DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE “MĀKSLA” PAŠNOVĒRTĒJUMA ...

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

Mūzikas un mākslu fakultāte 

Mākslas un dizaina katedra 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma 

“MĀKSLA” 

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS 

Daugavpils, 2011


Mūzikas un mākslu fakultāte 


Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma 

Māksla 

Studiju programmas kods: 46210 

Programmas apjoms – 62 KP 

Programmas īstenošanas veids – pilna laika klātienes studijas 

Prasības, uzsākot studijas - 

profesionālais bakalaura grāds mākslā, 

diploms par augstāko profesionālo izglītību mākslā, kurš atbilst 2.līmeņa vai tai 

pielīdzinātai izglītībai mākslas jomās 

Programmas īstenošanas ilgums: 1.5 studiju gadi (3 semestri) 

Iegūstamais grāds – profesionālais maģistra grāds mākslā 

Programmas īstenošanas vieta – Daugavpils Universitāte, Saules 1/3 

Personas vārds, uzvārds un amats, Dr. paed, profesore Aleksandra Šļahova, 

kuru augstākās izglītības iestāde studiju programmas direktore 

ir pilnvarojusi kārtot ar akreditāciju 

saistītos jautājumus 

APSTIPRINĀTS 

DU Senāta sēdē 

2011. gada ____________ 

Protokola Nr. 

Senāta priekšsēdētāja: 

asoc. prof. Irēna Kokina 

paraksts 

3

Saturs 

1.STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS.....................................................6 

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi..................................................................................6 

1.2. Iegūstamie studiju rezultāti.........................................................................................................6 

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA UN REALIZĀCIJA..........................................7 

2.1. Studiju programmas organizācija................................................................................................7 

2.2. Studiju programmas struktūra.....................................................................................................8 

2.3. Studiju programmas saturs..........................................................................................................8 

2.4. Studiju programmas plāns un izmaiņas programmā laika posmā kopš iepriekšējās 

akreditācijas..............................................................................................................................11 

2.5. Kvalitātes iekšējās kontroles mehānisma darbība.....................................................................12 

2.6. Studiju rezultātu un programmas satura salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām 

Latvijā un Eiropas Savienības valstīs.................................................................................................... 14 

3. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ............................................................................................................. 17 

4. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA ....................................................... 18 

4.1. Studiju programmas īstenošana un tās saistība ar doktora studiju programmām.....................18 

4.2. Izmantotās studiju metodes un formas ..................................................................................... 18 

4.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu ............................ 19 

4.4. Studējošo iesaistīšana pētniecības projektos ............................................................................ 19 

5. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKĀS IZGLĪTĪBAS STANDARTAM 

.............................................................................................................................................................. 20 

6. STUDĒJOŠIE .................................................................................................................................. 20 

6.1. Studējošo skaits un studiju programmas absolventu skaits ....................................................... 20 

6.2. Studējošo aptaujas un to analīze ............................................................................................... 21 

6.3. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība ............................ 22 

6.4. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā .................................................................. 22 

7. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS......................................................................23 

7.1. Docētāju skaits............................................................................................................................23 

7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija (projektu vadība, pētniecības virzieni un 

to rezultāti)..................................................................................................................................24 

7.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības 

politika nākamajiem 6 gadiem.....................................................................................................26 

8. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS...........................28 

9. ĀRĒJIE SAKARI............................................................................................................................30 

9.1. Sadarbība ar darba devējiem.......................................................................................................30 

9.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām...........................................................................30 

10. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS.....................................................................................32 

10.1. Studiju programmas SVIR analīze.............................................................................................32 

10.2. Programmas attīstības plāns.......................................................................................................34 

PIELIKUMI: 

1. Šauļu Universitātes profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas 

“Māksla” saturs. 

2. Sadarbības līguma ar Šauļu Universitātes Mākslu fakultāti kopija. 

3. Studiju plāns. 

4. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” diploma 

paraugs. 

5. Studiju kursu apraksti. 

6. Prakses nolikums. 

7. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” akreditācijas 

lapas kopija. 

8. Pašnovērtējuma ziņojums. 

4

9. Sadarbības līguma ar Latvijas Mākslas akadēmiju kopija. 

10. Docētāju zinātniskās publikācijas. 

11. Docētāju dalība izstādēs un meistarklases vadīšana. 

12. Darbs konkursa, festivāla, plenēra, meistarklases, izstādes, iestudējuma organizēšanā. 

13. Darbs starptautiskās žūrijas komisijā; dalība zinātnisko izdevumu, mākslas katalogu 

u.c. izdevumu recenzēšanā, redkolēģijas, padomēs, žūrijās; mākslas katalogu 

publicēšana; LZP eksperta darbība. 

14. Absolventu darbu tēmas un darbu vadītāju saraksts. 

15. 2011. gada 7.starptautiskās zinātniskās konferences „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 

un starptautiskā plenēra „Taka-6” programma. 

16. Anketas paraugs. 

17. Aptaujas rezultāti. 

18. Akadēmiskā personāla Curriculum Vitae 

19. Ieteikumi mākslas maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai 

20 Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” studentu 

mācību un profesionālās prakses radošie darbi. 

21. Mākslu pedagogu apvienības - reģistrācijas apliecības kopija. 

22. Nacionālās mākslas un dizaina izglītības asociācijas NSEAD apliecības kopija (Apvienotā 

Karaliste). 

23. Programmas izmaksas uz vienu studējošo. 

5

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” nepieciešamība saistīta ar 

Eiropas Savienības prioritātēm, kuru mērķis ir nodrošināt Latvijā, tostarp Latgalē, attīstību visās 

dzīves sfērās, kas nav iedomājamas bez mākslas klātbūtnes. Tāpēc Daugavpils Universitātes 

uzdevums ir stiprināt Latgales reģiona mākslas attīstību, to panākot realizējot studiju programmu un 

sagatavojot augsti kvalificētus speciālistus dažādās mākslas jomās. 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” mērķis ir dot 

iespēju Daugavpils Universitātes, kā arī citu augstskolu absolventiem: 

pilnveidot savu profesionālo mākslas izglītību; 

risināt problēmas jaunā vai nepazīstamā vidē, plašākā kultūras un mākslas kontekstā; 

skaidri un viennozīmīgi izklāstīt gan speciālistu, gan nespeciālistu auditorijās mākslas un 

kultūras jomā savus secinājumus, kā arī tās zināšanas un loģisko pamatojumu, uz kuriem 

tie balstīti; 

turpināt mākslas studijas arī tādos veidos, kas var būt lielā mērā pašu vadītas vai 

autonomas. 

Mērķa sasniegšanai izvirzīti šādi uzdevumi: 

pilnveidot zinātniskās un profesionālās pamatprasmes mākslas tehniku izmantošanā 

patstāvīgo radošo projektu izveidē un prezentācijā; 

veicināt studentu zināšanu, prasmju un iemaņu mākslā pilnveidošanu, lai viņi spētu 

orientēties mūsdienu pasaules un Latvijas mākslā; 

sekmēt studējošo sagatavošanu patstāvīgai individuālai mākslinieciskai jaunradei un 

pētnieciskai darbībai un dot iespēju studentiem realizēt sevi kā profesionālu, brīvu, 

atbildīgu un radošu personību. 

Uzdevumi realizējami, sniedzot maģistrantiem teorētiskās zināšanas mākslas teorijā, 

psiholoģijā un filosofijā, praktiski attīstot prasmes izvēlētajā mākslas specializācijā un pilnveidojot 

zināšanas, prasmes un iemaņas kvalifikācijas prakses laikā. 

Studiju programmas struktūra ir veidota tā, lai speciālistu kvalifikācija atbilstu Latvijas 

izglītības, zinātniskās pētniecības, mākslas izpratnes, ražošanas mūsdienu un perspektīvajām 

vajadzībām. 

Plānotā mērķa un uzdevumu sasniegšanu apliecina darba devēju atsauksmes, studenta 

darba novērtējums prakses laikā, kā arī studiju kursu pārbaudījumu un Valsts pārbaudījumu 

rezultāti. 

1.2. Iegūstamie studiju rezultāti 

Maģistra studiju programmas apguves gaitā studējošie papildina un padziļina esošās un iegūst jaunas 

zināšanas, prasmes un kompetenci mākslas jomā. 

Zināšanas. Programma paredz teorētisko un praktisko zināšanu mākslā padziļinātu apguvi tās 

apakšnozarēs, izpratni par mākslas un kultūras vēsturi, mākslas filozofiju un psiholoģiju. Studiju 

programmas sekmīgas izpildes un studiju kursu satura apguves rezultātā studējošie demonstrēs 

izpratni par mākslas uzņēmumiem, mākslas iestādēs un zinātniski pētnieciskajā darbībā 

reglamentējošiem un darba likumdošanu dokumentiem; mākslas uzņēmumu un darba vides 

organizācijas, kā arī sociālo attiecības veidošanas jautājumiem; mūsdienu informācijas 

tehnoloģijam un par aktuālajām mūsdienu globālajām un lokālajām problēmām mākslas jomā un to 

iespējamajiem risinājumiem. 

6

Prasmes. Studiju programmas izpilde un atsevišķu studiju kursu apguve balstās uz esošajām, 

maģistra studiju programmā iegūtajām sociālajām, komunikatīvajām un izglītošanās prasmēm un 

vienlaicīgi studējošajiem sekmē esošo prasmju pilnveidošanu un nodrošina jaunu, komplicētāku 

sekojošu prasmju attīstību: 

1. Kopīgās prasmes nozarē: 

plānot savu un mākslas speciālistu radošu darbu; 

organizēt darbu saskaņā ar izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem; 

izvērtēt sava darba efektivitāti. 

2. Mākslas speciālista saistītās prasmes: 

prasmes strādāt komandā; 

prasme informēt par sava darba radošiem rezultātiem; 

prasme pamatot savu un respektēt citu viedokli; 

prasme izstrādāt radošus projektus, veikt pētniecisko darbību, iegūt, analizēt un 

atlasīt informāciju un izmantot to; 

prasme pilnveidot savu profesionālo meistarību mākslas jomā; 

prasme radoši organizēt darbu; 

prasme izmantot informācijas tehnoloģiju līdzekļus; 

prasme veikt radošās darbības analīzi. 

3. Ar speciālista personības attīstību saistītās prasmes: 

pašnovērtēšanas prasmes; 

prasme noteikt un risināt problēmsituācijas; 

prasme patstāvīgi izvērtēt problēmas un tās risināt. 

Programmas apguves gaitā studējošie iegūst profesionālo kompetenci, kas atspoguļojas 

prasmēs un raksturo mākslas speciālista ar maģistra grādu ar padziļinātām zināšanām par 

mākslinieciskās jaunrades konceptuāliem aspektiem; izpratni par mākslinieka lomu sabiedrībā; 

iegūtiem profesionāliem pamatiem aktīvai līdzdarbībai mūsdienu mākslā un dizainā, radošo mākslas 

projektu izstrādē un mākslinieciskās jaunrades ideju realizācijā un prezentācijā. 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” veidošanā 

izmantota Šauļu universitātes (Lietuva) analoģiskas profesionālās mākslas maģistra studiju 

programmas pieredze (1. pielikums) saskaņā ar sadarbības līgumu (2. pielikums). 

Studiju programmas mērķi, uzdevumi un studiju rezultāti ir skaidri, sasniedzami un pārbaudāmi un ir 

saskaņā ar AII izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. 

Studiju programmas apguves rezultātā maģistrants ir ieguvis nepieciešamās zināšanas, 

prasmes un attieksmes datordizainera pienākumu veikšanai, kā arī mākslinieciski radošā un 

zinātniski pētnieciskā darba pamatus, kas nodrošina iespējas turpināt studijas doktorantūrā. 

2. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA UN REALIZĀCIJA 

2.1. Studiju programmas organizācija 

Studiju process tiek organizēts atbilstoši Daugavpils Universitātes Satversmei, Augstskolu likumam, 

otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartam (MK not. 481.) u. c. normatīvajiem 

dokumentiem, kuri ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī saskaņā ar Daugavpils Universitātes Senātā 

pieņemtiem studijas reglamentējošiem dokumentiem; imatrikulācija notiek saskaņā ar Daugavpils 

Universitātes Uzņemšanas noteikumiem, kurus ik gadu apstiprina Daugavpils Universitātes Senāts. 

7

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” kopējo vadību 

nodrošina DU Studiju padome, konkrēto jautājumu risināšana ir MMF dekanāta un studiju 

programmas „Māksla” padomes pārziņā. Programmas realizācijai no Mākslas un dizaina katedras un 

no citām DU struktūrvienībām, kā arī no Latvijas Mākslas akadēmijas - tiek pieaicināts 

nepieciešamais akadēmiskais personāls. Studijas realizē MMF un LMA auditorijās, darbnīcās un citās 

DU struktūrvienību telpās. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” 

praktisko realizāciju vada programmas direktore Dr. paed, profesore Aleksandra Šļahova. 

2.2. Studiju programmas struktūra 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” kopapjoms ir 62 

kredītpunkti (KP). 

Šīs programmas struktūra ir saskaņota ar Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumiem 

Nr. 481, prot. Nr. 57, 9§, Rīgā, 2001. g. 20. novembrī “Noteikumi par otrā līmeņa profesionālo 

augstākās izglītības valsts standartu”. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas 

„Māksla“ atbilstības salīdzinājums ar LR MK noteikumiem parādīts 1. tabulā. 

1. tabula. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Māksla“ atbilstības 

salīdzinājums ar LR MK noteikumiem. 

Studiju programmas sastāvdaļas Prasības MK 

noteikumos 

Nr.481 

Profesionālās augstākās 

izglītības maģistra studiju 

programmas „Māksla“ 

Programmas apjoms vismaz 40 KP 62 KP 

Studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu apguvi 

nozares teorijā un praksē un 

vismaz 7 KP 9 KP 

Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas un 

vadībzinību studiju kursi 


Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi vismaz 2 KP 2 KP 

Profesionālā prakse vismaz 6 KP 9 KP 

Valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darbs vai 

diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un aizstāvēšana 


Pēc maģistra programmas apguves piešķir profesionālo 

Profesionālais maģistra 

maģistra grādu nozarē, starpnozarē, kopnozarē vai 

profesijā. 

grāds mākslā. 

2.3. Studiju programmas saturs 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Māksla“ saturs ir veidots ar mērķi 

sniegt augstākā līmeņa teorētiskās un praktiskās zināšanas mākslā, kā arī pētnieciskā darba un 

zinātniskās analīzes prasmes, sagatavojot studējošos turpmākām studijām mākslas doktorantūrā, kā arī 

pedagoģijas doktorantūrā - mākslas pedagoģijas apakšnozarē vai profesionālajai darbībai. 

Maģistra studiju programmas saturs ietver mākslas un tās mākslas veidu pamatnostādnes, 

principus un zinātnisko metodoloģiju, kā arī tās aktuālo problēmu risinājumus starpdisciplinārā 

kontekstā. 

Nozares teorētiskais bloks - A daļa (13 KP vai 20%). Blokā ir septiņi studiju kursi: 

Mākslas filosofija ir kurss, kurā studējošie lekciju cikla un semināru nodarbību veidā gūst 

plašu sistematizētu priekšstatu par mākslas filosofijas būtiskām sakarībām un 

mijiedarbībām ar citām sociālajām jomām. 

Mūsdienu mākslas teorijas analīze kursa mērķis ir iepazīstināt ar mākslas īpatnībām un 

izpausmēm mūsdienu sabiedrībā un tās teorētisko pamatojumu. 

8

Mākslas psiholoģiskās problēmas kursa tiek apskatītas mākslas darbu uztveres īpašības; 

mākslinieka darbu un viņa personības saistība; krāsu, telpas, priekšmetu simbolika gleznās; 

kreativitātes attīstības problēma. 

Vadības pamati kursa studējošie iemācās veidot organizācijas struktūras, izejot no 

konkrētas situācijas, novērtēt organizatoriskās darbības efektivitāti, izmantojot 

organizatoriskās struktūras analīzi; 

Komunikācijas vadība kursa mērķis sniegt studējošiem zināšanas par dažādiem sociālās 

komunikācijas veidiem un lietišķās komunikācijas jomām mūsdienu informācijas 

sabiedrības kontekstā; 

Mākslas un kultūras institūciju darbība kursā studējošie izzina mākslas un kultūras 

institūciju darbības veidus, principus, būtību, un risina to organizatoriskos jautājumus. 

Maģistra darba izpildīšanas vispārējās prasības kursā studējošie iemācās patstāvīgi veikt 

pētniecisko darbu, atbilstošu zinātniskā darba izstrādes vispārējām prasībām. 

Jaunrades darba kursi –B daļa (8 KP vai 12 %) palīdzēs paplašināt jaunrades teorētiskās un 

praktiskās iemaņas un prasmes: 

Mūsdienu mākslas tendences XX-XXI gadsimta mijā kursa mērķis pilnveidot teorētiskās 

zināšanas mākslas vēsturē un sekmēt mūsdienu mākslas vēstures jautājumu izpratni un 

kritiski izvērtēt mākslas izpausmes. 

Datorprogrammatūra māksliniekiem kursa ietvaros studējošie iegūst zināšanas par 

datorgrafikas teorētiskajiem pamatojumiem, attēlu izveides tehnikām datorgrafikas 

lietotnēs, pilnveido prasmes un kompetenci digitālo attēlu apstrādē un to izmantošanā 

profesionālajā jomā. 

Mākslas specializācijas izvēles kursi – C daļa (12 KP vai 20%) - mākslas speciālizācijas 

(tekstilizstrādājumu un apģērbu dizains; keramikas izstrādājumu dizains; gleznošana; zīmēšana un 

grafika; fotomāksla; vides dizains; mākslas menedžments) izvēles kursi virzīti uz studentu izvēlēto 

kursu tehnoloģijas un kompozīcijas zināšanu padziļināšanu. Studējošiem ir iespēja specializēties, 

izvēloties vienu no izvēles mākslas speciālizācijas kursiem (individuālie studiju kursi paredz viena 

docētāja un viena studenta sadarbību): 

Prakse (9 KP vai 15%) - pētāmās problemātikas aprobācija profesionālajā praksē (prakses 

nolikums 6. pielikumā). 

Noslēguma pārbaudījumi (20 KP vai 33%) – programmas noslēgumā iekļauta maģistra darba 

(praktiska daļa un teorētiskā daļa) izstrādāšana un aizstāvēšana (profesionālās augstākās izglītības 

maģistra studiju programmas “Māksla” diploma paraugs 4. pielikumā). Maģistra darba izstrāde ir 

obligāta studiju procesa sastāvdaļa un paredz patstāvīgu pētījumu veikšanu vienā no mākslas 

specializācijām. 

Studiju kursu aprakstus skat. 5. pielikumā. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju 

programmas “Māksla” saturu skat. 2. tabulā. 

2. tabula. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” saturs. 

N. p. Kursa nosaukums KP Pārbaudes 

Docētāji 

k. 

forma 

1. Nozares teorētiskie kursi 15 

1.1. Mākslas filosofija 3 Eksāmens Mg.paed., lektore B.Felce 

1.2. Mūsdienu mākslas teorijas 

analīze 

3 dif. iesk. Dr. paed., asoc. profesore V.Liepa 

1.3. Mākslas psiholoģiskās 

problēmas 

2 dif. iesk. Dr. psyh., pētnieks V. Makarevičs 

1.4. Vadības pamati 2 dif. iesk. Dr. phil., docente L.Gorbaceviča, 

Dr. paed., docente I.Ostrovska 

9

1.5. Maģistra darba izpildīšanas 1 dif. iesk. Dr. paed., profesore A.Šļahova, 

vispārējās prasības 

Mg.art., Mg.paed., pētniece Z.Barševska 

1.6. Komunikācijas vadība 2 dif. iesk. Dr. phil, docente L.Gorbaceviča, 

Dr. paed., docente I.Ostrovska 

1.7. Mākslas un kultūras 

2 dif. iesk. Dr. paed, profesore, māksliniece A.Šļahova; 

institūciju darbība 

Dr. paed, Mg.art., docents, mākslinieks 

M.Čačka 

2. Jaunrades darba kursi 6 

2. 1. Mūsdienu mākslas tendences 3 eksāmens, Mg. paed., Mg.art., lektore, māksliniece 

XX-XXI gadsimta mijā 

dif. iesk. J.Savvina; 

Dr. paed., asoc. profesore V.Liepa; 

Dr. art., viesasoc. profesors, mākslinieks 

M.Cibulsky (Baltkrievija) 

2. 2. Datorprogrammatūra 

3 dif. iesk. Dr.paed., Mg. comp. Sc, asoc.profesore 

māksliniekiem 

N.Bogdanova 

3. Mākslas specializācijas izvēles 

kursi (jāizvēlas 12 KP) 

12 

3. 1. Tekstilizstrādājumu un apģērbu 12 dif. iesk. Mg. paed., Mg.art., lektore, māksliniece 

dizains 

I.Volonte; 

Mg. paed., Mg.art., lektore, māksliniece 

J.Savvina; 

Mg. art., viesdocente, māksliniece I.Linarte- 

Ruža; 

Mg.art., viesprofesore, māksliniece 

A.Baumane 

3. 2. Keramikas izstrādājumu dizains 12 dif. iesk. Mg. paed., docente, māksliniece 

M.Folkmane; 

Mg. paed., vieslektors, mākslinieks 

I.Folkmanis 

3. 3. Gleznošana 12 dif. iesk. Mg. art., viesprofesors, mākslinieks 

J.A.Osis; 

Mg. art., viesdocente, māksliniece 

A.Meldere 

3. 4. Zīmēšana un grafika 12 dif. iesk. Dr. paed., profesore, māksliniece 

A.Šļahova; 

Mg. art., lektore, māksliniece I.Lībiete 

3. 5. Fotomāksla 12 dif. iesk. Dr. paed., pētnieks, fotomākslinieks 

A.Stakle; 

Dr.phys., vad.pētnieks V.Gerbreders 

3. 6. Vides dizains 12 dif. iesk. Mg. art., viesasoc. profesors, mākslinieks 

J.Murovskis 

3.7. Mākslas menedžments 12 dif. iesk. Dr. oec., asoc.profesore E.Jermolajeva; 

Dr. phil., docente L.Gorbaceviča; 

Dr. art., profesors Ē.Daugulis; 

Dr. paed., asoc. profesors E.Znutiņš; 

Dr. paed., profesore A.Šļahova; 

Dr. paed., Mg.art., docents,mākslinieks 

M.Čačka; 

Mg.art., Mg.paed., pētniece Z.Barševska 

Mg.art., viesdocente L.Ķestere-Kļaviņa 

4. Prakse 9 dif. iesk. Dr. paed., profesore A.Šļahova; 

Dr. paed., Mg.art., docents, mākslinieks 

M.Čačka; 

Dr. art., viesasoc. profesors, mākslinieks 

M.Cibulsky (Baltkrievija); 

Mg. art., viesprofesors, mākslinieks 

R.Garbačauskas (Lietuva) 

Mg. art., viesprofesors, mākslinieks 

V.Janulis (Lietuva) 

10

5. Ma Maģistra darbs mākslā 20 aizstāvēšana Valsts pārbaudījumu komisija 

Kopā: 62 

Studiju rezultāti definēti arī katram studiju kursam atbilstoši MK noteikumiem Nr.990 

„Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju”, tādējādi pārskatīts un nepieciešamības gadījumā 

mainīts studiju kursa saturs. 

2.4. Studiju programmas plāns un izmaiņas programmā laika posmā kopš iepriekšējās 

akreditācijas 

Programmas studiju plāns (skat. 3. pielikumu) veidots, ņemot vērā akadēmisko zināšanu apguves 

secību, studiju kursu pēctecību un savstarpējo saikni, kā arī nepieciešamību izlīdzināt studiju 

programmā imatrikulēto studentu zināšanu līmeni gadījumos, kad abiturienti ir citu augstskolu 

beidzēji. 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” saturs DU tika 

akreditēta 25.04.2007. gadā. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” 

akreditācijas lapas kopija 7. pielikumā. Sakarā ar studiju programmas īstenošanu ietekmējošajām 

objektīvajām pārmaiņām, mākslas specializāciju paplašinājumu, informācijas tehnoloģiju produktu 

plašo ieviešanu pētījumos, kā arī akreditācijas komisijas novērtēšanas ziņojumā ietvertajām 

rekomendācijām un programmā iesaistīto docētāju zinātniskās un profesionālās mākslas kompetences 

izaugsmi, studiju programmas struktūra un studiju plāna saturs nedaudz ir mainījies, ja salīdzina ar 

2007. gadā akreditēto studiju plānu (3. tabula). 

Sastādot studiju plānu, liela vērība tika veltīta studiju pēctecībai, praktiskās un teorētiskās 

darbības integrācijai (didaktiskā koncepcija), kas ļautu sekmīgāk aprobēt teorētiskās atziņas praktiskā 

patstāvīgā radošā darbībā. 

3. tabula. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” obligātās un 

izvēles daļas studiju kursu sadalījuma salīdzinājums ar iepriekšējo akreditēto studiju plānu 

Studiju programmas sastāvdaļas 2007./2008. (KP) 2010./ 2011. (KP) 

Nozares teorētiskie kursi (A daļa) 13 15 

Jaunrades darba kursi (B daļa) 8 6 

Mākslas specializācijas izvēles kursi (C daļa) 12 12 

Prakse 9 9 

Maģistra darbs mākslā 20 20 

Kopā 62 62 

Programmas apjoms (62 KP) saglabājās iepriekšējais, bet A daļas kursu apjoms tika palielināts 

un, attiecīgi, B daļas kursu apjoms samazināts par 2 KP. Izmaiņas nav pretrunā ar prasībām Latvijas 

Republikas Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481, prot. Nr. 57, 9§, Rīgā, 2001. g. 20. novembrī 

“Noteikumi par otrā līmeņa profesionālo augstākās izglītības valsts standartu” (skat. 1.tabulu). 

Nozīmīgākās izmaiņas, kas skar studiju plānu, studiju kursu sadalījumu pa daļām, kā arī 

atsevišķu studiju kursu apjomu, ir saistītas ar nepieciešamību programmu saturiski tuvināt citām 

Latvijas augstskolās realizētajām profesionālajām maģistra studiju programmām mākslā un 

iepriekšējās akreditācijas komisijas ieteikumu ieviešanu. 

Kopumā izmaiņas studiju programmas saturā laika posmā kopš iepriekšējās akreditācijas 

nepārsniedz 20%. Tās ir saistītas ar studiju kursu nosaukumu precizēšanu un izmaiņām atsevišķu 

kursu apjomā. Tā, piemēram, tika samazināts apjoms kursam Mūsdienu mākslas tendences XX-XXI 

11

gadsimta mijā (- 1 KP) un Datorprogrammatūra māksliniekiem (- 1 KP), bet izveidots jauns kurss – 

Mākslas un kultūras institūciju darbība (2 KP), kas deva iespēju studējošiem plašāk iepazīties ar 

darbības lauku, kur topošiem mākslas maģistriem sevi realizēt. Studiju kurss Ekofilosofija (2 KP) 

aizstāts ar studiju kursu Komunikācijas vadība (2 KP). Studiju plānu tika nolemts arī paplašināt ar 

studentu interesēm atbilstošu obligātās izvēles kursu skaitu, izveidojot jaunu mākslas specializācijas 

izvēles kursu Mākslas menedžments. Arī mākslas specializācijas kurss Zīmēšana un grafika tiek 

realizēts divos atsevišķos virzienos: Zīmēšana ar kursa apjomu pa 12 KP un Grafika ar kursa apjomu 

pa 12 KP katram virzienam. Izmaiņas vairāk atbilst mūsdienu prasībām un paaugstina absolventu 

konkurētspēju darba tirgū. Pēc studentu priekšlikumiem integrētais eksāmens mākslas teorijā, 

filosofijā un specializācijā tika atcelts. Studiju programmas izmaiņas ir parādītas 4. tabulā, bet 

docētāju izmaiņas studiju programmā – skat. 5.tabulu. Jauno studiju kursu aprakstus var apskatīt 

5.pielikumā. 

4. tabula Studiju programmas izmaiņas 

Akreditētā studiju programma 2007./2008. Izmaiņas 

Studiju kurss KP Studiju kurss KP Starpība 

Ekofilosofija 2 ---------- ----- 

--------- ----- Komunikācijas vadība 2 +2 KP 

Mūsdienu mākslas tendences XX-XXI 4 Mūsdienu mākslas tendences XX- 3 - 1 KP 

gadsimta mijā 

XXI gadsimta mijā 

Datorprogrammatūra māksliniekiem 4 Datorprogrammatūra māksliniekiem 3 - 1 KP 

--------- ----- Mākslas un kultūras institūciju 

darbība 

2 +2 KP 

Zīmēšana Zīmēšana un grafika 12 nav 

--------- ----- Mākslas menedžments 12 nav 

Integrētais eksāmens mākslas teorijā, 

filosofijā un specializācijā 

----------- 

5. tabula. Docētāju izmaiņas studiju programmā. 

Akreditētā studiju programma 2007./2008. Izmaiņas 

Studiju kurss Docētāji Studiju kurss Docētāji 

Ekofilosofija Prof. I. Salīte ------ ---- 

Maģistra darba 

izpildīšanas vispārējās 

prasības 

Prof. A. Šļahova, 

prof. A. Pipere 

Maģistra darba izpildīšanas 


Prof. A. Šļahova, 

Pētn. Z.Barševska 

------ ---- Komunikācijas vadība Doc.L.Gorbaceviča, 

Doc. I.Ostrovska 

------ ---- Mākslas un kultūras Prof. A. Šļahova, 


Doc. M. Čačka 

Mūsdienu mākslas tendences Lekt. J. Savvina, Mūsdienu mākslas tendences Lekt. J. Savvina, 

XX-XXI gadsimta mijā doc. M. Cibulsky XX-XXI gadsimta mijā Asoc.prof. V. Liepa, 

(Baltkrievija) 

Doc. M. Cibulsky 


Gleznošana Prof. J. A. Osis, Gleznošana Prof. J. A. Osis, 

doc. L. Procenko, 

doc. A.Meldere 

Doc. A.Meldere 

Zīmēšana Prof. A. Šļahova, Zīmēšana un grafika Prof. A. Šļahova, 

lekt. I. Lībiete 

Lekt. I. Lībiete 

Vides dizains Asoc.prof. 

Vides dizains Asoc.prof. 

J.Murovskis, 

asoc. prof. 

M. Kopeikins 

J.Murovskis 

2.5. Kvalitātes iekšējās kontroles mehānisma darbība 

Viens no studiju programmas sekmīgas realizācijas būtiskiem priekšnoteikumiem ir programmas 

vadības un tās kvalitātes iekšējās kontroles sistēmas izveide DU. Studiju procesa kvalitātes un vadības 

12

nodrošināšanas sistēmas mērķis ir garantēt programmas satura atbilstību augstākajā izglītībā 

pastāvošajām prasībām, kā arī Latvijas un Eiropas Savienības darba tirgus prasībām. 

Studiju programmas un studiju procesa kvalitātes novērtēšana DU tiek veikta, lai kontrolētu 

studiju programmas izpildi saskaņā ar akreditācijas dokumentiem, uzlabotu tās saturu un plānotu tās 

attīstību. Kopumā šī sistēma ir vērsta uz programmas izvirzīto mērķu sasniegšanu un tajā uzstādīto 

uzdevumu izpildi. Kvalitātes kontrole ir organizēta Universitātes mērogā un tā tiek veikta visos 

posmos, t.i. imatrikulējot studentus, pieņemot darbā akadēmisko personālu, vērtējot un pilnveidojot 

studiju programmas saturu, vērtējot struktūrvienību darbību un to vadītājus pēc zinātniskā un 

akadēmiskā darba rezultātiem. 

Blakus ārējai novērtēšanai, kuru Universitāte nodrošina sadarbībā ar LR Izglītības un zinātnes 

ministriju un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centru (AIKNC), kā arī ārējo ekspertu 

iesaistīšanu profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” maģistra 

darbu izvērtēšanā, nepārtraukti un sistemātiski darbojas iekšējā kvalitātes nodrošināšanas sistēmā. 

Studiju darba kvalitātes iekšējo kontroli pastāvīgi veic Programmas padome, MMF Mākslas un 

dizaina katedra, šo darbu koordinē un vada DU Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes novērtēšanas 

centrs (SKNC), DU Studiju daļa un Studiju padome. 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra “Māksla” studiju programmas kvalitātes 

nodrošinājuma pamatā ir: 

studiju programmas satura analīze un izvērtējums, sagatavojot pašnovērtējuma ziņojumus 

par aizvadīto akadēmisko gadu; iegūtie dati un secinājumi tiek izskatīti MMF un DU 

Studiju padomes sēdēs; 

studiju programmas satura, akadēmiskā, zinātniskā un mākslinieciski radošā darba 

salīdzināšana ar citās Latvijas augstskolās realizētajām maģistra mākslā studiju 

programmām; 

studiju procesa analīze un kontrole, ko veic, regulāri sekojot un analizējot studiju 

programmas saturu DU MMF Domes sēdēs un attiecīgo struktūrvienību sēdēs, veicot 

studentu aptaujas pēc katra studiju kursa noklausīšanās un noskaidrojot pasniegšanas 

kvalitāti no studentu viedokļa, aptaujās iegūstot informāciju par studentu un absolventu 

attieksmi, analizējot formālos un cita veida programmas apguves rādītājus (studentu 

sekmība, konkurētspēja darba tirgū); 

studiju procesa, pētnieciskā un mākslinieski radošā darba integrācijas pastiprināšana, 

uzskatot to par būtisku kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļu; 

studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas vājās puses, riskus, 

attīstības iespējas un pārējos ar to saistītos aspektus. 

Programmas padomē ietilpst programmas docētāji: prof. A.Šļahova, prof. J.A.Osis, doc. 

M.Čačka, lekt. J.Savvina, doc. I.Linarte-Ruža. Vadoties no iegūtās pieredzes programmas realizācijā 

un ņemot vērā iepriekš minētos studiju kvalitātes nodrošinājuma aspektus, profesionālās augstākās 

izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” padome izvērtē studiju procesa norisi un rezultātus 

un iesaka pasākumus programmas pilnveidošanai un jaunāko atziņu integrēšanai studiju saturā un 

procesā. Atbilstošajās struktūrvienībās apspriež iesniegtos priekšlikumus un ierosina izmaiņas studiju 

kursu apjomā, to saturā un kalendārajā izkārtojumā pa semestriem. Vienlaicīgi, Mākslas un dizaina 

katedra katru semestri, ņemot vērā studējošo aptauju rezultātus, studentu sekmības rādītājus, kā arī 

docētāju profesionālās zinātniskās un mākslinieciski radošās darbības rādītājus atbilstošajās jomās 

(dalība zinātniskajās konferencēs, pētījumu un citos projektos, publikācijas, dalība mākslinieciski 

radošajos pasākumos (plenēri, izstādes, radošās darbnīcas u.c.)), detalizēti analizē katra studiju kursa 

saturu un tā docēšanas kvalitāti. Pēc tam priekšlikumi par izmaiņām studiju kursos vai studiju 

programmā tiek apspriesti MMF Domē, un pēc tās akcepta tie tiek virzīti uz DU Studiju padomi, kura 

izvērtē izmaiņu atbilstību un pozitīva lēmuma pieņemšanas gadījumā, izmaiņas tiek apstiprinātas. 

Jāuzsver ikgadējā programmas pašnovērtējuma ziņojuma sagatavošana kvalitātes iekšējās 

kontroles sistēmā. Proti, katra studiju gada beigās tiek sagatavots programmas ziņojums un pēc tā 

13

apspriešanas un apstiprināšanas Daugavpils Universitātes MMF Domē, tas tiek iesniegts Studiju 

kvalitātes novērtēšanas centrā publicēšanai Universitātes mājas lapā 

(http://du.lv/lv/par_mums/struktura/sknc/pasnovertejuma_zinojumi). 

Šī darba efektivitāte ir pieaugusi, kopš DU SKNC un Studiju daļa ieviesa jaunu pieeju 

pašnovērtējuma ziņojuma veidošanā. Respektīvi, iepriekšējā gada studiju programmas 

pašnovērtējuma ziņojums tiek papildināts ar tekošajā gadā ieviestajām izmaiņām un jauninājumiem. 

Lai izceltu jauno informāciju, tekstā tā tiek iekrāsota citā tonī. Visām programmām DU ir unificēts 

katra gada teksta marķējums: 

2007./2008. studiju gads – veiktās izmaiņas 



Tādējādi pašnovērtējuma ziņojuma izklāsts kļūst kompaktāks un daudz labāk pārskatāms, līdz 

ar to studiju programmas realizācijas analīze laika posmā starp akreditācijām kļūst racionālāka un 

ērtāka. 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” 2006./2007., 

2007./2008., 2008./2009., 2009./2010. un 2010./2011.st. gada integrētais pašnovērtējuma ziņojums ir 

pievienots 8. pielikumā. 

2.6. Studiju rezultātu un programmas satura salīdzinājums ar līdzīgām studiju 

programmām Latvijā un Eiropas Savienības valstīs 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programma “Māksla” salīdzināta ar līdzīgām 

studiju programmām Liepājas Universitātē (LiepU), Latvijas Mākslas akadēmijā (LMA) un ārzemju 

augstskolās (Šauļu Universitātē, Helsinku mākslas un dizaina universitātē un Tyler mākslas skolā 

Temple universitātē). 

Latvijā identisko profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Māksla” 

realīze LiepU (6. tabula). LMA realizē akadēmisko maģistra programmu „Māksla”. Ar LMA ir 

noslēgts sadarbības līgums (9.pielikums). 

6.tabula. Programmas salīdzinājums ar Liepājas Universitātes profesionālās augstākās 

izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” 

Studiju programmas sastāvdaļas Daugavpils 

Universitāte 

Liepājas Universitāte 

Programmas apjoms 62 KP 60 KP 

Studiju kursi, kas nodrošina jaunāko sasniegumu 

apguvi nozares teorijā un praksē un 

9 KP 7 KP 

Pētnieciskā darba, jaunrades darba, projektēšanas un 

vadībzinību studiju kursi 

22 KP 25 KP 

Pedagoģijas un psiholoģijas studiju kursi 2 KP 2 KP 

Profesionālā prakse 9 KP 6 Kp 

Valsts pārbaudījums, kura sastāvdaļa ir maģistra darbs 

vai diplomdarba (diplomprojekta) izstrādāšana un 

aizstāvēšana 

20 KP 20 KP 

Pēc maģistra programmas apguves piešķir profesionālo Profesionālais 

Profesionālais 

maģistra grādu nozarē, starpnozarē, kopnozarē vai 

profesijā. 

maģistra grāds mākslā. maģistra grāds mākslā. 

LiepU ir nedaudz lielāks B daļas, bet mazāks A daļas kursu īpatsvars. Abām programmām ir 

daudz saturiski līdzīgu studiju kursu. 

14

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” studiju satura 

kredītpunktu skaita salīdzinājums ar Latvijā un citās valstīs esošajām analoģiskām studiju 

programmām piedāvāts 7. tabulā. Salīdzinot programmas, var secināt, ka kredītpunktu apjoms 

gandrīz ir identisks. 

Daugavpils 

Universitāte 

www.du.lv 

Profesionālās 

austākās 

izglītības 

maģistra 

studiju 

programma 

„Māksla” 

7. tabula. Programmas salīdzinājums ar Latvijā un citās valstīs esošajām analoģiskām studiju 

programmām. 

Studiju apjoms 

– 62 KP, 

studiju ilgums 

– 1,5 gadi 

Liepājas 

Universitāte 

www.liepu.lv 

Otrā līmeņa 

profesionālās 

augstākās 

izglītības 

maģistra 

studiju 

programma 

„Māksla” 


– 60 KP, 


– 1,5 gadi 

Latvijas 

Mākslas 

akadēmija 

www.lma.lv 

Akadēmiskā 

maģistra 

studiju 

programma 

„Māksla” 


– 60 KP, 


– 2 gadi 

Šauļu 

Universitāte 

(Lietuva) 

www.su.lt 

Mākslas 

maģistra 

studiju 

programma 


– 

60 KP, studiju 

ilgums – 1,5 

gadi 

Helsinku 

mākslas un 

dizaina 

universitāte 

(Somija) 

www.uiah.fi 

Mākslas 

maģistra studiju 

programma 

Studiju apjoms – 

60 KP 

Tyler mākslas 

skola, Temple 

universitāte 

(ASV) 

www.temple.edu/ 

tyler 

Mākslas 

maģistra studiju 

programma 

Studiju apjoms – 

60 KP, studiju 

ilgums – 2 gadi 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” studiju satura 

salīdzinājums ar ārvalstīs esošajām analoģiskām studiju programmām piedāvāts 8. tabulā. 

Salīdzinājuma 

kritērijs 

ŠAUĻU 

UNIVERSITĀTE 

(LIETUVA) 

KP 

TEMPLE 


(ASV) 

8.tabula. Programmu salīdzinājums. 

KP 

DAUDAVPILS 


Studiju veids Pilna laika studijas Pilna laika studijas Pilna laika studijas 

Studiju 

programmas 

sastāvdaļas 

Studiju kursi 

Studiju 

programmas 

sastāvdaļas 

Nozares teorētiskais 

bloks 

Speciālizācijas 

teorētiskie kursi 

Jaunrades darba 

kursi 

20 33 Nozares 

teorētiskais bloks 

Core of Required Mākslas filosofija 3 

Studies in Studio Mūsdienu mākslas 3 

Major: 

teorijas analīze 

Graduate Projects; Komunikācijas 2 

Graduate Seminar; vadība 

20 Graduate Theses. Mākslas 

psiholoģiskās 

problēmas 

2 

Vadības pamati 2 

Maģistra darba 

izpildīšanas 


1 

Mākslas un kultūras 


2 

9 Jaunrades darba 

kursi 

6 

Mākslas 9 Art History 12 Mūsdienu mākslas 3 

15 

KP 

15

Studiju kursi (speciālizācijas) 

vēsture 

Studiju 

programmas 

sastāvdaļas 

Izvēles kursi 

(jāizvēlas 11 

KP) 

11 Elective Studies in 

Art 

tendences XX-XXI 


Datorprogrammatūr 

a māksliniekiem 

12 Izvēles kursi 

(jāizvēlas 12 KP) 

Fibers 12 Tekstilizstrādājumu 12 

Studiju kursi Tekstilmāksla 11 

un apģērbu dizains 

Ceramics and glass 12 Keramikas 

izstrādājumu 

dizains 

12 

Gleznošana 11 Painting 12 Gleznošana 12 

Grafika 11 Drawing 12 Zīmēšana un grafika 12 

Photography 12 Fotomāksla 12 

Dizains 11 Grafic and 

interactive design 

12 Vides dizains 12 

Mākslas 

menedžments 

12 

Profesionālā 

prakse 

Prakse 9 

Studiju metodes Lekcijas, praktiskie Lekcijas, praktiskie Lekcijas, praktiskie 

darbi, semināri, 



individuālais darbs, individuālais darbs, individuālais darbs, 

grupu darbs, 

grupu darbs, 

grupu darbs, 

patstāvīgais studiju patstāvīgais studiju patstāvīgais studiju 

un radošais darbs 

un radošais darbs un radošais darbs 

Zināšanu Kolokviji, 

Individuālās 

kontroldarbi, 

novērtēšanas kontroldarbi, 

prezentācijas, 

individuālās 

metodes individuālās 

projekti, 



dažādu veidu 

referāti, atskaites, 

referāti, atskaites, 

esejas, rakstiski 

diferencētās 

diferencētās ieskaites eksāmeni, radošo ieskaites (mutiskās 

(mutiskās un 

darbu skates. 

un rakstiskās), 

rakstiskās), eksāmeni 

eksāmeni (mutiskie 

(mutiskie un 

un rakstiskie), 

rakstiskie), radošo 

darbu skates. 

radošo darbu skates. 

Maģistra darba 20 Each student must 15 Maģistra darba 20 

izstrādāšana un 

present his or her izstrādāšana un 

aizstāvēšana 

satisfactory 

completion pretheses 

exibition 

review and a thesis 

solo exhibition 

review are 

required. 

aizstāvēšana. 

Iegūstamais 

grāds 

Studiju 

Maģistrs mākslā Master in Art Maģistrs mākslā 

programmas 

apjoms (KP) 

60 

60 

62 

Salīdzinot programmas, var konstatēt visās studiju programmās ir ievērotas galvenās prasības, 

kuras pastāv Eiropas Savienībā un ASV. Līdzīgi kā citās augstskolās (6. tabula), DU MMF Mākslas 

un dizaina katedrā profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmu “Māksla” raksturo 

līdzība studiju realizācijā, apjomā un ilgumā, studiju programmas struktūrā, studiju programmas 

3 

12 

16

saturā, kas balstīts uz mākslas padziļinātu apguvi un specializācijas kursiem atsevišķās mākslas 

apakšnozarēs, kā arī daudzveidīgu mācību metožu un formu integrāciju studiju procesā. 

3. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” maģistrantu zināšanu līmeni 

mācībspēki novērtē gan semestra laikā, izmantojot patstāvīgā studiju darba pārbaudes formas: skates, 

testus, referātus, uzstāšanos semināros, radošo darbu izpildi, gan sesiju laikā – diferencētās ieskaitēs 

un eksāmenos, kas notiek gan mutiski, gan rakstiski, gan maģistra darba aprobācijā konferencēs, 

izstādēs. 

Studentu zināšanu un individuālās sekmības vērtēšanā tiek ņemti vērā trīs kritēriji, t.i. atzīmes 

atsevišķos studiju kursos (kvalitatīvais kritērijs), iegūtais kredītpunktu skaits (kvantitatīvais kritērijs) 

un vidējā svērtā atzīme (integrētais kritērijs). 

Vērtējot profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” apguvi, 

tiek ievēroti pamatprincipi, kuri ir norādīti “Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos 

Nr. 481”. 

1. Zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība – atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem 

un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums 

pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai. 

2. Vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas 

obligātā satura apguvi. 

3. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir ieskaite vai eksāmens. Minimālais 

studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. 

4. Eksāmenā studentu zināšanas tiek vērtētas 10 ballu skalā: 

ļoti augsts apguves līmenis (10 – “izcili”, 9 – “teicami”), 

augsts apguves līmenis (8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”), 

vidējs apguves līmenis (6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”), 

zems apguves līmenis (3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”). 

5. Ieskaitē studiju kursa apguves līmeņa un prakses sasniegumu vērtējums ir 10 ballu skalā. 

6. Par katru studiju kursu, studiju darbu vai sasniegto prakses mērķi ieskaita kredītpunktus 

(KP). 

Zināšanu novērtēšanas metodes semestra laikā un prasības kredītpunktu iegūšanai definē katra 

studiju kursa docētājs, savukārt zināšanu pārbaudes formu kursa noslēgumā saskaņā ar studiju plānu 

nosaka studiju programmas padome un to apstiprina DU Studiju padome. Par vērtēšanas kritērijiem, 

metodēm un prasībām kursa iegūšanai studenti tiek informēti katra studiju kursa ievadlekcijā. Šīs 

prasības ir iekļautas arī katra studiju kursa aprakstā, programmā un ir pieejamas studentiem gan 

elektroniskā formā, gan datorizdrukas veidā. 

Kontroldarbus, diferencētās ieskaites, eksāmenus un citus pārbaudījumus studenti kārto 

individuāli. Arī praktisko un mākslinieciski radošo darbu izpildi un iesniegšanu docētājam studenti 

veic individuāli. Tomēr daudzos studiju kursos, lai veicinātu komandas darba prasmju attīstību, 

atsevišķu praktisko darbu izpildē studenti parasti strādā 3 līdz 5 cilvēku lielas darba grupās. 

Balstoties uz pieredzi, ko docētāji iepriekšējos gados uzkrājuši profesionālās augstākās 

izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” realizācijas gaitā, studējošo zināšanu novērtēšana un 

patstāvīgā studiju un radošā darba kontrole tiek veikta paralēli studiju darbam semestra ietvaros - 

starpskatēs. Tas, pirmkārt, nodrošina atgriezenisko saiti starp studentu un docētāju konkrētā studiju 

kursā, ļaujot mācībspēkam novērtēt jau realizētu kursa sadaļu apguves līmeni un līdz ar to arī 

pasniegšanas kvalitāti. Otrkārt, tas nodrošina reāla, nepārtraukta studiju darba norisi, katram 

studentam semestra laikā rodas objektīvs priekšstats par savām un savu kolēģu sekmēm, tādejādi 

nodrošinot veselīgu akadēmisko konkurenci. Pēdējais ir svarīgi arī tāpēc, ka DU, saskaņā ar 

Nolikumu par studijām Daugavpils Universitātē, katra semestra beigās viena studiju gada ietvaros 

katrā atsevišķā studiju programmā notiek studējošo rotācija, un studējošie, kuri pēc rotācijas 

rezultātiem neiekļūst valsts dotētajās budžeta vietās, turpina studijas par maksu. 

17

Maģistra darbs mākslā tiek izstrādāts un aizstāvēts individuāli. Pētījumu veikšanā, maģistra 

darba izstrādē un noformēšanā studenti vadās no Mākslas un dizaina katedras ieteikumiem studiju, 

bakalaura un maģistra darbu izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Maģistra darbu aizstāvēšana notiek 

komisijas sēdē divās kārtās, kuros students uzstājas ar prezentāciju un aizstāv atsevišķi vispirms savu 

mākslinieciski radošo maģistra darba daļu, pēc tam - teorētisko pētījumu. 

4. STUDIJU PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA 

4.1. Studiju programmas īstenošana un tās saistība ar doktora studiju programmām 

Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programma “Māksla” klātienē, pilna laika studiju 

formā tiek īstenota 1,5 studiju gados, studijas realizējot 3 semestros, katra semestra noslēgumā 

studentu zināšanas tiek pārbaudītas sesijas laikā. Studiju programmas apguves gaitā studentiem 

jāiegūst nepieciešamais kredītpunktu skaits, jāizstrādā un jāaizstāv maģistra darbs mākslā divas daļās: 

mākslinieciski radošo daļu un teorētisko pētījumu izvēlētajā problēmā. 

Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” mērķis ir sagatavot 

studējošos turpmākām studijām mākslas doktorantūrā, kā arī pedagoģijas doktorantūrā, vai 

profesionālajai darbībai. Jāatzīmē, ka divi absolventi pēc maģistra studiju programmas sekmīga 

noslēguma izvēlas turpināt studijas Daugavpils Universitātē pedagoģijas doktora studiju programmā, 

mākslas pedagoģijas apakšnozarē, un viens - LKA mākslas doktorantūrā. 

