Mūzikas skolotājs - Daugavpils Universitāte
Mūzikas skolotājs - Daugavpils Universitāte
Mūzikas skolotājs - Daugavpils Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE<br />
MŪZIKAS UN MĀKSLU FAKULTĀTE<br />
Profesionālo studiju programma<br />
“<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” (4214104)<br />
______________/ V. Paškevičs<br />
APSTIPRINĀTA<br />
DU Senāta sēdē<br />
2005.gada 31.oktobrī<br />
Protokols Nr. ___<br />
Senāta priekšsēdētājs
Programmas kods: 4214104<br />
Programmas īstenošanas ilgums:<br />
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE<br />
MŪZIKAS UN MĀKSLU FAKULTĀTE<br />
Profesionālo studiju programmas<br />
“<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>”<br />
4 studiju gadi (pilna laika studijas) un 5 studiju gadi (nepilna laika studijas)<br />
Programmas apjoms: 160 KP<br />
Prasības uzsākot studijas: vidējo izglītību apliecinošs dokuments<br />
Iegūstamā kvalifikācija: <strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
Iegūstamais grāds: profesionālais bakalaura grāds izglītībā<br />
Programmas īstenošanas vieta: <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
Programmas īstenošanas veids: pilna un nepilna laika studijas<br />
Programmas direktors: Mg. paed, docents Voldemārs Skutāns<br />
<strong>Daugavpils</strong> 2005<br />
2
SATURS<br />
1. STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶI UN UZDEVUMI.............................................................................4<br />
2. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA...........................................................................................5<br />
2.1. STUDIJU PROGRAMMAS KVALITATĪVĀS IZMAIŅAS ATTIECĪGAJĀS PROGRAMMAS SADAĻĀS. IZMAIŅU<br />
ANALĪZE UN PAMATOJUMS. STUDIJU KURSU SADALĪJUMA ATBILSTĪBA AUGSTĀKĀS PROFESIONĀLĀS IZGLĪTĪBAS<br />
STANDARTAM UN PROFESIJAS STANDARTAM...................................................................................................6<br />
2.2. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS................................................................................................................9<br />
3. STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJA...........................................................................................13<br />
3.1. IZMANTOTO FORMU APRAKSTS, IZVĒLES PAMATOJUMS UN ANALĪZE.........................................................13<br />
3.2. ATTIECĪBA STARP KONTAKTNODARBĪBĀM UN STUDENTU PATSTĀVĪGO DARBU.........................................14<br />
3.3. STUDIJU PLĀNS, TĀ UZBŪVES ATBILSTĪBA PROGRAMMAS MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM ...............................14<br />
4. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ PĒTNIECISKĀ DARBĪBA.................................................15<br />
4.1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PĒTNIECISKAIS DARBS. PĒTNIECISKĀ UN STUDIJU DARBA MIJIEDARBĪBA ..........15<br />
4.2. STUDĒJOŠO IESAISTĪŠANA PĒTNIECISKAJĀ DARBĀ. KURSA, BAKALAURA, MAĢISTRA DARBA TĒMU<br />
ATBILSTĪBA STUDIJU PROGRAMMAS SATURAM...............................................................................................16<br />
5. VĒRTĒŠANAS SISTĒMA........................................................................................................................17<br />
5.1. IZMANTOTĀS STUDIJU VĒRTĒŠANAS UN IZVĒRTĒŠANAS METODES, TO APRAKSTS, IZVĒLES PAMATOJUMS UN<br />
ANALĪZE ......................................................................................................................................................17<br />
5.2. NOVĒRTĒŠANAS BIEŽUMS, IZVĒLES PAMATOJUMS ...................................................................................18<br />
6. STUDĒJOŠO LĪDZDALĪBA STUDIJU PROCESA PILNVEIDĒ......................................................19<br />
6.1. STUDENTU IMATRIKULĀCIJA UN EKSMATRIKULĀCIJA.........................................................................19<br />
6.2. STUDĒJOŠO APTAUJU REZULTĀTI UN ANALĪZE....................................................................................20<br />
6.3. ABSOLVENTU UN DARBA DEVĒJU APTAUJAS. PROGRAMMAS BEIDZĒJU NODARBINĀTĪBA ......................26<br />
7. STUDIJU PROGRAMMAS AKADĒMISKAIS, VISPĀRĒJAIS PERSONĀLS....................................28<br />
7.1. AKADĒMISKĀ, VISPĀRĒJĀ PERSONĀLA SKAITS, TĀ IZMAIŅAS SALĪDZINĀJUMĀ AR IEPRIEKŠĒJO GADU ........28<br />
7.2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA KVALIFIKĀCIJAS ATBILSTĪBA AUGSTSKOLU LIKUMA PRASĪBĀM .......................29<br />
7.3. PAMATDARBĀ STRĀDĀJOŠĀ AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ĪPATSVARS STUDIJU PROGRAMMĀ.........................29<br />
7.4. KONKRĒTAS AR PERSONĀLU SAISTĪTAS PROBLĒMAS, KAS IETEKMĒ PROGRAMMAS KVALITĀTI ..................30<br />
8. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA....................................................................................30<br />
9. FINANSĒŠANAS AVOTI, PROGRAMMAS MATERIĀLAIS NODROŠINĀJUMS............................31<br />
9.1. STUDIJU PROGRAMMAS FINANSĒŠANA....................................................................................................31<br />
9.2. AUDITORIJAS, LABORATORIJAS, KABINETI, DARBNĪCAS: TO SKAITA, LIELUMA UN APRĪKOJUMA ATBILSTĪBA<br />
STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶIEM UN UZDEVUMIEM .......................................................................................31<br />
9.3. PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS AR NEPIECIEŠAMO LITERATŪRU UN INFORMĀCIJU...................................32<br />
10. ĀRĒJIE SAKARI....................................................................................................................................33<br />
10.1. SAIKNE AR DARBA DEVĒJIEM STUDIJU PROGRAMMAS MĒRĶU UN UZDEVUMU IZPILDES KONTEKSTĀ ........33<br />
10.2. SADARBĪBA AR LĪDZĪGĀM STUDIJU PROGRAMMĀM SAVĀ VALSTĪ UN ĀRVALSTĪS.....................................34<br />
10.3. STUDIJU PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITĀM STUDIJU PROGRAMMĀM LATVIJĀ UN ĀRVALSTĪS .......35<br />
11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVAS..............................................................36<br />
Pielikumi<br />
1A. pielikums. Pilna laika studiju plāns 2004./2005. studiju gadam<br />
1B. pielikums. Nepilna laika studiju plāns 2004./2005. studiju gadam<br />
2A. pielikums. Pilna laika reakreditācijai piedāvātais studiju plāns<br />
2B. pielikums. Nepilna laika reakreditācijai piedāvātais studiju plāns<br />
3A. pielikums. Studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība (kopsavilkums par 2000. -<br />
2005. gadu)<br />
3B. pielikums. Akadēmiskā personāla CV<br />
4A. pielikums. Jauno studiju kursu apraksts<br />
4B. pielikums. Studiju kursu apraksts<br />
5. pielikums. Dažādi studiju programmas izmaiņas pamatojoši dokumenti, darba devēju atsauksmes<br />
6. pielikums. 2005. gadā aizstāvēto studiju, bakalaura un maģistra darbu saraksts<br />
7. pielikums. Studiju procesa izvērtējuma anketa<br />
8. pielikums. Studiju programmas pašizvērtējuma ziņojumi (2000.g.; 2001.g.; 2002.g.; 2003.g.; 2004.g.)<br />
9. pielikums. Studiju maksas aprēķins<br />
3
1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi<br />
Latvijas nacionālās attīstības programmā tiek uzsvērts, ka kultūra ir viens no<br />
galvenajiem dzīves kvalitātes rādītājiem kā attiecībā uz sabiedrību, tā arī indivīdu, vidi. Pastāv<br />
ciešs sakars starp valsts realizēto kultūras un izglītības politiku, kas visspilgtāk izpaužas tieši<br />
vispārējās izglītības mūzikas, mākslas jomā, jo mūzikas pedagoģija jau pati par sevi ir<br />
mūzikas kultūras sastāvdaļa. Latviju raksturo ļoti dziļas un nozīmīgas mūzikas izglītības<br />
tradīcijas vispārizglītojošajās skolās, un mūzikas skolotāja darbība neaprobežojas tikai ar<br />
mācību priekšmeta „Mūzika” vadīšanu, viņa funkcijās ietilpst arī dažādu ansambļu, kopu un<br />
koru organizēšana un vadīšana. <strong>Mūzikas</strong> skolotāja aktivitātes ārpusklases darbā cieši saistītas<br />
ar dažādu kultūras pasākumu organizēšanu un vadīšanu, nacionālo kultūras vērtību atklāsmi,<br />
attīstību un saglabāšanu.<br />
Būtībā, 1999. akreditētās profesionālo studiju programmas „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” mērķi<br />
un uzdevumi nav mainījušies.<br />
Programmas stratēģiskais mērķis ir vispārējās muzikālās izglītības attīstība Latvijā,<br />
kas ir latviskās kultūrvides saglabāšanas, kā arī turpmākas veiksmīgas mūzikas tradīciju<br />
iedzīvināšanas un attīstības nepieciešamais priekšnoteikums, īpaši Latgales reģionā.<br />
Programmas mērķi ir:<br />
• augsti kvalificētu un konkurētspējīgu mūzikas skolotāju sagatavošana, kuru kompetence<br />
ļautu pilnvērtīgi un radoši darboties mūzikas, izglītības un kultūras jomā;<br />
• strādājošo mūzikas skolotāju konkurētspējas sekmēšana mainīgos sociālekonomiskajos<br />
apstākļos un starptautiskajā darba tirgū;<br />
• latviskās kultūrvides kultūras mantojuma un mūzikas tradīciju saglabāšana un turpmākā<br />
attīstība Latvijā, īpaši Latgales reģionā;<br />
• zinātnisko pētījumu veikšana, dalība valsts un starptautiskos zinātniskajos projektos<br />
nolūkā veicināt mūzikas izglītības problēmu izpēti un pētījumu rezultātu ieviešanu<br />
mūzikas izglītībā;<br />
Programmas uzdevumi:<br />
• nodrošināt augstākās profesionālās muzikālās izglītības programmas satura pilnveidošanu,<br />
atbilstoši profesijas standartiem un mūsdienu prasībām;<br />
• veicināt sabiedrisku, komunikablu, patstāvīgu, radošu, atbildīgu personību veidošanos un<br />
sekmēt viņu profesionāli pedagoģisko virzību;<br />
• aktivizēt studentu līdzdalību kultūras dzīves veidošanā, mūzikas tradīciju apzināšanā un<br />
tālākā attīstībā;<br />
• aktivizēt studentu zinātniski pētniecisko darbību, integrējot teorētiskās nostādnes un<br />
praksē gūtās atziņas;<br />
• piedāvāt profesionālās pilnveidošanās un pārkvalificēšanās iespējas tālākizglītībā.<br />
4
2. Studiju programmas struktūra<br />
1999. gadā DU <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātē tika realizēta studiju programma, kura<br />
paredzēja 4 gadu laikā iegūt kvalifikāciju „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong> vispārizglītojošajā skolā” kā arī<br />
iegūt papildkvalifikāciju pēc izvēles – klavieru spēles, akordeona spēles, pūšamo instrumentu<br />
spēles, stīgu instrumentu spēles, solo dziedāšanas, diriģēšanas <strong>skolotājs</strong>. Divu kvalifikāciju<br />
ieguvei tika paredzēts arī pārāk liels KP skaits, uz ko tika norādīts arī akreditācijas komisijas<br />
ekspertu ziņojumā ar ieteikumu samazināt KP skaitu.<br />
<strong>Mūzikas</strong> skolotāja studiju programmas statuss 1999. gadā<br />
Profesionālo studiju programma „MŪZIKAS SKOLOTĀJS”<br />
Iegūstamā kvalifikācija – MŪZIKAS SKOLOTĀJS ar<br />
papildspecialitātēm:<br />
- akordeona spēles <strong>skolotājs</strong><br />
- stīgu instrumentu spēles <strong>skolotājs</strong><br />
- klavieru spēles <strong>skolotājs</strong><br />
- diriģēšanas <strong>skolotājs</strong><br />
- solo dziedāšanas <strong>skolotājs</strong><br />
Pedagogs<br />
Bērnu mūzikas skolā<br />
Studijas<br />
izglītības zinātņu<br />
maģistra grāda<br />
pedagoģijā ieguvei<br />
2.1. attēls<br />
Skolotājs<br />
vispārizglītojošajā skolā<br />
Vairākus gadus gadus tika meklētas optimālākās studiju programmas realizēšanas<br />
iespējas, lai varētu apmierināt darba devēju pieprasījumu, nepārslogojot studentu un veidojot<br />
programmu atbilstoši LR likumdošanai. Rezultātā 2003. gadā tika veikta profesionālo studiju<br />
programmu statusa maiņa no profesionālās programmas uz profesionālā bakalaura<br />
programmu, paredzot paralēli skolotāja kvalifikācijai iegūt arī profesionālā bakalaura grādu<br />
izglītībā (skatīt 4. pielikumu).<br />
Šī programma tiek realizēta arī pašreiz. Ievērojot, ka daļa studiju programmas<br />
absolventu (skatīt 6.2.1., 6.2.2. tabulu) tomēr strādā bērnu mūzikas skolās, un šajās iestādēs ir<br />
pieprasīti speciālisti, esam izstrādājuši un licencējuši profesionālo studiju programmu uz<br />
augstākās izglītības bāzes „Profesionālās izglītības mūzikas <strong>skolotājs</strong>” (progr. kods 4614106),<br />
kas ļaus 1,5 gadu laikā iegūt vienu no kvalifikācijām: akordeona spēles, diriģēšanas, klavieru<br />
spēles, pūšamo instrumentu spēles, stīgu instrumentu spēles, solo dziedāšanas, diriģēšanas,<br />
mūzikas teorētisko priekšmetu skolotāja kvalifikāciju.<br />
5
<strong>Mūzikas</strong> skolotāja studiju programmas statuss 2005.gadā<br />
Profesionālo studiju programma „MŪZIKAS SKOLOTĀJS”<br />
Iegūstamā kvalifikācija – MŪZIKAS SKOLOTĀJS , profesionālais<br />
bakalaurs izglītībā<br />
Studijas<br />
izglītības zinātņu<br />
maģistra grāda<br />
pedagoģijā ieguvei<br />
Studijas (1,5 gada)<br />
Profesionālās izglītības<br />
pedagogs<br />
- akordeona spēles<br />
pedagogs;<br />
- stīgu instrumentu<br />
spēles pedgaogs<br />
- klavieru spēles<br />
pedagogs<br />
- diriģēšanaspedagogs<br />
2.2. attēls<br />
Skolotājs<br />
vispārizglītojošajā skolā<br />
Studiju programma tiek realizēta pilna un nepilna laika studijās <strong>Daugavpils</strong><br />
universitātes <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātē. Pilna laika studijas – 4 gadi, nepilna laika studiju<br />
ilgums ir 5 gadi.<br />
2.1. Studiju programmas kvalitatīvās izmaiņas attiecīgajās programmas sadaļās. Izmaiņu<br />
analīze un pamatojums. Studiju kursu sadalījuma atbilstība augstākās profesionālās<br />
izglītības standartam un profesijas standartam<br />
„<strong>Mūzikas</strong> skolotāja” studiju programma <strong>Daugavpils</strong> Universitātē tiek realizēta jau 35<br />
gadus.<br />
Ievērojot Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumus Nr. 481 (Noteikumi par<br />
otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu no 2001. gada 20. novembra),<br />
Izglītības likumu (14.panta 19.punkta prasības), kā arī pamatojoties uz LR Ministru kabineta<br />
noteikumiem Nr. 394 (Noteikumi par prasībām pedagogiem nepieciešamajai izglītībai un<br />
profesionālajai kvalifikācijai) profesionālo studiju programmā „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” tika<br />
veiktas dažas izmaiņas, mainīts kredītpunktu apjoms atsevišķās sadaļās un kursu izvietojums<br />
pa blokiem programmas studiju plānā.<br />
2004./ 2005. studiju gadā realizētās profesionālo studiju programmas <strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
apjoms bija 165 KP (skatīt 1. pielikumu), taču 2005. gada augustā tika pārstrādāts un<br />
apstiprināts studiju programmas plāns 160 KP apjomā (skatīt 2. pielikumu). Šajā studiju<br />
programmā KP sadalījums pa blokiem pilnībā atbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481.<br />
6
Kursi<br />
Nozares teorētiskie<br />
pamatkursi un<br />
informāciju tehnoloģiju<br />
kursi<br />
Profesionālās<br />
specializācijas kursi<br />
Humanitāro un sociālo<br />
zinātņu teorētiskie kursi<br />
un kursi, kas attīsta<br />
sociālās, komunikatīvās un<br />
organizatoriskās<br />
pamatiemaņas<br />
Profesionālo studiju programmas „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” struktūra<br />
LRMK.<br />
noteik.<br />
Nr. 481<br />
36 KP<br />
60 KP<br />
20 KP<br />
DU<br />
2000.<br />
45<br />
KP<br />
70<br />
KP<br />
35<br />
KP<br />
Prakses 26 KP 6 KP<br />
Bakalaura darbs 12 KP<br />
Brīvas izvēles kursi 6 KP<br />
Kopā:<br />
160<br />
KP<br />
10<br />
KP<br />
6-45<br />
KP<br />
182-<br />
217<br />
KP<br />
DU<br />
2001.<br />
38<br />
KP<br />
103<br />
KP<br />
21<br />
KP<br />
26<br />
KP<br />
12<br />
KP<br />
6-33<br />
KP<br />
200K<br />
P<br />
DU<br />
2002.<br />
39<br />
KP<br />
82<br />
KP<br />
20<br />
KP<br />
26<br />
KP<br />
12<br />
KP<br />
6-33<br />
KP<br />
185<br />
KP<br />
DU<br />
2003.<br />
39<br />
KP<br />
82<br />
KP<br />
14<br />
KP<br />
26<br />
KP<br />
12<br />
KP<br />
DU<br />
2004.<br />
39<br />
KP<br />
62<br />
KP<br />
20<br />
KP<br />
26<br />
KP<br />
12<br />
KP<br />
2.1.1. tabula<br />
DU<br />
2005.<br />
36 KP<br />
60 KP<br />
20 KP<br />
26 KP<br />
12 KP<br />
6 KP 6 KP 6 KP<br />
179<br />
KP<br />
165<br />
KP<br />
160 KP<br />
Līdz ar to profesionālo studiju programmā „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” ir notikusi pakāpeniska<br />
kontaktstundu (arī KP) samazināšana, sekojot 1999. gada akreditācijas komisijas ekspertu<br />
ieteikumam. Pilnveidojot studiju plānu tika sekots, lai neveidotos studentu pārslodze, veicot<br />
vienmērīgu studiju kursu sadali visos semestros, kā arī pārskatot studiju kursos paredzētos<br />
pārbaudījumus un atslogojot studentus sesijas laikā, kā ieteikuši akreditācijas komisijas<br />
eksperti.<br />
2004./ 2005. studiju gada beigās, ievērojot LR Ministra kabineta noteikumus Nr.481 par<br />
otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu, tika plānotas vairākas<br />
izmaiņas. Rūpējoties par vērtīgākā satura saglabāšanu tika meklētas efektīvākas tā<br />
organizēšanas struktūras - programmas satura papildināšana ar jaunāko informāciju un esošā<br />
satura pārstrukturēšana, tajā pašā laikā saglabājot aktuālo un vērtīgo, kas jau ir iestrādāts un<br />
pārbaudīts programmā.<br />
2004/ 2005. st.g. noslēgumā vairākas izmaiņas skārušas nozares teorētisko pamatkursu<br />
un informāciju tehnoloģiju kursu sadaļu: A daļa, kas sastāv no sadaļām A1 (21 KP) –<br />
pedagoģijas un psiholoģijas kursi, kas ir kopīgi visām skolotāja studiju programmām<br />
universitātē un A2 (15 KP)– nozares, tieši mūzikas teorijas, kursi. Ar 2005. gada 20. augusta<br />
Izglītības un vadības fakultātes Domes lēmumu (protokols Nr.10) tika veiktas šādas izmaiņas<br />
studiju programmas satura A1 daļā:<br />
7
1) samazināts nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloģiju kursu KP apjoms<br />
no 51 KP uz 39 KP;<br />
2) integrēti daži nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi,<br />
apvienojot to saturu pēc multidisciplinārās pieejas, lai pastiprinātu savstarpējo<br />
papildināšanos saturam, kas apgūstams no dažādiem priekšmetiem un jomām, papildinot<br />
līdzīgās teorētiskās pamatiestrādnes, piemēram, apvienoti “Sociālās un personības<br />
psiholoģijas” un “Attīstības psiholoģijas” studiju kursi, izveidojot vienotu “Sociālās un<br />
personības attīstības psiholoģijas” studiju kursu;<br />
3) pamatojoties uz pārmaiņām izglītībā un IZM izstrādātajā skolotāja profesijas standartā<br />
noteiktajām apgūstamajām zināšanām, mainīts studiju kursa “Didaktika” nosaukums uz<br />
“Mācību organizācijas pamati”, mainīts studiju kursa “Datorzinību pamati” nosaukums<br />
uz “Informācijas tehnoloģijas”, “Filozofijas pamati” uz “Filozofija”, “Civilzinību<br />
pamati” uz “Civilzinības”, „Ētikas pamati” uz “Ētika”;<br />
4) ievērojot integrēšanas pamatprincipu, lai novērstu studiju kursu satura dublēšanos,<br />
studiju kursa “Vispārīgā pedagoģija” satura jautājumi, pastiprinot tēmas, integrēti<br />
studiju kursos “Pedagoģijas vēsture”, “Audzināšanas teorija un metodika” un “Mācību<br />
organizācijas pamati”.<br />
Līdz ar šīm izmaiņām tika veikta arī mūzikas teorijas kursu pārstrukturēšana un<br />
izveidota A2 daļa – <strong>Mūzikas</strong> teorijas kursi – „<strong>Mūzikas</strong> teorija un solfedžo”, „Harmonija”,<br />
„<strong>Mūzikas</strong> pedagoģija”, kā arī, pamatojoties uz straujo informācijas tehnoloģiju iekļaušanos<br />
mūzikas industrijā, ieviests jauns studiju kurss „Mūzika un dators” (Kora diriģēšanas<br />
katedras sēdes protokols Nr.2 no 2005. gada 19. septembra un Instrumentu spēles un mūzikas<br />
teorijas katedras sēdes protokols Nr.3 no 2005. gada 19. septembra).<br />
Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās,<br />
komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas kopumā iestrādāti 24 KP: 20 KP pašā<br />
sadaļā, 4 KP, pamatojoties uz programmas satura specifiku, ievietoti arī citos blokos<br />
(piemēram, „Sociālās un personības attīstības psiholoģija”).<br />
Lai ievērotu LRMK noteikumus Nr. 481 par profesionālās studiju programmas apjomu<br />
vismaz 160 KP un izglītības un reģiona specifiku un vajadzības, pastiprinātu uzmanību<br />
pievēršot atsevišķiem nozares profesionālās specializācijas kursiem, papildināti un<br />
pārstrukturēti arī B daļas – profesionālās specializācijas kursi. Pamatojoties uz studiju<br />
programmas izvērtēšanas un studentu aptaujas rezultātiem, profesionālās specializācijas<br />
kursos tika veikti atsevišķi precizējumi, kas aktivizē pedagoģiskās un metodiskās novitātes,<br />
paredz daudzveidīgāku darba formu un metožu izmantošanu un pilnveidošanu.<br />
Ar Kora diriģēšanas katedras lēmumu (2005. gada 19. septembra sēdes protokols Nr. 2)<br />
tika veiktas izmaiņas:<br />
1) studiju kursā „Kora klase”, lai piešķirtu mobilitāti studentu iesaistīšanās procesam<br />
praktiskajā darbībā un rastu iespējas sistemātiskai un regulārai studentu māksliniecisko<br />
ideju pašrealizācijai un metodisko paņēmienu apguvei, tika izveidoti studiju kursi ar<br />
integrētu metodisko aspektu: „Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika”, „Koris un<br />
kora darba metodika”;<br />
2) lai nedublētu studiju kursu saturu, tika samazināts studiju kursa „Kora zinātne un kora<br />
diriģenta darba metodika” apjoms no 4 KP uz 1 KP. (skatīt 4. pielikumu);<br />
8
3) ievērojot integrēšanas pamatprincipu, integrējot pedagoģiju, psiholoģiju un mūzikas<br />
mācību metodiku, tika izveidots kvalifikācijas eksāmens – mūzikas mācību metodika<br />
(iepriekš pastāvēja 2 eksāmeni: „<strong>Mūzikas</strong> mācību metodika” un „Pedagoģija un<br />
psiholoģija”);<br />
4) pamatojoties uz mūzikas skolotāja muzikālās darbības spektra plašumu, izveidots valsts<br />
pārbaudījums – eksāmens muzicēšanā (iepriekš pastāvēja 2 eksāmeni – „Klavierspēle” un<br />
„Diriģēšana”). Šī korekcija ļaus studentam plašāk demonstrēt dažādu instrumentu spēles<br />
prasmes, dziedāšanu, diriģēšanu utt.;<br />
5) pārcelt studiju kursu „Speciālā pedagoģija” no Nozares teorētiskajiem kursiem uz Brīvās<br />
izvēles kursiem.<br />
Jāatzīmē arī pedagoģiskās prakses realizēšanas īpatnības. Sākotnēji no 6 KP, patreiz<br />
īstenojot 26 KP, prakse tiek plānota 4., 5., un 7. semestrī. Katram semestrim ir izstrādāti<br />
konkrēti uzdevumi un darba apjoms. Detalizēti prasības atspoguļotas „DU nolikumā par<br />
pedagoģisko praksi” (atrodas <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātes dekanātā), vēl sīkāk „Nolikumā<br />
par mūzikas skolotāja pedagoģisko praksi” (atrodas <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātes dekanātā).<br />
Studenta prakses darba gaita, analīze, skolotāja – metodiķa, iestādes vadītāja izvērtējums un<br />
raksturojums tiek fiksēts fakultātē izstrādātajā „Pedagoģiskās prakses dienasgrāmatā<br />
(S.Ērliha) (atrodas metodikas kabinetā).<br />
Lai veicinātu praktisko un sociālo prasmju attīstību, prasmes darbā ar dažādiem<br />
informācijas ieguves avotiem, tika ieviesta patstāvīgā darba nedēļa, kuras laikā studentiem<br />
tika dota iespēja patstāvīgi realizēt kādu konkrētu ideju saistītu ar bakalaura darba izstrādi.<br />
Studiju programma atbilst arī IZM skolotāja profesijas standartam. Studiju programmas<br />
saturs dod iespējas studentiem apgūt skolotāja profesijas pienākumus:<br />
• plānot un organizēt mācību darbu;<br />
• pārzināt mācību un audzināšanas saturu<br />
• organizēt drošu un atbalstošu izglītojošo vidi<br />
• nodrošināt audzēkņa personības izaugsmi;<br />
• rosināt audzēkņu zinātkāri un izziņas intereses, veidot mācīšanās prasmes;<br />
• nodrošināt audzināšanas un mācību procesu;<br />
• organizēt sadarbību ar vecākiem, skolotājiem, citiem speciālistiem un sabiedrību;<br />
• novērtēt audzēkņu sasniegumus;<br />
• izvērtēt un pilnveidot savu profesionālo darbību.<br />
2.2. Studiju programmas saturs<br />
Studiju programmas saturs (2.2.1. tabula) ir sadalīts piecās daļās.<br />
Nr. Studiju kursa nosaukums KP<br />
Studiju programmas saturs<br />
Vērtē-<br />
juma forma<br />
Docētāji<br />
Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi 36 KP<br />
1. Pedagoģijas vēsture 2 Eksāmens<br />
Dr.paed., prof. I. Salīte<br />
Mg.paed., as. M.Kravale<br />
2.2.1. tabula<br />
Pamat-<br />
darba vieta<br />
DU<br />
DU<br />
9
2.<br />
Audzināšanas teorija un<br />
metodika<br />
3. Sociālā pedagoģija 2<br />
4.<br />
Mācību organizācijas<br />
pamati<br />
2<br />
1<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
5. Vispārīgā psiholoģija 2 Eksāmens<br />
6. Pedagoģiskā psiholoģija 2<br />
7.<br />
8.<br />
9.<br />
Sociālā un personības<br />
attīstības psiholoģija<br />
Zinātniski pētnieciskās<br />
metodes pedagoģijā<br />
Bērnu fizioloģija un<br />
veselības veicināšana<br />
10. Informācijas tehnoloģijas 3<br />
11. Mūzika un dators 2<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
2 Eksāmens<br />
1<br />
4<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Dr.paed., lekt. E.Oļehnoviča<br />
PhD, doc. Dz.Iliško<br />
Mg.paed., as.J.Altāne<br />
PhD, doc. Dz.Iliško<br />
PhD, lekt. I.Belousa<br />
Mg.paed., lekt. V.Guseva<br />
Mg.paed., as.J.Altāne<br />
Mg.paed., lekt. V.Guseva<br />
Mg.paed., as.J.Altāne<br />
Dr.paed. prof. E. Krastiņa<br />
Ph.D., doc. D. Iliško<br />
Dr.psuch., doc.<br />
V.Dombrovskis<br />
Dr.psych., doc.V. Makarevičs<br />
Dr.psych., doc. S.Guseva<br />
Dr.psych., asoc.prof.<br />
A.Pipere<br />
Dr.psych., doc.V. Makarevičs<br />
Dr.psych., as.prof. I.Kokina<br />
Dr.psych., doc.<br />
V.Dombrovskis<br />
Dr.psych., doc. V.Makarevičs<br />
Dr.psych., as.prof. A.Pipere<br />
Dr.paed. prof. E. Krastiņa<br />
Dr.psych. asoc.prof.<br />
I. Kokina<br />
PhD., lekt. I. Belousa<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
Dr. biol. doc. L.Antoņeviča DU<br />
Mg., asist. V. Mendriķe DU<br />
Dr.art., asoc.prof. Ē. Daugulis DU<br />
12. <strong>Mūzikas</strong> pedagoģija 3 Eksāmens Dr.paed., prof. J. Davidova DU<br />
13. <strong>Mūzikas</strong> teorija un solfedžo 5<br />
14. Harmonija 4<br />
15. Studiju darbs 1<br />
Nr. Studiju kursa nosaukums KP<br />
1. <strong>Mūzikas</strong> mācību metodika 7<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Vērtē-<br />
juma forma<br />
Dr.art., as.prof. Ē. Daugulis,<br />
Mg. paed., lekt. G. Zavadska<br />
DU<br />
DU<br />
Dr.art., asoc.prof. Ē. Daugulis DU<br />
Dr.paed., prof. J. Davidova<br />
Dr.paed., asoc.prof. S. Ērliha<br />
Mg.paed., doc. V. Skutāns<br />
Dr.art., asoc.prof. Ē. Daugulis<br />
Dr.paed., doc. E.Znutiņš<br />
Docētāji<br />
Nozares profesionālās specializācijas kursi – 60 KP<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
Pamat-<br />
darba vieta<br />
Dr.paed., asoc.prof. S. Ērliha DU<br />
<strong>Mūzikas</strong> vēsture 6 Eksāmens Mg. paed., lekt. G. Zavadska DU<br />
2. Kompozīcija un 2 Diferencētā Dr.art., asoc.prof. Ē. Daugulis DU<br />
10
3.<br />
improvizācija ieskaite<br />
<strong>Mūzikas</strong> formu analīze /<br />
<strong>Mūzikas</strong> skaņdarbu analīze<br />
4. Ritmika un kustība 2<br />
5. Kora zinātne 1<br />
6. Aranžēšana 1<br />
2<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
7. Diriģēšana 7 Eksāmens<br />
8.<br />
9.<br />
10.<br />
Vokālais ansamblis un<br />
vokālā darba metodika<br />
Koris un kora darba<br />
metodika<br />
Solo dziedāšana un vokālā<br />
darba metodika<br />
2 Eksāmens<br />
9<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
5 Eksāmens<br />
11. Klavierspēle 7 Eksāmens<br />
12.<br />
Instrumentācija un<br />
pavadījuma spēle<br />
13. Papildinstruments 2 Eksāmens<br />
14.<br />
Vokāli instrumentālais<br />
ansamblis<br />
15. Studiju darbs 2<br />
Nr. Studiju kursa nosaukums KP<br />
1.<br />
Dr.art., asoc.prof. Ē. Daugulis DU<br />
Mg.paed., lekt. E. Beļinskis DU<br />
Dr.paed., doc. E. Znutiņš DU<br />
Mg.paed., lekt.<br />
S. Almakajevs<br />
Dr.paed., doc. E.Znutiņš<br />
Mg.paed., lekt. M. Žižina<br />
Mg.paed., lekt.<br />
S. Almakajevs<br />
Mg.paed. V. Bagirjane<br />
Dr.paed., asoc.prof. S. Ērliha<br />
Dr.paed., doc. E.Znutiņš<br />
Mg.paed., lekt.<br />
S. Almakajevs<br />
Mg.paed., lekt. M. Žižina<br />
Mg.paed. V. Bagirjane<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
Dr.paed., doc. E. Znutiņš DU<br />
Mg.art., lekt. I. Bagele<br />
Mg.paed., asist. O. Groza<br />
Dr.paed., prof. J. Davidova<br />
Mg.paed., lekt. J. Larionova<br />
Mg.paed., lekt. T.Minakova<br />
Mg.paed., as. T.Dvorecka<br />
2 Eksāmens Dr.art., as.prof. Ē. Daugulis<br />
3<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Vērtē-<br />
juma forma<br />
Mg.paed., doc. V. Skutāns<br />
Mg.paed., lekt. T. Gžibovskis<br />
Mg. paed., as. A. Rudzs<br />
Dr.paed., prof. J. Davidova<br />
Dr.paed., as.prof. S. Ērliha<br />
Mg.paed., doc. V. Skutāns<br />
Dr.art., asoc.prof. Ē. Daugulis<br />
Dr.paed., doc. E.Znutiņš<br />
Docētāji<br />
Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un<br />
organizatoriskās pamatiemaņas- 20 KP<br />
Ētika / estētika / Latvija<br />
Eiropā<br />
2. Filozofijas pamati 2<br />
2<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Mg.paed., lekt. B.Felce<br />
Mg.paed., lekt. A.Felcis<br />
Dr.phil., doc. L.Gorbaceviča,<br />
Mg.paed., lekt. A. Felcis<br />
DU<br />
PII<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
RPIVA<br />
Kultūras<br />
un sporta<br />
pils<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
Pamat-<br />
darba vieta<br />
3. Svešvaloda 4 Eksāmens Asist. L. Ciguļova DU<br />
4.<br />
5.<br />
Latvijas kultūras vēsture /<br />
Pasaules kultūras vēsture<br />
Mūsdienu mūzika un tās<br />
attīstības tendences<br />
2<br />
2<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Mg. philol., lekt. I. Kupšāne<br />
Mg.art.hist., lekt. G. Ozoliņš<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
Mg.paed., lekt.G. Zavadska DU<br />
11
6.<br />
<strong>Mūzikas</strong> stili un to<br />
interpretācija<br />
2 Eksāmens Mg.paed., lekt.G. Zavadska DU<br />
7. Latviešu mūzikas vēsture 4 Eksāmens Mg.paed., lekt.G. Zavadska DU<br />
8.<br />
Ekonomikas pamati/<br />
civilzinību pamati/<br />
socioloģija/ politoloģija<br />
Nr. Studiju kursa nosaukums KP<br />
Pedagoģiskā prakse 26<br />
Nr. Studiju kursa nosaukums KP<br />
Bakalaura darbs 12<br />
Nr. Studiju kursa nosaukums KP<br />
1. Akordeona spēle 6<br />
2. Pūšamais instruments 6<br />
3. Stīgu instrumentsa spēle 6<br />
4. Klavierspēle 6<br />
5. Diriģēšana 6<br />
6. Solo dziedāšana 6<br />
7. Ģitāras spēle 6<br />
8. Ērģeļu spēle 6<br />
2<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Vērtē-<br />
juma forma<br />
Prakses – 26 KP<br />
Diferencētā<br />
ieskaite<br />
Vērtē-<br />
juma forma<br />
Bakalaura darbs – 12 KP<br />
Bakalaura<br />
darba<br />
aizstāvēšana<br />
Vērtē-<br />
juma forma<br />
Brīvās izvēles kursi – 6 KP<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Mg.oec., Mg.psych., lekt.<br />
I. Kuņicka<br />
Docētāji<br />
DU<br />
Pamat-<br />
darba vieta<br />
Dr.paed., asoc.prof. S. Ērliha DU<br />
Docētāji<br />
Dr.paed., prof. J. Davidova<br />
Dr.paed., asoc.prof. S.Ērliha<br />
Mg.paed., doc. V. Skutāns<br />
Dr.art., asoc.prof. Ē. Daugulis<br />
Dr.paed., doc. E.Znutiņš<br />
Docētāji<br />
Pamat-<br />
darba vieta<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
Pamat-<br />
darba vieta<br />
Mg.paed., lekt. L.Ščepetkova DU<br />
Mg.paed., doc. V. Skutāns<br />
DU<br />
As. I.Ozuns DMV<br />
Dr.paed., prof. J. Davidova,<br />
Mg.paed., lekt. J. Larionova<br />
Mg.paed., lekt. T.Minakova<br />
Mg.paed., as. T.Dvorecka<br />
Dr.paed., doc. E.Znutiņš,<br />
Mg.paed., lekt. M. Žižina,<br />
Mg.paed., lekt.<br />
S. Almakajevs,<br />
Mg.paed. V. Bagirjane<br />
Dr.paed., asoc.prof. S. Ērliha<br />
Mg.art., lekt. I. Bagele<br />
Mg. paed., as. A. Rudzs<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
DU<br />
Kultūras<br />
un sporta<br />
pils<br />
Doc. L.Bulava JVLMA<br />
12
9. Kokles spēle 6<br />
10. Sitamo instrumentu spēle 6<br />
11. Sintezatora spēle 6<br />
3. Studiju programmas realizācija<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Diferencētā<br />
ieskaite,<br />
eksāmens<br />
Mg. paed. M. Somorodova DMV<br />
Mg.paed., lekt. T. Gžibovskis RPIVA<br />
Dr.art., asoc.prof. Ē. Daugulis DU<br />
3.1. Izmantoto formu apraksts, izvēles pamatojums un analīze<br />
Lai sekmīgi realizētu studiju programmu un apgūtu jaunas studiju formas, mācību<br />
metodes un metodiskos paņēmienus, docētāji apmeklē dažādus seminārus, piedalās pieredzes<br />
apmaiņas aktivitātēs un profesionālās pilnveides kursos. Pieredzes apmaiņas rezultātā studiju<br />
kursos tiek ieviestas jaunas studiju formas, mainītas dažādu studiju formu proporcijas. Studiju<br />
programmā ietverto kursu realizācijai tiek izmantotas šādas formas:<br />
• lekcijas un semināri vispārizglītojošo, nozares teorētisko un profesionālās specializācijas<br />
kursu satura apguvei. Studiju programmā samazināts teorētisko lekciju skaits un dominē<br />
praktiskas ievirzes nodarbības, semināri kuros studenti sekmē sociālo prasmju attīstību,<br />
pilnveido individuālā darba prezentācijas un analīzes prasmes, viedokļa paušanu par<br />
attiecīgo problēmu un tās risināšanas iespējām;<br />
• individuālo nodarbību forma tika izmantota nepieciešamo praktisko iemaņu veidošanai<br />
diriģēšanā, klavierspēlē, solo dziedāšanā, papildinstrumenta spēlē un izvēles instrumenta<br />
spēlē. Šajās nodarbībās pilnveidojas studenta prasmes un iemaņas dažādu instrumentu<br />
spēlē, notiek mākslinieciskās gaumes veidošanās, kā arī saiknes nodrošināšana ar<br />
sabiedrību – pirmskolas izglītības iestādēm, skolām, kultūras centriem utt..<br />
Pēcakreditācijas laikā tika veikti pasākumi, kas sekmēja studentu regulāro uzstāšanos<br />
dažādu auditoriju klausītājiem, muzicēšanu augstākminētajās iestādēs un piesaistītu<br />
klausītājus, kā arī potenciālos studentus, organizējot koncertus DU koncertzālēs. Tātad<br />
specifiska studiju darba forma ir uzstāšanās koncertos, akadēmiskie koncerti.<br />
Jāatzīmē arī pasniedzēju aktīvā līdzdalība koncertdarbībā kā muzicējot kopā ar studentu,<br />
tā arī uzstājoties individuāli.<br />
• kā komandu jeb grupu darbu, kas īpaši aktualizējies pēdējo 2 - 3 gadu laikā vokālā<br />
ansambļa un vokāli instrumentālā ansambļa darbībā. Šo studiju kursu realizēšanai tiek<br />
veidotas 6 - 8 studentu grupas, kuras iestudē noteiktas sarežģītības pakāpes un noteiktai<br />
mērķauditorijai izvēlētu repertuāru un uzstājas koncertos. Nozīmīgākais šo kursu<br />
realizācijā ir studenta praktiskā darbība, sākot ar repertuāra izvēli (arī skaņdarba<br />
aranžēšanas un / vai instrumentācijas), tā apgūšanu un dažādu metodisko paņēmienu<br />
aprobāciju un beidzot ar publisko atskaņojumu koncertā. Šādi gūtā pieredze ir pamats<br />
ansambļu, koru turpmākai organizēšanai un vadībai skolās.<br />
• prakses laikā studenti iepazīst skolas darbu, stundu vadīšanas un audzināšanas darba<br />
specifiku, kā arī pilnveido kormeistara darba prasmes, darbojoties ar skolu koriem un<br />
13
ansambļiem, koncertmeistara prasmes, atskaņojot pavadījumus dažādiem skolu<br />
kolektīviem. Prakses laikā studenti gatavo savus skolotāja portfolio, kas sekmē spēju<br />
izveidot izglītības pārmaiņām adekvātus pedagoģiskās darbības modeļus. Pedagoģisko<br />
praksi raksturo specifiskas izvērtēšanas / pašizvērtēšanas seminārnodarbības, prakses<br />
laikā gūtās pieredzes apkopojums un prezentācija prakses noslēguma konferencēs u.c.<br />
3.2. Attiecība starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu<br />
Atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumiem Nr. 481, profesionālo studiju programmā<br />
„<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” 50% no kopējā kredītpunktu apjoma sastāda kontaktnodarbības, pārējais<br />
ir studentu patstāvīgais darbs.<br />
Ņemot vērā programmas specifiku, ar 2003. gada 19. marta <strong>Mūzikas</strong> un mākslu<br />
fakultātes Domes lēmumu tika izmainītas kontaktnodarbību un studenta patstāvīgā darba<br />
proporcijas no 1:1 uz proporciju 2:1 (20 kontaktstundas, 10 praktiskā darba stundas).<br />
Kontaktnodarbību skaits viena KP ietvaros tika palielināts studiju kursos – Koris, Vokālais<br />
ansamblis un Vokāli instrumentālais ansamblis. Šajos studiju kursos lielākais darba<br />
apjoms saistās ar dažādu koncertprogrammu iestudēšanu, kur būtiski, lai dziedātāji neapgūtu<br />
kora skaņdarbus vienbalsīgi, patstāvīgi, bet gan savā balss grupā, veidojot kopīgo balss grupas<br />
tembrālo, intonatīvo un dinamisko ansambli. Iestudēšanas procesā dziedātāji jūt viens otru,<br />
ieklausās veidotajās saskaņās, cenšas panākt vienotu, monolītu, emocionāli līdzsvarotu<br />
skaņdarba izpildījuma variantu. Tāpat šajos studiju kursos liels darba apjoms saistīts ar<br />
studenta kā vokālā ansambļa vadītāja, kora diriģenta praksi. Studenti praktizējas vadīt<br />
iedziedāšanos, meklēt atbilstošākos problēmsituācijas risinājuma metodiskos ceļus skaņdarbu<br />
iestudēšanas procesā, kā arī noskaņoties, pārvarēt uztraukumu, mobilizēt sevi dažādu<br />
klausītāju auditoriju priekšā.<br />
Savukārt, Studiju darbu un bakalaura darba izstrādei tika noteikts lielāks patstāvīgā<br />
darba īpatsvars: Studiju darbos - 4:1, bakalaura darbā – 30:1, kas tiek pamatots ar<br />
nepieciešamo pētniecisko darbu bibliotēkās, analizējot zinātnisko literatūru, veidojot<br />
teorētisko daļu, kā arī novērojot, anketējot vai veicot pārrunas ar pētījuma respondentiem,<br />
izstrādājot darba praktisko daļu. Lai atvieglotu studiju darba, bakalaura darba noformēšanu,<br />
tehnisko izpildi, tika izstrādāti un piedāvāti metodiskie norādījumi „Pedagoģijas bakalaura<br />
un maģistra darbu izstrādāšanai, noformēšanai un aizstāvēšanai” (atrodas <strong>Mūzikas</strong> un<br />
mākslu fakultātes dekanātā).<br />
3.3. Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķiem un uzdevumiem<br />
Studiju plāns veidots atbilstoši LR Ministru kabineta noteikumos Nr. 481 izvirzītajām<br />
prasībām, programmas mērķiem un uzdevumiem (skatīt 2. pielikumu). Sastādot šo studiju<br />
plānu, liela vērība tika veltīta studiju kursu pēctecībai, praktiskās un teorētiskās darbības<br />
integrācijai, kas ļautu sekmīgāk aprobēt teorētiskās atziņas praktiskā patstāvīgā darbībā.<br />
Studiju plāns apspriests Kora diriģēšanas un Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedru<br />
sēdēs, apstiprināts <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātes Domē. Studiju plāna izstrādē aktīvi<br />
piedalījās arī studentu pašpārvalde un vispārizglītojošo skolu skolotāji – metodiķi.<br />
14
4. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība<br />
4.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais darbs. Pētnieciskā un studiju darba mijiedarbība<br />
Ar profesionālo studiju programmu „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” saistītās pētnieciskās darbības<br />
galvenie virzieni:<br />
1. Mūsdienu mūzikas pedagoģijas problēmas un attīstības tendences (J. Davidova, S.<br />
Ērliha).<br />
2. <strong>Mūzikas</strong> izglītības satura jautājumi (J. Davidova, S. Ērliha, E. Znutiņš, H. Kraulis).<br />
3. Mākslinieciskās un pedagoģiskās darbības integrācija (E. Znutiņš, J. Larionova, T.<br />
Dvorecka, T. Minakova, V. Bagirjane).<br />
4. Latvijas mūzikas kultūras attīstības tendences (Ē. Daugulis, G. Zavadska, I. Bagele).<br />
Kā stabila un ilgtermiņa tradīcija ir Starptautiskās zinātniskās konferences organizēšana<br />
<strong>Daugavpils</strong> Universitātē („<strong>Mūzikas</strong> priekšmetu mācīšanas saturs un metodes skolā un<br />
augstskolā”1999. gadā, “<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong> 21. gadsimtā” 2000. gadā, „<strong>Mūzikas</strong> skolotāja<br />
izglītība 21. gadsimtā: Sasniegumi un problēmas“ 2003. gadā, „<strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas<br />
problēmas” 2005. gadā).<br />
Konferencē tradicionāli piedalās kā ārzemju, tā arī Latvijas augstskolu docētāji, skolu<br />
skolotāji, doktorandi, maģistranti un studenti, plaši pārstāvētais dažādu institūciju dalībnieku<br />
sastāvs ļauj kompleksi apzināt un ieskicēt globālās un lokālās mūzikas pedagoģijas<br />
problēmas, kā arī uz ārzemju un Latvijas speciālistu pieredzes meklēt to risinājumus.<br />
Balstoties uz konferences materiāliem, tiek izdoti zinātniskie rakstu krājumi „<strong>Mūzikas</strong><br />
pedagoģijas problēmas” (1998.g., 2000.g., 2002.g., 2004.g.) (Studiju programmas akadēmiskā<br />
personāla atjaunošana, apmācība un attīstība (kopsavilkums par 2000.- 2005. gadu) skatīt<br />
3. pielikumā).<br />
Apzinoties mūzikas pedagoģijas problēmu aktualitāti un to risinājuma nepieciešamību,<br />
plašākā kontekstā – ciešākā sadarbībā ar ārzemju mūzikas pedagoģijas zinātniekiem<br />
2005.gadā tika izveidots un reģistrēts žurnāls angļu valodā „Problems in Music Pedagogy”<br />
(galvenā redaktore prof. J.Davidova.).<br />
Jāatzīmē mūsu pedagogu līdzdalība LZP finansētajos projektos. Kopš 2004. gada tiek<br />
piešķirti arī <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s iekšējie granti, kuros finansējumu papildus saņēmuši<br />
vairāki studiju programmās strādājošie (skatīt 3. pielikumu).<br />
Kā projektu vadītāji ļoti aktīvi strādā vairāki studiju programmā strādājošie docētāji.<br />
Pēdējā gadā vadītie projekti:<br />
1) 2005.gads – J. Davidova - LZP finansēta zinātniskā projekta “Skolēnu mūzikas<br />
uztveres līmeņu noteikšana kā mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents”<br />
vadība;<br />
15
2) 2005. gads – I. Salīte - LZP finansēta zinātniskā projekta „Ilgtspējīgas izglītības<br />
modelis holistiskā skatījumā” vadība.<br />
2) 2005. gads – V. Makarevičs - LZP finansēta zinātniskā projekta „Tolerance<br />
kroskulturālā kontekstā” vadība;<br />
3) 2005. gads - S. Guseva - LZP finansēta zinātniskā projekta „Latgales reģiona<br />
jauniešu profesionālā identifikācija pašnoteikšanās periodā” vadība;<br />
3) 2001. – 2004. gads - sadarbībā ar DU studentiem, absolventiem, skolotājiem –<br />
metodiķiem docents Harijs Kraulis vadīja LZP finansētu projektu “Muzikālās izglītības<br />
pilnveide Latgales reģiona vispārizglītojošās skolās”;<br />
3) 2004. gads – J. Davidova - DU finansēta zinātniskā projekta „Apdāvinātības<br />
attīstības problēma mūsdienu zinātnē un praksē“ vadība;<br />
4) 2004. gads - sadarbībā ar skolu skolotājiem, DU studentiem docents E. Znutiņš DU<br />
finansēta zinātniskā projekta rezultātā izveidojis <strong>Mūzikas</strong> izglītības inovāciju centru;<br />
5) 2005.gads - Ē. Daugulis "Latgales Dziesnu svētki vakar un šodien" (skatīt 3.<br />
pielikumu).<br />
Cieša zinātniskā sadarbība ir izveidojusies ar Latvijas augstskolām, kurām aktuālas<br />
mūzikas pedagoģijas problēmas (Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Liepājas<br />
Pedagoģijas akadēmija, Jāz. Vītola Latvijas mūzikas akadēmija), Baltijas reģiona augstskolām<br />
(Tallinas <strong>Mūzikas</strong> akadēmija, Viļņas Pedagoģiskā universitāte, Klaipēdas <strong>Universitāte</strong>), kā arī<br />
citām Eiropas (Milānas <strong>Universitāte</strong>) un Krievijas augstākajām mācību iestādēm<br />
(Sanktpēterburgas Ā.I. Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskā universitāte, Kazaņas Valsts<br />
Pedagoģiskā universitāte) (Studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība<br />
un attīstība (kopsavilkums par 2000.- 2005. gadu) skatīt 3. pielikumā).<br />
4.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā. Kursa, bakalaura, maģistra darba tēmu<br />
atbilstība studiju programmas saturam<br />
Atbilstoši programmas pētījumu galvenajiem virzieniem, studenti izstrādā studiju,<br />
kvalifikācijas, bakalaura un maģistra darbus, piedalās mūzikas sekcijas darbā DU Studentu<br />
ikgadējās zinātniskās konferences ietvaros, maģistrantu lasījumos, projektos un citās<br />
zinātniskā darba aktivitātēs.<br />
Lai sekmētu studentu pētniecisko darbību un prezentācijas prasmes, studiju darbu<br />
aizstāvēšana notiek, piedaloties vairākiem studentiem un pasniedzējiem. Katram ir iespēja<br />
prezentēt paveikto darbu, piedalīties diskusijās.<br />
Kopš 1998. gada DU <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātē regulāri tiek rīkoti maģistrantu<br />
lasījumi, kuros studenti aprobē izstrādātās zinātniski teorētiskās pamatnostādnes un sniedz<br />
praktisko pētījumu rezultātus rekomendācijās.<br />
DU ir nodibināta <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s Jauno zinātnieku asociācija (DUJZA), kas<br />
rīko ikgadējās jauno zinātnieku konferences (papildus informācija http://lapas.dau.lv/dujza).<br />
Studiju programmas studenti piedalās gan konferences organizēšanā, gan klausītāju kvalitātē,<br />
gan arī zinātnisko krājumu sagatavošanā. Taču noteikti aktualizējama studentu pētījuma<br />
16
sadarbības iniciatīva ar kolēģiem, īpaši, ar citu Latvijas augstākās izglītības iestāžu<br />
studentiem.<br />
Kopš 2004.gada tiek izsludināti DU zinātniskās pētniecības projektu konkursi, kurus var<br />
pieteikt ikviens DU pamatdarbā strādājošais akadēmiskais personāls vai akadēmisko<br />
programmu studējošais, projekta realizācijā iesaistot DU akadēmisko personālu,<br />
palīgpersonālu, studējošos. Fakultātē ir apstiprināti divi šādi projekti, kuros piedalās arī<br />
studenti (Studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana, apmācība un attīstība<br />
(kopsavilkums par 2000.- 2005. gadu) skatīt 3. pielikumā).<br />
Šī iespēja pagaidām netiek pietiekami plaši izmantota, tomēr paver pētniecības iespējas<br />
kopīgai akadēmiskā personāla un studējošo sadarbībai.<br />
Pēdējo 2 - 3 gadu laikā ne tikai paši pasniedzēji uzstājas ar referātiem un publicē<br />
zinātniskos rakstus, bet arī kopā ar saviem studentiem veido kopīgus projektus – pētījumus.<br />
Īpaši aktīvi to dara profesore J. Davidova:<br />
Davidova J., Augustova Dz. The structure of musical abilities // Muzikos mokytojo<br />
rengimas šiuolakinei mokyklai. – Vilnius: Vilnius pedagoginis universitetas, 2002, pp. 9 – 16.<br />
Davidova J., Jakubovska M. Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis<br />
multikulturālā sabiedrībā // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga:<br />
Izglītības soļi, 2002, 4. daļa, 397. - 404. lpp.<br />
Davidova J., Goncharova O. Student’s musical development in a multicultural society:<br />
Theoretical bases // <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2003,<br />
47. – 53. lpp.<br />
Lai izpētītu citu valstu pieredzi un mūzikas izglītības inovatīvās tendences, docētājiem un<br />
studentiem ir iespēja lekcijās un patstāvīgo darbu studijās izmantot universitātes bibliotēkā un<br />
katedrās pieejamās publikācijas angļu valodā un, izmantojot bibliotēkas piedāvājumu, lietot<br />
specializētos interneta žurnālus un jaunāko literatūru angļu, vācu un krievu valodās.<br />
Par vienu no studiju programmas trūkumiem uzskatāma - studentu iesaistīšanās<br />
trūkums dažādos starptautiskajos projektos un studēšana citu augstskolu piedāvātajās<br />
programmās.<br />
2004./2005. studiju gadā aizstāvēti 28 bakalaura darbi un 10 maģistra darbi (Aizstāvēto<br />
bakalaura darbu un maģistra sarakstu skatīt 5. pielikumā).<br />
5. Vērtēšanas sistēma<br />
5.1. Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums<br />
un analīze<br />
Vērtējot programmas apguvi, saskaņā ar LRMK noteikumiem Nr. 481 un IZM<br />
izstrādāto skolotāja profesijas standartu, tiek ievēroti zināšanu un prasmju vērtēšanas<br />
atklātības, vērtējuma obligātuma pamatprincipi. Studiju izvērtēšanas metožu izvēli nosaka<br />
studiju kursu mērķi un uzdevumi, kas atspoguļo noteiktus kritērijus izglītības sasniegumu<br />
vērtēšanai.<br />
17
Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite un eksāmens. Ja<br />
pirms vairākiem gadiem dominēja nediferencētā ieskaite, tad tagad šāds vērtējums tiek<br />
izmantots reti, lielākoties novērtējot vispārējā cikla studiju kursu apguvi. Eksāmenos,<br />
diferencētajās ieskaitēs un valsts pārbaudījumos programmas apguve tiek vērtēta 10 ballu<br />
skalā (pozitīvs rezultāts - sākot ar 4 ballēm).<br />
Zināšanu pārbaudes formas ir kontroldarbi, testi, kolokviji, diskusijas.<br />
Praktisko muzicēšanas iemaņu pārbaudes formas lielākoties saistās ar akadēmiskajiem<br />
koncertiem, muzikālām pēcpusdienām, atklātām stundām klasē.<br />
Jāatzīmē arī izvērtēšanas darba formas pedagoģiskās prakses ietvaros. 2004./ 2005.<br />
studiju gadā tika pārstrādāti un papildināti pedagoģiskās prakses vērtēšanas kritēriji<br />
skolotājiem un prakses metodiķiem (skatīt DU Prakses nolikumu). <strong>Mūzikas</strong> mācību<br />
metodikas valsts pārbaudījuma vērtēšanā, kurā kā eksāmena daļa tiek vērtēta atklāta stunda<br />
skolā, tiek pieaicināti kā darba devēji, tā arī skolu skolotāji – metodiķi. Valsts<br />
pārbaudījumiem – eksāmenam diriģēšanā, eksāmenam instrumentu spēlē tiek pieaicināti<br />
darba devēji, kā arī citu augstskolu (Jāz. Vītola Latvijas mūzikas akadēmija, Viļņas <strong>Mūzikas</strong><br />
akadēmija, Rēzeknes Augstskola u.c.) eksperti no radniecīgām studiju programmām.<br />
Kā savdabīga vērtējuma / pašvērtējuma darba forma mūzikas skolotāja studiju<br />
programmā ir koncertanalīze un recenzēšana, kas virzīta uz studējošo muzikālās izpratnes,<br />
vērtēšanas un pašvērtēšanas iemaņu attīstību.<br />
Jāatzīmē arī studiju darbu izvērtēšana, kurā piedalās visi studiju darbu autori un vadītāji.<br />
Studenti iesaistās ne tikai savu sasniegumu izvērtēšanā, bet arī augstskolas, studiju<br />
programmas, atsevišķu tās kursu vērtēšanā, paužot savu viedokli dažādās administratīvā darba<br />
institūcijās (fakultātes Dome, Studentu padome), kā arī veicot anketēšanas un aptaujas,<br />
tādējādi sekmējot studiju programmas attīstību, studiju kursu pilnveidošanos.<br />
5.2. Novērtēšanas biežums, izvēles pamatojums<br />
Studiju kursu novērtēšanas sistēmas izvēli nosaka to specifika, kas atspoguļota katra<br />
studiju kursa aprakstā (pieejams MMF dekanātā).<br />
Nereti semestra laikā teorētiskā cikla priekšmetos ir paredzēti testi, arī referāti.<br />
Diriģēšanas, solo dziedāšanas un mūzikas instrumentu spēles iemaņu apguve ir<br />
sistemātisks un nepārtraukts process, kam nepieciešama nepārtraukta novērtēšana visa studiju<br />
procesa laikā, kas lielā mērā saistīts ar pastāvīgu uzstāšanos dažādos koncertos, muzikālos<br />
pasākumos, ar snieguma analīzi un tālāko mērķu korekciju.<br />
<strong>Mūzikas</strong> teorētisko kursu satura apguves līmeņa novērtēšanai tiek regulāri izmantotas<br />
viktorīnas, mūzikas tēmu kontroldarbi, dažāda veida praktiskie darbi, testi.<br />
18
6. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē<br />
6.1. Studentu imatrikulācija un eksmatrikulācija<br />
Uz doto brīdi DU <strong>Mūzikas</strong> skolotāja studiju programmā studē 48 pilna laika studenti un<br />
56 nepilna laika studenti.<br />
Gads<br />
Uzņemto un grādu un kvalifikāciju ieguvušo studentu dinamika<br />
pilna laika<br />
studijas<br />
Uzņemti<br />
nepilna laika<br />
studijas<br />
6.1.1. tabula<br />
Ieguvuši grādu un kvalifikāciju<br />
pilna laika<br />
studijas<br />
nepilna laika<br />
studijas<br />
1999.gads 20 16 17 2<br />
2000.gads 17 12 16 9<br />
2001.gads 14 21 12 12<br />
2002.gads 19 22 14 11<br />
2003.gads 15 10 8 15<br />
2004.gads 8 12 17 12<br />
2005.gads 6 12 5 19<br />
KOPĀ 99 105 89 80<br />
Saskaņā ar DU noteikto studiju kārtību katram studentam ir tiesības uz diviem<br />
akadēmiskajiem atvaļinājumiem.<br />
6.1.1. attēls<br />
Uzņemšanas dinamika profesionālo studiju programmā „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>”<br />
Studentu skaits<br />
45<br />
40<br />
35<br />
30<br />
25<br />
20<br />
15<br />
10<br />
5<br />
0<br />
36<br />
29<br />
35<br />
41<br />
25<br />
20 18<br />
1999.g. 2000.g. 2001.g. 2002.g. 2003.g. 2004.g. 2005.g.<br />
Atskaites gads<br />
19
6.2. Studējošo aptauju rezultāti un analīze<br />
Studiju programmas darbības izvērtēšana notiek visu gadu. Stratēģiski globālākie mērķi<br />
un uzdevumi tiek risināti studentu un pasniedzēju kopsapulcēs. Lai pārstāvētu studentu<br />
intereses lēmējinstitūcijās ir izveidota un aktīvi darbojas studentu pašpārvalde, kas deleģē<br />
pārstāvjus darbam DU Senātā, DU Studentu padomē, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātes Domē,<br />
Stipendiju komisijā utt. Studentiem ir iespējas iesniegt izskatīšanai Domē jebkuru, viņu<br />
interesi saistošu jautājumu, kā arī piedalīties diskusijās, jautājumu lemšanā. Domē studentiem<br />
ir veto tiesības. Savus priekšlikumus vai iebildumus par studiju grafiku, studiju plāna,<br />
