpp. 

52. Davidova J. Diagnostics as an Essential Component in the Structure of Music Teacher’s Pedagogic 

Activity // Person. Color. Nature. Music. Part 2. – Daugavpils, 2003, pp. 159-164. 

53. Davidova J., Marnauza M. Evaluation of a Music Teacher’s as Conductor’s Professional Maturity // The 

Third International Research In Music Education Conference. – Exeter: University of Exeter, 2003, pp. 48- 

55. 

54. Davidova J., Marnauza M. Evaluation of a Music Teacher’s as Conductor’s Professional Maturity: The 

New Approach in Latvian Music Pedagogy // Teaching and Learning in Higher Education: New Trends and 

Innovations. – University of Aveiro, 2003. 

55. Davidova J. Psychological and Pedagogical Analysis of the Music Lesson as a Means of Development of 

Music Teacher’s Reflective Activity // Teaching and Learning in Higher Education: New Trends and 

Innovations. – University of Aveiro, 2003. 

56. Davidova J. Portfolio vērtēšanas formas izmantošana mūzikas mācību procesā sākumskolā // Changing 

Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 2003, 44. – 54. lpp. 

57. Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development // Changing 

Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 2003., 92.-98. lpp. 

58. Davidova J. The Development of Future Teacher’s Reflective Activity: Paper presented at The 

International Conference “Lithuanian Higher Education: Diagnoses and Prognoses” in Kaunas, Lithuania on 

11-12 December 2003. 

59. Davidova J. Zhizhina M. Music Perception Levels of Primary School Pupils //The Changing Face of 

Music Education: Articles. – Tallinn: Tallinn Pedagogical Univesity, 2004, pp. 73 – 83. 

60. Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development // Journal of 

Teacher Education and Training, 2004, Volume 4, pp. 106-114. 

61. Davidova J., Kokina I. Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības apstākļos // Omnia 

mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskie raksti IV. – 

Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 2004, 178. – 188. lpp. 

62. Davidova J. Music Teacher’s Further Education at Daugavpils University // Spring University. Changing 

Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2005, pp. 40 – 44. 

63. Davidova J., Kokina I. Some Aspects of Motivation of Teacher’s Creative Self-development // Spring 

University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, 2005, pp. 45 – 50. 

64. Davidova J., Kokina I. European Teachers’ Conceptual Understanding of the Intellectual Giftedness // 

Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 

2005, pp. 7 – 19. 

65. Davidova J., Skutans V., Zhizhina M. Latvian Song Festivals as a Component of National Identity // 

Davidova J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas problēmas. 4. laidiens. Daugavpils: Saule, 2005, 88. –94. lpp. 

66. Kokina I., Davidova J. Latvian teachers’ Conceptual Understanding on Intellectual Giftedness // Teacher 

Education Between Theory and Practice: The End of Theory… The Future of Practice?. – Milan, 2005, pp. 2- 

14. 

67. Davidova J., Boikova I. Evaluation of student’s individual performance within the context of the 

development of achievements // Davidova J. (Ed.) Problems in Music Pedagogy. – Daugavpils: Daugavpils 

University, 2005, pp. 177-195. 

68. Davidova J. Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives// WCGTC 16 th Biennial 

Conference. – New Orleans: WCGTC, 2005, pp. 34-44. 

69. Davidova J. Evaluation of Student’s Individual Performance within the Context of the Development of 

Achievements. Price H.E. 21 st International Seminar on Research in Music Education: Proceedings. 

Hong Kong Baptist University, 2006, pp. 37-44. 

70. Kokina I., Davidova J. Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’ view// Journal of 

Teacher Education and Training, 2006, Volume 6, pp. 116-133. 

71. Davidova J., Kokina I. Music Perception Levels of Primary School Pupils. Hawaii International 

Conference on Education: Conference Proceedings, 2007, pp. 1214-1223. 

510

72. Davidova J., Minakova T. The Method of Modeling as a Means of Development of Students’ Selfregulation 

in Piano Class: Theoretical Aspect. Hawaii International Conference on Arts and Humanities: 

Conference Proceedings, 2007. 

73. Kokina I., Davidova J. Motivation of Establishment Leaders Creative Self-development in Conditions of 

Innovative Activity. Hawaii International Conference on Education: Conference Proceedings, 2007, pp. 

3154-3168. 

Pedagoģiskā darbība: 

Kopš 2006. gada - Daugavpils Universitātes Pedagoģijas katedras profesore; 

2003. -2006. g. - Daugavpils Universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras profesore; 

Kopš 1999. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras 

asociētā profesore; 

Kopš 1998. g . - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras 

docente; 

1992. – 1998. g. -Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedras 

lektore; 

1991. – 1992. g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru katedras vecākā 

pasniedzēja; 

1982. – 1991. g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru katedras pasniedzēja; 

1979. – 1982. g.– Daugavpils Mūzikas skolas pedagoģe. 

Zinātnisko darbu vadīšana: 

Doktora disertāciju vadīšana – 6; 2004. gadā tiek aizstāvēts E. Znutiņa promocijas darbs. 

Maģistra darbu vadīšana – 23; 

Bakalaura darbu vadīšana – 44; 

Kvalifikācijas darbu vadīšana – 50. 

Studiju programmu izstrāde un vadība: 

Kopš 2006. gada - DU profesionālā maģistra studiju programmas “Profesionālās izglītības mūzikas 

skolotājs” direktore; 

2004. – 2005. gads - DU profesionālo studiju programmas “Profesionālās izglītības mūzikas skolotājs” 

direktore; 

2002. – 2004. gads - DU Tālākizglītības programmas “Mūzikas skolotājs” direktore; 

1999. – 2005. gads - DU maģistrantūras programmas “Pedagoģija (mūzikas pedagoģija) izpilddirektore. 

Lekciju un semināru vadīšana DU no 1982. līdz 2006. gadam: 

DU Pedagoģijas doktorantūrā ( 3 studiju kursi); 

DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās (8 studiju kursi); 

DU pedagoģijas bakalaura programmās ( 3 studiju kursi); 

DU vēstures bakalaura programmā (1 studiju kurss); 

DU mūzikas pedagoģijas maģistrantūras programmā (9 studiju kursi); 

DU pedagoģijas maģistrantūras programmā (1 studiju kurss); 

Skolotāju pārkvalifikācijas programmā “Mūsdienu pedagoģiskā procesa aktuāli jautājumi” (B-1, B-2); 

DU docētāju profesionālās meistarības pilnveides programmā „Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu 

zinātņu attīstības kontekstā“; 

Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmā „Interaktīvo mācību metožu izmantošana, 

īstenojot mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” (9014136152); 

DU Tālākizglītības programmā „Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā“ mūzikas skolotājiem; 

DU Tālākizglītības programmas “Bilingvālā apmācība mūzikā vispārizglītojošajā skolā“ mūzikas 

skolotājiem; 

DU programmā “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstskolu docētājiem; 

DU pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmā “Mūzikas mācību saturs un metodes 

pamatskolā un vidusskolā” mūzikas skolotājiem (4 studiju kursi); 

Lekciju lasīšana Latvijā un ārvalstīs: 

2006. gads - Starptautiskā semināra „Pedagoģijas metodoloģijas attīstība” vadīšana Klaipēdas Universitātē 

ES 

Starptautiskā projekta ietvaros; 

2005. gads - lekciju cikla lasīšana “Mūzikas skolotāja darbība” Tallinas Universitātē Erasmus programmas 

ietvaros; 

2001. – 2004. gads - lekciju cikla lasīšana “Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences” Rīgas 

Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā; 

2004.gads - lekciju cikla lasīšana “Mūzikas pedagoģija” Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā; 

2000. gads - lekciju kursa lasīšana “Mūzikas pedagoģijas attīstība” Klaipēdas Universitātē. 

511


2006. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programma „Pianistiskās un psiholoģiskās pieejas Fr. Šopēna 

skaņdarbu iestudēšanā” (Apliecība Nr. 2549). 

2004. gads - Lielbritānijas Nacionālās Asociācijas par Apdāvinātiem bērniem un Nacionālās Akadēmijas par 

Apdāvināto un Talantīgo Jaunatni Rudens Institūts: Simpozija “Apdāvinātības attīstība Latvijā: Reālijas un 

perspektīvas” organizēšana un vadīšana. 

2004. gads - Angļu valodas pilveides kursi Lielbritānijā “Active Learning” skolā (akreditēta Britānijas 

Padomē). 

2004. gads - Kvalifikācijas pilnveides kursi “ES strukturālo fondu projektu vadīšana”. 

2002. gads - Viļņas Mūzikas Akadēmijas docētāja S. Giedraitisa seminārs. 

2002. gads - Maskavas Valsts Pedagoģiskās Universitātes prof. G.Cipina seminārs “Mūzikas pedagoģija un 

atskaņotājmākslas attīstības tendences”. 

2001. gads - A.I.Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskās Universitātes prof. N.Terentjevas Meistarklase 

“Mūzikas pedagoģija un klavierspēle”. 

2000. gads - DPU profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi “Mūzikas pedagoģijas pētniecības 

mūsdienu aktualitātes”. 

1999. gads - LU PPI Seminārs “Skolotāju izglītības kvalitātes pilnveidošana”. 

1999. gads - LU PPI Seminārs “Par vienotām prasībām kursa, kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbiem 

pedagoģijā un psiholoģijā”. 

1995. - 1997. gads - LU PPI neklātienes doktorantūra . 

1987. gads - kvalifikācijas celšanas kursi Ļeņingradas Valsts Konservatorijā. 

1984. gads - kvalifikācijas celšanas kursi Pasniedzēju kvalifikācijas celšanas institūtā Maskavā. 

Kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana un vadīšana: 

2006. gads - Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas „Interaktīvo mācību metožu 

izmantošana, īstenojot mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” direktore; 

2005. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Mūzikas mācību satura attīstība pamatskolā un 

vidusskolā“ direktore; 

2004. gads - DU Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas „Pedagoģiskā pētījuma 

metodoloģija mūsdienu zinātņu attīstības kontekstā“ vadītāja; 

2003. gads - DU Tālākizglītības programmas „Mūzikas skolotājs 21.gadsimtā“ direktore; 

2003. gads - DU Tālākizglītības programmas “Bilingvālā apmācība mūzikā vispārizglītojošajā skolā“ 

direktore; 

2002. gads - DU Tālākizglītības programmas “Mūzikas skolotājs” direktore; 

2001. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu mūzikas skolotājiem “Mūzikas mācību priekšmeta 

satura veidošanas aktuālākās problēmas skolā” vadītāja; 

2000. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu instrumentu spēles skolotājiem vadītāja; 

2000. gads - DPU Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursu “Mūzikas pedagoģijas pētniecības 

mūsdienu aktualitātes” vadītāja. 

01.03.2007. /Jeļena Davidova/ 

512


Dr. psych., docenta VALĒRIJA DOMBROVSKA 




1996 Latvijas Universitātē iegūts Latvijas Valsts doktora grāds psiholoģijas zinātnes nozarē 

1994 Daugavpils Pedagoģiskā universitātē iegūts Psiholoģijas maģistra grāds ar psihologa 

praktiķa kvalifikāciju 

1993 - 1995 Latvijas Universitātes doktorants 

1991 - 1993 Maskavas Jaunatnes institūtā aspirants 

1982 - 1989 Daugavpils Pedagoģiskā institūta students 

1981 Daugavpils 14.vidusskolas absolvents 


No 2006 DU Pedagoģijas un Pedagoģiskās psiholoģijas katedras docētājs 

2003 - 2006 DU Pedagoģiskās psiholoģijas katedras docētājs 

1996 - 2003 DU psiholoģijas katedras docētājs 

1991 - 1996 DU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docētājs 

2005.g.jūnijs- valsts aģentūras „Profesionālās izglītības attīstības aģentūra” ESF projekta “Karjeras 

2007.g.decembris izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” eksperts 

2003.g. septembris 

- 2006.g. jūnijs 

Daugavpils Universitātes Pedagoģiskās psiholoģijas katedras vadītājs 

1997.g. aprīlis - 

2003.augusts 

Daugavpils Universitātes Psiholoģijas katedras vadītājs 

1996.gada marts - Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes prodekāns 

oktobris 

1989 - 1991 Daugavpils Pedagoģiskā institūta Latvijas Jaunatnes Progresa Savienības organizācijas 

vadītājs 

1988 Daugavpils 4.vidusskolas skolotājs 

1988 Olaines 35. PTV pasniedzējs 

1981 - 1982 Daugavpils apavu kombināta “Daugava” strādnieks 

Zinātniskā darba tēma Profesionālās identifikācijas process. LZP granta Nr. 04.1249 “Latgales reģiona 

jauniešu profesionālā identifikācija pašnoteikšanās periodā” pētnieks kopš 2004. 

gada. 

Zinātniskās publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem): 

1. V.Dombrovskis, S.Guseva, Dz.Iliško. Professional Identification of Adolescents of Latvia in 

Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada 

(Spain). 

2. Dz.Iliško, V.Dombrovskis, S.Guseva. Education for Adults in Latvia – Possibilities and Limitations. 

Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty, Fraternity, Equality?” 2005, 13- 

14 May, Turku (Finland). 

3. V.Dombrovskis , S.Guseva, A.Pipere. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās 

identitātes veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima) Konference: ” Migrācija 

Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti”. 

4. V.Dombrovskis, S.Guseva The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant 

Behaviour. 25-26.11.2004.g. . Viļņa (Lietuva) Konference: “Personības psiholoģiskā attīstība”. 

5. V.Makarevičs, V.Dombrovskis. Interrelation of tolerance and life’s values of a personality. 12 Th 

European Conference on Personality, Groningen, The Netherlands, July 18- 22, 2004. 

6. V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. Dynamics of professional identification during the 

univresity studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference, Tallinn 

(Estonia),April 14-16,2004. 

7. I.Civako, S. Guseva, V. Dombrovskis. The Influence of Somatic Illness upon Formation of Teenager’s 

Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color. Nature. Music.” May 15-18, 

2002, Daugavpils. 

8. V.Dombrovskis, S.Guseva. The psychological conditions of the formation of teenagers' positive 

learning motivation // VII th European Congress on Psychology, 1-6 July 2001, London. 

9. V. Dombrovskis. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking process 

of younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID International scientific 

conference “Global and Indigenous Knowledge for a Learning Society: Innovative Approaches 

Including New Technologies and Concepts of Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā 

(Taizeme) 

513

10. V.Dombrovskis, V.Makarevičs, M.Maslova. Tolerance and its manifestations with the secondary 

school pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the Association for Teacher 

Education in Europe Spring University: Today’s reforms for tomorrows school’s, Klaipeda 

(Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 70-75. 

Vadītie maģistra darbi: 42 

Studiju programmu izstrāde, lekciju un semināru vadīšana: 

Vispārīgā psiholoģija 

Sociālā psiholoģija 

Sociālā un personības psiholoģija 

Sporta psiholoģija 


Profesionālās orientācijas psiholoģiskie pamati 

Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniski pētnieciskās iestādēs: 

2000 - 2003 Rīga, SFL programmas “Pārmaiņas izglītībā” un IZM sadarbības projekta “Atvērtā skola” 

tālākizglītības programmas “Starpkultūru un bilingvālā izglītība” (292 stundas) apliecība. 

1997 Saskarsmes psiholoģijas un ētikas kurss Valsts Administrācijas skolā 

1995 Rīgā ASV Virdžīnijas štata Aleksandrijas Dž.Meisona Universitātes konsultatīvās 

klausīšanās seminārs. 

1995 Rīga, EU-PHARE un Latvijas Valsts Administrācijas skolas Mācīšanas metodoloģijas 

kursu sertifikāts. 

1994 Ronne, Dānija. EU-PHARE un Latvijas Valsts Administrācijas skolas organizētajos 

komunikācijas un psiholoģijas kursu sertifikāts. 

Citas aktivitātes 

Latvijas Sporta Psiholoģijas asociācijas biedrs 

Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedrs (The Association for The Advancement of Baltic Studies) 

2006. gada 31. augustā /Valērijs Dombrovskis/ 

514


Valodas prasmes: 

latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā 

vācu valoda – pamatlīmenī 

Mg. paed., lektores BAIBAS FELCES 




Mg.paed. 2004 “Sarunu fenomenoloģija antropogēnā vidē” 

doktorantūra 1995- 2000 DPU 

augstākā 1980-1985 LVU Vēstures un filozofijas fakultāte, filozofe, pasniedzēja 

vidējā 1980 Cēsis, Cēsu 1.vidusskola 


2001 - lektore Daugavpils Universitāte, Sociālo zinātņu fakultāte, Socioloģijas katedra 

1998 - 2001 asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Ekonomikas nodaļa, Socioloģijas, 

filozofijas un ekonomikas katedra 

1991- 1998 asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Ekonomikas nodaļa, Socioloģijas, 

filozofijas un ekonomikas katedra 

1988 - 1991 asistente Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filozofijas un politekonomikas katedra 

1985 - 1988 laborante Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad universitāte), Filozofijas un 

politekonomikas katedra 

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē 

Raksti recenzētos izdevumos 1 






Bakalaura akadēmisko studiju programma „Socioloģija” 

Sociologa ētika 1 

Bakalaura akadēmisko studiju programma „Māksla” 

Mākslas fenomenoloģija 2 

Maģistra akadēmisko studiju programma „Māksla” 

Mākslas filosofija 2 

2.līmeņa profesionālo studiju programma „Sociālo zinību skolotājs” 

Ētika 3 

Profesionālo studiju programma „ Vēstures un sociālo zinību skolotājs” 

Ētika 2 

Bakalaura akadēmisko studiju programma „Sociālā psiholoģija” 

Filozofija 2 

Bakalaura akadēmisko studiju programma „Ekonomika” 

Estētika 2 

2006. gada 20. decembrī /Baiba Felce/ 

515


E-pasts: klkk@du.lv 


Valodu prasmes: krievu, latviešu, franču valoda 

Mg. philol., lektores NADEŽDAS FJODOROVAS 




Mg. philol 1992 Daugavpils Pedagoģiskas universitātes Humanitārā fakultāte 

Augstākā 1978 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte, krievu valodas un 

literatūras skolotājs un vēstures skolotājs 

Vidējā 1972 Daugavpils 4. vidusskola 


Kopš 1994 Lektore Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras 

katedra 

1985 –1994 Asistente Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Humanitārā fakultāte, Krievu valodas katedra 



IZM projekta DU/U15/2006. „Baltu un slāvu kultūras sakari” dalībniece 

Zinātniskās publikācijas (skaits) 

Monogrāfijas 1 


Citas publikācijas 3 


1. Речевая функция в романе Ф.Сологуба «Творимая легенда». // Meninis tekstas. Suvokimas. 

Analize. Interpretacija. Vilnius, 2000. 81.-88. lpp. 

2. Текстопорождающая лексическая функция в романе Ф.Сологуба „Мелкий бес»// 

Взаимодействие литератур в мировом литературном процессе. Проблемы теоретической и 

исторической поэтики. Материалы Х международной научной конференции. Гродно, 2005. 

Часть 1, с. 318-324. 

3. Городская усадьба в «семейной хронике» Н.Гарина-Михайловского («Детство Темы») // 

“Славянские чтения IV”. Daugavpils-Rēzekne, 2005. 169.-181.lpp. 

4. Петербург в романе Н.Гарина-Михайловского «Студенты» // Telpiskie modeļi baltu un slāvu 

kultūrā. Komparatīvistikas institūta almanahs. 3. sējums. Daugavpils, 2006. – 84.-107. lpp. 

Piedalīšanās ar referātiem zinātniskās konferencēs (skaits) 20 


Vadītie maģistra darbi 2 



Kursa nosaukums Kredītpunkti 

Literārā teksta interpretācija skolā 2 

Literatūras mācību metodika (lirikas teksta analīze) 2 

Literatūrzinātnes pamati 4 

Teksta teorija 2 

19. gs. 1. puses krievu literatūras vēsture 2 

“Sudraba laikmeta” krievu dzeja 2 

Teksta filoloģiskā analīze 2 

Bērnu literatūra 2 

Kvalifikācijas celšana : 2005. - 2007. – studijas DU doktorantūrā 

2007. gada 10. janvārī /Nadežda Fjodorova/ 

516


Dr. paed., docenta MIHAILA GORSKA 




Pedagoģijas doktors (Dr. paed.). Dipl. G-D Nr. 000028 no 28.09.1993. 

augstākā Daugavpils Pedagoģiskais institūts, vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotājs. Dipl. Nr. 4818 no 

14.06.1973. 


No 2006 LU promocijas padomes loceklis ķīmijas nozarē ķīmijas didaktikas apakš-nozarē. 

No 2006 Daugavpils Universitātes docents. 

No 2005 Nacionālās programmas «Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, 

matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos» eksperts. 

2004-2005 Latvijas Zinātnes padomes eksperts ķīmijas nozares ķīmijas didaktikas apakšnozarē. 

No 2002 IZM ISEC ārštata metodiķis. 

No 2001 ķīmijas centralizētā eksāmena vērtētājs. 

No 2001 Baltijas valstu Ķīmijas skolotāju asociāciju Konsultatīvās padomes loceklis, Konsultatīvās 

padomes izpildsekretārs. 

No 2001 Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Ķīmijas un ķīmijas tehnoloģijas 

apakškomisijas loceklis. 

2000-2001 Bauskas 1. vidusskolas ķīmijas skolotājs. 

2000-2006 Daugavpils Universitātes viesdocents. 

No 2000 Latvijas Ķīmijas biedrības Valdes loceklis. 

No 1999 LR IZM ISEC eksperts. 

No 1999 Amerikas Biogrāfiju institūta Pētniecības daļas padomnieks. 

1997 Mācību metodiķis Rīgas Dabaszinību skolā. 

No 1996 Latvijas ķīmijas skolotāju asociācijas Valdes priekšsēdētāja vietnieks. 

1995-1996 Sorosa fonda programmas «Pārmaiņas izglītībā» komisijas loceklis. 

1993-1996 maģistru studiju programmas tēmu vadītājs DPU. 

1993-1994 Izglītības attīstības institūta (IAI) Zinātniskās padomes loceklis. 

No 1991 LR IM Ķīmijas konsultatīvās padomes loceklis. 

1989-1990 Republikāniskās Ķīmijas metodiskās padomes vadītājs. 

1988-1990 Tautas Izglītības ministrijas Padomes loceklis. 

1987-1991 PSRS Izglītības ministrijas Ķīmijas zinātniskās metodiskās padomes loceklis. 

1987-1989 «Skolotāju Avīzes» redkolēģijas loceklis. 

1987-1988 Darba grupas vadītājs, strādājot PSRS IM vērtēšanas komisijā pie mācību grāmatas 

«Neorganiskā ķīmija» Vissavienībās ķīmijas mācību grāmatu konkursā. 

No 1982 Skolotāju talākizglītības kursu lektors Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijā; 1993., 1995., 

1996., 1998.-2005. g. – kursu vadītājs, lektors. 

1979-1989 Republikāniskās Ķīmijas metodiskās padomes biedrs. 

No 1978 Iecavas vidusskolā vadu klases un skolēnu grupas ar padziļinātu ķīmijas mācīšanu. 

1976-2005 Rīgas Stradiņa universitātes (Rīgas Medicīnas institūta) ķīmijas iestājeksā-mena komisijas 

loceklis. 

No 1975 Bauskas rajona ķīmijas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs. 

No 14.11.1972 Iecavas vidusskolas ķīmijas skolotājs 

Docētie kursi: Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati, vispārīgā ķīmija, neorganiskā ķīmija, ķīmija ar ievadu 

ģeoķīmijā, vides piesārņojums, ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā, ķīmijas mācību metodika, alternatīvās 

darba formas ķīmijas mācīšanā, stehiometrija, laboratorijas darbu tehnika, pētnieciskā darbība ķīmijas apgūšanā. 

Zinātniski pētnieciskā darbība: Zinātniskā interese ir dabaszinātņu mācīšanas metodes nozarē, kā arī pētu 

skolotāja darbības modeli. Nodarbojos ar dabaszinātņu skolotāju sagatavošanas un kvalifikācijas paaugstināšanas 

problēmu pētīšanu. 

No 1978. g. strādāju pie problēmas par skolēnu ķīmijas zināšanu sistematizāciju un vispārināšanu. 

517

Sākot ar 1979. g. pētu dabaszinātņu mācīšanas metodikas attīstības vēsturi Latvijā. 

Strādāju pie ķīmijas mācību grāmatu metodiskā pamatojuma problēmas. 

Nodarbojos ar ķīmijas skolas kursa satura problēmām, tā didaktisko nodrošinājumu. 

Piedalos Valsts standartu sastādīšana un pilnveidošanā ķīmijā. 

Publicēto darbu skaits: 91 zinātniskā un metodiskā publikācija. 

Piedalīšanās zinātniskās konferencēs: piedalījies 42 konferencēs. 


2005 Druskininkajā (Lietuva) Lietuvas Republikas IZM Izglītības attīstības centra un Lietuvas Ķīmijas 

skolotāju asociācijas kursi (22 st.). 

2004 DU vidusskolas ķīmijas skolotāju kursi (36 st.). 

2002 Scotish Qualifications Centre. LR IZM ISEC ekspertu kursi par pārbaudes darbu veidošanu un analīzi 

(42 st.). 

2002 Maskavā Atklātās Sabiedrības fonda (Sorosa fonda) un Krievijas ZA kursi par ilgspējīgu attīstību (96 

st.). 

2001-2002 Bauskas rajona ķīmijas un bioloģijas skolotāju talākizglītības kursi (72. st.). 

2001 Antslā (Igaunija) Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ķīmijas skolotāju Asociāciju kursi (24 st.). 

2000 Rīgā, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ķīmijas skolotāju Asociāciju kursi (32 st.). 

1999 Anikščajā (Lietuva), Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ķīmijas skolotāju Asociāciju kursi (32 st.). 

1998 Helmē (Igaunija), Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ķīmijas skolotāju Asociāciju kursi (32 st.). 

1997 Rīgā, Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ķīmijas skolotāju Asociāciju kursi (40 st.). 

1996 Tartū, UNESCO/ICASE (International Council of Asssociation for Science Education) kursi (24 st.). 

1995 LU interneta pakalpojumu izmantošanas kursi (24 st.). 

1994 LU kursi par darbu ar IBM tipa datoriem (36 st.). 

1989 Tuapsē (Krievija), Starptautiskie ķīmijas skolotāju kursi (144 st.). 

1985 Maskavā (Krievija), Maskavas Valsts universitātes ķīmijas skolotāju tālākizglītības kursi (192 st.). 

1978,1986, Ķīmijas skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi Rīgā (Republikāniskais Skolotāju kvalifikācijas celšanas 

1989, 1991 institūts – RKCI) 

1979 Tallinā (Igaunija), Igaunijas RKCI. Ķīmijas skolotāju starprepublikāniskie tālākizglītības kursi. 

1977 Viļņā (Lietuva), Lietuvas RKCI. Ķīmijas skolotāju starprepublikāniskie tālākizglītības kursi. 

Valodu prasme: latviešu – brīvi, krievu (dzimtā valoda) – brīvi, angļu – lasu, runāju, rakstu. 

Piederība pie asociācijām: 

Latvijas Ķīmijas skolotāju asociācijas, Latvijas Ķīmijas biedrības un Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas loceklis. 

No 1998. g. esmu Vispasaules Brālības Ordenī («The Order of International Fellowship», Lielbritānijā). 

Apbalvojumi un goda nosaukumi: 

2005 Ata Kronvalda v. n. prēmijas laureāts. 

2005 LR Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Gada balvas laureāts. 

1980, 1981, 1987, 1989, 1990, 1997, Latvijas IZM (IM) Atzinības un Goda raksti 

2000, 2000, 2004, 2004, 2005 

1999 Starptautiskais Biogrāfiju Centrs (Lielbritānija) nominēja par «Pasaules 

Tūkstošgades Cilvēku» («International Man of the Millennium»). 

1998 Starptautiskā komitēja (Lielbritānija) nominēja par «Pasaules 1997./1998. 

Gada Cilvēku» («International Man of the Year»). 

1997 Valērijas Seiles v. n. konkursa laureāts. 

1996 Luda Bērziņa v. n. prēmijas laureāts. 

1985, 1986 D. Mendeļejeva v. n. Vissavienības Ķīmiķu biedrības Goda raksti. 

Ar Latvijas PSR Izglītības ministra 1981. g. 3. jūlija pavēli Nr. 193. piešķirts 

nosaukums «Skolotājs metodiķis». 

Biogrāfija ievietota grāmatās «The International Who’s Who of Intellectuals» (Kembridža, 1999); 

«Outstanding People of the 20th Century» (Kembridža, 1999), ka arī http://www.gramata21.lv 

2007. gada 10. janvārī /Mihails Gorskis/ 

518


Dr. psych., docentes SVETLANAS GUSEVAS 




1997 Nostrificējusies kā Latvijas Republikas psiholoģijas doktors (Dr.psych.) 

1997 Psiholoģijas zinātņu kandidāts (Krievijas Izglītības akadēmijas Psiholoģijas institūts) 

1994 Daugavpils Pedagoģiskā universitātē iegūts Psiholoģijas maģistra grāds ar psihologa 

praktiķa kvalifikāciju 

1993 -1996 Studijas Krievijas Izglītības akadēmijas Psiholoģijas institūta aspirantūrā 

1982 Krievu valodas un literatūras skolotāja diploms Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā 


2006 DU Pedagoģijas un Pedagoģiskās psiholoģijas katedras docente 

2005.g.jūnijs- Valsts aģentūras „Profesionālās izglītības attīstības aģentūra” ESF projekta “Karjeras 

2007.g.decembris izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā” eksperte 

DU Pedagoģiskās psiholoģijas katedras docente 

DU Psiholoģijas katedras docente 

1998 DU Psiholoģijas katedras lektore 

1996 -1997 DU Psiholoģijas katedras asistente 

1994 -1996 DU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras asistente 

1988 -1999 Psiholoģijas katedras asistente 

1982 -1988 DPI bibliotekāre 

Valodu prasme: latviešu, krievu, angļu. 

Zinātniskā darba tēma Latgales reģiona jauniešu profesionālā identifikācija pašnoteikšanās 

periodā – LZP grants kopš 2004. gada – vadītāja. 

Zinātniskās publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem): 

1. V.Dombrovskis, S.Guseva, Dz.Iliško. Professional Identification of Adolescents of Latvia in 

Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July, Granada (Spain). 

2. Dz.Iliško, V.Dombrovskis, S.Guseva. Education for Adults in Latvia – Possibilities and Limitations. 

Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty, Fraternity, Equality?” 2005, 13-14 

May, Turku (Finland). 

3. V.Dombrovskis, S.Guseva The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with Deviant 

Behaviour 25-26.11.2004.g. . Viļņa (Lietuva) Konference: “Personības psiholoģiskā attīstība”. 

4. V.Dombrovskis , S.Guseva, A.Pipere. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās identitātes 

veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima) Konference: ” Migrācija Eiropā: 

sociālie un psiholoģiskie aspekti”. 

5. V. Dombrovskis, S.Guseva, V.Murašovs. Dynamics of professional identification during the univresity 

studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference, Tallinn (Estonia),April 14- 

16,2004. 

6. I. Civako, S. Guseva, V. Dombrovskis. The influence of Somatic Illness upon the Formation of 

tTeeneger’s Character Accentuations//3 rd Intenational conference “Person. Color. Nature. Music.”May 

15-18, 2002, Daugavpils 

7. S.Guseva.V.Dombrovskis. The psychological conditions of the formation of teenagers' positive learning 

motivation // VII th European Congress on Psychology, 1-6 July 2001, London. 

8. S.Guseva. Jaunākā pusaudža personības problēmas diagnostika // Zinātnisko rakstu krājums “Tolerance 

un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas”. Daugavpils, 2001. 61.-69.lpp. 

9. S.Guseva, O.Nikiforovs. Mūsdienu psihodiagnostikas pamatfunkcijas un mērķi izglītībā. Mākslu 

pedagogu apvienības un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas 

fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 2000. 9.-12.lpp. 

10. A.Ruzha, S.Guseva. Realization of correctional work with teenagers. // Proceedings of the Association 

for Teacher Education in Europe Spring University: Today's reforms for tomorrows school's, Klaipeda 

(Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas, 2000. p.p. 198-203. 

11. Svetlana Guseva. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking process of 

younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID International scientific conference 

“Global and Indigenous Knowledge for a Learning Society: Innovative Approaches Including New 

Technologies and Concepts of Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā (Taizeme) 

519

PĀRĒJĀS PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem): 

Guseva S., Palīdzība bērniem adaptēties skolēna lomai//”Skolotājs”, 2003.g. Nr.2 (38). 

PEDAGOĢISKĀ KVALIFIKĀCIJA: 


Studiju programmu izstrāde, lekciju un semināru vadīšana: 

Vispārīgā psigoloģija 

Attīstības psiholoģija 

Psihodiagnostikas pamati 

Bērnu rotaļu psiholoģija 

Korekcijas darbs skolā 

Sociālpsiholoģiskais darbs ar deviantas un delinkventas uzvedības bērniem 

Zinātniski pētnieciskā darba organizācijas metodika 

Izstrādāti psiholoģiskās prakses materiāli Izglītības psihologa specialitātes 1., 2. un 3.kursa studentiem 


1999.gada decembris un 2000.gada 

Maskavas Psiholoģiskais institūts. 

decembris 

Citas aktivitātes 

Baltijas Pētījumu Izplatīšanas asociācijas biedre (The Association for The Advancement of Baltic Studies) 

ORGANIZATORISKĀ KOMPETENCE: Tālākizglītības kursu organizēšana skolotājiem 

2006. gada 31. augustā /Svetlana Guseva/ 

. 

520


Mg. paed., lektores VIJAS GUSEVAS 




2002 Uzsāktas studijas pedagoģijas doktorantūrā, skolu pedagoģijas apakšprogrammā 

Daugavpils Universitātē. 

1999 LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, pedagoģijas maģistru studiju programma, 

speciālās pedagoģijas apakšprogramma. 

1987 Ļeņingradas A.Hercena vārdā nosauktais valsts pedagoģiskais institūts, Pirmsskolas 

pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte. 


2001 - Lektore Daugavpils Universitātē, Pedagoģijas katedrā 

1993-2001 Tiflopedagogs, Aizkraukles specializētajā pirmsskolas izglītības iestādē “Saulīte” 

1983-1989 Audzinātāja-metodiķe, Aizkraukles pirmsskolas izglītības iestādē “Zīlīte” 

1980-1983 Vadītāja, Strenču pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē 

1978-1980 Audzinātāja, Strenču pilsētas pirmsskolas izglītības iestādē 

PAPILDUS IZGLĪTĪBA: 

2006 Seminārs „Adult Dyslexia” DU 

2005 ES Comenius programmas INCLUES projekta seminārs “Mācīšanās kognitīvie pamati" IIC, 

Rīga 

2003 “Bībeles principu integrācija izglītībā” 36 st. LKSA, Rīga 

2003 Seminārs Sociālā integrācija daudznacionālā vidē. Daugavpils 1. ģimnāzijā 

2002 Seminārs „Saskarsmes veidošana multietniskā vidē” Daugavpils 1. ģimnāzijā 

2002 Seminārs „V. Voskoboviča attīstošās spēles” DU 

2002 Seminārs “Mūsdienu pedagoģija” LU PPF 

2002 “Speciālās pedagoģijas psiholoģiskie aspekti un mācību metodikas īpatnības.” (sertifikāts 

1748) 

2001 Seminārs „Par vājredzīgu un neredzīgu audzēkņu apmācību speciālā izglītības iestādē” 

Kauņas vājredzīgo internātskola, Nirnbergas vājredzīgo un neredzīgo atbalsta centrs 

1998 CERTIFICATE OF RECOGNITION AS PORTAGE HOME VISITOR (sertifikāts 106/98) 

Zinātniskais darbs: 

2003 Tematiskas mācību programmas ietvaros.(maģistra darbs) Pētījums: Skolotāju skatījums uz 

vājredzīgu bērnu integrāciju vispārizglītojošo skolu sākumskolas klasēs 

1998 Uztveres korekcija un attīstība pirmsskolniekiem ar redzes traucējumiem 

Piedalīšanās konferencēs: 

2007 Konference „Izglītība un kvalitāte”Vispārējās izglītības kvalitātes novērtēšanas valsts 

aģentūra (VIKNVA) 

2006 The Fourth International Journal of Teacher Education and Training Conference. University 

of Helsinki, Somija 

2005 Starptautiska conference “Education Policy Transformations” Viļņas Universitāte, Lietuva 

2005 ES Comenius programmas INCLUES projekta sadarbības tīkla conference “Ķompetents 

iekļaujošas klases skolotājs un viņavošana darbam iekļaujošā klasē” , Rīga, IAC 

2005 Starptautiskā konference SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION. 

Hohschule Vechta, Vācija 

2005 Konference “Skola visiem – 2” British Council Latvia, Rīga 

2004 Starptautiskā konference European added value in teacher education: Teachers as promoters 

of basic skills acquisition and facilitators of learning” Unuversity of Taru, Estonia 

2004 Starptautiskā konference Social Integration in the Expanding Europe Jelgava, Latvijas 

Lauksaimniecības universitāte 

2003 Starptautiskā konference SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION. 

DU 

2002 Konference”Garīgums un neatkarīgā Latvija” Cēsis Starptautiskā konferencē “Baltijas 

pedagogs- kristietis 2002” Rīgā 

2001 Starptautisk1ā zinātniskā konferencē “Krāsa.Daba.Cilvēks.” Daugavpils Universitātē 

2001 Starptautiskā PORTAGE asociācijas 1.Eiropas konference Rīgā. 

521


2006 Redefining an Attitude towards Marginalized Groups in Latvia. // At-Risk Population. 

Sociolinguistic and Educational Issues. Dominant Publishers and Distributors. NEW DELHI- 

11OOO2 

2006 Informal education of youth and inclusive environment.// ISSN 1392-5016. ACTA 

EDAGOGICA VILNESIA. Vol. 16 

2006 Princciples of Efficient Inclusion of Children with Special Needs in Primary School of General 

Education. // 4. starptautiskā JTET (JORNAL OF TEACHER EDUCATION AND 

TRAINING) conference. Sustainable development. Culture and education.- Helsinki, Somija. 

CD 

2005 The Formation of Tolerant Orientation and its Components in Relation to Peers with 

Functional Disturbances. // 3. strptautiskā JTET (JORNAL OF TEACHER EDUCATION 

AND TRAINING) conference. Sustainable development. Culture and education. – Vechta, 

Vācija. CD 377.- 386.lpp. 

2004 Bērnu ar īpašām vajadzībām sociāli pedagoģiskā adaptācija integrācijas Procesā. Jelgava. 

PROCEEDINGS OF THE INTERNATIONAL SCIENTIFIC CONFERENCE. 104. – 109. 

lpp. 

2003 Teachers’ perspective on the integration of visually impaired children in the primary grades of 

general education schools. DU JOURNAL OF TEACHER EDUCATION AND TRAINING 

124.- 134 lpp. 

Metodiskais darbs: 

2006 Izstrādāta pedagogu tālākizglītības programma „Bērnu ar speciālām 

vajadzībām iekļaušana vispārizglītojošajā klasē’ 

2003 Līdzdalība projekta: “Sociālo iemaņu attīstīšana internātskolu un bērnu namu audzēkņiem, lai 

sagatavotu viņus patstāvīgai dzīvei” realizācijā Studiju kursa SPECIĀlĀ PEDAGOĢIJA 

metodisko materiālu atjaunošana un papildināšana 

2002 Līdzdalība tālākizglītības kursa “Audzināšanas darba organizēšana un vadība” izstrādē un 

realizācijā 

Līdzdalība projekta “Sociālā integrācija daudznacionālā vidē.” Daugavpils 1.ģimnāzijā 

realizācijā. 

2001 Līdzdalība tālākizglītības kursa “Pedagoģiskā korekcija bērniem ar īpašām vajadzībām. 

Konflikti, to risināšana” izstrādē un realizācijā. 

Līdzdalība projekta sociālās izslēgtības mazināšanai Latgalē “Es-Citi-Vide ap mani” izveidē 

un realizācijā 

Valodas prasmes: Krievu valoda- brīvi 

Vācu valoda- brīvi 

2007. gada 4. janvārī /Vija Guseva/ 

522


PhD., docentes DZINTRAS ILIŠKO 




2002 Ph.D. Fordham University, Graduate School of Religion and Religious Education, USA. 

1998 Master of Arts, Fordham University, Graduate School of Religion and Religious Education, 

USA 

1997 Master in Education, (ME.d) University of the West of England, Bristol, UK 

1996 Diploma in Pedagogics and Psychology for in-service Education, Royal Danish School of 

Educational Studies. 

1995 Mag paed., Pedagoģijas katedra, DPI 

1994 Bakalaurs pedagoģijā, Latviešu valodas, angļu valodas un literatūras skolotājas kvalifikācija, 

DPU. 

1989 Daugavils 1. vidusskola, angļu valodas skolotāja 


2004 Docente DU pedagoģijas katedrā, IVF 

1993 – 2003 Angļu valodas skolotāja Daugavpils 1. vidusskolā 

1998 Lektore DPU, pedagoģijas katedrā. PPF 

1996 Asistente DPU, pedagoģijas katedrā, PPF 

Publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem): 

06.2000 Publikācija starptautiskās konferences “Education for the 21 st century” rakstu krājumā: 

Dz. Iliško “Holistic Perspective Towards Teaching in the Primary School,” Lietuva: 

Klaipēda, 48 - 51 lpp. 

18 - 20.05.2000 Publikācija starptautiskās zinātniskās konferences “Person. Color Nature. Music” rakstu 

krājumā: Dz. Iliško “Towards Building an Authentic Environment for the Growth of an 

Individual Person,” Daugavpils: Daugavpils University, 72 - 77 lpp. 

16 - 19.11.2005 Publikācija Starptautiskās konferences "Body and Sexuality” rakstu krājumā: "Ecological 

Approach Towards Re-defying Sexuality of Women”, 85-94lpp. 

2005 Dz. Iliško (2005). Towards a More Inclusive Religious Education in Eastern Europe" In 

Yearbook of the European Society of Women in Theological Research", The 

Neatherlands: Peeters, lpp. 169-193 

05.2005 Publikācija trešās starptautiskās konferences " Sustainable Development. Culture and 

Educaton" Fehtā, Vācijā , rakstu krājumā: Dz. Iliško 

(2005). "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" . Journal of Teacher 

Education and Training Vol. 5, 28- 40 

31.05-3.06.2006 Publikācija 4. starptautiskās conferences ietvaros, kas notika Helsinku Universitātē 

‘Sustainable development, culture and education”, Dz. Iliško ”Education for democracy in 

our pluralistic society”, Helsiniki University: 2006. , p.58 

Piedalīšanās un uzstāšanās starptautiskajās konferencēs: 

23.08.2003 Piedalīšanās starptautiskajā konferencē “The Identity of Woman in the Post-Socialist 

Countries,” Rīga, Latvija. Nolasīts referāts: “ An Ecofeminist View on Raising Women’s 

Identity in Latvia” 

11-14.05.2003 Piedalīšanās 1. Straptautiskajā konferencē "Sustainable Development. Culture. Education. 

Daugavpils University 

18-21.05.2005 Piedalīšanās 4. starptautiskajā konferencē "Person. Color. Nature. Music." Daugavpils 

Universitatē 

05.2005 Piedalīšanās starptautiskajā konferencē "Adult Education" Somijā Turku Universitātē. 

Uzstāšanās ar referātu "Possibilities and Challenges of Adult Education in Latvia" 

16-19.11.2005 Piedalīšanas Starptaurtiskajā konferencē "Body and Sexuality” Indonēzijā. Uzstāšanās ar 

referātu "Ecological approach towards re-defying sexuality of women”. 

05.2005 Piedalīšanās trešajā starptautiskajā konferencē " Sustainable a Development, Culture and 

Educaton" Fehtā, Vācijā ar referātu "Pedagogical Challenges for Building Holistic 

Curriculum" 

05.2005 Piedalīšanās trešajā starptautiskajā konferencē "Sustainable Development, Culture and 

Educaton" Fehtā, Vācijā, Uzstāšanās ar ziņojumu: "Pedagogical Challenges for Building 

Holistic Curriculum" 

523

29-31.03.2006 Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē „Sieviete izglītībā, karjerā, biznesā” Labklājības 

Ministrijas organizētajā „EQUAL Latvija” projekta ietvaros 

10-13.05.2006 Piedalīšanās starptautiskajā teologu kongresā “Theologie von Frauen fur Frauen?” 

Uzstāšanās ar referātu Dz. Iliško “Uber die Situation von Frauen in Kirchen enhemals 

kommunistischer Lander” 

27-28.05.2006 Piedalīšanās 8 . Eiropas Konferencē “Citizenship Education : Europe and the World. 

Teaching European and Global Citizenship” ar ziņojumu “The Challenge of Teaching 

31.05.2006 - 

03.06.2006 

adults to embrace the reality of a pluralistic world in Latvia’ 

Piedalīšanās 4. starptautiskajā konferencē Helsinku Universitātē ‘Sustainable 

development, culture and education” ar uzstāšanos “Education for democracy in our 

Pluralistic Society’ . Iegūts sertifikāts . Publication in conference Proceedings Dz. Iliško ” 

Education for democracy in our pluralistic society”, p.58 


1995 New York Foundling organizētā semināra: “Empowering the Community to Protect 

Children,” apmeklēšana, New York, USA 

08.1999 Piedalīšanās projektā “Changes in the Education. Promoting Cooperation Among Schools 

and Universities” 

1999 Piedalīšanās seminārā “ Managing Behavioral Problems in the Classroom” Lektore: Fiona 

Benson, McGill University, Canada 

10.2002 Piedalīšanās New York Foundling organizētajā seminārā “Helping Children & Families 

Succeed,” New York, USA Workshop: “Domestic Violence and Child Abuse”. 

1995 Piedalīšanās skolotāju tālākizglītības programmā “Training of Trainers,” The Royal 

Danish School of Educational Studies 

15-16.05.2005 Piedalīšanās tālākizglītības kursos "Cilvēku tirdzniecība, izmeklēšana un upuru 

repatriācija" Daugavpils. 

05.2005 Piedalīšanās ES Comenius programmas INCLUES projekta ietvaros seminārā "Mācīšanās 

Kognitīvie aspekti" Apliecības N 6578 

20-21.04.2006 Piedalīšanās seminārā „Educational system/ institutions Nordplus Neighbour Project 

ietvaros 

05.2006 Piedalīšanās seminārā (16 stundas) „Pieaugušo disleksija” Leonardo DaVinci projekta 

ietvaros . Iegūts sertifikāts 

Lekciju lasīšana , semināru vadīšana ārvalstīs: 

Lekciju kurss „Adult education in Latvia, possiblities and Limitations” „Religious Education in Eastern 

Europe” Katho Institute, Beļģijā 2006 gadā 

2006. gada 30. augustā /Dzintra Iliško/ 

524

Dr. hist., asoc. profesora ALEKSANDRA IVANOVA 




Dr. hist. 1993 Promocijas darbs “Padomju nacionālā politika un starpnacionālās attiecības Baltijā 40.- 80.gadu 

ārzemju historiogrāfijā angļu valodā” 

aspirantūra Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte 

1987-1991 

augstākā Maskavas Valsts vēstures arhīvu institūts, Vēstures arhīvu fakultāte, vēsturnieks - arhivārs 

1981-1986 

vidējā 1981 Daugavpils 9. vidusskola 


Kopš 2003.g. 

septembra 

asoc. profesors Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra. 

1996-2003 docents Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra 

1996 lektors Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra 

1987–1991 vecākais laborants Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Politiskās teorijas un vēstures katedra 

1986–1987 arhivārs Daugavpils Valsts zonālais arhīvs 





Populārzinātniskas publikācijas 2 




Recenzijas 4 

Piedalīšanās ar referātiem starptautiskajās zinātniskajās konferencēs: 25 

Dalība ar referātu cita veida konferencēs: 6 

Akadēmiskie kursi: Ievads vēstures zinātnē. Ievads historiogrāfijā. 19.-20.gs. historiogrāfija. Avotu mācība. 

Arhīvistikas pamati. Arheogrāfija. Reģionālisma problēma vēstures izpētē. Zinātniskā darba 

pamati. Politikas socioloģija. Ievads politikas zinātnē. Elitisma socioloģija. 


30.10.2005. – 16.11.2005. lekciju lasīšana un pētniecības darba veikšana Fehtas Universitātē (Vācija) 

05.12.2006. – 19.12.2006. lekciju lasīšana un pētniecības darba veikšana Fehtas Universitātē (Vācija) 

Pētījumu projektu vadība atbilstošajā zinātņu nozarē: 

1. 2003. – 2006.g pētījumu (rakstu) Latvijas historiogrāfijā sagatavošana pēc Latvijas vēsturnieku komisijas 

pasūtījuma. 

2. 2005. gadā: Pretošanās Latvijas historiogrāfijā; 

3. 2006. gadā: Latvijas vēsture 20. gs. 50. – 80. gados historiogrāfijā. 

4. 2003. – 2006.g. projekts “Moscowitica – Ruthenica Latvijas Valsts vēstures arhīvā”. Projektā piedalās prof. A. 

Kuzņecovs (Daugavpils Universitāte), prof. B.U. Hukers (Vehtas Universitāte, Vācija), A. Ziemļevska 

(N.Kopernika Toruņas Universitāte, Polija). Projektu atbalsta Latvijas Valsts Vēstures arhīva administrācija, 

Latvijas Kultūrkapitāla fonds, Vehtas Universitāte. 

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis: 

DU žurnāla “Humanitāro Zinātņu Vēstnesis” redkolēģijas biedrs; 

DU žurnāla “Sociālo Zinātņu Vestnesis” galvenais redaktors; 

Starptautiskās asociācijas “Association for History & Computing” biedrs. 

2007. gada 9. janvārī / Aleksandrs Ivanovs/ 

525

Mg. paed., asistentes AIJAS JAKOVELES 



E-pasts: aija.jakovele@dau.lv 


2003 – 2005 Daugavpils Universitāte, Maģistrantūra: Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā 

1993 – 1998 Daugavpils Universitāte, vācu valodas, zviedru valodas, vēstures skolotājs 

1990 – 1993 Krāslavas ģimnāzija 


Kopš 01.09.2004. Asistente - Daugavpils Universitāte, Svešvalodu centrs 

2003 - 2004 Zviedru valodas skolotāja – Daugavpils 1. ģimnāzija 

2000 – 2004 Asistente - Daugavpils Universitāte, Angļu valodas katedra 

1998 – 2001 Vēstures skolotāja - Daugavpils 12. vidusskola 

1997 – 1998 Vēstures un vācu valodas skolotāja – Krāslavas ģimnāzija 

1995 – 1997 Intervētājs, - „Latvijas fakti Ltd” 

Papildus izglītība/kursi: 

2005 Zviedru Institūts, Sverige Riksföreningen, seminārs par zviedru valodu un kultūru zviedru 

valodas skolotājiem, Rīga 

2005 Zviedru Institūts, kvalifikācijas paaugstināšanas kursi zviedru valodas skolotājiem, Tjörn 

(Zviedrija , 50 st.) 

2004 Sverige Riksföreningen, seminārs zviedru valodas skolotājiem Baltijā, Narva (Igaunija) 

2003 Zviedru Institūts, kvalifikācijas paaugstināšanas kursi zviedru valodas skolotājiem, 

Tomelilla (Zviedrija ,50 st.) 

2003 Sverige Riksföreningen, seminārs par zviedru valodu, kultūru zviedru valodas skolotājiem, 

Pērnava (Igaunija) 

2002 Sverige Riksföreningen, seminārs zviedru valodas skolotājiem Baltijā, Jelgava 

2002 SIA "LatInSoft" mācību centra DATORMĀCĪBAS kursi (320 st.) 

2001 Izglītības pārvalde, "Pārmaiņas vēstures mācīšanā" (72. st.) 

1995 Marieborgas tautas augstskola, Zviedrija ( 15 nedēļas pilna laika studijas) 

Akadēmiskie kursi: Zviedru valodas fonētika 

Funkcionālā komunikācija 

Normatīvā gramatika 

Literārā teksta interpretācija 

Teksta lingvistiskā analīze 

Leksikoloģija 

Valodu zināšanas: latviešu valoda – dzimtā 

krievu valodu – brīvi 

zviedru valodu – brīvi 

vācu valodu – sarunu valodas līmenī 

dāņu valodu – ar vārdnīcas palīdzību 

norvēģu valodu – ar vārdnīcas palīdzību 

2007. gada 16. janvārī 

/Aija Jakovele/ 

526

E-pasts: vija120@dau.lv 

Mg. paed., lektores VIJAS JANKOVIČES 




09.1994 - 05.1996 Daugavpils pedagoģiskā universitāte, Pedagoģijas maģistra grāds informātikas mācīšanas 

metodikas apakšnozarē 

09.1976 – 06.1981 Daugavpils pedagoģiskais institūts, Matemātikas un fizikas vidusskolas skolotāja 


24.11.1996. Tartu Universitāte „The Web for School Training Cource for Eastern and Central Europe an 

Countries”. 

09.1999 – 10.1999 LR Izglītības un zinātņu ministrija. Pedagogu izglītības atbalsta centrs. “Skolvadības 

programmu apskats”. 

14.03.2003. Europeam Computer Driving Licence TM , ECDL Eiropas datorprasmes sertifikāts 

01.2004 – 03.2004 Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde, “Algoritmu izstrādes metodes informātikas 

uzdevumos”. 


09.1981 – 08.1987 DPI, Matemātiskās analīzes katedra, Vecākā laborante un asistente 

09.1987 – 08.1993 DPI, Informātikas, ST un TAL katedra, Vecākā laborante un asistente 

09.1989 – 09.2006 Daugavpils 1. ģimnāzija vai Daugavpils Valsts Ģimnāzija, Informātikas skolotāja 

09.1991 – 08.2004 Daugavpils eksperimentālā vidusskola vai Daugavpils Pilsētas Centra Ģimnāzija, Informātikas 

skolotāja 

09.1993 – 08.1999 DPU, Informātikas, ST un TAL katedra vai Informātikas katedra, Vecākā laborante un 

asistente 

09/1999 DPU, Informātikas katedra, Lektore 

Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)): 

Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme 

krievu valoda 5 4 4 

angļu valoda 3 1 1 

/ Vija Jankoviče/ 

527

Mg. math., lektores INĀRAS JERMAČENKO 




2002-2005 Daugavpils Universitātes doktora studiju programmas “Matemātika” doktorante 

1994 Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē iegūts matemātikas maģistra grāds 

1977-1982 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte, iegūta matemātikas un 

fizikas skolotāja specialitāte 


No 2002 DU MATEMĀTIKAS KATEDRAS LEKTORE 

1995.-2002 Pēc DPU rektora pavēles Matemātiskās analīzes katedras lektore uz pilnu slodzi 

1994 -1995 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Matemātiskas analīzes katedras asistente uz 0,5 sl. 

1990 -1992 un Daugavpils eksperimentālā vidusskola, matemātikas skolotāja 

1994 -2001 

1984 -1992 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Matemātiskas analīzes katedr 


02.1988.-05.1988. Maskavas Pedagoģiskais institūts, Matemātikas metodikas mācīšanas katedra 

09.1982.-05.1983. Latvijas Valsts universitāte, Matemātiskās analīzes katedra, stažiere 

Zinātniskās pētniecības virzieni: Matemātisku didaktisku spēļu teorija, 

Matemātiskā analīze vidusskolā un augstskolā, 

Parastie diferenciālvienādojumi un nelineāras robežproblēmas 

Zinātniskās publikācijas (skaits): METODISKIE RAKSTI 5 

Zinātniskās publikācijas 11 

KONFERENČU TĒZES 28 


1. I. YERMACHENKO. MULTIPLE SOLUTIONS OF THE FOURTH ORDER EMDEN-FOWLER EQUATION.- 

MATHEMATICAL MODELLING AND ANALYSIS, VOL.11, NR.3, PP 347-356, 2006. 

2. I. YERMACHENKO, F. SADYRBAEV. QUASILINEARIZATION AND MULTIPLE SOLUTIONS OF THE 

EMDEN-FOWLER TYPE EQUATION.-MATHEMATICAL MODELLING AND ANALYSIS, VOL.10, NR.1, PP 

41-50, 2005. 

3. I. YERMACHENKO, F. SADYRBAEV. TYPES OF SOLUTIONS AND MULTIPLICUTY RESULTS FOR TWO- 

POINT NONLINEAR BOUNDARY VALUE PROBLEM.- ELSEVIER LTD., NONLINEAR 

ANALYSIS 63 (2005), PP E1725-E1735. 

4. I. Yermachenko, F. Sadyrbaev. Multiple solutions of boundary value problems via Schauder principle.- Acta 

Universitatis Latviensis, vol. 688, Mathematics, pp 107 – 120: Rīga, University of Latvia, 2005. 

5. Matemātikas bilingvālās mācīšanas metodika. (līdzautori J.Azareviča, V. Beinaroviča, A. Kiričuka, S. 

Radionova)- R.: Apgāds “SI”, 2004, lpp.136. 

Akadēmiskie kursi: Matemātiskā analīze, augstākā matemātika, varbūtību teorija un matemātiskā statistika, 

matemātiskā loģika, elementārās matemātikas speciālās metodes, skaitliskās metodes, PDV 

teorijas pamati, PDV robežproblēmu teorijas metodes, parciālie diferencvienādojumi 

Darbs ar skolotājiem: Gadā realizējas 2-3 programmas (pārsvarā matemātikas padzilinātās apmācības kursa 

jautājumos) matemātikas skolotāju tālākizglītošanā 

Darbs ar skolēniem: Skolēnu sagatavošana matemātikas oliumpiādēm. 

Skolēnu zinātniski - pētniecisko darbu vadīšana un konsultēšana. 

Goda nosaukumi: 

1997 Piedalīšanās žurnāla “Skolotājs” organizētajā konkursā “Inovācijas manā un skolas dzīvē”, 

kur iegūts laureāta nosaukums 

2007. gada 10. janvāris 

/ Ināra Jermačenko/ 

528


E-pasts: Cortland@inbox.lv 

Mg. paed., lektora ZIGFRĪDA JEZERSKA 




1995-2000 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte – nokārtots teorētiskais kurss (neklātiene). Doktorantūra. 

1995 Pedagoģijas maģistrs bioloģijas mācīšanas apakšnozarē. 

1989–1992 A.Hercena Ļeņingradas Valsts Pedagoģiskā institūta aspirantūras neklātienes nodaļā. Aspirantūra 

1976-1981 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte, vidusskolas bioloģijas un ķīmijas 

skolotājs 

1976 Daugavpils 12. vidusskola. 


03.03.2005 – Daugavpils Universitātes profesionālās meistarības pilnveides A1 kursi “Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija 

30.04.2005 mūsdienu zinātņu attīstības kontekstā” (36st). 

01.04.2003. Latvijas Republikas IZM PIAC 8 stundu kursi tālākizglītības programmā “Vienota pieeja mācību grāmatu 

vērtēšanā” (Sertifikāts NR 9014320040-68). 

04.2002-05.2002 LVAVP organizētie Bilingvālo mācību kursi (100 stundas) 

05.12.2001 Latvijas Republikas IZM PIAC 36 stundu kursi tālākizglītības programmā “Pedagogu un skolēnu mijiedarbība 

mācību procesā”. 


2006 Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte, Bioloģisko resursu izpētes un pārvaldības institūts 

2000-2006 DU Bioloģijas katedras lektors. 

1996–2000 DPU Darbmācības katedras lektors // paralēli amatu savienošanas kārtībā DPU Agrobioloģiskās stacijas direktors. 

1993–1996 DPI Darbmācības katedras asistents. // paralēli amatu savienošanas kārtībā dabaszinību skolotājs Daugavpils 

Eksperimentālajā pamatskolā. 

1984–1993 DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras asistents. // paralēli amatu savienošanas kārtībā bioloģijas 

skolotājs Daugavpils 1. vidusskolā – fakultatīvā kursa vidusskolā “Cilvēka anatomija un fizioloģija” vadītājs. 

1982-1984 Daugavpils rajona Naturālistu stacijas direktors. 

1980-1982 Daugavpils rajona Bebrenes vidusskolas skolotājs bioloģijas un ķīmijas specialitātē. 

PAPILDU PIEREDZE: 

Metodisko materiālu izstrāde: 

Āboliņa Z., Jezerskis Z. Skolēnu individuālā darba vadīšanas metodika par tēmu "Asinsrite". / Metodiskie materiāli. - 

Daugavpils, DPI, 1983. - 27 lpp. 

Jezerskis Z. Metodiskais palīglīdzeklis praktikumam augsnes mācībā un agroķīmijā (Metodiskais palīglīdzeklis). - Daugavpils: 

DPU izd. ''Saule'', 1996. - 32 lpp. 

2001., 2002. gada Starptautiskā konkursa “Pedagogs – mācību komplektu, palīglīdzekļu autors” laureāts. 

DPU, Latgales Pētniecības Institūta organizētā Valērijas Seiles 2001.gada konkursa laureāts par darbu kopu bioloģijas didaktikā. 

Latvijas Republikas IZM ISEC sertifikāts Nr.65 (15.10.2002.) 

par Izglītības satura un eksaminācijas centra ārštata metodiķa statusa piešķiršanu. 

Galvenie zinātniskā darba virzieni: 

Disertācijas tēma “Bioloģiskie pamatjēdzieni pamatskolas anatomijas un fizioloģijas pamatkursā”. 

Zinātniskā darba virzieni: 

Bioloģijas didaktikas vēsturiskā attīstība. 

"Dabaszinību mācīšanas metodikas attīstība Latvijā" (publicēti 23 raksti, publicēšanai sagatavoti 6 raksti). 

"Dabaszinību mācīšana sākumskolā" (publicēti 6 raksti). 

"Dabaszinību mācīšana pamatsskolā" (publicēti 28 raksti, publicēšanai sagatavoti 6 raksti). 

Fakultatīvs “Cilvēka anatomijā un fizioloģijā”, tā organizēšanas un vadīšanas iespējas un perspektīvas Latvijas skolā 

dažādos vēsturiskos laikos (publicēti 12 raksti un 1 metodiskais mācību līdzeklis). 

Netradicionālie metodiskie paņēmieni cilvēka anatomijas kursa mācīšanā ģimnāzijas vecākajās klasēs (publicēti 7 raksti). 

Pieredze skolotāju tālākizglītībā: Ir lasījis lasījis lekciju kursu un vadījis laboratorijas darbus zemturībā, lekciju kursu un vadījis 

laboratorijas darbus augu anatomijā un morfoloģijā; lasījis lekciju kursu un vadījis lauku praksi bioloģijas didaktikā, vadījis bakalauru 

un kvalifikācijas darbus, piedalījies skolotāju talākizglītības un kvalifikācijas celšanas kursu darbā (gan kā kursu programmas 

īstenotājs, gan kā programmas direktors). 

Dalība konferencēs: 

Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 15; Konferenču tēzes – 28; Citas zinātniskās publikācijas – 26; - Mācību 

līdzekļi – 2; Citas publikācijas: 36. 

Piedalījies 35 Starptautiskajās konferencēs (1986., 2005), Daugavpilī (1993., 1994., 1995., 1996., 2000., 2002., (2003.,2006.), 

Jelgavā (2000., 2001., 2002., 2003.), Liepājā (2001., 2002., 2003., 2005.), Rēzeknē (1999., 2000., 2002., 2003., 2005., 2006.), 

Rīgā (1999., 2001., 2002., 2004., 2005.), Kauņā (2001., 2002., 2003), Klaipēdā (2001.), Tallinā (2003.), Viļņā (2001.), Vitebskā 

(2001.). 

529

Nozīmīgākās publikācijas (par pēdējiem 6 gadiem): 

Jezerskis Z. Ilustrations in Teaching about a Man. / II Международная научно – практическая конференция “Мир исскусства и 

дети: проблемы художественной педагогики”. Витебск: Витебский Государственный Университет им. П. М. Машерова, 

2001. – 90 - 93 стр. 

Jezerskis Z. Дидактическая игра как элемент нетрадиционного обучения учащихся в школе. / V Tartptautinė mokslinė 

konferencija “Šiuolaikinės kultūrinės dvasinės plėtros problemos” Kauno: Lietuvos Žemės Ūkio universitetas, Kaimo Kultūros 

institutas / Akademija, 2001. – p. 156 – 160. 

Jezerskis Z. The Traditional, Non-traditional and Innovative in the Study of Man in the Schools of Latvia in Different Epochs / 2nd 

International Conference “MODERN LANGUAGES IN THE KNOWLEDGE SOCIETY” Kauno: KAUNAS UNIVERSITY OF 

TECHNOLOGY Faculty of Humanities Centre of Foreign Languages, 2002. – (Nopublicēts uz CD). 

Jezerskis Z. Types of assigments teaching human anatomy, physiology and hygiene. / International Scientific Conference 

“SPIRITUAL VALUES IN KNOWLEDGE SOCIETY” Kauno: LITHUANIAN UNIVERSITY OF AGRICULTYRE INSTITUTE 

OF RURAL CULTURE, 2003. – P. 324 – 332. 

Jezerskis Z. Study of man in schools of Latvia in different epocs./ 21. Baltijas zinātņu vēstures konference Rīga, 2003.gada 13.- 

15.oktobris. Jezerskis Z. Daži uzdevumu veidi mācot cilvēka amatomiju, fizioloģiju un higiēnu / 4. starptautiskā konference 

“DABASZINĀTNES UN SKOLOTĀJU IZGLITĪBA”. 2003. gada 20.-21. novembrī. / The 4th international conference “NATURAL 

SCIENCES AND TEACHER TRAINING”. November 20-21, 2003. – Daugavpils: Saule, 2003. 70.-79. lpp. 

Jezerskis Z. Datorstunda un tās iespējas mācot cilvēka anatomiju, fizioloģiju un higiēnu mūsdienā skolā. / Starptautiskā 

konference “Teorija un prakse skolotāju izglītībā II” 2004. gada 5.-6. aprīlī. RPIVA. / The international conference “Theory and 

Practicle in Teacher Training II” - Rīga: Petrovskis un Ko. 2004. 601.-606. lpp. 

Jezerskis Z., Kokareva N. Ekskursiju bioloģijas stundā vēsturiskā un mūsdienu skatījumā. / Starptautiskā konference “Teorija 

un prakse skolotāju izglītībā II” 2004. gada 5.-6.aprīlī RPIVA. / The international conference “Theory and Practicle in Teacher 

Training II” – Rīga: Petrovskis un Ko, 2004. 584.-589. lpp. 

Jezerskis Z., Šnikere L. Skolēnu zināšanu pārbaude un vērtēšana mūsdienu bioloģijas stundā. / Starptautiskā konference “Teorija un 

prakse skolotāju izglītībā II” 2004. gada 5.-6. aprīlī. RPIVA. / The international conference “Theory and Practicle in Teacher 

Training II” - Rīga: Petrovskis un Ko. 2004. 607.-612. lpp. 

Personīgās prasmes Mācību komplektu recenzēšana: 

Mācību grāmata Dz.Porozova, J.Porozovs Bioloģija vidusskolai ISBN 9984-22-887-8 

Metodiskais līdzeklis L.Sausiņa Bioloģija vidusskolai. Skolotāja grāmata ISBN 9984-36-660-X 

Mācību līdzeklis L.Sausiņa Bioloģija. Uzdevumi vidusskolai ISBN 9984-22-378-7 

Mācību grāmata A,Aizpure Botānika. Bioloģija 7.klasei ISBN 9984-36-948-X 

Metodisks līdzeklis A.Aizpure Bioloģija. Skolotāja grāmata. Botānika 7.klasei ISBN 9984-36-6651-0 

Valodu prasme: Brīvi lasu un tulkoju krievu, baltkrievu, lietuviešu valodā. Angļu valodā lasu, tulkoju labi un rakstu viduvējā līmenī. 

Prasme un pieredze strādāt komandā: 

1996.–2000. DPU Darbmācības katedras lektors // paralēli amatu savienošanas kārtībā DPU Agrobioloģiskās stacijas direktors. 

1982.-1984. Daugavpils rajona Naturālistu stacijas direktors. 

Organizatoriskās prasmes: 

Patreizēja darbošanās: UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitāte (Kanāda) projektā “ Reorienting teacher education to adress 

sustainbility” - “Skolotāju pārorientēšana uz ilgtspējīgu attītību”. 

“Dabaszinību cikla priekšmetu mācību komplektu pamatskolai sagatavošana” /izd. RaKa/ 

Līgumdarbi: 

Līgums Latvijas Republikas IM ISEC par darbu ekspertu grupā “2002., 2003. gada centralizētā eksāmena bioloģijā labošana.” 

Līgums Latvijas Republikas IM ISEC par darbu ekspertu grupā “2002., 2003. gada centralizētā eksāmena bioloģijā līmeņu 

nospraušana.” 

Apbalvojumi: 

Piešķirts Izglītības un eksaminācijas centra ārštata metodiķa statuss, (sertifikāts Nr. 65 no 15.10.2002), pamatojums 

Izglītības un zinātnes ministrijas instrukcija Nr. 8, no 18.07.2001., atbilst kodam: 901413 25 40;901414 25 40. 

Starptautiskā konkursa “Pedagogs – mācību grāmatu, komplektu un palīglīdzekļu autors” 2001., 2002. g.laureāts. 

Valērijas Seiles konkursa laureāts par darbu kopu bioloģijas didaktikā. Latgales Pētniecības institūts, Daugavpils, 2001. 

2007. gada 13. decembrī / Zigfrīds Jezerskis/ 

530

Mg.paed., lektores LOLITAS JONĀNES 




1996 – 2000 DPU doktorantūra 

1993 Pedagoģijas maģistre fizikas mācīšanas metodikas apakšnozarē 

1984 - 1989 Daugavpils Pedagoģiskais institūts Fizikas un matemātikas fakultāte 

1973 - 1984 Eglaines astoņgadīgā skola, Ilūkstes 1. vidusskola 


2006. - 2007. Apguvusi tālākizglītības kursu programmu „ESF projekta “Mācību satura izstrāde un 

skolotāju tālākizglītība dabaszināņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” 

Tālākizglītotāju (ekspertu) mācību programma” 250 stundu apjomā. (Programmas kods: A- 

9014920040, saskaņots ar IZM Nr. 1007, apliecība NR. TE 031) 

2005 - ES struktūrfondu nacionālās programmas projekta “Mācību satura izstrāde un skolotāju 

tālākizglītība dabaszināņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” dabaszinību standarta, 

paraugprogrammas un skolotāju atbalsta materiālu izveides darba grupas darbiniece, ISEC 

ārštata metodiķe (sertifikāts Nr. 237) 

2005. Mācību līdzekļu komplekta 3. klasei „Ar gudru ziņu. Matemātika. Dabaszinības” līdzautore 

(izdevniecība RAKA) 

2004 - Dabaszinību (5.-6. un 10.-12. klasei) un fizikas skolotāju profesionālās pilnveides kursu 

direktore un lektore 

2002 - Fizikas un dabas zinību skolotāja Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzijā 

1990 -2002 Fizikas skolotāja Daugavpils Eksperimentālajā vidusskolā 

1996 - DPU Fizikas katedras lektore 

1989 - 1996 DPI Fizikas katedras pasniedzēja 

Publikācijas: konferenču tēzes un metodiskie raksti : kopskaitā 12 

Zinātniskie raksti: 

1. Jonane L. & Shilters E. The historical and contemporary view to concept of physics education in 

Latvia. // 10. Bundesweites Kolloquium fur Doktorandinnen und Doktoranden “Didaktik der Chemie 

und Physik” 26. - 28. Oktober 2001, Koln, p.37 -41. 

2. Jonane L. Finding possibilities to improve science education in high school and gymnasium. //Journal 

of Baltic Science education. No 1(7) 2005.63-69 p. ISSN 1843-3898 

3. Jonane L. Taking the Experiential Path in Science Teaching. //Journal of Teacher Education and 

Training. Volume 5, 2005, 50-60 p. Institute of Sustainable Education Daugavpils University. ISSN 

1407 –8724 

4. Jonāne L. Dabaszinatniskā izpratība ka nākotnes izglītības mērkis. //Latvijas Fizikas biedrības 9. 

zinatniskās konferences materiali; Daugavpils, “Saule” 2005. 

Mācību līdzekļi: 

1. Jonāne L. Demonstrējumu eksperimenti skolas fizikas kursā. 1.daļa. Mehānika, hidrostatika. - 

Daugavpils: Saule, 1997., 66 lpp. 

2. Jonāne L. Gedroica S. Demonstrējumu eksperimenti skolas fizikas kursā. 2.daļa. Elektromagnētisms. - 

Daugavpils: Saule, 1998., 130 lpp. 

3. Jonāne L. Gedroica S. Demonstrējumu eksperimenti skolas fizikas kursa. 3.daļa. Optika. - Daugavpils: 

Saule, 1999., 63 lpp. 

4. Milaša I., Hahele R., Kalniņa D., Jezerskis Z., Jonāne L., Zvingevica A., Vulfs R. Ar gudru ziņu. 

Matemātika. Dabaszinības. Mācību līdzekļu komplekts 3. klasei: mācību grāmata (2 daļas) darba 

burtnīca (2 daļas), skolotāja grāmata. RaKa, 2005., ISBN 9984-15-636-2 

2007. gada 8. februārī /Lolita Jonāne/ 

531


Dr. biol., docentes INESES KOKINAS 



E-pasts: inese.kokina@navigator.lv 

Valodu prasme: Latviešu - dzimtā, angļu un krievu – pārvaldu pilnībā 

Datorprasmes: Darbs ar Microsoft Office programmām Word, Excel, 

Power Point u.c., grafisko programmu CorelDRAW, pārlūkprogrammu Internet 

Explorer un programmu Adobe Acrobat Reader. 


2004 Daugavpils Universitāte, maģistra profesionālais grāds valsts pārvaldē 

2002 Dr. biol., promocijas darbs “Miežu miltrasas izraisītāja (Blumeria graminis f.sp. hordei) 

Daugavpils populācijas ģenētiskās struktūras īpatnības”, Latvijas Universitātes Promocijas padome 

bioloģijas nozarē 

1997 Latvijas Ārstu biedrība, piešķirts laboratorijas speciālista - biologa sertifikāts 

1996 -1999 Latvijas Universitāte, studijas doktorantūrā 

1995 Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, bioloģijas maģistra grāds ģenētikas apakšnozarē 

1992 bioloģijas bakalaurs 

1987 -1992 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, studijas bioloģijas un ķīmijas specialitātē. Diploms ar izcilību 


kopš 2006 Daugavpils Universitāte, Anatomijas un Fizioloģijas katedras vadītāja, docente, 

kopš 2003 Daugavpils Universitāte, Bioloģijas katedra, docente 

1992 - 2003 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Daugavpils Universitāte, 

Bioloģijas katedra, asistente 

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS 

Zinātniskās pētniecības virzieni: 

augu imunitātes ģenētika 

audu kultūras, to pielietošana biotehnoloģijā, ģenētikā un selekcijā 

Piedalīšanās pētījumu projektos: 

1. DU grants “Sarkanā āboliņa selekcija materiāla iegūšana, izmantojot in vitro metodes” (vadītāja; 2003.-2004.g.) 

2. LZP grants “Embrioģenēzes un organoģenēzes ģenētiskās determinācijas noteikšana graudaugu dubultoto 

haploīdu iegūšanas optimizācijai” (2005.-2009.g.) 

3. DU grants „Gametisko šūnu attīstības novērošana un dubultoto haploīdu iegūšana in vitro miežu (Hordeum 

vulgare L.) putekšņu maciņu kultūrās” (vadītāja, 2006. g.) 

4. ESF projekts „Starpnozaru biomehānikas un nozares saistīto kursu attīstība Daugavpils Universitātē” (projekta 

vadītāja asistente, 2006.-2008.g.) 

5. Valsts pētījumu programmas agrobiotehnoloģijā „Inovatīvas tehnoloģijas augstvērtīgu, drošu un veselīgu pārtikas 

produktu ieguvei no ģenētiski, fizioloģiski un bioķīmiski daudzveidīga augu un dzīvnieku izejmateriāla” projekts 

„Latvijas laukaugu sugu daudzveidības izvērtējums un selekcijas optimizācija, pielietojot modernās biotehnoloģijas 

metodes” (projekta izpildītājs; 2005.-2009.g.). 


Konferenču tēzes: 

Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs: 

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs: 

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA 


Vadītie bakalaura darbi: 18 

Vadītie kvalifikācijas darbi: 3 

Vadītie studiju darbi: 24 

16 

11 

13 

4 

532

Docētie un izstrādātie studiju kursi: 

Augu fizioloģija (5 KP), lekciju un laboratorijas darbu kurss, akadēmiskā bakalaura st. programma “Bioloģija” 

Mikrobioloģija (1 KP), lekciju kurss, Rīgas Stradiņa Universitāte, māszinību fakultāte 

Mikrobioloģija (4 KP), lekciju un laboratorijas darbu kurss, akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija”; 

profesionālā bakalaura studiju programma “Fizioterapija” 

Augu anatomija un morfoloģija (4 KP), lekciju un laboratorijas darbu kurss, akadēmiskā bakalaura studiju 

programma “Bioloģija 

Ģenētika (2 KP), praktiskie darbi un semināri, akadēmiskā bakalaura studiju programma “Bioloģija” 

Dabaszinātņu pamati (3 KP), lekciju kurss, akadēmiskā balakaura studiju programma “Vides zinātne” 

Biotehnoloģija (2 KP), akadēmiskā bakalaura st. programma “Bioloģija” 

Biotehnoloģija (1 KP),lekciju kurss, akadēmiskā maģistra studiju programma “Bioloģija” 

Šūnas fizioloģija (1 KP), lekciju kurss, akadēmiskā maģistra st. programma “Bioloģija” 

Bioloģijas aktuālās problēmas (1KP), lekciju kurss, akadēmiskā maģistra studiju programma “Bioloģija” 

Cilvēka anatomija (2 KP), laboratorijas darbi, akadēmiskā bakalaura st. programma “Bioloģija” 

Sagatavotie mācību līdzekļi: 

Lekciju materiāli studiju kursā “Augu fizioloģija”, elektroniskā veidā Power Point formātā 

Laboratorijas un praktiskie darbi st. kursā “Augu fizioloģija”, elektroniskā veidā Microsoft Word formātā 

Lekciju materiāli st. kursā “Augu anatomija un morfoloģija”, elektroniskā veidā Power Point formātā 

Laboratorijas un praktiskie darbi st. kursā “Mikrobioloģija”, elektroniskā veidā Microsoft Word formātā 

Laboratorijas un praktiskie darbi st. kursā “Ģenētika”, elektroniskā veidā Microsoft Word formātā 

Lekciju materiāli st. kursā “Biotehnoloģija”, elektroniskā veidā Power Point formātā 

Piedalīšanās skolotāju tālākizglītības programmās: 2004.-2005. gg. – 5 dažādas programmas, t.sk. “Izglītības 

standarta bioloģijā īstenošana pamatizglītībā”, “Bioloģijas satura īstenošana vispārējā izglītībā” u.c. Lekcijas 

“Ģenētikas aktuālās problēmas”, “Biotehnoloģijas mūsdienu sasniegumi”, “Fotosintēze, tās būtība un nozīme” u.c. 

Mērķauditorija – pamatskolas un vidusskolas bioloģijas skolotāji, dabaszinātņu skolotāji. 


Ik mēnesi Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts, Augu ģenētikas laboratorija 

2001 Ziemeļvalstu un Baltijas valstu doktorantu kursi augu imunitātes ģenētikā 

2001 LU MPI institūta pēcdiploma izglītības kursi laboratorijas speciālistiem 

1998 –2005 piedalīšanās dažādās konferencēs laboratorijas speciālistiem ar sertifikāta iegūšanu 

1995 līdzdalība Tempus programmā “Updating of IN-SERVICE Teaching Training of Universities of 

Latvia 1994/1997”, The Royal Danish School of Educational Studies 

ORGANIZATORISKAIS DARBS 

Katedras vadītāja kopš 01.02.2006. g. – Anatomijas un Fizioloģijas katedra, Daugavpils Universitāte 

Laboratorijas vadītāja kopš 1999. g. – SIA “Medicīniskā firma “Dinas”, klīniski-bioķīmiskā laboratorija. 

