pedagoģija - Daugavpils Universitāte
pedagoģija - Daugavpils Universitāte
pedagoģija - Daugavpils Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE<br />
AKADĒMISKĀ MAĢISTRA STUDIJU PROGRAMMA<br />
„PEDAGOĢIJA”<br />
- programmas kods – 4514201<br />
- programmas īstenošanas ilgums -<br />
2 studiju gadi (pilna laika studijas),<br />
2,5 studiju gadi (nepilna laika studijas)<br />
- programmas apjoms - 80 KP<br />
- prasības uzsākot studijas -<br />
bakalaura grāds pedagoģijā vai izglītībā, vai<br />
skolotāja profesionālā kvalifikācija<br />
- iegūstamais grāds – <strong>pedagoģija</strong>s maģistrs (Mg. Paed.)<br />
- programmas īstenošanas vieta - <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
- programmas īstenošanas veids –<br />
pilna laika studijas,<br />
nepilna laika studijas<br />
- programmas direktore – asoc.prof. Inga Belousa, PhD<br />
2005./2006. - izmaiľas<br />
2006./2007. - izmaiľas<br />
2007./2008. - izmaiľas<br />
2008./2009. - izmaiľas<br />
2009./2010. - izmaiľas<br />
2010./2011. – izmaiľas<br />
APSTIPRINĀTS<br />
2011.gada 26.septembra<br />
DU senāta sēdē<br />
Protokols Nr.8<br />
Senāta priekšsēdētāja:<br />
Asoc.prof.I.Kokina
SATURS<br />
1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ..................................................4<br />
1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi ..........................................................................4<br />
1.2. Iegūstamie studiju rezultāti: zināšanas, prasmes, kompetences.......................... ..............4<br />
1.3. Studiju procesa organizācija un vadība ...............................................................................6<br />
1.4. Studiju procesa ilgums ........................................................................................................6<br />
1.5. Studiju programmas īstenošana ..........................................................................................6<br />
2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI ............................................................................................7<br />
3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA .................................................................................8<br />
3.1. Studiju programmas attīstība ..............................................................................................8<br />
3.2. Studiju programmas esošā struktūra ...................................................................................9<br />
4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS .........................................................................................10<br />
4.1. Studiju programmas satura kvalitatīvās izmaiľas .............................................................10<br />
4.2. Studiju programmas esošais saturs ...................................................................................11<br />
5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE ..................................................................................17<br />
5.1. Studējošie ..........................................................................................................................17<br />
5.2. Absolventi .........................................................................................................................18<br />
6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS .....................................................................20<br />
6.1. Akadēmiskais personāls ....................................................................................................20<br />
6.2. Materiāli - tehniskā bāze ...................................................................................................26<br />
6.3. Finansu resursi ..................................................................................................................27<br />
6.4. Bibliotēka ..........................................................................................................................27<br />
7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ DARBĪBA ...29<br />
7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs .......................................................................29<br />
7.2. LZA piešķirtie granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes .........................................31<br />
7.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā ........................................................................34<br />
7.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs ................................38<br />
8. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ......................................................................................39<br />
9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM<br />
PROGRAMMĀM ..............................................................................................................................39<br />
10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA ....................................................................40<br />
11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS ................................................................44<br />
11.1. Sadarbība ar docētājiem ..................................................................................................44<br />
11.2. Plānotās izmaiľas ............................................................................................................44<br />
12. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM ...................46<br />
2
PIELIKUMI:<br />
1. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju plāni<br />
2. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursu apraksti<br />
3. PIELIKUMS. Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 2009. - 2011.gads<br />
4. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” pašizvērtējuma ziľojumi<br />
5. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju maksas aprēķini<br />
6. PIELIKUMS. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām maģistra studiju<br />
programmā “Pedagoģija”<br />
7. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmā “Pedagoģija” aizstāvēto maģistra darbu tēmas<br />
2008./2009.; 2009./2010.; 2010./2011.studiju gadi<br />
8. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īstenošanā iesaistīto docētāju CV<br />
9. PIELIKUMS. Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studējošo atsauksmes par studijām<br />
maģistra programmā ”Pedagoģija”<br />
10. PIELIKUMS. Akadēmiskā maģistra studiju programmas īstenošanā iesaistīto docētāju<br />
piedalīšanās DU Profesionālās izaugsmes centra organizētajā pedagogu<br />
profesionālajā pilnveidē 2006. - 2011.gads<br />
3
1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS<br />
1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi<br />
Pēcakreditācijas periodā pakāpeniski tika pārveidots programmas mērķis un uzdevumi. Tie ir<br />
saturiski saskaľoti ar jaunajām tendencēm izglītības sistēmā Eiropas Savienībā, ar MK noteikumos<br />
Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu” aprakstītajām prasībām, ar akreditācijas<br />
komisijas ieteikumiem konkretizēt programmas akadēmisko ievirzi, un ar DU Izglītības un vadības<br />
fakultātes prioritārajiem pētniecības virzieniem. Pašreizējā redakcijā studiju programma paredz<br />
pedagogu akadēmisku izglītošanu, īpaši atbalstot <strong>pedagoģija</strong>s zinātnes attīstību Latgales reģionā.<br />
Studiju programmas mērķis:<br />
Nodrošināt padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi un sagatavošanos patstāvīgai uz ilgtspējīgu<br />
attīstību orientētai zinātniskās pētniecības darbībai <strong>pedagoģija</strong>s jomā, specializējoties vienā no<br />
piedāvātajām <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozarēm.<br />
Studiju programmas uzdevumi:<br />
Nodrošināt kritiski refleksīvu izpratni par pedagoģiju kā zinātľu nozari tās attīstības<br />
daudzveidībā gan vispārīgi, gan vienā no piedāvātajām <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozarēm;<br />
Nodrošināt pētniecisko prasmju attīstību un aktivizēt to izmantošanu ar izglītību saistītu<br />
problēmu risināšanā un izglītības darbības sasaistei ar <strong>pedagoģija</strong>s teoriju;<br />
Veicināt kritiski refleksīvu pedagoģiskās domāšanas attīstību, kas paplašina un padziļina<br />
pedagoga profesionālās darbības atskaites sistēmu un profesionālās identitātes pilnveidi, un to<br />
orientē uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.<br />
Studējošie apgūst pedagoga profesijai nepieciešamās akadēmiskās zināšanas, prasmes, attieksmes<br />
un pieredzi pedagoģiskā procesa plānošanai, vadīšanai, izvērtēšanai un pētniecībai. Mainoties<br />
izglītības situācijai un uzlabojoties ekonomiskajam stāvoklim, šobrīd pedagogiem ir svarīgas<br />
pētniecības prasmes un kritiski analītiska pieeja <strong>pedagoģija</strong>s zinātnes tālākai attīstībai, īpaši<br />
Latgales reģionā.<br />
2010./2011. – maģistra studiju programmas vispārīgajā raksturojumā ir iekļauts apraksts par<br />
iegūstamajiem studiju rezultātiem.<br />
1.2. Iegūstamie studiju rezultāti: zināšanas, prasmes, kompetences<br />
Pedagoģijas maģistra programmas mērķi un uzdevumus precizē iegūstamo kompetenču<br />
deskriptors. Kompetence akadēmiskajā maģistra studiju programmā tiek izprasta šī jēdziena<br />
plašākajā nozīmē kā studiju rezultātu vispārīgs atspoguļojums uzvedībā. Studiju rezultāti, savukārt,<br />
norāda, ko studējošais zinās, sapratīs, pratīs vai būs spējīgs demonstrēt pabeidzot studiju<br />
programmu. Pedagoģijas maģistra kompetence balstās uz izglītības zinātnes bakalaura<br />
profesionālās kvalifikācijas kompetenci, kas ir padziļināta un paplašināta ar akadēmiskajam<br />
maģistra grādam atbilstošām zināšanām, izpratni, prasmēm un attieksmēm.<br />
Pedagoģijas maģistra akadēmisko kompetenci veido trīs savstarpēji saistītas studiju rezultātu<br />
kopas: (1) akadēmiskās kompetences konceptuālais pamats, (2) akadēmiskās kompetences<br />
izpausme praktiskā darbībā, (3) akadēmiskās kompetences pielietojums vērtīborientētā rīcībā. Lai<br />
arī šis iedalījums ir nosacīts, tas ir izveidots ar mērķi izprast un veicināt akadēmiskās kompetences<br />
daudzpusīgu attīstību. Katrā no kompetences kopām ir iekļauti vispārīgie studiju rezultāti, kas<br />
raksturo visu akadēmiskā maģistra studiju programmu kopumā. Šie studiju rezultāti ir konkretizēti<br />
maģistra programmu veidojošajos studiju kursus studiju rezultātos, nodrošinot to savstaarpēju<br />
integrēšanos un visas maģistra studiju programmas viengabalainību.<br />
4
Akadēmiskās kompetences konceptuālais pamats:<br />
Informācijas apstrāde un pielietojums:<br />
o Prot atrast, iegūt un atlasīt informāciju atbilstoši izvirzītajam mērķim;<br />
o Analizē, sintezē un izvērtē iegūto informāciju un apgūtās zināšanas atbilstoši izvirzītajam<br />
mērķim;<br />
o Prot iegūto informāciju un apgūtās zināšanas skaidri un argumentēti komunicēt pārējiem,<br />
ievērojot mērķauditorijas īpatnības;<br />
o Prot informācijas ieguvē, zināšanu apguvē un komunicēšanā balstīties gan uz kognitīvajiem,<br />
gan uz afektīvajiem procesiem.<br />
Zināšanas, to izpratne un izvērtējums:<br />
o Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības sistēmu un attīstības<br />
tendencēm Latvijā, Eiropā un pasaulē;<br />
o Demonstrē padziļinātas integrētas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības un citu saistīto<br />
zinātľu filosofisko, normatīvo un metodoloģisko pamatu un starpdisciplināro saikni;<br />
o Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības ieguldījumu ilgtspējīgas<br />
attīstības nodrošināšanā.<br />
Akadēmiskās kompetences izpausme praktiskā darbībā:<br />
Pedagoģiskā procesa plānošanā un nodrošināšanā, tai skaitā komunikācijā, sadarbībā un<br />
problēmrisināšanā:<br />
o Demonstrē prasmi saskatīt sakarības starp izglītības zinātľu teorētisko un normatīvo pamatu<br />
un to pielietošanu izglītības problēmu risināšanā multikulturālā vidē, izvirzot pedagoģiskās<br />
darbības mērķus, plānojot un īstenojot to sasniegšanu;<br />
o Demonstrē uz pozitīvu savstarpējo atkarību balstītu rīcību un pozitīvu attieksmi par<br />
mijiedarbību starp bērniem/skolēniem, kolēģiem, bērnu/skolēnu vecākiem, starp atsevišķiem<br />
cilvēkiem, grupām, nācijām, valstīm;<br />
o Demonstrē prasmi sadarbojoties pieľemt izvērtētus lēmumus un rast risinājumus, un uzľemas<br />
atbildību par savu ieguldījumu lēmumu pieľemšanā, kopīgo darbību un tās sekām;<br />
o Demonstrē kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem<br />
problēmjautājumiem izglītībā, to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību, un demonstrē<br />
atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu risināšanā;<br />
o Demonstrē kritisku izpratni, pozitīvu attieksmi par cilvēktiesībām, ieskaitot ANO konvenciju<br />
par bērna tiesībām, un atbildīgu rīcību tās īstenojot savā pedagoģiskajā darbībā, ievērojot<br />
bērnu tiesības un pienākumus, un rūpējoties par bērnu drošību un veselību.<br />
Pētniecībā, pārmaiľu apstākļos un inovatīvā darbībā:<br />
o Demonstrē oriģinalitāti un zinātnisku pieeju izglītības problēmjautājumu risināšanā;<br />
o Demonstrē oriģinalitāti un zinātnisku pieeju savu un citu pētījumu rezultātu komunicēšanā<br />
balstīties gan uz kognitīvajiem, gan uz afektīvajiem procesiem;<br />
o Demonstrē pielāgošanos jaunām situācijām, atvērtību pārmaiľām un gatavību darboties<br />
iepriekš neparedzētos un mainīgos apstākļos;<br />
o Demonstrē jaunu ideju radīšanu savu teorētisko zināšanu un pieredzes ietvaros.<br />
Pašizglītībā, pašizaugsmē un personīgās pozīcijas nodrošināšanā:<br />
o Apzinās savu profesionālo identitāti, prot patstāvīgi plānot un virzīt savu profesionālo<br />
pilnveidi, un veikt savas profesionālās darbības pašizvērtēšanu;<br />
o Apzinās savu kultūras un garīgo identitāti un piederību valstij, un demonstrē kritisku izpratni<br />
un mērķtiecīgu rīcību, lai kļūtu par informētu, aktīvu un atbildīgu pilsoni un profesionālu<br />
pedagogu.<br />
Akadēmiskās kompetences pielietojums vērtīborientētā rīcībā:<br />
Personīgās labklājības un sabiedrības saskaľotas attīstības nodrošināšanā:<br />
o Demonstrē kritisku izpratni par cilvēku, ģeogrāfisko vietu, procesu un vides savstarpējo saikni<br />
izglītības jomā un vietējo darbību un notikumu ietekmi uz izglītību vietējā un globālā mērogā;<br />
5
o Demonstrē kritisku izpratni un respektējošu attieksmi par izglītības kontekstu daţādību un<br />
sociālo taisnīgumu kā izglītības ilgtspējīgas attīstības un cilvēku labklājības pamatelementu,<br />
un demonstrē prasmi to aktualizēt;<br />
o Demonstrē kritisku izpratni, atbildīgu rīcību un pozitīvu attieksmi par izglītības lomu dzīves<br />
kvalitātes uzturēšanā un uzlabošanā savai un nākošajām paaudzēm bez planētas iznīcināšanas;<br />
o Demonstrē izpratni par konfliktiem un to ietekmi uz izglītības attīstību, pozitīvu attieksmi par<br />
nepieciešamību konfliktus risināt, un konstruktīvu iesaistīšanos konfliktu risināšanā.<br />
Studiju programmas deskriptorā atspoguļotās iegūstamās kompetences raksturo gan studiju<br />
programmas konkrēto saturu – specifisko studiju kursos apgūstamo kompetenci, gan arī virssaturu,<br />
kas balstās uz vispārcilvēciskajām attieksmēm un vērtībām. Programmas studiju rezultātos<br />
iekļautais virssatura aspekts gan raksturo iegūtās kompetences ilgtspējību, gan piešķir studiju<br />
programmai īpatnību, kas nav salīdzināma ar citās augstskolās nodrošinātajām akadēmiskā<br />
maģistra studiju programmām <strong>pedagoģija</strong>s / izglītības jomā.<br />
Šie studiju programmas mērķi, uzdevumi un deskriptorā atspoguļotās iegūstamās kompetences<br />
atbilst gan MK noteikumiem Nr.990 „Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju” (skat.<br />
http://www.likumi.lv/doc.php?id=184810&from=off), gan studiju programmas nosaukumam un<br />
īstenotajam saturam, gan DU izvirzītajiem mērķiem (skat. <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s attīstības<br />
stratēģija 2006.-2016.gadam http://www.du.lv/files/0000/2725/DU_strategija_kopsavilkums.pdf),<br />
ir orientēti uz pedagogu profesionālās kompetences tālāku pilnveidi. Mērķi un uzdevumi ir<br />
sasniedzami un aprakstītās kompetences ir apgūstamas visu triju līmeľu – bakalaura, maģistra un<br />
doktora – <strong>pedagoģija</strong>s / izglītības studiju programmu pēctecībā un savstarpējā saskaľotībā. To<br />
veicina DU IVF īstenotā <strong>pedagoģija</strong>s / izglītības virziena studiju programmu didaktiskās<br />
koncepcijas balstīšana uz ilgtspējības aspektu, kas nodrošina šī virziena visu triju līmeľu, ieskaitot<br />
maģistra, studiju programmu unikalitāti un neatkārtojamību salīdzinot ar citās Latvijas augstskolās<br />
īstenotajām līdzīgajām studiju programmām. <strong>Daugavpils</strong> Universitātē šai maģistra studiju<br />
programmai līdzīgas studiju programmas īstenotas netiek.<br />
1.3. Studiju procesa organizācija un vadība<br />
Studiju process maģistra studiju programmā “Pedagoģija” ir organizēts atbilstoši <strong>Daugavpils</strong><br />
<strong>Universitāte</strong>s Satversmei, Augstskolu likumam, Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr.2 “Par<br />
valsts akadēmiskās izglītības standartu” un citiem normatīvajiem dokumentiem, kuri ir spēkā<br />
Latvijas Republikā, kā arī saskaľā ar DU Senātā pieľemtiem studijas reglamentējošiem<br />
dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaľā ar DU Uzľemšanas noteikumiem, kurus ik gadu<br />
apstiprina DU Senāts.<br />
1.4. Studiju procesa ilgums<br />
Akadēmiskās maģistra studiju programas “Pedagoģija” apjoms ir 80 kredītpunkti. Pilna laika<br />
studiju veidā to paredzēts apgūt 2 akadēmiskajos gados un nepilna laika studiju veidā – 2,5<br />
akadēmiskajos gados.<br />
1.5. Studiju programmas īstenošana<br />
Studijas notiek <strong>Daugavpils</strong> Universitātē pilna laika studiju veidā par valsts budţeta un fizisku vai<br />
juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem un nepilna laika studiju veidā par fizisku<br />
vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem.<br />
6
Programmas kopējais kredītpunktu skaits ir 80. Studiju procesa nodrošināšanai tiek izmantotas gan<br />
lekcijas, gan praktiskās nodarbības, gan individuālais darbs. Daļu no programmas studenti apgūst<br />
patstāvīgi. Studentu patstāvīgais darbs ir 37,5% no kopējā kursu apjoma. Tas ir: uzstāšanās ar<br />
ziľojumu vismaz vienā zinātniskajā konferencē vai zinātniskajos lasījumos (4 KP), zinātniskā<br />
raksta sagatavošana (6 KP) un maģistra darba izstrāde (20 KP). Šo patstāvīgajam darbam atvēlēto<br />
laiku pārrauga maģistra darba zinātniskais vadītājs.<br />
Lekcijām ir studiju kursa ievada, konsultējoša, rezumējoša un izvērtējoša funkcija. Docētāji lekciju<br />
nodrošināšanai izmanto video projektorus, kodoskopus, un TV. Video projektoru izmantošana<br />
lekcijās tiek uzskatīta par visoptimālāko. Fakultātes pašieľēmumi ir devuši iespējas materiāli<br />
tehniskās bāzes uzlabošanai, lai katrs docētājs varētu to izmantot atbilstoši sagatavotajiem studiju<br />
kursa izklāsta materiāliem.<br />
Praktiskās nodarbības tiek organizētas kā semināri, kur tiek sekmēta studentu sociālo prasmju<br />
attīstība, pilnveidotas individuālā vai grupu darba prezentācijas un analīzes prasmes, sava viedokļa<br />
izteikšana. Darbojoties šādā veidā, studenti bagātina viens otra pieredzi, apmainās domām, apzinās<br />
pastāvošo viedokļu daudzveidību. Tā kā būtisks ir maģistrantu patstāvīgais darbs ar literatūras<br />
avotiem, izlasītais materiāls tiek analizēts grupu diskusijās. Semināros notiek diskusijas par<br />
aktuālām <strong>pedagoģija</strong>s problēmām, kā arī informācijas, ideju un pieredzes apmaiľa. Daţos studiju<br />
kursos praktiskās nodarbības tiek organizētas arī kā laboratorijas darbi datorklasēs.<br />
Individuālais darbs ir orientēts uz studentu vajadzībām, viľu interešu virzību studiju kursu prasību<br />
ietvaros, didaktisko materiālu un metodiku izstrādi konkrētam pedagoģiskam procesam, kā arī<br />
darbam ar studiju kursam obligāto un papildus literatūru. Individuālais darbs studiju procesa<br />
nodrošināšanai tiek izmantots zinātnisko publikācijas, konferences prezentāciju un maģistra darba<br />
izstrādes sekmēšanai. Individuālais darbs atspoguļo studentu izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares<br />
īpatnības.<br />
Lai sekmīgi īstenotu studiju programmu un apgūtu jaunas studiju formas, mācību metodes un<br />
metodiskos paľēmienus, docētāji apmeklē daţādus seminārus, piedalās pieredzes apmaiľas<br />
aktivitātēs, kvalifikācijas celšanas kursos un projektos (skatīt akadēmiskā personāla attīstības<br />
kopsavilkums un zinātniskās darbības pārskatus 3.pielikumā).<br />
Studiju procesu balstot uz individuālo pieeju, konstruktīvismu, problēmbalstītu mācīšanos un<br />
atgriezenisko saiti, programmas saturs un īstenošana nodrošina studiju programmas ilgtspējīgu<br />
attīstību, personīgo un reģionālo vajadzību aktualizāciju. Ľemot vērā to, ka programmā studējošie<br />
ir kvalificēti pedagogi, izvēlētās studiju darba formas, pieejas un metodes ir mūsdienīgas, raksturo<br />
pieaugušo izglītības iezīmes un atspoguļo galvenos augstākās izglītības mērķus: personības,<br />
demokrātiskas sabiedrības un zinātnes attīstības uzdevumu risināšanu un darba tirgus prasību<br />
ievērošanu.<br />
2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong> dod iespēju apgūt akadēmisko maģistra studiju programmu “Pedagoģija”<br />
reflektantiem ar akadēmisko bakalaura grādu pedagoģijā vai skolotāja kvalifikāciju un profesionālo<br />
bakalaura grādu izglītībā vai augstāko profesionālo pedagoģisko izglītību, kurā ir <strong>pedagoģija</strong>s<br />
bakalaura studiju programmas standarts.<br />
Studentu ieskaitīšana studiju programmā notiek pēc rakstiska (referāts par izvēlēto maģistra darba<br />
tēmu) un mutiska (pārrunas par referātā izklāstīto tēmu) pārbaudījumu veikšanas.<br />
Studiju maksas apjomu un kārtību katram nākošajam studiju gadam iesaka Izglītības un vadības<br />
fakultātes Dome un apstiprina <strong>Daugavpils</strong> universitātes Senāts. Studiju norisi kontrolē DU<br />
Izglītības un vadības fakultāte, DU Studiju daļa un tās izpildi organizē studiju programmas<br />
direktors. Papildus informācija par studiju iespējām pieejama <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Studiju<br />
7
daļā, <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s mājas lapā (www.du.lv), un IVF Mācību metodiku katedrā.<br />
Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.<br />
2005./2006. – Ir izmainīti imatrikulācijas noteikumi. Studējošo ieskaitīšana studiju programmā<br />
notiek konkursa kārtībā, pretendentiem uzľemšanas komisijā iesniedzot apliecinošu dokumenta<br />
oriģinālu par bakalaura grādu pedagoģijā vai izglītībā, vai skolotāja profesionālo kvalifikāciju.<br />
Pretendenti konkursā piedalās ar gala/valsts pārbaudījumu vidējo atzīmi.Šie studējošo atlases<br />
kritēriji ir pietiekami, lai sasniegtu studiju programmas mērķus, uzdevumus un plānotos studiju<br />
rezultātus.<br />
3.1. Studiju programmas attīstība<br />
3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA<br />
Studiju programmas attīstību ir ietekmējuši vairāki faktori. Ievērojot programmas prasību<br />
atbilstību mūsdienu augstākās izglītības tendencēm, pārmaiľas augstākās izglītības likumdošanā -<br />
MK noteikumus Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, kas stājās spēkā ar 2002.gada<br />
9.janvāri, programmas docētāju līdzdalību vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un<br />
pieredzes apmaiľā, un akreditācijas komisijas novērtēšanas ziľojumā ieteiktās rekomendācijas,<br />
laika posmā no 1999. līdz 2005. studiju gadam programmā veiktas studiju programmas apjoma un<br />
satura kvalitatīvas un kvantitatīvās izmaiľas, kas īstenotas vairākos posmos:<br />
1.posms – 2000.-2001.g. un 2001./2002. studiju gads. Akreditētās maģistra studiju programmas<br />
“Pedagoģija” darbības uzsākšana. Šajā periodā intensīvi notiek (1) materiāli tehniskās bāzes<br />
uzlabošana un atjaunošana; (2) studiju plānā paredzēto studiju kursu mērķu, uzdevumu, kursu<br />
satura un metoţu saskaľošana atbilstoši studiju programmas koncepcijai; (3) personāla akadēmiskā<br />
izaugsme – paplašinās starptautisko projektu un sadarbības pieredze. Skatīt pašizvērtējuma<br />
ziľojumu par 2001./2002. studiju gadu 4.pielikumā.<br />
2.posms – 2002./2003. studiju gads. Tiek intensīvi diskutēts par noteikumu ieviešanu un<br />
modelētas optimālās iespējas palielināt kredītpunktu skaitu studiju kursiem teorētisko atziľu<br />
aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā un samērot to ar kredītpunktu skaitu studiju<br />
kursiem, kas piedāvā teorētisko atziľu izpēti izvēlētajā zinātľu nozarē. Specifika, kad visām<br />
piedāvātajām apakšprogrammām studiju programmas A sadaļa (28 KP) ir kopīga, bet B un C<br />
sadaļas, ko koordinē minēto apakšprogrammu izpilddirektori, paliek nemainīgas. Skatīt<br />
pašizvērtējuma ziľojumu par 2002./2003. studiju gadu 4.pielikumā.<br />
3. posms – 2003./2004. studiju gads. Pamatojoties uz iepriekšējā studiju gadā modelētajām<br />
iespējām, tiek veiktas izmaiľas, kas saistās ar studiju kursu skaitu teorētisko atziľu aprobācijai<br />
izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā. Līdzās sadaļai Piedalīšanās zinātnisko semināru darbā<br />
(15 KP) tiek piedāvāta Pētījuma rezultātu aprobācija (15 KP), kas ietver sekojošas sadaļas:<br />
“Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai” (4 KP), “Pētījuma rezultātu apkopošanas un<br />
ziņojums konferencē” (3 KP), “Uzstāšanās maģistra zinātniskajos lasījumos" (3 KP), un<br />
“Maģistra prakse” (5 KP). Skatīt pašizvērtējuma ziľojumu par 2003./2004. studiju gadu<br />
4.pielikumā.<br />
4. posms – 2004./2005. studiju gads. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiľu īstenošana praksē un<br />
programmas sadaļa “Teorētisko atziņu aprobācija” visas programmas kā vienota veseluma<br />
kontekstā. Šī posma noslēgumā tiek apzināti pamatprincipi maģistra studiju programmas tālākai un<br />
ilgtspējīgai īstenošanai, kas balstās gan uz MK noteikumiem Nr.2 “Noteikumi par valsts<br />
akadēmiskās izglītības standartu”, gan uz reģionālās vides pieprasījumu, gan uz DU Izglītības un<br />
vadības fakultātes reālajām iespējām. Apzinātie pamatprincipi tiek pilnībā noformulēti iesākot<br />
8
jauno 2005./2006. studiju gadu. Tie ir: (1) nepieciešamība studiju kursus gan obligātā satura daļā,<br />
kas piedāvā teorētisko atziľu izpēti izvēlētajā zinātľu nozarē, gan sadaļā, kas piedāvā studiju<br />
kursus teorētisko atziľu aprobācijai izvēlētās jomas aktuālo problēmu aspektā, savstarpēji apvienot<br />
un integrēt, kas nosaka docētāju sadarbību gan studiju kursa pasniegšanā, gan studentu snieguma<br />
izvērtēšanā; (2) nepieciešamība identificēt kopējo pamatu īstenojamo apakšprogrammu studiju<br />
kursu saturā (piemēram, starpkultūru skatījums, vizuālā kultūra, integrācija, u.tml.), to apvienot,<br />
izveidojot jaunus vai papildinot esošos studiju kursus, ko piedāvāt kā visām apakšprogrammām<br />
kopīgus; (3) nepieciešamība saglabāt izvēles iespēju studējošajiem specializēties vienā no<br />
piedāvātajām apakšnozarēm, kas nosaka piedāvājuma ieviešanu pirmajā – obligātajā studiju<br />
programmas daļā studēt “Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares teorētiskie pamati” (5 KP) otrajā<br />
daļā – “Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares teorētisko atziņu aprobācija” (3 KP). Skatīt<br />
pašizvērtējuma ziľojumu par 2004./2005. studiju gadu 4.pielikumā.<br />
2005./2006. – 5.posms – no 2005. gada. Tiek izvērtēta ieviesto izmaiľu īstenošana praksē, meklēti<br />
veiksmīgākie risinājumi un tālākas studiju programmas struktūras attīstības iespējas.<br />
2006./2007. – Tiek īstenotas un izvērtētas iepriekšējos studiju gados veiktās izmaiľas un tiek<br />
meklētas iespējas tālākai studiju programmas struktūras attīstībai. Tiek izvērtēti varianti<br />
specializāciju tālākai modernizācijai un iekļaušanai pēctecības nodrošināšanai starp maģistra<br />
studiju programmu “Pedagoģija” un doktora studiju programmu “Pedagoģija”, kas arī tiek īstenota<br />
DU IVF.<br />
2008./2009. – 6.posms – no 2009.gada. Turpinās programmas pielāgošana Boloľas procesa<br />
prasībām. Tiek uzsākta programmas studiju kursu elektroniskās versijas izveide DUIS. Studiju<br />
kursu kredītpunkti tiek pielīdzināti Eiropas kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktiem.<br />
2010./2011. – studiju plāni piesaistīti informatīvajai sistēmai DUIS.<br />
3.2. Studiju programmas esošā struktūra<br />
Studiju programmas apjoms ir 80 kredītpunkti. Piedāvātie studiju kursi veido trīs sadaļas: (1)<br />
teorētisko atziľu izpēte, ko veido teorētiskie studiju kursi <strong>pedagoģija</strong>s zinātľu nozares teorētisko<br />
atziľu izpētei 30 KP apjomā, (2) teorētisko atziľu aprobācija, ko veido zinātniskie semināri<br />
teorētisko atziľu un pētījuma rezultātu aprobācijai gan <strong>pedagoģija</strong>s zinātľu nozares kopumā, gan<br />
izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares aktuālāko problēmu aspektā 30 KP apjomā, un (3)<br />
pētnieciskais darbs, kas ietver maģistra darba izstrādi 20 KP apjomā (3.2.1.tabula).<br />
3.2.1.tabula<br />
Maģistra studiju programmas vispārīgā struktūra<br />
1. Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (30 KP)<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija:<br />
1.1. Zinātniskie semināri (20 KP)<br />
1.2. Pētījuma rezultātu aprobācija (10 KP)<br />
3. Pētnieciskais darbs (maģistra darbs – 20 KP)<br />
9
4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS<br />
4.1. Studiju programmas satura kvalitatīvās izmaiľas<br />
Sakarā ar studiju programmas īstenošanu ietekmējošajām objektīvajām pārmaiņām – <strong>pedagoģija</strong>s<br />
kā zinātnes un prakses nepārtrauktu attīstību, programmas prasību atbilstību mūsdienu<br />
akadēmiskās izglītības tendencēm, pārmaiľām augstākās izglītības likumdošanā - MK noteikumi<br />
Nr.2 “Par valsts akadēmiskās izglītības standartu”, un subjektīvajām izmaiņām – akreditācijas<br />
komisijas novērtēšanas ziľojumā ieteiktajām rekomendācijām, programmā iesaistīto docētāju<br />
profesionālās kompetences izaugsmi piedaloties vietējos un starptautiskos projektos, pētījumos un<br />
domu apmaiľā, programmā piedāvāto studiju kursu saturs ir izmainīts sekojoši:<br />
ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības filosofijas kursu sadaļai;<br />
ir palielināts kredītpunktu skaits izglītības pētījuma metodoloģijas un organizācijas sadaļai,<br />
līdzsvarojot kvalitatīvās un kvantitatīvās pētniecības pamatu samēru un papildinot to ar datu<br />
datorapstrādes semināru;<br />
no īstenoto apakšprogrammu studiju kursu satura ir izkristalizētas kopējās tēmas: (1)<br />
multikulturāla izglītība, kas piedāvāta kā atsevišķs studiju kurss “Izglītība daudzkultūru vidē”<br />
(3 KP); (2) izglītības saikne ar mākslu un masu mēdijiem, kas piedāvāta kā studiju kurss<br />
“Vizuālā kultūra izglītībā” (2 KP); (3) pieaugušo izglītība, kas piedāvāta kā studiju kurss<br />
“Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti” (3 KP);<br />
ir apzināta nepieciešamība akcentēt skolotāja identitāti un misiju, kas piedāvāta kā “Skolotāja<br />
profesionālās identitātes pilnveide” (2 KP);<br />
ir apvienoti studiju kursi “Vides <strong>pedagoģija</strong>”, “Garīguma <strong>pedagoģija</strong>” un “Holistiskā<br />
<strong>pedagoģija</strong>”, tos papildinot ar sadaļu “Integrētā pieeja izglītībai”;<br />
ir apvienoti studiju kursi “Didaktika” un “Pedagoģiskā psiholoģija”, izveidojot studiju kursu<br />
“Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi”.<br />
Izmaiľas studiju plānā konceptuāli atspoguļo izmaiľas studiju programmas mērķa un uzdevumu<br />
formulējumos. Lai izvairītos no studiju kursu sadrumstalotības, pārstrukturējot studiju programmu,<br />
tie ir apvienoti un integrēti. Tam sekojošā studiju kursu satura pilnveide, ko veic katrs docētājs,<br />
nodrošina studējošo padziļinātu teorētisko zināšanu apguvi, kritiskas izpratnes veidošanos un<br />
sagatavo studējošos patstāvīgai zinātniskās pētniecības darbībai <strong>pedagoģija</strong>s jomā. Tas nodrošina<br />
iedziļināšanos pedagoģiskās problemātikas izpētē gan vispārīgi un no daţādiem aspektiem, gan<br />
atbilstoši izvēlētai apakšnozarei. Veiktās izmaiľas pilnīgāk nodrošina studiju plāna secīgumu un<br />
programmas iekšējo integritāti.<br />
Ir saglabāta ievirze studējošo profesionālās identitātes pilnveidei, kas ir būtiski saistīta ar studējošo<br />
pētnieciskās kompetences attīstību. Šī izmaiľa veikta, izvērtējot studiju plāna īstenošanu atbilstoši<br />
apakšnozaru specifikai, kas tika saglabāta kā būtiska programmas realizācijas iezīme. Līdz ar to,<br />
studiju plānā skaidrāk saskatāmas akadēmiski virzītas studiju programmas iezīmes. Skatīt studiju<br />
programmas studiju plānu 2004./2005.studiju gadam 1.pielikumā.<br />
2010./2011. – Atbilstoši 14.07.2011. veiktajiem likuma "Grozījumiem Augstskolu likumā" ("LV",<br />
117 (4515), 28.07.2011.), kas stājas spēkā 01.08.2011., ir pilnveidoti studiju kursu apraksti –<br />
tajos iekļauti studiju kursa rezultāti un detalizēts studiju kursa plāns.<br />
Ir reorganizēts studiju kurss ”Izglītības sistemoloģija” 2 KP apjomā. Līdz ar to, 2 KP ir<br />
pievienoti studiju kursam „Sadarbības psiholoģija un <strong>pedagoģija</strong>”. Šie abi studiju kursi ir no<br />
studiju programmas 2.sadaļas ”Teorētisko atziņu aprobācija”, kas kopā veido 20 KP apjomu. Līdz<br />
ar to, šī studiju kursa reorganizācija nerada izmaiľas studiju programmas struktūrā.<br />
10
4.2. Studiju programmas esošais saturs<br />
4.2.1.tabula<br />
Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursi 2004./2005.studiju gadā<br />
STUDIJU KURSA NOSAUKUMS<br />
1.Izglītības filosofija:<br />
Izglītības filosofijas teorētiskais<br />
pamats un mūsdienu<br />
problēmjautājumi<br />
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai<br />
Inovāciju un nākotnes izglītības<br />
tendences<br />
2. Mācību plānu teorija, izveide<br />
un izvērtējums<br />
3. Pedagoģijas teoriju kritisks<br />
izvērtējums<br />
4. Mūsdienu didaktiskās pieejas<br />
un to pedagoģiski psiholoģiskie<br />
risinājumi<br />
5. Holistiskā <strong>pedagoģija</strong>:<br />
Vides <strong>pedagoģija</strong><br />
Integrētā pieeja izglītībai<br />
Garīguma <strong>pedagoģija</strong><br />
6. Pētījuma metodoloģija un<br />
organizācija izglītībā:<br />
Zinātniskā darba izstrādes<br />
teorētiskais seminārs<br />
Kvalitatīvās pētniecības pamati<br />
Kvantitatīvās pētniecības pamati<br />
Seminārs datu datorapstrādē<br />
7. Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s<br />
apakšnozares teorētiskie pamati<br />
(studējošais izvēlas vienu no<br />
apakšnozarēm):<br />
KP<br />
SKAITS<br />
VĒRTĒJUMA<br />
FORMA<br />
1. TEORĒTISKO ATZIĽU IZPĒTES OBLIGĀTIE KURSI (30 KP)<br />
DOCĒTĀJS<br />
6 Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte,<br />
Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere<br />
PhD, doc. Inga Belousa<br />
Dr.paed., doc.Rudīte Grabovska<br />
2 Eksāmens Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
PhD, doc. Dzintra Iliško<br />
PhD, doc. Ilona Mičule<br />
2 Eksāmens Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
PhD, doc. Dzintra Iliško<br />
Dr.paed., doc. Mārīte Kravale-Pauliľa<br />
3 Eksāmens Dr.habil.paed., prof. Irēna Ţogla<br />
Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa<br />
PhD, doc. Dzintra Iliško<br />
Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere<br />
Dr.psych., doc. Valērijs Makarevičs<br />
Mg.paed., Mg.psych., as.Ilga Stikute<br />
6<br />
6<br />
Dr.paed., prof.Jeļena Davidova<br />
Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere<br />
Mag.Paed., lekt. Rudīte Grabovska<br />
PhD, doc. Inga Belousa<br />
Eksāmens Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere<br />
Dr.habil.psych., prof. AleksejsVorobjovs<br />
Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina<br />
Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa<br />
PhD, doc. Inga Belousa<br />
Mag.Paed., lekt. Elita Vanaģele<br />
Mag.Paed., Alnis Stakle<br />
Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva<br />
Dr.paed., doc. Mārīte Kravale-Pauliľa<br />
Eksāmens Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares<br />
docētāju grupa<br />
Pedagoģijas teorija un vēsture 5 Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Dr.habil.paed., prof. Irēna Ţogla<br />
Izglītības darba vadība 5 Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina<br />
Dr.psych., doc.Valērijs Makarevičs<br />
Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis<br />
Mg.paed., as. Olga Arhipova<br />
Sociālā <strong>pedagoģija</strong> 5 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs<br />
Speciālā <strong>pedagoģija</strong> 5 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva<br />
11
Pirmsskolas un sākumskolas<br />
<strong>pedagoģija</strong><br />
Mag.Paed., Anna Baumane<br />
5 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa<br />
Dr.paed., doc. Ilze Miķelsone<br />
Mag.Paed., Ţenija Bērziľa<br />
Vides izglītība pamatskolā 5 Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
Dr.Phys., as.prof. Antonijs Salītis<br />
Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska<br />
Mūzikas <strong>pedagoģija</strong> 5 Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš<br />
Dr.Paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha<br />
Vizuālās mākslas mācību<br />
5 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova<br />
metodika<br />
Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte<br />
Informātikas mācību metodika 5 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs<br />
Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova<br />
Mājturības mācību metodika 5 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis<br />
Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska<br />
Kopā: 30 KP<br />
2. TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA<br />
A. ZINĀTNISKIE SEMINĀRI (20 KP)<br />
8. Izglītība daudzkultūru vidē 3 Diferencētā<br />
ieskaite<br />
9.Personības attīstības teorijas un<br />
iezīmes mūsdienās<br />
3 Diferencētā<br />
ieskaite<br />
10. Izglītības sistemoloģija 2 Diferencētā<br />
ieskaite<br />
11. Pieaugušo izglītības<br />
3 Diferencētā<br />
teorētiskie un praktiskie aspekti<br />
ieskaite<br />
12. Sadarbības psiholoģija un 2 Diferencētā<br />
<strong>pedagoģija</strong><br />
ieskaite<br />
13. Skolotāja profesionālās<br />
identitātes pilnveide<br />
14. Vizuālā kultūra izglītībā<br />
15. Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s<br />
apakšnozares teorētisko atziľu<br />
aprobācija (studējošais izvēlas<br />
vienu no apakšnozarēm):<br />
2 Diferencētā<br />
ieskaite<br />
2 Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
PhD, doc. Inga Belousa<br />
PhD, doc. Dzintra Iliško<br />
Dr.paed., doc. Ilze Miķelsone<br />
Dr.psych., doc.Valērijs Makarevičs<br />
Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina<br />
Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis<br />
Dr.psych., doc. Svetlana Guseva<br />
Dr.paed., prof. Andris Broks<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
PhD, doc. Dzintra Iliško<br />
PhD, doc. Inga Belousa<br />
Dr.psych., doc. Tatjana Uzole<br />
Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina<br />
Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis<br />
PhD, doc. Inga Belousa<br />
PhD, doc. Dzintra Iliško<br />
Dr.paed., doc.Indra Odiľa<br />
PhD, doc. Inga Belousa<br />
Dr.psych., asoc.prof. Anita Pipere<br />
Dr.paed., doc. Mārīte Kravale-Pauliľa<br />
Dr.psych., doc. Tatjana Uzole<br />
Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Mag.Paed., Alnis Stakle<br />
Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares<br />
docētāju grupa<br />
Pedagoģijas teorija un vēsture 3 Dr.paed., doc. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Dr.habil.paed., prof. Irēna Ţogla<br />
Izglītības darba vadība 3 Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina<br />
Dr.psych., doc.Valērijs Makarevičs<br />
Mg.psych., as. Andrejs Zagorskis<br />
Mg.paed., as. Olga Arhipova<br />
Sociālā <strong>pedagoģija</strong> 3 Dr.habil.psych., prof. A.Vorobjovs<br />
Speciālā <strong>pedagoģija</strong> 3 Mag.Paed., lekt. Vija Guseva<br />
Pirmsskolas un sākumskolas<br />
<strong>pedagoģija</strong><br />
Mag.Paed., Anna Baumane<br />
3 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa<br />
Dr.paed., doc. Ilze Miķelsone<br />
12
Mag.Paed., Ţenija Bērziľa<br />
Vides izglītība pamatskolā 3 Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
Dr.Phys., as.prof. Antonijs Salītis<br />
Dr.paed., doc. Rudīte Grabovska<br />
Mūzikas <strong>pedagoģija</strong> 3 Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš<br />
Dr.Paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha<br />
Vizuālās mākslas mācību<br />
3 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova<br />
metodika<br />
Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte<br />
Informātikas mācību metodika 3 Dr.paed., prof. Pāvels Drozdovs<br />
Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova<br />
Mājturības mācību metodika 3 Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis<br />
Mag.Paed., lekt. Irēna Timinska<br />
Kopā: 20 KP<br />
16. Zinātniskā raksta<br />
sagatavošana publicēšanai<br />
17. Pētījumu rezultātu<br />
apkopošana un uzstāšanās<br />
konferencē/maģistra<br />
zinātniskajos lasījumos<br />
B. PĒTĪJUMU REZULTĀTU APROBĀCIJA (10 KP)<br />
Kopā: 10 KP<br />
6 Zinātniskais vadītājs<br />
4 Zinātniskais vadītājs<br />
2. PĒTNIECISKAIS DARBS (20 KP)<br />
18. Maģistra darba izstrāde 20 Zinātniskais vadītājs<br />
KOPĀ: 80 KP<br />
Noslēguma pārbaudījumi:<br />
1. Gala eksāmens pedagoģijā<br />
2. Maģistra darba aizstāvēšana<br />
Prasības akadēmiskā maģistra grāda iegūšanai ir sekmīgi apgūta studiju programma, nokārtots gala<br />
eksāmens pedagoģijā un aizstāvēts maģistra darbs.<br />
2005./2006. – Ir notikušas izmaiľas, kas saistītas ar izvēlēto <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozaru piedāvājumu<br />
1.studiju kursa studentiem. Studentu skaita palielināšanās specializācijā “Pirmsskolas un<br />
sākumskolas <strong>pedagoģija</strong>” un iespējas padziļināt abu specializācijas kopmpentu teorētisko pamatu<br />
un teorētisko atziľu aprobācijas studijas, tā ir sadalīta divās atsevišķās specializācijās – “Ģimenes<br />
un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>” un “Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>” – saturu būtiski nemainot, bet<br />
padziļinot. Ir precizēti un pašreizējai izglītības situācijai pielāgoti trīs citu specializāciju<br />
nosaukumi, proti, “Vizuālās mākslas mācību metodika” pārveidota kā “Mākslas <strong>pedagoģija</strong>“,<br />
“Mājturības mācību metodika” kā “Profesionālā <strong>pedagoģija</strong>”, un “Informātikas mācību metodika”<br />
kā “Informātika un e-studijas”, kā tas tika plānots akreditācijas ziľojumā (skatīt sadaļu 11.3). Šo<br />
triju specializāciju saturs ir palicis nemainīgs. Ir piedāvāta jauna specializācija “Reliģijas<br />
izglītība”. Kvalitatīvas nodrošināšanas iespēju trūkuma dēļ netiek piedāvāts izvēlēties<br />
specializācijas – “Sociālā <strong>pedagoģija</strong>” un “Speciālā <strong>pedagoģija</strong>”.<br />
Kopumā šajā studiju gadā uzľemšanas noteikumos pirmajam studiju kursam tiek piedāvāts<br />
izvēlēties vienu no 10 specializācijām. Apakšnozaru piedāvājuma salīdzinošo apkopojumu pa<br />
studiju kursiem skatīt tabulā 4.2.2.<br />
13
4.2.2.tabula<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” apakšnozaru piedāvājuma salīdzinājums 2005./2006.studiju<br />
gadā<br />
PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE 1.KURSAM<br />
PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARU IZVĒLE<br />
2. UN 3. KURSAM<br />
1. Pedagoģijas teorija un vēsture Pedgoģijas teorija un vēsture 1.<br />
2. Izglītības darba vadība Izglītības darba vadība 2.<br />
3. Vides izglītība pamatskolā Vides izglītība pamatskolā 3.<br />
4. Mūzikas <strong>pedagoģija</strong> Mūzikas <strong>pedagoģija</strong> 4.<br />
5. Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong> Pirmsskolas un sākumskolas 5.<br />
6. Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong><br />
<strong>pedagoģija</strong><br />
7. Mākslas <strong>pedagoģija</strong> Vizuālās mākslas mācību metodika 6.<br />
8. Profesionālā <strong>pedagoģija</strong> Mājturības mācību metodika 7.<br />
9. Informātika un e-studijas Informātikas mācību metodika 8.<br />
10. Reliģijas izglītība - 9.<br />
11. - Sociālā <strong>pedagoģija</strong> 10.<br />
12. - Speciālā <strong>pedagoģija</strong> 11.<br />
2007./2008. – DU Senāta 2007.gada 29.augusta sēdē nolēma, apstiprināt izmaiľas specializācijas<br />
nosaukumā “Vides izglītība pamatskolā” uz “Vides un ilgtspējīga izglītība” ka sakarā ar to, ka<br />
studiju kursu saturs šajā specializācijā ir attiecināms ne tikai uz pamatskolu un ir paplašināts ar<br />
ilgtspējības aspektu. Līdz ar to, specializāciju piedāvājums 2007./2008.studiju gadā ir sekojošs:<br />
1. Vides un ilgtspējīga izglītība<br />
2. Pedagoģijas teorija un vēsture<br />
3. Izglītības darba vadība<br />
4. Mūzikas <strong>pedagoģija</strong><br />
5. Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong><br />
6. Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong><br />
7. Mākslas <strong>pedagoģija</strong><br />
8. Profesionālā <strong>pedagoģija</strong><br />
9. Informātika un e-studijas<br />
10. Reliģijas izglītība<br />
2010./2011. – Ir notikusi programmas nodrošināšanā iesaistīto docētāju saraksta konkretizēšana,<br />
kura rezultātā ir atjaunināta kopējā informācija par studiju kursu docēšanu visā studiju programmā<br />
(skat. 4.2.3.tabulu). Tika ieviestas izmaiľas studiju kursu rezultātu apguves vērtēšanā: noslēdzot<br />
semestri, katrā studiju kursu ”Izglītības filosofija”, ”Holistiskā <strong>pedagoģija</strong>”, ”Pētījuma<br />
metodoloģija un organizācija” apakšpriekšmetā tika ieviests atsevišķs pārbaudes veids –<br />
eksāmens.<br />
14
4.2.3.tabula<br />
Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studiju kursi un to docētāji<br />
2010./2011.studiju gadā<br />
STUDIJU KURSA NOSAUKUMS<br />
1.Izglītības filosofija:<br />
Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un<br />
mūsdienu problēmjautājumi<br />
Izglītība ilgtspējīgai attīstībai<br />
Inovāciju un nākotnes izglītības tendences<br />
KP<br />
SKAITS<br />
VĒRTĒJUMA<br />
FORMA<br />
1. TEORĒTISKO ATZIĽU IZPĒTES OBLIGĀTIE KURSI (30 KP)<br />
6 Eksāmens<br />
DOCĒTĀJS<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte,<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere<br />
Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa<br />
2. Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums 2 Eksāmens PhD, pētn. Ilona Mičule<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško<br />
3. Pedagoģijas teoriju kritisks izvērtējums 2 Eksāmens Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-Pauliľa<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
4. Mūsdienu didaktiskās pieejas un to<br />
pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi<br />
5. Holistiskā <strong>pedagoģija</strong>:<br />
Vides <strong>pedagoģija</strong><br />
Integrētā pieeja izglītībai<br />
Garīguma <strong>pedagoģija</strong><br />
6. Pētījuma metodoloģija un organizācija<br />
izglītībā:<br />
Zinātniskā darba izstrādes teorētiskais seminārs<br />
Kvalitatīvās pētniecības pamati<br />
Kvantitatīvās pētniecības pamati<br />
Seminārs datu datorapstrādē<br />
7. Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares teorētiskie<br />
pamati (studējošais izvēlas vienu no<br />
apakšnozarēm):<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško<br />
3 Eksāmens Dr.paed., prof.Jeļena Davidova<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere<br />
Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa<br />
6<br />
6<br />
Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs<br />
Eksāmens PhD, asoc.prof. Inga Belousa<br />
Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere<br />
Eksāmens PhD, asoc.prof. Inga Belousa<br />
Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-Pauliľa<br />
Dr.Paed., pētn. Alnis Stakle<br />
Dr.Psych., doc. Aleksejs Ruţa<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere<br />
Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva<br />
Eksāmens Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares<br />
docētāju grupa<br />
Vides un ilgtspējīga izglītība 5 Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
Dr.Phys., as.prof. Antonijs Salītis<br />
Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska<br />
Pedagoģijas teorija un vēsture 5 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-Pauliľa<br />
Izglītības darba vadība 5 Dr.Psych., as.prof. Irēna Kokina<br />
Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs<br />
Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong> 5 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa<br />
Dr.paed., doc. Lolita Jonāne<br />
Dr.paed., Ţenija Bērziľa<br />
Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong> 5 Dr.paed., Ţenija Bērziľa<br />
Mg.paed., pētn. Elga Drelinga<br />
Mūzikas <strong>pedagoģija</strong> 5 Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš<br />
Dr.Paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha<br />
Mākslas <strong>pedagoģija</strong> 5 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova<br />
Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte<br />
Informātika un e-studijas 5 Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova<br />
Profesionālā <strong>pedagoģija</strong> 5 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Reliģijas izglītība PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško<br />
PhD, pētn. Ilona Mičule<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa<br />
Kopā: 30 KP<br />
15
2. TEORĒTISKO ATZIĽU APROBĀCIJA<br />
A. ZINĀTNISKIE SEMINĀRI (20 KP)<br />
8. Izglītība daudzkultūru vidē 3 Diferencētā<br />
ieskaite<br />
9. Personības attīstības teorijas un iezīmes 3 Diferencētā<br />
mūsdienās<br />
ieskaite<br />
10. Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie 3 Diferencētā<br />
aspekti<br />
ieskaite<br />
11. Sadarbības psiholoģija un <strong>pedagoģija</strong> 4 Diferencētā<br />
ieskaite<br />
12. Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide 2 Diferencētā<br />
ieskaite<br />
13. Vizuālā kultūra izglītībā<br />
14. Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares<br />
teorētisko atziľu aprobācija (studējošais<br />
izvēlas vienu no apakšnozarēm):<br />
2 Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško<br />
Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina<br />
Dr.psych., pētn. Valērijs<br />
Dombrovskis<br />
Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs<br />
Dr.psych., doc. Svetlana Guseva<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško<br />
Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina<br />
Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa<br />
Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-<br />
Pauliľa<br />
Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa<br />
Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Dr.paed., pētn. Alnis Stakle<br />
Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares<br />
docētāju grupa<br />
Vides un ilgtspējīga izglītība 3 Dr.paed., prof. Ilga Salīte<br />
Dr.Phys., asoc.prof. Antonijs Salītis<br />
Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska<br />
Pedagoģijas teorija un vēsture 3 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-<br />
Pauliľa<br />
Izglītības darba vadība 3 Dr.Psych., asoc.prof. Irēna Kokina<br />
Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs<br />
Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong> 3 Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiľa<br />
Dr.paed., doc. Lolita Jonāne<br />
Dr.Paed., Ţenija Bērziľa<br />
Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong> 3 Dr.paed., Ţenija Bērziľa<br />
Mg.paed., pētn. Elga Drelinga<br />
Mūzikas <strong>pedagoģija</strong> 3 Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš<br />
Dr.Paed., asoc.prof. Skaidrīte Ērliha<br />
Mākslas <strong>pedagoģija</strong> 3 Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova<br />
Mag.Paed., lekt. Ilze Volonte<br />
Informātika un e-studijas 3 Dr.paed., doc. Nellija Bogdanova<br />
Profesionālā <strong>pedagoģija</strong> 3 Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča<br />
Reliģijas izglītība 3 PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško<br />
PhD, pētn. Ilona Mičule<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa<br />
Kopā: 20 KP<br />
B. PĒTĪJUMU REZULTĀTU APROBĀCIJA (10 KP)<br />
15. Zinātniskā raksta sagatavošana publicēšanai 6 Zinātniskais vadītājs<br />
16. Pētījumu rezultātu apkopošana un<br />
uzstāšanās konferencē/maģistra<br />
zinātniskajos lasījumos<br />
4 Zinātniskais vadītājs<br />
Kopā: 10 KP<br />
17. PĒTNIECISKAIS DARBS (20 KP)<br />
17.Maģistra darba izstrāde 20 Zinātniskais vadītājs<br />
KOPĀ:<br />
Noslēguma pārbaudījumi:<br />
18. Gala eksāmens pedagoģijā<br />
19. Maģistra darba aizstāvēšana<br />
80 KP<br />
16
5.1. Studējoš ie<br />
5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE<br />
5.1. tabula<br />
Studējošo skaita dinamika<br />
PILNA LAIKA STUDIJAS<br />
NEPILNA LAIKA<br />
STUDIJAS<br />
KOPĀ<br />
1. studiju 2. studiju 1. studiju 2. studiju 3. studiju<br />
gads gads gads gads gads<br />
1999./2000. 78 9 - 70 - 157<br />
2000./2001. 156 85 - - - 241<br />
2001./2002. 38 181 - - - 219<br />
2002./2003. 119 44 - - - 163<br />
2003./2004. 159 118 - - - 277<br />
2004./2005. 15 46 84 111 21 277<br />
2005./2006. 17 14 32 71 119 253<br />
2006./2007. 21 17 48 31 63 180<br />
2007./2008. 16 16 16 50 34 132<br />
2008./2009. 20 20 10 18 51 119<br />
2009./2010. 20 13 - 9 11 53<br />
2010./2011. 16 16 - 3 7 42<br />
2005./2006.studiju gadā studiju programmā studē pilna laika studijās 31 studenti, nepilna laika<br />
studijās - 235 studenti.<br />
2006./2007. – studiju programmā studē pilna laika studijās 38 studenti, nepilna laika studijās - 142<br />
studenti. Šajā studiju gadā no 17 pirmā studiju gada studējošajiem pilna laika studijās 15 studenti<br />
studē par budţeta līdzekļiem un 2 studē par maksu.<br />
2007./2008. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 32 studenti, no kuriem 27 studenti<br />
studē par budţeta līdzekļiem un 5 studenti studē par maksu, un nepilna laika studijās – 100<br />
studenti.<br />
2008./2009. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 40 studenti, no kuriem 32 studenti<br />
studē par budţeta līdzekļiem un 8 studenti studē par maksu, un nepilna laika studijās – 79 studenti.<br />
2009./2010. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 33 studenti, no kuriem visi studenti<br />
studē par budţeta līdzekļiem, un nepilna laika studijās – 20 studenti.<br />
2010./2011. – Studiju programmā pilna laika studijās studē 32 studenti, no kuriem visi studenti<br />
studē par budţeta līdzekļiem, un nepilna laika studijās – 10 studenti.<br />
17
5.2. Absolventi<br />
5.2. tabula<br />
Absolventu skaita dinamika<br />
PILNA LAIKA<br />
STUDIJAS<br />
NEPILNA LAIKA<br />
STUDIJAS<br />
KOPĀ<br />
1998./1999. 9 50 59<br />
1999./2000. 7 - 7<br />
2000./2001. 57 - 57<br />
2001./2002. 141 - 141<br />
2002./2003. 31 - 31<br />
2003./2004. 80 - 80<br />
2004./2005. 16 8 24<br />
2005./2006. 6 102 108<br />
2006./2007. 16 63 79<br />
2007./2008. 12 25 37<br />
2008./2009. 16 28 44<br />
2009./2010. 12 9 21<br />
2010./2011. 13 5 18<br />
Studiju programmas diploma pielikums atbilst MK noteikumiem Nr.450. Tas sniedz objektīvu<br />
informāciju un nodrošina kvalifikāciju apliecinošu dokumentu akadēmisku un profesionālu<br />
atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziľas par diplomā minētās personas sekmīgi pabeigto<br />
studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu.<br />
2005./2006. – Studiju programmu absolvē 108 studenti, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir<br />
81%. 2005./2006.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
2006./2007. – Studiju programmu absolvē 79 studenti, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir<br />
99%. 2006./2007.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
2007./2008. – Studiju programmu absolvē 37 studenti, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir<br />
74%. 2007./2008.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
2008./2009. – Studiju programmu absolvē 44 studenti, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir<br />
61%. 2008./2009.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
2009./2010. – Studiju programmu absolvē 21 students, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir<br />
87,5%. 2009./2010.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
2010./2011. – Studiju programmu absolvē 18 studenti, saľemot maģistra grādu pedagoģijā, kas ir<br />
78%. Šajā studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
18
6.1. Akadēmiskais personāls<br />
6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS<br />
2005./2006.studiju gadā akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īstenošanu<br />
nodrošina 52 docētāji (6.1.1. tabula). Tajā skaitā 39 docētājiem pamatdarbs ir DU, 13 docētāji ir<br />
vieslektori.<br />
N<br />
R<br />
1<br />
2<br />
3<br />
4<br />
5<br />
6<br />
7<br />
8<br />
9<br />
10<br />
11<br />
12<br />
13<br />
14<br />
15<br />
16<br />
17<br />
18<br />
19<br />
20<br />
21<br />
22<br />
23<br />
24<br />
25<br />
26<br />
27<br />
28<br />
29<br />
30<br />
31<br />
32<br />
33<br />
34<br />
UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS<br />
Broks Andris<br />
Davidova Jeļena<br />
Drozdovs Pāvels<br />
Jurgena Inese<br />
Krastiľa Elfrīda<br />
Maslo Irina<br />
Pokulis Jānis<br />
Salīte Ilga<br />
Samuseviča Alīda<br />
Šļahova Aleksandra<br />
Vorobjovs Aleksejs<br />
Ţogla Irēna<br />
Briede Baiba<br />
Daugulis Ēvalds<br />
Ērliha Skaidrīte<br />
Kokina Irēna<br />
Ľikiforovs Oļegs<br />
Pipere Anita<br />
Salītis Antonijs<br />
Strazdiľa Irina<br />
Līdaka Anita<br />
Lasmanis Aivars<br />
Bogdanova Nellija<br />
Dombrovskis Valērijs<br />
Guseva Svetlana<br />
Iliško Dzintra<br />
Liepa Valentīna<br />
Makarevičs Valērijs<br />
Miķelsone Ilze<br />
Skrīvele Maruta<br />
Uzole Tatjana<br />
Znutiľš Edgars<br />
Belousa Inga<br />
Oļehnoviča Eridiāna<br />
6.1.1. tabula<br />
Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2005./2006.studiju gadā<br />
Dr.Phys., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Habil.Paed., prof.<br />
Dr.Habil.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Habil.Psych.,<br />
Dr.Habil.Paed.,prof.<br />
Dr.Habil.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., as.prof.<br />
Dr.Art., as.prof.<br />
Dr.Paed., as.prof.<br />
Dr.Psych., as.prof.<br />
Dr.Psych., as.prof.<br />
Dr.Psych., as.prof.<br />
Dr.Phys., as.prof.<br />
Dr.Psych., as.prof.<br />
Dr.Paed., as.prof.<br />
Dr.Paed., as.prof.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Ph.D., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Ph.D., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
PAMATDARBA VIETA<br />
LU, Fizikas un matemātikas fakultāte<br />
DU, MMF, Instr. spēles un mūz. teor. kat.<br />
DU, DMF, Informātikas katedra<br />
RPIVA, Vispārīgās <strong>pedagoģija</strong>s katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
LU, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte<br />
DU, IVF, Pedagoģijas katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas katedra<br />
LPA, Pedagoģijas katedra<br />
DU, MMF, Mākslu katedra<br />
DU, SZF, Sociālās psiholoģijas katedra<br />
LU, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte<br />
LLU, Izglītības un mājsaimniecības inst.dir.<br />
DU, MMF, Instrumentu sp. un mūz.teor.kat.<br />
DU, MMF, Kora diriģēšanas katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
RPIVA, Izglītības psiholoģijas katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
DU, DMF, Fizikas katedra<br />
LPA, Psiholoģijas katedra<br />
LPA, Pedagoģijas katedra<br />
LU, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte<br />
DU, DMF, Informātikas katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas katedra<br />
DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat<br />
DU, IVF, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
LPA, Pedagoģijas katedra<br />
DU, DMF, Matemātikas katedra<br />
DU, SZF, Sociālās psiholoģijas katedra<br />
DU, MMF, Kora diriģēšanas katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas katedra<br />
19
35<br />
36<br />
37<br />
38<br />
39<br />
40<br />
41<br />
42<br />
43<br />
44<br />
45<br />
46<br />
47<br />
48<br />
49<br />
50<br />
51<br />
Baumane Anna<br />
Bērziľa Ţenija<br />
Geriľa Natālija<br />
Grabovska Rudīte<br />
Guseva Vija<br />
Jurāne Anna<br />
Kehris Aivars<br />
Kovaļevskis Arnolds<br />
Kuľicka Irēna<br />
Larionova Jeļena<br />
Lūciľa Zaiga<br />
Silova Larisa<br />
Stakle Alnis<br />
Timinska Irēna<br />
Vanaģele Elita<br />
Volonte Ilze<br />
Zavadska Gaļina<br />
Mag.Paed.<br />
Mag.Paed.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Math., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Biol., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Ogres 1.vsk. un Ogres raj. galvenā logopēde<br />
Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
RPIVA direktors<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas kat.<br />
DU, MMF<br />
Jēkabpils, Izglītības Iniciatīvu Centrs<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, MMF, Mākslu katedra<br />
DU, MMF<br />
52 Zariľa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
34 docētāji ir ar doktora grādu un 18 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 13 ir doktora studiju<br />
programmu studenti. 6.1.1. zīmējumā parādīts studiju programmā 2005./2006.studiju gadā<br />
strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.<br />
17<br />
12<br />
1<br />
12<br />
profesori 23%<br />
as.prof. 19%<br />
docenti 26%<br />
lektori 30%<br />
asistenti 10 2%<br />
6.1.1. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2005./2006.studiju gadā<br />
2006./2007. – Šajā studiju gadā akadēmisko maģistra studiju programmu “Pedagoģija” nodrošina<br />
37 docētāji (skatīt 6.1.2. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiľas tabulā ir iekrāsotas. Kopējais<br />
akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 8%.<br />
NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS<br />
1<br />
2<br />
3<br />
4<br />
5<br />
6<br />
7<br />
8<br />
9<br />
Broks Andris<br />
Davidova Jeļena<br />
Krastiľa Elfrīda<br />
Pipere Anita<br />
Pokulis Jānis<br />
Salīte Ilga<br />
Šļahova Aleksandra<br />
Vorobjovs Aleksejs<br />
Ţogla Irēna<br />
6.1.2.tabula<br />
Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2006./2007.studiju gadā<br />
Dr.Phys., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Psych., prof.<br />
Dr.Habil.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Habil.Psych.,<br />
Dr.Habil.Paed., prof.<br />
Dr.Habil.Paed., prof.<br />
PAMATDARBA VIETA<br />
LU, Fizikas un matemātikas fakultāte<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, MMF, Mākslu katedra<br />
DU, SZF, Sociālās psiholoģijas katedra<br />
LU, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte<br />
20
10<br />
11<br />
12<br />
13<br />
14<br />
15<br />
16<br />
17<br />
18<br />
19<br />
20<br />
21<br />
22<br />
23<br />
24<br />
25<br />
26<br />
27<br />
28<br />
29<br />
30<br />
31<br />
32<br />
33<br />
34<br />
35<br />
36<br />
Daugulis Ēvalds<br />
Ērliha Skaidrīte<br />
Kokina Irēna<br />
Liepa Valentīna<br />
Miķelsone Ilze<br />
Belousa Inga<br />
Dombrovskis Valērijs<br />
Guseva Svetlana<br />
Iliško Dzintra<br />
Kravale Mārīte<br />
Makarevičs Valērijs<br />
Mičule Ilona<br />
Oļehnoviča Eridiāna<br />
Skrīvele Maruta<br />
Uzole Tatjana<br />
Znutiľš Edgars<br />
Geriľa Natālija<br />
Guseva Vija<br />
Jurāne Anna<br />
Kuľicka Irēna<br />
Larionova Jeļena<br />
Stakle Alnis<br />
Timinska Irēna<br />
Vanaģele Elita<br />
Volonte Ilze<br />
Zagorskis Andrejs<br />
Zavadska Gaļina<br />
Dr.Art., as.prof.<br />
Dr.Paed., as.prof.<br />
Dr.Psych., as.prof.<br />
Dr.Paed., as.prof.<br />
Dr.Paed., as.prof.<br />
Ph.D., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Ph.D., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Ph.D., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Math., lekt.<br />
Mag.Biol., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
Mg.Psych., lekt.<br />
Mag.Paed., lekt.<br />
DU, MMF, Instrumentu sp. un mūz.teor.kat.<br />
DU, MMF, Kora diriģēšanas katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, HF, Latviešu literatūras un kultūras kat<br />
LPA, Pedagoģijas katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, DMF, Matemātikas katedra<br />
DU, SZF, Sociālās psiholoģijas katedra<br />
DU, MMF, Kora diriģēšanas katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, DMF, Anatomijas un fizioloģijas kat.<br />
DU, MMF<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, MMF, Mākslu katedra<br />
Preiļu rajona izglītības parvalde<br />
DU, MMF<br />
37 Zariľa Sandra Mag.Paed., as. DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
Jauno 2006./2007.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā<br />
33 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir vieslektori. 25<br />
docētāji ir ar doktora grādu un 12 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 9 ir doktora studiju<br />
programmu studenti. 6.1.2. zīmējumā parādīts studiju programmā 2006./2007.studiju gadā strādājošā<br />
akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.<br />
11<br />
1<br />
11<br />
12<br />
profesori 23%<br />
as.prof. 19%<br />
docenti 26%<br />
lektori 30%<br />
asistenti 10 2%<br />
6.1.2. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2006./2007.studiju gadā<br />
2007./2008. – Šajā studiju gadā akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija”<br />
īstenošanu nodrošina 28 docētāji (skatīt 6.1.3. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiľas tabulā ir<br />
iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 14%.<br />
21
NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS<br />
1<br />
2<br />
3<br />
4<br />
5<br />
6<br />
7<br />
8<br />
9<br />
10<br />
11<br />
12<br />
13<br />
14<br />
15<br />
16<br />
17<br />
18<br />
19<br />
20<br />
21<br />
22<br />
23<br />
24<br />
25<br />
26<br />
27<br />
28<br />
Davidova Jeļena<br />
Krastiľa Elfrīda<br />
Pipere Anita<br />
Pokulis Jānis<br />
Salīte Ilga<br />
Šļahova Aleksandra<br />
Vorobjovs Aleksejs<br />
Daugulis Ēvalds<br />
Kokina Irēna<br />
Miķelsone Ilze<br />
Belousa Inga<br />
Grabovska Rudīte<br />
Dombrovskis Valērijs<br />
Guseva Svetlana<br />
Iliško Dzintra<br />
Kravale Mārīte<br />
Makarevičs Valērijs<br />
Mičule Ilona<br />
Oļehnoviča Eridiāna<br />
Znutiľš Edgars<br />
Ignatjeva Svetlana<br />
Odiľa Indra<br />
Geriľa Natālija<br />
Stakle Alnis<br />
Timinska Irēna<br />
Zariľa Sandra<br />
Stikute Ilga<br />
Arhipova Olga<br />
6.1.3. tabula<br />
Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2007./2008.studiju gadā<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Psych., prof.<br />
Dr.Habil.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Habil.Psych.,<br />
Dr.Habil.Paed., prof.<br />
Dr.Art., as.prof.<br />
Dr.Psych., as.prof.<br />
Dr.Paed., as.prof.<br />
Ph.D., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Ph.D., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Ph.D., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Phys, doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Mg.Paed., lekt.<br />
Mg.Paed., lekt.<br />
Mg.Paed., lekt.<br />
Mg.Paed., lekt.<br />
Mg.Psych., as.<br />
Mg.Paed., as.<br />
PAMATDARBA VIETA<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, MMF, Mākslu katedra<br />
DU, SZF, Sociālās psiholoģijas katedra<br />
