LABORATORIJAS DARBI FIZIOLOG¸ IJ¯A 2. dal¸a

Daugavpils Universitāte 

FIZIOLOG¸ IJAS UN VESELĪBAS MĀCĪBAS KATEDRA 

Jānis Jauja 

Antoņina ˇZilinska 

LABORATORIJAS DARBI 

FIZIOLOG¸ IJĀ 

2. dal¸a 

2002

ANOT ĀCIJA 

Otrais pārstrādātais un papildinātais izdevums, domāts studiju programmu “Fizioterapeits” 

un “Fiziskās audzināˇsanas skolotājs” studentiem. 

Metodikas materiālus var izmantot arī bioloˇgijas un veselības mācības skolotāji.

SATURS 

I ASINS FIZIOLO ˇGIJA 5 

1.1. Asins formelementu apskate mikroskopā un leikocitārās formulas noteikˇsana 6 

1.2. Asins noņemˇsanas tehnika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7 

1.3. Eritrocītu skaitīˇsana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 8 

1.4. Leikocītu skaitīˇsana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 10 

1.5. Hemoglobīna daudzuma noteikˇsana asinīs. . . . . . . . . . . . . . . . . . . 11 

1.6. Krāsu indeksa noteikˇsana. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13 

1.7. Eritrocītu grimˇsanas ātruma noteikˇsana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 14 

1.8. Asins grupas noteikˇsana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15 

1.9. Rēzus piederības noteikˇsana cilvēkam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 16 

1.10. Asins recēˇsanas laika noteikˇsana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17 

1.11. Glikozes un holesterīna līmeņa noteikˇsana asinīs . . . . . . . . . . . . . . . 18 

II SIRDS - ASINSVADU FIZIOLO ˇGIJA 19 

2.1. Vardes sirds cikla analīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20 

2.2. Sirds vadītājsistēmas automātijas spēju novēroˇsana . . . . . . . . . . . . . 22 

2.3. Temperatūras ietekme uz vardes sirdsdarbību . . . . . . . . . . . . . . . . 23 

2.4. K¸ īmisko vielu iedarbība uz vardes sirdsdarbību . . . . . . . . . . . . . . . . 24 

2.5. Sirds muskul¸a refraktaritāte . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 25 

2.6. Vago - simpātiskā nerva kairinājuma ietekme uz vardes sirdsdarbību . . . . 26 

2.7. Sistoles un minūtes tilpumu noteikˇsana pēc Starra metodes . . . . . . . . . 28 

2.8. Sirds sveˇsrefleksu novēroˇsana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 29 

2.9. Elektrokardiogrammas reˇgistrācija un analīze . . . . . . . . . . . . . . . . . 31 

2.10. Veˇgetatīvā indeksa noteikˇsana . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 33 

2.11. Asinsspiediena un pulsa frekvences izmaiņas fiziskās slodzes ietekmē . . . . 34 

2.12. Sfigmogrāfija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37 

2.13. Polikardiogrāfija. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 40 

2.14. Kapilaroskopija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 42 

III ELPOˇSANAS FIZIOLO ˇGIJA 45 

3.1. Spirometrija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 46 

3.2. Spirogrāfija. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 48 

3.3. Vajadzīgās plauˇsu vitālās kapacitātes noteikˇsana . . . . . . . . . . . . . . . 49 

3.4. Elpoˇsanas sistēmas funkcionālās proves . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 50 

3.5. Fiziskās izturības noteikˇsana pēc kardiorespiratorā indeksa (N. Samko modifikācija) 

. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51

4 SATURS 

IV GREMOˇSANAS FIZIOLO ˇGIJA 53 

4.1. Siekalu sekrēcijas pārbaude cilvēkam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 54 

4.2. Cietes sadalīˇsana ar siekalu fermentiem . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 55 

4.3. Kuņˇga sulas analīze . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 56 

4.4. Kuņˇga sulas sālsskābes un fermenta pepsīna ietekme uz olbaltumvielām . . 57 

4.5. ˇ Zults iedarbība uz taukiem. . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58 

V VIELU UN ENER ˇGIJAS MAIŅAS FIZIOLO ˇGIJA 59 

5.1. Pamatmaiņas noteikˇsana cilvēkam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 60 

5.2. Dienas uztura devas aprēk¸ināˇsana veselam cilvēkam . . . . . . . . . . . . . 62 

LITERATŪRA 63 

PIELIKUMI 65 

1. pielikums. Pieauguˇsa cilvēka galveno fizioloˇgisko rādītāju lielumi . . . . . . . 65 

2. pielikums. Standarta pamatmaiņas noteikˇsana vīrieˇsiem . . . . . . . . . . . . 68 

3. pielikums. Standarta pamatmaiņas noteikˇsana sievietēm . . . . . . . . . . . . 70 

4. pielikums. Cilvēka enerˇgijas patēriņˇs kilokalorijās uz vienu kg k¸ermeņa masas 

vienā stundā (kcal/1 kg/1 h) . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 72 

5. pielikums. Uzturvielu saturs un kaloriskā vērtība (100 g produkta) . . . . . . 73 

6. pielikums. Vitamīnu saturs pārtikas produktos (100 g) . . . . . . . . . . . . . 76 

7. pielikums. Vitamīnu saturs daˇzāda vecuma cilvēkiem un vienā polivitamınu 

tabletē, un vesela organisma nepiecieˇsamība pēc tiem diennaktī . . . . . . . 78 

8. pielikums. Mēru un svaru salīdzinājums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 79

I nodal¸a 

ASINS FIZIOLO ˇGIJA 

Asinis ir organisma ˇsk¸idrie audi, kas kopā ar limfu un audu ˇsk¸idrumu veido organisma 

iekˇsējo vidi, kura nodroˇsina vielu maiņu. Asinis sastāv no ˇsk¸idrās dal¸as jeb plazmas (55%) 

un formelementiem (45%) - eritrocītiem, leikocītiem un trombocītiem. Asinis nepārtraukti 

plūst slēgtā asinsvadu sistēmā un kopā ar nervu sistēmu uztur visu orgānu savstarpējos 

sakarus un ietekmē orgānu struktūru un funkcijas. 

Asinīm kā vienai no iekˇsējās vides sastāvdal¸ām raksturīgs relatīvs iekˇsējās vides pastāvīgums, 

asins sastāvs (ūdens, sāl¸u, olbaltumvielu un glikozes daudzums, skābju un 

bāzu koncentrācija) ir relatīvi nemainīgs. Pēc asins sastāva var spriest par visu orgānu 

funkcijām. Tāpēc asins izmeklēˇsana palīdz ārstam daudzos gadījumos atklāt patoloˇgiskos 

procesus organismā. Izteiktas pārmaiņas iekˇsējās vides sastāvā rada ˇsūnu darbības 

traucējumus un apdraud organisma darbību.

6 I nodal¸a. ASINS FIZIOLO ˇ GIJA 

1.1. Asins formelementu apskate mikroskopā un leikocitārās formulas 

noteikˇsana 

Darba uzdevumi. 

1. Novērot asins formelementus mikroskopā. 

2. Noteikt leikocitāro formulu (daˇzādu leikocītu veidu procentuālo attiecību). 

Darbam nepiecieˇsams. Mikroskops, asins uztriepes. 

1.1. zīmējums. Asins formelementu mikroskopiskā uzbūve. 

A - cilvēka eritrocīti; 

B - vardes eritrocīti; 

C - cilvēka asins formelementi un daˇzādi leikocītu veidi: 

1 - neitrofīlais, 2 - limfocīts, 3 - eozinofīlais, 4 - bazofīlais, 

5 - monocīts. 

Darba gaita. Uzstāda mikroskopu, ņem asins uztriepes un apskata tās mikroskopā 

pie liela palielinājuma, pievērˇsot uzmanību eritrocītu formai un leikocītu formas 

daˇzādībai (1.1. zīm.). 

Protokolu burtnīcā iezīmē eritrocītus un daˇzādas formas leikocītus un nosaka to 

procentuālo attiecību.

1.2. Asins noņemˇsanas tehnika 7 

1.2. Asins noņemˇsanas tehnika 

Darba uzdevums. Iemācīties noņemt asinis no pirksta daˇzādām analīzēm. 

Darbam nepiecieˇsams. Vate, spirts, skarifikators, joda ˇsk¸īdums, asins noņemˇsanai vajadzīgās 

pipetes un sajaucēji. 

Izmeklējamā persona. Grupas studenti. 

Darba gaita. Formelementu skaitīˇsanai, hemoglobīna daudzuma noteikˇsanai u.c. analīzēm 

asinis parasti noņem no pirksta. Cilvēkiem, kas strādā ar labo roku, tās parasti 

noņem no kreisās rokas ceturtā pirksta. Pirksta gala falangu notīra vispirms ar spirtu, 

tad ar ēteri. 

Students, kurˇs noņem asinis, uzvelk gumijas cimdus, cieˇsi satver izmeklējamās personas 

notīrītā pirksta gala falangu un ar sterila skarifikatora smaili iedur fiksētās 

falangas spilventiņā (dūrienam jābūt 1,5 - 3 mm dzil¸am). 

Pirmo asins pilienu noslauka ar sausu vates tamponu. Nākamos asins pilienus, kas 

brīvi izplūst (falangu no sāniem viegli saspieˇzot), iesūc sajaucējos vai attiecīgajās 

pipetēs. Kad asinis iesūktas, pipetes vai sajaucēja galu noslauka ar sausu vates 

tamponu (ˇsīs asinis neietilpst analīzei paredzētajā asins tilpumā). 

Pēc asins noņemˇsanas pirkstu apzieˇz ar joda ˇsk¸īdumu un uzliek sausu vates tamponu, 

kuru izmeklējamā persona neilgu laiku piespieˇz pie dūriena vietas, kamēr brūcīte vairs 

neasiņo.


1.3. Eritrocītu skaitīˇsana 


1. Iemācīties skaitīt eritrocītus. 

2. Noteikt eritrocītu skaitu 1 mm 3 asiņu. 

Darbam nepiecieˇsams. Mikroskops, skaitāmā kamera, eritrocītu pipete, Haima ˇsk¸īdums 

vai 3% NaCl ˇsk¸īdums, vate, spirts, ēteris. 


Eritrocītu skaitīˇsanai izmanto Gorjajeva skaitāmo kameru un eritrocītu pipeti (1.2. zīm. 

un 1.3. zīm.). 

1.2. zīmējums. Gorjajeva skaitāmā kamera. 

A - kameras skats no augˇsas; 

B - skats no sāniem; 

C - tīkliņˇs palielinājumā; 

a - mazais kvadrātiņˇs; 

b - lielais kvadrāts. 

1.3. zīmējums. Pipetes eritrocītu (A) un 

leikocītu (B) skaitīˇsanai. 

Skaitāmā kamera ir biezs priekˇsmeta stikls, kura vidusdal¸ā ˇsk¸ērsām izdobtas četras 

renītes, starp kurām atrodas plāksnītes. Vidējā plāksnīte, ko īpaˇsa renīte pārdala uz 

pusēm, ir par 0,1 mm zemāka nekā malējās. Tāpēc, pārsedzot kameru ar segstikliņu, 

izveidojas mikrotelpa, kuras dzil¸ums ir 0,1 mm. Uz vidējās plāksnītes abu puˇsu virsmām 

stiklā iegravēts tīkliņˇs. Tīkliņˇs sastāv no 225 (15×15) kvadrātiem. Katrs treˇsais kvadrāts 

sadalīts 16 mazos kvadrātiņos. Tīkliņā ir 25 ˇsādi kvadrāti. Mazā kvadrātiņa mala ir 1/20

1.3. Eritrocītu skaitīˇsana 9 

mm, tā tilpums 1/4000 mm 3 . To svarīgi zināt, nosakot formelementu daudzumu 1 mm 3 

asiņu. 

Eritrocītu pipete - kapilāra caurulīte ar paplaˇsinājumu (ampulu) augˇsējā galā (1.3. zīm.). 

Uz kapilārās dal¸as ir 2 atzīmes: 0,5 un 1, bet aiz paplaˇsinājuma 101. ˇ Sī atzīme rāda, cik 

reizes ampulas tilpums ir lielāks par kapilāra tilpumu jeb cik reizes asinis tiek atˇsk¸aidītas 

(1 : 200 vai 1 : 100). 1 : 100 - ja asinis iesūc kapilārā līdz atzīmei 1 un 1 : 200 - ja līdz 

atzīmei 0,5. 

Darba gaita. Uz skaitāmās kameras vidējās plāksnītes uzliek segstikliņu un to pieslīpē 

tā, lai uz segstikliņa malas kl¸ūtu redzami varavīksnes gredzeni (tā būs precīzi ievērots 

kameras tilpums). Eritrocītu pipeti savieno ar iemuti. Izmeklējamai personai noņem 

asinis (skat. iepriekˇsējo darbu). Asinis iesūc eritrocītu pipetē līdz atzīmei 0,5. Ar 

sausu vates tamponu noslauka pipetes galu. Tad pipeti iemērc Haima vai 3% NaCl 

ˇsk¸īdumā un iesūc līdz atzīmei 101. Pipetei noņem iemuti, abus pipetes galus aizspieˇz 

ar 2 pirkstiem un uzmanīgi krata 1 minūti. Tad pirmos divus pilienus no pipetes izlaiˇz 

ārā (kapilārā dal¸ā ir tikai atˇsk¸aidītājs) un treˇso pilienu ievada kamerā, uzpilinot to uz 

kameras vidējās plāksnītes līdzās segstikliņa malai. Pēc 1 - 2 minūtēm, kad izbeidzas 

ˇsk¸idruma plūsma kamerā, to uzliek uz mikroskopa galdiņa. Sagatavo mikroskopu: 

uzliek mazo objektīvu (8) un lielo okulāru (15), slēdz diafragmu un nolaiˇz kondensoru. 

Nostāda mikroskopu, lai skaidri būtu saskatāms kameras tīkliņˇs. 

Eritrocītus skaita 5 kvadrātos, kuri ir sadalīti mazajos kvadrātiņos (t.i. 80 mazajos) 

pa kameras tīkliņa diagonāli. ˇ Sim nolūkam redzes lauka kreisajā augˇsējā stūrī 

atrod lielo sadalīto kvadrātu un saskaita tajā redzamos eritrocītus. Pēc tam pārbīdot 

kameru pa diagonāli uz leju un atrod nākamo sadalīto kvadrātu, saskaita eritrocītus 

utt. Lai divreiz nesaskaitītu vienas un tās paˇsas ˇsūnas, jāievēro ˇsāds noteikums: 

skaita tos eritrocītus, kas atrodas mazajos kvadrātos, bet ja ˇsūnas atrodas uz kvadrāta 

malas, tad pieskaita tikai uz divām malām, piemēram, uz kreisās un augˇsējās malas 

esoˇsos eritrocītus, ja vismaz puse ˇsūnas atrodas kvadrātā. 

Eritrocītu skaitu 1 mm 3 asiņu aprēk¸ina pēc formulas: 

E = 

n × 4000 × 200 

80 

= n × 10000 

Tātad saskaitīto eritrocītu skaitu (n) dala ar skaitīˇsanā izmantoto kameras tilpumu 

(80/4000 mm 3 ) un reizina ar asiņu atˇsk¸aidījumu (200). 

Kad eritrocīti saskaitīti, noņem segstikliņu no kameras. Segstikliņu un kameru nomazgā 

ar ūdeni un noslauka sausu. Pipeti izsusina, izskalojot to ar ēteri vai izpūˇsot 

ar gumijas baloniņu, kamēr pērlīte ampulā (paplaˇsinātajā dal¸ā) brīvi lēkā un nepielīp 

pie sieniņām. 

Aprēk¸ina eritrocītu skaitu 1 mm 3 asiņu, salīdzina ar normu un izdara secinājumus.


1.4. Leikocītu skaitīˇsana 


1. Iemācīties skaitīt leikocītus. 

2. Noteikt leikocītu skaitu 1 mm 3 asiņu. 

Darbam nepiecieˇsams. Mikroskops, skaitāmā kamera, leikocītu pipete, Tjurka ˇsk¸īdums 

vai 5% etik¸skābes ˇsk¸īdums, spirts, ēteris, skarifikators. 


Leikocītu skaitīˇsanai izmanto Gorjajeva skaitāmo kameru (skat. “Eritrocītu skaitīˇsana”) 

un leikocītu pipeti (1.3. zīm.). 

Leikocītu pipete - kapilāra caurulīte ar paplaˇsinājumu (ampulu) augˇsējā galā. Kapilārajā 

dal¸ā ir divas atzīmes - 0,5 un 1, bet virs ampulas - 11. Tātad asinis tiek atˇsk¸aidītas 

20 vai 10 reizes. 

Darba gaita. Sagatavo skaitāmo kameru (skat. “Eritrocītu skaitīˇsana”), leikocītu pipeti 

savieno ar iemuti. Izmeklējamai personai noņem asinis un iesūc pipetē līdz atzīmei 

0,5. Ar sausu vates tamponu noslauka pipetes galu. Tad iemērc pipeti Tjurka (vai 

etik¸skābes) ˇsk¸īdumā un iesūc līdz atzīmei 11. Noņemot iemuti, pipetes galus satver 

ar diviem pirkstiem un viegli sakrata (1 minūti), lai asinis sajauktos ar atˇsk¸aidītāju. 

Tad pirmos divus pilienus izpūˇs ārā, treˇso ievada skaitāmajā kamerā zem segstikliņa. 

Sagatavo mikroskopu un pēc 1 - 2 minūtēm, kad apstājusies ˇsk¸idruma plūsma kamerā, 

sāk skaitīt leikocītus. Leikocītus skaita visos lielajos (100) nesadalītajos kvadrātos. 

Leikocītu skaitu aprēk¸ina pēc formulas: 

L = 

n × 4000 × 20 

16 × 100 

= n × 50 

Tātad iegūto leikocītu skaitu dala ar skaitīˇsanā izmantotās kameras tilpumu (1600/4000 

mm 3 ) un reizina ar asiņu atˇsk¸aidījumu (20). 

Kad leikocīti saskaitīti, kameru un leikocītu pipeti izmazgā un izsusina. Aprēk¸ina 

leikocītu daudzumu 1 mm 3 asiņu, salīdzina ar normu un izdara secinājumus.

1.5. Hemoglobīna daudzuma noteikˇsana asinīs. 11 

1.5. Hemoglobīna daudzuma noteikˇsana asinīs. 


1. Iemācīties noteikt hemoglobīna daudzumu asinīs pēc Sali metodes. 

2. Noteikt hemoglobīna daudzumu asinīs cilvēkam. 

Darbam nepiecieˇsams. Sali hemometrs, 0,1 n HCl ˇsk¸īdums, spirts, ēteris, skarifikators, 

destilēts ūdens, pipetes. 


Hemoglobīna daudzuma noteikˇsanai izmanto Sali hemometru (1.4. zīm.). Tas sastāv 

no plastmasas statīva un 3 stikla stobriņiem. Divi malējie stobriņi aizkausēti un pildīti ar 

standartˇsk¸īdumu (sālsskābais hematīns). Vidējais stobriņˇs ir graduēts, tajā gatavo asins 

ˇsk¸īdumu hemoglobīna daudzuma noteikˇsanai. 

Metodes pamatā ir standartˇsk¸īduma un asiņu parauga krāsu intensitātes salīdzināˇsana. 

