1. sējums - Daugavpils Universitāte

iekšējās kvalitātes prasības un pieaugušās ārējās prasības, kas izvirzītas ES doktora programmu
līmenim.
Pedagoģijas doktora programmas precizētais mērķis:
augstākās kvalifikācijas pētnieku sagatavošana pētnieka karjerai, iesaistot doktorantus pētnieciskā
darbībā, kura veicina pētniecisko prasmju un pētnieka identitātes attīstību, piedāvājot iespēju
papildināt teorētiskās zināšanas augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijā un radot apstākļus
caurskatāmai programmas pētnieciskās un studiju darbības rezultātu izvērtēšanai un atzīšanai.
Uzdevumi:
(1) Piedāvāt doktorantiem iespējas iesaistīties III pētniecības programmas īstenošanā, kuras
mērķis ir ilgtspējīgas izglītības teorijas radīšana un ieviešana Latvijas izglītībā augstskolas, skolas
un nozaru pedagoģijas praksē.
(2) Piedāvāt studējošajiem iespējas radīt jaunas zināšanas un aprobēt savu pētījumu
rezultātus starptautiskā līmenī, iesaistoties starptautiskās sadarbības tīklojumos, lai doktorantu
lokālie zinātniskie pētījumi tiktu papildināti ar globālo izglītības pētījumu kontekstu.
(3) Piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā
pedagoģijas apakšnozarē un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā, kas veicinātu Latvijas
un Eiropas izglītības zinātnes konkurētspējas un kapacitātes attīstību, veicinot pētniecības attīstību
izglītībā.
Pēc doktorantūras izglītības programmas apguves iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un
attieksmju formā:
Zināšanas:
plašas – mūsdienu pedagoģijā un tās metodoloģijā,
dziļas – kādā no pedagoģijas apakšnozarēm (augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijā),
zināšanas sakņotas pētnieka identitātē, tādējādi tās ir personiskas, jēgpilnas un kritiski
orientētas uz problēmu identificēšanu izglītībā, tās teorijas un prakses pārveidošanu, atvērtas
mainīgajiem izglītības procesa nosacījumiem, elastīgas jaunā piesaistīšanai un pārorientēšanās
procesu ierosināšanai ar mērķi veicināt izglītības ilgtspējīgumu.
Prasmes:
pētnieka – prasme identificēt izglītības problēmas, izstrādāt to pētījuma stratēģiju (dizainu),
izvēlēties atbilstošas pētījuma metodes, veikt datu analīzi, iegūt rezultātus, interpretēt tos
konkrētas situācijas un mūsdienu pedagoģijas skatījumā un piedāvāt pētītās problēmas
risinājumus ieviešanai izglītības praksē,
eksperta: (a) prasme identificēt atskaites sistēmas (pedagoģisko pieeju, metoţu un paņēmienu
kongruenci jeb metodoloģisko pamatu) pedagoģijas teorijā un (b) prasmes vērtēt un izvērtēt
prakses gadījumus, identificējot to atskaites sistēmu atbilstību izvirzītajiem izglītības mērķiem un
esošajiem resursiem, ieviesto atskaites sistēmu atbilstību vietējām situācijām un attīstības
iespējām un prasme sagatavot priekšlikumus izglītības procesa kvalitātes pilnveidošanai,
gatavības mācību līdzekļu izvērtēšanai un sagatavošanai kādā no pedagoģijas apakšnozarēm:
(a) izvērtēt mācību līdzekļu virssatura atbilstību ilgtspējīgas izglītības un ilgtspējīgas attīstības
mērķiem un (b) novērtēt mācību līdzekļu satura un tā struktūras atbilstību kādai zinātnes vai
integrētu zinātņu jomai (zinātniskums), izvērtēt tā saturu kā mācīšanās līdzekli, kuru studējošie
izmantos mācoties un iespējamās ietekmes, kas sagaidāmas izmantojot mācību līdzekļus.
Attieksmes:
attieksme balstīta uz noturīgu personisku/profesionālu interesi, kas nostiprināta studiju laikā,
padziļinot pedagoga/pētnieka/eksperta kompetenci augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijas
apakšnozarēs un personisku/profesionālu vajadzību darboties pedagoģijas pētniecībā un
teorijas attīstībā, lai piedalītos izglītības stāvokļa uzlabošanā,
7