Studiju programmas saturs un tā apguves gaitā iegūtās zinātniski-pētnieciskā un mākslinieciski 

radošā darba un patstāvīgā studiju darba prasmes ļauj turpināt studijas LMA doktora studiju 

programmā „Māksla”, kā arī tematiski līdzīgās doktora studiju programmās citu Eiropas Savienības 

valstu augstskolās. 

4.2. Izmantotās studiju metodes un formas 

Studijas notiek Daugavpils Universitātē Mūzikās un mākslu fakultātē pilna laika studijās par valsts 

budžeta un fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem. 

Realizējot studiju programmu, tiek izmantotas tradicionālās akadēmiska darba formas., t.i. – 

katrā studiju kursā ir paredzēta teorētiskā daļa (lekciju kurss) un praktiskie darbi, atsevišķos 

gadījumos, darbs tiek organizēts arī semināru nodarbību un grupu darba formā. 

Lekcijās tiek izklāstīta attiecīgajā studiju kursā apskatāmās zinātnes nozares vai tās 

apakšnozares struktūra un vieta zinātņu sistēmā, galvenās koncepcijas un nostādnes, pētījumu 

metodoloģija un teorija. Lielākā daļa lekciju tiek vadītas, izmantojot PowerPoint vidē sagatavotās 

prezentācijas, kas ļauj demonstrēt arī komplicētu mākslas procesu datoranimācijas. Mākslas un 

dizaina katedra turpinās iepriekšējos gados sagatavoto lekciju uzskates un izdales materiālu pārveide 

elektroniskā veidā. 

Praktiskie un mākslinieciski radošie darbi ir studiju programmā paredzēto profesionālo 

kompetenču un prasmju apguves pamatmetodes. Praktiskās nodarbībās studenti papildina un 

nostiprina teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas mākslinieciski radošajā darbībā. 

Studiju kursos, kuros ir paredzētas semināru nodarbības, studenti nostiprina uzstāšanās 

prasmes, iegūst pieredzi izklāstīt faktu materiālu vai savu viedokli, kā arī piedalīties diskusijā. Darbs 

semināru nodarbībās ir viens no studentu patstāvīgā darba un studiju kursa apguves sekmīguma 

kontroles mehānismiem. 

Studiju programmā, ņemot vērā augstāko akadēmisko profesionālo izglītību reglamentējošos 

dokumentus ir pieņemta sekojoša attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu: 1 

kredītpunkts (40 akadēmisko stundas) = 16 kontaktstundas + 24 studentu patstāvīgā darba stundas. 1 

kredītpunkts atbilst 1,5 ECTS (European Credit Transfer-System) vienībām. Realizējot programmu, 

studiju slodze ir no 20 līdz 22 kontaktstundām nedēļā, attiecīgi summējot ar patstāvīgajam darbam 

nepieciešamo laiku, iegūstam 50 līdz 55 akadēmiskās stundas nedēļā. 

18

4.3. Akadēmiskā personāla pētniecības darbība un tā ietekme uz studiju darbu 

Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programmā “Māksla” iesaistītā akadēmiskā 

personāla zinātniskais un mākslinieciski radošais darbs ir cieši saistīts ar studiju programmas saturu 

un tās uzdevumiem. Galvenie ar studiju programmas realizāciju saistītie pētījumu virzieni izriet no 

MMF Mākslas un dizaina katedras akadēmiskā personāla pētījumu profila (skat. docētāju CV). 

Studiju programmā iesaistītie docētāji regulāri iepazīstina zinātnieku aprindas ar savu pētījumu 

rezultātiem, piedaloties zinātniskajās konferencēs, simpozijos, kongresos Latvijā un ārvalstīs un aktīvi 

piedālās starptautiskājos mākslas plenēros, izstādes, mākslas darbnīcas (skat. 10. - 13. pielikumus). 

Mākslas un dizaina katedras docētāji piedalās starptautiskos zinātnisko pētījumu un 

cilvēkresursu attīstības projektos, tajā skaitā ERAF un ESF finansētos projektos, kā arī ES 

atbalstītajās ERASMUS programmās izglītības satura pilnveidošanas un akadēmiskās pieredzes 

apmaiņas jomā. Vienlaicīgi docētāju zinātniski pētnieciskā un mākslinieciski radošā darbība kalpo par 

„ideju banku” maģistra darbu tēmām, savukārt iegūtā zinātnisko un mākslinieciski radošo pētījumu 

veikšanas ļauj būtiski uzlabot studentu macību un radošo darbu kvalitāti. 

4.4. Studējošo iesaistīšana pētniecības projektos 

Studējošie, strādājot kopā ar docētājiem un veicot pētījumu radošo uzdevumu vai programmu, 

nostiprina teorētiskajos un praktiskajos studiju kursos iegūtās zināšanas, prasmes un profesionālo 

kompetenci. 

Studentu zinātniskais darbs tiek organizēts Mākslas un dizaina katedrā mācībspēku vadībā un 

neaprobežojas tikai ar maģistra darbu izstrādi (14. pielikums: Maģistra darbu tematika). Apmēram 

90% no maģistra darbiem saturiski un praktiski tieši sasaucas ar studiju programmā „Māksla” 

iesaistītā akadēmiskā personāla pētniecisko un radošo darbu tēmām. Vienlaicīgi studenti piedalās 

zinātniskās projektos, konferencēs, semināros u.c. zinātniskās aktivitātēs, kā arī mākslas plenēros, 

radošās darbnīcās, mākslas izstādēs u.c. mākslas aktivitātēs. Gan DU ikgadējās starptautiskajās 

zinātniskajās konferencēs, gan arī citu augstskolu rīkotajās zinātniskajās konferencēs ar ziņojumiem 

par kopīgi veikto pētījumu rezultātiem uzstājas gan studenti, gan mācībspēki. Šādu kopīgu studentu 

un mācībspēku sekciju darba organizēšanas pieredzi studiju programmas mācībspēki un studenti vērtē 

ļoti pozitīvi. 

Studentu aktivitātēs ir guvuši labus rezultātus arī plenēros un izstādēs, ko apliecina saņemtie 

atzinības raksti, sertifikāti un iegūtās godalgotās vietas studentu mākslinieciski radošājos konkursos. 

Piemēram, visi studējošie aktīvi iesaistās DU Mākslas un dizaina katedras rīkotajos mākslas 

projektos - izstādēs, starptautiskās mākslas darbnīcas – plenērā „Taka” organizēšanā un norisē, kas 

notika Daugavpilī sadarbībā ar Vitebskas Valsts universitāti un Šauļu universitāti. Pēc darbnīcas un 

plenēra norīsi tika izdots plenēra radošo darbu atklātņu komplekts (2007.g.), un pēc katra plenēra 

„Taka” tiek organizētas izstādes DU mākslas galerijā (15. pielikumā - 2011. gada 7.starptautiskās 

zinātniskās konferences „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” un starptautiskā plenēra „Taka-6” 

programma un sertifikāta paraugs). 

Maģistra studiju programmā studējošie iesaistās DU Mākslu katedras pētnieciskajos un 

zinātniskajos projektos, kurā aicināti piedalīties visi studējošie un uz to laiku jau maģistrantūru 

beidzēji: 

5.starptautiskā zinātniskā konference „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.”, kas notika no 

2007.gada 17. līdz 20. oktobrim Daugavpilī un rakstu krājuma publicēšana; 

5.starptautiskās zinātniskās konferences „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” mākslinieku 

radošo darbu publicēšana katalogā; 


2009.gada 5. līdz 10. maijam Daugavpilī un rakstu krājuma publicēšana; 

19


radošo darbu publicēšana katalogā; 


20011.gada 10. līdz 15. maijam Daugavpilī un rakstu krājuma publicēšana; 


radošo darbu publicēšana katalogā. 

5. STUDIJU PROGRAMMAS ATBILSTĪBA AKADĒMISKĀS IZGLĪTĪBAS 

STANDARTAM 

Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” ir veidota saskaņā ar Latvijas 

Republikas Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas akadēmiskās izglītības mākslā 

pilnveidošanai saskaņā ar Latvijas Valsts akadēmiskās izglītības standartu, DU Satversmes un 

normatīvo aktu prasībām. 

Kopumā programmas struktūra pilnībā atbilst LR MK noteikumiem Nr.481 "Noteikumi par 

otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" (http://www.aiknc.lv/lv/kopmat/) (skat. 

1. tabula). 

6. STUDĒJOŠIE 

6.1. Studējošo skaits un studiju programmas absolventu skaits 

Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programmā “Māksla” studējošo skaits aizvadītajā 

laika posmā kopš iepriekšējās akreditācijas nedaudz svārstījās (skat. 1. attēlu). Programmas pievilcību 

paaugstina gan interese par mākslas problēmām un to risinājumiem, gan mākslas kā studiju virziena 

reitinga pieaugums Latvijā. 

18 

12 

10 

9 9 

2006.2007. 2007.2008 2008.2009 2009.2010 2010.2011. 

1. attēls. Absolventu skaits Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātē Profesionālā 

augstākās izglītības maģistra studiju programmā “Māksla” 

Studiju programmas mērķauditorija galvenokārt ir DU mākslas bakalaura programmas 

absolventi (74%). Daudz mazāk ir citu augstskolu beidzēju (26%). Absolventu maģistra darbu 

sadalījums pa specializācijām parādīts 9.tabulā. 

9.tabula. Absolventu maģistra darbu sadalījums pā specializācijam. 

Mākslas specializācija (pēc 

izvēles) 

2006.2007. 2007.2008. 2008.2009. 2009.2010. 2010.2011. 

Tekstilizstrādājumu un apģērbu 

dizains 

4 1 1 2 3 

Keramikas izstrādājumu dizains 4 - 1 - - 

20

Gleznošana 3 5 4 4 1 

Zīmēšana un grafika 2 (zīm.); 2 - 3 (zīm.); 1 2 (zīm.) 2 (gr.) 

(gr.) 

(gr.) 

Fotomāksla - - - - - 

Vides dizains 3 6 - 1 3 

Mākslas menedžments - - - - - 

2011.2012. studiju gada iestājās 11 absolventi uz šādām speciālizācijām: 

grafika - 2; 

zīmēšana -1; 

fotomāksla – 2; 

mākslas menedžments – 6. 

Ar profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Māksla” absolventu darbu 

tēmām un darbu vadītājiem var iepazīties 14. pielikumā. 

2009.gadā DU uzsāka ESF projekta „Atbalsts Daugavpils Universitātes maģistra studiju 

īstenošanai” ( Nr. 2009/0151/1DP/1.1.2.1.1/09/IPIA/VIAA/012) realizāciju. Maģistra studiju 

programma „Māksla” studējošie: Aivars Bulis, Aina Strode, Inga Vasiļjeva un Solvita Cirule saņēma 

stipendiju no minētā projekta līdzekļiem. Saskaņā ar līguma noteikumiem programmas absolventi 

turpinās studijas doktora studiju programmā. 

6.2. Studējošo aptaujas un to analīze 

Profesionālā augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” studējošajiem studiju gadā 

tiek piedāvātas iespējas piedalīties anonīmā Daugavpils Universitātes Studiju kvalitātes novērtēšanas 

centra izstrādātajā aptaujā. Aptauja tiek organizēta studiju gada noslēgumā (anketas paraugu skat. 

16.pielikumā). Tā tiek veikta, lai vērtētu un turpmāk uzlabotu konkrēto studiju kursu pasniegšanas 

kvalitāti, kā arī lai iegūtu priekšstatu par studentu attieksmi pret apgūto kursu. 

Aptaujas gaitā aizpildītās anketas tiek apstrādātas un docētājs tiek iepazīstināts gan ar 

kopsavilkumu, gan ar būtiskajiem ieteikumiem, ierosinājumiem un aizrādījumiem, ko studenti 

izteikuši anketās. Balstoties uz anketēšanas gaitā iegūtajiem datiem, kā arī ņemot vērā programmas 

apguves sekmības formālos rādītājus (studentu sekmība eksāmenu sesijā), docētājs veic sava studiju 

kursa pasniegšanas SVID analīzi. Tās gaitā tiek raksturotas stiprās puses, trūkumi, kā arī sniegti 

priekšlikumi studiju kursa kvalitātes tālākai uzlabošanai. SVID analīzes rezultāti un studiju kvalitātes 

uzlabošanas pasākumi tiek apspriesti MMF Mākslas un dizaina katedras sēdēs. 

Aizvadītajā laika posmā (no 2007.2008. līdz 2010.2011. st.g.) kopš iepriekšējās akreditācijas 

veiktās aptaujas liecina, ka kopumā maģistra studiju programmā “Māksla” imatrikulētie augsti vērtē 

lielāko daļu studiju kursus. Apkopojot aptaujas rezultātā iegūtos vidējos datus, varam secināt, ka 

maģistra studiju programmas “Māksla” studenti pozitīvi vērtē studiju programmu; 89% studentu ir 

pilnībā apmierināti ar programmu kopumā, bet 11% studentu ir daļēji apmierināti ar izvēlēto 

programmu. Sadarbību ar mācībspēkiem, novērtēja 100 % studenti kā apmierinošu. Studenti 

uzskata, ka studiju programmas nodrošinājums ar literatūru un metodiskajiem materiāliem ir 

pietiekams (95%). No aptaujas rezultātiem izriet, ka studentus apmierina specializācijas izvēles kursu 

piedāvājums (93%). Maģistranti uzskata, ka programmas nodrošinājums ar vieslektoriem ir 

pietiekams 92%. 95% studenti studiju procesā uzmanto datirtehniku un Internet. Detalizētus aptaujas 

rezultātus var apskatīt 17. pielikumā. 

Studiju kursu pasniegšanas kvalitātes pasliktināšanās tendences nav vērojamas, kas norāda uz 

docētāju atbilstošo kvalifikāciju, augsto profesionalitāti un spēju sekot jaunākajai informācijai viņu 

vadītajos studiju kursos. 

21

6.3. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība 

Viens no profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Māksla” galvenajiem uzdevumiem ir 

sagatavot speciālistus, kuri varēs sekmīgi darboties mākslas uzņēmumos, mākslas iestādēs un 

zinātniski pētnieciskajā darbībā. 

Praktiski visi mākslas maģistrantūrā studējošie strādā darba vietās, kas ir atbilstošas mākslas 

jomai. Daļa maģistrantūrā studējošo ir teicami darbinieki mākslas iestādēs, aktīvi vadītāji savos 

mākslas uzņēmumos vai mākslas privātdarbnīcās. Daudzi maģistranti kā darba devēji nodrošina ar 

profesionālās prakses bāzi un darba vietām profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju 

programmu „Māksla“ un „Datordizains“ studējošos un absolventus. 

Šobrīd aktīva sadarbība notiek ar šādiem uzņēmumiem: 

SIA “Difra”; 

SIA „Klements International Production”; 

SIA „Datorgrafika”; 

Biedrība „Grafikas kamera”; 

SIA „Raunas ceplis”; 

SIA „ART-s”; 

SIA „Daugavpils Teātris”; 

Latgales mākslas un amatniecības centrs; 

SIA „Daugavpils Drukerai; 

mākslinieku privātajām darbnīcām u.c. 

Daudzi studējošie veiksmīgi strādā Daugavpils, Rīgas un citu Latvijas pilsētu valsts un 

privātajos mākslas uzņēmumos, kā arī ārvalstu kompānijās. Maģistrantūras studējošo vidū jau pirms 

studiju beigšanas praktiski nav novērojams bezdarbs, kas ir ļoti svarīgs rādītājs mūsu reģionā, tā kā 

dažos Latgales reģionos bezdarbs sastāda 25% (Daugavpilī –8%). 

Katru gadu notiek arī darba devēju aptauja. Aizvadītajā laika posmā kopš iepriekšējās 

akreditācijas tika aptaujāti vairāk nekā 25 dažādu organizāciju vadītāji, kurās strādā mūsu beidzēji. 

Darba devēji ir apmierināti ar beidzēju sagatavotības līmeni. Pieņemot darbā, priekšroka tiek dota 

mūsu programmas absolventiem. Darba devēji ir ieinteresēti savu darbinieku kvalifikācijas celšanā šīs 

programmas ietvaros un ir gatavi atbalstīt darbinieku mācību turpināšanu, izbrīvējot tam laiku, bet 

pagaidām nav gatavi līdzfinansēšanai. 

6.4. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 

Studentu līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā un studiju programmas satura un tās kvalitātes 

uzlabošanā tiek nodrošināta ne tikai iesaistot viņus programmas darba izvērtējumā, kā tas ir aprakstīts 

pašnovērtējuma ziņojuma iepriekšējā nodaļā, bet arī risinot konkrētus, ar programmu un tās 

realizāciju saistītus jautājumus studiju programmas realizācijas laikā. 

Pirmkārt, to nodrošina studentu dalība studiju programmas „Māksla” padomē un Mūzikas un 

mākslas fakultātes Domē, jo šo institūciju darbā un lēmumu pieņemšanā ir iespēja piedalīties studentu 

izvirzītiem pārstāvjiem. Savus priekšlikumu vai iebildumu izskatīšanu par studiju grafiku, nodarbību 

sarakstu, atsevišķu studiju kursu vai pat to daļu pilnveidošanu studenti deleģē saviem pārstāvjiem 

programmas „Māksla” padomē, kura tālāk tos virza izskatīšanai MMF Domē. Domē ievēlētajiem 

studentu pārstāvjiem ir veto tiesības jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas 

jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido MMF Dome pēc paritātes principa. 

Otrkārt, studenti tieši komunicējot ar studiju programmas direktoru un docētājiem, kā arī 

MMF prodekānu, risina jautājumus par studiju kursu gaitu un studiju procesa norisi, par neskaidriem 

jautājumiem vai aktuālām problēmām studiju kvalitātes nodrošināšanā un tml. 

22

7. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS 

7.1. Docētāju skaits 

Profesionālo augstākās izglītības maģistra studiju programmu “Māksla” pamatā nodrošina DU MMF 

Mākslas un dizaina katedas mācībspēki sadarbībā ar citu fakultāšu docētājiem. 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” studiju kursus 

nodrošina 28 mācībspēki, kuru saraksts sniegts 10. tabulā. 

10. tabula. Profesionālo augstākās izglītības maģistra studiju programmu “Māksla” realizēšanā 

iesaistītie docētāji. 

Aleksandra Šļahova Dr. paed., profesore 

Jānis Andris Osis Mg. art., profesors (LMA) 

Aija Baumane Mg. art., profesore (LMA) 

Ēvalds Daugulis Dr. art., profesors 

Ričardas Garbačauskas Mg. art., profesors (Lietuva) 

Vaidotas Janulis Mg. art., profesors (Lietuva) 

Elita Jermolajeva Dr. oec., asoc. Profesore 

Valentīna Liepa Dr. paed., asoc. Profesore 

Jānis Murovskis Mg. art., asoc. profesore (LMA) 

Nellija Bogdanova Dr. paed., asoc. Profesore 

Edgars Znutiņš Dr. paed., asoc. Profesors 

Mihails Cibulskis Dr. art., viesasoc. profesors (Baltkrievija) 

Lilija Gorbaceviča Dr. phyl., docente 

Vjačeslavs Gerbreders Dr. phys., vad. Pētnieks 

Valērijs Makarevičs Dr. psych., vad. Pētnieks 

Anita Meldere Dr. art., docente (RPU) 

Māris Čačka Dr. paed., Mg.art., docents 

Alnis Stakle Dr. paed., pētnieks 

Mairita Folkmane Mg. paed., docente 

Leonarda Ķestere-Kļaviņa Mg.art., docente (LKA) 

Arunas Uogintas Mg.art, docents (Lietuva) 

Ivo Folkmanis Mg. paed., lektors (DT) 

Ilze Libiete Mg. art., lektors (LMA) 

Ilze Volonte Mg.art., Mg. paed., lektore 

Jolanta Savvina Mg. paed., Mg.art., lektore 

Zeltīte Barševska Mg. paed., Mg.art., pētniece 

Baiba Felce Mg. paed., lektore 

Ilona Linarte-Ruža Mg. art., docente, „Saules skolas” direktore 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” kursus vada šādi 

docētāji: 

profesori – 6 (20%); 

asoc. profesori – 5 (18%); 

docenti – 8 (36%); 

lektori –5 (18%); 

vadošie pētnieki – 2 (4%); 

pētnieki -2 (4%). 

Docētāju procentuālais sastāvs parādīts 2. attēlā, bet DU ievēlētie docētāji ar doktora grādu 

parādīti 11. tabulā. 

23

18% 

4% 

4% 

36% 

20% 

18% 

2. attēls. Docētāju procentuālais sastāvs. 

Profesori-6 

Asoc.prof.-5 

Docenti-8 

Lektori-5 

Vad.pnieki-2 

Pētnieki-2 

11.tabula. Ievēlētie profesori, asociētie profesori, docenti ( ar doktora grādu). 

Aleksandra Šļahova Dr. paed., profesore 

Ēvalds Daugulis Dr. art., profesors 

Elita Jermolajeva Dr. oec., asoc. Profesore 

Valentīna Liepa Dr. paed., asoc. Profesore 

Nellija Bogdanova Dr. paed., asoc. Profesore 

Edgars Znutiņš Dr. paed., asoc. Profesors 

Lilija Gorbaceviča Dr. phyl., docente 

Vjačeslavs Gerbreders Dr. phys., vad. Pētnieks 

Valērijs Makarevičs Dr. psych., docents, vad. Pētnieks 

Māris Čačka Dr. paed., Mg.art., docents 

Alnis Stakle Dr. paed., pētnieks 

Mairita Folkmane Mg. paed., docente 

Akadēmiskā personāla skaits: 

2008./2009. studiju gadā, - 26; 

2009./2010.st.g., - 25; 

2010./2011. st.g. – 28. 

7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija (projektu vadība, pētniecības virzieni un to 

rezultāti) 

Akadēmiskā personāla kvalifikācija (skat. akadēmiskā personāla CV – skat. 18. pielikumu) atbilst 

Augstskolu likuma prasībām par akadēmisko studiju programmas realizēšanu universitātes tipa 

augstskolā. No studiju programmas realizēšanā iesaistītajiem docētājiem 12 jeb 43% ir doktora grāds. 

Studiju programmas realizācijā iesaistītais personāls aktīvi iesaistās lietišķajos, zinātniskajos, 

infrastruktūras attīstības un cilvēkresursu attīstības projektos. Kopumā aizvadītajā laika posmā kopš 

iepriekšējās akreditācijas maģistra studiju programmā „Māksla” iesaistīto docētāju tiešā vadībā ir 

sekmīgi izpildīti vai tiek realizēti vairāk nekā 7 projekti (skat. 9. tabulu). 

12.tabula. Dalība zinātniskajos un akadēmiskajos projektos un programmās. 

Projekta nosaukums Projekta Realizēšanas 

dalībnieki laiks 

Daugavpils pilsētas Domes grants kultūras M. Čačka 2011.gada 

nevalstiskajām organizācijām . 

aprīlis 

GRUNDTVIG programma „A Toolkit for J. Savvina, 2011. gada 23 – 

Integration” (Nr. 2010-1De2-GRU06-051697) I.Volonte, 

M. Čačka, 

M.Folkmane, 

A.Šļahova 

26. marts 

DPP 

Piezīmes 

F.02 Str. 988 

24

Radošo industriju attīstība Latvijas – Lietuvas 

pārrobežu reģionā/ Mission to create. Apmācību 

programma radošā darbībā iesaistītām personam 

uzņēmējdarbības uzsākšanai un organizēšanai 

„Uzņēmējdarbības ABECE” 

Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību 

satura īstenošanai atbilstoši izglītojamā 

vecumposmiem” ID Nr.VISC 2010/145 (vizuālā 

māksla) 

Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju 

īstenošanai 

Nr.2009/0140/1DP/1.1.2.1.2/09/IPIA/VIAA/01 

Atbalsts Daugavpils Universitātes maģistra 

„Māksla” studiju īstenošanai 

Baltic & Black See Circle Consortium in 

Education Research (BBCC) – biedrs 

NSEAD (National Society for Education in Art 

and Design – United Kingdom - biedrs 

J.Savvina, 

M.Folkmane 

2011. gada 16. 

– 22. maijs 

M. Čačka 2010. 

decembris- 

2011.aprīlis 

A.Šļahova 1.10.2009.g.līdz 

1.11.2010.g 

finansēšanas 

līgums Nr. LV – 

LT/1.1/LLIII- 

165/2010/23, 

Dienvidlatgales 

Pašvaldību mācību 

centrs 

VISC 

Starp. 

A.Šļahova 2009.g.;2010.g., 

2011.g. 

Starp. 

M.Čačka, 

A.Šļahova 

No 2009.g. Starp. 

M.Čačka, 

A.Šļahova 

No 2000.g. Starp. 

Docētāju dalība projektos veicina viņu mākslas profesionālās un zinātniskās kvalifikācijas 

paaugstināšanu, nodrošina finansu un cilvēkresursu piesaisti, tādejādi uzlabojot studiju programmas 

kvalitāti un tās infrastruktūru, papildinot materiāli–tehnisko nodrošinājumu un attīstot pētniecisko 

bāzi, līdz ar studiju programmas docētāju vadīto projektu skaita pieaugumu, palielinās arī studentu 

iesaiste projektu realizācijā un pētnieciskajā darbā. 

Mācībspēki ir vairāku profesionālo organizāciju biedri (skat. 13. tabulu), piedalās to darbībā un 

izmanto šajās organizācijās pieejamo informāciju studiju satura pilnveidošanai. 

13.tabula. Studiju programmā iesaistīto Mākslu katedras docētāju līdzdalība profesionālajās 

organizācijās. 

Docētāji Organizācija 

Profesore A. Baumane American Tapestry Alliance, 

European Textile Network, 

Tekstilmākslas asociācija (prezidente), 

Mākslinieku asociācija В – 13, 

Latvijas Mākslinieku savienība. 

Profesore A. Šļahova NSEAD biedrs Nr. 11623, 

Mākslu pedagogu apvienības biedre, valdes locekle. 

Profesors J. A. Osis Latvijas mākslinieku savienības biedrs. 

Asoc. profesors J. Murovskis Latvijas dizaineru savienības biedrs, 

Latvijas mākslinieku savienības biedrs. 

Biedrības starptautiskās mākslas asociācijas "B13" biedrs kopš 

1997.gada. 

Docente A. Meldere Starptautiskās Mākslinieku asociācijas В -13 biedre, 

Gleznotāja sekcijas biroja locekle, 

Mākslas fondu portretu komisijas locekle, 

Mākslas fonda komisijas locekle, 

Kultūras ministrijas ekspertu komisijas locekle, 

Latvijas Mākslinieku savienības biedre. 

Lektors M. Čačka Mākslu pedagogu apvienības biedrs, valdes loceklis, 

Biedrība „Grafikas Kamera” biedrs, 

Biedrība „Latvijas Mākslinieku savienība” biedrs, valdes loceklis, 

NSEAD biedrs Nr. 11640. 

Lektore I. Lībiete Latvijas Mākslinieku savienības biedre, 

25

Biedrības "Grafikas kamera", valdes priekšsēdētāja, 

Latvijas Mākslinieku savienības padomes locekle. 

Lektore I. Linarte-Ruža Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre, 

Latvijas Tekstilmākslinieku asociācijas biedre, 

Latvijas Mākslinieku savienības biedre. 

Lektore J. Savvina Mākslu pedagogu apvienības biedre. 

Lektore I. Volonte Mākslu pedagogu apvienības biedre, revidente. 

Asistents A. Stakle Mākslu pedagogu apvienības biedrs. 

Asistente M. Folkmane Mākslu pedagogu apvienības biedre, 

Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedre, 

Tautas lietišķas mākslas studija “Latgale” biedre. 

Asistents I. Folkmanis Mākslu pedagogu apvienības biedrs, 

Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas biedrs. 

Mākslas un dizaina katedras profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas 

“Māksla” docētāju pētniecības un mākslinieciski radošās darbības virzieni ir saistīti ar dažādu mākslas 

un mākslas pedagoģijas apakšnozaru jautājumu un problēmu risinājumiem (skat. 14. tabulu). Tas ļauj 

integrēt docētāju pētniecības mākslinieciski radošo virzienu tematiku studiju procesā, tādējādi būtiski 

uzlabojot gan studentu zinātnisko darbu vadīšanas kvalitāti, gan docēto studiju kursu kvalitāti. 

14.tabula. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” realizēšanā 

iesaistīto Mākslas un dizaina katedras docētāju pētnieciskā darba virzieni. 

Aleksandra Šļahova Perspektīvas konstruēšanas teorija. Perspektīvas uztveres problēmas. 

Mākslas studentu radošās darbības attīstība. Mūsdienu grafikas 

tendences Latvijā. Zīmēšanas tehnoloģija un kompozīcija 

Māris Čačka Mākslas studentu radošās mācību darbības attīstība. Studentu intereses 

attīstība radošajā darbībā. Grafikas tehnoloģija un kompozīcija. 

Grafikas tehniku attīstība Latvijā. Augstspiedums. 

Mairita Folkmane Keramikas tehnoloģija un kompozīcija 

Ilze Volonte Mākslas studentu radošo darbu vērtēšana. Tekstilmākslas tehnoloģija un 

kompozīcija 

Jolanta Savvina Studentu motivācijas attīstība radošajā darbībā. Tekstilmākslas 

tehnoloģija un kompozīcija 

Studiju programmā Mākslas un dizaina katedras iesaistītie docētāji neaprobežojas ar sava 

pētnieciskā darba integrēšanu studiju procesā, vienlaicīgi viņi regulāri iepazīstina zinātnieku aprindas 

ar savu pētījumu rezultātiem, piedaloties zinātniskajās konferencēs, simpozijos, kongresos Latvijā un 

ārvalstīs, plenēros, radošās darbnīcas, izstādes. Pētniecības darba un mākslinieciski radošās darbības 

rezultāti tika atspoguļotas 10. - 13. pielikumos. 

7.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika 

nākamajiem 6 gadiem 

Akadēmiskā personāla atlasi profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas 

“Māksla” realizācijai pirmkārt nosaka Augstskolu likuma un valsts akadēmiskās izglītības standarta 

prasību izpildes nepieciešamība, un otrkārt – pašu docētāju motivācija strādāt Daugavpils 

Universitātē, saistot savu karjeru ar darbu augstskolā, un vēlme iegūt zinātnisko grādu un attiecīgo 

akadēmisko kvalifikāciju. Akadēmiskajos amatos profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju 

programmas “Māksla” docētāji tiek ievēlēti konkursa kārtībā saskaņā ar „Nolikumu par vēlēšanām 

akadēmiskajos amatos Daugavpils Universitātē”. Docentu, vadošo pētnieku, lektoru, pētnieku un 

asistentu vēlēšanas, pēc iepazīšanās ar pretendentu atbilstību konkrētajam akadēmiskajam darbam, 

aizklāti balsojot, notiek MMF Domē. Profesoru un asociēto profesoru vēlēšanas, aizklāti balsojot, 

notiek attiecīgās zinātņu nozares profesoru padomē. Visiem studiju programmā iesaistītajiem 

docētājiem ievēlēšanas vieta ir Daugavpils Universitātē. 

26

Lai gan programmas docētāju vidējais vecums nepārsniedz 50 gadus, tomēr perspektīvā ir 

nepieciešams realizēt akadēmiskā personāla atjaunošanu. Politiku, kura vērsta uz personāla 

atjaunošanu, apmācību un attīstību, tiek realizēta vairākos virzienos: 

darbs ar studiju programmas labākajiem absolventiem, mērķtiecīgi viņus orientējot 

studijām doktorantūrā. Parasti potenciālā mācībspēka iesaistīšana pētnieciskajā darbā 

notiek jau bakalaura studiju programmas laikā, bet pēc maģistra studiju beigšanas un 

maģistra grāda ieguves, potenciālie jaunie mācībspēki pakāpeniski tiek iesaistīti 

programmas realizācijā, vispirms pieņemot viņus darbā asistenta amatā uz pārbaudes 

laiku, un, ja akadēmiskais darbs ir sekmīgs, rekomendējot vēlēšanām amatā; 

studiju programmā iesaistīto asistentu un lektoru tālākas akadēmiskās izaugsmes 

nodrošināšana, atbalstot viņu studijas doktorantūrā attiecīgajās mākslas apakšnozarēs; 

esošā akadēmiskā personāla motivēšana karjeras izaugsmei, nodrošinot plašas iespējas 

apmācībai, zinātniskajai darbībai, akadēmisko un profesionālo kompetenču papildināšanai 

ar starptautisko apmaiņas programmu (ERASMUS, Leonardo da Vinci, postdoctoral 

studies u.c.) starpniecību, kā arī nodrošinot iespēju izmantot radošo atvaļinājumu 

promocijas darba pabeigšanai, pētījumu veikšanai vai kvalifikācijas paaugstināšanai 

ārvalstu universitātēs. Tomēr, kā nepilnība jāatzīmē, ka ne vienmēr šādu atvaļinājuma 

veidu ir iespējams izmantot studiju procesa plānojuma, finansu līdzekļu pieejamības un 

nepietiekamo zinātnisko sakaru dēļ. 

MMF Mākslas un dizaina katedra attīstības stratēģijas paredz esošo pētījumu virzienu 

tālāku attīstību un jaunu virzienu izveidošanu. Tas ir saistīts jaunu Mākslas Institūtu 

izveidi un attiecīgi akadēmiskā un palīgpersonāla papildus piesaisti. Šajā gadījumā, ņemot 

vērā minēto virzienu zinātņietilpīgumu, ir nepieciešams rast resursus jauno zinātnieku un 

citu valstu institūcijās zinātniskā darba pieredzi apguvušo darbinieku piesaistei, kas 

patlaban daļēji jau tiek realizēts ar ESF aktivitātes „Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" 

starpniecību. Tomēr jāatzīmē, ka jaunu speciālistu piesaiste var tik veikta ar nosacījumu, 

ka viņi ne tikai vada teorētiskās vai praktiskās nodarbības, bet ir gatavi arī piedalīties 

studiju programmai nepieciešamajā individuālajā darbā ar studentiem (studiju un 

bakalaura un maģistra darbu vadīšana), kā arī sniegt ieguldījumu Universitātes un 

attiecīgo MMF struktūrvienību zinātniskās darbības attīstībai. Pateicoties vērienīgam 

zinātniskās infrastruktūras attīstības projektam „Daugavpils Universitātes studiju 

programmu kvalitātes uzlabošana un vides pieejamības nodrošināšana” (2010. - 2014.) ar 

budžetu gandrīz 17 miljoni latu parādās lieliska iespēja vēl vairāk paaugstināt studiju 

kvalitāti māksla apakšnozarēs. 

Diemžēl studiju procesā iesaistītās MMF struktūrvienībās krasi samazinājās 

palīgpersonāla skaits, kas apgrūtina pētījumu veikšanu atsevišķās mākslas apakšnozarēs 

un šāda situācija nav uzskatāma par optimālu. Tādējādi programmas vadība uzskata, ka 

palīgpersonāla skaits neatbilst programmas izpildes uzdevumiem un DU administrācijai ir 

jāmeklē ceļi un finansu līdzekļi laborantu skaita palielināšanai. 

Vienlaicīgi jāatzīmē akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības 

sistēmas vājie punkti: 

liels kontaktstundu apjoms, kas saskaņā ar DU spēkā esošajiem normatīviem kopš 

2009./2010. studiju gada, ir jārealizē docētājam, lai izpildītu akadēmisko slodzi – 1000 

stundas gadā (šāds DU Senāta lēmums ir pieņemts tādēļ, ka valsts budžeta dotācija DU 

pēdējo divu gadu laikā ir samazinājusies par 60%), pie kam akadēmiskajam personālam 

darba slodze tiek aprēķināta ņemot vērā tikai docētāja studiju darba apjomu, respektīvi, 

tikai novadītās lekcijas, laboratorijas darbus, praktiskos darbus vai semināru nodarbības 

u.c. kontaktstundas; pie tik liela auditoriju darba apjoma docētājiem faktiski neatliek laika 

pašizglītībai un metodiskajam darbam, uzlabojot studiju kursu kvalitāti vai sagatavojot 

jaunos studiju kursus (izdales un uzskates materiālu sagatavošana, laboratorijas darbu 

praktikumu un aprakstu sagatavošana, mācību līdzekļu veidošana un tml.); 

27

kopš 2009./2010. studiju gada zinātniskā darbība DU akadēmiskajam personālam netiek 

iekļauta slodzē un netiek apmaksāta, pie tam līdz ar kontaktstundu skaita strauju 

pieaugumu reāli pietrūkst laika zinātniskajiem pētījumiem; patlaban minēto darbu 

docētāji faktiski veic uz savas personīgās dzīves rēķina - t.i. sestdienās, svētdienās, svētku 

dienās vai atvaļinājuma laikā; šī un iepriekšēji minētā iemesla dēļ studiju programmas 

akadēmiskā personāla attīstība un profesionālās kvalifikācijas celšana ir stipri apgrūtināta; 

zemākā līmeņa (asistenti un lektori) akadēmiskā personāla atalgojums, kas patlaban ir 

zemāks nekā skolā strādājošo pedagogu atalgojums – līdz ar to pastāv draudi, ka jaunie 

mācībspēki varētu aiziet no DU kā pamatdarba vietas vai aiziet vispār; pēdējā pusgada 

pieredze rāda, ka sameklēt darbam augstskolā asistenta amatā jaunu cilvēku ir ļoti grūti, 

kā atteikuma iemesls tiek minēts tieši zemais atalgojums. 

8. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS 

Studiju programmas finansējums galvenokārt tiek realizēts par maksu. Programmā ir tikai divas 

budžeta vietas. 

Ņemot vērā ļoti strauju valsts budžeta dotācijas samazinājumu, izveidojusies situācija, kad 

pašreiz pietrūkst finansējuma mācību materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai (auditoriju un laboratoriju 

papildus labiekārtošanai, mācību literatūras izdošanai, modernas pētnieciskās aparatūras iepirkšanai, 

programmatūras iegādei, u.c. pasākumiem) un jaunu, augsti kvalificētu speciālistu piesaistīšanai un 

vieslektoru uzaicināšanai no ārzemju augstskolām. 

Ir paredzams, ka turpmākajos 6 gados situācija šajā jomā ievērojami uzlabosies, jo līdz ar 

ERAF līdzfinansētā projekta „Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes uzlabošana un 

vides pieejamības nodrošināšana” realizāciju 2010.- 2014.g. par kopējo summu 16 715 991 LVL, daļa 

no līdzekļiem ir paredzēta arī tieši studiju programmu „Māksla“ materiālās bāzes atjaunošanai. 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” realizēšanai tiek 

izmantota DU materiāli tehniskā bāze. Ar studijām saistītie zinātniskie pētījumi, mācību un ražošanas 

prakses notiek arī citu Latvijas un ārvalstu zinātniski pētnieciskās un mākslas iestādēs. Ar vairākām 

Latvijas (Latvijas Mākslas akadēmija, Liepājas Pedagoģijas akadēmija) un ārvalstu (Šauļu 

Universitāte, Vitebska Universitāte) iestādēm ir noslēgti sadarbības līgumi vai uzsākta to 

sagatavošana. 

Profesionālo studiju programmu specifika saistīta ar ciešu studiju un zinātniski pētnieciskā un 

mākslinieciski radošā darba integrāciju. No tā izriet virkne specifisku prasību nepieciešamajam 

materiāli tehniskajam nodrošinājumam. 

Studiju procesa nodrošināšanai, zinātnisko pētījumu veikšanai, projektu, maģistra darba 

izstrādei profesionālo studiju programmā imatrikulētie studenti izmanto: 

18 specializētus mākslas kabinetus un darbnīcas Mākslu katedrā; 

keramikas darbnīcu ar augsta apdedzinājuma krāsni; 

Latvijas muzeju materiālo bāzi – Daugavpils NMM fondus un Latvijas Etnogrāfiskā 

Brīvdabas muzeja fondu krātuves; 

Mākslu pedagogu apvienības bāzi; 

Daugavpils mākslas vidusskolas “Saules skola” bāzi; 

Daugavpils reģiona mākslinieku asociācijas darbnīcas; 

SIA “Difraks”, SIA „Klements International Production”, SIA „Datorgrafika”, Biedrība 

„Grafikas kamera”, SIA „Raunas ceplis”, SIA „ART-s”, SIA „Daugavpils Teātris”, 

Latgales mākslas un amatniecības centrs, SIA „Daugavpils Drukerai” un mākslinieku 

darbnīcas materiālās bāzes prakses laikā. 

28

Studiju process pietiekamā daudzumā ir nodrošināts (15.Tabula) ar: 

kserokopēšanas tehniku; 

vizuālās prezentācijas tehniku; 

videofilmēšanas un videoreproducēšanas aparatūru, audiotehniku; 

fotoaparatūru; 

datortehniku; 

mākslas inventāru. 

Studentiem un mācībspēkiem pieejams pastāvīgs un Wi-Fi INTERNET un lokālā DU tīkla 

INTRANET pieslēgums, kā arī iespēja izmantot telekonferences iespējas. Paralēli tam, studentiem ir 

iespējas rast nepieciešamos akadēmiskos resursus un vajadzīgo informāciju arī izmantojot DU 

abonētās zinātnisko rakstu datu bāzes ScienceDirect, SpringerLink u.c. 

Neskatoties uz uzskaitītajām pozitīvajām iezīmēm, ir arī virkne trūkumu, kuru novēršanai būtu 

nepieciešams: 

atsevišķas auditorijas aprīkot ar stacionāriem multimediju projektoriem, lai studiju 

procesa kvalitātes uzlabošanas nolūkos lekcijās varētu plaši izmantot arī daudzos esošos 

CD-ROM multimediju produktus un PowerPoint tehnikā sagatavotos studiju materiālus; 

uzlabot grafikas kabinetam paredzēto materiāli tehnisko bāzi, lai studējošie varētu veikt 

pētījumus augstākā, mūsdienu zinātnes prasībām atbilstošā līmenī; 

atjaunot mākslas darbnīcu iekartes un mākslas inventāru. 

15. tabula. Programmas materiālā bāze. 

Datori – 14 P4 2. 40 GHz; Ram 512 Mb (DDR); ATI Ar deon 9200 (128mb); HDD 

80 (GB) (7200) 

Dators 1,2 GHz Power PC G4; Ram 512 Mb (DDR); L2 cache size 256 K; L3 

cache size 1 Mb; Machine model: (Power Mac G4 (ver=3. 3)); Boot Rom 

info 4. 4. 8fz; HDD 80 GB; ATI Radeon (Prof. Sier) 

Portatīvās darbstacijas 4 gab. 

Multimediju projektori 2 gab. 

Printeri HP Laser Jet 280, HP Laser Jet 1200 

Printers Epson Stylus PHOTO 2100 

Skeners HP Scan Jet 3c 

Wacom 9”x12” tāfele 2 gab. 

Molberti zīmēšanai 40 gab. 

Molberti lielformāta 

20 gab. 

zīmējumiem 

Gleznošanas molberti 20 gab. 

Plenēra molberti 18 gab. 

Veidošanas galdiņi 12 gab. 

Studiju programmas darbā tiek izmantotas divas datorklases–408.aud. (Parādes ielā 1) un 

jaunā datorklase - 214.aud. (Saules ielā 1/3); Teorētisko studiju kursu nodrošinājumam izmantotas trīs 

lekciju auditorijas Saules ielā 1/3 – 102.aud. un 209.aud. un 206. aud. Telpas, kurās notiek praktiskās 

nodarbības ir DU 3.studiju korpusa mākslas darbnīcas un kabineti (Saules 1/3). 

Telpu skaits ir atbilstošs. Visās vēl nav pilnīgs remonts un aprīkojums. Noslēdzot 

2007./2008.st.g. top plašas lekciju auditorijas remontdarbi plūsmu lekciju organizēšanai. Pateicoties 

VKKF finansējumam, tiek atbilstoši aprīkotas ar specifisko inventāru – iekārtām vairākas mākslas 

darbnīcas un mākslas galerija. 

2010./2011. studiju gads – Ar ERAF finansējumu būtiski papildinās DU Mākslas un dizaina 

katedras materiāli tehniskā bāze, kā rezultātā, studiju gadu noslēgumā jau piegādāts un uzstādīts 

lielformāta ploteris „Roland”, atjaunota datortehnika datorklasē (monitori, sistēmbloki, vakumtāfeles 

u.c.), tuvākajā laikā tiks pabeigts iepirkums uz sietspiedes aparatūru un žāvēšanas stendiem, kā arī tiks 

29

iegādāti griezēji (lielformāta griezējs – giljatīna un profesionālais griezējs poligrāfijas izdevumu 

veidošanai. Nākamajā studiju gadā tiks iegādātas arī digitālās stelles. 

9. ĀRĒJIE SAKARI 

9.1. Sadarbība ar darba devējiem 

Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā tiek realizēta, 

studiju programmas docētājiem iesaistoties projektos un līgumdarbos, kas saistīti ar dažādu valsts un 

pašvaldības iestāžu programmu, stratēģiju un rīcības plānu izstrādāšanu un vietējo pašvaldību 

teritoriālās plānošanas jautājumu risināšanu. 

Sadarbības formas ar darba devējiem ietver gan neformālos kontaktus, gan sadarbību projektu 

un līgumdarbu sagatavošanā un izpildē, gan arī iesaistot darba devējus studiju programmas satura 

izvērtēšanā un ieteikumu izstrādāšanā studiju kursu uzlabošanai. Sarunās un diskusijās ar darba 

devējiem tiek skarti arī studiju programmas satura un kvalitātes jautājumi, kas saistīti ar absolventiem 

izvirzāmajām darba devēju prasībām un nodarbinātības veicināšanu. 

9.2. Sadarbība ar Latvijas un ārvalstu augstskolām 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” realizācijā DU MMF 

Mākslas un dizaina katedra sadarbojas ar daudzām DU struktūrvienībām, kas palīdz nodrošināt 

mācību satura un zinātnisko pētījumu realizēšanu. 

Veiksmīgi sadarbības partneri profesionālās augstākās izglītības studiju programmai „Māksla” 

ir citās Latvijas iestādēs un nevalstiskās organizācijās. Sadarbība ar radniecīgām programmām 

Latvijas Universitātē, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā, RPIVA, Latvijas Kultūras akadēmijā, Latvijas 

Mākslas akadēmijā un tās Latgales filiālē veicina pieredzes apmaiņu, līdzdalību kopīgās konferencēs 

u.c. projektos. Sadarbības rezultātā ir saskaņots studiju programmu saturs ar Latvijas Universitāti un 

Liepājas Pedagoģijas akadēmiju, tiek organizēti kopīgi pētījumi. 

Studiju programmas realizēšanā un attīstībā kā galvenais sadarbības partneris ir Latvijas 

mākslas akadēmija, ar kuru ir arī noslēgts līgums par iespēju studiju programmas studējošajiem 

programmas likvidācijas DU gadījumā turpināt izglītības ieguvi LMA. 

Nozīmīgākie sadarbības partneri Latvijā ir: 

Mākslu pedagogu apvienība, 

Daugavpils reģiona mākslinieku asociācija, 

Latvijas Tekstilmākslinieku asociācija, 

Latvijas Mākslinieku savienība, 

Tautas lietišķas mākslas studija “Latgale”, 

Latvijas dizaineru savienība. 

Mākslu katedras docētāji apmainās ar informāciju, zinātniskajiem materiāliem, atsevišķos 

gadījumos – veic kopīgus pētījumus ar vairāk nekā 6 pasaules valstu zinātniekiem. Daži mācībspēki ir 

starptautisku profesionālo organizāciju biedri. Studiju programmai veiksmīgākā sadarbība, kas ietver 

pieredzes apmaiņas braucienus, līdzdalību konferencēs, kopīgos pētījumos, pašlaik ir izveidojusies ar: 

Vitebskas Valsts universitāti (Baltkrievija) –Dr. art, asoc. profesors Mihails Cibulskis; 

Pori Tehnisko universitāti (Somija) – direktore Paivi Viitanen; 

Milānas Politehnisko universitāti (Itālija) – prof. Celestino Soddu; 

Kalifornijas Universitāti, San Diego, (ASV) - prof. Dr. Vladimir J. Konecni; 

Šauļu Universitāti (Lietuva) – prof. Vaidotasu Januli, doc. Irēnu Ambrazieni, lekt. Viliju 

Lesauskieni, asoc. prof. Rytis Urniežus un prof. Ričardas Garbačiauskas; 

30

Varmijas un Mazūras Universitāti Olštinā (Polija) – profesora Malgorzata Suswillo; 

Viļņas Mākslas akadēmijas Klaipēdas filiāli (Lietuva) – Profesors Algirdas Klimas; 

Noslēgti vairāki bilateriālie līgumi studentu un docētāju mobilitātei Lietuvā, Polijā un Turcijā. 

Sadarbība studiju un zinātniskajā darbā notiek saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem. Uz šo brīdi 

Daugavpils universitātes partneri ir vairāk nekā 70 augstskolas no 25 pasaules valstīm (16.tabula). 

Apvienotā Karaliste: 

University of the West of England, Bristol; 

Coventry University York St. John 

University. 

ASV: 

Virginia State University; 

St. John's College; 

Fordham University; 

University of Northern Colorado. 

Baltkrievija: 

Belarusian State University; 

Belarusian State Pedagogical University; 

Europe University of Humanities, atrodas 

Viļņā, Lietuvā; 

Vitebsk State University. 

Beļģija: 

KATHO, Katholieke Hogeschool Zuid-west- 

Vlaanderen 

Dānija: 

University College Lillebaelt; 

University of Copenhagen. 

Francija: 

Pierre and Marie Curie University. 

Igaunija: 

Tallinn University; 

Tartu University. 

Izraēla: 

The Hebrew University of Jerusalem. 

Kanāda: 

York University; 

Saskatchewan Institute of Applied Sciences 

and; 

Technology. 

Krievija: 

Moscow State University; 

Moscow State University of Psychology and 

Education. 

Ķīna: 

Huazhong Normal University. 

Lietuva: 

Vytautas Magnus University;; 

Siauliai University; 

Vilnius University; 

Lithuanian Academy of Music and Theater 

Klaipeda University; 

Kaunas University of Technology; 

Vilnius Pedagogical University; 

16.tabula. Daugavpils universitātes partneri. 

