1. sējums - Daugavpils Universitāte

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE 

Ilgtspējīgas izglītības institūts 

DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA PEDAGOĢIJAS NOZARĒ 

(51143) 

SKOLAS PEDAGOĢIJAS, AUGSTSKOLAS PEDAGOĢIJAS UN NOZARU 

PEDAGOĢIJAS APAKŠNOZARĒS 

1. sējums 

DAUGAVPILS 

2008./2009. 

2009./2010.





AUGSTSKOLAS PEDAGOĢIJAS, NOZARU PEDAGOĢIJU UN SKOLAS 


Programmas direktore: profesore, Dr. ped. Ilga Salīte 

Apstiprināta: 

DU Senāta sēdē 

2008.gada 26.maijā 

protokols Nr. 7 

Senāta priekšsēdētājs: 

_________________ 

Dr. phys., prof. V. Paškevičs 

2

SATURS 

Ievads …………………………………………………..………………………..……4 

1. 2007./8. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums …………………5 

1.1. Pedagoģijas doktora programmas mērķis un uzdevumi …………5 

1.2. Doktorantūras programmas organizācija, programmas plāna atbilstība universitātes mērķim un 

uzdevumiem, programmas iekšējās un ārējās kvalitātes mehānisma darbība ............................7 

1.3. Pedagoģijas doktorantūras programmas plāns, apjoms un studiju rezultāti..........10 

1.4. Vērtēšanas sistēma…………………………………………………..12. 

1.5. Programmas praktiskā īstenošana.....…………………………13 

1.6. Programmas perspektīvais novērtējums, ľemot vērā Latvijas uzdevumus Eiropas Savienības 

kopējo stratēģiju īstenošanā………………………… 14 

1.7. Studējošo skaits programmā .........…………………………......14 

1.8. Programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls..…………................16 

1.9. Finansēšanas avoti un infrastruktūra .................…………....16 

1.10. Ārējie sakari .……………………….17 

1.11. Iespēja apgūt programmu citās augstskolās programmas likvidēšanas gadījumā 18 

1.12. Programmas attīstība turpmākajos gados .....................…………………….......18 

2008./9.gada papildinājumi 

2009./10. gada papildinbājumi 

Pielikumi 

1. pielikums .Programmas saturs, studiju kursu apraksti, docētāji un viľu zinātniskās aktivitātes 

.....................21 

2. pielikums .Studējošie Pedagoģijas doktora studiju programmā........................161 

3. pielikums .DU Promocijas padome pedagoģijā, priekšaizstāvēšanās un aizstāvēšanās ...170 

3

Ievads 

Kopš Daugavpils Universitātes (DU) Pedagoģijas doktora programmas akreditācijas 2002. gadā 

šis pašnovērtējuma ziľojums ir sestais un tajā ir iekļauta plašāka programmas attīstības analīze. 

Ziľojums tiek iesniegts kopā ar visiem iepriekšējiem pašnovērtējumiem programmas 

reakreditācijas mērķim. Dokumenti šajā ziľojumā ir sakārtoti šādā struktūrā: (1) 1. sējumā 2007./8. 

studiju gada pašnovērtējums un 1-3. pielikumi, (2) 2. sējumā 2002./3., 2003./4., 2004./5., 2005./6., 

2006./7., studiju gadu pašnovērtējuma ziľojumi un (3) 3. sējumā 2007./8. studiju gada ziľojuma 

4.pielikums (Programmā strādājošo docētāju CV). 

Papildinājumi: 

2008./9. gada pašizvērtējums 

2009./2010.gada pašizvērtējums 

Iepriekšējo gadu pieredzes izvērtēšana programmas ziľojumā ir veikta trīs līmeľos: 

Eiropas Savienības kontekstā, kas saistīts ar Lisabonas deklarācijas un Boloľas procesa 

īstenošanu un izpauţas kā prasības doktora programmu attīstībai un Eiropas Universitāšu 

Asociācijas ieteikumi par turpmāko doktora programmu attīstību Eiropā; 

Latvijas doktora programmu attīstības kontekstā; 

DU Pedagoģijas doktora programmas līmenī, aplūkojot attīstības rezultātus kopš akreditācijas 

2002. gadā. 

Pašnovērtējuma ziľojumā programmas mērķis, uzdevumi un daţi citi formulējumi ir paplašināti, 

balstoties uz pieredzi un rezultātiem, kas ir uzkrājušies sešu gadu laikā, īstenojot programmu 

posmā starp akreditāciju un reakreditēšanu, un pārmaiľām, kas notikušas Eiropas Savienībā un 

Latvijā doktorantūras politikas attīstībā. 

Šāda pieredzes izvērtēšana tika saistīta ar vajadzību: 

(1) apkopot programmas evolūcijas pieredzi, atskatoties uz attīstību sešu gadu laikā; 

(2) identificēt DU Pedagoģijas doktorantūras attīstības rezultātus un tās turpmākās attīstības iespējas 

Eiropas kontekstā, jo: 

kopš 2003. gada (Izglītības un zinātnes ministru tikšanās Berlīnē) tika izvirzīts stratēģisks 

jautājums par Eiropas kā zināšanu sabiedrības divu aspektu apvienošanu (Eiropas augstākā 

izglītība un Eiropas pētnieciskā telpa); 

bija jāievieš Eiropas Universitāšu Asociācijas (EUA) projekta rezultāti doktora programmu 

īstenošanā (projekts sākās 2004.gadā un tajā tika risināti jautājumi par doktora programmu 

prasībām: programmu struktūra, organizēšana, finansēšana, kvalitāte un inovāciju ieviešana); 

4

kopš 2005. gada Zalcburgas “Boloľas seminārā” tika formulēti desmit pamatprincipi doktora 

programmu attīstībai, kas jāievieš Eiropas Savienības valstīs; 

laikā kopš DU doktora programmas akreditēšanas ir apstiprināti arī citi nozīmīgi Boloľas 

procesa ietvaros pieľemti dokumenti, kuros tika skatīts jautājums par pētnieku, doktora 

programmu un doktorantu nozīmi Eiropas zinātnes konkurētspējas attīstībai pasaulē. 

Boloľas process pašreizējā posmā īpaši akcentē doktora programmu (trešā cikla) attīstību. Tas 

paredz sasniegt šo programmu kritisko masu augstākajā izglītībā, attīstīt universitāšu kapacitāti 

doktora programmu atbalstam un uzturēšanai, attīstīt to struktūru un organizēšanu, sagatavot visu 

nepieciešamo pētnieka karjerai augstskolās un ārpus akadēmiskajām iestādēm citās institūcijās jeb 

apmierināt sabiedrības vajadzības pēc pētniekiem citos attīstības sektoros. 

1. 2007./8. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums 

2008./09. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums 

2009./10. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums 

1.1. Pedagoģijas doktora programmas mērķis un uzdevumi 

Izvērtējot DU doktora programmas pedagoģijā īstenošanas rezultātus sešu gadu laikā no 

programmas evolucionārā viedokļa ir saskatāms, ka doktora studiju programma pakāpeniski ir 

iekļāvusies procesā, kas sākās līdz ar Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) un tā pētnieciskās 

programmas attīstību Izglītības un vadības fakultātē (IVF) kopš institūta dibināšanas 2003. gadā. 

Programmas mērķis un tā evolucionārās izmaiņas iekšējo un ārējo attīstības faktoru ietekmē no 

2002. līdz 2008. gadam 

Sākotnēji programmas mērķis tika formulēts: augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana 

pedagoģijas augstskolas, skolas, nozaru pedagoģijas apakšnozarēs, kuri ir spējīgi izvirzīt un 

risināt mūsdienu pedagoģijas problēmas zinātniskajā līmenī un piedāvāt pētījumu rezultātus 

ieviešanai augstskolas, skolas un nozaru pedagoģijas praksē. 

5

Uzdevumi: 

(1) piedāvāt padziļinātu pedagoģijas un tās apakšnozaru teorētiskā pamata un esošās 

praktiskās pieredzes zinātniski pētnieciskās metodoloģijas un attīstības pamattendenču 

izpratni un apguvi; 

(2) piedāvāt iespēju veikt patstāvīgu pētījumu izvēlētajā pedagoģijas apakšnozarē un 

aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā. 

Pirmo divu gadu laikā programmas bāzes pilnveidošana un Ilgtspējīgas izglītības institūta 

izveidošana deva iespēju papildināt šos divus programmas uzdevumus ar trešo: 

(3) piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā 

līmenī un piedāvāt iespēju iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklojumos, lai lokālie 

zinātniskie pētījumi tiktu papildināti ar globālo izglītības pētījumu kontekstu. 

Programmas mērķa un uzdevumu attīstību ietekmēja strukturālās pārmaiľas DU, kuru rezultātā 

izveidojās IVF un strukturālās pārmaiľas fakultātē, kurā tika izveidots III . 

III mērķis un pētnieciskās programmas nozīmīgākie aspekti darbības pirmo piecu gadu laikā 

ir veidojušies kā atskaites sistēma, kurā doktorantūras programma ar tās mērķi un uzdevumiem ir 

iekļāvusies kā apakšsistēma šī mērķa un pētnieciskās programmas īstenošanai: 

Ilgtspējīgas izglītības institūta mērķis ir veikt zinātniskos pētījumus, piedalīties valsts un 

starptautiskos zinātniskos projektos, lai veicinātu ilgtspējīgas izglītības problēmu pētīšanu un 

pētījumu rezultātu ieviešanu, veicinot uz ilgtspējīgu attīstību orientētu izglītību Latvijā. 

III pētnieciskās programmas nozīmīgākie aspekti: 

*augstākās izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērķi un pedagoģiskās teorijas 

izstrādāšana, kas veicina augstākās izglītības un pētniecības attīstību universitātē un sagatavo 

pētniekus izglītības situācijas pētīšanai, ekspertīzei un pārveidošanai ārpus universitātes - Latvijas 

un Eiropas izglītības telpā; 

* skolas izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas izglītības mērķi, izglītības situācijas pētīšana un 

līdzdalība skolas izglītības problēmu risināšanā Latvijā; 

* pētījumi nozaru pedagoģijā (gan skolas, gan augstskolas līmeņos), kuru mērķis veicināt 

ilgtspējīgas attīstības mērķa īstenošanu, integrējot formālās, neformālās un informālās pieejas 

ilgtspējīgas izglītības īstenošanai daţādās specifiskās mūţizglītības jomās. 

Tādējādi uzsāktajā Pedagoģijas doktora programmas īstenošanā un Institūta izveidošanā tika attīstīta 

sadarbība pētniecībā, pirmkārt, starp institūta un fakultātes docētājiem, otrkārt, starp docētājiem un 

doktorantiem, treškārt, doktorantu iesaistīšana sadarbībā ar ārvalstu partneriem (programmas 

īstenošanas pirmajos sešos gados doktoranti ir piedalījušies zinātniskajās konferencēs Lietuvā, 

Igaunijā, Bangkokā, Dienvidāfrikā, Hong-Kongā, Vācijā, Austrālijā, Meksikā, ASV, Somijā, 

Lielbritānijā, Dānijā, Norvēģijā, Itālijā, Čehijā, Bulgārijā, Havaju salās, Ungārijā, Spānijā, 

Portugālē, Nīderlandē, Singapūrā, Turcijā un Indijā u.c.valstīs). 

Saskaľošanās ar institūta attīstības stratēģiju, mērķa vienotība, partnerattiecības pētniecībā kļuva par 

pamatu pakāpeniskai akcentu maiľai doktorantūras programmā: no zināšanu apguves un pētniecības 

darbības blakusnostatīšanas doktora programma pakāpeniski tika virzīta uz pētniecisko darbību un 

atbildību par tās kvalitāti kā vadošo darbību trešajā augstākās izglītības ciklā. 

Eiropas augstākās izglītības un doktorantūras attīstības politikā zināšanu apguve, veicot oriģinālu 

pētījumu ar iesaistīšanos institūcijas stratēģijas īstenošanā, ir formulēta 2005. gadā kā pirmais un 

otrais Zalcburgas pamatprincipi, kas ir realizējami, piedāvājot doktorantiem pētniecisko darbību un 

iekļaujot doktora programmu tās institūcijas stratēģijas un politikas īstenošanā, kurā programma ir 

izveidota. Respektējot izmaiľas, kas radušās Eiropas Savienības un Latvijas pamatnostādľu attīstībā 

un ľemot vērā programmas stiprās, vājās puses un iespējas un draudus tika precizēts pedagoģijas 

doktora programmas mērķis un uzdevumi, lai tajos būtu saskatāmas programmas pieaugušās 

6

iekšējās kvalitātes prasības un pieaugušās ārējās prasības, kas izvirzītas ES doktora programmu 

līmenim. 

Pedagoģijas doktora programmas precizētais mērķis: 

augstākās kvalifikācijas pētnieku sagatavošana pētnieka karjerai, iesaistot doktorantus pētnieciskā 

darbībā, kura veicina pētniecisko prasmju un pētnieka identitātes attīstību, piedāvājot iespēju 

papildināt teorētiskās zināšanas augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijā un radot apstākļus 

caurskatāmai programmas pētnieciskās un studiju darbības rezultātu izvērtēšanai un atzīšanai. 

Uzdevumi: 

(1) Piedāvāt doktorantiem iespējas iesaistīties III pētniecības programmas īstenošanā, kuras 

mērķis ir ilgtspējīgas izglītības teorijas radīšana un ieviešana Latvijas izglītībā augstskolas, skolas 

un nozaru pedagoģijas praksē. 

(2) Piedāvāt studējošajiem iespējas radīt jaunas zināšanas un aprobēt savu pētījumu 

rezultātus starptautiskā līmenī, iesaistoties starptautiskās sadarbības tīklojumos, lai doktorantu 

lokālie zinātniskie pētījumi tiktu papildināti ar globālo izglītības pētījumu kontekstu. 

(3) Piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā 

pedagoģijas apakšnozarē un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā, kas veicinātu Latvijas 

un Eiropas izglītības zinātnes konkurētspējas un kapacitātes attīstību, veicinot pētniecības attīstību 

izglītībā. 

Pēc doktorantūras izglītības programmas apguves iegūstamie studiju rezultāti zināšanu, prasmju un 

attieksmju formā: 

Zināšanas: 

plašas – mūsdienu pedagoģijā un tās metodoloģijā, 

dziļas – kādā no pedagoģijas apakšnozarēm (augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijā), 

zināšanas sakņotas pētnieka identitātē, tādējādi tās ir personiskas, jēgpilnas un kritiski 

orientētas uz problēmu identificēšanu izglītībā, tās teorijas un prakses pārveidošanu, atvērtas 

mainīgajiem izglītības procesa nosacījumiem, elastīgas jaunā piesaistīšanai un pārorientēšanās 

procesu ierosināšanai ar mērķi veicināt izglītības ilgtspējīgumu. 

Prasmes: 

pētnieka – prasme identificēt izglītības problēmas, izstrādāt to pētījuma stratēģiju (dizainu), 

izvēlēties atbilstošas pētījuma metodes, veikt datu analīzi, iegūt rezultātus, interpretēt tos 

konkrētas situācijas un mūsdienu pedagoģijas skatījumā un piedāvāt pētītās problēmas 

risinājumus ieviešanai izglītības praksē, 

eksperta: (a) prasme identificēt atskaites sistēmas (pedagoģisko pieeju, metoţu un paņēmienu 

kongruenci jeb metodoloģisko pamatu) pedagoģijas teorijā un (b) prasmes vērtēt un izvērtēt 

prakses gadījumus, identificējot to atskaites sistēmu atbilstību izvirzītajiem izglītības mērķiem un 

esošajiem resursiem, ieviesto atskaites sistēmu atbilstību vietējām situācijām un attīstības 

iespējām un prasme sagatavot priekšlikumus izglītības procesa kvalitātes pilnveidošanai, 

gatavības mācību līdzekļu izvērtēšanai un sagatavošanai kādā no pedagoģijas apakšnozarēm: 

(a) izvērtēt mācību līdzekļu virssatura atbilstību ilgtspējīgas izglītības un ilgtspējīgas attīstības 

mērķiem un (b) novērtēt mācību līdzekļu satura un tā struktūras atbilstību kādai zinātnes vai 

integrētu zinātņu jomai (zinātniskums), izvērtēt tā saturu kā mācīšanās līdzekli, kuru studējošie 

izmantos mācoties un iespējamās ietekmes, kas sagaidāmas izmantojot mācību līdzekļus. 

Attieksmes: 

attieksme balstīta uz noturīgu personisku/profesionālu interesi, kas nostiprināta studiju laikā, 

padziļinot pedagoga/pētnieka/eksperta kompetenci augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijas 

apakšnozarēs un personisku/profesionālu vajadzību darboties pedagoģijas pētniecībā un 

teorijas attīstībā, lai piedalītos izglītības stāvokļa uzlabošanā, 

7

attieksme, kas ir saskaņota ar pārliecību, ka izglītībai jātiecas uz ilgtspējīgas attīstības mērķi, 

kurā ilgtspējīgums (pašreizējā pedagoģiskās apziņas posmā) tiek formulēts kā komplicēts 

četrdimensiju fenomens (vides, sociālā, ekonomiskā, kultūras dimensijas to specifiskajās 

mijiedarbības izpausmēs un attīstībā), kurā pētniekiem ir iespēja iedziļināties, iekļauties un 

pašrealizēties jau zināmu un vēl neizpētītu kontekstu, principu un likumsakarību pētīšanā un 

interpretēšanā. 

2008./2009. gadā formulējumi netika mainīti 

2009./2010.gadā formulējumi netika papildināti 

1.2. Doktorantūras programmas organizācija, programmas plāna atbilstība universitātes 

mērķiem un uzdevumiem, programmas iekšējās un ārējās kvalitātes mehānisma darbība 

2008./2009. gadā izmaiņas netika ieviestas 

2009./2010.gadā izmaiņas netika ieviestas 

Doktora programmas darbs tiek organizēts saskaľā ar DU doktora studiju nolikumu. Doktora 

studijas koordinē DU doktorantūras daļa DU Zinātľu prorektores vadībā, programmas īstenošanu 

organizē doktorantūras metodiķe un doktora studiju programmas direktore un sekretāre. 

Programmas teorētisko studiju ilgums ir 3 studiju gadi (6 semestri) pilna laika studijās, 4 

studiju gadi (8 semestri) nepilna laika studijās. Studiju laikā ir tiesības izmantot divus akadēmiskos 

atvaļinājumus. Pēc studiju programmas pabeigšanas studējošie divus gadus var turpināt pētījumu 

pretendentu statusā. 

Doktora programmā pilna laika teorētiskās studijas beidzas ar promocijas eksāmenu 6. 

semestrī (8. semestrī nepilna laika studējošiem) vai pretendenta laika posmā, vai arī atjaunojoties 

studijām pēc to pārtraukuma pēc doktoranta vai pretendenta iesnieguma. Eksāmens svešvalodā 

jākārto 4.-6. semestrī pilna laika studijās (6.-8. semestrī nepilna laika) vai citā laikā (pretendenta 

posmā vai pēc atjaunošanās), kurā doktorants piesakās ar iesniegumu. 

Laikā pēc programmas akreditācijas tika ieviestas studiju programmu Padomes. Pedagoģijas 

doktorantūras programmas padomi DU Senāts apstiprināja kā pirmo doktora programmu līmenī. 

Programmas padomes apstiprinātais sastāvs: profesore I.Salīte, profesore A.Pipere, profesore 

J.Davidova, profesore E. Krastiņa, profesore A.Šļahova. 

Programmas padome analizē un koriģē programmas īstenošanu un apsprieţ tās turpmākās 

attīstības iespējas. Tā izlemj arī jautājumus par promocijas darbu vadītājiem. Par promocijas darba 

vadītāju ar pedagoģijas doktora programmas padomes lēmumu var tikt ieteikts profesors vai 

asociētais profesors, izľēmuma kārtā docents, kurš ir speciālists doktoranta izvēlētajā pētījuma 

jomā. Promocijas darbu var vadīt arī divi speciālisti atbilstošajās apakšnozarēs. Promociju darba 

vadītāju un promocijas darba tēmu apstiprina DU Zinātľu padome. 

Promocijas darba pētnieciskā tēma tiek formulēta uzľemšanas laikā un pirmajā semestrī tā 

tiek precizēta sadarbībā starp doktorantu un promocijas darba vadītāju. Akadēmiskajās diskusijās 

katrs doktorants ziľo par pētnieciskās darbības rezultātiem, aizstāv savus pieľēmumus un iegūtos 

rezultātus, uzklausa ieteikumus no darbu vadītājiem, programmā strādājošajiem docētājiem, institūta 

pētniekiem un citiem doktorantiem un ievieš vai neievieš korekcijas turpmāko pētījuma uzdevumu 

izvirzīšanai, pieľem vai nepieľem ieteikumus tēmas formulējuma niansēm. Doktorantu promocijas 

darbu tēmas ir atrodamas ziľojuma II sējuma 2. pielikumā. 

8

Doktorantam ir jāizmanto programmā radītās iespējas piedalīties zinātniskos semināros, 

uzstāties ar referātiem augstskolu un starptautiskajās konferencēs DU, Latvijā, Baltijā, Eiropā un 

citur pasaulē. Vismaz divas reizes studiju un divu gadu pretendenta posmā, katram doktorantam ir 

jāpiedalās Ilgtspējīgas izglītības institūta ţurnāla ikgadējā starptautiskajā konferencē “Ilgtspējīga 

attīstība. Kultūra. Izglītība”. Informācija par notikušajām un nākamo konferenci ir pieejama: 

http://www.ise-lv.eu/. 

Doktora studiju laikā doktorantam ir jāatrod iespēja: 

sadarbībai ar Latvijas un ārvalstu speciālistiem pētījuma tēmai atbilstošajā jomā vai iesaistoties 

starpjomu un starpdisciplinārajos projektos, 

jaunāko informācijas ieguves un datu apstrādes tehnoloģiju apguvei un izmantošanai, 

savas pētnieka identitātes attīstīšanai, kas tiek piedāvāta uz ilgtspējīgu attīstību orientētas 

pedagoģijas doktora studiju programmas radītā pētnieciskajā un mācību vidē, kuras mērķis 

veicināt pētnieka un eksperta prasmju, zināšanu un attieksmju pilnveidošanās veicināšanu 

pētniekiem, kuri darbosies augstākās izglītības un citās izglītības iestādēs. 

Programmas plāns atbilst DU stratēģiskajam plānam attīstīt doktora programmas, kuras 

sagatavo pētniekus darbam universitātēs un citās augstskolās, kā arī pētniekus citām neakadēmiska 

rakstura iestādēm. Šis uzdevums sakrīt ar Latvijas un Eiropas Savienības pamatnostādnēm 

doktorantūras programmu attīstībā (tās ir formulētas Boloľas procesa monitoringa, analīzes un jaunu 

lēmumu pieľemšanas un Eiropas universitāšu asociācijas apstiprinātajos dokumentos). 

Iekšējā kvalitātes izvērtēšanas sistēma. Līdz ar studējošo skaita palielināšanos ir 

palielinājies laiks akadēmiskajām diskusijām, iespējai konsultēties par datu apstrādes jautājumiem, 

konsultēties par publikāciju sagatavošanu ar institūta izdevumu atbildīgo redaktoru, jebkuru 

programmā strādājošo docētāju un darba vadītājiem. Programmas padome izvērtē programmas 

īstenošanas procesu, meklē risinājumus problēmām un pieľem lēmumus. Programmas direktore un 

programmā strādājošie docētāji regulāri piedāvā studējošajiem pārrunāt studiju procesa norisi un 

izteikt priekšlikumus procesa pilnveidošanai. Studējošo ieteikumi tiek respektēti studiju grafika 

izveidošanā, piedāvājumos iepazīt jaunāko literatūru specifiskos jautājumos, papildus iespējās 

izmantot datorklasi. Savukārt, no docētāju puses tika un arvien tiek piedāvāti jautājumi, kas 

izskaidro programmas pētniecisko būtību (pētnieciskā darba noteicošo lomu). Šādi ir mazinājusies 

un tiek mazināta studējošo tendence paust “skolnieciskas vēlmes”, gaidot no studiju kursiem jau 

gatavas atbildes savu promocijas darbu inovatīvajam, radošajam saturam un daţreiz nepamanot 

epistemoloģisko atvērtību, kas arvien pastiprinās programmas pētnieciskās un mācību vides 

radīšanā. Šis dialogs un abpusējā interese attiecībās starp agrīnā posma pētnieku (Zalcburgas 

dokumentos lietotais nosaukums) un docētājiem rosina studējošos intensīvi pētīt zinātniskās 

publikācijas un Institūtā pieejamo disertāciju saturu un formu un veidot savu skatījumu, kuru var 

pārbaudīt apgūstot programmā iekļauto studiju kursu saturu. 

2008./2009. gadā saglabāta iepriekšējā izvērtēšanas sistēma 

2009./2010.gadā saglabāta iepriekšējā izvērtēšanas sistēma 

Ārējās kvalitātes izvērtēšanas sistēma. Sešu gadu laikā ir attīstījušās gan docētāju, gan 

doktorantu aktivitātes publikāciju sagatavošanā un palielinājusies līdzdalība starptautiskos projektos. 

Līdz ar starptautiskās sadarbības attīstību un iekļaušanos starptautiskos tīklojumos, kā arī 

publicēšanos ārvalstīs ārējā kvalitātes izvērtēšana ir kļuvusi par pašsaprotamu parādību. Pēdējo sešu 

gadu laikā tā ir kļuvusi stingrāka un daudzveidīgāka. III darbinieki un doktoranti ar savu interesi par 

izglītības pētījumiem ir iesaistījušies globālos un Eiropas tīklojumos, publicē savus rakstus 

izdevumus, kuros pētnieciskās darbības rezultāti tiek stingri ekspertēti. Tie ir nosacījumi, kas būtiski 

ietekmē pētnieku un topošo pētnieku apziľu un atbildību. Vienlaikus tie ir nosacījumi, kas paver 

9

iespēju kļūt atpazīstamiem. III un vairāku pedagoģijas programmas doktorantu atpazīstamību sešu 

gadu laikā ir veicinājusi starptautiskā ekspertēšana gan III pētnieciskajām aktivitātēm, gan rakstu 

recenzēšana III zinātniskajos izdevumos. Piemēram, III zinātnisko izdevumu starptautiskās 

redkolēģijas paplašināšanās un kvalitātes prasību pieaugums zinātniskiem rakstiem: 

2002. gadā Journal of Teacher Education and Training (JTET) ţurnāla rakstu recenzēšanā 

darbojās 13 recenzenti no 9 valstīm (Latvijas 4, ASV 2, Vācijas 1, Ungārijas 1, Brazīlijas 1, 

Baltkrievijas 1, Jamaikas 1, Austrālijas 1, Kanādas 1); 2008. gadā ţurnāla(tā nosaukums tika 

pārdēvēts par Journal of Teacher Education for Sustainability), un IVF un BBCC (Baltijas un 

Melnās jūras reģiona konsorcijs izglītības pētījumos) zinātnisko rakstu krājuma “Education and 

Sustainable Development: First Steps Toward Changes” recenzēšanā darbojās 46 recenzenti no 20 

valstīm (ASV-9, Somija-6, Vācija-4, Igaunija-3, Lielbritānija-3, Ungārija-2, Hong –Konga 2, Malta- 

2, Nīderlande-2, Dienvidāfrika-2, Latvija 2, Meksika-1, Jamaika-1, Austrālija-1, Kanāda-1, 

Malāzija-1, Lietuva-1, Brazīlija-1, Norvēģija-1, Irāna-1. 

Kopš 2002. gada ir audzis ţurnāla un zinātnisko rakstu krājuma prestiţs, tas ir iekļauts vairākās datu 

bāzēs, ţurnāla rakstus citē ne tikai Latvijas un Baltijas un Melnās jūras konsorcija biedri, bet arī 

pētnieki, kuri tajā nav iesaistījušies. Informāciju par Institūta zinātniskajiem izdevumiem un to 

saturu var skatīt http://www.ise-lv.eu/. Ārējā pētniecisko rezultātu vērtēšana ir bijusi visos 

gadījumos, kad doktoranti ir piedalījušies starptautiskās konferencēs un viľu publikācijas tikušas 

pieľemtas ārvalstu izdevumos ar starptautisku recenzēšanu. Aktivitātes UNESCO, Eiropas pilsoľa 

izglītības pētniecības ekselences tīklojumā (ENERCE), Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcijā 

izglītības pētījumos (BBCC), Āzijas un Klusā okeāna izglītības pētījumu asociācijas, Klusā okeāna 

piekrastes valstu izglītības pētījumu konsorcijā (PCC) un citos tīklojumos ir radījušas iespēju 

demonstrēt III darbinieku un doktorantu pētījumu virzienus, pētnieciskos risinājumus un piedalīties 

salīdzinošos pētījumos (skat. III zinātniskās darbības pārskatus par 2005.,2006., 2007.gadu). Arvien 

bieţāk izskan ekspertu atzinība un pozitīvās atsauksmes par Ilgtspējīgas izglītības institūta 

pētījumiem, zinātniskajiem izdevumiem, inovācijām izglītības pārorientēšanā uz ilgtspējību un 

doktorantu ieguldījumu izglītības pētniecībā. Institūts ar tā darbiniekiem un doktorantiem ir kļuvis 

atpazīstams ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē. 

Programmas virssatura ievirze uz ilgtspējīgu izglītību un ilgtspējīgas attīstības mērķi ir 

pazīme, kas izvirzīta Eiropas Savienībā kā vajadzība pēc daudzveidības doktora programmu līmenī 

(trešais Zalcburgas princips) un Eiropas Universitāšu reformā kā vajadzība pārorientēt augstāko 

izglītību uz ilgtspējīgu attīstību. 

Iepriekšējos gados ir augusi akadēmiskā un pētnieciskā kompetence un darba kvalitāte III 

docētājiem, darbu vadītājiem un promocijas padomes locekļiem. Par to liecina dati par piedalīšanos 

starptautiskās konferencēs, starptautiskos projektos, jaunu publicēšanās iespēju izmantošana 

(docētāju zinātniskās aktivitātes, kas apliecina kompetenci apkopotas ziľojuma II sējuma 1. 

pielikumā un III sējuma 4. pielikumā). To apliecina arī Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzes 

publicēšana UNESCO un Zemes Hartas dokumentos un tās popularizēšana pasaules mēroga 

pasākumos, kas tiek rīkoti ANO izsludinātās Izglītības ilgtspējīgai attīstībai Dekādes ietvaros. 

Piemēram, 2007.gadā Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredze tika piedāvāta kā veiksmīgs attīstības 

un pārveidojumu paraugs Durbanā (DĀR) WEEC pasaules vides izglītotāju kongresā, Chang-Mai 

(Taizemē) UNESCO/UNEVOC Āzijas un Eiropas izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējību projekta 

seminārā, Ahmadabadā (Indijā) 4. pasaules izglītotāju kongresā, sakarā ar Tbilisi Deklarācijas 30. 

gadadienu. 2008. gadā UNESCO skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējību projekta 

seminārā Turcijā un Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija ikgadējā sanāksmē, no UNESCO 

puses DU pieredze skolotāju izglītības pārorientēšanā un pie III izveidotais Baltijas un Melnās jūras 

konsorcijs izglītības pētījumos tika novērtēts kā veiksmīgākais un lielākais pasaulē skolotāju 

izglītības un izglītības pētījumu ilgtspējīgai attīstībai jomā. 

10

2008. gadā vairāki partneri palīdzēja izplatīt informāciju par III ţurnāla 6. konferenci 

“Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība”, piemēram, UNESCO mājas lapā, Zemes Hartas mājas lapā, 

Ahmadabadas ţurnālā, kas tiek izdots izdevniecībā SAGE “Journal of Education for Sustainable 

Development” utt. Konferences dalībnieku skaits palielinās katru gadu un pieaug pasaulē pazīstamu 

pētnieku skaits, kuri piedalās šajās konferencēs. Doktoranti šajās konferencēs iegūst iespēju trīs 

dienu laikā iegūt ieskatu par pētījuma pieejām un saturu, kas tiek veikts daţādos pasaules reģionos 

(http://www.ise-lv.eu/). 

2008./2009. gadā ārējie kvalitātes apliecinājumi: 

Doktora programma ir piesaistīta pie Ilgtspējīgas izglītības institūta. Kvalitātes apliecinājumi atspoguļojas 

Institūta zinātniskās darbības iznākumos, kuru īstenošanā bija iesaistīti Institūta darbinieki un doktoranti. Paveikto 

2008./2009. gadā var raksturot ar aktivitātēm globālā, Eiropas Savienības un Latvijas mērogā, kas tika veiktas īstenojot 

Apvienoto Nāciju un UNESCO Dekādes Izglītības ilgtspējīgai attīstībai izvirzītos uzdevumus. Institūta zinātniskās 

darbības saturs 2009. gadā tika virzīts uz ilgtspējīgas izglītības teorētiskā pamata attīstīšanu, pētnieciskās un mācīšanās 

vides un to veidošanas nosacījumu izpēti. Pētījumos arvien vairāk tika attīstīta satura paplašināšana trīs būtiskās satura 

dimensijās: skolotāju izglītība, izglītības pētījumi ilgtspējīgai attīstībai un augstākās izglītības pārorientēšana uz 

ilgtspējīgas attīstības mērķi. 

Institūts organizētaja 7. starptautisko Journal of Teacher Education For Sustainability (JTEFS) un Baltjas un 

Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija (BBCC) konferenci „Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība,” kas 

norosinājās no 2009. gada 5. līdz 8. maijam Daugavpils Universitātē. Konferences dalībnieki padziļināti diskutēja par 

tēmām Institūtā nosprausto pētniecības virzienu ietvaros. Konferences viesuniversitātes un organizācijas: Daugavpils 

Universitāte (Latvija), Asociācija Izglītība Ilgtspējīgai Attīstībai (Latvija), Tallinas Universitāte (Igaunija), Fehtas 

Universitāte (Vācija), Helsinku Universitāte (Somija), Joensuu Universitāte (Somija), Debrecenas Universitāte 

(Ungārija), Anadolu Universitāte (Turcija), Rodas Universitāte (Dienvidāfrika), Jorkas Universitāte (Kanāda), Viļľas 

Universitāte (Lietuva), Šauļu Universitāte (Lietuva), Zemes Harta, Latvijas Nacionālā UNESCO komisija. 2009. gada 

konferences laikā BBCC konsorcijam pievienojās trīs jaunas dalībvalstis: Polija, Slovākija un Slovēnija. 7. 

JTEFS/BBCC konferences “Sustainable Development. Culture. Education” laikā tika diskutēts par ilgtspējīgas attīstības, 

izglītības un pētniecības jautājumiem, tika nostiprinātas esošās saites starp konsorcija dalībniekiem, dibināti jauni 

kontakti, gūta jauna un vērtīga pieredze, kā arī iedvesma turpmākajam darbam izglītības un ilgtspējīgas attīstības jomā. 

Par Institūta darbinieku un doktorantu sadarbības rezultātiem un panākumiem liecina: 

2009. gada novembrī Dohā, Katarā Institūts tika pārstāvēts pasaules izglītības inovatoru samitā (WISE), kur 

tika pieľemts piedāvājums turpināt sadarbību izglītības inovāciju jomā starpdisciplinārā WISEs tīklojumā. 

Ilgtspējīgas izglītības institūta sasniegumi un pieredze tika pieteikta un novērtēta kā viena no piecām 

labākajām, kura pasaules kongresā un izstādē Bonnā 2009. gadā no 31. marta līdz 2. aprīlim atspoguļoja 

Eiropas un Ziemeļamerikas reģiona panākumus ANO Dekādes pirmās puses uzdevumu īstenošanā. 

[http://www.esd-world-conference-2009.org] 

2009. gada novembrī Institūts ieguva diplomu „Vides zinātnes balva 2009” Vides Ministrijas izsludinātajā 

konkursā nominācijā par labāko vides aktīvistu grupu par aktīvu darbību ilgtspējīgas izglītības idejas 

popularizēšanā Latvijā un ārpus tās robeţām. 

[http://www.vidm.gov.lv/lat/informacija_presei/preses_relizes/?doc=9812] 

2009./2010.gadā ārējie kvalitātes apliecinājumi: 

11

Par Ilgtspējīgas izglītības institūta darbinieku un doktorantu sadarbības nozīmīgākajiem rādītājiem 2009./2010. 

gadā liecina sekojošie notikumi: 

2010. gada 19. maijā iezīmēja III darbinieku piedalīšanās UNESCO starptautiskajā simpozijā Parīzē (Francijā) 

par skolotāju izglītības pārorientēšanu uz ilgtspējību. Simpozijā piedalījās dalībnieki no Baltijas un Melnās jūras reģiona 

konsorcija izglītības pētījumiem (BBCC) un globālā UNESCO/UNITWIN projekta tīklojuma skolotāju izglītības 

pārorientēšanai uz ilgtspējību, kā arī pieaicinātie UNESCO pārstāvji un delegāti no apmēram 50 valstīm un UNESCO 

nacionālajām komisijām. Savā uzrunā UNESCO izglītības ilgtspējīgai attīstībai nodaļas priekšsēdētājs prof. Čārlzs 

Hopkinss īpaši atzīmēja BBCC konsorcija un tā prezidentes prof. Ilgas Salītes ieguldījumu, īstenojot skolotāju izglītības 

pārorientēšanu uz ilgtspējību gan pētniecībā, gan praksē. 

BBCC piecu gadu jubileja. 

BBCC saľēma vērtējumu kā lielākais tīklojums pasaulē, turpmākā pievēršanās nacionālo tīklojumu 

nostiprināšanai un paplašināšanai. 2010. gada 17.-19. maijā Parīzē (Francijā) 8. starptautiskās konference 

“Sustainable Development. Culture. Education” (Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība) laikā tika atzīmēti 5 gadi kopš 

Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija (BBCC) dibināšanas. Dalībnieki atskatījās uz 5 gadu 

laikā paveikto, izvērtēja sasniegtos rezultātus un plānoja turpmāko darbu. Otrajā konsorcija pastāvēšanas piecgadē ir 

iecerēts paplašināt dalībvalstu skaitu un aktīvāk pievērsties iekšējo nacionālo tīklojumu izveidei. Šī gada konferences 

apakštēma bija “BBCC misija – skolotāju izglītības un izglītības pētījumu pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību”, kas 

rosināja lielu daţādību konferences sekcijās piedāvātajos rakstos un referātos. Galvenais uzsvars šīs tēmas ietvaros tika 

likts uz izpratni par skolotāju izglītības ilgtspējīgu attīstību un tās pamatā esošo pētniecību. Piedāvātās sekcijas 

konferences dalībniekiem deva iespēju izvērtēt daţādas pieredzes izglītības un ilgtspējīgas attīstības kontekstā, 

apmainīties ar idejām, prezentēt savu pētījumu rezultātus un jaunus pētnieciskos un attīstības projektus izglītības un 

ilgtspējīgas attīstības jomā. 17. maijā notika konferences svinīgā atklāšana, kurā uzstājās BBCC konsorcija prezidente 

prof. Ilga Salīte (Daugavpils Universitāte), kā arī pārējie konsorcija padomes locekļi no Lietuvas, Igaunijas, Somijas un 

Kostarikas. Konferences atklāšanā piedalījās un dalībniekus uzrunāja arī UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas 

ģenerālsekretāre Dagnija Baltiľa un Latvijas Republikas vēstnieks Francijā Jānis Kārkliľš. Pēc svinīgās atklāšanas darbs 

turpinājās konferences plenārsesijās un astoľās sekcijās (skat. konferences programmu). 

Institūta ţurnāla kārtējā konference 

2010. gada 17.-19. maijā Parīzē (Francijā) notika III kārtējā 8. starptautiskā konference “Sustainable 

Development. Culture. Education” (Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība), ko rīkoja JTEFS (Journal of Teacher 

Education for Sustainability – Skolotāju izglītības ilgtspējībai ţurnāls) un BBCC (Baltic and Black sea Circle 

Consortium in educational research – Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcijs) sadarbībā 

UNESCO/UNITWIN tīklojumu skolotāju izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējību (tīklojums izveidots pie Jorkas 

Universitātes Toronto, Kanādā). Šogad konferences sagatavošanas process izcēlās ar Ilgtspējīgas izglītības institūta 

komandas nenogurdināmu un pašaizliedzīgu darbu, kas noritēja ciešā sadarbībā ar UNESCO. 8. starptautiskajā 

JTEFS/BBCC konferencē, kas notika UNESCO galvenajā mītnē Parīzē, piedalījās 100 dalībnieki no 27 pasaules valstīm 

– Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Somijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Īrijas, ASV, Francijas, Itālijas, Spānijas, Grieķijas, 

Turcijas, Maltas, Ungārijas, Slovēnijas, Slovākijas, Polijas, Rumānijas, Baltkrievijas, Bosnijas un Hercegovinas, 

Dienvidāfrikas, Kostarikas, Irānas, Indijas, Malaizijas un Kenijas. Tādējādi konferencē piedalījās pētnieki un izglītības 

jomas darbinieki no gandrīz visiem pasaules reģioniem – Eiropas, Āzijas, Āfrikas, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas. 

III zinātniskie izdevumi 

8. starptautiskā JTEFS/BBCC konference “Sustainable Development. Culture. Education” ir īpaša arī ar to, ka 

tās laikā tika prezentēts kārtējais Journal of Teacher Education for Sustainability (JTEFS) numurs, Ţurnāls JOURNAL 

OF TEACHER EDUCATION FOR SUSTAINABILITY ir pieejams sekojošās starptautiskās datubāzēs: 

kopš 2007. gada CABI abstraktu datu bāzē http://www.cabi.org/home.asp; 

12

kopš 2008. gada ELSEVIER bibliogrāfiskās datu bāzes sastāvdaļā datu bāzē SCOPUS 

http://www.info.scopus.com/; 

kopš 2009. gada ţurnālu publicē un izplata VERSITA (Central European Science Publishers) 

http://versita.com/science/education/jtes/. 

Konferencē svinīgi tika atzīmēta jauna starptautiski recenzēta ţurnāla Discourse and Communication for Sustainable 

Education (DCSE) pirmā numura iznākšana. Ţurnāla redaktore ir Institūta pētniece Dr. paed. Astrīda Skrinda, kas 

veidoja ţurnāla pirmā sējuma pirmo numuru radošā kopdarbībā ar visiem Institūta darbiniekiem. Jaundibinātais ţurnāls 

ir veidojies uz 2006. un 2007. gados publicētā rakstu krājuma “Education for Sustainable Development: First Steps 

toward Changes” bāzes, tam attīstoties un rodot jaunus ceļus un perspektīvas ilgtspējīgas izglītības jautājumu pētniecībā, 

teorijas radīšanā un pieredzes uzkrāšanā. Ţurnāls “Discourse and Communication for Sustainable Education” ir atvērts 

oriģināliem, inovatīviem pētījumiem ilgtspējīgas izglītības diskursa un komunikācijas jomā un pieļauj plašu daţādību 

izmantoto pieeju, metoţu, skatījumu, teoriju un pieredţu klāstā. Ţurnāla pirmā sējuma pirmais numurs ietver 10 rakstus, 

kuru autori pārstāv tādas valstis kā ASV, Kanāda, Grieķija, Slovēnija, Lietuva un Latvija. Publicēto rakstu tematika skar 

tādus jautājumus kā skolotāju profesionālā attīstība un pašregulētās mācīšanās stratēģijas; jēgpilna uz kontekstu balstīta 

pieeja svešvalodas leksikas apguvē; pieaugušo izglītība un mātes un bērna veselība; pētnieciskās vides veidošana 

vidusskolā; WikiQuESD programmas iespējas ilgtspējīgā skolotāju izglītībā; sākumskolas skolotāju motivācija un 

vajadzības talākizglītībā; formālās un neformālās izglītības integrēšana ārpusskolas mācību vietās; mediju ekoloģijas 

perspektīva ilgtspējīgas attīstības un informācijas un komunikāciju tehnoloģijas jomā sākumskolās un vidusskolās; uz 

ilgtspējīgu attīstību balstīta lasītprasmes apguve pirmsskolā; starpkultūru un mediju kompetence kā virssaturs skolotāju 

izglītībā. Ţurnāla mērķauditorija ir augstskolu pasniedzēji, pētnieki un studenti, citi izglītības jomā strādājošie, kā arī 

visi, kas interesējas par ilgtspējīgas izglītības jautājumiem. 

Institūta darbinieki ir aktīvi piedalījušies nozīmīgās vietēja un starptautiska mēroga konferencēs ar saviem 

pētījumiem. 

2010. gada 10.-12. februārī Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) komanda piedalījās 8. starptautiskajā konferencē 

“DIMENSIONS OF CITIZENSHIP & EDUCATION” Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā, Bratislavas J. Komenska 

Universitātē. Konference tika savienota ar Ētikas un sociālo zinību katedras 20 gadu pastāvēšanas svinībām. III ar 

Bratislavas J. Komenska Universitāti sadarbojas kopš 2006. gada kā ENERCE (European Network for Excellence on 

Citizenship Education) dibinātāji un kopš 2009. gada kā sadarbības partneri BBCC (Baltic and Black sea Circle 

Consortium in Educational Research, kas 2005. gadā tika izveidots pie DU Ilgtspējīgas izglītības institūta). Abu 

universitāšu un tīklojumu sadarbības joma ir pilsoniskā izglītība Eiropā un izglītības pētījumu attīstība ilgtspējīgas 

izglītības kontekstā. 2010. gadā notika arī abu universitāšu tikšanās 17.-19. maijā Parīzē 8. starptautiskajā ţurnāla 

“Journal of Teacher Education for Sustainability” konferencē “Sustainable Development. Culture. Education”, kuru 

organizē DU Ilgtspējīgas izglītības institūts kopā ar BBCC partneriem (http://www.ise-lv.eu/). Bratislavas J. Komenska 

Universitātē Ilgtspējīgas izglītības institūtu pārstāvēja Izglītības un vadības fakultātes dekāne prof. Ilga Salīte, institūta 

direktore asoc. prof. Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta pedagoģijas doktora programmas studenti: Ginta 

Gedţūne, Eugeniusz Switala un Olga Grišāne. Institūta piedāvātos pētījumus un metodoloģisko pieeju atzinīgi novērtēja 

visi konferences dalībnieki. Kopumā konferencē piedalījās pārstāvji no septiľām valstīm: ASV, Čehijas, Francijas, 

Krievijas, Latvijas, Polijas un Slovākijas. 

1.3. Pedagoģijas doktorantūras programmas plāns, apjoms un studiju rezultāti 

2008./9. gadā programmas plān un apjoms netika mainīti 

2009./10.gadā programmas plāns un apjoms netika mainīti 

Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Doktora programma pedagoģijā 

piedāvā attīstīt pētnieciskās prasmes un paplašināt zināšanas pedagoģijā augstskolas, skolas un 

13

nozaru pedagoģijas apakšnozarēs. Tā dod iespēju iedziļināties minēto jautājumu izpētē, respektējot 

sociālo, vēsturisko, kultūras un citus specifiskus kontekstus. 

Programmas metodoloģija, plāns un kursu saturs balstīts uz holistisko pieeju izglītībā, kas 

paver iespēju ekoloģiskuma, integrēšanas, garīguma un ilgtspējīguma, refleksijas un kritiskas 

izvērtēšanas u.c. principu realizēšanai programmas saturā un pētījumu metodoloģijas izvēlē. 

Programma paredz iespēju pievērsties mūsdienu izglītībā notiekošo globālo un lokālo 

procesu izvērtēšanai to savstarpēji papildinošajā mijiedarbībā, veikt pētījumus pedagoģijas teorijā, 

lai skaidrotu un saprastu 21.gadsimta problēmas no pedagoģijas zinātnes viedokļa un ieviestu 

pētījumu rezultātus augstskolas, skolas un nozaru pedagoģijas praksē. Patreizējās daudzveidīgās 

parādības un kritiskās situācijas izglītībā apliecina nepieciešamību pēc mūsdienīgiem pētījumiem, 

kas ľem vērā izglītības pārmaiľu dinamiskumu un pedagoģisko problēmu daudzveidīgos kontekstus. 

Līdzšinējā programmas attīstība tās mērķa un uzdevumu īstenošanā saskaľotas ar Eiropas 

Savienības un Latvijas politiku doktorantūras lomas un tās uzdevumu izpratnē. Iepriekšējos gados 

gūtie rezultāti un saskatītās attīstības iespējas turpmākajiem sešiem gadiem arī sakrīt ar Eiropas 

Savienības un Latvijas stratēģiskajām iecerēm doktora programmu attīstīšanā. 

Par to pārliecinājāmies 2007./8. studiju gadā mērķtiecīgi uzsākot sadarbību ar Dublinas 

Universitātes doktora programmu (iepriekš sadarbība bija centrēta uz ilgtspējīguma pētījumiem 

izglītībā, tagad tā ievirzījusies arī kā sadarbība starp doktorantūras programmām) un sadarbību ar 

London South Bank University (http://www.lsbu.ac.uk/efs/course.shtml ). Anglijas universitāte ir 

viens no partneriem, kas piedalās projekta izstrādāšanā, kurā ir paredzēta vairāku Eiropas valstu 

universitāšu, to skaitā arī DU sadarbība starp doktora programmām: studiju programmu īstenošanā, 

satura pilnveidošanā un studentu apmaiľā. Satura un mērķu ziľā DU un Londonas SB Universitātes 

programmai ir liela līdzība. Tā tiek piedāvāta nepilna laika studiju formā, paredzēta četrus gadus. 

Ilgtspējības ideja abās programmās ir centrālā un katrā no programmām tā ir iekļauta vietējā un 

globālā kultūras kontekstā un saskaľota ar specifiskajām doktoranta interesēm konkrētos izglītības 

jautājumos. DU programmā tas ir iestrādāts kā pedagoģijas apakšnozares izvēle. 

Pilna laika programmas saturs DU programmā ( skat. II sējuma 1.pielikumā): 

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī. Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos studiju 

kursos 21 KP 1. un 2. semestrī. 

Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas padziļinātai apguvei un pedagoģijas vispārīgā 

teorētiskā pamata apguvei (promocijas darba struktūras izveidošana, kvantitatīvā un kvalitatīvā 

pētījuma metodoloģija un metodes, izglītības filosofija un mūsdienu izglītības teorijas, didaktika 

modernismā un postmodernismā, holisma teorija izglītībā, mācību plānu un programmu attīstība un 

to kvalitātes problēmas, mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu virzieni). 2006./7. studiju 

gada pašnovērtējumā norādīts, ka holistiskās pedagoģijas priekšmets “Holisma teorija izglītībā: 

problēmas, perspektīvas ilgtspējīgas izglītības skatījumā” tika pārcelts no obligātās izvēles 

priekšmetu bloka uz obligāto priekšmetu bloku. 2007./8. studiju gadā uz obligāto priekšmetu bloku 

tika pārcelts studiju priekšmets “Mācību plānu, programmu attīstība un to kvalitātes problēmas”. 

Studiju kursu pārcelšana no obligātās izvēles bloka uz obligāto bloku tika realizēta pēc 

doktorantu lūguma. 

Obligātie studiju kursi tika izvērtēti pēc to apjoma un gala rezultātā turpmākajai programmas 

īstenošanai šajā studiju priekšmetu grupā pašreiz ir piedāvāti 21 KP, agrāko 20 KP vietā. 

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs, kurus apgūst 3. un 4. semestrī. Kopējais kredītpunktu 

skaits obligātajā izvēlē 6 KP 3. un 4. semestrī. 

14

Pedagoģijas doktora programmai ir šādas apakšnozares: augstskolas pedagoģija, skolas 

pedagoģija, nozaru pedagoģija. Sakarā ar vides izglītības satura paplašināšanos ar ilgtspējīgas 

attīstības un ilgtspējīgas izglītības saturu vides izglītības specifiskais virziens nozaru pedagoģijas 

apakšnozarē tika papildināts šādā formā: “vides un ilgtspējīgas izglītības” virziens. 

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs ir paredzēti izvēlētās pedagoģijas apakšnozares 

metodoloģiskā pamata apguvei un nozarei specifiskā teorētiskā satura apguvei. 

Izvērtējot programmas īstenošanas pieredzi un ľemot vērā doktorantu priekšlikumus, 

obligātās izvēles studiju kursi ir saglabāti 6 KP apjomā (iepriekš tie bija 10 KP) katrā apakšnozares 

obligātās izvēles daļā. 

Brīvās izvēles kursi (6KP), kurus apgūst 4. un 5.semestrī. 

Doktora studiju programmā iepriekš bija paredzēts, ka doktoranti izvēlas vienu brīvās izvēles 

studiju kursu (2KP). Sakarā ar to, ka obligātā izvēle tika samazināta par 4 KP (pēc studējošo 

ieteikuma), brīvās izvēles priekšmetu apjoms tika palielināts par 4 KP. Izvēlei tika piedāvāti 

priekšmeti, kas nepieciešami pētnieka un eksperta prasmju attīstībai un epistemoloģiski atvērtākas 

attieksmes un vides radīšanai pētnieciskajā procesā. Šie papildinājumi brīvās izvēles studiju kursos 

ir arī rezultāts iepriekšējo gadu doktorantūras satura attīstībai, kura tika pakāpeniski virzīta uz 

pētniecību kā vadošo darbību un studiju kursu apguvi kā pētniecisko darbību papildinošu aktivitāti. 

Brīvās izvēles studiju kursos ir papildināta jauna iespēja - izvēlēties studiju kursu “E - 

studijas un programmas”(iekļauts kā izvēles priekšmets šajā programmā) vai kādu citu studiju kursu 

no RTU, Liepājas Universitātes un Daugavpils Universitātes Eiropas Savienības finansētā projekta 

ietvaros izveidotās un licencētās doktorantūras studiju programmas (piesakoties RTU licencētajā 

programmā, studentu apmaiľai). 

Tātad doktoranti var izvēlēties trīs brīvās izvēles kursus vai izvēlēties tos no citu 

apakšnozaru obligātās izvēles, ja tie saistīti ar doktoranta pētījumu tēmu vai interesēm un arī pieteikt 

tēmu pēc pieprasījuma (līdz šim studējošie piedāvāja tēmas par jaunākajiem pētījumiem pedagoģijā. 

Uz 2008./9. studiju gadu ir saľemts studējošo lūgums noklausīties etiķetes vai oratora mākslas 

studiju kursu. 

Teorētiskie semināri 3.,4.,5. un 6. semestrī. Kopējais kredītpunktu skaits: 8 KP 3.- 6. semestrī. 

Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu vadītāji. Katrs seminārs 2 KP apjomā.Priekšlikumi 

izmaiľām par teorētiskajiem semināriem netika izteikti. Izmaiľu nav. 

Angļu valoda un teorētiskās diskusijas par jaunāko ārvalstu literatūru. Kopējais kredītpunktu 

skaits: 8 KP 1.- 4./1.-6.semestros. 

Atbilstoši 1999.gada 6.aprīļa “Nolikumam par promocijas kārtību un kritērijiem” 

doktorantam jākārto eksāmens svešvalodā. 

Tādēļ doktora studiju programmā tiek paredzēta vienas Eiropas valsts valodas apguve un, 

pirmkārt, angļu valodas apguve (tā ir starptautiskās saskarsmes valoda zinātnē). Angļu valodas 

integrētajās nodarbībās vienlaikus ar sarunvalodas un zinātniskās terminoloģijas apguvi tiek 

piedāvāta iespēja studēt nozīmīgākos pedagoģijas zinātnes pirmavotus angļu valodā, kuri tiek 

izmantoti kā saturs diskusijām sarunvalodas un terminoloģijas apguvē. Angļu valodas apguve 

paredzēta pirmajā un otrajā studiju gados (pilna laika studentiem) vai trijos gados (nepilna laika 

studentiem), kurā studējošie kārto ieskaiti. 

Doktoranti eksāmenam var apgūt arī citas svešvalodas: vācu, franču, krievu vai kādu citu, 

kuru kārtojuši iestājoties doktorantūrā, vai apguvuši to doktorantūras laikā (ja doktorantam tā nav 

dzimtā valoda). 

Publikāciju gatavošana. Patstāvīgais darbs un sadarbība ar darba vadītāju 12 KP apjomā trīs 

vai četru gadu laikā. 

15

Pētījuma veikšana un promocijas darba sagatavošana. Patstāvīgs pētījums un sadarbība ar darba 

vadītāju 83 KP apjomā trīs vai četru gadu laikā. Sakarā ar to, ka obligātajā daļā kredītpunktu 

skaits palielinājās par 1 KP, promocijas darba izstrādāšana samazinājās par 1 KP. 

Akreditētais Doktora programmas kopējais apjoms: 144 KP 

Iepriekšējo gadu pašnovērtējuma ziľojumos vairākkārt tika izteikta doma, ka turpmāk 

programmas apjoms tiks samazināts līdz 120 KP, tomēr daţu doktorantūras politikas attīstības 

neskaidrību dēļ tas netika izdarīts. Pašreiz valstī ir doktorantūras programmas, kas akreditētas gan ar 

120 KP, gan arī ar 144 KP. Ir divi apsvērumi, kuru dēļ šajā programmā kredītpunktu skaits 

pagaidām netiek samazināts: (1) 24 KP samazināšana ir klasificējama kā būtiska izmaiľa 

programmā, tāpēc ir vajadzīgs dokuments, uz kuru pamatojoties šīs izmaiľas var veikt likumīgi; (2) 

ir jāuzgaida rezultāts diskusijām par doktorantūras ilgumu. Boloľas dokumentos pilna laika 

doktorantūras ilgums ir 3-4 gadi. Doktorantūras loma un cerības uz to augstākās izglītības attīstībā 

pēdējos gados ir daudzkārt palielinājušās un vēl pieaug. Arī Latvijā tiek domāts par doktorantūras 

laika pagarināšanu. Ja tiks pagarināts studiju laiks trešajā augstākās izglītības ciklā, tad tiks noteikts 

arī KP skaits atbilstoši programmas ilgumam. 

1.4. Vērtēšanas sistēma 

2008./9. gadā izmaiņu nav 

2009./10. gadā izmaiņu nav 

Pētnieciskā darba rezultātu izvērtēšana (vērtīgā meklēšana) tiek īstenota kā pašnovērtējuma 

un ekspertu (programmā strādājošie docētāji) un kritisku draugu (jaunākā posma pētnieki jeb citi 

doktoranti) vērtējuma savstarpēji papildinošu paľēmienu pieeja. Tā tiek izmantota akadēmiskajās 

diskusijās, doktorantu izpratnes pētīšanā par konkrētiem satura jautājumiem un jaunu zināšanu 

konstruēšanā no personīgās pieredzes un citiem teorētiskiem un praktiskiem resursiem, kā arī 

programmas darba izvērtēšanas diskusijās. 

Zinātnisko publikāciju saturu (angļu valodā) vērtē divi ārvalstu recenzenti, bet prezentācijas 

starptautiskajās konferencēs izvērtē zinātnisko konferenču sekcijās. 

Studiju kursu, teorētisko semināru, svešvalodas apguve tiek vērtēta ar ieskaiti, visas 

teorētiskās programmas daļas apguve tiek novērtēta pedagoģijas un svešvalodas promocijas 

eksāmenos. Promocijas darbs tiek izvērtēts priekšaizstāvēšanā DU IVF Pedagoģijas un 

pedagoģiskās psiholoģijas katedrā un aizstāvēts Promocijas padomē. Pedagoģijas Promocijas 

padomes nolikums un ziľas par priekš aizstāvēšanām un aizstāvētajiem promocijas darbiem DU 

Pedagoģijas Promocijas padomē kopš 2003.gada ir sniegtas ziľojuma II sējuma 3. pielikumā. 

1.5. Programmas praktiskā īstenošana 

Programmas realizēšanai ir izveidota Eiropas un pasaules prasībām atbilstoša bāze 

(publicēšanās iespējas Ilgtspējīgas izglītības institūta izdevumos, sadarbības partneru izdevumos, 

iespējas piedalīties starptautiskās konferencēs, iekļauties globālajā procesā, kas ir sācies minētās 

ANO Dekādes ietvaros utt.). Piemēram, DU Pedagoģijas doktorantu zinātniskie raksti 2007. gadā ir 

publicēti: 

10 raksti (autori DU doktoranti V.Guseva, I.Ločmele, A.Skrinda, S.Čapulis, J.Badjanova, 

S.Joma, L.Mackeviča, R.Grabovska, Dz. M.Kravale, R.Rupeika) Helsinku Universitātē 287. 

zinātnisko rakstu krājumā Hytōnen, J. (Ed.) Education for Democracy as a Part of Education for 

16

Sustainable Development: 4th International Journal of Teacher Education and Training 

Conference: Post-Conference-Book, University of Helsinki: 

(http://www.helsinki.fi/behav/kirjasto/palvelut/julkaisumyynti/index.htm vai 

http://www.helsinki.fi/sokla/english/publications); 

četri raksti (autori DU doktoranti I.Nikolajeva, V.Trumsiľa, M.Kravale, S.Lanka) Debrecenas 

Universitātes zinātnisko rakstu krājumā ACTA PERICE - MONOLOGICA rerum ambientum”, 

Tomus 2, Debrecen 2007, un 2008. gadā; 

deviņi raksti (autori DU doktoranti T. Minakova, N.Vana-Gejeka, L.Jonāne, D.Liepa, 

J.Badjanova , L.Mateusa, S.Meţinska, D.Apele, I.Nikolajeva, A.Stakle) Anadolu Universitātē 

CD formātā Starptautiskās konferences rakstu krājumā. Šīs iespējas ir radušās kā sinerģijas 

efekts sadarbojoties programmā strādājošajiem docētājiem un doktorantiem 

UNESCO/UNITWIN projektā, kura ietvaros ir izveidojušies Ilgtspējīgas izglītības institūts un ar 

to saistītais Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcijs izglītības pētījumos (BBCC). 2008. gadā 

UNESCO projekta vadītājs un skolotāju izglītības programmas vadītāja atzina, ka šis tīklojums 

ir pašreiz veiksmīgākais, raţīgākais un lielākais pasaulē skolotāju izglītības pārorientēšanā uz 

ilgtspējīgas attīstības mērķi. 

Doktora programma ir iekļāvusies Ilgtspējīgas izglītības institūta aktivitātēs, kas virzītas uz 

institūta pētnieciskās programmas īstenošanu. Doktoranti darbojas Institūta projektos (UNESCO, 

BBCC, ENERCE, PCC, LZP, IZM, u.c.), piedalās demonstrējošā darbības pētījuma īstenošanā 

globālajā projektā, kas tiek veikts UNESCO/UNITWIN pie Jorkas Universitātes (Toronto) 

tīklojumā, salīdzinošajos projektos Eiropā un Klusā okeāna reģiona valstīs (ASV, Jaunzēlande, 

Koreja, Latvija, Fidţi), citos Latvijas un Eiropas projektos. Šīs aktivitātes un līdzdalība 

starptautiskajā sadarbībā ir motivējoša vide, kuru daļa doktorantu veiksmīgi izmanto sava oriģinālā 

pētījuma veikšanai. Darbu vadītājiem šīs starptautiskās aktivitātes un līdzdalība starptautiskos 

pētījumos arī paver iespēju piesaistīt doktorantus starptautiskai sadarbībai pētniecībā. 

2008./9. gadā publicētie doktorantu un doktorantūrā strādājošo docētāju raksti un tēzes 

SCI publikācijas 

Salīte, I., Gedţūne, G., Gedţūne, I. (2009). Educational action research for sustainability: Seeking wisdom of insight in 

teacher education. Journal of Teacher Education for Sustainability, 11(2), 14-30. DOI: 10.2478/v10099-009-0037-y 

Grabovska, R., Grabowski, J. (2009). Implementing the United Nations Decade in education for sustainable 

development in Latvian higher education. Journal of Teacher Education for Sustainability, 10(1), 18-30. [ISSN 1691- 

4147]. 

Makarevičs, V. (2008) Professional Competences of Future Teachers: Perspective of Different Evaluators and Contexts. 

Journal of Teacher Education for Sustainability. Volume 10. 68-78. ISSN 1691-41-47. 

Jonāne, L., Salītis, A. (2009). Non-formal energy education in the context of sustainability: perspectives of Latvian 

educators. Journal of Teacher Education for Sustainability, 11(1), 65-74. [ISSN 1691-4147]. 

Grigule, L. (2009). Shaping the multilingual learning environment: The case of multilingual education pilot project in 

Georgia. Journal of Teacher Education for Sustainability, 11(1), 50-64. [ISSN 1691-4147]. 

Anonīmi recenzētas publikācijas 

Pipere, A., Jonāne, L., Salītis, A., Kokina, I., Grabovska, R., Kravale-Pauliľa, M. (2009). Energy topic in non-formal 

education of Latvia. In A. Skrinda (Ed.), 7 th International JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. 

17

Culture. Education”. Research and Implementation of Education for Sustainable Development. Daugavpils: 

Akadēmiskais apgāds “Saule”, 49 – 61. [ISBN 978-9984-14-438-2]. 

Badjanova-Lomzina, J., Zariľa, S. (2009). Sustainability in developing teachers‟ professional competency. In A. Skrinda 

(Ed.). Proceedings of the 7 th International JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education.” 

Research and Implementation of Education for Sustainable Development. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 

90-105. [ISBN 978-9984-14-438-2]. 

Van-Gejeka, N. (2009). Studying and forming learning environment in a technical school. In A. Skrinda (Ed.). 

Proceedings of the 7 th International JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”. 

Research and Implementation of Education for Sustainable Development. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 

150-164. [ISBN 978-9984-14-438-2]. 

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2009). Doing research with children: The experience in primary schools in Latvia. 

In J. Calvo de Mora (ed). Sharing responsibilities and networking through school process. Granada: University of 

Granada, 169-187. [ISBN: 978-84-338-4907-6]. 

Iliško, Dz. (2009). Challenges of multicultural education in Latvia: Teacher‟s view. Proceedings of the International 

conference “Citizenship, Multiculturalism, Cosmopolitanism” November 3-4, 2009, Nikosia, University of Cyprus, 

Vol., 2, 421-436. [ISBN 978-9963-9442-1-7]. 

Skrinda, A. (2009). Meaningful learning: Towards foreign language learner development in contemporary society. In J. 

Calvo de Mora (ed). Sharing responsibilities and networking through school process. Granada: University of Granada, 

235-251. [ISBN: 978-84-338-4907-6]. 

Salīte, I. (2009). Teacher‟s perspectives on learning programs design for sustainability: The Latvian experience. 

Proceedings of the International conference “Citizenship, Multiculturalism, Cosmopolitanism” November 3-4, 2008, 

Nikosia, University of Cyprus, Vol. 1, 145-158. [ISBN 978-9963-9442-1-7]. 

Salīte, I., Ignatjeva, S. , Salītis, A. (2009). Broadening Teacher‟s Views on Sustainability through Action Research. 

Proceedings of the International conference “Citizenship, Multiculturalism, Cosmopolitanism” November 3-4, 2008, 

Nikosia, University of Cyprus, Vol. 1, 158-173. [ISBN 978-9963-9442-1-7]. 

Stakle, A. (2009). The role of media literacy in teacher education. In J. Calvo de Mora (ed). Sharing responsibilities and 

networking through school process. Granada: University of Granada, 197 -209. [ISBN:978-84-338-4907-6]. 

Grišāne, O. (2009). The applied local and global contexts in student‟s scientific research works. Proceedings of the 

International conference “Citizenship, Multiculturalism, Cosmopolitanism” November 3-4, 2009, Nikosia, University 

of Cyprus, Vol., 1, 85-101. [ISBN 978-9963-9442-1-7]. 

Citos zinātniskos izdevumos publicēti raksti 

Belousa, I., Iliško, Stakle, A. (2009). Background reading. Intercultural and media literacy. Belousa, I, Krzystof, C., 

Liliana, C. et.al. (Ed). ICT as a tool of intercultural and media education. Portugal: Centro De Formacao Rui Gracio, 

11-33 p. 

Iliško, Dz. (2009). Daudzkultūru sabiedrība – izaicinājums vai nasta. Tēraudkalns, V. (Red.) (2009). Reliģiskās 

daţādības tematika izglītībā – Eiropas, nacionālā un reģionālā dimensija. Rīga: Latvijas Bībeles biedrība, 59-72 p. 

[978 9984 834 11 5]. 

Makarevich, V. (2009) Formation of Professional Identity of the Teacher-Researcher. Proceedings of the 50th 

International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology & Didactics. Daugavpils, 128- 151 p. 

[ISBN 978 – 9984 – 14 – 426 – 9]. 

Makarevičs, V. (2009) Professional Competences of Future Teachers and Education of Sustainable Development 

Sabiedrība, integrācija, izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2009.g. 27.-28. februāris. Rēzekne, 

135-144 lpp. [ISBN 978 – 9984 – 44 – 018 – 7]. 

Makarevičs, V. (2009) Personality Time as a Structuring Function of Professional Identity. Sabiedrība, 

integrācija,izglītība. Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2009.g. 27.-28. februāris. Rēzekne, 145-151 lpp. 

[ISBN 978 – 9984 – 44 – 018 – 7]. 

Makarevičs, V. (2008) Tolerance and Peculiarities of its Manifestation in Students of Southern Latvia and Sweden. 

Tolerance and Intolerance in the Modern Society: The East – The West. International Science-Practical Conference 

18

Materials. St.Peterburg, April 24-25, 2008. Edited by Prof. Irina.L.Pervova. 317-328. [ISBN 978 – 5 – 288 – 04825 – 

8]. 

Макаревич, В. (2009) Особенности коммуникативной культуры пользователей латвийского Интернета. Egospodarka, 

E-spoleczenstwo w Europie Srodkovej i Wschodniej – 2. Pod redakcja Slawomira Partyckiego. 149-153. 

Widawnictwo KUL. Lublin. [ISBN 978-83-7363-840-2]. 

Makarevich, V. (2009) Sustainability Education and Development of Career. Proceedings of the 50th International 

Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology & Didactics. Daugavpils, 251- 272 p.p. [ISBN 978 – 

9984 – 14 – 426 – 9]. 

Oļehnoviča, E. (2009). Arvīds Dzērvītis - latviešu lietišķās mākslas tradīciju sargātājs. Rakstu krājums „Laikmets un 

personība”, 11. Rīga: Latvijas Universitāte, RaKa, 114.-161. [ISBN 978-9984-46-033-8 

Salīte, I. (2009). Ilgtspējīga izglītība demokrātijas un darbības pētījuma skatījumā. Skolotājs, 1,(73) Rīga, RaKa, 8.-12. 

[ISSN 1407-1045]. 

Belousa, I., Uzulina, S. (2009). Emotional and social competence of pedagogical mastery in the context of education for 

sustainable development. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. 

Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. 

Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.36. [ISBN 

978-9984-14-435-1]. 

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2009). Teachers‟ competency in doing research with primary school children. 

Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” 

Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils 

University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.83. [ISBN 978-9984-14-435-1]. 

Gerretson, H., Ilisko, Dz., Fortino, C. (2009). Self-regulated teaching and learning for sustainable development. Abstract 

Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and 

Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, 

Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.39. [ISBN 978-9984-14-435-1]. 

Grabovska, R., Grabowski, J. (2009). Studiju aplis: iespēja izglītības ilgtspējīgai attīstībai integrēšanai studiju procesā. 9. 

starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Cilvēks un vide”. Liepājas Universitātes Vides zinātľu katedra, 

Liepāja, 21.-22.maijs 

Makarevičs, V. (2009) Creative imagination development. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. 

starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 51st International Scientific Conference of 

Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds 

"Saule", 119 lpp. [ISBN 978-9984-14-428-3] 

Makarevičs, V. (2009) Коммуникативная субкультура пользователей Латвийского интернета. In D. Oļehnovičs, 

sast. Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 51st 

International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: Daugavpils 

Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 119-120 lpр. [ISBN 978-9984-14-428-3] 

Makarevičs, V. (2009) Continuity of personality time as a structuring function of professional identity formation. In D. 

Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 

51st International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: 

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 123 lрp. [ISBN 978-9984-14-428-3] 

Макаревич, В. (2009) Толерантность и ее проявления у студентов Южной Латвии и Швеции. Толерантность и 

интолерантность в современном обществе: восток-запад. Материалы международной научно-практической 

конференции 24-25 апреля 2008 г. 390 с. [ISBN 978-5-288-04825-8]. 

19

Makarevičs, V. (2009) The analysis simbolism of colour in the film „Vincent and Teo”. Abstracts of the VI International 

Conference Person. Color. Nature. Music. Daugavpils, May 5-10, 2009, p.13. [ISBN 978-9984-14-434-4] 

Makarevičs, V. (2009) Personality time as a structuring factor of professional identity formation. 7th International 

JTEFS/BBCC Conference Sustainable Development. Culture. Education. Abstract Book. May 5-8, 2009. Institute of 

Sustainable Education Daugavpils University, Latvia, p.47. [ISBN 978-9984-14-435-1]. 

Makarevics, V. (2009) Age peculiarities of creative imagination development. XXIV the European Conference on 

Developmental Psychology. Mykolas Romeris University. Vilnius, Lithuania. Augusts 18-22, 2009. Abstracts (CD). 

Makarevich, V. (2009) Continuity of personality time and self-evaluation of teacher-researcher‟s level of 

professional identity formation. The 11th European Congress of Psychology. Abstracts and List Authors. A Rapidly 

Chainging World - Challenges for Psychology. Oslo, Norway 7-10 July 2009. (CD). 

Makarevics, V. (2009) Anxiety level increase as an indicator of crisis of a young scientist‟s professional identity 

formation. Sipos, K. & Toth, L. (Eds.) 30th Stress and Anxiety Research Society Conference. 16th-18th of July 

2009, Budapest, Hungary. Book of Abstracts.Budapest: Semmelweis University, Faculty of Physical Education and 

Sport Sciences, 2009. p. 241 [ISBN 978-963-9129-72-6]. 

Makarevichs,V. (2009) Tolerance and peculiarities of its manifestation in students of southern latvia and sweden. 

Tolerance and Intolerance in the Modern Society: The East – The West. International Science-Practical Conference 

Materials. St.Peterburg, April 24-25, 2008. Edited by Prof. Irina.L.Pervova. 317-328. [ISBN 978 – 5 – 288 – 04825 – 

8]. 

Mičule, I., Iliško, Dz. (2009). Students‟ reflection on being a teacher at primary school: Fieldwork experience. Abstract 




Oļehnoviča, E., Ignatjeva, S. (2009). Sustainability in career development support in a regional university. Abstract 




Pipere, A. , Schulte, V., Kochanek, H.-M., & Fedyn, B. (2009). Energy topic in non-formal education: Comparative 

view of European teachers and out-of-school experts. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference 

“Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable 

Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais 

apgāds “Saule”, p.51. [ISBN 978-9984-14-435-1]. 

Pipere, A., Jonāne, L., Salītis, A., Kokina, I., Grabovska, R., & Kravale-Pauliľa, M. (2009). Energy topic in non-formal 

education of Latvia. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. 

Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, 

Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.52. [ISBN 978-9984-14- 

435-1]. 

Pipere, A., & Jakovļeva, J. (2009). Professional identity of first-year university students from Latvia and UK. Abstracts 

and list of authors in CD format. The 11th Europenan Congress “A Rapidly Chanbing World – Challenges For 

Psychology”, Oslo, Norway 7-10 July. 

Pipere, A., & Vereba, D. (2009). Non-formal learning on climate changes and renewable energy: Overview of Comenius 

project. Konferences rakstu krājums. 3.starptautiskā konference “Vides Zinātne un Izglītība Latvijā un Eiropā: 

Izglītība un Zinātne Klimata Pārmaiņu Novēršanai” 23.oktobris, Rīga, Latvija. 76-77. 

Salīte, I., (2009). Sustainable education from the perspective of democracy and action research. Abstract Book. 7 th 

International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and 

20



Skrinda, A. (2009). A meaningful context-based approach to foreign language vocabulary acquisition at the tertiary 

level. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” 



Skrinda, A. (2009). Universals of politeness: Towards understanding appropriatness. Book of Abstracts. Internatioanal 

Scientific Conference „Applied Linguistics for Apecialized Discourse” Riga: University of Latvia, p.27 . 

Stakle, A. (2009). New media and new literacies: Higher art education in Latvia in the Decade of Sustainable 

Development. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. 


Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.71. [ISBN 978-9984-14- 

435-1]. 