Organizācijas 

3. starptautiskā konference “Research and Conservation of Biological Diversity in 

komitejas locekle 

Fakultātes Domes locekle 

un sekretāre 

Baltic Region”, 2005. g. 20.-22. aprīlis, Daugavpils, Latvija 

kopš 2006. g. DU DMF Dome 

ZINĀTNISKĀS PADOMES UN AKADĒMISKĀS KOMISIJAS 

Promocijas padomes 2004. g. – Latvijas Lauksaimniecības Universitātes promocijas padome 

Zinātniskās padomes 

Lauksaimniecības specialitātes augkopības apakšnozarē. Papildus padomes loceklis 

Līgas Lepses promocijas darba “Morfoloģisko kritēriju un molekulāro marķieru 

izmantošana gurķu šķirnes ‘Dindoņa Zaļie Ķekaru’ atjaunošanā” izskatīšanai, darba 

recenzēšana 

kopš 2005. g. - Latgales Lauksaimniecības un Zinātnes Centrs 

locekle 

Akadēmisko komisiju 

locekle 

Daugavpils Universitātes akadēmiskās maģistra studiju programmas “Bioloģija” un 

akadēmiskās bakalaura studiju programmas “Bioloģija” gala pārbaudījumu komisija 

PROFESIONĀLĀS BIEDRĪBAS 

Locekle: Latvijas Ģenētiķu un selekcionāru biedrība (kopš 1992. g.); 

Latvijas Ārstu biedrības Laboratorijas speciālistu biedrība (kopš 1996. g.) 

2007. gada 15. janvāris /Inese Kokina/ 

533

Dr. psych., asoc. profesores IRĒNAS KOKINAS 





24.10.2003. ar LU Psiholoģijas zinātņu nozares profesoru padomes lēmumu ievēlēta asociētā profesora amatā 

psihologijas nozares attīstības psiholoģijas apakšnozarē 

1996 iegūts psiholoģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. Psych.)Latvijas Universitātē 

1995 Latvijas universitāte, doktorantūra Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā, pabeigts doktorantūras kurss 

psiholoģijā 

1981 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, fizikas un matemātikas fakultāte. Iegūta vidusskolas fizikas un 

matemātikas skolotāja kvalifikācija 

1976 -1981 studijas DPI 

1976 Ludzas rajona Rundēnu vidusskolas atestāts 


No 2003 DU Pedagoģiskās psiholoģijas katedras asociētā profesore 

No 1996 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas katedras vadītāja 

No 1996 DPU Psiholoģijas katedras docente 

1990 Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras mācību spēks 

1990 Daugavpils pilsētas Tautas izglītības nodaļas starpskolu mācību ražošanas kombināts, kursa “Profesijas 

izvēle” pasniedzēja 

1986 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, mācību meistars 


Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to īstenošanā: 

2000.g. LZP piešķirtais grants dalībai ECHA starptautiskajā zinātniskajā konferencē Ungārijā, Debrecenē 

2002.g. LZP piešķirtais grants dalībai ECHA starptautiskajā zinātniskajā konferencē Grieķijā, Rodosā 

2001.-2003.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtsspējīgu attīstības 

stratēģiju Latvijā”, LZP grants Nr. 03.47 

2003.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Individuālās muzikālās uzstāšanās vērtēšana audzēkņa personības 

attīstības kontekstā”, LZP grants Nr. 03.1019 

2004.g. piedalīšanās DU iekšēji finansētajā grantā “Apdāvinātības attīstības problēma mūsdienu zinātnē un 

praksē”, DU grants Nr. 04.22. 

2005.g. LZP finansētais grants “Apdāvinātības attīstība Latvijā: realitāte un perspektīvas”, LZP grants Nr. 

06.2010. 

2006.g. IZM finansētais projekts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: Daugavpils Universitātes maģistrantūras 

marketinga pasākumu un perspektīvās attīstības izvērtējums”, IZM grants Nr. 

Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā: 

Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas iniversitātes “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz 

ilgtsspējīgu attīstību” (sākot ar 2000. gadu). 

Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā ERASMUS - SOCRATES studentu mobilitātei starp DU un Fechtas 

universitāti (Vācija) 2002. – 2003.gg. 

Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā SOCRATES – ERASMUS mācībspēku mobilitātē - lekciju kursa 

nolasīšanā Fechtas universitātē Vācijā – 2003.g. 

Zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošanā: 

piedalīšanās Sorosa fonda projektā “Atvērtā skola”, apakšprogramma “Bilingvālā izglītība Latvijā”; 2000.- 

2002. g. 

Zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā vispāratzīto 

recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā: 

I.Kokina. Children and Aggressivity. // Proceedings of the Association for Teacher Education in Europe Spring 

University: Today’s reforms for tomorrows school’s, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos 

Universitetas, 2000. p.p. 144-151. 

I.Kokina, A.Kehris. Kreativitāte izglītībā. Mākslu pedagogu apvienības un Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 

Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 

2000. 13.-19.lpp. 

Kokina. Agresivitātes attīstības problēmas. Sadarbība un kompetence izglītībā. Starptautiskās zinātniskās 

conferences raksti. Jelgava, LLU, 2000.g. 158.-166.lapp. 

Kokina. Different possibilities the individual growth of the Student in nowadays school. Pradine mokykla: kaita 

ir problemos. Mokslines praktines konferencijos mokslo darby rinkinys. Klaipeda, 2000., 73.-81.lapp. 

Kokina Skolotāja loma radošas personības attīstībā. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference RPIVA, 

2000. gada 10.- 11. novembrī. (Rakstu krājums nodots tipogrāfijā). 

534

D. Ilischko, I. Kokina. Some philosophical aspects of the integration of disabled children in our society. . 

Šiaulia universiteto leidykla, 2000, 41. – 45. pp. 

Е. Алтане, И. Кокина. Творческая терапия как один из корректирующих факторов в обучении детей с 

умственными отклонениями. Disabled Children in the Context of Xchanges in the Educational System. . Šiaulia 

universiteto leidykla, 6. – 18. pp. 

I.Kokina. Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur die Arbeit mit begabten Kindern.// Talent for the New 

Millenium: The 7-th conference of the European Council for High Ability Held in Debrecen (Hungary).- Debrecen, 

2000, p. 25. 

J.Altane, I.Kokina. Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen // Realising Educational Problems. 

ATEE Spring University, Klaipeda LIthuania, 2001.,- 39 – 44 pp. 

J.Davidova., I.Kokina. Daugavpils universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā. //Teorija un prakse 

skolotāju izglītībā. Rīga, RPIVA rīkotā starptautiskā zinātniskā konference, Latvija, 2002., 432.-440. lapp. 

J.Davidova, I.Kokina Research activity in the context of the teacher’s sustainable Development. Journal of 

Teacher Education and Training. Volume 1, 2002, 13-19 pp. 

I.Kokina, V.Bagirjane. “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā”. Staptautiskā zinātniski 

praktiskā konference “Radošas identitātes attīstība”, Latvija, Rīga, RPIVA, 2001. (Rakstu krājums iesniegts 

tipogrāfijā). 

J.Davidova, I.Kokina “Assoation for Teacher Education in Europa”. The University of Latvia, Institute of 

Education and Psychology, ATEE Spring University “Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems”, 

Rīga, SIA Izglītības soļi. 59. – 67. lapp 

J.Davidova, I.Kokina. Latvian Teachers’ Readiness for work with gifted Children. The 8 th conference of the 

European Council for high ability (ECHA). Development of Human Potential: Investment into our Future”, 

Rhodes, October 9-13, 2002, 18 p. 

J. Davidova, I. Kokina. “Development of the Giftedness in Latvia: Realities and perspectives”. Šiaulia 

International Scienticfic conference “Teacher Education XXI century:changing and perspectives”. 29.-30. 

November, at Siauliai university Lithuania, 2002.- 45.-51. pp. 

J.Davidova, I.Kokina. The Competence of Latvian Teachers in Pupils’ Giftedness Development. The University 

of Latvia, Institute of Education and Psychology, ATEE Spring University “Chancing education in a Changing 

society. Teachers, Students and Pupils in a Learning Society” Rīga, SIA Izglītības soļi, Vol.1., 92-99 pp. 

D.Iliško, I.Kokina Ecofeminism as a viable perspective for a sustainable model of education in Latvia. Journal 

of Teacher Education and Training. Volume 2, 2003, 3-15 pp. 

J.Davidova, I.Kokina The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development. Journal of Teacher 

Education and Training. Volume 4, 2004, 106-114 pp. 

J.Davidova, I.Kokina Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības apstākļos. RPIVA 

Zinātniskie raksti „Oriģinālraksti pedagoģijā un psiholoģijā” 4. sējums, 2004.g., 178. – 189.lpp. 

J.Davidova, I.Kokina Latvian Teachers’conceptual understanding on the intellectual giftedness. 29 th Annual 

Conference „Teacher Education between theory and practice. The End of Theory, The Future of Practice? 

Agrigento – Italy, 23 – 27 October, 2004, Volume 1, 2-14 pp. 

J.Davidova, I.Kokina Some aspects of motivation of teacher’s creative self-development. Spring University. 

Changing education in a changing society. Volume 1, 2005, 45-51 pp. 

J.Davidova, I.Kokina “European Teacher”s Conceptual Understanding of the Intellectual Giftedness”. 

“Person. Color. Nature. Music. – Scientific articles of the fourth International Conference May 18 – 21, 2005, 7 – 

20 pp. 

I.Kokina, J.Davidova “Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers’ view” Journal of teacher 

education and training. Volume 6, 2006,116-134 pp. 

Pārējās publikācijas: 

I. Kokina. Agresivitātes attīstības problēmas. Sadarbība un kompetence izglītībā. Starptautiskās zinātniskās 

conferences raksti. Jelgava, LLU, 2000.g. 158.-166.lapp. 

I.Kokina. Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un aizstāvēšana. Metodiskie 

norādījumi.- Daugavpils: DU, Saule, 2002.- 28 lpp. 

J.Davidova, I.Kokina. Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem.// Izglītība un kultūra. 

2003.g.10.janvāris. lapp.6.-11. 

I.Kokina. Skolotāja loma radošas personības attīstībā.// Skolotājs 1 (37) 2003, lapp.29.-33. 

I. Kokina“The Component of Motivation in the Structure of Creative Personality of Higher Education 

Students”- Sustainable development, culture and Education, Conference Guide, Vechtaer Verlag fur Studium, 

Wissenschaft und Forschung, 2005, 19 – 20 pp. 

I.Kokina, J.Davidova “ Latvian teachers’ conceptual understanding on the intellectual giftedness”. 29th Annual 

conference “Teacher Education Between Theoty and Practice: The End of Theory, The future of Practice? 

Agrigento (Italy), 23-27 October, 2005, 6-21 pp. 

535

Piedalīšanās ar referātu starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs: 

2006.gada 13.-16. septembris – piedalīšanās un uzstāšanās Lahti Somijā „10th Conference of the European Council 

for high Ability. Values and Foundations in Gifted Education. Reflections on the Ethics of Multiple Intelligences”ar 

referātu „ 

2006.gada 31.augusts – 3. septembris piedalīšanās Lodzā Polijā „6th European Gender Research Conference 

„Gender and Citiszenship ina a Multicultural context”ar referātu „Ļatvian Teachers’ view about gender 

diferences in intellectual giftedness development”. 

2005.g. 22.-26. oktobris, piedalīšanās un uzstāšanās Amsterdamā 30th Annual Conference “Teachers and their 

Educators – Standards for development” ar referātu “Coorelation Among Intellectual Giftedeness Criteria and 

Indicators in the Context of Teachers’ Conceptual Understanding of Intellectual Giftedness” 

2005.g. 22.-25. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Fechtā – Vācijā “3rd internacional Journal of Teacher Education 

and Training conference “Holistic Education”” ar referātu “The Component of Motivation in the Structure of 

Creative Personality of Higher Education Students” 

2005.g. 18.-21. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī – Latvijā “The Fourth internacional conference 

“Person. Color. Nature. Music” ar referātu “European Teacher’s Conceptual Understanding of the Intellectual 

Giftedness”. 

2005.g. 5.-7. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Klaipēdā – Lietuvā ATEE “Spring University. Changing education 

in a changing society” ar referātu “Some aspects of motivation of Teacher’s creative self-development”. 

2004.g. 23. – 27. oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Agrigento – Itālijā „29th Annual Conference „Teacher 

Education between theory and practice. The End of Theory… The Future of Practice?” ar referātu „The view of 

Latvian Teachers on the intellectual development of gifted pupils” 

2004.g. 6. - 8. oktobrī piedalīšanās un simpozija vadīšana Londonā „Great Britain Professional Development 

Conference” ar referātu „Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives” 

2004. gada 6.- 8. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Igaunijā Tartu “Teacher Education 7-th Spring University 

“European added value in teacher education: Teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators of 

learning”, referāts “Motivation of Students from higher educational exstablihments in the structure of creative 

personality”. 

2004. gada 14.-16. aprīlī piedalīšanās un uzstāšanās Igaunijā “The Second International Conference “Sustainable 

Development. Culture. Education” Tallin,” referāts “The Competence of Latvian Teachers in Giftedness 

Development”. 

2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Grieķijā “The 8th conference of the European council for high 

Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian Teachers’ readiness for Work with Gifted Children” 

2002. g. 25.-27.marts, piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē “Teorija un prakse skolotāju izglītībā”, 

Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Daugavpils universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā”. 

2001.g. 9.-10. novembris, piedalīšanās starptautiskā zinātniski praktiskā konference “Radošas identitātes attīstība, 

Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā” 

2001.g.1. –2.jūnijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Democracy and Education” Ukraina, Kijeva, referāts: 

“Некоторые аспекты демократии в условиях специальных школ». 

2001.g. 3. – 5. maijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Changing Education in a Changing Society” Lietuvā, 

Klaipēdā, referāts “Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen” 

2000. gada 30.11.-1.12. – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Disabled Children in the 

Context of Changes in the Educational System” Lietuva, Šauļi , Šauļu universitātes kvalifikācijas institūts, referāts 

“Творческая терапия как один из корректирующих факторов в обучении детей с умственными 

отклонениями” 

2000. gada 10.-11. novembris – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē “Radošas 

personības diagnostika, struktūra un attīstība” – Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Radošas individualitātes 

diagnosticēšanas iespējas skolā” 

2000.gada 19.-22.augusts – līdzdalība un semināra novadīšana “Talent for the New Millenium” University of 

Debrecen, Hungary, seminārs “Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur die Arbeit mit begabten Kindern” 

2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fehtas universitātes “Institut fur Erziehungswissenschaft” novadīts seminārs 

“Padagogische Arbeit mit agressiven Kindern” 

2000.gada 4.-6.maijs. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Sadarbība un kompetence izglītībā”, 

Latvija, Jelgava, referāts “Agresivitātes attīstības problēmas” 

Piedalīšanās ATEE starptautiskajā universitātē “Changing Education in a Changing society” Klaipēdas universitātē 

Lietuvā 2000.gada 4.-7.maijā, referāts “Children and Aggressivity” 

2000.gada februāris. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Klaipēdā (Lietuva) “Primary 

School in 2000”, referāts “Personības attīstības izzināšanas iespējas sākumskolā – pieredze, risinājumi”. 

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (pēdējos 6 gados) 

Vadītie promocijas darbi 2 


Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi 45 

536

Lekciju un semināru vadība: 

lekciju kursu un semināru vadīšana DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās: 

ATTĪSTĪBAS PSIHOLOĢIJA - 

3 KP 

Pedagoģiskā psiholoģija - 2 KP 

Psiholoģiskās korekcijas darba iespējas skolā - 2 KP 

Rotaļu un spēļu psiholoģija - 2 KP 

Metodoloģija un zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā - 2 KP 

lekciju kursu un semināru vadīšana DU Izglītības psihologa specialitātes profesionālajā un psiholoģijas 

bakalaura programmā: 

Psihodiagnostika 1,2, kursiem 3 semestros - 4 KP 

Rotaļu un spēļu psiholoģija - 2 KP 

ATTĪSTĪBAS PSIHOLOĢIJA - 6 

KP 

Psiholoģiskās korekcijas darba iespējas skolā - 2 KP 

lekciju kursu vadīšana DU Psiholoģijas, Pedagoģijas un Vides Izglītības maģistrantūras programmās: 

Attīstības psiholoģijas problēmas - 4 KP 

Psihodiagnostika - 6 KP 

Zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija un metodiskās prasības - 2 KP 

Darbs ar apdāvinātiem bērniem - 2 KP 

Korekcijas darbs skolā - 4 KP 

Individuālais un grupas korekcijas darbs - 2 KP 

Konfliktoloģija - 2 KP 

Ģimenes psiholoģija - 2 KP 

Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Profesionālā maģistra studiju programmā “Sabiedrības un 

iestāžu vadība”: 

Saskarsmes psiholoģija - 2 KP 

Konfliktu vadīšanas psiholoģija - 1 KP 

Vadītāja praktiskā psiholoģija - 2 KP 

Ierēdņu profesionālā ētika - 2KP 

Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Pedagoģijas un Psiholoģijas doktorantūras programmās: 

Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija, inovāciju problēma - 4 KP 

Pedagoģiskā procesa psiholoģiskie pamati -4 KP 

Agresijas psiholoģija - 2 KP 

Attīstības psiholoģijas metodoloģija - 4 KP 

Apdāvinātības attīstība - 2 KP 

Apdāvinātības problēma pedagoģijā - 2 KP 

Skolotāja kompetences problēmas pedagoģijā - 2 KP 

Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā - 2 KP 

No 1996. līdz 2003. gadam izstrādātas studiju kursu programmas visos augstāk minētajos priekšmetos. 

Izstrādātās studiju programmas: 

Izstrādāta, akreditēta (1999.g.) Izglītības zinātņu maģistrantūras pedagoģijā studiju programma 

apakšprogrammās: 

“Pedagoģijas teorija un vēsture”, 

“Izglītības darba vadība”, 

“Speciālā pedagoģija”, 

“Sociālā pedagoģija” 

Izstrādāta, licenzēta (2002.g.) un tiek vadīta (esmu programmas direktore) maģistrantūras profesionālā 

programma “Sabiedrības un iestāžu vadība” 

Izstrādāta un tiek vadīta (esmu programmas direktore) tālākizglītības 2 gadu studiju programma “Pedagoģija un 

Psiholoģija” nepedagoģisko augstskolu beidzējiem 

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g. un 2003.g.), kā arī tiek vadīta (esmu programmas 

direktore) tālākizglītības programma “Augstskolu didaktika” visu augstskolu docētājiem bez pedagoģiskās 

kvalifikācijas 

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g. un 2003.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu programmas 

direktore) tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstākās izglītības pakāpē 

strādājošiem docētājiem (asistenti, lektori, docenti), kuri piedalās konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās 

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g.), kā arī tika novadīta (bija programmas vadītāja) 

tālākizglītības programma “5- un 6-gadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolā, mācību programmas, to 

saturs” pirmsskolas skolotājiem, audzinātājiem un sākumskolas 1. klašu skolotājiem 

537

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2004.g. un 2005.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu programmas 

direktore) tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstākās izglītības pakāpē 

strādājošiem docētājiem (asistenti, lektori, docenti), kuri piedalās konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās 

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2006.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu programmas direktore) 

tālākizglītības programma “Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija” , Izglītības vadības un 

skolvadības tematika izglītības iestāžu vadītājiem un vietniekiem. 

Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi: 

I.Kokina Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un aizstāvēšana. DU, izd. 

“Saule”, 2002. –28 lpp. 

Referāti akadēmiskajās konferencēs: 

2000. gada 29. septembris - piedalīšanās LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūta rīkotajā darba seminārā “Par 

vienotām prasībām kursa, kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbiem pedagoģijā un psiholoģijā”. 

Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās: 

2005.g. 22.-26. oktobris, piedalīšanās Amsterdamā 30th Annual Conference “Teachers and their Educators – 

Standards for development” . Iegūts sertifikāts. 

2005.g. 22.-25. maijs, piedalīšanās Fechtā – Vācijā “3rd internacional Journal of Teacher Education and Training 

conference “Holistic Education”” Iegūts sertifikāts. 

2005.g. 18.-21. maijs, piedalīšanās Daugavpilī – Latvijā “The Fourth internacional conference “Person. Color. 

Nature. Music” . Iegūts sertifikāts. 

2005.g. 5.-7. maijā piedalīšanās Klaipēdā – Lietuvā ATEE “Spring University. Changing education in a changing 

society” .Iegūts sertifikāts 

2004.g. 23. – 27. oktobrī piedalīšanās Agrigento – Itālijā „29th Annual Conference „Teacher Education between 

theory and practice. The End of Theory. The Future of Practice” Iegūts sertifikāts 

2004.gada 20. septembrī – 19. oktobrī studijas „Active Learning School of English in London. Iegūts sertifikāts 

„Pre-intermediate level course in English as a Foreign Language” 

2004.gada 20. septembrī– 19. oktobbrī piedalīšanās un uzstāšanās Londonā, „Great Britain The Autumn Institute 

held by The National Association for Gifted Children in cooperation with National Academy for Gifted and 

Talented Youth”. Iegūts NAGC sertifikāts 

2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Grieķijā “The 8th conference of the European council for 

high Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian Teachers’ readiness for Work with Gifted Children” . Iegūts 

sertifikāts. 

2002. gada 27.- 28. septembris piedalīšanās zinātniski metodiskā darba seminārā “Ievads Marijas Montesori 

izglītībā”, kuru vadīja zinātnieki no Austrālijas Filips Snovs Gengs un Mārša Snova Morgana” 

2000.g. aprīlis - piedalīšanās profesionālās meistarības pilnveidošanas kursos “Humāna un personiska pieeja 

bērniem izglītošanas procesā” Iegūts sertifikāts, ko izsniedza un parakstīja Krievijas Izglītības akadēmijas goda 

loceklis, prof. Š.Amonašvili 

2000.g. februāris - piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Klaipēdā (Lietuva) “Primary 

School in 2000”. Iegūts sertifikāts. 

Lekcijas un semināri ārvalstu augstskolās: 

2000.gada 19.-22.augusts – semināra novadīšana University of Debrecen, Hungary “Die Vorbereitungsprobleme 

der Lehrer fūr die Arbeit mit begabten Kindern” 

2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fechtas universitātes “Institut fur Erziehungswissenschaft” novadīts seminārs 

“Padagogische Arbeit mit agressinen Kindern” 

2003. gada 17.-26. maijs Vācijā Fechtas universitātes “Institut fūr Erziehungswissenschaft” SOCRATES – 

ERASMUS projekta mācībspēku mobilitātes ietvaros novadīti semināri 10 stundu apjomā par tēmu “Begabung” 

ORGANIZATORISKAIS DARBS (pēdējos 6 gados) 

Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā: 

kopš 1997. gada – noslēguma pārbaudījumu integrētajam eksāmenam pedagoģijā un psiholoģijā komisijas 

priekšsēdētāja 

kopš 1997. gada - Maģistru komisijas Izglītības Zinātnēs apakšprogrammas pedagoģijā priekšsēdētāja 

kopš 1999. gada – uzņemšanas komisijas DU Doktorantūrā komisijas locekle 

kopš 1999. gada tālākizglītības 2 gadu programmas “Pedagoģija un Psiholoģija” nepedagoģisko augstskolu 

beidzējiem direktore 

kopš 2000. gada – promocijas eksāmenu komisijas pedagoģijas nozares doktorantūrā locekle 

kopš 2002. gada maģistru profesionālās studiju programmas “Sabiedrības un iestāžu vadība” direktore 

kopš 2002.gada tālākizglītības studiju programmas “Augstskolu didaktika” visu specialitāšu augstskolu docētājiem 

bez pedagoģiskās kvalifikācijas direktore 

kopš 2003.gada profesionālās pilnveides studiju programmas “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstākās 

izglītības pakāpē strādājošajiem docētājiem, kuri piedalās konkursā akadēmiskā personāla vēlēšanās direktore 

kopš 2004.gada - maģistra komisijas Valsts pārvaldē priekšsēdētāja 

538

Eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās 

Promocijas Padomes eksperte Psiholoģijas zinātnes habilitācijas un promocijas Padomē kopš 2005.gada. 

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā: 

Ikgadējo DU Jauno zinātnieku konferenču sekcijas maģistrantiem vadītāja 

Starptautiskās konferences “First Announcement fot the first internacional JTET – Journal of Teacher Education 

and training conference” organizācijas komisijas locekle, 2003.g. 

Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība: 

kopš 1996. gada – Pedagoģijas katedras vadītāja 

kopš 1999. gada Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Domes locekle 

kopš 2000. gada – Humānās pedagoģijas laboratorijas vadītāja 

kopš 2003. gada – DU Izglītības un Vadības fakultātes Domes locekle 

kopš 2004. gada DU Senāta locekle 

Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā: 

ECHA (European Council for High Ability) locekle – kopš 2000.g. 

MACEID UNESCO locekle Izglītības attīstības inovāciju centrā Bangkokā (Taizemē) – kopš 2000.g. 

2007. gada 10. janvārī /Irēna Kokina/ 

539



Tālrunis: 29739686 

Valodu prasmes: latviešu valoda- dzimtā 

vācu un krievu valoda - labi 

angļu valoda – sarunu līmenī 

Dr. paed., pētnieces MĀRĪTES KRAVALES- PAULIŅAS 




Dr. paed. 2006 Daugavpils Universitāte, Disertācija ”Jauniešu neformālā izglītība Latvijā” 

Maģistra grāds 2001 Latvijas Universitāte, Sociālo zinātņu maģistra grāds psiholoģijā 

Maģistra grāds 2001 Daugavpils Universitāte, Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā, 

augstākā 1999 Daugavpils pedagoģiskā universitāte, Sociālo zinātņu bakalaura grāds psiholoģijā, 

izglītības psihologa un sociālo priekšmetu skolotāja kvalifikācija 

vidējā 1995 Gulbenes vidusskola 


No 2007 - Ilgtspējīgas izglītības institūtā 

pētniece 

2006. Ilgtspējīgas izglītības institūtā 

docente 

2004. Pedagoģiskās psiholoģijas 

katedras laborante, asistente 

2000.-2006. Pedagoģijas katedras 

asistente 

1998.-2003. Prakses metodiķe, prakses 

vadītāja 

Daugavpils Universitāte, Izglītības un vadības fakultāte, 


Daugavpils Universitāte, Izglītības un vadības fakultāte 


Daugavpils Universitāte, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoģijas 

katedra 

Daugavpils Universitāte, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoģijas 

katedra 

Daugavpils pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas katedra, 

Pedagoģiskās prakses konsultatīvais centrs 

Publikācijas starptautisko kongresu, konferenču un simpoziju izdevumos 11 kopā (5 jaunākās) 

1. Pipere, A., Jonāne, L., Salītis, A., Kokina, I., Grabovska, R., Kravale-Pauliņa, M. (2009) Energy topic in nonformal 

education of Latvia. In A. Skrinda (Ed.), 7 th International JTEFS/BBCC conference “Sustainable 

Development. Culture. Education”. Research and Implementation of Education for Sustainable Development. 

Proceedings. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 49 – 61. [ISBN 978-9984-14-438-2]. 

2. Oļehnoviča, E., Kravale-Pauliņa, M. (2008). Organizing career education for teachers: the context of sustainable 

education. Journal of Teacher Education for Sustainability, 9:68-80. [ISSN 1691-4147]. 

3. Oļehnoviča, E., Kravale- Pauliņa,M. (2008) Karjeras izglītības darba organizēšana skolotājiem Ilgtspējības 

izglītības kontekstā. IV starptautiskās zinātniskās konferences „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā” 

rakstu krājums. Rīga: tipogrāfija „S&G”, 241- 248.lpp., ISBN 978-9984-9903-7-8 

4. Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Ilisko, D., Stakle, A.(2007) Toward the Sustainability in Teacher Education: 

Promise of Action Research, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward 

Changes, BBCC/ISE annual collection of articles, Vol. 2, Daugavpils: Daugavpils University Publishing house 

„Saule”, 263-292. 

5. Kravale, M. (2007) Personal Aspects of the Understanding of Youth Nonformal Education, in Hytōnen,J. (ed.) 

Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable Developmant. 4th INTERNATIONAL Journal 

of Teacher Education and Training Conference: Post- Conference- Book. 399-409 

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs 4 (jaunākās) 

1. Kravale- Pauliņa,M., Oļehnoviča, E. Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības 

izglītībā”. Uzstāšanās „Karjeras izglītības darba organizēšana skolotājiem ilgtspējības izglītības kontekstā”. 

2008.gada 13.-15. marts (Rīga) 

2. Kravale M., Oļehnoviča E. FEDORA-PSYCHE conference “Crossing internal and External Borders. Practices for an 

Effective Psychological Counselling in the European Higher Education”. Satpratutiskā sadarbības tīklojuma karjeras 

konsultēšanas jomā izpēte. 2007.gads 5.septembris- 8. septembris, (Rethimno, Grieķija) 

3. Kravale M. 4. pasaules vides izglītības kongress. Uzstāšanās ar referātu:”The learning Enviroment in the Context of 

Non-formal education” (kopā ar I.Mičuli) 2007.gads 2.jūlijs- 6.jūlijs, (Dienvidāfika, Durbana) 

4. Kravale M. 5. Starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education”. Uzstāšanās ar 

referātiem: “Analysis of problems of sustainable development: Student’s view”(I.Mičule& M.Kravale), 

“Sustainability and the environment for developing research skills in action research in teachers education” 

540

(I.Salīte& I.Mičule& M.Kravale), “Career education in Latvia: teacher’s perspectives in the context of sustainable 

development” (E.Oļehnoviča& M.Kravale). 2007.gads 30.maijs- 2.jūnijs, (Debrecena, Ungarija) 

Pētījumu projektu vadība, līdzdalība 11 

1. 2008.-2009.g. Mūžizglītības programmas Comenius projekts “Inspire school education by non-formal learning” 

INSPIRE [Neformālās mācīšanās iedvesma skolas izglītībā] Reģistrācijas Nr. 133862-LLP-1-DE-COMENIUS-CMP 

(vadītāja prof. A.Pipere), līdzdalība projekta realizācijā, pētniecība, metodisko materiālu izstrāde. 

2. 2008.g. Eiropas kopienas ārējās palīdzības projekts „Iecietības kultūra Latvijas vidē” Nr. 2005/017-495-03-01/2- 

12/47. Sabiedrības Integrācijas fonds (2007/2008). Eksperte multiplikatoru kursu izstrādē. 

3. 2007.g. IZM projekts :„Karjeras attīstības atbalsts reģionālajā universitātē ilgtspējīgas attīstības un nodarbinātības 

veicināšanai” Reģistrācijas Nr. 5-20/07.16., līdzdalība pētījuma organizēšanā un datu apstrādē. 

4. 2006.g. IZM projekts: “Uz ilgtspējību orientēta pētnieka identitāte maģistra studiju programmās psiholoģijā un 

pedagoģijā Daugavpils Universitātē”. (Prof. A. Pipere - vadītāja) Literatūras teorētiskā analīze. Pētījuma datu 

apstrāde un analīze. 

5. 2005 – 2008.g. Ilgtspējīgas izglītības modelis holistikā skatījumā, LZP (prof. I. Salīte –vadītāja), līdzdalība. 

6. 2006 – 2009 Socrates programmas Comenius 2.1 projektā “Informāciju tehnoloģijas kā starpkultūru un mēdiju 

izglītības līdzeklis”. Daugavpils Universitāte, Rui Gracio Skolotāju Izglītības centrs (Portugāle), Babes-Bolyai 

Universitāte (Rumānija) un Informātikas un Datoru Izmantošanas Skolotāju Izglītības centrs (Polija), līdzdalība 

7. 2005 – 2007.g. Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu konsorcija) valstu 

koloboratīvs pētījums un izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas uzsākot ANO izsludināto 

desmitgadi no 2005. – 2014. gadam, sadarbībā ar ASV, Koreju, Fidži, Jaunzēlandi. (prof. I. Salīte –vadītāja), 

līdzdalība. 

8. 2006. g. IZM projekts(Pilotprojekts) “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā skolotāju izglītībā” 

(I.Belousa- vadītāja), līdzdalība. 

9. 2006.g. Eiropas Sociālais fonds nacionālās programmas 3.2.7.1. projekta „ Karjeras izglītības programmu 

nodrošinājums izglītības sistēmā” eksperte 

10. 2006.g. IZM grants 2.17 “Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju attīstību veicinošas 

izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” (vadītāja: prof. I.Salīte) 

11. 2005.g. Latvijas Jaunatnes padomes projekta : „Jaunieši neformālās izglītības attīstībai Latvijā” eksperte 


2009.g. Metodiskais materiāls: „Komandas darbs sākumskolā – Sociālpsiholoģiskā rehabilitācija un atbalsts bērniem, 

kuru vecāki atrodas ilgstošā prombūtnē”(Izstrādājuši I. Zarkeviča, D.Strause, L. Malceniece, R. Silapētere, I Markule, 

A. Kusiņa, L.Ražinska) -115 lpp. 


Vadītie bakalaura, maģistra darbi vairāk kā 25 


Pedagoģijas vēsture 2 

Vispārīgā pedagoģija 2 

Ģimenes pedagoģija 2 

Audzināšanas teorija un metodika 2 

Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide 2 

Sociālā darba vēsture un perspektīva 2 

Sociālpsiholoģiskās mācīšanas metodes 2 

Psiholoģijas mācīšanas metodika 2 

Brīvprātīgā darba organizēšana un vadīšana 2 

Pedagoģisko teoriju kritisks izvērtējums 2 

Karjeras konsultants profesionālā ētika 2 

Kvalifikācijas celšana ārzemēs: 

21.03.-27.03.2004. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Franciju, Angers pilsētu, kas ir sadarbības augstskola Fechtas 

augstskolai. Tikšanās ar Vechtas augstskolas sadraudzības studentiem no Ungārijas (Jaszbereny). Francija, 

Angers, visa līmeņa izglītības iestādes (Mātes skola, pamatskola, koledža, skolotāju sagatavošanas institūts) 

01.2004. Piedalīšanās zinātniskajos lasījumos Vortrag zum Thema Modernisierung:Professor Dr. Helga Nowotny 

Ph.D.: „Die Unerstättlichkeit der Neugier. Oder: Was aus den Versprechungen der Moderne wurde.” Vācija, 

Delmenhorsta, Hanses zinātniskā kolēģija (Hanse- Wissenschftskolleg). 

DARBS ORGANIZĀCIJĀS, BIEDRĪBĀS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Kopš 2008.g. FEDORA ( Eiropas augstākās izglītības iestāžu karjeras konsultantu asociācijā) biedre 

Izglītība ilgtspējīgai asociācijai biedre 

Kopš2007. g. Baltijas un Melnās jūras izglītības pētījumu konsorcijā darbība 

Kopš 2000 Baltijas pedagoģijas vēsturnieku asociācijas locekle 

Kopš 1999.g Ētikas pedagogu asociācijas locekle 

2010. gada 8.februārī / M.Kravale- Pauliņa / 

541

Mg. psych., Mg. oec., lektores ILONAS KUŅICKAS 

dzīves un darba gājums (curriculum vitae) 

Valodas prasmes: latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā, angļu valoda - pamatlīmenī 


Kopš 2001 LLU doktorantūra, studijas studiju programma “Reģionālā ekonomika”. 

augstākā 1998 - 2000 Daugavpils Universitātes Ekonomikas nodaļa studiju programma “Sociālo zinātņu 

maģistrs ekonomikā”, sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā; 

augstākā 1994 - 1998 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Ekonomikas nodaļa, studiju programma 

“Komerczinības”, ekonomikas bakalaura grāds un ekonomista kvalifikācija 

augstākā 1994 - 1996 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes maģistrantūra, psiholoģijas maģistra grāds 

vecumposmu un pedagoģiskās psiholoģijas apakšnozarē; 

augstākā 1990 – 1994 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes studiju programma “Pirmsskolas pedagoģija un 

psiholoģija”, pirmsskolas skolotāja kvalifikācija un psiholoģijas bakalaura akadēmiskais 

grāds; 

vidējā 1988 – 1990 J. Uboreviča Daugavpils 1.vidusskola, vidējā izglītība; 


2004 - revīzijas komisijas locekle Daugavpils Universitāte 

2001- prodekāne Daugavpils Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte, Nepilna laika 

studijas; 

2001- lektors Daugavpils Universitāte Sociālo zinātņu fakultāte; 

2000 - 2001 vadītāja vietniece Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Ekonomikas nodaļa; 

1999 - 2001 revīzijas komisijas locekle Daugavpils Pilsētas dome 

1999 pasniedzēja Valsts Administrācijas skola; 

1998 - 2001 asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte sociālo zinātņu katedra; 

1997 - 2000 lektors RTU Daugavpils Mācību zinātņu centrā ,Muitas koledža, mākslas 

koledža “Saules skola”; 

1992 - 2000 vecākais laborants Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Ekonomikas un sociālo zinātņu 

katedra; 

1990 - 1992 audzinātāja Daugavpils Skolu valdes 7.bērnudārzs. 



Raksti zinātniskaj os žurnālos un rakstu krājumos 13 







Docētie studiju kursi: 

Bakalaura akadēmisko studiju programma “Ekonomika” 

Ievads ekonomikā 4 kredītpunkti 

Makroekonomika 4 kredītpunkti 

Tautsaimniecības vēsture 4 kredītpunkti 

Reģionālā ekonomika 2 kredītpunkti 

Bakalaura studiju programma „Sociālo zinātņu skolotājs” 

Tautsaimniecības ekonomika 4 kredītpunkti 

II līmeņa profesionālā studiju programma „Tulkotājs”(uz augstākās izglītības bāzes) 

Ekonomikas pamati 2 kredītpunkti 

II līmeņa profesionālā studiju programma „Sociālo zinību skolotājs)(uz augst.izgl.bāzes) 

Ekonomika 2 kredītpunkti 

Ekonomikas mācību metodikas 2 kredītpunkti 


Bakalaura akadēmisko studiju programmas “Ekonomika” kārtējā akreditācija un 

pāreja no 4 gadu studijām uz 3 gadu studijām 

2005 

542


Jelgava- Latvijas Lauksaimniecības Universitāte 2001 


Bakalaura studiju programmas „Ekonomika” direktore 2005 

Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekāne nepilna laika studiju 2001 

jautājumos 

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis 

DUJZA redkolēģijas locekle 2004 

2006. gada 20. decembrī /Ilona Kuņicka/ 

543




doktorantūra 

maģistrantūra 

augstākā 

vidējā 

2003 - 

1996 -1997 

1994 -1995 

1972 -1978 

1971 

Mg. biol., lektores IRĒNAS KUŅICKAS 



latviešu, poļu un krievu valoda - pilnā apjomā 

angļu valoda - pamatlīmenī 

studijas doktorantūrā pedagoģijas nozarē 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, bioloģijas maģistrs 

DPU, pedagoģijas un psiholoģijas studijas augstskolas kursa apjomā, iegūta 

augstākā pedagoģiskā izglītība 

Rīgas Medicīnas institūts, Pediatrijas fakultāte, 

iegūta kvalifikācija ārsts-pediatrs 

Daugavpils 1.vidusskola 


No 2003.01. Daugavpils Universitātes Anatomijas un fizioloģijas katedras lektore, studiju programmas 

“Fizioterapija” direktore 

No 2002.05. Veselības veicināšanas centra koordinatore Latgales reģionā 

2001-2003 Daugavpils Universitātes Fizioloģijas un veselības mācības katedras lektore, Veselības mācības 

skolotāju sagatavošanas programmas direktore. 

1998-2001 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Fizioloģijas un veselības mācības katedras lektore, Veselības 

mācības skolotāju sagatavošanas programmas direktore. 

1996-1997 DPU Fizioloģijas un veselības mācības katedras asistente. 

1992-1996 Daugavpils pilsētas Skolu valdes ārste. 

1985-1992 Daugavpils pilsētas galvenā ārsta vietniece mātes un bērna veselības aizsardzībā. 

1978-1985 Daugavpils Bērnu slimnīca, iecirkņa pediatrs. 


Publikācijas 

Mācību līdzeklis skolotājiem “Skolēniem par intīmo” (autoru kolektīvs). UNDP un IZM projekts, 2004.g. 





Profesionālā studiju programma “Fizioterapija” 

Veselības pedagoģija 

Infekciju slimības un epidemioloģija 

Pirmā palīdzība 

Medicīniskā terminoloģija 

Profesionālā studiju programma “Pirmsskolas izglītības skolotājs” 

Pediatrija un higiēna. 

Profesionālā studiju programma “Skolotājs” 

Veselības veicināšana un veselības izglītība skolā 

Profesionālā studiju programma “Sociālo zinību skolotājs”(nep.l.) 

Veselības veicināšana un veselības izglītība skolā 

Profesionālā studiju programma “Veselības mācības skolotājs” 

Saslimšanas un to profilakse 

Veselības mācības mācīšanas metodika 

Pirmā palīdzība 

2 kredītpunkti 


1 kredītpunkts 








544

ORGANIZATORISKAIS DARBS, MĀCĪBAS UN CITA NO ZĪM ĪGA PIEREDZE 

(par pēdējiem 6 gadiem) 

- konference “Problem Solving in Better Health” (20 st.), Rēzekne, Dreyfus Health Foundation, USA 

- seminārs “Cilvēku tirdzniecības novēršana, izmeklēšana un upuru repatriācija”, (2 dn.), Daugavpils, IOFA, 

ASV vēstniecība, LJVCP 

- seminārs “Pašvaldību loma sabiedrības veselības veicināšanā”, (6 st.), Veselības veicināšanas centrs, 

Madona 

- “Veselību veicinošo programmu izveide un ieviešana rajonos”, (24 st.), Veselības veicināšanas centrs, 

Rīgā 

- Pirmās palīdzības pasniedzēju kvalifikācijas celšanas seminārs (1dn.) 

- pēcdiploma izglītības kurss “Training for Health Promotion Specialists”, Ziemeļvalstu Sabiedrības 

veselības skola, Zviedrija, 6 ned. (11.5 ECTS) 

- pēcdiploma izglītības kurss “Salutogenesis – from theory to practice”, Ziemeļvalstu Sabiedrības veselības 

skola, Zviedrija, 2 nedēļas (3,75 ECTS) 

- multiplikatoru kursi “Dzīves prasmes seksuālās un reproduktīvās veselības izglītībā, HIV/AIDS 

profilaksē,” ANO (UNDP), IZM, 72 st. 

- seminārs“Tabakas kontroles jautājumi”, Latvijas narkologu un onkologu asociācija 

- konference “Bērnu veselība Latvijā”, Latvijas Sabiedrības ves. asoc. 

- IZM tālākizglītības progr. “Vienota pieeja mācību grāmatu vērtēšanā”, 8st. 

- apmācības “Ģimenes garīgās veselības veicināšana”, 18 st., LĢTA 

- projekta “Gimenes garīgās veselības veicināšana” koordin. Latgalē, PHARE 

- projekta “Koordinēts atbalsts jauniešu veselībai un attīstībai” skolotāju izglītošanas sadaļas koordinatore 

Latgalē, 

- “Veselību Veicinošo skolu darba holistiskā izpratne”, 25 st., PVO,IZM 

- semināru programmas “Dzīves prasmju pieeja narkotiku izglītībā skolā” izstrāde un semināru vadīšana 

Veselību Veicinošo skolu skolotājiem. 

- Pasaules Bankas un Labklājības Ministrijas projekta seminārs – apmācība “Veselības veicināšana 

izglītībā”, un “Veselības veicināšana un veselības izglītība sabiedrībā”, 4 dn. 

- Piedalīšanās ANO Starptautiskās Narkotiku kontroles programmas (UNDCP) projekta 

”Narkotiku lietošanas profilakses mācību līdzekļu izstrāde un atbilstoša skolotāju apmācība 

Baltijas valstīs” mācību semināros un mācību metodisko materiālu aprobēšanā, 34 st. 

2006. gada 20. decembrī / Irēna Kuņicka / 

545 

2005 

2005 

2004 

2004 

2004 

2003 

2003 

2003 

2003 

2003 

2003 

2003 

2003 

2002- 

2004 

2002 

2001 

2001 

2000- 

2001

Dr. philol., lektores INGRĪDAS KUPŠĀNES 




Valodas prasmes: latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā, vācu valoda - pamatlīmenī 


Dr.filol. 2006 Disertācija „Emigranta apziņas modeļi: G. Janovskis un G. Gazdanovs”. 

doktorantūra 1998-2001 DU Humanitārā fakultāte 

Mg. filol. 1997 Maģistra darbs „Mākslinieciskā pasaule G. Janovska romānā „Uz 

neatgriešanos”. 

maģistrantūra 1995-1997 DU Humanitārā fakultāte 

augstākā 1990-1995 DU Humanitārā fakultāte, latviešu valodas un literatūras un Latvijas kultūras 

vēstures skolotāja vidusskolā, vācu valodas skolotāja pamatskolā 

vidējā 1989 Daugavpils rajona Bebrenes vidusskola 


2000 - Latviešu literatūras un kultūras Daugavpils Universitāte, Latviešu literatūras un kultūras 

katedras lektore 

katedra, Vienības iela 13, LV-5407 

1998 - 2000 Latviešu literatūras un kultūras Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Latviešu literatūras un 

katedras asistente 

kultūras katedra 

1997-1998 Pedagoģijas katedras asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, 

Pirmskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte 

1995-1998 Vēstures katedras vecākā Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 

laborante 

Vēstures katedra 

1994-1995 Latviešu valodas skolotāja Daugavpils Interkoledža 






Dalība ar referātu star ptautiskās konferencēs 23 

Dalība ar referātu cita veida konferencēs - 1 

Pētījumu projektu vadība atbilstošajā zinātņu nozarē 

2002 Emigrācija un kultūra (starptautiskas zinātniskās konferences organizēšana ar KKF atbalstu) 





Bakalaura akadēmisko studiju programma “Vēsture un kultūras vēsture” 

Latviešu sadzīves vēsture 2 kredītpunkti 

Latvijas teātra un kino vēsture 2 kredītpunkti 

Bakalaura akadēmisko studiju programma „Filoloģija” 

Latviešu trimdas proza 2 kredītpunkti 

Profesionālo studiju programma „Vēstures un kultūras vēstures skolotājs” 

Teātra izrādes un filmas analīze 2 kredītpunkti 

Profesionālo studiju programma „Latviešu valodas un literatūras skolotājs” 

Literatūras un kultūras vēstures integrācijas iespējas 2 kredītpunkti 

Maģistra akadēmisko studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” 

Jaunākās tendences skatuves mākslā 2 kredītpunkti 

Latviešu kultūra Eiropas kultūras kontekstā 2 kredītpunkti 

Mazākumtautību kultūra Latvijā 2 kredītpunkti 

Maģistra akadēmisko studiju programma “Filoloģija” 

Drāmas teorija 2 kredītpunkti 

Baltijas tautu literatūra (igauņu literatūra) 2 kredītpunkti 

Latviešu trimdas literatūra (proza, drāma) 2 kredītpunkti 

Profesionālā maģistra studiju programma „Starpkultūru attiecības” 

Mazākumtautību kultūra Latvijas novados 2 kredītpunkti 

Latvijas kultūras vēsture 2 kredītpunkti 

2006. gada 20.decembrī. /Ingrīda Kupšāne/ 

546

Mg. hist., lektora ANDRA KUPŠĀNA 




Valodas prasmes: latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā 

vācu un lietuviešu valoda – pamatlīmenī, angļu –sarunvalodas līmenī 


Doktorantūra 1996-2000 DU doktorantūra 

Latvijas Universitātes doktorantūra, vēsture 

Mag.hist. 1996 Vēstures maģistrs 

augstākā 1985-1990 LVU Vēstures un filozofijas fakultāte, vēsturnieks, vēstures un sabiedrības mācības 

pasniedzējs 

vidējā 


1985 Daugavpils rajona Ilūkstes 1. vidusskola 

1997 - lektors Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures 

katedra Vienības iela 13, LV-5407 

1991-1996 asistents Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures 

1990 -1992 Vēstures un 

sabiedrības mācības 

skolotājs 

katedra 

Daugavpils rajona Vaboles vidusskola 







Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi 32 


Bakalaura akadēmisko studiju programma “Vēsture” 

Seno laiku vēsture ( Senie Austrumi, Grieķija un Roma) 3 kredītpunkti 

Arheoloģija 2 kredītpunkti 

Latvijas arheoloģija 2 kredītpunkti 

Senās pasaules veidotāji 2 kredītpunkti 

Kari un kaujas 2 kredītpunkti 

Senās pasaules valsts un sabiedrība 2 kredītpunkti 

Maģistra akadēmisko studiju programma “Vēsture” 

Agrāro attiecību Latvijā XVIII-XIX gs. historiogrāfija 2 kredītpunkti 

Bakalaura studiju programma “Socioloģija” 

Sociālā politika un ekonomiskās problēmas Latvijā XX gs. 2 kredītpunkti 

Vidusskolas vēstures un sociālo zinību skolotāja profesionālo studiju programma 

Sociālo zinību mācību metodika 2 kredītpunkti 

IVF, SZF,DMF izvēle (C daļa) 

Civilzinību pamati 2 kredītpunkti 

HF izvēles kursi (C daļa) 

Vēstures paradoksi 2 kredītpunkti 


2001 Nepilna laika profesionālo studiju programma “Sociālo zinību skolotājs” 


2000 Piedalīšanās Sorosa fonda Latvija programmā “Pārmaiņas izglītībā” projekta “Pedagoģisko 

augstskolu mācībspēku profesionālās kompetences pilnveide”. Iegūts sertifikāts. 

2000 Skolotāju kursu organizēšana un vadīšana sadarbībā ar LR Skolu valdēm par vēstures mācīšanas 

satura aktualitātēm un novitātēm. 

2001 SFL programma “Pārmaiņas izglītībā”. Projekts “Cilvēks sabiedrībā” “Pedagoģiskā prakse sociālo 

zinību atbalsta skolā” 

2001 SFL programma “Pārmaiņas izglītībā”. Projekts “Cilvēks sabiedrībā”, Seminārs “Kritiskā domāšana”. 

Iegūts sertifikāts. 

2001-2002 SFL programma “Pārmaiņas izglītībā”. Projekts “Cilvēks sabiedrībā” Pamatskolas sociālo zinību 

skolotāju izglītotāju sagatavošana” 

10.2002 Stažēšanās Växjö universitātē Zviedrijā. Darbības joma – sociālās zinības Zviedrijas skolās un 

augstskolās. 

547

2002 Piedalīšanās darba grupā “Sabiedrības integrācijas programmas Latgalē” izstrādē, sadarbībā ar 

Daugavpils NP Reģionālo nodaļu 

2003 Tālākizglītības profesionālo studiju programmas “Sociālo zinību skolotājs” direktors 

2004 DU un Vidzemes augstskolas projekts “Pievienosim vērtību sociālajām zinībām: sabiedrības 

integrācijas veicināšana sociālo zinību apgūšanas procesā” 

2005 IOM Starptautiskās Migrācijas organizācijas metodiskais seminārs “ Cilvēku tirdzniecība un tās 

novēršana” 


Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis 

kopš 2001 Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Zinātnisko lasījumu organizācijas komitejas loceklis 


Lizda DU arodkomitejas loceklis 

DU akadēmiskās šķīrējtiesas loceklis 

2007. gada 15. janvārī /Andris Kupšāns/ 

548


Mg. paed., lektores JEĻENAS ĶIPURES 




2000-2003 Studijas DU doktorantūrā (Pedagoģijas nozare Augstskolas pedagoģijas apakšnozare). 

Doktorantūras teorētiskā kursa pabeigšana 

2002-2003 Piedalīšanās Britu Padomes rīkotajā projektā „Presett Partnership” 

1999-2002 Tālākizglītības studijas Gētes institūtā (Rīgā), „Didaktik/Metodik des 

Fremdsprachenunterrichts“ Sertifikāta saņemšana 

1999.09. Pedagoģijas maģistra diploms Maģistra darba „Theoretische Konzeption des Lehrbuches für 

das verstehende Lesen im Deutschunterricht an den nichtsprachlichen Fakultäten“ aizstāvēšana 

1997-1999 Studijas DU maģistrantūrā 

1998.07. Vācu valodas kursi Gētes institūtā Minhenē (Vācijā); vācu valodas apgūšanas augstākās 

pakāpes diploms (Oberstufe) 

1992-1997 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte; cittautu mācībvalodas skolas 

latviešu valodas, vācu valodas un pamatskolas angļu valodas skolotāja 

1992 Daugavpils 16.vidusskola 


Kopš 2004.11. lektore DU Humanitārās fakultātes Vācu filoloģijas katedrā 

200 - 2005 DU Profesionālās studiju programmas „Vidējās izglītības vācu un angļu 

valodas skolotājs” direktore 

2002 lektore DU Humanitārās fakultātes Vācu valodas katedrā 

1997 - 2002 asistente DU Humanitārās fakultātes Vācu valodas katedrā 

Zinātniskās publikācijas: raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 15 


1. Curriculum-Entwicklung für das Lesen im Fremdsprachenunterricht an den nichtsprachlichen 

Fakultäten // Zinātniski metodisko rakstu krājums. - "Mācību grāmata", Rīga, 1998. - 60.-67.lpp. 

2. “Zur Begriffsbestimmung der Sachtexte“ – Starptautiskās zinātniskās konferences „Paradigmatik, 

Syntagmatik und Funktionen der Sprache“ (Kauņa) „Žmogus Kalbos Erdveje“, Kauņa 2002 Moksliniu, 

straipsniu rinkinys. 

3. „Auswahlprinzipien der Sachtexte für den universitären Deutschunterricht“. LU rakstu krājums 

„Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē“, Rīga, 2002., 287.- 295.lpp. 

4. “Zum Problem der Zielsetzung in der didaktisch-methodischen Konzeption der Arbeit mit Sachtexten 

im universitären DaF-Unterricht” // “Modern languages in the knowledge society” konferences 

materiāli, “Technologija”, Kaunas, 2002, ISBN 9955-09-211-4. 

5. „Die gegenwärtigen didaktisch-methodischen Modelle der Arbeit mit fremdsprachigen Sachtexten im 

universitären FU // Latvijas Universitātes raksti, “Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē”, 

sagatavošanā 

Akadēmiskie kursi: Teksta lingvistiskā analīze (3. studiju gads) 

Praktiskā vācu valoda Ekonomikas un Socioloģijas nodaļas studentiem (1., 2. studiju 

gads) 

Vācu valodas ortogrāfija (1., 4., 5. studiju gads) 

Lasīšanas iemaņu attīstīšana svešvalodu metodikas kursā 

Vācu valodas mācību metodika (4.,5. studiju gads) 

Literārā teksta interpretācija (3. studiju gads) 

Vācu sarunvalodas praktikums (1. un 2. stud. kurss, professionālā skolotāju 

programma) 

Maģistrantiem: 

Integratīvā svešvalodu mācību metodika 

Psiholingvistika 

Prasmes un 

intereses: 

Krievu, vācu, latviešu, angļu valoda; 

Dators, māksla, literatūra 

2007. gada 3. janvāris /Jeļena Ķipure/ 

549

Dr. hist., asoc. profesora KASPARA KĻAVIŅA 




1995 Dr. Hist. Disertācija “Vācu ordeņa ideoloģija un mentalitāte 13. un 14. gs. Livonijas 

vēsturisko notikumu kontekstā.” 

1992 -1995 Dr. studijas Latvijas Universitāte Vēstures un filozofijas fakultāte 

1986 -1992 augstākā LU, Vēstures un filozofijas fakultāte, vēsturnieks, vēstures docētājs 

1986 vidējā Rīgas 5. vidusskola 


2005 Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra, asoc. profesore 

2004 Monaša Universitāte Austrālijā, pētniecības zinātniskais līdzstrādnieks 

2003 Rūzvelta Universitāte ASV, vieslektors 

2003 LU, Baltijas Akadēmiskais Centrs, AABS pastāvīgais pētniecības lektors 

2002 Montpellier (Université Paul Valéry), Franču valodas un kultūras kursi, pētniecības darbs Francijā 

1995 LU, Vēstures un filozofijas fakultāte, Latvijas vēstures katedra, lektors 

1990 Vēstures zinātnisko metožu kurss Zalcburgā. Absolvēts, nokārtojot beigu eksāmenus. 

Piedalīšanās starptautiskās zinātniskās konferencēs 17 

Piedalīšanās vietēja mēroga zinātniskajās konferencēs 1 


1. DU Bakalaura studiju programma Filoloģija (krievu filoloģija): 

Ievads kultūras vadībā 

2. DU Akadēmiskā maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” A daļa: 

Vēstures metodoloģijas 

19. – 20. gs. Historiogrāfija 

Reģionālisma problēmas vēstures izpētē 

Kultūra un modernās tehnoloģijas 

3. DU Akadēmiskā maģistra studiju programma „Kultūras vēsture un teorija” B daļa: 

Baltu, vikingu un Rietumu sabiedrību sintēze seno latgaļu zemēs 13. gs. 

Baltijas jezuītu darbība 

4. LU Starpdisciplinārā maģistra studiju programma „Baltijas jūras reģiona studijas A daļa (Vēst5023): 

Latvijas ieguldījums Baltijas, Eiropas un pasaules ideju ģenēzē (angļu valodā) 

5. LU EVF Sabiedriskās vadības maģistra studiju programma B daļa, tematiskā sadaļa „Kultūrainava”: 

Baltijas reģiona attīstība 

6. LU EVF vadības zinību bakalaura programma: 

Apgaismības kustība 

Zviedrijas ekonomiskās vides faktori (kultūrvēsturiskā skatījumā) 

7. AABS lekciju cikls AABS Baltijas birojā LU: 

No krusta kariem līdz barikādēm (angļu valodā) 

8. Fulbraita programmas lekciju cikls Rūzvelta Universitātes pasniedzējiem ASV: 

Dzīvie viduslaiki ASV un Eiropā (angļu valodā) 

9. LU, VFF, Latvijas vēstures katedra, 2 kredītpunkti: 

Viduslaiku vēstures interpretācijas 13.-20.gs. 


Priekšstati par viduslaiku vēsturi 

11. LU, VFF, Latvijas vēstures katedras obligātais lekciju kurss: 

Latvijas viduslaiku vēsture 


Mistika un maģija vēsturē (izstrādāts un pieņemts, bet nenolasīts) 

13. LU, VFF, Rietumeiropas un Amerikas jauno un jaunāko laiku vēstures katedra, 2 kredītpunkti: 

Eiropas viduslaiku recepcija un romantisma mantojums ASV 

Kultūrā 19. un 20. gs. (izstrādāts un pieņemts, bet nenolasīts) 

Starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība: 

1. Āfrikas materiāla nozīme Latvijas ideju transformācijā : Voldemārs Matvejs un afrikāņu mākslas atzīšana 

modernajā Eiropā (angļu valodā) 

2. Rūzvelta Universitāte (ASV) 2004. g. 25. februārī 

Dalība starptautiskos projektos: 

1. CLIOHRES.net (2006) 

2. FLIO (2003-2006) 

3. 3 starptautiski Osvalda fon Vokenšteina biedrības (Oswald von Wolkenstein- 

4. Gesellschaft) projekti (2005 – 2007) 

550

Īpaši nopelni: 

Piešķirts LAMZA biedra statuss (2005) 

LAAJ akadēmisko papildstudiju nozares stipendija sakarā ar darbu Monaša Universitātē Austrālijā (2004) 

Fulbraita stipendija pasniedzēja darbam Rūzvelta Universitātē ASV kā pirmajam Fulbraita vieslektoram šīs 

universitātes vēsturē (2003 – 2004) 

Herdera Institūta stipendija pētniecības darbam Marburgā (1996) 

Sorosa fonda stipendija studijām Centrāleiropas Universitātē Budapeštā (1995 – 1996) Tödden fonda stipendija 

pētniecības darbam Minsteres Universitātē (1992 – 1993) 

Adenauera fonda stipendija programmu studijām Hamburgas un Minhenes Universitātēs (1989 – 1991) Pirmās 

vācu – latviešu studentu apmaiņas dalībnieks (1989) 

Latvijas PR Zinātņu akadēmijas prēmija (lēmums No 30) par darbu „Baltijas vāciešu loma „Zeitschrift für 

Ostforschung“ izgaismojumā“ ( 1990.g. 22. februāris) 

Prasmes un iemaņas: 

Latviešu, krievu, angļu, vācu, franču, latīņu val., viduslejasvācu un vidusaugšvācu senās 

val., [poļu val. – pasīvi (lasīt ar vārdnīcas palīdzību)], viduslaiku rokrakstu paleogrāfija 

Baltijas reģiona un Vācijas vēstures kontekstā. 

2006.gada 20.decembrī /Kaspars Kļaviņš/ 

551

Mg. philol., lektora VALENTĪNA LUKAŠEVIČA 




Valodas prasmes: latviešu valoda un krievu valoda - pilnā apjomā; vācu valoda - pamatlīmenī 


doktorantūras 

teorētiskais kurss 

2003-2006 DU Humanitārā fakultāte 

MA Philol. 1996 Daugavpils Universitāte 


BA 1993 Daugavpils Universitāte 

studijas 1989-1993 DPI Humanitārā fakultāte, latviešu valodas, literatūras un Latvijas kultūras 

vēstures skolotājs 

vidējā 1986 Rēzeknes 5. vidusskola 


1996 - lektors Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

1993 - 1996 asistents Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu literatūras un 



Raksti recenzētos izdevumos: 1 

Lukaševičs V. Latgaliešu literatūra: materiāls, definīcija, problēmas // Humanities und Social Sciences. Latvia. 

University of Latvia. 2002, 3 (36): Regional Identity of Latgale. 

Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos: 1 

Modernās latgaliešu literatūras pazīmes // Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko 

rakstu krājums. III. Daugavpils: Saule, 2001., 185.-191.lpp. 

Populārzinātniskas publikācijas: 1 

Kaids stuosts, taida analize // Olūts. 11. – Rēzekne: Latgolas kulturas centra izdevnīceiba, 2006. 

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs: 7 

2001. gada 25.- 26. janvāris, Daugavpils. DU Humanitārās fakultātes XI Zinātniskie lasījumi. Referāts 

“Augusts Smagars un modernisms”. 

2002. gada 24. – 25.janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference “DU Humanitārās fakultātes 

Zinātniskie lasījumi”. Referāts “Latgaliešu tekstualitātes īpatnības”. 

2003. gada 30.-31.janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference „Daugavpils 

Universitātes Humanitārās fakultātes 13. Zinātniskie lasījumi”. Referāts “Norberta Neikšānīša daiļrades 

īpatnības”. 

2005. gada 28. – 29. janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference „Daugavpils Universitātes 

Humanitārās fakultātes 14. Zinātniskie lasījumi”. Referāts “Hip-hop kultūra un Latgale”. 

2005. gada 21. oktobris, Daugavpils. Starptautiska konference “Latgale kā robežsituācijas fenomens ”Ebreja 

tēls latgaliešu literatūrā”. 

2005. gada 26.oktobris, Daugavpils. Konference “Latvijas – Polijas kultūras kontakti.“ Referāts „Polija un poļi 

latgaliešu literātu redzējumā” 

2006. gada 26.-27.janvāris, Daugavpils. Starptautiska zinātniska konference „Daugavpils Universitātes 

Humanitārās fakultātes 15. Zinātniskie lasījumi”. Referāts “ Krievi latgaliešu literātu redzējumā”. 

Dalība ar referātu cita veida konferencēs: 1 

2001. gada 28. - 29. septembris, Daugavpils. Latgales Pētniecības institūta X zinātniskā konference. Referāts 

“Latgalīšu literaturys viersyunis”. 

Pētījumu projekti: 

2005. g. (1., 2. etaps) IZM projekta Letonika apakšprojekta „Latgales multikulturālās situācijas izpēte” (Nr. 01- 

46/2004 -186) izpildītājs 





Bakalaura akadēmisko studiju programma “Latviešu filoloģija” 

552

20. gadsimta 40.-90. gadu latviešu literatūra 2 kredītpunkti 

Latgaliešu proza 2 kredītpunkti 

Latgaliešu literatūra 2 kredītpunkti 

Ievads literatūrzinātnē 4 kredītpunkti 

Literatūras teorija 2 kredītpunkti 

Jaunākā latviešu literatūra 4 kredītpunkti 


Latviešu folkloras un literatūras vēsture 2 kredītpunkti 

Maģistra akadēmisko studiju programma “Latviešu filoloģija” 

Baltijas tautu literatūras vēsture 2 kredītpunkti 

Simbolu analīze un iterpretācija 2 kredītpunkti 

Lirikas teksta struktūra 2 kredītpunkti 

Semiotikas pamati 2 kredītpunkti 

Subkultūras mūsdienu sabiedrībā 2 kredītpunkti 

Latviešu valodas un literatūras skolotāja profesionālo studiju programma 

Teksta interpretācijas pieejas literatūras apguvē 2 kredītpunkti 


Bakalaura akadēmisko studiju programmas “Latgaliešu literatūra” 2004 


Vītauta Dižā universitāte (Kauņa) 2005.g. novembris 


Pētnieciskā centra vadība: 

DU HF KI, Latgales pētījumu sektora vadītājs 2004 - 2005 

Starptautisko un Latvijas konferenču rīcības komiteju loceklis: 

Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras konference 

„Globalizācija un kultūra” 

Daugavpils Universitātes Latviešu literatūras un kultūras katedras konference 

„Mistiskais, noslēpumainais, iracionālais kultūrā” 

2004.g. 

2006.g 

Izdevumu zinātnisko komiteju loceklis: 

Telpiskie modeļi baltu un slāvu kultūrās (red. F. Fjodorovs). – Daugavpils: Saule, 2006. 2006.g. 

2006. gada 28. decembrī /Valentīns Lukaševičs/ 

553

ILONAS ĻAHAS dzīves un darba gājums 

CURRICULUM VITAE 

dzimusi 1974. gada 24. oktobrī, 

dzīvojoša: Daugavas ielā 26 - 45, Kraujā, LV–5451, tālr. 29226062 

1. IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI 

2009. gada 22. maijs Dr. philol.Aizstāvēts promocijas darbs Latviešu un zviedru literārie kontakti 

(1980 – 2008). 

2009 jūlijs – augusts Kvalifikācijas celšanas kursi Zviedrijā. 

2006 DU akadēmiskā izziņa par doktorantūras studiju programmas apgūšanu 

Literatūrzinātnes nozares (Salīdzināmās literatūrzinātnes) apakšnozarē. 

2003 – 2006 Studijas DU doktora studiju programmā Literatūrzinātne (Salīdzināmā 

literatūrzinātne). Promocijas darba tēma: Latviešu un zviedru literārie kontakti 

(1980 – 2008). 


2004jūlijs – augusts Kvalifikācijas celšanas kursi Zviedrijā. 


2002 Humanitāro zinātņu maģistra grāds filoloģijā. 

1999 – 2002 Studijas DU maģistra studiju programmā. 

1998 jūlijs – augusts Zviedru valodas kursi Zviedrijā. 

1993 – 1998 Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, Humanitārā fakultāte. Filoloģijas un 

vēstures bakalaura grādi, vācu, zviedru un Latvijas kultūrvēstures skolotāja. 

1995 augusts –decembris Studijas Skara Stifts tautas augstskolā (Zviedrija). 

1993 Krāslavas ģimnāzija. 

1991 Krāslavas Mūzikas skola. 

2. DARBA PIEREDZE 

2006 DU Humanitārās fakultātes novembris 

Komparatīvistikas institūta pētniece. 

2004maijs DU HF lektore 

2004 maijs DU Svešvalodu centra vadītāja. 

1997–2004 Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes Humanitārās fakultātes Angļu valodas 

katedras asistente. 

1997 -2000 Daugavpils Mūzikas Koledžas skolotāja. 

1996 Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes. 

Humanitārās fakultātes Vācu valodas katedras laborante. 

3. ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS 

Promocijas darba kopsavilkums 1 

Raksti zinātniskajos žurnālos: 16 

Konferenču tēzes: 2 

4. DALĪBA STARPTAUTISKOS PROJEKTOS 

4.1. Starptautiskās zinātniskās konferences „Die Schweiz – im Raum der baltischen Kultur – die 

bekannte „Unbekanntin““ Rīcības komitejas locekle. Daugavpils, 2005. gads. 

4.2. „Zviedrijas kultūras nedēļas Daugavpilī“ Rīcības un Zinātniskās komitejas locekle. Daugavpils, 

2007. gada 10. – 14. decembrī. 

4.3. „Nilsa Holgersona brīnišķīgais ceļojums pa Zviedriju un Latviju 2008. gadā.” Rīcības un 

Zinātniskās komitejas locekle. Daugavpils, 2008. gada 6. novembrī. 

4.4. „Iepazīsim Ziemeļus”, Rīcības un Zinātniskās komitejas locekle. Daugavpils, 2009. gada 2. – 6. 

novembrim. 

5. PĒTNIECISKAIS DARBS 

5.1. 2004. gada jūlijs – pētnieciskā darba veikšana Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā. 

5. 2. 2007. gada jūlijs – pētnieciskā darba veikšanai Stokholmas Universitātē 

un Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā. 

5.3. 2009. gada jūlijs – pētnieciskā darba veikšanai Stokholmas Universitātē 

un Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā. 

6. GRANTI 

Else Marie Tschermakas fonda grants zinātniski pētnieciskā darba veikšanai Stokholmas Universitātē un 

Zviedrijas Karaliskajā bibliotēkā, 2007. gada 1. – 15. jūlijam. 

554

7. ATZINĪBAS RAKSTI 

DU Gada balva „Par sadarbību”, 2009. gads 

8. PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS 

1. Priekšmetu pasaule Torgnija Lindgrēna romānā „Madonna ar dunci”. U Humanitārās fakultātes XX 

zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2009. gada 28. – 29. janvārī. 

2. Māja zviedru rakstnieces Ingeres Frīmansones kriminālromānā „Ar labu nakti, mans mīļotais.” DU 

Humanitārās fakultātes Komparatīvistika institūta rīkotā konference „Šerloks Holms un citi (detektīva 

semiotika un poētika”, Daugavpils, 2009. gada 2. aprīlī. 

3. Dzīvnieki Aksela Muntes daiļradē. DU Humanitārās fakultātes XIV zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2009. 

gada 29. – 30. janvārī. 

4. Zviedru jaunākā literatūra. DU Humanitārās fakultātes Komparatīvistika institūta rīkotais seminārs „Nilsa 

Holgersona ceļojums pa Zviedriju un Latviju.” Daugavpils, 2008. gada 6. novembrī. 

5. Childhood Memory Sketches in the Latvian Literature after 1991. Starptautiskā zinātniskā konference 

”The Memoirs of the 20th century: Nordic and Baltic experience”, Norvēģija, Oslo, 2008. gada 9. – 10. 

maijā. 

6. Barndomsskildringar i V. Belševicas trilogi ”Bille” och S. Kalnietes ”Med högklackade skor i Sibiriens 

snö.”DUJZA 50. sarptautiskā zinātniskā konference. Daugavpils, 2008. gada 15. – 17. maijā. 

7. Autobiogrāfisko tēlojumu specifika 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma zviedru un latviešu rakstnieku darbos. 

14. starptautiskā zinātniskā konference „Aktuālas problēmas literatūras zinātnē”. Liepāja, 2008. 

8. Personvārdu lietojums un nozīme 20. gs. 80. - 90. gadu zviedru literatūrā. DU Humanitārās fakultātes XIII 


9. Latvija un latvieši zviedru daiļliteratūrā. 13. starptautiskā zinātniskā konference „Aktuālas problēmas 

literatūras zinātnē.” Liepāja, 2007. 

10. Aksels Munte: personības un daiļrades krustpunkti. Komparatīvistika institūta starptautiskā zinātniskā 

konference „Bērns, pieaugušais: eksistence, saskarsme, jaunrade." Daugavpils, 2007. gada 12. decembrī. 

11. Latviešu daiļliteratūras tulkojumi Zviedrijā. 12. starptautiskā zinātniskā konference „Aktuālas problēmas 

literatūras zinātnē.” Liepāja, 2006. gada 2. – 4. martā. 

12. Rīga zviedru kriminālkomisāra skatījumā. DU Humanitārās fakultātes XVI zinātniskie lasījumi. 

Daugavpils, 2006. gada 26. – 27. janvārī. 

13. Latvian literature in Sweden. Communication as translatio: Nordic-Baltic- Russian cultural dialogues, 

May 9-11, 2006, Daugavpils University, Latvia. 

14. Bērni un pieaugušie Astridas Lindgrēnes darbos. DU Humanitārās fakultātes latviešu literatūras un 

kultūras vēstures katedras rīkotā starptautiskā zinātniskā konference "Bērns literatūrā un kultūrā." 

Daugavpils, 2005. gada 10. – 11. maijā. 

15. Raganas tēls Majgulas Akselsones romānā „Aprīļa ragana” un latviešu literatūrā: kopīgais un 

atšķirīgais. DU Humanitārās fakultātes XVzinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2005. gada 29.- 30.janvārī. 

16. Latviešu un zviedru daiļliteratūras tulkojumi (1980-1993). Latvijas Kultūras Akadēmijas rīkotā 

starptatiskā zinātniskā konference "Kultūras krustpunkti." Rīga, 2004. gada 12. novembrī. 

17. Jērana Tunstrēma romāns „Mēnesspiens”: latviskā un zviedriskā lasījuma pieredze. 11. starptautiskā 

zinātniskā konference „Aktuālas problēmas literatūras zinātnē.” Liepāja, 2005. 

18. Tendences latviešu un zviedru literārajos kontaktos (1980 - 1993). DU Humanitārās fakultātes XIV 

zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 

2004. gada 29. – 30.janvārī. 

19. Augusts Strindbergs Zviedrijas kultūras izpratnē. DU Komparatīvistikas institūta rīkotā starptautiskā 

zinātniskā konference. 2004. gada 24. decembrī. 

555

20. Selmas Lāgerlēvas fenomens zviedru kultūrā. DU Komparatīvistikas institūta rīkotā starptautiskā 

zinatniskā konference. Daugavpils, 2003. gada 10. decembrī. 

21. Nomina actionis in der modernen deutschen schöngeistigen Literatur. DU Humanitārās fakultātes XII 

zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2002. 

22. Der Gebrauch der deverbalen Substantive mit dem Suffix –UNG im Text.DU Humanitārās fakultātes X 


23. Daugavpils mākslinieces Valdas Mežbārdes daiļrade. Latgales Pētniecības institūta V zinātniskā 

konference. Daugavpils, 1996. gada 6. – 7. decembrī. 

9. AKADĒMISKIE KURSI Zviedru valodas fonētika 

Zviedru valodas funkcionālā komunikācija 

19. gs. zviedru literatūra 

20. gs. zviedru literatūra 

Eiropas valodu polilogs 

Ekonomisko, darījumu tekstu tulkošana 

Juridisko tekstu tulkošana 

Tehnisko tekstu tulkošana 


10. PRASMES UN IEMAŅAS latviešu – dzimtā, 

krievu, zviedru – pilnā apjomā, 

vācu – brīvi, 

dāņu, norvēģu – sarunvalodas līmenī, 

angļu – ar vārdnīcas palīdzību. 

Iemaņas darbā ar datoru – Microsoft 

operācijas sistēmas: XP, 2000; 

Microsoft Office (2000, 2007) – 

Word, Excel, Power Point, Acces 

2010. gada 08. februārī. 

I. Ļaha 

556

ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS 

Ļaha I. Māja zviedru rakstnieces Ingeres Frīmansones kriminālromānā 

"Ar labu nakti, mans mīļotais". Māja Eiropas kultūrā. Komparatīvistikas 

istitrūta almanahs 19. 116 - 126. 2009. 

I. Ļaha Augusta Strindberga fenomens zviedru un latviešu kultūrā. Ziemeļvalstu un 

latviešu kultūras kontakti. DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 64 - 72. 2009. ISBN 978-9984-14- 

465-8. 

Ļaha I. Barndomsskildringar i V. Belševicas trilogi ”Bille” och S. Kalnietes 

”Med högklackade skor i Sibiriens snö". .”DUJZA 50. sarptautiskā zinātniskā konferences materiāli. 

Law & Humanities. Daugavpils: Saule, 2009. 233. – 238. lpp. 

Ļaha I. Personvārdu lietojums un nozīme 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma latviešu valodā 

tulkotajā zviedru literatūrā. Kultūras studijas.Cultural studies. Zinātnisko rakstu krājums. 

Personvārds kultūrā. DU: Saule, 2009. – 353 – 364. lpp. 

Ļaha I. Autobiogrāfisko tēlojumu specifika 20. gs. beigu un 21. gs. sākuma zviedru un 

latviešu rakstnieku darbos. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 14, Liepāja: 

Liepa, 2009. – 70. – 80. lpp. 

Ļaha I. Latvian literature in Sweden. Communication as translatio: Nordic – 

Baltic – Russian cultural dialogues, Comparative studies Vol.I (1), 

Daugavpils University, Academic Press: Saule, 2008. –p. 116. – 126. 

Ļaha I. Latvija un latvieši zviedru daiļliteratūrā, Aktuālas problēmas 

literatūras zinātnē. Rakstu krājums 13, Liepāja: Liepa, 2008. – 104. – 118.lpp. 

Ļaha I. Latviešu daiļliteratūras tulkojumi Zviedrijā. Aktuālas problēmas 

literatūras zinātnē. Rakstu krājums 12, Liepāja:Liepa, 2007. – 210 – 220. lpp. 

Ļaha I. Aksels Munte: personības un daiļrades krustpunkti, Humanitāro Zinātņu 

Vēstnesis, Nr.12, Daugavpils Universitāte, 2007. – 27. – 37. lpp. 

Ļaha I. Bērni un pieaugušie Astridas Lindgrēnes darbos. 

Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Bērns kultūrā: Zinātnisko rakstu krājums 

IX, Daugavpils: Saule, 2007. – 108. – 115.lpp. 

Ļaha I. Rīga zviedru kriminālkomisāra skatījumā. Literatūra un kultūra: process, 

mijiedarbība, problēmas. Pilsētas teksts literatūrā un kultūrā. Zinātnisko rakstu 

krājums X, Daugavpils: Saule, 2007. – 208. – 215.lpp. 

Ļaha I. Jērana Tunstrēma romāns „Mēnesspiens”: latviskā un zviedriskā lasījuma 

pieredze. Aktuālas problēmas literatūras zinātnē. Rakstu krājums 11, Liepāja: Liepa, 2006. – 77. – 

85.lpp. 

Ļaha I. Latviešu un zviedru daiļliteratūras tulkojumi (1980-1993). Kultūras krustpunkti: 

2.laidiens. Rīga: Mantojums, 2006. – 150. – 160. lpp. 

Ļaha I. Raganas tēls Majgulas Akselsones romānā „Aprīļa ragana” un latviešu 

literatūrā: kopīgais un atšķirīgais. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas, 

Zinātnisko rakstu krājums VIII, Daugavpils: Saule, 2006. – 159. – 168.lpp. 

Ļaha I. Tendences latviešu un zviedru literārajos kontaktos (1980 - 1993). 

Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums VII, 

Daugavpils: Saule, 2006. – 199. – 209. lpp. 

Ļaha I. Zviedru literatūras tulkotājs Ivars Orehovs. Humanitāro Zinātņu Vēstnesis, Nr. 6, 

Daugavpils Universitāte, 2004. – 122. – 125. lpp. 

2010. gada 08. februārī. I. Ļaha 

557


tālr. 54-24238; e-pasts: klkk@du.lv 

Dr. philol., docenta GENĀDIJA MARKOVA 

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS 


Valodu prasme : latviešu, angļu, krievu valoda – pilnā apjomā 


Dr. philol. Disertācija „K.Slučevska poēmas «Eloa» mākslinieciskā pasaule: struktūra un semantika” 

1999 

(Daugavpils Pedagoģiskā universitāte) 

Mg. philol 

1994-1996 

Daugavpils Universitātes Humanitārā fakultāte 

Augstākā Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte, krievu valodas un literatūras un 

1983-1988 vēstures skolotājs 

Vidējā 

1983 

Daugavpils 11. vidusskola 


Docents 

kopš 2001 

Asistents 

1998-2001 

Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedra 

Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedra 

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (2000 - 2006) 

Zinātniskās publikācijas (skaits): 



Citas publikācijas (skaits) 7 


1. Художественный мир драмы К.Р. (Константина Романова) «Царь Иудейский».- Daugavpils, 2000. – 

Monogrāfija, 110 lpp. 

2. Библия в русской поэзии 18 - 19 века. Справочно-методическое пособие. – Daugavpils, 2006., 130 

lpp. 

3. Мифологическая игра в стихотворении К.Н.Фофанова «Наш домовой» // Meninis tekstas: Suvokimas. 

Analize. Interpretacija. Viļņa, 2006. 102.-108. lpp. 

Piedalīšanās ar referātiem zinātniskajās konferencēs, kongresos, simpozijos (ref.skaits) 38 

PEDAGOĢISKĀ KVALIFIKĀCIJA: 


Literatūras mācību metodika 2 KP 

Literatūras lasīšanas metodika 2 KP 

Bībele Eiropas kultūrā 2 KP 

Reliģijas teksts pasaules kultūrā 2 KP 

Kultūras teorija 2 KP 

Etnosa teorija 2 KP 

Tēlotājmākslas un arhitektūras vēsture 2 KP 




2001. gada februārī -martā - Viļņas Pedagoģiskā Universitāte (Lietuva). 

2007. gada 10. janvārī /Genādijs Markovs/ 

558


Mg. geogr., asistenta IVARA MATISOVA 




1996-1999 studijas maģistratūrā Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē. 

Iegūts dabas zinātņu maģistra grāds vides zinātnē (Dipolma Nr.005105, 24.05.1999.) 