1.4. zīmējums. Sali hemometrs. 

a - stobriņi ar standartˇsk¸īdumu; 

b - graduēts stobriņˇs asins atˇsk¸aidīˇsanai; 

c - pipete asins noņemˇsanai. 

Darba gaita. Graduētajā stobriņā līdz atzīmei 2 (apakˇsējā koncentriskā līnija) ielej 0,1 

n HCl ˇsk¸īdumu. Tīrā, sausā hemometra pipetē līdz atzīmei (0,02 ml) iesūc asinis. 

Pipetes galu noslauka ar vates tamponu. Pipeti ieliek stobriņā, lai tās gals 

atrastos HCl ˇsk¸īdumā un uzmanīgi izpūˇs asinis. Stobriņu viegli sakrata, lai asinis 

labāk sajaucas ar HCl ˇsk¸īdumu un l¸auj tām stāvēt 3 - 5 minūtes. ˇ Sajā laikā 

asinīs esoˇsais hemoglobīns savienojas ar sālsskābi un veidojas sālsskābais hematīns - 

tumˇsi brūnas krāsas ˇsk¸īdums. Tad sālsskābajam hematīnam pilina klāt pa pilienam 

destilētu ūdeni un stobriņa saturu samaisa ar stikla nūjiņu. 

Ūdeni pilina klāt tik 

daudz, kamēr atˇsk¸aidīto asiņu krāsa kl¸ūst vienāda ar standartˇsk¸īduma krāsu. Nolasa 

rezultātu. Hemoglobīna daudzumu nolasa pēc iedal¸as, pret kuru atrodas ˇsk¸īduma 

apakˇsējā meniska līmenis stobriņā. Vienā stobriņa pusē esoˇsā skala rāda hemoglobīna


daudzumu %, otrā - hemometra vienībās. Ja skala graduēta tikai g%, var aprēk¸ināt 

hemoglobīna daudzumu Sali vienībās, zinot tā daudzumu standartˇsk¸īdumā - 16,67%. 

Sali vienības parāda, cik % no standartˇsk¸īduma hemoglobīna koncentrācijas sastāda 

izmeklējamo asiņu hemoglobīna koncentrācija. 

Ja, piemēram, izmeklējamās personas asinīs ir 15 g% hemoglobīna, tad hemoglobīna 

daudzumu Sali vienībās aprēk¸ina sekojoˇsi: 16,67 g% hemoglobīna atbilst 100 Sali 

vienībām, 15 g% hemoglobīna atbilst X Sali vienībām. 

X = 

15 × 100 

16, 67 

= 70 (Sali vienības) 

Nosaka hemoglobīna daudzumu g% un Sali vienībās, salīdzina ar normu un izdara 

secinājumus.

1.6. Krāsu indeksa noteikˇsana. 13 

1.6. Krāsu indeksa noteikˇsana. 

Krāsu indekss parāda attiecību starp hemoglobīna daudzumu un eritrocītu skaitu 

asinīs. Tas parāda eritrocītu piesātināˇsanās pakāpi ar hemoglobīnu. Krāsu indeksu 

(KI) aprēk¸ina pēc formulas: 

K1 = 

Hb (g%) × 3 

Er (milj.) × 10 

vai K1 = 

Hb (Sali vienībās) 

Er (milj.) × 20 

Krāsu indeksu var noteikt arī pēc nomogrammas (1.5. zīm.). 

1.5. zīmējums. Nomogramma krāsu indeksa noteikˇsanai 

a - krāsu indeksa skala 

b - hemoglobīna daudzuma (Sali vienībās) skala 

c - eritrocītu daudzuma (milj., 1 mm 3 asiņu) skala. 

Veselam cilvēkam Kl jābūt 0,9 - 1,1. 

Ja Kl < 0,8 - eritrocīti nepietiekoˇsi piesātināti ar hemoglobīnu. Tādu parādību sauc 

par hipohromiju. 

Ja Kl > 1,1 - eritrocīti ir pārsātināti ar hemoglobīnu. Tādu parādību sauc par 

hiperhromiju. 

Aprēk¸ina Kl un izdara secinājumus par eritrocītu piesātinātību ar hemoglobīnu.


1.7. Eritrocītu grimˇsanas ātruma noteikˇsana 


1. Iemācīties noteikt eritrocītu grimˇsanas ātrumu pēc Pančenkova metodes. 

2. Noteikt eritrocītu grimˇsanas ātrumu cilvēkam. 

Darbam nepiecieˇsams. Pančenkova statīvs, graduētas pipetes, 5% nātrija citrāta ˇsk¸īdums, 

mēˇgene, vate, spirts, ēteris, skarifikators. 


Eritrocītu grimˇsanas ātruma noteikˇsanai izmanto Pančenkova aparātu. Tas sastāv no 

statīva un graduētām pipetēm (1.6. zīm.). Katra pipete sadalīta 100 iedal¸ās, kapilāra 

diametrs 1 mm. Pie 50 iedal¸as ir atzīme “P” ( no kr.val. - ˇsk¸īdinātājs), pie 

0 iedal¸as ir atzīme “K” ( no kr.val. - asinis). 

1.6. zīmējums. Pančenkova statīvs ar graduētām 

pipetēm. 

Darba gaita. Pančenkova pipeti izskalo ar 5% nātrija citrāta ˇsk¸īdumu. Tad ievelk ˇso 

ˇsk¸īdumu pipetē līdz atzīmei “P” un izpūˇs sausā trauciņā vai stobriņā. Noņemot 

asinis, dūriens pirkstā jāizdara dzil¸āk. Asiņu pilienā ieliek pipetes galu. Pipeti 

tur slīpi, lai otrs gals atrastos zemāk, tad asinis brīvi ieplūst pipetē. Jāņem divas 

pilnas pipetes līdz atzīmei “K” asiņu. Pirmo porciju izpūˇs trauciņā ar nātrija citrāta 

ˇsk¸īdumu un sajauc ar to, tad noslauka pirkstu ar sausu vati, lai izveidotos jauns 

asiņu piliens un neizplūstu pa visu pirksta galu. Tad noņem otro asiņu porciju un 

pievieno pirmajai. 

Tātad trauciņā sajauc 1 dal¸u atˇsk¸aidītāja un 4 dal¸as asiņu. 

Atˇsk¸aidītās asinis samaisa un iesūc pipetē līdz atzīmei “K”, ievieto statīvā un atzīmē 

laiku. Pēc 1 stundas nolasa, par cik mm nosēduˇsies eritrocīti zemes pievilkˇsanās 

spēka ietekmē. To izsaka mm/st. 

Nosaka eritrocītu grimˇsanas ātrumu, salīdzina ar normu un izdara secinājumus.

1.8. Asins grupas noteikˇsana 15 

1.8. Asins grupas noteikˇsana 

Darba uzdevums. Iemācīties noteikt asins grupu cilvēkam. 

Darbam nepiecieˇsams. Trauciņˇs asins grupu noteikˇsanai, monoklonālie reaˇgenti Anti 

A un Anti B, skarifikators, vate, spirts, ēteris. 


Darba gaita. Tīrā un sausā trauciņā, kurā iegravētas atzīmes Anti - A un Anti - B, 

iepilina pa pilienam attiecīgos reaˇgentus. Katru reaˇgentu ņem ar savu pipeti. 

No pirksta ar tīru un sausu priekˇsmetstikliņa stūrīti paņem asinis (vismaz četras 

reizes mazāk nekā reaˇgenta piliens) un iejauc Anti - A pilienā. Ar otru stūrīti asinis 

iejauc Anti - B pilienā. 

Apmēram 3 minūˇsu laikā vēro, kuros pilienos notiek aglutinācija (eritrocītu salipˇsana). 

Ja aglutinācija nav notikusi nevienā pilienā - izmeklējamās asinis ir O grupas, ja 

aglutinācija notikusi Anti - A pilienā - asinis ir A grupas, ja aglutinācija notikusi 

Anti - B pilienā - asinis ir B grupas, ja aglutinācija notikusi abos pilienos - asinis ir 

AB grupas (1.7. zīm.). 

1.7. zīmējums. Asinsgrupu noteikˇsana. 

Protokolā atzīmē, kuros pilienos notikusi aglutinācija un no tā secina, kādas grupas 

asinis ir attiecīgajam cilvēkam.


1.9. Rēzus piederības noteikˇsana cilvēkam 

Darba uzdevums. Iemācīties noteikt rēzus piederību cilvēka asinīs. 

Darbam nepiecieˇsams. Trauciņˇs asinsgrupu un rēzus piederības noteikˇsanai, Anti - D 

reaˇgents, skarifikators, vate, spirts, ēteris, fizioloˇgiskais ˇsk¸īdums 


Darba gaita. Trauciņā iepilina pilienu Anti - D reaˇgenta. No pirksta ar tīru un sausu 

priekˇsmetstikliņa stūrīti paņem asinis un iejauc reaˇgenta pilienā. Pēc 3 minūtēm ˇsinī 

pilienā pievieno pilienu fizioloˇgiskā ˇsk¸īduma, samaisa un vēro vai notiek aglutinācija. 

Ja aglutinācija notiek - cilvēkam ir rēzus pozitīvas asinis, ja nenotiek - rēzus negatīvas 

asinis.

1.10. Asins recēˇsanas laika noteikˇsana 17 

1.10. Asins recēˇsanas laika noteikˇsana 

Darba uzdevums. Noteikt asins recēˇsanas laiku cilvēkam. 

Darbam nepiecieˇsams. Parafinēts pulksteņa stikliņˇs, stikla spiek¸ītis, skarifikators, vate, 

spirts, hronometrs. 


Darba gaita. Izmeklējamai personai ar skarifikatoru pārdur pirkstu, paņem pilienu asiņu 

un uzpilina uz pulksteņa stikliņa un ar hronometru uzņem laiku. Ik pēc 30 sekundēm, 

ar stikla irbulīˇsa āk¸īti asinis pilienā veicot spirāliskas kustības, pārbauda kad parādās 

balti fibrīna diegu pavedieni. Fibrīna diegu parādīˇsanās nosaka asins recēˇsanas laiku. 

Veselam cilvēkam asiņu recēˇsanas laiks ir 3 - 5 minūtes.


1.11. Glikozes un holesterīna līmeņa noteikˇsana asinīs 


1. Iemācīties noteikt glikozes un holesterīna līmeni asinīs ar “Accutrend GCT” 

palīdzību. 

2. Izvērtēt glikozes un holesterīna līmeni asīnīs cilvēkam. 

Darbam nepiecieˇsams. Aparāts “Accutrend GCT”, teststripi - Accutrend Glucose un 

Accutrend Cholesterol, skarifikators, spirts, vate. 


Darba gaita. Ieslēdz aparātu “Accutrend GCT”, ņem glikozes teststripu, iekodē to 

aparārā (1.8. zīm.). Tad izdara dūrienu ar spirtu apstrādātā, sausā pirkstā un asins 

pilienu uzpilina uz teststripa (dzelteni iekrāsotajā vietā) un aizver vāku. Mērījums 

ilgst 12 sekundes. Uz aparāta ekrāna parādās rezultāts. Glikozes līmeni aparāts 

nosaka robeˇzās 1.1 - 33.3 mmol/l (20 - 600 mg %). 

1.8. zīmējums. Accutrend - GCT (A) glikozes un holesterīna noteikˇsanai asinīs un to 

noteikˇsana (B). 

Tad aparātu “Accutrend GCT” pārslēdz uz holesterīna noteikˇsanu. Ņem holesterīna 

teststripu, iekodē to aparātā. Uzpilina asinis uz teststripa un aizver vāku. Mērījums 

ilgst 180 sekundes. Uz aparāta ekrāna parādās rezultāts, nolasa to. Holesterīna 

līmeni aparāts nosaka robeˇzās 3.88 - 7.75 mmol/l (150 - 300 mg %). 

Iegūtos rezultātus izvērtē: glikozes līmenis asinīs - norma 3.3 - 5.5 mmol/l. 

Holesterīna līmeni asinīs izvērtē pēc tabulas. 

Izdara secinājumus. 

Kopējais holesterīna daudzums mmol/l un mg% Izvērtējums 

< 5.0(< 193) Vēlamais līmenis 

5.0 − 9.9(193 − 231) Robeˇzlīmenis 

6.0 − 7.0(232 − 270) Paaugstināts līmenis 

> 7.0(> 270) Augsts līmenis

II nodal¸a 

SIRDS - ASINSVADU 

FIZIOLO ˇGIJA 

Sirds - asinsvadu sistēma organismā nodroˇsina nepārtrauktu asins cirkulāciju, kas 

ir absolūti nepiecieˇsama dzīvības procesu uzturēˇsanā organismā. Nepārtraukti asinīm 

cirkulējot pa asinsvadiem, audiem, ˇsūnām tiek piegādāts skābeklis, uzturvielas un aizvadīti 

uz izvadorgāniem vielu maiņas gala produkti. 

Asinsriti nodroˇsina sirds kontrakcijas, t.i., secīga sirds sarauˇsanās ar tai sekojoˇsu 

atslābˇsanu. Sirds darbojas automātiski, jo impulsi, kas uztur sirdsdarbību, rodas paˇsā 

sirdī, tās vadītājsistēmā. Saraujoties sirds kambariem, asinis tiek izgrūstas artērijās un 

virzītas pa tām uz priekˇsu - uz kapilāriem un vēnām. Sirds kambaru sarauˇsanās laikā asinis 

izpleˇs elastīgās artēriju sieniņas, kuras savukārt spieˇzot uz asinīm, dzen tās uz priekˇsu 

arī diastoles laikā. Tādā veidā organismā notiek nepārtraukta asins plūsma. 

Asins plūsma asinsvadu sistēmā (hemodinamika) notiek atbilstoˇsi hemodinamikas likumiem. 

Sirdsdarbību un hemodinamiku regulē nervu sistēma un humorālie faktori, kas 

pieskaņo to darbību organisma vispārējam stāvoklim (adekvātai darbībai). 

Sirdsdarbības un hemodinamikas pētīˇsanai izmanto daˇzādas metodes. Daˇzas no tām 

apskatīsim ˇsinī nodal¸ā.

20 II nodal¸a. SIRDS - ASINSVADU FIZIOLO ˇ GIJA 

2.1. Vardes sirds cikla analīze 

Darba uzdevums. Pierakstīt sirdsdarbības līkni (kardiogrammu) un noteikt sirds cikla 

fāzes. 

Darbam nepiecieˇsams. Instrumenti vardes preparēˇsanai, kimogrāfs, kardiogrāfs, sirds 

spailīte, Ringera ˇsk¸īdums. 

Darba objekts. Varde. 

Darba gaita. Vardi padara nekustīgu, izzondējot galvas un muguras smadzenes. To dara 

sekojoˇsi: ar adatu (zondi) viegli pieskaroties ādai, pārvieto pa viduslīniju pāri galvai 

līdz apmēram 1 cm aiz acīm adatas gals ieslīd bedrītē, tajā pārdur skrimˇsl¸audus, 

pagrieˇz adatas galu par 90 0 uz augˇsu un ievada to galvaskausa dobumā, grozot adatas 

galu pa labi un pa kreisi, iznīcina galvas smadzenes. Tad adatu pavelk atpakal¸ līdz 

dūriena vietai, pagrieˇz to par 180 0 un ievada mugurkaula kanālā un, pārvietojot to 

uz augˇsu un leju, iznīcina muguras smadzenes. 

ˇSādi iznīcinot centrālo nervu sistēmu, tiek saudzēti lielie asinsvadi, tāpēc asins 

zudumi ir nelieli. Tas ir svarīgi normālas sirdsdarbības uzturēˇsanai. 

Nekustīgo vardi uz muguras ieliek preparējamā vannītē un ar ˇsk¸ērēm atpreparē un 

izgrieˇz krūˇsu dobuma priekˇsējās virsmas ādu. Nomazgā instrumentus. Ar pinceti 

satver krūˇsu kaulu, un pacel¸ot to uz augˇsu, pārgrieˇz vēdera muskul¸us. Griezienu pagarina 

uz abām pusēm kraniālā virzienā. Pārgrieˇz plecu joslas kaulus un izņem visu 

krūˇsu kurvja priekˇsējo sienu. Atklājas sirds, kuru apņem plāna plēvīte - perikards. 

Perikardu satver ar pinceti pie sirds galotnes, pacel¸ uz augˇsu un pārgrieˇz sirds 

gareniskās ass virzienā, pārgrieˇz arī perikarda saiti. 

2.1. zīmējums. Iekārta vardes sirdsdarbības reˇgistrēˇsanai: 

a - kimogrāfs, b - kardiogrāfs. 

Sirds galotni satver ar sirds spailīti un ar diega palīdzību iestiprina kardiogrāfā 

(2.1. zīm.). Kardiogrāfs sastāv no vieglas metāla sviras ar rakstītāju. Svira iestiprināta 

asī ap kuru tai iespējams svārstīties. Sirdi iestiprina kardiogrāfā tā, lai

2.1. Vardes sirds cikla analīze 21 

tās kontrakcija celtu rakstītāju uz augˇsu. Sirdij atslābstot, svira atgrieˇzas sākotnējā 

stāvoklī. 

Kardiogrāfu pievieno pie kimogrāfa un uz kimogrāfa cilindra reˇgistrē sirds kardiogrammu 

pie 3 daˇzādiem ātrumiem. Iegūtās līknes ielīmē protokolu burtnīcā un 

norāda sirds cikla fāzes.


2.2. Sirds vadītājsistēmas automātijas spēju novēroˇsana 

Darba uzdevums. Noteikt uzbudinājuma raˇsanās vietu vardes sirdī un salīdzināt atseviˇsk¸u 

sirds dal¸u automātijas spējas. 

Darbam nepiecieˇsams. Instrumenti vardes preparēˇsanai, sirds spailīte, diegs, hronometrs. 


Darba gaita. Pagatavo vardes preparātu (skat. iepriekˇsējo darbu). 

Apskata vardes sirdi un tās dal¸as (venozo sinusu, priekˇskambarus, kambari) un lielos 

asinsvadus (aortas zarus, vēnas). Saskaita sirds kontrakcijas 1 minūtē. Tad uzliek 

sirdij 1. Stanniusa ligatūru (pārsēju), atdalot venozo sinusu no pārējās sirds dal¸as 

(2.2. zīm.). To dara sekojoˇsi: ar mazo pinceti pabīda diegu zem aortas loka zariem, 

izver cauri un sirds mugurpusē, cel¸ot diega galus uz augˇsu, uzsien mezglu un stingri 

savelkot diegus, to sasien. Tā venozais sinuss tiek atdalīts no pārējās sirds dal¸as. 

Saskaita venozā sinusa kontrakciju skaitu 1 minūtē un novēro, kā izmainās pārējo 

sirds dal¸u darbība. 

2.2. zīmējums. Stanniusa ligatūru uzlikˇsanas shēma. 

1 - pirmās ligatūras stāvoklis; 

2 - pirmās un otrās ligatūras stāvokl¸i; 

3 - sirds ar visām trim ligatūrām; 

- iekrāsotas tās sirds dal¸as, kuras saraujas pēc ligatūru uzlikˇsanas. 

Pēc tam uzliek 2. Stanniusa ligatūru uz robeˇzas starp priekˇskambariem un kambari 

un saskaita atseviˇsk¸i venozā sinusa un kambara kontrakciju skaitu 1 minūtē. 

Tad ar 3. Stanniusa ligatūru atdala kambara apakˇsējo treˇsdal¸u (galotni). Novēro, 

vai ar ˇso pārsēju noˇsk¸irtā sirds galotne kontrahējas. 