Arhipova, O. (2009). School leadership training – Problems of today and perspectives for tomorrow. Abstract Book. 7 th 




Badjanova-Lomzina, J., Zariľa, S. (2009). Sustainability in developing teachers‟ professional competency. Abstract 




Čapulis, S., Badjanova-Lomzina, J. (2009). Holistic upbringing of a person in karate classes. Abstract Book. 7 th 



Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.37 [ISBN 978-9984-14-435-1]. 

Eastmond, A. Grabowski, J. (2009). Environmental literacy and understanding of sustainable development amongst 

Latvian and Mexican teacher training students: A comparative perspective. Abstract Book. 7 th International 

JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of 

Education for Sustainable Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of 

Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.38. [ISBN 978-9984-14-435-1]. 

Gedţūne, I., Gedţūne, G. (2009). Development of secondary school students' communicative competence in English in 

the context of education for sustainable development. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference 

“Sustainable Development. Culture. Education.” Research and Implementation of Education for Sustainable 

Development. May 5 – 8, 2009. Daugavpils, Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais 

apgāds “Saule”, p.77. [ISBN 978-9984-14-435-1]. 

van-Gejeka, N. (2009) Studying and Forming Learning Environment in a Technical School. Abstract Book. 7 th 




Grigule, L. (2009). Assessing language development in bilingual education programmes: Challenges and opportunities. 




21

Grišāne, O. (2009). Integration perspectives of formal and non-formal education for development of students‟ research 

skills. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” 



Guļāne, Dz. (2009). Formation of a sustainable attitude in nature study subjects in primary school learning environment 

in Latvia. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. 


Daugavpils University, Institute of Sustainable Education. Akadēmiskais apgāds “Saule”, p.81. [ISBN 978-9984-14- 

435-1]. 

Guļāne, Dz. (2009). Ilgtspējīga attieksme kā izglītības ilgtspējīgai attīstībai sastāvdaļa. In D. Oļehnovičs, sast. 

Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 51st International 

Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

Akadēmiskais apgāds "Saule", p.87. [ISBN 978-9984-14-426-9]. 

Guseva, V. (2009). Conditions of promoting individualised learning process for primary school children with learning 

difficulties. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. 



435-1]. 

Nikolajeva, I., Krastina, E. (2009). Self-regulated learning environment in classes in secondary school. Abstract Book. 

7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. Education.” Research and 



Reinberga, B. (2009). Figurative insight in spiritual pedagogical background. Abstract Book. 7 th International 




Rode, O. Krastina, E. (2009). Value education in the folk school in the context of education for sustainable development 

in Latvia. Abstract Book. 7 th International JTEFS/BBCC Conference “Sustainable Development. Culture. 



435-1]. 

Sidoroviča, I. (2009). Inclusive education in the context of holistic pedagogy. Abstract Book. 7 th International 




Sidoroviča, I. (2009). Ilgtspējīga attīstība iekļaujošā izglītībā. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. 



"Saule", p.87. [ISBN 978-9984-14-426-9]. 

Silova, L., Gerina, N. (2009). Multicultural education teaching sport in secondary school: sustainability perspective. 




22

Zariľa, S., Belousa, I. (2009). Reading literacy development of 5-6 year old children. Abstract Book. 7 th International 




2008./9. gadā publicētie doktorantu un programmā strādājošo pasniedzēju raksti un tēzes 

SCI publikācijas 

Gedţūne, G., Gedţūne, I. (2010). Social exclusion in education: Pre-service teachers‟ perspective. Journal of Teacher 

Education for Sustainability, 12(1), 85-99 (ISSN 1691-4147). DOI: 10.2478/v10099-009-0049-7 

Iliško, Dz., Ignatjeva, S., Mičule, I. (2010). Teachers as researchers: Bringing teachers‟ voice to the educational 

landscape. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 51-65 (ISSN 1691-4147). DOI: 10.2478/v10099- 

009-0046-x 

Pipere, A., Grabovska, R., Jonāne, L. (2010). Inspiring teachers for energy education: An illustrative case study in the 

Latvian context. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12(1), 37-50 (ISSN 1691-4147). DOI: 

10.2478/v10099-009-0045-y 

Bērziľa, Ţ. (2010). Teachers‟ perception on what inclusion needs. Journal of Teacher Education for Sustainability, 12 

(1), 75-84 (ISSN 1691-4147). DOI: 10.2478/v10099-009-0048-8 

Raksti anonīmi recenzētajos krājumos 

Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). Advancing children‟s citizenship skills in the communities of inquiry in the 

primary schools of Latvia. In N. Ondrušková, S. Krno (Eds.), Dimenzie občianstva a výchova / Dimensions of 

Citizenship and Education, 10-12 February 2010 (pp. 259-270). Bratislava, Slovakia: KEVON. (ISBN 970-80-8118- 

016-3). 

Gedţūne, I., Gedţūne, G. (2010). Features of inclusion in education: Tendencies in contemporary research and preservice 

views. In N. Ondrušková, S. Krno (Eds.), Dimenzie občianstva a výchova / Dimensions of Citizenship and 

Education, 10-12 February 2010 (pp. 288-304). Bratislava, Slovakia: KEVON. (ISBN 970-80-8118-016-3). 

Świtała, E. (2010). Values across countries in modern society. In N. Ondrušková, S. Krno (Eds.), Dimenzie občianstva 

a výchova / Dimensions of Citizenship and Education, 10-12 February 2010 (pp. 271-287). Bratislava, Slovakia: 

KEVON. (ISBN 970-80-8118-016-3). 

Volāne, E., Krastiľa, E., Drelinga E. (2010). Motivation of Acquiring the Content of Mathematics, Domestic Science 

and Technologies in Integrated Learning at Primary School. In B. Maj, E. Swoboda, K Tatsis (Eds.), Proceedings of 

the Children‟s Mathematical Education Conference „Motivation via Natural Differentiation in Mathematics”, 24-29 

August 2010 (pp. 69-80). Poland, Rzeszow: Wydawnictwo Uniwersytetu Rzeszownictwo [ISBN:978-83-7338-561- 

0]. 

Belousa, I., Stakle, A. (2010). Intercultural and media literacy: Global tendencies in metacontent of teacher education in 

Latvia. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 109-132 [ISBN 978-9984-14-487-0]. 

Gerretson, H., Iliško, Dz., Fortino, C. (2010). Sustaining self-regulated students‟ learning through inquiry-driven 

mathematics and science instruction. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 3-16 [ISBN 

978-9984-14-487-0]. 

Kravale-Pauliľa, M., Kokina, I. (2010). The integration of formal and non-formal education in the context of 

sustainable development: Views of Latvian educators. Discourse and Communication for Sustainable Education, 

1(1), 66-78 [ISBN 978-9984-14-487-0]. 

23

Skrinda, A. (2010). A meaningful context-based approach to foreign language vocabulary acquisition at the tertiary 

level. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 17-27 [ISBN 978-9984-14-487-0]. 

Grišāne, O. (2010). Sustainability in pupils‟ research activity by integrating opportunities of formal and non-formal 

education in secondary school. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 39-49 [ISBN 978- 

9984-14-487-0]. 

Zariľa, S. (2010). Reading acquisition among 5- to 6-year-old children in the programme of compulsory preparation for 

school. Discourse and Communication for Sustainable Education, 1(1), 93-108 [ISBN 978-9984-14-487-0]. 

Raksti citos zinātniskos izdevumos 

Drelinga, E., Iliško Dz. (2010). Pētnieciskās darbības izvērtējums pedagoģiskajā procesā Latvijā un Eiropas valstu 

atskaitēs par Nacionālo izglītības sistēmu “ATEE Spring University Teacher of the 21 st Century: Quality education 

for quality teaching” Rīga, 216.-223. lpp. [ISBN 978 – 9984- 49 – 027-4]. 

Drelinga E. (2010). Integrētā pieeja mācību procesā: teorija un prakse. In R. Grabovska, I. Belousa (Red.), Ilgtspējīga 

attīstība: praktiskā pieredze izglītībā (152.-164. lpp). Daugavpils: AIIA. [ISBN 978-9984-39-973-7]. 

Grabovska, R., Vereba, D. (2010). Ilgtspējīgas attīstības īstenošana mācību procesā. S. Madelāne (Red.), Teorija praksei 

mūsdienu sabiedrības izglītībā. V Starptautiskā zinātniskā konference 2010. Rīga: RPIVA, 447.-453. lpp. [ISBN 978- 

9934-8060-5-6]. 

Makarevičs, V. (2010). The analysis of symbolism of colors in the film “Vincent and Teo.” In D. Oļehnovičs, sast. 



Akadēmiskais apgāds „Saule”, Vol.2, pp. 512-518 [ISBN 978-9984-14-481-8]. 

Makarevičs, V. (2010). Creative imagination development. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. 



„Saule”, Vol.2, pp. 383-388 [ISBN 978-9984-14-481-8]. 

Makarevičs, V. (2010). Continuity of personality time as a structuring function of professional identity formation. In D. 

Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 

51st International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: 

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, Vol.2, pp. 412- 417 [ISBN 978-9984-14-481-8]. 

Макаревич, В. (2010) Особенности коммуникативной культуры пользователей Латвийского Интернета. (Features 

of Communicative culture of Users of the Latvian Internet). In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. 



„Saule”, Vol.2, pp. 389-393. [ISBN 978-9984-14-481-8]. 

Макаревич, В. (2010). Личностные корреляты толерантности. (Personality correlates of tolerance). In I. L. Petrova 

(Ed.), Tolerance and Intolerance in the Modern Society: Perspectives and Reality. International Science-Practical 

Conference Materials. St.Peterburg, 24-25 April 2009, pp. 387-395 [ISBN 978-5-288-05013-8]. 

Pipere, A. (2010) Testimony of the editor: Reverberations of entangled Self. Dialogical Practice Magazine. Skat. 

http://www.dialogicalpractice.com/magazine.html 

Salīte, I., Gedţūne, I., & Gedţūne, G. (2010). From personally relevant experience to action research for sustainable 

development. In M. Witthaus, K. McCandless, & R. Lambert (Eds.), Tomorrow Today (pp. 95–98). Leicester, UK: 

Tudor Rose, UNESCO. [ISBN 0-9536140-8-5]. 

Stakle., A. (2010). Mediju kompetence izglītībā: būtība un pieejas. Liepājas Universitātes zinātnisko rakstu krājums - 

Valodu apguve: problēmas un perspektīva. Liepāja: Liepājs Universitāte. 

Stakle, A. (2010). Ilgas. In H. Kloever (Ed.), Lab East: 30 photographic positions from Central and Eastern Europe (pp. 

196-203). Berlin: photoeur. 

Stakle, A. (2010). Dots. In Photosophy (pp. 26-27). Vilnius: In Focus. 

Stakle, A. (2010). Jauns fotogrāfijas muzejs Stoholmā – Fotografiska. Fotokvartāls, 6(26), 36-38 [ISSN 1691-287X]. 

24

Basko, J., Volodko-Mitina, K. (2010). Starpkultūru izglītības aspekts pirmsskolas un pamatskolas izglītības 

normatīvajos dokumentos. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 51. starptautiskās zinātniskās konferences 

materiāli / Proceedings of the 51st International Scientific Conference of Daugavpils University. Psychology and 

Didactics. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, Vol.1, 421.-423. lpp. [ISBN 978- 

9984-14-481-8]. 

Guļāne, Dz. (2010). Ilgtspējīga attieksme kā izglītības ilgtspējīgai attīstībai sastāvdaļa. In D. Oļehnovičs, sast. 



Akadēmiskais apgāds „Saule”, Vol.1, 492.-499. lpp. [ISBN 978-9984-14-481-8]. 

Publicētās konferenču tēzes 

Belousa, I., (2010). Intercultural literacy as metacontent of education for civic society. Starptautiskās Izglītības 

humanizācijas akadēmijas, Liepājas Universitātes un Hildesheimes Universitātes organizētās konferences „Izglītība 

un pilsoniskā sabiedrība” tēţu krājums, 2010. g. 6.-10. septembris. Liepāja: LiepU. 

Belousa, I., Silova, L. (2010). Evaluation of the content of Latvian general education in the intercultural context. In I. 

Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 

17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 39 [ISBN 978- 

9984-14-485-6]. 

Belousa, I., Ūzuliľa, S. (2010). Emotional aspect of teacher professional mastery: Theoretical and historical reflections. 

In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. 

Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 32 

[ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Drelinga, E. (2010). Research activity of primary school children during the project week. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 

8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, 

Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 87 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Gedţūne, G., Gedţūne, I. (2010). Social exclusion in education: Pre-service teachers‟ perspective. In I. Mičule, Dz. 

Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 

2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 48 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Gedţūne, I., Gedţūne, G. (2010). Features of inclusion in education: Tendencies in contemporary research and preservice 

teachers‟ views. 8th International Conference on Education for Civil Society “Dimensions of Citizenship & 

Education”, 10-12 February 2010. Bratislava, Slovakia: KEVON (no pages). 

Gerretson, H., Iliško, Dz., Fortino, C. (2010). Rethinking the notion of mathematics classroom environments in Latvian 

primary schools. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable 

Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic 

Press „Saule”, p. 84 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Gorkina, E., Oļehnoviča, E. (2010). Gerontological social work in municipal institutions: conditions for the 

sustainability of social dialogue. In A. Viks, O. Bruvers, E. Zubova (Eds.), 3rd international interdisciplinary 

scientific conference “Society. Health. Welfare”, 1st congress of rehabilitation doctors of Latvia, 11-12 November 

2010, Abstract. Riga: Riga Stradiľš University, p. 40-41. 

Grants, J., Belousa, I. (2010). Life stories of young athletes: Reflections on dual career of professional sportsmen and 

sportswomen in Latvia. Abstracts of the III Baltic Sport Science Conference “Physical Activity and Sport in 

Changing Society: Research, Theory, Practice and Management”, 29 April - 1 May 2010. Riga: LSPA, p. 76 [ISBN 

978-9984-9204-6-7]. 

Grants, J., Belousa, I., Kravalis, I., Ţīdens, J. (2010). Life stories of young athletes: Reflections on dual career in Latvia. 

Starptautiskās konferences „Dual Career – Training and Education” tēţu krājums. 2010. g. 19.-20. augusts. Boson 

Sporta Koledţa, Zviedrija. 

Iliško, Dz., Mičule, I. (2010). Advancing children‟s citizenship skills in the communities of inquiry in primary school of 

Latvia. 8th International Conference on Education for Civil Society “Dimensions of Citizenship & Education”, 10-12 

February 2010. Bratislava, Slovakia: KEVON (no pages). 

Iliško, Dz., Mičule, I., Ignatjeva, S. (2010). A case study of teachers‟ research experience with primary school children 

in Latvia. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. 

25

Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, 

p. 51 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Iliško, Dz. (2010).The quandary of religious freedom in a new democracy in Latvia. In Proceedings of International 

seminar on religious education and values “Religious Education and Freedom of Religion and Belief” 25-30 May, 

2010, Ottawa, Ontario University. 

Krastiľa, E., Drelinga, E. (2010). Non-traditional methods of developing skills of the multiplication at primary school. 

Abstracts of the 11th International Conference “Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives” Daugavpils: 

Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 6-7 May 2010, p. 34. [ISBN 978-9984-14-483-2]. 

Макarevichs, V. (2010). Personality correlates of tolerance. In I. L. Pervova (Ed.), Tolerance and Intolerance in the 

Modern Society: Perspectives and Reality. International Science-Practical Conference Materials. St. Petersburg, 24- 

25 April 2009, p. 488 [ISBN 978-5-288-05013-8]. 

Makarevich, V. (2010). The problem of personality and professional identity in Plato‟s works. In I. Mičule, Dz. Iliško 

(Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, 

Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 29 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Makarevich, V. (2010). Tolerance of personality and the idea of sustainability. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th 

international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract 

Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 30 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Макаревичс, В. (2010). Личностные корреляты толерантности. In I. L. Pervova (Ed.), Tolerance and Intolerance in 

the Modern Society: Perspectives and Reality. International Science-Practical Conference Materials. St. Petersburg, 

24-25 April, 2009, p. 469 [ISBN 978-5-288-05013-8]. 

Oļehnoviča, E., Gorina, T. (2010). The organisation of youth free time in Latvia: Youth policy implementers‟ and 

youngsters‟ opinion. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable 



Pipere, A. (2010). Academic motivation and affective organization of personal meanings of graduate students. „The 

Sixth International Conference on Dialogical Self”, September 30-October 3, 2010, Athens, Greece, p. 84. 

Pipere, A., Kašuba, R. (2010). The phenomenological interview: Exploring (math) philia and phobia. P. Daugulis, (red.), 

11. Starptautiskā zinātniskā konference „Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas” 2010. gada 6.-7. maijā, 

Daugavpils, Latvija. Tēzes. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds “Saule”, 45. lpp. [ISBN 978- 

9984-14-483-2]. 

Salīte, I. (2010). Educational action research: Seeking for wisdom of sustainable education. 8th International Conference 

on Education for Civil Society “Dimensions of Citizenship & Education”, 10-12 February 2010. Bratislava, Slovakia: 

KEVON (no pages). 

Silapētere, R., Kravale-Pauliľa, M. (2010). Support for teachers and children who face parents‟ continuous absence. In I. 



9984-14-485-6]. 

Stakle, A. (2010). Transformējoša mācīšanas kā pamats ilgtspējīgai skolotāju izglītībai. In D. Oļehnovičs, sast. 

Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 521nd International 


Akadēmiskais apgāds „Saule”, 237. lpp. 

Stakle, A. (2010). The role of media literacy in creating sustainable teacher education. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th 




and Technologies in Integrated Learning at Primary School. Children‟s Mathematical Education Conference 

“Motivation via Natural Differentiation in Mathematics”, Abstract Book. Poland, Rzesow: Wydawnictwo Papirus, 

24-29 August 2010, p. 32 [ISBN: 978-83-91-77-81-2-8]. 

Arhipova, O. (2010). Efektīvas izglītības darbības izglītības iestāţu vadītāju attīstības noteikumi. In D. Oļehnovičs, sast. 

Daugavpils Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 52nd International 

26


Akadēmiskais apgāds „Saule”, 222. lpp. 

Arhipova, O. (2010). From academic knowledge to competencies. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international 

JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils 

University Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010, p. 45 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Bērziľa, Ţ. (2010). Reorientation of school culture toward inclusive education. In I. Mičule, Dz. Ilisko (Eds.), 8th 

international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Abstract Book. Daugavpils: 

Daugavpils University Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010, p. 86 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Capulis, S. (2010). Holistic approach towards training teenagers in karate classes. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils 

Universitātes 52. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 52nd International Scientific 

Conference of Daugavpils University. Psychology and Didactics. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

Akadēmiskais apgāds „Saule”, p. 238. 

Chapulis, S. (2010). Humanistic approach towards training teenagers in karate classes. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 

8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Abstract Book. 

Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 58 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

van Gejeka, N. (2010). Integrative collaboration in juvenile groups in Latvian secondary professional school. In I. 


Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010, p. 104 [ISBN 978- 

9984-14-485-6]. 

Grišāne, O. (2010). Development of research skills in formal and non-formal educational environment by introducing a 

special course and pupils‟ scientific research works. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC 

conference “Sustainable Development. Culture. Education”, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University 

Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010, p. 88 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Grišāne, O. (2010). Sustainability in pupils‟ research activity by integrating opportunities of formal and non-formal 

education in Secondary School. 8th International Conference on Education for Civil Society “Dimensions of 

Citizenship & Education”, 10-12 February 2010. Bratislava, Slovakia: KEVON (no pages). 

Grigule, L. (2010). Georgia minority education: From local initiatives towards the sustainable multilingual education 

system. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. 

Culture. Education”, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, 17-19 May 2010, 

p. 34 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Guseva, V. (2010). Inclusive approach in the model of differentiated learning: Primary school teachers‟ opinion. In I. 



9984-14-485-6]. 

Kapenieks, J. (2010). Action research for creating knowledge and promoting discourse in e-learning environment. In I. 



9984-14-485-6]. 

Kraukle, S. (2010). Experience of the use of communicative approach for inclusion of children with special needs. In I. 



9984-14-485-6]. 

Mateusa, L. (2010). Influence of the educational environment on the acquisition of math material at the seventh to the 

ninth grade. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. 

Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, 

p. 92 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Reinberga, B. (2010). Figurative insight of art pedagogues. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international 

JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 May 2010, Abstract Book. 

Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 76 [ISBN 978-9984-14-485-6]. 

Rode, O. (2010). Values in Latvian culture and their relationships with the dimensions of sustainable society. In I. 


27


9984-14-485-6]. 

Sidoroviča, I. (2010). Iekļaujoša izglītība – vienādas iespējas viesiem. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 

52. starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 52nd International Scientific Conference of 


„Saule”, 235. lpp. 

Strode, A. (2010). Participatory action research for development of prospective teachers‟ professionality during their 

pedagogical practice. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable 



Switala, E. (2010). Values across European Countries in Modern Society. 8th International Conference on Education for 

Civil Society “Dimensions of Citizenship & Education”, 10-12 February 2010. Bratislava, Slovakia: KEVON (no 

pages). 

Świtała, E. (2010). Values across countries in modern society – the example of Polish and Latvian schools. In I. Mičule, 

Dz. Iliško (Eds.), 8th international JTEFS/BBCC conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 17-19 

May 2010, Abstract Book. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule”, p. 95 [ISBN 978-9984-14- 

485-6]. 

Ustinskovs, J. (2010). Improvisation as a way of playing music: Historical aspect. In I. Mičule, Dz. Iliško (Eds.), 8th 




and Technologies in Integrated Learning at Primary School. Children‟s‟ Mathematical Education „Motivation Via 

Natural Differentiation In Mathematics”, CME‟10 Poland, Rzesow [ISBN 978-83-91-77-81-2-8]. 

Zaķe, D. (2010). Qualitative education for Roma children: Research in education for sustainable development. In I. 



9984-14-485-6]. 

Zariľa, S. (2010). Pedagogical, psychological and linguistic aspects of reading acquisition in process in pre-school. In I. 



9984-14-485-6]. 

Zariľa, S., Belousa, I., (2010). Integration of metacontent in teacher education for a meaningful reading acquisition 

process in pre-school. Starptautiskās Izglītības humanizācijas akadēmijas, Liepājas Universitātes un Hildesheimes 

Universitātes organizētā konferences „Izglītība un pilsoniskā sabiedrība” tēţu krājums, 2010. g. 6.-10. septembris. 

Liepāja: LiepU. 

1.6. Programmas perspektīvais novērtējums, ľemot vērā Latvijas uzdevumus Eiropas 

Savienības kopējo stratēģiju īstenošanā 

Programmas mērķis un uzdevumi pašreizējā formulējumā pilnīgi saskan ar Boloľas procesa 

pārveidojošām un kritisko masu attīstošajām iecerēm attiecībā uz doktora programmu mērķi un 

uzdevumiem – pētnieka karjeras iespēju piedāvāšanu izglītības pētījumos. Pedagoģijas doktora 

programmas mērķu, uzdevumu un satura formulējumi ļauj pilnībā īstenot Zalcburgas principus, 

kurus paredz īstenot arī Eiropas Universitāšu asociācija. 

Specifiskais saturs un programmas ievirze uz ilgtspējīgas izglītības jeb izglītības 

pārorientēšanu uz ilgtspējību pilnīgi atbilst ANO izsludinātajai Izglītības ilgtspējīgai attīstībai 

dekādei (2005-2014). Dekāde vēl turpināsies sešus gadus. Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredze 

jau 2007. gadā tika aprakstīta un publicēta kā viens no astoľiem paraugiem dekādes uzdevumu 

inovatīvā īstenošanā un 2007. gadā arī kā viens no paraugiem Zemes Hartas ideju īstenošanā 

augstskolas izglītībā. Šajā pieredzē ir arī doktorantu pienesums. Pasaules mēroga atzinība ir tas, kas 

28

Eiropas Savienības doktorantūras attīstībā un pilnveidošanā ir stratēģisks mērķis – lai doktora 

programmas veicinātu pasaulē konkurētspējīgas zinātnes attīstību Eiropā. 

Pētnieku sagatavošana doktorantūras ciklā Eiropā ir iecerēta kā pētnieku sagatavošana 

akadēmiskām iestādēm un pētnieku sagatavošana neakadēmiskajām iestādēm. Pedagoģijas 

doktorantūrā iepriekšējos sešos gados ir iestājušies un studē doktoranti, kuri nestrādā akadēmiskajās 

iestādēs (strādā pie projektu vadīšanas vai citās izglītības iestādēs). Arī šajā ziľā programma atbilst 

Eiropas Savienības prasībām. Tomēr jāatzīst, ka šī pētnieku sagatavošana pašreiz ir vairāk pašu 

doktorantu motivēta vajadzība, jo viľi programmā studē par saviem līdzekļiem. 2007./8. studiju 

gada beigās programmā ir piecas budţeta vietas un 29 studējošie par maksu (gan pilna, gan nepilna 

laika studijās). Divas budţeta vietas tiks piedāvātas uzľemšanai. No 34 studējošajiem 21 ir 

akadēmiskajās iestādēs strādājošie doktoranti (DU, Liepājas Universitātē, Rēzeknes augstskolā, 

RTU, Psiholoģijas institūtā) un 13 ir neakadēmiskajās izglītības iestādēs vai projektos strādājošie. 

Darba devēji ir ieinteresēti un gaida savu darbinieku promocijas darbus, īpaši augstskolās. 

Pilna un nepilna laika par maksu studējošo tiesības piedalīties starptautiskās konferencēs ar 

savu pētījumu rezultātiem ir ierobeţotas, jo viľiem nav iespējams kaut daļēji apmaksāt konferences 

izdevumus no doktorantūras līdzekļiem. To var gadījumos, kad par maksu studējošie tiek pieľemti 

darbā projektos. Ir jācer, ka tas Latvijā tiks atrisināts kaut vai daļēji. Fondu meklēšana ir viena no 

izejām, bet nepilna vai pilna laika studējošie nevar veltīt laiku citu finansēšanas avotu meklēšanai, jo 

darba un studiju savienošana nav viegla. Sabiedrībai, kura ir orientēta uz tirgus ekonomiku un 

zināšanu sabiedrību, būtu jāstimulē izglītības pētījumi. Tomēr aplūkojot doktorantūras vietu skaitu 

pedagoģijā šādu tendenci nevar saskatīt. Globālajā kontekstā šī problēma jau ir pamanīta un ir 

saskatāmas tendences, kas liecina par attieksmes izmaiľām pret izglītības pētījumiem daudzās 

pasaules valstīs. 

2009./10. programmas aktualitāte pieauga līdz ar uzdevumiem, kas tika izvirzīti Dekādes Izglītība 

ilgtspējīgai attīstībai pāreju tās otrajā posmā. Posma uzdevumi formulēti 2009. gada Bonnas 

Deklarācijā. 

1.7. Studējošo skaits programmā 

Analizējot studējošo skaitu akreditētajā doktora programmā ir aplūkota situācija katrā studiju 

gadā un sagatavots situācijas apraksts pēc DUIS sistēmā iekļautās informācijas (skat. 2. pielikumu 

ziľojuma II sējumā) un skaitlisku kopainu par studējošo skaitu katrā studiju gadā pilna laika 

(1.7.1.tabula) un nepilna laika (1.7.2.tabula) studijās. Kopaina parāda, ka pieprasījums pēc studiju 

programmas ir daudzkārt lielāks par budţeta piedāvājumu. Studējošo skaits maksas studijās un 

budţeta studijās apliecina, ka pedagogiem ir motivācija un personiskais pieprasījums iesaistīties 

pētniecībā. Bet aiziešanas gadījumi no programmas pēc pašu vēlēšanās un akadēmisko atvaļinājumu 

izmantošana, norāda, ka izglītībā strādājošajiem nav viegli savienot darbu, studijas doktorantūrā un 

studiju maksu. 

Valsts budţeta finansētās pedagoģijas doktora programmā kopš tās akreditēšanas 

1.7.1. tabula 

Studiju gads Budţeta vietu Pilna laika Pilna laika Pilna laika 

skaits 1.kurss 2.kurss 3.kurss 

2003./4 

. 

8 4 0 4 

2004./5 

. 

5 0 4 1 

2005./6 4 0 0 4 

29

. 

. 

Studiju 

gads 

2006./7 

2007./8 

Studējošie 

par maksu 

8 4 0 4 

10 3 4 3 

Studējošo skaits pedagoģijas doktora programmā par maksu 

1.kurss 

Pilna/nepilna 

laika 

2.kurss 

Pilna/nepilna 

laika 

3.kurss 

Pilna/nepilna 

laika 

1.7.2.tabula 

2003./4. 23 1/17 2/0 3/0 0/0 

2004./5. 39 0/19 1/16 3/0 0/0 

2005./6 44 3/2 0/21 2/16 0/0 

4.kurss 

Nepilna 

laika 

2006./7. 46 5/0 2/4 1/21 0/13 

2007./8. 30 0/0 5/0 2/3 0/20 

Studējošie par maksu daudz bieţāk izmanto savas tiesības uz vienu vai diviem 

akadēmiskajiem atvaļinājumiem (20 studējošie ir izmantojuši akadēmiskos atvaļinājumus un līdz ar 

to pretendenta statuss viľiem būs līdz 2010. gadam; 14 doktorantiem pretendenta statuss būs līdz 

2009. gada septembrim; vienam pretendenta laiks līdz 2008. gada septembrim; divi, kuri gatavo 

promocijas darbu aizstāvēšanai jau izmantojuši pretendenta laiku). Maksas studijās ir vairāk 

atskaitīto studentu (piecu gadu laikā atskaitīti 16 studējošie. Iemesli: ir grūti savienot darbu izglītībā 

un studijas doktorantūrā, jo pedagogu slodze reformu laikā ir liela; vajag uzturēt ģimeni un ir 

nepieciešami papildus darbi; pietrūkst līdzekļu studiju apmaksāšanai; pārslodze rada veselības 

problēmas). 

Bez materiālajām un laika problēmām ir saskatāma arī studējošo atbildības palielināšanās, jo 

programmā jau no pirmā semestra tiek piedāvāts: iedziļināties kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījumu 

metodoloģijā; tiek dota iespēja studēt un attīstīt akadēmisko rakstu sagatavošanas prasmes; pētījuma 

dizaina veidošanu; mācīties atpazīt prasības, kuras izvirza recenzenti; vajadzību pārvarēt pētnieciskā 

darba grūtības. Iepriekšējo gadu doktorantu publicētie raksti Institūta izdevumos un citos 

doktorantiem pieejamos izdevumos kļūst par paraugiem, kas jaunāko kursu studentiem sākumā šķiet 

neiespējami. Šādos gadījumos studiju laika pagarināšana paver iespēju atrast savu īpašo pētnieka 

taciľu un attīstīt pārliecību par kvalitāti, kas nepieciešama pētniekam. 

Pārliecības stiprināšanai un biedra pleca izjūtai programmā tiek attīstīta mikro grupu pieeja: 

doktoranti veid 3-5 cilvēku grupas, kas uztur kontaktus, mudina viens otru uz neatlaidīgu darbu un 

pārrunāja savas ieceres un gūtos rezultātus. 2007./8. studiju gadā doktoranti laika taupīšanas nolūkā 

piedāvāja izmantot sesiju principu. Ar to tika iegūts laiks, kas ir jākavē ceļā, katru mēnesi braucot uz 

nodarbībām un iegūti sesijas laika vakari (dzīvojot uz vietas), kas dod iespēju diskusijām, literatūras 

pētīšanai, nopietnākām pārrunām ar darbu vadītājiem un iespēju konsultēties ar speciālistiem datu 

apstrādē. Kursu apguve koncentrētā veidā pavēra iespējas starpsesiju laiku izmantot pētniecībai un 

30

akadēmisko rakstu sagatavošanai, pētījumu rezultātu sagatavošanai akadēmiskām diskusijām un 

konsultācijām ar doktora programmā strādājošajiem docētājiem. 

1.8. Programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls 

Akadēmiskais personāls – 19 doktori: 11 profesori, 3 asociētie profesori, 4 Ilgtspējīgas 

izglītības institūta pētnieki, viens ISEC darbinieks. DU pamatdarbā strādā 15 studiju programmas 

īstenošanā iesaistītie doktori (docētāju sarakstu var skatīt 1. pielikuma II sējumā). 

Laikā kopš programmas akreditācijas akadēmiskais sastāvs ir būtiski attīstījis savu 

kompetenci un kļuvis atpazīstams un atzīts Latvijas, Eiropas un pasaules mērogā. Ziľas par 

akadēmisko personālu ir pieejamas ziľojuma III sējuma 4. pielikumā (docētāju CV) un Ilgtspējīgas 

izglītības institūta zinātniskās darbības pārskatos. Akadēmiskā personāla kvalifikācija visos sešos 

gados atbilda un arī turpmākajiem gadiem atbilst Augstskolu likuma prasībām. 

Pašreizējā doktorantūras plānā papildus jau strādājošajiem docētājiem ir iekļauti vairāki 

jaunie zinātnieki un darbinieki ar doktora grādu (asociētie profesori Dzintra Iliško un Inga Belousa 

un pētnieces Rudīte Grabovska un Ilona Mičule), kuri strādās pārī ar pieredzējušiem docētājiem un 

sagatavosies vairāku doktorantūras studiju priekšmetu vadīšanai. Tā ir iecere, kas tiek realizēta 

pakāpeniski, lai sagatavotu jaunus docētājus, kas turpinās doktorantūras studiju programmas 

īstenošanu turpmākajos gados. 

1.9. Finansēšanas avoti un infrastruktūra 

Studiju programmas finansēšana 

Studiju programma tiek finansēta no valsts budţeta līdzekļiem (pašreiz 7 budţeta vietas) un 

studējošo iemaksām, kuras katru gadu tiek apstiprinātas ar DU Senāta lēmumu. Līdzekļi izmantoti 

saskaľā ar tāmi, kuras struktūra apstiprināta DU Senātā. 

Laikā kopš programmas akreditēšanas programmas vajadzībām ir bijuši piešķirti DU granti 

(ţurnāla izdošanai, doktorantu līdzdalībai starptautiskajās konferencēs, salīdzinošo pētījumu 

veikšanai, darbam bibliotēkās u.c.), doktoranti ir iesaistīti IZM, LZP grantos un vairākos 

starptautiskos projektos UNESCO, EMSU, ENERCE, WEEC u.c. Doktoranti un programmā 

strādājošie docētāji tiek finansiāli atbalstīti arī no IVF pašieľēmumiem. 

Sešu gadu laikā finansējums doktora programmā budţetā ir pakāpeniski palielinājies. 

Doktorantūras studiju maksa, kas apstiprināta DU Senātā ir palielināta. Izglītībā strādājošajiem 

maksa varētu būt mazāka. DU Doktorantūras daļā ir paredzēta šī jautājuma detalizēta izvērtēšana 

2008.gada otrajā pusē un 2008./9. studiju gadā ir paredzēts doktorantu atbalsta projekts DU, kurā 

tiks iekļauta arī pedagoģijas doktorantūra. Jautājums par finansējumu ir iekļauts kā desmitais 

Zalcburgas princips. Tajā formulēta doma, ka doktora programmu kvalitatīva attīstība un veiksmīga 

īstenošana paredz atbilstošu un ilgtspējīgu finansējumu. Kā viena no iespējām, kuru piedāvā 

Boloľas diskusijās ir atbalsts studentiem, samazinot studiju maksu. IVF šis princips ir iestrādāts. 

Programmā šāda pieredze ir attiecībā uz fakultātē strādājošajiem doktorantiem pamatdarbā (100% 

atlaide) un blakusdarbā strādājošiem (50% atlaide). 

Programmas infrastruktūra 

DU Pedagoģijas doktora programma tiek realizēta DU ēkā Parādes ielā 1. Programmai ir 

sava telpa (430.a), kura pielāgota nodarbībām, akadēmiskām diskusijām, kurai blakus ir 

doktorantiem, darbu vadītājiem un Ilgtspējīgas izglītības pētniekiem pieejama akadēmisko grāmatu 

kolekcija (visus šos gadus tā pakāpeniski tika papildināta atbilstoši pieejamajiem līdzekļiem), 

materiālu uzglabāšanas telpa, neliela virtuve. Doktorantūras telpai pretī izveidota datorklase, kas 

31

apgādāta ar serveri, labu datortehniku, internetu, SPSS un kvalitatīvās datu apstrādes programmām, 

iespēju izmantot bibliotēkas piedāvātos e-avotus ţurnālu rakstu lasīšanai, ārvalstu sadarbības 

partneru piedāvātās iespējas - lasīt vairāk kā 50 ţurnālu rakstus (mājas apstākļos), kas tiek publicēti 

pasaulē un doktora disertācijas angļu valodā (sadarbībā ar Fordamas universitātes doktora 

programmas vadītāju un bibliotēku). Ilgtspējīgas izglītības institūtā ir izveidots grāmatu kolekcijas 

saraksts un ir iespēja lasīt grāmatas turpat doktorantūras telpās, vai kopēt attiecīgas lapaspuses. 

Doktorantūrai ir divi jaudīgi kopēšanas aparāti, vairāki multimediju aparāti, ekrāni, diktofoni 

intervijām. Doktoranti var izmantot fakultātes pārnēsājamos datorus, divas interaktīvās tāfeles, 

doktorantu vajadzībām tiek izmantotas arī citas fakultātes telpas un datorklases Sociālo zinību 

fakultātes Informātikas katedrā, kur arī ir iespēja strādāt ar SPSS un konsultēties ar docētājiem datu 

apstrādes veida un rezultātu prezentēšanas veida izvēlē. Iepriekšējo gadu laikā ir uzsākta datu 

apstrādes paraugu kolekcijas izveidošana un automatizētu aptauju izveidošana, ar šim nolūkam 

izveidotajām programmām, kas atbilst daţām specifiskām pedagoģijas pētījuma prasībām. Ir 

paredzēta turpmākā sadarbība ar informātikas katedru datu analīzes paraugu kolekcijas 

papildināšanai un aptaujām vajadzīgo specifisko programmu izstrādāšanu. 

Konsultācijām ar doktorantiem tiek izmantotas “apaļā galda telpa” un “studentu zinātniskō 

diskusiju” telpa (220., 215.), kā arī kabineti, kuros strādā darbu vadītāji. 

Detalizēta informācija par grantiem un doktorantu līdzdalību projektos ir atrodama 

Ilgtspējīgas izglītības institūta telpās – Institūta ikgadējos pārskatos par 2005., 2006. un 2007.gadu. 

1.10. Ārējie sakari 

Programmā studējošie ir darbojušies starptautiskajās aktivitātēs, kuras atspoguļotas 

Ilgtspējīgas izglītības institūta ikgadējos pārskatos par 2005., 2006., 2007. gadu. Sešu gadu laikā ir 

izveidojusies daţāda veida sadarbība, kas tieši vai netieši ietekmē doktorantūras kvalitātes 

uzlabošanos un paver salīdzināšanas iespēju, doktorantu iespējas klausīties Eiropas un pasaules 

mēroga zinātnieku prezentācijas starptautiskās konferencēs. 

Kvalitātes pilnveidošanos ietekmē sadarbība un tās paplašināšanās UNESCO projektā, kurā 

docētāji sāka darboties no 2000. gada. Programmas akreditēšanas laikā docētājiem bija izveidojusies 

sadarbība ar vairāk kā 40 universitātēm un skolotāju izglītības institūcijām daţādās Eiropas un 

pasaules valstīs. Sešu gadu laikā sadarbība ir ļoti strauji paplašinājusies, jo pie Ilgtspējīgas izglītības 

institūta ir izveidojies Baltijas un Melnās jūras konsorcijs izglītības pētījumos. Institūts ir piedalījies 

Ekselences centra izveidošanā pilsoľu izglītības pētīšanai, kas tika nodibināts pie Granadas 

Universitātes (ENERCE). Tas pavēra iespēju doktorantūras docētājiem un doktorantiem piedalīties 

semināros un kongresos, kur katram no dibinātājiem tiek dota iespēja vadīt kādu konkrētu tēmu, 

publicēt rakstus par to, apkopot atšķirīgas pieredzes un veikt to salīdzināšanu. 2008. gada septembrī 

Ilgtspējīgas izglītības institūta komanda (docētāji un doktoranti) šādu uzdevumu veiks Seviļas 

Universitātē par skolas kultūras un vides tēmu, bet 2009. gadā to darīs kongresā. 

Daţi sadarbības gadījumi ir attīstījušies padziļināšanās virzienā, piemēram, vairāki 

doktorantūras docētāji veic ārzemju recenzentu darbu Tallinas Universitātes un Ziemeļvalstu 

doktorantu starptautiskās konferences tēţu un zinātnisko rakstu recenzēšanā daţādos starptautisko 

izdevumos (A.Pipere, I.Salīte, A.Šļahova, J.Davidova), savukārt Igaunijas, Itālijas, Austrālijas, 

Somijas, Lietuvas, Ungārijas un vairāku citu valstu doktoranti publicē savus rakstus Ilgtspējīgas 

izglītības institūta ţurnālā un zinātnisko rakstu krājumā. Pakistānas Lahores Universitāte ir pētījusi 

DU Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzi zinātniskā ţurnāla izdošanā. Rezultātā tika izveidots 

ţurnāls “Reflections in Education”, kurā DU ir iesaistīta rakstu recenzēšanā (I.Salīte) un kurā tiek 

publicēti doktorantu raksti no vairākām Āzijas valstīm, kas ir pavēruši iespēju šo publikāciju līmeľa 

32

salīdzināšanai ar Eiropas un DU pedagoģijas doktorantūras studējošo rakstiem. Ir saľemts 

uzaicinājums iesūtīt DU pedagoģijas doktorantu rakstus publicēšanai šajā ţurnālā. 

Ļoti labvēlīgi doktorantus ir ietekmējušas Institūta ţurnāla (JTET/JTEFS) ikgadējās 

starptautiskās konferences, kuras ir notikušas Daugavpilī (2003), Tallinā (2004), Fehtā (2005), 

Helsinkos (2006), Debrecenā (2007), Eškišeherā (2008). Nākotnē tās ir paredzētas Daugavpilī 

(2009), Parīzē UNESCO mītnē (2010), Šauļos (2011). Doktoranti tajās gūst iespēju klausīties 

Eiropas un pasaules mēroga pētnieku prezentācijas gan plenārsēdēs, gan sekcijās un piedalīties ar 

saviem ziľojumiem sekciju darbā. Tā ir viena no veiksmīgākajām aktivitātēm, kas veicina 

doktorantu saliedēšanos vienotā pētnieku komandā kopā ar programmas docētājiem un citiem 

Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos dalībniekiem. Šī darba forma atsver 

to efektu, ko doktorantūrās iegūst uzaicinot vienu vai divus vieslektorus. Turklāt šī aktivitāte dod 

iespēju iepazīt daţādu valstu doktorantus un uzsākt starptautisko sadarbību pētniecībā. 

2008. gadā doktorantūrā strādājošie docētāji un doktoranti iegūs jaunas iespējas 

starptautiskajā sadarbībā, jo jūnija sākumā ir paredzēta UNESCO/UNITWIN skolotāju izglītības 

pārorientēšanas projekta, UNESCO/UNEVOC Āzijas/ Eiropas valstu projekta arodizglītības 

pārorientēšanā uz ilgtspējību un UNESCO izglītības pētījumu ilgtspējīgai attīstībai projektu 

apvienošana uz Baltijas un Melnās jūras konsorcija izglītības pētījumos bāzes. 

Plašāk informācija par minētajām un citām aktivitātēm ir atrodama III pārskatos par 

zinātnisko darbību (gan par docētāju, gan doktorantu sadarbību, kas veicina doktorantūras attīstību). 

2008./9. gadā izmantotas šādas starptautiskās sadarbības iespējas: 

Konferences 

nosaukums 

UNESCO World 

Conference on 

Education for 

Sustainable 

Development 

and the Exibition 

Pasaules izglītības 

inovatoru samits 

(WISE) 

Norises laiks, 

vieta 

2009. gada 31. 

marts - 2. 

aprīlis, Bonna, 

Vācija 

2009. gads 

Doha, Katara 

7. starptautiskā konference “Sustainable 

Development. Culture. Education” 

“Research and Implementation of 

Education for Sustainable 

Development” 

2009. gada 5. – 8. maijs, Daugavpils 

Uniersitāte, Daugavpils 

Dalības veids V. Uzvārds Nosaukums 

Piedalīšanās 

Ilga Salīte 

Dzintra Iliško 

Piedalīšanās Ilga Salīte 

Referāts 

plenārsēde 

Referāts 

Referāts 

Ilga Salīte 


Ilona Mičule 

Anita Pipere, V. 

Schulte, H. 

MKochanek & 

B. Fedyn 

Referāts Anita Pipere 

Ilgtspējīgas izglītības 

institūta pieredze ANO 

Dekādes pirmās puses 

uzdevumu īstenošanā 

“Sustainable Education 

from the Perspective of 

Democracy and Action 

Research” 

“Teachers‟ Competency in 

Doing Research with 

Primary School Children” 

“Energy Topic in Nonformal 

Education: 

Comparative View of 

European Teachers and 

Out-of-school Experts” 

“Researcher identity of 

doctoral students in 

Education: Promising 

future or business-as- 

33

Referāts Astrīda Skrinda 

Referāts 

Referāts 

Inga Gedţūne 

Ginta Gedţūne 

Eridiana 

Oļehnoviča 

Referāts Alnis Stakle 

Referāts 

Valērijs 

Makarevičs 

Referāts Inga Belousa 

Referāts 

Inga Belousa 

Sandra Zariľa 

Referāts Olga Arhipova 

Referāts 

Referāts 

Jeļena 

Badjanova- 

Lomzina, Sandra 

Zariľa 

Natālija van- 

Gejeka 

Referāts Ligita Grigule 

Referāts Olga Grišāne 

Referāts Dzintra Guļāne 

usual?” 

“A meaningful contextbased 

approach to foreign 

language vocabulary 

acquisition at the tertiary 

level” 

“Development of 

Secondary School 

Students' Communicative 

Competence in English in 

the Context of Education 

for Sustainable 


“Sustainability in Career 

Development Support in a 

Regional University” 

„ New Media and new 

literacies: higher art 

education in Latvia in the 

Decae of Sustainable 


“Personality Time as a 

Structuring Factor of 

Professional Identity 

Formation”. 

“Emotional and social 

competence of 

pedagogical mastery in the 

context of education for 

sustainable development” 

“Reading literacy 

development of 5-6 years 

old children” 

„School leadership 

training – Problems of 

today and perspectives for 

tomorrow” 

„Sustainability in 

developing teachers‟ 

professional competency” 

„Studying and Forming 

Learning Environment in a 

Technical School” 

„Assessing language 

development in bilingual 

education programmes: 

Challenges and 

opportunities” 

„Integration perspectives 

of formal and non-formal 

education for development 

of students‟ research 

skills” 

„Formation of a 

sustainable attitude in 

nature study subjects in 

primary school learning 

34

Latvijas Augstskolu 

pedagogu sadarbības 

asociācijas (LAPSA) 

10–gades 

starptautiskā 

konference 

“Sadarbība 

ilgtspējīgas izglītības 

nodrošināšanai: 

izglītības vadība, 

pētniecība, prakse, 

teorija” 

Daugavpils 

Universitātes 

51.starptautiskā 

zinātniskā konference 

SOCRATES 

programmas 

Comenius 2.1. 

projekta “ICTime – 

ICT as a Tool of 

International and 

Media Education” 

sestais koordinācijas 

seminārs 

SOCRATES 

programmas 



2009. g. 26. – 

29. aprīlis, 

Rīga 

2009. g. 15.- 

18. aprīlis, 


Universitāte 

2009. g. marts, 

Cluj Napoka, 

Rumānija 

2009.g. 6.- 

12.jūlijs 

Lisabona, 

Portugāle 

Referāts Vija Guseva 

Referāts 

Referāts 

Iveta Nikolajeva, 

Elfrīda Krastiľa 

Ojārs Rode, 

Elfrīda Krastiľa 

Referāts Ilona Sidoroviča 

Referāts 

Referāts 

Larisa Silova, 

Natālija Geriľa 

Jana Baško, 

Kristīne Volodko 

– Mitina 

Referāts Solvita Raga 

Plenārlekcija Inga Belousa 

DU Gada balvas 

zinātnē ieguvēju 

prezentācija 


seminārā 


seminārā 

Inga Belousa 

Inga Belousa, 

Alnis Stakle 

Inga Belousa, 

Alnis Stakle 

environment in Latvia” 

„Conditions of promoting 

individualised learning 

process for primary school 

children with learning 

difficulties” 

„Self-regulated learning 

environment in classes in 

secondary school” 

„Value education in the 

folk school in the context 

of education for 

sustainable development in 

Latvia” 

„Inclusive education in the 

context of holistic 

pedagogy” 

„Multicultural education 

teaching sport in 

secondary school: 

sustainability perspective” 

„Starpkultūru izglītības 

aspekts pirmsskolas un 

pamatskolas izglītības 

normatīvajos dokumentos” 

„Integrated approach to 

implementation of the 

principle of sustainability 

in preschool” 

Social Dimension of 

Education for Sustainable 

Development 

„Izglītība globalizācijas 

laikaposmā: Saturs un 

virssaturs” 

35




septītais 

koordinācijas 

seminārs 

The 3rd European 

Fair on Education for 

Sustainable 

Development 

“Renewable Energy 

and Climate Change: 

Thematic Challenges 

to European Schools 

and Universities” 

6th International 

Conference „Person. 

Color. Natur. 

Music.:Arts for 

Sustainable 

Education” 

X Starptautiskā 


„E-ekonomika, Esabiedrība 

Centrālajā 

un Austrumeiropā” 

Starptautiskā 


„Četri pamatelementi 

kultūrā: Uguns. 

Ūdens. Zeme. Gaiss. 

The 11th European 

Congress of 

Psyhology 

30th Stress and 

Anxiety Research 

Society Conference 

XIVth European 

Conference on 

Developmental 

Psychology 

SOCRATES 

programmas 






ceturtais 


seminārs 

COMENIUS projekta 

“Inspire school 

2009. g. 28.- 

30. oktobris, 

Hamburga, 

Vācija 

2009. g. 5.-10. 

maijs, 

Daugavpils, 

Latvija 

2009.g. 11.-13. 

maijs, 

Nalenčova, 

Polija 

2009.g. 14. 

maijs, 

Daugavpils, 

Latvija 

2009.g. 7.-10. 

jūlijs, Oslo, 

Norvēģija 

2009. g. 16.- 

18. jūlijs, 

Budapešta, 

Ungārija 

2009. g. 18.- 

22. augusts, 

Viļľa, Lietuva 

2009. g. 24.- 

25. marts, DU 

Piedalīšanās kā 

INSPIRE 

projekta 

pārstāvim 

Referāts, Tēzes 

Referāts 

Referāts 

Posteris, tēzes 

Posteris, tēzes 

Nopublicētas 

tēzes (CD) 


seminārā 

Anita Pipere 

Valērijs 

Makarevičs 

Valērijs 

Makarevičs 

Valērijs 

Makarevičs 

Valērijs 

Makarevičs 

Valērijs 

Makarevičs 

Valērijs 

Makarevičs 

Inga Belousa 

Alnis Stakle 

Prezentācijas Anita Pipere 

Piedalīšanās kā INSPIRE 

projekta pārstāvim 

“The Analysis of 

Symbolism of Colour in 

the Film „Vincent and 

Teo”” 

„Особенности 

коммуникативной 

субкультуры 

пользователей 

латвийского интернета” 

„Cвязь первоэлементов 

(стихий) и цвета в 

живописи” 

“Continuity of personality 

time and self-evaluation of 

teacher-researcher‟s level 

of professional identity 

formation” 

“Anxiety Level Increase as 

an Indicator of Crisis of a 

Young Scientist‟s 

Professional Identity 

Formation” 

“Age Peculiarities of 

Creative Imagination 


Presentation of Latvia: 

Feedback of INSPIRE inservice 

training course 

36

education by nonformal 

learning” 

[Neformālās 

mācīšanās iedvesma 

skolas izglītībā] 4. 


seminārs Latvijā. 




learning” 

[Neformālās 




seminārs 




learning” 

[Neformālās 




seminārs Vācijā 

9.starptautiskā 

zinātniski metodiskā 

konference „Cilvēks 

un vide” 

2009. gada 30. 

jūnijs, Polija, 

Racibora 

2009. gada 27. 

oktobris, 

Vācija, 

Leverkūzena 

2009. gada 21.- 

22. maijs, 

Liepājas 


Vides zinātľu 

katedra 

Prezentācijas Anita Pipere 

Prezentācija Anita Pipere 

Uzstāšanās, 

tēzes 

Rudīte 

Grabovska, Jens 

Grabowski 

2009./10. gadā starptautiskajā sadarbībā īstenotas šādas aktivitātes: 

Konferences nosaukums 

Akadēmiskā diskusija 

ar DU goda doktoru Volteru Leilu 

Filjo (Vācija) 

8. starptautiskā JTEFS/BBCC 

konference “Sustainable 

Development. Culture. Education” 


vieta 

2010. g. 15. 

aprīlis 

DU, Latvija 

2010. g. 17.- 

19. maijs 

UNESCO, 

Atbildīgais 

organizators 

Anita Pipere 

Institūts 

participants 

In-service teacher training 

course “Using non-formal 

learning at school: Topics 

of renewable energy and 

climate change” 


Review of WP 3, 4, 7: 

Completed activities, 

published materials and 

further plans toward 

finishing the project 


Teacher training courses 

& their improvement 


Lesson units and their 

improvement 

INSPIRE Presentation of 

Latvian team: Jobs done 

and lessons learned 

Dalībnieku skaits 

Ilga Salīte 


Ilona Mičule 

Inga Belousa 

Anita Pipere 

Alnis Stakle 

Astrīda Skrinda 



Rudīte Grabovska 

Elga Drelinga 

Ilga Salīte 


Ilona Mičule 

Studiju aplis: iespēja 

izglītības ilgtspējīgai 

attīstībai integrēšanai 

studiju procesā 

37

Parīze, 

Francija 




Alnis Stakle 

Eridiana Oļehnoviča 

Inga Belousa 


Anita Pipere 

Valērijs Makarevičs 

Mārīte Kravale-Pauliľa 

Elga Drelinga 

Iļja Piščevs 

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds 

8. starptautiskā konference “Sustainable 

Development. Culture. Education: BBCC 

Mission – Reorientation of Teacher 

Education and Research in Education for 

Sustainable Development” 

Daugavpils Universitātes 52. starptautiskā 


11. starptautiskā konference “Teaching 

mathematics: Retrospective and 

perspectives” 

Starptautiskā konference „Iekļaujoša 

pieeja bērnu un jauniešu ar speciālām 

vajadzībām izglītībā” 

Konferences 

nosaukums 


vieta 

2010. g. 17.-19. maijs, 

UNESCO, Parīze, Francija 

2010. g. 14.-17. aprīlis, 

Daugavpils Universitāte 

2010. gada 6.-7. maijs, 


2010. g. 11.-14. jūlijs, 

Rīga, Latvija 

Zinātniskās komitejas 

locekļi: 

Anita Pipere 

Ilga Salīte 

Programmas komiteja: 

Ilga Salīte 

Anita Pipere 


Ilona Mičule 




Rīcības komiteja: 

Ilga Salīte 

Anita Pipere 


Inga Belousa 

Ilona Mičule 




Mārīte Kravale-Pauliľa 

Eridiana Oļehnoviča 

Alnis Stakle 



Elga Drelinga 

Iļja Piščevs 

Rīcības komiteja: 

Inga Belousa 


Orgkomiteja: 




Programmas komiteja: 

Inga Belousa 

Dalības veids Vārds, uzvārds Nosaukums 

38

8. starptautiskā 

JTEFS/BBCC 

konference 

“Sustainable 

Development. 

Culture. Education: 

BBCC Mission – 

Reorientation of 

Teacher Education 

and Research in 

Education for 

Sustainable 


2010. g. 17.-19. 

maijs, UNESCO, 

Parīze, Francija 

Referāts 

plenārsēde 

Referāts Elga Dreliga 

Referāts 

Referāts 

Referāts 

Referāts 

Ilga Salīte Dalībnieku uzruna 




Ilona Mičule 

Helen Gerretson 


Carol Fortino 

Eridiana 

Oļehnoviča 


Posteris 

Posteris 

Valērijs 

Makarevičs 

Valērijs 

Makrevičs 

Referāts Ţenija Bēriľa 


Referāts Vija Guseva 

Referāts Jānis Kapenieks 

“Research activity of 

primary school children 

during the project 

week” 

“Social exclusion in 

education: Pre-service 

teachers‟ perspective” 

“A case study of 

teachers‟ research 

experience with primary 

school children in 

Latvia” 

“Rethinking the notion 

of mathematics 

classroom environments 

in Latvia primary 

school” 

“The organization of 

youth free time in 

Latvia: Youth policy 

implementers‟ and 

youngsters‟ opinion” 

“The role of media 

literacy in creating 

sustainable teacher 

education” 

“The problem of 

personality and 

professional identity in 

Plato‟s works” 

“Tolerance of 

personality and the idea 

of sustainability” 

“Reorientation of school 

culture toward inclusive 

education” 

“Development of 

research skills in formal 

and non-formal 

education environment 

by introducing a special 

course and pupils‟ 

scientific research 

works” 

“Inclusive approach in 

the model of 

differentiated learning: 

primary school teachers‟ 

opinion” 

“Action research for 

creating knowledge and 

promoting discourse in 

e-learning environment” 

39

Referāts Līga Mateusa 

Referāts Baiba Reinberga 

Referāts Ojārs Rode 

Referāts Ruta Silapētere 

Referāts Larisa Silova 

Referāts Aina Strode 

Referāts 

Referāts 

Referāts 

Eugeniusz 

Switala 

Jevgenijs 

Ustinskovs 

Skaidrīte 

Ūzuliľa 

Referāts Sandra Zariľa 

Posteris Sandra Kraukle 

Posteris Daiga Zaķe 

“Influence of the 

educational 

environment on the 

acquisition of math 

material at the seventh 

to the ninth grade” 

“Figurative insights of 

art pedagogues” 

“Values in Latvian 

culture and their 

relationships with the 

dimensions of 

sustainable society” 

“Support for teachers 

and children who face 

parents‟ continuous 

absence” 

“Evaluation of the 

content of Latvian 

general education in the 

intercultural context” 

“Participatory action 

research for 

development of 

prospective teachers‟ 

professionality during 

their pedagogical 

practice” 

“Values across countries 

in modern society – the 

example of Polish and 

Latvia schools” 

“Improvisation as a way 

of playing music: 

historical aspect” 

“Emotional aspect of 

teacher professional 

mastery: Theoretical 

and historical 

reflections” 

“Pedagogical, 

psychological and 

linguistic aspects or 

reading acquisition 

process in pre-school” 

“Experience of the use 

of communicative 

approach for inclusion 

of children with special 

needs” 

“Qualitative education 

for Roma children: 

research in education 

for sustainable 

development” 

40

International 

Symposium of the 

International 

Network for 

Reorienting Teacher 

Education towards 

Sustainability. 

6th Biannual 

Meeting of the 

International 

Network of Teacher 

Education 

Institutions 

Associated with the 

UNESCO Chair on 

Reorienting Teacher 

Education to 

Address 

Sustainability 


Universitātes 52. 


zinātniskā 

konference 

2010. g. 19.-21. 

maijs, UNESCO, 

Parīze, Francija 

2010. g. 14.-16. 

aprīlis, 


Universitāte, 

Latvija 


konferencē 

DU Gada 

balvas zinātnē 

ieguvēju 

prezentācija 

Ilga Salīte 


Ilona Mičule 

Ilga Salīte 


Referāts Oļesja Apīne 

Referāts 

Olga 

Arhipova 

Referāts Sergejs Čapulis 

Referāts Irina Fiļkina 

Referāts 

Referāts 

Vadims 

Frolovs 

Diāna 

Gruznova, 

Jeļena Bohāne, 

Jekaterina 

Avotiņa 

Referāts Solvita Lazdiľa 

Dalība 

Darba grupas vadīšana 

Dalība 

„Izglītības darbības 

pētījums ilgtspējīgas 

izglītības attīstībai” 

„Transformējoša 

mācīšanas kā pamats 

ilgtspējīgai skolotāju 

izglītībai” 

„Pirkstiľrotaļlietas 2-4 

gadus vecu bērnu runas 

attīstībā rotaļnodarbībās 

pirmsskolā” 

„Efektīvas izglītības 

darbības izglītības 

iestāţu 

vadītāju attīstības 

noteikumi” 

“Holistic approach 

towards training 

teenagers in karate 

classes” 

„Rotaļspēles 

pedagoģiskā vērtība 

pirmsskolēnu otrās 

valodas attīstīšanā” 

„Bērnu ar hiperaktivitāti 

un uzmanības deficīta 

sindromu iekļaušana 

sākumskolā” 

„Ekoloģiskās 

audzināšanas īpatnības 

vecākā pirmsskolas 

vecuma bērniem” 

„Klases audzinātāja 

loma mācīšanās kultūras 

Veidošanā” 

41

UNESCO katedru 

konference 

„Education for 

Sustainable 

Development and 

Globalization: 

Implementation of 

UNESCO strategy 

for the second half 

of the decade of 

education for 

Sustainable 


2nd World 

Innovation Summit 

for Education 

[2. Pasaules 

Inovāciju Samits] 

Straptautiskais 

seminārs „Religious 

Education and 

Freedom of Religion 

and Belief” 

Leonardo da Vinči 

projekta „Inovatīvas 

metodikas izstrāde 

profesionālās 

izglītības skolotāju 

pieredzē gūto 

kompetenču 

novērtēšanai” 

2010. g. 7.-8. 

decembris 

Maskava 

2010. g. 7.-9. 

decembris 

Doha (Quatar) 

2010. gada 25.- 

30.jūlijs 

2010. g. 26. 

janvāris, RTU, 

Latvija 

Referāts 

Ilona 

Matvejeva 

Referāts Olga Mikulāne 

Referāts 

Ilona Murāne, 

Marita 

Morkāne, Anna 

Pakere 

Referāts Solvita Raga 

Referāts Ilona Sidoroviča 

Referāts Janīna Smuļko 

Referāts Jeļena Šļahota 


UNESCO 

konferencē 


WISE samitā 


konferencē 

Līdzdalība 

seminārā 

Dzintra Iliško Dalība 

Ilga Salīte Dalība 


Eridiana 

Oļehnoviča 

„Ilgtspējīgas attīstības 

jēdziens sociālajās 

zinībās 7. -9. klasēs” 

„Bērnu kreiļu 

iekļaušana pirmsskolas 

izglītības 

iestādē” 

„Sirds izglītība un 

akadēmiska optimisma 

vide izglītības iestādēs” 

„Globālās izglītības 

integrēšana pirmsskolā” 

„Iekļaujoša izglītība - 

vienādas iespējas 

viesiem” 

„Pilsoniskās 

audzināšanas iespējas 

pirmsskolas 

izglītības iestādē” 

„1-3 gadu vecu bērnu 

adaptācijas iezīmes 

pimsskolas 

izglītības iestādē” 

Uzstāšanās plenārsēdē 

ae referātu: The 

quanrary of Religious 

Freedom in a New 

Demicracy in Latvia 

Dalība 

42

(“Transfer of 

innovative 

methodology for 

assessment of VET 

teachers‟ prior 

learning”, līguma 

Nr. Nr. LLP-LdV- 

TOI-2007-LT-0004) 

ieviešanas seminārs 

1st International 

seminar of the 

International NorBa 

project “NorBa 

Teachers‟ beliefs 

group meeting” 

2nd International 

seminar of the 

International NorBa 

project “NorBa 

Teachers‟ beliefs 

group meeting” 

8th International 

Conference on 

Education for Civil 

Society “Dimensions 

of Citizenship & 

Education” 

RPIVA 5. 


zinātniskā 

konference „Teorija 

praksei mūsdienu 

sabiedrības izglītībā” 


zinātniski metodiskā 

konference “Valodu 

apguve: problēmas 

un perspektīvas” 

10. Studentu 


2010. g. 28.-29. 

janvāris, 

Tallinas Lietišķo 

Zinātľu 


Igaunija 

2010. g. 10.-12. 

februāris, 

Bratislava, 

Slovākija 

2010. g. 

25.-27. marts, 


2010. g. 26. 

marts, Liepājas 


Liepāja, Latvija 

2010. g. 16.-18. 

aprīlis, 

Prezentācija Anita Pipere 


seminārā 

Anita Pipere Dalība 

Referāts Ginta Gedţūne 

Referāts Dzintra Iliško 

Referāts Ilga Salīte 


Referāts 

Referāts 

Eugeniusz 

Switala 

Rudīte 

Grabovska 


Uzstāšanās 

plenārsēdē 

Rudīte 

Grabovska 

“Possibilities of national 

research on teacher 

beliefs and view on 

teacher education and 

mathematic education in 

Latvia” 

“Features of inclusion in 

education: Tendencies 

in contemporary 

research and pre-service 

teachers‟ views” 

“Advancing children‟s 

citizenship skills in the 

communities of inquiry 

in primary school of 

Latvia” 

“Educational action 

research: Seeking for 

wisdom of sustainable 

education” 

“Sustainability in 

pupils‟ research activity 

by integrating 

opportunities of formal 

and non-formal 

education in Secondary 

School” 

“Values across 

European Countries in 

Modern Society” 

„Ilgtspējīgas attīstības 

īstenošana mācību 

procesā” 

“Mediju kompetence 

izglītībā: būtība un 

pieejas” 

“Implementation of 

sustainable development 

43

konference Narva, Igaunija Mārīte Kravale- 

Pauliľa 

Baltic Regional 

Seminar on 

Global/Development 

Education 

3. Baltijas sporta 

zinātnes konference 

2010. g. 29.-30. 

aprīlis, Rīga, 

Latvija 


konferencē 

Ilga Salīte 




“Physical Activity 2010. g. 29. 

and Sport in 

Changing Society: 

aprīlis - 1. maijs, 

LSPA, Rīga, 


Research, Theory, 

Practice and 

Management” 

Latvija 

11. starptautiskā 

konference 

“Teaching 

mathematics: 

Retrospective and 

perspectives” 


konference ATEE 

Spring University 

“Teacher of the 21st 

Century: Quality 

Education for 

Quality Teaching” 


konference „The 

concept of the 

international 

conference 


Sustainable 




UNESCO Strategy 

for the Second half 

of the Decade of 

Education for 

Sustainable 


Starptautiskā 17. 

sesija „International 

Seminar on 

Religious Education 

and Values” 


MAVI 

(Mathematical 

Views) konference 

Seminārs “Media 

Education Role in 

2010. g. 6.-7. 

maijs, 



Latvija 

2010. g. 7.-8. 

maijs, 


2010. g. 7.-8. 

maijs, 

Maskava, Krievija 

2010. g. 25.-30. 

maijs, 

Otava, Kanāda 

2010. g. 26.-29. 

jūnijs, Tallinas 

Lietišķo zinātľu 

universitāte, 

Igaunija 

(2010. g. 16.-19. 

jūlijs, Stokholma, 

Prezentācija 

plenārsēdē 

Anita Pipere 

Referāts Elga Drelinga 


Prezentācija Dzintra Iliško 

Prezentācija 

plenārsēdē 


konferencē 

Dalība 

seminārā 


Anita Pipere 

Alnis Stakle 

in learning/ study 

process” 

Līdzdalība semināra 

darba grupās 

“Life stories of young 

athletes: Reflections on 

dual career of 

professional sportsmen 

and sportswomen in 

Latvia” 

“The phenomenological 

interview: Exploring 

(math) philia and 

phobia.” 

“Non-traditional 

methods of developing 

skills of the 

multiplication at 

primary school” 

„Pētnieciskās darbības 

izvērtējums 

pedagoģiskajā procesā 

Latvijā un Eiropas 

valstu atskaitēs par 

Nacionālo izglītības 

sistēmu” 

“From the initiative of 

the Institute of 

Sustainable Education 

Towards the Chair of 

UNESCO” 

“The Quandary of 

Religious Freedom in a 

New Democracy in 

Latvia” 

44

Shaping Global 

Issues” 


konference “Dual 

Career – Training 

and Education” 

Starptautiska 

konference 

“Children‟s 

mathematical 

education (CME10) 

motivation via 

natural 

differentiation in 

mathematics” 


Izglītības 

humanizācijas 

akadēmijas, Liepājas 

Universitātes un 

Hildesheimes 


organizētā 

konference “Izglītība 

un pilsoniskā 

sabiedrība” 

Mentoru 


pilnveides 

programmas 

izstrādes mācību un 

atbalsta materiālu 

izstrādes izpētes 

vizīte ESF projekta 

“Inovatīva un praksē 

balstīta pedagogu 

izglītības ieguve un 

mentoru 

profesionālā 

pilnveide” ietvaros 


“Dialogical Self” 

konference 

Starptautiska on-line 

konference „Klimata 

pārmaiľas un 

ilgtspējīgs ūdens 

resursu 

Zviedrija 

2010. g. 19.-20. 

augusts, 

Boson Sporta 

Koledţa, 

Zviedrija 

2010. g. 24.-29. 

augusts, 

Rzesow, Polija 

2010. g. 6.-10. 

septembris, 

Liepāja, Latvija 

2010. g. 18. - 22. 

oktobris, Gruzija 

2010. g. 30. 

septembris – 3. 

oktobris, Atēnas, 

Grieķija 

2010. g. 1.-7. 

novembris 



Plenārsēdes 

prezentācija, 

referāts 

Inga Belousa 


Izpētes vizīte 

Datorprezentā 

cija 

Dalība 

konferencē, 

diskusijās, 

darba grupās 

Inga Belousa, 

Rudīte 

Grabovska 

Mārīte Kravale- 

Pauliľa 

Anita Pipere 

Rudīte 

Grabovska 

“Life stories of young 

athletes: Reflections on 

dual career in Latvia” 

“Motivation of 

Acquiring the Content 

of Mathematics, 

Domestic Science and 

Technologies in 

Integrated Learning at 

Primary School” 

“Intercultural literacy as 

metacontent of 

education for civic 

society” 

“Integration of 

metacontent in teacher 

education for a 

meaningful reading 

acquisition process in 

pre-school” 

“Theoretical framework 

for the production of 

process integrated 

teaching materials in 

mathematics, domestic 

science and 

technologies for form 1” 

Vizīte 

“Academic motivation 

and affective 

organization of personal 

meanings of graduate 

students” 

Dalība 

45

menedţments” 

5. Daugavpils 

Zinātnes festivāls 


starpdisciplinārā 

zinātniskā 

konference “Society. 

Health. Welfare” 


Jauno zinātnieku 

konference 

LIFELONG 

LEARNING 

programmas 

ERASMUS IP 

projekta “Education 

for sustainable 

development: 

exploring hopeful 

pathways to 

preferable local and 

global futures” 

dalībinstitūciju 

pārstāvju tikšanās 

UNESCO katedru 

konference 


Sustainable 




UNESCO strategy 

for the second half 

of the decade of 

education for 

Sustainable 


2010. g. 11. 

novembris, 



Latvija 

2010. g. 11.-12. 

novembris, 

Rīga 

2010. g. 2. 

decembris, 

RPIVA, Rīga 

2010. g. 16.-17. 

decembris, 

Stambula, Turcija 

2010. g. 7.-8. 

decembris 

Maskava 

Darbnīca 

Referāts 

Stenda referāts 

Referāts 


seminārā 


UNESCO 

konferencē 

Rudīte 

Grabovska, Elga 

Drelinga, 

Dzintra Iliško, 

Ilona Mičule 

Eridiana 

Oļehnoviča 

Eridiana 

Oļehnoviča 

Inga Belousa 

Ilona Mičule 

„Lietu otrā dzīve” 

“Gerontological social 

work in municipal 

institutions: conditions 

for the sustainability of 

social dialogue” 

“Status of higher 

education in value 

orientation of society” 

„Augstākās izglītības 

statuss sabiedrības 

vērtīborientācijā” 

Dalība 

Dzintra Iliško Dalība 

1.11. Iespēja apgūt programmu citās augstskolās programmas likvidēšanas gadījumā 

Beztermiľa Līgums ir noslēgts ar Latvijas Universitāti programmu akreditējot. 

1.12. Programmas attīstība turpmākajos gados 

Programmas attīstības uzdevumi tika identificēti: (1) izvērtējot programmas stiprās, vājās 

puses un analizējot attīstības iespējas. Priekšlikumi tika iegūti diskusijās programmas Padomē, 

sarunās ar studējošajiem un programmā strādājošajiem docētājiem; (2) izpētot tendences, kas 

46

aksturīgas Eiropas Savienības valstu doktora programmām un (3) izvērtējot prasības doktorantūras 

programmu attīstībai ES. 

Salīdzinot ar citu valstu doktora programmām izglītībā ir saskatīta līdzība starp DU 

programmu un vairākām citām fiolsofiskajā pamatā un orientācijā uz pētījuma veikšanu un satura 

apguvi. DU studiju programmā apakšnozares ir pielīdzināmas moduļiem vai satura vienībām, kuras 

citu valstu programmās rada iespēju iedziļināties specifiskos izglītības jautājumos. Moduļos tiek 

izdalīti svarīgākie teorijas jautājumi, pētniecības metoţu apguve un darbība pētnieciskos projektos, 

piemēram, Dublinas Universitātē (http://www.tcd.ie/courses/ded.php ). Programma tiek piedāvāta 

trīsgadīga un samērā līdzīga DU programmai. Lundas Universitātē programmas minimālais laiks ir 

četri gadi. Salīdzinot situāciju, saturu un prasības DU programma ir samērā tuva Lundas 

Universitātes pieejai (http://www.sam.lu.se/o.o.i.s./3378). Satura ziľā Lundas Universitātes 

programma ir šaurāka, jo tajā ir akcents uz sociālo kontekstu, ekonomisko, izglītības politikas 

veidošanu un sociālās pedagoģijas problēmām. DU programmā pedagoģijas konteksts ir plašāks. 

Tas papildināts ar ekoloģisko un kultūras kontekstiem. Keele University Anglijā 

(http://www.keele.ac.uk/depts/ed/edd/about-edd.htm ) doktora programmu piedāvā kā nepilna laika 

studijas uz četriem gadiem, kur pirmajā gadā teorētiskie kursi, otrajā etnogrāfisks pētījums un 

atlikušajā laikā promocijas darba izstrādāšana. Iespēja izvēlēties specifiskāku izglītības saturu 

pedagoģijā tiek piedāvāta sešās studiju vienībās, kas pēc satura ir pielīdzināmas kādai no 

pedagoģijas jomām vai tās apakšnozarei. 

Izpētot doktora programmu piedāvājumus ES var saskatīt, ka tās bieţi tiek piedāvātas kā 

nepilna laika studiju programmas, kurās ir iespēja pievērsties kādam specifiskam izglītības un 

pedagoģijas jautājumam. Eiropā ir programmas, kuras fokusējas uz ilgtspējīguma problēmu un 

principiem, kas ir tuvi DU programmā iestrādātajiem. Rūpīgāk ieskatoties programmu pamatojumā 

var atklāt, ka daļa ES programmu ir tieši pamatota ar ES iecerēm doktorantūras attīstīšanā un daļai 

dominē vietējo attīstības vajadzību konteksts. 

Eiropas Universitātēm raksturīgi, ka doktora grāda iegūšanai ir jāizstrādā darbs vidēji 

apjomā no 40 000 līdz 50 000 vārdu. Otra tendence, darbi ir ar ievirzi uz lietišķiem pētījumiem. 

