„PSIHOLOĢIJA” - Daugavpils Universitāte

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

SOCIĀLO ZINĀTŅU FAKULTĀTE 

Doktora studiju programmas 

„PSIHOLOĢIJA” 

pašnovērtējuma ziņojums 

par 2007./2008., 2008./2009., 2009./2010. studiju gadu 

Programma akreditēta 13.06.2007. – 31.12.2013. 

2007./2008. studiju gads – veiktās izmaiņas 

2008./2009. studiju gads – veiktās izmaiņas 

2009./2010. studiju gads – veiktās izmaiņas

- Programmas kods: 51310 

Doktora studiju programma „Psiholoģija” 

- Programmas īstenošanas ilgums - 3 gadi jeb 6 semestri (pilna laika studijas) un 

- Programmas apjoms: 120 KP 

- Prasības uzsākot studijas - maģistra grāds psiholoģijā 

- Iegūstamais grāds - sociālo zinātņu doktors psiholoģijā 

- Programmas īstenošanas vieta: Daugavpils Universitāte 

4 gadi jeb 8 semestri nepilna laika studijas) 

- Programmas īstenošanas veids - pilna un nepilna laika studijas 

- Programmas direktors: Dr. psyh., dr. paed., prof. Aleksejs Vorobjovs 

APSTIPRINĀTS 

DU senāta sēdē 

2006.gada 12. jūnijā, protokols Nr. 7. 

Senāta priekšsēdētājs: 

Dr. phys., profesors V. Paškevičs

SATURS 

1.Studiju programmas vispārīgs raksturojums ................................................................................................. 3 

1.1. Studiju programmas perspektīvais vērtējums no Latvijas valsts viedokļa un Austrumlatvijas reģiona 

attīstības kontekstā....................................................................................................................4 

1.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam .............................................5 

1.3. Studiju programmas mērķis un uzdevumi ..................................................................................5 

2. Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā..................................................6 

3. Studiju programmas organizācija .....................................................................................................6 

3.1.Psiholoģijas studiju programmas struktūra ........................................................................................... 6 

3.2. Studiju programmas saturs ................................................................................................................... 7 

3.3. Iekšējās kvalitātes mehānisma darbība .....................................................................................10 

4. Studiju rezultātu un programmas satura salīdzinājums ar līdzīgām studiju programmām Latvijā un 

Eiropas Savienības valstīs ..................................................................................................................11 

5. Vērtēšanas sistēma, vērtēšanas metožu un izvēles pamatojums, un rezultātu analīze .......................13 

6. Programmas praktiskā īstenošana .....................................................................................................14 

6.1. Izmantotās studiju metodes un formas. .............................................................................................. 14 

6.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un to ietekme uz studiju darbu ..........................14 

6.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos .......................................................................15 

6.4. Studiju materiāli tehniskais nodrošinājums .............................................................................15 

6.5. Zinātniskā literatūra ................................................................................................................15 

7. Studējošie.......................................................................................................................................17 

7.1. Studējošo skaits .....................................................................................................................17 

7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits ..................................................................18 

7.3. Absolventu skaits ...................................................................................................................18 

7.4. Studējošo aptaujas un to analīze .............................................................................................18 

7.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā ................................................................19 

8. Studiju programmas akadēmiskais personāls.........................................................................................20 

8.1. Akadēmiskā personāla skaits ....................................................................................................20 

8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija (projektu vadība, pētniecības virzieni un to rezultāti)..............21 

8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika nākamajiem 

6 gadiem...................................................................................................................................27 

9. Finansēšanas avoti un infrastruktūras nodrošinājums ....................................................................28 

10. Ārējie sakari .................................................................................................................................28 

11. Studiju programmas attīstības plāns .............................................................................................29 

PIELIKUMI 

1. pielikums. Studiju plāni. 

2. pielikums. Doktorantu promocijas darbu tēmas. 

3. pielikums. Daugavpils Universitātes studējošo aptaujas anketas paraugs un rezultāti. 

4. pielikums. Doktora studiju programmas „Psiholoģija” studējošo saraksts.

1.STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 

1.1. Studiju programmas perspektīvais vērtējums no Latvijas valsts viedokļa un 

Austrumlatvijas reģiona attīstības kontekstā 

Psiholoģijas zinātnes tālākā attīstība ir nepieciešama gan Latvijas, gan pasaules mērogā, jo 

zinātnē joprojām pastāv ļoti daudz neatrisināto psiholoģisko problēmu. Sabiedrības attīstības 

procesā visu laiku rodas jaunas sociālās problēmas, kas prasa citus atrisinājumus un pētījumus. 

Psiholoģijas zinātnes mērķis ir pētīt un izprast cilvēka rīcības cēloņus, palīdzēt cilvēkiem labāk 

izprast sevi, adaptēties sabiedrībā un veicināt katra cilvēka personisko izaugsmi. Sociālā līmenī 

psiholoģijas zinātne pēta sabiedrības grupu plašāko mijiedarbību un savstarpējās attiecības. Šie 

jautājumi ir īpaši aktuāli Latvijā, kur pēdējā desmitgadē ir piedzīvotas krasas izmaiņas politiskajā 

iekārtā, vērtību sistēmās, etniskās attiecībās. Psihologs kā pētnieks spēj pievērsties šiem 

jautājumiem. 

Pašlaik Latvijā pieprasījums pēc psihologiem ir lielāks nekā piedāvājums. It īpaši 

psiholoģijas maģistri un doktori ar savām specializētajām zināšanām un prasmēm ir vajadzīgi 

Latvijas izglītības sistēmai: Latvijas augstskolās, vidusskolās, sociālajos centros, ka arī privātās un 

valsts organizācijās. Maģistrantu un doktorantu pētījumi paplašina mūsu pieredzi aktuālos 

psiholoģijas jautājumos. Pašlaik Latvijā visaktuālākie pētījumi ir saistīti ar identitāti, vērtībām, 

nacionālās pašapziņas īpatnībām, etniskām attiecībām un citām sociālām problēmām. Programmas 

ietvaros veiktie un plānotie pētījumi apraksta arī cilvēku psiholoģiskās problēmas, kuras saistītas 

ar Latvijas integrāciju Eiropas savienībā. 

Pašreiz Latvijas Republikā psiholoģiskās izglītības iespēja pēc bakalaura programmas 

pastāv tikai Rīgā. Tai pašā laikā izveidojusies ekonomiskā situācija neļauj Austrumlatvijas reģionā 

dzīvojošajiem psiholoģijas bakalauriem turpināt studijas tālu no dzīves vietas. Par to liecina 

vairākkārt izteiktie pretendentu lūgumi DU sociālās psiholoģijas katedras vadībai rast iespēju 

turpināt psiholoģijas bakalauru akadēmisko izglītību DU psiholoģijas maģistrantūrā. 

No otras puses, maģistra izglītības programmas sociālajā psiholoģijā Daugavpils 

Universitātē nepieciešamību diktē augstskolu un citu izglītības iestāžu pieprasījums pēc 

kvalificētiem mācību spēkiem, sociālo un pētniecisko centru darbiniekiem Latgales reģionā, kā arī 

plānveidīga zinātnieku psihologu sagatavošanas nepieciešamība. 

Daugavpils Universitātē ir atbilstošs zinātniskais potenciāls, tehniskais un metodiskais 

nodrošinājums un organizatoriskas tradīcijas psiholoģijas bakalauru sagatavošanā. 

Daugavpils Universitātes sociālās psiholoģijas katedras zinātniskais potenciāls Ļauj 

nodrošināt Eiropas prasībām atbilstošas psiholoģijas maģistra programmas īstenošanu un turpmāko 

sociālo zinātņu maģistra grāda piešķiršanu psiholoģijā. Psiholoģijas maģistra studijas paver 

iespējas tālākajam zinātniskajam darbam doktorantūras programmās gan Latvijā, gan ārzemēs. 

Psiholoģijas doktora studiju programma Daugavpils Universitātē (DU) tiek realizēta 

sociālas psiholoģijas apakšnozarē un bija akreditēta 2004.gadā. 

Daugavpils Universitāte ieņem svarīgu vietu augsti kvalificētu speciālistu sagatavošanā 

Austrumlatvijas reģionam un visai Latvijai. Lai risinātu ar sabiedrības attīstības demokratizāciju 

un humanizāciju saistītos jautājumus, nepieciešami augstas profesionālās un zinātniskās 

kvalifikācijas speciālisti sociālajās zinātnēs. 

Sabiedrības intereses palielināšanās par sociālajām zinātnēm rada nepieciešamību piedāvāt 

pretendentiem iespēju iegūt profesionālo, akadēmisko un zinātnisko sagatavotību. Augstā 

profesionālā līmenī šo izdevumu var veikt Daugavpils Universitātē, kurā vēsturiski izveidojies 

augsti kvalificēts, radošs zinātniskais potenciāls. 

Uz doto brīdi psiholoģijas doktorus gatavo arī Latvijas Universitātē, bet sakarā ar augstākās 

un vidējās speciālās izglītības iestāžu tīkla paplašināšanos austrumlatvijas reģionā rodas augsti 

kvalificētu mācībspēku deficīts šajā reģionā. Latvijā pašreiz ir ap 50 psiholoģijas doktoru, kuri 

koncentrējas galvenokārt Rīgā. 

Šajā sakarā aktuāla ir psiholoģijas doktoru sagatavošanas nepieciešamība Daugavpils 

Universitātes Sociālās psiholoģijas katedrā.

Psiholoģijas doktora studiju programmas aktualitāti nosaka šādi faktori: 

• tālāka sociālās psiholoģijas kā svarīgas psiholoģijas zinātnes apakšnozares attīstība Latvijā; 

• psiholoģiskās daudzveidības problēmu izpētes pieaugoša nepieciešamība Latvijā un Eiropas 

Savienībā (es); 

• nepieciešamība sagatavot Austrumlatvijas reģionam augstākās kvalifikācijas 

zinātniekus psiholoģijas zinātnes sociālās psiholoģijas apakšnozarē; 

• DU zinātniskā potenciāla līdzdalība Austrumlatvijas reģiona ekonomikas, izglītības un 

kultūras attīstībā. 

2007./2008. studiju gads – izmaiņu nav 



1.2. Studiju programmas atbilstība akadēmiskās izglītības standartam 

Daugavpils Universitātes psiholoģijas studiju programmas ir veidotas saskaņā ar Latvijas 

Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas psiholoģijas akadēmiskās izglītības 

pilnveidošanai saskaņā ar Latvijas valsts akadēmiskās izglītības standartu, DU Satversmes 

normatīvo aktu prasībām un valsts iestāžu vajadzībām. Ar programmu saistītie zinātniskie pētījumi 

tiek veikti saskaņā ar Latvijas Zinātnes Padomes (LZP) un Latvijas Izglītības un Zinātnes 

Ministrijas (IZM) piešķirtajiem grantiem. Programmas salīdzinošā analīze ar maģistra studiju 

programmām Latvijā un ārvalstīs liecina par to, ka psiholoģijas studijas gan Latvijā, gan arī 

pasaulē notiek pēc līdzīga modeļa. Prasības doktora studiju programmai un promocijas darbiem 

noteiktas Zinātniskās darbības likumā un Latvijas Republikas Ministru kabineta 2005. gada 

27.decembra noteikumos Nr. 1001 „Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas (promocijas) kārtība un 

kritēriji”. 




1.3. Studiju programmas mērķis un uzdevumi 

Psiholoģijas doktora studiju programmas mērķis ir sagatavot augsti kvalificētus zinātniskos 

un akadēmiskos darbiniekus teorētiskajā un lietišķajā psiholoģijā, piedāvājot iegūt starptautiski 

pielīdzinātu psiholoģijas doktora grādu psiholoģijas zinātnes nozares sociālās psiholoģijas 

apakšnozarē. Balstoties uz patstāvīgi veiktu oriģinālu zinātnisku pētījumu (promocijas darbu), 

programma nodrošina: 

• zināšanu, zinātniskās diskusijas un pētniecības iemaņu padziļinātu apguvi sociālās 

psiholoģijas apakšnozarē; 

• kompetences paaugstināšanu jaunāko psiholoģijas teoriju jomā, pētniecības metodoloģijā, 

pētniecības projektu izstrādē, realizēšanā un rezultātu publicēšanā starptautiskajos 

izdevumos; 

• teorētisko zināšanu paplašināšanu sociālās psiholoģijas apakšnozarē, veidojot integratīvas 

zināšanas par psiholoģiju; 

• psiholoģijas kursu docēšanu bakalaura, maģistra programmās; 

• teorijas un prakses mijiedarbības labāku apzināšanos jaunapgūto zināšanu kontekstā. 

Studiju programmas uzdevumi: 

- teorētiskais - nodrošināt doktorantu augstu teorētiskās sagatavotības līmeni, kas atbilst 

pasaules un Latvijas psiholoģijas zinātnes satura prasībām; 

- pētnieciskais - izveidot zinātniskā pētījuma organizācijas un rezultātu analīzes prasmju un

iemaņu sistēmu; 

- metodiskais - veicināt doktorantu lekciju un citu nodarbību veidu vadīšanas prasmju un 

iemaņu sistēmu; 

- praktiskais - pilnveidot zinātnisko datu iegūšanas prasmes un veidot rezultātu ieviešanas 

iemaņas ikdienas dzīvē, lasot lekcijas, vadot seminārus utt. 




2. IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI ZINĀŠANU, PRASMJU UN ATTIEKSMJU 

FORMĀ 

Iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un attieksmju formā doktora studiju programmā: 

· zinātniskā kompetence mūsdienu jaunākās sociālās psiholoģijas teorijās; 

· gatavība vadīt dažāda līmeņa zinātniskus projektus; 

· plaši zinātniskie kontakti ar speciālistiem savā nozarē Latvijā un ārvalstīs; 

· pieredze uzstāties, vadīt un organizēt konferences, zinātniskus seminārus un citus 

zinātniskus pasākumus; 

· prasme vadīt jauno zinātnieku zinātniskos darbus; 

· publikācijas Latvijas un ārzemju zinātniskajos žurnālos un rakstu krājumos; 

· zinātniskās monogrāfijas par aktuālām sociāli psiholoģiskajām problēmām mūsdienu 

sabiedrībā. 




3. STUDIJU PROGRAMMAS ORGANIZĀCIJA 

3.1. Psiholoģijas studiju programmas struktūra 

Psiholoģijas bakalaura (studiju programmas kods 43310) maģistra (studiju programmas kods 

45310) un doktora (studiju programmas kods 51310) akadēmisko studiju programmas ir 

izstrādātas un tiek realizētas Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Sociālās 

psiholoģijas katedrā, lai piedāvātu pilnu akadēmiskās izglītības ciklu psiholoģijā - bakalaura, 

maģistra un doktora studiju līmeņos. 

Doktorantūra 

(120 KP) 

Maģistrantūra 

(80 KP) 

Sociālo zinātņu bakalaurs psiholoģijā 

(120 KP) 

1.att. Psiholoģijas studiju programmu realizācijas shēma DU Sociālās psiholoģijas katedrā

Doktora studiju programmai tiek piedāvāta sekojoša struktūra: 

I Promocijas darba sagatavošana, rakstīšana un noformēšana 84 KP 

II Lekcijas un semināri tai skaitā: 

1) Obligātie lekciju kursi 

a) mūsdienu sociālpsiholoģiskās teorijas 

b) sociālā eksperimenta metodoloģijas un organizācijas īpatnības 

2)Teorētiskie semināri (Jāizvēlas vismaz 3 seminārus, katra semināra 

kredītpunktu skaits – 2 KP) 

30 KP 

14 KP 

16 KP 

6 KP 

KOPĒJAIS KREDĪTPUNKTU SKAITS 120 KP 

Promocijas darba sagatavošana 

Promocijas darba izstrāde ietver šādus zinātniskajā loģikā nepieciešamos posmus: 

• Pētījuma problēmas noteikšana, zinātniska pētījuma formulējums, teorētiskā pamatojuma 

uzrakstīšana un promocijas darba projekta pētījuma aprobācija - 30 KP 

• Eksperimenta sociālpsiholoģiskās metodoloģijas pamatojums, datu vākšana, to apstrāde -30 

KP 

• Pētījuma rezultātu aprobācija konferencēs - 8 KP 

• Zinātnisko pamatrādītāju noformēšana un publicēšana - 16 KP 

• Zinātnisko promocijas darbu kopā ar doktorantu visā apmācības laikā īsteno DU Zinātnes 

padomē apstiprināts promocijas darba zinātniskais vadītājs (asociētais profesors vai 

profesors). 