DU, MMF, Instrumentu sp. un mūz.teor.kat.<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
LPA, Pedagoģijas katedra<br />
Jauno 2007./2008.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā.<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, MMF, Kora diriģēšanas katedra<br />
DU, DMF, Informātikas katedra<br />
LU, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
Krāslavas ģimnāzijas direktora vietniece<br />
<strong>Daugavpils</strong> raj. padomes izglītības pārvaldes<br />
interešu izglītības metodiskais centrs<br />
24 no programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 4 docētāji ir vieslektori.<br />
22 docētāji ir ar doktora grādu un 6 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 4 ir doktora studiju<br />
programmu studenti. 6.1.3. zīmējumā parādīts studiju programmā 2007./2008.studiju gadā<br />
strādājošā akadēmiskā personāla procentuālais sadalījums pa amatiem.<br />
4<br />
12<br />
2<br />
7<br />
3<br />
profesori 23%<br />
as.prof. 19%<br />
docenti 26%<br />
lektori 30%<br />
asistenti 2%<br />
6.1.3. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2007./2008.studiju gadā<br />
22
2008./2009. – Šajā studiju gadā akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija”<br />
īstenošanu nodrošina 26 docētāji (skatīt 6.1.4. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiľas tabulā ir<br />
iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 19 %.<br />
NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS<br />
1<br />
2<br />
3<br />
4<br />
5<br />
6<br />
7<br />
8<br />
9<br />
10<br />
11<br />
12<br />
13<br />
14<br />
15<br />
16<br />
17<br />
18<br />
19<br />
20<br />
21<br />
22<br />
23<br />
24<br />
25<br />
26<br />
Davidova Jeļena<br />
Krastiľa Elfrīda<br />
Pipere Anita<br />
Salīte Ilga<br />
Šļahova Aleksandra<br />
Broks Andris<br />
Kokina Irēna<br />
Belousa Inga<br />
Iliško Dzintra<br />
Miķelsone Ilze<br />
Austers Ivars<br />
Odiľa Indra<br />
Grabovska Rudīte<br />
Dombrovskis Valērijs<br />
Guseva Svetlana<br />
Kravale-Pauliľa Mārīte<br />
Makarevičs Valērijs<br />
Mičule Ilona<br />
Oļehnoviča Eridiāna<br />
Ignatjeva Svetlana<br />
Stakle Alnis<br />
Zagorskis Andrejs<br />
Bērziľa Ţenija<br />
Vereba Dace<br />
Stikute Ilga<br />
Arhipova Olga<br />
6.1.4. tabula<br />
Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2008./2009.studiju gadā<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Psych., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Phys., prof.<br />
Dr.Psych., as.prof.<br />
Ph.D., asoc.prof.<br />
Ph.D., asoc.prof.<br />
Dr.Paed., asoc.prof.<br />
PhD., asoc.prof.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Ph.D., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Dr.Phys., doc.<br />
Mg.Paed., lekt.<br />
Mg.Psych., lekt.<br />
Mg.paed., lekt.<br />
Mg.Paed., as.<br />
Mg.Psych., as.<br />
Mg.Paed., as.<br />
PAMATDARBA VIETA<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, MMF, Mākslu katedra<br />
LU, Fizikas un matemātikas fakultāte<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
LiepU, Pedagoģijas katedra<br />
LU, Psiholoģijas nodaļa<br />
DU, DMF, Informātikas katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, DMF, Informātikas katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Preiļu rajona Izglītības pārvaldes vadītājs<br />
Izglītības iniciatīvu centra direktore<br />
Jauno 2008./2009.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā.<br />
<strong>Daugavpils</strong> 12. vidusskola, ģeogrāfijas skolotāja,<br />
Raiľa <strong>Daugavpils</strong> 6. vidusskola, mājturības<br />
skolotāja<br />
Krāslavas ģimnāzijas direktora vietniece<br />
<strong>Daugavpils</strong> raj. padomes izglītības pārvaldes<br />
interešu izglītības metodiskais centrs<br />
17 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU, 9 ir vieslektori. 20 docētāji<br />
ir ar doktora grādu un 6 docētāji ar maģistra grādu, no kuriem 2 ir doktora studiju programmu<br />
studenti. 6.1.4. zīmējumā parādīts studiju programmā 2008./2009.studiju gadā strādājošā<br />
akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem.<br />
23
3<br />
9<br />
3 7<br />
profesori 23%<br />
as.prof. 19%<br />
docenti 26%<br />
lektori 30%<br />
asistenti 3 2%<br />
6.1.4. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2008./2009.studiju gadā<br />
2009./2010. – Šajā studiju gadā akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija”<br />
īstenošanu nodrošina 17 docētāji (skatīt 6.1.5. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiľas tabulā ir<br />
iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 12 %<br />
NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS<br />
1<br />
2<br />
3<br />
4<br />
5<br />
6<br />
7<br />
8<br />
9<br />
10<br />
11<br />
12<br />
13<br />
14<br />
15<br />
16<br />
17<br />
Davidova Jeļena<br />
Krastiľa Elfrīda<br />
Pipere Anita<br />
Salīte Ilga<br />
Kokina Irēna<br />
Belousa Inga<br />
Iliško Dzintra<br />
Grabovska Rudīte<br />
Dombrovskis Valērijs<br />
Makarevičs Valērijs<br />
Kravale-Pauliľa Mārīte<br />
Mičule Ilona<br />
Oļehnoviča Eridiāna<br />
Ignatjeva Svetlana<br />
Jonāne Lolita<br />
Stakle Alnis<br />
Elga Drelinga<br />
6.1.5. tabula<br />
Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2009./2010.studiju gadā<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Psych., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Psych., as.prof.<br />
Ph.D., asoc.prof.<br />
Ph.D., asoc.prof.<br />
Dr.Paed., pētn.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Psych., doc.<br />
Dr.Paed., pētn.<br />
Ph.D., pētn.<br />
Dr.Paed., pētn.<br />
Dr.Phys., doc.<br />
Dr.Paed., doc.<br />
Mg.Paed., pētn.<br />
Mg.Paed., pētn.<br />
PAMATDARBA VIETA<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Mācību metodiku katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, DMF, Informātikas katedra<br />
DU, DMF, Fizikas katedra<br />
Jauno 2009./2010.studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā.<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Visiem 17 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU. 15 docētāji ir ar<br />
doktora grādu un 2 docētāji ar maģistra grādu, abi ir doktora studiju programmas studenti. 6.1.5.<br />
zīmējumā parādīts studiju programmā 2009./2010.studiju gadā strādājošā akadēmiskā personāla<br />
sadalījums pa amatiem.<br />
24
34%<br />
24%<br />
24%<br />
18%<br />
profesori 24%<br />
as.prof. 18%<br />
docenti 24%<br />
pētnieki 34%<br />
6.1.5. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2009./2010.studiju gadā<br />
2010./2011. – Šajā studiju gadā akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija”<br />
īstenošanu nodrošina 15 docētāji (skatīt 6.2.6. tabulu). Akadēmiskā personāla izmaiľas tabulā ir<br />
iekrāsotas. Kopējais akadēmiskā personāla izmaiľu apjoms uz šo studiju gadu ir 12 %<br />
NR UZVĀRDS, VĀRDS GRĀDS, AMATS<br />
1<br />
2<br />
3<br />
4<br />
5<br />
6<br />
7<br />
8<br />
9<br />
10<br />
11<br />
12<br />
13<br />
14<br />
Davidova Jeļena<br />
Pipere Anita<br />
Salīte Ilga<br />
Kokina Irēna<br />
Belousa Inga<br />
Iliško Dzintra<br />
Grabovska Rudīte<br />
Makarevičs Valērijs<br />
Kravale-Pauliľa Mārīte<br />
Mičule Ilona<br />
Oļehnoviča Eridiana<br />
Ignatjeva Svetlana<br />
Aleksejs Ruţa<br />
Stakle Alnis<br />
6.1.6. tabula<br />
Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji 2010./2011.studiju gadā<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Psych., prof.<br />
Dr.Paed., prof.<br />
Dr.Psych., as.prof.<br />
Ph.D., asoc.prof.<br />
Ph.D., asoc.prof.<br />
Dr.Paed., pētn.<br />
Dr.Psych., vad.pētn..<br />
Dr.Paed., pētn.<br />
Ph.D., pētn.<br />
Dr.Paed., vad.pētn.<br />
Dr.Phys., doc.<br />
Dr.psych., doc.<br />
Dr.Paed., pētn.<br />
PAMATDARBA VIETA<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Pedagoģijas un ped.psih. katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
DU, DMF, Informātikas katedra<br />
DU, SZF, Sociālās psiholoģijas katedra<br />
DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
15 Elga Drelinga Mg.Paed., pētn. DU, IVF, Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
2010./2011. – Jauno šajā studiju gadā iesaistīto docētāju CV skatīt 8.pielikumā.<br />
Visiem 15 programmas īstenošanā iesaistītajiem docētājiem pamatdarbs ir DU. 14 docētāji ir ar<br />
doktora grādu un 1 docētāja ar maģistra grādu, docētāja ir doktora studiju programmas studente.<br />
6.1.6. zīmējumā parādīts studiju programmā 2010./2011.studiju gadā strādājošā akadēmiskā<br />
personāla sadalījums pa amatiem.<br />
25
47%<br />
13%<br />
20%<br />
20%<br />
profesori 24%<br />
as.prof. 18%<br />
docenti 24%<br />
pētnieki 34%<br />
6.1.6. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2010./2011.studiju gadā<br />
Studiju programmas īstenošanas kvalitāti nodrošina arī tehniskais personāls, kas ir 4 cilvēku<br />
sastāvā: studiju programmas sekretāre Ilga Bidzāne, tulces Ginta Gedţune un Inga Gedţune,<br />
datortīklu administrators Iļja Piščevs.<br />
6.2. Materiāli - tehniskā bāze<br />
Akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” īsteošanai tiek izmantota DU materiāli<br />
tehniskā bāze. Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai tiek izmantotas<br />
IVF un citu fakultāšu auditorijas, mācību laboratorijas, datorklases. Studiju process tiek<br />
nodrošināts labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos: Mācību metodiku katedras kabineti,<br />
<strong>pedagoģija</strong>s kabinets, psiholoģijas kabineti, datorklases un diskusiju telpas. Iekšējo DU pārmaiľu<br />
rezultātā auditorijās pastāvīgi tiek veikts remonts.<br />
Studentu un mācībspēku rīcībā ir vairāk kā 25 datori, iespēja izmantot lāzera un krāsu printerus,<br />
kopētājus, skenerus, kodoskopus, video projektorus, TV un video iekārtas gan studiju, gan<br />
pētnieciskajiem darbiem. Ir pieejama arī mācību un metodiskā literatūra gan DU bibliotēkā, gan<br />
kabinetos un katedrās. Notiek nepārtraukta programmas attīstība, tiek strādāts pie materiālās bāzes<br />
un tehniskā nodrošinājuma uzlabošanas.Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs Internet<br />
un lokālā DU tīkla Intranet pieslēgums, kā arī iespēja izmantot e-pastu.<br />
Studiju programmas nodrošinasanā iesaistītais akadēmiskais personāls ir pieejams gan individuālās<br />
konsultācijās, gan ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju palīdzību, ko studējošie plaši<br />
izmanto. Studiju programmas materiāltehniskais nodrošinājums, tai skaitā pieejamie datori, audio<br />
un video līdzekļi, telpu aprīkojums un studiju vide, nodrošina veiksmīgu studiju procesu.<br />
2005./2006. – Studiju procesa kvalitatīvai nodrošināšanai ir labiekārtota lielā audotorija (Parādes<br />
1-115).<br />
2006./2007. – Studiju procesa nodrošināšanai ir iegādatas licences vairāk kā 10 kvalitatīvo datu<br />
datorapstrādes (NVivo) un kvantitatīvo datu datorapstrādes (SPSS) programmām. Pētniecības<br />
vajadzībām studentiem un docētājiem ir pieejami 5 diktafoni.<br />
2007./2008. – Uz šo studiju gadu studējošo rīcībā patstāvīgajam darbam un semināriem ir vairāk<br />
kā 20 datori IVF datorklasēs. Docētāju rīcībā ir vairāk kā 20 gan galda, gan klēpja datori, vairāk kā<br />
10 videoprojektori, kas atrodas katrā Izglītības un vadības fakultātes struktūrvienībā. Ir pieejamas<br />
2 interaktīvās tāfeles.<br />
26
6.3. Finansu resursi<br />
Studiju programmas finansējums tiek nodrošināts gan no valsts budţeta līdzekļiem, gan paredz<br />
iespēju studentam apgūt profesionālo studiju programmu par maksu.<br />
2005./2006. – Studiju maksas apjoms un kārtība tiek uzrādīta par katru studiju gadu atsevišķi un<br />
tiek iestrādāta studiju līgumā, ko studējošais par visu studiju laiku maģistra studiju programmā<br />
slēdz ar DU.<br />
Maksa par studijām pirmā kursa studentiem ir 400 Ls gadā (skatīt studiju maksas aprēķinu<br />
2005./2006.studiju gadam 5.pielikumā).<br />
2006./2007. – Ľemot vērā reflektantu vēlēšanos studēt pilna laika studijās, klāt pie valsts<br />
finansētajām studiju vietām, kas šajā studiju gadā bija 15, tiek piedāvātas papildus studiju vietas<br />
pilna laika studijās par maksu. Šis piedāvājums gūst atzinību, jo pilna laika studijās par maksu<br />
studiju gada sākuma ir 7 studenti.<br />
Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu 2006./2007.studiju<br />
gadā ir 520 Ls un 2007./2008.studiju gadā - 570 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam<br />
kursam nepilna laika studijām 2006./2007.studiju gadā ir 450 Ls, 2007./2008.studiju gadā – 520<br />
Ls, un 2008./2009.studiju gadā – 300 Ls (skatīt studiju maksas aprēķinu 2006./2007.studiju gadam<br />
5.pielikumā).<br />
2007./2008. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu<br />
2007./2008.studiju gadā ir 850 Ls un 2008./2009.studiju gadā – 980 Ls. Studiju maksa šī studiju<br />
gada pirmajam kursam nepilna laika studijām 2007./2008.studiju gadā ir 750 Ls,<br />
2008./2009.studiju gadā – 865 Ls, un 2009./2010.studiju gadā – 495 Ls (skatīt studiju maksas<br />
aprēķinu 2007./2008.studiju gadam 5.pielikumā). Studiju maksas radikālas izmaiľas ir būtiski<br />
iespaidojušas studējošo skaitu pirmajā kursā.<br />
2008./2009. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu<br />
2008./2009.studiju gadā ir 1000 Ls un 2009./2010.studiju gadā – 1120 Ls. Studiju maksa šī studiju<br />
gada pirmajam kursam nepilna laika studijām 2008./2009.studiju gadā ir 870 Ls,<br />
2009./2010.studiju gadā – 974 Ls, un 2010./2011.studiju gadā – 546 Ls<br />
2009./2010. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu ir<br />
880 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna laika studijām ir 790 Ls. Sīkāku<br />
informāciju par 2009.gada 15.jūnija DU Senāta lēmumu, kas attiecas uz studiju maksas atlaidēm<br />
skatīt http://www.du.lv/lv/studijas/studiju_maksa<br />
2010./2011. – Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam pilna laika studijām par maksu ir<br />
880 Ls. Studiju maksa šī studiju gada pirmajam kursam nepilna laika studijām ir 790 Ls. Sīkāku<br />
informāciju par 2010.gada 27.maija DU Senāta lēmumu, kas attiecas uz studiju maksas atlaidēm<br />
skatīt http://www.du.lv/lv/studijas/studiju_maksa<br />
6.4. Bibliotēka<br />
Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju vietām,<br />
informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām, 4 mājas abonementus, un 2 kopētājus. Bibliotēkā un<br />
lasītavās kopējās literatūras skaits – 320993 vienības, kas ietver: grāmatas – 275654, tajā skaitā<br />
pedagoģijā – 10532, psiholoģijā – 5307, un periodiskie izdevumi – 29610. 2004. gadā saľemtas<br />
6872 jaunas grāmatas, abonēti 118 ţurnāli.<br />
27
DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas: Interneta pieslēgums;<br />
elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service)<br />
(http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp); automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002. gada<br />
ir uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku “<strong>Daugavpils</strong> reģiona publisko<br />
bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir iesaistījusies<br />
“Vienotās lasītāja kartes” sistēmā un no 2002. gada decembra lasītāji var izmantot 13 Latvijas<br />
lielāko bibliotēku fondus un pakalpojumus.<br />
Ir pieejamas 7 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes: Cambridge Journals Online, EBSCO<br />
Publishing, HeinOnline, RUBRICON, WESTLAW International, LETONIKA, NAIS; izmēģinājuma<br />
datu bāzes 2004. – 2005.gadā: BioOne, CAB Direct, Cambridge Scientific Abstracts (CSA),<br />
EBSCO: Book Review Digest, Wilson Biography Illustrated, Emerald, Oxford Scholarship Online,<br />
Source OECD, SpringerLink; daudznozaru datu bāzes: Gale & KGSaur, Kluwer Online, Oxford<br />
Journals Online, OCLC, Trial of Education, Managament, Nursing & Health Sciences, Psyhology,<br />
Blackwell Publishing. Pateicoties daţādiem sadarbības projektiem, aktivitātēm, regulāri tiek<br />
papildināta arī katedrās esošās bibliotēkas, kas palīdz īstenot studiju programmas mērķi un<br />
uzdevumus.<br />
Līdz ar to, studiju programmas informatīvais nodrošinājums, tai skaitā bibliotēkas fondi gan valsts,<br />
gan svešvalodās, to aprīkojums un pakalpojumi, nodrošina veiksmīgu studiju procesu.<br />
2005./2006. – 2006.gadā tiek izmēģinātas šādas datu bāzes: OCLC PICA, EAST VIEW, EBSCO –<br />
DynaMed, WILEY INTERSCIENCE JOURNALS, SAGE, SPRINGER LINK, SCIENCE CITATION<br />
Index (SCI) with Abstract, INTEGRUM TECHNO.<br />
2006./2007. – Kopējā informācija par 2006.gadu - saľemtas 7015 jaunas grāmatas un abonēti 105<br />
ţurnāli. DU Bibliotēka ir Augstskolu un speciālo bibliotēku virtuālā kopkataloga veidošanas<br />
dalībniece, valsts sistēmas “Vienotā lasītāja karte” dalībniece, Pasaules Bankas (World Bank)<br />
reģionālā depozītbibliotēka. Ar starpbibliotēku abonementa palīdzību no citām bibliotēkām ir<br />
iespējams pasūtīt grāmatas, ţurnālus, rakstu kopijas, kuru nav DU Bibliotēkā.<br />
2007./2008. – Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi: Internets, bibliotēkas<br />
elektroniskais katalogs – gan lokālā versija, gan interneta versija, grāmatu pasūtīšana, rezervēšana<br />
un pagarināšana internetā, automatizēta lietotāju apkalpošana.<br />
Bibliotēkas kopējais krājums uz šī studiju gada sākumu ir 317499 vienības, tai skaitā:<br />
286899 grāmatas un 30600 periodiskie izdevumi. 2007.gadā tiek abonētas 10 datu bāzes:<br />
LETONIKA, LursoftL, NAIS, Latvijas normatīvo aktu datu bāze, WWW.LIKUMI.LID.LV,<br />
Cambridge Journals Online(CJO), EBSCO Publishing, HeinOnline, Science Direct, SpringerLink,<br />
WESTLAW International.<br />
2008./2009. – 2009. gadā DU lietotājiem ir pieejama ProQuest datu bāze, kā arī ir pieejamas tādas<br />
jaunas datubāzes kā Encyclopaedia Britannica Online un Rubricon. DU Bibliotēka kļuvusi par<br />
Pasaules Bankas reģionālo depozītbibliotēku (World Bank Regional Library). Šādas bibliotēkas<br />
Latvijā ir trīs: Latvijas Nacionālā bibliotēka, Liepājas Centrālā zinātniskā bibliotēka un <strong>Daugavpils</strong><br />
<strong>Universitāte</strong>s Bibliotēka. Bibliotēkā ir pieejami Pasaules Bankas iespieddarbi un interneta resursi.<br />
2009./2010. – informācija par DU bibliotēkas resursiem, abonētajām un izmēģinājumā esošajām<br />
datu bāzēm http://www.du.lv/lv/biblioteka<br />
2010./2011. – informācija par DU bibliotēkas resursiem, abonētajām un izmēģinājumā esošajām<br />
datu bāzēm http://www.du.lv/lv/biblioteka. 2010. gadā tika izmēģinātas šādas datubāzes:<br />
Burgundy, Nature Publishing Group, Oxford University Press Journals, Science Online, Taylor &<br />
Francis group, Wiley – Blackwel.<br />
28
7. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ<br />
DARBĪBA<br />
7.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs<br />
Ir noteikti Izglītības un vadības fakultātes un tajā esošo studiju programmu pētījumu virzieni, kas<br />
ievērojami atspoguļo maģistra studiju programmas zinātniski pētniecisko pamatu. Šie galvenie<br />
virzieni ir sekojoši:<br />
1. Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību;<br />
2. Holistiskā teorija pedagoģijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā;<br />
3. Vispārīgās didaktikas un priekšmetu metodiku satura integrācijas likumsakarības izglītības<br />
ilgtspējīgas attīstības kontekstā;<br />
4. Daudzkultūru un iekļaujošā izglītība;<br />
5. Vides izglītība;<br />
6. Pieaugušo <strong>pedagoģija</strong>;<br />
7. Profesionālā orientācija;<br />
8. Atsevišķu pedagoģisko kategoriju izpēte: garīgums, tolerance, radošums, apdāvinātība.<br />
Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbības veicināšanai tiek veiktas sekojošas aktivitātes:<br />
1. Līdzdalība starptautiskās konferencēs un starptautiski atzītu publikāciju izstrāde: kopš 2000.<br />
“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (<strong>Daugavpils</strong>, Latvija), kopš 2003. starptautiskā ţurnāla<br />
“Journal for Teacher Education and Training” konference;<br />
2. Latvijas Zinātľu akadēmijas granti, Izglītības un Zinātnes ministrijas granti, <strong>Daugavpils</strong><br />
<strong>Universitāte</strong>s iekšējie granti;<br />
3. Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana studējot doktorantūrā – 2004./2005. studiju gadā<br />
doktorantūrā studē 13 darbinieki, 10 gatavojas darbu aizstāvēšanai, aizstāvētas 3 disertācijas;<br />
4. Docētāju svešvalodu zināšanu uzlabošana – iknedēļas semināri, jaunākās zinātniskās literatūras<br />
studijas; jaunas periodikas, zinātniskās literatūras iegāde;<br />
5. Profesionālā izaugsme - dalība semināros, konferencēs, sadarbības projektos, informatīvos un<br />
pieredzes izvērtēšanas semināros, u.c.;<br />
6. Lietišķie pētījumi – sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru.<br />
Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadiem skatīt 3. pielikumā.<br />
2005./2006. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2005. gadu skatīt 3. pielikumā.<br />
2006./2007. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības<br />
institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2006.gadu 3.pielikumā.<br />
2007./2008. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības<br />
institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2007.gadu 3.pielikumā.<br />
2008./2009. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības<br />
institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2008.gadu<br />
http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts.<br />
2009./2010. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības<br />
institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2009.gadu<br />
http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts.<br />
2010./2011. – Studiju programmas īstenošanā iesaistītie docētāji savu pētījumu rezultātus publicē<br />
DU Ilgtspējīgas izglītības institūta izdotajos starptautiski pieejamos un recenzējamos izdevumos,<br />
29
kas ir ieguviši starptautisku atpazīstamību un ir pieejami elektroniskajās datubāzēs CABI un<br />
SCOPUS un kopš 2009 elektroniskajā platformā VERSITA:<br />
Journal of Teacher Education and Training (JTET, 2002-2007) un Journal of Teacher<br />
Education for Sustainability (JTEFS, kopš 2007)<br />
Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes (2006 & 2007)<br />
Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE, kopš 2010).<br />
Sīkāku informāciju par pārējām akadēmiskā personāla zinātniskajām publikācijām skatīt:<br />
http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/zinatnis<br />
kas_publikacijas<br />
Programmas docētāju darbība ekspertu un citās zinātniskajās padomēs:<br />
Latvijas Zinātņu akadēmijas eksperti, kuriem ir bijusi pieredze citās augstskolās nodrošināto<br />
studiju programmu izvērtēšanā: Davidova Jeļena, Pipere Anita, Salīte Ilga, Kokina Irēna,<br />
Belousa Inga, Iliško Dzintra, Aleksejs Ruţa<br />
DU Zinātnes padomē darbojas: Salīte Ilga<br />
DU doktorantūras padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena,<br />
DU profesoru padomē <strong>pedagoģija</strong>s jomā darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena<br />
DU, Šauļu <strong>Universitāte</strong>s, Ļubļinas Jāņa Pāvila II Katoliskās universitātes un Lietuvas<br />
sociālās izpētes centra kopīgi veidotajā Socioloģijas un psiholoģijas profesoru padomē<br />
darbojas: Pipere Anita, Aleksejs Ruţa<br />
DU Pedagoģijas promociju padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena, Pipere Anita,<br />
Belousa Inga, Iliško Dzintra<br />
DU Psihologijas promociju padomē darbojas: Pipere Anita, Kokina Irēna<br />
DU Pedagoģijas doktora programmas padomē darbojas: Salīte Ilga, Davidova Jeļena, Pipere<br />
Anita<br />
Regulāri notiek studiju programmas nodrošināšanā iesaistīto mācībspēku sadarbība ar iepriekšējās<br />
pakāpes izglītības iestādēm. Kā viens no izteiktākajiem šīs sadarbības veidiem ir mācībspēku<br />
piedalīšanās tālākizglītības programmu nodrošināšanā (skat.10.pielikumu), kuru organizē DU<br />
Profesionālās izaugsmes centrs, kura metodiķe ir saľēmusi LR IZM Atzinības rakstu par<br />
profesionālu darbu un ieguldījumu Latvijas pedagogu profesijas goda atjaunotnei, īstenojot ESF<br />
projektu "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos".<br />
Programmas docētāju dalība tālākizglītības nodrošināšanā ir saistīta ar docētāju zinātniskās<br />
pētniecības rezultātu dissemination, praktisku un inovatīvu pielietošanu.<br />
Maģistra studiju programmas konceptuālais pamats veidojas sadarbībā ar doktora studiju<br />
programmu „Pedagoģija”. Pedagoģijas zinātnes nozarē aizstāvētie promocijas darbi gan iezīmē<br />
maģistra studiju programmā iesaistīto docētāju zinātnisko aktivitāšu virzienus, gan veido saikni<br />
starp maģistra un doktora studiju programmu teorētisko un pētniecisko virzību. Ľemot vērā to, ka<br />
doktora studiju programmas „Pedagoģija” raksturīgākais virziens ir ilgtspējības aspekts, tas tiek<br />
atspoguļots arī promocijas darbos. Līdz ar to, promocijas darbi, kuros tiek aktualizēts ilgtspējīgas<br />
izglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai konteksts, ir veiksmīgs informācijas un novitāšu avots<br />
maģistra studiju programmas studējošajiem savu zinātnisko darbu veikšanai. Kopš 2006.gada<br />
doktora studiju programmā „Pedagoģija” aizstāvētie promocijas darbi:<br />
2006.gads, Rudīte Grabovska “Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā”,<br />
promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Ilga Salīte<br />
2006.gads, Mārīte Kravale “Jauniešu neformālā izglītība Latvijā”, promocijas darba vadītājs<br />
prof., Dr.habil.paed., Dr.habil.psych. Aleksejs Vorobjovs<br />
2008.gads, Astrīda Skrinda “Studentu komunikatīvās kompetences attīstība angļu leksikas<br />
apguvē”, promocijas darba vadītāja prof., Dr. habil. paed., Irēna Ţogla<br />
30
2009.gads, Lolita Jonāne “Kontekstuālās pieejas īstenošana dabaszinību kompetences<br />
pilnveidei vispārējā vidējā izglītībā”, promocijas darba vadītājs Dr. habil.phys., emeritētais<br />
profesors Edvīns Šilters<br />
2009.gads, Māris Čačka “Studentu radošās darbības attīstība mākslas studiju procesā”,<br />
promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Aleksandra Šļahova<br />
2009.gads, Jeļena Ķipure “Vācu valodas kompetences veidošanās studiju procesā”,<br />
promocijas darba vadītāja prof., Dr. philol., Ilze Kangro, zin. konsult. prof., Dr. habil. paed.,<br />
Jānis Pokulis<br />
2010.gads, Aina Strode “Studentu patstāvīgā profesionālā darbība pedagoģiskajā praksē”,<br />
promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Aleksandra Šļahova<br />
2010.gads, Ţenija Bērziľa “Mentorings sadarbības kultūras veicināšanai iekļaujošā skolā”,<br />
promocijas darba vadītāja prof., Dr.paed. Ilga Salīte<br />
2011.gads, Inta Ostrovska „Latvijas iedzīvotāju izglītība sociālās audzināšanas kontekstā”,<br />
promocijas darba vadītājs prof., Dr.habil.paed., Dr.habil.psych. Aleksejs Vorobjovs<br />
2011.gads, Daiga Zaķe „Multikulturāla pedagoģiska procesa īpatnības čigānu (romu) skolēnu<br />
iekļaušanai vispārējā izglītībā”, promocijas darba vadītāja prof., Dr. habil. paed., Irēna Ţogla<br />
2011.gads, Alnis Stakle „Mediju kompetence ilgtspējīgā skolotāju izglītībā”, promocijas darba<br />
vadītāja prof., Dr.paed. Aleksandra Šļahova<br />
Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta<br />
zinātniskās darbības pārskatā par 2010.gadu<br />
http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts un<br />
3.pielikumā „Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 2006. - 2011.gads”.<br />
7.2. LZA piešķirtie granti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes<br />
Studiju programma ir integrēta DU Izglītības un vadības fakultātes struktūrā un tās attīstība ir<br />
saistīta ar fakultātes docētājiem piešķirtajiem grantiem un starptautiskajām zinātniskajām<br />
aktivitātēm.<br />
Līdzdalība UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes (Kanāda) projektā “Reorienting<br />
Teacher Education to Address Sustainability”; tā ietvaros notiek daţādas starptautiskās<br />
aktivitātes un izveidoti vairāki sadarbības tīkli:<br />
o 2001/2002 pētījumu projekts Nr.347 “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas<br />
attīstības stratēģiju Latvijā” un sadarbība tā ietvaros ar LPA un LLU;<br />
o grants Latvijas ZA pētījumu projektam Nr.05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis<br />
holistiskā skatījumā”<br />
o Starptautiskā ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” (JTET) izveide un kopš<br />
2003. gada ikgadējas starptautiskas JTET konferences “Sustainable Development. Culture.<br />
Education” organizēšana (http://www.dau.lv/ise)<br />
o 2003. gadā – starptautisks sadarbības tīkls (European Regional Sub-Network for<br />
Reorientation of Teacher Training towards Sustainable Development)<br />
o 2005. gadā - Baltijas un Melnās jūras Konsorcijs (Baltic and Black Sea Circle Consortium -<br />
BBCC)<br />
Klusā okeāna konsorcija (Pacific Circle Consortium - PCC) sadarbības tīkls:<br />
o demonstrējošo pētījumu projekts<br />
o ikgadējās konferences<br />
Starptautiskais universitāšu tīkls “Environmental Management for Sustainable University”<br />
Programma Nordic plus un Comenius projekti Baltijas Universitāšu programmas (BUP)<br />
sadarbības tīkla ietvaros<br />
Projekti un ar tiem saistītās zinātniskās aktivitātes:<br />
o Projekti “Soli pa solim”<br />
31
o Izglītības Iniciatīvu centra projekti “Parent Role in Inclusion of Children with Special<br />
Needs”, “Čigānu bērns skolā – esi gaidīts!” un Lietišķo pētījumu grupa, kas darbojas pie<br />
Izglītības Iniciatīvu centra<br />
o Augstskolu projekts “Pedagoģisko augstskolu mācībspēku profesionālās kompetences<br />
pilnveide”<br />
o ESF projekts “Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības sistēmā”<br />
Kopš 2004. gada tiek piešķirti <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s iekšējie granti. Šajā izsludinātajā<br />
konkursā finansējumu saľēmuši prof. I.Salīte, as.prof. A.Salītis, as.prof. A.Pipere, prof. A.<br />
Šļahova, doc. I.Belousa. Šie granti ir veicinājuši pieredzes apmaiľu vairākos starptautiskos<br />
projektos un sadarbības tīklu tālāku attīstību.<br />
Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu par 2000.-2005. gadam skatīt 3. pielikumā.<br />
2005./2006. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības<br />
institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2005.gadu 3. pielikumā.<br />
2006./2007. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības<br />
institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2006.gadu 3.pielikumā.<br />
2007./2008. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības<br />
institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2007.gadu 3.pielikumā.<br />
2008./2009. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības<br />
institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2008.gadu<br />
http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts.<br />
2009./2010. – Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības<br />
institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2009.gadu<br />
http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts.<br />
2010./2011. – Akadēmiskā personāla profesionalitātes atbilstību studiju programmas didaktiskajai<br />
koncepcijai un saturam nosaka akadēmiskā personāla zinātniskās aktivitātes un ar tām saistītā<br />
nepārtrauktā akadēmiskā personāla mobilitāte un kvalifikācijas paaugstināšana. Nozīmīgākie<br />
nacionāla un starptautiska līmeľa projekti, kurus ir īstenojuši studiju programmas mācībspēki kopā<br />
ar citu Latvijas un ārvalstu augstākās izglītības iestāţu akadēmisko personālu:<br />
UNESCO/UNITWIN project “Reorientation of Teacher Education towards Sustainable<br />
Development” 2000-2004; UNESCO/UNITWIN project “Reorientation of Teacher Education<br />
towards Sustainable Development” second stage 2006-2010 - contribution in creation of<br />
guidelines and recommendations for reorienting teacher education to address sustainability;<br />
LIFELONG LEARNING ERASMUS IP projects: “Education for sustainable development:<br />
exploring hopeful pathways to preferable local and global futures”(2010-2011), “Educational<br />
contributions to building cohesion within European social and institutional life” (2007-2010),<br />
“Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining opportunities for<br />
inclusion” (2005-2006);<br />
LIFELONG LEARNING ERASMUS project: “ICT-enabled Education for Sustainable<br />
Development” (2010 - 2012);<br />
SOCRATES program COMENIUS 2.1 projects “Education for Change – education for<br />
sustainable development with focus on local collaboration” (2005-2009), “ICTime - ICT as a<br />
Tool of Intercultural and Media Education” (2006–2009), “Children as researchers in the<br />
primary schools in Europe (CARIPSIE)” (2006–2009);<br />
Pacific Circle Consortium in educational research project: “Teacher Education for the Future:<br />
Collaborative study of PCC countries on education for sustainable development: Problems<br />
and perspectives upon beginning the UNO decade” (2005-2014);<br />
32
Latvian Ministry of Education and Science projects: “Spirituality as Meta-Curricular<br />
Component of Sustainability Oriented Teacher Education” (2006-2008), “Sustainabilityoriented<br />
researcher's identity in Master study programmes in psychology and pedagogy”<br />
(2006), “Creation of environment for development of sustainable education theory and<br />
research skills in educational action research in teacher education” (2007-2008);<br />
Latvian Academy of Sciences research projects: “Model of Sustainable Education in Holistic<br />
Perspective” (2005-2008), “Creating the theory of sustainable education in educational<br />
action research in a higher education institution” (2009 – 2012).<br />
Sīkāku informāciju par studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla dalību starptautiskajos<br />
tīklojumos un projektos skatīt:<br />
http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts/Petnieci<br />
skie_un_zinatniskie_projekti<br />
Akadēmiskā personāla zinātniskās pētniecības tematika ir aktuāla un atspoguļo studiju<br />
programmas didaktisko koncepciju, saturu un nākotnes attīstību. Zinātniskās pētniecības tematikas<br />
sasaisti ar docētāju studiju kursiem nodrošina studiju procesā nodrošinātā studiju procesa un<br />
pētniecības integrācija, kas tiek veikta kā darbības pētījums (action research). Docētāju pieredze<br />
par darbības pētījuma izmantošana in researching and implementing the aims of the UN Decade is<br />
published in a co-publication between Tudor Rose and UNESCO for the UN Decade of Education<br />
for Sustainable Development 2005-2014 “Tomorrow Today: Learning to build a sustainable<br />
future”.<br />
Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla sadarbība un impact:<br />
national level - cooperation with Latvian higher education institutions, the Ministry of<br />
Education and Science and UNESCO National Commission, schools and the community;<br />
Coordinating activity for sustaining co-operation in the established Baltic and Black Sea<br />
Circle Consortium in Educational Research (BBCC)<br />
Active participation in global cooperation networks (UNESCO/UNITWIN project network for<br />
reorientation of teacher education to address sustainable development, the global Earth<br />
Charter network for development of teacher education and lifelong education programmes,<br />
and collaboration with EU and Pacific region networks).<br />
Šī sadarbība nodrošina studiju programmas sasaisti ar starptautiskas, nacionālas un reģionālas<br />
nozīmes pētniecības un citiem centriem, līdz ar to, raksturo gan reģionāla, gan nacionāla, gan<br />
starptautiska mēroga attīstības uzdevumus.<br />
Studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla dalība zinātnisko izdevumu redkolēģijās:<br />
Ilga Salīte: Latvijas Lauksaimniecības <strong>Universitāte</strong>s raksti, Seviļas <strong>Universitāte</strong>s rakstu<br />
krājums, Journal of Teacher Education for Sustainability, Journal of Research & Reflections<br />
in Education, Proceedings of the 6th International Conference “Person. Color. Nature.<br />
Music”, Discourse and Communication for Sustainable Education<br />
Anita Pipere: Journal of Teacher Education for Sustainability, Discourse and Communication<br />
for Sustainable Education, International Business: Innovations, Psychology, Economics,<br />
International Journal of Sustainability in Higher Education (IJSHE), Eurasian Journal of<br />
Educational Research (EJER), ACTA PAEDAGOGICA VILNENSIA, Psiholoģija Mums,<br />
Latvijas <strong>Universitāte</strong>s LU Zinātnisko rakstu krājums “Psiholoģija”<br />
Dzintra Iliško: Journal of Teacher Education for Sustainability, Panorama, , starptautiskās<br />
JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krajumi<br />
Inga Belousa: Discourse and Communication for Sustainable Education, starptautiskās<br />
JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture. Education.” rakstu krajumi,<br />
Suhumi Valsts universitātes (Gruzija) starptautiskais žurnāls „Education”, Latvijas<br />
Lauksaimniecības universitātes rakstu krājums<br />
33
Eridiana Oļehnoviča, Rudīte Grabovska, Mārīte Kravale-Pauliľa: <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s<br />
52. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums<br />
Ilona Mičule: starptautiskās JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture.<br />
Education.” rakstu krajumi<br />
Alnis Stakle: Vortāls www.foto.lv<br />
Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu skatīt DU Ilgtspējīgas izglītības institūta<br />
zinātniskās darbības pārskatā par 2010.gadu<br />
http://www.du.lv/lv/fakultates/ivf/strukturvienibas/instituti/ilgtspejigas_izglitibas_instituts un<br />
3.pielikumā „Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 2006. - 2011.gads”<br />
7.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā<br />
Studentu pētniecisko prasmju attīstība ir viena no maģistra studiju programmas prioritātēm. Lai to<br />
sekmētu, studiju plānā ir iekļauts gan priekšmetu bloks “Pētījuma metodoloģija un organizācija<br />
izglītībā”, gan sadaļa “Pētījuma rezultātu aprobācija”, kas ietver “Pētījumu rezultātu apkopošana<br />
un uzstāšanās konferencē/maģistra zinātniskajos lasījumos” un “Zinātniskā raksta sagatavošana<br />
publicēšanai”.<br />
Pētniecības veicināšanai visas universitātes līmenī ir nodibināta <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Jauno<br />
zinātnieku asociācija (DUJZA), kura rīko ikgadējās jauno zinātnieku konferences (papildus<br />
informācija http://lapas.dau.lv/dujza). Programmā studējošie konferencē uzstājas ar ziľojumu par<br />
veiktajiem pētījumiem, pēc konferences zinātniskie raksti tiek publicēti konferences materiālu<br />
krājumā. Ľemot vērā, ka konference parasti notiek pāris mēnešus pirms maģistra darba<br />
aizstāvēšanas, studējošajiem ir iespēja par savu iesākto pētījumu saľemt citu jauno pētnieku<br />
viedokli, kas parasti ir arī pozitīvs pavērsiens maģistra darba izstrādē. Studiju programmas studenti<br />
piedalās arī konferences organizēšanā un zinātnisko krājumu sagatavošanā. Bez tam, studentiem ir<br />
iespēja uzstāties arī reģionālajās vai starptautiskajās konferencēs gan Latvijā, gan ārvalstīs, lai gan<br />
tas netiek bieţi izmantots.<br />
Kopš 2004.g. tiek izsludināti DU zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kurus var pieteikt arī<br />
ikviens DU akadēmiskajā programmā studējošais. Šī iespēja vēl nav pārak plaši izmantota un<br />
paver plašas iespējas.<br />
Visplašāk studentu pētnieciskais darbs tiek atspoguļots maģistra darbos. Aizstāvēto maģistra darbu<br />
tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos <strong>pedagoģija</strong>s problēmjautājumus: mācību procesa<br />
sociālais aspekts, daţādu prasmju (valodas, domāšanas, pētniecības, pašvērtējuma, lēmumu<br />
pieľemšanas, u.c. ), attieksmju, intereses, radošuma un motivācijas attīstība, mācību procesa<br />
individualizācija, un pedagogu profesionālā pilnveide. (skatīt aizstāvēto maģistra darbu tēmu<br />
sarakstu 7.pielikumā). Bieţāk izmantotās pieejas maģistra darbos ir: humāna pieeja, kontekstuāla<br />
pieeja, ekoloģiskā/holistiskā pieeja. Kopumā maģistra darbu tēmas raksturo apakšnozares<br />
īpatnības. Tēmu izvēle tiek apstiprināta Pedagoģijas katedras sēdē, kas sekmē savlaicīgu tēmas<br />
izvēli un tēmas atbilstību studiju programmas īpatnībām.<br />
Lai izpētītu citu valstu pētījumu pieredzi izglītībā, docētājiem un studentiem ir iespēja lekcijās un<br />
patstāvīgo darbu studijās izmantot <strong>Universitāte</strong>s bibliotēkā un katedrās pieejamās publikācijas angļu<br />
valodā un, izmantojot bibliotēkas piedāvājumu lietot Internetā specializētos pētniecības ţurnālus un<br />
jaunāko literatūru angļu, vācu un krievu valodās.<br />
2005./2006. – Maģistra studiju programmas studenti kopā ar 7 ES dalībvalstu studentiem piedalījās<br />
ERASMUS IP projekta “Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining<br />
opportunities for inclusion” (reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3)<br />
34
intensīvajā programmā, kas notika Tessedik Sámuel Főiskola, Békéscsaba (Ungārija) 2006.g. 18.-<br />
30.jūnijā. Studentu uzdevums bija veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezetāciju un uzdevumus<br />
citiem semināra dalībniekiem par pašu izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai<br />
iekļaušanai. Izvēlētā gadījuma izpēte un prezentācija bija par čigānu bērnu iekļaušanu Latvijas<br />
sabiedrībā. Piedalīšanās intensīvajā programmā bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas<br />
motivēja studentus pielietot programmā apgūtās pētniecības prasmes un pieľemt izaicinājumu par<br />
starptautisku sadarbību pētniecības jomā.<br />
Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja <strong>Daugavpils</strong><br />
<strong>Universitāte</strong>s Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 48.jauno<br />
zinātnieku konferencē 2006. gada 27. – 28. aprīlī.<br />
Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos <strong>pedagoģija</strong>s<br />
problēmjautājumus: vērtīborientācija, bilingvālā pieeja, mācību sasniegumi, bērncentrēta mācību<br />
vide, sociālā vide, integrācija, kompetences, attieksmes, priekšstati, vērtības, radošums, u.c.<br />
2005./2006.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
2006./2007. – Maģistra studiju programmas studenti piedalījās SOCRATES programmas<br />
Comenius 2.1 projekta CARIPSIE “Children as researchers in primary schools in Europe”<br />
(reģistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21) ietvaros organizētajā studiju vizītē<br />
un pieredzes apmaiľā par mācību procesa organizēšanu Hogskolen in Bergen, Bergenā, Norvēģijā<br />
2007.gada 12.- 23.martā.<br />
Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja <strong>Daugavpils</strong><br />
<strong>Universitāte</strong>s Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 49.jauno<br />
zinātnieku konferencē 2007. gada 3.-2.maijā.<br />
Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos <strong>pedagoģija</strong>s<br />
problēmjautājumus: interešu izglītība, vērtīborientācija, mācību vide, sociālais aspekts, mācīšanās<br />
motivācija, mācību sasniegumi, mediji izglītībā, integrētā pieeja, radošums, u.c. 2006./2007.studiju<br />
gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
2007./2008. – Maģistra studiju programmas studenti kopā ar studentiem no Samuel Tessedik<br />
koledţa (Ungārija), Rietumanglijas <strong>Universitāte</strong> (Lielbritānija), Sofijas St. Kliment Ohridski<br />
<strong>Universitāte</strong> (Bulgārija), Viļľas <strong>Universitāte</strong> (Lietuva), Porto <strong>Universitāte</strong> (Portugāle), Matthew<br />
Bel <strong>Universitāte</strong> (Slovākija), un Pirkanmaa Politehniskā <strong>Universitāte</strong> (Somija) piedalījās<br />
LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekta “Izglītības ieguldījums Eiropas<br />
sociālās un institucionālās jomas saskaľotas darbības un labklājības veicināšanā” (“Educational<br />
contributions to cohesion and well-being in European social and institutional life”) (reģistrācijas<br />
Nr. 47653-IC-1-2007-1-HU-ERASMUS-EUC-1) intensīvajā programmā, kas notika <strong>Daugavpils</strong><br />
Universitātē no 19.jūnija līdz 2.jūlijam. Projekta intensīvās programmas mērķis bija integrēt<br />
izglītības, sociālās <strong>pedagoģija</strong>s, ekonomikas, cilvēkresursu menedţmenta un biznesa jomas<br />
nodrošinot labklājības, sociālas vienotības un saskaľotas darbības izpēti. Studentu uzdevums bija<br />
veikt gadījuma izpēti, sagatavot prezentāciju un uzdevumus citiem semināra dalībniekiem par pašu<br />
izvēlētu situāciju, kura ir veiksmīgs piemērs sociālajai iekļaušanai. Piedalīšanās intensīvajā<br />
programmā bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot<br />
programmā apgūtās pētniecības prasmes un pieľemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību<br />
pētniecības jomā.<br />
Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja <strong>Daugavpils</strong><br />
<strong>Universitāte</strong>s un <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA) rīkotajā<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 50.starptautiskajā konferencē, kas notika 2008. gada 15.-17.maijā.<br />
35
Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos <strong>pedagoģija</strong>s<br />
problēmjautājumus: starpkultūru izglītība, izglītības virssaturs (attieksmju veidošanās,<br />
vērtībizglītība, personības attīstība), mācību saturs un mācību metodes, sociālais aspekts,<br />
mācīšanās motivācija, skolēnu radošā darbība mācību procesā, u.c. 2007./2008.studiju gadā<br />
aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
2008./2009. – Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s un <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA)<br />
rīkotajā <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 51.starptautiskajā konferencē, kas notika 2009.gada 15.-<br />
18.aprīlī.<br />
Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos <strong>pedagoģija</strong>s<br />
problēmjautājumus: sociālais aspekts, mācību saturs, mācību vide, mācību motivācija, skolotāja<br />
profesionālā kompetence u.c. 2008./2009.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu<br />
skatīt 7.pielikumā.<br />
2009./2010. – Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus prezentēja<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s un <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA)<br />
rīkotajā <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 52.starptautiskajā konferencē, kas notika 2010.gada 14.-<br />
17.aprīlī.<br />
Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver sekojošus bieţāk pētītos <strong>pedagoģija</strong>s<br />
problēmjautājumus: (1) sociāli-emocionālais aspekts gan pirmsskolā, gan skolā, gan bērna<br />
adaptācijas procesā skolā, gan izglītības iestādes un vecāku mijiedarbībā; (2) daţādu prasmju un<br />
kompetenču – pētniecisko, pašnovērtēšanas, runas, stāstītājprasmju un dzimuma lomu attīstība<br />
pirmsskolas vecuma bērniem un skolēniem; (3) daţādu attieksmju – pilsoniskās attieksmes,<br />
attieksmes pret dabu, pret skolas tradīcijām veidošanās un attīstība pirmsskolas vecuma bērniem<br />
un skolēniem; (4) ekoloģisko priekšstatu un ekoloģiskās kultūras veidošanās pirmsskolā un skolā;<br />
(5) daţādu skolotāja profesionālās meistarības aspektu un kompetenču – pētniecības un<br />
pašizvērtēšanas – attīstība; (6) ilgtspējības aspekts mācību saturā; u.c. 2009./2010.studiju gadā<br />
aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
2010./2011. – Maģistra studiju programmas studenti savu pētījumu rezultātus ir prezentējuši<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s un <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Jauno zinātnieku asociācijas (DUJZA)<br />
rīkotajā <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 53.starptautiskajā konferencē, kas notika 2011.gada 13.-<br />
15.aprīlī, kā arī Rēzeknes Augstskolas Inţenieru fakultātes rīkotajā 15.starptautiskajā studentu<br />
zinātniski praktiskajā konferencē „Cilvēks. Vide. Tehnoloģijas.” 2011.gada 27.aprīlī.<br />
Maģistra studiju programmā studējošie kopā ar citiem 35 bakalaura, maģistra un doktora studiju<br />
programmās studējošie no 7 projekta dalībvalstu augstākās izglītības iestādēm: <strong>Daugavpils</strong><br />
<strong>Universitāte</strong>s Izglītības un vadības fakultāte, Szent István <strong>Universitāte</strong> (Ungārija), Rietumanglijas<br />
<strong>Universitāte</strong> (Lielbritānija), Porto <strong>Universitāte</strong> (Portugāle), PIRAMK Politehniskā <strong>Universitāte</strong><br />
(Somija), Kipras <strong>Universitāte</strong> (Kipra), Vasile Goldis Aradas Rietumu <strong>Universitāte</strong> (Rumānija) un<br />
Karadenizas Melnās jūras Tehniskā <strong>Universitāte</strong> (Turcija), piedalījās Lifelong Learning Erasmus<br />
intensīvās programmas “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: Pozitīvo iespēju meklējumi vēlamajai<br />
nākotnei vietējā un globālajā līmenī” (“Education for sustainable development: exploring hopeful<br />
pathways to preferable local and global futures”) (reģistrācijas Nr. 10/0242-E/4004) intensīvajā<br />
programmā, kas notika <strong>Daugavpils</strong> Universitātē no 9.līdz 23.jūnijam. 2010.gadā projekts, kura<br />
ietvaros tiek organizētas ikgadējās intensīvās programmas, tika nominēts kā viens no sešiem<br />
Eiropas veiksmīgākajiem projektiem sociālās iekļaušanas jomā. Sīkāku informāciju par projektu<br />
var atrast http://gfk.tsf.hu/erasmusip/ Šī gada intensīvās programmas mērķis bija integrēt izglītības,<br />
sociālās <strong>pedagoģija</strong>s, ekonomikas, cilvēkresursu menedţmenta un biznesa jomas, pētot ilgtspējīgas<br />
attīstības piemērus gan savā dzīvē, gan sabiedrībā vietējā un globālajā līmenī. Intensīvās<br />
36
programmas laikā tika veikts ilgtspējības izvērtējums valstiskās un nevalstiskās institūcijās un<br />
sociālajā vidē, un veidoti personīgie un profesionālie naratīvi. Piedalīšanās intensīvajā programmā<br />
bija veiksmīga praktiskas pētniecības iespēja, kas motivēja studentus pielietot programmā apgūtās<br />
pētniecības prasmes un pieľemt izaicinājumu par starptautisku sadarbību pētniecības jomā.<br />
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā (RPIVA) 2011.gada 24. martā maģistra studiju<br />
programmas „Pedagoģija” 1.kursa studentu komanda (studentes Inga Miezīte, Inga Gribuška,<br />
Linda Casno, Linda Dambrovska, Agnese Gaide) piedalījās Starpaugstskolu <strong>pedagoģija</strong>s olimpiādē<br />
„Skolotāju profesionālais dialogs daudzkultūru sabiedrībā” un ieguva pirmo vietu. Katrai<br />
komandai bija jāsagatavo un jāprezentē mājas darbs, kurš atspoguļotu savas augstskolas specifiku<br />
un kultūrvides piedāvātās integrācijas iespējas. Pārējos uzdevumos bija jāparāda savas zināšanas<br />
un prasmes terminu skaidrojumos, situāciju analīzē un izspēlē, kā arī jauniešu subkultūru<br />
atpazīšanā un raksturošanā. Atsevišķs uzdevums tika dots komandu kapteiľiem – atpazīt daţādu<br />
kultūrgrupu pedagoģisko ţargonu.<br />
Aizstāvētās maģistra darbu tēmas raksturo daţādus <strong>pedagoģija</strong>s zinātnes aspektus: (1) mācību<br />
procesa sociālais aspekts, (2) mācību procesa individualizācija, (3) mācību sasniegumu vērtēšana,<br />
(4) informācijas tehnoloģijas mācību procesā, (5) izglītības programmu ilgtspējības aspekts, (6)<br />
skolas kultūrvides ilgtspējība. u.c. Aizstāvēto maģistra darbu tēmu daţādība ietver daţādus<br />
<strong>pedagoģija</strong>s problēmjautājumus: (1) bērnu kreiļu iekļaušanās, (2) sporta komandas saliedētība, (3)<br />
mācību un profesionālā darba motivācija, (4) pedagoga profesionālā kompetence un profesijas<br />
izvēles motīvi, (5) ekoloģiskās attieksmes veidošanās, (6) veselīga dzīvesveida pieredze, u.c., kuri<br />
ir pētīti gan skolas – pirmsskolas un pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>s, gan nozaru – vides un sporta<br />
<strong>pedagoģija</strong>s, gan neformālās sporta izglītības, gan informālās izglītības kontekstā.<br />
2010./2011.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmu sarakstu skatīt 7.pielikumā.<br />
Maģistra darbu tēmas iekļaujas kopējā DU Ilgtspējīgas izglītības institūta zinātniskās pētniecības<br />
virzībā. Studējošo dalība zinātniskās konferencēs un citās aprakstītajās zinātniskajās un radošajās<br />
aktivitātēs raksturo studiju programmas mērķus un uzdevumus un apliecina studiju programmas<br />
deskriptoros aprakstītās profesionālās kompetences attīstību.<br />
7.4. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs<br />
Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanas izvērtējuma nolūkos ir izveidojušies<br />
veiksmīgi kontakti vietējā, reģionālajā, nacionālajā, un starptautiskajā līmenī. Sadarbība tiek<br />
īstenota ar docētājiem no līdzīgām studiju programmām sekojošās Latvijas augstskolās: Latvijas<br />
<strong>Universitāte</strong>, Latvijas Sporta Pedagoģijas Akadēmija, Latvijas Lauksaimniecības universitāte,<br />
Liepājas Pedagoģijas akadēmija, RPIVA, Rēzeknes augstskola. Sadarbība izpauţas kopīgi<br />
organizējot un piedaloties konferencēs, pieredzes apmaiľas semināros, uzaicinot docētājus kā<br />
vieslektorus studiju programmā. Nozīmīga ir arī sadarbība ar Izglītības un Zinātnes Ministriju, ar<br />
Izglītības iniciatīvu centru, ar vairāku pilsētu un rajonu izglītības pārvaldēm un atsevišķu skolu<br />
vadītājiem.<br />
Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar zinātniekiem no<br />
vairāk kā 60 ārvalstu universitātēm, tai skaitā: Anadolu universitāte (Turcija), Berlīnes Brīvā<br />
universitāte (Vācija), Charles Darwin universitāte (Austrālija), Debrecenes universitāte (Ungārija),<br />
Dienvidfloridas universitāte (ASV), Dienvidoregonas universitāte (ASV), Edge Hill koledţa<br />
(Anglija), Edinburgas universitāte (Anglija), Fehtas universitāte (Vācija), Fordham universitāte<br />
(ASV), Gavles universitāte (Zviedrija), Gdaľskas universitāte (Polija), Helsinku universitāte<br />
(Somija), Hercena Pedagoģiskā universitāte (Krievija), Joensuu universitāte (Somija), Jorkas<br />
universitāte (Kanāda), Kaļiľingradas valsts universitāte (Krievija) Klaipēdas universitāte<br />
(Lietuva), Krakovas Pedagoģiskā akadēmija (Polija), Manchester Metropolitan universitāte<br />
37
(Anglija), Oslo universitātes koledţa (Norvēģija), Oulu universitate (Somija), Paranas Fderālā<br />
universitāte (Brazīlija), Rhodes universitāte (Dienvidāfrika), Stokholmas izglītības institūts<br />
(Zviedrija), Šauļu universitāte (Lietuva), Tallinas universitāte (Igaunija), Tamperes Tehnoloģiskā<br />
universitāte Pori (Somija), Tenesijas universitāte (ASV), Upsalas universitāte (Zviedrija), Viļľas<br />
universitāte (Lietuva), Vitauta Magnus universitāte (Lietuva), Vitebskas Valsts universitāte<br />
(Baltkrievija), West Indies universitāte (Jamaika), Ziemeļkolorado universitāte (ASV). Svarīgākās<br />
sadarbības formas ir pieredzes apmaiľa, līdzdalība konferencēs, staţēšanās, kopīgu pētījumu<br />
plānošana un veikšana.<br />
Plaša sadarbība izveidojusies konkrētu projektu ietvaros: Nordik plus, Baltijas Universitāšu<br />
programma (BUP – www.bup.fi). Piedaloties UNESCO/ UNITWIN starptautiskajā projektā<br />
“Reorienting Teacher Education to Address Sustainability”, ir izveidoti vairāki sadarbības tīkli,<br />
izveidots atzīts ţurnāls JTET ar starptautisku redkolēģiju, tiek rīkota ikgadējā starptautiskā<br />
konference JTET, kas katru gadu notiek kādā no partnervalstīm – pirmā 2003.gadā - <strong>Daugavpils</strong><br />
universitāte Latvijā, 2004. gadā – Tallinas universitāte (Igaunijā), 2005.gadā – Fehtas universitāte<br />
(Vācija), 2006.gadā – Helsinku universitāte (Somijā), 2007. gadā - Debrecenes universitāte<br />
(Ungārija), 2008. gadā – Anadolu universitāte (Turcija).<br />
Dalība starptautiskās organizācijās, tai skaitā: UNESCO-ACEID, Austrālijas vides izglītotāju<br />
asociācija (AAEE), Dienvidāfrikas vides izglītotāju asociācija (EEASA), Starptautiskā Sadarbības<br />
Izpētes asociācija (International Association for the Study of Co-operation), Eiropas Mūzikas<br />
Skolotāju asociācija (EAS), National Society for Education in Art and Design (NSEAD), Eiropas<br />
Skolotāju Izglītības asociācija (ATEE). Akadēmiskā personāla attīstības kopsavilkumu un<br />
zinātniskās darbības pārskatu skatīt 3.pielikumā.<br />
Sadarbības veicināšanai ar ārzemju augstskolām tika izveidots jauns informācijas buklets par<br />
studiju programmu angļu valodā, kas kopā ar citiem informācijas materiāliem par programmu tiek<br />
prezentēts apmeklētajos semināros un konferencēs. Reklāmas un informatīo izdevumu sarakstu par<br />
studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.<br />
2005./2006. – Ir atjaunoti un pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu<br />
interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvo izdevumu sarakstu par studiju iespējām<br />
skatīt 6.pielikumā.<br />
2006./2007. – Ir atjaunoti un pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu<br />
interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām<br />
skatīt 6.pielikumā.<br />
2007./2008. – Ir noslēgti jauni sadarbības līgumi studējošo un docētāju mobilitātei. Ir atjaunoti un<br />
pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu interesentiem un reflektantiem. Reklāmas<br />
un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām skatīt 6.pielikumā.<br />
2008./2009. – Ir atjaunoti un pilnveidoti informatīvie materiāli par studiju programmu<br />
interesentiem un reflektantiem. Reklāmas un informatīvie izdevumu sarakstu par studiju iespējām<br />
skatīt 6.pielikumā.<br />
2009./2010. – Informācija reflektantiem par studijām šajā programmā<br />
http://www.du.lv/lv/studijas/programmas<br />
2010./2011. – Informācija reflektantiem par studijām šajā programmā<br />
http://www.du.lv/lv/studijas/programmas un http://www.du.lv/lv/studentiem<br />
38
8. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA<br />
Vērtējot akadēmiskās maģistra studiju programmas apguvi, tiek ievēroti pamatprincipi, kuri ir<br />
norādīti Ministru kabineta noteikumos Nr.2 “Noteikumi par valsts akadēmiskās izglītības<br />
standartu”: zināšanu un prasmju vērtēšanas atbilstība izvirzītajiem programmu mērķiem un<br />
uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem; vērtējuma obligātums; un pārbaudes<br />
veidu daţādība – diferencētā ieskaite vai eksāmens ar vērtējumu 10 ballu skalā.<br />
Studējošo sasniegumu vērtēšanas standarti katram studiju kursam ir iekļauti studiju kursu<br />
aprakstos, ar studējošajiem tiek pārrunāti katra studiju kursa pirmajā nodarbībā, kā arī<br />
studējošajiem tiek nosūtīti elektroniskā formātā. Noslēguma pārbaudījumu (gala eksāmena<br />
pedagoģijā un maģistra darba izstrādes un aizstāvēšanas) prasības studējošajiem ir pieejamas<br />
studiju procesa sākumā pirmajā studiju gadā. Lai nodrošinātu maģistra darba izstrādi paredzētajā<br />
laikā un paaugstinātu studējošo motivāciju, programmā kā starprezultātu vērtējums ir ieviests<br />
maģistra darba vadītāja nonērtējums par maģistra darba izstrādi katrā eksāmenu sesijā, atbilstoši<br />
maģistra darba izstrādes 20 kredītpunktiem sadalot tos pa semestriem: 6 KP 1.semestrī, 5 KP<br />
2.semestrī, 2 KP 3.semestrī un 7 KP 4.semestrī pilna laika studijās un 3 KP 2.semestrī, 3 KP<br />
3.semestrī, 5 KP 5.semestrī un 9 KP 5.semestrī nepilna laika studijās.<br />
Apgūto studiju rezultātu novērtēšanas metodes ir objektīvas un balstās uz darba tirgū nepieciešamo<br />
kompetenču (personīgā viedokļa izteikšana, konstruktīva un kritiska domāšana, pētniecībā balstīta<br />
praktiskā darbošanās, ilgtspējības principa aktualizācija, elastība daudzveidīgā informācijas<br />
daudzumā un daudzpusīgā vidē, u.c.) attīstību.<br />
Studējošo studiju rezultāti tiek analizēti galvenokārt studiju programmas Padomē un IVF Domes<br />
sēdēs, kad tiek izskatīts jautājums par studējošo rotāciju katra semestra beigās. Studējošo studiju<br />
rezultātes apguves vērtējums ir pieejams arī visam programmā iesaistītajam akadēmiskajam<br />
personālam. Īpaši tiek analizēti arī maģistra darbu izstrādes rezultāti.<br />
Studiju programmas darbības rezultātu iekšējā izvērtēšana notiek noslēguma pārbaudījumos, kad<br />
studējošie kārto gala eksāmenu pedagoģijā un aizstāv izstrādātos maģistra darbus. Noslēguma<br />
pārbaudījumu komisijā piedalās akadēmiskais personāls no DU Ilgtspējigas izglītības institūta, kur<br />
šī maģistra studiju programma ir piesaistīta. Šajos pārbaudījumos studējošo sniegums tiek vērtēts<br />
studiju programmas deskriptorā iekļauto studiju rezultātu kontekstā. Noslēguma pārbaudījumi ir<br />
atklāts pārbaudījumu veids, kurā pieredzi smelties kā klausītāji piedalās arī akadēmiskais personāls<br />
noDU IVF Macību metodiku katedras, kas nodrošina šī paša - <strong>pedagoģija</strong>s virziena bakalaura<br />
studiju programmas. Tas tiek organizēts ar mērķi nodrošināt bakalaura un maģistra studiju<br />
programmu pēctecību, kā arī veicināt bakalaura studiju programmās strādājošo docētāku<br />
profesionālo kompetenci.<br />
9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM<br />
PROGRAMMĀM<br />
Pedagoģijas maģistra programma ir klasiska pēcbakalaura studiju programma, kas gan Latvijas<br />
citās augstskolās, gan citu valstu augstskolās tiek piedāvāta pedagoģisko akadēmisko vai<br />
profesionālo bakalaura studiju beidzējiem. Klasiskajās Eiropas Savienības valstīs, Amerikas<br />
Savienotajās valstīs, arī Āzijas, Klusā okeāna valstīs un Austrālijā tiek piedāvāti trīs maģistra<br />
līmeľa programmu veidi izglītības studijām: (1) Master of Science in Education, (2) Master of Arts<br />
in Education, (3) Master of Education. Atšķirības starp šiem programmu veidiem galvenokārt<br />
nosaka kredītpunktu skaits un ievirze (9.1.tabula). Lai gan šīs programmas daţādās valstīs atšķiras<br />
39
gan laika ziľā, gan arī mācāmo priekšmetu kombinācijās, Master of Education vairāk līdzinās DU<br />
Izglītības un vadības fakultātē īstenotajai <strong>pedagoģija</strong>s maģistra programmai.<br />
Augstskola <br />
Iegūstamais<br />
grāds<br />
KP<br />
skaits<br />
Studiju<br />
ilgums<br />
Citas<br />
iezīmes<br />
Viļľas<br />
Pedagoģiskā<br />
<strong>Universitāte</strong>,<br />
Lietuva<br />
www.vpu.lt<br />
Izglītības<br />
(edukoloģijas)<br />
zinātľu<br />
maģistrs<br />
Kauľas<br />
Tehnoloģiskā<br />
<strong>Universitāte</strong>,<br />
Lietuva<br />
www.ktu.lt<br />
Izglītības<br />
(edukoloģijas)<br />
zinātľu<br />
maģistrs<br />
Tallinas<br />
Pedagoģiskā<br />
<strong>Universitāte</strong>,<br />
Igaunija<br />
www.tpu.ee<br />
Izglītības<br />
maģistrs<br />
(Master of<br />
Education)<br />
80 KP 80 KP 80 KP<br />
(120 ECTS)<br />
2 gadi<br />
(4 semestri)<br />
Vispārīgā daļa<br />
+ specializācija<br />
- 51 KP;<br />
Pētniecība +<br />
maģistra darba<br />
rakstīšana - 29<br />
KP<br />
2 gadi<br />
(4 semestri)<br />
Vispārīgā daļa<br />
+ specializācija<br />
- 48 KP;<br />
Pētniecība +<br />
maģistra darba<br />
rakstīšana - 32<br />
KP<br />
2 gadi<br />
(4 semestri)<br />
Vispārīgā daļa<br />
+<br />
specializācija<br />
+ pētniecība -<br />
60 KP;<br />
Maģistra<br />
darbs - 20 KP<br />
9.1.tabula<br />
Pedagoģijas maģistra programmu salīdzinājums<br />
Bristol<br />
University of<br />
the West of<br />
England, UK<br />
www.uwe.ac.uk<br />
Izglītības<br />
maģistrs<br />
(Master of Arts<br />
in Education)<br />
Oulu<br />
<strong>Universitāte</strong>,<br />
Somija<br />
www.oulu.fi<br />
Izglītības<br />
maģistrs<br />
(Master of<br />
Education)<br />
180 kredīti 160 KP<br />
(240 ECTS)<br />
Kolumbijas<br />
<strong>Universitāte</strong>s<br />
Skolotāju<br />
Koledţa, ASV<br />
www.tc.<br />
columbia.edu<br />
Izglītības<br />
maģistrs<br />
(Master of Arts<br />
in Education<br />
un Master of<br />
Education)<br />
MA -32 vai 38<br />
punkti;<br />
Ed.M –<br />
60 punkti +<br />
maģistra darbs<br />
– 6 punkti<br />
3 gadi 5 gadi Nav noteikts<br />
Pētniecības<br />
modulis – 30<br />
kredīti;<br />
Maģistra darbs<br />
– 60 kredīti<br />
Maģistra darbs<br />
– 20 kredīti<br />
10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA<br />
Ed.M<br />
programmā<br />
uzľem ar<br />
pieredzi<br />
izglītībā vai<br />
pēc MA<br />
programmas<br />
beigšanas;<br />
30 punktus<br />
pārskaita no<br />
MA<br />
programmas,<br />
ja tā pabeigta<br />
Skolotāju<br />
koledţā;<br />
Specializācija<br />
– vismaz 18<br />
punkti<br />
Kvalitātes kontrole un vadīšana notiek nepārtraukti: uzľemot studentus; pieľemot darbā<br />
akadēmisko un pārējo personālu; sesijās - studējošajiem; vērtējot un pilnveidojot studiju<br />
programmas; vērtējot struktūrvienības un to vadītājus pēc pētniecības un studiju darba rezultātiem;<br />
vērtējot daţāda līmeľa DU vadītāju darba efektivitāti un kvalitātes pilnveidošanas uzdevumu<br />
izpildi. Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir: ārējā novērtēšana - licencēšana, akreditācija<br />
un neatkarīga eksperta vērtējums; pašnovērtēšana - iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma.<br />
Kvalitātes ārējo kontroli (licencēšana, akreditācija) sadarbībā ar augstskolu nodrošina LR Izglītības<br />
un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC). Studiju<br />
darba kvalitātes iekšējo kontroli pastāvīgi veic katedras un fakultātes, šo darbu koordinē un vada<br />
Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs (SKNC) un Mācību padome.<br />
40
Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programma tiek veidota, pieľemta, un uzlabota balstoties<br />
uz demokrātijas principiem. To paredz programmas docētāju un programmas studentu iesaistīšanās<br />
nepārtrauktā informācijas apmaiņas, studiju procesa izvērtējums un atgriezeniskā saites<br />
sniegšanas procesā. Katrā studiju gadā tiek plānoti:<br />
studiju plānošanas semināri pirms katra jaunā studiju gada, kad docētāji tiek aicināti izvērtēt<br />
iepriekšējā studiju gada pieredzi un diskutēt par studiju procesa īstenošanu jaunajā studiju<br />
gadā;<br />
studiju gada ievadsemināri un studiju gada noslēguma semināri, kur tiek diskutēts par<br />
programmas prasībām un studiju procesa norisi katrā studiju gadā;<br />
katra studiju kursa izvērtēšana pēc pārbaudījuma nokārtošanas;<br />
studiju procesa izvērtēšana studiju gada beigās;<br />
studiju procesā radušos jautājumu un problēmu rakstiska uzrādīšana, iesniedzot programmas<br />
vadībai “Jautājumu un ierosinājumu lapu”;<br />
studiju programmas pašizvērtējuma ziľojums, ko programmas direktors katra studiju gada<br />
beigās sagatavo un pēc apstiprināšanas DU Izglītības un vadības fakultātes Domē iesniedz<br />
SKNC un publicē DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php);<br />
stipendiju komisiju sēde, līdzdalība IVF domē, un Studentu Padomē.<br />
Lai novērtētu studiju kvalitāti, katra studiju gada noslēgumā tiek veikts studiju programmas<br />
izvērtējums kopumā. Datu vākšanai tiek iedāvāta DU Sociālo pētījumu institūta izstrādātā anketa.<br />
Tiek aptaujāti katra studiju gada pilna un nepilna laika studijās studējošie. Iegūtie dati katra studiju<br />
gada noslēgumā tiek apkopoti un analizēti gan Pedagoģijas katedras sēdē, gan IVF Domes sēdē.<br />
Vispārīgās tendences par studentu attieksmi pret izvēlēto studiju programmu ilustrē studējošo<br />
atbildes uz aptaujas jautājumiem. Studējošo attieksmI par izvēlēto studiju programmu kopumā<br />
skatīt 10.1.zīmējumā.<br />
70<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
53<br />
55 55<br />
50<br />
25<br />
68<br />
9<br />
56<br />
70<br />
3334<br />
35<br />
29<br />
46 46 46<br />
28<br />
13<br />
11 10<br />
5<br />
3 4<br />
0 0 0 0 0 0 00 0 0 0 0 0 0 00<br />
pilnībā apmierina daļēji neapmierina pilnībā<br />
neapmierina<br />
10.1.zīm. Studentu viedoklis par to, vai apmierina izvēlētā studiju programma kopumā<br />
16<br />
2002/2003<br />
2003/2004<br />
2004/2005<br />
2005/2006<br />
2006/2007<br />
2007/2008<br />
2008/2009<br />
2009/2010<br />
2010/2011<br />
Apkopojot studentu atbildes var secināt, ka studējošo viedoklis par studiju procesa nodrošinājumu<br />
ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem, par datortehnikas un Internet izmantošanu<br />
studiju procesā, par izvēles iespēju piedāvājumu, par studiju procesa nodrošinājumu ar<br />
vieslektoriem, par sadarbību ar docētājiem, par studiju programmas realizēšanu kopumā ir<br />
pozitīvs. Studentu atbildes iezīmē programmas attīstību, kas progresē ar katru studiju gadu.<br />
41
Atsevišķi tiek analizēti studējošo ieteikumi palielināt un samazināt apjomu konkrētiem studiju<br />
kursiem. Šī informācija tiek izmantota kā svarīgs kritērijs, lai studiju programmā veiktu izmaiľas<br />
un to uzlabotu. Apkopotie dati dod pamatu uzskatīt, ka šajā posmā studiju programma tika īstenota<br />
veiksmīgi, ka ir bijusi zināma attīstība, un iesāktais ceļš, uzturot nepārtrauktu atgriezenisko saiti<br />
starp studējošajiem un docētājiem, ir jāturpina.<br />
Tiek aptaujāti programmas absolventi un izglītības iestāţu vadītāji. Iegūtās ziľas palīdz apkopot un<br />
izanalizēt datus par atbilstoša reģiona skolu iesaistīšanos maģistratūras studiju programmās,<br />
pētnieciskā darba īstenošanu konkrētajās darba vietās, skolotāju pieejām, jaunāko atziľu ieviešanu<br />
praksē. Negatīvas atsauksmes par programmu, studējošajiem un programmas beidzējiem nav<br />
saľemtas.<br />
Skolu vadītāju aptauja ir devusi ieskatu par to, kā tiek vērtēta šī studiju programma no izglītības<br />
darbinieku pozīcijām, kā, iesaistoties daţiem skolotājiem studijās, mainās skolas kolektīva darbība.<br />
Skolu direktori ir snieguši ziľas, ka ir apmierināti ar to, ka skolotāji studē maģistra programmā.<br />
Aptaujās paustais viedoklis liecina, ka skolu vadītāji, arī skolotāji, kas jau ir vai kādreiz ir bijuši šīs<br />
studiju programmas studenti, nereti iesaka izvēlēties maģistra studijas šajā programmā. Apkopojot<br />
skolu vadītāju viedokli, ir vērojama pozitīva attieksme pret programmā studējošo akadēmisko<br />
izaugsmi, proti, pētniecības prasmēm un prasmi izvērtēt <strong>pedagoģija</strong>s jomu gan vēsturiskā, gan<br />
mūsdienu aspektā. Līdz ar to ir pamats uzskatīt, ka programmas īstenošana dod nozīmīgu<br />
ieguldījumu <strong>pedagoģija</strong>s zinātnes un prakses attīstībā. Tas īpaši atzīmējams par <strong>pedagoģija</strong>s<br />
zinātnes attīstību Latgales reģionā.<br />
Sadarbības veicināšanai vietējā mērogā ar pilsētas un reģiona skolām, programma organizē atvērto<br />
durvju un informācijas pasākumus skolotājiem, kuros notiek tikšanās ar programmas docētājiem.<br />
2004/2005/ studiju gadā sabiedrības informēšanai un sadarbības veicināšanai <strong>Daugavpils</strong><br />
Universitātē izveidota jauna struktūrvienība – Sabiedrisko attiecību un informācijas daļa<br />
(5.pielikums “Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām”).<br />
2006./2007. – Šajā studiju gadā kopā ar DU izstrādāto centralizēto studiju programmas anketu,<br />
pilna laika studiju programmas beidzēji rakstīja izvērtējuma eseju, kurā atspoguļoja gan maģistra<br />
studijas vispār, gan studiju kursu efektivitāti, gan maģistra darba izstrādes procesu. Apkopojot<br />
iegūtos datus, tika iegūts detalizēts studiju programmas izvērtējums.<br />
Par studijām vispārīgi, studenti atzīmēja, ka studijas ir bijušas pakāpenisks, plānveidīgs<br />
process, kurā tika nodrošināta sava maģistra pētījuma pietuvināšana studiju kursu saturam.<br />
Par studiju kursiem – tajos veiksmīgi tika izmantota pieeja „caur praktisko uz sareţģīto”,<br />
radoša pieeja semināru organizēsanā, pieredzes un viedokļu apmaiľa, savu un kursabiedru<br />
kļūdu un veiksmes kritēriju analīze, kopīgs darbs un sadarbība, iespēja pacelties pāri jau<br />
esošajiem domāšanas modeļiem, veicināja prasmju attīstību darboties ar pedagoģiskajām<br />
teorijām un tās strukturēti analizēt, plašs literatūras klāsts, īpaši angļu valodā.<br />
Par maģistra darba izstrādi – kā īpaši veiksmīga tika atzīmēta pieeja „caur personīgo<br />
(vērtībām, uzskatiem, attieksmi, vēlmēm, interesēm, iecerēm) uz maģistra darbu”, līdzīgu<br />
pētījumu analīze, uzdevumi, kuros pētniecības metodes tika praktiski izmēģinātas, filosofiskā<br />
pamata meklēšana savam pētījumam, plānošanas svarīgums pētījumā.<br />
Studentu atzīmētie kritēriji, kas raksturo maģistra studiju programmas stiprās puses, ir sasaistāmi<br />
ar plānotajiem iegūstamajiem rezultātiem zināšanu, prasmju un attieksmju formā.<br />
Studiju kvalitātes nodrošināšanai un studentu motivācijai pilna laika valsts budţeta studentiem no<br />
2006.gada tiek ieviesta studentu rotācija.<br />
2007./2008. – Apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, tika iegūta<br />
daudzveidīga informācija. Studenti atzīmēja, ka viens no studiju veiksmes kritērijiem ir veiksmīga<br />
42
sadarbība ar studiju programmas docētājiem, e-saziľas izmantošana un studiju kursu daudzveidība.<br />
Tika uzsvērts, ka studiju programma veicina arī studentu pašmotivāciju.<br />
Kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs. Programma pilnībā apmierina 50%<br />
studentu vēlmes un pamatā apmierina 46% studentu vēlmes. 85% no studentiem atzīmē, ka studiju<br />
procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem ir pietiekošs. 98% no<br />
studējošajiem studiju procesā izmanto datortehniku un 89% - internetu. 87% no studējošajiem<br />
norāda, ka studiju programmā ir pietiekams izvēles kursu piedāvājums, un 89% atzīmē, ka ir<br />
pietiekams programmas nodrošinājums ar vieslektoriem. Sadarbību ar mācībspēkiem kā pozitīvu<br />
vērtē 100% studējošo. Vairākums studējošo uzskata, ka blokos apvienotie studiju kursi ir<br />
veiksmīgs studiju programmas satura organizēšanas piemērs. Studenti norāda, ka uzstāšanās<br />
konferencē un savu tēţu publicēšana, kas ir viena no studiju programmas prasībām, dod<br />
pedagogam noderīgu un maģistra līmenim atbilstošu pieredzi, tāpēc prasība piedalīties konferencēs<br />
ir jāsaglabā. Pozitīvi tiek atzīmēta arī iespēja izvēlēties vienu no piedāvātajām specializācijām.<br />
2008./2009. – apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, var secināt, ka<br />
kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs. Studenti atzīmēja ka studiju process<br />
organizēts veiksmīgi, proti, ir bijusi veiksmīga sadarbība gan ar docētājiem, gan savstarpējā<br />
komunikācija un ideju, domu apmaiľa, iegūtas vērtīgas zināšanas, kuras studenti varēja pielietot<br />
arī praktiski.<br />
Lielākā studentu daļa studiju programmas kvalitāti vērtē kā apmierinošu. Kā viens no ieteikumiem<br />
kā varētu uzlabot studiju procesa norisi, studentuprāt, būtu bieţāka izdales materiālu izmantošana.<br />
2009./2010. – apkopojot studiju programmas izvērtējuma anketās iegūtos datus, var secināt, ka<br />
kopumā studentu viedoklis par programmu ir pozitīvs.<br />
2010./2011. – Apkopojot ikgadējās studējošo atsauksmes par studijām maģistra programmā<br />
”Pedagoģija”, viens no bieţāk norādītajiem iemesliem, kāpēc studijām tika izvēlēta šī programma,<br />
ir cerības, ka šīs būs studijas priekš sevis, ar to domājot sociālo aspektu – sadarbību ar citiem<br />
studējošajiem pedagogiem, izziľas – daţādu mācīšanās prasmju attīstību, valodas prasmju<br />
pilnveidi un arī sevis meklējumus. Otrs iemesls ir studijas savas profesionālās (pedagoga)<br />
kompetences izaugsme. Veiksmīgākā studiju pieredze, ko studenti pieminēja, ir studiju satura<br />
saikne ar izvēlēto maģistra darba pētījumu, jaunu datorprogrammu apguve, pieredze par izglītību<br />
ilgtspējīgai attīstībai un holistisko izglītību, studiju forma - darbs grupās, programmā iekļautā<br />
prasība piedalīties konferencē, praktiski apgūtās pētniecības prasmes, sadarbība ar pasniedzējiem,<br />
pasniedzēju atsaucība, daţādi pasniegšanas stili, elektroniska pieeja izstrādātajiem studiju<br />
materiāliem, noslēgumu eksāmenu forma un iespējas kā studentam piedalīties papildus aktivitātēs<br />
(ERASMUS intensīvajā programmā, daţādās starpaugstskolu olimpiādēs, u.c.).<br />
Kā īpaši nozīmīgi ieguvumi tika norādīta domāšanas maiľa un attīstība, mācīšanās kritiski un<br />
ilgtspējīgi domāt, attieksmju pilnveide un maiľa un arī sevis izpratne. Šīs studējošo atsauksmes<br />
apliecina to, ka studiju programmas rezultāti tiek veiksmīgi sasniegti. Turklāt, kā īpaši nozīmīgie<br />
ieguvumi tiek uzrādītas izmaiľas domāšanā un attieksmē gan pret dzīvi, gan pret sevi, kas<br />
viennozīmīgi apliecina maģistra studiju programmas virzību uz ilgtspējīgu attīstību, un arī<br />
studējošo apgūto studiju rezultātu ilgtspējību. Pielikumā Nr.9 ir pievienotas to studējošo<br />
atsauksmes par studijām maģistra programmā ”Pedagoģija”, kuri piekrita tās publiskot pilnā tekstā.<br />
43
11.1. Sadarbība ar docētājiem<br />
11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS<br />
Studiju programmas attīstību veicina programmas direktora sadarbība ar docētājiem. Tiek<br />
organizēts sekojošais: (1) katru gadu tiek sastādīts individuālais plāns, gada beigās nodotas<br />
zinātniskās atskaites, kuras apstiprina struktūrvienības sēdē; (2) Ilgtspējīgas izglītības institūta<br />
sēdēs notiek studiju programmas docētāju un studiju programmas direktora apspriedes; (3)<br />
individuālās tikšanās – slodţu, nodarbību laiku plānošana, neskaidrību un problēmjautājumu<br />
risināšana; (4) IVF Domes sēdes.<br />
Studiju programmas pārvaldes sistēma balstās uz individuālu atgriezenisko saiti starp programmas<br />
direktoru un docētājiem. Problēmrisināšanas mehānismi balstās uz demokrātijas, koleģialitātes un<br />
konfidencialitātes principiem. Ikgadējie studiju programmas attīstības rezultāti tiek apspriesti un<br />
izmantoti nākamā studiju gada plānošanā un studiju procesa īstenošanā, nodrošinot to, ka studiju<br />
programmā iesaistītais akadēmiskais personāls ir iesaistīts studiju programmas kvalitātes<br />
pilnveidē.<br />
2006./2007. – Studiju programmas attīstības veicināšanai ir izveidota studiju programmas Padome<br />
sekojošu docētāju sastāvā: doc., PhD, Inga Belousa, doc., Dr.Paed. Mārīte Kravale, doc. PhD,<br />
Dzintra Iliško, doc. PhD, Ilona Mičule, doc., Dr.Paed. Rudīte Grabovska. Studiju programmas<br />
Padomes mērķis ir nodrošināt kvalitatīvu un demokrātisku lēmumu pieľemšanas procesu, izskatot<br />
visus ar studiju programmu saistītos problēmjautājumus pirms to iesniegšanas IVF Domē.<br />
2010./2011. – Programmas studiju rezultātos iekļautais virssatura aspekts ir virstēma, kas sasaista<br />
visu studiju kursu saturu. Lai šo aspektu veiksmīgi iekļautu studiju procesā un neatkārtotu katrā<br />
studiju kursā vienu un to pašu, nozīmīga ir studiju programmas īstenošanu nodrošinošā<br />
akadēmiskā personāla savstarpējā sadarbība.<br />
11.2. Plānotās izmaiľas<br />
Ir izvērtētas <strong>pedagoģija</strong>s maģistra programmas iestājpārbaudījuma prasības. Tiek plānots<br />
izsludinot studentu uzľemšanu nākošajā 2006./2007. studiju gadā, prasības uzľemšanai noteikt kā<br />
pārrunas par izvēlēto maģistra darba tēmu.<br />
Ir izvērtēta ar maģistra darba tēmas un struktūras izvēli saistītā programmas pieredze. Tiek plānots<br />
iestrādāt prasību studējošajiem studiju programmas pirmajā gadā, rakstīt projekta pieteikumu<br />
maģistra darba izstrādei, kurā norādīt izvēlēto tēmu, tās aktualitātes pamatojumu, iespējamo<br />
maģistra darba struktūru un šo projekta pieteikumu aizstāvēt.<br />
Ir izvērtēti piedāvāto <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozaru nosaukumi. Ľemot vēra maģistra studiju<br />
programmas attīstību, ir konkretizēti <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozaru nosaukumi un plānots nākošajā<br />
studiju gadā esošās apakšnozares papildināt ar daţām jaunām apakšnozarēm (skatīt 11.2. tabulu).<br />
44
11.2. tabula<br />
Konkretizētie apakšnozaru nosaukumi<br />
Esošais apakšnozares nosaukums Plānotais apakšnozares nosaukums<br />
“Vides izglītība pamatskolā” –<br />
“Pirmsskolas un sākumskolas <strong>pedagoģija</strong>” –<br />
“Informātikas mācību metodika” –<br />
“Vizuālās mākslas mācību metodika” –<br />
“Mājturības mācību metodika” –<br />
“Vides un veselības izglītība”<br />
“Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
“Mediju <strong>pedagoģija</strong>”<br />
“Mākslas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
“Profesionālā un tautsaimniecības <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Jaunās apakšnozares, kas tiks piedāvātas sākot ar 2006./2007. studiju gadu:<br />
1. “Skolas <strong>pedagoģija</strong> un didaktika”<br />
2. “Augstskolas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
3. “Sociālo zinību un reliģijas izglītība”<br />
Līdz ar to, studējošajiem būs iespējams specializēties 13 <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozarēs:<br />
1. “Pedagoģijas teorija un vēsture”<br />
2. “Izglītības darba vadība”<br />
3. “Sociālā <strong>pedagoģija</strong>”<br />
4. “Speciālā <strong>pedagoģija</strong>”<br />
5. “Vides un veselības izglītība”<br />
6. “Mūzikas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
7. “Mākslas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
8. “Mediju <strong>pedagoģija</strong>”<br />
9. “Profesionālā un tautsaimniecības <strong>pedagoģija</strong>”<br />
10. “Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
11. “Skolas <strong>pedagoģija</strong> un didaktika”<br />
12. “Augstskolas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
13. “Sociālo zinību un reliģijas izglītība”<br />
Tiek izvērtēta pieredze un iespējas plašākai studējošo un docētāju mobilitātei:<br />
o studējošo piedalīšanās starptautiskos zinātniski pētnieciskos projektos un pētījumos, studiju<br />
iespējas ārzemēs, studentu apmaiľa;<br />
o programmas docētāju staţēšanās un vieslekciju iespējas līdzīgās ārvalstu maģistra studiju<br />
programmās;<br />
o vieslektoru piesaiste no līdzīgām līdzīgās ārvalstu maģistra studiju programmām.<br />
Tiek izvērtēta pieredze un iespējas e-studiju formas izmantošanai prorammas īstenošanā.<br />
2006./2007. – Maģistra studiju programmas pēctecības nodrošināšanai un saskaľošanai ar Doktora<br />
studiju programmu “Pedagoģija”, tiek plānots nākošajā studiju gadā esošās apakšnozares<br />
papildināt ar sekojošām jaunām apakšnozarēm: “Izglītības pētniecība” un “Augstskolas<br />
<strong>pedagoģija</strong>”.<br />
Programmas padomē tiek izskatīts jautājums par maģistra darba izstrādes atskaiti studiju procesā.<br />
Tiek plānots katrā studiju gadā iestrādāt prasību studējošajiem uzrādīt paveikto maģistra darba<br />
izstrādē, norādot izvēlēto tēmu, tās aktualitātes pamatojumu, iespējamo maģistra darba struktūru<br />
un pētījuma ieceres.<br />
2007./2008. – Balstoties uz veiksmīgo pieredzi studiju procesa kvalitātes uzlabošanai izmantojot epastu,<br />
tiek diskutēts par virtuālās mācību vides – Moodle platformas ieviešanu. Tā paplašinātu<br />
studējošo, programmā iesaistīto docētāju un studiju programmas vadības sadarbības iespējas<br />
izmantojot virtuālās prioritātes. Tiek veiktas pārrunas par speciālista piesaisti platformas izstrādei,<br />
45
kā arī studējošo, docētāju un programmas vadības prasmju pilnveidei par platformas izmantošanu<br />
studiju procesā.<br />
2008./2009. – turpinās diskusijas par virtuālās mācību vides – Moodle platformas ieviešanu, tiek<br />
veidota izmēģinājuma platforma.<br />
Tiek izvērtēta pieredze un iespējas plašākai studējošo un docētāju mobilitātei: studentu un<br />
docētāju apmaiľa, studiju iespējas ārzemēs, dalība daţādos projektos u.tml. Docētājiem tiek<br />
organizēti zinātniskie semināri kvalifikācijas celšanai.<br />
12. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS NĀKAMAJIEM SEŠIEM GADIEM<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija”attīstības vadlīnijas pēc SVID metodes<br />
IEKŠĒJIE FAKTORI<br />
12..tabula. SVID analīzes matrica<br />
STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES<br />
Studiju programmas mērķis,<br />
uzdevumi un saturs<br />
Studiju programmas<br />
orientācija uz izglītības<br />
ilgtspējīgu attīstību<br />
Studiju kursu satura un<br />
izglītības virssatura integrācija<br />
Studiju kursos integrētais<br />
virssaturs raksturo jaunākās<br />
aktualitātes izglītībā, ko<br />
nodrošina programmas<br />
īstenošanā iesaistītie<br />
Ilgtspējīgas izglītības institūta<br />
pētnieki<br />
Piedāvātie studiju kursi<br />
raksturo jaunākās aktualitātes<br />
izglītībā<br />
Studiju kursu bloks par<br />
pētniecību integrē kvalitatīvās<br />
un kvantitatīvās pētniecības<br />
prasmes un ICT kompetences<br />
Kvalitatīvās pētniecības<br />
iekļaušana studiju programmā<br />
Studiju programmas struktūra<br />
un īstenošana<br />
Studiju kursi apvienoti blokos<br />
Daudzpusīgas specializācijas<br />
iespējas<br />
Akadēmiskā un pētnieciskā<br />
darba integrācija<br />
Uzstāšanās konferencē un<br />
publikācija kā programmas<br />
prasība<br />
Gala pārbaudījuma norise un<br />
maģistra darba aizstāvēšana<br />
Studiju programmas<br />
mērķis, uzdevumi un saturs<br />
Satura un virssatura<br />
integrācija nav vienlīdz<br />
veiksmīga visos studiju<br />
kursos<br />
Studiju programmas<br />
menedţments<br />
E-vide studiju procesa<br />
nodrošināšanai un<br />
programmas pārvaldīšanai<br />
Sadarbība un atgriezeniskā<br />
saikne no absolventiem<br />
Studējošo mobilitāte<br />
Studiju programmas<br />
struktūra un īstenošana<br />
Nepietiekoša programmas<br />
orientācija citu valstu<br />
studējošajiem<br />
Studiju programmas<br />
nodrošinājums<br />
Docētāju aizľemtība un<br />
pārslodze<br />
Docētāju nodrošinājums<br />
specializācijām<br />
Docētāju angļu valodas<br />
prasme un ICT<br />
kompetences<br />
Sadarbība ar līdzīgām<br />
studiju programmām<br />
Latvijā un starptautiski<br />
Sadarbība ar skolām u.c.<br />
izglītības iestādēm<br />
Vieslektoru piesaiste no<br />
46
ĀRĒJIE FAKTORI<br />
IESPĒJAS<br />
ES atbalsts docētāju un<br />
studējošo mobilitātei<br />
Starptautiskos projektu,<br />
asociāciju, tīklojumu pieredze<br />
LZP, IZM, ZA atbalsts<br />
pētniecībai<br />
DU sadarbība ar <strong>Daugavpils</strong><br />
Domi<br />
Starpaugstskolu bibliotēku<br />
abonements<br />
Studiju programmas<br />
menedţments<br />
E-komunikācija ar<br />
studējošajiem<br />
Studējošo iesaistīšana<br />
pētniecībā un starptautiskajos<br />
projektos<br />
Studiju programmas<br />
nodrošinājums<br />
Docētāju zinātniskā<br />
kvalifikācija, pētnieciskā un<br />
akadēmiskā pieredze,<br />
svešvalodu prasmes<br />
Docētāju dalība starptautiskos<br />
projektos, asociācijās,<br />
tīklojumos un docētāju<br />
mobilitāte<br />
Docētāju savstarpējā sadarbība<br />
programmas ietvaros<br />
Literatūras avoti angļu valodā<br />
DU un III lasītavās<br />
Studiju telpas, tehniskie<br />
mācību līdzekļi<br />
Studējošie<br />
Konkurss uz budţeta studijām<br />
norāda, ka programma ir<br />
pieprasīta<br />
Studējošie ne tikai no Latgales<br />
1. IEPĒJAMĀS<br />
STRATĒĢIJAS<br />
Studiju programmas mērķis,<br />
uzdevumi un saturs<br />
Turpināt mērķtiecīgu darbu pie<br />
studiju programmas orientācijas<br />
uz izglītības ilgtspējīgu attīstību,<br />
pie studiju kursu satura un<br />
virssatura tālākas integrācijas un<br />
pie studiju kursu satura sasaistes<br />
ar reģionālo un nacionālo sociālo<br />
un kultūras vidi, tās vajadzībām<br />
Studiju kursu satura un<br />
virssatura tālāka integrācija<br />
Studiju kursu satura sasaiste ar<br />
reģionālo un nacionālo sociālo<br />
un kultūras vidi, tās vajadzībām<br />
Studiju programmas struktūra<br />
un īstenošana<br />
Strukturētāka studējošo<br />
sadarbība ar maģistra darba<br />
vadītājiem<br />
ārvalstīm<br />
Reģionam neatbilstoši<br />
augsta studiju maksa, tā<br />
neatbilst studējošo<br />
maksātspējai<br />
Birokrātija lietvedībā un<br />
grāmatvedībā<br />
Datorklašu tehniskais<br />
aprīkojums<br />
Studējošie<br />
Imatrikulēto studentu<br />
zināšanas, valsts valodas<br />
prasme un pedagoģiskās<br />
kompetences<br />
Svešvalodu, īpaši angļu<br />
valodas prasme<br />
ICT kompetences<br />
Aktivitāte<br />
Nepietiekošs budţeta<br />
stipendijas apjoms,<br />
studējošie spiesti meklēt<br />
algotu darbu, tas iespaido<br />
gan apmeklējumu, gan<br />
studiju kvalitāti<br />
Maģistra grāds neietekmē<br />
skolotāju algas apjomu,<br />
līdz ar to vāja pedagogu<br />
motivācija iegūt maģistra<br />
grādu<br />
Studējošo skaita<br />
samazināšanās augstās<br />
studiju maksas dēļ<br />
2. IEPĒJAMĀS<br />
STRATĒĢIJAS<br />
Studiju programmas<br />
struktūra un īstenošana<br />
Sadarbība ar darba vadītāju<br />
gatavojoties konferencei<br />
Apzināt iespējas e-vides<br />
izveidei un izmantošanai<br />
studiju programmas<br />
pārvaldīšanā un studiju<br />
procesa nodrošināšanā<br />
Priekš studējošajiem<br />
izstrādāt personīgu virtuālu<br />
pieeju ieskaišu un<br />
eksāmenu rezultātu<br />
noskaidrošanai<br />
Studiju programmas<br />
menedţments<br />
Izstrādāt un īstenot<br />
strukturētāku studējošo<br />
sadarbību ar maģistra darba<br />
vadītājiem gan maģistra<br />
47
Studiju procesa daţādošana<br />
Eksāmeni blokos<br />
apvienotajiem studiju kursiem<br />
Izstrādāt un īstenot<br />
starpprogrammu saikni<br />
bakalaurs-maģistrs-doktors ar<br />
citām IVF piedāvātajām visu<br />
triju līmeľu izglītības studiju<br />
programmām<br />
Studiju programmas<br />
menedţments<br />
Atgriezeniskā saite starp<br />
studējošajiem un docētājiem<br />
Strukturētāks studiju<br />
programmas izvērtējums to<br />
organizējot kā iesaistīto docētāju<br />
diskusiju<br />
Turpināt īstenot stratēģiju, kas<br />
nodrošina studējošo iesaistīšanu<br />
integrētā akadēmiskajā un<br />
pētnieciskajā darbā<br />
Studiju programmas<br />
nodrošinājums<br />
Docētāju mobilitāte un<br />
vieslektoru piesaiste<br />
Semināri docētājiem angļu<br />
valodas un ICT apguvei<br />
DU un III lasītavā pieejamās<br />
angļu valodā publicētās<br />
zinātniskās literatūras<br />
izmantošana studiju kursos<br />
Kopējās aizstāvēto maģistra<br />
darbu datu bāzes izveide visām<br />
Latvijas augstskolām, kas<br />
īsteno līdzīgas studiju<br />
programmas<br />
darbu izstrādei, gan<br />
gatavojoties konferencei<br />
Izstrādāt iespējas studentu<br />
pašiniciatīvai un<br />
pašizpausmei gan studiju<br />
procesa, gan ārpus studiju<br />
procesa ietvaros<br />
akadēmisko un pētniecisko<br />
prasmju attīstībai<br />
Izstrādāt stratēģiju<br />
sadarbībai ar absolventiem<br />
un to īstenot<br />
Studiju programmas<br />
nodrošinājums<br />
Turpināt darbu jaunu<br />
speciālistu sagatavošanai<br />
studiju programmas<br />
īstenošanai<br />
Organizēt docētāju<br />
pieredzes apmaiľu par<br />
studiju procesa daţādošanu<br />
un citiem ar studiju procesa<br />
īstenošanu un izvērtēšanu<br />
saistītiem jautājumiem<br />
Organizēt docētāju<br />
apmācību par ICT<br />
programmas īstenošanā, tai<br />
skaitā par e-vidi<br />
Organizēt docētājiem<br />
seminārus uz<br />
pedagoģiskajiem<br />
terminiem balstītai angļu<br />
valodas prasmju apguvei<br />
Labiekārtot datorklases un<br />
tās izmantot studējošo<br />
individuālajam darbam<br />
48
DRAUDI<br />
Augstskolu likuma trūkums<br />
Zems skolotāja profesijas<br />
prestiţs sabiedrībā<br />
Valsts likumdošanas ietekme<br />
uz ārvalstu vieslektoru<br />
piesaisti<br />
Konkurence ar līdzīgām citu<br />
augstskolu piedāvātajām<br />
studiju programmām, īpaši<br />
Latgales reģionā, kā rezultāts<br />
ir studējošo skaita<br />
samazināšanās<br />
Birokrātija lietvedībā un<br />
grāmatvedībā<br />
Zinātniskā literatūra latviešu<br />
valodā (Latvijā netiek plaši<br />
publicēta)<br />
3. IEPĒJAMĀS<br />
STRATĒĢIJAS<br />
Izstrādāt uz unikālajām iezīmēm<br />
balstītu studiju programmas<br />
misiju un vīziju, un to<br />
mērķtiecīgi popularizēt, tādejādi<br />
veicinot studiju programmas<br />
konkurētspēju Latgales reģionā<br />
un Latvijā<br />
Izstrādāt un izplatīt studiju<br />
programmas informatīvos un<br />
reklāmas materiālus<br />
Pētīt situāciju un izstrādāt<br />
stratēģijas sadarbībai ar citām<br />
izglītības iestādēm skolotāja<br />
profesijas prestiţa<br />
paaugstināšanai balstoties uz III<br />
popularizēto ilgtspējīgas<br />
attīstības stratēģiju<br />
Tulkot latviešu valodā un izdot<br />
zinātnisko literatūru par<br />
jaunākajām aktualitātēm<br />
<strong>pedagoģija</strong>s zinātnē<br />
4. IEPĒJAMĀS<br />
STRATĒĢIJAS<br />
Izstrādāt mehānismu<br />
studējošo piesaistei<br />
maģistra studijām<br />
kompensējot studiju maksu<br />
vai piedāvājot citus<br />
saistošus piedāvājumus<br />
Apzināt iespējas<br />
programmas pielāgošanai<br />
ārzemju studentiem<br />
49
Np.k./<br />
Kursa kods<br />
1.PIELIKUMS<br />
Maģistra studiju programmas „Pedagoģija” studiju plāni<br />
Maģistra studiju programmas<br />
„Pedagoģija (vides un ilgtspējīga izglītība)“ (programmas kods 45142)<br />
STUDIJU PLĀNS<br />
studiju ilgums – 2 gadi<br />
pilna laika studijas<br />
1.studiju gads<br />
2011./2012. studiju gads<br />
Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads<br />
Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.<br />
forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.<br />
kopējais lekcijas pr.<br />
darbi<br />
1.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi<br />
(11 KP)<br />
1. Pētījuma metodoloģija<br />
un organizācija<br />
izglītībā<br />
1.1. Peda1058 Zinātniskā darba<br />
izstrāde<br />
eks. 2 32 12 20 12 20<br />
2. Peda6004 Pedagoģijas teoriju<br />
kritisks izvērtējums<br />
eks. 2 32 12 20 12 20<br />
3. Peda1056 Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s<br />
apakšnozares<br />
teorētiskie pamati:<br />
Vides un ilgtspējīga<br />
izglītība<br />
eks. 1 16 4 12 4 12<br />
4. Filz6006 Izglītības filosofija eks.*<br />
4.1. Filz5005 Izglītības filosofijas<br />
teorētiskais pamats un<br />
mūsdienu<br />
problēmjautājumi<br />
4.2. Filz5006 Izglītība ilgtspējīgai<br />
attīstībai<br />
4.3. Filz5007 Inovāciju un nākotnes<br />
izglītība<br />
eks. 2 32 12 20 12 20<br />
eks. 2 32 12 20 12 20<br />
eks. 2 32 12 20 12 20<br />
semināri lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem.
Np.k./<br />
Kursa kods<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (3<br />
KP)<br />
5. Peda6007 Izglītība daudzkultūru<br />
vidē<br />
3. Pētnieciskais darbs (6 KP)<br />
6. Peda1055 Maģistra darba izstrāde<br />
(6 KrP)<br />
2.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi<br />
(15 KP)<br />
1. Peda6001 Pētījuma metodoloģija<br />
un organizācija<br />
izglītībā<br />
1.1. Peda5039 Kvalitatīvās pētniecības<br />
pamati<br />
1.2. Peda5040 Kvantitatīvās<br />
pētniecības pamati<br />
1.3. Peda5041<br />
(1KP),<br />
Peda5042<br />
(1KP)<br />
Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads<br />
Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.<br />
Seminārs datu<br />
datorapstrādē<br />
forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.<br />
kopējais lekcijas pr.<br />
darbi<br />
dif.iesk. 3 48 18 30 18 30<br />
iesk.<br />
eks.*<br />
2. Peda5043 Holistiskā <strong>pedagoģija</strong> eks.*<br />
semināri lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem.<br />
eks. 1 16 6 10 6 10<br />
eks. 1 16 6 10 6 10<br />
eks. 2 32 32 32<br />
2.1. Peda5044 Vides <strong>pedagoģija</strong> eks. 2 32 12 20 12 20<br />
2.2. Peda5045 Integrētā pieeja<br />
izglītībai<br />
eks. 2 32 12 20 12 20<br />
2.3. Peda5046 Garīguma <strong>pedagoģija</strong> eks. 2 32 12 20 12 20<br />
3. Peda1060 Mūsdienu didaktiskās<br />
pieejas un to<br />
pedagoģiski<br />
psiholoģiskie risinājumi<br />
4. Peda1057 Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s<br />
apakšnozares<br />
teorētiskie pamati:<br />
Vides un ilgtspējīga<br />
izglītība<br />
3. Pētnieciskais darbs (5 KP)<br />
dif.iesk. 3 48 18 30 18 30<br />
eks. 2 32 13 19 13 19<br />
2
Np.k./<br />
Kursa kods<br />
5. Peda1063 Maģistra darba izstrāde<br />
(5 KrP)<br />
3.sem 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi<br />
(2 KP)<br />
1. Peda6003 Mācību plānu teorija,<br />
izveide un izvērtējums<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (13<br />
KP)<br />
2. Psih6020 Personības attīstības<br />
teorijas un iezīmes<br />
mūsdienās<br />
3. Peda6157 Sadarbības psiholoģija<br />
un <strong>pedagoģija</strong><br />
4. Peda2044 Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s<br />
(2KP), apakšnozares<br />
Peda5036 teorētiskie pamati:<br />
(5KP)<br />
Vides un ilgtspējīga<br />
izglītība<br />
5. Peda6146 Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s<br />
apakšnozares<br />
teorētisko atziľu<br />
aprobācija: Vides un<br />
ilgtspējīga izglītība<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
B – Pētījumu rezultātu aprobācija (3 KP)<br />
6. Peda2039 Zinātniska raksta<br />
sagatavošana<br />
publicēšanai (1 KrP)<br />
7. Peda2032 Pētījumu rezultātu<br />
apkopošana un<br />
ziľojums konferencē/<br />
maģistra zinātniskajos<br />
lasījumos (2 KrP)<br />
3. Pētnieciskais darbs (2 KP)<br />
8. Peda2041 Maģistra darba izstrāde<br />
(2 KrP)<br />
4.sem. 2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (6<br />
KP)<br />
Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads<br />
Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.<br />
iesk.<br />
forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.<br />
kopējais lekcijas pr.<br />
darbi<br />
semināri lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem.<br />
eks. 2 32 12 20 12 20<br />
dif.iesk. 3 48 18 30 18 30<br />
dif.iesk. 4 64 24 40 24 40<br />
eks.<br />
eks.*<br />
2 32 13 19 13 19<br />
dif.iesk. 3 48 18 30 18 30<br />
iesk.<br />
iesk.<br />
iesk.<br />
3
Np.k./<br />
Kursa kods<br />
Pārbau- Kursa Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads<br />
Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem.<br />
forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.<br />
kopējais lekcijas pr.<br />
darbi<br />
semināri lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem. lekc. sem.<br />
1. Peda6009 Pieaugušo izglītības<br />
teorētiskie un praktiskie<br />
aspekti<br />
dif.iesk. 3 48 18 30 18 30<br />
2. Peda6011 Skolotāja profesionālās<br />
identitātes pilnveide<br />
dif.iesk. 2 32 12 20 12 20<br />
3. MākZ6015 Vizuālā kultūra izglītībā dif.iesk. 2 32 12 20 16 20<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
B – Pētījumu rezultātu aprobācija (7 KP)<br />
4. Peda2040 (5 Zinātniska raksta<br />
KP), Peda2028 sagatavošana<br />
(6 KP) publicēšanai (5 KrP)<br />
5. Peda2033 Pētījumu rezultātu<br />
(2KP), apkopošana un<br />
Peda2031 ziľojums konferencē/<br />
(4KP)<br />
maģistra zinātniskajos<br />
lasījumos (2 KrP)<br />
3. Pētnieciskais darbs (7 KP)<br />
6. Peda5015 Maģistra darba izstrāde<br />
(7 KrP)<br />
Gala pārbaudījumi<br />
7. Peda2034 Maģistra eksāmens<br />
pedagoģijā<br />
8. Peda2035 Maģistra darba<br />
aizstāvēšana<br />
KOPĀ KrP : 80<br />
iesk.<br />
iesk.<br />
iesk.<br />
Studiju programmas direktors _________________ Inga Belousa<br />
(paraksts, atšifrējums, datums)<br />
Dekāns _________________ Ilga Salīte<br />
(paraksts, atšifrējums, datums)<br />
4
Nr.<br />
p.k.<br />
1.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (10 KP)<br />
1. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā<br />
Akadēmiskās studiju programmas<br />
„Pedagoģija“ (programmas kods 45142)<br />
STUDIJU PLĀNS<br />
studiju ilgums – 2,5 gadi<br />
nepilna laika studijas<br />
1.studiju gads<br />
2011./2012. studiju gads<br />
Pārbau Kurs<br />
Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads<br />
- a<br />
Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.<br />
forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.<br />
kopējai<br />
s<br />
lekcija<br />
s<br />
semināri lekc<br />
.<br />
1.1 Zinātniskā darba izstrāde eks. 2 12 4 8 4 8<br />
2. Peda5009 Pedagoģijas teoriju kritisks izvērtējums eks. 2 12 8 4 8 4<br />
3. Filz5002 Izglītības filosofija eks.<br />
3.1. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu<br />
problēmjautājumi<br />
eks. 2 12 8 4 8 4<br />
3.2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai eks. 2 12 4 8 4 8<br />
3.3. Inovāciju un nākotnes izglītība eks. 2 12 6 6 6 6<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (3 KP)<br />
4. Peda6122 Izglītība daudzkultūru vidē dif.iesk. 3 18 10 8 10 8<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
B – Pētījumu rezultātu aprobācija (3 KP)<br />
5. Peda2029 Zinātniska raksta sagatavošana publicēšanai (3 KrP) iesk.<br />
2.sem. 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (13 KP)<br />
2. Peda5007 Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā eks.<br />
2.1. Kvalitatīvās pētniecības pamati eks. 1 6 2 4 2 4<br />
2.2. Kvantitatīvās pētniecības pamati eks. 1 6 3 3 3 3<br />
2.3. Seminārs datu datorapstrādē eks. 2 12 12 12<br />
3. Peda6002 Holistiskā <strong>pedagoģija</strong> eks.<br />
pr.<br />
darbi<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
sem. lekc<br />
.<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
sem. lekc<br />
.<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
se<br />
m.
Nr.<br />
p.k.<br />
Pārbau Kurs<br />
Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads<br />
- a<br />
Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.<br />
forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.<br />
kopējai<br />
s<br />
lekcija<br />
s<br />
semināri lekc<br />
.<br />
pr.<br />
darbi<br />
3.1. Vides <strong>pedagoģija</strong> eks. 2 12 6 6 6 6<br />
3.2. Integrētā pieeja izglītībai eks. 2 12 6 6 6 6<br />
3.3. Garīguma <strong>pedagoģija</strong> eks. 2 12 6 6 6 6<br />
4. Peda5018 Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski<br />
psiholoģiskie risinājumi<br />
3. Pētnieciskais darbs (3 KP)<br />
4. Peda1061 Maģistra darba izstrāde (3 KrP) iesk.<br />
3.sem 1.Teorētisko atziľu izpētes obligātie kursi (4 KP)<br />
dif.iesk. 3 18 12 6 12 6<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
sem. lekc<br />
.<br />
1. Peda5049 Mācību plānu teorija, izveide un izvērtējums eks. 2 12 6 6 6 6<br />
2. Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares teorētiskie pamati: eks. 2 12 5 7 5 7<br />
Pedagoģijas teorija un vēsture<br />
Izglītības darba vadība<br />
Sociālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Speciālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Vides un ilgtspējīga izglītība<br />
Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong><br />
Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong><br />
Mūzikas <strong>pedagoģija</strong><br />
Mākslas <strong>pedagoģija</strong><br />
Profesionālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Informātika un e-studijas<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (7 KP)<br />
4. Psih6034 Personības attīstības teorijas un iezīmes mūsdienās dif.iesk. 3 18 12 6 12 6<br />
5. MākZ6032 Vizuālā kultūra izglītībā dif.iesk. 2 12 6 6 6 6<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
B – Pētījumu rezultātu aprobācija (2 KP)<br />
7. Peda2032 Pētījumu rezultātu apkopošana un ziľojums konferencē/<br />
maģistra zinātniskajos lasījumos (2 KrP)<br />
iesk.<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
sem. lekc<br />
.<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
2<br />
se<br />
m.
Nr.<br />
p.k.<br />
3. Pētnieciskais darbs (3 KP)<br />
Pārbau Kurs<br />
Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads<br />
- a<br />
Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.<br />
9. Peda2043 Maģistra darba izstrāde (3 KrP) iesk.<br />
forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.<br />
kopējai<br />
s<br />
lekcija<br />
s<br />
pr.<br />
darbi<br />
semināri lekc<br />
.<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
sem. lekc<br />
.<br />
4.sem. 2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (6 KP)<br />
1. Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares teorētiskie pamati: eks. 3 18 15 3 15 3<br />
Peda5011 (5<br />
KP)<br />
Peda6006<br />
(5KP)<br />
Peda5037<br />
(5KP)<br />
Pedagoģijas teorija un vēsture<br />
Izglītības darba vadība<br />
Sociālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Speciālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Vides un ilgtspējīga izglītība<br />
Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong><br />
Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong><br />
Mūzikas <strong>pedagoģija</strong><br />
Mākslas <strong>pedagoģija</strong><br />
Profesionālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Informātika un e-studijas<br />
2. Peda6124 Pieaugušo izglītības teorētiskie un praktiskie aspekti dif.iesk. 3 18 10 8 10 8<br />
2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
B – Pētījumu rezultātu aprobācija (5 KP)<br />
3. Peda2030(3K<br />
P), Peda2028<br />
(6KP)<br />
Zinātniska raksta sagatavošana publicēšanai (3 KrP) iesk.<br />
4. Peda2033(2K Pētījumu rezultātu apkopošana un ziľojums konferencē/ iesk.<br />
P),<br />
Peda2031(4K<br />
P)<br />
maģistra zinātniskajos lasījumos (2 KrP)<br />
3. Pētnieciskais darbs (5 KP)<br />
5. Peda2042 Maģistra darba izstrāde (5 KrP) iesk.<br />
5.sem. 2. Teorētisko atziľu aprobācija<br />
A – Piedalīšanas zinātnisko semināru darbā (7 KP)<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
sem. lekc<br />
.<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
3<br />
se<br />
m.
Nr.<br />
p.k.<br />
Pārbau Kurs<br />
Kursa 1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads<br />
- a<br />
Kursa nosaukums dījuma KrP kontaktstundu 1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem.<br />
forma skaits 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned.<br />
kopējai<br />
s<br />
lekcija<br />
s<br />
semināri lekc<br />
.<br />
pr.<br />
darbi<br />
1. Peda6157 Sadarbības psiholoģija un <strong>pedagoģija</strong> dif.iesk. 4 24 8 16 8 16<br />
2. Peda6126 Skolotāja profesionālās identitātes pilnveide dif.iesk. 2 12 12 12<br />
3. Izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares teorētisko atziľu<br />
aprobācija:<br />
Pedagoģijas teorija un vēsture<br />
Peda6012 Izglītības darba vadība<br />
Sociālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Speciālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Vides un ilgtspējīga izglītība<br />
Peda6127 Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong><br />
Peda6149 Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong><br />
3. Pētnieciskais darbs (9 KP)<br />
Mūzikas <strong>pedagoģija</strong><br />
Mākslas <strong>pedagoģija</strong><br />
Profesionālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Informātika un e-studijas<br />
4. Peda3017 Maģistra darba izstrāde (9 KrP) iesk.<br />
Gala pārbaudījumi<br />
5. Peda2034 Maģistra eksāmens pedagoģijā<br />
6. Peda2035 Maģistra darba aizstāvēšana<br />
KOPĀ KrP : 80<br />
Studiju programmas direktors _________________ Inga Belousa<br />
(paraksts, atšifrējums, datums)<br />
Dekāns _________________ Ilga Salīte<br />
(paraksts, atšifrējums, datums)<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
sem. lekc<br />
.<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
sem. lekc<br />
.<br />
dif.iesk. 3 18 9 9 9 9<br />
sem<br />
.<br />
lekc<br />
.<br />
4<br />
se<br />
m.
2.PIELIKUMS<br />
Maģistra studiju programmas „Pedagoģija” studiju kursu apraksti<br />
Kursa nosaukums IZGLĪTĪBAS FILOSOFIJA<br />
Kursa kods Filz6006 (Filoz5002 nepilna laika studiju programmā)<br />
1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi<br />
Filz5005<br />
2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Filz5006<br />
3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences Filz5007<br />
Zinātnes nozare Filosofija<br />
Zinātnes apakšnozare Izglītības filosofija<br />
Kredītpunkti 6<br />
ECTS kredītpunkti 9<br />
Kopējais auditoriju stundu<br />
skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko<br />
nodarbību stundu skaits<br />
96 st. pilna laika studiju programmā<br />
36 st. nepilna laika studiju programmā<br />
1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi -<br />
12 st. (8 st. nepilna laika studiju programmā)<br />
2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - 12 st. (4 st. nepilna laika studiju programmā)<br />
3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences - 12 st. (6 st. nepilna laika studiju<br />
programmā)<br />
1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi -<br />
20 st. (4 st. nepilna laika studiju programmā)<br />
2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai - 20 st. (8 st. nepilna laika studiju programmā)<br />
3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences - 20 st. (6 st. nepilna laika studiju<br />
programmā)<br />
Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr. paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Kurss sastāv no<br />
trim daļām:<br />
1. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi;<br />
2. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai;<br />
3. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences.<br />
Kurss piedāvā iespēju iepazīt izglītības filozofijas un izglītības ilgtspējīgai attīstībai teorētisko pamatu, inovāciju un<br />
nākotnes izglītības tendences un diskutēt par mūsdienu izglītības problēmām, kas saistās ar izglītības filosofijas<br />
pamatjēdzieniem un pamatkoncepcijām. Kurss attīsta prasmes atpazīt daţādo filosofisko pamatu daţādi formulētajās<br />
izglītības definīcijās, izglītības mērķos, izglītības modeļos, kā arī palīdz formulēt savu argumentētu viedokli daţādu<br />
izglītības problēmu filosofiskā pamata meklējumos.<br />
Rezultāti<br />
Pēc kursa apgūšanas studenti:<br />
Demonstrēs izpratni par galvenajiem izglītības filosofijas jēdzieniem un to savstarpējo mijiedarbību saistībā ar<br />
mūsdienu daudzveidīgajām lokālajām un globālajām problēmām;<br />
Spēs formulēt savas personīgās atbildes uz filosofijas pamatjautājumiem izglītības filosofijas kontekstā<br />
profesionālās un personīgās dzīvesdarbības aspektos;<br />
Pratīs atlasīt un argumentēti aizstāvēt sava maģistra darba filosofiskā pamata pamatkoncepcijas, meklējot<br />
empīrisku risinājumu pamatojumu konkrētai pedagoģiskai problēmai.<br />
Analizēs, sintezēs un izvērtēs iegūto informāciju un apgūtās zināšanas atbilstoši Desmitgades izglītība
ilgtspējīgai attīstībai mērķiem un uzdevumiem;<br />
Demonstrēs kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem<br />
izglītībā, to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību, un demonstrē atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu<br />
risināšanā;<br />
Demonstrēs padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības<br />
nodrošināšanā.<br />
Kursa plāns:<br />
1.daļa. Izglītības filosofijas teorētiskais pamats un mūsdienu problēmjautājumi<br />
1. Ievads kursā, aktualitātes pamatojums, L2, S6<br />
2. Izglītības filosofijas priekšmets, pamatjēdzieni, to attiecības, L4, S2<br />
3. Filosofijas saturs un izglītības problemātika, L4, S2<br />
4. Ievads filosofijas skolās un izglītības jautājumi, L2, S4<br />
5. Izglītības filosofija: kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti, S6<br />
2.daļa. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai<br />
1. Ilgtspējība kā pedagoģiska kategorija, jēdziens ilgtspējīga attīstība, L4, S2<br />
2. Nākotnes plānošana, scenāriji. Jēdziens Izglītība ilgtspējīgai attīstībai, L4, S2<br />
3. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai mērķis un satura izmaiľas laika gaitā, L2, S4<br />
4. Pieejas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā, to izvērtēšana izglītības mērķa skatījumā, L2, S4<br />
5. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: grupas darbs, kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti, S8<br />
3.daļa. Inovāciju un nākotnes izglītības tendences<br />
1. Ilgtspējīga izglītība un zinātne kā inovāciju sistēmas pamatsastāvdaļa. L6, N4<br />
2. Ilgtspējības modelis kā inovarīva atbilde uz globāliem izaicinājumiem. N6<br />
3. Zināšanas, prasmes un attieksmes inovāciju ieviešanai izglītībā un sociālajā jomā. L2, N4<br />
4. Uz ilgtspējību balstītas inovatīvās pedagoģiskās darbības attīstība un koordinēšana. L4, N6<br />
Kursa saturs:<br />
1.DAĻA. IZGLĪTĪBAS FILOSOFIJAS TEORĒTISKAIS PAMATS UN MŪSDIENU PROBLĒMJAUTĀJUMI<br />
1.temats. Ievads kursā, aktualitātes pamatojums<br />
Lekcijas – 2 stundas; semināri un praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
1.lekcija. Ievads izglītības filosofijas kursā, kursa prasību, konteksta, pamataktivitāšu un literatūras avotu noskaidrošana.<br />
2.seminārs. Iepazīšanās ar studentu iepriekšējo pieredzi filosofijas apguvē. Diskusija par I.Šuvajeva sarunu ar<br />
H.G.Hadameru.<br />
3.praktiskā nodarbība. Izglītības nozīme 21.gadsimtā: globālais, lokālais un individuālais diskurss.<br />
4.praktiskā nodarbība. Vizualizācijas u.c. uzdevumi sava dzīves mērķa noskaidrošanai un analīzei individuāli un grupā.<br />
2.temats. Izglītības filosofijas priekšmets, pamatjēdzieni, to attiecības<br />
Lekcijas – 4 stundas; semināri un praktiskās nodarbības – 2 stundas<br />
1.lekcija. Kas ir filosofija? Filosofijas definēšanas iespēju noskaidrošana. Filosofijas aspekti: aktivitātes, attieksme,<br />
saturs. Filosofijas satura aspekti: metafiziskais, epistemoloģiskais, aksioloģiskais aspekts.<br />
2.seminārs. Kas ir izglītība? Savas personīgās izglītības definīcijas izstrāde un pāru salīdzināšana individuāli un studentu<br />
grupā, izmantojot 10 gatavas daţādu autoru un savu izglītības definīciju.<br />
3.lekcija. Ar izglītību saistīti jēdzieni un to attiecības: dzīves pieredze, skola, mācīšanās, gatavošana, izglītība. Kas ir<br />
izglītības filosofija? Tās definīcija un nozīme.<br />
3.temats. Filosofijas saturs un izglītības problemātika<br />
Lekcijas – 4 stundas; semināri un praktiskās nodarbības – 2 stundas<br />
1.lekcija. Metafizikas kosmoloģiskais, teoloģiskais, antropoloģiskais un ontoloģiskais aspekti un to saistība ar mūsdienu<br />
izglītības jautājumiem. Epistemoloģijas jautājumu par zināšanu dimensijām, avotiem, ticamību saistība ar mūsdienu<br />
izglītības jautājumiem.<br />
2.lekcija. Aksioloģija (ētikas un estētikas) un mūsdienu izglītības problēmas. Vērtības un to īstenošana izglītības procesā.<br />
Definīcijas, klasifikācijas, pētījumi, rakstura izglītības pieejas.<br />
3.praktiskā nodarbība. Izglītības filosofijas aksioloģiskā aspekta kritiska analīze: vērtību spēle. Vērtību atlase. Galvenās<br />
labas izglītības vērtības.<br />
4.temats. Ievads filosofijas skolās un izglītības jautājumi<br />
Lekcijas – 2 stundas; semināri un praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
1.lekcija. Ievads filosofijas skolās (ideālismā, reālismā/materiālismā, neotomismā, pragmatismā un eksistenciālismā).<br />
Filosofijas skolu saistība ar mācību plāna prioritātēm, mācību metodēm, rakstura audzināšanu un gaumes attīstīšanu.<br />
2
2.seminārs. Seminārs par intervijām ar mūsdienu filosofiem („Rīgas laiks”) R.Sorabdţi, P.Zingeru, P.Rikēru, S.Geršu,<br />
A.Nehamasu, Dţ. Stenliju, A.Pjatigorski u.c.<br />
3.seminārs. Interviju materiāla analīze un sintēze mūsdienu izglītības problemātikas kontekstā.<br />
5.temats. Izglītības filosofija: kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti<br />
semināri un praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
1.praktiskā nodarbība. Lomu spēle „Citplanētiešu vizīte”. Mazo grupu prezentācija citplanētiešiem: Zemes izglītības<br />
sistēmas apraksts/modelis, kā arī tā galvenās problēmas. Ekspertu vērtējums grupu sniegumam un labākā modeļa<br />
izvēle.<br />
2.seminārs. Izglītības mērķa modelēšana, balstoties uz izglītības filosofijas kursā apgūto. Individuālā un globālā<br />
(sociālā) izglītības mērķa dihotomija. Individuālais darbs un grupas kopīgā viedokļa sintēze visaptveroša izglītības<br />
mērķa modeļa veidošanai. Galveno ar individuālo un globālo izglītības mērķi saistīto filosofisko problēmu analīze.<br />
3.praktiskā nodarbība. Diskusija grupās (prezentācija): izglītības filosofiju apguvušu/ neapguvušu indivīdu atšķirības:<br />
1) <strong>pedagoģija</strong>s maģistrants, kas raksta savu maģistra darbu, b) jaunais skolotājs savā pirmajā darba gadā, b) skolas<br />
direktors, c) izglītības inspektors. Izglītības filosofijas (priekšmeta un kursa) nozīmes un iegūtā izvērtējums.<br />
2.DAĻA. IZGLĪTĪBA ILGTSPĒJĪGAI ATTĪSTĪBAI<br />
1.temats. Ilgtspējība ka pedagoģiska kategorija, jēdziens ilgtspējīga attīstība<br />
Lekcijas – 4 stundas; praktiskās nodarbības – 2 stundas<br />
1. lekcija. Ilgtspējība ka pedagoģiska kategorija, jēdziens ilgtspējīga attīstība; saturs: vides, sociālais, kultūras un<br />
ekonomiskais aspekti ilgtspējīgā attīstībā;<br />
2. lekcija. IA rādītāji: ekoloģiskās pēdas nospiedums, oglekļa pēdas nospiedums;<br />
3. praktiskā nodarbība. Individuālā ekoloģiskās pēdas nospieduma aprēķināšana, diskusija.<br />
2. temats. Nākotnes plānošana. Scenāriji. Jēdziens Izglītība ilgtspējīga attīstība<br />
Lekcijas – 4 stundas; praktiskās nodarbības – 2 stundas<br />
1. lekcija. Nākotnes plānošana, scenāriju metode, Latvija 2030: nākotnes scenāriji sabiedrībā, izglītībā;<br />
2. lekcija. Jēdziens izglītība ilgtspējīga attīstība: vēsturiskā attīstība, saturs, principi;<br />
3. praktiskā nodarbība. Desmitgade „Izglītība ilgtspējīgai attīstībai”: mērķi, uzdevumi, ieviešana.<br />
3. temats. Izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķis un satura izmaiľas laika gaitā<br />
Lekcijas – 2 stundas; praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
1. lekcija. Izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķis, uzdevumi, saturs;<br />
2. praktiskā nodarbība. Darbs grupās: mācību procesa organizācija, īstenojot izglītību ilgtspējīgai attīstībai, diskusija;<br />
3. praktiskā nodarbība. Piedāvāto gadījumu, veiksmīgo piemēru izpēte, analīze un diskusija.<br />
4. temats. Pieejas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā, to izvērtēšana izglītības mērķa skatījumā<br />
Lekcijas – 2 stundas; praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
1. lekcija. Pieejas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanā, resursi;<br />
2. praktiskā nodarbība Studiju aplis ka metode, plānošana, organizācija, izvērtēšana, resursi;<br />
3. praktiskā nodarbība. Stratēģiskā spēle „Zveja”/ „Stratēģija” – ievads, norise, izvērtējums, diskusija.<br />
5. temats. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: grupas darbs, kopsavilkums, izvērtējums, rezultāti<br />
praktiskās nodarbības – 8 stundas<br />
1. praktiskā nodarbība. Studiju apļa tēmas izvēle, plānošana, procesa organizācija;<br />
2. praktiskā nodarbība. Paveiktais, problēmas, uzdevumi, risinājumi problēmu novēršanai, diskusijas;<br />
3. praktiskā nodarbība. Paveiktais, problēmas, uzdevumi, risinājumi problēmu novēršanai, diskusijas;<br />
4. praktiskā nodarbība Prezentācija, diskusija, izvērtējums.<br />
3.DAĻA. INOVĀCIJU UN NĀKOTNES IZGLĪTĪBAS TENDENCES<br />
1.temats. Ilgtspējīga izglītība un zinātne kā inovāciju sistēmas pamatsastāvdaļa<br />
Lekcijas – 6 stundas; praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
1. lekcija. Izglītība ilgtspējīgai attīstībai – inovācija un alternatīva<br />
2. lekcija. Izglītības un pētniecības integrācija<br />
1. praktiskā nodarbība. Izglītības un pētniecības mijsakarības darbības pētījumā I<br />
2. praktiskā nodarbība. Izglītības un pētniecības mijsakarības darbības pētījumā II<br />
3. lekcija. Multidisciplinārā, interdisciplinārā un transdisciplinarā pieejaizglītībai un pētniecībai<br />
2.temats.Ilgtspējības modelis kā inovarīva atbilde uz globāliem izaicinājumiem<br />
Praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
3. praktiskā nodarbība. Rīcības virzieni un prioritātes<br />
4. praktiskā nodarbība. Tendencies, izaicinājumi un iespējas<br />
5. praktiskā nodarbība. Īstermiľa un ilgtermiľa risinājumi<br />
3
3.temats. Zināšanas, prasmes un attieksmes inovāciju ieviešanai izglītībā un sociālajā jomā<br />
Lekcijas – 2 stundas; praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
4. lekcija. Radošums un inovatīva domāšana sabiedrības kohēzijas un labklājības nodrošināšanā<br />
6. praktiskā nodarbība. Ideju definēšana un seku prognozēšana<br />
7. praktiskā nodarbība. Darbošanās kopā inovāciju veicināšanai<br />
4.temats. Uz ilgtspējību balstītas inovatīvās pedagoģiskās darbības attīstība un koordinēšana<br />
Lekcijas – 4 stundas; praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
8. praktiskā nodarbība. Inovatīva pārvaldība un līdzdalība<br />
9. praktiskā nodarbība. Visu inovāciju sistēmas elementu mijiedarbība<br />
5. lekcija. Inovatīvai darbībai atvērta izglītības vide<br />
6. lekcija. Atbalsts inovatīvās darbības pilnveidei un attīstībai<br />
10. praktiskā nodarbība. Inovatīvās darbības izvērtēšana<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Studiju rezultātu apguves vērtējumu visā studiju kursā kopumā veido vidējā atzīme no visu triju studiju kursa<br />
sadaļu vērtējumiem.<br />
Studiju kursa 1.daļai:<br />
Piedalīšanās visās kursa praktiskajās nodarbībās (10%)<br />
Starppārbaudījums: rakstisks pārbaudes darbs (atbildes uz “atvērtiem” jautājumiem) (20%)<br />
Kursa 1.daļas noslēguma pārbaudījums: rakstiskas atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar izvēlēto maģistra darba<br />
tēmu un savu nostāju metafizikas, epistemoloģijas un aksioloģijas pamatjautājumos izglītības filosofijas<br />
kontekstā (70%)<br />
Studiju kursa 2.daļai<br />
Aktīva dalība diskusijās un praktiskajās nodarbībās (15%)<br />
Dalība studiju apļa darbā – plānošana, organizācija, prezentācija, darba grupas darbības izvērtējums (80%)<br />
citas grupas darba izvērtējums (5%)<br />
Studiju kursa 3. daļai<br />
Aktīva dalība diskusijās un praktiskajās nodarbībās (30%)<br />
Rakstisks pārbaudes darbs (70%)<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Alijevs, R. (2005). Izglītības filosofija. 21.gadsimts. Rīga, Latvija: Retorika A.<br />
2. Grabovska, R. (2006). Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā. <strong>Daugavpils</strong>: DU<br />
3. Knight, G.R. (1995). Issues & Alternatives in Educational Philosophy (2nd ed.). Andrews Univ. Press, Berrien<br />
Springs, Michigan.<br />
4. Ridens, L. Baltijas reģiona ilgtspēja. Ekonomikas un vadības fakultāte, Latvijas <strong>Universitāte</strong> jeb<br />
http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/?m=projekti&l=lv<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Audi, R. (2003). Epistemology: A Contemporary Introduction to the Theory of Knowledge. London: Routledge.<br />
2. Brizga, J. (2008). Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē. R.:PDF<br />
3. Būbers, M. (2010). Es un Tu. Mūsdienu domātāji. R.: Zvaigzne ABC.<br />
4. Burtt, E. (2003). The Metaphysical Foundations of Modern Science. NY: Dover Publications.<br />
5. Dirāns, V. (2010). Filosofijas stāsts. R.: Zvaigzne ABC.<br />
6. Grayling, A. (2005). The Heart of Things: Applying Philosophy to the 21st Century. London: Weidenfeld &<br />
Nicolson.<br />
7. Hesle, V. (2011). Tagadnes krīze un filosofijas atbildība. LU Filozofijas un Socioloģijas Institūts.<br />
8. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010). Vide un ilgtspējīga attīstība. R.: LU Akadēmiskais apgāds.<br />
9. Klemke, E., Cahn, S. M (Eds). (2007). The Meaning of Life: Reader (3 rd ed.) Oxford: Oxford University Press.<br />
10. Liepiľa, I. (red.) (2008). Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata. R:<br />
Gandrs.<br />
11. McGinn, C. (2002). The Making of a Philosopher. London: Simon & Schuster.<br />
12. Megi, B. (2008). Filozofijas vēsture. R.: Zvaigzne ABC.<br />
13. Noddings, N. (1998). Philosophy of Education. Boulder, Colorado: Westview.<br />
14. Ozmon, H., Craver, S. (1994). Philosophical Foundations of Education. NY.<br />
15. Popers, K. (2005). Nākotne ir atvērta. R.: Zvaigzne ABC.<br />
16. RAPML (n.d.) Latvija 2030. http://www.latvija2030.lv<br />
17. Rasels, B. (2008). Filosofijas problēmas. R.: Jāľa Rozes apgāds.<br />
18. Rompcyk, E. (2007) Gribam ilgtspējīgu attīstību. R.: Friedrich-Stiftung.<br />
19. Siliľš, E.I. (1999). Lielo patiesību meklējumi. R.: Jumava.<br />
4
20. Šmids, V. (2001). Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā. R.: Zvaigzne ABC.<br />
21. Thompson, M. (2003). Philosophy of Mind. Chicago: Hodder Headline.<br />
22. UNESCO (2003). Education for sustainable development. Paris: UNESCO ED/ PEQ/ ESD vai<br />
http://www.unesco.org/education/desd.<br />
23. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000). Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Rīga: NORDEN AB<br />
24. Van Cleve, M., Young Pai (1995). Philosophy and the American School. Illinois University Press.<br />
25. Van Inwagen, P. (2002). Metaphysics. Colorado, USA: West View.<br />
26. Whitehead, A. (1985). Process and Reality: An Essay in Cosmology. NY: The Free Press.<br />
27. Winch, C., Gingell, J. (1999). Key Concepts in the Philosophy of Education. London: Routledge.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. BNE Journal Online Magazine Education for Sustainable Development http://www.bne-portal.de<br />
2. Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE) published by Institute of Sustainable Education<br />
http://ise-lv.eu/publications.php?pub=13&sub_show=41&show=39<br />
3. Educational Philosophy and Theory Print ISSN: 0013-1857<br />
4. http://www.wiley.com/bw/journal.asp?ref=0013-1857 Published by Wiley-Blackwell<br />
5. Journal of Philosophy of Education Print ISSN: 0309-8249 http://www.wiley.com/bw/journal.asp?ref=0309-8249<br />
Published by Wiley-Blackwell.<br />
6. Journal of Teacher Education for Sustainability. ISSN: 1691-4147 Abstracted in:<br />
CABI Scopus (Elsevier Bibliographic Databases) ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa<br />
http://www.ise-lv.eu<br />
Piezīmes<br />
Kurss adresēts Izglītības un vadības fakultātes maģistra studiju programmas <strong>pedagoģija</strong>s nozarē A daļai 1.kursa<br />
studentiem<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Philosophy of Education<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course is intended for the students of Master study program “Pedagogy”. The course explores three interrelated<br />
themes: (1) theoretical background and contemporary problems in philosophy of education, (2) education for sustainable<br />
development, and (3) trends of innovation education and education for the future. The course offers the possibility to<br />
acquire the theoretical background of the philosophy of education, education for sustainable development and<br />
innovations in education introducing the main concepts and schools/theories of this field. The course helps to develop<br />
skills to discern diversity of philosophical underpinnings in the large variety of definitions for education, aims of<br />
education, and models of education. It also assists to articulate the individual justified view while searching for the<br />
philosophical foundations to deal with different educational problems.<br />
5
Kursa nosaukums MĀCĪBU PLĀNA TEORIJA, IZVEIDE UN IZVĒRTĒJUMS<br />
Kursa kods Peda 6003 (Peda 5049 nepilna laika studiju programmā)<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Vispārīgā <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits<br />
Kursa izstrādātājs (-i)<br />
PhD, pētn. Ilona Mičule, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr. paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr. paed., prof. Elfrīda Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra<br />
32 st. pilna laika studiju programmā<br />
12 st. nepilna laika studiju programmā<br />
12 st. pilna laika studijās; 6 st. nepilna laika studijās<br />
20 st. pilna laika studijās; 6 st. nepilna laika studijās<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursa mērķis ir<br />
veicināt pedagoģiskās domāšanas attīstību metodoloģiskā līmenī, palīdzot atrast jēgu un dziļāku izpratni par<br />
filozofiskajām likumsakarībām mācību plāna un satura attīstības vēsturiskajā un mūsdienu aspektā. Studiju kursā tiek<br />
piedāvāts ieskats nozīmīgākajās mācību plāna teorijās.<br />
Rezultāti:<br />
Pēc kursa apgūšanas studenti:<br />
- Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par izglītības mērķu, mācību plāna un satura<br />
likumsakarībām;<br />
- Demonstrē prasmi saskatīt sakarības starp izglītības programmu un mācību plānu izveidi, un to filosofisko<br />
pamatojumu;<br />
- Izprot mācību plāna veidošanas nosacījumus;<br />
- Demonstrē jaunu ideju radīšanu savu teorētisko zināšanu un pieredzes ietvaros, analizējot un izvērtējot mācību<br />
programmas un mācību plānus;<br />
- Demonstrē kritisku izpratni, atbildīgu rīcību un pozitīvu attieksmi par izglītības lomu dzīves kvalitātes uzturēšanā<br />
un uzlabošanā savai un nākošajām paaudzēm.<br />
Kursa saturs:<br />
Izglītības mērķi un mācību plāna un satura attīstība. Mācību plāna un satura attīstība vēsturiskajā skatījumā.<br />
Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā.<br />
Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. Uz darbību pamatotais un pārveidotais mācību<br />
plāns. Mūsdienu filosofijas, kas palīdz paplašināt izpratni par mācību plānu veidošanu: fenomenoloģija,<br />
poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms u.c. Mācību plāna un satura akcenti<br />
mūsdienās: domāšanas un saprašanas refleksija, paaugstināts jūtīgums, vēsturisks pamats, kontekstuālās jēgas,<br />
praktiska darbošanās. Nozīmīgākie teorētiskie piedāvājumi mācību plāna attīstība: Piaţē, Bruners, Vaitheds u. c.<br />
Mācību plāna matricas konstruēšana: mācību plāna izskaidrojošie jēdzieni.<br />
Kursa plāns:<br />
Kursa struktūra: 6 lekcijas - 12 st., 10 semināri - 20 st.<br />
Lekciju tēmas:<br />
1. Izglītības mērķi un mācību plāna un satura attīstība. – 2 st.<br />
2. Mācību plāna un satura attīstība vēsturiskajā skatījumā – 2 st.<br />
3. Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. Dekarta un Ľūtona pasaules skatījumu ietekme uz<br />
mācību plānu. Zinātniskais mācību plāns. Pārraidīšanas pieejas, atomisms, vērtību neitrālā loma mācību plāna<br />
6
īstenošanā. – 2 st.<br />
4. Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. Evolūcija un entropija, līdzsvars un<br />
nelīdzsvars, pamats mācību plāna veidošanai. Uz darbību pamatotais un pārveidotais mācību plāns. – 2 st.<br />
5. Mūsdienu filosofijas, kas palīdz paplašināt izpratni par mācību plānu/programmu veidošanu: fenomenoloģija,<br />
poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms. - 2 st.<br />
6. Mācību plāna un satura akcenti mūsdienās: domāšanas un saprašanas refleksija, paaugstināts jūtīgums, vēsturisks<br />
pamats, kontekstuālās jēgas, praktiska darbošanās. – 2 st.<br />
Semināru tēmas:<br />
1. Mācību plāna un mācību satura attīstība vēsturiskajā skatījumā Latvijā. – 2 st.<br />
2. Modernisma paradigma. Slēgtas sistēmas skatījums izglītībā. – 2 st.<br />
3. Postmodernisma paradigma. Atvērtas sistēmas skatījums izglītībā. – 2.st.<br />
4. Mūsdienu filosofijas, kas paplašina izpratni par mācību plānu/programmu veidošanu: fenomenoloģija,<br />
poststruktuālisms, dekonstruktīvisms, feminisms, kritiskā domāšana, pragmatisms. - 4 st.<br />
5.Nozīmīgie teorētiskie piedāvājumi mācību plāna attīstība: Piaţē, Bruners, Vaitheds u. c. – 2 st.<br />
6. Mācību programmu/plānu izveides nosacījumi un izskaidrojošie jēdzieni. – 2 st.<br />
7. Mācību plāna matricas konstruēšana: mācību plāna izskaidrojošie jēdzieni. Mērķi, uzdevumi, praktiskā darbība,<br />
pašorganizācija, metafizika, epistemoloģija, aksioloģijas izvērtēšana un pašizvērtēšana. – 2 st.<br />
8. Mācību plānu un programmu analīze, izvērtējums un pašanalīze. – 4 st.<br />
Studējošo patstāvīgais darbs: patstāvīgi lasa piedavāto literatūru, apkopo atziľas par mācību plānu/ mācību<br />
programmu veidošanas un izvērtēšanas nosacījumiem.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Nodarbību apmeklējums – 10 %<br />
piedalīšanās diskusijās seminārnodarbībās – 30 %<br />
rakstisks eksāmens – 60 %<br />
Mācību pamatliteratūra:<br />
1. Andersone, R. 2007. Izglītības un mācību priekšmetu programmas. R.: Raka, 202 lpp.<br />
2. Andersone, R. 2007. Mācību programmu izveides pedagoģiskie principi. // Latvijas <strong>Universitāte</strong>s Raksti,<br />
715.sējums, Pedagoģija un skolotāju izglītība, 7.-13.lpp.<br />
3. Delors, Ţ. 2001. Mācīšanās ir zelts: Ziľojums, ko Starptautiskā Komisija par izglītību divdesmit pirmajam<br />
gadsimtam sniegusi UNESCO. Rīga, 255 lpp.<br />
4. Gudjons, H. 1998. Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne ABC.<br />
5. Lieģeniece, D. 2007. Pedagoga “slēptā programma” viľa darbībā ar pirmsskolas vecuma bērniem. // Latvijas<br />
<strong>Universitāte</strong>s Raksti, 715.sējums, Pedagoģija un skolotāju izglītība, 62.-70.lpp.<br />
6. Prets, D. 2000. Izglītības programmu pilnveide. R.: Zvaigzne ABC.<br />
7. Valdmane, Z. 2001. Pirmās mācību priekšmetu programmas Latvijā. // Skolotājs Nr. 6, 30.-33.lpp.<br />
8. Ţogla, I. 2006. Curriculum jēdziens definīcijās un salīdzinājumā.//Latvijas <strong>Universitāte</strong>s Raksti, Pedagoģija un<br />
skolotāju izglītība, 700.sējums, 32.-42.lpp.<br />
Papildliteratūra:<br />
1. Geidţs, N.L., Berliners, D.C. 1999. Pedagoģiskā psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC.<br />
2. Gudjons, H. 1998. Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne ABC.<br />
3. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. 2000. R.: Zvaigzne ABC.<br />
4. Bloom, B. (ed.) 1994. Taxonomy of Education Objectives. Book I. Cognitive Domain. NY, London.<br />
5. Clark, E.T. Jr. 1997. Designing and Implementing an Integrated Curriculum: A Student – Centered Approach.<br />
Brandon: Holistic Education Press.<br />
6. Dewey, J.1996. Democracy and Education. NY.<br />
7. Dewey, J. 1990. The School and Society. The Child and the Curriculum. Chicago, IL: The University of Chicago<br />
Press.<br />
8. Doll W. 1993. Post – Modern Perspective on Curriculum. New York and London.<br />
9. Field Guide to Educational Renewal. Vermont Restructuring Collaborative. 1994. Brandon, VT: Foundation for<br />
Educational Renewal.<br />
10. Hlebowiths, P.W. 1993. Radical Curriculum Theory Revised. NY: Longsman.<br />
11. Jackson, P. (ed.) 1992. Handbook of Research of Curriculum. NY: Macmillan.<br />
12. Jencks, C. 1986. What is Post-modernism? NY: St.Martin‟s Press.<br />
13. Kinsheloe, J., Pinar W. 1991. Curriculum as Social Psychoanalysis: The Significance of Place. Albany: SUNY<br />
Press.<br />
14. Miller, J.P. 1993. The Holistic Curriculum. OISE Press.<br />
7
15. Miller, J. (ed.) 1995. Educational Freedom for a Democratic Society: A Critique of National Goals, Standards, and<br />
Curriculum. Brandon, VT: Resourse Center for Redesigning Education.<br />
16. Pinar, W., Reynolds, W., Slattery, P., Taubman, P. 2004. Understanding Curriculum. New York: Peter Lang.<br />
17. Slattery, P. 1995. Curriculum Development in the Postmodern Era. NY and London.<br />
18. Squires, J. (ed.) 1993. Principled Positions: Postmodernism and the Rediscovery of Value. London: Lawrence and<br />
Wishart.<br />
19. Sterling, S. 2004. Sustainable Education. Re-visioning Learning and Change. UK: Green Books Ltd.<br />
20. Tyler, R. 1949. Basic Principles of Curriculum and Instruction. Chicago: The University of Chicago Press.<br />
21. Usher, R., Edwards R. 1994. Postmodernism and Education. London and NY.<br />
22. Walker, D., Soltis, J. 2004. Curriculum and Aims. NY: Teachers College Press.<br />
23. Woolgar S. (ed.) 1991. Knowledge and Reflexivity. London: Sage.<br />
Periodika un citi informācijas avoti<br />
Ţurnāli:<br />
Skolotājs<br />
Skola un Ģimene<br />
Psiholoģija Ģimenei un Skola<br />
Curriculum Journal<br />
Curriculum Review<br />
Journal of Curriculum Studies<br />
Journal of Curriculum and Supervision<br />
Journal of Teacher Education for Sustainability<br />
Laikraksti:<br />
Izglītība un Kultūra<br />
Citi informācijas avoti:<br />
http://visc.gov.lv/<br />
www.izm.gov.lv<br />
www.skolotajs.lv<br />
www.likumi.lv<br />
www.aiknc.lv<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu izpētes obligāto kursu daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Curriculum theory and evaluation<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the study course is to promote<br />
students‟ development of pedagogical thinking on methodological level, assist them in finding the meaning and insight<br />
about philosophical regularities of curriculum development theories from modernistic and postmodernistic<br />
perspectives. Review of most meaningful curriculum theories is offered for discussion.<br />
8
Kursa nosaukums PEDAGOĢIJAS TEORIJU KRITISKS IZVĒRTĒJUMS<br />