Izvērtējot DU programmu ES parsību kontekstā un salīdzinājumā ar ES universitāšu un 

izglītības koledţu doktora programmām tika saskatīta šādas DU programmas attīstības vajadzības 

turpmākajiem gadiem: 

1. Turpināt programmas īstenošanu atbilstoši mērķim un uzdevumiem, kas precizēti pēc sešu gadu 

attīstības refleksīvas izvērtēšanas; 

2. Pilnveidot pētnieka identitāti un pētnieka prasmju attīstību veicinošas studiju vides radīšanu 

doktora programmas īstenošanā; 

3. Veicināt programmā paredzēto iznākumu (zināšanu, prasmju, attieksmju) iegūšanu, nepārtraukti 

pilnveidojot rezultativitāti gan pētnieciskajā, gan studiju darbā; 

4. Studiju kursos paplašināt iespējas ierosināt doktorantu iesaistīšanu inovatīvu risinājumu 

meklēšanā, kas paver iespēju attīstīt ilgtspējīgas izglītības teoriju un veicināt ilgtspējīgas 

izglītības mērķu īstenošanu praksē; 

5. Pētīt iespējas sinerģisku efektu izmantošanai programmas īstenošanā (doktoranti, docētāji 

sadarbības partneri Latvijā un ārvalstīs); 

47

6. Baltijas un Melnās jūras izglītības konsorcija ietvaros attīstīt doktorantu sadarbību un apmaiľu 

un/vai sadarbību salīdzinošo pētījumu veikšanā; 

7. Turpināt pētīt japāľu zinātnieku priekšlikumus, ar kuriem sāk veidoties sadarbība EMSU 

projekta ietvaros, par ilgtspējīgas zinātnes izveidošanu un izvērtēt pedagoģijas doktorantūras 

attīstību šo jauno zināšanu kontekstā, attiecīgi papildinot tās virssatura un satura kontekstus. Tas 

būs pamats padziļināt starpdisciplināro un integratīvo saikni izglītībā no vienas puses un 

piedāvāt doktorantiem vidi, kas ierosina inovāciju radīšanu. Arī šī iezīme ir formulēta vienā no 

Zalcburgas principiem, kurā ir uzsvērta vajadzība veicināt inovācijas pētniecībā un izglītībā; 

8. Ir jāturpina programmas pilnveidošana ieviešot daţus Zalcburgas principus, kas jau darbojas, bet 

kur ir iespējama rezultativitātes palielināšana, piemēram, vēl pilnībā nav izmantots potenciāls, 

kas ir darba vadītājiem, jo aizľemtības dēļ strādājošie doktoranti pilnībā neizmanto darba 

vadītāju palīdzību. Ir iespējams padziļināt partnerdialogu starp doktorantu un darba vadītāju. Arī 

Zalcburgas piektajā principā ir paredzēta šī jautājuma risināšana turpmākajā doktorantūras 

attīstībā. 

Neapšaubāmi, ka programmas turpmākajā attīstībā paliek jautājums par jau esošās tendences 

saglabāšanu un attīstīšanu – tā ir pētnieku sagatavošana gan akadēmiskajām, gan neakadēmiskajām 

iestādēm. 

Šī jautājuma risināšanā ir nepieciešams likumdošanas un finansiālais atbalsts pilna un nepilna 

laika par maksu studējošajiem doktorantiem, lai arī viľi varētu likumīgi iekļauties starptautiskajās 

pētnieciskajās aktivitātēs. Nākamajā programmas īstenošanas posmā šos un citus universitātēm 

formulētos Eiropas Savienības principus būs jāievieš, lai noturētu un uzturētu jau esošo programmas 

kvalitāti, kas jau ir apliecinājusi sevi pasaules mērogā un sasniegtu ES ieceres, kas tiks formulētas 

Boloľas procesa turpinājumā. 

48

1.pielikums 

Programmas saturs, studiju kursu apraksti, docētāji un viņu zinātniskās aktivitātes 

49

Doktora programmas struktūra, studiju kursi un to nodrošinājums 

1. tabula 

Kursa nosaukums Kredīti, atskaites forma, 

semestris 

A Obligātie kursi 

*Promocijas darba struktūras izveidošana 

*Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un 

metodes 

*Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un 

metodes 

*Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības 

teorijas 

*Didaktika modernismā un 

postmodernismā 

*Holisma teorija izglītībā: problēmas, 

perspektīvas ilgtspējīgas izglītības 

skatījumā 

*Mācību plānu, programmu attīstība un to 

kvalitātes problēmas 

*Mūsdienu psiholoģijas problēmas un 

pētījumu virzieni 

B Obligātās izvēles kursi apakšnozarē 

Augstskolas pedagoģijas apakšnozarē: 

*Augstskolas pedagoģija: problēmas, 

perspektīvas 

*Mācīšanās psiholoģija mūţizglītības 

kontekstā 

* Pētnieka identitātes attīstība 


1 KP, iesk., 1. semestris 

4 KP, iesk., 1.-2.semestris 

4 KP, iesk., 1.semestris 

3 KP, iesk., 2.semestris 




1 KP, iesk. 3. semestris 




docētāji 

Prof., Dr.ped. J.Davidova 

Prof.,Dr.hab.ped.A.Vorobjovs 

Doc. Dr.phys. S.Ignatjeva 

Prof..,Dr.psih. A.Pipere 

Doc. PhD I. Belousa 

Prof.,Dr.ped. I.Salīte 

Prof..,Dr.psih. A.Pipere 

Prof.,Dr.hab.ped. I.Ţogla 

Prof.,Dr.hab.ped. J.Pokulis 


Pētniece, PhD Dz.Iliško 

Pētniece, PhD I.Mičule 

Prof.,Dr.ped.E.Krastiľa, 


Doc.,Dr.psih. V.Makarevičs 



Prof.,Dr.psih. A.Pipere 

Prof., Dr.psih. A.Pipere 

50

Skolas pedagoģijas apakšnozarē 

*Mācību vides attīstības problēmas 

pedagoģijā 

*Mācību vides attīstības problēma 

psiholoģijā 

*Skolotāja kompetences problēma 

pedagoģijā 

*Apdāvinātības problēma pedagoģijā 


Nozaru pedagoģijas apakšnozarē 

Vides un ilgtspējīga izglītība 

*Ekopedagoģija un ekopsiholoģija 

*Dabzinātľu satura integrēšana mūsdienās 

*Kosmoloģijas un mikropasaules uzbūves 

principi mūsdienu izglītības paradigmā 


Nozaru pedagoģijas apkakšnozarē 

Mākslas pedagoģijā 

*Mākslas pedagoģija vai mūzikas 

pedagoģija 

*Mākslas/ mūzikas psiholoģija 

*Apdāvinātības attīstība un jaunrades 

pedagoģija 





KP, iesk., 4. semestris 

2 KP, iesk., 4. semestris 





Prof., Dr.ped. I.Salīte 

Prof., Dr.ped. I.Jurgena 

Pētniece, PhD I.Mičule 

Asoc. prof., Dr.psih. I.Kokina 

Prof., Dr.psih. A.Pipere 

Asoc.prof.,,Dr.psih. I.Kokina 




Prof., Dr.psih.A.Pipere 

Pētniece,Dr.ped. 

R.Grabovska 



Prof., Dr.phys. A.Salītis 

Dr. D.Namsone 

Prof., Dr.fiz. A.Salītis 

Prof., Dr.ped. A.Šļahova vai 

Prof., Dr.ped..J.Davidova 

Doc., Dr.psih. V.Makarevičs 


Prof., Dr.ped..J.Davidova 

Prof., Dr.ped..A.Šļahova 

Asoc.prof., Dr.psih. I.Kokina 

51

C Brīvā izvēle (jāizvēlas vismaz 3 studiju kursus) 

*Dators kā līdzeklis pedagoģijas pētījumos 

*Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas 

un vērtēšanas metodoloģiskais pamats 

*e- studijas un programmas vai kāds cits 

kurss pēc studentu izvēles RTU e-studiju 

doktorantūras programmā 

* Darbības pētījums izglītības 

pārorientēšanai uz ilgtspējīgas attīstības 

mērķi mūţizglītībā 

* Zinātnisko publikāciju struktūras un 

satura recenzēšana 

2KP, iesk., 5. – 6. semestris 





Doc. Dr.phys. S.Ignatjeva 

Prof., Dr.ped. E.Krastiľa 

Prof., Dr. A.Kapenieks 


Pētniece, 

Dr.ped. R.Grabovska 

Prof., Dr. psih. A.Pipere 

Doc., PhD I.Belousa 

52

Nosaukums Promocijas darba struktūras izveidošana 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) 

Kredītpunkti 1 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 14 stundas 

Zinātnes nozare Pedagoģija 

Zinātnes apakšnozare Augstskolas, Skolas, Nozaru pedagoģijas apakšnozare 

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Jeļena Davidova, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes 

profesore 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) 

Maģistra līmeľa metodoloģijas kurss 

Kursa mērķis: 

Palīdzēt topošiem pedagoģijas doktoriem izprast pedagoģiskā pētījuma loģiku, attīstīt studējošo zināšanas un 

prasmes pedagoģijas metodoloģijas jomā, sekmēt pētniecisko prasmju attīstību. 

Kursa apraksts - plāns: 

Pedagoģisko pētījumu klasifikācijas. 

Pedagoģiska pētījuma loģika. 

Pētījuma stratēģija un kompozīcija atkarībā no pētījuma veida. 

Pedagoģiska pētījuma metodoloģisko principu raksturojums. 

Pētījuma zinātniskā aparāta izstrāde. 

Pedagoģiska pētījuma organizēšana un posmi. 

Pētījuma metoţu un metodiku izvēles stratēģija. 

Prasības promocijas darba eksperimentālai daļai. 

Validitātes un mērījuma ticamības problēmas. 

Zinātniskā pētījuma izklāsta elementi. Zinātniskā valoda un promocijas darba stils. 

Pētījuma datu interpretācija. 

Pētījuma secinājumi. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

53

Piedalīšanās semināros un diskusijās, referāts, nokārtota ieskaite 

Literatūra (01-mācību literatūra): 

Anderson, G. (1994) Fundamentals of Educational Research. McGill University, Canada. 

Bogdan, R. & Biklen, S.K. (1982) Qualitative Research for Education. Boston, MA: Allyn & Bacon. 

Brewer, M.B. & Collins, B.E. (Eds.) (1981) Scientific Inquiry and the Social Sciences. Snn Francisco, CA: 

Jossey-Bass. 

Burgess, R.G. (Ed.) (1985) Strategies of Educational Research: Qualitative methods. Lewes: Falmer Press. 

Cohen, L., Manion, L. & Morrison, K. (2001) Research Methods in Education. London and New York: 

Routledge, Falmer. 

Crabtree, B.F. & Miller, W.L. (Eds.) (1992) Doing Qualitative Research. Newbury Park, CA: Sage. 

Dunbar, K. (1993) Concept discovery in a scientific domain. Cognitive Science, 17, 397-434. 

Elliot, J. (1991) Action Research for Educational Change. Buckingham: Open University Press. 

Ely, M., Anzul, M., Friedman, T., Garner, D. & McCormak Steinmetz, A. (1995) Doing Qualitative 

Research: Circles within circles. New York University, USA. 

Hauenstein, A. (1997) A New Conceptual Framework for Educational Objectives. Lanham, Md. 

Ihde, D. (1977) Experimental Phenomenology. New York: G.P. Putnam. 

Maykut, P. & Morehouse, R. (1995) Beginning Qualitative Research: A philosophical and practical guide. 

London & Washington: The Falmer Press. 

McNiff, J. (1993) Teaching and Learning: an action research approach, London: Routledge. 

Reason, P. & Rowan, J. (Eds.) (1981) Human Inquiry: A sourcebook of new paradigm research. New York: 

John Wiley. 

Moustakas, C. (1990) Heuristic Research: Design, methodology and applications. Newbury Park, CA: Sage. 

Snoek, M. (Ed.) (2003) Scenario Planning and Teacher Education. European Journal of Teacher Education, 

26, 1. 

Strauss, A. & Corbin, J. (1990) Basics of Qualitative Research: Grounded theory procedures and techniques. 

Newbury Park, CA: Sage. 

Literatūra (02-ieteicamā): 

Бордовская. Н.В. (2001) Диалектика педагогического исследования. Логико-методологические 

проблемы. Санкт-Петербург. 

54

Загвязинский, В.И., Атаханов, Р. (2006) Методология и методы психолого-педагогического 

исследования. Москва: Academia. 

Исаев, И. Ф. (2002) Профессионально-педагогическая культура преподавателя. Москва: Academia. 

Новиков, Д. А. (2004) Статистические методы в педагогических исследованиях (типовые случаи). 

Москва: МЗ-Пресс. 

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

Journal for Teacher Education for Sustainability 

Oxford Review of Education 

British Educational Research Journal 

Innovations in Education and Teaching International 

Educational Research 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

A 

Kursa nosaukums angļu valodā: 

Designing the Structure of Doctoral Thesis 

Kursa anotācija angļu valodā: 

The course aims to help future doctors of pedagogy understand the logic of pedagogical research, develop 

students‟ knowledge and skills in pedagogical methodology and promote development of research skills. 

Classifications of pedagogical research. Logic of pedaggical research. Research strategy and composition 

with different kinds of research. Description of methodological principles of pedagogical research. 

Developing the scientific aparatus of the research. Organisation and stages of pedagogical research. Strategies 

for chosing research methods and methodologies. Requirements for the experimental part of doctoral thesis. 

Problems of validity and credibility of measurements. Elements of the account of scientific research. 

Scientific lnguage and style of doctoral thesis. Interpretation of research data. Conclusions of the research. 

Piezīmes: 

55

Nosaukums Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes 


Kredītpunkti 4 KP 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits 

semestrī) 

56 stundas 




Aleksejs Vorobjovs, Sociālās psiholoģijas katedra, Sociālo zinātľu fakultātes profesors 

Svetlana Ignatjeva, Informātikas katedra, Dabaszinātľu un matemātikas fakultātes docente 


Maģistra pedagoģijas programmā apgūtās priekšzināšanas un prasmes 

Kursa anotācija: 

Studiju kurss paredzēts doktora studiju programmas “Pedagoģija” studentiem. 


1. Statistiskā secinājuma metodes: hipotēzes pārbaude. Statistiskā secinājuma metoţu atlase. Nominatīvo 

rezultātu analīze. Korelācijas analīze. Parametriskās metodes (vienas izlases t-Stjudenta kritērijs, neatkarīgas 

izlases t-Stjudenta kritērijs, atkarīgas izlases t-Stjudenta kritērijs. Neparametriskās metodes (divas neatkarīgas 

izlases U-Manna-Vitnija kritērijs, divas atkarīgas izlases T-Vilkoksona kritērijs, vairāk kā divas neatkarīgas 

izlases H-Kraskana-Vollisa kritērijs, vairāk kā divas atkarīgas izlases H 2 -Fridmana kritērijs). Dispersionālā 

analīze (ANOVA), daudzfaktoru ANOVA, daudzdimensionālā MANOVA. 

2. Daudzdimensionālās metodes. Faktoru analīze. Diskriminantatīvā analīze. Klasteranalīzes metodes. 

Klasteru un faktoru analīze. 

56


ieskaite 


1. Lasmanis A. (2002) Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas 

pētījumos. 1.un 2.grāmata. Rīga: Izglītības soļi. 

2. Raščevska M, Kristapsone S. (2000) Statistika psiholoģijas pētījumos. Rīga: Izglītības soļi. 

3. Raščevska M. (2005). Psiholoģisko testu un aptauju konstruēšana un adaptācija. Rīga : RaKa. 

4. Raizs Ļ. (2000) Matemātiskās metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: RaKa. 

Literatūra (02-papildliteratūra): 

Arsham, Hossein (2002) Statistical data analysis:prove it with statistics Baltimore, MD: University of 

Baltimore. 


Research in Education, Manchester University Press, ISSN-0034-5237 

British Journal of Mathematical and Statistical Psychology 


A 


Methodology and Methods of Quantitative Research 


The course focuses on determining interrelations between general and concrete methodology, peculiarities of 

solving the problem of directness postulate in different trends of psychology, the problem of organizing 

opinion polls, and the problem of intercultural experiment methodology. 

Piezīmes: 

57

Nosaukums Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes 





Zinātnes apakšnozare 


Augstskolas, Skolas, Nozaru pedagoģijas 

apakšnozare 

Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūts, Izglītības un vadības fakultāte, profesore 

Inga Belousa, Ilgtspējīgas izglītības institūta asociētā profesore, Izglītības un vadības fakultāte 


Pētīšanas metodoloģijas kursi bakalaura vai maģistra programmās 


Kurss ir paredzēts doktorantu zinātniskās pētīšanas prasmju attīstīšanai kā pamatu izmantojot kvalitatīvā 

pētījuma metodoloģiju un metodes. Kursā tiek uzsvērta kvalitatīvo pētījumu vieta un loma mūsdienu 

zinātniskajos pētījumos, kā arī šī virziena metodoloģijas nozīme pedagoģijas kontekstā. Kursā atspoguļota 

kvalitatīvā pētījuma vēsture un mūsdienu virzieni, salīdzināta kvalitatīvā un kvantitatīvā pētījuma 

metodoloģija un metodes. Tiek analizēts kvalitatīvais pētījums un process: pētnieks kā multikulturāls 

subjekts, teorētiskās paradigmas un perspektīvas, pētījuma stratēģijas, datu vākšanas un analīzes metodes, 

interpretācijas un prezentācijas māksla. Doktorantiem tiek dota iespēja pārbaudīt un noteikt kvalitatīvā 

pētījuma metodoloģijas un metoţu integrēšanas iespējas savā pētījumā, kā arī aprobēt savam pētījuma 

virzienam atbilstošas kvalitatīvā pētījuma metodes, iestrādāt to ticamības un drošības noteikšanas 

mehānismus. Doktorantiem tiek piedāvāti vairāki nozīmīgi kvalitatīvu pētījumu piemēri izglītības jomā. Kā 

daļa no kvalitatīvās metodoloģijas īpaši tiek uzsvērts darbības pētījums kā izglītības izmaiľu stratēģija. 

Kursa plāns: 

58

1. Ievads kursā “Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes”: doktorantu konteksta un pieredzes 

noskaidrošana, iepazīšanās ar literatūru, kursa struktūru un ieskaites uzdevumu. 

2. Diskusija grupās par iepriekš sagatavotiem jautājumiem par kvalitatīvā pētījuma metodoloģijas 

būtību, dalībnieku pieeju noskaidrošana. 

3. Kvalitatīvā pētījuma metodoloģijas analīze: filosofija, epistemoloģija, daţādu zinātľu nozaru pieejas, 

kvalitatīvs pētījums kā izaicinājums pedagoģijai. 

4. Pieejas promocijas darbam pedagoģijā: no kvantitatīvās līdz komplimentārai pieejai. Savu pieeju 

darbam plānošana un izvērtēšana. 

5. Kvalitatīvās un kvantitatīvās metodoloģijas salīdzinājums izglītības pētījumos. 

6. Kvalitatīvā pētījuma definīcijas, problemātika, vide/pētnieks, filosofiskie pamatpieľēmumi. 

7. Kvalitatīvo pētījumu piecas tradīcijas: biogrāfiskā pieeja, fenomenoloģija, etnogrāfija, gadījuma 

pētījumi, darbības pētījums. Datu vākšanas īpatnības šajās tradīcijās. Pētījumu piemēri un to analīze. 

8. Kvalitatīvās pētīšanas metodes pedagoģijā: novērošana, etnogrāfija, intervēšana, personīgo 

konstruktu pieeja, diskursīvā analīze, darbības pētījums, fokusgrupu diskusijas, izmēģinājuma 

projekts. Pētījumu piemēri un to analīze. 

9. Kvalitatīvā pētījuma datu prezentācijas stratēģijas. Izlase un atlase. 

10. Kvalitatīvā pētījuma zinātniskā patiesīguma noteikšana. Triangulācijas tehnikas. Sava promocijas 

darba zinātniskā patiesīguma problēmu pārvarēšanas stratēģijas. 


1) Savai doktora disertācijas tēmai atbilstošas kvalitatīva pētījuma metodes izstrāde un aprakstīšana 

ieskaites darba formā. Metodes mutiska prezentācija doktorantu grupā. 

2) Literatūras fragmenta par kvalitatīvā pētījuma metodoloģiju un metodēm anotācija un tulkojums no 

svešvalodas (pamatā angļu valodas), tulkojuma mutiska prezentācija, piedaloties doktorantu 

diskusijā. 


1) Kroplijs, A., & Raščevska, M. (2004). Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: 

RaKa. 

2) Geske, A., & Grīnfelds, A. (2006). Izglītības pētniecība. Latvijas Universitāte. 

3) Geske, A., & Grīnfelds, A. (2001). Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes. Rīga: RaKa. 


Nucho, A. O., & Vidnere, M. (2003). Intervēšanas prasme. Rīga: RaKa. 

Krieviľš, V. (2005). Informācijas meklēšanas stratēģijas internetā un meklētāja Google efektīvs 

lietojums: Rokasgrāmata-mācību līdzeklis skolām, pašizglītībai, profesionālajai un pieaugušo 

izglītībai. Rīga: Multineo. (DU bibliotēka). 

Ruane, J. M. (2005). Essentials of Research Methods: A Guide to Social Science Research, Oxford: 

Blackwell Publishing (DU bibliotēka). 

Silverman, D. (2001). Interpreting Qualitative Data: Methods for Analysing Talk, Text and 

Interaction. 2 nd ed. London: SAGE Publications (DU bibliotēka). 

Strauss, A., & Corbin, J. (1998). Basics of Qualitative Research. Techniques and Procedures for 

Developing Grounded Theory. SAGE Publications (IVF bibliotēka). 

Stinger, E. T. (1996). Action Research. A Handbook for Practitioners. SAGE Publications, 

59

International Educational and Professional Publisher, Thousand Oaks, London (IVF bibliotēka). 

Yin, R. K. (1998). Case study research (2 nd ed.) Design and Methods, SAGE Publications, 

International Educational and Professional Publisher, Thousand Oaks, London, (IVF bibliotēka). 

Creswell, J. (1998). Qualitative Inquiry and Research Design: Choosing Among Five Traditions. 

Thousand Oaks, CA: SAGE. 

Seidman, I. E. (1998). Interviewing as qualitative research: a guide for researchers in education 

and the social sciences, Teachers College Press, Columbia University (DU bibliotēka). 

Isaac, S., & Michael, W. B. (1997). Handbook in Research and Evaluation: A Collection of 

Principles, Methods, and Strategies Useful in Planning, Design, and Evaluation of Studies in 

Education and the Behavioral Sciences (2 nd ed.), San Diego, California: EdLTS Publishers (IVF 

bibliotēka). 

Kvale, S. (1996). Interviews. An Introduction to Qualitative Research Interviewing. Sage 

Publications (IVF bibliotēka). 

House, E. R., & Howe, K. R. (1999). Values in evaluation and social research. Newbury Park, CA: 

SAGE Publications (IVF bibliotēka). 

Holton, D., & Fisher, E. (2003). Enjoy Writing Your Science Thesis or Dissertation. London: 

Imperial College Press (IVF bibliotēka). 

Carey, S. S. (1998). A Beginner‟s Guide to Scientific Method. 2nd ed. Belmont: Wadsworth 

Publishing Company (DU bibliotēka). 

Mertens, D. M. (1998). Research Methods in Education and Psychology: Integrating Diversity with 

Quantitative & Qualitative Approaches. London (DU bibliotēka). 

Collecting and Interpreting Qualitative Materials (1998) Ed. N. K. Denzin, & Y. S. Lincoln. London 

(DU bibliotēka). 

Strategies of Qualitative Inquiry (1998) Ed. N. K. Denzin, & Y. S. Lincoln. London (DU bibliotēka). 

Садмен С. (2005). Как правильно задавать вопросы: Введение в проектирование массовых 

обследований/Сеймур Садмен, Норман Брэдберн ; Пер. с англ. А.А.Виницкой. Москва: 

Институт Фонда "Общественное мнение (DU bibliotēka). 

Филлипс Л., & Йоргенсен М. В. (2004). Дискурс-анализ: Теория и метод. Перевод с 

английского. Гуманитарный центр: Харьков. 

Белановский С. А. (2001). Метод фокус групп. Москва: Никколо-Медиа. 


Assessment for Effective Intervention, Sage, ISSN 1534-5084, http://aci.sagepub.com 


A 


Methodology and Methods of Qualitative Research 

60


The study course is directed towards the development of scientific research skills of doctoral students using 

the background of the methodology and methods of qualitative research. The course emphasizes the place and 

role of qualitative research in contemporary scientific investigations, as well as the meaning of this 

methodology in the pedagogical context. The course reflects the history and advanced directions of 

qualitative research, compares the qualitative and quantitative research methodology and methods. 

Qualitative research and process will be analysed: researcher as a multicultural subject, theoretical paradigms 

and perspectives, research strategies, methods of data collection and analysis, art of interpretation and 

presentation. Doctoral students will have the opportunity to test and define the possibilities of integrating 

qualitative research methodology and methods in their own research as well as approbate the qualitative 

research methods relevant for their specific research, and elaborate the mechanisms of validity and credibility 

testing. Doctoral students will read several important examples of qualitative research in the field of 

education. As a part of qualitative methodology, action research as a strategy of educational changes will be 

stressed. 

Piezīmes: 

61

Nosaukums Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības teorijas 








apakšnozare 

Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūts, Izglītības un vadības fakultāte, profesore 

Ilga Salīte, Ilgtspējīgas izglītības institūta profesore, Izglītības un vadības fakultāte, Daugavpils Universitāte 


Izglītības filosofijas kursi maģistratūras ievaros. 


Kurss ir vērsts uz doktorantu personīgās izglītības filosofijas meta-analīzi un saskaľošanu ar jaunākajām 

pieejām izglītības filosofijā un izglītības teorijās. Kursa ievadā studenti veic praktiskus uzdevumus 

konstruējot izglītības filosofijas definīcijas un to aktualitātes aspektus. Studenti diskutē par filosofijas satura 

sastāvdaļām (metafiziku, epistemoloģiju, aksioloģiju) saistībā ar mūsdienu izglītības problēmām. Piecu 

galveno filosofijas skolu kontekstā (ideālisms, reālisms, neotomisms, pragmatisms, eksistenciālisms) tiek 

analizēta mūsdienu izglītības sistēmas struktūra, prioritātes un filosofiskās pretrunas. Kursa otrajā daļā tiek 

meklēta saistība starp filosofijas skolām un uz tām balstītajām izglītības teorijām. Blakus vēsturiski 

nozīmīgajām izglītības teorijām (esenciālisms, progresīvisms, tradicionālisms, biheviorisms, utt.) doktoranti 

apsprieţ mūsdienās aktuālos teorētiskos virzienus, kas saistīti ar humānismu, rekonstrukcionismu, futūrismu. 

Īpašs uzsvars kursā tiek veltīts izglītības filosofijai un izglītības teorijām, kas var balstīt globāli un lokāli 

nozīmīgo izglītību ilgtspējīgai attīstībai. Noslēgumā doktoranti iepazīstas ar induktīvo un deduktīvo ceļu 

personīgās izglītības filosofijas veidošanā, apsprieţ šo ceļu pozitīvās un negatīvās iezīmes. 

62

Kursa plāns: 

1. Iepazīšanās ar kursa dalībnieku iepriekšējo pieredzi izglītības filosofijā, kursa prasību, konteksta, 

pamataktivitāšu un literatūras noskaidrošana. 

2. Izglītības filosofijas pamatjēdzienu konstruēšana individuāli un grupā, izglītības filosofijas 

vēsturiskās un pašreizējās aktualitātes apspriešana. 

3. Filosofijas satura sastāvdaļu (metafizikas, epistemoloģijas, aksioloģijas) pamatjautājumu analīze 

mūsdienu izglītības problēmu kontekstā. Izglītības jēdziena un ar to saistīto jēdzienu analīze. 

4. Mūsdienu izglītības sistēmas struktūra, prioritātes un filosofiskās pretrunas ideālisma, reālisma, 

neotomisma, pragmatisma un eksistenciālisma kontekstā. 

5. Pāreju starp izglītības filosofijām un izglītības teorijām meklējumi. Mūsdienu eklektika un tās cēloľi. 

6. Izglītības teorijas: tradicionālisms, esenciālisms, progresīvisms, humānisms saistībā ar 

progresīvismu, rekonstrukcionisms, futūrisms, biheviorisms, anarhisms. Teoriju kritiska analīze un 

salīdzināšana. Izglītības teoriju izplatība laikā un telpā. 

7. Izglītības filosofija un izglītības teorijas izglītībai ilgtspējīgai attīstībai. 

8. Induktīvais un deduktīvais ceļš personīgās izglītības filosofijas veidošanā. 


Rakstiski prezentēt sava promocijas darba pamatā iestrādāto izglītības filosofijas matricu un izglītības 

teorijas, atbildot uz noteiktiem jautājumiem saistībā ar savu izvēlēto filosofiju tīklojumu, izglītības teoriju 

prioritātēm un to mijiedarbību. 


1. Fullans, M. (1999). Pārmaiņu spēki. Rīga: Zvaigzne ABC. 

2. Pavlovs, O. (2002). Izglītības filosofija. Rīga: Vārti. 

3. Beļickis, I. (1997). Izglītības alternatīvās teorijas. Rīga: RaKa. 

4. Knight, G.R. (1995). Issues & Alternatives in Educational Philosophy (2 nd ed.). Andrews Univ. 

Press, Berrien Springs, Michigan. 


1. Alijevs, R. (2005). Izglītības filosofija. Rīga: RETORIKA A. 

2. Megi, B. (2000). Filosofijas vēsture. Rīga: Zvaigzne ABC. 

3. Aronowitz, S. & Giroux, H. G. (1991). Postmodern Education. Politics, Culture, & Social 

Criticism. University of Minnesota Press. 

4. Audi, R. (2003). Epistemology: A contemporary introduction to the theory of knowledge. London: 

Routledge. 

5. Burtt, E. A. (2003). The Metaphysical Foundations of Modern Science. New York: Dover 

Publications Inc. 

6. Webb, L. D., Metha, A., & Jordan, K. F. (2003). Foundations of American Education. Merrill 

Prentice Hall: Pearson Education. 

7. Flake, C. L. (1993). Holistic Education: Principles, Perspectives and Practices. Brandon, VT: 

Holistic Education Press. 

8. Inwagen, P. van (2002). Metaphysics. Colorado, USA: Westview. 

63

9. Gang, P. S., Lynn, N. M., & Maver, D. J. (1992). Conscious Education. The Bridge to freedom. 

Atlanta: Dagaz Press. 

10. Grayling, A. G. (2005). The Heart of Things: Applying Philosophy to the 21st Century. London: 

Weidenfeld & Nicolson. 

11. McGinn, C. (2002). The Making of a Philosopher. London: Simon & Schuster UK Ltd. 

12. Miller, R. (1997). What are schools for? Holistic Education in American Culture. Brandon, VT: 

Holistic Education Press. 

13. O‟Sulivan, E. (1999). Transformative Learning: Educational Vision for the 21 st Century. New York: 

Zed Books. 

14. Ozmon, H., & Craver, S. (1995). Philosophical Foundations of Education (5 th ed.) Merrill, 

Prentice-Hall, Inc. 

15. Thompson, M. (2003). Philosophy of Mind. Chicago: Hodder Headline Ltd. 

16. Winch, C., & Gingell, J. (1999). Key Concepts in the Philosophy of Education. Routledge, London 

and New York. 

17. Whitehead, A. N. (1985). Process and Reality: An Essay in Cosmology. New York: The Free Press. 

18. Гершунский B. C. (1999). Философия образования. Москва: “Флинта”. 

19. Гусинский B. (2002). Bведение в философию образования. Москва. 

20. Гусинский Э. Н., & Турчанинова Ю. И. (2000). Bведение в философию образования. Москва: 

“Логос”. 

21. Смирнова Н. B. (1997). Философия и образование: проблемы философской культуры 

педагога. Москва. 


Journal of Philosophy of Education Print ISSN: 0309-8249 

Journal of Transformative Education Print ISSN: 1541-3446 

Theory and Research in Education Print: ISSN 1477-8785 


A 


Philosophy of Education and Contemporary Theories of Education 


The course focuses on the meta-analysis of doctoral students‟ personal educational philosophy and its 

coordination with the latest approaches in educational philosophy and theories of education. At the beginning 

64

of the course, students conduct practical tasks constructing the definitions of educational philosophy and 

aspects of its urgency. Students discuss the content components of the philosophy (metaphysics, 

epistemology, axiology) in connection with contemporary global and local issues of education. In the context 

of five main philosophical schools (idealism, realism, neo-thomism, pragmatism, existentialism), students 

analyze the structure, priorities, and philosophical contradictions of modern day educational system. During 

the second part of the course, students search for connections between the schools of philosophy and 

educational theories that are related to them. Besides historically significant educational theories 

(essentialism, progressivism, traditionalism, behaviorism, etc.), doctoral students share their opinions on the 

presently urgent theoretical trends connected with humanism, reconstructionism, futurism. A special 

emphasis is put on the educational philosophy and educational theories that can ground globally and locally 

important education for sustainable development. In conclusion, doctoral students acquire an inductive and 

deductive way for construction of personal educational philosophy and discuss the positive and negative 

aspects of both ways. 

Piezīmes: 

65

Nosaukums Didaktika modernismā un postmodernismā 




semestrī) 

28 stundas 




Irēna Ţogla, Latvijas Universitātes profesore 

Jānis Pokulis, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes profesors 


Pedagoģijas maģistra studiju kursos iegūtās zināšanas 


Piedāvāt 1.studiju gada doktorantiem, kuri pēta mācību/studiju procesu, iespēju apzināt didaktisko 

pētījumu būtību un aktualitātes Latvijas pedagoģijā un pasaulē, studēt metodoloģiju un mācību teorijas, 

palīdzēt identificēt un teorētiski pamatot aktuālas problēmas didaktikā, pētīt didaktiskās likumības. 

Kursa plāns: 

1. Didaktikas izpētes priekšmets vairākās didaktiskajās teorijās. 

2. Pedagoģiskā paradigma un pētniecības paradigmas. 

3. Didaktiska pētījuma metodoloģiskais pamatojums. 

4. Didaktika kā mācību procesa teorija. Teoriju kritiska analīze un jēdzienu definēšana 

pētījuma paradigmas ietvaros. 

5. Mācīšanās un mācīšanas teorijas kā hipotēzes avots. 

66

6. Teorētisko pieeju identificēšana praksē. Prakses izpēte kā hipotēzes avots. 

7. Pētījuma ideja, tās vienojošā funkcija didaktiskā pētījumā. 

8. Vispārdidaktisko likumību ievērošana pētīšanas procesā. 

9. Hipotēzes formulēšana didaktiskajam pētījumam. 

10. Kritēriju avoti didaktiska priekšmeta izpētē. 

11. Gatavošanās kolokvijam par pētnieciskā procesa ideju, kategorijām 

un teorētisko pamatojumu. 

12. Pētnieciskā procesa loģika un norise. 

13. Didaktiskā pētījuma validitāte un ticamība. 

14. Pētījuma teorētiskā rezultāta ieviešana kā mācību procesa inovatīvas izmaiľas. 

15. Kolokviji didaktikā un skolas pedagoģijā atbilstoši promocijas darba tēmai. 


Veikt visus praktiskos un teorētiskās analīzes uzdevumus, sagatavoties ieskaitei un nokārtot to mutiski. 


5. L.Cohen, L.Manion, K.Morrison. Research methods in Education. 5th edition.- London, New York. 

2003. 

2. Ţogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. – R.:Raka, 2001. 1.daļa. 

3. Beļickis I. Izglītības alternatīvās teorijas. – R.: RaKa. 2001. 

6. Rumsey. How to Find Information: A Guide to Researchers. 

5. The Education Systems of Europe. W.Hoerner et al. (eds).- Germany: Springer. 2007. 


7. Murrey. Writing for Academic Journals. Open University Press. 

2. Educational Researcher. Journal of American Educational research Association. 

3. Божович Л. Развитие субъекта образования. ПЭРСЭ. 2005 

8. Educational Psychology. Pieejami vairāki izdevumi. 

5. Monogrāfijas atbilstoši pētamajām problēmām 


Review of Educational Research Print: ISSN 0034-6543 


A 

67


Didactics in Modernism and Postmodernism 


The course aims to provide first year doctoral students who research learning/study process an opportunity to 

learn about the essence and topicality of didactic research in Latvian pedagogical context and on the global 

scale, study methodology and lerning theories, help to identify and theoretically substantiate topical problems 

in didactics, and research the laws of didactics. 

Piezīmes: 

68

Nosaukums 



Apjoms (akadēmisko 

kontaktstundu skaits semestrī) 56 stundas 

Zinātnes nozare pedagoģija 

Holisma teorija izglītībā: problēmas, perspektīvas ilgtspējīgas izglītības 

skatījumā 




Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta asoc.profesore, Izglītības un vadības fakultāte 

Ilona Mičule, Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece, Izglītības un vadības fakultāte 


Priekzināšanas, kas apgūtas studiju kursos maģistra pedagoģijas programmās pedagoģijā. 


Piedāvāt iespēju doktorantiem izveidot savu teorētisko atskaites sistēmu holistiskās pieejas atpazīšanai, 

holistiskās teorijas vēsturiskā un mūsdienu pamata apguvei un attīstīt prasmi izmantot holisma teoriju 

mūsdienīgā pētījumā pedagoģijas nozarē un tās apakšnozarēs. 


69

1. Holisma un holisma teorijas vēsturiskā attīstība izglītībā. 

Holisma filozofija mūsdienu izglītības filozofijas skatījumā. Holisma pieeja mūsdienīgs metodoloģiskais 

skatījums izglītības pētījumiem un teorijas attīstībai. Holisma pieejas un izglītības pieejas ar holistisku 

elementu izmantošanu vēsturiskā kontekstā (cenozoiskais, tehnokrātiskais, konservējošais, ekozoiskais, 

ekozoiski pārveidojošais skatījumi). Holisma pieejas metafiziskie, epistemoloģiskie un aksioloģiskie 

pieľēmumi. Teorētisko pieľēmumu diapazons holisma teorijā. 

2. Holisma pieejas principi mūsdienu izglītībā. 

Holisma teorijas attīstība 21. gadsimtā: pamatprincipi (ekoloģisms, integrētība, garīgums ilgtspējīgums). 

Pieejas principu izvēlē un holisma teorijas specifiskā satura attīstīšanā. Ilgtspējīguma četrdimensiju modeļa 

izmantošana holisma teorijā. 

3. Holisma pieeja izglītībā. 

Holistiskās pieejas izmantošanas gadījumi un to analīze. Projekti ar holistisku perspektīvu. 

Ilgtspējīgas attīstības problēma holistiskas izglītības kontekstā. Ilgtspējība izglītībā. 

Holisms kā metodoloģiskais pamats mācību plānu un programmu teorijā (mācību plānu un programmu 

veidošana, mācību metoţu un satura kritēriju izvēle, mācīšanās vides un izvērtēšanas problēmu risināšana 

holistiskās pieejas kontekstā). 

Holisma teorijas nozīmīgums skolotāju izglītībā (izglītība integrālai attīstībai, kreativitātes un apziľas 

evolūcijas planetārais un kosmoloģiskais konteksti izglītībā, garīguma attīstība ekozoiskā skatījumā. 

4. Holisma pieeja un pētījumi izglītībā.. 

Pētījuma jautājumi, pētījuma plāna izstrādāšana, pētījuma metoţu un datu apstrādes veida izvēle 

holistiskā pētījumā. 


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un publikācijas sagatavošana 


Miller, John P. (1996) The Holistic Curriculum, Toronto, Canada, OISE Press. 

Miller, Ron (1997) What Are Schools For? Holistic Education in American Culture, Brandon, Holistic 

Education Press. 

Schreiner, P., Banev, E., Oxley, S. (2005) Holistic Education: Resource Book Learning and Teaching in an 

Ecumenical Context, Munnhen, WAXMANN. 

70


Palmer,J. Ed. (2001) Fifty Key Thinkers on the Envoronment,London: Routledge 

O‟Neill J., Tuker, K., Beterman, I. Eds. (2001) Environmental Ethics and Philosophy: Managing the 

Environment for Sustainable Development, Cheltenham, UK:Elgar 

Collier,A. (1999) Being & Worth.London & New York, Routledge 

Fox,W. (1995) Toward a Transpersonal Ecology: Developing New Foundations for Environmentalism, A 

Resourgence Book, UK 

Callicott, J.B. (1986) The Search For an Environmental Ethics, In Matters of Life and Death,pp.381-424. 2nd 

ed.Edited by Tom Regan. New Yourk: Random House. 

Naess,A. (1989) Ecology, Community and Lifestyle:Outline of an Ecosophy, Canbridge University Press. 

Palmer, P. To Know as We are Known: Education as a Spiritual Journey, San Francisko, Harper 

Palmer, P. (1998) The Courage to Teach. Exploring the inner Landskape of a Teacher‟s Life, San Francisko, 

Jossey-Bass Publishers. 

Riley-Taylor, E. (2002) Ecology, Spirituality & Education. Curriculum for Relational Knowing, New York, 

Peter Lang. 

Specifisko interešu gadījumā var izmantot 

Ilgtspējīgas izglītības institūta akadēmisko grāmatu kolekciju (432. telpā, Parādes 1). Sarakstu var pieteikt 

iii@du.lv 

UNESCO (2005) Guidelines and Recommendations for Reorienting Teacher Education to Address 

Sustainability. Education for Sustainable Development in Action Technical Paper No. 2, UNESCO 

Education sector. 


Journal of Teacher Education for Sustainability, ISE, DU (ISSN 1691-4147) http://www.ise-lv.eu/ 

Australian Journal of Educational Technology http://www.ascilite.org/ajet.html 

The Australian Educational Research (AER) http://www.aare.edu.au/aer/about.htm 

The Australian Journal of Teacher Education http://ajte.education.ecu.edu.au/ 

Canadian Journal of Learning & Technology http://www.cjlt.ca/index.html 

International Journal for Educational Integrity http://www.ojs.unisa.edu.au/index.php/IJEI 

International Journal of Whole Schooling http://www.isetl.org/ijtlhe/ 

Issues in Educational Research http://www.iier.org.au/iier.html 

Journal of Research Practice http://jrp.icaap.org/index.php/jrp 

Reflecting Education http://reflectingeducation.net/index.php/reflecting 

Studies in Learning, Evaluation, Innovation and Development http://www.sleid.cqu.au/index.php 

The Trumpeter: Journal of Ecosophy ISSN Print: 0832-6193 Online ISSN 1705-9429 

http://trumpeter.athabascau.ca/index.php/trumpeter/index 

71


A 


Holistic education: problems, perspectives in the context of sustainable development 


The course is designed to provide doctoral students with an opportunity to create their own theoretical frame 

of reference for recognition of holistic approach and acquisition of the historical and contemporary basis of 

the holistic theory, as well as to develop the skill of applying the theory of holism to contemporary research 

in pedagogy and its branches. 

Piezīmes: 

72

Nosaukums 




semestrī) 

Mācību plānu, programmu attīstība un to kvalitātes 

problēmas 

28 stundas 




Elfrīda Krastiľa, Mācību metodiku katedra, Izglītības un vadības fakultātes profesore 

Jānis Pokulis, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra Izglītības un vadības fakultātes profesors 


Didaktika modernismā un postmodernismā 


Piedāvāt 1.studiju gada doktorantiem, kuri pēta mācību/studiju procesu, iespēju apzināt didaktisko 

pētījumu būtību un aktualitātes Latvijas pedagoģijā un pasaulē, studēt metodoloģiju un mācību teorijas, 

palīdzēt identificēt un teorētiski pamatot aktuālas problēmas didaktikā, pētīt didaktiskās likumības. 


Pilnveidot doktorantu kompetenci mācību plānu un programmu izveidē un izvērtēšanā 


73

Studiju programmas jēdziens augstskolas pedagoģijā. Augstskolas studiju programma kā līdzeklis pārmaiľu 

ierosināšanai pārejā no mācīšanas uz mācīšanos un profesionālā atbildīguma attīstībai. Studiju programmas 

mērķu un uzdevumu izvēles problēmu risināšanas kritēriji mūsdienās. 

Studiju programmas saturs, tā izvēles un attīstības principi. Augstskolu studiju programmu salīdzināšanas un 

pielīdzināšanas procedūras un ar tām saistītās problēmas. Augstskolas studiju programmu standartu 

problēma. Mācību metoţu, studiju procesa, studiju iznākumu vērtēšanas un izvērtēšanas problēmas. Studiju 

programmu kvalitātes problēma, izvērtēšanas kritēriju izvēles iespējas, pastāvošās izvērtēšanas metodikas. 

Pieeju analīze augstskolas studiju programmu ieviešanai un pilnveidošanai. 

Mācību plānu un programmu veidošana modernisma un postmodernisma kritēriji, tendences, salīdzinājums. 

Mācību satura atlase kompetenču veidošanai. Mācību saturiskā un procesuālā vienotība, to atspoguļošana 

mācību programmās. Integrētās mācību programmas. Garīguma komponenti mācību programmās. 


Mācību programmas vai studiju kursa izveide un/vai izvērtējums 


1. Andersone, R. (2007) Izglītības un mācību priekšmetu programmas. – R.: Raka 

2. Pret, D. (2000) Izglītības programmu pilnveide. – R.: Zvaigzne ABC 

3. Gudjons, H. (1998) Pedagoģijas pamatatziľas. – R.: Zvaigzne ABC. 

4. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.-2013.gadam – www.izm.gov.lv 

5. Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2007.-2013.gadam – www.nap.lv 

6. Boloľas deklarācija „Eiropas augstākās izglītības telpa” 

7. Rauhvargers, R. Eiropas kopējā augstākās izglītības politika: No Lisabonas konvencijas līdz Boloľas 

deklarācijai, Boloľas procesā sasniegtais un vadlīnijas nākotnei 

8. Ministru kabineta noteikumi 

9. Augstākās izglītības iestāţu un studiju programmu akreditācijas noteikumi Nr. 442 

2001.g.16.oktobris 

10. Augstākās izglītības iestādē īstenoto studiju programmu licencēšanas kārtība Nr. 3, 2002.g. 3.janvāris 

11. Par otrā līmeľa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu Nr. 481, 2001.g.20.novembris 


74

1. Ţogla, I. Didaktikas teorētiskie pamati. – R.: Raka. 

2. Dāle, P. (1994) Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru. – R. 

3. Ūsiľš, V. (1996) Latvijas brīvvalsts pedagogu atziľas par izglītības saturu. //Domas Nr. 5-19.- 

24.lpp. 

4. Valbis, J. (2004) izglītības informatīvā nodrošinājuma jaunas iespējas // Skolotājs Nr. 3, 2004 

5. Anspaks, J. (2003) Pedagoģijas idejas Latvijā. – R.: Raka 

6. Delors, Ţ. (2001) Mācīšanās ir zelts. Ziľojums, ko starptautiskā komisija par izglīību divdesmit 

pirmajam gadsimtam sniegusi UNESCO. – R.: UNESCO, INK 

7. Kangro, A. (2003) Izglītības kvalitātes starptautiskā salīdzinošā novērtēšana. // Skolotājs. Nr. 4, 

2003 

8. Šmite, A. Vītuma, M. (1999). Izglītības programmu attīštība. // Skoltājs, Nr. 2 (14), 1999 

9. Ţogla, I. (2006). Curriculum jēdziens definīcijās un salīdzinājumā. Latvijas Universitātes raksti 

700.s‟ej. 2006. R. 

10. Maslo, I. (2004) Latvijas vispārējās reformas pedagoģiskās mērķorientācijas būtība. /RPIVA 

Zinātniskie raksti: IV, 2004, 67.-76.lpp. 

11. Koķe, T. (2004) Skolotāju izglītība: Eiropas pieredze un perspektīvas. / Latvijas Universitātes 

raksti: 2004.Jubilejas izdevums, 187.-194.lpp. 

12. Geske, A., Ozola, A. (2007) Skolēnu sasniegumi lasītprasmē Latvijā un pasaulē. Izglītības 

pētniecība Latvijā. Monogrāfija, sērija Nr. 5. – LU Akadēmiskais apgāds 

13. Kompetence dabas zinātnēs, matemātikā un lasīšanā – ieguldījums nākotnei: Latvija OECD valstu 

Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmā 2006. – Rīga: LU Pedagoģijas u psiholoģijas 

fakultāte. Izglītības pētniecības institūts. 

14. Costa Arthur L. (2004) Assessment Strategies for Self-Directed Learning / Arthur L. Costa, Bena 

Kallick. – California: Corwin Press, 2004. – 170 p. 

15. Eral Lorna M. (2003) Assessment As Learning: Using Classroom Assessment to Maximize Student 

Learning / Lorna M. Earl. Corwin Press, INC., 2003. – 133 p. 

16. Peddiwell J. Abner. (2004) The Saber – Tooth Curriculum / J.Abner Peddiwell, 2004. – 182 p. 

17. Peters Michale A. (2004) Poststructuralism and Educational Research. / Michael A.Peters and 

Nicolas C. Burbules. – Lanham: Rowman & Littlefield Publishers, Inc, 2004. – 111 p. 

18. Posner Georg J. (2001) Course Design: A Guide to Curriculum Development for Teachers / 

Georg J. Posner, Alan N. Runistsky. – 6 th ed. – New York: Longman, 2001. – 284 p. 

19. Curriculum, Learning and Assessment: the Hong Kong experience / Edited by Phillip Stimpson, 

Paul Morris, Yvonne Fung, Ronny Carr. – B.v.: Open University of Hong Kong Press, 2003. – 442 

p. 

20. Higher Education and the Challenge of Sustainability: Problematics, Promise, and Practice / ED 

by Blaze Corcoran, Aejen E.I.Wals. – Dordrecht: Kluwer Academic Publishers, 2004. – 335 p. 

21. Inside and Out: Universities and Education for Sustainable Development / Ed.by Robert Forrant, 

Linda Silka. – New York: Baywood Publishing Company, Inc., 2006. – 183 p. 

22. Key Issues in Sustainable Development and Learning: A critical review / Ed.by William Scott, 

Stephen Goygh. – London: Routledge Falmer, 2004. – 274 p. 

23. The Professional Development of Teachers: Practice and Theory / Phillip Adey, Gwen Hewitt, 

John Hewitt, Nicolette Landau. – Dordrecht: Kluwer Academic Publsihers, 2004. – 207 p. 

24. Holistic Educational Resource Book: Learning and Teaching in an Ecumenical Conteset / Ed.by 

Peter Schreiner, Esther Banev, Simona Oxley. – Wascmann Munster / New York/ 

Munchen/Berlin/ 2005. -240 p. 


International Journal of Education Policy and Leadership http://journals.sfu.ca/ijepl/index.php/ijepl 

75


A 


Development of Study Plans and Curricula and Their Quality Problems 


The course aims to provide first year doctoral students who research learning/study process an opportunity to 

learn about the essence and topicality of didactic research in Latvian pedagogical context and on the global 

scale, study methodology and lerning theories, help to identify and theoretically substantiate topical problems 

in didactics, and research the laws of didactics. 

Piezīmes: 

76

Nosaukums Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu virzieni 




semestrī) 

14 stundas 

Zinātnes nozare Pedagoģlja 



Valērijs Makarevičs, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes 

docents 


Psiholoģijas zināšanas, kas iegūtas pedagoģijas maģistra programmā 


Piedāvāt doktorantiem mūsdienu psiholoģijas problēmas un to risinājumu iespējamības apskatu 


77

Mūsdienu psiholoģijas problēmas un to pētījumu virzieni 

Objektivitātes – subjektivitātes problēma un tās risinājums XX gadsimtā psiholoģijā. 

Objektivitātes un subjektivitātes problēmas definēšana un risināšana psiholoģiskajās skolās un virzienos XX 

gadsimta sākumā. 

Objektivitātes – subjektivitātes problēma dzīļu psiholoģijā. 

Psihoanalīze, analītiskā psiholoģija, individuālā psiholoģija par objektivitātes un subjektivitātes problēmu. 

Tēls, simbols, zīme. 

Humānistiskā psiholoģija par cilvēka dzīves jēgu un dzīves gaitu kā objektivitātes un subjektivitātes 

vienotības izpratni.. 

A.Maslova, R.Meja, K.Rodţersa, R.Asadţoli, A.Menegetti ieguldījums objektivitātes un subjektivitātes 

problēmas risināšanā. 

Tolerance kā subjektīva reprezentācijas objektīvajā individuālais paľēmiens. 

Jēdziena personība definīcljas problēma. Personības teorijas filozofiskie pamati. Personības sapratne daţādās 

psiholoģiskās skolās. Jēdzieni personība, individs, individualitāte, subjekts, cilvēks. Personības pētījumu 

pamatvirzieni. 

Jēdziena attīstība definīcijas problēma. Bioģenētiskais un socioģenētiskais attīstības faktori. Paša cilvēka 

aktivitāte. Aktivitātes motivācija. Psihosomātikas problēma. Personības daţādas identitātes. Attīstības 

daţādos vecumos pētījumu pamatvirzieni. 

Mācīšanas un mācīšanās teorijas. Pedagoģija un individuāla attīstība. Intelekts un kreativitāte. Ilgtspējības 

idejas un pētījumi pedagoģijā un pedagoģiskajā psiholoģijā. 

Socializācijas problēma. Sociālās zināšanas attīstība. Kognītīvā adaptācija sociālajā vīdē. Atribūcijas 

prodlēma un pētījumi. Sociālā uzvedība. Agresivitātes prodlēma. Sociālā ietekme mazās grupās. Pētījumu 

virzieni sociālajā psiholoģijā. 

Psiholoģiskā pētījuma organizēšana. Pētījuma rezultātu interpretācija un prezentācija. Psiholoģisko pētījumu 

virzieni Latvijā un Daugavpils universitātē. 


ieskaite 


Allport, G. (1968). The Person in Psychology. Beacon Press, Boston. 

Baron, A., Byrne D., Johnson, B. (1998). Exploring Social Psychology. Allyn and Bacon. 

78

Crain, W. (2000). Theories of Development. Concepts and Applications. Prentice Hall, Upper Saddle River, 

New Jersey. 

Karpova, Ā. (1998). Personība: teorijas un to radītāji. Rīga. Zvaigzne ABC. 

Lefrancois, G. (2000). Psychology for Teching. Wadsworth Thomson Learning. 

Marthin, D. (2000). Doing Psychology Experiments. Wadsworth Thomson Learning. 

Myers, D. (1996). Social Psychology. Mc.GRAW-HILL, Inc. 

Перспективы социальной психологии (2001). Редакторы составители: Хьюстон, М., Штребе, В., 

Стефенсон, Д. Москва. ЭКСМО. 


Education & Sustainable Development. First steps toward changes. Volume 1 (2006). Edited by Anita 

Pipere. Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”. 

Education & Sustainable Development. First steps toward changes. Volume 2 (2007). Edited by Anita 

Pipere. Daugavpils universitātes akadēmiskais apgāds „Saule”. 

Mandolini, C. (2007). Conditions, Processes, and Aims of Teachers Education: a Philosophical Perspective. 

Journal of Teacher Education for Sustainability, vol.7, p.p. 5-13. 

Personality Psychology in Europe. Volume 4 (1993). Edited by Guus l. van Heck, Paolo Bonaiuto, Ian J. 

Deary, Wolf Nowack. Tilburg University Press. 

Personality Psychology in Europe. Volume 5 (1994). Edited by Boele de Raad, Willem K.B. Hofstee, Guus l. 

van Heck. Tilburg University Press. 

Reľģe, V. (1999). Psiholoģija: Personības psiholoģiskās teorijas. Rīga. Zvaigzne ABC. 

Toward Democratic Schooling. European Experiences (1989). Edited by Knud Jensen and Stephen Walker. 

Open University Press. Milton Keynes-Philadelphia. 


Journal of teacher education for sustainability 

School Psychology International http://spi.sagepub.com/content/vol27/issue5 


A 

79


Problems and Research Directions of Modern Psychology 


The course aims to provide doctoral studens with an overview of current psychological problems and their 

possible solutions. 

Piezīmes: 

80

Nosaukums 




kontaktstundu skaits semestrī) 

Augstskolas pedagoģija: problēmas, perspektīvas 

42 stundas 


Zinātnes apakšnozare Augstskolas apakšnozare 



Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta asociētā profesore Izglītība sun vadības fakultāte, Daugavpils 



Priekzināšanas, kas apgūtas studiju kursos maģistra pedagoģijas programmās pedagoģijā. 


Piedāvāt doktorantiem iespēju apgūt augstskolas pedagoģijas mērķi, uzdevumus un tās teorētisko pamatu, 

iepazīt augstskolas pedagoģijas problēmas, attīstīt prasmi tās identificēt un izstrādāt uz pētījumu pamatotus 

priekšlikumus to risināšanai. 


81

1. Augstskolas pedagoģijas priekšmets un tā uzdevumi. 

2. Universitāšu lomas izmaiľas vēsturiskās attīstības gaitā. Universitāšu identitātes krīze. Zinātne un 

pētniecība universitātēs. 

3. Augstskolu attīstība vēsturiskā kontekstā. Augstākās izglītības attīstību ietekmējošie faktori. Problēmas 

augstskolas izglītībā pārejot no elitārās izglītības uz masu izglītības statusu. Augstskā izglītība un tās ietekme 

uz sabiedrības motivēšanu pārmaiľām uz ilgtspējīgu attīstību (sabiedrības, vides un ekonomikas attīstības 

saskaľotību, kurā respektēti vēsturiskais, globālais un vietējais konteksti). 

4. Aktuālās augstskolas pedagoģijas problēmas un mūsdienu pieejas to risināšanai. Pedagoģiskās idejas un 

principi, kas veicina mācīšanās inovācijas augstskolā. Formālā, neformālā un informālā saskaľošana 

augstākajā izglītībā. Prezentēšanas veidi un mācīšanās cikls, mācīšanas un mācīšanās stili augstskolā un tos 

determinējošie faktori. 

5. Augstskolu menedţments augstākās izglītības uzdevumu kontekstā. 

Augstskolu menedţments, augstskolas kultūra, universitāšu tipi, uzľēmējdarbība universitātē, virtuālā 

universitāte, universitāšu attīstība nākotnes skatījumā. 

Menedţmenta pieejas augstskolās un to ietekme uz institūcijas un tās struktūrvienību attīstību. Personāla 

attīstības vadība. Pārmaiľu ierosināšanas stratēģijas struktūrvienībās un universitātē. 

6. Izglītības programmas universitātēs un augstskolās. Studiju programmas jēdziens augstskolas pedagoģijā. 

Augstskolas studiju programma kā līdzeklis pārmaiľu ierosināšanai pārejā no mācīšanas uz mācīšanos un 

profesionālā atbildīguma attīstībai. Studiju programmas mērķu un uzdevumu izvēles problēmu risināšanas 

kritēriji mūsdienās. Studiju programmas saturs, tā izvēles un attīstības principi. Augstskolu studiju 

programmu salīdzināšanas un pielīdzināšanas procedūras un ar tām saistītās problēmas. Augstskolas studiju 

programmu standartu problēma. Mācību metoţu, studiju procesa, studiju iznākumu vērtēšanas un 

izvērtēšanas problēmas. Studiju programmu kvalitātes problēma, izvērtēšanas kritēriju izvēles iespējas, 

pastāvošās izvērtēšanas metodikas. 

Pieeju analīze augstskolas studiju programmu ieviešanai un pilnveidošanai. 

Lisabonas un Boloľas procesa konceptuālais nolūks, augstākās izglītības kvalitātes attīstības nodrošināšanas 

principi, prasības programmu īstenošanai bakalaura, maģistra un doktora programmās. 

7. Ilgtspējīgums augstākās izglītības attīstības kontekstā un darbības pētījuma pieeja augstskolas pedagoģiskā 

procesa izpētei, programmu attīstības nosacījumu identificēšanai un pašregulēšanas un pašrealizēšanās 

īstenošanai individuālajā, programmas, struktūrvienības/u, institūcijas, nacionālajā un Eiropas vai pasaules 

līmenī. Gadījumu analīze pārmaiľu ierosināšanai un attīstībai no Latvijas, Eiropas un citu pasaules reģionu 

praktiskās pieredzes un pieredzes pamatā izmantoto teorētisko atskaites sistēmu analīze. 


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un mutiskas ieskaites kārtošana. 


McCaffery, P. (2004) The Higher Educattion Manager‟s Handbook: Effective leadership and Managament in 

Universities and Colleages. London and New York, RoutledgeFalmer, Taylor & Francis Group. 

82

Corcoran, P.B., Wals, A. E., Ed. (2004) Higher Education and the Challenge of Sustainability: Problematics, 

Promise, and Practice. Netherlands, Kluwer Academic Publishers. 

Forsyth, P (2000) How to Motivate People, Kogan Page, London. 

Kotter, J.P. (1990) A Force for Change:How Leadership Differs from Management, Free Press, New York. 

Higher Education in Europe: The role, structure and tasks of the National Rectors‟ Conferences of the 

European University Association. Raabe academic publishers, Berlin 

www.raabe.de; http://www.bologna-handbook.com/ 


Laurillard, D. (2001) Rethinking University Teaching: A Conversational Framework for the Effective Use of 

Learning Technologies, 2 nd edn, Routledge Falmer, London. 

Riley-Taylor, E. (2002) Ecology, Spirituality & Education. Curriculum for Relational Knowing, New York, 

Peter Lang. 

Mintzberg, H. (ed.) (2002) The Strategy Process, Concepts, Contexts, Cases, 4 th edn, Pearson Higher 

Education, Herts. 

Pelikan, J. (1992) The Idea of the University: A Re-examination, Yale University Press, London. 

Ieteicams izmantot arī literatūru par augstskolu pedagoģijas specifiskajiem jautājumiem, kas ir 

uzkrāta Ilgtspējīgas izglītības institūta akadēmisko grāmatu kolekcijā (Parādes 1-432. telpā) 

White Paper (2003) The Future of Higher Education,DfES, London 



Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes ) http://www.ise-lv.eu/ 

Academic Leadership http://www.academicleadership.org/ 

The Canadian Journal of Educational Administration and Policy (CJEAP) 

http://www.umanitoba.ca/publications/cjeap/ 

Current Issues in Comparative Education http://www.tc.columbia.edu/cice/index.html 

Higher Education Perspectives http://jps.library.utoronto.ca/index.php/hep 

International Electronic Journal for Leadership in Learning http://www.ucalgary.ca/~iejll/ 

International Journal of Education Policy and Leadership http://journals.sfu.ca/ijepl/index.php/ijepl 

International Journal of Progressive Education http://journals.sfu.ca/ijepl/index.php/ijepl 

The Australian Educational Research (AER) http://www.aare.edu.au/aer/about.htm 


Canadian Journal of Learning & Technology http://www.cjlt.ca/index.html 






83


B 


Pedagogy of Higher Education: Problems and Perspectives 


The course is intended to provide doctoral students with an opportunity to learn about the aim, objectives and 

theoretical basis of pedagogy of higher education, realise the problems of higher education, develop skills to 

identify them and create research-grounded propositions for their solution, 

84

Nosaukums Mācīšanas psiholoģija mūţizglītības kontekstā 




semestrī) 

28 stundas 


Zinātnes apakšnozare Augstskolas pedagoģijas apakšnozare 


Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūts, Izglītības un vadības fakultātes profesore. 


Pedagoģiskā psiholoģija bakalaura studiju programmās un maģistra studiju programmā pedagoģijā. 


Kurss ir paredzēts doktorantu iepazīstināšanai ar jaunākajām pieejām psiholoģijā, kuras tiek sekmīgi 

izmantotas visos izglītības līmeľos mūţizglītība jomā. Mācīšanās un mācīšana mūţizglītības jomā tiek 

analizētas pedagoģiskās, attīstības psiholoģijas un globālo izglītības tendenču kontekstā. Tiek aplūkota 

cilvēka psihiskā attīstība mūţizglītības kontekstā, uzsverot kognitīvo procesu un mācību motivācijas attīstību 

dzīves laikā. Doktoranti veido savu mācīšanās karti, iesaistās pašrefleksijā par savu mācīšanās pieeju, stiliem, 

stratēģijām, mācīšanās motivāciju, diskutē par zinātniskiem pētījumiem par šīm problēmām. Tiek diskutēts 

par galvenajām mācīšanas/mācīšanās teorijām, noskaidrota mācīšanās loma cilvēka dzīves laikā velkot 

paralēles starp daţādos cilvēka dzīves posmos izmantoto mācīšanos un pētniecības metodēm izglītībā. Tiek 

apspriestas attiecības starp mūţizglītības un izglītības ilgtspējīgai attīstībai jēdzieniem, kā arī pieaugušo 

mācīšanas/mācīšanās psiholoģiskās pieejas. Kursa otrajā daļā doktoranti iepazīstas ar pētījumiem saistībā ar 

mācību identitātes meklējumiem. Tiek analizēta identitāte, skolēna/studenta identitāte, mācīšanās kā 

identitāte, pētījumi par skolotāju mācīšanās identitāti, uz ilgtspējību orientētas identitātes strukturālais 

modelis. Kursa noslēgumā notiek uz ilgtspējību orientētas mācīšanās identitātes strukturālā modeļa veidošana 

doktorantu grupā. 

85

Kursa plāns: 

1. Ievads kursā: iepazīšanās ar doktorantu kontekstu, pieredzi. Mājas darba (savas mācīšanās ceļa kartes no 

dzimšanas līdz šodienai) analīze, savas mācīšanās pieeju, stilu, stratēģiju, utt. teorētiskā analīze. 

Anotācijas par rakstiem “Perspectives on adult learning: Framing our research” un “A qualitative metaanalysis 

of sustainability oriented researcher‟s identity” (īpašu uzmanību veltot identitātes modelim). 

2. Galvenās mācīšanas/mācīšanās teorijas (pieejas). Mācīšanās stili, mācīšanās stratēģijas, meta-kognitīvās 

stratēģijas. Mācīšanās loma cilvēka dzīves laikā attīstības psiholoģijas kontekstā: saistība ar pētniecības 

metodēm izglītībā. Mūţizglītība un izglītība ilgtspējīgai attīstībai. Pieaugušo mācīšanas/mācīšanās 

psiholoģiskās pieejas (M.Nouls – adragoģija, K.Rodţers – pieredzes mācīšanās, K.P. Kross – pieaugušo 

mācīšanās). 

3. Identitāte, skolēna/studenta identitāte, mācīšanās kā identitāte (E.Wenger (1998) “Communities of 

Practice: Learning, Meaning, and Identity”). Pētījumi par skolotāju mācīšanās identitāti. Raksta “A 

qualitative meta-analysis of sustainability oriented researcher‟s identity” (A.Pipere) un uz ilgtspējību 

orientētas identitātes strukturālā modeļa analīze. Uz ilgtspējību orientētas mācīšanās identitātes 

strukturālā modeļa veidošana doktorantu grupā. 


Sava psiholoģiskā modeļa izveidošana, izmantojot mācīšanās psiholoģijas teoriju un praksi, un aprobēšana 

savas doktora disertācijas vai darba vietas konteksta ietvaros (izvēloties vienu no mūţizglītības posmiem). 

Modeļa rakstiska un mutiska prezentācija doktorantu grupā. 


1. Geidžs, N. L., & Berliners, D. C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC. 

2. Лефрансуа, Г. (2003). Психология для учителя: Прикладная педагогическая психология. 

СПб: ПРАЙМ-ЕВРОЗНАК. 

3. Santrock, J. W. (2001). Educational Psychology. McGraw-Hill Companies, Inc. 


1. Ādlers, A. (2001). Individuālpsiholoģija skolā: Lekcijas skolotājiem un audzinātājiem. Zvaigzne 

ABC. 

2. Fišers, R. (2005). Mācīsim bērniem domāt. Rīga: RaKa. 

3. Frajs, R. (2001). Radošas personības rokasgrāmata. Rīga: Jāľa Rozes apgāds. 

4. Kā izaudzināt brīnišķīgus bērnus: Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem (no 6 līdz 12 gadiem). 

(2003) Rīga: Valters un Rapa. 

5. Krastiľa, E., & Pipere, A. (2004). Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. Rīga: RaKa. 

6. Maslo, E. (2003). Mācīšanās spēju pilnveide (Pedagoģiskā bibliotēka). Rīga: RaKa. 

7. Pētījumi pieaugušo pedagoģijā (2005) (red. T.Koķe) Latvijas Universitātes Pedagoģijas un 

psiholoģijas fakultāte. LU Akadēmiskais apgāds. 

8. Pļaveniece, M., & Škuškovnika, D. (2002). Sociālā psiholoģija pedagogiem. Rīga: RaKa. 

9. Rimma, S. (2000). Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. Rīga: Jumava. 

10. Voterhauzs, F. (1999). Klasvadība. Rīga: Zvaigzne ABC. 

86

11. Smita, K., & Strika, L. (1998). Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z : Pilnīga rokasgrāmata 

vecākiem, skolotājiem un visiem, kas strādā ar bērniem,par mācīšanās traucējumiem no 

pirmsskolas līdz pieauguša cilvēka vecumam. Rīga: RaKa 

12. Svence, G. (2003). Pieaugušo psiholoģija: Personības brieduma perioda attīstības akcenti un 

profesionālā motivācija. Rīga: RaKa 

13. Фридман Л. М., & Кулагина И. Ю. (1991). Психологический справочник учителя. Москва: 

«Просвещение». 

14. Фридман Л. М. (1997). Психопедагогика общего образования. Москва: Институт 

практической психологии. 

15. Цукерман Г. А. (1995). Психология саморазвития: задача для подростков и педагогов. Рига, 

ПИ «Эксперимент». 

16. Роджерс К., & Фрейберг Дж. (2002). Свобода учиться. Москва: «Смысл». 

17. Гейвин, Х. (2003). Когнитивная психология. СПб: «Питер». 

18. Зимняя И. А. (1997). Педагогическая психология: Учеб. Пособие. Ростов на Дону: Изд-во 

«Феникс». 

19. Логвинов И., Сарычев С., & Силаков А. (2005). Педагогическая психология в схемах и 

комментариях. СПб: «Питер». 

20. Митина, Л. М. (2004). Психология труда и профессионального развития учителя: Учебное 

пособие для студентов педвузов, обучающихся по спец. 031000-Педагогика и 

психология. Москва: Academia (Высшее профессиональное образование). 

21. Штернберг Р. Дж. (2000). Интеллект, приносящий успех. Мн.: ООО «Попурри». 

22. Bowers C. A., & Flinders, D. J. (1990). Responsive Teaching. Teachers College, Columbia 

University. 

23. Bruner, J. (1977). The Process of Education. Harward University Press. 

24. Canfield, J., & Wells, H. C. (1994). 100 Ways to Enhance self Concept in the Classrom, Allyn and 

Bacon. 

25. Clark, E.T. r. (1997). Designing and Implementing an Integrated Curriculum: A Student- 

Centered Approach, Holistic Education Press, Brandon, VT. 

26. Claxston, G. (1999). Wise Up: The Challenge of Lifelong Learning. Bloomsbury USA. 

27. Compulsory Schooling and Human Learning (1994). Ed. by D.M.Bethel, Caddo Gap Press. 

28. Curvin, R. L., & Fuhrmann, B. S. (1975). Discovering Your Teaching Self: Humanistic 

Approaches to Effective Teaching, Prentice-Hall, Inc. 

29. Egan, K. (1997). The Educated Mind: How Cognitive Tools Shape Our Understanding. 

Chicago; London. 

30. Fox, M. (1993). Psychological Perspectives in Education. Introduction in Education. Red. J.Solity, 

N.Y. 

31. Gardner, H. (1999). Intelligence Reframed: Multiple Intelligences for the 21st Century. New York. 

32. Gardner, H. (1993). Multiple Intelligences: The Theory in Practice. New York. 

33. Gardner, H. (1991). The Unschooled Mind: How Children Think and How Schools Should Teach. 

New York. 

34. Glatthorn, A. A. (1992). Teachers as Agents of Change: A New Look at School Improvement, NEA, 

Washington, D.C. 

35. Hargreaves, D. H. (2004). Learning for Life: The Foundations of Lifelong Learning. Policy Pr. 

36. Jensen, E. (1998). Teaching with the Brain in Mind. ASCD. 

37. Kyriacou, C. (1998). Essential Teaching Skills. Nelson Thornes Ltd, 3 Rev Ed edition. 

38. Lavery, C. (1996). Focus on Britain Today: Teacher‟s Book. Tallin: Koolibri Publishers. 

39. Marks-Beale, A. (2006). Success Skills: Strategies for Study and Lifelong Learning. South-Western 

Educational Pub. 

40. O‟Sullivan, E. (1999). Transformative Learning: Educational Vision for the 21 st Century. Zed 

Books, London, New York. 

41. Purney W. W., & Novak J. M. (1996). Inviting School Success. Wadsworth Publishing Company. 

42. Smith, M. C. & Pourchot, T. (eds.) (1998). Adult Learning and Development: Perspectives From 

Educational Psychology (The Educational Psychology Series). Lawrence Erlbaum. 

87

43. Sutherland, P. (2006). Lifelong Learning: Concepts and Contexts. Routledge. 

44. Tan, O. S., Parsons, R. D., Hinson, S. L., & Sardo-Brown, D. (2003). Educational Psychology: A 

Practitioner-researcher approach (An Asian Edition). Thomson Learning. 

45. Tennant, M. (2005). Psychology and Adult Learning. Routledge. 

46. Woods, P. (1993). Critical Events in Teaching and Learning. The Palmer Press. 

47. Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

Journal “Lifelong Learning in Europe” ISSN 1239-6826 

Journal “Adult Education Quarterly” ISSN: 0741-7136 


B 


Learning Psychology in the Context of Life-Long Learning. 


The course represents the latest approaches in learning psychology successfully applied on all levels of 

life-long learning. Life-long learning/teaching are analysed in the context of educational, developmental 

psychology, and global trends in education. Human development is presented in close connection with lifelong 

learning, focusing on the development of cognitive processes and learning motivation during the life 

span. Doctoral students construct their own learning map, engage in self-reflection on their own 

approaches to learning, learning strategies, motivation, and discuss the latest research in this area. Main 

learning/teaching theories are analysed, changes in the role of learning throughout life are determined 

building the analogies between learning in different periods of life and research methods in education. 

Relationships between the concepts of life-long learning, sustainable education, and education for 

sustainable development, as well as psychological approaches to adult learning are investigated. During 

the second part of the course, doctoral students analyse the research concerning the search for learning 

identity. The concepts of identity, learners/teachers identity are scrutinised, learning as identity, research 

on teachers‟ learning identity, structural model of sustainability-oriented identity are discussed. At the end 

of the course, doctoral students participate in group-construction of the structural model of sustainabilityoriented 

identity. 

Piezīmes: 

88

Nosaukums Pētnieka identitātes attīstība 




semestrī) 

14 stundas 


Zinātnes apakšnozare Augstskolas pedagoģijas apakšnozare 


Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūta profesore, Izglītības un vadības fakultāte, Daugavpils 



Pētnieciskās metodoloģijas kursi bakalaura un maģistra programmās pedagoģijā, bakalaura un maģistra darba 

rakstīšanas un aizstāvēšanas pieredze. 


Kursa mērķis: izmantojot piedalīšanos darbības pētījumā un veicot pakāpenisku personīgās pētnieka 

identitātes pašizpēti, refleksiju par šīs izpētes rezultātiem un šo rezultātu interpretāciju, dot iespēju 

doktorantiem izvērtēt šīs savas sociālās identitātes kategorijas kvantitatīvos un kvalitatīvos aspektus, noteikt, 

cik lielā mērā viľu pētnieka identitāte atbilst uz ilgtspējību orientētas pētnieka identitātes kritērijiem. 


Ievads kursā. Kūna un Makpārtlenda “20 izteikumu metodes” modifikācija: 20 izteikumi par to, kas es 

biju pirms doktorantūras, kas es esmu pašlaik, kas es būšu pēc doktorantūras pabeigšanas. 

A. KAS IR PĒTNIEKS? VAI ESMU PĒTNIEKS? 

1. Pašrefleksija par jautājumiem: Ko nozīmē būt pētniekam? Vai es esmu pētnieks? Pētnieka kvalitatīvo 

kritēriju veidošana. Kvantitatīva savas pētnieka identitātes pašizvērtēšana pēc izstrādātajiem 

kritērijiem. 

2. Personisko konstruktu metodes atkārtošana un repertuāra reţģa “Es kā pētnieks” veidošana 

individuāli un grupā. 

B. KAS IR IDENTITĀTE? MANA PĒTNIECISKĀ IDENTITĀTE 

1. Identitātes teorētiskais pamatojums no psiholoģijas un pedagoģijas viedokļa. 

89

2. Metodika dialoģiskā es noteikšanai. Trīs svarīgāko raksturojumu no 20 (kas es esmu šodien, kas es 

biju, un kas es būšu) mijattiecību grafisks attēlojums un šo raksturojumu nozīmes apraksts un izvēles 

pamatojums. 

3. V.Makareviča izstrādātās aptaujas par pētnieka identitāti (Skalas: autonomija, vērtības, laika 

perspektīva, profesionālās zināšanas un prasmes, attiecības ar pētnieciskā darba vadītājiem un 

mentoriem, emocionālais aspekts, sociālo lomu pretrunas) aizpildīšana un analīze. 

4. Kūna un Makpārtlenda “20 izteikumu metodes” rezultātu analīze: doktoranti meklē pazīmes, kas 

norāda uz viľu pētnieka identitāti un šīs identitātes izmaiľām laika perspektīvā. Pāru darbs un 

diskusijas grupā. 