Iegūtos rezultātus ieraksta tabulā. 

Eksperimenta posmi Kontrakciju skaits 1 min. 

Venozais Priekˇskambari Kambaris Sirds galotne 

sinuss 

Pirms ligatūras uzlikˇsanas 

Pēc 1. ligatūras 

Pēc 2. ligatūras 

Pēc 3. ligatūras 

Novēro daˇzādu sirds dal¸u automātijas spējas un izdara secinājumus.

2.3. Temperatūras ietekme uz vardes sirdsdarbību 23 

2.3. Temperatūras ietekme uz vardes sirdsdarbību 

Darba uzdevums. Novērot, kā mainās sirdsdarbība, sildot un atdzesējot venozo sinusu. 

Darbam nepiecieˇsams. Instrumenti vardes preparēˇsanai, kardiogrāfs, kimogrāfs, Ringera 

ˇsk¸īdums, ledus, ūdens vanna, pipete. 


Darba gaita. Pagatavo vardes sirds preparātu un pievieno to kardiogrāfam. Uz kimogrāfa 

cilindra pieraksta sākotnējā stāvokl¸a kardiogrammu. Nepārtraucot reˇgistrāciju, 

venozajam sinusam pieliek ledus gabaliņu. Kad kardiogrammā redzamas 

spilgtas sirdsdarbības izmaiņas (frekvences, amplitūdas), ledus gabaliņu noskalo ar 

fizioloˇgisko ˇsk¸īdumu. 

Kad vardes sirdsdarbība atjaunojas, venozajam sinusam uzpilina daˇzus pilienus silta 

(ap + 30 0 C) fizioloˇgiskā ˇsk¸īduma un pieraksta kardiogrammu. 

Iegūtās līknes ielīmē protokolu burtnīcā un izdara secinājumus par vardes sirdsdarbības 

izmaiņām temperatūras ietekmē.


2.4. K¸ īmisko vielu iedarbība uz vardes sirdsdarbību 

Darba uzdevums. Novērot daˇzādu k¸īmisko vielu iedarbību uz vardes sirdsdarbību. 

Darbam nepiecieˇsams. Instrumenti vardes preparēˇsanai, kardiogrāfs, kimogrāfs, Ringera 

ˇsk¸īdums, 1% CaCl2 ˇsk¸īdums, 1% KCl ˇsk¸īdums, 0,001% adrenalīna un 0,0001% 

acetilholīna ˇsk¸īdumi. 


Darba gaita. Pagatavo vardes sirds preparātu un pievieno to kardiogrāfam. Uz kimogrāfa 

cilindra pieraksta kardiogrammu. Turpinot sirds darbības reˇgistrāciju, sirdij 

uzpilina 1 pilienu adrenalīna ˇsk¸īduma. Kad kardiogrammā parādās izmaiņas, sirdi 

noskalo ar Ringera ˇsk¸īdumu, līdz sirdsdarbība atjaunojas. Turpinot reˇgistrēt kardiogrammu, 

uzpilina KCl ˇsk¸īdumu. Kad parādās KCl ˇsk¸īduma izsauktais efekts, sirdi 

atkārtoti noskalo ar Ringera ˇsk¸īdumu. Analogi pārbauda arī CaCl2 un acetilholīna 

iedarbību uz sirdsdarbību (2.3. zīm.). 

2.3. zīmējums. Daˇzādu k¸īmisko vielu izraisītie vardes sirdsdarbības izmaiņas 

efekti. 

1 - Ca 2+ ietekme uz sirdsdarbību; 

2 - K + ietekme uz sirdsdarbību; 

3 - adrenalīna ietekme uz sirdsdarbību; 

4 - acetilholīna ietekme uz sirdsdarbību; 

- ar bultiņu parādīts kairinātāja doˇsanas moments. 

Iegūtās līknes ielīmē protokolu burtnīcā un pēc to analīzes izdara secinājumus par 

k¸īmisko vielu ietekmi uz vardes sirdsdarbību.

2.5. Sirds muskul¸a refraktaritāte 25 

2.5. Sirds muskul¸a refraktaritāte 

Darba uzdevums. Noteikt sirds muskul¸u uzbudināmību daˇzādās sirds cikla fāzēs. 

Darbam nepiecieˇsams. Instrumenti vardes preparēˇsanai, sirds spailīte, kardiogrāfs, kimogrāfs, 

elektriskais stimulators, elektrodi, Ringera ˇsk¸īdums. 


Darba gaita. Pagatavo vardes sirds preparātu, iestiprina kardiogrāfā un pievieno rakstītājam. 

Elektriskajam stimulatoram pievieno elektrodus. Kā indiferentais elektrods 

kalpo metāla plāksnīte, kura iemontēta dēlītī, uz kura novietota varde un kā aktīvo 

elektrodu izmanto adatu elektrodu. Kardiogrāfa rakstītāju pievieno pie kimogrāfa 

cilindra. 

Uz rotējoˇsa kimogrāfa cilindra reˇgistrē sirds kardiogrammu. Kad pierakstīta sākotnējā 

sirdsdarbības līkne, sirdi kairina ar vidēji stipru strāvu, pieskaroties tai ar adatu elektrodu 

daˇzādās sirds cikla fāzēs (sistoles un diastoles laikā). 

Ja kairinājums neizraisa sirds sarauˇsanos diastoles laikā, tas jāpastiprina, kamēr 

izdodas iegūt ārpuskārtas sarauˇsanos (ekstrasistoli) (2.4. zīm.). 

2.4. zīmējums. Vardes sirds kardiogrammas reˇgistrēˇsana un iegūtās ekstrasistoles. 

1, 2, 3 - ārpuskārtas kairinātāju doˇsanas momenti; 

4 - ekstrasistole; 

5 - pagarinātā pauze; 

6 - ekstrasistoles laikā izkrituˇsais kārtējais cikls. 

Iegūto līkni ielīmē protokolu burtnīcā un izdara secinājumus par sirds muskul¸a 

uzbudināmību daˇzādās sirds cikla fāzēs.


2.6. Vago - simpātiskā nerva kairinājuma ietekme uz vardes 

sirdsdarbību 

Darba uzdevums. Novērot vardes vago - simpātiskā nerva kairinājuma ietekmi uz vardes 

sirdsdarbību. 

Darbam nepiecieˇsams. Instrumenti vardes preparēˇsanai, sirds spailīte, kardiogrāfs, kimogrāfs, 

elektrodi, elektriskais stimulators, Ringera ˇsk¸īdums, diegs. 


Darba gaita. Atpreparē vardes sirdi. Atrod nervu - asinsvadu kūlīti, kura sastāvā 

ietilpst vago - simpātiskais nervs (n.vago - symphaticus), miega artērija un jūga 

vēna. Minētais nervu asinsvadu kūlītis iet pāri lāpstiņas cēlājmuskulim (2.5. zīm.). 

2.5. zīmējums. Vardes vago - simpātiskā nerva topogrāfija. 

Meklējot nervu - asinsvadu kūlīti, ieteicams orientēties pēc diviem nerviem, kas 

labi redzami apakˇsˇzokl¸a rajonā: zemmēles nerva un mēles - rīkles nerva. ˇ Sie nervi 

kopā ar nervu asinsvadu kūlīti veido trijstūri, kura malas iezīmē nervi, bet pamatni 

meklējamais nervu - asinsvadu kūlītis. Ar stikla spiek¸īti nervu - asinsvadu kūlīti 

uzmanīgi pacel¸ uz augˇsu un atpreparē, lai zem tā varētu novietot elektrodus. Lai 

kūlīti ērti varētu pacelt uz augˇsu, zem tā paver diegu. 

ˇSādi sagatavotu vardes preparātu novieto uz statīvā iestiprinātā dēlīˇsa, ar spailīti 

satver sirds galotni un fiksē pie rakstītāja. Zem nervu - asinsvadu kūlīˇsa novieto elektrodus 

vagosimpātiskā nerva kairināˇsanai un pievieno elektriskajam stimulatoram. 

Rakstītāju pietuvina kimogrāfa cilindram, iedarbina kimogrāfu un reˇgistrē kardiogrammu. 

Tad, nepārtraucot reˇgistrāciju, ieslēdz stimulatoru un kairina nervu 5 - 

10 sek. ilgi (2.6. zīm.). Zem kardiogrammas atzīmē kairinājuma sākuma un beigu 

momentus. Pēc strāvas izslēgˇsanas pierakstu turpina tik ilgi, kamēr sirdsdarbība 

atjaunojas.

2.6. Vago - simpātiskā nerva kairinājuma ietekme uz vardes sirdsdarbību 27 

Iegūto līkni ielīmē protokolu burtnīcā un izdara secinājumus par vardes sirdsdarbības 

izmaiņām vago - simpātiskā nerva kairināˇsanas rezultātā. 

2.6. zīmējums. Vardes vago - simpātiskā nerva kairinājuma ietekme uz sirdsdarbību. 

1 - kairinot ar vidēji stipru strāvu; 

2 - kairinot ar stipru strāvu; 

V - klejotājnerva efekts; 

S - simpātiskais efekts.


2.7. Sistoles un minūtes tilpumu noteikˇsana pēc Starra metodes 


1. Noteikt sistoles un minūtes tilpumus pēc Starra metodes. 

2. Izvērtēt sistoles un minūtes tilpumu izmaiņas pēc fiziskās slodzes. 

Darbam nepiecieˇsams. Sfigmomanometrs, fonendoskops, hronometrs. 

Izmeklējama persona. Grupas studenti. 

Darba gaita. Izmeklējamai personai izejas stāvoklī izmēra asinsspiedienu un nosaka sirds 

darbības frekvenci (izklausot sirds toņus vai saskaitot pulsu). 

Tad izmeklējamā persona veic fizisko slodzi - 30 dzil¸us pietupienus. Atkārtoti mēra 

asinsspiedienu un nosaka sirdsdarbības frekvenci 1., 2., 3. un 5.minūtēs pēc slodzes. 

Sistoles tilpumu (ST) aprēk¸ina pēc Starra formulas: 

kur 

ST = 100 + 0.5 × Pp − 0.6 × Pd − 0.6 × V 

Pp - pulsa spiediens (mm Hg) Pp = Ps - Pd; 

Ps - sistoliskais spiediens (mm Hg); 

Pd - diastoliskais spiediens (mm Hg) 

V - vecums (g). 

Minūtes tilpumu aprēk¸ina sekojoˇsi: 

kur 

ST - sistoles tilpums (ml); 

MT = ST × SDF 

SDF - sirds darbības frekvence (sit./min.). 

Iegūtos rezultātus apkopo tabulā 

Parametri Izejas stāvoklī Pēc slodzes (minūtes) 

1 2 3 4 5 

SDF (sit./min.) 

Ps (mm Hg) 

Pd (mm Hg) 

Pp (mm Hg) 

ST (ml) 

MT (l)

2.8. Sirds sveˇsrefleksu novēroˇsana 29 

2.8. Sirds sveˇsrefleksu novēroˇsana 


1. Novērot Golca refleksu vardei. 

2. Novērot acu - sirds jeb Aˇsnera - Danini refleksu cilvēkam. 

Darbam nepiecieˇsams. Instrumenti vardes preparēˇsanai, hronometrs. 



Darba gaita. 

2.7. zīmējums. Golca refleksa loka shēma. 

1 - receptori; 

2 - iekˇsu nervs; 

3 - muguras smadzenes; 

4 - iegarenās smadzenes; 

5 - klejotājnervs; 

6 - sirds. 

1. Vardei atdala priekˇsējās smadzenes. To izdara, veicot griezienu tieˇsi aiz acīm. 

Fiksē vardi pie dēlīˇsa ar vēderu uz augˇsu. Krūˇsu kurvja sienā virs sirds izgrieˇz 

nelielu lodziņu. Saskaita sirds kontrakcijas 30 sek. (pārrēk¸ina 1 min.). 

Pēc tam 2 - 3 reizes ar pincetes rokturi strauji uzsit vardei pa vēderu un


vēlreiz nosaka sirdsdarbības frekvenci. Ja sirdsdarbība apstājas, nosaka sirds 

apstāˇsanās ilgumu, bet pēc sirdsdarbības atjaunoˇsanās atkal saskaita sirds kontrakciju 

bieˇzumu (2.7. zīm.). 

Ar zondi iznīcina muguras smadzenes un eksperimentu atkārto. Protokolā 

atzīme vardes sirdsdarbības izmaiņas pirms un pēc refleksa, uzzīmē refleksa loku 

un izdara secinājumus. 

2. Izmeklējamā persona nogulstas uz kuˇsetes un aizver acis. Novērotājs saskaita 

pulsu 30 sek. (pārrēk¸ina 1 min.). Pēc tam ar abiem īkˇsk¸iem vienmērīgi un 

samērā stipri (bet neizraisot sāpes) spieˇz 30 sek. uz acu āboliem. Uzspieˇsanas 

pēdējās 20 sek. un uzreiz pēc uzspieˇsanas pārtraukˇsanas saskaita pulsu. 

Sirdsdarbības frekvenci atkārtoti nosaka arī 3. un 5. min. pēc testa. Apkopo 

rezultātus un izdara secinājumus. 

Acu - sirds reflekss raksturo klejotājnerva centru un līdz ar to visas parasimpātiskās 

nervu sistēmas uzbudināmības pakāpi. 

Ja pulsa frekvence pēc uzspieˇsanas uz acu āboliem palēninās par 4 - 12 sitieniem 

minūtē, tad parasimpatiskās nervu sistēmas uzbudināmība ir normāla. Pulsa 

palēnināˇsanās vairāk par 12 sitieniem minūtē liecina par parasimpātiskās nervu 

sistēmas paaugstinātu uzbudināmību. Ja pulsa bieˇzums pēc uzspieˇsanas nemainās 

vai izmainās mazāk par 4 sitieniem minūtē, tad parasimpātiskās nervu 

sistēmas uzbudināmība ir pazemināta. 

Atseviˇsk¸os gadījumos uzspieˇsana uz acu āboliem var izraisīt reflektoru sirdsdarbības 

paātrināˇsanos. To novēro gadījumos, kad ir paaugstināta simpatiskās 

nervu sistēmas uzbudināmība.

2.9. Elektrokardiogrammas reˇgistrācija un analīze 31 

2.9. Elektrokardiogrammas reˇgistrācija un analīze 


1. Pierakstīt elektrokardiogrammu (EKG) grupas studentiem standartnovadījumos 

no ekstremitātēm. 

2. Apgūt EKG analīzes pamatus. 

Darbam nepiecieˇsams. Elektrokardiogrāfs, elektrodi, elektrolīts (10% NaCl ˇsk¸īdums), 

marles salvetītes, gumijas lentas. 


Darba gaita. Izmeklējamā persona nogulstas vai mierīgi sēd uz kuˇsetes. Elektrolītā 

samitrinātās salvetītes uzliek uz abu apakˇsdelmu dorsālajām virsmām virs plaukstas 

locītavas un uz abu apakˇsstilbu priekˇsējās virsmas virs pēdu locītavām. Uz 

salvetītēm uzliek elektrodus un fiksē tos ar gumijas lentām. Elektrodus pieslēdz 

elektrokardiogrāfam, ievērojot vadiņu krāsu (sarkano elektrodu pieslēdz pie labās 

rokas, dzelteno - pie kreisās rokas, zal¸o pie kreisās kājas un melno pie labās kājas). 

Elektrokardiogrāfu pieslēdz elektriskajam tīklam (2.8. zīm.). 

2.8. zīmējums. Vienkanāla elektrokardiogrāfs. 

2.9. zīmējums. Sirds elektrisko spēka līniju sadalījums pa k¸ermeni, standartnovadījumi 

no ekstremitātēm (A) un elektrokardiogrammas analīze II standartnovadījumā 

(B).


Novadījumu pārslēdzējam atrodoties 0 stāvoklī pieraksta kalibrāˇzas signālu. Izvēlas 

tādu pastiprinājumu, lai milivolta signāls atbilstu 1 cm. Pēc tam novadījumu 

pārslēdzēju pārslēdz I novadījumā un reˇgistrē vismaz 4 sirdsdarbības ciklus. Tad 

secīgi ieslēdz II un III novadījumu, katrā reˇgistrējot 4 - 5 ciklus. Var pierakstīt arī 

vienpola novadījumus no ekstremitātēm (aVR, aVL, aVF), pārslēdzot pārslēdzēju 

attiecīgajos stāvokl¸os. 

Veic II standartnovadījumā reˇgistrētās EKG analīzi (2.9. zīm.). 

Izvērtējot EKG, nosaka sirds cikla ilgumu, aprēk¸ina sirdsdarbības frekvenci, izmēra 

zobu augstumus un aprēk¸ina zobu voltāˇzu milivoltos (mV), nosaka intervālu ilgumu 

(s). 

Rezultātus apkopo tabulā. 

Parametri Norma Rezultāti 

Cikla ilgums, R-R(s) 0, 75 − 1, 0 

Sirdsdarbības frekvence 60 − 80 

P zoba amplitūda (mV) 0, 05 − 0, 3 

Q zoba amplitūda (mV) 0 − 0, 3 

R zoba amplitūda (mV) 0, 6 − 1, 5 

S zoba amplitūda (mV) 0 − 0, 3 

T zoba amplitūda (mV) 0, 2 − 0, 6 

P-Q intervāls (s) 0, 12 − 0, 2 

QRS komplekss (s) 0, 05 − 0, 1 

Q-T intervāls (s) 0, 38 − 0, 42 

Iegūtos skaitl¸us salīdzina ar normas rādītājiem un izdara secinājumus.

2.10. Veˇgetatīvā indeksa noteikˇsana 33 

2.10. Veˇgetatīvā indeksa noteikˇsana 


1. Noteikt veˇgetatīvo indeksu (VI) un izvērtēt veˇgetatīvās nervu sistēmas tonusu 

pēc elektrokardiogrammas (EKG) rādītājiem. 

2. Noteikt veˇgetatīvo indeksu un izvērtēt veˇgetatīvās nervu sistēmas tonusu pēc 

asinsspiediena un sirds darbības frekvences rādītājiem. 

Darbam nepiecieˇsams. Elektrokardiogramma, lineāls, sfigmomanometrs, fonendoskops, 

hronometrs. 


Darba gaita. 

1. Veˇgetatīvās nervu sistēmas tonusu var izvērtēt pēc elektrokardiogrammas P un 

T zobu amplitūdas attiecības. Izteiktas psihoemocionālās slodzes vai noguruma 

laikā var būtiski izmainīties EKG rādītāji, kas liecina par izmaiņām vielu maiņas 

procesos miokardā. 

Var izmantot iepriekˇsējā nodarbībā pierakstīto EKG. Izmēra P un T zobu amplitūdu 

II standartnovadījumā no ekstremitātēm (lai precīzāk izmērītu zobu amplitūdu 

EKG reˇgistrē ar 2 reizes lielāku pastiprinājumu - 1 mV = 20 mm). 

Aprēk¸ina veˇgetatīvo indeksu (VI). 

Rezultātu izvērtē pēc tabulas. 

VI = P 

× 100% 

T 

VI indekss (%) Indeksa izvērtējums 

60 − 80 Līdzsvarā simpātiskā un parasimpātiskā nervu sistēma 

> 80 Simpātiskās nervu sistēmas pārsvars 

< 60 Parasimpātiskās nervu sistēmas pārsvars 

2. Veˇgetatīvās nervu sistēmas tonusu var izvērtēt arī pēc asinsspiediena un sirdsdarbības 

frekvences. 