Studiju programmu realizēšanas nosacījumi 

Doktora studiju programmas apjoms ir 120 KP. Studiju ilgums: 3 gadi pilna laika un 4 gadi 

nepilna laika studijām. 

Imatrikulācijas noteikumi 

· studijām doktorantūrā uzņem reflektantus ar maģistra grādu psiholoģijā; 

· doktorantūrā studējošos imatrikulē pēc pārrunām par izvēlēto darba tēmu un eksāmena 

svešvalodā (angļu valoda, vācu valoda, franču valoda); 

· studiju maksas apjomu un kārtību katram nākošajam studiju gadam iesaka fakultātes Dome un 

apstiprina Daugavpils Universitātes Senāts; 

· studiju norisi kontrolē DU Sociālo zinātņu fakultāte, DU Studiju daļa, un tās izpildi organizē 

studiju programmas direktors; 




3.2. Studiju programmas saturs 

Doktorantūrā studijas notiek saskaņā ar doktorantu individuālo plānu visu studiju laiku. 

Individuālais plāns paredz: 

• nokārtot promocijas eksāmenus izvēlētājā Rietumeiropas valodā (angļu, vācu vai franču) 

un psiholoģijā; 

• izstrādāt studiju kursu un nolasīt lekcijas augstskolā; 

• veikt zinātniskajam tematam atbilstošu pētījumu un tā rezultātu apkopošanu promocijas 

darbā; 

• sagatavot publikācijas starptautiski recenzētos žurnālos; 

• piedalīties zinātniskajās konferencēs un semināros. 

DU doktorantam sava zinātniska darba veikšanai ir garantēta universitātes bibliotēka,

fakultāšu un zinātnisko iestāžu aparatūras, laboratoriju un kabinetu izmantošana. 

Programma tiek realizēta 6 semestros pilna laika studijās un 8 semestros nepilna laika 

studijās. 

Psiholoģijas satura apguvē paredzēta septiņu pamattēmu apguves shēma: 

• Katra semestra sākumā ievadnodarbības vienā no pamattēmām. Ievadnodarbības vada 

profesoru un docētāju darba grupa. Tajā tiek: 

1) izvirzīts pamattēmas mērķis, akcentēti nozīmīgākie jautājumi un to apguves 

iespējas (aspekti u.c.) 

2) raksturoti nozīmīgākie literatūras avoti. 

• Doktorantu patstāvīgais darbs pamattēmas apguvē semestra laikā. 

• Doktoranti (pēc vajadzības) var pieteikt konsultācijas pie profesoru un docētāju darba 

grupas locekļiem. 

• Katra semestra beigās doktoranti atskaitās par padarīto darbu savam zinātniskajam 

vadītājam. 

• Doktorants ik gadu piedalās dažādu augstskolu zinātniskajās konferencēs, 

uzstājoties ar referātu. 

Studiju gada beigās katrs doktorants piedalās kolokvija darbā, kurā notiek sava studiju un 

pētnieciskā darba analīze un novērtēšana. 

Tabula 3.2.1.Psiholoģijas doktora studiju programmas saturs 

Nr.p.k. Tematika KP Docētāja vārds, uzvārds 

I. Mūsdienu sociālpsiholoģiskās teorijas 

1. Personības paradigmas sociālās psiholoģijas saturā 3 KP Dr.habil.psych., 

Dr.habil.paed., 

Prof. A. Vorobjovs 

2. Vadības māksla organizācijās un grupās 3 KP Dr. psych., Asoc. Prof. 

I. Kokina 

3. Komunikācijas psiholoģiskie aspekti informācijas 3 KP Dr. psych., Asoc. Prof. 

sabiedrībā 

4. Mūsdienu sociālpsiholoģijas prioritātes un attīstības 

perspektīvas 

I. Tunne 

5 KP Dr. habil.psych., 

Dr.habil.paed., Prof. 

A. Vorobjovs 

Dr. psych., docents A.Ruža 

Dr.habil.psych., Prof. 

M. Vidnere 

KOPĒJAIS KREDĪTPUNKTU SKAITS: 14 KP 

II. Sociālā pētījuma metodoloģija 

1. Kvantitatīvās metodes sociālpsiholoģiskajā zinātnē 4 KP Dr. psych., Asoc. Prof. 

I. Plotka 

Dr.habil.psych., Prof. 

M. Vidnere 

2. Dators kā līdzeklis psiholoģijas pētījumos 4 KP Dr.phys., Doc. S. Ignatjeva 

3. Kvalitatīvās pētīšanas metodes izmantošanas iespējas 4 KP Dr.psych., Asoc. Prof. 

sociālajā psiholoģijā 

A. Pipere 

4. Zinātniskā darba (promocijas darba) struktūras 4 KP Dr.habil.psych., 

veidošana un sagatavošana publicēšanai 

Dr.habil.paed., 

Prof. A. Vorobjovs 

Dr.psych., Asoc. Prof. 

A. Pipere 


III. Teorētiskie semināri (jāizvēlas 3 semināri) 

1. Starpkultūru komunikācija un etnokomunikatīvā 2 KP Dr.habil.psych., Prof. 

kompetence 

M. Vidnere

2. Kvalitatīva dzīve, psiholoģiskā labklājība un dzīves 2 KP Dr.psych., docente 

māksla 

T. Uzole 

3. Profesionālā stresa sociāli psiholoģiski aspekti: 2 KP Dr.psych., docente 

personība – darbs – organizācija 

T. Uzole 

4. Mūsdienu socioloģiskas teorijas 2 KP Dr. soc., Profesors 

V. Meņšikovs 


Promocijas darba izstrāde 84 KP Zinātniskais vadītājs 

Noslēguma pārbaudījumi: 

1. Promocijas eksāmens psiholoģijā 

2. Promocijas eksāmens svešvalodā 

3. Promocijas darba aizstāvēšana 

Kopā: 120 KP 

Promocijas darba kopa var būt disertācija specialitātē vai izņēmuma gadījumos zinātnisko 

rakstu kopa vai monogrāfija. 

Promocijas darbu – disertāciju veido nozīmīgs pētījums kādā no psiholoģijas zinātnes 

apakšnozarēm, kurš sastāda pabeigtu, viengabalainu darbu, kas savas specifikas dēļ nevar tikt 

publicēts pa daļām darba gaitā. 

Promocijas darbs – disertācija apkopo teoriju attīstību veicinošu zinātnisku pētījumu, kurā dots 

detalizēts pārskats par sasniegumiem apakšnozares noteiktas problēmas izpētē, konkrēta darba 

nozīmīgums šajā kontekstā, norādītas sīki aprakstītas darbā pielietotas metodes un materiāli, kā arī 

uzskatāmi parādīti dotajā darbā sasniegtie rezultāti un to zinātniskā vērtība. 

Promocijas darba – disertācijas aizstāvēšanai nepieciešamas publikācijas starptautiski 

recenzētos žurnālos, no kuriem raksti var būt arī Latvijas zinātnisko rakstu krājumos vai atsevišķās 

recenzētās publikācijās, kurās atspoguļojas promocijas darba iestrādes. Autors var pievienot 

darbam arī publicēto konferenču un zinātnisko sanāksmju tēžu saraksts. 

Promocijas darbs – zinātnisko rakstu kopa sastāv no kopsavilkuma monogrāfijas veidā, referāta 

vai vismaz trim autora zinātniskajiem rakstiem starptautiski recenzētos žurnālos un diviem 

Latvijas zinātnisko rakstu krājumos specialitātē. Referāts apkopo autorzinātniskajos rakstos 

parādītos rezultātus, nepieciešamības gadījumā minimāli papildinot tos ar vēl rakstu kopu – 

sastāvā iekļautie zinātniskie raksti ir publikāciju kopijas atbilstoši to žurnālu noteikumiem, kuros 

raksti pieņemti vai iesniegti publicēšanai. 

Zinātniskā monogrāfija – par pētījumu apakšnozarē jāiekļauj apakšnozaru speciālistu recenzijas. 

Promocijas darba aizstāvēšana notiek psiholoģijas promocijas padomē. Pēc promocijas darba 

iesniegšanas promocijas padomes darba gaitu regulē Nolikums par psiholoģijas promocijas 

padomes darbību (apstiprināts 2006.gada martā). 



2009./2010. studiju gads – izmaiņu nav

3.3. Iekšējās kvalitātes mehānisma darbība 

Lai nodrošinātu studiju kvalitāti, studiju programmas tiek veidotas, pieņemtas un uzlabotas, 

balstoties uz demokrātijas principiem. To paredz programmu docētāju un studentu iesaistīšanās 

nepārtrauktā informācijas apmaiņas, studiju procesa izvērtējumā un atgriezeniskās saites 

nodrošināšanas procesā. 

Studiju programmu kvalitātes nodrošinājuma pamatā ir: 

- studiju procesa analīze un kontrole, ko veic regulāri, sekojot un analizējot studiju 

programmu saturu DU SZF Domes sēdēs, Studiju Programmas Padomes un attiecīgo 

katedru sēdēs, studiju kvalitāti (veicot studējošo aptauju pēc katra kursa noklausīšanās), 

studējošo un absolventu attieksmi (aptaujas), formālos un cita veida programmas apguves 

sekmības rādītājus (studējošo sekmību, konkurētspēju darba tirgū); 

- studiju procesa un pētnieciskā darba integrācijas pastiprināšana, uzskatot to par būtisku 

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas sastāvdaļu; 

- studiju procesa stratēģiskā plānošana, analizējot studiju programmas turpmākās attīstības 

iespējas un pārējos ar to saistītos aspektus. 

Lielu nozīmi programmas kvalitātes nodrošināšanā sniedz studiju programmās izveidotās, 

Fakultātes domē apstiprinātā Studiju programmas padomes. Tās pārraudzībā notiek sekojošas 

aktivitātes: 

Studiju plānošanas semināri pirms katra jaunā studiju gada, kad programmas docētāji tiek 

aicināti izvērtēt iepriekšējā studiju gada pieredzi un diskutēt par studiju procesa īstenošanu 

jaunajā studiju gadā; 

Studiju gada ievadsemināri un studiju gada noslēguma semināri, kuros tiek diskutēts par 

programmas prasībām un studiju procesa norisi katrā studiju gadā; 

Katra studiju kursa izvērtēšana pēc pārbaudījumu nokārtošanas. Kursa satura izvērtēšanu 

un saskaņošanu veic attiecīgās katedras, nosakot kursu satura atbilstību jaunākajiem 

zinātniskajiem sasniegumiem, jaunākajai mācību literatūrai un, salīdzinot tos ar 

atbilstošiem mācību kursiem Latvijas Republikas, ES un citās līdzīgās augstskolu 

programmās. Par katra mācību kursa programmas izstrādāšanu un papildināšanu ir atbildīgs 

programmā strādājošais mācībspēks. 

Studiju procesa izvērtēšana katra studiju gada beigās; 

Studiju procesā radušos jautājumu un problēmu rakstiska uzrādīšana, iesniedzot 

programmas padomei “Jautājumu un ierosinājumu lapu”; 

Studiju programmas pašizvērtējuma ziņojums, ko programmas direktors katra studiju gada 

beigās sagatavo un pēc apstiprināšanas DU SZF Domē iesniedz SKNC un publicē DU 

mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php). 

Mācību kursu pasniegšanas kvalitātes novērtēšana notiek trīs līmeņos: 

1. Pasniegšanas kvalitāti novērtē pēc maģistrantu aptaujas rezultātiem. Pēc studiju pilna 

kursa noklausīšanās studējošo vidū programmu vadība veic rakstisku aptauju. Aptaujas 

rezultātus parasti apspriež Programmu Padomes sēdēs. 

2. Pasniegšanas kvalitāti novērtē pēc mācību nodarbību savstarpējiem apmeklējumiem. 

Apmeklējumi arī parasti tiek apspriesti Programmu Padomes sēdēs. 

3. Pasniegšanas kvalitāti novērtē studiju programmu absolventu, un darba devēju atsaucēs 

par saviem darbiniekiem. 




4. STUDIJU REZULTĀTU UN PROGRAMMAS SATURA SALĪDZINĀJUMS AR 

LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ UN EIROPAS SAVIENĪBAS 

VALSTĪS 

DU psiholoģijas doktora studiju programma tika salīdzināta ar studiju programmām tādās 

universitātēs kā Stokholmas Universitāte, Oslo un Latvijas Universitāte. Trijās minētajās 

universitātēs ir ilga psiholoģijas doktoru sagatavošanas tradīcija sociālās psiholoģijas apakšnozarē. 

Šo universitāšu diplomi ir starptautiski atzīti, kas liecina par piedāvāto programmu augstu kvalitāti. 

Salīdzinot Stokholmas Universitātes psiholoģijas doktora studiju programmu 

(http://www.psychology.su.se/units/fu/) ar Daugavpils Universitātes programmu tika konstatēts: 

Abu studiju programmu pamatstruktūra ir vienāda, ar šādām sadaļām: 

a. Pētījumu metodoloģija (iekļauj gan kvantitatīvas gan kvalitatīvas pētījuma metodes) 

b. Teorija (teorētiskie un praktiskie kursi noteiktajā apakšnozarē) 

c. Disertācija 

Abu programmu kopīgie aspekti: 

· par disertācijas izstrādi piešķir 100 ECTS Stokholmas Universitātē vai 84 KP Daugavpils 

Universitātē kredītpunktus (KP); 

· papildus disertācijas izstrādei tiek piedāvāti teorētiskie un metodoloģiskie kursi. 

Stokholmas Universitātē to apjoms ir 60 ECTS, Daugavpils Universitātē - 36 KP; 

· “Pētījuma metodoloģijas” kurss pēc pamatprincipiem ir līdzīgs, t.i., ietver gan kvantitatīvu, 

gan kvalitatīvu pētniecības principu apguvi; 

· programmas ir vērstas uz statistikas metožu padziļinātu apguvi un pielietojamības izpratni; 

· teorētiskajā sadaļā īpaša uzmanība tiek pievērsta psiholoģijas teoriju attīstībai. 

Daugavpils un Stokholmas Universitāšu doktora studiju programmām ir arī atšķirības: 

· Stokholmas Universitāte piedāvā doktorantiem atsevišķus kursus psiholoģijas vēsturē un 

zinātnes filozofijā. Daugavpils Universitātes doktora programmā šī pēctecība no 

sākotnējām psiholoģijas teorijām līdz mūsdienu jaunākajām teorētiskajām pieejām ir 

ietverta vienā studiju kursā - “Mūsdienu sociālās psiholoģijas teorijas”. 

· Daugavpils Universitātes doktora programmas izpildē ir jāizvēlas trīs semināru kursus no 

pieciem piedāvātajiem doktoranta studiju apakšnozarē. 

Pēc līdzīga plāna notiek psiholoģijas doktorantūras studijas psiholoģijas nodaļā Oslo Universitātē 

(http://www.psykologi.uio.no/studier/drpsych/drpsykurs.html). 

Programmas teorētiskais bloks iekļauj: 

· zinātniskā darba izstrādes kursu; 

· pētījuma metodoloģijas kursus (gan kvantitatīvas, gan kvalitatīvas pētījuma metodes); 

· apakšnozares teorētiskus kursus; 

· praktiskus seminārus attiecīgajā apakšnozarē. 

Salīdzinošās analīzes rezultātā tika konstatēts: 

1. Salīdzināmajās programmās sociālās psiholoģijas apakšnozarē ir līdzīgs studiju kursu saturs 

un struktūra. 