C. KAS IR ILGTSPĒJĪBA? UZ ILGTSPĒJĪBU ORIENTĒTA IDENTITĀTE? 

KAS IR UZ ILGTSPĒJĪBU ORIENTĒTA PĒTNIEKA IDENTITĀTE? 

1. Ilgtspējība kā princips un ilgtspējība saistībā ar cilvēka personību/identitāti. 

2. Grupu darbs pie izpratnes veidošanas, ko nozīmē uz ilgtspējību orientēta: 

1) dzimumidentitāte; 

2) etniskā identitāte; 

3) profesionālā identitāte; 

4) ekoloģiskā/reliģiskā identitāte; 

5) ģimenes lomu identitāte; 

6) sociālo attiecību identitāte; 

7) rekreacionālā identitāte; 

8) studenta (izglītības) identitāte. 

Grupu darba rezultātu prezentācija, diskusija un apkopojums. 

3. No iepriekšējā grupu darba rezultātiem, pamatojoties uz piedāvāto teorētisko skatījumu, tiek izdalīti 

galvenie ilgtspējīgas identitātes kritēriji. 

4. Balstoties šiem galvenajiem kritērijiem doktoranti, darbojoties grupā, konstruē skatījumu: kāda ir uz 

ilgtspējību orientēta pētnieka identitāte. 

5. Pašrefleksija (fokusgrupa) attiecībā uz savas pētnieciskās identitātes salīdzinājumu ar uz ilgtspējību 

orientētu pētnieka identitāti. 

6. Iepazīšanās ar iepriekšējo darbības pētījumu rezultātiem un savu rezultātu salīdzināšana ar šiem 

rezultātiem. 


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un mutiska atskaite doktorantu grupā par darbības pētījuma rezultātiem. 


Barnett, R. (ed.) Reshaping the University: New Relationships between Research, Scholarship and 

Teaching. Society for Research into Higher Education & Open University Press, 136-150. 

Scheibe, K.E. (1995) Self Studies: The Psychology of Self and Identity. PRAEGER: Westport, Connecticut, 

London. 

Wortham, S. (2006) Learning Identity: The Joint Emergence of Social Identification and Academic Learning. 

Cambridge University Press. 


90

Armstrong, P. (2001) Becoming and being a researcher: Doing research as lifelong learning, Paper presented 

at SCUTREA, 31st Annual Conference, 3-5 July 2001, University of East London. Available 

http://www.leeds.ac.uk/educol/documents/00002429.htm 

CISE (2006) Education for Sustainability Framework. The Cloud Institute for Sustainability Education. 

Available 

http://www.sustainabilityed.org/what/education_for_sustainability/documents/EFSFramework_000.pdf 

Feist, G.J. (2006) The Psychology of Science and the Origins of Scientific Mind. Yale University Press, New 

Haven & London. 

Malfroy, J. & Yates, L. (2003, November) Knowledge in Action: Doctoral programs forging new identities. 

Journal of Higher Education Policy and Management, Vol. 25, No. 2, 119-129. 

Pipere, A. (2000) Identity of teacher personality: Perspectives of holistic approach. Proceedings of 2nd 

International Conference “Person. Color. Nature. Music”. Daugavpils, Latvia, 46-53. 

Pipere, A. (2003) Identity of learning teacher: Examining structural variations and interactive “self”. The 

Irish Journal of Psychology, Vol. 24, Nos.3-4, 143-161. 

Pipere, A. (2007a) The sustainability-oriented researcher‟s identity: Action research in doctoral studies. 

Proceedings of International Conference on “Higher Education and the Challenge of Sustainability: 

Problems, Promises and Good Practice” Orestiada - Soufli, Prefecture of Evros, Greece, 5 - 7 October 

2007, 237-246. 

Pipere, A. (2007b) Becoming a researcher: Interplay of identity and sustainability, in Pipere, A. (Ed.), 

Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes, Volume 2, Daugavpils 

University: Saule, 241-262. 

Pipere, A. (2007c) A qualitative meta-analysis of sustainability oriented researcher‟s identity, in 

Scientific articles of the 5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 

17-21, 2007, Daugavpils University, 53-62. 

Pipere, A. (2008) Mapping the researcher‟s identity in the university context: Dimensions of personal 

constructs. Baltic Journal of Psychology (in press). 

Pipere, A. & Salīte, I. (2006) Educational action research in teacher education: Fostering research skills, Full 

papers of APERA International Conference 2006 “Educational Research, Policy and Practice in an 

Era of Globalization: The Asia-Pacific Perspectives and Beyond”, CD format. 

Romanyshyn, R.D. (2007) The Wounded Researcher: Research with Soul in Mind. Spring Journal Inc., New 

Orleans, Louisiana. 

Scott, W. & Gough, S. (Eds.) Key Issues in Sustainable Development and Learning: A Critical Review. 

Routledge Falmer, Taylor & Francis Group, 33-37. 

Wenger, E. (1998) Communities of Practice: Learning, Meaning, and Identity. Cambridge, Cambridge 

University Press. 




91


Forum qualitative sozialforschung/Forum: Qualitative social research [On-line Journal] 

http://www.qualitative-research.net/fqs-texte/1-04/1-04leeroth-e.htm 

Self and Identity. Publisher: Taylor & Francis group. Print ISSN: 1529-8868. Online ISSN: 1529- 

8876. 

Identity: An International Journal of Theory and Research. Publisher: Taylor & Francis group. ISSN: 

1532-706X (electronic) 1528-3488 (paper). 


B 


Development of Researcher‟s Identity 


Through engagement in action research and gradual self-investigation of individual researcher‟s identity as 

well as through reflection and interpretation of the results of this investigation, the suggested study course 

provides a possibility for doctoral students to assess the quantitative and qualitative aspects of this peculiar 

category of their social identity, to determine the relevance of their researcher‟s identity to the criteria of 

sustainability-oriented researcher‟s identity. The course in its essence is constructed and structured as 

educational action research. The central issue of this action research, theoretically and practically dealt with 

in the systematic process of research by means of active participation of doctoral students, is actualisation, 

analysis, development and reorientation of doctoral students‟ researcher‟s identity towards the criteria of 

sustainability-oriented identity. Therefore, this course directs the doctoral students towards research work not 

only on the level of rational, instrumental, and pragmatic epistemology, bet also encourages them to 

commence the axiologically and ontologically contextualised and sustainability-oriented investigation in 

pedagogy. 

Piezīmes: 

92

Nosaukums Mācību vides attīstības problēmas pedagoģijā 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu 

skaits semestrī) 

14 stundas 




Skolas pedagoģijas apakšnozare, kā arī izvēles kurss augstskolas un 

nozaru pedagoģijas apakšnozarēs. 


Inese Jurgena, Izglītības un vadības fakultātes profesore 

Ilona Mičule, Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece, Izglītības un vadības fakultāte 


Priekzināšanas, kas apgūtas studiju kursos maģistra pedagoģijas programmās pedagoģijā un šīs studiju 

programmas A bloka studiju priekšmeti. 


Ierosināt refleksiju par mācību vides jēdziena saturu, pieejām tā formulēšanā un ar to saistītām problēmām. 

Integrēt studiju kursa satura apguvi ar pētniecisko darbību un pētniecisko prasmju pilnveidošanu. 


1. Modernisma un postmodernisma pieeju attieksme pret mācību vidi. Mācību vides jēdziena saturs, pieejas 

tā formulēšanā. Mācīšanās vides jēdziens. Mācīšanās vide konstruktīvā postmodernisma skatījumā. 

2. Dţona Djūija mācīšanas un mācīšanās vides koncepcijas. 

2. Mūsdienīgu mācību vides organizēšanas paraugu analīze (humānais, bērncentrētais, nehierarhiskās 

mācīšanās u.c. modeļi). Mācīšanu un mācīšanos veicinošas vides dinamika. 

3. Darbības pētījums mācīšanās vides problēmu risināšanai (teorētiskās un ar pētījuma organizēšanu saistītās 

problēmas). Darbības pētījuma rezultātu meta-analīze individuālo un grupas uzskatu līmenī. 

Darbības pētījuma rezultātu sagatavošana zinātniskas publikācijas formā un salīdzinošā izvērtēšana ieskaites 

gaitā. 

93


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un mutiskas ieskaites kārtošana, kurā tiek veikta individuālo uzskatu 

salīdzinošā analīze un grupas kopīgā skatījuma konstruēšana, kurā mācību vides jēdziens tiek paplašināts un 

padziļināts, tādejādi tiek iegūtas jaunas zināšanas priekšmeta saturā un pētnieciskās prasmes. 


1. Stanford Encyklopedia of philosophy par A.Vaithedu un viľa darbiem, skat. 

http://plato.stanford.edu/entries/whitehead/#WW 

2. Stanford Encyklopedia of philosophy par jēdzienu “mācīšanās un vide” satura diskursu daţādu izglītības 

filosofijas un daţādu izglītības teoriju kontekstā un specifisko saturu. 

http://plato.stanford.edu/search/searcher.py?query=learning+environment 

Stepanek,J. (1999) Meeting the Needs of Gifted Students: Differentiating Mathematics and Science Intention 

, Northwest Regional Educational Laboratory, Oregon. 

http://www.nwrel.org/msec/just_good/9/gifted.pdf 

http://www.nwrel.org/msec/just_good/9/p_28.html 

3. Deborah, D. (2000) Learning from Change : Landmarks in Teaching and Learning in Higher Education 

from Change Magazine 1969-1999. 

http://books.google.com/books?id=r6w9AAAAIAAJ&printsec=frontcover&lr=&hl=lv#PPR22,M1 


Ozols, R. (2006) iekļaujošā izglītība www.iac.edu.lv/vienad_iesp/Rolanda_ozolaPP.ppt 



Education and Sustainable Development: First Steps Toward Changes ) http://www.ise-lv.eu/ 

International Electronic Journal for Leadership in Learning http://www.ucalgary.ca/~iejll/ 

International Journal of Progressive Education http://journals.sfu.ca/ijepl/index.php/ijepl 








B 

94


Problems of the Development of Learning Environment in Pedagogy. 


The course is designed to initiate reflection about the content of the notion of learning environment, 

approaches to its formulation and related problems. Likewise, the course aims to integrate acquisition of the 

study course with research activity and development of research skills. 

Piezīmes: 

95

Nosaukums 





Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā 

Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģijas apakšnozare 




Irēna Kokina, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes 

asoc.profesore 


Šīs studiju programmas A bloka priekšmeti 


Iepazīstināt doktorantus ar jaunākajām psiholoģijas pieejām mācību vides attīstības jautājumiem, veidot 

prasmes pazīt efektīvu un optimālu mācību vidi, apzināties mācību vides trūkumus. 


Mācību vides attīstības metodoloģiskie pamati. 

Mācību vides struktūra un tipoloģija. 

Mācību vides variācijas un izvēles iespējas. 

96

Pozitīvas mācību vides radīšana: 

Vispārējās stratēģijas (vadības stili, grupu aktivitāšu vadīšana); 

Likumu ieviešana un uzturēšana 

Skolēnu iesaistīšana sadarbībā 

Problēmuzvedības novēršana (vadības stratēģijas, agresijas novēršana, klases un skolas programmas); 

Komunikācijas prasmju attīstīšana, oratora/klausītāja prasmes, efektīvās verbālās saskarsmes barjeras. 

Mācību vides intensitāte, mācību slodze, organisma iespējas mācību procesā. 

Skolēnu, skolotāju un vecāku aktivitātes problema. 

Komandas loma skolas darba organizēšanā. 

Mācību vides emocionālo aspektu raksturojums. 

Attiecības pedagogu kolektīvā, attiecības starp skolēniem klasēs un skolā. 

Mācību formu sociālais statuss. Skolas sociālās iniciatīvas un darbs ar masu saziľas līdzekļiem. 

Mācību vides mobilitāte un stabilitāte 


Referāts, ieskaite. 


1. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. Lielvārde.: Lielvārds, 1995. 

2. Voterhauzs F. Klasvadība. Rīga: Zvaigzne ABC, 1999. 

3. Vingrinājumi, spēles un paľēmieni daţāda lieluma grupu darba efektivitātes un dinamikas veicināšanai. 

JSPPC, 1997. 

4. Bowers C.A., Flinders D.J. Responsive Teaching. Teachers College, Columbia University, 1990. 

5. Confield J., Wells H.C. 100 Ways to Enhance Self Concept in the Classroom, Allyn and Bacon, 1994. 

6. Curwin L.L., Fuhmann B.S. Discovering Your Teaching Self (Humanistic Approarches to Effective 

Teaching). Prentice-Hall, Inc., 1975. 

7. Fischer B.A., Adams K.L. Interpersonal Communication:Pragmatics of Human Relationships, McGraw- 

Hill, Inc., 1994. 

8. Field Guide to Educational Renewal/Vermont, Holistic Education Press, 1994. 

9. Gibboney R.A., Clark D. What Every Great Teacher Knows. Practical Principles for Effective Teaching, 

Holistic Education Press, 1998. 

10. Santrock J.W. Educational Psychology, McGrawtlill, 2001. 


1.Glatthorn A.A. Teachers as Agents of Change; A New Look at SchoolImprovement, NEA, Waschington, 

D.C., 1992. 

2.Miller R. What Are Schools For? / Holistic education in American Culture, Holistic Education Press, VT, 

1997. 


97


Journal of Teacher Education for Sustainability 

Education & Sustainable Development 

Reflective Practice 

Globalisation, Societies and Education 


B 


Problems of the Development of Learning Environment in Psychology 


To inform doctoral students about the newest psychological approaches concerning the development of 

learning environment, develop skills of identifying an effective and optimal learning environment and 

recognising the deficiencies of learning environment. 

Piezīmes: 

98

Nosaukums Skolotāja kompetences problēma psiholoģijā 





Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģijas apakšnozare 


Irēna Kokina, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes 



profesore 


Jāapgūst B daļā vai var to apgūt arī kā C daļas priekšmetu brīvajā izvēlē 


Iepazīstināt doktorantus ar jaunākajām psiholoģijas pieejām skolotāja kompetences jautājumu risinājumos, 

apzināties kompetenču būtību pedagoģiskajā procesā. 


1. Skolotāja kompetenču raksturojums daţādu autoru skatījumā. 

2.Pedagoģiskās virzības būtības un struktūras raksturojums daţādos teorētiskajos virzienos 

(bihevioristiskajā, kognitīvajā, humānajā). 

3. Skolotāja darba modeļa raksturojums daţādu autoru skatījumā. 

99

4. Skolotāja darbības pamatīpašību struktūra. 

5. Psihologiskās stratēģijas sistēmā “skolotājs-skolēns” analīze humānās pedagoģijas kontekstā. 

6. Saskarsme kā profesionālās pedagoģiskās darbības kategorija. 

7. Darbības teorija pedagogiskajā procesā. Darbības procesuālais aspekts. Darbības radošais un 

pārveidojošais raksturs. 

8. Radošās pedagoģiskās darbības līmeľu raksturojums. Skolotāju radošās darbības līmeľu savstarpējās 

saistības modeļi. 

9. Pedagoga profesionālās ētikas pamatprasības. 

10. Pedagoģiskās attieksmes kā audzināšanas priekšnoteikums un rezultāts. 

11. Skolotāja – pētnieka produktīvās darbības līmeľu modelis. 

12. Skolotāja personības kognitīvie, emocionālie un darbības komponenti, to sasvstarpējā saistība. 

13. Pedagoģiskās spējas un to struktūra. Skolotāja personības audzinošais potenciāls. 

14. Skolotājs un psiholoģiski pedagoģiskā korekcija. Korekcijas darba populārāko teoriju raksturojums. 

Korekcijas veidu klasifikācija. 

15. Profesionālā skolotāja ētika. Skolotāja ētiskās vērtības, principi un normas. Brīvība, pienākums un 

atbildība. Ētiskie stili audzināšanas darbā. Pedagoģiskais takts, tā komponenti. Taisnīgums, gods, cieľa un 

sirdsapziľa. Empātija un tolerance. Novirzes no ētikas. Ētiskās dilemmas konkrētā profesionālā vidē. Ētiskās 

problēmas pedagoģiskajos pētījumos. 

16. Morālais klimats klasē, skolā. 

17. Saskarsmes kultūra. Cilvēka dzīves vērtības un jēga. 


Referāts un ieskaite. 


1. Geidţs N.L., Berliners D.C. Pedagoģiskā psihologija – R.: Zvaigzne ABC, 1999. 

2. Stabiľš J. Skolotāja misja.- R.: RaKa, 2001. 

3. Maslo I. Skolotāju kompetences izpratne teorijas un prakses vienotībā. // Skolotājs, Nr.4, 2002., 8.- 

14.lpp. 

4. Амонашвили Ш.А. Размышления о гуманной педагогике. М.: Издательский Дом Шалвы 

Амонашвили. 1995.- 496 с. 

5. Богоявленская Д.Б. Психология творческих способностей. М.: Академия, 2002.- 320 с. 

6. Воробьев А.В. Воспитательный потенциал личности учителя. Даугавпилс, ДПИ. 1993.- 200 с. 

7. Выготский Л.С. Психология. М.: ЭКСМО-Пресс, 2000.- 1008 с. 

100

8. Выготский Л.С. Проблемы дефектологии. М.: Просвещение, 1995.- 527 с. 

9. Ильин Е.П. Мотивация и мотивы. Спб.: Питер, 2000.- 512 с. 

10. Кларин М.В. Инновации в мировой педагогике. М .: 1998. 

11. Кларин М.В. Технология обучения. М.: 1999. 

12. Коссов Б.Б. Личность: Теория, диагностика и развитие. М.: Академический проект, 2000.- 240 с. 

13. Коррекционная педагогика. Под ред. В.С. Кукушина. Ростов на Дону, Изд. центр МарТ, 2002.- 

304 с. 

14. Кочетов А.И. Культура педагогического исследования.- Мн., 1996.- 312 с. 

15. Крупенин А.Л., Крохина И.М. Эффективный учитель. Ростов на Дону.: Феникс, 1995.- 480 с. 

16. Кумекер Л., Шейн Дж. Свобода учиться. Свобода учить. Пособие для учителя.- М.: Народное 

образование . 1994.- 160 с. 

17. Митина Л.М. Учитель как личность и профессионал (психологические проблемы). М .: Дело, 

1994.- 216 с. 

18. Подласый И.П. Курс лекций по коррекционной педагогике. М.: Владос, 2002.- 352 с. 

19. Практическая психология образования. Под ред. Дубровиной М. ТЦ Сфера, 1997.- 258 с. 

20. Роджерс К.Р. Взгляд на псиотерапию. Становление человека. М.: Прогресс.- 1994, 480 с. 

21. Шевченко С.Г. Коррекционно – развивающее обучение. Организационно-педагогические 

аспекты. М .: Владос, 2001.- 136 с. 


1. Atskaite par valsts pasūtītā pētījuma „Pedagogu kvalifikācijas raksturojums un profesionālās 

meistarības novērtēšanas kritēriji”.- R.: IZM, 1998. 

2. Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. Lielvārde. Lielvārds, 1995. 

3. Ētikas dimensijas. Ievads mūsdienu kristīgajā ētikā. Sast. N.Kamergrauzis. R.: SR.- 1997.,224 lpp. 

4. Lorencs K. Civilizētas cilvēces astoľi nāves grēki. //Alter ego, 1991, Nr.2, 11-13 lapp; 1992, Nr.1., 

39-42 lapp. 

5. Milts A. Esejas par morāli. Personība labā un ļaunā pretmetos. R., 1985. 

6. Voterhauzs F. Klasvadība. R.: Zvaigzne ABC, 1999. 

7. Zunde A. Melnas figūras: Kants, Ārendete, Lakāns, Ţiţeks un citi latviešu “lirozofiskajā gambītā”. 

R.: Intelekts, 2001.- 412 lpp. 

8. Atkinson R.L., Atkinson R.C., Smith E.E., Bem D.J. Introduction to psychology.- Harcourt Brace 

Jovanovich Inc., 1993.- 784 p. 

9. Martin, D. (2002): Educational Review. Schooling as Violence. 

10. Shavinina L. The International Handbook on Innovation.- Elsevier Ltd., 2003.- 1123 p. 

11. Sternberg R.J. In Research of the Human Mind.- Philadelphia: Harcort Brace& Company, 1994.- 741 

p. 

12. Амонашвили Ш.А. Школа жизни: Трактат о начальной ступени образования, основанной на 

принципах гуманно-личностной педагогики. М.: Изд. дом Ш. Амонашвили.- 1998. 



European Journal of Teacher Education 

Journal of Teacher Education for Sustainability 

Education & Sustainable Development 

Reflective Practice 

European Early Childhood Education Research Journal 

101

Teachers and Teaching 


B 


The Problem of Teacher‟s Competence in Psychology 


To inform doctoral students about the newest psychological approahes to the solutions of the problem of 

teacher‟s competence, to recognise the nature of competences in the pedagogical process. 

Piezīmes: 

102

Nosaukums 





Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija 


Apdāvinātības problēma pedagoģijā 


profesore 

Irēna Kokina, Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītība sun vadības fakultātes 



Priekšmets apgūstams pēc A daļas 


Iepazīstināt klausītājus ar bērna spēju attīstības daudzveidību, sagatavot viľus darbam ar apdāvinātiem 

bērniem. 


1. Apdāvinātības fenomena skaidrojums. Apdāvinātības izpausmes un būtiskākās pazīmes. Kvalitatīvās 

izmaiľas skatījumos uz apdāvinātiem cilvēkiem. 

2. Apdāvinātības struktūrmodeļi daţādu zinātnieku skatījumā: A.Gagne, Dţ. Renzulli, K.Hellers, R. 

Sternbergs u.c. 

3. Apdāvināto bērnu psiholoģiskais un pedagoģiskais raksturojums. 

4. Apdāvinātības izpausmes sfēras. Apdāvinātības veidi. 

5. Tipiskās grūtības strādājot ar apdāvinātiem bērniem. 

103

6. Prasības skolotājiem, kas strādā ar īpaši apdāvinātiem bērniem. 

7. Konceptuālie modeļi, reāli pielietojami, darbojoties ar apdāvinātiem bērniem. 


Referāts, ieskaite. 


1. Armstrong, T. (1994) Multiple intelligences in the classroom. Alexandria, VA: Association for 

Supervision and Curriculum Development. 

2. Balogh L. & Toth L. (2001): Gifted Development at Schools: Research and Practice. University of 

Debrecen, Departament of Educational Psychology. 

3. Heller K.A., Monks J.F. (2000).: International Handbook of Giftedness and Talent.- Elsevier. 

4. Lee Carroll & Jan Tober. (2006): An Indigo Celebration. More Messages, Stories, and Insights from 

the Indigo Children. Hay House, Inc. Carlsbad, California, Sydney, Australia. 

5. Levine, M. (2003): A Mind at a Time. New York, London, Toronto, Sydney: Simon and Schuster. 

6. Taylor, S. (2001): Gifted & Talented Children, A Planning Guide. Athenaeum Press, Gateshead, 

Tyne and Wear. 

7. Vernon, Ph. (1999): The Psychlogy and Education of Gifted Children. New York: Cambridge 

University Press. 

8. Streznewski, Marylou Kelly, 1999, Library of Congress Cataloging-in-Publication Data. 

9. Куртышева М.А .(2007): Дети Индиго - наше будущее? – Спб.: Питер . 

10. Шумакова Н.Б.( 2004.) Обучение и развитие одаренных детей- М.: Издательство Московского 

психолого-социального института; Воронеж: Издательство НПО “МОДЭК” - 336 с. 

11. Klement, K. (2005):Beobachten lernen – Begabungen entdecken.Ein Padagogisch-ganzheitliches 

Praxismodell. Munster, Lit Verlag. 

12. Wieczerkowski, W. (1996): Ungewissheiten und Schwierigkeiten im Umgang mit einem 

hochbegabten Kind. Munchen, Basel: Ernst Reinhardt. 


Gruber, H.E. (1986) The self-construction of the extraordinary. In: R. Sternberg et.al. (Eds). Conceptions of 

Giftedness. Cambridge: Cambridge University Press, 247 – 263. 

Maltby, F. (1984) Gifted Children and Teachers in Primary School 5-12. London: Falmer Press. 

Renzulli, J.S. (1986) The three-ring conception of giftedness: A developmental model for creative 

productivity. In: Sternberg R.J., Davidson J.E. (Eds.). Conceptions of Giftedness. Cambridge: Cambridge 

Univ. Press, 53-92. 

Renzulli, J.S. & Reis, S.M. (1984) The school wide enrichment model. Mansfield Centre, CT: Great Learning 

Press. 

Schneider, W. (1993) Acquiring expertise: Determinants of exceptional performance. In: Heller K.A. et.al. 

(Eds). International Handbook of Research and Development of Giftedness and Talent. Oxford: Pergamon 

Press, 311 – 324. 

104


High Ability Studies 

European Journal of High Ability 

Teacher Development 


B 


The Problem of Giftedness in Pedagogy 


To inform students about the variety of the development of child‟s skills and prepare them for work with 

gifted children. 

Piezīmes: 

105

Nosaukums Ekopedagoģija un ekopsiholoģija 




semestrī) 

42 stundas 


Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoģijas apakšnozare 


Anita Pipere, Ilgtspējīgas izglītības institūts, Izglītības un vadības fakultāte, profesore. 

Rudīte Grabovska, Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece, Izglītības un vadības fakultāte 

Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta asociētā profesore, Izglītības un vadības fakultāte 

Ilga Salīte, Ilgtspējīgas izglītības institūta profesore, Izglītības un vadības fakultāte 


Ar ekoloģijas problēmām saistīti studiju kursi psiholoģijā un pedagoģijā bakalaura un maģistra studiju 

programmās. 


Kurss ir paredzēts doktorantu iepazīstināšanai ar cilvēka un vides mijiedarbības psiholoģiskajiem aspektiem, 

veicinot ar vidi saistītu pašizziľas prasmju un refleksijas iemaľu pilnveidošanos. Kursā ekopsiholoģija tiek 

apskatīta temporālā zinātnes, kultūras un izglītības kontekstā. Doktoranti gūs iespēju analizēt daţādas 

psiholoģiskās pieejas mūsdienu globālajiem draudiem pasaulei, saskatīt ekopsiholoģijas saistību un 

mijiedarbību ar svarīgākajiem psiholoģijas virzieniem. Kurss īpaši uzsver ekopsiholoģijas atziľu 

iestrādāšanas iespējas sākot no pirmsskolas mācību iestādēm līdz pat doktorantūras studijām, kā arī analizē to 

kā svarīgu līdzekli skolotāju sagatavošanai darbam vides izglītībā. Tiek aplūkoti tādi ekopsiholoģijai būtiski 

jēdzieni kā biofilija, biofobija, ekoloģiskā identitāte, motivācija, vērtības, attieksmes. Doktorantiem tiek 

piedāvāts veikt lauka pētījumus, lai noteiktu vietējās sabiedrības ekoloģisko vērtību īpatnības un izstrādātu 

izglītības stratēģijas atrasto problēmu pārvarēšanai. 

Doktorantiem tiek piedāvāta iespēja iedziļināties ekopedagoģijas specifiskajā atskaites sistēmā, iepazīt satura 

un virssatura struktūru mijiedarbību daţādu pedagoģisko pieeju gadījumos. Studējošiem tiks piedāvāta 

aktivitāte, kurā viľi konstruēs ekopedagoģisku modeli, kurā tiks iestrādāts četrdimensiju ilgtspējīguma 

106

modelis un jēgpilnas mācīšanās bioloģiskā, sociālā un individuālā potenciāla izmantošana. 

Kursa plāns: 

Ievads ekopsiholoģijā. Ekopsiholoģijas daudzveidīgie konteksti. 

Ekopsiholoģija kā zinātne, tās priekšmets, saites ar citām psiholoģijas nozarēm. Ieskats ekopsiholoģijas 

vēsturē. 

Psiholoģija un cilvēces izdzīvošana: psiholoģiskās pieejas mūsdienu globālajiem draudiem. Biofilija un 

biofobija. Biofobijas saknes un tās sekas. Biofilijas saknes un biofilijas veicināšana. Biofilijas revolūcija. 

Ekopsiholoģijas psiholoģiskie avoti. Psihoanalītiskās teorijas ietekme (T.Rozaks). Bihevioristiskās skolas 

ietekme (S.Gellers). Kognitīvās psiholoģijas ietekme. Personoloģiskā pieeja (B.Littls). Transpersonālā 

psiholoģija (K.Vilbers, S.Grofs). 

Ekoloģiskā identitāte un tās darbs. Kas ir ekoloģiskā identitāte? Ar ekoloģisko identitāti saistītie jēdzieni. 

Ekoloģiskās identitātes iespējas. Trīs vides pieredzes veidi. Ekoloģiskās identitātes izmantošana. 

Attieksme pret vidi: definīcija un galvenie veidi. Attieksme un vides aizsardzība. Attieksmju pret vidi 

apgūšana. Attieksmes pret vidi un uzvedība. Vide un uzvedība: vienojošā struktūra. 

Atbildīgas ekoloģiskas darbības motivācija. Tradicionālie priekšstati un zinātniskie pētījumi. Uzvedības 

modeļa evolūcija. Atbildīgas ekoloģiskas darbības galvenie un palīgfaktori. 

Ekopsiholoģija cilvēka attīstības kontekstā. Attīstības matricas un vide (Dţ.Pīrss, D. Sobels). Bērnības 

neordinārās pieredzes ekopsiholoģijas kontekstā (T. Ārmstrongs). Dabas objektu subjektivizācijas un 

objektivizācijas teorija (V.Jasvins). 

Ekopsiholoģija un psihodiagnostika. Ieskats galvenajās diagnostikas metodēs. 

Ekopsiholoģijas izmantošana daţādos izglītības līmeľos ilgtspējīgas attīstības mērķa sasniegšanai. 

Pieejas ekopedagoģijā. Ekopedagoģijas specifiskais virssaturs un saturs. Formālais, neformālais un 

informālais ekopedagoģijā. Četrdimensiju ilgtspējības modeļa izmantošana ekopedagoģijā. 

Mācīšanās respektējot bioloģisko pamatu cilvēkā, bioloģisko daudzveidību un to uzturošo sistēmu pasaulē un 

paplašinot bioētisko cilvēka apziľā un darbībā. 


Lauka pētījums: “Vietējās sabiedrības ekoloģiskās vērtības un izglītības stratēģijas to veicināšanai”. Pētījuma 

individuāla veikšana un rezultātu rakstiska un mutiska prezentācija doktorantu grupā. 

107


1. Winter, D.N & Koger, S.M. The Psychology of Environmental Problems (2 nd ed.). Lawrence Erlbaum 

Associates, Publishers, 2004. 

2. Children and Nature: Psychological, Sociocultural, and Evolutionary Investigations/ Ed. by P.H.Kahn, Jr. 

& S.R. Kellert. The MIT Press, 2002. 

3. Дерябо С.Д. & Ясвин В.А. Экологическая педагогика и психология. Ростов-на-Дону. Феникс, 

1996. 

4. Калмыков А. А. Введение в экологическую психологию. МНЭПУ, М., 1999. 


1. Mauriľa Z. Pasaules vienotība un indivīda uzdevumi. Esejas. R. Zvaigzne ABC, 1997. 

2. Mūsu ekoloģiskais pēdas nospiedums. R., apgāds “Norden AB”, 2000. 

3. Stola I.Vides izglītības pamatskolā. R. Zvaigzne ABC, 2001. 

4. Vide un mūsu sabiedrība. R.Preses nams, 1996. 

5. Vidnere M. Pārdzīvojuma pieredzes psiholoģija. R. Raka, 1999. 

6. Бейтсон Г. Экология разума. Избранные статьи по антропологии, психиатрии и 

эпистемологии. М. Смысл, 2000. 

7. Духовный кризис: Когда преобразование личности становится кризисом / Под ред. 

Станислава и Кристины Гроф / М. Изд. Трансперсонального института, 2000. 

8. Черноушек М. Психология жизненной среды. М. Мысль, 1989. 

9. Cajete G. Look to the Mountain. Kivaki Press, 1994. 

10. Psychology and Social Responsibility: Facing Global Challenges. Boston Press, 1995. 

11. Roszak T. The Voice of the Earth. Simon&Schuster, New York, 1992. 

12. Simmons I.G. Interpreting Nature. University Press, 1995. 

13. Walsh R. Staying Alive. New Science Library, 1985. 

14. Pratarelli, M. Niche Bandits: Why Big Brains Consumed an Ecosystem. Medici Publishing, 2003. 

15. Psychology of Sustainable Development. Ed. by P.Schmuck & W.P. Schultz. Kluwer Academic 

Publishers, 2002. 

Ilgtspējīgas izglītības institūta akadēmisko grāmatu kolekcija. Sarakstu var pieteikt iii@du.lv 


Ţurnāli: “Vide un laiks”, “Vides vēstis”, “Terra”. 

The Trumpeter Journal of Ecosophy http://trumpeter.athabascau.ca/index.php/trumpeter/index 

Journal of Future Studies: Epistemology, Methods, Applied and Alternative futures 

http://www.jfs.tku.edu.tw/ 


B 


Ecopedagogy and Ecological psychology 

108


The study course introduce the doctoral students to the psychological aspects of human/environment 

interaction, therefore facilitating their skills of self-inquiry and reflection in relation to environment. The 

course views ecopsychology in the temporal context of science, culture and education. The doctoral students 

will get the possibility to analyse the different psychological approaches to the contemporary global threats to 

the world, to discern the links and interaction of ecopsyhology with the most significant schools of modern 

psychology. The course emphasizes the possibilities to introduce the ideas of ecopsychology in different 

educational levels beginning from preschool to doctoral studies, as well as analyse the ecopsychology as an 

important tool for teacher preparation for work in environmental education. The students will acquire the 

concepts relevant for ecopsyhology such as biophilia, biophobia, ecological identity, motivation, values and 

attitudes. The participants of this course will be asked to carry out the field research to reveal the peculiarities 

of ecological values in their community and to elaborate the education strategies to overcome emerging 

problems. 

109

Kursa nosaukums Dabaszinātņu satura integrēšana mūsdienās 




semestrī) 

28 stundas 




Antonijs Salītis, Fizikas katedra, Dabaszinātľu un matemātikas fakultātes profesors, Dr.phys.; Dace 

Namsone, Projekta”Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemātikas un un 

tehnoloģiju priekšmetos” , Dr. Pedagoģijā. 


Maģistra grāda pedagoģijā līmenī 


Kurss ir paredzēts pedagoģijas doktora studiju programmas doktorantiem. Tā uzdevums ir iepazīstināt 

studējošos ar dabaszinātľu satura integrēšanas nepieciešamību un integrēšanas efektīvākajiem veidiem un 

paľēmieniem. Galvenā uzmanība tiek veltīta tiem integrēšanas veidiem, kuri veido viengabalainu priekštatu par 

dabu un palīdz labāk izprast dabaszinatľu lomu ilgtspējīgas attīstības stratēģijas realizācijas iespējas izglītībā. 

Kursa plāns: 

1. Dabaszinātľu loma kultūras attīstībā. 

110

2. Dabaszinātnes un dzīves kvalitāte. 

3. Satura metoţu un apjoma problēma mūsdienu dabaszinātniskajā izglītībā. 

4. Informācijas apjoma straujais pieaugums dabaszinātnēs kā galvenais šo zinātľu 

integrācijas nepieciešamības nosacījums. 

5.Dabaszinātľu attīstība un to satura integrēšanas tendences. 

6.Satura integrēšanas principi un realizēšanas veidi. 

7.Dabaszinātľu satura integrēšanas moduļi pirmsskolā, pamatskolā, vidusskolā un augstskolā. 

8. Dabaszinātniskās izglītibas loma ilgtspejīgas attīstības stratēģijas izpratībā. 

9.Darbības pētījums ka paľēmiens dabaszinātniskas izpratības veidošanā. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums diferencētas ieskaites veidā. 


1. E. I. Siliľš , Lielo patiesību meklējumi. Jumava, 2002. 510 lpp. 

2. G.Raľķis, Eksaktā zinātne kultūras vēsturē., apgāds Liesma, 1999, 494 lpp. 

3. B.Russel, Wisdom of the West. Doubleday and Company, Rathbone Books Ltd., London,1959, 

467p. 

4. S.Hokings, Īsi par laika vēsturi. No lielā sprādziena līdz melnajiem caurumiem. Apgāds Madris, 

1997. 190 lpp. 

5. J.Keay, The Great Arc., Harper Collins publishers, 2000., 182 p. 

6. R. Chandra, Science Education. Kalpaz Publications, Delhi-110052, 2005. 350 p. 


1. The Hutchinson Dictionary of Science, Second edition, Helicon Publishing Ltd 1998. 718 p. 

2. G.D. Schmidt, Kleiner Leitfaden Naturwissenschaften., Geselschaft fuer Bildung und Technik mbH, 

2000., 527 S. 

3. A New Earth, Awakening ti Your Life‟s Purpose. Penguin Books, 2005. 313 p. 


111

1. Science in School 

2. Der mathematische un naturwissenschaftliche Unterricht. 


B 


Integration of the Content of Natural Sciences 


The course is intended for doctoral students of pedagogy. It aims to acquaint students with the need to 

integrate the content of natural sciences and the most effective ways and techniques of such integration. 

The main emphasis is laid on those ways of integration that create a uniform outlook on nature and help to 

better understand the role of natural sciences in the implementation of the strategy of sustainable 

development in education. 

112

Kursa nosaukums 




semestrī) 


Kosmoloģijas un mikropasaules uzbūves principi 

mūsdienu izglītības paradigmā 



Antonijs Salītis, Fizikas katedra, Dabaszinātľu un matemātikas fakultāte, profesors, Dr. Phys. 


14 

Izglītības filozofijas un mūsdienu izglītības teoriju studiju kurss A blokā, šajā studiju programmā 


Kurss ir paredzēts doktora studiju programmas pedagoģijā doktorantiem. Tā uzdevums ir veidot viengabalainu 

priekštatu par dabas objektiem un dabā pastāvošajām likusakarībām. Tiek aplūkota mikropasaule, makropasaule 

un megapasaule un šo hierarhiju attīstība kosmoloģiskajā laika skalā. Tiek diskutēts par Zemes un Visuma 

kopsakarībām kā arī civilizācijas vietu un lomu Izplatījumā. 

Kursa plāns: 

1. Dabiskās pasaules daudzveidība un šo daudzveidību raksturojošie pamatlielumi un procesi. 

2. Mikro-, makro- un megapasaule, to mērogi un dominējošās mijiedarbības. 

3. Mūsdienu skatījums par materiālās pasaules mainību un attīstību laikā. 

113

4. Kosmoloģisko hipotēţu daudzveidība un to salīdzinoša analīze. 

5.Kosmoloģisko pieľēmumu loma indivīda tautas dzīvesziľas, zinātniskā pasaules uzskata 

un kultūras formu attīstībā. 

6.Mūsdienu kosmoloģijas un kvantu fizikas iespēju robeţas komplicētu Visuma procesu 

un paradību skaidrošanā. 

7.Diskusijas par materiālo un ezotērisko. 

8. Interpretāciju atbilstības /neatbistības un “pārnesamības” iespēja no dabas parādībam un 

procesiem uz sociāliem un izglītības procesiem un parādībām. 


Nokārtots kursa noslēguma pārbaudījums diferencētas ieskaites veidā. 


1. M. Harwit, Astrophysical Concepts. Forth Edition. Springer, 2006. 714 p. 

2. L.Bergstrom, A.Goobar, Cosmology and Particle Astrofhysics. Second edition, Springer, 2004. 364 p. 

3. J.Ţagars, I.Vilks, Astronomija augstskolām. LU Akadēmiskais apgāds, 2005. 283 lpp. 


1. A Dictionary of Astronomy. Revised edition, Edited by Ian Ridpath, Oxford University Press, 2003. 518 

p. p. 

2. B. Mackowiaak, Die Kosmos Sternkunde. Franch-Kosmos Verlags-GmbH & Co.KG, Stutgart, 2006. 

189 S. 


1. Astronomy and Astrophysics. 

2. Sky and Telescope. 

3. Sterne und Weltraum. 

4. Latvian Journal of Physical and Technical sciences. 

5. Journal of Future Studies: Epistemology, Methods, Applied and Alternative futures 

http://www.jfs.tku.edu.tw/ 

6. Complicity: An International Journal of Complexity and Education 

http://www.complexityandeducation.ualberta.ca/journal.htm 

114


B 


Principles of Cosmology and Micro-World in a Contemporary Educational Paradigm 


The course is designed for doctoral students of pedagogy. It aims at creating a uniform conception of natural 

objects and regularities. The course views micro-world, macro-world and mega-world, and this hierarchy in a 

cosmological timeline. Issues of interconnection between the Earth and the Universe as well as the place and role 

of human civilisation in the Universe are being discussed. 

115

Nosaukums 


Kredītpunkti 

Mākslas pedagoģija 

2 KP 


Zinātnes nozare Pedagoģijas 

Zinātnes apakšnozare Mākslas pedagoģijas apakšnozare 


Aleksandra Šļahova, Mākslu katedra, Mūzikas un mākslu fakultātes profesore 


Diploms par augstāko profesionālo pedagoģijas izglītību mākslā, kurš atbilst otrā līmeľa augstākai 

profesionālai izglītībai un maģistra grāds izglītībā vai pedagoģijā, vai mākslā 


Vizuālās mākslas pedagoģijā tiek pievērsta uzmanība mākslinieciskās izglītības un estētiskās audzināšanas 

procesam, organizācijai un vadībai, atklājot attīstības likumsakarības vizuālās mākslas pedagoģijā, 

izvērtējot gan tās vēsturisko pieredzi, gan arī saikni ar mūsdienu izglītības teoriju un praksi. 

Kursa plāns: 

116

1. Vizuālās mākslas pedagoģijas mērķis un uzdevumi. 

2. Vizuālās mākslas pedagoģijas attīstības tendences un saistība ar citām zinātnēm. 

3. Vizuālās mākslas pedagoģijas vēsturiskais apskats pasaulē un Latvijā. 

4. Vizuālās mākslas mācību metoţu vēsturiskais apskats Latvijā. 

5. Vizuālās mākslas skolotāja darbības struktūra. Metodiskās pieejas vizuālās mākslas mācīšanā. 

6. Mākslinieciskās darbības īpatnības. 

7. Mākslinieciskās izziņas īpatnības. 

8. Māksliniecisko spēju raksturojums. 

9. Mākslas mācību darbu vērtējuma metodes. 

10. Perspektīvas kā zinātnes vēsturiskais apskats. 

11. Perspektīvas uztveres problēmas. 

12. Vizuālās mākslas pedagoģijas pētījuma organizēšanas metodoloģiskie principi. 


Studiju kursu ieteicams apgūt pēc A bloka studiju priekšmetiem, kas piedāvāti šajā programmā 


Anspaks J., Ruberts J., Staris A. u.c. (1987). Tautas izglītība un pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1900. 

gadam. Rīga. 

Anspaks J. (1991) Mākslas pedagoģija: vēsturiskā pieredze un mūsdienas. Estētiskā audzināšana 

sākumskolā. LU Zinātniskie raksti. 

Anspaks J. (2003). Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga, RaKa, 476. 

Anspaks J. (2004). Mākslas pedagoģija. 1. daļa. Mākslas pedagoģijas teorijas un prakses pamatu 

veidotāji. Rīga, RaKa, 298. ISBN-9984-15-595-1. 

Anspaks J. (2006). Mākslas pedagoģija. 2. daļa. Mākslas pedagoģijas teorijas un prakses pamatu 

veidotāji. Rīga, RaKa, 256. ISBN-9984-15-832-2. 

Anspaks J. (2003) Pedagoģijas idejas Latvijā. Rīga. 

Aronietis A. (1922) Zīmēšana ka izteiksmes līdzeklis mājā un skolā. Mūsu nākotne. Nr. 20. 

Aronietis A. (1931) Zīmēšanas metodika. Rīga: Rīts. 

Blinkenas A. red. (2000). Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Rīga, Zvaigzne ABC, 248. 

Breslava G. red. (1999). Psiholoģijas vārdnīca. Rīga, Mācību grāmata, 157. 

Čehlova Z. (2002). Izziľas aktivitāte mācībās. Rīga, RaKa, 136. 

Dāle P. (1921) Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā 

117

1919./20. mācību gadā. Rīga. 

Dāle P. (1939) Gara problēmas. Rīga. 

Dauge A. (1925). Dţona Raskina mākslas pedagoģija. Māksla un audzināšana. Rīga. 

Fedosejeva I. (2001). Neieinteresētība un estētiskās pieredzes autonomija. Homo aestheticus: No 

mākslas filosofijas līdz ikdienas dzīves estētikai. Rīga, Tapals, 149-159. 

Freiberga E. (2000). Estētika. Mūsdienu estētikas skices. Rīga, Zvaigzne ABC, 136. ISBN 9984-17-862- 

5. 

Gombrich E.H. (1997). Mākslas vēsture. Rīga. 

Gudjons H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga. 

Hibnere V. (1998). Bērna vizuālā darbība. 1 daļa. Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga, RaKa, 198. 

Hibnere V., L.Grasmane. (2000) Bērna vizuālā darbība. 2 daļa. Rīga. 

Jungs K.G. (1994) Dvēseles pasaule. Rīga: Spektrs, 216. ISBN 9984-9051-0-1. 

Jungs K.G. (1993) Psiholoģiskie tipi. Rīga: Zvaigzne, 131. ISBN 5-404-01236-X. 

Jurgena I. (2001). Vispārīgā pedagoģija. Rīga, SIA Izglītības soļi , 131. 

Karpova A. Plotnieks I. (1984) Personības saskarsme. Rīga. 

Karpova Ā. (1994). Personība un individuālais stils. Rīga, LU, 291. 

Karpova Ā. (1998). Personība. Teorijas un to radītāji. Rīga, Zvaigzne ABC, 223. 

Kavacs V. (1999) Mākslas valodas pamati: Eksperimentāls mācību līdzeklis. Rīga. 

Ķēniľš J. (1986) Kanta latvisks cilmes problēmas. East lansing. 

Keršenšteiners G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāja izglītības jautājums (tulk. no vācu val.), N.4. 

Rīga. 

Komenskis J. (1983) Lielā didaktika. Rīga. 

Kronvalds A. (1987) Tagadnei. Rīga. 

Keršenšteiners G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāju izglītības jautājums. Rīga: Izglītības 

Ministrijas izdevums. 

Kolmane I. (2001). Interesantais kā estētiskais. Homo aestheticus: No mākslas filosofijas līdz ikdienas 

dzīves estētikai. Rīga, Tapals, 159-179. 

Lieģeniece D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināšanā. Rīga, RaKa, 262. 

Maslo I. (1995). Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga, RaKa, 172. 

118

Meikšāne Dz. (1998). Psiholoģija mums pašiem. Rīga, RaKa, 166. 

Malenietis A. (1928) Zīmēšanas pagātne un nākotnes izredzes. Mūsu nākotne. Nr. 13/14. 

Maslo I. (1995) Skolas pedagoģiskā procesa diferenciācija un individualizācija. Rīga. 

Matvejs V. (1990) Jaunās mākslas principi. Rīga. 

Oļehnoviča E.(2005) Vidējās pakāpes Lietišķās mākslas izglītības attīstība Latvijas pirmās brīvvalsts laikā. 

Promocijas darba kopsavilkums. DU. 

Ozoliľa Nucho A., Vidnere M. (2000). Iztēles psiholoģija. Rīga, AGB, 160. 

Pestalocijs J.H. (1996) Darbu izlase. LU. 

Ed.Pētersons (1931) Didaktika. Rīga: A.Gulbja grāmatu spiestuve. 

Reľģe V. (1999). Psiholoģija. Personības psiholoģiskās teorijas. Rīga, Zvaigzne ABC, 175. ISBN 9984- 

17-114-0. 

Rimma S. (2000). Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. Rīga, Jumava, 373. 

Rozenvalda J. red. (2000) Rietumeiropas filozofija 14.-18.gs. Rīga: Apgāds Zvaigzne ABC, 268. ISBN 

9984-04-513-7. 

Salīte I., Pipere A., Grišne O. (1998) Integrēta mācīšana mūsdienu humānās pedagoģijas skatījumā, tās 

saturs un metodiskais nodrošinājums. Daugavpils, DPU. 

Stabiľš J. (2001). Skolotāja misija. Rīga, RaKa, 72. 

Students J. (1998) Vispārīgā paidagoģija. I un II daļa. Rīga. 

Students J. (1930) Psiholoģija. Rīga. 

Students J. (1927) Atziņas teorija grieķu filozofijā. Rīga. 

Students J.A. (1998). Vispārīgā paidagoģija. I daļa, Rīga, RaKa, 330. 

Students J.A. (1998). Vispārīgā paidagoģija. II daļa, Rīga, RaKa, 224. 

Svence G. (1999). Attīstības psiholoģija. Mācību līdzeklis. Rīga, Zvaigzne ABC, 159. 

Šļahova A. (2005) Perspektīvas konstruēšanas teorija. DU. 

Šprangers E. (1929) Jaunatnes psiholoģija. Rīga. 

Štāis M. (1927) Audzināšana un mācīšana agrā bērnībā. Rīga. 

Šteiners R. (1994) Bērna audzināšana. Rīga. 

Šmite A. atb. (1997). Palīgs pedagogam. Rīga, RaKa, 188. 

Špona A. (2001). Audzināšanas teorija un prakse. Rīga, RaKa, 162. 

119

Šteinberga A., Tunne I. (1999). Jauniešu pašizjūta un vērtības. Rīga, RaKa, 131. 

Vorobjovs A.(2000). Vispārīgā psiholoģija. Rīga, SIA Izglītības soļi, 212, ISBN 9984-9436-9-0. 

Zelmenis V. (2000) Pedagoģijas pamati. Rīga. 

Zelmenis V. (1991) Īss pedagoģijas kurss. Rīga. 

Ţukovs L. (1997) Ievads pedagoģijā. Rīga. 

Ţukovs L. (1999) Pedagoģijas vēsture. Rīga. 

Аранова С.В. (2004). Обучение изобразительному искусству. Интеграция художественного и 

логического. СПб, КАРО, 176. 

Ветрова И.Б. (2004). Неформальная композиция: от образа к творчеству. Москва. 

Выготский Л. (1991) Воображение и творчество в детском возрасте. Москва. 

Волков Н. (1999). Процесс изобразительного творчества и проблема «обратных связей». 

Психология художественного творчества: Хрестоматия. Сост. К.В.Сельченок, Минск, Харвест, 

с. 191-241. ISBN 985-433-523-2. 

Дауге А. (1911) Искусство и творчество в воспитании. Москва. 

Дистервег А. (1936) Избранные педагогические сочинения, Москва. 

Кривцун О.А. (1997). Эстетика как психология искусства. Москва, Российский государственный 

гуманитарный университет, 55. 

Кузин В.С. (1971) Вопросы изобразительного творчества. Москва: Просвещение. 

Ростовцев Н. Н. (1980) Методика преподования изобразительного искусства в школе. Москва. 

Ростовцев Н. Н. (1983) Очерки по истории методов преподования рисунка. Москва. 

Рунге В.Ф., Сеньковский В.В. (2005). Основы теории и методологии дизайна. Москва, МЗ Пресс, 

368. 

Ceров А.М. (1975) Рисунок. Москва. 


Edwards, B. (1987) Drawing on the Artists Within. Published by Simon & Schuster, Inc, 240. 

Erikson, E.H. (1963). Children and Society. 2 nd ed. New York, W.W.Norton, 1-70. 

Fontana, David (1988). Psychology for Teachers. 2 nd edition, Hong Kong, 368, ISBN 0-333-46125-8. 

Gardener, Howard (1994). The Arts and Human Development. New York, A Wiley – Intersiencs 

publication. 

Hegel, G.W.F. (1998). Philosophy of Fine Art. The Art of Art History: A Critical Anthology. Ed. By 

Donald Preziosi, pp. 97-109. 

120

Nitko, Anthony J. (2004). Educational Assessment of Students. 4 th Edition. Upper Saddle River, New 

Jersey Columbus, Ohio. 

Piaget, J. (1972). Equilibrium. R.C. Smart and M.C. Smart. Reading in Child Development and 

Relationships. New York, The Macmillan Company, 514-518. 

Salīte, I. (2002). Teachers‟ views on the aim of education for sustainable development. Journal of 

Teacher Education and Training, Volume 2, Publishing house Saule of Daugavpils University, pp. 68-80. 

Vasta, Ross [1999]. Child Psychology the modern science. Jone Wiley& Sons, Inc. 

Wolf, R.M. (1990) Evaluation in education: Foundation of Competency Assessment and Program 

Review. 3 rd ed. New York, Westport. Connecticut London, 231. ISBN: 0-275-93616-3. 


1. Education and Sustainable Developmant: First Steps Toward Changes. Ed. by A.Pipere. 

Daugavpils, Saule, Volume 1, 2006. 

2. Education and Sustainable Developmant: First Steps Toward Changes. Ed. by 

A.Pipere.Daugavpils, Saule, Volume 2, 2007. 

3. Journal for Teacher Education and Training. 

4. Journal for Teacher Education for Sustainability. 

5. International Journal of Sustainability in Higher Education. 


B 


Pedagogics of Visual Art 


Aim and objectives of pedagogy of visual art. Tendencies of development and connection with other 

disciplines. Historical review of theory and methods of visual art. Peculiarities of work of the teacher of 

visual art. Features of artistic activity. Characteristics of artistic skills. Assessment of artwork. Historical 

review of construction of perspective. Problems of perception of perspective. Methodological bases of 

research in pedagogy of visual art. 

121

Piezīmes: 

122

Nosaukums 





Mūzikas pedagoģija 



Jeļena Davidova, pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, Izglītības un vadības fakultātes profesore 


Mūzikas pedagoģijas pamati bakalaura studiju programmā. 


Palīdzēt studējošajiem izprast mūzikas pedagoģijas koncepciju daudzveidību, attīstības tendences, sekmēt 

pedagoģiskās domāšanas attīstību. 


Mūzikas pedagoģijas vieta mūsdienu pedagoģijas zinātnē. 

Mūzikas pedagoģijas pirmavoti. Mūzikas pedagoģijas attīstības vēsturiskā analīze. 

Mūzikas pedagoģijas attīstības īpatnības Latvijā. Mūsdienu mūzikas pedagoģijas koncepciju salīdzinošā 

analīze. Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences un problēmas. 

Mūzikas mācību procesa subjekti: teorija un prakse. 

Mūzikas pedagoģijas pētījuma organizēšanas metodoloģiskie principi. 


123

Referāts, ieskaite 


Birzkops J., 1999. Muzicēšana kā labākā intelektuālo spēju attīstītāja. Rīga, Liepāja. 

Lāce D., 1998. Skolēnu attieksmes veidošanās muzikālajās nodarbībās: Skolotāja kompetence. Rīga, 36. – 43. 

lpp. 

Mūrniece L., 1998. Jaunatnes garīgo vērtību veidošanās mūsdienu mūzikas kultūsituācijā. Rīga, Vārti. 

Mūzikas pedagoģijas problēmas. 1. laidiens. Daugavpils, Saule, 1998. 

Mūzikas pedagoģijas problēmas. 2. laidiens. Daugavpils, Saule, 2000. 

Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. Daugavpils, Saule, 2003. 

Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās zinātniskās konferences rakstu 

krājums. Rīga: Vārti, 2001. 

Albert K.A., 2002. Using educational technology to enhance music learning. Music Education International, 

1, pp. 57-66. 

Best D., 2004. Relationship – musical and personal: theme and variations. Internayional Journal of Music 

Education, 22, 1, pp. 205-216. 

Bowman W., 2005. To what question(s) is music education advocacy the answer? Internayional Journal of 

Music Education, 23, 2, pp. 21-34. 

Bruhn M., Oerter R., Rosing H. (Hg), 1993. Musikpsihologie: Ein Handbuch. Hamburg. 

Contemporary Music Education, 1989. New York. 

Deliege I. & Sloboda J. (Eds.), 2000. Musical Beginnings. Oxford: Oxford University Press. 

Green B. & Gallway W.T., 1987. The Inner Game of Music. London: Pan Books. 

Hodges D.A., 2005. Why study music? Internayional Journal of Music Education, 23, 2, pp. 111-116. 

Kemp A., 2000. The musical temperament. Oxford, Oxford University Press. 

Kertz-Welzel A., 2004. Didaktik of music: a German concept and its comparison to American music 

pedagogy. International Journal of Music Education, 22, 3, 277-287. 

M.McCarthy (Ed). Cross currents: setting an agenda for music education in community culture. University 

of Maryland, Collegepark, 1996. 

Musical Beginnings: Origins and Development of Musical Competence. Ed. by I. Deliege, J. Sloboda. 

Oxford, Oxford University Press, 2000. 

Oliveira A., 2005. Music teaching as a culture: Introducing the pontes approach. Internayional Journal of 

124

Music Education, 23, 3, pp. 205-216. 

Olson B., 2005. A credo of music pedagogy. Internayional Journal of Music Education, 23, 2, pp. 121-124. 

Philpott Chr., 2001. Strategies for teaching and learning in the music classroom: approaches to listening, 

composing, performing and appraising. Philpott Chr.(Ed) Learning to Teach Music in the Secondary School. 

London, New York: Routledge, pp. 83-103. 

Skelton K.D., 2004. Should we study music and/or as culture? Music Education Research, 6, 2, pp. 169-178. 

Swanwick K., 2001. A Basic for Music Education. London: Routledge. 

Swanwick K., 1999. Teaching Music Musically. London – New York, Routledge. 

Swanwick K., 2000. Music, Mind and Education. London – New York, Routledge. 

Williamon A., 2004. Musical Excellence. Oxford: Oxford University Press. 


Learning to Teach Music in the Secondary School: A Companion to School Experience. Ed. by Ch. Philpott. 

London-New York, Routledge, 2001. 

Swanwick K., 2002. Music Education before the National Curriculum. Spruce G. (Ed). Teaching Music. 

London, New York. 

Young S., Glover J., 1998. Music in the Early Years. London, The Falmer Press. 

Younker B.A., 2003. Fifth grade students‟ involvement in composition: A teacher‟s intentionality. Music 

Education International, 3, pp. 22-35. 

Бочкарев Л., 1997. Психология музыкальной деятельности. Москва, Институт психологии РАН. 

Петрушин В., 1997. Музыкальная психология. Москва, Владос. 

Ражников В., 1980. Резервы музыкальной педагогики. Москва, Знание. 

Тарасова К., 1988. Онтогенез музыкальных способностей. Москва, Просвещение. 


1. Music Education Research 

2. Music Educational Research 

3. International Journal of Music Education 


125

B 


Music Pedagogy 


The course is designed for the students of the doctoral study programme in Pedagogy and aims to help 

students to understand the diversity of conceptions in music pedagogy, and facilitate the development of 

pedagogical thinking. The objectives of the study course are: to acquaint students with the topical issues of 

contemporary music pedagogy, and the conceptions of Latvian and foreign scholars; to help students perceive 

music teacher‟s activity as a united multicomponent system; to reveal practical application possibilities of 

theoretical findings. 

Piezīmes: 

126

Nosaukums Mākslas psiholoģija 




Zinātnes nozare Pedagoģjja 



Valērijs Mkarevičs, Ilgtspējīgas izglītības institūta vadošais pētnieks, Izglītības un vadībasfakultāte 


Studiju kursu ieteicams apgūt pēc A bloka studiju kursiem šajā doktora programmā. 


Iepazīt doktorantus ar jaunām un klasiskām mākslas uztveres un radošuma koncepcijām 


Mākslas psiholoģijas priekšmēts. Mākslas psiholoģija un citi psiholoģijas virzieni. Personības jēdziens. 

Personības teorijas. Personības izziľas sfēra. Uztvere, domāšana, iztēle. Geštaltpsiholoģija par uztveri un 

domāšanu. Uztveres ilūzijas. Uztveres ilūziu izmantošana mākslā. Iztēles veidi. Tīšā un netīšā iztēle. 

Sapnis kā netīšās iztēles veids. Iztēles attīstība. Emocijas. Jūtas. Personības pamatīpašības. Mākslinieka 

personība un viľa mākslas darbi. 

Mākslas psiholoģijas pamatteorijas. Zīmes, nozīmīguma, simbola un tēla jēdzieni. Ļ.Vigotska zīmes un 

nozīmīguma teorija. Dzīļu psiholoģija par mākslu. K.Junga un Dţ.Hilmana arhetipu teorijas. 

Simbols kā bezapzinātas sfēras izteiksme. 

K.Junga uzskati par personības struktūru un attīstību. Simbols kā bezapzinātas sfēras valoda. Krāsu, 

telpiskā, priekšmetu un kustību simbolika. Arhetips un simbols. 

Simbolika un mitoloģija. 

Mīti par varoľa dzimšanu. Atdzimšanas ideja mītos. Mitoloģisko tēlu un simbolu attīstības posmi: 

127

Urobross, Lielā Māte un Briesmīgā, Pasaules radītāju sadalīšana. Latviešu mitoloģiskie tēli un mitoloģisko 

tēlu nozīmīgums. 

Simbolika un glezniecība. 

Krāsu, telpiskā un priekšmetu simbolika glezniecībā. Konkrētas gleznas simboliskā analīze. 

Psihosintētiskā pieeja zīmējumu analīzē. 

Simbolika filmās un sapľos. 

Filmas simboliskās analīzes pamati. Sapľu psiholoģiskās simboliskās analīzes pamati. Konkrētas filmas 

un sapľa analīze. Tēls un cilvēka dzīves jēga. 

Humanistiskā psiholoģija par mākslu. A.Maslova un K. Rodţera pašrealizācijas koncepcija. Māksla kā 

tieksme pēc pašrealizācijas. Kreativitātes attīstība. 

Darbības psiholoģija par mākslu. Mākslinieka pašizziľas ievirze. Psiholoģiskie nosacījumi, kuri nodrošina 

„mākslas efektu”. 


Eseja, ieskaite 


Arnheim, R. (2004). Art and Visual Perception: A Psychology of the Creative Eye. The new Version. 

University of California press. 

Arnheim, R. (1986). New Essays on the Psychology of Art. University of California press. 

Arnheim, R. (2006). The Genesis of a Painting: Picasso‟s Guernika. University of California press. 

Arnheim, R. (1972). Toward a Psychology of Art. University of California press. 

Arnheim, R. (2004). Visual Thinking. University of California press. 

Kokare, E. (1999). Latviešu galvenie mitoloģiskie tēli folkloras atveidē. Rīga. 

Маслоу, А. (1997). Психология бытия. Рефл-бук. Ваклер. 

Между Эдипом и Озирисом. Становление психоаналитической концепции мифа. (1998). Львов. 

Инициатива. Москва. Совершенство. 

Менегетти, А.(1996). Ин Се искусства. Онтопсихология. Санкт-Петербург. Санкт-Петербургская 

Ассоциация Онтопсихологов. С. 101-109. 

Менегетти, А. (2003). Кино, театр, бессознательное. Москва. ННБФ «Онтопсихология». 

Нойманн, Э. (1998). Происхождение и развитие сознания. Рефл-бук, Ваклер. 

Психология цвета (1996). Под ред. Удовик, С. Рефл-бук. Ваклер. 

Тарасов, Г. (1992). О психологии искусства. Вопросы психологии, №1, с.105-111. 

Фрейд, З. (1995). Художник и фантазирование. Москва. Республика. 

Хиллман, Д. (1996). Архетипическая психология. Санкт-Петербург. Б.С.К. 

Юнг, К., Нойманн, Э. (1996). Психоанализ и искусство. Рефл-бук. Ваклер. 

Юнг, К.(1996). Человек и его символы. Санкт-Петербург. Б.С.К. 


Radoša personība. Zinātnisko rakstu krājums (2006). Rīga. Kreativitātes centrs. 

Solso, R. (2003). The Psychology of Art and the Evolution of the Conscious Brain. Cambridge. Mass: 

MIT Press. 

Rudrauf, L. (1954). The Morphology of Art and the Psychology of the Artist. The Journal of Aesthetics 

and Art Criticism, Vol.13, No.1 (Sep. 1954), p.p.18-36. 

Басин, Е., Крутоус, И. (2007). Философская эстетика и психология искусств. Москва. Гардарики. 

Выготский, Л. (1986). Психология искусства. Москва. Искусство. 

Калина, Н., Тимощук, И. (1997). Основы юнгианского анализа сновидений. Рефл-бук, Ваклер 

128


Philosophy of Music Education Review (http://muse.jhu.edu/demo/philosophyusic_education_review ) 


B 


Psychology of Art 


The subject of psychology of art. Psychology of art and other directions in psychology. Notion of personality. 

Theories of personality. Sphere of cognition in a personality. Perception, thinking and imagination. Gestalt 

psychology on perception and thinking. Illusions of perception. Use of illusions of perception in art. Types of 

imagination. Intentional and unintentional imagination. Dream as a type of unintentional imagination. 

Development of imagination. Emotions. Feelings. Main qualities of a personality. Artist‟s personality and 

works of art. 

Main theories of the psychology of art. The notions of a sign, meaning, symbol and image. L.Vygotsky‟s 

theory of sign and meaning. Depth psychology on art. C.Jung‟s and J.Hillman‟s theories of archetypes. 

Symbol as the expression of unconscious sphere. 

C.Jung‟s views on the structure and development of personality. Symbol as the language of the 

unconscious sphere. Symbolism of colours, space, objects and motion. Archetype and symbol. 

Symbolism and mythology. 

Myths about the birth of a hero. Rebirth in myths. Stages of development of mythological images and 

symbols: Ouroboros, the Great and Terrible Mother, partition of the Creators. Latvian mythological images 

and their significance. 

Symbolism and painting. 

Symbolism of colours, space and objects in painting. Symbolic analysis of a particular picture. 

Psychosynthetic approach to the analysis of drawing. 

Symbolism in films and dreams. 

Fundamentals of the symbolic analysis of a film. Fundamentals of the psychological-symbolic analysis of 

dreams. Analysis of a particular film and dream. Image and meaning of person‟s life. 

Humanistic psychology on art. A.Maslow‟s and C.Rogers‟ conception of self-realisation. Art as striving for 

129

self-realisation. Development of creativity. 

Action psychology on art. Direction of artist‟s self-cognition. Psychological conditions that ensure „artistic 

effect‟. 

Piezīmes: 

130

Nosaukums 




Zinātnes nozare Pedagoģijas 

Jaunrades pedagoģija 

Zinātnes apakšnozare Mākslas pedagoģija 


Aleksandra Šļahova, Mākslu katedra, Mūzikas un mākslu fakultātes profesore 


Diploms par augstāko profesionālo pedagoģijas izglītību mākslā, kurš atbilst otrā līmeľa augstākai 

profesionālai izglītībai un maģistra grāds izglītībā vai pedagoģijā, vai mākslā 


Atspoguļot radošā procesa ietekmi uz cilvēka personību, pamatojoties uz psiholoģiskajiem un 

filozofiskajiem aspektiem mūsdienu inovāciju kontekstā. 

Kursa apraksts – plāns: 

1. Jaunrades definīcijas noteikšana. 

2. Radoša personība. 

3. Darbības būtība. 

4. Radošās darbības raksturojums. 

5. Radošās darbības attīstības pakāpes mācību procesā. 

6. Radošā procesa raksturojums. 

7. Intereses būtība radošajā procesā. 

8. Izstāţu raksturojums un veidi. 

131


Dif. ieskaite 


Alijevs R. (1998). Skola radošajiem. Rīga, RaKa, 78. 

Alijevs R. (1999). Vidusskolēnu jaunrade mācībās. Rīga, Raka, 274, ISBN 9984-15-144-4. 

Bebre R. (2003). Personības īpašību izpausme primārajā un sekundārajā daiļradē. Radoša personība. II 

Zinātnisko rakstu krājums. Rīga, RaKa, 41-48, ISBN 9984-15-501-3. 

Bebre R. (1997). Kreativitāte un skolotāja personība. Skolotājs. Nr.1, 34.-37. 

Bebre R. (2000). Kreativitātes centra darbība. Skolotājs. Nr.5, 32. 

Birkerts P. (1925) Daiļradīšanas psiholoģija. 1.daļa. Mākslinieks personība. Rīga: Kultūras balss, 256. 

Čehlova Z. (2002). Izziņas aktivitāte mācībās. Rīga, RaKa, 136. 

Freiberga E. (2000). Estētika. Mūsdienu estētikas skices. Rīga, Zvaigzne ABC, 136. ISBN 9984-17-862- 

5. 

Freiberga I. (2002). Bērna apdāvinātība. Bērns kā individualitāte pirmsskolas izglītības iestādē. 

Dzinteres D. red. Rīga, JUMI, 162-173. 

Hibnere V. (1998). Bērna vizuālā darbība. 1 daļa. Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga, RaKa, 198. 

Jungs K.G. (1994) Dvēseles pasaule. Rīga: Spektrs, 216. ISBN 9984-9051-0-1. 

Kagaine Z. (2006). Radošā domāšana vizuālajā mākslā. Apgāds Zvaigzne ABC, 116 lpp., ISBN-9984- 

37-261-8. 

Karpova Ā. (2003). Kreativitāte un individuālais stils. Radoša personība. II Zinātnisko rakstu krājums. 

Rīga, RaKa, 22-27, ISBN 9984-15-501-3. 

Kolmane I. (2001). Interesantais kā estētiskais. Homo aestheticus: No mākslas filosofijas līdz ikdienas 

dzīves estētikai. Rīga, Tapals, 159-179. 

Meikšāne Dz. (1998). Psiholoģija mums pašiem. Rīga, RaKa, 166. 

Nellke M. (2003). Kreativitātes metodes radošo spēju attīstīšanai. Rīga, BALTA eko, 128. 

Osho (2007). Jaunrade iekšējo spēku atraisīšana, atslēga jaunai dzīves uztverei. T. Roţlapas tulkojums 

no angļu valodas. SIA „SĒTAVA”, 177, ISBN 978-9984-9908-1-1. 

Ozoliľa Nucho A., Vidnere M. (1999). Māksla un pašatklāsme. Rīga, AGB, 223. 

Ozoliľa Nucho A., Vidnere M. (2000). Iztēles psiholoģija. Rīga, AGB, 160. 

132

Šuvajevs I. (1996). Psihoanalīze un dzīves māksla. Rīga, 247. 

Аллан Д. (1997). Ландшафт детской души. Психоаналитическое консультирование в школах и 

клиниках. Пер. С англ. Ю.М.Донца. Под общей редакцией В.В.Зелинского. ЗАО «Диалог»-ИП 

«Лотаць», СПб, Минск, 256. 

Богоявленская Д.Б. (2002). Психология творческих способностей. Москва: Академия, 320 с. ISBN 

5-7695-0888-4. 

Бухвалов В.А. (2003). Основы творчества в профессиональной карьере (пособие для учащихся и 

студентов). Рига: Эксперимент, 2003, 124 с. 

Выготский Л.С. (1991). Творчество и воображение. Москва, Просвещение, 93. 

Николаева Е.И. (2006). Психология детского творчества. СПб.: Речь, 220. ISBN 5-9268-0437-Х. 

Николаенко Н.Н. (2005). Психология творчества. Учебное пособие. СПб.: Речь, 277. ISBN 5-9268- 

0396-9. 

Ошо (2002). Творчество. Высвобождение внутренних сил. (Пер. С англ.). Санкт-Петербург, Весь, 

192 с. ISBN 5-9573-0267-8. 

Туник Е.Е. (2003). Модифицированные креативные тесты Вильямса. Санкт-Петербург, Речь, 96, 

ISBN 5-9268-0164-8. 

Тюрин П.Т. (2001). Введение в психологию дизайнерского творчества. Рига, JUMI, 176. ISBN 

9984-606-85-6. 

Эдвартс Бетти (2000). Художник внутри вас. Курс раскрытия творческих способностей (Пер. С 

англ.). Минск, ООО «Попурри», 256 с. 


Charles, R.E. & Runco, M. A. (2000-2001). Developmental Trends in the Evaluative and Divergent 

Thinking of Children. Creativity Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.3/4, 417-437. 

Csikszentmihalyi, Mihaly (1999). Implications of a Systems Perspective for the Study of Creativity. 

Handbook of Creativity. Ed. By Robert J. Sternberg, Cambridge University Press, pp. 297-312. 

Edwards, B. (1987) Drawing on the Artists Within. Published by Simon & Schuster, Inc, 240. 

Eisner, Elliot W. (2002). The Arts and the Creation of Mind. Yale University Press, New Haven & 

London. 

Erikson, E.H. (1963). Children and Society. 2 nd ed. New York, W.W.Norton, 1-70. 

Fontana, David (1988). Psychology for Teachers. 2 nd edition, Hong Kong, 368. 

Gardener, Howard (1994). The Arts and Human Development. New York, A Wiley – Intersects 

publication. 

Gluck, J., Ernst, R., Unger, F. (2002). How Creative Define Creativity: Definitions Reflect Different 

133

Types of Creativity. Creativity Research Journal, 2002, Vol. 14, N.1, 55-67. 

Groborz, M., Necka, E. (2003). Creativity and Cognitive Control: Explorations of Generation and 

Evaluation Skills. Creativity Research Journal, 2003, Vol. 15, N.2/3, 183-197. 

Hegel, G.W.F. (1998). Philosophy of Fine Art. The Art of Art History: A Critical Anthology. Ed. By 

Donald Preziosi, pp. 97-109. 

Howe, M.J.A. (1999). Prodigies and Creativity. Handbook of Creativity, in Robert J. Sternberg (ed). 

Cambridge University Press, 392-430. 

James, K., Asmus C. (2000-2001). Personality, Cognitive Skills, and Creativity in Different Life 

Domains. Creativity Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.2, 149-159. 

Jr, D.F. (2000-2001). Education and Creativity. Creativity Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.3/4, 

317-327. 

Kaufman J.C. & Baer, J. (2006) Creativity and reason in Cognitive Development. Cambridge 

University Press, 369, ISBN 0-521-60504-0. 

Leland, Nita (1990). The Creative Artist: a Fine Artist‟s Guide to Expanding Your Creativity and 

Achieving Your Artistic Potential. Cincinnati, Ohio, 152. ISBN 0-89134-465-9. 

Lonergan, D.С, Scott, G.M., Mumford, M.D. (2004). Evaluative Aspects of Creative Thought: Effects of 

Appraisal and Revision Standards. Creativity Research Journal, 2004, Vol. 16, N.2/3, 231-246. 

Lubart, T. I. (2000-2001). Models of the Creative Process: Past, Present and Future. Creativity Research 

Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.3/4, 295-308. 

Lubart, T. I. (1999). Creativity Across Cultures. Handbook of Creativity. Ed. By Robert J. Sternberg, 

Cambridge University Press, pp. 339-350. 

Lubart, T.I., Getz I. (1997). Emotion, Metaphor, and the Creative Process. Creativity Research Journal, 

1997, Vol. 10, N.4, 285-301. 

Mace, M-A., Ward, T.(2002). Modelling the Creative Process: A Grounded Theory Analysis of 

Creativity in the Domain of Art Making. Creativity Research Journal, 2002, Vol. 14, N.2, 179-192. 

Middlewood, D., Parker, R. & Beere, J. (2005). Creating a Learning School. Paul Chapman Publishing. 

195. ISBN 1-4129-1041-2 

Mumford, M.D. (2000-2001). Something Old, Something New: Revisiting Guilford‟s Conception of 

Creative Problem Solving. Creativity Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.3/4, 267-276. 

Nickerson, Raymond S. (1999). Enhancing Creativity. Handbook of Creativity. Ed. By Robert J. 

Sternberg, Cambridge University Press, pp. 392-430. 

Nitko, Anthony J. (2004). Educational Assessment of Students. 4 th Edition. Upper Saddle River, New 

Jersey Columbus, Ohio. 

Rossi, P.H., Lipsey M.W. & Freeman, H.E. (2004). Evaluation. A Systematic Approach. 7 th ed. Sage 

Publication, Inc, 470. ISBN 0-7619-0894-3. 

Russ, S.W., Kaugars A.S. (2000-2001). Emotion in Children‟s Play and Creative Problem Solving. 

134

Creativity Research Journal, 2000-2001, Vol. 13, N.2, 211-219. 

Runco, Mark A. (1993). Creativity as an educational object for disadvantaged students. Retrieved 

19/06/2003. www.gifted.uconn.edu/ronco/html 

Runco, Mark A., Shawn Okuda Sakamoto (1999). Experimental Studies of Creativity. Handbook of 

Creativity. Ed. By Robert J. Sternberg, Cambridge University Press, pp. 62-93. 