Polija: 

Warsaw University of Life Sciences 

Pedagogical University of Cracow; 

Nicholaus Copernicus UniversityUniversity 

of Silesia; 

Kujawi and Pomorze University in 

Bydgoszcz Jan Kochanowski University of 

Humanities and Sciences in Kielce; 

Warsaw University; 

Maria Curie-Sklodowska University; 

The John Paul II Catholic University of 

Lublin University of Bialystok. 

Portugāle: 

Universidade da Beira Interior. 

Rumānija: 

West University of Timisoara. 

Slovākija: 

University of ss. Cyril and Methodius 

Pavol Jozef Šafarik University in Košice. 

Somija: 

University of Joensuu; 

University of Helsinki; 

University of Oulu Vastra Nylands 

Folkhogskola. 

Spānija: 

University of Murcia; 

Universidad Complutense de Madrid. 

Šveice: 

University of Bern. 

Turcija: 

Dicle University; 

Kafkas University; 

Cukurova University; 

Anadolu University; 

Hacettepe University. 

Ungārija: 

Central European University. 

Vācija: 

Stuttgart University; 

University of Vechta; 

University of Bochum; 

Free University of Berlin; 

Rostock University; 

University of Hamburg. 

Zviedrija: 

Stockholm University; 

University of Gothenburg; 

Lund University; 

31

Vilnius Gedeminas Technical University. 

Nīderlande: 

University of Groningen. 

Norvēģija: 

Vestfold University College; 

North-Trondelag University College. 

10. PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 

10.1. Studiju programmas SVID analīze 

Malmo University; 

University of Gavle. 

Novērtējot profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” līdzšinējo 

attīstību, esošo situāciju un programmas perspektīvas, studiju programmas padome izvērtē gan studiju 

programmas saturu kopumā, gan atsevišķu tās studiju kursu saturu un nodrošinājumu, analizē studiju 

procesa organizāciju un risina ar programmas attīstības plānošanu saistītos jautājumus. 

Ikgadējā pašnovērtēšanas procesā, balstoties uz studiju programmas realizācijas formālo 

rādītāju analīzi un ņemot vērā studentu un absolventu aptauju rezultātus, kā arī vērtējot ārējo faktoru 

attīstības virzienu un dinamiku, programmas vadība veic SVID analīzi un iezīmē studiju programmas 

stiprās puses, vājās puses, iespējas un potenciālos riskus programmas īstenošanā, lai prognozētu 

programmas turpmāko attīstību un nodrošinātu tās pilnveidošanu (17. tabula). 

17. tabula. Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” SVID analīzes 

rezultāti. 

Studiju programma: 

Stiprās puses Vājās puses 

skaidri formulēti programmas mērķi un uzdevumi; 

maģistra studiju programmā studējošiem nodrošināta 

daudzpusīga specializācijas izvēle – 9 specializācijas; 

atbilstība „4 + 1,5” augstākās izglītības modelim; 

integratīva un starpdisciplināra pieeja programmas 

satura izveidē, ko nodrošina dažādu mākslas 

apakšnozaru speciālistu iesaistīšana kursu vadīšanā; 

studiju programmas atpazīstamība Latvijas augstākās 

izglītības telpā. 

Studiju process: 

nodrošināta iespēja iegūt pilnvērtīgu profesionālo 

izglītību mākslā; 

studiju, zinātniski pētnieciskā un mākslinieciski radošā 

darba integrācija; 

samērā laba studiju materiāli-tehniskā bāze un 

nodrošinājums ar kvalificētiem mācībspēkiem; 

iespēja apgūt padziļinātas zināšanas un iepazīties ar 

jaunākajām atziņām atsevišķās mākslas apakšnozarēs; 

iespēja praktiski apgūt mūsdienīgas lauka pētījumu 

metodes; 

pastāvīga studiju satura pilnveidošana, jaunu studiju un 

pasniegšanas formu meklēšana un ieviešana, 

sabalansēta teorija un prakse; 


programmas nepietiekamais mārketings 

un finansējums; 

nepietiekama atpazīstamība ES 

realizējamo mākslas maģistra studiju 

programmu vidū. 

finansu līdzekļu trūkums nosaka, cik 

iespējams piesaistīt ārzemju vieslektorus; 

programmā studējošo un docētāju kopumā 

nepietiekamais finansiālais atbalsts / 

garants piedaloties zinātniskajās 

konferencēs, semināros, simpozijos, 

izstādēs. 

Studiju process: 

nepietiekams nodrošinājums ar modernām 

auditoriju telpām; 

finansu līdzekļu trūkums studentu 

zinātnisko pētījumu un mākslinieciski 

radošo darbu nodrošināšanai, 

nepietiekami izmantotas tālmācības un estudiju 

iespējas. 

32


studenti tiek iesaistīti struktūrvienību zinātniski 

pētnieciskajā un mākslinieciski radošajā darbībā, viņu 

veiktie pētījumi tiek aprobēti akadēmiskajā vidē; 

plašas iespējas izmantot starptautiskās recenzējamo 

zinātnisko izdevumu u.c. bibliotēku elektronisko datu 

bāzi; 

programmas realizācijā piedalās 3 ārzemju vieslektori 

(Lietuva, Baltkrievija); 

daudzi programmas absolventi turpina studijas 

doktorantūrā DU un citās Latvijas augstskolās. 

Studenti: 

augsta motivācija studēt izvēlētajā specialitātē; 

labs kontakts ar programmas docētājiem; 

iesaistīšanās programmas kvalitātes novērtēšanā un 

satura pilnveidē; 

studentu ieinteresētība savu pētījumu rezultātu 

prezentēšanā un aprobēšanā zinātniskajos forumos un 

konferencēs un mākslinieciski radošo darbu 

eksponēšanā izstādēs. 

Personāls: 

programmā ir iesaistīts pieredzes bagāts un profesionāls 

savā jomā akadēmiskais personāls no DU un citām 

augstākajām mācību iestādēm, kuri nepārtraukti savu 

kvalifikāciju paaugstina zinātniskās konferencēs un 

profesionālās kvalifikācijas pilnveides semināros, 

izstādēs Latvijā un ārzemēs; 

salīdzinoši zems mācībspēku vidējais vecums; 

savstarpējā sadarbība, koleģialitātes un tolerances 

principu ievērošana; 

akadēmisko un profesionālo kompetenču 

pilnveidošana, iesaistoties pētnieciskajos projektos, 

publicējot savus pētījumu rezultātus un iepazīstinot ar 

tiem zinātnisko sabiedrību starptautiskās konferencēs; 

eksponēt savus radošos darbus mākslas galerijās un 

izstāžu zālēs un publicēt mākslas katalogos; 

labs kontakts ar programmas studentiem; 

spēja novērtēt un atzīt nepilnības docētajos kursos un 

meklēt studiju kvalitātes uzlabošanas ceļus. 

Pārējie faktori: 

viena no pievilcīgākajām programmas pusēm ir 

specializācijas apguve tuvu dzīves vietai (Rīgas 

apkārtnē studējošie specializāciju var apgūt pie LMA 

docētājiem, balstoties uz augstskolu sadarbības 

pamata); 

optimāls studējošo skaits akadēmiskajās grupās, kas 

nodrošina saikni starp docētāju un studentu, kā arī ļauj 

izmantot individuālo pieeju mākslas procesā; 

Studenti: 

zema savas augstskolas un studiju 

programmas zīmola apziņa; 

vāja iesaistīšanās universitātes 

akadēmiskajā un sabiedriskajā dzīvē, 

akadēmisko un studentisko tradīciju 

trūkums; 

nepietiekamas svešvalodas zināšanas; 

nepietiekama starptautisko apmaiņas 

programmu iespēju izmantošana. 

Personāls: 

pārāk liels kontaktstundu apjoms, kas 

saskaņā ar DU spēkā esošajiem 

normatīviem, ir jārealizē docētājam, lai 

izpildītu akadēmisko slodzi nelabvēlīgi 

ietekmē pētniecikā darba kvalitati; 

neadekvāta esošā atalgojuma sistēma; 

zema savas augstskolas zīmola apziņa; 

nepietiekama starptautisko akadēmisko un 

zinātnisko apmaiņas programmu un 

pēcdoktorantūras studiju iespēju 

izmantošana; 

nepietiekama sadarbība ar ārvalstu 

izglītības un zinātniski pētnieciskajām 

iestādēm un zinātniekiem, 

nepietiekams nodrošinājums ar 

palīgpersonālu. 

Pārējie faktori: 

tikai uz projektiem balstītā infrastruktūras 

un īpaši cilvēkresursu attīstība nedod 

iespēju objektīvi plānot studiju, zinātnisko 

pētījumu un mākslinieciski radošo 

procesu; 

studējošo studiju maksas pieaugums 

salīdzinājumā ar studējošo maksātspēju, 

ko vairāk izjūt Latgales reģionā strādājošie 

33


studentu rotācija pēc katras sesijas rezultātiem un 

konkurence par valsts budžeta vietām, kas paaugstina 

studējošo motivāciju un sekmības līmeni; 

saikne ar potenciālajiem darba devējiem. 


(tajā pat laikā, studiju programmā studē 

virkne studējošo no citiem Latvijas 

reģioniem – Vidzemes, Zemgales un 

Rīgas); 

inflācijas pieaugums, studiju maksa tās 

nomaksāšanas brīdī nespēj pilnībā nosegt 

studiju izmaksas un studiju vidi. 

Iespējas Riski 

studiju programmu attīstības stratēģijas 

patstāvīga pilnveidošana, ievērojot izmaiņas 

darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences 

pasaulē, jaunu studiju programmu ieviešana; 

ES finanšu instrumentu un struktūrfondu līdzekļu 

piesaistīšana studiju vides un kvalitātes 

paaugstināšanai; 

sadarbības paplašināšana ar citām Eiropas 

universitātēm, izmantojot ERASMUS iespējas 

studentu un docētāju apmaiņai; 

sadarbības paplašināšana ar citām Latvijas 

augstskolām, kurās tiek realizētas mākslas studiju 

programmas; 

studiju kursu nodrošināšana svešvalodās, ārvalstu 

studentu piesaistīšana studiju programmā; 

kvalificētu vieslektoru piesaiste; 

jaunu akadēmiskā personāla un palīgpersonāla 

štata vietu atvēršana, jaunu docētāju ievēlēšana 

līdz ar programmas attīstību un zinātniskās 

infrastruktūras paplašināšanu. 

10.2. Programmas attīstības plāns 


nelabvēlīga demogrāfiskā situācija valstī, kas 

veidojās 1996.- 1999. gg., nosaka vidusskolu 

absolventu skaita samazināšanos. Līdz ar to laika 

posmā no 2014. līdz 2017. gadam būs 

apgrūtināta studējošo piesaiste mākslas bakalaura 

studiju programmā „Māksla”, „Datordizains” un 

„Mākslas menedžments” un tāpēc vēlāk arī 

maģistra māksla studiju programmā; 

dzīves līmeņa krišanās un materiālās situācijas 

pasliktināšanās valstī kopumā un reģionā, 

iedzīvotāju maksātspējas pazemināšanās un 

studentu nespēja segt ar studijām saistītas 

izmaksas; 

potenciālo studentu aizplūšana uz ārvalstu 

augstskolām; 

zemākā līmeņa akadēmiskā personāla atalgojuma 

konkurētspējas samazināšanās; 

mākslas kā studiju virziena popularitātes 

pazemināšanās absolventu vidū; 

personāla novecošana, nepietiekams skaits 

aizstāvēto promocijas darbu mākslā jauno 

zinātnieku vidū. 

Mākslas studijas Latvijā tiek nodrošinātas jau kopš pagājušā gadsimta sākuma, un tās realizācijas 

galvenais centrs bija Latvijas Mākslas akadēmija. Daugavpils Universitāte mākslas studiju virzienu 

uzsāka pirms sešpadsmit gadiem, sākotnēji gatavojot tikai vizuālās mākslas skolotājus. Realizējot 

profesionālās augstākās izglītības mākslas bakalaura studiju programmas „Māksla” un ‘Datordizains”, 

tika uzkrāta pieredze mākslas maģistru sagatavošanai. Mākslas maģistra studijas Daugavpils 

Universitāte piedāvā tikai kopš 2005. gada, tās uzskatāmas kā mākslas bakalaura studiju programmu 

loģisks turpinājums. 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” nepieciešamību un 

tās turpmāko attīstību no Latvijas valsts un Latgales reģiona interešu viedokļa nosaka akadēmiski 

izglītotu speciālistu sagatavošanas nepieciešamība LR valsts un pašvaldību institūcijām, kuras 

saistītas ar mākslas jautājumu risināšanu. 

Ņemot vērā augstāk minētos faktus, studiju programmas attīstība plānojama gan reģiona, gan 

DU MMF un tās struktūrvienību attīstības kontekstā. Profesionālās augstākās izglītības maģistra 

studiju programmas “Māksla” turpmākajai attīstībai ir jābalstās uz sekojošiem principiem: 

34

maģistra līmeņa mākslas studijas Daugavpils Universitātē jāsaglabā un jāattīsta kā 

profesionālās studijas; 

vairāk jāakcentē profesionālo kompetenču apguvi, ievērojot Latvijas tirgus pieprasījumu 

pēc speciālistiem mākslā; 

ņemot vērā Lisabonas konvencijas (1997. g.) un Boloņas deklarācijas (1999. g.) prasību 

ieviešanu, jāturpina DU studiju programmas tuvināšanu ES valstu universitāšu mākslas 

studiju programmām, vienlaikus saglabājot tās atšķirības, kas atbilst Latvijas valsts 

prioritātēm; 

jāpaplašina starptautiskā sadarbība, intensificējot studentu apmaiņu starptautisko 

programmu (ERASMUS u.c.) ietvaros, veicinot akadēmiskā personāla zinātnisko 

stažēšanos, pēcdiploma izglītību ārvalstu universitātēs un zinātniskajās institūcijās; 

jāuzlabo sadarbība ar potenciālajiem darba devējiem un sociālajiem partneriem; 

balstoties uz profesionāli izstrādātu marketinga plānu un sabiedrisko attiecību politiku, 

jāpastiprina programmas popularizēšana un tās zinātnisko pētījumu un mākslinieciski 

radošā darba rezultātu prezentēšana visā Latvijā; 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” attīstībai tuvākajiem 

6 gadiem un izaugsmei, tiek ņemti vērā un plānoti vairāki priekšnosacījumi: 

studiju procesa un maģistra darbu kvalitātes pilnveidošana (Ieteikumi mākslas maģistra 

darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai – skat. 19. pielikumā). 

studiju procesā izmantoto mācību formu un metožu klāsta papildināšana (studiju kursu 

satura regulāra atjaunošana, materiāli tehniskās bāzes papildināšana); 

programmas kvalitātes iekšējās kontroles sistēmas un vadības pilnveidošana; 

personāla kvalifikācijas paaugstināšana un docētāju tālākizglītības sistēmas izveidošana; 

jauno docētāju (mākslas maģistra studiju programmas beidzēju) piesaiste studiju 

programmas attīstīšanā un pilnveidē, jauno un esošo (bez doktora grāda) docētāju virzīšana 

studijām doktorantūrā; 

materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, aprīkojumu atjaunošana un modernizācija. 

DU bibliotēkas papildināšana ar jaunu mākslas zinātnes literatūru un periodiku; 

personāla un studentu pētniecisko mākslinieciski radošo darbu paplašināšana (dalība 

zinātniskās, zinātniski praktiskās konferencēs, simpozijos, mākslas darbnīcās, plenēros, 

mākslas rezidencēs un mākslas projektos Latvijā un citur); 

regulāru programmas studentu un absolventu, kā arī darba devēju aptauju organizēšanu, 

šo aptauju datu analīzi un iegūto rezultātu izmantošanu studiju procesa tālākai 

pilnveidošanai; 

jaunu starptautisku sakaru dibināšana un uzsāktās sadarbības reāla stiprināšana, aktīvi 

studentiem un docētājiem iesaistoties mākslas konferencēs, simpozijos, kongresos, 

darbnīcās, u.c.; 

turpmāko studiju (doktorantūrā) organizēšana, kas tiek plānota kā starptautiskā 

profesionālās mākslas izglītības doktora studiju programma; 

MMF Mākslas institūta paplašināšana; 

reģionālo un starptautisko zinātnisko konferenču organizēšana (maģistrantu iesaistīšana 

DU jauno zinātnieku konferenču aktivitātēs – mākslas sekcijā, regulāri – ik pēc diviem 

gadiem, DU Mākslu katedra sadarbībā ar DU citām struktūrvienībām un biedrības 

35

„Mākslu pedagogu apvienība” menedžmentu rīko starptautiskās zinātniskās konferences 

„Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” – tuvākā 8. konference 2013. gada maijā; 

Studiju programmas atpazīstamības veidošana Latvijā un pasaulē (katalogu, mākslas 

pētījumu izdošana konferenču rakstu krājumos, grāmatās, monogrāfijās). Līdz šim tiek 

izdoti LZP atzīts 1., 2., 3., 4., 5., 6. starptautiskās zinātniskās konferencēs „Cilvēks. Krāsa. 

Daba. Mūzika.” (Person. Color. Nature. Music.”) rakstu krājumi angļu valodā, kuri 

pieejami visās Latvijas zinātniskajās bibliotēkās, 2006. gada nogalē izdots starptautiskās 

mākslas darbnīcas-plenēra atklātņu komplekts un 2007. un 2009. gada mākslinieku radošo 

darbu kataloģi, kuri arī ir pieejami visās Latvijas zinātniskajās bibliotēkās; 

DU strādājošiem docētājiem un studentiem tuvākajos gados plānots piedalīties DU 

Mākslas un dizaina katedra rīkotajos starptautiskajos mākslas plenēros „Taka” un 

rīkotajās grupu un personālizstādēs DU mākslas galerijā (Profesionālās augstākās 

izglītības maģistra studiju programmas “Māksla” studentu mācību un profesionālās 

prakses radošus darbus skat. 20. pielikumā). 

DU Mākslas un dizaina katedrā strādājošajiem plānots turpināt katru gadu piedalīties 

Generatīvās mākslas konferencēs, kuras tiek rīkotas Milānas Politehniskajā Universitātē 

profesora Celestino Soddu vadībā (Itālija); Havaju starptautiskajā mākslas un humanitāro 

zinātņu konferencēs, Starptautiskajās konferencēs Baltkrievijā un Lietuvā, kur ir 

sadarbības partneri un citur Eiropā un pasaulē. 

DU pamatdarbā strādājošie docētāji ik gadu plāno un nopublicē vismaz vienu, bieži vien 

vairākus zinātniskos (arī mākslas zinātnē) rakstus, kas tiek izdoti Latvijā vai citur pasaulē 

starptautiski atzītos rakstu krājumos vai zinātniskajos žurnālos. 

Turpināt sadarbību ar biedrības „Mākslu pedagogu apvienība” (21. pielikums) un NSEAD 

(Nacionālā mākslas un dizaina izglītības asociācija, Apvienotā Karaliste) (22. pielikums) 

mākslas pasakumu organizēšanā. 

36

3. PIELIKUMS 

Grozījumi apstiprināti Grozījumi apstiprināti Grozījumi apstiprināti Grozījumi apstiprināti APSTIPRINĀTS 

MMF Domes sēdē MMF Domes sēdē MMF Domes sēdē MMF Domes sēdē MMF Domes sēdē 

2010.gada 19.aprīlī 2009.gada 18.jūnijā 2008.gada 29.septembrī 2007.gada 30. augustā 2006.gada 25. 

septembrī 

Protokols Nr. 4 Protokols Nr. 9 Protokols Nr. 11 Protokols Nr. 10 Protokols Nr.34 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas „Māksla“ (programmas kods 46211) 

STUDIJU PLĀNS 2011. GADĀ IMATRIKULĒTAJIEM 

studiju ilgums – 1,5 gadi, pilna laika studijas 

Kursa nosaukums 

Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 

kopējais lekcijas pr. 

darbi 

1. studiju gads 2.st.g. 

1.sem. 2.sem. 3.sem. 

16 ned. 7 ned. 16 ned. 

semin lekc. pr. 

darbi. 

1.sem A daļa (11 KrP) – 20 KrP 

MākZ6007 Mākslas filosofija eks. 3 48 48 3 

MākZ6012 Vadības pamati dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

MākZ6008 Mākslas psiholoģiskās problēmas dif. iesk. 2 32 32 2 

KomZ5001 Komunikācijas vadība dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

MākZ5135 

B daļa (3 KrP) 

Maģistra darba izstrāde iesk. 2 

MākZ6058 

C daļa (6 KrP) 

Datorprogrammatūra māksliniekiem 

Izvēles kursi (viena specializācija-pēc 

izvēles) 

dif. iesk. 3 48 32 16 2 1 

MākZ5001 Tekstilizstrādājumu un apģērbu dizains dif. iesk. 6 96 96 6 

MākZ5002 Keramikas izstrādājumu dizains dif. iesk. 6 96 96 6 

MākZ5008 Gleznošana dif. iesk. 6 96 96 6 

MākZ6047 Zīmēšana /grafika dif. iesk. 6 96 96 6 

MākZ5063 Fotomāksla dif. iesk. 6 96 96 6 

MākZ5010 Vides dizains dif. iesk. 6 96 96 6 

MākZ5058 Mākslas menedžments dif. iesk. 6 96 96 6 

2.sem. A daļa (15 KrP) – 20 KrP 

MākZ6009 Mūsdienu mākslas teorijas analīze dif. iesk. 3 48 48 3 

MākZ1093 Profesionālā prakse dif. iesk. 9 9 

MākZ5136 Maģistra darba izstrāde iesk. 1 

MākZ1042 

B daļa (3 KrP) 

Mākslas un kultūras institūciju darbība dif.iesk. 2 32 16 16 1 1 

MākZ6057 


Mūsdienu mākslas tendences XX-XXI dif. iesk. 

gadsimtu mijā 


3 48 32 16 2 1 




MākZ5033 Zīmēšana / grafika dif. iesk. 2 32 32 2 




3.sem. A daļa (18 KrP) - 22 KrP 

MākZ6006 Maģistra darba izpildes vispārējās dif. iesk. 

prasības 

1 16 8 8 0,5 0,5 

MākZ7008 


Maģistra darba izstrāde 


iesk. 17 




MākZ5034 Zīmēšana / grafika dif. iesk. 4 64 64 4 




lekc. 

pr. 

darbi. 

lekc. 

pr. 

darbi. 

1

MākZ6011-DP* Tekstilizstrādājumu un apģērbu dizains dif. iesk. 12 

MākZ6005-DP* Keramikas izstrādājumu dizains dif. iesk. 12 

MākZ6004-DP* Gleznošana dif. iesk. 12 

MākZ6048-DP* Zīmēšana un grafika dif. iesk. 12 

MākZ6003-DP* Fotomāksla dif. iesk. 12 

MākZ6013-DP* Vides dizains dif. iesk. 12 

MākZ6054-DP* Mākslas menedžments dif. iesk. 12 

Valsts pārbaudījumi: 

MākZ6044-DP* Maģistra darba izstrāde (teor.daļa) aizst. 

MākZ6045-DP* Maģistra darba izstrāde (prakt.daļa) aizst. 

Kopā 62 

Programmas direktore A. Šļahova 

2

Kursa nosaukums Mākslas filozofija 

Kursa kods MākZ5071 

Zinātnes nozare Mākslas zinātne 

Zinātnes apakšnozare Mūzikas vēsture un teorija 

Kredītpunkti 2 

ECTS kredītpunkti 3 

Kopējais auditoriju stundu skaits 32 

Lekciju stundu skaits 32 

Kursa izstrādātājs(-i) 

Izglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā, lekt. Baiba Felce 

Izglītības zinātņu mağistrs pedagoğijā, lekt. Ainars Felcis 

Kursa anotācija 

5.PIELIKUMS 

Kursa mērķis ir sniegt augstākajai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par mākslas 

filosofijas attīstību pasaulē un Latvijā. Īpašu uzmanību kursa ietvaros pievērst dzīvei, tās 

situāciju daudzveidībai. Uz iegūto zināšanu bāzes veidot topošā speciālista vēlamo estētisko 

nostāju, kura balstītos uz racionālu, kompetentu un tolerantu autoritāti. 

Rezultāti 

Kursa apguves laikā studējošie: 

Veido sistematizētu priekšstatu par mākslas filosofijas attīstību pasaulē un Latvijā; 

Izkopj spriešanas spēju, iepazīstoties ar daudzveidīgajām mākslas izpausmēm; 

Izprot estētisko likumsakarību darbību; 

Demonstrē zināšanas par mākslinieciskās jaunrades vēsturiskajām atšķirībām; 

Analizē labākos mākslas vēsturiskos paraugus un salīdzina ar situāciju mūsdienunu 

mākslā; 

Analizē, sistematizē un interpretē iegūto informāciju referātos, ziņojumos, diskusijās; 

Izvērtē oponentu argumentus, pārliecina tos par sava viedokļa pamatotību. 

Kursa saturs 

Mākslas filosofijas jēga un nozīme. Skaistais un neglītais. Gaume. Ģēnijs mākslā. Estētikā 

iztēle. Dzīves estetizācija. Māklsas tēls. Mākslas ideja laikmetīgajā estētikā. Mākslas darba 

sākotne un reproducēšana. Estētikas klasiskās kategorijas: traģiskais un komiskais, cēlais un 

zemiskais. Mākslas uztveres sociālie aspekti. Simbols, laiks, kods, uztvere. 

Kursa plāns 

Kursa struktūra: Lekcijas - 32 stundas. 

Lekciju tēmas: 

1. Mākslas filosofijas priekšmets. 2st. 

2. Mākslas jēdziens dzīves mākslslā .Estētiskās pieredzes rašanās. 2st. 

3. Skaistais kā estētikas kulminācija. 2st. 

4. Neglītais kā aizsargmehānisms. Ironija kā distances māksla. 2st. 

5. Gaume un tās audzināšana. Gaume un ģēnijs. 2st. 

6. Mākslas tēls. Tipiskais un tipoloģiskais tēls. Iztēle. 2st. 

7. Dzīves estetizācija. Hēdonisma ieceres reducētā subjektivitāte. 2st. 

8. Kultūrindustrija. Apgaismība kā masu krāpšana. 2st. 

9. Mākslas nāves ideja laikmetīgajā estētikā. Autorība. 2st. 

10. Māksla un zinātne. Mākslas darba reproducējamība. 2st. 

3

11. Mākslas klasiskās kategorijas: traģiskais un komiskais, cēlais un zemiskais. 2st. 

12. Mākslas uztveres sociālie aspekti. Konkrētība, fragmentācija, nesteidzīgums. 2st. 

13. Simbols un tā nozīme. Datorsemiotika. Lietišķā semiotika. 2st. 

14. Laiks un tā kodi. Mūžīgā tagadne. Fotogrāfijas dzīvā nekustība. 2st. 

15. Uztvere, tās saistība ar gaumi apziņā. Aklā lauka dinamika. Netiešais skatījums. 2st. 

16. Māksla civilizāciju sadursmēs. Kultūras plūsmas: intensifikācija un ekspansija. 2st. 

Studējošo patstāvīgais darbs: iepazīstas ar mākslas vēstures izcilākajiem sniegumiem, studē 

literatūru par estētikas teorijām mūsdienās un analizē tās sarunās ar studējošiem, veic 

patstāvīgus vērojumus un analizē situācijas mākslā, apgūst spēju pamatot savu viedokli 

disputos ar citiem studentiem 

Prasības kredītpunktu iegūšanai 

Nodarbības 30% 

Patstāvīgā darba prezentācija 40% 

Diferencētā ieskaite 30%. 

Mācību pamatliteratūra 

1. Blūma D. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca.- R.: Zvaigzne ABC.- (b.g.) 

2. Celma J., Fedosejeva I. Estētika. Estētisko ideju vēsture Eiropā.- R.: Zvaigzne ABC.- 2000. 

3. Freiberga E. Estētika. Mūsdienu estētikas skices.- R.: Zvaigzne ABC.- 2000. 

4. Kundziņš M. Dabas formu estētika. Bionika un māksla.- R.: Madris.- 2004. 

5. Šmids V. Eksistences estētika un ētika. – R., 2001. 

Papildliteratūra 

1. Agejevs V. Semiotika. - R., Jumava, 2005. 

2. Antīkā komēdija.- R.: Liesma.- 1979. 

3. Aristotelis. Poētika. – R., 1959., 2. izd., R.: SIA „Jāņa Rozes apgāds”.- 2008. 

4. Barts R. Camera lucida. Piezīme par fotogrāfiju.- R.: LMC.- 2006. 

5. Benjamins V. Iluminācijas.- R.: LMC.- 2005. 

6. Burjo N. Attiecību estētika.- R.: LMC.- 2009. 

7. Dzīvesmāksla: Latvija, Baltija, Eiropa.- R.: FSI.- 2008. 

8. Eiripīds. Traģēdijas.- R.: Liesma.- 1984. 

9. Ēzopa fabulas.- R.: Zinātne.- 1978. 

10. Freimanis I. Erotika. Politika. Teātris.- R.: SIA Drukātava.- 2005. 

11. Gadamers H.-G. Skaistā aktualitāte. Māksla kā spēle, simbols un svētki.- R.: Zvaigzne 

ABC.- 2002. 

12. Gēte J.V. Poēzija un īstenība.- R., 1976. 

13. Gofmanis Ē. Sevis izrādīšana ikdienas dzīvē.- R., Madrs, 2001. 

14. Herders J.G. Darbu izlase.- R.: Zvaigzne ABC.- 1995. 

15. Homo Aestheticus: no mākslas filozofijas līdz ikdienas dzīves estētikai.- R.: Tapals.- 2001. 

16. Horkheimers M, Adorno T.V. Apgaismības dialektika.- R.: LMC.- 2009. 

17. Ideju vārdnīca.- R.: Zvaigzne ABC.- 1999. 

18. Kants I. Spriestspējas kritika. – R.: Zvaigzne ABC.- 2000. 

19. Kalers Dž. Literatūras teorija. Ļoti saistošs ievads. –R., Satori, 2007. 

20. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos.- R.: RaKa.- 2000. 

21. Lesings G.E. Lāokoonts jeb par glezniecības un poēzijas robežām.- R.: Zvaigzne.- 1986. 

22. Liotārs Ž.F. Postmodernais stāvoklis. Pārskats par zināšanām.- R., LMC, 2008. 

23. Maritēns Ž. Mākslinieka atbildība.- R.: Minerva.- 1994. 

24. Merķelis G. Vēstules kādai sievietei.- R.: Zvaigzne.- 1991. 

25. Merķelis G. Kultūrvēsturiski raksti.- R.: Zvaigzne.- 1992. 

26. Merlo-Pontī M. Acs un gars.- R.: LMC.- 2007. 

27. Neglītuma vēsture. Sast. Umberto Eko.- R.: SIA „Jāņa Rozes apgāds”.- 2008. 

28. Nīče F. Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara jeb grieķi un pesimisms.- R.: Tapals.- 2005. 

29. Rablē F. Gargantija un Pantagriels.- R.: Liesma.- 1965. 

4

30. Skaistuma vēsture. Sast. Umberto Eko.- R.: SIA „Jāņa Rozes apgāds”.- 2009. 

31. Seneka L.A. Traģēdijas.- R.: Liesma.- 1989. 

32. Sontāga S. Par fotogrāfiju.- R.: LMC.- 2008. 

33. Stīgers M. Globalizācija. Ļoti saistošs ievads.- R., Satori, 2008. 

34. Šmids V. Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā. – R., 2001. 

35. Velšs V. Estētikas robežceļi.- R.: LMC.- 2005. 

Periodika un citi informācijas avoti 

Žurnāls Kentaurs XXI (īpaši Nr.2., 7., 12., 13.,26., 28., 36., 44., 45.) www.satori.lv 

www.letonika.lv www.a4d 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālā maģistra studiju programmas Profesionālo mūzikas priekšmetu skolotājs B daļa 

Kursa nosaukums angļu valodā: 

Philosophy of Arts 

Kursa anotācija angļu valodā: 

The aim of the course is to give students an appropriate and systematized idea about the 

aesthetics thought in the world and in Latvia. Particular attention is paid to the life and to the 

variety of its situations. On the basis of the knowledge received, the future teacher with the 

proper aesthetics attitude is formed; it will be built on the rational, competent and tolerant 

authority. 

Kursa nosaukums Vadības pamati 


Zinātnes nozare 

Zinātnes apakšnozare 

Mākslas zinātne 



Kopējais auditoriju stundu skaits 

32 

Lekciju stundu skaits 

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 

Laboratorijas darbu stundu skaits 

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 

Kursa izstrādātājs (-i) 

Lilija Gorbaceviča, DU SZF, Socioloģijas katedras vadītāja, docente 

Inta Ostrovska, DU SZF, Socioloģijas katedras vadītāja, docente 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) 

Kursa anotācija: 

Studiju kursa mērķis ir iepazīstināt ar vadības teorijas vēsturi un mūsdienu vadības 

koncepcijām, lai palīdzētu izveidot kompleksu pieeju vadības situācijai. 

Studiju kursa uzdevumi: 

• Iemācīt izveidot kompleksu pieeju organizācijas analīzē un modelēt sistēmas; 

• Iemācīt veidot organizācijas struktūras, izejot no konkrētas situācijas, novērtēt 

16 

16 

5

organizatoriskās darbības efektivitāti, izmantojot organizatoriskās struktūras analīzi; 

• Iemācīt pamatot pārmaiņu nepieciešamību; 

• Sniegt priekšstatu par motivācijas lomu un tās nozīmi vadības sistēmā, kā arī indivīda un 

grupas motivācijas īpatnībām. 

Rezultāti: 


demonstrē izpratni par organizācijas vadīšanu, vadībzinību teorētiķu un praktiķu 

ieguldījumu priekšstatu veidošanā par vadīšanas būtību; 

demonstrē praktiskās iemaņas vadīšanas situāciju novērtēšanā; 

demonstrē prasmi modelēt vadības uzdevumus, risinot organizācijas attīstības un 

efektivitātes paaugstināšanas problēmu. 

Kursa saturs: 

1. Vadības organizācijas raksturojums. 

2. Organizācijas iekšēja vide. 

3. Vadības funkcijas. 

4. Organizācijas ārējas vides faktori. 

5. Vadības lēmumi. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: lekcijas - 16 st., semināri - 16 st. 


1. lekcija. Vadība kā sabiedriska parādība. 

2. lekcija. Zinātniskā menedžmenta galvenās skolas. 

3. lekcija. Vadības mērķi un funkcijas. 

4. lekcija. Organizācijas struktūra. Darba sadale organizācijā. 

5. lekcija. Organizācijas iekšējā vide. 

6. lekcija. Motivācijas modeļi. 

7. lekcija. Organizācijas ārējā vide. 

8. lekcija. Lēmumu pieņemšanas modeļi. 

Semināru tēmas: 

1. seminārs. Organizāciju nozīme sabiedrībā. 

2. seminārs. Centralizācija un decentralizācija organizācijā. 

3. seminārs. Formalizācija un tās līmeņi organizācijā. 

4. seminārs. Organizācijas „X” SVID analīze. 

5. seminārs. Organizācijas uzbūves modeļi. 

6. seminārs. Motivācija un darbinieku apmierinātība. 

7. seminārs. Ārējas vides faktoru nozīme. M. Portera modelis. 

8. seminārs. Lēmumu pieņemšanas ierobežojumi. 

Studējošo patstāvīgais darbs: lasīt literatūru, analizēt informāciju, atbilstoši semināra tēmai 

vākt informāciju dažādās organizācijās. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

Gala vērtējumu veido: 

Dalība semināros – 50%; 

Patstāvīgais darbs – 30%; 

Gala pārbaudījums – 20%. 

Mācību pamatliteratūra: 

1. Inese Ešenvalde. Pārmaiņu vadība. R.: Jāņa Rozes apgāds, 2007. 

2. Ivans U., Ruskule S. Vadīšanas pamati. R.: LLU, 2006. 

6

3. Praude V, Beļčikovs J. Menedžments: Teorija un prakse: 2.izd. R.:Vaidelote, 2001. 

4. Robbins, Stephen P., Cuolter Mary. Managment. Sixth edition. Prentice Hall, Inc. 2003. 

5. Ukolovs V., Mass A., Bistrjakovs I. Vadības teorija. R.:Jumava, 2006. 

Papildliteratūra: 

1. Caune J., Dzedons A. Stratēģiskā vadīšana. R., 2004. 

2. Cilvēku, zīmolu, mediju, kultūras menedžments : Rakstu krājums / Krāj.sast. I.Bērziņš, 

Klauss Pēters Nēbels. R., 2006. 

3. Cilvēku, zīmolu, mediju, kultūras menedžments : Rakstu krājums / Krāj.sast. I.Bērziņš, 

Klauss Pēters Nēbels. R., 2006. 

4. Cole G.A. Management. Theory and Practice. Publications. Aldine Place. London W12 

8A W, 1996. 

5. Dīters Herbsts. Komunikācija uzņēmumā. Zvaigzne ABC, 2007. 

6. Forands I. Biznesa vadības tehnoloģijas. R., 2003. 

7. Forands I. Biznesa vadības tehnoloģijas. R., 2003. 

8. Forands I. Menedžmenta autoritātes. R.: LIF, 2007. 

9. Helers R. Vadībzinības rokasgrāmata. R.: Zvaidzne ABC, 2004. 

10. Krīgers V. Komadas vadība. R., 2003. 

11. Laurie I. Mullins. Managment and Organisational Behaviour. London: Hong Kong, 1996. 

12. Lēmumu pieņemšana, Harvard Business Review. R.: LID, 2007. 

13. Nevils Leiks. Stratēģiskā plānošana, 2007. 

14. Pēters Bendiksens. tulk. no vāc. Ievads kultūras un mākslas menedžmentā. R.: Jāņa Rozes 

apgāds, 2007. 

15. Šmite A. Izglītības iestādes vadība 5.d. Komanda. Menedžments. R., 2006 

16. Templers R. Menedžmenta likumi: Menedžera veiksmes formula. R., 2007. 

17. Templers R. Menedžmenta likumi: Menedžera veiksmes formula. R., 2007. 

18. Vadībzinības rokasgrāmata. R. Hellera red. R.: Zvaigzne ABC, 2005. 


1. Žurnāls “Kapitāls” 

2. Žurnāls “Biznesa psiholoģija” 

Piezīmes: 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Māksla” A. daļa. 


Fundamentals of management 


Management as a social phenomenon. 

Basic schools of scientific management. 

Aims and functions of management. 

The structure of an organization. Distribution of work in an organization. 

Problems of structuring work. 

Internal environment of an organization. 

Models of motivation. 

External environment of an organization. 

Models of decision-making. 

Models of communication. 

Management styles. 

Work in a team. 

7

Mākslas psiholoģiskās problēmas 

Kursa nosaukums MākZ6008 

Kursa kods Psiholoģija 

Zinātnes nozare Mākslas psiholoģija 

Zinātnes apakšnozare 2 









Dr. Psych., vec. pētnieks Valērijs Makarevičs 


Bakalaura diploms mākslā, kurš atbilst otrā līmeņa augstākās profesionālās izglītības mākslā 


Studiju kursā tiek apskatītas mākslas darbu uztveres īpašības; mākslinieka darbus un viņa 

personības saistība; krāsu, telpas, priekšmetu simbolika gleznos; kreativitātes attīstības 

problēma; radošuma līmeni. Praktiskajās nodarbības studenti iemācīsies saprast mākslas 

darba jēgu, kas bieži ir saistīta ar dazādu simdoliku. 

Kursa mērķi: 

1. Parādīt magistrantiem pasaules vienotību, kurā sociālās, kulturālās un psiholoģiskās 

parādības atrodas mijiedarbībā, kas atspoguļojas mākslā. 

2. Paplašināt klausītāju zināšanas mākslas psiholoģijas jomā. 

3. Iepazīstināt klausītājus ar mākslas darbus pētīšanas psiholoģiskiem paņēmieniem. 

4. Palīdzēt maģistrantiem apgūt šos paņēmienus un izmantot praksē. 

5. Palīdzēt maģistrantiem saistīt apgūtas zināšanas ar savu zinātniskas pētīšanas tēmu un 

izmantot doktora darbā. 

Rezultāti: 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj: 

analizēt mākslas darbus, izmantojot iegutas zināsanas par simboliku un mākslas 

darba autora personības īpašības sapratni; 

attīstīt savas analītiskās un radošās spējas, 

izmantot macīšanas procesā apgutas prasmes un iemaņas; 

izmantot savu netīšo iztēli savu jauno mākslas darbu radīšanas procesā. 

Kursa plāns/saturs/kalendārs: 

Kursa struktūra: lekcijas – 18 st., semināri un praktiskie darbi – 14 st. 

18 

14 

- 

- 

8


1. Tēma. Mākslas psiholoģijas jēdziens un būtība. Mākslas psiholoģija un citi 

psiholoģijas virzieni. Personības jēdziens. Personības teorijas. Personības izziņas 

sfēra. Uztvere. Domāšana. Iztēle. Iztēles veidi. Tīšā un netīšā iztēle. Sapnis kā 

netīšās iztēles veids. Iztēles attīstība. Emocijas. Jūtas. Personības pamatīpašības. 

(Lekcija – 2 st.). 

2. Tēma. Jaunā laika apziņas vēsturiski kulturālās ontoloģijas īpatnības: no lineārās 

uztveres pie krāsas un gaismas sajūtām. A.Hauzera jēgu struktūrāla teorija. (Lekcija 

– 2 st., seminārs – 2 st.). 

3. Tēma. Simbola jēdziens. Simbolu veidi. Simbolu saistība ar cilvēka vēsturisko, 

kulturālo un individuālo pieredzi. Simbola sapratne interakcionalismā . 

Psihoanalītiskā simbola teorija (Freids, Jungs, Noimans). Mākslas darbu psiholoģiski 

simboliskās analīzes principi.(Lekcija – 2 st.). 

4. Tēma. Arhetipa jēdziens. Cilvēka personība kā arhetipu hierarhiskā sistēma 

(Jungs). Arhetipu izpausme mākslā. (Lekcija – 2 st., seminārs – 2 st.). 

5. Tēma. Praktiskais darbs ar Rotko gleznām Rotko zālē Daugavpils muzejā. Darba 

rezultātu analīze. (Praktiskais darbs – 6 st.). 

6. Tēma. Humanīstiskā psiholoģija par mākslu. A.Maslova un K.Rodžera 

pašrealizācijas koncepcija. Kreativitātes jēdziens. Kreativitātes attīstība. (Lekcija – 

2 st.). 

7. Tēma. Darbības psiholoģija par mākslu. L.Vigotskis par mākslu. Mākslinieka 

pašizziņas ievirze. Nosacījumi, kuri nodrošina „mākslas efektu”. (Lekcija – 2 st.). 

8. Tēma. Mākslas uztveres psiholoģija. Geštaltpsiholoģija par uztveres īpatnībām. 

Uztveres likumsakarības un ilūzijas. Uztveres ilūziju izmantošana mākslā. 

Sinestesijas loma mākslas darbu uztveres procesā. Uztveres apercepcija. (Lekcija – 

2 st., seminārs – 2 st.). 

9. Tēma.Mākslinieka personība kā psiholoģiskās analīzes priekšmets. Uz mākslinieka 

personības attīstības ietekmējošie faktori. (Lekcija – 2 st.). 

10. Tēma. Kā mākslinieka personības īpašības un biogrāfiskas īpatnības izpaužas 

mākslas darbos. M.Lišera četrkrāsas cilvēka teorija. Glēznas krāsu analīze (Van Goga 

un Rotko daiļrades piemērā). (Lekcija – 2 st., seminārs – 2 st.). 


1. Tēma. Jaunā laika apziņas vēsturiski kulturālās ontoloģijas īpatnības: no lineārās 

uztveres pie krāsas un gaismas sajūtām. A.Hauzera jēgu struktūrāla teorija. ( 

Seminārs – 2 st.). 

2. Tēma. Arhetipa jēdziens. Cilvēka personība kā arhetipu hierarhiskā sistēma 

(Jungs). Arhetipu izpausme mākslā. ( Seminārs – 2 st.). 

3. Tēma. Praktiskais darbs ar Rotko gleznām Rotko zālē Daugavpils muzejā. Darba 

rezultātu analīze. (Praktiskais darbs – 6 st.). 

4. Tēma. Mākslas uztveres psiholoģija. Geštaltpsiholoģija par uztveres īpatnībām. 

Uztveres likumsakarības un ilūzijas. Uztveres ilūziju izmantošana mākslā. 

Sinestesijas loma mākslas darbu uztveres procesā. Uztveres apercepcija. (Seminārs 

– 2 st.). 

5. Tēma. Kā mākslinieka personības īpašības un biogrāfiskas īpatnības izpaužas 

9

mākslas darbos. M.Lišera četrkrāsas cilvēka teorija. Glēznas krāsu analīze (Van Goga 

un Rotko daiļrades piemērā). (Seminārs – 2 st.). 


Kursa ietvaros paredzēto zināšanu, prasmju un iemaņu apguve. 

Studiju kursa apguves pārbaudes forma – diferencētā ieskaite 

Prasības studiju kursa apguvei – regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās 60%, 

patstāvīgo darbu izpilde 40%. 

Izmantojamās studiju metodes un formas – lekcijas, semināri, konsultācijas, patstāvīgie darbi, 

prezentācijas, diskusija, argumentācija. 

Kursu apgūst latviešu valodā. 


1. Adorno, T.W.. (1995). Aesthetishe teorie. Frankfurt am Main. 

2. Arnheim, R. (2004). Art and Visual Perception: A Psychology of the Creative Eye. 

The new Version. University of California press. 

3. Arnheim, R. (1986). New Esseys on the Psychology of Art. University of 

California press. 

4. Arnheim, R. (1972). Toward a Psychology of Art. University of California press. 

5. Hauser, A. (1963) The Philosofy of Art History. Clevland. 

6. Jung, K.G. (1968) Archetypes of the Collective Unconscions. New York and London. 

7. Meier, N.C. (1942) Art in Human Affairs: An Introduction to the Psychology of Art. 

New York and London. 

8. Panofsky, E. (1955) Meaning the Visual Art. New York. 

9. Roeckelein, J., E. (2011). Imagery in psychology. Sreenwood Pub Group. New York 

10. Jungs, K.G. (1994) Dvēseles pasaule. Rīga. 

11. Kokare, E. (1999) Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē. Rīga. 

12. Выготский, Л. (1986). Психология искусства. Москва. Искусство. 

13. Между Эдипом и Озирисом: Становление психоаналитической концепции 

мира.(1998). Москва. Совершенство. Львов. Инициатива.. 

14. Юнг, К., Нойманн, Э. (1998) Психоанализ и искусство. Москва, Киев. 


1. Arnheim, R. (2006). The Genesis of a Painting: Picasso’s Guernika. University of 

California press. 

2. Arnheim, R. (2004). Vizual Thinking. University of California press. 

3. Dorn, C.M. (1999) Mind in Art. Cognitive Foundations in Art Education. New York, 

London. 

4. Hauser, A. (1967) Sozialgeschichte der Kunst und Literatur. Muenchen. 

5. Jarzombek, M. (2000) The Psychologizing of Modernity. Cambridge University 

Press. 

6. Miller, P. (1996) Theories of Developmental Psychology. New York. 

10

7. Solso, R. (2003). The Psychology of Art and the Evolution of the Conscious Brain. 

Cambridge, MIT press. 

8. Wolfflin, H. (1958) The Sense of Form in Art. A Comparative Psychological Study. 

New York. 

9. Karpova, Ā. (1994) Personība un individuālais stils. Rīga. 

10. Menegeti, A. (1995). Ceļvedis sapņu pasaulē. Rīga. 

11. Ozoliņa Nucho, A. (1999) Māksla un pašatklasme. Rīga. 

12. Базен, Ж. (1995). Психология искусства. Искусство и бессознательное. История 

истории искусств о Вазари до наших дней. Москва. Прогресс. 

13. Кривцун, О. (1996) Личность художника как предмет психологического 

анализа. Психологический журнал. 1996, №2. 

14. Тарасов, Г.(1992). О психологии искусства. Вопросы психологии. 1992. 

№1. С.105-111. 


Psiholoģijas pasaule. 

Psiholoģija mums. 

Piezīmes: 

Maģistra studiju programmas 


Maģistra studiju programmas 


Psychological problems of art 


The study course considers the peculiarities of perception of the works of art: the connection 

between the artist’s works and his/her personality; colour, space and object symbolism in 

paintings; the problem of creativity development; the creativity level. At the practical classes 

the students will learn to understand the meaning of the work of art which is often connected 

with different symbolism. 

Kursa nosaukums Komunikāciju vadība 

Kursa kods 


KomZ5001 

Zinātnes apakšnozare Komunikācijas zinātne 




32 


16 

11





Lilija Gorbaceviča, DU SZF, Socioloģijas katedras vadītāja, docente 

Inta Ostrovska, DU SZF, Socioloģijas katedras vadītāja, docente 



Kurss paredzēts profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas Mākslas 

menedžments studentiem. 

Kursa mērķis: sniegt zināšanas par dažādiem sociālās komunikācijas veidiem un lietišķās 

komunikācijas jomām mūsdienu informācijas sabiedrības kontekstā. 

Kursa uzdevumi: 

- izprast informācijas un komunikācijas nozīmi uzņēmuma/iestādes/organizācijas ilgtermiņa 

dzīvotspējā un pastāvēšanā; 

- apgūt lietišķās komunikācijas sākotnējās mutiskās un rakstiskās iemaņas; 

- veikt uzņēmuma/iestādes/organizācijas mērķauditoriju pētījumus; 

- apgūt sākotnējās komunikācijas prasmes ar dažādiem masu mēdijiem; 

- orientēties mediju pētījumu rezultātos un prast pielietot tos praktiskā mākslas projektu 

vadītāja darbībā. 

Rezultāti: 


labi orientējas komunikācijas procesa teorētiskajos jautājumos; 

spēj noteikt komunikācijas sistēmu, atbilstoši organizācijas uzbūves īpatnībām; 

prot izvēlēties piemērotu organizācijas kultūrai komunikācijas sistēmu; 

prot analizēt konflikta situācijas un izvēlēties atbilstošo situācijai risinājumu. 

Kursa saturs: 

1. Komunikācija mūsdienu sabiedrībā. 

2. Organizācijas uzbūve un komunikācijas īpatnības. 

3. Komunikācija un iekšējo organizācijas procesu integrācija. 

4. Problēmas iekšējā komunikācijā. 

5. Komunikācija ar organizācija ārējo vidi. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: lekcijas - 16 st., semināri - 16st. 