2. Līdzīga ir vērtēšanas sistēma, kas virzīta uz doktorantu patstāvīgi veikto darbu (individuāli 

un grupās) un to aizstāvēšanas vērtēšanu. 

3. Abām programmām ir vērojama tendence integrēt studiju kursus blokos ar salīdzinoši lielu 

kredītpunktu skaitu vienā studiju kursā. 

Latvijas Universitātes un Daugavpils Universitātes programmu satura lielākā daļa ir 

identiska (skat. Tabulu 4.2.) Atšķirības nosaka tas, ka Latvijas Universitātes doktorantūrā ir piecas 

apakšnozares, bet Daugavpils Universitātē – viena.

Tabula 4.2. Doktora studiju programmas salīdzinājums ar Latvijas universitātes programmu. 

Latvijas Universitāte Daugavpils Universitāte 

1. Disertācija 

· Disertācijas teorētiskās daļas pirmuzmetuma un 

pētījuma projekta izstrāde un aizstāvēšana, 

pētījuma metožu aprobācija; 

· Pamatpētījuma datu ievākšana, apstrāde un analīze; 

· Pētījuma rezultātu prezentēšana zinātniskajās 

konferencēs; 

· Zinātnisko rakstu sagatavošana publicēšanai; 

· Disertācijas gala varianta vai monogrāfijas 

uzrakstīšana, noformēšana (ar kopsavilkumu) un 

pirmsaizsaizstāvēšana 

· Disertācijas aizstāvēšana Promocijas padomē 

2. Lekciju un semināru kursi promocijas eksāmena 

sagatavošanai 

2.1.Obligāta izvēle 

· mūsdienu psiholoģijas teorijas; 

· psiholoģijas pētniecības metodoloģija un 

metodes 

2.2.Semināru kurss doktoranta studiju apakšnozarē 

un vēl divās apakšnozarēs pēc brīvās izvēles (kopā 

jāizvēlas 3 semināri) 

· vispārīgā psiholoģija; 

· attīstības psiholoģija; 

· sociālā psiholoģija; 

· klīniska psiholoģija; 

· organizāciju psiholoģija 

2.3. akadēmiskā darba 

· izstrādā lekciju konspektu vai mācību 

grāmatu nodaļu vai mācību palīglīdzekli; 

· veic profesora asistenta praksi, nolasa praksi, 

nolasa lekciju ciklu 16 stundu apmērā ar 

apakšnozari saistīta kursā 

Promocijas darba izstrādes kārtība ir identiskā, 

atbilstoši LR pieņemtajiem standartiem. 

· mūsdienu sociālās psiholoģijas teorijas; 

· psiholoģisko pētījumu metodoloģija, datu 

analīze un interpretācija 

Identiska kārtība 

Daugavpils Universitātes psiholoģijas doktora programmas struktūra ir veidota tā, lai atbilstu 

Latvijas apstākļiem un vajadzībām. Sabiedrība un zinātniskā kopiena no Latvijas psiholoģijas 

doktoriem sagaida ne tikai specializāciju vienā šaurā zinātniskajā jomā, bet plašāku zināšanu 

spektra apguvi, aptverot vairāku psiholoģijas nozaru specifiku. 

Kā zināms, Eiropas valstīs doktora studiju programmas vēl aizvien diezgan krasi atšķiras 

viena no otras. Piemēram, Norvēģijas Oslo Universitātē doktorantam ir iespēja izveidot 

individuālu doktora programmu. Protams, ka pastāv prasība pēc disertācijas izstrādes un 

aizstāvēšanas un pēc padziļinātām metodoloģijas zināšanām un teorētiskās izpratnes, bet šīs 

padziļinātās izpratnes apgūšana notiek pēc individuāli izstrādātiem studiju plāniem. Daugavpils 

Universitātes programma, protams, neietver profesionālo sagatavotības komponentu. Daugavpils 

Universitātes doktora programma ir vērsta uz zinātnisku, akadēmisku darba iemaņu apguvi. 

Kopumā tiek realizētas Eiropas Savienības valstīm raksturīgas tendences doktorantūras 

programmu veidošanā, ievērojot Latvijas vajadzības un psiholoģijas nozares attīstības vēsturisko 

specifiku. 

Līdz ar to var apgalvot, ka realizācijai iesniegtā programma psiholoģijā atbilst dotā līmeņa 

programmām gan pēc saturiskajiem, zinātniskajiem, gan metodiskajiem kritērijiem. 




5. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA, VĒRTĒŠANAS METOŽU UN IZVĒLES PAMATOJUMS, 

UN REZULTĀTU ANALĪZE 

Studējošo zināšanu novērtēšana un pastāvīgā darba kontrole tiek veikta semestra ietvaros 

paralēli studiju darbam, proti, novērtēšanai ir nepārtraukts raksturs. Tas, pirmkārt, nodrošina 

atgriezenisko saiti starp studējošo un docētāju noteiktā studiju kursā, ļaujot mācībspēkam novērtēt 

jau realizētu kursa sadaļu apguves līmeni un, līdz ar to, arī pasniegšanas kvalitāti. Otrkārt, tas 

nodrošina reāla, nepārtraukta studiju darba norisi. 

Vērtējot akadēmiskās maģistra un doktora studiju programmas apguvi, tiek ievēroti 

pamatprincipi, kuri ir norādīti Ministru kabineta noteikumos Nr.2 “Noteikumi par valsts 

akadēmiskās izglītības standartu”: zināšanu un prasmju vērtēšanas atbilstība izvirzītajiem 

programmas mērķiem un uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem; obligātais 

vērtējums; pārbaudes veidu dažādība – diferencētā ieskaite vai eksāmens ar vērtējumu 10 ballu 

skalā. 

1. Zināšanu un prasmju vērtēšanas atklātība – atbilstoši izvirzītajiem programmu mērķiem un 

uzdevumiem, kā arī studiju kursu mērķiem un uzdevumiem ir noteikts prasību kopums 

pozitīvai izglītības sasniegumu vērtēšanai. 

2. Vērtējuma obligātuma princips – nepieciešams iegūt pozitīvu vērtējumu par programmas 

obligātā satura apguvi. 

3. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite vai eksāmens. 

Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. 

4. Eksāmenos un ieskaitēs programmas apguve tiek vērtēta pēc šādas sistēmas: 

- ļoti augsts apguves līmenis (10 – “izcili”, 9 – “teicami”), 

- augsts apguves līmenis (8 – “ļoti labi”, 7 – “labi”), 

- vidējs apguves līmenis (6 – “gandrīz labi”, 5 – “viduvēji”, 4 – “gandrīz viduvēji”), 

- zems apguves līmenis (3 – “vāji”, 2 – “ļoti vāji”, 1 – “ļoti, ļoti vāji”). 

5. Par katru studiju kursu vai studiju aktivitāti ieskaita kredītpunktus (KP), ja to apguves 

līmenis ir pozitīvs. 

Katrā studiju kursā novērtēšanas veidu un metožu izvēli nosaka pats docētājs, ņemot vērā sava 

studiju kursa specifiku: 

· studiju kursi, kuros notiek regulāras atskaites formas, tās veido studējošie: metodiskie līdzekļi, 

aptaujas izdales materiāli, pārbaudes darbu sagatavošana; 

· studiju kursi, kuros vērtēšana notiek kursa noslēgumā; 

· vērtēšanu nosaka apgūstāmās vielas specifika; 

· kā rezultātu novērtējošu veidu var uzskatīt izdales materiālu izstādi. 

Akadēmiskās doktora studiju programmas “Psiholoģija” studējošo sadarbība ar zinātnisko vadītāju 

veido doktoranta individuālo plānu, kurā ieraksta paredzētās studiju aktivitātes katram studiju 

gadam. Individuālajā plānā tiek atspoguļotās šādas aktivitātes: 

· teorētiskie un praktiskie studiju kursi, saskaņā ar studiju programmas plānu; 

· promocijas darba izstrādes stadijas; 

· zinātniskās konferences, kolokviji un semināri; 

· akadēmiskā un didaktiskā darbība; 

· publikācijas, metodiskie krājumi un monogrāfijas. 

Doktorantu atskaites par izpildīto plānu notiek katra studiju gada beigās SZF Sociālās psiholoģijas 

katedras atklātajā sēdē. 




\

6. PROGRAMMAS PRAKTISKĀ ĪSTENOŠANA 

6.1. Izmantotās studiju metodes un formas 

Programmas īstenošanā tiek izmantotas daudzveidīgas mācību metodes: 

• lekcijas; 

• semināri; 

• konsultācijas; 

• individuālais darbs (zinātniskās atskaites); 

• darbs grupās. 

Mācību metodes tiek izvēlētas atbilstoši katra kursa izvirzītajiem mērķiem un specifikai. 

Lekcijas un semināri visbiežāk tiek izmantoti teorētiskajos kursos. Kursos ar praktiskāku ievirzi 

vispirms notiek teorētiski pamatotas ievadlekcijas, tad seko teoriju analīze un pārrunas semināru 

formā, pēc tam studenti veic individuālo darbu - intervijas, naratīvu analīzi utt. Noslēgumā šī 

individuālā darbība tiek pārrunāta un analizēta gan semināra formā, gan arī studentu darba grupu 

ietveros. Dažos teorētiskajos kursos, piemēram, „Mūsdienu personības teorijas”, studējošie klausās 

teorētiskās lekcijas, gan paši lasa un analizē psiholoģijas teorētiķu oriģināldarbus, kā arī sagatavo 

referātus, kuri tiek nolasīti un kopīgi pārrunāti semināru ietvaros. 

Zināšanu novērtēšanā tiek izmantoti kontroldarbi, referāti, esejas, mutiski/rakstiski 

eksāmeni, situāciju analīze. Pētījuma gaita tika realizēta sadarbībā ar zinātnisko vadītāju. 




6.2. Akadēmiskā personāla pētnieciskās darbības un to ietekme uz studiju darbu 

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darbība dod iespēju docētājiem nepārtraukti pilnveidoties 

savā profesionālajā darbā, jo, lai veiktu pētījumus, pētniekam jābūt informētam par jaunākajiem 

atklājumiem un teorētiskajām atziņām savā pētniecības laukā. Otrkārt, pētnieciskais darbs prasa 

būt kompetentam pētniecības metodoloģijā. Šīs zināšanas tālāk tiek izmantotas, vadot studentu 

zinātniskos darbus. Treškārt, par pētnieciskā darba rezultātiem docētāji informē studentus savu 

lasīto kursu ietvaros. 

Docētāji piedalās arī starptautiskos projektos, tiek apmeklētas gan starptautiskās, gan 

Latvijas mēroga konferences. Jau tradicionāli šīs aktivitātes nodrošina studentiem iespēju 

iepazīties ar šobrīd pasaulē aktuālām zinātnes teorijas atziņām un praktiskajiem pētījumiem, kas 

veikti gan pasaulē, gan Latvijā, jo docētāji jaunākās atziņas no konferencēm integrē savu docēto 

kursu saturā. 

Īpaši jāpiemin dažādu testu tulkošana, adaptēšana un standartizācija, ko mācībspēki ir 

veikuši savu zinātnisko pētījumu ietvaros, un kurus, savukārt, studenti var tālāk izmantot savā 

pētnieciskajā darbā. 

Maģistrantūrā un doktorantūrā studējošie kā interesenti piedalās gan pasaules mērogā, gan 

Latvijas mērogā, gan DU mērogā zinātniskajās konferencēs, kur psiholoģijas sekcijas 

priekšlasījumos iepazīstas ar docētāju veiktajiem pētījumiem. 




6.3. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajos projektos 

Maģistrantūrā un doktorantūrā studējošie ir iesaistījušies arī plašākos pētniecības projektos: 

· prof. A.Vorobjova IZM pētījuma projektā par Latvijas iedzīvotāju sociālo sensitivitāti un 

selektivitāti; 

· prof. A.Vorobjova un doc.A.Ružas LZP pētījuma projektā par Latgales iedzīvotāju Latvijas 

un Eiropas psiholoģiskām kartēm; 

Sociālo zinātņu fakultātē kā struktūrvienība no 2003.gada darbojas Sociālo pētījumu institūta 

Psiholoģijas centrs prof.A.Vorobjova vadībā. Centrs piedalās sociālās psiholoģijas katedras 

akadēmisko programmu īstenošanā, iesaistot studējošos zinātniskajā darbībā. Sociālo pētījumu 

institūts sadarbojas ar citām Latvijas un ārzemju augstskolām, piedalās starptautiskos pētījumos. 




6.4. Studiju materiāli tehniskais nodrošinājums 

Maģistra un doktora studiju programmu “Psiholoģija” realizēšanai tiek izmantots DU 

materiāli tehniskais nodrošinājums. DU sociālo zinātņu fakultāte atrodas universitātes korpusā 

Parādes ielā 1, kas tika uzcelts pēc speciāla projekta 1989. gadā. Izņemot mācību auditorijas, 

laboratorijas un administrācijas telpas, korpusā ir aktu zāle 450 cilvēkiem, bibliotēka, lasītava, 

ziemas dārzs, kafejnīca, grāmatu un pārtikas paviljoni, neliela sporta zāle, garāžas un citas 

saimnieciskas telpas. Uz doto brīdi SZF pārziņā ir labi aprīkotas 2 datorklases, Sociālo pētījumu 

institūta laboratorijas un centri, kā arī izdevniecības nodaļa, mācību auditorijas un administratīvās 

telpas. Paralēli doktorantiem un maģistrantiem ir iespēja izmantot DU bibliotēkas un lasītavas 

pakalpojumus, DU Informātikas katedras mācību kabinetus (3 mācību kabineti), DU Multimēdiju 

Centra iespējas, svešvalodu (angļu un vācu valodas) mācību kabinetus, Sporta kompleksa iespējas. 

SZF studējošiem ir brīvi pieejama jaudīga datortehnika un modernas perifērijas iekārtas. 

Datori tiek izmantoti studiju procesā, studējošo patstāvīgajam un zinātniskajam darbam. Visi SZF 

datori ir pievienoti kopējam universitātes datortīklam, pateicoties kuram ir iespēja pieslēgties pie 

interneta. Tas maģistrantiem un doktorantiem nodrošina augstu informācijas apmaiņas un 

iegūšanas līmeni, kurš atbilst ārzemju standartiem. 

Datoros tiek izmantotas gan standarta biroja programmas, programmatūra darbam ar 

internetu un informācijas publicēšana internetā, gan specializētas programmas sociālo pētījumu 

veikšanai. Datoros ir uzstādītas arī programmas ar multimēdiju iespējām, kuras tiek izmantotas 

svešvalodu zināšanu uzlabošanai. 




6.5. Zinātniskā literatūra 

Studentiem un docētājiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju vietām, 

informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām, 4 mājas abonementus un 2 kopētājus. Par pietiekošu 

uzskatāma situācija ar valsts administrēšanas darba satura periodiku: DU SZF katedrās ir pieejami 

grāmatu un žurnālu fondi, ko studējošie var lietderīgi izmantot studiju procesā. 

DU bibliotēkas fonds ir 321 898, to sastāda: grāmatas – 291 755, periodiskie izdevumi – 30 

143, pārējie izdevumi – 298. Ja skatāmies mūsu programmas virzības interesējošo literatūru, tad 

tālākais literatūras sadalījums pa atbilstošajām jomām ir: Sabiedriskajās zinātnēs kopā ir 40 238 

grāmatu, t.sk. psiholoģijā – 4 569 grāmatas.