1985-1992 studijas Latvijas Valsts Universitātes Ģeogrāfijas fakultātē. Iegūta augstākā izglītība ģeogrāfa, 

ekonomģeogrāfa, kartogrāfa specialitātē (Diploma Nr.100748, 20.06.1992.) 

1974-1985 mācības Rēzeknes rajona Viļānu vidusskolā. 


No 1997 lektors Rēzeknes Augstskolas dabas zinātņu katedrā. 

No 2001 vieslektors Daugavpils Universitātes Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā. 

No 1998 Rēzeknes rajona ģeogrāfijas skolotāju metodiskās apvienības vadītājs. 

No 1996 Rēzeknes rajona skolēnu zinātniski pētnieciskā darba metodiķis. 

1995-1998 skolotājs Rēzeknes rajona Ilzeskalna pamatskolā. 

1992-2000 skolotājs Rēzeknes rajona Makašānu amatu vidusskolā. 

2000-2003 skolotājs Rēzeknes rajona Vītolu pamatskolā. 

Zinātnisko pētījumu virzieni: Zīdaiņu mirstība kā vides kvalitātes indikators. 

Pilsētvides ainavas kvalitātes pētījumi. 

Pilsētu ilgtspējīga attīstība. 

Pedagoģiskais darbs, akadēmiskie kursi: 

Pedagoģiskā darba stāžs 14 gadi (skat. darba pieredzi). 


Hidrolitoaerosfēra. 

Klimatoloģija un meteoroloģija. 

Latvijas ģeogrāfiskā vide. 

Transporta ietekme uz vidi. 

Pilsētu ekoloģija. 

Meža resursi un mežsaimniecības tehnoloģijas. 

Inženiertehnisko pētījumu tehnoloģijas. 

Pasaules un reģionu ekonomiskā ģeogrāfija. 

Iedzīvotāju un apdzīvojuma ģeogrāfija. 

Cilvēka ģeogrāfijas pamati. 

Fiziskās ģeogrāfijas pamati. 

Kontinentu un okeānu ģeogrāfija. 

Ainavu zinātne. 

Ģeogrāfiskā novadpētniecība 

Darbs projektos: 

Vides tehnoloģiju pārneses kontaktpunkta izveides projektā Rēzeknes Augstskolā. 

Vairākos vides projektos skolās, Ziemeļvalstu Padomes atbalstītajā pieaugušo ekoloģiskās izglītības projektā un 

Izglītības programmu attīstības projektā. 

Tālākizglītība: 

2006 Baltijas Universitātes programmas konference “Environmental Management in University Education” 

(Polija). 

2003 profesionālās pilnveides kursi “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā (Daugavpils Universitāte) 

2002 profesionālās meistarības pilnveides kursi “Pedagoģiskās un psiholoģiskās novitātes augstskolu darbībā” 

(Rēzeknes Augstskola) 

2000 starptautiskais seminārs “Net-Building” Vastras Tautas augstskolā (Somija). 

Valodu prasme: Latviešu- dzimtā valoda, krievu- pārvalda brīvi, angļu- sarunvalodas līmenī 


Ekoloģiskā audzināšana un masu mēdiji: Rēzeknes Augstskolas pieredze. Raksts starptautiskās konferences 

“Communication in Molding Public and Individual Opinion” krājumā.- Vitebska, 2005. (krievu val.) 

Pilsētvides ainavas kvalitāte un to ietekmējošie faktori Latgalē. Raksts 5.starptautiskās zinātniski praktiskās 

konferences materiālu krājumā.- Rēzekne: RA, 2005. 

Latgales pilsētu iedzīvotāju dzīves vides un mājokļu apstākļi. Referāta tēzes Latvijas Universitātes 

559

63.zinātniskajā konferencē, ģeogrāfijas sekcijā.- Rīga: LU, 2005. 

Pilsētvides ainavas kvalitāte Latgales novadā. Referāta tēzes III Latvijas Ģeogrāfijas kongresā.- Rīga: Latvijas 

ģeogrāfijas biedrība, 2004. 

Pilsētvides ainavas kvalitātes komplekss novērtējums Latgales novada lielpilsētās. Referāta tēzes LU 


Rēzeknes pilsētas gaisa kvalitāte un to ietekmējošie faktori. Referāta tēzes LU 61.zinātniskajā konferencē, 

vides zinātnes sekcijā.- Rīga: LU, 2003. 

Zīdaiņu mirstība kā vides kvalitātes indikators Austrumlatvijā. Raksts starptautiskās zinātniskās konferences 

„International Environmental Experience- Aplications For Belarus” zinātnisko rakstu krājumā.- Vitebska, 

2003. (krievu val.) 

Zīdaiņu mirstība kā vides kvalitātes indikators Latgalē. Referāta tēzes LU 58.zinātniskajā konferencē.- Rīga: 

LU, 2000. 

Ģeogrāfija Rēzeknes pilsētas un rajona izglītības iestādēs. Referāta tēzes II Latvijas Ģeogrāfijas kongresā.- 

Rīga: Latvijas Ģeogrāfijas biedrība, 2000. 

I.Matisovs ir daudzu publikāciju, kas saistītas ar ģeogrāfiju, vides zinātni un vides izglītību, autors vietējos preses 

izdevumos. 

2007. gada 10. janvārī /Ivars Matisovs/ 

560

MG. PHILOL., ASISTENTES INGAS MILĒVIČAS 


(CURRICULUM VITAE) 

TĀLRUNIS: 26496623; E-MAIL: INGING@MAIL.RU 


1999–2002 Daugavpils Universitāte doktorantūra sastatāmās un salīdzināmās valodniecības nozarē 

1996–1998Daugavpils Pedagoģiskā universitāte maģistrantūra filoloģijas nozarē sastatāmās valodniecības nozarē 

Filoloģijas maģistra grāds. Maģistra darbs Portreta valoda oriģinālā un tulkojumā (pamatojoties uz M. Bulgakova 

romānu “Meistars un Margarita”) 

1991–1996 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Humanitārā fakultāte, spec. krievu valoda latviešu mācībvalodas 

skolās un latviešu valoda cittautu mācībvalodas skolās. Pedagoģijas bakalaura grāds 

Bakalaura darbs Klases audzinātāja darbs ar ģimeni 

1980-1990 Bauskas 2. vidusskola 


2003 DU Krievu valodas centra ārvalstniekiem vadītāja 

2000 Pasniegšana profesionālajās programmās (nepilna laika un neklātienes) “Sākumskolas skolotājs”, 

“Pirmsskolas skolotājs” (ievadkurss dzimtajā valodā, fonētika, leksikoloģija un frazeoloģija, morfoloģija, 

sintakse, valodas kultūras pamati) 

1999 Pasniegšana DU Krievu valodas centrā ārvalstniekiem 

1998 DPU Vispārīgās un krievu valodniecības katedras asistente 

1996 – 1997 Daugavpils 5. vidusskolas latviešu valodas skolotāja 

Akadēmiskie kursi: krievu valodas stilistika, tulkošanas teorijas un prakses problēmas, ievads valodniecībā, vispārīgā 

valodniecība, ievads kontrastīvajā lingvistikā, lingvistikas teorija un zinātnisko paradigmu maiņa, komunikatīvās 

stratēģijas un taktikas, valodniecības vēsture, krievu valodniecības vēsture 

Granti, projekti: 

2002.g.04.11.-09.12. Else Marie Tscermarks’ Foundation grants stažēšanai Varšavas Universitātē 

2004.g.20.-25.09. USA Goverment grant (S-LG750-04-0GR-T011) braucienam uz X starptautisko slāvistu 

kongresu (Granada, Spānija) 

2005.g.09.-2006.05. darbība starptautiskajā projektā “Собщество мифологов” 

2007 Association for Cognitive Studies (Межрегиональная ассоциация когнитивных 

исследований) locekle 


2004.g. 24.04. Metodiskais seminārs “Modernās metodes krievu valodas kā svešvalodas mācību procesā” (Starptautiskā 

praktiskās psiholoģijas augstskola. Tulku fakultāte. Sertifikāts Nr. 4-92) 

Raksti 61 

Tēzes 15 

1996-2002 – DPU Vispārīgās un krievu valodniecības katedras maģistrantūras darba koordinatore 

1996-2000 – DPU zinātnisko rakstu krājumu Valoda korektore, DPU zinātniskās konferences orgkomitejas sekretāre 

Bakalaura un kvalifikācijas darbu vadīšana 

Bakalaura, maģistra darbu recenzēšana 


1. Язык масс-медиа: отражение современных мифов и идеологий // Respectus Philologicus. 2003. Nr.4 (9). 

Mokslinis tęstinis leidinys. 89-98.lpp. 

2. “Чужое слово” в публицистике Латвии. // Проблеми зiставноi семантики. Збiрник навукових статей. Випуск 

6 / Вiдп. ред. Кочерган М.П. Киiв, 2003. – 383-388. 

3. Дайджест – коммуникативная территория “чужого” (по материалам современной прессы Латвии) // 

Лингвистика: Бюллетень Уральского лингвистического общества / Урал. гос. пед. Ун-т; Отв. Ред. Чудинов 

А.П. – Екатеринбург, 2003. – 131-146. 

4. Сравнительная референтная группа “специалист” и ее коммуникативные стратегии в современной прессе 

Латвии // Tauta ir kalba: šiuolaikiniai sociolingvistinio ugdymo aspektai. Tarptautinės mokslinės konferencijos 

pranešimų medžiaga. Kaunas. 2004. 147.-151.lpp. 

5. Коммуникативные стратегии формирования “своего круга” в женских и мужских журналах // Człowiek. 

Świadomość. Komunikacja. Internet. Warszawa, 2004. 300.-307. lpp. 

6. Коммуникативный сигнал тревоги: когнитивно-дискурсивный анализ современных масс-медиа // Cognitive 

Styles of Communication. Theories and Applications. Proceedings of International Conference. 20-25 September, 

Cremea, Partenit. Simferopol, 2004., 120-123. lpp. 

7. Стереотипы настоящий мужчина и настоящая женщина в современных публицистических дискурсах // 

Русский язык в центре Европы: Сегодня и завтра. 2005. Братислава: 95-99. 

2007. gada 5. janvārī /Inga Milēviča/ 

561


E-pasts: arkadij05@inbox.lv 

Dr. philol., asoc. profesora ARKĀDIJA ŅEMINUŠČIJA 



Valodas prasmes: krievu, latviešu, vācu 


Dr. philol. 

1992. 

Filoloģijas zinātņu kandidāts 

1984. 

augstākā 

1971.-1976. 

vidējā 

1960.-1967. 

Disertācija «A.Čehova krājums «Повести и рассказы» (problemātika un 

poētika)» - nostrificēta DPU 

Disertācija «A.Čehova krājums «Повести и рассказы» (problemātika un 

poētika)» (A.Hercena Valsts Ļeņingradas Pedagoģiskais institūts) 

Daugavpils pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte, krievu valodas un 

literatūras un vēstures skolotājs 

Volžskas 10. vidusskola (Volžska Volgogradas apg., Krievija). 


Kopš 2003. Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedras asoc. 

profesors 

1989.-2003. Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras katedras 

docents 

1985.-1990. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultātes dekāns 

1979.-1989. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte, Krievu un aizrobežu literatūras 

katedras vec. pasniedzējs 

1978.-1979. Sterlitamakas Pedagoģiskais institūts (Krievija), Krievu un aizrobežu literatūras katedras 

pasniedzējs 

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (2000.-2006.) 


Zinātniskā projekta „ Šveice Baltijas kultūru telpā” koordinators ( 2005. – 2006.). 

Krievijas Zinātņu akadēmijas projekta «Чеховская энциклопедия» autoru kolektīva loceklis. 







1. Проза Г.Сенкевича в письмах А.П.Чехова // Acta Polono-Ruthenica.- № VII.- Olsztyn, 2002. – 

132-138.lpp. 

2. А.С. Хомяков о С.Т.Аксакове (структура литературно-биографического очерка) // А.С.Хомяков: 

проблемы биографии и творчества (Хмелитский сборник. – Вып.5.) – Смоленск, 2002.- 118.- 

123.lpp. 

3. “Эротикон Карамзина” // Meninis tekstas. Suvokimas. Analize. Interpretacija. Nr 4. Viļņa, 2004. – 

27.-34. lpp. 

4. Эпистолярий и проза А.П.Чехова ( к проблеме структурного единства). Диалоги с Чеховым. 100 лет 

спустя. -София, 2004 . 87.-91. lpp. 

5.Поэтика «ухода из текста» в эпистолярии А. П. Чехова. Dzienniki pisarzy rosyjskih. Studia Rossica. 

XVII. – Warszawa, 2006. - 207.- 213. lpp. 

Piedalīšanās ar referātiem starptautiskās zinātniskās konferencēs 15 

ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA: 

Zinātniska krājuma «Беларуска-руска-польскае супастаўляльнае мовзнаўства, лiтаратуразнаўства, 

культуралогия» -Вiцебск, 2006 redakcijas kolēģijas loceklis. 

Zinātnisko krājumu «Филологические чтения” (2004., 2005.,2006.) redaktors. 



562



Akadēmiskie kursi: Literatūras mācību metodika 2 KP 

Literārā teksta interpretācija skolā 2 KP 

Literatūrzinātnes skolu vēsture: XX gs. 2 KP 

Semiotikas pamati 2 KP 

XVIII un XIX gs. krievu literatūras vēsture 5 KP 

XIX gs. tēlniecības un arhitektūras vēsture 2 KP 

Pasaules kinomākslas vēsture 2 KP 

Mākslas zinātnes pamati (kino) 2 KP 

XIX – XX gs. mākslas zinātnes vēsture 2 KP 

Kvalifikācijas celšana un lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās: 

2000.-2001. st.g. II semestrī nolasīja kursu “XIX gs. 2. puses krievu literatūras vēsture” Kaļiņingradas 

Valsts universitātē (Krievija); 

2005.g. novembrī stažējās Jagelonas Universitātē (Krakova, Polija) 

2007. gada 12. janvārī /Arkādijs Ņeminuščijs/ 

563


Tālrunis darbā: 

e-pasts: 

(+371) 54-25297 

sergejs.osipovs@du.lv 

Mg. chem., lektora SERGEJA OSIPOVA 



I VISPĀRĪGĀS ZIŅAS 

Valodas: LATVIEŠU – PĀRVALDU PILNĪBĀ, KRIEVU – DZIMTĀ, ANGĻU – 

SARUNVALODAS LĪMENĪ. 


No 2000 doktorantūra Latvijas Universitātē, Ķīmijas fakultātē; studiju programma “Ķīmijas zinātņu doktors”; 

1993 ar LU Ķīmijas fakultātes Domes lēmumu piešķirts ķīmijas maģistra grāds (analītiskās ķīmijas virziens) 

1984–1991 augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; “Bioloģijas un 

ķīmijas skolotājs” 


No 2003 Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras lektors. 

2001 – 2003 Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas katedras asistents. 

1996 – 2001 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes Ķīmijas un ģeogrāfijas 

katedras asistents. 

1993 – 1996 Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Bioloģijas un ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asistents. 

1992 – 1993 Daugavpils Pedagoģiskā institūta Bioloģijas un ķīmijas fakultātes Ķīmijas katedras asistents. 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows vidē, darbs ar programmatūru ISIS Draw; Microsoft Word 2000, Microsoft 

Excel 2000 u.c., 

II ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS 

Zinātniskās pētniecības virzieni: Vides piesārņojuma analīze 






III PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA 



Docētie studiju kursi: Analītiskā ķīmija 

Neorganiskā un analītiskā ķīmija 

Vispārīgā un neorganiskā ķīmija 

Fizikālā un koloidālā ķīmija 

Vides piesārņojuma analīzes metodes 

Notekūdeņu attīrīšana un atkritumu pārstrāde 

Ražošanas procesu vides kontrole 

Atkritumu apsaimniekošana 

Ilgtspējīga attīstība Baltijas jūras reģionā 

Dabas resursu izmantošanas stratēģija 

Degradētas vides rekultivācija 

Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā un neorganiskā ķīmija – akreditēta 

Analītiskā ķīmija – akreditēta 

FIZIKĀLĀ UN KOLOIDĀLĀ ĶĪMIJA – AKREDITĒTA 

1 

3 

8 

3 

4 

2007. gada 19. janvāris /Sergejs Osipovs/ 

564

Dr. philol., docenta GATA OZOLIŅA 





Elektroniskā gatis.ozolins@du.lv 

adrese: 


vācu valoda - pamatlīmenī 


Dr. philol. 2006 Disertācija “Latviešu tautasdziesmu totēmiskā simbolika (radību, krustību un kāzu 

rituāli)” 

doktorantūra 1998-2001 DU Humanitārā fakultāte 


augstākā 1990-1994 DU Humanitārā fakultāte, bakalaurs kultūras vēsturē, latviešu valodas un literatūras 

un kultūras vēstures skolotājs 

vidējā 1990 Madonas rajona Ērgļu vidusskola 


2006 - Latviešu literatūras un 

kultūras katedras docents 

2001 - 2005 Latviešu literatūras un 

kultūras katedras vadītājs 

Daugavpils Universitāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra, 

Vienības iela 13 - 318, LV-5407 

Daugavpils Universitāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra, 

1996 - 2006 lektors Daugavpils Universitāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra, 

1994 -1996 asistents Daugavpils Universitāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra, 




Ozoliņš, G. Māja - dzimta - koks latviešu tautasdziesmās // Пространство и время в литературе и исскустве. 10. 

Daugavpils: DPU Saule, 2001. 3. – 12. lpp. 

Ozoliņš, G. Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Rakstu krājums, 7. 

Liepāja: LiePA, 2002. 280. – 292. lpp. 

Ozoliņš, G. Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā // Letonica. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. 

Folklora. Māksla. Rīga: LFMI, 2002. 55. – 75. lpp. 

Ozoliņš, G. Triksters latviešu tautas dzīvnieku pasakās // Aktuālas problēmas literatūras zinātnē: Rakstu krājums 8. 

Liepāja: LPA, 2003. 310. – 321. lpp. 

Ozoliņš, G. Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti // Humanitāro zinātņu vēstnesis. 3. Daugavpils, DU HF, 

2003. 7. – 16. lpp. 

Ozoliņš, G. Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu folklorā // Platforma. Latvijas Universitātes 

filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Rīga: Zinātne, 2003. 

73. – 87. lpp. 

Ozoliņš, G. Totēmisms un pasaka // Letonica. 11. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. Rīga: 

LFMI, 2004. 63. – 75. lpp. 

Ozoliņš, G. Dzīvnieku patrons, dēms un prototēmisms // Platforma II. Latvijas Universitātes filoloģijas, mākslas 

(teātra un mūzikas) zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. Rīga: Zinātne, 2004. 

Ozoliņš, G. Totemoloģija: vēsture, saturs un problemātika//Humanitāro Zinātņu Vēstnesis 6. Daugavpils: DU HF, 

2004. 7. – 27. lpp. 

Ozoliņš, G. Radību rituālu totēmiskā simbolika // Letonica. 13. Humanitāro zinātņu žurnāls. Literatūra. Folklora. 

Māksla. Rīga: LFMI, 2005. 156. – 172. lpp. 


Ozoliņš, G. Kurbads starp mītoloģiju un postmodernismu// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. 

Zinātnisko rakstu krājums 3. Daugavpils: DPU: Saule, 2001. 113.- 121. lpp. 

Ozoliņš, G. Totēmisma kritika K. Levī-Strosa darbos// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. 

Zinātnisko rakstu krājums 3. Daugavpils: DPU: Saule, 2001. 177.- 185. lpp. 

Ozoliņš, G. Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās// Valoda un literatūra kultūras apritē. 650. sēj. Rīga: LU, 2002. 

250. -259. lpp. 

Ozoliņš, G. Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)// Atmiņa kultūrvēsturiskā kontekstā. Starptautiskas 

konferences materiāli 1. Daugavpils: DU Saule, 2002. 94. – 101.lpp. 

Ozoliņš, G. Latviešu folkloras totēmi: antropoloģiskā un socioloģiskā tradīcija// Literatūra un kultūra: process, 

mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 4. Daugavpils: DU: Saule, 2002. 9 .- 16. lpp. 

Ozoliņš, G. Socioloģiskās totēmisma teorijas// Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko 

rakstu krājums 5. Daugavpils: DU „Saule”, 2004. 367. – 379. lpp. 

565

Ozoliņš, G. Totēmisms austrāliešu tradicionālajās kultūrās// Kultūras krustpunkti. 2. laidiens. Rīga: Mantojums, 2006. 

193.- 206.lpp. 


Latviešu literatūra un reliģija. Rīga, 14. – 15. 12. 2006. Ziņojums: Dievturu panteons 20. gs. 30-to gadu latviešu dzejā. 

Neredzīgā Indriķa un Jura Alunāna dziesmiņām veltītā starptautiskā zinātniskā konference. Rīga, 12. – 14. 10. 2006. 

Ziņojums: Juris Alunāns dievturības kontekstā. 

E. Volteris un baltistika kā kompleksa zinātne. Sankt-Pēterburga, 21. – 23. 09. 2006. Ziņojums: Kāzu apraksti E. 

Voltera „Vitebskas guberņas latviešu etnogrāfijas materiālos. 

Letonikas kongress. Rīga, 24. -25. 03. 2005. Ziņojums: Vai iespējamas dažādas Latvijas novadu mītiskās tradīcijas? 

Greifswalder Sommerakademie junger Baltistinnen und Baltisten. Aufgaben und moderne Methoden der 

Maerchenforschung. Greifsvalde, 08. 08. – 12. 08. 2005. 

Starptautiska zinātniska konference „Bērns kultūrā”. Daugavpils, 10. – 11. 05. 2005. Ziņojums: Dabas suga un bērns 

latviešu tautasdziesmās: sociālie aspekti. 

Starptautiska zinātniska konference „Templis baltu un slāvu kultūrās”. Daugavpils, 1. – 2. 04. 2005. Ziņojums: 

Baznīca latviešu tautasdziesmu kustību un kāzu rituālos. 

Baltistika kā sava un svešā filoloģija. Waršava, Marts 10, 2005. Ziņojums: Radniecības struktūra un simboli latviešu 

precību rituāla tautasdziesmās. 

DU HF XV zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 27 - 28, 2005. Ziņojums: Radniecības simbolika dabas kodā 

(daži latviešu tautasdziesmu piemēri). 

Humanitārās zinātnes jaunajā Eiropā. Kauņa, Janvāris 13 – 14, 2005. Ziņojums: Problem of Totemism in Folklore. 

Kultūras krustpunkti. Rīga Novembris 12, 2004. Ziņojums: Totēmisms austrāliešu tradicionālajās kultūrās. 

DU HF XIV zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 29 - 30, 2004. Ziņojums: Totēmisma rituālā teorija. 

Globalizācija un kultūra. Daugavpils Decembris 4 – 5, 2003. Ziņojums: Totēmisma lokālie un globālie aspekti. 

Aktuālas literatūras zinātnes problēmas. Liepāja Marts 1, 2003. Ziņojums: Totēmiskā mīta metamorfozes latviešu 

folklorā. 

DU HF XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 30-31, 2003. Ziņojums: Latviešu tautasdziesmu pagalma 

mītiskie aspekti. 

X starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. Daugavpils, Aprīlis 5-6, 2002. Ziņojums: Pagalms 

latviešu tautasdziesmās. 

Aktuālas literatūras zinātnes problēmas. Liepāja, Februāris 22, 2002. Ziņojums: Triksters latviešu dzīvnieku pasakās. 

DU HF XII zinātniskie lasījumi. Daugavpils Janvāris 30-31, 2002. Ziņojums: Gudriniece Lapsa un citi zvēri (trikstera 

cikls). 

Atmiņa kultūrvēsturiskajā kontekstā. Daugavpils, Maijs 10-11, 2001. Ziņojums: Ko atceras totēmiskajos mītos? 

IX starptautiskais seminārs „Laiks un telpa literatūrā un mākslā”. Daugavpils, Aprīlis 5-7, 2001. Ziņojums: Māja 

latviešu tautas pasakās. Iespējamie totēmisma relikti. 

Aktuālas literatūras zinātnes problēmas. Liepāja, Marts 2001.g. 27. februārī. Ziņojums: Totēmiskais sencis latviešu 

tautas pasakās. 

DU HF XI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, Janvāris 25-26, 2001. Ziņojums: Antropomorfiskie totēmiskie palīgi 

latviešu tautas pasakās. 


Barondiena 2006. Bērnības pieredze: kultūras aspekti. Rīga, 31.10. – 01.11. 2006. Ziņojums: Dievturu krustabu 

rituāls. 

Barondiena 2004. Rīga, Oktobris 29, 2004. Ziņojums: Dabas sugas sociālā funkcija latviešu tautasdziesmās. 

Latgola: Sabīdreiba i kultura. Daugavpils, 21. 05. 2004. Ziņojums: Svētozola pielūdzējs. 

Barondiena 2003. Rīga, Oktobris 31, 2003. Ziņojums: Totēmisms un pasaka. 

Latvijas Universitātes 61. zinātniskā konference. „LU Filoloģijas fakultātes jauno zinātnieku konference”. Rīga, 

Marts 7, 2003. Ziņojums: Totēmisma socioloģiskā teorija. 

20. gs. kultūras paradigmas. Daugavpils, Marts 15-16, 2002. Ziņojums: Totēmisma definīcijas problēma XX. gs. 

kultūrā. 

Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. Valoda un literatūra kultūras kontekstā. Rīga, Februāris 15, 2002. 

Ziņojums: Etioloģijas elementi latviešu dzīvnieku pasakās. 

Latvijas Universitātes 60. zinātniskā konference. Latviešu literatūra, folklora, māksla un pasaules konteksts. Rīga, 

Februāris 12, 2002. Ziņojums: Totēmisma definīcijas problēma. 

Latvijas Universitātes 59. zinātniskā konference. „Valoda un literatūra kultūras kontekstā”.Rīga, Februāris 8, 2001. 

Ziņojums: Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās. 


2006. g. Starptautiska projekta „Sabiedrība un dzīvesstili” dalībnieks. 





Bakalaura akadēmisko studiju programma „Filoloģija (latviešu filoloģija)” 

Folklora 


566

Baltu mītoloģija 2 kredītpunkti 

Bakalaura akadēmisko studiju programma “Vēsture, kultūras vēsture” 

Kultūras antropoloģija 2 kredītpunkti 

Mīts un rits kultūrā 2 kredītpunkti 

Baltu mitoloģija 2 kredītpunkti 

Maģistra akadēmisko studiju programma “Kultūras vēsture un teorija” 

Sociālā antropoloģija 2 kredītpunkti 

Balto etnoģenēze 2 kredītpunkti 

Maģistra akadēmisko studiju programma “Filoloģija (latviešu filoloģija)” 

Folklora un literatūra 2 kredītpunkti 

Latviešu valodas un literatūras skolotāja profesionālo studiju programma 

Folklora literatūras stundās 2 kredītpunkti 


Maģistra akadēmisko studiju programmas “Filoloģija (latviešu filoloģija)” reakreditācija 2006 



Konferences „Mīts kultūrā” rīcības komitejas vadītājs (Daugavpils, Maijs 5, 2000) 


Daugavpils Universitātes Revīzijas komisijas vadītājs 2004 

2006. gada 15. decembrī /Gatis Ozoliņš/ 

567

Mg. phys., asistenta ĀRA PANTEVIČA 





vācu valoda – ar vārdnīcas palīdzību 


pedagoga 

kvalifikācija 

2001- 2003 DU, Mūzikas un mākslu fakultāte, Mājturības skolotājs 

maģistrantūra 1994 DPU Fizikas maģistrs cietvielu fizikas apakšnozarē 

augstākā 1966-1972 Rīgas Civilās aviācijas inženieru institūts, Mehānikas fakultāte, 

inženieris 

vidējā 1966 Daugavpils rajona Salienas vidusskola 


No 16.08.2005. asistents Daugavpils Universitāte, IVF, Mācību metodiku 

katedra, Parādes iela 1, LV-5400 

No 2004 saimniecības daļas vecākais meistars Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1, LV-5400 

2003./2004.st.g lektors Daugavpils Universitāte, IVF, Mācību metodiku 

katedra 

No 2000 drošības tehnikas inženieris Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1, LV-5400 

No 1991- 2003 lektors Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Darbmācības 

katedra 

1989 - 1991 pasniedzējs, DPI laboratoriju Daugavpils Pedagoģiskais institūts 

vadītājs 

1986 - 1989 vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Daugavpils Pedagoģiskais institūts 

1979 - 1986 vecākais pasniedzējs DAAIKS Materiālu pretestības katedra 

1975 - 1979 laboratoriju vadītājs DAAIKS Materiālu pretestības katedra 

II.PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 


Mājturības skolotāja profesionālo studiju programma 

Materiālu tehnoloģijas un praktikums mācību darbnīcās 24 kredītpunkti 

Mašīnmācības pamati 2 kredītpunkti 

Mājturības mācību metodika ( tikai zēnu praktiskās nodarbības) 7 kredītpunkti 

Klūdziņu pīšana 5 kredītpunkti 

Celtniecība un remontdarbi 2 kredītpunkti 

Kokgriešana 2 kredītpunkti 

Sociālo zinību skolotāja profesionālo studiju programma 

Darba aizsardzība 1 kredītpunkts 


“Ugunsdrošība un darba aizsardzība” 160 st. Profesionālo studiju skola 

2006 

“ Citadele” Daugavpilī 

“Mājturības mācību priekšmeta programmas izveidošana un īstenošana pamatskolā”, 36 st. 2005 

Daugavpils pilsētas Izglītības pārvalde 

Studijas DU studiju programmā “ Mājturības skolotājs” 2001 - 2003 

“ Darba aizsardzības organizācija uzņēmumā”, 24 st., Darba aizsardzības un profesionālās 2002 

izglītības mācību centrs “ Eva – 93”, Daugavpils 

Pedagoģiskais stāžs – 25 gadi 

2006. gada 20. decembrī /Āris Pantevičs/ 

568


Kontaktinformācija: 

Tālruņa Nr.: +371 6395776 

Faksa Nr.: +371 5422890 

E-pasta adrese: angel@dau.lv 

Mg. biol., lektores ANGELIKAS PAŠKEVIČAS 




09.1995.-06.1997. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Bioloģijas maģistrs 

09.1990.-06.1995. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Bioloģija, lauksaimniecības pamatu un veselības 

mācības skolotājs 

Papildus izglītība, kursi: 

03.2005.- Latvija, Daugavpils, DU, Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātņu attīstības 

04.2005. 

kontekstā 

10.2004.- Latvija, Daugavpils, INFOSAB, ES strukturālo fondu projektu vadīšana 

11.2004. 

06.2004.-07.2004. Zviedrija, Linčepingas Universitāte, Asinsvadu vazomocijas. Zinātniskais komandējums 

PHARE ”Inversed Brain-Drain” LE01.07/SPF/0023 (LU 2003-0233) 

Valodu prasme: (novērtējot no 1 līdz 5 (1 - vāji; 5 - brīvi)) 


Latviešu 5 5 5 

Krievu 5 5 4 

Angļu 3 2 2 

Piederība profesionālām nozaru organizācijām: 

Organizācija Dalības veids Dalības ilgums gados 

DU VVC Valdes loceklis 6 


10.2001-01.2006 DU Anatomijas un fizioloģijas katedra, katedras vadītāja 

05.2000-01.2006 Daugavpils Universitātes (DU), Fizioloģijas un veselības mācības katedra/ Anatomijas un 

fizioloģijas katedra, lektore 

02.1997-04.2000 DPU, Pēcdiploma studiju nodaļa, izglītības metodiķe 

09.1996-01.1997 Olaines 1.vidusskola, bioloģijas skolotāja 

07.1994-08.1996 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (DPU), Fizioloģijas un ārstnieciskās fizkultūras 

katedra, vecākā laborante 

Cita nozīmīga informācija: 

Piedalīšanās projektos: 

2005.g. DU iekšējais grants – temperatūras un gremošanas sistēmas fizioloģiskā stāvokļa ietekme uz 

vardes (Rana temporaria L.) apzarņa arteriolu vazomocijas parametriem. Nr. 05.30., vadītāja 

2005.g. DU iekšējais grants – Vazomociju paterna parametrizācija izmantojot fluoriscēto analīzi. 

Nr.05.31., izpildītājs 

2006.gada 23. janvārī /Angelika Paškeviča/ 

569

Dr. phys., profesora VALFRĪDA PAŠKEVIČA 




Ieņemamais amats: Profesors, DU Fizikas katedras vadītājs 

Izglītība un zinātniskie 

grādi: 

Fizikas doktors, 1992.g. Piešķirts ar LU CFI habilitācijas un promocijas padomes 13.03.1992. lēmumu Nr. 3. 

Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, 1984. Disertācija: Fotoinducētie procesi stiklveida arsēna 

sulfīdos un 

selenīdos . 

Aspirantūra, 1979-1983.g. LZA Fizikas institūts. 

Augstākā, 1968-1973.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte. Fizikas un 

matemātikas skolotājs. 

Vidējā, 1965-1968.g. Ilūkstes 1. vidusskola. 

Akadēmiskie un citi goda 

nosaukumi: 

Profesors – 2001.g., asociētais profesors - 1998.g., docents - 1989.g. 

Daugavpils Universitātes Fizikas katedrā. 


2003.g.- DU Fizikas katedras vadītājs, 

2002-2003. DU Fizikas katedras profesors 

1998- 2002. DPU zinātņu prorektors, 

1995/1998. Docents, DPU Fizikas katedras vadītājs 

1994/1995. Zinātniskais darbs Somijā Joensū universitātē 

1990-1998. Docents, DPU Fizikas katedras vadītājs, Daugavpils Pedagoģiskā institūta Informātikas un 

skaitļošanas tehnikas katedras vecākais pasniedzējs 

1986-1987. Zinātniskā stažēšanās Somijā Joensū universitātē 

1983-1986. DPI Fizikas katedras vecākais pasniedzējs 

1979-1983. LR ZA Fizikas institūta aspirants 

1976-1979. DPI Fizikas katedras pasniedzējs 

1973-1976. DPI Fizikas katedras vecākais laborants 

Galvenie pētījumu 

virzieni: 

Fotoinducētie procesi amorfajos halkogenīdu pusvadītājos un fullerēnos, metālu 

plāno kārtu fizikālās īpašības. 

Darbība profesionālās un sabiedriskās organizācijās: 

DU Senāta priekšsēdētājs 

DU un RTU Fizikas un astronomijas profesoru padomes loceklis 

Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis 2000 –2004.g. 

Latvijas Fizikas biedrības biedrs 

Latvijas Zinātnieku savienības biedrs 

Latvijas augstskolu Profesoru asociācijas loceklis 

DU pārstāvis Daugavpils novada uzņēmēju atbaksta centrā 

Apbalvojumi: 

1996.g. apbalvots ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministrijas Goda rakstu “Par nozīmīgu un radošu darbu 

augstākajā izglītībā” 

2001.g. apbalvots ar Daugavpils pilsētas domes Atzinības rakstu par izglītības zinātnes attīstības veicināšanu . 

2006.g. apbalvots ar DU goda rakstu “Par nozīmīgu zinātnātnisko un akadēmisko darbību ”. 

Valodu prasme: 

Latviešu, krievu - pārvaldu pilnībā 

Lietuviešu, angļu - brīvi sarunājos 

Poļu - sarunu valodas līmenī 

Somu - tulkoju ar vārdnīcas palīdzību, varu sazināties 

Lekciju lasīšana šādos teorētiskajos kursos: 

1) Vispārīgā fizika: Elektromagnētisms, mehānika, optika, vielas uzbūve un siltumprocesi. 

2) Elektrotehnika. 

3) Elektrodinamika. 

4) Biomehānika. 

5) Nekristālisko vielu fizika. 

6) Hologrāfija un lāzeri. 

7) Astronomija. 

570

8) Dabas parādību un lietišķā fizika . 

Kopš 1992. gada piedalos LZP finansēto pētniecisko tēmu (grantu) izpildē. Publicēti 53 zinātniskie un 

metodiskie darbi. 

Publikācijas kopš 2000. gada. 

1. L.V.Kozlovsky, A.Antinsh, V.Pashkevich.Deposition of W films using different underlayers // American 

Vacuum Society 47-th Int. Symp., Abstract #724, Session TF-TuP9 – Boston, USA, 2000.- Proceedings TF- 

TuP9. 

2. V. Pashkevich, A. Kozlov, A.Ribakov. Penetration of microwave into nonuniformly screened volume // 

Latvian Journal of Phys and Techn. Sciences – 2000. – Vol. 4. – P. 38 – 47. 

3. V.Paskevics, J.Maniks, J.Teteris, R.Pokulis. Relaxation of mechanical stress in fullerene C 60 and 

amorphous As2Se3 films // Proc.of Int. Conf. “Applied Physics” – Kaunas, 2000. – pp. 255 – 258 

4. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich. Refractive index change caused by electrons in 

amorphous As – S and As – Se thin films doped with different metals by photodiffusion // published in 

Journal of American Optical Society B, 2001 - Vol.18, Issue 8, pp. 1206 – 1211. 

5. Olli Nordman, Nina Nordman, Valfrid Pashkevich.Influence of UV-light exposure on electron beam 

written gratings in As- Se (As-S) thin films coated with different metals // published in Applied Physics 

Letters , 2001 – vol. 79, Issue 13, pp. 2004 – 2006. 

6. G.Liberts,V.Pashkevich, A.Pashkevich. Visualization of physical fields. Proc.of the EPS Workshop 

“Multimedia in Physics Teaching and Learning”.2003, Prague, September 14-16, pp 136 – 137. 

7. V.Paskevics. A.Salitis. Mission of nature sciences in txe context of political, economis and social 

changes. Proc. of Int. Conf. ”GATS and Education” 2005. – Patiala, India, p.55 

8. A.Bulanovs,V.Gerbreders, V.Pashkevich, J. Teteris. Dot-matrix holographic recording in amorphous 

chalcogenide films. Accepted for publication in journal SPIE 2006. 

Dalība projektos: 

LZA projekts 05.1876 “Plānu sakausējumu kārtiņu, iegūtu vakuumā, atlaidinot Co/Ni/Fe multislāņus, 

kristāliskās struktūras un magnētooptisko īpašību pētīšana” 

LZA projekts 01.0348 “Daudzslāņu metālisku plēvju kristāliskās struktūras un magnētooptisko 

īpašību termiski stimulētu izmaiņu pētīšana 

SUPERCOMET – 2. Leonardo da Vinči programma (2004 – 2007.g.) 

DU Inovatīvās mikroskopijas centrs. ERAF 1.4.5. Eiropas struktūrfondu programma, NP. 1.4.5. 

“Augstākās izglītības iestāžu telpu un iekārtu uzlabošana / modernizēšana. (2004-2006. g.). 

Profesionālās pilnveides programma (ES projekts) “Moderno tehnoloģiju fizikālo procesu 

modelēšana” 

ES Nr.: 2003/004-979-06-03/2.2/0008 projekts “In˛enierzinātņu studiju programmas izstrādāšana 

Daugavpils universitātē”. 

2005. g. iegūts sertifikāts“ES strukturālo fondu projektu vadīšana” 

2006. gada 31. augustā /Valfrīds Paškevičs/ 

571

Dr. sc.soc., asoc. profesores OLGAS PEIPIŅAS 







Dr.sc.soc. 1999 Promocijas darbs „Sociāli etniskās integrācijas problēmas Latgalē 90.gados” 

aspirantūra 1989-1992 Lietuvas Filozofijas, socioloģijas un tiesību institūts 

augstākā 1988 Viļņas Augstākā partijas skola 

1973 P.Stučkas Latvijas Valsts universitātes, filoloģijas fakultātes, krievu/latviešu valodas 

un literatūras pasniedzējs 


2003. – 2005. Socioloģijas katedras asociēta profesore Daugavpils Universitāte, Socioloģijas katedra 

2001. – 2003. Socioloģijas katedras docētāja Daugavpils Universitāte, Socioloģijas katedra 

2000. – 2001. Ekonomikas un sociālo zinātņu katedras Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Ekonomikas un 

docētāja 

sociālo zinātņu katedra 

1993. – 1998. Ekonomikas un sociālo zinātņu katedras Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Ekonomikas un 

lektore 

1990. – 1992. Filosofijas un politekonomijas katedras 

lektore 

sociālo zinātņu katedra 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Filosofijas un 

politekonomijas katedra 









Bakalaura akadēmiskā studiju programma “Socioloģija” 

Mikrosocioloģiskās teorijas 4 kredītpunkti 

Mazo grupu pētījumi 4 kredītpunkti 

Demogrāfija 4 kredītpunkti 

Ievads socioloģijā 1 kredītpunkti 

Profesionālā studiju programma “Tiesību zinātne” 

Socioloģija 2 kredītpunkti 

Bakalaura studiju programma “Psiholoģija” 

Socioloģija 2 kredītpunkti 

Maģistra akadēmisko studiju programma “Socioloģija” 

Ģimenes socioloģija 2 kredītpunkti 

Padziļinātas kvalitatīvo pētījumu metodes 3 kredītpunkti 

Praktiskais seminārs kvalitatīvajās socioloģijas metodēs 1 kredītpunkti 


Maģistra akadēmiskās studiju programmas “Socioloģija” direktore 2005 



Starptautiskās konferences „Sabiedrība un kultūra” organizatoriskās komitējas locekle (Liepājas 

Pedagoģijas akadēmija) 


Liepājas Pedagoģijas akadēmijas starptautiskās zinātniskās konferences „Sabiedrība un kultūra” 

rakstu redkolēģijas locekle 

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesionālo studiju programmas „Socioloģija” gala pārbaudījumu 

komisijas locekle 

2006. gada 20. decembrī /Olga Peipiņa/ 

kopš 2002.g. 

kopš 2002.g. 

kopš 2002.g. 

572

Mg. sc. comp., lektores OLGAS PEREVALOVAS 




Pārvalda svešvalodas: krievu - brīvi; 

angļu un vācu - lasu ar vārdnīcu. 

Izglītība un zinātniskie grādi: 1994. Datorzinātņu maģistre 

1982.-1987. DPI, fizikas un matemātikas skolotājs; 

XI.1990.-X.1992. mācījos aspirantūrā Cietvielu fizikas institūtā. 


1988 - 1990 DPU asistente Fizikas katedrā; 

kopš 1992 DPU (DU) vec.laborante un (kopš 1998.) asistente Informātikas katedrā 

kopš 2002 DU Informātikas katedras lektore 

1992 - 2002 informātikas skolotāja Eksperimentālajā vidusskolā, kopš 2002. informātikas skolotāja DPCĢ. 


Referāti: 1. Programmēšanas mācīšanas metodika - DU, 2001.g. 

2. Funkcijas valodā C++ - DU, 2002.g. 

3. Programmēšanas stils un mūsdienu kompilatori - DU, 2003.g. 

4. Kompilatora izvēles ietekme uz rezultātiem olimpiādēs informātikā - DU, 2005.g. 





1. Programmēšanas pamati (2+2 KP) 

2. Programmēšanas valoda Borland C++ Builder (3+2 KP) 

3. Algoritmi un datu struktūras (3+2+2 KP) 

4. Kompilatori (2 KP) 

5. Formālās valodas un kompilatori (2 KP) 

6. Paaugstinātas grūtības uzdevumu risināšanas metodes un skolēnu sagatavošana olimpiādēm (2 KP) 

7. Programmēšanas praktikums (2 KP) 

Izstrādātie studiju kursi: 

1. Programmēšanas valoda Turbo Pascal (2+2 KP) 

2. Programmēšanas valoda Borland C++ Builder (3+2 KP) 

3. Algoritmi un datu struktūras (3+2+2 KP) 

4. Kompilatori (2 KP) 

5. Formālās valodas un kompilatori (2 KP) 

6. Paaugstinātas grūtības uzdevumu risināšanas metodes un skolēnu sagatavošana olimpiādēm (2 KP) 

7. Programmēšanas praktikums (2 KP) 

Sagatavotie mācību līdzekļi (par pēdējiem 6 gadiem): 

1. O.Perevalova, L.Brūniņa. Turbo Pascal (konspekti) - pārstrādāta versija, 2004.g. 

2. O.Perevalova. Programmēšanas pamati valodā C++ (konspekti) - DU Samizdat, 2002.g. 

3. O.Perevalova. Laboratorijas darbi programmēšanā (Borland C++ Builder) - DU Samizdat, 2002.g. 

4. O.Perevalova. Konspekti un laboratorijas darbi kursam "Algoritmi un datu struktūras" (elektroniskajā formā), 

2003.g. 

5. O.Perevalova. Konspekti un uzdevumi kursam "Kompilatori" (elektroniskajā formā), 2004.g. 

6. O.Perevalova. Konspekti un uzdevumi kursam "Paaugstinātas grūtības uzdevumu risināšanas metodes un skolēnu 

sagatavošana olimpiādēm" (elektroniskajā formā), 2004.g. 

7. O.Perevalova. Uzdevumi kursam "Programmēšanas praktikums" (elektroniskajā formā), 2006.g. 

Visus materiālus var atrast mājas lapā lapas.dau.lv/ole 


1. Sertifikāts ECDL Nr LV000228, 17.12.2001. 

2. Sertifikāts "E-kurss Datoru praktiskā lietošana programmēšanas apmācībai un lietojumprogrammatūras apgūšanai" 

RTU, TA Nr 000843, 08.07.2004. 

3. Apliecība "Bilingvālo mācību kursi (80 st.)" LVAVA, Nr.2005-394, 02.04.2005. 

4. Sertifikāti par mācībām MS kursos BDA: 

2543: Pamati tīmekļa programmēšanai ar MS Visual Studio 2005 - 16.08.2006, 24 st. 

2544: Padziļinātais kurss tīmekļa izstrādāšanā ar MS Visual Studio 2005 - 18.08.2006, 16 st. 

2548: Sadalīto programmu izstrādes pamati izmantojot MS Visual Studio 2005 - 25.10.2006, 24 st. 

2549: Padziļinātais kurss sadalīto programmu izstrādei ar MS Visual Studio 2005 - 30.10.2006, 16 st. 


Informātikas MK vadītāja Eksperimentālajā vidusskolā (līdz 2002.g.) un DPCĢ (2002.g.-2006.g.). 

/Olga Perevalova/ 

573


DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 

PROFESORES ANITAS PIPERES 


(CV) 

Anita Pipere 

210467-10263 

Dzimusi 1967.gada 21.aprīlī Daugavpilī. 

Adrese: Rīgas ielā 72-6, LV 5403, Daugavpils 

Tel.: 54-28679 (m), 54 – 28636 (d), e-pasts: pitons@dau.lv 

Pārvalda svešvalodas: angļu, krievu. 

Izglītība 

1993 - iegūts psiholoģijas doktora grāds Latvijas Universitātē; 

1989 – 1993 - doktorantūras kurss LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā; 

1988 – 1989 - stažēšanās Latvijas Universitātē; 

1988 – Daugavpils Pedagoģiskā institūta vidusskolas mūzikas skolotājas diploms; 

1984 - 1988 studijas Daugavpils Pedagoģiskajā Institūtā; 

1984 - Daugavpils 1.vidusskolas diploms par vidējo izglītību. 

Darba pieredze 

2006 – profesore DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā; 

2005 – profesore DU IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedrā; 

● 2003 – pētniece DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā; 

2002 - asociētā profesore DU PPF Psiholoģijas katedrā; 

2000 - docente DPU PPPF Psiholoģijas katedrā; 

1996 - docente un prodekāne DPU PPPF; 

1996 - lektore un katedras vadītāja DPU Sākumskolas nodaļā; 

1993 - lektore DPU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā. 


LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs (pēdējos 6 gados): 

Līdzdalība Latvijas Zinātņu Akadēmijas grantā DU PPF pētījumā “Skolotāju izglītības pārorientēšana 

uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā” (2001). 

IZM pētniecības projekta “Publicēšanās iespēju paplašināšanās Daugavpils Universitātes 

doktorantiem un docētājiem” vadītāja (2005). 

IZM pētniecības projekta “Uz ilgtspējību orientēta pētnieka identitāte maģistra studiju programmās 

psiholoģijā un pedagoģijā Daugavpils Universitātē” vadītāja (2006). U-20 

Eksperts projektā “Doktorantūra un maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas 

mērķiem RTU, DU un LPA” RTU00-TSC00-L1-016. (2005-2007). 

Starptautiski finansētu pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs: 

Piedalīšanās 4. Starptautiskajā skolotāju izglītības institūciju tīklojumā, kas saistīts ar UNESCO 

projektu “Skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgstpējības pamatiem”, Helsinku Universitāte, 

2006.gada 29.-30.maijs. 

Piedalīšanās 3. Starptautiskajā UNESCO UNITWIN projekta koordinatoru sanāksmē Gēteborgā, 

Zviedrijā, 2004. gada 8.-9.maijā ar aptaujas rezultātiem un rekomendācijām “Skolotāju izglītības 

pārorientēšanas uz ilgtspējības pamatiem UNESCO vadlīnijām”. Rezultāti atspoguļoti UNESCO 

dokumentā: http://unesdoc.unesco.org/images/0014/001433/143370E.pdf 

Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes ”Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” (no 2000.gada līdz 2004.gadam). 

Līgumdarbu darbinieks vai vadītājs: 

- darbs pie IZM ISEC līgumdarba ”Integrētā mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas skatījumā, 

tās saturs un metodiskais nodrošinājums 3.un 4.klasē, 1999/2000.m.g. 

- darbs pie IZM Vispārējās Izglītības departamenta finansēta lietišķā pētījuma „Skolēnu mācību 

sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību sasniegumu atspoguļošanai 1.- 

3.klasē”, 2001. – 2002.gads. 

574

Latvijas vai starptautisko projektu un programmu, ekspertu padomju, komisiju loceklis: 

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātņu nozarē “Sociālā psiholoģija”. 

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātņu nozarē “Pedagoģija” apakšnozarē 

“Augstskolas pedagoģija”. 

Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra iekšējais eksperts psiholoģijā. 

Raksti starptautiski recenzētos izdevumos (pēdējos 6 gados): 

Pipere, A. & Salīte, I. Educational Action Research In Teacher Education: Fostering Research Skills, 

konferences krājumā Asia-Pacific Educational Research Association International Conference 2006 

“Educational research, policy and practice in an era of globalization: The Asia-Pacific Perspectives and 

Beyond”, 15 lappuses, CD formātā. 

Salīte, I. & Pipere, A. Aspects of sustainable development from the perspective of teachers, Journal of 

Teacher Education and Training, Vol.6, 2006, 15-32. 

Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in Education 

International collection of Institute of Sustainable Education “Education and Sustainable Development: 

Problems. Solutions. Perspectives”, 1.sējums, 2006, 43-57. 

Jakovļeva, J. & Pipere, A. Professional choice of vocational school and university students in Latgale. 

Sociālo zinātņu vēstnesis, 2006, 1(3), 39-70. 

Primary and Secondary Teachers: Beliefs and Performance Related Self-Perceptions about Engaged 

Learning. Baltic Journal of Psychology, Vol. 6, 2005, 32-44. 

Engaged Learning: Primary teachers Beliefs and Performance Related Self Perceptions. Acta 

Paedagogica Vilnensia. ISSN 1392-5016. Volume 14, 2005, 100-113. 

Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self” The Irish Journal of 

Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, 143 – 160. 

A.Pipere & E.Krastiņa Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums. Krājumā ATEE 

International Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning Society”, May 2 – 3, 2003. The 

University of Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology, 89 – 96. 

Structural variations of Latvian teachers’ identity. Krājumā Scientific articles of the third international 

conference “Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002, Daugavpils University, 29 – 38. 

Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach. Krājumā Scientific articles of the 2nd 

International Conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18 – 20, 2000, Daugavpils Pedagogical 

University, 46 – 53. 

Coherent teacher personality: interdisciplinary aspects. Krājumā ATEE Spring University: Today’s reforms 

for tomorrow’s schools. Klaipeda University, 2000, 190 – 193. 

Tolerance un tās determinanti: filosofiskie, psiholoģiskie un izglītības aspekti. Krājumā Tolerance un citas 

psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas. Daugavpils, DPU, Psiholoģijas katedra, “Saule”, 2001, 16- 28. 

Personības identitāte un mūsdienu izglītība. Krājumā Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā 

adaptācija mainīgajā sociālajā vidē. Starptautiskās konferences materiāli, RPIVA, “Vārti”, 2000, 271 – 

276. 

Grāmatas un mācību līdzekļi: 

A.Pipere Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Daugavpils Universitāte, “Saule”, 2005, 104 

lpp. 

E.Krastiņa, A.Pipere Mācību sasniegumu pašizvērtēšana, Rīga, RaKa, 2004, 216 lpp. 

Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos (pēdējos 6 gados): 

2006. 28. – 30.11. Honkongas Izglītības institūts, Honkonga, Ķīna. Datorprezentācija “Educational 

Action Research In Teacher Education: Fostering Research Skills” Āzijas/Klusā okeāna reģiona izglītības 

pētījumu asociācijas (APERA) starptautiskajā konferencē “Izglītības pētījumi, politika un prakse 

globalizācijas laikmetā”. Līdzautors: Ilga Salīte. 

575

2006. 9.-10.10. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās plenārsēdē ar 

datorprezentāciju “Education and us: Tiny exercise in the analysis of some discourses” Starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē “Izglītība sociālo pārmaiņu apstākļos”. 

2006. 24.-26.08. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Datorprezentācija 56. 

Starptautiskajā fenomenoloģijas kongresā, ko organizē Pasaules fenomenoloģijas institūts “Education For 

Sustainable Development In Latvia In Context Of Development Of The National Policy And Teacher 

Education”. Līdzautors: Ilga Salīte. 

2006. 15.-17.06. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Datorprezentācija VII Starptautiskajā Baltijas 

Psiholoģijas konferencē “Baltic Psychology in Global Context: Where Do We Stand?” “Relationship 

between Adult Beliefs of Career Development and Life Stress”. Līdzautors: Tatjana Uzole. 

2006. 31. - 3.06. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Datorprezentācija JTET 4. Starptautiskajā 

konferencē “Sustainable Development. Culture. Education.” “Aspects of Sustainable Development from the 

Perspective of Teachers”. Līdzautors: Ilga Salīte. 

2005. 22. – 24. 05. Fehtas Universitāte, Fehta, Vācija. Datorprezentācija JTET 3. Starptautiskajā 

konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” ar referātu “Primary and Secondary Teachers: Beliefs 

and Performance Related Self-Perceptions on Engaged Learning”. 

2005. 13. – 15. 06. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Uzstāšanās starptautiskajā Vides 

izglītības konferencē “Ilgtspējīga attīstība caur izglītību” ar referātu “Philosophy of Education for 

Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in Education”. 

2005. 3. – 8. 07. Granāda, Spānija, Uzstāšanās 9. Eiropas psiholoģijas kongresā “Crossroads of 

psychology in a world without borders” ar referātu “Understanding teachers’ self: relation between social 

identity and terminal values”. 

2004. 13 – 16. 09. Kijevas universitāte, Sudaka, Ukraina. Uzstāšanās starptautiskajā konferencē 

“Migrācija Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti” ar referātu “Latvijas studentu dzīves krīze un 

profesionālās identitātes veidošanās īpatnības”. 

2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2. starptautiskajā 

JTET konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” ar referātu “Engaged Learning: Primary 

Teachers’ Beliefs and Performance-Related Self-Perception”. 

2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2. starptautiskās 

JTET konferences “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” plenārsēdē ar referātu “Journal of Teacher 

Education and Training: Taking the bark off”. 

2004. 3. – 6.01. Rietumhavajas Oahu Universitāte Honolulu, Havaja, USA. Uzstāšanās II 

Starptautiskajā Izglītības konferencē Izglītības psiholoģijas sekcijā ar referātu “Identity of Latvian Teacher: 

Examining Structural Variations and Interactive “Self”. 

2002. 15. – 18.05. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās III Starptautiskās 

konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Psiholoģijas sekcijā ar referātu “Structural variations of 

Latvian teachers’ identity”. 

2002. 3. – 4.05. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā konferencē 

“Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems” ar referātu “Journal of Teacher Education and 

Training: Project for the sustainable development”. 

2002. 16.01. – 12.02. Piedalīšanās Earth TIES un Earthlight Magazine organizētajā starptautiskajā 

virtuālajā konferencē “Exploring and Expanding The Great Work”. R. Mecnera vadītajā sekcijā 

“Ecological Consciousness and Intelligence” 26.01.2002 (on-line materiāli http://www.earthties.org). 

2000.17. – 19.09. Murcijas Universitāte, Murcija, Spānija. Uzstāšanās konferencē “I Encuentro 

International sobre Mediacion en la Region de Murcia” ar referātu “Psiholoģiskās un pedagoģiskās pieejas 

konfliktu risināšanai Latvijā” (Līdzautore I.Belousa). 

2000. 6. – 9.10. Rīga, Latvija. Uzstāšanās IV Starptautiskajā Baltijas psihologu konferencē ar 

referātu “Coherent teacher identity: contribution in our future”. 

2000. 13. – 17.07. Durhema, ASV .Uzstāšanās XXIII Starptautiskajā skolu psihologu asociācijas 

kolokvijā “School Psychology Around the World: Many Languages, One Voice for Children” ar stenda 

referātu “Professional adaptation of young teachers: assessment, analysis and support systems” (līdzautore 

T.Uzole). 

576

2000. 9. – 10.03 RPIVA, Rīga, Latvija. Uzstāšanās Starptautiskajā zinātniskajā seminārā 

“Personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē” ar referātu “Personības identitāte un 

mūsdienu izglītība”. 

2000. 13. – 15.04. Helsinki, Somija. Uzstāšanās 3. Starptautiskajā LLinE seminārā “Local learning 

partnership projects and adult education” ar projektu “Learning tolerance: psychological foundations”. 

2000. 4. – 6.05 Klaipēdas Universitāte, Klaipēda, Lietuva. Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā 

pavasara universitātē “Today’s reforms for tomorrow’s schools” ar referātu “Coherent teacher personality: 

interdisciplinary aspects”. 

2000.18. – 20.05 Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās 

2.Starptautiskajās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Psiholoģijas sekcijā ar referātu “Identity 

of teacher personality: Perspectives of holistic approach” . 

Piedalīšānās starptautiskās konferencēs 

2006. gada 3. jūlijs. Liverpūles Džona Mūra Universitāte, Enfīlda, Liverpūle, Lielbritānija 

“LEARNING COMMUNITIES CONFERENCE”. 

Piedalīšanās cita veida konferencēs 

2000. 27.04. DPU Uzstāšanās 8. studentu un pasniedzēju zinātniskās konferences plenārsēdē ar 

referātu “Tolerances attīstības projekts: problēmas un perspektīvas” . 

Cits 

2001. 26.01. Semināra “Darbības pētījums UNESCO UNITWIN projektam pie Jorkas Universitātes 

“Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” organizēšana, materiālu sagatavošana un 

vadīšana DPU un LU docētājiem. 

2006. 6.-10.novembris JTET un ISE/BBCC krājuma “Education and Sustainable Development: First 

Steps Toward Changes” datorprezentācija Zinātnes festivālā Daugavpils Universitātē UNESCO 

Ilgtspējīgas izglītības 10-gadei veltītā pasākumā. 

2006. 16.novembris Uzstāšanās ar datorprezentāciju “Pētījumi psiholoģijā: Skats no Latvijas 

dienvidaustrumiem” RPIVA organizētajā starpaugstskolu seminārā “Zinātniski pētnieciskais darbs un 

metodoloģijas aktualitātes psiholoģijā mūsu augstskolās’’ Sigulā. 

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (pēdējos 6 gados) 

Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi: 43 


Pašlaik tiek vadīti 4 doktoranti: 

Psiholoģijas nozarē: Jeļena Jakovļeva 2.kurss 

Olga Maļceva 1.kurss 

Pedagoģijas nozarē: Irmīne Pogrebņaka 2.kurss 

Jeļena Vorošilova 2.kurss 


DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās 

Izglītības filosofija 2 KP 

Vispārīgā psiholoģija 2 KP 

Attīstības psiholoģija 3 KP 

Pedagoģiskā psiholoģija 2 KP 

DU Izglītības psihologa specialitātes profesionālajā un psiholoģijas bakalaura 

programmā 

Eksperimentālā psiholoģija 5 KP 

Konsultatīvais un korekcijas darbs 5 KP 


Ekoloģiskā psiholoģija 2KP 

Psiholoģiskā treninga tehnikas 10 KP 

DU Psiholoģijas maģistrantūras programmā 

Ekoloģiskā psiholoģija 4 KP 

Psiholoģiskā treninga tehnikas 6 KP 

Mācīšanas stratēģijas 1 KP 

DU Sociālās psiholoģijas maģistrantūras programmā 

577

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze: kvalitatīvās pētījuma 

metodes psiholoģijā 2 KP 

DU Pedagoģijas maģistratūras programmās 

Izglītības filosofija 2 KP 


Ekoloģiskā psiholoģija 2 KP 

Kvalitatīvās pētīšanas metodes pedagoģijā 1KP 

DU Pedagoģijas doktorantūras programmā 

Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes 4 KP 

Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības teorijas 4 KP 

Izglītības mērķis ilgtspējīgas attīstības un nākotnes skatījumā 2 KP 

Zinātnisko publikāciju struktūras izvērtēšana 2 KP 

DU Sociālās psiholoģijas doktorantūras programmā 

Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes sociālajā psiholoģijā 

4 KP 

2000./2001, 2004/2005. mācību gadā: 

Vides psiholoģijas kursa vadīšana Latvijas Universitātes Bakalaura programmā psiholoģijā. 

Izstrādātie studiju kursi: 

No 1996. līdz 2001. gadam izstrādātas studiju kursi visos augšminētajos priekšmetos. 

2001/2002.m.g. izstrādāti jauni studiju kursi: 

Profesionālo studiju programmai “Speciālo skolu skolotājs”: 

Mācīšanās traucējumi un to korekcijas iespējas 3 KP 

Profesionālo studiju programmai “Organizācijas psihologs”: 

Profesionālās attīstības treniņš 2 KP 

Karjeras attīstība un tās psiholoģiskie aspekti 3 KP 

Maģistra studiju programmai psiholoģijā 

Psihologa profesionālā ētika 2 KP 

Pedagoģijas doktorantūras programmai: 

Ekopsiholoģija 2 KP 

Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā 2 KP 

Mācīšanās psiholoģija mūžizglītības kontekstā 2 KP 

2004./2005. m.g. izstrādāti jauni studiju kursi: 

MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMAI “SOCIĀLAIS DARBS” 

Veselības ilgtspējīgas attīstības problēmas 2 KP 


Piedalīšanās DPU Psiholoģijas katedras Psiholoģijas maģistra programmas izstrādē (2000. – 

2002.gads). 


Stažēšanās Fordhemas Universitātē (ASV) un sadarbības veidošana saistībā ar JTET 2003.gada martā; 

2000.g. sertifikāts par piedalīšanos seminārā “Use of Qualitative Research in Contemporary Research in 

Education: North American Experience for the Baltic Countries”, ko organizēja Kvebekas universitāte 

(Kanāda) un Kauņas Tehnoloģiskā universitāte (Lietuva); 

2007.gada 3.-5.janvāris: piedalīšanās RTU ESF projekta “Multimediju mācību objektu izstrādes prasmes 

un atbalsta sistēma skolotājiem” seminārā Smiltenē 

Lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās: 

2000.17. – 19.09. Lekcijas Murcijas universitātes (Spānija) maģistrantiem par konfliktoloģiju Latvijā 

SOCRATES projekta ietvaros (sadarbība starp DPU un Murcijas Universitāti projektā “International 

Master in Family and social mediation”). 

578

Cits 

Silvijas Rimmas grāmatas “Sekmīgas mācīšanās noslēpumi” tulkojums no angļu valodas un teksta 

pilnveidošana, Jumava, 2000, 374 lpp. 

Grāmatas “Sociālais darbs skolā: prakse, politika un perspektīvas” tulkojums no angļu valodas, Jumava, 

2001, 608 lpp. 

Grāmatas “Kā izaudzināt brīnišķīgus bērnus” tulkojums no angļu valodas, Valters un Rapa, 2003, 302 lpp. 

Izveidota un tiek uzturēta mājas lapa Ilgtspējīgas izglītības institūtam www.dau.lv/ise 

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS 

Starptautisko un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs vai loceklis (pēdējos 6 gados): 

II. Starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DPU, 2000.gada 18. – 20.maijs: 

- konferences tēžu krājuma un zinātnisko rakstu krājuma redaktore; 

- psiholoģijas sekcijas “Personības un vides psiholoģiskās problēmas: prognozes, perspektīvas” 

vadītāja; 

- konferences moderators; 

III. Starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU, 2002.gada 15. – 18.maijs: 

- konferences tēžu un zinātnisko rakstu krājuma redaktore; 

- konferences recenzēšanas komitejas locekle; 

- psiholoģijas sekcijas “Psychological challenges of 21 century: new paradigm for sustainable 

future” vadītāja; 

- konferences moderators; 

1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas vadītāja, 

DU, 2003.gada 11. – 14.maijs: 

- konferences zinātnisko rakstu krājuma galvenā redaktore; 

- konferences recenzēšanas komitejas vadītāja; 

- konferences moderators. 

2. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas locekle, 

Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Igaunija, 2004. gada 14. – 16.aprīlis: 

- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas locekle. 

IV. Starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU, 2005.gada 18. – 21.maijs: 

- konferences recenzēšanas komitejas locekle; 

- psiholoģijas sekcijas vadītāja. 


Fehtas Universitāte, 2005. gada 22. – 24. maijs : 

- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas locekle. 


Helsinku Universitāte, 2006.gada 31.maijs – 3.jūnijs: 

- konferences organizēšana; 

- konferences materiālu recenzēšanas komitejas locekle. 

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā: 

Kopš 2001.gada maija DU IVF un III starptautiskā žurnāla JOURNAL OF TEACHER 

EDUCATION AND TRAINING galvenā redaktore. 2003.gadā žurnāls iekļauts LZP vispāratzīto 

recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā. Iznākuši pieci žurnāla numuri. 

Rakstu recenzēšana JTET 4.starptautiskās konferences “Sustainable Development. Education” 

(Helsinki) rakstu krājumam. 

Rakstu recenzēšana žurnāla TRAMES speciālajam numuram (Vol.9, No.2, 2005) “Theory and 

practice in today’s teacher education” (TRAMES – Humanitāro un sociālo zinātņu žurnāls, Igaunijas 

Zinātņu akadēmijas un Tartu Universitātes oficiālais izdevums). 

Kopš 2005.gada DU Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) un BBCC ikgadējā starptautiskā rakstu 

krājuma EDUCATION AND SUSTAINABLE DEVELOPMENT: FIRST STEPS TOWARD CHANGES 

galvenā redaktore. 

Žurnāla ACTA PAEDAGOGICA VILNENSIA redkolēģijas locekle kopš 2004.gada. Pārstāvētā nozare 

redkolēģijā: psiholoģija. 

Žurnāla “Psiholoģija Mums” recenzējamās daļas “Psiholoģijas Zinātnē” redkolēģijas locekle kopš 2006.gada. 

Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadītājs vai līdzdalībnieks: 

Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic & Black See 

Circle Consortium in Education Research, BBCC). Darbs pie konsorcija izveidošanas un krājuma 

sagatavošanas (kopš 2005.gada). 

2007.gada 8. janvārī Dr.psihol., prof. Anita Pipere 

579


E-pasts: sergejs.polanskis@du.lv 

Mg. philol., asistenta SERGEJA POĻANSKA 




2005.g. - Master 2 – Ruānas Universitāte, Ruāna, Francija 

2003.g. – 2004.g. Maîtrise FLE (Master 1) – Franš-Comtē Universitāte, Lietišķās lingvistikas centrs, 

Bezansons, Francija 

1997.g. – 2002.g. Humanitāro zinātņu bakalaurs angļu filoloģijā, angļu un franču valodas skolotāja 

kvalifikācija un tulkotāja papildkvalifikācija – Daugavpils Universitāte, Daugavpils, 

Latvija 

1994.g. – 1997.g. Atestāts par vidējo izglītību, Daugavpils 4. vidusskola 

DARBA PIEREDZE: 

No 2006.g. Daugavpils teātris, Ārējo sakaru daļas vadītājs 

No 2002.g. Daugavpils Universitāte, asistents, angļu un franču valodu pasniedzējs 

2003.g. – 2005.g. Daugavpils Universitāte, Socrates/Erasmus koordinators 

2002.g. – 2005.g. Daugavpils Universitāte, Ārējo sakaru daļa, koordinators 

2001.g. – 2002.g. Daugavpils 5. pamatskola, angļu valodas skolotājs. Goda raksts par ievērojamiem 

panākumiem skolēnu sagatavošanā konkursiem. 

1998.g. – 2001.g. IU “Gertruda”, menedžeris 

PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS UN SEMINĀROS: 

24. novembris 2006.g. Seminārs “Séminaire annuel des professeurs de français de Lettonie” Francijas 

vēstniecība, Rīga 

24. -26. novembris Seminārs “Séminaire annuel des professeurs de français de Lettonie” Francijas 

2005.g. 


05.-06. maijs 2005.g. 47. Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku Konference. “Politiques linguistiques 

en France et en Lettonie dans le cadre de l’enseignement des langues”. Daugavpils, 

Latvija 

26.-27. novembris Seminārs “Séminaire annuel des professeurs de français de Lettonie” Francijas 

2004.g. 


03.–04. novembris Starptautiskais seminārs “Erasmus for Academic Staff: Project Work and Mobility”. 

2004.g. 

Viļņa, Lietuva 

11.-12. septembris 

2004.g. 

Apaļais galds “100 profs pour une Europe plurilingue”. Parīze, Francija 

20.-22. maijs 2004.g. Seminārs “How to Write a Competitive Proposal for Framework 6”. Rīga, Latvija 

2.1-22. aprīlis 2004.g. 46. Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku Konference. “Absurde dans 

l’Etranger d’Albert Camus”. Daugavpils, Latvija 

2004.g. Tālākizglītības programma “Profesionālās pilnveides programma franču valodas 

mācīšanas metodikā” – 36 stundas. LR IZM 


2003.g. 


2003.g. Tālākizglītības programma: “Franču valodas mācīšanas metodika” – 36 stundas. LR 

IZM 

22.-23. novembris Seminārs “Séminaire pédagogique des professeurs de français de Lettonie” Francijas 

2002.g. 



2001.g. 


3.-16. jūlijs 2001.g. Starptautisko sakaru un apmaiņas Centra atestāts par piedalīšanos franču valodas un 

kultūras kursos Pikardijas reģiona Žila Verna Universitātē. Amjenā, Francijā. 

1997.g. Junior Achievement. Ekonomikas apmācību programmas vidusskolēniem “Lietišķā 

ekonomika”, Latvija 

1994.g. Datortehnikas kurss par tematu “Programmēšana valodā PASCAL” – 36 stundas. 

Daugavpils Universitāte, Latvija 

Piedalīšanas redkolēģijās: 

2005.g. “46. DU Jauno Zinātnieku konferences materiāli”. Redkolēģijas loceklis. 

2004.g. “45. DU Jauno Zinātnieku konferences materiāli” ISBN 9984-9765-0-5. Redkolēģijas 

loceklis. 

580

Daiļliteratūras tulkošana: 

2006.g. Filipa Minjana lugas „Vasaras beigas Bakkarā” tulkojums no franču valodas latviešu valodā 

Darbība profesionālajās organizācijās: 

No 2003.g. DU Jauno Zinātnieku Asociācijas valdes loceklis 

No 2003.g. Latvijas Franču valodas pasniedzēju asociācijas loceklis 

Cita nozīmīga pieredze: 

Sēkojošo mājas lapu dizaineris: 

- Franču valodas un kultūras centrs Daugavpils Universitātē: www.asterix.from.lv 

- Daugavpils Universitātes Ārējo Sakaru Daļa: www.lapas.dau.lv/forel 

- Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku Asociācija: www.lapas.dau.lv/dujza 

- Daugavpils Universitātes Zinātņu Daļa: www.lapas.dau.lv/science 

2005.g. 47. DU Jauno Zinātnieku konferences rīcības komitejas loceklis. Daugavpils, Latvija 

2004.g. 46. DU Jauno Zinātnieku konferences rīcības komitejas loceklis. Daugavpils, Latvija 

5.-8. maijs 2003.g. 45. DU Jauno Zinātnieku konference. Angļu valodas sekcijas zinātniskais 

konsultants. Daugavpils, Latvija 

12.-15. jūnijs 2001.g. “France Baltique technologies” izstāde - tulks. Rīga, Latvija 

PRASMES: 

Valodas Krievu – dzimta 

Latviešu – brīvi 

Angļu – brīvi 

Franču – brīvi 

Dators MS Word, Internet, e-mail, HomeSite, Cute FTP, Photoshop 

INTERESES: 

Lingvistika, Francijas kultūra, mūzika, fotografēšana, internets, ceļojumi, biljards 

2007. gada 16. janvārī /Sergejs Poļanskis/ 

581



E-pasts: sanapol@inbox.lv 

Mg. philol., lektores SVETLANAS POLKOVŅIKOVAS 




2002 pabeigts teorētiskais kurss Daugavpils Universitātes valodniecības nozares sastatāmās valodniecības 

apakšnozares doktorantūrā 

1998 Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē iegūts filoloģijas maģistra grāds sastatāmās valodniecības apakšnozarē 

1996 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, iegūta vidusskolas krievu valodas skolotāja 

latviešu mācībvalodas skolā un latviešu valodas cittautu mācībvalodas skolā skolotāja kvalifikācija, filoloģijas 

bakalaura grāds latviešu valodas apakšnozarē 

Darba pieredze: 1996 Daugavpils 6. vidusskola, latviešu valodas skolotāja 

2002 Daugavpils Universitāte Latviešu valodas katedra, asistente 

2003 Daugavpils Universitāte Latviešu valodas katedra, lektore 


Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos – 35 

Konferenču tēzes – 12 

Recenzijas – 1 


Глаголы речевого общения в лексической системe русского и латышского языков // Русская филология. 11. 

Сборник научных трудов молодых филологов. – Тарту: ”TARTU ŰLIKOOLI KIRJASTUS”, 2000. – 148– 

155.lpp. 

Лексемные повторы глаголов речевой деятельности в оригинале и переводе (на материале рассказа 

А.П.Чехова ”Тоска”) // Studia slaviсa. Сборник научных трудов молодых филологов. – Таллин: ”TPŰ 

KIRJASTUS”, 2001. – 245.–252.lpp. 

Особенности отражения картины мира на материале глаголов речи (сопоставительный аспект) // Проблеми 

зiставноi семантики. Сборник наукових статей. Випуск 6. – Киiв, Видавничий центр КНЛУ, 2003.– 67.–73. lpp. 

Некоторые особенности семантики глаголов речевой деятельности (сопоставительный аспект) // Žmogus kalb 

erdvęje. Mokslinių straipsnis rinkinys. Kaunas 2003. – 620.-632. lpp. 

Межкультурные различия в русской и латышской языковой картине мира (на материале глаголов речи) // 

Русский язык в мировом и культурном пространстве Европы и мира: Человек. Сознание. Коммуникация. 

Интернет. 2004. – 520.–525. lpp. 

Семантико-стилистические особенности профессиональной языковой личности в оригинале и переводе // 

Языки профессиональной коммуникации. Материалы II международной научной конференции. Челябинск, 1-2 

ноября 2005 г. / Отв. ред. О.В.Демидов; Челяб. Гос. ун-т. Челябинск, 2005. – 57.-62. lpp. 

Runas verbu semantiskais raksturojums // VALODA – 2005. Valoda dažādu kultūru kontekstā. Zinātnisko rakstu 

krājums XV. – Daugavpils Universitātes izdevniecība “Saule”, 2005. – 58.-62. lpp. 

Akadēmiskie kursi: MLV (vārddarināšana), MLV (morfoloģija), tulkošanas pragmatiskie aspekti, mūsdienu 

lingvistikas virzieni un metodes, baltu un slāvu kontakti etnolingvistiskā skatījumā, leksikogrāfija, valoda kultūras 

apritē, latviešu valodas praktikums, daiļdarba teksta lingvistiskā analīze, runas verbi, nominācijas teorijas, valoda 

kultūras aspektā 

Profesionālie kursi: 


Darbība profesionālajās un sabiedriskajās organizācijās un citas aktivitātes: 

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Zinātnisko lasījumu krājuma Valoda – 2006 redaktore 

04.11.–06.12.2002. stažēšanās Varšavas Universitātē 

Prasmes 

krievu valoda – brīvi pārvalda 

vācu valoda – sarunvalodas līmenis 

Intereses kultūra, svešvalodas, ceļošana 

2007. gada 5. janvārī /Svetlana Polkovņikova/ 

582


Mg. paed., lektores REGĪNAS RIMŠAS 




1999 LU iegūts Pedagoģijas maģistra grāds mācību metodikas apakšnozarē 

1992 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte (DPU) Humanitārā fakultāte; cittautu mācībvalodas skolas 

latviešu valodas skolotāja kvalifikācija 

1966–1971 DPU Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; bioloģijas un ķīmijas vidusskolas skolotāja kvalifikācija 

1961–1966 Daugavpils 1. vidusskola 


1993 DU Latviešu valodas katedras lektore, 

2002 Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzijas latviešu valodas un literatūras skolotāja un direktora 

vietniece mācību darbā 

1990–2002 DPU eksperimentālās vidusskolas latviešu valodas skolotāja cittautu klasēs 

1989–1990 Latviešu valodas skolotāja Daugavpils tirdzniecības arodskolā 

1987–1989 Latviešu valodas skolotāja Daugavpils 15. vidusskolā 

1986–1987 Kultūras darbiniece 

1980– 1986 DPU Bioloģijas un ķīmijas fakultātes pasniedzēja 

1971–1980 DPU Bioloģijas un ķīmijas fakultātes laborante 


Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos – 2 

Konferenču tēzes – 2 

Citas publikācijas – 3 

Publicētā mācību literatūra: 

Uzdevumi un vingrinājumi latviešu valodā skolām ar krievu mācību valodu. DPU, Saule, 1992. – 81 lpp. 

Latviešu valodas klausīšanās uzdevumi mācību audiokasetēs 8. un 9. klasēm cittautu skolās. – R., 1998. g. 

Lilija Meinerte, Regīna Rimša, Marta Valeskalne. Roku rokā. Komunika-tīvie valodas vingrinājumi. – R.: 

UNDP, LVAVP, 2000. – 84 lpp. 


Problēmas un to risinājumu pieredze bilingvālās mācībās Daugavpils Eksperimentālajā vidusskolā (kopā ar R. 

Vorobjovu) Valodu apguve: problēmas un perspektīva. III zinātnisko rakstu krājums. Liepāja, – 2004. – 157.– 

164. lpp. 

Profesionālie kursi: Latviešu valodas kā otrās valodas mācību metodika 


2001 kursi Mācību priekšmetu programmu izveides vadība skolā, skolēnu sasniegumu vērtēšana 

(Krāslavas rajona Izglītības pārvalde), apliecības Nr. 101 

2003 LVAVP multiplikatora sertifikāts Nr 35 

11.11.2005 Topošo un jauno skolotāju mentoru sagatavošana (kursi Daugavpils Izglītības pārvaldē) 

25.01.2006 Izglītības attīstības centra tālākizglītības programma Metodiskā apvienības darba plānošana 

Darbība LVAVA 

Prasmes: Latviešu un krievu valodu pārvaldu brīvi, angļu valodu – pamatlīmenī, poļu sarunvalodu – brīvi 

Autovadītāja tiesības 

Intereses: Viss, kas saistīts ar LAT 2 apguvi 

2007. gada 5. janvārī. /Regīna Rimša/ 

583

Mg. paed., lektores RUDĪTES RINKEVIČAS 




2005- DU doktorantūra (filoloģija, literatūrzinātnes apakšnozare) 

1998- 2002 Daugavpils Universitātes doktorantūra (pedagoģija) 

1994 LU Pedagoģijas fakultāte, Mag. paed. 

1992 LU Pedagoģijas fakultāte, pedagoģijas bakalaurs 

1987-1992 LU, Pedagoģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras skolotājas 

diploms latviešu valodas un literatūras un audzināšanas darba specialitātē 

1987 Bebrenes vidusskola, vidējā 


1995 lektore Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu 

literatūras un 


1997 projektu vadītāja Daugavpils Latviešu kultūras centrs 

1994-1995 skolotāja Ilūkstes 1. vidusskola 

1993-1994 skolotāja Rīgas 13. vidusskola 

1992-1993 skolotāja Viesītes vidusskola 


Raksti zin. žurn.un rakstu kr. 24 




Akadēmisko kursu programmas 10 


Bērnu literatūra 

Jaunākās tendences bērnu literatūrā 

Literatūras mācību metodika 

Kultūras vēstures mācību metodika 

Nacionālās identitātes meklējumi latviešu literatūrā 

Kultūrvēsturisko un vispārcilvēcisko vērtību sintēze Z. Mauriņas daiļradē 

Ētiskie un estētiskie aspekti E. Virzas literārajā mantojumā 

Latgales keramika 

Eseja latviešu literatūrā 

20. gs. 20.- 30. gadu literatūra 

Projektu vadīšana 

Darbība profesionālās un sabiedriskās organizācijās un citas aktualitātes: 

Piedalīšanās: 

Latvijas-Zviedrijas izglītības projektā “Studiju aplis”, 

SOROSA FONDA – LATVIJA programmas “Pārmaiņas izglītībā” projektā “Kooperatīvā mācīšanās” 

– skolu un augstskolu sadarbības modeļa izveide, 

projektā ”Kritiskās domāšanas stratēģijas”, 

Latvijas Pieaugušo izglītības apvienības projektā “Būt. Zināt. Prast. Metodes veiksmīgam darbam ar 

auditoriju.”. 