Salīte, I. (2002). Teachers‟ views on the aim of education for sustainable development. Journal of 

Teacher Education and Training, Volume 2, Publishing house Saule of Daugavpils University, pp. 68- 

80. 

Sawyer, K.R. (2006) Explaining Creativity. The Science of Human Innovation. Oxford University Press, 

354, ISBN 0-19-530445-4. 

Stenberg, Robert J. and Lubart, Todd.I. (1999). The concept of Creativity: Prospects and Paradigms. 

Handbook of Creativity. Ed. By Robert J. Sternberg, Cambridge University Press, pp 3-16. 

Varzim M. (2005). Creativity – Stimulus for Human Development. Kūrybos Erdves. The Spaces of 

Creation. No.2, Siauliai University, Lithuania, 110-115. 

Vasta, Ross [1999]. Child Psychology the modern science. Jone Wiley& Sons, Inc. 

Вишнякова Н.Ф. (1995). Креативная психопедагогика. Психология творческого обучения. Минск, 

240. 

Вишнякова Н.Ф. (1998). Креативная акмеология. Психология развития творческой личности 

взрослого человека. Том 1. Теория креативной акмеологии. Минск, ООО «Дэбор», 242. 

Вишнякова Н.Ф. (1999). Креативная акмеология. Психология развития творческой личности 

взрослого человека. Том 2. Прикладная креативная акмеология. Минск, ООО «Дэбор», 300. 

Малкиоди, Кати А. (2004) Палитра души. Преображающая сила искусства: путь к здоровью и 

благополучию. Пер. С англ. София, 271, ISBN 5-9550-0363-0. 


1. Creativity Research Journal. 

2. (2002-2003; 2003, 2006). Radoša personība. Zinātnisko rakstu krājumi. R.Bebres red.Rīga, RaKa. 

3. Kūrybos Erdves. The Spaces of Creation. R.Urnieţius ed.Siauliai University, Lithuania. 

4. The international Journal of Art & Design Education. 

5. Journal for Teacher Education and Training. 

6. Journal for Teacher Education for Sustainability. 


B 

135


Pedagogics of Сreativity 


Activity. Creative activity. A creative person. Development stages of creative activity. Characteristic of 

creative process. Value of interest in the development of creative process. Types of exhibitions and features 

of their organisation. 

Piezīmes: 

136

Nosaukums 







Dators kā līdzeklis pedagoģijas pētījumos 


apakšnozare 

Svetlana Ignatjeva, Informātikas katedra, Dabaszinātľu un matemātikas fakultātes docente, Dr.phys. 


Datorikas pamati, Lietojumprogrammas 


Kurss veltīts mūsdienu tehnoloģijām un datoru instrumentlīdzekļiem, kas domāti informācijas apkopošanai, 

pārraidei, glabāšanai, apstrādei un vizualizēšanai ar mērķi, lai iegūtu jaunas zināšanas par objektiem, 

procesiem un parādībām. 

Studiju kursa mērķis ir studentu profesionālā un pētniecības darba kvalitātes pilnveide izmantojot IT iespējas. 

Kursa apraksts – plāns: 

1. Informācijas sistēmas un informācijas tehnoloģijas jēdzieni. Informācijas sistēmu sastāvs, struktūra, 

klasifikācija. Aparātnodrošinājuma un informāciju tehnoloģiju infrastruktūra. 

2. Informācijas tehnoloģijas uzľēmējdarbībā. Datu (datu bāzu) resursu vadība. Datu resursu vadības 

tehnoloģiju attīstības tendences un perspektīvas. Informācijas glabāšanas metoţu pilnveidošana. Datu 

glabātuve (Data Warehousing). 

3. Datu bāzes veidošanas principi, pielietojot elektronisko tabulu lietojumprogrammu. MS Access datu 

bāzes veidošana 

137

4. Pedagoģiskā pētījuma izpratne. Datu izpratne. Datu ieguves metodes. Datu sagatavošana apstrādei un 

analīzei. 

5. Datu apstrādes un analīzes līdzekļi. Pakete SPSS. Datu grafiskā prezentācija. Hipotēţe pārbaude 

regresijas analīzē. Daudzfaktoru lineārie modeļi. Loģistiskās regresijas modeļi. 

6. Interneta pielietošanas iespējas karjeras attīstībā. Mobilās sakaru tehnoloģijas. Web lapu veidošana 

Vizuālā Dzīves gājuma (CV) un motivācijas vēstules sagatavošana 

7. Prezentāciju sagatavošana un demonstrēšana Prezentācijas veidošana multivides tehnoloģijās. 

8. Grafisku shēmu un plānu veidošana ar programmu VISIO. Struktūraanlīzes un projektēšanas 

metodoloģija SADT. 

9. PDF (Portable Document Format) formāta failu izveidošanu un to izmantošana 

10. Aptauju organizēšana un aptaujas anketu apstrāde 

11. Datu aizsardzība un pretvīrusu programmas 


Ieskaite ar atzīmi 


1. Dukulis I., Gultniece I., Ivane A., Kuriloviča L., VēzisV.,Ţodziľa A. Datorzinību pamati: Pirmie soļi pie 

datora, Teksta redaktors Microsoft Word, Elektroniskās tabulas Microsoft Excel, Prezentācijas materālu 

sagatavošanas pakete Microsoft PowerPoint, Datortīkli un interneta pakalpojumu izmantošana, WWW 

lappušu veidošana. – R., LU, 2000. 

2. Informācijas tehnoloģiju pamatjēdzieni, Viestura Vēţa redakcijā., Rīga, LU, 2006. 

3. Datora lietošana un datľu pārvaldība, Viestura Vēţa redakcijā., Rīga, LU, 2006. 

4. Informācija un komunikācija, Viestura Vēţa redakcijā, Rīga, LU, 2006. 

5. Lasmanis A. (1999) Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise (Trešais, papildinātais un 

pārstrādātais izdevums) // Rīga, "Mācību apgāds NT", ISBN-9984-617-44-0, 50 lpp 

6. Raščevska M., Kristapsone S. (2000) "Statistika psiholoģijas pētījumos" - Rīga: Izglītības soļi, - 356 lpp - 

ISBN 9984-9436-1-5 


1. Albrehta Dz. (1998). Pētīšanas metodes pedagoģijā. Rīga, Mācību grāmata, 104 lpp. 

2. Jānis Krauklis, Jāzeps Ločmelis. Komunikāciju leksikons, Jumava, 2004. 

3. Angļu – latviešu – krievu Informātikas vārdnīca, Avots, 2001. 

4. Anguss Kenedijs. Interneta rokasgrāmata, Nordik, Rīga, 1999. 

5. Irina Arhipova, Signe Bāliľa. Statistika ar Microsoft Excel ikvienam.2.daļa. Mācību līdzeklis. Rīga: 

Datorzinību Centrs, 2000, 136.lpp. 

6. Aivars Lasmanis Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. 

1.grāmata. –SIA”Izglītības soļi”,Riga, 2002. 

7. Aivars Lasmanis Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos. 

SPSS , 2.grāmata. –SIA”Izglītības soļi”,Riga, 2002. 

8. Raizs Ļ. (2000) "Matemātiskās statistikas metodes sociālajās zinātnēs" - Rīga: RaKa, - 296 lpp - ISBN 

9984-15-178-6 

9. Geske A., Grīnfelds A. (1999). Tabulu procesors MS Excel 7.0 for Windows.Praktikums lietišķajā 

informātikā. Lielvārde, Lielvārds, 55. lpp. 

138

Geske A. (2001) "Datortehnoloģijas un matemātikas metoţu lietošana izglītības pētījumos" Rīga,.URL: 

ftp://ftp.liis.lv 

10. Geske A., Grīnfelds A. (2001) "Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes", Rīga, Raka, 108 lpp., 

ISBN 998415341X 

11. Ķinķere A., Narľicka S. MS Excel 2000 no A līdz Z: 1. grāmata. - Rīga: Datorzinību Centrs, 2000 - 136 

lpp. - ISBN 9984-665-08-9. 


1. Portāls skolotājiem -www.skolotājs.lv 

2. Elektroniskā apmācības sistēma -http://els.itf.llu.lv 

3. EBSCO Daudznozaru datu bāze -search.epnet.com 

4. Cambridge Journals Online, Universālā pilntekstu datu bāze, www.cambridge.org 

5. Science Direct, Daudznozaru datu bāze, www.sciencedirect.com 


C 


Compurer as a Tool in Pedagogical Research 


The course covers modern technologies and instrumental tools of computers which are mant for summarising, 

transmission, storing, processing and visualisation of information with an aim to obtain new knowledge about 

objects, processes and phenomena. 

The aim of the study course is improvement of the quality of students‟professional and research work with 

the help of IT. 

Piezīmes: 

139

Nosaukums 




semestrī) 

Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas un vērtēšanas 

metodoloģiskais pamats 

28 stundas 




Elfrīda Krastiľa, Mācību metodiku katedra, Izglītības un vadības fakultātes profesore, Dr.ped. 


Studiju kurss tiek piedāvāts kā brīvās izvēles kurss 


Piedāvāt iespēju izpētīt mācību grāmatu vēsturi. Iepazīt mācību grāmatu un mācību līdzekļu veidošanas 

principus. Veicināt mācību grāmatu un mācību līdzekļu izvērtēšanas prasmju attīstību. 


Pilnveidot mācību grāmatu veidošanas un izvērtēšanas kompetenci, veicināt eksperta prasmju attīstību. 


140

Mācību grāmatas vēsturiskā skatījumā. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu veidošanas principi, 

prasības modernismā un postmodernismā. 

Daţādas konceptuālās pieejas mācību grāmatu un līdzekļu veidošanā. Mācību grāmatu un līdzekļu 

atbilstība daţādiem didaktiskiem modeļiem. 

Mācību individualizācijas iespējas realizēšana sabiedrībai ar daudzveidīgajām vajadzībām. 

Mācību grāmatu un līdzekļu izvērtēšana un tās kritēriji. 

Kāda mācību grāmata ir vajadzīga mūsdienās katrā no mūţizglītības posmiem? 


Veikt visas piedāvātās aktivitātes un nokārtot ieskaiti 


1. Andersone, R. (2007) Izglītības un mācību priekšmetu programmas. – R.: Raka 

2. Pret, D. (2000) Izglītības programmu pilnveide. – R.: Zvaigzne ABC 

3. Gudjons, H. (1998) Pedagoģijas pamatatziľas. – R.: Zvaigzne ABC. 


Mācību grāmatas un mācību līdzekļi, kas atbilst doktoranta pētījumu tēmai (skolas, augstskolas, citu 

mūţizglītības posmu) 


Current Issues in Comparative Education http://www.tc.columbia.edu/cice/index.html 


C 


Methodological Basis of Creating and Evaluating Course Books and Teaching Aids 

141


Course books from a historical perspective. Principles of creating course books and teaching aids, their 

requirements in modernism and postmodernism. Different conceptual approaches to creating course books 

and teaching aids. Correspondence of course books and teaching aids to various didactic models. Realising 

the individualisation of learning in a society with diverse needs. 

Piezīmes: 

142

Nosaukums 




semestrī) 

E- studijas un programmas 

28 stundas 




Atis Kapenieks, RTU tālmācības centrs, Rīgas Tehniskā universitāte 


Brīvās izvēles priekšmets 


Piedāvāt doktorantiem iedziļināties e-studiju jautājumā, iepazīt esošās pieredzes, e-studiju izmantošanu 

izglītībā un izglītības pētījumos. Izvērtēt iespējas to izmantošanai savā pētījumā. 


E-studijas, m-studijas, t-studijas un tālmācība. E-studiju izstrādes un atbalsta sistēmas. Digitālo video un 

audio ieraksts un apstrāde. Lietišķās spēles un simulācijas, mācīšanās sadarbojoties. E-studiju procesa 

pārvaldība un kvalitātes nodrošināšana. SCORM standarts un citi e-studiju standarti. Konteksts un studijas. 

Zināšanu menedţments. E-studiju filozofija. Mākslīgais intelekts un izglītība. Semantiskais tīkls un estudijas. 

E-studiju pētniecības metodes. 


Veikt visas piedāvātās praktiskās aktivitātes, sagatavot uzdevumus ieskaitei. 

143


1. Jonassen D. (Editor), A Handbook of Research for Educational Communications and Technology – 

Second Edition 1215p., Mahwah, New Jersey, London: Lawerence Erlbaum Associates, Publishers, 

2004 

2. Mayer R.E., (2005) (Ed.), Cambridge Handbook of Multimedia Learning. New York: Cambridge 

University Press, 663 p. 

3. Kukuska-Hulme A., Drexler J. (Ed.) Mobile Learning (2005). New York, Taylor&Francis Inc., 208 

p. 


Nicole A. Buzzetto-More, (Ed.) Advanced Principles of Effective e-Learning. 


Journal of Educators Online http://www.thejeo.com/ 

International Journal of Education and Development using Information and Communication Technology 

http://ijedict.dec.uwi.edu//index.php 

Contemporary Issues in Technology & Teacher Education 

http://www.citejournal.org/vol8/iss1/ 

Journal of Distance Education 

http://www.jofde.ca/index.php/jde 


C 


E-learning and Programmes or another optional course from RTU e-learning doctoral programme 


Distance learning, e-learning, m-learning, t-learning and knowledge management. E-learning development 

and support. Technologies for learning. SCROM and other learning technology standards. Digital video and 

audio recording. Virtual leraning environments, virtual teams and collaborative learning educational games 

and simulations. E-learning management and quality. Context and learning. E-learning philosophy. Artefactal 

intelligence and learning. Sematic networks and e-learning. Research methods in e-learning. 

Piezīmes: 

144

145

Nosaukums 




kontaktstundu skaits semestrī) 28 


Darbības pētījums izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgas attīstības mērķi 

mūţizglītībā 



Ilga Salīte, Ilgtspējīgas izglītības institūta profesore, Dr.ped. Izglītības un vadības fakultāte, Daugavpils 


Dzintra Iliško, Ilgtspējīgas izglītības institūta asociētā profesore, PhD Izglītības un vadības fakultāte, 


Rudīte Grabovska, Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece, Dr.ped. Izglītības un vadības fakultāte, 



Studiju kurss ir ieteicams pēc A bloka priekšmetu noklausīšanās 


Studiju kursa mērķis – piedāvāt jaunākā posma pētniekiem iespēju iepazīt darbības pētījuma specifisko 

metodoloģiju, izpētīt gadījumus, kas tiek piedāvāti kā labas prakses piemēri pasaulē un iesaistīties darbības 

pētījumā, lai mācītos tajā iegūto pieredzi atspoguļot pētījuma aprakstā, rezultātu interpretēšanā, 

prezentēšanā.un publikācijas sagatavošanā. 


Darbības pētījuma daba, specifiskās metodoloģiskās īpatnības. Darbības pētījumu veidi. 

Darbības pētījuma izmantošana mūsdienu izglītības pētījumos. 

Darbības pētījumu piemēri (izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgas izglītības mērķi, augstskolu izglītības 

pārorientēšanā uz pētniecību, uzskata par zinātni pārorientēšanu no tradicionālā uz mūsdienīgu zinātnes 

lomas izpratību. 

146

Izglītības darbības pētījums un tā dizaina izveidošana. Līdzdalība šī pētījuma veikšanā. 

Darbības pētījuma pieredzes aprakstīšanas formas un noformēšana zinātniskā publikācijā. 


Piedalīšanās visās kursa aktivitātēs un publikācijas sagatavošana. Ieskaite – izglītības darbības pētījuma 

rezultātu prezentēšana. 


Literatūras saraksts par darbības pētījumu laikā no 2004.līdz 2006. gadam ir atrodams: 

Dick,B. (2006) Action Research literature 2004-2006: Themes and trends, Action research 2006;4;439 

Online: http://arj.sagepub.com/cgi/content/abstract/4/4/439 

http://arj.sagepub.com/cgi/reprint/4/4/439 , sarakstā ir vairāk kā 120 publikācijas (pamatā pasaulē 

pazīstamas grāmatas) daļai darbu ir internetadreses, kur tos var lasīt un izkopēt. 

Ilgtspējīgas izglītības institūtā ir pieejams akadēmisko grāmatu kolekcija, kurā ir vairāk kā 40 grāmatas par 

darbības pētījuma teorijas un praktiskās pielietošanas jautājumiem. Sarakstu var pieteikt iii@du.lv . 


http://www.sagepub.co.uk/repository/binaries/catalogues/2008/Research_Methods_2008.pdf 

pieejams katalogs par grāmatām, ţurnāliem, kas ir publicēti 2008. gadā izdevniecībā Sage Publication (tajā 

darbības pētījuma tēma ir izteikta). 

Salīte I. (1994) The Raising of the Students‟ Professional Readiness for the Ecological Education Mission at 

School // Action and Action Competence as Key Concepts in Critical Pedagogy edited by B.B.Jensen & 

K.Schnack, - Royal Danish School of Educational Studies. 1994. 201-212 pp. 

Salite I. (1997) Towards the Holistic Teacher in Environmetal Eduaction // Conference Proceedings. National 

Conference Hobart, Tasmania 13-17 January 1997., 225-232 pp. 

Salite, I. (1998) An ecocentric paradigm: an important tool for teachers of environmental education , 

Australian Journal of Environmental Education, vol.14, pp.81-85. 

Salite, I. (2000 a) Integrated Teaching in Ecosystem and Spiritual Context. Natural Sciences and Teacher 

147

Training. Collected articles of the international conference, Part 2, Daugavpils, 2000, pp. 82-90. 

Salīte, I. (2000 b) Integrēšanas, ekoloģiskuma, garīguma pieprasījums izglītībā. Scientifical Articles of the 

Second International Conference “Person. Color. Nature. Music” May 18-20, 2000, pp.145-150. 

Salite, I. (2002) Teachers‟ views on the Aim of Education for Sustainable Development. Journal for Teacher 

Education and Training. DU PPF vol.1., 68.-80.pp. 

Salite,I., Salitis, A., Klepere,R. (2002) Developing Curriculum for Teacher Education Toward Sustainability. 

Proceedings EMSU 2002 “The role of higher education in sustainable development”, Grahamstown, Rhodes 

University, South Africa, 2002, pp. 405-420. 

Salīte I. (2002) Ilgtspējīgas izglītības mērķis skolotāju skatījumā, ţurnāls “Skolotājs” 5(35) 2002, 4.-11. lpp. 

Salite.I., Krastina.E.(2002)Developing curriculum for teacher education toward sustainability. Proceedings of 

the 4th International Conference Organized by the Athens Institute for Education and Research (AT.IN.E.R.), 

May 23-25, 2002, pp. 259 – 270. 

Salīte I., Klepere R. (2003) Biotism as a Ground for the Education of Reflection in Teacher Education. 

Journal for Teacher Education and Training. DU PPF vol.3., 44.-59.pp. 

Salīte I., Skrupska E., (2003) Theoretical Model of Teacher Education to Use Computers in Primary School. 

Proceedings of 1st International conference of Journal of Teacher Education and Training “Sustainable 

development. Culture. Education” in11-14 May 2003 in Daugavpils University 1-5 pp. 

I.Salite, A.Salitis, R.Klepere, V.Kudinsh (2004) Curriculum development in teacher education oriented 

towards sustainable development, Proceedings EMSU 2004 “Holistic and Integrative Educational and 

Management Approaches For Ensuring Sustainable Societies”, MonterreyTehnological university, Mexico 

CD diskā 1-16.lpp 

Salite, I., Vanagele, E., Jurane, A., (2005) Organization of Learning for Sustainable Education. Proceedings 

19th International Conference “Learning Organization in a Learning World” of ICLORD, Bangkok, Thailand 

2005, 873-881pp. 

148

Salite, I., (2006) Aim of education in the context of present and future educational issues: Perspective of 

teachers. Education & Sustainable Development: First Steps Toward Changes (ed. by A. Pipere) 390-407 pp. 

Salite,I., Pipere, A., (2006) Aspects of sustainable development from the perspective of teachers. Journal of 

Teacher Education and Training. DU vol.6., 15-32 pp. 

Pipere, A., Salite, I., (2006) Educational Action Research in Teacher Education: Fostering Research 

Skills. Proceedings of Asia-Pacific Educational Research Association International Conference 

„Educational research, Policy and Practice in an Era of Globalization‟ 2006, Hong-Kong. Publicēs CD 

diskā, Q61, 15lpp.apjomā. 

Salite, I., Ignatjeva, S., Salitis, A. (2007) Broadening Teachers‟ Views on Sustainability through Educational 

Action Research”. Proceedings of proceedings of international conference “Citizenship – Multiculturalism - 

Cosmopolitanism”. University of Nikosia. CD formātā (ISBN: 978-9963-9442-0-0) 

Salite, I., (2007) “Teachers‟ perspectives on learning programs design for sustainability: Latvian experience”; 

Proceedings of international conference “Citizenship - Multiculturalism - Cosmopolitanism”, University of 

Nikosia. CD formātā (ISBN: 978-9963-9442-0-0) 

Salite, I., Mičule, I., Kravale, M., Iliško, Dz., Stakle, A. (2007) Towards the sustainability in Teacher 

education: Promise of action research. Education & sustainable development: first steps toward changes, Ed. 

by A. Pipere; 263-292 pp. 

Salite, I. & Pipere, A. (2007) Journal of Teacher Education and Training: Deepening Action Research, in 

McKeown, R. (ed.) Good Practices in Education for Sustainable Development: Teacher Education 

Institutions. UNESCO Education for Sustainable Development in Action Good Practices N°1 January 2007, 

41-47. 





Action research 

Un avoti pēc izvēles 

149

http://www.sagepub.co.uk/repository/binaries/catalogues/2008/Research_Methods_2008.pdf 


A 


Action Research for Reorientation of Education towards Sustainable Development in Life- 

Long Education 


The course is aimed at providing young researchers with an opportunity of learning about the specific 

methodology of action research, studying the cases that suggest good practice examples on the global scale 

and getting involved in action research in order to learn to reflect its experience in a research description, 

interpretation of results, presentation and preparing a publication. 

Piezīmes: 

150

Nosaukums Zinātnisko publikāciju struktūras un satura 

recenzēšana 




semestrī) 

28 stundas 







Pētnieciskās metodoloģijas kursi bakalaura un maģistra programmās pedagoģijā, bakalaura un maģistra darba 

rakstīšanas un aizstāvēšanas pieredze. 


Kurss ir paredzēts doktorantu zinātnisko publikāciju veidošanas prasmju attīstīšanai, kā arī rakstu kritiskas 

analīzes un recenzēšanas iemaľu pilnveidei. Kursa gaitā doktoranti iepazīsies ar tradicionālo zinātniskā raksta 

struktūru, tās īpatnībām un problēmām, kas var rasties jaunajiem zinātniekiem pašiem veidojot savas 

zinātniskās publikācijas. Studenti iepazīsies ar pasaulē pieľemtām publikāciju noformēšanas prasībām. Kursa 

praktiskajā daļā doktorantiem tiks radīta iespēja pašiem analizēt jau publicētus rakstus, kā arī apgūt raksta 

struktūras veidošanas tehniku, izmantojot gan izdomātas, gan reālas individuālas pētījuma tēmas. Kursa 

noslēgumā doktoranti prezentēs savu publikāciju struktūru un pamatos publikācijas veidošanas 

pamatprincipus. 


151

1. Ievads kursā “Zinātnisko publikāciju veidošana”: doktorantu konteksta un pieredzes noskaidrošana, 

iepazīšanās ar literatūru, kursa struktūru un ieskaites uzdevumu. 

2. Zinātniska raksta veidošanas process: personiskie, kognitīvie, sociālie, ētiskie u.c. aspekti. 

3. Kā rakstīt konferenču uzstāšanos un zinātnisko publikāciju anotācijas? Praktisks uzdevums anotāciju 

analīzē un veidošanā. 

4. Publikācijas formālā struktūra un noformēšanas prasības. Publikāciju tipi. 

5. Publikācijas sagatavošanas teorija un prakse: detalizēta publikācijas struktūra un iespējamās 

problēmas. 

6. Publikāciju noformējuma īpatnības. Datorprogrammu un interneta izmantošana publikāciju 

veidošanā. Cmap programma un tās izmantošana: http://cmap.ihmc.us/download/ 

7. Publikāciju piemēru kritiska analīze: praktiska nodarbība grupā. 

8. Individuālās raksta struktūras veidošanas praktiskais seminārs. 


1) Divu mājas darbu izpilde, kas saistīti ar doktorantu teorētiskās izpratnes padziļināšanu un praktisko 

publikāciju veidošanas prasmju attīstīšanu; 

2) Savai doktora disertācijas tēmai atbilstošas zinātniskās publikācijas izstrāde un mutiska prezentācija 

doktorantu grupā. 


Journal of Teacher Education for Sustainability. Institute of Sustainable Education. ISSN 1691-4147 

Geske, A., Grīnfelds, A. (2006) Izglītības pētniecība. LU Akadēmiskais apgāds. 

Geske A., Grīnfelds, A. (2001) Izglītības pētījumu metodoloģija un metodes /A.Geske, A.Grīnfelds ; 

Māksl. A.Muceniece. - Rīga: RaKa. ISBN 998415341X (DU bibliotēka). 


1. Eko, U. (2006) Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga: Jāľa Rozes apgāds. 

2. Frajs, R. (2001) Radošas personības rokasgrāmata. Rīga: Jāľa Rozes apgāds. 

3. American Psychological Association (2001) Publication Manual of the American Psychological 

Association (5 th ed). Washington, DC: Author. 

4. Booth,W., Colomb, G.G. & Williams, J.M. (1995) The Craft of Research. Chicago: University of 

Chicago Press. 

5. Cantor, J.A. (1993) A Guide to Academic Writing. Praeger: Westport, CT. 

6. Markham, R., Markham, P.T. & Wadell, M.L. (2000) 10 Steps in Writing the Research Paper. 

Barron‟s Educational Series. 

7. Murray, R. (2005) Writing for Academic Journals. London: Open University Press. 

8. Phillips, E.M. & Pugh, D.S. (2006) How to Get a PhD: A Handbook for Students and Their 

Supervisors. Open University Press. 

9. Rozakis, L. (1999) Schaum‟s Quick Guide to Writing Great Research Papers (Quick Guides). 

McGraw-Hill. 

10. Thody, A. (2006) Writing and Presenting Research (Sage Study Skills Series). Sage Publications 

Ltd. 

11. Wellington, J. (2003) Getting Published: A Guide for Lecturers and Researchers. Routledge 

Falmer: New York. 

152


Jebkuri divi akadēmiski recenzējami starptautiski ţurnāli par izglītības tematiku, kas atbilst doktoranta 

promocijas darbam izvēlētajai tēmai. 


C 


Reviewing the structure and content of scientific papers 


This course is intended to develop the skills of doctoral students to design scientific publications as well as to 

critically analyse and review the published academic papers. During the course doctoral students will get 

acquainted with the traditional structure of scientific paper, its peculiarities and problems which young 

scientists could encounter while designing their own scientific publications. Students will learn the globally 

recognised requirements for the format and design of academic publications. In the practical part of this 

course doctoral students will have an opportunity to analyse previously published papers, as well as to master 

the technique of designing the structure of a publication, using both made-up and real individual research 

topics. At the end of this course doctoral students will present the structure of their own publication and 

discuss the main design principles for this peculiar publication. 

Piezīmes: 

153

N.p. 

K. 

Doktora studiju programmā „Pedagoģija strādājošie docētāji 

Vārds, uzvārds Akadēmiskais 

vai zinātniskais 

grāds 

Amats Ievēlēšanas 

vieta 

1. tabula 

Statuss Daugavpils 

Universitātē 

1. Aleksejs Vorobjovs Dr.hab.ped. Profesors DU Pamatdarbavieta 

SZF 

2. Jeļena Davidova Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

IVF 

3. Aleksandra Šļahova Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

MMF 

4. Anita Pipere Dr.psih. Profesore DU Pamatdarbavieta 

IVF 

5. Ilga Salīte Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

IVF 

6. Inese Jurgena Dr.ped. Profesore DU, LU Blakusdarbs IVF 

7. Jānis Pokulis Dr.hab.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

IVF 

8. Elfrīda Krastiľa Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

IVF 

9. Antonijs Salītis Dr.fiz. Profesors DU Pamatdarbavieta 

DMF 

10. Irēna Kokina Dr.psih. Asoc.profesore DU Pamatdarbavieta 

IVF 

11. Valērijs Makarevičs Dr.psih. Docents DU Pamatdarbavieta 

IVF 

12. Svetlana Ignatjeva Dr.phys. Docente DU Pamatdarbavieta 

DMF 

13. Inga Belousa Phd Docente DU Pamatdarbavieta 

IVF 

14. Dzintra Iliško Phd Docente DU Pamatdarbavieta 

IVF 

15. Ilona Mičule Phd Docente DU Pamatdarbavieta 

154

16. Rudīte Grabovska Dr.ped. Docente DU Pamatdarbavieta 

IVF 

17. Irēna Ţogla Dr.hab.ped. Profesore LU Blakusdarbs IVF 

18. Dace Namsone Dr.ped. Projektu 

vadītāja 

IVF 

Blakusdarbs IVF 

19. Atis Kapenieks Dr.ped. Profesors RTU Blakusdarbs IVF 

155

DU doktora studiju programmā „Pedagoģija” pamatdarbā strādājošo docētāju 

LZA, LZP zinātnisko, IZM pētījumu, fondu granti un līdzdalība starptautiskajos projektos periodā no 2001.-2008.g. 

Vārds, uzvārds Zinātniskie, lietišķi pētījumi, līdzdalība starptautiskajos projektos 

A.Vorobjovs 

Dr.hab.ped.‟96 

Starptautiskie projekti LZP, LZA pētījumu granti IZM pētījumi Citi 

I.Salīte 2005.-2008. g. projekta “Doktorantūra un 

maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā 

atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU, DU 

2001.-2003.g. Personības selektīvās 

aktivitātes īpatnības multikulturālā un 

multinacionālā vidē. Projekta vadītājs 

2004.-2007.g. Latgales iedzīvotāju 

Latvijas un Eiropas psiholoģiskās 

kartes (Psychological concepts of 

Latvia and Europa of Latgalian 

inhabitants). Projekta vadītājs 

2006.g – Mūsdienu Latvijas 

iedzīvotāju sociālās selektivitātes un 

sensitivitātes saturs un īpatnības. 

2005./8. LZP grants Nr.05.1915 

“Ilgtspējīgas izglītības modelis 

2007.-2008.g. grants 

“Ilgtspējīgas izglītības 

teorijas un pētniecisko 

2006.g. DU grants 

“Piedalīšanās 30. 

starptautiskajā PCC 

2.tabula 

156

Dr.ped.‟93 un LPA” koordinatore DU projekta 

identifikācijas Nr. 

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/00 

07 (koordinatore DU) 

2005./6.g. Nacionālās programmas 

„Latgales reģiona mūţizglītības atbalsta 

sistēmas veidošana un kapacitātes 

stiprināšana” (Nr. 2005/0102/VPD1/ESF 

/PIAA/05/NP/3.2.4.1/0002/0182) 

(dalībniece) 

2006. 8.- 12. februāris ERASMUS 

Intensīvās programmas koordinatoru 

seminārs Bristolē programmai 

“Educational contributions to social 

(re)generation: creating and sustaining 

opportunities for inclusion”, reģistrācijas 

Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-Erasmus- 

IPUC-3 (koordinatore) 

2005. 4.-7. decembris projekta 

„ComLearn 21‟ seminārs Vordinburgā 

holistiskā skatījumā” (vadīšana) 

2001.līdz 2004.g. ZA grants 0347 

“Skolotāju izglītības pārorientēšana 

uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 

Latvijā” (vadītāja) 

prasmju attīstību 

veicinošas vides 

radīšana darbības 

pētījumā skolotāju 

izglītībā” 

2006.g. grants 

“Izglītības pētījumu 

metodoloģiskā 

redzējuma un 

pētniecisko prasmju 

attīstību veicinošas 

izglītības vides radīšana 

darbības pētījumā DU” 

2005. grants Izglītība 

ilgtspējīgai attīstībai: 

problēmas un 

perspektīvas uzsākot 

ANO izsludināto 

desmitgadi no 2005. - 

2014. gadam 

konferencē un salīdzinošā 

pētījuma darba grupas 

apspriedē Mehiko” 

2005.g. DU grants 05.25. 

“Skolotāju izglītība 

nākotnei: PCC (Klusā 

okeāna piekrastes 

izglītības pētījumu 

konsorcija) valstu 

kolaboratīvs pētījums un 

piedalīšanās 29. PCC 

konferencē” 

157

A.Šļahova 

Dr.ped.‟93 

(Dānijā) (projekta koordinators DU) 

Līdzdalība UNESCO/UNITWIN 

Starptautiskā skolotāju izglītības 

pārorientēšanas projekta koordinatoru 

seminārā Kariegā (Dienvidāfrikas 

republika) 2002.g. 5.-9.septembrī 

ACEID (Asia – Pacific Centre of 

Educational Innovation for Development 

un UNITWIN/UNESKO project 

“Reorienting Teacher Education to 

Address Sustainability” - līdzdalība; 

Project “Establishing of support network 

for promotion of innovative SMEs 

development of Electronic and 

Information Technology brances in 

regions of Latvia” – SME 1999/2 – 

1.3.1.-2.3./ REG-ELIN-LAT – European 

Commission Research Directorates 

General Shared Cost AM CPF Forms– 

Scientific Person in charge of the 

LZA finansiālais atbalsts: Otrās 

(2000.g.), trešās (2002.g.) un ceturtās 

(2007) starptautiskās zinātniskās 

konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika” organizētāja 

LR Izglītības Ministrijas 

programmu finansiālais 

atbalsts: 

- Apvienoto klašu 


meistarības 

pilnveide 

(programmas 

direktore); 

- Tehniku 

daudzveidība 

vizuālajā 

mākslā 

pamatskolā 

(programmas 

direktore). 

Daugavpils Universitātes 

Zinātľu daļas finansējums 

(prot. Nr.4 no 22.03.04): 

- Monogrāfijas 

“Perspektīvas 

konstruēšanas 

teorija” 

drukāšanai; 

- 4 starptautiskās 

konferences 

“Cilvēks. Krāsa. 

Daba. Mūzika” 

(2007) 

organizēšanai 

2006.g. Daugavpils 

universitātes Zinātľu daļas 

finansējums "2. 

158

project; 

starptautiskā mākslas 

zinātnes semināra - 

plenēra "TAKA-2" 

organizēšana DU", 05- 

23/2006-8 

2006.g. VKKF atbalstīts 

projekts “Mūsdienīgs 

Mākslas vēstures kabinets 

Daugavpils Universitātē” 

“Tempus S-JEP 12552- 

97” mākslu grupas 

vadītāja 

1.6. Starptautisku 

mākslinieciskās jaunrades 

un sporta projektu vadība 

un līdzdalība to īstenošanā 

kā arī līdzdalība izstādēs 

un konkursos: 

2007.g. 17.10.-19.10. - 3. 

Starptautiskā plenēra 

159

“Taka” organizatore 

2006.g. 15.09.-17.09. - 2. 

Starptautiskā plenēra 

“Taka” organizatore 

2001.g. - Starptautiskais 

bērnu un skolu jaunatnes 

zīmējumu konkurss 

“Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika” (atklāšana 

2001.01.09.) - 

līdzorganizatore 

Latvijas bērnu un skolu 

jaunatnes zīmējumu 

dalības organizēšana 

Starptautiskajā mākslas 

konkursā “The 8th Annual 

World Children`s Picture 

Contests” –Japan 

(atklāšana 2001.01.09.) - 


Starptautiskais konkurss – 

izstāde “Art & Computer” 

– (Mākslu pedagogu 

apvienība, Mākslu katedra 

un MMC)` 2000, 2002. – 

160

J.Davidova 

Dr.ped.„97 

kopš 2005. gada - LZP finansētais 

zinātniskais projekts Nr 05. 1427 

“Skolēnu mūzikas uztveres līmeľu 

noteikšana kā mūzikas skolotāja 

diagnosticējošās darbības 

komponents” (vadīšana) 

2003. – 2004. gads - LZP finansētais 

zinātniskais projekts Nr 03. 1019 

“Individuālās muzikālās uzstāšanās 

vērtēšana audzēkľa personības 

attīstības kontekstā” (vadīšana) 

2006. gads - LZP finansētais 

zinātniskais projekts Nr. 06.2010 

„Apdāvinātības attīstība Latvijā: 

realitāte un perspektīvas” 

(dalībniece) 

Kopš 2005. gada - LZP finansētais 

2006. gads - IZM 

finansētais zinātniskais 

projekts Nr. 2.19 

„Izglītība ilgtspējībai 

attīstībai: Daugavpils 


maģistrantūras 

marketinga pasākumu 

un perspektīvās 

attīstības izvērtējums” 

(dalībniece) 


2004. gads - DU 

finansētais zinātniskais 

projekts Nr. 04. 22 

„Apdāvinātības attīstības 

problēma mūsdienu 

zinātnē un praksē“ 

(vadīšana) 

161

E.Krastiľa 

Dr.ped.‟96 

zinātniskais projekts Nr. 05.1915 

„Ilgtspējīgas izglītības modelis 

holistiskā skatījumā” (dalībniece) 

2001. – 2004. gads LZP finansētais 

zinātniskais projekts Nr. 0347 

“Skolotāju izglītības pārorientēšana 

uz ilgtspējīgu attīstības stratēģiju 

Latvijā” (piedalīšanās) 

2001.-2005.g. „Skolotāju izglītības 

pašorientēšana uz ilgtspējīgas 

attīstības stratēģiju Latvijā” 

(piedalīšanās) 

2005.g. Sadarbība ar 

Izglītības Iniciatīvu centru 

projektā „Čigānu bērns 

skolā –esi gaidīts!” veikts 

pētījums 

2004. sadarbība ar 

Izglītības Iniciatīvu Centru 

(IIC) veikts gadījuma 

pētījums (case study) 

starptautiskā projekta Step 

by step 

162

A.Pipere 2005-2007.g. “Doktorantūra un 

maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā 

2007.g. “Ilgtspējīgas 

izglītības teorijas un 

2001./2002. Lietišķais 

pētījums Nr. 4 

“Sākumskolas skolotāju 

pieredze, iesaistot 

skolēnus mācību 

sasniegumu 

pašizvērtēšanā” 

2000./2001.g. Lietišķais 

pētījums “Skolēnu mācību 

sasniegumu izvērtēšanas 

modelis un dokumentācija 

mācību sasniegumu 

atspoguļošanai 1. – 

4.klasēs (pedagoģiskā 

eksperimenta vadītāja) 

2000.-2004. līdzdalība 

UNESCO/UNITWIN 

skolotāju pārorientēšanas 

projektā 

2000.-2004.g. UNESCO 

UNITWIN projektā pie 

163

Dr.psih.‟93 atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU, DU 

un LPA” RTU00-TSC00-L1-016 

I.Kokina 

Dr.psih.‟96 

Piedalīšanās 4. Starptautiskajā skolotāju 

izglītības institūciju tīklojumā, kas saistīts 

ar UNESCO projektu “Skolotāju 

izglītības pārorientēšanas uz ilgstpējības 

pamatiem”, Helsinku Universitāte, 

2006.gada 29.-30.maijs 

Piedalīšanās 3. Starptautiskajā UNESCO 

UNITWIN projekta koordinatoru 

sanāksmē Gēteborgā, Zviedrijā, 2004. 

gada 8.-9.maijā ar aptaujas rezultātiem un 

rekomendācijām “Skolotāju izglītības 

pārorientēšanas uz ilgtspējības pamatiem 

UNESCO vadlīnijām” 

2003.g. Līdzdalība starptautiski 

finansētajā projektā SOCRATES – 

ERASMUS mācībspēku mobilitātē - 

lekciju kursa nolasīšanā Fechtas 

universitātē Vācijā. 

2002.-2003.gg. Līdzdalība starptautiski 

2006.g. “Apdāvinātības attīstība 

Latvijā: realitāte un perspektīvas”, Nr. 

06.2010 



vides radīšana darbības 

pētījumā skolotāju 

izglītībā” (līdzdalība) 

2006.g. „Uz ilgtspējību 

orientēta pētnieka 

identitāte maģistra 

studiju programmās 

psiholoģijā un 

pedagoģijā Daugavpils 

Universitātē” U-20 

(vadītāja) 

2005.g. “Publicēšanās 

iespēju paplašināšanās 



doktorantiem un 

docētājiem” (vadītāja) 

2006.g. “Izglītība 

ilgtspējīgai attīstībai: 



maģistrantūras 

marketinga pasākumu 

Jorkas universitātes 

”Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz 

ilgtspējīgu attīstību” 

2004.g. DU grants Nr. 

04.22 “Apdāvinātības 

attīstības problēma 

mūsdienu zinātnē un 

praksē” (piedalīšanās) 

164

I.Jurgena 

Dr.ped. 

finansētajā projektā ERASMUS - 

SOCRATES studentu mobilitātei starp 

DU un Fechtas universitāti (Vācija) 

2005.g. “Skolēnu muzikālās uztveres 

līmeľa noteikšana kā mūzikas 

skolotāja diagnosticējošās darbības 

komponents”, Nr.05.1427 

(piedalīšanās) 

2003.g. “Individuālās muzikālās 

uzstāšanās vērtēšana audzēkľa 

personības attīstības kontekstā”, 

03.1019 (piedalīšanās) 

--- 2005. – 2008.g. „Pedagoģija Latvijā 

pēcpadomju periodā: salīdzinošā 

analīze”, Nr. 04.1326 (vadošā 

pētniece) 

A.Salītis TEMPUS PHARE projekta No S-JEP- 

12391-97-2001 Teilintegrierte 

2001.-2003.g. 

„Trimdas pedagoģiskā doma”, 

Nr.01.0479 (vadošā pētniece) 

un perspektīvās 

attīstības izvērtējums”, 

Nr. 2.19. 

sākot ar 2000.g. UNESCO 

UNITWIN projektā pie 

Jorkas universitātes 

“Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz 

ilgtspējīgu attīstību” 

(līdzdalība) 

--- 2005. – 2008.g. Thematic 

Network project ,, 

Children ‟s Identity and 

Citizenship in Europe” 

(dalībniece) 

165

Dr.fiz. Naturwissenschaft in der Lehrerbildung 

V.Makarevičs 

Dr.psih. 

S.Ignatjeva 

Dr.phys. 

(koordinators) 

2004-2007.g. Leonardo da Vinci projekts 

„Adult screening instrument on the 

internet dyslexic; motivational 

strategies”, Nr. 2004-ISL /04/B/F/PP- 

164001 

2007. -2008.g. projekts nr. 

2007/0078/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2 

.6.3./0106/0065 „Profesionālās augstākās 

izglītības programmas „informācijas 

tehnoloģijas” kvalifikācijas prakses 

2003-2005.g. LZP grants „Tolerance 

kroskulturālā kontekstā”. (projekta 

vadītājs) 

1998-2002.g. LZP grants „Tolerances 

sociāli psiholoģiskās problēmas 

pedagoģiskais process”. (projekta 

vadītājs) 

2007.g. IZM projekts 

„Karjeras attīstības 

atbalsts reģionālajā 

universitātē ilgtspējīgas 

attīstības un 

nodarbinātības 

veicināšanai” (pētnieks) 


„Uz ilgspējību orientēta 

pētnieka identitāte 

maģistra studiju 

programmās psiholoģijā 

un pedagoģijā 


Universitātē” (pētnieks) 

166

I.Belousa 

Phd 

sagatavošana” 

2001-2002 Member of The European 

Commission Community Research 

FIFTH FRAMEWORK PROGRAMME 

"REG-ELIN-LAT" (IPS-1999- 

50053) Establishing of support network 

for promotion of innovative SMEs 

development of Electronic and 

Information Technology branches in the 

regions of Latvia 

2007.-2008.g. LIFELONG LEARNING 

programmas ERASMUS IP projects 

“Educational contributions to building 

cohesion within European social and 

institutional life”, reģistrācijas Nr. 47653- 

IC-1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 

(projekta koordinēšana Latvijā un 

īstenošana) 

2006.g.-2009.g., SOCRATES 

programmas Comenius 2.1 projekts 

“ICTime - ICT as a Tool of Intercultural 

and Media Education”, reģistrācijas Nr. 

2005.g.-2008.g., 

LZP pētījums “Ilgtspējīgas izglītības 

modelis holistiskā skatījumā”, 

Nr.05.1915 (piedalīšanās 

īstenošanā) 

2002.g., Latvijas ZA pētījumu 

projekts “Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz ilgtspējīgas 

attīstības stratēģiju Latvijā”, 

reģistrācijas Nr. 347 (piedalīšanās 

projekta īstenošanā) 


“Garīgums kā virssatura 

komponents uz 

ilgtspējību orientētā 

skolotāju izglītībā”, 

reģistrācijas Nr. 5- 

20/07.17 (projekta 

vadīšana un 

īstenošana) 



komponents uz 

2005.g.-2006.g., Nordic – 

Baltic – Russian network 

cooperation within 

education and research 

“Com Learn 21” 

(semināra organizēšana) 

kopš 2000.g., 


projekts pie Jorkas 

universitātes “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana 

uz ilgtspējīgu attīstību” 

167

128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS- 

C21 (projekta koordinēšana Latvijā 

un īstenošana) 

2005.g.-2006.g., ERASMUS IP projekts 

“Educational contributions to social 

(re)generation: Creating and sustaining 

opportunities for inclusion”, reģistrācijas 

Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-ERASMUS- 

IPUC-3 (projekta koordinēšana Latvijā 

un īstenošana) 


skolotāju izglītībā 

(Pilotprojekts)”, 

reģistrācijas Nr.2.18 

(projekta vadīšana un 

īstenošana) 

2006.g. DU iekšējais 

grants “Daugavpils 

Universitātes 48. Jauno 

Zinātnieku konferences 

organizēšana”, 

reģistrācijas Nr. 05– 

23/2006-4 (projekta 

vadīšana un īstenošana) 

2004.g. DU iekšējais 

grants “Doktora 

disertācijas aizstāvēšana 

Fordham universitātē un 

turpmāka sadarbība starp 

Daugavpils Universitāti un 

Fordham Universitāti”, Nr. 

04.12 (projekta vadīšana 

un īstenošana 

2005.g.-2008.g. Eiropas 

Sociālā fonda projekts 

“Doktorantūra un 

maģistratūra e-studiju 

tehnoloģiju jomā atbilstoši 

168

Dz.Iliško 

Phd 

ES Comenius 2.1 projektā 129355-CP-1- 

2006-1-NO-COMENIUS-C21 “Children 

as researchers" (projekta vadītāja 

Latvijā) 

2006.g.-2009.g. SOCRATES 

programmas Comenius 2.1 projekts 

“ICTime - ICT as a Tool of Intercultural 


projekts Nr. 347 “Skolotāju izglītības 



(piedalīšanās projekta īstenošanā) 

2008.g. IZM grants 

līdzdalībai 

starptautiskajā seminārā 

Turcijā Anodolu 


2006.g. IZM grants 2.17 

“Izglītības pētījumu 

Lisabonas mērķiem RTU, 

DU, LPA”, Nr. 

VPD1/ESF/PIAA/04/APK 

/323210061/0007 

(piedalīšanās projekta 

īstenošanā) 

2004.g.-2007.g., Eiropas 

Kopienas Iniciatīvas 

EQUAL projekts 

“Profesiju segregācijas 

cēloľu mazināšana”, 

līguma Nr.NS-EQUAL- 

2005-1 (piedalīšanās 


2004.g.-2007.g. Eiropas 





līguma Nr.NS-EQUAL- 

2005-1 (piedalīšanās 


169

and Media Education”, reģistrācijas Nr. 

128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS- 

C21 (piedalīšanās) 


redzējuma un 




darbības pētījumā DU” 

(vadītāja: prof. I. 

Salīte) 

2006.g. IZM projekts: 

“Uz ilgtspējību orientēta 

pētnieka identitāte 

maģistra studiju 

programmās psiholoģijā 

un pedagoģijā 


Universitātē” (Vadītāja 

Prof. A. Pipere) 

Iliško Dz. IZM grants 

dalībai starptautiskajā 

konferencē Nēderlandā 

(Dreibergenā) 

„Religious Education in 

a World of Religious 

2004.-2007.g Eiropas 



„Profesiju segregācijas 


līgums NS-EQUAL-2005- 

1 (līdzdalība) 

170

I.Mičule 

Phd 

2006.-2007.g. Skolotāju izglītība 

nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes 

izglītības pētījumu konsorcija) valsts 

Diversity‟ 2006. gada 

augusts 

2002.g. augusts IZM 

grants līdzdalībai 

starptautiskajā ISEV 

seminārā, Norvēģija, 

Agler Universitātes 

koledţa 

IZM grants 2.17 

„Izglītības pētījumu 


redzējuma un 


vicinošas izglītības 

vides radīšana darbības 

pētījumā DU” (dalība) 

2006.g. IZM 

pilotprojekts, 


2004.-2007.g. Eiropas 



171

R.Grabovska 

Dr.ped. 

koloboratīvs pētījums un izglītība 

ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un 

perspektīvas, uzsākot ANO izsludināto 

desmitgadi (2005.-2014.g.) (līdzdalība) 

2008.g.-2009.g. SOCRATES 

programmas Comenius 2.1. projekts 

„Inspire School Education by Non formal 

learning” (dalība projektā un projekta 

aktivitāšu īstenošana) 

2006.g.- 2009.g. 

2005.-2008.g., LZP pētījums 

“Ilgtspējīgas izglītības modelis 

holistiskā skatījumā”, Nr.05.1915 



projekts “Skolotāju izglītības 


komponents uz 


skolotāju izglītībā”, Nr. 

2.18 (līdzdalība) 

2006.g. “Izglītības 

pētījumu metodoloģiskā 

redzējuma un 




darbības pētījumā DU”, 

2.17 (līdzdalība) 

2005. IZM projekts 

“Izglītības ilgtspējīgai 

attīstībai problēmas un 

perspektīves uzsākot 

ANO izsludināto 

desmitgadi no 2005. – 

2014. gadam. 



cēloľu mazināšana. 


kopš 2000.g., 


projekts pie Jorkas 

universitātes “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana 

uz ilgtspējīgu attīstību” 

2003. g. Silenes dabas 

172

SOCRATES programmas Comenius 2.1. 

projekts “ICTime - ICT as a Tool of 

Intercultural and Media Education”, 

reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1- 

PT-COMENIUS-C21 (dalība projektā 

un projekta aktivitāšu īstenošana) 

2006. - 2008.g. SOCRATES programmas 

Comenius 2.1 projekts “Education for 

Change – education for sustainable 

development with focus on local 

collaboration”, reģistrācijas Nr. 29350- 

IC-1-2005-1-SE-COMENIUS-C21 

(dalība projektā un projekta aktivitāšu 

īstenošana) 

2002. g. ERASMUS projekts “EAPEA 

21” 

2005.-2008.g. Eiropas Sociālā fonda 

projekts “Doktorantūra un maģistratūra estudiju 

tehnoloģiju jomā atbilstoši 

Lisabonas mērķiem RTU, DU, LPA”, Nr. 

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/00 

attīstības stratēģiju Latvijā”, Nr. 347 


2001. lietišķais pētījums 

Nr. 4 “Sākumskolas 

skolotāju pieredze, 

iesaistot skolēnus 

mācību sasniegumu 

pašizvērtēšanā” 

Izglītības un Zinātnes 

ministrijas valsts 

pētījumu projekts 

“Skolēna pašvērtējuma 

nozīme mācību 

motivācijas veidošanā 

daţādos mācību 

priekšmetos 



parka dabas aizsardzības 

plāna izstrāde, VAS 

“Latvijas Valsts meţi” 

(uzraudzības grupa) 

1999.-2004. Latvijas 

Ornitoloģijas Biedrības 

(LOB) projekts “Latvijas 

putnu atlants”(1999.- 

2004.) (Daugavpils 

grupas koordinatore) 

173

07 (līdzdalība) 

174

Pamattdarbā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajās konferencēs periodā no 2001.- 2008.g. 

Vārds, uzvārds Starptautiskās konferences, Starptautiskās 

Starptautiskās konferences Latvijā 

3. tabula 

Konferences Latvijā un DU 

kongresi un semināri 

ārzemēs 

konferences Baltijā 

A.Vorobjovs 


I.Salīte 

Dr.ped.‟93 

2007.g. Prāga, Čehijā 

2001.g. Čehijā 

2005.g. Granāda, Spānija 

2004.g. Pekina, Ķīnā 

2003.g. Vīne, Austrijā 

2003.g. Vroclavā 

2008.g. Seviļā, Spānijā 

2008.g. Apiiā, Samoā 

2008.g. Eškišehirā, Turcijā 

2007.g. Prāgā 

2007.g. Ahmadabadā, Indijā 

2007.g. Kiprā, Nikosijā 

2007.g.Dienvidāfrikā, 

2002.g. Viļľa, Lietuvā 

2005.g. Klaipēdā 

2004.g. Tallinā 

2003.g. Rīgā 

2001.g. Rīgā 

2002.g. Daugavpilī 

2008.g. Rēzeknē 

2007.g., 2006.g., 2005.g., 2002.g. 

Daugavpilī 

2002.g. Izglītības studiju institūtā 

2001.g. Rīgā 

175

Durbanā 

2007.g Ungārijā, Debrecenā 

2006.g. Parīzē 

2006.g Mehiko, Meksikā 

2006.g. Helsinkos, Somijā 

2006.g. Granādā, Spānijā 

2006.g. Bristolē 

2005.g. Vordinburgā, Dānijā 

2005.g. Singapūrā 

2005.g. Sidnejā, Austrālijā 

2005.g. Fehtā, Vācijā 

2004.g. Plockā, Polijā 

2004.g. Monterrejā, Meksikā 

2004.g. Hong–Kongā, Ķīnā 

2002.g. Grieķijā, Atēnās 

2002.g. Dienvidāfrikā, 

Granhonsuna 

176

A.Šļahova 

Dr.ped.‟93 

J.Davidova 

Dr.ped.„97 

2002.g. Nīderlandē, Leidenē 

2001.g. Bulgārijā, Sofijā 

2006.g., 2001.g. Vitebskā 

2006.g. Honolulu , ASV 

2003.g. Milānā, Itālijā 

2003.g. Aveiro, Portugālē 

2004.g. Montoreijā, Meksikā 

2002.g. Kazahstānā 

2007.g. Sofijā, Bulgārijā 

2007.g. Honolulu, ASV 

2006.g. Portoroţā,, 

Slovēnijā 

2006.g. Lahtī, Somijā 

2006.g. Kuala Lampurā, 

Malaizijā 

2006.g. Lodzā, Polijā 

2006.g. Balī, Indonēzijā 

2005.g. Amsterdamā, 

2004.g. Tallina, 

Igaunijā 

2002.g. Šauļi, Lietuvā 

2007.g., 2002.g. Vilľā, 

Lietuvā 

2007.g., 2005.g., 

2003.g., 2001.g. 

Klaipēdā, Lietuvā 

2003.g., Kauľā, 

Lietuvā 

2002.g. Šauļi, Lietuva 

2004.g. Tallinā, 

Igaunijā 

2005.g., 2002.g., 2003.g. Daugavpilī 

2007.g. Rīgā 

2008.g., 2003.g., 2002.g., 2001.g. Rīgā 

2007.g., 2005.g., 2003.g., 2002.g. 

Daugavpilī 

--- 

177

J.Pokulis 


Nīderlandē 

2005.g. Nju Orleānā, ASV 

2004.g. Agridţento, Itālijā 

2004.g. Londona, 

Lielbritanija 


Eksetera, Lielbritānija 

2004.g., 2001.g. Tenerifē, 

Spānijā 

2003.g. Aveiro, Portugālē 

2002.g. Rodosā, Grieķijā 

2002.g. Bergenā, Norvēģijā 

2002.g. Roterdama, 

Nīderlandes 

2001.g. Barselonā, Spānijā 

--- --- 2006.g., 2005.g., 2001.g. Rēzeknē 

2005.g. Daugavpilī 

--- 

178

A.Pipere 

Dr.psih.‟93 

I.Kokina 

Dr.psih.‟ 96 

2007.g. Grieķijā 

2007.g. Prāgā, Čehijā 

2007.g. Debrecenā, Ungārijā 

2006.g. Honkongā, Ķīnā 

2006.g., 2005.g. Helsinkos, 

Somijā 


2005.g. Granādā, Spānijā 

2004.g. Sudakā, Ukrainā 

2004.g. Honolulu, Havajā, 

ASV 

2006.g. Enfīlda, Liverpūle, 

Lielbritānija 

2007.g. Honolulu, Havajā, 

ASV 


Igaunijā 



2004.g. Liepājā 

2003.g. Jelgavā 


2006.g., 2002.g. Rīgā 

2007.g., 2005.g. Daugavpilī 

2002.g., 2001.g. Rīgā 

--- 

--- 

179

E.Krastiľa 

Dr.ped. 

2006.g. Portorosā, Slovēnijā 

2006.g. Lahti , Somijā 

2006.g. Lodzā, Polijā 

2005.g. Amsterdamā 


2004.g. Agrigento, Itālijā 

2004.g. Londonā 

2002.g. Rodosā, Grieķijā 

2001.g. Kijevā, Ukrainā 



2004.g. Budapeštā, 

Višegradā, Ungārijā 

2002.g. Atēnās, Grieķijā 

2004.g. Tartū, Tallinā, 

Igaunijā 

2006.g.Tartu, Igaunijā 


Igaunijā 

2007.g. Rīgā 



I.Jurgena 2002.g. Vendgrebenā, Vācijā --- 2002.g., 2001.g. Rīgā --- 

2007.g., 2005.g., 2003.g. Rīgā 

180

Dr.ped. 

V.Makarevičs 

Dr.psih. 

I.Belousa 

Phd 

2008.g. Sankt-Peterburgā, 

Krievijā 



2005.g. Granāda, Spānijā 

2005.g. Hallē, Vechtā, 

Vācijā 

2004.g. Sudakā, Ukrainā 

2004.g. Groningenā 

2007.g. Durbanā, 

Dienvidāfrikā 

2007.g. Tbilisi, Gruzijā 

2006.g. Lielbritānijā 

2005.g. Patialā, Indijā 

2001.g. Friburgā, Šveicē 

2007.g., 2005.g. 


2006.g., 2003.g. 

Šaulos, 

2004.g., 2002.g., 

2001.g. Viļľā, Lietuvā 

2002.g. Tartū 


Igaunijā 

2001.g. Klaipēdā, 

Lietuvā 


2007.g., 2005.g., 2004.g., 2002.g., 2001.g. 

Daugavpilī 


2001.g., 2002.g., 2003.g., 2005.g., 2007.g., 

Daugavpilī 

2001.g., 2002.g. Liepājā 


2001.g., 2002.g., 2006.g., 2007.g. Rīgā 

2004.g. Rīgā 

2005.g., 2001.g., Daugavpilī 

2002.g. Cēsīs 

2001.g. Madonas raj. Praulienā 

181

Dz.Iliško 

Phd 

2001.g. Ukrainā, Kijevā 

2006.g. Ungārijā 

2002. g. Beļģijā 

2008.g. Eskeshirā, Turcijā 

2007.g. Nikosiā, Kiprā 

2007.g., 2006.g. Prāgā, 

Čehijā 


2007.g. Lielbritānijā 

2006.g. Austrijā 

2006.g. Spānijā, Tenerifē 

2006.g., 2005.g. Helsinkos, 

Somijā 

2006.g. HonKongā 

2005.g.Indonēzijā, Jahartā 

2006.g. Driebergenā, 

Nīderlandē 

2006.g. Igaunijā 

2004.g. Tratū, Igaunijā 

2006.g., 2003.g. 

Šauļos, Lietuvā 

2007.g., 2006.g., 2003.g., 2002.g. Rīgā 


182

I.Mičule 

Phd 

R.Grabovska 

Dr.ped. 


2004.g.Villanovā, ASV 

2003.g. Barselonā, Spānijā 

2002.g. Kristiansandē, 

Norvēģijā 

2007.g. Durbānā, 

Dienvidāfrikas Republikā 


2007.g. Eskisehir, Turcijā 

2006.g. Parīzē, Francijā 

2007.g. Ahmedabadā, Indijā 



2004.g. Montorejja, Meksikā 

2004.g. Hongkongā 

2002.g. Grahomstounā, 

Dienvidāfrikā 

--- 2007.g. Rīgā 2007.g. Rīgā 

2005.g., Klaipēdā, 

Lietuvā 


Igaunijā 

2003.g. Viļľā, Lietuvā 



2001.g. Liepājā 

2008.g., 2007.g. Latvijā 

2001.g. Daugavpilī 

183

184

Doktorantūras programmā Daugavpils Universitātē pamatdarbā strādājošo docētāju publikāciju skaits laikā kopš doktora programmas 

sagatavošanas akreditācijai (2001) un līdz pārakreditēšanai (2008) 

Vārds, uzvārds 

Aleksejs Vorobjovs 

Dr.hab.ped. 

Recenzēti zinātniskie raksti starptautisko konferenču 

krājumos, ţurnālos, zinātnisko rakstu krājumos/ tēzes 

11/0 2 

Citas zinātniskās 

publikācijas 

Ilga Salīte Dr.ped. 14/16 2 0/1 

Aleksandra Šļahova Dr.ped. 15/0 1 1/0 

Jeļena Davidova Dr.ped. 34/4 14 0/1 

Elfrīda Krastiľa Dr.ped. 11/11 1 0/50 

Anita Pipere Dr.psih. 12/10 1 0/2 

Jānis Pokulis Dr.hab.ped.,prof 

emeritus 

Irēna Kokina 

Dr.psih. 

1 2 

18/2 7 0/1 

Inese Jurgena Dr.ped. 23/ 5 1/1 

4.tabula 

Monogrāfijas / mācību grāmatas vai 

līdzekļi 

185

Valērijs Makarevičs Dr.psih. 12 2 

Svetlana Ignatjeva Dr.phys. 4/6 

Inga Belousa 

PhD (2005) 


PhD (2003) 

Ilona Mičule 

PhD (2006) 


Dr.ped.(2006) 

17/9 

21/10 3 

5/1 0/1 

11/3 

186

Doktorantūras programmā Daugavpils Universitātē pamatdarbā strādājošo docētāju publikāciju 

skaits laikā kopš doktora programmas sagatavošanas akreditācijai (2001) un līdz pārakreditēšanai 

(2008) 

Vārds, uzvārds 

Aleksejs Vorobjovs 

Dr.hab.ped. 

Recenzēti zinātniskie 

raksti starptautisko 

konferenču krājumos, 

ţurnālos, zinātnisko 

rakstu krājumos/ tēzes 

11/0 2 

Citas zinātniskās 

publikācijas 

Ilga Salīte Dr.ped. 14/16 2 0/1 

Aleksandra Šļahova 

Dr.ped. 

15/0 1 1/0 

Jeļena Davidova Dr.ped. 34/4 14 0/1 

Elfrīda Krastiľa Dr.ped. 11/11 1 0/50 

Anita Pipere Dr.psih. 12/10 1 0/2 

Jānis Pokulis 

Dr.hab.ped.,prof 

emeritus 

Irēna Kokina 

Dr.psih. 

1 2 

18/2 7 0/1 

Inese Jurgena Dr.ped. 23/ 5 1/1 


Dr.psih. 

Svetlana Ignatjeva 

Dr.phys. 

Inga Belousa 

PhD (2005) 

12 2 

4/6 

17/9 

Dzintra Iliško 21/10 3 

4.tabula 

Monogrāfijas / mācību 

grāmatas vai līdzekļi 

187

PhD (2003) 

Ilona Mičule 

PhD (2006) 


Dr.ped.(2006) 

5/1 0/1 

11/3 

188

2.pielikums 

Studējošie Pedagoģijas doktora studiju programmā 

(Studējošo kustības apraksts pēc DUIS datiem, studējošie pilna un nepilna laika programmā 2007./8. 

studiju gadā un studējošie (prognoze) 2008./9. studiju gadā bez 1.kursa un promocijas darbu tēmas) 

189

Studējošo kustības apraksts pēc DUIS datiem 

2003./4. studiju gadā akreditētajā programmā studēja: 

o Pilna laika studijās 14 doktoranti (8 par budţeta līdzekļiem un 6 par maksu): 

1. kursā tika uzľemti pieci studējošie(četri budţetā un viens maksas studijās); 

2. kursā par maksu studēja divi studējošie; 

3. kursā studēja četri budţeta un trīs maksas studijas. 

No tiem 2006. gadā doktora disertācijas ir aizstāvējušas R.Grabovska un M.Kravale. 

Teorētisko kursu no 7 studējošajiem trešajā kursā pabeidza pieci. Pieci studējošie pašreiz strādā pie 

promocijas darbu sagatavošanas (trīs pēc priekšaizstāvēšanās un divi priekšaizstāvēšanai). Daļa no 

studējošajiem ir izmantojuši un vēl izmanto akadēmiskos atvaļinājumus un pretendenta laiku, kas pagarināja 

studiju laiku. 

o Nepilna laika studijās 1. kursā akreditētajā programmā tika uzľemti 17 doktoranti, kas studēja par 

maksu. 

Šajā studiju gadā viena studējošā tika atskaitīta pēc pašas lūguma, pieci doktoranti pabeidza teorētisko kursu 

(nokārtoja promociju eksāmenus). Pašreiz no šī studiju gada 14 ir pretendentu statusā vai akadēmiskajos 

atvaļinājumos un turpina promocijas darbu sagatavošanu (astoľi no tiem ir tuvu finiša taisnei un gatavojas 

darbus iesniegt 2008. gada beigās vai 2009. gadā). 

2004./5. studiju gadā programmā studēja: 


1. kursā netika uzľemti studenti; 

2. kursā studēja četri budţeta studenti un viens par maksu; 

3. kursā studēja viens par budţetu un trīs par maksu. 

No deviľiem studējošajiem pilna laika programmā divi tika atskaitīti pēc pašu vēlēšanās. 

o Nepilna laika studijās 35 doktoranti: 1. kursā akreditētajā programmā tika uzľemti 19 un 2.kursā 

studēja 16 doktoranti ( par maksu). 



1. kursā tika uzľemti trīs studenti par maksu; 

2. kursā pilna laika studentu nebija; 

3. kursā studēja četri par budţetu un divi par maksu. 

No deviľiem studējošajiem pilna laika programmā viens tika atskaitīts pēc paša vēlēšanās. Viena doktorante 

pabeidza teorētisko kursu. 

o Nepilna laika studijās 39 doktoranti, kas studēja par maksu. 

1. kursā tika uzľemti 2 studējošie; 

2. kursā studēja 21 doktorants; 

3. kursā studēja 16 doktoranti. 

190

Šajā studiju gadā viens studējošais tika atskaitīts pēc paša vēlēšanās un strauji palielinājās pieteikumu skaits 

akadēmiskiem atvaļinājumiem (iemesli: grūtības savienot studijas un darbu, studiju maksas problēmas, 

veselības problēmas). 

2006./7. studiju gadā akreditētajā programmā studēja: 


1. kursā tika uzľemti četri budţeta un pieci studenti par maksu; 

2. kursā studēja divi par maksu; 

3. kursā studēja četri par budţeta līdzekļiem un viens par maksu. 

No sešpadsmit studējošajiem pilna laika programmā viens tika atskaitīts pēc paša vēlēšanās. Divi doktoranti 

pabeidza teorētisko kursu. 


1. kursā studējošie netika uzľemti; 

2. kursā studēja 4 doktoranti; 

3. kursā studēja 21 doktorants; 

4. kursā studēja 13 doktoranti. 

Šajā studiju gadā trīs studējošie tika atskaitīts pēc pašu vēlēšanās, 11 studējošie pabeidza teorētisko kursu un 

daļa izmantoja akadēmiskos atvaļinājumus. 



1. kursā tika uzľemti trīs budţeta studenti; 

2. kursā studēja četri budţeta un pieci studējošie par maksu; 

3. kursā studēja trīs par budţeta līdzekļiem un divi par maksu. 

No septiľpadsmit studējošajiem pilna laika programmā trīs tika atskaitīti pēc pašu vēlēšanās, viena 

doktorante izmantoja akadēmisko atvaļinājumu. 


3. kursā studēja 2 doktoranti; 

4. kursā studēja 21 doktorants. 

Šajā studiju gadā četri studējošie tika atskaitīts pēc pašu vēlēšanās, seši studējošie pabeidza teorētisko kursu 

un astoľi izmantoja akadēmisko atvaļinājumu. 

191

N. 

p.k. 

Pilna laika studijas 2007./2008. st.g. 

Vārds, uzvārds Apakšnozare Kurss Studiju veids Finansējums 

1. Meţāre Mārīte Augstskolu pedagoģija 1 Pilna laika Budţeta 

2. Arhipova Olga Augstskolu pedagoģija 1 Pilna laika Personīgais 

3. Kekļa Vitolds Nozaru pedagoģija 1 Pilna laika Personīgais 

4. Inese Ardone Nozaru pedagoģija 2 Pilna laika Budţeta 

5. Diāna Liepa Skolas pedagoģija 2 Pilna laika Budţeta 

6. Silvija Meţinska Augstskolu pedagoģija 2 Pilna laika Budţeta 

7. Diāna Rubene Skolas pedagoģija 2 Pilna laika Budţeta 

8. Tatjana Minakova Nozaru pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais 

9. Līga Mateusa Skolas pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais 

10. Baiba Reinberga Augstskolu pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais 

11. Nataļja Vana-Gejaka Skolas pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais 

12. Diāna Apele Nozaru pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais 

13. Baiba Felce Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Budţeta 

14. Ilze Meldere Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais 

15. Dace Erkena Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais 

192

N. 

p.k. 

Nepilna laika studijas 2007./2008. st.g. 


1. Ainars Felcis Augstskolu pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais 

2. Baiba Priedīte Nozaru pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais 

3. Ļubova Mackeviča Augstskolu pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais 

4. Anna Vilcāne Nozaru pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

5. Dzintra Guļāne Nozaru pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

6. Indra Lūciľa Skolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

7. Svetlana Lanka Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

8. Jevgeľija Megre Nozaru pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

9. Ilga Gorsvāne Skolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

10. Sandra Zariľa Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

11. Rita Rupeika Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

12. Vineta Trumsiľa Augstskolu pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais 

13. Lāsma Nakase Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

14. Ligita Grigule Skolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

15. Vladimirs Miglāns Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

16. Larisa Silova Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

17. Sergejs Čapulis Nozaru pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

18. Elita Vanaģele Augstskolu 

pedagoģija 

4 Nepilna laika Personīgais 

19. Olga Grišāne Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

193

N. 

p.k. 

Studentu prognozējamais skaits 2008./2009.st.gadā 

Pilna laika studijas 

Vārds, uzvārds Apakšnozare Kurss Studiju 

veids 

1. Meţāre Mārīte Augstskolu pedagoģija 2 Pilna laika Budţeta 

Finansējums 

2. Arhipova Olga Augstskolu pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais 

3. Kekļa Vitolds Nozaru pedagoģija 2 Pilna laika Personīgais 

4. Inese Ardone Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Budţeta 

5. Diāna Liepa Skolas pedagoģija 3 Pilna laika Budţeta 

6. Silvija Meţinska Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Budţeta 

7. Diāna Rubene Skolas pedagoģija 3 Pilna laika Budţeta 

8. Baiba Felce Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Budţeta 

9. Tatjana Minakova Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais 

10. Līga Mateusa Skolas pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais 

11. Baiba Reinberga Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais 

12. Nataļja Vana-Gejaka Skolas pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais 

13. Diāna Apele Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais 

14. Ilze Meldere Nozaru pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais 

15. Dace Erkena Augstskolu pedagoģija 3 Pilna laika Personīgais 

194

N. 

p.k. 

Nepilna laika studijas 


1. Baiba Priedīte Nozaru pedagoģija 3 Nepilna laika Personīgais 

2. Ainars Felcis Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

3. Indra Lūciľa Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

4. Svetlana Lanka Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

5. Jevgeľija Megre (Nozaru pedagoģija) 4 Nepilna laika Personīgais 

6. Ilga Gorsvāne Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

7. Sandra Zariľa Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

8. Lāsma Nakase Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

9. Ligita Grigule Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

10. Vladimirs Miglāns Skolas pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

11. Larisa Silova Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

12. Elita Vēciľa Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

13. Olga Grišāne Augstskolu pedagoģija 4 Nepilna laika Personīgais 

195

N.p 

.k. 

Doktora studiju programma „Pedagoģija” studentu promocijas darba tēmas un 

zinātniskie vadītāji 

Doktoranta 

vārds, uzvārds 

Promocijas darba nosaukums Darba vadītājs 

1. Mārīte Meţāre Studentu iniciatīvas attīstības veicināšana 

studiju procesā 

2. Olga Arhipova Skolas vadības profesionālā izaugsme 

kvalifikācijas celšanas procesā 

3. Vitolds Kekļa Didaktiskie nosacījumi akordeona spēles 

attīstībai augstskolā (Vācija, Lietuva, Latvija, 

Krievija.) 

4. Inese Ardone Vispārējās izglītības ilgtspējīguma 

izvērtēšana Latvijā 

5. Diāna Liepa Latvijas speciālās izglītības 

sistēma:integrācija, problēmas un risinājumi 

6. Silvija Meţinska Skolotāja sagatavošana skolēna apdāvinātības 

(radošo un intelektuālo spēju ) identifikācijai 

un attīstībai 

7. Diāna Rubene Skolas un augstskolas svešvalodu apguves 

procesa saskaľošana pašreizējos apstākļos 

8. Tatjana Minakova Mūzikas skolotāja refleksīvās darbības attīstība 

augstskolā 

9. Līga Mateusa Pētnieciskā pieeja kā 7-9klašu skolēnu 

mācīšanās stratēģijas pamats matemātikas 

mācību procesā 

10. Baiba Reinberga Tēlainās izpratnes pilnveidošanās topošo mākslas 

preikšmetu skolotāju studijās augstskolā 

11. Nataļja Vana- 

Gejeka 

Mācību procesa organizācija būvkonstrukciju 

priekšmetā tehniskajā vidusskolā 

prof. I.Salīte 

as.prof. 

I.Kokina 

prof. J.Davidova 


doc. R.Vīgante 

prof. J.Pokulis 

as.prof. 

I.Kokina 



doc. E.Kramiľš 

as.prof. 

I.Kokina 

12. Diāna Apele Topošo dizaineru profesionālo radošo spēju 

veicināšana augstskolā 

prof. A.Šļahova 

13. Ilze Meldere Mākslas studentu radošās profesionālās 

patstāvības veidošana mākslas izglītības 

iestādēs 


14. Dace Erkena Studiju vides ietekme uz programmu apguvi 

medicīnas koledţās 

prof. A.Pipere 

15. Baiba Felce Sarunu fenomenoloģija antropogēnā vidē prof. E.Krastiľa 

16. Ainars Felcis Atsvešināšanās ilgtspējīgas izglītības skatījumā prof. I.Salīte 

17. Anna Vilcāne Skolēnu profesionālās motivācijas pilnveide 

Latgales reģiona mākslas izglītības iestādēs 


196

18. Dzintra Guļāne Ilgtspējības aspekts dabaszinātľu cikla 

priekšmetu mācīšanā pamatskolā 

19. Indra Lūciľa Lasīšanas kā mācību darbības metodiskie 

aspekti vidusskolās 

20. Svetlana Lanka Sociālo darbinieku profesionālo kompetenču 

pilnveide zināšanu sabiedrība 

21. Jevgeľija Megre Jauno skolotāju, docētāju profesionālo spēju 

attīstība tālākizglītības procesā 

22. Ilga Gorsvāne Jaunākā skolas vecuma bērnu patstāvības attīstība 

(darbīborintētā) mācību procesā 

23. Sandra Zariľa Attieksme pret valodu apguvi Latvijas 

mazākumtautību skolā 

24. Rita Rupeika Studējošo mācīšanās pašorganizācija kā 

profesionālās kompetences veidojošais 

faktors. 

prof. A.Salītis 

prof. E.Krastiľa 

as.prof. 

A.Līdaka 

prof. I.Ţogla 

prof. I.Jurgena 

prof. I.Ţogla 

prof. 