atsevišķu studiju kursu vai pat to daļu pilnveidošanu studenti izskatīšanai iesniedz arī Kora<br />
diriģēšanas un Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedrās. Studentiem ir iespēja<br />
piedalīties katedru sēdēs un pārstāvēt savu viedokli.<br />
Studentu aktuālie jautājumi un ieteikumi tiek apspriesti arī neformālā veidā, veicot<br />
pārrunas, diskutējot, piedaloties dažādos kopprojektos. Informācijas saņemšanas veicināšanai<br />
fakultātē ir pieņemts lēmums izvietot uz ziņojumu stenda visus ar studējošajiem saistītos<br />
rīkojumus.<br />
Studiju gada noslēgumā, lai novērtētu studiju kvalitāti, tiek izmantotas 2 izvērtēšanas<br />
formas:<br />
• studiju kursu izvērtējums - programmas studenti katra studiju kursu noslēgumā izvērtē<br />
savus sasniegumus studiju gada laikā, apzina iespējamos traucējuma un kavējuma<br />
faktorus un arī stiprās puses un iespējamo tālākās darbības virzību. Parasti tas notiek<br />
brīvā pārrunu veidā, semestra pēdējās nodarbībās. Par studentu ieteikumiem pedagogi<br />
iepazīstina savus kolēģus katedras sēdēs;<br />
• studiju procesa izvērtējums – balstās uz DU Sociālo pētījumu institūta izstrādātās<br />
anketas, kas ir unificēta visām augstskolas studiju programmām. Arī datu apstrādi veic<br />
institūts un ar iegūtajiem rezultātiem iepazīstina fakultātes vadību.<br />
Lai noskaidrotu studentu domas par studiju programmas attīstību, tās dinamiku, šāda<br />
aptauja tiek veikta katru gadu. Arī 2005. gada jūnijā tika veikta profesionālo studiju<br />
programmas „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” pilna laika studējošo aptauja, kurā piedalījās 1., 2., 3. un 4.<br />
kursa studenti, kopā 42 studenti.<br />
Anketas jautājumi tika vērsti uz to, lai noskaidrotu respondentu viedokli par programmā<br />
iekļautajiem studiju kursiem – to svarīguma pakāpi, pasniegšanas līmeni, stundu skaitu un to,<br />
vai studējošie ir apmierināti ar izvēlēto studiju programmu (Studiju procesa izvērtējuma<br />
anketu skatīt 7. pielikumā).<br />
Apkopojot respondentu atbildes uz anketas jautājumiem, var secināt, ka:<br />
Izvēlētā studiju programma pamatā apmierina 64% studējošo un daļēji apmierina<br />
32% studējošo, neapmierina 4% studējošo<br />
20
Studentu attieksme pret studiju procesa nodrošinājumu ar mācību<br />
literatūru un metodiskajiem materiāliem<br />
Respondentu<br />
skaits<br />
70<br />
60<br />
50<br />
40<br />
30<br />
20<br />
10<br />
0<br />
Pilnīgi apmierina<br />
2002. gads 2003. gads 2004. gads<br />
Pamatā apmierina<br />
Daļēji apmierina<br />
Atskaites gads<br />
Neapmierina<br />
Pilnīgi neapmierina<br />
6.2.1. attēls<br />
Detalizēti analizējot studentu viedokļus, noskaidrojām, ka studenti ne vienmēr saskata<br />
konkrēta studiju kursa saikni ar izvēlēto profesiju, daži nelabprāt par vajadzīgu uzskata<br />
zinātniski pētniecisko darbību, uzskatot, ka tas jāveic tikai ļoti pieredzējušiem pedagogiem –<br />
praktiķiem, vēl izskan pretrunīgs viedoklis – vieni uzskata, ka studēt ir ļoti grūti, jo pastāv<br />
augstas prasības, īpaši, praktiskās muzicēšanas ietvaros, citi - pretēji, ka studijās varētu tikt<br />
integrēti studiju kursi dažādām papildspecialitātēm, un viņi būtu gatavi studiju laikā<br />
uzņemties lielāku slodzi. Tomēr lielākā neapmierinātība tiek pausta par to, ka studiju laikā<br />
nav iespējama papildkvalifikācijas ieguve, kas būtiski paplašinātu kvalifikācijas spektru. Tas<br />
nozīmē, ka 2003. gadā pieņemtais lēmums par specializācijas (papildspecialitātes) apguves<br />
pārtraukšanu, studentos izraisa lielāku neapmierinātību.<br />
studiju procesa nodrošinājums ar metodiskajiem materiāliem tiek vērtēts divējādi –<br />
viena daļa studējušo (50%) uzskata, ka tas ir pietiekams, otra – 50% - domā, kas tas<br />
ir nepietiekams<br />
6.2.2. attēls<br />
21
Procenti<br />
Studentu attieksme pret studiju procesa nodrošinājumu ar mācību<br />
literatūru un metodiskajiem materiāliem<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
27%<br />
73%<br />
Pietiekams Nepietiekams<br />
28%<br />
72%<br />
50% 50%<br />
2003. gads 2004. gads 2005. gads<br />
Atskaites gads<br />
Nereti studenti labprātāk mācību grāmatas izņemtu darbam mājās, nevis studētu<br />
bibliotēkā, kas nevienmēr ir iespējams attiecīga darba eksemplāru ierobežotā skaita dēļ.<br />
Jāatzīst, ka nereti bibliotēkā nav pieejami kāda mūsdienu autora darbi, kāds studenta<br />
izvēlētais skaņdarbs. Jāatzīst, ka <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte cenšas iegādāties jaunāko<br />
metodisko literatūru, ārzemju zinātniski pētnieciskos žurnālus, literatūru, kas nepieciešama<br />
pedagoģiskajam darbam skolā (lai studenti varētu kvalitatīvi sagatavoties stundām<br />
pedagoģiskās prakses laikā) un iespējams, ka nošu materiāli nav pietiekami iegādāti (īpaši<br />
pūšamo instrumentu, stīgu instrumentu spēlei). Daži pasniedzēji ir izveidojuši krājumus<br />
(skatīt 3. pielikumu), taču noteikti varētu tikt papildināts ārzemju metodisko un zinātnisko<br />
fundamentālo darbu klāsts.<br />
Vēl viena aktuāla problēma ir tā, ka nereti studiju procesam nepieciešamie valsts<br />
valodā izdotie darbi ir jau daļēji novecojuši, taču jauni vēl nav izdoti.<br />
Mūsu pasniedzēji sistemātiski strādā šajā virzienā – ir izdoti vairāki metodiskie<br />
palīglīdzekļi (skatīt 3. pielikumu), tai skaitā 2004./2005. gadā – J. Larionova „20. g.s.<br />
mūzika. 1. un 2. daļa”, L. Ščepetkova „Populārā mūzika akordeonam: skaņdarbu krājums”,<br />
„Akordeons džezā: mācību palīglīdzeklis”, T. Dvorecka – „Menuets: no senatnes līdz<br />
mūsdienām” ( 1. un 2. daļa), “Latviešu klavieru mūzika” u.c..<br />
Vairāki pedagogi turpina strādāt pie metodisko materiālu izveides (S. Ērliha – „Mūzika<br />
pirmskolas izglītības iestādēs”, E. Znutiņš „Darbs ar skolu koriem un vokālajiem<br />
ansambļiem”, V. Skutāns „Pūšamo instrumentu atskaņotājmākslas vēsture Rietumeiropā”, S.<br />
Almakajevs „Vijies dziesma” (Dziesmu krājums vidusskolu koriem.uc.).<br />
Taču, salīdzinot studentu atbildes ar 2002. gadu - 27 %, 2003. gadu – 28%, 2004. gadu<br />
– 50 %), novērojama pozitīva tendence - studenti pozitīvi novērtē šajā jomā paveikto.<br />
Jautājumā par datortehnikas izmantošanu studiju laikā priecē fakts, ka 95%<br />
studējošo bieži izmanto datortehniku, 5% reti, taču tādu, kas vispār neizmanto – nav.<br />
Salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem arī novērojama pozitīva tendence<br />
Datortehnikas izmantošana studiju procesā<br />
6.2.3. attēls<br />
22
Procenti<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
14%<br />
41% 45%<br />
Jā, bieži Jā, bet reti Nē<br />
36%<br />
46%<br />
18%<br />
95%<br />
5%<br />
2003. gads 2004. gads 2005. gads<br />
Atskaites gads<br />
Šis fakts izskaidrojams ar vairākiem faktoriem:<br />
* datortehnika tiek apgūta labāk jau vidējās izglītības līmenī;<br />
* studiju kurss Datortehnika padziļina šo iemaņu veidošanos jau 1 . kursā (nevis 3. - 4.<br />
kursā, kā tas bijis studiju plānā 2001., 2002. gadā);<br />
* ir uzlabojusies datora izmantošanas pieejamība;<br />
* ir interesanta mūzikas programmatūra, ko studenti labprāt vēlas apgūt;<br />
* kā bremzējošais faktors ir laika trūkums, ko īpaši akūti izjūt vecāko kursu studenti,<br />
kuri nereti mācības savieno ar darbu.<br />
Studenti apstiprinoši apgalvo arī par Interneta pakalpojumu izmantošanu – bieži to<br />
lieto 68%, reti – 24%<br />
6.2.4. attēls<br />
Procenti<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
INTERNET izmantošanas intensitāte studiju procesā<br />
10%<br />
34%<br />
55%<br />
Jā, bieži Jā, bet reti Nē<br />
36% 29% 35%<br />
68%<br />
24%<br />
2003. gads 2004. gads 2005. gads<br />
Atskaites gads<br />
Kā apliecina studenti, bieži laiks Interneta tīmeklī tiek pavadīts arī sazinoties ar saviem<br />
domubiedriem, draugiem, meklējot personīgi sev interesantu un saistošu informāciju, taču<br />
neizslēdz, ka arī studiju darbā Internetu izmanto bieži. Reti izmanto Internetu lielākoties lielās<br />
aizņemtības, laika trūkuma dēļ, jo bieži studijas tiek apvienotas ar darbu.<br />
8%<br />
23
Attiecībā uz vieslektoru piesaistīšanu - 67% studējošo uzskata, ka tas nav<br />
pietiekams, un 33% - pietiekams<br />
6.2.5. attēls<br />
Vieslektoru piesaiste studiju procesa organizācijā<br />
Procenti<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
31%<br />
69%<br />
Pietiekama Nepietiekama<br />
19%<br />
81%<br />
33%<br />
2003. gads 2004. gads 2005. gads<br />
Atskaites gads<br />
Jāatzīst, ka fakultātei trūkst pieredzes vieslektoru piesaistē „<strong>Mūzikas</strong> skolotāja” studiju<br />
procesa nodrošināšanai. Būtībā, vieslektoru piesaiste lielākoties veikta pēdējos divos studiju<br />
gados. Tā, 2003./2004. studiju gadā meistarklases vadīja Rīgas Pedagoģijas un izglītības<br />
vadības profesore M. Marnauza un A.I. Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskās universitātes<br />
prof. N. Terentjeva.<br />
Taču jau 2004./2005. studiju gadā jau sadarbībā ar J.Vītola Latvijas <strong>Mūzikas</strong> akadēmiju<br />
– B. Kurpniece, I. Grauzdiņa, M. Čeže, sadarbībā ar Viļņas mūzikas akadēmiju - profesors Ļ.<br />
Meļņikas, sadarbībā ar RPIVA – T. Gžibovskis, sadarbībā ar Tallinas <strong>Mūzikas</strong> akadēmiju –<br />
doc. T. Selke u.c.<br />
Studentiem tika piedāvāta iespēja noklausīties arī austrālietes B. Zemīts lekciju kursu<br />
„Multimediju izmantošana izglītībā”.<br />
Arī nākamajam studiju gadam ir sastādīts plāns dažādu Latvijas un ārvalstu vieslektoru<br />
piesaistei.<br />
Jautājumā par izvēles kursu piedāvājuma pietiekamību 68% studējošo atbild, ka tas<br />
ir pietiekams, 32% – ka tas nav pietiekams<br />
6.2.6. attēls<br />
Brīvas izvēles studiju kursu piedāvājums<br />
67%<br />
24
Procenti<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
69%<br />
31%<br />
Pietiekama Nepietiekama<br />
50% 50%<br />
68%<br />
2003. gads 2004. gads 2005. gads<br />
Atskaites gads<br />
Vieslektoru pieaicināšana studiju kvalitātes uzlabošanai notiek ar konkrētu mērķi,<br />
apzinot vājākos studiju satura aspektus, vai arī nolūkā paplašināt redzesloku par mūzikas<br />
pedagoģijas attīstības tendencēm, metodēm, īpaši jau Baltijas valstīs, kuras raksturo līdzīga<br />
izglītības sistēma. Tāpat tiek pieaicināti pedagogi – profesionāļi instrumentu spēlē, piemēram,<br />
sitamo instrumentu pasniedzējs – T. Gžibovskis vai ērģeļu spēles pedagoģe – L. Bulava.<br />
Kā izvēles kursus studenti vēlētos apgūt dažādu vokāli instrumentālā ansambļa<br />
instrumentu spēli (piemēram, sitamie instrumenti, basģitāra, ģitāra), tomēr dotajā gadījumā<br />
nākas saskarties ar grūtībām kvalificētu speciālistu piesaistei darbam Universitātē, piemēram,<br />
basģitāras spēlē, skaņu režijā u.c.<br />
Atzinīgi tiek vērtēta arī studentu sadarbība ar mācībspēkiem – 87% studējošo<br />
apmierina savstarpējā saskarsme<br />
6.2.7. attēls<br />
Procenti<br />
100<br />
80<br />
60<br />
40<br />
20<br />
0<br />
83%<br />
Studentu sadarbība ar mācībspēkiem<br />
17%<br />
Apmierinoša Neapmierinoša<br />
77%<br />
23%<br />
87%<br />
2003. gads 2004. gads 2005. gads<br />
Atskaites gads<br />
32%<br />
13%<br />
25
Studentu un pasniedzēju laba savstarpējā sapratne ir tradīcija. Tā veidojas kopīgā mērķu<br />
un uzdevumu izvirzīšanā un sasniegšanā. Studenti atzīmē, ka viņus priecē iespēja veidot<br />
muzikālus pasākumus, muzicēt kopā ar pasniedzējiem, apspriest un diskutēt kā līdzvērtīgiem<br />
partneriem par kultūras dzīves norisi, koncertu apmeklējumiem vai par tās vai citas metodes<br />
lietderību kādā noteiktā gadījumā, piemēram, studente I. Marksa laikrakstā „Lai Top” uzsver:<br />
”Mani ļoti pārsteidz tas, ka ir labs kontakts ar pasniedzējiem, labs kolektīvs, kā viena ģimene.<br />
Kopumā gandrīz nav robežas starp pasniedzējiem un studentiem. Var izteikt savas domas,<br />
vēlmes, tevi vienmēr uzklausa un atbalsta” (Lai Top, 2005., Nr. 6/93, 19. lpp.).<br />
6.3. Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība<br />
Viena no ārkārtīgi svarīgām <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātes pamatnostādnēm ir saikne ar<br />
absolventiem, kas ļauj noteikt absolventu vietu Latvijas darba tirgū, absolventu<br />
konkurētspēju, izglītības iestāžu spektru. Katru gadu studiju programmas iespēju robežās tiek<br />
apzināti absolventi un precizēta viņu darbība.<br />
Paralēli tam tiek noskaidroti arī darba devēji, rajonu izglītības pārvaldes metodisko<br />
kabinetu vadītāji, kas pārrauga DU absolventu – izglītības iestāžu darbinieku sasniegumu<br />
rezultātus, izvērtē viņu saskarsmes prasmes, sadarbību ar skolēniem utt.(Darba devēju<br />
atsauksmes skatīt 5. pielikumā).<br />
Par studentu gatavību profesionālajai darbībai tiek diskutēts arī ar skolu skolotājiem –<br />
pedagoģiskās prakses vadītājiem. Skolu skolotāju vērtējums ir atzinīgs, par ko liecina<br />
skolotāju un iestāžu vadītāju sniegtie studentu raksturojumi pedagoģiskās prakses<br />
dienasgrāmatās un vērtējums 10 ballu sistēmā (Pedagoģiskās prakses dienasgrāmatas atrodas<br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātes mūzikas mācību metodikas kabinetā).<br />
2004./2005. studiju gada dati par absolventiem liecina, ka nepilna laika studējošie<br />
vismaz 90% strādā savā specialitātē, turpretim pilna laika studējošie savā specialitātē strādā<br />
vismaz 51%. Kā apliecina pilna laika studenti, darba vieta parasti tiek atrasta jau studiju laikā.<br />
Sakarā ar šī brīža ekonomisko situāciju studijas un darbu apvienot mēģina jau 3. - 4. kursā<br />
studējošie pilna laika studenti.<br />
6.3.1 attēls<br />
Pārskats par "<strong>Mūzikas</strong> skolotāja" studiju programmas<br />
Studijas maģistratūrā 5%<br />
Interešu izglītības centrs<br />
23%<br />
5%<br />
Pirmsskolas<br />
izgl. iestādes<br />
absolventu darba vietām 2005.gadā<br />
NAV ZIŅU<br />
5%<br />
27%<br />
BMS<br />
35% Vispārizglītojoša skola<br />
Runājot par studentu darbības ģeogrāfisko izvietojumu, jāsecina, ka pārsvarā tā ir<br />
Latgale – 60% absolventu, Vidzeme – 30%, Zemgale – 10%. Izteikti liels ir arī Daugavpilī<br />
26
strādājošo skaits – 30%, ko izskaidro tas, ka liela daļa studentu nāk tieši no <strong>Daugavpils</strong><br />
mūzikas vidusskolas, <strong>Daugavpils</strong> 13. vidusskolas (skola ar padziļinātu mūzikas apguvi), kā<br />
arī fakts, ka jau studiju laikā studenti sāk strādāt Daugavpilī un tās tuvumā.<br />
Programmas beidzēju nodarbinātība tiek noskaidrota arī ilgākā laika periodā (Ziņojumā<br />
atspoguļoti dati par 2001. – 2004. gada absolventu darbību). Nodarbinātība tiek noskaidrota<br />
mutiskā aptaujā (arī telefoniski, elektroniski utt.).<br />
Profesionālo studiju programmas "<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>" absolventu<br />
nodarbinātība 2001. - 2004.g.<br />
Darbs nav saistīts<br />
ar mūziku 7%<br />
Ārzemēs<br />
8%<br />
Bērna kopšanas<br />
atvaļinājums<br />
2%<br />
4% 43%<br />
NAV ZIŅU<br />
Bērnu<br />
mūzikas<br />
skolas<br />
24%<br />
2%<br />
Studē<br />
10%<br />
Pirmsskolas<br />
izglītības iestādes<br />
Vispārizglītojošā skola<br />
6.3.2. attēls<br />
Šobrīd 77% absolventu ir savā specialitātē strādājošie. Latgales, arī Vidzemes rajonu<br />
skolās ir pieprasījums pēc mūzikas skolotājiem no vispārējās izglītības iestādēm, arī<br />
pirmskolas izglītības iestādēs tiek piedāvāts darbs mūzikas skolotājiem. Šobrīd liels<br />
absolventu skaits strādā arī bērnu mūzikas skolās un pasniedz dažādu instrumentu spēli,<br />
dziedāšanu. Sadaļā „Studē” ir 2%, šeit netiek skaitīti studenti, kuri paralēli strādā, taču tādu ir<br />
diezgan daudz.<br />
Absolventu ģeogrāfiskais izvietojums ir līdzīgs katru gadu, tāpēc arī kopainā dominē<br />
Latgale, lielākie kultūras un izglītības centri – <strong>Daugavpils</strong> un Rēzekne, kā arī Vidzeme, jo<br />
samērā daudz absolventi strādā Rīgā, kas liecina par viņu konkurētspēju, taču reizē arī par<br />
faktu, ka jaunie speciālisti ne vienmēr atgriežas savā dzimtajā pusē, bet gan meklē labāk<br />
apmaksātas darba iespējas, darbu pilsētās, kurās ir bagātīga kultūras dzīve.<br />
6.3.3. attēls<br />
27
Pārskats par profesionālo studiju programmas "<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>" 2001. - 2004.g.<br />
absolventu darbavietām Latvijā un ārzemēs<br />
1% 1%1%1%1%<br />
1%<br />
2%<br />
2%<br />
Krāslavas raj. Madonas raj.<br />
Preiļu raj.<br />
Ludzas raj.<br />
1% 2% 1% 1%<br />
Jēkabpils raj.<br />
Rēzeknes raj.<br />
3%<br />
Rīgas raj.<br />
<strong>Daugavpils</strong> raj.<br />
NAV INFORMĀCIJAS<br />
Alūksnes raj.<br />
Saldus raj.<br />
Bauskas raj.<br />
Varakļāni<br />
ĀRZEMES<br />
8%<br />
Malta 1%<br />
Olaine 1%<br />
Ogre<br />
1%<br />
Valka 1%<br />
Zilupe 2%<br />
Viļaka 1%<br />
Ludza 3%<br />
Aizkraukle 1%<br />
Ilūkste 3% 1%<br />
Koknese<br />
Madona 1% 2% 2%<br />
Krāslava Preiļi<br />
3%<br />
Balvi<br />
17%<br />
4%<br />
Dagda<br />
3%<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
9%<br />
Jēkabpils<br />
12%<br />
Rīga<br />
Rēzekne<br />
Pārrunās ar studiju programmas absolventiem, faktoru kvalitātē, kas traucē darbam<br />
specialitātē, tiek minēti:<br />
* zemais skolotāja atalgojums;<br />
* nepietiekamais darba apjoms mazajās pamatskolās;<br />
* sliktā satiksme ar attālākajām rajonu skolām;<br />
* pārspīlētās Valsts noteiktās prasības darbā ar skolu koriem, ansambļiem.<br />
7. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls<br />
7.1. Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu<br />
Studiju programmas izpildi nodrošināja katedru - Kora diriģēšanas, Instrumentu spēles<br />
un mūzikas teorijas, Pedagoģijas, Pedagoģiskās psiholoģijas, Latviešu literatūras un kultūras,<br />
Ekonomikas, Socioloģijas katedru un Svešvalodu centra, un studijas „Laima” docētāji (skat.<br />
7.1.1. attēlu) un vairāki vieslektori no Latvijas augstskolām (RPIVA, J.Vītola LMA) un<br />
ārzemēm (Viļņas <strong>Mūzikas</strong> akadēmija, Tallinas <strong>Universitāte</strong>).<br />
Vieslektoru pieaicināšana vienlaicīgi ir gan jaunas pieredzes ieguves, gan arī studiju<br />
kvalitātes paaugstināšanas iespēja. Vieslektori, kas ir arī starptautisko projektu sadarbības<br />
partneri ir vadījuši vairāku dienu seminārus gan studentiem, gan programmas mācībspēkiem,<br />
gan arī citiem interesentiem.<br />
28
Studiju procesa nodrošināšanā piedalās 38 pasniedzēji no tiem – 3 profesori, 6 asociētie<br />
profesori, 8 docenti, 14 lektori un 7 asistenti.<br />
37%<br />
Akadēmiskā personāla sastāvs<br />
18%<br />
8%<br />
16%<br />
21%<br />
profesori asoc.profesori docenti lektori asistenti<br />
7.1.1. attēls<br />
Iepriekšējā studiju gadā divas lektores – I. Belousa un E. Oļehnoviča aizstāvēja<br />
promocijas darbus un tiks ievēlētas docenta amatā, asistente I. Bagele tiks ievēlēta lektores<br />
amatā.<br />
No šobrīd esošajiem lektoriem un asistentiem 3 studē doktorantūrā un 5 ir pabeiguši<br />
doktorantūras teorētisko kursu un gatavojas promocijas darba aizstāvēšanai.<br />
7.2. Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām<br />
Akadēmiskā personāla kvalifikācija atbilst Augstskolu likuma prasībām (39.pants.<br />
Profesionālo studiju programmu akadēmiskais personāls).<br />
Ievērojot Augstskolu likuma 34.2. panta prasības, docenta, lektora vai asistenta amata<br />
pretendenta atbilstību amatam izskata <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātes Dome. Asociēto<br />
profesoru un profesoru vēlēšanu amatos, atbilstoši likumam, veic Latvijas Zinātņu akadēmijā<br />
apstiprinātās profesoru padomes.<br />
Lai nodrošinātu sava darba kritiskas vērtēšanas pieredzi, katru gadu pasniedzēji sastāda<br />
individuālos plānus, prognozējot studiju gadā plānotās aktivitātes, profesionālās pilnveides<br />
kursus, metodisko līdzekļu sastādīšanu un izdošanu, zinātniskās publikācijas, koncertdarbību<br />
un citus mākslinieciski radošos pasākumus. Savukārt, studiju gada beigās tiek sastādītas un<br />
iesniegtas atskaites par zinātnisko un metodisko darbu, kuras tiek apstiprinātas katedru sēdēs<br />
(2004./2005. studiju gada izpilde atspoguļota katedras sēžu protokolos Kora diriģēšanas un<br />
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedrās). Šīs atskaites tiek izmantotas arī sastādot<br />
ikgadējos pašizvērtējuma ziņojumus.<br />
Programmas attīstības atspoguļošanai programmas direktors katra studiju gada beigās<br />
sagatavo programmas pašizvērtējuma ziņojumu, kas tiek apstiprināts Domē un ir pieejams<br />
DU mājas lapā (http://dau.lv/post) un <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātes dekanātā.<br />
7.3. Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā<br />
No 38 docētājiem, kuri nodrošina programmas realizāciju, pamatdarbā <strong>Daugavpils</strong><br />
Universitātē strādā 35, blakusdarbā 3 (skatīt 2.2. tabulu).<br />
29
7.4. Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti<br />
Personāla akadēmiskā izaugsme: problēmas un risinājumi:<br />
1. Viena no lielākajām problēmām, kas ietekmē programmas kvalitāti ir saistīta ar<br />
pamatdarbā strādājošo mācībspēku zinātniskā potenciāla paaugstināšanu. Šī problēma pastāv<br />
arī citās augstskolās, kas realizē mūzikas skolotāju programmas, jo zinātnisko grādu mūzikas<br />
un mākslas jomā parasti iegūst muzikoloģijā, bet atskaņotājmākslas jomā tiek vērtēts<br />
profesionālās meistarības līmenis. Līdz ar to diriģēšanas, solo dziedāšanas un instrumentu<br />
spēles studiju kursu nodrošinājums ar docētājiem, kuriem ir zinātniskais grāds, sagādā lielas<br />
grūtības. Piemēram, lektore I. Bagele ir absolvējusi J. Vītola Latvijas <strong>Mūzikas</strong> akadēmiju,<br />
ieguvusi profesionālo maģistra grādu Mūzikā, pabeigusi meistarklasi Solo dziedāšanā, ir<br />
Latvijas Nacionālās operas soliste, taču iestāties doktorantūrā ir problemātiski – Mākslā - tikai<br />
muzikoloģija, pedagoģijā - nav attiecīga maģistra grāda.<br />
2. <strong>Mūzikas</strong> skolotājiem, līdzās pedagoģiskajai, zinātniskajai un metodiskajai darbībai,<br />
īstenojama arī mākslinieciski radošā darbība – koncertēšana, muzicēšana, kolektīvu vadība<br />
utt., kas ir papildus slodze pedagogam, tāpēc nereti grūtības izraisa metodiskās, zinātniskās un<br />
mākslinieciskās darbības apvienošana vienādi ražīgā, augstā līmenī.<br />
3. Svešvalodu apguve un pielietošana praksē - ne visi pedagogi brīvi pārvalda angļu,<br />
vācu u.c. valodas, kas mazina iespējas mobili iepazīt jaunāko ārzemju zinātnisko literatūru,<br />
apgrūtina kontaktēšanos ar potenciālajiem sadarbības partneriem. Taču,lai sekmētu valodu<br />
apguvi tiek veikta jaunas periodikas, zinātniskās literatūras iegāde; no DU finansēti Angļu<br />
valodas pilveides kursi, piemēram, Lielbritānijā “Active Learning” skolā (akreditēta Britu<br />
Padomē). Jāatzīmē arī dalība starptautiskos semināros, koncertturneju organizēšana un<br />
savstarpējie sakari ar citu valstu augstskolu docētājiem.<br />
8. Kvalitātes nodrošināšanas sistēma<br />
Studiju programmas darbības kontrole un vadīšana notiek visa gada garumā: uzņemot<br />
studentus, pieņemot darbā personālu, analizējot studentu novērtējuma rezultātus, ievērojot<br />
darbinieku savstarpējo nodarbību apmeklējumu rezultātus, analizējot studentu, absolventu un<br />
darba devēju ieteikumus.<br />
Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir:<br />
1) ārējā novērtēšana – licencēšana, akreditācija un neatkarīgu ekspertu vērtējums, ko<br />
sadarbībā ar augstskolu nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības<br />
kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC), kā arī darba devēju atsauksmes;<br />
2) pašnovērtēšana – iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko pastāvīgi veic<br />
katedras un fakultātes, šo darbu koordinē un vada Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes<br />
novērtēšanas centrs (SKNC) un Mācību padome.<br />
Studiju darba kvalitātes iekšējā kontrole notiek visa gada garumā sadarbībā ar<br />
studējošajiem (skat. 6.2. sadaļu), kas ļauj mobili risināt radušās problēmas, jautājumus,<br />
nodrošina informācijas apmaiņu ar studentiem un studiju programmas vadību.<br />
Regulāri notiekošajās katedras sēdēs (vismaz vienu reizi mēnesī) studiju programmas<br />
direktoram un fakultātes vadībai ir iespēja iepazīstināt docētājus ar izmaiņām, jaunākajām<br />
tendencēm, izskatīt un analizēt, izteikt viedokli par dažādu dokumentu pieņemšanu,<br />
vienlaicīgi tiek nodrošināta arī atgriezeniskā saikne, tiek apzinātas vajadzības, programmas<br />
darbības bremzējošie faktori kā arī studējošo un docētāju sasniegumi.<br />
Par studiju programmas darbību, tās direktors katra studiju gada<br />
30
Beigās sagatavo programmas pašizvērtējuma ziņojumu, kas tiek apstiprināts fakultātes Domē<br />
un DU Senātā un ir pieejams DU mājas lapā (www.dau.lv ).<br />
Izmantojot dažādus saziņas līdzekļus sistemātiski notiek sadarbība arī ar studiju<br />
programmas absolventiem, kas sniedz informāciju par viņu nodarbinātību, sagatavotības<br />
atbilstību reālam darbam skolā (skat sadaļu 6.3.), kā arī darba devēju atsauksmes, kas liecina<br />
par absolventu profesionālo kompetenci un konkurētspēju Latvijas darba tirgū (skat. 6.3.<br />
sadaļu).<br />
9. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums<br />
9.1. Studiju programmas finansēšana<br />
Studijas tiek organizētas par valsts budžeta līdzekļiem un līdzekļiem, kurus iemaksā<br />
paši studējošie vai citas juridiskas un fiziskas personas (studiju maksas aprēķinu skat. 9.<br />
pielikumā).<br />
9.2. Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un aprīkojuma<br />
atbilstība studiju programmas mērķiem un uzdevumiem<br />
Profesionālo studiju programmas „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” realizēšanai tika izmantota DU<br />
materiāli tehniskā bāze trijos <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s korpusos – Vienības ielā 13, Parādes<br />
iela 1 un Saules ielā 1/3.<br />
Teorētisko kursu apguvei tiek izmantotas lekciju telpas (virs 100 cilvēkiem) Parādes<br />
ielas 1 studiju korpusā.<br />
Seminārnodarbības, mūzikas teorētiskie priekšmeti tiek vadīti grupās 10 -12 cilvēku<br />
sastāvā. Šim nolūkam ir izveidoti un aprīkoti atbilstoši kabineti Saules ielas 1/3 studiju<br />
korpusā:<br />
1. <strong>Mūzikas</strong> mācību metodikas kabinets, kurā ir pieejami dažādi uzskates materiāli,<br />
metodiskā literatūra darbam skolā, dažādi mūzikas instrumenti un skaņu rīki, ko izmanto<br />
mūzikas stundās, audio un video tehnika utt.<br />
2. Divi mūzikas teorijas kabineti – aprīkoti ar audio un video tehniku, kas ļauj veikt<br />
kvalitatīvu mūzikas ierakstu klausīšanos nodarbības laikā.<br />
Fakultātē darbojas fonotēka, kuru arī skārušas būtiskas pārmaiņas: ja 1999. gadā<br />
fonotēkas fonds sastāvēja galvenokārt no ierakstiem skaņu platēs un audiokasetēs, tad šodien<br />
skaņuplates tiek izmantotas ļoti retos gadījumos (tikai tad, ja ieraksts nav pieejams CD<br />
formātā vai arī speciāli dažādu skaņdarba ierakstu salīdzināšanai). Mērķtiecīga pāreja uz<br />
studentiem nepieciešamā mūzikas ierakstu materiāla nodrošināšanu tika organizēta sadarbība<br />
ar J. Vītola Latvijas <strong>Mūzikas</strong> akadēmijas fonotēku, <strong>Mūzikas</strong> vidusskolas fonotēku un<br />
Nacionālas bibliotēkas fonotēku. <strong>Mūzikas</strong> un mākslas fakultātes fonotēkas fondā ir vairāk<br />
nekā 400 CD (96 iegādāti 2004./2005. st.g.), vairāk nekā 200 audiokasetes, apmēram 48<br />
videofilmas (12 - šajā gadā, piemēram „Eiropas muzikālās pilsētas, „Great Composers”,<br />
„Royal group” uc.). Audio un video ierakstu fonds tiek nepārtraukti atjaunots un papildināts<br />
un ir uzskatāms par prioritāti.<br />
31
Studiju process pietiekamā daudzumā tiek nodrošināts ar:<br />
• kopēšanas tehniku;<br />
• audio un video tehniku;<br />
• vizuālās prezentācijas tehniku.<br />
Individuālo nodarbību vadīšanai ir izveidotas 18 auditorijas ar katra studiju kursa<br />
specifikai atbilstošu aprīkojumu (piemēram, diriģēšanas klasēs novietots podests, pults, divi<br />
instrumenti – klavieres kvalitatīvai kora skanējuma un pavadījuma atskaņošanai izvērstas<br />
formas darbos). Izmantojamo telpu skaits ir nedaudz samazinājies (1999. gadā - 23 telpas), jo<br />
notikusi telpu pārbūve (telpas apvienotas, tādējādi uzlabojot instrumentu telpisko skanējumu,<br />
atskaņojuma akustiku). Ņemot vērā to, ka arī studentu skaits studiju programmā ir nedaudz<br />
samazinājies, telpu pārslogotība nav novērojama. Studentiem ir neierobežotas iespējas<br />
darboties klasēs patstāvīgi.<br />
Kopumā darba procesā tiek izmantoti instrumenti: 30 klavieres un 10 flīģeļi, 30<br />
akordeoni, 15 blokflautas, Vokāli instrumentālā ansambļa instrumentārijs, pūšamo<br />
instrumentu komplekts u.c.. Jāatzīst, ka jaunu instrumentu iegāde šajos gados nav bijusi īpaši<br />
ražīga (ir papildināts skolā izmantojamo instrumentu klāsts, iegādāta tehnika vokāli<br />
instrumentālā ansambļa darbībai – jaudīga skaņas pastiprinošā iekārta (Selection), basģitāra<br />
(Ibanes), elektroinstruments (Korg PA 50), mikšerpults, 8 mikrofoni (Shure 58) utt..<br />
Grupu nodarbībām (Vokālais, Instrumentālais, Vokāli instrumentālais ansamblis, Koris)<br />
tiek izmantotas akustiski atbilstošas telpas – kamerzāle (60 vietas, ar iebūvētiem podestiem<br />
korim), Vokāli instrumentālā ansambļa klase ar stacionāru skaņas pastiprināšanas iekārtu un<br />
dažādiem instrumentiem.<br />
Studentu mākslinieciski radošajai darbībai arī radītas plašas iespējas – trīs koncertzāles<br />
dažādu līmeņu koncertu organizēšanai: kamerzāle (60 vietas) studiju korpusā Saules ielā 1/3,<br />
koncertzāle studiju korpusā Vienības ielā 13 (100 vietas) un koncertzāle studiju korpusā<br />
Parādes iela 1 (500 vietas). Studentiem tiek piedāvāta iespēja veidot dažādus radošus<br />
projektus, izmantojot DU Multimediju centra tehnisko nodrošinājumu un divas fakultātes<br />
datorklases (1999. gadā <strong>Mūzikas</strong> skolotāja programmas studenti varēja izmantot Informātikas<br />
katedras datorklasi, taču tas radīja būtiskas problēmas klases noslogotības dēļ un specifisku<br />
mūzikas datorprogrammu trūkuma dēļ). Jāatzīmē, ka šajā studiju gadā iegādātās<br />
datorprogrammas mūzikā (Sonar 4, Sound Forge, Sibelius 3) paver plašas iespējas skaņas<br />
pārveidei un apstrādei ciparu sistēmā, dažādu fonogrammu un ierakstu, nošu materiālu<br />
veidošanai utt..<br />
Studiju un kvalifikācijas darbu izstrādei, mācību līdzekļu izveidei, bibliotēkas datu<br />
bāzes, Internet un DU lokālā tīkla, e-pasta iespēju izmantošanai fakultātē tika piedāvātas<br />
divas aprīkotas datorklases.<br />
Muzikālās pēcpusdienas, koncerti – lekcijas notiek arī daudzās pilsētas pirmskolas<br />
izglītības iestādēs (īpaši <strong>Daugavpils</strong> 24. PPI, <strong>Daugavpils</strong> 1. PPI), kā arī skolās: <strong>Daugavpils</strong><br />
13.vidusskola, 1.ģimnāzija, 12.vidusskola, 16.vidusskola, <strong>Daugavpils</strong> mūzikas vidusskola.<br />
Šajās skolās tiek īstenota arī studējošo prakse un liela daļa no studentu zinātnisko pētījumu<br />
praktiskās daļas aprobācijas.<br />
9.3. Programmas nodrošinājums ar nepieciešamo literatūru un informāciju<br />
Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 3 DU Bibliotēkas lasītavas (Parādes<br />
ielā 1, Vienības ielā 13, Saules iela 1/3) un specializētās nodaļas (Parādes ielā 1, Vienības ielā<br />
32
13, Saules ielā 1/3) ar kopējo speciālās mācību, metodiskās un zinātniskās literatūras skaitu<br />
virs 70 tūkstošiem vienību. Bibliotēkā uzstādīta datorizēta sistēma un pieslēgta sistēmai<br />
ALISE. Papildus informācija – http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp.<br />
Pastāvīgi tiek piedāvātas iespējas izmantot internetā pieejamo periodiku, vārdnīcas u.c.<br />
resursus, citas specializētās datu bāzes, piemēram, Oxford Journals Onlines, Sage, CSA,<br />
ERIC, EMERALD, RUBRICON u.c.<br />
Pateicoties dažādiem sadarbības projektiem, aktivitātēm, regulāri tiek papildinātas arī<br />
katedrās esošās bibliotēkas, kas palīdz īstenot studiju programmas mērķi un uzdevumus.<br />
Studentiem un mācībspēkiem pieejams INTERNETS un e-pasts, piedāvāts laiks<br />
patstāvīgam darbam.<br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātes bibliotēkā tiek piedāvāti 15 756 nošu krājumi un 28 844<br />
grāmatu vienības, saistītas ar mūzikas literatūru, vēsturi, pedagoģiju, metodiku un nošu<br />
materiāliem, kā arī 1021 žurnālu eksemplārs par mūzikas pedagoģijas problēmām un<br />
aktualitātēm. Pēdējos gados iegādātas:<br />
Gads<br />
Literatūras iegādes apjoms 2002. – 2005. g.<br />
Grāmatas<br />
Nošu krājumi<br />
9.3.1. tabula<br />
Kopā (vienības)<br />
2002. gads 430 566 996<br />
2003. gads 420 83 503<br />
2004. gads 765 50 815<br />
2005. gads 384 - 384<br />
Ir zināmas problēmas ar specializētās, ārzemēs izdotās literatūras iegādi, taču tiek<br />
meklētas iespējas šīs problēmas risināšanai, kas ir fakultātes prioritāte. Pēdējos gados akcents<br />
tiek likts tieši uz fundamentāliem ārzemju zinātnieku darbiem (monogrāfijām), tādēļ skaitliski<br />
it kā literatūras vienību iegāde ir samazinājusies, jo šie darbi tomēr ir daudz dārgāki.<br />
Pagaidām intensīvi tiek izmantota arī mācībspēku personīgajās bibliotēkās esošā jaunākā<br />
ārzemju literatūra.<br />
10. Ārējie sakari<br />
10.1. Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā<br />
Saikne ar darba devējiem tiek veidota, lai noskaidrotu DU absolventu konkurētspēju<br />
Latvijas darba tirgū (skat. 6.2. sadaļu). Viedokļu apmaiņas rezultātā iespējama korekciju<br />
veikšana studiju grafikā, atsevišķos studiju kursos, to sadaļās. Tā kā DU absolventi<br />
galvenokārt strādā triju veidu skolās – vispārizglītojošā skola, mūzikas skola, pirmsskolas<br />
izglītības iestāde, tad paralēli tiek veidotas arī koncertdarbības saiknes – <strong>Universitāte</strong>s<br />
33
docētāji un studenti rīko koncertus, pasākumus, koncertlekcijas skolās, savukārt, skolēni nāk<br />
uz universitātes, fakultātes rīkotajiem koncertiem.<br />
Programmas ietvaros laba sadarbība izveidojusies ar pedagoģiskās prakses bāzes<br />
skolām – <strong>Daugavpils</strong> 12., 13. un 16. vispārizglītojošām skolām, skolu skolotāji – metodiķi<br />
aktīvi piedalās kā pedagoģiskās prakses konferenču sagatavošanā, prakses mērķu, uzdevumu<br />
un satura koriģēšanā, tā arī valsts pārbaudījumu komisijas darbā.<br />
Jāatzīmē sadarbība arī ar reģiona mūzikas skolām (Preiļu, Līvānu, Kraujas bērnu<br />
mūzikas skolas), <strong>Daugavpils</strong> mūzikas vidusskolu un dažādiem kolektīviem - PPIO “Daugava”<br />
(profesionālais pūšamo instrumentu orķestris), jauktais koris „Daugava”, kapela „Rakari” utt..<br />
Studiju programmas „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” sadarbības partneru, kā arī citu skolu<br />
administrācija un mūzikas skolotāji vienmēr tiek aicināti piedalīties universitātes<br />
organizētajās meistarklasēs, vieslektoru lekcijās un zinātniskajās konferencēs.<br />
Studiju programmas nodrošināšanai, mācību programmu izstrādei izveidojušies labi<br />
kontakti ar ISEC, kur E. Znutiņš ir arī mūzikas sekcijas centra loceklis, Izglītības iniciatīvu<br />
centru, Interešu izglītības centru utt..<br />
Sadarbība galvenokārt notiek ar <strong>Daugavpils</strong> rajona un pilsētas mācību iestādēm, jo<br />
studējošo pastāvīgā dzīvesvieta atrodas tieši šajā novadā. Sistemātiska viedokļu apmaiņa par<br />
absolventu darbu notiek ar <strong>Daugavpils</strong> 12., 13. un 16. vispārizglītojošām skolām, <strong>Daugavpils</strong><br />
mūzikas vidusskolu, Naujenes mūzikas vidusskolu un PPIO “Daugava” (profesionālais<br />
pūšamo instrumentu orķestris).<br />
10.2. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs<br />
Profesionālo studiju programma „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” Latvijā tiek realizēta 4 augstākajās<br />
mācību iestādēs – J. Vītola Latvijas <strong>Mūzikas</strong> akadēmijā, Rīgas Pedagoģijas un izglītības<br />
vadības augstskolā, Liepājas Pedagoģijas akadēmijā un <strong>Daugavpils</strong> Universitātē. Ar visām<br />
augstskolām tiek veikta sadarbība gan zinātniskajā, gan metodiskajā aspektā (skat. . tabulu.).<br />
Cieša sadarbība tiek veidota arī ar Baltijas reģiona augstskolām, kuras realizē līdzīgu studiju<br />
programmu (skat. . tabulu). Ar citām Eiropas valstīm sadarbība ir mazāk izteikta un pašreiz<br />
lielākoties notiek tikai zinātnes jomā (skatīt 10.2.1. tabulu).<br />
10.2.1. tabula<br />
Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām citās augstskolās<br />
Augstskola Sadarbības forma<br />
J. Vītola Latvijas <strong>Mūzikas</strong><br />
akadēmija<br />
Rīgas Pedagoģijas un<br />
izglītības vadības<br />
augstskola<br />
Liepājas Pedagoģijas<br />
akadēmija<br />
1. Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to organizēšanā<br />
2. Studiju programmu, studiju kursu pilnveide<br />
3. Vieslektoru piesaiste<br />
4. Dalība valsts pārbaudījumu komisijā<br />
5. Sadarbība kvalifikācijas / profesionālās pilnveides kursu<br />
realizēšanā<br />
1. Konferenču organizēšana<br />
2. Studiju programmu, studiju kursu pilnveide<br />
3. Vieslektoru piesaiste<br />
1. Piedalīšanās konferencēs, pieredzes apmaiņa<br />
Viļņas <strong>Mūzikas</strong> akadēmija 1. Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to organizēšanā<br />
34
(Lietuva) 2. Studiju programmu, studiju kursu pilnveide<br />
3. Vieslektoru piesaiste, meistarklašu organizēšana<br />
4. Zinātnisko darbu recenzēšana<br />
5. Līdzdalība valsts pārbaudījumu komisijās<br />
Klaipēdas <strong>Universitāte</strong>s<br />
Mākslu fakultātes <strong>Mūzikas</strong><br />
katedra (Lietuva)<br />
Viļņas Pedagoģijas<br />
universitāte (Lietuva)<br />
Sanktpēterburgas Ā.I.<br />
Hercena Krievijas Valsts<br />
Pedagoģiskā universitāte<br />
Tallinas <strong>Universitāte</strong><br />
(Igaunija)<br />
Helsinku <strong>Universitāte</strong><br />
(Somija)<br />
1. Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to organizēšanā<br />
2. Studiju programmu, studiju kursu pilnveide<br />
3. Vieslektoru piesaiste<br />
4. Zinātnisko darbu recenzēšana<br />
Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to organizēšanā<br />
1. Sadarbība Zinātniskajās konferencēs<br />
2. Savstarpēja pieredzes apmaiņa<br />
3. Meistarklašu organizēšana<br />
1. Sadarbība Zinātniskajās konferencēs<br />
2. Savstarpēja pieredzes apmaiņa<br />
3. Vieslektoru apmaiņa<br />
4. Meistarklases un semināru organizēšana<br />
5. Zinātnisko darbu recenzēšana<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Oulu <strong>Universitāte</strong> (Somija) Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Jonkopinas <strong>Universitāte</strong>s<br />
Psiholoģijas institūts<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
10.3. Studiju programmas salīdzinājums ar citām studiju programmām Latvijā un ārvalstīs<br />
Programmas pilnveidošanas nolūkos visciešākā sadarbība notiek ar RPIVA Pedagoģijas<br />
fakultāti, jo studiju programmas ir ļoti tuvas. Ar šo augstskolu ir noslēgts arī sadarbības<br />
līgums par studentu tālākajām studiju iespējām, ja studiju programmas īstenošana <strong>Daugavpils</strong><br />
Universitātē dažādu apstākļu dēļ nebūs iespējama (skatīt 5. pielikumu).<br />
10.3.1. tabula<br />
<strong>Daugavpils</strong><br />
<strong>Universitāte</strong><br />
Studiju programmas salīdzinājums ar ārvalstu studiju programmām<br />
http://www.dau.lv.<br />
Profesionālais<br />
bakalaura grāds<br />
izglītībā,<br />
mūzikas<br />
<strong>skolotājs</strong><br />
University of OULU<br />
http://www.ktl.mii.et<br />
Backelor of<br />
Education degree<br />
Malmo Academy of<br />
Music<br />
http://www.mhm.lu.se<br />
Master of Fine<br />
Arts in Music<br />
Education<br />
Staatliche Hochschule<br />
für Music und<br />
Darstellende Kunst<br />
Stuttgart<br />
http://www.mhstuttgart.de<br />
Musiclehrer<br />
Klaipedas<br />
Universitetos<br />
http://www.ku.lt.<br />
Bachelor of<br />
Music Pedagogy<br />
KP - 160 KP - 180 KP - 160 160 KP 160 KP<br />
35
Studiju ilgums -<br />
4 gadi<br />
Studiju ilgums –<br />
4 gadi<br />
Studiju ilgums –<br />
4 gadi<br />
11. Studiju programmas attīstības perspektīvas<br />
Studiju ilgums –<br />
8 semestri<br />
Studiju ilgums –<br />
4 gadi<br />
Izvērtējot studiju programmu pēc SVID (Strength-Weaknes – Opportunities – Threats)<br />
metodes, jāsecina, ka studiju programmas stiprās puses kopumā ir:<br />
* skaidrs programmas mērķis, uzdevumi, stratēģija;<br />
* pieredze un tradīcijas mūzikas skolotāju sagatavošanā DU<br />
* laba sadarbība starp DU struktūrvienībām, kas ļauj piesaistīt kvalificētus docētājus<br />
atbilstošās zinātnes jomās, kā arī plaši izmantot DU materiāli tehnisko bāzi;<br />
* laba sadarbība ar studējošajiem, absolventiem un darba devējiem studiju programmas<br />
realizēšanā un pilnveidošanā;<br />
* pastāvīga studiju satura pilnveidošana, jaunu studiju un pasniegšanas formu<br />
meklēšana un ieviešana, sabalansēta teorija un prakse;<br />
* aktīva zinātniskā un pētnieciskā darbība;<br />
* sistemātiska studiju programmā iesaistīto docētāju zinātniskās kvalifikācijas,<br />
pieredzes un profesionalitātes pilnveidošana;<br />
* plašas iespējas izmantot Internet, bibliotēku elektronisko datu bāzi „Alise” u.c.<br />
Kā studiju programmas vājās puses kopumā jāatzīmē:<br />
* nepietiekams studējošo un docētāju svešvalodu zināšanu līmenis;<br />
* nepietiekama studentu un docētāju apmaiņa starp augstskolām;<br />
* nepietiekama iesaistīšanās starptautiskos projektos;<br />
* DU bibliotēkas nodrošinājums ar mūsdienu zinātnisko literatūru un periodiku<br />
svešvalodās.<br />
Studiju programmai ir plašas pilnveidošanās iespējas:<br />
* programmas attīstības stratēģijas un satura patstāvīga pilnveidošana, ievērojot<br />
izmaiņas darba tirgū un svarīgākās attīstības tendences pasaulē;<br />
* sadarbības projekti un līgumi ar dažādām Latvijas un ārvalstu izglītības un zinātniski<br />
pētnieciskajām iestādēm, pašvaldībām un privātām iestādēm;<br />
* studiju kursu satura pilnveidošana, jaunu integrētu kursu izstrāde un ieviešana, studiju<br />
kursu nodrošināšana svešvalodās;<br />
* docētāju zinātniskā un metodiskā potenciāla paaugstināšana, kvalificētu vieslektoru<br />
piesaiste;<br />
* materiālās bāzes pilnveidošana ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu un<br />
tehnoloģijām.<br />
Iespējamie draudi studiju programmai varētu būt:<br />
* mūzikas skolotāja profesijas prestižs sabiedrībā un darba apjoma samazināšanās;<br />
36
* demogrāfiskā situācija un citas ar cilvēkresursu aizplūšanu saistītas tendences Latvijā,<br />
un īpaši Latgales reģionā;<br />
* nepietiekami izmantotas iespējas ārējā finansējuma piesaistei (iesaistīšanās dažādu<br />
projektu izstrādē, LZP granti utt.);<br />
2005.gada 2. oktobrī Studiju programmas direktors<br />
V. Skutāns<br />
37
Nr<br />
p.k.<br />
1A. pielikums. Pilna laika studiju plāns 2004./ 2005. studiju gadam<br />
PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS “MŪZIKAS SKOLOTĀJS” (progr. kods 4214104) studiju plāns<br />
Kursa nosaukums<br />
Nozares teorētiskie pamatkursi un informāciju tehnoloģiju<br />
kursi<br />
PILNA LAIKA STUDIJĀM 2004./2005. ak. g.<br />
Kursa pārbaudes 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss<br />
forma Kursa<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kontakt-<br />
Eksāmeni Ieskaites stundu<br />
skaits<br />
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.<br />
sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem.<br />
17 16 17 8 7 16 7 16<br />
1. Pedagoģijas vēsture 1 3 48 2+1<br />
2. Vispārīgā pedagoģija 2 3 48 2+1<br />
3. Audzināšanas teorija un metodika 3 3 48 2+1<br />
4. Sociālā pedagoģija 4 2 32 1+1<br />
5. Didaktika 6 2 32 1+1<br />
6. Vispārīgā psiholoģija 1 2 32 1+1<br />
7. Attīstības psiholoģija 2 3 48 2+1<br />
8. Pedagoģiskā psiholoģija 3 2 32 1+1<br />
9. Sociālā un personības psiholoģija 6 3 48 2+1<br />
10. Speciālā pedagoģija 7 3 48 2+1<br />
11. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 7 2 32 1+1<br />
12. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 2 1 4 64 2+1 2+1<br />
13. Datorzinību pamati 1,2 4 64 1+1 1+1<br />
14. Studiju darbs 2,4,6 3 10 10 10<br />
15. Bakalaura darbs 7,8 12 16<br />
6 14 51 576
Nr<br />
p.k.<br />
Kursa nosaukums<br />
Profesionālās specializācijas kursi<br />
Kursa pārbaudes 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss<br />
forma Kursa<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kontakt-<br />
Eksāmeni Ieskaites stundu<br />
skaits<br />
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.<br />
sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem.<br />
17 16 17 8 7 16 7 16<br />
16. Polifonija 6 2* 46 2 2<br />
17. Solfedžo 5 1.2.3 4* 130 2 2 2 2 2<br />
18. Harmonija 4 2 5 84 2 2 2<br />
19. <strong>Mūzikas</strong> formu analīze 6 2 31 1 1 2<br />
20. <strong>Mūzikas</strong> vēsture 6.8 2.4 10 158 1 2 1 2 2 1 2 2<br />
21. Latviešu mūzikas vēsture 3 2 3 50 2 2<br />
22. <strong>Mūzikas</strong> pedagoģija 6 3 46 2 2<br />
23. <strong>Mūzikas</strong> mācību metodika 6 4 6 96 2 2 2 2<br />
24. Solo dziedāšana 6 3 3* 81 1 1 1 1 1 1<br />
25. Diriģēšana un kora partitūru lasīšana 6 2.7 6* 177 2 1 1 2 2 2 2 2<br />
26. Kora klase 1-8 9* 262 4/ 4 4/ 4 3 3 3 3<br />
5ne 5ne<br />
d d<br />
27. Klavierspēle 6 2.4 5* 160 2 2 1 1 1 1 2 2<br />
28. Kora zinātne un kordiriģenta darba metodika 2 4 66 2 2<br />
11 22 62 1387 14 16 16 19 18 16 9 9<br />
2
Nr<br />
p.k.<br />
Kursa nosaukums<br />
Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un kursi,<br />
kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās<br />
pamatiemaņas<br />
Kursa pārbaudes 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss<br />
forma Kursa<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kontakt-<br />
Eksāmeni Ieskaites stundu<br />
skaits<br />
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.<br />
sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem.<br />
17 16 17 8 7 16 7 16<br />
29. Ētikas pamati 4 2 16 2<br />
30. Filozofijas pamati 3 2 51 2+1<br />
31. Svešvaloda 4 4 50 2 2<br />
32. Latvijas kultūras vēsture/ pasaules kultūras vēsture/ reliģiju<br />
vēsture<br />
1 2 34 2<br />
33. Ekonomikas pamati/ civilzinību pamati/ socioloģija/<br />
8 2 42 2 2<br />
politoloģija<br />
34. Aranžēšana 6 2 32 2<br />
35. Vokāli instrumentālā ansambļa pamati 6.8 3* 92 2 2 2 2<br />
36. Pavadījuma pamati 5 1* 30 2 2<br />
37. Papldinstruments 3 2 50 1 1 1<br />
1 9 20 397 3 1 6 6 4 4 4 4<br />
BAKALAURA BRĪVĀS IZVĒLES STUDIJU KURSI (obligāti – 6KP)<br />
Nr<br />
p.k.<br />
Kursa nosaukums<br />
Kursa pārbaudes 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss<br />
forma Kursa<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kontakt-<br />
Eksāmeni Ieskaites Stundu<br />
skaits<br />
1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8.<br />
sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem.<br />
17 16 17 8 7 16 7 16<br />
1. Akordeona spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
2. Pūšamā instrumenta spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
3. Stīgu instrumenta spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
4. Klavierspēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
5. Sitamo instrumentu spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
6. Diriģēšana 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
7. Dziedāšana 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
8. Ģitāras spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
9. Ērģeļu spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
10. Kokles spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1
11. Sitamo instrumentu spēle 2.4.6.8 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
4 6 104 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
PRAKSES:<br />
1. Pedagoģiskā prakse 4 8 * *<br />
2. Pedagoģiskā prakse 6 8 * *<br />
3. Pedagoģiskā prakse 8 10 * *<br />
3 26<br />
KOPĀ<br />
165 2464<br />
VALSTS PĀRBAUDĪJUMI mūzikas skolotāja kvalifikācijas un profesionālā bakalaura grāda izglītībā iegūšanai:<br />
1) integrētais eksāmens pedagoģijā un psiholoģijā,<br />
2) eksāmens mūzikas mācību metodikā,<br />
3) eksāmens diriģēšanā,<br />
4) eksāmens klavierspēlē,<br />
5) bakalaura darba izglītībā aizstāvēšana.<br />
2
n.p.k Kursa nosaukums<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
4.<br />
1B. pielikums. Nepilna laika studiju plāns 2004./ 2005. studiju gadam<br />
Profesionālo studiju programmas "MŪZIKAS SKOLOTĀJS" (progr.kods 4214104) studiju plāns nepilna laika studijām 2004./ 2005. ak.g.<br />
Kursa pārbaudes forma Kursa<br />
1.studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 5. studiju gads<br />
Eks. Iesk.<br />
NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI UN<br />
INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU KURSI<br />
Pedagoģijas<br />
vēsture<br />
Vispārīgā<br />
pedagoģija<br />
Audzināšanas<br />
teorija un<br />
metodika<br />
Sociālā<br />
pedagoģija<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kont.<br />
St.<br />
skaits<br />
3 3 16<br />
7 3 18<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20<br />
8 6+2 Eks<br />
6 4+2 4+2 Eks<br />
13 3 14 8 4+2 Iesk<br />
15 2 12 6 4+2 Iesk<br />
5. Didaktika 14 2 16 4 4+2 4+2 Iesk<br />
6.<br />
7.<br />
8.<br />
9.<br />
10.<br />
11.<br />
Vispārīgā<br />
psiholoģija<br />
Attīstības<br />
psiholoģija<br />
Pedagoģiskā<br />
psiholoģija<br />
Sociālā un<br />
personības<br />
psiholoģija<br />
Speciālā<br />
pedagoģija<br />
Metodoloģija un<br />
zinātniski<br />
pētnieciskās<br />
9 2 14 6 6+2 Eks<br />
10 3 16 8 6+2 Eks<br />
11 2 14 8 4+2 Iesk<br />
17 3 16 8 6+2 Eks<br />
18 3 16 8 6+2 Iesk<br />
18 2 14 6 4+4 Iesk
metodes<br />
pedagoģijā<br />
Bērnu fizioloģija<br />
12. un veselības<br />
veicināšana<br />
13. Datorzinību<br />
pamati<br />
5 4 18 6 6 6 Eks<br />
6,7 4 18 6 6 6/Iesk Iesk<br />
14. Studiju darbs 9,13,17 3 6 2 2/Iesk 2/Iesk Iesk<br />
15. Bakalaura darbs 20 12 8 2 2 4 VP<br />
n.p.k Kursa nosaukums<br />
KOPĀ: 51 216 14 14 18 14 18 16 18 14 4 12 14 14 22 18 2 4<br />
Kursa pārbaudes forma 1.studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 5. studiju gads<br />
Eks. Iesk.<br />
Kursa<br />
kredīts<br />
PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI<br />
Kursa<br />
kont.<br />
St.<br />
skaits<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20<br />
16. Solfedžo 5;10 4;7 4 28 4 4 4/Iesk 4/Eks 4 2/Iesk 4 2 Eks<br />
17. Harmonija 5;10 3;7 5 28 4 4/Iesk 4 4/Eks 4 2/Iesk 4 2 Eks<br />
18.<br />
<strong>Mūzikas</strong> formu<br />
analīze<br />
12 11 2 12 4 4 4/Iesk Eks<br />
19. Polifonija 16 14 2 10 4 4/Iesk 2 Eks<br />
20.<br />
Latviešu mūzikas<br />
vēsture<br />
5 3 3 12 4 4/Iesk 4 Eks<br />
21. <strong>Mūzikas</strong> vēsture 5;9;13;17 3;7;11 10 56 4 4/Iesk 4 4/Eks 4 2/Iesk 4 4/Eks 4 4/Iesk 4 4/Eks 4 4 2<br />
22.<br />
Kora zinātnes<br />
pamati<br />
23. <strong>Mūzikas</strong><br />
pedagoģija<br />
5 3 4 20 4 2/Iesk 4 4 2/Iesk 4 Eks<br />
9 7 3 16 4 4 4/Iesk 4 Eks<br />
Eks<br />
2
24.<br />
<strong>Mūzikas</strong> mācību<br />
metodika<br />
9;13 7;12 6 38 4 4 2/Iesk 2 4/Eks 4 2 4/Iesk 2/Eks 4 4 2/Eks<br />
25. Solo dziedāšana 8 4;6 3 13 2 2 2/Iesk 2 2/Iesk 1 2/Eks<br />
26.<br />
27.<br />
Diriģēšana un<br />
kora partitru<br />
lasīšana<br />
Kora klase /<br />
ansamblis<br />
12;16;20 5;9 6 31 2 2 2 2/Iesk 2 1 2 2/Iesk 2 1 2/Eks 2 2 1 2/Eks 1 1 1<br />
4;8;12;16;20 9 56 2 2 2/Iesk 2 2 2 2/Iesk 2 2 2 2/Iesk 2 2 2 2/Iesk 2 2 2 2/Iesk<br />
28. Klavierspēle 4;8;12;16;20 5 35 2 2 2/Eks 2 2 1 2/Eks 4 4 4 2/Eks 4 4 4 2/Eks 4 4 4 2/Eks<br />
n.p.k Kursa nosaukums<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
PRAKSES:<br />
Pedagoģiskā<br />
prakse<br />
Pedagoģiskā<br />
prakse<br />
Pedagoģiskā<br />
prakse<br />
KOPĀ: 62 355<br />
28 26 28 32 30 21 26 24 20 17 14 18 20 17 10 7 7 7 5<br />
Kursa pārbaudes forma 1.studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 5. studiju gads<br />
Eks. Iesk.<br />
Kursa<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kont.<br />
St.<br />
skaits 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20<br />
13 8 8 2 6 Iesk<br />
17 8 8 2 6 Iesk<br />
20 10 10 4 6/Iesk<br />
KOPĀ: 26 26 2 6 2 6 4 6<br />
HUMANITĀRO UN SOCIĀLO ZINĀTŅU<br />
TEORĒTISKIE KURSI UN KURSI, KAS ATTĪSTA<br />
SOCIĀLĀS, KOMUNIKATĪVĀS UN<br />
ORGANIZATORISKĀS PAMATIEMAŅAS<br />
29. Ētikas pamati 12 2 12 4 4 4 Iesk<br />
30.<br />
31.<br />
Filozofijas<br />
pamati<br />
Latvijas kultūras<br />