Prasmes un intereses: 

Valodas : latviešu un krievu valoda – pilnā līmenī, 

angļu valoda – pamatlīmenī 

Intereses: literatūra, teātris, mūzika. 

2007. gada 9. janvārī /Rudīte Rinkeviča / 

584

E pasts: lrum@bk.ru 

Dr. paed., docentes LUDMILAS RUMJANCEVAS 




1997 Dr.paed., kopsavilkums „Angļu valodas mācību līdzekļu sastādīšanas pamatprincipi pedagoģiskā 

augstskolā” 

1993 Filolog. Maģ. grāds 

1971 Smoļenskas Pedagoģiskais Institūts, Svešvalodu Fakultāte, Angļu valodas skolotājs 

1967 Daugavpils 3. vidusskola 


2000 Karja/Karis, Somija – Starptautiskais angļu valodas skolotāju seminārs 

1992 Vordinborgs, Dānija- kvalificētu angļu valodas skolotāju intensīvais valodas un metodikas kurss 

1986 Sarijās Universitāte, Guildfords, Lielbritānija- angļu valodas docētaju apmaiņas programma 

1984 Maskavas Valsts Pedagoģiskais svešvalodu institūts, Centrālais metodikas kabinets – stažējums 

1979 Minskas Valsts Pedagoģiskais svešvalodu institūts – Kvalifikācijas celšanas programma 


2005 – līdz šim Daugavpils Universitāte, Humanitarā fakultāte, Svešvalodu centrs – docente 

1999 – 2005 Daugavpils Universitāte, Humanitarā fakultāte, Angļu valodas katedra – docente 

1993 – 1999 Daugavpils pedagoģiskā Universitāte, Humanitārā fakultāte, Angļu valodas katedra – lektore 

1972 – 1993 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas Fakultāte, Svešvalodu katedra – docētāja 

1971 – 1972 Verhņedņeprovskas 2.vidusskola, Smoļenskas Apgabals, Krievija – angļu valodas skolotāja 

Zinātniskās publikācijas (skaits): 11 



Publicētā mācību literatūra (skaits): 13 



„Pronunciation and Listening Comprehension Problems”, Krājumā „Valoda – 2005 Lingvistikas didaktikas 

problēmas” 

94-99 lpp, Daugavpils: Saule, 2005 

L. Rumjanceva, B. Kalniņa „English Grammar. Practice”, Part I, 58 lpp., Daugavpils:Saule, 2003 


1995 – līdz šim brīdim Kontrstīvā lingvistika 

2000 – līdz šim brīdim Ievads ģermānistikā 

1991- līdz šim brīdim Angļu valodas fonētika 

1991 - līdz šim brīdim Normatīvā gramatika 


2006 Piedalīšanās ESF projektā „Izglītības programmu uzlabošana” („Lingafonais kabinets”) 

1997 – 1999 Piedalīšanās TEMPUS – 2 projektā 

1994 - 1998 Humanitārās fakultātes iestājpārbaudījumu komisijas loceklis 

1991 - 1997 Piedalīšanās Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijā 

Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs: 

1999 Rēzeknes augstskolā, Pirmā starptautiski zinātniski praktiskā konference „Profesionālā 

pedagoga sagatavošanas problēmas” 

1999 - 2006 Daugavpils Universitāte, IX-XVI zinātniskie lasījumi „Valoda 1999 – 2006” (kopš 2004.g. – 

starptautiskās konferences 

Prasmes un intereses: Angļu un krievu valoda – pilnā apjomā, latviešu valoda – augstākā kategorija , 

vācu valoda – pamatlīmenī. 

2007. gada 5. janvārī /Ludmila Rumjanceva/ 

585

Adrese: darba vietas: 

tālrunis darbā: 

e-pasts: 

Mg. geogr., lektores SANTAS RUTKOVSKAS 



Daugavpils Universitāte, Parādes ielā 1, Daugavpils, LV 5400 

(+371) 5422302 

santa.rutkovska@du.lv 

Izglītība un zinātniskie vai akadēmiskie grādi: 

2006 – pašlaik studijas LU ĢZZF Ģeogrāfijas doktora studiju programmā, apakšnozare “Dabas ģeogrāfija” 

17.05.2002. dabaszinātņu maģistrs ģeogrāfijā, piešķirts ar LU ĢZZF MPK padomes 2002. gada 17.maija sēdes 

lēmumu, maģistra darba tēma: “Daugavpils pilsētas un rajona tūrisma un rekreatīvo teritoriju 

raksturojums” (darba zin. vad. doc. Dr.geogr. Maija Rozīte) 

199 - 2002 studijas LU ĢZZF studiju programmā “Dabaszinātņu maģistrs ģeogrāfijā”, apakšnozare “Cilvēka 

ģeogrāfija” 

1994 - 1999 DPU Dabaszinību un matemātikas fakultāte, specialitāte: bioloģijas, ģeogrāfijas un veselības 

mācības skolotāja. Dabaszinātņu bakalaura grāds bioloģijā 

Darba pieredze: No 2003.gada jūnija lektore DPU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā 

No 1999.gada februāra – 2003.gada jūnijam asistente DPU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedrā 

No 1997.gada septembra ģeogrāfijas skolotāja Daugavpils 12.vidusskolā 

Izstrādātie un docētie studiju kursi: 

Ģeogrāfijas metodika 

Plānošanas pamati 

Baltijas jūras reģions un vides aizsardzība 

Latvijas sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 

Ārvalstu sociālā un ekonomiskā ģeogrāfija 

Latvija ceļā uz Eiropas Savienību 

Fiziskās ģeogrāfijas pamati 

Tūrisma ģeogrāfija 

Ekonomiskā ģeogrāfija 


2007.gada februāris – “Mācīšanās un uzvedības motivācija, tās korekcijas iespējas (A2)”. Pedagoģiskās 

meistarības skola 

No 2005.gada decembra projekta “Bioloģijas un vides zinātnes studiju procesa kvalitātes uzlabošana Daugavpils 

Universitātē” (līguma Nr. 2005/0135/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0032/0065) projekta vadītājas asistente 

2004.gada novembris – “ES strukturālo fondu projektu vadīšana”. SIA “INFOSAB”. 

2004.gada aprīlis - “Inovāciju menedžments”. RTU Talmācības studiju centrs. 

2004.gada februāris – “Kritiskās domāšanas principu sistēma dabaszinātnēs”. Skolu atbalsta centrs. 

10.07.2002. – 28.10.2002. PHARE projekts “PARTNERSHIP ACTION PLAN FOR LONG-TERM TOURISM 

DEVELOPMENT ON THE BASE OF LOCAL CULTURAL AND NATURAL RESOURCES (Nr. LE 

9913.02/0015 – 001)” – eksperte 

2002.gada septembris – “Lauku tūrisms un lauku tūrisma mārketings”. Dienvidlatgales Pašvaldību mācību centrs 

2001.gada oktobris – “Tourism marketing”. Netherlands management cooperation programme 

1999.gada marts – “Eiropas Savienība un Latvijas integrācija tajā”. Eiropas integrācijas birojs, Phare integrācijas 

programma, Latvijas pašvaldību centrs. 

Darbība ar zinātni saistītās sabiedriskās organizācijās: Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedre 

Valodas: Latviešu - dzimtā, krievu – brīvi, un angļu - sarunvalodas līmenī 


Antropogēnās ietekmes novērtējums ezeru piekrastes rekreācijas zonās: atsevišķu Austrumlatvijas ezeru piemērs. 

Referāta tēzes Latvijas Universitātes 63.zinātniskajā konferencē, ģeogrāfijas sekcijā.- Rīga: LU, 2005. 

Latvijas un Daugavpils tūrisma tēli Austrumlatvijas iedzīvotāju vērtējumā. Referāta tēzes Latvijas Universitātes 


Dienvidaustrumlatvijas iedzīvotāju tūrisma plūsmas analīze. Referāta tēzes Latvijas Universitātes 61.zinātniskajā 

konferencē, ģeogrāfijas sekcijā.- Rīga: LU, 2003. 

Daugavpils, Preiļu, Krāslavas rajonu tūrisma attīstība. Referāta tēzes Latvijas Universitātes 60.zinātniskajā 

konferencē, ģeogrāfijas sekcijā.- Rīga: LU, 2004. 

2007. gada 6. februārī /Santa Rutkovska/ 

586

DR. HIST., ASOC.PROFESORES IRĒNAS SALENIECES 



I.VISPĀRĪGĀS ZIŅAS 

Pārvalda svešvalodas: angļu, krievu – pilnā apjomā; poļu, baltkrievu – lasu. 


Dr.hist. 1994 Vēstures doktore, Promocijas darbs Latvijas Republikas skolu politika (1918 - 1934) 

aspirantūra 1989 – 1991 Latvijas Valsts universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte, Latvijas vēstures 

katedra 

1984 – 1987 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, vēstures un sabiedrības mācības skolotāja 

augstākā 1978 – 1983 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, krievu valodas un literatūras un vēstures 

skolotāja 

vidējā 1968 – 1978 Daugavpils 8. vidusskola 


Kopš 2003 asociētā profesore Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra 

1995 - 2002 docente, 

katedras vadītāja 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra 

1993 - 1995 lektore Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra 

1992. asistente Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra 

1985-1991 pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Vēstures katedra 

1983-1984 skolotāja Daugavpils rajona Sventes vidusskola 

II.ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Pētījumu projektu vadība atbilstošajā zinātņu nozarē: 

2006 IZM zinātniskā projekta 2.11. „Mutvārdu vēsture 20. gs. Latvijas vēstures pētīšanā” vadītāja 

2006 DU zinātniskā projekta 05-23/2006-9 “Mutvārdu vēstures ekspedīcija “Demene 2006” vadītāja 

2005 (1., 2. etaps) IZM projekta Letonika apakšprojekta „Latgales multikulturālās situācijas izpēte” (Nr. 01- 

46/2004 -186) izpildītāja 

2005 (1. etaps) IZM projekta „Starpkultūru komunikācija: Latgale – Latvija – Eiropa” izpildītāja 

2005 DU zinātniskā projekta “Mutvārdu vēstures ekspedīcija “Dviete 2005” vadītāja 

2004 DU zinātniskā projekta “Mutvārdu vēstures ekspedīcija “Saliena – 2004” vadītāja 

Publikācijas atbilstošajā zinātņu nozarē: 

RAKSTI RECENZĒTOS 26 

IZDEVUMOS 

Monogrāfija 1 

Konferenču tēzes 

Citas publikācijas: 


METODISKIE RAKSTI 4 

RECENZIJAS 2 

Piedalīšanās ar referātiem starptautiskajās zinātniskajās konferencēs: 30 

Piedalīšanās ar referātu cita veida konferencēs 10 

III.PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 




6 



Jauno laiku vēsture 4 KP 

Lielie ģeogrāfiskie atklājumi 2 KP 

Reformācija Eiropā 2 KP 

17.gs. Anglijas vēsture 2 KP 

“Vecā iekārta” Francijā 2 KP 

Lietuviešu vēsture 16. – 18.gs. 2 KP 

Lielās franču revolūcijas historiogrāfija 2 KP 

Vēstures zinātnes vēsture jauno laiku sākumā 2 KP 

Izglītība kultūras kontekstā 2 KP 

Skolu politika Latvijā 20.gs. 2 KP 

Novadpētniecības pamati (kopā ar as. prof. H. Somu, as. prof. A. Ivanovu) 2 KP 

587

Pēckara Daugavpils vēstures avotos 2 KP 


Latvijas vēstures problēmas historiogrāfijā (kopā ar asoc. prof. H.Somu) 8 KP 

Mutvārdu vēsture 4 KP 

Vēstures skolotāja profesionālo studiju programma 

Vēstures mācību metodika 6 KP 

Sociālo zinību skolotāja profesionālo studiju programma 

Sociālo zinību mācību metodika 6 KP 

Bakalaura akadēmisko studiju programma sociālajās zinātnēs “Socioloģija” 

Demokrātija: teorija un prakse 2 KP 

Pilsoniskās sabiedrības veidošanās Latvijā 2 KP 

M.Vēbera socioloģija 1 KP 


Maģistra akadēmisko studiju programma “Vēsture” 2003.g.akreditēta uz 6 gadiem 

2000.g.akreditēta uz 2 gadiem 

Bakalaura akadēmisko studiju programma “Vēsture” 2000.g.akreditēta uz 6 gadiem 

Vēstures skolotāja profesionālo studiju programma 2000.g.akreditēta uz 6 gadiem 

Sociālo zinību skolotāja profesionālo studiju programma 2000.g.akreditēta uz 6 gadiem 

Kvalifikācijas celšana, pieredzes apmaiņa 

10.2006. Sanktpēterburga (Krievija) – Eiropas Universitāte (European University at St. Petersburg), 

Mutvārdu vēstures centrs, pieredzes apmaiņa 

06.2006. Minska (Baltkrievija) – Baltkrievijas Nacionālais vēstures arhīvs, LZA zinātniskās apmaiņas 

brauciens 

11.-12.2005. Bristole (Apvienotā Karaliste) – University of the West of England, pieredzes apmaiņa 

programmas ERASMUS projekta SOCRATES ietvaros [sertifikāts] 

11.2004. Piedalīšanās kursos “ES projektu vadīšana” [sertifikāts] 

03.2002. Budapešta (Ungārija) – Central European University, piedalīšanās Curriculum Resource Center 

seminārā “Studiju programmu izstrāde un pilnveidošana”. [sertifikāts] Pilnveidots studiju kurss 

Mutvārdu vēsture maģistra studiju programmā. Iegūtas grāmatas 200$ vērtībā un mācību 

materiāli šī kursa nodrošinājumam 

02.2000. Bristole (Apvienotā Karaliste) – University of the West of England, pieredzes apmaiņa 

programmas ERASMUS projekta SOCRATES ietvaros 

1995-1998 piedalīšanās CIVITAS (Civilzinību mācību satura izstrāde un skolotāju sagatavošana) projektā 

02.-03.1996. vizīte Blūmingtonā (ASV) – Indiana State University 

10.1997. Bristole (Apvienotā Karaliste) – University of the West of England – TEMPUS 2 CIVICS 

(Pilsoniskās audzināšanas pilnveidošana) projekta ietvaros. 

1995 – 1998 piedalīšanās TEMPUS projektā (Skolotāju sagatavošanas un tālākizglītības pilnveidošana ) 

03.1997. Odense (Dānija) – Danish Royal School for Educational Studies, 

Lekcijas skolās u.c. iestādēs 

1995-2006 Vēstures skolotāju kursu vadība Daugavpilī, Daugavpils rajonā, Madonā, Rēzeknē, Rēzeknes 

rajonā, Krāslavā, Gulbenē, Alūksnē, Preiļos, Jēkabpilī, Rīgā. 

kopš 1998 Sadarbība ar Latvijas vēstures skolotāju asociāciju (LVSA), tagad – Latvijas vēstures skolotāju 

biedrību (LVSB): 

2004. g. 1.–3. decembrī [sertifikāts] 

2005. g. 12.–16. aprīlī – EUROCLIO kongress [sertifikāts] 

kopš 2000 Sadarbība ar etnisko minoritāšu kultūras biedrībām – poļu, baltkrievu, ebreju: lekciju lasīšana, 

piedalīšanās semināros un konferencēs u.c. 

kopš 2004 Sadarbība ar Latvijas muzeju valsts pārvaldi: 

lekcijas un kursi muzeju darbiniekiem 2004. g. jūlijā (Jasmuiža), 2005.g. maijā (Rīga), 2006. g. 

aprīlī (Rīga) 

2004 Getingenas universitātes (Vācija) studentiem DU apmeklējuma laikā nolasīta lekcija „История 

русских восточной Латвии: историографическая и устноисторическая версии». 

IV. ORGANIZĀTORISKAI S DARBS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Pētnieciskā centra vadība 

kopš 2003 Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Vēstures katedras Mutvārdu vēstures centra 

vadītāja 

2003 Mutvārdu vēstures ekspedīcijas „Vabole 2003” organizēšana un vadība 

2004 Mutvārdu vēstures ekspedīcijas „Saliena 2004” organizēšana un vadība 

2005 Sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu seminārs „LVA dokumenti un mutvārdu vēstures liecības par 

1949. gada 25. martā izsūtītajiem. Daugavpils un Ilūkstes apriņķa piemērs” 

2005 Mutvārdu vēstures ekspedīcijas „Dviete 2005” organizēšana un vadība 

588

2006 Sadarbībā ar Latvijas Valsts arhīvu seminārs „Arhīva dokumentu un mutvārdu liecību 

publicēšana: 1949. gada deportācija Daugavpils un Ilūkstes apriņķī” 

2006 Mutvārdu vēstures ekspedīcijas „Demene 2006” organizēšana un vadība 

Starptautisko un Latvijas konferenču orgkomitēju locekle 

2005 Daugavpils: starptautiskā zinātniskā konference „Latgale kā robežsituācijas fenomens” 

(Letonikas I kongresa ietvaros), rīcības komitejas locekle 

2005 Pērnava: Estonian-Latvian Workshop „Fieldwork in a Russian Cultural Setting”, organizācijas 

komitejas locekle 

2004 Daugavpils: Estonian-Latvian Seminar „The Russian Minority in Estonia and Latvia”, 

organizācijas komitejas locekle 

2002 Daugavpils: konference “Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes XII Zinātniskie 

lasījumi”, zinātniskās komitejas locekle 

2001 Liepāja: Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība un kultūra”, organizācijas 

komitejas locekle. 

2001 Daugavpils: Starptautiskā zinātniskā konference “Atmiņa kultūrvēsturiskā kontekstā”, 

organizācijas komitejas locekle. 

2001 Kaļiņingrada: konference “Mūsdienu izglītības programmas: realizācijas un integrācijas 

reģionālā pieredze”, organizācijas komitejas locekle. 

2000 Viļņa: 3.starptautiskā konference “Istorijos mokymo aktualijos vidurineje ir aukštojoje mokykloje”, 

organizācijas komitejas locekle. 

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas locekle 

1997-2007 Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Zinātnisko lasījumu Vēstures sekcijas 

materiālu redakcijas kolēģijas locekle (1.–10.krājums). 

2005 LU, DU, LPA, RA studentu konferences krājuma „Jaunas pieejas un idejas vēstures 

izpētē: Latvijas vēstures studentu pirmās konferences raksti” redkoleģijas locekle. 

20 Kaļiņingradas Valsts universitātes konferences “Federālās un reģionālās izglītības 

02 problēmas modernizācijas apstākļos” materiālu redakcijas kolēģijas locekle. 

20 Kaļiņingradas Valsts universitātes konferences “Mūsdienu izglītības programmas: 

01 

00 

20 

realizācijas un integrācijas reģionālā pieredze” materiālu redakcijas kolēģijas locekle. 

Viļņas Pedagoģiskās universitātes 3.starptautiskās konferences “Istorijos mokymo 

aktualijos vidurineje ir aukštojoje mokykloje” materiālu redakcijas kolēģijas locekle. 


kopš 2004 DU Senāta senatore 

Cita pieredze 

kopš 2000 Augstākās izglītības kvalitātes novērtējuma centra (AIKNC) eksperte Latvijas augstskolu 

studiju programmu akreditācijai: 

LU − vēstures bakalaurs, maģistrs, doktors (akreditācija un reakreditācija); 

LU – filozofijas bakalaurs, maģistrs, doktors (reakreditācija) 

LU – vēstures skolotājs; sociālo zinību skolotājs 

LPA – sociālo zinību skolotajs 

2007. gada 8. janvārī /Irēna Saleniece/ 

589

Dr. phys., profesora ANTONIJA SALĪŠA 



Dzimšanas datums: 1949 

Ieņemamais amats: docents, DMF dekāns 

Darba vietas adrese, tālr.: Daugavpils Universitāte, Dabaszinātņu un matemātikas fakultātes dekanāts 

Vienības ielā 13, Daugavpils, LV-5400 

tâlr. 8-254-25297 

Izglītība un zinātniskie grādi 

1992 Fizikas doktors, piešķirts ar LU CFI habilitācijas un promocijas padomes 1992. g. lēmumu Nr. 3.7. 

1986 Fizikas un matemātikas zinātņu kandidāts, Disertācija Ilgperioda komētu orbītu statistika . 

1968 -1973 Augstākā, Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un matemātikas fakultāte, fizikas un 

matemātikas skolotājs. 

1965-1968 Vidējā, Daugavpils raj. Vaboles vidusskola. 

Akadēmiskie un citi goda nosaukumi: DU Fizikas katedras asoc. profesors, 2001. 

DU Fizikas katedras docents, 1991. 


1993 DPU Dabaszinātņu un matemâtikas fakultātes dekāns 

1991 DPU Fizikas katedras docents 

1982 -1991 Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas katedras vecākais pasniedzējs 

1979 -1982 LU Astronomijas observatorijas aspirants 

1973 -1979 DPI Fizikas katedras vecākais pasniedzējs 

Pieredze starptautisko projektu vadīšanā: 

TEMPUS PHARE projekta No S-JEP-12391-97-2001 Teilintegrierte Naturwissenschaft in der Lehrerbildung 

Koordinators, projekta summa 204675,- EUR. 


Latvijas Zinātnieku savienības biedrs 

Latvijas Astronomijas biedrības biedrs 

Latvijas Fizikas biedrības biedrs 

Starptautiskās Astronomijas Savinības biedrs 

Publicētie darbi: Zinātniskās publikācijas 40 

Tēzes 10 

Cita veida publikācijas 8 

Valodas: Latviešu, krievu, vācu, angļu 

Studiju programmu vadība: integrētās studiju programmas “Dabaszinību skolotājs” direktors 


1) Astronomija 

2) Astrofizika 

3) Kvantu mehānika 

4) Eksperimentālās un teorētiskās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 

5) Līdzsvara procesi dabā un tehnikā 

6) Enerģijas saglabāšanās un pārvēršanās procesi 

7) Dabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā 

8) Visuma pētīšanas fizikālās metodes (maģistrantūra) 

Maģistra darbu vadīšanas pieredze: Vides zinātnē - 5 

Fizikā - 4 

2007.gada 10.janvāris /Antonijs Salītis/ 

590

E pasts: Larisas7@one.lv 

Dr. paed., docentes LARISAS SARDIKO 




1998 Daugavpils universitāte, Dr. Paed. 

1993 Latvijas universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes maģistrantūra, Mg.paed. 

1989 - 1993 Latvijas universitātes, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Psiholoģijas bakalaurs 

1976 - 1981 Minskas valsts pedagoģiskā svešvalodu institūta Angļu valodas fakultāte 


2004 - līdz šim DU Angļu filoģijas katedras docente, Daugavpils, Vienības 13 LV-5401 

2001 – 2004 DU Angļu valodas katedras docente 

1999 – 2001 DPU Angļu valodas katedras docente 

1995 – 1999 DPU Angļu valodas katedras lektore 

1991 – 1995 DPI Angļu valodas katedras asistente 

1987 – 1991 Ogres rajona Lielvārdes vidusskola No2 angļu valodas skolotāja 

1985 – 1987 Ogres rajona Lielvārdes vidusskola No2 ārpusklases darba organizatore, angļu valodas skolotāja 

1982 – 1984 Rīgā, Arzemju tūrisma pārvalde, Informācijas un reklāmas nodaļas inspektore 

1981 – 1982 Krāslavas rajona Dagdas vidusskola, angļu valodas skolotāja 

1975 – 1976 Ķīmisko škiedru rūpnīca, pārtinēja 


Zin. raksti 18 


Mācību literatūra 4 

Publicistika 5 


1. Franču valodas kā otrās svešvalodas mācīšana. - Daugavpils, 1992, 210 lpp. 

2. Angļu valodas mācīšana sākumskolas skolēniem. – Daugavpils, I daļa, 1997, 97 pages; II daļa, 1998, 138 

lpp.; III daļa, 1997, 42 lpp. 

3. Student Teacher Preparation for Teaching Practice: Real and Ideal//Mentoring in the New Millenium. A 

Selection of Papers from the Second British Council Regional Mentor Conference, April 2000, Cluj- 

Napoca, Romania. - Cluj-Napoca. Editura Napoca Star, 2001, 83. – 88. lpp. 

4. Testing, Testing // English Teaching Professional. Issue 31. March 2004. - University of Cambridge, 

2004, 23.–26.lpp. 

5. Guidelines on Writing a Term Paper, a Bachelor Paper, a Master Paper. - Daugavpils, DU “Saule”, 

2004, 65 lpp. 

AKADĒMISKIE KURSI: 

Kopš 1993 – Angļu valodas mācību metodika topošiem sākumskolas skolotājiem 

Kopš 1995 – Angļu valodas mācību metodika topošiem vidusskolas skolotājiem 

Kopš 1995 – Angļu valodas mācību metodika esošiem sākumskolas skolotājiem 

Kopš 1993 – Leilbritānijas valstsmācība (vēsture, ģeogrāfija un kultūra) 

Kopš 2000 – Akadēmiskā rakstība 

Kopš 2001 – Drāmas tehnikas elementi angļu valodas mācībās 

Kopš 2001 – Afektīvi-humānistiskā pieja angļu valodas mācībām pedagoģijas maģistriem 

Kopš 2001 – Angļu valodas mācību psiholoģiskais aspekts pedagoģijas maģistriem 

Kopš 2001 – Angļu valodas mācīšana sākumskolā pedagoģijas maģistriem 

Kopš 2002 – Starpkultūru komunikācija 

Kopš 2003 – Angļu valodas ortogrāfija 

Kopš 2005 – Psiholingvistika filoloģijas maģistriem 

Kopš 2005 – Zinātnisko pētījumu metodika filoloģijas maģistriem 

Kopš 2005 – Angļu valodas mācīšanas metodika sākumskolā profesionālās programmas „Svešvalodas 

skolotājs” studentiem 

Kopš 2005 – Angļu valodas mācīšanas metodika pamatskolā profesionālās programmas „Svešvalodas 

skolotājs” studentiem 


1992 -1995 TEMPUS-1 Projekts “Pedagoģiskās domas aktivizācija Latvijā”, 

1996 -1997 TEMPUS – 2 Projekts “Augstskolas pedagoģiskā procesa aktivizācijas virzieni” 

Kopš 1998 TEMPUS – 3 Projekts “Augstskolas mācību līdzekļu kvalitātes paaugstināšana” 

591

2000 – 2002 Britu padomes atbalstītais projekts “Angļu valodas mācīšana sākumskolā”Latvijas angļu 

valodas skolotāju asociācijas locekle, Latvijas franču valodas skolotāju asociācijas locekle 

Kopš 2002 Latvijas angļu valodas skolotāju asociācijas sākumskolas angļu valodas skolotāju 

speciālās interešu grupas locekle 

Kopš 2003 Eiropas angļu valodas skolotāju kontaktshēmas finansiālo pieteikumu izskatīsanas komitēja 

locekle 

2002 – 2005 Britu padomes atbalstītais projekts ‘Sadarbība starp skolām un augstskolām’ 

2003 – 2005 Britu padomes atbalstītais projektā ‘Uz patstāvību un neatkarību’ 

2003 – 2005 starptautiskais projekts ‘GENIE” (Globalizācijas un eiropeizācijas tīkls izglītībā) 

Kopš 2004 diplomēta sākumskolas angļu valodas skolotāju kursu vadītāja 

Kopš 2004 darbs Comenius projektā “CLIL” (Satura un valodas integrēšana sākumskolas skolēnu 

apmācībā) 

Atzinības: DU atzinības raksts (2001. g.) 

Prasmes un intereses: Starpkultūru komunikācijas problēmas, personības psiholoģija, jaunākās mācību 

metodes, literatūra, tulkošana un tās problēmas 

Datorprasmes: Word Processor 

Svešvalodas – angļu, franču, itāliešu 

2007. gada 16. janvārī /Larisa Sardiko/ 

592


Mg. philol., asistentes IRITAS SAUKĀNES 




2000 DPU humanitāro zinātņu maģistre latviešu filoloģijas apakšnozarē 

1989 Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāte, iegūta filologa, latviešu valodas un literatūras 

pasniedzēja kvalifikācija 

Akadēmiskie un citi nosaukumi: Mg. philol. 


2003, 2006 Daugavpils Poļu vidusskolas skolotāja 

1996 Daugavpils Eksperimentālās vidusskolas skolotāja 

1992 Daugavpils pilsētas valdes Valodas inspekcijas inspektore 

1993–1997 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Latviešu valodas katedras vadītāja p. i. 

1989 DU (DPI, DPU) Latviešu valodas katedras asistente 




Citas zinātniskās publikācijas 3 



Mācību literatūra 3 

Akadēmisko un profesionālo kursu programmas 10 



1) Prefiksālie atvasinājumi latviešu tautasdziesmās // Valoda–2000. Humanitārās fakultātes X zinātniskie lasījumi. – 

Daugavpils, 2000. – 51. –58. lpp. 

2) Divdabji latviešu tautasdziesmās // Valoda un literatūra kultūras apritē. Starptautiskas zinātniskās konferences materiāli.- R., 

2003.– 75.–88. lpp. 

3) Verba vēlējuma un pavēles izteiksmes formas latviešu tautasdziesmās // Valoda–2001. Humanitārās fakultātes XI zinātniskie 

lasījumi.- Daugavpils, 2001.– 64.– 67. lpp. 

4) Uzdevumi un vingrinājumi latviešu valodas praktikumā (kopā ar R. Rimšu). – Daugavpils, 2003. – 96 lpp. 

5) Runas prasmes attīstīšana dzimtās valodas stundās pamatskolas klasēs // Metodika un pieredze. – R., LVAVP, 2003. – 96.– 

109. lpp. 

6) Izlokšņu iezīmes verba formās latviešu tautasdziesmās // Valoda–2005. Valoda dažādu kultūru kontekstā. Zinātnisko rakstu 

krājums XV. – Daugavpils, 2005. – 63.–69. lpp. 

Akadēmiskie kursi: Ievads valodniecībā, mūsdienu latviešu literārā valoda (leksikoloģija un frazeoloģija), valodas 

kultūras pragmatiskie aspekti, valodas un rakstības izcelšanās un attīstība, latviešu tautasdziesmu valoda, 

interlingvistika, latviešu frazeoloģija sastata aspektā. 

Profesionālie kursi: Latviešu valodas (dzimtās) mācību metodika, latviešu valodas leksikoloģija, latviešu valodas 

ortogrāfija un interpunkcija. 


Latviešu valodas apguves valsts programma (beigusi LAT 2 mūsdienu metodikas kursu – 96 st.) – sertifikāts Nr. 25/98 un 

vadījusi LAT 2 metodikas kursus (96 st.) Daugavpils, Rīgas un Ludzas skolotājiem, valodu mācīšanas metodikas kursus 

Valkas, Ludzas, Rēzeknes un Jelgavas latviešu valodas (dzimtās) skolotājiem. 

Ir apguvusi LVAVP multiplikatoru tālākizglītības kursu (64 stundas), izstrādājusi kvalifikācijas darbu un ieguvusi 

Multiplikatora sertifikātu (Nr.14). 

Pedagoģiskā darba koordinatore kursiem “LAT 2 Latvijas dzelzceļam” 1996. –1998. g. 

Profesionālo studiju programmas “Latviešu valodas un literatūras skolotājs cittautu mācībvalodas skolās” programmas 

direktore Daugavpils Universitātē (1994.–2003.g.) 

1996. g. latviešu valodas speciāliste Sorosa fonda – Latvija atbalstītajos kursos “Dabaszinātņu priekšmetu mācīšana latviski 

skolās ar cittautu mācībvalodu”. 

Ir iesaistījusies projektos SOCRATES Lingua 1 Languages on your screen: Lithuanian, Latvian, Estonian. (2006–2007) 

IZM projekts Latgale kā kultūras pierobeža (2006) 

2007. gada 5. janvārī /Irita Saukāne/ 

593

E pasts: r_savickis@hotmail.com 

Mg. philol., asistenta ROMANA SAVICKA 




01.09.2002.-30.06.2004. Daugavpils Universitāte, Filoloģijas maģistra grāds (angļu filoloģija) 

01.09.1996.-30.06.2001. Daugavpils Universitāte, Filoloģijas bakalaura grāds (angļu filoloģija), angļu/franču 

valodas tulka/pasniedzēja specialitāte 

01.09.1985.-30.05.1996. Daugavpils 10.vidusskola 


01.09.2004. - Daugavpils Universitāte, Franču/angļu valodas pasniedzējs (asistents) 

01.09.2003. – 20.11.2004. Daugavpils 9.vidusskola, Angļu un franču valodas skolotājs 

01.08.2002. – 20.11.2003. SIA DAUTKOM, Daugavpils, Direktora palīgs, reklāmas nodaļas koordinators 

(reklāma televīzijā “Dautkom” un laikraksta “Sejchas”), franču, angļu, krievu, 

latviešu, poļu valodu tulks 

21.09.2001. – 30.07.2002. SIA Axon Cable, Daugavpils,Montmirail (Francija),Tulkojumu un loģistikas 

speciālists 

Semināri un konferences: 

2006.g. Rīga Latvijas franču valodas pasniedzēju ikgadējs seminārs 


2005.g. Daugavpils DUJZA (Daugavpils Universitātes jauno zinātnieku asociācija) 47. konference 

Raksts: Phraséologismes de la Nature en français, russe et anglais (franču valodā) 


2004.g. Daugavpils DUJZA (Daugavpils Universitātes jauno zinātnieku asociācija) 46. konference 

Raksts: Symbols in Speech (angļu valodā) 



Dzimtā valoda krievu 

Citas valodas 

Eiropas līmenis 

(*) 

latviešu C1 Augstākais 

līmenis 

Sapratne Runāšana Rakstīšana 

Klausīšanās Lasīšana Dialogs Monologs 

angļu C1 Augstākais 

līmenis 

franču C1 Augstākais 

līmenis 

poļu C1 Augstākais 

līmenis 

C1 Augstākais 

līmenis 


līmenis 


līmenis 


līmenis 


līmenis 


līmenis 


līmenis 

B1 

Vidējais 

līmenis 


līmenis 


līmenis 


līmenis 

B1 

Vidējais 

līmenis 


līmenis 


līmenis 


līmenis 

B2 

Vidējais 

līmenis 

spāņu A2 Pamatlīmenis A2 Pamatlīmenis A2 Pamatlīmenis A2 Pamatlīmenis A2 Pamatlīmenis 

(*) Eiropas kopīgām pamatnostādnēm valodu apguvē atbilstošs līmenis 

2007. gada 4. janvārī /Romans Savickis/ 

594

Mg. math., lektores ALĪCIJAS SEMJONOVAS 




1994 matemātikas maģistre Matemātikas maģistra grāds matemātikas didaktikas apakšnozarē. 

1965-1970 augstākā 

Daugavpils Pedagoģiskais institūts Fizikas un matemātikas fakultāte. 


no 2002. lektore DU Matemātikas katedras lektore 

no 2003. skolotāja Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzijas skolotāja 

1995.-2003. skolotāja Daugavpils Eksperimentālās vidusskolas skolotāja 

1992. –2002. lektore DPU Algebras un ģeometrijas katedras lektore 

1987.-1992. Bērnu dārza audzinātāja 

1982.-1987. pasniedzēja DPI algebras un ģeometrijas katedras pasniedzēja 

1975.-1982. pasniedzēja Daugavpils augstākās karaskolas pasniedzēja, vec. pasniedzēja, asistente, metodikas 

kabineta vadītāja 

1970.-1975. skolotāja Vecpils vidusskolas matemātikas skolotāja 


2004 

Matemātikas satura īstenošana vispārējā vidējā izglītībā, skolēnu pārbaudes darbu 

veidošana un mācību sasniegumu vērtēšana 

2003 Matemātikas bilingvāla mācīšana skolā 

2000 Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā 

1997 10 dienas Zviedrijā (iepazīšanās ar izglītības sistēmu un matemātikas mācīšanu) 

1995- 1997 

TEMPUS projekta radošo semināru cikls “Matemātikas mācīšanas pilnveidošanas 

iespējas”. 

1983.g. februāris - maijs. Kvalifikācijas celšanas kursi matemātikas mācīšanas metodikā Maskavā. 

Zinātniskās pētniecības virzieni: Matemātikas mācību metodikas satura pilnveidošana 






1. Развитие познавательной самостоятельности учащихся на уроках математики средней школы 

(līdzautore M. Skrīvele). / Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5. starptautiskā konference Liepājā 

2004. gada 7.-8. maijā. – Liepāja: Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2004. – 66.-67. lpp. 

2. Skolēnu izziņas patstāvīguma veidošana, mācot matemātiku (līdzautore M. Skrīvele)./ Matemātikas mācīšana: 

vēsture un perspektīvas. - Liepāja: Liepājas Pedagoģijas akadēmija, 2005. – 121.-128. lpp. 

Darbība sabiedriskās organizācijās: No 1994.g. darbs Latvijas matemātikas skolotāju apvienībā. 

2007. gada11. janvārī /Alīcija Semjonova/ 

595

Mg. paed., lektores INNAS SENKEVIČAS 



E-pasta adrese inna.senkevica@du.lv 


08.12.1993 DPI, paed. maģistre (datorzinātņu metodikas apakšnozare) 

09.1979.-06.1984. DPI, matemātikas un fizikas skolotāja 


16.12.2005. Baltijas Datoru Akadēmija, Certificate of Achivment. Microsoft Approved Course: 2074. 

Designing and Implementing OLAP solutions using Microsoft SQL Server 2000. 

01.09.2005. Baltijas Datoru Akadēmija, Microsoft Office Specialist, MS Access 2000. 

22.10.2003. LITTA, ECDL (Eiropas datorprasmes sertifikāts), Nr.LV 000837. 



krievu 5 5 5 

angļu 5 3 3 

latviešu 5 4 3 


09.2002.līdz šīm brīdim Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzija, informātikas skolotāja; direktores vietnieces 

informātikas jautājumos 

09.1989.līdz šīm brīdim Daugavpils Universitāte, DMF Informātikas katedra, Datoru mācību centra 

vadītāja, datortīklu administratore, docētāja 

08.1987.-08.1989. Jelgavas SPTS (RAF), matemātikas skolotāja un fizikas skolotāja; direktora 

vietnieces amata izpildītāja 

08.1984.-08.1987. Elejas vidusskola, matemātikas skolotāja 

Cita nozīmīga informācija: 

Zinātniskās intereses datorzinātņu mācīšanas metodika; datu bāzes 

Intereses lokālo tīklu administrēšana; Latgales novada olimpiādi lietišķajā informātikā 

organizēšana 


1. I.Senkeviča. Datorzinātņu integrētais kurss sākumskolā. “Zināšanu kvalitātes problēmas” 

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes pasniedzēju un studentu zinātniski metodiskā konference, 

1996. 

2. I.Senkeviča. Relāciju datu bāzes projektēšana. DPU 9.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu 

krājums.A14.- DPU izdevniecība “Saule”, 2001.g. - 168. lpp. 

2007.gada 10.janvārī /Inna Senkeviča/ 

596


Mg. paed., asistentes DIĀNAS SERGEJEVAS 




2003 – 2005 Maģistra grāds Maģistrantūras studijas DU, Maģistra studiju programmā „ Pedagoģija” (angļu 

pedagoģijā valodas mācību metodika) 

1995 – 2000 Augstākā DPU Humanitārā fakultāte (bakalaura grāds angļu filoloģijā, angļu valodas, 

latviešu valodas un krievu literatūras skolotāja kvalifikācija) 

1984 – 1995 Vidējā Daugavpils 9. vidusskola 


2004 – līdz šim 

brīdim 

asistente 

Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Svešvalodu centrs, 


2003 – 2004 asistente Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, angļu valodas katedra 

2002 – 2003 asistente Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, angļu valodas katedra 

(blakusdarbs) 

1999 – 2003 angļu valodas 

skolotāja 

Daugavpils 9. vidusskola 


2001-2002 Kvalifikācijas pilnveidošanas kursi angļu valodas skolotājiem (PDP) – 36. st. 

2001.g. (sept.-dec.) Cross – Curricular Theme Based Approach and Storytelling in Teaching English to 

Young Learners (12. st.) 

2001g. (jūlijs) Datorzinību kursi (72. st.) 

Citas aktivitātes: 

14. – 15. aprīlis, 2005. g. Piedalīšanās Mobilitātes valodu projektu seminārā 

5. – 6. maijs, 2005. g. Piedalīšanās 47. Daugavpils Universitātes jauno zinātnieku konferencē 


47. Daugavpils Universitātes jauno zinātnieku konference (2005) – referāts “Developing Learner Autonomy in EFL 

Teaching – Learning at Tertiary Level” 


Praktiskā angļu valoda 

Profesionālā angļu valoda ekonomistiem (SZF), fizioterapeitiem (DMF), Sākumskolas 

skolotājiem (IVF) un MMF 

Teksta analīze 




Lielbritānijas un ASV kultūrstudijas 

Angļu valodas ortogrāfija 

Zinātnisko un tehnisko tekstu tulkošana 

Praktiskā angļu valoda vidusskolas skolotājiem 

Valodu prasme: Krievu – dzimtā valoda 

Angļu – pārvaldu brīvi 

Latviešu - pārvaldu brīvi 

2007. gada 16. janvārī /Diāna Sergejeva/ 

597

Mg. paed., lektores JANĪNAS SERGEJEVAS 




E pasta adrese: janina.sergejeva@du.lv 


2005 Kursi vācu valodas skolotāju profesionālās meistarības pilnveides kursu vaditājiem 

(augustā) ( Hamburgā, Vācijā ) 

1998 – 2002 DU pedagoģijas nozares augstskolu pedagoģijas apakšnozares doktarantūra 

1992 - 1996 DU Pedagoģijas maģistrantūra 

1994 - 1995 Gētes institūta organizētais seminārs vācu valodas pasniegšanas metodikā 

1992 Tālākizglītības kursi vācu valodas pasniegšanas metodikā 

1980 Latvijas Valsts universitāte Svešvalodu fakultāte, filologs, vācu valodas un literatūras, 

pasniedzējs, tulks 

1975 Zemgales vidusskola 


2004 - lektore Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Svešvalodu centrs 

1996-2004 lektore Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Vācu valodas katedra 

1988-1996 asistente DPI Vācu valodas katedra 

1981-1988 vecākā laborante; vācu DPI Filoloģijas fakultāte, Svešvalodu katedra 

valodas pasniedzēja 

1980-1981 vācu valodas vecākā 

pasniedzēja 

RPI (tagad RTU) Daugavpils nodaļa 





Starpkultūru kompetence (2005-2007) 

Ekonomisko, darījumu tekstu tulkošana (2005-2007) 

Tulkošanas teorija (2006-2007) 

Vācu valodas fonētika (!999 – 2006) 

Funkcionālā komunikācija ( 1999 – 2005 ) 

Fonoloģija ( 2001 – 2005) 

Literārā teksta analīze ( 1999 – 2004 ) 

Vācu valodas mācību metodika (1990 – 2006) 

Praktiskā vācu valoda IVF studentiem (1995 – 2006) 

Praktiskā vācu valoda DZF studentiem ( 2002 – 2006) 

Svešvalodu mācību psiholoģija (maģistrantūra) (2002 – 2005) 

Salīdzinošās kultūras studijas (maģistrantūra) (2001 – 2005) 

Psiholingvistika(maģistranrūra) (2002 – 2004) 

Darbība profesionālās un sabiedriskās organizācijās: DPU arodkomitejas biedre (1994 - 2005) 

Prasmes un intereses: vācu, latviešu, krievu valoda - pilnā apjomā, angļu un poļu valoda – 

pamatlīmenī. 

2007. gada 12. janvārī /Janīna Sergejeva/ 

598

Dr. philol., docentes GAĻINAS SIRICAS 




E pasts: galina.sirica@du.lv 


1992 Dr.philol. nostrificēta DPU Promocijas padomē 

1986 Filoloģijas zinātņu disertācija «Portretu valoda Ļ.Tolstoja romānos “Karš un miers” un 

kandidāte 

“Augšāmcelšanās”» 

1982 – 1986 aspirantūra Pedagoģijas zinātņu akadēmijas Zinātniskās pētniecības institūta “Krievu valodas 

mācīšana nacionālajā skolā” (Maskava) 

1972 – 1977 augstākā Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte 

1972 vidējā Krāslavas 2. vidusskola 


Kopš 1992 Docente Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Vispārīgās un krievu valodniecības katedrā (tagad 

Slāvu valodniecības katedra) 

1986 – 1992 vecākā pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas (tagad DU Humanitārā) fakultātes Krievu 

valodas katedrā 

1980 – 1982 pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta Filoloģijas (tagad DU Humanitārā) fakultātes, Krievu valodas 

katedrā 

1977 – 1980 skolotāja Tukuma 2. vidusskolā 

Zinātniskās publikāciju un mācību literatūra (par pēdējiem 6 gadiem): 




Metodiskie materiāli 4 


1. Г.Сырица Аршином общим не измерить… Словарь-комментарий архаичной лексики в художественных 

произведениях 19 века. Mācību līdzeklis.- Daugavpils, Saule, 2003, 260 lpp. 

2. Г.Сырица От текста к слову. Mācību līdzeklis.- Daugavpils: Saule, 2005, 295 lpp. 

3. Г.Сырица Филологический анализ художественного текста. Учебное пособие. - М.: Флинта: Наука, 2005, 

344 lpp. 

Raksti: 

1. Г.Сырица Лингвокультурологический аспект семантики слов с внутренней формой. Filologija. Pasaulio 

vaizdas kalboje. - VŠJ Šiauliu universiteto leidykla 2005. № 10 130. – 135. lpp. 

2. Г.Сырица К проблеме перевода художественного концепта: концепт дом // Humaniora. Lingua Russica.Труды 

по русской и славянской филологии. Лингвистика IХ. Взаимодействие языков и языковых единиц.Отв. 

ред.И.П.Кюльмоя. Тарту, 2006, 271. – 283. lpp. 

3. Г.Сырица Сильные позиции текста в аспекте переводческих трансформаций //Latvijas universitātes raksti. 

707.sējums. Valodniecība: Slāvistikas tradīcijas Baltijā, Rīga: LU 2006, 39 – 45 lpp. 

Zinātniski pētnieciskā darbība: Leksiskās semantikas problēmas; lingvokulturoloģija; daiļliteratūras tekstu lingvistiskā 

analīze (arī sastatāmā aspektā); F.Dostojevska daiļrade 

Dortorantu darba vadība: A.Orešņikova «Национально-специфичные концепты в сопоставительном аспекте» 

Projekti: 2004.g. Tulkojums kā kultūru dialogs. Struktūrvienība “Komparatīvistikas institūts” (projekta vadītāja Dr. 

philol., asoc.prof. S.Murāne) – dalībniece 

Programmas: Tālākizglītības studiju programmas “Krievu valodas kā svešvalodas skolotājs” (programmas vadītāja Dr. 

ped., doc. N.Trofimova) - dalībniece 

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem): 




Bakalauru studiju programma: MKLV leksikoloģija, ievads teksta teorijā, praktiskā retorika, teksta rediģēšana, vārds un 

frazeoloģisms estētiskā aspektā, leksikoloģijas aktuālās problēmas, daiļliteratūras teksta lingvistiskā analīze, 

daiļliteratūras teksta lingvistiskais komentārs, lingvopoētika, teksta lingvistika . 

Maģistru studiju programma: Teksta teorija, leksiskās semantikas problēmas, konteksta semantika, daiļliteratūras tekstu 

sastatāmā analīze, teksta analīzes metodoloģija, sastatāmā semasioloģija, sastatāmā lingvokulturoloģija, ievads 

kognitīvajā lingvistikā. 

Doktorantu studiju programma: Daiļliteratūras tekstu sastatāmās analīzes principi 

Pārvalda svešvalodas: krievu valoda, vācu valoda – pilnā apjomā; angļu valoda, poļu valoda - lasu, varu sarunāties 

ORGANIZATORISKAIS DARBS: zinātnisko un metodisko darbu recenzente, atbildīgā par zinātnisko darbu ar 

studentiem 

2007. gada 7. janvārī /Gaļina Sirica/ 

599

Dr. paed., docentes MARUTAS SKRĪVELES 




1994 pedagoģijas doktore Pedagoģijas doktora grāds, apakšnozare “matemātikas metodika”. 

1993 matemātikas maģistre LU iegūts matemātikas maģistra grāds. 

1974 - 1977 augstākā Jaroslavļas Pedagoģiskā institūta klātienes aspirantūra. 

1962 - 1967 Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāte. 


No 2002 docente Daugavpils Universitātes Matemātikas katedra 

1997 - 2003 skolotāja matemātikas skolotāja Daugavpils 1. ģimnāzijā 

1995 - 2002 katedras vadītāja Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Algebras un ģeometrijas katedra 

No 1994 docente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 

1990 - 2002 skolotāja matemātikas skolotāja Daugavpils eksperimentālajā vidusskolā. 

1977 -1994 vecākā pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta 

1974 -1977 aspirante Jaroslavļas Pedagoģiskā institūta 

1972 -1974 vecākā pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskā institūta 

1970 -1971 skolotāja Kokneses vidusskolas skolotāja. 

1967 -1970 asistente Daugavpils Pedagoģiskā institūta matemātikas katedra 

1966 -1967 vecākā laborante Daugavpils Pedagoģiskā institūta matemātikas katedra 


1999 - 2000 Starpaugstskolu projekts “Pedagoģisko augstskolu mācībspēku profesionālās kompetences 

pilnveide” 

1995 - 1997 TEMPUS projekta radošo semināru cikls “Matemātikas mācīšanas pilnveidošanas iespējas” 

dalībniece. 

1997 Zviedrijā (10 dienas) iepazīšanās ar matemātikas mācīšanu skolā un skolotāju sagatavošanu. 

1986 Stažēšanās Rīgas politehniskā institūta Daugavpils vispārtehniskajā fakultātē (programmēšana) 

1981 Maskavas Valsts Pedagoģiskā institūta kvalifikācijas celšanas fakultātē (matemātikas 

pasniegšanas metodikas specialitātē). 

1969 Kazaņas universitātes kvalifikācijas celšanas fakultāte (matemātikas specialitātē). 





Autoruzdevumi ar atrisinājumiem (publicēti žurnālā “Математика в школе”) 22 


1. Skolēnu izziņas patstāvīguma veidošana, mācot matemātiku (līdzautore A. Semjonova). / Matemātikas 

mācīšana: vēsture un perspektīvas. 5. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. – Liepāja: LPA, 

2004. – 121.-128. lpp. 

2. Afīno ideju un metožu izmantošana skolas ģeometrijas kursā. / Promocijas darba kopsavilkums. - Daugavpils, 

1993. - 25 lpp. 

3. Простейшие аффинные преобразования плоскости. / Skolas matemātikas izvēlētās tēmas. - Rīga: LVU, 

1980. - 111.-130. lpp. 

4. О параллельной проекции окружности. / Математика в школе, 1977. - №3 - 70.-72. lpp. 

Cita pieredze: 

1995-2005 

Matemātikas skolotāju profesionālās meistarības pilnveides programmu direktore (izstrāde un 

vadība) 

1996- 1997 Darbs SF Latvija atbalstītā projektā “Dabaszinātņu priekšmetu mācīšana latviešu valodā cittautu 

mācībvalodu skolās” -plānošana, nodarbību vadīšana. 

Skolotāju profesionālās meistarības pilnveidošanas programmu izstrāde, kursu organizēšana un 

vadīšana. 

Darbība sabiedriskās organizācijās: 

No 1994 darbs Latvijas matemātikas skolotāju apvienībā. 

1997 - 2002 konsultatīvās padomes pie IZM locekle. 

2007. gada 11. janvārī /Maruta Skrīvele/ 

600



E-mail: henrihs.soms@du.lv 

Dr. hist., asoc.profesora HENRIHA SOMA 






Dr. hist. 1993 Disertācija “Rietumeiropas strādnieku kustības pieredzes izplatība Latvijā 20. gs. 

sākumā: periodiskā prese un publicistika (1900-1914) 

aspirantūra 1985-1988 LVU Vēstures un filozofijas fakultāte 

augstākā 1976-1981 LVU Vēstures un filozofijas fakultāte, vēsturnieks, vēstures un padomju tiesību 

pasniedzējs 

vidējā 1976 Preiļu rajona Vārkavas vidusskola 


2003 – asociētais profesors Daugavpils Universitāte, Vēstures katedra, Vienības iela 13, LV-5407 

2002 – Vēstures katedras 

vadītājs 

Daugavpils Universitāte, Vēstures katedra, Vienības iela 13, LV-5407 

1993 – 2003 docents Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures 

katedra 

1993 – 2001 prodekāns Daugavpils Pedagoģiskā universitāte,Humanitārā fakultāte 

1993 – 1996 Senāta priekšsēdētājs Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 

1981 –1993 pasniedzējs Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad universitāte), Vēstures katedra 







Dalība ar referātu starptautis kās konferencēs 18 



2005. g. (1., 2. etaps) IZM projekta Letonika apakšprojekta „Latgales multikulturālās situācijas izpēte” (Nr. 01- 

46/2004 -186) izpildītājs 

2006. g. DU iekšējais grants „Albuma “Terra Mariana” (1888.g.) zinātniska izpēte” (reģistrācijas Nr. 05.13, projekta 

vadītājs) 

2006. g. Latvijas IZM projekts „Latgales saimnieciskais un kultūrvēsturiskais mantojums un poteciāls mūsdienu 

Eiropas virzībā” (reģistrācijas Nr. 2.12, projekta vadītājs) 







Jauno un jaunāko laiku vēsture 6 kredītpunkti 

Latgales vēsture 2 kredītpunkti 

Latvijas politiskā sistēma 2 kredītpunkti 

Idejiskie virzieni Rietumeiropā 19.gs 2 kredītpunkti 

ASV dibināšana 2 kredītpunkti 

Vīnes starptautisko attiecību sistēma 2 kredītpunkti 

Latvijas jaunākā prese 2 kredītpunkti 

Vēsturiskā novadpētniecība 2 kredītpunkti 

Modernās tehnoloģijas vēstures zinātnē 2 kredītpunkti 

Ziemeļvalstu vēsture pēc Otrā pasaules kara 2 kredītpunkti 

Slāvu vēsture 16. – 19.gs. 


Latvijas vēstures problēmas historiogrāfijā (kopā ar asoc. prof. I.Salenieci) 2 kredītpunkti 

Reģionālās pieejas teorētiskie aspekti 2 kredītpunkti 

601

Maģistra akadēmisko studiju programma “Socioloģija” 

Reģionālisma problēma Latvijas novadu izpētē 2 kredītpunkti 

Kultūras vēstures skolotāja profesionālo studiju programma 

Vēsturiskā novadpētniecība 2 kredītpunkti 

Izstrādātās studiju programmas : 

Bakalaura akadēmisko studiju programmas “Vēsture” reakreditācija sakarā ar 2004 

pāreju no 4 gadu studijām uz 3 gadu studijām 

Bakalaura akadēmisko studiju programmas „Vēsture” reakreditācija 2006 


Vehta (Vācija) – Vehtas Universitāte 2003.g. aprīlis - maijs 


Pētnieciskā centra vadība: 

Latgales Pētniecības institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā kopš 1991.g. 

Daugavpils Universitātes Vēstures katedras vadītājs kopš 2002.g. 

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis: 

Latgales Pētniecības institūta zinātnisko konferenču „Latgale: vakar, šodien, rīt” kopš 1991.g. 

organizācijas komitejas loceklis 

Latvijas vēstures studentu konferences organizācijas komitejas loceklis kopš 2004.g. 

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas loceklis: 

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas zinātniskās konferences “Sabiedrība un kultūra” kopš 2002.g. 

rakstu redakcijas kolēģijas loceklis 

Humanities und Social Sciences. Latvia. University of Latvia. 2002, 3 (36): 2002 

Regional Identity of Latgale (žurnāla numura redaktors) 

Latgales Pētniecības institūta rakstu „Acta Latgalica” redakcijas kolēģijas loceklis 1991 - 2004 

Latgales Pētniecības institūta rakstu „Acta Latgalica” redakcijas kolēģijas 

kopš 2004.g. 

atbildīgais redaktors 

Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Zinātnisko lasījumu Vēstures 2005 

darba grupas rakstu redakcijas kolēģijas atbildīgais redaktors 

Latvijas vēstures studentu konferences rakstu redakcijas kolēģijas loceklis kopš 2004.g. 

Liepājas Pedagoģijas akadēmijas profesionālo studiju programmas „Vēstures un 2004, 2005, 2006 

sociālo zinību skolotājs” gala pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs 

Rēzeknes Augstskolas akadēmisko studiju programmas „Vēstures bakalaurs” gala 

pārbaudījumu komisijas priekšsēdētājs 

2004, 2005, 2006 

2007. gada 10. janvārī /Henrihs Soms/ 

602

Mg. geogr., lektora JURA SOMA 





Tālrunis: (+371) 5425297; (+371) 5422302 

E-pasts: juris.soms@du.lv 

Valodas: LATVIEŠU - DZIMTĀ, KRIEVU UN ANGĻU – PĀRVALDU PILNĪBĀ 


1996-1999 doktorantūra Latvijas Universitātē, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē; studiju programma 

“Ģeoloģija”, apakšprogramma - “Kvartārģeoloģija un ģeomorfoloģija”. 

13.05.1996. ģeogrāfijas maģistrs, piešķirts ar LU MPK padomes 1996.gada 13.maija sēdes lēmumu, maģistra 

darba tēma: “Gravu morfoloģija, to attīstības un izvietojuma likumsakarības Daugavas ielejas posmā 

no Krāslavas līdz Daugavpilij” (darba zin. vad. prof. Dr.h.geogr. Guntis Eberhards); 

1994-1996 maģistrantūra, studiju programma “Ģeogrāfijas maģistrs”, apakšprogramma - “Ģeomorfoloģija un 

paleoģeogrāfija” Latvijas Universitātē, Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē; 

1991-1994 Latvijas Universitāte, Ģeogrāfijas fakultāte (eksternāts); “Ģeogrāfijas skolotājs”; 

1984-1991 augstākā izglītība: Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Bioloģijas un ķīmijas fakultāte; “Bioloģijas un 

ķīmijas skolotājs” 

1973-1984 vidējā izglītība: Daugavpils 12.vidusskola 


No 2000 DU DMF Ģeogrāfijas un ķīmijas katedras vadītājs. 

No 1996 DPU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes prodekāns. 

No 1996 lektors DPU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā. 

1995-1996 asistents DPU Ķīmijas un ģeogrāfijas katedrā. 

1993-1995 asistents DPU Bioloģijas un mācīšanas metodikas katedrā. 

1991-1993 laborants DPI Zooloģijas un vispārīgās bioloģijas katedrā. 

Prasmes: Darbs ar datoru Windows 2000 un Windows NT 4.0 vidē, darbs ar ģeogrāfisko informāciju sistēmu 

programmatūru ARCView 9.0 un 9.1; ArcGIS Spatial Analyst un 3D Analyst, ar grafisko 

programmatūru CorelDRAW 12.0 un X3; Microsoft Word 2000, Microsoft Excel 2000 u.c. 


Zinātniskās pētniecības virzieni: Ģeomorfoloģija un kvartārģeoloģija, Latvijas reljefs, lineāro erozijas formu 

morfoloģija, veidošanās un izvietojuma likumsakarības 

Starptautisko pētījumu un infrastruktūras projektu dalībnieks: 

16.12.2005. – 01.11.2006 ESF projekts „Mācību kvalitātes uzlabošana dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju 

priekšmetos vidējā izglītībā (Nr. 2005/0100/VPD1/ESF/PIAA/05/NP/3.2.2/ 0001/0181)” 

- dabaszinātņu eksperts 

No 02.05.2005 ESF projekts „Bioloģijas un vides zinātnes studiju procesa kvalitātes uzlabošana 

Daugavpils Universitātē (Nr. 2005/0135/VPD1/ESF/PIAA/04/APK/3.2.3.2/0032/0065)” 

– ģeomātikas eksperts. 

01.10.2004 –30.11.2006. ES LIFE-Nature projekts “Protection of habitats and species in Nature Park Rāzna 

(LIFE04NAT/LV/000199)” – projekta vadītāja vietnieks 

10.07.2002. – 28.10.2002. PHARE Projekts “Partnership Action Plan for Long-Term Tourism Development on the 

Base of Local Cultural and Natural Resources (Nr. LE 9913.02 / 0015 - 001)” – 

projekta koordinators 

05.10.1999. – 08.11.1999. zinātniskās stažēšanās kurss “Conservation of wetland ecosystems and their biological 

diversity”, Kuširo munic,. Japāna; 

Piedalīšanās citos projektos: 

No 05.06. 2006. Vidējās izglītības standarts ģeogrāfijā 2008.gadam, - sadaļas „Cilvēka un dabas mijiedarbība” eksperts. 

2006 „Latgolys atlanta” koncepcijas un dabas tematisko karšu izstrāde. 

2006 „Aglonas, Dvietes, Līksnas, Salienas, Skrudalienas un Medumu pagastu teritorijas plānojumu stratēģiskais 

ietekmes uz vidi novērtējums” – darba grupas vadītājs, ģeomorfoloģijas un ģeoloģijas eksperts. 

2005 „Dabas lieguma “Jašas un Bicānu ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – darba grupas vadītājs, 

ģeomorfoloģijas un ģeoloģijas eksperts. 

2005 „Daugavpils rajona teritorijas plānojuma stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums” – darba grupas vadītājs, 

ģeomorfoloģijas un ģeoloģijas eksperts. 

2003 “Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) “Dvietes paliene” apsaimniekošanas plāna 

projekts” – ĢIS speciālists, izpildītājs. (Dabas aizsardzības pārvaldes pasūtījums, līgums Nr. 20/2003; 

603

03.06.2003) 

2003 “Rāznas dabas parka individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” – ĢIS speciālists, izpildītājs. (Dabas 

aizsardzības pārvaldes pasūtījums, līgums Nr. 4/2003; 24.04.2003.) 

2003 “Dabas lieguma “Zebrus un Svētes ezers” dabas aizsardzības plāna izstrāde” – ĢIS speciālists, ģeomorfoloģijas 

un ģeoloģijas eksperts. (VAS “Latvijas meži” pasūtījums, līgums Nr. 06/03-2003-29/u; 21.03.2003.) 

2001- 2002 projekta “Rāznas dabas parka funkcionālais zonējums un vispārīgie dabas aizsardzības noteikumi” vad. 

speciālists (VAF grants Nr. 1-08/367/2000, līgums Nr.11/ 07.12.2001) 

2001- 2002 projekta “Lubāna mitraines dabas vērtības” ĢIS speciālists (VARAM pasūtījums, līgums Nr.2; 01.10.2001.) 

1998-1999 projekta "Rāznas dabas parka izveidošana" vad. speciālists (Latvijas Vides fonda grants, 1998; līgums Nr.144/ 

17.08.98.). 

1997 projekta "Rāznas ezera un sateces baseina funkcionālā zonēšana" vad. speciālists (Research Support Scheme 

Grant No. 599/1997). 




Citas publikācijas: 



3 

3 

43 

4 

6 

27 

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA 



Vadītie kvalifikācijas darbi: 15 

Docētie studiju kursi: Vispārīgā ģeoloģija 

Ģeomorfoloģija 

Kartogrāfija 

Ievads Zemes tālizpētē 

Ģeogrāfisko atklājumu vēsture 

Latvijas dabas ģeogrāfija 

Lietuvas un Igaunijas dabas ģeogrāfija 

Ģeogrāfiskās informācijas sistēmas 

Ģeogrāfija un novadpētniecība 

Izstrādātie studiju kursi: Vispārīgā ģeoloģija 

Ģeomorfoloģija 

Meteoroloģija un klimatoloģija 

Kartogrāfija 

Ģeogrāfisko atklājumu vēsture 

Lietuvas un Igaunijas dabas ģeogrāfija 

IEVADS ZEMES TĀLIZPĒTĒ 

Ģeogrāfija un novadpētniecība 


Darbība ar zinātni saistītās sabiedriskās organizācijās: 

No 2006 Latvijas Ģeogrāfijas biedrības Valdes loceklis. 

No 2006 Eiropas Ģeozinātņu Apvienības (European Geosciences Union) biedrs. 

No 2006 ASV Nacionālās ģeogrāfijas biedrības biedrs. 

No 2000 Eiropas Augšņu Aizsardzības biedrības (European Society for Soil Conservation) biedrs. 

No 2000 Daugavas Savienības valdes loceklis. 

No 1999 Latvijas Kvartāra pētījumu asociācijas (LATQUA) biedrs. 

No 1997 Latgales pētniecības institūta biedrs. 

No 1996 Latvijas Ģeogrāfijas biedrības biedrs. 

Darbība universitātes un/vai fakultātes pārvaldes struktūrās: 

No 1996 

No 1996 

DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Domes loceklis 

DU Dabaszinātņu un Matemātikas fakultātes Stipendiālās komisijas loceklis 

2007. gada 11. janvārī /Juris Soms/ 

604

Dr. philol., asoc. profesores ANNAS STANKEVIČAS 




E-pasts: annastankevica @ inbox.lv 

Valodas prasmes: krievu, angļu, poļu valodas 


1992 Dr.philol. Promocijas darbs “R.Kiplinga “Džungļu grāmatas” un 

1985 Filoloģijas zinātņu 

kandidāts 

1971- 

1976 

1961- 

1971 

Augstākā 

“Blēņu stāsti maziem bērniem” nostrificēts DPU 

Disertācija «R.Kiplinga “Džungļu grāmatas” un “Blēņu stāsti 

maziem bērniem” » (Ļeņingradas Valsts pedagoģiskais 

institūts) 

Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte, 

krievu valodas un literatūras un angļu valodas skolotājs 

Vidējā Daugavpils 6.vidusskola 


kopš Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras 

2005.g. katedras asoc. profesore 

kopš 2003.g Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras 

katedras vadītāja 

1991.- Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un kultūras 

2005.g 

1985.- 

1991.g. 


Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte, Krievu un aizrobežu 

literatūras katedras vecākā pasniedzēja 


Piedalīšanās zinātniskajās projektos: 

IZM projekta DU/U15/2006. „Baltu un slāvu kultūras sakari” vadītāja; 

Projekta „Slāvu lasījumi” (Daugavpils pilsētas domes granti, 2006.-2007. g.) vadītāja 

un 7 citu projektu - dalībniece. 


raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 30 

monogrāfijas 1 

citas publikācijas 10 


1. Художественный мир «Книг джунглей» Р.Киплинга.- Daugavpils, “Saule”, 1998. - 134 lpp. 

2. Человек в романе О.Уайльда „Портрет Дориана Грея». Meninis tekstas. Suvokimas. Analize. 

Interpretacija. Viļņa. 2004- 68.- 77.lpp. 

3. Миф в книге Маканина «Высокая-высокая луна» // Rossica Lublinensia III. Literatura. Mit. Sacrum. 

Kultura (Ļublinas Universitātes zinātniskie raksti). Lublin, 2005. 

4. Два Петровича: карнавальные мотивы в прозе В.Маканина последнего десятилетия. // Latvijas 

Universitātes raksti. 705. sējums. Literatūrzinātne, folkloristika, māksla. Rīga, 2006. 99.-103. lpp. 

5. Средневековые мотивы в сказках О. Уайльда // O. Vailds – K.Skalbe: dubultportrrets. 

Komparatīvistikas institūra almanahs. 5.sējums. Daugavpils, 2006. 41-50. lpp. 

Piedalīšanās ar referātiem zinātniskajās konferencēs (par pēdējiem 6 gadiem) 49 

Konferenču un semināru organizēšana (2006): 

XI Slāvu lasījumi – rīcības komitejas vadītāja; 

„Krievu dzeja: 1924.gads” - rīcības komitejas vadītāja; 

zin. semināra „Irinas Saburovas lasījumi” - rīcības komitejas vadītāja. 





605


Rietumu un Krievijas literāra pasaka - 2 KP 

Antīka pasaule un Bībele XIX-XX gs. krievu literatūrā - 2 KP 

Rietumu literatūras vēsture (Senā pasaule, Viduslaiki, Renesanse, XVII-XVIII gs.) - 6 KP 

Mītu poētika un eposa problēmas - 2 KP 

Rietumu kultūru galvenās paradigmas - 6 KP 

Angļu literatūras galvenās paradigmas - 6 KP 

XIX gs. angļu kultūras procesi – 4 KP 

XIX gs. angļu literatūras vēsture – 6 KP 

Rietumeiropas literatūra krievu recepcijā – 2 KP 

u.c. 


2000. gada novembrī-decembrī - Tallinas Pedagoģiskā Universitāte (Igaunija) 

2005.gada marts – Jagelonas Universitāte (Krakova, Polija) 

2007. gada 10. janvārī /Anna Stankeviča/ 

606



Dr. theol., asoc. profesores ANITAS STAŠULĀNES 



Latviešu, krievu, itāliešu, angļu, franču valoda – pilnā apjomā, 

vācu, poļu, lietuviešu – pamatlīmenī. 


Dr. Theol. 1998 Disertācija “The Notion of Culture in the Thought of N. Roerich”, Gregora Pontifikālā 

universitāte, Misioloģijas fakultāte (Roma, Itālija) 

Dr. studijas 1995-1998 Gregora Pontifikālā universitāte, Misioloģijas fakultāte (Roma, Itālija) 

Lic. Miss. 1994 Lic. darbs “Theosophy of N. Roerich”, Gregora Pontifikālā universitāte, Misioloģijas 

fakultāte (Roma, Itālija) 

Lic. studijas 1992-1994 Gregora Pontifikālā universitāte, Misioloģijas fakultāte (Roma, Itālija) 

augstākā 1985 filoloģe, latviešu valodas un literatūras docētāja 

studijas augstskolā 1980-1985 Latvijas Universitāte Filoloģijas fakultāte 

vidējā 1980 Špoģu vidusskola, Daugavpils rajons 


2003 - asoc. prof. Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

1998 - 2003 docente Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

1988-1992 lektore DPI, Filoloģijas fakultāte, Latviešu literatūras un kultūras katedra 

1985- 1988 vec.redaktore Latvijas Nacionālā bibliotēka 


Monogrāfijas: 1 






Pētījumu projekti: ES Komisijas VI ietvara starptautiska projekta „Society and Lifestyles: Towards Enhancing 

Social Harmonisation through Knowledge of Subcultural Communities” Latvijas pētnieku koordinatore. (2006-2008) 





Akadēmiskā bakalaura programma filoloģijā 

Reliğiskā tematika literatūrā 2 kp 

Ievads islāmā: reliğija, kultūra, politika 2 kp 

Akadēmiskā bakalaura programma vēsturē (kultūras vēsturē) 

Reliģiju vēsture 4 kp 

Baznīcas vēsture Latvijā 2 kp 

Ievads islāmā: reliğija, kultūra, politika 2 kp 

Akadēmiskā maģistra programma filoloģijā 

Kultūras filosofija 2 kp 

Parareliģiskās idejas literatūrā 2 kp 

Akadēmiskā maģistra programma „Kultūras vēsture un teorija” 

Kultūras filosofija 2 kp 

Modernās reliğiskās idejas 2 kp 


Starptautisko un Latvijas konferenču organizācija 

„Globalizācija un kultūra” Daugavpils Universitāte 2003. gada 4.-5. decembrī 

„Daugavpils kultūras apritē: Societas Jesu” 2006. gada18. maijā 


Galvenā red. DU Humanitārās fakultātes zinātnisko rakstu krājumam „Literatūra un kultūra 

process, mijiedarbība, problēmas. VI” 

Galvenā red. DU Humanitārās fakultātes zinātnisko rakstu krājumam „Literatūra un kultūra 

process, mijiedarbība, problēmas. XI.” 

2003-2004 

2006-2007 

2006. gada 22. decembrī /Anita Stašulāne/ 

607


2005 uzsāktas doktora studijas DU 

1996 – 1998 DPU EN maģistrantūra 

1983 – 1985 LU aspirantūra 

1975 – 1980 DPI Matemātikas un fizikas fakultāte 

Mg. oec., lektora VIESTURA STŪRAIŅA 




kopš 2001 DU SZF Socioloģijas katedras lektors 

1998 – 2001 DPU EN Ekonomikas un sociālo zinātņu katedras lektors 

1992 – 1998 DPU EN Socioloģijas, filosofijas un ekonomikas katedras lektors 

1985 – 1992 DPI Filosofijas un politekonomijas katedras asistents 

1980 – 1981 DPI Politiskās teorijas un vēstures katedras vecākais laborants 

Pētniecības virzieni: - Latvijas apdrošināšanas tirgus; 

- Socioloģija 

- Sociālo problēmu ekonomika 

Izstrādāti kursi: - Sociālās uzvedības teorijas; 

- Sociālo devianču socioloģija; 

- Sociālās izmaiņas modernajā sabiedrībā; 

- Latvijas ekonomikas sociālās problēmas. 

Publikācijas ( monogrāfijas, daiļdarbi, zinātniskie un zinātniski-metodiskie darbi): 

1. Latvijas apdrošināšanas tigus aktualitātes//6. Ikg. zin. konf. rakstu krāj. – Daugavpils, DPU, Saule, 1998. 

2. Latvijas apdrošināšanas tirgus attīstības tendences//EN starpt. konf. “ Centrālās un Austrumeiropas valstis šodien: 

ekonomika, politka, kultūra” materiāli – DPU, EN, 1999. 

3. Latvijas apdrošināšanas tirgus aktualitātes 2000.gadā.//9.Ikg. zin. konf. rakstu krāj.- Daugavpils, DPU, Saule, 2001. 

4. Latvijas apdrošināšanas tirgus//DPU EN pasniedzēju un studentu zinātniski metodiskās konferences “Akadēmiskās 

izglītības problēmas universitātē” materiāli. – Daugavpils, DPU, Saule, 2001. 

5. Latvijas apdrošināšanas tirgus attīstības problēmas un tendences// Zinātniskās konferences „Sabiedrība un kultūra” 

rakstu krājums. – Liepāja, 2002. 

6. Apdrošināšana kā drošības faktors// Starpt. zin. konferences „Drošība un tautas attīstība” rakstu krājums. „Saule” 

2004. 129.-133.lpp. 

7. Latvijas apdrošināšanas tirgus attīstības problēmas un risinājumi // Zinātniskā konference „Baltijas forums – 2005”, 

-R., 2005, http://www.balticforum.org/index.php?catalogue&id=23&cid=715 

8. Latvijas apdrošināšanas tirgus attīstības problēmas un risinājumi // Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu 

krājums ”Efektivitāte un konkurence”, 2005.gada 26.-27. septembris,Daugavpils: DU „Saule” 2006, lpp.128-133 

Stažēšanās ārvalstīs: Basic Course on Elektronic Equipment Insurance, 28-31 March 2000 in Munich. 

Sertifikāts par sekmīgu kursu pabeigšanu 

Darbība ar zinātni saistītās sabiedriskās organizācijās: 

Ikgadējās studentu zinātniskās konferences Socioloģijas sekcijas vadītājs 

2006.gada 20. decembrī /Viesturs Stūrainis/ 

608

Mg. hist., lektores ILZES ŠENBERGAS 





angļu valoda - pamatlīmenī 


1999 - 2004 doktorantūra Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte 

1994 - 1996 maģistratūra Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra 

1980 - 1984 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, vēstures un sabiedrības mācības specialitāte 

(neklātienē) 

1974 - 1979 augstākā Daugavpils Pedagoģiskais institūts, krievu valodas un literatūras un vēstures 

specialitāte 

1974 vidējā beidzu vidusskolu 


2003-2005 direktore Studiju programma “Vēstures skolotājs” 

Kopš 1997 lektore Daugavpils universitāte, Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra 

1993 - 1997 asistente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte,Humanitārā fakultāte, Vēstures katedra 

1985 - 1992 skolotāja Liepājas rajona Vaiņodes vidusskolā 

1980 - 1984 skolotāja Kaļiningradas apgabalā (Krievija) 

1979 - 1980 pasniedzēja Latvijas Valsts universitāte, Latvijas vēstures katedra 

1979 pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Vēstures katedra 



Publicētā mācību literatūra 2 







Seno laiku vēsture 3 kredītpunkti 

Reliģiju vēsture 2 kredītpunkti 

Senās pasaules ģeogrāfiskie atklājumi. 2 kredītpunkti 

Cilvēks un vara antīkajā pasaulē. 2 kredītpunkti 

„Vecā derība” kā vēstures avots 

Cilvēks Hērodota “Vēsturē”. 

Skola senajā pasaulē. 

Pasaules kultūras vēsture 





Maģistra akadēmisko studiju programma „” 

Vēsturiskās apziņas veidošanas ceļi 2 kredītpunkti 

Vēsture antīko vēsturnieku skatījumā 2 kredītpunkti 

Profesionālo studiju programma „Vēstures un kultūras vēstures skolotājs” 

Vēstures mācību metodika. 8 kredītpunkti 

Skolēnu projektu un radošo darbu organizācijas un vadīšanas metodika 2 kredītpunkti 

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS (par pēdēji em 6 gadiem) 

- Skolotāju prof. pilnveides kursu „Vēstures mācību metodika pamatskolā izglītības reformas kontekstā”direktore: kursu 

izstrādāšana, organizēšana un vadīšana. 2006g. sept.-dec. 

- Mācību standarta un māc. programmas pamatskolai vēsturē recenzēšana. 2006.g. maijs-septembris. 

-Dalība IM ekspertu grupā 2005.-2006. g. 

-Dalība projektā „Personības demokrātijā”. 2005. -2006.g. marts-oktobris 

-Mācību grāmatas „Pasaules vēsture vidusskolai” III.-IV. Daļas recenzēšana. 2005.g. jūlijs 

Latvijas konferenču organizācijas komiteju loceklis 4 

- Ikgadējas metodiskās konferences “Vēstures mācīšanas aktualitātes skolā” organizēšana un vadīšana, Daugavpils. 

1998.- 2000. 

- Zinātniski praktiskās konferences „ Reģionālā vēsture: pētīšana un apguves perspektīvas” organizēšana un 

vadīšana, Daugavpils. 2004. okt. 

609

Kvalifikācijas celšana, pieredzes apmaiņa 

2005.g. apr -Piedalīšanās EUROCLIO Annual Conference and Professional Training Development “Gaining 

Equilibrium? Building from the Local to the Global Perspective” – Rīga. [sertifikāts]. 

2004.g. dec. -Piedalīšanās starptautiskajā Matra/EUROCLIO rikotajā seminārā - mācību līdzekļa „Mēs 

Latvijā” prezentācijā. [sertifikāts] 

2004. g. -Piedalīšanās History Teacher Education Network Conference, Canterbury, England. [sertifikāts] 

jūnijs 

2004.g. febr. Piedalīšanās Starptautiskajā Matra / EUROCLIO rīkotajā apaļajā galdā “Stereotipi vēstures mācīšanā”, 

Rīga. 

2004.g.janv. Piedalīšanās Luksemburgas valdības organizētajā seminārā “Holokausta mācības metodika”, 

Luksemburga. [sertifikāts] 

2002.g. dec. Piedalīšanas III.- IV. Centrālas un Austrumeiropas vēsturnieku un vēstures skolotāju forumā 

2003.g.okt. Krakovā (Polija). [sertifikāts] 

2002.-2003. Piedalīšanās starptautiskajā Matra / EUROCLIO projektā ,,Sabiedrības integrācija Latvijā". Rīga. 

g.g. [sertifikāts] 

2002. g.nov. Piedalīšanās starptautiskajā seminārā "Integration of Society Estonia (Tallina). [sertifikāts] 

2003.g. okt. Piedalīšanās starptautiskajā seminārā ,,Integrētā pieeja vēstures un sociālo zinību mācīšanā", Rīga. 

[sertifikāts] 

2002. g. Piedalīšanās starptautiskajā seminārā ,.Vēstures un sociālo zinību mācīšanas problēmas", Igaunija 

majs (Tallina). [sertifikāts] 

2000.g. Piedalīšanas Latvijas vēstures skolotāju asociācijas rīkotajos seminārā “Pretrunīgo II Pasaules 

kara vēstures jautājumu mācīšana skolā”, Līgatne. 

Lekcijas skolās u.c. iestādēs 

2004.okt. Skolotāju semināru vadīšana Rīgā, Kuldīgā, Krāslavā Matra/EUROCLIO projekta „Sabiedrības 

integrācija Latvijā” ietvaros. 