Izmeklējamai personai miera stāvoklī izmēra asinsspiedienu un nosaka sirdsdarbības 

frekvenci un aprēk¸ina veˇgetatīvo indeksu (VI). 

 

VI = 1 − Pd 

 

· 100% 

SDF 

kur 

Pd - diastoliskais spiediens (mm Hg); 

SDF - sirds darbības frekvence (sit./min.) 

Izvērtē veˇgetatīvo indeksu. 

24 un vairāk - 1 balle - stipri izteikts simpātiskās nervu sistēmas tonuss; 

no 16 līdz 23 - 2 balles - izteikts simpātiskās nervu sistēmas tonuss; 

no 15 līdz −15 - 3 balles - simpātiskās un parasimpātiskās nervu sistēmas līdzsvars; 

no −16 līdz −23 - 4 balles - izteikts parasimpātiskās nervu sistēmas tonuss; 

−24 un mazāk - 5 balles - stipri izteikts parasimpātiskās nervu sistēmas tonuss.


2.11. Asinsspiediena un pulsa frekvences izmaiņas fiziskās slodzes 

ietekmē 


1. Iemācīties mērīt arteriālo asinsspiedienu pēc Korotkova metodes. 

2. Izvērtēt arteriālā spiediena un sirdsdarbības frekvences izmaiņas slodzes ietekmē. 

Darbam nepiecieˇsams. Riva - Roči sfigmomanometrs, fonendoskops, hronometrs. 


Darba gaita. Izmeklējamai personai uz augˇsdelma 2 - 3 cm virs elkoņa locītavas uzliek 

manˇzeti tā, lai tā cieˇsi piekl¸autos rokai. 

Elkoņa bedrītē iztausta artērijas pulsācijas un uz tās uzliek fonendoskopa galviņu. 

Noslēdz manˇzeti, aizskrūvējot uzgriezni gumijas baloniņam. Ar baloniņu iesūknē 

gaisu manˇzetē līdz spiediens manˇzetē kl¸ūst augstāks par sistolisko spiedienu asinsvadā 

un asins plūsma asinsvadā tiek pārtraukta. Ja, izklausot asinsvadu, nekādas skaņas 

nedzird, atgrieˇz baloniņa aizgriezni un lēni laiˇz gaisu no manˇzetes ārā. Vienlaikus 

vēro sfigmomanometra skalu (2.10. zīm.). 

2.10. zīmējums. Asinsspiediena mērīˇsana pēc Korotkova metodes. 

1 - manometrs, 2 - manˇzete, 3 - baloniņˇs, 4 - fonendoskops. 

Tajā brīdī, kad parādās Korotkova skaņas, manometrs uzrāda sistolisko spiedienu. 

Turpinot izlaist gaisu no manˇzetes, fiksē to spiedienu manometrā, kad izzūd Korotkova 

skaņas. Tas atbilst diastoliskajam spiedienam. Tātad Korotkova skaņas 

saklausāmas starp sistolisko un diastolisko spiedienu. Korotkova skaņu cēlonis ir 

asins grūdienveida plūˇsana deformētā artērijā. 

Asinsspiedienu izmēra vairākas reizes (sēdus, stāvus stāvokl¸os). Nosaka pulsa spiedienu 

(Pp) un aprēk¸ina vidējo dinamisko spiedienu (Pvid.): 

kur 

Pvid. = Pd + 1 

3 Pp; Pp = Ps − Pd

2.11. Asinsspiediena un pulsa frekvences izmaiņas fiziskās slodzes ietekmē 35 

Pd - diastoliskais spiediens; 

Ps - sistoliskais spiediens; 

Pvid. - vidējais dinamiskais spiediens; 

Pp - pulsa spiediens. 

Izejas stāvoklī saskaita pulsu 1 minūtē (iztaustot spiek¸a kaula artēriju vai miega 

artēriju). Tad izmeklējamā persona veic fizisko slodzi: 20 dzil¸us pietupienus 30 sekundēs 

vai 3 minūtes uz veloergometra (vīrieˇsi 150 W, sievietes 100 W). Pēc slodzes 5 

minūˇsu laikā, katras minūtes sākumā izmēra asinsspiedienu un nosaka sirds darbības 

frekvenci. 

Rezultātus apkopo tabulā. 

Parametri Izejas stāvoklī Pēc slodzes (minūtes) 

1 2 3 4 5 

SDF (sit./min.) 

Ps (mm Hg) 

Pd (mm Hg) 

Pp (mm Hg) 

Pvid. (mm Hg) 

Pieauguˇsam veselam cilvēkam: 

Ps = 110 - 130 mm Hg st., Pd = 60 - 80 mm Hg st., 

Pp = 35 - 50 mm Hg st., Pvid. = 80 - 90 mm Hg st. 

Fiziskās slodzes laikā Ps palielinās, Pd izmainās maz. 

Iegūtos rezultātus atspogul¸o arī grafiski: uz x ass atliekot atjaunoˇsanās perioda laiku 

(minūtes), uz y ass - SDF, Ps un Pd. 

Izvērtē rezultātus un nosaka sirds - asinsvadu reakcijas tipu uz fizisko slodzi. 

Pēc sirdsdarbības frekvences un arteriālā spiediena izmaiņām pēc fiziskās slodzes 

izdala 5 sirds - asinsvadu reakcijas tipus: normotonisko, hipotonisko, hipertonisko, 

distonisko un kāpņveidīgo. 

Normotoniskais sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. Miera stāvoklī 

sirdsdarbības frekvence (SDF) un asinsspiediens (AS) atbilst normai. 1. minūtē 

pēc slodzes SDF palielinās par 60 - 100%, sistoliskais spiediens palielinās par 15 - 

30%, diastoliskais spiediens samazinās par 15 - 30%, pulsa spiediens palielinās par 

60 - 100%. Minūtes tilpums (MT) palielinās uz sistoles tilpuma (ST) un sirdsdarbības 

frekvences palielināˇsanās rēk¸ina. ˇ Sāds reakcijas tips raksturīgs veseliem, 

labi trenētiem cilvēkiem, parāda labu adaptāciju fiziskām slodzēm, augstas sirds - 

asinsvadu sistēmas regulācijas spējas. ˇ Sāda reakcija tiek uzskatīta kā fizioloˇgiski 

normāla, tāpēc, ka mēreni paātrinoties pulsam, pielāgoˇsanās slodzei notiek uz pulsa 

spiediena palielināˇsanās rēk¸ina, kas netieˇsi raksturo sistoles tilpuma palielināˇsanos. 

Sistoliskā spiediena palielināˇsanās parāda kreisā kambara sarauˇsanās spējas un diastoliskā 

spiediena samazināˇsanās - arteriolu tonusa pavājināˇsanos, kas nodroˇsina 

labāku asins plūsmu uz perifēriju. ˇ Sī reakcijas tipa atjaunoˇsanās periods ilgst 3 - 5 

minūtes. 

Hipotoniskais jeb astēniskais sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. 

Miera stāvoklī SDF un AS atbilst normai. 1.minūtē pēc slodzes SDF palielinās vairāk 

par 100%, sistoliskais spiediens palielinās līdz 10%, diastoliskais spiediens var neizmainīties, 

pulsa spiediens palielinās l¸oti maz, MT palielinās tikai uz SDF rēk¸ina, jo


ST praktiski nemainās. Palēninās atjaunoˇsanās. ˇ Sāds reakcijas tips ir neekonomisks, 

var novērot sportistiem pie pārslodzēm, pēc masas samazināˇsanas procedūrām, var 

būt saistīts ar miokarda sarauˇsanās spēju samazināˇsanos. 

Hipertoniskais sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. Miera stāvoklī sistoliskais 

spiediens var būt paaugstināts. 1. minūtē pēc slodzes SDF palielinās par 

100% un vairāk, sistoliskais spiediens palielinās par 50% un vairāk, diastoliskais spiediens 

palielinās par 10 - 30%, palielinās pulsa spiediens. Novēro nesakritību starp 

MT un perifērās pretestības lielumu. Atjaunoˇsanās norit lēni. ˇ Sādu reakciju novēro 

hipertonijas slimniekiem un tiem, kuriem ir tendence uz to. Raksturīga palielināta 

perifērā pretestība. Hipertoniskais reakcijas tips tiek vērtēts kā neapmierinoˇss. 

Distoniskais sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. Miera stāvoklī SDF 

un AS atbilst normai. 1.minūtē pēc slodzes SDF palielinās par 80 - 100%, sistoliskais 

spiediens - par - 15 - 30%, diastoliskais spiediens nokrītas līdz 0, kas saistīts 

ar asinsvadu tonusa un pulsa vil¸ņa izplatīˇsanās ātruma izmaiņām (“auskultācijas 

fenomens”). ˇ Sādu reakciju novēro sportistiem pēc smaga fiziska darba, noguruma 

laikā, pēc slimībām, daˇzreiz tā var būt sportista individuāla īpatnība. 

Kāpņveida sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tips. Izejas stāvoklī SDF un 

AS atbilst normai. Pēc slodzes 2. minūtē sistoliskais spiediens lielāks nekā 1. minūtē. 

ˇSāda sirds - asinsvadu sistēmas reakcija atspogul¸o asinsrites sistēmas regulācijas 

funkcionālās nepilnības. Palēninās sistoliskā spiediena atjaunoˇsanās. ˇ Sāda reakcija 

ir nelabvēlīga, jo parāda neadekvātu adaptāciju fiziskai slodzei, aizkavējas skābekl¸a 

parāda dzēˇsana, var būt saistīts ar nogurumu. 

Sirds - asinsvadu reakcijas tipi uz fizisko slodzi redzami arī 2.11. zīmējumā. 

2.11. zīmējums. Sirds - asinsvadu reakcijas tipi uz fizisko slodzi. 

A - normotoniskais, B - hipotoniskais, C - hipertoniskais, D - distoniskais, 

E - kāpņveida.

2.12. Sfigmogrāfija 37 

2.12. Sfigmogrāfija 


1. Iepazīties ar centrālo un perifēro sfigmogrammu formu. 

2. Veikt centrālās sfigmogrammas formas analīzi. 

3. Aprēk¸ināt pulsa vil¸ņa izplatīˇsanās ātrumu aortā, rokas un kājas artērijās. 

Darbam nepiecieˇsams. Polisfigmogrammas. 

Darba gaita. Studenti saņem polisfigmogrammas - vienlaicīgi reˇgistrētas miega artērijas 

(a.carotis), spiek¸a kaula artērijas (a.radialis), ciskas artērijas (a.femoralis) un pēdas 

dorsālās artērijas (a.dorsalis pedis) sfigmogrammas. Iepazīstas ar ˇso artēriju sfigmogrammu 

formu (2.12. zīm.). 

2.12. zīmējums. Polisfigmogrammas un krūˇsu kurvja integrālā reogramma pirms (A) un pēc (B) 

fiziskās slodzes. 

1 - pēdas artērijas sfigmogramma; 

2 - spiek¸a kaula artērijas sfigmogramma; 

3 - ciskas artērijas sfigmogramma; 

4 - miega artērijas sfigmogramma; 

5 - krūˇsu kurvja integrālā reogramma. 

Pēc tam veic miega artērijas sfigmogrammas formas analīzi: nosaka anakrotas ilgumu 

(a-b), asins izgrūˇsanas fāzes ilgumu (a-c), “b” punkta augstumu (hb), “c” punkta 

augstumu (hc), incizūras augstumu (hi), dikrotiskā vil¸ņa amplitūdu (hd). Minēto 

punktu augstumu un dikrotiskā vil¸ņa amplitūdu izsaka procentos, pieņemot par 100% 

punkta “b” (pamatvil¸ņa) augstumu. 

Tad aprēk¸ina pulsa vil¸ņa izplatīˇsanās ātrumu aortā, rokas un kājas artērijās. ˇ Sim 

nolūkam jāzina attiecīgo artēriju garums (S) un pulsa vil¸ņa nokavēˇsanās laiks (t).


Artēriju garumi katrai izmeklējamai personai ir doti, bet to noteikˇsana attēlota attēlā 

(2.13. zīm.). 

2.13. zīmējums. Pulsa vil¸ņa nokavēˇsanās laika (A) un artērijas garuma (B) 

noteikˇsanas shēma. 

1, 2, 3, 4 - miega, spiek¸a kaula, ciskas un pēdas artēriju sfigmogrammas. 

Pulsa vil¸ņa izplatīˇsanās ātrumu aortā aprēk¸ina sekojoˇsi: 

kur 

PVI Āa = S2 + S3 − S1 

∆t1 

S1 - attālums no miega artērijas pulsācijas vietas līdz krūˇsu kaula bedrītei; 

S2 - attālums no krūˇsu kaula bedrītes līdz nabai; 

S3 - attālums no nabas līdz ciskas artērijas pulsācijas vietai; 

∆t1 - pulsa vil¸ņa nokavēˇsanās laiks starp miega artērijas un ciskas artērijas 

sfigmogrammu sākumu. 

Pulsa vil¸ņa izplatīˇsanās ātrumu rokas artērijās aprēk¸ina: 

kur 

PVI Ār = Sr − S1 

∆t2 

Sr - attālums no krūˇsu kaula bedrītes līdz spiek¸a kaula artērijas pulsācijas vietai; 

∆t2 - pulsa vil¸ņa nokavēˇsanās laiks starp miega artērijas un spiek¸a kaula artērijas 


Pulsa vil¸ņa izplatīˇsanās ātrumu kājas artērijās aprēk¸ina: 

kur 

PVI Āk = Sk 

∆t3

2.12. Sfigmogrāfija 39 

Sk - attālums no ciskas artērijas pulsācijas vietas līdz dorsālās pēdas artērijas 

pulsācijas vietai; 

∆t3 - pulsa vil¸ņa nokavēˇsanās laiks starp ciskas artērijas un dorsālās pēdas artērijas 


Veic polisfigmogrammu analīzi, nosakot sekojoˇsus rādītājus: 

1. sirds cikla ilgums - a-a (s); 

2. sistoles ilgums - a-i (s); 

3. diastoles ilgums - i-a (s); 

4. asins izgrūˇsanas fāzes ilgums - a-c (s); 

5. anakrotas pacēlums - a-b (s); 

6. “b” punkta augstums - hb (mm, 100%); 

7. “c” punkta augstums - hc (mm, %); 

8. “i” punkta augstums - hi (mm, %); 

9. dikrotiskā vil¸ņa amplitūda - hd (mm, %); 

10. PVIĀa - (m/s); 

11. PVIĀr - (m/s); 

12. PVIĀk - (m/s). 

Centrālās sfigmogrammas hc un hi augstumi raksturo galvenokārt perifēro pretestību, 

hd un PVIĀ raksturo galvenokārt asinsvadu elastību. Veselam, pieauguˇsam cilvēkam 

PVIĀa = 4 - 6 m/s, PVIĀr = 6 - 8 m/s, PVIĀk = 8 - 10 m/s. 

Izdara secinājumus par asinsrites sistēmas stāvokli.


2.13. Polikardiogrāfija. 

Darba uzdevums. Iemācīties noteikt sirds cikla fāzes pēc polikardiogrammas. 

Darbam nepiecieˇsams. Polikardiogrammas līknes. 

Darba gaita. Studenti saņem polikardiogrammas (vienlaicīgi reˇgistrētas elektrokardiogrammas 

(EKG), fonokardiogrammas (FKG) un centrālās sfigmogrammas (SG) līknes 

(2.14. zīm.). Iepazīstas ar tām. Reˇgistrētajās līknēs atrod sekojoˇsus punktus: 

1) elektrokardiogrammā - Q zoba sākumu. R zobu, T zoba beigas; 

2) fonokardiogrammā - I un II toņa sākumu; 

3) centrālajā sfigmogrammā - tās sākumu (a), c punktu un incizūru (i). 

2.14. zīmējums. Polikardiogrammas analīze. 

a - elektrokardiogramma; 

b - fonokardiogramma; 

c - centrālā sfigmogramma. 

Pēc polikardiogrammas nosaka sekojoˇsu sirds cikla fāzu ilgumu: 

1) sirds cikla ilgumu (C) C = R - R 

2) asinhronās sarauˇsanās fāzes ilgumu (AC) AC = Q - I tonis 

3) izometriskās sarauˇsanās fāzes ilgumu (IC) IC = (I - II toņi) - (a - c) 

4) sasprindzinājuma fāzes ilgumu (T) T = AC + IC 

5) asins izgrūˇsanas fāzes ilgumu (E) E = a - c (pēc centrālās SG) 

6) mehāniskās sistoles ilgumu (Sm) Sm = IC + E 

7) kopējās sistoles ilgumu (Sk) Sk = T + E 

8) diastoles ilgumu (D) D = C - Sk 

9) protodiastoles ilgumu (P) P = c - i (pēc centrālās SG)

2.13. Polikardiogrāfija. 41 

Aprēk¸ina sirdsdarbības frekvenci: 

SDF = 60 

R − R 

Iegūtos rezultātus apkopo tabulā un salīdzina ar normas skaitl¸iem, kuri iegūti, 

izmeklējot lielu skaitu praktiski veselu, pieauguˇsu cilvēku polikardiogrammas. 

Sirds cikla fāzu analīze. 

Sirds cikla fāzes Piel¸aujamās normas lielumi (s) Rezultāts 

1) sirds cikla ilgums 0.75 − 1.00 

2) asinhronās sarauˇsanās fāzes ilgums 0.04 − 0.07 

3) izometriskās sarauˇsanās fāzes ilgums 0.02 − 0.05 

4) sasprindzinājuma fāzes ilgums 0.06 − 0.11 

5) asins izgrūˇsanas fāzes ilgums 0.21 − 0.30 

6) mehāniskās sistoles ilgums 0.23 − 0.34 

7) kopējās sistoles ilgums 0.29 − 0.35 

8) diastoles ilgums 0.35 − 0.70 

9) protodiastoles ilgums 0.02 − 0.05 

Izdara secinājumus.


2.14. Kapilaroskopija 

Darba uzdevums. Novērot asinsriti vardes kapilāros. 

Darbam nepiecieˇsams. Mikroskops, instrumenti preparēˇsanai, fizioloˇgiskais ˇsk¸īdums, 

stikla nūjiņa, vate, ēteris, kniepadatas. 

Darba gaita. Vardei asinsriti var novērot peldplēves, mēles un apzarņa kapilāros (skat. 

2.15. zim.). Vardi iemidzina ar ēteri. Kad narkoze iestājusies, vardi nogulda uz 

plāksnītes tā, lai pakal¸kājas peldplēvi starp otro un treˇso pirkstu varētu nostiprināt 

virs cauruma ar kniepadatām. Peldplēvi nedrīkst iestiept pārāk stipri, jo tad asins 

plūsma kapilāros var apstāties. Plāksnīti ar vardi novieto uz mikroskopa priekˇsmetu 

galdiņa un mazajā palielinājumā aplūko peldplēves asinsvadus: arteriolas, kapilārus, 

vēnulas. 

2.15. zīmējums. Vardes orgānu fiksācija asinsvadu novēroˇsanai mikroskopā. 

1 - izstiepta peldplēve; 

2 - mēle; 

3 - apzarnis. 

Pēc tam peldplēvi pamasē ar stikla nūjiņu un novēro asins plūsmas maiņu pēc 

masāˇzas. 