Kursa kods Peda6004 (pilna laika studiju programmā)<br />
Peda5009 (nepilna laika studiju programmā)<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Vispārīgā <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits<br />
32 st. pilna laika studiju programmā<br />
12 st. nepilna laika studiju programmā<br />
12st. pilna laika studijās; 8 nepilna laika studijās<br />
20 st. pilna laika studijās; 4 st. nepilna laika studijās<br />
Kursa izstrādātājs (-i)<br />
Dr. paed., vadošā pētniece Eridiana Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., pētniece Mārīte Kravale-Pauliľa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asociētā profesore Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., profesore Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Pedagoģijas vēsture un vispārīgā <strong>pedagoģija</strong> bakalaura studiju programmas A daļa<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sekmēt kritisku zināšanu apguvi par izglītības un pedagoģiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā,<br />
veidot izpratni par <strong>pedagoģija</strong>s kā zinātnes attīstības vēsturiskām tendencēm, nozīmīgākajām teorijām, attīstīt prasmi<br />
saskatīt vēsturiskās analoģijas, kritiski analizēt tās mūsdienu kontekstā.<br />
Rezultāti:<br />
Studējošie pilnveido akadēmisko kompetenci:<br />
informācijas apstrādē un pielietojumā- analizē, sintezē un izvērtē iegūto informāciju; prot apgūtās zināšanas<br />
skaidri un argumentēti izklāstīt; prot informācijas ieguvē, zināšanu apguvē un komunikācijā balstīties gan uz<br />
kognitīvajiem, gan uz afektīvajiem procesiem;<br />
zināšanu izpratnē un izvērtējumā-demonstrē kritisku izpratni par izglītības sistēmu un attīstības tendencēm<br />
Latvijā, Eiropā un pasaulē.<br />
Studējošie pilnveido prasmi izpaust akadēmisko kompetenci praktiskā darbībā:<br />
demonstrē prasmi saskatīt sakarības starp izglītības zinātľu teorētisko un normatīvo pamatu;<br />
demonstrē uz pozitīvu savstarpējo atkarību balstītu rīcību un pozitīvu attieksmi mijiedarbībā ar kolēģiem;<br />
demonstrē kritisku izpratni, personīgu attieksmi pret vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem<br />
izglītībā, to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību;<br />
apzinās savu kultūras un garīgo identitāti, demonstrē kritisku izpratni un mērķtiecīgu rīcību, lai kļūtu par<br />
profesionālu pedagogu.<br />
Studējošie pilnveido prasmi akadēmiskās kompetences pielietot vērtīborientētā rīcībā:<br />
demonstrē kritisku izpratni par cilvēku, ģeogrāfisko vietu, procesu un vides savstarpējo saikni izglītības jomā un<br />
vietējo darbību un notikumu ietekmi uz izglītību vietējā un globālā mērogā;<br />
demonstrē kritisku izpratni un respektējošu attieksmi pret izglītības kontekstu daţādību.<br />
9
Kursa plāns/saturs/kalendārs:<br />
Kursa struktūra: lekcijas - 12 st., semināri - 20 st.<br />
Lekciju tēmas:<br />
1. Kritiskās domāšanas jēdziena izpratne 20./21. gs. mijā, negatīvās definēšanas pieeja, nekritiskās domāšanas tipi.<br />
Kritiskās domāšanas saturiskā struktūra, pazīmes, kritēriji, attīstības metodes (2 stundas).<br />
2. Pedagoģisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziľas darbības<br />
organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.), 2 stundas.<br />
3. Pedagoģisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērķis; izglītības satura<br />
īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c. (2 stundas).<br />
4. Pedagoģijas klasiskās teorijas (J.A.Komenskis, Dţ.Loks, Ţ.Ţ.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, K.Ušinskis,<br />
Ļ.Tolstojs, J.Korčaks, u.c.), to salīdzinoša analīze (2 stundas).<br />
5. Etno<strong>pedagoģija</strong>s idejas. Latviešu nacionālās <strong>pedagoģija</strong>s pārstāvju (A. Kronvalds, J.A. Students, E. Pētersons,<br />
A. Dauge, u.c.) pedagoģisko ideju izvērtējums mūsdienu izglītības prakses kontekstā un pedagoģiskajos<br />
pētījumos (2 stundas).<br />
6. Bērna personība pedagoģisko teoriju skatījumā- audzināšanas objekta- subjekta attiecības. Bērncentrētās<br />
pedagoģiskās teorijas, to kritisks izvērtējums (brīvās audzināšanas teorija; sadarbības <strong>pedagoģija</strong>; ezotēriskās<br />
teorijas u.c.). Reform<strong>pedagoģija</strong>s idejas (M.Montesori, S.Frenē, R.Šteiners u.c. - 2 stundas.<br />
Semināru tēmas:<br />
1. Ievads kritiskās domāšanas pamatnostādnēs. 18.-20. gs. filosofisko un pedagoģisko ideju izvērtējums ar<br />
kritiskās domāšanas INSERT metodi (4 stundas).<br />
2. 20. gs. pragmatisma izglītības teoriju pamatatziľu izvērtējums, izmantojot pamatoto argumentāciju<br />
(apgalvojums-pierādījumi-secinājums), 2 stundas.<br />
3. Kritiskā konstruktīvisma pamatatziľu izvērtējums 20./21. gs. Eiropas pedagoģisko teoriju kontekstā.<br />
Pedagoģiskās domāšanas struktūra pēc V. Klafki (2 stundas).<br />
4. Padomju un postpadomju izglītības pamatnostādľu kritiska analīze, mūsdienu pedagoģiskās vides iezīmes (2<br />
stundas).<br />
5. Pedagoģisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziľas darbības<br />
organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.), 2 stundas.<br />
6. Pedagoģisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērķis; izglītības satura<br />
īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c. (2 stundas).<br />
7. Pedagoģijas klasisko teoriju (J.A.Komenskis, Dţ.Loks, Ţ.Ţ.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs, K.Ušinskis,<br />
Ļ.Tolstojs, J.Korčaks, u.c.) kritiska analīze (2 stundas).<br />
8. Latviešu nacionālās <strong>pedagoģija</strong>s pārstāvju (A. Kronvalds, J.A. Students, E. Pētersons, A. Dauge, u.c.)<br />
pedagoģisko ideju izvērtējums (2 stundas).<br />
9. Bērncentrētu pedagoģisko teoriju un reform<strong>pedagoģija</strong>s ideju kritisks izvērtējums, reform<strong>pedagoģija</strong>s idejas<br />
(M.Montesori, S.Frenē, R.Šteiners) - 2 stundas.<br />
Studējošo patstāvīgais darbs: 48 stundas<br />
1. seminārs „Ievads kritiskās domāšanas pamatnostādnēs. 18.-20. gs. filosofisko un pedagoģisko ideju<br />
izvērtējums”. Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.-<br />
12.-29. lpp. (ideju apkopojums; jēdzienu skaidrojums), izmantojot kritiskās domāšanas attīstības INSERT<br />
metodi; papildliteratūra no Руссо Ж. Ж. Эмиль, или о воспитании.- Пед. Соч. в 2 т., М.,1981.<br />
2. seminārs „20. gs. pragmatisma izglītības teoriju pamatatziľu izvērtējums, izmantojot pamatoto argumentāciju”<br />
(apgalvojums-pierādījumi-secinājums). Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU<br />
Akadēmiskais apgāds, 2008.-32.-49. lpp.<br />
3. seminārs „Kritiskā konstruktīvisma pamatatziľas 20./21. gs. Eiropas pedagoģisko teoriju kontekstā.<br />
Pedagoģiskās domāšanas struktūra pēc V. Klafki.” Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-<br />
R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.-54.-74. lpp.; 97.-101.lpp. (ideju apkopojums un sistematizācija, izmantojot<br />
kritiskās domāšanas attīstības klāsteru metodi; papildliteratūra no Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. -R.:<br />
Zvaigzne ABC,1998.<br />
4. seminārs „Padomju un postpadomju izglītības pamatnostādľu kritiska analīze, mūsdienu pedagoģiskās vides<br />
iezīmes. Konspekts no Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.-192.-<br />
10
209. lpp. (izmantojot kritiskās domāšanas attīstības divdaļīgās dienasgrāmatas metodi; papildliteratūra no<br />
Ķestere I. Pedagoģijas vēsture. Skola, skolotājs, skolēns.-R.: Zvaigzne ABC, 2005.<br />
5. seminārs „Pedagoģisko teoriju klasifikācija (pēc filosofiskā pamata; pēc pielietošanas iespējām; pēc izziľas<br />
darbības organizēšanas veida; pēc attieksmes pret bērna personību u.c.). Shematisks klasifikācijas konspekts no<br />
Селевко Т.К. Современные образовательные технологии.-Москва, Народное образование, 2005.;<br />
http:///www.selevko.net; papildliteratūra no http://www.dictionary.fio.ru (elektroniskā <strong>pedagoģija</strong>s vārdnīca);<br />
http://www.ideashistory.org.ru<br />
6. seminārs „Pedagoģisko teoriju analīzes struktūra (teorijas identifikācija; nosaukums; izglītības mērķis; izglītības<br />
satura īpatnības; izglītības procesa raksturojums; metodiskais nodrošinājums u.c.” Individuāls darbs pie viena<br />
autora pedagoģiskās teorijas (uzskatu sistēmas) kritiska izvērtējuma, autora oriģināldarbu lasīšana, literatūras<br />
saraksta izveide.<br />
Eksāmena darba sagatavošana un prezentēšana 7.- 9.seminārā - viena autora pedagoģiskās teorijas kritisks<br />
izvērtējums pēc SVID metodes; interaktīvās aktivitātes sagatavošana, izmantojot kritiskās domāšanas attīstības<br />
metodes.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Studiju kursa apguves pārbaudes forma-eksāmens<br />
Prasības studiju kursa apguvei:<br />
1) regulārs nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdalība diskusijās-20%;<br />
2) semināru patstāvīgā darba uzdevumu izpilde -30%;<br />
3) viena autora pedagoģiskās teorijas (uzskatu sistēmas) interaktīvs kritisks izvērtējums (prezentācija līdz 8 slaidiem;<br />
interaktīvā aktivitāte auditorijā, izmantojot kādu no kritiskās domāšanas metodēm- līdz 15 min.) - 50%;<br />
orientējošā shēma (teorijas klasifikācija pēc G. Selevko; mērķis, uzdevumi; pamatjēdzieni, to definējums;<br />
pamatprincipi, to saturs; metode/-es, mācību organizācijas forma/-as; līdzekļi, paľēmieni pedagoģiskās<br />
mijiedarbības nodrošināšanai u.c.;<br />
izvērtējums pēc SVID metodes, formulējot teorijas stiprās un vājās puses; iespējas un draudus;<br />
izmantotās literatūras saraksts, kas ietver autora oriģināldarbus.<br />
Mācību pamatliteratūra:<br />
1. Rubene Z. Kritiskā domāšana studiju procesā.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2008.<br />
2. Ēriksens T. H. Mirkļa tirānija. Straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā.-R.: Norden AB, 2005.<br />
3. Kritiskās domāšanas izmantošana izglītības sistēmā- ietekme un efektivitāte Latvijā.- R.: IAC, 2008.<br />
4. Ķestere I. Pedagoģijas vēsture. Skola, skolotājs, skolēns.-R.: Zvaigzne ABC, 2005.<br />
5. Karlgrēns, Fr. Valdorfa <strong>pedagoģija</strong>. - Rīga: Jumava, 2008<br />
6. Laikmets un personība: rakstu krājums. Rīga: RaKa, 2008, Nr. 9. Skolotāji - Latvijā.<br />
7. Fišers R. Mācīsim bērniem domāt, RaKa, R, 2005.<br />
8. Critical multicultural conversations / ed. Greg S. Goodman, Karen Carey. - Cresskill: Hampton Press,<br />
2004. (Critical Education and Ethics).<br />
9. Moon, J. A Handbook of Reflective and Experiential Learning: Theory and Practice. London:<br />
RoutledheFalmer, 2004.<br />
10. Petri G. Kritisches Denken als Bildungsaufgabe und Instrument der Schulentwicklung.- Insbruck, Wien,<br />
Müľchen: Studien-Verlag, 2003.<br />
11. A dictionary of sociology / edited by John Scott, Gordon Marshall. - 3rd ed. - Oxford: Oxford University<br />
Press, 2009.<br />
12. Селевко Т.К. Современные образовательные технологии.- Москва, Народное образование, 2005.<br />
13. Друкер П.Ф. Эпоха разрыва: Ориентиры для нашего меняющегося общества.- М.: Вильямс, 2007.<br />
14. Дюи Дж. Школа и общество.- Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики.- М.:<br />
Просвещение,1971.<br />
Papildliteratūra:<br />
1. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. -R.: Zvaigzne ABC, 1998.<br />
2. Rubene Z. Pašnoteiktās mācīšanās izpratne jauniešu kritiskās domāšanas izpētē studiju procesā.//No zināšanām uz<br />
kompetentu darbību.-R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 72.-90. lpp.<br />
3. Vecgrāve L. Bērns kā patērētājs masu komunikācijā.//Patērniecība Latvijā: tendences un alternatīvas. Agora 5.-R.:<br />
LU Akadēmiskais apgāds, 2006, 125.-135. lpp.<br />
4. Rietumu trimdas latviešu pedagoģiska doma/sast. A.Krūze. R.: RaKa, 2004.<br />
5. Rubene Z. Kritiskās domāšana postmodernisma situācija, Skolotājs 3/2006; 5-9 lpp.<br />
6. Angilletta S. P. Individualisierung, Globalisierung un die Folgen für die Pädagogik. - Opladen: Leske+Budrich,<br />
11
2002.<br />
7. Ķestere I. Few Aspects of the Soviet School System.//ATEE Spring University. Decade of Reform: Achievment,<br />
Challenges, Problems.-Vol. III.-R.:2002, pp. 237.-248.<br />
8. Алексеев, П. В. Философия: учебник.- Москва: Проспект, 2008.<br />
Periodika un citi informācijas avoti<br />
Datu bāze: Science Direct<br />
ţ. „Educational Research Review” no www.sciencedirect.com/science/journal<br />
ţ. „Teaching and Teacher Education” no www.sciencedirect.com/science/journal<br />
Datu bāze: Springer Link<br />
www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/educational-tehnology;<br />
www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/comparative-education<br />
www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/educational-philosophy<br />
www.springerlink.com/humanities-social-sciences-and-law/teacher-education<br />
http://www.selevko.net/1nosnov.php<br />
Piezīmes:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” A daļa<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” A daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Critical evaluation of pedagogical theories<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to facilitate<br />
development of understanding about the main tendencies of development in history of pedagogy as well as about the<br />
main theories, to develop skills to identify historical analogies and to analyze them in the contemporary context, and to<br />
foster creative thinking.<br />
12
Kursa nosaukums MŪSDIENU DIDAKTISKĀS PIEEJAS UN TO PEDAGOĢISKI<br />
PSIHOLOĢISKIE RISINĀJUMI<br />
Kursa kods Peda1060 (Peda5018 nepilna laika studiju programmā)<br />
Zinātnes nozare PEDAGOĢIJA<br />
Zinātnes apakšnozare Vispārīgā <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
48 st. pilna laika studiju programmā<br />
18 st. nepilna laika studiju programmā<br />
18 st. pilna laika studijās; 12 st. nepilna laika studijās<br />
30 st. pilna laika studijās; 6 st. nepilna laika studijās<br />
Dr.paed., prof. Jeļena Davidova, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Dr. paed., prof. Elfrīda Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studējošiem. Kursa mērķis:<br />
palīdzēt maģistrantiem veidot izpratni par klasiskās un mūsdienu didaktikas un pedagoģiskās psiholoģijas kā<br />
savstarpēji saistītu nozaru attīstību, par mācību procesa didaktiskajām likumībām, mācību teorijām, modeļiem,<br />
psiholoģiskajām likumsakarībām un to praktisku izmantošanu pedagoga profesionālajā darbībā.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1) piedāvāt maģistrantiem iespēju apgūt teorētiskās zināšanas par didaktisko procesu, palīdzēt izprast didaktikas<br />
jēdzienus musdienu pedagoģiskās paradigmas kontekstā;<br />
2) atklāt teorētisko atziľu praktiskās izmantošanas iespējas pedagogiskās kompetences pilveidošanai;<br />
3) palīdzēt studējošiem veidot izpratni par variatīvu didaktisko teoriju būtību, skolēna un skolotāja individualitāti,<br />
kā arī kritiski izvērtēt tās konkrētās pieejas kontekstā;<br />
4) palīdzēt maģistrantiem apzināt mācīšanās un mācīšanas vienotību, noteikt mācību procesa mērķus, pamatot<br />
līdzekļu izvēli, novērtēšanas kritērijus;<br />
5) palīdzēt veidot izpratni par psiholoģiskajām likumsakarībām pedagoģiskajā procesā;<br />
6) veicināt studentu kritisko domāšanas un pedagoģiskās refleksijas attīstību, balstojoties uz pedagoģisko un<br />
psiholoģisko aspektu integrāciju.<br />
Studiju kursa rezultāti:<br />
Studiju kursa rezultātā studējošie demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par:<br />
- didaktisko procesu un tā likumsakarībām, kā arī par didaktisko pieeju attīstību Latvijā un pasaulē;<br />
- pedagoģiskā procesa pamatelemetiem un to saistību mūsdienu pedagoģiskās paradigmas kontekstā.<br />
Studiju kursa rezultātā studējošie prot:<br />
- identificēt, analizēt un izvērtēt problēmisku situāciju didaktiskajā procesā, izaicinājumus un iespējamos problēmu<br />
risinājumus ilgtspējīgas sabiedrības attīstības kontekstā, kā arī raksturot un prognozēt pedagoģiskā procesa<br />
attīstības tendences un savas profesionālās kompetences attīstības pilnveides iespējas;<br />
- patstāvīgi integrēt zināšanas didaktisko pieeju jomā un izmatotot tās pedagoģiskajā praksē;<br />
- formulēt un analītiski izskaidrot didaktikas attīstības tendences mūsdienu pedagoģiskās pradigmas kontekstā;<br />
- patstāvīgi piedāvāt problēmas pedagoģiski psiholoģisko risinājumu, integrējot savas zināšanas un kompetences<br />
didaktikā un pētniecībā.<br />
Kursa apraksts – plāns:<br />
18 stundas - lekcijas, 30 stundas - semināri<br />
13
1..Temats - Didaktikas būtība un attīstības tendences<br />
Lekcijas – 4 stundas, semināri – 4 stundas<br />
Lekcijas:<br />
1. Didaktikas priekšmets un pamatkategorijas.<br />
2. Didaktiskā procesa raksturojums mūsdienu pedagoģiskās paradigmas kontekstā.<br />
Semināri:<br />
1. Didaktisko teoriju vēsture un aktuālākās attīstības tendences, to psiholoģiskie un vispārpedagoģiskie<br />
pamati.<br />
2. Izglītības un mācību koncepciju sociālie avoti.<br />
2.Temats - Didaktiskā procesa psiholoģiskie un fiziologiskie pamati<br />
Lekcijas – 4 stundas, semināri – 4 stundas<br />
Lekcijas:<br />
1. Refleksija kā skolēna un skolotāja mijiedarbības pamats. Refleksīvo prasmju attīstības modeļi.<br />
2. Smadzeľu darbība mūsdienu fizioloģijā: jauno datu izmantošana pedagoģiskajā procesā.<br />
Semināri:<br />
1. Mācības kā izziľas veids un skolēna darbība.<br />
2. Skolotāja un skolēna sadarbība mācību procesā kā mācību motivācijas attīstības pamati.<br />
3.Temats - Didaktiko modeļu raksturojums un kritisks izvērtējums<br />
Semināri – 6 stundas<br />
Semināri:<br />
1. Didaktiskā modeļa būtība, didaktisko modeļu salīdzinājuma un izvērtēšanas krtēriji.<br />
2. Didaktiskie modeļi 20. gadsimta otrajā pusē: kritiski konstruktīvā didaktika (Volfgangs Klafki), mācību<br />
teorētiskā didaktika (Volfgangs Šulcs), kibernētiskā didaktika (Fēlikss fon Kube), mērķorientētā mācību<br />
didaktika (Kristīne Millere), kritiski komunikatīvā didaktika (Rainers Vinkels).<br />
3. Mūsdienu didaktiskie modeļi: kognitīvais, pragmatiskais, konstruktīvs, komunikatīvais, problēmorientētais,<br />
uzdevumorientētais, procesorientētais.<br />
4.Temats - Didaktisko modeļu teorētiskie un metodoloģiskie pamati<br />
Lekcijas – 4 stundas, semināri – 4 stundas<br />
Lekcijas:<br />
1. Biheiviorisma un kognitīvisma attīstība.<br />
2. Pragmatisma un konstruktīvisma attīstība.<br />
Semināri:<br />
1. Tuvākās zonas attīstības teorija, komunikatīvā pieeja u.c. teorijas.<br />
2. Didaktiskās teorijas un pedagoģiskās prakses mijiedarbības aktuālas problēmas.<br />
5.Temats - Mācību mērķu evolūcija<br />
Semināri – 4 stundas<br />
Semināri:<br />
1. Izglītības un audzināšanas mērķu integrēšanās. Mērķu klasifikācijas. Taksonomija.<br />
2. Skolotāja un skolēna darbības mērķi mācību procesā. Izglītības mērķu atbilstības parametri.<br />
6.Temats - Macīšanās mūsdienu didaktikā<br />
Lekcijas – 2 stundas, semināri – 4 stundas<br />
Lekcijas:<br />
1. Mācīšanās būtība un mehānismi mūsdienu didaktikā. Skolēnu darbības diferencēšana un individualizēšana<br />
mācību procesā.<br />
Semināri:<br />
1. Skolēna mācību izziľas patstāvība, tās veidošanās un attīstības pedagoģiskie un psiholoģiskie nosacījumi<br />
mācību procesā. Mācīšanās stratēģijas un mācīšanās stili.<br />
2. Skolēnu mācīšanās prasmju attīstības diagnosticēšanas kritēriji un procedūra.<br />
7.Temats - Vērtēšanas pieejas mūsdienu didaktikā<br />
Lekcijas – 4 stundas, semināri – 4 stundas<br />
Lekcijas:<br />
1. Skolēna un skolotāja darbības procesa un rezultāta analīze. Mācību rezultātu vērtēšanas tendences mūsdienu<br />
Latvijas izglītībā.<br />
2. Formatīvā un summatīvā vērtēšana.<br />
Semināri:<br />
3. Skolēnu pašnovērtēšana kā mācību procesa pilnveidošanas nosacījums.<br />
4. Vērtēšanas kritēriju izstrādāšanas didaktiskie principi.<br />
14
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Studējošā vērtējumu veido aktīva līdzdarbošanās semināros ar prezentāciju sagatavošanu (80 %), kā arī viens referāts<br />
un tā prezentācija (20%) par izvelētā didaktiskā modeļa raksturojumu un tā īstenošanu konkrētajā izglītības iestādē.<br />
Mācību pamatliteratūra:<br />
1. Albrehta, Dz. (2001). Didaktika. R.: RaKa.<br />
2. Brooks, J. G., Brooks M.G. (1994). In Search of Understandings: The case of constructivist classrooms.<br />
Alexandria, VA: Association for Supervision and Curriculum Development.<br />
3. Cottrell, S. (1999). The Study Skills Handbook. Macmillan, Basingstoke.<br />
4. Čehlova, Z. (2002). Izziľas aktivitāte mācībās. R.: RaKa.<br />
5. Delors, Ţ. (2001). Mācīšanās ir zelts. UNESCO.<br />
6. Fosnot, C. (1996). Constructivism: Theory, perspectives, and practice. NY: Teachers College Press.<br />
7. Geidţs, N.L., Berliners, D.C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC.<br />
8. Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziľas. R.: Zvaigzne.<br />
9. Maslo, I. (1995). Skolas pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija. R.: RaKa.<br />
10. Maslo, E. (2003). Mācīšanās spēju pilnveide. R.: RaKa.<br />
11. Maslo, I. (red.) (2006). No zināšanām uz kompetentu darbību. Zinātnisko rakstu krājums. R.: LU.<br />
12. Markova, A. (1986). Mācīšanās motivācijas veidošana skolēniem. R.: Zvaigzne.<br />
13. Nākotnes izglītības meti. Izglītība 21.gs. UNESCO starptautiskās komisijas Izglītība 21.gs. (1998). R.: Vārti.<br />
14. Osterman, K.F., Kottkamp, R.B. (2004). Reflective Practice for Educators. Thousand Oaks, CA: Corwin Press.<br />
15. Rimma, Ţ. (1991). Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. R.: Jumava.<br />
16. Rogers, C. (1969). Freedom to Learn. NY: Merrill.<br />
17. Tiļļa, I. (2005). Sociālkultūras mācīšanās organizācijas sistēma. R.: RaKa.<br />
18. Schunk, D.H. (2000). Learning Theories: An educational perspective. New Jersey: Prentice Hall.<br />
19. Shandler, D. (2000). Competency and the Learning Organization. CA: Crisp Publications.<br />
20. Ţogla, I. (1994). Skolēna izziľas attieksme un tās veidošanās. R.: LU.<br />
21. Ţogla, I. (2001). Didaktikas teorētiskie pamati. R.: RaKa.<br />
Papildliteratūra:<br />
1. Aldridge J., Goldman R. (2002). Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn and Bacon.<br />
2. Good Th. L., Brophy J.E. (1986). Educational Psychology. NY, London: Longman.<br />
3. Kolb D.A. (1984). Experiential Learning. Experience as the Source of Learning and Development. Englewood<br />
Cliffs, New Jersey: Prentice-Hall.<br />
4. Schmeck R.R. (Ed.) (1988). Learning Strategies and Learning Style. NY, London: Plenum Press.<br />
5. Thomas R. (Ed.) (1990). Objectives, Education: The Encyclopedia of Human Development and Education<br />
Theory, Research and Studies. USA: Pergamon Press.<br />
6. Thomas R. (Ed.) (1990). Philosophy of Education. The Encyclopedia of Human Development and Education<br />
Theory, Research and Studies. USA: Pergamon Press.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
EBSCO datu bāze<br />
Ţurnāli:<br />
1. “Assessment in Education: Principles, Policy, and Practice”<br />
2. “Educational Assessment”<br />
3. “Educational Psychologist”<br />
4. “Educational Psychology in Practice”<br />
5. “Educational Psychology Review”<br />
6. “Educational Psychology”<br />
7. “Educational Theory”<br />
8. “Instructor”<br />
9. “Journal of Developmental Education”<br />
10. “Journal of Instructional Psychology”<br />
11. “Learning and Individual Differences”<br />
12. “New Directions for Teaching and Learning”<br />
13. “School Psychology Review”<br />
14. “Teachers and Teaching”<br />
15. „Theory into Practice”<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Akadēmiskā maģistra studiju programmas “Pedagoģija” A daļa.<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
15
Didactic approaches and their psychological solutions<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to help students<br />
to develop their understanding about development of classical and current didactics and pedagogical psychology as<br />
interrelated branches of education, about didactic regularities, learning theories, models, psychological regularities<br />
of education process and their practical implementation in pedagogical activity. The tasks of the course are:<br />
1. To facilitate acquirement of theoretical knowledge about didactic process and understanding of key terms of<br />
didactics in the context of contemporary paradigm;<br />
2. To uncover practical use of theoretical foundations of didactics in development of pedagogical competency;<br />
3. To facilitate development of understanding about the foundations of variet didactic theories, individuality of a<br />
learner and a teacher, and their critical evaluation tn the context of the particular approach;<br />
4. To facilitate the awareness of interrelation of learning and teaching, to definē aims of education process, to<br />
justify the choice of means and criteria of evaluation and assessment;<br />
5. To facilitate the development of understanding about psychological regularities of education process;<br />
6. To faculitate the development of students‟ critical thinking and pedagogical reflectivity based on integration of<br />
pedagogical and psychological integration.<br />
16
Kursa nosaukums HOLISTISKĀ PEDAGOĢIJA<br />
Kursa kods Peda5043 (Peda 6002 nepilna laika studijas)<br />
1.daļa. Vides <strong>pedagoģija</strong> Peda5044<br />
2.daļa. Garīguma <strong>pedagoģija</strong> Peda5046<br />
3.daļa. Integrētā pieeja pedagoģijā Peda5045<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Nozaru <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 6<br />
ECTS kredītpunkti 9<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
96 st. pilna laika studiju programmā<br />
36 st. nepilna laika studiju programmā<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko nodarbību stundu skaits<br />
Kursa izstrādātāji:<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
1.daļa. Vides <strong>pedagoģija</strong> – 12 st. (6 st. nepilna laika studiju<br />
programmā)<br />
2.daļa. Garīguma <strong>pedagoģija</strong> – 12 st. (6 st. nepilna laika studiju<br />
programmā)<br />
3.daļa. Integrētā pieeja pedagoģijā – 12 st. (6 st. nepilna laika<br />
studiju programmā)<br />
1.daļa. Vides <strong>pedagoģija</strong> – 20 st. (6 st. nepilna laika studiju<br />
programmā)<br />
2.daļa. Garīguma <strong>pedagoģija</strong> – 20 st. (6 st. nepilna laika studiju<br />
programmā)<br />
3.daļa. Integrētā pieeja pedagoģijā – 20 st. (6 st. nepilna laika<br />
studiju programmā)<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Kurss sastāv no 3 daļām:<br />
(1) vides <strong>pedagoģija</strong>, (2) garīguma <strong>pedagoģija</strong>, (3) integrētā pieeja pedagoģijā.<br />
Studiju kursa mērķis ir nodrošināt praktisku darbošanos izvērtējot garīgumu, ekoloģiskumu un integrāciju kā<br />
pedagoģiskas kategorijas, to mijsakarības holistiskajā pedagoģijā, izpausmi izglītībā un lomu izglītības pārorientēšanā<br />
uz ilgtspējību. Studiju rezultātu – ar holistisko pedagoģiju saistīto zināšanu, prasmju un attieksmju apguve –balstās uz<br />
sociālā konstruktīvisma pieeju, eksistenciālisma pieľēmumiem, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos<br />
studiju procesā.<br />
Rezultāti<br />
Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē paplašinātas un padziļinātas zināšanas, izpratni un<br />
profesionālu attieksmi par galvenajiem holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s jēdzieniem: ekoloģiskumu, garīgumu un integrāciju<br />
un to mijsakarībām holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s kontekstā, izpausmi izglītības jomā, un lomu izglītības pārorientēšanai uz<br />
ilgtspējību.<br />
Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj:<br />
• integrēt idejas no daţādām ar holistisko pedagoģiju saistītām zinātnes nozarēm un iegūtās zināšanas, izpratni,<br />
kompetences un attieksmes izmantot problēmsituāciju risināšanā izglītības jomā;<br />
• argumentēti pamatot un kritiski analizēt gan teorētisko, gan sabiedrībā pastāvošo, gan savu viedokli par<br />
ekoloģiskuma, garīguma un integrācijas aspektiem holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s kontekstā, veikt maģistra līmenim<br />
atbilstošus secinājumus, saskatīt to loģisko pamatojumu, un demonstrēt sociālu un ētisku atbildību izglītības<br />
pārorientēšanai uz ilgtspējību;<br />
• modelēt savu vides <strong>pedagoģija</strong>s, garīguma <strong>pedagoģija</strong>s un integrētās pieejas zināšanu, prasmju un kompetenču<br />
elastīgu pielietojumu gan formālā, gan neformālā un informālā izglītības vidē;<br />
17
• saskatīt savas profesionālās darbības ekoloģiskuma, garīguma un integrācijas aspektu iespējamo ietekmi uz<br />
izglītības, sabiedrības un kultūras savstarpējām attiecībām, uz ilgtspējīgu pārmaiľu rosināšanu un vadīšanu.<br />
• demonstrēt kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem izglītībā,<br />
to ietekmi uz viedokļu un vērtību daudzveidību, un demonstrēt atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu risināšanā<br />
savā profesionālajā un dzīvesdarbībā.<br />
Kursa saturs:<br />
VIDES PEDAGOĢIJA<br />
1. Holistiskā paradigma izglītībā: Holisms un holistiskā paradigma. Holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s pamatprincipi:<br />
ekoloģiskums, integrēšana un garīgums. Holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s attīstības perspektīvas un pasaules pieredze.<br />
2. Ekoloģiskums un tā īstenošana vides pedagoģijā un ekopsiholoģijā: Vides holistiskais modelis: iekšējā vide, fiziskā<br />
vide, sociālā, kultūras vide, to ietekme uz personību un izglītību. Personība, sabiedrība, planēta, visums kā<br />
veselums. Simboliskais konteksts: Vides izglītības saturs, mērķi. Vides izglītības pamatprincipi. Vides izglītības<br />
psiholoģiskie avoti. Vides izglītības integrēta saturā vai atsevišķs priekšmets: ieguvumi, trūkumi. Vides izglītības<br />
integrācijas iespējas mācību saturā. Subjektīvais konteksts: Vides izglītība un attieksmes jēdziens. Metodikas savas<br />
saistības ar dabu apzināšanai.<br />
3. Ekofilosofija un tās izmantošana pedagoģisko pieeju izstrādāšanā: Vides izglītība laika kontekstā: Pagātnes,<br />
tagadnes un nākotnes saikne dabas un cilvēces dzīvē. 4 posmi pasaules vides izglītības attīstības vēsturē. Globālais<br />
konteksts: Rietumu un austrumu pasaules uzskats. Vides izglītības filozofiskie avoti. Ekofilosofija, dziļekoloģija.<br />
Gajas teorija. A.Ness, Dž. Meisija, T.Rošaks, Dž. Deiviss u.c. Vides izglītības Latvijas un pasaules izglītībā. Vides<br />
izglītība skolā. Starptautiskie vides izglītības projekti un programmas Latvijā.<br />
GARĪGUMA PEDAGOĢIJA<br />
4. Garīguma aspekta vispārīgs izvērtējums: Sabiedrība un garīgums. Garīguma izpausmes modernismā un<br />
postmodernismā. Garīgums un vēsturiskā laika apziņa. Globālā filosofija, vispārcilvēciskie simboli un<br />
vispārcilvēciskās vērtības. Garīgās un morālās vērtības. Globālais skatījums uz cilvēku. Garīguma aspekts<br />
sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā.<br />
5. Garīguma izpratnes daudzveidība: Domāšanas veidi kā pamats garīgumam. Paradoksi. Garīgums kā reliģiska,<br />
psiholoģiska, kultūras parādība un personīgais dzīvesveids. Garīguma veidi, iezīmes, aspekti.<br />
6. Garīgums kā pedagoģiska kategorija: Garīguma aspekts holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s kontekstā. Garīguma dimensija<br />
izglītības jomā. Garīguma dimensijas apjausma. Garīguma modelēšana izglītībā. Garīgā inteliģence un garīgā<br />
attīstība. Ceļi uz garīgumu. Garīgā inteliģence dažādos vecumposmos. Garīguma <strong>pedagoģija</strong>s iezīmes, saturs,<br />
metodes un paņēmieni. Garīgums un skolotāja profesija. Garīgums Latvijas izglītībā un skolotāju izglītības<br />
pārorientēšanā iz ilgtspējīgu attīstību.<br />
INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ<br />
7. Integrētās pieejas vispārīgs izvērtējums: Integrētās pieejas aktualitāte klasiskajā izglītībā un izglītības<br />
pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību. Integrētās pieejas filosofiskais pamatojums.<br />
8. Integrētā pieeja holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s skatījumā: Holisms – integrētās pieejas filosofiskais stūrakmens uz<br />
ilgtspējību orientētā izglītībā<br />
9. Integrētās pieejas didaktiskais pamats: Integrētās pieejas praktisks pielietojums mācību procesā. Integrācijas veidi,<br />
virzieni, būtiskākās iezīmes, plānošana un ieguvumi. Integrācijas diapazons - dažādas pieejas un konteksti mācību<br />
satura integrēšanai.<br />
Kursa plāns:<br />
KOPĀ: 18 lekcijas, 30 praktiskās nodarbības – 96 stundas – 6 KP<br />
1.daļa Vides <strong>pedagoģija</strong>: 6 lekcijas, 10 praktiskās nodarbības – 32 stundas – 2 KP<br />
2.daļa Garīguma <strong>pedagoģija</strong>: 6 lekcijas, 10 praktiskās nodarbības – 32 stundas – 2 KP<br />
3.daļa Integrētā pieeja pedagoģijā: 6 lekcijas, 10 praktiskās nodarbības – 32 stundas – 2 KP<br />
I.DAĻA. VIDES PEDAGOĢIJA<br />
1.temats. HOLISTISKĀ PARADIGMA IZGLĪTĪBĀ<br />
2 lekcijas – 4 stundas, 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
1. lekcija. Holisms un holistiskā paradigma I<br />
2. lekcija. Holisms un holistiskā paradigma II<br />
1. praktiskā nodarbība. Pamatprincipi: ekoloģiskums, integrēšana un garīgums.<br />
2. praktiskā nodarbība. Holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s attīstības perspektīvas un pasaules pieredze.<br />
2. temats. EKOLOĢISKUMS UN TĀ ĪSTENOŠANA VIDES PEDAGOĢIJĀ UN EKOPSIHOLOĢIJĀ<br />
2 lekcijas – 4 stundas, 4 praktiskās nodarbības – 8 stundas<br />
3. lekcija. Vides holistiskais modelis: iekšējā vide, fiziskā vide, sociālā, kultūras vide, to ietekme uz personību un<br />
izglītību. Personība, sabiedrība, planēta, visums kā veselums.<br />
4. lekcija. Simboliskais konteksts: Vides izglītības saturs, mērķi. Vides izglītības pamatprincipi. VI psiholoģiskie avoti.<br />
3. praktiskā nodarbība. VI integrēta saturā vai atsevišķs priekšmets: ieguvumi, trūkumi. VI integrācijas iespējas<br />
18
mācību saturā.<br />
4. praktiskā nodarbība. Subjektīvais konteksts: Vides izglītība un attieksmes jēdziens. Metodikas savas saistības ar<br />
dabu apzināšanai I<br />
5. praktiskā nodarbība. Subjektīvais konteksts: Vides izglītība un attieksmes jēdziens. Metodikas savas saistības ar<br />
dabu apzināšanai II<br />
6. praktiskā nodarbība. Subjektīvais konteksts: Vides izglītība un attieksmes jēdziens. Metodikas savas saistības ar<br />
dabu apzināšanai III<br />
3. temats. EKOFILOSOFIJA UN TĀS IZMANTOŠANA PEDAGOĢISKO PIEEJU IZSTRĀDĀŠANĀ<br />
2 lekcijas – 4 stundas, 4 praktiskās nodarbības – 8 stundas<br />
5. lekcija. Vides izglītība laika kontekstā.<br />
6. lekcija. Pagātnes, tagadnes un nākotnes saikne dabas un cilvēces dzīvē. 4 posmi pasaules VI attīstības vēsturē.<br />
7. praktiskā nodarbība. Globālais konteksts: Rietumu un austrumu pasaules uzskats.<br />
8. praktiskā nodarbība. VI filozofiskie avoti. Ekofilosofija, dziļekoloģija. Gajas teorija. A.Ness, Dţ. Meisija,<br />
T.Rošaks, Dţ. Deiviss u.c.<br />
9. praktiskā nodarbība. VI Latvijas un pasaules izglītībā. Vides izglītība skolā.<br />
10. praktiskā nodarbība. Starptautiskie VI projekti un programmas Latvijā.<br />
2.DAĻA. GARĪGUMA PEDAGOĢIJA<br />
1. temats. GARĪGUMA ASPEKTA VISPĀRĪGS IZVĒRTĒJUMS<br />
2 lekcijas – 4 stundas, 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
1. lekcija. Sabiedrība un garīgums. Garīguma izpausmes modernismā un postmodernismā. Garīgums un vēsturiskā laika<br />
apziľa<br />
1. praktiskā nodarbība. Globālā filosofija, vispārcilvēciskie simboli un vispārcilvēciskās vērtības.<br />
2. praktiskā nodarbība. Garīgās un morālās vērtības.<br />
3. praktiskā nodarbība. Globālais skatījums uz cilvēku<br />
2. lekcija. Garīguma aspekts sabiedrības ilgtspējīgā attīstībā<br />
2. temats. GARĪGUMA IZPRATNES DAUDZVEIDĪBA<br />
2 lekcijas – 4 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
4. praktiskā nodarbība. Domāšanas veidi kā pamats garīgumam. Paradoksi.<br />
3. lekcija. Garīgums kā reliģiska, psiholoģiska, kultūras parādība un personīgais dzīvesveids<br />
4. lekcija. Garīguma veidi, iezīmes, aspekti<br />
3. temats. GARĪGUMS KĀ PEDAGOĢISKA KATEGORIJA<br />
2 lekcijas – 4 stundas, 6 praktiskās nodarbības – 12 stundas<br />
5. lekcija. Garīguma aspekts holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s kontekstā<br />
5. praktiskā nodarbība. Garīguma dimensija izglītības jomā. Garīguma dimensijas apjausma.<br />
6. praktiskā nodarbība. Garīguma modelēšana izglītībā<br />
7. praktiskā nodarbība. Garīgā inteliģence un garīgā attīstība. Ceļi uz garīgumu.<br />
6. lekcija. Garīgā inteliģence daţādos vecumposmos.<br />
8. praktiskā nodarbība. Garīguma <strong>pedagoģija</strong>s iezīmes, saturs, metodes un paľēmieni<br />
9. praktiskā nodarbība. Garīgums un skolotāja profesija.<br />
10.praktiskā nodarbība. Garīgums Latvijas izglītībā un skolotāju izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību<br />
3.DAĻA.INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ<br />
1. temats. INTEGRĒTĀS PIEEJAS VISPĀRĪGS IZVĒRTĒJUMS<br />
3 lekcijas – 6 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
1. lekcija. Integrētās pieejas aktualitāte klasiskajā izglītībā.<br />
2. lekcija. Integrētās pieejas aktualitāte izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību.<br />
1. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas aktualitāte izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību.<br />
3. lekcija. Integrētās pieejas filosofiskais pamatojums.<br />
2. temats. INTEGRĒTĀ PIEEJA HOLISTISKĀS PEDAGOĢIJAS SKATĪJUMĀ<br />
1 lekcija – 2 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
4. lekcija. Holisms – integrētās pieejas filosofiskais stūrakmens uz ilgtspējību orientētā izglītībā<br />
2. praktiskā nodarbība. Holisms – integrētās pieejas filosofiskais stūrakmens uz ilgtspējību orientētā izglītībā<br />
3. temats. INTEGRĒTĀS PIEEJAS DIDAKTISKAIS PAMATS<br />
2 lekcijas – 4 stundas, 8 praktiskās nodarbības – 16 stundas<br />
3. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas praktisks pielietojums mācību procesā I<br />
4. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas praktisks pielietojums mācību procesā II<br />
5. lekcija. Integrācijas veidi un virzieni<br />
19
6. lekcija. Integrācijas būtiskākās iezīmes<br />
5. praktiskā nodarbība. Integrētās pieejas plānošana<br />
6. praktiskā nodarbība. Pedagoģiskie eguvumi no ntegrētās pieejas izmantošanas<br />
7. praktiskā nodarbība. Integrācijas diapazons - daţādas pieejas mācību satura integrēšanai.<br />
8. praktiskā nodarbība. Integrācijas diapazons - daţādi konteksti mācību satura integrēšanai I<br />
9. praktiskā nodarbība. Integrācijas diapazons - daţādi konteksti mācību satura integrēšanai II<br />
10. praktiskā nodarbība. Integrētā pieeja Latvijas izglītībā un skolotāju izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējīgu attīstību<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Studiju rezultātu apguves vērtējumu visā studiju kursā kopumā veido vidējā atzīme no visu četru studiju kursa<br />
sadaļu vērtējumiem.<br />
Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums, aktīva līdzdarbošanās (30%) un noslēguma darbs (70%), kurā<br />
tiek piedāvāts izvēlēties VIENU no variantiem, parādot gan svarīgākās teorētiskās atziľas no visām studiju kursa daļām,<br />
gan šo atziľu savstarpēju integrāciju un pielietojumu izglītībā:<br />
Pamatizglītības/vispārējās izglītības mācību priekšmetu standarta, programmu un citu ar mācību procesu saistīto<br />
izglītības normatīvo dokumentu izvērtējums no holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s pozīcijas, ieteikumi to papildināšanai un<br />
pielietojumam jūsu konkrētajā mācību vidē.<br />
Teorētisks holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s modelis jūsu konkrētās pedagoģiskās pieredzes skatījumā.<br />
Izglītības problēmjautājumu izvērtējums no holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s pozīcijas un ieteikumi to risināšanai konkrētā<br />
mācību vidē.<br />
Mācību pamatliteratūra:<br />
1.DAĻA. VIDES PEDAGOĢIJA<br />
1. Ness, Ā., Heuklends, P.I. (2001). Dzīves filosofija. R.: Apgāds Norden AB.<br />
2. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000). Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. R: VARAM, “NORDEN AB”.<br />
3. Appleton, M. (2000). A Free Range Childhood: Self-Regulation at Summerhill School. Brandon, VT: Foundation<br />
for Educational Renewal.<br />
4. Berry, Th. (1988). The Dream of the Earth. San Francisco, CA: Serra Club Books.<br />
5. Bucciarelli, D., Pirtle, S. (2001). Partnership Education in Action. Brandon, VT: Foundation for Educational<br />
Renewal.<br />
6. Capra, F. (2002). The Hidden Connections: Integrating the Biological, Cognitive, and Social Dimension of Life into<br />
a Science of Sustainability. NY: Doubleday<br />
7. Field Guide to Educational Renewal. The Vermont Restructuring Collaborative (1994). Brandon, VT: Holistic<br />
Education Press.<br />
8. Forbes, S. (2003). Holistic Education: Analysis of Its Ideas and Nature. Brandon, VT: Foundation for Educational<br />
Renewal.<br />
9. Jardine, D. (2000). Under the Though Old Stars: Ecological Essays. Brandon, VT: Foundation for Educational<br />
Renewal.<br />
10. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. (2002). The Primal, the Modern, and the Vital Center: A Theory of Balanced<br />
Culture in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal.<br />
11. Orr, D. W. (1994). Earth in Mind. On education Environment, and the Human Prospect. Washington, DC: Island<br />
Press.<br />
2.DAĻA. GARĪGUMA PEDAGOĢIJA<br />
1. Barets, R. (2008). Vērtīborientētas organizācijas izveide. Visas sistēmas kultūras transformācijas koncepcija.<br />
R.: Domas spēks.<br />
2. Bouvels, R. (2007). Gara inteliģence. R.: Zvaigzne ABC.<br />
3. Čopra, D. (2006). Noslēpumu grāmata: Atdarot dzīves slēptās dimensijas. R.: Atēna.<br />
4. Siliľš, E.I. (1999). Lielo patiesību meklējumi. R.: Jumava.<br />
5. Svence, G. (2009). Pozitīvā psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC.<br />
6. Valbis, J. (2004). Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums. R.: Zvaigzne ABC.<br />
7. Vilbers, K. (2010). Visaptverošā teorija. R.: Jumava.<br />
8. Vilbers, K. (2011). Īsa visaptverošā vēsture. R.: Jumava.<br />
9. Амонашвили Ш. А. (1995). Размышления о гуманной педагогике. М.: Издательский Дом Шалвы<br />
Амонашвили.<br />
10. Амонашвили Ш. А. (1995). Школа жизни. М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили.<br />
11. Тейяр де Шарден, П. (2002). Феномен человека. Вселенская месса (Пер. с франц.). М.: Айрис-пресс.<br />
12. Уолш, Р. (2000). Основания духовности (Пер. с англ.). М.: Академический Проект, ОППЛ;<br />
Екатеринбург: Деловая книга.<br />
13. Уилбер, К. (2003). Никаких границ: Восточные и западные пути личностного роста (Пер. с англ.). М.:<br />
АСТ.<br />
14. Уилбер, К. (2002). Око духа: Интегральное видение для слегка сдвинущегося мира (Пер. с англ.). М.:<br />
АСТ.<br />
15. Coles, R. (1990). The Spiritual Life of Children. Boston, MA: Houghton Mifflin.<br />
16. Elkins, D.N. (1998). Beyond Religion: A Personal Program for Building a Spiritual Life outside the Walls of<br />
20
Traditional Religion. Wheaton, IL: Theosophical Publishing House “Quest Books”<br />
17. Glazer, S. (1999). (Ed.). The Heart of Learning: Spirituality in Education. NY: Tarcher/Putnam.<br />
18. Griffin, D. (1988). (Ed.). Spirituality and Society: Postmodern Visions. Albany, NY: SYNY Press.<br />
19. Kessler, R. (2000). The Soul of Education: Helping Students Find Connection, Compassion, and Character at<br />
School. Alexandria, VA: ASCD.<br />
20. Miller, J. (2000). Education and the Soul: Towards a Spiritual Curriculum. New York, NY: SUNY Press.<br />
21. Noddings, N. (2003). Happiness and Education. NY: Cambridge University Press.<br />
22. Palmer, P. (1983/1993). To Know as We are Known: Education as a Spiritual Journey. NY: Harper & Row.<br />
23. Palmer, P. (1998). The Courage to Teach: Exploring the Inner Landscape of a Teacher‟s Life. San Francisco,<br />
CA: Jossey-Bass.<br />
24. Tacey, D. (2004). The Spiritual Revolution: The Emergence of Contemporary Spirituality. NY: Jossey-Bass.<br />
25. Tisdell, E. (2003). Exploring Spirituality and Culture in Adult and Higher Education. San Francisco, CA:<br />
Jossey-Bass.<br />
26. Whitehead, A.N. (1967). The Aims of Education. NY: Free Press.<br />
27. Wright, A. (2000). Spirituality and Education. Master Classes in Education Series. London: Falmer Press.<br />
28. Zohar, D., Marshall, I. (2000). SQ: Connecting with Our Spiritual Intelligence. NY: Bloomsbury Publishing.<br />
3.DAĻA. INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ<br />
1. Beļickis, I. (2000). Vērtīborientēta mācību stunda. R.: Raka.<br />
2. Salīte, I. (1998). Integrētā mācīšana mūsdienu humānās <strong>pedagoģija</strong>s skatījumā, tās saturs un metodiskais<br />
nodrošinājums, Valsts pasūtījuma pētījums Nr.: ISEC 9/98.<br />
3. Valbis, J. (2004). Skolēna personības attīstība – izglītības virsuzdevums. R.: Zvaigzne ABC.<br />
4. Clark Ed. Jr. (1997). Designing and implementing an integrated curriculum: A student-centered approach.<br />
Brandon, VT: Holistic Education Press.<br />
5. DeSouza Rocha, D. (2003). Schools Where Children Matter: Exploring Educational Alternatives. Brandon, VT:<br />
Foundation for Educational Renewal.<br />
6. Fogarty, R., Pete, B. (2009). How to Integrate the Curricula (3 rd ed.). Thousand Oaks, CA: Corwin Press.<br />
7. Jacobs, H. H. (ed.) (2004). Interdisciplinary curriculum: design and implementation. Cheltenham, VIC: Hawker<br />
Brownlow Education.<br />
8. Jacobs, H. H. (1997). Mapping the Big Picture: Integrating Curriculum and Assessment, K-12. Alexandria, VA:<br />
ASCD.<br />
Papildliteratūra:<br />
1.DAĻA. VIDES PEDAGOĢIJA<br />
1. Hardings, S. (2008). Kas ir dziļā ekoloģija? Zaļā brīvība http://www.zb-zeme.lv/xxx.htm , skatīts 07.02.2008.<br />
2. Hardings, S. (2008). Pētot Gaju. Zaļā brīvība http://www.zb-zeme.lv/xxx.htm, skatīts 07.02.2008.<br />
3. Steigens, A. (1999). Nākotne sākas šodien. R.: Nordik.<br />
4. Дерябо, С. Д., Ясвин, В.А. (1997). Методики диагностики и коррекции отношения к природе. Даугавпилс:<br />
Сауле.<br />
5. Калмыков А.А. (1999). Введение В Экологическую Психологию. Курс Лекций. М: МНЭПУ.<br />
6. Berry, T. (1999). The Great Work: our Way into the Future. NY: Bell Tower.<br />
7. Darryl, R.J. Macer (ed.) (2004). Bioethics for Informed Citizens across Cultures. Christchurch, New Zealand:<br />
Eubios Ethics Institute. On-line version http://www.biol.tsukuba.ac.jp/~macer/betext.htm<br />
8. Neill, J., Gray, T., Graham, E.S., Sierra, R., Bocarro, J., Desai, K. (2004). A Psycho-Evolutionary Theory of<br />
Outdoor Education. International Research Conference, LaTrobe University.<br />
9. Rosszak, T. (2002) .The Voice of the Earth. NY: Simon & Schuster.<br />
10. Schreiner, P., Banev, E., Oxley, S. (ed.) (2005). Holistic Education Resource Book: Learning and Teaching in an<br />
Eucumenical Context. Münster: Waxmannn Verlag GMBH.<br />
2.DAĻA. GARĪGUMA PEDAGOĢIJA<br />
1. Best, R. (1996). (ed.) Education, Spirituality, and the Whole Child. London: Cassel.<br />
2. Best, R. (2000). (ed.) Education for Spiritual, Moral, Social and Cultural Development. London & NY:<br />
Continuum.<br />
3. Clark, E.T. Jr. (1997). Designing and Implementing an Integrated Curriculum: A Student – Centered Approach.<br />
Brandon: Holistic Education Press.<br />
4. Dāle P. (1994). Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru. R.: Uguns.<br />
5. Dāle P. (1939). Gara problēmas. R.: Valters un Rapa.<br />
6. DeSouza Rocha, D. (2003). Schools Where Children Matter: Exploring Educational Alternatives. Brandon, VT:<br />
Foundation for Educational Renewal.<br />
7. Elahi, B. (1999). Spirituality is a Science: Foundations of Natural Spirituality. Cranbury, NJ: Cornwall Books.<br />
8. English, L., Fenwick, T. & Parsons, J. (2003). Spirituality of Adult Education and Training. Malabar, FL: Krieger.<br />
9. Garīgās veselības veicināšanas aspekti. (1998). (Sastād. M.Vidnere.) R.: Mācību apgāds.<br />
10. Hart, T. (2003). The Secret Spiritual World of Children. Makawao, HI: Inner Ocean.<br />
21
11. Hay, D. with Nye, R. (1998). The Spirit of the Child. London, UK: Harper Collins.<br />
12. Helminiak, D.A. (1996). The Human Core of Spirituality: Mind as Psyche and Spirit. Albany, NY: SUNY.<br />
13. Hocking, D., Haskell, J., Linds, W. (eds.) (2001). Unfolding Bodymind: Exploring Possibility through Education.<br />
Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal.<br />
14. King, U. (2001). (ed.) Spirituality and Society in the New Millennium. Portland, OG: Sussex Academic Press.<br />
15. Mauriľa, Z. (1997). Pasaules vienotība un indivīda uzdevumi. R.: Zvaigzne ABC.<br />
16. Miller, J. (1994). The Contemplative Practitioner: Meditation in Education and the Professions. Westport, CT:<br />
Bergin and Garvey.<br />
17. Moffett, J. (1994). The Universal Schoolhouse: Spiritual Awakening through Education. San Francisco, CA:<br />
Jossey-Bass.<br />
18. Moore, M. (1998). Teaching from the Heart: Theology and Educational Method. Harrisburg, PA: Trinity Press<br />
International.<br />
19. Nakagawa, Y. (2000). Education for Awakening: An Eastern Approach to Holistic Education. Brandon, VT:<br />
Foundation for Education Renewal.<br />
20. Nash, R. (2002). Spirituality, Ethics, Religion, and Teaching: A Professor‟s Journey. NY: Peter Lang.<br />
21. Nucho, A., Vidnere, M. (2002). Garīgās veselības veicināšana. R.: Raka.<br />
22. Oliver, D., Canniff, J., Korhonen, J. (2002). The Primal, the Modern, and the Vital Center: A Theory of Balanced<br />
Culture in a Living Place. Brandon, VT: Foundation for Educational Renewal.<br />
23. Sinetar, M. (2000). Spiritual Intelligence: What We Can Learn from the Early Awakening Child. NY: Orbis.<br />
24. Sloan, D. (1983). Insight – Imagination: The Emancipation of Thought and the Modern World. Brandon, VT:<br />
Resource Center for Redesigning Education.<br />
25. Wuthnow, R. (1998). After Heaven: Spirituality in America since 1950s. Berkeley, CA: University of California<br />
Press.<br />
3.DAĻA. INTEGRĒTĀ PIEEJA PEDAGOĢIJĀ<br />
1. Erickson, H. L. (2002). Concept-based curriculum and instruction: teaching beyond the facts. Thousand Oaks, CA:<br />
Corwin Press.<br />
2. Jacobs, H. H., Johnson, A. (2009). The Curriculum Mapping Planner: Templates, Tools, and Resources for<br />
Effective Professional Development. Alexandria, VA: ASCD.<br />
Periodika un citi informācijas avoti<br />
MĀCĪBU GRĀMATAS:<br />
1. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolēna grāmata. (1999). LU Teoloģijas fakultātes<br />
Reliģiskās izglītības centrs. R.: Zvaigzne ABC.<br />
2. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolēna darba burtnīca. (1999). LU Teoloģijas fakultātes<br />
Reliģiskās izglītības centrs. R.: Zvaigzne ABC.<br />
3. Dvēselē un pasaulē: Dzīves piedāvāto iespēju izzināšana. Skolotāja grāmata. (1999). LU Teoloģijas fakultātes<br />
Reliģiskās izglītības centrs. R.: Zvaigzne ABC.<br />
RAKSTI NO PERIODIKAS:<br />
Ieskats daţās jaunākajās publikācijās par garīgo attīstību un garīgo izglītību. (2009). Skolotājs. 2:50-54.<br />
Hejs, D. (2004). Garīgums - attiecību apzināšanās un pretlīdzeklis individuālismam. Skolotājs. 5:20-23.<br />
Kibls, D. (2004). Hantingtonas skolas darbība garīgās attīstības jomā. Skolotājs. 4:39-41.<br />
Krosmane, Dţ. (2004). Sekulārā garīgā attīstība izglītībā starptautiskā skatījumā. Skolotājs. 4:36-39.<br />
Krosmane, Dţ. (2004). Sekulārā garīgā attīstība izglītībā starptautiskā skatījumā. Skolotājs. 4:36-39.<br />
Sīka, Ē. (2002). Sabiedrība un garīgums. Skolotājs. 1:9-11.<br />
Silkalns, E. (2004). Vēlreiz par garīgumu. Skolotājs. Nr.5:24-25.<br />
Silkalns, E. (2001). Vai var būt garīgums bez gara? Skolotājs.1:26.<br />
Stašulāne, A. (1997). Mūsdienās valstīm ir jāľem vērā "jaunā garīguma" sociālais aspekts. Solis. 30.maijs/5.jūn.<br />
Valbis, J. (2009). Apdāvināto skolēnu garīgās inteliģences izmantošana globālās apzināšanās veidošanā klasē.<br />
Skolotājs. 1: 54-59.<br />
Valbis, J. (2000). Izglītība un garīgums. Skolotājs. 6:13-16.<br />
Valbis, J. (2000). Izglītība un garīgums. Skolotājs. 5:17-21.<br />
Vidnere, M. (2009). Par garīgo inteliģenci. Skolotājs. 5: 111.<br />
Vidnere, M. (2006). Garīgums kā personības kreativitātes kvalitāte. Skolotājs. 6:22-29.<br />
Vidnere, M. (2004). Personības garīguma attīstības psiholoģija. Psiholoģija Mums. 10: 6-10. 11:2-6<br />
RAKSTI NO PERIODIKAS:<br />
1. Avotiľa, G., Ose, L., Rocēna, I., Rubana, I.M. (2003). Mācību metodika sociālajās zinībās: Integrētā pieeja:<br />
Mācību metodiskais materiāls R.: LU (5-23).<br />
2. Bērziľa, A. (2001). Integrētā mācīšana – aktuāla izglītības problēma. Skolotājs. 6:96-103.<br />
3. Bojāre, I. (2006). Skolas bibliotēkas integrācija mācību procesā. Skolotājs. 2:79-87.<br />
22
4. Graikste, G. Integrētās pieejas izmantošana matemātikā: Saistība ar apkārtējo vidi. Skolotājs. 18-19.<br />
5. Muraškovska, I. (2006). Pamatprincipi mācību satura integrācijai. Skolotājs. 4:17-20.<br />
6. Ūdre, I. (2006). Vides izglītības integrēšana mācību procesā. Skolotājs. 4:69-72.<br />
INTERNETRESURSI:<br />
1. Mācību priekšmetu programmu paraugi pamatizglītībā. http://visc.gov.lv/saturs/vispizgl/programmas.shtml<br />
2. Noteikumi Nr.1027 par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem.<br />
http://www.likumi.lv/doc.php?id=150407&from=off<br />
3. Gillard, D. (1987). Whatever happened to the integrated curriculum?<br />
www.educationengland.org.uk/articles/06integrated.html<br />
4. Venville, G. (2009). Disciplinary versus Integrated Curriculum. http://www.ias.uwa.edu.au/new-critic/ten/venville<br />
ZINĀTNISKIE UN POPULĀRZINĀTNISKIE ŢURNĀLI:<br />
1. BNE Journal Online Magazine Education for Sustainable Development http://www.bne-portal.de<br />
2. Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE) published by Institute of Sustainable Education<br />
http://ise-lv.eu/publications.php?pub=13&sub_show=41&show=39<br />
3. GEO<br />
4. International Electronic Journal of Environmental Education (IEJEE-Green) ISSN: 2146-0329<br />
http://www.iejeegreen.com/index.php/iejeegreen<br />
5. International Journal of Children’s Spirituality<br />
6. International Journal of Environment and Sustainable Development (IJESD)<br />
http://www.inderscience.com/index.php<br />
7. International Journal of Environmental and Science Education (IJESE) ISSN 1306-3065<br />
http://www.ijese.com/index.htm<br />
8. Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education<br />
9. Paths of Learning http://www.pathsoflearning.net/articles.php<br />
10. Religious Education<br />
11. Encounter Education for Meaning and Social Justice ISSN: 2146-0329 http://www.great-ideas.org/enc.htm<br />
12. Vides Vēstis. Zaļā dzīves stila žurnāls. http://www.videsvestis.lv/<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu izpētes obligāto kursu daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Holistic pedagogy<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The study course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course consists of three interrelated<br />
parts: (1) environmental pedagogy, (2) spirituality of pedagogy, (3) integrated approach in pedagogy. Its aim is to<br />
provide interactive learning process evaluating spirituality, ecologism, and integration as pedagogical categories, their<br />
interrelation in holistic pedagogy, and their role in reorientation of education towards sustainability. The acquirement of<br />
study results – knowledge, skills and attitudes connected to holistic pedagogy – is based on the approach of social<br />
constructivism, existential reasoning, inductive thinking, and students‟ active participation on learning process.<br />
23
Kursa nosaukums PĒTĪJUMA METODOLOĢIJA UN ORGANIZĀCIJA IZGLĪTĪBĀ<br />
Kursa kods Peda6001 (Peda5007 nepilna laika studiju programmā)<br />
1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde Peda1058<br />
2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati Peda 5039<br />
3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati Peda5040<br />
4.daļa. Seminārs datu datorapstrādē, kvalitatīvie dati: Peda 5041 un<br />
Seminārs datu datorapstrādē, kvantitatīvie dati: Peda 5042<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Vispārīgā <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 6<br />
ECTS kredītpunkti 9<br />
Kopējais auditoriju<br />
stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko<br />
darbu stundu skaits<br />
96 st. pilna laika studiju programmā<br />
36 st. nepilna laika studiju programmā<br />
1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: – 12 st. (4 st. nepilna laika studijas)<br />
2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: – 6 st. (2 st. nepilna laika studijas)<br />
3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: – 6 st. (3 st. nepilna laika studijas)<br />
1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: – 20 st. (8 st. nepilna laika studijas)<br />
2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: – 10 st. (4 st. nepilna laika studijas)<br />
3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: – 10 st. (3 st. nepilna laika studijas)<br />
4.daļa. Seminārs datu datorapstrādē, kvalitatīvie dati: – 16 st. (6 st. nepilna laika<br />
studijas) un Seminārs datu datorapstrādē, kvantitatīvie dati: – 16 st. (6 st. nepilna<br />
laika studijas)<br />
Kursa izstrādātāji<br />
PhD, asoc. prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., pētn. Mārīte Kravale-Pauliľa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.Paed., pētn. Alnis Stakle, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.Psych. doc. Aleksejs Ruţa, SZF Sociālās psiholoģijas katedra<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.phys., doc. Svetlana Ignatjeva, DMF Informātikas katedra<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Microsoft Word, Microsoft Excel<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem.<br />
Studiju kursa mērķis ir piedāvāt padziļinātu ieskatu par ilgtspējīgu pētniecību izglītības jomā, izglītības pētniecības<br />
metodoloģiju un organizāciju, kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma īpatnībām un izstrādi izglītībā, datorprogrammu<br />
izmantošanu datu kvalitatīvai un kvantitatīvai analīzei, kā arī par maģistra darba un zinātnisko publikāciju izstrādes<br />
pamatiem un noformējuma prasībām. Studiju procesā studenti tiek virzīti uz patstāvīgu zinātniskās informācijas<br />
meklēšanu, problēmas definēšanu, pētniecisko metoţu izvēli un izmantošanu zinātnisko datu ieguvei, apstrādei,<br />
analīzei un interpretācijai. Studiju rezultātu – ar izglītības pētniecību saistīto zināšanu, prasmju un kompetenču apguve<br />
balstās uz sociālā konstruktīvisma pieeju, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos studiju satura apguvē.<br />
Rezultāti:<br />
Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par:<br />
• izglītības pētniecības metodoloģijas un organizācijas īpatnībām un to mijsakarībām ar citu saistīto zinātľu<br />
filosofisko, normatīvo un metodoloģisko pamatu un starpdisciplināro saikni un tās izvērtējumu uz ilgtspējīgu<br />
attīstību balstītā pētniecībā,<br />
• kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma īpatnībām un to īstenošanu izglītības jomā,<br />
• pētniecības ieguldījumu izglītības ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanā.<br />
Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj:<br />
• patstāvīgi atrast, atlasīt, sistēmiski analizēt un pielietot pētniecībā nepieciešamo zinātnisko, metodisko un<br />
24
empīrisko informāciju atbilstoši izvirzītajam mērķim,<br />
• integrēt teorijas un zināšanas no izglītības zinātľu saskares jomām un izmantot tās pētniecībā,<br />
• argumentēti pamatot un kritiski analizēt ar izglītības jomu saistītas pētnieciskas problēmas, plānot to ilgtspējīgu<br />
pētniecības stratēģiju to risināšanai,<br />
• izvēlēties izvirzītajam mērķim atbilstošas datu vākšanas metodes un tās izmantot pētniecībā,<br />
• patstāvīgi vākt, apstrādāt, analizēt un interpretēt izglītības pētījumam atbilstošus datus, izmantojot kvalitatīvo datu<br />
datorapstrādes programmas (NVIVO, ATLAS, Xsight) un kvantitatīvo datu datorapstrādes programmas (Microsoft<br />
Excel, SPSS),<br />
• izdarīt maģistra darba līmenim atbilstošus secinājumus un argumentēti aizstāvēt savu pētījumu demonstrējot<br />
oriģinalitāti, zinātnisku pieeju un ētisku atbildību,<br />
• patstāvīgi virzīt un pilnveidot savu pētniecības kompetenču pilnveidi.<br />
Kursa saturs:<br />
1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: Ilgtspējīga pētniecība izglītībā. Zinātniskā darba teorētiskās perspektīvas,<br />
metodoloģiskie pamati, vispārīgā struktūra un prasības izglītībā. Pētniecības metodoloģijas: humanitāro zinātľu<br />
pētījums (vēsturiskais, filosofiskais, teorētiskais pētījums un dokumentārā analīze) un sociālo zinātľu pētījums<br />
(kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums). Pētniecības veidi: fundamentālais un lietišķais pētījums. Pētījuma<br />
zinātniskās kategorijas (pētījuma problēma, mērķos, pētījuma objekts un priekšmets, pētījuma jautājums vai hipotēze,<br />
pētījuma metodes, pētījuma bāze), pētījuma teorētiskā un praktiskā novitāte. Maģistra darba noformējums,<br />
rakstīšanas stils, prasības, plānojums un sastāvdaļas (ievada daļa, teorētiskā daļa, pētījuma daļa, nobeigums un<br />
secinājumi, izmantotās literatūras saraksts un pielikumi). Zinātniskās publikācijas noformējums, rakstīšanas stils un<br />
prasības.<br />
2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: Kvalitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra un informācijas avoti. Zinātniskās<br />
kategorijas kvalitatīvajā pētījumā (pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma jautājums, hipotēze) un svarīgākie<br />
jēdzieni. Kvalitatīvā pētījuma veidi: etnogrāfiskais pētījums, fenomenoloģiskais pētījums, darbības pētījums,<br />
biogrāfiskais pētījums, gadījuma izpēte, pamatotā teorija. Datu vākšana, analizēšana un atspoguļošana. Kvalitatīvā<br />
pētījuma pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi.<br />
3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: Kvantitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra un informācijas avoti.<br />
Zinātniskās kategorijas kvantitatīvajā pētījumā (pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma jautājums, hipotēze)<br />
un svarīgākie jēdzieni. Kvantitatīvā pētījuma veidi: eksperiments, korelācijas pētījums. Datu vākšana, analizēšana un<br />
atspoguļošana. Kvantitatīvā pētījuma pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi .<br />
4.1.daļa. Seminārs kvalitatīvo datu datorapstrādē. Kvalitatīvās pētniecības projekts (NVIVO) un kvalitatīvo datu<br />
faili: Kvalitatīvās pētniecības projekta izveides pamatprincipi, saglabāšana, atvēršana un vides organizācija.<br />
Kvalitatīvo datu failu izveide, saglabāšana un organizācija. Failu importēšana.<br />
Kodi un kodēšana: Kodu veidi. Kodu izveidošanas principi, iemesli, iespējamie rezultāti un apdraudējumi. Kodēšanas<br />
pamatprincipi. Brīvie kodi. Kodu koki (pakārtotie kodi).<br />
Pazīmes: Pazīmju piešķiršanas pamatprincipi un iemesli projekta kodiem, datiem un failiem. Pazīmju importēšana.<br />
Datu izvērtēšana un analīze, balstoties piešķirtajās pazīmēs.<br />
Meklēšanas rīki un darba rezultātu prezentācija: Meklēšanas rīku pielietojums, balstoties teksta un boolean<br />
meklējumos. Iegūto rezultātu skaitlisks un grafisks attēlojums.<br />
4.2. daļa. Seminārs kvantitatīvo datu datorapstrādē: Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei. Datu apstrāde<br />
un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas: Microsoft Excel, SPSS.<br />
Kursa plāns:<br />
KURSA STRUKTŪRA KOPĀ: 12 lekcijas - 24 st., 36 semināri - 72 st.<br />
1.daļa. Zinātniskā darba izstrāde: 6 lekcijas -12 st., 10 semināri - 20 st.<br />
2.daļa. Kvalitatīvās pētniecības pamati: 3 lekcijas – 6 st., 5 semināri – 10 st.<br />
3.daļa. Kvantitatīvās pētniecības pamati: 3 lekcijas – 6 st., 5 semināri – 10 st.<br />
4.daļa. Seminārs datu datorapstrādē: kvalitatīvie dati: 8 semināri - 16 st.;<br />
kvantitatīvie dati: 8 semināri - 16 st.<br />
KURSA KALENDĀRS<br />
1.DAĻA. ZINĀTNISKĀ DARBA IZSTRĀDE<br />
6 lekcijas - 12 kontaktstundas, 10 nodarbības - 20 kontaktstundas<br />
1.temats. Ilgtspējīga pētniecība izglītībā<br />
2 lekcijas - 4 kontaktstundas<br />
1. lekcija. Raksturīgākās iezīmes: nozīmes / jēgas dimensija, integrācija, interdisciplinaritāte (starpnozaru saikne),<br />
25
transdisciplinaritāte (saikne starp akadēmisko vidi un ikdienas dzīvi), induktīvā un deduktīvā pieeja,<br />
sistēmiskā un sinerģiskā pieeja<br />
2. lekcija. Raksturīgākā kompetence ilgtspējīgā pētniecībā: starpnozaru un pārnozaru (transdisciplīnu) kompetence<br />
2.temats. Maģistra darba izstrādes īpatnības<br />
1 lekcija - 2 kontaktstundas, 3 nodarbības - 6 kontaktstundas<br />
3. lekcija. Maģistra darba atšķirība no citiem zinātniskajiem darbiem: apjoms, noformējums, zinātniskās kategorijas,<br />
teorētiskā un pētījuma daļa<br />
1. nodarbība. Maģistra pētījuma problēmas izvēle, problēmas aktualitāte un novitāte<br />
2. nodarbība. Maģistra darba temats un nosaukums: definēšana un izvēli ietekmējošie faktori<br />
3. nodarbība. Maģistra darba izstrāde: motivācija, process un tā plānošana<br />
3.temats. Zinātniskā konference un publikācija<br />
1 lekcija - 2 kontaktstundas, 2 nodarbības - 4 kontaktstundas<br />
4. lekcija. Zinātniskā konference un pētniecība<br />
4. nodarbība. Pētījuma rezultātu prezentācija: saturs, struktūra, forma<br />
5. nodarbība. Zinātniskā publikācija: saturs, struktūra, forma<br />
4. temats. Pētniecības veidi<br />
1 lekcija - 2 kontaktstundas, 2 nodarbības - 4 kontaktstundas<br />
5. lekcija. Ievads zinātnisko pētījumu metodoloģijā: paradigmas, klasifikācijas<br />
6. nodarbība. Fundamentālais un lietišķais pētījums: salīdzinājums un iezīmes<br />
7. nodarbība. Kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums: salīdzinājums un iezīmes<br />
5.temats. Pētniecības metodoloģijas vispārīgās iezīmes<br />
1 lekcija - 2 kontaktstundas, 3 nodarbības - 6 kontaktstundas<br />
8. lekcija. Ievads pētniecībā: zinātnisks pētījums, to loma un mērķis, objektivitāte/ subjektivitāte, zinātniskā pētījuma<br />
ētika<br />
8. nodarbība. Humanitāro zinātľu pētījums: vēsturiskais, filosofiskais, teorētiskais pētījums un dokumentārā<br />
analīze<br />
9. nodarbība. Sociālo zinātľu pētījums: kvalitatīvais un kvantitatīvais pētījums<br />
10. nodarbība. Sociālo zinātľu pētījums: jaukta tipa pētījums<br />
2.DAĻA. KVALITATĪVĀS PĒTNIECĪBAS PAMATI<br />
3 lekcijas - 6 kontaktstundas, 5 nodarbības - 10 kontaktstundas<br />
1. lekcija. Ilgtspējīgs kvalitatīvais pētījums un kvalitatīvā pētniecība izglītības ilgtspējīgai attīstībai<br />
1. nodarbība. Kvalitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra, svarīgākie jēdzieni un informācijas avoti<br />
2. nodarbība. Zinātniskās kategorijas kvalitatīvajā pētījumā: pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma<br />
jautājums, hipotēze<br />
3. nodarbība. Kvalitatīvā pētījuma veidi: etnogrāfiskais pētījums, fenomenoloģiskais pētījums, darbības pētījums,<br />
biogrāfiskais pētījums, gadījuma izpēte, pamatotā teorija, u.c.<br />
4. nodarbība. Kvalitatīvo/aprakstošo datu vākšana: novērošana, intervija, aptauja, fokusgrupa, personīgie<br />
konstrukti, u.c.<br />
5. nodarbība. Kvalitatīvo/aprakstošo datu analizēšana: diskursa analīze, naratīvā analīze, kvalitatīvā<br />
kontentanalīze, u.c. un atspoguļošana/prezentēšana<br />
2. lekcija. Datorprogrammas datu kvalitatīvai apstrādei<br />
3. lekcija. Kvalitatīvā pētījuma izvērtējums: pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi<br />
3.DAĻA. KVANTITATĪVĀS PĒTNIECĪBAS PAMATI<br />
3 lekcijas - 6 kontaktstundas, 5 nodarbības - 10 kontaktstundas<br />
1. lekcija. Ilgtspējīgs kvantitatīvais pētījums un kvantitatīvā pētniecība izglītības ilgtspējīgai attīstībai<br />
1. nodarbība. Kvantitatīvā pētījuma vispārīgā struktūra, svarīgākie jēdzieni un informācijas avoti<br />
2. nodarbība. Zinātniskās kategorijas kvantitatīvajā pētījumā: pētījuma problēma, pētījuma mērķis, pētījuma<br />
jautājums, hipotēze<br />
3. nodarbība. Kvantitatīvā pētījuma veidi: eksperiments, korelācijas pētījums, aptaujas pētījums, u.c.<br />