vēsture / pasaules<br />
kultūras vēsture /<br />
9 2 12 4 4 4 Iesk<br />
5 2 12 4 4 4 Iesk<br />
3<br />
1/Eks
32.<br />
reliģiju vēsture<br />
Ekonomikas<br />
pamati /<br />
Civilzinību<br />
pamati /<br />
Socioloģija /<br />
Politoloģija<br />
16 2 12 4 4 4 Iesk<br />
33. Aranžēšana 11;13 2 12 2 2 2/Iesk 2 2/Iesk 2 Iesk<br />
34.<br />
35.<br />
Pavadījuma<br />
pamati<br />
Vokāli<br />
instrumentālā<br />
ansambļa pamati<br />
4;6 1 8 1 1 2/Iesk 2 2/Iesk<br />
12;16 3 12 2 2 2/Iesk 2 2 2/Iesk<br />
36. Papildinstruments 16 2 6 2 1 1 2/Iesk<br />
KOPĀ: 16 86 5 5 6 2 6 6 6 8 8 6 4 8 7 5 4<br />
BAKALAURA PROGRAMMAS BRĪVĀS IZVĒLES<br />
KURSI (obligāti vismaz 6KP)<br />
37. Akordeona spēle 4;8;12;16;20 6 24 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk<br />
38.<br />
39.<br />
Pūšamā<br />
instrumenta spēle<br />
Stīgu instrumenta<br />
spēle<br />
4;8;12;16;20 6 24 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk<br />
4;8;12;16;20 6 24 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk<br />
40. Klavierspēle 4;8;12;16;20 6 24 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk<br />
41. Diriģēšana 4;8;12;16;20 6 24 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk<br />
42. Dziedāšana 4;8;12;16;20 6 24 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk 1 1 1 2/Iesk<br />
KOPĀ: 6 24 1 1 2 1 1 1 2 1 1 1 2 1 1 1 2 1 1 1 2<br />
PAVISAM<br />
KOPĀ:<br />
VALSTS PĀRBAUDĪJUMI:<br />
161 707 48 46 54 49 55 28 50 53 43 28 38 43 42 23 44 30 10 12 13<br />
4
1.<br />
2.<br />
3.<br />
4.<br />
5.<br />
Eksāmens<br />
pedagoģijā un<br />
psiholoģijā<br />
Eksāmens<br />
mūzikas mācību<br />
metodikā<br />
Eksāmens kora<br />
diriģēšanā<br />
Eksāmens<br />
klavierspēlē<br />
Bakalaura darba<br />
aizstāvēšana<br />
20<br />
20<br />
20<br />
20<br />
20<br />
5<br />
*<br />
*<br />
*<br />
*<br />
*
Nr<br />
p.k.<br />
2A. pielikums. Pilna laika reakreditācijai piedāvātais studiju plāns<br />
PROFESIONĀLO STUDIJU PROGRAMMAS “MŪZIKAS SKOLOTĀJS” (progr. kods 4214104) studiju plāns<br />
Kursa nosaukums<br />
PILNA LAIKA STUDIJĀM 2005./ 2006. ak. g.<br />
Kursa pārbaudes<br />
forma<br />
Eksāmeni Ieskaites<br />
Kursa<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kontakt-<br />
stundu<br />
1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss<br />
1.<br />
sem.<br />
2.<br />
sem.<br />
3.<br />
sem.<br />
4.<br />
sem.<br />
5.<br />
sem.<br />
6.<br />
sem.<br />
7.<br />
sem.<br />
8.<br />
sem.<br />
skaits 17 16 17 8 8 17 10 16<br />
Nozares teorētiskie pamatkursi un informāciju<br />
tehnoloģiju kursi - 36 KP<br />
1. Pedagoģijas vēsture 1 2 34 2<br />
2. Audzināšanas teorija un metodika 3 2 34 2<br />
3. Sociālā pedagoģija 5 2 32 4<br />
4. Mācību organizācijas pamati 6 1 17 1<br />
5. Vispārīgā psiholoģija 2 2 32 2<br />
6. Pedagoģiskā psiholoģija 4 2 32 4<br />
7. Sociālā un personības attīstības psiholoģija 6 2 34 2<br />
9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 7 1 16 1,5<br />
10. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 2 1 4 66 2 2<br />
11. Informācijas tehnoloģijas 1, 2 3 50 2 1<br />
12. Mūzika un dators 4 2 33 1 2<br />
13. <strong>Mūzikas</strong> pedagoģija 6 3 50 2 2<br />
14. <strong>Mūzikas</strong> teorija un solfedžo 5 1,2,3 5 84 2 2 1 1<br />
15. Harmonija 4 2 4 66 1 2 2<br />
16. Studiju darbs 2 1 *<br />
8 8 6 9 6 5 1,5
Nr<br />
p.k.<br />
Kursa nosaukums<br />
Profesionālās specializācijas kursi - 60 KP<br />
Kursa pārbaudes<br />
forma<br />
Eksāmeni Ieskaites<br />
Kursa<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kontakt-<br />
stundu<br />
1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss<br />
1.<br />
sem.<br />
2.<br />
sem.<br />
3.<br />
sem.<br />
4.<br />
sem.<br />
5.<br />
sem.<br />
6.<br />
sem.<br />
7.<br />
sem.<br />
8.<br />
sem.<br />
skaits 17 16 17 8 8 17 10 16<br />
1. <strong>Mūzikas</strong> mācību metodika 6 4 7 110 2 2 2 2<br />
2. <strong>Mūzikas</strong> vēsture 7 2,4,6 6 128 1 1 1 1 1 1 1<br />
3. Kompozīcija un improvizācija 8 2 36 2 1<br />
4. <strong>Mūzikas</strong> formu analīze / <strong>Mūzikas</strong> skaņdarbu<br />
6 2 33 1 1 1<br />
analīze<br />
5. Ritmika un kustība 4 2 32 1 2<br />
6. Kora zinātne 2 1 16 1<br />
7. Aranžēšana 5 1 16 2<br />
8. Diriģēšana 8, 4 2,6 7 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
9. Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika 4 1-3 2* 58 1 1 1 1<br />
10. Koris un kora darba metodika 1-8 9** 288 3 3 3 3 3 3 3 3<br />
11. Solo dziedāšana un vokālā darba metodika 6 3 5 86 1 1 1 1 1 1<br />
12. Klavierspēle 6 2,4 7 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
13. Instrumentācija un pavadījuma spēle 6 5 2 32 2 1<br />
14. Papildinstruments 2 2 33 1 1<br />
15. Vokāli instrumentālais ansamblis 6-8 3* 86 2 2 2<br />
16. Studiju darbs 4,6 2 * *<br />
9 10 11 13 14 13 10 8
Nr<br />
p.k.<br />
Kursa nosaukums<br />
Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi<br />
un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un<br />
organizatoriskās pamatiemaņas - 20 KP<br />
Kursa pārbaudes<br />
forma<br />
Eksāmeni Ieskaites<br />
Kursa<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kontakt-<br />
stundu<br />
1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss<br />
1.<br />
sem.<br />
2.<br />
sem.<br />
3.<br />
sem.<br />
4.<br />
sem.<br />
5.<br />
sem.<br />
6.<br />
sem.<br />
7.<br />
sem.<br />
8.<br />
sem.<br />
skaits 17 16 17 8 8 17 10 16<br />
1. Ētika / estētika / Latvija Eiropā * 4 2 36 2<br />
2. Filozofijas pamati<br />
3 2 39<br />
2+<br />
1<br />
3. Svešvaloda 1 4 68 4<br />
4. Latvijas kultūras vēsture / Pasaules kultūras vēsture 1 2 34 2<br />
5. Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences 7 6 2 35 1 1 1<br />
6. <strong>Mūzikas</strong> stili un to interpretācija 8 2 32 2<br />
7. Latviešu mūzikas vēsture 3 2 4 52 2 2<br />
8. Ekonomikas pamati/ civilzinību pamati/ socioloģija/<br />
politoloģija*<br />
8 2 44 2 2<br />
6 2 5 2 1 1 3 4<br />
BRĪVĀS IZVĒLES STUDIJU KURSI – 6 KP<br />
Nr<br />
p.k.<br />
Kursa nosaukums<br />
Kursa pārbaudes 1. kurss 2. kurss 3. kurss 4. kurss<br />
forma Kursa<br />
kredīts<br />
Kursa<br />
kontakt-<br />
Eksāmeni Ieskaites Stundu<br />
skaits<br />
1.<br />
sem.<br />
2.<br />
sem.<br />
3.<br />
sem.<br />
4.<br />
sem.<br />
5.<br />
sem.<br />
6.<br />
sem.<br />
7.<br />
sem.<br />
8.<br />
sem.<br />
17 16 17 8 8 17 10 16<br />
Akordeona spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
Pūšamais instruments 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
Stīgu instrumentsa spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
Klavierspēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
Diriģēšana 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
Solo dziedāšana 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
Ģitāras spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1
Ērģeļu spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
Kokles spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
Sitamo instrumentu spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
Sintezatora spēle 4,6,8 6 109 1 1 1 1 1 1 1 1<br />
PRAKSES – 26 KP<br />
1. Pedagoģiskā prakse 4 8 *<br />
2. Pedagoģiskā prakse 5 8 *<br />
3. Pedagoģiskā prakse 8 10 *<br />
Bakalaura darbs - 12 KP<br />
12<br />
* *<br />
KOPĀ 160 23 20 22 24 21 19 14,<br />
5<br />
Studiju kursos Koris, Vokālais ansamblis, VIA mainīta kontaktstundu proporcija - 1/3<br />
Studiju kurss Koris notiek 8 nedēļas 1,3,5,7, semestrī un 16 nedēļas 2,4,6,8 semestrī<br />
VALSTS PĀRBAUDĪJUMI mūzikas skolotāja kvalifikācijas un profesionālā bakalaura grāda izglītībā iegūšanai:<br />
1) integrēts eksāmens mūzikas mācību metodikā, sastāv no divām daļām:<br />
- atklāta mūzikas stunda skolā,<br />
- integrēti jautājumi pedagoģijā, psiholoģijā un metodikā;<br />
2) eksāmens muzicēšanā (5 - 6 skaņdarbu koncertprogramma, kas tiek sastādīta atbilstoši apgūto instrumentu spēlei, diriģēšanai un<br />
dziedāšanai);<br />
3) bakalaura darba aizstāvēšana.<br />
12
2B. pielikums. Nepilna laika reakreditācijai piedāvātais studiju plāns<br />
Profesionālo studiju programmas „MŪZIKAS SKOLOTĀJS” (progr.kods 4214104) studiju plāns nepilna laika studijām 2005./ 2006. st.g.<br />
N.p.<br />
k.<br />
Studiju kursa<br />
nosaukums<br />
Kursa<br />
pārbaudes<br />
forma<br />
Eks. Iesk.<br />
Kur<br />
-sa<br />
kredīts<br />
Kur<br />
-sa<br />
kon<br />
t.st.<br />
skai<br />
ts<br />
1. STUDIJU GADS 2. STUDIJU GADS 3. STUDIJU GADS 4. STUDIJU GADS 5. STUDIJU GADS<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20<br />
NOZARES TEORĒTISKIE PAMATKURSI UN INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU KURSI<br />
1.<br />
2.<br />
Pedagoģijas<br />
vēsture<br />
Audzināšanas<br />
teorija un metodika<br />
4 2 16 8 6+2 Eks<br />
8 2 16 8 6+2 Iesk<br />
3. Sociālā pedagoģija 13 2 16 8 6+2 Iesk<br />
4.<br />
5.<br />
6.<br />
7.<br />
8.<br />
9.<br />
10.<br />
Mācību<br />
organizācijas<br />
pamati<br />
Vispārīgā<br />
psiholoģija<br />
Pedagoģiskā<br />
psiholoģija<br />
Sociālā un<br />
personības<br />
attīstības<br />
psiholoģija<br />
Zinātniski<br />
pētnieciskās<br />
metodes<br />
pedagoģijā<br />
Bērnu fizioloģija<br />
un veselības<br />
veicināšana<br />
Informācijas<br />
tehnoloģijas<br />
8 1 8 8 Iesk<br />
6 2 16 8 6+2 Eks<br />
11 2 16 8 6+2 Iesk<br />
16 2 16 8 6+2 Eks<br />
18 1 8 8 Iesk<br />
5 4 24 8 8 8 Eks<br />
5,7 3 18 6<br />
6<br />
Iesk<br />
6 Iesk<br />
11. Mūzika un dators 9,1 2 12 4<br />
4Ies<br />
k<br />
4 Iesk
12. <strong>Mūzikas</strong><br />
pedagoģija<br />
13.<br />
<strong>Mūzikas</strong> teorija un<br />
solfedžo<br />
9 3 16 4 4<br />
5,1 3,7 5 30 4<br />
14. Harmonija 6,1 4,8 4 26 4 4<br />
4/Ie<br />
sk<br />
4<br />
2<br />
Iesk<br />
15. Studiju darbs 5 1 4 2 2 Iesk<br />
N.p.<br />
k.<br />
Studiju kursa<br />
nosaukums<br />
KOPĀ: 36<br />
Kursa<br />
pārbaudes<br />
forma<br />
Eks. Iesk.<br />
Kur<br />
-sa<br />
kredīts<br />
24<br />
2<br />
Kur<br />
-sa<br />
kon<br />
t.st.<br />
skai<br />
ts<br />
PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS KURSI<br />
16.<br />
<strong>Mūzikas</strong> mācību<br />
metodika<br />
17. <strong>Mūzikas</strong> vēsture<br />
18.<br />
19.<br />
Kompozīcija un<br />
improvizācija<br />
<strong>Mūzikas</strong><br />
skaņdarbu analīze<br />
4/E<br />
ks<br />
4<br />
4<br />
4/E<br />
ks<br />
4/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
4<br />
4 Eks<br />
2/Ie<br />
sk<br />
4 2 2 Eks<br />
2 Eks<br />
24 26 30 26 26 18 14 16 14 8 8 8 8 8 8<br />
1. STUDIJU GADS 2. STUDIJU GADS 3. STUDIJU GADS 4. STUDIJU GADS 5. STUDIJU GADS<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20<br />
9,2 7,1 7 42 4 4<br />
5,9,1<br />
3,17<br />
3,7,<br />
11<br />
6 48 4<br />
2/Ie<br />
sk<br />
4<br />
2/E<br />
ks<br />
4<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
4<br />
4<br />
4/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
4 2<br />
4<br />
2/Ie<br />
sk<br />
4/Ie<br />
sk<br />
4<br />
4 4 4<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
4 4 4 Eks<br />
17 2 12 4<br />
12 2 12 4 4 4 Iesk<br />
20. Ritmika un kustība 11 2 12 2<br />
21. Kora zinātne 5 1 8 2 2 2<br />
22. Aranžēšana 9 1 8 2 2 2<br />
23. Diriģēšana 12<br />
24.<br />
Vokālais<br />
ansamblis un<br />
vokālā darba<br />
metodika<br />
5,9,<br />
16<br />
7 38 2 2 2<br />
8 ### 2 12 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2Ies<br />
k<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2<br />
2 2 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2<br />
2/E<br />
ks<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
4/Ie<br />
sk<br />
2 2<br />
4<br />
2IE<br />
ks<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2 2 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
4<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2 2 2<br />
2/E<br />
ks
25.<br />
26.<br />
Koris un kora<br />
darba metodika<br />
Solo dziedāšana un<br />
vokālā darba<br />
metodika<br />
27. Klavierspēle<br />
28.<br />
Instrumentācija un<br />
pavadījuma spēle<br />
20<br />
12<br />
16<br />
9 48 4 4 4<br />
7,1 4 5 22 2 2<br />
4,12,<br />
20<br />
8,2 7 38 2 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/E<br />
ks<br />
2 2<br />
2Ek<br />
s<br />
2 2 2<br />
2 2 2 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2 2 2<br />
12 2 2 4<br />
4/Ie<br />
sk<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
4 4 4<br />
2 2 2<br />
29. Papildinstruments 17 2 2 4 4<br />
30.<br />
Vokāli<br />
instrumentālais<br />
ansamblis<br />
15,1<br />
8,20<br />
3* 16 2 2<br />
31. Studiju darbs 9,1 2 8 2 2 2 2<br />
N.p.<br />
k.<br />
Studiju kursa<br />
nosaukums<br />
KOPĀ: 60<br />
Kursa<br />
pārbaudes<br />
forma<br />
Eks. Iesk.<br />
Kur<br />
-sa<br />
kredīts<br />
34<br />
6<br />
Kur<br />
-sa<br />
kon<br />
t.st.<br />
skai<br />
ts<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
4/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
4 4 4<br />
2 2 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2 2<br />
12 12 14 16 18 14 20 24 26 26 26 22 22 22 24 14 14 12<br />
1. STUDIJU GADS 2. STUDIJU GADS 3. STUDIJU GADS 4. STUDIJU GADS 5. STUDIJU GADS<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20<br />
HUMANITĀRO UN SOCIĀLO ZINĀTŅU TEORĒTISKIE KURSI UN KURSI, KAS ATTĪSTA SOCIĀLĀS, KOMUNIKATĪVĀS UN<br />
ORGANIZATORISKĀS PAMATIEMAŅAS<br />
Ētika / estētika /<br />
29. 16 2 12 4 4 4 Iesk<br />
Latvija Eiropā *<br />
30. Filozofijas pamati 9 2 12 4 4 4 Iesk<br />
31. Svešvaloda 9 4 24 6 6 6 6 Eks<br />
32.<br />
33.<br />
Latvijas kultūras<br />
vēsture / Pasaules<br />
kultūras vēsture<br />
Mūsdienu mūzika<br />
un tās attīstības<br />
tendences<br />
5 2 4 4 4 Iesk<br />
18 15 2 12 4 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2 2 Eks<br />
2<br />
4/Ie<br />
sk<br />
2/E<br />
ks<br />
2/Ie<br />
sk<br />
10<br />
(izc<br />
ili)
34.<br />
35.<br />
36.<br />
N.p.<br />
k.<br />
<strong>Mūzikas</strong> stili un to<br />
interpretācija<br />
Latviešu mūzikas<br />
vēsture<br />
Ekonomikas<br />
pamati/ civilzinību<br />
pamati/<br />
socioloģija/<br />
politoloģija*<br />
Studiju kursa<br />
nosaukums<br />
BRĪVĀS IZVĒLES KURSI<br />
37. Akordeona spēle<br />
38.<br />
39.<br />
Pūšamais<br />
instruments<br />
Stīgu instrumentsa<br />
spēle<br />
20 2 12 4 4 2 2<br />
Iesk<br />
7 3 4 24 4<br />
KOPĀ: 20 12<br />
0<br />
Kursa<br />
pārbaudes<br />
forma<br />
Eks. Iesk.<br />
4,11,<br />
19<br />
4/Ie<br />
sk<br />
4 4 4<br />
4/E<br />
ks<br />
19 2 12 4 4 4 Iesk<br />
Kur<br />
-sa<br />
kredīts<br />
Kur<br />
-sa<br />
kon<br />
t.st.<br />
skai<br />
ts<br />
7,2 6 36 2 2<br />
8 8 8 10<br />
(izc<br />
ili)<br />
14 14 10<br />
(izc<br />
ili)<br />
8 6 6 6 10<br />
(izc<br />
ili)<br />
8 2 2<br />
1. STUDIJU GADS 2. STUDIJU GADS 3. STUDIJU GADS 4. STUDIJU GADS 5. STUDIJU GADS<br />
1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20<br />
6 36 2 2<br />
6 36 2 2<br />
40. Klavierspēle 6 36 2 2<br />
41. Diriģēšana 6 36 2 2<br />
42. Solo dziedāšana 6 36 2 2<br />
43. Ģitāras spēle 6 36 2 2<br />
44. Ērģeļu spēle 6 36 2 2<br />
45. Kokles spēle 6 36 2 2<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2 2<br />
2 2<br />
2 2<br />
2 2<br />
2 2<br />
2 2<br />
2 2<br />
2 2<br />
2 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2<br />
2
46.<br />
Sitamo<br />
instrumentu spēle<br />
6 36 2 2<br />
47. Sintezatora spēle 6 36 2 2<br />
1.<br />
2.<br />
3.<br />
PRAKSES<br />
Pedagoģiskā<br />
prakse<br />
Pedagoģiskā<br />
prakse<br />
Pedagoģiskā<br />
prakse<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2 2<br />
2 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2/Ie<br />
sk<br />
2 2 2<br />
2 2 2<br />
KOPĀ: 6 36 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2 2<br />
13 8 2 6 Iesk<br />
17 8 2 6 Iesk<br />
20 10 4<br />
KOPĀ: 26 2 6 2 6 4 6<br />
VALSTS PĀRBAUDĪJUMI:<br />
Valsts pārbaudījumi MŪZIKAS SKOLOTĀJA KVALIFIKĀCIJAS un PROFESIONĀLĀ BAKALAURA GRĀDA IZGLĪTĪBĀ iegūšanai:<br />
1) integrēts eksāmens mūzikas mācību metodikā, kas sastāv no divām daļām:<br />
- atklāta mūzikas stunda skolā,<br />
- integrēti jautājumi pedagoģijā, psiholoģijā un metodikā;<br />
2) eksāmens muzicēšanā (5 – 6 skaņdarbu koncertprogramma, kura tiek sastādīta atbilstoši apgūto instrumentu spēlei, diriģēšanai un dziedāšanai);<br />
3) bakalaura darba aizstāvēšana.<br />
2/E<br />
ks<br />
2/E<br />
ks<br />
2<br />
2<br />
6/Ie<br />
sk
3A.pielikums<br />
Studiju programmas akadēmiskā personāla atjaunošana,<br />
apmācība un attīstība<br />
(kopsavilkums par 2000. – 2005. gadu)<br />
1. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA ATJAUNOŠANA<br />
Aizstāvētie promocijas darbi :<br />
2005. gads<br />
I.Belousa (PhD)<br />
E.Oļehnoviča (Dr. paed.) (mākslu pedagoģijas apakšnozare)<br />
2004. gads<br />
E.Znutiņš (Dr. paed.)(mūzikas pedagoģijas apakšnozare)<br />
2002. gads<br />
Ē.Daugulis (Dr. art.) (mūzikas teorija un vēsture)<br />
Studijas doktorantūrā:<br />
§ kopš 2002. gada septembra – lekt. J. Kuklis, lekt. V. Guseva<br />
§ kopš 2001. gada oktobra – as. M. Kravale<br />
§ noklausīts teorētiskais kurss, tiek gatavots promocijas darbs aizstāvēšanai: G.<br />
Zavadska, V. Bagirjane, J. Larionova, G. Ozoliņš, I. Kupšāne<br />
Vairāki mācībspēki izmantojuši radošos atvaļinājumus, lai veiktu pētījumus, stažētos<br />
citu valstu augstskolās, strādātu bibliotēkās, pie promocijas darba izstrādes: H. Kraulis, S.<br />
Ērliha, I. Belousa, E. Oļehnoviča<br />
2. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PROFESIONĀLĀ PILNVEIDE<br />
(kvalifikācijas celšana Latvijas un ārvalstu augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs:<br />
kursi, semināri, ERASMUS programma, darbs pētnieciskajās laboratorijās utt.)<br />
2005. gads<br />
§ 2005.g. jūlijs – augusts - <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s līdzdalība Klusā okeāna konsorcija<br />
sadarbības tīklā un 28. gadskārtējā konferencē “Pilsoniskās vērtības un sabiedriskā<br />
atbildība globālajā kontekstā”. Salīte I.<br />
§ Latvijas Jaunatnes padomes projekta : „Jaunieši neformālās izglītības attīstībai<br />
Latvijā” eksperte – M.Kravale.<br />
§ 2005.g. maijs - piedalīšanās ES Comenius programmas INCLUES projekta ietvaros<br />
seminarā " Mācīšanās Kognitīvie aspekti" Apliecības N6578 – Dz.Iliško<br />
§ 2005.g. 15. - 16. maijs - piedalīšanās tālakilglītības kursos "Cilveku tirdzniecība ,<br />
izmeklēsanas un upuru repatriācija" <strong>Daugavpils</strong>, – Dz.Iliško
§ Profesionalās meistarības pilnveides AI kursi„Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija<br />
mūsdienu zinātņu attīstības kontekstā” – I.Bagele, V.Bagirjane, S.Ērliha, J.Larionova,<br />
G.Zavadska, T.Minakova, T.Dvorecka, L.Ščepetkova<br />
§ Profesionālās meistarības pilnveidošanas seminārs J. Vītola Latvijas <strong>Mūzikas</strong><br />
akadēmijā – G.Zavadska<br />
§ Piedalīšanās seminārā „Akordeona spēles metodoloģija pedagoga personības<br />
kontekstā” (Starptautiskā akordeonistu izglītojošā nometnē „Rēzekne 2005” –<br />
L.Ščepetkova<br />
2004.gads<br />
§ 2004.g. 19.janvāris – 1.februāris Kvalifikācijas celšana ASV Fordhamas universitātē -<br />
I.Belousa<br />
§ Profesionālās pilnveides kursi „Novitātes mūzikas vēsturē un teorijā” (36 stundas) –<br />
V.Bagirjane, Ē. Daugulis, S.Ērliha, J.Larionova, E.Znutiņš, G.Zavadska, V.Skutāns,<br />
T.Minakova, T.Dvorecka, L.Ščepetkova<br />
§ Dr. Art. Cr.Scõnher Meistarklase Džeza (Latin, swing) diriģēšanas tehnika. Džeza<br />
dziedāšanas un instrumentspēles pedagoģija. Mazā džezroka darbnīca. Latvija, Rīga,<br />
RPIVA – M.Žižina<br />
§ A. J. Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskās universitātes prof. N. Terentjevas<br />
meistarklase „<strong>Mūzikas</strong> pedagoģija un klavierspēle” G.Zavadska, T.Minakova<br />
§ ES strukturālo fondu projektu vadīšana – Ē. Daugulis<br />
§ Kursi kordiriģentiem, mūzikas skolotājiem un ansambļu vadītājiem (18<br />
stundas)(Sertifikāts Nr192) - E.Znutiņš<br />
§ Pētnieciskais darbs Vācija ( Kvalitatīvās petniecības metodes, izglītības teorijas,<br />
neformāla izglītība), Iepazīšanās ar izglītības sistēmu Francijā un Ungarijā (Francija-<br />
Angers) – M.Kravale<br />
2003.gads<br />
§ 2003. g. 13.janvāris – 6. marts Kvalifikācijas celšana ASV Fordhamas universitātē -<br />
I.Belousa, A.Pipere<br />
§ J.Vītola Latvijas <strong>Mūzikas</strong> akadēmijā Laikmetīgās mūzikas seminārs- Ē. Daugulis<br />
§ Pieredzes apmaiņas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija)- E.Oļehnoviča,<br />
M.Kravale, I.Kokina<br />
§ Prof. D.Kerbija (Lielbritānija) klavierspēles meistarklase – T.Minakova<br />
§ Viļņas <strong>Mūzikas</strong> akadēmijas pedagoga Sigitasa Giedraitisa seminārs klavierspēles<br />
metodikā – T.Minakova<br />
2002.gads<br />
§ Kopš 2002. g. Piedalīšanās ERASMUS projektā “Environmental Awareness in<br />
Primary Education 21” - 2002.gada 4.-14.jūnijs Nīderlande, Leidene – I.Salīte,<br />
R.Klepere; 2004. gada jūnijs– Portugāle V. Kudiņš<br />
§ 2002.g. 18.-19. aprīlis Starptautiskais pirmsskolas izglītības kongress “Childhood,<br />
child good!” programmas ERASMUS ietvaros - Beļģija, Tīlta (Tielt), KATHO<br />
universitāte - I.Belousa;<br />
§ Pieredzes apmaiņas brauciens uz Fehtas augstskolu (Vācija)- E.Oļehnoviča, I.Kokina;<br />
Semināra vadīšana: ”Pestalocija uzskatu holistiska analīze” - M.Kravale,
§ 2002.g. 27.–29. sept. Starptautiskais zinātniski metodoloģiskais seminārs „Ievads<br />
Montesori izglītībā” DU (Filips Snovs Gengs un Māra Saova Morgana (Austrālija) –<br />
S.Ērliha<br />
§ Līdzdalība projekta sociālās izslēgtības mazināšanai Latvijā “Es, mēs, vide ap mums”,<br />
darbs ar jauniešiem Krāslavas un <strong>Daugavpils</strong> patversmēs. M.Kravale<br />
§ SFL programmas “Pārmaiņas izglītībā” projekts : Cilvēks sabiedrībā “Konsultanta<br />
loma skolotāju profesionālās kompetences attīstīšanā” - M.Kravale<br />
§ “Speciālās pedagoģijas psiholoģiskie aspekti un mācību metodikas<br />
īpatnības.”(sertifikāts 1748) – V.Guseva<br />
§ Latgales Reģiona Sociālo Zinību atbalsta skolu seminārs “Pedagoģiskās prakse sociālo<br />
zinību atbalsta skolā” – M.Kravale<br />
§ Ph.D. Fordham University, Graduate School of Religion and Religious Education,<br />
USA – Dz.Iliško<br />
§ Maskavas Valsts Pedagoģiskās universitātes prof. G.Cipina seminārs “<strong>Mūzikas</strong><br />
pedagoģijas un atskaņotājmākslas attīstības tendences” – G.Zavadska, J.Larionova,<br />
T.Minakova<br />
§ Seminārs “<strong>Mūzikas</strong> pedagoģija un atskaņotājmākslas attīstības tendences” (Rīgā) –<br />
V.Bagirjane, J.Larionova, V.Skutāns<br />
§ Meistarklase - kursi (Rīgā). „Vokālais darbs ar bērnu un jauniešu koriem” –<br />
V.Bagirjane<br />
§ J.Vītola Latvijas <strong>Mūzikas</strong> akadēmijā Laikmetīgās mūzikas seminārs – Ē.Daugulis<br />
§ Valsts kultūrizglītības centra organizētais seminārs <strong>Mūzikas</strong> uztveres psiholoģija –<br />
Ē.Daugulis<br />
2001. gads<br />
§ 2001.g. 21. - 27. jūlijs ASV, Ņujorka - piedalīšanās 24. ikgadējā vadīšanas<br />
sertifikācijas institūtā “Mācīšana izmantojot skolēnu individuālos mācīšanas stilus” (The<br />
24th Annual Leadership Certification Institute: Teaching Students Through Their<br />
Individual Learning Styles) , iegūti sertifikāti - Inga Belousa, Ilga Salīte<br />
§ Starptautiskie profesionālās pilnveides kursi Rīgā: EAS (Eiropas <strong>Mūzikas</strong> skolotāju<br />
asociācija) – “Globalisation and Identy” – S.Ērliha<br />
§ RPIVA tākizglītības kurss Mūzika un dators – Ē. Daugulis<br />
§ Kazaņas Valsts Pedagoģiskā universitāte. Prof. N.Sokolovas diriģēšanas kursi –<br />
S.Almakajevs<br />
2000. gads<br />
§ 2000.g. 18. - 19. septembris, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “1er Encuentro<br />
Internacional sobre Meditacion en la Region de Murcia” Mursijā, Spānijā projekta<br />
ERASMUS ietvaros – I.Belousa, A.Pipere.<br />
§ 2000.g. februāris – jūnijs, piedalīšanās Sorosa Fonda- Latvija projekta “Atvērtā skola”<br />
izvērtēšanā ASV Kolumbijas universitātes Skolotāju koledžas Starptautiskās izglītības<br />
programmas tālmācības kursa “Kvalitatīvās pētniecības metodes: Starptautisko un<br />
starpkultūru izglītības programmas” ietvaros – I.Belousa;<br />
§ Kvalifikācijas celšanas kursi „Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas<br />
procesā”(36 stundas).Sertifikāts Nr.1075 – E.Znutiņš, J.Larionova, J.Davidova,<br />
G.Zavadska
§ DU profesionālās pilnveides kursi “<strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas pētniecības mūsdienu<br />
aktualitātes” – V. Bagirjane, S.Ērliha, E.Znutiņš, J.Larionova, G.Zavadska, V.Skutāns,<br />
T.Minakova, T.Dvorecka, L.Ščepetkova<br />
§ Sankt-Pēterburgas Mākslas <strong>Universitāte</strong>s prof. Terentjevas seminārs – M.Žižina<br />
§ Sertifikāts par piedalīšanos seminārā “Use of Qualitative Research in Contemporary<br />
Research in Education: North American Experience for the Baltic Countries”, ko<br />
organizēja Kvebekas universitāte (Kanāda) un Kauņas Tehnoloģiskā universitāte<br />
(Lietuva); A.Pipere<br />
3. AKADĒMISKĀ PERSONĀLA GRANTI, SEMINĀRI, KONFERENCES<br />
UTT.<br />
Projekti, granti, un citas realizēšanas formas:<br />
LZP granti – plašāka informācija (http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html )<br />
Projekta<br />
nr.<br />
Projekta<br />
vadītājs<br />
Projekta nosaukums<br />
03.0955 V.Makarevičs Tolerance kroskulturālā kontekstā<br />
04.1249 S.Guseva<br />
05.1427 J.Davidova<br />
Latgales reģiona jauniešu profesionālā identifikācija<br />
pašnoteikšanās periodā<br />
Skolēnu mūzikas uztveres līmeņu un tipu noteikšana kā<br />
mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents<br />
05.1915 I.Salīte Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā<br />
03. 1019 J.Davidova<br />
02. 0347 J.Davidova<br />
H.Kraulis<br />
“Individuālās muzikālās uzstāšanās vērtēšana audzēkņa<br />
personības attīstības kontekstā”.<br />
“Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstības<br />
stratēģijuLatvijā”.<br />
“ Muzikāli pedagoģiskās izglītības pilnveide Latgales<br />
reģionā”<br />
Kopš 2004. gada tiek piešķirti <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s iekšējie granti. Šajā<br />
izsludinātajā konkursā finansējumu papildus saņēmuši vairāki studiju programmās strādājošie<br />
(skatīt tabulu, izmantoti materiāli no http://www.lapas.dau.lv/science/granti.html )<br />
2004./2005. gadā piešķirtie DU iekšējie granti<br />
N.p.k. Vārds, uzvārds Projekta nosaukums<br />
04.01. Anita Pipere Starptautiskā žurnāla Journal of Teacher Education<br />
and Training 4. numura izdošana.<br />
04.09. Edgars Znutiņš <strong>Mūzikas</strong> izglītības inovāciju centra izveide.<br />
04.12. Inga Belousa Doktora disertācijas aizstāvēšana Fordham
universitātē un turpmāka sadarbība starp <strong>Daugavpils</strong><br />
Universitāti un Fordham Universitāti.<br />
04.15. Ilga Salīte <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s līdzdalība Klusā okeāna<br />
konsorcija sadarbības tīklā un 28. gadskārtējā<br />
konferencē “Pilsoniskās vērtības un sabiedriskā<br />
atbildība globālajā kontekstā”.<br />
04.22. Jeļena Davidova Apdāvinātības attīstības problēma mūsdienu zinātnē<br />
un praksē.<br />
Ēvalds Daugulis "Latgales Dziesnu svētki vakar un šodien".<br />
§ 2005./2007 Starptautiskā Baltijas <strong>Universitāte</strong>s Programmas (BUP) projekta<br />
“Education for Change – education for sustainable development with focus on local<br />
collaboration”. (Comenius) – darba grupā R.Grabovska, I.Salīte uc. Mācībspēki<br />
§ 2001.g. – 2006.g darbs starptautiskajā projektā, kas piesaistīts pie<br />
UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes “Reorieting Teacher Edecation to Adress<br />
Sustainability” demonstrējošā projekta uzdevumu realizēšanā. Sadarbība ar Argentīnu,<br />
Austrāliju, Barbadosu, Brazīliju, Kanādu, Ķīnu, Čehiju, Vāciju, Ungāriju, Indiju, Jamaiku,<br />
Koreju, Jaunzēlandi, Krieviju, Dienvidāfriku, Spāniju, Angliju, ASV, Vjetnamu, Zambiju,<br />
Taizemi, Meksiku, Nikaragvu.<br />
§ Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā<br />
(Baltic & Black see Circle Consortium in Education Research, BBCC). Konsorcija<br />
izveidošana un krājuma sagatavošana – A.Pipere, I.Salīte, I.Belousa u.c. mācībspēki.<br />
§ 1998./2003. Projekts „Muzikāli pedagoģiskās izglītības pilnveide Latgales reģionā” –<br />
vadītājs H.Kraulis, darba grupa - J.Davidova, S.Ērliha, E.Znutiņš uc. mācībspēki<br />
§ 2001.-2005. UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes projekta “Reorienting<br />
Teacher Education to Adress Sustainability” - Projekta vadītāja I. Salīte, Izpildītāji:<br />
PSMK, Psiholoģijas, Pedagoģijas katedru, DMF docētāji, Mākslu katedras docētāji u.c.<br />
Finansētāji - DU/ Jorkas universitāte.<br />
§ 2003. Pētījums: Skolotāju skatījums uz vājredzīgu bērnu integrāciju vispārizglītojošo<br />
skolu sākumskolas klasēs – V.Guseva<br />
§ Kopš 2001. dalība projekta “Soli pa solim” darbā un lietišķo pētījumu grupā, kas<br />
darbojas pie Izglītības Iniciatīvu centra - Grupas koordinatore I. Salīte,<br />
§ Kopš 2000. g. Līdzdalība starptautiskā projektā „European Songbook” – S. Ērliha<br />
Zinātnisko darbu recenzēšana un darbs ekspertu komisijās<br />
Gads Docētājs Darbības veids<br />
2005.g. prof. J.Davidova E. Oļehnovičas promocijas darbs<br />
S. Jareckaites monogrāfija “ Music Education in<br />
Western Europe and Lithuania”<br />
2004.g. prof. J.Davidova L. Stramkales promocijas darbs<br />
A. Kovierienes doktora disertācija<br />
N. Bražienes doktora disertācija”
G. Zavadskas mācību līdzeklis “Klaviermākslas<br />
vēsture<br />
ISME Starptautiskās zinātniskās konferences<br />
zinātniskās komitejas locekle<br />
as. prof. S. Ērliha R. Gaučaitės promocijas darbs „Pre-school Age<br />
Children Development by Choreography in the<br />
Nursery-school”<br />
S.Almakajeva dziesmu krājums „Vijies dziesma”<br />
pamatskolai<br />
2002.g. as. prof. S. Ērliha H.Krauļa metodiskais mācību palīglīdzeklis “Mūsu<br />
klasē visi dzied”<br />
2001.g. prof. J. Davidova Starptautiskās konferences rakstu krājums<br />
“Klavierspēles mācīšanas problemātika un aktuālijas”<br />
Klaipēdā<br />
R.Girdzijauskienes doktora disertācija<br />
B.Simonaitienes doktora disertācija<br />
as. prof. S. Ērliha A.Viziņas-Nīlsenas promocijas darbs “Kokle un kokles<br />
spēles apguves pedagoģiskie pamati”<br />
2000.g. prof. J. Davidova M. Marnauzas doktora disertācija<br />
V. Žalisa doktora disertācija<br />
4. PUBLIKĀCIJAS VIETĒJOS UN STARPTAUTISKOS IZDEVUMOS<br />
Almakajevs Sergejs<br />
Almakajevs S. Роль исполнительского анализа хорового произведения в<br />
классе дирижирования // The problems of effective arts education,<br />
Lithuania, 2004, 10 lpp.<br />
Almakajevs S. Radoša pieeja repertuāra plānošanā diriģēšanas klasē: Kreativitātes izpēte un<br />
atraisīšana, 2004, Latvija, Rīga, 8 lpp.<br />
Almakajevs S. Vijies dziesma: Metodiskais krājums vispārizglītojošo skolu 5. -9. klašu<br />
koriem. – <strong>Daugavpils</strong>, 2004. - 52.lpp.<br />
Bagirjane Valentīna<br />
Bagirjane V. <strong>Mūzikas</strong> skolotāju sagatavošana profesionāli radošai darbībai <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s<br />
zinātniskie raksti 29-32-2004<br />
Багирян В Роль артистизма в профессиональной подготовке будущего учителя музыки „The<br />
problems of effective arts educations”, Lithuania, Vilius 10c. 2004<br />
Багирян В. Педагогический артистизм в структуре личности учителя музыки IX Starptautiskā<br />
kreativitātes konference „Kreativitātes izpēte un atraisīšana” , Latvija, Rīga 7c.2004<br />
Багирян В, Ларионова Е. Развитие творческого потенциала будущего учителя музыки // Teacher<br />
Education in the 21st Century: Changes and Perspectives II. – Šiauliai: Šiauliu universiteto<br />
laidykla, 2003, 90 – 95 c.
Bagirjane V. Pedagoga radošā pašrealizācija profesionālajā darbībā. - VIII starptautiskā kreativitātes<br />
konference „Radošas individualitātes attīstība un struktūra” Rīgā, 2003.g. 7.-8.novembrī<br />
Bagirjane V., Larionova J. Mācīšanās motivācijas veidošana mūzikas skolotāja sagatavošanas procesā<br />
// Music Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems: International<br />
Scientific Conference. - <strong>Daugavpils</strong>, 2003 (iesniegts publicēšanai).<br />
Bagirjane V., Larionova J. <strong>Mūzikas</strong> skolotāju sagatavošana profesionāli radošai darbībai // Music<br />
Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2003,<br />
29. – 32. lpp.<br />
Багирян В., Ларионова Е. Психолого-педагогические условия развития навыков творческой<br />
деятельности у будущих учителей музыки // Teachers, Students and Pupils in Learning<br />
Society: ATEE Spring University Conference – Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 2003, 186. – 193.<br />
lpp.<br />
Багирян В., Ларионова Е. Развитие навыков интеллектуально-творческой деятельности у<br />
будущих учителей музыки // Contemporary School and Music Teacher Training. – Вильнюс,<br />
2002, 52 – 59 с.<br />
Bagirjane V., Kokina I. Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas // Radoša personība:<br />
Zinātnisko rakstu krājums. – Rīga: RaKa, 2002 – 2003, 58. – 63. lpp.<br />
Багирян В., Ларионова Е. Подготовка учителя музыки к профессиональной творческой<br />
деятельности. – Казань: Казанский Государственный Педагогический университет, 2002,<br />
285 – 290 с.<br />
Bagirjane V. Skolotāju radošas personības attīstības problēmu metodoloģiskais aspekts // <strong>Mūzikas</strong><br />
pedagoģijas problēmas. 2. laidiens. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2000, 3. – 8. lpp.<br />
Bagirjane V. Pedagoģiskā kompetence kā skolotāja profesionālās attīstības komponents // <strong>Mūzikas</strong><br />
pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2002, 121. – 122. lpp.<br />
Багирян В., Ларионова Е. Некоторые проблемы подготовки учителей музыки для современной<br />
школы // Bērna audzināšana demokrātiskajai sabiedrībai: Starptautiskās konferences materiāli.<br />
– Rīga: SIA „Izglītības soļi”, 2000, 162 – 171 c.<br />
Inga Belousa<br />
Belousa I. “Art and Spirituality: Reflections on the Essence of Art Education” Ceturtā<br />
starptautiskā konference “Person. Color. Nature. Music”, publikācija (līdzautors Alnis<br />
Stakle)<br />
Belousa I. (2003) Possibilities of Defining Spirituality in Education: Qualitative Review //<br />
pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable Development. Culture. Education” –<br />
DU, Latvija. – 67.-77. lpp.<br />
Belousa I., Zariņa S. (2003) Development of Reading Literacy in Learning Styles-Based<br />
Educational Setting in Primary School // 13. Eiropas starptautiskā konference “Lasīšana<br />
– rakstīšana - domāšana” - Tallina, Igaunija. – lpp.<br />
Belousa I. (2002) Spirituality in Global Context of Education and its Significance in<br />
Education in Latvia // LPA IV starptautiskā konference “Sabiedrība un kultūra” –<br />
LiePA, Latvija. – 349.-361. lpp.<br />
Belousa I. (2002) Sustainable Education and Spirituality in the University: Looking for a Way<br />
of Complementation // DU PPF Starptautiskais žurnāls JTET (“Journal of Teacher<br />
Education and Training”), Volume 1. – 3.-12. lpp.<br />
Belousa I., Buļbika I. (2001) Gender issues in Education: Towards a Holistic Notion //<br />
starptautiskā konference “Democracy and Education” – Montclair State University,<br />
Global Education Center: Literal Books. – 83.-90. lpp.
Belousa I., Buļbika I. (2001) Re-evaluation of a Current Situation: Search for Contextual<br />
Perspective of a Holistic Education // starptautiskā ATEE Spring University “Changing<br />
Education in a Changing Society” konference – KU, Lietuva. – 77.-81. lpp.<br />
Belousa I., Miķelsone I. (2001) Vērtēšanas filosofiskie aspekti humānās izglītības kontekstā //<br />
augstskolu docētāju starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Studentu studiju<br />
darbības vērtēšana un novērtējums”- LSPA, Latvija. – 17.-25. lpp.<br />
Belousa I., Klepere R. (2001) Learning Styles in Pre-school Education: A Base for Children’<br />
Spirituality and Sustainable Development // starptautiskā konference “Bērna identitātes<br />
veidošanās pirmsskolas vecumā” – LPA, Latvija. – 48.-60. lpp.<br />
2001.g. 28.augusts - 1.septembris, piedalīšanās 9th European Conference for Research on<br />
Learning and Instruction Friburgā, Šveicē; tēzes “Pedagogical and Psychological<br />
Aspects if Authentic Assessment of Students’ Achievements in System of Higher<br />
Education in Latvia”, līdzautore DPU Pedagoģijas katedras lektore Eridiāna Oļehnoviča<br />
Belousa I. (2000) Spirituality in Global Context of Education and its Significance in<br />
Education in Latvia // Starptautiskā UNESCO conference “Information Technologies in<br />
Educational Innovation for Development Interfacing Global and Indigenous<br />
Knowledge” – Bangkoka, Taizeme (tēzes)<br />
Belousa I. (2000) Spirituality in Education – Comparison of Its Modern and Post-modern<br />
Understanding // otrā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” – DPU.<br />
– 68.-71. lpp.<br />
DU PPF Starptautiskais žurnāls “Skolotāju izglītība nākotnei” (“Teacher Education for<br />
Future”); raksts “Sustainable Education and Spirituality in the University: Looking for a<br />
Way of Complementation”<br />
Ēvalds Daugulis<br />
Daugulis Ē. Permanent and changeable in the evolution of harmony teaching. // Proceedings<br />
from the 3rd International Conference Person.Color.Nature. Music. Part 2. –<br />
<strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2003. 149. – 159.lpp.<br />
Daugulis Ē. Harmonijas satura konceptuālā attīstība un perspektīvas 21. gadsimtā. //<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s zinātniskie raksti <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas problēmas 3.laidiens.<br />
“<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong> 21. gadsimtā” – <strong>Daugavpils</strong>: DU “Saule”, 2003. 105. – 109.lpp.<br />
Daugulis Ē. The permanent and the changeable in teaching harmony.//International Scientific<br />
Conference Šiauliai University Teacher Education In XXI Century: Changing And<br />
Perspectives. VSL Šiaulium universiteto leidykla, 2002. 51 – 57 p.<br />
Daugulis Ē. Harmonijas mācības attīstība Latvijā. // Mūzika kā līdzeklis personības veseluma<br />
veidošanās procesā. Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. – Rīga.:<br />
izdevniecība “Vārti”, 2001. 227. – 234.lpp.<br />
Daugulis Ē. Inovācijas harmonijas apguves procesā. // Personība. Laiks. Komunikācija.<br />
Starptautiskās zinātniski praktiskās konferences materiāli. II sējums. – Rēzekne, 2001.<br />
152. – 156.lpp.<br />
Daugulis Ē. Aspects of Artistic Phenomenon in the Local and Global Context. // Sixth<br />
UNESCO-ACEID International Conference Information Technologies in Educational<br />
Innovation for Development: Interfacing Global and Indigenous Knowledge Bangkok,<br />
Thailand, 2000. 4.- 5. p.
Daugulis Ē. Harmonijas skolotāja profesionālā attīstība. // Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.<br />
2000. Gada 18. - 20.maijs. 2.Starptautiskās zinātniskās konferences zinātnisko rakstu<br />
krājums. <strong>Daugavpils</strong>, DPU “Saule” 2000. 236. - 239.lpp.<br />
Daugulis Ē. Harmonijas pasniegšanas metodoloģiskās nostādnes ASV un Lielbritānijas<br />
20.gadsimta otrās puses izdevumos. // LMA. <strong>Mūzikas</strong> teorijas katedra. “Visās atslēgās”.<br />
Rakstu krājums I. - <strong>Daugavpils</strong>.: DPU izdevniecība “Saule”, 2000. 4 - 24 lpp.<br />
Daugulis Ē. Professional Development of a Harmony Teacher. // Changing Education In A<br />
Changing Society: Klaipedos universitetos, 2000. 49. - 54. lpp.<br />
Daugulis Ē. Uzskate mācot harmoniju. // DPU zinātniskie raksti. <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas<br />
problēmas. 2. laidiens. - <strong>Daugavpils</strong>.: DPU izdevniecība “Saule”, 2000. 54. - 66.lpp.<br />
Daugulis Ē. Latvijas mūzikas mācības iestāžu praksē funkcionējošie harmonijas kursa mācību<br />
līdzekļi un metodikas pamati. // DPU zinātniskie raksti. <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas<br />
problēmas. 2. laidiens. - <strong>Daugavpils</strong>: DPU izdevniecība “Saule”, 2000. 74. - 78.lpp.<br />
Daugulis Ē. Harmonijas studiju satura pilnveide 20.gadsimtā. // Baltijas reģiona valstu<br />
integrācijas problēmas ceļā uz Eiropas Savienību: starptautiskās zinātniskās konferences<br />
materiāli. - Rēzekne, 2000. 20.-22.lpp.<br />
Daugulis Ē. Daži būtiski harmonizācijas principi latviešu instrumentālās tautas mūzikas<br />
apdarēs. // Aranžētā instrumentālā tautas mūzika mūsdienu sabiedrības kultūras<br />
procesos un tās attīstība nākotnē. - Rīga: Valsts tautas mākslas centrs, 2000. 13. –<br />
18.lpp.<br />
Daugulis Ē. Mastering The Content Of Harmony As Academic Course. // Pradinē Mokykla<br />
Ižengus I 2000 - UOSIUS. Tarptautines mokslines - praktines konferencijos darbine<br />
medžiaga 2000 m. vasario 4 - 5 d. - Klaipedos universiteto leidykla, 2000. 39 - 41 lpp.<br />
Daugulis Ē. Harmonijas pasniegšanas metodikas pamatprincipi. // 7.Ikgadējās zinātniskās<br />
konferences rakstu krājums A9. - <strong>Daugavpils</strong>: DPU izdevniecība “Saule”, 1999. 97-101<br />
lpp.<br />
Daugulis Ē. Harmonijas kursa mācīšanas efektivitātes paaugstināšana. // Profesionāla<br />
pedagoga sagatavošanas problēmas: ceturtās ikgadējās un pirmās starptautiskās<br />
zinātniski praktiskās konferences materiāli. – Rēzekne, 1999. 213 - 215 lpp.<br />
Jeļena Davidova<br />
Davidova J. Music Teacher’s Further Education at <strong>Daugavpils</strong> University // Spring<br />
University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos<br />
universitetas, 2005, pp. 40 – 44.<br />
Davidova J., Kokina I. Some Aspects of Motivation of Teacher’s Creative Self-development<br />
// Spring University. Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos<br />
universitetas, 2005, pp. 45 – 50.<br />
Davidova J., Kokina I. European Teachers’ Conceptual Understanding of the Intellectual<br />
Giftedness // Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko<br />
rakstu krājums. <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2005, pp. 7 – 19.<br />
Davidova J. Zhizhina M. Music Perception Levels of Primary School Pupils //The Changing<br />
Face of Music Education: Articles. – Tallinn: Tallinn Pedagogical Univesity, 2004, pp.<br />
73 – 83.<br />
Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development //<br />
Journal of Teacher Education and Training, 2004, Volume 4, pp. 106-114.
Davidova J., Kokina I. Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības<br />
apstākļos // Omnia mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoģijas un izglītības<br />
vadības augstskolas zinātniskie raksti IV. – Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 2004, 178. –<br />
188. lpp.<br />
Davidova J. Portfolio vērtēšanas formas izmantošana mūzikas mācību procesā sākumskolā //<br />
Changing Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 2003, 44. – 54.<br />
lpp.<br />
Davidova J., Kokina I. The Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development //<br />
Changing Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 2003., 92.-98.<br />
lpp.<br />
Davidova J. The Development of Future Teacher’s Reflective Activity: Paper presented at<br />
The International Conference “Lithuanian Higher Education: Diagnoses and Prognoses”<br />
in Kaunas, Lithuania on 11-12 December 2003.<br />
Davidova J. <strong>Mūzikas</strong> skolotāja pētnieciskā darbība: reālijas un perspektīvas // <strong>Mūzikas</strong><br />
pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2003, 54. – 61. lpp.<br />
Davidova J., Goncharova O. Student’s musical development in a multicultural society:<br />
Theoretical bases // <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. - <strong>Daugavpils</strong>: Saule,<br />
2003, 47. – 53. lpp.<br />
Davidova J., Kokina I. Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem //<br />
Izglītība un kultūra, 2003., 10. janvārī, 6., 11. lpp.<br />
Davidova J. Diagnostics as an Essential Component in the Structure of Music Teacher’s<br />
Pedagogic Activity // Person. Color. Nature. Music. Part 2. – <strong>Daugavpils</strong>, 2003, pp.<br />
159-164.<br />
Davidova J., Marnauza M. Evaluation of a Music Teacher’s as Conductor’s Professional<br />
Maturity // The Third International Research In Music Education Conference. – Exeter:<br />
University of Exeter, 2003, pp. 48-55.<br />
Davidova J., Marnauza M. Evaluation of a Music Teacher’s as Conductor’s Professional<br />
Maturity: The New Approach in Latvian Music Pedagogy // Teaching and Learning in<br />
Higher Education: New Trends and Innovations. – University of Aveiro, 2003.<br />
Davidova J. Psychological and Pedagogical Analysis of the Music Lesson as a Means of<br />
Development of Music Teacher’s Reflective Activity // Teaching and Learning in<br />
Higher Education: New Trends and Innovations. – University of Aveiro, 2003.<br />
Davidova J., Augustova Dz. The structure of musical abilities // Muzikos mokytojo rengimas<br />
šiuolakinei mokyklai. – Vilnius: Vilnius pedagoginis universitetas, 2002, pp. 9 – 16.<br />
Davidova J., Kokina I. Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē<br />
un praksē // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. –<br />
Rīga: Izglītības soļi, 2002, 1. daļa, 58. – 67. lpp.<br />
Davidova J., Jakubovska M. Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis multikulturālā<br />
sabiedrībā // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga: Izglītības<br />
soļi, 2002, 4. daļa, 397. - 404. lpp.<br />
Davidova J., Kokina I. Latvian teachers’ readiness for work with gifted children //<br />
Development of Human Potential: Investment into our Future. – Rhodes: ECHA, 2002,<br />
p. 18.<br />
Davidova J. The Teacher of the XXI Century // Gifted and Talented: A Challenge for the New<br />
Millennium. – Nortridge: World Council for Gifted and Talented Children, 2002, pp.<br />
231 - 235.
Davidova J., Kokina I. Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives //<br />
Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. – Šiauliu universitetas,<br />
2002, pp. 45-50.<br />
Davidova J., Skutāns V., Žižina M. Latvian Song Festivals as a Component of<br />
National Identity // Teacher Education in XXI Century: Changing and<br />
Perspectives. – Šiauliu universitetas, 2002, pp. 235-240.<br />
Davidova J., Kokina I. <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā //<br />
Teorija un prakse skolotāju izglītībā. – Rīga: RPIVA, 2002., 432. - 439. lpp.<br />
Davidova J., Kokina I. Research activity in the context of the teacher’s sustainable<br />
development // Journal of Teacher Education and Training, 2002, Volume 1, pp. 13 –<br />
19.<br />
Davidova J. Dažu mūsdienu muzikālās attīstības teoriju kritiskā analīze // Teorija un prakse<br />
skolotāju izglītībā. – Rīga: RPIVA, 2002., 123. – 131. lpp.<br />
Davidova J. Some aspects of the music teacher’s diagnostic activities // The World of<br />
Information: Opportunities and Challenges for the Gifted and Talented. The 14 th<br />
Biennial Conference of the World Council for Gifted and Talented Children. –<br />
Barselona, 2001, p. 30.<br />
Davidova J., Znutinsh E. The Music Teacher’s Professional Development in Different Kinds<br />
of Pedagogical Activity: Paper presented at The Second International Conference in<br />
Exeter, United Kingdom, 3 – 7 April 2001.<br />
Davidova J. Psychological pedagogical analysis of the piano-playing lesson as a means of<br />
piano-playing teacher’s professional development // Fortepijono destymo problematika<br />
ir aktualijos. – Klaipeda: Klaipedos Universitetas, 2001., pp. 17 – 22.<br />
Davidova J. Johann Sebastian Bachs Musikpädagogische Tätigkeit. – Vilnius: Lietuvos<br />
muziku Sajunga, 2001. – 92 s. (vācu valodā).<br />
Davidova J. Refleksija skolotāja radošās darbības struktūrā // Skolotājs 21. gadsimtā:<br />
konferences materiāli. – Rīga: Vārti, 2001., 55. – 59. lpp.<br />
Davidova J., Znutiņš E. <strong>Mūzikas</strong> skolotāja profesionālā attīstība dažādos pedagoģiskās<br />
darbības veidos // Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā:<br />
Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums. – Rīga: Vārti, 2001, 181.-<br />
187.lpp.<br />
Davidova J., Znutinsh E. The Structure of the Music Teacher’s Pedagogical Activity //<br />
Realizing Educational Problems: ATEE Spring University 2001. – Klaipeda: Klaipedos<br />
universitetas, 2001, p. 102 – 106.<br />
Davidova J. Reflection in the Structure of Teacher’s Creative Activity. Paper presented at The<br />
International Conference “Innovations in Higher Education 2000” Finland. August 30 –<br />
September 2, 2000.<br />
Davidova J., Znutinsh E. The Transformation and Professional Development of the Music<br />
Teacher in Different Kinds of Activity. Paper presented Seventh Conference of The<br />
European Council for High Ability “Talent for the New Millennium” in Debrecen,<br />
Hungary. August 19 – 22, 2000.<br />
Davidova J. The Development of Future Teacher’s Reflective Activity // Today’s Reforms for<br />
Tomorrow’s School’s: ATEE Spring University 2000. – Klaipeda: Klaipedas<br />
universitetas, 2000, p. 54 – 58.
Davidova J. Klavierspēles didaktikas satura attīstības perspektīvas // <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas<br />
problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 2.laidiens / J. Davidovas red. – <strong>Daugavpils</strong>:<br />
Saule, 2000, 79. – 85.lpp.<br />
Valērijs Dombrovskis<br />
Dombrovskis V., Guseva S., Iliško Dz. Professional Identification of Adolescents of Latvia in<br />
Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July,<br />
Granada (Spain).<br />
Dombrovskis V., Guseva S., Iliško Dz. Education for Adults in Latvia – Possibilities and<br />
Limitations. Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty,<br />
Fraternity, Equality?” 2005, 13-14 May, Turku (Finland).<br />
Dombrovskis V., Guseva S., Pipere A. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās<br />
identitātes veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima)<br />
Konference: ” Migrācija Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti”.<br />
Dombrovskis V., Guseva S. The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with<br />
Deviant Behaviour. 25-26.11.2004.g. . Viļņa (Lietuva) Konference: “Personības<br />
psiholoģiskā attīstība”.<br />
Dombrovskis V., Makarevičs V. Interrelation of tolerance and life’s values of a personality.<br />
12 Th European Conference on Personality, Groningen, The Netherlands, July 18- 22,<br />
2004.<br />
Dombrovskis V., Guseva S., Murašovs V. Dynamics of professional identification during the<br />
univresity studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference,<br />
Tallinn (Estonia),April 14 -16,2004.<br />
Dombrovskis V., Civako S., Guseva S. The Influence of Somatic Illness upon Formation of<br />
Teenager’s Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color.<br />
Nature. Music.” May 15-18, 2002, <strong>Daugavpils</strong>.<br />
Dombrovskis V., Guseva S. The psychological conditions of the formation of teenagers'<br />
positive learning motivation // VII th European Congress on Psychology, 1-6 July 2001,<br />
London.<br />
Dombrovskis V. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking<br />
process of younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID<br />
International scientific conference “Global and Indigenous Knowledge for a Learning<br />
Society: Innovative Approaches Including New Technologies and Concepts of<br />
Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā (Taizeme)<br />
Dombrovskis V., Makarevičs V., Maslova M. Tolerance and its manifestations with the<br />
secondary school pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the<br />
Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today’s reforms for<br />
tomorrows school’s, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas,<br />
2000. p.p. 70-75.<br />
Tatjana Dvorecka<br />
Dvorecka T. Džeza improvizācijas pamati kā mūzikas skolotāja sagatavošanas procesa<br />
nepieciešamā sastāvdaļa // DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums A-<br />
10. - <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2000., 117.-118. lpp.