Pēc tam apskata mēles kapilārus. Vardi novieto uz plāksnītes tā, lai no mutes dobuma 

izvilkto mēli varētu nostiprināt virs plāksnītes cauruma. Apskata mēles asinsvadus 

un salīdzina ar peldplēves asinsvadiem.

2.14. Kapilaroskopija 43 

Lai novērotu asinsriti apzarņa kapilāros, vardei atver vēdera dobumu (ar garenisku 

griezienu vēdera sānos) un izvelk tievās zarnas cilpu kopā ar apzarni, nostiprina virs 

plāksnītes. Apzarni uztur mitru, uzpilinot fizioloˇgisko ˇsk¸īdumu. 

Novēro asins plūsmu daˇzādos asinsvados, salīdzina asins plūsmas ātrumu daˇzādos 

asinsvados. Apskata un uzzīmē protokolu burtnīcā kapilāru tīklu.

44 II nodal¸a. SIRDS - ASINSVADU FIZIOLO ˇ GIJA

III nodal¸a 

ELPOˇSANAS FIZIOLO ˇGIJA 

Elpoˇsana ir procesu kopums, kuru rezultātā notiek skābekl¸a piegāde audiem un 

ogl¸skābās gāzes izvadīˇsana. ˇ So gāzu apmaiņā starp atmosfēras gaisu un organismu var 

izdalīt trīs fāzes: 

1. fāze - ārējā elpoˇsana - notiek plauˇsās. Tā savukārt sastāv no 2 procesiem - no 

atmosfēras gaisa ieplūˇsanas plauˇsu alveolā un gāzu apmaiņas starp alveolu gaisu un 

venozajām asinīm. 

2. fāze - gāzu transports no plauˇsām uz audiem un no audiem uz plauˇsām. 

3. fāze - gāzu apmaiņa starp audiem un arteriālajām asinīm un oksidācijas procesi 

audos. 

Gaisa apmaiņu starp atmosfēru un plauˇsu alveolām apzīmē ar plauˇsu ventilāciju un 

to nosaka elpoˇsanas kustības. Elpoˇsanas kustības, kuras nodroˇsina ritmisku plauˇsu ventilāciju, 

uztur elpoˇsanas centri. ˇ Sie centri arī izmaina un regulē elpoˇsanas kustības atbilstoˇsi 

organisma vajadzībām. 

Elpoˇsanas funkciju pētīˇsanas metodes ir daudzveidīgas. ˇ Sinī nodal¸ā, atbilstoˇsi mācību 

programmai, galvenokārt apskatītas metodes ārējās elpoˇsanas pētīˇsanai un daˇzas elpoˇsanas 

funkcionālās proves.

46 III nodal¸a. ELPO ˇ SANAS FIZIOLO ˇ GIJA 

3.1. Spirometrija 


1. Noteikt plauˇsu tilpumus (elpojamā gaisa, ieelpas un izelpas rezerves tilpumus) 

un plauˇsu vitālo kapacitāti. 

2. Noteikt krūˇsu kurvja ekskursijas. 

3. Aprēk¸ināt plauˇsu minūtes tilpumu. 

Darbam nepiecieˇsams. Spirometrs, spirts, vate, centimetru mērs, hronometrs. 


Darba gaita. Plauˇsu tilpumus nosaka ar spirometru. ˇ Sim nolūkam izmanto gaisa spirometru 

(3.1. zīm.). 

Veicot spirometriju, jāievēro ˇsādi noteikumi: 

1. mērījumi jāizdara izmeklējamai personai nemainot k¸ermeņa stāvokli, piemēram, 

tikai stāvus; 

2. izmeklējamā persona, lai apzināti nemainītu elpoˇsanas kustību dzil¸umu, nedrīkst 

skatīties uz spirometra skalu; 

3. visus mērījumus atkārto vairākas reizes, līdz iegūst 3 apmēram līdzīgus lielumus, 

no kuriem aprēk¸ina vidējo. 

3.1. zīmējums. Sausais gaisa spirometrs. 

Elpojamā gaisa tilpumu nosaka, izdarot vairākas parastas izelpas spirometrā un 

aprēk¸ina vidējo. 

Ieelpas rezerves tilpumu nosaka, izdarot maksimāli dzil¸u ieelpu pēc parastas ieelpas. 

Izelpas rezerves tilpumu nosaka, izdarot maksimāli dzil¸u izelpu spirometrā pēc parastas 

izelpas.

3.1. Spirometrija 47 

Lai noteiktu plauˇsu vitālo kapacitāti, izmeklējamā persona vispirms izdara maksimāli 

dzil¸u ieelpu un pēc tam maksimāli dzil¸i izelpo spirometrā (izelpojot ieteicams 

aizspiest degunu). 

Plauˇsu minūtes tilpumu aprēk¸ina, reizinot elpojamā gaisa tilpumu ar elpoˇsanas 

kustību skaitu minūtē. Elpoˇsanas kustības saskaita izmeklējamai personai mierīgi 

sēˇzot. 

Krūˇsu kurvja ekskursijas parāda, par cik palielinās krūˇsu kurvja apkārtmērs dzil¸ā 

ieelpā, salīdzinot ar dzil¸u izelpu. Krūˇsu kurvja apkārtmēru mēra piektās ribas 

piestiprināˇsanās pie krūˇsu kaula līmenī. Krūˇsu kurvja ekskursijas veseliem, labi 

trenētiem cilvēkiem ir 10 - 12 cm. 

Mērījumus izdara visiem grupas studentiem un rezultātus apkopo tabulā. 

Izmeklējamās 

personas 

iniciāl¸i 

Dzim. Aug. Elpojamā 

gaisa 

tilpums 

(ml) 

Ieelpas 

rezervestilpums 

(ml) 

Izelpas 

rezervestilpums 

(ml) 

Plauˇsu 

vitālā 

kapacitāte 

(ml) 

Elpo- 

ˇsanas 

kustību 

skaits 

minutē 

Plauˇsu 

minūtes 

tilpums 

(ml) 

Krūˇsu 

kurvja 

ekskursijas 

(cm) 

Salīdzina iegūtos rezultātus un izdara secinājumus par plauˇsu vitālās kapacitātes un 

plauˇsu ventilācijas atkarību no dzimuma, auguma un trenētības pakāpes.


3.2. Spirogrāfija. 

Darba uzdevums. Iegūt spirogrammu fizioloˇgiskā miera apstākl¸os un aprēk¸ināt plauˇsu 

tilpumus. 

Darbam nepiecieˇsams. Spirogrāfs, papīrs, iemutes, deguna aizspiednis. 


Darba gaita. Iezemē un ieslēdz elektriskajā tīklā spirogrāfu (3.2. zīm.). 

3.2. zīmējums. Spirogrāfs “Metatest - 1”. 3.3. zīmējums. Spirogramma. 

1 - elpojamā gaisa tilpums; 

2 - ieelpas rezerves tilpums; 

3 - izelpas rezerves tilpums; 

Izmeklējamā persona sterilu iemuti pievieno spirogrāfam, noregulē augstumu, aizspieˇz 

degunu ar aizspiedni un iemuti paņem mutē. Spirogrammu pieraksta ar ātrumu 50 

mm/min. (3.3. zīm.). 

30 sekundes pieraksta spirogrammu mierīgi elpojot, tad izdara maksimāli dzil¸u ieelpu 

un izelpu un turpina mierīgi elpot vēl 5 - 10 ciklus. 

Iegūto spirogrammu ielīmē protokolu burtnīcā, norāda plauˇsu tilpumus (elpojamā 

gaisa, ieelpas rezerves, izelpas rezerves tilpumi un plauˇsu vitālā kapacitāte), aprēk¸ina 

to lielumus, salīdzina ar spirometrijas datiem un izdara secinājumus. Aprēk¸inot 

plauˇsu tilpumus, jāievēro, ka 1 cm atbilst 400 ml.

3.3. Vajadzīgās plauˇsu vitālās kapacitātes noteikˇsana 49 

3.3. Vajadzīgās plauˇsu vitālās kapacitātes noteikˇsana 

Pārbaudāmā cilvēka plauˇsu vitālo kapacitāti (PVK) novērtē, salīdzinot ar vajadzīgo 

PVK, t.i., ar PVK, kādai normāli vajadzētu būt attiecīgam cilvēkam, ņemot vērā viņa 

augumu, dzimumu un vecumu. Plauˇsu vitālo kapacitāti (PVK) nosaka pēc Bolduina, 

Kurnana un Ričarda formulas vai pēc Sorinsona nomogrammas (3.4. zīm.). 

PVK(vīrieˇsiem) = (27, 63 − 0, 122 × V) × A 

PVK(sievietēm) = (21, 78 − 0, 101 × V) × A 

kur 

V - vecums (gados); 

A - augums (cm). 

Veselam cilvēkam normālos apstākl¸os attiecība: 

Faktiskā PVK 

× 100 

Vajadzīgā PVK 

sastāda 85% - 115%, t.i., PVK novirze no vajadzīgās PVK nepārsniedz 15%. Vajadzīgo 

PVK nosaka arī pēc nomogrammas un salīdzina. 

3.4. zīmējums. Sorinsona nomogramma vajadzīgās plauˇsu vitālās kapacitātes noteikˇsanai.


3.4. Elpoˇsanas sistēmas funkcionālās proves 


1. Iepazīties ar daˇzām elpoˇsanas funkcionālajām provēm. 

2. Novērtēt elpoˇsanas sistēmu pēc funkcionālajām provēm. 

3. Aprēk¸ināt daˇzus respiratorās sistēmas indeksus. 

Darbam nepiecieˇsams. Hronometrs, spirometrs 


Darba gaita. Elpoˇsanas sistēmas raksturoˇsanai bieˇzāk izmanto ˇ Stanges, Genči un 

Rozentāla proves. 

1. ˇStanges prove. Izmeklējamā persona aizspieˇz degunu un pēc mierīgas ieelpas 

aiztur elpu. Elpas aiztures ilgums atkarīgs no vecuma un bērniem no 6 - 18 

gadiem tas ir no 16 līdz 55 sek., pieauguˇsam, netrenētam cilvēkam - 40 - 55 sek., 

trenētam cilvēkam 60 sek. un ilgāk. 

2. Genči prove. Izmeklējamā persona aizspieˇz degunu un pēc mierīgas izelpas 

aiztur elpu. Veseliem skolēniem elpas aiztures ilgums sastāda 12 - 13 sek. Tad 

izmeklējamā persona veic nelielu slodzi - sol¸oˇsanu (30 sek. noiet 50 sol¸us) un 

atkārto elpas aizturi pēc mierīgas izelpas. Veseliem skolēniem elpas aiztures laiks 

saīsinās ne vairāk kā par 50%. 

3. Rozentāla prove. Izmeklējamai personai ar spirometru nosaka plauˇsu vitālo 

kapacitāti 5 reizes pēc kārtas ik pēc 15 sekundēm. Veseliem cilvēkiem PVK neizmainās 

vai ar katru nākoˇso reizi nedaudz palielinās. Ja ir pavājinātas elpoˇsanas 

funkcionālās spējas, ar katru nākoˇso reizi PVK samazinās. 

4. Dzīvības indeksa noteikˇsana (DzI). DzI raksturo elpoˇsanas aparāta funkcionālās 

spējas un nosaka pēc formulas: 

DZI = 

PVK(ml) 

k¸erm. masa (kg) 

Veseliem vīrieˇsiem DzI jābūt 65 - 70 ml/kg, sievietēm - 55 - 60 ml/kg, sportistiem 

DzI pārsniedz ˇsos lielumus. 

5. Skibinska indeksa (SkI) noteikˇsana. SkI raksturo kardiorespiratorās sistēmas 

stāvokli un nosaka pēc formulas: 

SKI = 

PVK(ml) 

100 

kur SDF - sirds darbības frekvence. 

SkI novērtējums: 

līdz 5 - l¸oti slikti; 

5 - 10 neapmierinoˇsi; 

10 - 30 apmierinoˇsi; 

30 - 60 - labi; 

60 un vairāk - l¸oti labi. 

× elpas aiztures ilgums (s) pēc mierīgas ieelpas 

SDF (sit./min) pēc elpas aiztures 

Apkopo rezultātus un izdara secinājumus par elpoˇsanas sistēmas funkcionālo stāvokli.

3.5. Fiziskās izturības noteikˇsana pēc kardiorespiratorā indeksa (N. Samko modifikācija) 51 

3.5. Fiziskās izturības noteikˇsana pēc kardiorespiratorā indeksa 

(N. Samko modifikācija) 

Fiziskās un emocionālās slodzes laikā visvairāk izmainās elpoˇsanas un asinsrites sistēmas. 

Tāpēc ˇsie rādītāji plaˇsi tiek izmantoti cilvēka izturības un trenētības testēˇsanā. 

Darba uzdevums. Noteikt fizisko izturību cilvēkam pēc kardiorespiratorā indeksa (KRI). 

Darbam nepiecieˇsams. Sfigmomanometrs, spirometrs, hronometrs. 


Darba gaita. Izmeklējamai personai izmēra asinsspiedienu (sistolisko un diastolisko), 

nosaka izelpas maksimālo spiedienu, iepūˇsot maksimāli dzil¸i sfigmomanometrā, ar 

spirometru nosaka plauˇsu vitālo kapacitāti, ar hronometru nosaka sirdsdarbības 

frekvenci un maksimālo elpas aizturi pēc mierīgas ieelpas. 

Pēc iegūtajiem parametriem aprēk¸ina kardiorespiratoro (KRI) jeb izturības 

indeksu pēc formulas: 

kur 

KRI = PVK+IzMS+EA+vec 

Ps + Pd + SDF 

PVK - plauˇsu vitālā kapacitāte (1 vienība = 100 ml); 

IzMS - izelpas maksimālais spiediens (mm Hg st.); 

EA - maksimālā elpas aizture (s); 

Ps - sistoliskais asinsspiediens (mm Hg st.); 

Pd - diastoliskais asinsspiediens (mm Hg st.); 

SDF - sirds darbības frekvence (sit./min.) 

KRI nosaka izejas stāvoklī, 5 minūˇsu veloergometriskās slodzes beigās un 1., 3. un 

5. minūtēs pēc slodzes. 

Labi sagatavotiem sportistiem KRI izejas stāvoklī ir 1,0 un vairāk, netrenētiem, bet 

veseliem cilvēkiem - 0,8 - 0,9, sirds - asinsvadu un elpoˇsanas sistēmu slimniekiem - 

0,3 - 0,4. 

Dinamiskās slodzes laikā KRI trenētiem cilvēkiem samazinās līdz 5% no izejas līmeņa, 

netrenētiem, bet veseliem - samazinās par 15% - 30%, sirds - asinsvadu un elpoˇsanas 

sistēma slimniekiem - par 35% - 65%. 

Pēc slodzes netrenētiem KRI atjaunojas 1 - 3 minūˇsu laikā, slimniekiem 10 minūtēs 

un ilgāk. 

Veic rezultātu analīzi un izdara secinājumus par fizisko izturību.

52 III nodal¸a. ELPO ˇ SANAS FIZIOLO ˇ GIJA

IV nodal¸a 

GREMOˇSANAS FIZIOLO ˇGIJA 

Gremoˇsana ir procesu kopums, kuru rezultātā uzņemtās uzturvielas tiek mehāniski un 

k¸īmiski pārveidotas, lai varētu uzsūkties asinīs vai citos iekˇsējās vides ˇsk¸idrumos. Uzturvielu 

mehāniskā pārstrāde galvenokārt notiek mutes dobumā, kur tās tiek sasmalcinātas 

mēles un ˇzokl¸u kustību rezultātā. Tā dal¸ēji turpinās arī kuņˇgī un zarnās, saraujoties 

to sieniņu gludajai muskulatūrai. Uzturvielu k¸īmisko pārveidoˇsanu veic gremoˇsanas 

fermenti, kuri atrodas gremoˇsanas sulās. Tās izdala gremoˇsanas dziedzeri. Fermenti 

sadala uzturvielas līdz vienkārˇsiem, ūdenī ˇsk¸īstoˇsiem savienojumiem, kuri var uzsūkties 

asinīs, limfā vai audu ˇsk¸idrumā. Gremoˇsanas fermentu darbība un aktivitāte atkarīga no 

vides temperatūras un pH. 

ˇSinī nodal¸ā apskatīsim daˇzas gremoˇsanas funkciju pētīˇsanas metodes.

54 IV nodal¸a. GREMO ˇ SANAS FIZIOLO ˇ GIJA 

4.1. Siekalu sekrēcijas pārbaude cilvēkam 

Darba uzdevums. Novērot daˇzādu kairinātāju izraisītās siekalu sekrēcijas intensitāti 

cilvēkam. 

Darbam nepiecieˇsams. Svari, marles vai lignīna tamponi, trauki, vārīts ūdens, pincete, 

pipetes, sausiņu pulveris, 20% glikozes, 2% citronskābes, 5% vārāmās sāls, 2% rūgtās 

sāls (MgSO4) ˇsk¸īdumi. 


Darba gaita. Uz svariem nosver 2 lignīna vai marles tamponus, pārloka tos un ar sterilu 

pinceti ieliek izmeklējamai personai mutē: vienu tamponu novieto aiz augˇslūpas 

iepretī 2.augˇsējam lielajam dzeroklim virs pieauss dziedzera izvadkanāla atveres; otru 

tamponu ieliek zem mēles, kur atveras abu pāru - zemmēles un zemˇzokl¸u dziedzeru 

izvadkanāli. Pēc 30 sek. tamponus izņem un nosver. Izmeklējamā persona izskalo 

muti ar vārītu, remdenu ūdeni. Tampona svara pieaugums parāda sekrēcijas intensitāti. 

Pēc tam pārbauda siekalu sekrēciju iedarbojoties ar daˇzādiem nosacījuma un beznosacījuma 

kairinātājiem: saruna par citronu vai dzērvenēm, iedarbojoties ar sausiņu 

pulveri, 20% glikozes, 2% citronskābes, 5% vārāmās sāls, 2% rūgtās sāls (MgSO4) 

ˇsk¸īdumiem. Uzreiz, tikko tamponiņi ielikti savās vietās, uzkaisa vai uzpilina uz mēles 

uzturvielas vai k¸īmisko kairinātāju. Pēc 30 sekundēm izņem no mutes tamponus un 

atkārtoti nosver. 

Starp atseviˇsk¸iem kairinājumiem jāievēro 2 min. ilgs pārtraukums un pēc katra 

kairinājuma vienmēr jāizskalo mute ar vārītu ūdeni. 

Apkopo rezultātus, sastādot stabiņu diagrammas par siekalu sekrēciju uz daˇzādiem 

kairinātājiem. Izdara secinājumus par sekrēcijas intensitāti uz daˇzādiem kairinātājiem.

4.2. Cietes sadalīˇsana ar siekalu fermentiem 55 

4.2. Cietes sadalīˇsana ar siekalu fermentiem 

Darba uzdevums. Novērot siekalu fermentu ietekmi uz cieti. 

Darbam nepiecieˇsams. Statīvs, 7 mēˇgenes, filtrpapīrs, termometrs, cietes klīsteris, J2 

ˇsk¸īdums, pipetes, trauks ar siltu ūdeni, skābes ˇsk¸īdums, piltuve, glāze ar ūdeni. 