A.Samuseviča 

25. Vineta Trumsiľa Globālais un multikulturālais izglītībā prof. 

A.Samuseviča 

26. Ligita Grigule Starptautiskās pieredzes izmantošanas 

iespējas daudzvalodu izglītības ieviešanā 

Gruzijā 

27. Baiba Priedīte Studentu radošās aktivitātes attīstība 

28. Vladimirs 

Miglāns 

29. Ļubova 

Mackeviča 

gleznošanas stundās 



Virtuālie laboratorijas darbi fizikā tālmācībā prof. 

A.Vorobjovs 

Studējošo zinātniskā-pētnieciskās darbības un 

svešvalodas apguves kongruence. 

30. Larisa Silova Mācību metodes un mācīšanās stili ilgtspējīgas 

izglītības skatījumā 

31. Sergejs Čapulis Humānā pieeja sporta izglītības saturā un 

organizācijā 



prof. 

A.Vorobjovs 

32. Elita Vanaģele Izglītības mērķis ilgtspējīgas izglītības skatījumā prof. I.Salīte 

33. Olga Grišāne Skolēnu zinātniski pētnieciskā darba prasmju 

veidošana 


197

3.pielikums 

DU Promocijas padome pedagoģijā 

(Nolikums, priekšaizstāvēšanās un aizstāvēšanās) 

198

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 

PEDAGOĢIJAS PROMOCIJAS PADOMES NOLIKUMS 

APSTIPRINĀTS SENĀTA SĒDĒ 

2006. gada 24. aprīlī 

protokola Nr.4 

grozījumi apstiprināti Senāta sēdē 

2008. gada 16. jūnijā 

protokola nr. 8 

Nolikums izstrādāts, pamatojoties uz LR zinātniskās darbības likumu, LR Augstskolu likumu, 

LR Ministru kabineta Noteikumiem Nr. 1001”Doktora zinātniskā grāda piešķiršanas 

(promocijas) kārtība un kritēriji”. 

Lietotie saīsinājumi: LZP – Latvijas Zinātnes padome; PP – Promocijas padome; VZKK – 

Valsts zinātniskās kvalifikācijas komisija; LR MK – Latvijas Republikas Ministru kabinets, DU 

– Daugavpils Universitāte, DU ZP - DU Zinātnes padome, DU ZD - DU Zinātņu daļa. 

1. VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI 

1.1. Šis Nolikums nosaka Pedagoģijas PP veidošanas un promocijas kārtību. 

1.2. Doktora zinātnisko grādu piešķir par patstāvīgi izstrādātu un publiski aizstāvētu 

promocijas darbu, kas satur oriģinālu zinātnisku pētījumu rezultātus un sniedz 

jaunas atziľas attiecīgajā zinātľu nozarē vai tās apakšnozarē. 

1.3. Promocijas darbu ir tiesības aizstāvēt personai no Latvijas vai ārvalstīm, kura 

sekmīgi pabeigusi akreditētu pedagoģijas doktora studiju programmu vai kuras 

akadēmiskā darbība, tiek tai pielīdzināta, ievērojot šajā nolikumā paredzēto kārtību 

un LR MK noteiktos kritērijus, un kura ir sekmīgi nokārtojusi promocijas 

eksāmenu pedagoģijā. 

2. PEDAGOĢIJAS PROMOCIJAS PADOMES IZVEIDOŠANAS KĀRTĪBA 

199

2.1. Pedagoģijas PP darbība balstās uz akreditēto doktora studiju programmu 

„Pedagoģija”. 

2.2. Pedagoģijas PP ekspertu sastāvu pēc doktora studiju programmas direktora un zinātľu prorektora priekšlikuma 

apstiprina DU rektors. 

2.3. Pedagoģijas PP patstāvīgajā sastāvā iekļauj vismaz piecus zinātniekus, kuriem ir 

LZP eksperta tiesības pedagoģijas nozarē, no tiem diviem tajā apakšnozarē, kurā 

tiek aizstāvēts promocijas darbs. 

2.4. Katrai konkrētai promocijas darba aizstāvēšanai pēc promocijas padomes 

priekšsēdētāja ierosinājuma un zinātľu prorektora priekšlikuma, DU rektors ar 

rīkojumu var papildināt Pedagoģijas PP sastāvu ar citiem zinātniekiem, kuriem ir 

LZP ekspertu tiesības attiecīgajā pedagoģijas zinātnes apakšnozarē. Promocijas 

darba recenzentiem ar PP lēmumu var tikt piešķirtas balss tiesības. 

2.5. Pedagoģijas PP drīkst iekļaut ārvalstu zinātniekus, ja ir saľemta VZKK piekrišana. 

2.6. Pēc Pedagoģijas PP priekšsēdētāja ierosinājuma DU ZP var iesniegt LZP 

apstiprināšanai jaunas ekspertu kandidatūras. 

2.7. Pedagoģijas PP pilnvaru termiľš nepārsniedz sešus gadus. 

3. PEDAGOĢIJAS PROMOCIJAS PADOMES SASTĀVS UN DARBĪBAS KĀRTĪBA 

3.1. Pedagoģijas PP no sava patstāvīgā sastāva ievēlē priekšsēdētāju un 

vietnieku. Pēc Pedagoģijas PP priekšsēdētāja ieteikuma PP ievēlē sekretāru. 

Sekretāra pienākumus var veikt viens no Pedagoģijas PP ekspertiem vai DU 

docētājs ar doktora zinātnisko grādu pedagoģijā. 

3.2. Pedagoģijas PP priekšsēdētāju, vietnieku un sekretāru apstiprina DU rektors. 

3.3. Pedagoģijas PP darbu nodrošina DU Zinātľu daļa. 

3.4. Promocijas procesa izmaksas sedz no doktora programmas “Pedagoģija” 

īstenošanai paredzētajiem līdzekļiem. Ja pretendents uz doktora grādu nav apguvis 

DU doktora studiju programmu “Pedagoģija” vai apguvis to pirms vairāk nekā 

diviem pilniem kalendārajiem gadiem, neiegūstot grādu, lēmumu par to, no kādiem 

līdzekļiem apmaksāt promocijas procesa izmaksas, pieľem DU ZP. 

3.3. Pedagoģijas PP lēmumu par grāda piešķiršanu pieľem, aizklāti balsojot, ar 

vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. 

3.4. Pedagoģijas PP visus lēmumus, izľemot lēmumu par grāda piešķiršanu, pieľem, 

atklāti balsojot, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, 

izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. 

4. PROMOCIJAS DARBA IESNIEGŠANA 

4.1. Pretendents iesniedz DU ZD šādus dokumentus: 

4.1.1. iesniegumu rektoram ar atbalstošu promocijas darba vadītāja vai konsultanta vīzu; 

200

4.1.2. promocijas darbu 2 eksemplāros; 

4.1.3. promocijas darba kopsavilkumu latviešu valodā; 

4.1.4. apliecinājuma dokumentus par doktora studiju programmas izpildi vai 

nokārtotajiem eksāmeniem izvēlētajā nozarē (apakšnozarē) un svešvalodā; 

4.1.5. dzīves aprakstu (Curriculum Vitae); 

4.1.6. promocijas darba rezultātus atspoguļojošo zinātnisko publikāciju sarakstu un to 

kopijas; 

4.1.7. izrakstu no augstskolas zinātniskās struktūrvienības (kurā izstrādāts promocijas 

darbs) sēdes protokola, kas apliecina promocijas darba apspriešanu, tā zinātnisko 

novitāti un pretendenta personisko ieguldījumu. 

4.2. Ja promocijas darbs ir tematiski vienota publikāciju kopa, kurā pretendentam ir 

līdzautori, vai kolektīva monogrāfija, tai pievieno rakstisku visu promocijas darbā 

iekļauto līdzautoru piekrišanu publikācijas izmantošanai promocijā vai šo 

publikāciju korespondējošā (galvenā) autora apliecinājumu par pretendenta 

personisko ieguldījumu publikāciju sagatavošanā. 

4.3. DU ZD nedēļas laikā izvērtē dokumentu formālo atbilstību LR Ministru kabineta 

noteikumu prasībām. 

4.3.1. Ja pretendents ir apguvis atbilstošu doktora studiju programmu, nodod darbu 

izskatīšanai Pedagoģijas PP. 

4.3.2. Ja pretendents nav apguvis atbilstošu programmu, nodod darbu izskatīšanai doktora 

studiju programmas īstenojošās struktūrvienības domē vai institūta zinātniskajā 

padomē, kura pielīdzina pretendenta akadēmisko darbību studiju programmas 

prasībām; 

4.3.3. Ja dokumentos konstatētas nepilnības, DU ZD rakstiski pieprasa pretendentam 

iesniegt trūkstošos vai neatbilstošos dokumentus. Pieprasītos dokumentus 

pretendents iesniedz divu nedēļu laikā. Ja iesniegtie dokumenti neatbilst šo 

noteikumu prasībām, DU ZD atdod dokumentus pretendentam, norādot, kādas 

nepilnības ir konstatētas. Šajā gadījumā pretendentam ir tiesības dokumentus 

iesniegt atkārtoti ne agrāk kā pēc trim mēnešiem; 

4.3.4. Ja dokumenti atbilst LR Ministru kabineta noteikumu prasībām, Zinātľu daļa 

iesniedz dokumentus PPP sekretāram; 

4.3.5. Pedagoģijas PP sekretārs nedēļas laikā reģistrē pieteiktos dokumentus un iekārto 

pretendenta lietu, ko kopā ar darbu nodod Pedagoģijas PP priekšsēdētājam. 

5. PROMOCIJAS DARBA FORMAS 

5.1. Promocijas darbs var būt: 

5.1.1. disertācija,kuras apjoms ir 100-150 A4 formāta lapas datorsalikumā (Times New 

Roman formātā, burtu lielums – 12, atstarpes starp rindiľām 1,5). Disertācija sastāv 

no satura rādītāja, ievada, teorētiskās un praktiskās daļas, secinājumiem, izmantotās 

literatūras saraksta un pielikuma. Ievadā tiek pamatota tēmas izvēle, darba mērķis 

201

un uzdevumi, darba novitāte un aktualitāte, sniegts pētījuma īss teorētiskais 

pamatojums un metodes, pētījuma teorētiskā nozīme, īsi raksturotas darba 

(no)daļas, kā arī darba aprobācija. Secinājumos jāatspoguļo pētījuma rezultāti 

atbilstoši mērķim un uzdevumiem; 

5.1.2. tematiski vienota zinātnisko publikāciju kopa (ne mazāk kā piecas publikācijas 

vismaz 10 lappušu apjomā katra). Publikācijām jābūt publicētām vai pieľemtām 

publicēšanai zinātniskajā periodikā, kurā tās tiek anonīmi recenzētas, ir 

starptautiski pieejamas zinātniskās informācijas krātuvēs, un tiek citētas 

starptautiski pieejamās datu bāzēs; 

5.1.3. monogrāfija – recenzēta zinātniskā grāmata (vienam recenzentam jābūt LZP 

atzītam ekspertam attiecīgajā pedagoģijas apakšnozarē), kas veltīta vienai tēmai, ir 

starptautiski pieejama zinātniskās informācijas krātuvēs, satur bibliogrāfiju un 

kopsavilkumu svešvalodā. Monogrāfijas apjoms ir ne mazāk kā 8 iespiedloksnes. 

Monogrāfijas recenzēšanai pēc tās iesniegšanas Pedagoģijas PP priekšsēdētājs 

nozīmē trīs recenzentus (vismaz vienam jābūt ārzemju recenzentam). 

5.2. Zinātniskā grāda iegūšanai promocijas darbs iesniedzams valsts vai angļu valodā ar 

pievienotu izvērsta kopsavilkuma tulkojumu valsts valodā vai angļu valodā. 

Kopsavilkuma apjoms 30 lpp. angļu valodā un 10 lpp. valsts valodā. 

6. ZINĀTNISKĀ GRĀDA PRETENDENTA AKADĒMISKĀS DARBĪBAS 

PIELĪDZINĀŠANA DOKTORA STUDIJU PROGRAMMAS PRASĪBĀM 

6.1. IVF Dome vai Ilgtspējīgas izglītības institūta padome mēneša laikā no dokumentu 

iesniegšanas dienas lemj par pretendenta, kurš nav apguvis atbilstošu programmu, 

akadēmiskās darbības pielīdzināšanu doktora studiju programmas prasībām. 

Pieľemot lēmumu, ievēro šādus kritērijus: 

6.1.1. vai veiktais pētījums ir izstrādāts patstāvīgi un sniedz jaunas zinātniskās atziľas; 

6.1.2. vai pētījuma rezultāti publicēti / pieľemti publicēšanai zinātniskos izdevumos, kuri 

tiek anonīmi recenzēti, ir starptautiski pieejami zinātniskās informācijas krātuvēs 

un tiek citēti starptautiski pieejamās datu bāzēs; 

6.1.3. vai sekmīgi nokārtoti doktora studiju programmā paredzētie promocijas eksāmeni; 

6.1.4. vai par promocijas darba zinātniskiem rezultātiem ir referēts vismaz 3 

starptautiskos kongresos, konferencēs vai simpozijos; 

6.1.5. vai pretendents ir vadījis vismaz 5 studiju, bakalaura vai maģistra darbus; 

6.1.6. vai pretendents ir lasījis lekcijas vai vadījis seminārus augstskolā vismaz viena 

kredītpunkta apjomā; 

6.1.7. vai pretendents ir piedalījies zinātniskā projekta realizēšanā; 

6.1.8. vai pretendents ir piedalījies vismaz viena starptautiska zinātniskā semināra vai 

konferences organizēšanā; 

202

6.1.9. vai pretendents veicis kādu (sa) daļu zinātniskā projektā, piedalījies starptautiska 

semināra vai konferences organizēšanā vai veicis pētījumus sadarbībā ar ārvalstu 

zinātniekiem vai zinātniskajām institūcijām, citām Latvijas zinātniskajām 

institūcijām vai uzľēmumiem. 

6.2. Ja pieľemts lēmums par akadēmiskās darbības pielīdzināšanu doktora studiju 

programmas prasībām, IVF Dome vai Ilgtspējīgas izglītības institūta padome 

nedēļas laikā paziľo pretendentam par pieľemto lēmumu un nodod dokumentus 

Pedagoģijas PP sekretāram. Ja pieľemts lēmums nepielīdzināt akadēmisko darbību 

doktora studiju programmas prasībām dokumentus atdod pretendentam un norāda 

uz trūkumiem. 

6.3. Pretendentam ir tiesības sagatavot dokumentus atbilstoši prasībām un iesniegt tos 

atkārtoti, ne agrāk kā trīs mēnešus pēc pielīdzināšanas slēdziena saľemšanas. 

7. PROMOCIJAS DARBA IZVĒRTĒŠANA 

7.1. Ar iesniegto promocijas darbu iepazīstas PP priekšsēdētājs un viľa nozīmēts viens 

PP eksperts. 

7.2. Pedagoģijas PP priekšsēdētājs un viľa nozīmētais eksperts sagatavo ziľojumu PP. 

7.3. Pedagoģijas PP pēc promocijas darba saľemšanas mēneša laikā lemj par tā 

pieľemšanu publiskai aizstāvēšanai. 

7.4. Promocijas darbu pieľem publiskai aizstāvēšanai, ja tas atbilst šādiem kritērijiem: 

7.4.1. promocijas darba autors ir pamatojis tēmas izvēli, definējis pētījumu mērķi un 

uzdevumus; 

7.4.2. ir raksturojis zinātniskos sasniegumus tēmas izpētē; 

7.4.3. ir izmantojis atbilstošas, mūsdienīgas (kvalitatīvās un kvantitatīvās) pētīšanas 

metodes, 

7.4.4. ir pietiekami interpretējis darbā gūtos rezultātus un atziľas un precīzi noformulējis 

gūtās jaunās zinātniskās atziľas un tās atspoguļojis secinājumos; 

7.4.5. ir parādījis, ka promocijas darbs ir pabeigts oriģināls pētījums, kura rezultāti ir 

būtiski attiecīgās zinātnes nozarē/ apakšnozarē, vai zinātniskā darba apjoms un 

saturs ir atbilstošs promocijas darba līmenim un darba rezultāti ir autentiski; 

7.4.6. darba rezultāti ir publicēti zinātniskos izdevumos vai monogrāfijās; 

7.4.7. pētījuma rezultāti ir publiskoti starptautiskajās zinātniskajās konferencēs vai 

semināros; 

7.5. Pieľemot darbu aizstāvēšanai Pedagoģijas PP: 

7.5.1. nozīmē trīs recenzentus: vienu ekspertu no Pedagoģijas PP attiecīgajā apakšnozarē, 

bet divus – apakšnozares ekspertus no citām zinātniskajām institūcijām vai 

pētnieciskajām organizācijām (vēlams viens no ārvalstīm); 

203

7.5.2. izlemj laiku, kurā jāsagatavo promocijas darba kopsavilkums angļu valodā, lai 

nodrošinātu tā starptautisko pieejamību un apspriešanu; kopsavilkums ietver: (1) 

promocijas darba vispārīgu raksturojumu, kurā ir pamatota tēmas izvēle, definēti 

pētījuma mērķi un uzdevumi, raksturots darba metodoloģiskais pamats un pētījuma 

novitāte, sniegta informācija par promocijas darba aprobāciju; (2) promocijas darba 

satura un secinājumu koncentrēts izklāsts. 

7.5.3. pedagoģijas PP sekretārs rakstiski informē pretendentu par padomes sastāvu un 

recenzentiem; 

7.5.4. promocijas sēdes laiku nosaka ne agrāk kā trīs mēnešus un ne vēlāk kā sešus 

mēnešus pēc promocijas darba saľemšanas; 

7.5.5. pēc lēmuma pieľemšanas par darba aizstāvēšanu, darbu un tā atbilstību apliecinošos 

dokumentus Pedagoģijas PP sekretārs nedēļas laikā dokumentu paketi nosūta uz 

VZKK; 

7.6. Ja VZKK konstatē, ka promocijas darbs satura un metodoloģijas ziľā neatbilst 

vispārpieľemtajiem starptautiskajiem attiecīgās nozares standartiem, promocijas 

process tiek pārtraukts. Šo lēmumu ne vēlāk kā četras nedēļas pirms publiskās 

darba aizstāvēšanas rakstiski paziľo attiecīgajai promocijas padomei, norādot, 

kādas prasības ir pārkāptas. Pedagoģijas PP sekretārs nedēļas laikā rakstiski paziľo 

pretendentam VZKK lēmumu un informē pretendentu par turpmāko rīcību. 

7.6.1. pēc pozitīva VZKK vērtējuma saľemšanas pretendents iesniedz Pedagoģijas PP 

sekretāram: 

7.6.1.1. promocijas darbu 6 eksemplāros (trīs recenzentiem, trīs bibliotēkām); promocijas 

darba kopsavilkumu latviešu un angļu valodā (35 eksemplārus); promocijas darbu 

elektroniskā veidā. 

7.6.1.2.Ja promocijas darbs satur likuma “Par valsts noslēpumu” izpratnē klasificējamu 

informāciju, internetā un DU bibliotēkā ievieto tikai promocijas darba 

kopsavilkumu. Šajā gadījumā Pedagoģijas PP lemj par promocijas darba 

aizstāvēšanu slēgtā sēdē, kurā piedalās tikai Pedagoģijas PP locekļi, recenzenti, 

pretendents, promocijas darba vadītājs un citas personas, kurām likumā noteiktajā 

kārtībā ir atļauta pieeja klasificētai informācijai. Par aizstāvēšanu slēgtā sēdē tiek 

norādīts informācijā, kuru publicē laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes 

Vēstnesis”. 

7.6.2. pēc noraidoša VZKK lēmuma saľemšanas ar pretendentu tiek pārrunāta turpmākā 

iespējamā rīcība. 

7.7. Par darba recenzentiem nedrīkst pieaicināt pretendenta radiniekus, tiešos padotos 

vai vadītājus darba vietā, pretendenta publikāciju līdzautorus, promocijas darba 

vadītāju un konsultantu, kā arī tās laboratorijas, katedras vai grupas personālu, kurā 

darbs izstrādāts. 

7.8. pretendentam ir tiesības mēneša laikā pēc šo noteikumu 7.5.3. apakšpunktā minētās 

informācijas saľemšanas iesniegt DU pamatotus iebildumus pret Pedagoģijas PP 

sastāvu vai recenzentiem. Šajā gadījumā DU var mainīt Pedagoģijas PP sastāvu vai 

204

uzdot promocijas padomei mēneša laikā pieaicināt citus promocijas darba 

recenzentus. Ja pretendentam ir iebildumi pret atkārtoti izveidoto Pedagoģijas PP 

vai pieaicinātajiem recenzentiem, viľš var atsaukt savu iesniegumu par promocijas 

darba aizstāvēšanu. 

7.9. Ja Pedagoģijas PP nepieľem publiskai aizstāvēšanai promocijas darbu, tā rakstiski 

paziľo lēmumu pretendentam, norādot, kuras LR MK Noteikumos minētās prasības 

nav izpildītas. 

7.10. Pretendentam ir tiesības atkārtoti iesniegt darbu aizstāvēšanai DU ne agrāk kā pēc 

gada, pēc norādīto trūkumu novēršanas. 

7.11. Pedagoģijas PP sekretāra rīcības kompetence: 

7.11.1. nosūta promocijas darbu un kopsavilkumu katram recenzentam; 

7.11.2. ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms darba aizstāvēšanas DU Bibliotēkas brīvas pieejas 

fondā kopā ar pavadvēstuli nodod vienu promocijas darba eksemplāru, kā arī sūta 

promocijas darbu elektroniskā veidā uz DU Zinātľu daļu; 

7.11.3. ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms darba aizstāvēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un 

“Zinātnes Vēstnesis” publicē paziľojumu, kurā norāda PP nosaukumu, pretendenta 

vārdu un uzvārdu, darba nosaukumu, PP sēdes laiku un vietu, recenzentu vārdus, 

uzvārdus un zinātniskos grādus, kā arī vietu, kur var iepazīties ar promocijas darbu; 

7.11.4. vienu nedēļu pirms darba aizstāvēšanas analoga satura paziľojumu izliek DU ēkā 

Vienības 13, kā arī ēkā, kur notiks aizstāvēšana. 

7.12. Recenzentu kompetence: 

7.12.1. izvērtē promocijas darba pienesumu zinātnes nozarē/ apakšnozarē; atbilstību 

attiecīgās zinātnes nozares starptautisko sasniegumu līmenim; darba struktūru un 

saturu. 

7.12.2. Recenzentiem ir tiesības rakstiski pieprasīt no pretendenta papildu informāciju par 

promocijas darbu. 

7.12.3.Recenzenti rakstiski iesniedz padomei atsauksmi par promocijas darbu, norādot 

promocijas darba atbilstību doktora grāda piešķiršanas prasībām pedagoģijas 

zinātnes nozarē un apakšnozarē. 

7.12.4. Pedagoģijas PP iepazīstina pretendentu ar atsauksmēm ne vēlāk kā trīs darbdienas 

pirms sēdes. 

7.12.5.Ja viena recenzenta atsauksme ir negatīva, promocija var notikt, bet pretendents ir 

tiesīgs atsaukt promocijas darbu un to papildināt vai pārstrādāt. 

7.12.6.Ja divu vai visu recenzentu atsauksmes ir negatīvas, promocijas darbu Pedagoģijas 

PP sēdē neizskata un atdod pretendentam pārstrādāšanai. Pārstrādāto promocijas 

darbu pretendents atkārtoti var iesniegt PP ne agrāk kā sešus mēnešus pēc negatīvo 

atsauksmju saľemšanas. 

205

7.13. Pēc otrreizējas noraidīšanas konkrētais promocijas darbs tiek noraidīts vispār. 

7.14. Par promocijas darba atsaukšanu pirms promocijas sēdes Pedagoģijas PP nedēļas 

laikā pēc atsaukuma saľemšanas iesniedz paziľojumu publicēšanai laikrakstā 

“Latvijas Vēstnesis” un “Zinātnes Vēstnesis”. 

8. PROMOCIJAS DARBA AIZSTĀVĒŠANAS PROCEDŪRA UN GRĀDA 

PIEŠĶIRŠANA 

8.1. PP sastāvu konkrētā promocijas darba aizstāvēšanai ar rīkojumu apstiprina DU 

rektors. 

8.2. Promocijas darba aizstāvēšana notiek Pedagoģijas PP atklātā sēdē, izľemot šī 

nolikuma 7.6.1.2. punktā minēto gadījumu. 

8.3. Promocijas darba aizstāvēšana var notikt valsts valodā vai svešvalodā (angļu). 

8.4. Recenzentus, kuri nav Pedagoģijas PP pamatsastāvā, uz konkrētā promocijas darba 

aizstāvēšanu iekļauj Pedagoģijas PP sastāvā, piešķirot balsstiesības. 

8.5. Pedagoģijas PP sēde ir lemttiesīga, ja tajā piedalās ne mazāk kā puse no PP 

pastāvīgo ekspertu skaita un ne mazāk kā divi recenzenti. 

8.6. Sēdi atklāj un vada PPP priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja prombūtnē, kā arī apstākļos, 

kas var radīt aizdomas par viľa ieinteresētību (darba vadītājs, radniecība u.tml.) 

sēdi vada priekšsēdētāja vietnieks. 

8.7. Ja sēdē nepiedalās ne PPP priekšsēdētājs, ne viľa vietnieks, sēde nevar notikt. 

8.8. PPP sekretārs ziľo par pretendenta iesniegtajiem dokumentiem un iepazīstina 

klātesošos ar pretendenta dzīves aprakstu. 

8.9. Klātesošajiem ir tiesības uzdot jautājumus par PPP sekretāra sniegto informāciju. 

8.10. Zinātniskā grāda pretendents sēdē ziľo par promocijas darba galvenajiem 

rezultātiem un atbild uz jautājumiem. 

8.11. Ziľojumam seko akadēmiskā diskusija, kurā var piedalīties visi, kas to vēlas. 

Diskusijā piedalās arī recenzenti. Ja viens no recenzentiem diskusijā nevar 

piedalīties, sēdes dalībnieki tiek iepazīstināti ar viľa rakstveida recenziju. 

8.12. PPP sekretārs iepazīstina ar saľemtajām rakstiskajām atsauksmēm par promocijas 

darbu. Ja nepieciešams, pretendents atbild uz izvirzītajiem jautājumiem. 

8.13. PPP uzklausa promocijas darba vadītāja (konsultanta) atsauksmi par pretendenta 

zinātnisko darbību. 

8.14. PPP var pārtraukt promocijas procesu jebkurā posmā, ja promocijas procedūrā tiek 

konstatēti šī Nolikuma pārkāpumi. 

206

8.15. Sēdes gaitu protokolē PPP sekretārs. Papildus tiek izdarīts arī sēdes audio ieraksts, 

kuru saglabā līdz LZP kā augstākās apelācijas instances noteiktā apelācijas termiľa 

beigām. 

8.16. Pēc diskusijas tiek ievēlēta PPP balsu skaitīšanas komisija, kura organizē 

balsošanu. 

8.17. PPP, aizklāti balsojot, ar vienkāršu balsu vairākumu izšķir jautājumu par zinātniskā 

grāda piešķiršanu vai atteikumu. Ja balsis sadalās līdzīgi, tad PPP rīko diskusiju un 

balso atkārtoti. Ja pēc atkārtotas balsošanas balsis sadalās līdzīgi, PPP vēlreiz 

izskata darbu, bet ne agrāk kā mēnesi un ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc PPP sēdes, 

kurā lēmums netika pieľemts. Dotajā gadījumā pretendentam pēc saskaľošanas ar 

PPP priekšsēdētāju ir tiesības izdarīt labojumus promocijas darbā. Par pieľemto 

lēmumu PPP nedēļas laikā rakstiski informē pretendentu, DU un VZKK. 

8.18. Ja VZKK apstrīd šo noteikumu 8.16. punktā minēto lēmumu, DU nav tiesību 

izsniegt pretendentam doktora diplomu līdz laikam, kamēr strīds nav atrisināts. 

8.19. Ja VZKK iebildumi par promocijas darba atbilstību grāda piešķiršanai izvirzītajām 

prasībām tiek atzīti par pamatotiem, PPP atdod promocijas darbu pretendentam 

pārstrādāšanai. 

8.20. Pretendents drīkst atkārtoti iesniegt promocijas darbu pēc norādīto trūkumu 

novēršanas, bet ne agrāk kā gadu pēc VZKK minēto iebildumu saľemšanas. 

8.21. Ja konstatēts promocijas kārtības formāls pārkāpums, PPP divu mēnešu laikā 

atkārtoti organizē promocijas sēdi. 

8.22. Pēc pozitīva PPP vērtējuma tās sekretārs: 

8.22.1. ne agrāk kā 6 nedēļas pēc sēdes nodod PPP lēmumu DU Zinātľu daļai; 

8.22.2. ne vēlāk kā 6 mēnešus pēc PPP lēmuma piešķirt doktora grādu, nodod 

doktora grāda piešķiršanas lietu uz DU arhīvu; 

8.22.3. ne vēlāk kā 5 dienas pēc promocijas darba aizstāvēšanas nodod publicēšanai 

“Zinātnes Vēstnesī” PPP lēmumu par zinātniskā grāda piešķiršanu; 

8.22.4. ne vēlāk kā vienu nedēļu pēc grāda piešķiršanas divus promocijas darba 

eksemplārus un kopsavilkumus kopā ar pavadvēstuli iesniedz LR Obligāto 

eksemplāru nodaļā; 

8.22.5. paziľo DU Bibliotēkai par grāda piešķiršanu vai nepiešķiršanu. 

8.23. Pēc grāda piešķiršanas DU Bibliotēka nodod promocijas darbu bibliotēkas 

pastāvīgos fondos. Negatīva lēmuma gadījumā promocijas darbu atdod 

pretendentam. 

8.24. DU izsniedz diplomu par grāda piešķiršanu ne agrāk kā sešas nedēļas un ne vēlāk 

kā sešus mēnešus pēc padomes lēmuma piešķirt grādu, ja šis lēmums nav 

apstrīdēts. 

207

8.25. Apelācijas kārtība: 

8.25.1. DU, PPP vai VZKK pieľemtos lēmumus un faktisko rīcību mēneša laikā var 

apstrīdēt Latvijas Zinātnes padomē. 

8.25.2. Latvijas Zinātnes padomes lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa 

likumā noteiktajā kārtībā. 

8.26. Ar zinātniskā grāda piešķiršanas brīdi persona iegūst LR Likuma par zinātnisko 

darbību 8. pantā noteiktās zinātnieka tiesības, kā arī tiesības pretendēt uz 

akadēmiskiem amatiem. Zinātnisko grādu piešķir uz mūţu, un zinātniekam ir 

tiesības to lietot oficiālā sarakstē. 

208

Doktoranti un pretendenti, kuriem ir notikusi promocijas darba priekšaizstāvēšana 

N.p.k. Doktoranta vārds, uzvārds Priekšaizstāvēšanās gads 

1. Lolita Jonāne 2008 * 

2. Astrīda Skrinda 2007 

3. Māris Čačka 2007 

4. Ilze Volonte 2007 

5. Mārīte Kravale 2006 

6. Rudīte Grabovska 2006 

7. Jeļena Ķipure 2006 

8. Irēna Katane 2005 

9. Anna Tatarinceva 2005 

10. Nellija Bogdanova 2004 

11. Eridiana Oļehnoviča 2004 

12. Evija Caune 2004 

13. Aivars Briedis 2004 

14. Iveta Līce 2004 

15. Ingrīda Vanaga 2004 

16. Edgars Znutiľš 2003 

17. Jānis Dzervinieks 2003 

18. Teiksma Kalniľa 2001 

*) 2008./9. studiju gadā priekšaizstāvēšanai promociju darbu paredz iesniegt A.Stakle, 

Ţ.Bērziņa, D.Zaķe, Z.Lūciņa, O.Grišāne, Dz.Guļāne 

209

N. 

p. 

k. 

Promocijas darba 

autors 

Daugavpils Universitātes 

pedagoģijas nozares promocijas padomē 

aizstāvētie promocijas darbi 2003.-2008.gads 

Promocijas darba nosaukums Rīkojums 

par grāda 

piešķiršanu 

1. Astrīda Skrinda Studentu komunikatīvās kompetences attīstība angļu 

leksikas apguvē 

2. Mārīte Kravale Neformālā izglītība un jauniešu izpratne par 

neformālo izglītību Latvijā 

Aizstāvēts 

9.05.2008. 

05.04.2006. 

Rīk.Nr.10a- 

D 

3. Rudīte Grabovska Ilgtspējības principa īstenošana skolotāju izglītībā 05.04.2006. 

Rīk.Nr.10a- 

D 

4. Iveta Līce Skolēnu radošās darbības prasmju pilnveide 

mājturības mācībās pamatskolā 

5. Nellija Bogdanova Informāciju tehnoloģiju izmantošana datorgrafikas 

kursa metodikas analīzei un projektēšanai. 

6. Irēna Katane Lauku skolas kā izglītības vides izvērtēšanas 

modelis 

7. Eridiana 

Oļehnoviča 

Vidējās pakāpes lietišķās mākslas izglītības attīstība 

Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 

8. Anna Tatarinceva Vecāko klašu skolēnu mācīšanās stila un 

sasniegumu sakarība svešvalodas apguvē 

9. Jānis Dzervinieks Demonstrējumu eksperimenta modelis mehānikā 

skolas fizikas kursā 

10 

. 

11 

. 

Edgars Znutiľš Kora diriģenta kompetences veidošanās mūzikas 

skolotāja studiju programmā augstskolā 

Maija Laitāne Tālākizglītība lauksaimniecības konsultanta 

kompetences iegūšanai 

31.05.2005. 

Rīk.Nr. 24-D 

28.07.2005. 

Rīk.Nr. 30-D 

28.07.2005. 

Rīk.Nr. 30-D 

28.07.2005. 

Rīk.Nr. 30-D 

28.07.2005. 

Rīk.Nr. 30-D 

19.05.2004. 

Rīk.Nr. 15-D 

19.05.2004. 

Rīk.Nr. 15-D 

Aizstāvēts 

2003.g. 

maijā 

210





(51143) 

SKOLAS PEDAGOĢIJAS, AUGSTSKOLAS PEDAGOĢIJAS UN NOZARU 


2. sējums 

DAUGAVPILS 

2008 

211

Saturs 

1. 2002./3. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums .......................................186 

1.1. Pedagoģijas doktora programma DU attīstības un valsts izglītības politikas 

kontekstā ..............................................................................................................186 

1.2. Doktora programmas vispārējs raksturojums …..............................……….187 

1.3. Studiju programmas mērķis un uzdevumi. Izmaiľas, ja tādas ir…..… ……188 

1.4. Programmas saturs un struktūra....................................................................188 

1.5. Studiju organizācija ......................................................................................193 

1.6. Studiju kvalitātes vērtēšana...........................................................................195 

1.7. Studiju programmas nodrošinājums..............................................................196 

1.8. Finansējums ..................................................................................................214 

1.9. Resursi un informācijas avoti........................................................................214 

2. 2003./4. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums .......................................215 

2.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Izmaiľas, ja tādas ir.....................215 

2.2. Studiju programmas struktūra......................................................................215 

2.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība.......................................217 

2.4. Vērtēšanas sistēma.........................................................................................218 

2.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē..............................................219 

2.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls.............................219 

2.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums.........................219 

2.8. Ārējie sakari....................................................................................................220 

3. 2004./5. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums …………………….……236 

3.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Izmaiľas, ja tādas ir.......................236 

3.2. Studiju programmas struktūra........................................................................236 

3.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība.........................................239 

3.4. Vērtēšanas sistēma..........................................................................................241 

3.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē................................................242 

3.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls...............................243 

3.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums......……………243 

212

3.8. Ārējie sakari.....................................................................................……….244 

4. 2005./6. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums .....................................254 

4.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Izmaiľas, ja tādas ir ............ .......254 

4.2. Studiju programmas struktūra ......................................................................254 

4.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība........................................257 




4.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums........................260 

4.8. Ārējie sakari...................................................................................................261 

5. 2006./7. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums .....................................266 

5.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi Izmaiľas, ja tādas ir...........…......261 

5.2. Studiju programmas struktūra.......................................................................267 

5.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība........................................270 




5.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums........................271 

5.8. Ārējie sakari...................................................................................................272 

213

1. 2002./3. studiju gada pašizvērtējuma ziľojums 

1.1.Pedagoģijas doktora programma DU attīstības un valsts izglītības politikas 

kontekstā 

Daugavpils universitāte (DU) ir sena un tradīcijām bagāta pedagoģiskā augstskola 

(skat. DPU pašnovērtējuma ziņojuma 4.lpp.). Kopš 1991.gada tā ir iekļāvusies 

pārveidojumu procesos, kas skar izglītību, augstskolas izglītību, akadēmisko izglītību. 

Šajā posmā ir notikušas būtiskas pārmaiľas (skat. DPU pašnovērtējuma ziņojuma 4.-5. 

lpp.). Kā viens no pārmaiľu procesa virzieniem ir intensīvais darbs pie akadēmiskās 

izglītības programmām pedagoģijas zinātnē. Doktora programmu pedagoģijā DPU sāka 

īstenot 1995.gadā, un tajā tika uzľemti 17 doktoranti pedagoģijas nozarē daţādu 

priekšmetu mācīšanas metodikas apakšnozarēs. 

1998.gadā tika akreditētas bakalaura un maģistra akadēmiskās programmas izglītības 

zinātnē un ieviesta jauna doktora studiju programma pedagoģijā, kas deva iespēju iegūt 

akadēmisko izglītību skolas un augstskolas pedagoģijas apakšnozarēs. 2000. gadā 

pedagoģijas doktora programma tika pārskatīta pēc satura un struktūras un papildināta 

ar nozaru pedagoģiju. Iespēja attīstīt doktorantūras programmu saistīta ar DU 

mācībspēku pakāpenisku kvalifikācijas paaugstināšanos, pieredzes palielināšanos un 

sadarbības ar citām augstskolām paplašināšanos. 

Līdzšinējā pieredze doktora studiju programmas pedagoģijā realizēšanā (pirmsākumos 

priekšmetu metodikās, patreiz skolas, augstskolas un nozaru pedagoģijas apakšnozarēs) 

ļauj secināt, ka DU doktora studiju programmu pedagoģijā pārsvarā izvēlējās reģionā 

strādājošie augstskolu mācībspēki un izglītības darbinieki. Iepriekšējos gados doktora 

studiju programma pedagoģijā deva iespēju daļēji risināt mācībspēku atjaunošanas un 

papildināšanas problēmu Daugavpils pedagoģiskajā universitātē un Rēzeknes 

augstskolā (skat. punktu 6.1.). Tomēr vēl arvien reģionā, pedagoģijas nozarē 

akadēmiskā un zinātniskā personāla problēma ir kritiskā stāvoklī un to nosaka 

akadēmiskā un zinātniskā personāla vecuma struktūra, kurā labi saskatāmi divi poli: 

ilgstoši strādājušie un jauni docētāji. 

Patreizējais docētāju sastāvs dod iespēju realizēt pilnveidoto un akreditēšanai 

sagatavoto programmu: * augstskolas pedagoģijas apakšnozarē, * nozaru pedagoģijā, * 

skolas pedagoģijas apakšnozarē. 

Paveiktais ir pamats, kas nepieciešams turpmākajai izglītības un administratīvi 

teritoriālās reformas, reģionālās attīstības politikas realizēšanai Latvijas valstī. Tajā 

uzsvērta nepieciešamība pēc reģionālajām augstskolām, kuru pamatuzdevumi: 

* veicināt reģionu attīstību, piedāvājot reģionu attīstībai nozīmīgas studiju programmas, 

* piedāvāt akadēmiskas studiju programmas, kas kalpo augstskolu mācībspēku sastāva 

atjaunošanai un sagatavošanai reģionos. 

Doktora programma pedagoģijas zinātnē ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem 

reģionālajā attīstībā. Tas izriet no reģionālās izglītības politikas uzdevumiem un 

vajadzības pēc akadēmiskajām programmām, kas pieejamas reģionos. 

DU pedagoģijas doktorantūras stratēģija - kalpot pētnieciskā potenciāla attīstīšanai un 

akadēmiskā personāla atjaunošanai. Doktorantūras galvenie virzieni ir: 

214

Pētniecības attīstība pedagoģijas zinātnē un tās apakšnozarēs (nozaru 

pedagoģijā, augstskolas pedagoģijā, skolas pedagoģijā), 

Studiju un zinātniskās pētniecības darbības integrācija, 

Akadēmiskā personāla atjaunošana DPU, 

Augsti kvalificētu speciālistu sagatavošana republikas pedagoģiskajām 

institūcijām. 

Pedagoģijas doktora programmu realizē Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte (PPF) 

sadarbībā ar Mūzikas un mākslas fakultāti (MMF), Dabaszinātľu un matemātikas 

fakultāti (DMF), Humanitāro fakultāti (HF), kā arī Latvijas Universitāti (LU) un no 

ārvalstīm pieaicinātiem zinātniekiem. 

1.2.Doktora programmas vispārējs raksturojums 

Daugavpils universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes doktora programma 

pedagoģijā pievēršas augstskolas, skolas, nozaru pedagoģijas problēmu iepazīšanai un 

pētīšanai. Tā dod iespēju iedziļināties minēto jautājumu izpētē, ľemot vērā sociālo, 

vēsturisko, kultūras kontekstus. Programmas metodoloģija, plāns un programmu saturs 

balstīts uz holistisko pieeju izglītībā, kas paver iespēju ekoloģiskuma, integrēšanas, 

garīguma, komplementaritātes, kritiskas izvērtēšanas u.c. principu realizēšanai 

programmas saturā un pētījumu metodoloģijas izvēlē. 

Programma paredz iespēju pievērsties mūsdienu izglītībā notiekošo globālo un lokālo 

procesu izvērtēšanai to savstarpēji papildinošajā mijiedarbībā, veikt pētījumus 

pedagoģijas teorijā, lai skaidrotu un saprastu XXI gadsimta problēmas no pedagoģijas 

zinātnes viedokļa un ieviestu pētījumu rezultātus augstskolas, skolas un nozaru 

pedagoģijas praksē. Patreizējās daudzveidīgās parādības un kritiskās situācijas izglītībā 

apliecina nepieciešamību pēc mūsdienīgiem pētījumiem, kas ľem vērā pārmaiľu 

perioda dinamiskumu un pedagoģisko problēmu daudzveidīgos kontekstus. 

Programmas realizēšanas nosacījumi. Studiju programmas apguves forma: pilna laika 

studijas un nepilna laika studijas. Studiju ilgums: 3 gadi pilna laika studijām un 4 

gadi nepilna laika. 

Iegūstamais diploms: pedagoģijas doktors augstskolas, skolas vai nozaru pedagoģijas 

apakšnozarē. Programma paredzēta personām, kurām ir izglītības zinātľu maģistrs 

pedagoģijā vai tam pielīdzinātais akadēmiskais grāds. 

Iestājpārbaudījumi: eksāmens pedagoģijā: 

eksāmena satura jautājumi publicēti uzľemšanas 

noteikumos, 

pirms eksāmeniem jāiesniedz promocijas darba projekts, 

kurā pamatoti pētījuma mērķi un uzdevumi, tā struktūra. 

Projekta aizstāvēšana notiek pedagoģijas eksāmenā. 

eksāmens svešvalodā: 

215

pretendenti, kuriem nav profesionālā izglītība svešvalodās 

kārto angļu, vācu, krievu, franču, ja tās nav dzimtās 

valodas, ja tās ir kā pirmā vai otrā svešvalodas, 

pretendenti ar profesionālo izglītību svešvalodās kārto 

eksāmenu otrajā svešvalodā. 

Iestājpārbaudījumi: saskaľā ar DU Senāta apstiprināto grafiku. 

1.3. Studiju programmas mērķis un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir 

Mērķis 

Programmas mērķis ir augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana pedagoģijas 

augstskolas, skolas, nozaru pedagoģijas apakšnozarēs, kuri ir spējīgi izvirzīt un risināt 

mūsdienu pedagoģijas problēmas zinātniskā līmenī un piedāvāt pētījumu rezultātus 

ieviešanai augstskolas, skolas un nozaru pedagoģijas praksē. 

Uzdevumi: 

1) piedāvāt padziļinātu pedagoģijas un tās apakšnozaru teorētiskā pamata un esošās 

pieredzes, zinātniski pētnieciskās metodoloģijas un attīstības pamat tendenču 

izpratni un apguvi, 

2) piedāvāt iespēju veikt patstāvīgu pētījumu izvēlētajā pedagoģijas apakšnozarē un 


1.4. Programmas saturs un struktūra 

Saturs un organizācija. Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar 

bakalaura un maģistra studiju programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē 

DU. Programma paredzēta kā studiju turpinājums un patstāvīgā pētījuma veikšana. 

Programmas saturs. Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts šādā struktūrā: 

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī. Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas 

padziļinātai apguvei un pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata apguvei (promocijas 

darba struktūras izveidošana, pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstība, kvantitatīvā 

pētījuma metodoloģija un metodes, izglītības filozofija un mūsdienu izglītības teorijas, 

didaktika modernismā un postmodernismā). Kopējais kredītpunktu skaits 20 KP 1. un 

2. semestrī. 

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs, kurus apgūst 3. un 4. semestrī. Pedagoģijas 

doktora programmai ir šādas apakšnozares: augstskolas pedagoģija, skolas pedagoģija, 

nozaru pedagoģija. Kursi paredzēti izvēlētās pedagoģijas nozares metodoloģiskā 

pamata apguvei un nozarei specifiskā teorētiskā pamata apguvei.Kopējais kredītpunktu 

skaits 10 KP 3. un 4. semestrī. 

Brīvās izvēles kurss 2KP, kuru apgūst 5.semestrī. 

Var izvēlēties programmā piedāvātos brīvās izvēles kursus, citām apakšnozarēm 

piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistās ar doktoranta pētījumu tēmu vai arī 

pieteikt tēmu pēc pieprasījuma. 

216

Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestrī. Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai 

darbu vadītāji. Katrs seminārs 2 KP apjomā. Kopējais kredītpunktu skaits: 8 KP 2.- 5. 

semestros. 

Angļu valoda un teorētiskās diskusijas par jaunāko ārvalstu literatūru. Atbilstoši 

1999.g. 6.aprīļa “Nolikumam par promocijas kārtību un kritērijiem” doktorantam 

jākārto eksāmens svešvalodā . Tādēļ doktora studiju programmā tiek paredzēta vienas 

Eiropas valsts valodas apguve un, pirmkārt, angļu valodas apguve (jo tā ir starptautiskā 

komunikācijas valoda zinātnē). Angļu valodas integrētajās nodarbībās vienlaikus ar 

sarunvalodas, zinātniskās terminoloģijas apguvi tiek piedāvāta iespēja studēt 

nozīmīgākos pirmavotus angļu valodā, kuri tiek izmantoti kā saturs diskusijām 

sarunvalodas un terminoloģijas apguvē. Angļu valodas apguve paredzēta pirmajā un 

otrajā studiju gados (pilna laika studentiem) vai 3 gados (nepilna laika studentiem). 

Doktoranti var apgūt arī citas svešvalodas: vācu, franču vai kādu no skandināvu 

valodām. 

Kopējais kredītpunktu skaits: 8 KP 1.- 4./ 1.-6.semestros. 

Publikāciju gatavošana. Patstāvīgais darbs un sadarbība ar darba vadītāju 12KP 

apjomā 3 vai 4 gadu laikā. 

Promocijas darba sagatavošana. Patstāvīgs pētījums un sadarbība ar darba vadītāju 

84KP apjomā 3 vai 4 gadu laikā. 

Doktora programmas kopējais apjoms: 144 KP 

Doktora programmas struktūra, studiju kursi un to nodrošinājums akreditētajā 

variantā ir atspoguļoti 1.1. tabulā ( nākošajā lapā.) 

217

Doktora programmas struktūra, studiju kursi un to nodrošinājums 

1.1. tabula 

Kursa statuss Kursa 

nosaukums 

Obligātie kursi 

Obligātās 

izvēles kursi 

*Promocijas 

darba struktūras 

izveidošana 

*Pedagoģijas 

zinātnes 

apakšnozaru 

attīstība 

*Kvantitatīvā 

pētījuma 

metodoloģija un 

metodes 

*Kvalitatīvā 

pētījuma 

metodoloģija un 

metodes 

*Izglītības 

filosofija un 

mūsdienu 

izglītības 

teorijas 

*Didaktika 

modernismā un 

postmodernismā 

*Mūsdienu 

psiholoģijas 

problēmas un 

pētījumu 

virzieni 

Augstskolas 

pedagoģijas 

apakšnozarē: 

Kredīti, 

atskaites forma, 

semestris 

1 KP, iesk., 1. 

semestris 

2 KP, iesk., 

1.semestris 

4 KP, iesk., 1.- 

2.semestris 

4 KP, iesk., 

1.semestris 

3 KP, iesk., 

2.semestris 

3 KP, iesk., 

2.semestris 

3 KP, iesk. 2. 

semestris 

2 KP, iesk., 

docētāji 

Prof.,Dr.hab.ped. 

A.Vorobjovs 

Prof.,Dr.hab.ped. 

L.Timoščenko 

Prof.,Dr.hab.ped.A.Vorobjovs 

Doc.,Dr.psih. A.Pipere 

Asoc.prof.,Dr.ped. I.Salīte 

Prof.,Dr.hab.ped. I.Ţogla 


Prof.,Dr.hab.ped A.Vorobjovs 

218

apakšnozarē *Holisma 

teorija skolotāju 

izglītībā 

*Augstskolas 

pedagoģija 

*Programmu 

attīstība un 

kvalitātes 

problēmas 

augstākajā 

izglītībā 

*Mācīšanās 

psiholoģija 

mūţizglītības 

kontekstā 

*Etniskā, 

multikulturālā, 

globālā 

saskaľošanas 

problēmas 

izglītībā 

Skolas 

pedagoģijā 

*Mācību plānu 

un programmu 

attīstība 

*Mācību vides 

attīstības 

problēmas 

pedagoģijā 

*Mācību vides 

attīstības 

problēma 

psiholoģijā 

*Skolotāja 

kompetences 

problēma 

pedagoģijā 

*Apdāvinātības 

problēma 

3.semestris 

2 KP, iesk., 

3.semestris 

2 KP, iesk., 

4.semestris 

2 KP, iesk., 

4.semestris 

2 KP, iesk., 

4.semestris 

2 KP, iesk. 3. - 

4. semestris 

2 KP, iesk. 3. - 

4. semestris 

2 KP, iesk. 3. - 

4. semestris 

2 KP, iesk. 3. - 

4. semestris 

2 KP, iesk. 3. - 


Prof.,Dr.hab.L.Timoščenko 

As.prof. P.Vucenlazdāns 

Asoc.prof.,Dr.ped. E.Krastiľa 

un DPU speciālisti pēc 

pieprasījuma 

Doc.,Dr.psih. A.Pipere 

Doc.,Dr.ped.V.Liepa 

Asoc.prof.,Dr.ped. E.Krastiľa 

un DPU speciālisti pēc 

pieprasījuma 


Doc.,Dr.psih. I.Kokina 

Doc.,Dr.psih.A.Pipere 


Asoc.prof.,Dr.ped. J.Davidova 


219

pedagoģijā 

Nozaru 

pedagoģijā 

Vides 

pedagoģijā 

*Ekopedagoģija 

*Ekopsiholoģija 

*Integrētā 

pieeja izglītībā 

*Dabzinātľu 

satura 

integrēšana 

mūsdienās 

*Kosmoloģijas 

un 

mikropasaules 

uzbūves 

principi 

mūsdienu 

izglītības 

paradigmā 

Mākslas 

pedagoģijā 

*Mākslas 

pedagoģija 

*Mākslas 

psiholoģija 

4. semestris 

2 KP, iesk., 3. 

semestris 

2 KP, iesk., 3. 

semestris 

2 KP, iesk., 4. 

semestris 

2 KP, iesk., 4. 

semestris 

2 KP, iesk., 4. 

semestris 

2 KP, iesk., 3. 

semestris 

2 KP, iesk., 3. 

semestris 

2 KP iesk., 


Doc.,Dr.psih.A.Pipere 


Doc.,Dr.fiz. A.Salītis 

Asoc.prof.,Dr.fiz.V.Paškevičs 

Doc.,Dr.fiz. A.Salītis 

Asoc.pr.Dr.ped. A.Šļahova 

Doc.,Dr.psih. V.Makarevičs 

220

Brīvā izvēle 

*Mūzikas 

pedagoģija 

*Apdāvinātības 

attīstība 

*Jaunrades 

pedagoģija 

*Dators kā 

līdzeklis 

pedagoģijas 

pētījumos 

*Mācību 

grāmatu un 

līdzekļu 

izveidošanas 

metodoloģiskais 

pamats 

*Kurss pēc 

studentu 

pieprasījuma 

1.5.Studiju organizācija 

3.semestris 

2 KP, iesk., 

4.semestris 

2 KP, iesk., 

4.semestris 

2KP, iesk., 5. – 

6. semestris 

2KP, iesk., 5. – 

6. semestris 

2KP, iesk., 5. – 

6. semestris 

Asoc.prof.,Dr.ped..J.Davidova 

Asoc. 

prof.,Dr.ped..J.Davidova 


Asoc.prof.,Dr.ped..A.Šļahova 

Informātikas katedra 

Asoc.prof.,Dr.ped.E.Krastiľa 

DU docētājs vai vieslektors 

Doktora programmas darbs tiek organizēts saskaľā ar DU doktora studiju nolikumu 

(1. pielikums). Doktora studijas koordinē DU Zinātľu prorektors, to izpildi organizē 

doktorantūras metodiķe un doktora studiju programmas direktors. Doktoranti regulāri 

atskaitās par savu darbu attiecīgajās katedrās un Zinātnes padomē, kura pieľem 

lēmumu par turpmāko studiju lietderību (skat. DPU pašnovērtēšanas ziľojumā 31.-33. 

lpp. nodaļu par akadēmiskā personāla atjaunošanu). 

Teorētisko studiju ilgums doktorantūrā ir 3 studiju gadi (6 semestri) pilna laika 

studijās, 4 studiju gadi (8 semestri) nepilna laika studijās. 

Doktora teorētiskās studijas beidzas ar promocijas eksāmenu 5. semestrī (7. semestrī 

nepilna laika studējošiem). 

Eksāmens svešvalodā jānokārto 4. semestrī (6. semestrī nepilna laika studijās). 

221

Pēdējais studiju gads ir paredzēts promocijas darba izstrādes pabeigšanai un 

aizstāvēšanai (vai iesniegšanai un aizstāvēšanai). 

Promocijas darbs tiek izstrādāts vienlaicīgi ar teorētisko kursu apguvi. Promocijas 

darba tēmas un doktoranta un darba vadītāja kopīgo darba plānu apstiprina attiecīgās 

katedras sēdē pirmajā studiju nedēļā. 

Divas reizes gadā doktorants atskaitās attiecīgās katedras sēdē un paplašinātajā 

pedagoģijas katedras sēdē par darba grafika izpildi. 

Doktorantam ir iespējas piedalīties zinātniskos semināros, uzstāties ar referātiem 

augstskolu un starptautiskajās konferencēs DU, Latvijā, Baltijā un citās pasaules 

valstīs. Doktora studiju laikā doktorantam vēlams: 

sadarboties ar speciālistiem atbilstošajā jomā, 

izmantot jaunākās informācijas ieguves un apstrādes tehnoloģijas. 

Par promocijas darba vadītāju ar katedru lēmumiem var tikt ieteikts profesors vai 

asociētais profesors, izľēmuma kārtā docents, kurš ir speciālists doktoranta pētījuma 

jomā. 

Promocijas darbu var vadīt arī divi speciālisti, atbilstošajās apakšnozarēs. 

Darba vadītājs(i) kopā ar doktorantu izstrādā pētījuma stratēģiju un taktiku, sagatavo 

pētījuma projektu, kā arī tā izpildes grafiku. 

Vadītājs kontrolē ne tikai promocijas darba izstrādes gaitu, bet arī doktoranta studiju 

programmas izpildi. 

Vadītājs iesaka un palīdz organizēt doktorantam nepieciešamās konsultācijas gan DU, 

gan citās universitātēs. 

Katedru sēdēs vienlaicīgi ar doktoranta atskaitēm viľa darbu raksturo arī vadītājs. 

Promociju darba vadītāju un promocijas darba tēmu apstiprina DU Zinātľu padome. 

Promocijas darba izstrāde. Promocijas darbs ir patstāvīgs oriģināls pētījums par kādu 

aktuālu zinātnisku problēmu, kurai ir nozīmīga loma pedagoģijas attīstībā. Promocijas 

darba izstrādes stratēģijai un tehnikai, kā arī noformēšanas un sagatavošanas 

problēmām ir paredzēti kursi “Promocijas darba struktūras izveidošana”, 

“Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes”, “Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija 

un metodes”. 

.Promocijas darba posmi: 

I-II studiju gads 

Materiālu vākšana zinātniskajam pētījumam un zinātnisko darbu kopuma apguve par 

pētāmo problēmu, promocijas darba koncepcijas noformulēšana, viena vai divu rakstu 

sagatavošana publicēšanai par promocijas darba atsevišķiem jautājumiem. 

222

II-III studiju gads 

Pētījuma turpināšana, divu vai trīs rakstu par promocijas darba nozīmīgākajiem 

jautājumiem iesniegšana publicēšanai, uzstāšanās vienā vai divās starptautiskās 

zinātniskās konferencēs par veiktā pētījuma materiālu analīzi. Promocijas darba 

uzrakstītās daļas apspriešana atbilstošo katedru sēdēs. 

III-IV studiju gads 

Promocijas darba pabeigšana, noformēšana un sagatavošana aizstāvēšanai, divu vai 

trīs rakstu par promocijas darba pamatjautājumiem iesniegšana publicēšanai, 

uzstāšanās vienā vai divās starptautiskās zinātniskās konferencēs par veiktā pētījuma 

materiāliem. 

Doktorantūras studiju laikā Doktorantam nepieciešams publicēt vismaz 5 rakstus (2 

no tiem var būt iesniegti publicēšanai) atzītos recenzējamos zinātniskos ţurnālos 

(izdevumos), kas iekļauti Zinātľu Akadēmijas padomes apstiprināto zinātnisko 

izdevumu sarakstā. 

Studiju pozitīvu iznākumu apliecina promocijas darba apspriešana katedru sēdēs un 

darba iesniegšana promocijas padomei. Darba izvērtēšanai un atbilstībai “Nolikumam 

par promocijas kārtību un kritērijiem” paplašinātajā pedagoģijas katedras sēdē tiek 

nozīmēti 3 recenzenti. Ja darbs saľem pozitīvu vērtējumu, katedras iesaka/neiesaka 

iesniegt darbu promocijas padomē. 

1.6. Studiju kvalitātes vērtēšana 

Ikgadējā studiju darba kvalitātes izvērtēšana : tiek realizēta katrā studiju posmā un 

vērtēta kursu noslēgumā eksāmenos un diferencētās ieskaitēs. 

Doktoranta studiju darba izvērtēšanas nozīmīgākie kritēriji: 

doktoranta piedalīšanās teorētisko semināru diskusijās, kas apliecina gan 

zinātniskās literatūras pārzināšanu un tās izpratni, gan spējas piedāvāt 

zinātnisko problēmu risinājumus, 

aktivitātes un produktivitāte zinātniskajā darbā: darbs arhīvos, bibliotēkās, 

uzstāšanās konferencēs, zinātniskajos semināros, sagatavoto referātu, rakstu 

un promocijas darba kvalitāte, 

doktoranta gatavība un spēja izvirzīt un risināt zinātniskus jautājumus. 

Studiju darba noslēguma rezultātu izvērtēšana: 

Doktoranta studiju kvalitātes izvērtēšanas process ir daudzpusīgs. Tajā tiek 

izvērtēta doktoranta studiju darbība un zinātniskā darbība. 

Studiju rezultātu vērtēšana: 

promocijas eksāmenu komisijas svešvalodā un pedagoģijā, 

223

promocijas padome pedagoģijā augstskolu pedagoģijas, skolas, nozaru 

pedagoģijas apakšnozarēs. 

1.7. Studiju programmas nodrošinājums 

Nodrošinātība ar akadēmisko personālu un tā kvalifikācijas raksturojums īsā formā 

atspoguļots nākošajās tabulās (1.2- 1.5.). 

Docētāju zinātniskās pētniecības tēmas un ar to izstrādāšanu saistītās aktivitātes 

1.2.tabula 

Docētāja Disertācijas tēma Aizstāvēšanas Pašreizējie pētījumu 

v.,uzvārds 

gads 

virzieni 

A.Vorobjovs Skolotāja personība 

klases starppersonālo 

attieksmju sistēmā. 

Skolotāja personības 

audzinošais potenciāls. 

Personības satura un 

aktivitātes 

sistēmprocesuālais 

modelis 

I.Salīte Studentu profesionālās 

gatavības 

paaugstināšana 

ekoloģiskās 

audzināšanas darbam 

skolā 

A.Šļahova Radošās darbības 

attīstība mākslas 

pedagoģijā 

E.Krastiľa Mācību satura un 

metoţu individualizācija 

matemātikā pamatskolā 

J.Davidova J.S.Baha pedagoģiskās 

idejas 

V.Liepa Estētiskās audzināšanas 

teorijas un prakses 

1987.g. 

1993.g. 

1998.g. 

1993.g. 

Personības un sociāli 

psiholoģiskās un 

pedagoģiskās problēmas 

Holistiskā teorija 

pedagoģijā un tās 

izmantošana skolotāju 

izglītībā 

1993.g. Radošās darbības 

attīstība mākslas 

pedagoģijā 

1996.g. Mācību sasniegumu 

vērtēšana humānās 

pedagoģijas kontekstā 

1997.g. mūzikas skolotāja 

darbība un profesionālā 

attīstība; apdāvinātības 

diagnosticēšana un 

attīstība; 

1992.g. Skolotāju izglītības 

kultūrvēsturiskais 

224

saistība skolotāju 

sagatavošanā Latvijā no 

1920. – 1940. gadam 

A.Pipere Altruistisko ievirţu 

pašvērtējums un 

citvērtējums pusaudţu 

un jauniešu vecumā 

J.Pokulis Darbmācības skolotāja 

sagatavošanas 

metodiskā sistēma 

augstskolā 

L.Timoščenko Meiteľu audzināšana 

ģimenei: metodoloģiskie 

un psiholoģiski 

pedagoģiskie pamati 

I.Kokina Psiholoģijas priekšmets 

skolā kā skolēnu 

pašizziľas un 

pašaudzināšanas 

līdzeklis 

1993.g. 

1997.g. 

konteksts 

Ekoloģiskā psiholoģija 

un postmodernistiskā 

izglītība 

Vispārīgās didaktikas un 

priekšmetu metodiku 

integrācijas 

likumsakarības 

1992.,1994.g. Izglītības saturs skolā, 

sociālā un skolas 

pedagoģija 

1996.g. Attīstības psiholoģija, 

psiholoģiskā korekcija, 

darbs ar apdāvinātiem 

bērniem 

Laikā kopš 1991.gada DU docētāji darbojās izglītības pārmaiľu procesos. Pārmaiľu 

procesa pētījumu rezultāti zinātnisko, lietišķo pētījumu, metodisko ieteikumu u.c. 

veidā publicēti DU, daţādos Latvijas un ārvalstu izdevumos (2.3. tabula). 

Doktora programmu realizējošais akadēmiskais sastāvs uzkrājis zināmu pieredzi 

pētījumu projektos (ZA pētījumu granti, IZM lietišķie pētījumi, starptautiskie projekti, 

daţādu fondu atbalstītie projekti) (2.4. tabula). 

Akadēmiskā personāla mērķtiecīgo darbu raksturo arī līdzdalība starptautiskajās 

konferencēs. 

Doktorantūras programmas realizējošā akadēmiskā personāla publikācijas 

kopš 1991. gada 

Vārds, uzvārds Monogrāfijas 

Raksti 

starptautis- 

kajās 

konferencēs, 

referējamos 

Tēzes 

starptautis- 

kajās 

konferen- 

Citas 

publikā- 

cijas 

1.3. tabula 

Mācību 

grāmatas, 

līdzekļi 

225

A.Vorobjovs 


I.Ţogla 


L.Timoščenko 


I.Salīte 

Dr.ped.‟93 

A.Šļahova 

Dr.ped.‟93 

J.Davidova 

Dr.ped.„97 

E.Krastiľa 

Dr.ped.‟96 

V.Liepa 

Dr.ped.‟93 

A.Pipere 

Dr.psih.‟93 

J.Pokulis 

Dr.ped.‟97 

I.Kokina 

Dr.psih.96‟ 

izdevumos cēs 

4 6 2 2 

3 10 10 9 4 

4 4 22 12 

5 14 15 6 

5 12 3 12 

2 8 14 15 

1 39 6 

1 8 

3 4 15 

1 6 11 1 

9 11 4 

226

ZA zinātnisko, IZM lietišķo pētījumu, fondu granti un līdzdalība starptautiskajos projektos periodā no 1991.-2001.g. 

Vārds, uzvārds Zinātniskie, lietišķi pētījumi, līdzdalība starptautiskajos projektos 

A.Vorobjovs 


I.Ţogla 


Starptautiskie projekti ZA pētījumu granti IZM lietišķie pētījumi Sorosa fonds un citi 

Eiropas Skolotāju Izglītības 

asociācijas (ATEE) 12. 

pētījumu grupa “Skolotāju 

profesionālā attīstība” kopš 

1997.g. (dalībniece) 

J.Pokulis 1993. – 1996. (dalībnieks) 

1991.-2001. ZA grantu 

darba vadītājs 

Latviešu ģimenes 

sociālpsiholoģiskais portrets, 

1994. – 1997. (dalībniece) 

Didaktikas teorijas un 

jēdzieni: salīdzinošais 

aspekts, 1997. – 2000. 

(vadītāja) 

Izglītības ilgtspējīgas 

attīstības 

didaktiskaisnodrošinājumskopš 

2001.g. (vadītāja) 

1.4.tabula 

227

Dr.hab.ped.‟97 TEMPUS –1 

I.Salīte 

Dr.ped.‟93 

1996. – 1997. (dalībnieks) 

TEMPUS –2 

1998.g. (dalībnieks) 

TEMPUS 

1999.g. TEMPUS JEP 

12552-97 “New 

Informational Technologies 

in Continuing Education” 

1993.-96. Vides izglītības 

priekšmetu grupas 

koordinatore TEMPUS-1 

1996.-7. dalībniece 

TEMPUS-2 

1995.-2000.g.dalībniece 

Eiropas-Austrālijas vides 

izglītības pētījumu 

metodoloģisko problēmu 

darba grupā 

1998.-99.koordinatore DPU 

komandai Anglijas/Latvijas 

1991.g izpildītāja ZA grantā 

darba vad. A.Vorobjovs 

2001.g. darba vadītāja ZA 

grantam 



attīstības stratēģiju Latvijā“ 

1992.g. izpildītāja 

“Pamatkoncepcija 

ekoloģiskajā audzināšanā 

integrētajā dabasmācības 

kursā” 

1995.g. izpildītāja S-17/216 

ISEC “Mācību priekšmetu 

integrēšanas veidi un 

principi” 

1998.g. izpildītāja “integrēta 

mācīšana mūsdienu humānā 

pedagoģijā, tās saturs un 

1995.g. projekta vadītāja 

“Integrētā mācīšana 

sākumskolā” (Sorosa fonds) 

1998.-2001.g. DPU grupas 

koordinatore projektā “Soli 

pa solim” 

2001.g. jūnijs līdzdalība “Soli 

pa solim” koordinatoru 

konferencē Sofijā (Bulgārijā) 

starptautiska ţurnāla 

izdošanas darba grupā 

228

projektā “Uzdrīkstēšanās” 

1997.-98. koordinatore 

Latvijā Austrālijas 

starptautiskajā apdāvināto 

bērnu projektā ISP-97 un 

ISP-98. 

2000.g. dalībniece pieredzes 

apmaiľas projektā Budapeštā 

starp Eiropas Austrum un 

Dienvidaustrum 

universitātēm (Association 

for Teacher Education in 

Europe) 

2000.g. projekta 

koordinatore Latvijā(DPU) 

“UNITWIN/UNESCO Jorkas 

universitātes projektā 

“Reorienting Teacher 

Education to Address 

Sustainability” 

2000.g. dalībniece “Use of 

Qualitative Research in 

Contemporary Research in 

metodiskais nodrošinājums” 


“Integrētas mācīšanas saturs 

un metodiskais 

nodrošinājums 3. un 4. klasē” 

2000./1. izpildītāja DPU 

eksperimenta “Vērtēšana 

sākumskolā” un IZM 

lietišķajā pētījuma “Mācību 

sasniegumu izvērtēšanas 

modelis un dokumentācija 1.- 

4. klasēs” 

229

A.Šļahova 

Dr.ped.‟93 

Education: North American 

Experience for the Baltic 

Countries” 

(Kvebekas/Kauľas 

universitātes) 

2001./2. Nordplus projekta 

koordinatore DPU 

2002. koordinatore DPU 

ERASMUS projektā, kas 

pieteikts Berlīnes Brīvās 

universitātes vadībā 

2001./2.sadarbība ar St. 

John‟s Universitātes 

Mācīšanās un mācīšanas stilu 

centru, piedalīšanās 24. 

Mācīšanās stilu institūtā 

Ľujorkā. Centra 

doktorantūras darba 

pieredzes iepazīšana. 

1997.-98. mākslu grupas 

vadītāja TEMPUS S-JEP 

12552-97 

Kvalifikācijas paaugstināšana 

vasaras universitātes 

programmas “History and 

Theory of Art after the 

230

J.Davidova 

Dr.ped.„97 

1999. dalībniece 

“Establishing of 

supportnetwork for 

promotion of innovative 

SMEs development of 

electronic and Information 

Technology branches in 

regions of Latvia” –SME 

1999/21.3.1.-2.3./REG- 

ELIN-LAT-European 

Commission Research 

Directorates General Shared 

Cost AM CPF Forms- 

Scientific Person in change 

of the project. 

1998.-2000.g. dalībniece 

Zviedrijas/Somijas/Latvijas 

projektā “Apdāvināto bērnu 

mūzikas mācīšanas 

fenomenoloģiskais modelis” 

2001.izpildītāja ZA grantā 




Cultural Turn” , Summer 

University, Budapest, 

Hungary. 

231

E.Krastiľa 

Dr.ped.‟96 

V.Liepa 

Dr.ped.‟93 

A.Pipere 

Dr.psih.‟93 


TEMPUS –1 


TEMPUS –2 

2001.g. ZA granta darba 

vadītāja 


“Tolerances sociāli 

psiholoģiskās problēmas un 

pedagoģiskais process” 

2001.g. izpildītāja 

1998.g. Izpildītāja “integrēta 








2000./1. Vadītāja DPU 

eksperimentam “Vērtēšana 

sākumskolā” un IZM 

lietišķajam pētījumam 

“Mācību sasniegumu 

izvērtēšanas modelis un 

dokumentācija 1.-4. klasēs” 

1995.g. izpildītāja S-17/216 

ISEC “Mācību priekšmetu 

integrēšanas veidi un 

principi” 

1998.g. Izpildītāja “integrēta 

2000.g. dalībniece “Soli pa 

solim” projekta kursos 

“Applied Research in 

Teacher Training” 

1994./5.g. pētījumu 

programma ASV un IREX 

stipendija Antiohas maģistru 

skolā “Vides izglītības 

psiholoģiskie un ētiskie 

232

2000.g. dalībniece XXIII 

Starptautiskajā skolu 

psihologu kolokvijā ASV 

Durnhemā 

2000.g. dalībniece 

SOCRATES projektā 

“International Master in 

Family & Social Mediation” 

Murcijas (Spānija) 

universitātē 

2000.g. dalībniece 

UNITWIN/UNESCO Jorkas 

universitātes projektā 

“Reorienting Teacher 

Education to Address 

Sustainability” 

2000.g. dalībniece “Use of 

Qualitative Research in 

Contemporary Research in 

Education: North American 

Experience for the Baltic 

Countries” 

(Kvebekas/Kauľas 



attīstības stratēģiju Latvijā“ 








2000./1. IZM eksperimenta 

vadītāja “Vērtēšana 


aspekti” 

1995.g. izpildītāja “Integrētā 

mācīšana sākumskolā” 

(Sorosa fonds) 

233

I.Kokina 

Dr.psih.‟96 

universitātes) 


TEMPUS-1 


TEMPUS -2 


“Tolerances sociāli 

psiholoģiskās problēmas un 

pedagoģiskais process” 

1995.g. izpildītāja projektā 

“Integrētā mācīšana 


1997.g. izpildītāja projektā 

“Apdāvinātie bērni” 

2000.-2001.g. dalībniece 

projektā “Atvērtā skola”, 

apakšprogrammā “Bilingvālā 

izglītība Latvijā” 

234

Līdzdalība starptautiskajās konferencēs periodā no 1991.- 2001.g. 

Vārds, uzvārds Starptautiskās 

konferences ārzemēs 

A.Vorobjovs 


I.Ţogla 


2000.g. Bangkoka 

2001.g. Prāga 

1993. Krievijā 

1995. Francijā 

1995. Vācijā 

1997. Itālijā 

1998. Īrijā 

1999. Portugālē 

1999. Izraēlā 

1999. Vācijā 

2000. Ungārijā 

2000. Austrijā 

2000. Spānijā 

Starptautiskās 

konferences Baltijā 

1999. Lietuvā 

2000. Lietuvā 

2001. Lietuvā 

1.5. tabula 

Starptautiskās konferences Latvijā Konferences Latvijā un DPU 

1995. Liepājā 

1996. Rīgā 

1997. Daugavpilī 

1997. Jelgavā 

1998. Rīgā 

2000. Jelgavā 

2001. Daugavpilī 

2001. Rīgā 

2001. Rēzeknē 

235

I.Salīte 

Dr.ped.‟93 

2001. Zviedrijā 

1993.Odense 

1993.Kopenhāgena 

1994.,1995.Odense 

1995.Brisbena 

1996.Savonlinna 

1997.Hobarta 

1998.Jēvle 

1998.Lahti 

1998.Helsinki 

1999.Sidneja 

1999.Bangkoka 

2000.Budapešta 

2000.Toronto 

2001. Sofija 

2001. Ľujorka 

1993.Druskininkai 

1999.Viļľa 

1992.,1993.,1994.,1995.,1996.,1999.,2000. 


1998.Jūrmala 

1999.Bulduri 

1999.Rīga 

2000.Jūrmala 

2000.Līgatne 

2000.Liepāja 

236

A.Šļahova 

Dr.ped.‟93 

J.Davidova 

Dr.ped.„97 

1998.Vitebska 

1998.Parīze 

1998.Jēvle 

1999.Bangkoka 

1999.Sidneja 

1996. Sofija 

1996., 1997. Minska 

1997. Sanktpēterburga 

1998. Oksforda 

1999. Stokholma, 

1999. Stambula 

2000. Debrecena 

2000. Helsinki 

2000. Zalcgurga 

2001.Eksetera 

2001.Barselona 

2000. Klaipēda 1997.,2000.Daugavpils 

2000., 2001. g. 

Klaipēda 

1999.,2000.Rēzekne 

1995.Rēzekne, 

1996.Jelgava, 

1996.Rīga, 

1998.Rēzekne 

1998.Rīga 

1999.Rīga 

2000.Daugavpils 

2001.Rīga 

1999.Daugavpils 

1995.,1996.,1998.Daugavpils 

237

J.Pokulis 


A.Pipere 

Dr.psih.‟93 

1998.Helsinki 

1998.Lahti 

2000.Durnhema 

1999. Viļľa 

2000. Viļľa 

1998., 2000.Rīga 

2000. Klaipēda 


1995. Rēzekne 

1995. Jelgava 

1996. Liepāja 




1998. Jelgava 

1999. Rīga 



2000. Jelgava 


1998.Bulduri 

1993.,1994.,1995.,1996.,1999.,2000. 