Дворецкая Т. Основы джазовой импровизации как необходимая составная часть<br />
процесса подготовки учителя музыки // Материалы Международной научнo<br />
практической конференции “Музыка и педагогика: проблемы профессиональной<br />
подготовки педагога-музыканта”. – Казань: Казанский государственный<br />
педагогический университет, 2002., стр.195 – 199.<br />
Skaidrīte Ērliha<br />
Ērliha S. Pedagogic creative work of future music teachers. IX Starptautiskā<br />
konference”Kreativitātes izpēte un atraisīšana”, Rīga., - 2004.<br />
Ērliha S. From interest to the creative artistic activity. 4.th Internacional Conference.<br />
„Person. Color.Natur.Music.” - Latvija, <strong>Daugavpils</strong>. – iesniegts publicēšanai 2004.<br />
Ērliha S. Sintesis and Interaction of Music and Fine Art in Reproduction of Phenomena of<br />
Life and Nature. Generative Art 2004. 7th International Conference. - Department of<br />
Architecture and Planning Politecnico di Milano University, Italy, Milano. – 2004., 125.<br />
– 136.<br />
Ērliha S. Musical simbols for Representing Sound Pitch and Value: Creative Aspects.<br />
Generative Art 2004. 7th International Conference. - Department of Architecture and<br />
Planning Politecnico di Milano University, Italy, Milano. – 2004., 136. – 145.<br />
Эрлиха С. Аспекты художественно – творческой деятельности будующих учителей<br />
музыки.// The Problems of Efficient Artistic Education, Lithauen, Vilnius Pedagogical<br />
University, Department of Music, 1994.g. 10.-17.lpp.<br />
Ērliha S. Vallues Orientated Music Lesson. The First International Conference // The<br />
Changing Face of Music Education. Articles. – Tallin Pedagogical University, Faculty<br />
of Culture, Department of Music, Estonia. – 2004., 46. – 54.<br />
Ērliha S. Development of Professional Expertise of Music Teachers-To-Be in Study Process.<br />
The First International Conference // The Changing Face of Music Education. Articles.<br />
– Tallin Pedagogical University, Faculty of Culture, Department of Music, Estonia. –<br />
2004., 132. – 140.<br />
Ērliha S. Creative Artistic Activity of Music Teachers-To-Be in the Context of the Values<br />
Orientating Education. Generative Art 2003 6th International Conference. – Department<br />
of Architecture and Planning Politecnico di Milano University, Italy, Milano. – 2003.,<br />
186. – 200.<br />
Ērliha S. <strong>Mūzikas</strong> skolotāju profesionālās sagatavošanas aspekti izglītības pārmaiņu procesā.//<br />
Music Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems. International<br />
Scientific conference. – <strong>Daugavpils</strong>. Iesniegts publicēšanai 2003.g. novembrī.<br />
Ērliha S. Augstskolas un skolas sadarbības nozīmība topošo mūzikas skolotāju profesionālās<br />
kompetences pilnveidē studiju mācību procesā. The Significance of Cooperation<br />
Between Higher and Secondary Schools in the Process of the Development of the<br />
Professional Competence of Music Teachers. Iesniegts publicēšanai Slovēnijā 2004.g.<br />
maijā.<br />
Эрлиха С. Модель педагогической практики в контексте образования будущих<br />
учителей музыки. The Model of the Teaching Practice in the Context of Music<br />
Teacher Training // Teacher Education Today and Tomorrow`s: International Scientific<br />
Conference. Iesniegts publicēšanai Slovēnijā 2004.g. maijā.<br />
Ērliha S. <strong>Mūzikas</strong> skolotāju profesionālās sagatavošanas aspekti izglītības pārmaiņu procesā.<br />
Some Aspects of Music Teacher Professional Training in the Process Education Reform
<strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas problēmas, 3. laidiens: Starptautiskās zinātniskās conferences<br />
“<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong> 21. gadsimtā”. materiāli. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2003, 8. – 13. lpp.<br />
Ērliha S. The Image and Mission of Future Music Teacher in a Democratic Society //<br />
PERSON. COLOR. NATURE. Proceedings from the 3 rd International Conference. Part<br />
2. – <strong>Daugavpils</strong>, 2003., 171. – 177.<br />
Ērliha S. Pedagoģiskā prakse kā topošo mūzikas skolotāju studiju procesa neatņemama<br />
sastāvdaļa. School Practice as an Integral Part of Music Teacher Training // Theorie and<br />
Practice in Teacher Training: International Scientific Conference. – Rīga, 2002, 254. –<br />
261. lpp.<br />
Эрлиха С. Оптимизация учебного процесса в ВУЗЕ // International Scientific Conference.<br />
– Vilnius, 2000, 53. – 60. lpp.<br />
Ērliha S. <strong>Mūzikas</strong> skolotāju profesionālās sagatavošanas aspekti pedagogiskajā augstskolā //<br />
DPU 8. ikgadējās zinātniskās conferences materiāli. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 13. – 16. lpp.<br />
Ērliha S. Topošā mūzikas skolotāja personība un profesionālā kompetence kā pedagoģiskās<br />
meistarības priekšnosacījumi. The Personality and Professional Competence of the<br />
Future Music Teacher as the Pre – Condition of Pedagogical Skill // Bērna audzināšana<br />
demokrātiskajai sabiedrībai: RPIVA Starptautiskās conferences materiāli. – Rīga, 2000,<br />
287. – 293. lpp.<br />
Svetlana Guseva<br />
Guseva S., Dombrovskis V., Iliško Dz. Professional Identification of Adolescents of Latvia in<br />
Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July,<br />
Granada (Spain).<br />
Guseva S., Dombrovskis V., Iliško Dz. Education for Adults in Latvia – Possibilities and<br />
Limitations. Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty,<br />
Fraternity, Equality?” 2005, 13-14 May, Turku (Finland).<br />
Guseva S., Dombrovskis V., Pipere A. Latvijas studentu Vācijā dzīves krīze un profesionālās<br />
identitātes veidošanās īpatnības 13-17.09.2004.g. Sudaka (Ukraina, Krima)<br />
Konference: ” Migrācija Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti”.<br />
Guseva S., Dombrovskis V. The symptoms of Social Disadaptation of Adolesence with<br />
Deviant Behaviour. 25-26.11.2004.g. . Viļņa (Lietuva) Konference: “Personības<br />
psiholoģiskā attīstība”.<br />
Guseva S., Dombrovskis V., Murašovs V. Dynamics of professional identification during the<br />
univresity studies. The 2nd Journal of Teacher Education and Training Conference,<br />
Tallinn (Estonia),April 14-16,2004.<br />
Guseva S., Dombrovskis V., Civako S. The Influence of Somatic Illness upon Formation of<br />
Teenager’s Characters Accentuations// 3 rd International conference “Person. Color.<br />
Nature. Music.” May 15-18, 2002, <strong>Daugavpils</strong>.<br />
Guseva S., Dombrovskis V. The psychological conditions of the formation of teenagers'<br />
positive learning motivation // VII th European Congress on Psychology, 1-6 July 2001,<br />
London.<br />
Guseva S., Nikiforovs O. Mūsdienu psihodiagnostikas pamatfunkcijas un mērķi izglītībā.<br />
Mākslu pedagogu apvienības un <strong>Daugavpils</strong> Pedagoģiskās universitātes Pirmsskolas un<br />
pamatskolas pedagoģijas fakultātes rīkotā starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa.<br />
Daba. Mūzika.” 2000. 9.-12.lpp.
Guseva S., Ruzha A. Realization of correctional work with teenagers. // Proceedings of the<br />
Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today's reforms for<br />
tomorrows school's, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas,<br />
2000. p.p. 198-203.<br />
Guseva S. Correctional-developmental work as a mean for activizating of the thinking<br />
process of younger teenagers 10-12 years old // The Sixth UNESCO ACEID<br />
International scientific conference “Global and Indigenous Knowledge for a Learning<br />
Society: Innovative Approaches Including New Technologies and Concepts of<br />
Intelligence” 12-15 December 2000, Bangkokā (Taizeme)<br />
Dzintra Iliško<br />
Iliško Dz., Dombrovskis V., Guseva S. Professional Identification of Adolescents of Latvia in<br />
Multicultural Environment. 9th European Congress of Psychology. 2005, 03-08 July,<br />
Granada (Spain).<br />
Iliško Dz., Dombrovskis V., Guseva S. Education for Adults in Latvia – Possibilities and<br />
Limitations. Nordic Conference on Adult Edication: “Adult Education – Liberty,<br />
Fraternity, Equality?” 2005, 13-14 May, Turku (Finland).<br />
Ilisko Dz. "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" . Publikācija Journal of<br />
Teacher Education and Training Vol.5, 28- 40<br />
Iliško Dz. (2003) Ecological approach towards re-defying sexuality of women in the Context<br />
of building Bridges East and West, pp.85-94.<br />
Iliško Dz. “Holistic Perspective Towards teaching in the Primary School,” 48-51 lpp. 2000.<br />
Klaipeda “Education for the 21 st century”<br />
Harijs Kraulis<br />
Kraulis H. Muzikālās izglītības tendences un problēmas Latgales reģionā mūzikas<br />
pamatizglītības standarta ietvaros// DPU <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas nodaļas zinātniskie<br />
raksti. <strong>Daugavpils</strong>, 2001.<br />
Kraulis H. Mūsu klasē visi dzied: Metodisks palīglīdzeklis mūzikas skolotājam darbam ar<br />
slikti intonējošiem bērniem. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2003.<br />
Mārīte Kravale<br />
Kravale M., Pipere A. “Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives<br />
of Doctoral Students in Education”.2005.g. Helsinku <strong>Universitāte</strong>, Helsinki, Somija.<br />
(presentation)<br />
Kravale M., Makarevičs V. “Characteristics of the link between stress and tolerance in<br />
adolescence”. 26 Th International Conference on the Stress and Anxiety Research<br />
Society . 2005.g. Halle (Saale), Vācija, posteris<br />
Kravale M. (2005) Young People’s Life Space and Informal Education”. 3. starptautiskā<br />
JTET konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Fechta, Vācija. (CD<br />
publication)<br />
Kravale M. (2004) „Informal Youth Education in Virtual Environment”. 2. starptautiskā JTET<br />
konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„ Tallina, Igaunija, (CD<br />
publication)
Kravale M. (2003) The Tendency of Nonformal Education to Sustainable Development. 1.<br />
starptautiskā JTET konference „Sustainable Devlepment. Culture. Education„<br />
<strong>Daugavpils</strong>, Latvija (CD publication)<br />
Ingrīda Kupšāne<br />
Kupšāne I. Mākslinieciskā telpa un laiks G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Maģistra<br />
darbu anotācijas , I daļa.- <strong>Daugavpils</strong>, 2000.<br />
Kupšāne I. Mākslinieciskā telpa un laiks G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Literatūra<br />
un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.- <strong>Daugavpils</strong>, 2001.<br />
Kupšāne I. Ceļa hronotops G.Janovska romānā “Pēc pastardienas”// Literatūra un kultūra:<br />
process, mijiedarbība, problēmas.- <strong>Daugavpils</strong>, 2001.<br />
Kupšāne I. Dzimtenes toposs G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Valoda un literatūra<br />
kultūras apritē.- Rīga, 2001.<br />
Kupšāne I. Māja G.Janovska romānā “Uz neatgriešanos”// Пространство и время в<br />
литературе и икусстве. Дом в европейской картине мира.- Даугавпилс.,2000.<br />
Kupšāne I. Эмигрант в романе Г.Яновского “Над Трентой поднимается туман” и в<br />
рассказе Г.Газданова “Черные лебеди”// Komparatyvistika šiandien: teorija ir<br />
praktika. Tarptautine moksline konferencija-diskusija Scientific Conference-Discusion<br />
Vilniaus pedagoginis universitetas Vilnius 2000.- 186.lpp.(tēzes)<br />
Kupšāne I. Mežs G. Janovska romānā “Dziesma mežam”// Literatūra un kultūra: process,<br />
mijiedarbība, problēmas.- <strong>Daugavpils</strong>, 2002.<br />
Kupšāne I. Mākslinieciskā telpa un laiks G. Janovska romānā “Pēc pastardienas”// Aktuālas<br />
problēmas literatūras zinātnē.- Liepāja, 2002.<br />
Kupšāne I. Emigrants G. Janovska romānā “Pār Trentu kāpj migla”// Valoda un literatūra<br />
kultūras apritē.- Rīga, 2002.<br />
Kupšāne I. Эмигрант в прозе Г. Яновского// Единство и национальное своеобразие в<br />
мировом литературном процессе.- Вып. 6.- Санкт-Петербург, 2002.- С. 63. – 65.<br />
Kupšāne I. Telpa G. Janovska romānā “Novakare”// Aktuālas problēmas literatūras zinātnē.-<br />
Liepāja, 2004.- 237. – 245. lpp.<br />
Kupšāne I. Parīzes toposs G. Gazdanova romānā “Nakts ceļi”// Literatūra un kultūra: process,<br />
mijiedarbība, problēmas.- <strong>Daugavpils</strong>, 2004.- 186. – 192. lpp.<br />
Kupšāne I. Opozīcija “dzīvība – nāve” G. Gazdanova romānā “Aleksandra Volfa rēgs”//<br />
Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība, problēmas.- <strong>Daugavpils</strong>, 2004.- 193. – 198.<br />
lpp.<br />
Valērijs Makarevičs<br />
Makarevičs V. Personības tolerances korelācija // In: Pedagoģija : Izglītības zinātnes un<br />
pedagoģija mūsdienu pasaulē. Rīga, Latvijas <strong>Universitāte</strong>,: 2004. g. 43-50 lpp.<br />
Mакаревич B. Толерантность и проблема психологической безопасности. В кн.:<br />
“Drošība un tautas attīstība. Starptautiskās zinātniskās konferences “ (2004.g. 1.-<br />
2.jūnijs) rakstu krājums. <strong>Daugavpils</strong>, 2004.g. 141-149 lpp.Makarevičs V.. Tolerance un<br />
demokrātiskā izglītība. // In: Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums, 1 daļa,<br />
Liepāja, 2003.g. 166-175 lpp.<br />
Makarevičs V. Толерантностъ как проявление культуры учителя ХХ1 века, Teacher<br />
Education the 21 Century : changes and perspectives, 2003.g. 173-179 lpp.
Makarevičs V., Stičinskis I. The Method for Research of Tolerant Statements. //In call.<br />
Scientifical articles of the 3-rd international conference “Person. Color. Nature. Music”<br />
may 15-18, 2002, <strong>Daugavpils</strong> University, 2002, pp.12-20<br />
Makarevich V., Maslova M. Personality Corelates of Tolerance. // In: psychology in the<br />
Baltics: At the Crossroads. Abstracts from the 5-th International Baltic Psychology<br />
Conferece.August 22-25, 2002 in Tartu, Estonia. Tartu 2002, pp. 38<br />
Makarevičs V.. Tolerance as a psychological Problem// In: Tolerance u citas psiholoģiskās un<br />
pedagoģiskās problēmas. <strong>Daugavpils</strong>, 2001. lpp. 29-38<br />
Makarevičs V. “Modern psychology, it’s problems and prospects”.// In: Tolerance un citas<br />
psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas, <strong>Daugavpils</strong>, 2001. lpp. 94-96<br />
Makarevičs V., Dombrovskis V., Maslova M. Tolerance and its manifestations with the<br />
secondary school pupils in the process of intergroup perception. // Proceedings of the<br />
Association for Teacher Education in Europe Spring University: Today's reforms for<br />
tomorrow’s school's, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 2000, Klaipedos Universitetas,<br />
2000. p.p. 70-75. c<br />
Makarevičs V. Psiholoģija skolā: no priekšmeta ar problēmām līdz problēmām bagātam<br />
priekšmetam // Skolotājs, Nr. 6 2000, 33.-34.lpp.<br />
Makarevičs V. Tolerance as a Psychological Phenomenon: Raising the Problem// In call<br />
Scientifical articles of the second international conference “Person. Color. Nature.<br />
Music”, May 18-20, 2000, <strong>Daugavpils</strong> Pedagogical University, 2000. pp. 33-40<br />
Tatjana Minakova<br />
Минакова Т. Теоретические предпосылки формирования самостоятельности младших<br />
школьников в учебном процессе игры на фортепиано. –Казань, 2002. –173 стр.<br />
Minakova T. Jaunākā skolas vecuma bērnu radošo spēju aktivizēšana // DPU 8.ikgadējās<br />
konferences rakstu krājums. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2000.<br />
Eridiana Oļehnoviča<br />
Oļehnoviča E. Respecting Student`s Needs in Educational Environment.-// Journal of Teacher<br />
Education and Training, vol.1.,Saule, <strong>Daugavpils</strong> University, 2002.-p.39.-46.<br />
Oļehnoviča E. Lietišķās mākslas vidusskolu attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts laikā.-<br />
//Starptautiskās konferences “Decade of Reform:Achievements, Challenges, Problems”<br />
rakstu 3. krājumā. R.: ATEE Spring University,2002.- 281.-293. lpp.<br />
Oļehnoviča E. Fine Arts Secondary Schools During the first Period of the National<br />
Independence.-// 3.starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.”<br />
zinātnisko rakstu krājumā, <strong>Daugavpils</strong>, 2002.<br />
Oļehnoviča E. The influence of the study group leading perception type upon the organization<br />
of the student`s individual learning activity in the higher school.-// Starptautiskās<br />
conferences “Realising Educational Problems” rakstu krājumā, Klaipeda: ATEE Spring<br />
University, 2001.-p.271.-275.<br />
Oļehnoviča E. Indivīds un mācību grupa: uztveres vadošais tips, tā dinamika. Starptautiskās<br />
konferences “Izglītības zinātnes un pedagoģija mūsdienu pasaulē” zinātnisko rakstu<br />
krājumā, LU PPF Zinātniskie raksti, 635.sēj./zin.red.prof. J.Krastiņš.-R.:Latvijas<br />
<strong>Universitāte</strong>,2001.-3115.-120.lpp.
Oļehnoviča E. <strong>Daugavpils</strong> sieviešu arodskolas attīstības vēsturiskie aspekti (1917.-1940.g.).-<br />
//Saules skola- no rokdarbu kursiem līdz mākslas koledžai.- Daugav2pils: Saule,<br />
1997.-5.-27.lpp.<br />
Oļehnoviča E. Mākslas un amatnieciskā izglītība vidējā pakāpē Latvijā- vēsture un<br />
perspektīva.-//2.starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” zinātnisko<br />
rakstu krājumā, <strong>Daugavpils</strong>, 2000.-171.-180.lpp.<br />
Oļehnoviča E. Психолого-педагогические аспекты обучения одаренной молодёжи в<br />
художественном колледже.-//Starptautiskās konferences”Disabled Children in the<br />
Context in the Educational System”rakstu krājumā.Šauļi: Šauļu universitāte, 2000.-63.-<br />
70.lpp<br />
Gatis Ozoliņš<br />
Ozoliņš G. Māja - dzimta - koks latviešu tautasdziesmās//Пространство и время в<br />
литературе и исскустве. –10. – <strong>Daugavpils</strong>: DPU Saule, 2001. –3. – 12. lpp.<br />
Ozoliņš G. Kurbads starp mītoloģiju un postmodernismu//Literatūra un kultūra: process,<br />
mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 3.–<strong>Daugavpils</strong>: DPU: Saule,<br />
2001.- 113.- 121. lpp.<br />
Ozoliņš G. Totēmisma kritika K. Levī-Strosa darbos//Literatūra un kultūra: process,<br />
mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 3.-<strong>Daugavpils</strong>: DPU: Saule, 2001.-<br />
177.- 185. lpp.<br />
Ozoliņš G. Totēmiskais lācis latviešu tautas pasakās//Aktuālas problēmas literatūras zinātnē:<br />
Rakstu krājums, 7. – Liepāja: LiePA, 2002. - 280. – 292. lpp.<br />
Ozoliņš G. Totēmiskais vilks latviešu tautas pasakās//Valoda un literatūra kultūras apritē.<br />
650. sēj. – Rīga: LU, 2002. – 250. -259. lpp.<br />
Ozoliņš G. Ko atceras totēmiskajos mītos? (Austrāliešu mīti)//Atmiņa kultūrvēsturiskā<br />
kontekstā. Starptautiskas konferences materiāli 1. – <strong>Daugavpils</strong>: DU Saule, 2002.- 94. –<br />
101.lpp.<br />
Ozoliņš G. Latviešu folkloras totēmi: antropoloģiskā un socioloģiskā tradīcija//Literatūra un<br />
kultūra: process, mijiedarbība, problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 4.–<strong>Daugavpils</strong>:<br />
DU: Saule, 2002.- 9 .- 16. lpp.<br />
Ozoliņš G. Totēmisma problemātika latviešu folkloristikā//Letonica. Humanitāro zinātņu<br />
žurnāls. Literatūra. Folklora. Māksla. – Rīga: LFMI, 2002. – 55. – 75. lpp.<br />
Ozoliņš G. Triksters latviešu tautas dzīvnieku pasakās//Aktuālas problēmas literatūras<br />
zinātnē: Rakstu krājums 8. – Liepāja: LPA, 2003. – 310. – 321. lpp.<br />
Ozoliņš G. Pagalms latviešu tautasdziesmās: mītiskie aspekti//Humanitāro zinātņu vēstnesis.<br />
2003. N. 3. – 7. – 16. lpp.<br />
Ozoliņš G. Austrāliešu totēmisma formas, to iespējamās paralēles latviešu<br />
folklorā//Platforma. Latvijas <strong>Universitāte</strong>s filoloģijas, mākslas (teātra un mūzikas)<br />
zinātnes un bibliotēkzinātnes doktorantu rakstu krājums. – Rīga: Zinātne, 2003. 73. –<br />
87. lpp.<br />
Ozoliņš G. Socioloģiskās totēmisma teorijas//Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība,<br />
problēmas. Zinātnisko rakstu krājums 5.–<strong>Daugavpils</strong>: DU „Saule”, 2004. – 367. – 379.<br />
lpp.<br />
Anita Pipere
Pipere A. Engaged Learning: Primary Teachers' Beliefs and Performance-Related Self-<br />
Perception. Proceedings of 2nd International Conference “Sustainable Development.<br />
Culture. Education”, Tallinn, April 14 – 16, 2004, pp. 527 – 544.<br />
Pipere A. Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive<br />
“Self” The Irish Journal of Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, pp. 143 – 160.<br />
Pipere A. & Krastiņa E. Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums // In<br />
coll. ATEE International Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning<br />
Society”, May 2 – 3, 2003. The University of Latvia, Institute of Pedagogy and<br />
Psychology, pp. 89 – 96.<br />
Pipere A. Structural variations of Latvian teachers’ identity // In coll. Scientific articles of the<br />
third international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002,<br />
<strong>Daugavpils</strong> University, pp.29 – 38.<br />
Pipere A. Identity of teacher personality: perspectives of holistic approach // In coll. Scientific<br />
articles of the second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18<br />
– 20, 2000, <strong>Daugavpils</strong> Pedagogical University, pp.46 – 53.<br />
Pipere A. Coherent teacher personality: interdisciplinary aspects // In coll. ATEE Spring<br />
University: Today’s reforms for tomorrow’s schools. Klaipeda University, 2000, pp.<br />
190 – 193.<br />
Pipere A. Tolerance un tās determinanti: filosofiskie, psiholoģiskie un izglītības aspekti //<br />
Krāj. Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas. <strong>Daugavpils</strong>, DPU,<br />
Psiholoģijas katedra, “Saule”, 2001, 16.- 28.lp.<br />
Pipere A. Personības identitāte un mūsdienu izglītība // Krāj. Sociālā pedagoģija un<br />
personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē. Starptautiskās konferences<br />
materiāli, RPIVA, “Vārti”, 2000, 271. – 276.lp.<br />
Pipere A., Krastiņa E. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana, Rīga, RaKa, 2004.<br />
Ilga Salīte<br />
Salīte, Ilga Vanaģele, Elita, Jurāne, Anna ORGANIZATION OF LEARNING FOR<br />
SUSTAINABLE EDUCATION. ICLORD2005 19 th International Conference Bangkok<br />
April 18 th -22 nd 2005 (9 lpp)<br />
Salite Ilga, Salitis Antonijs, Klepere Rudite, Kudinsh Valdis (2004) Curriculum<br />
development in teacher education towards sustainable education//<br />
Proceedings EMSU 2004 “Sustainable Development Education: Holistic<br />
and Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring<br />
Sustainable Societies”, Monterrey: EMSU, pp.1-14.<br />
Salite Ilga, Salitis Antonijs, Klepere Rudite, Kudinsh Valdis (2004) Curriculum<br />
development in teacher education towards sustainable education//<br />
Proceedings international conference Honkonga. pp.1-14.<br />
Salīte I., Skrupska E. (2003) Teachers’ Education Theoretical Model for the Use of<br />
Computers in Primary School. // Pirmā starptautiskā JTET konference “Sustainable<br />
Development. Culture. Education” – DU, Latvija. – 132.-139. lpp.<br />
Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a ground for the education of reflection<br />
in teacher education. JTET Volume 3, 2003, <strong>Daugavpils</strong>: ISE,DU, pp. 44.-<br />
58.
Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a Ground for the Evocation of Reflection in Teacher<br />
Education. Proceedings 1 international JTET conference “Sustainable Development.<br />
Culture. Education”, <strong>Daugavpils</strong>: DU, pp.84.-103.<br />
Salīte I., Salītis A., Klepere R. (2002) Developing curriculum for teacher education toward<br />
sustainability. Proceedings EMSU, Grahamstown: EMSU. pp.405-421.<br />
Voldemārs Skutāns<br />
Skutāns V., Davidova J. Latvian Song Festivals as a Component of National Identity //<br />
Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. – Šiauliu universitetas,<br />
2002, pp. 235-240.<br />
Skutāns V. <strong>Mūzikas</strong> izteiksmes līdzekļu apgūšana mūzikas stundā, izmantojot elementāros<br />
bērnu mūzikas instrumentus. Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse<br />
skolotāju izglītībā”. RPIVA, Rīga, 2002.<br />
Skutāns V. Patstāvīgās vingrināšanās sistēmas izveidošanas nozīmes apzināšana – efektīvs<br />
līdzeklis pūšamo instrumentu spēles mācīšanas un skolotāju sagatavošanas procesa<br />
pilnveidošanai. RPIVA. Skolotājs 21.gadsimtā. Konferences materiāli. Rīga: “Vārti”,<br />
2001.<br />
Skutāns V. Iemaņas pārnesums kā koka pūšamo instrumentu spēles paņēmienu intensīvākas<br />
apgūšanas līdzeklis. -<strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas problēmas. Zinātniskie raksti 3.laidiens. -<br />
<strong>Daugavpils</strong>, 2001.<br />
Skutāns V. Studentu – topošo mūzikas skolotāju pašizglītošanās aktivizācijas nozīme<br />
papildinstrumentu spēles apmācības procesā. -8.ikgadējās zinātniskās konferences<br />
Rakstu krājums A 10. –<strong>Daugavpils</strong>, 2000.<br />
Ludmila Ščepetkova<br />
Ščepetkova L. Peculiarities of Reflex Activities // The Problems of Efficient Artistic Education. –<br />
Vilnius, 2004, 6. lpp.<br />
Ščepetkova L. Populārā mūzika akordeonam: Skaņdarbu krājums. – <strong>Daugavpils</strong>, 2004. – 27 lpp.<br />
Ščepetkova L. Akordeons džezā: Mācību palīglīdzeklis. – <strong>Daugavpils</strong>, 2004. – 38 lpp.<br />
Ščepetkova L. Estrādes kompozīcijas akordeonam: Mācību palīglīdzeklis. – <strong>Daugavpils</strong>, 2004. – 26<br />
lpp.<br />
Ščepetkova L. Deju mūzika akordeonam. 1. daļa. – <strong>Daugavpils</strong>, 2004. – 24 lpp.<br />
Ščepetkova L. Deju mūzika akordeonam. 2. daļa. – <strong>Daugavpils</strong>, 2003. – 32 lpp.<br />
Развитие аккордеонного исполнительского искусства Латвии // Проблемы исполнительства на<br />
народных инструментах. – Минск: Белорусский Государственный Педагогический<br />
университет им. М. Танка, 2003, 110 – 112 стр.<br />
Ščepetkova L. Jaunākā skolas vecuma bērnu muzikālās uztveres attīstības efektivitāte: Zinātniskās<br />
konferences rakstu krājums. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2000, 120. – 121. lpp.<br />
Gaļina Zavadska<br />
Zavadska G. Theoretical Rudiments of Forming Independence or Students of the Piano Clases in the<br />
Context of Education Humanization // Tiltas, 2004 N20. – Klaipea, s. 124 – 128.<br />
Zavadska G. Formation of Ideas about Interconnection of Music and Painting in the Process of the<br />
Musical and Historical Training of the Teachers of Music // The Problems of Efficient Artistic<br />
Education. – Vilnius, 2004.
Zavadsaka G. The Development of Musical Thinking of Junior Pupils at the Piano Lessons // Music<br />
Teacher Education in XXI Century: Achievements and Problems. – <strong>Daugavpils</strong>, 2003.<br />
Zavadska G. <strong>Mūzikas</strong> skolotāja muzikāli teorētiskā sagatavošana pedagoģiskā repertuāra apgūšanas<br />
procesā klavierspēles klasē // Teorija un prakse skolotāju izglītībā. – Rīga, 2002, 262. – 268.<br />
lpp.<br />
Завадска Г. Теоретические предпосылки формирования самостоятельности младших<br />
школьников в учебном процессе игры на фортепиано // Музыка и педагогика. Вып. 2. –<br />
Казань, 2002, стр. 173 – 180.<br />
Zavadska G. Some Aspects of Music Teacher`s Musical-Theoretical Training // Fortepijano destymo<br />
problematika ir aktualijos. – Klaipeda, 2001, s. 69 – 73.<br />
Завадска Г. Некоторые аспекты музыкально-теоретической подготовки учителя музыки //<br />
Музыкальная педагогика. Вып. 4. – Екатеринбург, 2000, с. 79 – 84.<br />
Zavadska G. <strong>Mūzikas</strong> skolotāja muzikāli teorētiskās sagatavošanas pilnveides metodiskie jautājumi //<br />
<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong> 21. gadsimtā. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2000, 21. – 26. lpp.<br />
Zavadska G. Starppriekšmetu sakari solfedžo kursā // 8. Ikgadējās zinātniskās konferences rakstu<br />
krājums.. – <strong>Daugavpils</strong>: Saule, 2000, 117. – 119. lpp.<br />
Zavadska G. Studentu aktivizēšanas pedagoģiskais aspekts skaņdarbu klausīšanās un analīzes procesā.<br />
– <strong>Daugavpils</strong>, 2000, 39. – 48. lpp.<br />
Edgars Znutiņš<br />
Знутиньш Э. Деятельность дирижёра в теории и практике // The Problems of Efficient<br />
Artistic Education. – Vilnius, Vilniaus pedagoginis universitetas, 2004. – 239. – 245 c.<br />
ISBN 9955-516-77-1<br />
Znutiņš E.Diriģenta darbības aspekti un to pilnveidošana studiju procesā augstskolā //<br />
Pedagoģija: teorija un prakse II. –Liepāja: Liepa, 2003.,185.-193. lpp. ISBN 9984-754-<br />
07-3<br />
Znutinsh E. Activities of Choir Conductor in the Professional Studies at Higner School //<br />
Teacher Education in the 21 st Century: Changes and Perspectives II. – Šiauliai: Šiauliai<br />
universitetas, 2003., pp.85.-90. ISBN 9986-38-461-3<br />
Znutiņš E. Kora diriģenta profesionālās kompetences veidošanās studiju procesā<br />
augstskolā.//Changing Education in a Changing Society: ATEE Spring University. –<br />
Rīga: SIA “Izglītības soļi”, 2003.,173.-179. lpp.<br />
Znutiņš E. Radošuma attīstība kora diriģenta darbībā mūzikas skolotāja studiju programmā<br />
augstskolā // Radoša personība. Zinātnisko rakstu krājums III. – Rīga: RaKa, 2003.,<br />
286.-294. lpp. ISBN 9984-15-566-8<br />
Знутиньш Э. Возможности совершенствования деятельности хорового дирижёра в<br />
процессе обучения учителя музыки в высших учебных заведениях // Личность и<br />
музыка: Материалы 3-й международной научно- практической конференции.-<br />
Минск: Адукацыя i выхаванне, 2002, c.163- 169 ISBN 985-471-073-4<br />
Znutiņš E. Studiju kurss “Kora klase” mūzikas skolotāja studiju procesā // Teorija un prakse<br />
skolotāju izglītībā. – Rīga: Petrovskis un Co, 2002., 158.- 165. lpp. ISBN 9984-689-98-<br />
0<br />
Znutinsh E., Davidova J. The Structure of the Music Teacher`s Pedagogical Activity //<br />
Realizing Educational Problems: ATEE Spring University 2001. – Klaipeda: Klaipedas<br />
Universitetas, 2001, pp.102 – 106. ISBN 9955-418-49-4<br />
Znutiņš E., Davidova J. <strong>Mūzikas</strong> skolotāja profesionālā attīstība dažādos pedagoģiskās<br />
darbības veidos // Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā:
Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu krājums.- Rīga: Vārti, 2001., 181.- 188.<br />
lpp. ISBN 9984-638-68-5<br />
Marina Žižina<br />
Žižina M. The use of Stanislavsky’s method in the study process of prospective Conductors.<br />
Spring University. Changing education in a changing society. Klaipeda University,<br />
Lithuania, 2005, 43-46<br />
Žižina M., Davidova J. Music Perception Levels of Primary School Pupils. The Changing<br />
Face of Music Education. Tallin Pedagogical University 2004. - pp. 73-83<br />
Žižina M. Režijas nozīme kora vadītāja un mūzikas sklotāja uzvedībā un saskarsmē 2003.,<br />
DU Zinātniskie raksti, <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas problēmas 3.laidiens,<br />
Žižina M. International scientific conference „Music teacher education in XXI century:<br />
Achievements and problems” <strong>Daugavpils</strong> University 94-97<br />
Žižina M., Davidova J. Music Perception Levels of Primary School Pupils. Priedas:Mokslo<br />
darbai. Muzikinis ugdymas mokykloje: tradicijos ir inovacijos. Lietuva, Klaipēda 2003.,<br />
sēj. Nr.20 - pp.75-81<br />
5. MĀKSLINIECISKI RADOŠĀ DARBĪBA<br />
Līdzās studiju, zinātniskajam darbam akadēmiskais personāls un studējošie aktīvi<br />
iesaistās mākslinieciski radošā darbībā. Vairums studējošo dzied jaunizveidotajā DU jauniešu<br />
jauktajā korī, DU Tautas mūzikas ansamblī. Daudzi studējošie muzicē vismaz vienā kolektīvā<br />
ārpus <strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>s. Studējošie dzied un spēlē dažādos mūzikas kolektīvos, tai<br />
skaitā jauktajā korī “Daugava”, vīru korī „Forte”, pūtēju orķestrī “Daugava”, stīgu<br />
kamerorķestrī, akordeonistu orķestrī, TMA „Rakari”.<br />
Aktīva radošā izpildītājdarbība ir kora diriģēšanas katedras docentam E.Znutiņam, kurš<br />
ir Preiļu skolotāju kora “Latgale” diriģents un vadītājs. Koris guvis atzīstamus panākumus ne<br />
tikai Latgales novadā, bet arī Latvijā un ārpus tās robežām:<br />
• 2004.g. – I pakāpes diploms Latgales navada koru skatē;<br />
• 2004.g. – II pakāpes diploms Starptautiskajā koru festivālā Sudraba zvani;<br />
• 2003.g. – II pakāpes diploms XXIII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku koru atlases<br />
skatē;<br />
• 2003.g. – III vieta Latviešu Vispārējo dziesmusvētku koru konkursā (1993);<br />
• 2002.g. – koncertturneja Francijā (koncerti Parīzē, Reimsā, Avelonā, Bezansonā);<br />
• 2002.g. – I pakāpes diploms novada koru skatē;<br />
• 2001.g. – koncertturneja Čehija – Vācija – Austrija (koncerti Prāgā, Zalcburgā,<br />
Altenburgā, Minhenē;<br />
• 2000.g. – II vieta Starptautiskajā koru konkursā Sudraba zvani.<br />
As.prof. Ē.Daugulis veic plašu koncertdarbību vadot TMA RAKARI, gan kā diriģents:<br />
• 2004.g. 9.Tautas mūzikas svētku mākslinieciskais vadītājs un apvienotā tautas mūzikas<br />
orķestra virsdiriģents
• 2002.g. LATGALES SADANCIS Pēterdienas pērkoņdanči Daugavpilī lauku kapelas<br />
diriģents<br />
• 2001.g. Bērnu un jauniešu mākslas festivālā “SANĀCIET, SADZIEDIET,<br />
SASADANCOJIET” apvienoto lauku kapelu virsdiriģents;<br />
gan kā mūzikas ierakstu autors:<br />
• 2005.g. CD – Pret straumi TMA RAKARI<br />
• 2000.g. LTS kompozīciju konkurss Dziesma Latgalei, prēmētā tautas dziesmas apdare<br />
jauktajam korim un orķestrim Aiz kalneņa lela muiža<br />
• 1999.g. 23 deju muzikālās apdares un ieraksts deju antoloģijas vajadzībām ASV;<br />
gan vairāk kā 10 starptautisku festivālu dalībnieks:<br />
• 2002.g. Čehijā, 7. starptautiskais folkloras festivāls Mištrinā (Čehijā);<br />
• 2001.g. Vācijā, 18. starptautiskais folkloras festivāls Karlsrūē (Vācijā);<br />
gan arī kā Valsts Tautas mākslas centra rīkoto konkursu dalībnieks:<br />
• 2005.g. Latvijas tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu skatē Valmierā – I vieta;<br />
• 2004.g. Latvijas tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu skatē – I vieta;<br />
• 2002.g. 7.Tautas mūzikas svētki Cēsīs – I vieta;<br />
• 2002.g. Valsts Kultūrizglītības centra konkurss mūzikas koledžām un skolām – I vieta;<br />
Docētāja I.Bagele atzinību guvusi gan kā Latvijas Nacionālas operas soliste,gan dažādu<br />
solo partiju izpildītāja lielas formas darbos, gan dažādu kolektīvu dalībniece :<br />
§ 2004.g. 4., 6.augusts LNO viesizrādes Somijā Savonlinna starptautiskā operas<br />
festivālā A.Rubinšteina opera DEMONS aukles loma<br />
§ 2004.g.13.augusts LNO viesizrādes Zviedrijā Dalhalla P.Čaikovska opera<br />
JEVGENIJS OŅEGINS Filipjevnas loma<br />
§ 2004.g. Pjamu starptautiskais koru festivāls (diriģents Olari Elts) – Bethovena devītā<br />
simfonija – alta solo partija<br />
§ 2004.g. Vislatvijas lauku kapellas konkursa 1.vietas ieguvēja TMA Rakari soliste<br />
§ 2003.g. – Aukles loma S.Rubinšteina operā „Dēmons”;<br />
§ 2003.g. – Filipivnas loma P.Čaikovska operā „`Jevģenijs Oņeģins”;<br />
§ 2003.g. – Noasa sievas loma B.Britena operā „Noasa šķirsts”.<br />
§ 2003.g. Astotie tautas mūzikas svētki Cēsīs – laureāte<br />
§ 2002.g. <strong>Daugavpils</strong> mūzikas koledža – I.Bageles solo koncerts programmā: operas<br />
ārijas, kamermūzika<br />
§ 2002.g. Čehija Mištrina starptautiskais folkloras festivāls – dalībniece<br />
§ 2002.g. Septītie tautas mūzikas svētki Cēsīs – laurreāte<br />
§ 2001.g. J.Ustinskovs – Mesa ‘Cantata’ – alta solo partija<br />
§ 2001.g. Vācija Karlsrue startautiskais folkloras festivāls – dalībniece<br />
§ 2001.g. Sestie tautas muziaks svētku Cēsīs laureāts TMA Rakari<br />
§ 2000.g. Eirovīzijas Latvijā atlases konkursa dalībniece<br />
Voldemārs Skutāns
§ 2005.g. - piedalīšanās XVII Starptautiskajā klasiskās mūzikas festivālā „Janvāra<br />
muzikālie vakari” Brestā (Baltkrievija)<br />
§ 2004.g. - piedalīšanās XVI Starptautiskajā klasiskās mūzikas festivālā „Janvāra<br />
muzikālie vakari” Brestā (Baltkrievija)<br />
§ 2004.g. - I pakāpes diploms Latvijas tautas mūzikas ansambļu un lauku kapelu skatē<br />
„Emīlam Melngailim – 130” Ogrē<br />
§ 2004.g. - piedalīšanās Latvijas XI pūtēju orķestru svētkos „Re kur muzikanti spēlē”<br />
Ventspilī<br />
§ 2003.g. - piedalīšanās 35. pūšamo instrumentu orķestru festivālā „Slawno`2003”<br />
Slawno (Polijā)<br />
§ 2003.g. - piedalīšanās VIII Starptautiskajā džeza festivālā Daugavpilī<br />
§ 2002.g. - piedalīšanās Starptautiskajā pūšamo instrumentu orķestru festivālā<br />
„Slawno`2002” Slawno (Polijā)<br />
§ 2001.g. - piedalīšanās VII Starptautiskajā folkloras ansambļu festivālā Brusy (Polijā)<br />
§ 2000.g. - piedalīšanās Latvijas 10. pūtēju orķestru festivālā Alūksnē<br />
Tatjana Minakova<br />
§ 2003.g. - Piedalīšanās <strong>Daugavpils</strong> reģiona mūzikas skolu audzēkņu klavieru duetu<br />
konkursā<br />
§ 2003.g. - Piedalīšanās LR mūzikas skolu klavieru nodaļu 7.-8.klašu audzēkņu<br />
standartizēto prasību finālā<br />
§ 2002.g. - Ziemassvētku koncertu organizēšana <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātē<br />
§ 2002.g. - Piedalīšanās Lielbritānijas mūzikas festivālā Ogrē<br />
§ 2001.g. - Piedalīšanās I Ziemeļvalstu komponistu klaviermūzikas festivālā Ķekavā<br />
§ 2001.g. - A.Žilinska II jauno pianistu konkurss Jēkabpilī<br />
§ 2001.g. - ASV komponistu mūzikas festivāls Ogrē<br />
§ 2001.g. - Ziemassvētku koncertu organizēšana <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātē<br />
§ 2000.g. - Ziemassvētku koncertu organizēšana <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas nodaļā<br />
Tāpat, viens no atzītākajiem pasākumu režisoriem, kurš piedalīsies programmas<br />
realizācijā ir <strong>Daugavpils</strong> Latviešu kultūras centra direktora vietnieks kultūras jautājumos<br />
J.Butkevičs, daži no tiem:<br />
§ 2003. – XXIII Dziesmu svētku Latgales novada pūtēju orķestru koncerta režisors,<br />
horeogrāfs;<br />
§ 2003. – Festivāla “Latvju bērni danci veda” <strong>Daugavpils</strong> pilsētas bērnu deju kolektīva<br />
“Ermanīši” un Rīgas pilsētas bērnu deju kolektīva “Kamolītis” programmas virsvadītājs,<br />
horeogrāfs;<br />
§ 1999.- 2003. – Latvijas kultūras programmu režisors Starptautiskajā mākslu festivālā<br />
Vitebskā , Baltkrievijā;<br />
§ 2001. – 2003. – Starptautiskā bērnu baleta festivāla – konkursa “BBF-1”, “BBF – 2”,<br />
“BBF-3” projekta vadītajs Daugavpilī.<br />
Vairums docētāju realizē aktīvu mākslinieciski radošo darbību: doc. V.Skutāns ir<br />
profesionālā pūtēju orķestra "Daugava” dalībnieks; lekt. S.Almakajevs ir vīru ansambļa<br />
dalībnieks; lekt. L.Ščepetkova ir <strong>Daugavpils</strong> akordeonistu orķestra mūziķe; as. T.Dvorecka
aktīvi organizē un arī pati piedalās koncertos (DU <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultātē, Kaļistratova<br />
namā); as. A.Rudza vadītajam (kopš 1981.g.) vokāli instrumentālajam ansamblim<br />
“Daugaviņa” 2000.g. klajā nāca CD «Ну и пусть дождливо» .<br />
Ļoti nozīmīgi ir akadēmiskā personāla un studējošo kopīgi veidotie koncertlekciju cikli<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong>i, skolām un pirmsskolas mācību iestādēm, kurus vada lekt.<br />
Ē.Daugulis, J.Larionova, G.Zavadska, V. Bagirjane.<br />
§ Komponisti jubilāri (12 koncertlekciju cikls)<br />
§ Gadalaiki (4koncerti)<br />
§ Pēc pasaku motīviem.. (6 izrādes)<br />
§ Koncerti – muzikālas pēcpusdienas PII – (Rudentiņš nāk”, „Kur saulīte dzīvo”,<br />
„Gredzentiņš” u.c.)<br />
6. SADARBĪBA AR ĀRVALSTU UN LATVJAS AUGSTSKOLĀM UN<br />
ORGANIZĀCIJĀM<br />
§ Uzsākta sadarbība ar Kauņas Tehnoloģiskās universitātes “Edukoloģijas pētniecisko<br />
institūtu”<br />
§ ZA apstiprinātā projekta Nr. 347 “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas<br />
attīstības stratēģiju Latvijā” realizēšana un sadarbība ar LPA un LLU<br />
§ ar St. John`s un Fordham universitāti ASV kopš 1999.gada<br />
§ ar Nordik plus – Helsinku universitāti – kopš 2001.gada<br />
Līdzdalība profesionālajās organizācijās:<br />
§ 2005. gadā izveidots Baltijas un Melnās jūras konsorcijs<br />
§ No 2005.-2007.gadam BUP dalībuniversitāte – (Baltic Universities Programme) –<br />
starptautisks projects (Comenius)<br />
§ no 2004. - Eiropas <strong>Mūzikas</strong> skolotāju asociācijas (EAS) locekle – S. Ērliha<br />
§ 2003.gadā izveidots starptautiskais sadarbības tīkls European Regional Sub-Network<br />
for Reorientation of Teacher Training, papildus informācija Ilgtspējīgas izglītības institūta<br />
mājas lapā http://www.dau.lv/ise<br />
§ Kopš 2003. gada - J.Davidova Latvijas profesoru asociācijas locekle.<br />
§ Kopš 2002. gada sadarbība ar Eiropas skolotāju izglītības asociāciju(Association of<br />
Teacher Education in Europe).<br />
§ Starptautiskais universitāšu sadarbības tīkls EMSU (Environmental Management for<br />
Sustainable Universities) kopš 2002. gada<br />
§ Kopš 2002. gada nodibināti kontakti ar Dienvidāfrikas vides izglītotāju asociāciju<br />
EEASA<br />
§ kopš 2001.gadā Starptautiskās Skolu psihologu asociācijas (ISPA) biedre – A.Pipere<br />
§ Kopš 2001. gada - ISME locekle (International Society of Music Education) –<br />
J.Davidova
§ Kopš 2000. gada - EATAW locekle (The European Association for the<br />
Teaching of Academic Writing). – J.Davidova<br />
§ no 2000. - Izglītības un Zinātnes ministrijas ICSEC <strong>Mūzikas</strong> nodaļas konsultatīvās<br />
padomes loceklis – E.Znutiņš<br />
§ kopš 2000. Franču koru asociācijas „AIGA” goda biedrs – E.Znutiņš<br />
§ līdzdalība Latvijas augstskolu pedagogu sadarbības asociācijā (LAPSA) –. no 1999.g.<br />
– I.Belousa<br />
§ Kopš 1999. gada - Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes locekle un<br />
koordinatore (World Council for Gifted and Talanted Children) J.Davidova.<br />
§ Turpinās sadarbība ar Lietuvas, Igaunijas un visām Latvijas pedagoģiskajām<br />
augstskolām projekta “Step by Step” ietvaros, kas tika uzsākta 1998. gadā<br />
§ Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council<br />
for High Ability). – J.Davidova<br />
§ Turpinās sadarbība ar UNESCO-ACEID (kolektīvais biedrs), kas tika uzsākta<br />
1997.gadā.<br />
§ Turpinās kontakti ar AAEE (Austrālijas vides izglītotāju asociāciju), kas uzsākās<br />
1995. gadā
Sadarbība ar Latvijas un ārzemju augstskolām:<br />
Augstskola Sadarbības forma<br />
J. Vītola Latvijas <strong>Mūzikas</strong><br />
akadēmija<br />
Rīgas Pedagoģijas un<br />
izglītības vadības augstskola<br />
Liepājas Pedagoģijas<br />
akadēmija<br />
Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to organizēšanā<br />
Studiju programmu, studiju kursu pilnveide<br />
Vieslektoru piesaiste<br />
Dalība valsts pārbaudījumu komisijā<br />
Sadarbība kvalifikācijas / profesionālās pilnveides kursu<br />
realizēšanā<br />
Konferenču organizēšana<br />
Studiju programmu, studiju kursu pilnveide<br />
Vieslektoru piesaiste<br />
Piedalīšanās konferencēs, pieredzes apmaiņa<br />
Projektu realizēšana<br />
Latvijas <strong>Universitāte</strong> Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Vidzemes augstskola Koncertdarbība<br />
Rēzeknes augstskola<br />
Viļņas <strong>Mūzikas</strong> akadēmija<br />
(Lietuva)<br />
Klaipēdas <strong>Universitāte</strong>s<br />
Mākslu fakultātes <strong>Mūzikas</strong><br />
katedra (Lietuva)<br />
Viļņas Pedagoģijas<br />
universitāte (Lietuva)<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Pieredzes apmaiņa<br />
Koncertdarbība<br />
Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to organizēšanā<br />
Studiju programmu, studiju kursu pilnveide<br />
Vieslektoru piesaiste, meistarklašu organizēšana<br />
Zinātnisko darbu recenzēšana<br />
Līdzdalība valsts pārbaudījumu komisijās<br />
Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to organizēšanā<br />
Studiju programmu, studiju kursu pilnveide<br />
Vieslektoru piesaiste<br />
Zinātnisko darbu recenzēšana<br />
Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to organizēšanā<br />
Šauļu Sadarbība Zinātniskajās konferencēs, to organizēšanā<br />
Sanktpēterburgas Ā.I.<br />
Hercena Krievijas Valsts<br />
Pedagoģiskā universitāte –<br />
līguma noslēgšana,<br />
semināru un meistarklašu<br />
organizēšana (Krievija)<br />
Tallinas <strong>Universitāte</strong><br />
(Igaunija)<br />
Vroclavas mūzikas<br />
akadēmija (Polija)<br />
Helsinku <strong>Universitāte</strong><br />
(Somija)<br />
Oulu <strong>Universitāte</strong> (Somija)<br />
Sadarbība zinātniskajās konferencēs<br />
Savstarpēja pieredzes apmaiņa<br />
Meistarklases organizēšana<br />
Sadarbība zinātniskajās konferencēs<br />
Savstarpēja pieredzes apmaiņa<br />
Vieslektoru apmaiņa<br />
Meistarklases un semināru organizēšana<br />
Zinātnisko darbu recenzēšana<br />
Pieredzes apmaiņa<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos
Jonkopinas <strong>Universitāte</strong>s<br />
Psiholoģijas institūts<br />
(Zviedrija)<br />
Ekseteras <strong>Universitāte</strong>,<br />
Lielbritānija;<br />
Rietumaustrālijas<br />
<strong>Universitāte</strong>, Austrālija;<br />
Minskas Pedagoģiskā<br />
universitāte<br />
(Baltkrievija);<br />
Kazaņas Valsts<br />
Pedagoģiskā universitāte<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Pieredzes apmaiņa<br />
Sadarbība ar zinātni saistītos jautājumos<br />
Pieredzes apmaiņa
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte<br />
Kora diriģēšanas katedra<br />
Kursa nosaukums: Vokālais ansamblis un vokālā darba metodika<br />
Kursu vada: Dr.paed. Edgars Znutiņš<br />
Telefons: 6466778<br />
e-pasts: edgars@dau.lv<br />
4A.pielikums. Jauno studiju kursu apraksts<br />
STUDIJU KURSA APRAKSTS<br />
Studiju<br />
programma:<br />
<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 58<br />
Kursa struktūra: st. st. 42 st. - st. 16 st.<br />
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba<br />
formas<br />
koncerti,<br />
uzstāšanās<br />
Kursa adresāts: <strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
Prasības kredīta Nokārtotas ieskaites un dalība akadēmiskajos koncertos<br />
iegūšanai: Kurās tiek vērtētas:<br />
1) prasmes iekļauties ansamblī balssgrupā;<br />
2) prasmes reaģēt uz diriģenta žestu;<br />
3) prasmes variēt izpildījuma manieri, nianses;<br />
4) emocionālā atsaucība skaņdarba iestudēšanas un izpildīšanas laikā;<br />
5) metodisko paņēmienu pielietošanas daudzveidība darbā ar<br />
ansambli;<br />
6) ansambļa vadītāja darba produktivitāte;<br />
7) skaņdarba izpildījuma adekvātums komponista iecerei.<br />
Pārbaudījumi<br />
semestra laikā:<br />
Eksāmens, ieskaites un akadēmiskie koncerti<br />
Pārbaudījuma<br />
veids kursa<br />
noslēgumā:<br />
Eksāmens<br />
Kursa mērķis: veicināt kora dziedāšanas iemaņu un kora darba praktisko iemaņu veidošanos.<br />
Kursa uzdevumi: 1. Dziedāšanas ansamblī iemaņu apgūšana<br />
2. Studenta vokālās dzirdes attīstīšana<br />
3. Ansambļa komplektēšanas un vadīšanas iemaņu apgūšana<br />
4. Skaņdarba iestudēšanas paņēmienu apgūšana dažādu vecumposmu<br />
bērniem<br />
5. Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma specifika ansamblī
Kursa saturs: 1. tēma. Ansamblis, tā veidi un tipi.<br />
2. tēma. Ansambļa organizēšana un komplektēšana<br />
3. tēma. Repertuāra izvēle dažāda vecumposma ansambļiem<br />
4. tēma. Ansambļu stilistiskā ievirze<br />
5. tēma. Metodiskie paņēmieni nošu raksta apgūšanai.<br />
6. tēma Tembrālā ansambļa veidošana<br />
7. tēma Dinamiskā ansambļa veidošana<br />
8. tēma Ritmiskā ansambļa veidošana<br />
9. tēma Darbs ar atsevišķām balsu grupām<br />
10. tēma Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana<br />
11. tēma. Ansambļa vadīšana mēģinājumos un koncertos<br />
12. tēma. Ansambļa sagatavošanās koncertam.<br />
13. tēma Ansambļa darba izvērtēšana un analīze<br />
14. tēma Ansambļa darba plānošana
Literatūra: 1. Alberings A. Darbs ar skolu jaunatnes koriem. 2. daļa. - Rīga: Mācību<br />
iestāžu metodiskais kabinets, 1982. - 87 lpp.<br />
2. Alunāns N. Kora dziedāšana. Pamācība kā kora dziedātāji izglītojami no<br />
N.Alunāna.- Rīga: Pūcītis, 1894.- 56 lpp.<br />
3. Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija,<br />
1982. - 62 lpp.<br />
4. Brežņevs V. Darbs ar mācību kori. – Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982.<br />
– 38 lpp.<br />
5. Gailis D. Kora dziedātāja rokasgrāmata. - Rīga: Liesma, 1965. – 178 lpp.<br />
6. Krūmiņš A. Kora dziedāšanas teorijas jautājumi. - Rīga: Mācību iestāžu<br />
metodiskais kabinets, 1987. – 110 lpp.<br />
7. Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas<br />
pedagogiem. – Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.<br />
8. Lindenbergs J. Pedagoga loma topošo diriģentu audzināšanā. - Rīga: Mācību<br />
iestāžu metodiskais kabinets, 1983. – 72 lpp.<br />
9. Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas<br />
darbs. – Rīga, 2000.- 194 lpp.<br />
10. Mediņš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.<br />
11. Sudņika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts<br />
universitāte. 1989. - 94 lpp.<br />
12. Sudņika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts<br />
universitāte, 1983. - 75 lpp.<br />
13. Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books,<br />
1980. – 216 p<br />
14. Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd<br />
International Research In Music Education Conference 3-7 april 2001 in<br />
Exeter.<br />
15. Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. –<br />
Leipzig: VEB Deutscher Verlag für Musik, 1981. – 300 s.<br />
16. Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.<br />
17. Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper,<br />
1989. – 239 s.<br />
18. Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.<br />
19. Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf<br />
Hartel Musikverlag, 1954. – 191 s.<br />
20. Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für<br />
Chordirigenten. – Mainz: B. Schött`s Söhne, 1931. – 96 s.<br />
21. Анисимов А. Дирижёр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159<br />
с.<br />
22. Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.-<br />
155 с.<br />
23. Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-<br />
Петербург: Деан, 1993. - 258 с.<br />
Literatūra: 24. Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.<br />
25. Казачков С.А. Дирижёрский аппарат и его постановка. - Москва:<br />
Музыка, 1967.- 179 с.<br />
26. Kраснощёков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. -<br />
298 с.<br />
27. Мусин И.А. О воспитании дирижёра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247<br />
с.<br />
28. Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное<br />
музыкальное издательство, 1961.- 240 с.
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu<br />
Kora diriģēšanas<br />
Kursa nosaukums: Ritmika un kustība<br />
Kursu vada: Mg.paed. as. J.Butkevičs<br />
Telefons:<br />
e-pasts:<br />
STUDIJU KURSA APRAKSTS<br />
Studiju<br />
programma:<br />
<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 32<br />
Kursa struktūra: 6 St. st. 26 st. - st. - st.<br />
(kontaktstundās)<br />
Kursa adresāts:<br />
Lekcijas laboratorijas darbi Praktiskie darbi semināri citas darba formas<br />
Prasības kredīta<br />
iegūšanai:<br />
Dejas uzstādīšana<br />
Pārbaudījumi<br />
semestra laikā:<br />
Akadēmiskais koncerts<br />
Pārbaudījuma<br />
veids kursa<br />
noslēgumā:<br />
Ieskaite<br />
Kursa mērķis: Veicināt izpratnes veidošanos par latviešu tautas dejas soļu, kustību apguvi skolā<br />
Kursa uzdevumi: 1.iepazīt horeogrāfijas leksiku, dejas zīmējumu;<br />
2. apgūt kompozīcijas pamatprincipus bērnu dejās;<br />
3. apzināt dejas un rotaļas izmantošanas iespējas pirmskoloas iestādē<br />
Kursa saturs: 1.tēma. Kustību tehnika. Dabisko kustību veidi.<br />
2. tēma. Ķermeņa un tā daļu kustību vingrināšana.<br />
2. tēma Ritme izjūtas veidošanas vingrinājumi. Rotaļas ritma izjūtas attīstīšanai. 3. tēma.<br />
Rotaļas tempa attīstīšanai.<br />
4. . tēma. Iztēles vingrinājumi. Rotaļas skaņdarba formas un žanra noteikšanai.<br />
5. tēma Kustību improvizācija<br />
6. tēma Dejas kompozīcija. Mūzika. Horeogrāfiskā leksika. Dejas teksts. Dejas<br />
zīmējums;<br />
7. tēma . Raksturtēlu horeogrāfiskā leksika, dzīvnieku personāži dejā.<br />
8. tēma. Dramaturģijas likumi dejas kompozīcijā.<br />
9. tēma. Dinamika. Dejas soļu secība.<br />
10. tēma. Kompozīcijas pamatprincipi dejās;<br />
11. tēma. Muzikālā materiāla izvēle, tā atbilstība bērnu dejām. <strong>Mūzikas</strong> un horeogrāfijas<br />
vienotība.<br />
12. tēma. Bērnu vecuma kategorijas, deju soļu atbilstība.<br />
13. tēma. Deju kompozīcija. Dejas uzstādīšana.
Literatūra: 1. Auns O., 1991. Latviešu tautas dzīvesziņa. Rīga, Zvaigzne. – 191 lpp.<br />
2. Austrums Ģ., 1939. Tautas senās godu un audzināšanas tradīcijas. Rīga. – 207<br />
lpp.<br />
3. Avotiņa M. Ritmika sākumskolā. – Rīga: Zvaigzne ABC -1998.<br />
4. Skažinska M. Poznaņas mūzikas akadēmijas pieredze ritmikas pasniegšanas<br />
metodikā. – Rīga, 1990.<br />
5. Līdeks O., 1940. Latviešu svētki. Rīga. – 108 lpp.<br />
6. Siliņa E., 1982. Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība. Rīga. – 103 lpp.<br />
7. Sūna H., 1966. Latviešu rotaļas un rotaļdejas. Rīga. – 659 lpp.<br />
8. Tihonovskis H., 1939. Kāzu parašas Latgalē. Rīga. – 119 lpp.<br />
9. Vītoliņš J., 1973. Gadskārtu ieražu dziesmas. Rīga. – 594 lpp.<br />
10. Vītoliņš J., 1986. Precību dziesmas. Rīga. – 600 lpp.<br />
11. Шушкина З. Ритмика. М. 1976.<br />
12. Яновская В. Ритмика. М. 1979.