Darba gaita. Izskalo muti ar tīru ūdeni. Ņem tīras, sausas, sanumurētas mēˇgenes. Vienā 

mēˇgenē savāc siekalas, nostādina un izfiltrē caur samitrinātu filtrpapīru. 5 mēˇgenēs 

ielej pa 3 cm 3 cietes klīstera. Pēc tam 1. un 2. mēˇgenēs pievieno pa 1 cm 3 siekalas, 

3. mēˇgenē bez siekalām pievieno daˇzus pilienus skābes, 4. mēˇgenē pie cietes klīstera 

pievieno 1 cm 3 iepriekˇs uzkarsētu siekalu, 5. mēˇgenē siekalas nepievieno, bet pielej 

1cm 3 ūdens. 

1., 3., 4. un 5. mēˇgenes ieliek traukā ar siltu ūdeni (37 0 - 38 0 C), 2. mēˇgeni - aukstā 

ūdenī. Pēc 20 - 25 min. katrā mēˇgenē pārbauda cietes esamību, pievienojot pa 

daˇziem pilieniem joda ˇsk¸īduma. 

Aprakstīt mēˇginājumus un izdarīt secinājumus, norādot, kādi fermenti piedalījuˇsies, 

ogl¸hidrātu ˇsk¸elˇsanā, kā to ietekmē temperatūras un vides reakcija (pH).


4.3. Kuņˇga sulas analīze 


1. Noteikt kuņˇga sulas pH. 

2. Noteikt kuņˇga sulā brīvo un saistīto sālsskābi un kopējo skābumu. 

Darbam nepiecieˇsams. Kuņˇga sula, 0.1 n NaOH ˇsk¸īdums, 0,5% metiloranˇza ˇsk¸īdums, 

1% fenolftaleīna ˇsk¸īdums, filtrēˇsanas iekārta, vārglāzes, pipetes. 

Darba gaita. 

1. Kuņˇga sulas pH noteikˇsana. Universālindikatora papīrīti iemērc pārbaudāmajā 

kuņˇga sulā. Iekrāsotā papīrīˇsa krāsu salīdzina ar indikatora skalu un nolasa 

kuņˇga sulas pH. 

2. Kuņˇga sulas brīvās un saistītās sālsskābes un kopējā skābuma noteikˇsana. 

Vārglāzē ielej 5 ml kuņˇga sulas un pievieno 1 pilienu metiloranˇza un 

titrē ar 0.1 n NaOH ˇsk¸īdumu līdz ˇsk¸īdums nokrāsojas dzeltenā krāsā. Nosaka 

izlietotā NaOH daudzumu un pareizina ar 20, lai aprēk¸inātu izlietoto NaOH uz 

100 ml kuņˇga sulas. Titrēˇsanai izlietotais 0.1 n NaOH daudzums atbilst tādam 

pat daudzumam 0.1 n HCl, jo NaOH neitralizē ekvivalentu HCl daudzumu. 

Pēc tam pie neitralizētās kuņˇga sulas piepilina 1 - 2 pilienus fenolftaleīna un turpina 

titrēt ar 0.1 n NaOH ˇsk¸īdumu līdz sārtai krāsai. Atzīmē visu izlietotā sārma 

daudzumu (skaitot no titrēˇsanas sākuma) un pareizina ar 20, lai pārrēk¸inātu to uz 

100 ml kuņˇga sulas. Tas atbilst kopējam kuņˇga sulas skābumam. 

Saistītās sālsskābes daudzumu aprēk¸ina, atņemot no kopējā skābuma brīvās HCl 

daudzumu. 

Normāli 100 ml kuņˇga sulas ir 20 - 40 titrācijas vienību brīvās HCl un 40 - 60 titrācijas 

vienību kopējā sābuma (1 titrācijas vienība - 1 ml 0.1 n NaOH, res. 1 ml 0.1 n HCl). 

Izvērtē kuņˇga sulas pH un izdara secinājumus.

4.4. Kuņˇga sulas sālsskābes un fermenta pepsīna ietekme uz olbaltumvielām 57 

4.4. Kuņˇga sulas sālsskābes un fermenta pepsīna ietekme uz 

olbaltumvielām 

Darba uzdevums. Novērot kuņˇga sulas iedarbību uz olbaltumvielām. 

Darbam nepiecieˇsams. Statīvs, 5 mēˇgenes, elektriskā plītiņa, ūdens vanna, termometrs, 

pipetes, 0,5% HCl ˇsk¸īdums, NaHCO3, lakmusa papīrs, fibrīns, kuņˇga sula. 

Darba gaita. Mēˇgenes sanumurē un ievieto statīvā. 1.mēˇgenē ielej 3 ml 0,5% HCl 

ˇsk¸īduma, 2.mēˇgenē - 3 ml 0,5% HCl ˇsk¸īduma, kuru neitralizē ar NaHCO3 (reakciju 

pārbauda ar lakmusa papīru), 3., 4. un 5.mēˇgenē ielej 3 ml kuņˇga sulas, pie tam 

4.mēˇgenē esoˇso kuņˇga sulu vāra 5 minūtes. Pirmajās 4 mēˇgenēs iemet pa nelielam 

fibrīna gabaliņam, bet 5.mēˇgenē kuņˇga sulai pievieno 1 ml svaiga piena. 

Visas mēˇgenes uz 20 minūtēm ievieto ūdens vannā pie temperatūras 38 0 - 39 0 C. Pēc 

20 min. novēro, kādas izmaiņas notikuˇsas ar pienu un fibrīnu. Novērojumus apraksta 

un izdara secinājumus. Labākas uzskatāmības dēl¸ novērojumus un secinājumus 

apkopo tabulā. 

Mēˇgenes Nr. Mēˇgenes saturs Fibrīna un piena izmaiņas 

pēc sildīˇsanas 

1 HCI + fibrīns 

2 Neitralizēta HCI + fibrīns 

3 Kuņˇga sula + fibrīns 

4 Vārīta kuņˇga sula + fibrīns 

5 Kuņˇga sula + piens 

Secinājumi


4.5. ˇZults iedarbība uz taukiem. 

Darba uzdevums. Pārbaudīt ˇzults īpaˇsības un to iedarbību uz taukiem. 

Darbam nepiecieˇsams. Statīvs ar mēˇgenēm, piltuve, filtrpapīrs, augu el¸l¸a, 10% cukura 

ˇsk¸īdums, H2SO4 konc., HNO3, NaNO2, sērs, ˇzults. 

Darba gaita. 

1. ˇZults iedarbība uz ūdens virsmas spriegumu. Ņem 2 mēˇgenes - vienā 

ielej ūdeni, otrā tādu paˇsu daudzumu atˇsk¸aidītas ˇzults. Abās mēˇgenēs ieber 

nedaudz sēra ziedu. Novēro, kā sēra ziedi ūdenī peld pa ˇsk¸idruma virsmu, bet 

ˇzults ˇsk¸īdumā sēra ziedi grimst. Izdarīt secinājumus. 

2. ˇZults ietekme uz tauku filtrāciju. Ņem 2 mēˇgenes, uzliek piltuvi ar filtrpapīru. 

1. mēˇgenes filtrpapīru samitrina ar ūdeni, 2. mēˇgenes filtrpapīru ar 

ˇzulti. 

Katrā piltuvē ielej pa 10 ml augu el¸l¸as. Pēc 45 minūtēm nosaka, cik el¸l¸as ir 

izfiltrējies caur abām piltuvēm. 

Pierakstīt novērojumus un izdarīt secinājumus, norādot, kas ir sekmējis el¸l¸as 

filtrāciju ˇzults klātbūtnē, kāda tam nozīme gremoˇsanas procesā. 

3. Tauku emulˇgēˇsana ar ˇzulti. Mēˇgenē ielej nedaudz ˇzults un pievieno augu 

el¸l¸u. Mēˇgeni sakratot, veidojas emulsija. Pierakstīt novērojumus un izdarīt 

secinājumus, norādot, kāda nozīme gremoˇsanas procesā ir tauku emulˇgēˇsanai. 

4. ˇZultsskābju noteikˇsanas reakcija (Pettenkofera reakcija). Mēˇgenē ielej 

atˇsk¸aidītu ˇzulti, pievieno daˇzus pilienus 10% cukura ˇsk¸īduma un pa pilienam 

iepilina H2SO4 (pēc katra piliena mēˇgeni sakratīt) līdz ˇsk¸idrums nokrāsojas brūni 

- dzeltenā krāsā (tās ir ˇzultsskābes, ko H2SO4 izspieˇz no to sāl¸iem). Pievienojot 

H2SO4 pārākumā, nogulsnes izˇsk¸īst un mēˇgenes dibenā veidojas k¸irˇsu krāsas 

ˇsk¸īdums, kurˇs sakratot mēˇgeni pārvērˇsas purpurkrāsā. ˇ Sī nokrāsa liecina par 

holīnskābes esamību ˇzultī. 

Pierakstīt novērojumus un izdarīt secinājumus par ˇzultsskābju nozīmi gremoˇsanas 

procesā. 

5. ˇZults pigmentu noteikˇsanas reakcija. Mēˇgenē ieber nedaudz NaNO2, pielej 

HNO3 un uzmanīgi pielej atˇsk¸aidītu ˇzulti (lai nesamaisītos). 

Uz ˇsk¸idrumu saskarˇsanās robeˇzas parādās vairāki krāsu gredzeni. Secība, kādā 

seko ˇso gredzenu nokrāsa, atbilst bilirubīna oksidēˇsanās pakāpei. Uz saskarˇsanās 

robeˇzas ir visaugstākā oksidēˇsanās pakāpe - dzeltens heletilīna gredzens, sarkanas 

nokrāsas gredzens - bilifuksīns, violetas krāsas gredzens - pārejas forma, zilas 

nokrāsas gredzens - bilicianīns, zal¸as - biliverdīns. 

Apskata novērojumus un izdara secinājumus.

V nodal¸a 

VIELU UN ENER ˇGIJAS MAIŅAS 

FIZIOLO ˇGIJA 

Vielu un enerˇgijas maiņa starp organismu un ārējo vidi ir dzīvās matērijas pamatīpaˇsība. 

Enerˇgija organismā nodroˇsina visus dzīvības procesus (asinsriti, elpoˇsanu, muskul¸u darbību 

u.t.t.). Kā enerˇgijas avots dzīvajiem organismiem kalpo uzņemtais uzturs. Ar uzturu 

uzņemtajiem organiskajiem savienojumiem noārdoties, k¸īmiskā enerˇgija pāriet citos 

enerˇgijas veidos. Lielākā dal¸a k¸īmiskās enerˇgijas tūlīt pārvērˇsas siltuma enerˇgijā, bet 

pārējā dal¸a - mehāniskajā un elektriskajā enerˇgijā, kura tiek izmantota audu un sistēmu 

funkcijās. Arī ˇsīs enerˇgijas veidi pārvērˇsas siltuma enerˇgijā, kura sasilda k¸ermeni un uztur 

konstantu tā temperatūru. Siltuma enerˇgija savukārt nepārtraukti izdalās apkārtējā vidē. 

Pamatojoties uz to organisma enerˇgijas patēriņu var noteikt pēc siltuma daudzuma, kas 

izdalās no k¸ermeņa apkārtējā vidē un izteikt siltuma mērvienībās kcal vai kDˇz (1 kcal = 

4.19 kDˇz). 

Ja enerˇgijas patēriņu nosaka tieˇsi uztverot un izmērot to siltuma enerˇgiju, ko izdala 

k¸ermenis, tad tādu enerˇgijas patēriņa noteikˇsanas metodi sauc par tieˇso kalorimetriju. 

Bieˇzāk enerˇgijas patēriņu cilvēkam nosaka netieˇsi pēc gāzu maiņas. ˇ So metodi sauc 

par netieˇso kalorimetriju. Pēc ˇsīs metodes cilvēkam nosaka gāzu maiņu, t.i., patērētā 

O2 un izdalītā CO2 daudzumu un aprēk¸ina enerˇgijas patēriņu.

60 V nodal¸a. VIELU UN ENER ˇ GIJAS MAIŅAS FIZIOLO ˇ GIJA 

5.1. Pamatmaiņas noteikˇsana cilvēkam 

Pamatmaiņa ir minimālais enerˇgijas daudzums, kas nepiecieˇsams normālu dzīvības 

procesu uzturēˇsanai organismā fizioloˇgiskā miera stāvoklī. Pamatmaiņas enerˇgiju sastāda 

patērētā enerˇgija vielu maiņas procesos fizioloˇgiskā miera stāvoklī un enerˇgija, kuru miera 

stāvoklī patērē sirds, elpoˇsanas muskul¸i, nieres, resp. orgāni, kuri nodroˇsina vielu maiņu. 


1. Noteikt pamatmaiņu pēc tabulām. 

2. Noteikt pamatmaiņu pēc skābekl¸a patēriņa. 

3. Aprēk¸ināt pamatmaiņas procentuālo novirzi no vidējās normas pēc Rīda formulas. 

Darbam nepiecieˇsams. Spirogrāfs, hronometrs, sfigmomanometrs, fonendoskops, tabulas 

pamatmaiņas noteikˇsanai. 


Darba gaita. 

1. Pēc tabulām (2. un 3. pielikumi) nosaka teorētiski paredzamo pamatmaiņas 

lielumu. ˇ Sim nolūkam izmeklējamai personai izmēra augumu un nosaka masu. 

No tabulas A nolasa pamatmaiņas lielumu atkarībā no masas. 

No tabulas B nolasa pamatmaiņas lielumu atkarībā no auguma un vecuma. Abus 

iegūtos lielumus summējot iegūst pamatmaiņas lielumu. 

2. Nosaka pamatmaiņu pēc patērētā skābekl¸a daudzuma, izmantojot spirogrāfu. 

Lai noteiktu pamatmaiņu, jāievēro sekojoˇsi nosacījumi: 

(a) cilvēkam jāatrodas miera stāvoklī, gul¸us, ar atslābinātu muskulatūru; 

(b) 12 - 14 stundas pirms pamatmaiņas noteikˇsanas, nedrīkst uzņemt uzturu; 

(c) cilvēkam jāatrodas telpā, kurā temperatūra ir 18 0 - 20 0 C; 

(d) jābūt psihiskam mieram. 

5.1. zīmējums. Patērētā skābekl¸a daudzuma noteikˇsana pēc spirogrammas. 

Sagatavo spirogrāfu darbam. Izmeklējamā persona paņem mutē iemuti, pievieno 

spirogrāfam, aizspieˇz degunu un mierīgi elpo spirogrāfā 3 - 5 minūtes. Pieraksta 

spirogrammu ar ātrumu 50 mm/min, pēc kuras nosaka patērētā skābekl¸a

5.1. Pamatmaiņas noteikˇsana cilvēkam 61 

daudzumu. To nosaka sekojoˇsi: izvēlas līknes dal¸u 5 cm garumā, kur pieraksts 

ir vienmērīgs un izmēra līknes pacēluma augstumu (5.1. zīm.). 

Pēc līknes pacēluma augstuma aprēk¸ina patērētā skābekl¸a audzumu 1 minūtē 

(1 cm pacēluma atbilst 400 ml O2). Pēc tam aprēk¸ina patērētā O2 daudzumu 

1 stundā un diennaktī un pārrēk¸ina kcal (reizinot patērētā skābekl¸a daudzumu 

litros ar skābekl¸a kalorisko ekvivalentu - 4.8 kcal). 

Pieauguˇsam, veselam cilvēkam pamatmaiņas lielums vidēji 1600 - 2000 kcal diennaktī. 

3. Pēc Rīda formulas nosaka pamatmaiņas procentuālo novirzi no vidējās normas. 

Lai to noteiktu, izmeklējamai personai miera stāvoklī izmēra asinsspiedienu, 

saskaita pulsu un aprēk¸ina % novirzi no pamatmaiņas pēc Rīda formulas: 

% novirze = 0,75 × (pulss + pulsa spiediens × 0,74) - 72 

To var noteikt arī pēc nomogrammas (5.2. zīm.). Pamatmaiņas novirze līdz 10% 

uzskatāma par normu. 

5.2. zīmējums. Nomogramma Rīda formulai.

62 V nodal¸a. VIELU UN ENER ˇ GIJAS MAIŅAS FIZIOLO ˇ GIJA 

5.2. Dienas uztura devas aprēk¸ināˇsana veselam cilvēkam 


1. Aprēk¸ināt cilvēka enerˇgijas patēriņu diennaktī. 

2. Sastādīt dienas uztura racionu veselam, pieauguˇsam cilvēkam, ievērojot uzturvielu 

saturu un kalorisko vērtību. 

Darbam nepiecieˇsams. Uzturlīdzekl¸u raksturojuma tabulas. 

Darba gaita. Enerˇgijas patēriņu diennaktī aprēk¸ina, ņemot vērā cilvēka kustību aktivitāti, 

izmantojot tabulu (skat. 4. pielikumu). 

Dienas uztura devas sastādīˇsanai izmanto uzturvielu raksturojuma tabulas (5., 6., 7. 

un 8. pielikumi). 

Nepiecieˇsamo diennakts kaloriju daudzumu (2500 - 3000 kcal) cilvēks uzņem ar 

daˇzādiem uztura produktiem: olbaltumvielām, taukiem un ogl¸hidrātiem. Attiecībai 

starp uzņemtajām olbaltumvielām, taukiem un ogl¸hidrātiem jābūt 1 : 1 (0,8) : 4. 

Sastādot dienas uztura racionu jāievēro, ka pieauguˇsam cilvēkam diennaktī jāuzņem 

80 - 100 g olbaltumvielu (veicot smagu darbu līdz 150 g). No ˇsī daudzuma būtu 

jāuzņem 40 - 50 g dzīvnieku un 40 - 50 g augu olbaltumvielu, 60 - 80 g tauku, 350 - 

450 g ogl¸hidrātu. 

Bez minētajām uzturvielām uzturā jābūt noteiktam daudzumam vitamīnu. 

Pieauguˇsam cilvēkam uzturs jāuzņem 3 - 4 reizes dienā. Pie 3 - reizējas uztura 

uzņemˇsanas - brokastīs jāuzņem ap 30%, pusdienās ap 50% un vakariņās - ap 20% 

no dienas kaloriju daudzuma.

LITERATŪRA 

[1] Praktisko darbu apraksti fizioloˇgijā. - R.: RMI, 1981. 

[2] Z. Zariņˇs, L. Neimane. Uztura mācība. - R.: Rasa ABC, 1999. 

[3]

64 LITERAT ŪRA

PIELIKUMI 

1. pielikums. 

Pieauguˇsa cilvēka galveno fizioloˇgisko rādītāju lielumi 

ASINIS 

Kopējais asiņu daudzums attiecībā pret k¸ermeņa masu 6.5 − 7% 

Plazmas daudzums 55 − 60% 

Olbaltumvielu daudzums plazmā 7 − 8% 

t.s. albumīni ≈ 4% 

globulīni 2.5 − 3% 

fibriogēns 0.5% 

Glikozes līmenis asinīs 3.3 − 5.5 mmol/l (60 − 100mg%) 

Holesterīna daudzums asinīs 3.6 − 5.0 mmol/l 

Plazmas osmotiskais spiediens ≈ 7.5 atm. 

Plazmas koloīd-osmotiskais spiediens 20 − 25 mmHg 

Asins blīvums 1.050 − 1.060 g/cm 3 

Eritrocītu daudzums 1mm 3 asiņu: vīrieˇsiem 4 − 5 milj. 

sievietēm 3.5 − 4.5 milj. 

