IEVADS OPTIMIZ¯ACIJ¯A

IEVADS OPTIMIZ¯ACIJ¯A IEVADS OPTIMIZ¯ACIJ¯A

17.08.2013 Views

20 I nodal¸a. VAIRĀKU ARGUMENTU FUNKCIJU EKSTRĒMI Risināˇsanas shēma. Aplūkosim vairāku argumentu funkcijas f(x), x ∈ R n , minimizēˇsanas problēmu, kad ir uzdoti m (m < n) ierobeˇzojumi vienādību veidā: gi(x) = 0 (i = 1, 2, . . . , m). Jāsastāda (n + m) argumentu Lagranˇza funkcija m L(x; λ) = f(x) + λigi(x) un jāaplūko brīva ekstrēma problēma ˇsai Lagranˇza funkcijai. Tātad, problēmas atrisinājumi atrodas starp (n + m) vienādojumu sistēmas Lxi = 0 (i = 1, . . . , n), = 0 (j = 1, . . . , m), atrisinājumiem. Lλj 1.2.5. Lagranˇza reizinātāju metode, kad ierobeˇzojumi ir nevienādību veidā Paskaidrosim Lagranˇza metodes būtību ˇsajā gadījumā ar piemēru palīdzību. 1.5. piemērs. [Divi argumenti, viens ierobeˇzojums] Minimizēt funkciju f(x; y) = x 2 + y 2 pie nosacījuma x + y ≥ 1. Mēˇgināsim atrast minimuma punktu, lietojot Lagranˇza reizinātāju metodi. Ievedīsim fiktīvu mainīgo z un ar tā palīdzību līdzsvarosim ierobeˇzojumu x + y ≥ 1, pārrakstot to vienādības veidā: i=1 x + y = 1 + z 2 . Tagad jāminimizē funkcija f, ja nosacījums ir vienādības veidā. Sastādīsim Lagranˇza funkciju formā L(x; y; z; λ) = f(x; y) + λ(x + y − z 2 − 1) un atradīsim tās stacionāros punktus. Risinot vienādojumu sistēmu ⎧ ⎪⎨ ⎪⎩ Lx = 2x + λ = 0, Ly = 2y + λ = 0, Lz = −2zλ = 0, Lλ = x + y − z 2 − 1 = 0,

1.2. Nosacītais ekstrēms 21 1.4. zīm. Funkcijas f(x; y) = x 2 +y 2 līmeņlīnijas x 2 +y 2 = C1 un x 2 +y 2 = C un taisne AB ar vienādojumu x+y = 1, kura pieskaras pirmajai līmeņlīnijai. iegūsim x, y, z un λ vērtības: x = 0, 5, y = 0, 5, z = 0, λ = −1. Tātad nosacītā ekstrēma punkts (no ˇgeometriskā viedokl¸a ir skaidrs, ka tas ir minimuma punkts) ir punkts (0, 5; 0, 5). Pie ˇsī paˇsa secinājuma varēja nonākt, izmantojot tikai ˇgeometriskus spriedumus. 1.4. zīmējumā ir attēlota (x; y)-plakne, taisne AB, kuras vienādojums ir x + y = 1, un divas funkcijas f līmeņlīnijas. Atgādināsim, ka par funkcijas līmeņlīnijām sauc līnijas, uz kurām dotās funkcijas vērtības ir konstantas. Pieņemsim, ka līmeņlīnija C1 pieskaras taisnei AB. Pieskarˇsanās punkta koordinātas ir (0, 5; 0, 5). No ˇgeometriskā viedokl¸a ir skaidrs, ka tieˇsi līmeņlīnijas C1 un taisnes AB pieskarpunkts ir dotās problēmas atrisinājums. 1.11. piezīme. Fakts, ka z vērtība ir nulle, norāda uz to, ka ekstrēma punkts atrodas uz piel¸aujamā apgabala robeˇzas, kur izpildās vienādība x + y = 1. Risināˇsanas shēma. Aplūkosim vairāku argumentu funkcijas f(x), x ∈ R n , minimizēˇsanas problēmu, kad ir uzdoti m ierobeˇzojumi nevienādību

1.2. Nosacītais ekstrēms 21<br />

1.4. zīm. Funkcijas f(x; y) = x 2 +y 2 līmeņlīnijas x 2 +y 2 =<br />

C1 un x 2 +y 2 = C un taisne AB ar vienādojumu x+y = 1,<br />

kura pieskaras pirmajai līmeņlīnijai.<br />

iegūsim x, y, z un λ vērtības:<br />

x = 0, 5, y = 0, 5, z = 0, λ = −1.<br />

Tātad nosacītā ekstrēma punkts (no ˇgeometriskā viedokl¸a ir skaidrs,<br />

ka tas ir minimuma punkts) ir punkts (0, 5; 0, 5). Pie ˇsī paˇsa secinājuma<br />

varēja nonākt, izmantojot tikai ˇgeometriskus spriedumus.<br />

1.4. zīmējumā ir attēlota (x; y)-plakne, taisne AB, kuras vienādojums<br />

ir x + y = 1, un divas funkcijas f līmeņlīnijas. Atgādināsim, ka<br />

par funkcijas līmeņlīnijām sauc līnijas, uz kurām dotās funkcijas<br />

vērtības ir konstantas. Pieņemsim, ka līmeņlīnija C1 pieskaras taisnei<br />

AB. Pieskarˇsanās punkta koordinātas ir (0, 5; 0, 5). No ˇgeometriskā<br />

viedokl¸a ir skaidrs, ka tieˇsi līmeņlīnijas C1 un taisnes AB pieskarpunkts<br />

ir dotās problēmas atrisinājums.<br />

1.11. piezīme. Fakts, ka z vērtība ir nulle, norāda uz to, ka ekstrēma<br />

punkts atrodas uz piel¸aujamā apgabala robeˇzas, kur izpildās vienādība<br />

x + y = 1.<br />

Risināˇsanas shēma. Aplūkosim vairāku argumentu funkcijas f(x), x ∈<br />

R n , minimizēˇsanas problēmu, kad ir uzdoti m ierobeˇzojumi nevienādību

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!