4. nodarbība. Kvantitatīvo datu vākšana<br />
5. nodarbība. Kvantitatīvo datu analizēšana un atspoguļošana<br />
2. lekcija. Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei<br />
3. lekcija. Kvantitatīvā pētījuma izvērtējums: pamatotība/validitāte, ticamība un ētiskie apsvērumi<br />
4.DAĻA. SEMINĀRS DATU DATORAPSTRĀDĒ<br />
8 semināri – 16 stundas<br />
26
4.1. SEMINĀRS KVALITATĪVO DATU DATORAPSTRĀDĒ<br />
1. temats. Kvalitatīvās pētniecības projekts (NVIVO) un kvalitatīvo datu faili<br />
Semināri – 2 stundas<br />
1. seminārs. Kvalitatīvās pētniecības projekta izveides pamatprincipi, saglabāšana, atvēršana un vides organizācija.<br />
2. seminārs. Kvalitatīvo datu failu izveide, saglabāšana un organizācija. Failu importēšana.<br />
2. temats. Kodi un kodēšana<br />
Semināri – 2 stundas<br />
3. seminārs. Kodu veidi. Kodu izveidošanas principi, iemesli, iespējamie rezultāti un apdraudējumi.<br />
4. seminārs. Kodēšanas pamatprincipi. Brīvie kodi. Kodu koki (pakārtotie kodi).<br />
3. temats. Pazīmes<br />
Semināri – 2 stundas<br />
5. seminārs. Pazīmju piešķiršanas pamatprincipi un iemesli projekta kodiem, datiem un failiem.<br />
6. seminārs. Pazīmju importēšana. Datu izvērtēšana un analīze, balstoties piešķirtajās pazīmēs.<br />
4. temats. Meklēšanas rīki un darba rezultātu prezentācija<br />
Semināri – 2 stundas<br />
7. seminārs. Meklēšanas rīku pielietojums, balstoties teksta un boolean meklējumos.<br />
8. seminārs. Iegūto rezultātu skaitlisks un grafisks attēlojums.<br />
4.2. SEMINĀRS KVANTITATĪVO DATU DATORAPSTRĀDĒ<br />
8 semināri – 16 stundas<br />
1. temats. Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei<br />
Semināri – 2 stundas<br />
1. seminārs. Sākotnējo pētījuma rezultātu ievadīšana<br />
2. seminārs. Aprakstošās statistikas rādītāju aprēķināšana<br />
2. temats. Datorprogrammas datu kvantitatīvai apstrādei<br />
Semināri – 2 stundas<br />
3. seminārs. Daţādu statistisku hipotēţu izvirzīšana un pārbaude<br />
4. seminārs. Secinošās statistikas datu apstrādes metodes<br />
3. temats. Datu apstrāde un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas<br />
Semināri – 2 stundas<br />
5. seminārs. Korelācijas analīze. Sakarību pētīšanas metodes<br />
6. seminārs. Eksploratorā (EFA) un Konfirmatorā (CFA) faktoranalīze<br />
4. temats. Datu apstrāde un analīze izmantojot datu kvantitatīvas apstrādes programmas<br />
Semināri – 2 stundas<br />
7. seminārs. Iegūto rezultātu skaitlisks un grafisks attēlojums<br />
8. seminārs. Iegūto rezultātu analīze un interpretācijas<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Studiju rezultātu apguves vērtējumu visā studiju kursā kopumā veido vidējā atzīme no visu četru studiju kursa<br />
sadaļu vērtējumiem.<br />
Noslēguma darbs sadaļā „Zinātniskā darba izstrāde”:<br />
o Lekciju un nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (30%)<br />
o Eseja par U.Eko grāmatu “Kā uzrakstīt diplomdarbu” (R.: J.Rozes apgāds, 2006) (20%)<br />
o Maģistra darba ieceres apraksts (pētījuma motīvi un mērķis, izvēlētās tēmas konceptuālais konteksts,<br />
pētījuma jautājumi, metodes, bāze, validitāte/ pamatotība un ticamība) (50%)<br />
Noslēguma darbs sadaļā ”Kvalitatīvās pētniecības pamati”:<br />
o Lekciju un nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (30%)<br />
o Kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma salīdzinājums izglītībā (būtiskākais un personīgi nozīmīgākais, vismaz 8<br />
literatūras avotu izvērtējums, datu datorapstrādes un vizuālās attēlošanas īpatnības, personīgais viedoklis par<br />
izmantošanu un lietderību) (70%)<br />
Noslēguma darbs sadaļā ”Kvantitatīvās pētniecības pamati”:<br />
o Lekciju un nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (30%)<br />
o Kvantitatīvā pētījuma terminu vārdnīca ar 20 terminiem (20%)<br />
o Izveidot un pareizi noformēt kvantitatīvās pētniecības instrumentu: anketu, testu un izrecenzēt divu maģistra<br />
darbu praktiskās daļas (50%)<br />
27
Noslēguma darbs sadaļā ”Seminārs datu datorapstrādē”:<br />
o Semināru apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (40%)<br />
o Semināros uzdoto uzdevumu veikšana (60%)<br />
Mācību pamatliteratūra:<br />
1. Arhipova, I., Bāliľa, S. (1999). Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. I daļa. R.: Datorzinību centrs.<br />
2. Arhipova, I., Bāliľa, S. (2000). Statistika ar Microsoft Excel ikvienam. II daļa. R.: Datorzinību centrs.<br />
3. Eko. U. (2006). Kā uzrakstīt diplomdarbu. Humanitārās zinātnes. R.: Jāľa Rozes apgāds.<br />
4. Geske, A., Grīnfelds, A. (2006). Izglītības pētniecība. R.: LU Akadēmiskais apgāds.<br />
5. Goša, Z. (2007). Statistika: mācību grāmata. R.: Izglītības soļi.<br />
6. Izmēģinājuma projekts izglītībā (2005). R.: RaKa.<br />
7. Krieviľš, V. (2005). Informācijas meklēšanas stratēģijas internetā un meklētāja Google efektīvs lietojums:<br />
Rokasgrāmata-mācību līdzeklis skolām, pašizglītībai, profesionālajai un pieaugušo izglītībai. R.: Multineo.<br />
8. Kristapsone S. (2008). Zinātniskā pētniecība studiju procesā. R.: Turība.<br />
9. Kroplijs, A., Raščevska, M. (2004). Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. R.: RaKa.<br />
10. Lasmanis, A. (1999). Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise. R.: Mācību apgāds NT.<br />
11. Lasmanis, A. (2002). Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes <strong>pedagoģija</strong>s un psiholoģijas pētījumos.<br />
1.grāmata. R.: Izglītības soļi.<br />
12. Lasmanis, A. (2002). Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes <strong>pedagoģija</strong>s un psiholoģijas pētījumos. SPSS.<br />
2.grāmata. R.: Izglītības soļi.<br />
13. Mārtinsone, K. (sast.) (2011). Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. R.: RaKa.<br />
14. Nucho, A., Vidnere, M. (2003). Intervēšanas prasme. R.: RaKa.<br />
15. Raščevska, M., Kristapsone, S. (2000). Statistika psiholoģijas pētījumos. R.: Izglītības soļi.<br />
16. Боровиков, В.П., Боровиков, И.П. (1997). STATISTICA. Статистический анализ и обработка данных в среде<br />
Windows. М.: Филин.<br />
17. Карл берг, К. (1997). Бизнес-анал из с помощью Excel. (Перев. с англ .). К.: Диал ектика.<br />
18. Никанд ров В. (2003). Неэмпирические метод ы психол огии. Санкт -Петербург: Речь.<br />
19. Сад мен С. (2005). Как правил ьно задавать вопросы: Введ ение в проектирование массовых<br />
обсл ед ований/ Пер. с англ . А.А.Виницкой. М.: Институт Фонд а "Общественное мнение".<br />
20. Bazeley, P. (2000). The Nvivo Qualitative Project Book. Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
21. Bryman, A., Cramer, D. (2005). Quantitative Data Analysis with SPSS 12 and 13: A Guide for Social<br />
Scientists. London and NY: Routledge.<br />
22. Cohen, L., Manion, L. & Morrison, K. (2005). Research Methods in Education. 5 th ed. Oxon, UK:<br />
RoutledgeFalmer.<br />
23. Creswell, J. (1998). Qualitative Inquiry and Research Design: Choosing Among Five Traditions. Thousand<br />
Oaks, CA: Sage.<br />
24. Denzin, N.K., Lincoln, Y.S. (Eds.) (1994). Handbook of Qualitative Research. Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
25. Gahan, C. (1998). Doing Qualitative Research Using NUD*IST. Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
26. Jaeger, M. (ed.) (1988, 1997). Complementary Methods for Research in Education, 2 nd ed. Washington, DC:<br />
American Educational Research Association.<br />
27. Johnson, B., Christensen, L. (2004). Educational Research: Quantitative, Qualitative and Mixed<br />
Approaches. 2 nd ed. Boston, MA: Allyn & Bacon, Pearson Education.<br />
28. LeCompte, M. & Preissle, J. (1993). Ethnography and Qualitative Design in Educational Research. NY:<br />
Academic Press.<br />
29. LeCompte, M., Millroy, W., Preissle, J. (eds.) (1992). The Handbook of Qualitative Research in Education.<br />
San Diego, CA: Academic Press.<br />
30. McMillan, J. (2004). Educational Research: Fundamentals for the Consumer. 4 th ed. Boston, MA: Allyn &<br />
Bacon, Pearson Education.<br />
31. Merriam, S. & Associates. (2002). Qualitative Research in Practice: Examples for Discussion and Analysis.<br />
San Francisco, CA: Jossey-Bass.<br />
32. Merriam, S. (1998). Qualitative Research and Case Study Application in Education. San Francisco, CA:<br />
Jossey-Bass.<br />
33. Miles, M. & Huberman, A. (1994). Qualitative data analysis: An Expanded Sourcebook. Thousand Oaks, CA:<br />
Sage.<br />
34. Norušis, M.J (2005). SPSS 13.0 Guide to Data Analysis. Englewood Cliffs: Prentice Hall.<br />
35. Patton, M. (1990). Qualitative Evaluation and Research Methods. 2 nd ed. Newbury Park, CA: Sage.<br />
36. Wiersma, W. (2000). Research Methods in Education: An Introduction. 2 nd ed. Needham Heights, MA:<br />
Allyn & Bacon.<br />
Papildliteratūra:<br />
1. Albrehta, Dz. (1998). Pētīš anas metodes pedagoģijā. R.: Mācību grāmata.<br />
28
2. Baldiņš, A., Raževa, A. (2001). Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. R.: Pētergailis.<br />
3. Geske, A., Grīnfelds, A. (2001). Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. R.: RaKa.<br />
4. Gudjons, H. (1998). Pedagoģijas pamatatziņas. R.: Zvaigzne ABC.<br />
5. Mūze, B. (2005). Bibliogrāfiskās norādes un atsauces: metodiskais līdzeklis. R.: LU Akadēmiskais apgāds<br />
(Rēzekne: SIA "Latgales druka").<br />
6. Raščevska, M., Kristapsone, S. (2000). Statistika psiholoģijas pētījumos. R.: Izglītības soļi.<br />
7. Špona, A., Čehlova, Z. (2004). Pētniecība pedagoģijā. R.: RaKa.<br />
8. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca (2000). R.: Zvaigzne ABC.<br />
9. Vedins I. Zinātne un patiesība (2008). R.: Avots.<br />
10. Coffey, A., Atkinson, P. (1996). Making Sense of Qualitative Data: Complementary Research Strategies.<br />
Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
11. Creswell, J.W. (1994). Research Design: Qualitative and Quantitative Approaches. Thousand Oaks, CA:<br />
Sage.<br />
12. Denzin, N. & Lincoln, Y. (2000). Handbook of Qualitative Research. Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
13. Dey, I. (1999). Grounding Grounded Theory: Guidelines for Qualitative Inquiry. San Diego, CA:<br />
Academic Press.<br />
14. Fetterman, D.M. (Ed.) (1988). Qualitative Approaches to Evaluation in Education. NY: Praeger.<br />
15. Glasser, B., Strauss, A. (1999). The Discovery of Grounded Theory: Strategies for Qualitative Research.<br />
2nd ed., Hawthorne, NY: Aldine de Gruyter.<br />
16. Glasser, B.G. (1992). Emergence v Forcing: Basics of Grounded Theory Analysis. Mill Valley, CA:<br />
Sociology Press.<br />
17. Moustakas, C. (1994). Phenomenological Research. Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
18. Ragin, C.C. (1987). The Comparative Method: Moving Beyond Qualitative and Quantitative Strategies. Berkeley,<br />
CA: University of California Press.<br />
19. Strauss, A., Corbin, (1990). J. Basics of Qualitative Research. Grounded Theory Procedures and Techniques.<br />
Newbury Park, CA: Sage.<br />
20. Strauss, A., Corbin, J. (eds.) (1997). Grounded Theory in Practice. Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
21. Strauss, A., Corbin, J. (1998). Basics of Qualitative Research: Techniques and Procedures for Developing<br />
Grounded Theory. 2 nd ed. Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
22. Yin, R. Case Study Research: Design and Methods. 2 nd ed. (1994). Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
Periodika un citi informācijas avoti<br />
1. Laikraksts ”Izglītība un kultūra”<br />
2. Ţurnāls ”Skolotājs”<br />
3. “British Journal of Educational Studies”<br />
4. “Child Study Journal”<br />
5. “Educational Research and Evaluation”<br />
6. “Educational Research Quarterly”<br />
7. “Educational Research”<br />
8. “Educational Studies”<br />
9. “International Journal of Qualitative Studies in Education”<br />
10. “Journal of Educational Research”<br />
11. “New Directions for Institutional Research”<br />
12. “Research for Educational Reform”<br />
13. “Research in Education”<br />
14. “Scandinavian Journal of Educational Research”<br />
15. “Westminster Studies in Education”<br />
16. http://www.audiencedialogue.org/soft-qual.html<br />
17. http://academic.csuohio.edu/kneuedorf/content/<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu izpētes obligāto kursu daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Methodology and organization of research in education<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The aim of the study course is to provide varied insight into sustainable research in education, education research<br />
methodology and its implementation, characteristics of qualitative and qualtitative research and their implementation<br />
in education, the use of software for qualitative and quantitative data analysis, and foundations and requirements for<br />
29
elaboration of master paper and scientific publications. Students are guided towards independent search of scientific<br />
information, problem definition, choice of research methods and their use for collection, analysis and interpretation of<br />
the collected data. The acquirement of study results – research methodology connected knowledge, skills and<br />
competences – are based on the approach of social constructivism, inductive thinking, and students‟ active<br />
participation on learning process.<br />
30
Kursa nosaukums IZVĒLĒTĀS PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARES TEORĒTISKIE PAMATI<br />
Kursa kods Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” Peda5036<br />
Specializācija “Izglītības darba vadība” Peda5011 (nepilna laika studijas)<br />
Specializācija “Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>” Peda6006 (nepilna laika studijas)<br />
Specializācija ”Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>” Peda5037 (nepilna laika studijas)<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Nozaru <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 5<br />
ECTS kredītpunkti 7,5<br />
Kopējais auditoriju<br />
stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko<br />
darbu stundu skaits<br />
80 st. pilna laika studiju programmā<br />
30 st. nepilna laika studiju programmā<br />
Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 30 st.<br />
Specializācija “Izglītības darba vadība” – 20 st. (nepilna laika studiju programmā)<br />
Specializācija “Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>” – 20 st. (nepilna laika studiju programmā)<br />
Specializācija ”Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>” – 20 st. (nepilna laika studiju<br />
programmā)<br />
Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 50 st.<br />
Specializācija “Izglītības darba vadība” – 10 st. (nepilna laika studiju programmā)<br />
Specializācija “Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>” – 10 st. (nepilna laika studiju programmā)<br />
Specializācija ”Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>” – 10 st. (nepilna laika studiju<br />
programmā)<br />
Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība”<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.pys., as.prof. Antonijs Salītis, DMF Fizikas katedra<br />
Specializācija „Izglītības darba vadība”<br />
Dr.paed., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Specializācija „Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Dr.paed., doc. Lolita Jonāne, DMF<br />
Dr.paed., prof. Elfrīfa Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra<br />
Dr.paed., Ţenija Bērziľa<br />
Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Mag.paed., pētn. Elga Drelinga, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., Ţenija Bērziľa<br />
Specializācija „Pedagoģijas teorija un vēsture”<br />
Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., prof. Jeļena Davidova, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Specializācija „Mūzikas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš, MMF Kora diriģēšanas katedra<br />
Dr.paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha, MMF Kora diriģēšanas katedra<br />
Specializācija „Mākslas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova, MMF Mākslu katedra<br />
Mag.paed., lekt. Ilze Volonte, MMF Mākslu katedra<br />
Specializācija „Informātika un e-studijas”<br />
Dr.paed., asoc.prof. Nellija Bogdanova, DMF Informātikas katedra<br />
Specializācija „Profesionālā <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis, IVF Pedagoģijas katedra<br />
Specializācija „Reliģijas izglītība”<br />
PhD, pētn. Ilona Mičule, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
31
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursā tiek<br />
apskatīti vienas studentu izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares – „Vides un ilgtspējīga izglītība”, „Izglītības darba<br />
vadība”, „Pedagoģijas teorija un vēsture”, „Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>”, „Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>”,<br />
„Mūzikas <strong>pedagoģija</strong>”, „Mākslas <strong>pedagoģija</strong>”, „Informātika un e-studijas”, „Profesionālā <strong>pedagoģija</strong>”, „Reliģijas<br />
izglītība” – teorētiskie pamati.<br />
Rezultāti<br />
Pēc kursa apgūšanas studenti:<br />
Demonstrēs izpratni par galvenajiem apakšnozares jēdzieniem un to atspoguļojumu mūsdienu izglītības vidē,<br />
izvērtējot to no sabiedrības politikas, ideoloģijas un vajadzību perspektīvas;<br />
Analizēs, sintezēs un izvērtēs iegūto informāciju un apgūtās zināšanas un spēs formulēt savas personīgās atbildes un<br />
kritisku izpratni izvēlētās apakšnozares kontekstā;<br />
Demonstrēs padziļinātas integrētas zināšanas un kritisku izpratni par apakšnozares un citu saistīto zinātľu<br />
filosofisko, normatīvo un metodoloģisko pamatu un starpdisciplināro saikni;<br />
Pratīs atlasīt un argumentēti aizstāvēt pamatkoncepciju, meklējot empīrisku risinājumu sava maģistra darba tematam<br />
profesionālās un personīgās dzīvesdarbības aspektos;<br />
Demonstrēs kritisku izpratni, personīgu attieksmi par vietēja mēroga un globālajiem problēmjautājumiem<br />
apakšnozarē un demonstrē atbildīgu rīcību šo problēmjautājumu risināšanā sava maģistra darba kontekstā.<br />
Kursa plāns:<br />
1. Izglītības apakšnozares izcelsme, attīstības vēsture, atspoguļojums mūsdienu izglītības vidē un izvērtējums.<br />
2. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses daudzpusīgā attīstībā, saikne ar citām zinātnes nozarēm<br />
un <strong>pedagoģija</strong>s zinātnes apakšnozarēm.<br />
3. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas, mērķis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie un subjektīvie nosacījumi.<br />
4. Izglītības apakšnozares koncepcija, teorētiskā līmeľa likumsakarības un problēmu risinājumi.<br />
5. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas, to pamatidejas, uz tām balstītās saturiskās īpatnības, to daudzveidība un<br />
risinājumi.<br />
6. Izglītības apakšnozares psiholoģiskais un antropoloģiskais pamatojums.<br />
7. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets, uzdevumi un nākotnes<br />
virzība.<br />
8. LR un ES likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku.<br />
Kursa saturs:<br />
SPECIALIZĀCIJA „VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA”<br />
1.temats. Izglītības apakšnozares attīstības vēsture, atspoguļojums mūsdienu izglītības vidē un izvērtējums<br />
3 lekcijas – 6 stundas; 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
1.lekcija. Izglītības apakšnozares Vides un ilgtspējīga izglītība attīstības vēsture.<br />
2.lekcija. Apakšnozares attīstības perspektīvas.<br />
3.lekcija Apakšnozares atspoguļojums mūsdienu izglītības vidē.<br />
1. praktiskā nodarbība. Apakšnozares attīstības izvērtējums no sabiedrības politikas, ideoloģijas un vajadzību<br />
perspektīvas.<br />
2. praktiskā nodarbība. Pasaules un Latvijas pieredze<br />
2.temats. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses daudzpusīgā attīstībā, saikne ar citām<br />
zinātnes nozarēm un <strong>pedagoģija</strong>s zinātnes apakšnozarēm.<br />
1 lekcija – 2 stundas; 4 praktiskās nodarbības – 8 stundas<br />
4.lekcija. Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses attīstībā.<br />
3.praktiskā nodarbība Apakšnozares būtība un loma izglītības zinātnes un prakses attīstībā: filosofiskais, normatīvais<br />
un metodoloģiskais pamats un starpdisciplinārā saikne.<br />
4.praktiskā nodarbība. Apakšnozares saikne ar citām zinātnes nozarēm.<br />
5.praktiskā nodarbība. Apakšnozares saikne ar citām <strong>pedagoģija</strong>s zinātnes apakšnozarēm: filosofiskais, normatīvais<br />
un metodoloģiskais pamats un starpdisciplinārā saikne.<br />
6.praktiskā nodarbība. Maģistra darba temats izvēlētās apakšnozares kontekstā un saistība ar citām zinātnes nozarēm<br />
un citām <strong>pedagoģija</strong>s zinātnes apakšnozarēm.<br />
3.temats. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas, mērķis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie un subjektīvie<br />
nosacījumi<br />
3 lekcijas – 6 stundas; 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
5.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas.<br />
7.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares galvenās kategorijas.<br />
6.lekcija. Izglītības apakšnozares mērķis, uzdevumi un īstenošanas objektīvie nosacījumi.<br />
32
7.lekcija. Izglītības apakšnozares mērķis, uzdevumi un īstenošanas subjektīvie nosacījumi.<br />
8.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares īstenošanas objektīvie un subjektīvie nosacījumi. Attīstības<br />
perspektīvas un pasaules pieredze.<br />
1. Tēma Izglītības apakšnozares koncepcija, teorētiskā līmeľa likumsakarības un problēmu risinājumi<br />
1 lekcija – 2 stundas; 4 praktiskās nodarbības – 8 stundas<br />
8.lekcija. Izglītības apakšnozares koncepcija un pamatprincipi<br />
9.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares teorētiskā līmeľa likumsakarības.<br />
10.praktiskā nodarbība. Vietēja mēroga un globālie problēmjautājumi izglītībā un to risinājumi apakšnozares<br />
kontekstā.<br />
11.praktiskā nodarbība. Gadījumu izpēte. Galvenās problēmas analīze.<br />
12.praktiskā nodarbība. Gadījumu izpēte. Galvenās problēmas analīze un prezentācija.<br />
2. Tēma Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas, to pamatidejas, uz tām balstītās saturiskās īpatnības,<br />
to daudzveidība un risinājumi<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
9.lekcija. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas.<br />
10.lekcija. Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas. Pamatjēdzieni, mērķis, atslēgas vārdi, nozīmīgākie autori. Vietēja<br />
mēroga un globālie problēmjautājumi.<br />
13.praktiskā nodarbība Izglītības apakšnozares svarīgākās pieejas: pamatidejas, īpatnības, raksturojums.<br />
14.praktiskā nodarbība. Darbības pētījums I<br />
15.praktiskā nodarbība. Darbības pētījums II<br />
3. Tēma Izglītības apakšnozares psiholoģiskais un antropoloģiskais pamatojums<br />
2 lekcijas – 4 stundas; Semināri un praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
11.lekcija. Izglītības apakšnozares psiholoģiskais pamatojums.<br />
12.lekcija. Izglītības apakšnozares antropoloģiskais pamatojums.<br />
16.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares psiholoģiskais pamatojums<br />
17.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares antropoloģiskais pamatojums<br />
4. Tēma Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets,<br />
uzdevumi un nākotnes virzība<br />
1 lekcija – 2 stundas; 5 praktiskās nodarbības – 10 stundas<br />
13.lekcija. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības virzieni, to raksturojums.<br />
18.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares zinātniskās pētniecības pētījumu mērķis, priekšmets. Zinātniskās<br />
publikācijas, konferences, ţurnāli, rakstu krājumi.<br />
19.praktiskā nodarbība Zinātnisko publikāciju izstrāde: kopsavilkums, ievads, galvenā daļa, noslēgums, diskusija,<br />
secinājumi. Publikāciju noformēšanas prasības.<br />
20.praktiskā nodarbība Zinātnisko publikāciju izvērtēšanas kritēriji. Rakstu iesniegšanas prasības.<br />
21.praktiskā nodarbība. Pieteikuma izstrāde un prezentācija.<br />
22.praktiskā nodarbība. Pētniecības virzieni un specifika izvēlētā maģistra temata kontekstā. Maģistra darba idejas<br />
prezentācija un zinātniskās diskusijas<br />
5. Tēma LR un ES likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
14.lekcija. Izglītības apakšnozares darba specifiku reglamentējošie LR likumi un normatīvie dokumenti.<br />
15.lekcija. Izglītības apakšnozares darba specifiku regulējošie ES normatīvie dokumenti.<br />
23.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares darba specifiku reglamentējošie LR, ES stratēģiskie dokumenti.<br />
24.praktiskā nodarbība. Programmu, mācību priekšmetu standarta un citu ar mācību procesu saistīto izglītības<br />
normatīvo dokumentu izvērtējums izglītības apakšnozares kontekstā.<br />
25.praktiskā nodarbība. Globālie dokumenti un norises izglītības apakšnozares kontekstā.<br />
SPECIALIZĀCIJA „IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA”<br />
Lekciju tēmas:<br />
1. Izglītības sistēmas mērķi un galvenie attīstības virzieni izglītības reformas kontekstā. Izglītības sistēmas<br />
salīdzinošais raksturojums Latvijā un citās Eiropas valstīs.<br />
2. 20. un 21. gadsimta skolas salīdzinājums: kopējais un atšķirīgais. 21. gadsimta prasmes, zināšanas un attieksmes<br />
un inovatīvas skolas koncepts.<br />
3. Vadīšana kā kompleksās izpētes objekts. Vadīšanas procesa psiholoģiskais raksturojums. Populārākās vadīšanas<br />
koncepcijas.Personāla vadības evolūcijas īss raksturojums. Spilgtākās vadīšanas teorijas.Vadīšanas pamatfunkcijas.<br />
Praktiskās psiholoģijas loma vadītāja darbībā.<br />
4. LR likumi un normatīvie dokumenti, kas nosaka izglītības apakšnozares darba specifiku. Ilgtspējīgas izglītības<br />
būtība, komponenti, principi. ES mērķorientieri izglītības ilgtspējīgai attīstībai. Tipiskākās negācijas sabiedrībā un<br />
33
izglītībā. Traucējošie faktori izglītības ilgtspējīgai attīstībai un pamatiezīmes krīzei izglītībā.<br />
5. Izglītības kvalitātes kritēriji un novērtēšanas pieredze Eiropā. Latvijas izglītības iestāžu darbības izvērtēšana<br />
atbilstoši LR Izglītības likumam. Izglītības iestāžu kvalitātes attīstības nodrošināšanas principi.<br />
Praktisko nodarbību tēmas:<br />
1. Latvijā veikto pētījumu izglītībā analīze un nākotnes perspektīva. Nākotnes iespējas pārmaiľām izglītībā.<br />
2. Izglītības iestādes attīstības programma, tās izstrāde un pilnveide. Izglītības kvalitātes pārraudzība skolā.<br />
3. Organizācijas darbības kvalitātes nodrošināšana. Ārējā un iekšējā novērtēšana.<br />
4. Pašvērtēšanas un pašnovērtēšanas jēdzieni, to lietojums. Pašnovērtēšanas procesa loma organizācijas darbības<br />
kvalitātes nodrošināšana.<br />
5. Vadītāja personības psiholoģiskie aspekti. Vadītāja rakstura analīze. Vadītāja spējas, prasmes un iemaľas, pieredze.<br />
Autoritātes būtība. Vadīšanas spēju attīstības psiholoģiskais raksturojums. Pašvērtējums, sevis izvērtējuma<br />
nepieciešamība vadītāja postenī. Vadīšanas nepieciešamo īpašību attīstīšana. Empātija, tolerance, spējas pārliecināt,<br />
stratēģiskā domāšana, lēmumu pieľemšana, atbildība, uzmanība utt.<br />
6. Vadītāja lomas (pēc H.Minsberga). Vadītāju tipi un vadītāju līmeľi. Vadītāju klasifikācija pēc organizatoriskā<br />
darbības veida un pēc līmeľa organizācijas struktūrā.<br />
7. Teorētiskās pieejas līderības izpētē (raksturīgo īpašību pieeja, uzvedības raksturojumu pieeja, varas un ietekmes<br />
izpētes pieeja, situatīvā pieeja, transformāciju pieeja, harizmātiskās līderības teorija, implicētās līderības teorija).<br />
Līderības kroskulturālie aspekti.<br />
8. Vadīšanas kultūras psiholoģiskie nosacījumi. Apbalvojumi un sodi. Psiholoģiskais atbalsts, tā būtība vadītāja<br />
darbībā.<br />
9. Pozitīva mikroklimata veidošana. Organizācijas kultūras veidošana. Savstarpējo attiecību etiķete. Kā veidot sevī<br />
pozitīvu dzīves izjūtu.<br />
10. Komandas un komandas darbs. Komandu tipi. Komandas darba principi. Komandas struktūra. Savstarpējās<br />
mijiedarbības procesi komandā. Lēmumu pieľemšana komandā. Personāla atlase komandas darbam.<br />
SPECIALIZĀCIJA „ĢIMENES UN PIRMSSKOLAS PEDAGOĢIJA”<br />
1.tēma. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas īpatnības ģimenes un pirmsskolas pedagoģijā<br />
1 lekcija – 2 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
1.lekcija. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas pirmsskolā un ģimenes audzināšanā.<br />
1.praktiskā nodarbība. Situācijas pirmsskolas vidē pasaulē. Veiksmīgie ieviešanas piemēri pirmsskolas vidē pasaulē.<br />
2.praktiskā nodarbība. Situācijas atspoguļojums ģimenē. Veiksmīgie ieviešanas piemēri ģimenes vidē.<br />
3.praktiskā nodarbība. Situācijas Latvijā un pasaulē izvērtējums un analīze.<br />
2.tēma. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas<br />
1 lekcija – 2 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
2.lekcija. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati: mācību procesa organizācija un teorētiskais pamats. Vispārējās<br />
likumības.<br />
4.praktiskā nodarbība. Mācību un audzināšanas process ģimenē un pirmsskolā.<br />
5.praktiskā nodarbība. Mācību satura plānošana: mērķi, metodes, līdzekļi, organizatoriskās formas rezultāti.<br />
6.praktiskā nodarbība. Diskusija mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas izglītības apakšnozares kontekstā.<br />
3.tēma. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloģiskais pamats un<br />
praktiskie paľēmieni, risinājumu īpatnības<br />
1 lekcija – 2 stundas; Semināri un praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
3.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās metodoloģiskās nostādnes.<br />
7.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares metodoloģiskais pamats: stratēģijas, mācību procesa organizācija un<br />
metodes.<br />
8.praktiskā nodarbība. Mācību un audzināšanas process pirmsskolā: stratēģijas, metodes, metodiskie paľēmieni.<br />
4.tēma. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos<br />
1 lekcija – 2 stundas; 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
4.lekcija. Pārmaiľas sabiedrībā, pārmaiľas pirmsskolā, pārmaiľas ģimenē.<br />
9. praktiskā nodarbība. Pirmsskolas un ģimenes ieguldījums personības veidošanā.<br />
5. tēma. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē<br />
1 lekcijas – 2 stundas; 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
5.lekcija. Pirmsskolas skolotāja un vecāku kompetence.<br />
10. praktiskā nodarbība. Personiskās pieredzes izmantošana vērtējot savstarpējo sadarbību.<br />
34
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Eksāmens<br />
Prasības studiju kursa apguvei – aktīva līdzdarbība nodarbībās 40%<br />
patstāvīgo darbu izpilde 60%<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
SPECIALIZĀCIJA „VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA”<br />
1. Baka, A.., Grunevalds, K.. (1998) Grāmata par aprūpi. R: Preses nams.<br />
2. Bunge, M., ed. (2001) The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing<br />
Company.<br />
3. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R: Zvaigzne ABC.<br />
4. Garleja, R. (2003) Darbs, organizācija un psiholoģija. R:.<br />
5. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham &<br />
London: Duke University Press.<br />
6. Hadaľonoka, (1999., 2000) Kā raisās valodiľa.<br />
7. Holopova, G., Vorobjovs, A. (1993) Psiholoģija 6.burtnīca: Sajūtas un uztvere. D: Saule.<br />
8. Inne, R., Gailīte, I., Lūse, I., Zīds, O. (1995) Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. R: Raka.<br />
9. Johnsen, B. H., Skjorten, M..D. (ed.) (2001) Education Special Needs Education. Oslo: Unipub Forlag.<br />
10. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights,<br />
MA: Allyn & Bacon.<br />
11. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010) Vide un ilgtspējīga attīstība. R.: LU Akadēmiskais apgāds.<br />
12. Lieģeniece, D. (1999) Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). R: RaKa.<br />
13. Liepiľa, S. (2003) Speciālā psiholoģija. R: RaKa.<br />
14. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoģija. R: Izdevniecība AGB.<br />
15. Pikeringa, P. (2002) Personāla vadība, R:<br />
16. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem. R:<br />
17. Reľģe, V. (2003) Organizāciju psiholoģija. R:<br />
18. Siliľš, E.I. (1999). Lielo patiesību meklējumi. Rīga: Jumava.<br />
19. Smita, K. (1998) Mācīšanās traucējumi no A līdz Z.<br />
20. Svence, G. (2003) Pieaugušo psiholoģija. R:<br />
21. Šmite, A. (1998) Skolas vadītāja darbam. R: Raka.<br />
22. Šteinberga, A (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: RaKa.<br />
23. UNESCO LNNK (2001) Mācīšanās ir zelts. Ziľojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam<br />
gadsimtam iesniegusi UNESCO - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.<br />
24. Виготский, Л. (2003) Основы дефектологии. СПб: Лань.<br />
25. Назаровa, Н. М. (ред.) (2001) Специальная педагогика. М: Асаdемiа.<br />
26. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. М: РИПОЛ КЛАССИК.<br />
27. Пузанов, Б. П. ред. (1999) Коррекционная педагогика. М: Асаdемiа.<br />
SPECIALIZĀCIJA „IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA”<br />
1. Adams J. (2006). Managing people in organizations: contemporary theory and practice.Basingstoke: Palgrave<br />
Macmillan, 328 p.<br />
2. Broks A.( 2000). Izglītības sistemoloģija. - Rīga: RaKa, 175 lpp.<br />
3. Builis, A. (1993). Skolvadības pamati: mācību līdzeklis. Rīga: Latvijas <strong>Universitāte</strong>,148.<br />
4. Ešenvalde I. (2003). Personāla praktiskā vadība. – Rīga.<br />
5. Forands, I. (2000). Stratēģija. Kvalitāte. Analīze. Plānošana. Vadība. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 253.<br />
6. Goleman, D. (2007). Social Intelligence: The new science of human relationships. New York, N.Y.: Bantam<br />
Books.<br />
7. Gurbo, M., Jemeļjanova, I., Mikuda, Sarmis. (2004). Izglītības kvalitāte un efektivitāte Latvijā: pētījuma ziľojumu<br />
kopsavilkums. Rīga: Izglītības un zinātnes ministrija, Izglītības sistēmas attīstības projekts, 27.<br />
8. Inne R., Gailīte I., Lūse I., Zīds O. Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. - R.: Raka, 1995. - 279 lpp.<br />
9. Karnītis E. (2004). Informācijas sabiedrība: Latvijas iespējas un uzdrošināšanās. – R.: Pētergailis, - 208 lpp.<br />
10. Koķe T. Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. – Rīga: Mācību apgāds NT, 1999. – 102 lpp.<br />
11. Koķe T. (Sast.) Pedagoģiskā doma ASV un Lielbritānijā. - Rīga: Zvaigzne, 1999.<br />
12. Kukele, D. (2003). Skolvadība: pedagoģiskā procesa tiesiskie pamati. Rīga: RaKa<br />
13. Latvijas izglītības koncepcija. - Izglītība un Kultūra, 01.02.1996.<br />
14. Latvijas izglītības likums. - Latvijas Vēstnesis, 17.11.1998, nr.343/344.<br />
15. Lāmanens K, Tominens K. (2007). Procesu vadības izcilības modeļi. Biedrība”Latvijas Biznesa konsultantu<br />
asociācija” Rīga.<br />
16. Maslo I. (2006). No zināšanām uz kompetentu darbību. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, (Red.) – 186 lpp.<br />
17. McCaffery, P. (2004) The Higher Educattion Manager’s Handbook: Effective leadership and Managament in<br />
Universities and Colleages. London and New York, RoutledgeFalmer, Taylor & Francis Group.<br />
18. Mācīšanās ir zelts. (2001). Ziľojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam gadsimtam<br />
35
iesniegusi UNESCO - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija, (255 lpp.)<br />
19. Reľģe, V. (2007). Mūsdienu organizāciju psiholoģija. Rīga: Zvaigzne.<br />
20. Smith, L. (2003). Leadership: The intrapreneurial experience at the University of Oxford and the University of<br />
Warwick, United Kingdom. Unpublished doctoral dissertation. Florida Atlantic University, Boca Raton, Florida.<br />
21. Šmite A. (1998). Skolas vadītāja darbam. - R.: Raka,. - 190 lpp.<br />
22. Кларин, М. Инновации в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии.<br />
(Анализ зарубежного опыта). – Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”,1995.<br />
23. Zīds, Oskars (2006). Pārmaiľu paradigmas un līdervadība izglītībā. No: Izglītības vadība:<br />
24. Latvijas Universitates Raksti, 697. sējums. Rīga: Latvijas <strong>Universitāte</strong>.<br />
SPECIALIZĀCIJA „ĢIMENES UN PIRMSSKOLAS PEDAGOĢIJA”<br />
1. Baka, A., Grunevalds, K.. (1998) Grāmata par aprūpi. R: Preses nams.<br />
2. Bunge, M., ed. (2001) The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing Company.<br />
3. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R: Zvaigzne ABC.<br />
4. Garleja, R. (2003) Darbs, organizācija un psiholoģija. R:.<br />
5. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham &<br />
London: Duke University Press.<br />
6. Hadaľonoka, (1999., 2000) Kā raisās valodiľa.<br />
7. Holopova, G., Vorobjovs, A. (1993) Psiholoģija 6.burtnīca:Sajūtas un uztvere. D: Saule.<br />
8. Inne, R., Gailīte, I., Lūse, I., Zīds, O. (1995) Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. R: Raka. 279 lpp.<br />
9. Johnsen, B. H.. and Skjorten, M.D. (ed.) (2001) Education Special Needs Education. Oslo: Unipub Forlag.<br />
10. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights,<br />
MA: Allyn & Bacon.<br />
11. Lieģeniece, D. (1999) Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). R: RaKa.<br />
12. Liepiľa, S. (2003) Speciālā psiholoģija. R: RaKa.<br />
13. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoģija. R: Izdevniecība AGB.<br />
14. Pikeringa, P. (2002) Personāla vadība, R:<br />
15. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem, R:<br />
16. Reľģe, V. (2003) Organizāciju psiholoģija. R:<br />
17. Smita, K. (1998) Mācīšanās traucējumi no A līdz Z.<br />
18. Svence, G. (2003) Pieaugušo psiholoģija. R:<br />
19. Šmite, A. (1998) Skolas vadītāja darbam. R: Raka.<br />
20. Šteinberga, A (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: RaKa,<br />
21. UNESCO LNNK (2001) Mācīšanās ir zelts. Ziľojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam<br />
gadsimtam iesniegusi UNESCO - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.<br />
22. Виготский, Л. (2003) Основы дефектологии. – СПб: Лань.<br />
23. Назаровa, Н. М. (ред.) (2001) Специальная педагогика. М: Асаdемiа.<br />
24. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. – М: РИПОЛ КЛАССИК.<br />
25. Пузанов, Б. П. ред. (1999) Коррекционная педагогика. М: Асаdемiа,<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
SPECIALIZĀCIJA „VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA”<br />
1. Avoliľš, V. (red.) (1987) Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. R: Zvaigzne.<br />
2. Avotiľš, V., Prindule L. Bērnu attīstība mācību un audzināšanas procesā. R: Zvaigzne<br />
3. Azarovs, J. (1985) Ģimenes <strong>pedagoģija</strong>. R: Zvaigzne, 186. lpp.<br />
4. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R:<br />
Zvaigzne ABC, 2000.<br />
5. Efland, A. (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education<br />
(Postmodern art education: An approach to curriculum).<br />
6. Freimanis, I. (1995) Matemātika speciālajā skolā.<br />
7. Grabovska, R. (2006) Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā. <strong>Daugavpils</strong>: DU<br />
8. Grunevalds K. (red.)(1994) Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs. R: Zvaigzne<br />
9. Kravalis, J. (1997) Latvijas speciālās skolas (1840 – 1996). R: Mācību grāmata.<br />
10. Lieģeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā.<br />
11. Liepiľa, I. (red.) (2008) Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata. R:<br />
Gandrs<br />
12. Liepiľa, S. (1994) Speciālo skolu skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem pedagoģiski psiholoģiskie raksturojumi. R: IAI.<br />
13. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R: Izdevniecība AGB.<br />
14. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R: Zvaigzne ABC.<br />
15. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Zvaigzne.<br />
16. Prindule, L. (1992) Bērna psihiskās attīstības likumsakarības un periodizācija. Lekcija. Liepājas pedagoģiskais institūts.<br />
17. Ridens, L. Baltijas reģiona ilgtspēja. Ekonomikas un vadības fakultāte, Latvijas <strong>Universitāte</strong> jeb<br />
http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/?m=projekti&l=lv<br />
36
18. Štrāls, K. (1936) .Mūsu dzīves pabērni. R: Valters un Rapa,<br />
19. Teivāns, E. (1994) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: Zvaigzne ABC<br />
20. Toys for special children. Enabling Devices, 1995.<br />
21. UNESCO (2003) Education for sustainable development. Paris: UNESCO ED/ PEQ/ ESD vai<br />
http://www.unesco.org/education/desd<br />
22. Ungoed-Thomas, J. (1997) Vision of a School. Londin and Washington.<br />
23. Ziemele, L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R: Zvaigzne ABC.<br />
SPECIALIZĀCIJA „IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA”<br />
1. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R.:<br />
Zvaigzne ABC, 2000.<br />
2. Brīvība mācīties – Carl Rogers and H.Jerome Freiburg, Freedom to Learn. Macmillan, 1994.<br />
3. Geidţs N., Berliners D. Pedagoģiskā psiholoģija. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1999.<br />
4. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziľas. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.<br />
5. Emanuel, R. (2005). The Case for Fundamentals of Oral Communication. Community College Journal of Research<br />
and Practice. 29 (2), 153-162.<br />
6. Fullan, M. (2001). Leading in a Culture of change: being effective in complex times. First edition. San Francisco:<br />
Jossey-Bass, 176 p<br />
7. Sarunu un konfliktu risināšana. (2007). Grāmatu sērija ”Idejas, kurās ieklausās”. Rīga: lietišķās informācijas<br />
dienests, , 184 lpp.<br />
8. Renģe, V. (2004). Psiholoģija. Savstarpējo attiecību psiholoģija. Rīga: Zvaigzne., 117 lpp.<br />
9. Vilkaste, A. (2003). Skolas ilgtspējīgas attīstības plānošana. Rīga: RaKa.<br />
10. Каммероу, Джин М., Баргер, Нэнси Д., Кирби, Линда К. (2001). Ваш психологический тип и стиль работы.<br />
Москва: Институт Психотерапии.<br />
11. Кови С. (2008). Лидерство, основанное на принципах. – Москва.<br />
12. Хэнна Д. (2007). Лидерство на все времена. Результаты сегодня – наследие века. Москва.<br />
13. Шейн, Эдгар Х. (2002). Организационная культура и лидерство. Санкт-Петербург: Питер.<br />
SPECIALIZĀCIJA „ĢIMENES UN PIRMSSKOLAS PEDAGOĢIJA”<br />
1. AIIA (b.d.) Asociācija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai http://nvo.ise-lv.eu/index.php?show=49&sub_show=65<br />
2. Avotiľš, V. (red.) (1987) Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. R: Zvaigzne.<br />
3. Avotiľš, V., Prindule L. Bērnu attīstība mācību un audzināšanas procesā. R: Zvaigzne<br />
4. Azarovs, J. (1985) Ģimenes <strong>pedagoģija</strong>. R: Zvaigzne, 186. lpp.<br />
5. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R:<br />
Zvaigzne ABC, 2000.<br />
6. Brizga J. (2006) Zaļā iepirkuma rokasgrāmata. Rīga: Zaļā brīvība.<br />
7. Brizga, J. (2008) Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē. Rīga:PDF<br />
8. BVS (b.d.) Bērnu vides skola www.bvs.parks.lv<br />
9. Ceļvedis skolēniem. Tu kontrolē klimata pārmaiņas.<br />
http://ec.europa.eu/environment/climat/campaign/pdf/toolkit_lv.pdf<br />
10. Danilāne, L., Ļubkina, V. (2009) Patērētājizglītības pedagoģiskie un sociālie aspekti. Rēzekne<br />
11. Efland, A. (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education<br />
(Postmodern art education: An approach to curriculum).<br />
12. Freimane, J., Iesmiľa J. , Veģere J. (2007) Vides mācība maziem bērniem. Mācību materiāls dabas zinības<br />
pirmsskolai. R: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.<br />
13. Freimanis, I. (1995) Matemātika speciālajā skolā.<br />
14. Global Footprint Network (2006) Living Planet Report http://www.footprintnetwork.org un<br />
http://www.footprintnetwork.org/overshoot/ ISBN: 2-88085-272-2<br />
15. GLOBE (b.d.) Dabas vērotāji Skaties 21.gadsimtā! http://www.liis.lv/dv/download/s/skaties_skolotaju.pdf<br />
16. Grabovska, R. (2006) Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā. <strong>Daugavpils</strong>: DU<br />
17. Grabovska, R.; Vereba, D. (2010) Desmitgade Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: situācijas raksturojums Latvijas<br />
izglītībā krajumā Grabovska, R., Belousa I. Red. (2010) Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā.<br />
<strong>Daugavpils</strong>: AIIA, 7.-19.lpp.<br />
18. Grinberga M., Rīdūze L., Veģere I. (2004) Cilvēks vidē. Mācību palīglīdzeklis vides izglītībā. Rīga: ZAAO, Zaļais<br />
Punkts.<br />
19. Grīnberga, M. Ridūze, L. (2006) Rokasgrāmata vides izglītībā. Mācību līdzeklis skolotājiem vides izglītībā. Rīga:<br />
Zaļa josta.<br />
20. Grunevalds K. (red.)(1994) Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs. R: Zvaigzne<br />
21. Hurnings, Ē., Lundbergs, P., Skūglunds, G., Ostrems, U. (red.) (2000) EcoLogic Vides izglītība. Metodes un<br />
piemēri. Danaburgas grafiska tipogrāfija: Keep Sweden Tidy Foundation<br />
22. INSPIRE (b.d.) INSPIRE projekta materiāli http://www.inspire-project.eu/documents/index.html:<br />
23. ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa http://www.ise-lv.eu<br />
24. Kalniľa, D. (2007) Iepako, izpako un tālāk? mācību līdzekļu komplekts skolotājiem un skolēniem. Rīga: RaKa,<br />
37
Latvijas Zaļais punkts.<br />
25. Kļaviľš, M., Andrušaitis, A. Red. (2008) Klimata mainība un globālā sasilšana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.<br />
26. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010) Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.<br />
27. Kravalis, J. (1997) Latvijas speciālās skolas (1840 – 1996). R: Mācību grāmata.<br />
28. Lieģeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā.<br />
29. Liepiľa, I. (red.) (2008) Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata. R:<br />
Gandrs<br />
30. Liepiľa, S. (1994) Speciālo skolu skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem pedagoģiski psiholoģiskie raksturojumi. R: IAI.<br />
31. Maslo E. (2003) Mācīšanās spēju pilnveide. Rīga: RaKa,<br />
32. Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga: RaKa<br />
33. Mērfijs, G. (2008) Globālā sasilšana. Ko vari darīt Tu? Rīga: Zvaigzne ABC<br />
34. Nīmante, D. (2008) Klasvadība. Rokasgrāmata skolotājiem. Rīga: Zvaigzne ABC<br />
35. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R: Izdevniecība AGB.<br />
36. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R: Zvaigzne ABC.<br />
37. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Zvaigzne.<br />
38. Prindule, L. (1992) Bērna psihiskās attīstības likumsakarības un periodizācija. Lekcija. Liepājas pedagoģiskais institūts.<br />
39. RAPML (n.d.) Latvija 2030. http://www.latvija2030.lv<br />
40. REC (2003) Ekokomandas ilgtspējīgai attīstībai – Rokasgrāmatas ekokomandu vadītājam un dalībniekam. Rīga:<br />
REC<br />
41. Ridens, L. Baltijas reģiona ilgtspēja. Ekonomikas un vadības fakultāte, Latvijas <strong>Universitāte</strong> jeb<br />
http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/?m=projekti&l=lv<br />
42. Rompcyk, E. (2007) Gribam ilgtspējīgu attīstību. Rīga: Friedrich-Stiftung.<br />
43. Skolotāja rokasgrāmata (2003) Aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana. Rīga: Skolotāju<br />
izglītības centrs.<br />
44. Šiļľeva L.,Eglīte E. (2001) Kas ir problēmbalstīta izglītība. Rīga<br />
45. Štrāls, K. (1936) .Mūsu dzīves pabērni. R: Valters un Rapa,<br />
46. Teivāns, E. (1994) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: Zvaigzne ABC<br />
47. Toys for special children. Enabling Devices, 1995.<br />
48. UNESCO (2003) Education for sustainable development. Paris: UNESCO ED/ PEQ/ ESD vai<br />
http://www.unesco.org/education/desd.<br />
49. UNESCO Mācīšana un mācīšanās ilgtspējīgai nākotnei. http://www.unesco.org/education/tlsf<br />
50. Ungoed-Thomas, J. (1997) Vision of a School. Londin and Washington.<br />
51. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000) Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Rīga: NORDEN AB<br />
52. VARAM (b.d.) Vides ministrijas mājas lapa http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/<br />
53. Vilciľa V., Cudečkis V., Grīnbergs P. Cilvēks – atkritumi – vide. Latvijas Zaļā Josta, BIG<br />
http://www.zalajosta.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=68&Itemid=75<br />
54. WWF (n.d.) Ekoloģiskās pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html);<br />
55. WWF (n.d.) Oglekļa pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/klimats/)<br />
56. Zaļais punkts (b.d.) http://www.zalais.lv/files/4_6_sg_izglitiba_ilgtspejigai_attistibai.pdf<br />
57. ZB (n.d.) Zaļais ceļvedis http://www.zb-zeme.lv/paterins/index.php<br />
Ziemele, L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R: Zvaigzne ABC.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
PEDAGOĢIJAS TEORIJA UN VĒSTURE<br />
1. “American Journal of Education”<br />
2. “Assessment in Education: Principles, Policy, and Practice”<br />
3. “Comparative Education”<br />
4. “Education (UK)”<br />
5. “Education Digest”<br />
6. “Education Journal”<br />
7. “Education Review”<br />
8. “Education USA”<br />
9. “Education Week”<br />
10. “Educational Assessment”<br />
11. “Educational Review”<br />
12. “Educational Theory”<br />
13. “European Education”<br />
14. “European Journal of Education”<br />
15. “Independent School”<br />
16. “Instructor”<br />
17. “International Review of Education”<br />
18. “Issues in Education”<br />
19. “Journal of Education for Teaching”<br />
20. “Journal of Education”<br />
38
21. “Learning and Individual Differences”<br />
22. “London Review of Education”<br />
23. “New Directions for Teaching and Learning”<br />
24. “Research in Education”<br />
25. “Teacher Magazine”<br />
26. “Teachers and Teaching”<br />
27. “Theory into Practice”<br />
28. “Westminster Studies in Education”<br />
IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA<br />
1. “American School Board Journal”<br />
2. “Educational Leadership”<br />
3. “International Journal of Leadership in Education”<br />
4. “International Studies in Educational Administration”<br />
5. “Journal of Educational Policy”<br />
6. “Mentoring and Tutoring: Partnership in Learning”<br />
7. “Pro Principal”<br />
8. “School Effectiveness and School Improvement”<br />
9. “School Leadership and Management”<br />
SPEDIĀLĀ PEDAGOĢIJA<br />
1. “British Journal of Learning Disabilities”<br />
2. “Exceptional Children”<br />
3. “Exceptionality”<br />
4. “International Journal of Disability, Development and Education”<br />
5. “International Journal of Inclusive Education”<br />
6. “Journal of Intellectual and Developmental Disability”<br />
7. “Journal of Intellectual Disability Research”<br />
8. “Journal of Learning Disabilities”<br />
9. “Journal of Special Education”<br />
10. “Learning Disabilities – A Contemporary Journal”<br />
11. “Learning Disability Practice”<br />
12. “Learning Disability Quarterly”<br />
13. “Remedial and Special Education”<br />
14. “Teaching Exceptional Children”<br />
SOCIĀLĀ PEDAGOĢIJA<br />
1. “Journal of Positive Behavior Interventions”<br />
2. “Journal of Social Behavior and Personality”<br />
3. “Preventing School Failure”<br />
4. “School Effectiveness and School Improvement”<br />
5. “Sex Education”<br />
6. “Social Development”<br />
PIRMSSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS PEDAGOĢIJA<br />
1. “Child Development”<br />
2. “Child Study Journal”<br />
3. “Child Welfare”<br />
4. “Children Today”<br />
5. “Early Childhood Education Journal”<br />
6. “Education and Treatment of Children”<br />
7. “Elementary School Journal”<br />
8. “Family Relations”<br />
9. “International Journal of Children‟s Spirituality”<br />
10. “International Journal of Early Years Education”<br />
11. “Journal of Child and Family Studies”<br />
12. “New Directions of Child and Adolescent Development”<br />
13. “Teaching PreK-8”<br />
14. “Technology and Children”<br />
VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA<br />
1. BNE Journal Online Magazine Education for Sustainable Development http://www.bne-portal.de<br />
2. Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE) published by Institute of Sustainable Education<br />
http://ise-lv.eu/publications.php?pub=13&sub_show=41&show=39<br />
3. International Electronic Journal of Environmental Education (IEJEE-Green) ISSN: 2146-0329<br />
http://www.iejeegreen.com/index.php/iejeegreen<br />
4. International Journal of Environment and Sustainable Development (IJESD)<br />
http://www.inderscience.com/index.php<br />
39
5. International Journal of Environmental and Science Education (IJESE) ISSN 1306-3065<br />
http://www.ijese.com/index.htm<br />
6. Journal of Education for Sustainable Development URL: http://intl-jsd.sagepub.com<br />
7. Journal of Environmental Education ISSN: 0095-8964 http://www.tandf.co.uk/journals/vjee<br />
8. Journal of Teacher Education for Sustainability. ISSN: 1691-4147 Abstracted in:<br />
CABI Scopus (Elsevier Bibliographic Databases) ISE (n.d.) III mājas lapa http://www.ise-lv.eu<br />
9. Paths of Learning http://www.pathsoflearning.net/articles.php<br />
MŪZIKAS PEDAGOĢIJA<br />
1. “Journal of Research in Music Education”<br />
2. “Music Educators Journal”<br />
3. “Teaching Music”<br />
VIZUĀLĀS MĀKSLAS MĀCĪBU METODIKA<br />
1. “Creativity Research Journal”<br />
2. Vizuālo mākslu ţurnāls “Studija”<br />
3. “Māksla+”<br />
4. “Educational Media International”<br />
5. “Educational Philosophy and Theory”<br />
INFORMĀTIKAS MĀCĪBU METODIKA<br />
1. “British Journal of Educational Technology”<br />
2. “Computer Assisted Language Learning”<br />
3. “Computer Science Education”<br />
4. “Education Media International”<br />
5. “Information Technology for Development”<br />
6. “Journal of Computer Assisted Learning”<br />
7. “Journal of Research on Technology in Education”<br />
8. “Multimedia Schools”<br />
9. “Online Classroom”<br />
10. “Technology and Children”<br />
11. “Technology and Learning”<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu izpētes obligāto kursu daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Theoretical foundations of the chosen pedagogical sub-branch<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to explore the<br />
theoretical foundations of one chosen pedagogical sub-branch – “Theory and History of Pedagogy”, “Education<br />
Leadership”, “Social Pedagogy”, “Special Pedagogy”, “Environmental and Sustainable Education”, “Pre-school and<br />
Primary School Pedagogy”, “Music Pedagogy”, “Education Methods of Visual Art”, “Education Methods of<br />
Housekeeping”, “Educational Methods of Informatics”.<br />
40
Kursa nosaukums IZGLĪTĪBA DAUDZKULTŪRU VIDĒ<br />
Kursa kods Peda6007 (Peda6122 nepilna laika studijas)<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Nozaru <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko nodarbību stundu skaits<br />
Kursu izstrādāja<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
48 st. pilna laika studiju programmā<br />
18 st. nepilna laika studiju programmā<br />
18 st. (10 st. nepilna laika studijas)<br />
30 st. (8 st. nepilna laika studijas)<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts maģistra studiju programmas „Pedagoģija” studentiem. Tā mērķis ir veidot izpratni par<br />
izglītību daudzkultūru vidē, respektējot šī procesa ilgtspējību un svarīgākos aspektus – valodu, reliģiju, īpašās<br />
vajadzības gan indivīda, gan sabiedrības ilgtspējīgas attīstības kontekstā.<br />
Studiju kurss piedāvā padziļinātu ieskatu par kultūras un sociālo aspektu indivīda, kultūras grupas un sabiedrības<br />
ilgtspējīgā attīstībā, par starpkultūru kompetenci pedagoģiskās darbības veikšanai multikulturālā vidē. Studiju<br />
rezultātu – ar izglītību daudzkultūru vidē saistīto zināšanu, prasmju un attieksmju apguve – balstās uz sociālā<br />
konstruktīvisma pieeju, eksistenciālisma pieľēmumiem, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos studiju<br />
procesā.<br />
Rezultāti:<br />
Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē paplašinātas un padziļinātas zināšanas un izpratni par<br />
izglītību daudzkultūru vidē, respektējot svarīgākos aspektus – valodu, reliģiju, īpašās vajadzības gan indivīda, gan<br />
sabiedrības ilgtspējīgas attīstības kontekstā, kas nodrošina iespējas radošai un veiksmīgai pedagoģiskajai darbībai un<br />
mijiedarbībai multikulturālā vidē.<br />
Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj:<br />
• integrēt idejas no daţādām sociālās zinātnes apakšnozarēm un iegūtās zināšanas, izpratni un kompetences izmantot<br />
pedagoģiskajā darbībā multikulturālā kontekstā;<br />
• argumentēti pamatot un kritiski analizēt gan teorētisko, gan sabiedrībā pastāvošo, gan savu viedokli par kultūras un<br />
sociālo jomu, veikt maģistra līmenim atbilstošus secinājumus, saskatīt to loģisko pamatojumu, un demonstrēt<br />
sociālu un ētisku atbildību izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējības principu;<br />
• modelēt savu starpkultūru un sociālās integrācijas zināšanu, prasmju un kompetenču elastīgu pielietojumu<br />
pedagoģiskajā darbībā gan formālā, gan neformālā un informālā izglītības vidē;<br />
• saskatīt savas pedagoģiskās darbības iespējamo ietekmi uz izglītības, sabiedrības un kultūras savstarpējām<br />
attiecībām, uz ilgtspējīgu pārmaiľu rosināšanu un vadīšanu izglītībā.<br />
Kursa saturs:<br />
1.Globalizācijas radītie izaicinājumi sabiedrībā, kultūrā un izglītībā: Globalizācijas, postmodernisma un<br />
migrācijas ietekme uz valsts sociālo un kultūrvidi. Globalizācija un izglītība. Izglītības iniciatīvas globalizācijas<br />
radītajiem izaicinājumiem: globālā, attīstības, cilvēktiesību, ilgtspējīga, mediju, starpkultūru, patērētājizglītība.<br />
Globālās izglītības saturs: es – globālās pasaules organiska daļa, mana līdzdalība un atbildība pasaulē. Kultūras un<br />
sociālais aspekts ilgtspējības kontekstā, šī aspekta ilgtspējības mērījumi<br />
2. Kultūras izpratne: Jēdziens “kultūra. Pārmaiľas kultūras izpratnē. Makrokultūra un mikrokultūra. Kultūras tipi /<br />
veidi jeb mikrokultūras. Kultūras un sociālā identitāte globalizācijas kontekstā. Kultūra Kultūras elementi. un<br />
sabiedrība. Kultūra un izglītība. Sabiedrība, kultūra un izglītība<br />
3. Starpkultūru izglītība: Pieľēmumi par starpkultūru izglītību. Starpkultūru izglītības pieejas. Starpkultūru izglītības<br />
saturs un tā apguve. Starpkultūru izglītības līmeľi. Starpkultūru izglītības teorētiskais pamatojums. Starpkultūru<br />
izglītības vide. Kultūru atšķirības un akadēmiskie sasniegumi. Starpkultūru izglītības aspekti. Starpkultūru izglītība<br />
un iekļaujoša izglītība.<br />
41
4. Pedagoga starpkultūru kompetence: Pētniecības un izglītības integrācija. Iekļaujoša domāšana. Starpkultūru<br />
dialoga veicināšana. Tolerance, empātija un cieľa.<br />
Kursa plāns:<br />
Kursa struktūra: lekcijas - 18 st., praktiskās nodarbības - 30 st.<br />
1. temats. GLOBALIZĀCIJAS RADĪTIE IZAICINĀJUMI SABIEDRĪBĀ, KULTŪRĀ UN IZGLĪTĪBĀ<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
1.lekcija. Globalizācijas, postmodernisma un migrācijas ietekme uz valsts sociālo un kultūrvidi.<br />
1.praktiskā nodarbība. Globalizācija un izglītība.<br />
2.praktiskā nodarbība. Izglītības iniciatīvas globalizācijas radītajiem izaicinājumiem: globālā, attīstības,<br />
cilvēktiesību, ilgtspējīga, mediju, starpkultūru, patērētājizglītība.<br />
3.praktiskā nodarbība. Globālās izglītības saturs: es – globālās pasaules organiska daļa, mana līdzdalība un atbildība<br />
pasaulē.<br />
2.lekcija. Kultūras un sociālais aspekts ilgtspējības kontekstā, šī aspekta ilgtspējības mērījumi<br />
2. temats. KULTŪRAS IZPRATNE<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 4 praktiskās nodarbības – 8 stundas<br />
3.lekcija. Jēdziens “kultūra. Pārmaiľas kultūras izpratnē.<br />
4.praktiskā nodarbība. Makrokultūra un mikrokultūra.<br />
5.praktiskā nodarbība. Kultūras tipi / veidi jeb mikrokultūras.<br />
4.lekcija. Kultūras un sociālā identitāte globalizācijas kontekstā.<br />
6.praktiskā nodarbība. Kultūras elementi.<br />
7.praktiskā nodarbība. Kultūra un sabiedrība. Kultūra un izglītība. Sabiedrība, kultūra un izglītība<br />
3. temats. STARPKULTŪRU IZGLĪTĪBA<br />
4 lekcijas – 8 stundas; 5 praktiskās nodarbības – 10 stundas<br />
5.lekcija. Pieľēmumi par starpkultūru izglītību.<br />
6.lekcija. Starpkultūru izglītības pieejas.<br />
8.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītības saturs un tā apguve.<br />
9.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītības līmeľi.<br />
7.lekcija. Starpkultūru izglītības teorētiskais pamatojums.<br />
10.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītības vide.<br />
11.praktiskā nodarbība. Kultūru atšķirības un akadēmiskie sasniegumi.<br />
8.lekcija. Starpkultūru izglītības aspekti.<br />
12.praktiskā nodarbība. Starpkultūru izglītība un iekļaujoša izglītība.<br />
4. temats. PEDAGOGA STARPKULTŪRU KOMPETENCE<br />
1 lekcija – 2 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
9.lekcija. Pētniecības un izglītības integrācija.<br />
13.praktiskā nodarbība. Iekļaujoša domāšana.<br />
14.praktiskā nodarbība. Starpkultūru dialoga veicināšana.<br />
15.praktiskā nodarbība. Tolerance, empātija un cieľa.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums, aktīva līdzdarbošanās (30%) un rakstisks ieskaites darbs<br />
(70%), kas sastāv no divām daļām: (1) izvēlētās problēmas teorētiskais pamatojums, (2) situācijas izpēte. Otrās daļas<br />
izstrādei var izvēlēties vai nu pirmo variantu un pētīt izvēlēto problēmu sabiedrībā, vai nu otro variantu un pētīt<br />
izvēlēto problēmu izglītības iestādē.<br />
Mācību pamatliteratūra:<br />
1. Banks, J. A. (2009). Teaching strategies for ethnic studies. Boston, MA: Pearson, Allyn & Bacon.<br />
2. Banks, J. A. (2008). An Introduction to multicultural education. Seattle, WA: University of Washington.<br />
3. Banks, J. A., (ed.). (2007). Diversity and citizenship, education: Global perspectives. San Francisco, CA: Jossey-<br />
Bass.<br />
4. Banks, J. A. (2006). Race, culture, and education: The selected works of James A. Banks. New York, NY:<br />
Routledge.<br />
5. Banks, J., & McGee Banks, C. (ed.) 1997. Multicultural Education. Issues and Perspectives. Boston, London,<br />
Toronto: Allyn and Bacon.<br />
6. Bēgļi: Rokasgrāmata skolotājiem. 1999. R.: UNHCR.<br />
7. Bērziľa, G. (red.) 2009. Es pasaulē, pasaule ap mani: Pedagoģisks materiāls pamatzināšanu apguvei par<br />
kolonizāciju, rasismu, godīgo tirdzniecību un globālo tirgu. Rīga.<br />
42
8. Ceļvedis starpkultūru izglītībā. 2004. R.: ĪUMSILS.<br />
9. Cornwell, G. H. (2000). Global multiculturalism. Lanham, MD: Rowman & Littlefield.<br />
10. Chambers, D. and Forlin, C. (2010) Initial teacher education and inclusion. In Forlin, C. (ed) (2010) Teacher<br />
Education for Inclusion. Changing Paradigms and Innovative Approaches. London: Routledge<br />
11. Daudzveidība mācību grāmatās. 2004. R.: Latvijas Cilvēktiesību un etnisko studiju centrs.<br />
12. Deardorff, D., (ed.) (2009). The Sage handbook of intercultural competence. Thousand Oaks, CA: Sage.<br />
13. Dirba M. Latvijas identitāte: Pedagoģiskais aspekts. R.: RaKa, 2003.<br />
14. Dirba M. Mijkultūru izglītības daudzveidība. R.: RaKa, 2006.<br />
15. Druviete I., Gavriļina M. Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās. R.: Puse Plus, 2003.<br />
16. Druviete, I., et.al. Divvalodīgi bērni: Vecāku rokasgrāmata. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 2002.<br />
17. Ēriksens, T.H. Saknes un pēdas: Identitāte mainīgā laikā. R.: Zvaigzne ABC, 2010.<br />
18. Goldmanis J. (red.) 1998. Mazākumtautību vēsture Latvijā. Eksperimentāls metodiskais līdzeklis. R.: Zvaigzne<br />
ABC.<br />
19. Gundare I., Batelaan B., Driel B. Holokausts. Mācību materiālu apkopojums. R.: N.I.M.S., 2001.<br />
20. Hanovs D. (red.) 2008. Dialogs Latvijā: Kultūru daţādība, robeţas un saknes. R.: VA Akadēmisko programmu<br />
aģentūra.<br />
21. Interceļvedis. Praktisks ceļvedis interkulturālās izglītības realizācijai skolās. Socrates Comenius 2.1 InterProject,<br />
No.106223-CP-2002-1-COMENIUS-21. R.: Latvijas <strong>Universitāte</strong>. 2006.<br />
22. Krastiľa E., Bērziľa Ţ., Lūciľa Z., Zaķe D. 2005. Čigānu identitāte multikulturālā skolā. R.: Izglītības iniciatīvu<br />
centrs.<br />
23. Kultūru daudzveidība un iecietība Latvijā: Dati, fakti, viedokļi. 2003. R.: ĪUMSILS.<br />
24. Margeviča, I. 2008. Skolotāju starpkultūru izglītība multikulturālā sabiedrībā. Promocijas darbs. R.: LU.<br />
25. Maslo, I., et.al. Divvalodīgi bērni. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola, 2001.<br />
26. Mēs visi līdzīgi un atšķirīgi? Starpkultūru izglītības antoloģija.2003. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”.<br />
27. Nacionālā programma iecietības veicināšanai. 2004. R.: ĪUMSILS.<br />
28. Pičukāne E., Ķīkule I., & Zemīte S. (2002). Dzimuma lomu attēlojums mācību grāmatās latviešu valodā. R.:<br />
Latvijas Dzimumu līdztiesības apvienība, www.politika.lv.<br />
29. Rubene, Z. (2006). Dzimumlīdztiesības meklējumi un kritiskā domāšana. Skolotājs, 6 (60): 9-12.<br />
30. Sabiedrības integrācija Latvijā: Valsts Programma. R.: 2001.<br />
31. Sabiedrības integrācija un iecietība Latvijā: Pētījumos balstīts skatījums. R.: Baltijas Sociālo Zinātľu institūts.<br />
2008.<br />
32. Starpkultūru saskarsme: Mācību metodiskais materiāls. R.: Izglītības Attīstības centrs.<br />
33. Stenforda K., Danielsa E.R. Iekļaujošas klases radīšana. 1999. R.: SFL.<br />
34. Zepa, B., Šūpule, I., Krastiľa, L., Peľķe, I., Krišāne, J.2004. Etniskā tolerance un Latvijas sabiedrības integrācija.<br />
R.: Baltijas Sociālo Zinātľu institūts.<br />
Papildliteratūra:<br />
1. Aldridge, J., Goldman, R. 2002. Current Issues and Trends in Education. Boston, MA: Allyn and Bacon.<br />
2. Alper, J. (1993). The Pipeline is Leaking Women All the Way Along, Science, 260: 409 - 411.<br />
3. Belenky, M., Clinchy, B., Goldberger, N. 1986. Women‟s ways of knowing. The Development of Self, Voice,<br />
and Mind. NY: Basic Books.<br />
4. Beyond Access for Girls and Boys: How to Achieve Good-quality, Gender-equitable Education, Education and<br />
Gender Equality Series, Programme Insights, (2005). Oxfam GB, Oxford.<br />
http://www.oxfam.org.uk/what_we_do/issues/education/gender_edu<br />
5. Bogdzeviča A., Celmiľa E., & Grigule L. (2005). Vadlīnijas mācību grāmatu veidotājiem: dzimumu līdztiesības<br />
principu integrēšana mācību grāmatās. R.: Labklājības ministrija.<br />
6. Bogdzeviča A., Celmiľa E., & Grigule L. (2005). Vadlīnijas mācību grāmatu vērtēšanai no dzimumu līdztiesības<br />
aspekta. R.: Labklājības ministrija.<br />
7. Bogdzeviča, A., Celmiľa, E., Grigule, L., Ķīkule, I., & Rāta A. (2005). Pieeja un darba paľēmieni vienādu iespēju<br />
nodrošināšanai zēniem un meitenēm: Dalībnieka burtnīca. Nacionālās programmas projekta „Kapacitātes<br />
stiprināšana nodarbinātības un dzimumu līdztiesības politikas izstrādē un ieviešanā iesaistītajām institūcijām‟. R.:<br />
Labklājības Ministrija. http://www.lm.gov.lv/doc_upl/dal.burtn.pdf<br />
8. Campbell, D. 1996. Choosing Democracy: A Practical Guide to Multicultural Education. Merrill Prentice Hall.<br />
9. Clark, A., & Millard, E. (ed.) 1998. Gender in the Secondary Curriculum: Balancing the Books. NY: Routledge.<br />
10. Collier, M., & Thomas, M. 1988. Cultural Identity: An Interpretative Approach. In: Y. Kim, & W. Gudykunst<br />
(eds.) Theories in Intercultural Communication. Newbury Park, CA: SAGE, 99-120.<br />
11. Curriculum for Gender Equality and Quality Basic Education in School, Education and Gender Equality Series,<br />
Programme Insights, 2005. Oxfam GB, Oxford.<br />
http://www.oxfam.org.uk/what_we_do/issues/education/gender_edu<br />
12. Developing Capacity to Achieve Gender Equality in Education, Education and Gender Equality Series,<br />
Programme Insights, 2005. Oxfam GB, Oxford.<br />
http://www.oxfam.org.uk/what_we_do/issues/education/gender_edu<br />
13. Dunn R., Griggs Sh. Multiculturalism and Learning Styles. Praeger, 1995.<br />
43
14. Freire, P. 1971. Pedagogy of the oppressed. NY: Seaview.<br />
15. Florian, L. (2009) Preparing teachers to work in „schools for all‟. Teaching and Teacher Education, 25 (4), 533-<br />