1. lekcija. Komunikācijas nozīme un būtība. 

2. lekcija. Organizācijas struktūra. 

3. lekcija. Komunikācijas veidi. 

4. lekcija. Barjeras komunikācijā. 

5. lekcija. Komunikācija un organizācijas kultūra. 

6. lekcija. Komunikācijas un iekšējas integrācijas vadīšanas problēmas. 

7. lekcija. Komunikācija un konflikti organizācijā. 

8. lekcija. Komunikācija un ārējā adaptācija. 


1. seminārs. Komunikācijas nozīme sabiedrībā. 

2. seminārs. psiholoģiskais klimats un iekšēja komunikācija. 

3. seminārs. Komunikācijas īpatnības centralizētajās un decentralizētajās organizācijās. 

4. seminārs. Organizācijas kultūras vērtējums. 

16 

12

5. seminārs. Organizācijas kultūra un komunikācijas īpatnības. 

6. seminārs. Konfliktu iemesli organizācijā un to novērošanas pasākumi. 

7. seminārs. Organizācijas ārēja komunikācija, tās veidi. 

8. seminārs. Organizācijas tēls un to veicinošie pasākumi. 

Studējošo patstāvīgais darbs: 

Mācību pamatliteratūras un papildliteratūras lasīšana, empīriskā materiāla sagatavošana 

semināriem. 


Gala vērtējumu veido: 

Darbs semināros – 50%; 

Patstāvīgais darbs – 30%; 

Diferencēta ieskaite – 20%. 


1. Brikše, I. (Red.). Komunikācija: kultūras un vēstures diskurss = Communication : 

discourse of culture and history. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 346 lpp. 

2. Edgar H. Schein. Organizational culture and Leadership. Third edition. By John wiley & 

Sons, Jnc. All right reserved, 2004. 

3. Garleja, R. Darbs, organizācija un psiholoģija. Rīga: RaKa, 2003. 200 lpp. 

4. Herberts Dīters. Komunikācija uzņēmumā. Rīgā: Zvaigzne ABC, 2007. 

5. James m. Lahiff, John m. Penrose. Business Communication. Strategies and skills. 1997. 

by Practice – Hall Jnc. 


1. Allen, Roger E.: Vinnijs Pūks un īstie vadības pamati :kas jādara vadītājam, lai viņš būtu 

Labs Vadītājs /Rodžers E. Allens; no angļu valodas tulkojis Uldis Sīlis. Rīga : Zvaigzne 

ABC, 2008. 142 lpp. 

2. Angela Schorr, William Campbell, Michael Schenk. Communication research and media 

science in Europe: perspectives for research and academic training in Europe's changing 

media reality. Berlin; New York: Mouton de Gruyter, 2003. 656 lpp. 

3. Bērziņš, I. „Cilvēku, zīmolu, mediju un kultūras menedžments”. Rakstu krājums. Rīga: 

Jāņa Rozes Apgāds, 2006. 

4. Brikše. I. (red.) Komunikācija: kultūra, sabiedība, mēdiji//Communication: culture, 

society, media. Rīga: Zinātne, 2002. 226 lpp. 

5. Dubkevičs Lotārs. Organizācijas kultūra. Rīga: Biroja sērija. Jumava, 2003. 

6. EdeirsA, Dž. Efektīva vadības mākslas skola. Rīga: Asja, 1999. 255 lpp. 

7. Forands, I. Personāla vadīšana. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 2002. 191 lpp. 

8. ForandsA, I. Stratēģija, kvalitāte: analīze. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 2002. 253 lpp. 

9. Gregorija, A. Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana. Rīga: Lietišķās 

informācijas dienests, 2007. 199 lpp. 

10. Hartley, J. Communication, cultural and media studies: the key concepts; with additional 

material by Martin Montgomery, Elinor Rennie and Marc Brennan. London; New York: 

Routledge, 2002. 262 lpp. 

11. Holmes, D. Communication theory: media, technology and society. London; Thousand 

Oaks; New Delhi: SAGE, 2005. 255 lpp. 

12. Keyton, J. Communication & organizational culture: a key to understanding work 

experiences. Thousand Oaks; London; New Delhi : SAGE Publications, 2005. 215 lpp. 

13. Lapsa, T. Sabiedriskās attiecības: Ievads teorijā un praksē. Rīga: Biznesa augstskola 

Turība, 2002. 152 lpp. 

14. Management models for the future /Jan Jonker, Jacob Eskildsen (eds.). Berlin; 

Heidelberg: Springer, 2009. 210 lpp. 

15. Matthew W. Seeger, Timothy L. Sellnow, and Robert R. Ulmer. Communication and 

organizational crisis. Westport, Conn.; London: Praeger, 2003. 297 lpp. 

13

16. Media effects and beyond: culture, socialization and lifestyles /ed. by Karl Erik 

Rosengren. London: New York: Routledge, 1994 (repr. 1998). 317 p. 

17. Molen, Henk T. van der, Gramsbergen-Hoogland Y. Communication in organizations: 

basic skills and conversation models. Hove: New York : Psychology Press, 2005. 200 lpp. 

18. Reņģe, V. Organizāciju psiholoģija. Rīga: Kamene, 1999. 65 lpp. 

11. Veinberga, S. Publiskās attiecības: PR teorija un prakse. Rīga: Zvaigzne ABC, 2005. 

328 lpp. 

19. Schirato, T., Yell S. Communication and culture: an introduction. London [etc.] : SAGE 

Publications, 2000. 204 p. 

Severin, Werner J., James W. Tankard, Jr. Communication theories: origins, methods, and 

uses in the mass media. New York: Longman, 2001. 411 lpp. 


1. Baltic Journal of Management. ISSN: 1746-5265 

2. Corporate Communications: An International Journal. ISSN: 1356-3289 

3. Cross Cultural Management: An International Journal. ISSN: 1352-7606 

4. Journal of Communication Management. ISSN: 1363-254X 

5. Journal of Organizational Change Management. ISSN: 0953-4814 

www.tns.lv 

www.nozare.lv 

www.7guru.lv 

www.parbrendu.lv 

www.kulturasforums.lv 

Piezīmes: 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Māksla” A daļa. 


Management of communications 


Communications in a society. The organisation and essence of communications. 

Komunikācija un iekšējo organizācijas procesu integrācija. Integration of communications 

with internal processes in the organisation. Problems of external communications. 

Nosaukums Maģistra darba izpildes vispārējās prasības 


Zinātnes nozare Humanitārā 

Zinātnes apakšnozare Māksla 


ECTS kredītpunkti 1.5 

Kopējais auditoriju stundu skaits) 16 


14

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16 

Laboratorijas darbu stundu skaits 0 

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0 

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Dr. paed. A.Šļahova, MMF Mākslas un dizaina katedras profesore 


Bakalaura grāds mākslā vai augstāka profesionāla izglītība vizuālajā mākslā, kurā ir mākslas 

bakalaura studiju programmas standarts 

Kursa anotācija: Studiju kurss veido profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju 

programmas „Māksla” noslēdzošo daļu. Izstrādājot maģistra darbu, studenti apliecina savu 

profesionālo kompetenci, veicot patstāvīgu praktisko un teorētisko pētījumu mākslas jomā. 

Kursa mērķis: Izveidot studiju programmas noslēdzošo daļu - maģistra darbu. 


Iepazīstināt klausītājus ar maģistra darba izpildīšanas vispārējām prasībām. 

Studiju rezultāti: 

Zināšanas: 

Studenti spēj parādīt padziļinātas zināšanas par sava mācību priekšmeta specifiku, 

mērķiem, metodēm un, sasniedzamajiem rezultātiem. 

Prasmes: Izstrādājot maģistra darbu, students parāda: 

1. Pētnieciskā darba prasmes – izmantot teorētiskās zināšanas nepieciešamo materiālu 

ieguvē, datu apstrādē, rezultātu interpretēšanā un apspriešanā; 

2. Prasmi izstrādāt, aprobēt un izvērtēt zinātniski pamatotus un praktiski izmantojamus 

mācību materiālus atbilstoši sava mācību priekšmeta specifikai; 

3. Prasmi analizēt savu profesionālo darbību, izvēloties atbilstošus pierādījumus un 

pamatojot savu izvēli, pierādot savu profesionālo kompetenci. 

Kompetence: Izstrādājot diplomdarbu, studenti apliecina savu profesionālo kompetenci veicot 

patstāvīgu teorētisko un radošo pētījumu. 

Kursa saturs 

Kursa saturā ietilps tēmas par mākslas maģistra darba izstrādāšanas un noformēšanas 

ieteikumiem. 

Kursa plāns 

Kursa struktūra: lekcijas – 8 st.; praktiskie darbi – 8 st. 

1. Mākslas maģistra darba izstrādāšanas mērķis un uzdevumi. Mākslas maģistra darba 

pamatelementi un noformēšana. 

2. Maģistra darba tēmas izvēle un zinātniskā struktūra. Maģistra darba teorētiskās daļas 

noformējums. Maģistra darba apjoms. 

3. Maģistra darba satura un ievada izstrādāšana (aktualitātes formulējums) – praktiskais darbs. 

4. Maģistra darba zinātniskās struktūras noformulējums - praktiskais darbs. 

5. Maģistra praktiskais darbs (praktiskā daļa). 

6. Maģistra darba iesniegšana un aizstāvēšana. Maģistra darba vērtēšana. 

7. Maģistra darba literatūras atlase - praktiskais darbs. 

8. Maģistra darba projekta sagatavošāna - praktiskais darbs. 


Lekciju un praktisko darbu apmeklējums ir obligāts. 

Kredītpunktu iegūšanai ir jāaizpilda visi praktiskie darbi. 

Piedalīšanās lekcijās un praktiskajos darbos (50%). 

Studiju kursa gala atzīmi veido praktisko darbu rezultāti semestra laikā (praktisko darbu 

15

starpskates) ( 50%). 

Maģistra darba izstrāde un izpilde. 

Literatūra (01-mācību literatūra): 

Šļahova A., Volonte I., Čačka M. (2008) Ieteikumi mākslas bakalaura/maģistra darba 

izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Mācību metodisks palīglīdzeklis. Daugavpils: Daugavpils 

Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 24 lpp. 

Literatūra (02-papildliteratūra): 

Attiecīgā mācību priekšmeta literatūra 

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

Žurnāls "Studija" 

Žurnāls "Māksla plus" 

Žurnāls "Dizaina studija" 

Laikraksts "Kultūras forums" 




The general requirements on performance of master theses. 

Kursa anotācija angļu valodā: The training course solves questions of working out and 

performance of theoretical and creative researches in master theses in which the student 

confirms the professional qualification in art. 

Piezīmes: Nodrošināt studiju procesu ar datortehniku un vizuālās prezentācijas tehniku. 

Kursa nosaukums Datorprogrammatūra māksliniekiem 

Kursa kods 


Zinātnes apakšnozare 

MākZ6058 


ECTS kredītpunkti 4.5 


48 






as.prof. Nellija Bogdanova 


Darba prasmes MS Windows un MS Office vidēs. 


16 

32 

- 

- 

16

Kurss paredzēts mākslu maģistra studiju programmas studējošajiem. Kursa ietvaros studējošie 

ieguva zināšanas par datorgrafikas teorētiskajiem pamatojumiem, attēlu izveides tehnikām 

datorgrafikas lietotnēs, pilnveido prasmes un kompetence digitālo attēlu apstrāde un 

izmantošanā profesionālajā jomā. 

Rezultāti: 

Studējošie gūstot zināšanas par datora izmantošanu mākslinieka darbībā kā informācijas 

apstrādes automatizācijas rīka, zīmēšanas un dator mākslas rīka. Prot izvēlēt atbilstošo 

darbībai programmatūru. Prot pielietot datorgrafikas lietotnes, taisīt attēlus tīmeklim un 

poligrāfijai. Izmantojot apgūtās zināšanas un prasmes, studējošie prot prezentēt portfolio 

digitālajā veidā. 

Kursa saturs: 

Programmatūras veidi un mākslinieka datorvides organizēšana. Teksta dokumenta 

noformēšana un maketēšana. Lielo dokumentu noformēšanas noteikumi. Datorgrafikas viedi 

un programmatūra. Rastrgrafika, vektorgrafika un fraktalgrafika. Krāsu mācība. Krāsu 

modeļi. Krāsa. Cilvēka krāsas uztvere. Kolometrija. Prezentācijas izveides programmatūra. 

Vispārējās ziņas par multimedijiem. Multimediju programmatūra. 

Kursa plāns: 

Lekcijas – 16 stundas, praktiskās nodarbības – 24 stundas. 

Lekciju tēmas (8 lekcijas x 2 stundas): 

1. Mākslinieka datorvide. 

2. Datorprogrammatūras veidi un tās raksturojumi. 

3. Lielo dokumenta struktūra, teksta noformēšanas profesionālās tehnoloģijas. 

4. Vektorgrafikas attēlu apstrāde un pielietojums. 

5. Rastrgrafikas pamatjēdzieni. Digitālā attēla raksturojumi, kvalitātes raksturlielumi, 

avoti un pielietojums. 

6. Krāsu teorija. 

7. Animācijas lietotnes. 

8. Multimedija un multimediju lietotnes. 

Semināru/praktisko darbu/laboratorijas darbu tēmas (12 nodarbības x 2 stundas): 

1. - 2. Darbs ar lielo dokumentu. 

3. – 4. Darbs vektorgrafikas lietotnē. 

5. – 6. Darbs rastrgrafikas lietotnē. 

7. Darbs fraktālgrafikas lietotnē. 

8. Prezentācijas izveide. 

9. – 10.Animācija. 

11. – 12. Multimediju programmatūra. 


Uzdevumi patstāvīgajam darbam: 

1. Teksta dokumenta noformēšana pēc parauga un noteikumiem. 

2. Vektorgrafika: firmas dizains. 

3. Rastrgrafika: krāsu korekcija, zīmēšanas tehnikas, kolāža. 

4. Fraktālgrafika: zīmēšanas tehnikas. 

5. Animācija: galerija. 

6. Multimediju projekts: mākslinieka portfolio. 

17


Patstāvīgie darbi – 50%; 

Projekta prezentēšana un aizstāvēšana – 30%. 

Dif. Ieskaite - 20%. 


1. Пономаренко С.И Пиксел и вектор. Принципы цифровой графики. – Спб.: БХВ- 

Петербург, 2002 – 496 с. 

2. Бэйн С., Кемпбелл Д.С. Использование Corel DRAW 9. Специальное издание. – 

Москва: Издательский дом «Вильямс», 2000. – 800 с. 

3. Adobe® Flash® Professional CS5. Adobe Systems Incorporated. 2010. 

4. Adobe® Photoshop® Professional CS5. Adobe Systems Incorporated. 2010. 

5. Kirpatrik G., Peaty K. Flash Cartoon Animation. – Berkley: Apress L.P. 2006. 


1. DemiArt / Internets: http://www.demiart.ru 

2. Гринберг А.Д., Гринберг С. (1997). Цифровые изображения: Практическое 

руководство. Минск: ООО "Попурри". 

3. Айриг С., Aйриг Э. (1997). Подготовка цифровых изображений для печатию 

Минск: ООО "Попурри"ю 

4. O’Квин Д. (2002). Допечатная подготовка. Руководство дизайнера. Москва: 

Издательский дом «Вильямс», 592 с. 

5. Пономаренко С.И (2002). Пиксел и вектор. Принципы цифровой графики. Спб.: 

БХВ-Петербург, 496 с. 

6. Демерс О. (2002). Цифровое текстурирование и живопись. Москва: 

Издаетльский дом «Вильямс», 336 с. 

7. Миано Дж. (2003). Форматы и алгоритмы сжатия изображений в действии. 

Учеб.пособ. Москва: Издателство Триумф, 336 с. 

8. Мак-Клеланд Д. (1999). PhotoShop 5.5 для Windows. Бибилия пользователя. – 

Москва: Издательский дом Вильямс, 832 с. 

9. Келби С. (2004). Хитрости и секреты работы в Photoshop 7. Москва: 

Издательский дом «Вильямс», 288 с. 

10. Браун Дейв и др. (1998). ADOBE Web-дизайн и публикации. Энциклопедия 

пользователя. Киев: Издательство «ДиаСофт», 656 с. 

11. Ильин М., Ильина М. (2002). Эффективная работа: Corel Painter 6. СПб.: - 

Питер, 416 с. 

12. Нильсен Я. (2000). Веб-дизайн: книга Якоба Нильсена. СПб: Символ-Плюс, 512 

с. 

13. Кирсанов Д. (1999). Веб-дизайн: книга Дмитрия Кирсанова. СПб: Символ- 

Плюс, 376 с. 

14. Firmas Corel mācību resursu oficiālā Internet lapa http://www.designer.com/ 

15. Бэйн С., Кемпбелл Д.С. (2000). Использование Corel DRAW 9. Специальное 

издание. Москва: Издательский дом «Вильямс», 800 с 


1. Firmas Corel mācību resursu oficiālā Internet lapa http://www.designer.com/ 

2. http://www.demiart.ru 

3. http://www.intuit.ru 

Piezīmes: 


18


Software for artists 


Types of computer graphics. Notion of raster graphics. Point, raster, distinction. 

File formats. Preparing graphic pictures for printing. 

Colour studies. Colour models. Human perception of colour. Primary colours. 

Additive and subtractive colours. Mathematical conception of colours. 

Characteristics of colours. RGB, CMYK, HSL, HSB, CIE, LAB, QIY, Pantone, 

Indexed colours, Spot-colours, COLORCUBE models. Colorimetry. 

Software of raster graphics, fractal graphics and vector graphics. 

Methods of developing shades, reflections, gloss, various materials, volumes, 

collage. 

Requirements for graphics used in the Internet. Base materials for animation, 

material editors, materials on texture basis. Developing materials and templates. 

Converting of graphics, transfer to platform SGI. 

Pre-print processing. Process of color division. Application of the device for 

developing the materials to be acquired in the study process. 

HTML language and its expansions. 

Two-dimensional and three-dimensional animation, its characteristic features and 

software. 

General information about multimedia. Multimedia software for developing the 

design of presentations, CD-interface, web-pages. 

Nosaukums 






Kopējais auditoriju stundu skaits) 32 


Semināru un praktisko darbu stundu skaits 12 




Dr. paed., Mg.art., docents, mākslinieks Māris Čačka (DU), 

Mākslas un kultūras institūciju 

darbība 

19

Dr. paed., profesore, māksliniece Aleksandra Šļahova (DU) 


Nav. 


Mākslas un kultūras institūciju darba satura un izpausmju apzināšana un izzināšana 

teorijā un praksē. Orientēšanās kultūras norisēs Latvijā un pasaulē, mākslas un kultūras 

institūciju un to darbības novērtējums. 

Rezultāti: 

Zināšanas: Apgūstot kursu, studentiem ir priekšstats par mākslas un kultūras institūciju 

darbību un to pamatuzdevumiem. 

Prasmes: 

spēj plānot un modelēt kultūras institūcijas darbu; 

prot izvēlēties veiksmīgākās un laikmetīgākās idejas veidojot projektus, orientējas 

Latvijas kultūras telpā. 

Kompetences: 

labi orientējas un pārzina valsts, pašvaldības vai privātas kultūras institūcijas darbu; 

ir gatavi iesaistīties esošas kultūras institūcijas darbā, spēj veidot privātu mākslas vai 

kultūras institūciju. 

Kursa plāns un saturs: 

1. Valsts un pašvaldību pārvaldes struktūras. Likums par mākslas un kultūras institūciju, 

institūciju nolikums (mērķi, uzdevumi, funkcijas). Mākslas un kultūras iestāžu veidi, to 

darbības virzieni un vieta kultūras infrastruktūrā. 

2. Valsts un nevalstiskās (biedrības, nodibinājumi, SIA) mākslas un kultūras institūcijas. 

Mākslas un kultūras institūciju (valsts/pašvaldības un privātā sektora) apmeklējums – 

studiju pētnieciskās ekskursijas. 

3. Mākslas un kultūras institūciju darbības formas, veidi un finansējums. 

4. Plānošanas iespējas: stratēģiskā plānošana; taktiskā plānošana - gada plāns un tā 

veidošana; operatīvā plānošana; speciālie plāni. 

5. Darba satura plānošana atbilstoši sabiedrības diferenciācijai. Iekšējās un ārējās 

komunikācijas veidošana un uzturēšana mākslas un kultūras institūciju darbībā. 

6. Mākslas projektu saskaņošanas un virzīšanas process, mākslas un kultūras projektu 

realizācijas formas un paņēmieni. 

Mākslas projekta sastādīšana, sagatavošana un realizācija. 



Studiju kursa gala atzīmi veido teorētisko un praktisko darbu rezultāti semestra laikā (30%). 

Ieskaite (projekts) ( 40%). 


Bendiksens, Pēteris (2008). Ievads kultūras un mākslas menedžmentā. Rīga: Jāņa Rozes 

apgāds, 382 lpp. 


Bišofa, Anita (2002). Sevis menedments: Efektīvi un iedarbīgi / Anita Bišofa, Klauss Bišofs; 

Tulk. I.Dubava. - Rīga,125 lpp. 

Edeirs, Džons. (1999). Efektīva komunikācija : Vissvarīgākā vadības mākslas metode / Džons 

Edeirs ; No angļu val.tulk. N.Pētersons. - Rīga: Asja, 260 lpp. 

Forands, Ilgvars. (2006). Projekta menedments / Ilgvars Forands ; Latvijas Izglītības fonds. - 

Rīga, 264 lpp. 

20

Gregorija, Anne. (2007). Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana / Anne 

Gregorija. - Rīga : Lietišķās informācijas dienests, 199 lpp. 

Kehre, Maira. (2004). Personāl menedments uzņēmumā / Maira Kehre. - Rīga : Biznesa 

augstskola Turība, 225 lpp 

Līdumnieks, Andrejs. (1994). Vadīšana: (Menedments): Konspektīva mācību grāmata 

maģistrantiem, studentiem un praktiķiem / Andrejs Līdumnieks. - Ogre, 161 lpp. 

Miezaine, Zinta. (2003). Valsts pārvalde un NVO līdzdalība-efektīvu sadarbības modeli 

meklējot / Zinta Miezaine. - Rīga : Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS : Nordik, 76 lpp. 

Pīrsija, Robina. (2006). Informācijas menedments: Kā taupīt laiku un efektīvi arhivēt 

dokumentus gan birojā, gan mājās / Robina Pīrsija ; No angļu val.tulk. M.Pomahs. - Rīga : 

Jumava, 256 lpp. 

Praude, Valērijs. (2001). Menedments: Teorija un prakse / Valērijs Praude, Jakovs 

Beļčikovs. - 2., pārstr. izd. - Rīga: Vaidelote, 508 lpp. 

Starlings, Grovers. (1999). Valsts sektora parvalde / Grovers Starlings ; Tulk. Z.Šteins ; Red. 

L.Paegle ; Valsts administrācijas skola. - Rīga : N.I.M.S., 616 lpp. 

Veinberga, Sandra. (2004). Publiskās attiecības PR: Teorija un prakse / Sandra Veinberga. - 

Rīga : Zvaigzne ABC, - 327 lpp. 

Cilvēku, zīmolu, mediju, kultūras menedments: Rakstu krājums (2006) Krāj.sast. I.Bērziņš, 

Klauss Pēters Nēbels. - Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 240 lpp. 


Studija, Dizaina Studija, Art u.d.c. 

http://www.likumi.lv 

http://www.km.gov.lv 

http://www.kultura.lv 

http://www.kkf.lv 

Piezīmes (kam adresēts kurss): 



Activity of Art and Cultural Institutions 


The aim of the course is to provide knowledge of content and manefestation of art and 

cultural institutions. 

Content of the course: Framework of state and municipal rights of art and cultural institutions. 

Regulations of institutions (aims, tasks, functions). Types of art and cultural institutions, their 

field of activity and place in the cultural infrastructure. Forms of action and types of finances 

in art and cultural institutions. Opportunity of planning: strategic planning; tactical planning – 

annual plan and its formation; operative planning; specificē plans. The process of 

harmonization and advance of art projects. 

21

Kursa nosaukums Mūsdienu mākslas tendences XX-XI 






ECTS kredītpunkti 4,5 







Jolanta Savvina, DU MMF Mākslas un dizaina katedra, Mg.paed., Mg.art., lekt. 


Mākslas vēsture B daļa – MākZ1085; MākZ1086; MākZ 2053; MākZ 2054; 

MākZ 3032. 


Laikmetīgā māksla. Laikmetīgās mākslas analīze. Pazīt, veikt salīdzinošu analīzi un novērtēt 

nozīmīgākās mūsdienu mākslas izpausmes. 

Kursa mērķis: 

Iepazīties un prast analizēt XX-XI gadsimta mijas mākslas iezīmes pasaulē un 

Latvijā; 


XX-XI gadsimta mijas mākslas iezīmes arhitektūrā, tēlniecībā, glezniecībā, lietišķās 

mākslas nozarēs. 

Vadošie laikmetīgās mākslas pārstāvji Pasaulē un Latvijā. 

Spilgtākās personības dizaina jomā. 

Rezultāti: 

1. Zināšanas 

Studenti zina XX-XI gadsimta mijas mākslas iezīmes pasaulē un Latvijā; 

2. Prasmes 

Studenti prot patstāvīgi analizēt un vērtēt laikmetīgās mākslas parādības un procesus; 

Prot pielietot mākslas zinātnes speciālos terminus un spēj profesionāli izteikties par 

mākslas darbiem; 

Pārzin laikmetīgās mākslas spilgtākos pārstāvjus un spēj veidot salīdzinošo mākslas 

darbu analīzi. 

3. Kompetence 

Izprot laikmetīgās mākslas iezīmes; 

Spēj dot kompetentu un pamatotu vērtējumu par konkrētām XX-XI gadsimta mijas 

mākslas izpausmēm. 

Kursa saturs: 

Saturā ietilpst nozīmīgāko mūsdienu mākslas formu apskats un analīze. Tiek analizētas 

pēdējo gadu notikušās mākslas biennāles un triennāles, jauno mediju māksla Latvijā. 

Kursa plāns: 

1.st.g., 2.sem. 

1. Mūsdienu mākslas robežu jautājums – 6st. (lekc.) 

2. Postmodernisma laikmeta mākslas formas (konceptuālisms, minimālisms, performanse, 

48 

40 

8 

22

heppeningi) – 6st. (lekc.) 

3. Postmodernisma laikmeta mākslas formas (videomāksla, instalācija, ielu māksla, grafiti 

māksla u.c.) – 6st. (lekc.) 

4. Seminārs „Postmodernisma mākslas formas” – 4st. (sem.) 

5. Mūsdienu mākslas biennāles un triennāles – 6st. (lekc.) 

6. Laikmetīgās mākslas muzeji pasaulē – 4st. (lekc.) 

7. Jauno mediju māksla Latvijā – 6st. (lekc.) 

8. Dizains Latvijā 21.gs. (lekc.) 

9. Seminārs „Mūsdienu telotājmākslas un dizaina spilgtākie pārstāvji” – 4st. (sem.) 


50% - ieskaitīti semināru apmeklējumi, 50% - prezentācija un referāts. 


Karasā, F.R., Markadē I. (2002) Mākslas enciklopēdija: Glezniecības virzieni. Rīga: Jumava. 

Lanerī-Dažāna, N. (2004) Glezniecības enciklopēdija. Rīga: Jumava. 

Gombrich, E. H. (1997) Mākslas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC. 


Bremša, L. (2004) Latvijas mākslas vēsture. Rīga: Pētergailis. 

Lumans, V. (2006) Robežu pārkāpšana. Mākslu sintēze un paralēles. 80.gadi. Konferences 

rakstu krājums. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

Lyotard, Jean-François (2008) Postmodernais stāvoklis: pārskats par zināšanām. Rīga: LMC. 

Žeivate, I., Kļaviņš, E. (2007) H.Heinrihsone. Katalogs. Rīga: Māksla XO galerija. 

Candy bomber Našķu bumba: jaunie Latvijas glezniecībā (2007): katalogs. Rīga: RJA 

Veritas. 

Muižniece, R. (2006) Cita pasaule – Pēteris Martinsons. Rīga: Galerija Daugava. Feldbergs, 

O. (2007) Akmens. Ainava. Rīga: Neputns. 

Lejnieks, J. (2007) Patiesa forma. Tīrs stils: Modris Ģelzis, arhitekts. Rīga: Neputns. 

Zariņa, V. (2006) Gleznas. Rīga: Pedants. 

Lielā, D. (2007) Gleznas: katalogs. Rīga: Latvijas Mākslinieku savienība. 


www.wga.hu 

www.metmuseum.org 

www.rijksmuseum.nl 

www.artfacts.net 

Žurnāli Studija; Novum; Art, Dizaina Studija; u.c. 


Profesionālā maģistra studiju programma “Māksla” B daļa. 


Contemporary art trends XX-XI at the turn of the century 


Contemporary art. Analysis of contemporary art. Recognize, a comparative analysis and 

assessment of the most important contemporary art events. 

Course objectives: 

- Meet and be able to analyze the XX-XI century turn of the art features of the world and 

Latvian. 

- XI-XX century turn of the art features of the architecture, sculpture, painting, applied arts 

industries. 

- Leading representatives of contemporary art world, and Latvian. 

- outstanding personalities in the field of design. 

23

- 

Nosaukums 

Tekstilizstrādājumu un apģērbu 

dizains 

Kursa kods 1 sem. – MākZ5001; 

2 sem. – MākZ5003; 

3 sem. – MākZ6033; 

3 sem. – MākZ6011 – DP*. 



Kredītpunkti 1 sem. – 6; 

2 sem. – 2; 

3 sem. - 4; 

3 sem. - 12 – DP*. 

ECTS kredītpunkti 1 sem. - 9; 

2 sem. – 3; 

3 sem. - 6; 

3 sem. – 18 – DP*. 

Kopējais auditoriju stundu skaits) 






1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

Mg.art. I.Linarte-Ruža, MMF Mākslas un dizaina katedras vieslektore 



Kursa mērķis: Pilnveidot maģistrantu zināšanas dizaina(mākslas) attīstības un inovācijas 

procesā, apgūt metodisko kompozīcijas sistēmu kā tekstilmākslas dizaina pamatu, pielietojot 

savas zināšanas praktiskā, radošā darbā , veidojot savu attieksmi, izpratni par apkārtējo vidi, 

telpu. 


Pielietot „dizaina domāšanu” pakalpojumu (tekstilizstrādājumu un apģērbu dizaina)sfēras 

problēmu risināšanā. 

Meklēt inovatīvas idejas radošā darba problēmu risināšanā. 

Iepazīties ar praktisko materiālu daudzveidību tekstilmākslas un apģērbu dizaina 

programmā. 

Saskatīt un rast risinājumus ar tekstilmākslu saistītos darbos. 

Sekmēt radošumu jebkurā uzdotajā uzdevumā. 

Attīstīt prasmi izteikt savu ideju, argumentēt, analizēt, vērtēt radošos darbus. 

Dot iespēju maģistrantiem realizēt savas inovatīvās idejas praktiskā darbā. 


Zināšanas: 

Apgūstot kursu, maģistrantiem ir vispusīgs priekštats par tekstilmākslas virzieniem, 

24

funkciju, materiālu daudzveidību un to pielietojumu pakalpojumu sfēras problēmu risināšanā 

savos autordarbos. 

Prasmes: 

Pilnveidotas prasmes problēmsituācijas risinājumos vides estētiskā, funkcionālā 

izveidē, pielietojot tekstilmākslas un apģerbu dizaina risinājumus. 

Kompetence: 

Studenti spēj pielietot inovatīvas idejas dizaina(mākslas) objektu, autordarbu radīšanā 

un veidot savu attieksmi, izpratni par apkārtējo vidi. 

Kursa saturs 

Autordarbu izveide dažādās tekstilmākslas tehnikās (aušana, aplikācija, batika, apdruka 

inovatīvas autortehnikas) pielietojot mūsdienīgus, katrai problēmsituācijai piemērotus materiālus, 

Latgales reģionam vēsturiski, tradicionāli raksturīgos materiālus. 

Kursa plāns 

1 semestris - MākZ5001 

Kursa struktūra – 96 st. 

Praktisko darbu tēmas: 

1. Zīmes un orientēšanās sistēmas (skaidrība, viegla uztveramība, ilgtspējība): citas 

dimensijas funkcijai. 









6. Zīmes un orientēšanās sistēmas (skaidrība, viegla uztveramība, ilgtspējība): dizains un 

cilvēka faktors. 









11. Zīmes un orientēšanās sistēmas (skaidrība, viegla uztveramība, ilgtspējība): formāta izvēle. 




15. Zīmes un orientēšanās sistēmas (skaidrība, viegla uztveramība, ilgtspējība): cilvēka 

ķermeņa. fiziskā mijiedarbība ar vidi. 







19. Darbs ar telpu: kā cilvēki mijiedarbojas ar telpu, telpas fiziskās īpašības. 


25




24. Darbs ar telpu: krāsa(viena pati neveic nepieciešamo funkciju). 





29. Darbs ar telpu: kontrasts, pustoņi. 




33. Kodēšana: ar burtiem, ar cipariem, ar krāsu,ar attēlu, ar vārdiem. 





38. Kodēšana: cik ilgi redzam - mobilitāte. 




42. Kodēšana: uz cik ilgu laiku, uztveres ātrums. 





Studējošo patstāvīgais darbs 

Patstāvīgais darbs ir studējošā mācību satura apguves rādītājs. Savus autordarbus studējošie veic 

patstāvīgi auditorijā vai ārpus tās ar docētāja dotām vadlīnijām. Patstāvīgajā darbā studējošais 

risina problēmsituāciju sabiedriskā telpā, privātā telpā. Meklējot materiālus, darba izpildes 

tehniku, kas ir piemērota autordarba problēmsituācijas risinājuma realizācijai. 

Patstāvīgā darba uzdevumu tēmas: 

Kompozīcijas Laukums, 

Krāsa, 

Struktūra, 

Faktūra, 

Zīme, 

Telpa, 

Burts, 

Teksts, 

Cipari, 

Darbu sagatavošana eksponēšanai, noformēšana. 

Apskatīt ieteicamo periodiku, internetresursus, literatūras avotus un mākslas izstādes. 

Maģistra darba māksliniecisko ideju meklējumi (skicēšana, uzmetumi). 

Teorētisko materiālu pētījums un atlase maģistra darbam. 



1. Attīstīt priekšmetu stilizācijas prasmes un to pielietojumu tekstildarbos. 

26






7. Grafisko izteiksmes līdzekļu pielietojumu nozīme tekstildarbu kompozīcijās. 





12. Skiču veidošanas, pasniegšanas daudzveidīgie principi. 








risina problēmsituāciju sabiedriskā telpā, privātā telpā. Meklējot materiālus, darba izpildes 



Ainava. 

Arhitektūra. 

Daba. 

Ūdens dominante ainavā. 

Klusā daba. 




Maģistra darba temata noformulējums un teorētiskas daļas satura izstrāde. 

Maģistra darba aktualitātes izstrādāšana un zinātnisko kategoriju noformulējums saistība ar 

praktisko darbu. 


Maģistra darba teorētiskais pētījums, literatūras avotu atlase atbilstoši tēmai. 




1. Figurāla kompozīcija. 










11. Grafiskais pasniegšanas veids. 




27



17. Figūra – Laukums. 










27. Krāsa - stilizētas figūras dominante. 










37. Faktūra, struktūra - stilizētas figūras dominante. 













risina problēmsituāciju sabiedriskā telpā vai privātā telpā. Meklējot materiālus, darba izpildes 



1. Idejas kompozicionālais risinājums līdz abstrakcijai. Dažādu izteiksmes līdzekļu 

izmantošana idejas īstenošanā. 

2. Figurāla kompozīcija interjerā, ainavā, pilsētvidē. Figūru stilizācija un pasniegšanas 

paņēmieni. 

3. Figūras stilizācijas skices izpildīšana dažādos materiālos ar dažādiem izteiksmes 

līdzekļiem un materiāliem. 

Maģistra darba radošā projekta izstrādāšana, aprobācija un prezentēšana. 

Maģistra darba teorētiskās daļas iztrāde un prezentācijas sagatavošana. 


Praktisko darbu apmeklējums ir obligāts. 



28

Studiju kursa gala atzīmi veido praktisko darbu rezultāti semestra laikā ( praktisko darbu 



Gandertone L. (1996). Lielā rokdarbu grāmata. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Kalniņa G. (1971). No auduma līdz tērpam. Rīga. 

Kapče M. (1990). Sieviešu apģērbi. Rīga: Zvaigzne. 

Kraukle D. (1993). Ornaments. Rīga: Zvaigzne. 

Rēere G. (1998). Tekstilmozaīka. Rīga: Zvaigzne ABC. 


Hudson, J. (2006). 1000 new designs and where to find them, Laurence King Publishing 

Kruger, S. (2009). Textile Architektur, Jovis. 

Klanten, R. (2010). Data Flow 2. Visualizing information in graphic design. Gestalten. 

Harris, H. (2004). 5000 years of textiles, British Museum press. 

Klanten, R. (2008). DESIRE. The shape of things to come, Gestalten. 

Alain-Rene, H. (2006). Art Deco Textiles. Thames &Hudson. 

Proctor, R. (2009). 1000 new eco designers and where to find them. Laurence King Publishing. 

Cat, Martin (2006). The Surface Texture Book, Thames & Hudson. 

Gillow, J. (2006). A visual guide to traditional techniques WORLD TEXTILES, Thames 

&Hudson. 

Stone, Peter F. (2004). Tribal &Village. RUGS, Thames & Hudson. 

Jackson, Anna (2000). Japanese Textiles in the Victoria and Albert Museum, V & A 

Publications. 

Samuels, Ch. (2003). Art Deco Textiles, V & A Publications. 

Gillow, J. (2003). African Textiles, Thames & Hudson. 

Colchester, C. (2001). The New Textiles Trends+ Traditions, Thames & Hudson. 




Žurnāls " Latvijas Arhitektūra " 


Žurnāls "NOVUM" 

Žurnāls "Art " u.c. 


Profesionālās maģistra studiju programmas “Māksla” C daļa. 


Textile and Clothing Design 


Completing magister students’ knowledge in design art whilst the process of development and 

innovation in means of compositional method as a fundamental system in textile art design. It is 

necessary to use their knowledge in practical and creative skills in order to create personal 

attitudes and understanding of environment and rooms around. 

29

Kursa nosaukums Keramikas izstrādājumu dizains 


MākZ6034 

MākZ6035 

MākZ6005-DP* 






192 






Mg.paed. Mairita Folkmane, DU MMF Mākslas un dizaina katedra, docente 


Sekmīga kursa apguve MākZ4186-DP* 


Studiju kurss paredz padziļināt studentu zināšanas un praktiskās iemaņas keramikas un plastisko 

veidošanas materiālu izmantošanā individuālu mākslas projektu izstrādē un prezentēšanā. 

Pilnveidot profesionālu materiālu tehnoloģiju izmantošanu un kritisku spriestspēju keramikas 

mākslas kontekstā. 

0 

192 

0 

0 

Kursa mērķis: Padziļināt izpratni par mūsdienu keramikas un tās apstrādes materiālu 

tehnoloģijām un to pielietošanu trīsdimensionālas formas veidošanā. 


Veicināt keramikas materiālu un to apstrādes tehnoloģiju profesionāla izmantošana mācību un 

radošajos darbos; 

Veikt praktiskus eksperimentus mūsdienu keramikas materiālu izmantošanā; 

Pilnveidot telpiskuma, formas, proporciju un materiāla izjūtu; 

Attīstīt keramikas tehniku -veidošanas, virpošanas, formēšanas, mozaīku u.c. pielietošanu radošo 

kompozīciju izveidošanā; 

Pilnveidot studentu individuālās jaunrades spējas un kritisko domāšanu; 

Apmeklēt keramikas un tēlniecības darbnīcas, mākslas izstāde, meistarklases, zinātniskās 

konferences. 

Rezultāti: 


Izprot keramikas materiālu tehnoloģiskās īpatnības; 

Prot organizēt keramikas nodarbību darba vidi, pārzin nepieciešamos instrumentus un 

iekārtas; 

Pārzina keramikas virpu, žāvējamo skapi, glazējamo iekārtu, elektriskās krāsns darbības 

principus; 

Pārzina nepieciešamās datortehnoloģijas individuālu skiču, projektu, prezentāciju 

sagatavošanai; 

2. Prasmes 

Pārvalda keramikas materiālu tehnoloģiju – mālu masas sagatavošanu, veidošanu, 

dekorēšanu, apgleznošanu, žāvēšanu, glazēšanu; 

Prot realizēt individuālu skici vēlamajā keramikas materiālā; 

30

Prot sagatavot darbus apdedzinājuma procesam; 

Pārzina ģipša liešanas tehnoloģiju un formu apstrādi; 

Prot sagatavot porcelāna masu darbam, atliet porcelāna izstrādājumus, tos apstrādāt, žāvēt, 

glazēt, apdedzināt. 

1. Kompetence 

Spēj analizēt profesionālo literatūru, internetresursus un citus avotus par mākslas un 

tradicionālo keramiku; 

Spēj spriest par keramikas tehnoloģiju un mākslas darbu kompozīciju profesionālā 

līmenī; 

Var pasniegt keramikas nodarbības pulciņā un skolā; 

Prot organizēt individuālas keramikas darbnīcas darba vidi un prezentēt savus radošos 

darbus. 

Kursa saturs: 

1.semestris. 

Kompozīcijas pamatprincipu un mūsdienu tehnoloģiju pielietošana individuālo skiču/projektu 

izstrādē un formas dizaina veidošanā. 

Proporcijas un samērs keramikas izstrādājumu dizainā. 

Keramikas materiāli un to apstrādes tehnoloģijas. 

Apaļskulptūras un reljefa veidošana. 

Cilvēka figūras proporciju studijas. 

Nozīmīgākās tendences 20.gs. un 21.gs. keramikas mākslā. 

2.semestris. 

Keramikas izstrādājumu dekorēšanas un apgleznošanas paņēmieni un tehnoloģijas. 

Efektglazūras un kristāliskās glazūras. 

3.semestris. 

Skiču izstrāde individuāla mākslas projekta realizēšanai. 

Materiāla paraugu izgatavošana. 

Maģistra darba izstrāde. 

Kursa plāns: 

1.semestris. 

Kursa struktūra: 

praktiskās nodarbības- 96 st.(MākZ5002) 

1. Kompozīcijas pamatprincipu pielietošana skiču/projektu izstrādē un formas dizaina 

veidošanā. 

2. Formas, proporciju un stila izjūta divdimensionālo un trīsdimensionālo kompozīciju 

attēlošanā. 

3. Datorprasmju pielietošana individuālo projektu veidošanā un prezentēšanā. 

4. Proporcijas un samērs keramikas izstrādājumu dizainā. 

5. Trīsdimensiju kompozīciju veidošana, izmantojot mūsdienīgus materiālus un 

datorgrafiku. 

6. Keramikas masas un angobas. 

7. Keramikas glazūru un sāļu veidi. 

8. Keramikas krāsas. 

9. Keramikas krāšņu veidi. 

10. Keramikas apdedzināšanas tehnoloģijas. 

11. Arheoloģiskā keramika. Veidotu trauku grupas kompozīcija. 

12. Virpoti keramikas izstrādājumi. 

13. Virpotu un veidotu keramikas dizaina objektu grupa. 

14. Dārza keramika. 

15. Interjera dizaina objektu formēšana un atliešana. 

16. Divdimensiju un trīsdimensiju kompozīcijas mozaīkas tehnikā. 

17. Telpisku apjomu izveidošana plastiskā materiālā. 

31

18. Virsmu faktūras. 

19. Reljefs un apaļskulptūra. 

20. Apjoma studijas. Figūra. Proporcijas un raksturs. Detaļu pakļaušana kopformai. 

21. Maska un galva. 

22. Portrets. 

23. Sēdoša cilvēka figūra – apaļskulptūra. 

24. Ķermeņa kustības un proporcijas. 

25. Cilvēka figūras atveidošana reljefā. 

26. Darbs ar dzīvo modeli. 

27. Portreta impresionistisks veidojums. 

28. Figūras stilizācija kubistiskā manierē. Plastika. 

29. Veidošana ar ģipsi, tā īpašības apstrāde. 

30. Dabas formu studijas stilizācija. 

31. Formas atliešana ģipsī. Viendaļīga – “melnā forma” un daudzdaļīga forma. Ģipša 

apstrādāšana. 

32. Instalācijas un netradicionālu materiālu pielietošana. 


1. Auditorijas darbu pabeigšana.- Portrets. Maska vai medaļa. Figūra. 

2. Veikt nodarbību tēmām atbilstošus materiālu paraugus. 

3. Izstrādāt konceptuālu pamatojumu un skiču kompozīcijas keramikas darbu ciklam, 

pielietojot kādu no keramikas formveides paņēmieniem (virpošana, liešana, 

veidošana u..c). 

4. Veikt praktiskā darba izstrādi. 

5. Piedalīšanās keramikas meistardarbnīcās, cepļu kurināšanā ārpus DU.Ieteicamās 

literatūras, internetresursu studijas, mākslas izstāžu apmeklēšana un piedalīšanās 

zinātniskajās konferencēs. 

2.semestris. 



Nodarbību tēmas: 

1. Keramikas izstrādājumu dekorēšana un dekorēšanas paņēmieni. 

2. Keramikas izstrādājumu apgleznošanas vēsture. 

3. Apgleznošanas tehnikas un darbam nepieciešamie materiāli. 

4. Virsglazūras apgleznošanas tehnikas. 

5. Zemglazūras apgleznošanas tehnikas. 

6. Porcelāna apgleznošanas tehnikas. 

7. Apgleznotu trauku apdedzināšanas īpatnības. 

8. Efektglazūras un kristāliskās glazūras. 

9. Keramikas darbu eksponēšanas prasības un 21.gs. estētika. 


1. Veikt nodarbību tēmām atbilstošus materiālu paraugus. 

2. Izstrādāt skiču kompozīcijas keramikas darbu ciklam, izmantojot kādu no 

dekorēšanas paņēmieniem. 

3. Veikt praktiskā darba izstrādi. 

4. Piedalīšanās keramikas meistardarbnīcās, cepļu kurināšanā ārpus DU.Ieteicamās 

literatūras, internetresursu studijas, mākslas izstāžu apmeklēšana un piedalīšanās 


32

3.semestris. 



Nodarbību tēmas: 

1. Skiču izstrādāšana maģistra darbam. 

2. Materiāla paraugu izstrādāšana maģistra darbam. 

3. Maģisra darba projekta izstrādāšana. 

4. Maģistra darba izstrādāšana materiālā. 

5. Savu darbu portfolio papildināšana. 


1. Skiču izstrāde maģistra darbam. 

2. Auditorijas darbu turpināšana- formas veidošana, dekorēšana, apstrādāšana, 

žāvēšana pēc nepieciešamības. 

3. Maģistra darba izstrādāšana materiālā. 

4. Piedalīšanās keramikas meistardarbnīcās, cepļu kurināšanā ārpus DU. 

Ieteicamās literatūras, internetresursu studijas, mākslas izstāžu apmeklēšana un piedalīšanās 



Nodarbību apmeklējums un piedalīšanās starpskatēs -40% 

Izpildīti praktiskie darbi-50% 

Ieskaite-5% 

Individuālais darbs, piedalīšanās meistarklasēs un izstādēs ar darbiem izpildītiem keramikas 

tehnikās – 5% 


Adomonis, J. (1994). Nuo taško iki sintezės. Vilnius: Vilniaus dailės akademijos leidykla. 

Konstants, Z. (1996). ”Baltars” Rīga: Latvijas enciklopēdija. 

Konstants, Z., Poluikeviča, T. (1984). Rīgas porcelāns un fajanss. Rīga: Zinātne. 

Kučinska, V. (1982). Mākslas keramika Latvijā 1960-1980. Rīga: Zinātne, 

Muižniece, R. (2006).Cita pasaule Pēteris Martinsons. Rīga: Galerija Daugava. 

Navikienė, V. (2010). Tradicines keramikos mokymo pradmenys. Tradicionālās keramikas 

apmācības pamati. The Basics of Traditional Ceramics Training. Kaunas: UAB „Arx Baltica”, 

208. 


Atterbury, P. (1999). Miller’s Tenttieth-Century Ceramics. London: Octupus. 

Berensohn, P. (1972). Finding One’sWay with Clay. New York. 

Bernāne, A., Borisa, V. (2010). Apmācību programma Latgales keramika. Daugavpils pilsētas 

dome: S&G, 108. 

Bubbico, G. (2004). Ceramica. Milano: Demetra. 

Chroman, E. (1976). The Potteries primer. New York: Publishers. 

Dulkina, T.I., Grigorjeva N.S.(1982) Gzhel ceramics. 

Gaudi, A. (2004). Antonio Gaudi. Madrid: Kliczkowski. 

Gebauer, W.(1983). Kunst handwerkliche Keramik. VEB Leipcig. 

Heuschkel, H., Muche K. ABC keramik,-VEB Leipcig 1974. 

Hofsted, J. (1975). Topfern. Bonn-Rottgen, Hornemann Verlag. 

Jianu, I. (1971). Henry Moore. Bucuresti, Editura Meridiane. 

Klīdzējs, I. (2002). 100 Latvijas keramiķi. Rīga: a/s Preses nams. 

Lehnhäuser, W.(1966). Glasuren und ihre Farben. Verlag, Düsendorf. 

Leland, N. (1990). The Creative Artists. Cincinnati: North Light Books. 

Masini Lara, V. (1989). Art Nouveau. Firenze: Giunti. 

Melnbārde–Krisberga, H. (1982). No māla līdz keramikai. Rīga: Zvaigzne. 

Meyer, A. (1995). Oceanic Art. Koln, Konemann. 

33

Miller, J. (2004). Arts & Crafts. London: Dorling Kindersley Book. 

Miller, J. (2005). Art Deco. London: Dorling Kindersley Book. 

Miller, J. (2006). Decorative Arts. London: Dorling Kindersley Book. 

Miro, M. (2003). Robert Turner. London: Kodansa International. 

Muche, K.(1986) Form und Dekor. VEB Leipcig. 

Nodieva, A. (1977). Latviešu keramika. Rīga: Liesma. 

Pujāts, J. (2002). Latgales keramika. Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība. 

Racinet, A. (2006). The World of Ornament. Koln: Taschen. 

Shafer, T. (1976). Pottery Decoration. New York: Watson – Guptill Publications. 