Hemoglobīna daudzums: vīrieˇsiem 13 − 18 g/dl 

sievietēm 12 − 16g/dl 

Trombocītu daudzums 1mm 3 asiņu 200000 − 400000 

Eritrocītu grimˇsanas ātrums: vīrieˇsiem 1 − 10 mm/st 

sievietēm 2 − 15mm/st 

Leikocītu daudzums 1mm 3 asiņu 4000 − 9000 

bazofīlie 0 − 1% 

eozinofīlie 1 − 5% 

neitrofīlie: jaunie 0 − 1% 

stabiņkodolainie 1 − 5% 

segmentkodolainie 45 − 70% 

limfocīti 20 − 40% 

monocīti 2 − 10% 

ASINSRITE 

Sirds darbības frekvence (miera stāvoklī) 60 − 80 sit./min. 

Sistoles tilpums (miera stāvoklī) 60 − 80 ml 

Minūtes tilpums (miera stāvoklī) 4 − 5 l 

Arteriālais spiediens: sistoliskais 110 − 130 mmHg 

diastoliskais 60 − 85 mmHg 

Asiņu lineārās plūsmas ātrums: lielajās artērijās 0.5 m/s 

dobajās vēnās 0.2 m/s 

kapilāros 0.5 mm/s 

Pulsa vil¸ņa izplatīˇsanās ātrums: aortā 4 − 6 m/s 

rokas artērijās 6 − 8 m/s 

kājas artērijās 8 − 10 m/s

66 PIELIKUMI 

Asins aprites laiks 20 − 25 s 

ELPO ˇ SANA 

Elpoˇsanas kustību skaits 1 min. 16 − 20 

Plauˇsu dzīvības tilpums 3000 − 5000 ml 

Elpojamā gaisa tilpums 400 − 600 ml 

Ieelpas rezerves tilpums 1500 − 3000 ml 

Izelpas rezerves tilpums 1000 − 2000 ml 

Atlikuma gaisa tilpums 800 − 1700 ml 

Plauˇsu ventilācija: miera stāvoklī 6 − 10 l/min. 

darba laikā 50 − 100 l/min. 

O2 un CO2 daudzums: atmosfēras gaisā 20.94 un 0.03% 

izelpojamā gaisā 16.3 un 4% 

alveolārajā gaisā 14.5 un 5.5% 

O2 parciālais spiediens gaisā 100 − 110 mm Hg 

CO2 parciālais spiediens gaisā 40 mm Hg 

O2 spriegums arteriālajās asinīs 100 mm Hg 

O2 spriegums venozajās asinīs 40 − 45 mm Hg 

CO2 spriegums arteriālajās asinīs 40 mm Hg 

CO2 spriegums venozajās asinīs 47 mm Hg 

GREMOˇSANA, VIELU UN ENERG¸ IJAS MAIŅA 

Siekalas 

Daudzums diennaktī 500 − 2000 ml 

Blīvums 1.002 − 1.020g/cm 3 

pH 5.6 − 7.6 

Ūdens 99.1 − 99.4% 

Kuņˇga sula 


Blīvums 1.004 − 1.010g/cm 3 

pH 1.5 − 1.8 

Ūdens 99.4% 

Aizkuņˇga dziedzera sula 


Blīvums 1.005 − 1.014g/cm 3 

pH 8 − 0 

Ūdens 98.7% 

ˇZults 


Blīvums 1.011 − 1.032g/cm 3 

pH 5.6 − 8.0 

Ūdens 85.9% 

Zarnu sula 


pH 6 − 7.5 

Ūdens 97.5% 

Olbaltumvielu patēriņˇs diennaktī 60 − 100 g 

Tauku patēriņˇs diennaktī 60 − 80 g 

Ogl¸hidrātu patēriņˇs diennaktī 350 − 450 g 

1 g olbaltumvielu kaloriskais koeficients 4.1 kkal 

1 g tauku kaloriskais koeficients 9.3 kkal 

1 g ogl¸hidrātu kaloriskais koeficients 4.1 kkal 

O2 patēriņˇs (miera stāvoklī) 250 − 400ml/min. 

CO2 izdalīˇsana (miera stāvoklī) 200 − 300ml/min. 

Elpoˇsanas koeficients pie jaukta uztura 0.85 − 0.9 

Pamatmaiņa 1600 − 1700 kkal

1. pielikums 67 

Ener¸gijas patēriņˇs: pie viegla darba 2000 − 3000 kkal 

pie vidēji smaga darba 3000 − 3500 kkal 

pie smaga darba 30500 − 6000 kkal

68 PIELIKUMI 

2. pielikums. 

Standarta pamatmaiņas noteikˇsana vīrieˇsiem 

A B 

Masa (kg) kcal Masa (kg) kcal Masa (kg) kcal Augums 

(cm) 

Vecums (gados) 

1 3 5 7 9 11 

3 107 44 672 85 1235 40 -40 - - - - - 

4 121 45 685 86 1249 44 0 - - - - - 

5 135 46 699 87 1263 48 40 - - - - - 

6 148 47 713 88 1277 52 80 15 - - - - 

7 162 48 727 89 1290 56 120 55 0 - - - 

8 176 49 740 90 1304 60 160 95 40 2 - - 

9 190 50 754 91 1318 64 200 135 70 10 - - 

10 203 51 768 92 1332 68 240 175 110 50 - - 

11 217 52 782 93 1345 72 280 215 150 90 40 - 

12 231 53 795 94 1359 76 320 255 190 130 80 30 

13 245 54 809 95 1373 80 360 295 230 170 120 70 

14 258 55 823 96 1387 84 400 335 270 210 160 110 

15 272 56 837 97 1406 88 440 375 310 250 200 160 

16 286 57 850 98 1414 92 480 415 350 290 250 220 

17 300 58 864 99 1428 96 520 456 390 330 300 280 

18 313 59 878 100 1442 100 560 495 430 370 350 330 

19 327 60 892 101 1455 104 - 535 470 410 400 390 

20 341 61 905 102 1469 108 - 575 510 450 450 450 

21 355 62 919 103 1483 112 - 615 550 500 500 500 

22 368 63 933 104 1497 116 - 655 590 540 550 550 

23 382 64 947 105 1510 120 - 695 630 580 600 600 

24 396 65 960 106 1524 124 - - 670 630 640 650 

25 410 66 974 107 1538 128 - - 710 680 690 700 

26 424 67 988 108 1552 132 - - 750 720 740 750 

27 438 68 1002 109 1565 136 - - 790 770 780 800 

28 452 69 1015 110 1579 140 - - 830 810 830 840 

29 465 70 1029 111 1593 144 - - - 860 880 890 

30 479 71 1043 112 1607 148 - - - 900 920 950 

31 493 72 1057 113 1620 152 - - - 940 960 990 

32 507 73 1070 114 1634 156 - - - 970 990 1030 

33 520 74 1084 115 1648 160 - - - 1030 1020 1060 

34 534 75 1098 116 1662 164 - - - - 1060 1100 

35 546 76 1112 117 1675 168 - - - - 1100 1140 

36 562 77 1125 118 1689 172 - - - - - 1190 

36 575 77 1139 118 1703 172 - - - - - 1230 

38 589 79 1153 120 1717 180 - - - - - - 

39 608 80 1167 121 1730 184 - - - - - - 

40 617 81 1180 122 1744 188 - - - - - - 

41 630 82 1194 123 1758 192 - - - - - - 

42 644 83 1208 124 1772 196 - - - - - - 

43 658 84 1222 - - 200 - - - - - -

2. pielikums 69 

B 


13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

60 - - - - - - - - - - 

100 - - - - - - - - - - 

140 100 - - - - - - - - - 

180 140 113 - - - - - - - - 

230 180 153 128 - - - - - - - 

280 220 193 168 - - - - - - - 

330 260 233 208 - - - - - - - 

380 300 273 248 - - - - - - - 

430 340 313 288 - - - - - - - 

480 380 353 328 - - - - - - - 

530 420 393 368 - - - - - - - 

580 460 433 408 - - - - - - - 

630 500 473 448 - - - - - - - 

680 540 513 488 - - - - - - - 

720 580 553 528 - - - - - - - 

760 620 593 568 - - - - - - - 

820 660 633 608 - - - - - - - 

860 700 673 648 619 605 592 578 565 551 538 

890 740 713 678 639 625 612 598 585 571 558 

920 780 743 709 659 645 631 618 605 591 578 

960 810 773 736 679 665 652 638 625 611 598 

1000 840 803 766 699 685 672 658 645 631 618 

1020 860 823 788 719 705 692 678 665 651 638 

1040 880 843 808 739 725 718 698 685 671 658 

1060 900 863 828 759 745 732 718 705 691 678 

- 920 883 848 779 765 752 738 725 711 698 

- 940 903 868 799 785 772 758 745 731 718 

- - 923 888 819 805 792 778 765 751 738 

- - - 908 839 825 812 798 785 771 758 

- - - - 859 845 832 818 805 791 778

70 PIELIKUMI 

3. pielikums. 

Standarta pamatmaiņas noteikˇsana sievietēm 

A B 

Masa (kg) kcal Masa (kg) kcal Masa (kg) kcal Augums 

(cm) 


1 3 5 7 9 11 

3 653 44 1076 85 1468 40 -344 -234 -194 - - - 

4 693 45 1085 86 1478 44 -328 -218 -178 - - - 

5 702 46 1095 87 1487 48 -312 -202 -162 - - - 

6 712 47 1105 88 1497 52 -296 -186 -146 - - - 

7 721 48 1114 89 1508 56 -280 -170 -130 -134 - - 

8 731 49 1124 90 1516 60 -264 -154 -114 -118 - - 

9 741 50 1133 91 1525 64 -248 -138 -98 -102 -111 - 

10 751 51 1143 92 1535 68 -232 -122 -82 -86 -95 - 

11 760 52 1152 93 1544 72 -216 -106 -66 -70 -79 -89 

12 770 53 1162 94 1554 76 -200 -90 -50 -54 -63 -73 

13 779 54 1172 95 1564 80 -184 -74 -34 -38 -47 -57 

14 789 55 1181 96 1573 84 -168 -58 -18 -22 -31 -31 

15 799 56 1191 97 1583 88 -152 -42 -2 -6 -15 -5 

16 808 57 1200 98 1592 92 -136 -26 12 10 1 19 

17 818 58 1210 99 1602 96 -120 -10 25 28 17 27 

18 827 59 1219 100 1611 100 -104 6 40 42 33 43 

19 837 60 1229 101 1621 104 - 22 56 58 54 62 

20 848 61 1238 102 1631 108 - 38 72 74 75 85 

21 858 62 1248 103 1640 112 - 54 88 90 91 101 

22 868 63 1258 104 1650 116 - 70 105 106 107 117 

23 875 64 1267 105 1659 120 - 86 126 132 123 143 

24 885 65 1277 106 1669 124 - - 142 148 138 159 

25 894 66 1280 107 1678 128 - - 158 164 161 175 

26 904 67 1298 108 1688 132 - - 174 180 181 191 

27 913 68 1305 109 1698 136 - - 190 196 197 107 

28 923 69 1315 110 1707 140 - - 206 212 213 228 

29 932 70 1325 111 1717 144 - - - 228 239 249 

30 942 71 1334 112 1726 148 - - - 244 255 265 

31 952 72 1344 113 1736 152 - - - 260 271 281 

32 961 73 1353 114 1745 156 - - - 276 287 297 

33 971 74 1363 115 1755 160 - - - 282 293 303 

34 989 75 1372 116 1764 164 - - - - 309 313 

35 900 76 1382 117 1774 168 - - - - - 325 

36 909 77 1391 118 1784 172 - - - - - 331 

37 1009 78 1401 119 1793 176 - - - - - - 

38 1019 79 1411 120 1803 180 - - - - - - 

39 1023 80 1420 121 1812 184 - - - - - - 

40 1038 81 1430 122 1822 188 - - - - - - 

41 1047 82 1439 123 1831 192 - - - - - - 

42 1057 83 1449 124 1841 196 - - - - - - 

43 1086 84 1458 - - 200 - - - - - -


B 


13 15 17 19 21 23 25 27 29 31 33 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

- - - - - - - - - - - 

-66 - - - - - - - - - - 

-50 - - - - - - - - - - 

-34 -43 - - - - - - - - - 

-18 -27 - - - - - - - - - 

-2 -11 -21 - - - - - - - - 

14 5 -5 -14 - - - - - - - 

30 21 11 2 - - - - - - - 

56 37 27 18 - - - - - - - 

72 53 43 34 - - - - - - - 

98 69 59 50 - - - - - - - 

114 85 75 66 - - - - - - - 

130 101 101 82 - - - - - - - 

146 117 107 98 - - - - - - - 

162 133 123 114 - - - - - - - 

178 140 139 130 - - - - - - - 

194 165 155 146 - - - - - - - 

210 181 171 162 - - - - - - - 

236 197 187 178 - - - - - - - 

252 212 201 192 183 174 164 155 146 136 127 

260 227 215 206 190 181 172 162 153 144 134 

274 242 229 220 198 188 179 170 160 151 142 

290 257 243 234 205 196 186 177 168 158 149 

306 271 255 246 213 203 194 184 175 166 156 

318 285 267 258 220 211 201 192 183 173 164 

328 299 279 270 227 218 209 199 190 181 171 

- 313 291 282 235 225 216 207 197 188 179 

- 327 303 294 242 233 223 214 204 195 186 

- - 313 304 250 240 231 221 215 203 193 

- - 322 314 257 248 238 229 220 210 201 

- - 333 324 264 255 246 236 227 218 208 

- - - 334 272 262 253 244 234 225 216

72 PIELIKUMI 

4. pielikums. 

Cilvēka enerˇgijas patēriņˇs kilokalorijās uz vienu kg k¸ermeņa masas 

vienā stundā (kcal/1 kg/1 h) 

Pamatvielmaiņa (guloˇss, tukˇsā dūˇsā) 1.00 

Pamatvielmaiņa un gremoˇsana 1.10 

Sēdēˇsana 1.04 

L¸engana stāvēˇsana 1.06 

Stāvēˇsana miera stājā 1.23 

Gulēˇsana ūdenī (+18 ◦ C) 1.25 

Lasīˇsana, sēˇzot pie galda 1.27 

Rakstīˇsana ar roku, sēˇzot pie galda 1.46 

Runāˇsana un dziedāˇsana 1.55 

ˇSūˇsana (drēbnieka darbs) 1.82 

Maˇsīnrakstīˇsana 1.90 

Vijoles spēlēˇsana 1.96 

Smail¸oˇsana (4.5 km/h) 2.35 

Ieˇsana (3 km/h) 2.50 

Apavu laboˇsana (kurpnieka darbs) 2.61 

Ieˇsana (4.5 km/h) 2.80 

Biljardspēle 2.90 

Braukˇsana ar velosipēdu (9 km/h) 3.54 

Airēˇsana (nekustīgs sēdeklis, 3 km/h) 3.62 

Ieˇsana (6 km/h) 3.70 

Vingroˇsana ar nūjņu 4.10 

Peldēˇsana brasā (1.2 km/h) 4.40 

Dejoˇsana (fokstrots) 4.44 

Galda teniss 4.50 

Dejoˇsana (valsis) 5.10 


Akmeņkal¸a darbs 5.50 

Malkas zāˇgēˇsana 6.80 

Airēˇsana (skritul¸u sēdeklis, 6 km/h) 7.38 

Slidoˇsana (12.00) km/h 7.80 

Vingroˇsana uz stieņa vai līdztekām 8.00 

Smail¸oˇsana (7.5 km/h) 8.10 


Paukoˇsana ar zobenu 8.70 


Slēpoˇsana (9 km/h) 9.00 

Airēˇsana (nekustīgs sēdeklis, 6 km/h) 9.30 

Skrieˇsana (9 km/h) 9.50 

Sol¸oˇsana (8 km/h) 10.00 

Peldēˇsana (3 km/h) 10.72 

Skrieˇsana (12 km/h) 10.80 

Skrieˇsana (15 km/h) 12.10 

Slidoˇsana (19 km/h) 12.70 

Bokss 12.80 

Cīnīˇsanās, lauˇsanās 13.00 

Slēpoˇsana (15 km/h) 17.00 

Skrieˇsana (19 km/h) 35.20


5. pielikums. 

Uzturvielu saturs un kaloriskā vērtība (100 g produkta) 

Uzturlīdzekl¸i 

GAL¸A, GAL¸AS PRODUKTI, MĀJPUTNI, OLAS 

Olbaltumvielas Tauki Ogl¸hidrāti kcal 

Liellopu gal¸a 14.2 8.3 - 135 

Cūkas gal¸a, trekna 12.8 33 - 359 

Cūkas gal¸a, liesa 14.2 18.5 - 230 

Tel¸a gal¸a 13.2 0.3 - 57 

Cūku aknas 18.2 3.5 - 126 

Liellopu aknas 16.2 2.9 - 113 

Liellopu mēle 12.5 11.1 - 163 

Cūku nieres 1.7 3.1 - 91 

Liellopu nieres 11.6 1.7 - 71 

Cīsiņi 12.2 19.0 - 228 

Desa “Iecienītā” 13.4 27.4 - 310 

Desa “Tējas” 12.0 11.3 - 360 

Sardeles 14.7 10.0 - 159 

Vistas 10.6 6.8 - 107 

Olas 10.7 10.3 0.4 142 

Olas baltums 12.5 - 0.5 53 

Olas dzeltenums 

TAUKU PRODUKTI 

17.3 31.2 0.5 363 

Sviests 0.5 83.5 0.5 781 

Spek¸is, cūkas 1.9 87.5 - 821 

Tauki, cūku, kausēti - 99.7 - 827 

Augu el¸l¸a, margarīns 

ZIVIS 

0.3 80 0.4 710 

Asari, jūras 8.5 2.8 - 61 

Asari, upes 8.9 0.4 - 40 

Butes, jūras 9.9 1.5 - 52 

Karpas, dīk¸u 7.5 1.7 - 46 

Karūsas 8.5 0.9 - 43 

Līdakas 9.2 0.4 - 41 

Mencas 9.7 0.2 - 42 

Mencas, k¸idātas bez galvas 13.7 0.3 - 59 

Plauˇzi 7.6 1.8 - 48 

Reņˇges, pavasara, vasaras nozvejas 10.6 1.8 - 60 

Reņˇges, rudens nozvejas 10.2 5.0 - 88 

Skumbrijas 11.0 7.5 - 115 

Stavridas 9.7 2.2 - 60 

Mencas, karsti kūpinātas 16.1 0.7 - 73 

Reņˇges, karsti kūpinātas 14.5 3.2 - 89 

Vēdzeles 8.4 0.3 - 37 

Zandarti 9.7 1.9 - 67 

Zuˇsi 10.9 22.9 - 257 

Sil¸k¸es, Atlantijas, sālītās 

PIENS UN PIENA PRODUKTI 

9.3 9.3 - 124 

Pilnpiens 3.3 3.2 4.7 67 

Vājpiens 3.4 0.5 4.8 34 

Acidofilā pasta, saldā 6.2 8.0 26.0 212 

Paniņas 3.4 0.5 7.8 34 

Kefīrs, pilnpiena 3.3 3.2 3.0 67 

Kefīrs, vājpiena 3.4 - 3.1 34 

Rūguˇspiens, pilnpiena 3.3 3.2 3.9 67 

Salds krējums, 35% 2.4 35.0 3.2 348 

Skābs krējums 2.5 30.0 2.3 302 

Biezpiens, 9% tauku saturs 14.2 9.0 2.6 156 

Biezpiens, vājpiena 16.1 0.5 2.8 86 

Siers “ Čedaras” 22.9 29.2 − 344 

Siers “Holandes” 