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte<br />
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra<br />
Kursa nosaukums: Kompozīcija un improvizācija<br />
STUDIJU KURSA APRAKSTS<br />
Kursu vada: Dr.art., asoc.prof. Ēvalds Daugulis<br />
Telefons: 9124977<br />
e-pasts: eval@dau.lv<br />
Studiju<br />
programma:<br />
Profesionālo priekšmetu izglītības <strong>skolotājs</strong><br />
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 36<br />
Kursa struktūra: 18 St. st. 18 st. st. st.<br />
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formas<br />
Priekšnosacījumi<br />
kursa apgūšanai:<br />
Klavierspēles iemaņas mūzikas vidusskolas līmenī<br />
Kursa adresāts: Profesionālo studiju programmas „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” 7., 8. semestra studenti<br />
Prasības kredīta<br />
iegūšanai:<br />
Apgūtas teorētiskās un praktiskās zināšanas, nokārtota kontrolstunda un ieskaite<br />
Pārbaudījumi<br />
semestra laikā:<br />
Kontrolstunda<br />
Pārbaudījuma<br />
veids kursa<br />
noslēgumā:<br />
Ieskaite<br />
Kursa mērķis: Nodrošināt studiju kursā Kompozīcija un improvizācija sistēmisku un mērķtiecīgu<br />
zināšanu un prasmju apguvi, sniegt teorētiskās pamatzināšanas un attīstīt praktiskās<br />
iemaņas kompozīcijā un improvizācijā<br />
Kursa uzdevumi: 1) Veidot studentiem motivāciju sacerēt nelielus mūzikas skaņdarbus;<br />
2) Iemācīt studentu patstāvīgi rīkoties ar mūzikas izteiksmes līdzekļu kompleksu;<br />
3) Veicināt prasmi izveidot un attīstīt improvizējot mūzikas tematismu;<br />
4) Analizēt dažādu stilu un žanru mūzikas skaņdarbus (formveide, faktūra, tonālais<br />
plāns u.tml.);<br />
5) Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.<br />
Kursa saturs: 1.tēma. <strong>Mūzikas</strong> izteiksmes līdzekļi un to loma skaņdarba veidošanā.<br />
2.tēma. Tematiskais grauds, tā nozīme skaņdarba izveidē.<br />
3.tēma. <strong>Mūzikas</strong> valodas konstruktīvie elementi (motīvs, frāze, teikums, periods).<br />
4.tēma Periods.<br />
5.tēma. Vienkāršās 2-d. un 3.-d. formas.<br />
6.tēma. Vokālās formas (strofa, variēta strofa, variantveida strofa).<br />
7.tēma. Muzikālās deklamācijas likumsakarības un īpatnības dziesmā.<br />
8.tēma. Dziesma – teksta dramaturģija saistībā ar paredzētajiem izteiksmes<br />
līdzekļiem.<br />
9.tēma. Kontrasts kā vienkāršo formu galvenais attīstības faktors.<br />
10.tēma. Variēšana kā viens no materiāla pamatattīstības paņēmieniem.
Literatūra: 1. Bizkops J., 1986. <strong>Mūzikas</strong> sacerēšana klavierspēles apmācībā. Rīga, Zvaigzne. –<br />
122 lpp.<br />
2. Klavieru skaņdarbi iesācējiem. 1994. Sastādīja E.Eglīte un O.Kleine. Rīga,<br />
Kultūras centrs „Humanitas”. – 79 lpp.<br />
3. Bogatirjova J., 1980. Harmonijas analīzes hrestomātija. Rīga, Liesma. – 181 lpp.<br />
4. Earl H., 1988. Fundamentals of Music. New Jersey. – 292 p.<br />
5. Grauzdiņa I., 1995. Doctor gradus ad parnassum (rotaprints). Rīga, Metodiskais<br />
cabinets. – 98 lpp.<br />
6. Grauzdiņa I., 1996. Rūķcepure. Rīga, Ulma. – 91 lpp.<br />
7. Jaunslavietis G., Jofe J., 1981. <strong>Mūzikas</strong> teorētisko priekšmetu pasniegšana<br />
(rotaprints). Rīga, Metodiskais cabinets. – 110 lpp.<br />
8. Kārkliņš L., 1997. Harmonija. Pamatkurss. Rīga, Zvaigzne ABC. – 224 lpp.<br />
9. Kārkliņš L., 2005. Ievads mūzikas kompozīcijā. Rīga, Raka. – 67 lpp.<br />
10. Kārkliņš L., 1990. <strong>Mūzikas</strong> leksikons. Rīga, Zvaigzne. – 336 lpp.<br />
11. Kārkliņš L., 1963. <strong>Mūzikas</strong> teorētisko priekšmetu mācīšanas metodika. Rīga,<br />
Zvaigzne. – 146 lpp.<br />
12. Kārkliņš L., 1996. Radošā darba pamati. – I d. Praktiskās kompozīcijas<br />
sākumposms. – II d. Kompozīcija kā process (klasicisms, romantisms). Mācību<br />
līdzeklis kompozīcijas nodaļas studentiem. Rīga, J.Vītola LMA Zinātniski<br />
pētnieciskā nodaļa. – 66 lpp.<br />
13. Metodiskie materiāli mūzikas teorētisko priekšmetu apmācībai., 1990. Rīga,<br />
Metodiskais cabinets. – 36 lpp.<br />
14. Šteinberga L., 1985. <strong>Mūzikas</strong> analīze teorētisko priekšmetu ciklā. Rīga, Mācību<br />
iestāžu metodiskais cabinets. – 120 lpp.<br />
15. Берков В., 1971. Формообразующие средства гармонии. Москва, Советский<br />
композитор. – 343 с.<br />
16. Берков В., 1960. Пособие по гармоническому анализу. Москва, Музгиз. –<br />
142 с<br />
17. Когоутек Ц., 1976. Техника композиции в музыке ХХ века. Москва,<br />
Музыка. – 366 с.<br />
18. Лебедева Е., 1984. О методике анализа периода. Рига, Методический центр.<br />
– 74 с.<br />
19. Петелин Р., Петелин Ю. В., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург,<br />
БХВ – Санкт-Петербург. – 272 с.<br />
20. Месснер Е., 1968. Основы композиции. Москва, Музыка. – 386 с.<br />
21. Назайкинский Е.В., 1982. Логика музыкальной композиции. Москва,<br />
Музыка. – 319 с.<br />
22. Оськина С., Партес Д., 1989. Аккомпанемент на уроках гармонии. Вып. 1.<br />
Москва, Музыка. – 316 с.<br />
23. Скребков С., 1973. Художественные принципы музыкальных стилей.<br />
Москва, Музыка. – 286 c.
Kursa nosaukums: Kora zinātne<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte<br />
Kora diriģēšanas katedra<br />
Kursu vada: Dr.paed. Doc. Edgars Znutiņš<br />
Telefons: 9239411<br />
e-pasts: edgarszn@dau.lv<br />
STUDIJU KURSA APRAKSTS<br />
Studiju<br />
programma:<br />
<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
Kursa apjoms: kredītpunkti: 1 kontaktstundas: 16<br />
Kursa struktūra: 12 St. st. 2 st. 2 st. st.<br />
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba<br />
formas<br />
Priekšnosacījumi<br />
kursa apgūšanai:<br />
Kursa adresāts:<br />
Iemaņas diriģēšanā<br />
Prasības kredīta<br />
iegūšanai:<br />
Ieskaitīti praktiskie darbi, apmeklētas seminārnodarbības, nokārtota ieskaite<br />
Pārbaudījumi<br />
semestra laikā:<br />
2 praktiskie darbi,<br />
Pārbaudījuma<br />
veids kursa<br />
noslēgumā:<br />
Ieskaite<br />
Kursa mērķis: sniegt mūzikas skolotājiem nepieciešamās kora dziedāšanas teorijas zināšanas un<br />
veidot kordiriģenta darba praktiskās iemaņas.<br />
Kursa uzdevumi: 1) sniegt ziņas par kora dziedāšanas attīstības vēsturi;<br />
2) izskaidrot cilvēka balss aparāta uzbūvi un tā darbības akustiskās un<br />
fizioloģiskās īpatnības dažādos vecumposmos;<br />
3) sniegt teorētiskās zināšanas un veicināt vokālā darba, skaņojuma un<br />
ansambļa veidošanas iemaņu attīstību;<br />
4) veidot kora skaņdarba mākslinieciskās analīzes un diriģenta<br />
ārpusmēģinājuma darba iemaņas.
Kursa saturs: 1.tēma. Kora mākslas attīstības vēsture.<br />
2.tēma. Kora mākslas attīstība Latvijā<br />
3.tēma. Cilvēka balss aparāts un tā darbība.<br />
4.tēma. Dziedātāja elpa.<br />
5.tēma. Dikcija un artikulācija.<br />
6.tēma. Kora kolektīvs.<br />
7.tēma. Kora skaņojums un intonācija.<br />
8.tēma. Kora ansamblis.<br />
9.tēma. Teorētiskās pamatnostādnes vokālajam darbam ar dažādu vecumposmu<br />
bērniem<br />
10.tēma. Kora skaņdarba mākslinieciskā analīze.<br />
11.tēma. Darba organizācija skolas un pašdarbības koros.<br />
12.tēma. Diriģenta darbs ar partitūru.<br />
13.tēma. Kora mēģinājums.<br />
14.tēma. Kora vokālo iemaņu veidošana.<br />
15.tēma. Darbs ar dažādas faktūras un rakstības stila skaņdarbiem.<br />
16.tēma. Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana.<br />
17.tēma. Kora sagatavošana koncertam.
Literatūra: 1. Gailis D., 1965. Kora dziedātāju rokasgrāmata. Rīga.<br />
2. Eidiņš A., 1974. Muzikālās audzināšanas metodika. Rīga.<br />
3. Grauzdiņa I., Poriks A., 1990. Dziesmu svētku gara gaita. Rīga.<br />
4. Grauzdiņa I., Grāvītis O., 1990. Dziesmu svētki Latvijā. Rīga.<br />
5. Grāvītis O., 1989. Dziesmu svētki laiku lokos. Kalendārs 1990.gadam.<br />
Rīga.<br />
6. Mediņš J., 1956. Kora zinātņu pamati. Rīga.<br />
7. Sudņika S., 1983. Kora zinātnes pamatkurss.<br />
8. Sudņika S., 1989. Kordiriģenta darba pamati. Rīga.<br />
9. Vītoliņš Jēk., 1947. Kordiriģenta māksla. Rīga.<br />
10. Zvirgzdiņa E., 1986. Par vokālo mākslu. Rīga.<br />
11. B.M.Dosher. The functional unity of the singing voice. Second edition.<br />
The Scarecrow Press, Inc. Metuchen, N.Y., & London, 1994.<br />
12. F.Husler and Y. Rodd-Marling. Singing: the physical nature of the vocal<br />
organ.-London, 1965.<br />
13. S.H.Nicholson. Practical methods in choir training. The Royal School of<br />
church music. Addington Palace, Croydon, England, 1975.<br />
14. S.F.Stegman. Student Teaching in the Choral Classroom. Edu in Melb.,<br />
2000.<br />
15. Анисимов А., 1951. Дирижер – хормейстер. Ленинград.<br />
16. Гарбузов Н.А. –музыкант, исследователь, педагог. Сб. Статей под<br />
ред. Ю.Рагса. 1980. Москва.<br />
17. Дмитриев Л., 1968. Основы вокальной методики. Москва.<br />
18. Егоров А. Теория и практика работы с хором.<br />
19. Ерман Р., 1981. Методические указания к работе над аннотацией<br />
хорового произведения на музыкально-педагогическом факультете.<br />
Москва.<br />
20. Живов В., 1981. Методика анализа хоровой партитуры. Вопросы<br />
хороведения на музыкально-педагогическом факультете. Москва.<br />
21. Краснощеков В., 1969. Вопросы хороведения. Москва.<br />
22. Красотина Е., 1988. Хороведение. Москва.<br />
23. Краулис Х., 1979. Голосообразование с вибрато как средство<br />
оптимизации певческого процесса. Вопросы теории и практики<br />
подготовки учителя музыки общеобразовательной школы. Москва.<br />
24. Краулис Х., Аллаяров Х., 1980. К вопросу о физиологических<br />
механизмах певческого вибрато. Теория и практика вокальнохоровой<br />
подготовки учителя общеобразовательной школы. Москва.<br />
25. Краулис Х., 1980. К вопросу о выравнивании тембрового звучания<br />
хора на разных гласных. Теория и практика вокально-хоровой<br />
подготовки учителя общеобразовательной школы. Москва.<br />
26. Левандо П., 1984. Хоровая фактура. Ленинград.<br />
27. Менабени А., 1976.Методика вокальной работы в школе.<br />
Музыкальное воспитание в школе. Вып. 11. Москва.<br />
28. Менабени А., 1976. Вокальные упражнения в работе с детьми.<br />
Музыкальное воспитание в школе. Вып.11. Москва.<br />
29. Морозов В., 1967. Тайны вокальной речи. Ленинрад.<br />
30. Морозов В., 1965. Вокальный слух и голос. Москва, Ленинград.<br />
31. Морозов В., 1977. Биофизические основы вокальной речи.<br />
Ленинград.
Literatūra: 32. Соколова О., 1981. Хоровой строй. Волросы хороведения на муз.-пед.<br />
факультете. Москва.<br />
33. Стулова Г., 1988. Хоровой класс. Москва.<br />
34. Стулова Г., Школьная Л., 1983. К вопросу о развитии детского голоса в<br />
связи с использованием различий тесситуры в условиях пения. Вопросы<br />
вокально-хорового воспитания школьников. Москва.<br />
35. Чесноков П., 1982. Хор и управление им. Москва.<br />
36. Яковлев А., 1971. Физиологические закономерности певческой атаки.<br />
Ленинград.
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu<br />
Kora diriģēšanas<br />
Kursa nosaukums: Koris un kora darba metodika<br />
Kursu vada: Dr.Paed. Edgars Znutiņš<br />
Telefons: 6466778<br />
e-pasts: Edgars @ dau.lv<br />
STUDIJU KURSA APRAKSTS<br />
Studiju<br />
programma:<br />
<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
Kursa apjoms: kredītpunkti: 9 kontaktstundas: 288<br />
Kursa struktūra: st. st. 260 st. - st. 28 st.<br />
(kontaktstundās)<br />
Kursa adresāts:<br />
Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba<br />
formasakadēm<br />
iskie koncerti,<br />
uzstāšanās<br />
Prasības kredīta Nokārtotas ieskaites un dalība akadēmiskajos koncertos<br />
iegūšanai: Kurās tiek vērtētas:<br />
8) prasmes iekļauties ansamblī balssgrupā;<br />
9) prasmes reaģēt uz diriģenta žestu;<br />
10) prasmes variēt izpildījuma manieri, nianses;<br />
11) emocionālā atsaucība skaņdarba iestudēšanas un izpildīšanas laikā;<br />
12) metodisko paņēmienu pielietošanas daudzveidība darbā ar kori;<br />
13) diriģenta darba produktivitāte;<br />
14) skaņdarba izpildījuma adekvātums komponista iecerei.<br />
Pārbaudījumi<br />
semestra laikā:<br />
Ieskaites un akadēmiskie koncerti<br />
Pārbaudījuma<br />
veids kursa<br />
noslēgumā:<br />
Ieskaite<br />
Kursa mērķis: veicināt kora dziedāšanas iemaņu un kora darba praktisko iemaņu veidošanos.<br />
Kursa uzdevumi: 1. Kora dziedāšanas īpatnību apgūšana.<br />
2. Studenta vokālās dzirdes attīstīšana.<br />
3. Kora dziedātāju vokālo iemaņu attīstīšanas paņēmieni.<br />
4. Kora skaņdarba iestudēšanas paņēmienu apgūšana.<br />
5. Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma specifika korī.
Kursa saturs: 15. tēma.Kolektīvas dziedāšanas īpatnības<br />
16. tēma Tembrālā ansambļa veidošana<br />
17. tēma Dinamiskā ansambļa veidošana<br />
18. tēma. Kora skaņojums<br />
19. tēma Ritmiskā ansambļa veidošana<br />
20. tēma. Kora komplektēšanas jautājumi. Kora iedziedāšanās vingrinājumi<br />
21. tēma. Kora mēģinājuma struktūra<br />
22. tēma. Kora dziedātāju vokālo iemaņu attīstīšanas paņēmieni.<br />
23. tēma. Homofoni harmonisku kora skaņdarbu iestudēšanas paņēmieni<br />
24. tēma Polifonu kora skaņdarbu iestudēšanas paņēmieni<br />
25. tēma Darbs ar atsevišķām balsu grupām<br />
26. tēma Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana<br />
27. tēma. Diriģenta žests<br />
28. tēma. Kora sagatavošanās koncertam.<br />
29. tēma Kora darba izvērtēšana un analīze<br />
30. Kora darba plānošana
Literatūra: Alberings A. Darbs ar skolu jaunatnes koriem. 2. daļa. - Rīga: Mācību iestāžu<br />
metodiskais kabinets, 1982. - 87 lpp.<br />
Alunāns N. Kora dziedāšana. Pamācība kā kora dziedātāji izglītojami no<br />
N.Alunāna.- Rīga: Pūcītis, 1894.- 56 lpp.<br />
Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982.<br />
- 62 lpp.<br />
Brežņevs V. Darbs ar mācību kori. – Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. –<br />
38 lpp.<br />
Gailis D. Kora dziedātāja rokasgrāmata. - Rīga: Liesma, 1965. – 178 lpp.<br />
Krūmiņš A. Kora dziedāšanas teorijas jautājumi. - Rīga: Mācību iestāžu<br />
metodiskais kabinets, 1987. – 110 lpp.<br />
Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas pedagogiem.<br />
– Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.<br />
Lindenbergs J. Pedagoga loma topošo diriģentu audzināšanā. - Rīga: Mācību<br />
iestāžu metodiskais kabinets, 1983. – 72 lpp.<br />
Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas darbs.<br />
– Rīga, 2000.- 194 lpp.<br />
Mediņš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.<br />
Sudņika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts<br />
universitāte. 1989. - 94 lpp.<br />
Sudņika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts<br />
universitāte, 1983. - 75 lpp.<br />
Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books, 1980. –<br />
216 p<br />
Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd<br />
International Research In Music Education Conference 3-7 april 2001 in Exeter.<br />
Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. – Leipzig:<br />
VEB Deutscher Verlag für Musik, 1981. – 300 s.<br />
Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.<br />
Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper, 1989. –<br />
239 s.<br />
Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.<br />
Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf<br />
Hartel Musikverlag, 1954. – 191 s.<br />
Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für Chordirigenten. –<br />
Mainz: B. Schött`s Söhne, 1931. – 96 s.<br />
Анисимов А. Дирижёр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159 с.<br />
Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.- 155 с.<br />
Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-<br />
Петербург: Деан, 1993. - 258 с.<br />
Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.<br />
Казачков С.А. Дирижёрский аппарат и его постановка. - Москва: Музыка,<br />
1967.- 179 с.<br />
Kраснощёков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. - 298 с.<br />
Мусин И.А. О воспитании дирижёра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247 с.<br />
Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное<br />
музыкальное издательство, 1961.- 240 с.
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte<br />
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra<br />
Kursa nosaukums: Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences<br />
Kursu vada: Mg.paed., lekt. G. Zavadska<br />
Telefons: 6568474<br />
e-pasts:<br />
STUDIJU KURSA APRAKSTS<br />
Studiju<br />
programma:<br />
<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 35<br />
Kursa struktūra: 35 st. - st. - st. - st. - st.<br />
(kontaktstundās) lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba<br />
formas<br />
Priekšnosacījumi<br />
kursa apgūšanai:<br />
Zināšanas mūzikas literatūrā<br />
Kursa adresāts: Programmas “<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” 5.- 7. semestra studenti<br />
Prasības kredīta<br />
iegūšanai:<br />
Ieskaitīta muzikāla viktorīna, kolokvijs, nokārtota ieskaite, eksāmens<br />
Pārbaudījumi<br />
semestra laikā:<br />
Muzikāla viktorīna, kolokvijs<br />
Pārbaudījuma<br />
veids kursa<br />
noslēgumā:<br />
Eksāmens<br />
Kursa mērķis: Sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par 20. gadsimta mūzikas žanriem,<br />
stiliem un komponēšanas paņēmieniem, lai veicinātu mūzikas uztveres un<br />
skaņdarbu analīzes iemaņu attīstību<br />
Kursa uzdevumi: 1. Sekmēt metodoloģisko principu veidošanos laikmeta muzikālās dzīves<br />
parādību apzināšanai zinātniskajā skatījumā;<br />
2. Citos mūzikas studiju kursos gūto zināšanu izmantošana skaņdarba<br />
apgūšanas procesā;<br />
3. Sekmēt mūsdienu laikmeta un stilu muzikālās interpretācijas iemaņu<br />
veidošanos.<br />
Kursa saturs: 1. tēma. 20. gadsimta 1. puses mūzikas stilistiskie virzieni: neoklasicisms,<br />
ekspresionisms, puantilisms, urbanisms.<br />
2. tēma. 50 – to gadu postvēberisms un avangards: konkrētā mūzika,<br />
elektroniskā mūzika, sonoristika, aleatorika; volintārisma, minimālisma<br />
metode.<br />
3. tēma. Džeza vēsture un stili.<br />
4. tēma. Popmūzika un tās veidi.<br />
5. tēma. 20. gadsimta 80 – 90 – to gadu modernisms.
Literatūra: 1. Avramecs B., Muktupāvels V., 1997. <strong>Mūzikas</strong> instrumentu mācība.<br />
Tradicionālā un populārā mūzika. Rīga, Musica Baltica Ltd.<br />
2. Dambis P., 2003. 20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceļi. Rīga,<br />
Zvaigzne ABC.<br />
3. Kārkliņš L., 1990. <strong>Mūzikas</strong> leksikons. Rīga.<br />
4. Operas libretu leksikons. Rīga, Jumava, 2005.<br />
5. Torgāns I., 1983. Mūzika šodien. Rīga.<br />
6. Vispārējā mūzikas vēsture. II daļa. Rīga, Zvaigzne, 1985.<br />
7. Zemzare I., Pupa G., 2000. Jaunā mūzika pēc 20 gadiem. Rīga.<br />
8. Житомирский Д. и др., 1989. Западный музыкальный авангард после<br />
второй мировой войны. Москва, Музыка.<br />
9. Овчинников Е., 1994. История джаза. Москва, Музыка.<br />
10. Чернов А., Бялик М., 1975. О легкой музыке. Москва-Ленинград.<br />
11. Шахназаров Н., 1981. Авангард в современной западной музыке.<br />
Москва, Музыка.
Kursa nosaukums: Mūzika un dators<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte<br />
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra<br />
STUDIJU KURSA APRAKSTS<br />
Kursu vada: Dr.art., asoc.prof. Ēvalds Daugulis<br />
Telefons: 9124977<br />
e-pasts: eval@dau.lv<br />
Studiju<br />
programma:<br />
Profesionālo priekšmetu izglītības <strong>skolotājs</strong><br />
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 33<br />
Kursa struktūra: St. st. 33 st. st. st.<br />
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba formas<br />
Priekšnosacījumi<br />
kursa apgūšanai:<br />
Klavierspēles iemaņas mūzikas vidusskolas līmenī<br />
Kursa adresāts: Programmas “<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” 6.-7. semestra studenti<br />
Prasības kredīta<br />
iegūšanai:<br />
Apgūtas teorētiskās un praktiskās zināšanas, nokārtota kontrolstunda un ieskaite<br />
Pārbaudījumi<br />
semestra laikā:<br />
Kontrolstunda<br />
Pārbaudījuma<br />
veids kursa<br />
noslēgumā:<br />
Ieskaite<br />
Kursa mērķis: Sniegt pamatzināšanas un pamatprasmes mūzikas programmu apguvē<br />
Kursa uzdevumi: 6) Veicināt prasmi datorrakstā nošu pieraksta izveidē;<br />
7) Iemācīt studentus patstāvīgi strādāt ar dažādām mūzikas programmām;<br />
8) Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.<br />
Kursa saturs: 1.tēma. MIDI un ciparu skaņa.<br />
2.tēma. Programmas SOUND FORDE iespējas.<br />
3.tēma. Audio failu formāti.<br />
4.tēma Ieraksts un atskaņojums.<br />
5.tēma. Rediģēšanas pamati.<br />
6.tēma. Skaņas apstrādes funkcijas.<br />
7.tēma. Programmas SOUND FORDE efekti.<br />
8.tēma. SOUND FORDE kopā ar MIDI.<br />
9.tēma. SOUND FORDE un semplēšana.<br />
10.tēma. Iepazīšanās ar nošu pieraksta programmām UVERTURE un SIBELIUS.
Literatūra: 24. Живайкин П., 1999. Конвертирование печатного нотного текста в MIDI//<br />
Шоу-Мастер, N'1. – c. 82–83.<br />
25. Цоллер С., 2000. Создание музыки на ПК: от простово к сложному.<br />
Петербург, БХВ-Петербург. – 320 с.<br />
26. Гордеев В., 2001. Программирование звука в Windows (+дискета)ю<br />
Петербург, БХВ-Петербург. – 384 с.<br />
27. Петелин Р., Петелин Ю., 1998. Звуковая студия на РС. Петербург, БХВ –<br />
Санкт-Петербург. – 256 с.<br />
28. Петелин Р., Петелин Ю., 2001. Музыкальный компютер для гитариста.<br />
Петербург, БХВ-Петербург. – 496 с.<br />
29. Петелин Р., Петелин Ю., 2002. Cubase SX. Секреты мастерства (+CD-<br />
ROM). Петербург, БХВ-Петербург. – 640 с.<br />
30. Петелин Р., Петелин Ю., 2001. Cubase SX2. Секреты мастерства (+CD-<br />
ROM). Петербург, БХВ-Петербург. – 656 с.<br />
31. Петелин Р., Петелин Ю., 2003. Профессиональные плагины Cubase и<br />
Sonar. Петербург, БХВ-Петербург. – 592 с.<br />
32. Петелин Р., Петелин Ю., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург,<br />
БХВ – Санкт-Петербург. – 272 с.<br />
33. Медведев. Е., 2001. Cubase SX для музыкантов. (+CD-ROM). Петербург,<br />
БХВ-Петербург. – 640 с.
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte<br />
Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra<br />
Kursa nosaukums: <strong>Mūzikas</strong> stili un to interpretācija<br />
Kursu vada: Mg.paed., lekt. G. Zavadska<br />
Telefons: 9679941<br />
e-pasts:<br />
STUDIJU KURSA APRAKSTS<br />
Studiju<br />
programma:<br />
<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
Kursa apjoms: kredītpunkti: 2 kontaktstundas: 32<br />
Kursa struktūra: 28 st. - st. - st. 4 st. - st.<br />
(kontaktstundās) Lekcijas laboratorijas darbi praktiskie darbi semināri citas darba<br />
formas<br />
Kursa adresāts: Programmas “<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” 8. semestra<br />
Prasības kredīta<br />
iegūšanai:<br />
Ieskaitīts kolokvijs, nokārtots eksāmens<br />
Pārbaudījumi<br />
semestra laikā:<br />
Kolokvijs<br />
Pārbaudījuma<br />
veids kursa<br />
noslēgumā:<br />
Eksāmens<br />
Kursa mērķis: Sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par mūzikas stiliem, specifiskām<br />
īpatnībām un komponēšanas „manierēm”, lai veicinātu mūzikas uztveres un<br />
skaņdarbu stilistiskās analīzes iemaņu attīstību.<br />
Kursa uzdevumi: 1. Iepazīstināt studējošos ar dažādu mūzikas stilu īpatnībām un atšķirībām;<br />
2. Veidot pamatus mūzikas stilu teorētiskā kursa realizācijai praktiskajā<br />
pedagoģiskajā darbībā.<br />
Kursa saturs: 1. tēma. <strong>Mūzikas</strong> stilu definīcija, termina atšķirīgas izmantošanas iespējas.<br />
2. tēma. Viduslaiku mūzika.<br />
3. tēma. Renesanses mūzikas stili.<br />
4. tēma. 17. gadsimta mūzikas stils.<br />
5. tēma. Baroka laikmets un J. S. Baha mūzikas stils.<br />
6. tēma. Vīnes klasiskās skolas mūzikas stils.<br />
7. tēma. Romantisms un impresionisms mūzikā.<br />
8. tēma. 20. gadsimta stilu daudzveidība.
Literatūra: 1. Dambis P., 2003. 20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceļi. Rīga,<br />
Zvaigzne ABC.<br />
2. Adler G., 1979. Der Stil in der Musik. Leipzig.<br />
3. Damman R., 1967. Der Musikbegriff im deutschen Barock. Koln. – 83 s.<br />
4. Weisbach W., 1957. Stilbegriffe und stilphanomene: vier Ausayze. W-<br />
Munch.<br />
5. Житомирский Д., 1989. Западный музыкальный авангард после<br />
второй мировой войны. Москва, Музыка. – 300 с.<br />
6. Келдым Ю., 1978. Проблема стилей в русской музыке 17 – 18 вв.<br />
Москва, Музыка.<br />
7. Лобанова М., 1990. Музыкальный стиль и жанр. Москва, Советский<br />
композитор. – 145 с.<br />
8. Михайлов А. Некоторые мотивы музыкального авангардизма.<br />
Искусство и общество. Москва, Музыка, 1978.<br />
9. Михайлов М., 1983. Стиль в музыке. Москва, Музыка. – 294 с.<br />
10. Михайлов М., 1990. Этюды о стиле в музыке. Ленинград, Музыка. –<br />
285 с.<br />
11. Рабинович Д., 1979. Исполнитель и стиль. Москва, Музыка.<br />
12. Ренессанс. Барокко. Классицизм. Проблема стилей в западноевропейском<br />
искусстве 15 – 17 вв. Москва, Искусство, 1966. – 325 с.<br />
13. Савенко С.. Есть ли индивидуальный стиль в музыке поставангарда.<br />
СМ, 1982, №5.<br />
14. Скребков С., 1973. Художественные принципы музыкальных стилей.<br />
Москва, Музыка. – 448 с.<br />
15. Сохор А., 1980. Вопросы социологии и эстетики музыки. Ленинград,<br />
Советский композитор. 295 с.<br />
16. Экспрессионизм: Сборник статей. Москва, Музыка, 1973.<br />
17. Яроциньский С., 1978. Дебюсси, импрессионизм и символизм.<br />
Москва, Музыка.<br />
18. Шевляков Е., 2004. Музыкальный неоклассицизм 20-го века. Москва,<br />
Вузовская книга.<br />
19. Назайкинский Е., 2003. Стиль и жанр в музыке. Москва, Владос.<br />
20. Варунц В., 1988. Музыкальный неоклассицизм. Исторические очерки.<br />
Москва, Музыка.<br />
21. Левая Т., 1979. О стиле Хиндемита // Пауль Хиндемит. Статьи и<br />
материалы. Москва, Музыка.
4B.pielikums. Studiju kursu apraksts<br />
Nosaukums Pedagoģijas vēsture<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoģija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Ilga Salīte, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoģijas katedra, Dr.paed., profesore<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Papildus pedagoģiskās literatūras studijas<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis - veidot studējošajiem izpratni par pedagoģijas attīstības vēsturiskām tendencēm, nozīmīgākajām<br />
teorijām. Kursa uzdevumi - attīstīt prasmi saskatīt vēsturiskās analoģijas, analizēt tās mūsdienu kontekstā,<br />
sekmēt radošu domāšanu.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
10 lekcijas un 6 seminārnodarbības<br />
1. Audzināšana kā sabiedriska un objektīva parādība. Audzināšanas izcelsme un funkcijas. Audzināšanas<br />
ideāla maiņa, skolu sistēmas vēsturiskā attīstība.<br />
2. Pedagoģijas klasiskais mantojums - J.A.Komenskis, Dž.Loks, Ž.Ž.Ruso, J.H.Pestalocijs, Ā.Dīstervēgs,<br />
K.Ušinskis, Ļ.Tolstojs, J.Korčaks u.c.<br />
3. Pasaules pedagoģiskā doma 20.gs. Reformpedagoģijas idejas.<br />
4. Etnopedagoģijas idejas. Latviešu nacionālās pedagoģijas izcilākie pārstāvji A.Kronvalds, J.A.Students,<br />
E.Pētersons, A.Dauge., V.Seile u.c. Skolu sistēmas attīstība Latvijā.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Eksāmens<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību teoriju. (2000) Sast. A.Kopelovoča, L.Žukovs. Rīga: RaKa.<br />
2. Salīte, I. (1993) Mācību līdzeklis pedagoģijas vēsturē. <strong>Daugavpils</strong>: Saule.<br />
3. Saļimova, K, Bezrogovs, V. (1994) Ārzemju pedagoģijas vēstures apcerējumi. 1.burtnīca (no pirmatnējās<br />
kopienas līdz viduslaikiem); 2.burtnīca (no viduslaikiem līdz Renesanses laikmetam). Liepāja.<br />
Žukovs, L. (1999) Pedagoģijas vēsture. Rīga: RaKa.<br />
5. Дюи, Дж. (1971) Школа и общество. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва:<br />
Просвещение.<br />
6. Кершенштейнер, Г. (1971) Школа будущего - школа работы. Из хрестоматии по истории<br />
зарубежной педагогики. Москва: Просвещение.<br />
7. Лай, В. (1971) Школа действия. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. Москва:<br />
Просвещение.<br />
8. Пискунов, А. И. (1971) Хрестоматия по истории зарубежной педагогики. Москва: Просвещение.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Gudjons, H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC.<br />
2. Keršenšteiners, G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāju izglītības jautājums. Rīga:<br />
Jul.Pētersona spiestuve.<br />
3. Komenskis, J.A. (1992) Lielā Didaktika. Rīga: Zvaigzne.<br />
4. Korčaks, J. (1986) Kā mīlēt bērnu. Rīga: Zvaigzne.<br />
5. Loks, Dž. (1977) Eseja par cilvēka sapratni. Rīga: Zvaigzne.<br />
6. Pestalocijs, J.H. (darbu izlase) (1996) Rīga: LU.<br />
7. Žukovs, L. (1997) Ievads pedagoģijā. Rīga: RaKa.
8. Дистервег, А. (1971) Руководство к образованию немецких учителей. Изб. пед.соч. Москва:<br />
Просвещение.<br />
9. Коменский, Я.А. (1948) Материнская школа. Москва: (kserokopija Parādes 1-415).<br />
10. Корчак, Я. (1990) Как любить ребенка. / Педагогическое наследие. Москва: Педагогика,19-175.<br />
11. Руссо, Ж. Ж. (1981) Эмиль, или о воспитании. Пед. Соч. в 2 т., Москва:<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. Domas 2/99 (par Dž.Djuī), 3/96, 4/96, 5/96<br />
2. Educational Philosophy and Theory<br />
3. European Journal of Education<br />
4. Journal of Philosophy of Education<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:<br />
A<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
History of Pedagogics
Nosaukums Audzināšanas teorija un metodika<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Inga Belousa, Mācību metodiku katedra, lektore<br />
Vija Guseva, Izglītības un vadības fakultāte, Pedagoģijas katedra, Mg. paed., lektore<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav.<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Pamatizglītības <strong>skolotājs</strong>” studentiem.<br />
Audzināšanas teorijas un pieredzes sistematizēšana, un personīgā audzināšanas teorijas modeļa izstrādāšana.<br />
lekcijas, semināri<br />
1. Audzināšanas pamati un attīstība. Audzināšanas jēdziens, mērķis, uzdevumi, paradigmas, modeļi. Audzināšana kā<br />
zinātne, kā māksla. Bērns kā audzināšanas subjekts un objekts. Audzināšana vēsturiskā skatījumā. Audzināšana<br />
pašreizējā laika posmā. Skatījums uz audzināšanu nākotnē.<br />
2. Audzināšanas saturs. Audzināšanas veidi un saturs. Emocionālā inteliģence. Audzināšana un garīgums. Attieksmes<br />
un sociālās prasmes.<br />
3. Audzināšanas process. Disciplīna. Audzināšanas stili. Sadarbība ar skolēnu vecākiem.<br />
4. Audzināšanas metodoloģija. Audzināšanas procesa iezīmes, faktori, likumsakarības, līmeņi. Audzināšanas metodes,<br />
pedagoģiskā novērošana. Audzināšanas procesa struktūra, dinamika. Audzināšanas darba organizācija (formas,<br />
organizācijas, brīvais laiks,...)<br />
5. Diskusija. Audzināšana: personīgā attieksme. Svarīgākie audzināšanas jautājumi. Audzināšana 21.gadsimtā –<br />
audzināšanas saturs un problēmjautājumi.<br />
6. Audzināšana: personīgā attieksme. Svarīgākie audzināšanas jautājumi.<br />
7. 7. Audzināšana 21.gadsimtā – audzināšanas saturs un problēmjautājumi.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaite.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Baldiņš A., Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 2001, 75 lpp.<br />
2. Baldiņš A., Raževa A. Skolas un ģimenes sadarbība. – R.: Pētergailis, 2001, 81 lpp.<br />
3. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.: Lielvārds, 1995<br />
4. Boša R. Pirmskolas audzināšanas galvenie darba virzieni. – R.: 1991<br />
5. Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. – R.: Jumava, 2001, 462<br />
lpp.<br />
6. Grejs Dž. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi. - R.: Jumava, 2001, 333 lpp.<br />
7. Grigorjevs A. Pusaudži un disciplīna. – R.: Zvaigzne, 1979, 128 lpp.<br />
8. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas.- R.: Zvaigzne ABC, 1998, 396 lpp<br />
9. Lieģeniece D. Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. – R.: 1996<br />
10. Lieģeniece D. Kopveseluma pieeja audzināšanā (5-7 gadu vecumā). – Liepāja: 1996 vai R.: RaKa, 1999<br />
11. Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. - R.: Avots, 2000, 524 lpp.<br />
12. Paiks G., Selbijs D. Pasaule ienāk klasē. – R.: LU Ekoloģiskā centra apgāds Vide, 1988, 197 lpp.<br />
13. Smita, H. Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. – R.: Kontinents, 2001, 317 lpp.<br />
14. Students J.A. Vispārīgā pedagoģija: Zinātne un māksla sevis un citu audzināšanā.–R.: Fr.Baumaņa apg.,1933.-652<br />
lpp.<br />
15. Svenne G. Moderni audzināšanas jautājumi. – R.: 1994<br />
16. Šopna A. Audzināšanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001, 162 lpp.
.<br />
17. Štāls M. Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. – R.: V.& R., 1927<br />
18. Šteiners R. Bērna audzināšana. – R.: RaKa: 1994, 83 lpp.<br />
19. Šteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats. – R.: RaKa, 2000, 158 lpp.<br />
20. Vikofs Dž., Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. – R.: Krauklītis, 1998.<br />
21. Voterhauzs F. Klasvadība: Rokasgrāmata skolotājiem ar praktiskiem padomiem par klases mācīšanu un<br />
mācīšanos.- R.: Zvaigzne ABC, 1999, 104 lpp.<br />
22. Zelmenis V. Īss pedagoģijas kurss. – R.: Zvaigzne, 1991<br />
23. Zelmenis V. Pedagoģijas pamati. – R.: RaKa, 2000<br />
24. Амонашвили Ш. А. Гуманно-личностный подход к детям. – Москва-Воронеж, 1998<br />
25. Амонашвили Ш. А. Личностно-гуманная основа педагогического процесса. – Минск, 1990<br />
26. Амонашвили Ш. А. Размышления о гуманной педагогике.- М.: Издательский Дом Шалвы Амонашвили,<br />
1995.- 498 с.<br />
27. Бордовская Н. В., Реан А. А. Педагогика- Учебник для вузов – СПб.: Питер, 2000.- 304 с. (Серия<br />
“Учебник нового века“)<br />
28. Бухвалов В. А. Начальный курс педагогики сотрудничества- Учебное пособие для студентов и учителей.-<br />
Рига: Педагогический центр Эксперимент, 1995.- 220 с.<br />
29. Вентцель К.Н. Свободное воспитание \ Сборник избранных трудов. – М.: Ассоциация «Професиональное<br />
образование», 1993.- 172 с.<br />
30. Вульфов Б.З. Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию.– М.:Педагогическое общество<br />
России, 2001.–192 с.<br />
31. Газман О.С. Педагогика свободы: путь в гуманистическую цивилизацию XXI века.<br />
32. Журнал «Классный руководитель» № 5. - М.: Центр «Педагогический поиск», 2001<br />
33. Кривцова С.В., Мухаматулина Е.А. Воспитание: наука хороших привычек. – М.: Глобус, 1996<br />
34. Лихачев Б. Т. Педагогика. Курс лекций- Учебное пособие для студентов педагогических учебных<br />
заведений и слушателей ИПК и ФПК- 4-е изд.- М: Юрайт, 1999.- 523 с.<br />
35. Новикова Е. Современный справочник воспитателя детского сада. – М.: РИПОЛ КЛАССИК, 2002. – 448 с.<br />
36. Подласый И. П. Педагогика. Новый курс- Учебник для студентов педагогических вузов: В 2 книгах.- М.:<br />
Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 1999.- Книга 2: Процесс воспитания.- 256 с.<br />
37. Психология и педагогика: Учебное пособие/ Под редакцией К.А.Абульхановой, Н.В.Васиной,<br />
Л.Г.Лаптева, В.А.Сластенина. – М.: Издательство «Совершенство», 1998. – 320 с.<br />
38. Рожков М.И., Байбородова Л.В. Организация воспитательного процесса в школе. Учебное пособие для<br />
студентов высших учебных заведений. - М.: Гуманитарный издательский центр ВЛАДОС, 2000. – 256 с.<br />
39. Рыжкова М. Воспитание и дополнительное образование детей. – М.: 2001. – 280 с.<br />
40. Стрижак Л.Н. Психология и педагогика: Учебное пособие. – М.: МГИУ, 1999. – 335 с.<br />
41. Шварцман К. А. Философия и воспитание. – М.: 1989<br />
42. Albert L. A Teacher’s Guide to Cooperative Discipline: How to Manage Your Classroom and Promote Self-<br />
Esteem. Circle Pines, MN: American Guidance Service, 1989. - pp. 165<br />
43. Senge, P., Cambron-McCabe, N., Lucas, T., et.al. (2000) Schools That Learn: A Fifth Discipline Fieldbook for<br />
Educators, Parents, and Everyone Who Cares about Education. New York, NY: Doubleday.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Baldiņš, A., Raževa, A. (2001) Skolas un ģimenes sadarbība. Rīga: Pētergailis.<br />
2. Balsons, M. (1995) Kā izprast klases uzvedību. Rīga: Lielvārds.<br />
3. Goulmens, D. (2001) Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. Rīga: Jumava.<br />
4. Grigorjevs, A. (1979) Pusaudži un disciplīna. Rīga: Zvaigzne.<br />
5. Lieģeniece, D. (1996) Bērns – pasaulē, pasaule – bērnā. Rīga: RaKa.<br />
6. Likona, T. (2000) Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. Rīga: Avots.<br />
7. Paiks, G., Selbijs, D. (1988) Pasaule ienāk klasē. Rīga: LU Ekoloģiskā centra apgāds Vide.<br />
8. Smita, H. (2001) Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. Rīga: Kontinents.<br />
9. Svenne, G. (1994) Moderni audzināšanas jautājumi. Rīga.<br />
10. Štāls, M. (1927) Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. Rīga: V.& R.<br />
11. Šteiners, R. (1994) Bērna audzināšana. Rīga: RaKa.<br />
12. Vikofs, Dž., Anela, B. (1998) Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. Rīga: Krauklītis.<br />
13. Амонашвили, Ш. А. (1990) Личностно-гуманная основа педагогического процесса. Минск.<br />
14. Амонашвили, Ш. А. (1995) Размышления о гуманной педагогике. Москва: Издательский Дом Шалвы<br />
15. Амонашвили, Ш. А. (1998) Гуманно-личностный подход к детям. Москва-Воронеж.<br />
16. Вентцель, К.Н. (1993) Свободное воспитание. Сборник избранных трудов. Москва: Ассоциация<br />
«Професиональное образование».<br />
17. Вульфов, Б.З. (2001) Словарь педагогических ситуаций: Учимся воспитанию. Москва: Педагогическое<br />
общество России.
18. Кривцова, С.В., Мухаматулина, Е.А. (1996) Воспитание: наука хороших привычек. Москва: Глобус.<br />
19. Новикова, Е. (2002) Современный справочник воспитателя детского сада. Москва: РИПОЛ КЛАССИК.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. Laikraksts “Kultūra un izglītība”<br />
2. Skolotājs<br />
3. Žurnāls “Mans mazais”<br />
4. Žurnāls “Pirmsskolas izglītība”<br />
5. Классный руководитель, № 5-2001<br />
6. Tech Trends<br />
Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:<br />
A<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Theory and methodology of Up-bringing
Nosaukums Sociālā pedagoģija<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoģija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Vija Guseva, Pedagoģijas katedra, lektore<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Sociālās pedagoģijas didaktika, metodes, modeļi, koncepcijas. Profesijas statuss Latvijā. Aktualitātes.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. Sociālā pedagoga profesionālais portrets un kompetences.<br />
2. Sociālās pedagoģijas daudzveidīgā prakse:<br />
2.1. izglītības iestādēs;<br />
2.2. darbā ar jaunatni;<br />
2.3. darbā ar ģimenēm;<br />
2.4. darbā bērnunamos;<br />
2.5. darbā ar vardarbības upuriem;<br />
2.6. palīdzība cilvēkiem ar dažādām atkarībām.<br />
3. Socializācija kā sociālās integrācijas priekšnoteikums:<br />
3.1. sociālo prasmju apgūšana;<br />
3.2. vērtību sistēma un tās veidošanās kritēriji;<br />
3.3. starpkultūru audzināšana.<br />
4. Novērošana sociāli pedagoģiskajā darbā.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaite<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Batņa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp.<br />
2. Budovskis M. Personības un sociālās vides rezonanse. – R.: Zinātne, 1994. – 116 lpp.<br />
3. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g.<br />
4. Džeimsa M., Džongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp.<br />
5. Ivanova N., Aņikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp.<br />
6. Konvencija par bērnu tiesībām. Latvijas organizācija “Glābiet bērnus”.- R.: Fonds ”Mantojums”, 1996.- 19<br />
lpp.<br />
7. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000.<br />
8. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ģimenēs.- R.: Sociālā<br />
darba un sociālās pedagoģijas aigstskola “Attīstība”, 2000.<br />
9. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ģimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās<br />
pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000.<br />
10. Nacionālais ziņojums par bērnu tiesību aizsardzības stāvokli Latvijā. – R.: Jāņa sēta, 1997.<br />
11. Omarova S. Cilvēks dzīvo grupā. Sociālā psiholoģija. – R.: Kamene, 1996. 186 lpp.<br />
12. Omarova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. – R.: Kamene, 1994.<br />
13. Plaude I. Sociālā pedagoģija. – R.: RaKa, 2001.- 172. Lpp.<br />
14. Rudņicka Z. Sociālais pedagogs skolā. – R.: RaKa, 2001. – 191 lpp.
15. Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. – R.: SDSP “Attīstība”, 2000.<br />
16. Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā adaptācija mainīgaja sociālajā vidē. RPVIVA Starptautiskās<br />
konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000.<br />
17. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” žurnāls 4 № gadā.<br />
18. Sociālais darbs skolā : prakse, politika un pētījumu perspektīvas.– R: Jumava, 2001- 608 lpp.<br />
19. Sociālpedagoģiskās inovācijas: teorija un prakse. 1. rakstu krājums. LU PPF Sociālo un pedagoģisko<br />
inovāciju fonds. – R.: Elpa – 2, 1999. – 232 lpp.<br />
20. Strauta A. Ldzētājprofesiju speciālistu darbības problemātika bērnu seksuālās izmantošanas gadījumu<br />
risināšanā.- R.: SDSP “Attīstība”, 2000.<br />
21. Albert L.(1989) A teacher guide to cooperative learning: Hov to manage your clasroom and promote self-<br />
esteem. Cirkle Pines, MN: Amerikan Guide Service.<br />
22. Aldrige J.(1993.) Self-esteem: Loving yiurself at every age. Birmingham, AL: Doxa Books.<br />
23. Borba M. (1989) Esteem Builders. A K-8 Self-esteem currikulum for improving student achievement,<br />
behavior and skool climate. Torance, CA: Jalmar Press.<br />
24. Cahn D. Dudley (ed.) (1990) Intimates in conflict. NY: Lavrence Erlbaum Associates Publishers.<br />
25. Elias M. (1997) Promoting social and emotional learning: Guidelines for edukators. Aleksandria, VR:<br />
Asocation for Supervision and Curriculum Development.<br />
26. Gilligan C. (1982) In a Different Voice. Canibridge, MS: Harvard University Press.<br />
27. Zaie I. The Latvian Press and Violence against women in the context of Gender Equality. Internet:<br />
htpp://www.lszda.lv/papers/Invitation/ieva.htm<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Batņa V. Rosinot bērna iekšējo pasauli. – R.: RaKa, 2001. – 164 lpp.<br />
2. Džeimsa M., Džongvorda D. Dzimis lai uzvarētu. – R.: Elpa, 1995. – 314 lpp.<br />
3. Ivanova N., Aņikina E. Adaptācijas periods skolā. – R.: Mācību apgāds NT, 1997. – 74 lpp.<br />
4. Liepa B. Sociālo gadījumu krājums. – R.: Sociālā darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”,<br />
2000.<br />
5. Liepa B. Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā ģimenēs.- R.: Sociālā<br />
darba un sociālās pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000.<br />
6. Menge A. Fiziska vardarbība pret sievieti ģimenē kā sociāla problēma. – R.: Sociālā darba un sociālās<br />
pedagoģijas augstskola “Attīstība”, 2000.<br />
7. Rokasgrāmata jaunietim aizejot patstāvīgā dzīvē. Konsult. Vilciņa A. – SDSPA “Attīstība”, 2002.<br />
8. Sociālā pedagoģija un personības psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē. RPVIVA<br />
Starptautiskās konferences materiāli. – R.: Vārti, 2000.<br />
9. Гусева Н. Тренинг предуппреждения вредных привычек у детей. Санкт – Петербург: «Речь», 2003.<br />
10. Фирсов М, Студентова Е. Теория социальной работы.- Москва: ВЛАДОС, 2001.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. Dzīves jautājumi. – R.: SDPA “Attīstība”, ikgadējs izdevums kopš 1995. g.<br />
2. Sociālais darbinieks. – R.: SDSP “Attīstība” žurnāls, 4 № gadā.<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Social pedagogic<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The purpose of a rate: to acquaint students with the purposes, problems and methods of social pedagogic.
Nosaukums Mācību organizācijas pamati<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6<br />
Kredītpunkti 1<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 16<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Elfrīda Krastiņa, Mācību metodiku katedra, profesore<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Vispārīgā pedagoģija<br />
Kursa anotācija:<br />
Kurss ir paredzēts Izglītības un vadības fakultātes studentiem bakalaura profesionālā grāda izglītībā iegūšanai, lai<br />
apgūtu didaktikas teorētiskos pamatus, veidojot prasmes un iemaņas mūsdienīga mācību procesa organizēšana un<br />
vadīšana.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
Didaktikas sākotne un tās attīstība. Didaktikas jēdziens, pētīšanas priekšmets, pamatkategorijas. Didaktikas saikne ar<br />
citām zinātnēm.<br />
Pasaulē pazīstamākās izglītības satura teorijas: Izglītības mērķi un<br />
uzdevumi. Izglītības un mācību satura jēdziens. Izglītības satura<br />
normatīvie dokumenti, standarta jēdziens. Mācību priekšmetu<br />
standarta izstrādes kritēriji. Latvijas izglītības koncepcija. Mācību<br />
līdzekļu un palīglīdzekļu dažādība, to klasifikācija un raksturojums, to<br />
izveides problēmas.<br />
Mācību process jēdziens. Izziņas teorija un mācību process. Mācību procesa struktūra, likumsakarības. Mācīšanas<br />
un mācīšanās vienotība. Mācīšanās motīvi. Mācību darbības teorijas mūsdienās.<br />
Mācību principa jēdziens. Nozīmīgākie mācību principi, to būtība un realizēšana mācību procesā.<br />
Mācību metodes jēdziens. Mācību metode un mācību paņēmiens, mācību metožu daudzveidība. Mācību metožu<br />
klasifikācija. Mācību metodes aizrobežu teorijās un skolas praksē.<br />
Mācību organizācija formas jēdziens. Klašu un stundas sistēmas vēsturiskā attīstība. Stundu tipoloģija un struktūra.<br />
Galvenās prasības mūsdienu stundai. Mācību darba diferenciācija un individualizācija mūsdienu skolā. Darbs ar<br />
apdāvinātiem skolēniem un tādiem, kuriem ir grūtības mācībās.<br />
Skolēnu mācību sasniegumu kontroles un vērtēšanas uzdevumi un prasības, pārbaudes metodes. Skolēnu zināšanu,<br />
prasmju vērtēšanas problēmas pedagoģijā. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana.<br />
Neveiksmes mācībās, to izpausmes. Nesekmības cēloņi, tās profilakse. Darbs nesekmības novēršanā dažāda vecuma<br />
skolēnu grupās.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaite<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Albrehta Dz. Didaktika.- R.:RaKa, 2001-166 lpp.<br />
2. Beļickis I. Vērtīborientētā mācību stunda. -R.:Ra Ka, 2000<br />
3. Didaktika. Ievērojamākie pedagoģi par mācību teoriju/ Satādītāji A.Kopeloviča,. L.Žukovs.- R.:RaKa,<br />
2000<br />
4. Didaktika. Ievērojamāko pedagogu mācību teoriju/sast. A.Karpova., L.Žukovs.- R.:RaKa 2000<br />
5. Geidž N.L., Berliners D.C. Pedagoģiskā psiholoģija.-R.: Zvaigzne ABC,1999<br />
6. Gudjons H.Pedagoģijas pamatatziņas .-R.:Zvaigzne ABC,1998
7. Komensiks J.A. Lielā didaktika.-R.: Zvaigzne, 1992<br />
8. Krastiņa E.Pipere A. Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. -R.:RaKa, 2004<br />
9. Mācīsimies sadarboties/L.Grigules un I.Silovas red.-R.: SIA „Mācību grāmata”, 1998<br />
10. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca/ sastādījis autoru kolektīvs V. Skjiņas vadībā.-R.: Zvaigzne<br />
ABC, 2000<br />
11. Rubana I. M.Mācīties darot.-R.: RaKa, 2000<br />
12. Smita K., Strika L.Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z.-R.:RaKa, 1998<br />
13. Vidusskolas didaktika/ M. Skatkina red.-R.: Zvaigzne, 1984<br />
14. Zelmenis V.Pedagoģijas pamati.- R.:RaKa, 2000<br />
15. Žukovs L.Ievads pedegoģijā (Pamtkurss).-R.:RaKa, 1998<br />
16. Žukovs L.Pedagoģijas vēsture.-R.:RaKa, 1999<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Čehlova Z.Izziņas aktivitāte mācībās.-R.:RaKa, 2002<br />
2. Delors Ž.Mācīšanās ir zelts.- UNESCO, 2001<br />
3. Freidenfelds J.,Ūsiņš V. Mācību procesa pilnveide skolā.-R.: Zvaigzne, 1988<br />
4. Gailīte, I. (2000) Pedagogiskā analīze skolu praksē. Rīga:<br />
Mācību grāmata.<br />
5. Gailīte, I. (2000) Rakstisko pārbaudes darbu analīze. Rīga:<br />
Mācību apgāds NT.<br />
6. Geidžs, N.L., Berliners D.C. (1999) Pedagoģiskā psiholoģija.<br />
Rīga: Zvaigzne ABC.<br />
7. Izglītības attīstības programma 2000.-2004.Projekts//Izglītība un kultūra Nr.44 (2707),2000.02.11.<br />
8. Izglītības likums//Latvijas Vēstnesis, 1998.17.11<br />
9. Ķiete, I., Suhanova G. (2001) Skolēnu spējas un mācību process<br />
skolā. Rīga: Pētergailis.<br />
10. Latvijas izglītības saturu veidojot. Raktu krājums. Metodisks līdzeklis.-R.:A/S „Grāmata”, 1992.<br />
11. Mācīsimies sadarbojoties. ( 1998) / L.Grigules un I.Silovas<br />
red. Rīga: Mācību grāmata.<br />
12. Maslo I. Skolas pedegoģiskā proces diferenciācija un individualizācija.;R.:RaKa, 1995<br />
13. Maslo.E.Mācīšanās spēju pilnveide.-R.:RaKa, 2003<br />
14. Mūsdienu metodikas rokasgrāmata skolotājiem. (2001) / autoru kolektīvs: O.Burkevica u.c., red.:<br />
A.Ozoliņa Rīga: “N.I.M.S.”<br />
15. Oņuščuks V. Mācību stundu mūsdienu skolā.- R.: Zvaigzne, 1995<br />
16. Opolcere U.Mācīties- tas ir lieliski!._R.: Alberts XII”, 2000<br />
17. Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti.:R.:ISEC, 2004<br />
18. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca: aptuveni 1500<br />
terminu latviešu, angļu, vācu un krievu valodā.(2000) / Autoru<br />
kolektīvs V.Skujiņas vad. Rīga: Zvaigzne ABC.<br />
19. Rimna S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi.-R.: Jumava, 2001.<br />
20. Rubana, I.M. (2001) Mācīties darot. Rīga: RaKa.<br />
21. Skolotāja profesijas standarts. Projekts. (2003) 14.05.2003.,<br />
Nr. 09-278., Rīga: LR IZM.<br />
22. Skolotāja rokasgrāmata. Aktīvās mācību metodes un<br />
demokrātiskas skolas vides veidošana. (2003) / Red. A.Kačkere<br />
u.c. Lielvārde: Lielvārds.<br />
23. Smits, E. (2000) Paātrinātā mācīšanas skolā. Rīga: Pētergailis.Valsts pamatizglītības standarts. (1998) /<br />
Red. A.Rāta Lielvārde: Lielvārds.<br />
24. Stabiņš, J. (2001) Skolotāja misija. Rīga: RaKa.<br />
25. Žogla I.Didaktikas teorētiskie pamati:-R.:Ra Ka, 2001<br />
26. Žurnāls: „Skolotājs”
27. Ануфриев А.Ф., Костромина С.Н. Как преодолеть трудности в обучении детей. – М.: Изд. «Ось-89»,<br />
1998.<br />
28. Загвязинский В.И. Теория обучения. Современная интерпретация. – М.: Асадемия, 2004.<br />
29. Кларин, М.В. (1998) Инновации в мировой педагогике:<br />
обучение на основе исследования, игры и дискуссии. Рига:<br />
НПЦ Эксперимент.<br />
30. Одаренные дети//Пер. с англ. (Общ. ред. Г.В.Бурменской и В.М.Слуцкого; Предисл. В.М.Слуцкого.<br />
– М.: Прогресс, 1991.<br />
31. Подласый И.П. Педагогика. Новый курс: Учебник для студ. пед. вузов; в 2 кн. – М.: Гуманит. изд.<br />
Центр ВЛАДОС, 1999. – Кн. 1: Общие основы. Процесс обучения.<br />
32. Умственное развитие детей в процессе обучения. Сборник статей / Под ред. В.В.Давыдова.<br />
Выготский Л.С. Педагогическая психология. – М.: Педагогика, 1991.<br />
33. Am I Teacher Well? Self- evaluation Strategies for Effective Teachers, 2001<br />
34. Brookfield S.D. Preskill S., Discussion as a Way of Teaching. Tools Techniques for Democratic<br />
Classroom, 1999<br />
35. Chris Kyriacou Effective Teaching in Schools. Theory and Practice, 1997<br />
36. Davis J.R., Davis A.B., Effective Training Strategies. AComprehensive Guide to Maximizing Learning in<br />
Organizations<br />
37. Gardner H. Multiple Intelligences The Theory and Practice, 1993<br />
38. Ireson.J., S.Hallam. Ability Grouping in Education 2001<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. Skolotājs, 1, 1999, 15.<br />
2. Инновации в образовании, №2, 2001, 69-85.<br />
3. European Journal of Education<br />
4. Journal of Philosophy of Education<br />
5. Tech Trends, 44(2), 2000, 31-35.
Nosaukums Vispārīgā psiholoģija<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Psiholoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Vispārīgā psiholoģija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Dzintra Iliško, IVF, Pedagoģijas katedras docente<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Pedagoģijas vēsture<br />
Kursa anotācija:<br />
Veidot izpratni par pedagoģijas pamatjēdzieniem, pedagoga profesiju, attīstīt prasmi pielietot teorētiskās zināšanas<br />
praksē, sekmēt radošu domāšanu.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. Pedagoģijas priekšmets un uzdevumi. Pedagoģijas saikne ar citām zinātnēm. Pētniecības metodes pedagoģijā.<br />
Izglītības sistēma, mērķis, uzdevumi, pamatprincipi.<br />
2. Audzēkņa personība. Personības attīstības virzītājspēki. Audzēknis kā objekts un subjekts izglītības sistēmā.<br />
3. Skolotāja lomas izpratne mūsdienu kontekstā. Skolotāja personības struktūra. Pedagoģiskā meistarība. Skolotāja<br />
funkcijas. Pedagogs saskarsmē.<br />
4. Pedagoģiskā procesa likumsakarības un principi. Kopveseluma pieeja pedagoģijā. Mūsdienu mācību stunda.<br />
5. Audzināšanas jēdziens, mērķis, uzdevumi, paradigmas, modeļi. Audzināšana kā zinātne, kā māksla.<br />
Audzināšana vēsturiskā skatījumā. Audzināšana pašreizējā laika posmā. Skatījums uz audzināšanu nākotnē.<br />
6. Audzināšanas saturs. Audzināšanas veidi. Emocionālā inteliģence. Attieksmes un sociālās prasmes.<br />
7. Audzināšanas process. Disciplīna. Audzināšanas stili. Sadarbība ar skolēnu vecākiem.<br />
8. Audzināšanas metodoloģija. Audzināšanas procesa iezīmes, faktori, likumsakarības, līmeņi. 9.Audzināšanas<br />
metodes, pedagoģiskā novērošana. Audzināšanas procesa struktūra, dinamika. 10.Audzināšanas darba<br />
organizācija (formas, organizācijas, brīvais laiks u.c.)<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Eksāmens.<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Albrehta Dz.Didaktika.-R.:RaKa, 2001.-166 lpp.<br />
2. Ārvalstu izglītības sistēmas. I.daļa.-R.: Akadēmiskās Informācijas centrs - Latvijas ENIC/NARIC,1997.-42<br />
lpp.<br />
3. Beļickis I. Izglītības alternatīvās teorijas.-R.:RaKa, 2001.-203 lpp.<br />
4. Beļickis I. Izglītības humānā paradigma un Latvijas izglītības reforma.-R.:PIAC,1995.<br />
5. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas.-R.:Zvaigzne ABC,1998.-394 lpp.<br />
6. Izglītības attīstības stratēģiskā programma 1998.-2003.-R.:IZM,apgāds “Elpa”,1998.-268 lpp.<br />
7. Izglītības likums.-R.:RaKa, 1999.<br />
8. Krieviņš V. Izglītības socioloģija.-R.:RaKa,1997(?)-68 lpp.<br />
9. Lapiņa L. Projektu metode skolā.-R.:Zvaigzne,1999.<br />
10. Latvijas izglītības koncepcija.-R.:LR IZM,1998 (?)-32 lpp.<br />
11. Mācīsimies sadarbojoties.-R.:Mācību grāmata,1998.-129 lpp.<br />
12. Maslo E.Mācīšanās spēju pilnveide.-R.:RaKa, 2003.-192 lpp.<br />
13. Maslo I.Skolas pedagoģiskā procesa individualizācija un diferenciācija.-R.:RaKa,1995.-<br />
14. Nākotnes izglītības meti.Izglītība 21.gs.-R.:Vārti,1998.<br />
15. Palīgs pedagogam.-R.:RaKa,1997.<br />
16. Pedagoģiskā doma ASV un Lielbritānijā. Sast.T.Koķe.-R.:Zvaigzne,1991.
17. Prets D. Izglītības programmu pilnveide. Pedagoga rokasgrāmata. - R.: Zvaigzne ABC, 2000.<br />
18. Projektu laiks.-R.:RaKa,1998.<br />
19. Skolotāju skolotājiem /sast.E.Vestergaards,J.Kirstains.-R.:PIAC, 1995.-38 lpp.<br />
20. Smita K. Mācīšanās traucējumi no A līdz Z.-R.:RaKa,1998.<br />
21. Špona A, Maslo I. Skolas pedagoģiskais process.-R.:Latvijas Pedagogu biedrība, 1991.-76 lpp.<br />
22. Valsts pamatizglītības standarts.-Lielvārds,1999.-32 lpp.<br />
23. Zelmenis V. Pedagoģijas pamati.-R.:RaKa, 2000.-291 lpp.<br />
24. Žogla I. Vispārīgā didaktika.-R.:LU Pedagoģijas un Psiholoģijas institūts,1997-15 lpp.<br />
25. Žogla I.Didaktikas teorētiskie pamati._R.:RaKa, 2001.-275 lpp.<br />
26. Žukovs L. Ievads pedagoģijā.-R.:RaKa, 1997.-233 lpp.<br />
27. Безрукова В.С. Педагогика. Проективная педагогика.- Екатеринбург: Деловая книга, 1996- 164 с.<br />
28. Бухвалов В.А. Начальный курс педагогики сотрудничества.- Рига: 1995- 220 с.<br />
29. Кларин М. В. Инновации в мировой педагогике.- Рига: Педагогический центр Эксперимент,1995-<br />
176 с.<br />
30. Педагогика./Под ред. П.И. Пидкасистого.- М.: Российское педагогическое агенство, 1996- 602с.<br />
31. Подласий И.П. Педагогика.- М.:Просвещение,1996- 630с. Педагогика.- М.:Владос,1999.<br />
32. Сластенин В.А., Подымова Л.С. Педагогика- инновационная деятельность.- М.: Магистр, 1997- 222<br />
с.<br />
33. Харламов И.Ф. Педагогика.- М.:Юристь, 1997- 506 с.<br />
Literatūra (03-ieteicamā literatūra):<br />
1. Baldiņš A., Raževa A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 2001, 75 lpp.<br />
2. Baldiņš A., Raževa A. Skolas un ģimenes sadarbība. – R.: Pētergailis, 2001, 81 lpp.<br />
3. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību.- R.: Lielvārds, 1995<br />
4. Goulmens D. Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. – R.: Jumava,<br />
2001, 462 lpp.<br />
5. Grejs Dž. Bērni ir no debesīm. Laimīga bērna audzināšanas principi. - R.: Jumava, 2001, 333 lpp.<br />
6. Likona T. Bērna audzināšana no dzimšanas brīža cauri pusaudža gadiem. - R.: Avots, 2000, 524 lpp.<br />
7. Smita, H. Vai tavs bērns ir laimīgs? Kā saprast un saudzēt bērna jūtas. – R.: Kontinents, 2001, 317 lpp.<br />
8. Špona A. Audzināšanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001, 162 lpp.<br />
9. Špona A. Audzināšanas teorija un prakse.- R.:RaKa, 2001.-162 lpp.<br />
10. Šteiners R. Vispārējā cilvēkmācība kā pedagoģijas pamats. – R.: RaKa, 2000, 158 lpp.<br />
11. Vikofs Dž., Anela B. Disciplīna bez uzkliedzieniem un pļaukām. – R.: Krauklītis, 1998.<br />
12. Voterhauzs F. Klasvadība: Rokasgrāmata skolotājiem ar praktiskiem padomiem par klases mācīšanu un<br />
mācīšanos.- R.: Zvaigzne ABC, 1999, 104 lpp.<br />
13. Амонашвили Ш. А. Гуманно-личностный подход к детям. – Москва-Воронеж, 1998<br />
14. Амонашвили Ш. А. Размышления о гуманной педагогике.- М.: Издательский Дом Шалвы<br />
Амонашвили, 1995.- 498 с.<br />
15. Бухвалов В. А. Начальный курс педагогики сотрудничества- Учебное пособие для студентов и<br />
учителей.- Рига: Педагогический центр Эксперимент, 1995.- 220 с.<br />
16. Вентцель К.Н. Свободное воспитание \ Сборник избранных трудов. – М.: Ассоциация<br />
«Професиональное образование», 1993.- 172 с.<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Introduction into pedagogy<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
To develop understanding about the notions of pedagogy, to develop understanding about the occupation of an<br />
educator and to foster creative thinking
Nosaukums Pedagoģiskā psiholoģija<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 4<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Psiholoģija<br />
Zinātnes apakšnozare Pedagoģiskā psiholoģija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Anita Pipere, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, asociētā profesore<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Psiholoģiskajās likumsakarības pedagoģiskajā procesā.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. Trīs galvenās psiholoģiskās pieejas izglītībai.<br />
Bihevioristiskā pieeja. Kognitīvā pieeja. Kognitīvi bihevioristiskā pieeja. Interakcionistiskā pieeja (A.Bandura).<br />
2. Mācīšanas stratēģijas.<br />
Kognitīvās mācīšanas stratēģijas. Bihevioristiskās mācīšanas stratēģijas. Kognitīvi bihevioristiskās mācīšanas<br />
stratēģijas. Interpretācijas-atklājumu skala. Atbilstošas stratēģijas izvēle. Dažādu stratēģiju efektivitāte.<br />
3. Kognitīvā psiholoģija par mācīšanu un mācīšanos.<br />
Atgriežoties pie Ž.Piažē: līdzsvara princips domāšanā, intelekta attīstības stadijas, principi skolotājiem. Mācīšanās<br />
salīdzinājums dažādās psiholoģijas pieejās. Sociālais konstruktīvisms par mācīšanos.<br />
4. Skolēnu mācīšanās stratēģijas.<br />
Galvenās stratēģiskās prasmes. Kognitīvās stratēģijas: uzmanības pievēršana galvenajam, jaunas informācijas<br />
izprašana, iekšējo saišu veidošana, ārējo saišu veidošana. Metakognitīvās stratēģijas. Metakognitīvo stratēģiju<br />
mācīšana.<br />
5. Mācīšanās stili.<br />
Mācīšanās stili un to būtība. Mācīšanās stilu teorijas. D.Kolba mācīšanās stilu noteikšanas ekspresmetodika.<br />
Mācīšanās stilu problēmas mācību procesā.<br />
6. Skolotāja personības psiholoģiskie aspekti.<br />
No attieksmes līdz aizspriedumiem. Skolotāja darba motivācija. Atribūcijas teorijas un to pielietošanas skolā.<br />
Skolotāju stress.<br />
7. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (I).<br />
Klasvadība: skolotāja un skolēnu mijiedarbība. Skolotāja divas lomas: rūpes par mācību uzdevumiem/rūpes par<br />
skolēnu un savām vajadzībām. Skolotāja varas veidi klasē.<br />
8. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā (II).<br />
Grupa un tās psiholoģija. Grupu veidi skolā. Vienaudžu grupu attīstība. Skolēnu vajadzība pēc grupām. Skolēnu<br />
attiecību veidi grupā. Grupu attīstība.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
ieskaite<br />
Literatūra:<br />
1. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. “Lielvārds”, 1995.<br />
2. Geidžs, Berliners. Pedagoģiskā psiholoģija.<br />
3. Omārova S. Cilvēks cilvēku vidū. R., 1994.<br />
4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. R., 1994.<br />
5. Rimma S. Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. R., Jumava, 2000.<br />
6. Voterhauzs F. Klasvadība. R., Zvaigzne ABC, 1999.
7. Vuorinens R., Tūnala E., Mikonens V. Psiholoģijas pamati. Psihe – garīgā pasaule. R., Zvaigzne ABC,<br />
1998.<br />
8. Возрастная и педагогическая психология. Под ред. И.В.Гализо, М.В.Митюхиной, Т.С.Михальчик.<br />
М., Просвещение, 1984.<br />
9. Зимняя И.А. Педагогическая психология: Уч. пособие. Ростов н/Д, «Феникс», 1997.<br />
10. Кан-Калик В.А. Учителю о педагогическом общении. М., 1987.<br />
11. Крупенин А.Л., Крохина И.М. Эффективный учитель. Практическая психология для подростков.<br />
Ростов н/Д, «Феникс», 1995.<br />
12. Немов Р.С. Психология. М., Просвещение, 1990.<br />
13. Психология. Словарь / Под общ. ред. А.В.Петровского, М.Г.Ярошевского. М., «Политиздат», 1990.<br />
14. Фридман Л.М. Психодиагностика общего образования. М., 1997.<br />
15. Фридман Л.М., Кулагина И.Ю. Психологический справочник учителя. М., Просвещение, 1991.<br />
16. Цукерман Г.А. Психология саморазвития: задача для подростков и педагогов. Рига, ПИ<br />
«Эксперимент», 1995.