DU bibliotēkas pilnveidošana tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas: 

Interneta pieslēgums; 

Elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service); 

Automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002.gada ir uzsākts DU bibliotēkas 

kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku „Daugavpils reģiona publisko bibliotēku un DU 

bibliotēkas integrēšana VVBIS”. Projekta ietvaros bibliotēka ir iesaistījusies „Vienotas 

lasītāja kartes” sistēmā un no 2002.gada decembra lasītāji var izmantot 13 Latvijas lielāko 

bibliotēku fondus un pakalpojumus; 

Pilnu elektronisko tekstu datu bāze EBSCO Publishing (tā ietver 8 datu bāzes: Academic 

Search Elite, Business Source Premier, MasterFILE Priemer, Newspaper Source, ERIC, 

Business Wire News, MEDLINE, Health Source – Consumer Edition, Agrikola, Oxford 

Journals Online, OCLC, Trial of Education, Management, Psychology); 

2006.gadā DU bibliotēka piedāvā šādas datu bāzes: 

NR. NOSAUKUMS RAKSTUROJUMS PIEEJAMĪBAS VIETA 

1. Letonika Uzzinu un tulkošanas sistēma internetā Informācijas zāle, lasītavas 

2. NAIS Latvijas normatīvo aktu datu bāze Informācijas zāle, 

lasītavas, SZF 

3. EBSCO Daudznozaru datu bāze Visā DU Net datortīklā 

4. Kembridge 

Journal on-line 

Daudznozaru datu bāze Visā DU Net datortīklā 

5. Science Direct Daudznozaru datu bāze Visā DU Net datortīklā 

6. WESTLAW ES un ārvalstu juridisko dokumentu un Informācijas zāle 

International 

žurnālu datu bāze 

7. HeinOnline Juridiskie žurnāli, ASV līgumi un 

vienošanās, ASV augstākās tiesas 

dokumenti 

Visā DU Net datortīklā 

8. RUBRICON Universāla uzziņu izdevumu datu bāze Informācijas zāle, lasītavas 

9. SpringerLink Daudznozaru datu bāze Visā DU Net datortīklā 

10. Lursoft Laikrakstu pilnu tekstu datu bāze Informācijas zāle 

DU bibliotēkas lasītavās SZF abonementā, ko var izmantot psiholoģijas programmu 

studējušie, kopējais fonds sastāda apmēram 350 000 eksemplāru (63 000 nosaukumi), no tiem 

320000 ir grāmatas, 24 000 - žurnāli (500 nosaukumi), 300 – laikrakstu gada komplekti (60 

nosaukumi). SZF abonementā un lasītavā ir pieejamas 41000 grāmatu sabiedriskajās un 

humanitārajās zinātnēs. Ir zināmas problēmas ar specializēto ārzemēs izdoto literatūru psiholoģijas 

zinātnē, taču programma ar katru gadu meklē iespējas rast vairāk līdzekļu jaunu ārvalstīs 

(Rietumeiropā, ASV) izdoto grāmatu un periodisko izdevumu iegādei. 

DU bibliotēka iepērk praktiski visas jaunas grāmatas studiju programmā docētājos kursos. 

Trūkums ir tas, ka liela daļa grāmatu ir iepirktas 1 – 2 eksemplāros un praktiski šīs grāmatas 

maģistranti var izmantot tikai lasītavās. Taču 3394 grāmatas ir pieejamas DU elektroniskajā 

katalogā. Bez tam, studiju darbā tiek izmantotas programmā iesaistīto docētāju monogrāfijas un 

publikācijas. 

Plaši pieejama arī Latvijas izdevniecībās izdotā jaunākā literatūra. Pēdējos gados kursu 

apgāde ir manāmi pilnveidojusies ar dažādu zinātnisko konferenču izdevumiem, kas apkopo un 

interpretē dažādu ārzemju autoru avotus, analizē tos, salīdzina un padara pieejamus maģistrantiem, 

nodrošinot kultūrkontekstu un materiālu izmantojamību. 

Pateicoties dažādiem zinātniskās darbības projektiem, citām aktivitātēm, regulāri tiek 

papildinātas arī katedrās esošās bibliotēkas, kas palīdz īstenot studiju programmas mērķus un 

uzdevumus. 

DU studenta apliecība vienlaicīgi ir arī LR Bibliotēku informācijas tīklu konsorcija vienotā 

lasītāja karte, kas dod tiesības studējošajiem izmantot jebkuras valsts bibliotēkas grāmatu fondus.

Nepieciešamības gadījumos papildus iespējas nodrošina interneta pieslēgums, kas ļauj izmantot 

Universitātes abonētās datu bāzes. 

2007./2008.st.g. Pašreiz literatūras kopējais apjoms, kas atrodas DU zinātniskajā bibliotēkā, 

sastāda 350 tūkstošus eksemplāru, no tiem 300 tūkstoši ir grāmatas, 27 tūkstoši -žurnāli, 23 

tūkstoši - gada laikraksti. 

Psiholoģiskās literatūras fonds faktiski sāka veidoties 80. gados un uz doto brīdi ir 

reģistrētas 8057 psiholoģijas grāmatas. Tā rezultātā šodien bibliotēkā vairākums ir psiholoģijas 

disciplīnu grāmatas, kas izdotas Krievijā 15 gadu laikā. Latviešu valodā psiholoģijas grāmatas 

praktiski netiek izdotas. Bibliotēka iepērk praktiski visas jaunas grāmatas psiholoģijas jomā, kuras 

izdotas Latvijā, un līdz 2002. gada beigām plānojam palielināt psiholoģiskās literatūras fondu par 

300 eksemplāriem. DU bibliotēkā ienāk arī Krievijā izdotie periodiskie izdevumi, kaut arī šo 

izdevumu skaits ir ne pārāk liels. 

Pavisam kopā DU bibliotēkā ir 30% grāmatu latviešu valodā, 40%- krievu valodā un 30% 

citās svešvalodās. Pašlaik tiek izrakstīti 20 žurnāli angļu valodā un 5 žurnāli krievu valodā. 

Ir iespēja izmantot piecas EBSCO Publishing (starptautiskais EIFL DIRECT kopprojekts) 

periodisko izdevumu datu bāzes, kuru ietvaros ir pieejami aptuveni 3000 dažādu zinātņu nozaru 

periodiskie izdevumi (galvenokārt angļu valodā), tai skaitā arī psiholoģijā 163 nosaukumi. 



7. STUDĒJOŠIE 

7.1. Studējošo skaits 

Augsti kvalificētu psiholoģijas nozares speciālistu sagatavošanas sistēmas Daugavpils 

Universitātē veidojas pēdējos 12 gadus. Daugavpils Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes 

Sociālās psiholoģijas katedrā piedāvā pilnu akadēmiskās izglītības ciklu psiholoģijā - bakalaura, 

maģistra un doktora studiju līmeņos. 

Pašreiz akreditēto programmu „sociālo zinātņu bakalaurs psiholoģijā” (programma akreditēta uz 6 

gadiem līdz 31.12.2011.) apgūst 191 students (54 pilna laika un 137 – nepilna laika studijās) 

http://www.aiknc.lv/lv/prog_view.php?id=5412 . 

Sociālās psiholoģijas katedrā no 2003. gada tiek realizēta maģistra studiju programma psiholoģijā 

(akreditēta uz 2 gadiem līdz 31.12.2006). Pašreiz programmu apgūst 58 maģistranti (pilna laika 

studijās). 

Psiholoģijas doktora studiju programmu (akreditēta uz 2 gadiem līdz 31.12.2006) sociālās 

psiholoģijas apakšnozarē apgūst 14 doktoranti (4 pilna laika studijās un 10 nepilna laika studijās). 

Pilna laika 

studijas 

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 

Nepilna laika 

studijas 

Pilna laika 

studijas 

Nepilna laika 

studijas 

Pilna laika 

studijas 

Nepilna laika 

studijas 

1. studiju gads 7 1 6 1 6 0 

2.studiju gads 3 3 4 2 5 0 

3.studiju gads 3 1 5 0 7 0 

4. studiju gads - 2 - 2 - 1 

KOPĀ: 13 7 15 5 18 1

7.2. Pirmajā studiju gadā imatrikulēto studējošo skaits 

2006./2007.g. imatrikulēto studējošo skaits DU doktora studijas – 3 (1 pilna laika un 2 nepilna 

laika). 

Imatrikulēto 

studējošo skaits 

Pilna laika 

studijas 

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 

Nepilna laika 

studijas 

Pilna laika 

studijas 

Nepilna laika 

studijas 

Pilna laika 

studijas 

Nepilna laika 

studijas 

6 1 4 0 5 0 

7.3. Absolventu skaits 

Doktora studijas - uz 2006. gada 1. jūniju doktorantūras teorētisko kursu apguva četri doktoranti. 

Diviem promocijas darbiem (I.Išmuhametovs un A.Dudkina) tika organizētā priekšaizstāvēšana; 

viens promocijas darbs (V.Raščevskis) tika sagatavots priekšaizstāvēšanai. 

2006.gada 1.martā DU psiholoģijas promocijas padomē sekmīgi aizstāvēts promocijas darbs 

„Latvijas iedzīvotāju sociālie priekšstati par ES valstīm” (A.Ruža). 

Doktora studijas - uz 2008. gada 1. jūniju doktorantūras teorētisko kursu apguva divi doktoranti. 

Vienam promocijas darbam (L.Brokāne) tika organizētā priekšaizstāvēšana; 

2008.gada 13.martā DU psiholoģijas promocijas padomē sekmīgi aizstāvēts promocijas darbs 

„Latvijas tradicionālu reliģisku konfesiju pārstāvju dzimtes reprezentācijas īpatnības ” (L.Bokāne) 

un 2008.gada 23. maijā promocijas darbs “Piedošanas divu dimensiju sociāli psiholoģiskais 

modelis” (A.Dudkina) . 

Doktora studijas - uz 2009. gada 1. septembri doktorantūras teorētisko kursu apguva divi 

doktoranti. Vienam promocijas darbam (J.Jakovļeva) tika organizētā priekšaizstāvēšana; 

Doktora studijas - uz 2010. gada 1. septembri doktorantūras teorētisko kursu apguva trīs 

doktoranti. Vienam promocijas darbam (A.Korniševa) tika organizētā priekšaizstāvēšana, divi 

darbi aizstāvēti (A.Buls un M.Zakriževska). 

Pilna laika 

studijas 

2007./2008. 2008./2009. 2009./2010. 

Nepilna laika 

studijas 

Pilna laika 

studijas 

Nepilna laika 

studijas 

Pilna laika 

studijas 

Nepilna laika 

studijas 

Absolventu skaits 10 0 0 2 1 2 

7.4. Studējošo aptaujas un to analīze 

DU ik gadu tiek veikta studējošo aptauja ar mērķi pārbaudīt studiju programmas kvalitāti un 

studentu apmierinātību ar programmā piedāvātajiem studiju kursiem. Rezultāti liecina, ka maģistra 

un doktora programmā studējošie kopumā ir apmierināti ar savu studiju gaitu, bet arī spējīgi 

kritiski novērtēt to, kas viņiem liekas vispozitīvāk, un to, ko viņi ieteiktu mainīt. 

Vispozitīvāk studējošie novērtē tās nodarbības, kur notiek zinātniskās teorijas un praktiskās 

metodes sintēze. Ņemot vērā pagājušā gada aptaujas rezultātus, šajā mācību gadā programmas 

ietvaros tie studiju kursi, kuri pēc maģistrantu viedokļa nav svarīgi un zinātniskie aktuāli, tika 

aizvietoti ar jauniem, apakšnozarei atbilstošiem studiju kursiem. 

Kopumā psiholoģijas doktora studiju programma tiek novērtēta pozitīvi, jo tā dod “iespēju 

paplašināt zināšanas”, “ir nozīmīga zinātniskajai un profesionālajai izaugsmei”, “sniedz iespēju 

konsultēties, kontaktēties ar citiem doktorantiem”, “veicina iespējas veikt zinātniskus pētījumus un 

tos publicēt”, “piedalīties starptautiskajos projektos”, un “no organizatoriskā viedokļa palīdz 

plānot virzību uz disertācijas izstrādi”. Tiek atzīmētas arī “iespējas nostiprināt pamatzināšanas 

dzimtajā valodā”.

Kā psiholoģijas doktora studiju programmas galvenie trūkumi tiek atzīmēti 

· akadēmisko diskusiju nepietiekamība; 

· neliela kursu (vieslekciju) izvēle; 

· ierobežotas iespējas zinātnisko vadītāju un konsultantu izvēlē; 

· samērā šauras specializācijas iespējas; 

· ierobežotas tehniskās iespējas (centralizēta pieeja starptautisko pētījumu publikācijām, 

jaunākajām datorprogrammām psiholoģijas pētījumu datu apstrādē, finansu palīdzības 

meklēšanai ārzemēs). 

Sadarbība ar zinātnisko vadītāju apmierina praktiski visus studējošos, taču tiek izteikta 

vēlme “biežāk tikties” un tikties vēl ar kādu speciālistu, kā arī “lai būtu vairāk kopīgu projektu”. 

Gan maģistranti, gan doktoranti izteikuši vairākus rosinošus ieteikumus kursu un semināru sakarā: 

· vairāk pieaicināt ārzemju lektorus; 

· lielāku un diferencētāku izvēli piedāvātajos kursos atbilstoši savam izvēlētajam virzienam; 

· nepieciešami padziļināti augsta līmeņa kursi dažādos zinātnes metodoloģijas aspektos: 

pētījuma dizainu jomā, daudzfaktoru datu analīze, kā arī papildus apmācība pētījuma datu 

kompjuterizētā apstrādē. 

Tādējādi DU Psiholoģijas maģistra un doktora studiju programmas doktorantiem raksturīga 

dziļa un aktīva iekļaušanās studiju procesā. Viņu izteiktās piezīmes un ierosinājumi tiek ņemti vērā 

šajā veidojamajā programmā. 




7.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 

Psiholoģijas maģistra un doktora studiju programmas studējošie aktīvi piedalās studiju 

procesa organizēšanā un pilnveidošanā. Ikgadējā studējošo aptauja palīdz sekmēt programmu 

kvalitāti un attīstību un veicina konstruktīvu dialogu starp studējošiem, programmās strādājošiem 

docētājiem un programmas administrāciju. 

Maģistrantu un doktorantu programmu obligātā aktivitāte ir lektora prakse, kurā maģistra 

programmā studējošie vada nodarbības bakalaura programmā, bet doktora programmā studējošie 

vada nodarbības maģistra programmā. Šīs process tiek plānots un realizēts sadarbībā ar zinātnisko 

vadītāju un programmu administrāciju un nodrošina zinātnisko dialogu starp jaunajiem 

zinātniekiem visās trīs DU psiholoģijas programmās. 

Kopējās zinātniskās aktivitātes, piemēram, zinātniskie lasījumi, konferences un publikācijas 

palīdz kopā risināt aktuālās zinātniskās un pētnieciskās problēmas, plānot pētnieciskus projektus 

un veicināt studiju programmu saskaņotību un attīstību. 




8. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA NOVĒRTĒJUMS 

8.1. Docētāju skaits 

Programmu īstenošanā piedalās DU docētāji, kuri strādā četrās universitātes katedrās, DU Sociālo 

pētījumu institūts, DU Ilgtspējīgas attīstības institūts. Programmas paredz ciešu sadarbību ar citām 

Latvijas un ārzemju izglītības iestādēm, zinātniskajiem institūtiem. 

2007./2008.st.g. Programmas realizācijā iesaistīti 9 DU Sociālās psiholoģijas katedras 

mācībspēki, no tiem 5 profesori, 1 asoc. profesore un 3 docenti. 

2009./2010.st.g. Studiju programmā strādā 10 docētāji, no tiem 9 DU ir pamatdarba vieta 

un 1 DU ir blakusdarba vieta. 

Doktora studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki 

N. Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds, amats Struktūrvienība 

Pamatdarbs/ 

blakusdarbs 

1. A.Vorobjovs Dr.habil.psych., Dr.habil.paed., 

profesors 

Sociālās psiholoģijas katedra Pamatdarbs 

2. A.Pipere Dr.psych., profesore Ilgtspējīgas attīstības institūts Pamatdarbs 

3. V.Meņšikovs Dr.soc., profesors, SZF dekāns Socioloģijas katedra Pamatdarbs 

4. M.Vidnere Dr.habil.psych., Dr.oec, 

profesore 

DU Sociālo pētījumu institūts Pamatdarbs 

5. I.PIotka Dr.psych., asoc. profesore DU Sociālo pētījumu institūts Pamatdarbs 

6. I.Tunne Dr. psych, asoc. profesore LU Sociālo zinātņu fakultāte Blakusdarbs 

7. I.Kokina Dr. psych., asoc. profesore Pedagoģijas un pedagoģiskās 

psiholoģijas katedra 

Pamatdarbs 

Līdz 2007./2008.st.g. 