GRAUGU P 

24.7 25.1 − 343 

ĀRSTRĀDES PRODUKTI, PĀKˇ SAUGI 

Kvieˇsu milti, a/l 10.8 0.9 73.6 354 

Rudzu klona maize 6.2 1.3 46.3 228 

Baltmaize 8.3 0.8 52.2 255 

Grik¸i 12.4 2.5 66.5 347

74 PIELIKUMI 

Uzturlīdzekl¸i Olbaltumvielas Tauki Ogl¸hidrāti kcal 

Grūbas 8.9 1.2 72.4 345 

Makaroni 11.0 0.9 74.2 358 

Manna 11.2 0.8 73.3 354 

Mieˇzu putraimi 9.3 1.5 70.7 343 

Prosa 11.8 2.4 68.4 353 

Rīsi 7.5 1.0 74.4 346 

Pupiņas 22.7 2.0 52.6 328 

Zirņi 

DĀRZEŅI, KARTUPEL¸I 

22.8 2.3 52.0 329 

Arbūzi 0.3 - 4.8 21 

Baklaˇzāni 0.9 - 4.3 21 

Bietes 1.0 - 8.7 40 

Burkāni 1.2 - 6.4 31 

Dilles 1.8 - 5.6 30 

Gurk¸i 0.8 - 2.8 15 

Kabači 0.4 - 2.5 12 

Kāl¸i 0.9 - 6.3 30 

Kāposti, galviņu, baltie 1.4 - 4.3 23 

Kāposti, roˇzu 1.2 - 1.7 12 

Kāposti, gziedu 1.5 - 2.8 18 

Kolrābji 1.8 - 5.4 30 

K¸ irbji 0.3 - 4.4 19 

Lapu salāti 1.1 - 1.5 11 

Melones 0.4 - 5.7 25 

Pētersīl¸i 1.1 - 8.2 38 

Pētersīl¸u zal¸umi 3.1 - 6.8 41 

Pipari, saldie (zal¸ās pākstis) 1.0 - 3.5 19 

Pupiņu pākstis (zal¸ās ) 3.6 - 3.9 31 

Rabarberi 0.5 - 2.2 16 

Redīsi 0.9 - 3.1 16 

Rutki 1.3 - 4.9 25 

Selerijas (saknes) 0.9 - 4.5 22 

Sīpoli 2.5 - 8.1 43 

Sīpolu loki 1.0 - 3.5 18 

Skābenes 2.0 - 4.0 27 

Spināti 2.2 - 1.7 16 

Tomāti 0.5 - 3.6 19 

Zal¸ie zirnīˇsi 5.0 - 13.3 75 

Kartupel¸i 1.7 - 17.8 80 

Skābēti kāposti 0.8 - 2.3 17 

Sālīti gurk¸i 

DA 

0.7 - 0.4 8 

ˇ ZI DĀRZEŅU UN AUGL¸U KONSERVI 

Zal¸ie zirnīˇsi 3.1 0.2 7.1 44 

Konservēti tomāti 

Ābolu kompots (āboli ar mizu) 

1.0 

0.2 

- 

- 

3.1 

22.1 

18 

93 

Aprikozu kompots (augl¸i ar kauliņiem) 0.2 - 20.3 85 

K¸ irˇsu kompots 0.5 - 23.2 102 

Persiku kompots (augl¸i ar kauliņiem) 0.3 - 20.5 87 

Plūmju kompots (augl¸i ar kauliņiem) 0.5 - 23.6 102 

Vīnogu kompots 

AUGL¸I, RIEKSTI 

0.5 - 18.7 80 

Āboli 0.3 - 10.0 44 

Ananāsi 0.3 - 8.9 40 

Apelsīni 0.7 - 6.3 33 

Aprikozes 0.8 - 9.0 44 

Banāni 0.9 - 13.4 60 

Bumbieri 0.4 - 9.6 42 

Citroni 0.4 - 1.8 21 

Dzērvenes 

Ērkˇsk¸ogas 

0.5 

0.7 

- 

- 

4.7 

9.4 

33 

48 

Jāņogas, baltās 0.3 - 7.8 40 

Jāņogas, sarkanās 0.5 - 7.2 43 

K¸ irˇsi 0.7 - 9.6 46 

K¸ irˇsi, saldie 1.0 - 11.1 53 

Mandarīni 0.6 - 6.4 32 

Mellenes 1.1 - 8.4 44 

Persiki 0.8 - 9.4 44 

Plūmes 0.7 - 8.9 44


Uzturlīdzekl¸i Olbaltumvielas Tauki Ogl¸hidrāti kcal 

Upenes 0.8 - 7.9 45 

Vīnogas 0.4 - 14.9 66 

Zemenes 1.5 - 6.9 38 

Valrieksti ar čaumalu 8.1 26.5 3.9 296 

Rieksti, lazdu 8.6 26.1 4.0 294 

Mandeles, saldās 12.6 33.0 6.0 383 

CUKURS, MEDUS, CEPUMI, IEV ĀRĪJUMS 

Cukurs − - 99.9 410 

Medus 0.4 - 81.3 335 

Cepumi 11.6 10.5 71.2 437 

Ievārījums, ābolu 0.4 - 68.6 284 

Ievārījums, aveņu 0.6 - 71.2 296 

Ievārījums, zemeņu 0.4 - 74.5 309 

Ābolu dˇzems 0.4 - 63.0 261

76 PIELIKUMI 

6. pielikums. 

Vitamīnu saturs pārtikas produktos (100 g) 

Pārtikas produkti A 

(mg) 

E 

(mg) 

B1 

(mg) 

B2 

(mg) 

B6 

(mg) 

B12 

(mg) 

PP 

(mg) 

C 

(mg) 

Folijskābe 

(mkg) 

GAL¸A, GAL¸AS PRODUKTI, MĀJPUTNI 

Liellopu gal¸a - - 0.09 0.19 - - 5.10 - - 

Cūkas gal¸a, trekna 0.006 0.41 0.90 0.23 0.565 0.002 5.00 - 0.003 

Tel¸a gal¸a - - 0.14 0.26 0.40 0.002 6.50 - 0.005 

Cūkas aknas - 0.601 0.31 3.17 0.59 0.59 15.70 23.0 0.136 

Liellopu aknas 15.30 0.746 0.30 2.90 0.71 0.065 14.70 30.0 0.592 

Liellopu mēle 0.004 0.263 0.14 0.29 0.13 - 4.60 - - 

Cūku nieres 0.06 0.453 0.34 1.80 0.55 0.015 8.35 16.0 0.093 

Liellopu nieres 0.33 0.298 0.30 2.26 0.39 0.033 6.17 11.0 0.17 

Desa “Tējas” - 0.33 0.66 - - - - - - 

Aknu desa 8.3 0.43 0.21 0.92 - - 3.6 - - 

Vistu olas 0.27 2.02 0.10 0.31 0.084 0.002 0.083 - 0.067 

ZIVIS 

Asari, jūras 0.014 1.25 0.11 0.08 - - 2.50 0.80 - 

Asari, upes 0.007 1.47 0.075 0.12 - 0.001 1.74 - - 

Butes, upes - - 0.21 0.22 0.22 - 4.0 1.50 0.011 

Karpas, dīk¸u 0.044 - 0.068 0.053 0.15 - 1.9 1.0 - 

Līdakas 0.014 0.91 0.085 0.055 0.15 - 1.6 - - 

Mencas 0.007 1.0 0.055 0.046 0.20 0.001 2.3 2.0 0.008 

Plauˇzi 0.004 2.61 - - - - - - - 

Reņˇges, pavasara, 

vasaras nozvejas 

0.02 1.98 0.055 0.24 - 0.011 4.30 - - 

Skumbrijas 0.10 1.25 0.13 0.36 0.63 0.009 7.50 - 0.001 

Heks - - 0.10 0.20 - - - - - 

Lasis 0.041 2.23 0.17 0.17 0.98 0.003 7.50 1.0 0.003 

Zandarti - - 0.16 0.25 - - 2.31 1.0 - 

Zutis 0.98 - 0.18 0.32 0.28 0.001 2.60 1.80 0.013 

Sil¸k¸es, Atlantijas, 

sālītās 

0.038 1.50 0.04 0.22 0.45 0.009 3.80 - 0.005 

PIENS UN PIENA PRODUKTI 

Pilnpiens 0.003 - 0.04 0.15 0.04 0.0002 0.19 0.90 0.001 

Vājpiens 0.002 - 0.038 0.17 0.05 0.0003 0.095 - 0.005 

Jogurts (15 %) 0.013 0.04 0.035 0.17 0.044 0.0004 0.086 1.60 - 

Paniņas 0.008 0.02 0.03 0.16 0.04 0.0002 0.10 0.60 0.005 

Kefīrs, pilnpiena 0.02 0.07 0.03 0.17 0.06 0.0004 0.14 0.70 0.008 

Kefīrs, vājpiena - - 0.04 0.17 - - 0.14 0.70 - 

Salds krējums, 35 % 0.25 - 0.02 0.11 - - 0.07 0.20 - 

Skābs krējums, 0.17 - 0.02 0.11 - - 0.09 0.30 - 

25 % 

Biezpiens, 9 % 0.05 - 0.04 0.27 - - 0.40 0.50 - 

tauku saturs 

Biezpiens, vājpiena 0.01 - 0.04 0.25 - - 0.45 0.50 - 

Siers “ Čedaras” 0.39 1.00 0.037 0.44 0.055 0.001 0.11 - 0.019 

Siers “Holandes” 0.21 0.31 0.02 0.38 0.11 0.001 0.20 2.80 0.011 

Siers “Krievijas” 0.26 0.30 0.04 0.30 0.10 0.002 0.15 1.60 0.024 

Sviests 0.40 2.35 0.01 0.12 - - 0.05 - - 

Augu el¸l¸a, 

margarīns 

0.026 62.53 - - - - - - - 

GRAUDU PĀRSTRĀDES PRODUKTI, PĀKˇSAUGI 

Kvieˇsu milti, a/l - - - - - - - - - 

Rudzu maize - 1.10 0.18 0.11 - - 0.92 - 0.016 

Baltmaize - 0.589 0.086 0.06 0.017 - 0.85 - 0.015 

Grik¸u putraimi - - 0.28 0.075 0.40 - 2.80 - - 

Grūbas - - 0.092 0.08 0.22 - 3.10 - 0.02 

Makaroni 0.063 0.21 0.17 0.73 0.06 - 1.90 - 0.011 

Manna - - - - - - - - - 

Mieˇzu putraimi - - 0.20 0.08 0.29 - 3.10 - 0.019 

Prosa - 0.41 0.433 0.109 0.519 - 1.80 - - 

Rīsi - 0.74 0.41 0.091 0.275 - 5.20 - 0.016 

Pupiņas 0.051 0.80 0.11 0.08 0.91 - - 29.0 0.016 

Zirņi 0.003 0.24 0.13 0.06 0.12 - - - 0.050


Pārtikas produkti A 

(mg) 

E 

(mg) 

B1 

(mg) 

B2 

(mg) 

B6 

(mg) 

B12 

(mg) 

PP 

(mg) 

C 

(mg) 

Folijskābe 

(mkg) 

DĀRZEŅI, KARTUPEL¸I 

Baklaˇzāni 0.043 0.03 0.038 0.045 0.075 - 0.60 5.00 0.031 

Bietes 0.011 0.047 0.022 0.042 0.05 - 0.23 10.0 0.083 

Burkāni 7.79 0.465 0.069 0.053 0.27 - 0.58 7.0 0.055 

Gurk¸i 0.393 0.063 0.018 0.03 0.035 - 0.20 8.0 0.027 

Kāl¸i 0.10 - 0.05 0.058 0.20 - 0.85 33.0 0.027 

Kāposti, galviņu, 0.072 1.70 0.049 0.037 0.174 - 0.32 45.20 0.031 

baltie 

Kāposti, ziedu 0.01 0.089 0.11 0.10 0.20 - 0.60 73.0 0.125 

K¸ irbji 0.583 1.06 0.047 0.065 0.11 - 0.50 12.0 0.036 

Lapu salāti 3.90 0.60 0.065 0.08 0.25 - 0.38 35.0 0.15 

Pētersīl¸u zal¸umi 5.41 5.70 0.14 0.30 0.20 - 1.35 166.0 0.149 

Rabarberi 0.061 0.25 0.027 0.03 0.035 - 0.25 10.0 0.003 

Redīsi 0.023 - 0.033 0.03 0.06 - 0.25 29.0 0.024 

Rutki 0.009 - 0.03 0.03 0.06 - 0.40 27.0 0.024 

Sīpoli 0.007 0.074 0.034 0.02 0.152 - 0.20 7.13 0.007 

Tomāti 0.506 0.813 0.057 0.035 0.10 - 0.53 22.5 0.045 

Kartupel¸i 0.005 0.053 0.11 0.047 0.307 - 1.22 17.0 0.02 

Skābēti kāposti 0.018 - 0.027 0.05 0.21 - 0.17 20.0 0.031 

Sālīti gurk¸i 

AUGL¸I, RIEKSTI 

- - 0.003 0.022 - - - 2.0 - 

Āboli 0.026 0.49 0.035 0.032 0.10 - 0.30 12.0 0.012 

Ananāsi 0.06 0.10 0.08 0.03 0.075 - 0.22 19.0 0.004 

Apelsīni 0.044 0.32 0.079 0.042 0.10 - 0.30 29.35 0.042 

Aprikozes 1.57 0.50 0.04 0.053 0.07 - 0.77 9.40 0.004 

Banāni 0.029 0.27 0.044 0.057 0.363 - 0.65 12.0 0.017 

Bumbieri 0.016 0.43 0.033 0.038 0.015 - 0.22 4.60 0.014 

Citroni 0.003 - 0.051 0.02 0.06 - 0.17 50.70 0.006 

Dzērvenes 

Ērkˇsk¸ogas 

0.022 

0.11 

- 

0.621 

0.03 

0.016 

0.02 

0.018 

- 

0.015 

- 

- 

0.10 

0.25 

11.0 

35.0 

- 

0.019 

Jāņogas, baltās - - 0.08 0.02 - - 0.20 35.0 - 

Jāņogas, sarkanās 0.025 0.714 0.04 0.03 0.045 - 0.23 36.0 0.011 

K¸ irˇsi 0.035 0.13 0.039 0.042 0.045 - 0.27 15.0 0.052 

Arbūzi 0.015 0.1 0.05 0.05 - 0.15 - 90.0 - 

Mandarīni 0.045 0.32 0.06 0.03 0.023 - 0.20 30.0 - 

Mellenes, svaigas 0.034 2.07 0.02 0.02 0.06 - 0.40 22.0 0.06 

Persiki 0.079 0.965 0.027 0.051 0.026 - 0.85 9.50 0.003 

Plūmes 0.366 0.862 0.072 0.043 0.045 - 0.44 5.40 0.002 

Upenes 0.081 1.90 0.051 0.044 0.08 - 0.28 177.0 0.016 

Vīnogas 0.033 0.666 0.046 0.025 0.073 - 0.23 4.20 0.043 

Zemenes 0.014 0.12 0.031 0.054 0.06 - 0.51 64.0 0.065 

Rieksti, lazdu 0.029 26.29 0.39 0.21 0.313 - 1.35 3.0 0.071 

Mandeles, saldās 0.12 26.12 0.22 0.62 0.155 - 4.18 - 0.045 

MEDUS, CEPUMI, IEVĀRĪJUMS 

Medus - - 0.003 0.05 0.159 - 0.13 2.40 - 

Cepumi - 1.48 0.33 0.07 0.08 - - - 0.026 

Ievārījums, aveņu - - 0.009 0.015 - - - 2.70 - 

Ievārījums, 

aprikoˇzu 

- - 0.01 0.012 - - - 1.10 - 

Saldējums 

SULAS 

0.13 - 0.039 0.25 - - 0.098 - - 

Ābolu sula 0.045 - 0.02 0.025 0.096 - 0.30 1.40 0.003 

Apelsīnu sula - - 0.095 0.03 0.05 - 0.29 51.0 0.041 

Vīnogu sula - - 0.031 0.016 0.022 - 0.18 1.70 -

78 PIELIKUMI 

7. pielikums. 

Vitamīnu saturs daˇzāda vecuma cilvēkiem un vienā polivitamınu 

tabletē, un vesela organisma nepiecieˇsamība pēc tiem diennaktī 

Nepiecieˇsamība 

A 

(mg) 

B1 

(mg) 

B2 

(mg) 

B6 

(mg) 

B12 

(mg) 

PP 

(mg) 

C 

(mg) 

D 

(mkg) 

E 

(mg) 

1 g.v. zīdainis 0.4-0.5 0.5-0.7 0.6-0.8 0.6-0.8 1.0-1.5 8 35 10 4-7 45 

10 g.v. bērns 0.7-1.5 1.2-1.4 1.4-1.9 1.6-1.8 2.0-3.0 16 45-35 10 7-15 300 

35 g.v. vīrietis 1.0-1.5 1.4-2.0 1.6-2.5 2.2-2.5 3.0 18-20 60-100 5 10-30 400 

35 g.v. sieviete 0.8-1.5 1.0-2.0 1.2-2.5 2.0-2.5 3.0 13-20 60-100 5 8-30 400 

Grūtnieces 

un zīdītājas 

Polivitamīni 

(vienā 

tabletē) 

0.9-1.8 1.4-2.0 1.5-3.0 2.6 4.0 15-20 80-100 10 10-30 800 

Geriavit 1.20 2 2 1 1 15 60 10 10 - 

Pharmaton 

Grindevit 0.08 1 1.5 1.5 5 8 30 10 5 100 

Grindex 

Unicap M 

Upjohn 

1.50 2.5 2.5 0.5 2 - 50 12.5 - - 

Unicap T 

Upjohn 

1.50 10 10 2 4 100 300 12.5 - - 

Folijskābe 

(mkg)


8. pielikums. 

Mēru un svaru salīdzinājums 

Glāzē (250 cm 3 ) Grami 

Sāls 300 

Piens 250 

Salds krējums 250 

Skābs krējums 250 

Augu el¸l¸a 240 

Rīsi 240 

Grūbas 230 

Pupiņas 220 

Tomātu biezenis 220 

Manna 200 

Milti 200 

Kartupel¸u milti 180 

Zirņi 200 

Mieˇzu putraimi 180 

Rīvmaize 150 

Ēdamkarotē (ar nelielu kaudzīti) Grami 

Sāls 30 

Rīsi 30 

Tomātu biezenis 25 

Skābs krējums 25 

Cukurs 25 

Manna 25 

Milti 25 

Citronskābe 25 

Mieˇzu putraimi 20 

Kartupel¸u milti 20 

ˇZelatīns 15 

Tējkarotē Grami 

Sāls 15 

Cukurs 10 

ˇZelatīns 5 

Ievārījums 20 

Kafija, malta 8 

Kakao 10 

Milti 10 

Dārzeņi (1 gab.) Grami 

Kartupelis - vidēja lieluma 100 

Burkāns 75 

Tomāts 75 

Gurk¸is 100 

Ābols 100 

Selerija 100 

Pētersīlis 50 

Sīpols 50 − 75 

Kāpostu galviņa 1500

LABORATORIJAS DARBI FIZIOLOG¸ IJ¯A 2. dal¸a

Create successful ePaper yourself

Delete template?

Save as template?