Nosaukums Sociālā un personības attīstības psiholoģija<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Psiholoģija<br />
Zinātnes apakšnozare<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Valerijs Dombrovskis, Pedagoģiskās psiholoģijas katedra, docents<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Sociālo procesu fenomenoloģija un likumsakarību izveidošanās.<br />
Pētījuma metodes sociālajā psiholoģijā, personības problēmas vairākas pieejās, starppersonu un starpgrupu attiecību<br />
psiholoģisko likumsakarību būtība, sociālpsiholoģisko fenomenu izpausme.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
Kursa beigās studentiem jāprot izšķirt sociālo fenomenu norises psiholoģisko specifiku.<br />
1. Sociālās psiholoģijas kā psiholoģijas zinātnes apakšnozares attīstība.<br />
Mūsdienu priekšstats par sociālās psiholoģijas priekšmetu. Sociālpsiholoģisko zinību formas. H.Šteintāla,<br />
M.Lazarusa, G.Tarda, S.Sigele, G.Lebona, V.Makdūgala, Č.Kulī ieguldījumi sociālās psiholoģijas attīstībā.<br />
2. Sociālās psiholoģijas fenomenoloģija.<br />
Sociālā vide, sociālā loma, saskarsme, starppersonu attiecības, grupu mijiedarbība, personība. Makrovides,<br />
mikrovides un mazās grupas samērotība. Sociālās psiholoģijas priekšmets, struktūra. Sociālās psiholoģijas attīstība.<br />
Sociālās psiholoģijas metodoloģija un metodes: izpētes un diagnostikas, apstrādes un interpretācijas, terapijas un<br />
korekcijas, motivācijas un vadīšanas, mācību un attīstības u.c.<br />
3. Personības problēma sociālajā psiholoģijā.<br />
Personības fenomenoloģija, struktūra un dinamika. Personības socializācija un attīstība. Socializācijas stadijas,<br />
fenomeni un mehānismi. Pieaugušo socializācijas īpatnības. Resocializācija un desocializācija. Personība kā<br />
pētījuma priekšmets socioloģijā, psiholoģijā. Personības sociālpsiholoģiskā specifika. Personības teorijas:<br />
psihoanalītiskā pēc Z.Freida, analītiskā pēc K.G.Junga, individuālās psiholoģijas ietvaros pēc A.Ādlera,<br />
humānistiskā pieeja (K.Rodžers, A.Maslovs u.c.).<br />
4. Mazās grupas psiholoģija.<br />
Mazās grupas jēdziens, klasifikācija. Normatīvā uzvedība grupā: vairākuma ietekme un konformitāte; mazākuma<br />
ietekme. Grupas attīstības problēma: A.Petrovska stratometriskā koncepcija, L.Umanska parametriskā pieeja,<br />
B.Takmena divdimensiju modelis. Grupas dinamikas meh ānismi. Personības attīstība grupā. Līderības fenomens.<br />
Līderības problēmas pirmsākumi: “pazīmju teorija”, grupas teorija, situācijas teorija. Orientācija uz uzdevumu.<br />
Orientācija uz starppersonu attiecībām. K.Levins un vadības stili, vadīšanas adaptīvais stils.<br />
5. Sabiedriskās un starppersonu attiecības.<br />
Starppersonu attiecību būtība un vieta. Saskarsmes jēdziens, veidi, līdzekļi, struktūra. Saskarsmes ārējā un iekšējā<br />
dimensija. Cilvēku savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi: fiziognomiskā redukcija, kauzālā atribūcija,<br />
identifikācija, empātija, stereotipizācija u.c. Psiholoģiskās barjeras otra cilvēka uztverē. P.Miciča informācijas<br />
zudumu shēma. Neverbālā komunikācija. Neverbālās komunikācijas zīmju sistēmas. Neverbālo izteiksmes līdzekļu<br />
funkcijas: žesti, pozas, mīmika, intonācija, vizuālais kontakts, saskarsmes distance (pēc E.Holla).<br />
6. Konflikta psiholoģija.<br />
Konflikta jēdziens. Konflikta struktūra, veidi (pēc M.Doiča u.c.) un dinamika. Konfliktsituāciju dramatizācija un<br />
analīze. Konflikta diagnoze. Konfliktu risināšanas metodes: konkurence, sadarbība, pielāgošanās, izvairīšanās,<br />
kompromiss.<br />
7. Lielo grupu fenomenoloģija.<br />
Lielās grupas jēdziens un klasifikācija. Organizācija kā lielā grupa. Pūlis. Pūļa veidi. Masveida parādības lielajās<br />
grupās: masu komunikācijas līdzekļi, baumas, tenkas un cīņa ar tām.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
eksāmens<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Karpova Ā. Personība: Teorijas un to rādītāji. R., Zvaigzne ABC, 1998.<br />
2. Karpova Ā., Plotnieks I. Personība un saskarsme. R., LVU, 1984.<br />
3. Omārova S. Cilvēks dzīvo grupā. R., 1996.<br />
4. Omārova S. Cilvēks runā ar cilvēku. Saskarsmes psiholoģija. R., 1998.<br />
5. Pīzs A. Ķermeņa valoda. R., Jumava, 1995.<br />
6. Reņģe V. Psiholoģija: personības psiholoģiskās teorijas. R., Zvaigzne ABC, 1999.<br />
7. Андреева Г.М. Социальная психология. М., Аспект Пресс, 1998.<br />
8. Майерс Д. Социальная психология. СПб, Питер, 1997.<br />
9. Петровский, А.В. (1984) Вопросы истории и теории психологии. Москва: Педагогика.<br />
10. Скотт Дж.Г. Способы разрешения конфликтов. Киев, 1991.<br />
11. Шевандрин Н.И. Социальная психология в образовании. М., Владос, 1995.<br />
12. Kelley, H.H., Thebaut, I. (1959) The social psychology of groups. N.Y.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Ассаджоули, Р. (1994) Психосинтез: Теория и практика. Москва: REFL-book<br />
2. Леонтьев, А.Н. (1983) Избранные психологические произведения: в 2-х томах, т.2. Москва:<br />
Педагогика.<br />
3. Фрейд, З. По ту сторону принципа удовольствия. В кн.: Психология бессознательного. Москва:<br />
Просвещение, 1990.<br />
4. Фрейд, З. Я и ОНО. В кн.: Психология бессознательного. Москва: Просвещние, 1990.<br />
5. Фромм, Э. (1990) Иметь или быть? Москва: Прогресс.<br />
6. Dolland, I., Miller, N. (1950) Personality and psychotherapy. N.Y.<br />
7. Fromm, E. (1941) Escape from Freedom N.Y.<br />
8. Jung, K.G. (1957) Bewusstes und Unbewusstes. Beitrage zur Psychologie. Frankfurt/M. - Hamburg.<br />
9. Levin, K. (1956) Field theory in Social Science. N.Y.<br />
10. Mead, G.H. (1934) Mind, Self, Society. Chicago.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
Journal of Analytical Psychology
Nosaukums Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7<br />
Kredītpunkti 1<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 16<br />
Zinātnes nozare Pedagoģija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Prof., dr.paed. Elfrīda Krastiņa<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Zinātniski pētnieciskās darbības būtība, izstrādes iespējas un izvirzītās prasības, kas ir aktuālas darba izpildes gaitā.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. Zinātniski pētnieciskā darba būtība, pamatprincipi un uzdevumi. Zinātniski pētnieciskā darba tēma, tās<br />
formulējums, aktualitāte. Darba hipotēze, mērķis, uzdevumi.<br />
2. Zinātniskās informācijas meklēšanas, atpazīšanas un apstrādes principi.<br />
3. Zinātniskās literatūras atlase, analīze un bibliogrāfiskā saraksta sastādīšana. Bibliogrāfijas izmantošanas<br />
kārtība, pieņemtie apzīmējumi un prasības.<br />
4. Pētnieciskās metodes būtība, tās raksturojums.<br />
5. Empīrisko datu ieguves metodes: novērošana, aptaujas, anketēšana, testēšana u.c.<br />
6. Pedagoģiskais eksperiments. Pedagoģiskās situācijas un to modelēšana.<br />
7. Pētīšanas metodes un pētīšanas metodikas, to atlase, izvēle, izmantošana. Pētījuma ticamība, validitāte,<br />
pētījuma eksperimentālā bāze.<br />
8. Iegūto datu uzskaite, atspoguļojums tabulās (datu grupēšana). Tendenču noteikšana. Datu matemātiskie<br />
izskaitļojumi (statistika). Datu analīze. Secinājumi.<br />
9. Bakalaura darba izpildes saturs un struktūra. Darba plānojums, tā sastāvdaļas (ievads, teorētiskā daļa,<br />
praktiskā daļa, secinājumi, literatūras saraksts, pielikums). Darba apjoms.<br />
10. Darba tehniskā noformēšana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaite<br />
Literatūra:<br />
1. Albrehte Dz., Pētīšanas metodes pedagoģijā. – R.: Mācību grāmata, 1998.<br />
2. Geske A., Grinfelds A. Izglītības pētījumu metodoloģija un metode. – R.: RaKa, 2001.<br />
3. Kroplijs A., Raščevska M. Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. – R.: RaKa, 2004.<br />
4. Lasmanis A., Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. - R.:<br />
“Izglītības soļi”, 2002.<br />
5. Lasmanis A., Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise. – R.: SIA “Mācību apgāts NT”,<br />
1999.<br />
6. Raščevska M.m, Psiholoģisko testu konstruēšana un adaptācija. – R.: RaKa, 2005.<br />
7. Špona A., Čehlova Z. Pētniecība pedagoģijā. – R.: RaKa, 2004.
Nosaukums Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2<br />
Kredītpunkti 4<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64<br />
Zinātnes nozare Bioloģija<br />
Zinātnes apakšnozare Cilvēka fizioloģija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Līga Antoņeviča, Anatomijas un fizioloģijas katedra, docente<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Paredzēts bakalaura studiju programmas “Pirmsskolas <strong>skolotājs</strong>” un “Sākumskolas <strong>skolotājs</strong>” studentiem.<br />
Kursa ietvaros tiek apgūtās zināšanas par bērna organisma morfofunkcionālajām dažādos ontoģenēzes periodos, kā<br />
arī tiek apgūtas prasmes un iemaņas funkcionālo radītāju izpēte un novērtēšana, skolēna higiēna, veselības<br />
veicināšana.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
Lekciju 32st., praktiskās nodarbības32 st.<br />
Teorētiskā daļa<br />
Bērna augšanas un attīstības vispārējās likumsakarības. Ārējo un iekšējo faktoru ietekme. Kritiskie periodi.<br />
Vecumposmu periodizācija. Fiziskā attīstība, tās izpētes metodes. Balsta un kustību sistēmas vecumīpatnības. Bērnu<br />
un pusaudžu fiziskās darba spējas. Elpošanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. Sirds un asinsrites sistēmas<br />
vecumīpatnības. Asins sastāva vecumīpatnības. Limfātiskās sistēmas vecumīpatnības. Gremošanas orgānu sistēmas<br />
vecumīpatnības. Vielmaiņas vecumīpatnības. Urīnizvadsistēmas vecumīpatnības. Āda, mati, nagi to vecumīpatnības<br />
un higiēna.<br />
Nervu sistēmas vecumīpatnības. Darba un atpūtas režīms skolēniem. Augstākās neirālās darbības vecumīpatnības.<br />
Redzes sensorās sistēmas vecumīpatnības. Tuvredzības cēloņi, profilakse. Dzirdes sensorās sistēmas<br />
vecumīpatnības. Dzirdes traucējumu cēloņi un pazīmes, profilakse. Iekšējo sekrēcijas dziedzeru vecumīpatnības.<br />
Jaunieša reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Jaunietes reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Personīgā<br />
higiēna.<br />
Praktiskā daļa<br />
Antropometrija. Tauku daudzuma noteikšana. Dinamometrija. Skolēna mēbeles. Stājas traucējumi, to<br />
pašnovērtējums. Pēdu izpēte. Fiziskie vingrinājumi balsta un kustību sistēmas nostiprināšanai. Elpošanas funkciju<br />
izpētes veidi. Gaisa higiēna. Optimālais telpu mikroklimats. Pulss. Pulsa noteikšanas nosacījumi. Pulsa izmaiņas<br />
fiziskas slodzes laikā.<br />
Uztura izvēle. Uztura sastāva un daudzuma higiēniskais novērtējums. Pārtikas piedevas. Higiēnas prasības pārtikas<br />
produktiem. Funkcionālās asimetrijas izpēte. Loģiskas domāšanas pārbaude. Uzmanības izpēte. Stress, tā<br />
pārvarēšana. Adaptācija. Stundu saraksta higiēniskās prasības. Apgaismojums skolā. Luksometrs, tā izmantošana.<br />
Organisma rezerves.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaite un eksāmens<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Āboliņa M. Kā aug mūsu bērns. - Datorzinību centrs, 1998.<br />
2. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības iestādēm. MK<br />
noteikumi Nr.610, 2002. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69952<br />
3. Valtneris A. Bērnu un pusaudžu fizioloģija. – R.: Zvaigzne ABC, 2001.<br />
4. Хрипкова А. Антропова М .и др. Возрастная физиология и школьная гигиена. М.: Просвещение, 1990.
5. Сапин М., Брыксина З. Анатомия и физиология детей и подросков. Учеб. Пособие для студ. пед. вузов. –<br />
М. Академия, 2002.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Krumina D.,Kokare I. Latvijas bernu fiziskas attistibas normativi R.: Nacionalais apgads,2005<br />
2. Mauriņa L., Tripāne T. Ieteicamās fiziskās aktivitātes bērniem ar dažādiem veselības traucējumiem. – R.:<br />
MADRIS, 1999.<br />
3. Melngaile A. Skolenu uztura kvalitates pilnveidosana. R.: 2001<br />
4. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: SAC, 2002.<br />
5. Zarins Z. Neimane L. Uztura maciba. R.: Rasa ABC, 2002<br />
6. Žurnāli “Sveiks un vesels”. 1996. – 1997.<br />
7. Гигиена. Под ред. Г.И. Румянцева. М.: Просвещение, 2001.<br />
8. Стальков Е., Панин В. Валеология. - ФГУИПП Янтарный сказ, 2001.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. 36,6 – Veselīgāk. Saskanīgāk. Gudrāk. (DU, P-1)<br />
2. DOCTUS(DU, P-1)<br />
3. Latvijas Ārsts (DU, P-1)<br />
4. Mans Mazais<br />
5. Mans Mazais skolā<br />
6. Veselība (DU, P-1)<br />
7. Vides Vēstis (DU, P-1)<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Child physiology and health promotion<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
The course gives understanding about development of child organism and specific charters of vital functions of<br />
organism. Themes of child hygiene and health promotion are included, too.<br />
Nosaukums Mūzika un dators<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3, 4<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Ēvalds Daugulis, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asoc. Prof.,<br />
Dr.art.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Klavierspēles iemaņas mūzikas vidusskolas līmenī<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt pamatzināšanas un pamatprasmes mūzikas programmu apguvē.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
9) Veicināt prasmi datorrakstā nošu pieraksta izveidē;<br />
10) Iemācīt studentus patstāvīgi strādāt ar dažādām mūzikas programmām;<br />
11) Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.<br />
Kursa apraksts - plāns:
32 praktiskas nodarbības<br />
1.tēma. MIDI un ciparu skaņa.<br />
2.tēma. Programmas SOUND FORDE iespējas.<br />
3.tēma. Audio failu formāti.<br />
4.tēma Ieraksts un atskaņojums.<br />
5.tēma. Rediģēšanas pamati.<br />
6.tēma. Skaņas apstrādes funkcijas.<br />
7.tēma. Programmas SOUND FORDE efekti.<br />
8.tēma. SOUND FORDE kopā ar MIDI.<br />
9.tēma. SOUND FORDE un semplēšana.<br />
10.tēma. Iepazīšanās ar nošu pieraksta programmām UVERTURE un SIBELIUS.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Apgūtas teorētiskās un praktiskās zināšanas, nokārtota kontrolstunda un ieskaite<br />
Literatūra:<br />
34. Живайкин П., 1999. Конвертирование печатного нотного текста в MIDI// Шоу-Мастер, N'1. – c.<br />
82–83.<br />
35. Цоллер С., 2000. Создание музыки на ПК: от простово к сложному. Петербург, БХВ-Петербург.<br />
– 320 с.<br />
36. Гордеев В., 2001. Программирование звука в Windows (+дискета)ю Петербург, БХВ-Петербург.<br />
– 384 с.<br />
37. Петелин Р., Петелин Ю., 1998. Звуковая студия на РС. Петербург, БХВ – Санкт-Петербург. –<br />
256 с.<br />
38. Петелин Р., Петелин Ю., 2001. Музыкальный компютер для гитариста. Петербург, БХВ-<br />
Петербург. – 496 с.<br />
39. Петелин Р., Петелин Ю., 2002. Cubase SX. Секреты мастерства (+CD-ROM). Петербург, БХВ-<br />
Петербург. – 640 с.<br />
40. Петелин Р., Петелин Ю., 2001. Cubase SX2. Секреты мастерства (+CD-ROM). Петербург, БХВ-<br />
Петербург. – 656 с.<br />
41. Петелин Р., Петелин Ю., 2003. Профессиональные плагины Cubase и Sonar. Петербург, БХВ-<br />
Петербург. – 592 с.<br />
42. Петелин Р., Петелин Ю., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург, БХВ – Санкт-<br />
Петербург. – 272 с.<br />
9. Медведев. Е., 2001. Cubase SX для музыкантов. (+CD-ROM). Петербург, БХВ-Петербург. – 640 с.
Nosaukums <strong>Mūzikas</strong> pedagoģija<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5, 6<br />
Kredītpunkti 3<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 50<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Jeļena Davidova, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, profesore,<br />
Dr.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: iepazīstināt topošos mūzikas skolotājus ar mūzikas pedagoģijas zinātnes pamatiem,<br />
palīdzēt izprast mūzikas skolotāja lomu skolēnu personības attīstības procesā.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
- iepazīstināt studentus ar mūzikas pedagoģijas zinātnes atziņām un aktuālām problēmām;<br />
- iepazīstināt studentus ar muzikāli radošās darbības veidiem;<br />
- iepazīstināt studentus ar mūzikas skolotāja funkcijām un darbības struktūru mūsdienu multikultūras sabiedrībā;<br />
- veidot izpratni par muzikālo spēju būtību, struktūru un attīstību.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
38 lekcijas, 12 seminārnodarbības<br />
1. <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas būtība, priekšmets, mērķis un pamatuzdevumi.<br />
2. Muzikālās audzināšanas un muzikālās izglītības galvenie virzieni.<br />
3. <strong>Mūzikas</strong> loma cilvēka dzīvē.<br />
4. <strong>Mūzikas</strong> funkciju daudzveidība.<br />
5. <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas attīstība.<br />
6. Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences.<br />
7. <strong>Mūzikas</strong> skolotāja pedagoģiskā darbība. <strong>Mūzikas</strong> skolotāja kompetences jautājumi mūsdienu mūzikas<br />
pedagoģijā.<br />
8. Muzikālo spēju būtība, struktūra. B. Teplova muzikālo spēju koncepcija. Muzikālo spēju diagnosticēšanas<br />
problēma mūsdienu mūzikas pedagoģijā.<br />
9. Muzikāli radošā darbība.<br />
10. <strong>Mūzikas</strong> uztvere kā primārais muzikāli radošās darbības veids.<br />
11. Muzicēšanas loma muzikālo spēju attīstības procesā.<br />
12. Vecumposmu īpatnību ievērošana mūzikas mācību procesā.<br />
13. Muzikālā izglītība multikultūras sabiedrībā.<br />
14. Jaunatnes garīgo vērtību veidošanās mūsdienu mūzikas kultūrsituācijā.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Studiju darba izpilde, līdzdalība semināros, eksāmens<br />
Literatūra:<br />
Birzkops J. Muzicēšana kā labākā intelektuālo spēju attīstītāja. - Rīga – Liepāja, 1999.<br />
Bļinova M. Skolēnu muzikālās audzināšanas jautājumi. – Rīga: Zvaigzne, 1969.<br />
Davidova, J. Johana Sebastiāna Baha muzikāli pedagoģiskā darbība. - Rīga: RaKa, 1999.<br />
Davidova J. Refleksija skolotāja radošās darbības struktūrā // Skolotājs 21. gadsimtā:<br />
konferences materiāli. – Rīga, 2001., 55. – 59. lpp.<br />
Davidova J., Jakubovska M. Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis multikultūras<br />
sabiedrībā // Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. – Rīga, 2002, 4. daļa,<br />
397. - 404. lpp.<br />
Davidova J., Znutiņš E. <strong>Mūzikas</strong> skolotāja profesionālā attīstība dažādos pedagoģiskās darbības<br />
veidos // Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās<br />
zinātniskās konferences rakstu krājums. – Rīga, 2001, 181.- 187.lpp.
Izaaka I. <strong>Mūzikas</strong> uztveres veidošana ārpusnodarbību laikā // Ārpusnodarbību laika organizācija<br />
/ Sast. B. Bērziņa. – Rīga: Zvaigzne, 1987.<br />
Mackēviča L. Mērķtiecīga mūzikas uztvere kā pirmsskolas vecuma bērnu audzināšanas<br />
līdzeklis: Promocijas darba kopsavilkums. – Liepāja, 1999.<br />
<strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas problēmas. 1., 2., 3. laidieni. – <strong>Daugavpils</strong>, 1998., 2000., 2002.<br />
Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu<br />
krājums. – Rīga, 2001.<br />
Zariņš D. <strong>Mūzikas</strong> pedagoģijas pamati. – Rīga: RaKa, 2003.<br />
Zilgalve M. <strong>Mūzikas</strong> sapratne kognitīvajā mūzikas psiholoģijā // Teorija un prakse skolotāju<br />
izglītībā. – Rīga, 2002., 116. – 122. lpp.<br />
Bunt L. Music Therapy: An Art Beyond Words. Hove, New York: Brunner- Routledge, 2002.<br />
Campbell D.G. The Mozart Effect: Tapping the power of music to heal the body, strengthen the mind, and<br />
unlock the creative spirit.- New York: Avon Book, 1997.<br />
Campbell , P. S. Multiculturalism and the raising of music teacher for the twenty- first<br />
Century // Journal of Music Teacher Education, 1994, 3(2), 21 – 29.<br />
Campbell, P.S. Music, Education, and Community in a Multicultural Society // Mc Carthy, M.(Ed.). Cross<br />
Current: Setting in Agenda for Music Education in Community Culture, University of Maryland, College Park,<br />
1996, 1 – 33.<br />
Glover J., Young S. Primary Music: Later Years. London, Philadelphia: The Falmer Press, 1999.<br />
Hargreaves D. J., North A. C. (Eds.) The Social Psychology of Music. Oxford, New York: Oxford University<br />
Press, 2003.<br />
Hennessy S. Music 7-11: Developing Primary Teaching Skills. London, New York: Routledge, 1995.<br />
Hennessy S. Coordinating Music Across the Primary School. London: Falmer Press, 1998.<br />
Horden P. Musical Solutions: Past and Present in Music Therapy //Music as Medicine: The History of Music<br />
Therapy since Antiquity / Ed. P. Horden. - Aldershot, Brookfield USA, Singapore, Sydney: Ashgate, 2000, pp.<br />
4-40.<br />
Juslin P. N., Sloboda J. A. Music and Emotion: Theory and Research. Oxford, New York: Oxford University<br />
Press, 2002.<br />
McCarthy, M. Setting in Agenda for Music Education in Community Culture: A<br />
Synthesis // Mc Carthy, M.(Ed.). Cross Current: Setting in Agenda for Music Education in<br />
Community Culture. University of Maryland, College Park, 1996, 71 – 80.<br />
Parncutt R., McPherson G. (Eds.) The Science and Psychology of Music Performance: Creative Strategies for<br />
Teaching and Learning. Oxford, New York: Oxford University Press, 2002.<br />
Philpott C., Plummeridge C. (Eds.) Issues in Music Teaching. London, New York: Routledge, Falmer, 2001.<br />
Plummeridge Ch. Music Education in Theory and Practice. London, New York, Philadelphia: The Falmer<br />
Press, 1995.<br />
Sloboda J. (Ed.) Generative Processes in Music: Performance, Improvisation, and Composition. London, New<br />
York: Clarendon Press, 2000.<br />
Spruce G. Teaching Music. New York: The Open University, Routledge, 2002.<br />
Swanwick K. Musical Knowledge: Intuition, Analysis and Music Education. New York: Routledge, Falmer,<br />
2002.<br />
Zbikowski L. M. Conceptualizing Music: Theory, and Analysis. Oxford, New York: Oxford University Press,<br />
2002.<br />
Абдуллин Э. Б. Теоретические и методические основы музыкального обучения в общеобразовательной<br />
школе. – Москва, 1988.<br />
Алиев Ю.Б. Методика музыкального воспитания детей от детского сада к начальной школе. – Воронеж,<br />
1998.<br />
Асафьев Б. В. Избранные статьи о музыкальном просвещении и образовании. – Ленинград, 1973.<br />
Баренбойм Л. О музыкальном воспитании в Венгрии// Музыкальное воспитание в Венгрии/ Сост. и ред.<br />
Л. Баренбойм. – Москва, 1983.<br />
Бочкарев Л. Психология музыкальной деятельности. - Москва, 1997.<br />
Бирмак А. О художественной технике пианиста. – Москва, 1973.<br />
Блинова М. Некоторые вопросы музыкального воспитания школьников в свете учения о высшей<br />
нервной деятельности. – Москва – Ленинград, 1964.<br />
Готсдинер А. Музыкальная психология. – Москва, 1993.<br />
Готсдинер А.Л. О стадиях формирования музыкального восприятия // Проблемы<br />
музыкального мышления: Сб. статей /Сост. и ред. М.Г. Арановский. – Москва: Музыка,<br />
1974, с. 230 – 251.<br />
Гроф С. Трансперсональные опыты //Гуманистическая и трансперсональная психология: Хрестоматия/<br />
Сост. К.В. Сельчонок. – Минск: Харвест; Москва: АСТ, 2000, с. 384-403.<br />
Каган М. С. Музыка в мире искусств. - С-Петербург, 1996.<br />
Матонис В. Музыкально-эстетическое воспитание личности. – Ленинград: Музыка, 1988.
Менегетти А. Введение в теорию онтопсихологической музыкотерапии // Методы эффективной<br />
психокоррекции: Хрестоматия./ Сост. К.В. Сельчонок. – Минск: Харвест, 1999, с. 531-576.<br />
Назайкинский Е.В. О психологии музыкального восприятия. – Москва, 1972.<br />
Остроменский В. Восприятие музыки как педагогическая проблема. – Киев, 1975.<br />
Петрушин В. Музыкальная психология. – Москва, 1997.<br />
Радынова О.П. Музыкальное развитие детей. – Москва, 1997.<br />
Радынова О.П., Катинене А.И., Палавандишвили М.Л. Музыкальное воспитание дошкольников.-<br />
Москва: Академия,1998.-240с.<br />
Ражников В. Резервы музыкальной педагогики. – Москва, 1980.<br />
Старчеус М.С. К проблеме типологии музыкального восприятия // Музыкальное<br />
восприятие как предмет комплексного исследования: Сб. статей / Сост. А.Г. Костюк.<br />
Киев, 1986, с. 29 – 44.<br />
Тарасов Г.С. Психологические особенности младших школьников //Спутник учителя<br />
музыки / Сост. Г.В. Челышева. – Москва,1993, с. 39 – 45.<br />
Тарасова К. Онтогенез музыкальных способностей. - Москва, 1988.<br />
Теплов Б. Психология музыкальных способностей. Москва-Ленинград, 1947.<br />
Терентьева Н. А. Музыкальная педагогика и образование: История и теория развития от истоков до<br />
современности. – С-Петербург, 1997.<br />
Терентьева Н.А. Художественно-творческое развитие младших школьников на уроках<br />
музыки в процессе целостного восприятия различных видов искусства. – Москва, 1990.<br />
Холопова В. Н. Музыка как вид искусства. - С-Петербург, 2000.
Nosaukums <strong>Mūzikas</strong> teorija un solfedžo<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4<br />
Kredītpunkti 5<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 84<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Gaļina Zavadska, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektore,<br />
Mg.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt mūzikas skolotājam nepieciešamās teorētiskās zināšanas un veicināt praktisko iemaņu<br />
attīstību solfedžo kursā.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1. Veicināt mūzikas teorijas zināšanu apguvi;<br />
2. Veicināt muzikālās (melodiskās, harmoniskās, tembrālās) dzirdes, kā arī atmiņas attīstību;<br />
3. Pilnveidot vokāli intonatīvo (solfedžēšanas, transponēšanas) iemaņu attīstību.<br />
Kursa apraksts – plāns:<br />
30 lekcijas, 54 praktiskās nodarbības<br />
1. tēma. Skaņa un tās augstums, skaņkārta un tonalitāte<br />
2. tēma. Metrs. Ritms. Temps. Tembrs<br />
3. tēma. Vienkāršie un saliktie intervāli<br />
4. tēma. Kvintakordi ar apvērsumiem dabiskā un harmoniskā mažorā un minorā<br />
5. tēma. Raksturīgie intervāli dabiskā un harmoniskā mažora un minora ar atrisinājumiem<br />
6. tēma. Galveno pakāpju septakordi ar apvērsumiem plašā salikumā<br />
7. tēma. Secības ar novirzēm un pirmās radniecības modulācijas<br />
8. tēma. Hromatiskie intervāli ar atrisinājumiem<br />
9. tēma. Akordu alterācija (V7 +5 , VII7 -3 , II7 #1 , II7 #3 )<br />
10. tēma. Enharmoniska modulācija caur pm. VII7<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Nokārtotas ieskaites, eksāmens<br />
Literatūra:<br />
1. Barkāne A. <strong>Mūzikas</strong> diktātu krājumi. – Rīga: Apgāds „Rasa”, 2002.<br />
2. Jaunslāviete D. <strong>Mūzikas</strong> diktātu krājums. – Rīga, 2002.<br />
3. Kārkliņš L. <strong>Mūzikas</strong> teorijas pamati. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1998.<br />
4. Līcītis J. <strong>Mūzikas</strong> diktāti. – Rīga, 2002.<br />
5. Reimers V. Solfedžo diktāti mūzikas vidusskolu izlaiduma klasēm. – Rīga, 1975, 1984.<br />
6. Алексеев Б. Гармоническое сольфеджио. – Москва: Музыка, 1966.<br />
7. Шульгин Д. Пособие по слуховому гармоническому анализу. – Москва: Музыка, 1991.<br />
8. Копелевич Б. Музыкальные диктанты. Эстрада и джаз. – Москва: Музыка, 1990.<br />
9. Блюм Д. Гармоническое сольфеджио. – Москва: Советский Композитор, 1991.<br />
10. Алексеев Б., Блюм Д. Систематический курс музыкального диктанта. – Москва: Музыка, 1976.
Nosaukums Harmonija<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2, 3, 4<br />
Kredītpunkti 4<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 66<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Ēvalds Daugulis, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asoc. Prof.,<br />
Dr.art.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt izpratni par harmoniju kā vienu no būtiskākajiem mūzikas izteiksmes līdzekļiem un<br />
iepazīstināt ar dažādu mūzikas stilu harmonijas likumsakarībām.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1. Attīstīt studentiem labas iemaņas balssvirzē un melodiju harmonizācijā.<br />
2. Apgūt praktiskās iemaņas harmonijas analīzē un klavierspēlē.<br />
3. Apgūt harmonijas loģiku teorijas (terminoloģija) un prakses jautājumos.<br />
4. Veicināt fantāziju, sacerot nelielas muzikālas uzbūves (prelūdijas).<br />
5. Saistīt harmonijas mācību ar citiem mūzikas teorētiskajiem priekšmetiem.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
DIATONIKA<br />
1. Kvintakordu un to apvērsumu savienošana.<br />
2. Septakordu autentiskie un plagālie savienojumi.<br />
3. Melodiskā figurācija.<br />
HROMATIKA<br />
4. DD akordi kadencē, uzbūvē, to alterācija.<br />
5. Diatoniskā jeb I radniecība.<br />
6. Mažorminors un minormažors.<br />
7. II un III jeb mažorminora modulācijas.<br />
8. Alterācija.<br />
9. Hromatiskās un enharmoniskās modulācijas.<br />
10. Ērģeļpunkts un ostinato.<br />
11. Kompleksā kustība (melodiskā un harmoniskā).<br />
12. Politonalitāte.<br />
13. Akordi ar blakus skaņām, netercu struktūras.<br />
14. Simetriskās skaņkārtas, hromatiskā tonalitāte.<br />
15. 12 skaņu harmonija.<br />
16. 20. gadsimta harmonijas tehnikas.<br />
17. Harmonijas vēstures un teorijas evolūcijas posmi.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Nokārtota ieskaite, eksāmens<br />
10. semestris (diatonika)<br />
1) izklāstīt teorijas jautājumu (kvintakordi, septakordi);<br />
2) diatoniskas melodijas harmonizācija (dažādu pakāpju kvintakordi, septakordi un to apvērsumi);<br />
3) atrisināt skaņās dotu akordu (V7, VII7 II7, V9);<br />
4) triju veidu kadenču un diatonisko sekvenču spēle tonalitātēs līdz 5 zīmēm;<br />
5) harmonijas analīze;<br />
6) referāts par konkrētu harmonijas tēmu.<br />
11. semestris (hromatika)<br />
1) izklāstīt teorijas jautājumu (demonstrējot semestra laikā sacerētās 4 prelūdijas);<br />
2) atrisināt skaņās dotu akordu (II7 +3 , IV7 +1 ar apvērsumiem u.tml.);<br />
3) noviržu un modulāciju (I un II radniecība) spēle tonalitātēs līdz 5 zīmēm;
4) triju veidu kadenču un sekvenču spēle;<br />
5) harmonijas analīze;<br />
6) referāts par konkrētu harmonijas tēmu.<br />
12. semestris<br />
1) 20. gadsimta harmonijas tehniku izklāsta jautājumi;<br />
2) semestra laikā sacerētās 4 prelūdijas (dažādi stili);<br />
3) dažādu veidu modulāciju spēle tonalitātēs līdz 5 zīmēm;<br />
4) elipse, ērģeļpunkts;<br />
5) harmonijas analīze;<br />
6) referāts par konkrētu harmonijas stilu.<br />
Literatūra:<br />
1. Bogatirjova J. Harmonijas analīzes hrestomātija. – Rīga: Liesma, 1980.<br />
2. Davis P. H. Harmony and Musical Effect. Bock 1., Part 1. – London: Barrie & Rockliff, 1966.<br />
3. Kārkliņš L. Harmonija. – Rīga: Zvaigzne, 1993.<br />
4. Kārkliņš L. Harmonija. Pamatkurss. – Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.<br />
5. Kārkliņš L. <strong>Mūzikas</strong> leksikons. – Rīga: 1990.<br />
6. <strong>Mūzikas</strong> piemēri harmoniskajai analīzei (Sast. L.Kārkliņš). – Rīga: Metodiskais kabinets, 1975.<br />
7. Sekvenču spēle (Sast. L.Kārkliņš). – Rīga: Metodiskais kabinets, 1978.<br />
8. Алексеев Б. Задачи по гармонии. – Москва: Музыка, 1976.<br />
9. Берков В. Гармония. – Москва: Музыка, 1970.<br />
10. Берков В. Пособие по гармоническому анализу. – Москва: Музгиз, 1960.<br />
11. Берков В., Степанов А. Задачи по гармонии. – Москва: Музгиз, 1963.<br />
12. Бершадская Т. Нетрадиционные формы письменных работ по гармонии в консерваториях. –<br />
Ленинград: Музыка, 1982.<br />
13. Гуляницкая Н. Введение в современную гармонию. – Москва: Музыка, 1984.<br />
14. Дубовский И., Евсеев С., Способин И., Соколов В. Учебник гармонии. – Москва: Музыка, 1973.<br />
15. Дубовский И. Пяти-девятиголосие в курсе гармонии. – Москва: Музыка, 1970.<br />
16. Дьячкова Л. Гармония в музыке ХХ века. – Москва: Музыка, 1994.<br />
17. Мутли А. Сборник задач по гармонии. Вып.5-й. – Москва: Музыка, 1964.<br />
18. Мюллер Т. Гармония. – Москва: Музыка, 1976.<br />
19. Мясоедов А. Задачи по гармонии. Третье издание. – Москва: Музыка, 1981.<br />
20. Скребков С. Практический курс гармонии. – Москва: Музгиз, 1952.<br />
21. Скребкова О., Скребков С. Хрестоматия по гармоническому анализу. – 4-е изд. –Москва: Музыка,<br />
1967.<br />
22. Тюлин Ю. и Привано Н. Задачи по гармонии. Выпуск первый. – Москва: Музгиз, 1960.<br />
23. Тюлин Ю. Краткий теоретический курс гармонии. – Ленинград: Музгиз, 1960.<br />
24. Холопов Ю. Гармония. Теоретический курс. – Москва: Музыка, 1988.<br />
25. Холопов Ю. Задания по гармонии. – Москва: Музыка, 1983.<br />
Nosaukums <strong>Mūzikas</strong> mācību metodika<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3,4,5,6<br />
Kredītpunkti 7<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 110<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Skaidrīte Ērliha, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, asoc.profesore, Dr.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt teorētiskās zināšanas integrēta mūzikas mācību procesa veidošanai, kā arī veicināt<br />
pedagoģiskā darba prasmju un iemaņu attīstību, profesionālās kompetences veidošanu.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1) iepazīstināt ar pasaulē pazīstamu metodistu atziņām un apzināt to racionāla pielietojuma iespējas;
2) veicināt iepriekš iegūto zināšanu integrāciju praktiskā muzikālā audzināšanas darbībā;<br />
3) stimulēt skolotājam nepieciešamo personisko īpašību veidošanos;<br />
4) paplašināt informāciju par sabiedrības muzikālo kultūrvidi un veicināt aktīvu līdzdalību tajā.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1.tēma. <strong>Mūzikas</strong> mācīšanas metodika, tās būtība un uzdevumi.<br />
2.tēma. <strong>Mūzikas</strong> mācību didaktiskie principi.<br />
3.tēma. Muzikālās izglītības vēsturiskā attīstība.<br />
4.tēma. <strong>Mūzikas</strong> izglītība Latvijā.<br />
5.tēma. Muzikālās audzināšanas sistēmu apskats.<br />
6.tēma. Aktuālāko muzikālās audzināšanas pasākumu apskats Latvijā, to analīze.<br />
7.tēma. Mūsdienu muzikālās mācību koncepcijas Latvijā.<br />
8.tēma. <strong>Mūzikas</strong> mācību saturs.<br />
9.tēma. Metožu darba veidu un formu izvēle mācību satura īstenošanai.<br />
10.tēma. <strong>Mūzikas</strong> stundas dokumentācija un tehniskais nodrošinājums.<br />
11.tēma. <strong>Mūzikas</strong> stundas struktūra un darba plānojums.<br />
12.tēma. Skaņas augstuma apgūšanas principi.<br />
13.tēma. Rokas zīmes, to nozīme un funkcijas.<br />
14.tēma. Jaunas pakāpes mācīšanas metodika (pēc relatīvās solmizācijas sistēmas).<br />
15.tēma. Ritma izjūtas attīstīšana.<br />
16.tēma. Bērna un pusaudžu balss fizioloģija un vokālo elementu veidošana.<br />
17.tēma. <strong>Mūzikas</strong> stundas darba veidi un uzdevumi mūzikas terminoloģijas apgūšanā pamatskolā un vidusskolā.<br />
18.tēma. Dziesmas mācīšanas metodes.<br />
19.tēma. <strong>Mūzikas</strong> klausīšanās un mūzikas literatūras apgūšana.<br />
20.tēma. Uzskates loma, daudzveidība un tās pielietojums darbā.<br />
21.tēma. Rotaļas un ritmikas būtība, to pielietojums stundā.<br />
22.tēma. Bērnu mūzikas instrumentu spēle – elementārās muzicēšanas mācību procesā.<br />
23.tēma. Improvizācijas loma un tās pielietojums muzikālajā audzināšanā.<br />
24.tēma. Folklora, tās pielietojums mūzikas stundā.<br />
25.tēma. Mācīšanas metožu izvēle, darba plānojums un tās īpatnības pirmsskolas mācību iestādē.<br />
26.tēma. Darba plānojums un tā īpatnības sākumskolā.<br />
27.tēma. Darba plānojums un tā īpatnības pamatskolā.<br />
28.tēma. Darba plānojums un tā īpatnības vidusskolā.<br />
29.tēma. Mācīšanas metožu izvēle, darba organizēšana, plānojums un tā īpatnības ārpusklases un ārpusskolas<br />
darbā.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
nokārtotas ieskaites, eksāmeni, praktiskās nodarbības, semināri, kolokviji<br />
Literatūra:<br />
1. Albrehta Dz., 2001. Didaktika. Rīga, RaKa. – 168 lpp.<br />
2. Avotiņa M., 1987. Ritmika. Rīga.<br />
3. Bebris J., 1922. Dziedāšanas mācības metodika. Rīga.<br />
4. Birzkops J., 1999. Muzicēšana kā labākā intelektuālo spēju attīstītāja. Liesma. – 77 lpp.<br />
5. Daļiņina M., Katkina S. redakcijā., 1980. Vidusskolas didaktika. Rīga, Zvaigzne.<br />
6. Daukša A., 2000. Ieskats mūzikas metodikā. Metodisks mācību līdzeklis. RaKa. – 139 lpp.<br />
7. Eidiņš A., 1974. Muzikālās audzināšanas metodika. Rīga.<br />
8. Graubiņš J., 1931. Pirmās notis dziedāšanas stundās. Rīga.<br />
9. Graudiņa I., 1994. Latviešu tautasdziesma tautā. Rīga.<br />
10. Izglitības un eksaminācijas centrs (projekts). Mūzika (sākumizglītības standarts, pamatizglītības<br />
standarts, vidējās izglītības standarts), 1966. Rīga.<br />
11. Jākobsone I., 1977. Dziedāšanas mācīšanas metodiķu atziņas. Rīga.<br />
12. Jērcuma E., 1981. Ritmika mūzikas skolām. 1.-4.klasei. Rīga.<br />
13. Klauss A., Čaure A., 1995. Bērns, mēs tev palīdzēsim to veikt pašam. Rīga.<br />
14. Kļaviņš Dz., 1978. relatīvā solmizācija. Rīga.<br />
15. Lange T., 1994. Latviešu muzikālās folkloras mācība. I daļa. Rīga, Apgāds.<br />
16. Mediņš J., Jakobsone I., 1958. Dziedāšanas mācīšanas metodika. 1.- 4.klase. Rīga.<br />
17. Muktupāvels V., 1991. Skaņurīku ābece. Stokholma-Rīga.<br />
18. Mūrnieks A., Muktupāvels V., Nelsone I., 1991. <strong>Mūzikas</strong> mācības priekšmeta vadlīnijas<br />
vispārizglītojošā skolā. Rīga.<br />
19. Nelsone I., Paipare M., 1992. <strong>Mūzikas</strong> mācīšanas metodika. Rīga, Zvaigzne.<br />
20. Palēvičs I., 1923. Dziedāšanas mācība. Rīga.
21. Paukšte J., 1993. <strong>Mūzikas</strong> mācīšanas metodika. Rīga.<br />
22. Rozītis I., 1929. Dziedāšanas mācības metodika. Rīga.<br />
23. Skazinska M., 1990. Poznaņas mūzikas akadēmijas pieredze ritmikas pasniegšanas metodikā. Rīga, LR<br />
Kultūras Ministrijas mācību iestādes metodiskais kabinets.<br />
24. Vestergards E., Kirstains J., 1995. Skolotāji skolotājiem. Pedagoģijas izglītības atbalsta centrs. Rīga.<br />
25. Vilkārse I., Čerpinska I., 2001. Mūzika 1.klasei. Skolotāja grāmata, Zvaigzne ABC. – 72 lpp.<br />
26. Vītoliņš J., 1937. <strong>Mūzikas</strong> vēsture. Rīga.<br />
27. Zelmenis V., 1994. Pedagoģijas pamati. Rīga, RaKa.- 291 lpp.<br />
28. Zvirgzdiņa E., 1986. Par vokālo mākslu. Rīga, Zvaigzne.<br />
29. Махмутов М., 1981. Современный урок. Москва, Педагогика.<br />
30. Краевский В., Новикова В., 1981. Методические вопросы педагогической науки и практики.<br />
Внедрение достижений педагогики в практику школы. Москва.<br />
31. Теплв В., 1947. Психология музыкальных способностей. Москва, Ленинград.<br />
32. Теплов В., 1966. Проблемы индивидуальных различий. Москва, Просвещение.<br />
33. Ветлугина Н., 1968. Музыкальное развитие ребенка. Москва.<br />
34. Ветлугина Н., 1982. Методика музыкального воспитания в детском свду. Москва, Просвещение.<br />
35. Румер М., Жак-Далькоз., 1985. Музыкальное воспитание в школе. Вып. 4, Москва.<br />
36. Мартынов Н., 1970. Золтан Кодаи. Москва.<br />
37. Халабузаров П., Попов В., Добровольская Н., 1990. Методика музыкального воспитания.<br />
Москва, Музыка. – 173с.
Nosaukums <strong>Mūzikas</strong> vēsture<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6,7<br />
Kredītpunkti 6<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 128<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Gaļina Zavadska, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektorre,<br />
Mg.ped.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas, lai veicinātu mūzikas uztveres un skaņdarba analīzes<br />
iemaņu attīstību.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1. Veidot metodoloģiskus principus mūzikas dzīves parādību apzināšanai zinātniskajā skatījumā;<br />
2. Citos mūzikas priekšmetos gūto zināšanu izmantošana skaņdarbu mācīšanās procesā;<br />
3. Veidot iemaņas profesionālai mūzikas uztverei un dažādu laikmetu un stilu mūzikas interpretācijai.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. tēma. <strong>Mūzikas</strong> izcelšanās. <strong>Mūzikas</strong> attīstība Seno Austrumu un Vidusjūras zemēs. Pirmie skaņdarbu paraugi.<br />
2. tēma. Feodālā mūzikas kultūra Rietumeiropā.<br />
3. tēma. Mūzika Renesanses laikmetā.<br />
4. tēma. Mūzika 17. gadsimtā.<br />
5. tēma. Mūzika 18. gadsimtā.<br />
6. tēma. Mūzika 19. gadsimta 1. pusē.<br />
7. tēma. Mūzika 19. gadsimta vidusposmā.<br />
8. tēma. Mūzika 19. gadsimta noslēgumā.<br />
9. tēma. Mūzika 19. gadsimta un 20. gadsimta robežposmā.<br />
10. tēma. <strong>Mūzikas</strong> kultūra 20. gadsimta 1. pusē.<br />
11. tēma. Mūzika 20. gadsimta vidusposmā.<br />
12. tēma. <strong>Mūzikas</strong> kultūra 20. gadsimta noslēgumā.<br />
13. tēma. <strong>Mūzikas</strong> kultūra 21. gadsimta sākumā.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Nokārtotas ieskaites, eksāmeni<br />
Literatūra:<br />
1. Avramecs B., Muktupāvels V. <strong>Mūzikas</strong> instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. – Rīga,<br />
1997.<br />
2. Galacka V. Ārzemju mūzikas literatūra. 1.d. – Rīga: Zvaigzne, 1982.<br />
3. Galacka V. Ārzemju mūzikas literatūra. 1.d. – Rīga: Zvaigzne, 1982.<br />
4. Kārkliņš L. <strong>Mūzikas</strong> leksikons. – Rīga: Zvaigzne, 1990.<br />
5. Kārkliņš L. Simfoniskā mūzika Latvijā. – Rīga: Liesma, 1990.<br />
6. Kļaviņa V., Janevica A. Latviešu mūzikas literatūra. – Rīga: Zvaigzne, 1980.<br />
7. Krasinska L. Padomju mūzikas literatūra. – Rīga: Liesma, 1969.<br />
8. Krievu mūzikas literatūra. 1.d. – Rīga: Liesma, 1966.<br />
9. Krievu mūzikas literatūra. 2.d. – Rīga: Liesma, 1966.<br />
10. Krievu mūzikas literatūra. 3.d. – Rīga: Liesma, 1967.<br />
11. Krievu mūzikas literatūra. 4.d. – Rīga: Liesma, 1968.<br />
12. Leviks B. Ārzemju mūzikas literatūra. 2.d. – Rīga: Zvaigzne, 1985.<br />
13. Leviks B. Ārzemju mūzikas literatūra. 4.d. – Rīga: Zvaigzne, 1987.<br />
14. Leviks B. Ārzemju mūzikas literatūra. 5.d. – Rīga: Zvaigzne, 1989.<br />
15. Ļeontjeva O. Rietumeiropas komponisti 20. gadsimta vidū. – Rīga: Zvaigzne, 1969.<br />
16. Opera. Pasaules opermākslas šedevri. – Rīga: Juventa, 1998.<br />
17. Operu libreti. Īss operu saturu atstāstījums. – Rīga: Liesma, 1965.
18. Torgāns J. Mūzika 20. gadsimtā. – Rīga: Zvaigzne, 1983.<br />
19. Torgāns J. Mūzika šodien. – Rīga: Zvaigzne, 1983.<br />
20. Vispārējā mūzikas vēsture. 1.d. / Grīnfelda N. redakcijā. – Rīga: Zvaigzne, 1984.<br />
21. Vispārējā mūzikas vēsture. 1.d. – Rīga: Zvaigzne, 1984.<br />
22. Vispārējā mūzikas vēsture. 2.d. – Rīga: Zvaigzne, 1985.<br />
23. Vispārējā mūzikas vēsture. 2.d. / Grīnfelda N. redakcijā. – Rīga: Zvaigzne, 1985.<br />
24. Vītoliņš J. <strong>Mūzikas</strong> vēsture. – Rīga, 1939.<br />
25. Vītoliņš J., Krasinska L. Latviešu mūzikas vēsture. – Rīga: Liesma, 1972.<br />
26. Zemzare I., Pupa G. Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem. – Rīga: Jumava, 2000.<br />
27. Zemzare I., Pupa G. Jauno mūzika. – Rīga: Liesma, 1979.<br />
28. Davidova J. J.S. Bachs Musikpädagogische Tätigkeit<br />
29. Fornel J.N. Űber Johann Sebastian Bachs Leben Kunst and Kunstwerke Henschelverlag. – Berlin, 1974.<br />
30. J.S. Bach Leben und Werk in Dokumenten // VEB Deutsches Verlag für Musik. – Leipzig, 1975.<br />
31. Knepler G. Musikgeschichte des XIX Jahrhunderts. Henschelverlag. – Berlin, Band I, Band II, 1961.<br />
32. Laux K. Robert Schumann. – Leipzig, 1972.<br />
33. Morris M. The Pimlico Dictionary of 20th - Century Composers. Pimlico. – London SW1V2SA, 1996.<br />
34. Schindler A. Biographie von Ludwig van Beethoven. – Leipzig, 1973.<br />
35. Seeger H. Joseph Heidn ver Bretkopf Härtel. – Leipzig, 1961.
Nosaukums Kompozīcija un improvizācija<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7,8<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Ēvalds Daugulis, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asoc.profresors,<br />
Dr.art.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Klavierspēles iemaņas mūzikas vidusskolas līmenī<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: nodrošināt studiju kursā Kompozīcija un improvizācija sistēmisku un mērķtiecīgu zināšanu un<br />
prasmju apguvi, sniegt teorētiskās pamatzināšanas un attīstīt praktiskās iemaņas kompozīcijā un improvizācijā<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1) Veidot studentiem motivāciju sacerēt nelielus mūzikas skaņdarbus;<br />
2) Iemācīt studentu patstāvīgi rīkoties ar mūzikas izteiksmes līdzekļu kompleksu;<br />
3) Veicināt prasmi izveidot un attīstīt improvizējot mūzikas tematismu;<br />
12) Analizēt dažādu stilu un žanru mūzikas skaņdarbus (formveide, faktūra, tonālais plāns u.tml.);<br />
13) Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
16 lekcijas, 16 praktiskās darbības<br />
1.tēma. <strong>Mūzikas</strong> izteiksmes līdzekļi un to loma skaņdarba veidošanā.<br />
2.tēma. Tematiskais grauds, tā nozīme skaņdarba izveidē.<br />
3.tēma. <strong>Mūzikas</strong> valodas konstruktīvie elementi (motīvs, frāze, teikums, periods).<br />
4.tēma Periods.<br />
5.tēma. Vienkāršās 2-d. un 3.-d. formas.<br />
6.tēma. Vokālās formas (strofa, variēta strofa, variantveida strofa).<br />
7.tēma. Muzikālās deklamācijas likumsakarības un īpatnības dziesmā.<br />
8.tēma. Dziesma – teksta dramaturģija saistībā ar paredzētajiem izteiksmes līdzekļiem.<br />
9.tēma. Kontrasts kā vienkāršo formu galvenais attīstības faktors.<br />
10.tēma. Variēšana kā viens no materiāla pamatattīstības paņēmieniem.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Apgūtas teorētiskās un praktiskās zināšanas, nokārtota kontrolstunda un ieskaite<br />
Literatūra:<br />
43. Bizkops J., 1986. <strong>Mūzikas</strong> sacerēšana klavierspēles apmācībā. Rīga, Zvaigzne. – 122 lpp.<br />
44. Klavieru skaņdarbi iesācējiem. 1994. Sastādīja E.Eglīte un O.Kleine. Rīga, Kultūras centrs<br />
„Humanitas”. – 79 lpp.<br />
45. Bogatirjova J., 1980. Harmonijas analīzes hrestomātija. Rīga, Liesma. – 181 lpp.<br />
46. Earl H., 1988. Fundamentals of Music. New Jersey. – 292 p.<br />
47. Grauzdiņa I., 1995. Doctor gradus ad parnassum (rotaprints). Rīga, Metodiskais cabinets. – 98 lpp.<br />
48. Grauzdiņa I., 1996. Rūķcepure. Rīga, Ulma. – 91 lpp.<br />
49. Jaunslavietis G., Jofe J., 1981. <strong>Mūzikas</strong> teorētisko priekšmetu pasniegšana (rotaprints). Rīga,<br />
Metodiskais cabinets. – 110 lpp.<br />
50. Kārkliņš L., 1997. Harmonija. Pamatkurss. Rīga, Zvaigzne ABC. – 224 lpp.<br />
51. Kārkliņš L., 2005. Ievads mūzikas kompozīcijā. Rīga, Raka. – 67 lpp.<br />
52. Kārkliņš L., 1990. <strong>Mūzikas</strong> leksikons. Rīga, Zvaigzne. – 336 lpp.<br />
53. Kārkliņš L., 1963. <strong>Mūzikas</strong> teorētisko priekšmetu mācīšanas metodika. Rīga, Zvaigzne. – 146 lpp.<br />
54. Kārkliņš L., 1996. Radošā darba pamati. – I d. Praktiskās kompozīcijas sākumposms. – II d.<br />
Kompozīcija kā process (klasicisms, romantisms). Mācību līdzeklis kompozīcijas nodaļas studentiem.<br />
Rīga, J.Vītola LMA Zinātniski pētnieciskā nodaļa. – 66 lpp.<br />
55. Metodiskie materiāli mūzikas teorētisko priekšmetu apmācībai., 1990. Rīga, Metodiskais cabinets. – 36<br />
lpp.