V.Dombrovskis 

Dr.psych., docents Pedagoģijas un pedagoģiskās Pamatdarbs 

psiholoģijas katedra 

8. S.Ignatjeva Dr.fiz., docente Informātikas katedra Pamatdarbs 

9. T.Uzole Dr.psych., docente Sociālās psiholoģijas katedra Pamatdarbs 

Līdz 2007./2008.st.g. 

M.Pupiņš 

Dr.psych., docents Sociālās psiholoģijas katedra Blakusdarbs 

10. A.Ruža Dr.psych, docents Sociālās psiholoģijas katedra Pamatdarbs 

33% 

42% Profesori 

25% 

Asoc.prof. 

Docenti 

4. attēls. Doktora studiju programmas DU ievēlētā akadēmiskā personāla sadalījums pēc amatiem (%)

33,4 

33,3 

33,3 

Profesori 

Asoc. Profesori 

Docenti 

4. attēls. Doktora studiju programmas DU ievēlētā akadēmiskā personāla sadalījums pēc amatiem (%) 

8.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācija (projektu vadība, pētniecības virzieni un to 

rezultāti) 

2007./2008.st.g. Docētājiem ir šāda akadēmiskā izglītība un zinātniskā kvalifikācija: 

A.VOROBJOVS – piešķirts psiholoģijas zinātņu kandidāta grāds, nostrificējies kā psiholoģijas 

doktors (Dr.psych.) par disertāciju „Skolotāja personība klases kolektīva starppersonālo attieksmju 

sistēmā”, ieguvis pedagoģijas habilitētā doktora zinātnisko grādu (Dr.habil.paed.) par habilitācijas 

darbu „Skolotāja personības audzinošais potenciāls”, ieguvis psiholoģijas habilitētā doktora grādu 

(Dr.habil. psuch.) par habilitācijas darbu „Personības satura un aktivitātes sistēmprocesuālais 

modelis”. 

M.VIDNERE – piešķirts psiholoģijas habilitētā doktora zinātniskais grāds (Dr.habil.psych.) par 

habilitācijas darbu psiholoģijā „Represēto personu pārdzīvojumu pieredze kā piesātināto vērtību 

veidošanās psiholoģiskais pamats”. 

I.TUNNE – piešķirts doktora zinātniskais grāds (Dr.psych.) par doktora darbu „Studējošās 

jaunatnes vērtību orientācija Latvijā”. 

A.PIPERE – ieguvusi psiholoģijas doktora zinātnisko grādu (Dr.psych.) par promocijas darbu 

„Altruistisko ieviržu pašvērtējums un citvērtējums pusaudžu un jauniešu vecumā”. 

A.RUŽA – piešķirts doktora zinātniskais grāds (Dr.psych.) par doktora zinātnisko darbu „Latvijas 

iedzīvotāju sociālie priekšstati par ES valstīm”. 

I.KOKINA - piešķirts doktora zinātniskais grāds (Dr.psych.) par doktora zinātnisko darbu. 

T.UZOLE - piešķirts doktora zinātniskais grāds (Dr.psych.) par doktora zinātnisko darbu 

„Skolotāju profesionālais stress” 

V.MENŠIKOVS - piešķirts doktora zinātniskais grāds (Dr. soc.) par doktora zinātnisko darbu 

„Latgales iedzīvotāju attieksme pret tirgus ekonomiku”. 

Zinātniski pētnieciskā darba sastāvdaļas Sociālās psiholoģijas katedrā ir: 

· promocijas darbu izstrāde; 

· docētāju pētniecība; 

· līdzdalība zinātniski pētnieciskos projektos. 

DU Sociālās psiholoģijas katedras, Ilgtspējīgas attīstības institūta un Pedagoģijas un 

pedagoģiskās psiholoģijas katedras darbinieki veic aktīvu zinātnisku darbu. Katedras darbinieki 

aktīvi sadarbojas ar Latgales Pētniecības institūtu, Zinātņu akadēmiju, citām Latvijas un ārzemju 

mācību iestādēm. Pēc pētījumu rezultātiem tika sagatavotas monogrāfijas un virkne zinātnisko 

rakstu, kas tika publicēti gan Latvijā, gan arī ārzemēs. Universitātes darbinieki piedalījās vairākās 

zinātniskajās konferencēs, kuras notika Latvijā un ārzemēs, aktīvi darbojās TEMPUS, Sorosa un

ISEC projektu ietvaros. Veiktajos pētījumos piedalās gan Daugavpils Universitātes pasniedzēji, 

gan arī studējošie programmās. 

Laika posmā no 2001. gada līdz 2006. gadam programmās strādājošie docētāji publicēja 

vairāk nekā 60 monogrāfijas un zinātniskos rakstus, kas veltīti psiholoģijas problēmu pētīšanai un 

analīzei. Programmā strādājošie docētāji piedalījās starptautisko konferenču Kijeva 2001 (Ukraina) 

dalībnieki, kā arī VII Eiropas Psihologu kongresā (Londona, 2001.g.) VIII Eiropas Psihologu 

kongresā (Vīnē, 2003.g.) XXVIII Pasaules Psihologu kongresā (Pekinā, 2004.g.) IX. Eiropas 

Psihologu kongresā (Granadā, 2005.g.), VII Baltiešu starptautiskā psiholoģijas konference (Rīga, 

2006) u.c. 

LZP pētījumu projekti un starptautiskās zinātniskās aktivitātes: 

Prof. Aleksejs Vorobjovs, Doc.A.Ruža, Lekt.V.Raševskis 

Personības selektīvās aktivitātes īpatnības multikulturālās un multinacionālās vidēs. 2000.- 

2003.g. LZA. Zinātniskais vadītājs prof.A.Vorobjovs. 

Latvijas iedzīvotāju Eiropas psiholoģiskās kartes 2004.-2006.g. LZA. Zinātniskais vadītājs 

prof.A.Vorobjovs, pētnieki Dr.psych.A.Ruža, Maģ.psych. V.Murašovs 

2006.g. IZM projekts Latvijas iedzīvotāju sociālās selectivitātes un sensitivitātes saturs un 

īpatnības. Zinātniskais vadītājs prof.A.Vorobjovs, pētnieki Dr.psych.A.Ruža, Maģ.psych. 

V.Raščevskis 

Prof. Anita Pipere 

Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic 

& Black see Circle Consortium in Education Research, BBCC). Konsorcija izveidošana un 

krājuma sagatavošana. 

Piedalīšanās 3. Starptautiskajā UNESCO UNITWIN projekta koordinatoru sanāksmē 

Gēteborgā, Zviedrijā, 2004. gada 8.-9.maijā. 

Starptautiski zinātniskā žurnala ”Education and sustainable development” galvenā 

redaktore. 

As.prof. Irēna Kokina 

2001.-2003.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz 

ilgtsspējīgu attīstības stratēģiju Latvijā”, LZP grants Nr. 01.0347 45 

no 2003.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Individuālās muzikālās uzstāšanās 

vērtēšana audzēkņa personības attīstības kontekstā”, LZP grants Nr. 03.1019 

Līdzdalība ERASMUS - SOCRATES projektā studējošo mobilitātei starp DU un Fehtas 

universitāti (Vācija) 2002. – 2003.g. 

Doc. V.Dombrovskis 

Latgales reģiona jauniešu profesionālā identifikācija pašnoteikšanās periodā – LZP grants 

kopš 2004. gada Nr. 04.1249 

2005.g. Līdzdalība ESF projektā „Karjeras izglītības programmu nodrošinājums izglītības 

sistēmā” 

Galvenās zinātniskās monogrāfijas un publikācijas (2001. – 2006.g.): 

Vorobjovs A. Sociālās psiholoģijas teorētiskie pamati. R., Izglītības soļi, 2002. 

Vorobjovs A. Personības socializācija un audzināšana: “konflikts” vai “vienprātība”, starpt. 

konf. “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā” rakstu krājums. – R., SO “Izglītība 

tautas attīstībai”, 2001, 82. – 89 lpp. 

Vorobjovs A. Radošās personības sistēmprocesuālā modeļa saturs. Baltijas valstu psihologu 

zinātniski praktiskās konf. “Radošas personības attīstība”. – R., RPIVA – 6 lpp, 2001. 

Vorobjovs A. Sociālās psiholoģijas teorētiskie pamati. – R., Mācību Solis, 2001.

Vorobjovs A. Educational potential of the Teacher’s personality. - ATEE Spring university, 

Klaipeda, 2001, 365 – 373 lpp 

Vorobjov A. Principle of Dialectic conglomeration in the Problem of Measurements of Child’s 

Content of Personality//The International conference “Primary School Entered 2000”. – 

Klaipēda, 2001. 

Vorobjovs A. Activity of Personality: Systemic-Processual Approach Principles and Contents // 

Starpt konf. “Nove možnosti vzdelavani a pedagogicky vyzkum”. rakstu krājums. - Ostrava, 

Check Republic, 2001. 

Vorobyov A. Selectivity of Personality: Systemic – Processual approach Principles and 

Contents// Decade of Reform: Achievements. Challenges problems. - P.IV.ATEE. Spring 

university, Riga, 2002, 4 –15 lpp. 

Vorobjovs A., Ruža A. Personības aktivitātes adaptīvi neadaptīvais modelis: pētījuma 

teorētiskās un eksperimentālās pieejas.- ATEE Spring University, Rīga, 2003. 

Vorobjovs A. The content of the time perception of the youth and adults// Proceedings from the 

3rd Internacional conference “Person. Color. Nature. Music.”, Daugavpils, 2003. 58 – 63. lpp. 

Pipere A. Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas: mācību līdzeklis, Daugavpils 

Universitāte, 2005. - 100 lpp. : sh., tab. - Bibliogr. Nodaļu beigās. ISBN 9984142809 

Pipere A. Engaged Learning: Primary Teachers' Beliefs and Performance-Related Self- 

Perception. Proceedings of 2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. 

Education”, Tallinn, April 14 – 16, 2004, pp. 527 – 544. 

Pipere A. Structural variations of Latvian teachers’ identity // In coll. Scientific articles of the 

third international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002, Daugavpils 

University, pp.29 – 38. 

Vidnere M., Nucho A. Children of Genocide. - 4th conf. Of Baltic „Studies in Europe” 

materials. – University of Tartu, 2001. 

Vidnere M., Karpova Ā. Etnokomunikatīvās kompetences veidošanās psiholoģiskie aspekti// II 

pasaules latviešu zinātnieku kongresa ziņojumi. – R., 2001. – 210 lpp. 

Vidnere M. Priekšvārds R.Garlejas monogrāfijai „Sociālā uzvedība patērētāju izvēles 

vadīšanā”. – R., RAKA, 4-5 lpp. 

Vidnere M., Nucho A. Charectiristics of Adult surviors of Childhood Departions to Sibiria by 

the Soviet Regime from Latvia. - Psiholoģijas aktuālās problēmas: teorija un prakse. – R., 1.sēj., 

2001. – 31-37 lpp. 

Vidnere M. Represēto cilvēku pārdzīvojumu pieredze un vērtību veidošanās sociālajā sutiācijā 

(krievu valodā)// Psiholoģijas aktuālās problēmas: teorija un prakse. – R., PPI, 1.sēj., 2002.- 

108-117 lpp. 

Vidnere M., Garleja R. Psiholoģijas un sociālās uzvedības aspekti ekonomikā.(testi) – R., 

RAKA, 3.sēj., 2001. – 317 lpp. 

Vidnere M., Zālīte A. Korupcija kā ekonomikas un sociāli morālās attīstības kavēklis. - 

Psiholoģijas aktuālās problēmas: teorija un un prakse. – R., PPI, 2.sēj., 2002. 

Vidnere M., Nucho A. Garīgās veselības veicināšana. – R., RAKA, sērija „Psiholoģija 

izglītībai”. – R., 2002. – 459-462 lpp. 

Vidnere M. Dziedniecības holistiskā pieeja. - Ieskats holostisko terapiju formās. – R., Izglītības 

soļi, 2003. – 16-21 lpp. 

Vidnere M. Ceļa vārdi žurnālam „Psiholoģijas pasaule”. - Psiholoģijas pasaule. – R., Nr. 1, 

2003. – 296 - 297 lpp. 

Vidnere M. Iztēle. - Ieskats holostisko terapiju formās. – R., Izglītības soļi, 2003. – 22 - 28 lpp. 

Vidnere M. Vizuālās kognitīvās formas priekšrocības. - Ieskats holostisko terapiju formās. – R., 

Izglītības soļi, 2003. 44 - 49 lpp. 

Vidnere M. Smilšu terapija. - Ieskats holostisko terapiju formās. – R., Izglītības soļi, 2003. – 89 

- 91 lpp.

Vidnere M. Pasaku terapija. - Ieskats holostisko terapiju formās. – R., Izglītības soļi, 2003. – 

106 - 108 lpp. 

Meņšikovs V. Jaunatnes adaptācijas stratēģijas un rezultāti. – IT laikmets: jaunatne un sociālās 

zinātnes/ Starpt.konf. materiāli. – Rīga, LU Filosofijas un socioloģijas institūts, 2001. 

Meņšikovs V. Latvijas sociālais kapitāls: pašreizējais stāvoklis un jaunākās tendences/Starpt. 

konf. materiāli (“ Ekonomisko un sociālo attiecību transformācija: procesi, tendences, 

rezultāti”). – Rīga, Biznesa Augstskola “Turība”, 2001. 

Menshikov V. Ocena sistemow finansowych krajow postkomunistycznych w aspektie 

sojologicznym.- В кн.: Problemy spolecznogo spodarcze w Europie spodkowo – wschodniej u 

progu nowego tysiacilecia.- Torun, Polska, 2002. -1.sēj. p. 37. – 45 

Meņšikovs V. Sabiedrības pašorganizācija un kultūras mantojuma loma Latgales modernizācijā. 

– Gr.: Atmiņa kultūrvēsturiskā kontekstā. Daugavpils, Saule, 2002., 26. – 34 lpp. 

Menshikov V. Reasons and The Results of Suppression of the Regional Reform in Latvia/ 

book: Current Issues of Cultural and Spiritual Development. – Kaunas, Lithuanian University 

of Agriculture, 2001. 

Menshikov V. On Certain Development features in Latgale. – book: Humanities 2nd Social 

Sciences.Regional identity of Latgale. – LZA, R., 3(36) 2002. – p.131. – 141 

Menshikov V. Alternatives of neofeodalisms. – book: Spiritual values in knowledge. – Kaunas, 

Lithuanian University of agriculture, Academia, 2003.- p.99 -104. 

Menshikov V. About specificity of political culture in states of post communisms. – book: 

Globalization and Integration challenges to the rural areas of east un central Europe. – Kaunas, 

Lithuanian University of agriculture, Academia, 2003.- p.182. - 183. 

Menshikov V. The Anatomy of Human Security in Latvia.- Gr.: Human Security. Latvia 

Human Development Report 2002./2003.- R., UNDP Latvia, 2003. – p. 27-55 

Meņšikovs V. Cilvēka drošības mērīšana Latvijā. – Gr.: Cilvēka drošība. Pārskats par tautas 

attīstību Latvijā 2002-2003.g.- R., ANO pārstavniecība Latvijā, 2003. 

Menshikov V. Reasons and The Results of Suppression of the Regional Reform in Latvia / 

book: Current Issues of Cultural and Spiritual Development. – Kaunas, Lithuanian University 

of Agriculture, 2001. 

Menshikov V. On Certain Development features in Latgale. – book: Humanities nd Social 

Sciences.Regional identity of Latgale. – LZA, R., 3(36) 2002. – p.131. – 141. 