534<br />
16. Florian, L. and Rouse, M. (2009) The inclusive practice project in Scotland: Teacher education for inclusive<br />
education. Teaching and Teacher Education, 25 (4), 594-601<br />
17. Gardner, A., Cheryl, & Mason Lakes Matyas 1989. Equality, Excellence & Just Plain Good Teaching. The<br />
American Biology Teacher, 51 (2): 72-77.<br />
18. Gender Equality in Schools, Education and Gender Equality Series, Programme Insights, 2005. Oxfam GB,<br />
Oxford. http://www.oxfam.org.uk/what_we_do/issues/education/gender_edu<br />
19. Gibson, R. 2000. Intercultural Business Communication. Berlin: Cornelsen & Oxford University Press.<br />
20. Gilligan, C. 1982. In a different voice: Psychological theory and women’s development. Cambridge, MA:<br />
Harvard University Press.<br />
21. Grioux, H. 1983. Theory and Resistance in Education: A Pedagogy for the Opposition. MA: Bergin & Garvey.<br />
22. Hall, R., Sandler, B. 1982. The classroom climate: A chilly one for women? Washington, DC: Project on the<br />
Status and Education of women, Association of American Colleges.<br />
23. Hernandez, A. 1997. Pedagogy, Democracy, and Feminism: Rethinking the Public Sphere. SUNY Press.<br />
24. Hewitt, N. & Seymour, E. 1991. Factors Contributing to High Attrition Rates Among Science, Mathematics, and<br />
Engineering Undergraduate Majors. Boulder, CO: University of Colorado.<br />
25. Jaunās balsis. Bērns mūsu vidū: jauniešu attieksme pret sabiedrību. UNICEF LR Nacionālā komiteja.<br />
26. Konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu, 1965. http://www.un.org/womenwatch/daw/cedaw<br />
27. Konvencija par visu diskriminācijas veidu novēršanu, kas vērsti pret sievieti, 1979.<br />
http://www.coe.lv/tulkojumi.php?id=105<br />
28. Konvencija pret diskrimināciju izglītībā. 1960. UNESCO, http://www.coe.lv/tulkojumi.php?id=105<br />
29. Kyriakou, C. 1997. Creating inclusive classroom. UK: Cheltenham.<br />
30. Lather, P. 1984. Critical Theory, Curricular Transformation and Feminist Mainstreaming, Journal of Education,<br />
166 (1): 49-62.<br />
31. Lather, P. 1991. Getting Smart: Feminist Research and Pedagogy with / in the Postmodern. London: Rontledge.<br />
32. Lebeer, J. 2005. Mācīšanās kā mācīties iekļaujošā vidē. Hamsphere: Down Syndrome Educational Trust.<br />
33. Lee E., Menkart D., Okazawa-Rey M. (eds.) 1998. Beyond Heroes and Holidays: A Practical Guide to K-12 Anti-<br />
Racist, Multicultural Education and Staff Development. – Washington, DC: Network of Educators on the<br />
Americas.<br />
34. Mācību līdzeklis: ICT as a of intercultural and media education. 2009. Izdots SOCRATES programmas<br />
COMENIUS 2.1 projekta „ICTime-ICT as a Tool of Intercultural and Media Education” ietvaros.<br />
35. Maher, F., & Thompson Tetreault, M. (2001). The Feminist Classroom: Dynamics of Gender, Race, and<br />
Privilege. Lanham, Boulder, NY, Oxford: Rowman and Littlefield.<br />
36. Making It Happen: Political Will for Gender Equality in Education, Education and Gender Equality Series,<br />
Programme Insights, (2005). Oxfam GB, Oxford.<br />
http://www.oxfam.org.uk/what_we_do/issues/education/gender_edu<br />
37. Martin, J. R. 1981. Sophie and Emile: A Case study of sex bias in the history of educational thought, Harvard<br />
Educational Review, 51, 357-372.<br />
38. McCormick, T., Allen-Sommerville, L. 2000. Multicultural Education: Awareness, Strategies and Activities.<br />
Dubuque: Kendall Hunt.<br />
39. Moore, C. W., & Woodrow, P.J. (2010). Handbook of global and multicultural negotiation. San Francisco, CA:<br />
Jossey-Bass.<br />
40. National Science Teachers Association (2003). Gender Equity in Science Education: NSTA Position Statement.<br />
http://www.nsta.org/positionstatement&psid=37<br />
41. Nieto S. 1998. Affirmation, Solidarity and Critique: Moving Beyond Tolerance in Education. NY: Longman.<br />
42. Nieto, S. 2000. Affirming Diversity: The Sociopolitical Context of Multicultural Education. NY: Longman.<br />
43. Nīmante, D. 1998. Speciālās izglītības laboratorija sākumskolas un pamatskolas skolotājiem. Privātā pamatskola<br />
“Patnis,” SFL.<br />
44. Nordic roads to multilingualism - how to help minority children to become multilingual. 1988. Helsinki:<br />
Educational Centre for Professional Development. Bergin and Garvey Publishers.<br />
45. Olson C. L.,Evans, R. & Shoenberg, R.F. (2007). At home in the world: Bridging the gap between<br />
internationalization and multicultural education. Washington, DC: American Council on Education.<br />
46. Page, S.E. (2007). The difference: How the power of diversity creates better groups, Firms, Schools, and<br />
Societies. Princeton, NJ: Princeton University Press.<br />
47. Powell, R. G., &. Powell, D.L. (2010). Classroom communication and diversity: Enhancing Instructional<br />
practice. 2nd ed. New York, NY: Routledge.<br />
48. Preskill, S., & Brookfield, D.S. (2008). Learning as a way of leading: Lessons from the struggle for social justice.<br />
San Francisco, CA: Jossey - Bass.<br />
49. Samovar, L. A., Porter, R. E. &. McDaniel, E. (12.eds.). (2008). Intercultural communication: A reader. Belmont,<br />
CA: Wadsworth.<br />
50. Roman, L., & Eyre, L., (eds.) (1997). Dangerous Territories: Struggles for Difference and Equality in Education.<br />
44
NY: Routledge.<br />
51. Sabiedrības integrācija Latvijā: Valsts Programma. R.: 2001.<br />
52. Schuster, M., & Dyne, S. (1998). Placing Women in the Liberal Arts: Strategies of Curriculum Transformation. In<br />
C. Woyshner and H. Gelford, Minding Women: Reshaping the Eduational Realm. Cambridge, MA: Harvard<br />
Educational Reviews, 79-96.<br />
53. Seymour, E. (1992). The Problem Iceberg in Science, Mathematics, and Engineering Education: Student<br />
Explanations for High Attrition Rates. Journal of College Science Teaching, 230-232.<br />
54. Situācijas analīze izglītības sistēmā par dzimumu līdztiesības jautājumiem. Ziľojums (2005). R.: Labklājības<br />
ministrija. http://www.lm.gov.lv/doc_upl/Zinojums_dz_l_situacija_izglitiba.pdf<br />
55. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. 2002. R: Skolu Atbalsta Centrs.<br />
56. Sleeter, C., Grant, C. 1994. Making choices for multicultural education: Five approaches to race, class, and<br />
gender. NY: Merrill.<br />
57. Smith, T., Pollaway, A., Patton, J., Dowdy, C. 1995. Teaching students with special needs in inclusive setting.<br />
Allyn and Bacon.<br />
58. Shaules, J. (2007). Deep culture: The hidden challenges of global living. Buffalo, NY: Multilingual Matters.<br />
59. Storti, C. (2007). (2 nd ed.). The art of crossing cultures. Yarmouth, ME: Intercultural Press.<br />
60. Sue, D. W. (2007). (5 th ed.).Counseling the culturally diverse: Theory and practice. Hoboken, NJ: Wiley.<br />
61. Targan, D. (ed.) (1996). Achieving Gender Equity in Science Classrooms: A Guide for Faculty.<br />
http://www.brown.edu/Administration/Dean_of_the_College/homepginfo/equity/Equity_handbook.html<br />
62. UNESCO (1991). Guidelines for Curriculum and Textbook Development in International Education.<br />
http://www.unesco.org/education/pdf/34_71.pdf<br />
63. Vadlīnijas mācību grāmatu vērtēšanai no dzimumu līdztiesības aspekta (2005). R.: Labklājības Ministrija.<br />
64. Vecāku rokasgrāmata. Divvalodīgi bērni./ Red.Ose L. R.: SFL, 2002.<br />
65. Weiler, K. (1988). Women Teaching for Change: Gender, Class and Power. NY: Bergin & Garvey.<br />
66. Weiler, K. Women Teaching for Change: Gender, Class & Power. NY: Teacher‟s College.<br />
67. Woyshner, C., & Gelfond, H. (ed.) (1998). Minding Women: Reshaping the Educational Realm. Cambridge, MA:<br />
Harvard Educational Review.<br />
68. Zini savas tiesības, izvēloties valodu. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 2000.<br />
69. Ţurnāls “Tilts”. R.: SFL, projekts “Atvērtā skola”, 1999.<br />
Periodika un citi informācijas avoti<br />
PERIODIKA:<br />
1. “Multicultural Education”<br />
2. “Multicultural Education Journal”<br />
3. “MultiCultural Review”<br />
4. “Multicultural Teaching”<br />
5. “Multicultural Teaching to Combat Racism in School and Country”<br />
6. “Multiculturalism”<br />
7. “Journal of Social Behaviour and Personality”<br />
8. “Social Development”<br />
INTERNET RESURSI:<br />
1. UNESCO klubs “Kultūra. Iecietība. Draudzība” – www.kid.lv<br />
2. Izglītības Attīstības centrs – www.atvertaskola.iac.edu.lv<br />
3. Valsts Cilvēktiesību birojs – www.vcb.lv<br />
4. LU Cilvēktiesību institūts – www.humanrights.lv<br />
5. Sabiedriskās politikas portāls – www.politika.lv<br />
6. Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāts – www.integracija.gov.lv<br />
7. UNITED for Intercultural actions – www.unitedagainstracism.org<br />
8. Taking It Global – www.takingitglobal.org<br />
9. Electronic Magazine of Multicultural Education -http://www.eastern.edu:93/publications/emme/previous.html<br />
10. Multicultural Pavilion -- http://www.edchange.org/multicultural/<br />
11. Multicultural Education and Ethnic Groups: Selected Internet Sources -<br />
http://wwwlibrary.csustan.edu/lboyer/multicultural/main.htm<br />
12. Clearinghouse for Multicultural/Bilingual Education -- http://departments.weber.edu/mbe/htmls/mbe.html<br />
13. Multicultural Education Internet Resource Guide -- http://jan.ucc.nau.edu/~jar/Multi.html<br />
PROFESIONĀLĀS ASOCIĀCIJAS:<br />
1. Index of Professional Organizations for Multicultural Educators http://www-bcf.usc.edu/~cmmr/proforg.html<br />
2. National Association for Multicultural Education (NAME) http://www.nameorg.org/<br />
3. National Association for Bilingual Education (NABE) http://www.nabe.org/<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:<br />
45
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu aprobācija daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Education in multicultural environment<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The study course is intended for students of master study program “Pedagogy”. Its aim is to shape understanding<br />
about education in multicultural environment considering sustainability of this process and its core aspects – language,<br />
religion, and special needs in the context of sustainable development of society and individual. Study course provides<br />
varied insight into sustainable development of cultural and social aspect of an individual, cultural/social group, and<br />
society, and into intercultural competency of an educator in multicultural environment. The acquirement of study<br />
results – culture and social integration connected knowledge, skills and attitudes – are based on the approach of social<br />
constructivism, existential reasoning, inductive thinking, and students‟ active participation on learning process.<br />
46
Kursa nosaukums PERSONĪBAS ATTĪSTĪBAS TEORIJAS UN IEZĪMES<br />
MŪSDIENĀS<br />
Kursa kods Psih6020 (Psih 6034 nepilna laika studijas)<br />
Zinātnes nozare Psiholoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Personības psiholoģija<br />
Attīstības psiholoģija<br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits<br />
48. st. pilna laika studiju programmā<br />
18 st. nepilna laika studiju programmā<br />
18 st. (12 st. nepilna laika studijas)<br />
30 st. (6 st. nepilna laika studijas)<br />
Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Dr.psych., asoc.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Dr.psych., doc. Svetlana Guseva, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Dr.psych., doc. Valērijs Makarevičs, IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Vispārīgā un attīstības psiholoģija<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursa mērķis ir<br />
iepazīstināt studentus ar personības attīstības virzītājspēkiem, rādītājiem, likumsakarībām un faktoriem, tiek akcentēta<br />
personības attīstības ontoģenēze daţādos vecumposmos. Studiju kursā tiek aplūkota attīstības problēma un analizētas<br />
personības attīstības teorijas ilgtspējības aspektā.<br />
Rezultāti:<br />
Studējošie, apgūstot kursu:<br />
o Demonstrē padziļinātas zināšanas un kritisku izpratni par attīstības fenomenu, tā daudzfunkcionalitāti daţādās<br />
zinātnēs, atbilstošu faktoru izpratni un attīstības tendenču modelēšanas lomu izglītībā;<br />
o Demonstrē kritisku izpratni, personīgu attieksmi par attīstības daudzveidīgām teorijām daţādu autoru skatījumā;<br />
o Demonstrē jaunu ideju radīšanu apgūto teorētisko zināšanu un savas pieredzes ietvaros;<br />
o Demonstrē oriģinalitāti un zinātnisku pieeju atsevišku attīstības problēmjautājumu daţādos vecumposmos<br />
risināšanā;<br />
o Izprot attīstības gaitu daţādos vecumposmos, pilnveidojuši prasmes izvērtēt daţādu sfēru attīstības rādītājus,<br />
modelēt un piemērot atbilstošu koriģējosi/attīstošu mācību un/vai audzināšanas darbu tā daudzveidīgajās<br />
variatīvajās iespējās, demonstrē prasmi pieľemt izvērtētus lēmumus un rast risinājumus, uzľemas atbildību par<br />
savu rīcību un tās sekām.<br />
Kursa apraksts – plāns:<br />
Kursa struktūra: lekcijas - 18 stundas, semināri un praktiskie darbi - 30 stundas<br />
Lekciju tēmas:<br />
1. Attīstības psiholoģijas priekšmets, tā uzdevumi. Attīstības psiholoģijas kurss, tā struktūra. Attīstības jēdziens.<br />
Attīstības galvenās problēmas. Attīstības iespējamās tendences.<br />
2. Mācību un attīstības savstarpējā saistība (E.Torndaiks, Ţ.Piaţē, Ļ.Vigotskis).<br />
3. Cilvēka attīstības galveno bioloģizatorisko, socioloģizatorisko un persoanalītisko teoriju apskats. Cilvēka<br />
attīstības bioloģizatoriskās teorijas (St.Holls, K.Gross, E.Krečmers, E.Jenšs, A.Gezells, P.Blonskis, D.Bolduins,<br />
K.Bīlers u.c.). Cilvēka attīstības socioloģizatoriskās teorijas (Dţ.Votsons, K.Levins u.c.). Cilvēka attīstības<br />
personalītiskās teorijas (E.Šprangers, Š.Bīlere, P.Uspenskis, A.Menegetti u.c.). Dialektiskās attīstības teorijas<br />
(Ļ.Vigotskis, A. Ļeontjevs, L.Boţoviča, D. Eļkoľins u.c.)<br />
4. Psiholoģijas zinātnē plašāk pazīstamās cilvēka attīstības periodizācijas. Vecumposmu periodizācijas jēdziens.<br />
Periodu izdalīšanas kritēriji. Vecumposmu periodizācijas veidi. Jaunveidojumi psihiskajā attīstībā. Attīstības krīzes<br />
un senzitīvie periodi.<br />
5. Z.Freida periodizācija. Cilvēka seksuālās attīstības periodizācija. Personības struktūra pēc Z.Freida (“Id”, “Ego”<br />
un “Super-ego”). Personības aizsargmehānismi projekcija, identifikācija, trauksmainas informācijas neuztveršana,<br />
izspiešana, racionalizācija aizvietošana, pieredzes interpretācija u.c.). Seksuālās attīstības stadijas (orālā, anālā,<br />
fallistiskā, ģenitālā, latentā). “Elektras” “Edipa”, “kastrācijas” kompleksi. “Iestrēgumi” attīstības stadijās un to<br />
ietekme uz cilvēka uzvedību. Tipiskākās bailes, kas rodas pirmsskolas, jaunākā skolas un pubertātes vecumā<br />
47
6. E.Ēriksona periodizācija. Psihosociālās attīstības periodizācija, tās attīstības stadijas. Attīstības normāla gaita un<br />
attīstības anomālijas. Embrionālā attīstība un tās ietekme uz bērna turpmāko dzīvi. Raksturīgākās krīzes cilvēka<br />
attīstībā pēc E. Ēriksona. Cietsirdīgās attieksmes prêt bērniem daţādās izpausmes un iespējamās sekas.<br />
Narciscisma attīstība un kritēriji.<br />
7. Ž.Piažē periodizācija. Ţ.Piaţē intelektuālās attīstības periodizācija. Raksturīgākie periodi intelekta attīstībā<br />
(sensomotorais, līdzoperacionālais, konkrēto operāciju periods, formālo operāciju periods). Raksturīgākās<br />
domāšanas īpatnības katrā no periodiem. Iztēle un jaunrade. Domāšana un runa.<br />
8. D.Elkoņina periodizācija. Vadošā darbība katrā D.Eļkoľina izdalītajā vecumposmā (saskarsme, priekšmetumanipulatīvā,<br />
rotaļas, mācības, sabiedriski-lietderīgā darbība, mācību-profesionālā). Tuvākās attīstības zonas<br />
jēdziens pēc Ļ.Vigotska.<br />
9. L.Kolberga periodizācija. Cilvēka morālās attīstības īpatnības un raksturīgākie posmi (līdzkonvencionālais,<br />
konvencionālais un pēckonvencionālais). Morālās attīstības pētīšana, ētisko dilemmu risināšana. Garīgās vērtības<br />
cilvēka dzīvē. Vajāšanas skolā izpausmes un cēloľu analīze.<br />
Semināru tēmas:<br />
1. Attīstības jēdziens filosofijā, psiholoģijā, klasiskajā un alternatīvajā pedagoģijā. Attīstības problēma psiholoģijā,<br />
attīstības jēdziens, iemesli, virzītājspēki.<br />
2. Cilvēks kā atvērta un slēgta sistēma. Sistēmiskā pieeja cilvēka attīstības psiholoģija.<br />
3. Personības teoriju daudzveidīgās pieejas attīstības skaidrojumā – psihoanalīzē, sociāldinamiskajā,<br />
interakcionistiskajā un humānajā virzienā.<br />
4. Cilvēka psihiskās attīstības rādītāji, virzītājspēki. Personības attīstības rādītāji, problēmas, krīzes, senzitīvie<br />
periodi, mehānismi, risinājumi.<br />
5. Psihiskās attīstības pamatteorijas: etnoloģiskā teorija, psihoanalītiskā teorija, neofreidiskā teorija, pieķeršanās<br />
teorija, sociālās iemācīšanās teorija, kognitīvā teorija.<br />
6. Cilvēka attīstības psiholoģijas izpētes metodes. Pētīšanas un diagnostikas metodes attīstības psihologijā.<br />
Novērošana, introspekcija, Gezella logs. Eksperiments, tā veidi. Pārrunas, intervijas, anketēšana, darbības<br />
rezultātu analīze, reitings. Testi, to veidi. Specifiskās attīstības psihologijas metodes ( mātes dienasgrāmata,<br />
dvīľu metode, longitudinālie un šķērsgriezumi).<br />
7. Psihiskās attīstības likumsakarības un faktori. Psihiskās attīstības likumsakarības (nevienmērīgums, integrācija,<br />
kompensācija, pāreja no bioloģiskās nosacītības uz sociālo). Psihiskās attīstrības faktori ( bioloģiskais, sociālās<br />
vides un paša cilvēka aktivitātes faktors).<br />
8. Socializācijas jēdiens, avoti, mehānismi, faktori. Socializāčijas jēdziens, centrālās problēmas. Socializācijas<br />
avoti, mehānismi (identifikācija, dzimumu tipizācija, atdarināšana, ietekmēšana, sociālā facilitācija un sociālā<br />
ingibīcija, konformisms). Socializācijas faktori (makrofaktori, mezofaktori un mikrofaktori). Socializācijas<br />
procesa realizācijas ceļi. Skola kā socializācijas institūts.<br />
9. Ģimene kā socializācijas institūts. Ģimenes kā socializācijas sociāli psihologiskie aspekti. Ģimeľu tipi,<br />
funkcijas. Saskarsmes specifika ģimenēs. Raksturīgākās krīzes ģimenes dzīvē. Bērnības attīstības vēsture, bērnuvecāku<br />
veidoto attiecību raksturs un stili. Vecāku un bērnu specifiskās attiecību atšķirības atsevišķos<br />
vecumposmos.<br />
10. Draugi un bērnu organizācijas kā socializācijas institūts. Formālās un neformālās grupas. Vienaudţu<br />
sabiedrības ietekmes funkcijas. Kompāniju klasifikācija un to virzība. Ekzistencionālās dihotomijas jēdziens (pēc<br />
E.Fromma). Grupas attiecību, struktūras, vērtīborientācijas, psiholoģiskā klimata un kompozīcijas pētījumi.<br />
11. Masu komunikācijas līdzekļi kā socializācijas institūts. Preses. Radio, televīzijas un datoru ietekme uz cilvēka<br />
psihisko attīstību. Galveno teoriju, kas pievērsušās TV ietekmes pētījumiem pārskats (katarses, inkubatīvā,<br />
stimulējošā, pierašanas un interakcionistiskā teorija). Datori un bērnu psihiskā veselība.<br />
12. Pirmsskolas vecuma bērna psiholoģiskās īpatnības. Zīdaiľa perioda, mazbērna un pirmsskolas vecuma<br />
psiholoģiskais raksturojums. Bērna psiholoģiskā gatavība skolai. Sešgadīgā bērna raksturojums. Bērna “iekšējā<br />
pozīcija”. Bērna intelektuālā, gribas un personības attīstības raksturojums uzsākot mācības skolā.<br />
13. Jaunākā skolas vecuma bērnu psiholoģiskās īpatnības. Jaunākā skolas vecuma bērnu fiziskās un psihiskās<br />
attīstības īpatnības. Mācību darbības īpatnības šajā vecumā. Skolēnu un skolotāju attiecības atbilstošā vecumā.<br />
Vērtēšanas īpatnības jaunākajā skolas vecumā. Bērna personības attīstības īpatnības jaunākajās klasēs.<br />
Jaunveidojumi jaunākajā skolas vecumā.<br />
14. Pusaudža psiholoģiskās īpatnības. Psihiskās attīstības raksturojums pusaudţu vecumā (izziľas procesi, emociju<br />
attīstība, pašapziľas attīstība, “Es” – koncepcijas attīstība. Saskarsmes īpatnības, vienaudţu sabiedrības loma<br />
pusaudţu psihiskajā attīstībā.<br />
15. Jauniešu psiholoģiskās īpatnības. Psihiskā attīstība un personības raksturīgākās iezīmes jauniešu vecumā.<br />
Jauniešu pašnoteikšanās un profesionālā virzība.Psihoseksualā attīstība. Draudzības un mīlestības loma jauniešu<br />
vecumā.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Kursa ietvaros paredzēto zināšanu, prasmju un iemaľu apguve, patstāvīga inovatīva pētnieciska darba izstrāde un<br />
prezentēšana, attīstības rādītāju teorētiska izpēte un analīze, to praktiska diagnosticēšana.<br />
Studiju kursa apguves pārbaudes forma – diferencētā ieskaite.<br />
Prasības studiju kursa apguvei – aktīva līdzdarbība nodarbībās 40%, patstāvīgo darbu izpilde 60%.<br />
48
Izmantojamās studiju metodes un formas – konsultatīvas lekcijas, semināri, patstāvīgie darbi, prezentācijas, diskusijas,<br />
argumentācija.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. A History of Developmental Psychology in Autobiography. John D. Hogano - editor, Dennis Thompson - editor.<br />
Westview Press. Place of Publication: Boulder, CO, 1996.<br />
2. Bandura, A. (1989). Social cognitive theory. In R. Vasta (Ed.), Annals of child development. Greewich, CT: JAI<br />
Press.<br />
3. Bowlby, J. (1988). A secure base. NY: Basic Books.<br />
4. Bronfenbrenner, U. (1979) The ecology of human development:Experiments by nature and design. Cambridge,<br />
MA: Havard University Press.<br />
5. Bruner, J.S. (1983). Child‟s talk: Learning to use language. New York: Norton.<br />
6. Change and Development: Issues of Theory, Method, and Application. Eric Amsel - editor, K. Ann Renninger -<br />
editor.Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 1997.<br />
7. Concepts and Theories of Human Development. Contributors: Richard M. Lerner - author. Publisher: Lawrence<br />
Erlbaum Associates. Place of Publication: Mahwah, NJ. Publication Year: 1997.<br />
8. Crain, William C. 2005. Theories of development: concepts and applications. Upper Saddle River, N.J.: Prentice<br />
Hall.<br />
9. Culture, Thought and Development. Larry P. Nucci - editor, Geoffrey B. Saxe - editor, Elliot Turiel - editor.<br />
Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 2000.<br />
10. Developmental psychology I: perceptual and Charlie Lewis. L London: Sage Publications, 2005.<br />
11. Developmental Science and the Holistic Approach. Contributors: Lars R. Bergman - editor, Robert B. Cairns -<br />
editor, Lars-Goran Nilsson - editor, Lars Nystedt - editor. Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 2000.<br />
12. Developmental Theories through the Life Cycle. Sonia G. Austrian - editor. Columbia University Press. New<br />
York. 2002.<br />
13. Dynamics and Indeterminism in Developmental and Social Processes. Alan Fogel - editor, Maria C. D. P. Lyra -<br />
editor, Jaan Valsiner - editor. Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ, 1997.<br />
14. Human Development across the Life Span: Educational and Psychological Applications. James M. Day - editor,<br />
Ralph L. Mosher - editor, Deborah J. Youngman - editor. Praeger Publishers. Place of Publication: Westport, CT.<br />
1999.<br />
15. Family and Human Development across Cultures: A View from the Other Side. Lawrence Erlbaum Associates.<br />
Mahwah, NJ, 1996.<br />
16. Fox, M. 1993. Psychological perspectives in Education.<br />
17. Karpova, Ā. Personība. Teorijas un to radītāji : mācību līdzeklis / Ārija Karpova ; recenz. I.Plotnieks, I.Krūmiľa. -<br />
Rīga : Zvaigzne ABC, 1998. - 223 lpp.<br />
18. Montada L.(2002). Entwicklunspsychologie. Berlin, Beltz Verlage, Weinheim, Basel.<br />
19. Paths to Successful Development: Personality in the Life Course. Contributors: Avshalom Caspi - editor, Lea<br />
Pulkkinen - editor. Publisher: Cambridge University Press. Place of Publication: Cambridge, England. Publication<br />
Year: 2002.<br />
20. Personality Development: A Psychoanalytic Perspective. Debbie Hindle - editor, Marta Vaciago Smith - editor.<br />
Routledge. London. 1999.<br />
21. Personality Development: Theoretical, Empirical, and Clinical Investigations of Loevinger's Conception of Ego<br />
Development. Augusto Blasi - editor, Lawrence D. Cohn - editor, P. Michiel Westenberg - editor. Lawrence<br />
Erlbaum Associates.: Mahwah, NJ, 1998.<br />
22. Piaget, Vygotsky and beyond: Future Issues for Developmental Psychology and Education. Julie Dockrell - editor,<br />
Leslie Smith - editor, Peter Tomlinson - editor. Routledge. London. 1997.<br />
23. Psiholoģijas vārdnīca. G.Breslava redakcijā. (1999).Rīga<br />
24. Puškarevs, I. Attīstības psiholoģija. R.: 2001<br />
25. Reľģe, V. Personības psiholoģija R.: 2000<br />
26. Reľģe, V. Personības psiholoģiskās teorijas. R.: 1999<br />
27. Schweitzer, F. 2004. The Postmodern Life Cycle. St.Louis, MS: Chalice Press.<br />
28. Studying Individual Development in an Interindividual Context: A Person-Oriented Approach. Lars R. Bergman -<br />
author, Bassam M. El Khouri - author, David Magnusson - author. Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ,<br />
2003.<br />
29. Svence, G. Attīstības psiholoģija. R.: Zvaigzne ABC, 1999.<br />
30. Svence, G. Pieaugušo psiholoģija. R.: 2003<br />
31. The Blackwell handbook of social development / edited by Peter K. Smith and Craig H.Hart.- 2004.<br />
32. The Essential Other: A Developmental Psychology of the Self. Bertram J. Cohler - author, Robert M. Galatzer-<br />
Levy - author. Basic Books. New York, 1993.<br />
33. The Life Cycle Completed. Erik H. Erikson - author, Joan M. Erikson - author. W. W. Norton. New York. 1997.<br />
34. Баттерворт Д., Харрис М. Принципы психологии развития. Пер. с англ. М.: Когито- Центр, 2000.<br />
35. Берк Л. Развитие ребенка.- Спб.: Питер, 2006.<br />
36. Зейгарник Б.В. Теории личности в зарубежной психологии. – М., МГУ, 1982.<br />
37. Крейг Г. Психология развития. Спб.: Изд. Питер, 2000.<br />
49
38. Майерс Д. Психология.- Мн.: ООО Попурри, 2001.<br />
39. Тайсон Ф., Тайсон Р. Психоаналитические теории развития. Пер. с англ. Екатерининбург, Деловая книга,<br />
1998.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Dobsons Dţ. Zēnu audzināšana. Praktiski padomi un iedrošinājums tiem, kuri audzina jauno vīriešu paaudzi.<br />
Tulk. no angļu val. R.: Atklāsme, 2003.<br />
2. Kerols L., Toubere Dţ. Indigo bērni. Nākotnes bērni ir piedzimuši. Tulk. no angļu val. R.: Apgāds ALI S, 2006.<br />
3. The Developmental Social Psychology of Gender. Thomas B. Eckes - editor, Hanns M. Trautner - editor.<br />
Lawrence Erlbaum Associates. Mahwah, NJ. 2000.<br />
4. The development of the social self / edited by Mark Bennett and Fobio Sani 1.ed. Hove: Psychology.<br />
5. Выготский Л. С. Психология .Изд. ЭКСМО- Пресс, 2000.<br />
6. Харрис Р. Психология массовых коммуникаций. Спб. ЕВРОЗНАК, 2001.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. “British Journal of Psychology”<br />
2. “Child Development”<br />
3. “Child Study Journal”<br />
4. “Current Psychology”<br />
5. “Developmental Science”<br />
6. “European Journal of Personality”<br />
7. “International Journal of Psychology”<br />
8. “Journal of Developmental Education”<br />
9. “Journal of General Psychology”<br />
10. “Journal of Personality Assessment”<br />
11. “Journal of Personality”<br />
12. “Journal of Psychology”<br />
13. “Journal of Research on Adolescence”<br />
14. “New Directions for Youth Development”<br />
15. “New Directions of Child and Adolescent Development”<br />
16. “Psychology Today”<br />
17. “School Psychology Review”<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu aprobācija daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Theories and issues of personality development<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the study course is to is to shape<br />
students‟ understanding about personality development mainsprings, indicators, regularities and factors, and about<br />
ontogenesis of personality development in different stages of life cycle. The study course provides critical analysis of<br />
prersonality development issues, problems and theories in the context of sustainability.<br />
50
Kursa nosaukums PIEAUGUŠO IZGLĪTĪBAS TEORĒTISKIE UN PRAKTISKIE<br />
ASPEKTI<br />
Kursa kods Peda6009 (Peda6124 nepilna laika studiju programmā)<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Pieaugušo <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits<br />
48 st. pilna laika studiju programmā<br />
18 st. nepilna laika studiju programmā<br />
18 st. (10 st.nepilna laika studijas)<br />
30 st. (8 st.nepilna laika studijas)<br />
Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
PhD, asoc.prof., Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asoc.prof., Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursa saturs<br />
piedāvā padziļinātu ieskatu par pieaugušo izglītības būtību, modeļiem un attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.<br />
Studiju rezultātu – kritiski domājošs students, kurš/a apzinās savas izaugsmes un profesionālās pilnveides iespējas un<br />
savas karjeras attīstību un pilsonisko aktivitāti ilgtpējīgas sabiedrības attīstībai. Kursa mērķis: sekmēt kritisku zināšanu<br />
apguvi par ieaugušo izglītības attīstībus tendencēm pasaulē un Latvijā, veidot izpratni par pieagušo <strong>pedagoģija</strong>s<br />
attīstības tendencēm un aktualitātēm pētniecībā.<br />
Studiju kursa rezultāti:.<br />
Studiju kursa rezultātā studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par:<br />
- pieaugušo izglītības būtību, modeļiem, un attīstības tendencēm Latvijā un pasaulē.<br />
Studiju kursa rezultātā studenti prot:<br />
- Identificēt, analizēt un izvērtēt pieaugušo izglītības modeļus un pieejas, analizēt mūsdienu situāciju, un apzināties<br />
savas profesionālās attīstības iespējas;<br />
- Patstāvīgi integrēt teorijas un zināšanas no izglītības saskares zinātľu jomām un izmatotot tās praksē;<br />
- Formulēt un analītiski izskaidrot pieaugušo izglītības attīstības tendences Latvijā nozīmīgāko starptautisko un<br />
Latvijas nozīmīgāko dokumetu kontekstā;<br />
Izveidot un aprobēt studentu grupā mācību nodarbību pieaugušo mērķauditorijai pārī ar kolēģi:<br />
- prasmes izveidot un īstenot mācību nodarbību pieaugušajiem, izvēloties mācību darba organizācijas un<br />
izvērtēšanas formas, kā arī izvērtēt to atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem,<br />
- prasmes izvēlēties un pielietot efektīvas mācību metodes atbilstoši izglītojamā individuālajām pedagoģiski –<br />
psiholoģiskajām un vecuma īpatnībām;<br />
- patstāvīgi pilnveidot savu profesionālo kompetenci, apzinot aktuālākas tendences pieaugušo izglītībā un<br />
pētniecībā.<br />
Patsāvīgs darbs: patstāvīga un padziļinātas literatūras studijas studiju kursu tēmu kontekstā.<br />
Kursa apraksts – plāns:<br />
Lekcijas – 9; praktiskās nodarbības – 15<br />
1. temats. Pieaugušo izglītības iezīmes<br />
2 lekcijas – 4 stundas<br />
1. lekcija. Pieaugušo izglītības raksturojums. Pieaugušo izglītības priekšmets, mērķi, uzdevumi<br />
2. lekcija. Pieaugušo izglītības principi, organizācijas īpatnības, īstenošanas formas<br />
2.temats. Pieaugušo izglītības filozofiskais pamatojums<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
3. lekcija. Pieaugušo izglītības modeļi un to filozofiskais pamatojums. Pieaugušo izglītības procesa sistemoloģija.<br />
Pieaugušo izglītības procesa likumsakarības. Andragoģija un tradicionālā pieeja pieaugušo izglītības organizācijā.<br />
4. lekcija. Pieaugušā pilsoniskā aktivitāte demokrātiskās vērtībās balstītas ilgtspējīgas sabiedrības attīstības veicināšanā.<br />
1. praktiskā nodarbība. Savas pilsoniskās aktivitātes izvērtēšana demokrātiskās vērtībās balstītas ilgtspējīgas<br />
sabiedrības attīstības veicināšanā<br />
2. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības modernisma/postmodernisma diskursā īpatnības<br />
51
3.temats. Pieagušo izglītības attīstības tendences un normatīvā bāze<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
5. lekcija. Pieaugušo izglītības attīstības tendences Latvijā un pasaulē. Pieaugušo izglītības koncepcija un Latvijas<br />
ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. Gadam. Pieaugušo izglītība modernisma /postmodernisma diskursā.<br />
Jaunākie pētījum andragoģijā<br />
6. lekcija. Mūţizglītības jēdziena izpratne un traktējums Latvijas un straptautiskajos normatīvajos dokumentos.<br />
3. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības attīstības tendences Latvijā un pasaulē<br />
4. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības koncepcijas un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijalīdz 2030. gadam<br />
izvērtējums<br />
5. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītība Latvijas un starptautiskajos normatīvajos dokumentos.<br />
4.temats. Pieaugušo izglītības organizācijas īpatnības<br />
1 lekcija - 2 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
7. lekcija.Pieaugušo izglītība formas: formālā, neformālā, informālā izglītība, interešu izglītība, tālmācība, u.c.<br />
Svarīgākie nosacījumi mācību procesa organizēšanā pieaugušajiem.<br />
6. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības programmu izveide, to filozofiskie, un metodoloģiskie aspekti.<br />
7. praktiskā nodarbība. Pieaugušo mācīšanās īpatnības, stili.<br />
8. praktiskā nodarbība. Pieaugušo izglītības programmu , to filozofisko, un metodoloģisko aspektu izvērtēšana savas<br />
mācīšanās pieredzes kontekstā.<br />
5. temats. Pieaugušo macīšanās īpatnības<br />
Lekcijas - 4 stundas<br />
8. lekcija.Pieauguša cilvēka attīstības periodizācija un īpatnības. Pieaugušo dzīves stili.Pieaugušo vajadzību izzināšana.<br />
9. lekcija.Cilvēkresursu izpratne. Karjeras attīstība, profesionālā identitāte, tās pilnveide<br />
6. temats. Aktualitātes pētniecībā pieaugušo izglītības jomā<br />
2 praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
9. praktiskā nodarbība. Jaunāko pētījumu analīze pieagušu izglītībā (EBSCO un citas datu bāzes, Zinātnisko<br />
konferenču tēţu krājumi)<br />
10. praktiskā nodarbība. Jaunāko pētījumu analīze pieagušu izglītībā (EBSCO un citas datu bāzes, zinātnisko<br />
konferenču tēţu krājumi)<br />
7. temats. Mācību nodarbības pieaugušajiem plānošana, sagatavošana un novadīšana<br />
5 praktiskās nodarbības - 10 stundas<br />
11. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem plānošana, sagatavošana un novadīšana pārī ar kolēģi,<br />
izvēloties pieugušo auditorijai atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu<br />
atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem<br />
12. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem novadīšana pārī ar kolēģi, izvēloties pieugušo auditorijai<br />
atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem<br />
13. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem novadīšana pārī ar kolēģi, izvēloties pieugušo auditorijai<br />
atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem<br />
14. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem novadīšana pārī ar kolēģi, izvēloties pieugušo auditorijai<br />
atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem<br />
15. praktiskā nodarbība. Mācību nodarbības pieaugušajiem plānošana, sagatavošana un novadīšana pārī ar kolēģi,<br />
izvēloties pieugušo auditorijai atbilstošas mācību darba organizācijas formas, metodes, un veicot izvērtēšanu<br />
atbilstoši izvirzītajiem kritērijiem<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (20%) un 2 praktiski darbi:<br />
1) Izveidot un aprobēt studentu grupā mācību nodarbību pieaugušo mērķauditorijai pārī ar kolēģi, izvēlētoties<br />
pieaugušo auditorijai atbilstošas mācību darba organizācijas formas un izvērtēšanas kritērijus, kā arī un efektīvas<br />
mācību metodes atbilstoši izglītojamā individuālajām pedagoģiski – psiholoģiskajām un vecuma īpatnībām (60%);<br />
2) Būtiskākais un nozīmīgākais studiju kursa ietvaros iegūtais savas profesionālās attīstības pilnveidē un izgtspējīgas<br />
sabiedrības attīstības veicināšanā (vismaz sešu literatūras avotu , Latvijas un starptautisko dokumentu izvērtējums<br />
par pieaugušo izglītību) (20%)<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Andersens S. (1993). Saskarsme un sadarbība. Liepāja: LPIA<br />
2. Baltā grāmata. Mācīšana un mācīšanās ceļā uz izglītotu sabiedrību.- Eiropas Komisija<br />
3. Fulans, M. (1999). Pāŗmaiņu spēki. Izglītības reformu virzieni.- R: Zvaigzne ABC<br />
4. Izglītības attīstības koncepcija 2007.– 2013.gadam .<br />
5. Kjaergaard E., & Martineniene R. (1996). Pieci gaviļu saucieni demokrātijai. Dānija: FREKA<br />
6. Koķe T. (1999). Pieaugušo izglītības attīstība: raksturīgākās iezīmes. Rīga: SIA “Mācību apgāds NT”.<br />
52
7. Krieviľš V. (2001). Izglītības socioloģija. R.: RAKA.<br />
8. Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010). R.: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu<br />
ministrija (R. Ķīļa vadītā darba grupa) Skat.: http://www.nap.lv/upload/lias_1redakcija_pilnv_final.pdf<br />
9. Lieģeniece, D. (2002). Ievads androgoģijā. R.: RaKa.<br />
10. Lieģeniece, D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināšanā. R. RaKa.<br />
11. Liepiľa, S. (1998). Gerantoloģijas psiholoģiskie aspekti. R.: RaKa.<br />
12. Lonstrupa, B. (1995). Mācīt pieaugušos ar atklātību. R.: RaKa.<br />
13. Mācīšanās ir zelts. Starptautiskās komisijas par izglītību 21.gs. ziņojums.- UNESCO LNK<br />
14. Mūžizglītības memorands. (Eiropas komisijas darba dokuments), Brisele, 30.10.2000.<br />
15. Nākotnes izglītības meti (1998). UNESCO Starptautiskās komisijas “Izglītība divdesmit pirmajam gadsimtam”<br />
ziľojumā, R.: Vārti<br />
16. Ose G. (1999). Kā mācās pieaugušie, Rīga: LVAVP, UNDP.<br />
17. Personības attīstība ģimenē, skolā un augstskolā (1999). Zinātnisku rakstu krājums. R.: SIA “Mācību apgāds NT.<br />
18. Pētījumi pieaugušo pedagoģijā / zinātn. red. Tatjana Koķe (2005). LU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, Rīga :<br />
LU Akadēmiskais apgāds, 2005.<br />
19. Pieaugušo izglītība (attīstība, labklājība, demokrātija). (1996). Materiālu krājums, Rīga.<br />
20. Pieaugušo izglītības gadagrāmata. (1997). Rīga: LPIA, IZM.<br />
21. Skolotāju skolotājiem. (1995) . E. Vstergaard, J. Kirstains. R.: Pedagogu Izglītības Atbalsta Centrs.<br />
22. Skolotāju tālākizglītība. Rakstu krājums. (1996). R.: Latvijas <strong>Universitāte</strong>.<br />
23. Svence, G. (2003). Pieaugušo psiholoģija. R.: Raka.<br />
24. Tālākizglītība un tālmācības stratēģija Latvijas augstākajā izglītībā (1999). LR IZM, R.: Lielvārds<br />
25. Adbi, A. A. & Kapoor, D. (2009). Global perspectives on adult education. Globalization, Comparative education<br />
and policy research. Vol. 12. Springer.<br />
26. Alexadrou, A., Field, K.., & Mitcheland, H. (2005). (Eds.). The continuing professional development of teachers:<br />
Emerging European issues. Symposium Books, December, UK: Oxford.<br />
27. Bern, J.P. (2007). Identity, diversity and teaching for social justice. UK:: Peter Lang.<br />
28. Brookfield, S. D. (1990). Expanding knowledge about how we learn. In Smith R. M. (ed.). Learning to learn across<br />
the lifespan. California. San Francisco: Jossey Bass.<br />
29. Cross, KP (1981). Adults as learners: Increasing participation and facilitating learning. San Francisco, California:<br />
Jossey- Bass Company..<br />
30. Elias, J (1993). The foundations and practice of adult religious education. (Ed). Florida: Krieger Publishing<br />
Company.<br />
31. Entwistle, N. J. (2009). Teaching for understanding at university: deep approaches and distinctive ways of<br />
thinking. Basingstoke : Palgrave Macmillan<br />
32. Field, J., Gallacher, J. & Robert I. (2009). (ed.). Researching transitions in lifelong learning. London, New York :<br />
Routledge.<br />
33. Gough, S. & Scott, W. (2007). Higher education and sustainable development: Paradox and possibility. London<br />
& New York: Routledge<br />
34. Huddleston, P. & Unwin, L. (2007). (3 rd . ed.). Teaching and learning in further education: diversity and change.<br />
UK, USA & Canada: Routledge<br />
35. Jarvis, P. (2004). Adult and continuing education. Theory and practice. London: Routledge Falmer.<br />
36. Jarvis, P. (1999). The Practitioner – researcher. Developing theory from practice. London: Jossey-Bass Jossey-<br />
Bass Publishers<br />
37. Kanchier, C. (2000). Dare to change your job and your life. JIST Works, Inc.<br />
38. Karen, E (2009). Learning, work, and social responsibility: Challenges for lifelong learning in a global age. The<br />
Neatherlands: Springer.<br />
39. Kokosalakis, N. (2001). Lifelong learning in European universities: a preliminary assessment. Editorial //<br />
European Journal of Education, 2001, vol.35, N 3, pp. 253-255.<br />
40. Kasworm, C.E., Rose, A.D., & Ross-Gordon, J, (2010). (ed.). Handbook of adult and continuig education. (2010).<br />
Sage publication, ISBN: 9781412960502<br />
41. McIntosh, C. & Varoglu, Z. (2005). (Eds.), Perspectives in distance education: Lifelong learning & distance higher<br />
education. Commonwealth of Learning. Paris and British Columbia: UNESCO Publishing.<br />
42. Merriam, S., (ed.) (2001). The new update on adult learning theory. New directions for adult and continuing<br />
education, No.89. San Francisco, CA: Jossey-Bass.<br />
43. Merriam, S.B. (1993). An update on adult learning theory. New directions for adult and Continuing Education. San<br />
Francisco: Jossey Bass Publishers.<br />
44. Mezirow, J. (1991). Transformative dimensions of adult learning. San Francisco:Jossey- Bass.<br />
45. National action to implement lifelong learning in Europe ( 2001). Belgium: Eurydice.<br />
46. OECD Publication identifies key competencies for personal, social, and economic well-being (04_aug_20011).<br />
[retrieved on 4.08.2011.]. Accessible: http://www.oecd.org/ Pieejama: http://www.oecd.org/<br />
47. Ramsden P. (2003). Learning to teach in higher education. New York: Routledge Falmer.<br />
48. Sotto, E. (1994). When teaching becomes learning. A theory and practice of teaching. London, New York<br />
49. Tight, M. (2000). Key concepts in adult education and training. New York: Routledge Falmer.<br />
53
50. Tisdell, E. (2003). Exploring spirituality and culture in adult and higher education. San Francisco: Jossey-Bass.<br />
51. UNESCO (1976). Recommendation on the development of adult education. Paris: UNESCO<br />
52. West-Burnham, J. (2009). Rethinking educational leadership: from improvement to transformation. London, New<br />
York : Network Continuum<br />
53. Wickett, R. (1991). Models of adult religious education practice. Birmingham: RE Press.<br />
54. Willson, A. L. & Hayes, E. (2000). (ed.). Handbook of adult and continuig education. San Francisco: Joseey-Bass<br />
Company.<br />
55. Young, R. (1999). A critical theory of education. Habermas and our children’s future. Vol. NY: Teachers‟ College.<br />
56. Young, M. (2003).Comparing approaches to the role of qualifications in the promotion of lifelong learning,<br />
European Journal of Education, Vol.38, N 2, pp. 199-211.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Blūma, D. (2001). Shift of paradigms in the qualification of university lecturers.//Izglītības zinātnes <strong>pedagoģija</strong><br />
mūsdienu pasaulē. Educational sciences and padagogy in the changing world. Latvijas universitātes zinātniskie<br />
raksti (2001). 635, -R:Latvijas <strong>Universitāte</strong>, Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte,- 29-33.<br />
2. Blūma, D. (1997).Pedagoģisko darbinieku tālākizglītības studiju satura un struktūras izveides koncepcija./ Skolotāju<br />
tālākizglītība. Rakstu krāj. 2. daļa.- R.: Tempus II, 15.- 27.lpp.<br />
3. Brookfield, S. D. (1981). Independent adult learning. In Adult Education 13(1): 15-27.<br />
4. Brookfield, S. D. (1991). The development of critical reflection in adulthood, New Education 13(1): 39-48.<br />
5. Koķe, T. (2002). Mūţizglītības pedagoģiskie aspekti// Skolotājs, N2, 4-8 lpp.<br />
6. Koķe, T. (1999). Pieaugušo izglītības attīstības raksturīgākās iezīmes.- R.: SIA Mācību Apgāds, NT.<br />
7. Koķe,T. (2001). Zināšanas un dialogs - globalizācijas priekšnoteikums.// Latvijas Vēsture.- 2 .Nr1, -R.: Latvijas<br />
Univesritāte, 2001- 20-25.<br />
8. Lieģeniece, D. (2002). Kopveseluma pieeja radošas personības veidošanā// Skolotājs. Nr.3<br />
9. Zīds,O. (1997). Latvijas pedagoģisko darbinieku tālākizglītības modelis.// Skolotāju Tālākizglītība. Rakstu<br />
krājums., 2. daļa- R.: Tempus II, - 4 -15.lpp.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. “Adult Education Quarterly”<br />
2. “Adult Learning”<br />
3. “Adults Learning”<br />
4. “Adult Education”<br />
5. „Action Research”‟<br />
6. “European journal on Education”<br />
7. “International Journal of Lifelong Education”<br />
8. “Journal of Transformative Education‟<br />
9. “Journal of Teacher Education for Sustainability”<br />
10. “Communication and Discourse”<br />
11. “New Directions for Adult and Continuing Education”<br />
12. “Research in Higher Education “<br />
13. “Sage”<br />
14. “ The Journal of Higher Education”<br />
15. “The Review of Higher Education”<br />
Ar pieaugušo izglītību saistītie nozīmīgākie dokumenti:<br />
Eiropas Savienības Padomes secinājumi (2008. gada 22. maijs) par mācībām pieaugušajiem. Eiropas Savienības<br />
oficiālais vēstnesis, 6.06. 2008. Brisele: Eiropas Savienības padome.<br />
EU documents “Mūžizglītības memorands” (2000). Lisabona: Eiropas Kopienu komisija (tulkojums) R.: Pieaugušo<br />
izglītības apvienība.<br />
EK ziľojums, rīcības plāns pieaugušo izglītībai: “Mūžu dzīvo - mūžu mācies” (2007). Brisele: Eiropas Kopienu komisija,<br />
27.9.2007<br />
Izglītības attīstības koncepcija 2007. – 2013.gadam Akceptēta ar Ministru kabineta 2006.gada 27.septembra rīkojumu<br />
Nr.742<br />
Izglītības Eiropas dimensija: tās raksturs, saturs un perspektīvas. Informatīvs ziľojums, Ekonomikas un sociālā<br />
komiteja, Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsonības sekcija, 2000. gada 13. jūnijs (SOC/019 final).<br />
Latvijas Ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam (2010). R.: Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija<br />
(R. Ķīļa vadītā darba grupa)<br />
Mūžizglītības politikas pamatnostādnes 2007. - 2013. (2008). R.: Izglītības un zinātnes ministrija<br />
Neprofesionālā pieaugušo izglītība. Nacionālo situāciju kopsavilkums no datubāzes Eurybase.(2007). Eyridice<br />
http://www.aic.lv/rp/gramatas/2008_Ne_profesionala_pieauguso%20izgl_EURYDICE.pdf<br />
Global Report on Adult Learning and Education (2009) UNESCO Institute for Lifelong Learning , also available<br />
http://unesdoc.unesco.org/images/0018/001864/186431e.pdf<br />
Revisiting lifelong education for the 21 st century. (2001) UNESCO Institute for Education.<br />
http://www.unesco.org/education/uie/pdf/revisitingLLL.pdf<br />
54
Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu aprobācija daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Theoretical and practical aspects of adult learning<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. This course is aimed to foster students‟<br />
understanding about the essence of adult education, models and tendencies of development of adult education in<br />
Latvia and abroad; to develop learners‟ understanding about one‟s possibilities of personal and professional growth in<br />
the context of the ideals of sustainable society. The course fosters students‟ critical thinking and possibilities of<br />
developing one‟s career, and well as the competency to analyze critically the latest findings in the research concerning<br />
adult education.<br />
55
Kursa nosaukums SADARBĪBAS PSIHOLOĢIJA UN PEDAGOĢIJA<br />
Kursa kods Peda6157 (Peda 6157 nepilna laika studijas)<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Psiholoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Sociālā <strong>pedagoģija</strong><br />
Sociālā psiholoģija<br />
Kredītpunkti 4<br />
ECTS kredītpunkti 6<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits<br />
64 st. pilna laika studiju programmā<br />
24 st. nepilna laika studiju programmā<br />
24 st. (8 st.nepilna laika studijas)<br />
40 st. (16 st.nepilna laika studijas)<br />
Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
PhD, as.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Dr.psych., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursa mērķis ir<br />
sniegt sadarbības psiholoģisko un pedagoģisko pamatojumu, prikšstatu par sadarbības modeļiem un līmeľiem,<br />
efektīvas saskarsmes veicināšanas iespējām, mācību metoţu daudzveidīgām izmantošanas iespējām sadarbības<br />
veicināšanai pedagoģiskajā procesā. Studiju kursā tiek aplūkots saskarsmes psiholoģiskais pamats, tās konceptuālie<br />
traktējumi, mazo grupu fenomenoloģija, to psiholoģisko likumsakarību norises mehānismi. Tiek sniegts priekšstats par<br />
lielo grupu īpatnībām, kā arī skarta konfliktsituāciju, analīzes problēma, un daţādu uzvedības stilu apskats.<br />
Studiju kursa rezultāti:<br />
Studiju kura rezultātā studenti demonstrē padziļinātas zināšanas un izpratni par:<br />
- Efektīvas mijiedarbības veidošanās mehānismiem un modeļiem un stratēģijām pedagoģiskajā procesā.<br />
- Studenti demonstrē prasmes risināt konfliktus un izprast to veidošanās cēloľus pedagoģiskajā procesā<br />
- Studenti demonstrē prasmes izvēlēties un pielietot sadarbību veicinošas mācību metodes, respektējot izglītojamā<br />
individuālās pedagoģiski – psiholoģiskās vecuma īpatnības un daudzveidīgos mācīšanās stilus<br />
Studiju kursa rezultātā studenti prot:<br />
- Identificēt, analizēt un izvērtēt un īstenot sadarbības un mijiedadbības modeļus un pieejas pedagoģiskajā procesā;<br />
- Patstāvīgi integrēt teorijas un zināšanas no izglītības saskares zinātľu jomām un izmatotot tās praksē.<br />
Kursa saturs:<br />
Semināru temati:<br />
1. Padagoģiskās sadarbības jēdziens, izpratne par pedagoģisko sadarbību: Pedagoģiskās sadarbības jēdziens, būtība,<br />
struktūra<br />
2. Pedagoģiskās sadarbības līmeľi un modeļi<br />
3. Mijiedarbība pedagoģiskajā procesā.<br />
4. Humānā pieeja sadarbības veicināšanai pedagoģiskajā procesā<br />
5. Pedagoģisko sadarbību veicinošie nosacījumi<br />
6. Personības vajadzību izzināšana<br />
7. Sadarbību veicinoša mācību vide<br />
8. Sadarbību veicinošas metodes un formas<br />
9. Kooperatīvā mācīšanās.<br />
10. Interaktīvās mācību metodes (lomu spēle, diskusija, diskusiju veidi, projektu darbs, grupu darbs u.c.).<br />
Daudzveidīgi mācīšanās stili<br />
11. Saskarsme pedagoģiskajā procesā: pedagoģiskās saskarsmes īpatnības, struktūra<br />
12. Saskarsmes veidi un barjeras, uztveres un uzvedības stereotipi.<br />
13. Verbālā un neverbālā komunikācija, saskarsmes robeţas un telpa. Sliktas klausīšanās iemesli. Nerefleksīvā un<br />
refleksīvā klausīšanās. Aktīvās klausīšanās paľēmieni Atgriezeniskā saite sarunā. Prasme uzdot jautājumus<br />
14. Savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi Lomas un pozīcijas saskarsmē. Transakcijas saskarsmē. Dzīves<br />
56
pozīcijas un saskarsme<br />
15. Efektīvas saskarsmes pamati: Savstarpējā mijiedarbība, grupu mijiedarbības mehānismi<br />
16. Vienlīdzīgas pozīcijas veidošana, aktīva klausīšanās, atgriezeniskā saite.<br />
17. Komunikācijas definīcija. Komunikācijas struktūra. Komunikācijas funkcijas. Prasme sniegt informāciju.<br />
Komunikācijas psiholoģiskāsbarjeras. Komunikatīvo barjeru pārvarēšana Komunikācijas"sabotieri.<br />
18. Konfliktsituācijas un to risināšana, agresijas mazināšana. Konfliktu veidi un konfliktu atrisināšanas vērtība.<br />
Stratēģijas konfliktu situācijā. Starppersonu konfliktu atrisināšanas "četru soļu" metode. Dialoga specifika<br />
konfliktrisinošajā komunikācijā<br />
Patstāvīgs darbs: zinātniskās un metodikā literatūras padziļināta izpēte studiju kursa jautājumu padziļinātā izpētē.<br />
Kursa apraksts – plāns:<br />
12 lekcijas – 24 stundas; 20 praktiskās nodarbības – 40 stundas<br />
1.temats. Padagoģiskās sadarbības jēdziens, izpratne par pedagoģisko sadarbību<br />
4 lekcijas - 8 stundas<br />
1.lekcija. Pedagoģiskās sadarbības jēdziens, būtība, struktūra<br />
2.lekcija. Pedagoģiskās sadarbības līmeľi un modeļi<br />
3.lekcija. Mijiedarbība pedagoģiskajā procesā.<br />
4.lekcija. Humānā pieeja sadarbības veicināšanai pedagoģiskajā procesā<br />
2. temats.Pedagoģisko sadarbību veicinošie nosacījumi<br />
3 lekcijas - 6 stundas, 4 praktiskās nodarbības - 8 stundas<br />
5. lekcija Personības vajadzību izzināšana<br />
6. lekcija Sadarbību veicinoša mācību vide<br />
7. lekcija Sadarbību veicinošas metodes un formas<br />
1.praktiskā nodarbība. Kooperatīvā mācīšanās<br />
2. praktiskā nodarbība. Interaktīvās mācību metodes (lomu spēle, diskusija, diskusiju veidi, u.c.).<br />
3.praktiskā nodarbība. Interaktīvās mācību metodes (projektu darbs, grupu darbs u.c.).<br />
4.praktiskā nodarbība. Daudzveidīgi mācīšanās stili.<br />
3.temats.Saskarsme pedagoģiskajā procesā<br />
2 lekcijas - 4 stundas, 9 praktiskās nodarbības - 18 stundas<br />
8.lekcija Saskarsme pedagoģiskajā procesā, pedagoģiskās saskarsmes īpatnības, struktūra<br />
9. lekcija Saskarsmes veidi un barjeras, uztveres un uzvedības stereotipi.<br />
5. praktiskā nodarbība. Verbālā un neverbālā komunikācija, saskarsmes robeţas un telpa.<br />
6.praktiskā nodarbība. Sliktas klausīšanās iemesli.<br />
7.praktiskā nodarbība. Nerefleksīvā un refleksīvā klausīšanās.<br />
8.praktiskā nodarbība. Aktīvās klausīšanās paľēmieni Atgriezeniskā saite sarunā.<br />
9.praktiskā nodarbība. Prasme uzdot jautājumus<br />
10. praktiskā nodarbība. Savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi<br />
11.praktiskā nodarbība. Lomas un pozīcijas saskarsmē.<br />
12.praktiskā nodarbība. Transakcijas saskarsmē.<br />
13.praktiskā nodarbība. Dzīves pozīcijas un saskarsme<br />
4.temats. Efektīvas saskarsmes pamati<br />
3 lekcijas - 6 stundas, 7 praktiskās nodarbības - 14 stundas<br />
10. lekcija Savstarpējā mijiedarbība, grupu mijiedarbības mehānismi<br />
11. lekcija Vienlīdzīgas pozīcijas veidošana, aktīva klausīšanās, atgriezeniskā saite. Komunikācijas definīcija.<br />
14.praktiskā nodarbība. Komunikācijas struktūra. Komunikācijas funkcijas.<br />
12.lekcija. Prasme sniegt informāciju. Komunikācijas psiholoģiskās barjeras.<br />
15.praktiskā nodarbība. Komunikatīvo barjeru pārvarēšana. Komunikācijas "sabotieri."<br />
16. praktiskā nodarbība. Konfliktsituācijas un to risināšana, agresijas mazināšana.<br />
17.praktiskā nodarbība. Konfliktu veidi un konfliktu atrisināšanas vērtība.<br />
18.praktiskā nodarbība. Stratēģijas konfliktu situācijā.<br />
19.praktiskā nodarbība. Starppersonu konfliktu atrisināšanas "četru soļu" metode.<br />
20.praktiskā nodarbība. Dialoga specifika konfliktrisinošajā komunikācijā<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Studenta vērtējumu veido semināru apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās (20%) un 2 praktiski darbi:<br />
1) Novadīt nodarbību, respektējot izglītojamo individuālās attīstības īpatnības un grupas attīstības dinamiku,<br />
izmantojot sadarbību veicinošas interaktīvās mācību metodes un formas (40%)<br />
2) Būtiskākais un nozīmīgākais studiju kursa ietvaros iegūtais savas profesionālās attīstības pilnveidē un sadarbības<br />
prasmju pilnveidē humānas, uz demokrātijas ideāliem baltītas sadarbības veicināšanā pedagoģiskajā<br />
57
procesā(vismaz astoľu literatūras avotu un izvērtējums par efektīvu sadarbību pedagoģiskajā procesā) (20%)<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1 Berns E. (2000). Spēles, ko spēlē cilvēki: cilvēku attiecību psiholoģija. Rīga: Birojs Plus.<br />
1. Borns, E., & Ruso, N.F. (2001). Psiholoģija : izturēšanās un tās konteksts, 3.daļa. R.:Zvaigzne<br />
2. Dubkēvičs L. (2006). Saskarsme audzēkņiem. R.: Jumava<br />
3. Dubkevičs, L., Ķestere, I. (2003). Saskarsme. Lietišķā etiķete. R.: Jumava.<br />
4. Egidess A. (2007). Saskarsmes labirinti. R.: Jumava<br />
5. Grigule, L. & Silova, I. (1998). (red.) Mācīsimies sadarbojoties. R.: Mācību grāmata.<br />
6. Gringers, S. (1995). Geštalts – kontakta māksla. R.: Landmarks.<br />
7. Karpova, Ā. (1989). Personības aktīvas dzīves pozīcijas veidošanas sociālpsiholoģiskie nosacījumi. R.: Zvaigzne.<br />
8. Karpova, Ā., Plotnieks, (1984). Personība un saskarsme. R.: Zvaigzne.<br />
9. Korneliuss, H., Feirs, Š. (1992). Uzvarēt var katrs: Kā risināt konfliktus. M.:.<br />
10. Kupčs, J. (1997). Saskarsmes būtība. R.: Zvaigzne ABC.<br />
11. Lapiľa, L. & Rudiľa, V. (1997). Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvās mācīšanas metodes.<br />
R.: Zvaigzne ABC.<br />
12. Milts A. (2004). Saskarsmes ētika. R.: Zvaigzna ABC.<br />
13. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R.: Zvaigzne ABC.<br />
14. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. R.: Zvaigzne.<br />
15. Omārova, S. (1996). Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoģija. R.: Poligrāfists.<br />
16. Pīzs, A. (1995). Ķermeņa valoda. R.: Jumava.<br />
17. Plotnieks, I. (1990). Pedagoģiskā saskarsme. .-R: Zvaigzne.<br />
18. Pļaveniece, M., D. Škuškovnika (2002). Sociālā psiholoģija pedagogiem, R.: RaKA.<br />
19. Reľģe, V. (2002).Sociālā psiholoģija. R.: Raka.<br />
20. Reľģe V. (2004). Savstarpējo attiecību psiholoģija. - R.: Zvaigzne ABC.<br />
21. Rubana, I. M. (2002). Mācīties darot. R.: Raka.<br />
22. Smits, A. (2000). Paātrināta mācīšanās klasē.- R.: Pētergailis.<br />
23. Veics V. (1998). Uzvedības kultūra saskarsmē. R.: RaKa.<br />
24. Vorobjovs, V. (2002). Sociālā psiholoģija. Eksperimentāls mācību līdzeklis sociālajā psiholoģijā. Teorētiskie<br />
pamati. R.: Zvaigzne<br />
25. Кларин, М. (1995).Инновацыи в мировой педагогике: Обучение на основе исспедования, игры идискуссии.<br />
(Анализ зарубежного опыта). Рига: Научно педагогический центр “Эксперимент”.<br />
26. Смид, Р. (1999).Групповая работа с детьми и подростками. / Перевод с англ.; М.: Генезисб 1999.<br />
27. Турнер, Д. (2002). Ролевые игры: Практическое руководство. – СПб: Питер.<br />
28. Введение в практическую социальную психологию. Под ред. Жукова Ю.М., Петровской Л.А., Соловьевой<br />
О.В., 1997.<br />
29. Майерс Д.(1998). Социальная психология C:. Питер<br />
30. Пайнс Э., Маслач К. (2000).Практикум по социальной психологии. С.: П.<br />
31. Реан А.А. (1999). Коломинский Я.Л. Социальная педагогическая психология. М.<br />
32. Робер М. А. (1998). Тильман Ф. Психология индивида и группы. М.,<br />
33. Bennett, B., Rolheiser - Bennett, C. & Stevahn, L. (1991).Cooperative learning: Where heart meets mind.<br />
Ontario, Canada: Educational Connections.<br />
34. Bucciarelli, D., & Pirtle, S. (2001). Partnership education in action. Brandon, VT: Foundation for Educational<br />
Renewal.<br />
35. Moskowitz, G.B. & Erlbaum, L (2001).Cognitive social psychology. Mahwah, NJ: The Princeton Symposium on<br />
the Legacy and Future of Social Cognition.<br />
36. Cohen, E. (1986). Designing group work: Strategies for heterogeneous classroom. .NY: TC Press<br />
37. Ellinor, L., Gerard, G. (1998). Dialogue: Rediscovering the transforming power of conversation. New York, NY:<br />
John Wiley & Sons.<br />
38. Ellis, S. & Whalen, S. (1990). Cooperative learning: Getting started. Jefferson City, MO: Scholastic.<br />
39. Saleebey, D. (2001) Human behavior and social environments: A Biopsychosocial approach. New York:<br />
Columbia University Press.<br />
40. Hyman, R. (1993). Improving discussion leadership. NY: TC Press.<br />
41. Johnson, B., Johnson, R., & Holubec, E. (1990). Circles of learning. Edina, MN: Interaction Book Company.<br />
42. Kagan, S. & Kagan, M. (1998). Multiple intelligences: The complete book. San Clemente, CA: Kagan<br />
Cooperative Learning.<br />
43. Miller, J. (ed.) (2000). Creating learning communities: Models, resources, and new ways of thinking about<br />
teaching and learning. Brandon. VT: Foundation for Educational Renewal.<br />
44. Fein, S., Olson, M.J., Spencer, S.J., Zanna, M.P. (2003). Motivated social perception. Mahwah, NJ.<br />
45. Brehm, S., Greenberg, J. Rex A. & Wright (2003). (ed). Motivational analyses of social behavior: Building on<br />
Jack Brehm's contributions to psychology. Lawrence Erlbaum Associates: Mahwah, NJ.<br />
46. Saari. C. (2002). The Environment: Its role in psychosocial functioning and psychotherapy. Saari. Princeton, NJ:<br />
Princeton University Press<br />
47. Tuomela, R. (2002) The philosophy of social practices: A collective acceptance view. Cambridge: Cambridge<br />
58
University Press.<br />
48. Roles. Mieg, H.A. & Erlbaum, L (2001). The social psychology of expertise: Case studies in research,<br />
professional domains, and expert. NJ: Mahwah.<br />
49. Daniels, H. (2001). Vygotsky and Pedagogy. London: Routledge Falmer.<br />
50. Vygotsky L. (1978) Mind in society. The development of higher psychological processes. Cambridge: Harward<br />
University Press.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Amonošvili, Š. (1988). Kā klājas bērni. R.: Zvaigzne.<br />
2. Andersens, E.(1995). Ietērp vārdos savu pasauli.- R.: Apgāds „Garā pupa.”<br />
3. Aktīvās mācību metodes: Skolotāja grāmata.//Skolotājs.-1999, Nr. 1, 30-39lpp.<br />
4. Karule, L. (1993). Kooperatīvā mācīšanās sākumskolā.//Zinātniski metodisko rakstu krājums.- Liepāja: LPA,<br />
1993.<br />
5. Adler R.B., Rodman G. (2000). (7th ed.).Understanding human communication. USA: Harcourt College<br />
Publishers, 429 p<br />
6. Johnson, D. W. & Johnson, R. (1978). Cooperative, competitive, and individualistic learning. Journal of Research<br />
and Development in Education, 12, 3-15<br />
7. Johnson, D. W., Johnson, R., & Holubec, E. (1991). Cooperation in the classroom (5th ed.). Edina, MN:<br />
Interaction Book Company<br />
8. Joyce, B. R., Weil, M. & Calhoun, E. Models of teaching (6th ed.). Needham Heights, MA: Allyn & Bacon, 2000.<br />
9. Kagan, S. (1989). Cooperative learning: Resources for teachers. Laguna Naguel, CA: Resources for Teachers.<br />
10. Maslo, I. (1998). Mācību metodes izglītības iestādē.// Skolotājs, Nr 5, 6<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. “Educational Leadership”<br />
2. “Interactive Learning Environments”<br />
3. “Journal of Social Behavior and Personality”<br />
4. “Social Development”<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu aprobācija daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Psychology and pedagogy of cooperation<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The aim of the course is to reveals<br />
psychological and pedagogical foundations of cooperation, models and levels of cooperation, the means of developing<br />
effective communication, the use of diverse methods for developing cooperation skills. The course reveals the<br />
psychological bases of cooperation, the psychology of small and big groups , the strategies to solve conflicts, as well<br />
as the analyses of diverse scenarious of behaviour.<br />
59
Kursa nosaukums SKOLOTĀJA PROFESIONĀLĀS IDENTITĀTES PILNVEIDE<br />
Kursa kods Peda6011 (Peda6126 nepilna laika studijas)<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Pieaugušo <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits<br />
32 st. pilna laika studiju programmā<br />
12 st. nepilna laika studiju programmā<br />
12 st. (0 st. nepilna laika studijas)<br />
20 st. (12 st. nepilna laika studijas)<br />
Kursa izstrādātājs (-i)<br />
Mārīte Kravale- Pauliľa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts, pētniece, docente<br />
Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.psych., prof. Anita Pipere, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Pedagoģijas teoriju kritisks izvērtējums<br />
Kursa anotācija:<br />
Studiju kursa mērķis ir analizēt pedagoga profesionālās darbības īpatnības, īpašu uzmanību pievēršot personīgajai<br />
pieredzei, kā arī izvērtēt teorijas par profesionālo identitāti un tās pilnveides iespējām ilgtspējīgas attīstības kontekstā.<br />
Rezultāti:<br />
Apguvuši studiju kursu studenti prot:<br />
sistematizēt, analizēt, interpretēt un kritiski izvērtēt informāciju par pedagoģisko darbību un profesionālo<br />
identitāti,<br />
sadarboties, pieľemt lēmumus un izvērtēt savu profesionālo darbību ilgtspējības kontekstā<br />
apzinās savas profesionālās identitātes īpatnības, prot plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, kā arī veikt<br />
savas profesionālās darbības pašizvērtēšanu<br />
Kursa plāns:<br />
1. Pedagoga profesija, profesionālā pilnveide un profesionālā identitāte – teorētiskais, vēsturiskais, kritiskais un<br />
personiskais aspekts; situācija Latvijā un pasaulē<br />
2. Pedagoga profesionālās identitātes attīstība, svarīgākie paľēmieni -pārdomas, vizualizācija, brīvā rakstīšana,<br />
klausīšanās, vērošana, pašrefleksija; paradoksālais un globālais domāšanas veids skolotāja profesionālajā izaugsmē<br />
3. Skolotāja garīgās izaugsmes praktikums: savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums<br />
Kursa saturs:<br />
Kursa struktūra: 6 lekcijas - 12 st., 10 semināri - 20 st.<br />
1. lekcija. Pedagoga profesija. Pedagoga profesionālā pilnveide. Pedagoga profesionālās identitātes teorētiskais,<br />
vēsturiskais un kritiskais aspekts<br />
2.lekcija. Pedagoga personība un pedagoģiskā procesa īpatnības. Profesionālā darbība/ bezdarbība un izdegšana<br />
3.lekcija. Veselības kultūra un ilgtspējība<br />
4.lekcija. Kristiskās domāšanas īpatnības un profesionālās darbības izvērtējums<br />
5.lekcija. Stratēģiskā plānošana un savas profesionālās identitātes pilnveide<br />
6.lekcija. Skolotāja profesionālās identitātes izvērtējums ilgtspējīgas attīstības kontekstā<br />
1.seminārs. Profesionālās darbības ētiskums.<br />
2.seminārs. Akadēmiskā godīguma koncepcija.2007.<br />
http://www.agc.edu.lv/Akademiska_godiguma_koncepcija_2007.pdf<br />
3.seminārs. Skolotāja profesijas standarts un tā salīdzinājums vēsturiskā kontekstā; salīdzinājums ar skolotāja<br />
pienākumiem 1942.g.<br />
4.seminārs. Tolerance pedagoģiskajā procesā<br />
60
5.seminārs. Profesionālā izdegšana, veidi, iemesli, sekas.<br />
6.seminārs. Veselības kultūra un psiholoģija<br />
7. seminārs. Kritiskā domāšana un profesionālā darbība<br />
8.seminārs. Savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums I<br />
9.seminārs.Savas pedagoga identitātes apzināšanās, pilnveide un izvērtējums II<br />
10.seminārs. Skolotāja profesionālās identitātes izvērtējums ilgtspējīgas attīstības kontekstā<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Eseja par savu profesionālo darbību- 30%<br />
naratīvais zīmējums- 20%<br />
līdzdalība diskusijās un semināru patstāvīgā darba uzdevumu izpilde- 50%<br />
Mācību pamatliteratūra:<br />
1. Brown, R. (2000). Social identity theory: Past achievements, current problems and future challenges. European<br />
Journal of Social Psychology, 30, 745 – 778.<br />
2. Eriksons E.H. (1998). Identitāte: Jaunība un krīze. Jumava.<br />
3. Galinsky, M.D., Fast. I. (1966). “Vocational Choice as a Focus of the Identity Search.” Journal of Counseling<br />
Psychology. 13 (1): 89-92.<br />
4. Guerra, A.L., Braungart-Rieker, J.M. (1999). “Predicting career indecision in college students: The roles of<br />
identity formation and parental relationship factors.” The Career Development Quarterly. 47: 255-266.<br />
5. Holland, J.L., Daiger, D.C., Power, P.G. (1980). “Some diagnostic scales for research in decision-making and<br />
personality: Identity, information, and barriers.” Journal of Personality and Social Psychology. 39 (6): 1191-<br />
1200.<br />
6. Jakovļeva, J., Pipere, A. (2006). Professional choice of vocational school and university students in Latgale.<br />
Sociālo zinātņu vēstnesis [Messenger of Social Sciences],39-70.<br />
7. Jakovļeva, J. (2009). Profesionālā identitāte profesijas apguves sākumposmā: sociālā psiholoģija: promocijas<br />
darbs. <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
8. Jordaan, J.P. (1963). “Exploratory behavior: The formation of self and occupational concepts.” In: Super, D.E.,<br />
Starishevsky, R., Matlin, R. & Jordaan, J.P., eds. Career Development: Self-concept Theory. NY: College<br />
Entrance Board. Pp.42-78.<br />
9. Karjeras veidošana grūtos laikos (2010) lit.red. R.Janmane.-R.: Lietišķās informācijas dienests<br />
10. Meeus, W. (1993). “Occupational identity development, school performance, and social support in<br />
adolescence.” Adolescence. 28 (112)(Winter): 809.<br />