56. Šteinberga L., 1985. <strong>Mūzikas</strong> analīze teorētisko priekšmetu ciklā. Rīga, Mācību iestāžu metodiskais<br />
cabinets. – 120 lpp.<br />
57. Берков В., 1971. Формообразующие средства гармонии. Москва, Советский композитор. – 343 с.<br />
58. Берков В., 1960. Пособие по гармоническому анализу. Москва, Музгиз. – 142 с<br />
59. Когоутек Ц., 1976. Техника композиции в музыке ХХ века. Москва, Музыка. – 366 с.<br />
60. Лебедева Е., 1984. О методике анализа периода. Рига, Методический центр. – 74 с.<br />
61. Петелин Р., Петелин Ю. В., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург, БХВ – Санкт-<br />
Петербург. – 272 с.<br />
62. Месснер Е., 1968. Основы композиции. Москва, Музыка. – 386 с.<br />
63. Назайкинский Е.В., 1982. Логика музыкальной композиции. Москва, Музыка. – 319 с.<br />
64. Оськина С., Партес Д., 1989. Аккомпанемент на уроках гармонии. Вып. 1. Москва, Музыка. –<br />
316 с.<br />
65. Скребков С., 1973. Художественные принципы музыкальных стилей. Москва, Музыка. – 286 c.
Nosaukums <strong>Mūzikas</strong> formu analīze<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 4,5,6<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 33<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Olga Gončarova, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, Mg.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
<strong>Mūzikas</strong> teorijas pamatzināšanas<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: stimulēt skaņdarbu analīzes iemaņu attīstību, lai pilnīgāk uztvertu formas un satura vienotību.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1. Veidot skaņdarbu analīzes pamatprincipu apzināšanas un izpratnes iemaņas;<br />
2. Veidot prasmes dažādu muzikālo formu zināšanu izmantošanai citās teorētiskajās disciplīnās.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1.tēma. <strong>Mūzikas</strong> formas elementi un tās sastāvdaļas.<br />
2.tēma. <strong>Mūzikas</strong> valodas struktūra.<br />
3.tēma. Vienkāršas formas.<br />
4.tēma. Saliktas formas. Populāras formas.<br />
5.tēma. Variācijas.<br />
6.tēma. Rondo forma.<br />
7.tēma. Sonātes forma.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Nokārtota ieskaite<br />
Literatūra:<br />
1. Skaņdarbu analīze. L.Kārkļiņa red. – Rīga: Zvaigzne, 1978.<br />
2. Асафьев Б. В. Музыкальная форма как процесс. – Ленинград: Музыка, 1963.<br />
3. Вопросы музыкальной формы. Вып. I . – Москва: Музыка, 1966.<br />
4. Вопросы музыкальной формы. Вып. II . – Москва: Музыка, 1972.<br />
5. Вопросы музыкальной формы. Вып. III . – Москва: Музыка, 1977.<br />
6. Мазель Л. Строение музыкальных произведений. – Москва: Музыка, 1960.<br />
7. Мазель Л., Цуккерман В. Анализ музыкальных произведений. – Москва: Музыка, 1967.<br />
8. Цуккерман В. Анализ музыкальных произведений. Вариационная форма. – Москва: Музыка,<br />
1974.<br />
9. Скребков С. Музыкальная форма. 7-е издание. – Москва: Музыка, 1984.<br />
10. Способин И. Музыкальная форма. – Москва: Музыка, 1958.
Nosaukums Ritmika un kustība<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3,4<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Jānis Butkevičs, Deju studija „Laima”, asistents, Mg.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: Veicināt izpratnes veidošanos par latviešu tautas dejas soļu, kustību apguvi skolā<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1) iepazīt horeogrāfijas leksiku, dejas zīmējumu;<br />
2) apgūt kompozīcijas pamatprincipus bērnu dejās;<br />
3) apzināt dejas un rotaļas izmantošanas iespējas pirmskolas iestādē.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
6 lekcijas, 26 praktiskās nodarbības<br />
1.tēma. Kustību tehnika. Dabisko kustību veidi.<br />
2. tēma. Ķermeņa un tā daļu kustību vingrināšana.<br />
2. tēma Ritma izjūtas veidošanas vingrinājumi. Rotaļas ritma izjūtas attīstīšanai. 3. tēma. Rotaļas tempa<br />
attīstīšanai.<br />
4. . tēma. Iztēles vingrinājumi. Rotaļas skaņdarba formas un žanra noteikšanai.<br />
5. tēma Kustību improvizācija<br />
6. tēma Dejas kompozīcija. Mūzika. Horeogrāfiskā leksika. Dejas teksts. Dejas zīmējums;<br />
7. tēma. Raksturtēlu horeogrāfiskā leksika, dzīvnieku personāži dejā.<br />
8. tēma. Dramaturģijas likumi dejas kompozīcijā.<br />
9. tēma. Dinamika. Dejas soļu secība.<br />
10. tēma. Kompozīcijas pamatprincipi dejās;<br />
11. tēma. Muzikālā materiāla izvēle, tā atbilstība bērnu dejām. <strong>Mūzikas</strong> un horeogrāfijas vienotība.<br />
12. tēma. Bērnu vecuma kategorijas, deju soļu atbilstība.<br />
13. tēma. Deju kompozīcija. Dejas uzstādīšana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Akadēmiskais koncerts, dejas uzstādīšana, ieskaite<br />
Literatūra:<br />
13. Auns O., 1991. Latviešu tautas dzīvesziņa. Rīga, Zvaigzne. – 191 lpp.<br />
14. Austrums Ģ., 1939. Tautas senās godu un audzināšanas tradīcijas. Rīga. – 207 lpp.<br />
15. Avotiņa M. Ritmika sākumskolā. – Rīga: Zvaigzne ABC -1998.<br />
16. Skažinska M. Poznaņas mūzikas akadēmijas pieredze ritmikas pasniegšanas metodikā. – Rīga, 1990.<br />
17. Līdeks O., 1940. Latviešu svētki. Rīga. – 108 lpp.<br />
18. Siliņa E., 1982. Latviešu tautas dejas izcelsme un attīstība. Rīga. – 103 lpp.<br />
19. Sūna H., 1966. Latviešu rotaļas un rotaļdejas. Rīga. – 659 lpp.<br />
20. Tihonovskis H., 1939. Kāzu parašas Latgalē. Rīga. – 119 lpp.<br />
21. Vītoliņš J., 1973. Gadskārtu ieražu dziesmas. Rīga. – 594 lpp.<br />
22. Vītoliņš J., 1986. Precību dziesmas. Rīga. – 600 lpp.<br />
23. Шушкина З. Ритмика. М. 1976.<br />
24. Яновская В. Ритмика. М. 1979.
Nosaukums Kora zinātne<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2<br />
Kredītpunkti 1<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 16<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Edgars Znutiņš, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, docents, Dr.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Iemaņas diriģēšanā<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt mūzikas skolotājiem nepieciešamās kora dziedāšanas teorijas zināšanas un veidot<br />
kordiriģenta darba praktiskās iemaņas.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
5) sniegt ziņas par kora dziedāšanas attīstības vēsturi;<br />
6) izskaidrot cilvēka balss aparāta uzbūvi un tā darbības akustiskās un fizioloģiskās īpatnības dažādos<br />
vecumposmos;<br />
7) sniegt teorētiskās zināšanas un veicināt vokālā darba, skaņojuma un ansambļa veidošanas iemaņu<br />
attīstību;<br />
8) veidot kora skaņdarba mākslinieciskās analīzes un diriģenta ārpus mēģinājuma darba iemaņas.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1.tēma. Kora mākslas attīstības vēsture.<br />
2.tēma. Kora mākslas attīstība Latvijā<br />
3.tēma. Cilvēka balss aparāts un tā darbība.<br />
4.tēma. Dziedātāja elpa.<br />
5.tēma. Dikcija un artikulācija.<br />
6.tēma. Kora kolektīvs.<br />
7.tēma. Kora skaņojums un intonācija.<br />
8.tēma. Kora ansamblis.<br />
9.tēma. Teorētiskās pamatnostādnes vokālajam darbam ar dažādu vecumposmu bērniem<br />
10.tēma. Kora skaņdarba mākslinieciskā analīze.<br />
11.tēma. Darba organizācija skolas un pašdarbības koros.<br />
12.tēma. Diriģenta darbs ar partitūru.<br />
13.tēma. Kora mēģinājums.<br />
14.tēma. Kora vokālo iemaņu veidošana.<br />
15.tēma. Darbs ar dažādas faktūras un rakstības stila skaņdarbiem.<br />
16.tēma. Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana.<br />
17.tēma. Kora sagatavošana koncertam.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Nokārtota ieskaite<br />
Literatūra:<br />
37. Gailis D., 1965. Kora dziedātāju rokasgrāmata. Rīga.<br />
38. Eidiņš A., 1974. Muzikālās audzināšanas metodika. Rīga.<br />
39. Grauzdiņa I., Poriks A., 1990. Dziesmu svētku gara gaita. Rīga.<br />
40. Grauzdiņa I., Grāvītis O., 1990. Dziesmu svētki Latvijā. Rīga.<br />
41. Grāvītis O., 1989. Dziesmu svētki laiku lokos. Kalendārs 1990.gadam. Rīga.<br />
42. Mediņš J., 1956. Kora zinātņu pamati. Rīga.<br />
43. Sudņika S., 1983. Kora zinātnes pamatkurss.<br />
44. Sudņika S., 1989. Kordiriģenta darba pamati. Rīga.<br />
45. Vītoliņš Jēk., 1947. Kordiriģenta māksla. Rīga.<br />
46. Zvirgzdiņa E., 1986. Par vokālo mākslu. Rīga.
47. B.M.Dosher. The functional unity of the singing voice. Second edition. The Scarecrow Press, Inc.<br />
Metuchen, N.Y., & London, 1994.<br />
48. F.Husler and Y. Rodd-Marling. Singing: the physical nature of the vocal organ.-London, 1965.<br />
49. S.H.Nicholson. Practical methods in choir training. The Royal School of church music. Addington<br />
Palace, Croydon, England, 1975.<br />
50. S.F.Stegman. Student Teaching in the Choral Classroom. Edu in Melb., 2000.<br />
51. Анисимов А., 1951. Дирижер – хормейстер. Ленинград.<br />
52. Гарбузов Н.А. –музыкант, исследователь, педагог. Сб. Статей под ред. Ю.Рагса. 1980. Москва.<br />
53. Дмитриев Л., 1968. Основы вокальной методики. Москва.<br />
54. Егоров А. Теория и практика работы с хором.<br />
55. Ерман Р., 1981. Методические указания к работе над аннотацией хорового произведения на<br />
музыкально-педагогическом факультете. Москва.<br />
56. Живов В., 1981. Методика анализа хоровой партитуры. Вопросы хороведения на музыкальнопедагогическом<br />
факультете. Москва.<br />
57. Краснощеков В., 1969. Вопросы хороведения. Москва.<br />
58. Красотина Е., 1988. Хороведение. Москва.<br />
59. Краулис Х., 1979. Голосообразование с вибрато как средство оптимизации певческого процесса.<br />
Вопросы теории и практики подготовки учителя музыки общеобразовательной школы. Москва.<br />
60. Краулис Х., Аллаяров Х., 1980. К вопросу о физиологических механизмах певческого вибрато.<br />
Теория и практика вокально-хоровой подготовки учителя общеобразовательной школы. Москва.<br />
61. Краулис Х., 1980. К вопросу о выравнивании тембрового звучания хора на разных гласных.<br />
Теория и практика вокально-хоровой подготовки учителя общеобразовательной школы. Москва.<br />
62. Левандо П., 1984. Хоровая фактура. Ленинград.<br />
63. Менабени А., 1976.Методика вокальной работы в школе. Музыкальное воспитание в школе.<br />
Вып. 11. Москва.<br />
64. Менабени А., 1976. Вокальные упражнения в работе с детьми. Музыкальное воспитание в<br />
школе. Вып.11. Москва.<br />
65. Морозов В., 1967. Тайны вокальной речи. Ленинрад.<br />
66. Морозов В., 1965. Вокальный слух и голос. Москва, Ленинград.<br />
67. Морозов В., 1977. Биофизические основы вокальной речи. Ленинград.<br />
68. Соколова О., 1981. Хоровой строй. Волросы хороведения на муз.-пед. факультете. Москва.<br />
69. Стулова Г., 1988. Хоровой класс. Москва.<br />
70. Стулова Г., Школьная Л., 1983. К вопросу о развитии детского голоса в связи с использованием<br />
различий тесситуры в условиях пения. Вопросы вокально-хорового воспитания школьников.<br />
Москва.<br />
71. Чесноков П., 1982. Хор и управление им. Москва.<br />
72. Яковлев А., 1971. Физиологические закономерности певческой атаки. Ленинград.
Nosaukums Aranžēšana<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5<br />
Kredītpunkti 1<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 16<br />
Zinātnes nozare<br />
Zinātnes apakšnozare<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Valentīna Bagirjane, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, lektore, Mg.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: attīstīt iemaņas pārlikumu un apdaru veidošanā dažādiem koru sastāviem.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1) sniegt kora partitūru pārlikumu un apdaru veidošanai nepieciešamās teorētiskās zināšanas;<br />
2) iepazīstināt ar izcilo kora meistaru pārlikumiem, aranžējumiem un apdarēm;<br />
3) attīstīt praktiskas iemaņas kora partitūras u.c. vokālu skaņdarbu partitūru pārlikumu veidošanā<br />
dažādiem koru sastāviem;<br />
4) attīstīt pārlikumu veidošanas iemaņas dažāda tipa koriem no instrumentāliem skaņdarbiem.<br />
5) attīstīt tautasdziesmu apdaru veidošanas iemaņas.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1.tēma. Kora aranžēšanas principi.<br />
2.tēma. Kora partitūras pārlikumu veidošana dažādiem kora sastāviem.<br />
3.tēma. Vokālu skaņdarbu pārlikumu veidošana dažādiem kora sastāviem.<br />
4.tēma. Vokālo skaņdarbu pārlikumu veidošana solistam ar kori.<br />
5.tēma. Pārlikumu veidošana bērnu koriem no dažāda veida un tipa koriem.<br />
6.tēma. tautasdziesmu apdaru veidošana dažādiem koru veidiem un tipiem.<br />
7.tēma. Pārlikumu veidošana dažāda veida un tipa koriem no instrumentāliem skaņdarbiem.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
2 kontroldarbi, tests, eksāmens<br />
Literatūra:<br />
1. Ивакин М., 1980. Хоровая аранжировка. Москва, Музыка. – 212c.<br />
2. Копытман М., 1971. Хоровое письмо. Москва, Советский композитор. – 197c.<br />
3. Левандо П., 1984. Хоровая фактура. Ленинград, Музыка. – 122c.<br />
4. Ленский А., 1980. Искусство хоровой аранжировки. Москва, Музыка. – 342c.<br />
5. Лицвенко И., 1964. Техника переложения сольных вокальных произведений для разных хоровых<br />
составов. Москва. – 96c.<br />
6. Лицвенко И., 1965. Практическое руководство по хоровой аранжировке. Москва, Музыка. –<br />
294c.<br />
7. Самарин В.А., 2002. Хороведение и хоровая аранжировка. Москва, Academia. - 347с.<br />
8. Ушкарев А., 1986. Основы хорового письма. Москва, Музыка. – 226c.
Nosaukums Diriģēšana<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6,7,8<br />
Kredītpunkti 7<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 109<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Harijs Kraulis, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, lektors, Mg.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt skolotāja darbam nepieciešamās teorētiskās zināšanas un veicināt prasmju un iemaņu<br />
attīstību diriģēšanā.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1) diriģēšanas tehnikas attīstīšana;<br />
2) diriģēšanas tehnikas teorētisko pamatu izskaidrošana;<br />
3) mūzikas disciplīnās gūto zināšanu un iemaņu pielietošanas prasmju veidošana kora skaņdarbu<br />
apgūšanas procesā;<br />
4) dažādu laikmetu un stilu mūzikas interpretācijas iemaņu veidošana.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
109 praktiskās nodarbības<br />
1.tēma. Diriģēšanas aparāta sagatavošana.<br />
2.tēma. Diriģēšana vienkāršajos taktsmēros.<br />
3.tēma. Diriģēšana saliktajos taktsmēros.<br />
4.tēma. Diriģēšana jauktos taktsmēros.<br />
5.tēma. Dinamiskās nianses.<br />
6.tēma. Štrihu izpilde dažādā dinamikā un tempos.<br />
7.tēma. Polifono skaņdarbu diriģēšana.<br />
8.tēma. Akcentuācija.<br />
9.tēma. Tempu maiņas.<br />
10.tēma. Lielo mūzikas formu diriģēšanas iemaņu veidošana.<br />
11.tēma. Diriģēšana ļoti ātros un ļoti lēnos tempos.<br />
12.tēma. Sarežģītu ritmu diriģēšana.<br />
13.tēma. Diriģēšanas tehnikas pilnveide visā tās daudzveidībā.<br />
14.tēma. Lielo mūzikas formu interpretācijas iemaņu pilnveidošana.<br />
15.tēma. Izlaiduma eksāmena programmas sagatavošana ar kori.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Akadēmiskie koncerti, ieskaites, eksāmeni<br />
Literatūra:<br />
1. Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. - 62 lpp.<br />
2. Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas pedagogiem. – Rīga: Mācību iestāžu<br />
metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.<br />
3. Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas darbs. – Rīga, 2000.- 194 lpp.<br />
4. Mediņš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.<br />
5. Sudņika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte. 1989. - 94 lpp.<br />
6. Sudņika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1983. - 75 lpp.<br />
7. Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books, 1980. – 216 p<br />
8. Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd International Research In Music<br />
Education Conference 3-7 april 2001 in Exeter.<br />
9. Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. – Leipzig: VEB Deutscher Verlag<br />
für Musik, 1981. – 300 s.<br />
10. Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.
11. Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper, 1989. – 239 s.<br />
12. Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.<br />
13. Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf Hartel Musikverlag, 1954. –<br />
191 s.<br />
14. Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für Chordirigenten. – Mainz: B. Schött`s Söhne,<br />
1931. – 96 s.<br />
15. Анисимов А. Дирижёр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159 с.<br />
16. Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.- 155 с.<br />
17. Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-Петербург: Деан, 1993. - 258<br />
с.<br />
18. Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.<br />
19. Казачков С.А. Дирижёрский аппарат и его постановка. - Москва: Музыка, 1967.- 179 с.<br />
20. Kраснощёков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. - 298 с.<br />
21. Мусин И.А. О воспитании дирижёра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247 с.<br />
22. Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное музыкальное издательство, 1961.-<br />
240 с.<br />
Nosaukums<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 58<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Vokālais ansamblis un vokālā darba<br />
metodika<br />
Edgars Znutiņš, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, docents, Dr.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: veicināt kora dziedāšanas iemaņu un kora darba praktisko iemaņu veidošanos.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1. Dziedāšanas ansamblī iemaņu apgūšana<br />
2. Studenta vokālās dzirdes attīstīšana<br />
3. Ansambļa komplektēšanas un vadīšanas iemaņu apgūšana<br />
4. Skaņdarba iestudēšanas paņēmienu apgūšana dažādu vecumposmu bērniem<br />
5. Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma specifika ansamblī<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
42 praktiskās nodarbības, 16 citas darba formas (koncerti, uzstāšanās)<br />
31. tēma. Ansamblis, tā veidi un tipi.<br />
32. tēma. Ansambļa organizēšana un komplektēšana<br />
33. tēma. Repertuāra izvēle dažāda vecumposma ansambļiem<br />
34. tēma. Ansambļu stilistiskā ievirze<br />
35. tēma. Metodiskie paņēmieni nošu raksta apgūšanai.<br />
36. tēma Tembrālā ansambļa veidošana<br />
37. tēma Dinamiskā ansambļa veidošana<br />
38. tēma Ritmiskā ansambļa veidošana<br />
39. tēma Darbs ar atsevišķām balsu grupām<br />
40. tēma Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana<br />
41. tēma. Ansambļa vadīšana mēģinājumos un koncertos<br />
42. tēma. Ansambļa sagatavošanās koncertam.<br />
43. tēma Ansambļa darba izvērtēšana un analīze<br />
44. tēma Ansambļa darba plānošana<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:
Nokārtotas ieskaites, eksāmens un dalība akadēmiskajos koncertos,<br />
kuros tiek vērtētas:<br />
15) prasmes iekļauties ansamblī balssgrupā;<br />
16) prasmes reaģēt uz diriģenta žestu;<br />
17) prasmes variēt izpildījuma manieri, nianses;<br />
18) emocionālā atsaucība skaņdarba iestudēšanas un izpildīšanas laikā;<br />
19) metodisko paņēmienu pielietošanas daudzveidība darbā ar ansambli;<br />
20) ansambļa vadītāja darba produktivitāte;<br />
21) skaņdarba izpildījuma adekvātums komponista iecerei.<br />
Literatūra:<br />
Alberings A. Darbs ar skolu jaunatnes koriem. 2. daļa. - Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1982.<br />
- 87 lpp.<br />
Alunāns N. Kora dziedāšana. Pamācība kā kora dziedātāji izglītojami no N.Alunāna.- Rīga: Pūcītis,<br />
1894.- 56 lpp.<br />
Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. - 62 lpp.<br />
Brežņevs V. Darbs ar mācību kori. – Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. – 38 lpp.<br />
Gailis D. Kora dziedātāja rokasgrāmata. - Rīga: Liesma, 1965. – 178 lpp.<br />
Krūmiņš A. Kora dziedāšanas teorijas jautājumi. - Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1987. –<br />
110 lpp.<br />
Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas pedagogiem. – Rīga: Mācību iestāžu<br />
metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.<br />
Lindenbergs J. Pedagoga loma topošo diriģentu audzināšanā. - Rīga: Mācību iestāžu metodiskais<br />
kabinets, 1983. – 72 lpp.<br />
Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas darbs. – Rīga, 2000.- 194 lpp.<br />
Mediņš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.<br />
Sudņika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte. 1989. - 94 lpp.<br />
Sudņika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1983. - 75 lpp.<br />
Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books, 1980. – 216 p<br />
Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd International Research In Music<br />
Education Conference 3-7 april 2001 in Exeter.<br />
Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. – Leipzig: VEB Deutscher Verlag<br />
für Musik, 1981. – 300 s.<br />
Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.<br />
Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper, 1989. – 239 s.<br />
Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.<br />
Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf Hartel Musikverlag, 1954. –<br />
191 s.<br />
Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für Chordirigenten. – Mainz: B. Schött`s Söhne,<br />
1931. – 96 s.<br />
Анисимов А. Дирижёр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159 с.<br />
Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.- 155 с.<br />
Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-Петербург: Деан, 1993. - 258<br />
с.<br />
Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.<br />
Казачков С.А. Дирижёрский аппарат и его постановка. - Москва: Музыка, 1967.- 179 с.<br />
Kраснощёков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. - 298 с.<br />
Мусин И.А. О воспитании дирижёра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247 с.<br />
Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное музыкальное издательство, 1961.-<br />
240 с.
Nosaukums Koris un kora darba metodika<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6,7,8<br />
Kredītpunkti 9<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 288<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Edgars Znutiņš, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, docents, Dr.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: veicināt kora dziedāšanas iemaņu un kora darba praktisko iemaņu veidošanos.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1. Kora dziedāšanas īpatnību apgūšana.<br />
2. Studenta vokālās dzirdes attīstīšana.<br />
3. Kora dziedātāju vokālo iemaņu attīstīšanas paņēmieni.<br />
4. Kora skaņdarba iestudēšanas paņēmienu apgūšana.<br />
5. Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma specifika korī.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. tēma. Kolektīvas dziedāšanas īpatnības<br />
2. tēma Tembrālā ansambļa veidošana<br />
3. tēma Dinamiskā ansambļa veidošana<br />
4. tēma. Kora skaņojums<br />
5. tēma Ritmiskā ansambļa veidošana<br />
6. tēma. Kora komplektēšanas jautājumi. Kora iedziedāšanās vingrinājumi<br />
7. tēma. Kora mēģinājuma struktūra<br />
8. tēma. Kora dziedātāju vokālo iemaņu attīstīšanas paņēmieni.<br />
9. tēma. Homofoni harmonisku kora skaņdarbu iestudēšanas paņēmieni<br />
10. tēma Polifonu kora skaņdarbu iestudēšanas paņēmieni<br />
11. tēma Darbs ar atsevišķām balsu grupām<br />
12. tēma Skaņdarba mākslinieciskā izpildījuma veidošana<br />
13. tēma. Diriģenta žests<br />
14. tēma. Kora sagatavošanās koncertam.<br />
15. tēma Kora darba izvērtēšana un analīze<br />
16. Kora darba plānošana<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Nokārtotas ieskaites un dalība akadēmiskajos concertos,<br />
kuros tiek vērtētas:<br />
1) prasmes iekļauties ansamblī balssgrupā;<br />
2) prasmes reaģēt uz diriģenta žestu;<br />
3) prasmes variēt izpildījuma manieri, nianses;<br />
4) emocionālā atsaucība skaņdarba iestudēšanas un izpildīšanas laikā;<br />
5) metodisko paņēmienu pielietošanas daudzveidība darbā ar kori;<br />
6) diriģenta darba produktivitāte;<br />
7) skaņdarba izpildījuma adekvātums komponista iecerei.<br />
Literatūra:<br />
1.Alberings A. Darbs ar skolu jaunatnes koriem. 2. daļa. - Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1982.<br />
- 87 lpp.<br />
2. Alunāns N. Kora dziedāšana. Pamācība kā kora dziedātāji izglītojami no N.Alunāna.- Rīga: Pūcītis,<br />
1894.- 56 lpp.<br />
3. Bašs M. Diriģēšanas tehnikas pamati. - Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. - 62 lpp.
4. Brežņevs V. Darbs ar mācību kori. – Rīga: LPSR Kultūras ministrija, 1982. – 38 lpp.<br />
5. Gailis D. Kora dziedātāja rokasgrāmata. - Rīga: Liesma, 1965. – 178 lpp.<br />
6. Krūmiņš A. Kora dziedāšanas teorijas jautājumi. - Rīga: Mācību iestāžu metodiskais kabinets, 1987. –<br />
110 lpp.<br />
7. Kvelde P. Metodiskie ieteikumi taktēšanas apmācībā diriģēšanas pedagogiem. – Rīga: Mācību iestāžu<br />
metodiskais kabinets, 1988. – 24 lpp.<br />
8. Lindenbergs J. Pedagoga loma topošo diriģentu audzināšanā. - Rīga: Mācību iestāžu metodiskais<br />
kabinets, 1983. – 72 lpp.<br />
9. Marnauza M. Integratīvā pieeja diriģēšanas studiju procesā: Promocijas darbs. – Rīga, 2000.- 194 lpp.<br />
10. Mediņš J. Kora zinātnes pamati. – Rīga: LVI, 1956. – 140 lpp.<br />
11. Sudņika S. Kordiriģenta darba pamati. – Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte. 1989. - 94 lpp.<br />
12. Sudņika S. Kora zinātnes pamatkurss. - Rīga: P. Stučkas Latvijas Valsts universitāte, 1983. - 75 lpp.<br />
13. Kahn E. Elements of Conducting. 2 Ed.- New York: Schirmer Books, 1980. – 216 p<br />
14. Hämäläine K. Music Teacher as a Conductor: Paper presented at the 2nd International Research In<br />
Music Education Conference 3-7 april 2001 in Exeter.<br />
15. Bimberg S., Friedrich G., Frischmuth G. Handbuch der Chorleitung. – Leipzig: VEB Deutscher Verlag<br />
für Musik, 1981. – 300 s.<br />
16. Cahn-Speyer R. Handbuch des Dirigierens - Leipzig, 1919. – 284 s.<br />
17. Kondraschin K. Die Kunst des Dirigierens. – Münschen, Zürich: Piper, 1989. – 239 s.<br />
18. Scherchen H. Lehrbuch des Dirigierens - Mainz: Schott, 1990.- 320 s.<br />
19. Thomas K. Lehrbuch der Chorleitung. Band II. – Leipzig: VEB Breitkopf Hartel Musikverlag, 1954. –<br />
191 s.<br />
20. Volbach F. Der Chormeister // Ein Praktisches Handbuch für Chordirigenten. – Mainz: B. Schött`s<br />
Söhne, 1931. – 96 s.<br />
21. Анисимов А. Дирижёр - хормейстер.- Ленинград: Музыка, 1976.- 159 с.<br />
22. Безбородова Л.А. Дирижирование. – Москва: Просвещение, 1990.- 155 с.<br />
23. Ержемский Г. Закономерности и парадоксы дирижирования. - Санкт-Петербург: Деан, 1993. -<br />
258 с.<br />
24. Казачков С.А. От урока к концерту. - Казань: КГК, 1990. – 335 с.<br />
25. Казачков С.А. Дирижёрский аппарат и его постановка. - Москва: Музыка, 1967.- 179 с.<br />
26. Kраснощёков В.И. Вопросы хороведенuя.- Москва: Музыка, 1968. - 298 с.<br />
27. Мусин И.А. О воспитании дирижёра. - Ленинград: Музыка, 1987.- 247 с.<br />
28. Чесноков П.Г. Хор и управление им. -Москва: Государственное музыкальное издательство,<br />
1961.- 240 с.
Nosaukums Solo dziedāšana un vokālā darba metodika<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6<br />
Kredītpunkti 5<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 86<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Ilona Bagele, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Kora diriģēšanas katedra, lektore, Mg.art.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt mūzikas skolotāja vokālajam darbam nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās<br />
iemaņas.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1) elementārās vokālās tehnikas apgūšana;<br />
2) studenta vokālās dzirdes attīstīšana;<br />
3) dziedātāja raksturīgāko kļūdu analīzes iemaņu veidošana. Kļūdu novēršanas metodisko paņēmienu<br />
apgūšana.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1.tēma. Balss aparāta sagatavošana.<br />
2.tēma. Balssveide dziedot.<br />
3.tēma. Dziedātāja elpas attīstīšana.<br />
4.tēma. Balss reģistri.<br />
5.tēma. Artikulācija un dikcija dziedot.<br />
6.tēma. Individuālā tembra attīstīšana.<br />
7.tēma. Dziedātāja elpas atkarība no skaņdarba dinamiskajām niansēm, štrihiem, tempa, frāžu apjoma u.c.<br />
8.tēma. Dziedātāja vokālās dzirdes attīstīšana.<br />
9.tēma. Muzikāli literārās frāzes veidošana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Jāapgūst repertuārs, ieskaitīti akadēmiskie koncerti, nokārtota ieskaite un eksāmens<br />
Literatūra:<br />
1. Jākobsone I., 1974. Dziedāšanas mācīšanas metodiķu atziņas. Rīga, Zvaigzne. – 127 lpp.<br />
2. Matīss T., 1977. Par dziedāšanas mākslu. Rīga, Liesma.<br />
3. Paļevičs I., 1923. Dziedāšanas mācība. Rīga.<br />
4. Paukšte J., 1993. Dziedāšanas pasniegšanas metodika. Rīga, Izglītības attīstības institūts. – 101 lpp.<br />
5. Rozītis J., 1929. Dziedāšanas mācības metodika. Rīga.<br />
6. Zvirgzdiņa E., 1986. Par vokālo mākslu. Rīga, Zvaigzne. – 190 lpp.<br />
7. Zvirgzdiņa E., 1981. Vokālā audzināšana mutācijā. Rīga, Mācību iestāžu metodiskais kabinets.<br />
8. Агикян М., 1990. Профессиональная подготовка студента – вокалиста. Москва.<br />
9. Баладуров В., 1937. Очерки по истории вокальной методологии. Часть I. Москва.<br />
10. Баладуров В., 1937. Очерки по истории вокальной методологии.<br />
Часть III. Москва.<br />
11. Ваккаи Н., 1898. Практический метод итальянского пения. Москва.<br />
12. Виноградов Д., 1917. Постановка дыхания и голоса. Москва.<br />
13. Вольский М. О наличии воздуха в плевральной полости и носовой концепции акта дыхания.<br />
14. Геймано К., Кордве Д., 1940. Дыхательный центр. Ленинград, Музгиз.<br />
15. Дмитриев Л., 1976. Вопросы вокальной педагогики. Вып.5.Москва, Музыка.<br />
16. Левидов И., 1933. Развитие голоса певца и профессиональные болезни голосового аппарата.<br />
Москва, Музгиз.<br />
17. Луканин В., 1972. Мой метод работы с певцами. Москва, Музыка.<br />
18. Менабени А., 1987. Методика обучения сольному пению. Москва, Просвещение.<br />
19. Назаренко И., 1968. Искусство пения. Москва, Музыка.
20. Юссон Р., 1974. Певческий голос. Москва, Музыка.<br />
Яковлев А., 1971. Физиологические закономерности певческой атаки. Москва, Музыка
Nosaukums Klavierspēle<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2,3,4,5,6,7,8<br />
Kredītpunkti 7<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 109<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Jeļena Larionova, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektore,<br />
Mg.paed.<br />
Tatjana Dvorecka, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asistente,<br />
Mg.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: attīstīt un pilnveidot klavierspēles zināšanas, prasmes un iemaņas<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1. Klavierspēles tehnikas apguve<br />
2. <strong>Mūzikas</strong> izteiksmes līdzekļu apguve<br />
3. Dinamikas izpildīšanas tehnikas apguve<br />
4. Artikulācijas pamatelementu izpildīšanas apguve<br />
5. Pedalizācijas tehnikas apguve<br />
6. Lasīšanai no lapas nepieciešamo iemaņu apguve<br />
7. Muzikālās dzirdes, emocionālās izjūtas un tēlainās domāšanas attīstība<br />
8. Patstāvīgā darba iemaņu veidošana<br />
9. Skolas repertuāra apguve<br />
10. Dažādu stilu un žanru skaņdarbu apguve<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. Klavierspēles tehnikas apguve<br />
1.1. Pianistiskā aparāta atbrīvošana<br />
1.2. Dažādu klavierspēles tehnikas veidu apguve<br />
1.3. Klavierspēles izpildītājpaņēmienu apguve<br />
2. <strong>Mūzikas</strong> izteiksmes līdzekļu apguve<br />
2.1. Artikulācijas un štrihu pamatelementu izpildījuma apguve<br />
2.2. Dinamikas izpildīšanas tehnikas apguve<br />
2.3. Pedalizācijas tehnikas apguve<br />
3. Skolas repertuāra apguve<br />
3.1. Folkloras apguve<br />
3.2. Dažādu mūzikas žanru apguve<br />
3.3. Cittautu skaņdarbu apguve<br />
3.4. 20. gadsimta skaņdarbu apguve<br />
4. Dažādu stilu un žanru skaņdarbu apguve<br />
5. Lasīšanai no lapas nepieciešamo iemaņu attīstība<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Semestru laikā nokārtotas kontrolstundas, akadēmiskie koncerti, ieskaites, eksāmens<br />
Literatūra:<br />
1. Garūta L., 1972. Rotaļa mežā. Rīga, Liesma.<br />
2. Hrestomātija klavierspēles iesācējiem, 1995. Sast. Suneps U., Upmacis M. Rīga, ULMA.<br />
3. Ivanovs J., 1969. Trīs skicējumi klavierēm. Rīga, Liesma.<br />
4. Jermaks R., 1973. Akvareļi. 1. burtnīca. Rīga, Liesma.
5. Kalniņš Alfr., 1978. Skaņdarbi klavierēm. Izlase. Sast. Klotiņš A. Rīga, Liesma.<br />
6. Karlsons J., 1995. Skaņdarbi klavierēm. Rīga, ULMA.<br />
7. Kleine. Rīga, Latvijas Valsts izdevniecība.<br />
8. Latviešu komponistu klavieru skaņdarbi bērniem, 1959. Sast. E. Eglīte un O.<br />
9. Latviešu komponistu skaņdarbi klavierēm. 1. daļa, 1997. Sast. Štrause I. Rīga, ULMA.<br />
10. Latviešu komponistu skaņdarbi klavierēm. 2. daļa, 2000. Sast. Štrause I. Rīga, ULMA<br />
11. Mediņš J., 1988. Dainas. Rīga, Mācību iestāžu metodiskais kabinets.<br />
12. Ozoliņa B., Rozenberga T., 2003. Klavierspēle. 2. daļa. Rīga, Muzica Baltica.<br />
13. Ozoliņa B., Rozenberga T., 2003. Klavierspēle. 3. daļa. Rīga, Muzica Baltica.<br />
14. Salaks V., 2002. Skaņdarbi klavierēm bērniem. Rīga.<br />
15. Bach J.S. Notenbuchlein fur Anna Magdalena Bach. Leipzig, Edition Peters.<br />
16. Chopin F. Valses pour piano seul. Budapest, Editio musica.<br />
17. Cramer J.B. 50 etiud na fortepian. Polski Wydawnictwo Muzyczne.<br />
18. Grieg E. Klavierworke. Baud III. Leipzig, Edition Peters.<br />
19. Бах И.С., 1984. Маленькие прелюдии и фуги. Под. ред. Кувшинникова Н. Ленинград,<br />
Музыка.<br />
20. Бах И.С., 1991. Инвенции. Под. ред. Бузони Ф. Москва, Музыка.<br />
21. Беренс Г., 1973. Этюды. ор. 70. Москва, Музыка.<br />
22. Беренс Г., 1980. Этюды. ор. 88. Москва, Музыка.<br />
23. Бетховен Л., 1992. Сонатины для фортепиано. Под. ред. Диденко С. Москва, Музыка.<br />
24. Глинка М., 1976. Сочинения для фортепиано. Москва, Музыка.<br />
25. Гнесина Е., 1973. Маленькие этюды для начинающих. Тетрадь №4. Москва, Музыка.<br />
26. Григ Э., 1989. Лирические пьесы. 1–ый выпуск. Тетрадь №1 – 4. Москва, Музыка.<br />
27. Григ Э., 1989. Лирические пьесы. 2–ый выпуск. Тетрадь №5 – 7. Москва, Музыка.<br />
28. Диабелли А., 1973. Сонатины. Москва, Музыка.<br />
29. Жилинякий А., 1969. Пьесы для фортепиано. Ленинград, Музыка.<br />
30. Клементи М., 1972. Сонатины для фортепиано. Москва, Музыка.<br />
31. Кобылянский А., 1983. Семь октавных этюдов. Москва, Музыка.<br />
32. Кулау Ф., 1959. Сонатины для фортепиано. Москва, ГосМузИздат.<br />
33. Лемуан А., 1969. 50 характерных и прогрессивных этюдов. ор. 37. Москва, Музыка.<br />
34. Лемуан А., 1979. Этюды. ор. 37. Москва, Музыка.<br />
35. Лемуан А., 1989. Этюды для фортепиано. Соч. 65. Москва, Музыка.<br />
36. Летгорн А., 1989. Этюды для фортепиано. ор. 66. Москва, Музыка.<br />
37. Лист Ф., 1967. Нетрудные пьесы для фортепиано. Москва, Музыка.<br />
38. Майкапар С., 1993. Биргольки. 1-я часть. Москва, Композитор.<br />
39. Майкапар С., 1993. Биргольки. 2-я часть. Москва, Композитор.<br />
40. Машковский М., 1986. 15 виртуозных этюдов. ор. 72. Москва, Музыка.<br />
41. Мендельсон Ф., 1975. Песни без слов. Москва, Музыка.<br />
42. Моцарт В.А., 1980. Сонатины для фортепиано. Москва, Музыка.<br />
43. Педагогический репертуар. Хрестоматия для фортепиано. 2-ой класс ДМШ, 1986.<br />
Москва, Музыка.<br />
44. Смирнова Т., 1994. Фортепиано. Интенсивный курс. Тетрадь №1-4. Москва.<br />
45. Хрестоматия педагогического репертуара для фортепиано. Пьесы. Выпуск 1, 1994.<br />
Москва, Музыка.<br />
46. Фильд Дж., 1991. Избранные ноктюрны. Москва, Музыка.<br />
47. Хрестоматия по музыке для 1-го класса общеобразовательных школ, 1991. Ред. – сост.<br />
Силиньш Э., Стабулниеце А. Рига, Звайгзне.<br />
48. Хрестоматия по музыке для 2-го класса общеобразовательных школ, 1992. Ред. – сост.<br />
Силиньш Э., Стабулниеце А. Рига, Звайгзне.<br />
49. Черни К., 1971. Избранные фортепианные этюды. Под. ред. Гермера Г. Москва, Музыка.<br />
50. Черни К., 1973. Школа вправности. ор. 299. Киiв, Музычна Украiна.<br />
51. Черни К., 1986. Школа беглости. ор. 299. Москва, Музыка.<br />
52. Чимароза Д., 1991. Избранные сонаты для фортепиано. Москва, Музыка.<br />
53. Шитте Л., 1979. 25 этюдов для фортепиано. Соч. 68. Ленинград, Музыка.<br />
54. Шопен Ф., 1980. Мазурки. Под. ред. Шольца Г. Москва, Музыка.<br />
55. Шуберт Ф., 1971. Экспромты и музыкальные моменты. Москва, Музыка.<br />
56. Шуберт Ф., 1973. Полное собрание сочинений для фортепиано. Том 5. Москва, Музыка.<br />
57. Шуман Р., 1986. Альбом для юношества. ор. 68. Ленинград, Музыка.
Nosaukums Instrumentācija un pavadījuma spēle<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5,6<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Ēvalds Daugulis, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, asoc.profesors,<br />
Dr.art.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Klavierspēles iemaņas mūzikas vidusskolas līmenī<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: dot teorētiskās zināšanas un attīstīt praktiskās iemaņas instrumentācijā un pavadījuma pamatos<br />
Kursa uzdevumi:<br />
a. Apgūt dažādu ansambļu partitūru veidošanas un instrumentācijas teorētiskos pamatprincipus;<br />
b. Apgūt praktiskās instrumentācijas iemaņas;<br />
c. Iemācīt studentus patstāvīgi strādāt ar mūzikas materiālu;<br />
d. Apgūt melodijas brīvās harmonizācijas pamatus;<br />
e. Virzīt apmācību pakāpeniski un mērķtiecīgi.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
32 praktiskās nodarbības<br />
1.tēma. Partitūras izveide.<br />
2.tēma. Atslēgas, transponējošie instrumenti.<br />
3.tēma. Balsu dublēšana, melodisko līniju savijumi.<br />
4.tēma Tembri un to maiņas secība.<br />
5.tēma. Partitūras horizontāle un vertikāle.<br />
6.tēma. Melodiskā līnija, bass, ritms, kontrapunkts, ērģeļpunkts, polifonija.<br />
7.tēma. Dažādi ansambļu sastāvi, to īpatnības.<br />
8.tēma. <strong>Mūzikas</strong> attīstības paņēmieni.<br />
9.tēma Melodijas brīvās harmonizācijas principi, akordu meklēšana.<br />
10.tēma. Pavadījuma spēle pēc burtiem vai cipariem.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Čulaki M., 1981. Simfoniskā orķestra instrumenti. Rīga, Zvaigzne. – 159 lpp.<br />
2. Earl H., 1988. Fundamentals of Music. New Jersey, – 292 p.<br />
3. Fort A., Kuhn A., 1963. Workbook in Harmonic Composition. New York, Holt-Rinehart & Winston. –<br />
227 p.<br />
4. Klotiņš A., 1961. Simfoniskais orķestris. Rīga, Zvaigzne. – 97 lpp.<br />
5. Metodiskie materiāli mūzikas teorētisko priekšmetu apmācībai., 1990. Rīga, Metodiskais kabinets. – 36<br />
lpp.<br />
6. Володин А., 1978. Электро музыкальные инструменты. Москва, Музыка. – 182 с.<br />
7. Зряковский Н.. 1976. Общий курс инструментоведения. Москва, Музыка. – 472 с.<br />
8. Киянов Б., Воскресенский С., 1978. Руководство по инструментовке для эстрадных оркестров и<br />
ансамблей. Ленинград, Музыка. – 182 с.<br />
9. Крей Ю., 1967. Стиль и колорит в оркестре. Москва, Музыка. – 107 с.<br />
10. Ланченко В., 1989. Инструментальные ансамбли. Киев, Музыка. – 89 с.<br />
11. Петелин Р., Петелин Ю., 1999. Аранжировка музыки на РС. Петербург, БХВ – Санкт-Петербург. –<br />
272 с.<br />
12. Махов Н., 1999. Инструментоведение. Санкт-Петербург, Композитор. – 191 с.<br />
13. Миненкова М., 1966. К вопросу о гармонизации мелодии в курсе гармонии. – Минск, Музыка. – 37<br />
с.<br />
14. Оськина С., Партес Д., 1989. Аккомпанемент на уроках гармонии. Вып. 1. Москва, Музыка. – 316
с.<br />
15. Шацилло А., 1982. Некоторые вопросы методики обучения гармонизации мелодии. Москва,<br />
Музыка. – 109 с.
Nosaukums Papildinstruments (blokflauta)<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1,2<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 33<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Voldemārs Skutāns, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, docents,<br />
Mg.paed.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: apgūt pūšamo instrumentu spēles prasmi un veidot koncertdarbībai nepieciešamās iemaņas<br />
Kursa uzdevumi:<br />
1. Pūšamo instrumentu tehnisko iespēju iepazīšana;<br />
2. Pūšamo instrumentu izteiksmes līdzekļu iepazīšana;<br />
3. Pūšamo instrumentu spēles tehnisko paņēmienu apgūšana;<br />
4. Mākslinieciskā izpildījuma iemaņu veidošana.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1.tēma. Pušaminstrumentu klasifikācija un attīstības vēsturiskais apskats.<br />
2.tēma. Pūšaminstrumentu tehnisko iespēju iepazīšana.<br />
3.tēma. Pūšaminstrumentu izteiksmes līdzekļu iepazīšana.<br />
4.tēma. Pūšaminstrumentu spēkes tehnisko paņēmienu apgūšana un mākslinieciskā tēla veidošana.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Nokārtota ieskaite<br />
Literatūra:<br />
1. Balassa G., Kalman B. Klarinetiskola Edition Musica. – Budapest, 1971.<br />
1. Demnitz F. Elementarschule fur Klarnette. – Leipzig: C.F. Peters, 1981. – 44 s.<br />
2. Hejda T. Szkola na klarnet. – Polskie Wydawniciwo Muzyzne.<br />
3. Madeja T. Techniczna szkola na klarnet. – Polskie Wydawniciwo Muzyzne, 1973. – 108 c.<br />
4. Неrree D. Czaxofoniskola. – Budapest: Editio Musica, 1972.<br />
5. Гетман В. Азбука кларнетиста. – Москва: Советский композитор, 1987. – 79 с.<br />
6. Диков Б. Школа игры на кларнете. – Москва: Советский композитор, 1987. – 79 с.<br />
7. Кларнет: Учебное пособие для музыкальный училищ / Ред. – сост. К. Мюльберг. - Киев:<br />
Музычна Украiна, 1979. – 52 с.<br />
8. Кларнет: Учебный рeпeртуар детских музыкальных школ. 4 – ый класс / Ред. – упорядник П.<br />
Воловий. – Киев: Музычна Украiна, 1988.<br />
9. Михайлов Л. Школа игры на саксофоне. – Москва: Музыка, 1977. – 150 с.<br />
10. Прович Б. Основы техники игры на саксофоне. – Москва: Музыка, 1977. – 150 с.<br />
11. Ривчун А. Школа игры на саксофоне. – Москва: Музыка, 1977. – 150 с.<br />
12. Розанов С. Школа игры на кларнете. – Москва: Музыка, 1978. – 133 с.<br />
13. Хрестоматия для кларнета. 4 – 5 – ые классы детской музыкальной школы / Сост. И.<br />
Мозговенко. – Москва: Музыка, 1973. – 95 с.<br />
Kursa nosaukums Ētika<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 6<br />
Kredītpunkti 2
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Filozofija<br />
Zinātnes apakšnozare Ētika<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Ainars Felcis, DU SZF Socioloģijas katedra, Mag. paed., lektors<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Augstākajai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ētiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā iegūšana. Uz<br />
iegūto zināšanu bāzes veidot un stiprināt pedagoga vēlamo ētisko nostāju, kura balstītos uz racionālu, kompetentu<br />
un tolerantu autoritāti. Īpašu uzmanību kursa ietvaros pievērst dzīvei tās situāciju daudzveidībā, mazāk<br />
moralizēšanai;<br />
Kursa plāns:<br />
1. Ētika, morāle, tikumība.<br />
2. Morāles dinamika. Iedzimtība un sociālie apstākļi. Fatālisms un voluntārisms attieksmē pret pasauli. Izvēle un<br />
brīvība. Morālā pozīcija un morālais dogmatisms.<br />
3. Cilvēks: pilnība un nepilnība.Cilvēka pašsapratnes vēsturiskās gaitas. Teoloģiskā, filosofiskā, dabaszinātniskā<br />
izpratne. Es, persona, personība. Gara pasaule. Garīgās vērtības.<br />
4. Ētiskās vērtības, to iedzīvināšana un specifika. Ētikas pamatkategorijas. Labais un ļaunais. Taisnīgums un<br />
patiesīgums. Pienākums un atbildība. Cieņa un gods. Kauns un sirdsapziņa. Laime. Dzīves jēga.<br />
5. Dzīves ētika. Brīvība, nāve, ciešanas, mīlestība un ķermenis, darbs, jaunrade, ekoloģija, tehnika ētikas skatījumā.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaite<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Augškalne I. Antoloģija ētikā.- R.: “Izd. RaKa”.-2001.<br />
2. Ētikas vārdnīca. – R., 1987.<br />
3. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi.- R.: Zvaigzne ABC.- 1996.<br />
4. Jozus A., Krauliņa V. Ievads ētikā. Sociālās zinības 7.klasei.- R.: “Izd. RaKa”.- 2000.<br />
5. Kalme L., Miezīte A., u.c. Ētika vidusskolai.- R.: “Izd. RaKa”.- 2002.<br />
6. Klīve V.V. Rīcības ceļos. Ētikas vēsture ar atskatu uz kristīgās ētikas pieredzi. – R.: Zinātne.- 1998.<br />
7. Lasmane S. 20. gadsimta ētikas pavērsieni.- R.: Zvaigzne ABC.-2004.<br />
8. Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam. – R.: Zvaigzne ABC.- 1998.<br />
9. Lasmane S., Milts A., Rubenis A. Ētika. – R.: 1992., 1.izd., papild.izd. – 1995.<br />
10. Milts A. Ētika. Kas ir ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1999.<br />
11. Milts A. Ētika. Personības un sabiedrības ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 2000.<br />
12. Milts A. Ētika. Saskarsmes ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- 2004.<br />
13. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1996.<br />
14. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1997.<br />
15. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās.- R.: Zvaigzne ABC.- b.g.<br />
16. Šmids V. Eksistences estētika un ētika.- R.: Minerva.- 2001.<br />
17. Šmids V. Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā.- R.: Zvaigzne ABC.- 2001.<br />
18. Vaicekauskiene V. Ētika 7.klasei.- R.: Zvaigzne ABC.- 1999.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Aristotelis. Nikomaha ētika. – R.Zvaigzne.- 1985.<br />
2. Kants I. Praktiskā prāta kritika. – R. Zvaigzne.- 1988.<br />
3. Marks Aurēlijs. Pašam sev. – R. Zvaigzne.- 1991.<br />
4. Seneka L.A. Vēstules Lucīlijam par ētiku. – R., 1996
5. Seneka L.A. Dialogi: Par laimīgu dzīvi. Par dzīves īsumu. Par gudrā nelokāmību. Par dvēseles mieru. Par<br />
dusmām.- Rīga: Zinātne, 2001.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
Žurnāli „Skolotājs”, „Kentaurs XXI” (īp.nr.13., 21., 26., 29.)<br />
Internetresursi:<br />
www.delfi.lv<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
Ethics<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
In the teaching of ethics, we need to be connect with everyday life. Students in introductory courses can be more<br />
motivated when ethical problems have personal significance. Our proposal suggests an alternative method of<br />
teaching ethics systematically in a scholarly and academic way by drawing a meaningful connection between studies<br />
and real life.
Nosaukums Filosofijas pamati<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Filosofija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Lilija Gorbaceviča, Sociālo zinātņu fakultāte, Socioloģijas katedra, Dr. phil., docente.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Papildus filosofiskās literatūras studijas<br />
Kursa anotācija:<br />
Ņemot vērā, ka filosofijas pasniegšanas galvenais ir problēmas, kuras tā uzdod un risina, filosofijas galvenais<br />
mērķis ir veidot cilvēkā domāšanas veidu, kas ir spējīgs uztvert un metodiski risināt problēmas, kritiski saprast<br />
esošo, sarežģīto realitāti. Filosofiskie viedokļi, kāpēc tie ir tieši tādi, kā arī tas, ka tie bija izteikti, palīdz viņam<br />
izbēgt no irracionālisma, progmatisma un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad tam ir iekšējais<br />
korektors, kurš meklē kļūdas un atbrīvo savu radošo enerģiju. Filosofijas galvenais mērķis ir veidot cilvēkā<br />
domāšanas veidu, kas ir spējīgs uztvert un metodiski risināt problēmas, kritiski saprast esošo, sarežģīto realitāti.<br />
Veidot izpratni par filosofiskiem viedokļiem, kāpēc tie ir tieši tādi, kā arī tas, ka tie bija izteikti, palīdz viņam<br />
izbēgt no irracionālisma, pragmatisma un rupja scientisma. Prāts ir atklāts tikai tad, kad tam ir iekšējais<br />
korektors, kurš meklē kļūdas un atbrīvo savu radošo enerģiju.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. Filosofijas priekšmets vēstures gaitā. Grūtības ar definīciju.<br />
2. Filosofijas vēsturiskā funkcija.<br />
3. Filosofija kā brīvības izpausme. Filosofijas būtība.<br />
4. Filosofija kā sabiedrības un "Es" realizācija.<br />
5. Filosofija un dabaszinātnes.<br />
6. Filosofija un dabaszinātnes mērķis.<br />
7. Filosofija un māksla, līdzība un atšķirība.<br />
8. ilosofijas un reliģijas mērķis.<br />
9. Filosofijas domāšanas tips Antīko laiku filosofijā.<br />
10. Filosofija un teoloģija. Kosmoloģiskā un teoloģiskā konstrukcija Viduslaikos.<br />
11. Viduslaiku kultūras teoloģizācija.<br />
12. Viduslaiku vērtību sašķelšanās un tā cēloņi.<br />
13. Renesanses domāšanas tips. Humānisma idejas par cilvēku un dzīves jēgu.<br />
14. Dabas un cilvēka vienība Renesanses kultūrā.<br />
15. Cīņa par jaunām patiesībām Jaunajos laikos. Sabiedrības un izziņas progress.<br />
16. Empīrisma un racionālisma līnijas zinātnē un filosofijā.<br />
17. Apgaismotāju filosofija.<br />
18. Aktīva cilvēka izpratne vācu filosofijā. Brīvības izpratne vācu filosofijā.<br />
19. Dzīves filosofijas veidošana.<br />
20. Jaunas pasaules ainas tapšana 20.gs. sākumā.<br />
21. Zinātniskā prāta kults.<br />
22. Pozitīvisma filosofija.<br />
23. Eksistences filosofijas daudzveidība.<br />
24. 24. Filosofijas attīstības tendences un perspektīves.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Noklausītas lekcijas, sekmīgi nokārtota ieskaite<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Braiens Megi. Filozofijas vēsture.- R. Zvaigzne ABC, 2000.
2. Domas par antīko filosofiju. - R., Avots, 1990.<br />
3. Filozofijas atlants. Attēli un teksti. R., Zvaigzne ABC, 2000.<br />
4. Kūle M., Kūlis R. Filosofija. - R., Burtnieks, 1996.<br />
5. Kūle M., Kūlis R. (1996) Filosofija. Rīga.<br />
6. Lauksmans F. Filozofijas ABC.- R., Alberts XII, 1999.<br />
7. Mitoloģijas enciklopēdija 2 sēj. - R., Latvijas enciklopēdija, 1993, 1994.<br />
8. Ness Ā., Heukelands P.I. Dzīves filosofija.- R.,Norden AB, 2001.<br />
9. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās. R., Zvaigzne ABC, 2004.<br />
10. Simons-Šefers R. Mazā filosofija Berenīkei.- Aizkraukle, Krauklītis, 1997.<br />
11. Sūna U. Oļševskis G. Ievads filosofijā. - R., Pētergailis, 1993.<br />
12. Sūna M., Olševskis G. (1993) Ievads filosofijā. Rīga.<br />
13. Šuvajevs I. Filosofija. Sarunas par filozofiju 1. R.,Zvaigzne ABC, 1999.<br />
14. Šuvajevs I. Filosofija. Sarunas par filozofiju 2. R., Zvaigzne ABC, 2000.<br />
15. Šuvajevs I. (1999) Filosofija. I,II sēj. Rīga.<br />
16. Рассел Б. История западной философии. - М., Миф, 1993.<br />
17. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.3 Новое время. -<br />
ТОО ТК " Петрополис", 1996.<br />
18. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.1 Античность. - Тоо<br />
ТК "Петрополис", 1993.<br />
19. Реале Дж., Атисери Д. Западная философия от истоков до наших дней. Т.2 Средневековье. –<br />
ТОО ТК " Петрополис", 1994.<br />
20. Чанышев, Н.(1981) Курс лекций по древней философии. Москва.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Airaksinens T. Filosofijas pamati vidusskolai.- R., Zvaigzne ABC, 2001.<br />
2. Aurēlijs M. (1991) Pašam sev. Rīga. 1991.<br />
3. Bardjajevs N. (1990) Mūsdienu pasaules garīgais stāvoklis. KFA, 6, 1990<br />
4. Beringers H. Kas ir filosofija? - Lielvārde, 1995.<br />
5. Bībel Antīkā un viduslaiku filosofija. - R., Zvaigzne ABC, 1997.<br />
6. Bokačo Dž. (1981) Dekamerons. Rīga.<br />
7. Domas par antīko filosofiju.(1990) Rīga.<br />
8. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi. – R., Zvaigzne ABC, 1996.<br />
9. Hēgelis G. (1981) Filosofijas zinātņu enciklopēdija. Rīga.<br />
10. Kants I. (1995) Praktiskā prāta kritika. Rīga.<br />
11. Klīve V. (1996) Gudrības ceļos. Rīga.<br />
12. Klīve V.V. Gudrības ceļos. - R., Zvaigzne, 1996e (b.i.g.)<br />
13. Klīve V.V. Ticības ceļos. - R, Zvaigzne, 1995.<br />
14. Kūns N. (1985) Zelta aunāda. Sengrieķu mīti un varoņteikas. Rīga.<br />
15. Mamardašvili M. (1995) Domātprieks. Rīga.<br />
16. Maritēns Ž. (1994) Mākslinieka atbildība. Rīga.<br />
17. Mauriņa Z. (1993) Dante tagadnes cilvēka skatījumā. Rīga.<br />
18. Mūks R. (1991) Mits un iztēle. Rīga.<br />
19. Nīče F. (1986) Antikrists. Rīga.<br />
20. Ortega H., Gasets I. (1995) Mīlestība un gudrība.<br />
21. Parandovskis I. (1976) Mitoloģija. Rīga.<br />
22. Platons Valsts (1982) Rīga.<br />
23. Rietumeiropas filozofija 14.-18.gs.- R., Zvaigzne ABC, 2000.<br />
24. Rijnieks K. (1992) Sengrieķu dzīves gudrība. Rīga.<br />
25. Rubenis A. (1993) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Rīga.<br />
26. Rubenis A. (1994) Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. Rīga.<br />
27. Rubenis A. (1994) Viduslaiku dzīve un kultūra Eiropā. Renesanses un Reformāciju laikmetā. Rīga.<br />
28. Strautbergs K. (1934) Latvju mitoloģija. Rīga.<br />
29. Tulviste P. (1990) Par domāšanas izmaiņām vēsturē. Rīga.<br />
30. Vipers R. (1996) Vēstures lielās problēmas. Rīga.<br />
31. Рассел Б. (1993) история западной философии. (1,2 т.) Москва.<br />
32. Торнане Р. (1995) История западного мышления. Москва.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
1. European Journal of Philosophy<br />
2. Journal of Applied Philosophy
Nosaukums Svešvaloda<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3<br />
Kredītpunkti 4<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64<br />
Zinātnes nozare<br />
Zinātnes apakšnozare Angļu valoda<br />
Kursa anotācija:<br />
Studentu lingvistiskās kompetences saglabāšana un paplašināšana.<br />
Pragmatiskās un sociālkulturālās kompetences trūkuma samazināšana.<br />
Studentu sagatavošana svešvalodu lietošanai mācību procesā skolā.<br />
Valodas apmācības galamērķis ir vispārēja komunikatīvā kompetence.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. Fonētika,<br />
2. Gramatika,<br />
3. Leksika,<br />
4. Angļu valodas mācīšanas metodes,<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaite
Nosaukums Svešvaloda<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 3<br />
Kredītpunkti 4<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 64<br />
Zinātnes nozare<br />
Zinātnes apakšnozare Vācu valoda<br />
Kursa anotācija:<br />
Studentu lingvistiskās kompetences saglabāšana un paplašināšana.<br />
Pragmatiskās un sociālkulturālās kompetences trūkuma samazināšana.<br />
Studentu sagatavošana svešvalodu lietošanai mācību procesā skolā.<br />
Valodas apmācības galamērķis ir vispārēja komunikatīvā kompetence.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. Fonētika,<br />
2. Gramatika,<br />
3. Leksika,<br />
4. Vācu valodas mācīšanas metodes,<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaite
Nosaukums Latvijas kultūras vēsture<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 1<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Vēsture<br />
Zinātnes apakšnozare Kultūras teorija un vēsture<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Gatis Ozoliņš, Latviešu literatūras un kultūras katedra, lektors<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav.<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa ietvaros sistemātiski tiek aplūkoti Latvijas kultūras vēstures galvenie posmi. Tiek dots to raksturojums,<br />
izdalot būtisko. Tiek raksturota kultūru ģenerējošie mehānismi, oriģinalitāte un tās vieta pasaules kultūras<br />
kontekstā, aplūkoti mākslas, literatūras, mūzikas, filosofijas un reliģijas aspekti. Tiek noteikta pasaules aina,<br />
cilvēka vieta tajā.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
12 kontaktstundas<br />
Ieskaite<br />
a. tēma. Baltu etnoģenēze, baltu kultūra un reliģiskie priekšstati.<br />
b. tēma. Kristietības sākotne Latvijā.<br />
c. tēma. Grāmatniecības sākumi Latvijā, izglītība, Rīgas humānisti.<br />
d. tēma. E. Glika Bībeles tulkojums latviski.<br />
e. tēma. Baroks, klasicisms un apgaismības idejas Latvijā.<br />
f. tēma. 19. gs. Latvijas kultūru ģenerējošie mehānismi.<br />
g. tēma. 20. gs. Latvijas kultūru ģenerējošie mehānismi (siciālantropoloģiskie aspekti).<br />
Literatūra (01-mācību literatūra):<br />
1. Avotiņa A., BlūmaD., Līdaka A., Ņefedova I., Šmite E. 2003. Latvijas kultūras vēsture. Rīga, Zvaigzne<br />
ABC. – 507 lpp.<br />
2. Lapiņa M. 2002. Latvijas kultūras vēsture XX gs. 40. – 80. gadi. Rīga, RaKa. – 201 lpp.<br />
3. Priedītis A. Latvijas kultūras vēsture. 2000. <strong>Daugavpils</strong>, A. K. A. – 333 lpp.<br />
4. 4. Sarma D. Latvijas kultūras vēsture. 2003. Rīga, RaKa. – 180 lpp.<br />
Literatūra (02-papildliteratūra):<br />
1. Blūma D.,2003. Kultūras vēsture vārdos, jēdzienos un nosaukumos. Rīga, RaKa. - 470 lpp.<br />
Literatūra (03-ieteicamā periodika):<br />
Grāmata, Kentaurs XXI.<br />
Kursa nosaukums angļu valodā:<br />
History of Latvian Culture<br />
Kursa anotācija angļu valodā:<br />
In the framework of the course the chief periods in the history of Latvian culture are analysed. They are
characterized by singling out their intrinsic features. The originality of culture and its place in the context of world<br />
culture is assessed; various aspects of art, literature, music, philosophy and religion are viewed, the world picture,<br />
man’s place in it.