Sloan Dauglas. (1993). Insight Imagination. Westport: Greenwood Publishing Group Inc. 

Smith, R. (2003). The Artist’s Handbook. London: A Dorling Kindersley Book. 

Taylor, B. (2006). Collage. The Making of Modern Art. London: Thames & Hudson. 

The Kiln Book Edition by Frederik Olsen,- (1999), 65 lpp. 

Vasiļevskis, Ē. (2003). Pūdnīku skūla. Rīga: AGB. 

Wasserspring, L. (2000). OAXACAN ceramics. 

Wensley, D. (2002). Pottery the Essential Manual. Marlborough: The Crowood Press. 

Первая, С.С.(1997) Декорирование художественной керамики, Ленинград. 


Žurnāls „Dizaina studija”, www.dizainastudija.eu 

Žurnāls „Māksla Plus” 

Žurnāls „Studija”, www.studija.lv 

www.porcelanamuzejs.lv 

www.ceramicsartdaily.org 

Žurnāls „Ceramics Review” 

www.look4design.co.uk/art/pages/gallery 

Piezīmes: 


Maģistra studiju programmas „Māksla” C daļa 


Ceramic 


Course provides deeping students' knowledge and practical skills ceramic and plastic building 

material uses of individual art projects and presentation. Development-friendly professional 

material the use of technologies and the critical judgment of ceramic art context. 

Nosaukums Gleznošana 


2 sem. – MākZ5009; 

3 sem. – MākZ6042; 

3 sem. – MākZ6004 – DP*. 




2 sem. – 2; 

34

- 

3 sem. - 4; 

3 sem. - 12 – DP*. 


2 sem. – 3; 

3 sem. - 6; 

3 sem. – 18 – DP*. 







1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

Mg.art. J.A.Osis, MMF Mākslas un dizaina katedras viesprofesors, mākslinieks 



Kursa mērķis: Pilnveidot maģistrantu teorētiskās zināšanas gleznošanā un praktisko izpildījumu 

radošajā darbībā, kurā (māksla) gleznošana ir viens no veidiem kā izprast sevi un pasauli, uzrunāt 

skatītāju un caur vizuālo kultūru veicināt garīgumu plašā sabiedrībā. 

Kursa uzdevumi 

Pilnveidot māksliniecisko izteiksmi gleznošanā attīstot, kāpinot profesionālo un emocionālo 

mākslas piesātinājumu. 

Iemācīt analizēt, izprast un sintezēt māksliniecisko formu konceptuāli analītiskā skatījumā. 

Saskatīt un atveidot jaunradē saturiski pilnvērtīgu mākslas tēlu. 

Pilnveidot prasmes dažādu gleznošanas tehniku un materiālu pielietojumā. 

Sekmēt radošas, emocionāli un intelektuāli izglītotas personības veidošanos. 

Attīstīt prasmi diskutēt, analizēt, pārveidot un vērtēt radošos darbus. 

Dot iespēju maģistrantiem realizēt sevi kā profesionālu, brīvu, atbildīgu un radošu personību. 


Zināšanas: Apgūstot kursu, maģistrantiem ir pilnveidots priekšstats par gleznošanas materiāliem un 

izteiksmes iespējām radošajā darbībā. 

Prasmes: Pilnveidotas prasmes darboties radoši dažādās gleznošanas tehnikās un pārzināt atbilstoši 

pielietojumam daudzveidīgu materiālu arsenālu. 

Kompetence: 

1. Studenti spēj analītiski izvērtēt un izvēlēties optimāli atbilstošus mākslinieciskās izteiksmes 

līdzekļus un argumentēti mērķtiecīgi tos izmantot jaunradē. 

2. Pilnveidota praktiskā pieredze, strādājot radoši dažādās zīmēšanas tehnikās. 

3. Pilnveidota telpiskā uztvere un tēlainā domāšana. 

35

Kursa saturs 

Formās, materialitātē, krāsās un tonalitātē komplicētu kluso dabu gleznošana. Dabas skatu, pilsētas 

arhitektonisko ainavu gleznošana dažādu gada laiku noskaņās un dažādā diennakts gaismas režīmā. 

Portreta, cilvēka pusfigūras un figūras pilnā augumā gleznošana dažādos rakursos. Tematiska 

gleznošana un nosacīta bezpriekšmetu gleznošana dažādās tehnikās un materiālos. 

Kursa plāns 




1. tēma. Kluso dabu akadēmiskā gleznošana. Komplicētu priekšmetisko apjomu un formu uzbūves 

attīstība divdimensiju plaknē. 

1. 1. tēmas turpinājums. 







8. 1. tēmas nobeigums. 

9. 2. tēma. Kompozīcijā komplicētas akadēmiskās klusās dabas inspirēta nosacīta bezpriekšmetu 

glezniecība plaknē. 










19. 3. tēma. Klusās dabas gleznošana atsedzot daudzveidīgu priekšmetiskās pasaules materialitāti un 

izteiksmē pretstatot fakturēto un gludo, spožo un matēto virsu kontrastus. 










29. 4. tēma. Interjera (iekštelpas) gleznošana atveidojot telpas dziļumu un radot telpiskuma ilūziju. 









38. 5. tēma. Dabas skatu, lauku ainavas, pilsētainavas gleznošana. Studentu telpiskās domāšanas 

objektu raksturīgo formu un to atšķirību analīzes attīstība. 


36








Patstāvīgais darbs ir studējošā mācību satura apguves radītājs. Patstāvīgo darbu (individuālu vai 

kolektīvu darbību) organizē docētājs, bet bez tiešas iesaistīšanās. Studējošie izpilda uzdevumus 

gleznošanā kabinetā vai ārpus tā. Patstāvīgā darba apjoms stundās nedrīkst būt mazāks par 144 

stundām. 


Skices un materiālu sagatavošana, darbs pie gatavā darba risinājuma. 

Klusā daba. 

Priekšmetu raksturīgo siluetu atlase un to transformēšana zīmju simbolos (radošais darbs). 

Gleznojums ar skatu no interjera (iekštelpas) uz eksterjeru (āra ainavu). 

Lauku ainavas studijas plenērā. 

Pilsētas arhitektoniskās ainavas gleznojums un tā transformācija dekoratīvā kompozīcijā 

(radošais darbs). 







1. 1.tēma. Portreta gleznošana tiešā apgaismojumā ar kontrastainām gaismēnām un portreta 

gleznošana izkliedētā apgaismojumā ar detaļu un koptēla plūstošām aprisēm. 








9. 2. tēma. Pusfigūras ar rokām gleznošana interjera. Plastiski anatomisko formu studijas un 

analīze monohromos un polihromos uzmetumos. 








17. 2. tēma. Kailfigūras gleznošana statiskā pozā interjerā. Krokotā tērpā ģērbta modeļa 

gleznošana. 






37







stundām. 


Pašportreta gleznojums. Ekspresīvs lielformāta galvas gleznojums. Figūras detaļu anatomiskas 

skices. 









3 semestris – MākZ6042 



1. 1.tēma. Kailfigūras, akta un figūras detaļu gleznošana dažādos rakursos un apgaismojuma 

variācijās. 









10. 2. tēma. Statiskas daudzfigūru kompozīciju gleznošana. Dinamiskas daudzfigūru kompozīcijas 

gleznošana. 












22. 3. tēma. Daudzfigūru kompozīcijas gleznošana lokālu krāsu salikuma izteiksmē. 





38











stundām. 


Tematiska figurāla kompozīcija (radošs darbs). 

Lokālās krāsās veidotās daudzfigūru kompozīcijas transformācija abstraktā izteiksmē. 

Cilvēka figūru skicēšana. 







Studiju kursa gala atzīmi veido praktisko darbu rezultāti semestra laikā ( praktisko darbu starpskates) ( 

50%). 


Laneri-Dažāna, N. (2004). Mākslas enciklopēdija. Glezniecības enciklopēdija. Rīga. Jumava. 

Gair, A. (1995). Artists Manual Chronicle books. San Francisko. 

Clark, T. (2003). The Enciclopedia of Art techniques. A & C Black Publishers Ltd. 

Prette, M.C. & De, A.G. (2002). Capire L arte ei suoi linguaggi. Florence. 

Jurjāne, A. (2005). Kompozīcija. Rīga. Neputns. 

Jurjāne, A. (2002). Gleznošana. Rīga. Neputns. 


Janson H.W. (1986). History of art. Harry N. Abrams, INC. 

Kļaviņš E. (1996). Latviešu portrets glezniecībā. Rīga: Zinātne. 

Ozoliņa Nucho A. (1994). Māksla un pašatklāsme. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Karasā, Patrisija F.R. Markadē, Izabella. (2002). Mākslas enciklopēdija. Glezniecības virzieni. 

Larousse, Jumava. 

Иттен, Й. (1997). Искусство цвета. Москва. 

Иттен Й. (1997). Искусство формы. Москва. 

Олмедо, Г. (1998). Как писать пастелью. С.-Петербург: Аврора. 

Парромон, М. (1998). Как писать акварелью. С.-Петербург: Аврора. 

Парромон, М. (1998). Как писать маслом. С.-Петербург: Аврора. 

39

Парромон М. (1997). Как копировать шедевры живописи. С.-Петербург: Аврора. 










Painting 


Long-term works on painting, sketches, composite sketches. A still-life. An interior and an ex-terrier. 

A figurative composition. The academic painting from details to the general form (idea, process, 

result). Local expression by colour on a plane. Painting as a world of colours and forms (analysis, 

synthesis). 

Nosaukums Zīmēšana 


2 sem. – MākZ5033; 

3 sem. – MākZ5034; 

3 sem. – MākZ6048 – DP*. 




2 sem. – 2; 

3 sem. - 4; 

3 sem. - 12 – DP*. 


2 sem. – 3; 

3 sem. - 6; 

3 sem. – 18 – DP*. 





1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

40

- 



Dr. paed. A.Šļahova MMF Mākslas un dizaina katedras profesore 



Kursa mērķis: Pilnveidot maģistrantu zīmēšanas teorētiskās zināšanas un praktisko izpildījumu 

radošajā darbībā, kurai (māksla) zīmēšana ir viens no veidiem, kā izprast sevi un pasauli. 


Pilnveidot spēju radoši atklāt priekšmetu formu telpā, izmantojot dažādus grafiskos izteiksmes 

līdzekļus un materiālus. 

Iemācīt analizēt, izprast un attēlot formu, konceptuāli analītiskā skatījumā. 

Saskatīt un attēlot apjomus un gaismēnu saspēles. 

Pilnveidot prasmes dažādu zīmēšanas materiālu pielietojumā. 

Sekmēt radošas, emocionāli un intelektuāli izglītotas personības veidošanos. 

Attīstīt prasmi diskutēt, analizēt, pārveidot un vērtēt radošos darbus. 

Dot iespēju maģistrantiem realizēt sevi kā profesionālu, brīvu, atbildīgu un radošu personību. 


Zināšanas: Apgūstot kursu, maģistrantiem ir pilnveidots priekšstats par zīmēšanas materiāliem un 

izsteiksmes iespējām radošajā darbībā. 

Prasmes: Pilnveidotas prasmes darboties radoši ar zīmēšanas tehnikām un materiāliem. 

Kompetence: 

4. Studenti spēj izvēlēties un pielietot atbilstošākos zīmēšanas materiālus un mākslinieciskos 

līdzekļus savu radošo darbu veikšanai. 

5. Pilnveidota praktiskā pieredze, strādājot radoši dažādās zīmēšanas tehnikās. 

6. Pilnveidota telpiskā uztvere un tēlainā domāšana. 

Kursa saturs 

Arhitektūras detāļu (kapitelis, vāze ar sarežģītu rotājumu) akadēmiskā zīmēšana; sarežģītas klusās 

dabas, interjera un eksterjera ilgtermiņa zīmējumi; cilvēka portreta un cilvēka figūras uzmetumi un 

zīmēšana dažādos materiālos; tematiska zīmēšana. 

Kursa plāns 

1 semestris MākZ6047; 



1. 1. tēma. Arhitektūras detaļu (kapitelis, vāze ar sarežģītu rotājumu) akadēmiskā zīmēšana 

iekštelpā (interjerā). Sarežģīto telpisko formu uzbūves divdimensiju plaknē attīstība. 









41

10. 2. tēma. Kompozicionāli sarežģītas klusās dabas ar ģipša galvu vai klusās dabas uz atbilstoša 

fona: interjera, ainavas, pilsētainavas, lauku ainavas utt. ilgtermiņa zīmēšana. Studentu 

telpiskās domāšanas, objektu formu un atšķirības analīzes, attīstība. Kompozīcijas noteikumu 

um likumsakarību pielietojuma zīmēšanas procesā pilnveide. 










20. 3. tēma. Akadēmiskā zīmēšana: portrets – pusfigūra. Portreta un fona psiholoģisks 

raksturojums, galvas anatomija. Rokraksta izkopšana portreta žanrā. 










30. 4. tēma. Portreta realizācija kāda no mākslas stiliem, radošais darbs. 









39. 5. tēma. Ilgtermiņa zīmēšana, formas interpretācija (dekoratīva kompozīcija). 











zīmēšanā kabinetā vai ārpus tā. Patstāvīgā darba apjoms stundās nedrīkst būt mazāks par 144 

stundām. 


Skices un materiālu sagatavošana, darbs pie gatavā darba risinājuma: 

Klusā daba. 

Pilsētas ainava vai interjera zīmējums (perspektīva ar vienu satekrunktu). 

Pilsētas ainava vai interjera zīmējums (perspektīva ar diviem satekrunktiem). 

Portrets – pusfigūra (ilgtermiņa darbs). 

Bērna portrets (radošais darbs). 

42

Tematikā kompozīcija (radošais darbs). 

Portreta uzmetumi (dažādas mīkstās tehnikas); 

Cilvēka figūru skicēšana. 







25. 1.tēma. Antīkas figūras akadēmiska zīmēšana. Maģistrantu telpiskās domāšanas, objekta 

elementu propocijas salīdzināšanas spējas un apgaismojuma loģikas padziļināšana. 








33. 2. tēma. Stāvoša cilvēka figūras akadēmiskais zīmējums (lielformāts). Gaismēnu attiecību 

pilnveide zīmējumā. Skices un materiālu sagatavošana, darbs pie gatavā darba risinājuma. 












stundām. 



1. Tematiskā kompozīcija ar 3-4 figūrām, radošais darbs. Figūru uzmetumi kustībā, kompozīcijas 

metu izmantošana tematiskajos zīmējumus. 

2. Darbs ar grāmatas ilustrācijām. 

3. Radošo darbu izpildīšana un sagatavošana izstādei. 





Maģistra darba aktualitātes izstrādāšana un zinātnisko kategoriju noformulējums saistība ar praktisko 

darbu. 






43

33. 1.tēma. Sēdoša cilvēka figūras telpā zīmēšana, balstoties uz maģistrantu individualitāti. 









42. 2. tēma. Guļoša cilvēka figūras akadēmiskā zīmēšana. Iemaņu pilnveide zīmēt figūru jebkurā 

kustībā, jebkurā pagriezienā, atklājot tās konstruktīvo shēmu un modeļa stāvokli telpā, attīstībā. 












54. 3. tēma. Akta zīmēšana (lielformāts). Cilvēka ķermeņa uzbūves pamatiemaņu pilnveide, 

izmantojot mīkstos zīmēšanas materiālus. 















stundām. 


4. Idejas kompozicionālais risinājums līdz abstrakcijai. Dažādu izteiksmes līdzekļu izmantošana 

idejas īstenošanā. 

5. Figurāla kompozīcija interjerā ar tematisku ievirzi (radošais darbs). Figūru uzmetumi kustībā, 

kompozīcijas metu izmantošana tematiskajos zīmējumus. 

6. Puskailas figūras lielformāta uzmetumu izpildīšana dažādos materiālos ar dažādiem zīmēšanas 

izteiksmes līdzekļiem un materiāliem. 

7. Bērnu figūra dažādos pagriezienos; dažādu grafisko materiālu izmantošana. 




44





50%). 


Kleiburna A. (1997). Zīmēšana. Rīga, Zvaigzne ABC. 

Šmits R. (2007). Mākslinieka rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne. 

Šļahova A.(2005). Perspektīvas konstruēšanas teorija. Daugavpils: Saule, 304 lpp. 

Daineka A. (1963). Mācieties zīmēt. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 226 lpp. 

Ambrus, V. (2006). How to draw the Human Figure with Victor Ambrus. Hong Kong: Sino 

Publishing House Ltd, 117. 


Ozoliņš M. (1971). Perspektīva un ēnu teorija. Rīga: Zvaigzne. 

Bowen, Ron. (1995). Drawing masterclass. The slade school of fine art. London: Leopard. 

Edwards, Betty (1986). Drawing on the Artist Within. Published by Simon & Schuster, Inc. New York. 

Edwards, Betty (1986). Drawing on the Right Side of the Brain. A Course in Enhancing Creativity and 

Artistic Confidence. J.P.Tarcher, Inc, Los Angeles. Distributed by Houghton Mifflin Co. Boston. 

Smith, Ray (1995). An Introduction to Perspective.- In Association with the Royal Academy of Arts. 

Dorling Kindersley Limited, London. 

Stanyer, Peter & Rosenberg, Terry (1996). Drawing systems. Arcturus. Printed in Great Britain. 

Гордон Л. (2000). Рисунок. Техники рисования фигуры человека. М., ЭКСМО, Пресс. 

Еремеева А. pед. (1995). Учебный рисунок изобразительного искусства. 

Запаренко В. Энциклопедия рисования. Санкт-Петербург, Neva, 2000. 

Паррамон Хосе М. (1996). Как рисовать. Санкт-Петербург, Аврора. 

Шембель А. Основы рисунка. М., Высшая школа, 1994. 

Эдвардс Б. (2003). Художник внутри вас. Мн.: ООО «Попурри». 

Эдвардс Б. (2003). Откройте в себе художника. Мн.: ООО «Попурри». 

Эдисионес П. (1994). Основы рисунка (пер. с исп.). Напечатано в Испании. 










Drawing 

45

- 


Long-term drawing, short-term drawing; sketches, exercises; sketches of composition. Still life. 

Interior and exterior. Landscape. Drawings of a man’s head and figure. Composition on a sheet of 

paper. Linear and aerial perspective. Proportions. Boarders of lights and darks. The subordination of 

details to the total form. 

Nosaukums Grafika 


2 sem. – MākZ5033; 

3 sem. – MākZ5034; 

3 sem. – MākZ6048 – DP*. 




2 sem. – 2; 

3 sem. - 4; 

3 sem. - 12 – DP*. 


2 sem. – 3; 

3 sem. - 6; 

3 sem. – 18 – DP*. 







1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

Mg.art. I.Libiete, MMF Mākslas un dizaina katedras vieslektore 



Kursa mērķis: Pilnveidot maģistrantu teorētiskās zināšanas un radošo procesu, izmantojot 

manuālās iespiedgrafikas tehnikas. Meklēt jaunas izteiksmes līdzekļus grafikā. 


Īss vēsturiskais atskats grafiku iespiedtehniku vēsturē. 

Apgūt trīs grafikas iespiedtehnikas veidus: 

46

- Augspiedumā (Kokgriezums, linogriezums, kartongriezums, kolagrāfija) 

- Dobspiedumā (Sausā adata, gravīra, mecotinta, oforts, akvatinta, laviss, rezervāža) 

- Gludspiedumā (Litogrāfija, šablondruka, monotipija) 

Vingrinājumos izmantot materiāla īpatnības, tehniskos paņēmienus, instrumentus, kas vislabāk 

raksturo attiecīgo tehnikas veidu. 

Eksperimentēt ar tradicionālajiem materiāliem, meklēt netradicionālus izteiksmes līdzekļus. 

Sekmēt grafisko tehniku kopumu pielietojumu individuālā radošā darbā. 

Sekmēt izstāžu darbību. 


Zināšanas: Apgūstot kursu, maģistrantam ir pilnveidotas zināšanas par iespiedgrafikas tehnikām, to 

savdabību un izteiksmes līdzekļu atšķirībām. 

Prasmes: Izkoptas prasmes radoši pielietot grafikas iespiedtehnikas. 

Kompetence: 

7. Maģistranti spēj mērķtiecīgi pielietot grafikas iespiedtehnikas radošo ieceru īstenošanā. 

8. Pilnveidota pieredze, izmantojot dažādas grafikas iespiedtehnikas. 

9. Attīstīta spēja pilnveidot grafisko formu un variēt to izmantošanu. 

10. Attīstīta un pilnveidota grafiskā tēlainā domāšana. 

Kursa saturs 

Vingrinājumi galvenās grafikas iespiedtehnikās: augspiedes tehnikās, dobspiedes tehnikās, gludspiedes 

tehnikās. Metu izstrāde. Darbu realizācija tehnikās: materiālu sagatavošana, virsmas apstrāde, 

gravēšana vai kodināšana, novilkumu izgatavošana, krāsu izmantošana iespiedgrafikā. 

Kursa plāns 




1. tēma. Vingrinājumi augspiedes tehnikās: Linugriezumā, Kokgriezumā. 









55. 2. tēma. Vingrinājumi augspiedes tehnikās: Kartongriezumā, Kolagrāfijā, Tehniku 

kompilācijas. 










65. 3. tēma. Vingrinājumi dobspiedes tehnikās: sausā adata, gravīra, mecotinta. 




47







75. 4. tēma. Vingrinājumi dobspiedes tehnikās: orforts, akvatinta, laviss, rezervāža. 









84. 5. tēma. Vingrinājumi gludspiedes tehnikās: litogrāfija, šablondruka, monotipija. 











estampu darbnīcā. Patstāvīgā darba apjoms stundās nedrīkst būt mazāks par 144 stundām. 



Daba (skiču materiālu vākšana, dabas studijas). 

Mana klusā daba (individuāla pieeja klusās dabas traktējumam). 

Ainava – skats pa manu logu dažādā diennakts laikā. 

Pašportrets – prieks. 

Cilvēks kustībā. 







41. 1.tēma. Radoša kompozīcija augspieduma tehnikā „Ziema”. Melnbaltas kompozīcijas ietvaros 

attēlot dabu, pilsētas ainavu. 








49. 2. tēma. Radošo kompozīcija dobspieduma vai gludspieduma tehnikā „Vasara”. Krāsainas 

kompozīcijas ietvaros attēlot dabu, pilsētas ainavu. 


48













4. Tematiskā kompozīcija „Saudzēsim dabu” plakātam litogrāfijas tehnikā. 

5. Tematiskā kompozīcija grāmatas A.Čaks „Iedomu spoguļi” ilustrācijām augspiedes vai 

dobspiedes tehnikās. 

6. Darbu sagatavošana izstādei. 


Apskatīt ieteicamo periodiku, internetresursus, literatūras avotus un mākslas izstādes, 

muzejus. 



Maģistra darba aktualitātes izstrādāšana un zinātnisko kategoriju noformulējums saistība ar praktisko 

darbu. 






65. 1.tēma. Maģistra darba izstrāde. Ieteicamās tēmas: plakātu sērija „Dziesmu svētki” Metu 

izstrāde. Materiālu vākšana muzejā. 









74. 2. tēma. Maģistra darba izstrāde. Ieteicamās tēmas: plakātu sērija „Dziesmu svētki” darbu 

realizācija tehnikā, virsmas sagatavošana, zīmējumi uz akmens plāksnes, novilkumu 

izgatavošana. 










49



86. 3. tēma. Maģistra darba izstrāde. Ieteicamās tēmas: plakātu sērija „Dziesmu svētki” novilkumu 

izgatavošana četrkrāsu litogrāfijā. Novilkumu atlase. Darbu noformēšana, novilkumu 

izgatavošana. 
















8. Kompozīcijas skices maģistra darbam. Materiālu vākšana, atlase. 

9. Grafikas krājumu apskate muzejā „Arsenāls” un Latvijas Mākslinieku savienības muzejā. 

10. Literatūras, internetresursu un citu teorētisku materiālu apkopojums attiecīgajai maģistra darba 

tēmai – teorētiskajai daļai. 








50%). 


Lapacinska, V. (1975) Linogriezums latviešu tēlotājā mākslā. Rīga: Zinātne, 260. 

Smits, R. (2007) Mākslinieka rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC, 384. 

Vanaga, A., sast. (2003) Latvijas gafika. 100 autori, attēli, gadi. Rīga: Nacionālais apgāds, 119. 

Adam, R. & Robertson, C. (2007) Intaglio: the complete safetv - first svstem for creative 

printmaking. London: Thames & Hudson Ltd, 240. 

Ross, J., Romano C., Ross, T. (1990) The Complete Printmaker Techniques. Traditions. Innovations. 

NY The Free Press. 

Bruner, F. (1968) A Handbook of Graphic Reproduction Processes. New York: Visual 

Communication Books Hastings House, 379. 

Lambert, S. (2001) Prints art and Techniques. Harry N.Ābrams.Inc, 124. 

Wax, C. (2001) The mezzotint. History and technique. New York: Harry & Ābrams Publishers. 

50

Павлов, И., Маторим, М. (1952) Техника гравпоры на дереве и линолеуме. М.: Искусство. 

Звонцов, В. М. (1963) Основы понимания графики. Москва: Издательство академии 

художеств СССР. 

Шистко, В. И. (1971) Офорт. Москва: Искусство, 117. 

Зорин, Л. (2004) Эстамп, Москва: Астрель. 

Жиров, А. П., Третьекова, Е. М. (1977) Гравюра на дереве. Москва: Искусство. 

Суворов, П. У. (1954) Гравирование на линолеуме. Москва: ВЦСПС. 


Avotiņa, A. (2008) EEsti grafika - igauņu grafika. lespiedgrafika, Nr. 1 (41), 12-17. 

Avotiņa, A. (2007) Vara un cilvēks 2, jeb identitāšu laikmets. lespiedgrafika, Nr. 4 (40), 12-15. 

Petraškevičs, J., sast. (2009) Vielmaiņa: laikmetīgā grafika. Izstādes katalogs. Rīga: Neputns, 76. 

Petraškevičs, J., sast. (1989) Grafika. Reprodukciju albums. Rīga: Liesma, 168. 

Lībiete, I., sast. (2009) Akmens atmiņa. Litogrāfija Latvijā 1961-2006, Rīga, Grafikas Kamera 

Villerušs, V. (1988) Latviešu grāmatu grafika. 17.gs: Ilustrācijas un vinjetes. Rīga: Liesma, 221. 

Umblija, R. sast. (2006) Publiskie spoguļi. Plakāti. 1863-2006, Rīga, biedrība “Fronda”. 

Евстратова. Е.Н. (2003) Графика. Москва: Росмэн. 

Турова, В. В. (1986). Что такое гравюра. Москва: Изобразительное искусство. 





Žurnāls "American Art” 

Žurnāls "ARTnews” 




Graphic 


Exercises for the main graphics printing: augspiedes techniques, intaglio techniques, gludspiedes 

techniques. The design development. Work distribution techniques: preparation of materials, surface 

treatment, etching or engraving, marking, use of color graphics printing. 

51

Kursa nosaukums Fotomāksla 

Kursa kods MākZ5063 (I sem.); 

MākZ5064 (II sem.); 

MākZ5065 (III sem.); 

MākZ6003 -DP* (III sem.). 

Zinātnes nozare Humanitārās 


Kredītpunkti 6 (I sem.); 

2 (II sem.); 

4 (III sem.); 

12 DP* (III sem.) 

ECTS kredītpunkti 9 (I sem.); 

3 (II sem.); 

6 (III sem.); 

18 DP* (III sem.). 

Kopējais auditoriju stundu skaits 96 (I sem); 

32 (II sem); 

64 (III sem) 

Lekciju stundu skaits 40 (I sem); 

16 (II sem); 

38 (III sem). 

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 56 (I sem); 

16 (II sem); 

26 (III sem). 



Kursa izstrādātājs 

Dr.paed., pētn. Alnis Stakle, IVF Ilgtspējīgas izglītības institūts 


nav 


Kursa mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu fotogrāfijas kā mākslas nozares izcelsmē, saturā un 

metodēs, rodot jēgpilnas saiknes ar aktuālajiem procesiem mākslas teorijā un praksē. Studējošie, 

izstrādājot maģistra darbu, padziļina zināšanas un profesionālās kompetences fotomākslā. 

Rezultāti: 

Zināšanas: 

Demonstrē padziļinātas, integrētas zināšanas un kritisku izpratni par fotogrāfijas kā mākslas 

nozares vēsturisko attīstību un tās lomu mūsdienu kultūrā. 

Prasmes: 

Kritiski izprot un pauž personīgu attieksmi par parādībām fotomākslā, apzinoties to izcelsmes un 

izvērtēšanas dažādību. 

Spēj pielietot teorētiskās zināšanas un savu pieredzi par fotomākslu, radot jaunas idejas un pieejas, 

plānojot savu un izvērtējot citu mākslinieku radošo darbību. 

Kompetence: 

Demonstrē prasmi autonomi plānot un virzīt savu profesionālo pilnveidi, padziļinot savu izpratni 

par fotomākslu un izstrādājot radošus projektus fotomākslā. 

Apguvuši studiju kursu studenti. 

Kursa saturs 

1. Fotogrāfija kā mākslas nozare (Latvija un pasaulē) 

2. Dokumentālā fotogrāfija. 

3. Fotogrāfija un teksts. 

4. Studijas fotogrāfija. 

52

5. Krāsu menedžments un arhivācija. 

6. Fotogrāfija institucionālā kontekstā. 

Kursa plāns 

I semestris - MākZ5063. 

Kursa struktūra: 96 st., (6KrP): lekcijas - 40st; semināri - 56st 

Lekciju tēmas (40st) 

1. Vispārīgs fotogrāfijas kā mākslas nozares raksturojums. 

2. Fotogrāfijas specifika citu attēlu vidū. 

3. Fotogrāfija kā indekss. 

4. Fotožurnālistikas izcelsme un vēsture 1850 - 1935. 

5. Fotožurnālistikas uzplaukums 1935 – 1970. 

6. Fotožurnālistika un mākslas pasaule līdz 1970. Gadam. 

7. Fotožurnālistika un mākslas pasaule kopš 1970. Gada. 

8. Krāsu fotogrāfijas pirmsākumi. 

9. Ielas fotogrāfija. 

10. Kara fotogrāfijas aizsākumi. 

11. Kara fotogrāfija digitālajā laikmetā. 

12. Amatierfotogrāfija. 

13. Latīņamerikas Fotogrāfija un mākslas tirgus. 

14. Āzijas valstu fotogrāfija un mākslas tirgus. 

15. Postpadomju valstu fotogrāfija un mākslas tirgus. 

16. Āfrikas valstu fotogrāfija un mākslas tirgus. 

17. Fotogrāfija un stāstījums (naratīvā fotogrāfija). 

18. Dokumentālās un inscinētās fotogrāfija attiecības. 

19. Fotogrāfijas un kino attiecības. 

20. Attēla kontekstualizācija. 

Semināru tēmas (56st) 

1. Fotogrāfijas kā mākslas nozare subjektīvā skatījumā. 

2. Praktiskais darbs un diskusija - fotogrāfija un citi attēlu veidi: salīdzinājums un analīze. 

3. Praktiskais darbs un diskusija - fotogrāfijas dokumentalitāte un tās pielietojums medijos 

un sabiedrībā. 

4. Fotožurnālistika1850 – 1935: pieejas, metodes un nozīmīgākās personības. 

5. Fotožurnālistikas uzplaukums 1935 – 1970: pieejas, metodes un nozīmīgākās personības 

subjektīvā skatījumā. 

6. Fotožurnālistika un mākslas pasaule līdz 1970. Gadam: pieejas, metodes un 

nozīmīgākās personības subjektīvā skatījumā. 

7. Fotožurnālistika un mākslas pasaule kopš 1970. Gada: pieejas, metodes un nozīmīgākās 

personības subjektīvā skatījumā. 

8. Praktiskais darbs un diskusija - krāsu fotogrāfijas pirmsākumi: nozīmīgākās personības 

subjektīvā skatījumā. 

9. Ielas fotogrāfija: personīgs un prakstisks pētījums par Daugavpili. 

10. Kara fotogrāfijas aizsākumi: diskusijas un pretrunas subjektīva skatījumā. 

11. Kara fotogrāfija digitālajā laikmetā: diskusija par zināmākajām kara fotogrāfijām. 

12. Amatierfotogrāfija: izmantojot amatierfotogrāfijas estētiku personīgajos projektos. 

13. Praktiskais darbs un diskusija - Latīņamerikas Fotogrāfija un mākslas tirgus. 

14. Praktiskais darbs un diskusija - Āzijas valstu fotogrāfija un mākslas tirgus. 

15. Praktiskais darbs un diskusija - Postpadomju valstu fotogrāfija un mākslas tirgus. 

16. Praktiskais darbs un diskusija - Āfrikas valstu fotogrāfija un mākslas tirgus. 

17. Fotogrāfijas interpretācija un teksts. 

18. Praktiskais darbs un diskusija: dokumentālās un inscinētās fotogrāfija attiecības. 

19. Praktiskais darbs un diskusija: fotogrāfijas un kino attiecības. 

20. Attēls un tā konteksts. 

21. Praktiskais darbs un diskusija: Fotogrāfija sociālo tīklu laikmetā. 

22. Fotogrāfija interneta laikmetā. 

53

23. Personīgās grāmatas projekta izstrāde. 

24. Personīgs projekts izmantojot fotogrāfiju kā pētniecības instrumentu 

25. Bilžu atlase un secība sērijā 

26. Magistra darba projekta izstrāde un prezentācija 

27. Praktiskais darbs un diskusija par fotografijas un verbālas valodas mijiedarbīgajām 

saiknēm. 

28. Praktiskais darbs un diskusija - attēls kā reprezentācija. 


1. Maģistra darba pētījuma izstrāde 

2. Valoda un fotogrāfija 

3. Fotogrāfiju atlase un izvērtējums 

4. Ielas fotogrāfija 

5. Interpretējot fotogrāfiju 

6. Fotogrāmatas izstrāde 

7. Radošā projekta izstrāde prezentācijai skatē, balstoties maģistra darba tēmā. 

II semestris - MākZ5064. 

Kursa struktūra: 32 st., (2KrP): lekcijas -16st; semināri – 16st. 

1. Fotogrāfija sociālo tīklu laikmetā. 

2. Interaktīvais vēstījums – no multimediju slaidšova līdz interaktīvam stāstam. 

3. Fotosērijas reprezentācijas veidi – izstāde, grāmata vai multimediju prezentācija. 

4. Fotogrāfija un pētniecība. 

5. Bilžu atlase un secība sērijā 

6. Sava darba promotēšana, darbs pie izstādes veidošanas. 

7. Vai fotogrāfija ir pielīdzināma verbālai valodai? Attēla kā reprezentācijas, zīmes izpratne 

8. Ko es redzu, kad skatos fotogrāfiju? Attēla pieredzes analīze un raksturojums 

Semināru tēmas (20st) 

1. Dažādas pieejas attēla analīzei un raksturojumam. 

2. Praktiskais darbs un diskusija - Vai digitālo mediju laikmetā fotogrāfija pastāv? 

3. Praktiskais darbs un diskusija - fotogrāfijas un varas saiknes. 

4. Praktiskais darbs un diskusija - fotogrāfijas mākslinieciskā specifika. 

5. Praktiskais darbs un diskusija - Fotogrāfija performancēs un konceptuālajā mākslā. 

6. Personīgais ģimenes arhīvs un atrastie attēli radošajā darbībā. 

7. Personīgā projekta idejas prezentācija 

8. Personīgā projekta idejas salīdzinājums un izvērtējums kontekstā ar citiem māksliniekiem. 



2. Fotogrāfija mediju laikmetā 

3. Fotogrāfija institucionālā kontekstā 

4. Arhīva izmantošana fotogrāfijā 


III semestris - MākZ5065. 

Kursa struktūra: 64 st., (4KrP): lekcijas -36st; semināri – 28 st. 

Lekciju tēmas (36st) 

1. Vai digitālo mediju laikmetā fotogrāfija pastāv? 

2. Fotogrāfija un vara, attēla funkcija vēstījuma, cilvēku pašizpratnes veidošanā 

3. Fotogrāfijas mākslinieciskā specifika. 

4. Fotogrāfija kā nospiedums un instruments, lai reģistrētu mākslas darbu - fotogrāfija kā 

neatņemama mākslas darba sastāvdaļa performancēs un konceptuālajā mākslā. 

5. Arhīvs kā radošo meklējumu avots. 

6. Urbānā vide fotogrāfijā: vide kā skatuve, objekts un lieciniece nejaušiem un inscenētiem 

notikumiem. 

7. Fotogrāfijas studija kā vide, kur kontrolētos apstākļos tiek radītas lietas un notikumi, 

konstruējot jaunas nozīmes un identitātes. 

54

8. Studijas fotogrāfija mūsdienu mākslā 

9. Fotogrāfijas attīstība Latvijā līdz 1941. Gadam. 

10. Fotografijas attīstība Latvijā 1945. G. – 1990. Gadam. 

11. Fotogrāfijas attīstība Latvijā kopš 1990. Gada līdz mūsdienām. 

12. Mediju vēstījumi un to interpretācija: fotogrāfijas saiknes ar sabiedrības izpratni par 

dzimumu, šķiru, skaisto, sociāli pieņemamo, nacionālo, moderno, utt. 

13. Fotogrāfiju izstāde: sabiedrība, institūcijas un interpretācijas. 

14. Portfolio kā mākslinieka profesionālās meistarības un identitātes apliecinājums. 

15. Fotogrāfijas projekta prezentācija vešturiskā perspektīvā. 

16. Aktuālās tendences fotogrāfijas prezentācijā. 

17. Aktuālās tendences fotogrāfijas attīstībā kopš 1990. Gada. 

18. Konkursi, balvas un granti fotogrāfijas projektu īstenotājiem. 

Semināru tēmas (28 st) 

1. Personīgā projekta praktisko darbu prezentācija. 

2. Fotogrāfija kā urbānās vides pētniecības instruments. 

3. Praktiskais darbs un diskusija par studijas fotogrāfijas estētiku. 

4. Personīgs projekts izmantojot studijas fotogrāfijas estētiku. 

5. Amatierfotogrāfija 

6. Praktiskais darbs un diskusija par fotogrāfijas attīstība Latvijā līdz 1941. gadam. 

7. Praktiskais darbs un diskusija par fotografijas attīstība Latvijā no 1945. G. – 1990. gadam. 

8. Praktiskais darbs un diskusija par Latvijas fotogrāfiju kopš 1990. Gada līdz mūsdienām. 

9. Praktiskais darbs un diskusija par fotogrāfiju transkulturālā sabiedrībā (fotogrāfijas saiknes 

ar sabiedrības izpratni par dzimumu, šķiru, skaisto, sociāli pieņemamo, nacionālo, moderno, 

utt). 

10. Fotogrāfiju izstādes projekta pieteikuma izveide. 

11. Mākslinieka portfolio izveide: veiksmīgo un neveiksmīgo gadījumu izvērtējums. 

12. Praktiskais darbs un diskusija par fotogrāfijas prezentāciju vesturiskā perspektīvā. 

13. Praktiskais darbs un diskusija par aktuālām tendencēm fotogrāfijas prezentācijā un 

personīga projekta izstrāde. 

14. Praktiskais darbs un diskusija: aktuālās tendences fotogrāfijas attīstībā kopš 1990. Gada. 

15. Fotogrāfiju projekta izstrāde un pieteikšana kādam konkrētam konkursam, balvai un/vai 

grantam. 



2. Portfolio izveide 

3. Studijas fotogrāfija 

4. Pilsētainavas fotogrāfija 

5. Amatierfotogrāfijas estētikas izmantošana 



Studiju kursa apguves pārbaudes forma – diferencētā ieskaite semestra noslēgumā. 

Prasības studiju kursa apguvei – regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās 60%. 

Patstāvīgo darbu izpilde un aktīva līdzdalība semināru diskusijās 40%. 

Izmantojamās studiju metodes un formas – lekcijas, semināri, konsultācijas, patstāvīgie darbi, 

diskusija. 


Benjamins, V. (2005). Iluminācijas. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

Burjo, N. (2001). Attiecību estētika. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

Rolāns, B (2006). Camera lucida. Piezīme par fotografiju. Rīga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

Velšs, V. (2005). Estētikas robežceļi. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

Zontāga, S. (2008). Par fotogrāfiju. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

55


Badger G. (2000). The Art that Hides Itself - Notes on Photographys Quiet Genius in How You 

Look At It. (pp. 61 – 81) NY: D.A.P., Inc. 

Barett T. (1990). Criticizing Photographs: an introduction to understading images. California. 

Mayfield Pubishing Company. 

Bodrijārs, Ž. (2000). Simulakri un simulācija. Rīga: Omnia Mea. 

Dyer, G. (2005). The Ongoing Moment. New York: Vintage Books. 

Doy, G. (2005). Picturing the self: Changing views of the subject in visual culture. London: I.B. 

Taurus & Co Ltd. 

Flusser, V (2005). Towards A Philosophy of Photography. London: Reaktion Books Ltd. 

Gefter, P. (2009). Photography After Frank. New York: Aperture. 

Goldberg, V. (2005). Light Matters: Writing on Photography. New York: Aperture. 

Hatami A. (2004). Andreas Gurskys Photography: Envisioning the 21st Centurys Capitalist 

World. Unpublished dissertation. University of South Carolina. 

Jeffrey, I. (1999). Revisions: An alternative history of photography. Bradford, England: National 

Museum of Photography, Film & Television. 

Liesbrock H. (2000). The Barely Visible Perspectives on Reality in Photography and Painting in 

How You Look At It. (pp. 39 - 59) NY: D.A.P. 

Liotārs, F. (2008).Riga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

Lury C. (1998). Proesthetic Culture: Photography, memory and identity. London: Routledge (pp. 

134 - 183) 

Manovičs, L. (2006). Jauno mediju valoda. Rīga: Jauno mediju kultūras centrs RIXC. 

McLuhan, M. (1964). Understanding media. New York: Signet Books. 

McLuhan, M. & Fiore, Q. (1967). The medium is the message. Singapore: HardWired. 

Shore, S. (2010). The Nature of Photographs. New York: Phaidon Press Inc. 

Sonesson G. (2000). Post-photography and beyond: From mechanical reproduction to digital 

production. Lund University. 

Wells L. (ed) (2004). Photography: a critical introduction. London & New York. Routledge. 

Weski T. (2000). No Scrawling, Scratching, and Scribbling on the Plate in How You Look At It. 

(pp. 19 - 37) NY: D.A.P. 


Dokumentālās filmas 

American Photography: A Century of Images, 1999 

Contacts I, II, III, 2005 

Dying to tell the Story, 1998 

Genius of photography 1-6, BBC 

Moment of Impact, 1999 

Reporters, 1981 

The Impassioned Eye, 2003 

War Photographer, 2001 

Mākslas filmas 

Blowup, 1966 

City of God, 2002 

Rear Window, 1954 

Salvador, 1986 

The Killing Fields, 1984 

The Public Eye, 1992 

A Search Into the Future of Photography http://www.foam.org/whatsnext 

American Suburb X www.americansuburbx.com 

Aperture www.aperture.org 

Blind Spot www.blindspot.com 

56

BW Magazine www.bandwmag.com 

CameraArts Magazine www.cameraarts.com 

DoubleTake www.doubletakemagazine.org 

European Photography www.european-photography.com 

EYEMAZING www.eyemazing.com 

Foto-Video www.foto-video.ru 

Foto8e www.foto8.com 

LensWork www.lenswork.com 

Kwartalnik Fotografia www.fotografia.net.pl 

Next Level www.nextleveluk.com 

Private www.private.it 

Source www.source.ie 

Editorial Photographers www.editorialphoto.com 

Fotokvartals www.fotokvartals.lv 

Lens http://lens.blogs.nytimes.com 

Magnum www.magnumphotos.com 

Photographer.ru www.photographer.ru 

The Digital Journalist http://digitaljournalist.org 

The Photographic Universe Conference http://photographicuniverse.parsons.edu 

World Press Photo http://www.worldpressphoto.org 

Zone Zero www.zonezero.com 

Piezīmes: 




Photoart 


The aim of the course is to provide an overview of the origins, content and methods of the 

photography as one of the visual art subbrunches, creating meaningful links with contemporary art 

theory and praxis. Students wroking on a Master thesis deepen they knowledge and professional 

competencies in photoart. 

Nosaukums Vides dizains 


2 sem. – MākZ5011; 

3 sem. – MākZ6043; 

3 sem. – MākZ6013 – DP*. 




2 sem. – 2; 

3 sem. - 4; 

3 sem. - 12 – DP*. 


2 sem. – 3; 

3 sem. - 6; 

57

- 







3 sem. – 18 – DP*. 

1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

Mg.art. J.Murovskis, MMF Mākslas un dizaina katedras viesprofesors 



Kursa mērķis: Pilnveidot Maģistratūras studentu spējas un attīstīt radošo domāšanu vides 

dizaina jomā 


Izprast vides dizainu kā daļu no mūsdienu radošajiem procesiem 

Izprast vides dizaina plašo izpausmju spektru 

Trennēt spējas analizēt un paškritiski vērtēt savus radošos darbus 

Radošās domāšanas treniņi 

Attīstīt spējas elastīgi, radoši un adekvāti risināt uzstādītās problēmas 

Veicināt radošas, emocionāli un intelektuāli izglītotas personības veidošanos 


Zināšanas: par vides dizaina lomu mūsdienu sabiedrībā un savstarpējo mijiedarbību 

Prasmes: radoši un mūsdienīgi risināt vides dizaina problēmas 

Kompetence: 

11. Studenti spēj adekvāti noteikt problēmas būtību un atbilstoši katrai konkrētai situācijai 

pielietot risinājumu veidus. Spēj adekvāti izvēlēties materiālus, mākslinieciskos līdzekļus, 

paņēmienus savu radošo darbu veikšanai. 

12. Spēj argumentēti un pamatoti aizstāvēt savu viedokli, darbu un diskutēt. 

Kursa saturs 

Vides pilnveidošana 

Kursa plāns 

1 semestris Māk Z5010; 



92. 1. tēma. Vides dizains un iekštelpa. 









58











111. 2. tēma. Vides dizains un ārtelpa. 




















131. 3. Tēma Vides dizains un virtuālā vide 










Patstāvīgais darbs ir studējošā mācību satura apguves radītājs. Patstāvīgo darbu 

(individuālu vai kolektīvu darbību) organizē docētājs, bet bez tiešas iesaistīšanās. 

Studējošie izpilda doto uzdevumu patstāvīgi, saņemot pasniedzēja konsultācijas. Savu 

veikto darbu eksponē darbu skatē. 


veikt piedāvājumus konkrētas situācijas pārveidošanas risinājumam sabiedriskā vietā 

veikt piedāvājumu situācijas maiņai individuālajā vidē 

virtuālās vides risinājums 


Apskatīt ieteicamo periodiku, internetresursus, literatūras avotus un mākslas 

izstādes. 



59



57. 1.tēma. Mazo formu dizains. 








65. 2. tēma. Mākslas objekts (instalācija) un sabiedrība. 











Studējošie izpilda uzdevumus patstāvīgi, saņemot pasniedzēja konsultācijas. Savu veikto 

darbu eksponē darbu skatē. 


virtuāls mazo formu dizaina risinājums vidē 

objekta izveide un virtuāla kompozīcija konkrētā pilsētvidē 


Apskatīt ieteicamo periodiku, internetresursus, literatūras avotus un mākslas 

izstādes. 










97. 1.tēma. Grafiskais dizains, vide un sabiedrība 











60











118. 2. tēma. Virtuālā vide. Internets un grafika. 














Studējošie izpilda uzdevumus patstāvīgi, saņemot pasniedzēja konsultācijas. 


virtuāls grafiskā dizaina risinājums vidē 

logotipa grafiskā dizaina risinājums 

spēļu interfeisa risinājums 







Studiju kursa gala atzīmi veido praktisko darbu rezultāti semestra laikā ( praktisko darbu 




1. Francis D.K. Ching (2007) Architecture. Form, space. USA. 

2. Jenny Bibbs (2006) Interior Design. London. 

3. Graem Brooker and Sally Stone (2010) What is Interior Design? Switzerland. 

4. Connie Malamed (2009) Visual labguage for designers. USA. 

5. David McCandlen (2009) Information is Beautiful. UK. 

6. Jenifer Hudson (2010) Design for small spaces. UK. 

7. Graphic Design for 21st Century. (2003) Tashen. 


61




Žurnāls "Communication Art ", „EYE“ u.c. 




Environmental design 


Environmental design, interior and public space. Small form design. Art Object (installation) 

and the society. Graphic design, environment and society. Virtual environment. Internet and 

graphics. 

Nosaukums Mākslas menedžments 


2 sem. – MākZ5059; 

3 sem. – MākZ6052; 

3 sem. – MākZ6054 – DP*. 




2 sem. – 2; 

3 sem. - 4; 

3 sem. - 12 – DP*. 


2 sem. – 3; 

3 sem. - 6; 

3 sem. – 18 – DP*. 







Mg. art., Mg. paed. Zeltīte Barševska, MZI, pētniece 

1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 

1 sem. - 96; 

2 sem. – 32; 

3 sem. – 64. 


Vadības pamati, A daļa- MākZ6012 


Mākslas menedžmenta teorijas izpēte un aprobācija virtuāla mākslas projekta formātā. 

Mākslas menedžmenta teorētisko zināšanu un prasmju pielietojums reāla kultūras/mākslas 

62

projekta izstrādē un menedžmentā lokālā kultūrvidē. 

Mākslas menedžmenta teorētisko zināšanu un profesionālo prasmju sintēze reāla mākslas 

projekta iniciēšanā un realizācijā nacionālā/starptautiskā kultūras telpā. 

Kursa mērķis ir reproducēt un pilnveidot teorētiskās zināšanas un prasmes mākslas projekta 

menedžmentā; pilnveidot profesionālās prasmes oriģināla mākslas projekta menedžmentā; 

teorētisko zināšanu un profesionālo prasmju pielietojums reāla, nacionāla/ starptautiska 

līmeņa mākslas projekta iniciēšanā, koncepcijas izstrādē, realizēšanā. 


1. Pētīt un analizēt literatūras avotus un informācijas resursus par mākslas menedžmentu 

kā specifisku kultūras menedžmenta formu. 