1995-2006 Vēstures skolotāju kursu vadība Daugavpilī, Daugavpils rajonā, Madonā, Rēzeknē, Rēzeknes 

rajonā, Krāslavā, Gulbenē, Alūksnē, Preiļos, Jēkabpilī, Rīgā. 

kopš 1998. Sadarbība ar Latvijas vēstures skolotāju asociāciju (LVSA), tagad – Latvijas vēstures skolotāju 

biedrību (LVSB) 

2007. gada 15. janvārī /Ilze Šenberga/ 

610


Dr. paed., asoc. profesora JĀZEPA ŠĶESTERA 




1999 Doktors pedagoģija. 

1971 Latvijas Valsts universitāte – filologs, vācu valodas un literatūras pasniedzējs. 

1962 Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Krievu un vācu valodas un literatūras skolotājs. 


no 1998 Rēzeknes Augstskolas Svešvalodu katedras asociētais profesors. 

1995-1998 Rēzeknes Augstskolas Svešvalodas katedras docents. 

1991-1995 Rēzeknes Skolotāju institūta vācu valodas un literatūras un svešvalodu mācīšanas metodikas 

pasniedzējs. 

1962–1991 Laidzes tehnikuma krievu un vācu valodas skolotājs. 


Raksti zinātniskajos izdevumos 32 

Zinātniski pētnieciskā darbība: Svešvalodu metodika un didaktika 

Pēdējās zinātniskās darbības aktivitātes: 

Rēzeknes Augstskolas, Šauļu Universitātes zinātnisko konferenču orgkomitejas loceklis, sekciju vadītājs. 

Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Rīgā, Daugavpilī, Rēzeknē, Šauļu Universitātē(Lietuva) 

Mācību - metodiskās publikācijas, mācību – metodiskā un pedagoģiskā darbība: 

Mācību metodiskie norādījumi 1 

Studiju programmas: “Vācu valodas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs” 

Docētie studiju kursi: “Vācu valoda”(1. svešvaloda), 

“Vācu valodas praktiskā gramatika”, 

“Vācu valodas didaktika un metodika”, 

“Vācu valodas teorētiskā gramatika “ 

“H. Heines lirika”, 

“Vārdu darināšana”, 

“Audiēšanas iemaņu veidošana”, 

“Viduslaiku vācu literatūra”. 

Akadēmiskā personāla un profesionālās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana: 

sagatavoti 5 maģistri, pāri par 20 vācu valodas skolotāji, pašlaik tiek vadīti 6 maģistra, 3 bakalaura darbi. 

Citas studiju procesa aktivitātes: 

Lekciju lasīšana RA un LLU magistrantiem. 

Kvalifikācijas paaugstināšana Gētes institūta organizētajos kursos svešvalodu mācīšanas metodikā un pedagoģijā 

Rīgā, Baltijas valstu vācu valodas skolotāja kursos “Didaktika un metodika”, Rīgā, skolotāju politiskās izglītības 

seminārā Berlīnē. 

Piedalīšanās Baltijas valstu/ Vācijas projektā “Tutorenausbildung”. 


“Dažādas darbības formas stunda skolā”,1999.g. 

“Integration aller Arten der Zusammenarbeit von Schülern durch die Arbeit mit Hörtexten“, RTU starptautiskās 

zinātniskās konferences raksti, 2000.g. 

„Hörstrategien bei der Entwicklung von Hörverstehenfertigkeiten durch die Arbeit mit Hörtexten“, LU PPI 

starptautiskās zinatniskās konferences materiāli, 2002.g. 

“Fremdsprachenerwerb durch die Arbeit mit Hörtexten”, 2002.g. 

“Audiēšanas vingrinājumi audiēšanas iemaņu svešvalodā izkopšana” mācību līdzeklis, Rēzeknē, 2002.g. 

Valodu prasmes: Latviešu – brīvi, krievu – brīvi,vācu – brīvi. 

2007. gada 8. februārī /Jāzeps Šķesters/ 

611

Dr. paed., docentes OLGAS ŠOSTAKAS 




2002- 2004 Piedalīšanās Britu Padomes organizētajā starptautiskajā projektā “Sadarbība starp skolu un 

augstskolu”. (220.stundas) Diploms: kvalificēta universitātes metodiķe. Daugavpilī,Rīgā, Latvijā 

2001.g. jūlijs Angļu val. un pasniegšanas met. intensīvās apgūšanas programma. Roklandē, Meinas štatā, ASV 

2000.g. maijs Seminārs “Sadarbība labāku mācīšanas prasmju un iemaņu attīstībā”. Karis, Somija 

1997 Dr. paed., DPU, Disertācija “Metodiskie un psiholoģiskie paņemieni komunikatīvās kompetences 

attīstīšanā, apgūstot angļu valodu”. 

1990 Angļu valodas kursi. ASV, Vašingtonā 

1967 - 1969 Augstākā, Latvijas valsts universitātē. 

1962 – 1966 Uraļska pedagoģiskā institūtā. Filoloģijas fakultāte 

1951- 1961 Vidējā, Karšas vidusskola Kazahijā 


2004 Daugavpils universitāte, Angļu filoloģijas katedras vadītāja, docente 

2002 Daugavpils universitāte, Angļu valodas katedras vadītāja, docente 

1999 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Angļu valodas katedra, docente 

1984 – 1999 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Angļu valodas katedras lektore 

1969 – 1984 DPI Filoloģijas fakultāte, Svešvalodas katedrā pasniedzēja 

1966 – 1967 Uraļska Pedagoģiskā institūtā, Filoloģijas Fakultāte, Angļu valodas katedrā pasniedzēja 




Publicētā mācību literatūra (skaits): 




Enjoy Talking English. Zvaigzne ABC Rīga, 1994. g. –I izd.. 1995. g. – I izd. ,1997, Kauņa, 120 lpp. 

English for Boys and Girls. LIITA Ogres tipogrāfijā, 1990, 66 lpp. 

The more we Learn the more we know. LIITA Ogres tipogrāfijā, 1990, 52 lpp. 

Popular science Reader. Part I, II. DPI Daugavpils, 1986, I – 57 lpp.; II – 60 lpp. 

Give your lesson in English. DPI Daugavpils, 1980, 28 lpp. 

Information Guide on Teaching Practice (English Language Teacher Education). DPU „Saule”, 2000, 75 

lpp. 


1999. (1995) Reflektīvā pieeja angļu valodas mācīšanā. 

1969-1999 Angļu valodas mācīšanas metodika 

1969-1999 Teksta analīze 

1969-1999 Teksta interpretācija 

1969-1999 Angļu valodas morfoloģija 

1994-1999 Angļu valodas sintakse 

1969-1999 Angļu valodas komunikatīvā kompetence 

1969-1999 Pedagoģiskās prakses organizācija 

2000-2004 Mācību materiālu izmantošanas un sagatavošanas veidi 

2004-2005 Funkcionālā morfoloģija 

2005-2006 Filoloģijas maģistrantūrā, Angļu valodas dialekti 


Piedalīšanās angļu valodas skolotāju asociācijā ALSI (1991 – 2005). 

Piedalīšanās Tempus-2 projektā (1997 – 1999). 

Starptautiskais Britu Padomes projekts “Sadarbībā starp skolu un augstskolu” (2002 – 2005). 

Britu Padomes projekts “Towards independence and sustainability” (2002 – 2005). 

Īpaši nopelni: V. Seiles konkursa veicināšanas prēmija 1991. g., krūšu nozīme “ Par radošu darbu”, 1991.g . 

Prasmes un intereses: angļu un krievu valoda – pilnā apjomā, latviešu valoda – trešā kategorijā, 

vācu valoda – pamatlīmenī. 

2007. gada 16. janvārī /Olga Šostaka / 

612


E pasts: edmunds.tamanis@du.lv 

Dr. phys., docenta EDMUNDA TAMAŅA 




30.09.2005. Doktora zinātniskais grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē. 

1998 - 2003 Doktorantūra DU, cietvielu fizikas apakšnozarē. 

1998 Maģistra grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē. 

1996 Bakalaura grāds fizikā, cietvielu fizikas apakšnozarē. 

1996 DPU, fizikas vidusskolas un informātikas, matemātikas pamatskolas skolotājs. 


kopš 2006 docents DU Fizikas katedrā. 

2002 - 2006 lektors DU Fizikas katedrā; 

1998 - 2002 asistents DU Fizikas katedrā; 

1996 - 1998 laborants DU Fizikas katedrā; 

ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS 

Raksti žurnālos un rakstu krājumos: 12 

Konferenču tēzes: 18 

PIEDALĪŠANĀS PROJEKTOS 

9) LZP projekts 05.1876 „Plānu sakausējumu kārtiņu, iegūtu vakuumā atlaidinot Co/Ni/Fe 

multislāņus, kristāliskās struktūras un magnētisko īpašību pētīšana.” 

10) IZM projekts 2.3. „Nanostrukturētu metālisku kārtiņu kristāliskās tekstūras pētīšana atkarībā no 

kārtiņas un tās apakšslāņa biezuma.” 

11) ERAF projekts „Platzonas materiālu MOCVD tehnoloģijas izstrāde un izpēte ultravioletiem 

gaismas emiteriem” 


Lekcijas: Vispārīgās fizikas kurss “Mehānika”, vispārīgās fizikas kurss “Mehānika un molekulārfizika” 

informātikas specialitātes studentiem, kurss „Teorētiskā mehānika”, spec. fizika maģistrantiem. 

Praktiskās nodarbības: Vispārīgā fizika, spec. praktikumi I., III., IV kursa fizikas specialitātes 

studentiem un maģistrantiem. 

Sagatavotie mācību līdzekļi: Laboratorijas darbu apraksti mehānikā un molekulārfizikā, met. materiāli: 

„Vakuuma iegūšanas metodes”, „Darbs ar rentgendifraktometru DRON-3M”, 

(http://www.de.dau.lv/fizika.html). 

SVEŠVALODAS 

Krievu – pārvaldu pilnībā, angļu – vidējā līmenī. 

2007. gada 19. janvārī /Edmunds Tamanis/ 

613


Mg. philol., asistentes INGŪNAS TEILĀNES 




2000 Humanitāro zinātņu maģistra grāds filoloģijas apakšnozarē; 

1993 Latvijas Universitāte, Pedagoģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras skolotājs. 


1999 Daugavpils 9. vidusskola; 

1997 Daugavpils Eksperimentālā vidusskola, skolotāja; 

no 1993 Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, Latviešu valodas katedra, asistente. 









1) Формы глагола в текстах на примере Ницгальского говора: социолингвистический аспект. TEXTS AND 

CONTEXTS: THE MOVEMENT OF LANGUAGE – VU Kauņas Humanitārās fakultātes zinātnisko rakstu krājums. 

– Kauņa, 2005. – 377.–388. lpp. 

2) Формы глагола в текстах на примере Ницгальского говора. MAN AND THE WORD - Viļņas Pedagoģiskās 

universitātes zinātnisko rakstu krājums. – Vilnius, 2005, t.7, nr.1. – 114.– 120.lpp; 

3) Portfollio sākumskolā LVAVP UNDP – Rīga, 2003. – 9.–21. lpp. 

4) Verba formas Nīcgales izloksnē. Valoda – 2001. . Humanitārās fakultātes XI zinātniskie lasījumi. – Daugavpils, DPU, 

Saule, 2001. – 77.–80. lpp. 

5) Anspoka Z., Lanka A., Papule E., Ptičkina Ā., Rimša R., Teilāne I., Zariņa S. Metodikas rokasgrāmata sākumskolai. 

LVAVP UNDP – Rīga, 2000. – 112 lpp. 

6) Verba formu noturīgums un mainīgums Nīcgales izloksnē. // DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums 

A 10. – DPU, Saule, 2000. – 11.–13. lpp. 

Akadēmiskie kursi: Lekciju kursi un speciālsemināri: ievads baltu valodniecībā, retorika, MLLV morfoloģija, 

vispārīgā valodniecība; latviešu valodas praktiskā stilistika; latviešu valodas kultūra; 

ortogrāfija un ortoēpija; baltu valodu pētnieki; latviešu rakstības attīstība; ievads baltu 

valodniecībā; verbs izloksnes sistēmā; interneta resursi lingvistikā 

Profesionālie kursi: Retorika, latviešu valodas praktiskā stilistika 


2005 piedalīšanās DU zinātniskajā projektā Latgales multikulturālās situācijas izpēte; 

2001–2006 LVAVA organizēto 1. un 2. līmeņa sākumskolas/pirmsskolas LAT 2 un bilingvālās izglītības 

metodikas kursu vadīšana un vērtēšana; 

2004 DU 46. Jauno zinātnieku konferences Programmas un rīcības komitejas locekle; 

2003 LVAVP Multiplikatora sertifikāts (Nr.40) ; 

1999–2000 LAT 2 Mūsdienu metodikas kursi skolotājiem (96 st.) (apliecība Nr. 2505); 

1998–2000 piedalīšanās LVAVP projektā “Latviešu valoda Latvijas bērniem” (sākumskolas multiplikatoru 

sagatavošana); 

1996–1997 latviešu valodas speciāliste Sorosa fonda atbalstītajos kursos Daugavpils pilsētas fizikas un 

matemātikas skolotājiem; 

1993–1994 iesaistīšanās TEMPUS projekta darba grupā; 

Prasmes: Autovadītāja apliecība; 

Krievu valodu pārvaldu brīvi, vācu valodu - ar vārdnīcas palīdzību. 

Intereses: Valoda, psiholoģija. 

2007. gada 5. janvārī /Ingūna Teilāne/ 

614

Dr. paed., docentes NATĀLIJAS TROFIMOVAS 




1992 nostrificēta dr.paed. 

1974 Pedagoģijas zinātņu kandidāte; disertācija “Verbu pārvaldījuma mācīšanas sistēma latviešu 

mācībvalodas skolas”. 

1971 – 1974 Aspirantūra, Ļeņingradas A.Hercena Valsts Pedagoģiskais institūts. 

1956 – 1961 Augstākā, Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte. 

1956 Vidējā, Rēzeknes pedagoģiskā skola. 


No 1996 katedras vadītāja. Daugavpils universitāte, Humanitārā fakultāte, Vispārīgās un krievu 

valodniecības katedra, Vienības ielā 13, LV- 5407 

No 1979 docente. Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad DU), Filoloģijas (tagad Humanitārā) 

fakultāte, Krievu valodas katedra, Vienības iela 13, LV – 5407 

1989 – 1995 direktore amatu savienošanas kārtībā – Daugavpils Eksperimentālā pamatskola 

1975 – 1979 vecākā pasniedzēja DPI, Filoloģijas fakultāte, Krievu valodas katedra 

1961 – 1975 skolotāja Saldū, Rēzeknē 

No 2002g. 15. oktobra LR IZM ISEC ārštata metodiķe 

No 2006.g. 1. marta LR IZM ISEC ārštata metodiķe 





Publicētā mācību literatūra (skaits): 

Mācību grāmatas 8 






1. Слово 1; 2; 3. Krievu valoda 1., 2., 3., mācību gads. Zvaigzne ABC 2000, 2001, 2002. 

2. К «Cлову» сказать... Беседы с учителем. Zvaigzne ABC 2000. - 2002. 

3. Латвия: учебник в новых условиях преподавания русского языка//Русский язык в центре 

Европы: Банска Быстрица. – 2000. 

4. Русский язык. Часть 2. Krievu valoda 11. klasei. Zvaigzne ABC. 2002. 

5. N.Trofimova, T.Ivanova. Русский язык. Часть 3. Krievu valoda 12. klasei. Zvaigzne ABC. 2003. 

6. Русский язык. Книга для учителя. Krievu valoda 10 – 12 kl. Zvaigzne ABC 2004. 

7. Спорные вопросы школьного учебника. Verona 2005. 

8. Учебник как модель обучения: Daugavpils 2005. 

9. Слово. Krievu valoda 6. klasei. Zvaigzne ABC 2006. 

Akadēmiskie kursi: Krievu valodas pasniegšanas metodika; krievu valodas kā svešvalodas mācīšanas 

metodika; praktiskā krievu valoda; speciālkursi sastatāmajā valodniecībā un mūsdienu metodikā. 

Darbība profesionālās un sabiedriskās organizācijās: mācību grāmatu rediģēšana; zinātnisko un 

metodisko darbu recenzēšana; republikas skolotāju kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana. 

Īpaši nopelni: Sertifikāts Izglītības saturs un eksaminācijas centra ārštata metodiķa statuss. 2002. 

DPU Atzinības raksts 1997.g. 

Prasmes: krievu valoda; latviešu valoda; vācu valoda – pamatlīmenī; datortehnikā. 

2006. gada 6. decembrī /Natālija Trofimova/ 

615


Mg. paed., lektores INGRĪDAS VANAGAS 




2001 pabeigts DPU doktorantūras teorētiskais kurss (Pedagoģijas zinātnes mācīšanas 

metodiku apakšnozare) 

1997 DPU iegūts Pedagoģijas maģistra grāds, 

1986 DPI Filoloģijas fakultāte, latviešu valodas un literatūras un krievu valodas un 

literatūras vidusskolas skolotāja kvalifikācija 

1981 Daugavpils 1. vidusskola 


1997 

1997–2001 

1993–1997 

1990–1993 

1987–1990 

Latviešu valodas katedras lektore 

DPU Humanitārā fakultāte, Latviešu valodas katedras vadītāja 

Latviešu valodas katedra, asistente 

pasniedzēja Latviešu filoloģijas un kultūras (turpmāk – Latviešu valodas katedrā) 

skolotāja Daugavpils rajona Līksnas pamatskolā 


Raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos 

Konferenču tēzes 

Citas zinātniskās publikācijas 

Kopējais publikāciju skaits 


Mācību literatūra 

Akadēmisko un profesionālo kursu programmas 

12 

3 

13 

28 

2 

12 


1) Daiļdarba uztveres līmeņi. Valoda –2000. HF X Zinātniskie lasījumi. – Daugavpils, 2000. – 90.– 93.lpp. 

2) The Principles of Didactics Fostering Acqusittion of Speech. Starptautiskās zinātniskās konferences Žmogus 

kalbos erdvėje 3 (1) rakstu krājums. – Kauņa, 2003, 213–218. lpp. 

3) Teksta loma bilingvālā stundā. Valodu apguve: problēmas un perspektīva. III zinātnisko rakstu krājums. 

Liepāja, – 2004. – 197.–201. lpp. 

4) Didaktikas principi mūsdienīgā mācību procesā. – CHANGING EDUCATION IN A CHANGING SOCIETY, 

Some Didactical Principles in Modern Teaching – Learning , Atee – 2003, publikācija diskā, Files – 2 –rc, 99 – 

103. 

5) Феномен текста в процессе обучения языка. Лингвистические и эстетические аспекты анализа текста 

и речи. Сборник статей Всероссийской с (международным участием) научной конференции. Том 2. 

Соликамск 2004. – стр. 225–228. 

6) Некоторые аспекты работы с текстом в процессе обучения языку Tekstai ir kontekstai: kalbos judesys – 

Kaunas VU leidykla, 2005, – стр. 634.–637. 

7) Līdzautore grāmatai „Mūsdienu metodikas rokasgrāmata skolotājiem” (autoru kolektīvs). – LVAVP: SIA 

„NIMS”, 2001. 

Akadēmiskie kursi: salīdzināmā valodniecība, latviešu valoda (C), valodas kognitīvie aspekti, latviešu valodas 

praktikums, maģistra darba seminārs (spec. “Filoloģija (latviešu filoloģija)”, dzimtā valoda (ievadkurss dzimtajā 

valodā, leksikoloģija un frazeoloģija, fonētika, morfoloģija, valodas kultūras pamati studiju programmas 

“Pamatizglītības skolotājs” studentiem) 

Profesionālie kursi: bilingvālas mācības, valodu apguve un vēsturiskais konteksts 


1996.–1999 ANO Attīstības programmas LAT 2 multiplikatoru kursi 

1996–1999 darbība LVAVP 

1997 piedalīšanās Sorosa fonda un IZM projektā “Mācības efektīvu tālākizglītības kursu plānošanā 

un organizēšanā” 

2000 darbība Sorosa fonda – Latvija atbalstītajā starpaugstskolu projektā “Pedagoģisko augstskolu 

616

2000–2006 

mācībspēku profesionālās kompetences pilnveide” 

darbība IZM un LVAVA atbalstītajā projektā "Bilingvālu mācību metodika" 

2003. g. LVAVP aizstāvēts darbs “Vērā ņemamas didaktiskās prasības mācību procesā” un iegūts 

25. jūnijā Multiplikatora sertifikāts (Nr.91) 

Īpaši nopelni: 

Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas “SWH izglītībai, zinātnei un kultūrai” stipendiju konkursa laureāte 

(1997.g.) (LIF mērķprogrammas Padomes 1997. g. 13. marta lēmums, apliecība S–M Nr. 0429) 

DU Atzinības raksts par radošu pedagoģisko darbību un nozīmīgu ieguldījumu studiju programmu pilnveidē (2001. 

gada 26. novembrī) 

Prasmes: Latviešu un krievu valoda – brīvi, vācu – pamatlīmenī, tekstu rediģēšana 

Autovadītāja apliecība 

Intereses: Tautas tradīcijas 

2007. gada 5. janvārī /Ingrīda Vanaga/ 

617

Mg. paed., asistenta VILŅA VANAGEĻA 




Kopš 2002.g. Daugavpils universitāte, Doktorantūra Pedagoģijas nozare, mācību metodikas apakšnozare 

1999.g. – 2001.g. Daugavpils Pedagoģiskā 

Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā, informātikas mācību 

universitāte, Maģistrantūra 

metodikas apakšnozarē 

1995. - 1999.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte Datorzinātņu bakalaura grāds, matemātikas un informātikas skolotāja 

Dabaszinātņu un matemātikas fakultāte 

kvalifikācija un matemātiķa - programmētāja kvalifikācija 

1992. - 1995.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes eksperimentālā vidusskola 


Kopš 2002.g. 1 septembra Daugavpils universitāte, Informātikas katedra, asistents 

kopš 1998.g. 1.septembra Daugavpils 15.vidusskola, direktora vietnieks informātikas jautājumos 

1997. g. – 2002.g. DPU informātikas katedras vecākais laborants 


1999.g. 6. – 9.aprīlis PHARE informātikas programmas integrācija mācību procesā 

2004.gada 19. – 23.aprīlis Baltijas Datoru Akadēmija, Microsoft 2003 Server ieviešana un administrēšana 

Sertifikāti: 2004. g. ECDL Sertifikāts 

2006.g. MCP Sertifikāts, 2273, Managing and Maintaining a Microsoft Windows Server 2003 Environment 


V.Vanaģelis “Datoru apmācīšana sākumskolas skolniekiem”. Baltijas reģiona valstu integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas 

Savienību. Jaunās informācijas tehnoloģijas un to loma intagrācijas procesos. Starptautiskās zinātniskās konference, 

2002.gada 2 – 3. marts, Rēzekne, 2000.g., 226.lpp 

V.Vanaģelis “Informātika sākumskolā”. LatSTE 2000, Auce, 2000.gada 26 – 28.oktobris. 

V.Vanaģelis “Daugavpils 15.vidusskolas informatīvie resursi”. LatSTE 2000, Auce, 2000.gada 26 – 28.oktobris. 

V.Vanaģelis “Informātikas apmācīšana sākumskolas skolniekiem”, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 8.ikgadējā 

zinātniskā konference, 2000.g., 149.lpp 

V.Vanaģelis “Informātika sākumskolā”, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 9.ikgadējā zinātniskā konference, 2001.g., 

191 – 192.lpp 

V.Vanaģelis “Informātikas mācīšana Latvijas skolās”, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 11.ikgadējā zinātniskā 

konference, 2003.g. 

V.Vanaģelis “Informāciju tehnoloģiju ieviešana sākumskolā”, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 11.ikgadējā 

zinātniskā konference, 2004.g. 

V.Vanaģelis, Teaching Computer Science in the Primary School, Cilvēks.Krāsa.Daba.Mūzika. Ceturtās starptautiskās 

konferences zinatnisko rakstu krājums.Daugavpils „Saule”,2005, 500 – 505 lpp. 

V.Vanaģelis, Teaching Computer Science in the Primary School with LOGO, Journal of Teacher Education and Training 

Conference, May 31 – June 3, 2006, elektroniskā veidā (cd disks) 

V.Vanaģelis, N.Bogdanova „Informacionālo tehnoloģiju izmantošana strukturējot mācību saturu”, RPIVA, 2006, 505 – 

511lpp. 

Inovācijas 2004.g. ISEC apstiprina programmu – stantardu “Informātika sākumskolā”, autors V.Vanaģelis 

Prasmes: latviešu valodu un krievu valodu pārvaldu pilnībā, angļu valodu un vācu valodu sarunvalodas līmenī 

/Vilnis Vanaģelis/ 

618

KRISTĪNES BARKOVSKAS 


(CURRICULUM VITAE) 

KRISTĪNE BARKOVSKA dzimusi 1976.gada 29. aprilī, personas kods: 290476-12119, dzīvo “Vagas” 

Svente LV-5473 Daugavpils rajonā, tālr. 26236528 


23 junijā 2005 

Lodzas Universitātes, filoloģijas doktore, promocijas darba tēma: „Janis Rainis wieszczem literatury 

lotewskiej” 

2000-2004 

doktorantūra Lodzas Universitāte (Polijā). Promocijas darba tēma: “Rainis wieszczem literatury 

łotewskiej ” 

1994-1999 

augstāka 

Lodzas Universitātes, filoloģijas maģistrs, darba tēma: „Kobiety w Nad Niemnem Elizy Orzeszkowej wobec 

emocji i powinności” 

1984-1994 

vidējā 

Sventes vidusskola 


Kopš 2005. G docente Daugavpils Universitāte 

2004.g. lektore Daugavpils Universitāte 

2003.g. asistente Daugavpils Universitāte, 

Humanitārā fakultāte, Slāvu valodniecības katedra, 

Vienības ielā 13, LV-5404 

ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS (skaits) 



Autorapliecības - 


MONOGRĀFIJAS 

K. Barkowska, Jānis Rainis.Pisarz łotewski i europejski, Collegium Columbinum, Kraków 

2009 

NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS 

1.RAINIS I LITERATURA POLSKA. LITERATURA POLSKA W ŚWIECIE. 

ZAGADNIENIA RECEPCJI I ODBIORU, KATOWICE 2005; 

2. Slowa węża. W kręgu poezji filozoficznej, Słowo, Vilnius 2002; 

3. Motywy polskie w twórczości Janisa Rainisa, Prace polonistyczne, Łódź 2001 

DOCĒTIE KURSI 

Poļu valodas praktikums (8 KP) 

Poļu valodas gramatika (8 KP), 

Poļu valoda kā svešvaloda (4 KP), 

Ievads polonistikā (2 KP), 

Poļu literatūras vēsture (4 KP), 

Poļu literatūra (līdz 19.gs.) (2 KP), 

Prakses vadītajā, 

Poļu ortogrāfijas pamati (1 KP), 

Poļu valodas fonētika (2 KP), 

Funkcionāla komunikācija (3 KP) 

DARBĪBA PROFESIONĀLĀS UN SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS UN CITAS AKTIVITĀTES 

Konferences organizators IZM Granta Latgale kā kultūras pierobeža dalībniece (2005-2006) 

ĪPAŠI NOPELNI UN PRASMES 

Poļu valoda; krievu valoda; latviešu valoda – pilnā apjomā; vācu, angļu valoda – pamatlīmenī. 

08.02.2010. _________________________ K.Barkovska 

619

Diāna Rubene 

Raiņa iela 6a 

Ilūkste, LV 5447 

Tālr. 29865857 

e-mail dianarubene@inbox.lv 


Personas dati 

Vārds, uzvārds Diāna Rubene 

Dzimšanas datums 1978.gada 22.augusta 

Izglītība 

1996-2003 Augstāka 

Jagelonu Universitāte 

Poļu filoloģijas fakultāte, Krakova, Polija 

Maģistra grāds, skolotāja specialitāte 

Diploma darbs „Kazimiežs Bujnickis- inflantijas regionalisma 

pārstāvis” 

1986-1996 Vidējā 

Ilūkstes 2 Vidusskola 


01.09.2003-31.08.2006 Poļu valodas un literatūras skolotājs 

Daugavpils J. Pilsudska poļu vidusskolā 

01.09.2005-pašlaik Daugavpils Universitātes Slāvu valodniecības katedras 

asistente 

Valodu zināšanas 

Datora prasme 

Latviešu valoda – III b kategorija 

Poļu valoda – brīvi 

Krievu valoda- brīvi 

Angļu valoda-sarunvalodas līmenis 

Windows 95/98/2000 vide, MS Word, MS Internet Explorer, 

MS Excel 

Papildus izglītība 

15.10.2001.-14.06.2002. Angļu valodas kursi, līmenis Upper-intermediate 

Svešvalodu skola Profi-Lingua, Krakova, Polija 

01.08.2004.-13.08.2004 Poļu valodas mācīšanas metodikas kursi, Ļublinā, Polijā 

01.08.2005.-13.08.2005 Poļu valodas mācīšanas metodikas kursi, Ļublinā, Polijā 

01.09.2006.- pašlaik DU doktorantūra (Pedagoģija) 

Intereses Poļu mūsdienu literatūra, ceļošana 

17.04.2008. 

620

ANDRA KAZJUKEVIČA 

DZIVES UN DARBA GĀJUMS 



Personas kods: 120974 – 10231 

ANDRIS KAZJUKEVIČS dzimis 1974. gada 12. septembrī, 

dzīvo Raipoles ielā 1-58, LV-5421, Daugavpilī, 

tālr. 54-30329 

SVEŠVALODU PRASME Angļu valodas prasmju sertifikāts 

Poļu valoda 

IZGLĪTĪBA 

doktorantūra 

1999.-2002 


1997.-1999. 

augstākā 

1991.-1997. 

vidējā 

1981.-1991. 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, filoloģijas 

maģistrs 

Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte, krievu 

valodas un literatūras un poļu valodas skolotājs, bakalaurs filoloģijā 


AKADĒMISKIE 

NOSAUKUMI UN 

ZINĀTNISKIE GRĀDI 

Filoloģijas maģistrs, 1999. Maģistra darbs " D.Merežkovska trilogija Kristus un Antikrists kā 

vienots veselums" (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte) 

NODARBOŠANĀS 

2005-2006.g. Daugavpils Universitātes Komparatīstikas Institūts, 

pētnieks (0,25sl.) 

kopš 2001.g Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un 

kultūras katedras lektors 

1998.-2000. g. Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras un 

kultūras katedras, asistents 

1999.-2000. Daugavpils 1. Valsts ģimnāzija, skolotājs 

1997.-1998. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte Vispārīgās 

un krievu valodniecības katedra, Vienības iela, 13, LV-5407 

ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS (skaits) 

Monogrāfijas - 




NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS 

1. Пространство в романе Д. Мережковского «Юлиан Отступник //Пространство 

и время в литературе и искусстве. Выпуск 9.- Daugavpils, 1998. - 42-49. lpp. 

2. Пространство и время в романе Г.Сенкевича «Quo vadis». Славянские чтения I.- Daugavpils- 

Rēzekne, 2000. 92.-98. 

3. О пространственно-временных структурах в романах Г.Сенкевича «Quo vadis» и 

Д.Мережковского «Юлиан Отступник».// Словесность и современность. Материалы конференции 

в 3-х частях. Ч.1. Литературоведение.- Пермь, 2000.179.-187. lpp. 

4. Пространство в романе Д.Мережковского «Воскресшие боги» («Леонардо да Винчи»).// Studia 

Slavica II.Сборник научных трудов молодых филологов.- Таллинн, 2001.75.-86.lpp. 

5. Христианский код в романах Г.Сенкевича «Quo vadis» и Д.Мережковского «Юлиан Отступник». 

// Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaulē. Konferences materiāli. Rīga, 2001. 65.-72. lpp. 

6. Дом в романе С. Жеромского ''Бездомные люди''// Пространство и время в литературе и 

искусстве.Дом в европейской картине мира. Даугавпилс, 2001, Выпуск 10. С.75-81. 

7. Пространство в романе Г. Сенкевича «Потоп».// Meninis tekstas: Suvokimas. Analize. Interpretacija 

Nr 3. Moksliniu straipsniu rinkinis.Vilnius, 2002, с. 109 – 118. 

8. Система топосов в ''Дзядах'' Адама Мицкевича // Филологические чтения 2001, Даугавпилс, 2002, 

с.109-117. 

621

9. Оппозиция польское – непольское в исторических романах Г. Сенкевича 

( Opozycja polskie – niepolskie w powiesciach historycznych H. Sienkiewicza)// 

Единство и своеобразие национальных литератур в мировом литературном процессе. Санкт – 

Петербург, 2002. Стр. 61 – 63. 

10 Дом в исторических романах Генрика Сенкевича // Пространство и время в 

литературе и искусстве. Выпуск 11. Ч.2, Даугавпилс, 2002, с.104- 112. 

11. Г. Сенкевич и Д. Мережковский: два взгляда на одну проблему (христианское в романах “Quo 

vadis” и '' Юлиан Отступник'' // Беларуска – руска – польскае супастауляльнае мовазнауства, 

лiтаратураразнауства, культуралогiя. Ч.1. Вiцебск, 2003. Стр. 188- 189. 

12. Мир Инфлянтии в рецепции Казимира Буйницкого // Литературные явления и культурные 

контексты,Санкт – Петербург, 2005, с.62 – 73. 

13. Поэзия Юлиана Тувима в русских переводах 1924 года// Русская поэзия:год 1924 

Piedalīšanas konferencēs ( 2003 – 2009 ): 

1. DU Humanitārās fakultātes XIII Zinātniskie lasījūmi, 2003g 30.01 – 1.02, Daugavpils, ref. Роман Г. 

Сенкевича Quo vadis и роман В.Брюсова Алтарь Победы 

2. Jauno filologu zinātniskais seminārs Tallina, Igaunija 2003g.18.02-20.02, ref. Американский текст в 

малой прозе Г.Сенкевича 

3. Zinātniskā konference XXgs.kultūras paradigmas, 2003.g.14.marts, Daugavpils, ref. Джеймс Бонд - из 

60-х в 90-е 

4. Starptautiskā konference Baltu un slāvu telpiskie modeļi, 2003.g 3.04-5.04, Daugavpils, ref. 

Пространство в романе Б.Шульца „Коричные лавки” 

5. Starptautiska konference Беларуска-руска-польскае супастауляльнае 

мовазнауства,лiтаратуразнауства,культуралогiя,2003g.15.05-17.05,Vitebska, Baltkrievija, ref. 

Г.Сенкевич и Д.Мережковский:два взгляда на одну проблему(христианское в романах Quo vadis и 

Юлиан Отступник) 

6. Latgales forums, 2003g.26.-27.09, Līvani, ref. Latgale K.Bujnicka atmiņās. 

7. DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījūmi,2004g. 27.01-29.01, Daugavpils, ref. Роман 

Г.Сенкевича Quo vadis и повесть Пойдем за ним. 

8. Starptautiskā konference Baltu un slāvu antropoloģija, 2004 g. 1.-3.04., Daugavpils, ref. Человек в 

романе К. Буйницкого „Воспоминания ксендза Йордана”. 

9. 46.DU Jauno zinātnieku konference, 2004 g. 21.-22.04, Daugavpils, ref. Религиозные концепты в 

исторических романах Г. Сенкевича. 

10. Starptautiskā konference Texts and Contexts:the Movement of Language, 2004g.6.-7.05, Kauņa, 

Lietuva, ref. Эволюция пространственных структур в прозе Г.Сенкевича. 

11. Latgales kultūras izpētei veltīta zinātniskā konference,2004 g.21.05, Daugavpils, ref. H Senkevičs un K. 

Bujnickis poļu vēsturiskā romāna tradicijas kontekstā. 

12. Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātņu pētnieku kolokvijs, 2004.g. 24.05-25.05, 

Daugavpils, ref. Мир Инфлянтии в рецепции К.Буйницкого. 

13. LPI XII zinātniskā konference Latgales pagātne, tagadne,nākotne,2004g. 8.-9.10,Dagda, ref. Inflantija K. 

Bujnicka romānā „Priestera Jordana atmiņas” 

14. Zinātniskais seminārs Latviešu neoromantisms Eiropas neoromantisma kontekstā, 2004g. 

15.10,Daugavpils, ref. „В пустыне и пуще” Г.Сенкевичa: неоромантизм? 

15. Zinātniskā konference Tulkojumsa kā kultūru dialogs, 2004 g. 3.12-4.12. Daugavpils, Стихотворение 

А.Мицкевича в русском переводе: трансформация картины мира. 

16. XV DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījūmi, 2005g. 28.-30.01, Daugavpils, ref. Роман 

Ю.И.Крашевского Рим Нерона и роман Г.Сенкевича Quo vadis. 

17. Starptautiskā jauno filologu konference, 2005g.16.-18.02, Tallinna, Igaunija, ref. Инфлянтия в 

творчестве латгальских литераторов второй половины 19 века. 

18. Starptautiskā konference Templis baltu un slāvu kultūrās, 2005g.1.-3.04, Daugavpils, ref. Храм в малой 

прозе Г.Сенкевича 

19. Starptautiskā konference Recepcja literatury polskiej na swiecie, 2005g.16.-18.05, Katowice, Polija, ref. 

Literatura polska w czasopismach literackich na Lotwie („Karogs”) 

20. Starptautiskā konference Polijas un Baltijas kultūras sakari,2005g.26.-28.10, Daugavpils, ref. Recepcja 

literatury polskiej w czasopismach literackich na Lotwie 

21. Zinātniskā konference Neoromantisms un estētisms literatūrā, 2005g. 3.-4.11,Daugavpils, ref. 

Neoromantisma motīvi H.Senkeviča daiļradē. 

22. XVI DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījūmi 2006g.26.-27.01, Daugavpils, ref. Польские 

цветы Ю.Тувима. 

23. Starptautiskā konference Поэтика малых художественных форм,2006g. 27.-29.04, Viļņa, Lietuva, ref. 

Пространство в Малой Трилогии Г.Сенкевича. 

24. Starptautiskā konference Rodzina i rodzinnosc w literaturze polskiej drugiej polowy 19 wieku, 2006 g. 

8.-10.05, Lodza, Polija, ref. Rodzina w powiesci K.Bujnickiego Pamietniki ksiedza Jordana (kopā ar 

K.Barkovsku) 

25. Sanktpēterburgas un Daugavpils jauno filologu kolokvijs, 2006 g. 22.- 24.05, Daugavpils, ref. Польская 

литература в журнале Карогс. 

622

26. Starptautiskā konference Polijas un Baltijas kultūras sakari. 2006.g. 25. – 26. oktobrī, Daugavpils, ref. 

Literatura polska w antologii poeziji latgalskiej „Kokle”. 

27. Starptautiskā konference Krievu dzeja: 1924.g. 2006.g. 24-25. novembrī, Daugavpils. Ref. Стихи 

Ю.Тувима 1924 г. в русских переводах. 

DOCĒTIE KURSI: 

1. Slāvu tautu literatūras vēsture 

2. Poļu literatūras vēsture 

3. Prozas teorija 

4. Jauna Derība kā reliģijas un kultūras piemineklis 

5. Vecā Derība kā reliģijas un kultūras piemineklis 

6. Romantisma glezniecības vēsture 

7. Rietumi – Austrumi Eiropas pasaules ainā 

8. Literatūrzinātnes pamati (polonistika) 

9. Valstmacība (polonistika) 

10. Poļu valodas praktikums 

11. Polijas vēsture 

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA 

1. Stažēšanas Tallinas Universitāte (2000 g. aprīlis-maijs) 

2. Stažēšanas Krakovas Jagellonu Universitātē (2006 g. marts- aprīlis) 

3. Lekciju kursa lasīšana Silēzijas Universitāte Katovicē (2005 g. maijs) 

Socrates-Erasmus apmaiņas programmas ietvaros 

4. Lekciju kursa lasīšana Silēzijas Universitātē Katovicē (2006.g.marts) Socrates 

Erasmus apmaiņas programmas ietvaros. 

5. Lekciju kursa lasīšana Silēzijas Universitātē Katovicē (2007g. maijs) Socrates 

Erasmus programmas ietvaros 

6. Lekciju kursa lasīšana Belostokas Universitātē ( 2009.g. maijs) Sokrates- 

Erasmus programmas ietvaros 

DARBĪBA PROFESIONĀLĀS 

UN SABIEDRISKĀS ORGANIZĀCIJAS 

UN CITAS AKTIVITĀTES 

DU Jauno zinātnieku konferenču Rīcības komitejas loceklis (2003., 2004.) 

Konferences Telpa un laiks literatūrā un mākslā Rīcības komitejas loceklis (2002., 2003., 2004.) 

Konferences Slāvu lasījūmi Rīcības komitejas Loceklis (2002.,2003.,2006.) 

A.Čehova dairadei veltīta semināra Rīcības komitejas loceklis (2004.) 

Konferences Polijas un Baltijas kultūras sakari Rīcības komitejas priekšsēdētājs (2005., 2006.) 

IZM projekta Latgale kā kultūras pierobeža fenomens dalībnieks (2005-2006) 

IZM projekta Baltu un slāvu kultūras sakari dalībnieks (2006) 

ĪPAŠI NOPELNI UN PRASMES 

Krakovas Jagellonu Universitātes grants Zinātniskājām darbam (Karalienes Jadvigas 

Fonda stipendija)- 2002 g. janvāris. 

Kursa ES strukturālo fondu projektu vadīšana sertifikāts 

09.02.2010. 

623

Currculum vitae 

VALENTĪNA BARANOVSKA 

I Vispārīgās ziņas 

PERSONAS KODS: 141066 – 14068 

Pilsonība: LR pilsone 

Adrese: Užvaldes 5-36, Daugavpils LV-5404 

Tālrunis: 28239861; 65451504 

Valodu prasme: krievu – dzimtā; latviešu, rumāņu, spāņu. 

Izglītība: 

1985-1990 Lomonosova Maskavas Valsts universitātes 

Filoloģijas fakultāte, romāņu-ģermāņu nodaļa 

specialitāte: Filologs. Rumāņu valodas pasniedzējs. Tulkotājs. 

diploms ar izcilību УВ 516430 

Zinātniskā kvalifikācija: 

2003 apgūti teorētiskie studiju kursi un nokārtoti promocijas eksāmeni 

Daugavpils Universitātē, literatūrzinātnes nozares cittautu literatūras 

vēstures apakšnozares doktorantūrā. 

1998 filoloģijas maģistre, Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, maģ. darba 

tēma “N.Gumiļova krājuma ‘Ugunskurs’: bībeliskais komentārs”, diploms 

№ 000561 

Darba vēsture (par pēdējiem 11 gadiem): 

2005-2008 Daugavpils Universitātes Svešvalodu centra štatu asistente 

2004-2005 Daugavpils Universitātes Svešvalodu centra asistente (uz st. ap.) 


2002-2004 

- Latviešu valodas katedras asistente (štatu / uz st. ap.); 

- Krievu literatūras un kultūras katedras asistente (uz st.ap.); 

1994-2001 

Daugavpils Pedagoģiskā Universitātes Krievu literatūras un kultūras 

katedras štatu asistente. 

Datora prasmes: strādā ar programmām – teksta redaktors (MS Word), elektroniskās 

tabulas (Excel), komunikācijas(Internet Explorer). 

Zinātniskā darba 

virzieni: 

II Publikācijas 

Raksti: 

II Zinātniskā darbība 

Romāņu valodu lingvistika un tulkošana. Spāņu 

valoda. 

Laika un telpas struktūras transformācijas 

pētīšana literatūrā. 

Krievu un spāņu 20. gs. literatūra. Latīņu valoda. 

rakstu skaits no 1991 līdz 2008: 16. 

Tajā skaitā par pēdējiem 6 gadiem: 11. 

2002 Из наблюдений над поэтикой морского топоса в произведениях А.Грина. 

// Filoloģiskie lasījumi: 2000. Daugavpils: Saules. – Lpp. 76- 

84. 

2002 “Летающий дом” А.Грина и эстетика авангарда.// Meninis tekstas. 

Suvokimas. Analize. Interpretacija. - № 3. Vilnius. 178-185. 

2003 Философия космизма в романе А.Грина «Блистающий мир» // 

Философские и духовные проблемы науки и общества. Седьмая Санкт- 

Петербургская ассамблея молодых ученых и специалистов. 

Междисциплинарный гуманитарный семинар. СПб. – Lpp. 8-14. 

2003 Пространство живописи в рассказе А.Грина «Фанданго» // 

Гумбольдтовские чтения. Материалы I международной конференции. 

Санкт-Петербург. CПб. – Lpp.120-124. 

2003 Художественный мир стихотворения И.Чиннова «В такую ночь весна не 

окончательна ... » // Чинновский сборник. Daugavpils, Saule. – Lpp. 60 – 

65. 

2005 Исихастские мотивы в стихотворении Н.Гумилева «Андрей Рублев» // 

Русская литература и православие. Сборник статей. Даугавпилс- 

Резекне. - Lpp. 65-73. 

2006 Восхождение к духовности (рассказ А.Грина «Зурбаганский стрелок») // 

Кирилло - Мефодьевские чтения. Даугавпилс. – Lpp. 74-83. 

2006 «Серый автомобиль» как метонимия состояния современной 

624

цивилизации в творчестве А.Грина // Литература XI – XXI вв.: 

Национально-художественное мышление и картина мира, ч. I – 

Национальное сознание в литературном и культурно - языковом 

развитии. – Ульяновск, УлГТУ, 2006. - С. 121 – 128. 

2007 Мотив разбитого зеркала в творчестве А.Грина и С.Есенина // In 

memoriam: Эдуард Брониславович Мекш. Daugavpils Universitates 

akadēmiskais apgāds: „Saule”. - Lpp. 249-254. 

2008 Роман А.Грина «Золотая цепь» в контексте эстетики неоромантизма и 

авангарда.// Komparatīvistikas institūta almanahā„Eiropas kultūra kā 

sistēma”. Daugavpils Universitates akadēmiskais apgāds: „Saule”. - Lpp. 152 

– 162. 

2009 А.Грин и С.Кржижановский: к вопросу об одной сюжетной цитате // In 

memoriam: Иосиф Васильевич Трофимов. Daugavpils Universitates 

akadēmiskais apgāds: „Saule”. – Lpp. 148-154. 

Zinatnisko publikāciju recenzēšana un rediģēšana 

2008 Darbība zinātniskā krājuma «Кирилло-Мефодьевские Чтения» (II – III 

izdevumi. – Daugavpils.). 345 lpp. redkoleģijā. 

2009 Darbība zinātniskā krājuma In memoriam: Иосиф Васильевич Трофимов. 

Daugavpils Universitates akadēmiskais apgāds: „Saule”. 459 lpp. redkoleģijā 

IV Piedalīšanās starptautiskājās konferencēs (par pēdējiem 6 gadiem): 

2002 Starptautiskā konference Filologine grožinio teksto analize ir interpretacija. 

Lietuva, Viļņa. 2002.g. 25-27 balandžio, Vilniaus pedagoginis universitetas. 

Slavistikos fakultetas. Referāts: “Летающий дом” А.Грина и эстетика 

авангарда. 

2002 Междисциплинарный гуманитарный семинар Философские и духовные 

проблемы науки и общества. Санкт-Петербургский университет. 23 

ноября 2002 г. Седьмая Санкт- Петербургская Ассамблея молодых 

ученых и специалистов. Referāts: Философия космизма в романе 

А.Грина „Блистающий мир”. 

2003 Гумбольдтовские чтения. I международная конференция 

Межрегиональной ассоциации фундаментальных исследований 

культуры им. А. И В. Фон Гумбольдтов. Санкт-Петербург, 25-27 

сентября 2003 г. Referāts: Пространство живописи в расcказе А.Грина 

“Фанданго”. 

2003 Память литературного творчества. Международная конференция. 

Академия наук Российской Федерации. Институт мировой литературы 

им. М.Горького (ИМЛИ). Москва, 2-4 декабря, 2003 г. Referāts: А.Грин и 

C.Кржижановский: к вопросу об одной сюжетной цитате. 

2004 Русская литература и православие. Международная научнопрактическая 

конференция. Даугавпилс, 20-23 мая, 2004 г. Referāts: 

Исихастские мотивы в стихотворении Н.Гумилева «Андрей Рублев». 

2006 Кирилло-Мефодьевские чтения. 14-15 мая. Даугавпилс, 2006 Referāts: 

Евангельские мотивы в творчестве А.Грина 

2006 VII Tarptautines mokslines konferencijos Meninis tekstas: suvokimas, 

analize, interpretacija tarpkulturines komunikacijos kontekste. Lietuva, Viļņa, 

2006. g. 27.-29. aprilī. Vilniaus pedagoginis universitetas. Slavistikos 

fakultetas Referāts: Типология аlter ego в рассказах А.Грина. 

2006 Starptautiskā zinātniskā konference „Kirila un Mefodija lasījumi”. Latvija, 

Daugavpils, 2006. gada 12. maijā. Referāts: На пути духовного 

возрождения: рассказ А.Грина «Зурбаганский стрелок». 

2006 Международная научная конференция «Литература XI – XXI вв. 

Национально-художественное мышление и картина мира». Krievija, 

Uljanovsk, ULGTU (Ульяновский государственный технический 

университет. Кафедра филологического образования). 2006. g., 20. – 21. 

septembrī Referāts: Евангельские мотивы в творчестве А.Грина). 

V Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem 11 gadiem) 

Izstrādātie un docētie studiju kursi: 

20 izstrādātie un 16 docētie kursi 

2009. gada 22. decembrī. Valentīna Baranovska 

625


SVETLANA PIĻUCKA dzimusi 1939. gada 16. decembrī, personas kods 161239-10220, 

dzīvo Parādes ielā 15a – 5, Daugavpilī, LV-5400, tālr. 54 27348 

IZGLĪTĪBA UN 

ZINĀTNISKIE GRĀDI Filoloģijas maģistrs 

valodniecības apakšnozarē 

1993 

augstākā 

1958-1959 Irkutskas Svešvalodu Institūts 

1959-1964 Maskavas Morisa Toreza Svešvalodu institūts 

Angļu un spāņu valodas pasniedzēja 

specialitātē 

1948-1958 vidējā, 

PAPILDUS IZGLĪTĪBA, 2004 Spānija: Mursijas universitāte, kvalifikācijas 

KURSI celšanas programma, 

Piedalīšanās Erasmus programmā ( augstskolu 

pasniedzējiem) 

2002 Somija, piedalīšanās integrācijas programmā ārzemju 

skolotājiem 

2001 Kentas Universitāte, Lielbritānijā, kvalifikācijas 

celšanas kursi ( sarunvalodas gramatika) 

1997 Madrides Universitātes kvalifikācijas celšanas 

kursi ārzemju skolotājiem 

1986 Rīga: skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi 

1984 Murmanskas valsts pedagoģiskais institūts 

(kvalifikācijas celšanas kursi) 

1970 Minskas valsts svešvalodu institūts 


1965 Maskavas M. Torēza valsts svešvalodu institūts 


AKADĒMISKIE UN 

CITI NOSAUKUMI ---- 


2004 - lektore DU, Humanitārā fak., Svešvalodu centrs, 

2001 – 2004 DU, Humanitārā fak., Angļu val. katedra, 

1999 – 2001 DPU, Humanitārā fak., Angļu val. katedra, 

1993 – 1999 asistente DPU, Humanitārā fak., Angļu val. katedra 

1992 – 1993 DPI, Humanitārā fak., Angļu val. katedra, 

1995 – 2002 Pārkvalifikācijas kursu vadītāja 

(Specialitātē - angļu valodas skolotājs pamatskolā ) 

1987 – 1992 Angļu Daugavpils 3. vidusskola 

valodas 

skolotāja 

1979-1987 Mončegorskas angļu valodas 10. specializēta 

vidusskola, Angļu valodas vec.skolotāja 

1969-1979 Daugavpils J. Fabriciusa kara skola, vec.pasniedzēja 

1967-1969 RPI Daugavpils Vispārtehniskā fakultāte, 

vec.pasniedzēja 

1964-1967 Penzas Pedagogiskais institūts, 

Humanitārā fakultāte, Angļu valodas katedra, 

vec.pasniedzēja 

ZINĀTNISKĀS 

PUBLIKĀCIJAS (skaits): 

Monogrāfijas - 

Raksti zinātniskajos žurnālos - 

un rakstu krājumos 

626




PUBLICĒTĀ MĀCĪBU 

LITERATŪRA (skaits): 

Mācību grāmatas 2 


Metodiskie raksti - 

Akadēmisko kursu programmas 5+ 2(maģ.,Fonoloģija,Stilistika) 


NOZĪMĪGĀKĀS 

PUBLIKĀCIJAS: 

“Angļu fonoloģijas pamati”, Daugavpils, “Saule”, 1997 

“Lietišķā angļu valoda”, Daugavpils, “Saule”, 1998 

“Daži fonostilistiski paņēmieni: ritms kā angļu poētiskā izteiciena atšķirības pazīme”, 

Daugavpils, 1999 

“Dažas angļu sarunvalodas sociāli nosacītās iezīmes”, Daugavpils, 2000 

“Uzsvars angļu un spāņu valodās”, Daugavpils, 2004 

“Daži stilu veidojošie faktori spontānā un sagatavotā runā”,2004 

””Īstā” angļu valoda – saprašana un sarunāšanās”, LATE: The British Council, 2001 

AKADĒMISKIE KURSI: 1995-2003 Angļu sarunvalodas gramatika 

1996-2005 Fonoloģija 

1997-2005 Stilistika 

2005- Dialektoloģija 

DARBĪBA PROFESIONĀLĀS Britu padomes aktivitātes (1994.-2002.) 

UN SABIEDRISKĀS Piedalīšanās TEMPUS – 2 projektā 

ORGANIZĀCIJAS UN (1997.-1999.) 

CITAS AKTIVITĀTES 2004 Piedalīšanās Erasmus projektā 

IPAŠI NOPELNI - 

PRASMES UN INTERESES krievu, angļu, spāņu – pilnā apjomā, 

latviešu – augstākā kategorija 

08.04.2008 Lekt. S. Piļucka 

627

Vārds, uzvārds : Pēteris Daugulis 



Izglītība: 

No 09/1985 līdz 09/1987 Latvijas Valsts Universitāte 

No 09/1987 līdz 02/1992 Ļeņingradas Valsts Universitāte (Krievija) 

Diploms specialitātē „fizika” , TV Nr 539029 

No 09/1993 līdz 08/1998 Džordžijas Universitāte (ASV), Ph.D matemātikā 

Papildu izglītība/kursi: 

DU „Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” No 05/2003 līdz 07/2003 



Latviešu 5 5 5 

Angļu 5 5 5 

Krievu 5 5 5 


No 01/2007 līdz šim 

brīdim 

Daugavpils Universitāte, Vadošais pētnieks (darba pienākumi galvenie- 

Mācību, metodiskais, zinātniskais un 

administratīvais darbs) 

No 09/2002 līdz 11/2004 Rēzeknes Augstskola, Dabaszinātņu un matemātikas katedras vad. p.i. 

No 01/1999 līdz 09/2007 Rēzeknes Augstskola, Docents, , (galvenie darba pienākumi- Mācību, 

metodiskais, zinātniskais un administratīvais darbs) 

No 09/1999 līdz 06/2000 Rīgas Tehniskā Universitāte, docents, (galvenie darba pienākumi- mācību 

darbs) 

No 09/1993 līdz 08/1998 Džordžijas Universitāte (ASV), asistents (galvenie darba pienākumi- 

mācību darbs) 

No 10/2001 līdz 07/2002 Medicīniskās biomatemātikas Institūts (Izraēla), Zinātniskais 

līdzstrādnieks (postdoctoral researcher)(galvenie darba pienākumi- 

zinātniskais darbs) 

Svarīgākās zinātniskās publikācijas: 

1. Daugulis, P. Idempotent E-modules , proceedings , “Cohomology and Finite Groups” at the 1998 Spring 

Central Sectional Meeting (#932) of the AMS, Manhattan, Kansas, US, March 1998. 

2. Daugulis, P. Stable endomorphism of idempotent E-modules, PhD thesis, University of Georgia, USA, 

1998. 

3. Daugulis, P. Idempotento E-moduļu stabilo endomorfizmu gredzeni un inducētie invarianti, Acta 

Societatis Mathematicae Latviensis, No.4, Latvija 2000, 

4. Agur, Z., Arakelyan, L., Daugulis, P., Ginosar, Y. Hopf point analysis for angiogenesis models, 

Discrete And Continuous Dynamical Systems – Series B, Volume 4, Nr 1, February 2004, 

5. L. Arakelian, Y. Merbl, P. Daugulis, Y. Ginosar, V. Vainstein, V. Slitser,Y. Kogan, H. Harpak and Z. 

Agur Multi-Scale Analysis of Angiogenic Dynamics and Therapy, Cancer Modelling and Simulation, 

editor L. Preziosi, CRC Press LLC, 2003. 

6. Daugulis, P. Vēža audzēja svārstību analīze angioģenēzes modeļos, IV Starptautiskās zinātniski 

praktiskās konferences “Vide.Tehnoloģija.Resursi” materiāli, RA izdevniecība, 2003. 

7. Daugulis, P. Action of algebra automorphisms on its modules and families of indecomposable modules, 

Acta Societatis Mathematicae Latviensis, No.6, 2004. 

8. Daugulis, P. Algebra automorphism action in the tame case, Acta Societatis Mathematicae Latviensis, 

No.8, 2008. 

Zinātniskā darba pieredze un aktivitātes: 

1. Piedalīšanās zinātniskās konferencēs un semināros– vairāk nekā 20, RA starptautisko zinātnisko 

konferenču “Vide. Tehnoloģija. Resursi.” (2001., 2003.gg.) orgkomiteju loceklis, DU starptautiskās 

zinātniskās konferences „Mathematical modelling and analysis” (2009.) orgkomitejas loceklis, DU 

starptautiskās zinātniskās konferences „Teaching mathematics: retrospective and perspectives” (2010.) 

orgkomitejas priekšsēdis. 

2. Piešķirts LZP grants 01.0371 „Moduļu sašaurināšana uz apakšapalgebrās”. 

3. Piedalīšanās ES 5.ietvara programmas projektā “Using mathematical modeling and computer 

simulations to improve cancer therapy”, HPRN-CT-2000-00105, (Medicīniskās Biomatemātikas 

Institūts, Izraēla) “postdoctoral researcher” statusā. 

4. Amerikas matemātiķu biedrības (American mathematical society) loceklis 1993.-1998.g., Latvijas 

matemātiķu biedrības loceklis no 2004.g. 

5. Matemātisko publikāciju recenzēšana starptautisko konferenču un žurnālu vajadzībām. 

628

Metodiskās publikācijas: 

1. Daugulis P., Diskrētā matemātika, RA, 2001. 

2. Daugulis P., Mickāne S., Diskrētā matemātika 2, RA, 2006, ISBN 9984585284. 

3. Daugulis P., Kangro I., Martinovs A., Morozova I., Augstākā matemātika, statistika un matemātiskā 

modelēšana inženierzinātņu studentiem: mācību līdzeklis, RA, 2008, ISBN 9789984779980. 

4. Daugulis P., lekciju materiāli kursiem „Eksperimentu plānošana un analīze”, „Lineārā algebra 1”, 

„Lineārā algebra 2”, „Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba matemātikā vadīšana”, „Diskrētā 

matemātika”, „Polinomu algebra”, „Skaitļu teorija”, „Algebriskās struktūras”, 

www.de.dau.lv/matematika.html 

Mācību metodiskā darba pieredze: 

1. Sagatavotie un pasniegtie studiju kursu Rēzeknes Augstskolā – „Augstākā matemātika”, „Matemātiskā 

analīze, diferenciālvienādojumi un analītiskā ģeometrija”, „Diskrētā matemātika”, „Algebra”, 

„Algoritmu teorija”, „Eksperimentu plānošana un analīze”. 

2. Sagatavotie un pasniegtie studiju kursu Daugavpils Universitātē – „Lineārā algebra 1”, „Skaitļu teorija”, 

„Polinomu algebra”, „Algebriskās struktūras” „Diskrētā matemātika”, „Skolēnu zinātniski pētnieciskā 

darba matemātikā vadīšana”. 

3. Pedagoģiskā darba stāžs augstskolās (Džordžijas Universitāte, RA, RTU, DU) – 17 gadi, darbs 

bakalaura, maģistra un doktora studiju programmās. 

4. Vadīti un recenzēti bakalaura un maģistra darbi matemātikas un inženiera programmētāja studiju 

programmās un kursa darbi inženiera programmētāja studiju programmas studentiem, vadīti studentu 

zinātniskie darbi RA Inženieru fakultātes studentu zinātniskajām konferencēm, vadīts doktora darbs. 

5. Sagatavotās un licencētās studiju programmas: 

1) augstākās profesionālās izglītības bakalaura studiju programma “Programmēšanas inženieris”, 

2003.gads. 

2) profesionālā maģistra studiju programma „Datorsistēmas”, 2006.gads. 

6. ESF projektu ietvaros sagatavots un īstenots profesionālās tālākizglītības kurss „Organizācijas brieduma 

modelis”, sagatavots un īstenots akadēmiskā personāla kvalifikācijas paaugstināšanas kurss „Mūsdienu 

datorzinību izglītības standarti”. 

Pieredze ES un citos grantu konkursos: 

1. Piešķirts LZP grants 01.0371, tēma “Moduļu sašaurināšana uz apakšalgebrām”. 

2. Piedalīšanās ES 5.ietvara programmas finansētā projektā “Using mathematical modeling and computer 

simulations to improve cancer therapy”, HPRN-CT-2000-00105, (Medicīniskās Biomatemātikas 

Institūts, Izraēla) “postdoctoral researcher” statusā. 

3. Piedalīšanās Phare 2002 „Baltijas jūras reģiona sadarbības programma Latvijai” projektā „Inovatīvas estudiju 

pieejamības paaugstināšana uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanai Latvijā” , 

LV2002/000-638/SPF/0021. 

4. Izstrāde un piedalīšanās ESF finansētā projektā VPD1/ESF/ PIAA/05/APK/3.2.4.2/0094/0160, 

„Profesionālās tālākizglītības kursa “Organizācijas brieduma modelis” metodisko materiālu izstrāde un 

aprobācija”, projekta vadītājs un eksperts, kopējās projekta izmaksas ap 50000 Ls. 

5. Izstrāde un piedalīšanās ESF finansētā projektā 2006 0079/VPD1/ESF/ 

PIAA/05/APK/3.2.5.2/0075/0160, „Akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana datorzinātņu 

studiju programmu veidošanā”, projekta vadītājs un eksperts, kopējās projekta izmaksas ap 50000 Ls, 

6. Izstrāde un piedalīšanās ESF finansētā projektā 2006/0256/VPD1/ESF/ PIAA/06/APK/3.2.3.2/ 

0100/0160, „Matemātikas studiju metodiskā un tehniskā nodrošinājuma modernizācija inženierzinātņu 

vajadzībām RA, projekta vadītājs (projekta gaitā nomainīts) un eksperts, kopējās projekta izmaksas ap 

200000 Ls, 

7. Izstrāde un piedalīšanās ESF finansētā projektā 2006/0245/VPD1/ESF/ 

PIAA/06/APK/3.2.3.2./0053/0065, „Informatīvā un tehniskā aprīkojuma modernizācija matemātikas un 

tās pielietojumu studijām Daugavpils Universitātē”, projekta vadītāja asistents un eksperts, kopējā 

projekta izmaksas ap 190000 Ls. 

8. Piedalīšanās ES 1.1.2.1.2. apakšaktivitātes „Atbalsts doktora studiju programmu īstenošanai” Liepājas 

Universitātes projektā „Doktora studiju attīstība Liepājas Universitātē”, zinātniskais vadītājs. 

9. Izstrāde un piedalīšanās Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta finansētās grantu shēmas 

“Akadēmiskie pētījumi” projektā Nr. EEZ09AP-31 “Skolēnu matemātiskās reakcijas laika pētīšana 

matemātiskās izglītības uzlabošanai”, projekta vadītājs un eksperts. 

Kontaktinformācija: 

Adrese: 

Datorzinātņu un matemātikas fakultāte, Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1, 

Daugavpils 

Tālruņa nr: 29352867 

E-pasta adrese peteris.daugulis@du.lv 

Datums _______________________ Paraksts ______________________ 

629

Vārds, uzvārds INNA DVORECKA 

Personas kods 060383-10205 

Innas Dvoreckas dzīves un darba gājums 

(CIRRICULUM VITAE) 

Dzimšanas gads, vieta 1983. gada 6. marts, Daugavpils 

Dzīves vieta Valkas, 5-71, Daugavpils, Latvija, LV-5417 

tālr. 65441996; mob.: 26124579 

IZGLĪTĪBA 

No 2007.g. Studijas doktorantūrā – literatūrzinātne(cittautu literatūras vēsture); 

2007.g. Beigusi Daugavpils Universitātes Humanitāro fakultāti un ieguvusi 

humanitāro zinātņu maģistra grādu krievu filoloģijā; 

2005.g. Beigusi Daugavpils Universitātes Humanitāro fakultāti un ieguvusi 

humanitāro zinātņu bakalaura grādu filoloģijā (krievu filoloģija); 

2001.g. Beigusi Daugavpils Krievu ģimnāziju un ieguvusi atestātu par vispārējo 

vidējo izglītību; 


No 2007.g. Daugavpils Universitātes Humanitārās fakultātes Krievu literatūras un 

kultūras katedras asistente; 

Zinātniska darbība 

Kursa darbu tēmas «Тип «барышни» в раннем творчестве А.П.Чехова»; 

«Система переднеязычных согласных в русском и латышском 

языках»; 

Bakalaura darba tēma «Типология мемуарной литературы русского зарубежья». Darbs 

aizstāvēts bakalaura pārbaudījumu komisijas sēdē un novērtēts ar atzīmi 

“10” (izcili). 

Maģistra darba tēma «Основные типы мемуарной прозы советского времени». Darbs 

aizstāvēts maģistra pārbaudījumu komisijas sēdē un novērtēts ar atzīmi 

“10” (izcili). 

Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs: 

2009.g. Starptautiskā zinātniskā konference „Igora Činnova lasījumi”: 

«Гротески Игоря Чиннова и Юрия Одарченко» („I.Činnova un 

J.Odarčenko groteskas”), Daugavpils, 12.12.2009; rīcības komitejas 

locekle; 

Starptautiskā zinātniskā konference „Jūdass XIX – XX gs. Literatūrā un 

kultūrā”: «Иуда в аду: игровая вариация темы в русской лирике» 

(„Jūdass ellē: tēmas spēles variācija krievu lirikā”), Daugavpils, 

11.decembrī; 

Zinātniskā konference „Krievu / latviešu literatūras Rietumeiropas 

konteksti”: «Всемирная отзывчивость Игоря Чиннова» („Igora 

Činnova pasaules atsaucīgums”), Daugavpils, 27. novembrī; 

Starptautiskā zinātniskā konference „No Buņina līdz Pasternakam: krievu 

literatūra cittautu uztverē”: «Русские эмигранты как вымирающий вид: 

автопортрет поколения 20-30-х гг. в послевоенный период» („Krievu 

emigranti kā izmiruša šķira: 20.-30.g. paaudzes autoportrets pēckara 

periodā”), Maskava, 17.-19.novembrī; 

IX Starptautiskā Jauno filologu konference: «Структура портрета в 

мемуарных очерках И.Чиннова» („Portreta struktūra I.Činnova 

memuāru aprakstos”), Rīga, 4.-6.novembrī; 

VI Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātņu pētnieku 

kolokvijs: «Ребенок в художественном мире И.Чиннова: на краю», 

Sanktpēterburga, 30. maijā – 1.jūnijā; 

XVI Starptautiskā zinātniskā studentu, aspirantu un jauno zinātnieku 

konference „Lomonosovs-2009”: «Попытка мемуара: об одной 

странности персонажной системы мемуаров И.В.Чиннова», Maskava, 

13.-17.aprīlī; 

630

Starptautiskā jauno filologu konference „Krievu literatūra Eiropas 

kontekstā – III”: «Мемуарный сегмент в интервью Игоря Чиннова», 

Varšava, 26.-28.martā; 

Doktorantu festivāls: «Контекстные связи мемуаров И.Чиннова», 

Daugavpils, 13.martā; rīcības komitejas locekle; 

Starptautiskā zinātniskā konference „XIX Zinātniskie lasījumi: 

«Звериный след в мемуарах Игоря Чиннова», Daugavpils, 29.-30. 

janvārī; rīcības komitejas locekle; 

2008.g. KI seminārs „Socreālisms kā kultūras fenomens”: «Игра в 

«соцреализм», или за что Н.Мандельштам ругает Ю.Тынянова»; 

Daugavpils, 12.decembrī; 

Starptautiskā zinātniskā konference „Krievu dzeja: 1925.gads”: ««Поиски 

героя» Николая Тихонова: о некоторых контекстах стихотворения 

1925 г.»; Daugavpils, 4.-5.decembrī; 

KLKK seminārs „A.Solžeņicins: in memoriam”: «А.И.Солженицын: 

парадоксы творчества»; Daugavpils, 6.novembrī; zinātniskās komitejas 

locekle; 

V Jauno Sanktpēterburgas un Daugavpils humanitāro zinātņu pētnieku 

kolokvijs: «По направлению к Мюнхгаузену: «Помещики» 

(„Muižnieki”) Адолфа Эрса»;Cēsis, 22.-24.maijā; 

VIII Starptautiskā zinātniskā konference „Mākslinieciskais teksts: baltu 

un slāvu valodas un literatūras sakari”: «И.Одоевцева в сознании 

Чиннова», Viļņa, 17.-19.aprīlī; 

II Starptautiskā jauno filologu konference „Krievu literatūra Eiropas 

kontekstā”: «О двух моделях русской эмигрантской мемуарной 

прозы»; Varšava, 3.-5. aprīlī; 

Doktorantu festivāls: «Интервью Игоря Чиннова», Daugavpils, 

28.martā; gat. publikācijai; 

XVIII Zinātniskie lasījumi: «Имя в лирике И.Чиннова (разрушение 

культурного кода)»; Daugavpils, 24.-25. janvārī; 

2007.g. Starptautiskā zinātniskā konference „S.Kržižanovskim – 120”: «Об 

одном мотиве в творчестве С.Кржижановского и И.Чиннова»; 

Daugavpils, 7.-8.decembrī; gatavojas publikācijai; 

Zinātniskais seminārs „Jūras semiotika Eiropas kultūra: «Море в 

мемуарной прозе:Вс.Рождествнский, К.Паустовский»; Daugavpils, 

15.septembrī; 

IV Sanktpēterburgas un Daugavpils jauno humanitāro zinātņu pētnieku 

kolokvijs «Чужие и чужое: рецепция и рефлексия»: «Даугавпилс 

глазами И.Эренбурга»; Sanktpēterburga, 31.maijā – 3.jūnijā; 

Daugavpils Universitātes 49. Jauno zinātnieku konference: «Мемуары 

Е.Шварца „Телефонная книжка”: „человек как явление”»; 

Daugavpils, 2. – 3.maijā; 

2006.g. Daugavpils Universitātes 48. Jauno zinātnieku konference: «Н.Берберова 

и И.Эренбург: структура мемуарного текста»; Daugavpils, 27. – 

28.aprīlī; 

Starptautiskā zinātniskā konference „Kirila un Mefodija lasījumi”: 

«Мемуары генерала Деникина»; Daugavpils, 12.maijā; 

N.Ļeskova 175. dzimšanas dienai veltīts seminārs: «„Железная воля” 

Н.Лескова»; Daugavpils, 16.februārī; 

2004.g. Daugavpils Universitātes 46. Jauno zinātnieku konference: 

«Аллофоническая структура зубных согласных в русском и 

латышском языках»; Daugavpils, 21. – 22.maijā; 

2003.g. Studentu konference «Настаўнiкi Латгалii: гiсторыя i сучастнасць»: 

«Паўлiна Мядзёлка»; Daugavpils, maijā; 

Daugavpils Universitātes 45. Jauno zinātnieku konference: 

«“Внутренний” портрет и круг интересов чеховской „барышни”»; 

«Тематический диапазон диалектной лексики (по данным зимней 

экспедиции в п.Малту)»; Daugavpils, 6. – 8.maijā; 

Studentu konference “Eiropas kultūra: jaunais skatījums”: «Типы и 

композиционные варианты георгиевских икон»; «Портрет 

«барышни» в ранней прозе А.П.Чехова»; Daugavpils, 18. – 

19.februārī; 

2002.g. Studentu konference “Eiropas kultūra: jaunais skatījums”: 

«Мифопоэтика цикла стихов К.Бальмонта «Злые чары»; Daugavpils, 

15. – 16.februārī. 

631


1. Дворецкая И. А. Об одной универсалии художественного мира Игоря Чиннова // Humanitāro 

Zinātņu Vēstnesis. 2009. № 16. 37. – 49. lpp. 

2. Дворецкая И. По направлению к Мюнхгаузену: «Помещики» А. Эрса // Minhauzens un 

minhauzeniāde. Daugavpils, 2009. 64. – 76. lpp. 

3. Дворецкая И.А. Попытка мемуара: об одной странности персонажной системы мемуаров 

И.В.Чиннова // Материалы XVI Международной научной конференции студентов, 

аспирантов и молодых ученых «Ломоносов». Москва, 2009. С. 518 – 520. 

4. Дворецкая И. О двух моделях русской эмигрантской мемуарной прозы // Русская литература 

в европейском контексте – II. Warszawa, 2009. С. 189 – 197. 

5. Дворецкая И. Об одном парадоксе литературной мемуаристики советского периода // In 

memoriam: Иосиф Васильевич Трофимов. Даугавпилс, 2009. С. 231 – 240. 

6. Дворецкая И. Антропонимы в лирике И.Чиннова: разрушение культурного кода // Kultūras 

studijas: Personvārds kultūrā. Daugavpils, 2009. 306. – 316. lpp. 

7. Дворецкая И. Ирина Одоевцева в сознании И.Чиннова // Meninis tekstas: Suvokimas. Analize. 

Interpretacija. Nr. 6(1).Vilnius,2008. C. 231-238. 

8. Дворецкая И. Научная конференция «С.Д.Кржижановскому-120», 7-8 декабря 2007 г., 

Даугавпилс // Общество. Среда. Развитие. № 1 (6). 2008. С. 202-205. 

9. Дворецкая И. Исследователям «латвийского текста» посвящается / Humanitāro Zinātņu 

Vēstnesis. № 14. 2008. 117.-119.lpp 

10. Дворецкая И.А. Национальная идея в мемуарах А.И.Деникина «Очерки русской смуты» / 

Кирилло-Мефодиевские чтения – I. Даугавпилс, 2006. C. 168 – 177. 

Zinātniskie krājumi (piedalīšanās krājumu sagatavošanas procesā): 

Consortium omnis vitae: Сборник статей к 70-летию профессора Ф.П. Федорова / Red. A. 

Stankeviča, S. Švarcbands. Daugavpils, 2009. - korektore 

Славянские чтения VII / Red. A. Stankeviča. Daugavpils, 2009. - korektore 

Федоров Ф. П. Лиры голос вдохновенный. Фрагменты. Daugavpils, 2009. – korektore 

Humanitāro Zinātņu Vēstnesis. 2009, 2010. Nr. 15, Nr. 16. – krievu tekstu rediģētāja 

In memoriam: Иосиф Васильевич Трофимов / Red. A. Ņeminuščijs. Daugavpils, 2009. – korektore 

Kultūras studijas: Personvārds kultūrā / Galv. red. A. Stašulāne. Daugavpils, 2009. – korektore (krievu 

val.) 

Činnova krājums – II / Red. A. Stankeviča. Daugavpils, 2008. – korektore 

Добычинский сборник – 6 / Red. A. Belousovs, A. Stankeviča. Daugavpils, 2008. – korektore 

Русская поэзия: 1923 – 1924 / Red. A. Stankeviča. Daugavpils, 2008. - korektore 

Dalība projektos: 

No 2009. g. oktobra – ESF projekta „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenošanai” 

(vienošanās Nr. 2009/ 0140/ 1DP/ 1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/015) dalībniece 

Stipendijas un apbalvojumi: 

2009.g. – Maskavas Valsts Universitātes rektora diploms par labāko referātu sekcijā „Filoloģija”; 

Maskavas Valsts Universitātes Filoloģiskās fakultātes dekāna diploms par labāko referātu 

apakšsekcijā „XX – XXI gs. krievu literatūra” 

2002.g. – 2007.g. – Maskavas mēra stipendija 

Iemaņas un prasmes: 

krievu valoda – pilnā apjomā 

latviešu valoda –augstā līmenī 

angļu valoda –vidējā līmenī 

Inna Dvorecka 

632

Dzimšanas dati: 12.08.1981 

Adrese: Tartu 4-24 

Daugavpils LV-5421 

Latvija 


e-pasts: evelina81@inbox.lv 

Asistentes EVELĪNAS HOTJKINAS 


(Curriculum Vitae) 


2007 

Daugavpils Universitāte, humanitāro zinātņu maģistra grāds angļu filoloģijā. Maģistra darbs 

„Deeifimizācijas process mūsdienu angļu valodā” 

2004 

Daugavpils Universitāte, svešvalodas (angļu, zviedru valodas) skolotāja kvalifikācija 

1999 - 2003 Daugavpils Universitāte, humanitāro zinātņu bakalaura grāds angļu filoloģijā. Bakalaura darbs 

„Eifēmismi angļu valodā” 

Kursi/papildizglītība 

07/2000 Axevalla folkhögskola (tautas skola), Axvall, Zviedrija. 2 nedēļu valodas kursi 

01/2004- 

05/2004 

Gotlands folkhögskola (tautas skola), Hemse, Zviedrija. Zviedru valodas kursi 


No 2007 - Asistente (angļu un zviedru 

valodas) 

2004-2005 

Daugavpils Universitāte, svešvalodu centrs 

angļu valodas skolotāja Daugavpils 13. vidusskola 

2002-2003 angļu valodas skolotāja Daugavpils Mežciema arodskola 

Valodu prasmes: 

krievu valoda dzimtā 

latviešu valoda loti labi 

angļu valoda loti labi 

zviedru valoda loti labi 

09.02.2010 

633

ELVĪRAS ISAJEVAS dzīves un darba gājums 



ELVĪRA ISAJEVA 

241268 – 10209 

dzimusi 1968.gada 24.decembrī, dzīvo Dzelzceļa ielā 16 – 18, Daugavpilī, LV-5403 

tālr. 26895164; e-mail: eisajeva@e-apollo.lv 

VALODAS PRASMES 

krievu valoda – pilnā apjomā, latviešu valoda – trešā pakāpē, angļu valoda – pamatlīmenī 


doktorantūra 2003.g. – 2005.g. DU, Humanitārā fakultāte 

eksternāts 1998.g. – 1999.g DPU, Pedagoģijas un psiholoģijas pirmsskolas fakultāte, 

sākumskolas skolotāja 

maģistrantūra 1994.g. – 1996.g. DPU, Humanitārā fakultāte, filoloģijas maģistrs (mg. philol.) 

augstākā 1986.g. – 1991.g. DPI, Filoloģijas fakultāte, vsk. krievu valodas un literatūras, l 

latviešu valodas skolotāja 

vidējā 1976.g. – 1986.g. Daugavpils 3. vidusskola 


2007.g. – Slāvu valodniecības katedra, Daugavpils universitāte, Humanitārā fakultāte, 

asistente 

Vienības ielā 13, LV – 5403 

2002.g. – ārštata metodiķe LR IZM ISEC 

2001.g. – 2007.g. Metodiķe Daugavpils Izglītības pārvalde, 

Saules ielā 7, LV – 5403 

1995.g. – 2001.g. direktores vietniece mācību darbā Daugavpils Saskaņas pamatskola, 

1990.g. – 2007.g. Sākumskolas, krievu valodas (kā 

svešvalodas) skolotāja 

Institūta ielā 1/3, LV-5407; 

Daugavpils Saskaņas pamatskola, 

Saules ielā 7, LV – 5403 


PUBLIKĀCIJU SKAITS VALODNIECĪBĀ: 

raksti zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos - 16 

mācību līdzekļi - 6 

citas publikācijas - 3 

LĪGUMDARBI 

Apgāds ZVAIGZNE ABC līgumdarbu izpildītāja (krievu valodas kā svešvalodas mācību 

komplekti “Слово”). 2006-2011.gg. (līdzautores – G. Pitkeviča, N. Trofimova, A. Šmeisa). 

PIEDALĪŠANĀS PROJEKTOS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Projekta “Piedalīšanās III Krievu valodas pētnieku starptautiskajā kongresā Krievu valoda: 

vēsturiskais liktenis un mūsdienas” (M.Lomonosova MVU, Maskava; Valsts Kultūrkapitāla fonda 

un LZP atbalsts) dalībniece (20. – 23. 03. 2007.g.). 

Projekta „Pedagogu tālākizglītības metodiskā tīkla nodrošinājuma izveide” (VIKNVA) dalībniece 

(2006.g. – 2008.g.) 

PUBLIKĀCIJU SARAKSTS (par pēdējiem 6 gadiem) 

1. Русский язык как иностранный в Латвии: лингвокультурологический аспект школьного 

курса// Русское слово в мировой культуре: Санкт-Петербург. – 2003. 