Nosaukums Mūsdienu mūzika un tās attīstības tendences<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 5,6,7,<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 35<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Gaļina Zavadska, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektorre,<br />
Mg.ped.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt teorētiskās un praktiskās zināšanas par 20. gadsimta mūzikas žanriem, stiliem un<br />
komponēšanas paņēmieniem, lai veicinātu mūzikas uztveres un skaņdarbu analīzes iemaņu attīstību<br />
Kursa uzdevumi:<br />
4. Sekmēt metodoloģisko principu veidošanos laikmeta muzikālās dzīves parādību apzināšanai<br />
zinātniskajā skatījumā;<br />
5. Citos mūzikas studiju kursos gūto zināšanu izmantošana skaņdarba apgūšanas procesā;<br />
6. Sekmēt mūsdienu laikmeta un stilu muzikālās interpretācijas iemaņu veidošanos.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
6. tēma. 20. gadsimta 1. puses mūzikas stilistiskie virzieni: neoklasicisms, ekspresionisms, puantilisms,<br />
urbanisms.<br />
7. tēma. 50 – to gadu postvēberisms un avangards: konkrētā mūzika, elektroniskā mūzika, sonoristika,<br />
aleatorika; volintārisma, minimālisma metode.<br />
8. tēma. Džeza vēsture un stili.<br />
9. tēma. Popmūzika un tās veidi.<br />
10. tēma. 20. gadsimta 80 – 90 – to gadu modernisms.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaitīta muzikāla viktorīna, kolokvijs, nokārtota ieskaite, eksāmens<br />
Literatūra:<br />
12. Avramecs B., Muktupāvels V., 1997. <strong>Mūzikas</strong> instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika.<br />
Rīga, Musica Baltica Ltd.<br />
13. Dambis P., 2003. 20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceļi. Rīga, Zvaigzne ABC.<br />
14. Kārkliņš L., 1990. <strong>Mūzikas</strong> leksikons. Rīga.<br />
15. Operas libretu leksikons. Rīga, Jumava, 2005.<br />
16. Torgāns I., 1983. Mūzika šodien. Rīga.<br />
17. Vispārējā mūzikas vēsture. II daļa. Rīga, Zvaigzne, 1985.<br />
18. Zemzare I., Pupa G., 2000. Jaunā mūzika pēc 20 gadiem. Rīga.<br />
19. Житомирский Д. и др., 1989. Западный музыкальный авангард после второй мировой войны.<br />
Москва, Музыка.<br />
20. Овчинников Е., 1994. История джаза. Москва, Музыка.<br />
21. Чернов А., Бялик М., 1975. О легкой музыке. Москва-Ленинград.<br />
22. Шахназаров Н., 1981. Авангард в современной западной музыке. Москва, Музыка.
Nosaukums <strong>Mūzikas</strong> stili un to interpretācija<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 8<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Gaļina Zavadska, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektorre,<br />
Mg.ped.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas par mūzikas stiliem, specifiskām īpatnībām un<br />
komponēšanas „manierēm”, lai veicinātu mūzikas uztveres un skaņdarbu stilistiskās analīzes iemaņu attīstību.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
3. Iepazīstināt studējošos ar dažādu mūzikas stilu īpatnībām un atšķirībām;<br />
4. Veidot pamatus mūzikas stilu teorētiskā kursa realizācijai praktiskajā pedagoģiskajā darbībā.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
9. tēma. <strong>Mūzikas</strong> stilu definīcija, termina atšķirīgas izmantošanas iespējas.<br />
10. tēma. Viduslaiku mūzika.<br />
11. tēma. Renesanses mūzikas stili.<br />
12. tēma. 17. gadsimta mūzikas stils.<br />
13. tēma. Baroka laikmets un J. S. Baha mūzikas stils.<br />
14. tēma. Vīnes klasiskās skolas mūzikas stils.<br />
15. tēma. Romantisms un impresionisms mūzikā.<br />
16. tēma. 20. gadsimta stilu daudzveidība.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaitīts kolokvijs, nokārtots eksāmens<br />
Literatūra:<br />
22. Dambis P., 2003. 20. gadsimta mūzikas vēsture. Ceļi un krustceļi. Rīga, Zvaigzne ABC.<br />
23. Adler G., 1979. Der Stil in der Musik. Leipzig.<br />
24. Damman R., 1967. Der Musikbegriff im deutschen Barock. Koln. – 83 s.<br />
25. Weisbach W., 1957. Stilbegriffe und stilphanomene: vier Ausayze. W-Munch.<br />
26. Житомирский Д., 1989. Западный музыкальный авангард после второй мировой войны. Москва,<br />
Музыка. – 300 с.<br />
27. Келдым Ю., 1978. Проблема стилей в русской музыке 17 – 18 вв. Москва, Музыка.<br />
28. Лобанова М., 1990. Музыкальный стиль и жанр. Москва, Советский композитор. – 145 с.<br />
29. Михайлов А. Некоторые мотивы музыкального авангардизма. Искусство и общество. Москва,<br />
Музыка, 1978.<br />
30. Михайлов М., 1983. Стиль в музыке. Москва, Музыка. – 294 с.<br />
31. Михайлов М., 1990. Этюды о стиле в музыке. Ленинград, Музыка. – 285 с.<br />
32. Рабинович Д., 1979. Исполнитель и стиль. Москва, Музыка.<br />
33. Ренессанс. Барокко. Классицизм. Проблема стилей в западно-европейском искусстве 15 – 17 вв.<br />
Москва, Искусство, 1966. – 325 с.<br />
34. Савенко С.. Есть ли индивидуальный стиль в музыке поставангарда. СМ, 1982, №5.<br />
35. Скребков С., 1973. Художественные принципы музыкальных стилей. Москва, Музыка. – 448 с.<br />
36. Сохор А., 1980. Вопросы социологии и эстетики музыки. Ленинград, Советский композитор. 295<br />
с.<br />
37. Экспрессионизм: Сборник статей. Москва, Музыка, 1973.<br />
38. Яроциньский С., 1978. Дебюсси, импрессионизм и символизм. Москва, Музыка.<br />
39. Шевляков Е., 2004. Музыкальный неоклассицизм 20-го века. Москва, Вузовская книга.<br />
40. Назайкинский Е., 2003. Стиль и жанр в музыке. Москва, Владос.<br />
41. Варунц В., 1988. Музыкальный неоклассицизм. Исторические очерки. Москва, Музыка.
Nosaukums Latviešu mūzikas vēsture<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 2,3<br />
Kredītpunkti 4<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 52<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Gaļina Zavadska, <strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte, Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra, lektorre,<br />
Mg.ped.<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Kursa mērķis: veidot profesionālu priekšstatu par latviešu mūzikas kultūras pamatiem un attīstības posmiem,<br />
attīstīt prasmi analizēt latviešu mūzikas vēsturiski stilistiskās īpatnības, diskutēt par dažādiem jautājumiem,<br />
argumentēti izklāstīt savu viedokli, veidot savu muzikālo vērtību skalu.<br />
Kursa uzdevumi:<br />
4. Veidot vispārējo priekšstatu par mūzikas kultūras attīstības vēsturi;<br />
5. Iepazīstināt studentus ar vadošiem mūzikas žanriem un virzieniem, studējot ievērojamāko komponistu<br />
daiļradi;<br />
6. Veidot iemaņas profesionālai mūzikas uztverei un interpretācijai.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. tēma. Latviešu tautas mūzika.<br />
2. tēma. <strong>Mūzikas</strong> kultūras norises Latvijā XIII – XVII gs.<br />
3. tēma. Latvijas mūzikas kultūra XVII – XVIII gs. – Jelgavas mūzikas dzīve (I. Fišers)<br />
4. tēma. Rīgas mūzikas dzīve XVII – XVIII gs. (I.G. Herders, I.V. Mēders, J.G. Mītels)<br />
5. tēma. XIX gs. 1. puse. Valmieras un Irlavas semināri<br />
6. tēma. XIX gs. 2. puse. Dziesmu svētki (J. Cimze)<br />
7. tēma. Baumaņu Kārlis, Vīgneru Ernests, Jurjānu Andrejs. I – V Dziesmu svētki.<br />
8. tēma. XX gs. 1. puse (J. Vītols E. Dārziņš, A. Kalniņš, E. Melngailis, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš)<br />
9. tēma. VI – IX Dziesmu svētki (Jēkabs Mediņš)<br />
10. tēma. XX gs. vidus (J. Zālītis, J. Graubiņš, L. Garūta, P. Barisons, J. Ķepītis, J. Ivanovs, Ā. Skulte, A.<br />
Žilinskis, M. Zariņš)<br />
11. tēma. Latviešu komponisti trimdā (H. Pavasars, T. Ķēniņš, J. Kalniņš, D. Aperāne, V. Dārziņš, B. Skulte, J.<br />
Norvilis)<br />
12. tēma. Latviešu mūzika XX gs. 2. pusē (G. Ramans, R. Jermaks, R. Kalsons, P. Dambis, I. Kalniņš, R. Pauls,<br />
J. Karlsons, P. Plakidis, P. Vasks, J. Zemzaris, M. Einfelde, S. Mence, A. Maskats, A. Vecumnieks)<br />
13. tēma. X – XX Dziesmu svētki<br />
14. tēma. Latviešu izcilākie izpildītāji, spilgtākie mūzikas kolektīvi<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Referāts, kontroldarbs, seminārs, diskusija, ieskaite, eksāmens<br />
Literatūra:<br />
11. Ā. Marģeris Zariņš // Latviešu kora literatūra. – Rīga: Liesma, 1979.<br />
12. Avramecs B., Muktupāvels V. <strong>Mūzikas</strong> instrumentu mācība. Tradicionālā un populārā mūzika. – Rīga,<br />
1997.<br />
13. Briede B. Arvīds Žilinskis. Padomju Latvijas mūzikas darbinieki. – Rīga, 1965.<br />
14. Briede-Bulavinova V. Latviešu opera. – Rīga: Zinātne, 1975.<br />
15. Dārziņš E. Raksti par Emīlu Dārziņu. – Rīga: Liesma, 1975.<br />
16. Dziesmu svētki Latvijā. – Rīga: Latvijas enciklopēdija, 1990.<br />
17. Gaile I. Oskars Šepskis. – Rīga: Signe, 1996.<br />
18. Goluba G. Baumaņu Kārlis. – Rīga: Liesma, 1990.<br />
19. Grauzdiņa I. Latviešu ērģeļkoncerts (brošūra). – Rīga, 1982.<br />
20. Grāvītis O. Latviešu komponistu biogrāfijas. Arvīds Žilinskis. – Rīga, 1971.<br />
21. Grāvītis O. <strong>Mūzikas</strong> publicistika. – Rīga: Liesma, 1976.
22. Kārkliņš L. Jāņa Ivanova simfonisms.<br />
23. Kārkliņš L. Jāņa Ivanova simfonisms. – Rīga: Liesma, 1978.<br />
24. Kārkliņš L. Simfoniskā mūzika Latvijā. – Rīga, Liesma, 1990.<br />
25. Kārkliņš L. Simfoniskā mūzika Latvijā. – Rīga: Liesma, 1990.<br />
26. Kārkliņš L. Simfoniskā mūzika Latvijā. – Rīga: Liesma, 1990.<br />
27. Kārkliņš L. Simfoniskie darbi latviešu mūzikā. – Rīga: Liesma, 1973.<br />
28. Klotiņš A. Alfrēds Kalniņš. – Rīga, 1979.<br />
29. Kļaviņa V., Janevica A. Latviešu mūzikas literatūra. – Rīga: Zvaigzne, 1980.<br />
30. Kļaviņš Iz. Etīde par Marģeri Zariņu // Latviešu mūzika. – Rīga: Liesma, 1985.<br />
31. Krasinska L. Marģeris Zariņš. – Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1960.<br />
32. Latviešu kordziesmas antoloģija I 1873 – 1918 Gaismas pils. – Rīga: SOL, 1997.<br />
33. Latviešu kordziesmas antoloģija II 1818 – 1940 Pa zvaigžņu ceļu. – Rīga: SOL, 1998.<br />
34. Latviešu kordziesmas antoloģija III 1840 – 1965 Atmini Sauli. – Rīga: SOL, 1998.<br />
35. Latviešu kordziesmas antoloģija IV 1866 – 1990 Apliecinājums. – Rīga: SOL, 2002.<br />
36. Latviešu kordziesmas antoloģija VI 1873 – 1918 Pūt, vējiņi. – Rīga: SOL, 1999.<br />
37. Latviešu kordziesmas antoloģija VII 1918 – 1940 Dziedot dzimu. – Rīga: SOL, 2000.<br />
38. Latviešu kordziesmas antoloģija VIII 1940 – 1965. – Rīga: SOL, 2001.<br />
39. Latviešu kordziesmas antoloģija XI 1873 – 1940 Lūgšana. – Rīga: SOL, 2000.<br />
40. Lindenberga V., Torgāns J., Fūrmane L. Gadsimtu skaņu lokā. – Rīga: Zvaigzne, 1997.<br />
41. Lukašinska I. Ādolfs Skulte. – Rīga: Liesma, 1987.<br />
42. Mediņš J. Toņi un pustoņi. Mana dzīve. – Rīga: Liesma, 1992.<br />
43. Mūrniece L. Jāzeps Mediņš. – Rīga: Liesma, 1977.<br />
44. Paukšte J. Latgales mūzikas kultūra. – Rēzekne: Latgales kultūras centra izdevniecība, 2002.<br />
45. Skrābāns R. Izcili pasaules mūziķi Rīgā. – Rīga: Zinātne, 1993.<br />
46. Stumbre S. Zvaigznes un zeme. Lūcija Garūta dzīves un daiļrades gaitā. – Rīga: Liesma, 1969.<br />
47. Torgāns J. Mūzika šodien. – Rīga: Zvaigzne, 1983.<br />
48. Viduleja L. Gaišas stīgas. Pētera Barisona dzīves un daiļrades lappuses. – Rīga, 1963.<br />
49. Vispārējā mūzikas vēsture I. – Rīga: Zvaigzne, 1984.<br />
50. Vispārējā mūzikas vēsture II. – Rīga: Zvaigzne, 1985.<br />
51. Vītoliņš J. Alfrēds Kalniņš. – Rīga: Liesma, 1968.<br />
52. Vītoliņš J. Arvīds Žilinskis. Latviešu mūzikas hrestomātija. – Rīga, 1957.<br />
53. Vītoliņš J., Krasinska L. Latviešu mūzikas vēsture. – Rīga: Liesma, 1972.<br />
54. Zemzare I. Tālivalis Ķēniņš. Starp divām pasaulēm. – Rīga: Garā pupa, 1994.<br />
55. Zemzare I., Pupa G. Jauno mūzika pēc divdesmit gadiem. – Rīga: Jumava, 2000.<br />
56. Zemzare I., Pupa G. Jauno mūzika. – Rīga: Liesma, 1979.<br />
Rakstu krājumi:<br />
Latviešu mūzika I – XIX<br />
57. Вайнкоп Ю., Гусин И. Краткий биографический словарь композиторов. – Ленинград: Музыка,<br />
1971.<br />
58. Карклиньш Л. Композиторы и музыковеды Советской Латвии. – Рига: Лиесма, 1974.<br />
59. Музыка Советской Латвии. – Рига: Лиесма, 1988.<br />
60. Музыкальная культура Латвийской ССР. – Москва: Музыка, 1976.<br />
61. Музыкальный энциклопедический словарь. – Москва: Советская энциклопедия, 1990.
Nosaukums Socioloģija<br />
Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 7<br />
Kredītpunkti 2<br />
Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32<br />
Zinātnes nozare Socioloģija<br />
Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats)<br />
Viesturs Stūrainis, Socioloģijas katedra, lektors<br />
Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst)<br />
Nav<br />
Kursa anotācija:<br />
Sociālās domāšanas veidošana, socioloģisko problēmu, to rašanās avotu un iespējamo risināšanas ceļu izpratne,<br />
socioloģijas klasikas mantojuma un vietējās socioloģiskās pieredzes apkopojums.<br />
Kursa apraksts - plāns:<br />
1. Socioloģija kā zinātne.<br />
2. Vēsturiski socioloģiskais ievads.<br />
3. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām.<br />
4. Socioloģija par sabiedrības attīstības mērķiem un līdzekļiem.<br />
5. Socioloģija par pāreju no totalitārisma uz demokrātiju.<br />
6. Ekonomiskās dzīves socioloģija.<br />
7. Sociālā stratifikācija.<br />
8. Sociologi par elitēm, birokrātiju, intelektuāļiem un inteliģenci.<br />
9. Tiesību socioloģija.<br />
10. Politiskā socioloģija.<br />
11. Sociālās politikas socioloģiskās problēmas.<br />
12. Etnosocioloģija un starpnacionālo attiecību aktuālie jautājumi.<br />
13. Ģimenes socioloģiskās problēmas.<br />
14. Kultūras socioloģija.<br />
15. Sabiedrības garīgā dzīve un socioloģija.<br />
16. Personības socioloģija.<br />
17. Izglītības socioloģija.<br />
18. Sporta socioloģija.<br />
19. Noziedzības socioloģija.<br />
20. Sociālais konflikts.<br />
21. Sociālā spriedze.<br />
22. Sociologi par postmūsdienīgo sabiedrības stāvokli.<br />
Prasības kredītpunktu iegūšanai:<br />
Ieskaite<br />
Literatūra:<br />
1. Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā. - Rīga, 1996.<br />
2. Demogrāfijas pamati. - Rīga, 1993.<br />
3. Ievads politikā. - Rīga, 1998.<br />
4. Krīze Latvijā. Ko darīt? Domas un vērtējumi. - Rīga, 1996.<br />
5. Meņšikovs V. Latgale ceļā uz konkurētspējīgu tirgu. - <strong>Daugavpils</strong>: "Saule", 1997.<br />
6. Meņšikovs V. Mūsdienu zinātniskā doma par civilizācijas attīstības alternatīvām. - <strong>Daugavpils</strong>: "Saule",<br />
1993.<br />
7. Meņšikovs V. Socioloģija par sabiedrības attīstības mērķiem un līdzekļiem. - <strong>Daugavpils</strong>: "Saule", 1994.<br />
8. Sabiedrības pārmaiņas Latvijā. - Rīga, 1998.<br />
9. Socioloģijas skaidrojošā vārdnīca. - Rīga, 1997.<br />
10. Chanpion I, Kurth B., Hastings W., Henris K. Sociology. - New York, 1984.
11. Smelser N.I. Sociology. - New York, 1984.<br />
12. Zanden. I.W. Vander The Social Expierence. An Introduction to Sociology. - New York, 1988.<br />
13. Американская социология.- Москва, 1972.<br />
14. Бурдье Л. Начала.- Москва, 1994.<br />
15. Вебер М. Избранные произведения.- Москва, 1990.<br />
16. Новая постиндустриальная волна на Западе. Антология.- Москва, 1999.<br />
17. Поппер К. открытое общество и его враги.- Москва, 1992.<br />
18. Смелзер Н. Социология.- Москва, 1994.<br />
19. Сорокин Л. Человек. Цивилизация. Общество.- Москва, 1992.<br />
20. Социологические очерки. Вып.1.- Москва, 1991.<br />
21. Щепаньский Я. Элементарные понятия социологии.- Москва, 1969.
5. pielikums. Sadarbības līgums<br />
teksts<br />
AUGSTSKOLU SADARBĪBAS LĪGUMS<br />
Daugavpilī 2004.gada ____________<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong> (DU) rektores profesores Zaigas Ikeres<br />
personā, kas darbojas, pamatojoties uz DU Satversmi, no vienas puses un<br />
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola (RPIVA) rektores<br />
profesores Daces Markus personā, kas darbojas pamatojoties uz RPIVA<br />
Satversmi, no otras puses, katrs atsevišķi turpmāk saukts „Puse” vai abi<br />
kopā „Puses”, noslēdz šo līgumu par sekojošo:<br />
1. Līguma priekšmets.<br />
Ja šī līguma darbības laikā netiek akreditēta vai tiek likvidēta DU<br />
profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma „<strong>Mūzikas</strong><br />
<strong>skolotājs</strong>” (turpmāk tekstā studiju programma), RPIVA apņemas<br />
nodrošināt Studiju programmas studentiem iespēju turpināt studijas<br />
RPIVA īstenotajā profesionālā bakalaura studiju programmā „<strong>Mūzikas</strong><br />
<strong>skolotājs</strong>”.<br />
2. Pušu tiesības un pienākumi.<br />
2.1. DU apņemas informēt Studiju programmā studējošos par šo vienošanos un tās<br />
nosacījumiem;<br />
2.2. RPIVA nepārņem DU saistības pret Studiju programmas studentiem;<br />
2.3. DU studentu imatrikulācija RPIVA un veiktā studiju apjoma pielīdzināšana<br />
RPIVA studiju programmai „<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>” notiek saskaņā ar RPIVA<br />
uzņemšanas noteikumiem un imatrikulācijas kārtību, kā arī citiem studiju<br />
procesu reglamentējošiem noteikumiem;<br />
2.4. Valsts budžeta dotēto studiju vietu skaits tiek dokumentāli noformēts un<br />
nodots RPIVA, atbilstoši reālajam studējošo skaitam, kurus, saskaņā ar šo<br />
vienošanos, pārņem RPIVA;<br />
2.5. DU Studiju programmā studējošiem, kurus, saskaņā ae šo vienošanos, pārņem<br />
RPIVA, un kuri ir noslēguši līgumus ar kredītiestādi par studiju kredītu, pēc<br />
saskaņošanas ar Studiju fondu un kredītiestādi šis kredīts tiek nodrošināts uz<br />
iepriekšējiem nosacījumiem.<br />
3. Līguma darbība.<br />
3.1. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un darbojas līdz tajā paredzēto<br />
noteikumu izpildīšanai.<br />
3.2. Līgums var tikt lauzts arī pirms tajā paredzēto apstākļu iestāšanās, rakstiski<br />
paziņojot par to otrai Pusei vismaz 1 (vienu) mēnesi iepriekš.
4. Pušu atbildība.<br />
4.1. Puses nav tiesīgas vienpusējā kārtībā atkāpties no savu saistību pildīšanas.<br />
4.2. Katra no Pusēm ir tiesīga pieprasīt, lai otra godprātīgi pildītu savas saistības.<br />
4.3. Par šī Līguma noteikumu neievērošanu katra no pusēm nes atbildību saskaņā<br />
ar Latvijas Republikas pastāvošo likumdošanu.<br />
5. Strīdu risināšana.<br />
5.1. Visus strīdus, kas rodas Līgumā paredzēto noteikumu pildīšanas gaitā, Puses<br />
risina pārrunu ceļā.<br />
5.2. Strīdi, kuri nevar tikt atrisināti pārrunu ceļā tiek risināti tiesā Latvijas<br />
Republikas Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.<br />
6. Citi noteikumi.<br />
6.1. Šo līgumu var grozīt un/ vai papildināt tikai ar Pušu rakstisku vienošanos;<br />
6.2. Šis Līgums ir sastādīts divos eksemplāros, pa vienam katrai Pusei, katram no<br />
tiem ir vienāds juridisks spēks.<br />
6.3. Puses piekrīt visiem šī Līguma noteikumiem un apstiprina to parakstot.<br />
Pušu adreses<br />
<strong>Daugavpils</strong> <strong>Universitāte</strong><br />
<strong>Daugavpils</strong>, Vienības ielā 13<br />
Paraksti<br />
Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības<br />
augstskola<br />
Rīgā, Imantas 7. līnija 1<br />
_________________________ _________________________<br />
Z.Ikere D.Markus<br />
Z.V. Z.V.
6. pielikums.<br />
2005. gadā aizstāvēto studiju, bakalaura un maģistra darbu saraksts<br />
2005.gadā AIZSTĀVĒTO STUDIJU, BAKALAURA UN MAĢISTRA<br />
DARBU SARAKSTS<br />
STUDIJU DARBI<br />
NR.<br />
P.K.<br />
VĀRDS,<br />
UZVĀRDS<br />
1 M.Kokina<br />
2 B.Mežatuča<br />
3 S.Tropa<br />
4 O.Kovaļevska<br />
5 B.Čičinska<br />
6 N.Zušs<br />
DARBA NOSAUKUMS VADĪTĀJS<br />
Vokālo iemaņu attīstīšana sākumskolas<br />
vecuma bērniem<br />
Dziedāšanas iemaņu veidošanās<br />
sākumskolas 1.klasē<br />
Projektu metode 5 – 9 klašu skolas kora<br />
darbībā<br />
<strong>Mūzikas</strong> skolotāja un skolēna<br />
saskarsme kā vērtīborientācijas virzības<br />
veicinātāja pamatskolā<br />
<strong>Mūzikas</strong> skolotāja radoši<br />
mākslinieciskā darbība<br />
vērtīborientējošā izglītības kontekstā<br />
Vokālo iemaņu attīstīšana zēniem balss<br />
mutācijas periodā<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
H.Kraulis<br />
Mg.art. as.<br />
I.Bagele<br />
Dr.paed.,<br />
doc.<br />
E.Znutiņš<br />
Dr.paed., as.<br />
prof. S.Ērliha<br />
Dr.paed.,<br />
as.prof.<br />
S.Ērliha<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
1
7 S.Rusaļejeva<br />
8 O.Sivohina<br />
9 I.Jaudzema<br />
10 J.Černova<br />
11 I.Dervanova<br />
12 B.Kokorišs<br />
13 J.Kigitoviča<br />
14 S.Krūmiņa<br />
15 N.Leitāne<br />
Dikcijas un artikulācijas iemaņu<br />
attīstīšana sākumskolā vokālajā<br />
ansamblī<br />
Dziedātāju izvietojums korī un kora<br />
izvietojums telpā<br />
Zēnu balss attīstības īpatnības<br />
mutācijas periodā pamatskolā<br />
Sākumskolas sklēnu iekšējās muzikālās<br />
dzirdes attīstība<br />
Pasakas kā formas izmantošana mūzkas<br />
mācību proceša sākumskolas skolēnu<br />
iztēles attīstībā<br />
<strong>Mūzikas</strong> klausīšanās kā mūzikas<br />
uztvere attīstības līdzeklis pirmsskolas<br />
vecuma bērniem<br />
Akordeona spēles izpildītājiemaņu<br />
veidošanās bērnu mūzikas skolas 1.-<br />
2.klasēs<br />
Kooperatīvā metode mūzikas mācību<br />
procesā sākumskolā<br />
Skolēnu izziņas interešu veidošanas<br />
mūzikas mācību stundā pamatskolā<br />
H.Kraulis<br />
Mg.art., as.<br />
I.Bagele<br />
Dr.paed.,<br />
doc.<br />
E.Znutiņš<br />
Mg.paed., as.<br />
I.Bagele<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
L.Ščepetkova<br />
Dr.paed.,<br />
as.prof.<br />
S.Ērliha<br />
Mg.paed.,<br />
doc.<br />
V.Skutāns<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
L.Ščepetkova<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
G.Zavadska<br />
Dr.paed.,<br />
as.prof.<br />
S.Ērliha<br />
2
16 M.Zaharova<br />
17 D.Kalniņa<br />
18 D.Zemzare<br />
19 V.Skučs<br />
20 K.Steļmačoonka<br />
21 L.Girsa<br />
22 E.Lazareva<br />
23 T.Konovalova<br />
24 T.Larionova<br />
Bērnu sagatavotība muzikālajai<br />
audzināšanai<br />
<strong>Mūzikas</strong> skolotāja radošas<br />
individualitātes pašrealizācija<br />
pedagoģiskajā darbībā<br />
Pareizas dikcijas veidošana mūzikas<br />
stundās sākumskolas 1.klasē<br />
Pirmsskolas piecgadīgo un sešgadīgo<br />
bērnu relatīvās muzikālās dzirdes<br />
attīstīšana<br />
Audzēkņu tehnisko iemaņu apguve<br />
klavierspēles mācību sākumposmā<br />
Vijoļspēles apguves sākumposms:<br />
interešu un vijoļspēles prasmju iemaņu<br />
veidošanās<br />
Muzikālā ritma izjūtas attīstīšana<br />
jaunāko klašu skolēniem mūzikas<br />
stundās<br />
Intereses attīstīšana par klasisko<br />
mūziku vecāko klašu skolēniem<br />
vispārizglītojošās skolās<br />
Iemaņu kompleksa attīstības teoretiskie<br />
aspekti, kas nepieciešami darbā ar<br />
vokālajiem estrādes ansambļiem<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
V.Bagirjane<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
V.Bagirjane<br />
As.I.Bagele<br />
Mg.paed.<br />
O.Gončarova<br />
Dr.art.,<br />
as.prof.<br />
Ē.Daugulis<br />
Dr.art.,<br />
as.prof.<br />
Ē.Daugulis<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
J.Larionova<br />
Mg.paed., as.<br />
T.Dvorecka<br />
Mg.paed., as.<br />
T.Dvorecka<br />
25 V.Hohlova 8.klases skolēnu patstāvīgais darbs Dr.paed.,<br />
3
26 O.Koļesničenko<br />
27 V.Poļakova<br />
28 L.Akmeņkalne<br />
29 L.Frolova<br />
30 I.Skvorcova<br />
31 S.Apine<br />
32 J.Budevičs<br />
33 A.Mihailova<br />
34 J.Gerasimenko<br />
mūzikas zināšanu un prasmju apguvē prof.<br />
J.Davidova<br />
Sākumskolas un jaunāko klašu skolēnu<br />
muzikalitātes attīstības īpatnības<br />
mācību procesā<br />
Bērnu radošo spēju attīstība solfedžo<br />
stundās<br />
<strong>Mūzikas</strong> uztvere kā primārais muzikāli<br />
radošās darbības veids<br />
Intereses par mūziku veidošanās<br />
sagatavošanas grupas bērniem<br />
pirmsskolas izglītības iestādē<br />
Jaunāko klašu skolēnu pirkstu tehnikas<br />
attīstības iespējas klavierspēles mācību<br />
procesā bērnu mūzikas skolā<br />
Mārtiņu – latviešu tradīciju dienas kā<br />
skolēnu audzināšanas līdzeklis<br />
Izpildītājelpas tehnikas attīstīšanas<br />
metodiskie paņēmieni eifonija spēles<br />
apmācības procesā<br />
Kantelēnas spēles iemaņu veidošana<br />
klavierspēles stundās bērnu mūzikas<br />
skolā<br />
Vokālo iemaņu veidošanās mūzikas<br />
stundās pamatskolas jaunākajās klasēs<br />
Mg.paed.<br />
doc.<br />
V.Skutāns<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
L.Ščepetkova<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Mg.paed., as.<br />
T.Dvorecka<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Mg.paed.,<br />
lekt M.Žižina<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
J.Larionova<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
J.Larionova<br />
Mg.art.,as.<br />
I.Bagele<br />
4
BAKALAURA DARBI<br />
NR.<br />
P.K.<br />
VĀRDS,<br />
UZVĀRDS<br />
1 M.Aizupiete<br />
2 V.Aleksejeva<br />
3 J.Aļeksejeva<br />
4 N.Avlasjonoka<br />
5 N.Bogdanova<br />
6 D.Elksnīte<br />
7 N.Jermaka<br />
DARBA NOSAUKUMS VADĪTĀJS<br />
Tēlainās domāšanas attīstīšana mūzikas<br />
skolu 1.-4.klašu audzēkņiem, izmantojot<br />
latviešu komponistu programmatiskos<br />
klavierskaņdarbus<br />
Klavierspēles pavadījuma spēles iemaņu<br />
veidošanās bērnu mūzikas skolas<br />
vacākajās klasēs<br />
Muzikāli didaktiskā rotaļa kā 5-6 gadu<br />
vecuma bērnu ritma izjūtas attīstības<br />
līdzeklis<br />
<strong>Mūzikas</strong> uztveres attīstības īpatnības 5 –<br />
6 gadu vecuma bērniem ar psihiskās<br />
attīstības aizturi muzikāli ritmiskajā<br />
darbībā<br />
Komponenti, kas ietilpst klavierspēles<br />
lasīšanas no lapas prasmē<br />
Kora diriģenta specifiskās iezīmes darbā<br />
ar vokālo ansambli mūžizglītības<br />
kontekstā<br />
<strong>Mūzikas</strong> uztveres attīstība jaunāko klašu<br />
skolēniem mūzikas klausīšanās procesā<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
J.Larioinova<br />
Mg.paed.,<br />
as..<br />
T.Dvorecka<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Dr.paed.,<br />
as.prof.<br />
S.Ērliha<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
G.Zavadska<br />
Dr.paed.,<br />
doc.<br />
E.Znutiņš<br />
Mg.paed.,<br />
lekt..<br />
J.Larionova<br />
5
8 V.Kalugina<br />
9 A.Lūse<br />
10 I.Makareni<br />
11 D.Maksimova<br />
12 L.Musajeva<br />
13 I.Narubina<br />
14 A.Prancāns<br />
15 Ģ.Ripa<br />
16 G.Ripa<br />
<strong>Mūzikas</strong> izteiksmes līdzekļi kā<br />
priekšnosacījums profesionālās<br />
skaņdarba uztveres attīstībā pusaudžiem<br />
Pozitīvas attieksmes veidošanās pret<br />
dziedāšanu 1. – 4. klašu korī<br />
K.Debisī un M.Ravela skaņdarbu stila<br />
īpatnību apgūšana klavierspēles stundās<br />
BMS vecākajās klasēs<br />
Ritmika kā 4 – 5 gadīgo bērnu pareizās<br />
stājas veidošanās līdzeklis<br />
Jaunāko klašu audzēkņu muzikāli-radošo<br />
spēju attīstība klavierspēles mācību<br />
procesā<br />
Dziedelpas iemaņu veidošana dabā ar<br />
pamatskolas vecuma bērniem<br />
Artikulācijas iemaņu veidošanās<br />
klarnetes un saksofona spēles mācību<br />
procesa BMS<br />
BMS audzēkņu melodiskās dzirdes<br />
attīstības līmeņu noteikšana ar mūzikas<br />
diktātu palīdzību<br />
Radošuma attīstība 3.-4.klašu bērniem<br />
vokālā ansambļa nodarbībās<br />
Dr.art.,<br />
as.prof.<br />
Ē.Daugulis<br />
Dr/paed.,<br />
doc.<br />
E.Znutiņš<br />
Mg.paed., as.<br />
T.Dvorecka<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
T.Minakova<br />
Mg.paed.<br />
lekt.<br />
H.Kraulis<br />
Mg.paed.,<br />
doc.<br />
V.Skutāns<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Dr.paed.,<br />
doc.<br />
E.Znutiņš<br />
6
MAĢISTRA DARBI<br />
17 J.Smirnova<br />
18 K.Strazdiņš<br />
19 J.Mirošņikova<br />
20 J.Visokinska<br />
21 L.Ugorenko<br />
22 J.Ščepetkova<br />
23 K.Vaivode<br />
24 I.Venčele<br />
NR.<br />
P.K.<br />
VĀRDS,<br />
UZVĀRDS<br />
Muzikālās darbības ietekme uz<br />
divgadīgo un trīsgadīgo bērnu<br />
intelektuālo spēju attīstību<br />
Flautu ansamblis kāflautas spēles<br />
izpildītājiemaņu attīstību veicinošs<br />
faktors<br />
Pianistiskā aparāta veidošana klavieru<br />
spēles apmācības procesa sākumposmā<br />
Akordeona ansambļa spēles iemaņu<br />
attīstība mācību sākumposmā<br />
Stilistiskāpieeja kā 6.-7.klašu skolēnu<br />
mūzikas stila izpratnes attīstības pamats<br />
Radoša pieeja teorētisko zināšanu<br />
apguves procesā mūzikas stundās<br />
sākumskolā<br />
Tikumisko vērtību izpratnes veidošanās<br />
baznīcas bērnu koros<br />
Kooperatīvās mācīšanas metodes<br />
izmantošana muzikālās darbības veidos<br />
mūzikas stundās vecākās klases<br />
pamatskolā<br />
Dr.paed.,<br />
as.prof.<br />
S.Ērliha<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Mg.paed., as.<br />
T.Dvorecka<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
L.Ščepetkova<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
G.Zavadska<br />
Dr.paed. doc.<br />
E.Znutiņš<br />
Mg.paed.,<br />
lekt.<br />
G.Zavadska<br />
DARBA NOSAUKUMS VADĪTĀJS<br />
7
1 G.Anča<br />
2 I.Boikova<br />
3 J.Dervanovs<br />
4 O.Groza<br />
5 D.Orlova<br />
6 E.Podoļeca<br />
7 N.Rutkovska<br />
8 D.Soboļeva<br />
<strong>Mūzikas</strong> skolas vecāko<br />
instrumentālspēles klašu audzēkņu<br />
koncertuztrukums un tā pārvarēšanas<br />
pedagoģiski psiholoģiskie<br />
priekšnosacījumi<br />
Audzēkņa individuālās uzstāšanās<br />
izvērtēšana sasniegumu attīstības<br />
kontekstā<br />
Rokmūzika kā pusaudžu mācīšanās<br />
motivācijas aattīstības līdzeklis mūzikas<br />
mācību procesā pamatskolā<br />
Muzikālie pasākumi kā līdzeklis<br />
pirmsskolas izglītības iestāžu vecākās<br />
grupas bērnu sagatavošanā adaptācijai<br />
skolā<br />
Vērtēšana kā daudzfunkcionāls<br />
instrumentu spēles pedagoģiskā procesa<br />
komponents<br />
Skolēnu un skolotāja mijiedarbības<br />
sekmēšana 2.-4.klašu kora stundā<br />
Pianistu kolektīvās muzicēšanas iemaņu<br />
veidošanās klavieransambļa spēles<br />
mācību sākumposmā<br />
Intereses veidošanās par dziedāšanu korī<br />
1.-4.klašu bērniem vispārizglītojošā<br />
skolā<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Dr.paed.,<br />
doc.<br />
E.Znutiņš<br />
Dr. paed.<br />
Doc.<br />
E.Znutiņš<br />
Dr.paed.<br />
as.prof.<br />
M.Marnauza<br />
Mg.paed.,,<br />
lekt.<br />
G.Zavadska<br />
Dr.paed.,<br />
doc.<br />
E.Znutiņš<br />
8
9 I.Timofejeva<br />
10 N.Tolstika<br />
DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES STUDENTU APTAUJAS ANKETA<br />
Fakultāte: MMF<br />
Programmas direktors: doc. Voldemārs Skutāns<br />
Studiju programma: <strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong><br />
Kurss:I; II; III; IV<br />
Radošie uzdevumi kā pusaudžu mūzikas<br />
uztveres attīstības līdzeklis<br />
1.-2.klašu audzēkņu tehnisko iemaņu<br />
veidošanās klavierspēles mācību procesā<br />
1. Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk.A.tabulu).<br />
1.1 Novērtējiet studiju kursa<br />
svarīguma pakāpi piecu baļļu<br />
sistēmā, kur:<br />
5 - ļoti svarīgs<br />
4 - svarīgs<br />
1.2 Novērtējiet pasniegšanas līmeni,<br />
kur:<br />
5 - ļoti augsts<br />
4 - augsts<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
Dr.paed.,<br />
prof.<br />
J.Davidova<br />
7. pielikums. Studiju procesa izvērtējuma anketa<br />
9
3 - vidēji svarīgs<br />
2 - nesvarīgs<br />
1 - nav vajadzīgs<br />
3 - vidējs<br />
2 - zems<br />
1 – ļoti zems<br />
1.3 Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā jāpalielina (+), jāsamazina (-), jāatstāj<br />
bez izmaiņām (=).<br />
A.tabula<br />
Studiju kursa nosaukums Studiju kursa Pasniegšanas Izmaiņas kursa<br />
svarīgums līmenis apjomā<br />
1. Solfedžo 4.24 4.10 „+”- 16%<br />
„-”- 26%<br />
„=”- 58%<br />
2. Harmonija 4.18 4.35 „+”- 10%<br />
„-”- 32%<br />
„=”- 58%<br />
3. Polifonija 3.36 4.18 „+”- 10%<br />
„-”- 33%<br />
„=”- 57%<br />
4. <strong>Mūzikas</strong> formu analīze 3.85 3.84 „+”- -<br />
„-”- 21%<br />
„=”- 79%<br />
5. <strong>Mūzikas</strong> vēsture 4.43 4.09 „+”- 10%<br />
„-”- 14%<br />
„=”- 76%<br />
6. Latviešu mūzikas vēsture 4.40 4.00 „+”- -<br />
10
„-”- 16%<br />
„=”- 84%<br />
7. VIA pamati 3.86 2.95 „+”- 38%<br />
„-”- 19%<br />
„=”- 43%<br />
8. Studiju darbs 3.70 3.83 „+”- 43%<br />
„-”- 24%<br />
9. <strong>Mūzikas</strong> mācību<br />
metodika<br />
„=”- 33%<br />
4.91 4.26 „+”- 5%<br />
„-”- 9%<br />
„=”- 86%<br />
10. Kora zinātne 3.85 3.37 „+”- 5%<br />
„-”- 16%<br />
„=”- 79%<br />
11. Diriģēšana 4.30 4.48 „+”- 5%<br />
„-”- 9%<br />
„=”- 86%<br />
12. Kora klase 4.48 4.65 „+”- 9%<br />
„-”- 24%<br />
„=”- 67%<br />
13. Solo dziedāšana 4.13 4.13 „+”- 14%<br />
„-”- 19%<br />
„=”- 67%<br />
14. Aranžēšana 4.25 3.22 „+”- 37%<br />
„-”- 5%<br />
„=”-58 %<br />
15. Paplidinstruments 3.79 3.94 „+”- 11%<br />
„-”- 21%<br />
„=”- 68%<br />
11
16. Klavierspēle 4.57 4.13 „+”- 28%<br />
„-”- 5%<br />
„=”- 67 %<br />
17. Pavadījuma pamati 4.57 4.21 „+”- 32%<br />
„-”- 16%<br />
18. Profesionālās<br />
kvalifikācijas prakse<br />
2 Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju programma<br />
kopumā?<br />
„=”- 52%<br />
4.95 4.14 „+”- 20%<br />
„-”- 10%<br />
„=”- 70%<br />
1. Pilnīgi apmierina - 24%<br />
2. Pamatā apmierina – 40%<br />
3. Daļēji apmierina - 32%<br />
4. Neapmierina - 4%<br />
5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos aiziet no<br />
universitātes- -<br />
3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa nodrošinājumu ar 1. Pietiekams – 50%<br />
mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem?<br />
2. Nepietiekams - 50%<br />
4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat datortehniku?<br />
5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat Internet?<br />
1. Jā, bieži – 95%<br />
2. Jā, bet reti. Kāpēc?- 5%<br />
3. Nē. Kāpēc?- -<br />
1. Jā, bieži – 68%<br />
2. Jā, bet reti. Kāpēc?- 24%<br />
12
6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir pietiekams?<br />
3. Nē. Kāpēc?- 8%<br />
1. Jā – 68%<br />
2. Nē – 32%<br />
7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar 1. Jā – 33%<br />
vieslektoriem ir pietiekams? 2. Nē – 67%<br />
8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar mācībspēkiem?<br />
1. Apmierinoša – 87%<br />
2. Neapmierinoša – 13%<br />
13
Nr.<br />
A1<br />
Studiju programmas<br />
nosaukums:<br />
Studiju maksas aprēķins<br />
2006/2007.studiju gadā<br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte<br />
Profesionālo studiju programma "<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>"<br />
Studiju veids: Pilna laika studijas<br />
Studiju ilgums (gadi): 4<br />
Kredītpunktu skaits KOPĀ: 160<br />
Kontaktstundu skaits: 2221<br />
Minimālais studējošo skaits studiju kursā: 8<br />
Plānojamais studējošo skaits studiju programmā: 32<br />
Programmas realizācijas vieta: <strong>Daugavpils</strong><br />
A B<br />
Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā 1 :<br />
Amats<br />
Akadēm.personāla vidējā<br />
darba alga mēnesī<br />
Akadēm.personāla<br />
īpatsvars<br />
Rindas<br />
Nr.<br />
9. pielikums. Studiju maksas aprēķins<br />
Aprēķina formula: Aprēķins<br />
C D<br />
Profesors 504 Ls 15% 1 D1=A1*B1 75,60<br />
Asociētais profesors 403 Ls 15% 2 D2=A2*B2 60,45<br />
Docents 323 Ls 30% 3 D3=A3*B3 96,90<br />
Lektors 258 Ls 25% 4 D4=A4*B4 64,50<br />
Asistents 206 Ls 15% 5 D5=A5*B5 30,90<br />
14
A2<br />
A3<br />
A4<br />
Akadēm.personas vidējā darba alga gadā 6 D6= sum(D1:D5)*12 3 940,20<br />
Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu 2 7 X 15<br />
Akadēmiskās personas darba alga uz 1 studējošo gadā 8 D8=D6/D7 262,68<br />
Darba algas fonda aprēķins programmas pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:<br />
Amats<br />
Personāla vidējā darba<br />
alga mēnesī<br />
Personāla<br />
īpatsvars<br />
(cilv.skaits)<br />
Programmas direktors 24 Ls 1 9 D9=A9*B9 24,00<br />
Programmas sekretāre 19 Ls 1 10 D10=A10*B10 19,00<br />
Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 11 D11= (D9+D10)*12 516,00<br />
Plānojamais studējošo skaits studiju programmā 3 : 12 X 32<br />
Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 13 D13=D11/D12 16,13<br />
Darba algas fonda aprēķins fakultāšu pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:<br />
Amats Personāla vidējā darba<br />
alga mēnesī<br />
Personāla<br />
īpatsvars<br />
(cilv.skaits)<br />
Dekāns 403 Ls 1 14 D14=A14*B14 403,00<br />
Prodekāns 323 Ls 1 15 D15=A15*B15 323,00<br />
Pārvaldes lietvedis 206 Ls 1 16 D16=A16*B16 206,00<br />
Pārvaldes sekretārs 175 Ls 0 17 D17=A17*B17 0,00<br />
Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 18 D18= sum(D14:D17)*12<br />
Plānojamais studējošo skaits fakultātē 4 : 19 X 130<br />
Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 20 D20=D19/D18 86,03<br />
Darba algas fonda aprēķins filiāles pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:<br />
Amats Personāla vidējā darba<br />
alga mēnesī<br />
Personāla<br />
īpatsvars<br />
(cilv.skaits)<br />
Filiāles direktors 258 Ls 0 21 D21=A21*B21 0,00<br />
11<br />
184,00<br />
15
A5<br />
Filiāles direktora vietnieks 206 Ls 0 22 D22=A22*B22 0,00<br />
Filiāles sekretārs 156 Ls 0 23 D23=A23*B23 0,00<br />
Filiāles pārvaldes personas vidēja darba alga gadā: 24 D24= (D21+D22+D23)/12 0,00<br />
Plānojamais studējošo skaits filiāles 5 : 25 X 0<br />
Filiāles pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā 26 D26=D24/D25 0,00<br />
Darba algas fonda aprēķins universitātes vispārējam personālam uz 1 studējošo gadā:<br />
Grupa<br />
Kopējā vispārējā<br />
personāla vidējā darba<br />
alga mēnesī<br />
Personāla<br />
īpatsvars<br />
(cilv.skaits)<br />
Vispārējais personāls 48 Ls 249 27 D27=A27*B27<br />
Vispārēja personāla vidēja darba alga gadā: 28 D28=D27*12<br />
Plānojamais studējošo skaits universitātē 6 : 29 X 3760<br />
Vispārējā personāla vienas personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 30 D30=D28/D29 38,14<br />
N1 Darba algas fonds uz 1 studējošo gadā:<br />
31<br />
11<br />
952,00<br />
143<br />
424,00<br />
D31=D8+D13+ D20+D26+D30 402,98<br />
N2 Darba dēvēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi (24.09%) 32 D32= D31*0.2409 97,08<br />
N3 Komandējumi un dienesta braucieni: 33 x 4,43<br />
N4<br />
Sakaru un pasta pakalpojumi: 34 x 1,18<br />
Īpašuma nodoklis 35 x 0,77<br />
Transporta pakalpojumi 36 x 0,16<br />
Telpu un inventāra noma 37 x 0,02<br />
Tehniskā apkope 38 x 14,97<br />
Remonta izmaksas: 39 x 33,78<br />
Programmas akreditācija 40 x 8,33<br />
Mācību prakse 41 x 1,60<br />
16
N5<br />
Pakalpojumu apmaksa<br />
42<br />
D42= SUM(D34:D41)<br />
Mācību līdzekļi 43 x 1,76<br />
Kancelejas preces 44 x 6,69<br />
Inventārs 45 x 4,25<br />
Komunālie pakalpojumi 46 x 8,90<br />
Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs<br />
N6 Grāmatu iegāde un žurnāli<br />
N7 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas<br />
S1<br />
Studentu aktivitātes<br />
47<br />
48<br />
D47= SUM(D43:D46)<br />
Sports un kultūra 51 x 0,66<br />
Studentu sociālais nodrošinājums<br />
X1 Neprognozējamie izdevumi<br />
Z1 Izdevumi zinātnes attīstībai<br />
Studiju izmaksas vienam studējošam gadā: 55<br />
Ikgadējas studiju maksas aprēķins uz visu studiju periodu vienam studējošam<br />
Prognozējamā<br />
inflācija<br />
A B<br />
49<br />
50<br />
52<br />
53<br />
54<br />
Rindas<br />
Nr.<br />
x<br />
x<br />
x<br />
D52=D50+51<br />
x<br />
x<br />
D55=D54+D53+D52+D49+D48+D47+D42+D33+D32+D31<br />
60,81<br />
21,60<br />
2,55<br />
1,77<br />
1,57<br />
2,23<br />
9,40<br />
9,89<br />
612,74<br />
Aprēķina formula: Aprēķins<br />
C D<br />
1. studiju gads X 56 D56=D55 613 Ls<br />
2. studiju gads 8,20% 57 D57=D56*B57 663 Ls<br />
3. studiju gads 8,20% 58 D58=D57*B58 717 Ls<br />
4. studiju gads 8,20% 59 D59=D58*B59 776 Ls<br />
17
Nr.<br />
A1<br />
Piezīmes:<br />
1 - Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā tiek veikts MK noteikumu pamatā<br />
(2001.gada 24.jūlija MK noteikumi Nr.334, 2004.gada 24.augustā MK noteikumi Nr.746);<br />
2 - Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu tiek noteikts 2001.gada 24.jūlija MK noteikumu Nr.334 pamatā;<br />
3 - Plānojamais studējošo skaits studiju programmā tiek aprēķināts reizinot minimālo studējošo skaitu studiju kursā uz studiju ilgumu;<br />
4 - Plānojamais studējošo skaits fakultātē tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam);<br />
5 - Plānojamais studējošo skaits filiāles tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam);<br />
6 - Plānojamais studējošo skaits universitātē tiek noteikts mācību padomes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam).<br />
Studiju programmas<br />
nosaukums:<br />
Studiju maksas aprēķins<br />
2006/2007.studiju gadā<br />
<strong>Mūzikas</strong> un mākslu fakultāte<br />
Profesionālo studiju programma "<strong>Mūzikas</strong> <strong>skolotājs</strong>"<br />
Studiju veids: Nepilna laika studijas<br />
Studiju ilgums (gadi): 5<br />
Kredītpunktu skaits KOPĀ: 160<br />
Kontaktstundu skaits: 744<br />
Minimālais studējošo skaits studiju kursā: 8<br />
Plānojamais studējošo skaits studiju programmā: 32<br />
Programmas realizācijas vieta: <strong>Daugavpils</strong><br />
A B<br />
Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā 1 :<br />
Amats<br />
Akadēm.personāla vidējā<br />
darba alga mēnesī<br />
Akadēm.personāla<br />
īpatsvars<br />
Rindas<br />
Nr.<br />
Aprēķina formula: Aprēķins<br />
C D<br />
18
A2<br />
A3<br />
Profesors 504 Ls 15% 1 D1=A1*B1 75,60<br />
Asociētais profesors 403 Ls 15% 2 D2=A2*B2 60,45<br />
Docents 323 Ls 30% 3 D3=A3*B3 96,90<br />
Lektors 258 Ls 25% 4 D4=A4*B4 64,50<br />
Asistents 206 Ls 15% 5 D5=A5*B5 30,90<br />
Akadēm.personas vidējā darba alga gadā 6 D6= sum(D1:D5)*12 3 940,20<br />
Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu 2 7 X 15<br />
Akadēmiskās personas darba alga uz 1 studējošo gadā 8 D8=D6/D7 262,68<br />
Darba algas fonda aprēķins programmas pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:<br />
Amats<br />
Personāla vidējā darba<br />
alga mēnesī<br />
Personāla<br />
īpatsvars<br />
(cilv.skaits)<br />
Programmas direktors 24 Ls 1 9 D9=A9*B9 24,00<br />
Programmas sekretāre 19 Ls 1 10 D10=A10*B10 19,00<br />
Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 11 D11= (D9+D10)*12 516,00<br />
Plānojamais studējošo skaits studiju programmā 3 : 12 X 32<br />
Programmas pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 13 D13=D11/D12 16,13<br />
Darba algas fonda aprēķins fakultāšu pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:<br />
Amats Personāla vidējā darba<br />
alga mēnesī<br />
Personāla<br />
īpatsvars<br />
(cilv.skaits)<br />
Dekāns 403 Ls 1 14 D14=A14*B14 403,00<br />
Prodekāns 323 Ls 1 15 D15=A15*B15 323,00<br />
Pārvaldes lietvedis 206 Ls 1 16 D16=A16*B16 206,00<br />
Pārvaldes sekretārs 175 Ls 0 17 D17=A17*B17 0,00<br />
Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga gadā: 18 D18= sum(D14:D17)*12 11 184,00<br />
Plānojamais studējošo skaits fakultātē 4 : 19 X 130<br />
19
A4<br />
A5<br />
Fakultāšu pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 20 D20=D19/D18 86,03<br />
Darba algas fonda aprēķins filiāles pārējam personālam uz 1 studējošo gadā:<br />
Amats Personāla vidējā darba<br />
alga mēnesī<br />
Personāla<br />
īpatsvars<br />
(cilv.skaits)<br />
Filiāles direktors 258 Ls 0 21 D21=A21*B21 0,00<br />
Filiāles direktora vietnieks 206 Ls 0 22 D22=A22*B22 0,00<br />
Filiāles sekretārs 156 Ls 0 23 D23=A23*B23 0,00<br />
Filiāles pārvaldes personas vidēja darba alga gadā: 24 D24= (D21+D22+D23)/12 0,00<br />
Plānojamais studējošo skaits filiāles 5 : 25 X 0<br />
Filiāles pārvaldes personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā 26 D26=D24/D25 0,00<br />
Darba algas fonda aprēķins universitātes vispārējam personālam uz 1 studējošo gadā:<br />
Grupa<br />
Kopējā vispārējā<br />
personāla vidējā darba<br />
alga mēnesī<br />
Personāla<br />
īpatsvars<br />
(cilv.skaits)<br />
Vispārējais personāls 48 Ls 249 27 D27=A27*B27 11 952,00<br />
Vispārēja personāla vidēja darba alga gadā: 28 D28=D27*12 143 424,00<br />
Plānojamais studējošo skaits universitātē 6 : 29 X 3760<br />
Vispārējā personāla vienas personas vidējā darba alga uz 1 studējošo gadā: 30 D30=D28/D29 38,14<br />
N1 Darba algas fonds uz 1 studējošo gadā:<br />
31<br />
D31=D8+D13+ D20+D26+D30 402,98<br />
N2 Darba dēvēja valsts obligātās sociālās apdrošināšanas maksājumi (24.09%) 32 D32= D31*0.2409 97,08<br />
N3 Komandējumi un dienesta braucieni: 33 x 2,27<br />
N4<br />
Sakaru un pasta pakalpojumi:<br />
Īpašuma nodoklis<br />
Transporta pakalpojumi 36 x 0,36<br />
34<br />
35<br />
x<br />
x<br />
2,75<br />
0,33<br />
20
N5<br />
Telpu un inventāra noma 37 x 0,10<br />
Tehniskā apkope 38 x 6,42<br />
Remonta izmaksas: 39 x 14,48<br />
Programmas akreditācija 40 x 8,33<br />
Mācību prakse 41 x 0,00<br />
Pakalpojumu apmaksa<br />
42<br />
D42= SUM(D34:D41)<br />
Mācību līdzekļi 43 x 0,75<br />
Kancelejas preces 44 x 6,69<br />
Inventārs 45 x 1,82<br />
Komunālie pakalpojumi 46 x 3,81<br />
Materiāli, energoresursi, ūdens un inventārs<br />
N6 Grāmatu iegāde un žurnāli<br />
N7 Iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas<br />
S1<br />
Studentu aktivitātes<br />
47<br />
48<br />
D47= SUM(D43:D46)<br />
Sports un kultūra 51 x 0,00<br />
Studentu sociālais nodrošinājums<br />
X1 Neprognozējamie izdevumi<br />
Z1 Izdevumi zinātnes attīstībai<br />
Studiju izmaksas vienam studējošam gadā: 55<br />
Ikgadējas studiju maksas aprēķins uz visu studiju periodu vienam studējošam<br />
Prognozējamā<br />
inflācija<br />
A B<br />
49<br />
50<br />
52<br />
53<br />
54<br />
Rindas<br />
Nr.<br />
x<br />
x<br />
x<br />
D52=D50+51<br />
x<br />
x<br />
D55=D54+D53+D52+D49+D48+D47+D42+D33+D32+D31<br />
32,77<br />
13,07<br />
1,09<br />
0,76<br />
0,00<br />
0,00<br />
6,27<br />
6,60<br />
562,89<br />
Aprēķina formula: Aprēķins<br />
C D<br />
21
1. studiju gads X 56 D56=D55 563 Ls<br />
2. studiju gads 8,20% 57 D57=D56*B57 609 Ls<br />
3. studiju gads 8,20% 58 D58=D57*B58 659 Ls<br />
4. studiju gads 8,20% 59 D59=D58*B59 713 Ls<br />
5. studiju gads 8,20% 60 D60=D59*B60 771 Ls<br />
Piezīmes:<br />
1 - Darba algas fonda aprēķins akadēmiskajam personālam uz 1 studējošo gadā tiek veikts MK noteikumu pamatā<br />
(2001.gada 24.jūlija MK noteikumi Nr.334, 200<br />
2 - Vidējais studējošo skaits uz vienu akadēmisko personu tiek noteikts 2001.gada 24.jūlija MK noteikumu Nr.334 pamatā;<br />
3 - Plānojamais studējošo skaits studiju programmā tiek aprēķināts reizinot minimālo studējošo skaitu studiju kursā uz studiju ilgumu;<br />
4 - Plānojamais studējošo skaits fakultātē tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam);<br />
5 - Plānojamais studējošo skaits filiāles tiek noteikts domes sēdes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam);<br />
6 - Plānojamais studējošo skaits universitātē tiek noteikts mācību padomes lēmumu pamatā (plāns kārtējam studiju gadam).<br />
22
Change language