2. Reproducēt un paplašināt zināšanas mākslas projektu menedžmenta jautājumos. 

3. Izstrādāt un prezentēt virtuālu četru fāzu mākslas projektu. 

4. Aprobēt teorētiskās zināšanas kultūras/mākslas projektu menedžmentā praksē. 

5. Gūt profesionālas darbības pieredzi. 

6. Iniciēt, izstrādāt un īstenot lokālu mākslas projektu. 

7. Iniciēt un izstrādāt koncepciju nacionāla/starptautiska līmeņa mākslas projektam. 

8. Sagatavot mākslas projekta pieteikumu. 

9. Realizēt mākslas projektu. 



Studējošie demonstrē teorētiskās zināšanas kultūras/ mākslas menedžmentā. 

Pārzina un lieto speciālo menedžmenta terminoloģiju. 

Orientējas mākslas projektu realizēšanas fāžu modeļos. 

Demonstrē un argumentē individuālo viedokli par mākslas projektu menedžmenta 

jautājumiem. 

Demonstrē zināšanas par mākslas projektu realizēšanas fāzu modeļiem. 

Izvērtē piemērotāko modeli konkrēta mākslas projekta realizēšanai. 

Prot izstrādāt un prezentēt virtuālu mākslas projektu. 

Studējošie demonstrē teorētiskās zināšanas mākslas projektu menedžmentā. 

Orientējas mākslas projekta specifiskajās pazīmēs. 

Demonstrē zināšanas par mākslas projekta iniciēšanas un koncepcijas u.c. fāzu 

galvenajiem darbiem un būtiskākajiem rezultātiem. 

Pēta mākslas projekta nepieciešamību, iespējamību un potenciālo ieguvumu. 

2. Prasmes 

Studējošie prot lietot un interpretēt teorētiskās zināšanas. 

Demonstrē prasmes diskutēt par kultūras/mākslas projektu menedžmenta aktuāliem 

jautājumiem. 

Spēj pozicionēt savu subjektīvo viedokli un akceptēt pretējus uzskatus. 

Studējošie prot definēt mākslas projekta mērķi/-us, uzdevumus utt. 

Studējošie prot lietot zināšanas praksē. 

Spēj reāli izvērtēt projekta ieguvumus, iespējamību un riskus. 

Prot realizēt lokālu mākslas projektu. 

Demonstrē prasmes mākslas projekta dokumentu (plānošanas, izpildes, kontroles, 

noslēguma) izstrādē. 

Prot pamatot projekta idejas, koncepcijas aktualitāti un unikalitāti. 

Spēj kritiski izvērtēt projekta ieguvumus un riskus. 

Demonstrē un argumentē subjektīvo viedokli diskusijās projekta prezentācijā. 

3. Kompetence 

Studējošie spēj objektīvi analizēt jaunākos informācijas resursus mākslas projektu 

menedžmentā. 

Novērtē subjektīvās zināšanas un prasmes, apzinoties regulāru profesionālo pilnveidi. 

63

Pilnveido projekta vadīšanas kompetences sfēras: profesionālo metodisko, sociālo, 

personības. 

Gūst pieredzi savstarpējā komunikācijā un viedokļu apmaiņā. 

Studējošie spēj novērtēt un lietot teorētiskās zināšanas un prasmes profesionālajā 

darbībā. 

Pilnveido mākslas projekta prezentācijas spējas. 

Apzinās regulāras tālākizglītības nepieciešamību un nozīmi profesionālajā kvalifikācijā. 

Studējošie spēj novērtēt profesionālās kompetences līmeni projekta iniciēšanas un 

koncepcijas fāzes izstrādē. 

Analizē pirmsprojekta situāciju (laiks, cilvēkresursi, finanses, kvalitāte u.c.). 

Demonstrē kompetenci mākslas projekta pieteikuma izstrādē. 

Gūst pieredzi sadarbībā un izvērtē personisko ieguldījumu projekta realizēšanā. 

Kursa saturs 

Mākslas menedžmenta teorētiskie aspekti. Virtuāla četru fāzu mākslas projekta izstrādes gaita. 

Mākslas menedžmenta praktiskie aspekti. Lokāla mākslas projekta realizācija. Mākslas 

projekta inicēšana un tā koncepcijas izstrāde: galvenie darbi un būtiskākie rezultāti. Projekta 

pieteikuma sagatavošana. Projekta realizēšana. 

Kursa plāns 




Semināri: 

1. Mākslas menedžments kā specifiska kultūras menedžmenta forma. 

2. Mākslas menedžmenta pamatfunkcijas (plānošana). 

3. Mākslas menedžmenta pamatfunkcijas (plānošana). 

4. Mākslas menedžmenta pamatfunkcijas (organizēšana). 

5. Mākslas menedžmenta pamatfunkcijas (organizēšana). 

6. Mākslas menedžmenta pamatfunkcijas (motivācija). 

7. Mākslas menedžmenta pamatfunkcijas (motivācija). 

8. Mākslas menedžmenta pamatfunkcijas (kontrole). 

9. Mākslas menedžmenta pamatfunkcijas (kontrole). 

10. Menedžeris un viņa darbības jomas (lomas). 

11. Menedžeris un viņa darbības jomas (lomas). 

12. Mākslas projekta menedžments. 

13. Mākslas projekta menedžments. 

14. Mākslas projekta menedžmenta prakses pasaulē (fāžu modeļi). 



17. Mākslas projekta menedžmenta prakses Latvijā. 



20. Mākslas projekta menedžmenta prakses Latgales reģionā. 

21. Mākslas projekta menedžmenta prakses Latgales reģionā. 

22. Četru fāzu projekts. Iniciēšana (nepieciešamība, situācijas analīze utt.). 

23. Četru fāzu projekts. Koncepcija (mērķis, uzdevumi, rezultāti). 

24. Četru fāzu projekta plānošana. 

25. Četru fāzu projekta sagatavošana. 

26. Četru fāzu projekta īstenošanas un norises fāze. 

27. Četru fāzu projekta noslēgums (atskaites, dokumentācija utt.). 

28. Četru fāzu projekta vērtēšana. 

29. Kultūras/mākslas menedžmenta literatūras u.c. speciālo resursu izpēte. 


64


32. Virtuāla mākslas projekta izstrāde. 















47. Virtuāla mākslas projekta prezentācija. 

48. Virtuāla mākslas projekta prezentācija. 

Patstāvīgais darbs: 

1. Literatūras avotu un informācijas resursu apzināšana un analīze. 

2. Darbs pie virtuāla četru fāzu mākslas projekta izstrādes. 

2 semestris Māk Z5059; MākZ5059; 


Semināri: 

1. Lokāla mākslas projekta iniciēšanas un koncepcijas fāzes izstrāde. 

2. Mākslas projekta iniciēšanas un koncepcijas fāzes izstrāde. 

3. Projekta plānošanas un sagatavošanas fāze: veicamie darbi un rezultāti. 




7. Projekta īstenošana un norise: veicamie darbi un rezultāti. 



10. Projekta īstenošana un norise. 



13. Projekta noslēguma fāze (izmaksas, ieņēmumi, dokumentācija utt.). 

14. Projekta noslēguma fāze (atskaites utt.). 

15. Projekta vērtēšana (perspektīvas utt.). 

16. Projekta menedžera pašvērtējums. 


1. Kultūras/mākslas menedžmenta literatūras u.c. resursu apzināšana, analīze. 

2. Lokāla mākslas projekta menedžments. 



Semināri: 

1. Starptautisku mākslas projektu menedžmenta prakses. 



65


5. Mākslas projektu menedžmenta prakses Latvijā. 




9. Unikāla mākslas projekta iniciēšana: idejas radīšana. 

10. Unikāla mākslas projekta iniciēšana: idejas radīšana. 

11. Projekta nepieciešamības izpēte. 

12. Projekta nepieciešamības izpēte. 

13. Pirmsprojekta situācijas analīze. 

14. Pirmsprojekta situācijas analīze. 

15. Projekta iespējamības izpēte (likumdošana). 

16. Projekta iespējamības izpēte (infrastruktūra). 

17. Projekta iespējamības izpēte (izmaksas utt.). 

18. Projekta koncepcijas izstrāde (mērķis/i). 

19. Projekta koncepcijas izstrāde (uzdevumi). 

20. Projekta koncepcijas izstrāde (būtiskākie rezultāti). 

21. Projekta koncepcijas izstrāde (cilvēkresursi). 

22. Projekta potenciālo ieguvumu kritisks izvērtējums. 

23. Projekta komanda. 

24. Projekta komanda. 

25. Projekta plāna izstrāde. 



28. Tehniskā nodrošinājuma plāns. 

29. Projekta kontroles plāns. 

30. Projekta publicitātes plānošana, metodes, izmaksas. 

31. Projekta finansējuma piesaistes plāns. 

32. Projekta realizēšana. 


3. Kultūras/mākslas menedžmenta literatūras u.c. resursu analīze. 

4. Mākslas projekta pieteikuma sagatavošana. 

5. Projekta realizācija. 


1 semestris 

Semināru un praktisko darbu apmeklēšana- 50%. 

Diferencētā ieskaite- 50%. 

2 semestris 

Semināru un praktisko darbu apmeklēšana- 30%. 


3 semestris 

Semināru apmeklēšana- 50%. 



1 semestris 

Bendiksens, P. (2008) Ievads kultūras un mākslas menedžmentā. Rīga: J. Rozes apgāds. 

Kolbērs, F., Nantels, Ž., Bolidū, S., Ričs, D. (2007) Kultūras un mākslas mārketings. 

Rīga: RD Kongresu nams. 

Praude, V., Beļčikovs, J. (2001) Menedžments. Rīga: Vaidelote. 

2 semestris 

66

Kleins, A. (2008) Kultūrpolitika. Rīga: J. Rozes apgāds. 

Lendrijs, Č., Pahters, M. (2010) Kultūra krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas 21. 

gs. sākumā. Rīga: Culturelab. 

Uzulāns, J. (2007) Projektu vadīšana mūsdienu apstākļos. Rīga: SIA Drukātava. 

3 semestris 

Forands, I. (2002) Vadītājs un vadīšana. Rīga: Kamene. 

Uzulāns, J. (2004) Projektu vadība. Rīga: Jumava. 

Veide, M. (2006) Reklāmas psiholoģija. Rīga: Jumava. 


1 semestris 

Dombrova, S. (2008) Radošais mārketings. Rīga: BA „Turība”. 

Edeirs, Dž. (1999a) Efektīvas vadības skola. Rīga: Asja. 

Edeirs, Dž. (1999b) Efektīva komunikācija, vissvarīgākā vadības mākslas metode. 

Rīga: Asja. 

Edeirs, Dž. (2007) Līderība un inovācija. Rīga: LID. 

Forands, I. (2002) Vadītājs un vadīšana. Rīga: Kamene. 

Forands, I. (2000) Personāla vadība. Rīga: Turība. 

Frajs, R. (2001) Radošas personības rokasgrāmata. Rīga: J. Rozes apgāds. 

Kalka, R., Mēsene, A. (2004) Mārketings. Rīga: Balta eko. 

Katlips, S., Senters, A.H., Brūms, G. M. (2002) Sabiedrības attiecības. Rīga: Avots. 

Kleins, A. (2008) Kultūrpolitika. Rīga: J. Rozes apgāds. 

Kotler, P. (1984) Marketing management: Analyss, Planning and Control. London. 

Lendrijs, Č., Pahters, M. (2010) Kultūra krustcelēs: kultūra un kultūras institūcijas. 

Rīga. 

Līdumnieks, A. (1996) Vadīšana (Menedžments). Rīga: RaKa. 

Praude, V., Beļčikovs, J. (1999) Marketings. Rīga: Vadelote. 

Priedītis, A. (2003) Kultūras teorija un kultūras vēsture. Daugavpils: A.K.A. 

Reņģe, V. (1999) Organizāciju psiholoģija. Rīga: Kamene. 

Reiss, A.H. (1979) The arts management reader, 3rd edition. New York. 

Rūrāne, M. (1998) Uzņēmējdarbības pamati. Rīga: Turības mācību centrs. 

Šķiltere, D. (1998) Uzņēmuma vadīšana. Rīga: KIF „Biznesa komplekss”. 

Vīksna, A. (1999) Personāla vadība. Rīga: Jumava. 

Иванов, Г. П., Шустров, М. А. (2001) Экономика культуры. Москва: Uniti. 

Уэлсс, У., Бернет, Д., Мориарти, С. (2001) Реклама. Принципы и практика. 

Санкт- Петербург: Питер Бук. 

2 semestris 

Bišofa, A., Bišofs, K. (2002) Sevis menedžments. Rīga: Balta eko. 

Caune, J., Dzedonis, A. (2004) Stratēģiskā vadīšana. Rīga: Balta eko. 

Geiselharts, R.R., Hofmane-Burkarta, K. (2003) Stresa menedžments. Rīga: Balta eko. 

Goulmens, D. (2001) Tava emocionālā inteliģence. Rīga: Jumava. 

Grigorjeva, R., Jesemčika, A. (2002) Grāmatvedības pamati. R.: Izglītības soļi. 

Kārnegī, D. (1997) Līderis tevī. Rīga: Jumava. 

Kārnegī, D. (1992) Kā attīstīt pašapziņu un ietekmēt cilvēkus publiskās runās. Rīga: 

Reiterns. 

Karpova, Ā. (1998) Personība. Teorijas un to radītāji. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Lapsa, T. (2002) Sabiedriskās attiecības. Rīga: Turība. 

Mencels, V. (2002) Retorika. Rīga: Balta eko. 

Mouls, Dž. (2003) Biznesa kultūra un etiķete Eiropas valstīs. Rīga: J. Rozes apgāds. 

Nelke, M. (2003) Kreativitātes metodes. Rīga: Balta eko. 

Veide, M. (2006) Reklāmas psiholoģija. Rīga: Jumava. 

Корнеева, С. (2004) Как зажигают звезды. Технологии музыкального 

67

продюссирования.Санкт-Петербург: Питер. 

3 semestris 

Hoks, Dž. (2007) Kultūras nozīme valsts attīstības plānošanā. Cēsis: Culturelab. 

Homblina, K. (1995) Īsi par mārketingu. Rīga: RKS. 

Kārnegī, D. (1997) Līderis tevī. Rīga: Jumava. 

Kūle, M. (2006) Eirodzīve. Formas. Principi. Izjūtas. Rīga: FSI. 

Lapsa, T. (2002) Sabiedriskās attiecības. Rīga: Turība. 

Mazika, S. (2008) Jaunā institucionālisma iezīmes kultūrā. Liepāja. 

Mencels, V. (2002) Retorika. Rīga: Balta eko. 

Nelke, M. (2003) Kreativitātes metodes. Rīga: Balta eko. 

Omārova, S. (1999) Cilvēks runā ar cilvēku. Rīga: Kamene. 


Priedītis, A. (2006) Kultūru dialogi: interkulturālās komunikācijas vēsture un teorija. 

Rīga: Pasaules kultūru fonds. 

Teperveins, V. (1999) Super intuīcija. Rīga: Solvita. 

Бодди, Д., Пэйтон, Р. (1999) Основы менеджмента. Санкт-Петербург: Питер. 

Дафт, Р.Л. (2007) Менеджмент. Санкт-Петербург: Питер. 

Копытов, Р. (2010а) Принципы менеджмента: механизмы интеграции 

востребованных возможностй. Рига: Transporta un sakaru institūts. 

Копытов, Р. (2010б) Принципы менеджмента: механизмы взятия актуалъных 

обязателъств. Рига: Transporta un sakaru institūts. 

Корнеева, С. (2004) Как зажигают звезды. Технологии музыкального 

продюссирования.Санкт-Петербург: Питер. 

Кох, Р. (1999) Менеджмент и финансы от А до Я. Санкт-Петербург: Питер. 

Менеджмент. Под. ред. Страховой О.А. (2000) Санкт-Петербург: Питер. 

Мескон, М., Алъберт, М., Хедоури, Ф. (1999) Основы менеджмента. Москва: 

Дело. 


Studija, Māksla Plus, Kentaurs, Kultūras Forums, Art 

www.culturajmanagement.ru/biblio 

www.kkf.lv 

www.km.gov.lv 

www.kultura.lv 

www.kulturaskarte 

www.mmic.lv 

www.pmi.org 

www.tenstep.com 

www.ccplatvia.lv 

www.esfondi.lv 

www.ipma.ch 

www.jaunatne.gov.lv 

www.kkf.lv 

www.km.gov.lv 

www.latviesufonds.info 

www.maxwideman.com 

www.norden.lv/lv/news/news2/429 

www.pbla.lv 

www.viaa.gov.lv 

www.viaa.gov.lv/lat/starpvalstu_sadarbiiba/n 


68



Art Management 


Research and approbation of the art management theory in the format of art project. 

Application of theoretical knowledge and skills in the real cultural/art project development 

and management in local area. Synthesis of the art management theoretical knowledge and 

professional skills in the real art project initiation and management in the 

national/international cultural area. 

Kursa nosaukums Profesionālā prakse 












Aleksandra Šļahova, DU MMF Mākslas un dizaina katedra, Dr.paed.,prof., 

Māris Čačka, DU MMF Mākslas un dizaina katedra, Dr.paed., Mg.art., doc. 


Nav 


Profesionālā prakse ir obligāta profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju 

programmas „Māksla” sastāvdaļa, kuras laikā maģistranti veic profesionāli radošu un 

zinātniski pētniecisku darbību ar mūsdienu mākslu saistītās valsts un privātās iestādēs un 

uzņēmumos vai mākslas darbnīcās (muzeji, arhīvi, izstāžu zāles, galerijas, saloni, 

koncertzāles, teātri, bibliotēkas, studijas, mākslas darbnīcas un mākslas un kultūras centri). 

Prakses mērķis ir pilnveidot maģistrantu profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas radoša 

mākslas darba vai mākslas pasākuma projekta veikšanai patstāvīgi un iekļaujoties kolektīva 

vidē. 

Kvalifikācijas prakses uzdevumi: 

aprobēt praksē zinātnisko un profesionālo pieredzi mākslā, patstāvīgu radošu un 

pētniecisku projektu izstrādē un prezentācijā, 

realizēt mākslas projekta ideju, izmantojot gan tradicionālas, gan mūsdienīgas 

mākslinieciskās un informāciju tehnoloģijas, 

radīt iespēju maģistrantiem kvalifikācijas prakses laikā pilnveidot sevi kā profesionāli 

69

adošai personībai un speciālistam. 


Zināšanas 

Praksē, veicot praktiskos uzdevumus, maģistrantiem ir iespēja izmantot un pielietot 

klasiskās un mūsdienu modernās tehnoloģijas, kā arī izprast praktiskās darbības struktūru 

un metodiku. 

Prasmes 

Iegūt ar projektēšanu saistīto informāciju. 

Analizēt un noteikt profesionālus uzdevumus. 

Analizēt un noteikt tehniskus uzdevumus. 

Analizēt un saskaņot projekta elementus un to īpatnības. 

Analizēt un noteikt projekta realizācijai nepieciešamo laiku un pārdomāt 

optimizēšanas variantus. 

Dokumentēt informācijas un iespēju analīzi, projekta plānu. 

Ievērot darba vietai un darba iekārtām piemērotus darba drošības noteikumus. 

Ievērot darba vietai un darba iekārtām atbilstošu darbinieka veselības drošības 

režīmu. 

Kompetence 

1. Projektēšana 

Precizēt funkcionālās un estētiskās prasības. 

Precizēt ekspluatācijas un tehniskas drošības prasības. 

Precizēt konkrētas tehnoloģijas prasības. 

Realizēt dažādus izstrādāto ideju variantus. 

Saskaņot un dokumentēt projektu. 

Analizēt un pielietot dažādus tehnoloģiskos risinājumus. 

Analizēt un pielietot dažādus kompozicionālos risinājumus. 

Analizēt un pielietot dažādus koloristiskos risinājumus. 

Analizēt un pielietot dažādus stilistiskos risinājumus. 

Analizēt un pielietot projekta vizualizācijas variantus. 

Veidot konceptuālos, kompozicionālos, koloristiskos, stilistiskos modeļus. 

Saskaņot projektējamā objekta realizācijas procesa modeli. 

Sagatavot projekta saskaņošanas dokumentāciju. 

Sagatavot projekta materiālus realizēšanai un/vai arhivēšanai. 

2. Projekta prezentācija: 

Novērtēt projekta prezentācijas darba un laika ietilpību, sastādīt un saskaņot 

kalendāro plānu. 

Veikt individuālā darba plānošanu. 

Sagatavot projekta materiālus prezentācijai. 

Prezentēt projekta materiālus. 

3. Mākslas darba izgatavošanas procesa sistematizācija: 

Analizēt un noteikt mākslas darba veidošanai nepieciešamo laiku un pārdomāt 


Analizēt un noteikt tehniskā izpildījuma uzdevumus un iespējas to realizēt. 

Dokumentēt informācijas un iespēju analīzi, organizatorisko darba plānu. 

Izvērtēt darba procesu un iegūto rezultātu profesionālās un personiskās izaugsmes 

kontekstā. 

4. Mākslas darba izgatavošanas tehnoloģijas izvēle: 

Precizēt mākslas darba izgatavošanai izvēlētās tehnoloģijas atbilstību. 

Fiksēt mākslas darba tehnoloģisko struktūru. 

70

Analizēt dažādus darbību secību variantus un izmantot piemērotāko. 

Analizēt dažādus materiālo resursu izmantošanas variantus un izmantot piemērotāko. 

Saskaņot ar prakses vadītāju mākslas darba realizēšanas procesa modeli. 

5. Mākslas darba realizēšana: 

Novērtēt mākslas darba izgatavošanas darba un laika ietilpību, sastādīt un saskaņot 


Veikt individuālā darba plānošanu, saskaņošanu un veikšanu. 

Kursa saturs: 

Profesionālās prakse sastāv no trīm posmiem: 

1. Radošo mākslas darbu vai mākslas pasākumu projektu plānošanā, izveidošanā, 

organizēšanā un īstenošanā izvēlētajā specializācijā (darbs mākslas darbnīcās vai 

uzņēmumos) – apjoms 3 KP (4,5 ECTS); 

2. Radošais darbs mākslas starptautiskā plenērā (lauku prakse) – apjoms 3 KP (4,5 

ECTS); 

3. Pētnieciskais darbs kultūras uzņēmumos un bibliotēkās – apjoms 3 KP (4,5 ECTS). 

Nedēļas slodzei ir jābūt 40 akadēmiskajām stundām, kas atbilst 1KP. 

Kursa plāns: 

1. Darboties uzņēmumā vai mākslas darbnīcā (3 KP jeb 3 nedēļas). Iepazīties ar 

uzņēmuma vai mākslas darbnīcas darba specifiku un iespējamajiem tā darbību 

raksturojošiem elementiem (produkcijas paraugiem, utt.). Iepazīties ar dažādu 

mūsdienu tehnoloģiju pielietošanas iespējām praksē, meklēt atšķirības ar līdz šim 

veikto darbu studiju procesa ietvaros. Apzinīgi pildīt prakses vietā (uzņēmumā vai 

mākslas darbnīcā) uzdotos uzdevumus, katru dienu trīs nedēļu laikā iesaistoties tā 

darbībā 8 akadēmiskās jeb 6 astronomiskās stundas dienā. Veikt prakses pierakstus 

prakses dienasgrāmatā, atzīmējot būtiskāko, kas paveikts, apgūts, izzināts nedēļas 

laikā strādājot uzņēmumā (atskaite par katru nedēļu). 

2. Veikt ideju skicēšanu visā lauku prakses (starptautiskā plenērā) laikā (pievienot 

oriģinālus vai kopijas pielikumā). Iepazīties ar reālu pasūtījumu izstrādāšanu un 

izpildi. Prakses laikā strādāt pie maģistra darba praktiskās daļas uzdevumu izpildes (3 

KP – radošais darbs lauku praksē – starptautiskais plenērs). 

3. Veikt uzdevumus, kas saistīti ar maģistra darba teorētisko izstrādi, apzināt un atlasīt 

literatūru bibliotēkās un veikt fondu pētījumus muzejos, kultūras uzņēmumos, 

meklējot optimālāko un kvalitatīvāko risinājumu materiālu un tehnoloģiju izvēlē un 

to aprakstā (3 KP – zinātniski pētnieciskais darbs muzejos, kultūras uzņēmumos un 

bibliotēkās. 

4. Veikt citus radošos darbus, kas saistīti ar topošā mākslas maģistra specializācijas 

pilnveidošanu. 


90% prakses apmeklējums. 

70% - visu uzdevumu obligāta izpildīšana praktisko nodarbību laikā un patstāvīgi – korekti 

noformēta prakses dienasgrāmata atbilstoši prasībām. 

30% - prakses devēja vērtējums/pašvērtējums/ prezentācija. 


Bendiksens, P. (2008). Ievads kultūras un mākslas menedžmentā. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 

71

382 lpp. 

Bruner, F. (1968). A Handbook of Graphic Reproduction Processes. New York: Visual 

Communication Books Hastings House, 379. 

Celma J., Fedosejeva I. (2000). Estētika. Estētisko ideju vēsture Eiropā. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Clark, T. (2003). The Enciclopedia of Art techniques. A & C Black Publishers Ltd. 

Daglasa-Kūpere, H. (2005). No krāsas līdz gleznai. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Dīters, H. (2007). Komunikācija uzņēmumā. Rīgā: Zvaigzne ABC. 

Freiberga E. (2000). Estētika. Mūsdienu estētikas skices. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Gair, A. (1995). Artists Manual Chronicle books. San Francisko. 

Gandertone L. (1996). Lielā rokdarbu grāmata. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Gombrich, E. H. (1997) Mākslas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Karasā, F.R., Markadē I. (2002) Mākslas enciklopēdija: Glezniecības virzieni. Rīga: Jumava. 

Kolbērs, F., Nantels, Ž., Bolidū, S., Ričs, D. (2007) Kultūras un mākslas mārketings. Rīga: 

RD Kongresu nams. 

Konstants, Z. (1996). ”Baltars” Rīga: Latvijas enciklopēdija. 

Laneri-Dažāna, N. (2004). Mākslas enciklopēdija. Glezniecības enciklopēdija. Rīga. Jumava. 

Manovičs Ļ (2006). Jauno mediju valoda. Rīga: RIXC. 

Mārtina, Dž. (1995). Zīmēšana un gleznošana. Rīga: Zvaigzne ABC. 


Roeckelein, J., E. (2011). Imagery in psychology. Sreenwood Pub Group. New York. 

Smits, R. (2007). Mākslinieka rokasgrāmata. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Šļahova A.(2005). Perspektīvas konstruēšanas teorija. Daugavpils: Saule, 304 lpp. 

Šļahova A., Volonte I., Čačka M. (2008). Ieteikumi mākslas bakalaura/maģistra darba 

izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Mācību metodisks palīglīdzeklis. Daugavpils: Daugavpils 

Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 24 lpp. 

Stephen J. Eskilson (2007). Graphic Design a New History. UK 

Vanaga, A., sast. (2003). Latvijas gafika. 100 autori, attēli, gadi. Rīga: Nacionālais apgāds, 

119. 

Velšs, V. (2005). Estētikas robežceļi. Riga: Laikmetīgās mākslas centrs. 

Базанова, М.(1994). Пленер. Москва: Изобразительное искусство. 

Выготский, Л. (1986). Психология искусства. Москва. Искусство. 


Agejevs V. (2005). Semiotika. R., Jumava. 

Arnheim, R. (2004). Vizual Thinking. University of California press. 

Bowen, R. (1995). Drawing masterclass. The slade school of fine art. London: Leopard. 

Bremša, L. (2004). Latvijas mākslas vēsture. Rīga: Pētergailis. 

Dombrova, S. (2008). Radošais mārketings. Rīga: BA „Turība”. 

Edeirs, Dž. (1999). Efektīva komunikācija, vissvarīgākā vadības mākslas metode. Rīga: Asja. 

Edwards, Betty (1986). Drawing on the Artist Within. Published by Simon & Schuster, Inc. 

New York. 

Ešenvalde, I. (2007). Pārmaiņu vadība. R.: Jāņa Rozes apgāds. 

Forands, I.(2002). Personāla vadīšana. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 191 lpp. 

Harris, H. (2004). 5000 years of textiles, British Museum press. 

Herbsts, Dīters (2007). Komunikācija uzņēmumā. Rīga: Zvaigzne ABC. 

Janson H.W. (1986). History of art. Harry N. Abrams, INC. 

Leland, N. (1990). The Creative Artists. Cincinnati: North Light Books. 

Malamed, C. (2009). Visual labguage for designers. USA. 

Masini Lara, V. (1989). Art Nouveau. Firenze: Giunti. 

Manovičs, L. (2006). Jauno mediju valoda. Rīga: Jauno mediju kultūras centrs RIXC. 

Nodieva, A. (1977). Latviešu keramika. Rīga: Liesma. 

Petraškevičs, J., sast. (2009). Vielmaiņa: laikmetīgā grafika. Izstādes katalogs. Rīga: 

Neputns,76. 

Petraškevičs, J., sast. (1989) Grafika. Reprodukciju albums. Rīga: Liesma, 168. 

72

Praude V, Beļčikovs J. (2001). Menedžments: Teorija un prakse: 2.izd. Rīga: Vaidelote. 

Эдвардс Б. (2003) Откройте в себе художника. Мн.: ООО «Попурри». 


Žurnāli: Studija; Novum; Art. 




Professional practice 


Professional qualification practice is part of study process. During this practicum students will 

become acquainted with art techniques, design mock-up, management, as well as actual 

communication practice. 

Kursa nosaukums Mūsdienu mākslas teorijas analīze 

Kursa kods MākZ 6009 

Zinātnes nozare Māksla 

Zinātnes apakšnozare Mākslas teorija 



Kopējais auditoriju stundu skaits 48 






Dr.paed. Valentīna Liepa, asociētā profesore 


Vēlams priekšstats par tradicionālo mākslu un estētiku. 


Kurss paredzēts maģistra studiju programmai „Māksla”. Tajā tiek aplūkotas 

pārmaiņas mākslinieciskajā domāšanā 20. – 21. gs, to noteicošie faktori (K. Maleviča, 

V. Kadinska teorētiskās nostādnes), jaunās parādības mākslā: modernisms, 

postmodernisms, laikmetīgā māksla, 20. gs. Rietumeiropas mākslas estētikas teorijas 

sākot ar A. Hildebranta, K. Fidlera u.c. postklasisko autoru idejām un beidzot ar 20. 

gs. pēdējās trešdaļas teorētiķu Ž. Derida, T. Mitčela, H. Braisona u.c. teorijām, kā arī 

aplūkotas mūsdienu Amerikas mākslas filozofijas virzienu antiessenciālisma, 

perceptuālisma un institucionālisma teorijas un šo virzienu autoru darbi. 

38 

10 

- 

- 

73

Rezultāti: 

Studējošie orientējas galvenajās jaunākajās mākslas parādībās; 

Orientējas un izprot nozīmīgākās XX gs. mākslas teorijas; 

Apgūtās mākslas teoriju nostādnes pielieto mūsdienu mākslas parādību analīzē un 

skaidrojumos; 

Spēj diskutēt par mūsdienu mākslas teoriju autoru domām un izteikt savu viedokli 

par jaunākajām mākslas parādībām. 

Kursa plāns/saturs/kalendārs: 

Kursa struktūra: lekcijas – 38st., semināri – 10 st. 


1. Pārmaiņas mākslinieciskajā domāšanā 20. – 21. gs., tā noteicošie faktori. 

(2 st.) 

2. Jaunās parādības mākslā. Modernisms kā novatorisks un konceptuāls 

mākslinieciskās domāšanas veids un izteiksmes forma. (4st.) 

3. Modernisma teorētiskās nostādnes. (2 st.) 

4. K. Maļeviča un V. Kandinska teorētiskās nostādnes. (2 st.) 

5. Subjektivizācijas un individualizācijas akcentējumi A. Bergsona, M. Šteirnera, 

F. Nīčes filozofijā. (4 st.) 

6. H. Velflina stila dihotomiskā koncepcija. (2 st.) 

7. Jaunās parādības mākslā: postmodernisms. (4 st.) 

8. Dekonstrukcija tēlotājas mākslas teorijā un vēsturē (Ž. Derida). (2 st.) 

9. H. G. Gadamera mākslas teorija. (2 st.) 

10. N. Braisona reālisma koncepcija. (2 st.) 

11. Amerikas mākslas filozofijas tradīcija. (2 st.) 

12. Antiessenciālisma teorijas. (2 st.) 

13. Perceptuālisma teorijas. (2 st.) 

14. Institucionālisma teorijas. (2 st.) 

15. Laikmetīgās mākslas parādības 20. un 21. gs. mijā. (4 st.) 


1. Mākslas izpausmes formu maiņa un daudzveidība mūsdienās. (2 st.) 

2. Cilvēka estētiskās attiecības ar pasauli, sabiedrību, sevi pašu. (2 st.) 

3. Rietumeiropas mākslas estētikas teorētiķu darbu analīze. (2 st.) 

4. Amerikas mākslas filozofijas autoru darbu analīze. (2 st.) 

5. XX gadsimta mākslas estētika: rezultāti un perspektīva. (2 st.) 

Studentu patstāvīgais darbs: 

Iepazīšanās ar literatūru un referāta sagatavošana vienā no semināriem. 


Lekciju apmeklējums un aktīvs darbs tajās 50%, referāta sagatavošana un darbs 

semināros 30%, diferencētā ieskaite 20%. 


74

1. Adorno T. Aesthetic Theory. London, 1984. 

2. Gonnor S. Postmodernist Culture. Blachwell Publisher, 1997. 

3. Hoomo aestheticus: no mākslas filozofijas līdz ikdienas dzīves estētikai. 

Tapals, 2001. 

4. The Future of Modernism. Michigan, The University of Michigan Press, 1997. 

5. Theories of art today. University of Wisconsin Press, 2000. 

6. Американская философия искусства. Деловая книга, 1997. 

7. Арсланов В. Западное искусствознание XX века. Традиция, 

Академический Проект, 2005. 

8. Краусс Р. Подлинность авангарда и другие модернистические мифы. 

Москва, 2003. 

9. Эстетика и теория искуства ХХ века, 2008. 


1. Velša V. Estētikas robežceļi, 2006. 

2. Concepts of Modern Art. From Touvism to Postmodernisms. Edited by Nikos 

Stangos. – London: Thames and Hudson Ltd 1995. 

3. Deviņdesmitie. Laikmetīgā māksla Latvijā. Laikmetīgās mākslas centrs, 2010. 

4. Docherty T. Aesthetic demokracy. Stanford University Press, 2006. 

5. Gadamers H.G. Skaistā aktualitāte. Māksla kā spēle, simbols un svētki. 

6. Goldberg R.L. Performance Art from Futurism to the Present. – NY, 1998. 

7. Loesberg J. A return to aesthetics. Stanford University Press, 2006. 

8. Lucie- Smith E. Art Today. London Press Limited, 1999. 

9. Miller T. Late Modernism: Politics, Fiction and the Arts between the World 

Wars. Berkeley: Universi of California Press, 1999. 

10. Ильин И. Постмодернизм от истоков до конца столетия. Москва, 1998. 

11. Коллингвуд Р. Принципы искуств. Москва, 1999. 

12. Обухова А.Е. Живопись без границ. От поп-арта к концептуализму: 

Америка, Европа, Россия. М, ОЛМА-Пресс, 2001. 

13. Рыков А.В. Постмодернизм как радикальний консерватизм. Санкт- 

Петербург, АЛЕТЕЙ, 2007. 

14. Рычков Ю.В. Энциклопедия модернизма. М, Эксмо-Пресс, 2002. 

15. Сарябьянов Д., Шатских А. Казимир Малевич. Живопись. Теория. 

Искуство, 1993. 

16. Феноменология искусства. Москва,1996. 

17. Хосе О иГасет. Дегуманизация искуства. Москва, Радуга, 1991. 

18. Юнг К. Нойманн Э. Психолоанализ и искусство. Москва: RE ГL-book, 

Киев: Вакгер, 1998. 


1. Jungs Joahims. Rietumu mākslas estētiskās problēmas kopš sešdesmitajiem 

gadiem.// Literatūra un māksla. 1994.g. 18., 25. febr. 

2. Maritēns Ž. Mākslinieka atbildība. Rīga: Minerva, 1994. 

3. Žurnāli „Mākslas vēsture un teorija”, „Studija”. 

4. Лотман Ю. Об искусстве. Санкт-Петербург: Искусство СПБ, 1999. 

75


Maģistra studiju programmas „Māksla” A daļa 


Theory Analyse of Contemporary Art 


The course is envisaged for Master’s study programme „Art”. It regards the 20th 

century Western aesthetic theories of art, from the idejas of post-classical authors like 

A. Hildebrandt, K. Fiedler, G. Wolflinn, etc. To the theories of late 20thcentury 

scholars J. Derrida, T. Mitchell, H. Braison, etc. It also regards the contemporary 

American theories of anti-essentialism, perceptualism and institutionalism as well as 

the works of authors representing these trends. 

76

Nolikums 

par profesionālo praksi Daugavpils Universitātes 

Mūzikas un mākslu fakultātes 

Profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmai 

„Māksla” 

6.PIELIKUMS 

Apstiprināts DU Senāta sēdē 

2006.gada 12. jūnijā 

1. Profesionālā prakse ir obligāta profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju 

programmas „Māksla” sastāvdaļa, kuras laikā maģistranti veic profesionāli radošu un 

zinātniski pētniecisku darbību ar mūsdienu mākslu saistītās valsts un privātās iestādēs un 

uzņēmumos vai mākslas darbnīcās (muzeji, arhīvi, izstāžu zāles, galerijas, saloni, 

koncertzāles, teātri, bibliotēkas, studijas, mākslas darbnīcas un mākslas un kultūras centri). 

2. Prakses mērķis ir pilnveidot maģistrantu profesionālās zināšanas, prasmes un iemaņas radoša 

mākslas darba vai mākslas pasākuma projekta veikšanai patstāvīgi un iekļaujoties kolektīva 

vidē. 

3. Prakses uzdevumi: 

aprobēt praksē zinātnisko un profesionālo pieredzi mākslā, patstāvīgu radošu un 

pētniecisku projektu izstrādē un prezentācijā, 

realizēt mākslas projekta ideju, izmantojot gan tradicionālas, gan mūsdienīgas 

mākslinieciskās un informāciju tehnoloģijas, 

radīt iespēju maģistrantiem kvalifikācijas prakses laikā pilnveidot sevi kā profesionāli 

radošai personībai un speciālistam. 

4. Prakses norise: 

Prakses vieta: ar mākslu saistīti uzņēmumi un iestādes, kur ir materiāli tehniskā bāze 

kvalifikācijas prakses programmas izpildei, strādā speciālisti ar atbilstošu 

kvalifikāciju, un ar kurām Daugavpils Universitātei noslēgts nodoma sadarbības 

līgums. Prakses vietu maģistranti izvēlas patstāvīgi. 

Prakses ilgums: deviņas nedēļas (9 kredītpunkti (KP), no kuriem 3KP – pētnieciskais 

darbs kultūras uzņēmumos un bibliotēkās, 3KP – radošais darbs mākslas starptautiskā 

plenērā (lauku prakse), 3KP – radošo mākslas darbu vai mākslas pasākumu projektu 

plānošanā, izveidošanā, organizēšanā un īstenošanā izvēlētajā specializācijā (darbs 

mākslas darbnīcās vai uzņēmumos). Nedēļas slodzei ir jābūt 40 akadēmiskajām 

stundām, kas atbilst 1KP. 

Prakses norises sagatavošana: kvalifikācijas prakses vadītājs sagatavo visu praksei 

nepieciešamo dokumentāciju: norīkojuma vēstuli uzņēmuma vai iestādes vadītājam 

(īpašniekam), prakses līgumu 2 eksemplāros (prakses līguma paraugs 3.1.pielikumā) 

un prakses dienasgrāmatu, kvalifikācijas prakses vadītājs organizē ievada un 

noslēguma konferences. 

Pēc ierašanās prakses vietā maģistrantiem ir jāiepazīstas ar drošības tehnikas 

noteikumiem, jāievēro iekšējās kārtības noteikumi un prakses programmā dotie 

norādījumi. 

Prakses laikā maģistrantus aizliegts iesaistīt darbos, kuri nav saistīti ar apgūstamo 

kvalifikācijas prakses programmu. Šādu situāciju gadījumā studentam ir jāziņo 

programmas direktoram. 

5. Prakses portfolio 

Prakses dienasgrāmata: praktikants dienasgrāmatā ieraksta atskaiti par katru izpildīto 

kredītpunktu, komentējot iegūto profesionāli radošo pieredzi un veikto darbību pēc 

77

kritērijiem, kas iekļauti prakses dienasgrāmatā (prakses dienasgrāmata pievienota 

3.2.pielikumā). 

Pielikumi: kvalifikācijas prakses ilustrēšanai praktikants pievieno skices, uzmetumus, 

fotogrāfijas, bukletus, koncertu progrāmmas un citus izstrādātos materiālus, kas 

sniedz papildinformāciju par paveikto darbu praksē. 

Profesionālās prakses vadītāja vērtējums: uzņēmuma vadītājs sniedz rakstisku 

atsauksmi ar vērtējumu (10 ballu sistēmā) par praktikanta veikumu. 

Kvalifikācijas prakses vērtēšanu veic prakses vadītājs, ņemot vērā uzņēmuma 

atsauksmi, dienasgrāmatas noformēšanas kvalitāti, pielikumus, radošo darbu skati un 

pētnieciskā darba prezentāciju. 

Pēc kvalifikācijas prakses noslēguma konferences praktikants saņem vērtējumu – 

diferencēto ieskaiti 10 ballu sistēmā. 

6. Praktiskās darbības saturs un apraksts 

Praksē, veicot praktiskos uzdevumus, maģistrantiem ir iespēja izmantot un pielietot 

klasiskās un mūsdienu modernās tehnoloģijas, kā arī izprast praktiskās darbības struktūru un 

metodiku. 

6.1. Mākslas darba projektēšanas un projekta prezentācijas uzdevumi: 

Iegūt ar projektēšanu saistīto informāciju. 

Analizēt un noteikt profesionālus uzdevumus. 

Analizēt un noteikt tehniskus uzdevumus. 

Analizēt un saskaņot projekta elementus un to īpatnības. 

Analizēt un noteikt projekta realizācijai nepieciešamo laiku un pārdomāt 


Dokumentēt informācijas un iespēju analīzi, projekta plānu. 

6.1.1. Projektēšana 

Precizēt funkcionālās un estētiskās prasības. 

Precizēt ekspluatācijas un tehniskas drošības prasības. 

Precizēt konkrētas tehnoloģijas prasības. 

Realizēt dažādus izstrādāto ideju variantus. 

Saskaņot un dokumentēt projektu. 

Analizēt un pielietot dažādus tehnoloģiskos risinājumus. 

Analizēt un pielietot dažādus kompozicionālos risinājumus. 

Analizēt un pielietot dažādus koloristiskos risinājumus. 

Analizēt un pielietot dažādus stilistiskos risinājumus. 

Analizēt un pielietot projekta vizualizācijas variantus. 

Veidot konceptuālos, kompozicionālos, koloristiskos, stilistiskos modeļus. 

Saskaņot projektējamā objekta realizācijas procesa modeli. 

Sagatavot projekta saskaņošanas dokumentāciju. 

Sagatavot projekta materiālus realizēšanai un/vai arhivēšanai. 

6.1.2. Projekta prezentācija: 

Novērtēt projekta prezentācijas darba un laika ietilpību, sastādīt un saskaņot 


Veikt individuālā darba plānošanu. 

Sagatavot projekta materiālus prezentācijai. 

Prezentēt projekta materiālus. 

6.2. Darba drošība: 

Ievērot darba vietai un darba iekārtām piemērotus darba drošības noteikumus. 

Ievērot darba vietai un darba iekārtām atbilstošu darbinieka veselības drošības 

režīmu. 

6.3. Mākslas darba izgatavošanas procesa sistematizācija: 

78

Analizēt un noteikt mākslas darba veidošanai nepieciešamo laiku un pārdomāt 


Analizēt un noteikt tehniskā izpildījuma uzdevumus un iespējas to realizēt. 

Dokumentēt informācijas un iespēju analīzi, organizatorisko darba plānu. 

Izvērtēt darba procesu un iegūto rezultātu profesionālās un personiskās 

izaugsmes kontekstā. 

6.4. Mākslas darba izgatavošanas tehnoloģijas izvēle: 

Precizēt mākslas darba izgatavošanai izvēlētās tehnoloģijas atbilstību. 

Fiksēt mākslas darba tehnoloģisko struktūru. 

Analizēt dažādus darbību secību variantus un izmantot piemērotāko. 

Analizēt dažādus materiālo resursu izmantošanas variantus un izmantot 

piemērotāko. 

Saskaņot ar prakses vadītāju mākslas darba realizēšanas procesa modeli. 

6.5. Mākslas darba realizēšana: 

Novērtēt mākslas darba izgatavošanas darba un laika ietilpību, sastādīt un 

saskaņot kalendāro plānu. 

Veikt individuālā darba plānošanu, saskaņošanu un veikšanu. 

7. Prakses finansēšana. 

Prakses finansēšana ietver tikai universitātes docētāja – prakses vadītāja darba samaksu, ko 

aprēķina pēc nostrādāto stundu skaita, kuras ieskaita docētāja darba slodzē. 

Stundu skaitu nosaka pēc šādiem kritērijiem: 

Ievadkonference 2 stundas studiju programmā 

Noslēguma konference 2 stundas studiju programmā 

Studenta prakses materiālu analīze, 

noslēguma konference 

1 stunda par vienu studentu 

79

10.PIELIKUMS. 

1. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (skaits) par 2011. gadu: 

Šļahova A. (2011). Problems in the Perception of Linear Perspective. 2 nd Annual 

International Conference on Visual and Performance Arts, 6-9 June 2011 Athens, Greece 

(nodots publicēšanai). 

Čačka M., Šļahova A., Volonte I. (2011). The Characteristic of Professional Higher 

Education Bachelor Study Programme and Professional Higher Education Master Study 

Programme „Art” in Daugavpils University. 2 nd Annual International Conference on 

Visual and Performance arts, 6-9 June 2011 Athens, Greece (nodots publicēšanai). 

2. Monogrāfijas (sākot no 2001. gada) 

Шляхова, А. (2001) Проблемы теории перспективы. Витебск: Издательство 

Витебского государственного университета им. П.М.Машерова, 27 с. 

Šļahova, A. (2005) Perspektīvas konstruēšanas teorija. Daugavpils: Saule, 304 lpp. 

Osnovina, J. (2009). Tehniskā grafika. Izmēru izlikšana rasējumos. Daugavpils: DU 

akadēmiskais apgāds „ Saule”, 2009. 128 lpp. 

3. Mācību grāmatas (sākot no 2001. gada) un metodiskā literatūra (sākot no 2008. gada) 

Šļahova, A., Volonte, I., Čačka, M. (2008) Ieteikumi mākslas bakalaura/maģistra darba 

izstrādāšanai un aizstāvēšanai. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais 

apgāds „Saule”, 24 lpp. 

4. Konferenču tēzes (par 2011. gadu) 

Cacka M., Slahova A., Volonte I. (2011). The Characteristic of Professional Higher 

Education Bachelor Study Programme and Professional Higher Education Master Study 

Programme “Art” in Daugavpils University. Visual and Performing Arts Abstract Book 

from the 2nd Annual International Conference on Visual and Performing Arts, 6 - 9 June 

2011, Athens, Greece. Edited by Gregory T. Papanikos, 2011ART-ABST_VISAUAL 

ART_GREECE.pdf. ISBN: 978-960-9549-05-9. Athens, Greece, 14-15. 

Slahova, A. (2011). Problems in the Perception of Linear Perspective. Journal. Visual and 

Performing Arts Abstract Book from the 2nd Annual International Conference on Visual 

and Performing Arts, 6 - 9 June 2011, Athens, Greece. Edited by Gregory T. Papanikos, 

2011ART-ABST_VISAUAL ART_GREECE.pdf ISBN: 978-960-9549-05-9. Athens, 

Greece, 89. 

Čačka, M. (2011). Linocut Tendencies in the First Decade of the 21 St Century in Latvia. 

Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Septītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, 

2011. gada 10. – 15. Maijs, Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds 

„Saule”, 2011. 59 lpp. ISBN 978-9984-14-525-9 

Mazure A & Čačka M. 2011. Mākslas katalogs kā laikmeta liecība - Daugavpils 

Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences tēzes = Abstracts of the 53rd 

International Scientific Conference of Daugavpils University. (D.Oļehnovičs, sast.) 

Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011. – 175. ISBN 

978-9984-14-522-8 

Šļahova, A., Čačka, M., Jelinska, A. (2011). The Development of Art Pupils’ Motivation 

for Independent Creative Activity. Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Septītās starptautiskās 

zinātniskās konferences tēzes, 2011. gada 10. – 15. Maijs, Daugavpils: Daugavpils 

Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011. 59 lpp. 

80

Folkmane M. (2011). „Brick Style” Building in Daugavpils, Saules Street 1/3 From 

Historical Point of View And at the Beginning of the 21 St Century. Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika. Septītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, 2011. gada 10. – 15. Maijs, 

Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011. 59 lpp. 

Savvina, J. (2011). Cultural Heritage of the Java Batik and its Expressions in the 

Contemporary Textile Art. Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Septītās starptautiskās 

zinātniskās konferences tēzes, 2011. gada 10. – 15. Maijs, Daugavpils: Daugavpils 

Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 2011. 59 lpp. 

Volonte, I. (2011). The Latest Trends in the Contemporary Textile Art of Latvia. Cilvēks. 

Krāsa. Daba. Mūzika. Septītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, 2011. gada 

10. – 15. Maijs, Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 

2011. 59 lpp. 

Osnovina, J. (2011). System Approach to the Students’ Independent Work. Cilvēks. 

Krāsa. Daba. Mūzika. Septītās starptautiskās zinātniskās konferences tēzes, 2011. gada 

10. – 15. Maijs, Daugavpils: Daugavpils Universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”, 

2011. 59 lpp. 

81

11. PIELIKUMS 

1. Dalība izstādēs (sākot no 2008. gada) 

2011.gads 

Izstādes/koncerta nosaukums Norises vieta Laiks Dalībnieku vārds, 

uzvārds 

DU studējošo un docētāju mākslas DU, Vienības ielā 08.11. 2010 – J. Savvina, 

darbu izstāde 

13, 2. stāva 15.01.2011 I. Volonte, 

vestibilā 

M. Čačka 

Personālizstāde “grafika bez Daugavpils novada 2011.g. M. Čačka 

skaitļiem”, 

kultūras 

Daugavpilī 

centrā, 11.01.-11.03. 

