IEVADS OPTIMIZ¯ACIJ¯A

IEVADS OPTIMIZ¯ACIJ¯A IEVADS OPTIMIZ¯ACIJ¯A

17.08.2013 Views

42 II nodal¸a. SKAITLISKĀS METODES 2.1. teorēma. Nogrieˇzņa [a; b] zelta ˇsk¸ēluma punkts x ir zelta ˇsk¸ēluma punkts lielākajam no nogrieˇzņiem, kuros nogriezni [a; b] sadala otrs zelta ˇsk¸ēluma punkts, t.i., x ir zelta ˇsk¸ēluma punkts nogrieznim [a; y]. Analoˇgiski y ir zelta ˇsk¸ēlums nogrieznim [x; b]. ◮ Jāpierāda, ka Tieˇsām, √ 5 − 1 x = a + (y − a) . 2 x = a + (b − a) 3 − √ 5 = √ 2 2 √ 2 5 − 1 5 − 1 = a + (b − a) − (b − a) + (b − a) 2 2 3 − √ 5 2 √ √ 5 − 1 5 − 1 = a + a + (b − a) − a 2 2 + 3 − + (b − a) √ √ 2 5 5 − 1 − 2 2 √ 5 − 1 = a + (y − a) . ◭ 2 Analoˇgiski var pierādīt, ka y ir nogrieˇzņa [x, b] zelta ˇsk¸ēluma punkts. Minimuma punkta meklēˇsana saskaņā ar zelta ˇsk¸ēluma metodi notiek ˇsādi. Salīdzina funkcijas f(x) vērtības zelta ˇsk¸ēluma punktos x un y. Ir iespējami divi gadījumi: a) ja f(x) < f(y), tad [a; y] ir minimuma punkta lokalizācijas intervāls; b) ja f(x) > f(y), tad [x; b] ir minimuma punkta lokalizācijas intervāls. a) gadījumā jaunais intervāls ir [a1; b1] = [a; y] un lielākais zelta ˇsk¸ēluma punkts y1 = x ir zināms, bet otro, mazāko, var aprēk¸ināt pēc formulas x1 = a1 + (b1 − a1) 3 − √ 5 . 2 Tālāk salīdzina f(x1) un f(y1) un atkārto procedūru. b) gadījumā jaunais intervāls ir [a1; b1] = [x; b] un x1 = y ir jaunā intervāla mazākais zelta ˇsk¸ēluma punkts. Otrais, lielākais, zelta ˇsk¸ēluma = =

2.2. Minimuma punkta meklēˇsanas metodes 43 punkts ir √ 5 − 1 y1 = a1 + (b1 − a1) . 2 Tālāk salīdzina f(x1) un f(y1) un atrod jauno lokalizācijas intervālu. Aprēk¸inu precizitāte. Cik iterāciju jāņem, lai ekstrēma punkts būtu aprēk¸ināts ar doto precizitāti, t.i., lai lielums |xmin−an| (vai lielums |xmin− bn|) būtu mazāks par doto precizitāti ε? Lai sniegtu atbildi uz ˇso jautājumu, ievērosim, ka y − a b − a = (b − a)√ 5−1 2 (b − a) = √ 5 − 1 < 2 2 3 . Analoˇgiski iegūsim b − x b − a = √ 5 − 1 < 2 2 3 . Tas nozīmē, ka, gan a) gadījumā, gan b) gadījumā, jaunā lokalizācijas intervāla [a1; b1] garums ir mazāks par 2 3 no iepriekˇsējā intervāla garuma. Nākamajā solī intervāla [a2; b2] garums apmierina nevienādību b2 − a2 < 2 3 (b1 2 2 − a1) < (b − a). 3 Acīmredzot, ir spēkā novērtējums bn − an < n 2 (b − a). 3 Tas nozīmē, ka, lai aprēk¸inātu xmin ar precizitāti ε, pietiek ar tādu n, lai izpildītos nevienādība n 2 bn − an < (b − a) < ε. 3 Tas ir iespējams: par xmin tuvinājumu var ņemt gan an, gan bn, gan intervāla viduspunktu bn+an 2 . 2.4. piemērs. Atradīsim funkcijas f(x) = E(x) + |x| minimumu intervālā [a; b] = [−1; 1]. Pirmajā solī x = −1 + 2 · 3 − √ 5 = 2 − 2 √ √ 5 − 1 5, y = −1 + 2 · , √ 2 f(x) = 1 + 5 − 2 = √ √ 5 − 1 > 0 + 5 − 2 = f(y).

2.2. Minimuma punkta meklēˇsanas metodes 43<br />

punkts ir<br />

√<br />

5 − 1<br />

y1 = a1 + (b1 − a1) .<br />

2<br />

Tālāk salīdzina f(x1) un f(y1) un atrod jauno lokalizācijas intervālu.<br />

Aprēk¸inu precizitāte. Cik iterāciju jāņem, lai ekstrēma punkts būtu<br />

aprēk¸ināts ar doto precizitāti, t.i., lai lielums |xmin−an| (vai lielums |xmin−<br />

bn|) būtu mazāks par doto precizitāti ε?<br />

Lai sniegtu atbildi uz ˇso jautājumu, ievērosim, ka<br />

y − a<br />

b − a = (b − a)√ 5−1<br />

2<br />

(b − a) =<br />

√<br />

5 − 1<br />

<<br />

2<br />

2<br />

3 .<br />

Analoˇgiski iegūsim<br />

b − x<br />

b − a =<br />

√<br />

5 − 1<br />

<<br />

2<br />

2<br />

3 .<br />

Tas nozīmē, ka, gan a) gadījumā, gan b) gadījumā, jaunā lokalizācijas<br />

intervāla [a1; b1] garums ir mazāks par 2<br />

3 no iepriekˇsējā intervāla garuma.<br />

Nākamajā solī intervāla [a2; b2] garums apmierina nevienādību<br />

b2 − a2 < 2<br />

3 (b1<br />

2 2<br />

− a1) < (b − a).<br />

3<br />

Acīmredzot, ir spēkā novērtējums<br />

bn − an <<br />

n 2<br />

(b − a).<br />

3<br />

Tas nozīmē, ka, lai aprēk¸inātu xmin ar precizitāti ε, pietiek ar tādu n, lai<br />

izpildītos nevienādība<br />

n 2<br />

bn − an < (b − a) < ε.<br />

3<br />

Tas ir iespējams: par xmin tuvinājumu var ņemt gan an, gan bn, gan intervāla<br />

viduspunktu bn+an<br />

2 .<br />

2.4. piemērs. Atradīsim funkcijas f(x) = E(x) + |x| minimumu intervālā<br />

[a; b] = [−1; 1].<br />

Pirmajā solī<br />

x = −1 + 2 · 3 − √ 5<br />

= 2 −<br />

2<br />

√ √<br />

5 − 1<br />

5, y = −1 + 2 · ,<br />

√ <br />

2<br />

f(x) = 1 + 5 − 2 = √ √ <br />

5 − 1 > 0 + 5 − 2 = f(y).

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!