Daugavpilī 

1996.Kuldīgā 

1997., 2000. Daugavpilī 

238

I.Kokina 

Dr.psih.‟ 96 

2000.Muncija 

2000.Helsinki 

1993. Odense 

1993. Kopenhāgena 

1994. Odense 

1999. Sidneja 

2000. Debrecene 

2001. Kijeva 

1998. Rīga 



2000.Šauļi 

2001. Klaipēda 

2000.Rīgā 

1998. Rīga, Bulduri 

2000. Jelgava 

1995.,1996.,2000. Daugavpils 

2001. Rīga 

239

Ziņas par sadarbību, kas veicina doktora programmas realizēšanu un attīstību 

Starptautiskajās konferencēs, projektos nodibinātie kontakti, deva iespēju attīstīt sadarbību, 

piemēram: 

Augstskolas, skolas, vides izglītības pedagoģijas apakšnozarēs: 

o Sadarbība ar Austrālijas vides izglītotāju asociāciju (AAEE) kopš 1995.gada 

(I.Salīte, A.Šļahova, I.Kokina). Tiek uzturēti kontakti un sadarbība ar asociācijas 

ţurnāla redaktoru (2.pielikums), 

o Sadarbība ar Eiropas- Austrālijas vides izglītības pētnieku grupu kopš 1995.gada 

(I.Salīte). Plašāki kontakti izveidojās ar Kopenhāgenas vides izglītības pētnieku 

grupu un Griffitas, Hobartas, Sidnejas universitāšu zinātniekiem (3.pielikums), 

o 2001.g. līdzdalība UNESCO skolotāju izglītības programmas izvērtēšanā “Mācīšana 

un mācīšanās ilgtspējīgai nākotnei”, kas izstrādāta Griffitas universitātes (Austrālija) 

vadītajā projektā, 

o 2001.g. uzsāktā sadarbība ar Ziemeļkolorādo universitāti seminārā “Project WET”, 

kas notika Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē (2001.g.augustā) un ieceres 

sadarbības turpināšanai (iecerēta sadarbība DPU PPF ţurnāla redkolēģijā un iespēja 

DPU jaunajiem pasniedzējiem studēt doktorantūrā Ziemeļkolorādo universitātē, 

o Sadarbība ar UNESCO – ACEID Klusā okeāna piekrastes un Āzijas Izglītības 

inovāciju attīstības centru Bangkokā kopš 1997.gada (I.Salīte kopš 1998.gada kā 

individuālais biedrs, PPF kopš 1999.gada kā kolektīvais biedrs). Docētāju ( I.Salīte, 

A.Šļahova, A.Vorobjovs) un Doktorantu (I.Belousa, J.Bodjanova, A.Ruţa) 

piedalīšanās starptautiskajās UNESCO-ACEID konferencēs. Kontaktu nodibināšana 

ar UNESCO –ACEID darba grupu, kuras darbu koordinē CLTS Mācīšanās un 

mācīšanas stilu centrs Filipīnās (4.pielikums), 

o Sadarbība ar Dienvidāfrikas vides izglītotāju asociāciju (EEASA). I.Salīte asociācijas 

biedrs kopš 2000.gada. Nodibināti kontakti ar asociācijas ţurnāla redaktoru, kurš ir 

arī DPU partneris UNITWIN/UNESCO projektā. 2001.gada otrajā pusē paredzēta 

pirmo publikāciju iesniegšana asociācijas ţurnālam un piedalīšanās starptautiskajā 

Johanesburgas Samitā, kas paredzēts kā Rio 1992 gada konferences rezultātu 

apkopojums pēc 10 gadiem (5.pielikums), 

o 1999.g. maijā uzsākta sadarbība ar prof. F.Gengu (ASV - Kalifornija) un M.Morganu 

(Jaunzēlande), organizēts starptautiskais seminārs DPU “Paradigma. Kopīgi mācoties 

rodam jēgu”, DPU guva iespēju iepazīties ar virtuālās konferences materiāliem un 

2000.gadā paredzēta sadarbības turpināšana otrajā virtuālajā konferencē un 

paredzama minēto partneru iesaistīšanās DPU starptautiskās konferences darbā, 

240

o Iesaistīšanās Erasmus projektā 2002.gadā Berlīnes brīvās universitātes vadībā 

(sadarbība ar Ungāriju, Spāniju, Portugāli, Nīderlandi), 

o Sadarbība ar Kauľas Tehnoloģiskās universitātes doktorantūru un Edukoloģijas 

institūtu deva iespēju iepazīt šīs un Kvebekas (Kanāda) pieeju , kas izmantota 

doktora programmas veidošanā izglītības zinātnē un apgūt principus, kas tiek tajās 

realizēti kvalitatīvo pētījumu organizēšanā. 2000.g. 26.-28. jūnijs piedalīšanās 

seminārā “Use of Qualitative Research in Contemporary Research in Education: 

North American Experience for the Baltic Countries” projekta ”Changing Role and 

Principles of Educational Research: Where are the Baltic Countries in Western 

Context”, kuru realizēja Kvebekas (Kanāda) Universitāte un Kauľas Tehnoloģiskā 

Universitāte. Projekta darbā piedalījās A.Pipere, I.Salīte, A.Salītis (5.pielikums), 

o Sadarbība ar Mācīšanās Stilu institūtu ASV (ST. JOHN‟S UNIVERSITY 

LEARNING STYLES INSTITUTE, NEW YORK) kopš 2001.gada. Līdzdalība 24. 

ikgadējā vadīšanas sertificēšanas institūta organizētajā, divgadīgajā studiju 

programmā (I.Salīte, I.Belousa). Vienošanās ar šī institūta doktora programmas 

izglītībā vadītāju R. Dann par iespēju ASV doktorantiem iesaistīties pētījumos DPU. 

Pēc divgadīgās sertificēšanas programmas DU iegūs tiesības sertificēta Mācīšanās un 

mācīšanas stilu centra atklāšanai, kas turpinās uzsākto sadarbību (7.pielikums), 

o Sadarbība ar ţurnāla “Life Long Learning” un piedalīšanās ţurnāla redakcijas 

rīkotajos uzaicinājuma semināros (A.Pipere) (8. pielikums). 

o Piedalīšanās starptautiskā UNITWIN/UNESCO un Jorkas universitātes projektā 

“Reorienting Teacher Education to Address Sustainability” pirmajā seminārā. 

o Iesaistīšanās Nordikplus projektā 2001./2. gadā (8.pielikums) 

Mākslas un mūzikas pedagoģijas apakšnozarēs: 

o Iesaistīšanās ISME (International Society of Music Education) darbībā (J.Davidova) 

kopš 2001.gada, 

o Piedalīšanās Starptautiskajā komitejā par zinātnisko un metodisko darbu izdošanu 

Klaipēdas Universitātē, 

o Iesaistīšanās EATAW (The European Association for the Teaching of Academic 

Writing) darbībā (J.Davidova) kopš 2000.gada, 

o Iesaistīšanās WCGTC (World Council for Giffted and Talanted Children) darbībā 

(J.Davidova) kopš 1999.gada, 

o Iesaistīšanās ECHA (European Council for High Ability) darbībā J.Davidova kopš 

1998.gada un I.Kokina kopš 2000.gada. 

241

1.8. Finansējums 

o Sadarbība ar Viļľas Mūzikas akadēmiju (konferesces, semināri, rakstu krājumu 

izdošana, kursi). 

o Sadarbība ar Oulu Universitāti (Somija), uzsākta sadarbības projekta izstrādāšana. 

Doktora studiju programmas galvenais finansējuma avots ir valsts budţeta līdzekļi. 

Papildlīdzekļi tiek iegūti no maksas studijām (250 Ls gadā) 

1.9. Resursi un informācijas avoti 

DU pašnovērtējuma ziľojuma 34.lapaspusē īsi raksturots stāvoklis ar zinātniskās literatūras 

nodrošinājumu universitātē kopumā. DU mājas lapā ir pieeja bibliotēkai. Pedagoģijas, pirmsskolas 

un sākumskolas metodiku, psiholoģijas un citās katedrās uzkrāta programmai atbilstoša literatūras 

kolekcija, kas ir pieejama doktorantiem pētīšanai. Ir iespējams kopēt nepieciešamās nodaļas. 

Ar sadarbības partneriem ir vienošanās par īslaicīgām DU akadēmiskā sastāva un pedagoģijas 

doktorantu vizītēm ar iespēju strādāt bibliotēkās, piemēram, Kauľas, Viļľas universitātēs, 

Fortdamas universitātē (ASV). 

Katedru rīcībā ir datori un datorklases ar pieslēgumu INTERNETAM. 

Doktorantiem pieejama videokamera, magnetafoni, kseroksi, kas ir Pedagoģijas un psiholoģijas un 

citās fakultātēs. 

242

2. 2003./4. studiju gada pašnovērtējuma ziľojums 

2.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir 

Programmas mērķis: augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana pedagoģijas augstskolas, 

skolas, nozaru pedagoģijas apakšnozarēs, kuri ir spējīgi risināt mūsdienu pedagoģijas problēmas 

zinātniskā līmenī un piedāvāt pētījumu rezultātus ieviešanai augstskolas, skolas un nozaru 

pedagoģijas praksē. 

Uzdevumi: 

1) piedāvāt studējošajiem padziļinātu pedagoģijas un tās apakšnozaru teorētiskā pamata un esošās 

pieredzes apguvi, zinātniski pētnieciskās metodoloģijas attīstības tendenču izpratni, 

2) piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā pedagoģijas apakšnozarē 

un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā. 

Izmaiņas: 

Programmas bāzes pilnveidošana docētāju un doktorantu iespējām publicēties un aprobēt savu 

pētījumu rezultātus pirmajā tās realizēšanas gadā (2002. /2003.) deva iespēju izvirzīt jaunu 

programmas uzdevumu: 

3) piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī un piedāvāt 

iespēju iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklojumos, lai lokālie zinātniskie pētījumi tiktu 

papildināti ar globālo izglītības pētījumu kontekstu. 

2003./4. studiju gadā izmaiľu nav. 

2.2. Studiju programmas struktūra 

Saturs un organizācija. Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar bakalaura un 

maģistra studiju programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē DU. Programma paredzēta 

kā studiju turpinājums un patstāvīgā pētījuma veikšana. 

Programmas saturs. Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts : 

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī. Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas un 

pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata apguvei. Šo studiju kursu saturs piedāvā apgūt: promocijas 

darba struktūras izveidošanu, pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstību, kvantitatīvā un kvalitatīvā 

pētījuma metodoloģiju un metodes, izglītības filozofiju, mūsdienu izglītības teorijas, didaktikas 

specifiskās iezīmes modernismā un postmodernismā. Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos 

studiju kursos: 20 KP 1. un 2. semestrī. 

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs, kurus apgūst 3. un 4. semestrī. Pedagoģijas doktora 

programmai ir izstrādātas šādas apakšnozares: augstskolas pedagoģija, skolas pedagoģija, nozaru 

pedagoģija. Obligātās izvēles studiju kursi paredzēti izvēlētās pedagoģijas nozares metodoloģiskā 

pamata apguvei un nozarei specifiskā teorētiskā pamata apguvei. Kopējais kredītpunktu skaits 

obligātās izvēles kursos: 10 KP 3. un 4. semestrī. 

243

Brīvās izvēles kurss, kuru apgūst 5.semestrī. Kā brīvo izvēli var izvēlēties citām apakšnozarēm 

piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistīti ar doktoranta pētījumu tēmu vai arī pieteikt tēmu 

pēc pieprasījuma. Kopējais kredītpunktu skaits obligātās izvēles kursos: 2 KP 5. semestrī. 

Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestros. Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu 

vadītāji. Katrs seminārs paredzēts 2 KP apjomā. Kopējais kredītpunktu skaits četros teorētiskajos 

semināros: 8 KP 2.- 5. semestros. 

Angļu valoda un teorētiskās diskusijas par jaunāko ārvalstu literatūru 1.-4. vai 1.-6 semestros. 

Atbilstoši 1999.g. 6.aprīļa “Nolikumam par promocijas kārtību un kritērijiem” doktorantam jākārto 

eksāmens svešvalodā. Tādēļ doktora studiju programmā ir paredzēta vienas Eiropas valsts valodas 

apguve. Prioritāte ir angļu valodas apguvei, kura ir atzīta par starptautiskās komunikācijas valodu 

zinātnē. Angļu valodas integrētajās nodarbībās vienlaikus ar sarunvalodas, zinātniskās 

terminoloģijas apguvi tiek piedāvāta iespēja studēt nozīmīgākos pirmavotus angļu valodā, kuri tiek 

izmantoti kā saturs diskusijām sarunvalodas, terminoloģijas un satura apguvē. Angļu valodas apguve 

paredzēta pirmajā un otrajā studiju gados pilna laika studējošajiem vai 3 gados nepilna laika 

studentiem. 

Doktoranti var apgūt arī citas svešvalodas: vācu, franču, krievu vai kādu no skandināvu valodām. 

Kopējais kredītpunktu skaits svešvalodas apguvei: 8 KP 1. - 4. / 1. -6. semestros. 

Publikāciju gatavošana 3 vai 4 studiju gadu laikā. 

Publikāciju gatavošana paredzēta kā patstāvīgais darbs un sadarbība ar darba vadītāju. Kopējais 

kredītpunktu skaits publikāciju sagatavošanai: 12KP 3 vai 4 gadu laikā. 

Promocijas darba sagatavošana 3 vai 4 studiju gadu laikā. 

Promocijas darba sagatavošana paredzēta kā patstāvīga pētnieciskā darba veikšana sadarbībā ar 

promocijas darba vadītāju. 

Kopējais kredītpunktu skaits promocijas darba sagatavošanai: 84 KP apjomā 3 vai 4 gadu laikā. 

Akreditētās doktora programmas kopējais apjoms: 144 KP 

Studiju programmas kvantitatīvās izmaiľas attiecīgajās programmas sadaļās. Izmaiľu analīze un 

pamatojums. Studiju kursu sadalījuma atbilstība valsts standartiem (Ministru kabineta 

noteikumiem). 

2003./4. studiju gadā izmaiņas programmas sadaļās netika veiktas. Programma tika sagatavota un 

akreditēta 2002. gadā saskaľā ar Latvijas Augstskolu likuma prasībām un nodrošina iespējas 

pedagoģiskās akadēmiskās izglītības apgūšanu saskaľā ar Latvijas valsts akadēmiskās izglītības 

standartu, DU Satversmes normatīvo aktu prasībām. 2003./4. studiju gadā kļuva saskatāms, ka 

turpmākajā programmas pilnveidošanā būtu nepieciešams pakāpeniski pāriet no 144KP uz 120KP. 

Šīs izmaiľas ierosināja zinātnes un augstskolu aprindās uzsāktā diskusija par nepieciešamību 

pieľemt 120 KP apjomu arī doktora studiju programmās. Pirmajos divos programmas realizēšanas 

gados tika izlemts nemainīt akreditētās programmas apjomu un atlikt šī jautājuma izlemšanu 

turpmākajos gados. Programmas akreditēšanas laikā šī prasība izskanēja kā viena no iespējām 

versijām, kas būs jāievieš. 

Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība 

Pirmajā un otrajā pēcakreditācijas gadā strukturālas izmaiľas studiju programmā un tās saturā netika 

ieviestas. Tika izlemts aprobēt akreditēto studiju programmu, izvērtējot tās satura un struktūras 

efektivitāti tās pilnam ciklam (3 –4 gadu laikā). 

Studiju programmas realizācija Izmantotās studiju formas 

Studiju programma tiek realizēta savienojot grupu, pāru un indviduālo darbu to savstarpēji 

papildinošā veidā. Lekcijas, semināri, akadēmiskās diskusijas tika izmantotas studiju darba 

244

organizēšanai grupās (kursos). Pāru darbs tika izmantots dialoga uzturēšanai starp doktorantu un 

darba vadītāju, publikāciju un promocijas darba sagatavošanā. Tika izmantotas arī individuālās 

mācīšanās formas -individuālais darbs programmas studiju kursu apguvē, pētījuma dizaina 

izstrādāšana un tā atbilstības mūsdienu pētījuma prasībām izvērtēšana, pētījuma datu prezentēšana 

starptautiskajā konferencē un akadēmiskajās diskusijās. 

Attiecības starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu. Ja kontaktnodarbības sastāda 

vairāk par 50% no KP, ir nepieciešams tā pamatojums (pielikumā fakultātes Domes vai nodaļas 

Padomes lēmums). 

Izmaiľas netika ieviestas. 

Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķim un uzdevumiem (pielikumā – studiju plāns 

par iepriekšējo studiju gadu). 

Studiju plāns tika veidots atbilstoši LR pieľemtajam programmas standartam. 

Atbilstoši studiju plānam tika veidots studiju darba grafiks (pielikums 3.1.). 

Programmas saliedēšanas un pilnveidošanas nolūkā fakultātes Dome apstiprināja nodarbību grafiku, 

kas tika savienots ar fakultātes docētāju angļu valodas nodarbībām, jo zinātnes valodas apguve 

programmas attīstībā ir prioritārs uzdevums. 

Ľemot vērā to, ka akreditācijai tika piedāvāta būtiski pārveidota pedagoģijas doktora programma un 

2003. /4. st. gadā pirmajā kursā tika uzľemti 23 studējošie, darbs pirmajā kursā tika organizēts divās 

apakšgrupās. 

2.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība 

Doktorantūrā studējošo zinātniski pētnieciskā darbība 

Doktorantu pētījumi un sadarbība ar darbu vadītājiem tika ievirzīti esošās, DU izveidotās zinātnisko 

pētījumu aprobācijas bāzes izmantošanas ietvaros. Doktoranti tika iesaistīti LZP grantos, 

UNESCO/UNITWIN skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējīgu attīstību globālajā projektā, 

UNESCO projekta Eiropas reģionālā tīklojuma darbā, kas 2003. gadā tika nodibināts Daugavpils 

Universitātē, DU ţurnāla “Journal for Teacher Education and Training”starptautiskajā konferencē, 

kas notika Tallinas Pedagoģiskajā universitātē 2004.gadā (konferenci organizēja 6 valstu 

universitātes ar Igaunijas ZA, Parlamenta, Izglītības un Vides ministriju, Tallinas pilsētas vadības 

līdzdalību un atbalstu. Ieskats par doktorantu publikācijām, līdzdalību konferencēs un daţas citas 

aktivitātes 2003. /4. studiju gadā piedāvātas 3. pielikumā. Pielikumā atspoguļojas arī sadarbība, kas 

doktorantiem ir izveidojusies ar citiem projektiem un specifiskajiem tīklojumiem, kas pēc satura 

atbilst doktorantu pētījuma tēmām. 

Darbība minētajos tīklojumos kļuva par vidi, kurā programmā studējošie var aprobēt savus 

pētījumus, atrast partnerus dialogam Eiropas un citu kontinentu valstīs, mācīties apgūt zinātnisko un 

angļu valodas, attīstīt zinātnisko publikāciju sagatavošanas prasmes. 

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes strukturāla reformēšana zinātniskā potenciāla 

koncentrēšanas un efektivizēšanas nolūkos. Izglītības un vadības fakultātes izveidošana un 

Ilgtspējīgas izglītības institūta izveidošana. 

Reformas tālejošākais mērķis bija nodrošināt akadēmisko programmu attīstību pedagoģijā un 

paplašināt zinātniskos pētījumus fakultātē. IVF Ilgtspējīgas izglītības institūta dibināšana tika 

iecerēta kā zinātniskā potenciāla pilnveidošanas iespēju uzlabošana un attīstības veicināšana šādos 

līmeņos: 

universitātes kā institūcijas attīstība; 

pedagoģijas zinātnisko pētījumu attīstība Latgales reģionā; 

245

iekļaušanās padziļināšana pedagoģijas zinātnes attīstības procesos valsts mērogā; 

dialoga un partnerattiecību paplašināšana un padziļināšana zinātniskos pētījumos 

starptautiskajā līmenī. 

DU doktora programmas pedagoģijā realizēšanai ir nodrošināts viens no būtiskākajiem 

nosacījumiem – ir sava promociju padome, kas pastāvējusi kopš 1992. gada 26. novembra LZP 

lēmums Nr. 49-1-5. Pašreizējā promocijas padome tika apstiprināta skolu, nozaru un augstskolu 

pedagoģijas apakšnozarēs 2000. gada 26. jūlijā ar Latvijas Zinātnes padomes lēmumu Nr. 6-3-2, 27. 

06. 2000. Doktora programma tika sagatavota apakšnozarēs, kuras atbilst promocijas padomes 

specializācijai. 

Doktora programmas realizēšana šajā studiju gadā tika saskaľota ar Ilgtspējīgas izglītības institūta 

pētījumiem un formulētajiem virzieniem. Doktorantūras programmas realizēšanai tika izmantota 

bāze, kas izveidota vienlaikus ar doktorantūras programmas sagatavošanu akreditācijai: ikgadējā 

starptautiskā konference, fakultātes ţurnāls, starptautiskās sadarbības tīklojumi, pētījumi valsts un 

starptautiskajos projektos. 

Pielikumos piedāvāta informācija, kas ilustrē programmā strādājošo docētāju kvalifikāciju, 

zinātnisko interešu virzienus un aktivitātes zinātnē (skat.3.2-3.11. pielikumu). 

2.4. Vērtēšanas sistēma 

Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums un analīze 

Ikgadējā studiju darba kvalitātes izvērtēšana : tika realizēta katrā studiju posmā un vērtēta kursu 

noslēgumā eksāmenos un diferencētās ieskaitēs. 


doktoranta piedalīšanās teorētisko semināru diskusijās, kas apliecina gan zinātniskās 

literatūras pārzināšanu un tās izpratni, gan spējas piedāvāt zinātnisko problēmu risinājumus, 

aktivitātes un produktivitāte zinātniskajā darbā: darbs arhīvos, bibliotēkās, uzstāšanās 

konferencēs, zinātniskajos semināros, sagatavoto referātu, rakstu un promocijas darba 

kvalitāte, 




promocijas padome pedagoģijā augstskolu pedagoģijas, skolas, nozaru pedagoģijas 

apakšnozarēs. 

Vērtēšanas bieţums (nepārtrauktā vērtēšana vai vērtēšana tikai semestra beigās). Izvēles 

pamatojums 

Katrā studiju kursā vērtēšanas/izvērtēšanas veidu nosaka docētājs. Ir studiju kursi, kuros notiek 

daţādas pārbaudes semestra laikā un studiju kursi, kuros vērtēšana notiek kursa noslēgumā semestra 

beigās. 

246

2003./4. studiju gadā vairāk veicinājām studējošo pašizvērtēšanas darbību. Tas tika darīts gatavojot 

tēzes un rakstus, kuru apspriešanā kā pirmais tika uzklausīts autora viedoklis, kas tika papildināts ar 

citu doktorantu izvērtējoši/ vērtējošo viedokli un profesoru grupas viedokli. 

Pētot pašizvērtēšanas procesus radās secinājums, ka noslēguma eksāmenā ir jāiekļauj papildus 

uzdevums: savu publikāciju kritiska izvērtēšana. 

2.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē Studējošo aptaujas 

2003. /4. st. gadā studiju programmas realizēšanā balstījāmies uz sadarbību starp studējošajiem un 

docētājiem, uz abpusējo ieinteresētību meklēt risinājumus, kuri ļauj iegūt labāku rezultātu. Šīs 

attiecības bija viegli uzturēt, jo programmā studējošie pamatā ir fakultātē strādājošie pasniedzēji un 

arī filiālēs blakusdarbā strādājošie mācībspēki. Tādejādi programmas realizēšanā tika izrunātas, 

apspriestas problēmas, izvērtēta pašsajūta un lēmumi risinājumu izvēlei tādejādi tika pieľemti veidā, 

kas raksturīgs adaptīvajam menedţmentam. Tādejādi programmā mācīšanās organizēšanai un 

mācību vides organizēšanai ieviesām adaptīvā menedţmenta pieeju, kura garantē kvalitatīvāku 

lēmumu pieľemšanu un atbildīgāku izvērtēšanu. 

Kvantitatīvās aptaujas netika piedāvātas, jo pēc studējošo skaita tām nav ticamības. 

Absolventu un darba devēju aptaujas. Programmas beidzēju nodarbinātība. 

Jaunajam programmas variantam, kurš tika akreditēts beidzēju šajā studiju gadā vēl nebija. 

Programmā studējošie ir nodarbināti DU, Rēzeknes augstskolā, LU, skolās, izglītības iniciatīvu 

centrā Jēkabpilī, Kurzemes rajona skolu valdē u.c. Darba vietās ir interese par zinātniskā potenciāla 

paaugstināšanu saviem darbiniekiem. Augstākā zinātniskā kvalifikācija programmā studējošajiem ir 

kā personiskais pieprasījums pēc pētnieka prasmju pilnveidošanas, lai paaugstinātu savu 

profesionālo kompetenci. 

2.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls Akadēmiskā, vispārējā personāla 

skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu 

Akadēmiskā personāla sastāvs nemainījās. 

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām (pielikumā personāla 

atjaunošanas, apmācības un attīstības plāns). 

Akadēmiskā personāla kvalifikācija un tās pilnveidošanās ir atspoguļota pielikumos , kas seko tālāk. 

Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā 

Studiju programmā strādā 15 docētāji, no tiem 14 DU ir pamatdarbā (5 profesori, 5 asoc.profesori, 4 

docenti) un 1 strādā DU blakusdarbā (profesors). 

2.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums Studiju programmas 

finansēšana 

Valsts budţeta līdzekļi un studējošo iemaksas, kuras bija apstiprinātas ar DU Senāta lēmumu. 

Līdzekļi izmantoti saskaľā ar tāmi, kuras struktūra apstiprināta DU Senātā. 

Auditorijas, laboratorijas, kabineti, darbnīcas: to skaita, lieluma un aprīkojuma atbilstība studiju 

programmas mērķiem un uzdevumiem. Izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 

DU Pedagoģijas doktora programma tiek realizēta universitātes ēkā Parādes ielā 1. Programmai ir 

sava telpa (430.a), kura pielāgota nodarbībām, diskusijām, kurai ir pievienotas doktorantūrai 

sagatavotās grāmatu kolekcijas un materiālu uzglabāšanas telpa, neliela virtuve. Doktorantūras 

telpai pretī izveidota datorklase, kas apgādāta ar serveri, labu datortehniku, internetu, SPSS 

programmu, iespēju izmantot bibliotekas piedāvātos avotus ţurnālu rakstu lasīšanai. Datorklasē ir 

247

izveidots grāmatu kolekcijas saraksts un ir iespēja lasīt grāmatas turpat doktorantūras telpās. 

Doktorantūrai ir savs jaudīgs kserokss, multimēdiju aparāts, ekrāns. Doktoranti var izmantot 

fakultātes pārnēsājamos datorus. Citas fakultātes telpas un datorklases sociālo zinību fakultātē, kur 

arī ir iespēja strādāt ar SPSS. 

Šī studiju gada laikā tika turpināts darbs pie ārzemju literatūras iegādes atbilstoši materiālajām 

iespējām. 

2.8. Ārējie sakari 

Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā. 

Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām savā valstī un ārvalstīs. 

Šajā studiju gadā sadarbība tika attīstīta uz bāzes sagatavošanu, kas nepieciešama, lai doktorantiem 

būtu iespējas publicēt savu pētījumu rezultātus un iesaistīties zinātniskās diskusijās starptautiskā 

līmenī. Iepriekš aprakstītie pasākumi, kuri tika veikti starptautiskajā sadarbībā ar ārvalstu partneriem 

DU un citos starptautiskajos tīklojumos. 

Pielikums 2.1. 

Studiju darba grafiki 2003. /4. gadā DU pedagoģijas doktorantūrā 

Angļu valodas nodarbības doktorantiem un IVF docētājiem 

Datums Laiks Grupa Docētāji 

09.09.03. 17.00 Iesācējiem un ar vidējām zināšanām I.Belousa, Dz. Iliško 

16.09.03. 17.00 Iesācējiem un ar vidējām zināšanām 

Ar labām zināšanām 

I.Belousa, Dz. Iliško 









21.10.03. 17.00 Iesācējiem un ar vidējām zināšanām I.Belousa, Dz. Iliško 




04.11.03. 17.00 Iesācējiem un ar vidējām zināšanām I.Belousa, Dz. Iliško 

11.11.03. 17.00 Iesācējiem un ar vidējām zināšanām I.Belousa, Dz. Iliško 

248



25.11.03. 17.00 Iesācējiem un ar vidējām zināšanām 












20.01.04. 17.00 Iesācējiem un ar vidējām zināšanām 























249





DU IVF III Doktorantūras III kursa darba grafiks 

2003./4. studiju gadā 

Datums Laiks studiju priekšmets docētājs 

04.09.03. 13.00 ATSKAITE par paveikto 2. studiju gadā. 

Studiju programmas piedāvājums un 

uzdevumi 3. studiju gadā 

III profesoru 

grupa 

IX Publikāciju sagatavošana Darbu vadītāji 

30.09.03. 15.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju 

struktūras izvērtēšanā 

A.Pipere 

I.Salīte 

Darbu vadītāji 

X Darbs ar vadītājiem Darbu vadītāji 

04.11.03. 15.00 Teorētiskais seminārs par darba struktūru, 

saturu. 

11.11.03. 15.00 Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas 


25.11.03. 15.00 Kurss pēc studentu pieprasījuma 

III profesoru 

grupa 

Prof. E.Krastiľa 

XII Publikāciju sagatavošana Darbu vadītāji 

13.01.04. 15.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju 


II Promocijas darba problēmas sagatavošana 

akadēmiskai diskusijai 

02.03.04. 15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu 

tēmām 

A.Pipere 

I.Salīte 


III profesoru 

grupa 

III profesoru 

grupa 

09.03.04. 15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu III profesoru 

250

tēmām grupa 

15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu 

tēmām 

aprīlis Promocijas eksāmens svešvalodā 

Jūlija 

2.puse 

Augusta 2. 

puse 

Promocijas eksāmens pedagoģijā 

Priekšaizstāvēšanās 

III profesoru 

grupa 

DU IVF III pedagoģijas doktorantūras II kursa darba grafiks 

2003. /4. studiju gadā 


04.09.03. 12.00 ATSKAITE par paveikto 1. studiju 

gadā. 


uzdevumi 2. studiju gadā 

III profesoru grupa 

IX Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji 

09.09.03. 15.00 Mācību plānu un programmu attīstība E.Krastiľa 

16.09.03. 15.00 Mācību plānu un programmu attīstība E.Krastiľa 

14.10.03. 15.00 Mācību vides attīstības problēma 

psiholoģijā 

17.10.03. 16.00 Teorētiskais seminārs (I) . Zinātnisko 

publikāciju struktūra. 

I.Kokina 

A.Pipere 

Asoc.prof. 

A.Pipere 

X -XI Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji 

21.10.03. 15.00 Mācību vides attīstības problēma 

psiholoģijā 

I.Kokina 

A.Pipere 

251

14.11.03. 16.00 Praktiska nodarbība zinātnisko 

publikāciju struktūras izvērtēšanā 


09.12.03. 15.00 Mācību vides attīstības problēmas 

pedagoģijā 

13.12.03. 16.00 Teorētiskais seminārs (II) 

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 

izglītībā. Ilgtspējīga izglītība. 

16.12.03. 15.00 Mācību vides attīstības problēmas 

pedagoģijā 

19.12.03. 16.00 Teorētiskais seminārs II 

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija 

izglītībā. Ilgtspējīga izglītība. 

I-II Promocijas darba problēmas 

sagatavošana akadēmiskai diskusijai 

A.Pipere 

I.Salīte u.c. 

I.Salīte 


I.Salīte 



03.02.04. 15.00 Apdāvinātības problēma pedagoģijā J.Davidova 

I.Kokina 

10.02.04. 15.00 Apdāvinātības problēma pedagoģijā J.Davidova 

02.03.04. 15.00 Skolotāja kompetences problēma 

pedagoģijā 

09.03.04. 15.00 Skolotāja kompetences problēma 

pedagoģijā 

I.Kokina 

I.Kokina 

E.Krastiľa 

I.Kokina 

E.Krastiľa 

IV-VI Rakstu sagatavošana, darbs ar Darbu vadītāji 

Augusta 

2.puse 

vadītājiem 

Akadēmiska diskusija par rakstiem III profesoru grupa 

252

DU IVF III Doktorantūras I kursa (1. apakšgrupa) darba grafiks 



28.08.03. 14.00 Ievads. Studiju programmas piedāvājums. 

Publikācijas un publicēšanās iespējas. Darba 

vadītāju izvēle. 

12.09.03. 17.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un 

metodes 

20.09.03. 11.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un 

metodes 

Prof. I.Salīte 

Prof. 

A.Vorobjovs 

Prof. 

A.Vorobjovs 

27.09.03. 11.00 Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Asoc.prof. 

A.Pipere 

10.10.03. 17.00 Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Asoc.prof. 

25.10.03. 11.00 Teorētiskais seminārs (I) . Zinātnisko 


A.Pipere 

Asoc.prof. 

A.Pipere 


21.11.03. 16.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju 

struktūras izvērtēšanā . Izglītības filosofija un 

mūsdienu izglītības teorijas 

13.12.03. 11.00 Teorētiskais seminārs (II) 

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija izglītībā. 

Ilgtspējīga izglītība. 




10.01.04. 11.00 Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības 

teorijas 

A.Pipere 


III profesoru 

grupa 

III profesoru 

grupa 


16.01.04. 17.00 Pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstība Prof. J.Pokulis 

24.01.04. 11.00 Didaktika modernismā un postmodernismā Prof. I.Ţogla 

253

21.02.04. 11.00 Didaktika modernismā un postmodernismā Prof. I.Ţogla 

5.03.04. 17.00 Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu 

virzieni 

13.03.04. 11.00 Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu 

virzieni 

Prof. 

A.Vorobjovs 

Prof. 

A.Vorobjovs 

13.04.04. 11.00 Promocijas darba struktūras izveidošana Prof. 

A.Vorobjovs 

24.04.04. 11.00 Promocijas darba struktūras izveidošana Prof. 

A.Vorobjovs 

IV-VII Darbs ar vadītājiem 

DU IVF III Doktorantūras I kursa (2.apakšgrupa) darba grafiks 








A.Pipere 


27.09.03. 15.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un 

metodes 

11.10.03. 15.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un 

metodes 



A.Pipere 

Prof. 

A.Vorobjovs 

Prof. 

A.Vorobjovs 

Prof. I.Ţogla 

Prof. I.Jurgena 


15.11.03. 15.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju 




254

29.11.03. 15.00 Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības 

teorijas 

06.12.03. 15.00 Teorētiskais seminārs (II) 






10.01.04. 15.00 Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības 

teorijas 


Asoc.prof. 

A.Pipere 

III profesoru 

grupa 

III profesoru 

grupa 


Asoc.prof. 

A.Pipere 

17.01.04. 15.00 Didaktika modernismā un postmodernismā Prof. I.Ţogla 

24.01.04. 15.00 Pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstība Prof. J.Pokulis 

21.02.04. 16.00 Didaktika modernismā un postmodernismā Prof. I.Ţogla 


virzieni 


virzieni 

Prof. 

A.Vorobjovs 

Prof. 

A.Vorobjovs 

03.04.04. 15.00 Promocijas darba struktūras izveidošana Prof. 

A.Vorobjovs 

24.04.04. 15.00 Promocijas darba struktūras izveidošana Prof. 

A.Vorobjovs 


Doktorantu publicētie raksti 

Ţenija Bērziņa 

Doktorantu publikācijas 

Pielikums 2.2. 

Starptautiskā konference Tallinā, 14-16.04.2004. “Pieejas lasīšanas grūtību pārvarēšanai pirmsskolas vecumā” 

255

Starptautiskā konference “Bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana un kognitīvā attīstība” Madridē, 3-6.05.2004. – 

“Bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanas pieredze “Soli pa solim” programmā 

Starptautiskā loma bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanā” (autoru grupa) 

Starptautiskās asociācijas Step by Step konference Budapeštā, 8-12.11.2004,CD, “Gadījuma pētījums: Vecāku loma 

bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanā” (autoru grupa) 

Ilze Volonte 

Development Of Creative Activities In Visual Art – International Conference: “Teaching and Training in Higher 

Education: New Trends and Innovations” – April 13-17, 2003, Aveiro, Portugall, 2003 – CD-ICHED- 

Aveiro/main/comm/p82pdf.-p.1-12. 

Interest from Creative Activity to Creativity - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art 2003” – 

10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.119-129. http://www.generativeart.com/papersGA2003/b20.htm 

Strategy of Sustainable Education in Art Pedagogy - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art 

2003” – 10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.130-136. 

The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality – 2 nd Internacional Conference “Sustainable 

Development. Culture . Education.” – 14.-16 April, 2004, Tallinn, Estonia. 

Lauma Veita 

Veita L. Rokdarbu uzdevumu sacerēšana studiju procesā // Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. I daļa : 

Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Rīga, RPIVA, 2004.g., 210. – 215. lpp. 

Veita L. Roku darbs – skolēnu spēju attīstītāja // Rakstu krājums. Izglītība Latvijā gadssimtu mijā: problēmas un 

risinājumi. – Liepāja: LiePa, 2000. – 215. – 216. lpp. 

Вейта Л. О системном подходе как средстве развития познавательной деятельности и креативности 

учащихся начальных классов на уроках труда // Lietuvos mokukla: Praeitis, dabartis, ateitis: Mokslines 

konferencijos medţiaga. – 1997 m. lapkričio 20 – 21d., Klaipeda: Klaipēdas universitātes izdevums, !998. – 73.- 

74.lpp. 

Veita L. Rokdarbu sistēmas struktūra // Daugavpils Peadagoģiskās universitātes 7.ikgadējās zinātniskās konferences 

rakstu krājums. A 9 Sabiedrības veselība. Sporta zinātne. Mākslas zinātne. Politiskās Zinātnes, socioloģija, 

ekonomika, valodniecība. – Daugavpils: DPU “Saule”, 1999. – 81. – 82. lpp. 

Veita L. Rokdarbu skolotāju izglītošana ar sistēmpieejas palīdzību // Profesionāla skolotāja sagatavošanas 

problēmas: Konferences tēzes. – Rēzekne: Rēzeknes augstskola, 1997. – 78.-79.lpp. 

Veita L. Par sistēmpieejas nozīmi topošo darbmācības skolotāju izglītošanā // Mūsdienu pamatskolas skolēns un 

skolotājs: Zinātniskās konferences tēzes 1996.g.7., 8.maijā. – Liepāja: LPA, 1996. 72. – 73.lpp. 

Veita L. Rokdarbu iespējas radošo spēju attīstīšanā // Spēju attīstīšanas nozīme skolā: Zinātniski metodiskās 

konferences referātu tēzes 1995.g. 8., 9.nov. – Liepāja: LPA, 1995.- 30.-31.lpp. 

Veita L. Jaunrade – studentu spēju attīstītāja // Tautas māksla kā ētikas sastāvdaļa: Referātu tēzes 

1989.g.26.,27.sept.- Liepāja: LPA, 1989. 

Veita L. Rokdarbu sistēmas struktūra // Daugavpils Peadagoģiskās universitātes 7.ikgadējās zinātniskās konferences 

rakstu krājums. A 9 Sabiedrības veselība. Sporta zinātne. Mākslas zinātne. Politiskās Zinātnes, socioloģija, 

ekonomika, valodniecība. – Daugavpils: DPU “Saule”, 1999. – 81. – 82. lpp. 

Sandra Kraukle 

Starptautiskā konference Tallinā, 14-16.04.2004. CD, “Pieejas lasīšanas grūtību pārvarēšanai pirmsskolas vecumā” 

(autoru grupa) 

Valentīnas Sūniņas 

Publikācija Non-Graded Assessment in Primary Education, Līga Liepiľa, Valentīna Sūniľa, Valda Reķe 

256

Education in Latvia Transition: The Challenge of Management, Report on Education in Latvia 2001./2002.Created 

and printet by publishinng ISBN 9984663-98-1 

Sūniľa V. Kritiskā domāšana sākumskolā/ Vēstis skolai 2002.g. 

Sūniľa V. Ievirze pētniecībā/ Skolotājs. 2004.g. Nr.1 (43) 

Sarmīte Joma 

"Проблемы содержания обучения иностранному языку в неязыковом вузе" 

Межденародная научно-практическая конференция студентов и преподавателей, Минск, 28-29 апреля 2003 

год 

Doktorantu uzstāšanās konferencēs 

Valentīnas Sūniņas 

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija un prakse 

skolotāju izglītībā – 2” 

2004.gada 5.-6.aprīlī „Integrācija sākumskolā. Ieguvums vai zaudējums?” 

Sandra Kraukle 


Lauma Veita 

Veita L. Rokdarbu uzdevumu sacerēšana studiju procesā // Teorija un prakse skolotāju izglītībā II. I daļa : 

Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli. – Rīga, RPIVA, 2004. g., 210. – 215. lpp. 

Veita L. Par sistēmpieeju pieaugušo izglītošanā // “Pieaugušo izglītība – Es un mana līdzdalība sabiedrībā”: 

Starptautiska konference pieaugušo izglītībā. – Rīga, 2000.g. 13. – 14.okt. 

Veita L. Par sistēmpieejas nozīmi topošo darbmācības skolotāju izglītošanā // Mūsdienu pamatskolas skolēns un 

skolotājs: Zinātniskās konferences tēzes 1996.g.7., 8.maijā. – Liepāja: LPA, 1996. 72. – 73.lpp. 

Veita L. Jaunrade – studentu spēju attīstītāja // Tautas māksla kā ētikas sastāvdaļa: Referātu tēzes 1989.g.26., 

27.sept.- Liepāja: LPA, 1989. 

Ţenija Bērziņa 


Starptautiskā konference “Bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušana un kognitīvā attīstība” Madridē, 3-6.05.2004. – 

“Bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanas pieredze “Soli pa solim” programmā 

Starptautiskā konference “Bērnu ar īpašām vajadzībām kognitīvās attīstības daţādi aspekti”, Vosa (Norvēģija), 26- 

29.10.2005. “Gadījuma pētījums: Vecāku loma bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanā” (autoru grupa) 

Starptautiskās asociācijas Step by Step konference Budapeštā, 8-12.11.2004,CD, “Gadījuma pētījums: Vecāku loma 

bērnu ar īpašām vajadzībām iekļaušanā” (autoru grupa) 

Irmīne Pogrebņaka 

Starptautiskā zinātniskā konference “Teorija un prakse skolotāju izglītībā” 2004.g. 5.-6.aprīlis uzstāšanās un raksts 

(nopublicēts RPIVA krājumā) “Labvēlīgas mācīšanas vides radīšana bērniem ar mācību traucējumiem 

vispārizglītojošā skolā”. 

Daiga Zaķe 

257

"Проблемы содержания обучения иностранному языку в неязыковом вузе" 

Межденародная научно-практическая конференция студентов и преподавателей, Минск, 28-29 апреля 2003 

год 

Programmā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajos projektos un to vadīšana: 

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 

Pielikums 2.3.. 

Līdzdalība starptautiskajos projektos: Eiropas-Austrālijas vides izglītības metodoloģiskajā projektā 1995.-2000. gadam; 

UNESCO/ACEID (Klusā okeāna reģiona izglītības inovāciju centrs) 1997.-2000. gads; UNESCO/UNITWIN “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju” 2000.-2004.gads; EMSU “Environmental Management 

Sustainable Universities” kopš 2002.gada; PCC (Pacific Circle Consortium in education research) “Teacher education 

for future” kopš 2004. gada; Gēteborgas starptautiskās konsultācijas “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” dalībniece no 

2004.gada (konsultācijas pastāvēs līdz 2014. gadam). 

Starptautisko projektu vadīšana: UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta Eiropas reģionālās 

grupas vadītāja kopš 2003.gada. 

Starptautiskie projekti, kas orientēti uz izglītības programmu attīstību un pedagoģisko kompetenci: Baltic Universities 

21 kopš 2004. gada; Nordplus projektā kopš 2001. gada; Erasmus trīs projekti (ar Berlīnes Brīvo Universitāti kopš 2003. 

gada, ar Odenses Universitāti kopš 2004. gada, ar Ungāriju noslēgts bilaterālais līgums no 2005. gada). 

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 

Līdzdalība starptautiskajos projektos: Asia-Link Program “City‟s and Building‟s Identity. Euro-Asia exchange on 

Cultural-Technological Advanced skills of Environmental Generative Design”; Italy, Politecnico di Milano University; 

ACEID (Asia – Pacific Centre of Educational Innovation for Developmant; UNITWIN/UNESKO project “Reorienting 

Teacher Education to Address Sustainability”; Project “Establishing of support network for promotion of innovative 

SMEs development of Electronic and Information Technology branches in regions of Latvia” – SME 1999/2 – 1.3.1.- 

2.3./ REG-ELIN-LAT – European Commission Research Directorates General Shared Cost AM CPF Forms– Scientific 

Person in charge of the project; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 

Līdzdalība starptautiskajos projektos: 1998.-2000. gads - Starptautiskais zinātniskais projekts Nr. 118/23 “Apdāvināto 

bērnu mūzikas mācīšanas fenomenoloģiskais modelis“ (Zviedrija, Somija, Latvija). 

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 

Līdzdalība starptautiskajos projektos: Londonas Metropolitēna Universitāte, Lielbritānija, „Children ‟s Identity and 

Citizenship in Europe” 2001. – 2004.gads; Hedmarkas augstskola, Norvēģija, ,, Consumer Citizenship Network” 2004. 

gads; 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 

Līdzdalība starptautiskajos projektos: UNESCO/UNITWIN “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības 

stratēģiju” 2000.-2004.gads; UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta Eiropas reģionālajā grupā 

kopš 2003.gada. 

258

Izglītības iniciatīvu centra starptautiskajā projektā ar Ungāriju, Bulgāriju par čigānu izglītības problēmām kopš 2002. 

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 

Līdzdalība starptautiskajos projektos: UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes ”Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” (kopš 2000.gada); UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta 

Eiropas reģionālajā grupā kopš 2003.gada. 


Programmā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajās konferencēs kopš 1999. gada ārpus Baltijas: 

Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs 5 konferences 

Ķīna, Pekina, 2004.; Vīne, Austrija, 2003.; Vroclava, Polija, 2003.; Ostrova, Čehija, 2001.; Bangkoka, Taizeme, 2000.; 

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 15 konferences 

Bangkoka, Taizeme, 2005.; Gēteborga, Zviedrija, 2004.; Hongkonga 2004.; Monterreja, Meksika, 2004.; Plocka, Polija 

2004.; Svenborga, Dānija 2003.; Kariega, Dienvidāfrika, 2002.; Grahamsouna, Dienvidāfrika 2002.; Atēnas 2002.; 

Leidene, Nīderlande 2002.; Ņujorka, ASV 2001.; Sofija, Bulgārija 2001.; Toronto, Kanāda 2000.; Budapešta, Ungārija 

2000.; Bangkoka 1999.; Sidneja, Austrālija 1999.; 

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 7 konferences 

Montereja, Meksika, 2004.; Milāna, Itālija 2003.; Aveiro, Portugāle 2003.; Vitebska 2001.; Joškarola 2002.; Bangkoka 

1999.; Sidneja 1999.; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 15 konferences 

Agridţento Itālija, 2004.; Londona 2004.; Tenerife, Spānija 2004.; Aveiro, Portugāle, 2003.; Eksetera, 2003.; Rodosa, 

Grieķija 2002.; Bergena, Norvēģija 2002.; Rotterdama, Nīderlande 2002.; Eksetera, Lielbritānija 2001.; Barselona, 

Spānija 2001.; Zalcburga, Austrija 2000.; Helsinki Somija 2000.; Ungārija, Debrecena, 2000.; Stambula, Turcija, 

1999.; Stokholma, Zviedrija 1999.; 

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 10 konferences 

Parīze 2004.; Krakova 2004.; Glazgova 2004.; Nendgrebena, Vācija 2002.; Sankt-Pēterburga 2001.; Londona 2003.; 

Ostrova, Čehija 2002.; Londona 2002.; Vroclava 2001.; Ostrava 2001.; 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiľa 2 konferences 

Ungārija 2004., Atēnas 2002.; 

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 6 konferences 

Sudaka, Ukraina 2004.; Honolulu, ASV 2004.; Jaunzēlande (e-konference) 2002.; Murcija, Spānija 2000.; Durhema, 

ASV, 2000.; Helsinki, Somija, 2000.; 

Programmā strādājošo docētāju piedalīšanās starptautiskajās konferencēs Baltijā: 


259


Tallina 2003.; Kauņa 2000.; 


Tallina 2004.; Šauļi 2004.; Klaipēda 2000.; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 6 koferences 

Tallina, 2004.; Kauņa 2003.; Klaipēda 2003.; Šauļi, 2002.; Viļņa 2002.; Klaipēda, 2001.; Klaipēda, 2000.; 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiľa 3konferences 

Tartu 2004.; Tallina 2004.; Šauļi 1999.; 


Tallina 2004.; Klaipēda 2000.; Kauņa 2000.; 

Programmā strādājošo docētāju raksti starptautiskajās konferencēs, referējamos izdevumos 


Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs 11 publikācijas 

Ķīna, Pekina, 2004.; Vīne, Austrija, 2003.; Vroclava, Polija, 2003.; Rīga, 2003.; Viļņa, 2002.; Rīga, 2002.; Daugavpils, 

2002.; Ostrova, Čehija, 2001.; Daugavpils, 2000.; Bangkoka, Taizeme, 2000.; 

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 9 publikācijas 

Monterreja, Meksika, 2004.; Daugavpils 2003.; Atēnas 2003.; Grahamsouna, Dienvidāfrika 2002.; Daugavpils 2002.; 

Daugavpils 2000.; 

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 14 publikācijas 

Šauļi 2004.; Milāna, Itālija 2004.; Montereja, Meksika, 2004.; Tallina 2004.; Milāna, Itālija 2003.; Aveiro, Portugāle 

2003.; Vitebska 2001.; Daugavpils 2000.; Klaipēda 2000.; Oksforda 2000.; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 20 publikācijas 

Daugavpils, 2004.; Tallina, 2004.; Rīga, 2003.; Aveiro, Portugāle, 2003.; Eksetera, 2003.; Daugavpils, 2003.; Šauļi, 

2002.; Nortridţa, 2002.; Rīga, 2002.; Viļņa 2002.; Daugavpils, 2002.; Klaipēda, 2001.; Klaipēda, 2000.; Stambula, 

Turcija, 1999.; 

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 14 publikācijas 

Rīga 2004.; Rīga 2003.; Londona 2003.; Rēzekne 2002.; Rīga 2002.; Liepāja 2002.; Ostrova, Čehija 2002.; Londona 

2002.; Klaipēda, 2001.; Rīga, 2001.; Rēzekne 2001.; Vroclava 2001.; Ostrava 2001.; Rīga 2000. 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiľa 4 publikācijas 

Tartu 2004.; Rīga 2003.; Tallina 2004.; Atēnas 2003.; 

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 9 publikācijas 

Tallina 2004.; Honolulu 2004.; Rīga 2003.; Belfasta 2003.; Daugavpils 2002.; Daugavpils 2000.; Klaipēda 2000.; 

Daugavpils 2001.; Rīga 2000.; 

260

Tēzes starptautiskajās zinātniskajās konferencēs 

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 7 

Bangkoka, 2005.; Gēteborga 2004.; Hongkonga, 2004.; Grahamstouna, Dienvidāfrika 2002.; Bangkoka 1999.; Sidneja, 

Austrālija 1999.; 

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 8 

Aveiro, Portugāle, 2003.; Šauļi 2002.; Daugavpils 2002.; Joškarola 2002.; Vitebska 2001.; Klaipēda 2000.; Bangkoka 

1999.; Sidneja 1999.; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 9 

Londona, 2004.; Kauņa, 2003.; Aveiro, 2003.; Rhodes, 2002.; Barselona, 2001.; Eksetera, Anglija, 2001.; Somija, 

2000.; Debrecena, Ungārija, 2000.; Stokholma, 1999.; 

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 9 

Glazgova 2004.; Nendgrebena, Vācija, 2002.; Rīga 2001.; Sankt-Pēterburga 2001.; Parīze 2000.; Rīga 2000.; Rēzekne 

1999.; 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 9 

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 3 

Rīga 2000.; Durhama 2000.; Daugavpils 2000.; 


Izveidots zinātnisks ţurnāls angļu valodā “Journal of Teacher Education and Training” (ISSN 1407 – 

8724). Projekta realizēšanas laikā izdoti četri šī ţurnāla numuri (to kopējais apjoms 413 lpp), 2005.gada 

maijā tiks izdots tā 5. numurs. Ţurnāls iesniegts šī pamatojuma pielikumā. 

Izveidota starptautiskā recenzēšanas komanda: 

1.numuram: 12 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Baltkrievijas, Jamaikas, Austrālijas, Kanādas, Latvijas. 

Kopā 9 valstis. 

2. numuram: 23 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Baltkrievijas, Jamaikas, Austrālijas, Igaunijas, Somijas, 

Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas, Anglijas, Latvijas. Kopā 13 valstis. 



4. numuram: 23 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Jamaikas, Austrālijas, Igaunijas, Somijas, 

Dienvidāfrikas, Anglijas, Kanādas, Latvijas. Kopā 12 valstis. 


Iedibināta ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” starptautiskā (ceļojošā) konference 

“Sustainable development. Culture. Education”. 

2003. gadā 1. konference Daugavpils Universitātē (izdots 2. un 3. ţurnāla numurs ar 23 zinātniskām publikācijām un 

261

konferences rakstu krājums CD formātā). 

2004. gadā 2. konference Tallinas pedagoģiskajā universitātē ar Igaunijas parlamenta un Zinātľu akadēmijas 

atbalstu (izdots 4.ţurnāla numurs ar 11 zinātniskām publikācijām un konferences rakstu krājums CD formātā 813.lpp. 

apjomā (ISBN 9985-58-317-5). 


Par tradicionālu ir kļuvusi starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”, kura notikusi DU 1999., 2001., 

2003. gadā. Piemēram, 2003. gada konferencē tika izdots konferences rakstu krājums divās daļās 332 lpp. apjomā (angļu 

valodā), kura rediģēšanā piedalījās redkolēģijas locekļi no Brazīlijas, Baltkrievijas, Somijas, Itālijas, ASV, Zviedrijas, 

Lietuvas, Latvijas. Kopā 8 valstis. 


Daugavpils Universitātē 2003. gada maijā tika izveidota UNESCO skolotāju izglītības pārorientēšanas pirmā 

starptautiskā Eiropas reģionālā universitāšu sadarbības grupa (tīklojums). Atbildība par tā attīstību tika uzticēta DU. 

(Skat. pielikumā vēstuli no individuālās darba sarakstes ar UNESCO pilnvaroto globālā projekta vadītāju un ANO 

atbildīgo par izglītības ilgtspējīgai attīstībai dekādes aktivitāšu organizēšanu universitāšu globālajā tīklojumā). 

Pielikums 2.10 

Daugavpils Universitātē Izglītības un vadības fakultātē izveidots “Ilgtspējīgas izglītības institūts”, kuru apstiprināja DU 

Senāts 2003.gada 7. augustā. 

Pielikums2.11.. 

Izdevums 2002. gadā 2003. gadā 2004. gadā kopā 

Starptautiskos 

izdevumos 

ZA atzītajā 

DU ţurnālā 

“Journal of 

Teacher 

Rodas 

universitātē 

EMSU 

konferences 

krājumā 

1 publikācija 

(I.Salīte, 

A.Salītis, 

R.Klepere) [15 

lpp.] 

4 publikācijas 

I.Belousa [10 

Atēnu Izglītības un 

pētījumu institūta 

konferences rakstu 

krājumā 

1 publikācija (I.Salīte, 

E.Krastiľa) [11 lpp] 

Tallinas 13. Eiropas 

konference 

1 publikācija (I.Belousa, 

S.Zariľa) [5 lpp.] 


Dz.Iliško, I.Kokina [12 

Havaju konferences krājumā 1 

publikācija (A.Pipere) [14 lpp] 

Monterrejas tehnoloģiskajā 

universitātē EMSU konferences 

krājumā 2 publikācijas (I.Salīte, 

A.Salītis, V.Kudiľš, R.Klepere) [16 

lpp] 

(A.Šļahova, M.Čačka, I.Volonte) [13] 


V.Kudiľš, R.Klepere [9 lpp] 


[74 lpp.] 


262

Education 

and Training” 

DU 

starptautiskajās 

konferencēs 

Starptautiskās 

konferences 

Latvijā 

Nezinātnis-ki 

izdevumi 

Latvijā 

Tēzes 

starptautiskās 

zinātniskās 

konferencēs 

ārvalstīs 

lpp] 

J.Davidova, 

I.Kokina [7 lpp] 

E.Oļehnoviča [9 

lpp] 

I.Salīte [12 lpp] 

3 raksti 

A.Pipere [10 lpp] 

A.Ruţa [6 lpp] 

T.Uzole [10 lpp] 

lpp] 

T.Uzole [6 lpp] 

I.Salīte, R.Klepere [15 

lpp] 

3 raksti 

L.Silova, A.Zagorskis [10 

lpp] 

I.Salīte, R.Klepere [19 

lpp] 

I.Salīte, E.Skrupska [7 

lpp] 

Rēzeknē 1 publikācija 

E.Krastiľa [7 lpp] 

Rīgā 1 publikācija 

A.Pipere, E.Krastiľa [12 

lpp] 


I.Salīte [6 lpp] 

Rodas universitātē 

I.Salīte, A.Salītis, 

R.Klepere [1] 

J.Davidova, I.Kokina [9 lpp] [79 lpp.] 

6 publikācijas Tallinā (DU 

konferencē) 

V.Kudiľš, R.Klepere [10 lpp] 

A.Šļahova, M.Čačka [21 lpp] 

V.Dombrovskis, S.Guseva [9] 

V.Guseva [7 lpp] 

A.Pipere [18 lpp] 

E.Krastiľa, I.Ločmele [8 lpp] 

Honkongā PCC konferencē 

I.Salīte, A.Salītis, V.Kudiľš [1] 

Gēteborgā:I.Salīte [1] 

A.Salītis [1] 

Meksikā: I.Salīte,A.Salītis, R.Klepere, 

V.Kudiľš [1] 

Tallinā: J.Savvina, A.Šļahova, 

M.Čačka [1] 

Meksikā: A.Šļahova, M.Čačka, 

I.Volonte 

12 

publikācijas 

[93 lpp.] 


[19 lpp.] 


7 tēzes 

ārvalstu 

konferen- 

cēs 

263


3.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir 





Uzdevumi: 



2) piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā pedagoģijas apakšnozarē un 


Izmaiņas: 




1) piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī un 

piedāvāt iespēju iesaistīties starptautiskās sadarbības tīklojumos, lai lokālie zinātniskie pētījumi 

tiktu papildināti ar globālo izglītības pētījumu kontekstu. 

2004./5. studiju gadā izmaiľas programmas mērķos un uzdevumos netika ieviestas. Tika 

strādāts uz to, lai sagatavotu mācīšanās vidi un iespējas realizēt šo uzdevumu, kas tika papildināts 

2003./4. gadā. 

3.2.Studiju programmas struktūra 

Saturs un organizācija. Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar bakalaura un 

maģistra studiju programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē DU. Programma paredzēta 

kā studiju turpinājums un patstāvīgā pētījuma veikšana. 

Programmas saturs. Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts šādā struktūrā . 

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī. Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas un 

pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata apguvei. Šo studiju kursu saturs piedāvā apgūt: promocijas 

darba struktūras izveidošanu, pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstību, kvantitatīvā un kvalitatīvā 

pētījuma metodoloģiju un metodes, izglītības filozofiju, mūsdienu izglītības teorijas, didaktikas 

specifiskās iezīmes modernismā un postmodernismā. Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos 

studiju kursos: 20 KP 1. un 2. semestrī. 

264






Brīvās izvēles kurss, kuru apgūst 5.semestrī. 

Kā brīvo izvēli var izvēlēties citām apakšnozarēm piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistīti 

ar doktoranta pētījumu tēmu vai arī pieteikt tēmu pēc pieprasījuma. Kopējais kredītpunktu skaits 

obligātās izvēles kursos: 2 KP 5. semestrī. 

Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestros. Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu vadītāji. Katrs 

seminārs paredzēts 2 KP apjomā. Kopējais kredītpunktu skaits četros teorētiskajos semināros: 8 KP 2.- 5. 

semestros. 









studentiem. 











Studiju programmas kvantitatīvās izmaiņas attiecīgajās programmas sadaļās. Izmaiņu analīze un 


noteikumiem). 

2003./4. studiju gadā izmaiņas programmas sadaļās netika veiktas. 

Programma tika sagatavota un akreditēta 2002. gadā saskaľā ar Latvijas Augstskolu likuma 

prasībām un nodrošina iespējas pedagoģiskās akadēmiskās izglītības apgūšanu saskaľā ar Latvijas 

valsts akadēmiskās izglītības standartu, DU Satversmes normatīvo aktu prasībām. 2003./4. studiju 

gadā kļuva saskatāms, ka turpmākajā programmas pilnveidošanā būtu nepieciešams pakāpeniski 

pāriet no 144KP uz 120KP. Šīs izmaiľas ierosināja zinātnes un augstskolu aprindās uzsāktā 

diskusija par nepieciešamību pieľemt 120 KP apjomu arī doktora studiju programmās. Pirmajos 

divos programmas realizēšanas gados tika izlemts nemainīt akreditētās programmas apjomu un atlikt 

šī jautājuma izlemšanu turpmākajos gados. Programmas akreditēšanas laikā šī prasība izskanēja kā 

viena no iespējām versijām, kas būs jāievieš. 

265

2004./5. studiju gadā tika saskatīts, ka liekos kredītpunktus varētu mazināt promocijas darba 

sagatavošanas sadaļā, kura tika akreditēta 84 KP apjomā (iespējamā izmaiņa no 84 KP uz 60 

KP). 

Šo izmaiľu var attaisnot ar pašreizējo prasību: “pētījuma rezultātiem jābūt publicētiem”. Tādejādi, 

ja promocijas darba saturam jābūt atpazīstamam publikācijās, tad atbildība par publikāciju 

sagatavošanu, teorētiskajiem semināriem, kurās un kuros tiek izstrādāti pētījuma uzdevumi un ar to 

saturu saistītie teorētiskie jautājumi palielinās un publikācijas ir tiešs ieguldījums darba 

sagatavošanā (tās var likt darbā kā nodaļas). 

Tika nolemts, ka 2004./5. studiju gadā tiks izvērtētas iespējas intensīvāk un mērķtiecīgāk izmantot 

publikāciju un teorētisko semināru KP, lai uz šī pamata varētu samazināt programmas apjomu 

līdz 120 KP, kas ir kļuvusi par prasību arī doktora studiju programmai un 2005./6. studiju gadā 

tiks iesniegts piedāvājums zinātņu padomei programmas apjoma samazināšanai. 

Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība (pielikumā - jauno studiju 

kursu apraksti). 

Pirmajā un otrajā pēcakreditācijas gadā (2002. /3., 2003./4.) strukturālas izmaiľas studiju 

programmā un tās saturā netika ieviestas. Tika izlemts aprobēt akreditēto studiju programmu, 

izvērtējot tās satura un struktūras efektivitāti tās pilnam ciklam (3 –4 gadu laikā). 

2004. /5. studiju gadā radikālas izmaiņas studiju kursu saturā netika ieviestas. Saturs tika attīstīts 

iekļaujot jaunākās pieredzes un attīstības tendenču analīzi. 

Studiju programmas realizācija. Izmantotās studiju formas 








2004./5. studiju gadā tika palielināts praktisko nodarbību skaits datu apstrādes prasmju attīstīšanai 

ar SPSS programmu uz konsultāciju stundu rēķina. Šajā sakarā darbā studiju programmā uz 

uzľēmuma līguma tika pieľemts konsultants gan darbam ar grupām, gan individuālajām 

konsultācijām datu apstrādes jautājumos. 

2005./6. studiju gadā iecerēts sagatavot darba grupu no fakultātē strādājošajiem pasniedzējiem 

doktorantiem, kuri iedziļinātos SPSS un citu kvalitatīvās datu apstrādes programmu izmantošanā un 

varētu konsultēt šajos jautājumos citus doktorantus, kā arī pedagoģijas programmas maģistrantus. 

Attiecības starp kontaktnodarbībām un studentu patstāvīgo darbu. 

Ja kontaktnodarbības sastāda vairāk par 50% no KP, ir nepieciešams tā pamatojums (pielikumā 

fakultātes Domes vai nodaļas Padomes lēmums). 

Kontaktnodarbībām un studējošo patstāvīgajam darbam tiek atvēlēts šāds stundu samērs 30% pret 

70%. 

Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķim un uzdevumiem (pielikumā – studiju plāns 

par iepriekšējo studiju gadu). 

266

Studiju plāns tika veidots atbilstoši LR pieľemtajam programmas standartam. Studiju plāns 1. 

pielikumā. 

Atbilstoši studiju plānam tika veidots studiju darba grafiks (2.pielikums). 







2004./5. studiju gadā pirmajā kursā tika uzľemti 18 studējošie, kuru darbs tika organizēts vienā 

grupā ar iespēju pieteikties konsultācijām un darbam datorklasē individuāli vai mazās grupās. 

3.3. Ar studiju programmu saistītā pētnieciskā darbība. Doktorantūrā studējošo zinātniski 

pētnieciskā darbība 

2003./4. studiju gadā doktorantu pētījumi un sadarbība ar darbu vadītājiem tika ievirzīti esošās, DU 

izveidotās zinātnisko pētījumu bāzes izmantošanas ietvaros. Doktoranti tika iesaistīti LZP grantos, 

UNESCO/UNITWIN skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējīgu attīstību globālajā projektā, 

UNESCO projekta Eiropas reģionālā tīklojuma darbā, kas 2003. gadā tika nodibināts Daugavpils 

Universitātē, DU ţurnāla “Journal for Teacher Education and Training”starptautiskajā konferencē, 

kas notika Tallinas Pedagoģiskajā universitātē 2004.gadā (konferenci organizēja 6 valstu 

universitātes ar Igaunijas ZA, Parlamenta, Izglītības un Vides ministriju, Tallinas pilsētas vadības 

līdzdalību un atbalstu. Ieskats par doktorantu publikācijām, līdzdalību konferencēs un daţas citas 

aktivitātes 2003. /4. studiju gadā piedāvātas 3. pielikumā. Pielikumā atspoguļojas arī sadarbība, kas 

doktorantiem ir izveidojusies ar citiem projektiem un specifiskajiem tīklojumiem, kas pēc satura 

atbilst doktorantu pētījuma tēmām. 

Darbība minētajos tīklojumos kļuva par vidi, kurā programmā studējošie var aprobēt savus 

pētījumus, atrast partnerus dialogam Eiropas un citu kontinentu valstīs, mācīties apgūt zinātnisko un 

angļu valodas, attīstīt zinātnisko publikāciju sagatavošanas prasmes. 

2004./5. studiju gadā uzsākām programmā studējošo un programmā strādājošo docētāju portfolio ieviešanu. 

Studējošo portfolio tika ieviests, lai vienkopus savienotu informāciju par doktoranta aktivitātēm un iegūtu 

iespēju doktoranta aktivitāšu izvērtēšanai. Portfolio tiek uzglabāti doktorantūras telpā papīra variantā un pie 

doktora programmas sekretāres elektroniskā formā. 

2004./5. studiju gadā: 

o vairums doktorantu piedalījās DU ţurnāla „Teacher education and training‟ 3. starptautiskajā 

konferencē „Sustainable development. Culture. Education‟, kas notika Vācijā Fehtas universitātē 

(konferencē piedalījās 28 DU doktorantūrā strādājošie docētāji un doktoranti). 

o doktoranti tika iesaistīti LZP, IZM zinātnes atbalsta, DU iekšējos grantos. 

o Piesaistīti sadarbībai ar PCC (Klusā okeāna reģiona izglītības pētījumu konsorciju), BBCC 

(Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorciju izglītības pētījumos, kurā atbildīgā institūcija ir 

Daugavpils universitāte), AIAER (Visindijas izglītības pētījumu asociācija), EMSU (Vides 

menedţmenta saskaľotās universitātes), ar starptautisko tīklojumu Milānā mākslas sadarbības 

jomā, ar daţādiem lietišķo pētījumu projektiem (Norvēģijā, Bulgārijā, Spānijā, Vācijā uc.) 

267

Piemēram, darbības virzienus, aktivitāšu veidus, rezultātus īsā formā raksturo šāds ģeogrāfisko 

izplatījumu un saturisko ievirzi raksturojošs uzskaitījums, kurā nav ľemts vērā dalībnieku skaits un 

publicēto lapaspušu skaits: 

Publikācijas 

ārzemēs (tēzes un 

raksti konferenču 

rakstu krājumos) 

Publikācijas 

Latvijā atzītos 

izdevumos 

Publikācijas citos 

izdevumos 

Itālijā, Milānā 

Meksikā, Monterrejā 

Austrālijā, Sidnejā 

Taizemē, Bangkokā 

Lietuvā Šauļos 

Vācijā, Fehtā 

Sterlitamakā 

Bulgārijā 

Krievijā, Sankt- Pēterburgā 

Daugavpils starptautiskās konferences „Cilvēks. Krāsa. Daba, Mūzika‟ 

rakstu krājumā 

Ţurnālā „Teacher education and training” 

Liepājas starptautisko konferenču rakstu krājumos. 

Izglītības Iniciatīvu centra izdevumos Jēkabpilī 

BKI rakstu krājumos, 

Rēzeknes konferenču krājumos 

projekti Vecāku iekļaušana bērnu ar īpašajām vajadzībām izglītošanā 

Izglītības mērķis skolotāju izglītībā nākotnes skatījumā 

konferences Vācijā „Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība‟ 

Taizemē, Austrālijā 

Konferences šeit „Čigānu bērns skolā – esi gaidīts!‟ 

Projektu 

konferences 

uzstāšanās 

Rīgā, Norvēģijā, Budapeštā, Itālijā, Sankt – Pēterburgā, Rēzeknē, 

Turcijā,Vācijā, Igaunijā, Liepājā, Spānijā 

Detalizētu informāciju par aktivitātēm, kurās bija iesaistīti doktoranti var atrast viľu individuālajos 

portfolio. 

268

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes strukturāla reformēšana zinātniskā potenciāla 

koncentrēšanas un efektivizēšanas nolūkos. Izglītības un vadības fakultātes izveidošana un 

Ilgtspējīgas izglītības institūta izveidošana. 

Reformas tālejošākais mērķis bija nodrošināt akadēmisko programmu attīstību pedagoģijā un 

paplašināt zinātniskos pētījumus fakultātē. IVF Ilgtspējīgas izglītības institūta dibināšana tika 

iecerēta kā zinātniskā potenciāla pilnveidošanas iespēju uzlabošana un attīstības veicināšana šādos 

līmeņos: 

universitātes kā institūcijas attīstība; 

pedagoģijas zinātnisko pētījumu attīstība Latgales reģionā; 

iekļaušanās padziļināšana pedagoģijas zinātnes attīstības procesos valsts mērogā; 

dialoga un partnerattiecību paplašināšana un padziļināšana zinātniskos pētījumos 

starptautiskajā līmenī. 

DU doktora programmas pedagoģijā realizēšanai ir nodrošināts viens no būtiskākajiem 

nosacījumiem – ir sava promociju padome, kas pastāvējusi kopš 1992. gada 26. novembra LZP 

lēmums Nr. 49-1-5. Pašreizējā promocijas padome tika apstiprināta skolu, nozaru un augstskolu 

pedagoģijas apakšnozarēs 2000. gada 26. jūlijā ar Latvijas Zinātnes padomes lēmumu Nr. 6-3-2, 27. 

06. 2000. Doktora programma tika sagatavota apakšnozarēs, kuras atbilst promocijas padomes 

specializācijai. 

2005. gada pavasarī ZA tika apstiprināta jauna promociju padome pedagoģijā, kas ir sava veida 

motivācijas atbalsts studējošajiem doktorantūras studiju programmā. 

Doktora programmas realizēšana šajā studiju gadā tika saskaľota ar Ilgtspējīgas izglītības institūta 

pētījumiem un formulētajiem virzieniem. Doktorantūras programmas realizēšanai tika izmantota bāze, kas 

izveidota vienlaikus ar doktorantūras programmas sagatavošanu akreditācijai: ikgadējā starptautiskā 

konference, fakultātes ţurnāls, starptautiskās sadarbības tīklojumi, pētījumi valsts un starptautiskajos 

projektos. 

Pielikumos piedāvāta informācija, kas ilustrē programmā strādājošo docētāju kvalifikāciju, zinātnisko 

interešu virzienus un aktivitātes zinātnē (skat.3.1.-3.12. pielikumus). 

2004./5. studiju gadā paplašinājās doktorantūrā strādājošo docētāju un doktorantu iespēja grantu 

izmantošanai, jo tika ieviesti DU iekšējie granti (DU mājas lapā piešķirto grantu saraksts) 

IZM projekti, kuri tika apstiprināti III institūtam jūtami paplašināja iespēju iesaistīt doktorantus sadarbības 

projektos un sagatavot publikācijas salīdzinošo pētījumu jomā. Doktora programmas efekta palielināšanai 

tika iecerēts ieviest Ilgtspējīgas izglītības institūta grantus 2005./6. studiju gadā. 








269



kvalitāte, 







pamatojums 



beigās. 

2003./4. studiju gadā vairāk veicinājām studējošo pašizvērtēšanas darbību. Tas tika darīts gatavojot 

tēzes un rakstus, kuru apspriešanā kā pirmais tika uzklausīts autora viedoklis, kas tika papildināts ar 

citu doktorantu izvērtējoši/ vērtējošo viedokli un profesoru grupas viedokli. 

Pētot pašizvērtēšanas procesus radās secinājums, ka noslēguma eksāmenā ir jāiekļauj papildus 

uzdevums: savu publikāciju kritiska izvērtēšana. 

2004./5. tika izmantota un pilnveidota iepriekšējo gadu pieeja vērtēšanai, izvērtēšanai un 

pašizvērtēšanai. 

3.5. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidē 

Studējošo aptauju (par pasniedzējiem, studiju kursiem u.c.) rezultāti un analīze 

2003. /4. st. gadā studiju programmas realizēšanā balstījāmies uz sadarbību starp studējošajiem un 

docētājiem, uz abpusējo ieinteresētību meklēt risinājumus, kuri ļauj iegūt labāku rezultātu. Šīs 

attiecības bija viegli uzturēt, jo programmā studējošie pamatā ir fakultātē strādājošie pasniedzēji un 

arī filiālēs blakusdarbā strādājošie mācībspēki. Tādejādi programmas realizēšanā tika izrunātas, 

apspriestas problēmas, izvērtēta pašsajūta un lēmumi risinājumu izvēlei tādejādi tika pieľemti veidā, 

kas raksturīgs adaptīvajam menedţmentam. Tādejādi programmā mācīšanās organizēšanai un 

mācību vides organizēšanai ieviesām adaptīvā menedţmenta pieeju, kura garantē kvalitatīvāku 

lēmumu pieľemšanu un atbildīgāku izvērtēšanu. 

Kvantitatīvās aptaujas netika piedāvātas, jo pēc studējošo skaita tām nav ticamības. 

2004./5. studiju gadā turpinājām sadarbību ar studējošajiem organizēt uz adaptīvā menedţmenta 

pamata. 






270



2004./5. studiju gadā uzturējām sadarbību ar iepriekšējā gada beidzējiem. Trīs reizes tika 

organizētas akadēmiskās diskusijas par promocijas darbu tēmām, kuras turpina sagatavot pilna laika 

programmas beidzēji. Izvērtējot pārmaiľas darbu pabeigšanas procesā, kļuva saskatāms, ka pirmie 

promocijas darbi, kas sagatavoti uz pilnveidotās programmas pamata, aizstāvēšanai varētu tikt 

iesniegti 2005./6. gadā, kas kopumā būs sagatavoti 5 gadu laikā sākot ar iestāšanos doktorantūrā. 

3.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls. Akadēmiskā, vispārējā personāla 

skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 

Akadēmiskā personāla sastāvs nemainījās. 

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas atbilstība Augstskolu likuma prasībām 

Akadēmiskā personāla kvalifikācija un tās pilnveidošanās ir atspoguļota 3.1.-3.12. pielikumos. 

Pamatdarbā strādājošā akadēmiskā personāla īpatsvars studiju programmā. 



Konkrētas ar personālu saistītas problēmas, kas ietekmē programmas kvalitāti 

2004./5. studiju gadā programmā strādājošajiem docētājiem tika piedāvāta iespēja pilnveidot angļu 

valodu un iespēja apgūt demonstrējošos variantus SPSS programmas izmantošanai pedagoģisko 

pētījumu datu apstrādāšanai. 

3.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums. 

Studiju programmas finansēšana. 