Tunne.I. Emotional, intellectual, social processes in the cognition and quality of education // 

Sauļu (Lietuva) universitātes izdevniecība.,2005.g.,6 lpp. 

Tunne I. Seņkāne S.Kultūras institucionalizācija Latvijā., Latvijas Zinātnes Vēstis, 

2005.g.24.lpp. 

Dombrovskis V., Guseva S., Murašovs V. Dynamics of professional identification during the 

univresity studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference, Tallinn 

(Estonia), April 14-16, 2004. 

Uzole T. Skolotāja lomas pieņemšana un tās īpatnības // Zinātnisko rakstu krājums “Tolerance 

un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas”. Daugavpils, DPU “Saule”, 2001. – 95.- 

96.lpp. 

Pipere A. Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self” 

The Irish Journal of Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, pp. 143 – 160. 

Davidova J., Kokina I.. The Competence of Latvian Teachers in Pupils’ Giftedness 

Development. The University of Latvia, Institute of Education and Psychology, ATEE Spring 

University “Chancing education in a Changing society. Teachers, Students and Pupils in a 

Learning Society” Rīga, SIA Izglītības soļi, Vol.1., 92-99 pp.2003. 

Iliško D., Kokina I. Ecofeminism as a viable perspective for a sustainable model ofeducation in 

Latvia. Journal of Teacher Education and Training. Volume 2, 2003, 3- 15 pp.

Pipere A. & Krastiņa E. Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums // In 

coll. ATEE International Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning Society”, 

May 2 – 3, 2003. The University of Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology, pp. 89 – 96. 

Davidova J., Kokina I. Research activity in the context of the teacher’s sustainable 

Development. Journal of Teacher Education and Training. Volume 1, 2002, 13-19 pp. 

Davidova J., Kokina I.. Daugavpils universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā. // 

Teorija un prakse skolotāju izglītībā. Rīga, RPIVA rīkotā starptautiskā zinātniskā konference, 

Latvija, 2002., 432.-440. lpp. 

Davidova J., Kokina I. “Assoation for Teacher Education in Europa”. The University of Latvia, 

Institute of Education and Psychology, ATEE Spring University “Decade of Reform: 

Achievements, Challenges, Problems, Rīga, SIA Izglītības soļi. 59 – 67 lpp. 2002. 

Davidova J., Kokina I.. “Development of the Giftedness in Latvia: Realities and perspectives”. 

Šiaulia International Scienticfic conference “Teacher Education XXI century: changing and 

perspectives”. 29.-30. November, at Siauliai university Lithuania, 2002.- 45.-51. pp. 

Pupina A., Pupins M. The Psychological bases of forming the positive attitude to amphibia and 

reptiles in Europe. // VI Ogolnopolska Konferencja Herpetologiczna. Konferences materiāli. - 

Krakow; Institut biologii, 2002. 

Piedalīšanās konferencēs: 

A.Vorobjovs, A.Ruža. 2005. 3. – 8. 07. Granāda, Spānija, Uzstāšanās 9. Eiropas psiholoģijas 

kongresā “Crossroads of psychology in a world without borders” ar referātu “Social 

representations of EU countries of the Latvian inhabitants” 

A.Vorobjovs, A.Ruža. 2004. 2. – 7. 07. Pekinā, Ķīna, Uzstāšanās 28. Pasaules psiholoģijas 

kongresā ar referātu “Psychological maps of EU countries of the Latvian inhabitants” 

A.Vorobjovs, A.Ruža. 2003. 7. – 13. 07. Vīnē, Austrija, Uzstāšanās 8. Eiropas psiholoģijas 

kongresā ar referātu “The role of values in categorization of social objects” 

V.Dombrovskis, A.Ruža. 2001. 3. – 8. 07. Londonā, Lielbritanija, Uzstāšanās 7. Eiropas 

psiholoģijas kongresā ar referātu “Influence of peculiarities of social cognition on the 

development of system of values in adolescence” 

A.Pipere 2005. 22. – 24. 05. Fehtas Universitāte, Fehta, Vācija. Uzstāšanās 3.starptautiskajā 

JTET konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” ar referātu “Primary and Secondary 

Teachers: Beliefs and Performance Related Self-Perceptions on Engaged Learning” 

A.Pipere 2005. 3. – 8. 07. Granāda, Spānija, Uzstāšanās 9. Eiropas psiholoģijas kongresā 

“Crossroads of psychology in a world without borders” ar referātu “Understanding teachers’ 

self: relation between social identity and terminal values” 

V.Dombrovskis, S.Guseva, Dz.Ilsko 2005. 3. – 8. 07. Granāda, Spānija, Uzstāšanās 9. Eiropas 

psiholoģijas kongresā “Crossroads of psychology in a world without borders” ar posteri 

„Professional identication of adolescents of Latvia in a multicultural enviroment” 

A.Pipere, M.Kravale 2005.g. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Līdzdalība 

starptautiskajā Vides izglītības konferencē: „Ilgtspējīga attīstība caur izglītību” ar uzstāšanos 

(presentation) A.Pipere, M.Kravale “Philosophy of Education for Sustainable Development: 

Perspectives of Doctoral Students in Education”. 

V.Makarevičs, V.Dombrovskis. Interrelation of tolerance and life’s values of a personality. 12 

Th European Conference on Personality, Groningen, The Netherlands, July 18- 22, 2004. 

I.Kokina Starptautiskās konferences “First Announcement for the first internacional JTET – 

Journal of Teacher Education and training conference” organizācijas komisijas locekle, 2003.g. 

As.prof.I.Kokina. 2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Grieķijā “The 8th 

conference of the European council for high Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian 

Teachers’ readiness for Work with Gifted Children” .

I.Kokina 2002. gada 27.- 28. septembris piedalīšanās zinātniski metodiskā darba seminārā 

“Ievads Marijas Montesori izglītībā”, kuru vadīja zinātnieki no Austrālijas Filips Snovs Gengs 

un Mārša Snova Morgana” 

I.Civako, S. Guseva, V. Dombrovskis. The influence of Somatic Illness upon the Formation of 

Teeneger’s Character Accentuations // 3rd Intenational conference “Person. Color. Nature. 

Music.”May 15-18, 2002, Daugavpils 

A.Pipere 2002. 15. – 18.05. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās III 

Starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Psiholoģijas sekcijā ar referātu 

“Structural variations of Latvian teachers’ identity”. Tēzes krājumā Abstracts of the III 

International Conference “Person.Color. Nature. Music.”, Daugavpils, 2002, 12. –13. lpp. 

Pipere 2002. 3. – 4.05. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā 

konferencē “Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems” ar referātu “Journal of 

Teacher Education and Training: Project for the sustainable development”. 

Pipere 2002. 16.01. – 12.02. Piedalīšanās Earth TIES un Earthlight Magazine organizētajā 

starptautiskajā virtuālajā konferencē “Exploring and Expanding The Great Work”. R. Mecnera 

vadītajā sekcijā “Ecological Consciousness and Intelligence” 26.01.2002 (on-line materiāli 

http://www.earthties.org). 

I.Kokina, V.Bagirjane. “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā”. Staptautiskā 

zinātniski praktiskā konference “Radošas identitātes attīstība”, Latvija, Rīga, RPIVA, 2001. 

V.Dombrovskis, S.Guseva. The psychological conditions of the formation of teenagers' positive 

learning motivation // VII European Congress on Psychology, 1-6 July 2001, London. 

A.Pipere 1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” 

orgkomitejas vadītāja, DU, 2003.gada 11. – 14. maijs: konferences zinātnisko rakstu krājuma 

galvenā redaktore; konferences recenzēšanas komitejas vadītāja; konferences moderators. 

Docētāju līdzdalība profesionālajās organizācijās 

Mācībspēki ir vairāku profesionālo organizāciju biedri (skat. 4. tabulā), piedalās to darbībā un 

izmanto šajās organizācijās pieejamo informāciju studiju satura pilnveidošanai. 

4.tabula. Sociālās un pedagoģiskās psiholoģijas katedru docētāju līdzdalība profesionālajās organizācijās 

Docētāji Organizācija 

A.Pipere Starptautiskās Skolu psihologu asociācija (ISPA) 

M.Vidnere Starptautiskās Eiropas praktisko psihologu asociācija (EPPA) 

I.Plotka Starptautiskās Eiropas praktisko psihologu asociācija (EPPA) 

V.Dobmbrovskis Sporta psiholoģijas asociācija 

T.Uzole Latvijas Skolu psihologu asociācijas (LSPA) 

Docētāju zinātniskā darbība un publikācijas (2006.-2008.g.) 

Raksti 

Granti Konferences 

N.p.k. Docētājs Recenzējamos 

izdevumos 

Pārējie 

Mācību 

līdzekļi Starptautiskie 

IZM 

un 

LZP 

Starptautiskie Latvijā 

1. I.Tunne 2 2 --- --- 1 --- 3 

2. A.Ruža 3 --- --- --- 2 2 1 

3. I.Kokina 6 2 --- 1 3 7 1 

4. T.Uzole 1 2 2 2 --- 2 3 

5. A.Pipere 1 1 1 2 --- 7 1 

6. I.Plotka 1 14 1 --- 1 3 2 

7. V.Menšikovs 6 16 1 --- 2 2 6 

8. M.Vīdnere 2 13 1 --- 2 5 3 

9. A.Vorobjovs 4 --- 2 --- 2 2 1 

Kopā: 26 50 8 5 13 28 21

Docētāju zinātniskā darbība un publikācijas (2006.-2009.g.) 

Raksti 

Granti Konferences 

N.p.k. Docētājs Recenzēja 

Pārējie 

mos izdevumos 

Mācību 

līdzekļi Starptautiskie 

IZM 

un 

LZP 

Starptautiskās Latvijā 

1. I.Tunne 4 2 — — 1 — 3 

2. A.Ruža 5 — — — 2 2 1 

3. I.Kokina 8 2 — 1 3 7 1 

4. T.Uzole 3 2 2 2 — 2 3 

5. A.Pipere 4 1 1 2 — 10 3 

6. I.Plotka 3 14 1 — 1 3 2 

7. V.Menšikovs 8 16 1 — 2 6 8 

8. M.Vīdnere 4 13 1 — 2 5 3 

9. A.Vorobjovs 6 — 2 — 2 4 3 

Kopā: 45 50 8 5 13 39 27 


8.3. Akadēmiskā personāla atlases, atjaunošanas, apmācības un attīstības politika 

nākamajiem 6 gadiem 

Plānota docētāju akadēmiskā potenciāla attīstība, palielinot pamatdarbā strādājošo profesoru, 

doktoru īpatsvaru studiju programmu īstenošanā, aktivizējot docētāju līdzdalību starptautiskos 

projektos un pētījumu rezultātu publicitāti starptautiski atzītos zinātniskos izdevumos. 

Šobrīd LU un DU doktorantūrās studē divi maģistra programmas docētāji ar psiholoģijas 

maģistra grādu (lekt. A.Buls un lekt. S.Vorone). Viens promocijas darbs (lekt.V.Raščevskis) tiek 

sagatovots priekšaizstāvēšanai. 

Tiek plānots turpināt sadarbību ar programmu viesliektoriem un pētniekiem no citām 

Latvijas augstskolām un ārzemju augstskolām (skat. 11.nodaļu), kā arī aicināt jaunus profesionāļus 

programmā. 

Programmas attīstība (skat.12.nodaļu) paredz jaunu speciālistu sagatavošanu universitātes 

vajadzībām, no saviem resursiem iesaistot pētījumos un akadēmiskajā darbībā psiholoģijas 

maģistrantus un doktorantus, sekmēt viņu studijas Latvijā un ārzemes ERASMUS/SOCRATUS 

u.c. individuālās mobilitātes programmās. Docētāju un studējošo stažēšanās un iesaistīšanās 

starptautiskajos pētnieciskajos projektos ir viena no galvenajām akadēmiskā personāla attīstības 

politikas prioritātēm. 

Tiek plānots palielināt programmās studējošo skaitu Sociālo pētījuma institūta paredzētās 

zinātniskās aktivitātēs, īpaši psiholoģijas centrā veiktajos pētījumos un projektos. 




9. FINANSĒŠANAS AVOTI UN INFRASTRUKTŪRAS NODROŠINĀJUMS 

Maģistra un doktora studiju programmu realizēšanu finansiāli nodrošina valsts piešķirtie 

līdzekļi un ienākumi no mācību maksas maģistrantiem. 

2006./2007.st.g. kopējais budžeta vietu skaits doktora studiju programmā – 4. 

DU Psiholoģijas doktora programmas studiju gada maksa 2006./2007.st.g. ir Ls 690 

(1.studiju gads), Ls 759 (2.studiju gads) un Ls 600 (3. un 4.studiju gads). 

Izmantojot šos līdzekļus, tiek apmaksāts docētāju darbs šajā studiju programmā, pirkta 

mācību literatūra un datortehnika. No šiem līdzekļiem tiek segti arī katedras kancelejas izdevumi, 

iekļaujot citus katedras izdevumus, kā arī komandējumu izdevumus. 

Ārpusbudžeta līdzekļu eksistence dod iespēju pieaicināt augsti kvalificētus speciālistus no 

Rīgas un piesaistīt ārzemju speciālistus. 

Galvenais studiju finansējuma avots doktorantu studiju maksa (2007./2008.st.g. -3, 2008./2009.st.g.-6, 

2009./2010.st.g.-7- studē par budžeta līdzekļiem, 2007./2008.st.g. -20, 2008./2009.st.g.-12, 2009./2010.st.g.-14- par 

maksu). No piesaistītiem līdzekļiem tiek atalgots vieslektoru darbs un daļēji paplašināta studiju 

materiāli tehniskā bāze. 

10. ĀRĒJIE SAKARI 

Latvijas iestāšanās ES dot iespēju efektīvāk uzturēt sabiedriskās attiecības un mācību 

metodikas Eiropā un citās valstīs. 

Analizējot zinātniskos sakarus, realizējot tos procesā un realizācijas programmā, jāņem vērā 

tās programmas formas un to saturs. 

Pirmkārt, notiek studējošo stažēšanās citās augstskolas. Piemēram, II kursa doktorants un 

Sociālo pētījumu institūta pētnieks V.Murašovs divu semestru laikā no 2005.gada līdz 2006.gada 

studēja Stokholmas Universitātē Zviedrijā. 

Otrkārt, notiek citu Latvijas un ārzemju augstskolu docētāju līdzdalība programmās, 

piemēram, prof.I.Tunne no Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes; vieslektori: 

Akadēmijas profesors J.Kolominskis no Minskas Valsts Pedagoģiskās Universitātes (Baltkrievija) 

vadīja semināru „Jaunas saskarsmes koncepcijas sociālajā psiholoģijā”, PhD R.Neumann no 

Amsterdamas Universitātes (Holande) lasīja lekciju kursu „Sociālpsiholoģiskā pētījuma 

organizācija.” 

Treškārt, DU zinātnisko sēžu laikā patstāvīgi tiek pieņemta profesore L.Rikvuda 

(L.Rickwood) no Plīmutas Universitātes (Plymouth University U.K.), profesors V.Čirkovs 

(V.Chirkov) no Saskačevanas universitātes (Saskatchewan University, Kanada), profesors 

J.Draguns (Y.Draguns) no Pensilvānijas Universitātes (Pensylvania University, ASV). Augstāk 

minētie profesori nodrošina starptautiskās promocijas darbu un rakstu recenzijas un konsultācijas 

DU doktorantiem un pētniekiem. 

Ceturtkārt, kopējās zinātniskās konferences un semināru organizēšana un piedalīšanas 

Latvijā (piem. International Baltic Conference of Psychology, Rīgā) un ārzemēs (piem. JTET 

Conference, Helsinki) veicina psiholoģijas zinātnes attīstību un nodrošina programmu kvalitāti. 