Mākslas maģistra studiju DU mākslas 2011.g. 24.01. I.Volonte, M.Čačka 

programmas absolventu darbu galerijā, Saules – 04.03. 

izstāde "5.izlaidums" 

1/3, Daugavpilī 

Mākslas un dizaina katedra DU, saules ielā 08.03.2011 – A. Šļahova, 

organizētā docētāju darbu izstāde 1/3, 2. stāvā 31.05.2011 M. Folkmane, 

„Pavasara zieds” 

J. Osnovina, 

M. Čačka, 

J. Savvina, 

I. Volonte. 

Starptautiskā keramikas izstāde Nacionālais M. K. 02.03.2011.- M. Folkmane 

„Pavasaris 2011” 

Čurļoņa keramikas 02.04.2011. 

muzejs 

Lietuvā 

Kauņā, 

Daugavpils reģiona mākslinieku Daugavpils NM 10.03.2011- M. Folkmane, 

asociācijas izstāde 

muzeja izstāžu zāle 27.04.2011. M.Čačka, J.Savvina, 

I.Volonte, A.Šļahova 

Mākslas un dizaina katedras DU Balvu filiālē, 14.03.2011 – A. Šļahova, 

pedagogu radošo darbu izstāde Balvu 

14.04.2011 M. Folkmane, 

„Sārts, sārtāks, sarkans” 

Tālākizglītības un 

J. Osnovina, 

cilvēkresursu 

M. Čačka, 

attīstības centra 

J. Savvina, 

izstāžu zālē, 

I. Volonte. 


Brīvības ielā 47, 

Balvos 

DU, Vienības ielā 06.04.2011 – M. Folkmane, 

organizētajā Daugavpils mākslas 13, 2. Stāva 21.04.2011 J. Osnovina, 

dienām veltītajā studentu un vestibilā 

M. Čačka, 

docētāju darbu izstādē „Pastaiga” 

J. Savvina, 

I. Volonte. 

I. Volontes un M. Čačkas Mākslas galerijā 08.04.2011 – I. Volonte, M. Čačka 

dubultpersonālizstāde „Atspēle” „Boroti” Klaipēdā 

(Lietuva) 

28.04.2011 

Grafikas izstāde „Vērtības” Rēzeknes 13.04.2011.- M. Folkmane, 

kultūrvēstures 

muzejā 

03.05.2011. M.Čačka 

Keramikas izstāde „Pievienotā Daugavpils Māla 11.05.2011- M. Folkmane 

vērtība” 

mākslas centrā 12.06.2011. 

Biedrības „Grafikas kamera” Raiņa mājā, 14.05.2011- M. Čačka 

organizētā izstāde „otrs lapu mežs” Berķenelē, 29.07.2011 

Kalkūnes pagasts, 

Daugavpils novads 

Svēpētās keramikas cepļa 

Māla mākslas 10.06.2011. M. Folkmane 

kurināšana 

centrā, Daugavpilī 

82

Daugavpils Universitātes Mākslas 

un dizaina katedras studentu, 

absolventu un pedagogu darbu 

izstāde „15 gadi” 

Grafikas izstāde "Vienmēr laikā" 

Galerijas „Laiptai” organizētajā 9. 

Mākslas plenērā „Siauliai 

Montmartr Republic” un Šauļu 

pilsētas 775. gadadienai veltītajā 

Šauļu Universitātes K. Kizevičiusa 

grafikas centra organizētajā plenērā 

„Sun city – always nice weather” 

9. starptautiskā mākslas festivāla – 

plenēra „LUX LUCET IN 

TENEBRIS - Šiaulių Montmartro 

respublika” darbu izstāde 

2. starptautiskā grafikas plenēra 

„Šiauliai „The Sun city – allways 

good weather”, darbu izstāde 

„Daugialypes kompozīcijos” 

3.grafikas plenēra „Ventspils 

dokumenta 2011”darbu izstāde 

A.Šļahovas akvareļu 

personālizstāde 

2010.gads 

Daugavpils 

Novadpētniecības 

un mākslas muzejs, 

Rīgas iela 8, 

Daugavpils 

Latvijas arhitektu 

savienībā, Torņa 

ielā 11, Rīgā 

16.06.2011- 

30.07.2011. 

2011.g. 17.02. 

– 05.03. 

Lietuva, Šauļi. (03.08.2011.- 

14.08.2011.) 

galerijā „Laipta”, 

Zemaites ielā 83, 

Šauļi, Lietuva 

Šauļu mākslas 

galerijā, Viļņas ielā 

245, Šauļi, Lietuva 

Amatu mājā 

(Ventspils muzejs), 

Skolas ielā 3, 

Ventspilī 

Daugavpils 




Daugavpils 

2011.g. 

06.08.-02.09. 

2011.g. 

18.08.-27.08. 

2011.g. 04.08. 

– 15.09. 

2011. g. 18.08 

– 18.09. 

A. Šļahova, 

M. Čačka, 

J. Savvina, 

I. Volonte. 

M.Čačka 

M. Čačka 

M.Čačka 

M.Čačka 

M.Čačka 

A.Šļahova 


uzvārds 

Starptautiska akcija „Sniega Latgales mākslas un 23.01.2010.- M.Folkmane 

skulptūru svētki” 

amatniecības centrā 

Līvānos 

24.01.2010. 

Maģistra studiju programmas Daugavpils 

30.01.2010.- J.Savvina, 

„Māksla” 2010.gada maģistra Universitātes 

03.03.2010. M.Veitnere, 


Mākslas galerija, 

A.Mekša, I.Liepa, 

Saules iela 1/3, 

O.Barkovska, 

Daugavpils 

B.Rakita, 

K.Rimjāne, 

K.Zobena-Zālīte 

Izstāde „Unas Guras glezniecība & Līvānu mākslas skolas 15.02.2010.- U.Gura, 

Māra Čačkas grafika” 

izstāžu nams, Rīgas 12, 

Līvāni 

15.03.2010. M.Čačka 

Tautas lietišķās mākslas studijas Vienības nams, Rīgas 20.02.2010.- M.Folkmane 

„Latgale” darbu izstāde 

22a, Daugavpils 10.03.2010. 

4. Baltijas mūadienas keramikas Kauņas keramikas 26.02.2010.- M.Folkmane 

izstāde „Pavasaris 2010” 

muzejs, Kauņa, Lietuva 11.04.2010. 

83

DU Mākslu katedras studentu un 

docētāju radošo darbu izstāde 

„Atzīšanas” 

Izstāde „Unas Guras glezniecība & 

Māra Čačkas grafika” 

Daugavpils 

Universitātes Mākslas 

galerija, Saules iela 1/3, 

Daugavpils 

Krāslavas mākslas 

skola, Raiņa 6, 

Krāslava 

Galerija „Laipta”, 

17.03.2010.- 

30.04.2010. 

29.03.2010.- 

29.04.2010. 

M.Čačka, 

J.Savvina, 

I.Volonte, 

M.Folkmane 

U.Gura, 

M.Čačka 

Starptautiskā skiču izstāde „Sketch 

01.06.2010.- M.Čačka 

2010” 

Šauļi, Lietuva 

01.07.2010. 

Tekstila darbu izstāde „Spēle” Daugavpils Teātra 25.03.2010.- M.Čačka, 

vestibils, Rīgas iela 25.04.2010. I.Volonte 

DU studējošo darbu izstāde 

22a, Daugavpils 

Līvānu mākslas skolas 22.03.2010.- I.Volonte, 

izstāžu nams, Rīgas 12, 

Līvāni 

22.04.2010. M.Čačka 

Izstādē „Pārmija” Rīgas pilsētas izstāžu 22.03.2010.- M.Čačka 

zāle „Rīgas mākslas 22.04.2010. 

Izstāde „Mākslas optimizācija” 

telpa”, Kungu 3, Rīga 

Dekoratīvās mākslas un 

dizaina muzejs, Rīga 

2010. marts J.Savvina 

Tekstila darbu izstāde „Saspēle” Līvānu amatniecības un 30.04.2010.- M.Čačka, 

mākslas centrs, Domes 

iela 1, Līvāni 

28.05.2010. I.Volonte 

DU studējošo un docētāju mākslas Daugavpils 

2010. aprīlis M.Čačka, 



J.Savvina, 

galerija, Saules iela 1/3, 

I.Volonte, 

Daugavpils 

A.Šļahova, 

M.Folkmane 

Daugavpils reģiona mākslinieku DNMM izstāžu zāle, 22.04.2010.- M.Čačka, 

asociācijas izstāde 

Rīgas 

Daugavpils 

ielā 8, 18.06.2010. M.Folkmane 

Daugavpils reģiona mākslinieku Daugavpils pilsētas 07.05.2010.- M.Čačka 

asociācijas izstāde „Pozitīvā domē, Kr.Valdemāra 11.06.2010. M.Folkmane 

māksla” 

iela 1, Daugavpils 

Starptautiskā mazo formu Etnogrāfijas muzejs, 27.05.2010.- M.Folkmane 

keramikas biennāles izstāde ”Sign” Varšava, Polija 20.06.2010. 

Daugavpils mākslinieku grupas Montmiraile, Francija 28.06.2010.- M.Folkmane 

keramikas skulptūru izstāde 

30.10.2010. 

Instalācija velomaratonam „Tour Montmiraile, Francija 28.06.2010.- M.Folkmane 

de France” 

30.10.2010. 

Konference „Vides arhitektūras un Ikšķile, Ciemats „Zaļās 08.08.2010. M.Folkmane 

mākslas iederbība” 2.Vides 

mākslas festivāla ietvaros 

salas” 

Tradicionālās keramikas izstāde Kultūras pils, Skopina, 06.09.2010.- M.Folkmane 

4.Starptautiskā podnieku festivāla 

ietvaros 

Krievija 

10.09.2010. 

DRMA darbības prezentācija Daugavpils Māla 15.09.2010. M.Folkmane 

Starptautiskā Marko Rotko plenēra mākslas centrs, 

ietvaros 

18.Novembra 8 

Biedrības „Grafikas kamera” un LMS galerijā, 08.10.2010.- M.Čačka 

Latvijas Mākslinieku savienības 11.Novembra krastmala 05.11.2010. 

galerijas izstāde „Lapu mežs” 35, Rīga 

Starptautiska mazo formu Porcelāna muzejs, 08.10.2010.- M.Folkmane 

porcelāna izstāde 

Konventa sēta, Rīga 11.11.2010. 

84

I.Mercas un J.Merca radošā 

meistardarbnīca „Mercidesign” 

I.Volontes un M.Čačkas tekstila 

darbu izstāde „Piespēle” 

Latgales mākslinieku izstādē 

„Rudens -2010” 

DU studentu un docētāju mākslas 


Daugavpils 


galerija, Mākslas un 

dizaina katedras 

darbnīcas, Saules iela 

1/3, Daugavpils 

Raiņa māja 

„Berķenele”, Kalkūnes 

pagasts, Daugavpils 

novads 

Rēzeknes 

kultūrvēstures muzeja 

izstāžu zāle, Rēzekne 

DU, 2.stāva vestibils, 

Vienības 13, 

Daugavpils 

DNMM izstāde „Mans varonis” Daugavpils 

novadpētniecības un 

mākslas muzeja izstāžu 

zāle, Muzeja iela 7, 

Daugavpils 

Ceļojošā izstāde „Putni” Galerija „Laipa”, Laipu 

6, Rīga 

Ceļojošā izstāde „Putni” Galerija „Mētras māja”, 

Krāslavas mākslinieku grupas 

izstāde „Rudens” 

Latgales mākslinieku grupas 

izstāde „Rudens 2010” 

2009.gads 

Aizpute 

Krāslavas 



zāle, Krāslava 

Rēzeknes 

kultūrvēstures muzeja 

izstāžu zāle, Rēzekne 

29.10.2010.- 

30.10.2010. 

15.11.2010.- 

15.01.2011. 

17.11.2010.- 

15.12.2010. 

09.11.2010.- 

15.01.2011. 

17.11.2010.- 

15.01.2010. 

2010.aprīlismāijs2010.jūnijsjūlijs 

18.11.2010.- 

30.01.2010. 

17.11.2010.- 

15.12.2010. 

M.Folkmane 

M.Čačka, 

I.Volonte 

M.Čačka, 

I.Volonte, 

J.Savvina 

I.Volonte 

M.Čačka, 

M.Folkmane, 

M.Folkmane, 

M.Folkmane, 

M.Folkmane 

M.Folkmane, 

I.Volonte, 

M.Čačka, 

J.Savvina, U.Gura 


uzvārds 

Daugavpils Universitātes studentu Viesnīcas „Park Hotel 2008.g. I.Volonte, 

un docētāju darbu izstāde 

Latgola” vestibilā, 13.11. – L.Procenko, 

Ģimnāzijas ielā 46, 2009.g. M.Čačka, 

Daugavpilī 

18.01. J.Savvina, 

M.Folkmane 

Tekstilmākslas, šķiedru mākslas un Latvijas Mākslas 2008.g. I.Volonte, 

tēlniecības miniatūru izstāde akadēmijas Latgales 04.12.- J.Savvina, 

„Caurums” 

filiāle, Baznīcas ielā 2009.g. M.Folkmane, 

34a, Rēzeknē 23.01. M.Čačka 

DU Mākslu katedras studentu un Daugavpils 

2009.g. M.Čačka, 

docētāju darbu izstādē „no 0 līdz 9” Universitātē, 2.stāva 21.04. – I.Volonte, 

vestibilā, Vienības ielā 

13, Daugavpilī 

31.05. J.Savvina 

DU Maģistra studiju programmas Kinoteātrī 

2009.g. J.Savvina, 

“Māksla” radošo darbu izstāde “Renesanse” 

aprīlis B.Priedīte, 

85

„Kaleidoskops” Daugavpilī I.Volonte 

DU Mākslu katedras mākslas 

pedagogu darbu izstāde 

„Kadrējums” 

Ilze Volonte un Māris Čačka. 

Tekstils 


mākslas pedagogu darbu izstāde 

„Tēlojums” 

Akvarelistu darbu izstādē 

„Akvarelis”, veltīta mākslinieka 

Jāņa Undas piemiņai 

Daugavpils Universitātes 

studentu darbu izstāde 

„Universitātes mākslinieku iela” 

Starptautiskā keramikas izstāde 

„Redukcija” 

Starptautiskā keramikas izstāde 

„Pavasaris” 

Daugavpils reģiona mākslinieku 

asociācijas izstāde „Pikas o” 

Dārza keramikas izstāde „No 

ķieģeļa līdz …” 

Daugavpils mākslinieku pašportretu 

izstāde „Pašportrets” 

Māris Čačka. ...uz mākoņa malas 

(glezniecība un grafika) 

2.Rīgas starptautiskajā jauno 

dizaineru biennāle 

2008.gads 

Daugavpils 


mākslas muzeja salons 

„Māra”, Rīgas ielā 8, 

Daugavpilī; 

Mākslas galerijā 

Mūrnieks, R.Vāgnera 

ielā 12, Rīgā. 

Daugavpils rajona 

kultūras namā, 

Dobeles ielā 30, 

Daugavpilī; 

Rēzeknes izstāžu 

namā, Artbrīvošanas 

alejā 100a, Rēzeknē 

Vitebskas 

novadpētniecības 

muzejs (Baltkrievija) 

Keramikas muzejs, 

Kauņa, Lietuva 

Keramikas muzejs, 

Kauņa, Lietuva 

Daugavpils 

pilsētbūvniecības un 

plānošanas 

departamentā, 

Daugavpilī 

Vienības namā, 

Daugavpilī 

Vienības namā, 

Daugavpilī 

Viesnīca „Park Hotel 

Latgola” 

Rīgas mākslas telpa, 

Rīga 

2009.g. 

17.04. – 

25.05. 

2009.g. 

12.05.-13.06. 

2009.gada 

maijs – jūlijs 

2009.gada 

22.aprīlis – 

23.maijs 

2009.g.12.06 

-29.06. 

2009.gada 

augusts 

2009.gada 

aprīlis 

2009.gada 

decembrī 

2009.gada 

maijā 

2009.gada 

aprīlī 

2009.gada 

12.12– 

2010.gada 

31.01. 

2009.gada 

15.11. - 

15.12. 

M.Čačka, 

I.Volonte, 

A.Šļahova, 

J.Savvina, 

M.Folkmane, 

B.Priedīte, 

L.Procenko 

I.Volonte, 

M.Čačka 

M.Čačka, 

L.Procenko, 

A.Šļahova, 

I.Volonte 

M.Čačka, 

A.Šļahova. 

J.Savvina, 

I.Volonte 

M.Folkmane 

M.Folkmane 

M.Folkmane 

M.Folkmane 

M.Folkmane 

M.Čačka 

M.Čačka 


uzvārds 

DU studentu un pasniedzēju radošo Daugavpils Mūzikas 2008.g. M.Čačka, 

darbu izstāde mākslas akcijas vidusskola, Daugavpils 14.02.-15.03. A.Šļahova, 

„Mīlam mākslu kopā – 2”ietvaros 

L.Procenko, 

B.Priedīte, 

I.Meldere, I.Volonte 

DU studentu un pasniedzēju radošo Tautas izglītības un 2008.g. M.Čačka, J.Savvina, 

darbu izstāde mākslas akcijas kultūras centra 14.02.-15.03 M.Folkmane, 

86

„Mīlam mākslu kopā – 2”ietvaros Daugavpils rajona 

kultūras 

Daugavpils 

nams, 

Ilzes Volontes un Māra Čačkas DU mākslas galerija, 

tekstildizaina darbu izstāde 

Studentu un pasniedzēju radošo 

darbu izstāde „Mākslas dienas 007- 

08” 

DU studentu un pasniedzēju radošo 

darbu izstāde „Vēl viena mākslas 

diena” 

Daugavpils reģiona mākslinieku 

asociācijas darbu izstāde 

A.Šļahovas akvareļu 


Starptautiskā plenēra "Marks Rotko 

2008" darbu izstāde 

Latvijas Mākslinieku savienības 

rīkotā Rudens izstāde „Rudens 

080808, es esmu gruzīns!” 

Daugavpils mākslinieku darbu 

izstāde 

Latvijas un Baltkrievijas 

mākslinieku grafikas izstāde „Laika 

zīmes” 

Daugavpils Universitātes studentu 

un docētāju darbu izstāde 

Tekstilmākslas un šķiedru mākslas 

izstāde „Caurums” 

Daugavpils 

DU mākslas galerija, 

Daugavpils 

Tautas izglītības un 

kultūras centra 


kultūras nams, 

Daugavpils 

Daugavpils 



zāle, Daugavpils 

DU mākslas galerijā 

(16. darbi) 

Daugavpils 

Novadpētniecības un 

mākslas muzejs, 

Daugavpils 

Latvijas dzelzceļa 

vēstures muzejs, Rīga 

Latviešu kultūras 

centra vestibils, 

Daugavpils 

Vitebskas apgabala 

novadpētniecības 

muzejs, Vitebska, 

Baltkrievija 

Viesnīcas „Park Hotel 

Latgola” vestibils, 

Daugavpils 

Latvijas Mākslas 

akadēmijas Latgales 

filiāle, Rēzekne 

2008.g. 

18.03.-20.04. 

2008.g. 

22.04. – 

24.05. 

2008.g. 

30.04. – 

01.07. 

2008.g. 

15.05.–26.06. 

2008. g. 

27.05 – 

27.06. 

2008.g. 

25.10.-25.11. 

2008.g. 

14.10.–08.11. 

2008.g. 

14.11.–15.12. 

2008.g. 

21.11.-21.12. 

2008.g. 

13.11. – 

2009.g. 

18.01. 

2008.g. 

04.12. – 

2009.g. 

23.01. 

B.Priedīte, 

I.Volonte, I.Meldere 

M. Čačka, I.Volonte 

L.Procenko, 

I.Volonte, 

I.Meldere, M.Čačka, 

J.Savvina, 

M.Folkmane, 

J.Murovskis, 

J.A.Osis, B.Priedīte 

A.Šļahova, 

L.Procenko, 

I.Volonte, 


J.Savvina, 

M.Folkmane, 

B.Priedīte 

A.Šļahova, 

L.Procenko, 

I.Volonte, 


J.Savvina, 

M.Folkmane, 

B.Priedīte 

A.Šļahova 

L.Procenko 

M.Čačka 

L.Procenko, 

B.Priedīte, 

M.Čačka, 

M.Folkmane 

A.Šļahova, 

D.Janaudīte, 

I.Meldere, M.Čačka 

J.Savvina, 

I.Volonte, B.Priedīte 


A.Šļahova, 

M.Folkmane 

J.Savvina, 

I.Volonte, M.Čačka, 

M.Folkmane 

87

2. Meistarklases vadīšana (sākot no 2008. gada) 

Meistarklases vadīšana projekta ietvarā (tekstils, 

kompozīcija) 

GRUNDTVIG programma „A Toolkit for Integration” (Nr. 

2010-1De2-GRU06-051697) 

Mākslas dienu pasākums „Universitātes mākslas dienas” 

21.04.2010.-22.04.2010. 

Mākslas un dizaina katedras meistardarbnīcas (tekstils, 

keramika, grafika) 

Mākslas un dizaina katedras meistardarbnīca „Keramika” 6. 

Starptautiskās konferences „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” 

ietvaros – 1.05.-3.05. 2009. 

A.Šļahova, J. Savvina, I. Volonte, 

M. Čačka 

M.Čačka, J.Savvina, M.Folkmane, 

I.Volonte 

Mairita Folkmane 

Ivo Folkmanis 

88

12.PIELIKUMS 

1. Darbs konkursa, festivāla, plenēra, meistarklases, izstādes, iestudējuma organizēšanā 

(sākot no 2008. gada) 

2011.gads 

Izstādes/koncerta nosaukums Norises vieta Laiks Organizatora 

Ilzes Volontes un Māra Čačkas tekstila 

darbu izstāde „Piespēle” 

Māra Čačkas personālizstāde „grafika 

bez skaitļiem” 

Starptautiskā projekta Baltijas un 

Kaukāza valstu mozaīku izstāde 

„Identitātes zīmes / Daudzveidības 

zīmes” 

Mākslas maģistra studiju programmas 

absolventu darbu izstāde „5. Izlaidums” 

Raiņa māja 

„Berķenele”, 

Kalkūnes pagasts, 

Daugavpils novads 

Daugavpils novada 

kultūras centrā, 

Dobeles ielā 30 

Daugavpils Māla 

mākslas centrā 

DU Mākslas 

galerija, Saules iela 


„Grafika” DU Mākslas 


„Daugavpils perspektīvē. Perspektīvā 

Daugavpils.” 

DU studentu un absolventu darbu 

izstāde 

Mairitas un Ivo Folkmaņu darbu 

izstāde „RPF II” 

Vilijas Lesauskienes tekstila darbu 

izstāde 


DU Mākslas 


1/3 (otrā stāva labās 

puses gaitenī), 

Daugavpils 

DU Balvu filiālē, 

Brīvības ielā 47, 

Balvos 

DU mākslas 

galerijā, Saules ielā 

1/3 (ieeja no 

Institūta ielas) 

DU Saules ielā 1/3, 


Bērnu zīmējumu „Rotaļlietas stāsts” Kafejnīcā „Vēsma”, 

Daugavpilī 

Jekaterinas Radkevičas personālizstāde DU Saules ielā 1/3, 


Keramikas izstāde „Visur mājo prieks” DU, iekšpagalmā, 

Saules ielā 1/3 

A.Šļahovas akvareļu personālizstāde Daugavpils 




Daugavpils (23. 

darbi). 

15.10.2010 – 

15.01.2011 

11.01.2011 - 

11.03.2011 

13.01.2011.- 

28.02.2011. 

24.01.2011 – 

04.03.2011 

06.02.2011 – 

05.04.2011 

06.03.2011 – 

15.05.2011 

11.03.2011 – 

14.05.2011 

16.03.2011 – 

14.04.2011 

14.04.2011 – 

14.05.2011 

09.05.2011.- 

30.06.2011. 

15.05.2011 – 

15.06.2011 

12.05.2011- 

30.08.2011. 

2011. g. 

18.08 – 

18.09. 

vārds, uzvārds 

I. Volonte, 

M. Čačka 

M. Čačka 

M. Folkmane 

M. Čačka 

M. Folkmane 

M. Folkmane 

MMF Mākslas 

un dizaina 

katedra 

MMF Mākslas 

un dizaina 

katedra 

MMF Mākslas 

un dizaina 

katedra 

M. Folkmane 

MMF Mākslas 

un dizaina 

katedra 

M. Folkmane 

A.Šļahova 

89

2010.gads 



U.Guras personālizstāde „Zemes Daugavpils Universitātes 07.01.2010.- U.Gura 

stari” 

Mākslas galerija, Saules 

iela 1/3, Daugavpils 

29.01.2010. 

Maģistra studiju programmas Daugavpils Universitātes 30.01.2010.- A.Šļahova 

„Māksla” 2010.gada maģistra Mākslas galerija, Saules 03.03.2010. 



Maģistra studiju programmas Šauļu Universitātē, 21.04.-26.04. A.Šļahova 

„Māksla” 2010.gada 

starptautiskais plenērs 

Lietuva 

2010. 

Mākslas akcija „Mīlam mākslu Daugavpils Universitātes 15.02.2010.- U.Gura, 

kopā” – studentu darbu izstāde MMF 2.stāva vestibils, 

Saules iela 1/3, 

Daugavpils 

15.05.2010. M.Čačka 

Fotoizstāde „Foto forma” Daugavpils Universitātes 05.03.2010.- M.Čačka 



03.04.2010. 

DU studējošo darbu izstāde Līvānu mākslas skolas 22.03.2010.- M.Čačka, 

izstāžu nams, Rīgas 12, 22.04.2010. J.Savvina, 

Līvāni 

M.Folkmane, 

I.Volonte 

J.Murovska darbu izstāde Daugavpils Universitātes 07.04.2010- M. Čačka 

„Skaties tālāk!” 



11.05.2010 

Studentu mākslas dienu izstāde Daugavpils Universitātes 21.04.2010.- M. Čačka 

„Parunāsim?” 

Saules 1/3, MMF 2.stāva 

vestibils, Daugavpils 

20.06.2010. 

Trafaretgrafikas darbu izstāde Daugavpils Universitātes 22.04.2010.- M. Čačka 

„Tāda es esmu. Tā es domāju” MMF iekšpagalms, 

Saules ielā 1/3, 

Daugavpils 

23.04.2010. 

DRMA izstāde „Pozitīva Daugavpuils pilsētas 07.05.2010.- M.Folkmane 

māksla” 

Dome 

Kr.Valdemāra 2, 

Daugavpils 

10.06.2010. 

M.Čačkas grafikas darbu izstāde 

„…Akmentiņu grafika” 

Bērnu zīmējumu izstāde „Es 

esmu …” 

Mākslinieces Irēnas 

Ambrazienes personālizstāde 

„Apskaut putnu” (Lietuva, Šauļu 

Universitātes Mākslas fakultātes 

Zīmēšanas katedras vadītāja” ) 

DU 1. un 2. studiju kursu 

studentu zīmējumu izstāde 

Keramikas miniatūru izstāde 

„Visur mājo prieks” 

Atašienes kultūras nams, 

Krustpils novads, Ceriņu 

iela 1 

Kafeinīca „Vēsma”, 

Daugavpils 





MMF 2.stāva vestibils 

Saules 1/3, Daugavpils 


MMF iekšpagalms, 

10.05.2010.- 

03.07.2010. 

10.05.2010.- 

30.05.2010. 

15.05.2010.- 

18.06.2010. 

19.05.2010.- 

02.06.2010. 

19.05.2010.- 

19.06.2010. 

M. Čačka 

M.Folkmane 

M. Čačka 

M.Folkmane 

M. Čačka, 

M.Folkmane 

90

DRMA mākslinieku grupas 

izstāde 

DU studējošo dizaina darbu 

izstāde 

DU studējošo mākslas 

darbuizstāde 

J.Knišovas fotoizstāde 

„Atspidums kvadrātā” 

Festivāla „Dizains. Nākotne 

2010” dienas Daugavpilī 

Izstāde „IN4 design idejas” un 

„Mercidesign” 


AXON’CABLE rūpnīca, 

Daugavpils 
















Izstāde „Dizaina dienas 2010” Daugavpils Universitātes 



2009.gads 

06.09.2010.- 

12.09.2010. 

08.10.2010- 

15.01.2011. 

08.10.2010- 

15.01.2011. 

05.10.2010.- 

27.10.2010. 

29.10.2010.- 

30.10.2010. 

29.10.2010.- 

30.10.2010. 

10.11.2010.- 

10.12.2010. 

M.Folkmane 

M.Čačka 

M.Čačka 

M.Čačka, 

Dizaina 

informācijas 

centrs, 

M.Čačka 

Dizaina 

informācijas 

centrs, 

M.Čačka 

M.Čačka, 

J.Savvina 



Studiju programmu „Māksla” un DU mākslas galerija 22.12.2008.- M.Čačka, 

„Datordizains” 2008. gada 

studiju darbu izstāde – „Gaisma” 

9.01.2009. I.Meldere 

„Vēstules no Rīgas” – Latvijas DU mākslas galerija 11.01.2009. – I.Meldere, 

grafiķu izstāde 

06.02.2009. M.Stalidzāns 

Daugavpils Universitātes DU mākslas galerija 2009.g. M.Čačka, 

mākslas galerijā – 

18.februāris – I.Meldere 

mākslas bakalaura studiju 

programmu studentu darbu 

izstāde „ kspozīcija” 

18.marts 

Alekseja Naumova 

DU mākslas galerija 2009.g. M.Čačka, 


20.marts – M.Stalidzāns 

„Pasaules ainava” 

17.aprīlis 

DU Maģistra studiju 

kinoteātrī “Renesanse” 2009.g. aprīlis J.Savvina, 

programmas “Māksla” radošo 

darbu izstāde „Kaleidoskops” 

Daugavpilī 

I.Volonte 

DU Mākslu katedras studentu un Daugavpils Universitātē, 2009.g. 21.04. M.Čačka, 

docētāju darbu izstādē „no 0 līdz 2.stāva vestibilā, – 31.05. M.Stalidzāns 

9” 

Vienības ielā 13, 

Daugavpilī; 

DU Mākslu katedras mākslas Daugavpils 

2009.g. 17.04. M.Čačka, 

pedagogu darbu izstāde novadpētniecības un – 25.05. I.Volonte, 

„Kadrējums” 

mākslas muzeja salons 

„Māra”, Rīgas ielā 8, 

Daugavpilī; 

A.Šļahova 

5. Starptautiskā plenēra “Taka” Daugavpils 8.05.-9.05. M.Čačka, 

91

Mākslas un dizaina katedras 

meistardarbnīca „Gleznošana” 6. 

Starptautiskās konferences 

„Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” 

ietvaros – 1.05.-3.05. 2009, 

Vada: Aleksandrs Karpan, 

Mihails Levkovičs (Baltkrievija) 

Ilze Volonte un Māris Čačka. 

Tekstils 


mākslas pedagogu darbu izstāde 

„Tēlojums” 

Latvijas un Baltkrievijas 

mākslinieku grafikas izstāde 

„Laika zīmes” 

Vaidota Januļa (Lietuva) 



studentu darbu izstāde 

„Universitātes mākslinieku iela” 

Starptautisko plenēru Daugavpilī 

„Marks Rotko” 2005-2008 


TC -1 (LMA tekstilmākslas 

katedras studentu un docētāju 

darbu izstāde) 

Māris Čačka. …uz mākoņa 

malas (glezniecība un grafika) 

Daugavpils 2009.g. 

A.Šļahova 

M.Čačka, 

I.Volonte, 

A.Šļahova 


Mūrnieks, R.Vāgnera ielā 

12, Rīgā. 


kultūras namā, Dobeles 

ielā 30, Daugavpilī; 

Kinoteātrī “Renesanse” 

Daugavpilī 

2009.g. 12.05.- 

13.06. 

2009.gada 

maijs – jūlijs 

2009.g. 

6.maijs.- 

12.jūnijs. 

DU Mākslas galerija 2009.g.7.05.- 

15.06. 

Vitebskas 

2009.g.12.06novadpētniecības 

muzejs 29.06. 


DU mākslas galerija 2009.g. 

14.septembris 

– 6.novembris 

DU mākslas galerija 2009.gada 

11.novembris - 

11.decembris 

Viesnīca „Park Hotel 

Latgola” 

2009.gada 12. 

decembris – 

2010.gada 

31.janvāris 

Tirdziņš „Dvēseļu putenis” DU mākslas galerija 2009.gada 14.- 

31.decembris 

2008.gads 

I.Volonte, 

M.Čačka 

M.Čačka, 

M.Stalidzāns 

M.Čačka, 

I.Volonte, 

M.Stalidzāns 

M.Čačka, 

M.Stalidzāns 

M.Čačka, 

I.Volonte 

M.Čačka, 

I.Volonte, 

M.Stalidzāns 

M.Čačka, 

J.Savvina, 

I.Volonte, 

M.Stalidzāns 

M.Čačka, 

M.Stalidzāns 

Z.Barševska 



DU maģistra studiju programmas DU mākslas galerija, 2008.g. 15.01- A.Šļahova, 

„Māksla” maģistrantu radošo 


Daugavpils 

12.02. M.Čačka 

DU studentu un pasniedzēju 

radošo darbu izstāde mākslas 

akcijas „Mīlam mākslu kopā – 

2”ietvaros 

Skatienu krustpunkti. Latgales 

priekšpilsēta. Rīgas Latgales 

priekšpilsētas foto projekta 

izstāde 

DU studentu un pasniedzēju 

radošo darbu izstāde mākslas 

Daugavpils Mūzikas 

vidusskola, Daugavpils 


Daugavpils 

Tautas izglītības un 

kultūras centra 

2008.g. 

14.02.-15.03. 

2008.g. 14.02. 

– 15.03. 

2008.g. 

14.02.-15.03 

M.Čačka 

M.Čačka 

M.Čačka 

92

akcijas „Mīlam mākslu kopā – 

2”ietvaros 



Daugavpils 


Ilzes Volontes un Māra Čačkas 

2008.g. 

tekstildizaina darbu izstāde Daugavpils 

18.03.-20.04. 

Studentu un pasniedzēju radošo DU mākslas galerija, 2008.g. 22.04. 

darbu izstāde „Mākslas dienas 

007-08” 

Daugavpils 

– 24.05. 

A.Šļahovas personālizstāde DU mākslas galerija, 2008.g. 

(akvareļi) 

Daugavpils 

26.05.-28.06. 

DU studentu un pasniedzēju Tautas izglītības un 2008.g. 30.04. 

radošo darbu izstāde „Vēl viena kultūras centra 

– 01.07. 

mākslas diena” 



Daugavpils 

DU studējošo mākslas bakalaura DU mākslas galerija, 2008.g. 

un maģistra darbu izstāde Daugavpils 

28.06.-30.08. 

Ilzes un Baibas akvareļi DU mākslas galerija, 2008.g. 

Daugavpils 

01.09.-30.09. 

Latvijas un Baltkrievijas Vitebskas apgabala 2008.g. 

mākslinieku grafikas izstāde novadpētniecības muzejs, 21.11.-21.12. 

„Laika zīmes” 

Vitebska, Baltkrievija 

Ilzes un Baibas akvareļi Varakļānu novada 2008.g. 

muzejs, Varakļāni 01.10.-31.10. 

Edas – Dites Brūveres pasteļi DU mākslas galerija, 2008.g. 

Daugavpils 

02.10.-31.10. 

R.Garbačauska personālizstāde DU mākslas galerija, 2008.g. 

(Lietuva) 

Daugavpils 

03.11.-02.12. 

Daugavpils Universitātes Viesnīcas „Park Hotel 2008.g. 13.11. 

studentu un docētāju darbu Latgola” vestibils, – 2009.g. 

izstāde 

Daugavpils 

18.01. 

Izstāde – pārdošana „Es māku 

caur pirkstiem debesis laist…” 

Futureshorts īsfilmu skate 

Daugavpilī 

DU mākslas galerija, 2008.g. 

Daugavpils 

04.12.-20.12. 

DU MMF kamerzāle septembris, 

oktobris, 

novembris, 

decembris 

M.Čačka, I.Volonte 

M.Čačka, 

I.Meldere 

A.Šļahova 

I.Meldere, 

M.Čačka 

I.Meldere, 

M.Čačka 

B.Priedīte, 

I.Meldere 

M.Cibuļskis, 

M.Čačka 

B.Priedīte, 

I.Meldere 

M.Čačka 

M.Čačka 

I.Volonte, 

I.Meldere, 

M.Čačka, 

J.Savvina, 

B.Priedīte, J.Andris 

Osis, 

A.Šļahova, 

L.Procenko, 

M.Folkmane 

Z.Barševska 

M.Čačka 

93

1. Darbs starptautiskās žūrijas komisijā (sākot no 2008.gada) 

2011. gads 

„Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” – 7. 

starptautiskā konference 

Daugavpils universitātes 53. Starptautiskā 

zinātniskā konference ( komitejas locekle) 

2010.gads 



2009.gads 

„Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” – 6. 

starptautiskā konference 



Norises laiks, vieta V. Uzvārds 

2011. gada 10.-15. 

maijs, DU, Daugavpils 

2011. gada 14.-16. 

aprīlī 

13. PIELIKUMS 

A. Šļahova, 

M. Čačka, 

J. Savvina, 

M.Folkmane, I.Volonte, 

J. Osnovina 

A. Šļahova 


2010. gada, aprīlī A. Šļahova 


2009. gada 5.-10. 

maijs, DU, Daugavpils 

2009. gada, aprīlī A. Šļahova 

A. Šļahova, 

M. Čačka, 

J. Savvina, 

M.Folkmane, I.Volonte 

3. Dalība zinātnisko izdevumu, mākslas katalogu u.c. izdevumu recenzēšanā, 

redkolēģijas, padomēs, žūrijās u.t.t. 

Recenzenta vārds, 

Darba nosaukums, autors, izdevējs, laiks 

uzvārds 

A.Šļahova 

Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences 

Programmas komitejas locekle – (2011. gada 14.-16. aprīlī) 

A.Šļahova 

DU skolēnu zinātnisko darbu konkurss „Ceļā uz zinātni” (vērtēšanas 

komisijas locekle) - 2011, DU, Daugavpils 

A.Šļahova 


Programmas komitejas locekle – (2010.gads 14.-16. aprīlis) 

A.Šļahova 



A.Šļahova 


programmas komitejas locekle – (2009.gads 15.-18. aprīlis) 

A.Šļahova 



94

A.Šļahova Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Sestās starptautiskās konferences 

zinātnisko rakstu krājums, 2009.gada 5.-10.maijs, Daugavpils: DU 

Akadēmiskais apgāds „Saule”, 2009, 299 lpp. ISBN – 978-9984-14-463-4 

[izdevums angļu valodā] izdots 2009.gada decembrī 

A.Šļahova 


programmas komitejas locekle – (2008.gads 15.-17. maijs) 

2. Mākslas katalogu publicēšana (sākot no 2008.gada) 

2011.gads 

Izdevuma nosaukums Izdošanas laiks Periodiskums Atbildīgais 

redaktors 

5. izlaidums: Daugavpils 

Daugavpils 

J.Savvina 

Universitātes profesionālās maģistra Universitātes 

(sast.) 

studiju programmas „Māksla” 2011. Akadēmiskais 

gada absolventu maģistra un vadītāju apgāds „Saule”, 

radošo darbu katalogs. 

2011 

Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Sestās Daugavpils 1 reizi divos gados M.Čačka 

starptautiskās zinātniskās 

Universitātes 

konferences katalogs, Daugavpils: Akadēmiskais 

DU Akadēmiskais apgāds „Saule”, apgāds „Saule”, 

2011, 56 lpp. ISBN – 978-9984-14- 

526-6 

[izdevums angļu valodā] 

2011 

2010. gads 


I.Volontes un M.Čačkas tekstila 

darbu izstādes „Saspēle” katalogs, 

DU Akadēmiskais apgāds „Saule” , 

Daugavpils , 22 lpp. 

2010. - 

redaktors 

J.Savvina 

2009. gads 


Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. Sestās 

starptautiskās zinātniskās konferences 

katalogs, 2009.gada 5.-10.maijs, 

Daugavpils: DU Akadēmiskais 

apgāds „Saule”, 2009, 46 lpp. ISBN – 

978-9984-14-462-7 

[izdevums angļu valodā] 

2009.gada 

decembris 

redaktors 

1 reizi divos gados M.Čačka 

2008. gads 


Akvarelnaya syabrina - 2007 

(Starptautiskā zinātniski – radošā 

simpozija „Akvarelis: tradīcijas un 

eksperimenti mūsdienu mākslā” 

redaktors 

2008.gada oktobris Mihails 

Cibuļskis 

(viesprofesors), 

Māris Čačka 

95

materiāli (teorija un mākslas 

pieredze) un starptautiskās 

akvarelistu biennāles katalogs, ISBN 

978-9984-14-384-2 

LZP eksperta darbība (par 2011. gadu) 

A.Šļahova - Zinātņu nozares “Pedagoģija” eksperte – Latvijas Zinātnes Padomes lēmums 

Nr. 4-1-1 no 2010. g. 10. maija. Padome tiesīga piešķirt pedagoģijas doktora (Dr.paed.) 

zinātnisko grādu. Ekspertu pilnvaru laiks līdz 2013.g. 11.maijam. 

96

Profesionālo maģistra studiju programma 

“Māksla” 

aizstāvēto maģistra darbu mākslā saraksts 

2010./2011.st.gads 

14.PIELIKUMS 

N.p.k. Studējošā vārds, 

Darba nosaukums Darba zinātniskais 

uzvārds 

vadītājs 

1. Bulis Aivars Klasisko grafikas principu 

pielietojums mūsdienu mākslā 

Lekt. I.Lībiete 

2. Čačka Māris Linogriezums "Trīs reiz 

trīsdesmit trīs" 

Lekt. I.Lībiete 

3. Kirejeva Nandita Tekstilkolāža "Ūdensroze" Docente I.Linarte- 

Ruža 

4. Meldere Ilze Krēslu dizains „Dzīvnieki” Prof. J.Murovskis 

5. Priedīte Baiba Detaļu vispārināšana 

akvareļglezniecībā 

Prof. J.A.Osis 

6. Silivanova Jeļena Tekstildarbs jauktā tehnikā Docente I.Linarte- 

„Me-e-e-ežs” 

Ruža 

7. Strode Aina Daugavpils Universitātes 

muzeja interjera projekts 

Prof. J.Murovskis 

8. Šidlovska Irēna Daugavpils Universitātes Ābeču 

muzeja interjera izstrāde 


9. Volonte Ilze Punkta variācijas 

Docente I.Linartetekstilaplikācijā 

Ruža 

2009./2010.st.gads 



uzvārds 

vadītājs 

1. Oksāna Barkovska Grāmatu ilustrācijas Prof. A.Šļahova 

2. Ingūna Liepa Telpa Prof. J.A.Osis 

3. Anna Mekša Klusā daba Prof. A.Šļahova 

4. Baiba Rakita Arhitektoniskās ainavas 

interpretācijas 


5. Kristīne Rimjāne Fototapešu grafiskā dizaina 

realizēšana 


6. Jolanta Savvina Tekstildarbs "Lidojums" Prof. A.Baumane 

7. Inga Vasiļjeva Ēnu maģija Prof. A.Baumane 

8. Māra Veitnere Vizuālās mākslas un mūzikas Prof. J.A.Osis 

sintēzes 

9. Kristīne Zobena-Zālīte Deja kā kustība vizuālajā 

mākslā"- eļļas tehnika 

2008./2009. studiju gads 




uzvārds 

vadītājs 

1. Anita Lukača Dizaina elements telpā Doc. I.Linarte - Ruža 

97

2. Aļona Lukača Keramikas objekts Doc. M.Folkmane 

3. Kristīne Jansone Pleksigrāfija “Kapteinis” Prof. A.Šļahova 

4. Aurika Jelinska Bērnu pasaule Prof. A.Šļahova 

5. Žanete Jezerska Ziedi kā mākslas objekts Prof. J.A.Osis 

6. Jeļena Nosova Klusā daba ainavā Doc. A.Meldere 

7. Lilija Korkliša Ainava Doc. L.Procenko 

8. Tatjana Petrova Klusā daba ekspresionisma stilā, Doc. A.Meldere 

dekoratīvā glezniecība 

9. Dace Rubene Ceļš Lekt. I.Lībiete 

10. Aļona Savicka Maskas karnevālā Prof. A.Šļahova 




uzvārds 

vadītājs 

1. Jolanta Ābele Dārzs kā iedvesmas avots 

mākslā 


2. Ziedonis Bārbals Figurālā kompozīcija un 

izteiksmes līdzekļi 


3. Andris Bižāns Fotogrāfiju izstāde „Mēmais 

šovs” 

As.prof. J.Murovskis 

4. Una Gura Pilsētainava ar tiltu Prof. J.A.Osis 

5. Danute Janaudīte Gravēšanas tehnikas un jauno 

tehnoloģiju sintēzes iespējas 

dekoratīvu elementu veidošanā 


6. Olga Jevsejeva Latgales ieliņas Prof. J.A.Osis 

7. Margarita Katkeviča 20.gs. 80. gadu 

akvareļglezniecība latviešu 

profesionālajā mākslā 


8. Nikolajs Mirošņienko Korporatīvais stils As.prof. J.Murovskis 

9. Džeina Šapkova Gaisma kvadrātos Prof. A.Baumane 

10. Daina Vilciņa Pagalma labiekārtošanas 

projekts saules ielā 1/3 


11. Iveta Vucena Fotogrāfija mākslā As.prof. J.Murovskis 

12. Natālija Železnova Pilsētas oāze Lekt. I.Ostrovska 




uzvārds 

vadītājs 

1. Ineta Auzāne Skatuves tērpi. Bērnu izrāde 

„Pelnrušķīte” 

Prof. A.Baumane 

2. Zeltīte Barševska Tērpi bērniem jaunrades dejai Mg.art. I.Linarte- 

„Ganu spēles” 

Ruža 

3. Ināra Brence Vecās lietas. Litogrāfijas. Mag.art., lektore 

I.Lībiete 

4. Jeļena Dombrovska Dzīvā māksla Prof. J.A. Osis 

5. Gaļina Dudčenko Mātes portrets Mg.art., doc. 

A.Meldere 

6. Farida Gluškova Krāsa. Tekstils. Interjers. Mg.art., doc. 

98

I.L.Ruža 

7. Gaļina Jansone Portrets interjerā Dr.paed., prof. 

8. Inese Kaziniece Mākslinieka iekšējās pasaules 

redzējuma un uztveres loma 

zīmējumā. 

9. Ludmila Starodubova Dekoratīvās glezniecības 

izmantošana bērnu pirmsskolas 

izglītības iestādes telpu 

noformēšanā 

A.Šļahova 

Dr.paed., prof. 

A.Šļahova 

Dr.art, as. prof. 

M.Kopeikins 

10. Nataļja Losāne Telpas objekti „Ziedi” Mg.art., doc. 

I.L.Ruža 

11. Vineta Oboznaja Dzīvnieku aizsardzības tēma Mg.art., doc. 

mākslā 

A.Meldere 

12. Eleonora Pastare Porcelāna masu izmantošanas Mg.paed., doc. 

iespējas keramikas izstrādājumu 

veidošanā 

M.Folkmane 

13. Valdis Pauliņš Mūsdienu keramikas materialu Mg.paed., doc. 

izmantošana virpošanā M.Folkmane 

14. Aija Prauliņa Augsttemperatūras keramikas Mg.paed., doc. 

materiālu pielietojums trauku 

grupas veidošanā 

M.Folkmane 

15. Rita Šaurova Valmieras 2. vidusskolas Dr.art, as. prof. 

identifikācijas stila izstrāde M.Kopeikins 

16. Maija Šuļga Ilustrācija H.K. Andersena Dr.paed., prof. 

pasakai „Īkstīte” 

A.Šļahova 

17. Andrejs Tihomirovs Audriņu pagasta mājas lapas Dr.art, as. prof. 

dizaina projektēšana 

M.Kopeikins 

18. Aleksandrs Zobens Keramikas krāšņu un 

Mg.paed., doc. 

apdedzinajumu veidu 

daudzveidība mākslas keramikā 

M.Folkmane 

99

Art Teacher Union 

in co-operation with 

Faculty of Music and Art 

of Daugavpils University 

invites you to participate in the 7th International Conference 

“PERSON. COLOR. NATURE. MUSIC” 

Arts Lifelong Learning Program 

May 11-15, 2011 

Daugavpils University, Daugavpils, Latvia 

ORGANIZING COMMITTEE: 

15.PIELIKUMS 

Dr. Paed, Prof. Aleksandra Šļahova, Director of the Art Teacher Union 

Dr. Oec., Assoc. Prof. Elīta Jermolajeva, Vice-rector of Daugavpils University, 

Contact person of project “A Toolkit for Integration” 

Dr. Paed, Doc. Māris Čačka, Dean of the Faculty of Music and Art 

Secretary-in-Chief, Mg. Paed, Mg. Art Ilze Volonte, Lecturer at the Art and Design 

Department 

Secretary-in-Chief, Mg. Paed Mg. Art Jolanta Savvina, Lecturer at the Art and 

Design Department 

Secretary-in-Chief, Mg. Kristīne Aleksandroviča, Secretary-in-Chief of the Faculty 

of Music and Art 

SCIENTIFIC AND REVIEW COMMITTEE: 

Ph.D., Assoc. Prof. Inga Belousa, Daugavpils University, Latvia 

Dr. Paed, Prof. Jeļena Davidova, Daugavpils University, Latvia 

Ph.D., Assoc. Prof. Dzintra Iliško, Daugavpils University, Latvia 

Dr. Paed, Prof. Malgorzata Suswillo, University of Warmia and Mazury in Olsztyn, 

Poland 

Dr. Paed, Doc. Tiina Selke, Tallinn University, Estonia 

Prof. Celestino Soddu, Milano Politechnical University, Italy 

Dr. Paed, Prof. Aleksandra Šļahova, Daugavpils University, Latvia 

Dr. Art, Assoc. Prof. Michail Tsybulsky, Vitebsk State University, Belarus 

Dr. Paed, Assoc. Prof. Edgars Znutņš, Daugavpils University, Latvia 

Dr.hab.Paed, Prof. Irēna Žogla, University of Latvia, Latvia 

Dr.art., prof. Martina Paatela-Nieminen, University of Eastern Finland, Finland 

Dr.Paed., Doc. Aina Strode, Rezekne Higher Education Institution, Latvia 

REVIEW COMMITTEE OF ART WORKS: 

Mg. Art, Prof., Artist Ričardas Garbačauskas, Šiauliai University, Lithuania 

Mg. Art, Prof., Artist Vaidotas Janulis, Šiauliai University, Lithuania 

100

Mg. Art, Doc., Artist Ilona Linarte-Ruža, Daugavpils Art Secondary School “Saules 

skola”, Latvia 

Mg. Paed, Artist Tatjana Mihailova, Germany 

Mg. Art, Prof., Artist Jānis A. Osis, Academy of Art, Latvia 

Dr. Art, Assoc. Prof., Artist Michail Tsybulsky, Vitebsk State University, Belarus 

PROOF- READERS: 

Dr. Paed, Doc. Broņislava Kalniņa, Daugavpils University, Latvia 

Tuesday May 10, 2011 

15.00 – 17.00 Registration 

TENTATIVE PROGRAM 

Wednesday, May 11, 2011 

8.00 – 9.00 Registration 

9.00 – 9.30 Opening session 

9.30 – 11.00 Plenary session 

11.30 – 12.30 Plenary session 

14.00 – 17.00 Work in sessions /art studios 

19.00 Welcoming reception 

Thursday May 12, 2011 

9.00 – 10.30 Work in sessions/art studios 

11.00 – 12.30 Work in sessions/art studios 

14.00 – 15.00 Posters session 

14.00 – 15.00 Art Studios works presentation 

16.00 – 17.00 Closing session of Conference “Person. Colour. Nature. 