11. Pipere, A. (2000). Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach: Proceedings of II<br />
International Conference Person. Color. Nature. Music (pp. 46-53), <strong>Daugavpils</strong>, Latvia.<br />
12. Poe, R.E. (1991). “Developmental changes in vocational identity among college students.” Journal of College<br />
Student Development. 32: 249-252.<br />
13. Simon, B. (2004). Identity in Modern Society: A Social Psychological Perspective. Blackwell Publishing.<br />
14. Smits. E.D. (1997). Nacionālā identitāte. AGB<br />
15. Svense, G. (2003). Pieaugušo psiholoģija: personības brieduma perioda attīstības akcenti un profesionālā<br />
motivācija. R.: RaKa.<br />
16. Vondracek, F.W. (1990). “Current status of the concept of vocational identity.” Man & Work. 3 Dec (1-2): 80-76.<br />
17. Шнейдер, Л.Б. (2004). Профессиональная идентичность: Теория, эксперимент, тренинг: Учеб. пособие.<br />
М.: Издательство Московского психолого-социального института; Воронеж: Издательство НПО<br />
"МОДЭК".<br />
Papildliteratūra:<br />
1. Siliľš, I.(1999). Lielo patiesību meklējumi. Rīga.<br />
2. Berry, A. (2007). Reconceptualizing teacher educator knowledge as tensions: exploring the tension between<br />
valuing and reconstructing experience, Studying Teacher Education: A journal of selfstudy of teacher education<br />
practices, 3(2), 117–134.<br />
3. Bullock, S. M. (2009). Learning to think like a teacher educator: making the substantive and syntactic structures<br />
of teaching explicit through self-study, Teachers and Teaching: theory and practice, 15(2), 291–304.<br />
4. Harrison, J. & McKeon, F. (2008). The formal and situated learning of beginning teacher educators in England:<br />
identifying characteristics for successful induction in the transition from workplace in schools to workplace in<br />
higher education, European Journal of Teacher Education,31(2), 151–168.<br />
5. Loughran, J. (2006). Developing a pedagogy of teacher education: understanding teaching and learningabout<br />
teaching (London, Routledge).<br />
Periodika un citi informācijas avoti<br />
1. Australian Journal of Teacher Education<br />
2. “Encounter”<br />
61
3. “Journal of Beliefs and Values: Studies in Religion and Education”<br />
4. “Paths of Lerning”<br />
5. “Organizational behavior”<br />
6. “Teaching and Teacher Education”<br />
7. “Journal of Vocational Behavior”<br />
8. “International Journal of Leadership in Education”<br />
9. “Curriculum Leadership”<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Development of teacher‟s professional identity<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The aim of the study course is to analyse characteristics of educator‟s professional activity highlighting personal<br />
experience and evaluating professional identity and its development in the context of sustainable development.<br />
62
Kursa nosaukums VIZUĀLĀ KULTŪRA IZGLĪTĪBĀ<br />
Kursa kods MākZ6015 (MākZ6032 nepilna laika studijas)<br />
Zinātnes nozare Mākslas zinātne<br />
Zinātnes apakšnozare Kultūras terorija<br />
Kredītpunkti 2<br />
ECTS kredītpunkti 3<br />
Kopējais auditoriju stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko darbu stundu skaits<br />
Kursa izstrādātājs<br />
Dr.paed., pētn. Alnis Stakle, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
32 st. pilna laika studiju programmā<br />
12 st. nepilna laika studiju programmā<br />
12 st. (6 st.nepilna laika studijas)<br />
20 st. (6 st.nepilna laika studijas)<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa ietvaros paredzēts sniegt ieskatu vizuālās kultūras kā starpdisciplināras zinātnes apakšnozares izcelsmē, saturā<br />
un metodēs, rodot jēgpilnas saiknes ar aktuālajām izglītības teorijām un praksēm. Kursa mērķis ir analizēt mediju<br />
teorijas izcelsmi, mediju ziľojumu nozīmi, mediju attīstības un izplatības saiknes ar zinātnes attīstību, politiku un<br />
patērnieciskumu. Aplūkojot vizuālās kultūras saturu kā ikdienas dzīves un mācību procesa neatraujamu sastāvdaļu,<br />
kurss raksturo un palīdz izprast izglītības un aktuālās kultūras parādību mijiedarbību.<br />
Rezultāti:<br />
Apguvuši studiju kursu studenti:<br />
1. demonstrē padziļinātas integrētas zināšanas un kritisku izpratni par vizuālās kultūras vēsturisko attīstību un tās<br />
saturu izglītībā,<br />
2. kritiski izprot un pauţ personīgu attieksmi par parādībām vizuālajā kultūrā, apzinoties to izcelsmes un<br />
izvērtēšanas daţādību,<br />
3. spēj pielietot teorētiskās zināšanas un savu pieredzi par vizuālo kultūru, radot jaunas idejas un pieejas plānojot un<br />
izvērtējot mācību procesu<br />
4. prot autonomi plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, padziļinot savu izpratni par vizuālo kultūru izglītībā.<br />
Kursa plāns:<br />
1. Skatīšanās pieejas: Attēli, spēki un politika,<br />
2. Skatītājs kā nozīmes radītājs,<br />
3. Reproducēšana un vizuālās tehnoloģijas,<br />
4. Masu mediji un sabiedriskā telpa,<br />
5. Patērnieciskuma kultūra un iekāres radīšana,<br />
6. Postmodernais un populārā kultūra,<br />
7. Zinātniskais konteksts vizuālajā kultūrā,<br />
8. Vizuālās kultūras globalizācija.<br />
63
Kursa saturs:<br />
6 leksijas – 12 stundas; 10 lekcijas – 20 stundas<br />
1. tēma. Skatīšanās pieejas: attēli, spēki un politika<br />
1 lekcija – 2 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
1. lekcija. Reprezentācija. Fotogrāfiskās patiesības mīts. Attēli un ideoloģijas. Ikoniskie attēli.<br />
1. praktiskā nodarbība. Kā izprast attēla nozīmi un vērtību izglītībā?<br />
2. tēma. Skatītājs kā nozīmes radītājs<br />
1 lekcija – 2 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
2. lekcija. Attēla producenta iecerētā nozīme. Estētika un gaume. Attēlu ziľojuma kodēšana un atšifrēšana.<br />
Psihoanalīzes loma attēlu ziľojumu izpratnē vēsturiski un mūsdienās. Skatiena diskurss.<br />
2. praktiskā nodarbība. Interpretējot attēlus kā ideoloģijas nesošus priekšmetus.<br />
3. tēma. Reproducēšana un vizuālās tehnoloģijas<br />
1 lekcija – 2 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
3. lekcija. Reālisms un perspektīvas vēsture. Reālisms un vizuālās tehnoloģijas. Attēlu reproducēšana. Digitālie attēli.<br />
3. praktiskā nodarbība. Reproducētie attēli, virtuālās vides un interaktīvie attēli kultūrā un izglītībā.<br />
4. tēma. Masu mediji un sabiedriskā telpa<br />
1 lekcija – 2 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
4. lekcija. Masu mediju kritika. Masu mediji un demokrātija. Televīzijas ziľojumu saturs un sponsorējums. Jaunie<br />
mediji.<br />
4. praktiskā nodarbība. Mediji, sabiedriskā telpa un izglītības konteksts.<br />
5. tēma. Patērnieciskuma kultūra un iekāres radīšana<br />
1 lekcija – 2 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
5. lekcija. Patērnieciskuma kultūra, fetišs un globālā sabiedrība. Vēršanās pie patērētāja. Attēli un teksti. Zīmols.<br />
5. praktiskā nodarbība. Reklāma un zīmoli kā aktuālās kultūras un izglītības saturs.<br />
6. tēma. Postmodernais un populārā kultūra<br />
1 lekcija – 2 stundas, 1 praktiskā nodarbība – 2 stundas<br />
6. lekcija. Modernisms un postmodernisms vizuālajā kultūrā. Institucionālā kritika. Postmodernais patērnieks.<br />
6. praktiskā nodarbība. Populāra kultūra: parodija, refleksija, patērnieciskums un izglītība.<br />
7. tēma. Zinātniskais konteksts vizuālajā kultūrā<br />
2 praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
7. praktiskā nodarbība.Attēli kā pierādījumi. Zinātniskais pētījums kā kultūras sastāvdaļa: politika un jurisprudence.<br />
Ģenētika un virtuālie ķermeľi. Populārā zinātne.<br />
8. praktiskā nodarbība. Redzamais un patiesība izglītībā<br />
8. tēma. Vizuālās kultūras globalizācija<br />
2 praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
9. praktiskā nodarbība. Kultūras imperiālisma kritika. Kultūrvērtību plūsma no lokālā uz globālo. Trešo pasaules<br />
valstu tirgus. Internets: globālais ciemats un starptautiskais tirgus. Privātā un publiskā telpa digitālajā<br />
kultūrā: privātais un cenzūra.<br />
10. praktiskā nodarbība. Vizuālās kultūras lomā nākotnes izglītībā.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Diferencēta ieskaite<br />
Mācību pamatliteratūra:<br />
1. Apostolos-Cappadona, D. (ed) 1995. Art, Creativity, and the Sacred: An anthology in religion and art. NY:<br />
Continuum.<br />
2. Benjamins, V. (2005). Iluminācijas. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs.<br />
3. Burjo, N. (2001). Attiecību estētika. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs.<br />
4. Freedman, K. (2003) Teaching Visual Culture: Curriculum, Aesthetics and the Social Life of Art. NY: Columbia<br />
University, Teachers College Press.<br />
5. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R.: Zvaigzne ABC.<br />
6. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & London: Duke<br />
University Press.<br />
64
7. Grosenic, U. Riemschneider, B. (ed) (2005) Art Now. Coologne, Germany: Taschen.<br />
8. Levinson, P. (2001) The Soft Edge: A Natural History and Future of the Information Revolution. NY: Routledge.<br />
9. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R.: Izdevniecība AGB.<br />
10. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoģija. R.: Izdevniecība AGB.<br />
11. Rolāns, B (2006). Camera lucida. Piezīme par fotografiju. R.: Laikmetīgās mākslas centrs.<br />
12. Rush, M. (2005) New Media in Art. London: Thames & Hudson Ltd.<br />
13. Sturken, M., Cartwright, L. (2004) Practices of looking an introduction to visual culture. Oxford: Oxford<br />
University Press.<br />
14. Velšs, V. (2005). Estētikas robežceļi. R.: Laikmetīgās mākslas centrs.<br />
15. Weintraub, L. (2003) Making Contemporary Art: How Today Artists Think and Work. London: Thames &<br />
Hudson.<br />
16. Zontāga, S. (2008). Par fotogrāfiju. R.: Laikmetīgās mākslas centrs.<br />
17. Liotārs, F. (2008). R.: Laikmetīgās mākslas centrs.<br />
18. Manovičs, L. (2006). Jauno mediju valoda. R.: Jauno mediju kultūras centrs RIXC.<br />
Papildliteratūra:<br />
1. Arthur Efland (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education (Postmodern art<br />
education: An approach to curriculum).<br />
2. Brent Wilson (2003) Of diagrams and rhizomes: visual culture, contemporary art, and the impossibility of<br />
mapping the content of art education. (Studies in Art Education, 44(3), pp.214-229).<br />
3. F. Graeme Chalmers (2002) Celebrating Pluralism six years later: Visual transculture/s, education, and critical<br />
multiculturalism (Studies in Art Education, 43(4), pp.293-306).<br />
4. Kevin Tavin (2003) Wrestling with angels, searching for ghosts: toward a critical pedagogy of visual culture.<br />
(Studies in Art Education, 44(3), pp.197-213).<br />
5. Paul Duncum (2002) Visual culture art education: Why, what and how (Journal of Art and Design Education,<br />
21(2) [JADE veblapa]).<br />
6. Smith, P (2003). Visual culture studies versus art education. Arts Education Policy Review, 104(4),pp. 3-8<br />
7. Barett T. (1990). Criticizing Photographs: an introduction to understanding images. California. Mayfield<br />
Pubishing Company<br />
8. Cannon D. B. (2001). Photography as Icons: Towards a Theory of Iconicity of Still Images in Photojournalism.<br />
Unpublished dissertation. Regent University<br />
9. Cather J. W. (1992). The Photojournalism of the Vjetnamese Conflict as Religious Art. Unpublished dissertation.<br />
Graduate Theological Uninion.<br />
10. Dunleavy D. J. (2004). “I the Age of the Instant: The Influence of digital camera on the Photojournalistic routines<br />
of productivity, empowerment and social interaction between subject and photographer”. Unpublished<br />
dissertation. University of Oregon.<br />
11. Flamiano D. (2000). “Larger Than Life: Collective Memory and Gender in Life magazines Photographic Essay,<br />
Photographic Pin-up, and Commemorative Photojournalism”. Unpubl. dissert. Univ. of North Carolina.<br />
12. Gosen J. D. (2000). “Digitally Altered News Photographs: How Much Manipulation Will the Public Tolerate<br />
Before Credibility is Lost”. Unpublished Dissertation. University of Nevada.<br />
13. Hatami A. (2004). Andreas Gurskys Photography: Envisioning the 21st Century‟s Capitalist World. Unpublished<br />
dissertation. University of South Carolina.<br />
14. Lury C. (1998). Prosthetic Culture: Photography, memory and identity. London: Routledge.<br />
15. Newton, H. J. (2001). The burden of visual truth: The role of photojournalism in mediating reality. London:<br />
Lawrence Erlbaum Associates.<br />
16. Pentecost D. (2002). War Photojournalism and Audiences: Making Meaning from Tragic Moments. Unpublished<br />
dissertation. Simon Fraser University.<br />
17. Sonesson G. (1989). Semiotics of Photography: on tracing the index. Lund University.<br />
18. Sonesson G. (1989). Visual signs in the age of digital reproduction. Ensayos Semióticos, Dominios, modelos y<br />
miradas desde el cruce de la naturaleza y la cultura. Proceedings of the 6th International Congress of the IASS,<br />
Guadalajara, Mexico, July 13 to 19, Gimate Welsh, Adrián, (ed.), 1073-1084. México: Pourrua.<br />
19. Sonesson G. 2000. Post-photography and beyond: From mechanical reproduction to digital production. Lund<br />
Univ.<br />
20. Walker P. J. (1997). Documentary Photography in the Postmodern Era. Unpublished dissertation. NYU.<br />
21. Wells L. (ed) (2004). Photography: a critical introduction. London & NY: Routledge.<br />
1. Weski T. (2000). No Scrawling, Scratching, and Scribbling on the Plate in How You Look At It. pp.19 – 37. NY:<br />
DAP<br />
Periodika un citi informācijas avoti<br />
1. Ţurnāls “Studija”, www.studija.lv<br />
2. Ţurnāls “Rīgas Laiks”<br />
3. www.satori.lv<br />
4. www.rixc.lv<br />
65
Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu aprobācija daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Visual culture in education<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The aim of the course is to provide insight into the visual culture as an interdisciplinary science sub-brancha, its<br />
origins, content and methods, finding a meaningful relationship with contemporary theories and practices of education.<br />
In the context of the course analysed - media theory, media development, media and science relations to politics and<br />
consumerism. Looking at the content of the visual culture as a part of the daily life and the learning process, the course<br />
describes and helps to understand the interaction of the current educational and cultural phenomenon.<br />
66
Kursa nosaukums IZVĒLĒTĀS PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARES TEORĒTISKO ATZIĽU<br />
APROBĀCIJA<br />
Kursa kods Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” Peda6146<br />
Specializācija „Izglītības darba vadība” Peda6012 nepilna laika studijas<br />
Specializācija „Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>” Peda6127 nepilna laika studijas<br />
Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>” Peda6149 nepilna laika studijas<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Nozaru <strong>pedagoģija</strong><br />
Kredītpunkti 3<br />
ECTS kredītpunkti 4,5<br />
Kopējais auditoriju<br />
stundu skaits<br />
Lekciju stundu skaits<br />
Semināru un praktisko<br />
darbu stundu skaits<br />
48 st. pilna laika studiju programmā<br />
18 st. nepilna laika studiju programmā<br />
Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 18 stundas<br />
Specializācija „Izglītības darba vadība” - 9 stundas (nepilna laika studijas)<br />
Specializācija „Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>” – 9 stundas (nepilna laika studijas)<br />
Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>” – 9 stundas (nepilna laika studijas)<br />
Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība” – 30 stundas<br />
Specializācija „Izglītības darba vadība” – 9 stundas (nepilna laika studijas)<br />
Specializācija „Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>” – 9 stundas (nepilna laika studijas)<br />
Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>” – 9 stundas (nepilna laika studijas)<br />
Kursa autori (vārds, uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Specializācija „Vides un ilgtspējīga izglītība”<br />
Dr.paed., prof. Ilga Salīte, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.pys., as.prof. Antonijs Salītis, DMF Fizikas katedra<br />
Dr.paed., pētn. Rudīte Grabovska, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Specializācija „Izglītības darba vadība”<br />
Dr.paed., as.prof. Irēna Kokina, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Dr.psych., pētn. Valērijs Makarevičs, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Specializācija „Pedagoģijas teorija un vēsture”<br />
Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., prof. Jeļena Davidova, IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra<br />
Specializācija „Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Dr.paed., doc. Lolita Jonāne, DMF<br />
Dr.paed., prof. Elfrīfa Krastiľa, IVF Mācību metodiku katedra<br />
Dr.paed., Ţenija Bērziľa<br />
Specializācija „Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Mag.paed., pētn. Elga Drelinga, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.paed., Ţenija Bērziľa<br />
Specializācija „Mūzikas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Dr.paed., doc. Edgars Znutiľš, MMF Kora diriģēšanas katedra<br />
Dr.paed., as.prof. Skaidrīte Ērliha, MMF Kora diriģēšanas katedra<br />
Specializācija „Mākslas <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Dr.paed., prof. Aleksandra Šļahova, MMF Mākslu katedra<br />
Mg.paed., lekt. Ilze Volonte, MMF Mākslu katedra<br />
Specializācija „Informātika un e-studijas”<br />
Dr.paed., asoc.prof. Nellija Bogdanova, DMF Informātikas katedra<br />
Specializācija „Profesionālā <strong>pedagoģija</strong>”<br />
Dr.paed., pētn. Eridiāna Oļehnoviča, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Dr.habil.paed., prof. Jānis Pokulis, IVF Pedagoģijas katedra<br />
Specializācija „Reliģijas izglītība”<br />
PhD, pētn. Ilona Mičule, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asoc.prof. Dzintra Iliško, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
PhD, asoc.prof. Inga Belousa, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
67
Kursa anotācija:<br />
Studiju kurss paredzēts akadēmiskās maģistra studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. Studiju kursā tiek<br />
apskatīta vienas studentu izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares – „Vides un ilgtspējīga izglītība”, „Izglītības darba<br />
vadība”, „Pedagoģijas teorija un vēsture”, „Pamatskolas <strong>pedagoģija</strong>”, „Ģimenes un pirmsskolas <strong>pedagoģija</strong>”,<br />
„Mūzikas <strong>pedagoģija</strong>”, „Mākslas <strong>pedagoģija</strong>”, „Informātika un e-studijas”, „Profesionālā <strong>pedagoģija</strong>”, „Reliģijas<br />
izglītība” – teorētisko atziľu aprobācija izglītības praksē.<br />
Rezultāti:<br />
Pēc kursa apgūšanas studenti:<br />
Analizēs, sintezēs un izvērtēs iegūto informāciju un apgūtās teorētiskās zināšanas izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s<br />
apakšnozares kontekstā un spēs formulēt savu personīgo pozīciju un kritisku izpratni pielietojot tās praksē;<br />
Demonstrēs prasmi saskatīt sakarības starp izvēlētās <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares teorētisko un normatīvo pamatu un<br />
to pielietošanu izglītības problēmu risināšanā multikulturālā vidē, izvirzot pedagoģiskās darbības mērķus, plānojot<br />
un īstenojot to sasniegšanu;<br />
Demonstrēs pielāgošanos jaunām situācijām, atvērtību pārmaiľām un gatavību darboties iepriekš neparedzētos un<br />
mainīgos apstākļos izvēlētās apakšnozares kontekstā;<br />
Apzinās savu profesionālo identitāti, pratīs patstāvīgi plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, un veikt savas<br />
profesionālās darbības pašizvērtēšanu;<br />
Demonstrēs kritisku izpratni par cilvēku, ģeogrāfisko vietu, procesu un vides savstarpējo saikni izvēlētās<br />
<strong>pedagoģija</strong>s apakšnozares jomā un vietējo darbību un notikumu ietekmi uz izglītību vietējā un globālā mērogā<br />
Kursa plāns:<br />
1. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas īpatnības formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā un pasaulē<br />
2. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas<br />
3. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloģiskais pamats un praktiskie paľēmieni,<br />
risinājumu īpatnības<br />
4. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos<br />
5. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē<br />
Kursa saturs:<br />
SPECIALIZĀCIJA „VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA”<br />
1.tēma. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas īpatnības formālajā un neformālajā izglītībā<br />
Latvijā un pasaulē<br />
1 lekcija – 2 stundas; 5 praktiskās nodarbības – 10 stundas<br />
1.lekcija. Izglītības apakšnozares teorētisko atziľu ieviešanas formālajā un neformālajā izglītībā raksturojums<br />
1.praktiskā nodarbība. Situācijas atspoguļojums formālajā un neformālajā izglītības vidē pasaulē.<br />
2.praktiskā nodarbība. Veiksmīgie ieviešanas piemēri formālajā un neformālajā izglītības vidē pasaulē.<br />
3.praktiskā nodarbība. Situācijas atspoguļojums Latvijas formālajā un neformālajā izglītības vidē.<br />
4.praktiskā nodarbība. Veiksmīgie ieviešanas piemēri Latvijas formālajā un neformālajā izglītības vidē.<br />
5.praktiskā nodarbība. Situācijas formālajā un neformālajā izglītībā Latvijā un pasaulē izvērtējums un analīze.<br />
2.tēma. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati, mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
2.lekcija. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati: mācību procesa organizācija un teorētiskais pamats.<br />
3. lekcija. Izglītības apakšnozares didaktiskie pamati: Vispārējās likumības.<br />
6.praktiskā nodarbība. Formālais un neformālais mācību process.<br />
7.praktiskā nodarbība. Mācību satura plānošana: mērķi, metodes, līdzekļi, organizatoriskās formas rezultāti.<br />
8.praktiskā nodarbība. Diskusija mūsdienu izaicinājumi un nākotnes perspektīvas izglītības apakšnozares kontekstā.<br />
3.tēma. Izglītības apakšnozares galvenie darbības veidi, to nostādnes, metodoloģiskais pamats un praktiskie<br />
paľēmieni, risinājumu īpatnības<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
4.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās metodoloģiskās nostādnes I<br />
5.lekcija. Izglītības apakšnozares galvenās metodoloģiskās nostādnes I<br />
9.praktiskā nodarbība. Izglītības apakšnozares metodoloģiskais pamats: stratēģijas, mācību procesa organizācija un<br />
metodes.<br />
10.praktiskā nodarbība. Formālais un neformālais mācību process: stratēģijas, metodes, metodiskie paľēmieni.<br />
4.tēma. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 2 praktiskās nodarbības – 4 stundas<br />
6.lekcija. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos I<br />
68
7.lekcija. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos II<br />
11.praktiskā nodarbība. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos I<br />
12. praktiskā nodarbība. Teorētisko atziľu ieviešanas izvērtējums izglītības reformas apstākļos II<br />
5. tēma. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē<br />
2 lekcijas – 4 stundas; 3 praktiskās nodarbības – 6 stundas<br />
8.lekcija. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē I<br />
9.lekcija. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē II<br />
13. praktiskā nodarbība. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē I<br />
14. praktiskā nodarbība. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē II<br />
15. praktiskā nodarbība. Pedagoga profesionālās kompetences īpatnības izvēlētajā izglītības apakšnozarē III<br />
SPECIALIZĀCIJA „IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA”<br />
Leksiju tēmas:<br />
1. 20. un 21. gadsimta skolas salīdzinājums: kopējais un atšķirīgais.<br />
2. 21. gadsimta prasmes, zināšanas un attieksmes un inovatīvas skolas koncepts.<br />
3. Izglītības darba vadības galvenie darbības veidi,<br />
4. Izglītības darba vadības galvenās nostādnes, metodoloģiskais pamats un praktiskie paľēmieni, risinājumu<br />
īpatnības<br />
5. Izglītības darba vadības zinātniskās pētniecības īpatnības/specifika, pētījumu priekšmets, uzdevumi un nākotnes<br />
virzība.<br />
6. Izglītības darba vadītāja profesionālās darbības motivācija.<br />
7. Profesionālās motivācijas teorijas. Vajadzību hierarhijas teorija (A.Maslou). Līdzvērtīguma teorija (Adamss).<br />
Gaidu teorija (Vrums).<br />
8. Profesionālās motivācijas teorijas. Pastiprinājuma teorija (Skinners). Mērķu izvirzīšanas teorija (Loks&Letams).<br />
Pašregulācijas teorija. Darba raksturojuma teorija (Hekmans & Oldheims).<br />
9. Darbinieku profesionālās motivācijas paaugstināšanas tipiskākie paľēmieni.<br />
Semināru un praktisko darbu tēmas:<br />
1. Vadītāja personības integratīvās īpašības: kognitīvie, emocionālie un darbības raksturojumi.<br />
2. Psiholoģiskais portrets.<br />
3. Voluntārisma izpausmes.<br />
4. Vadīšanas prasmes, to raksturojums.<br />
5. Vadītājs facilitators, ingibitors.<br />
6. Konformisma loma cilvēku uzvedībā.<br />
7. Sabiedrības psiholoģiskā ietekme uz cilvēku.<br />
8. Dzīves pozīciju, nostādľu veidošanās.<br />
9. Līderība. Līderi un vadītāji, to raksturojums.<br />
10. Vadītāja un līdera būtiskākās atšķirības.<br />
11. Līderu svarīgākās īpašības, kas uzlabo vadošo efektivitāti.<br />
12. Līderības attīstības stadijas.<br />
13. Vadītāja darbības stili, to raksturojums un analīze.<br />
14. Personāla atlase komandas darbam.<br />
15. Lēmumu pieľemšana komandā.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Diferencētā ieskaite<br />
Prasības studiju kursa apguvei – aktīva līdzdarbība nodarbībās 40%,<br />
patstāvīgo darbu izpilde 60%.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
SPECIALIZĀCIJA „VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA”<br />
1. Baka, A., Grunevalds, K.. (1998) Grāmata par aprūpi. R: Preses nams.<br />
2. Bunge, M., ed. (2001) The Child in Christian Thought. Grand Rapids, MI: William Eerdmans Publishing<br />
Company.<br />
3. Freiberga, E. (2000) Estētika: Mūsdienu estētikas skices. R: Zvaigzne ABC.<br />
4. Garleja, R. (2003) Darbs, organizācija un psiholoģija. R:.<br />
5. Goldfarb, B. (2002) Visual pedagogy: Media Culture in and Beyond the Classroom. Durham & London: Duke<br />
University Press.<br />
6. Hadaľonoka, (1999., 2000) Kā raisās valodiľa.<br />
7. Holopova, G., Vorobjovs, A. (1993) Psiholoģija 6.burtnīca:Sajūtas un uztvere. D: Saule.<br />
8. Inne, R., Gailīte, I., Lūse, I., Zīds, O. (1995) Skolvadība - idejas, versijas, pieredze. R: Raka. 279 lpp.<br />
9. Johnsen, B. H.. and Skjorten, M.D. (ed.) (2001) Education Special Needs Education. Oslo: Unipub Forlag.<br />
10. Joyce, Bruce R., Weil, M. with Calhoun, E. (2000) Models of Teaching (6th ed.). Needham Heights, MA: Allyn &<br />
69
Bacon.<br />
11. Lieģeniece, D. (1999) Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). R: RaKa.<br />
12. Liepiľa, S. (2003) Speciālā psiholoģija. R: RaKa.<br />
13. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (2000) Iztēles psiholoģija. R: Izdevniecība AGB.<br />
14. Pikeringa, P. (2002) Personāla vadība, R:<br />
15. Pļaveniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem, R:<br />
16. Reľģe, V. (2003) Organizāciju psiholoģija. R:<br />
17. Smita, K. (1998) Mācīšanās traucējumi no A līdz Z.<br />
18. Svence, G. (2003) Pieaugušo psiholoģija. R:<br />
19. Šmite, A. (1998) Skolas vadītāja darbam. R: Raka.<br />
20. Šteinberga, A (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: RaKa,<br />
21. UNESCO LNNK (2001) Mācīšanās ir zelts. Ziľojums, ko Starptautiskā komisija par izglītību divdesmit pirmajam<br />
gadsimtam iesniegusi UNESCO - UNESCO Latvijas Nacionālā komisija.<br />
22. Виготский, Л. (2003) Основы дефектологии. – СПб: Лань.<br />
23. Назаровa, Н. М. (ред.) (2001) Специальная педагогика. М: Асаdемiа.<br />
24. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. – М: РИПОЛ КЛАССИК.<br />
25. Пузанов, Б. П. ред. (1999) Коррекционная педагогика. М: Асаdемiа.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
SPECIALIZĀCIJA „VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA”<br />
1. AIIA (b.d.) Asociācija Izglītība ilgtspējīgai attīstībai http://nvo.ise-lv.eu/index.php?show=49&sub_show=65<br />
2. Avotiľš, V. (red.) (1987) Bērnu attīstības diagnostika un korekcija. R: Zvaigzne.<br />
3. Avotiľš, V., Prindule L. Bērnu attīstība mācību un audzināšanas procesā. R: Zvaigzne<br />
4. Azarovs, J. (1985) Ģimenes <strong>pedagoģija</strong>. R: Zvaigzne, 186. lpp.<br />
5. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. – R:<br />
Zvaigzne ABC, 2000.<br />
6. Brizga J. (2006) Zaļā iepirkuma rokasgrāmata. Rīga: Zaļā brīvība.<br />
7. Brizga, J. (2008) Latvijas ekoloģiskās pēdas nospiedums pasaulē. Rīga:PDF<br />
8. BVS (b.d.) Bērnu vides skola www.bvs.parks.lv<br />
9. Ceļvedis skolēniem. Tu kontrolē klimata pārmaiņas.<br />
http://ec.europa.eu/environment/climat/campaign/pdf/toolkit_lv.pdf<br />
10. Danilāne, L., Ļubkina, V. (2009) Patērētājizglītības pedagoģiskie un sociālie aspekti. Rēzekne<br />
11. Efland, A. (1996) Postmodern theory: Changing conceptions of art, culture and education<br />
(Postmodern art education: An approach to curriculum).<br />
12. Freimane, J., Iesmiľa J. , Veģere J. (2007) Vides mācība maziem bērniem. Mācību materiāls dabas zinības<br />
pirmsskolai. R: Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija.<br />
13. Freimanis, I. (1995) Matemātika speciālajā skolā.<br />
14. Global Footprint Network (2006) Living Planet Report http://www.footprintnetwork.org un<br />
http://www.footprintnetwork.org/overshoot/ ISBN: 2-88085-272-2<br />
15. GLOBE (b.d.) Dabas vērotāji Skaties 21.gadsimtā! http://www.liis.lv/dv/download/s/skaties_skolotaju.pdf<br />
16. Grabovska, R. (2006) Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā. <strong>Daugavpils</strong>: DU<br />
17. Grabovska, R.; Vereba, D. (2010) Desmitgade Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: situācijas raksturojums Latvijas<br />
izglītībā krajumā Grabovska, R., Belousa I. Red. (2010) Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā.<br />
<strong>Daugavpils</strong>: AIIA, 7.-19.lpp.<br />
18. Grinberga M., Rīdūze L., Veģere I. (2004) Cilvēks vidē. Mācību palīglīdzeklis vides izglītībā. Rīga: ZAAO, Zaļais<br />
Punkts.<br />
19. Grīnberga, M. Ridūze, L. (2006) Rokasgrāmata vides izglītībā. Mācību līdzeklis skolotājiem vides izglītībā. Rīga:<br />
Zaļa josta.<br />
20. Grunevalds K. (red.)(1994) Apmācību kurss personālam garīgi atpalikušo bērnu un jauniešu iestādēs. R:<br />
Zvaigzne<br />
21. Hurnings, Ē., Lundbergs, P., Skūglunds, G., Ostrems, U. (red.) (2000) EcoLogic Vides izglītība. Metodes un<br />
piemēri. Danaburgas grafiska tipogrāfija: Keep Sweden Tidy Foundation<br />
22. INSPIRE (b.d.) INSPIRE projekta materiāli http://www.inspire-project.eu/documents/index.html:<br />
23. ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa http://www.ise-lv.eu<br />
24. Kalniľa, D. (2007) Iepako, izpako un tālāk? mācību līdzekļu komplekts skolotājiem un skolēniem. Rīga: RaKa,<br />
Latvijas Zaļais punkts.<br />
25. Kļaviľš, M., Andrušaitis, A. Red. (2008) Klimata mainība un globālā sasilšana. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.<br />
26. Kļaviľš, M., Zaļoksnis, J. Red. (2010) Vide un ilgtspējīga attīstība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.<br />
27. Kravalis, J. (1997) Latvijas speciālās skolas (1840 – 1996). R: Mācību grāmata.<br />
28. Lieģeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā.<br />
29. Liepiľa, I. (red.) (2008) Izglītība pārmaiņām: ilgtspējīgas attīstības mācīšanas un mācīšanās rokasgrāmata. R:<br />
Gandrs<br />
30. Liepiľa, S. (1994) Speciālo skolu skolēnu ar garīgās attīstības traucējumiem pedagoģiski psiholoģiskie raksturojumi. R: IAI.<br />
31. Maslo E. (2003) Mācīšanās spēju pilnveide. Rīga: RaKa,<br />
70
32. Maslo, I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga: RaKa<br />
33. Mērfijs, G. (2008) Globālā sasilšana. Ko vari darīt Tu? Rīga: Zvaigzne ABC<br />
34. Nīmante, D. (2008) Klasvadība. Rokasgrāmata skolotājiem. Rīga: Zvaigzne ABC<br />
35. Nucho Ozoliľa, A., Vidnere, M. (1999) Maksla un pašatklāsme. R: Izdevniecība AGB.<br />
36. Omarova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. R: Zvaigzne ABC.<br />
37. Omārova, S. (1996). Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Zvaigzne.<br />
38. Prindule, L. (1992) Bērna psihiskās attīstības likumsakarības un periodizācija. Lekcija. Liepājas pedagoģiskais institūts.<br />
39. RAPML (n.d.) Latvija 2030. http://www.latvija2030.lv<br />
40. REC (2003) Ekokomandas ilgtspējīgai attīstībai – Rokasgrāmatas ekokomandu vadītājam un dalībniekam. Rīga:<br />
REC<br />
41. Ridens, L. Baltijas reģiona ilgtspēja. Ekonomikas un vadības fakultāte, Latvijas <strong>Universitāte</strong> jeb<br />
http://www.geo.lu.lv/vides_izglitiba/?m=projekti&l=lv<br />
42. Rompcyk, E. (2007) Gribam ilgtspējīgu attīstību. Rīga: Friedrich-Stiftung.<br />
43. Skolotāja rokasgrāmata (2003) Aktīvās mācību metodes un demokrātiskas skolas vides veidošana. Rīga: Skolotāju<br />
izglītības centrs.<br />
44. Šiļľeva L.,Eglīte E. (2001) Kas ir problēmbalstīta izglītība. Rīga<br />
45. Štrāls, K. (1936) .Mūsu dzīves pabērni. R: Valters un Rapa,<br />
46. Teivāns, E. (1994) Ievads speciālajā pedagoģijā. R: Zvaigzne ABC<br />
47. Toys for special children. Enabling Devices, 1995.<br />
48. UNESCO (2003) Education for sustainable development. Paris: UNESCO ED/ PEQ/ ESD vai<br />
http://www.unesco.org/education/desd.<br />
49. UNESCO Mācīšana un mācīšanās ilgtspējīgai nākotnei. http://www.unesco.org/education/tlsf<br />
50. Ungoed-Thomas, J. (1997) Vision of a School. Londin and Washington.<br />
51. Vakarneidţels, M., Rīss, V. (2000) Mūsu ekoloģiskās pēdas nospiedums. Rīga: NORDEN AB<br />
52. VARAM (b.d.) Vides ministrijas mājas lapa http://www.vidm.gov.lv/lat/darbibas_veidi/ilgtspejiga_attistiba/<br />
53. Vilciľa V., Cudečkis V., Grīnbergs P. Cilvēks – atkritumi – vide. Latvijas Zaļā Josta, BIG<br />
http://www.zalajosta.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=68&Itemid=75<br />
54. WWF (n.d.) Ekoloģiskās pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/epeda/epeda.html);<br />
55. WWF (n.d.) Oglekļa pēdas nospiedums (http://www.pdf.lv/klimats/)<br />
56. Zaļais punkts (b.d.) http://www.zalais.lv/files/4_6_sg_izglitiba_ilgtspejigai_attistibai.pdf<br />
57. ZB (n.d.) Zaļais ceļvedis http://www.zb-zeme.lv/paterins/index.php<br />
58. Ziemele, L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R: Zvaigzne ABC.<br />
SPECIALIZĀCIJA „IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA”<br />
1. Baumanis, Aldis (2000). Svarīgākie virzieni skolas direktora kvalifikācijas paaugstināšanā.<br />
No: Latvijas izglītības vadītāju forums ’99: inovācijas un reformas Latvijas izglītībā. Rīga: Vārti, 72.-75.<br />
2. Beļickis I., Blūma D., Koķe T., Markus D., Skujiľa V., Šalme A.. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. –<br />
R.: Zvaigzne ABC, 2000.<br />
3. Garleja, R. Darbs, organizācija un psiholoģija. R.: 2003.<br />
4. Garleja, R. (2005). Izglītības produkta mārketings. No: Ekonomika IV, Latvijas <strong>Universitāte</strong>s raksti, 689. sējums.<br />
Rīga: Latvijas <strong>Universitāte</strong>, 94.-104.<br />
5. Klauss, A. (2002). Zinības vadītājiem. Rīga: Preses nams, 560.<br />
6. Ļihačova, I. (2003). Kvalitatīvas skolas attīstība: Rīgas 96. vidusskolas pieredze. Rīga: RaKa<br />
7. Lisabonas stratēģijas īstenošana: Kopsavilkuma ziľojums Eiropadomei (2006.gada 23.,24.marts) //<br />
www.eesc.europa.eu/lisbon_strategy<br />
8. Šmite, Anita. (2004a) Izglītības iestādes vadība. 1. daļa. Pedagogs. Organizācija.<br />
Pārmainas. Rīga: RaKa<br />
9. Šmite, A. (2004b). Izglītības iestādes vadība. 2. daļa. Misija. Funkcijas.<br />
Koncepcija. Plānošana. Rīga: RaKa.<br />
10. Šmite, A. (2004c). Izglītības iestādes vadība. 3. daļa. Pedagoģiskā padome. Metodiskais darbs. Pieredze. Rīga:<br />
RaKa.<br />
11. Šmite, A. (2006a). Izglītības iestādes vadība. 4. daļa. Vadītājs izglītības sistēmā. Rīga: RaKa.<br />
12. Šmite, A. (2006b). Izglītības iestādes vadība. 5. daļa. Komanda. Menedţments. Rīga: RaKa.<br />
13. Upenieks, A. (2002). Izglītības iestādes vadītājam nepieciešamās zināšanas, prasmes un<br />
vēlamās personiskās īpašības. No: Izglītības zinātnes un <strong>pedagoģija</strong> mūsdienu pasaulē: LU PPF Zinātniskie<br />
raksti. 655. sējums. Zinātniskais redaktors prof. J. Kastiľš. Rīga: Latvijas <strong>Universitāte</strong>.<br />
14. Upenieks, A. (2004). Izglītības iestādes vadītājs pārmaiľu procesā. No: Izglītības vadība:<br />
LU raksti. 675. sējums. Galvenais redaktors prof. A. Kangro. Rīga: Latvijas <strong>Universitāte</strong>.<br />
15. Vilāne, Kivriľa, France u.c.(2004). Skolu darbības kvalitātes vērtēšanas metodika. Rīga: Izglītības un zinātnes<br />
ministrija.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
PEDAGOĢIJAS TEORIJA UN VĒSTURE<br />
1. “American Journal of Education”<br />
71
2. “Assessment in Education: Principles, Policy, and Practice”<br />
3. “Comparative Education”<br />
4. “Education (UK)”<br />
5. “Education Digest”<br />
6. “Education Journal”<br />
7. “Education Review”<br />
8. “Education USA”<br />
9. “Education Week”<br />
10. “Educational Assessment”<br />
11. “Educational Review”<br />
12. “Educational Theory”<br />
13. “European Education”<br />
14. “European Journal of Education”<br />
15. “Independent School”<br />
16. “Instructor”<br />
17. “International Review of Education”<br />
18. “Issues in Education”<br />
19. “Journal of Education for Teaching”<br />
20. “Journal of Education”<br />
21. “Learning and Individual Differences”<br />
22. “London Review of Education”<br />
23. “New Directions for Teaching and Learning”<br />
24. “Research in Education”<br />
25. “Teacher Magazine”<br />
26. “Teachers and Teaching”<br />
27. “Theory into Practice”<br />
28. “Westminster Studies in Education”<br />
IZGLĪTĪBAS DARBA VADĪBA<br />
1. “American School Board Journal”<br />
2. “Educational Leadership”<br />
3. “International Journal of Leadership in Education”<br />
4. “International Studies in Educational Administration”<br />
5. “Journal of Educational Policy”<br />
6. “Mentoring and Tutoring: Partnership in Learning”<br />
7. “Pro Principal”<br />
8. “School Effectiveness and School Improvement”<br />
9. “School Leadership and Management”<br />
SPEDIĀLĀ PEDAGOĢIJA<br />
1. “British Journal of Learning Disabilities”<br />
2. “Exceptional Children”<br />
3. “Exceptionality”<br />
4. “International Journal of Disability, Development and Education”<br />
5. “International Journal of Inclusive Education”<br />
6. “Journal of Intellectual and Developmental Disability”<br />
7. “Journal of Intellectual Disability Research”<br />
8. “Journal of Learning Disabilities”<br />
9. “Journal of Special Education”<br />
10. “Learning Disabilities – A Contemporary Journal”<br />
11. “Learning Disability Practice”<br />
12. “Learning Disability Quarterly”<br />
13. “Remedial and Special Education”<br />
14. “Teaching Exceptional Children”<br />
SOCIĀLĀ PEDAGOĢIJA<br />
1. “Journal of Positive Behavior Interventions”<br />
2. “Journal of Social Behavior and Personality”<br />
3. “Preventing School Failure”<br />
4. “School Effectiveness and School Improvement”<br />
5. “Sex Education”<br />
6. “Social Development”<br />
PIRMSSKOLAS UN SĀKUMSKOLAS PEDAGOĢIJA<br />
1. “Child Development”<br />
2. “Child Study Journal”<br />
3. “Child Welfare”<br />
72
4. “Children Today”<br />
5. “Early Childhood Education Journal”<br />
6. “Education and Treatment of Children”<br />
7. “Elementary School Journal”<br />
8. “Family Relations”<br />
9. “International Journal of Children‟s Spirituality”<br />
10. “International Journal of Early Years Education”<br />
11. “Journal of Child and Family Studies”<br />
12. “New Directions of Child and Adolescent Development”<br />
13. “Teaching PreK-8”<br />
14. “Technology and Children”<br />
VIDES UN ILGTSPĒJĪGA IZGLĪTĪBA<br />
1. BNE Journal Online Magazine Education for Sustainable Development http://www.bne-portal.de<br />
2. Discourse and Communication for Sustainable Education (DCSE) published by Institute of Sustainable Education<br />
http://ise-lv.eu/publications.php?pub=13&sub_show=41&show=39<br />
3. International Electronic Journal of Environmental Education (IEJEE-Green) ISSN: 2146-0329<br />
http://www.iejeegreen.com/index.php/iejeegreen<br />
4. International Journal of Environment and Sustainable Development (IJESD)<br />
http://www.inderscience.com/index.php<br />
5. International Journal of Environmental and Science Education (IJESE) ISSN 1306-3065<br />
http://www.ijese.com/index.htm<br />
6. Journal of Education for Sustainable Development URL: http://intl-jsd.sagepub.com<br />
7. Journal of Environmental Education ISSN: 0095-8964 http://www.tandf.co.uk/journals/vjee<br />
8. Journal of Teacher Education for Sustainability. ISSN: 1691-4147 Abstracted in:<br />
CABI Scopus (Elsevier Bibliographic Databases) ISE (n.d.) Ilgtspējīgas izglītības institūta mājas lapa<br />
http://www.ise-lv.eu<br />
9. Paths of Learning http://www.pathsoflearning.net/articles.php<br />
MŪZIKAS PEDAGOĢIJA<br />
1. “Journal of Research in Music Education”<br />
2. “Music Educators Journal”<br />
3. “Teaching Music”<br />
VIZUĀLĀS MĀKSLAS MĀCĪBU METODIKA<br />
1. “Creativity Research Journal”<br />
2. Vizuālo mākslu ţurnāls “Studija”<br />
3. “Māksla+”<br />
4. “Educational Media International”<br />
5. “Educational Philosophy and Theory”<br />
INFORMĀTIKAS MĀCĪBU METODIKA<br />
1. “British Journal of Educational Technology”<br />
2. “Computer Assisted Language Learning”<br />
3. “Computer Science Education”<br />
4. “Education Media International”<br />
5. “Information Technology for Development”<br />
6. “Journal of Computer Assisted Learning”<br />
7. “Journal of Research on Technology in Education”<br />
8. “Multimedia Schools”<br />
9. “Online Classroom”<br />
10. “Technology and Children”<br />
11. “Technology and Learning”<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A,B,C,D) ir piederīgs šis kurss:<br />
Maģistra studiju programmas “Pedagoģija” teorētisko atziľu aprobācija daļa<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Approbation of theoretical ideas of the chosen pedagogical sub-branch<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course is intended for students of Master study program “Pedagogy”. The course offers to explore the approbation<br />
of theoretical ideas of one chosen pedagogical sub-branch – “Theory and History of Pedagogy”, “Education<br />
Leadership”, “Social Pedagogy”, “Special Pedagogy”, “Environmental Education in Elementary School”, “Pre-school<br />
and Primary School Pedagogy”, “Music Pedagogy”, “Education Methods of Visual Art”, “Education Methods of<br />
Housekeeping”, “Educational Methods of Informatics”.<br />
73
3.PIELIKUMS<br />
Maģistra studiju programmā iesaistītā akadēmiskā personāla<br />
zinātniskā un radošā darbība 2009.-2011.gads<br />
1.2.1. Zinātniskās publikācijas (par 2009., 2010., 2011. gadu)<br />
1.2.1.1. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (Thomson Reuters Web of Science)<br />
Davidova J. & Kokina I. (2011) Latvian teachers‟ view about gender differences in intellectual giftedness<br />
development. SOCIETY, INTEGRATION, EDUCATION. Proceedings of the International Scientifical<br />
Conference. Volume II: School Pedagogy; Lifelong Learning; Overviews, Rēzekne, 2011. pp.91-105. ISSN<br />
1691-5887, Thomson Reuters Web of Knowledge, ISI Conference Proceedings.<br />
1.2.1.2. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (SCOPUS)<br />
Reunamo, J. & Pipere, A. (2011). Doing research on education for sustainable development. International Journal of<br />
Sustainability in Higher Education, 12(2), 110-124 (Datu bāzēs SCOPUS, ERIC, A+ Education, Australian<br />
Education Index, e-psyche, Environmental Abstracts, LexisNexis Environmental).<br />
Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2010). Teachers as researchers: Bringing teachers‟ voice to the educational<br />
landscape. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 51-65 (ISSN 1691-4147). DOI:<br />
10.2478/v10099-009-0046-x.<br />
Pipere, A., Grabovska, R., & Jonane, L. (2010). Inspiring teachers for energy education: Illustrative case study in<br />
Latvian context. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 37-50. (Datu bāzēs SCOPUS,<br />
CABI).<br />
1.2.1.3. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos ERIC<br />
Reunamo, J. & Pipere, A. (2011). Doing research on education for sustainable development. International Journal of<br />
Sustainability in Higher Education, 12(2), 110-124 (Datu bāzēs SCOPUS, ERIC, A+ Education, Australian<br />
Education Index, e-psyche, Environmental Abstracts, LexisNexis Environmental).<br />
1.2.1.5. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (EBSCO)<br />
Pipere, A., & Jakovļeva, J. (2011). Professional identity of first-year university students from Latvia and UK.<br />
International Business: Innovation, Psychology, Economics, vol. 2, 1(2), 52-70.<br />
Guseva, S., Dombrovskis, V., & Kokina, I. (2010) Identification of professions: psychological peculiarities of<br />
acquiring a professional identity of teachers. Problems of Education in the 21st Century, 10 (10), 30-37.<br />
2009. ISSN 1822-7864, EBSCO, Copernicus Index.<br />
1.2.1.6. Zinātniskās publikācijas citos starptautiskajos izdevumos<br />
Belousa, I., Uzulina, S. (2011). Social and Emotional Aspect of Pedagogical Competence: Elementary School<br />
Teachers‟ Understanding. In C. Prachalias (ed.), Proceedings of the 7 th International Conference on<br />
Education, 2. Samos Island: National and Kapodistrian University of Athens, pp. 438-446 [ISBN: 978-960-<br />
466-080-3].<br />
Belousa, I., Grants, J., Kravalis, I., Zidens, J. (2011). Dual Career in Latvia Higher Education. In M. Banhidi (ed.),<br />
Rekreologia. Leisure. Science: Dual Career Training and Education, 1. Gyor: WH AF. pp. 21-26.<br />
Zariľa, S., Belousa, I. (2011). Environment for meaningful development of reading literacy in pre-school. In<br />
A.Skrinda (ed.), Discourse and Communication for Sustainable Development, 1 (1). <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong><br />
University Academic Press „Saule” [ISBN 978-9984-14-487-0].<br />
Bolgzda, I., Olehnovica, E.(2011) The relation between the doctoral students’ research freedom and institutional<br />
responsibility in Latvia: the definition of innovation in research. “EUA-CDE-news”, Brisele, EUA-CDE.<br />
Bolgzda, I., & Oļehnoviča, E. (2011). Компетенции докторантов в использовании интернет-ресурсов в<br />
исследовательской деятельности в среде сетевого общества. Starptautiskās zinātniskās konferences<br />
„Сетевое общество-сетевая экономика в центральной и восточной Европе” rakstu krājums, 2. daļa,<br />
2011. g. 16.-18. maijs, John Paul II Catholic University of Lublin, Nalenčova, Polija, 182.-188. lpp. [ISBN<br />
978 – 83-7702-221-4]<br />
Davidova, J., Znutiľš, E. (2011)Practically oriented approach to writing a professional master's thesis in the field of<br />
music pedagogy. S. Vaitekunas & A. Rauckiene (Ed.) Spring University: Changing education in a changing<br />
society. Vol.1. Klaipeda: Klaipeda University, 150-160.<br />
Drelinga, E., Iliško, Dz., & Krastiľa, E. (2011). Primary school learners‟ research activities within the project week.<br />
In Proceedings of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education: BBCC<br />
Mission: BBCC Mission – Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable<br />
Development, 18-21 May 2011 (pp. 150-162). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN<br />
978-609-430-077-6]<br />
Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher‟s engagement with the research: A case study. In Proceedings<br />
of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education: BBCC Mission: BBCC<br />
Mission – Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable Development, 18-<br />
21 May 2011 (pp. 163-170). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-077-6]<br />
2010.gads<br />
Belousa, I., Uzulina, S. (2010). Emotional Aspect of Teachers‟ Professional Mastery in Latvia: Theoretical and<br />
74
Historical Reflections. In A.Skrinda (ed.) Discourse and Communication for Sustainable Development, 1 (2).<br />
<strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> University Academic Press „Saule”, pp. 82-94 [ISBN 978-9984-14-487-0].<br />
Belousa, I., Stakle, A. (2010). Intercultural and Media Literacy: Global Tendencies in Metacontent of Teacher<br />
Education in Latvia. In A.Skrinda (ed.) Discourse and Communication for Sustainable Development. Volume<br />
1, Issue 1. <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> University Academic Press „Saule”, pp. 109-132. ISBN 978-9984-14-<br />
487-0<br />
Davidova, J. & Gončarova, O. (2010) Changes in the contemporary piano playing process. T. Selke, G. Lock & M.<br />
Moistlik (Eds) Evaluation, Reflectivity and teaching methodologies in the framework of multi-cultural<br />
understanding. Tallinn: Tallinn University Institute of Fine Arts, 16-27. ISBN 978-9949-463-00-8<br />
Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). Advancing children‟s citizenship skills in the communities of inquiry in<br />
the primary schools of Latvia. In N. Ondrušková, S. Krno (Eds.), Dimenzie občianstva a výchova /<br />
Dimensions of Citizenship and Education, 10-12 February 2010 (pp. 259-270). Bratislava, Slovakia:<br />
KEVON. (ISBN 970-80-8118-016-3).<br />
Kravale - Pauliľa,M., Kokina, I.(2010) The integration of formal and non-formal education in the context of<br />
sustainable development: views of Latvian educators. Discourse and Communication for Sustainable<br />
Education, In A.Skrinda (Ed.) Institute of sustainable education, <strong>Daugavpils</strong> University, Latvia, Volume<br />
1/ISSUE I-2010, 66-78. [ISBN 978-9984-14-487-0]<br />
Pipere, A., Reunamo, J., & Jones, M. (2010). Perceptions of research in Education for Sustainable Development: An<br />
international perspective. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(2), 5-24.<br />
Stakle, A. (2010). The Role of Media Literacy in Creating Sustainable Teacher Education. 8 th International<br />
JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, May 17-19, collection of articles.<br />
<strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> University.<br />
Volāne, E., Krastiľa, E., Drelinga E.(2010) Motivation of Acquiring the Content of Mathematics, Domestic Science<br />
and Technologies in Integrated Learning at Primary School./ 69.-80.lpp./raksts krājumā<br />
Childrens‟Mathematical Education MOTIVATION VIA NATURAL DIFFERENTIATION IN<br />
MATHEMATICS Boţena Maj, Ewa Swoboda, Konstantinos Tatsis red. Poland, Wydawnictwo<br />
Uniwersytetu Rzeszownictwo [ISBN: 978-83-7338-561-0]<br />
Zariľa, S., Belousa. (2010). I. Reading acquisition among 5 – 6 –year – old children in the programme of<br />
compulsory preparation for school. In A.Skrinda (ed.) Discourse and Communication for Sustainable<br />
Development, 1 (1). <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> University Academic Press „Saule”, pp. wwww [ISBN 978-<br />
9984-14-487-0].<br />
2009.gads<br />
Davidova, J. & Kokina, I. (2009a) Music teacher‟s innovative activity in contemporary conditions: Latvian music<br />
teachers‟ view. The Changing Face of Music Education: Music and Environment. Tallinn: Tallinn<br />
University, 58-67. ISBN 978-9985-58-632-7<br />
Davidova, J. & Kokina I. (2009b).Latvia‟s Teacher‟s Innovative Activity in Contemporary Conditions. Innovations<br />
and Technologies.Nature sciences, Engineeringand Technologies, Humanities and social sciences, Economy<br />
and Business, Education, 1(2), 21-36. ISSN 1691-4937.<br />
Dombrovskis, V., Guseva, S., & Ilisko, D. (2009). Sport as a Socialization Institute for Latvian Students. Long<br />
Abstracts of the 12 th ISSP World Congress of Sport Psychology “Meeting New Challenges and Bridging<br />
Cultural Gaps in Sport and Exercise Psychology”. 17 – 21 June, 2009, Marrakesh (Morocco). (CD).<br />
Guseva, S., Dombrovskis, V., & Kokina, I. (2009). Identification of professions: psychological peculiarities of<br />
acquiring a professional identity of teachers. Problems of Education in the 21st Century, 10 (10), 30-37.<br />
ISSN 1822-7864<br />
Grabovska, R., Grabowski, J. (2009). Implementing the United Nations Decade on Education for Sustainable<br />
Development in Latvian higher education. Journal of Teacher Education for Sustainability, 11 (1), 18-30.<br />
ISSN 1691-4147<br />
Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2009). Doing research with children: the experience in primary schools in<br />
Latvia. In J. Calvo de Mora (ed). Sharing responsibilities and networking through school process. Granada:<br />
University of Granada, 169-187.[ISBN: 978-84-338-4907-6].<br />
Iliško, Dz. (2009). Challenges of multicultural education in Latvia. Proceedings of International Conference<br />
“Citizenship-Multiculturalism–Cosmopolitanism” Nicosia: University of Cyprus, Vol.1, 487-502 [ISBN<br />
978-9963-9442-1-7].<br />
Jonāne L. (2009) Didactical fractal as a conceptual model for sustainable science teachers‟ education // Proceedings<br />
of 7 th International JTEFS/BBCC Conference Sustainable Development. Culture. Education. p. 62.-74.<br />
Institute of Sustainable Education <strong>Daugavpils</strong> University. ISBN 978-9984-14-438-2.<br />
Jonāne L., Salītis A. (2009). Non-formal energy education in the context of sustainability: perspective of Latvian<br />
educators // Journal of Teacher Education For Sustainability. Volume 11,no1, p.65-74, Institute of<br />
Sustainable Education <strong>Daugavpils</strong> University. ISSN 1691 – 4147.<br />
http://versita.metapress.com/content/2014864460nr5h5p/<br />
Макаревич, В. (2009) Личностные корреляты толерантности. (Personality correlates of tolerance). .Tolerance<br />
and Intolerance in the Modern Society: Perspectives and Reality. International Science-Practical<br />
75
Conference Materials. St.Peterburg, April 24-25, 2009. Edited by Prof. Irina.L.Pervova. 387-395.<br />
Макаревич, В. (2009) Особенности коммуникативной культуры пользователей латвийского Интернета. Egospodarka,<br />
E-społeczeństwo w Europie Środkowej I Wschodniej. Pod redakcją Sławomira Partyckiego.<br />
Lublin. Widawnictwo KUL. 149-153.<br />
1.2.1.7. Zinātniskās publikācijas Latvijas izdevumos<br />
Bolgzda, I.,Oļehnoviča, E. (2011) Tīklojumu sabiedrības resursi doktorantu pētniecisko kompetenču pilnveidē.<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 53. starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums.<br />
Davidova, J. & Savicka, G. (2011) The Model for the Acquisition of Scales and Arpeggio to Develop Pupils‟<br />
Technical Skills during the Piano Teaching/Learning Process. A.Šļahova (Ed.) Arts for Sustainable<br />
Development: Scientific articles of 7th International Conference “Person. Color. Nature. Music”. <strong>Daugavpils</strong>:<br />
DU Akadēmiskais apgāds “Saule”.<br />
Davidova, J. & Savicka, G. (2011) Audzēkľu tehnisko iemaľu attīstība klavierspēles mācību procesā: Pašreizējās<br />
situācijas analīze. J. Davidova (Ed.) Problems in Music Pedagogy: Proceedings of the 7th International<br />
Scientific Conference. <strong>Daugavpils</strong>: DU Akadēmiskais apgāds „Saule”,<br />
Grabovska, R. (2011). Mācību process ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai: gadījuma izpēte Latvijas kontekstā.<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 53. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2011.g. 13.-15. aprīlis.<br />
<strong>Daugavpils</strong>.<br />
Krastiľa, E., & Drelinga, E.(2011). Evaluation of primary school pupil‟s mental calculation skills: problems and<br />
perspectices. Proceedings of the 11 thInternational Conference „Teaching Mathematics: Retrospective and<br />
Perspectives” <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Akadēmiskais apgāds "Saule", 54-61. [ISBN 978-9984-<br />
14-511-2].<br />
Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011a). Kā skolēnus rosināt pētnieciskajai darbībai projektu darbā? In D. Oļehnovičs,<br />
sast. <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 53. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 53rd<br />
International Scientific Conference of <strong>Daugavpils</strong> University. <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s<br />
Akadēmiskais apgāds „Saule”, zzz. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8]<br />
1. 2010.gads<br />
Drelinga, E., Iliško Dz. (2010) Pētnieciskās darbības izvērtējums pedagoģiskajā procesā Latvijā un Eironas valstu<br />
atskaitēs par Nacionālo izglītības sistēmu 216. – 223.lpp.,/ATEE Spring University Teacher of the 21 st<br />
Century: Quality education for quality teaching. Riga, [ISBN 978 – 9984- 49 – 027-4]<br />
Krastiľa, E., Drelinga, E. (2010) EVALUATION OF PRIMARY SCHOOL PUPIL‟S MENTAL CALCULATION<br />
SKILLS; PROBLEMS AND PERSPECTICES. 11 th International Conference „Teaching Mathematics:<br />
Retrospective and Perspectives”proseedings /ed. Daugulis,P. <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s<br />
Akadēmiskais apgāds "Saule", p.54-60. [ISBN 978-9984-14-511-2]<br />
Stakle, A. (2010). Mediju kompetence izglītībā: Būtība un pieejas. 7. starptautiskā zinātniski metodiskā konference<br />
“Valodu apguve: Problēmas un perspektīva”, 26. marts, 2010. gads, rakstu krājums. Liepāja: Liepājas<br />
<strong>Universitāte</strong>.<br />
2009.gads<br />
Oļehnoviča, E. (2009). Arvīds Dzērvītis - latviešu lietišķās mākslas tradīciju sargātājs. Zinātnisko rakstu krājums<br />
„Laikmets un personība” Nr. 11. Rīga: Latvijas <strong>Universitāte</strong>, RaKa, 114.-161. [ISBN 978-9984-46-033-8].<br />
Pipere, A., Jonāne, L., Salītis, A., Kokina, I., Grabovska, R., Kravale-Pauliľa, M. (2009) Energy topic in non-formal<br />
education of Latvia. In A. Skrinda (Ed.), 7 th International JTEFS/BBCC conference “Sustainable<br />
Development. Culture. Education”. Research and Implementation of Education for Sustainable<br />
Development. Proceedings. <strong>Daugavpils</strong>: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 49 – 61. [ISBN 978-9984-14-438-2].<br />
1.2.2. Monogrāfijas (sākot no 2001. gada)<br />
-<br />
1.2.3. Mācību grāmatas (sākot no 2001. gada) un metodiskā literatūra (sākot no 2008. gada)<br />
Mācību grāmatas<br />
Belousa, I. Mācību līdzekļa „ICT as a tool of intercultural and media education” 2009, līdzautore (izdots<br />
SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekta “ICTime - ICT as a Tool of Intercultural and Media<br />
Education”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS-C21 ietvaros)<br />
Jansone-Henkuzene I., Jonāne L., Vilks I. Zeile L. Dabaszinības 10.klasei. (Māc. gr. Lielvārds, 2009, ISBN 978-<br />
9984-11-286-2<br />
Jansone-Henkuzene I., Jonāne L., Vilks I., Reinholde A. L. Dabaszinības 11. klasei. (Māc. gr. Lielvārds, 2011, ISBN<br />
978-9984-11-316-6<br />
Krastiľa E., Limanoviča E., Drelinga E., Volāne E., Praktiskā matemātika 1. klasei: mācību grāmata matemātikas,<br />
mājturības un tehnoloģiju apguvei. -R: Zvaigzne ABC, 2008.-88 lpp., ISBN 978-9984-40-332-8<br />
Krastiľa E., Volāne, Drelinga E. Praktiskā matemātika 1. klasei. Pielikums –R:Zvaigzne ABC, 2009., ISBN 978-<br />
9934-0-0201-4<br />
Krastiľa E., Limanoviča E., Drelinga E., Volāne E., Praktiskā matemātika 1. klasei: mācību grāmata matemātikas,<br />
mājturības un tehnoloģiju apguvei. -R: Zvaigzne ABC, 2008.-88 lpp.<br />
76
Krastiľa E., Volāne, Drelinga E. Praktiskā matemātika 1. klasei. Pielikums –R:Zvaigzne ABC, 2009., ISBN 978-<br />
9934-0-0201-4<br />
Krastiľa E., Limanoviča E., Drelinga E., Volāne E., (2008) Praktiskā matemātika 1. klasei: mācību grāmata<br />
matemātikas, mājturības un tehnoloģiju apguvei. -R: Zvaigzne ABC,.-88 lpp; ISBN 978-9984-40-332-8.<br />
Krastiľa E., Volāne, Drelinga E. Praktiskā matemātika 1. klasei. Pielikums –R:Zvaigzne ABC, 2009., ISBN 978-<br />
9934-0-0201-4<br />
Pipere, A. (2005) Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Mācību līdzeklis. <strong>Daugavpils</strong>: Saule, - 100 lpp.<br />
Metodiskā literatūra<br />
Grabovska, R., Belousa, I., (red.) 2010. Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā. <strong>Daugavpils</strong>: AIIA, 208 lpp.<br />
ISBN 978-9984-39-973-7<br />
Pipere, A. (2011). Kvalitatīvs pētījums. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 89-<br />
118.lpp.<br />
Pipere, A. (2011). Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētījuma stratēģijas salīdzinājums. No: Ievads pētniecībā:<br />
stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 119.- 127.lpp.<br />
Pipere, A. (2011). Jaukto metoţu pieeja. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 128.-<br />
130.lpp.<br />
Pipere, A. (2011). Datu ieguves metodes pētījumā un to raksturojums. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini,<br />
metodes. Rīga: RaKa, 157.- 191.lpp.<br />
Pipere, A. (2011). Datu analīze kvalitatīvā pētījumā. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga:<br />
RaKa, 220.- 242.lpp.<br />
R.1.2.4. Konferenču tēzes (par 2011. gadu)<br />
Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher driven research as a tool for professional growth leading to<br />
the sustainable education. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development.<br />
Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.32). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-<br />
609-430-068-4]<br />
Belousa, I., Uzulina, S. (2011). Social and Emotional Aspect of Pedagogical Competence: Elementary School<br />
Teachers‟ Understanding. Septītās starptautiskās izglītības konferences tēţu krājums. 2011.g. 7.-9.jūlijs.<br />
Samos Island: National and Kapodistrian University of Athens, Grieķija.<br />
Bolgzda, I., & Oļehnoviča, E. (2011a). Tīklojumu sabiedrības resursi doktorantu pētniecisko kompetenču pilnveidē.<br />
In D. Oļehnovičs, sast. <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 53. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli /<br />
Proceedings of the 53rd International Scientific Conference of <strong>Daugavpils</strong> University. <strong>Daugavpils</strong>:<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Akadēmiskais apgāds „Saule”, 130. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8]<br />
Bolgzda, I., Oļehnoviča, E. (2011b). Pētnieciskās darbības kompetences 3. cikla studijās: definīcijas, standarti un<br />
ekspektācijas ilgtspējīgas izglītības kontekstā. Rīgas Stradiľa universitātes 2011. gada zinātniskās<br />
konferences tēţu krājums. Aprīlis 14.-15. Rīga, Rīgas Stradiľa universitāte, 430. lpp. [ISBN 978-9984-788-<br />
85-2]<br />
Bolgzda, I., Oļehnoviča, E., & Ignatjeva, S. (2011). Competence structure of doctoral students‟ research in the<br />
context of sustainability of 3rd cycle study programme. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference<br />
Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.47). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli<br />
universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4]<br />
Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011b). Do students initiate research activity of a project? In D. Oļehnovičs, sast.<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 53. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes / Abstracts of the 53rd International<br />
Scientific Conference of <strong>Daugavpils</strong> University. <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Akadēmiskais apgāds<br />
„Saule”, 138. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8]<br />
Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011c). Research Miniprojects in mathematics lessons in primary school, sast. Prof.Dr<br />
Vidas Lauruška, Šiauliai University, Lithuania The 12 international conference ”Teaching mathematics:<br />
retrospective and perspective”. Šiauliai University, 26. lpp. [ ISBN 978-609-430-070-7]<br />
Drelinga, E., & Krastiľa, E. (2011d). Competences of teacher-researcher in work with primary school learners in the<br />
process of learning. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture.<br />
Education, 18-21 May 2011 (p.36). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-<br />
068-4]<br />
Gedţūne, G., Gedţūne, I., Salīte, I., & Iliško, Dz. (2011). Exploring pre-service teachers‟ frames of reference and<br />
their orientation towards inclusion or exclusion: Educational action research journey. In Abstracts of the 9th<br />
JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.25). Siauliai,<br />
Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4]<br />
Grabovska, R. (2011a). Neformālā izglītība mācību procesā ilgtspējīgai ekonomikai un sabiedrībai: ilustratīva<br />
gadījuma izpēte Latvijas kontekstā. In D. Oļehnovičs, sast. <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s 53. starptautiskās<br />
zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 53rd International Scientific Conference of <strong>Daugavpils</strong><br />
University. <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Akadēmiskais apgāds „Saule”, 128. lpp. [ISBN 978-9984-<br />
14-522-8]<br />
Grabovska, R. (2011b). Lessons from Nature: Innovation towards teaching and learning for a sustainable economy<br />
and society. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education,<br />
77
18-21 May 2011 (p.60). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4]<br />
Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher driven research as a tool for professional growth leading to<br />
the sustainable education. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development.<br />
Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.32). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-<br />
609-430-068-4]<br />
Lepik, M. & Pipere, A. (2011). Baltic-Nordic Comparative Study on mathematics teachers‟ beliefs. In the abstract<br />
book of the 12th International Conference „Teaching Mathematics: Retrospective and perspective”, 5-6 May<br />
2011 (pp.53–54). Siauliai: Siauliai Universiteto Leidykla [ISBN 978-609-430-070-7]<br />
Makarevičs, V. (2011). The idea of sustainable development in the Master study programmes of the Latvian higher<br />
educational establishments. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development.<br />
Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.40). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla [ISBN 978-<br />
609-430-068-4]<br />
Makarevičs, V. (2011) The problem of personality and Professional identity in Plato‟s Works. Abstract Book. The<br />
53rd International Scientific Conference of <strong>Daugavpils</strong> University. April 13-15, 2011 (p.94). <strong>Daugavpils</strong>,<br />
<strong>Daugavpils</strong> University. Akadēmiskais apgāds „Saule” [ISBN 978-9984-14-522-8]<br />
Makarevičs, V. (2011). Colour as a Simbol of a Persons Emotional Experience. 7th International Conference<br />
„Person. Color. Nature. Music.”. Arts Lifelong Learning Program. Abstracts. May 10-15, 2011 (p.20).<br />
<strong>Daugavpils</strong>, <strong>Daugavpils</strong> University. Art Teachers union [ISBN 978-9984-14-529-9]<br />
Pipere, A. (2011). International perspectives on research in Education for sustainable development: Constructing a<br />
shared understanding. In Bakutyte, R. & Iliško, Dz. (Eds.) 9th International JTEFS/BBCC Conference<br />
„Sustainable Development. Culture. Education” Abstract book. Siauliai: Siauliai Universiteto Leidykla<br />
[ISBN 978-609-430-068-4]. 15.lpp.<br />
Salīte, I. (2011). Educational action research: Adaptive learning for creation of practical wisdom. In Abstracts of the<br />
9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.33). Siauliai,<br />
Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4]<br />
Silapētere, R., & Kravale-Paulina, M. (2011). Pedagogical guidance and assistance to pupils who face parents‟<br />