2007./2008.st.g. DU Psiholoģijas katedra sadarbojas ar Viļņas Pedagoģiskās Universitātes 

Psiholoģijas katedru un Baltkrievijas Universitātes Psiholoģijas katedru, Vroclavas universitāti 

(Polijā), kā arī Latvijā sadarbības partneri ir Latvijas Universitāte. 



11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 

Pašlaik Daugavpils Universitātes psiholoģijas akadēmiskās studiju programmas cieši 

saskaņotas ar psiholoģijas profesionālo maģistra studiju programmu „izglītības psihologs”, kuru 

īsteno DU Izglītības un vadības fakultāte, un Sociālās psiholoģijas katedra piedāvā pilnu 

akadēmiskās izglītības ciklu psiholoģijā - bakalaura, maģistra un doktora studiju līmeņos. 

Akadēmiskās maģistra un doktora studiju programmu attīstības galvenie virzieni ir: 

studiju procesa kvalitātes pilnveidošana; 

psiholoģijas pētījumu laboratorijas izveidošana; 

personāla un studējošo pētniecisko darbu paplašināšana; 

jaunu starptautisko sakaru dibināšana; 

jaunu mācībspēku zināšanu pilnveidošana doktorantūrā; 

reģionālo un starptautisko zinātnisko konferenču organizēšana; 

bibliotēkas paplašināšana ar jaunāko mācību zinātnisko literatūru un periodiku; 

mācībspēku un maģistrantu piedalīšanas starptautiskajās konferences un kvalifikācijas celšanas 

semināros; 

materiāli tehniskās bāzes pilnveidošana, aprīkojumu atjaunošana un modernizācija. 

Docētāju profesionālo pilnveidi veicina piedalīšanās konferencēs, sadarbības projektos, kā 

arī radošo atvaļinājumu izmantošana. 

Sociālās psiholoģijas katedras mācībspēki nepārtraukti pilnveido savu izglītību un veiksmīgi 

studē psiholoģijas doktorantūrā: lektore Santa Vorone (Latvijas Universitātē), lektors Vitālijs 

Raščevskis nokārtoja promocijas eksāmenus Latvijas Universitātē un gatavojas promocijas darba 

priekšaizstāvēšanai Daugavpils Universitātē, notika Sociālās psiholoģijas katedras vadītāja 

Alekseja Ružas promocijas darba aizstāvēšana DU Psiholoģijas promocijas padomē. 

DU akadēmiskajai maģistra un doktora studiju programmai „Psiholoģija” piemīt sekojošas 

priekšrocības: 

ir augsts akadēmiskā personāla potenciāls; 

notiek intensīvs darbs pie doktorantu un jauno zinātnieku sagatavošanas; 

studiju programmas realizāciju nodrošina Sociālo zinātņu fakultātes Sociālās psiholoģijas katedra, 

Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra un Ilgtspējīgas 

attīstības institūts, kā arī Sociālo Zinātņu fakultātes Sociālo pētījumu institūts, un citas 

struktūrvienības, kurām ir ilggadēja pētnieciskās darbības pieredze Austrumlatvijas reģionā un 

Latvijā, kā arī ārvalstīs; 

studiju programma ir mērķtiecīgi orientēta galvenokārt uz Latvijas valsts vajadzībām; 

programmas studiju maksa ir relatīvi zema; 

augsts studējošo patstāvīgā darba īpatsvars; 

bagātīgs un daudzpusīgais izvēles kursu piedāvājums; 

studentiem ir iespēja pabeigt veselu psiholoģijas studijas ciklu bakalaura, akadēmiskajā studiju 

programmā, maģistrantūrā un doktorantūrā gan Daugavpils Universitātē, gan arī citās Latvijas 

augstskolās; 

studiju programmās studējošie ir pieprasīti darba tirgū un ir nodarbināti, galvenokārt, atbilstoši 

iegūtajam akadēmiskajam grādam. 

DU akadēmiskajai maģistra studiju programmai „Psiholoģija” piemīt atsevišķi trūkumi: 

psiholoģijas studentiem kopumā ir nepietiekami augsts svešvalodu zināšanu līmenis, un rezultātā 

viņi ne vienmēr izmanto periodisko literatūru, grāmatas un interneta zinātniskos resursus 

svešvalodās. Lai novērstu nepilnības, studējošiem tiek piedāvāta iespēja apmeklēt svešvalodu 

kursus, lai pilnveidotu savas zināšanas un prasmes. 

Izvērtējot studiju programmas, jāsecina, ka to stiprās puses ir: 

skaidrs programmas mērķis, uzdevumi, stratēģija; 

laba materiāli tehniskā bāze; 

nodrošinājums ar augsti kvalificētiem mācībspēkiem, tai skaitā kvalificētiem vieslektoriem;

laba sadarbība ar DU struktūrvienībām, Latvijas un ārvalstu akadēmiskajām un zinātniski 

pētnieciskajām iestādēm; 

laba sadarbība starp mācībspēkiem un studējošajiem, regulāra studiju programmas attīstības 

izvērtēšana; 

pastāvīga studiju satura pilnveidošana, jaunu studiju un pasniegšanas formu meklēšana un 

ieviešana, līdzsvarota teorijas un prakses proporcija; 

nepārtraukta studiju programmā iesaistīto mācībspēku zinātniskās kvalifikācijas, pieredzes un 

profesionalitātes pilnveidošana; 

plašas iespējas izmantot Internetu, bibliotēku elektronisko datu bāzi „ALISE” u.c.; 

iespējas piedalīties zinātnisko darbu izstrādēs un studentu darbu konkursā; 

iespējas izvēlēties studiju formu – pilna laika un nepilna laika studijas; 

Kā studiju programmu vājās puses jāmin: 

DU bibliotēkas samērā vājais nodrošinājums ar mūsdienu zinātnisko literatūru un periodiku; 

nepietekoši aktīva līdzdalība studējošo pētnieciskā darba iemaņu apguvē; 

Iespējamie draudi studiju programmai varētu būt: 

nepietiekami izmantotās finansējuma piesaistes iespējas zinātnisko pētījumu veikšanai un materiāli 

tehniskās bāzes pilnveidošanai (LZP granti u.tml.); 

studējošo skaita samazināšanās 20.gs. 90.gadu demogrāfiskās krīzes rezultātā; 

studiju maksas pieaugums salīdzinājumā ar studējošo maksātspēju; 

inflācijas draudi. 

Studiju programmai ir attīstības iespējas: 

programmu attīstības stratēģijas patstāvīga pilnveidošana, ievērojot izmaiņas darba tirgū un 

svarīgākās attīstības tendences pasaulē, jaunu studiju kursu izstrāde; 

sadarbības projekti un līgumi ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības un zinātniski 

pētnieciskajām iestādēm, pašvaldībām un privātajām iestādēm; 

studiju kursu satura pilnveidošana, studiju kursu nodrošināšana svešvalodās; 

mārketinga un finansu piesaistes plānu izveidošana un saskaņošana ar programmas un katedras 

attīstības stratēģiju; 

akadēmiskā personāla un studentu iesaistīšana zinātniski pētnieciskajos projektos; 

docētāju zinātniskā un metodiskā potenciāla paaugstināšana, kvalificētu vieslektoru piesaiste; 

materiālās bāzes pilnveidošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu, tehnoloģijām, 

informācijas līdzekļiem, īpašu uzmanību veltot mūsdienīgu zinātnisko un periodisko izdevumu 

pieejamībai. 

Novērtējot akadēmiskās studiju programmas “Psiholoģija” jāsecina, ka tā ir laba bāze 

turpmākajam profesionālajam, akadēmiskajam darbam, kā arī pētniecībai. 

Studiju programmai ir attīstības iespējas sekojošos virzienos: 

studiju programmas ietvaros jārada konkurence starp dažādu mācībspēku piedāvātajiem kursiem; 

jāattīsta sadarbība ar ārvalstu augstskolām studējošo un mācībspēku apmaiņas programmu, kopīgu 

zinātniski pētniecisku projektu realizēšanai, turpinot sadarbības līgumu noslēgšanu; 

programmas pilnveidošanas un attīstības stratēģijas sekmēšana, ņemot vērā izmaiņas darba tirgū 

gan Latvijā, gan Eiropas Savienības valstīs; 

doktorantu skaita palielinājums, kas pie labvēlīgiem nosacījumiem var nodrošināt akadēmiskā 

personāla atjaunošanos tuvākajā laikā. 




DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA ”PSIHOLOĢIJA” (pilns laiks) 

Studiju plāns par 2007./2008. studiju gadu 

1.PIELIKUMS 

Nr. Kursu nosaukumi Sadale pa semestriem KP 1.kurss 2.kurss 3.kurss 

1.sem 2.sem. 3.sem. 4.sem 5.sem. 6.sem. 

p.k. Eksāmeni Ieskaites 

I.Mūsdienu sociālpsiholoģiskās teorijas 14 

1. Personības paradigmas sociālās psiholoģijas saturā 2 1 3 2 1 

2. Mūsdienu sociālpsiholoģijas prioritātes un attīstības 2 1 5 2 3 

perspektīvas 

3. Komunikācijas psiholoģiskie aspekti informācijas sabiedrībā 4 3 3 2 1 

4. Vadības māksla organizācijās un grupās 4 3 3 1 2 

Sociālā pētījuma metodoloģija 16 

5 Kvantitatīvās pētīšanas metodes sociālajā psiholoģijā 2 1 4 2 2 

6. Kvalitatīvās pētīšanas metodes izmantošanas iespējas 2 1 4 2 2 

7. 


Zinātniskā darba (promocijas darbs) struktūras veidošana un 4 3 4 2 2 

sagatavošana publicēšanai 

8. Dators kā līdzeklis psiholoģijas pētījumos 4 3 4 2 2 

Teorētiskie semināri (Jāizvēlas 3 semināri) 6 

9. Starpkultūru komunikācija un etnokomunikatīvā kompetence 5 2 2 

10. Mūsdienu socioloģiskas teorijas 5 2 2 

11. Kvalitatīva dzīve, psiholoģiskā labklājība un dzīves māksla 6 2 2 

12. Profesionālā stresa sociāli psiholoģiski aspekti: personībadarbs-organizācija 

6 2 2 

5;6 12 4 8 

Promocijas darba izstrāde 84 12 12 13 13 17 17 

Promociju eksāmens psiholoģijā 6 --- 

Promociju eksāmens svešvalodā 6 --kopā 

120 20 20 20 20 20 20

DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA ”PSIHOLOĢIJA” (nepilns laiks) 


Nr. Kursu nosaukumi Sadale pa 

semestriem 

p.k. Eksāmeni Ieskaites 

Mūsdienu sociālpsiholoģiskās teorijas 14 

KP 1.kurss 2.kurss 3.kurss 4.kurss 

1.sem 2.sem 3.sem 4.sem 5.sem 6.sem 7.sem 8.sem 



perspektīvas 

2 1 5 2 3 

3. Komunikācijas psiholoģiskie aspekti informācijas 

sabiedrībā 

4 3 3 2 1 


Sociālā pētījuma metodoloģija 16 

5 Kvantitatīvās 

psiholoģijā 

pētīšanas metodes sociālajā 2 1 4 2 2 

6. Kvalitatīvās pētīšanas metodes izmantošanas 2 1 4 2 2 

7. 

iespējas sociālajā psiholoģijā 

Zinātniskā darba (promocijas darbs) struktūras 


4 3 4 2 2 


Teorētiskie semināri (Jāizvēlas 3 semināri) 6 2 

9. Starpkultūru komunikācija un etnokomunikatīvā 

kompetence 

5 2 2 


11. Kvalitatīva dzīve, psiholoģiskā labklājība un dzīves 

māksla 

6 2 2 

12. Profesionālā stresa sociāli psiholoģiski aspekti: 

personība-darbs-organizācija 

6 2 

Promocijas darba izstrāde 84 8 8 9 9 12 12 12 12 

Promociju eksāmens psiholoģijā 6 

Promociju eksāmens svešvalodā 6 

kopā 120 16 16 16 16 16 16 12 12

DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA "PSIHOLOĢIJA" (pilns laiks) 


Nr. 

p.k. 

Kursu nosaukumi 

Sadale pa 

semestriem 

Eksāmeni Ieskaites 

KP 

1 .kurss 

l.sem 2.sem. 

2.kurss 3 .kurss 

3.sem. 4.sem 5.sem. 6.sem. 



2. Mūsdienu 

perspektīvas 

sociālpsiholoģijas prioritātes un attīstības 2 1 5 2 3 

3. Komunikācijas psiholoģiskie aspekti informācijas sabiediībā 4 3 3 2 1 


II. Sociālā pētījuma metodoloģija 16 


6. Kvalitatīvās pētīšanas metodes izmantošanas iespējas sociālajā 

psiholoģijā 

2 1 4 2 2 

7. Zinātniskā darba (promocijas darbs) struktūras veidošana un 


4 3 4 2 2 


III.Teorētiskie semināri (Jāizvēlas 3 semināri) 6 





6 2 2 

5;6 12 4 8 


Promociju eksāmens psiholoģijā 6 — 

Promociju eksāmens svešvalodā 6 — 

kopā 120 20 20 20 20 20 20

Nr. 

p.k. 


DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA "PSIHOLOĢIJA " (nepilns laiks) 


Sadale pa semestriem 

KP 

1.kurss 2.kurss 3.kurss 4.kurss 

Eksāmeni Ieskaites 1.sem 2.sem 3.sem 4.sem 5.sem 6..sem 7..sem 8.sem 

I. Mūsdienu sociālpsiholoģiskās teorijas 14 

l. Personības paradigmas sociālās psiholoģijas saturā 2 1 3 2 1 


perspektīvas 

2 1 5 2 3 

3. Komunikācijas 

sabiedrībā 

psiholoģiskie aspekti informācijas 4 3 3 2 1 




6. Kvalitatīvās pētīšanas metodes izmantošanas iespējas 


2 1 4 2 2 

7. Zinātniskā darba (promocijas darbs) struktūras veidošana 

un sagatavošana publicēšanai 

4 3 4 2 2 

8. Dators kā līdzeklis psiholoģijas pētrjumos 4 3 4 2 2 

III. Teorētiskie semināri (Jāizvēlas 3 semināri) 6 2 

9. Starpkultūru 

kompetence 

komunikācijaun etnokomunikatīvā 

5 2 2 



māksla 

6 2 2 


6 2 




kopā 120 16 16 16 16 16 16 12 12

DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA "PSIHOLOĢIJA"(pilns laiks) 


Nr. 

p.k. 




KP 

1 .kurss 

l.sem 2.sem. 

2.kurss 

3.sem. 4.sem 

3 .kurss 

5.sem. 6.sem. 



2. Mūsdienu 

perspektīvas 

sociālpsiholoģijas prioritātes un attīstības 2 1 5 2 3 

3. Komunikācijas psiholoģiskie aspekti informācijas sabiediībā 4 3 3 2 1 




6. Kvalitatīvās pētīšanas metodes izmantošanas iespējas sociālajā 

psiholoģijā 

2 1 4 2 2 

7. Zinātniskā darba (promocijas darbs) struktūras veidošana un 


4 3 4 2 2 


III.Teorētiskie semināri (Jāizvēlas 3 semināri) 6 





6 2 2 

5;6 12 4 8 


Promociju eksāmens psiholoģijā 6 — 

Promociju eksāmens svešvalodā 6 — 

kopā 120 20 20 20 20 20 20

DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA "PSIHOLOĢIJA"(nepilns laiks) 


Nr. 

p.k. 