2. К вопросу о семантических аномалиях при переводе слова с русского языка на латышский 

язык //Lingvistiskas didaktikas problēmas: Daugavpils. – 2003. 

3. Советизмы в современном русском и латышском языках (на материале современных 

лексикографических изданиях) // Valoda dažādu kultūru kontekstā: Daugavpils. – 2004. 

4. Целители в русском и латышском языках (на материале современных лексикографических 

изданиях) // Czlowiek. Šwiadomošč. Komunikacja. Internet.: Warszawa. – 2004. 

634

5. Отражение культурных знаний в лексикографической практике (на материале двуязычных 

словарей) // Valoda dažādu kultūru kontekstā: Daugavpils. – 2005. 

6. Lingvistiskā terminoloģija divvalodīgajās vārdnīcās // Zinātnes valoda: Rīga. – 2005. 

7. Отражение специфики русского и латышского языков в современных лексикографических 

изданиях // Valoda dažādu kultūru kontekstā: Daugavpils. – 2006. 

8. ЧЕЛОВЕК и ДОМ в языковом сознании русских и латышей (на материале ассоциативных 

словарей) // ACTA ALBARUTHENICA, ROSSICA, POLONICA: Вiцебск: Выдавецтва УА 

«ВДУ iмя П.М. Машэрова». – 2006. 

9. Современные русские Латвии сквозь призму языка // Русский язык : исторические судьбы и 

современность. Труды и материалы Ш Международного конгресса исследователей русского 

языка. Москва, МГУ. 20-23 марта 2007 г. Москва: МАКС Пресс. 

10. Ассоциативное поле концепта «ЗАКОН / LIKUMS» как отражение фрагмента языкового 

сознания русских и латышей (на материале свободного ассоциативного эксперимента) // 

Вопросы славянской филологии. XY. Timişoara: Editura Universităţii de Vest. – 2007. 

11. Ассоциативное поле концепта ДЕНЬГИ (на материале ассоциативного эксперимента) // 

Valoda dažādu kultūru kontekstā: Daugavpils. – 2007. 

12. О некоторых недостатках двуязычных лексикографических изданий Латвии. // Humanitariniai 

mokslai naujojoje Europoje. Humanities in Europe. Mokslas ir visuomenè – State and Society. 

Kaunas. – 2007. 

13. Я / ES в языковом сознании молодёжи Латгалии // Latgale kā kultūras pierobeža: Daugavpils. – 

2008. 

14. Языковое представление эмотивных концептов в русском и латышском языках// Valoda 

dažādu kultūru kontekstā: Daugavpils. – 2008. 

15. Я/Es в языковом сознании молодёжи Латгалии. Latgale kā kultūras pierobeža. Daugavpils: 

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008. Lpp. 472-478 (ISBN 978-9984-14- 

380-4). 

16. Ассоциативное поле концепта ЗАКОН/LIKUMS как отражение фрагмента 

языкового сознания русских и латышей (на материале свободного 

ассоциативного эксперимента). Вопросы славянской филологии. XY. Timişoara: 

Editura Universităţii de Vest, 2007. Lpp. 355-365 (ISSN 1453-763X) 

17. О некоторых недостатках двуязычных лексикографических изданий Латвии. 

Humanitariniai mokslai naujojoje Europoje. Mokslas ir visuomenè. Kaunas: Vytauto 

Didžiojo Universitetas, 2007. Lpp.63-68 (ISBN 978-9955-12-290-6). 

18. Языковое представление эмотивных концептов в русском и латышском языках. Valoda– 

2008. Valoda dažādu kultūru kontekstā. Daugavpils: „Saule”: 2008., lpp. 233-240. ISBN 978-9984- 

14-412-2 

PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCĒS 

1. 2003.g. X MAPRYAL starptautiskais Kongress “Krievu vārds pasaules kultūrā” Referāts “Русский 

язык как иностранный в Латвии: лингвокультурологический аспект школьного курса”. 

2. 2004.g. 2. starptautiskā konference “Krievu valoda Eiropas un pasaules valodu un kultūru telpā: 

Człowiek. Šwiadomość. Komunikacija. Internet.” Varšavas Universitāte (Polija). Referāts “ 

Целители в русском и латышском языках (на материале современных лексикографических 

изданиях)”. 

3. 2005.g. Starptautiskā konference “Humanities in New Europe”. Vytautas Magnus University, 

Kaunas (Lietuva). Referāts “ О некоторых недостатках двуязычных лексикографических 

изданий Латвии”. 

4. 2006.g. Starptautiskā konference “Baltkrievu-krievu-poļu sastatāmā valodniecība, literatūrzinātne, 

kulturoloģija”. Vitebskas Valsts Universitāte (Baltkrievija). Referāts “ЧЕЛОВЕК и ДОМ в 

языковом сознании русских и латышей (на материале ассоциативных словарей)”. 

5. 2007. g. Ш Starptautiskais krievu valodas pētnieku Kongress Русский язык: исторические судьбы 

и современность. Referāts «Современные русские Латвии сквозь призму языка». 

6. 2008.g. Starptautiskais zinātniskais seminārs „Mūsdienu dialektoloģijas aktuālās problēmas”. 

Referāts „Hекодифицированная лексика в городской речи молодёжи Dаугавпилса”. 

7. 2009.g. XIV starptautiskā zinātniskā konference Slāvu lasījumi. Referāts „Путь-дорога или дорога, 

путь?”. 

8. 2009.g. Starptautiskais zinātniskais seminārs „Reģionālā un sociālā dialektoloģija” 

„Аксиологические особенности концепта дорога в русском и латышском языках (на 

материале ассоциативного эксперимента)”. 

9. 2009.g. Starptautiskais zinātniskais simpozijs Slāvu valodas un kultūras mūsdienu pasaulē. Referāts 

„Что такое хорошо и что такое плохо в языковом сознании русской молодёжи Латгалии (на 

материале ассоциативного эксперимента)”. 

635

PIEDALĪŠANĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCĒS 

2003.g. - 2009.g.. DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījumi (Daugavpils). 


Vadītie maģistra darbi - 0 

Vadītie bakalaura darbi - 0 

DOCĒTIE STUDIJU KURSI: 

MKLV sintakse (1 KP) 

MKLV morfoloģija (1 KP) 

Ievads valodniecībā (2 KP) 

Valodniecības pamati (2 KP) 

Dzimtās valodas teorētiskie pamati (1 KP) 

Sociolingvistika (2 KP) 

Krievu valoda kā svešvaloda (2 KP) 

Lasīšanas attīstības mācību metodika (2 KP) 

MDSA Leksikogrāfija (2 KP) 

IZSTRĀDĀTĀS STUDIJU PROGRAMMAS: 0 

SAGATAVOTIE MĀCĪBU LĪDZEKĻI: 

1) 2006.g. «Слово». Krievu valodas mācību grāmata pamatskolai. 6. klasei. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 

200 lpр. (Līdzautores – G. Pitkeviča, N. Trofimova, A. Šmeisa). 

2) 2006.g. «Слово». Krievu valodas darba burtnīca. 6. klasei. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 112 lpр. 

(Līdzautores – G. Pitkeviča, N. Trofimova, A. Šmeisa). 


150 lpр. (Līdzautores – G. Pitkeviča, N. Trofimova, A. Šmeisa). 

4) 2007.g. «Слово 2». Krievu valodas darba burtnīca. 7. klasei. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 106 lpp. 



180 lpp. (Līdzautores – G. Pitkeviča, N. Trofimova, A. Šmeisa). 

6) 2009.g. «Слово». Krievu valodas darba burtnīca. 8. klasei. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 80 lpp. 


7) 2009.g. «Слово». Grāmata skolotājiem. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 30 lpp. (Līdzautore – N. 

Trofimova). 


No 2008.g. – Profesionālās pilnveides programmas vadītāja: 

– „Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana mazākumtautību 

(krievu) valodā vispārējā izglītībā”; 

– “Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana krievu valodā 

(svešvaloda) vispārējā izglītībā”. 

Līdz 2013.g. – Pedagogu tālākizglītības eksperts, sertifikāts. 

L 

2010.g. 08 februārī 

Elvīra Isajeva 

636

CV 

JURIJS KUKLIS 

Dzimis 

1963. gadā 14. janvārī, Krievijā, Krasnojarskas apgabalā. 

Dzīves vieta: 

Skolas ielā 1-16, Nīcgalē, Daugavpils rajonā. 

Izglītība: 

Pašlaik studēju doktorantūrā Latvijas Universitātē, ķīmijas fakultātē, 

2002. – DPU, maģistrantūra, pedagoģijas nozare, pedagoģijas teorijas un vēstures apakšnozare. 

1985. – DPI, bioloģijas un ķīmijas fakultāte, bioloģijas un ķīmijas skolotājs. 

1980. - Iecavas vidusskola, Bauskas rajons. 


Pašlaik esmu Daugavpils pilsētas Jaunatnes skolas direktors un Saskaņas pamatskolas ķīmijas skolotājs, 

1995. – 2006. Izglītības valsts inspekcijas galvenais valsts inspektors 

1986. – 1995. Nīcgales pamatskolas direktors. 

1985. – 1986. Silenes vidusskolas bioloģijas un ķīmijas skolotājs. 

Darbs amatu savienošanas kartībā: 

Daugavpils Universitāte ķīmijas didaktikas kursu lektors kopš 2007.gada, 

Nīcgales pamatskola, ķīmijas skolotājs, 1986. – 2009.g., 

DPU, pedagoģijas katedras asistents, 1997.-2003.g 

Papildus informācija: 

Pētījumos interese jautājumi saistītie ar skolēnu motivāciju izglītības procesā, skolēnu pašvērtējums un 

karjeras izvēle. Ar prieku meklēju un cenšos izmantot informāciju saistīto ar nestandarta uzdevumiem, kas 

virzīti uz skolēnu loģiskās domāšanas attīstību un spēju atrast risinājumu. 

Brīvajā laikā labprāt strādāju dārzā, patīk sakopta vide. 

Sabiedriskais darbs: 

“Ķīmijas skolotāju asociācijas” padomes loceklis; 

Izglītības satura un eksaminācijas centra ārštata metodiķis. 


J.Kuklis, E.Jansons, ĶĪMIJA rokasgrāmata skolām, “Krauklītis”,Aizkraukle,1997,194 lpp. 

J. Kuklis, Bilingvālās izglītības ievešanas daži aspekti Latvijas izglītības sistēmā, maģistra darbs, 

Daugavpils, 2002. gads 

Куклис Ю.Я. Билингвальное обучуние химии в Латвии: 

проблема и пути решения. С. Пeтербург, Материалы конференции, 2002 г. 

M. Gorskis, V. Kakse, J. Kuklis, D. Namsone, ĶĪMIJA, mācību programmu paraugs, Rīga, ISEC, 

2002. gads 

КУКЛИС Ю. Я. использование элементов образования для устойчивого развития в работе 

учителя химии основной школы, С. Пeтербург, Материалы конференции, 2003 г. 

J. Kuklis Dabaszinību skolotāju loma izglītības ilgtspējīgai attīstībai ieviešanā mācību un 

audzināšanas procesā, Daugavpils Universitāte, 2003. 

J.Kuklis Darba burtnīca ķīmija 8.klasei, Rīga, Zvaigzne ABC, 2009.gads. 

2010.gada 8.februāris 

J.Kuklis 

637

Parādes, 1 

LV 5401, Daugavpils 

Tel. 5428636 

E-pasts: valerijs.makarevics@du.lv 


VALĒRIJS MAKAREVIČS 

Dzimšanas vieta un gads: 1951.gada 25.maijs, Daugavpils raj. 

IZGLĪTĪBA 

1992.g. nostrificējies Dr. psiholoģijā 

1992.g. Psiholoģijas zinātņu kandidāts 

1986.-1989.g. Latvijas universitātes aspirants 

1968.-1974.g. Fizikas un matemātikas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā 


Kopš 2006.g. DU Ilgtspējīgas izglītības institūts, vadošais pētnieks 

2003 - 2006.g. Daugavpils universitātes pedagoģiskās psiholoģijas katedras docents 

2000 -2003.g. Daugavpils universitātes psiholoģijas katedras docents 

1996 – 2000.g. DPU psiholoģijas katedras docents 

1993 -1996.g. DPU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docents 

1989 -1993.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes psiholoģijas katedras vec. pasniedzējs 

1980 -1986.g. DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras laborants 

1979 -1980.g. Latvijas Kinoamatieru biedrības Kinoamatieru kluba - laboratorijas vadītājs 

1976 -1979.g. Daugavpils rajona Medumu palīgskolas audzinātājs 

1974 -1976.g. Krāslavas rajona Ežezeru pamatskolas fizikas un matemātikas skolotājs 

ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA 

Tolerance kroskulturālā kontekstā 

Uz ilgspējību orientēta pētnieka identitāte 

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS 

Makarevičs, V. 2009. 18.-22. augusts. (Viļņa, Lietuva). XIYth European Conference on 

Developmental Psychology. Piedalīšanās ar tēmu: „Age Peculiarities of Creative 

Imagination Development”. Nopublicētas tēzes (CD). 

Makarevičs, V. 2009. 16.-18. jūlijs. (Budapešta, Ungārija). 30th Stress and Anxiety Research 

Society Conference. Piedalīšanās ar tēmu „Anxiety Level Increase as an Indicator of Crisis of 

a Young Scientist’s Professional Identity Formation”. Nopublicētas tēzes. 

Makarevičs, V. 2009. 7.-10. jūlijs. (Oslo, Norvēģija). The 11th European Congress of Psyhology. 

Piedalīšanās ar tēmu „Continuity of personality time and self-evaluation of teacher-researcher’s 

level of professional identity formation”. Nopublicētas tēzes. 

Makarevičs, V. 2009. 14. maijs. (Daugavpils, Latvija). Starptautiskā zinātniskā konference „Četri 

pamatelementi kultūrā: Uguns. Ūdens. Zeme. Gaiss.” Piedalīšanās ar referātu krievu valodā „Cвязь 

первоэлементов (стихий) и цвета в живописи”. 

Makarevičs, V. 2009. 11.-13. maijs. (Nalenčova, Polija). X Starptautiskā zinātniskā konference „Eekonomika, 

E-sabiedrība Centrālajā un Austrumeiropā”. Piedalīšanās ar referātu krievu valodā 

„Особенности коммуникативной субкультуры пользователей латвийского интернета”. 

Makarevičs, V. 2009. 5.-10. maijs (Daugavpils, Latvija). 6th International Conference „Person. 

Color. Natur. Music.:Arts for Sustainable Education”. Piedalīšanās ar referātu „The Analysis of 

Symbolism of Colour in the Film „Vincent and Teo”. Nopublicētas tēzes. 

Makarevičs, V. 2009. 5.-8. maijs (Daugavpils, Latvija). 7th International JTEFS/BBCC Conference 

„Sustainable Development. Culture. Education”. Piedalīšanās ar referātu „Personality Time as a 

Structuring Factor of Professional Identity Formation”. Nopublicētas tēzes. 

Makarevičs, V. 2009. 27.-28. aprīlis (Sankt-Peterburga, Krievija). International Science-Practical 

Conference „Tolerance and Intolerance in the Modern Society: Perspectives and Reality”. 

Piedalīšanās ar referātu „Personality Correlates of Tolerance”. Nopublicētas tēzes. 

Makarevičs, V. 2009. 15.-18. aprīlis (Daugavpils, Latvija). 51 th International Scientific Conference 

of Daugavpils University. Piedalīšanās ar referātiem: „ Creative Imagination Development”; 

„Continuitiy of Personality Time as a Structuring Function of Professional Identity”; 

„Коммуникативная субкультура пользователей латвийского интернета”. Nopublicētas 3 tēzes. 

Makarevičs, V. 2009. 27.-28. februāris (Rēzekne, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē „Sabiedrība, integrācija, izglītība”. Nolasīti referati: „ Professional Competences of 

638

Future Teachers and Education of Sustainable Development”; „Personality Time as a Structuring 

Function of Professional Identity”. 

Makarevičs, V. 2008. September 25 – Oktober 2 (Natanya, Izrael). The II International Scientific 

Conference on Modern Achievements in Science and Education. Referāts: „Formation of Identity of 

Teacher-Researcher”. 

Makarevičs, V. 2008. 16.-20. jūlijs (Tartu, Igaunija). 14th European Conference on Personality. 

Tēzes un posters: „Professional Identity of Teacher-Researcher: Process of Formation and 

Normative Crisis” 

Makarevičs, V. 2008. 4. – 7. jūnijs (Eskišehira, Turcija). The 6th International Conference 

Sustainable Development, Culture and Education. Piedalīšanās ar referātiem: “Professional Identity 

of the Teacher – Researcher: Features of Formation and Crisis”; „Support of Career as a Condition 

of Sustainable Development”. Nopublicētas 2 tēzes. 

Makarevičs, V. 2008. 15.- 17. maijs. (Daugavpils, Latvija). 50 th International Scientific Conference 

of Daugavpils University.. Piedalīšanās ar referātiem: „ Цвето-символический анализ фильма 

«Винсент и Тео»; „ Ilgtspējīgā izglītība un karjeras attīstība”; .” Features of formation of 

professional identity of the teacher-researcher”. Nopublicētas 3 tēzes. 

Makarevičs, V. 2008. 24. – 25. aprīlis (Sankt-Peterburga, Krievija) piedalīšanās starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē „Tolerance and Intolerance in the Modern Society: the East – the West”. 

Nolasīts referats „Tolerance Demonstration among the Students of Southern Latvia and Sweden” 

Makarevičs, V. 2008. 22.-23. februāris (Rēzekne, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē „Sabiedrība, integrācija, izglītība”. Nolasīts referats „Formation of identity of the 

teacher-researcher”. 

Makarevičs V. 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās 

5. starptautiskajā konferencē „PERSON, COLOR, NATURE, MUSIC”. Nolasīti divi referati: 

„Dzejas darba autora personības krāsu-skaņu analīze” un „Jaunā pētnieka profesionālās identitātes 

veidošana”. 

Makarevičs V. 2007. 30. maijs – 2. jūnijs (Debrecena, Hungārija) piedalīšanās 

5. starptautiskajā JTET konferencē. Nolasīts referats „Development of Professional 

Identity of the Young Scientists” . Publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2007. 10. – 11. maijs (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

„Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā”. Nolasīts referats „Dzejas krāsu analīze”. 

Makarevičs V. 2007. 3. – 6. maijs (Klaipēda, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā 

konferencē „Changing Education in a Changing Society”. Nolasīts referats, publicēts raksts 

„The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the Researcher Makarevičs V. 2006. 27. 

oktobris (Šauli, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

„Teacher’s training in the 21st century: Changes and perspectives”. Nolasīts referāts 

„Adult Dyslexia and pedagogical implications”. 

Makarevičs V. 2006. 31. maijs – 3. jūnijs (Helsinki) piedalīšanās 4. starptautiskajā 

JTET konferencē „Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība.” Uzstāšanās ar referātu 

„Tolerance un skolotāja kultūra”. 

Makarevičs V. 2005. 3.-8. jūlijs (Granāda ,Spānija) piedalīšanās 9. Eiropas psiholoģijas 

kongresā. Posters, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2005. 21.-23.jūlijs (Halle, Vācija) piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Stress 

and Anxiety Research Society”. Posters, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2005 22.-26..maijs (Vechta ,Vācija) piedalīšanās starptautiskajā konferencēs 

„Sustainable development. Culture and Education. Holistic Education”.Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2005. 18.-21. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 4.starptautiskajā konferencēs 

„Person. Color. Nature. Music” Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2005. 8.-10. maijs (Klaipēda) piedalīšanās ATEE starptautiskajā vasaras 

universitātē: “ Changing education in a changing society : EUROPE 15+10”, Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2004. 25.-26. novembris (Viļņa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē " 

Personības psihosociālā attīstība”. Nolasīts referāts plenārsēdē. 

Makarevičs V. 2004. 13.-16. septembris (Sudaka, Ukraina) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

“ Migrācija Eiropā : politiķu un zinātnieku dialogs”. Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2004. 18.-22. jūlijs (Groningena) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “12-th 

European Conference an Personality”. Posters, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2004. 1.-2. jūnijs (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “ Drošība un 

tautas attīstība”. Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2004. 6. februāris (Rīga) piedalīšanās Latvijas Universitātes 62. konferencē 

(Pedagoģijas sekcija). 

Makarevičs V. 2004..29.janvāris (Rīga) piedalīšanās Latvijas Universitātes 62.konferencē 

(Psiholoģijas sekcijā). Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2003. 9. maijs (Šauļi) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Teacher education 

in XXI century: Changing and perspectives.” Nolasīts un publicēts referāts. 

639

Makarevičs V. 2003. 23.-24. aprīlis (Liepāja) piedalīšanās starptautiskajā konferencē: 

“Pedagoģija: teorija un prakse” . Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2002. 6. decembris (Viņa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Personības 

attīstība un garīgā veselība”. Nolasīts referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana. 

`Makarevičs V. 2002. 22.-25. augusts (Tartu) piedalīšanās 5. starptautiskajā Baltijas psihologu 

konferencē. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2002. 15.-18. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 3.starptautiskajā konferencē 

“Person. Color. Nature. Music.” Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2001. 26.-27. oktobris (Viļņa, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

“Austrumlietuvas tautas mazākumu attīstībā” . Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2001. 5..maijs. (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Tautas 

atmiņa un kultūra”. Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2000.g. 30. novembris - 2.decembrim. (Šauļi) piedalīšanās starptautiskajā 

konferencē “Disabled Children in the Context of Changes in the Educational System”. Nolasīts 

referāts. 

Makarevičs V. 2000. 6.-9. oktobris (Rīga) Piedalīšanās 2.starptautiskajā Baltijas psihologu 

konferencē “New Developments in Psychology in the Baltics: Theory and Practice” . 

Makarevičs V. 2000. 18.-20. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 2. starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. Nolasīts un publicēts referāts “Tolerance as a 

Psychological Phenomenon”. 

Makarevičs V. 2000. 4.-7. maijs (Klaipeda) piedalīšanās ATEE starptautiskajā pavasara 

universitātē “Today's reforms for tomorrow's school's” Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2000. 27.-28. aprīlis. (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē. 

Sekcijas vadīšana, nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2000. 2.-3. marts (Rēzekne) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Integration 

problems of the Baltic Region Countries on their was to the European Union” Nolasīts referāts, 

publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1999. 29. novembris (Visaginas) piedalīšanās Visaginas zinātniskajā konferencē 

Lietuvā “Mācību stunda. Sistēma. Analīze.” Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1999. 20. oktobris (Daugavpils) piedalīšanās zinātniskajā seminārā “DPU – laiks. 

Skolotājs”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1999. 6. maijs (Daugavpils) piedalīšanās zinātniskajā seminārā “XX gs. 

psiholoģija: problēmas un to risināšanas perspektīvas” . Darbs semināra orgkomitejā, nolasīts 

referāts. 

Makarevičs V. 1999. 26.-27. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē. 

Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 1998. 5. maijs (Riga) piedalīšanās republikas zinātniskajā konferencē “Skolotājs 

Latvijas skolā”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1998. 29.-30. aprīlis (Rīga) piedalīšanās Baltijas valstu konferencē “Sākam 

mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1998. 27.-28. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē 

Daugavpils (Latvija). Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 1998. 22. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU Mākslu katedras rīkotajā 

starptautiskajā zinātniskajā seminārā. Nolasūts referāts. 

Makarevičs V. 1997. 11.-12 .novembris (Minska) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Пути 

развития общеобразовательной школы”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1997. 21.-24 jūnijs (Rīga) piedalīšanās Vasaras psiholoģiskā universitāte. 

Uzstāšanās par simboliem mākslā. 

2. PUBLIKĀCIJAS 

STARPTAUTISKI RECENZĒTI IZDEVUMI EIROPAS MĒROGĀ 

Макаревич, В. (2009) Особенности коммуникативной культуры пользователей латвийского 

Интернета. E-gospodarka, E-społeczeństwo w Europie Środkowej I Wschodniej. Pod redakcją Sławomira 

Partyckiego. Lublin. Widawnictwo KUL. 149-153. 

Makarevičs, V. (2008) Tolerance and Peculiarities of its Manifestation in Students of Southern Latvia and 

Sweden. Tolerance and Intolerance in the Modern Society: The East – The West. International Science- 

Practical Conference Materials. St.Peterburg, April 24-25, 2008. Edited by Prof. Irina.L.Pervova. 317-328. 

Makarevičs, V. (2008) Professional Competences of Future Teachers: Perspective of Different Evaluators 

and Contexts. Journal of Teacher Education for Sustainability. Volume 10. 68-78. 

640

Makarevich, V. (2008) Professional Identity of the Teacher – Researcher: Features of Formation and Crisis. 

The 6th International Conference Sustainable Development, Culture and Education. June 4-7 2008 

Eskisehir/Turkey. Conference Proceeding CD. 418-445. 

Makarevich, V. (2008) Support of Career as a Condition of Sustainable Development. The 6th International 

Conference Sustainable Development, Culture and Education. June 4-7 2008 Eskisehir/Turkey. Conference 

Proceeding CD. 446-473. 

Makarevich, V.(2007) The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the Researcher. Spring 

University,2. Klaipeda University, Klaipeda. 163-169 p.p. 

Makarevičs, V., Dombrovskis, V.(2006) Migration und Tolerance. Migration in Europa: Soziologische und 

psihologische forschungen. Kiev, 159-176 ss. 

Makarevičs, V. (2005) Psychological Basis of the Tolerance Pedagogy. :Personal.Color.Natur. 

Music.Scientific Articles of the Fourth International Conference, Daugavpils,.May 18-.21,2005. Daugavpils 

University, 134-145 lpp. 

Макаревич, B. (2004) Толерантность и проблема психологической безопасности. Drošība un tautas 

attīstība. Starptautiskās zinātniskās konferences (2004.g. 1.-2.jūnijs) rakstu krājums. Daugavpils, 141-149 

lpp. 

Makarevičs, V. (2003) Толерантностъ как проявление культуры учителя ХХ1 века. Teacher Education 

the 21 Century : changes and perspectives. Šiauliai, 173-179 lpp. 

Makarevičs, V., Stičinskis, J. (2002) The Method for Research of Tolerant Statements. Scientifical articles 

of the 3-rd international conference “Person. Color. Nature. Music” may 15-18, 2002, Daugavpils 

University, pp.12-20. 

Makarevičs, V. (2000) Tolerance as a Psychological Phenomenon: Raising the Problemю Scientifical articles 

of the second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18-20, 2000, Daugavpils 

Pedagogical University, pp. 33-40. 

Dombrovskis, V., Makarevičs, V., Maslova, M. (2000) Tolerance and its manifestations with the secondary 

school pupils in the process of intergroup perception. Proceedings of the Association for Teacher Education 

in Europe Spring University: Today's reforms for tomorrow’s school's, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 

2000, Klaipedos Universitetas,. 70-75. p.p. 

ZINĀTNISKIE RAKSTI BALTIJĀ 

Makarevičs, V. (2006) Psiholoģiskā drošība un tolerance. Sociālo zinātņu vēstnesis, 2006, Nr.1.Daugavpils, 

87-111 lpp. 

Makarevičius, V. (2004) Ontogenetic peculiarities in the devolopment of creative imagination Ugdymo 

psichologija 2004 m.N.1,.p.p.39-47. 

Makarevičs, V. (2003) Tolerance un demokrātiskā izglītība. Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums, 

1 daļa, Liepāja, 166-175 lpp. 

Makarevich, V., Maslova, M. (2002). Personality Corelates of Tolerance. Psychology in the Baltics: At the 

Crossroads. Abstracts from the 5-th International Baltic Psychology Conferece.August 22-25, 2002 in Tartu, 

Estonia. Tartu , pp. 38 

ZINĀTNISKIE RAKSTI LATVIJĀ 

Makarevičs, V. (2009) Dzejas darbu krāsu analīze. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. 

Iracionālais, mistiskais, noslēpumainas kultūrā. Zinātnisko rakstu krājums XII. Daugavpils. 195-210 lpp. 

Makarevich, V. (2009) Sustainability Education and Development of Career. Proceedings of the 50 th 

International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology & Didactics. Daugavpils, 252- 

272 p.p. 

Makarevich, V. (2009) Formation of Professional Identity of the Teacher-Researcher. Proceedings of the 50 th 

International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology & Didactics. Daugavpils, 128- 

151 p.p. 

641

Makarevičs, V. (2009) Professional Competences of Future Teachers and Education of Sustainable 

Development Sabiedrība, integrācija,iIzglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2009.g. 

27.-28. februāris. Rēzekne, 135-144 lpp. 

Makarevičs, V. (2009) Personality Time as a Structuring Function of Professional Identity. Sabiedrība, 

integrācija,iIzglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2009.g. 27.-28. februāris. Rēzekne, 

145-151 lpp. 

Makarevičs, V. (2008) Skolotāja-pētnieka identitātes veidošana. Sabiedrība, integrācija,iIzglītība. 

Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2008.g. 22.-23. februāris. Rēzekne, 63-70 lpp. 

Makarevičs, V. (2004) Personības tolerances korelācija Pedagoģija : Izglītības zinātnes un pedagoģija 

mūsdienu pasaulē. Rīga, Latvijas Universitāte, 43-50 lpp. 

Makarevičs, V. (2001) Tolerance as a psychological Problem. Tolerance u citas psiholoģiskās un 

pedagoģiskās problēmas. Daugavpils, 2001. lpp. 29-38 

Makarevičs, V. (2001) Modern psychology, it’s problems and prospects. Tolerance un citas psiholoģiskās un 

pedagoģiskās problēmas, Daugavpils, 2001. lpp. 94-96 

Makarevičs, V. (2000) Psiholoģija skolā: no priekšmeta ar problēmām līdz problēmām bagātam priekšmetam 

Skolotājs, Nr. 6 2000, 33.-34.lpp. 

Макаревич, В. (1999) Краткое введение в психоанализ. Краткое введение в психоанализ, 1-133 с. 

Макаревич, В. (1999) Мальчик из города N. Краткое введение в психоанализ. Даугавпилс, 134-143 с. 

Макаревич, В. (1999) Приоткритая дверь в глубины бессознателъного. Краткое введение в 

психоанализ. Даугавпилс, 144-179 с. 

Макаревич, В. (1997) Приоткрытая дверь в глубины бессознательного. Даугавпилс, 45 с. 

Макаревич, В. (1996) Психология развития: предмет и задачи. Даугавпилс, 19 с. 

Макаревич, В. (1996) Исторический обзор основных теорий психического и личностного развития 

человека. Даугавпилс, 34 с. 

Макаревич, В. (1996) Методология исследовательской и диагностической работы в психологии. 

Даугавпилс, 25 с. 

Кокина,И., Макаревич, В. (1993) Психология развития человека. Даугавпилс, 104 с. 

PROJEKTI 

EIROPAS PROJEKTI 

Leonardo da Vinci projekts Nr. 2004-ISL /04/B/F/PP-164001. Adult screening instrument on the internet 

dyslexic; motivational strategies. Sadarbībā ar Islandes, Dānijas, Francijas, Rumānijas partneriem) (2004- 

2007.g.). 14 400EUR. Koordinators Latvijā. 

Aktivitātes projektā. 

Makarevičs, V.(2007) Grāmatas „Motivational interview strategies for people with dyslexia” tulkošana 

latviešu un krievu valodā 

Makarevičs, V., Iliško. D. (2006) Piedalīšanās seminārā Aarhusā (Dānijā) 2006.g. 27.septembrī. Pētījuma 

rezultatus prezentācija 

Makarevičs, V. Kravale M. (2006) Testa tulkošana. Eksperimenta organizēšana. Datu apstrāde. 

Makarevičs, V. (2006) Semināra organizācija Daugavpilī. 16.-18. maijs. 

Makarevičs, V. , Maslova M.(2006) Piedalīšanās seminārā Parīzē. 26.-27. maijs. 

Makarevičs, V. (2004) Piedalīšanās seminārā Rejkjavikā 5.-6. novembris. 

LATVIJAS PROJEKTI 

Makarevičs, V. (2007) IZM projekts Karjeras attīstības atbalsts reģionālajā universitātē ilgtspējīgas 

attīstības un nodarbinātības veicināšanai (vad. doc. E.Olehnoviča). Pētnieks. 

Makarevičs, V. (2006) IZM projekts Uz ilgspējību orientēta ptnieka identitāte maģistra studiju programmās 

psiholoģijā un pedagoģijā Daugavpils Universitātē (vad. prof. Pipere A.). Pētnieks. 

642

Makarevičs, V. (2003-2005) LZP grants :Tolerance kroskulturālā kontekstā. Projekta vadītājs. 

Makarevičs, V. (1998-2002) LZP grants: :Tolerances sociāli psiholoģiskās problēmas pedagoģiskais 

process. Projekta vadītājs. 


Novadīti 80 maģistra darbi 

Lekciju un semināru vadīšana 

Psiholoģijas teoriju vēsture 

Psihoanalītisko teoriju apskats 


Pedagoģiskā psiholoģija 

Mākslas psiholoģijas problēmas 

Tēla psiholoģija 

Projektīvie testi 

Mākslas psiholoģija 

Personības izaugsmes tehnoloģijas 

Studiju kursu programmu izstrādāšana 

Psiholoģijas bakalaura akadēmiskajā programmā 


Pedagoģiskā psiholoģija 

Juridiskā psiholoģija 

Tēla psiholoģija 

Projektīvie testi 

CITAS AKTIVITĀTĒS 

Makarevičs, V. (2007) Iepazīšanās ar profesionālās izglītības sistēmu Norveģija. 2.-8. jūlijs. 

Makarevičs, V. (2006) Iepazīšanās ar profesionālās izglītības sistēmu Vacijā un Holandē. 3.-9. jūlijs. 

Makarevičs, V. (2001) Rakstu krājuma “Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas” 

redaktors. 

08.02.2010. 

643

Ph.D., pētnieces ILONAS MIČULES 





Tālrunis: (+371) 27810839 

Valodu prasmes: latviešu valoda – dzimtā 

angļu un krievu valoda – labi 


Ph.D. 2006 Fordamas Universitāte (Fordham University), Ņujorka, 

ASV, filozofijas doktora grāds reliģijas izglītībā, disertācija 

„The emerging role of women in the Roman Catholic church in 

Latvia” 

Augstākā 2002 Daugavpils Universitāte, pamatskolas angļu valodas 

skolotāja diploms 

Maģistra grāds 1999 Maģistra grāds reliģijā un reliģijas izglītībā, Fordamas 

(Master of Arts) Universitāte (Fordham University), Ņujorka, ASV 

Augstākā 1998 Rēzeknes Augstskola, vēstures bakalaura grāds 

kultūrvēsturē un kultūrvēstures skolotāja diploms 

Vidējā 1994 Preiļu 1.vidusskola 


No 2008. Izglītības un vadības fakultātē Daugavpils Universitāte, Izglītības un 

prodekāne vadības fakultāte, Parādes iela 1, 

Daugavpils, LV-5407 

No 2007. Ilgtspējīgas izglītības institūtā Daugavpils Universitāte, Ilgtspējīgas 

pētniece izglītības institūts 

2006.-2007. Ilgtspējīgas izglītības institūtā Daugavpils Universitāte, Izglītības un 

vadošā pētniece vadības fakultāte 

2003.-2004. Angļu valodas skolotāja, Rīgas 31. vidusskola 

klases audzinātāja 

2002.-2003. Angļu valodas skolotāja Rīgas 1. internātskola 

2002. Mācību iestādes vadītāja Aglonas Katoļu ģimnāzija 

vietniece mācību darbā 

1999.-2002. Angļu valodas, vēstures, ētikas, Aglonas Katoļu ģimnāzija 

ticības mācības skolotāja un 

klases audzinātāja 


Publikācijas starptautisko kongresu, konferenču un simpoziju izdevumos kopā: 6 

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2009) Doing research with children: The experience of doing research in 

the primary schools in Latvia. In J.Calvo de Mora (Ed.), Sharing Responsibilities and Networking through 

the School Process. Spain, Granada, pp.169-185. ISBN 978-84-338-4907-6. 

Ilisko, Dz., Ignatjeva, S., Micule, I. (2008) Children as researchers: Experience with the primary school 

children in Latvia. 6th international conference “Sustainable development. Culture. Education”, June 4-7, 

2008, Eskisehir, Turkey. Conference Proceeding CD, pp. 195-209. 

Belousa, I., Micule, I. Experience of the Institute of Sustainable Education. Faculty of Education and 

Management. In Vilela, M. & Corrigan, K. (Eds.), Good Practices in Education for Sustainable Development 

Using the Earth Charter. UNESCO Education for Sustainable Development in Action, Good Practices. San 

Jose, Costa Rica: No 3: 157-161. November 2007. ISBN 978-9977-925-54-7. 

Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Ilisko Dz. & Stakle, A. (2007) Toward the Sustainability in Teacher 

Education: Promise of Action Research. In A.Pipere (Ed.), Education and Sustainable Development: First 

Steps toward Changes. BBCC/ISE Annual collection of articles, Vol. 2, Daugavpils: Daugavpils University 

Publishing House “Saule”, pp.263-292. ISBN 978-9984-14-373-6. 

Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, D., Mičule, I. (2007) Gender Equality in Science Curriculum: 

Recommendations of Reorienting Science Education towards Sustainable Development. In Pipere, A. (Ed.), 

Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE annual collection of 

articles, Vol.2, Daugavpils: Daugavpils University Publishing House “Saule” pp.161-174. ISBN 978-9984- 

14-373-6 

Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova, I. Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību 

priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana” pieredze. Starptautiskās 

644

zinātniskās konferences „Dabaszinību didaktika šodien un rīt”/ Raksti. Rīga, RPIVA. 2007 [CD]. ISBN 978- 

9984-9903-6-1. 

Dalība ar referātu starptautiskās konferencēs kopā: 6 

Mičule, I., Iliško, Dz., Ignatjeva, S. 7.starptautiskā JTEFS/BBCC konference „Sustainable Education. 

Culture. Education”: Research and Implementation of Education for Sustainable Development. Referāts 

„Teachers’ Competency in Doing Research with Primary School Children”. 2009.g. 5.-8.maijs, Daugavpils 

Universitāte (Daugavpils, Latvija). 

Mičule, I., Iliško, Dz., Ignatjeva, S. Starptautiskais seminārs “Sharing Responsibilities and Networking 

through the School Process” (SRNSP). Referāts „Doing research with children: The experience of doing 

research in the primary schools in Latvia” 2008.g. 8.-11.septembris, Seviļjas Universitāte (Seviļja, Spānija). 

Mičule, I., Iliško, Dz. Starptautiskais seminārs “Sharing Responsibilities and Networking through the School 

Process” (SRNSP). Referāts „Students’ reflection on being a teacher in preschool and primary school: 

Experience of school practice”. 2008.g. 8.-11.septembris, Seviļjas Universitāte (Seviļja, Spānija). 

Mičule, I., Kravale, M. 4.Vispasaules vides izglītotāju kongress “Learning in a Changing World”. Referāts 

Learning Environment in the Context of Non-formal Education”. 2007.g. 2.- 6.jūlijs (Durbāna, 

Dienvidāfrikas Republika). 

Mičule, I., Kravale, M. 5. starptautiskā Journal of Teacher Education and Training konference “Sustainable 

Development. Culture. Education”. Referāts “Analysis of problems of sustainable development: Students’ 

view” (kopā ar Mārīti Kravali); posteru prezentācijas vadīšana un plenārsēdes vadīšana. 2007.g. 30.maijs- 

2.jūnijs (Debrecena, Ungārija). 

Mičule, I, Iliško, Dz. Starptautiskā zinātniskā konference “Dabaszinību didaktika šodien un rīt”. Referāts 

“Dzimumlīdztiesība dabaszinātņu mācību priekšmetos: EQUAL projekts “Profesiju segregācijas cēloņu 

mazināšana”. 2007.g. 15.-16.marts (Latvija, Rīga). 

Pētījuma projektu vadība, līdzdalība kopā: 5 

2008.g. IZM projekts 5-8/08.07. “Ilgtspējīgas izglītības teorijas un pētniecisko prasmju attīstību veicinošas 

vides radīšana darbības pētījumā skolotāju izglītībā (vad. Ilga Salīte). Līdzdalība projektā. 

2006.g. IZM pilotprojekts, reģ. Nr. 2.18 “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā 

skolotāju izglītībā” (vadītāja - I.Belousa). Līdzdalība projektā. 

2006.-2007.g. Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu konsorcija) 

valsts koloboratīvs pētījums un izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas, uzsākot ANO 

izsludināto desmitgadi (2005.-2014.g.), sadarbībā ar ASV, Koreju, Fidži, Jaunzēlandi (vadītāja: prof. I. 

Salīte), līdzdalība. 

2006.g. IZM grants 2.17 “Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju attīstību 

veicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” (vadītāja: prof. I. Salīte), līdzdalība. 

2006.-2007.g. Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana. 

Līguma Nr.NS-EQUAL-2005-1, īstenošanas laiks: 2004.-2007.g. (vad. E. Oļehnoviča), līdzdalība. 


Vadītie un aizstāvētie maģistra darbi – 2 

Vadītie un aizstāvētie bakalaura darbi – 16 

Vadītie un aizstāvētie kvalifikācijas darbi – 4 

Docētie studiju kursi Kredītpunkti 

Angļu valoda 8 KP 

Izvēlētās izglītības apakšnozares teorētisko atziņu aprobācija: Pamatskolas pedagoģija 2 KP 

Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko atziņu aprobācija: Pedagoģijas teorija un vēsture 2 KP 

Mācību plāna teorija, izveide un izvērtējums 2 KP 

Kristīgā mācība un tās mācību metodika 2 KP 

Svešvaloda (angļu valoda) 2 KP 

DARBS ORGANIZĀCIJĀS, BIEDRĪBĀS (par pēdējiem 6 gadiem) 

Kopš 2007.g. – asociācijas "Izglītība ilgtspējīgai attīstībai" biedre 

Kopš 2006.g. – Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos biedre 

Kopš 1997.g. – Latviešu Katoļu studentu un akadēmiķu apvienības (LKSAA) “Dzintars” filistre 

2010.gada 8.februārī Ilona Mičule 

645

GAĻINAS PITKEVIČAS dzīves un darba gājums 



GAĻINA PITKEVIČA 

170454-10216 

dzimusi 1954.gada 17.aprīlī, dzīvo Vienības ielā 38a - 52, Daugavpilī, LV-5401 

tālr. 26195906; e-mail: galina.pitkevica@du.lv 

VALODAS PRASMES 

krievu valoda - pilnā apjomā, latviešu valoda - trešā pakāpē, 

vācu valoda – pamatlīmenī 


dr.philol. 1992 nostrificēta disertācija “Mūsdienu krievu valodas 

adjektīva locījumu galotņu un piedēkļu fonoloģiskais 

filoloģijas 

zinātņu kandidāte 

aspirantūra 1985- 

1990 

augstākā 1972- 

1977 

un morfonoloģiskais raksturojums”. 

1991 disertācija “Mūsdienu krievu valodas adjektīva 

locījumu galotņu un piedēkļu fonoloģiskais un 

morfonoloģiskais raksturojums”. 

Maskavas M.Lomonosova Valsts universitāte, 

Filoloģijas fakultāte 

Maskavas M.Lomonosova Valsts universitāte, 

Filoloģijas 

fakultāte, filoloģe, krievu valodas un literatūras 

pasniedzēja 

vidējā 1971 Votkinskas 22.vidusskola (Krievija) 


2003 Slāvu valodniecības 

katedra vadītāja, 

docente 

2001 Vispārīgās un krievu 

valodniecības 


Daugavpils universitāte, Humanitārā fakultāte, 


Daugavpils universitāte, Humanitārā fakultāte, 


1994 docente Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā 

fakultāte, Vispārīgās un krievu valodniecības katedra 

1992-1994 lektore Daugavpils Pedagoģiskais institūts (tagad 

universitāte), Filoloģijas (tagad Humanitārā) fakultāte 

1990-1991 pasniedzēja DPI, FF, Krievu valodas katedra; 

1979-1985 pasniedzēja Daugavpils Pedagoģiskais institūts, 

Filoloģijas fakultāte, Krievu valodas katedra 

1977-1979 pasniedzēja Andižānas Pedagoģiskais valodu institūts 

Krievu valodniecības katedra 

Kopš 2007.g mācību literatūras zinātniskā recezente LR IZM ISEC 

Kopš 2002.g. ārštata metodiķe LR IZM ISEC 


PUBLIKĀCIJU SKAITS VALODNIECĪBĀ: 


mācību līdzekļi - 6 

citas publikācijas - 4 

LĪGUMDARBI 

Apgāds ZVAIGZNE ABC līgumdarbu vadītāja (krievu valodas kā svešvalodas mācību 

komplekti “Слово”). 2006-2011.gg. (līdzautori – E. Isajeva, N, Trofimova, A. Šmeisa). 


Projekta “Piedalīšanās III Krievu valodas pētnieku starptautiskajā kongresā Krievu valoda: 

vēsturiskais liktenis un mūsdienas” (M.Lomonosova MVU, Maskava; Valsts Kultūrkapitāla fonda 

un LZP atbalsts) vadītāja (20-23 марта 2007). 

646

Starptautiska projekta Krievu valodas dienas Latvijā (M.Lomonosova MVU un DU) līdzvadītāja 

(07.-09.10.2007). 

PUBLIKĀCIJU SARAKSTS (par pēdējiem 6 gadiem) 

1. Русский язык как иностранный в Латвии: лингвистические основы школьного 

курса.//Русское слово в мировой культуре. Сборник докладов. С.-П., 2003. Том 4 С. 87- 

93. 

2. Значение и употребление неопределённых местоимений в русском и латышском 

языках. // Valoda – 2003. – Daugavpils, 2003. C.356 -361 

3. Неопределённые местоимения в русском и латышском языках.//Русский язык: 

исторические судьбы и современность. Материалы П Международного конгресса 

исследователей русского языка. - Москва, МГУ, 2004. С. 360-362 

4. Синтагматические закономерности и тенденции в системах русского и латышского 

консонантизма.//Człowiek. Šwiadomość. Komunikacija. Internet. - Varšava, 2004. C. 388- 

392 

5. Грамматика неизменяемых существительных в русском и латышском языках. // Valoda 

– 2004. – Daugavpils, 2004. C. 262-268 

6. Сопоставительный анализ субстантивных суффиксов в русском и латышском языках: 

(на материале суффиксов –ник и niek-) // Valoda–2005. Valoda dažādu kultūru kontekstā. 

Daugavpils, 2005.308-314 lpp. 

7. Устные формулы обращения по терминам родства в Латгалии (на материале русского и 

латышского языков). Valoda–2006. Valoda dažādu kultūru kontekstā. Daugavpils: 308 – 

314. 

8. Неофициальные формы личных имён в русском и латышском языках. // Humaniora. 

Lingua Russica. Труды по русской и славянской филологии. Лингвистика IХ. 

Взаимодействие языков и языковых единиц. Отв. ред.И.П.Кюльмоя. Тарту, 2006, 250. – 

262. lpp. . 

9. Устные формулы обращения по личному имени в русском и латышском языках. // Acta 

Albaruthenica, Rossica, Polonica. Вiцебск: Выдавецтва УА «ВДУ iмя П.М. Машэрова», 

2006. 347-350. 

10. Неопределённые местоимения в русском и латышском языках.// Humanitariniai mokslai 

naujojoje Europoje. 2. Humanities in Europe. Mokslas ir visuomenè – State and Society. 

Kaunas, 2007, 471-479 lpp. ISBN 978-9955-12-290-6 

11. Парадигмы русских и латышских личных имён в Латгалии. Вопросы славянской 

филологии. XY. Timişoara: Editura Universităţii de Vest, 2007. Lpp. 178-188 (ISSN 1453- 

763X) 

12. Русские и латышские термины родства в ситуации обращения. Русский язык : 

исторические судьбы и современность. Труды и материалы Ш Международного 

конгресса исследователей русского языка. Москва, МГУ. 20-23 марта 2007 г. Москва: 

МАКС Пресс. С. 449-450. ISBN 978-5-317-01900-6 

13. Русский ономастикон г.Даугавпилса. Мир русского языка и русское слово в мире. 

Материалы XI Конгресса МАПРЯЛ. Варна, 17-23 сентября 2007 г. Sofia: Heron Press, 

2007. Т. 4, 552 – 557. ISBN 978-954-580-216-4 

14. Годонимы в ономастическом пространстве г.Даугавпилса. Valoda–2007. Valoda dažādu 

kultūru kontekstā. Daugavpils: „Saule”: 2007., lpp. 351-357. ISSN 9984-14-273-6 

15. Коммуникативный потенциал слова и его отражение в лирике Г. Шенгели. Дни 

русского языка в Латвии. Материалы конференций и семинаров. Рига, Даугавпилс, 5 – 

9 октября, 2007. Maskava, 2007. Lpp. 54-59. (līdzautore - Stankeviča A.) 

16. Tопонимическое пространство Динабурга-Двинска-Даугавпилса. Latgale kā kultūras 

pierobeža. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2008. Lpp. 

385-393 (ISBN 978-9984-14-380-4). 

17. Лексико-семантическая характеристика эргонимов Даугавпилса. Valoda–2008. Valoda 

dažādu kultūru kontekstā. Daugavpils: „Saule”: 2008., lpp. 372.-378. ISBN 978-9984-14- 

412-2 

18. ИНЕЙ: несостоявшийся сборник стихов Г.Шенгели. Русская поэзия:1923 – 1924. 

Daugavpils: „Saule”: 2008., lpp. 119.-130. ISBN 978-9984-14-386-6 (līdzautore - 

Stankeviča A.) 

PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKĀS ZINĀTNISKĀS KONFERENCĒS 

1. 2003.g. - 2009.g.. DU Humanitārās fakultātes zinātniskie lasījumi (Daugavpils). 

2. 2003.g. X MAPRYAL starptautiskais Kongress “Krievu vārds pasaules kultūrā” Referāts 

“Русский язык как иностранный в Латвии: лингвистические основы школьного курса”. 

647

3. 2004.g. 2. starptautiskā konference “Krievu valoda Eiropas un pasaules valodu un kultūru 

telpā: Człowiek. Šwiadomość. Komunikacija. Internet.” Varšavas Universitāte (Polija) 

.Referāts “Синтагматические закономерности и тенденции в системах русского и 

латышского консонантизма”. 

4. 2004.g. II krievu valodas pētnieku starptautiskais Kongress “Krievu valoda: vēsturiskais 

liktenis un mūsdienas”. MVU (Maskava). Tēzes «Неопределённые местоимения в русском 

и латышском языках”. 

5. 2004.g. LU Filoloģijas fakultātes starptautiskais seminārs “Krievu valoda kā svešvaloda 

Baltijā: tradīcijas un perspektīvas”. Rīga. Referāts “Корреляция словообразовательных 

суффиксов с агентивным значением в русском и латышском языках”. 

6. 2004.g. DU Komparativistikas Institūta starptautiskais seminārs “Pierobeža: lingvistiskais 

konteksts”. Daugavpils. Referāts “Глаголы движения в русском языкe в 

7. 

морфонологическом аспекте”. 

2005.g. Starptautiskā konference “Humanities in New Europe”. Vytautas Magnus University, 

Kaunas (Lietuva). Referāts “Глаголы движения в русском и латышском языках: 

семантика и функционирование. 

8. 2005.g. Starptautiskā konference “Krievu valodas struktūra un funkcionēšana”. Klaipēda 

(Lietuva) Referāts “Словообразовательные средства создания экспрессивности в 

современном русском языке”. 

9. 2005.g. DU Komparativīstikas Institūta II starptautiskais seminārs “Pierobeža: lingvistiskais 

konteksts”. Daugavpils. Referāts “Личные имена и их сокращённые формы в русском и 

латышском”. 

10. 2005.g. Tartu Universitātes Filoloģijas fakultātes starptautiskais seminārs “Valodu un valodu 

vienību mijiedarbības”. Tartu. Referāts “Неофициальные формы личных имён в русском 

и латышском языках”. 

11. 2006.g. Starptautiskā konference “Baltkrievu-krievu-poļu sastatāmā valodniecība, 

literatūrzinātne, kulturoloģija”. Vitebskas Valsts Universitāte (Baltkrievija). Referāts 

“Устные формулы обращения по личному имени в русском и латышском языках”. 

12. 2007. g. Ш Starptautiskais krievu valodas pētnieku Kongress Русский язык: исторические 

судьбы и современность «Русские и латышские термины родства в ситуации 

обращения» 

13. 2007. g. XI MAPRYAL Kongress Мир русского слова и русское слово в мире (Varna, 

Bulgārija). «Русский ономастикон г.Даугавпилса» 

14. 2007. g. Starptautiskā zinātniskā konference Krievu valoda starpnacionālā un starpkultūru 

telpā «Коммуникативный потенциал слова и его отражение в лирике Г. Шенгели» 

15. 2007. g. Starptautiskais zinātniskais kongress Latgales Kongress «Топонимическое 

пространство Динабурга-Двинска-Даугавпилса». 

16. 2007. g. Starptautiskā zinātniskā konference Valoda pasaulē, Pasaule valodā un literatūrā. 

„Antroponīmi Daugavpils lingvistiskajā telpā”. 

17. 2008,g. XIII starptautiskā zinātniskā konference Slāvu lasījumi «Городские имена сегодня и 

вчера: Даугавпилсская топонимика» 

18. 2008.g. Starptautiskais zinātniskais seminārs „Mūsdienu dialektoloģijas aktuālās problēmas” 

„Микротопонимы в лексикографическом аспекте». 

19. 2009.g. XIV starptautiskā zinātniskā konference Slāvu lasījumi «Антропонимикон 

социальных сайтов». 

20. 2009.g. Starptautiskais zinātniskais simpozijs Slāvu valodas un kultūras mūsdienu pasaulē 

«Структура русских неофициальных личных имён в Латгалии». 

21. 2009.g. Starptautiskais zinātniskais seminārs „Reģionālā un sociālā dialektoloģija” 

„Ономастическое пространство социального сайта www.draugiem.lv» 

. 


Vadītie maģistra darbi - 10 

Vadītie bakalaura darbi - 7 

DOCĒTIE STUDIJU KURSI: MKLV fonētika (4 KP) 

MKLV morfoloģija (4 KP) 

MKLV vārddarināšana (4 KP) 

Krievu valodas vēsturiskā gramatika (4 KP) 

Krievu valodas fonoloģija (2 KP) 

Krievu valodas morfonoloģija (2 KP) 

Sastatāmā fonētika (2 KP) 

Fonēma un morfēma vēsturiskā aspektā (3 KP) 

Krievu akcentoloģija (2 KP) 

Sastatāmā morfonoloģija (4 KP) 

Sastatāmā gramatika (2KP) 

648

Fonoloģija: mūsdienu problēmas un virzieni (2 KP) 

Krievu onomastika (2 KP) 


2005./2006. m.g. Akadēmiskā bakalaura studiju programma „Poļu filoloģija”, licencēta 

IZM. 

Sagatavotie mācību līdzekļi: 

2006.g. «Слово». Krievu valodas mācību grāmata pamatskolai.6. kl Apgāds Zvaigzne 

ABC, Rīga, 200 lpр. (Līdzautori – E. Isajeva, N. Trofimova, A. Šmeisa). 

2006.g. «Слово». Krievu valodas darba burtnīca. 6. kl. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 112 

lpр. (Līdzautori – E. Isajeva, N. Trofimova, A. Šmeisa). 

2007.g. «Слово». Krievu valodas mācību grāmata pamatskolai. 7. kl. Apgāds Zvaigzne 

ABC, Rīga, 150 lpр. (Līdzautori – E. Isajeva, N. Trofimova, A. Šmeisa). 

2007.g. «Слово 2». Krievu valodas darba burtnīca. 7. kl. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 

106 стр. (Līdzautori – E. Isajeva, N. Trofimova, A. Šmeisa). 

2009.g. «Слово». Krievu valodas mācību grāmata pamatskolai. 8. kl. Apgāds Zvaigzne 

ABC, Rīga, 180 стр. (Līdzautori – E. Isajeva, N. Trofimova, A. Šmeisa). 

2009.g. «Слово». Krievu valodas darba burtnīca. 8. kl.. Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 80 

стр. (Līdzautori – E. Isajeva, N. Trofimova, A. Šmeisa). 


2009.g. - Slāvu valodniecības katedras docente 

2003.g. – 2009.g. – Slāvu valodniecības katedras vadītāja 

No 2003.g. - DU Humanitārās fakultātes Domes locekle; 

No 2007.g. – Krievu valodas mācību centra ārzemniekiem direktore 

2010. 08.februārī 

Gaļina Pitkeviča 

649

VĀRDS, UZVĀRDS Jānis POKULIS 

Darba vietas adrese: Daugavpils, Parādes 1 

Tel. Nr. 65428209 

E- pasts du@du.lv 


Dzimšanas vieta un datums Krāslavas raj. Asūnes pagasts 

1938. gada 4. jūnijā 

IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA 

1997.g. - Habilitētais pedagoģijas doktors, Rīga C-DL Nr.000166 

1992.g. - LV pedagoģijas doktors, Rīga ED Nr. 000599 

1975.g. - pedagoģijas zinātņu kandidāts, Maskava PD E Nr. 000606 

1962.g. - absolvējis DPI Dabaszinātņu fakultāti, ieguvis vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības 

pamatu skolotāja specialitāti 

1957.g. - beidzis Dagdas vidusskolu 


No 2006.g.11. - DU Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedras profesors 0,5 slodzē 

2003.g. – 2006.g. 11. DU Pedagoģijas katedras profesors 

2001.g. 03. –2002.g. 09. DU rektors 

1998.g. 02. – 2001.g. 03. DPU rektors 

1999. – 2003.g. DU profesors Augstskolas pedagoģijā 

1998. – 1999.g. DU asociētais profesors Augstskolas pedagoģijā 

1993.g. 04. – 2003.g. 08. - DU Darbmācības katedras vadītājs 

1984. – 1993.g. - DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vadītājs 

1981. – 1984.g. - DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras docents 

1976. – 1981.g. - DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vecākais pasniedzējs 

1963. – 1976.g. - DPI Agrobioloģiskās stacijas direktors 

1962.g. - Viļānu vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu skolotājs 

I. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA no 2002.g 

KONFERENCES 

1. Pokulis J., Pokule H., Timinska I., 2003.g., 27.-28. marts (Jelgavā, LLU). Starptautiskā zinātniskā 

konference “Laiks. Vide. Izglītība. Personība.” Publicētas tēzes un nolasīts referāts “Vispārējās 

didaktikas un priekšmetu metodiku saiknes nodrošinājums studiju procesā.” 

2. Pokulis J., Pokule H., 2004.g., 15. oktobris (Liepājā, LPA). 3. starptautiskā konference “Pedagoģija: 

teorija un prakse. Skolotāju izglītība: tradīcijas un attīstība”. Publicēts referāts un nolasīts sekcijā 

“Vispārīgās didaktikas un mācību metodiku aktualitātes skolotāju tālākizglītošanā..” 

3. Pokulis J., Pokule H., 2005.g., 25.-26. februāris (Rēzeknē, RA). Starptautiskā zinātniskā konference 

“Sabiedrība. Integrācija. Izglītība.” Publicēts referāts CD –305.-309.lpp. un nolasīts sekcijā 

“Vispārējās didaktikas un mācību metodiku integrācijas struktūra.” 

4. Ērliha Sk., Pokulis J., 2005.g., 18.-21. maijs (Daugavpils, DU). 4. starptautiskās konferences 

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” rakstu krājums. Publicēts referāts un nolasīts sekcijā “No intereses 

līdz radošai mākslinieciskai darbībai.” 

5. Reģionālā Latgales pētniecības institūta konferencēs uzstājos ar referātiem. 

5.1. Jersikā (2003.g. 26.-27.09.) “Mājturības skolotāju loma Mazpulku darba veicināšanai skolā” 

5.2. Dagdā (2004.g. 08.-09.10.) “M.Rota (1721-1785) ieguldījums Dagdas iedzīvotāju izglītošanā”. 

5.3. DU (2006.g. 06.-07.12.) “Pētniecības integrācijas aktualitātes Latgalē”. 

5.4. Krāslavā (2007.g. 26.-27.10.) Kultūras un dabas pieminekļu saglabāšana reģionālās politikas ietvaros. 

6. Pokulis J., Pokulis R. 2007.g.23-24.februāris (Rēzeknē, RA) Starptautiska Zinātniska konference. 

Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Publicēts raksts un nolasīts referāts sekcijā „Augstskolas pedagoģija”. 

7. Pokulis J., Pokulis R., Mežinska S. 2008.g. 22.-23.februāris (Rēzeknē, RA) Starptautiskā zinātniskā 

konference Sabiedrība. Integrācija. Izglītība. Publicēts raksts un nolasīts referāts sekcijā „Augstskolas 

pedagoģija”. 

8. Pokulis J., Pokulis R. 2009. 28.-29.februāris. Sistēmiska pieeja audzināšanas darba metodikas pilnveidē 

topošo skolotāju sagatavošanas sistēmā. Starptautiskā zinātniskā konference ”Sabiedrība. Integrācija. 

Izglītība”, Rēzekne, RA 177.-183.lpp. 

9. K.Raudives -100 gadu atcerei veltītā pasākumā Asūnē ziņojums ”K.Raudives personība novadpētnieku 

skatījumā.” 2009.30.aprīlī. 

650

PUBLIKĀCIJAS 

ZINĀTNISKIE RAKSTI LATVIJĀ 

1. Ērliha Sk., Pokulis J., (2005) No intereses līdz radošai mākslinieciskai darbībai. 4. starptautiskās 

konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 353.-361.lpp. 

2. Pokulis J., Pokule H., (2005) Vispārējās didaktikas un mācību metodiku integrācijas struktūra. 

Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība. Integrācija. Izglītība.” Rēzeknē: RA, CD –305.- 

309.lpp. 

3. Pokulis J., Pokulis R. (2007) Studiju darba pilnveidošana skolotāju tālākizglītošanā. Starptautiskā 

zinātniskā konference „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība” Rēzekne: RA 256. – 263.lpp. 

4. Pokulis J., Pokulis R., Mežinska S. (2008) Vispārīgās didaktikas un mācību metodiku mijiedarbības 

nodrošinājums topošo skolotāju metodiskajā sagatavošanā. Starptautiskā zinātniskā konference 

„Sabiedrība. Integrācija. Izglītība”. Rēzekne, RA 79.-84.lpp. 

5. Pokulis J., Pokulis R. 2009. Sistēmiska pieeja audzināšanas darba metodikas pilnveidē topošo 

skolotāju sagatavošanas sistēmā. Starptautiskā zinātniskā konference ”Sabiedrība. Integrācija. 

Izglītība”, Rēzekne, RA 177.-183.lpp. 

PROJEKTI - 

II PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA no 2002.g 

Docētie kursi 

Mājturības mācību metodika – 3 kP 

Vispārīgā didaktikas izglītība bakalauriem – 3 kP 

Mājturības mazpulku darba tehnoloģijas – 3 kP 

Mājturības mācību metodika maģistrantiem pedagoģijas nozarē – mācību metodiku apakšnozarē (2001.- 

2003.g.) – 8 kP 

Pedagoģijas nozaru attīstība (doktorantiem) (2005.g.) – 2 kP 

Augstskolas pedagoģija doktorantiem (2004.g.) – 2 kP 

LEKCIJU VADĪŠANA ĀRZEMĒS - 

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA - 

III ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA no 2002.g 

DU Latgales Pētniecības institūta Latgales Pētniecības biedrība “Latgola” valdes priekšsēdētājs - no 

2006.g.. 

Latgales Pētniecības institūta vadītājs - no 2000. – 2006.g. 

DU profesoru padomes pedagoģijā priekšsēdētājs – no 2001. – 2005.g. 

IV CITAS AKTIVITĀTES no 2002.g 

Valsts emeritēto zinātnieku biedrības “Emeritus” biedrs no 2005.g. 

DU Profesoru padomes eksperts no (2004.g.) 

Valsts emeritētais zinātnieks no 2004.g.. 

LRZA Emeritus padomes loceklis no 2001. – 2004.g. 

LU profesoru padomes pedagoģijā pieaicinātais eksperts no 2001. – 2005.g. 

LAPA biedrs no 2001.g. 

Latvijas Mājturības skolotāju asociācijas loceklis no 2001.g. 

Latvijas praktisko mācību priekšmetu metodiskās apvienības loceklis no 2000.g. 

Latgales Reģionālā lauksaimniecības zinātnes centra zinātniskās koordinācijas padomes loceklis 

DU (DPU) Senators no 1993. – 2004.g. 

V APBALVOJUMI 

DU Atzinības raksts par ieguldījumu LPI vadīšanā (2006.) 

DU Atzinības raksts par ieguldījumu Universitātes attīstībā (2006.) 

IZM Atzinības raksts par radošu pedagoģisko darbību augstākās izglītības sistēmas pilnveidē (2001.) 

LR AIP Atzinības raksts par nozīmīgu devumu augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijā (2001.) 

Daugavpils pilsētas Domes pateicības raksts par ieguldījumu Latgales jaunatnes izglītošanā (2001.) 

Daugavpils pilsētas Domes Daugavpils 725.jubilejas goda zīme (2000.) 

Daugavpilī, 08.02.2010. J. Pokulis 

651

Curriculum Vitae 

Personas dati 

Ruta Puida 

30.decembris 1954.g. 

301254-12111 

„Plūmes” Medumu pag. p/n Demene, Daugavpils raj. LV5442 

Fakss darbā 5407431, tel. 5407438, 

mob. 26485067 

e-pasts: ruta1954@inbox.lv ruta.puida@ tvnet.lv 

Izglītība 

2000.g.septembris – 2002.g. jūlijs LU Vides izglītības un zinātnes institūtā apguvu vides 

pārvaldības maģistra studiju programmu – ieguvu vides zinātņu maģistra grādu 

1972.g. septembris – 1977.g. jūnijs Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte – bioloģijas un ķīmijas 

skolotājs vidusskolā 

Valodu prasme: Latviešu dzimtā 

Krievu brīvi 

Angļu lasu ar vārdnīcas palīdzību relatīvi brīvi 

Poļu lasu ar vārdnīcu relatīvi brīvi 

Dalība profesionālās organizācijās 

Vispasaules Dziednieku līga 

Vides izglītotāju asociācija 

Lillium Balticum 

Citas prasmes 

Metodiķe bioloģijā, ķīmijā, vides izglītībā, dabaszinībās 5.-6.klasei, dabaszinībās 

vidusskolā 

ISEC ārštata metodiķe 

Bilingvālās izglītības multiplikators 

Autovadītāja apliecība B kategorija no 2005.gada 

Pašreizējais amats 

Daugavpils pilsētas Centra ģimnāzijā skolotāja, 

Daugavpils IP izglītibas metodiķe, 

DU lektore bioloģijas metodikā 

Eiropas sociālā fonda projekta „Dabaszinātnes un matemātika” materiālu bioloģijā 7.-9.kl. ārējais 

eksperts 


No 2008.g. novembra bioloģijas skolotāja DPCĢ 

No 2008.g. septembra DU lektore bioloģijas metodikā 

No 2005.g. līdz 2008.g piedalījos ESF nacionālās programmas projekta „Mācību satura izstrāde un 

skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” biologu darba grupā 

No 2001.g. oktobra līdz šodienai Daugavpils Izglītības Pārvaldes bioloģijas, ķīmijas, ģeogrāfijas, 

veselības mācības metodiķe un vides izglītības koordinatore 

No 1999.g. līdz šodienai, sākotnēji LVAVP, no 2005.g. LVAVA darbojos kā bilingvālās metodikas 

multiplikatore un mācību līdzekļu līdzautore un metodiskās pieredzes popularizētāja 

No 1997.g. līdz 2008.g. 3.novembrim Daugavpils 6. vidusskolā strādāju par bioloģijas un 

dabaszinību skolotāju, no - no tiem 7 gadi arī IP metodiķe 

Profesionālās darbības laika veiktie nozīmīgākie darbi un projekti: 

2008.g. septembris piešķirts ārštata metodiķa statuss par piedalīšanos bioloģijas centralizētā 

eksāmena vērtēšanā 

2008.g. augusts atkārtoti apstiprināts multipliplikatora sertifikāts par tiesībām īstenot pedagogu 

profesionālās pilnveides programmu „Bilingvālā mācību procesa organizācija vidusskolā” (80 

stundas) 

2007.g. IZM sertifikāts par tiesībām mācīt dabaszinības pamatizglītības pakāpē 

2007.g. jūnijs apliecība par 18 stundu kursu programmas apguvi „Profesionālās meistarības 

pilnveide 5.-6. klašu dabaszinibu skolotajiem izglītības satura īstenošanai pamatizglītībā” -Rīgas 

Domes izglītības jaunatnes un sporta departaments Izglītības pārvalde Izglītības attīstības nodaļa 

2007.g. apliecība par tālākizglītības kursu programmas apguvi 72 stundu apjomā 

„Vispārējās vidējās izglītības bioloģijas skolotāju profesionālās pilnveides kursu programma ” 

2006.g. IZM sertifikāts par tiesībam mācīt dabaszinības vispārējās vidējās izglītības pakāpē 

2006.g. piešķirts ISEC ārštata metodiķa statuss 

2006.g. Piedalījos Starptautiskajā konferencē „Dabaszinātnes un matemātika DU pagātnē un 

mūsdienās” 

2005.g. līdz 2008.g piedalījos ESF nacionālās programmas projekta „Mācību satura izstrāde un 

skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos” biologu darba grupā 

652

2003.g.22.augusts LVAVP multiplikatora sertifikāts par tālākizglītības kursu beigšanu 64 st 

apjomā un kvalifikācijas darba izstrādi un aizstāvēšanu atbilstoši tālākizglītības programmas 

prasībām 

2003.g. 1.aprīlis apliecība par piedalīšanos 8 st. tālākizglītības programmā „Vienota pieeja 

mācību grāmatu vērtēšanā” LIZM ISEC 

2003.g piedalījos 100 st. seminārā “Kritiskās domāšanas attīstīšana dažādos mācību priekšmetos” 

Skolu atbalsta centrs 

2003.g. Piedalījos metodiskā atbalsta materiāla veidošanā bioloģijā izd. SA 

2002.g. Piedalījos metodiskā materiāla veidošanā bioloģijā vidusskolā LVAVP 

2001.g. 21.-23. martā piedalījos III Starptautiskajā konferencē 

“Dabaszinātnes un skolotāju izglītība” ar referātu “Vides projekti skolēnu ikdienā” 

2001.g. Piedalījos kodo plēvju veidošanā 9.-10.klasei bioloģijā LVAVP 

2000.g. . 60 stundu semināru cikls „Bioloģijas plakātu izstrāde un darbs ar tiem, 

mācot priekšmetu bilingvāli cittautu skolās” Izstrādāti plakāti. LVAVP 

1999.g Piedalījos plakātu veidošanā bioloģijā 5.-6.klasei LVAVP 

2010. 08.februārī Ruta Puida 

653

Vārds, uzvārds Astrīda Skrinda 

ASTRĪDAS SKRINDAS DZĪVES UN DARBA GĀJUMS 

Dzimšanas gads un vieta 1972. g. 19. jūlijāDaugavpils, Latvija 

Izglītība 2008. gadsZinātņu doktora grāds pedagoģijas nozarē augstskolas pedagoģijas 

apakšnozarē. Promocijas darbs „Studentu 

komunikatīvās kompetences attīstība angļu leksikas 

apguvē” 

2002. – 2003.Kenterberijas Universitātes koledža (Lielbritānija). 

Iegūts diploms „Postgraduate diploma in TESOL (Teaching English to 

Speakers of Other Languages)” 

1999. – 2001.Daugavpils Universitātes pedagoģijas nozares augstskolu 

pedagoģijas apakšnozares doktorantūra 

1995. – 1997.DPU Humanitārās fakultātes maģistrantūra. Iegūts filoloģijas 

maģistra grāds angļu filoloģijas apakšnozarē 

1990. – 1995.DPU Humanitārā fakultāte. Iegūta vidusskolas latviešu valodas 

un literatūras, angļu valodas skolotāja kvalifikācija 

Darba pieredze Kopš 2009. gada Zinātniskā žurnāla „Journal of Teacher Education for 

Sustainability” galvenā redaktore 

Kopš 2009. gada Zinātnisko rakstu krājuma „Education and Sustainable 

Development: First Steps Towards Changes” galvenā 

redaktore 

Kopš 2007. gada DU Izglītības un vadības fakultātes 

Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece 

2002. – 2007.DU Humanitārās fakultātes Angļu filoloģijas katedras lektore 

2003. – 2005.Programmas „Pedagoģija (angļu valodas mācību metodika)” 

direktore 

1995. – 2002.DU Humanitārās fakultātes Angļu valodas katedras asistente 

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas 12 

Akadēmiskie kursi Terminoloģija 

Leksikas mācīšana (angļu valodas kā svešvalodas apguves 

kontekstā) 

Teksta analīze 


Angļu valodas morfoloģija 

Angļu valodas sintakse 

Dalība starptautiskās konferencēs un semināros ārvalstīs 

1. Spānija, 2008. gada 8. – 11. septembris. Dalība starptautiskajā seminārā „Sharing Responsibilities 

and Networking through the Schoool Process” Seviljas Universitātē ar ziņojumu „Meaningful 

Learning as a Basis of Foreign Language Learner Active Citizenship”. 

2. Samoa Neatkarīgā Valsts, 2008. gada 23. jūnijs – 27. jūnijs. Dalība 32. Klusā okeāna reģiona 

konsorcija (PCC) konferencē „Navigating the Winds of Educational Change” ar ziņojumu 

„Constructing a Vision for the Future in an Educational Action Research for the Aim of Sustainable 

Development”. 

3. Ungārija, 2007. gada 30. maijs – 2. jūnijs. Dalība 5. starptautiskajā zinātniskajā JTET (Journal of 

Teacher Education and Training) konferencē „Sustainable Development. Culture. Education” 

Debrecenas Universitātē ar ziņojumu „Individual Learner Differences in Foreign Language 

Acquisition: Towards Learners’ Sustainable Development”. 

4. Somija, 2006. gada 30. maijs – 3. jūnijs. Dalība 4. starptautiskajā zinātniskajā JTET (Journal of 

Teacher Education and Training) konferencē „Sustainable Development. Culture. Education” 

654

Helsinku Universitātē ar ziņojumu „Individual Learner Differences: Towards Understanding the 

Importance and Value of Diversity”. 

5. Vācija, 2005. gada 21. maijs – 28. maijs. Dalība 3. starptautiskajā zinātniskajā JTET (Journal of 

Teacher Education and Training) konferencē „Sustainable Development. Culture. Education.” 

Fehtas Augstskolā ar ziņojumu „Multiple Communicative Competences: A Challenge for Foreign 

Language Teachers”. 

6. Vācija, 2004. gada 14. jūnijs – 18. jūnijs. Seminārs svešvalodu skolotāju izglītotājiem projekta 

ietvaros sadarbībā ar Ziemeļreinas-Vestfālenes (Vācija) Kultūras ministriju un Latvijas Republikas 

Izglītības un zinātnes ministriju. 

7. Lielbritānija, 2002. gada 12. janvāris – 20. decembris. Studijas Kenterberijas Universitātes koledžā 

pēcdiploma studiju programmā „Diploma in TESOL (Teaching English to Speakers of Other 

Languages)”. 

8. Zviedrija, 2001. gada 25. augusts – 31. augusts. Dalība Eiropas Skolotāju izglītības asociācijas 

(ATEE) 26. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Political Redirection of School Governance” 

Stokholmā ar ziņojumu „The Challenge of Communicative Language Teaching: Shifts of 

Paradigms”. 

9. Lietuva, 2001. gada 25. maijs. Dalība 4. starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Changing 

Education in a Changing Society” (4 th ATEE Spring University) Klaipēdas Universitātē ar ziņojumu 

„The Development of Communicative Competence in Teaching English as a Foreign Language”. 

10. Lietuva, 1999. gada 30. septembris. Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Educational 

Change and Modern Teaching Methods” Viļņas Pedagoģiskajā universitātē ar ziņojumu „Teaching 

Vocabulary in Primary School”. 

11. Zviedrija, 1998. gada maijs. Dalība izstādē „Sievietes pasaulē” Jēvles Universitātē (tulks). 

12. Dānija, 1998. gada 12. janvāris – 12. aprīlis. Studijas Hāderslēvas Skolotāju Institūtā. 

13. Dānija, 1997. gada 31. marts – 27. aprīlis. Kvalifikācijas celšana Odensē Tempus projekta 

„Updating of In-service Teacher Training in Universities of Latvia” ietvaros. 

Dalība starptautiskās konferencēs Latvijā 

1. Dalība Latgales kongresā un Letonikas otrajā kongresā (sekcija Daugavpilī) „Latgales sabiedrība 

attīstības lokos: valodas politikas, juridiskie, socioloģiskie, vēsturiskie (dzīvesstāstu) aspekti” 2007. 

gada 12. novembrī ar ziņojumu „Bilingvālā izglītība kā otrās valodas un svešvalodas apguves 

politika Daugavpils skolās”. 

2. Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē „XVII Zinātniskie lasījumi” Daugavpils Universitātē 

ar ziņojumu „Universals of Politeness: Towards Understanding Appropriateness”. 

3. Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Komunikācija un kopība” Latvijas 

Lauksaimniecības Universitātē 2001. gada 28. maijā ar ziņojumu „Pedagoģiskās augstskolas 

studentu komunikatīvās kompetences attīstība svešvalodas mācībās”. 

4. Dalība starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Valoda un augstākā pedagoģiskā izglītība” Rīgas 

Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolā 2001. gada 27. aprīlī ar ziņojumu „Individual Learner 

Differences and Foreign Language Acquisition”. 

Dalība projektos 

Dalība LZP projektā „Starpkultūru komunikācija: Latgale-Latvija-Eiropa” no 2007. gada 1. jūnija līdz 30. 

decembrim. 

Dalība IZM projektā „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: DU maģistrantūras mārketinga pasākumu un 

perspektīvās attīstības izvērtējums” no 2006. gada 1. jūnija līdz 30. decembrim. 

Piešķirtie granti un stipendijas 

2001. gadā 2001. gadā ieguvusi Else Maria Tschermak’s fonda (Dānija) grantu studijām Kenterberijas 

Universitātes koledžā (Lielbritānija). 

2000. gadā ieguvusi Latvijas Zinātnes padomes grantu doktorandiem. 

1997. gadā ieguvusi Dānijas pašvaldību stipendiju studijām Hāderslēvas Skolotāju institūtā. 

Darba valodas: latviešu, angļu, krievu. 

2010. gada 12. februārī Astrīda Skrinda, Dr. paed. 

655

ASTRĪDAS SKRINDAS NOZĪMĪGĀKĀS PUBLIKĀCIJAS 

Skrinda, A. (2008) Studentu komunikatīvās kompetences attīstība angļu leksikas apguvē: promocijas darba 

kopsavilkums pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai pedagoģijas nozarē augstskolas pedagoģijas 

apakšnozarē. Student Communicative Competence Development in Mastering the English Lexis. Daugavpils 

Universitāte: Akadēmiskais apgāds „Saule”. 51. lpp. ISBN 978-9984-14-393-4. 

Skrinda, A. (2008) Studentu komunikatīvās kompetences attīstība angļu leksikas apguvē. Nepublicēts 

promocijas darbs pedagoģijas doktora zinātniskā grāda iegūšanai pedagoģijas nozares augstskolas 

pedagoģijas apakšnozarē. Daugavpils Universitāte: Akadēmiskais apgāds „Saule”. 121. lpp. 15 pielikumi. 

Skrinda, A. (2007) Universals of politeness: towards understanding appropriateness. Valoda-2007. 

Valoda dažādu kultūru kontekstā. Zinātnisko rakstu krājums XVII. Daugavpils Universitāte: Akadēmiskais 

apgāds „Saule”. 358. – 364. lpp. ISBN 978-9984-14-374-3. 

Skrinda, A. (2006) Individual learner differences: towards understanding the importance and value of 

diversity, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps Towards Changes. 

BBCC/ISE annual collection of articles, volume 1. Daugavpils: Daugavpils University Publishing house 

“Saule”, 67 – 77. ISBN-9984-14-303-1. 

Skrinda, A. (2005) Multiple communicative competences: a challenge for foreign language teachers. Journal 

of Teacher Education and Training. Daugavpils: Daugavpils University Publishing house “Saule”, 5, 61 – 

69. ISSN 1407-8724. 

Skrinda, A. (2002) Pedagoģiskās augstskolas studentu komunikatīvās kompetences attīstība svešvalodas 

mācībās. Starptautiskā zinātniskā konference „Komunikācija un kopība” Raksti 17. – 18. maijs 2001. 

Jelgava: LLU, 380 – 385. lpp. ISBN 9984-596-47-8. 

Skrinda, A. (2002) The development of communicative competence in teaching English as a foreign 

language. ATEE Spring University “Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems”. Rīga: 

Izglītības soļi, 346 – 356. ISBN 9984-712-20-6. 

Skrinda, A. (2001) The challenge of communicative language teaching: shifts of paradigms. 

htttp://www.lhs.se/atee/. 