continuous absence. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture.<br />
Education, 18-21 May 2011 (p.61). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-<br />
068-4]<br />
2010.gads<br />
Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). A case study of teachers‟ research experience with primary school<br />
children in Latvia. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable<br />
Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> University<br />
Academic Press „Saule”, p. 51 [ISBN 978-9984-14-485-6].<br />
Mičule, I., Iliško, Dz. (Eds.). (2010). 8th International JTEFS/BBCC conferene “Sustainable Development. Culture.<br />
Education. BBCC Mission - Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable<br />
Development”.Abstract Book. May 17-19, 2010. <strong>Daugavpils</strong> University Academic Press ”Saule”[ISBN 978-<br />
9984-14-485-6].<br />
Drelinga, E. (2010). Research activity of primary school children during the project week. 8 th INTERNATIONAL<br />
JTEFS/BBCC CONFERENCE SUSTAINABLE DEVELOPMENT. CULTURE. EDUCATION.Anstract<br />
book <strong>Daugavpils</strong> UNIVERSITY Academic Press „Saule”, May 17 – 19, 2010, p.87. [ISBN 978-9984-14-<br />
485-6].<br />
Krastiľa,E., Drelinga,E. (2010) Non –tradicional methods of developing skills of the multiplication at primary<br />
school. Abstracts of the 11<br />
th International Conference „Teaching Mathematics: Retrospective and<br />
Perspectives” <strong>Daugavpils</strong>: <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Akadēmiskais apgāds "Saule", May 6-7, 2010, p.34.<br />
[ISBN 978-9984-14-483-2].<br />
Volāne, E., Krastiľa, E., Drelinga, E.(2010) Motivation of Acquiring the Content of Mathematics, Domestic<br />
Science and Technologies in Integrated Learning at Primary School./ 32.lpp./abstraktu grāmatā<br />
Childrens‟Mathematical Education MOTIVATION VIA NATURAL DIFFERENTIATION IN<br />
MATHEMATICS Poland, Wydawnictwo Papirus [ISBN: 978-83-91-77-81-2-8].<br />
Zariľa, S., Belousa, I. (2010). Virssatura integrēšana skolotāju izglītošanā jēgpilnas lasītmācīšanās procesa<br />
nodrošināšanai pirmsskolā. Starptautiskā zinātniskā konference „Izglītība un pilsoniskā sabiedrība”<br />
anotācijas. Liepāja, 96 - 98<br />
2009.gads<br />
Dombrovskis, V., Guseva, S., & Ilisko, D. (2009). Sport as a Socialization Institute for Latvian Students. Long<br />
Abstracts of the 12 th ISSP World Congress of Sport Psychology “Meeting New Challenges and Bridging<br />
Cultural Gaps in Sport and Exercise Psychology”. 17 – 21 June, 2009, Marrakesh (Morocco). (CD).<br />
Pipere, A., Iliško, Dz., Mičule, I., Gedţūne, G., Gedţūne, I. (Eds). (2009). 7th International JTEFS/BBCC<br />
conference “Sustainable Development. Culture. Education”: Research and Implementation of Education for<br />
Sustainable Development. Abstract Book. May 5-8, 2009. Institute of Sustainable Education, <strong>Daugavpils</strong><br />
University. <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s akadēmiskais apgāds “Saule”, 126 p. ISBN 978-9984-14-435-1.<br />
78
Silova, L., Belousa I., (2010) Evaluation of the Content of Latvian General Education in the Intercultural Context.<br />
8th International JTEFS/BBCC Conference "Sustainable Development. Culture.Education" BBCC Mission –<br />
Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable Development. Abstract book.<br />
May 17-19, Paris, France. <strong>Daugavpils</strong>, Latvia: <strong>Daugavpils</strong> University Academic Press “Saule”, p. 39. ISBN<br />
978-9984-14-485-6.<br />
Zariľa, S., Belousa, I. (2009).Reading Literacy Development of 5 – 6 Year Old Children. 7 th<br />
International JTEFS/BBCC Conference „Sustainable Development. Culture.<br />
Education”. Research and Implementation of Education for Sustainable Develo pment.<br />
Conference proceedings. <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>: akadēmiskais apgāds „Saule”,59.<br />
R.1.2.5. . Darbība zinātniskajos un akadēmiskajos projektos un programmās par 2011. gadu<br />
Belousa, I., 2010.g. 23.decembris – 2011.g. 30.aprīlis, Valsts izglītības satura centra projekts VISC 2010/159<br />
„Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību satura īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam<br />
(II)” sadaļa „Metodisko ieteikumu izstrāde atbilstoši sākumskolas izglītojamo vecumposmam mācību<br />
priekšmeta „Kristīgā mācība” satura īstenošanai”<br />
Belousa, I., (nacionālā koordinatore)LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekts “Educational<br />
contributions to building cohesion within European social and institutional life”, reģistrācijas Nr. 47653-IC-<br />
1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1<br />
Belousa, I., 2010.g.-2011.g. LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekts “Education for<br />
sustainable development: exploring hopeful pathways to preferable local and global futures”, reģistrācijas<br />
Nr. 10/0242-E/4004; projekta koordinēšana Latvijā un līdzdalība īstenošanā<br />
Belousa, I., 2009.g.-2011.g. LSPA koordinētais Eiropas Komisijas Sagatavošanas darbības sporta jomā projekts<br />
„Dual Career for young athletes in Europe – DC - SPORT”, reģistrācijas Nr. EAC/21/2009/096, (EUR<br />
253.176,00); līdzdalība īstenošanā<br />
Belousa, I., Rudīte Grabovska, Mārīte Kravale-Pauliľa, Eridiana Oļehnoviča 2010. g. - 2013. g.LU koordinētais ESF<br />
projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Nr.<br />
2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001<br />
Drelinga, E. 2009. g. augusts - 2011. g. jūnijs COMENIUS programma “Being European in the language of the arts”<br />
(Ungārija, Turcija, Latvija)<br />
Drelinga, E. 2009. g. novembris - 2011. g. novembris „Skolas kā satelīti attīstības izglītībā” ESF, SFL, IAC, GLEN,<br />
LEEDS DEC (Nr. DCI – NSA ED/2009/202-219)<br />
Drelinga, E. 2010. g. novembris- 2011. g. marts, ESF projekts "Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība,"<br />
vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītības programmu un izdales materiālu izstrādei" sadaļā „1.-4. klašu<br />
skolotāju profesionālo kompetenču pilnveide”<br />
Drelinga, E. 2010. g. decembris- 2011. g. aprīlis “Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību satura<br />
īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam” Iepirkuma daļa Nr.2010/145 „Metodisko ieteikumu<br />
izstrāde pilnveidotā mācību satura īstenošanai atbilstoši izglītojamo vecumposmam”<br />
Grabovska, R. 2010. g. – 2012. g Field Studies Council projekts „Lessons from Nature: innovation towards teaching<br />
and learning for a green economy and society” (Nr. 11 510199-LLP-1-2010-1-UK-COMENIUS-CMP)<br />
Grabovska, R. 2011. gads ESF projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru<br />
profesionālā pilnveide” (Nr. 2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001) eksperta darbs programmas un<br />
materiālu izstrādē<br />
Kokina, I. 2010.-2011.gg. ESF projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”<br />
Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/003, projekta LU reģistrācijas Nr. VISC 2010/91 ESF ,<br />
pedagogu tālākizglītības programma „Izglītības iestāţu vadītāju profesionālo kompetenču pilnveide un<br />
prasmju atjaunošana”., Nr. 17.3.-04/2010/91/-130., iekšējais eksperts.<br />
Kokina, I. 2010.-2011.gg. ESF projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība”<br />
Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/003, projekta LU reģistrācijas Nr. VISC 2010/91 ESF ,<br />
pedagogu tālākizglītības programma „Pedagogu kompetenču pilnveide darbā ar talantīgiem un apdāvinātiem<br />
bērniem”., Nr. 17.3.-04/2010/91/-41., iekšējais eksperts.<br />
Kokina, I. 2010.-2011. gg. ESF projekts "Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un mentoru<br />
profesionālā pilnveide" Nr. 2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001 , projekta LU reģistrācijas<br />
Nr.2010/19_B_ESF., iekšējais eksperts.<br />
Kravale- Pauliľa,M. 2010. -2011.g.ESF projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības ieguve un<br />
mentoru profesionālā pilnveide”. Materiālu izstrāde, autore.<br />
Kravale- Pauliľa,M. 2010.-2011.g. ESF projekts „Profesionālo mācību priekšmetu un prakses vadītāju teorētisko<br />
zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”. Darba grupā eksperte.<br />
Paškeviča A. no 01.01.2010. - Neiroimūnās regulācijas iespējas neirodeģeneratīvo slimību ārstēšanā ar jauna tipa<br />
priviliģētām struktūrām. Nr. 2009/0217/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/031, pētniece<br />
Pipere, A. (Latvijas grupas koordinatore)Latvijas grupas koordinatore Singapūras Nacionālā izglītības institūta<br />
starptautiskajā projektā „Nekognitīvās prasmes un Singapūras skolēni – starptautiskais salīdzinājums” [Noncognitive<br />
skills and Singaporean students – International comparisons] (2010 – 2012)<br />
Pipere, A. (starptautiskā eksperte – Latvijas pārstāve)Starptautiskais eksperts (Latvijas pārstāvis) NorBa projektā<br />
“Ziemeļvalstu-Baltijas salīdzinošais pētījums matemātikas izglītībā” [Nordic-Baltic comparative research in<br />
79
mathematics education/ NorBa-project]. (2010 – 2012)<br />
Salīte, I. (nacionālā koordinātore) „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās atstumtības riskam pakļauto<br />
jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” (Identifikācijas nr. 1DP/1.2.2.4.1/10/IPIA/VIAA/002) 2011. gads<br />
Salīte, I. koordinatore. Dalībnieki: Dzintra Iliško, Anita Pipere, Ilona Mičule, Astrīda Skrinda, Rudīte Grabovska,<br />
Stakle, A., Valērijs Makarevičs, Mārīte Kravale-Pauliľa, Eridiana Oļehnoviča LZP projekts “Ilgtspējīgas<br />
izglītības teorijas radīšana izglītības darbības pētījumā augstskolā” (2009 – 2012)<br />
Silova, L., 2011.g. ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas<br />
apstākļos”, reģistrācijas Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001, programma „Integrētās<br />
rotaļnodarbības sešgadīgo bērnu pēctecīgai attīstībai”, (<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>, Latvija), akadēmiskā darba<br />
veikšana<br />
Salīte, I. 2010. g. oktobris – 2012. g. oktobris – nacionālā koordinatore Erasmus Lifelong Learning Programme<br />
projekts “ICT-enabled Education for Sustainable Development” [IKT-sekmēta izglītība ilgtspējīgai attīstībai]<br />
(2010-2012)<br />
Salīte, I. – nacionālā korrdinatore2007.-2013.g. Latvijas-Lietuvas pārrobeţu sadarbības programmas 2007.-2013.<br />
projekts “Synergetic approach with e-learning, TV and mobile technologies to promote new business<br />
development (eBig3)”, ESF līdzfinansējums<br />
Salīte, I., Astrīda Skrinda, Rudīte Grabovska, Dzintra Iliško, Elga Drelinga ekspertes2010. g. - 2011. g. Valsts<br />
izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda Darbības programmas 2007. - 2013. gadam „Cilvēkresursi un<br />
nodarbinātība” 1.2.1.2.3. apakšaktivitātes „Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana”<br />
projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība” (vienošanās Nr.<br />
2010/0062/1DP/1.2.1.2.3/09/IPIA/VIAA/003)<br />
R.1.2.6. Patenti, licences, dizainparaugi, datorprogrammas par 2011. gadu<br />
-<br />
LZP eksperta darbība (sākot no 2006. gada)<br />
Belousa, I., 2010.g.-2013.g., LZP eksperta darbība <strong>pedagoģija</strong>s nozarē augstskolu <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozarē<br />
Belousa, I., 2008.g. oktobris - 2009.g. februāris., IZM projekts Nr.08/73 “Obligātās pirmsskolas un sākumskolas<br />
izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas”, reģ. Nr. 2741000222, projekta eksperta darbības veikšana<br />
Belousa, I., 2008.g. 24. – 26.februāris, eksperta pienākumu veikšana UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas,<br />
UNESCO Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā starptautiskajā<br />
konferencē ''Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga līdz saskaņotai rīcībai''<br />
Davidova, J. Kopš 2004. gada – LZP eksperte pedagoģijā.<br />
Iliško, D. 2010. g. - 2013. g., LZP eksperta darbība <strong>pedagoģija</strong>s nozarē augstskolu <strong>pedagoģija</strong>s apakšnozarē<br />
Pipere, A. 2011. g. novembris LZP eksperta darbība psiholoģijas nozarē pedagoģiskās psiholoģijas apakšnozarē<br />
Pipere, A. 2011. g. oktobris VZKK eksperta darbība psiholoģijas nozarē<br />
80
Nr<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
4.<br />
5.<br />
6.<br />
7.<br />
8.<br />
9.<br />
Vārds,<br />
uzvārds<br />
Aļošina<br />
Jeļena<br />
7.PIELIKUMS<br />
Maģistra studiju programmā “Pedagoģija”<br />
2010./2011.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmas<br />
Maģistra darba<br />
nosaukums latviešu<br />
valodā<br />
Pusaudţu un<br />
skolotāju sadarbības<br />
īpatnības mācību<br />
procesā<br />
Delvere Zita Skolotāju<br />
profesionālā<br />
pilnveide Nacionālo<br />
Bruľoto spēku<br />
Valodu skolā<br />
Solima Iveta 5-7 gadus vecu<br />
bērnu vecāku un<br />
pirmsskolas<br />
pedagogu s darbība<br />
pedagoģiskajā<br />
Krasiļľikova<br />
Diāna<br />
Gendele<br />
Alīna<br />
Valda<br />
Smilgina<br />
Olga<br />
Mikulāne<br />
procesā<br />
Ģimenes loma 5-6<br />
gadus vecu bērnu<br />
saskarsmes prasmju<br />
attīstībā<br />
Sporta pedagogu<br />
tālākizglītības<br />
organizācija<br />
Latgalē: reālijas un<br />
pretrunas<br />
Pamatskolas 1.-<br />
4.klašu skolotāja<br />
profesijas izvēles<br />
motīvu veidošanās<br />
īpatnības<br />
Bērnu kreiļu<br />
iekļaušana mācību<br />
vidē pirmsskolas<br />
izglītības iestādē<br />
Meškova Ina Daudzveidīgi<br />
mācīšanās stili<br />
mācību procesa<br />
individualizācijai<br />
pamatskolas 1.-<br />
4.klasē<br />
Apīne Oļesja Ilgtspējīgas<br />
izglītības attīstības<br />
īstenošana<br />
pirmsskolas<br />
izglītības<br />
Maģistra darba<br />
nosaukums angļu<br />
valodā<br />
Peculiarities of<br />
teenager and teacher<br />
cooperation in<br />
education process<br />
Teachers professional<br />
development in<br />
National Armed<br />
Forces language<br />
school<br />
Cooperation of 5-7<br />
years old children‟s<br />
parents and preschool<br />
teachers in<br />
pedagogical process<br />
Family role in the<br />
development of 5-6<br />
years old children‟s<br />
communication skills<br />
Organization of sport<br />
pedagogues‟ further<br />
education in Latgale<br />
Region: reality and<br />
antagonisms<br />
Formation<br />
peculiarities of the<br />
motives regarding<br />
career choice of<br />
elementary school<br />
teacher of grades 1-4<br />
Inclusion of lefthanded<br />
children in<br />
preschool educational<br />
institution<br />
Diverse learning<br />
styles in<br />
individualization of<br />
education process at<br />
primary school<br />
grades 1.-4.<br />
The implementation<br />
of education for a<br />
sustainable<br />
development in preschool<br />
Maģistra<br />
darba<br />
vadītājs<br />
pētn.<br />
I.Mičule<br />
Asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
pētn.<br />
I.Mičule<br />
pētn.<br />
I.Mičule<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
Pētn.<br />
I.Mičule<br />
Asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
Vad.pētn.<br />
E.Oļehnoviča<br />
Maģistra<br />
darba<br />
recenzents<br />
asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
pētn.<br />
A.Stakle<br />
pētn.<br />
R.Grabovska<br />
pētn.<br />
M.Kravale-<br />
Pauliľa<br />
pētn.<br />
A.Stakle<br />
Pētn.<br />
A.Stakle<br />
Asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
Asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
Asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
81
10.<br />
11.<br />
12.<br />
13.<br />
14.<br />
15.<br />
16.<br />
17.<br />
18.<br />
Balašova<br />
Tatjana<br />
Bohāne<br />
Jeļena<br />
programmā<br />
Vizualizācija<br />
jaunāko pusaudţu<br />
mācību motivācijas<br />
veicināšanā latviešu<br />
valodas stundās<br />
Vides izglītības<br />
iezīmes 1.-4.klasē<br />
Egle Kristīne Basketbola<br />
komandas<br />
saliedētība<br />
neformālā sporta<br />
izglītībā 14-15<br />
gadus vecām<br />
Gromova<br />
Aļona<br />
Gruznova<br />
Diāna<br />
jaunietēm<br />
Vērtēšana<br />
logopēdiskās<br />
internātpamatskolas<br />
5.-6.klases<br />
skolēniem sporta<br />
stundās<br />
Ekoloģiskās<br />
attieksmes<br />
veidošanās īpatnības<br />
pirmsskolas vecuma<br />
bērniem<br />
Ozoliľa Aiva Skolas kultūrvides<br />
ilgtspējība<br />
Teirumnieka<br />
Liāna<br />
Informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
matemātikas stundās<br />
5.klasē<br />
Čevers Gatis Informālā izglītība<br />
studējošo jauniešu<br />
veselīga dzīvesveida<br />
Frolovs<br />
Vadims<br />
nodrošināšanā<br />
Darba motivācija<br />
apsardzes inspektoru<br />
profesionālās<br />
pilnveides<br />
programmā<br />
Visualization as<br />
means promoting<br />
development of<br />
motivation of<br />
younger<br />
schoolchildren at<br />
Latvian Language<br />
lessons<br />
The Features of<br />
Environmental<br />
Education in Forms<br />
1-4<br />
Basketball team<br />
cohession in informal<br />
sports education of<br />
14-15 years old youth<br />
Evaluation of<br />
children from grades<br />
5-6 in sport classes in<br />
boarding schools<br />
Formation The<br />
Features of the<br />
Ecological Attitude<br />
of Preschool age<br />
children<br />
Sustainability of<br />
School Cultural<br />
Environment<br />
The use of II<br />
technologies in<br />
mathematic classes in<br />
the 5th grade of the<br />
comprehensive<br />
school<br />
Informal education<br />
ensuring of youth<br />
healthy lifestyle<br />
The link between<br />
developing<br />
professional program<br />
and the security<br />
inspector‟s work<br />
motivation in the<br />
adult education<br />
Pētn.<br />
A.Stakle<br />
Pētn.<br />
I.Mičule<br />
Asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
Asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
Asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
Asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
Asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
Asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
Pētn.<br />
A.Stakle<br />
Vad.pētn.<br />
E.Oļehnoviča<br />
Asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
Pētn.<br />
A.Stakle<br />
Pētn.<br />
I.Mičule<br />
Pētn.<br />
I.Mičule<br />
Asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
Pētn.<br />
A.Stakle<br />
Pētn.<br />
A.Stakle<br />
Vad.pētn.<br />
E.Oļehnoviča<br />
82
Nr.<br />
Uzvārds,<br />
vārds<br />
Maģistra studiju programmā “Pedagoģija”<br />
2009./2010.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmas<br />
Maģistra darba tēma LV Maģistra darba tēma EN<br />
1. Putāne Inta 1. klases skolēna sociālā<br />
adaptācija skolā<br />
2. Kuzika<br />
Dace<br />
3. Tatjana<br />
Kiģitoviča<br />
4. Māris<br />
Zāģeris<br />
5. Kurdjumova<br />
Jeļena<br />
6. Vera<br />
Svečľikova<br />
7. Zoja<br />
Sergejeva<br />
8. Olga<br />
Vlaskina<br />
9. Irina<br />
Bodraja<br />
10. Šļahota<br />
Jeļena<br />
11. Pakere<br />
Anna<br />
Bērna sagatavošanas skolai<br />
kritēriji pirmsskolas<br />
izglītības iestādē<br />
Runas attīstība 5-6 gadīgo<br />
bērnu sagatavošanai skolai<br />
Jauniešu pašnovērtēšanas<br />
kompetences vakarskolas<br />
mācību procesā<br />
Vidusskolas skolēnu<br />
zinātniski pētnieciskā<br />
darbība profesionālās<br />
pašnoteikšanās kontekstā<br />
Pirmsskolas izglītības<br />
iestādes un vecāku<br />
konstruktīvas mijiedarbības<br />
īstenošana pedagoģiskajā<br />
procesā<br />
Sešgadīgo bērnu emocionālā<br />
sagatavošana skolai<br />
rotaļdarbībā<br />
1. - 4. klašu skolēnu sociālo<br />
prasmju attīstība<br />
audzināšanas stundās<br />
Dzimuma lomu veidošanās<br />
īpatnības vecākā pirmsskolas<br />
vecuma bērniem<br />
1-3 gadus vecu bērnu<br />
adaptācijas iezīmes<br />
pirmsskolas izglītības iestādē<br />
Portfolio klases audzinātāja<br />
radošās darbības izvērtešanai<br />
Ist year pupils' social<br />
adaptation at school<br />
Child preparing criteria for<br />
school at preschool educational<br />
institution<br />
The speech‟s development of<br />
5-6 years old children for<br />
preparation for school<br />
Youth‟ self-assessment in<br />
learning process at evening<br />
schools<br />
Secondary school students‟<br />
research activities in the<br />
context of professional selfdetermination<br />
Realization of pre-school<br />
education institution and<br />
parents‟ interaction in<br />
pedagogical process<br />
Emotional preparation of 6<br />
years old children for school in<br />
play activities<br />
1st – 4th year pupils‟ social<br />
skills development in upbringing<br />
classes<br />
Characteristics of gender role<br />
formation of older pre-school<br />
age children<br />
Adaptation characteristics of 1-<br />
3 years old children at<br />
preschool education institution<br />
Portfolio for the evaluation of<br />
creative activity of a class<br />
teacher<br />
Maģistra<br />
darba vadītājs<br />
prof.<br />
E.Krastiľa<br />
pētn.<br />
R.Grabovska<br />
pētn.<br />
R.Grabovska<br />
vad.pētn.<br />
E.Oļehnoviča<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
doc.<br />
V.Dombrovskis<br />
prof.<br />
E.Krastiľa<br />
pētn.<br />
M.Kravale-<br />
Pauliľa<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
Asoc.prof.<br />
Dzintra Iliško<br />
Prof. Elfrīda<br />
Krastiľa<br />
83
12. Smuļko<br />
Janīna<br />
13. Kurloviča<br />
Edīte<br />
14. Jaudzema<br />
Inese<br />
15. Murāne<br />
Ilona<br />
16. Smirnovs<br />
Sergejs<br />
Pilsoniskās attieksmes<br />
veicināšanas iezīmes<br />
pirmsskolā<br />
Attieksmes pret dabu<br />
veidošanas īpatnības<br />
pirmsskolas vecuma bērniem<br />
Pusaudţu attieksme pret<br />
skolas tradīcijām<br />
Pirmsskolas vecuma bērnu<br />
ekoloģiskās kultūras<br />
veidošanās ģimenē<br />
Skolas un ģimenes sadarbība<br />
1.-4.klases skolēnu<br />
pilsoniskajai audzināšanai<br />
17. Some Ţanna Pētnieciskās prasmes un to<br />
attīstības nosacījumi 1.-<br />
4.klasē<br />
18. Dubovska<br />
Anţela<br />
19. Vasiļjeva<br />
Liene<br />
20. Morkāne<br />
Marita<br />
21. Matvejeva<br />
Ilona<br />
22. Muiţniece-<br />
Meikšāne<br />
Kristīne<br />
Ekoloģisko priekšstatu<br />
veidošanās 5-6 gadus veciem<br />
bērniem pirmsskolā<br />
Patstāvīgais darbs mācību<br />
procesā apvienotajās 1.-4.<br />
klasēs<br />
Pirmsskolas skolotāja<br />
profesionālās meistarības<br />
emocionālais aspekts<br />
Ilgtspējīgas attīstības<br />
jēdziens sociālajās zinībās<br />
3.-4.klasēs<br />
Rotaļas saskarsmes un<br />
stāstītājprasmes attīstībai<br />
vecākajā pirmsskolas<br />
izglītības posmā<br />
Characteristics of promoting<br />
civic attitude at preschool<br />
Characteristics of attitude<br />
formation towards nature of<br />
preschool age children<br />
Teenagers‟ attitude towards<br />
school traditions<br />
Formation of preschool age<br />
children‟s ecological culture in<br />
family<br />
School and family cooperation<br />
for civic upbringing in grades<br />
1-4<br />
Research skills and their<br />
development conditions in<br />
grades 1-4<br />
Formation of ecological<br />
notions of 5-6 years old<br />
children at preschool<br />
Independent work in education<br />
process in combined grades 1-<br />
4<br />
Emotional aspect of pre-school<br />
teacher‟ professional mastery<br />
Concept of sustainable<br />
development at social science<br />
in grades 3-4<br />
Plays for development of<br />
cooperation and storytelling<br />
skills in senior preschool<br />
education stage<br />
Asoc.prof.<br />
Dzintra Iliško<br />
Vad.pētniece<br />
Eridiāna<br />
Oļehnoviča<br />
Vad.pētniece<br />
Eridiāna<br />
Oļehnoviča<br />
Pētniece Ilona<br />
Mičule<br />
Pētnieks Alnis<br />
Stakle<br />
Prof. Elfrīda<br />
Krastiľa<br />
Vad.pētniece<br />
Eridiāna<br />
Oļehnoviča<br />
Pētniece Ilona<br />
Mičule<br />
Asoc.prof. Inga<br />
Belousa<br />
Pētniece Ilona<br />
Mičule<br />
Pētniece Mārīte<br />
Kravale-<br />
Pauliľa<br />
84
N.p.k. Vārds,<br />
uzvārds<br />
1. Alimova<br />
Gaļina<br />
2. Dreija Agija<br />
3.<br />
4.<br />
Lielbārde<br />
Velga<br />
Belindţeva<br />
Vita<br />
5. Saidāne Aina<br />
6.<br />
Ţukovska<br />
Arina<br />
7. Bleive Anita<br />
8. Nagle Sarmīte<br />
9. Dedele Edīte<br />
10. Bule Inta<br />
11. Grase Jeļena<br />
Maģistra studiju programmā “Pedagoģija”<br />
2008./2009.studiju gadā aizstāvēto maģistra darbu tēmas<br />
Maģistra darba nosaukums Vadītājs<br />
Lomu rotaļas vecākā pirmsskolas vecuma bērnu doc. M.Kravalesocializācijas<br />
procesā<br />
Pauliľa<br />
Jēdziena „disciplīna” izpratne vispārējās izglītības vad.pētniece<br />
kontekstā<br />
E.Oļehnoviča<br />
Labvēlīgas un drošas mācību vides organizēšanas asoc.prof.<br />
īpatnības, mazinot 5-7 gadus vecu bērnu bailes I.Kokina<br />
Siţeta – lomu rotaļas 4-5 gadus vecu bērnu iztēles asoc.prof.<br />
attīstībā<br />
Dz.Iliško<br />
Pozitīvas attieksmes pret vidi veidošana 5-7 gadus<br />
asoc.prof.<br />
veciem bērniem<br />
I.Belousa<br />
Indigo bērns un viľa iekļaušana mūsdienas izglītības asoc.prof.<br />
sistēmā<br />
I.Kokina<br />
Latviešu valodas apguve multilingvālā vidē 5-6 gadu asoc.prof.<br />
veciem bērniem<br />
I.Belousa<br />
Sociālo prasmju attīstība 5 – 6 gadīgiem bērniem leļļu teātra asoc.prof.<br />
nodarbībās<br />
I.Belousa<br />
Veselīga dzīvesveida veicināšanas iespējas asoc.prof.<br />
pusaudţiem<br />
Dz.Iliško<br />
Iecietības veicināšana pusaudţu vidū interešu asoc.prof.<br />
izglītībā<br />
Dz.Iliško<br />
Skolotāja darba īpatnības tolerances audzināšanā<br />
sākumskolas skolēnos multikultūru vidē<br />
12. Ščoloka Jeļena Pirmsskolas skolotāju saskarsmes kultūras stāvoklis<br />
13.<br />
14.<br />
Mikuče -<br />
Vilcāne<br />
Sandra<br />
Dembovska<br />
Iveta<br />
15. Jansone Anna<br />
16. Zavale Sandra<br />
17.<br />
Marģeviča<br />
Inese<br />
Pedagoģiskās saskarsmes īpatnības skaitumkopšanas<br />
salonā „Kolonna” Rēzeknē<br />
Iekļaujoša vide bērnu ar īpašām un speciālām<br />
vajadzībām integrēšanai vispārējās izglītības iestādēs<br />
pamatskolā<br />
Spēle kā angļu valodas apguves interaktīvās metodes<br />
paveids sākumskolā<br />
Vides izglītības interešu pulciľu organizācijas<br />
īpatnības Madonas pilsētas un rajona skolās<br />
Didaktiskās rotaļas matemātisko priekšstatu attīstībai<br />
par lielumu pirmsskolas vecumā<br />
Tolerances veidošana latviešu valodas stundās<br />
jaunākajā skolas vecumā<br />
Matemātisko priekšstatu attīstības īpatnības<br />
izmantojot latviešu folkloru 5 - 6 gadīgiem bērniem<br />
Āra nodarbības mācību procesā pamatskolas 1.-<br />
4.klasē<br />
Metiena tehnikas mācīšana basketbolā 9-12 gadīgus<br />
skolēnus<br />
vad.pētnieks<br />
V.Makarevičs<br />
vad.pētnieks<br />
V.Makarevičs<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
doc. S.Guseva<br />
pētn. I.Mičule<br />
prof. E.Krastiľa<br />
18. Dimzule Iveta<br />
vad.pētniece<br />
E.Oļehnoviča<br />
19. Upīte Inese<br />
asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
20. Inga Rudzīte<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
21.<br />
Gurjančiks<br />
Igors<br />
vad.pētnieks<br />
V.Makarevičs<br />
22. Kučmenko Mācību motivācijas veidošana jaunākajiem vad.pētn.<br />
85
Larisa skolniekiem caur pedagogu un vecāku<br />
kopdarbu<br />
E.Oļehnoviča<br />
23.<br />
Korotkova<br />
Raisa<br />
Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu dialoģiskās runas<br />
attīstības iespējas pirmsskolā<br />
asoc.prof.<br />
I.Kokina<br />
24. Puškina Jeļena<br />
Korekcijas darbs kā pedagoģiski ielaisto skolēnu<br />
socializācijas līdzeklis<br />
doc. S.Guseva<br />
25.<br />
Voitāne<br />
Valentīna<br />
Logoritmika–bērnu ar vidēji smagiem un smagiem<br />
garīgās attīstības traucējumiem saskarsmes spēju<br />
attīstītāja<br />
asoc.prof.<br />
I.Kokina<br />
26.<br />
Skorobogatova<br />
Jeļena<br />
Siţeta-lomu rotaļa kā vidējā pirmsskolas vecuma<br />
bērnu runas iemaľu attīstības līdzeklis<br />
asoc.prof.<br />
I.Kokina<br />
27.<br />
Savostjanova<br />
Tatjana<br />
Vecākā pirmsskolas vecuma bērnu tikumisko vērtību<br />
izpratnes veidošanās ar literāro darbu palīdzību<br />
prof. J.Davidova<br />
28. Šaicāne Olita<br />
Adaptācijas īpatnības 2 - 3 gadus veciem bērniem<br />
pirmsskolas izglītības iestādē<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
29.<br />
Volodko-<br />
Mitina<br />
Kristīne<br />
Tolerantas attieksmes veidošanās 5-7 gadus veciem<br />
bērniem pirmsskolas izglītības iestādē<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
30.<br />
Skoromko<br />
Ieva<br />
Studiju aplis procesa orientēšanai uz ilgtspējīgu<br />
attīstību augstskolā<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
31. Baško Jana Etniski iekļaujošs mācību process pamatskolā<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
32. Daina Erte<br />
Iekļaujošā pieeja bērnu un pusaudţu radošās<br />
pašizpausmes veicināšanā interešu izglītībā<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
33.<br />
Kaminska<br />
Marina<br />
Sadarbības prasmju attīstīšana sporta<br />
sākumskolā, izmantojot kustību rotaļas<br />
stundās<br />
pētn. A.Stakle<br />
34. Folkmanis Ivo<br />
35.<br />
Seiliša<br />
Andţela<br />
36. Kralika Olga<br />
Augstākās izglītības mākslas bakalaura studiju<br />
programmu studentu telpiskās uztveres attīstība<br />
studiju kursā „plastiskā anatomija”<br />
Sociālo prasmju veidošanās 2-3 gadus veciem<br />
bērniem pirmsskolas izglītības iestādē<br />
Skolotāja un skolēna saskarsme kā vērtīborientācijas<br />
virzības veicinātāja mūzikas stundās pamatskolā<br />
37. Juruša Ilze Skolēnu tiesības pamatskolā<br />
38.<br />
39.<br />
Čičinska<br />
Baiba<br />
Liepiľa<br />
Nadeţda<br />
40. Vaivare Evita<br />
41.<br />
Skarbiniece<br />
Aija<br />
42. Reveliľa Inga<br />
43.<br />
Fominiha<br />
Marina<br />
44. Ivanāne Elīna<br />
Studiju vides īpatnības <strong>Daugavpils</strong> Universitātē<br />
Pamatskolas skolotāja profesionālās kompetences<br />
īpatnības<br />
Lauku skolas misija pamatizglītības un kultūrvides<br />
attīstībai<br />
Pedagogu darba kvalitātes novērtēšana interešu<br />
izglītības iestādēs<br />
Skolas apmeklētības sociālais aspekts pamatskolas<br />
vidējā posmā<br />
Darbs ar vēsturiskiem avotiem pamatprasmju<br />
veidošanās vēstures stundās pamatskolā<br />
Speciālās skolas audzēkľu ar garīgās attīstības<br />
traucējumiem arodapmācības nozīme integrācijai<br />
sabiedrībā<br />
prof. A.Šļahova<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
doc.<br />
V.Dombrovskis<br />
asoc.prof.<br />
Dz.Iliško<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
prof. E.Krastiľa<br />
pētn. M.Kravale<br />
- Pauliľa<br />
asoc.prof.<br />
I.Belousa<br />
prof. J.Davidova<br />
pētn. I.Mičule<br />
86
8.PIELIKUMS<br />
2010./2011.studiju gadā<br />
maģistra studiju programmas “Pedagoģija”<br />
īstenošanā iesaistīto docētāju CV<br />
87
Dzimšanas gads:<br />
Izglītība:<br />
1993.-1998.<br />
1994 - 1998.<br />
1998.- 2000.<br />
2000.-2004.<br />
kopš 1998.<br />
kopš 2000.<br />
kopš 2006.<br />
1976<br />
Doc., Dr. Psych. ALEKSEJA RUŢAS<br />
dzīves un darba gājums<br />
(curriculum vitae)<br />
Kvalifikācijas iegūšana specialitātē bioloģijas un ķīmijas pamatskolas skolotājs, angļu<br />
valodas pamatskolas skolotājs<br />
Bakalaura studijas psiholoģijā<br />
Maģistrantūra psiholoģijā<br />
Doktorantūra LU<br />
Bak. psych.<br />
Mag. psych.<br />
Dr.psych.<br />
Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:<br />
2006. Doktora grāds psiholoģijā<br />
Nodarbošanās:<br />
1997.-2000.<br />
2000.-2003.<br />
2003.-2006.<br />
2003.-2006.<br />
kopš 2006.<br />
kopš 2006.<br />
DU PPF Psiholoģijas katedras vecākais laborants<br />
DU PPF Psiholoģijas katedras asistents<br />
DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras lektors<br />
DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras vadītāja pienākumu izpildītājs<br />
DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras docents<br />
DU SZF Sociālās psiholoģijas katedras vadītājs<br />
Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra:<br />
Ruţa, I., & Ruţa, A. (2010) Causal Attributions of Infidelity of Latvian Residents with Different Kinds of<br />
Infidelity Experience. International Journal of Interdisciplinary Social Sciences, Volume 5, Issue 2, pp.535-<br />
548. Cambridge University Press, ISSN: 1833-1882.;<br />
Akopova, I., & Ruţa A. (2010) The Impact of Labour Migration on Social Attitudes of Migrant Workers:<br />
An Example of Latvia. International Journal of Interdisciplinary Social Sciences, Volume 5, Issue 2, pp.<br />
485-498. Cambridge University Press, ISSN: 1833-1882.<br />
Raksti zinātniskos ţurnālos un rakstu krājumos 10<br />
Konferenču tēzes 10<br />
Zinātniski pētnieciskā darbība:<br />
Valsts pētījuma programma „Nacionālā identitāte. Projekts Nr.4"Reģionālā identitāte", apakšprojekts<br />
Nr.4.2."Multietniskums un identitāte" Kods: Y3-26464-960. 2010.-2013.g. (dalībnieks).<br />
Akadēmiskie kursi:<br />
Kursa nosaukums Programmas daļa (A, Apjoms,<br />
Vispārīgā psiholoģija<br />
Zinātniskā pētījuma metodoloģija<br />
Statistiskās metodes psiholoģijā<br />
Sociālā psiholoģija<br />
B, C)<br />
A<br />
A<br />
A<br />
A, B<br />
Zinātniskā darba izstrāde A 2<br />
Sociālās izziľas psiholoģiskās problēmas A 4<br />
Mūsdienu psiholoģijas prioritātes un attīstības<br />
perspektīvas<br />
A 4<br />
Saskarsmes psiholoģija A 2<br />
Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un<br />
analīze: zinātniskā darba izstrāde<br />
A 2<br />
Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un<br />
analīze: kvantitatīvās pētījuma metodes psiholoģijā<br />
A 2<br />
Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā<br />
(Kvantitatīvās pētniecības pamati)<br />
Papildus ziľas par profesionālo darbību:<br />
Kopš 2011.g. LZP eksperts psiholoģijas nozarē<br />
A 2<br />
kredītpunkti<br />
2011. gada 02.februārī Aleksejs RUŢA<br />
3<br />
2<br />
2<br />
4, 2<br />
88
9.PIELIKUMS<br />
Studējošo atsauksmes par studijām maģistra programmā ”Pedagoģija”<br />
Ilona 1.kurss:<br />
„Es nolēmu studēt „Pedagoģijas” maģistratūrā tieši priekš sevis, nevis tāpēc, ka, to<br />
pieprasīja darbā. Es cerēju atrast jaunus draugus un es tos atradu. Tagad man ir jauni draugi, ar<br />
kuriem es varu dalīties savā pieredze un kuri arī man sniedz daudz interesantas informācijas,<br />
dalīties pieredzē. Nolēmu studēt arī tāpēc lai pilnveidotu savas latviešu valodas prasmes. Tās arī<br />
labi padodas, jo es atrados vidē, kur runā latviski. Galvenais, es nolēmu mācīties lai, pilnveidotu<br />
savas zināšanas un attīstīties. Šajā studiju gadā es uzzināju daudz noderīgas informācijas, kura<br />
noderēs man darbā un personīgajā dzīvē.<br />
Šajā programmā var iegūt gan teorētiskas, gan praktiskas zināšanas par tēmām saistītam ar<br />
pedagoģiju. Labāk izprast un izmēģināt pētniecības metodes, izvēlēties piemērotu metodi savām<br />
maģistra darbam. Iemācīties atrast un analizēt pedagoģisko un psiholoģisko literatūru, ka arī<br />
informāciju ţurnālos, interneta vidē. Apguvām jaunas datorprogrammas, kuras palīdz vieglāk un<br />
ātrāk sameklēt un analizēt informāciju, iemācīties apstrādāt iegūto informāciju. Mācību gadā laikā<br />
mēs strādājām grupās, man liekas, ka mums tas labi padodas, jo skolotājiem jāprot strādāt<br />
kolektīvā.<br />
Veiksmīgākais bija tās, ka pilnveidoju savas zināšanas, lasot grāmatas, meklējot<br />
informāciju. Tas ka piedalījos konferencē. Tas bija mana pirmā pieredze un es domāju, ka man<br />
izdevās un es jūtos apmierināta par sevi. Mums arī ir ļoti labi kursabiedri, kuri palīdzes un<br />
paskaidros, kad kaut ko nesaprot, piedāvās savu palīdzību.<br />
Šajā mācību gadā es ieguvu pieredzi gatavojoties un uzstājoties konferencē, tāpēc nākošgad<br />
man būs vieglāk tai sagatavoties. Zināšanas par pētniecības metodēm un pedagoģiskajām teorijām<br />
noderēs maģistra darbā rakstīšanā. Kā arī prasmi meklēt un apstrādāt iegūto informāciju. Bija<br />
iespēja izmēģināt spēles un strādāt kopā, izdevās labāk saprast savus kursabiedrus.<br />
Es šajā programmā neko nemainītu, jo man liekas ka tā ir laba. Lekcijas ir daţādas, ir<br />
daudz jaunas informācijas (piemēram datorprogrammas). Pasniedzēji ir saprotoši un ir ļoti daţādi,<br />
viľiem ir daţādi pasniegšanas stili.”<br />
Daina 1.kurss:<br />
”Mana stāsta sākums ir bakalaura studiju beigas. Biju tik laimīga, kad beidzās bakalaura<br />
studijas un kad pēc ilgām mācībām saľēmu to, ko tik ilgi pelnīju. Domāju , ka vairāk nemācīšos.<br />
Tad manā personīgajā dzīvē notika daudz un daţādu pārmaiľu. Mūţīgais sevis meklējums nelika<br />
man mieru. Un pēc 2 gadu pārtraukuma nolēmu atkal studēt. Nezināju kā spēšu apvienot mācības,<br />
darbu, personīgo dzīvi. Bet, kad atnācu uz pirmo lekciju, sapratu, ka visus šos divus gadus<br />
mocījos no tā, ka nestudēju.<br />
Šajā pārtraukuma posmā no studijām DU es pilnveidojos, mācoties daţādos tālākizglītības<br />
kursos. Bet visas šīs mācības man nedeva nekādu gandarījumu. Nevaru teikt, ka tālākizglītības<br />
kursi bija slikti, tie vienkārši nebija tie, ko es pati vēlējos, no kā es gūtu patiesu prieku.<br />
Man patīk studēt <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s maģistratūrā. Man ļoti patīk visas lekcijas,<br />
(diemţēl ne visas varēju apmeklēt), un pedagogu sniegtie materiāli. Šīs lekcijas maina manu dzīvi,<br />
domāšanu. Katra gūtā informācija ir zelta vērta, jo šīs mācības, ko saľēmu piepilda mani. Gūtās<br />
zināšanas paplašina manu redzes loku, ja bakalaura studijas sniedz zināšanas, tad maģistra studijas<br />
māca šīs zināšanas izvērtēt, analizēt un domāt par jauninājumiem.<br />
Esmu laimīga par to, ka man ir iespēja studēt tieši <strong>Daugavpils</strong> Universitātē un tieši<br />
maģistrantūrā, ja man būs iespēja domāju, ka arī turpināšu mācības <strong>Daugavpils</strong> Universitātē<br />
doktorantūrā.<br />
Lekcijās man arī patīk tas, kā mums tiek pasniegtas jaunas zināšanas, metodes. Bieţi<br />
jauniegūto pieredzi izmantoju savā darbā.<br />
89
Domājot par turpmākiem sešiem gadiem, manuprāt, neko mainīt nevajag, jo man šķiet, ka<br />
šī programma ir izcila. Gribētos vēl pateikties pasniedzējiem, par viľu sniegtajām zināšanām un<br />
sapratni.”<br />
Agnese 1.kurss:<br />
„Maģistra studiju programma bija tas uz ko es tiecos uzsākot studijas bakalaura programmā<br />
„Pamatizglītības skolotājs”. Manuprāt, augstākās izglītības iegūšanai ir nepieciešams iziet visas<br />
„kāpnes”, lai pedagogs būtu profesionāls. Bakalaura programma mums vairāk mācīja teoriju- kā<br />
labāk, kā interesantāk bērniem mācīties, no kā sastāv izglītības saturs, kādas pedagoģiskas pieejas<br />
izmanto mūsdienās un tamlīdzīgi. Man likās, ka viss, ko studiju laikā bakalaura programmā<br />
mācīja, ir pietiekoši, lai varētu uzsākt skolotāja darbu. Tomēr, šobrīd es saprotu, ka tas nav viss,<br />
kas nepieciešams pedagogam. Skolotājam ir jāmāk domāt. Un tas ir galvenais, ko mācāmies šajā<br />
maģistru studiju programmā. Iepriekš man nebija nojausmas par kritisko domāšanu. Šobrīd es to<br />
izmantoju katru dienu, ne tikai kā pedagogs, bet arī kā sabiedrības loceklis. Vides izglītības nozīme<br />
skolēnu dzīvēs ir daudz vērtīgāka nekā tas bija, kad es mācījos skolā, veicot pētījumus, teorijas<br />
analīzi- visur vajag domāt. Parasti, man draugi un vecāki jautā- ko tu mācies universitātē šobrīd?<br />
Atbildu vienmēr vienādi- mācos domāt.<br />
Šīs jauniegūtās prasmes, skatīties uz visu no cita skatu punktu, atvieglo dzīvi, pedagoga<br />
profesiju, jo ir daudz mazāk konfliktu un nesaprašanos ar apkārtējiem. Studiju kursā „Izglītība<br />
starpkultūru vidē” rosina domāt un pieľemt pasaules daudzveidību un stāstīt par to skolēniem. Šeit<br />
neiet runa par daţādām metodēm, bet gan par attieksmēm pret pasauli, vidi, kurā tu atrodies, skolas<br />
telpu, klasi un galu galā vienam pret otru.<br />
Lai veicinātu pozitīvu attieksmi pret starpkultūru jēdzienu, piedalījos arī strarpaugstskolu<br />
<strong>pedagoģija</strong>s olimpiādē, kuras nosaukums bija „Skolotāju profesionālais dialogs daudzkultūru<br />
sabiedrībā”. Šī pieredze deva man ļoti daudz pozitīvu emociju, veicināja ciešākas attiecības ar<br />
komandas biedriem, kā arī nostiprinājām jau iepriekš iegūtās zināšanas, starpkultūru izglītībā, kā<br />
rezultātā olimpiādē izdevās iegūt pirmo vietu. Šī bija pati pozitīvākā un veiksmīgākā pieredze<br />
studiju programmā.<br />
Protams, visas jaunās pieredzes, attieksmes un zināšanas man dod iespēju daudzveidīgāk<br />
veidot mācību stundas, tā kā es strādāju savā profesijā. Gandrīz ik reizes aizbraucot uz studijām,<br />
un nākošajā dienā aizejot uz darbu, bērniem pastāstu, ko jaunu esmu iemācījusies, vai izmantoju<br />
studijās iegūto materiālu savu stundu veidošanai.<br />
Turpmākos sešus gadus šo studiju programmu iedomājos ar tiem pašiem docētājiem, jo,<br />
manuprāt, ir lieliska komanda, docētāji papildina viens otru, ir atrasta īstā pieeja pret studentiem,<br />
vienmēr ir aktuāla sniegtā informācija un studentiem tas patīk. Beidzoties lekcijām, vēl studenti<br />
ārpus universitātes kādu stundu apsprieţas un diskutē par lekciju saturu. Protams, sešu gadu laikā,<br />
pasaulē var daudz kas mainīties, un šo docētāju komanda, es nešaubos, būs par to kursā, un<br />
informāciju pasniegs tik pat korekti, cik tagad. Manuprāt, šī maģistru programma ir ideāla, un<br />
iesaku to apgūt nākošajiem <strong>pedagoģija</strong>s nozares pārstāvjiem!”<br />
Aiva 2.kurss:<br />
Studiju uzsākšana 2009. gadā maģistra programmā „Pedagoģija” bija vairākus gadus<br />
atlikts, neizdarīts darbs. Studijas uzsākot bija gan vēlme iegūt personīgajai pilnveidei svarīgus<br />
impulsus, gan arī profesionālajai izaugsmei svarīgas zināšanas un galvenokārt, jaunāko<br />
informāciju jomā, par kuru līdz šim bija tikai virspusēja nojauta, proti, ilgtspējīga izglītība. Cerības<br />
ne tikai attaisnojās, bet piepildījās gandrīz par 100%. Un tam visam papildus bija kolosāli<br />
kursabiedri, kā arī ne tikai profesionālajā, bet arī cilvēciskajā jomā atsaucīgi un ļoti pozitīvi<br />
pasniedzēji.<br />
Visas ne tikai akadēmiskās, bet arī praktiski pielietojamās zināšanas uzskatu par šīs<br />
programmas unikālo saturu. Kā sev īpašu uzskatu arī savas darbavietas skolēnu un skolotāju<br />
viedokļu izpēti, kuru veicu maģistra darba rakstīšanas laikā, jo tas sniedza ne tikai informāciju par<br />
skolā valdošajām attieksmēm, bet arī ļāva man pašai pētot zinātnisko literatūru apzināties skolas<br />
kultūras sareţģītību, to veidojošās „lietas” jeb vērtības un to apzināšanās svarīgumu.<br />
90
Ļoti patika arī eksāmenu „formāts”, it īpaši prezentācijas, jo tas deva iedvesmu savā<br />
pamatdarbā uzdrošināties vairāk tās veidot nevis tikai izmantot jau gatavās. Pirmkārt, prieks, ka<br />
man izdevās nokārtot visus darbus laicīgi, iegūstot pozitīvu vērtējumu no pasniedzējiem,<br />
neskatoties uz mana pamatdarba specifiku. Otrkārt, piedalīšanās konferencēs ļāva papildināt savu<br />
uzstāšanās prasmi svešas auditorijas priekšā. Daţādos studiju kursos apgūtais ir galvenokārt,<br />
sniedzis informāciju un impulsus pamatdarbam, tā bagātināšanai ar mācību programmās ierakstīto,<br />
bet iepriekš neizprasto ilgtspējīgo izglītību. Tagad pārzinot šo tēmu un zinot, kur „rakt” ir iespēja<br />
strādāt ar skolēniem veiksmīgi un būt pārliecinātai, ka izprotu to pareizi.<br />
Šo studiju programmu turpmākajos sešos gados iedomājos kā programmu, kas ļauj tajā<br />
studējošiem piepildīt tās cerības, kuras viľi lolo un iegūt ne tikai akadēmiskās zināšanas, bet arī<br />
prieku no atkalredzēšanās ar saviem kursabiedriem un pasniedzējiem. Būtu ilgtspējīgi, ja studiju<br />
programmā un tajā piedāvātajā saturā ienāktu vēl jaunākas idejas.<br />
Man personīgi svarīgi ir pateikt milzīgu paldies šai programmai, pasniedzējiem, un it īpaši<br />
programmas direktorei par iedvesmu, virzību, atbalstu, pacietību, zināšanās, idejām, utt. šo divu<br />
gadu garumā. Tā bija neatkārtojama pieredze, kas bagātināja, ceru, katru no mums. Mani noteikti.<br />
PALDIES. <br />
Kristīne 2.kurss:<br />
„Sākot maģistra studiju programmu, ne uz ko īpaši nebiju cerējusi, vienīgi tikai to, ka<br />
beidzot šo programmu, spēšu strādāt savā darbā ar bērniem un jauniešiem nedaudz mūsdienīgāk,<br />
pielietot jaunas idejas, metodiku. Ka būs nedaudz vieglāk strādāt. Beidzot studijas, būs drošāka<br />
sajūta un mērķtiecīgs ceļš uz mērķa sasniegšanu. Šīs cerības attaisnojās studiju procesā, it īpaši<br />
holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s lekcijās. Lekcijās esmu ieguvusi informāciju, kuru varu pielietot savā darbā<br />
un tas ir būtiski, jo es to varu izmantot ne tikai kā teorētiskās zināšanas, bet pielietot praktiski. Un<br />
galvenais, ka tas man bija kaut kas jauns kā atklājums. Un īstenībā, biju nedaudz šokā par to, ka to<br />
ne visas skolas izmanto, holistiskās <strong>pedagoģija</strong>s pieeju, jo domāju, ka daudziem skolēniem mācību<br />
sasniegumi būtu labāki. Man tas bija ļoti noderīgs sasniegums.<br />
Ļoti interesanti bija piedalīties lekcijās, kur izpildījām sadarbības veidojošus<br />
vingrinājumus. Īstenībā pedagoga darbā ir jāprot veidot sadarbību ar saviem kolēģiem, kā arī starp<br />
skolēniem skolā. Vienu lietu neesmu sapratusi, priekš kam ir nepieciešamas ar vizuālo kultūru<br />
saistītas lekcijas? No tām lekcijām daudz neesmu ieguvusi, vienīgi bija interesanti sarunāties ar<br />
nepazīstiem cilvēkiem ielās, lūgt kaut ko izdarīt. Personīgi man tas bija kaut kas jauns un<br />
nepierasts. Man patika spēlēt spēles, kur mēs pārdevām kuģus, it kā mēģinājām nopelnīt virtuālo<br />
naudu, kā arī patīk lekcijas, kur tu vari brīvi pārvietoties pa auditoriju, apsēsties aplī, netradicionāli<br />
nevis sēţot pie galda kā skolā.<br />
Domāju, ka pēc sešiem gadiem maģistra studiju programma turpinās savu pilnveidošanās<br />
ceļu, iespējams, ka būs vēl interesanta papildus literatūra latviešu valodā, jo parasti ir grūti lasīt<br />
zinātnisku literatūru angļu valodā. Gribētos mazāk teorijas, turpmāk vairāk praktiski, izmantot<br />
darba lapas vai teorija ir īsa un konkrēta, tas, kas ir nepieciešams zināt studentiem. Strādājot<br />
praktiski tad var saprast jēgu un nozīmi teorijai. Kā arī novēlu turpmāk izturību, pacietību un<br />
raţīgu sadarbību ar jauniem studentiem. ☺<br />
91
10. PIELIKUMS<br />
Akadēmiskā maģistra studiju programmas īstenošanā iesaistīto docētāju<br />
piedalīšanās<br />
DU Profesionālās izaugsmes centra organizētajā<br />
PEDAGOGU PROFESIONĀLAJĀ PILNVEIDĒ<br />
2006. - 2011.gads<br />
Laiks Kursu nosaukums Mērķauditorija Dalībnieku<br />
skaits<br />
Karjeras izglītības darba organizēšana<br />
Vispārējās izglītības un 57<br />
2006 vispārizglītojošajās un profesionālājās izglītības profesionālo izglītības<br />
iestādēs (E.Oļehnoviča, R.Grabovska)<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija Vispārējās izglītības 12<br />
2006 (I.Kokina)<br />
iestāţu vadītāji<br />
Inovācijas augstākās izglītības sistēmā (I.Kokina, Augstskolu docētāji 18<br />
2006 J.Davidova, I.Salīte, A.Pipere, E.Oļehnoviča,<br />
V.Makarevičs, Dz.Iliško)<br />
Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana Vispārējās izglītības 35<br />
2006 vispārizglītojošajā skolā (E.Drelinga, V.Guseva,<br />
I.Kokina)<br />
iestāţu pedagogi<br />
Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana Vispārējās izglītības 22<br />
2006 vispārizglītojošajā skolā: korekcijas un<br />
rehabilitācijas darbs (E.Drelinga, V.Guseva,<br />
I.Kokina, I.Kuľicka, L.Antoľeviča)<br />
iestāţu pedagogi<br />
Pamatizglītības fizikas skolotāju profesionālās Pamatizglītības fizikas 53<br />
2006 kompetences pilnveide (L.Jonāne, A.Salītis) skolotāji<br />
Pirmsskolas izglītības programmas satura un Pirmsskolas izglītības 51<br />
2006 mācību metodikas aktuālie jautājumi (E.Krastiľa,<br />
S.Zariľa, L.Antoľeviča)<br />
iestāţu pedagogi<br />
Pedagogu darba organizēšana un realizēšana Vispārējās izglītības 136<br />
2006 korekcijas klasēs ilgtspējīgas izglītības reformas<br />
kontekstā (E.Krastiľa, S.Zariľa, L.Antoľeviča,<br />
Dz.Iliško)<br />
iestāţu pedagogi<br />
2006 Interaktīvo mācību metoţu izmantošana, Mūzikas skolotāji 76<br />
īstenojot mūziku mācību priekšmeta standartu pskolā<br />
(J.Davidova)<br />
pamatizglītībā<br />
Jaunākās mācību metodes skolēniem ar<br />
Vispārējās izglītības 56<br />
speciālajām vajadzībām spec.izglītības un iestāţu pedagogi<br />
2006 vispārējās izglītības skolās (E.Drelinga,<br />
V.Guseva, I.Kokina, I.Kuľicka, L.Antoľeviča)<br />
2006 Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija Vispārējās izglītības 202<br />
(I.Kokina)<br />
iestāţu vadītāji<br />
Mājturības satura īstenošanas aktuālie didaktiskie Mājturības skolotāji 177<br />
2006 aspekti (I.Timinska, E.Olehnoviča)<br />
2006<br />
Ilgtspējīgas mazākumtautību pamatizglītības<br />
programmu īstenošana (I.Salīte, I.Saukāne,<br />
Dz.Iliško)<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
121<br />
92
2007<br />
2007<br />
2007<br />
Darba organizācija un metodika pedagoģiskās<br />
korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs<br />
vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem<br />
(E.Krastiľa, S.Zariľa, L.Antoľeviča, Dz.Iliško)<br />
Darba organizācija un metodika pagarinātās<br />
darba dienas grupās vispārējās izglītības iestāţu<br />
pedagogiem (E.Krastiľa, S.Zariľa, L.Antoľeviča,<br />
E.Drelinga)<br />
Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu<br />
audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības,<br />
bērnu tiesību, drošības un veselības jautājumiem,<br />
īstenojot vispārējās izglītības satura reformu<br />
(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga)<br />
2007 Metodiskā atbalsta nodrošinājums skolotāju<br />
palīgiem darbā ar 1.-6.klašu skolēniem ar<br />
mācīšanās grūtībām (E.Krastiľa, S.Zariľa,<br />
L.Antoľeviča, E.Drelinga)<br />
2007 Mūzikas mācību process vispārizglītojošajā skolā<br />
jaunās izglītības paradigmas kontekstā<br />
(J.Davidova)<br />
2007 Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana<br />
vispārizglītojošajā skolā (E.Krastiľa, S.Zariľa,<br />
L.Antoľeviča, E.Drelinga)<br />
2008 Bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušana<br />
vispārizglītojošā skolā (E.Krastiľa, S.Zariľa,<br />
L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale)<br />
2008 Skolotāju „izdegšanas” sindroms un stresa<br />
pārvaldīšana (S.Guseva, I.Kokina)<br />
2008 Pozitīvās domāšanas veidošana (V.Makarevičs,<br />
S.Guseva, I.Kokina)<br />
2008 Mūsdienīga mācību procesa īstenošana<br />
pamatizglītības 1.-4.klasēs (E.Krastiľa, S.Zariľa,<br />
L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale)<br />
2008 Mūsdienīga mācību procesa īstenošana<br />
pagarinātās darba dienas grupā (E.Krastiľa,<br />
S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale)<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Pagarinātās darba dienas<br />
grupu pedagogi vispārējās<br />
izglītības iestādēs<br />
Internātskolu audzinātāji<br />
vispārējās izglītības<br />
iestādēs<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogiskolotāju<br />
palīgi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu<br />
mūzikas skolotāji<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
2008 Integrēta mācību satura un valodas mācīšana Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
2008 Klasvadības procesa organizācija Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
2008 Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības Vispārējās izglītības<br />
veidošana, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības<br />
(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale)<br />
iestāţu pedagogi<br />
2009. Darba organizācija un metodika apvienotajās<br />
klasēs vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem<br />
(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale,<br />
E.Krastiľa)<br />
2008.-<br />
2009.<br />
Mācīšanās un pētniecisko prasmju veicinošas<br />
mācību vides veidošana (S.Zariľa, L.Antoľeviča,<br />
E.Drelinga, M.Kravale, E.Krastiľa)<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
389<br />
709<br />
267<br />
162<br />
29<br />
27<br />
87<br />
418<br />
638<br />
388<br />
427<br />
120<br />
1066<br />
254<br />
57<br />
174<br />
93
2009. Darba organizācija un metodika apvienotajās<br />
klasēs vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem<br />
(S.Zariľa, L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale,<br />
E.Krastiľa)<br />
2008.-<br />
2009.<br />
Mācīšanās un pētniecisko prasmju veicinošas<br />
mācību vides veidošana (S.Zariľa, L.Antoľeviča,<br />
E.Drelinga, M.Kravale, E.Krastiľa)<br />
2009 „Skolēnu iziľas aktivitāti, patstāvību un<br />
radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana<br />
apvienotajās klasēs (5.-9.klasēs)” (S.Zariľa,<br />
L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale,<br />
E.Krastiľa)<br />
2009 „Skolēnu iziľas aktivitāti, patstāvību un<br />
radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana<br />
apvienotajās klasēs (1.-4.klasēs)” (S.Zariľa,<br />
L.Antoľeviča, E.Drelinga, M.Kravale,<br />
E.Krastiľa)<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
2009 Klasvadības procesa organizācija un vadība Vispārējās izglītības<br />
iestāţu pedagogi<br />
2009 „Skolēnu izziľas aktivitāti, patstāvību un Vispārējās izglītības<br />
radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana<br />
mūzikā vispārējā izglītībā” (J.Davidova)<br />
iestāţu pedagogi<br />
57<br />
174<br />
156<br />
172<br />
62<br />
172<br />
94
IZM ISEC konkursa “Pedagogu profesionālās meistarības pilnveide mūsdienīga<br />
un kvalitatīva mācību procesa vadīšanai vispārējā izglītībā”<br />
(Iepirkuma identifikācijas Nr. ISEC 2007/11) ietvaros<br />
Pakalpojuma raksturojums Attiecīgā<br />
pakalpojuma<br />
pasūtītāja<br />
nosaukums,<br />
adrese<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides<br />
programmas„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību<br />
un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana<br />
apvienotajās klasēs (1.-4.klasēs)” īstenošana<br />
(identif.nr.VISC 2009/44)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides<br />
programmas„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību<br />
un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana<br />
apvienotajās klasēs (5.-9.klasēs)” īstenošana<br />
(identif.nr.VISC 2009/44)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides<br />
programmas„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību<br />
un radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana<br />
mūzikā vispārējā izglītībā” īstenošana<br />
(identif.nr.VISC 2009/06)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības<br />
veidošana, ievērojot skolēnu uztveres īpatnības”<br />
īstenošana (identif.nr.ISEC 2008/10/2)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Integrēta mācību satura un valodas mācīšana”<br />
īstenošana (identif.nr. ISEC 2008/10/27)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu<br />
veicinoša mācību procesa īstenošana krievu valodā<br />
(svešvaloda) vispārējā izglītībā” īstenošana<br />
(identif.nr. ISEC 2008/10/15)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Klasvadības procesa organizācija” īstenošana<br />
(identif.nr. ISEC 2008/10/28 un 29)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un<br />
radošumu veicinoša mācību procesa īstenošana<br />
mazākumtautību (krievu) valodā vispārējā<br />
izglītībā” īstenošana (identif.nr. ISEC 2008/10/12)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Mūsdienīga mācību procesa īstenošana<br />
pagarinātās darba dienas grupā” īstenošana<br />
(identif.nr. ISEC 2008/10/7)<br />
VISC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
VISC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
VISC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
Apjoms<br />
(apmācīto<br />
personu un<br />
mācību<br />
stundu<br />
skaits)<br />
13 grupas=<br />
386<br />
klausītāji<br />
(24 st./gr.)<br />
6grupas=<br />
191<br />
klausītājs<br />
(24 st./gr.)<br />
7 grupas=<br />
192<br />
klausītāji<br />
(12 st./gr.)<br />
11 grupas=<br />
254<br />
klausītāji<br />
(24 st./gr.)<br />
5 grupas=<br />
120<br />
klausītāji<br />
(36 st./gr.)<br />
9 grupas=<br />
223<br />
klausītāji<br />
(24 st./gr.)<br />
40 grupas=<br />
1066<br />
klausītāji<br />
(12 st./gr.)<br />
7 grupas=<br />
164<br />
klausītāji<br />
(24 st./gr.)<br />
17 grupas=<br />
427<br />
klausītāji<br />
(24 st./gr.)<br />
Pakalpojuma<br />
sniegšanas<br />
laiks<br />
(mm/ggggmm/gggg)<br />
26.10.-<br />
11.12.2009.<br />
26.10.-<br />
27.11.2009.<br />
15.06.-<br />
30.06.2009.<br />
20.09.-<br />
01.11.2008.<br />
19.09.-<br />
08.11.2008.<br />
04.06.-<br />
27.08.2008.<br />
08.09.-<br />
24.11.2008.<br />
04.06.-<br />
27.08.2008.<br />
02.06.-<br />
20.08.2008.<br />
95
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Mūsdienīga mācību procesa īstenošana<br />
pamatizglītības 1.-4.klasēs” īstenošana<br />
(identif.nr. ISEC 2008/10/7)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Skolotāju „izdegšanas” sindroms un stresa<br />
pārvaldīšana” īstenošana (identif.nr. ISEC<br />
2008/07/2)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Pozitīvās domāšanas veidošana” īstenošana<br />
(identif.nr. ISEC 2008/07/4)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Darba organizācija un metodika pedagoģiskās<br />
korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs vispārējās<br />
izglītības iestāzu pedagogiem” īstenošana<br />
(identif.nr. ISEC 2007/11/22)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
“Metodiskais atbalsts klašu audzinātāju metodisko<br />
komisiju vadītājiem vērtībizglītībā un<br />
pedagoģiskās sadarbības veicināšanai skolā”<br />
īstenošana (identif.nr. ISEC 2007/11/19)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Darba organizācija un metodika pagarinātās darba<br />
dienas grupās vispārējās izglītības iestāţu<br />
pedagogiem” īstenošana (identif.nr. ISEC<br />
2007/11/18)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu<br />
audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības,<br />
bērnu tiesību, drošības un veselības jautājumiem,<br />
īstenojot vispārējās izglītības satura reformu”<br />
īstenošana (identif.nr. ISEC 2007/11/20)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Metodiskā atbalsta nodrošinājums skolotāju<br />
palīgiem darbā ar 1.-6.klašu skolēniem ar<br />
mācīšanās grūtībām” īstenošana (identif.nr. ISEC<br />
2007/11/21)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Krievu (dzimtā) valoda: mācīšanas aktualitātes<br />
pamatizglītības reformas kontekstā” īstenošana<br />
(IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.12)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Vēstures mācību metodika pamatskolā izglītības<br />
reformas kontekstā” (IZM 2006.g.15.augusta<br />
līg.nr.36)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Ilgtspējīgas mazākumtautību pamatizglītības<br />
programmu īstenošana”īstenošana (IZM<br />
2006.g.15.augusta līg.nr.44)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Ētikas mācība 1.-3.klasēs pamatizglītības satura<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
16 grupas=<br />
388<br />
klausītāji<br />
(24 st./gr.)<br />
19 grupas=<br />
418<br />
klausītāji<br />
(12 st./gr.)<br />
29 grupas=<br />
638<br />
klausītāji<br />
(24 st./gr.)<br />
14 grupas=<br />
389<br />
klausītāji<br />
(36 st./gr.)<br />
12 grupas=<br />
309<br />
klausītāji<br />
(18 st./gr.)<br />
25<br />
grupas=<br />
709<br />
klausītāji<br />
(18 st./gr.)<br />
10 grupas=<br />
267<br />
klausītāji<br />
(18 st./gr.)<br />
6 grupas=<br />
162<br />
klausītāji<br />
(36 st./gr.)<br />
5 grupas=<br />
129<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
10 gr.= 244<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
5 grupas=<br />
121<br />
klausītājs<br />
(36 st/gr.)<br />
12 gr.=281<br />
klausītājs<br />
05.06.-<br />
22.08.2008.<br />
13.03.-<br />
14.06.2008.<br />
23.04.-<br />
14.06.2008.<br />
11.06.-<br />
24.11.2007.<br />
19.06.-<br />
10.11.2007.<br />
11.06.-<br />
15.09.2007.<br />
11.06.-<br />
15.09.2007.<br />
11.06.-03.11.<br />
2007.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
96
eformas kontekstā” īstenošana (IZM<br />
2006.g.15.augusta līg.nr.9)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija<br />
īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.47)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Interaktīvo mācību metožu izmantošana, īstenojot<br />
mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā”<br />
īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.31)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
„Pamatizglītības standarta informātikā īstenošana<br />
7.klasē „ īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta<br />
līg.nr.27)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Jaunākās mācību metodes skolēniem ar<br />
speciālajām vajadzībām spec.izglītības un<br />
vispārējās izglītības skolās īstenošana<br />
(IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.43)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un<br />
līdzekļi pamatizglītības ķīmijas kursā īstenošana<br />
(IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.19)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Pamatizglītības fizikas skolotāju profesionālās<br />
kompetences pilnveide īstenošana<br />
(IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.21)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un<br />
līdzekļi pamatizglītības ģeogrāfijas kursā<br />
īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.24)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Pedagogu darba organizēšana un realizēšana<br />
korekcijas klasēs ilgtspējīgas izglītības reformas<br />
kontekstā īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta<br />
līg.nr.55)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Mājturības satura īstenošanas aktuālie didaktiskie<br />
aspekti īstenošana (IZM 2006.g.15.augusta<br />
līg.nr.28)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Angļu valodas mācīšanas pamatskolā aktuālās<br />
problēmas un efektīvās tehnoloģijas īstenošana<br />
(IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.6)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Vācu valodas mācīšanas p-skolā aktuālās<br />
problēmas un efektīvās tehnoloģijas īstenošana<br />
(IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.4)<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Metodisks un praktisks atbalsts pamatskolas<br />
bioloģijas skolotājiem, uzsākot bioloģijas<br />
standarta ieviešanu 8.klasē īstenošana<br />
(IZM 2006.g.15.augusta līg.nr.15)<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
ISEC, Vaļľu<br />
2, Rīga<br />
(24 st./gr.)<br />
10 gr.=202<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
3 gr.=76<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
17 gr.=395<br />
klausītāji<br />
(16 st/gr.)<br />
2 gr.=56<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
6 gr.=158<br />
klausītāji<br />
(16 st/gr.)<br />
2 gr.=53<br />
klausītāji<br />
(16 st/gr.)<br />
1 gr.=25<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
5 gr.=136<br />
klausītāji<br />
(16 st/gr.)<br />
7 gr.=177<br />
klausītāji<br />
(16 st/gr.)<br />
5 gr.=137<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
3 gr.=73<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
3 gr.=86<br />
klausītāji<br />
(20 st/gr.)<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
28.08.-<br />
28.12.2006.<br />
97
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Karjeras izglītības darba organizēšana<br />
vispārizglītojošajās un profesionālājās izglītības<br />
iestādēs īstenošana<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Skolēnu radošās pašizpausmes veicināšana<br />
rokdarbos sākumskolā īstenošana<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Veselības izglītība un veselības veicināšana<br />
vidusskolā īstenošana<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Inovatīvi risinājumi matemātikas un dzimtās<br />
valodas mācīšanā 1.-4.klasē īstenošana<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Inovatīvi risinājumi matemātikas un dzimtās<br />
valodas mācīšanā 1.-4.klasē īstenošana<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Inovācijas augstākās izglītības sistēmā īstenošana<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Fiziskā attīstība un ārstnieciskie vingrinājumi pēc<br />
balsta kustību aparāta traucējumiem. Koriģējošā<br />
vingrošana īstenošana<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Pamatizglītības fizikas skolotāju profesionālās<br />
kompetences pilnveide īstenošana<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Pirmsskolas izglītības programmas satura un<br />
mācību metodikas aktuālie jautājumi īstenošana<br />
Pedagogu profesionālās pilnveides programmas<br />
Aktualitātes dabas materiālu tehnoloģijās un to<br />
mācību metodika īstenošana<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
rajona IP,<br />
Rīgas 2<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
rajona IP,<br />
Rīgas 2<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
pils. IP,<br />
Saules 6<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
pils. IP,<br />
Saules 6<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
pils. IP,<br />
Saules 6<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
pils. IP,<br />
Saules 6<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
pils. IP,<br />
Saules 6<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
pils. IP,<br />
Saules 6<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
pils. IP,<br />
Saules 6<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
pils. IP,<br />
Saules 6<br />
2 gr.=57<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
1 gr.=25<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
1 gr.=25<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
1 gr.=22<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
1 gr.=22<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
1 gr.=18<br />
klausītāji<br />
(40 st/gr.)<br />
2 gr.=58<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
2 gr.=53<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
2 gr.=51<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
2 gr.=53<br />
klausītāji<br />
(36 st/gr.)<br />
Marts, 2006.<br />
februāris,<br />
2005.<br />
aprīlis, 2005.<br />
maijs, 2005.<br />
maijs, 2005.<br />
Maijs-jūnijs,<br />
2005.<br />
Augustsseptembris,<br />
2005.<br />
Augustsseptembris,<br />
2005.<br />
Septembrisoktobris,<br />
2005.<br />
Oktobrisdecembris,<br />
2005.<br />
98
Projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas<br />
optimizācijas apstākļos” vienošanās<br />
Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001<br />
Projekta 1., 2.aktivitātes mācību pakalpojuma sniedzēja (DU) devuma<br />
apkopojums: 2009.gada oktobris – 2011.gada novembris<br />
Kursu programmas nosaukums Īstenošanas laiks Grupu<br />
skaits<br />
Lektori<br />
Bērncentrētas vides veidošana 2010.g.13.03.-19.06. 3 L.Silova, E.Krastiľa,<br />
pirmsskolas izglītības iestādē 2010.g.11.09.-18.12. E.Drelinga, M.Kravale-<br />
2011.g.05.03.-18.06. Pauliľa, S.Zariľa<br />
Integrētās rotaļnodarbības 2011.g.5.03.-18.06. 5 I.Kokina, L.Silova,<br />
sešgadīgo bērnu pēctecīgai<br />
attīstībai<br />
2011.g.7.05.-24.09.<br />
E.Krastiľa, E.Drelinga<br />
Darba organizācija un metodika 2009.g.19.12.- 7 E.Drelinga, E.Krastiľa<br />
apvienotajās klasēs vispārējās 2010.g.27.03.<br />
izglītības iestāţu pedagogiem 2010.g.23.01.-17.04.<br />
2010.g.13.03.-19.06.<br />
2010.g.11.09.-18.12.<br />
Pedagoģiskā procesa<br />
2010.g.13.03.-19.06. 8 J.Davidova, V.Guseva<br />
organizēšana un vadīšana 2010.g.11.09.-18.12.<br />
izglītojamiem ar speciālām 2010.g.05.03.-18.06.<br />
vajadzībām<br />
2010.g.07.05.-24.09.<br />
Projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu<br />
pedagogu kompetences paaugstināšana”<br />
(vienošanās Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003) LU reģistrācijas<br />
Nr. ESS2009/88<br />
“Vispārējo aktualitāšu” kursi (36 st.) profesionālo izglītības iestāţu vispārizglītojošo mācību<br />
priekšmetu pedagogiem: Dz.Iliško, J.Davidova, I.Kokina, u.c.;<br />
99