Music” 

Friday, May 13, 2011 

9.00 – 13.00 Plenair “Taka-6” 

14.00 – 18.00 Plenair “Taka-6” 

Saturday, May 14, 2011 

9.00 – 13.00 Plenair “Taka-6” 

14.00 – 18.00 Plenair “Taka-6” 

Sunday, May 15, 2011 

9.00 – 13.00 Plenair “Taka-6” 

15.00 - 16.00 Works presentation of Plenair “Taka-6” 

CONFERENCE SECRETARIAT 

LV-5400, Saules iela 1/3, Daugavpils, Latvia 

Tel./Fax (+371) 65424633 

E-mail: maris.cacka@du.lv 

maksla@du.lv 

Web-site: http://www.du.lv 

101

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU (MAĢISTRANTU) 

APTAUJAS ANKETA 

16. PIELIKUMS 

Cienījamais maģistrant! 

Piedāvātās anketas mērķis – noskaidrot Jūsu attieksmi pret studiju procesa gaitu un kvalitāti. 

Lūdzam izteikt savus vērtējumus un viedokļus, jo aptaujas dati tiks izmantoti ar nolūku pozitīvi 

ietekmēt studiju procesu, balstoties uz studentu domām un priekšlikumiem. 

Fakultāte: Mūzikas un mākslu Programmas direktors: 

Studiju programma: Prof.maģ.pr. MĀKSLA Dr.paed., prof. A.Šļahova 

1. st.g. (2010./2011.st.g.) 

1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu). 

1.1 Novērtējiet studiju kursa svarīguma 

pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur: 

5 - ļoti svarīgs 

4 - svarīgs 

3 - vidēji svarīgs 

2 - nesvarīgs 

1 - nav vajadzīgs 

1.2 Novērtējiet pasniegšanas līmeni, 

kur: 

5 - ļoti augsts 

4 - augsts 

3 - vidējs 

2 - zems 

1 – ļoti zems 

1.3 Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju 

kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=). 

A.tabula 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa 

Nozares teorētiskais bloks 

Mākslas filosofija 

Komunikācijas vadība 

Mākslas psiholoģiskās 

problēmas 

Vadības pamati 

Mūsdienu mākslas teorijas 

analīze 

Mākslas un kultūras institūcijas 

darbība 

Profesionālā prakse 

Jaunrades darba kursi 

Datorprogrammatūra 

māksliniekiem 

Mūsdienu mākslas tendences 

XX-XXI gadsimtu mijā 

Mūsdienu mākslas tendences 

XX-XXI gadsimtu mijā 

Izvēles kurss 

__________________________ 

__________________(jāatzīmē 

savu izvēles kursu) 

svarīgums 

Pasniegšanas 

līmenis 

Izmaiņas kursa 

apjomā 

102

2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju 

programma kopumā? 

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa 

nodrošinājumu ar mācību literatūru un 

metodiskajiem materiāliem? 

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat 

datortehniku? 

1. Pilnīgi apmierina 

2. Pamatā apmierina 

3. Daļēji apmierina 

4. Neapmierina 

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet 

no universitātes 

1. Pietiekams 

2. Nepietiekams 

1. Jā, bieži 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 

3. Nē. Kāpēc? 

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 1. Jā, bieži 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir 

pietiekams? 

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar 

vieslektoriem ir pietiekams? 

3. Nē. Kāpēc? 

1. Jā 

2. Nē 

1. Jā 

2. Nē 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 1. Apmierinoša 

2. Neapmierinoša 

9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas 

realizēšanu kopumā? 

10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju 

programmas kvalitātes uzlabošanā? 

1. Apmierinoši 

2. Neapmierinoši 

3. Cita atbilde 

Paldies par atsaucību! 

103

STUDĒJOŠO APTAUJU REZULTĀTI UN ANALĪZE 

Kvalitātes kontrole un nodrošināšana notiek nepārtraukti: 

17. PIELIKUMS 

uzņemot studentus; 

pieņemot darbā akadēmisko un pārējo personālu; 

sesijās - studējošajiem; 

vērtējot un pilnveidojot studiju kursus; 

vērtējot struktūrvienības un to vadītājus pēc pētniecības un studiju darba rezultātiem; 

vērtējot dažāda līmeņa DU vadītāju darba efektivitāti un kvalitātes pilnveidošanas 

uzdevumu izpildi. 

Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir: 

ārējā novērtēšana - licencēšana, akreditācija un neatkarīga eksperta vērtējums; 

pašnovērtēšana - iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma. 

Kvalitātes ārējo kontroli (licencēšana, akreditācija) sadarbībā ar augstskolu nodrošina LR 

Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC) un Mācību 

Studiju padome. 

Studiju programma ir akreditēta līdz 2013. gada 31. decembrim (Akreditācijas komisijas 

2007. gada 25. aprīļa lēmums Nr. 2049). 

Kopējais studējošo skaits maģistra studiju programmā „Māksla” 2006./2007. st. g. bija 34 

maģistranti, no kuriem aptaujā piedalījās 28. 

1. kursa ( 9 studenti) aptaujas rezultāti liecina, ka svarīgākie studiju kursi, vērtējot pēc piecu 

ballu sistēmas ir: 

Izvēles kurss (5.00); 

Mūsdienu mākslas teorijas analīze (5.00); 

Datorprogrammatūra māksliniekiem (4.90); 

Vadības pamati (4,60); 

Mākslas filosofija (4,50). 

Apkopojot svarīgāko kursu pasniegšanas kvalitāti pēc piecu ballu sistēmas, maģistranti 

docētāju darbu novērtēja: 


Mākslas filosofija (5.00). 


Vadības pamati (4.70); 

Ekofilosofija (4,70). 




Maģistra darba izpildīšanas vispārējās prasības (4.90); 

Mūsdienu mākslas tendences XX-XXI gadsimta mijā (4.90); 

Plenērs (4,70); 

Prakse (4,70). 



104

Izvēles kurss (4.50 - 5.00); 

Prakse (4,80); 



Maģistra darba izpildīšanas vispārējās prasības (4.50). 

No visiem aptaujātiem ar studiju programmu kopumā (2. jaut.) apmierināti 100%, un studiju 

programmas realizāciju (9. jaut.) apmierināti bija 97% aptaujāto studenti, ar piedāvāto izvēles kursu 

klāstu (6. jaut.) apmierināti bija 93%, un sadarbību ar mācībspēkiem (8. jaut.) kā apmierinošu 

novērtēja 97% studenti. 80% maģistrantu uzskata, ka programmas nodrošinājums ar vieslektoriem ir 

pietiekams, kā arī 90 % uzver, ka studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un 

metodiskajiem materiāliem ir pietiekams. 87%-89% studentu studiju procesā izmanto datortehniku un 

Internet. 

Studiju programmas pirmais izlaidums bija tikai šo studiju gadu beidzot, tāpēc par 

programmas beidzēju nodarbinātību un darba kvalitāti ziņot ir pāragri. Šīs ziņas, programmas 

kvalitātes celšanai, mēs varēsim izmantot, novērtējot nākošos studiju gadus. 

Programmas akreditācijas gatavošanas laikā 2.kursa studējošie izgāja profesionālo 

kvalifikācijas praksi, par kuras rezultātiem var spriest pēc pozitīvajām darba devēju atsauksmēm. 

Akreditācijas laikā darba devēji bija uzaicināti. Tikšanās laikā akreditācijas komisijas ekspertiem bija 

iespēja detalizēti uzzināt ar maģistra programmu saistītos jautājumus. 

No kopējā studējošo skaita maģistra studiju programmā „Māksla” 2007./2008. st. g. 

piedalījās 22 maģistranti. 

1. kursa (10 studenti) aptaujas rezultāti liecina, ka svarīgākie studiju kursi, vērtējot pēc piecu 



Mākslas filosofija (4,90); 

Mākslas psiholoģiskās problēmas (4.90); 

Mūsdienu mākslas teorijas analīze (4,80); 






Vadības pamati (4.70); 

Mākslas psiholoģiskās problēmas (4,70); 

Mūsdienu mākslas teorijas analīze (4,60). 



Izvēles kurss (4,00); 









Mūsdienu mākslas tendences XX-XXI gadsimta mijā (3,70); 


105

Maģistra darba izpildīšanas vispārējās prasības (3,70). 




novērtēja 100% studenti. 69% maģistrantu uzskata, ka programmas nodrošinājums ar vieslektoriem ir 

pietiekams, kā arī 62 % uzver, ka studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un 

metodiskajiem materiāliem ir pietiekams. 92% studentu studiju procesā izmanto datortehniku un 

Internet. 


aptaujā piedalījās 20 maģistranti. 




Profesionālā prakse (5,00); 

Mūsdienu mākslas teorijas analīze (5); 

Datorprogrammatūra māksliniekiem (5,00); 


Izvēles kurss (5,00). 




Mākslas filosofija (5.00); 



Datorprogrammatūra māksliniekiem (5,00). 



Maģistra darba vadīšana (5.00); 







Maģistra darba vadīšana (5,00); 








novērtēja 100% studenti. 100% maģistrantu uzskata, ka programmas nodrošinājums ar vieslektoriem 

ir pietiekams, kā arī 100 % uzver, ka studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un 


Internet. 

106


aptaujā piedalījās 15 maģistranti. 



Maģistra darba izpildīšanas vispārējās prasības (4,80); 

Profesionālā prakse (4,80); 







Vadības pamati (4,80); 










Mūsdienu mākslas teorijas analīze (4,70). 







Prakse un plenērs (4,70); 

Vadības pamati (4,70). 

No visiem aptaujātiem ar studiju programmu kopumā (2. jaut.) apmierināti 100% (pilnīgi – 

70% un pamatā – 39%), un studiju programmas realizāciju (9. jaut.) apmierināti bija 100% aptaujāto 

studenti, ar piedāvāto izvēles kursu klāstu (6. jaut.) apmierināti bija 90%, un sadarbību ar 

mācībspēkiem (8. jaut.) kā apmierinošu novērtēja 100% studenti. 100% maģistrantu uzskata, ka 

programmas nodrošinājums ar vieslektoriem ir pietiekams, kā arī 100% uzver, ka studiju procesa 

nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem ir pietiekams. 100% studentu 

studiju procesā izmanto datortehniku un Internet. 

studējošo skaita maģistra studiju programmā „Māksla” 2010./2011. st.g. aptaujā piedalījās 12. 

1. kursa (3 studenti – 2010./2011.) aptaujas rezultāti liecina, ka svarīgākie studiju kursi, 

vērtējot pēc piecu ballu sistēmas ir: 

Profesionālā prakse (5); 





107



Izvēles kurss (5); 



Datorprogrammatūra māksliniekiem (5). 



Maģistra darba vadīšana (5); 




Prakse (4,5). 



Maģistra darba vadīšana (5); 


Prakse (4,5); 






novērtēja 100% studenti. 100% maģistrantu uzskata, ka programmas nodrošinājums ar vieslektoriem 

ir pietiekams, kā arī 100 % uzver, ka studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un 


Internet. 

108

Ieteikumi mākslas maģistra darba izstrādāšanai un aizstāvēšanai 

IEVADS 

19.PIELIKUMS 

Mākslas maģistra darbam ir liela nozīme studējošo profesionālajā sagatavošanā. Tas ir 

patstāvīgs, oriģināls radošais darbs mākslā ar novitātes elementiem un praktiskiem pētījumiem. 

Mākslas maģistra darba izstrādāšana un aizstāvēšana ir noslēguma posms Daugavpils 

Universitātes profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmās “Māksla”, kura gaitā 

students parāda prasmi mācību laikā iegūtās zināšanas izmantot konkrētu zinātnisku un 

mākslinieciski praktisku uzdevumu risināšanā, raksturo darba autora teorētisko zināšanu līmeni un 

praktiskās iemaņas, kā arī prasmi argumentēt savu viedokli aizstāvēšanā. 

Izstrādājot šos ieteikumus, ņemtas vērā mūsdienu pamatprasības zinātnisko darbu 

izstrādei. 

1. MĀKSLAS MAĢISTRA DARBA IZSTRĀDĀŠANAS MĒRĶIS UN 

UZDEVUMI 

Mākslas maģistra darba izstrādes stratēģiskais mērķis ir patstāvīga, padziļināta kādas 

aktuālas praktiskas vai teorētiskas problēmas izpēte izvēlētajā specializācijā. 

Maģistra darba izstrādes gaitā tiek risināti vairāki uzdevumi, kas saistīti ar zināšanu 

padziļināšanu par konkrēto problēmu, praktiskā un pētnieciskā darba prasmju un iemaņu 

attīstīšanu un nostiprināšanu, patstāvīgā darba un radošās domāšanas veicināšanu. 

Maģistra darbā students atklāj visā iepriekšējo gadu mācību procesā, mācību un kvalifikācijas 

praksēs gūtās zināšanas un iemaņas. 

Maģistra darbā audzēknim jāparāda savas zināšanas un prasmes: 

mākslas un kultūras parādību analīzē; 

spējā vispusīgi analizēt un sistematizēt teorētisko un praktisko materiālu; 

prasmē patstāvīgi un analītiski domāt, izvirzīt un radoši risināt konkrētus mākslinieciskus 

uzdevumus. 

2. MĀKSLAS MAĢISTRA DARBA PAMATELEMENTI UN NOFORMĒŠANA 

Mākslas maģistra darbs ir profesionālās augstākās izglītības maģistra studiju programmas 

“Māksla” valsts pārbaudījuma sastāvdaļa. Tas apliecina studenta prasmi brīvi rīkoties ar mācību 

vielu, patstāvīgi izraudzīties speciālo literatūru, analizēt un kritiski izvērtēt zinātniskā un 

praktiskā pētījuma rezultātā gūtos faktus. 

Maģistra darba saturs var būt veidots no: 

Praktiski radošās daļas un teorētiskā apraksta izvēlētajā mākslas specializācijā; 

praktiski radošās daļas un teorētiski metodiskās daļas (šo variantu atsevišķiem 

studentiem piedāvā, apstiprinot to akadēmiskā personāla katedras sēdē). 

Maģistra darbu tēmas un darbu vadītāju apstiprina akadēmiskā personāla katedras sēdē, 

vadoties pēc maģistra darba pieteikuma veidlapas. 

109

Izstrādājot maģistra darbu, jāņem vērā sekojoši darba kvalitātes rādītāji, pēc kuriem 

veicama darba novērtēšana: 

darba satura atbilstība nosaukumam, izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem, 

problēmas pētījuma iztirzājuma dziļums, 

prasme atlasīt un aktualizēt speciālo literatūru, 

prasme argumentēt, 

darba teorētiskās daļas zinātniskā valoda, 

apgalvojumu oriģinalitāte un radoša pieeja, 

novitātes elementi, 

izvēlēto radošo tehniku pamatojums, 

darba tehniskā kvalitāte, noformējums un nozīmīgums, 

prasme darba aizstāvēšanas gaitā brīvi orientēties tēmā un zinātniski argumentēti pamatot 

savu viedokli. 

Maģistra darba projekta un maģistra darba aizstāvēšana notiek katedras vadītāja vai 

studiju programmas direktora noteiktajos datumos saskaņā ar DU Valsts pārbaudījumu grafiku. 

Maģistra darbu aizstāvēšanas datums tiek precizēts vismaz mēnesi pirms aizstāvēšanas. Maģistra 

darbs ar studenta un darba vadītāja parakstiem iesniedzams katedras vadītājam vismaz 10 dienas 

pirms noteiktā aizstāvēšanas termiņa. 

2.1. Maģistra darba tēmas izvēle 

Galvenais mākslas maģistra darba nosacījums - tā radošais raksturs. 

Studentam jāizvēlas tāds temats savā mākslas specializācijā, kas dotu iespēju radoši pieiet 

problēmas risinājumam: ieviest zinātniskajā apritē vai ietvert analīzē jaunu materiālu, izmantot 

mūsdienīgus materiālus un netradicionālas pieejas mākslinieciski praktisku uzdevumu risināšanā. 

Maģistra darbam students var izvēlēties arī tādu tēmu, kuras nav Mākslu katedras ieteikto 

tematu sarakstā. Tādā gadījumā izvēle studentam argumentēti jāpamato. Ja patstāvīgi izvēlētā tēma nav 

aktuāla, pārāk šaura, maznozīmīga vai pārāk plaša un esošo iespēju robežās nerealizējama, katedras 

akadēmiskais personāls patur tiesības tēmu neapstiprināt. 

Maģistra darbu sagatavošanā iespējama arī komplekso tēmu izstrāde. Šajā gadījumā vairāki 

studenti izstrādā vienu plašāku tēmu. Gan plānojot, gan vērtējot šāda tipa darbus, precīzi jāparedz katra 

audzēkņa individuālais ieguldījums tā veikšana (kompleksās tēmas studenti paši neizvēlas). 

2.2. Maģistra darba struktūra 

Mākslas maģistra darbs sastāv no divām daļām – praktiskās (vai praktiskais darbs) un 

teorētiskās (vai teorētiski metodiskās). 

Teorētiskās daļas struktūra ir nosacīta, taču tai ir vairākas vienotas prasības. Maģistra darba 

teorētiskās daļas struktūrā nepieciešams izdalīt: ievadu, nodaļas, secinājumus, izmantotās literatūras 

sarakstu, pielikumu(us), kas satur tēmas vizuālo materiālu (arī skices). Vizuālajam materiālam jābūt 

noteiktā secībā sakārtotam un sanumurētam. 

Izstrādājot maģistra darba teorētisko daļu, kopumā tai jāsatur sekojoši pamatelementi: 

titullapa, 

anotācija - latviešu valodā un divās svešvalodās, viena no tām kādā no pasaulē plaši 

pielietotajām svešvalodām (angļu, vācu, franču), 

saturs, 

ievads, 

pamatdaļas (piemēram: 1. Teorētiskā daļa; 2. Praktiskā daļa), 

110

secinājumi, 

literatūras saraksts, 

pielikums (i), 

darba beigu lapa. 

2.2.1. Titullapa 

Titullapas augšā raksta pilnu mācību iestādes nosaukumu, norādot universitātes, 

fakultātes, katedras pilnu nosaukumu. Lapas vidū raksta darba autora vārdu, uzvārdu, 

nosaukumu, zem tā – darba veidu (maģistra darbs). Zemāk, lapas labajā pusē, rakstāms darba 

zinātniskā vadītāja vārds un uzvārds, norādot zinātnisko grādu un amatu. Lapas lejā raksta darba 

izstrādes vietu, gadu. 

Titullapas noformēšanas paraugu skatīt 19.1. pielikumā. 

2.2.2. Nosaukums (virsraksts) 

Darba nosaukumam (virsrakstam) jābūt īsam un informatīvam. Tajā jāatspoguļo 

problēma vai likumsakarība, kas tiek pētīta. 

Ja darba izstrādes laikā mainās maģistra darba nosaukums, tad to atkārtoti apstiprina 

katedras sēdē. 

2.2.3. Anotācija 

Pēc titullapas seko anotācija, kas sākas ar nodaļas nosaukumu ANOTĀCIJA. 

Anotācijas vēlamais apjoms 350 – 500 rakstzīmes. 

Anotāciju veido pēc šādas struktūras: autora vārds, uzvārds, darba nosaukums, darba 

veids (maģistra darbs), zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds, zinātniskais grāds, darba apjoms, kurā 

norāda lappušu, zīmējumu, tabulu, bibliogrāfisko nosaukumu, pielikumu skaitu, atslēgas vārdus, 

darba mērķi, struktūru, pētījuma metodes un rezultātus. 

Anotācijas noformējuma piemēru skatīt 19.2. pielikumā. 

2.2.4. Satura rādītājs 

Pēc anotācijas seko satura rādītājs, kas sākas ar nodaļas nosaukumu SATURS. Satura 

rādītājā norāda nodaļu un apakšnodaļu atrašanās lappusi. Satura rādītāja paraugu skatīt brošūras 

saturā (2. lpp.). Aiz lappuses norādošajiem cipariem neliek pieturzīmes un neraksta lappušu 

saīsinājumu (lpp.). 

2.2.5. Ievads 

Ievadā autors pamato pētījumu zinātnisko un praktisko problēmas izvēli, atspoguļo tās 

aktualitāti, teorētisko un/vai praktisko nozīmi. 

Ja mākslas maģistra darbs sastāv no praktiski radošās daļas un teorētiski metodiskās 

daļas, tad ievadā jāizklāsta darba hipotēze, jāformulē pētījuma mērķis, uzdevumi, jānosauc 

pētījuma priekšmets, pētījuma objekts, pētījuma metodes un bāze, jāraksturo darba novitāte un 

aprobācija (ja tāda bijusi vai ir nepieciešama). 

Ja maģistra darbs sastāv no praktiski radošās daļas un teorētiskā apraksta, tad ievadā 

jāformulē praktiskā pētījuma mērķis, uzdevumi, jānosauc pētījuma metodes, jāraksturo darba 

novitāte, ja tāda ir. 

Ievadā var norādīt autorus, uz kuru pētījumiem darbs balstīts. Teikumiem jābūt skaidri 

un konkrēti formulētiem. 

111

2.2.6. Teorētiskā daļa 

Teorētiskajā daļā īsi un konkrēti analizē svarīgākos, līdz šim publicētos un praktiski 

izstrādātos darbus par konkrēto problēmu, salīdzina dažādu autoru iegūtos rezultātus, 

secinājumus, priekšlikumus. Darba autors novērtē problēmas izpētes līmeni, citu autoru darbos 

sastaptās pretrunas un līdz šim neskaidros jautājumus. Teorētiskajai daļai nav jābūt tikai 

atstāstījuma veidā, jāparādās arī citēto avotu analīzei. Analizējot, kritizējot, citējot kāda autora 

viedokli vai pieminot kādu konkrētu literatūras avotu, tekstā atsaucē jānorāda autora uzvārds un 

iespiešanas gads, piemēram: Anspaks J. (2006); Dodsons B. (Додсон, 2000); Edvаrds B. 

(Edwards, 1987); (Timšāna red., 1972). Ja tekstā atzīmēts citāts, tad arī jānorāda lappusi, 

piemēram (Edwаrds, 1987: 22). 

Ja autoram vienā gadā ir iespiestas divas grāmatas, tad jāatzīmē: (Alijevs, 1998a); 

(Alijevs, 1998b). 

Teorētisko daļu vēlams sadalīt nodaļās un apakšnodaļās. 

Nodaļās, kuras veido 2-3 paragrāfi vai apakšnodaļas, tiek pamatota maģistra darba 

praktiskās daļas varianta izvēle, dotas tā precīzas skices un rasējumi, pamatota izgatavošanas 

tehnoloģija, nepieciešamie materiāli, izmaksu tāmes, vajadzīgais aprīkojums un instrumenti darba 

veikšanai, nepieciešamās zināšanas maģistra darba veicējam utt. 

Nodaļu un apakšnodaļu nosaukumus sastāda precīzi un iespējami lakoniski darba 

rezultātu vai satura formulējumu pakāpenībā, kas raksturo darbā risinātās problēmas virzību. Kā 

šīs virzības loģisks etaps ir nobeigums vai secinājumi. 

Mākslas maģistra darba teorētiskā daļa tiek veidota atšķirīgi, atkarībā no uzsāktā maģistra 

darba veida (skatīt 2.2.5.). 

2.2.7. Secinājumi 

Secinājumos pa punktiem izklāsta darba galvenos rezultātus. Ja darbā izstrādāti konkrēti 

priekšlikumi, tos var apkopot atsevišķā nodaļā PRIEKŠLIKUMI. 

2.2.8. Literatūras saraksts 

Literatūras sarakstā jābūt iekļautiem visiem tekstā minētajiem darbiem, bet teorētiskajā 

daļā jābūt atsaucēm uz visiem literatūras sarakstā esošajiem avotiem. 

Literatūras sarakstā alfabētiskā kārtībā pēc autora uzvārda pirmā burta uzskaita visus 

citēto autoru darbus: žurnālu rakstus, monogrāfijas, brošūras, arī nepublicēto materiālu, 

piemēram, diplomdarbus, bakalaura un maģistra darbus. Ja autoru uzvārdi sākas ar vienu un to 

pašu burtu, tad skatās otro burtu vai nākamos alfabētiskā secībā. Ja ir dažādi autori ar vienu 

uzvārdu, skatās pēc iniciāļiem. Literatūras sarakstā jābūt iekļautiem visiem tekstā minētajiem 

darbiem, bet teorētiskajā daļā jābūt atsaucēm uz visiem literatūras sarakstā esošajiem avotiem. 

Literatūras avotus kārto pēc latīņu alfabēta, nešķirojot valodus, tad – pēc kiriliskā alfabēta un 

sarakstu noslēdz elektroniskie resursi. 

Literatūras sarakstā uzskaita visus citēto autoru darbus: 

monogrāfijas, 

žurnālu rakstus, 

brošūras, 

nepublicēto materiālu, piemēram, diplomdarbus, bakalaura un maģistra darbus. 

Ja autoru uzvārdi sākas ar vienu un to pašu burtu, tad skatās otro burtu vai nākamos 

alfabētiskā secībā. Ja ir dažādi autori ar vienu uzvārdu, skatās pēc iniciāļiem. 

Veidojot literatūras sarakstu, iniciāļus raksta aiz autoru uzvārdiem, tad seko izdošanas 

gads (iekavās), darba nosaukums, izdošanas vieta, ziņas par izdevēju, sējumu, lappušu skaitu, aiz 

kuriem neliek punktus, lai arī tie ir kārtas skaitļi, piemēram: 

Monogrāfijas (grāmatas, brošūras): 

112

Krause, A.K. (2007) Glezniecības vēsture no renesanses līdz mūsdienām. Rīga: Jāņa 

Rozes apgāds, 128 lpp. 

Grāmata bez galvenās atbildības: 

Eko, U. Sast. (2009) Skaistuma vēsture. Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 28 lpp. 

Raksti krājumos, žurnālos: 

Bowden, J. (2000). Art & Design. The Rhetoric and the Practice. The International 

Journal of Art & Design Education, Vol. 19, Number 1, 20-37. 

Raksti laikrakstos: 

Dzalbe, A. (2009) Ainavas šeit un tagad. Kultūras Forums, 6. – 13. februāris. 

E-raksti no CD: 

Kazia, R., Barševska, Z. (2010) Abstraktā glezniecība Latvijā. DU 52. Starptautiskās 

zinātniskās konferences tēzes. Daugavpils, DUJZA. CD, 51. – 52. lpp. 

Informācija no interneta: 

Citē www lappuses adresi un datumu, kad bija apskatīta šī informācija: www.vjic.lv 

(12.02.2004.). 

Nepublicētie materiāli (promocijas, maģistra, bakalaura, studiju darbi): 

Jariene, V. (2008) Rotaļlietas: bakalaura darbs mākslā. DU: Daugavpils, 38. lpp. 

Sakārtojot darbus literatūras sarakstā, neņem vērā valodu, kurā tie rakstīti, ja vien tie nav 

slāvu šriftā. Slāvu šrifta darbus sakārto pēc tādiem pat principiem kā latīņu šrifta darbus un 

sarakstā novieto aiz latīņu šrifta darbiem. 

Veidojot literatūras sarakstu, iniciāļus raksta aiz autoru uzvārdiem, izdošanas gads 

(iekavās), tad seko darba nosaukums, izdošanas vieta, ziņas par izdevēju, sējumu, lappušu skaitu, 

aiz kuriem neliek punktus, lai arī tie ir kārtas skaitļi, piemēram: Timšāna red., (1972) Krāsa. 

Telpa. Ziedi. Rīga: Zvaigzne, 78 lpp. 

Ja darbā izmantota informācija no interneta, tad citē www lappuses adresi un datumu, 

kad bija apskatīta šī informācija: www.vjic.lv (12.02.2004.) 

Žurnālu citātus apzīmē šādi: Bowden, J. (2000) Art & Design. The Rhetoric and the 

Practice. The International Journal of Art & Design Education, Vol. 19, Number 1, 20-37. 

2.2.9. Pielikums(i) 

Gadījumos, ja zīmējumu vai tabulu ir ļoti daudz vai tās ir ļoti apjomīgas, tad tās var 

kārtot darba beigās pielikumā (os), liekot pirms tā baltu lapu, kurai vidū lieliem burtiem rakstīts 

PIELIKUMS(I). Tekstā jābūt atsaucēm uz pielikuma(u) materiāliem. Zīmējumu un tabulu 

numerācijai jābūt tādai, kā tā minēta darba teorētiskajā daļā. Tabulas un zīmējumus jānosauc. 

Tabulas nosaukumu raksta virs tabulas, bet zīmējuma nosaukumu – zem zīmējuma. 

Pielikumos var iekļaut dažādas instrukcijas, aprīkojuma tehniskos aprakstus utt., ja tie 

var sniegt nozīmīgu papildinformāciju par darbu. Var veidot vairākus pielikumus. Pielikumus 

var iesiet atsevišķā sējumā. 

Zīmējumu un tabulu numerācijai jābūt atbilstošai nodaļas vai apakšnodaļas 

numurācijai, piemēram: 1.2. apakšnodaļā attēlus un tabulas numure: 1.2.1. att.; 1.2.2. att.; 

1.2.1. tabula; 1.2.2. tabula 

2.2.10. Darba beigu lapa 

Darba beigu lapas augšā raksta mācību iestādes un katedras nosaukumu, kurā izstrādāts 

darbs. Zemāk seko darba autora un darba vadītāja paraksti. Šajā lapā norāda maģistra darba 

vērtējumu, kā arī datumu, kurā tas aizstāvēts. Lapas lejā – komisijas priekšsēdētāja paraksts. 

113

Darba beigu lapas paraugu skatīt 19.3. pielikumā. 

2.3. Maģistra darba teorētiskās daļas noformējums 

Darba rakstīšanu sāk ar detalizēta plāna izstrādi. Rakstot darbu, jācenšas skaidri un 

nepārprotami izteikt savas domas, jāizvairās no gariem teikumiem. Teikumus un darba nodaļas 

jāsaista loģiskā secībā. Izsakot apgalvojumus, tie jāpamato vai nu ar literatūras datiem, vai ar 

savu pētījumu rezultātiem. Vienmēr skaidri jānodala pierādīti, droši konstatēti fakti vai 

likumsakarības no pieņēmumiem, prognozēm (hipotēzēm). Teksts jāraksta tā, lai visur būtu 

iespējams atšķirt paša autora domas un iegūtos datus no citu autoru izteiktajām idejām un 

iegūtajiem rezultātiem. 

Pēc darba uzrakstīšanas jāveic tā daudzkārtēja rūpīga pārlasīšana, labojot stila, 

pareizrakstības un citas kļūdas, pilnveidojot tekstu. 

Katru nodaļu sāk rakstīt jaunā lappusē. Nodaļu nosaukumi tiek centrēti lapas vidū. Aiz 

nodaļu un apakšnodaļu nosaukumiem nekad netiek likts punkts. Tekstu nodaļu un apakšnodaļu 

virsrakstos, nosaukumos u.c. vēlams izmantot teksta redaktora Word iespējas stilu (Style) 

veidošanai. Nodaļas un apakšnodaļas numurē arābu cipariem. Apakšnodaļas numurs sastāv no 

nodaļas un apakšnodaļas numura (piemēram, 2.3.). Numuru parasti neliek pirms šādām nodaļām: 

ANOTĀCIJA, LITERATŪRAS SARAKSTS, IEVADS, SECINĀJUMI, PIELIKUMS (I). 

Nodaļu ANOTĀCIJA nenorāda satura rādītājā. Titullapas noformēšanai var izmantot 

lielāka izmēra burtus. 

Visā darbā jāievēro vienota sistēma šriftu, atstarpju starp rindām lietošanā. Darba lapām 

jābūt numurētām. Numerāciju sāk no titullapas, bet uz tās lappuses numuru neliek. Numuri 

netiek likti arī uz ANOTĀCIJAS un SATURA lappusēm. Kopīgajā numerācijā neiekļauj 

pielikuma lapas. 

Tekstu raksta tikai uz vienas A4 (210x297) formāta lapas puses Times New Roman šriftā 

ar 12. burtu lielumu, ievērojot starprindu intervālu 1,5. No lappuses augšas, apakšas un labās 

malas jāatstāj 2,5 cm plata atkāpe, no lapas kreisās malas 3,5 cm, bet no lapas labās malas - 1,5 

cm. Skaitļi no viens līdz deviņi tekstā jāraksta ar vārdiem. 

Tekstā tabulas un zīmējumi ir ievietojami tajā pašā lapā vai nākamajā aiz tās, kurā tie ir 

minēti. Tabulas nosaukumu raksta virs tabulas, bet zīmējuma nosaukumu – zem zīmējuma. 

2.4. Maģistra darba apjoms 

Ja mākslas maģistra darbs sastāv no praktiskās daļas un tā teorētiskā apraksta, 

ieteicamais teorētiskā apraksta apjoms ir 10000 – 11000 vārdi. 

Ja mākslas maģistra darbs sastāv no praktiskās daļas un teorētiski metodiskās daļas, 

teorētiski metodiskās daļas ieteicamais apjoms ir 11000 – 12000 vārdi. 

2.5. Maģistra darba praktiski radošā daļa 

Praktiski radošajā daļā autors izstrādā māksliniecisko darbu izvēlētajā specializācijā. 

Darbā autors apkopo, analizē un novērtē iegūtos rezultātus, kā arī salīdzina tos ar citu autoru 

darbos atrodamajiem, izskaidro radošās atšķirības. Praktiskās daļas apjomu apstiprina Mākslu 

katedras sēde. 

Maģistra darba praktiski radoša daļa sastāv no diviem posmiem: 

projekta izstrāde, 

projekta praktiskā realizācija. 

114

Maģistra darba praktiski radošās daļas projekta aizstāvēšana notiek ne vēlāk kā 4 mēneši 

pirms paredzētās maģistra darba aizstāvēšanas. 

Maģistra darba projekts tiek sastādīts no vismaz 4 planšetēm (kartona lapām), kuru izmēri 

ir 60 x 60 cm vai 45 x 60 cm. Projektam jāpievieno klāt izmaksu tāme, norādot nepieciešamos 

materiālus, to daudzumu, cenu. 

Teksta planšetes augšā raksta pilnu mācību iestādes nosaukumu, norādot universitātes, 

katedras pilnu nosaukumu. Lapas vidū raksta darba autora vārdu, uzvārdu, darba nosaukumu, 

zem tā – darba veidu (maģistra darbs) un tehnikas nosaukumu. Zemāk rakstāms darba zinātniskā 

vadītāja vārds un uzvārds, norādot zinātnisko grādu un amatu. Lapas lejā raksta darba izstrādes 

vietu, gadu. 

Teksta planšetes noformēšanas paraugu skatīt 19.4.pielikumā. 

Pārējās planšetēs atspoguļo maģistra darba mākslinieciskās ieceres, izmantojot darbam 

atbilstošu un autoram raksturīgu tehnisko risinājumu, pielietojot praktisko izpildījumu pēc autora 

un darba vadītāja ieceres. 

3. MAĢISTRA DARBA IESNIEGŠANA 

Aizstāvēšanai tiek pieņemts tikai datorsalikumā izpildīts maģistra darba teorētiskais 

apraksts vai teorētiski metodiskā daļa, kas iesieta cietajos vākos un sagatavota 2 eksemplāros. 

Pilnībā noformētu darbu ne vēlāk kā 15 dienas pirms tā aizstāvēšanas autors iesniedz darba 

vadītājam, kurš pēc caurskatīšanas un novērtēšanas kopā ar rakstisku atsauksmi iesniedz katedras 

vadītājam/studiju programmas direktoram ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas. Katedras 

vadītājs/studiju programmas direktors uz iesniegto dokumentu pamata izlemj par studenta 

pielaišanu pie darba aizstāvēšanas un nosūta darbu recenzentam. Gadījumā, ja katedras 

vadītājs/studiju programmas direktors uzskata par neiespējamu studentu pielaist pie aizstāvēšanas, 

šis jautājums tiek izskatīts katedras sēdē, piedaloties darba vadītājam. Maģistra darbam recenzents 

iesniedz rakstisku recenziju. Pēc recenzijas saņemšanas katedras vadītājs/studiju programmas 

direktors ar to iepazīstina darba autoru un darbu kopā ar darba vadītāja atsauksmi un recenziju 

nodod pārbaudījumu komisijai. 

4. MAĢISTRA DARBA AIZSTĀVĒŠANA 

Maģistra darba aizstāvēšana Daugavpils Universitātes Mākslu katedrā notiek vienu reizi gadā 

divos posmos: 

maģistra darba teorētiskās daļas aizstāvēšana; 

maģistra darba praktiski radošās daļas aizstāvēšana. 

Maģistra pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē piedalās Maģistra pārbaudījumu komisijas 

locekļi, autors, darba vadītājs un oponents-recenzents. 

Pabeigti, attiecīgi noformēti maģistra darbi tiek iesniegti Mākslu katedrā ne vēlāk kā 10 

dienas pirms paredzētās Maģistra pārbaudījumu komisija sēdes. Darbam jāpievieno darba vadītāja 

atsauksme vienā eksemplārā un citas atsauksmes, ja tādas ir. Maģistra darbs tiek pielaists pie 

aizstāvēšanas ar Daugavpils Universitātes rektora rīkojumu. Aizstāvēšanas procedūra tiek veidota ar 

tādu aprēķinu, lai viena darba aizstāvēšana nepārsniegtu 30 minūtes. 

Vispirms vārds tiek dots autoram, kurš 10-15 minūtēs izklāsta darba 

pamatsaturu. Pēc darba autora ziņojuma komisijas locekļi var uzdot darba autoram jautājumus, lūgt 

dot sīkākus paskaidrojumus, raksturojumus utt. Uz uzdotajiem jautājumiem diplomandam jāatbild īsi, 

pēc būtības. 

115

Seko darba vadītāja uzstāšanās, recenzenta-oponenta ziņojums, kā arī citu sēdes dalībnieku 

uzstāšanās. 

Aizstāvēšanu noslēdz darba autora galavārds (5-10 min), kurā viņš 

izsaka savu attieksmi pret dotajiem vērtējumiem: ja nepieciešams, 

taktiski argumentē savu viedokli, ja tas atšķiras no izteiktajiem. 

Ja darba vadītājs vai recenzents nevar ierasties sēdē, atsevišķos gadījumos Maģistra 

pārbaudījumu komisija var aprobežoties ar viņu rakstiskas atsauksmes nolasīšanu. 

Darba autora pienākums ir recenzentam darbu nodot savlaicīgi - ne vēlāk kā 10 dienas pirms 

nozīmētās Maģistra pārbaudījumu komisijas sēdes. 

Recenzijā recenzents raksturo maģistra darbā risinātās problēmas aktualitāti, metodoloģisko un 

praktisko nozīmi, darba izpildes līmeni, patstāvības pakāpi un dod jaunrades elementu 

raksturojumu, izdara slēdzienu par darba atbilstību prasībām un izsaka savu vērtējumu. 

Aizstāvēšanas gaitā recenzents var nolasīt sagatavoto tekstu vai brīvi 

izstāstīt tā saturu, argumentējot savu vērtējumu. 

Negatīva recenzija nav pamats maģistra darba aizstāvēšanas atlikšanai, jo ar autora 

piekrišanu var tikt aizstāvēts darbs, par kuru saņemta negatīva recenzija. 

5. MAĢISTRA DARBA VĒRTĒŠANA 

Pēc visu paredzēto maģistra darbu aizstāvēšanas komisija notur slēgtu sēdi, kurā var tikt 

pieaicināti (bez balss tiesībām) arī recenzenti un maģistra darbu vadītāji. 

Maģistra darbs tiek vērtēts ar divām atzīmēm (pēc 10 ballu sistēmas) atsevišķi par katru maģistra 

darba daļu: par teorētisko aprakstu un par radoši praktisko daļu. Maģistra pārbaudījumu komisija 

vērtēšanai var izmantot speciālas katedras sēdē apstiprinātas vērtēšanas formas, ja tādas ir. 

Ja darba aizstāvēšanu atzīst par neapmierinošu, komisija izlemj, vai students drīkst atkārtotai 

aizstāvēšanai iesniegt pārstrādātu to pašu darbu vai tam jāizstrādā jauns maģistra darbs. Atkārtota 

maģistra darba aizstāvēšana atļauta nākamajā gadā pēc absolvēšanas gada noteiktā Maģistra 

pārbaudījumu komisijas atklātā sēdē. 

19.1. pielikums. Maģistra darba titullapas paraugs. 


MŪZIKAS UN MĀKSLU FAKULTĀTE 

Mākslu un dizaina katedra 

Ilze Kārkliņa 

DARBA NOSAUKUMS 

Maģistra darbs mākslā 

(teorētiskā daļa) 

Daugavpils 

Gads 

Darba zinātniskais vadītājs: 

Dr.art, prof. Juris Pakalns 

116


DARBA NOSAUKUMS. 

Darba veids (maģistra darbs). 

Anotācija 

19.2. pielikums. Anotācijas paraugs. 

Zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds, zinātniskais grāds: Dr.art, prof. Juris Pakalns 

Darba apjoms: XX lappuses, XX zīmējumi, X tabulas, XX bibliogrāfiskie nosaukumi, X 

pielikumi. 

Atslēgas vārdi. 

Darba mērķi. 

Darba uzdevumi. 

Pētījuma metodes. 

Maģistra darba satura īsa anotācija 

Maģistra darbs izstrādāts 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 

MŪZIKAS UN MĀKSLU FAKULTĀTES 

Mākslas un dizaina katedrā 

Darba autors:___________ 

paraksts 

Darba vadītājs:___________ 

paraksts 

19.3. pielikums. Maģistra darba pēdējās lappuses paraugs. 

Ar savu parakstu apliecinu, ka esmu šī maģistra darba autors/e, ka šis darbs nekad nav 

iesniegts nevienai citai komisijai, nav nekur iepriekš publicēts, un visa no citiem avotiem ņemtā 

informācija ir uzrādītā darbā. Esmu informēts/a, ka autortiesību un citu līdzīgu pārkāpumu 

gadījumā, kas ir pieļauti maģistra darbā, varu būt sodīts/a ar nepielaišanu pie maģistra darba 

aizstavēšanas vai maģistra grāds var būt anulēts. 

Maģistra darba teorētiskā daļa (vai teorētiski metodiskā daļa) aizstāvēta. 

Maģistra pārbaudījumu komisijas sēdē ___________________________________________ 

protokols Nr. __________________ un novērtēta ar atzīmi 

___________________________ 

Maģistra darba praktiskā daļa aizstāvēta Maģistra pārbaudījumu komisijas sēdē __________ 

_________________ protokols Nr. __________ un novērtēta ar atzīmi ________________ 

MPK priekšsēdētājs:_______________ 

117

19.4. pielikums. Maģistra darba praktiskās daļas projekta teksta planšetes paraugs. 


MŪZIKAS UN MĀKSLU FAKULTĀTE 



GADALAIKI 

Maģistra darbs mākslā 

(eļļa) 

Darba vadītājs: Dr.art, prof. Jānis Pakalns 

Darba koncepts, darba koncepts, darba koncepts, darba koncepts, darba koncepts, darba 

koncepts, darba koncepts, darba koncepts, darba koncepts, darba koncepts, darba koncepts, darba 



koncepts, darba koncepts. 

Daugavpils 

Gads 

118

Nr. 

Studiju maksas aprēķins 2011./2012.studiju gadā 

23. PIELIKUMS 

Studiju programmas 

nosaukums: Profesionālā maģista studiju programma "Māksla " 

Studiju veids: Nepilna laika studijas 

Studiju ilgums (gadi): 2 

Kredītpunktu skaits KOPĀ: 62 

Kontaktstundu skaits gadā: 248 

Kontaktstundu skaits KOPĀ:: 496 

Minimālais studējošo skaits studiju 

grupā: 5 

Plānojamais studējošo skaits studiju programmā: 15 

Programmas realizācijas vieta: Daugavpils 

A1 Akademiskā personāla algas fonds 

Amats 

Rindas 

Nr. Aprēķins 

A B D 

Akadēm.personāla 

īpatsvars 

Kontaktstundu 

sadalījums 

Profesors 1 

Asociētais profesors 5% 12 2 

Docents 45% 112 3 

Lektors 40% 99 4 

Asistents 10% 25 5 

Amats 

Stundas tarifa 

likme 

Koeficients par 

īpašiem darba 

apstākļiem 

Profesors 8.3 Ls 1 6 0.00 

Asociētais profesors 6.6 Ls 1 7 79.20 

Docents 5.3 Ls 1 8 593.60 

Lektors 4.2 Ls 1 9 415.80 

Asistents 3.4 Ls 1 10 85.00 

Darba algas fonds gadā 11 1 173.60 

Studiju programmas izmaksu koeficients 12 1 

Tematiskās jomas koeficients 13 2.615 


Minimālais studējošo skaits studiju kursā 15 6 

Akadēmiskā personalā darba algas fonds uz 1 studējošo gadā 16 511.49 

A2 Studiju programmas administratīvā personāla algas fonds 

Amats 

Izmaksas uz 

vienu studējošo 

mēnesī 

Plānojamais 

studējošo skaits 

studiju 

programmā 

Studiju programmas direktors 15 18 0.00 

Studiju programmas sekretāre 15 19 0.00 

Studiju programmas administratīvā personāla algas fonds gadā 20 0.00 

119

Minimālais studējošo skaits studiju 

programmā 21 15 

Studiju programmas administratīvā personāla algas fonds uz 1 studējošo gadā 22 0.00 

A3 Fakultāšu administratīvā personāla algas fonds: 

Amats 

Viena s tudējošā 

izmaksas mēnesī 

Plānojamais 


Universitātē 

Dekāns 1470 23 0.00 

Prodekāns 1470 24 0.00 

Pārvaldes lietvedis 1470 25 0.00 

Pārvaldes sekretārs 1470 26 0.00 

Fakultāšu administratīvā personāla algas fonds gadā 27 0.00 

Plānojamais studējošo skaits Universitātē 28 1470 

Fakultāšu administratīvā personāla algas fonds uz 1 studējošo gadā 29 0.00 

A4 Filiāles administratīvā personāla algas fonds: 

A5 

A6 

Amats 

Mēneša tarifa 

likme uz vienu 

studējošo 

Plānojamais 


filiālē 

Filiāles direktors 0.00 Ls 0 30 0.00 

Filiāles direktora vietnieks 0.00 Ls 0 31 0.00 

Filiāles sekretārs 0.00 Ls 0 32 0.00 

Filiāles administratīvā personāla algas fonds gadā 33 0.00 

Plānojamais studējošo skaits filiālēs 34 0 

Filiāles administratīvā personāla algas fonds uz 1 studējošo gadā 35 0.00 

Fakultāšu administratīvā 

personāla algas fonds 

Grupa 

Personāla darba 

alga mēnesī 

Personāla 

īpatsvars 

(slodžu skaits) 

Akadēmiskais personāls 36 0.00 

Vispārējais personāls 800 Ls 37 800.00 



Fakultāšu administratīvā personāla algas fonds uz 1 studējošo gadā 40 6.53 

Universitātes vispārējā 

personāla algas fonds 

Grupa 

Personāla darba 

alga mēnesī 

Personāla 

īpatsvars 

(slodžu skaits) 

Vispārējais personāls 1 050 Ls 278 41 1 050.00 

Vispārējā personāla algas fonds gadā 42 12 600.00 


Vispārējā personāla algas fonds uz 1 studējošo gadā 44 8.57 

N1 Algas fonds uz 1 studējošo: 

N2 

Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 

(24.09%) 

45 526.6 

46 

126.9 

120

N3 

Komandējumi un dienesta 

braucieni 

N4 Sakaru un pasta pakalpojumi 48 8.50 

Nekustamā īpašuma nodoklis, 

zemes noma, citi nodokļi 

Transporta uzturēšana, transporta 

pakalpojumi, degviela 

47 

4.00 

49 5.20 

50 3.20 

Telpu un inventāra noma 51 1.20 

Tehniskā apkope 52 3.20 

Remonta izmaksas, iestāžu 

uzturēšanas pakalpojumi 

53 8.22 

Studiju programmas akreditācija 54 2.20 

Mācību prakse 55 

Pakalpojumu apmaksa 

56 31.72 

N5 Mācību līdzekļi 57 2.30 

Biroja preces 58 1.25 

Inventārs 59 1.00 

Komunālie pakalpojumi 60 176.00 

Materiāli, energoresursi, 

ūdens un inventārs 

61 180.55 

N6 Grāmatu un žurnālu iegāde 62 2.20 

N7 

Iekārtu iegādes un 

modernizēšanas izmaksas 

S1 Studentu aktivitātes 64 0.00 

Sports un kultūra 65 

Studentu sociālais 

nodrošinājums 

N8 Citi izdevumi 64 

Z1 Izdevumi zinātnes attīstībai 68 0.00 

Viena studējošā izmaksas gadā 65 871.92 

63 

66 

121

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE “MĀKSLA” PAŠNOVĒRTĒJUMA ...

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?