Skrinda, A. (2001) The development of communicative competence in teaching English as a foreign 

language. Realising Educational Problems. ATEE Spring University. Klaipeda: Klaipeda University, 323 – 

329. ISBN 9955-418-49-4. 

Skrinda, A. (2001) Focus on words. Žmogus kalbos erdveje. Moksliniu straipsniu rinkinys. Kaunas: Vilnius 

University, 182 – 186. ISBN 9955-03-088-7. 

Skrinda, A. (1999) Teaching vocabulary in primary school. Švietimo reforma ir mokitoju rengimas. Ugdymo 

kaita ir šiuolaikines pedagogines technologijos. VI Tarptautine moksline konferencija. Mokslo darbai. II 

dalis. Vilnius: Vilnius Pedagogical University, 166 – 175. 

Iesniegts publicēšanai: 

Meaning-focused input and output in foreign language vocabulary acquisition at the tertiary level. 

2010. gada 12. februārī Astrīda Skrinda, Dr. paed. 

656


VALENTĪNA TAĻERKO personas kods 

15 

0560- 10278, dzimusi 15.05.1960., dzīvo Minskas iela 4 – 90, 

LV 5400 Daugavpils, Latvija 

IZGLĪTĪBA 


2003 Kursi Kauņā Lietuvā 

2002 Kursi Libekā Vācijā 

1999 Kursi Manheimā Vācijā 

10.1994 līdz 09.1995 Daugavpils Pedagoģiskas 

Universitātes maģistrantūra 

09.1977 līdz 06.1982 Daugavpils Pedagoģiskais Institūts 

09.1970 līdz 06.1977 37. Rīgas Vidusskola 

09.1967 līdz 05.1970 45. Rīgas Sākumskola 

2006. g. aprīlis Daugavpils Universitātes 

Vācu filoloģijas katedras lektore 

08.1994 līdz 2002 Daugavpils Eksperimentālā vidusskola, 

vācu valodas skolotāja, Kl. 10-12 

2002 līdz 2009 Daugavpils Pilsētas Centra Ģimnāzija 


no 2001 Daugavpils Universitātes 

Vācu filoloģijas katedras pasniedzēja 

09.1993 līdz 07.1994 Daugavpils 16.vidusskola, 


08.1982 līdz 08.1993 Daugavpils Logopēdiskā internātskola 


PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJĀS 

KONFERENCĒS: Skolotāju internacionālā konference Lietuvā, Lazdijajā, 

2005. g. 07. maijā; 

Skolotāju internacionālā konference Daugavpilī, 2006. 

g. 02. -03. maijā 

XVII Zinātniskie lasījumi, Daugavpils, DU, 2007.g. 

25.-26. janvārī ar referātu „Zur Spezifik der 

phraseologischen Strukturen im Roman von Irina 

Korschunow „Das Spiegelbild“ 

V. Taļerko. Das Weltbild Früher Novellen von Th. 

Storm. ŽMOGUS KALBOS ERDVĖJE Nr. 5 (2). 

Mokslinių straipsnių rinkinys. Kaunas: 455 - 461. 2009. 

V. Taļerko. Sprachliche Besonderhaieten der frühen 

Novellen von Th. Storm. VALODA 2009. Valoda 

dažādu kultūru kontekstā. Zinātnisko rakstu krājums 

657

PUBLICĒTĀ MĀCĪBU 

LITERATŪRA (skaits): 

AKADĒMISKIE KURSI: 

CITAS ZINĀŠANAS: Datori 

Mag. philol. V. Taļerko 

XIX. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

akadēmiskais apgāds „Saule”: 526 - 533. 2009. 

XIX Zinātniskie lasījumi 29.-30.01.2009. 

Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte (ar 

referātu Sprachliche Besonderheiten der frühen 

Novellen von 

Th. Storm.) 

DU HF Komparatīvistikas institūta zinātniskā 

konference Doktorantu festivāls 28.03.2009. 

DU HF Komparatīvistikas Institūts, Daugavpils (ar 

referātu Сказки Теодора Шторма) 

DU HF Komparatīvistikas institūta zinātniskā 

konference Doktorantu festivāls 20.11.2009. 

DU HF Komparatīvistikas Institūts, Daugavpils (ar 

referātu О некоторых особенностях прозы 

Тургенева и Шторма в 50-е г. 19 в.). 


Literārā teksta interpretācija 

Leksikoloģija un frazeoloģija 

20. gs. vācu literatūra 

Vācu literatūra līdz 19. gs. 


Vācu valodas fonētika un fonoloģija 

658


Elīna Vasiļjeva 

ELĪNAS VASIĻJEVAS DZĪVES UN DARBA GĀJUMS 

(Curriculum Vitae) 

SVEŠVALODU PRASME krievu, angļu valodas 

IZGLĪTĪBA 

doktorantūra 

1995.-1998. 


1992.-1994. 

augstākā 

1987.-1992. 

vidējā 

1977.-1987. 

AKADĒMISKIE NOSAU- 

KUMI UN ZINĀTNISKIE 

GRĀDI 

Dr.philol, 1998. 

Pers.kods 290170-10213 

Dzimusi 1970.gada 29.janvārī 

dzīvo Raiņa ielā 15-10, Daugavpils LV 5400, 

tālr. 54-25125 e-pasts: velina @ inbox.lv 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Humanitārā fakultāte, 

filoloģijas maģistrs 

Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultāte, krievu 

valodas un literatūras un latviešu valodas skolotājs, bakalaurs 

filoloģijā 


Disertācija “Bērnība 1900. - 1920. gadu krievu prozā" 

Filoloģijas maģistre, 1994. Maģistra darbs "B. Pasternaka "Ljuversas bērnība" 20. gs. sākuma 

krievu prozas kontekstā" (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte) 


Kopš 2006.g. 

2005.-2006. 

Daugavpils Universitāte, Komparatīvistikas institūta asociētā 

profesore, profesionāla maģistra studiju programmas 

„Starpkultūru attiecības” direktore 

Daugavpils Universitāte, Krievu literatūras un kultūras katedras 

asociētā profesore 

2003.-2007. 

Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultātes prodekāne 

2001.-2003. Daugavpils teātra literārās daļas vadītāja 

2000.-2005. Daugavpils Universitāte, Humanitārā fakultāte, Krievu literatūras 

un kultūras katedras docente 

1994.- 2000. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārās fakultātes 

Krievu literatūras un kultūras katedras lektore 

1993.-1996. Daugavpils Eksperimentālās vidusskolas kultūras vēstures un 

literatūras skolotāja, direktora vietniece audzināšanas darbā 

1992.-1994. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Filoloģijas fakultātes Krievu 

un aizrobežu literatūras katedras asistente 

1991.-1992. Daugavpils 3.vidusskola, krievu valodas un literatūras skolotāja 


PUBLIKĀCIJU SKAITS LITERATŪRZINĀTNĒ: 


monogrāfijas - 

konferenču tēzes - 6 

citas publikācijas(recenzijas uz teātra izrādēm) - 11 

659

PUBLIKĀCIJU SARAKSTS (pielikumā) 


LZP projekta "Baltu un slāvu kultūras telpiskie modeļi" (2002.-2003.g.) dalībniece. 

LZP projekta "Baltu un slāvu literārā antropoloģija" (2004.-2005. g.) dalībniece. 

IZM projekta "Latgales multikulturālās situācijas izpēte" (2004.-2005.g) dalībniece 

IZM projekta "Latgale - Latvija - Eiropa" starpkultūru komunikācija" programmas "Letonika" 

ietvaros (no 2005.g.) dalībniece. 

IZM projekta "Ebreju teksts baltu un slāvu kultūras telpā" (2005., 2006. g.) vadītāja. 

IZM projekta „Zinātniskās infrastruktūras nodrošināšana” vadītāja (2006. g.) 

KKF finansēta projekta "Studentu pētnieciskais pulciņš "Teātris un skatītājs" (2005.g.) vadītāja. 

KKF finansētā projekta "Zinātniskais seminārs "Raiņa traģēdija "Jāzeps un viņa brāļi": starpkultūru 

dialogs" (2004.g.) vadītāja 

KKF radoša stipendija grāmatas "Brāļu Kaudzīšu romāns "Mērnieku laiki": struktūra un semantika" 

rakstīšana 

LZP finansētā projekta "H. Bjalikam veltītājs seminārs" vadītāja. 

Projekta “Starptautiskā konference “Slāvu lasījumi” (2003., 2004., 2005., KKF, DU un Daugavpils 

pilsētas Domes atbalsts ) dalībniece 

DU zinātniskā projekta “Sigizmunda Kržižanovaska daiļrade” (2004. g.) dalībniece 

DU zinātniskā projekta “Otrās krievu rakstniecības vēsture/ Вторая русская словесность” 

(2005.g.) dalībniece 

DU Komparatīvistikas institūta programmas „Ebreji - latvieši - krievi: kultūru dialogs" (kopš. 

2004.g.). 

IZM projekta „Latgale ka kultūras pierobeža” (5-8/08.06) vadītāja 

PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS 


1. DU Humanitāras fakultātes X zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2000.g. 27.01.-29.01. 

Referāts: "Человек в сборнике Шолом - Алейхема "Тевье - молочник" 

2. VIII Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules 

ainā” Daugavpils, 2000. g. 6.-7. aprīlī 

Referāts: “Дом и его история в драме Ф. Горенштейна "Бердичев" 

3. Humanitāras fakultātes XI zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2001.g. 25.01.-26.01. 

Referāts: Пространство в романе В. Жаботинского "Самсон Назорей" 

4. IX Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Māja Eiropas pasaules ainā” 

Daugavpils, 2001. g. 5.-7. aprīlī 

Referāts: Дом в романе братьев Каудзит "Времена землемеров" 

Referāts "Одесса в романе В. Жаботинского "Пятеро" 

5. Starptautiskā konference "Dobičina lasījumi", Daugavpils, 12.12.2001. 

Referāts "Еврейский текст в прое Л. Добычина". 

6. Humanitāras fakultātes XII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2002.g. 24.01.-25.01. 

Referāts: "Жанровые особенности драмы Райниса "Вей, ветерок!" 

7. X starptautiskā konference "Telpa un laiks literatūrā un mākslā". Daugavpils, 2002. 11.-13.04. 

Referāts "Telpiskie modeļi Aspazijas dzejā". 

8. Starptautiskā konference Slāvu lasījumi. Daugavpils, 24.-26.05.2002. 

Referāts "Одесский текст:Бабель - Жаботинский. 

9. VII Jauno pētnieku konference judaikā. Maskava, 13.-15.07.2002. 

Referāts "Роман В. Жаботинского "Самсон Назорей": миф и реальность" 

10. Starptautiskā zinātniskā konference "Emigrācija un kultūra". Daugavpils, 11.-13.11.2002. 

Referāts "J. Jaunsudrabiņa "Zaļā grāmata" 

11. Humanitāras fakultātes XIII zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2003.g. 27.01.-29.01. 

Referāts: Античность в ромне В. Жаботинского "Самсон Назорей". 

12. XI Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Telpiskie modeļi baltu un 

slāvu kultūrās”. Daugavpils, 2003. g. 12.-14. aprīlī 

Referāts: Пространственные модели в романе Я.Крооса «Императорский безумец». 

13. Starptautiskā konference “VIII Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2003. g. 19.- 21. maijā. 

Referāts “ Пьеса Г. Горина "Поминальная молитва" 

14. Starptautiskā konf. “Aktuālās problēmas literatūrzinatnē”, Liepaja, 2003.g. 27.02-01.03. 

Referāts: “Gogoļa motīvi brāļu Kaudzīšu romānā "Mērnieku laiki" 

15. Starptautiskā konference "Ebreji mainīgajā pasaulē". Rīga, 16.-17.09.2003. 

Referāts "Ebreju teksts R. Blaumaņa literārajā mantojumā" 

16. Salīdzinošā literatūrzinātne Austrumeiropā un pasaule. Teorijas un interpretācijas. Rīga, LU 2003. 

13.-14.10. 

660

Referāts "S. Nadsona dzejolis "Ja ros…" un V. Žabotinska romāns "Samsons Nazorejs". 

17. Starptautiskā konference "Globalizācija un kultūra". Daugavpils, 4.-5.12.2003. 

Referāts "Ebreju teksts 19. gs. latviešu literatūrā". 

18. XIV Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2004.g. 29.01.-31.01. 

Referāts: "Роман братьев Каудзит "Времена землемеров": поэтика названия" 

19. Starptautiskais kongress judaikā. Maskava, 31.01.-2.02.2004. 

Referāts "Художественный мир драмы Ф. Горенштейна "Бердичев" 

20. Starptautiskā konference "Aktuālās problēmas literatūras zinātnē". Liepāja, 24.-25.02.2003. 

Referāts "Brāļu Kaudzīšu romāna "Mērnieku laiki" kompozīcija". 

21. Starpt. konfer. „Baltu un slāvu literārā antropoloģija”. Daugavpils, 2004. g.1.-3. aprīlī. 

Referāts: „Человек в романе братьев Каудзит "Времена землемеров" 

22. Starptautiskā conference «Компаративистика на пороге ХХ1 века. Современные теоретикометодологические 

проблемы». Krievija, Sanktpēterburga, 2004.g.17.-18. aprīlī 

Referāts: Мотив избранничества: Райнис - Т. Манн.. 

23. Starptautiskā konference «Современная герменевтика и интерпретация художественного 

текста». Lietuva, Viļņa, 2004. g. 22.-24. aprīlī. 

Referāts: Роман В. Жаботинского "Самсон Назорей": проблемы интерпретации" 

24. Starptautiskā konference „IX Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2004. g. 21.-23. maijā 

Referāts: Герой или антигерой: трагедия В. Ерофеева "Вальпургиева ночь или Шаги 

командора". 

25. Jauno humanitārās zinātnes pētnieku kolokvijs. Daugavpils - Sanktpēterburga, 25.-26.05.2004. 

Referāts "Миф о потерянном рае: латышско - еврейское литературное пространство" 

26. Jauno pētnieku starptautiskākonference judaikā. Maskava, 14.-16.07.2004. 

Referāts: "Художественный мир драмы В. Жаботинского "Чужбина". 

27. Starptautiskā konference "Одесса и еврейская цивилизация: И. Бабель". Odesa, 8.-10.11.2004. 

Referāts "Детство в художественном мире И. Бабеля" 

28. Starptauriskā konference "Latviešu neoromantisms Eiropas neoromantisma kontekstā". 

Daugavpils, 15.10.2004. 

Referāts "Pagātne latviešu un ebreju drāmā 20. gs sākumā" 

29. Starptautiskā konference „Гайдар и современная культура». Krievija, Sanktpēterburga, 

2004. g. , 16.-18. decembrī 

Referāts: Элементы рождественской сказки: "Чук и Гек" (текст и кинотекст). 

30. XV Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2005.g. 29.01.-31.01. 

Referāts: “Италия в творчестве Д. Рубиной “. 

31. Starptautiskā konference "Aktuālās problēmas literatūras zinātnē". Liepāja, 25.-27.02.2005. 

Referāts "A. Alunāna luga "Icigs Mozes": ebreju teksts latviešu literatūrā". 

32. Starptautiskais kongress judaikā. Maskava, 1.-3.02.2005. 

Referāts "К вопросу о еврейском тексте в латышской литературе". 

33. Starptautiskais kongress "Mesiānisma idejas ebreju un slāvu kultūrās". Jeruzaleme, 7.- 12.03.2005. 

Referāts "Пророк - Антихрист - Мессия (роман Ф. Горенштейна "Псалом") 

34. XII Starptautiskā konference “Telpa un laiks literatūrā un mākslā: Templis baltu un 

slāvu kultūrās”. Daugavpils, 2005. g. 1.-2. aprīlī 

Referāts: «Храм в романе Ф. Горенштейна "Псалом". 

35. Starptautiskā konference “X Slāvu lasījumi”. Daugavpils, 2005. g. 16.- 18. maijā. 

Referāts: «Перемещение в пространстве: поэма В. Ерофеева "Москва - Петушки". 

36. Jauno humanitāro zinātņu pētnieku kolokvijs. Sanktpēterburga, 3.-5.06.2005. 

Referāts "Поэма В. Ерофеева "Москва - Петушки: сценические версии". 

Referāts „Daugavpils un Mihoels” 

37. Starptautiskā konference „Latgale kā pierobežsituācijas fenomens”. Daugavpils, Latvija, 21.10. 

2005. 

Referats „Семантика изгнания в романе Ф. Горенштейна «Псалом». 

38. Starptautiskā konference „Latgale kā robežsituācijas fenomens” (Чинновские чтения), Daugavpils, 

Latvija, 21.10.2005. 

Referāts „Семантика силы в романе В. Жаботинского «Самсон Назорей» 

39. Starptautiskā konference «Одесса и еврейская цивилизация», Odesa, Ukraina, 31.10.-2.11. 2005. 

Referāts «Еврейский текст Ю. Давыдова» 

40. Starptautiskā konference „Ebreju teksts” Eiropas kultūrā”, Daugavpils, Latvija, 15.-16.11.2005. 

Referāts „Ziedi Aspazijās dzejas krājumos” 

41. XVI Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2006.g. 26.01.-27.01. 

Referāts „Grāmata F. Gorenšteina romānā „Psalms” 

42. Starptautiskais kongress judaikā. Maskava, 30.01.-1.02.2006. 

Referāts „Ebreju teksts Poruka prozā” 

43. Zinātniskā konference „Aktuālās problēmas literatūras zinātnē”, Liepāja, Latvija, 2006. 3.-4.03. 

Referāts „Lauvas 20. gs. 70.-90. gadu krievu literatūrā” 

44. Starptautiskā zinātniskā konference „Literārā antropoloģija”, 1.-2.04.2006., Daugavpils. 

Referāts „Telpa V. Pjecuha „Krievu anekdotēs” 

661

45. Starptautiskā konference „Teksta interpretācija”, 26.-27.04.2006., Viļņa, Lietuva. 

Referāts „Ibsens – ebreju teātris – Žabotinskis” 

46. Starptautiskā zinātniskā konference „Communication as translatio”, 9.-11.05.2006., Daugavpils. 

Referāts „F. Gorenšteina drāmas „Strīdi par Dostojevski” mākslinieciskā pasaule” 

47. Starptautiskā zinātniskā konference „XI Slāvu lasījumi”, 18.-20.05.2006., Daugavpils. 

Referāts „Maskava – Petuški”: skatuviskā vērsija?” 

48. Jauno humanitāro zinātnieku kolokvijs, 22.-24.05.2006., Rīga – Kuldīga. 

Referāts „Lietuva E. Sevelas grāmatā „Moņa Cackess – karognesējs” 

49. Starptautiskā zinātniskā konference „Ebreji mainīgajā pasaulē”, 11.-14.-09. 2006., Rīga. 

Referāts „Polija Š. Aša daiļradē”. 

50. Starptautiskā zinātniskā konference „Polijas un Baltijas kultūras sakari”, 26. -27. 10.2006., 

Daugavpils. 

Refetāts „O. Berdsli – Solome – R. Viktjuks” 

51. Starptautiskā zinātniskā konference „Dekadense: problēma un jēdziens”, 10.-11.11.2006., 


Referāts „Ticība brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki”. 

52. Zinātniskā konference „Reliģiskais teksts latviešu literatūrā”, 14.-15. 12.2006., Rīga. 

Referāts „Krievu stereotips mācību grāmatās krievu literatūrā latviešu skolās (padomju posms)”. 

53. Starptautiskā zinātniskā konference „Padomju laikmeta mācību teksts”, 15.-16. 12.2006., 

Sanktpēterburga. 

Referāts «Роман В. Жаботинского «Самсон Назорей»: поэтика жеста» 

54. Starptautiskā zinātniskā starpdisciplinārā konference judaikā, 30.01.-1.02.2007., Maskava 

Referāts „Grāmata brāļu Kaudzīšu romānā „Mērnieku laiki” 

55. Starptautiskā zinātniskā konference „Aktuālās problēmas literatūras zinātnē”, 4.-6.03.2007, Liepāja 

Referāts «Ресторан Курского вокзала» 

56. Starptautiskā zinātniska konference „Krogs mākslinieciskajā pasaules ainā”, 13.-14.04.2007, 


Referāts «Цитатный ряд в повести В. Пьецуха «Государственное дитя» 

57. Starptautiskā zinātniska konference „Slāvu lasījumi”, 19.-21. 05.2007. 

Referāts «Драма В. Жаботинского «Чужбина»: поэтика и идеологи» 


Referāts «Концепция истории в поэме Ю. Давыдова «Зоровавель» 

59. Starptautiskā zinātniska konference „Slāvu lasījumi”, 19.-21. 05.2008 

Referāts «Евреские образы на страницах даугавпилсских газет (2007-2008 гг.)» 

60. Starptautiskā zinātniska konference „Ebreju teksts Eiropas kultūrā”, 28.-29.10.2008., Daugavpils 

Referāts «Символика животного мира в романе В. Жаботинского «Самсон Назорей» 

61. XIX Humanitāras fakultātes zinātniskie lasījumi. Daugavpils, 2009.g. 29.01.-30.01. 

Referāts «Врет ли Менахем Мендл?» 


Referāts «Каменская: два лица» 

63. Starptautiskā zinātniskā konference „Šerloks Holms un citi (detektīva semiotika”, 4.04.2009., 

Daugavpils 

Referāts «История в романе Ю. Давыдова «Синие тюльпаны» 

64. Starptautiskā zinātniska konference „Slāvu lasījumi”, 20.-22. 05.2009. Daugavpils 

Referāts „Par un pret ebrejiem: Vecā Derība 19. gs. beigu – 20. gs. sākuma latviešu literatūrā” 

65. Starptautiskā zinātniskā konference „Ebreji mainīgajā pasaulē”, 26.-27.08.2009. 

Referāts «Тоталитаризм – антисемитизм в романе Ф. Горенштейна «Псалом» 

66. Starptautiskā zinātniskā konference «Тоталитаризм и литературный дискурс. Опыт 20 века», 

Tbilisi, 7.-9.10.2009. 

Referāts «Имя С. М. Михоэлса и проблема национального театра в Даугавпилсе» 

67. Sestie starptautiskie Mihoelsa lasījumi «Национальный тетар в контексте многонациональной 

культуры». Maskava, 24.-25.11.2009. 

Referāts «Дети и родители в романе Ф. Горенштейна «Псалом» (еврейская и славянская 

составляющая)» 

68. Starptautiskā zinātniskā konference «Диалог поколений в контексте славянской и еврейской 

культурной традиции». Maskava, 2.-4.12.2009. 

Piedalīšanās parējās zinātniskās konferencēs un semināros: 

1. K. Hamsunam veltīts zinātniskais seminārs. Daugavpils, 1999. g. 6.-7. aprīlī 

Referāts: K. Hamsuna drāmas "Cariene Tamāra" mākslinieciskā pasaule. 

2. Konference Činnova lasījumi. Daugavpils , 2003.g. 15.10. 

Referāts: "Одесса в драме В. Жаботинского "Чужбина" 

3. Konference "Rainis un Aspazija mūsdienu skatījumā". Rīga, 12.09.2002. 

Referāts "Raiņa lugas "Pūt, vējiņi!" fenomens" 

4. Konference “XX gs. kultūras paradigmas”. Daugavpils, 2003. g. 14. martā. 

Referāts: М. Шагал и С. Михоэлс: национальное и общечеловеческое. 

662

5. Zin. konference „Neoromantisms: teorētiskie meklējumi”. Daugavpils, KI, 2004.09.03. 

Referāts: K. Skalbe un neoromantisms. 

6. Zinātniskā konference "Rainis un Aspazijas mūsdienu skatījumā". Rīga, 11.09.2004. 

Referāts "Nakts Aspazijas krājumā "Raganu nakts". 

7. Zinātniskais seminārs veltīts A. Strindbergam. Daugavpils 

Referāts "Telpa A. Strindberga lugā "Nāves deja". 

8. Zinātniskais seminārs veltīts H. N. Bjalikam. Daugavpils, 14.10.2004. 

Referāts "Человек в поэме Х. Н, Бялика "Сказания о погроме" 

9. Zin. seminārs „O.Vailds un K.Skalbe” Daugavpils, 2004.g. 6. decembrī 

Referāts: Karaļa Līra motīvi: K. Skalbe - A. Brigadere. 

10. Zinātniskais seminārs "Raiņa traģēdija "Jāzeps un viņa brāļi": kultūru dialogs". Daugavpils, 21.12. 

2004. 

Referāts „Opozīcija dzimtene – svešums Aspazijas līriskajā biogrāfijā” 

11. Zinātniskais seminārs veltīts Aspazijai, Rīga, 16.03.2006. 

Referāts „J. Gordins un krievu simbolisms” 

12. Zinātniskais seminārs, veltīts J. Gordina 110. dzimšanas dienai. 7.-8.12.2006., Daugavpils. 

Referats „K. Hamsuns un teātris: 20. ss. sākuma iestudējumi uz krievu skatuves” 

13. Konference „K. Hamsuns: balsis un atbalsis”, Riga, 16.10.2009. 

Referāts „Vecā Derība un „Mērnieku laiki” 

14. Zinātniskā konference „Piebalgas teksts. Brāļu Kaudzīšu romānam „Mērnieku laiki” – 130”, Rīga, 

11.-12.11.2009. 

Referāts „Jūdass starp jūdaismu un kristietību” 

15. Zinātniskais seminārs „Jūdass 19.-20. gs. literatūrā un kultūrā”. Daugavpils, 11.12.2009. 

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA 

2002. gads. - Jeruzalemes atvertās universitātes neklātienes studiju kurss "Jeruzaleme gadsimtos" 

2003.gada marts – Jūdu civilizācijas pētīšanas centrs "Sefer" (Maskava) 

2006. oktobris – Jagelonu Uiversitāte (Krakova). 

2010. gada 08. februārī ____________________ 

663


Izglītība: 

1996. 

1993. 

1972. 

1966. 

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 

2002., 2008. 

1998. 

1996. 

1995. 

Nodarbošanās: 

2002. – līdz šim brīdim 

1998.-2002. 

1996.-1998. 

1995.-1996. 

1990.-1993. 

1982.-1990. 

1972.-1998. 

1970.-1972. 

1970. 

Profesores, Dr.paed. ELFRĪDAS KRASTIŅAS 



Pedagoģijas doktora diploms Daugavpils Pedagoģiskās Universitātes (DPU) 

Pedagoģijas maģistra diploms Latvijas Universitāte 

Fizikas un matemātikas pasniedzēja diploms Latvijas Universitātes Fizikas matemātikas fakultātē 

Diploms Rīgas 2.internātskola (ar matemātikas novirzienu) 

profesore, Daugavpils Universitātes padome 

asociētā profesore, DPU padome 

docente Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē 

lektore Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē 

profesore Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātē, Mācību metodiku katedrā 

asociētā profesore Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Mācību metodiku katedrā 

docente Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Mācību metodiku katedrā 

lektore Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Mācību metodiku katedrā 

direktora vietniece Kokneses vidusskolā 

jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā Rīgā 

matemātikas skolotāja Kokneses vidusskolā 

matemātikas skolotāja Ķeipenes pamatskolā Ogres raj. 

audzinātāja Suntažu internātskolā Ogres raj. 

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: 

Matemātikas mācību grāmatas 1.-6.klasei (17) 

Palīglīdzekļi skolēniem 1.-6.klasei (37) 

Metodiskie palīglīdzekļi skolotājiem 1.-6.klasei (18) 

Krastiņa E, Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. – R.RaKa, 2004. ISBN: 9984-15-592-7. 

Krastiņa E., Draviņa D. Matemātika spēlēs un rotaļās. Rīga: Zvaigzne ABC, 2010, ISBN: 978-9934-0-1028-6. 

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos vairāk nekā 20 

Konferenču tēzes vairāk nekā 25 

Zinātniski pētnieciskā darbība: 

1980. – līdz šim Matemātikas mācību saturs un metodika 1.-6.klasei, mācību individualizācija, mācību sasniegumu 

vērtēšana. 

2008. 

IZM iepirkums 08/73 Metodisko materiālu „Obligātās pirmsskolas un sākumskolas izglītības 

izvērtējums” izstrāde - projekta vadītāja 

2009./2010. 

Mācību priekšmetu standartu projektu programmu paraugu pilnveide VISIC 2009/53 – darba grupa 

2010./2011. 

Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību satura īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam 


Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms, kredītpunkti 

Matemātikas mācību metodika (1.-4.kl.) 


Matemātikas mācību metodika (5.-6.kl.) 

Mācību organizācijas pamati 

Mācību plānu, programmu attīstība un to kvalitātes problēmas 

Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas un vērtēšanas metodoloģiskais pamats 

Didaktika 

Arodpedagoģijas metodika 

B 

A 

B 

A 

A 

C 

A 

A 

6 

1 

2 

1 

2 

2 

2 

2 

_________________ /Elfrīda Krastiņa/ 

664


Lektores, Mg. paed., Mg. art. ILZES VOLONTES 



Izglītība: 

2011.g. maģistra grāds mākslā, Daugavpils Universitātes (DU). 

2000.g. izglītības zinātņu maģistrs (pedagoģijas apakšnozare) Daugavpils Pedagoģiskā Univesitāte (DPU). 

1997.g. pedagoģijas bakalaurs; skolotāja diploms DPU: vizuālās mākslas skolotāja kvalifikācija. 

1991.g. mākslinieka - meistara diploms Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskolā. 


2011.g. maģistra grāds mākslā, Daugavpils Universitāte 

2000.g. izglītības zinātņu maģistrs (pedagoģijas apakšnozare), Daugavpils Universitāte. 


2004.g. līdz šim brīdim programmas direktore akreditētajai profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmai 

„Māksla” (programmas kods 4214104). 

2001.g. līdz šim brīdim lektore Mākslu katedrā (DU). 

1997.g.-2001.g. asistente Mākslu katedrā (DU). 

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas: 

Šļahova, A., Čačka, M., Volonte, I. 2008. Theoretical Research on the Essence of Creative Activity in the Context of Art Pedagogy – 

Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. (Urniežius, R., Ed.) Nr. 8, Siauliai University, 63-77. ISSN 1822-1076 

Slahova A., Savvina J., Cacka M., Volonte I. 2007. Creative activity in conception of sustainable development education – International 

Journal of Sustainability in Higher Education, Vol.8 No. 2, 2007, pp.142-154. 

Šļahova A., Volonte I., Čačka M. & Haw R.B.H. 2006. Evaluation aspects of creative process (Pipere, A., Ed.) Education and 

sustainable development: First steps toward changes. BBCC/ISE annual collection of articles, volume 1. Daugavpils: Daugavpils 

University Publishing house „Saule”, 2006 – p. 149-167. ISBN 9984-14-303-1 

Šļahova, A., Čačka, M. & Volonte, I. 2005. Creative Interest and Creative Activity in Art Education. The spaces of Creation. Scholar 

Research Journal. (Urniežius, R., Ed.) Nr.2, Šiauliai University, 92-98. ISSN 1822-1076. 

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos kopā 15 



No 2003. līdz šim Mākslas programmās studējošo mācību darbu vērtēšanas problēmu pētījumi 



Gleznošana B 4 

Gleznošana, krāsu mācība un to mācību metodika B 2 

Tekstilmākslas pamati un to mācību metodika B 2 

Tekstilmākslas tehnoloģijas un kompozīcija C 6 

Vizuālās mākslas mācību metodika un materiālmācība B 1 

Vizuālās mākslas mācību metodika B 6 

Tautas māksla. Tekstils B 2 

Materiālmācība B 1 

Vizuālās mākslas tehnikas (gleznošana) un mācību metodika B 2 

Mākslas plenērs B 2 

Profesionālās kvalifikācijas prakse A 10 

Papildus ziņas par profesionālo darbību: 

Laika periodā no 1998.gada līdz šim brīdim piedalījusies vairāk nekā 35 mākslas izstādēs Latvijā, Baltkrievijā, Zviedrijā, Itālijā. 

________________ /Ilze Volonte/ 

665


Izglītība: 

1994.-1998.g. 

1994. 


2011. 

2009. 

2000. 




Docenta, Dr. Paed. MĀRA ČAČKAS 



Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte: pedagoģijas bakalaurs; skolotāja diploms DPU: sākumskolas un vizuālās 

mākslas skolotāja kvalifikācija. 

Brāļu Skrindu Atašienes vidusskola. 

Mākslas maģistrs, Daugavpils Universitāte 

Pedagoģijas doktors, Daugavpils Universitāte 

Izglītības zinātņu maģistrs, Daugavpils Universitāte 

Docents Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē 

Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes dekāna p.i. 


Šļahova A. & Čačka M. 2010.Art students’motivation for a creative study activity – Comparative Education, Teacher Training, Education 

Policy, School Leadership and Social Inclusion (Popov, N., Wolhuter, Ch., Leutwyler, B., Mihova, M., Ogunleye, J. Eds.), Vol. 8, 2010, 

pp.437-444. ISBN978-954-9842-15-9 

Šļahova A., Čačka M. 2009.Development of creative activity of prospective visual art teachers – Journal of Teacher Education for 

Sustainability (Pipere, A. Ed.), Vol.11/ Issue 1, 2009, pp.86-96. ISSN 1691-4147 

Šļahova, A., Čačka, M. & Volonte, I. 2008. Theoretical Research on the Essence of Creative Activity in the Context of Art Pedagogy– 

Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. (Urniežius, R., Ed.) Nr. 8, Siauliai University, 63-77. ISSN 1822-1076 

Slahova A., Savvina J., Cacka M., Volonte I. 2007. Creative activity in conception of sustainable development education – International 

Journal of Sustainability in Higher Education, Vol.8 No. 2, 2007, pp.142-154. 

Šļahova A., Volonte I., Čačka M. & Haw R.B.H. 2006. Evaluation aspects of creative process (Pipere, A., Ed.) Education and sustainable 

development: First steps toward changes. BBCC/ISE annual collection of articles, Volume 1. Daugavpils: Daugavpils University 

Publishing house „Saule”, 2006 – p. 149-167. ISBN 9984-14-303-1 

Šļahova, A., Čačka, M. & Volonte, I. 2005. Creative Interest and Creative Activity in Art Education. The spaces of Creation. Scholar 

Research Journal. (Urniežius, R., Ed.) Nr.2, Šiauliai University, 92-98. ISSN 1822-1076 




2010. līdz šim 

2000. – 2009. 


Radošās mācību darbības attīstība grafikas studijās, Mūžizglītība – no radošās darbības līdz kreativitātei 

Studentu radošās darbības attīstība 


Mākslas un kultūras institūciju darbība 

Zīmēšana un grafika 

Kompozīcija 

Profesionālā kompozīcija 

Grafikas pamati 

Kompozīcija un tās mācību metodika 

Zīmēšana, grafiskie darbi un to mācību metodika 

Leļļu tehnoloģijas 

Kompozīcijas mācību metodika 

Mākslas plenērs 


2010. – Latvijas mākslinieku savienības biedrs (grafika, glezniecība, tekstilmāksla); 

2009.g. – mūžizglītības programmas ERASAMUS mācību spēku mobilitāte Šauļu Universitātes Mākslas fakultātē ( Lietuva) 

(13.12.2009.-19.12.2009.) 

2000. – līdz šim - vairāk nekā 30 mākslas projektu organizetājs un vadītājs; 

1997. – līdz šim – vairak nekā 50 mākslas izstāžu dalībnieks, piecas personālizstādes. 

A 

B 

B 

B 

B 

B 

B 

C 

B 

B 

2 

2 

5 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

2 

_________________ /Māris Čačka / 

666


Profesores, Dr. paed. ALEKSANDRAS ŠĻAHOVAS 



Izglītība: 

1993.g. Dr. paed. - Latvijas Universitātes diploms 

1987.g Pedagoģisko zinātņu kandidāts - Maskavas karapolitiskās akadēmijas diploms (Krievija) 

1971.g. Rasēšanas, zīmēšanas un darbmācības skolotāja kvalifikācija - Vitebskas pedagoģiskā institūta 

diploms (Baltkrievija) 

1966.g. Atestāts Dagdas vidusskolā 


2010.g.-līdz šim brīdim DU Mūzikas un mākslu fakultātes Mākslas un dizaina katedras profesore 

2006.g. - 2010.g. DU Mūzikas un mākslu fakultātes dekāne, Mākslu katedras profesore 

1996.g. - 2006.g. DU MMF Mākslu katedras vadītāja, Mākslu katedras docente, asociētā profesore, profesore 

1995.g. - 1996.g. DPU Sākumskolas nodaļas, Sākumskolas metodikas katedras vadītāja, docente 

1994.g. - 1995.g Mājturības, latviešu valodas skolotāja, Daugavpils 

1975.g. - 1994.g. Daugavpils AKAIS Tēlotājas ģeometrijas, inženiergrafikas un teorētiskās mehānikas katedras vadītāja, 

docente 

1973.g. - 1975.g. Zīmēšanas skolotāja, Tartu, Igaunija 

1971.g. - 1973.g. Zīmēšanas skolotāja, Rēzekne 


Galvenās publikācijas kopš 2005.g.- 

1. Čačka M., Šļahova A. (2010) Mākslas studentu radošās mācību darbības attīstība. Radoša personība, VIII. Starptautiski recenzēts 

zinātnisko rakstu krājums. Rīga, izdevējs RPIVA Kreativititātes zinātniskais institūts, 303-311. 

2. Čačka M., Šļahova A. (2010) Mākslas bakalaura studiju programmu studentu radošās mācību darbības attīstība. Daugavpils 

Universitātes 51. Starptautiskā konference, 2009. g. 15.-18. aprīlī. Daugavpils Universitates Akadēmiskais apgāds „Saule”, 

Volume 1, 457-462. 

3. Šļahova A., Čačka M. (2010) Art Students Motivation for a Creative Study Activity. Comparative Teacher Training, Education 

Policy, School Leadership and Social Inclusion. Volume 8, Popov N. (Ed.), Bulgarian Comparative Education Society, Sofia, 437- 

445. 

4. Šļahova A., Čačka M. (2009) Development of Secondary Education Visual Art Teachers’ Creative Work. Journal of Teacher 

Education for Sustainaibility. Volume 11, Pipere, A. (Ed.), Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 86-96. 

5. Slahova, A., Volonte, I. & Cacka, M. (2008) Theoretical Research on the Essence of Creative Activity in the Context of Art pedagogy. 

Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. Nr. 8, Siauliai University, p. 63-78. 

6. Slahova, A., Cacka, M., Volonte, I. & Savvina, J. (2007) Creative Activity in Conception of Sustainable Development Education. 

International Journal of Sustainability in Higher Education. Emerald Group Publishing Limited, 1467-6370, United Kindom, Vol. 

8, No.2, 142-154. 

Article URL: http://emeraldinsight.com/10.1108/14676370710726616; http://www.nekas.net/home_eng.php?subject=31 

7. Šļahova A. (2005) Perspektīvas konstruēšanas teorija. Monogrāfija. Daugavpils: Saule, 304 lpp. 

Literatūras sarakstā 97 




Zinātņu nozares “Pedagoģija” eksperte – Latvijas Zinātnes Padomes lēmums Nr. 4-1-1 no 2010. g. 10. maija. Padome tiesīga piešķirt 

pedagoģijas doktora (Dr.paed.) zinātnisko grādu. Ekspertu pilnvaru laiks līdz 2013.g. 11.maijam. 

Darbu vadīšana: 

Manā vadībā aizstāvētie doktora darbi pedagoģijā (Dr. paed) – 3; 

Manā vadībā aizstāvētie maģistra darbi pedagoģijā (Mg. paed) – 34; 

Manā vadībā aizstāvētie maģistra darbi mākslā (Mg. art) – 8. 



Tēlotājās ģeometrijas pamati perspektīvas konstruēšanā B 1 

Perspektīvas un ēnas konstruēšanas teorija B 3 

Mākslas pedagoģija B 2 

Jaunrades pedagoģija B 2 

Zīmēšana un tās mācību metodika B 9 

Zīmēšanas tehnoloģija un kompozīcija B 5 

Maģistra darba izpildīšanas vispārējās prasības B 1 


1. DU Promocijas Padomes “Pedagoģija” priekšsēdētājas vietniece. 

2. DU Profesoru Padomes “Pedagoģija” locekle. 

3. DU Mūzikas un mākslu fakultātes Domes locekle. 

4. Mākslu pedagogu apvienības, sadarbībā ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu fakultāti starptautiskās 

zinātniskās konferences 4 th (2005), 5 th (2007), 6 th (2009), 7 th (2011) “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” – orgkomitejas priekšsēdētāja, 

atbildīga par abstraktu un rakstu krājuma izdevumu –Daugavpils University publishing house „Saule”. 

5. Piedalīšanās zinātniskajos projektos – 5. 

6. Kvalifikācijas paaugstināšana universitātes programmās: 

“History and Theory of Art after the Cultural Turn” (saņemts sertifikāts), (23.07. 2001 –10.08. 2001) – CEU Summer 

University, Budapest, Hungary; 

ERASMUS programmā (Erasmus kods - LV DAUGAVP01), 13.12. 2009. –19.12. 2009.– Šauļu Universitātē, Lietuva; 

ERASMUS programmā (Erasmus kods - LV DAUGAVP01), 11.04.2011.–15.04.2011.– Viļņas Mākslas Akadēmija, 

Klaipedas Viziālā Dizaina Katedra, Lietuva. 

7. Lekciju lasīšana augstākās izglītības iestādēs ārzemē – 3. 

667

8. no 31.10.2000.g.- NSEAD (National Society for Education in Art and Design – United Kingdom- membership card – N 11623) 

biedre. 

9. no 28.12.1998.g.- S.O. “Mākslu pedagogu apvienība” (Reģ.nr. 40008038914) – priekšsēdētāja. 

10. PERSONĀLIZSTĀDES: 

“…ar atmiņām pagātnē, ar skatienu nākotnē…”, 2006. g. 23.03.-17.04. – DU mākslas galerijā, 21. darbs; 

Akvareļu izstāde, 2008. g. 27.05 – 27.06. - DU mākslas galerijā, 16. darbi. 

_________________ /Aleksandra Šļahova/ 

668


Izglītība: 

2001-2004 

1993-1999 

Daugavpils Universitāte 

Latvijas Mākslas Akadēmija 


2004 

1999 

1997 


2000-2010 

2001-2008 

Docentes, Mg. paed. MAIRITAS FOLKMANES 



Daugavpils Universitātes maģistrantūra, izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā 

Latvijas Mākslas Akadēmijas prof. P. Martinsona meistardarbnīca, mākslinieka kvalifikācija keramikas 

apakšnozarē 

Latvijas Mākslas Akadēmija, mākslas bakalaura grāds 

Daugavpils Universitāte, no 2006.g. docente Daugavpils Universitātes MMF Mākslas un dizaina katedrā 

Vizuālo mākslu žurnālā „Studija” – reģionālo mākslas aktivitāšu informatīvs apskats 


A.Šļahova, M.Čačka, J.Savvina, M. Folkmane u.c. The Characteristicjf Professional Higher Education Bachelor Study Programme 

“Computer Design” in Daugavpils University - 8th International Conference “Generative Art 2005”, 14-17 December, 2005, Milan, 

Italy – p.459-474. 

M. Folkmane Portfolio as a tool for students self-esteem in art subjects - Person. Color. Nature. Music. III International conference. 

2002.g. Daugavpils, Latvija. 

ФолкманеМ., ФолкманисИ. Развитиесамосознаниена урокахвизуальногоискусства. - The world of arts and children: 

problems of art pedagogics. International conference. 2001.g. 15.-16.may Vitebsk, Byelorussia. 

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 3 



2000-2004 

Portfolio kā studentu pašvērtējuma metode mākslas priekšmetos augstskolā 

Augsta apdedzinājuma keramikas tehnoloģijas 

2005-2010 

Keramika Latvijas arhitektūrā laika periodā no 19.gs. beigām līdz mūsdienām 



Veidošana (datordizains,māksla) 

Studiju darbs specializācijā 

Zīmēšana (datordizains,māksla) 

Burtu mācība (datordizains, māksla) 

Grafiskie darbi (datordizains, māksla) 

Veidošanas tehnoloģija un kompozīcija (Māksla) 

Vizuālās mākslas tehnikas (veidošana) un māc.met. (Vid. Izgl.sk). 

Studiju darbs brīvās izvēles kursā (Māksla) 

Kompozīcija (mākslas menedžments); 

Tautas māksla. Keramika (mākslas menedžments) 

Mākslas plenērs 

Bakalaura darba izstrāde 

Veidošana un tās mācību metodika, darbs ar mālu (Pirmsskolas skolotājs) 

Maģistra darba izstrāde 

Studiju darbs mākslas vēsturē 

Studiju darbs 3( mākslas menedžments) 


Piedalīšanās izstādēs kopš 1989. gada. Šajā laikā sarīkotas 11 personālizstādes, piedalīšanās vairāk kā 200 dažādos mākslas projektos un 

izstādēs Latvijā un ārzemēs, iegūta nozīmīga pieredze starptautisku mākslas projektu vadīšanā un organizēšanā. 2007. un 2010. gadā 

saņemti diplomi keramikas izstādē Krievijā. 

B 

C 

B 

B 

B 

C 

B 

C 

B 

B 

B 

A 

B 

A 

B 

B 

2 

1 

9 

2 

2 

5 

1 

1 

2 

2 

2 

12 

1 

20 

1 

1 

__________________ /Mairita Folkmane/ 

669


Izglītība: 

2008. - 2010. 

1998. - 2001. 

1995. - 1997. 

1983.- 1987. 


2004. 

2010. 

2001. 

1997. 



1997. – 2004. 

Lektores, Mg. art, Mg. paed. JOLANTAS SAVVINAS 



Daugavpils Universitāte, Mūzikas un mākslu fakultāte, Profesionālais maģistra grāds mākslā; 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Pirmskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte, Izglītības zinātņu 

maģistra grāds pedagoģijas apakšnozarē (vides izglītība pamatskolā), maģistra diploms; 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Pirmskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte, pedagoģijas bakalaurs; 

skolotāja diploms DPU; vizuālās mākslas skolotāja kvalifikācija; 

Rēzeknes lietišķās mākslas vidusskola, mākslinieka meistara diploms; mākslinieka meistara kvalifikācija. 

Lektore, Daugavpils Universitāte; 

Maģistrs mākslā; 

Maģistrs pedagoģijā; 

Bakalaurs pedagoģijā. 

Lektore Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē Mākslas un dizaina katedrā; 

Asistente Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Mākslu katedrā. 


Slahova, A., Savvina, J., Cacka, M. & Volonte, I. (2007), Creative Activity in conception of Sustainable Development Education. The 

International Conference „Environmental Management for Sustainable Universities” – 9-11 June, 2004, Monterrey, N.L.Mexico – CD- 

a01_133_a_slahova.pdf., IJSHE 8,2., 142-154. 

Slahova, A., Cacka, M., Volonte, I., Stakle, A., Valpetere, B., Barsevska, Z., Savvina, J., Meldere, I., Folkmane, M. & Aleksandrovica, A. 

(2005), The Characteristic оf Professional Higher Education Bachelor Study Programme “Computer Design” in Daugavpils 

University. 8th International Conference “Generative Art 2005” (Soddu, C., Ed.) 14-17 December, 2005, Milan, Italy, 474-479. 

Slahova, A., Volonte, I., Cacka, M., Savvina, J. & Valpetere, B. (2004), The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality. 

7th International Conference and Exhibition “Generative Art 2004”. (Soddu, C., Ed.) 13-16 December, 2004, Milan, Italy, 188-201. 

Cacka, M., Slahova, A., Volonte, I. & Savvina, J. (2003), Interest from Creative Activity to Creativity. 6th International Conference and 

Exhibition “Generative Art 2003”. (Soddu, C., Ed.) 10-13 December, 2003, Milan, Italy, II-119-129, 

http://www.generativeart.com/papersGA2003/b20.htm . 

Savvina, J., Slahova, A., Cacka, M., & Volonte, I. 2003. Strategy of Sustainable Education in Art Pedagogy. 6th International 

Conference and Exhibition “Generative Art 2003”. (Soddu, C., Ed.) 10-13 December, 2003, Milan, Italy, II-130-136. 

Raksti zinātniskos žurnālos un rakstu krājumos 5 



2008. – līdz šim 

2001. – 2003. 


Šķiedru māksla un batikas tehnika mūsdienu tekstilmākslā; 

Ilgtspējīgas izglītības stratēģija mākslas pedagoģijā. 


Mākslas vēsture 

Kompozīcija 

Autortiesības 

Mūsdienu mākslas tendences XX-XXI gadsimta mijā 

Batikas pamati un tās mācību metodika 

Tekstilmākslas tehnoloģija un kompozīcija 

Vizuālās mākslas pamati 

Plenērs 


Laika periodā no 2010. līdz 2004. piedalījusies vairāk kā 24 dažadās mākslas izstadēs. 

B 

B 

C 

B 

B 

C 

B 

B 

7 KP 

2 KP 

2 KP 

4 KP 

1 KP 

3 KP 

2 KP 

2KP 

_________________ /Jolanta Savvina/ 

670


Izglītība: 

1994-1995 

1972-1975 

1967-1972 

1965-1967 

Docentes, Dr.sc.ing., Mg. paed. JANĪNAS OSNOVINAS 



Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte, maģistrantūra 

Ļeņingradas tekstila un vieglās rūpniecības institūts, aspirantūra 

Ļeņingradas tekstila un vieglās rūpniecības institūts, mehānikas un tehnoloģijas fakultāte, inženieres tehnoloģes diploms 

Daugavpils 5. vidusskola, ķīmiskā klase 


1993 

1995 

1983 

1976 


2011 

2002-2010 

1993-2002 

1991-1993 

1978-1991 

1975-1978 

1991-2010 

Inženierzinātņu doktors, Dr.sc.ing., RTU promocijas padome 

Pedagoģijas maģistre, Mg. paed., Daugavpils Pedagoģiska Universitāte 

Materiālu pretestības docente, AAK 

Tehnisko zinātņu kandidāte, AAK 

Docents, Daugavpils Universitātes Mākslas un dizaina katedras p.i. 

Docents, Daugavpils Universitātes Mākslu katedra 

Docents, Daugavpils Pedagoģiskā Universitātes Darbmācības katedra 

Docents, Daugavpils Pedagoģiskā Universitātes Fiziskās audzināšanas un sporta katedra 

Docents, Penzas Politehniskā institūta Materiālu pretestības katedra 

Vecākā pasniedzēja, asistente, Penzas Politehniskā institūta Tēlotās ģeometrijas un rasēšanas katedra 

Rasēšanas un Tehniskās mehānikas pasniedzēja, Latgales Transporta un sakaru Tehniskā skola 


1. Osnovina J. (2009) Tehniskā grafika. Izmēru izlikšana rasējumos. DU, Akadēmiskais apgāds „Saule”, 128 lpp. 

2. Osnovina J. (2009) About tehnical drawing coposition. Proceedings of 8 th International Scientific Conference “Engineering for Rural 

Development” May 28-29, 2009. Latvia University of Agriculture, Faculty of Engineering. Jelgava: LLU, 376 p. (351-354 p.). 

3. Osnovina J. (2008) Method of calculation the number of dimensions. Proceedings of 7 th International Scientific Conference „Engineering for 

Rural Development”. May 29-30, 2008. Latvia University of Agriculture, Faculty of Engineering. Jelgava: LLU, 299 p. (203-208 p.). 

4. Osnovina J. (2008) Effectiveness of technical drawing construction and reading with the help of coloring method. Proceedings of 

theInternational Scientific Conference „Art Faculty: The Past and the Perspectives”, 22 April, Lietuva, Šiauliai University, Faculty of Arts, 

Šiauliai, „Lucilijus”, 2008. – 64 p. (29 – 35 p.). 

5. Osnovina J. (2007) Method of determination of the dimensions’s number in the technical drawings of mechanical engineering parts. 

Proceedings of 5 th InternationalScientific Conference ”Person. Color. Nature. Music." 17-21 October 2007. Daugavpils University- Daugavpils: 

DU, Izdevniecība „Saule”,– 380 p. (304-316 p.). 

6. Osnovina J. (2005) The possibilities of using the applied game method when teacing the theme „Indication of dimensions” at the technical 

graphics classes. IV International conference. ” Person. Color. Nature. Music." 18-20 May 2005. Daugavpils University – Scientific articles 

of the 4 th International conference, May 18 - 21, 2005, Daugavpils, DU, Izdevniecība „Saule” 2005. - 337 p. (p. 216 – 224 ). 




no 1992.līdz šim brīdim 

1986.–1991. 

1975.–1985. 

1972. –1975. 


Tehniskās grafikas un tehniskās mehānikas mācību metodikas pilnveidošana. 

Spiediena devēju elastīgo elementu deformācijas. 

Tekstīlmašīnu berzes mezglu izturība. 

Trikotāžas izstrādājumu spiediena lieluma pētīšana uz stiepes virsmu. 

Kursa nosaukums Programmas daļa (A, B, C) Apjoms (kredītpunkti) 

Tehniskā grafika 

Ergonomika 

Datorizētās projektēšanas pamati AutoCAD vidē 

Rasēšanas tehnika un ģeometriskā rasēšana 

Mašīnbūves rasēšana 


1. Apliecība „E-mācību kursu veidošana un lietošana MOODLE vidē” (Latvijas Universitāte - Nr. 012490, 17.08.-19.08.2010.) 

2. Sertifikāti „Datorizētā projektēšana AutoCAD vidē” (Certificates of Completion - ASV firmas AUTODESK SIA „Kogra Ltd 

Autodesk ATC No 70004681”: Rīgā: 2006. -No 2341050. 21 June 2006; No 2204391. 30 May 2003; No 2140073. 20 July 2001). 

3. Patenti (The Patents of Russia: 1975 Nr.2 13042 (25.11.1975); The Patents of Russia: 1983 Nr.4 -5088 (07.11.1983). 

4. Kvalifikācijas pilnveides kursi tehniskās grafikas skolotājiem Latvijas augstskolās – 3. 

5. MMF Domes locekle no 2010.g. 

6. Piedalīšanās ESF projektos – 3. 

7. Vispārtehnisko priekšmetu metodiskās komisijas vadītāja (1997.-2010.g. Latgales transporta un sakaru tehniskajā skolā). 

8. Maģistra darbu vadība – 3. 

C 

C 

B 

B 

B 

4,5 

4,5 

3 

3 

8 

_____________________ /Janīna Osnovina/ 

671


Izglītība: 

2008.- līdz šim brīdim 

2005.-2007. 

2003.- 2005. 

1995.- 1997. 

1988.- 1992. 

1985.- 1988. 


2007. 

1997. 


2010.- pašlaik 

2004.- 2010. 

2003.- 2004. 

1993.- 2003. 

Pētnieces, Mg.art., Mg. paed. ZELTĪTES BARŠEVSKAS 



doktorante LKA studiju programmā „Mākslas” 

Daugavpils Universitātes (DU) Mūzikas un mākslu fakultātes (MMF) profesionālā mākslas maģistra diploms 

DU MMF vizuālās mākslas skolotāja diploms 

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes (DPU) PPPF pedagoģijas maģistra diploms 

Daugavpils Pedagoģiskais institūts (DPI) BĶF bioloģijas un mājturības vidusskolas skolotāja diploms 

Jēkabpils 1. vidusskola, Zasas vidusskola 

maģistre mākslā 

maģistre pedagoģijā 

pētniece DU Mākslas zinātņu institūtā 

lektore DU Mūzikas un mākslu fakultātes Mākslas un dizaina katedrā 

asistente DU Mūzikas un mākslu fakultātes Mākslu katedrā 

asistente DU Darbmācības katedrā 


Barševska, Z. (2009) Ornaments in Crocheted Towel end Lace in Latgale Region (Eastern Latvia). The Spaces of Creation. Scholar 

Research Journal. Nr. 11, pp. 68- 76. 

Barševska, Z. (2009) Traditional and Modern Tendences in Latvian Textile Art in the Early 21st Century. Scientific articles of VI 

International Conference „Person. Color. Nature. Music”. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, pp. 65- 72. 

Barševska, Z. (2009) Retrospektīvs skatījums uz goda dvieļu rotāšanas tradīcijām Latgalē 19. gs. beigās- 20. gs. DU 50. starptautiskās 

zinātniskās konferences materiāli. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, 239.- 247. lpp. 




1995. – līdz šim Tekstiliju rotāšanas tradīciju pētījumi Latgales multikulturālajā vidē (19gs. beigas- 20. gs.) 



Mākslas teorija 

Tautas māksla: etnogrāfiskie raksti 

Krāsu mācība 

Materiālmācība 

Stilistika 

Mākslas vēstures mācīšanas metodika 


2006. g. 15.- 17.09. piedalīšanās starptautiskajā mākslas plenērā „Taka” (sertifikāts Nr. 003). 

2002.- 2004. g.- eksperta darbība Phare Access programmas makroprojekta „Baltijas ekosistēmas vērtību saglabāšana: Dienvidaustrumu 

Latvijas ainavas”. Nr. Acc/ Macr/ 0102/ 027. 

A 

B 

B 

B 

B 

A 

2 

2 

1 

1 

2 

2 

__________________ / Zeltīte Barševska/ 

672

8.PIELIKUMS 

Docētāju pētniecības virzieni: zinātniskais, pedagoģiski – metodiskais; 

docētāju zinātniskās darbības plāns nākamajiem 6 gadiem 

Programmā iesaistīto DU docētāju pētniecības virzieni: zinātniskais, pedagoģiski - metodiskais 

Docētājs Pētniecības virzieni: zinātniskais, pedagoģiski - metodiskais 








Asist. Ž.Badins 


Lekt. N.Fjodorova 


Asoc. prof. H.Soms 

Asoc. prof. A.Ivanovs 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Lekt. Z.Jezerskis 

Bērna organisma adaptācija mācību un fiziskajām slodzēm. 

Fiziskās aktivitātes, veselīga uztura un citu dzīvesveida faktoru loma 

jauniešu veselības veicināšanā. 

Veselības ekoloģiskie aspekti. 

Krievu emigrācijas literatūra. V.Nabokova daiļrade. 

Baltu un slāvu kultūras sakari. Latvija 20. gs. (1901-1940) krievu 

literatūrā. 

Pētniecba 1991-2003 "Skolotāja priekšstats par skolēna personību" 

no 2004 - "Latgales reģiona jauniešu profesionālā identifikācija 


Teksta teorija: Literārā teksta analīzes problēmas 

N. Garina-Mihailovska „ģimenes hronika” 

1993 – 1996 “Korekcijas un attīstošais darbs kā mācību motivācijas 

attīstības līdzeklis” 

1996 – 2003 “Sagatavošanās skolai psiholoģiskie aspekti” 

no 2004 "Latgales reģiona jauniešu profesionālā identifikācija 


1982. – 1988. – pētnieciskā tēma „Rietumeiropa un Latvija 20.gs. 

sākumā” (promocijas darbs, publikācijas) 

1988. – līdz šim – pētnieciskā tēma „Latgales vēsture 16. – 20.gs. 

(publikācijas, datu bāze, projekti u.c.) 

20. gadsimta Latvijas vēstures historiogrāfija; 

Reģionālās vēstures metodoloģija un Latgales vēstures problēmas; 

Avotu mācība un vēstures palīgzinātnes (metodoloģija, teorija un 

prakse); 

Arheogrāfija un viduslaiku vēstures avotu edīcija; 

Datortehnoloģijas vēstures pētniecībā un vēstures Avotu edīcijā; 

Zinātniskās periodikas rediģēšana. 

Dažādu tēmu pamatskolas un vidusskolas bioloģijas kursā didaktiskā 

izpēte. 

Tematiskās ieskaites bioloģijā, to organizēšanas īpatnības 

pamatskolas un vidusskolas kursā. 

Interaktīvo metožu pielietošanas īpatnības mācot bioloģiju 

pamatskolā un vidusskolā 

Lekt. J. Ķipure Tekstu didaktikas atziņu izpēte. 

Darba ar tekstiem optimizācija svešvalodu studiju procesā. 

Studentcentrētais svešvalodu studiju process. 

Asoc. prof. K.Kļaviņš 

1997 – līdz šim: Vācijas un Latvijas viduslaiku vēsture, Latvijas 

viduslaiku vēstures interpretācijas 

673

Doc. I. Kokina 

1999 – līdz šim: Eiropas un Baltijas ideju vēsture, historiogrāfija 

2003- līdz šim: Eiropas un ASV ideju vēsture, mīti pasaules un 

Latvijas vēsturē, Latvijas viduslaiku un modernā vēsture, reliģisko, 

sociālo un nacionālo stereotipu ietekme vēstures interpretācijās 

Augu imunitātes ģenētika: miežu miltrasas izraisītāja Latvijas 

populācijas ģenētiskās struktūras īpatnību noteikšana. 

In vitro kultūras, to pielietošana biotehnoloģijā, ģenētikā un 

selekcijā. Dubultoto haploīdu iegūšana lauksaimniecībā nozīmīgiem 

augiem. 

Lekt. Il.Kuņicka Tautsaimniecības vēsture; reģionālā ekonomika 


Doc. I.Kupšāne 

Bērnu un jauniešu veselības stāvoklis, uzvedības un paradumu 

ietekme uz veselību, attieksme pret veselību, veselības izglītības 

formālās un neformālās iespējas 

Latviešu trimdas literatūra, mākslinieciskā pasaule trimdas prozā, G. 

Janovska prozas mākslinieciskā pasaule 

Lekt. A.Kupšāns Vēstures mācību metodika, seno laiku vēstures jēdzienu un 

priekšstatu veidošana skolēniem; 

sociālo zinību mācību metodika, sociālo zinību skolotāju 

sagatavošanas teorētiskie un praktiskie aspekti 

lekt. S. Polkovņikova 

Līdz 2009./2010.st.g. 


As. I. Saukāne 

As. I. Teilāne 

Lekt. I. Vanaga 

Doc. G. Markovs 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Lekt. I.Matisovs 

As. I.Milēviča 

As. prof. A. Ņeminuščijs 

S.Osipovs 

Sastatāmā valodniecība (runas verbi latviešu un krievu valodā) 

Latviešu valodas kā otrās valodas apguves jautājumi 

Latviešu tautasdziesmu valoda (verbs latviešu tautasdziesmās) 

mūsdienu latviešu valoda (okazionālā leksika) 

valodas apguves jautājumi (latviešu valoda mazākumtautību skolās 

XX. gs. 20.–30. gados) 

Verbs un tā formu sistēma Nīcgales izloksnē 

Valodu (L1, L2) apguves metodika 

Pedagoģija, didaktikas principi un to nozīme valodu apguvē 

pedagoģija (teksta apguve pamatizglītības mācību procesā) 

Literatūras vēsture: 19. gs. 2. puses krievu dzeja (K.Romanovs, 

K.Slučevskis, K.Fofanovs) 

Kultūras teorija: kultūra un reliģija; masu kultūra. 

Pilsētvides ainavas kvalitāte, pilsētvides sociāli – ekonomiskā 

transformācija. 

Krievu valodas stilistikas problēmas; 

Tulkošanas teorijas un prakses problēmas; 

Komunikatīvās stratēģijas un taktikas; 

Gendera lingvistika 

XIX g.s. krievu literatūras poētika. 

A. Čehova daiļrade 

Gaisa piesārņošanas noteikšana pēc atkritumu gāzģenerēšanas 

Doc. G.Ozoliņš totēmisma problemātika latviešu folklorā, latviešu tautasdziesmu 

sociālā antropoloģija. 

latviešu dievturība, antropoloģijas pielietojums, novadu folklora. 

Lekt. O.Perevalova Fizikālo procesu simulēšana ar datora palīdzību. 

Programmēšanas valodas un algoritmi. 

As. S.Poļanskis Eiropas lingvistiskas politikas komparatīvie pētījumi. 

674

Lekt. R.Rinkēviča Bērnības semiotika 20.gs. 20. – 30. gadu latviešu prozā literatūras 

kontekstā 

Nacionālās identitātes veidošanās latviešu literatūras stundās 

vidusskolā 

Lekt. J.Soms Fluviālā ģeomorfoloģija, kvartārģeoloģija, ĢIS pielietojums 

ģeomorfoloģiskajos pētījumos. 

Lekt. S.Rutkovska Atsevišķu antropogēno faktoru ietekmes uz vidi novērtējums 

As.prof. I.Saleniece 

Skolu politika Latvijā 20. gadsimtā (1918 – 1991); 

Mutvārdu vēsture teorijas un metodoloģija 

As.prof. A.Salītis Saules sistēmas mazo ķermeņu dinamiskā un fizikālā evolūcija. 

Saules aktivitāte un tās ietekme uz ģeofizikālajiem procesiem. 

Dabaszinātnes un to loma ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. 


Darbs ESF projektā pie Latvijas dabaszinātņu un matemātikas 

nacionālās koncepcijas izstrādes. 



Doc. G. Sirica 

Angļu valodas mācīšanas metodika sākumskolā: uz skolēnu vērsta 

pieeja, kas nodrošina viņu garīgo, emocionālo un intelektuālo 

attīstību; saturiski integrētā valodas mācīšana. 

Pusaudžu mācīšanās motivācijas paaugstināšanas veidi svešvalodas 

stundās 

Vēstures mācīšana Latvijā 20.gadsimta 20.-40. gados (publikācijas); 

vēstures mācību procesa pilnveidošanas iespējas mūsdienu skolā; 

vēsturiskās apziņas veidošanas ceļi. 

Daiļliteratūras teksta lingvistiskā analīze(arī sastatāmajā aspektā); 

F.Dostojevska daiļrade izpēte; 

Leksiskās semantikas problēmas; 

Lingvokulturoloģija; 

Kognitīvā lingvistika. 

Doc. O.Šostaka Mūsdienīgās valodas mācību metodikas pielietošana mācību 

procesā. 

As. prof. A.Stankeviča 

R. Kiplinga daiļradeRietumeiropas literatūras kontekstā 

Neoromantisms kā literatūras un kultūras paradība 

V. Makaņina proza 1990.-2000.g. krievu literatūras kontekstā 

Krievu un latviešu kultūras sakari 

As.prof. A.Stašulāne 1992. gada līdz šim: Jaunās reliğiskās kustības 

Doc. E.Tamanis Plānu nanostrukturētu kārtiņu un pārklājumu iegūšana, 

kristalogrāfisko, magnētisko, optisko, mehānisko u.c. īpašību 

pētīšana; 

Jaunu nanostrukturētu materiālu un sistēmu izveide. 

Līdz 2009./2010.st.g. 


Dzimtas valodas mācīšanas metodikas problēmas. 

Krievu valodas kā svešvalodas tehnoloģijas 

As. V.Vanaģelis Datortīkli un komunikācijas; informātikas pasniegšana sākumskolā 

Lekt. V.Stūrainis sociālās izmaiņas Latvijā (socioloģija) 

Latvijas apdrošināšanas tirgus transformācija, problēmas un 

risinājumi (reģionālā ekonomika) 

675

Programmā iesaistīto DU docētāju zinātniskās darbības plāns nākamajiem 6 gadiem 

Docētājs Zinātniskās darbības plāns nākamajiem 6 gadiem 







Doc. L.Antoņeviča piedalīšanās starptautiskajās konferencēs 

Asist. Ž.Badins 


Lekt. N.Fjodorova 


Asoc. prof. H.Soms 

Asoc. prof. A.Ivanovs 

Līdz 2008./2009.st.g. 

Lekt. Z. Jezerskis 

Promocijas darba „Latvija 20. gs. (1901-1940) krievu literatūrā” 

aizstāvēšana (2007. gads) 

iesaistīšanās starptautiskās asociācijās par pētniecību izglītības psiholoģijas 

jomā 

piedalīšanās starptautiskos pētniecības un apmaiņas projektos skolotāja 

profesionālā identitātes un konkurentspējīguma saistība. 

Uzsākt pētniecisko tēmu “Skolotāja profesionālā izdegšana 

profesionālās identifikācijas kontekstā” 

Promocijas darba „N. Garina-Mihailovska „ģimenes hronika”: struktūra 

un ideoloģija aizstāvēšana (2007. gads) 

iesaistīšanās starptautiskās asociācijās par pētniecību izglītības psiholoģijas 

jomā 

piedalīšanās starptautiskos pētniecības un apmaiņas projektos skolotāja 

profesionālā identitātes un konkurentspējīguma saistība. 

Uzsākt pētniecisko tēmu “Skolotāja profesionālā izdegšana 

profesionālās identifikācijas kontekstā” 

starptautiska projekta „Terra Mariana” albuma komentāri” realizēšana 

(līdz 2008.g.) 

starptautiska projekta „Industriālais mantojums Baltijā” apakšgrupas 

vadīšana un īstenošana. 

zinātniskas datu bāzes „Latgales dati” pilnveidošana”. 

Latgales pētniecības institūta zinātniskā darba koordinēšana. 

piedalīšanās vietējās un starptautiskās konferencēs par reģionālās 

(Latgales) vēstures teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem. 

20. gadsimta Latvijas vēstures historiogrāfijas izpēte (pētījumu 

publikācijas); 

Reģionālās vēstures izpēte; 

Teorētiskā rakstura pētījumi avotu mācībā un arheogrāfijā, pētījumu 

rezultātu izmantošana mācību procesā; 

Vēstures avotu publikāciju sagatavošana; 

Piedalīšanās starptautiskajās konferencēs; 

Zinātniskās periodikas rediģēšana. 

Disertācijas aizstāvēšana – 2007-2008.gadā. 

Kvalifikācijas pilnveidošana pedagogu profesionālās meistarības 

pilnveides programmas kursos 

lekt. J. Ķipure Promocijas darba „Lietišķie un preses teksti kā studentu vācu valodas 

kompetences apguves līdzeklis” aizstāvēšana. (2007.g.) 

Promocijas pētījuma rezultātu publicēšana (2007./2008.) 

Piedalīšanās starptautiskajās un vietējās zinātniskajās konferencēs, 

referātu lasīšana un publicēšana. 

Darbs bibliotēkās, zinātniskās literatūras lasīšana, apkopošana un 

analīze. 

Mācību līdzekļa „Nodarbību modeļi integratīvajam darbam ar 

autentiskiem lietišķajiem un preses tekstiem vācu valodas kā 

svešvalodas studiju procesā” izstrāde (2007./2008.) 

676

Asoc. prof. K.Kļaviņš 

doc. I. Kokina 

Didaktiski metodisko izstrāžu darbam ar autentiskiem vācu tekstiem 

publicēšana (2008./2009) 

Latvijas vēstures grāmatas sarakstīšana, kas būs brīva no mūsdienu 

Latvijā izplatītiem stereotipiem 

Vēsturisku biogrāfiju grāmatas sarakstīšana: „100 Latvijas personības, 

par kurām nerunā” 

Publikāciju sarakstīšana, piedalīšanās zinātniskās konferencēs Līcas 

viduslaiku vēstures pētniecības institūta projektu ietvaros 

Publikāciju sarakstīšana, piedalīšanās zinātniskās konferencēs Osvalda 

fon Volkenšteina biedrības zinātnisko projektu ietvaros 

Terras Marianas izdevuma sagatavošana asoc. prof H. Soma (DU) 

vadītā projekta ietvaros 

Antonio Posevīna darbu zinātnisku izdevumu sagatavošana kopā ar 

asoc. prof. Aleksandru Ivanovu (DU) 

Bartolomeo Honekes 14. gs. Livonijas hronikas zinātniska izdevuma 

sagatavošana kopā ar asoc.prof. Siviju Pavidis (LU) 

Pulikāciju un avotu sagatavošana baltu mitoloģijas kontekstā sadarbībā 

ar prof. Janīnu Kursīti (DU) 

Publikāciju sarakstīšana, piedalīšanās zinātniskās konferencēs 

CLIOHRES.net zinātnisko projektu ietvaros sadarbībā ar prof. Ausmu 

Cimdiņu (LU) 

Publikāciju sarakstīšana par ekoloģiski, sociāli, politiski un kulturāli 

svarīgām tēmām saistībā ar vēstures procesu analīzi starptautiskas 

auditorijas vajadzībām Monaša Universitātes (Austrālija) projektu 

ietvaros 

Darbība dažādos pētījumu projektos, tajā skaitā arī starptautiskajos 

Dalība ar referātiem starptautiskajās zinātniskajās konferencēs ģenētikas 

un biotehnoloģiju jomā 

Dalība starptautisko konferenču organizēšanā 

Publikācijas starptautiskajos, recenzējamos zinātniskajos izdevumos 

Dalība zinātnisko žurnālu redkolēģijās 

Darbība zinātniskajās padomēs 

Lekt. Il. Kuņicka disertācijas aizstāvēšana(promocijas darba tēma "Tautsaimniecības 

strukturālās izmaiņas Latgales reģionā" 

kvalifikācijas celšana jaunu reģionālo aspektu ekonomikas aspektā 

piedalīšanās starptautiskos pētniecības un apmaiņas projektos, 

projektu koordinēšanā par kvalitatīvo pētniecību reģionālajā ekonomikā 

piedalīšanās startautiskajās konferencēs 


Doc. I. Kupšāne 

Studijas doktorantūrā skolas pedagoģijas nozarē. 

Jauniešu neformālās izglītības pētījumi reproduktīvās veselības jomā 

balstoties uz Daugavpils Universitātes veselības veicināšanas centra 

jauniešu – brīvpātīgo veselības izglītotāju darbību skolās. 

Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs. 

Publikācijas starptautiski atzītos žurnālos. 

Latgales Veselību veicinošo skolu centra darbības koordinācija. 

Zinātnisko konferenču organizēšana fizioterapijas un rehabilitācijas 

jomā. 

Daugavpils Universitātes veselības veicināšanas centra darbības 

vadīšana. 

kvalifikācijas celšana literatūrzinātnes jomā 

piedalīšanās starptautiskās konferencēs un publikāciju sagatavošana 

piedalīšanās pētniecības un apmaiņas projektos 

Lekt. A.Kupšāns promocijas darba izstrādāšana 

piedalīšanās starptautiskās konferencēs un publikāciju sagatavošana 


lekt. S. Polkovņikova 

Promocijas darba aizstāvēšana, piedalīšanās zinātniskajās konferencēs 

677

Līdz 2009./2010.st.g. 


as. I. Saukāne 

as. I. Teilāne 

lekt. I. Vanaga 

Doc. G. Markovs 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Lekt. I.Matisovs 

As. I.Milēviča 

As. prof. A. 

Ņeminuščijs 

Piedalīšanās zinātniskajās konferencēs 

Promocijas darba aizstāvēšana, kvalifikācijas celšana, piedalīšanās 

zinātniskajās konferencēs 

Promocijas darba aizstāvēšana, piedalīšanās zinātniskajās konferencēs 

Uzrakstītā promocijas darba aizstāvēšana, 

piedalīšanās zinātniskajās konferencēs 

Zinātniskas darbības virziens: „Ķermeņu valoda” XIX g.s. krievu 

literatūrā 

Kvalifikācijas celšana: 2007. gada februārī – martā stažēšana Viļņas 

Pedagoģiskās Universitātes Slāvu nodaļā. 

Palīgmateriālu izdošana studiju kursam ”Krievu literatūras mācību 

metodika” (kopā ar A. Ņeminuščiju un N.Fjodorovu) – līdz 2007.gada 

01.09. 

promocijas darba “Pilsētu vides sociāli – ekonomiskā transformācija 

Latgalē “ izstrāde un aizstāvēšana 

Promocijas darbu „Mūsdienu Latvijas publicistikas komunikatīvās 

stratēģijas un taktikas (sastatāmā kognitīvi diskursīvā analīze) 

aizstāvēšana; 

Kvalifikācijas celšana (piedalīšanas Kongresos, konferencēs un 

semināros; radošais atvaļinājums) 

Zinātniskas darbības virziens: „Ķermeņu valoda” XIX g.s. krievu 

literatūrā 

Kvalifikācijas celšana: 2009. gada oktobris, novembris - stažēšanās 

Tallinas Universitāte 

Palīgmateriālu izdošana studiju kursam ”Krievu literatūras mācību 

metodika” (kopā ar doc. G.Markovu un lekt. N.Fjodorovu) – līdz 

2007.gada 01.09. 

Lekt. S.Osipovs Disertācijas aizstāvēšana 2008. gadā. 

Doc. G.Ozoliņš Dalība starptautiskās zinātniskās konferencēs (2 – 3 studiju gadā); 

zinātnisku publikāciju sagatavošana (2 studiju gadā); 

zinātnisku semināru, konferenču organizēšana un apmeklēšana; 

semināru, izstāžu un kolokviju apmeklēšana; 

pētnieciskais darbs Latvijas bibliotēkās, Latviešu folkloras krātuvē; 

individuāla zinātniskās literatūras lasīšana (20 -30 lpp. dienā). 

Lekt. O.Perevalova Kvalifikācijas celšana 

As. S.Poļanskis Kvalifikācijas celšana semināros un konferencēs Latvijā un ārzemēs 

Lekt. R.Rinkēviča Disertācijas aizstāvēšana filoģijas doktora grāda iegūšanai: 

„Bērnības semiotika 20. gs. 20. - 30. gadu latviešu prozā Eiropas 

lietatūras kontekstā” (literatūrzinātne) 

lekt. J.Soms promocijas darba “Gravu morfoloģija un to veidošanās un erozijas tīkla 

telpiskās organizācijas likumsakarības Dienvidaustrumlatvijā” izstrāde 

un aizstāvēšana 

lekt. S.Rutkovska Promocijas darba “Augājs ka urbanizētas vides indikators 

Daugavpilī” izstrāde un aizstāvēšana 

As.prof. I.Saleniece 

DU Mutvārdu vēstures centra vadība; 

monogrāfijas izdošana "Daugavpils skolotāji pārmaiņu laikā (1940 - 

1953)", 

piedalīšanās pētnieciskajos projektos; zinātniskajās konferencēs, 

zinātniskās publikācijas; 

DU HF Zinātnisko lasījumu ikgadēja krājuma "Vēsture: avoti un 

cilvēki" u.c. zinātnisko izdevumu rediģēšana. 

As.prof. A.Salītis Saules sistēmas mazo ķermeņu dinamiskā un fizikālā evolūcija. 

Saules aktivitāte un tās ietekme uz ģeofizikālajiem procesiem. 

678



Doc. G. Sirica 

Dabaszinātnes un to loma ilgtspējīgas attīstības stratēģijā. 


Darbs ESF projektā pie Latvijas dabaszinātņu un matemātikas 

nacionālās koncepcijas izstrādes. 

Piedalīšanās katedras metodiskajos semināros (divreiz gadā) 

Piedalīšanās konferencēs, kas tiek rīkotas katedrā vienreiz divos gados 

Pastāvīga kvalifikācijas celšana (kursi, semināri, patstāvīgais darbs, 

stažēšanās ārzemēs (laiks vēl nav nozīmēts)) 

Darbs starptautiskajā projektā „Saturiski integrētā valodas mācīšana” 

(2004 – 2007) 

Piedalīšanās katedras darbinieku rakstu krājuma sagatavošanā un 

publicēšanā (katros divos gados) 

promocijas darba izstrādāšana 

kvalifikācijas celšana vēstures un vēstures mācību metodikas jomā ; 

piedalīšanās starptautiskajās konferencēs Maskavā, Viļņā, Kaļiņingradā 

un publikāciju sagatavošana; 

metodisko materiālu izstrādāšana vēstures mācību metodikā; 


Kvalifikācijas celšana (piedalīšanas konferencēs un semināros; radošais 

atvaļinājums); 

Mācību līdzekļa sagatavošana 

Doc. O.Šostaka Skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi (Eiropas finansiālais atbalsts), 

2007.g.1.februārī); 

Skolotāju kvalifikācijas celšanas kursi Īrijā vai Lielbritānijā 3. 

Piedalīšanās zinātniskās konferences. 

Piedalīšanās Angļu filoloģijas katedras organizētā zinātniski praktiskā 

konferencē „Svešvalodu mācību metodikas aktuālās problēmas” : 

007./2008., 2009./2010., 2011./2012. 5. Zinātniskā semināra 

metodikas jautājumos organizēšana un piedalīšanās (divreiz gadā). 

Katedras metodikas seminārā apspriesto jautājumu apkopošana un 

publicēšanu zinātnisko rakstu izdevumā (organizēšana un piedalīšanās) 

(krājums - vienreiz divos gados) 

As. prof. A.Stankeviča 

Zinātniski pētnieciskā darbība: Baltu un slāvu literatūras un kultūras 

sakari; 19.-20. gs. angļu literatūras vēstures problēmas. 