KP 

1.kurss 

1.sem 2.sem 

2.kurss 3.kurss 4.kurss 

3.sem 4.sem 5.sem 6..sem 7..sem 8.sem 

I. Mūsdienu sociālpsiholoģiskās teorijas 14 

l. Personības paradigmas sociālās psiholoģijas saturā 2 1 3 2 1 


perspektīvas 

2 1 5 2 3 

3. Komunikācijas psiholoģiskie aspekti informācijas 

sabiedrībā 

4 3 3 2 1 




6. Kvalitatīvās pētīšanas metodes izmantošanas iespējas 


2 1 4 2 2 

7. Zinātniskā darba (promocijas darbs) struktūras 


4 3 4 2 2 

8. Dators kā līdzeklis psiholoģijas pētrjumos 4 3 4 2 2 

III. Teorētiskie semināri (Jāizvēlas 3 semināri) 6 2 

9. Starpkultūru 

kompetence 

komunikācijaun etnokomunikatīvā 

5 2 2 



māksla 

6 2 2 

12. Profesionālā stresa sociāli psiholoģiski aspekti: 

personība-darbs-organizācija 

6 2 




kopā 120 16 16 16 16 16 16 12 12

2.PIELIKUMS 

Psiholoģijas nozares doktorantu promocijas darbu tēmas 2007./2008.st.g. 

Nr.p.k. 

Studentu 

Uzvārds Vārds apliecības 

numurs 

Tēmas nosaukums 

1. Vorone Santa 080006 Mazvērtības kompleksa 

izpausmes, struktūra un līmeņi 

2. Kalvāns Ēriks 070913 Jauniešu sociālā trauksme 

pašprezentācijas situācijā 

3. Pole Kristīne 071236 Latvijas iedzīvotāju sociālie 

priekšstati par sociālo 

dzimumdiskrimināciju 

4. Žekova Natālija 060453 Gendera stereotipi ģimenes lomu 

dažādās grupās (etniskās un/vai 

konfessionālās) 

5. Korniševa Aļona 060011 Latvijas iedzīvotāju dažādu 

paaudžu laika identitātes īpatnības 

6. Maļceva Olga 050030 Darba meklētāju ārzemēs sociālās 

identitātes dinamika un konflikti) 

7. Žekova Natālija 060453 Gendera stereotipi ģimenes lomu 

dažādās grupās (etniskās un/vai 

konfessionālās) 

8. Danilāne Lilita 050037 Dialogs latviešu un 

mazākumtautību grupu 

sociālpsiholoģiskā integrācijā 

Zinātniskais 

vadītājs 

Prof. 

A.Vorobjovs 

Doc. T.Uzole 

Doc. I.Plotka 

Asoc. prof. 

I.Kokina 

Asoc. profesore 

I.Plotka 

aso. prof. 

A.Pipere 

Asoc. prof. 

I.Kokina 

asoc. prof. 

I.Kokina 

9. Petļaka Viktorija 051293 prof. 

A.Vorobjovs 

10. Zajkričevska Maija 061348 Latvijas iedzīvotāju sociālie Prof. 

priekšstati par politiķiem A.Vorobjovs 

11. Mihejeva Nataļja 040050 Latvijas miljonāru karjeras Prof. 

izaugsmes sociāli psiholoģiskās 

īpatnības 

A.Vorobjovs 

37

Doktora studiju programmas „Psiholoģija” promocijas darbu tēmas 2009./2010.st.g. 

N.p.k. Studentu Doktoranta vārds, Studiju periods Promocijas darba 

apliecības Nr. uzvārds 

vadītājs 

1. 080897 Inna Akopova Latvijas darba migrantu sociālās Doc A.Ruža 

nostādnes 

2. 070692 Margarita Mihailova Priekšstati par taisnīgumu 

likumpārkāpēju un 

likumpaklausīgo iedzīvotāju 

grupās 

3. 070913 Ēriks Kalvāns Jauniešu sociālās trauksme 

prezentācijas situācijā 

4. 071236 Kristīne Pole Priekšstatu īpatnības par 

dzimumu vardarbību vīriešiem 

un sievietēm agrīnā un vidējā 

pieaugušā periodā 

5. 070842 Vitauts Virbickis LR NBS karavīru sociāli 

psiholoģiskās adaptācijas 

specifika 

6. 080006 Santa Vorone Latvijas iedzīvotāju dažādu 

paaudžu labizjūta 

7. 060453 Natalja Žekova Ģendera stereotipi ģimenes 

lomu dažādas grupās (etniskās 

un/vai konfesionālās) 

8. 050037 Lilita Danilāne Dialogs latviešu un 

mazākumtautību grupu 

sociālpsiholoģiskā integrācijā 

9. 040050 Natalja Mihejeva Latvijas miljonāru karjeras 

izaugsmes sociāli psiholoģiskās 

īpatnības 

10. 080883 Iveta Ruža Latvijas iedzīvotāju kauzālās 

atribūcijas attiecībā pret laulības 

neuzticību 

11. 090969 Marija Bambaļuka Latvijas iedzīvotāju etniskās 

tolerances sociālo- 

psiholoģiskais modelis 

Dr.psych. Aleksejs Ruža 

Dr.psych. Tatjana Ozole 

Dr.pych. Irina Plotka 

Dr.pych. Anita Pipere 

Dr.pych. A.Vorobjovs 

Dr.pych. Irēna Kokina 

Dr.pych. Irēna Kokina 



12. 090970 Aivis Dombrovskis Ģimenes vides saistība ar 

meiteņu feminstiskās identitātes 

attīstību 

Dr.pych. Anita Pipere 

13. 091093 Diāna Oļukalne Dr.pych. Māra Vīdnere 

14. 091093 Jeļena Šaplavska Dzīves izturības īpatnības 

profesiju pārstāvjiem, kuru 


darbs saistīts ar risku 

15. 070986 Oksana Jeņenkova Atšķirības sociālajos 

priekšstatos par autotransporta 

agresīvu vadīšanu 

Doc A.Ruža 

38

3.PIELIKUMS 

Doktora studiju programmas „Psiholoģija” studējošo aptaujas veidlapas paraugs 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA 

Fakultāte: SZF 

Programmas direktors: prof. A.Vorobjovs 

Studiju programma: Doktora studiju programma „Psiholoģija” 

Kurss: 1,2,3,4 

1. Novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu). 

1.1 Novērtējiet studiju kursa 1.2 Novērtējiet pasniegšanas līmeni, 

svarīguma pakāpi piecu baļļu kur: 

sistēmā, kur: 5 - ļoti augsts 

5 - ļoti svarīgs 4 - augsts 

4 - svarīgs 3 - vidējs 

3 - vidēji svarīgs 2 - zems 

2 - nesvarīgs 1 - ļoti zems 

1 - nav vajadzīgs 

1.3.Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju 

kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiŅām (=). 

A tabula 

Studiju kursa 

nosaukums 

Studiju kursa 

svarīgums 

2 .Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma kopumā? 

1. Pilnīgi apmierina 

2. Pamatā apmierina 

3. Daļēji apmierina 

4. Neapmierina 

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no universitātes 

Pasniegšanas līmenis Izmaiņas kursa 

apjomā 

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem 

materiāliem? 

1. Pietiekams 

2. Nepietiekams 

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 

1. Jā, bieži 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 

3. Nē. Kāpēc? 

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 

1. Jā, bieži 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 

3. Nē. Kāpēc? 

39

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 

1. Jā 

2. Nē 

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar vieslektoriem ir pietiekams? 

1. Jā 

2. Nē 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 

1. Apmierinoša 

2. Neapmierinoša 

9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu kopumā? 

1. Apmierinoši 

2. Neapmierinoši 

3. Cita atbilde 

40

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETU REZULTĀTI 

2009./2010. STUDIJU GADS 

Fakultāte: SZF 

Programmas direktors: prof. A.Vorobjovs 

Studiju programma: Doktora studiju programma „Psiholoģija” 

Kurss: 1,2,3 

1. Novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus 

Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas līmenis Izmaiņas kursa 

svarīgums 

apjomā 

Personības paradigmas 5 balles -15 5 balles -18 = 18 

sociālās psiholoģijas saturā 4 balles -3 4 balles -0 

Mūsdienu sociālpsiholoģijas 5 balles -15 5 balles -18 = 18 

prioritātes un attīstības 

perspektīvas 

4 balles -3 4 balles -0 

Komunikācijas 

5 balles -15 5 balles -18 = 18 

psiholoģiskie aspekti 

informācijas sabiedrībā 


Vadības māksla 

5 balles -15 5 balles -18 = 18 

organizācijās un grupās 4 balles -3 4 balles -0 

Kvantitatīvās pētīšanas 5 balles -15 5 balles -18 = 18 

metodes sociālajā 

psiholoģijā 


Kvalitatīvās pētīšanas 5 balles -15 5 balles -18 = 18 

metodes izmantošanas 

iespējas sociālajā 

psiholoģijā 


Zinātniskā darba 

5 balles -15 5 balles -18 = 18 

(promocijas darbs) 

struktūras veidošana un 



Dators kā līdzeklis 

5 balles -15 5 balles -18 = 18 

psiholoģijas pētījumos 4 balles -3 4 balles -0 

Starpkultūru komunikācija 5 balles -15 5 balles -18 = 18 

un etnokomunikatīvā 

kompetence 


Mūsdienu socioloģiskas 5 balles -16 5 balles -18 = 18 

teorijas 


Kvalitatīva dzīve, 

5 balles -15 5 balles -18 = 18 

psiholoģiskā labklājība un 

dzīves māksla 


Profesionālā stresa sociāli 5 balles -12 5 balles -6 = 18 

psiholoģiski aspekti: 

personība-darbsorganizācija 


41

2 .Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma kopumā? 

1. Pilnīgi apmierina - 15 

2. Pamatā apmierina - 3 

3. Daļēji apmierina -0 

4. Neapmierina - 0 

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no universitātes -0 

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un metodiskajiem 

materiāliem? 

1. Pietiekams -18 

2. Nepietiekams -0 

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku? 

1. Jā, bieži - 18 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? -0 

3. Nē. Kāpēc? 0 

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet? 

1. Jā, bieži -18 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? -0 

3. Nē. Kāpēc? – 0 

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams? 

1. Jā -10 

2. Nē -8 

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar vieslektoriem ir pietiekams? 

1. Jā -2 

2. Nē – 16 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem? 

1. Apmierinoša - 18 

2. Neapmierinoša -0 

9 Kā Jūs vērtējat studiju programmas realizēšanu kopumā? 

1. Apmierinoši -18 

2. Neapmierinoši- 0 

3. Cita atbilde-0 

42

4.PIELIKUMS 

Doktora studiju programmas „Psiholoģija” studējošo saraksts 2007./2008.st.g. 

Studentu 

apliecības Nr. 

Doktoranta vārds, 

uzvārds 

Studiju periods Finansējums 

Promocijas darba 

vadītājs 

070692 Margarita Mihailova 2007-2010 Budžeta vieta Dr.psych. Aleksejs 

Ruža 

070913 Ēriks Kalvāns 2007-2010 RA Budžeta Dr.psych. Tatjana 

vieta 

Ozole 

070830 Juris Stabiņš 2007-2010 Par maksu Dr.pych. A.Vorobjovs 

071236 Kristīne Pole 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Irina Plotka 

070841 Lilita Reķe 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Irēna Kokina 

070926 Marija Vāciete 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Ārija 

Karpova 

070842 Vitauts Virbickis 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Anita Pipere 

080006 Santa Vorone 2008-2011 Atbrīvota no 

studiju maksas 

060011 Aļona Korniševa 2006-2009 Par maksu Dr.pych. Irina Plotka 

061348 Maija Zakriževska 2006-2009 Par maksu Dr.pych. A.Vorobjovs 

060453 Nataļja Žekova 2006-2009 Budžeta vieta Dr.pych. Irēna Kokina 

050030 Olga Maļceva 2005-2008 Par maksu Dr.pych. Anita Pipere 

051263 Viktorija Petļaka 2005-2008 Par maksu 


070712 Normunds Puzulis 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Māra 

Vīdnere 

050037 Lilita Danilāne 2005-2008 Par maksu Dr.pych. Irēna Kokina 

040050 Nataļja Mihejeva 2004-2007 Par maksu 


050020 Vadims Murašovs 2005-2008 Budžets Dr psych. 

V.Dombrovskis 

080010 Inna Pišinska 2008 Par maksu 

43


N.p.k. Studentu 

apliecības Nr. 

Doktoranta vārds, 

uzvārds 

Studiju periods Finansējums Promocijas 

darba vadītājs 

16. 080897 Inna Akopova 2008-2011 Budžeta vieta 

17. 070692 Margarita 

2007-2010 Budžeta vieta Dr.psych. 

Mihailova 

Aleksejs Ruža 

18. 070913 Ēriks Kalvāns 2007-2010 RA Budžeta Dr.psych. 

vieta Tatjana Ozole 

19. 070830 Juris Stabiņš 2007-2010 Par maksu Dr.pych. 

A.Vorobjovs 

20. 071236 Kristīne Pole 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Irina 

Plotka 

21. 070841 Lilita Reķe 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Irēna 

Kokina 

22. 070842 Vitauts Virbickis 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Anita 

Pipere 

23. 080006 Santa Vorone 2008-2011 Atbrīvota no 


24. 060011 Aļona Korniševa 2006-2009 Par maksu Dr.pych. Irina 

Plotka 

25. 061348 Maija Zakriževska 2006-2009 Par maksu Dr.pych. 

A.Vorobjovs 

26. 060453 Natalja Žekova 2006-2009 Budžeta vieta Dr.pych. Irēna 

Kokina 

27. 050030 Olga Maļceva 2005-2008 Par maksu Dr.pych. Anita 

Pipere 

28. 051263 Viktorija Petlaka 2005-2008 Par maksu Dr.pych. 

A.Vorobjovs 

29. 070712 Normunds Puzulis 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Māra 

Vīdnere 

30. 050037 Lilita Danilāne 2005-2008 Par maksu Dr.pych. Irēna 

Kokina 

31. 040050 Natalja Mihejeva 2004-2007 Par maksu Dr.pych. 

A.Vorobjovs 

32. 080883 Iveta Ruža 2008-2011 Budžeta 

finansējums 

33. 080010 Inna Pišinska 2008 Par maksu 

44


N.p.k. Studentu Doktoranta vārds, Studiju periods Finansējums Promocijas 

apliecības Nr. uzvārds 

darba vadītājs 

1. 080897 Inna Akopova 2008-2011 Budžeta vieta 

2. 070692 Margarita Mihailova 2007-2010 Budžeta vieta Dr.psych. 

Aleksejs Ruža 

3. 070913 Ēriks Kalvāns 2007-2010 RA Budžeta vieta Dr.psych. 

Tatjana Ozole 

4. 070830 Juris Stabiņš 2007-2010 Par maksu Dr.pych. 

A.Vorobjovs 

5. 071236 Kristīne Pole 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Irina 

Plotka 

6. 070841 Lilita Reķe 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Irēna 

Kokina 

7. 070842 Vitauts Virbickis 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Anita 

Pipere 

8. 080006 Santa Vorone 2008-2011 Atbrīvota no 


9. 060453 Natalja Žekova 2006-2009 Budžeta vieta Dr.pych. Irēna 

Kokina 

10. 051263 Viktorija Petlaka 2005-2008 Par maksu Dr.pych. 

A.Vorobjovs 

11. 070712 Normunds Puzulis 2007-2010 Par maksu Dr.pych. Māra 

Vīdnere 

12. 050037 Lilita Danilāne 2005-20010 Par maksu Dr.pych. Irēna 

Kokina 

13. 040050 Natalja Mihejeva 2004-2010 Par maksu Dr.pych. 

A.Vorobjovs 

14. 080883 Iveta Ruža 2008-2011 Budžeta 

finansējums 

15. 080010 Inna Pišinska 2008 Par maksu 

16. Viktors Jolkins 2009-2012 Par maksu 

17. 090969 Marija Bambaļuka 2009-2012 Budžets Dr.pych. Irina 

Plotka 

18. 090970 Aivis Dombrovskis 2009-2012 Par maksu 

19. 091093 Diāna Oļukalne 2009-2012 Par maksu Dr.pych. Māra 

Vīdnere 

20. 090973 Andrejs Zagorskis 2009-2012 Par maksu 

21. 091093 Jeļena Šaplavska 2009-2012 Par maksu Dr.pych. Irina 

Plotka 

45

„PSIHOLOĢIJA” - Daugavpils Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?