Kvalifikācijas celšana: Jagelonas Universitāte Slāvu nodaļā 2008.g. 

martā- aprīlī 

As.prof. A.Stašulāne piedalīšanās konferencēs: 

ikgadējos DU Zinātniskajos lasījumos 

ikgadējā LPA konferencē „Aktuālas problēmas literatūras zinātnē” 

ikgadējā EASR/IAHR rīkotajā konferencē 

ikgadējā LU Teoloğijas fak. un Filoloğijas fak. rīkotajā konferencē 

„Reliğija un literatūra” 

gatavot publikācijas (pēc piedalīšanās konferencēs) 

darbs projektā 

turpināt darbu ES Komisijas VI ietvara starptautiskā projektā „Society 

and Lifestyles: Towards Enhancing Social Harmonisation through 

Knowledge of Subcultural Communities” 

Doc. E.Tamanis darbs projektos - laboratoriju aprīkojuma, petījumu metožu 

pilnveidošana un izstrāde; pētījumi manā un tam tuvos virzienos, 

kvalifikācijas celšana - kursi "Fizikālu procesu matemātiskā 

modelēšana" u.c., 

piedalīšanās starptautiskās konferencēs, simpozijos, (vismaz 1. reizi 

gadā), publicēšanās starptautiskos zinātniskos izdevumos(vismaz 2. 

gab.gadā) 

Līdz 2009./2010.st.g. 


Kvalifikācijas celšana (piedalīšanas Kongresos un konferencēs; 

stažēšana LU); 

Mācību grāmatas „Слово 1” pārstrādāšana; 

679

As. V.Vanagelis Disertācijas aizstāvēšana 

Standarti, programmas, mācību komplekta „Krievu valoda 

ārzemniekiem” izstrādāšana 

Lekt. V.Stūrainis disertācijas aizstāvēšana 

kvalifikācijas celšana reģionālās ekonomikas un socioloģijas jomā 

piedalīšanās starptautiskos pētniecības un apmaiņas projektos. 

dalība starptautisku konferenču organizēšanā un norisē 

Prof. A.Šļahova 

Lekt. I.Volonte 

Lekt. M.Čačka, 

Lekt. J.Savvina 

As. I.Meldere 

Lekt. Z.Barševska 

Doc. M.Folkmane 

Līdz 2009./2010.st.g. 

Doc. L.Procenko 

Piedalīšana projektos 

Promocijas darbu vadīšana 

Piedalīšanās ar mākslu saistītās starptautiskās zinātniskās konferencēs, 

semināros, mākslas darbnīcās, izstādēs 

Piedalīšanās ar mākslu saistītās starptautiskās zinātniskās konferencēs, 

semināros, mākslas darbnīcās, izstādēs 

ESF īstenotajā projektā „Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, 

matemātikas un tehnoloģiju priekšmetos”, tika iesaistīti Daugavpils Universitātes docētāji: 

R.Puida, M.Gorskis, J.Kuklis, L.Jonāne, A.Salītis, J.Soms, V.Beinaroviča. (Līguma 

Nr.2005/0100/VPP1/ESF/P1AA/05/NP/3.2.2/0001/0001/0181) 

Projekta rezultāti: 

pilnveidots mācību saturs vidējā izglītības pakāpē (10.-12.klase) bioloģijā, ķīmijā, 

matemātikā, fizikā un dabaszinībās atbilstoši mūsdienu prasībām; 

izstrādāti, izdoti un ieviesti 15 skolotāja atbalsta materiālu komplekti (kopumā 90 

iespieddarbi, 34 elektroniskie mācību materiāli); 

vairāk nekā 6000 skolēnu apguvuši jauno mācību saturu, izmantojot projektā izstrādātos 

atbalsta materiālus; 

50 projekta izmēģinājumskolām tika radīta iespēja kļūt par reģionālajiem mācību 

metodiskajiem centriem ar moderni aprīkotām mācību klasēm, laboratorijām un 

profesionāliem pedagogiem; 

2950 skolotājiem bija iespēja paaugstināt kvalifikāciju tālākizglītības kursos; 

70 nozares eksperti pilnveidoja savu profesionalitāti dabaszinātņu un matemātikas didaktikā 

Kopš 2008. gada 15. decembrī tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts „Dabaszinātnes un 

matemātika” saskaņā ar noslēgto vienošanos starp Valsts izglītības attīstības aģentūru un Izglītības 

satura un eksaminācijas centru (kopš 2009. gada 1. jūlija Valsts izglītības satura centrs), kurā 

piedalās Daugavpils Universitātes docētāji: R.Puida, M.Gorskis, J.Kuklis, L.Jonāne, A.Salītis, 

J.Soms, V.Beinaroviča, I.Jermačenko. 

Projekta īstenotājs: Valsts izglītības satura centrs. 

Projekta īstenošanas periods: 2008. gada15. decembris – 2011. gada 31.augusts. 

Projekta mērķi: 

Pilnveidot mācību saturu dabaszinātņu un matemātikas mācību priekšmetos 7. – 9. klases 

posmā, , akcentējot skolēnu praktiski pētniecisko darbību un prasmes lietot skolā iegūtās 

zināšanas reālās dzīves situācijās, sekmēt informācijas tehnoloģiju izmantošanu mācību procesā. 

Nodrošināt metodisku atbalstu skolotājiem un skolēniem dabaszinātņu un matemātikas apguvē 

vispārējā izglītībā – sagatavot daudzveidīgus materiālus par mācību metožu izmantošanu, 

skolēnu sasniegumu vērtēšanu, kā arī dažādus vizuālos materiālus skolotājiem un skolēniem 

drukātā un elektroniskā formātā. 

Paaugstināt dabaszinātņu un matemātikas skolotāju, arī nozares ekspertu un topošo skolotāju 

profesionalitāti darbā ar modernizēto mācību saturu un izstrādātajiem skolotāju atbalsta 

materiāliem. 

Sekmēt skolēnu interesi par dabaszinātnēm un matemātiku, organizējot daudzpusīgu sadarbību 

ar augstskolām, zinātnes iestādēm un uzņēmējiem. 

680

9.PIELIKUMS 

Studiju maksas aprēķinu skatīt akreditācijas ziņojumā 

10. PIELIKUMS 

Pedagogu tālākizglītības kursi, kurus realizē DU; 2006. – 2009. gada IZM iepirkumā 

saskaņoto un atbalstīto DU programmu saraksts (no valsts budžeta līdzekļiem) 

2006.gada 

IZM iepirkumā saskaņoto un atbalstīto Daugavpils Universitātes programmu saraksts (no valsts 

budžeta līdzekļiem) 

Izglītības satura reformas īstenošana pamatizglītības priekšmetos – pedagogu profesionālās 

meistarības pilnveides kursi vācu valodas skolotājiem – 3 grupas (Kurzeme, Vidzeme, Latgale) 

Adresāts – vācu valodas skolotāji 

Īstenotājs – Daugavpils Universitāte 

Kontaktpersona – Janīna Sergejeva, t.5422994 

Saskaņojuma ar IZM Nr. 0846 


meistarības pilnveides kursi angļu valodas skolotājiem – 5 grupas (Vidzeme, Latgale) 

Adresāts – angļu valodas skolotāji 


Kontaktpersona – Larisa Sardiko, t.5422994 



meistarības pilnveides kursi krievu valodas kā dzimtās valodas skolotājiem- 5 grupas 

(Latgale) 

Adresāts – krievu valodas, kā dzimtās valodas skolotāji 


Kontaktpersona – Natālija Trofimova, t.5422249 



meistarības pilnveides kursi bioloģijas skolotājiem pamatskolā- 3 grupas (Latgale) 

Adresāts – bioloģijas skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Zigfrīds Jezerskis, t.5425297 



meistarības pilnveides kursi ķīmijas skolotājiem pamatskolā- 6 grupas (Vidzeme, Latgale) 

Adresāts – ķīmijas skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Mihails Gorskis, t.5425297 



meistarības pilnveides kursi fizikas skolotājiem pamatskolā- 2 grupas (Latgale) 

Adresāts – fizikas skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Lolita Jonāne, t.5425297 



meistarības pilnveides kursi ģeogrāfijas skolotājiem pamatskolā- 1 grupa (Latgale) 

Adresāts – ģeogrāfijas skolotāji pamatskolā 


681

Kontaktpersona – Juris Soms, t. 5425297; Zita Vanaga, t.5422249 



meistarības pilnveides kursi informātikas skolotājiem pamatskolā- 17 grupas (Latgale, 

Vidzeme) 

Adresāts – informātikas skolotāji pamatskolā 7. kl. 


Kontaktpersona – Vija Jankoviče, t. 5427814; Zita Vanaga, t.5422249 



meistarības pilnveides kursi vēstures skolotājiem pamatskolā – 10 grupas (Latgale) 

Adresāts – vēstures skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Ilze Šenberga, t.5422239 


Jaunākās mācību metodes skolēniem ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības un 

vispārējās izglītības iestādēs -2 grupas (Latgale) 

Adresāts – speciālās izglītības un vispārējās izglītības skolotāji 


Kontaktpersona – Vija Guseva, t.5428636 


Darba organizācija un metodika korekcijas klasēs vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem- 5 

grupas (Latgale) 

Adresāts – vispārējās izglītības iestāžu korekcijas klašu pedagogi 


Kontaktpersona – Svetlana Guseva, t.5428636 


Pedagogu tālākizglītības kursi, kuri tika realizēti Daugavpils Universitātē (skat.: 

http://www.du.lv) 

B1 UN B2 PROGRAMMAS 

B1,B2-9014140452. Angļu valodas mācīšanas vidusskolā aktuālās problēmas 

Saskaņota ar IZM - 21.06.2004. 

Saskaņojuma Nr. - 0214 

Tiesības īstenot programmu - līdz 21.06.2007. 

Organizē - Daugavpils Universitāte 

Kont. persona - Z.Vanaga, t.5422249; e-pasts: zita.vanaga@du.lv 

Laiks - atbild organizators 

Vieta - pēc pieprasījuma 

Programmas apjoms -72 st. 

Dalībnieku skaits - 25 

Lektori - L.Sardiko, B.Kalniņa, Dz.Iliško u.c. 

Anotācija - Programmas klausītāji gūs zināšanas par Vidējās izglītības standartu angļu valodā un tā prasību 

apguvi. Reflektīvā pieeja angļu valodas skolotāju izglītošanā, angļu valodas integrēto prasmju pilnveidošana. 

Mūsdienu metodes un jaunākās tehnoloģijas svešvalodu mācīšanā. Skolēnu patstāvīgu mācību darbību 

veicinošas metodes. Mācību vielas plānošana. Vērtēšana. 

B1,B2-9014140752. Mūsdienu krievu valodas kā svešvalodas mācīšanas aktualitātes 









682


Lektori - N.Trofimova, G.Pitkeviča, E.Isajeva u.c. 

Anotācija - Programmā apskatītas mūsdienīgās mācību metodes un paņēmieni, pedagoģiskā sadarbība, 

mācību sasniegumu vērtēšana un pašvērtējums, mācību programmu sastādīšana un īstenošana atbilstoši 

Valsts izglītības standartiem. Krievu valodas mācīšanas novitātes, Latvijas un ārvalstu pieredze. 

B1,B2-9014142652. Dabaszinību mācīšana vidusskolā: problēmas un risinājumi 





Kont. persona - Z.Vanaga, tālr.5422249; e-pasts:zita.vanaga@du.lv 





Lektori - G.Liberts, L.Jonāne, A.Antropa, Z.Jezerskis, A.Škute, A.Salītis, u.c. Anotācija - Jautājumi par 

dabaszinību standarta prasībām, mācīšanas problēmām un to risinājumiem, atbilstoši mūsdienu didaktikas 

pamatnostādnēm. Integrētās tēmas, zinātnisko atziņu praktisks pielietojums. 

B1,B2-9014132052. Pamatskolas matemātikas satura un mācību metodikas aktuālie jautājumi 





Kont. persona - Z.Vanaga, t. 5422249; e-pasts: zita.vanaga@du.lv 





Lektori - E.Krastiņa, A.Semjonova, I.Jermačenko u.c. 

Anotācija - Programma sniedz zināšanas par matemātikas programmas izveides un plānošanas teorētiskajiem 

aspektiem un praktiskiem risinājumiem atbilstoši Valsts pamatizglītības standartam. Efektīvu mācību metožu 

un līdzekļu izvēle. Skolēnu intelektuālo prasmju veidošana. Skolēnu sasniegumu novērtējums. Pārbaudes 

darbu saturs un izveides principi. 

B1B2-9014144552. Ģeogrāfijas mācīšana vidusskolā. Mūsdienu ģeogrāfijas aktualitātes (B1,B2) 





Kont. persona - Zita Vanaga; 5422249 

Laiks - Pēc pieprasījuma 

Vieta - Daugavpilī 

Programmas apjoms - 72 st. 


Lektori - S. Rutkovska, J. Soms, V. Makarevičs, T. Uzole, Dz. Iliško, I. Matisovs, D. Gruberts 

Anotācija - Ģeogrāfijas izglītības saturs Latvijā un Eiropā, valsts izglītības standarts ģeogrāfijā. Mācību 

programmas, to pilnveidošanas un īstenošanas ceļi. Pētnieciskais darbs, skolēnu zināšanu vērtēšanas formas 

un metodes vidusskolā. Skolēnu un skolotāju mijiedarbība, šī procesa pedagoģiskie un psiholoģiskie aspekti. 

Ģeogrāfijas aktualitātes - jaunākā informācija par pētījumiem un atklājumiem dabas un cilvēka ģeogrāfijā, 

saimniecības attīstības tendences un iedzīvotāju skaita izmaiņu dinamika pasaulē, Latvijā, reģionā. Globālās 

ekoloģiskās un sociālās problēmas. Ģeogrāfijas apguves reģionālais un lokālais aspekts - Latgales novada 

vēsturiski - ģeogrāfiskais pārskats. Informācijas tehnoloģiju un interneta resursu izmantošana mācību procesā 

ģeogrāfijā. 

B1-9014136252. Vizuālās mākslas mācību priekšmeta satura un mācību metodikas aktuālie jautājumi 

pamatizglītībā (B1) 






683





Lektori - I. Volante, B. Valpētere, A. Šļahova, M. Folkmane, V. Liepa, M. Čačka, I. Meldere, Dz. Iliško 

Anotācija - Programma iepazīstina ar izglītības standartu, mērķi, uzdevumiem un realizēšanas ceļiem 

vizuālajā mākslā pamatizglītībā, paredz prasmju, iemaņu un attieksmju pilnveidi mācību priekšmeta 

programmas veidošanā un īstenošanā, daudzveidīgu un mūsdienīgu mācību metožu un līdzekļu izmantošanā 

vizuālās mākslas stundās un mācību sasniegumu vērtēšanā. 

B2-9014136252. Intereses nozīme skolēnu radošas darbības attīstīšanā vizuālajā mākslā 










Lektori - M.Čačka, I.Volonte, A.Šļahova u.c. 

Anotācija - Programma paredzēta, lai pilnveidotu vizuālās mākslas mācīšanas metodiku, balstoties uz 

skolēnu intereses attīstīšanu; interese skolēnu radošajā darbībā. Radošo tehniku izmantošana mācību procesā; 

tehniku daudzveidība. 

B2-9014136252. Skolēnu radošo darbu vērtēšanas pilnveide vizuālās mākslas apguvē pamatizglītībā 










Lektori - M.Čačka, I.Volonte, A.Šļahova u.c. 

Anotācija - Programma paredz pilnveidot vizuālās mākslas mācīšanas metodiku, izmantojot zinātniski 

izstrādātu vērtēšanas kritēriju sistēmu. Vērtēšana un pašvērtējums. Skolēnu radošās darbības vērtēšanas 

sistēma, vērtēšanas kritēriju pamatojums. 

B1-9014310052. Mūsdienu pedagoģiskā procesa aktuālie jautājumi 





Kont. persona - Z.Vanaga;, t.5422249; e-pasts: zita.vanaga@du.lv 



Programmas apjoms – 36+36 st. 


Lektori - M.Kravale, A.Pipere, V.Dombrovskis u.c. 

Anotācija - Programmā iekļauti jautājumi par Latvijas izglītības mērķi, galvenajiem uzdevumiem, 

pamatprincipiem, saturu un izglītības sistēmu kopumā. Pedagoģijas un psiholoģijas zinātņu teorijas un 

prakses vienotība. Pedagoga pienākumi, tiesības, pamatkompetences, pedagoģiskās sadarbības, saskarsmes 

un ētikas jautājumi. 

Profesionālās izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem 

9014380052. Sociālā vide un personības socializācija. (5.modulis) 





684

Kont. persona - Z.Vanaga, tālr.5422249; e-pasts: zita.vanaga@du.lv 

Laiks - 17.09.-22.10.2004. 

Vieta – pēc pieprasījuma 



Lektori - I.Ostrovska, A.Kehris, V.Guseva, I.Kokina 

Anotācija - Sabiedrības uzbūve. Sociāli ekonomiskā stratifikācija. Darba tirgus sociāli psiholoģiskie aspekti. 

Darba devēju un darbinieku sociālās attiecības. Sociālie institūti- ģimene, profesionālās izglītības iestāde. 

Profesionālās izglītības sociālie partneri. Personības socializācija. Sociālās informācijas ieguve un 

izmantošana. 

A2 un A1 programmas 

Bioloģijas skolotājiem 

A2-9014142552. Bioloģijas satura īstenošana vispārējā vidējā izglītībā 






Laiks – atbild organizators 




Lektori - Z.Jezerskis, P.Evarts-Bunders, A.Barševskis, Z.Sondore, E.Zviedre, K.Igaune, u.c. 

Anotācija - Vidējās izglītības standarts bioloģijā un tā prasību apguve. Mācību programmas veidošana 

bioloģijā. Nodarbību vadīšana dabā un laboratorijā. Pārbaudes darbu bioloģijā vidusskolas skolēniem 

veidošana. 

Izglītības standarta bioloģijā īstenošana pamatizglītībā (A1) 

Saskaņota ar Daugavpils rajona IP – 14.01.2005. 









Lektori - Z.Jezerskis, P.Evarts-Bunders, A.Barševskis, Z.Sondore, E.Zviedre, K.Igaune, u.c. 

Anotācija - Vidējās izglītības standarts bioloģijā un tā prasību apguve. Mācību programmas veidošana 

bioloģijā. Nodarbību vadīšana dabā un laboratorijā. Pārbaudes darbu veidošana bioloģijā vidusskolas 

skolēniem. 

Ķīmijas skolotājiem 

A2-9014142452. Vispārējās vidējās izglītības standarta ķīmijā prasību īstenošanas ceļi un līdzekļi 










Lektori - M.Gorskis, A.Antropa, S.Osipovs, J.Kirilova, A.Pipere 

Anotācija - Vidējās izglītības ķīmijas standarts, tā mērķi, uzdevumi, struktūra, saturs; tā īstenošanas līdzekļi, 

formas un metodes. Vidusskolas ķīmijas kursa apguves programma. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana. 

Ilgspējīgas attīstības idejas integrēšana vidusskolas ķīmijas kursa saturā. 

685

Fizikas skolotājiem 

A2-9014142352. Fizikas satura īstenošana vispārējā vidējā izglītībā 





Kont. persona - Z.Vanaga, tālr.5422249; e-pasts: zita.vanaga@du.lv 





Lektori - G.Liberts, L.Jonāne, S.Rabša, L.Trukšāns, A.Salītis, V.Paškevics, A.Podiņš, E.Tamanis,u.c. 

Anotācija - Sniegt teorētisku ieskatu un praktiskas iemaņas par fizikas izglītības standarta prasību realizēšanu 

un to iespējamām izmaiņām modernās fizikas nepārtrauktas attīstības kontekstā. Tiks piedāvāts plašs fizikas 

demonstrējumu eksperimentu apjoms, sniegtas rekomendācijas zināšanu pārbaudes un vērtēšanas metožu 

pilnveidē. 

Matemātikas skolotājiem 

A2-9014332152. Matemātikas mācību satura apguve latviešu valodā, tās konceptuālie un metodiskie 

aspekti vispārējās vidējās mazākumtautību izglītības programmās 





Kont. persona - Z.Vanaga, t. 5422249; e-pasts: zita.vanaga@du.lv 





Lektori - I.Jermačenko, V.Beinaroviča, A.Kiričuka, E.Krastiņa 

Anotācija - Programmā paredzēts apskatīt matemātikas apguves latviešu valodā konceptuālos aspektus, 

metodiskos paņēmienus, mācību satura plānošanas iespējas. Pārbaudes darbu veidošanu atbilstoši 

izvirzītajiem mērķiem. 

Kultūras vēstures skolotājiem 

A2-9014146452. Kultūras vēstures mācīšanas un pārbaudes darbu veidošanas metodika, satura 

aktualitātes 










Lektori - V.Liepa, M.Burima, I.Kupšane u.c. 

Anotācija - Programmas ietvaros skolotāji apgūs efektīvas mācīšanas metodes un paņēmienus, veicot 

praktiskus uzdevumus. Programmā iekļauti tekstu interpretācijas metodes un paņēmieni, tekstu interpretācijas 

plurālisms, kas ļautu efektīvāk motivēt skolēnus mācīties radoši. 

Vēstures skolotājiem 

A2-9014144152. Reģionālās vēstures pētīšanas un mācību perspektīvas 





Kont. persona - I.Šenberga, t.5440001; e-pasts: history@dau.lv 


686




Lektori - H.Soms, A.Ivanovs, I.Šenberga u.c. 

Anotācija - Programma iepazīstina vēstures skolotājus ar reģionālās vēstures pētīšanas problēmām un 

aktuālajiem jautājumiem, kā arī vēstures mācīšanas iespējām skolā (darbs ar dažādiem avotiem, mutvārdu 

vēstures materiāliem, bilingvālo mācību iespējām). 

Krievu valodas un literatūras skolotājiem 

Krievu literatūras kulturoloģiskie aspekti jaunāko teoriju skatījumā (A1) 

Saskaņota ar Daugavpils pilsētas IP 20.10.2004. 









Lektori – E.Mekšs, E.Vasiļjeva, A.Ņeminuščijs, 

Anotācija – Programma sastāv no 3 daļām: 1) „Sudraba laikmets” krievu mākslā; 2) A.Čehova daiļrade 

jaunāko teoriju skatījumā; 3) jaunākā krievu literatūra. 

A2-9014140752. Krievu valoda kā svešvaloda: efektīvas mācīšanās prasmju pilnveidošana 




Organizē – Daugavpils Universitāte, laiks - atbild organizators 




Lektori - G.Sirica, N.Trofimova, G.Pitkeviča u.c. 

Anotācija - Programma sniedz zināšanas par krievu valodas kā svešvalodas efektīvākajām mācību metodēm, 

mācību sasniegumu vērtēšanu, pārbaudes darbu veidošanu, skolēnu pašvērtējuma veidošanu; jaunākajiem 

mācību līdzekļiem un to izvēli vispārējās vidējās izglītības programmas standarta īstenošanā. 

Veselības mācības skolotājiem 

A2-9014145052. Veselības veicināšana un veselības izglītība vidusskolā 










Lektori - I.Kuņicka, V.Miķelsone, J.Jauja, L.Antoņēviča, I.Kaminska, M.Ignatjeva 

Anotācija - Veselības veicināšanas iespējas, virzieni unvienota pieeja veselības veicināšanai skolā; veselības 

izglītības loma skolēna personības veidošanās procesā; veselības mācības saturs vidusskolā un prasme to 

īstenot ar atbilstošām metodēm; veselības izglītības integrācijas iespējas citos mācību priekšmetos. Skolas 

politika veselības veicināšanā, tsk. Reproduktīvās veselības jomā un atkarību izraisošo vielu lietošanas 

profilaksē. 

Vizuālās mākslas skolotājiem 

Mūsdienīga mācību procesa nodrošinājums vizuālās mākslas apguvē (A1) 

Saskaņota ar Daugavpils rajona IP 28.09.2004. 






687




Lektori – A.Šļahova, M.Čačka, I.Volonte, M.Folkmane, B.Valpētere, V.Liepa u.c. 

Anotācija- Sniedz informācija par likumdošanu, saistītu ar bibliotēkas darbību, padziļina zināšanas par 

mūsdienu moderno tehnoloģiju nozīmi bibliotēkas darba pilnveidošanā, pievēršot uzmanību apkalpošanas 

modernizācijai mūsdienu apstākļos, darbinieku darba attiecībām un darba aizsardzības jautājumiem, kā arī 

darba ar lietotājiem ētikas, psiholoģijas un saskarsmes kultūras jautājumiem. 

9014120006. Skolēnu radošās pašizpausmes veicināšana rokdarbos sākumskolā (A1) 

Saskaņota ar Daugavpils rajona IP - 19.02.2005. 



Organizē – Daugavpils Universitāte 

Kont. persona - Zita Vanaga, 5422249, e-pasts: zita.vanaga@du.lv 

Laiks – atbild organizators 




Lektori – M.Čačka, B.Valpētere, M.Folkmane, Z.Vanaga u.c. 

Anotācija - Programma iepazīstina sākumskolas skolotājus ar rokdarbu metodikas novitātēm. Pedagogi iegūst zināšanas 

par dažādu materiālu izmantošanas iespējām skolēnu radošā potenciāla atraisīšanā, apgūst prasmi variēt materiālus un 

tehnikas, radot netradicionālus radošos darbus. Programma sekmē skolotāju izpratni par bērna personības attīstīšanas 

iespējām radošajā darbībā un par jaunākā vecuma skolēnam būtisku akcentu - bērna darba pielietošanas mērķtiecību, 

praktiskumu un lietderību. 

Psiholoģijas skolotājiem 

A2-9014144552. Psiholoģijas satura īstenošanas aktualitātes vispārējā vidējā izglītībā 







Vieta - Balvu rajonā 



Lektori - S. Guseva, I. Kokina, V. Makarevičs, A. Zagorskis, A. Ruža, S. Vorone, M. Kravale 

Anotācija - Vidējās izglītības standarts psiholoģijā un tā prasību apguve. Mācību programmas veidošana 

psiholoģijā. Dažādu mācību metodiku izmantošanas iespējas psiholoģijas stundās. Skolēnu zināšanu 

novērtēšana. Pētnieciskais darbs psiholoģijā skolā. 

Klašu audzinātājiem 

Audzināšanas darba organizēšana un vadīšana mūsdienu skolā (A1) 

Saskaņota ar Daugavpils rajona IP 23.08.2004. 









Lektori – J.Altāne, T.Uzole, I.Kuņicka 

Anotācija – Programmā ietverti jautājumi par audzināšanas darba mērķiem, uzdevumiem, efektīvas vadīšanas 

un organizēšanas darba formām un nosacījumiem, veselības stāvokļa ietekmi uz mācību darbību un 

uzvedību, par pusaudžu atkarības profilaksi, konstruktīvo pieeju klases audzināšanā un skolas, un ģimenes 

sadarbību. Programmas apguve notiek diskusiju, grupu darba un lekciju veidā. 

688

Nr. 

p.k. 


PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES KURSU SARAKSTS 

2006. - 2009. gadā 

Laiks Kursu nosaukums Mērķauditorija 

1. 2006., 02. Fizioloģijas kursa padziļināta apguve 

2. 2006., 03. 

Karjeras izglītības darba organizēšana 

vispārizglītojošaj ās un profesionālājās izglītības 

iestādēs 

3. 2006., 05. Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija 

4. 2006., 06. 

5. 2006., 06. 

6. 2006., 06. 

Skolēnu radošās pašizpausmes veicināšana 

rokdarbos sākumskolā 

Veselības izglītība un veselības veicināšana 

vidusskolā 

Inovatīvi risinājumi matemātikas un dzimtās 

valodas mācīšanā 1.-4.klasē 

Vispārizglītojošo 

skolu skolēni 

Vispārējās izglītības 

iestāžu un 

profesionālājās 

izglītības iestāžu 

pedagogi 


iestāžu vadītāji 

Dalībnieku 

skaits 

22 

57 

12 

Sākumskolas skolotāji 15 


iestāžu 

pedagogi 

20 

Sākumskolas skolotāji 22 

7. 2006., 06. Inovācijas augstākās izglītības sistēmā Augstskolu docētāji 18 

8. 2006., 08. 

9. 2006., 09. 

10. 2006., 08. 

11. 

12. 

13. 

14. 

15. 

16. 

17. 

2006., 08. 

2006., 09-12. 

2006., 09. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

Fiziskā attīstība un ārstnieciskie vingrinājumi 

pēc balsta kustību aparāta traucējumiem. 

Koriģējošā vingrošana 

Angļu valodas mācīšanas v-skolā aktuālās 

problēmas 

Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana 

vispārizglītojošajā skolā 


vispārizglītojošajā skolā: korekcijas un 

rehabilitācijas darbs 

Pamatizglītības fizikas skolotāju profesionālās 

kompetences pilnveide 

Pirmsskolas izglītības programmas satura un 

mācību metodikas aktuālie jautājumi 

Pedagogu darba organizēšana un realizēšana 

korekcijas klasēs ilgtspējīgas izglītības reformas 

kontekstā 

Pamatizglītības standarta informātikā īstenošana 

7.klasē 

Metodisks un praktisks atbalsts pamatskolas 

bioloģijas skolotājiem, uzsākot bioloģijas 

standarta ieviešanu 8.klasē 

Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un 

līdzekļi pamatizglītības ģeogrāfijas kursā 


iestāžu pedagogi, 

sporta skolotāji 

Angļu valodas 

skolotāji 


iestāžu pedagogi 



Pamatizglītības fizikas 

skolotāji 

Pirmsskolas izglītības 




51 

8 

35 

22 

53 

51 

136 

Informātikas skolotāji 395 

Bioloģijas skolotāji 

pamatizglītībā 

Ģeogrāfijas skolotāji 


86 

25 

689

18. 

19. 

20. 

21. 

22. 

23. 

24. 

25. 

26. 

27. 

29. 

30. 

31. 

32. 

33. 

34. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09.-12. 

2007.g.11.06.- 

30.11. 

2007.g.19.06.- 

30.11. 

2007.g.11.06.- 

30.11. 

2007.g.11.06.- 

30.11. 

2007.g.11.06.- 

30.11. 

Vēstures mācību metodika pamatskolā izglītības 

reformas kontekstā 

Interaktīvo mācību metožu izmantošana, 

īstenojot mūziku mācību priekšmeta standartu 

p-skolā 

Vācu valodas mācīšanas p-skolā aktuālās 

problēmas un efektīvās tehnoloģijas 

Angļu valodas mācīšanas pamatskolā aktuālās 

problēmas un efektīvās tehnoloģijas 

Krievu (dzimtā) valoda: mācīšanas aktualitātes 

pamatizglītības reformas kontekstā 

Ētikas mācība 1.-3.klasēs pamatizglītības satura 

reformas kontekstā 

Jaunākās mācību metodes skolēniem ar 

speciālajām vajadzībām spec.izglītības un 

vispārējās izglītības skolās 

Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija 

Mājturības satura īstenošanas aktuālie 

didaktiskie aspekti 

Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un 

līdzekļi pamatizglītības ķīmijas kursā 

Ilgtspējīgas mazākumtautību pamatizglītības 

programmu īstenošana 

Darba organizācija un metodika pedagoģiskās 

korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs 

vispārējās izglītības iestāzu pedagogiem 

Metodiskais atbalsts klašu audzinātāju 

metodisko komisiju vadītājiem vērtībizglītībā 

un pedagoģiskās sadarbības veicināšanai skolā 

Darba organizācija un metodika pagarinātās 

darba dienas grupās vispārējās izglītības iestāžu 

pedagogiem 

Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu 

audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības, 

bērnu tiesību, drošības un veselības 

jautājumiem, īstenojot vispārējās izglītības 

satura reformu 

Metodiskā atbalsta nodrošinājums skolotāju 

palīgiem darbā ar 1.-6.klašu skolēniem ar 

mācīšanās grūtībām 

35. 2007., 05.-10. Mūzikas stils un interpretācija 

36. 2007., 10.-12. 

37. 2007.,11.-12. 

38. 2007., 03.-12. 

Mūzikas mācību process vispārizglītojošajā 

skolā jaunās izglītības paradigmas kontekstā 


vispārizglītojošajā skolā 

Angļu valodas zināšanu pilnveide; 

Angļu valoda iesācējiem; 

Angļu valoda: sagatavošanās centralizētajam 

eksāmenam. 

Vēstures skolotāji 


Mūzikas skolotāji 


Vācu valodas skolotāji 


Angļu valodas 

skolotāji 


Krievu (dz.) valodas 

skolotāji 


Sākumskolas skolotāji, 

ētikas skolotāji 




iestāžu vadītāji 

244 

76 

73 

137 

129 

281 

56 

202 

Mājturības skolotāji 177 

Ķīmijas skolotāji 






Klašu audzinātāju 

metodisko komisiju 

vadītāji 

Pagarinātās darba 

dienas grupu pedagogi 

vispārējās izglītības 

iestādēs 

internātskolu 

audzinātāji vispārējās 

izglītības iestādēs 


iestāžu pedagogi- 

skolotāju palīgi 


iestāžu 

mūzikas skolotāji 


iestāžu 

mūzikas skolotāji 



158 

121 

389 

309 

709 

267 

162 

24 

29 

27 

Visi interesenti 51 

690

39. 2007., 12. 

Aktualitātes dabas materiālu tehnoloģijās un to 




(mājturības skolotāji, 

pulciņu vadītāji) 

41. 2008., 01.-12 Angļu valodas zināšanu pilnveide Visi interesenti 38 

42. 2008., 01.-12. Sagatavošana centralizētajiem eksāmeniem Skolēni 16 

43. 2008., 01.-03. 

44. 2008., 03. 

45 2008., 03-06. 

Bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušana 

vispārizglītojošā skolā 

Aktualitātes dabas materiālu tehnoloģijās un to 

mācību metodikā 

Skolotāju „izdegšanas” sindroms un stresa 

pārvaldīšana 

46 2008.,03.-06. Pozitīvās domāšanas veidošana 

47 2008., 06.-08. 

48 2008., 06.-08. 

49 2008.06.-08. 

50 2008., 06.-08. 

Mūsdienīga mācību procesa īstenošana 

pamatizglītības 1.-4.klasēs 

Mūsdienīga mācību procesa īstenošana 

pagarinātās darba dienas grupā 

Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un 

radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana 

mazākumtautību (krievu) valodā vispārējā 

izglītībā. 

Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un 


krievu valodā (svešvaloda) vispārējā izglītībā 

51 2008., 09.-11. Integrēta mācību satura un valodas mācīšana 





(mājturības skolotāji, 

pulciņu vadītāji) 















52 2008., 09.-11. Klasvadības procesa organizācija Vispārējās izglītības 


53 2008., 09.11. 

54 2009. 

55 2008.-2009. 

56 2009. 

57 2009 

Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības 

veidošana, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības 

Darba organizācija un metodika apvienotajās 

klasēs vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem 

Mācīšanās un pētniecisko prasmju veicinošas 

mācību vides veidošana 

„Skolēnu iziņas aktivitāti, patstāvību un 


apvienotajās klasēs (5.-9.klasēs)” 

„Skolēnu iziņas aktivitāti, patstāvību un 


apvienotajās klasēs (1.-4.klasēs)” 

58 2009 Klasvadības procesa organizācija un vadība 

59 2009 

60 2009 

„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un 


mūzikā vispārējā izglītībā” 

„Fiziskā attīstība un koriģējošā vingrošana pie 

balsta kustību aparāta traucējumiem” 

















20 

87 

20 

418 

638 

388 

427 

164 

223 

120 

1066 

254 

57 

174 

156 

172 

62 

172 

31 

691

11.PIELIKUMS 

Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām 

Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām 

Angļu/vācu/franču/zviedru valodas skolotājs 

Kopš 2003. gada pastāv sadarbība starp visām augstskolām Latvijā, kur gatavo skolotājus: 

LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, LU Moderno valodu fakultāte, RPIVA, Liepājas 

pedagoģijas akadēmija, Rēzeknes augstskola. 

Docētāju pieredzes apmaiņa: DU docētāji hospitēja nodarbības Liepājas 

Pedagoģijas Akadēmijā, Rēzeknes Augstskolā, LU Pedagoģijas un Psiholoģijas 

Fakultātē, un, savukārt, kolēģi no citām augstskolām hospitēja DU doc. O.Šostakas 

un doc. L.Sardiko nodarbības. 

Programmu harmonizācija: pasniedzēji no augstākminētām augstskolām, strādājot 

kopā Britu Padomes projekta ietvaros, salīdzināja un uzlaboja svešvalodas mācību 

metodikas kursa mācību programmu un prasības pedagoģiskās prakses 

organizēšanai. Pašlaik visi strādājam pēc vienotās programmas. 

Eksāmeni un diplomdarbu aizstāvēšana: 2006.un 2007. gadā pasniedzēja L. Sardiko 

tika aicināta kā gala pārbaudījumu komisijas locekle LU Pedagoģijas un 

Psiholoģijas Fakultātē 

Sadarbība ar Fehtas Universitāti (Vācija), Rostokas Universitāti (Vācija), Berlīnes 

Universitāti (Vācija), Manheimas Valodas Institūtu / IDS un Manheimas Universitātes 

(Vācija), Heidelbergas Universitāti (Vācijs), Marburgas Universitāti (Vācija), 

Ocenhauzenas Eiropas Akadēmiju (Vācija), Gīsenas Universitāti (Vācija), Vitauta Dižā 

universitāti (Lietuva), Viļņas Universitātes filiāli Kauņā (Lietuva), Šauļu Pedagoģisko 

augstskolu (Lietuva), Maskavas Valsts universitāti (Krievija); Tallinas Universitāti 

(Igaunija). 

Krievu valodas skolotājs 

Sadarbība ir nodibināta ar Latvijas Universitāti, Tartu universitāti, Varšavas universitāti, ar 

M. Beli vārdā nosaukto universitāti Slovākijā, Viļņas Pedagoģisko universitātē, Ļublinas 

Universitāti, Maskavas Pilsētas Pedagoģisko universitāti, Sanktpēterburgas Kultūras un 

Mākslas Universitāti, Grodņas Universitāti (Baltkrievija), Tveras Universitāti, Tallinas 

Universitāti, Kauņas Universitāti. 

Vēstures un sociālo zinību skolotājs, 

Vēstures un kultūras vēstures skolotājs 

Sadarbība ar I. Kanta Krievijas valsts universitāti (Kaļiņingrada), Viļņas Pedagoģisko 

universitāti. 

Ķīmijas skolotājs 

Sadarbības partneri: 

Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultāte (Ķimijas didaktikas centrs) 

Kauņas Tehnoloģiskās Universitātes Ķīmijas tehnoloģijas fakultātes Ķīmijas 

katedra 

Viļņas Universitātes Ķīmijas fakultāte 

Tartu Universitātes Izglītības fakultāte 

Baltkrievijas Valsts Pedagoģiskās universitātes Ķīmijas fakultāte (Minska, 

Baltkrievija) 

Hercena v.n. Krievijas Pedagoģiskās Universitātes (S.-Pēterburga) Ķīmijas mācību 

metodikas katedra 

Mendeļejeva v.n. Ķīmijas Tehnoloģijas Universitātes filiāle Novomoskovskā 

(Tulas apgabals) 

692

Baltijas Universitāte (Upsala, Zviedrija) 

Bioloģijas skolotājs 

Sadarbība studiju un zinātniskajā darbā (dabaszinību mācīšanas aktuālu problēmu 

pētījumos) notiek ar Latvijas Universitātes BF; RPIVA; Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, 

Latvijas sporta pedagoģijas akadēmiju, Rēzeknes augstskolas (bioloģijas didaktikas 

mūsdienu aktuālo problēmu pētījumā), Šauļu Universitāti (Lietuva), Kauņas 

Lauksaimniecības Universitāti (Lietuva), Tallinas pedagoģisko universitāti (Igaunija) 

(pedagoģijas vēstures pētījumu aktualitātes). 

Latviešu valodas un literatūras skolotājs” Informācija par ārējiem sakariem 

Realizējot profesionālo studiju programmu „Vidējās izglītības latviešu valodas un 

literatūras skolotājs”, Latviešu valodas katedras docētājiem ir sadarbība ar citām Latvijas 

augstskolām: 

Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti (piedalīšanās 

konferencēs „Valoda un literatūra kultūras apritē,” „Valoda pasaulē, pasaule 

valodā” – S. Polkoņikova, I. Saukāne), 

Liepājas Pedagoģijas akadēmiju (piedalīšanās konferencē „Valodu apguve: 

problēmas un perspektīva” – R. Rimša, I. Saukāne, I. Vanaga), 

Lietuvā ar (Viļnas Universitātes Kauņas Humanitāro fakultāti, Šauļu Universitāti, 

Kauņas Vītauta Dižā Universitāti – piedalīšanās dažādās konferencēs – I. Teilāne, I. 

Vanaga, S. Polkovņikova). 

12.PIELIKUMS 

Dokumenti, kas apliecina, ka gadījumā, ja programma tiek likvidēta, pieteicējs 

nodrošina studējošo iespēju turpināt izglītību citā augstākās izglītības programmā vai 

citā augstskolā skatīt akreditācijas ziņojumā 

693

13.PIELIKUMS 

Aizstāvēto maģistra darbu saraksts 

Profesionālās maģistra studiju programmas “Vidējās izglītības skolotājs” 

aizstāvēto maģistra darbu saraksts 2007./2008. studiju gadā 

VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS LATVIEŠU VALODAS UN LITERATŪRAS SKOLOTĀJS (prof.maģ.st.pr.) 

N.p.k. Studējošā vārds, 

Darba nosaukums Darba zinātniskais 

uzvārds 

vadītājs 

1. Aiga Baumane Jēdziena „tēls” izpratnes veidošanās literatūras Mg.paed., lekt. 

stundās pamatskolā 

R.Rinkeviča 

2. Anita Auzāne Tēlainās domāšanas rosināšana latviešu Mg.paed., lekt. 

literatūras stundās pamatskolā 

R.Rinkeviča 

3. Linda Tihonova Latviešu valodas sintakses apguve 5. – 6. klasē Mg. philol., lekt. 

I.Saukāne 

4. Ludmila Pilecka Vizuālās mākslas un literatūras integrācija Mg.paed., lekt. 

literārā teksta interpretācijā literatūras stundās R.Rinkeviča 

5. Mairita Laizāne Dažu interaktīvo mācību metožu izmantošana Mg.paed., lekt. 

R. Blaumaņa noveļu apguvē vidusskolā R.Rinkeviča 

VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS ANGĻU UN FRANČU VALODAS SKOLOTĀJS (prof.maģ.st.pr.) 


uzvārds 

1. Čirkste-Seļezņova 

Ludmila 


vadītājs 

Angļu valodas izrunas apguve pamatskolā Dr. paed., doc. 

L.Rumjanceva 

VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS VĀCU UN ANGĻU VALODAS SKOLOTĀJS (prof.maģ.st.pr.) 



uzvārds 

vadītājs 

1. Nadežda Bujeva Radošās rakstīšanas prasmes apguve pamatskolas Mg. paed., lekt. 

svešvalodu mācību procesā 

J. Ķipure 

2. Nadežda Dzalbe Portfolio izmantošana vidusskolas skolēnu Dr.Ph., doc. 

patstāvīguma attīstībai svešvalodas mācību 

procesā 

Dz.Iliško 

3. Diāna Pekša Mācību darba organizācijas formas svešvalodu Mg. paed., lekt. 

prasmju apguvē 

J. Ķipure 

VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS BIOLOĢIJAS UN ĶĪMIJAS SKOLOTĀJS (prof.maģ.st.pr.) 



uzvārds 

vadītājs 

1. Briede Iveta Skolēnu eksperimentālās darbības didaktiskais Dr.paed., doc. 

nodrošinājums ķīmijas kursā 

M.Gorskis 

2. Černova Larisa Skolēnu zinātniski pētnieciskā darbība Mg.paed., lekt. 

bioloģijas mācību procesā 

Z. Jezerskis 

3. Jeromenoka IT izmantošana bioloģijas mācību stundās Mg.paed., lekt. 

Marisela “Dabas aizsardzība” pamatskolā 

Z. Jezerskis 

4. Jumīte Inga Fakultatīvais studiju kurss dzimumaudzināšana 

bioloģijas mācību procesā pamatskolā 


5. Šēpere Sanda Āra nodarbības 7.-8. klašu skolēniem 

Mg.paed., lekt. 

motivācijas attīstībai bioloģijas mācību procesā Z. Jezerskis 

6. Voznoviča Laboratorijas darbs kā mācību forma bioloģijā Mg.paed., lekt. 

Jevgēnija 7. klasē 

Z. Jezerskis 

694

VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS ĢEOGRĀFIJAS UN ĶĪMIJAS SKOLOTĀJS (prof.maģ.st.pr.) 



uzvārds 

vadītājs 

1. Ločmele Ingrīda Pārbaudes darbi skolēnu sasniegumu vērtēšanai Dr.paed., doc. 

ķīmijas apguvē 

M.Gorskis 

2. Prīdāns Juris Skolēnu zinātniski pētniecisko darbu 

Mg.geogr., lekt. 

formulējumu raksturojums zemes zinātnes un 

ķīmijas sekcijās Rēzeknes pilsētā un rajonā 

S. Rutkovska 

VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS MATEMĀTIKAS UN INFORMĀTIKAS SKOLOTĀJS (prof.maģ.st.pr.) 



uzvārds 

vadītājs 

1. Nataļja Loskutova Skolēnu izziņas intereses rosināšana, izmantojot Dr. math., lekt. 

praktiska satura uzdevumus, mācot tēmu 

“Funkcijas un to grafiki” 

A. Semjonova 

2. Maruta Strode Dažādu izziņas darbības līmeņu uzdevumi Mg. math., lekt. 

temata „Ģeometriskie pārveidojumi”apguves 

procesā 

V.Beinaroviča 

3. Marija Kuņko Interaktīvo mācību metožu izmantošana Mg. math., lekt. 

matemātikas mācību procesā pamatskolā V.Beinaroviča 

4. Antons Bogačovs Interaktīvo mācību metožu izmantošana Mg. math., lekt. 

matemātikas mācību procesā pamatskolā V.Beinaroviča 

VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS FIZIKAS UN MATEMĀTIKAS SKOLOTĀJS (prof.maģ.st.pr.) 



uzvārds 

vadītājs 

1. Kristīne Janševska Vidusskolēnu mācīšanās motivācija fizikas Mg. paed., lekt. 

stundās 

L. Jonāne 

2. Ludmila 

Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana fizikā Mg. paed., lekt. 

Koževnikova 9.klasē 

L. Jonāne 

695



Vidējās izglītības skolotājs (bioloģijas un ķīmijas) [prof.mag.] Profesionālās 

augstākās izglītības maģistra 46141 D01BD 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

Studējošā vārds, 

uzvārds 

Ruta Bancāne 

Inga Tāraude 

Anna Volkova 

Darba nosaukums 

Pētniecisko laboratorijas darbu organizēšana 

ķīmijas stundās pamatskolā 

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju 

izmantošanas iespējas bioloģijas kursā 

izprotot augu fizioloģiskos procesus 

Diferencēta pieeja skolēnu sasniegumu 

vērtēšanā ķīmijas apgūšanā pamatskolā 

Darba zinātniskais 

vadītājs 

asoc.profesors 

M.Gorskis 

lektore R.Puida 

asoc.profesors 

M.Gorskis 

Vidējās izglītības skolotājs (matemātikas un informātikas) [prof.mag.] Profesionālās 

augstākās izglītības maģistra 46141 D01BG 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 

6. 


uzvārds 


vadītājs 

Inese Ivana Programmēšanas valodas Visual Basic for Dr. paed., doc. N. 

Aplications apguve vidusskolā 

Bogdanova 

Igors Ivanovs Lietojumprogrammas MS Excel apguve Dr. paed., doc. N. 

arodvidusskolā 

Bogdanova 

Maruta Lucatnika Radošo uzdevums izmantošana skolēnu Mg. math., lektore 

mācīšanās motivācijas attīstībai 

matemātikas stundās pamatskolā 

A.Semjonova 

Marina Bahāne Uzdevumu kopums MS Excel programmas Dr. paed., doc. N. 

apgūšanai vidusskolas informātikas kursā Bogdanova 

Nadežda Solovjova Uzskaites līdzekļi tēmas „Daļskaitļi” Mg. math., lektore 

apguvei matemātikas procesā pamatskolā V.Beinaroviča 

Evija Trimalniece Skolēnu adaptācija pamatskolā Mg. math., lektore 


Vidējās izglītības skolotājs (latviešu val. un literatūras) [prof.mag.] Profesionālās 

augstākās izglītības maģistra 46141 D02BE 

Nr. 

p.k. 


uzvārds 


vadītājs 

1. 

Līga Dzelme Ojāra Vācieša dzejas izmantošanas iespējas 

skolēnu personības veidošanā 

2. 

Tatjana Hodokova Didaktiskās rotaļspēles latviešu valodas kā 

otrās valodas stundās runas prasmes 

attīstīšanai 7.–8. klasē 

3. Anželika 

Kostjukeviča 

Frazeoloģijas jautājumi un to apguve 

pamatskolā 

4. 

Vita Lakša Mācību motivācijas veidošana latviešu 

literatūras stundās pamatskolā 

5. 

Evija Limanoviča Pusaudžu tēla uztvere un interpretācijas 

iespējas latviešu prozas apguvē pamatskolā 

Mg.ped.,lekt. 

R.Rinkeviča 

Mg. philol., lekt. I. 

Saukāne 

Mg. philol., lekt. I. 

Saukāne 

Mg.ped.,lekt. 

R.Rinkeviča 

Mg.ped.,lekt. 

R.Rinkeviča 

696

6. Nataļja 

Maksimova 

Skolēnu zināšanu vērtēšanas pamēmieni 

latviešu literatūras stundās vidusskolā 

7. 

Irina Radionova Nacionālās identitātes veidošanās bērnības 

atmiņu stāstu apguvē pamatskolā 

8. 

Olga Sidaša Gadskārtu ieražu aktualizācija folkloras 

apguvē pamatskolā 

9. 

Ilona Švābe Vērtīborientācijas veidošanās M. Runguļa 

prozas apguvē pamatskolā 

Mg.ped.,lekt. 

R.Rinkeviča 

Mg.ped.,lekt. 

R.Rinkeviča 

Mg.ped.,lekt. 

R.Rinkeviča 

Mg.ped.,lekt. 

R.Rinkeviča 

Vidējās izglītības skolotājs (angļu un vācu valodas) [prof.mag.] Profesionālās 

augstākās izglītības maģistra 46141 D02BG 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 


uzvārds 


vadītājs 

Olga Gorska Interaktīvā tāfele kā līdzeklis vidusskolas 

skolēnu mācību sasniegumu veicināšanai 

angļu valodas stundās 

Marika Mičule Pusaudžu mācīšanās īpatnības un to 

izpausmes svešvalodu apguves procesā 

Aija Zalāne Mācīšanās stratēģijas patstāvīgā angļu 

valodas apguvē vidusskolā 

Dr.paed., O.Šostaka 

Dr.paed. B.Kalniņa 

Mg.philol. 

M.Fjodorova 

Vidējās izglītības skolotājs (angļu un franču) [prof.mag.] Profesionālās augstākās 

izglītības maģistra 46141 D02BH 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 


uzvārds 


vadītājs 

Ginta Gedžūne Kooperatīvā mācīšanās sociālo prasmju Ph.D., asoc.prof. 

pilnveidei angļu valodas stundās vidusskolā I.Belousa 

Inga Gedžūne Vidusskolēnu komunikatīvās kompetences Ph.D., asoc.prof. 

pilnveide angļu valodas stundās 

I.Belousa 

Jolanta Kokina Angļu valodas fonikas apguve pamatskolā Dr.paed., doc. 

L.Rumjanceva 

Ieva Rugaine Speciālās angļu valodas mācīšana biznesa 

sarakstei 

Dr.paed., O.Šostaka 

Vidējās izglītības skolotājs (angļu un zviedru) [prof.mag.] Profesionālās augstākās 

izglītības maģistra 46141 D02BI 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 


uzvārds 


vadītājs 

Oksana Filatova Iekšējās motivācijas attīstība angļu valodas 

gramatikas mācību procesā pamatskolā 

Liene Kvedere Kooperatīvās mācīšanās ietekme uz 

skolēnu mācību sasniegumiem angļu 

valodas apguvē profesionālajā vidusskolā 

Mg.paed., as. 

D.Sergejeva 

Dr.paed. A.Skrinda 

697

Vidējās izglītības skolotājs (vācu un angļu) [prof.mag.] Profesionālās augstākās 

izglītības maģistra 46141 D02BJ 

Nr. 

p.k. 


uzvārds 


vadītājs 

1. Aleksandra 

Demidenko 

Tālmācība vidusskolas svešvalodu mācību 

procesā 

Mg. paed., lekt. 

J. Ķipure 

2. 

Elvīra Ignatova Komunikatīvo spēļu izmantošana dažādos 

svešvalodu apguves līmeņos pamatskolā 


J. Šegejeva 

3. 

Ludmila Isajeva Didaktiskās spēles kā skolēnu motivācijas 

attīstības līdzeklis vācu valodas gramatikas 

apguvē arodvidusskolā 

Dr. paed, prof. 

J. Šķesters 

4. 

Aija Romanovska Svešvalodu prasmju apguve sākumskolā Mg. paed., lekt. 

J. Ķipure 

Vidējās izglītības skolotājs (vēstures un sociālo zinību) [prof.mag.] Profesionālās 

augstākās izglītības maģistra 46141 D02BM 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 


uzvārds 


vadītājs 

Rihards Kokins Drošības un pirmās palīdzības tēmu apguve 

sociālo zinību stundās pamatskolā 

Ineta Kuļša Karšu izmantošanas iespējas vēstures 

mācību procesā pamatskolā 

Arnis Slobožaņins Audiomateriālu izmantošanas iespējas 

vēstures mācību procesā 

Olga Titova Pusaudžu socializācijas psihoemocionālie 

faktori sociālo zinību mācību procesā 

pamatskolā 

Mg. biol., lekt. 

I.Kunicka 

Mg. hist., lekt. I. 

Šenberga 

Mg. hist., lekt. I. 

Šenberga 

Mg. hist., lekt. A. 

Kupšāns 

Vidējās izglītības skolotājs (vizuālās mākslas) [prof.mag.] Profesionālās augstākās 

izglītības maģistra 46141 D0490 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 


uzvārds 


vadītājs 

Anita Alksne Vizuālās uztveres attīstība zīmēšanas 

mācību procesā profesionālajā izglītības 

iestādē 

Dr.paed., lekt. 

M.Čačka 

Viktorija Kosenko Mākslas skola kā organizācijas kultūra PhD, as.prof. 

D.Iliško 

Jeļena Labonarska Modes dizaina attīstības tendences Dr.paed., prof. 

kompozīcijas metodikā mākslas vidusskolā A.Šļahova 

698



Vidējās izglītības skolotājs (bioloģijas un ķīmijas) [prof.mag.] 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 


uzvārds 

Jeļena Fiļippova 

Kristīne Latve 

Dace Sarkane - 

Plijeva 

Mārīte Vanaga 


Pētniecības darba izmantošanas bioloģijas 

stundās ietekme 7.-8. klašu audzēkņu izziņas 

intereses attīstībā. 

Skolēnu mācību sasniegumi ķīmijā vidējās 

izglītības satura reformas kontekstā. 

Sadzīvē sastopamo vielu izmantošana 

ķīmijas apguves procesā pamatskolā. 

Skolēnu motivācijas attīstība ķīmijas mācību 

procesā arodvidusskolā. 

Vidējās izglītības skolotājs (ģeogrāfijas un ķīmijas) [prof.mag.] 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 


uzvārds 

Oksana Dudņika 

Svetlana Kursīte 

Jeļena Vucāne 

Svetlana Rudjko 


Dažu no informācijas tehnoloģiju līdzekļu 

izmantošana ķīmijas un ģeogrāfijas 

apgūšanā pamatskolā. 

Sadzīvē izmantojamās vielas 

demonstrējumos ķīmijas pamatskolas kursā. 

Skolēnu mājas darbu uzdevumu 

diferenciāciju ķīmijas mācību procesā 

pamatskolā. 

Tematiskie pārbaudes darbi ģeogrāfijā 

vidusskolai. 

Vidējās izglītības skolotājs (fizikas un matemātikas) [prof.mag.] 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 


uzvārds 


vadītājs 

Mg. cnv.sc., lekt. 

R.Puida 

Dr. paed., doc., 

M.Gorskis 


M.Gorskis 


M.Gorskis 


vadītājs 


M.Gorskis 


M.Gorskis 


M.Gorskis 

Mg. cnv.sc., lekt. 

R.Puida 


vadītājs 

Jurijs Gladčenko Praktiski pētniecisko darbu loma 

vidusskolas skolēnu pētniecisko prasmju 

attīstībā fizikas mācību procesā. 

Teresa Jecestrahina Matemātikas apguves iespējas 

pedagoģiskās korekcijas klasēs 

kooperatīvās mācīšanas kontekstā. 

Dzintra Krūmiņa Informācijas tehnoloģiju izmantošana 

fizikā pamatskolā, mācot un mācoties par 

tematiem „Kustība un spēki”. 

Gunita Malnača Pētniecisko prasmju attīstība fizikas 

apguvē pamatskolā. 

Ināra Mičule Pētnieciska un praktiska satura mājas 

uzdevumi matemātikā kā līdzeklis skolēnu 

Dr. paed., doc. 

L.Jonāne 

Mg. math., lekt. 


Dr. phys., prof. 

A.Salītis 


L.Jonāne 



699

6. 

7. 

8. 

Ludmila Pudža 

izziņas darbības aktivizēšanai. 

Interaktīvo mācību metožu izmantošana Dr. phys., prof. 

mehānikas apguvē vidusskolā. 

A.Salītis 

Aina Sadovņikova Projektu metode fizikas izglītībā. Dr. paed., doc. 

L.Jonāne 

Ingrīda Studāne Didaktiskās spēles fizikas mācību procesā. Dr. paed., doc. 

L.Jonāne 

Vidējās izglītības skolotājs (matemātikas un informātikas) [prof.mag.] 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 

5. 

6. 

7. 

8. 

9. 

10. 

11. 

12. 

13. 


uzvārds 


vadītājs 

Karīna Bagijeva IT izmantošana matemātikas mācību 

procesā vidusskolā. 

Jūlija Bitāne Skolēnu domāšanas attīstība, risinot 

matemātikas uzdevumus. 

Inga Čerkovska Skolēnu telpiskās iztēles attīstība, apgūstot 

steriometriju. 

Intars Kasāns Vienādojumu veidi skolas matemātikas 

kursā. 

Līga Krapāne Aktīvās mācību metodes kā līdzeklis 

mācību motivācijas sekmēšanai 

matemātikas apguvē Rīgas 

Būvamatniecības vidusskolā. 

Lidija Lazdāne Interaktīvās mācību metodes vidusskolēnu 

mācību motivācijas attīstībai matemātikas 

mācību procesā. 

Antons Macuks Daugavpils Valsts poļu ģimnāzijas tīmekļa 

vietnes izstrāde mācību procesa 

pilnveidošanai. 

Ļubova 

Skolēnu pašnovērtējums matemātikas 

Mitrošenko stundās 11.klasē. 

Agnese Neimane Pascal grafikās vides apgūšanas īpatnības 

vidusskolā. 

Irīna Nikuļina Interaktīvās metodes matemātikas stundās 

pamatskolā. 

Ilze Ondzule Zīmējumi ģeometrijas uzdevumam izveides 

prasmju attīstība. 

Katrīna Tarasova Pārbaudes darbi skolēnu sasniegumu 

vērtēšanai matemātikas apguvē. 

Guntis Tjarvja Skolēnu pētniecisko prasmju attīstība 

matemātikas stundās. 

Vidējās izglītības skolotājs (krievu valodas un literatūras) [prof.mag.] 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 


uzvārds 

Dr. paed., prof. 

J.Davidova 


M.Skrīvele 


M.Skrīvele 



Mg. math., doc. 

A.Sondore 



Mg. sc.comp., lekt. 

O.Perevalova 

Mg. math., 

asoc.prof. 

I.Jermačenko 


V.Jankoviče 

Dr. psych., doc. 

S.Guseva 


M.Skrīvele 


M.Skrīvele 




vadītājs 

Ivita Jancukoviča Vidusskolēnu runas kļūdas krievu valodā 

un to rašanās iemesli. 

Egita Vagule Frazeoloģismu loma krievu valodas 

mācīšanā latviešu skolēniem. 

As. E.Isajeva 

As. E.Isajeva 

700

Vidējās izglītības skolotājs (angļu un vācu valodas) [prof.mag.] 

Nr. 

p.k. 


uzvārds 


vadītājs 

1. Valentīna 

Karažeļaskova 

Zināšanu pārbaudes problēma angļu 

valodas stundās pamatskolā. 

2. 

Elīna Lipovka Didaktiskās spēles lasīšanas attīstībai 

sākumskolā. 

3. 

Irīna Kazaka Darbs grupā kā paņēmiens angļu leksikas 

apguvei vidusskolā. 

4. 

Oksana Kostjuka Klases fiziskā vide kā angļu valodas 

apguves veiconošs faktors pamatskolā. 

5 

Vija Baļeva Motivējošie mājas darba uzdevumi kā 

stimuls vārdu krājuma apguvei pamatskolā. 

Vidējās izglītības skolotājs (angļu un franču) [prof.mag.] 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 


uzvārds 

Mg.paed., as., 

D.Sergejeva 

Dr.paed., doc., 

O.Šostaka 


B.Kalniņa 


B.Kalniņa 


B.Kalniņa 


vadītājs 

Inese Gaidule Skolēnu mācību saniegumu vērtēšana un 

pašvērtējums pamatskolā. 

Jūlija Gribuste Didaktiskā spēle kā palīglīdzeklis angļu 

valodas klausīšanās un runāšanas prasmju 

apguvei sākumskolā. 

Diāna Verzunova Starppriekšmetu saikne britu kultūras 

apguvei angļu valodas stundās pamatskolā. 

Vidējās izglītības skolotājs (angļu un zviedru) [prof.mag.] 

Nr. 

p.k. 

1. 

2. 

3. 


uzvārds 


B.Kalniņa 

Dr.paed., doc. 

L.Rumjanceva 

Mg.paed., as., 

D.Sergejeva 


vadītājs 

Ilze Baltmane Vidusskolēnu komunikatīvās kompetences 

pilnveidošana angļu valodas mācību 

procesā, pielietojot komunikatīvo valodas 

apguves pieeju un mūsdienu tehnoloģijas. 

Tatjana Jefstafjeva Sociokulturālās kompetences pilnveide 

- Aksjuta 

angļu valodas stundās vidusskolā. 

Jūlija Tičkina Interaktīvās metodes vidusskolēnu 

komunikatīvās kompetences pilnveidošanai 

angļu valodā. 

Vidējās izglītības skolotājs (vēstures un sociālo zinību) [prof.mag.] 

Nr. 

p.k. 


uzvārds 

1. Vitālijs 

Marhilevičs 

2. Margarita 

Borodina 


O.Šostaka 


L.Sardiko 

Dr.paed., doc. 

L.Rumjanceva 


vadītājs 

Skolēnu pozitīvas attieksmes veidošanās 

sociālo zinību stundās 6. klasē. 

Interaktīvo mācību metožu izmantošanas 

iespējas sociālo zinību apguvē 6. klasē. 

Mg. hist., lekt. 

A. Kupšāns 

Mg. hist., lekt. 

A. Kupšāns 

701

14.PIELIKUMS 

Diplomu un tās pielikumu paraugi 

Ar valsts pārbaudījuma komisijas 20.gada 

. 

lēmumu Nr. 

VĀRDS UZVĀRDS 

personas kods 000000 - 00000 

ieguv 

PROFESIONĀLO MAĢISTRA 

GRĀDU IZGLĪTĪBĀ 

un 

vidējās izglītības angļu valodas un poļu 

valodas skolotāja kvalifikāciju 

Iegūtā kvalifikācija atbilst piektajam 

profesionālās kvalifikācijas līmenim 

Rektors___________________ 

 

Valsts pārbaudījuma 

komisijas 

priekšsēdētājs_____________ 

 

Daugavpilī, 20.gada . 

Reģistrācijas Nr. 

702


Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras 

organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums ir sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un 

nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu. 

Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un 

statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju sniedz 

visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu. 

1. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS IEGUVĒJU 

1.1. Uzvārds: UZVĀRDS 

1.2. Vārds: VĀRDS 

1.3. Dzimšanas datums: 00.00.0000. 

1.4. Studenta personas kods: 000000 - 00000 

DIPLOMA PIELIKUMS 

PDF NR.0000 

2. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU 

2.1. Kvalifikācijas nosaukums: 

Vidējās izglītības angļu valodas un poļu valodas skolotājs, profesionālais maģistra grāds 

izglītībā 

2.2. Galvenā studiju joma kvalifikācijas iegūšanai: 

pedagogu izglītība un izglītības zinātnes 

2.3. Kvalifikāciju piešķīrējas institūcijas nosaukums un statuss: 

Daugavpils Universitāte, akreditēta 29.01.2004., valsts dibināta universitāte 

2.4. Studijas administrējošās iestādes nosaukums un statuss: tā pati, kas 2.3. punktā 

2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu, angļu, poļu 

3. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI 

3.1. Kvalifikācijas līmenis: 

profesionālais maģistra grāds, piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis 

3.2. Oficiālais programmas ilgums, programmas apguves sākuma un beigu datums: 

2,5 gadu pilna laika studijas, 100 Latvijas kredītpunkti, 150 ECTS kredītpunkti, no 

200_.g._._. līdz 201_.g._._. 

3.3. Uzņemšanas prasības: 

humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (angļu filoloģijā) vai tam pielīdzināma 

profesionālā augstākā izglītība angļu filoloģijas jomā 

703

4. ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM 

4.1. Studiju veids: pilna laika studijas 

4.2. Programmas prasības: 

apgūt vidējās izglītības skolotāja profesijai nepieciešamās zināšanas, prasmes, attieksmes 

pedagoģiskā procesa plānošanai, vadīšanai un izvērtēšanai; 

izstrādāt un aizstāvēt maģistra darbu 

4.3. Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti: 

KURSA NOSAUKUMS 

KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 

JAUNĀKO SASNIEGUMU NOZARES TEORIJĀ UN PRAKSĒ APGUVES STUDIJU KURSI 


izvērtējums 


pilnveide 

2 

2 

3 

3 

8 (ļoti labi) 




organizācija izglītībā: zinātniskā 

darba izstrādes teorētiskais seminārs, 

kvalitatīvās un kvantitatīvās 

2 3 8 (ļoti labi) 

pētniecības pamati 

4 

6 8 (ļoti labi) 

PEDAGOĢIJAS UN PSIHOLOĢIJAS STUDIJU KURSI 

Vispārīgā pedagoģija 2 3 8 (ļoti labi) 

Audzināšanas teorija un metodika 2 3 8 (ļoti labi) 

Mācīšanās stratēģijas un stili 2 3 8 (ļoti labi) 

Vispārīgā un attīstības psiholoģija 2 3 8 (ļoti labi) 



2 3 9 (teicami) 


2 


PĒTNIECISKĀ DARBA, JAUNRADES DARBA, PROJEKTĒŠANAS DARBA UN 

VADĪBZINĪBU STUDIJU KURSI 

Angļu valodas mācību metodikas 

vēsture 


sākumskolā 


pamatskolā 


vidusskolā 


metodoloģija 

Poļu valodas mācību metodika 

2 

4 

4 

4 

2 

3 

6 

6 

6 

3 






704


KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 

pamatskolā 



vidusskolā 

6 


Praktiskā poļu valoda skolotājiem 6 9 8 (ļoti labi) 

PRAKSE 

1. pedagoģiskā prakse. Pedagoģisko 

un psiholoģisko vērojumu prakse 

2. pedagoģiskā prakse. Audzināšanas 


prakse 

3. pedagoģiskā prakse. Profesionālās 


VALSTS PĀRBAUDĪJUMS 

8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 


Maģistra darbs 20 30 9 (teicami) 

4.4. Atzīmju sistēma: 

ATZĪME ATZĪMES NOZĪME 

10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 

6 gandrīz labi 

5 viduvēji 

4 gandrīz viduvēji 

3 – 1 neapmierinoši 

4.5. Kvalifikācijas klase: 

nav 


5.1. Turpmākās studiju iespējas: 

turpināt studijas doktorantūrā 

5.2. Profesionālais statuss: 

tiesības strādāt vidējās izglītības angļu valodas un poļu valodas skolotāja profesijā 

6. PAPILDINFORMĀCIJA 

6.1. Sīkāka informācija: 

dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu PDF Nr.0000; 

705

Daugavpils Universitātes profesionālā maģistra studiju programma „Vidējās izglītības 

skolotājs” ir akreditēta 

6.2. Papildinformācijas avoti: 


Vienības ielā 13, Daugavpilī, LV – 5400 

tālr. 65422180, fakss: 65422890 

e-pasts: du@du.lv 

7. PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS 

7.1. Datums: _._.201_. 

7.2. Paraksts ____________ Arvīds Barševskis 

7.3. Pielikuma apstiprinātāja amats: Daugavpils Universitātes rektors 

7.4. Zīmogs: 

8. ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ 

706


. 

lēmumu Nr. 



ieguv 



un 

vidējās izglītības angļu valodas un spāņu 




Rektors___________________ 

 


komisijas 


 



707














PDF NR.0000 



Vidējās izglītības angļu valodas un spāņu valodas skolotājs, profesionālais maģistra grāds 

izglītībā 






2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu, angļu, spāņu 






200_.g._._. līdz 201_.g._._. 


humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (angļu filoloģijā) vai tam pielīdzināma 

profesionālā augstākā izglītība angļu filoloģijas jomā 

698









KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 



izvērtējums 


pilnveide 

2 

2 

3 

3 










4 











2 




Angļu valodas mācību metodikas 

vēsture 


sākumskolā 


pamatskolā 


vidusskolā 


metodoloģija 

Spāņu valodas mācību metodika 

2 

4 

4 

4 

2 

3 

6 

6 

6 

3 






699


KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 

pamatskolā 



vidusskolā 

6 


Praktiskā spāņu valoda skolotājiem 6 9 8 (ļoti labi) 

PRAKSE 





prakse 




8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 





10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 


5 viduvēji 




nav 





tiesības strādāt vidējās izglītības angļu valodas un spāņu valodas skolotāja profesijā 




700






tālr. 65422180, fakss: 65422890 



7.1. Datums: _._.201_. 



7.4. Zīmogs: 


701


. 

lēmumu Nr. 



ieguv 



un 

vidējās izglītības kulturoloģijas skolotāja 

kvalifikāciju 



Rektors___________________ 

 


komisijas 


 



702














PDF NR.0000 



Vidējās izglītības kulturoloģijas skolotājs, profesionālais maģistra grāds izglītībā 






2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu 





2 gadu pilna laika studijas, 80 Latvijas kredītpunkti, 120 ECTS kredītpunkti, no 200_.g._._. 

līdz 201_.g._._. 


humanitāro zinātņu bakalaura grāds mākslā vai tam pielīdzināma profesionālā augstākā 

izglītība mākslas jomā 

703









KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 



izvērtējums 


pilnveide 

2 

2 

3 

3 










4 











2 




Vēsture mācību metodika 



metodoloģija 


2 


pamatskolā 


4 


Modernās tehnoloģijas vēstures un 

6 


kulturoloģijas mācīšanas procesā 2 3 8 (ļoti labi) 

Vēsturiskā novadpētniecība 2 3 8 (ļoti labi) 

Sakrālā teksta analīze 2 3 8 (ļoti labi) 

704


KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 


metodika 2 3 8 (ļoti labi) 

Reģionālisma problēmas vēstures 

izpētē 2 3 8 (ļoti labi) 


kulturoloģijas apguvē 2 3 8 (ļoti labi) 

Vēstures metodoloģijas 2 3 8 (ļoti labi) 

Latvijas vēstures historiogrāfija 2 3 8 (ļoti labi) 

PRAKSE 





prakse 




8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 





10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 


5 viduvēji 




nav 





tiesības strādāt vidējās izglītības kulturoloģijas skolotāja profesijā 

705









tālr. 65422180, fakss: 65422890 



7.1. Datums: _._.201_. 



7.4. Zīmogs: 


706


. 

lēmumu Nr. 



ieguv 



un 

vidējās izglītības poļu valodas un angļu 




Rektors___________________ 

 


komisijas 


 



707














PDF NR.0000 



Vidējās izglītības poļu valodas un angļu valodas skolotājs, profesionālais maģistra grāds 

izglītībā 






2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu, poļu, angļu 






200_.g._._. līdz 201_.g._._. 


humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (poļu filoloģijā) vai tam pielīdzināma 

profesionālā augstākā izglītība poļu filoloģijas jomā 

708









KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 



izvērtējums 


pilnveide 

2 

2 

3 

3 










4 











2 




Poļu valodas mācību metodikas 

vēsture 

2 

3 



sākumskolā 


4 6 8 (ļoti labi 

pamatskolā 



vidusskolā 




2 


Angļu valodas mācību metodika 4 6 8 (ļoti labi) 

709


sākumskolā 


pamatskolā 

KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 

4 



vidusskolā 

4 


Praktiskā angļu valoda skolotājiem 4 6 8 (ļoti labi) 

PRAKSE 





prakse 




8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 





10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 


5 viduvēji 




nav 





tiesības strādāt vidējās izglītības poļu valodas un angļu valodas skolotāja profesijā 

710









tālr. 65422180, fakss: 65422890 



7.1. Datums: _._.201_. 



7.4. Zīmogs: 


711


. 

lēmumu Nr. 



ieguv 



un 

vidējās izglītības poļu valodas un franču 




Rektors___________________ 

 


komisijas 


 



712














PDF NR.0000 



Vidējās izglītības poļu valodas un franču valodas skolotājs, profesionālais maģistra grāds 

izglītībā 






2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu, poļu, franču 






200_.g._._. līdz 201_.g._._. 




713









KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 



izvērtējums 


pilnveide 

2 

2 

3 

3 










4 











2 





vēsture 

2 

3 



sākumskolā 



pamatskolā 



vidusskolā 




Franču valodas mācību metodika 

2 


714


KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 

pamatskolā 

Franču valodas mācību metodika 


vidusskolā 

6 


Praktiskā franču valoda skolotājiem 6 9 8 (ļoti labi) 

PRAKSE 





prakse 




8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 





10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 


5 viduvēji 




nav 





tiesības strādāt vidējās izglītības poļu valodas un franču valodas skolotāja profesijā 




715






tālr. 65422180, fakss: 65422890 



7.1. Datums: _._.201_. 



7.4. Zīmogs: 


716


. 

lēmumu Nr. 



ieguv 



un 

vidējās izglītības poļu valodas un spāņu 




Rektors___________________ 

 


komisijas 


 



717














PDF NR.0000 



Vidējās izglītības poļu valodas un spāņu valodas skolotājs, profesionālais maģistra grāds 

izglītībā 






2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu, poļu, spāņu 






200_.g._._. līdz 201_.g._._. 




718









KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 



izvērtējums 


pilnveide 

2 

2 

3 

3 










4 











2 





vēsture 

2 

3 



sākumskolā 



pamatskolā 



vidusskolā 





2 


719


KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 

pamatskolā 



vidusskolā 

6 



PRAKSE 





prakse 




8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 





10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 


5 viduvēji 




nav 





tiesības strādāt vidējās izglītības poļu valodas un spāņu valodas skolotāja profesijā 




720






tālr. 65422180, fakss: 65422890 



7.1. Datums: _._.201_. 



7.4. Zīmogs: 


721


. 

lēmumu Nr. 



ieguv 



un 

vidējās izglītības poļu valodas un vācu 




Rektors___________________ 

 


komisijas 


 



722














PDF NR.0000 



Vidējās izglītības poļu valodas un vācu valodas skolotājs, profesionālais maģistra grāds 

izglītībā 






2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu, poļu, vācu 






200_.g._._. līdz 201_.g._._. 




723









KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 



izvērtējums 


pilnveide 

2 

2 

3 

3 










4 











2 





vēsture 

2 

3 



sākumskolā 



pamatskolā 



vidusskolā 




Vācu valodas mācību metodikas 

2 


724


KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 

vēsture 2 3 8 (ļoti labi) 

Vācu valodas mācību metodika 

pamatskolā 2 3 8 (ļoti labi) 


vidusskolā 4 6 8 (ļoti labi) 

Vācu sarunvalodas praktikums 6 9 8 (ļoti labi) 


dažādos vecumposmos 2 3 8 (ļoti labi) 

PRAKSE 





prakse 




8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 





10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 


5 viduvēji 




nav 





tiesības strādāt vidējās izglītības poļu valodas un vācu valodas skolotāja profesijā 

725









tālr. 65422180, fakss: 65422890 



7.1. Datums: _._.201_. 



7.4. Zīmogs: 


726


. 

lēmumu Nr. 



ieguv 



un 

vidējās izglītības poļu valodas un zviedru 




Rektors___________________ 

 


komisijas 


 



727














PDF NR.0000 



Vidējās izglītības poļu valodas un zviedru valodas skolotājs, profesionālais maģistra grāds 

izglītībā 






2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu, poļu, zviedru 






200_.g._._. līdz 201_.g._._. 




728









KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 



izvērtējums 


pilnveide 

2 

2 

3 

3 










4 











2 





vēsture 

2 

3 



sākumskolā 



pamatskolā 



vidusskolā 





2 


729


KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 

pamatskolā 



vidusskolā 

6 


Praktiskā zviedru valoda skolotājiem 6 9 8 (ļoti labi) 

PRAKSE 





prakse 




8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 





10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 


5 viduvēji 




nav 





tiesības strādāt vidējās izglītības poļu valodas un zviedru valodas skolotāja profesijā 




730






tālr. 65422180, fakss: 65422890 



7.1. Datums: _._.201_. 



7.4. Zīmogs: 


731


. 

lēmumu Nr. 



ieguv 



un 

vidējās izglītības vācu valodas un spāņu 




Rektors___________________ 

 


komisijas 


 



732














PDF NR.0000 

2. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS 


Vidējās izglītības vācu valodas un spāņu valodas skolotājs, profesionālais maģistra grāds 

izglītībā 






2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu, vācu, spāņu 






200_.g._._. līdz 201_.g._._. 


humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā (vācu filoloģijā) vai tam pielīdzināma 

profesionālā augstākā izglītība vācu filoloģijas jomā 

733









KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 



izvērtējums 


pilnveide 

2 

2 

3 

3 










4 











2 




Vācu valodas mācību metodikas 

vēsture 

2 

3 



pamatskolā 



vidusskolā 4 6 8 (ļoti labi) 

Vācu sarunvalodas praktikums 






2 


2 


734


KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 


pamatskolā 


4 


vidusskolā 

6 



PRAKSE 





prakse 




8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 





10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 


5 viduvēji 




nav 





tiesības strādāt vidējās izglītības vācu valodas un spāņu valodas skolotāja profesijā 




735






tālr. 65422180, fakss: 65422890 



7.1. Datums: _._.201_. 



7.4. Zīmogs: 


736


. 

lēmumu Nr. 



ieguv 



un 

vidējās izglītības vēstures un 

kulturoloģijas skolotāja kvalifikāciju 



Rektors___________________ 

 


komisijas 


 



737





Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu 

un statusu. Tajā neiekļauj norādes par kvalifikācijas novērtējumu un līdzvērtību, kā arī ieteikumus tās atzīšanai. Informāciju 

sniedz visās astoņās sadaļās. Ja kādā sadaļā informāciju nesniedz, norāda iemeslu. 







PDF NR.0000 



Vidējās izglītības vēstures un kulturoloģijas skolotājs, profesionālais maģistra grāds 

izglītībā 






2.5. Mācību un eksaminācijas valoda(s): latviešu 






200_.g._._. līdz 201_.g._._. 


humanitāro zinātņu bakalaura grāds vēsturē vai tam pielīdzināma profesionālā augstākā 

izglītība vēstures jomā 









KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 

JAUNĀKO SASNIEGUMU NOZARES TEORIJĀ UN PRAKSĒ APGUVES STUDIJU KURSI



izvērtējums 


pilnveide 

KREDĪT- 

PUNKTI 

2 

2 

ECTS 

KREDĪTI 

3 

3 

VĒRTĒJUMS 










4 











2 




Vēsture mācību metodika 



metodoloģija 


2 


pamatskolā 


4 


Modernās tehnoloģijas vēstures un 

6 


kulturoloģijas mācīšanas procesā 2 3 8 (ļoti labi) 

Vēsturiskā novadpētniecība 2 3 8 (ļoti labi) 

Sakrālā teksta analīze 



metodika 

Reģionālisma problēmas vēstures 


izpētē 



kulturoloģijas apguvē 2 3 8 (ļoti labi) 

Vēstures metodoloģijas 2 3 8 (ļoti labi) 

Latvijas vēstures historiogrāfija 2 3 8 (ļoti labi) 

PRAKSE 





prakse 




8 

8 

10 

12 

12 

15 

9 (teicami) 

9 (teicami) 


739


KREDĪT- 

PUNKTI 

ECTS 

KREDĪTI 

VĒRTĒJUMS 




10 izcili 

9 teicami 

8 ļoti labi 

7 labi 


5 viduvēji 




nav 

5. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS 




tiesības strādāt vidējās izglītības vēstures un kulturoloģijas skolotāja profesijā 









tālr. 65422180, fakss: 65422890 



7.1. Datums: _._.201_. 



7.4. Zīmogs: 


740

„VIDĒJĀS IZGLĪTĪBAS SKOLOTĀJS” - Daugavpils Universitāte

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?