Valsts budţeta līdzekļi, maksas studentu līdzekļi, DU un IZM zinātnes atbalsta granti. 

2004./5. studiju gadā grants tika piešķirts līdzdalībai Fehtas konferencē (DU), Sidnejas konferencē 

(DU un IZM zinātnes atbalsta grants). 













iespējām. 

2004./5. studiju gadā grāmatu kolekcija tika papildināta ar eksemplāriem, kas tika atvesti no 

Bangkokas, Sidnejas, Singapūras, Londonas, ASV. Kopējā summa ap 3000Ls vērtībā. 

271


Saikne ar darba devējiem studiju programmas mērķu un uzdevumu izpildes kontekstā 






DU IVF III Doktorantūras III kursa darba grafiks 2004./5. st.g. 


02.09.03. 13.00 ATSKAITE par paveikto 2. studiju gadā. 

Studiju programmas piedāvājums un uzdevumi 3. 

studiju gadā 



IX Publikāciju sagatavošana Darbu vadītāji 

30.09.03. 15.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju struktūras 

izvērtēšanā 

A.Pipere 

I.Salīte 


X Darbs ar vadītājiem Darbu vadītāji 

04.11.03. 15.00 Teorētiskais seminārs par darba struktūru, saturu. III profesoru grupa 

11.11.03. 15.00 Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas 




XII Publikāciju sagatavošana Darbu vadītāji 

13.01.04. 15.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju struktūras 

izvērtēšanā 

II Promocijas darba problēmas sagatavošana 

akadēmiskai diskusijai 

A.Pipere 

I.Salīte 



272

02.03.04. 15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu tēmām III profesoru grupa 

09.03.04. 15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu tēmām III profesoru grupa 

15.00 Akadēmiska diskusija par promocijas darbu tēmām III profesoru grupa 

aprīlis Promocijas eksāmens svešvalodā 

Septembra 

2.puse 

Septembra 2. 

puse 


Priekšaizstāvēšanās 

DU IVF III pedagoģijas doktorantūras II kursa darba grafiks 2004./5. st.g. 


09.-10. 

08.2004. 

12.00 ATSKAITE par paveikto 1. studiju gadā. 


uzdevumi 2. studiju gadā. Publikācijas un 

publicēšanās iespējas. 

30.08.04. 16.00 ATSKAITE par paveikto 1. studiju gadā. 


uzdevumi 2. studiju gadā. Publikācijas un 

publicēšanās iespējas 



IX Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji 

22.-23. 

10.2004. 

26.-27. 

11.2004. 

15.00 Mācību plānu un programmu attīstība E.Krastiľa 

15.00 Mācību vides attīstības problēma psiholoģijā I.Kokina 



18.12.2004. 9.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju 


A.Pipere 

Asoc.prof. 

A.Pipere 

A.Pipere 


273

28.-29. 


25.-26. 

02.2005. 

18.-19. 

03.2005. 

15.00 Kurss pēc studentu pieprasījuma 

15.00 Mācību vides attīstības problēmas 

pedagoģijā 

12.00 Teorētiskais seminārs (II) 



02.04.2005. 12.00 Promocijas darba problēmas aprobācija 

akadēmiskā diskusijā 





18.-21. 

05.2005. 

22.-24. 

05. 2005. 

8.08. 2005. 

Pēc paredzētās 

dienas kārtības 

Pēc paredzētās 

dienas kārtības 

4.starptautiskā konference “Cilvēks. 

Krāsa. Daba. Mūzika” 

Daugavpilī DU 

3.starptautiskā konference 

“Sustainable Development. Culture. 

Education.” 

Vācijā. Fehtas universitātē. 

I.Salīte 





12.00 Apdāvinātības problēma pedagoģijā J.Davidova 

9.08. 2005. 15.00 Skolotāja kompetences problēma 

pedagoģijā 

Doktorantu piedalīšanās 

sekciju darbā, 

prezentācijas 


sekciju darbā, 

prezentācijas 

I.Kokina 

I.Kokina 

E.Krastiľa 

DU IVF III Doktorantūras I kursa darba grafiks 2004./5. st.g. 



Publikācijas un publicēšanās iespējas. Darba vadītāju 

izvēle. 


274

17.09.04. 15.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Prof. A.Vorobjovs 

18.09.04. 09.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Prof. A.Vorobjovs 


A.Pipere 


19.11.04. 12.00 Teorētiskais seminārs (I) . Zinātnisko publikāciju 

struktūra. 

A.Pipere 

Asoc.prof. 

A.Pipere 

XI -XII Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji 

14.-15. 


12.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju struktūras 

izvērtēšanā . Izglītības filosofija un mūsdienu 

izglītības teorijas 

A.Pipere 


I -II Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji 

18.-19. 

03.2005. 

12.00 Teorētiskais seminārs (II) 

Ilgtspējīgas attīstības stratēģija izglītībā. Ilgtspējīga 

izglītība. 


22. 04.05. 15.00 Pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstība Prof. J.Pokulis 

23. 04.05 11.00 Didaktika modernismā un postmodernismā I.Ţogla 

18.-21. 

05.2005. 

22.-24. 

05. 2005. 

Pēc 

paredzētās 

dienas 

kārtības 

Pēc 

paredzētās 

dienas 

kārtības 


4.starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. 

Daba. Mūzika” 

Daugavpilī DU 

3.starptautiskā konference “Sustainable 

Development. Culture. Education.” 

Vācijā. Fehtas universitātē. 


virzieni 

Doktorantu 

piedalīšanās sekciju 

darbā, prezentācijas 

Doktorantu 



A.Vorobjovs 

9.08.05. 09.00 Promocijas darba struktūras izveidošana Prof. A.Vorobjovs 

275


LZP un DU zinātniskie pētījuma projekti un IZM lietišķie pētījumi, kurus ir vadījuši programmā 

strādājošie docētāji: 

Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs 

LZP pētījumu projektu vadīšana:1998.-2000.g. Personības socializācijas ekoloģiskās virzības koncepcija; 2001.-2003.g. 

Personības selektīvās aktivitātes īpatnības multikulturālā un multinacionālā vidē; 2004.-2006.g. Latgales iedzīvotāju 

Latvijas un Eiropas psiholoģiskās kartes. 


LZP projektu vadīšana: ZA granta vadītāja pētījumam pedagoģijā “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas 

attīstības stratēģiju Latvijā” 2001.- 2004. gads; Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā kopš 2005.gada. 

IZM Lietišķo pētījumu vadīšana: 1999.-1998.g. lietišķas ISEC pētījums “Integrēta mācīšana mūsdienu humānās 

pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums”. 

DU zinātnisko projektu vadīšana: 04.15. DU līdzdalība PCC 28. konferencē “Pilsoniskās vērtības un sabiedriskā 

atbildība globālajā kontekstā”; 05.25 “Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu 

konsorcija) 8 valstu kolaboratīvs pētījums un piedalīšanās 29. PCC konferencē Sidnejā”. 


DU zinātniskā projekta vadīšana: (prot. Nr.4 no 22.03.04) Monogrāfijas “Perspektīva un ēnu konstruēšana” drukāšanai; 

4 starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” organizēšanai. 

LZP projektu vadīšana: Nr. 03. 1019 “Individuālās muzikālās uzstāšanās vērtēšana audzēkľa personības attīstības 

kontekstā” 2003. - 2004. gads; 

Līdzdalība LZP projektos: 2001. - 2004. gads - LZP finansētais zinātniskais projekts Nr. 0347 “Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz ilgstspējīgu attīstības stratēģiju Latvijā”. 

DU zinātniskā projekta vadīšana: Nr. 04. 22 “Apdāvinātības attīstības problēma mūsdienu zinātnē un praksē“ 2004. 

gads. 


Līdzdalība LZP projektos: „ Pedagoģiskā doma padomju periodā ” 2001.-2003. gads; ,,Trimdas pedagoģiskā doma” 

2002.gads; 

Aizsardzības ministrijas zinātniskais līgumdarbs “LR militārpersonu vides izglītības un apmācības sistēmas izveides 

pamatprincipi un ieviešanas mehānisms NBS un NAA” (2002.gada 26.aprīļa līgums Nr.50). 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiľa 

Līdzdalība LZP projektos: “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā” 2001.- 2004. 

gads; Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā kopš 2005.gada. 

Līdzdalība IZM lietišķajos pētījumos: Darbs pie IZM ISEC līgumdarba ”Integrētā mācīšana mūsdienu humānās 

pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums 3.un 4.klasē, 1999.- 2000.gads; ”Skolēnu mācību 

sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību sasniegumu atspoguļošanai 1.- 3.klasē” 2001. – 2002.gads. 

IZM Lietišķo pētījumu vadīšana: Sākumskolas skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus mācību sasniegumu pašizvērtēšanā 

276

2000. gads; 2001. Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību sasniegumu 

atspoguļošanai 1.-4. klasēs. 


Līdzdalība LZP projektos: Līdzdalība Latvijas Zinātnes padomes grantā DPU Psiholoģijas katedras projektā “Tolerances 

sociāli psiholoģiskās problēmas un pedagoģiskais process” (1998/99.m.g.); “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz 

ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā” (2001-2004); “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” kopš 

2005.gada. 

Līdzdalība IZM lietišķajos pētījumos: Darbs pie IZM ISEC līgumdarba ”Integrētā mācīšana mūsdienu humānās 

pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums 3.un 4.klasē, 1999.- 2000.gads; ”Skolēnu mācību 

sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību sasniegumu atspoguļošanai 1.- 3.klasē” 2001. – 2002.gads. 

DU zinātniskā projekta vadīšana: 04.01. "Starptautiskā ţurnāla JTET izdošana 2004.gadā”; 

Programmā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajos projektos un to vadīšana: 



Līdzdalība starptautiskajos projektos: Eiropas-Austrālijas vides izglītības metodoloģiskajā projektā 1995.-2000. gadam; 

UNESCO/ACEID (Klusā okeāna reģiona izglītības inovāciju centrs) 1997.-2000. gads; UNESCO/UNITWIN “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju” 2000.-2004.gads; EMSU “Environmental Management 

Sustainable Universities” kopš 2002.gada; PCC (Pacific Circle Consortium in education research) “Teacher education 

for future” kopš 2004. gada; Gēteborgas starptautiskās konsultācijas “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai” dalībniece no 

2004.gada (konsultācijas pastāvēs līdz 2014. gadam). 

Starptautisko projektu vadīšana: UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta Eiropas reģionālās 

grupas vadītāja kopš 2003.gada. 

Starptautiskie projekti, kas orientēti uz izglītības programmu attīstību un pedagoģisko kompetenci: Baltic Universities 

21 kopš 2004. gada; Nordplus projektā kopš 2001. gada; Erasmus trīs projekti (ar Berlīnes Brīvo Universitāti kopš 2003. 

gada, ar Odenses Universitāti kopš 2004. gada, ar Ungāriju noslēgts bilaterālais līgums no 2005. gada). 


Līdzdalība starptautiskajos projektos: Asia-Link Program “City‟s and Building‟s Identity. Euro-Asia exchange on 

Cultural-Technological Advanced skills of Environmental Generative Design”; Italy, Politecnico di Milano University; 

ACEID (Asia – Pacific Centre of Educational Innovation for Developmant; UNITWIN/UNESKO project “Reorienting 

Teacher Education to Address Sustainability”; Project “Establishing of support network for promotion of innovative 

SMEs development of Electronic and Information Technology branches in regions of Latvia” – SME 1999/2 – 1.3.1.- 

2.3./ REG-ELIN-LAT – European Commission Research Directorates General Shared Cost AM CPF Forms– Scientific 

Person in charge of the project; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 

Līdzdalība starptautiskajos projektos: 1998.-2000. gads - Starptautiskais zinātniskais projekts Nr. 118/23 “Apdāvināto 

bērnu mūzikas mācīšanas fenomenoloģiskais modelis“ (Zviedrija, Somija, Latvija). 

277


Līdzdalība starptautiskajos projektos: Londonas Metropolitēna Universitāte, Lielbritānija, „Children ‟s Identity and 

Citizenship in Europe” 2001. – 2004.gads; Hedmarkas augstskola, Norvēģija, ,, Consumer Citizenship Network” 2004. 

gads; 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 

Līdzdalība starptautiskajos projektos: UNESCO/UNITWIN “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības 

stratēģiju” 2000.-2004.gads; UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta Eiropas reģionālajā grupā 


Izglītības iniciatīvu centra starptautiskajā projektā ar Ungāriju, Bulgāriju par čigānu izglītības problēmām kopš 2002. 


Līdzdalība starptautiskajos projektos: UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes ”Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” (kopš 2000.gada); UNESCO Skolotāju izglītības pārorientēšanas globālā projekta 

Eiropas reģionālajā grupā kopš 2003.gada. 


Programmā strādājošo docētāju līdzdalība starptautiskajās konferencēs kopš 1999. gada ārpus Baltijas: 

Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs 5 konferences 

Ķīna, Pekina, 2004.; Vīne, Austrija, 2003.; Vroclava, Polija, 2003.; Ostrova, Čehija, 2001.; Bangkoka, Taizeme, 2000.; 


Bangkoka, Taizeme, 2005.; Gēteborga, Zviedrija, 2004.; Hongkonga 2004.; Monterreja, Meksika, 2004.; Plocka, Polija 

2004.; Svenborga, Dānija 2003.; Kariega, Dienvidāfrika, 2002.; Grahamsouna, Dienvidāfrika 2002.; Atēnas 2002.; 

Leidene, Nīderlande 2002.; Ņujorka, ASV 2001.; Sofija, Bulgārija 2001.; Toronto, Kanāda 2000.; Budapešta, Ungārija 

2000.; Bangkoka 1999.; Sidneja, Austrālija 1999.; 


Montereja, Meksika, 2004.; Milāna, Itālija 2003.; Aveiro, Portugāle 2003.; Vitebska 2001.; Joškarola 2002.; Bangkoka 

1999.; Sidneja 1999.; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 15 konferences 

Agridţento Itālija, 2004.; Londona 2004.; Tenerife, Spānija 2004.; Aveiro, Portugāle, 2003.; Eksetera, 2003.; Rodosa, 

Grieķija 2002.; Bergena, Norvēģija 2002.; Rotterdama, Nīderlande 2002.; Eksetera, Lielbritānija 2001.; Barselona, 

Spānija 2001.; Zalcburga, Austrija 2000.; Helsinki Somija 2000.; Ungārija, Debrecena, 2000.; Stambula, Turcija, 

1999.; Stokholma, Zviedrija 1999.; 

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 10 konferences 

Parīze 2004.; Krakova 2004.; Glazgova 2004.; Nendgrebena, Vācija 2002.; Sankt-Pēterburga 2001.; Londona 2003.; 

Ostrova, Čehija 2002.; Londona 2002.; Vroclava 2001.; Ostrava 2001.; 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiľa 2 konferences 

Ungārija 2004., Atēnas 2002.; 


Sudaka, Ukraina 2004.; Honolulu, ASV 2004.; Jaunzēlande (e-konference) 2002.; Murcija, Spānija 2000.; Durhema, 

278

ASV, 2000.; Helsinki, Somija, 2000.; 

Programmā strādājošo docētāju piedalīšanās starptautiskajās konferencēs Baltijā: 


Tallina 2003.; Kauņa 2000.; 


Tallina 2004.; Šauļi 2004.; Klaipēda 2000.; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 6 koferences 

Tallina, 2004.; Kauņa 2003.; Klaipēda 2003.; Šauļi, 2002.; Viļņa 2002.; Klaipēda, 2001.; Klaipēda, 2000.; 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiľa 3konferences 

Tartu 2004.; Tallina 2004.; Šauļi 1999.; 


Tallina 2004.; Klaipēda 2000.; Kauņa 2000.; 

Programmā strādājošo docētāju raksti starptautiskajās konferencēs, referējamos izdevumos 



Dr.habil.ped., prof. Aleksejs Vorobjovs 11 publikācijas 

Ķīna, Pekina, 2004.; Vīne, Austrija, 2003.; Vroclava, Polija, 2003.; Rīga, 2003.; Viļņa, 2002.; Rīga, 2002.; Daugavpils, 

2002.; Ostrova, Čehija, 2001.; Daugavpils, 2000.; Bangkoka, Taizeme, 2000.; 

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 9 publikācijas 

Monterreja, Meksika, 2004.; Daugavpils 2003.; Atēnas 2003.; Grahamsouna, Dienvidāfrika 2002.; Daugavpils 2002.; 

Daugavpils 2000.; 

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 14 publikācijas 

Šauļi 2004.; Milāna, Itālija 2004.; Montereja, Meksika, 2004.; Tallina 2004.; Milāna, Itālija 2003.; Aveiro, Portugāle 

2003.; Vitebska 2001.; Daugavpils 2000.; Klaipēda 2000.; Oksforda 2000.; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 20 publikācijas 

Daugavpils, 2004.; Tallina, 2004.; Rīga, 2003.; Aveiro, Portugāle, 2003.; Eksetera, 2003.; Daugavpils, 2003.; Šauļi, 

2002.; Nortridţa, 2002.; Rīga, 2002.; Viļņa 2002.; Daugavpils, 2002.; Klaipēda, 2001.; Klaipēda, 2000.; Stambula, 

Turcija, 1999.; 

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 14 publikācijas 

Rīga 2004.; Rīga 2003.; Londona 2003.; Rēzekne 2002.; Rīga 2002.; Liepāja 2002.; Ostrova, Čehija 2002.; Londona 

2002.; Klaipēda, 2001.; Rīga, 2001.; Rēzekne 2001.; Vroclava 2001.; Ostrava 2001.; Rīga 2000. 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiľa 4 publikācijas 

Tartu 2004.; Rīga 2003.; Tallina 2004.; Atēnas 2003.; 

279

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 9 publikācijas 

Tallina 2004.; Honolulu 2004.; Rīga 2003.; Belfasta 2003.; Daugavpils 2002.; Daugavpils 2000.; Klaipēda 2000.; 

Daugavpils 2001.; Rīga 2000.; 

Tēzes starptautiskajās zinātniskajās konferencēs 

Dr.ped., prof. Ilga Salīte 7 

Bangkoka, 2005.; Gēteborga 2004.; Hongkonga, 2004.; Grahamstouna, Dienvidāfrika 2002.; Bangkoka 1999.; Sidneja, 

Austrālija 1999.; 

Dr.ped., prof. Aleksandra Šļahova 8 

Aveiro, Portugāle, 2003.; Šauļi 2002.; Daugavpils 2002.; Joškarola 2002.; Vitebska 2001.; Klaipēda 2000.; Bangkoka 

1999.; Sidneja 1999.; 

Dr.ped., prof. Jeļena Davidova 9 

Londona, 2004.; Kauņa, 2003.; Aveiro, 2003.; Rhodes, 2002.; Barselona, 2001.; Eksetera, Anglija, 2001.; Somija, 

2000.; Debrecena, Ungārija, 2000.; Stokholma, 1999.; 

Dr.ped., prof. Inese Jurgena 9 

Glazgova 2004.; Nendgrebena, Vācija, 2002.; Rīga 2001.; Sankt-Pēterburga 2001.; Parīze 2000.; Rīga 2000.; Rēzekne 

1999.; 

Dr.ped., prof. Elfrīda Krastiņa 9 

Dr. psych., asoc.prof. Anita Pipere 3 

Rīga 2000.; Durhama 2000.; Daugavpils 2000.; 


Izveidots zinātnisks ţurnāls angļu valodā “Journal of Teacher Education and Training” (ISSN 1407 – 

8724). Projekta realizēšanas laikā izdoti četri šī ţurnāla numuri (to kopējais apjoms 413 lpp), 2005.gada 

maijā tiks izdots tā 5. numurs. Ţurnāls iesniegts šī pamatojuma pielikumā. 

Izveidota starptautiskā recenzēšanas komanda: 

1.numuram: 12 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Baltkrievijas, Jamaikas, Austrālijas, Kanādas, Latvijas. 

Kopā 9 valstis. 





280

4. numuram: 23 locekļi no ASV, Vācijas, Ungārijas, Brazīlijas, Jamaikas, Austrālijas, Igaunijas, Somijas, 

Dienvidāfrikas, Anglijas, Kanādas, Latvijas. Kopā 12 valstis. 


Iedibināta ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” starptautiskā (ceļojošā) konference 

“Sustainable development. Culture. Education”. 

2003. gadā 1. konference Daugavpils Universitātē (izdots 2. un 3. ţurnāla numurs ar 23 zinātniskām publikācijām un 

konferences rakstu krājums CD formātā). 

2004. gadā 2. konference Tallinas pedagoģiskajā universitātē ar Igaunijas parlamenta un Zinātľu akadēmijas 

atbalstu (izdots 4.ţurnāla numurs ar 11 zinātniskām publikācijām un konferences rakstu krājums CD formātā 813.lpp. 

apjomā (ISBN 9985-58-317-5). 


Par tradicionālu ir kļuvusi starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”, kura notikusi DU 1999., 2001., 

2003. gadā. Piemēram, 2003. gada konferencē tika izdots konferences rakstu krājums divās daļās 332 lpp. apjomā (angļu 

valodā), kura rediģēšanā piedalījās redkolēģijas locekļi no Brazīlijas, Baltkrievijas, Somijas, Itālijas, ASV, Zviedrijas, 

Lietuvas, Latvijas. Kopā 8 valstis. 


Daugavpils Universitātē 2003. gada maijā tika izveidota UNESCO skolotāju izglītības pārorientēšanas pirmā 

starptautiskā Eiropas reģionālā universitāšu sadarbības grupa (tīklojums). Atbildība par tā attīstību tika uzticēta DU. 

(Skat. pielikumā vēstuli no individuālās darba sarakstes ar UNESCO pilnvaroto globālā projekta vadītāju un ANO 

atbildīgo par izglītības ilgtspējīgai attīstībai dekādes aktivitāšu organizēšanu universitāšu globālajā tīklojumā). 

Pielikums 3.11. 

Daugavpils Universitātē Izglītības un vadības fakultātē izveidots “Ilgtspējīgas izglītības institūts”, kuru apstiprināja DU 

Senāts 2003.gada 7. augustā. 

281

4. 2005./6. studiju gada pašnovērtējums 

4.1.Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiņas, ja tādas ir 





Uzdevumi: 



2) piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā pedagoģijas 

apakšnozarē un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā. 

Izmaiņas: 




3) piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī un 



2004./5. studiju gadā izmaiņas programmas mērķos un uzdevumos netika ieviestas. Tika strādāts 

uz to, lai sagatavotu mācīšanās vidi un iespējas realizēt šo uzdevumu, kas tika papildināts 2003./4. 

gadā. 

2005./6. studiju gadā programmas mērķi un uzdevumi netika mainīti. 

Tika paplašinātas studiju vides iespējas: (1) pētniecisko prasmju attīstības veicināšanai (apgūtas 

jaunas kvalitatīvās datu apstrādes programmas, iegādāta NVIVO programma, kuras izmantošana un 

konsultācijas tās lietošanai tika piedāvātas doktorantūrā studējošajiem (pēc pieteikšanās). 


Saturs un organizācija. Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar bakalaura un maģistra studiju 

programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē DU. Programma paredzēta kā studiju turpinājums un 

patstāvīgā pētījuma veikšana. 

Programmas saturs Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts šādā struktūrā. Obligātie kursi, kurus 

apgūst 1. un 2. semestrī. Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas un pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata 

apguvei. Šo studiju kursu saturs piedāvā apgūt: promocijas darba struktūras izveidošanu, 

pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstību, kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma metodoloģiju un 

metodes, izglītības filozofiju, mūsdienu izglītības teorijas, didaktikas specifiskās iezīmes 

282

modernismā un postmodernismā. Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos studiju kursos: 20 KP 1. 

un 2. semestrī. 






Brīvās izvēles kurss, kuru apgūst 5.semestrī. Kā brīvo izvēli var izvēlēties citām apakšnozarēm 

piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistīti ar doktoranta pētījumu tēmu vai arī pieteikt tēmu 

pēc pieprasījuma. Kopējais kredītpunktu skaits obligātās izvēles kursos: 2 KP 5. semestrī. 

Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestros. Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu 

vadītāji. Katrs seminārs paredzēts 2 KP apjomā. Kopējais kredītpunktu skaits četros teorētiskajos 

semināros: 8 KP 2.- 5. semestros. 









studentiem. 








promocijas darba vadītāju. Kopējais kredītpunktu skaits promocijas darba sagatavošanai: 84 KP 

apjomā 3 vai 4 gadu laikā. 




noteikumiem). 

2003./4. studiju gadā izmaiņas programmas sadaļās netika veiktas. 





283







sagatavošanas sadaļā, kura tika akreditēta 84 KP apjomā (iespējamā izmaiņa no 84 KP uz 60 

KP). 






Tika nolemts, ka 2004./5. studiju gadā tiks izvērtētas iespējas intensīvāk un mērķtiecīgāk izmantot 

publikāciju un teorētisko semināru KP, lai uz šī pamata varētu samazināt programmas apjomu līdz 

120 KP, kas ir kļuvusi par prasību arī doktora studiju programmai un 2005./6. studiju gadā tiks 

iesniegts piedāvājums zinātņu padomei programmas apjoma samazināšanai. 

2005./6. studiju gadā vairs neparādījās prasība par kredītpunktu samazināšanu. Parādījās prognoze, 

ka pašreizējais kredītpunktu apjoms būs atbilstošs vai pat būs jāpalielina saskaľā ar jaunajām 

prasībām, kuras top. Tāpēc izmaiņas netika ieviestas 

Sakarā ar kopējo prasību izmaiņām, kas top valstī. Prasība samazināt programmas kredītpunktu 

skaitu netika iesniegta DU zinātņu padomē. Izmaiņas 2005./6. studiju gadā programmas apjomam 

netika veiktas. 

Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība (pielikumā - jauno 

studiju kursu apraksti). 

2005./6. studiju gadā tika papildināts kursu saturs un studiju kursos tika piedāvāta jaunākā 

akadēmiskā literatūra, ar kuru tika papildināta Ilgtspējīgas izglītības institūta akadēmisko grāmatu 

kolekcija. Īpaši palielinājās literatūra izglītības filosofijā un augstskolas pedagoģijā. 

Studiju programmas īstenošana 

Izmantotās studiju formas 








2005./6. studiju gadā iecerēts sagatavot darba grupu no fakultātē strādājošajiem pasniedzējiem 

doktorantiem, kuri iedziļinātos SPSS un citu kvalitatīvās datu apstrādes programmu izmantošanā un 

varētu konsultēt šajos jautājumos citus doktorantus, kā arī pedagoģijas programmas maģistrantus. 

284

2005./6. studiju gadā tika piedāvātas konsultācijas doktorantiem, kuri izteica vēlēšanos apgūt kādu 

konkrētu gadījumu SPSS (kvantitatīvā datu apstrāde) un NVIVO (kvalitatīvo datu apstrāde). 

Konsultācijas nodrošināja fakultātē strādājošie pētnieki: A.Stakle un E.Vanaģele. 





70%. 

Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķim un uzdevumiem Studiju plāns tika veidots 

atbilstoši LR pieľemtajam programmas standartam. Studiju plāns 1. pielikumā. 

Atbilstoši studiju plānam tika veidots studiju darba grafiks (4.1.pielikums). 









2005./6. studiju gadā tika uzľemti 5 studējošie. 



2005./6. studiju gada aktivitātes, kurās piedalījās programmā studējošie daudz detalizētāk 

aprakstītas Ilgtspējīgas izglītības institūta 2005. gada pārskatā. DU Izglītības un vadības fekultātes 

dekanāta 220. telpā un IVF Ilgtspējīgas izglītības institūta 432. telpā ir pieejams šī pārskata 

tipogrāfijā izdotais variants. 

Daļa aktivitāšu, kurās darbojušies doktorantūrā studējošie, detalizēti tiks aprakstīta 2006.gada 

pārskatā. 

Raksturojot 2005./6. gada aktivitātes kopumā: gan kvantitatīvi, gan kvalitatīvi pieauga doktorantu 

aktivitāte konferencēs (īpaši lielās starptautiskās), palielinājās publikāciju skaits, palielinājās 

projektu skaits, kuros doktoranti piedalās gan kā vadītāji, gan kā izpildītāji. 

Īpaši veiksmīgi doktoranti startēja 2006.gada konferencē Helsinku Universitātē, kur notika DU IVF 

ceturtā starptautiskā fakultātes skolotāju izglītības ţurnāla konference “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. 

Izglītība”. Kā jauninājums 2005./6. un savā ziľā atbalsts doktora programmas vajadzībām tika izdots 

pirmais Ilgtspējīgas izglītības institūta un Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības 

pētījumos zinātnisko rakstu krājums “Education & Sustainable Development: First Steps Toward 

Changes” 414 lpp apjomā. Krājums pieejams gan IVF dekanāta 220. telpā, gan IVF Ilgtspējīgas 

izglītības institūtā 432. telpā. 

Šajā rakstu krājumā publicēti: (1) pretendentes A.Skrindas, (2) doktorantu I.Volontes, M.Čačkas, J. 

Badjanovas, R.Grabovskas, A. Stakles, M.Kravales un (3)doktorantūras programmā stādājošo 

profesoru A.Piperes un I.Salītes zinātnisko pētījumu rezultāti. 

285

A.Piperes pētījumā ir analizēti rezultāti, kas iegūti analizējot kvalitatīvi programmā 

studējošo doktorantu uzskatu par izglītības ilgtspējīgai attīstībai mērķi un saturu. Faktiski šis 

pētījums ir dziļš doktorantu metodoloģiskā pamata izvērtējums, kurā ir pētīts efekts, kas gūts 

izglītības filosofijas un obligāto programmā iekļauto semināru ietekmes rezultātā. 

I.Salītes pētījums ir iekļauts starptautiskā salīdzinošā pētījuma par skolotāju izglītības mērķi 

nākotnei (pētījumu veica ASV, Fidţi, Jaunzēlande, Koreja, Latvija). Publicētais pētījums tika 

sagatavots kā sava veida paraugraksts, kuru 2006. gada sākumā doktorantūras nodarbībās 

izmantoja kā līdzekli sagatavojot studējošos rakstu analīzei un kritiskai izvērtēšanai. 

Tādejādi doktorantūras programmā tika iestrādāts darbības pētījums, kura uzdevums – 

veicināt analītisko prasmju attīstību un akadēmisko rakstu formas apguvi. Vienlaikus ar šo 

rakstu tika uzsākts pētījums par iespējām radīt pētniecisko prasmju attīstību veicinošas vides 

radīšanu. Pētījuma mērķis izstrādāt dialoģisku „kaskādes‟ veida stratēģiju, kas var tikt 

izmantota darbības pētījuma formātā. 

Zinātnisko rakstu krājums tika augsti novērtēts Helsinku konferencē, kuras tēma bija saistīta ar 

ilgtspējību, Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos, UNESCO globālā 

skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta sanāksmē, Meksikas konferencē (30. Klusā okeāna 

reģiona konsorcija izglītības pētījumos), kur tika analizēti pilotprojekta rezultāti un tālāk attīstīta 

sadarbības projekta stratēģija starptautiskajā salīdzinošajā skolotāju projektā, kurā piedalās arī DU 

doktoranti un programmas direktore. 

IZM projekti, kuri tika apstiprināti III institūtam jūtami paplašināja iespēju iesaistīt doktorantus 

sadarbības projektos un sagatavot publikācijas salīdzinošo pētījumu jomā. Doktora programmas 

efekta palielināšanai tika iecerēts ieviest Ilgtspējīgas izglītības institūta grantus 2005./6. studiju 

gadā. 

Institūta granti netika ieviesti, jo studiju gadā tika uzsākta diskusija par 5% atskaitījumu Institūtam 

no fakultātes pašieņēmumiem. Tikai pašās studiju gada beigās Senāts apstiprināja šo lēmumu. 

Tāpēc doktoranti tika piesaistīti DU grantiem un IZM grantiem, kuri parādījās kā papildus iespēja [ 

konkrētās aktivitātes skat. Ilgtspējīgas izglītības institūta pārskatu par 2005. gadu]. 










kvalitāte, 


286

2005./6. studiju gadā doktora programmas izvērtēšana tika ieintegrēta diskusijās un semināros, kur 

tika dota iespēja piedāvāt vajadzības, kas ir studējošiem un respektējot tās tika piedāvāta attiecīgā 

palīdzība (vajadzība pēc grāmatām, palīdzība datu apstrādē, palīdzība sagatavoto publikāciju 

izvērtēšanā). Gada noslēgumā tika atrasts paľēmiens, kurš apliecināja kooperācijas pieejas 

efektivitāti doktorantu grupai, kura visus iepriekšējos gadus bija turējusies kopā, uzturot un atbalstot 

viens otru. Noslēguma eksāmenos šis grupas dalībnieces uzrādīja labus rezultātus. Komentējot savu 

darba stilu, viľas atzina, ka bieţā sazināšanās starp viľām (Jelgava, Rīga, Jēkabpils) palīdzēja 

uzturēt mācīšanās motivāciju un kopības izjūtu, kas deva iespēju veiksmīgi apgūt programmu 

nepilna laika studijās doktorantūrā. Dialogs starp doktorantiem tādejādi tika atzīts kā paľēmiens 

studiju panākumiem. 

Promocijas eksāmeni deva iespēju saskatīt arī pārmaiľas, kas attīstījās studējošo pieejās rakstu un 

zinātnisko publikāciju izvērtēšanā un pašizvērtēšanā. Pārbaudījumā iekļautais uzdevums par kāda 

pētnieka darbu kritisku izvērtēšanu un savu doktorantūras laikā publicēto rakstu kritiska izvērtēšana, 

tika atzīts par veiksmīgu: tas dod iespēju novērtēt recenzenta prasmes, kritiskās domāšanas prasmes, 

izvērtēt savas pētnieka attīstības procesu un identificēt savu pētnieka identitāti. 






pamatojums 



beigās. 

2005./6. studiju gadā parādījās jauni paņēmieni studiju satura izvērtēšanai, kuri tika saistīti ar 

doktorantu metodoloģiskā redzējuma pētīšanu un ierosināšanu identificēt to praktiskā darbībā. 


Studējošo aptauju (par pasniedzējiem, studiju kursiem u.c.) rezultāti un analīze 

2005./6. studiju gadā studējošo aktivitāte pieauga, jo iepriekšējos studiju gados apgūtās prasmes un 

līdzdalība starptautiskajā sadarbībā kļuva par pamatu, kas arvien vairāk radīja respektu prêt 

pētījumiem izglītībā un daļai doktorantu veicināja aizraušanos ar to. Sadarbības process ar 

studējošiem tika balstīts ievērojot doktoranta laika iespējas un respektējot viľu aktivitāšu tempu. 

Atšķirības starp doktorantiem darba tempa un stila ziľā atklājās diapazonā no lēna/ slēpta līdz 

straujam/ darbīgam. 

Kā sava veida rezultāts šajā sadarbībā: notika pirmās priekšaizstāvēšanās doktiorantiem, kuri apguva 

šo programmu (pirmie beidzēji). Divas priekšaizstāvēšanās tika novērtētas ar ieteikumu iesniegt 

sagatavotos promocijas darbus aizstāvēšanai. Trīs darbi tika izvērtēti un to autoriem tika piedāvāts 

287

tos pilnveidot, lai varētu iesniegt aizstāvēšanai. 2005./6. studiju gada beigās, augustā tika aizstāvēti 

divi pirmie promocijas darbi, kuru autores apguva šo doktorantūras programmu (M.Kravale un 

R.Grabovska) 








2004./5. studiju gadā uzturējām sadarbību ar iepriekšējā gada beidzējiem. Trīs reizes tika 

organizētas akadēmiskās diskusijas par promocijas darbu tēmām, kuras turpina sagatavot pilna laika 

programmas beidzēji. Izvērtējot pārmaiľas darbu pabeigšanas procesā, kļuva saskatāms, ka pirmie 

promocijas darbi, kas sagatavoti uz pilnveidotās programmas pamata, aizstāvēšanai varētu tikt 

iesniegti 2005./6. gadā, kas kopumā būs sagatavoti 5 gadu laikā sākot ar iestāšanos doktorantūrā. 

Programmas beidzēji: (1) nodarbināti DU IVF un MMF; (2)Rēzeknes augstskolā; 

Pēc aizstāvēšanās M.Kravale tika pārcelta uz Ilgtspējīgas izglītības institūtu par pētnieci, bet R. 

Grabovska turpina darbu Izglītības un vadības fakultātē priekšmetu metodiku katedrā. 

4.7. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls. 

Akadēmiskā, vispārējā personāla skaits, tā izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. 

Akadēmiskā personāla sastāvs nemainījās. 2005./6. studiju gadā akadēmiskais sastāvs ir attīstījis 

augstāku kompetenci un kļuvis atpazīstams un atzīts Eiropas un pasaules mērogā. 

2006. gada maijā UNESCO piedāvāja DU pieredzi skolotāju izglītībā un pētnieciskās vides 

izveidošanā aprakstīt un iesniegt publicēšanai kā vienu no astoľām pieredzēm, kuras tika atlasītas 

pasaules mērogā 2006.gadā. I.Salīte un A.Pipere šo pieredzi izvērtēja un sagatavoja tās aprakstu 

publikācijas veidā iesniegšanai. 

2006.gada UNESCO globālā projekta seminārā A.Pipere, I.Salīte saľēma pateicību no Jorkas 

Universitātes (Toronto) par panākumiem izglītības pārorientēsanas uz ilgtspējību darbā. 



Akadēmiskā personāla atbilst likuma prasībām arī 2005./6. studiju gadā. 




Nav mainījies. 

4.8. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums 

Studiju programmas finansēšana 



288














iespējām. 

Par grantiem skat . Institūta zinātniskās darbības pārskatu par 2005. un 2006. gadu. 


Programmā studējošie ir darbojušies starptautiskajās aktivitātēs, kuras atspoguļotas Ilgtspējīgas 

izglītības institūta pārskatā par zinātnisko darbību 2005. ,2006. gadā. 






DU IVF III Doktorantūras III kursa darba grafiks 2005./6. st.g. 


Līdz 5. IX ATSKAITE par paveikto 2. studiju 

gadā. 

IX, X, XI, 

XII 

28. XII 

Portfolio sagatavošana un izsūtīšana e- 

variantā uz abām adresēm 

Publikāciju gatavošana, darbs ar 

vadītājiem pētījuma datu analīze, 

apstrādāšana, secinājumu sagatavošana 

13.00 Augstskolas pedagoģijas 

apakšnozare 

*Holisma teorija skolotāju izglītībā 

Adreses: 

ilgabi@dau.lv 

ilga@dau.lv 


Prof.I.Salīte 


289

Mākslas pedagoģijas 

apakšnozare 

*Mākslas pedagoģija 

29.XII 9.00 Augstskolas pedagoģijas 

apakšnozare 

*Augstskolas pedagoģija 


apakšnozare 

*Mākslas psiholoģija 

13. I 13.00 Augstskolas pedagoģijas 

apakšnozare 

*Holisma teorija skolotāju izglītībā 


apakšnozare 

*Mākslas pedagoģija 

14. I 9.00 Augstskolas pedagoģijas 

apakšnozare 

*Programmu attīstība un kvalitātes 

problēmas augstākajā izglītībā 


apakšnozare 

*Jaunrades pedagoģija 

3. II 13.00 Mākslas pedagoģijas 

apakšnozare 

*Jaunrades pedagoģija 

4. II 9.00 Pētījuma praktiskās daļas izvērtēšanas 

kolokvijs 

3. III 

4. III 

21. IV 

22. IV 

13.00 

9.00 

13.00 

9.00 

Promocijas darba problēmas 

sagatavošana akadēmiskai diskusijai 

Akadēmiska diskusija par promocijas 

darba izstrādātajiem jautājumiem 

30.V-21.VI 4.starptautiskā konference 

27. V 

“Sustainable Development. Culture. 

Education.” 

Helsinkos 


Prof. 

A. Šļahova 


Doc. V.Makarevičs 

Prof.I.Salīte 

Prof. 

A. Šļahova 


Prof. A.Šļahova 

Prof. A.Šļahova 

A.Pipere, I.Salīte, 

J.Davidova, A.Šļahova, 

A.Vorobjovs 



I.Belousa, A.Vorobjovs 



A.Vorobjovs 


sekciju darbā 

290

10. VI Promocijas eksāmens svešvalodā 

25.VIII Priekšaizstāvēšanās 

Katram mākonim ir zelta maliņa! 

DU IVF III pedagoģijas doktorantūras II kursa darba grafiks 2005./6. st.g. 


Līdz 

5. IX 

ATSKAITE par paveikto 2. studiju gadā. 

Portfolio sagatavošana un izsūtīšana e- 

variantā uz abām adresēm 

IX Rakstu gatavošana. Darba lasīšana angļu 

valodā (tiks izsūtītas nodaļas skanētā veidā). 

28. X 

29. X 

25. XI 

26. XI 

13.00 

9.00 

13.00 

9.00 

Mācību plānu un programmu attīstība. 

Darbs ar SPPS. 

Teorētiskais seminārs (I) . Izglītības mērķis 

skolotāju, studentu un skolēnu skatījumā. 

(gadījumu analīze). Darbs ar SPSS. 

Mācību vides problēma psiholoģijā. 

Mācību vides problēma pedagoģijā. 

16.XII 13.00 Kurss pēc studentu pieprasījuma. 

Darbs ar SPSS 

17. XII 9.00 Skolotāja kompetences problēma 

pedagoģijā. Darbs ar SPSS 

6. I 13.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju 


7.I 9.00 Teorētiskais seminārs(II).Izglītības mērķis 

ilgtspējīgas attīstības un nākotnes skatījumā. 

Darbs ar SPSS 

Adreses: 

ilgabi@dau.lv 

ilga@dau.lv 



V.Boroľenko 


V.Boroľenko 

As.prof. I.Kokina 



Dz.Iliško 

V.Boroľenko 



As.prof. A.Pipere 

I.Salīte, A.Pipere. 

V.Boroľenko 

10. II 13.00 Apdāvinātības problēma pedagoģijā Prof. J.Davidova 

291

11. II 

9.00 

Promocijas darba problēmas aprobācija 


16.IV 12.00 Promocijas darba problēmas aprobācija 


30.IV 12.00 Promocijas darba problēmas aprobācija 


30.V- 

21.VI 



Helsinkos 


I.Salīte,A.Pipere, 

A.Šļahova, I.Belousa 





Doktorantu 



Ja sākām iet, tad tuvākā izeja ir jāmeklē tikai uz priekšu! 

DU IVF III Doktorantūras I kursa darba grafiks 2005./6. st.g. 


19. IX 16.00 Ievads. Studiju programmas piedāvājums. 




10. X 16.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Prof. 

A.Vorobjovs 

17. X 09.00 Kvantitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Prof. 

A.Vorobjovs 

29. X 9.00 Teorētiskais seminārs (I) . Izglītības mērķis 

skolotāju, studentu un skolēnu skatījumā. 

(gadījumu analīze). Darbs ar SPSS. 


V.Boroľenko 

14. XI 15.00 Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Dr. I.Belousa 


21. XI 09.00 Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes Dr. I.Belousa 


XI -XII Rakstu gatavošana Darbu vadītāji 

292

7.I 9.00 Teorētiskais seminārs (II). Izglītības mērķis 

ilgtspējīgas attīstības un nākotnes skatījumā. 

Darbs ar SPSS 

16. I 16.00 Praktiska nodarbība zinātnisko publikāciju 

struktūras izvērtēšanā . 

6. II 16.00 Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības 

teorijas 

I.Salīte, 

A.Pipere, 

V.Boroľenko 

As.prof. 

A.Pipere 

As.prof. 

A.Pipere 


I -II Rakstu sagatavošana Darbu vadītāji 

20. III 16.00 Pedagoģijas zinātnes apakšnozaru attīstība Prof. J.Pokulis, 


10. IV 16.00 Didaktika modernismā un postmodernismā Prof. I.Ţogla 

30.V- 

21.VI 




Helsinku Universitātē 

8. V 12.00 Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu 

virzieni 

Doktorantu 

piedalīšanās 

sekciju darbā 

Prof. 

A.Vorobjovs 

15. V 09.00 Promocijas darba struktūras izveidošana Prof. 

A.Vorobjovs 

Sākumā viss ir rozā mākoņos tīts un kājas viegli tek pa ceļu. Būs pirmie noberzumi, bet kurš ir spējis 

izdzīvot bez tiem? 

293


5.1. Studiju programmas mērķi un uzdevumi. Izmaiľas, ja tādas ir 

Programmas mērķis: augstākās kvalifikācijas speciālistu sagatavošana pedagoģijas 

augstskolas, skolas, nozaru pedagoģijas apakšnozarēs, kuri ir spējīgi risināt mūsdienu pedagoģijas 

problēmas zinātniskā līmenī un piedāvāt pētījumu rezultātus ieviešanai augstskolas, skolas un 

nozaru pedagoģijas praksē. 

Uzdevumi: 

1. piedāvāt studējošajiem padziļinātu pedagoģijas un tās apakšnozaru teorētiskā pamata un esošās 


2. piedāvāt studējošajiem iespēju veikt patstāvīgu zinātnisku pētījumu izvēlētajā pedagoģijas 

apakšnozarē un aizstāvēt pētījuma rezultātus promocijas darbā. 

Izmaiľas: 

Programmas bāzes pilnveidošana docētāju un doktorantu iespējām publicēties un aprobēt 

savu pētījumu rezultātus pirmajā tās realizēšanas gadā (2002. /2003.) deva iespēju izvirzīt jaunu 


3. piedāvāt studējošajiem iespējas aprobēt savu pētījumu rezultātus starptautiskā līmenī un 



2004./5. studiju gadā izmaiľas programmas mērķos un uzdevumos netika ieviestas. Tika strādāts uz 

to, lai sagatavotu mācīšanās vidi un iespējas realizēt šo uzdevumu, kas tika papildināts 2003./4. 

gadā. 

2005./6. studiju gadā programmas mērķi un uzdevumi netika mainīti. 

Tika paplašinātas studiju vides iespējas: (1) pētniecisko prasmju attīstības veicināšanai (apgūtas 

jaunas kvalitatīvās datu apstrādes programmas, iegādāta NVIVO programma, kuras izmantošana un 

konsultācijas tās lietošanai tika piedāvātas doktorantūrā studējošajiem (pēc pieteikšanās). 

Ievirzes nostiprināšanās un jauna programmas uzdevuma izvirzīšana2006./7. studiju gadā: 

2006./7. studiju gadā doktorantūras programmas realizēšanas procesā kļuva saskatāms, ka 

skolas, augstskolas un daļēji nozaru (mākslas) pedagoģijas apakšnozarēs ilgtspējīguma 

principa realizēšana pētījumos un programmas saturā ir kļuvusi par programmai raksturīgu 

ievirzi. Šīs pazīmes nostabilizēšanās deva iespēju formulēt jaunu uzdevumu: 

4) piedāvāt doktorantūrā studējošajiem meklēt ilgtspējīguma principa realizēšanas iespējas 

savos pētījumos, izstrādājot priekšlikumus pedagoģijas metodoloģiskajā, virssatura un satura 

līmeņos. Demonstrēt šo pētījumu rezultātus un secinājumus Baltijas un Melnās jūras konsorcija 

izglītības pētījumos un citās starptautiskajās konferencēs, tādejādi iepazīstinot Baltijas, Eiropas 

un pasaules izglītības pētniekus ar Latvijas pedagoģijas pētījumu mērķa ievirzi orientēties uz 

ilgtspējīgas attīstības mērķi un meklēt ilgtspējīgas izglītības pamatu pedagoģijas teorijā un praksē. 

294


Saturs un organizācija 

Pedagoģijas doktora programma ir pēctecīgi saistīta ar bakalaura un maģistra studiju 

programmām, kuras tiek realizētas pedagoģijas nozarē DU. Programma paredzēta kā studiju 

turpinājums un patstāvīgā pētījuma veikšana. 

Programmas saturs 

Pilna laika programmas saturs tiek piedāvāts šādā struktūrā: 

Obligātie kursi, kurus apgūst 1. un 2. semestrī. 

Kursi paredzēti pētījuma metodoloģijas un pedagoģijas vispārīgā teorētiskā pamata apguvei. Šo 

studiju kursu saturs piedāvā apgūt: promocijas darba struktūras izveidošanu, pedagoģijas zinātnes 

apakšnozaru attīstību, kvantitatīvā un kvalitatīvā pētījuma metodoloģiju un metodes, izglītības 

filozofiju, mūsdienu izglītības teorijas, didaktikas specifiskās iezīmes modernismā un 

postmodernismā. 

Kopējais kredītpunktu skaits obligātajos studiju kursos: 20 KP 1. un 2. semestrī. 

Obligātās izvēles kursi apakšnozarēs, kurus apgūst 3. un 4. semestrī. 

Pedagoģijas doktora programmai ir izstrādātas šādas apakšnozares: augstskolas pedagoģija, skolas 

pedagoģija, nozaru pedagoģija. Obligātās izvēles studiju kursi paredzēti izvēlētās pedagoģijas 

nozares metodoloģiskā pamata apguvei un nozarei specifiskā teorētiskā pamata apguvei. 

Kopējais kredītpunktu skaits obligātās izvēles kursos: 10 KP 3. un 4. semestrī. 

Brīvās izvēles kurss, kuru apgūst 5.semestrī. 

Kā brīvo izvēli var izvēlēties citām apakšnozarēm piedāvātos obligātās izvēles kursus, ja tie saistīti 

ar doktoranta pētījumu tēmu vai arī pieteikt tēmu pēc pieprasījuma. 

Kopējais kredītpunktu skaits obligātās izvēles kursos: 2 KP 5. semestrī. 

Teorētiskie semināri 2.,3.,4.,5. studiju semestros. 

Semināru tēmas piedāvā doktoranti vai darbu vadītāji. Katrs seminārs paredzēts 2 KP apjomā. 

Kopējais kredītpunktu skaits četros teorētiskajos semināros: 8 KP 2.- 5. semestros. 









studentiem. 











295



noteikumiem). 

2003./4. studiju gadā izmaiľas programmas sadaļās netika veiktas. 











sagatavošanas sadaļā, kura tika akreditēta 84 KP apjomā (iespējamā izmaiľa no 84 KP uz 60 KP). 






Tika nolemts, ka 2004./5. studiju gadā tiks izvērtētas iespējas intensīvāk un mērķtiecīgāk 

izmantot publikāciju un teorētisko semināru KP, lai uz šī pamata varētu samazināt programmas 

apjomu līdz 120 KP, kas ir kļuvusi par prasību arī doktora studiju programmai un 2005./6. studiju 

gadā tiks iesniegts piedāvājums zinātľu padomei programmas apjoma samazināšanai. 

2005./6. studiju gadā vairs neparādījās prasība par kredītpunktu samazināšanu. Parādījās prognoze, 

ka pašreizējais kredītpunktu apjoms būs atbilstošs vai pat būs jāpalielina saskaľā ar jaunajām 

prasībām, kuras top. Tāpēc izmaiľas netika ieviestas 

Sakarā ar kopējo prasību izmaiņām, kas top valstī. Prasība samazināt programmas 

kredītpunktu skaitu netika iesniegta DU zinātņu padomē. Izmaiņas 2005./6. studiju gadā 

programmas apjomam netika veiktas. 

2006./7. studiju gadā programmā saglabāti 144 KP. Jautājuma izlemšana DU Zinātľu padomē 

atlikta uz gada beigām, kad programma tiks pārskatīta un izvērtēta pirms tās iesniegšanas 

reakreditēšanai. 

Studiju kursu satura izmaiņas. Izmaiņu analīze, izmaiņu nepieciešamība 

2006./7. studiju gadā programmas padome izlēma pārcelt holistiskās pedagoģijas kursu uz 

obligātajiem priekšmetiem, kā pieļaujamu izmaiľu un izmaiľu pēc studējošo lūguma. Izmaiľa 

tika ieviesta, lai veicinātu programmas attīstību un ievirzi uz ilgtspējīgas attīstības principa 

realizēšanu pedagoģijas pētījumos, kas tika atpazīta kā DU doktorantu un doktorantūrā 

studējošo pētījumu programmas raksturīga pazīme starptautiskajā sadarbības līmenī. 

296

Studiju programmas realizācija 

Izmantotās studiju formas 








2004./5. studiju gadā tika palielināts praktisko nodarbību skaits datu apstrādes prasmju 

attīstīšanai ar SPSS programmu uz konsultāciju stundu rēķina. Šajā sakarā darbā studiju programmā 

uz uzľēmuma līguma tika pieľemts konsultants gan darbam ar grupām, gan individuālajām 

konsultācijām datu apstrādes jautājumos. 

2005./6. studiju gadā iecerēts sagatavot darba grupu no fakultātē strādājošajiem 

pasniedzējiem doktorantiem, kuri iedziļinātos SPSS un citu kvalitatīvās datu apstrādes programmu 

izmantošanā un varētu konsultēt šajos jautājumos citus doktorantus, kā arī pedagoģijas programmas 

maģistrantus. 

2005./6. studiju gadā tika piedāvātas konsultācijas doktorantiem, kuri izteica vēlēšanos apgūt 

kādu konkrētu gadījumu SPSS (kvantitatīvā datu apstrāde) un NVIVO (kvalitatīvo datu apstrāde). 

Konsultācijas nodrošināja fakultātē strādājošie doktoranti: A.Stakle un E.Vanaģele un docētāji no 

SZF fakultātes. 

2006./7. studiju gadā tika paplašināts docētāju skaits, kuri konsultē doktorantus pētījuma 

kvalitatīvo un kvantitatīvo datu apstrādē. Kā konsultants šajos jautājumos tika pieľemta doc. 

S.Ignatjeva. 





70%. 

Studiju plāns, tā uzbūves atbilstība programmas mērķim un uzdevumiem (pielikumā – studiju 

plāns par iepriekšējo studiju gadu). 

Studiju plāns tika veidots atbilstoši LR pieľemtajam programmas standartam. Studiju plāns 2.1. 

pielikumā. 

Atbilstoši studiju plānam tika veidots studiju darba grafiks (2.2.pielikums). 










297


2006./7. studiju gadā atklājās problēma, kura attīstījās sakarā ar to, ka programmā uzľemti nepilna 

laika studējošie, kas dzīvo ārpus Daugavpils (no Rīgas, Liepājas un Rēzeknes). Iepriekšējos gados 

izsrādātais ikmēneša darba grafiks šiem studentiem radīja grūtības. Darbs un attālums kļuva par 

šķērsli regulārai nodarbību, akadēmisko diskusiju apmeklēšanai. Arī docētājiem bija gadījumi, kad 

regulāras, īslaicīgas nodarbības piektdienās un sestdienās sakrita ar viľu pašu zinātniskajām 

aktivitātēm (starptautiskajām konferencēm vai darbu DU filiālēs). Diskusijās ar studējošajiem tika 

atrasts risinājums – darba organizēšana sesiju veidā. Sesija augustā, oktobrī, martā vai aprīlī un 

aktīvs diskusiju darbs starptautiskajā konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība”. 

Starpsesiju laiks studējošiem paliek konsultācijām ar darbu vadītājiem, literatūras studēšanai, 

pētījuma veikšanai, datu apstrādāšanai un publikāciju sagatavošanai. Izmaiľas tika uzsāktas 2007. 

gada augustā, kad tika organizēta pirmā sesija. Tajā tika konstatēta vēl viena šāda darba grafika 

priekšrocība – sesijas laikā vakarus studējošie izmantoja akadēmiskās grāmatu kolekcijas izpētei un 

konsultācijām ar darbu vadītājiem vai docētājiem, kuri strādā DU. 



2006./7. studiju gadā zinātniskās aktivitātes tika saistītas ar studiju programmā paredzēto 

piedalīšanos 5. starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība.”, kas 

notika Debrecenas universitātē Ungārijā. DU pedagoģijas doktoranti aktīvi piedalījās konferences 

diskusijās un ar savu pētījumu rezultātiem. Īpaši aktīvi darbojās doktoranti, kuri nāk no Liepājas, 

Rēzeknes un Rīgas. 

Šajā studiju gadā doktoranti ir piedalījušies arī pasaules mēroga konferencēs: pasaules vides 

izglītotāju 4. kongresā un daudzos citos zinātniskos pasākumos. Informācija par doktorantu 

publikācijām, piedalīšanos projektos un konferencēs ir apkopota Ilgtspējīgas izglītības institūta 

pārskatā par 2006. gadu. Un 2007. gada pārskatā, kas tiks pabeigts līdz gada beigām. Pārskati 

pieejami Parādes 1 220. un 432. telpās. Šajās telpās ir pieejami arī DU izdevumi, kuros ir publicēti 

DU pedagoģijas doktorantu zinātniskie raksti. 

2006./7. doktorantu aktivitātes atspoguļotas 2006. gada Ilgtspējīgas izglītības institūta pārskatā. 


Izmantotās studiju vērtēšanas un izvērtēšanas metodes, to apraksts, izvēles pamatojums un analīze. 

2006./7. studiju gadā izmaiľu nav. 


2006./7. studiju gadā tika attīstītas partnerattiecības starp studējošajiem un docētājiem. Problēmas 

tika risinātas tās pārrunājot un meklējot risinājumus, kuros tiek saudzēts laiks, paplašināta iespēja 

iedziļināties literatūras studēšanā un pētījuma veikšanā. Kā problēma ir un paliek tas, ka nepilna 

laika studējošie veic lielu slodzi savās darba vietās (visi strādā izglītībā). Šādos apstākļos promocijas 

darbu sagatavošanai ir nepieciešami 2-3 gadi papildus. Promocijas eksāmenu kārtošana pedagoģijā 

nepilna laika studējošajiem neievelkas. Svešvalodas eksāmenu daţi nepilna laika studējošajie kārto 

pēc atgriezšanās no akadēmiskā atvaļinājuma (tie parasti ir doktoranti, kuri ar svešvalodu ikdienas 

darbā nesastopas). 

298


2006./7. studiju gadā programmā studējošie strādāja augstskolās (DU, Liepājās pedagoģiskajā 

akadēmijā, LU, Rēzeknes augstskolā), Izglītības iniciatīvu centrā, ģimnāzijās. Studijas doktorantūrā 

viľiem ir nepieciešamas savas kvalifikācijas pilnveidošanai. Izglītības iniciatīvu centrā un 

ģimnāzijās strādājošajiem studijas doktorantūrā motivētas ar pašu interesi par pētījumiem izglītībā 

un pašu vajadzību veikt pētījumus pedagoģijā sava darba pilnveidošanai. 

Programmas beidzēji: (1) nodarbināti DU IVF un MMF; (2)Rēzeknes augstskolā; 

5.6. Studiju programmas akadēmiskais, vispārējais personāls. 

Akadēmiskā personāla sastāvs nemainījās. 2005./6. studiju gadā akadēmiskais sastāvs ir attīstījis 

augstāku kompetenci un kļuvis atpazīstams un atzīts Eiropas un pasaules mērogā. 

2006. gada maijā UNESCO piedāvāja DU pieredzi skolotāju izglītībā un pētnieciskās vides 

izveidošanā aprakstīt un iesniegt publicēšanai kā vienu no astoľām pieredzēm, kuras tika atlasītas 

pasaules mērogā 2006.gadā. I.Salīte un A.Pipere šo pieredzi izvērtēja un sagatavoja tās aprakstu 

publikācijas veidā iesniegšanai. 

2006.gada UNESCO globālā projekta seminārā A.Pipere, I.Salīte saľēma pateicību no Jorkas 

Universitātes (Toronto) par panākumiem izglītības pārorientēsanas uz ilgtspējību darbā. 

2006./7. studiju gadā docētāji strādāja pie studiju kursu satura papildināšanas, iedziļinbājās 

jautājumā par izglītības pētījumu specifiku, ja tie ir orientēti uz ilgtspējīgas attīstības mērķi. Par 

konkrētām aktivitātēm, kuras veikuši docētāji savas kompetences pilnveidošanā informācija ir 

apkopota Ilgtspējīgas izglītības institūta pārskatā par 2006. gadu un līdz gada beigām tiks 

apkopota 2007. gada pārskatā. 



Atbilst likuma prasībām arī 2006./7. studiju gadā. 


Nav mainījies. 

5.7. Finansēšanas avoti, programmas materiālais nodrošinājums. 

Studiju programmas finansēšana. 















299


iespējām. 

2004./5. studiju gadā grāmatu kolekcija tika papildināta ar eksemplāriem, kas tika atvesti no 

Bangkokas, Sidnejas, Singapūras, Londonas, ASV. Kopējā summa ap 3000Ls vērtībā. Informācija 

par grantiem Institūta zinātniskās darbības pārskatā par 2005. gadu. 


Programmā studējošie ir darbojušies starptautiskajās aktivitātēs, kuras atspoguļotas Ilgtspējīgas 

izglītības institūta pārskatā par zinātnisko darbību 2006. gadā. 






300




DOKTORA STUDIJU PROGRAMMA PEDAGOĢIJAS NOZARĒ (51143) 

SKOLAS PEDAGOĢIJAS, AUGSTSKOLAS PEDAGOĢIJAS UN NOZARU PEDAGOĢIJAS 

APAKŠNOZARĒS 

3. sējums 

DAUGAVPILS 

2008 

301

4.pielikums 

Docētāju CV 

302

N.p. 

k. 

Vārds, uzvārds Akadēmiskais 

vai zinātniskais 

grāds 

Amats Ievēlēšanas 

vieta 

Statuss Daugavpils 


1. Ilga Salīte Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

2. Anita Pipere Dr.psih. Profesore DU Pamatdarbavieta 

3. Jeļena Davidova Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

4. Inese Jurgena Dr.ped. Profesore DU, LU Blakusdarbs 

5. Elfrīda Krastiľa Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

6. Antonijs Salītis Dr.fiz. Profesors DU Pamatdarbavieta 

7. Aleksandra Šļahova Dr.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

8. Aleksejs Vorobjovs Dr.hab.ped. Profesors DU Pamatdarbavieta 

9. Jānis Pokulis Dr.hab.ped. Profesore DU Pamatdarbavieta 

10. Dzintra Iliško Phd Docente DU Pamatdarbavieta 

11. Inga Belousa Phd Docente DU Pamatdarbavieta 

12. Irēna Kokina Dr.psih. Asoc.profesore DU Pamatdarbavieta 

13. Rudīte Grabovska Dr.ped. Docente DU Pamatdarbavieta 

14. Valērijs Makarevičs Dr.psih. Docents DU Pamatdarbavieta 

15. Ilona Mičule Phd Docente DU Pamatdarbavieta 

16. Svetlana Ignatjeva Dr.phys. Docente DU Pamatdarbavieta 

17. Irēna Ţogla Dr.hab.ped. Profesore LU Blakusdarbs 

18. A.Kapenieks Dr.ped. Profesors Blakusdarbs 

19. D.Namsone Dr.ped. Projektu 

vadītāja 

Blakusdarbs 

303

Strādnieku 105-19 

LV –5417 Daugavpils 

Tel. 54-38735 

Parādes iela 1 

LV –5407 Daugavpils 

Tel. 54-28636 vai 9257455 

e-pasts: ilga@dpu.lv 

Dzimusi Daugavpilī 1952.gada 6.decembrī 

CURRICULUM VITAE 

ILGA SALĪTE 

IZGLĪTĪBA UN KVALIFIKĀCIJA 

2006.g.-2008.g. ievēlēta Klusā okeāna reģiona konsorcija izglītības pētījumos valdē (PCC) 

2006.g. iekļauta UNESCO ekspertu grupā izglītības pētījumu ilgtspējīgai attīstībai stratēģijas izstrādāšanai 

2005.g.-2008.g. Baltijas un Melnās jūras konsorcija izglītības pētījumos (BBCC) 

prezidente 

2005.g ievēlēta par DU pedagoģijas promociju padomes priekšsēdētāju 

2003.g. ievēlēta par eksperti pedagoģijas nozarē ZA 

2002.g. ievēlēta par profesori (DU Padomē) 

1998.g. ievēlēta par asociēto profesoru (DPU Padomē). 

1994.g. ievēlēta par docenti DPU 

1993.g. pedagoģijas doktors Latvijas Universitātē un pedagoģijas maģistrs DPU 

1976.g. Bioloģijas un ķīmijas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā 

1971.g. Diploms Daugavpils 1.vidusskolā 

DARBA PIEREDZE 

2003.g. prof. Izglītības un vadības fakultātes dekāne, Ilgtspējīgas izglītības institūta dibinātāja, direktores 

pienākumu izpildītāja 

2000.g. asoc.prof., Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes dekāne 

1996.g. doc., Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes dekāne 

1995.g. doc., Sākumskolas nodaļas vadītāja 

304

1994.g. doc., Sākumskolas metodikas katedras vadītāja 

1982.-1993.g. pasniedzēja un lektors DPI pedagoģijas un psiholoģijas katedrā 

1976.-1982.g. bioloģijas, ģeogrāfijas un medicīnas skolotāja Liepājas 5.vidusskolā 

ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA UN AR TĀS IZSTRĀDĀŠANU SAISTĪTĀ SADARBĪBA 

Pašreizējā pētījumu tēma: Skolotāju izglītība ilgtspējīgas attīstības mērķa kontekstā. Ilgtspējīga izglītība 

visiem. Holistiskā teorija pedagoģijā un tās izmantošana skolotāju izglītībā. 

Doktora disertācijas temats: Studentu profesionālās gatavības paaugstināšana ekoloģiskās audzināšanas 

darbam skolā. 

Pašreiz ir: 91 publikācijas (64 zinātniskās publikācijas un starptautisku konferenču tēzes, 7 mācību 

līdzekļi un metodiskie materiāli, 20 citas - atskaites par valsts budţeta darbiem, projektu ietvaros 

izstrādātie materiāli u.c.) 

Darbs ţurnālu un zinātnisko rakstu krājumu redkolēģijās: 

Journal of Teacher Education for sustainability (kopš 2003. gada, Latvijas ZA atzīts izdevums); 

Education & Sustainable Development: First Steps toward Changes, kopš 2006. gada Ilgtspējīgas 

izglītības institūta un Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos zinātnisko 

rakstu krājums; 

Journal of Research & Reflektions in Education kopš 2007. gada, University of Education, Lahore, 

Pakistānā; 

Ziemeļvalstu doktorantu zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijā kopš 2006. gada, Tallinas 

Universitātē, Igaunijā. 

2007.g.- 2008. IZM grants “Ilgtspējīgas izglītības teorijas un pētniecisko prasmju attīstību 

veicinošas vides radīšana darbības pētījumā skolotāju izglītībā”. 

2006.g. IZM grants “Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju attīstību 

veicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” 

2006.g. DU grants “Piedalīšanās 30. starptautiskajā PCC konferencē un salīdzinošā pētījuma darba 

grupas apspriedē Mehiko” 

2006.g. Ilgtspējīgas attīstības studiju kursa izstrādāšana sabiedrības pārvaldes izglītības programmai. 

Projekta koordinatore DU (projektā piedalās S.-Pēterburga, Viļľa, Kopenhāgena, Lunda. 

2005.-2008. g. Projekta “Doktorantūra un maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas 

mērķiem RTU, DU un LPA” koordinatore DU projekta identifikācijas Nr. 

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007 koordinatore DU; 

2005./6.g. Nacionālās programmas „Latgales reģiona mūţizglītības atbalsta sistēmas veidošana un 

kapacitātes stiprināšana” dalībniece. (Nr. 2005/0102/VPD1/ESF /PIAA/05/NP/3.2.4.1/0002/0182) 

2005./8. LZP granta vadīšana Nr.05.1915 “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” (projekts 

paredzēts uz 4 gadiem). 

2005. IZM grants Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas uzsākot ANO izsludināto 

desmitgadi no 2005. - 2014. gadam 

2005. DU grants 05.25. “Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu 

konsorcija) valstu kolaboratīvs pētījums un piedalīšanās 29. PCC konferencē”. 

2001.līdz 2004.g. ZA granta 0347 vadītāja “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības 

stratēģiju Latvijā”. 

2008. gada 23.jūnijs piedalīšanās PCC (Pacific Circle Consortium in educational research) valdes sēdē 

Samoa Nacionālajā Universitātē. 

305

2008. gada 8.-11. septembris piedalīšanās konferencē Seviļas Universitātē “Sharing Responsibilities and 

Networking through the School Process (SRNSP)”. Darbs orgkomitejā un 7. sekcijas “School Culture 

and Environment” darba organizēšana un vadīšana. Referāts sekcijā. 

2008. gada 13. augusts piedalīšanās darba grupas sanāksmē 7. ietvara programmas (Marijas Kirī) projekta 

sagatavošanā par sadarbību ar citu varstu doktorantūras programmām un doktorantu apmaiľu. 

2008. gada 24.-27. jūnijā piedalīšanās PCC 32. starptautiskajā konferencē Samoa Nacionālajā 

Universitātē Apijā. Nolasīts referāts sekcijā un referāts simpozijā par salīdzinošā pētījuma 2. posma 

rezultātiem. 

2008. gada 4.-7. jūnijs piedalīšanās ţurnāla “Journal of Teacher Education for sustainability” 6. 

starptautiskajā konferencē (BBCC2008) “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība: Collaboration on 

Education for Sustainable Development” Anadolu Universitātē, Turcijā. Plenārsēdes referāts 

“Educational Action Research for sustainable development”. 

2008. gada 2.-4. jūnijs piedalīšanās UNESCO tīklojuma Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējību 

seminārā Eškišehirā, Turcijā. Atskaite par divu gadu darbu. 

2008. gada 22.-23. februāris piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē Rēzeknes Augstskolā 

“Sabiedrība, Integrācija, Izglītība” plenārsēdes referāts “Augstākās izglītības pārorientēšana uz 

ilgtspējību: problēmas un perspektīvas”. 

2007. gada 24. – 28. novembris piedalīšanās 4. starptautiskajā vides izglītības konferencē Ahmadabadā 

(Indijā) “Environmental Education towards a Sustainable Future – Partners for the Decade of Education 

for Sustainable Development”, kas tika organizēta sakarā ar Tbilisi deklarācijas trīsdesmitgadi. 

Uzstāšanās skolotāju izglītības sekcijā, publicētas tēzes, iesniegts raksts publicēšanai. Piedalījos 

Ahmadabadas konferences priekšlikumu sagatavošanā skolotāju izglītībai. 

2007. gada 3. – 4. novembris piedalīšanās starptautiskajā konferencē Nikosijas Universitātē (Kipra) “ 

Citizenship-Multiculturalism- Cosmopolitanism”. Uzstāšanās ar diviem referātiem “Broadening 

Teachers‟ Views on Sustainability through Educational Action Research” un “Teachers‟ perspectives on 

learning programs design for sustainability: Latvian experience”. Publicētas divas tēzes, publicēti divi 

raksti CD formātā (ISBN: 978-9963-9442-0-0) 

2007.gada 17. – 21. oktobris 5.Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Color. Nature. Music” 

Daugavpils Universitātē. Uzstāšanās plenārsēdē, recenzenta darbs programmas zinātniskajā komitejā, 

sekcijas vadīšana. 

2007. gada 13. septembrī Rīgā augstāko Baltijas jūras reģiona galotľu izglītībā un zinātnē tikšanās 

„Augstākā izglītība un zinātne ilgtspējīgai attīstībai un Baltijas jūras reģiona konkurētspēja”. Tiku 

uzaicināta kā vieslektors. 

2007. gada 19.- 26. augustam piedalīšanās starptautiskajās konsultācijās par „Izglītību ilgtspējīgai 

attīstībai: tehniskās un arodizglītības skolotāju izglītība ilgtspējīgumam” Chiang – Mai (Bangkoka), kuras 

organizēja (1) Bonnas UNESCO-UNEVOC tehniskās un arodizglītības un Starptautiskais mācību Centrs, 

(2) OVEC Taizemes Izglītības ministrijas arodizglītības komisija, (3) UNESCO Āzijas un Klusā okeāna 

izglītības inovāciju attīstības Centrs un (4) UNESCO projekts par skolotāju izglītības pārorientēšanu uz 

ilgtspējību. Tiku uzaicināta kā resursu persona un prezentēju DU Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzi 

izglītības pārorientēšanai uz ilgtspējīgas attīstības mērķi, kura tika ieteikta kā pieredze uzsākot veidot 

jaunu Āzijas – Eiropas sadarbības projektu ar UNESCO vadību. 

2007. gada 2. -6. jūlijs piedalīšanās 4. pasaules vides izglītības kongresā „Learning in a Changing World“ 

Durbanā (Dienvidāfrika). Uzstāšanās sekcijā. 

2007. gada 30. maijs – 2. jūnijam piedalīšanās . 5. JTET konferencē „Sustainable Development. Culture 

and Education“ Debrecenas Universitāte (Ungārija). Darbs konferences organizācijas komitejā, Baltijas 

un Melnās jūras konsorcija izglītības pētījumos ikgadējās sanāksmes sagatavošana un vadīšana. 

2007. gada 14. -17. februāris piedalīšanās seminārā, kas notika Kārļa Universitātē (Prāgā) par Granādas 

Universitātē izveidotā ekselences tīklojuma EMERCE turpmāko sadarbību tā attīstīšanai un kopīgo 

pētījumu satura izvēli. Darbs dzīvajā diskusijā un plānošanā. 

306

2007. gada 7. – 11. janvārim piedalīšanās seminārā par fenometodes izmantošanu izglītībā Anadolu 

Universitātē (Turcijā). Piedalīšanās dzīvajā diskusijā. Anadolu Universitātes pieredzes skolotāju izglītībā 

un sadarbībā ar skolām iepazīšana, sadarbības aktivitāšu plānošana. 

2006.g. 11.-12. decembris Baltijas reģiona valstu conference „Seši pieredzes gadi kopš Pasaules izglītības 

foruma Dakārā 2000 – pārskats, nākotnes perspektīvas un izaicinājumi Baltijas jūras valstu reģionā. 

Uzstāšanās ar referātu par Ilgtspējīgas izglītības institūta pieredzi sadarbībā ar UNESCO. 

2006. 28.-30. decembrim piedalīšanās globālajā UNESCO forumā Parīzē par Zinātnes un pētījumu 

attīstību universitātēs. 

2006. g. 27.-29. septembris piedalīšanās uzaicinājuma seminārā Granādas universitātē, kur tika izstrādāta 

deklarācija par Ekselences tīklojuma dibināšanu pilsoľa izglītībai ilgtspējīgas attīstības mērķa kontekstā. 

2006. 24.-26. augusts piedalīšanās pasaules fenomenologu kongresā, kas notika DU. Nolasīts referāts, 

vadīta sekcija. 

2006. 11.-15. jūlijs piedalīšanās PCC 30.starptautiskajā konferencē Mehiko “Education models for the 

XXI century: a circle of shared experiences”. Piedalīšanās salīdzinošā pētījuma darba grupā. 

2006. 31. maijs līdz 3.jūnijam JTET 4. starptautiskā konference “Sustainable Development. Culture. 

Education” / ‟Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable Development‟ Helsinku 

Universitātē. Darbojos konferences orgkomitejā, ţurnāla rakstu recenzēšanā, sagatavoju publikāciju 18 

lpp., uzstāšanās sekcijā. Organizēju un novadīju BBCC ikgadējo sanāksmi. 

2006.gada 29.-30. maijam piedalījos UNESCO globālā projekta seminārā Helsinku Universitātē. Tika 

uzsākts jauns skolotāju izglītības projekta posms Izglītības vadlīniju ieviešanai skolotāju izglītībā. Tika 

prezentēti Ilgtspējīgas izglītības institūta izdevumi un atskaite par padarīto iepriekšējā gadā. Tika 

saskaľots darbības plāns uz turpmāko projekta realizēšanas laiku. Saľēmu pateicību no Jorkas 

Universitātes par darbu skolotāju izglītības vadlīniju sagatavošanā. 

2006. 27.-28. aprīlis piedalīšanās izglītības iestāţu vadītāju konferencē „Izglītība Latvijas ilgtspējīgai 

attīstībai”. Uzstāšanās par ilgtspējīgu izglītību tagadnes un nākotnes kontekstā. 

2006. gada 20.-22. aprīlis projekta „ComLearn21‟ semināra „The Basic Elements Defining the Function 

and Culture of the Educational Institutions‟ vadīšana Daugavpils Universitātē. 

2006. 27.marts – 1.aprīlis seminārs Granādas Universitātē “New schooling and citizenship practice”. 

Prezentācija par DU un BBCC pieredzi ilgtspējīgas izglītības idejas pamatošanā un realizēšanā. 

2006. 20.-22. februāris UNESCO-UNU uzaicinājuma seminārs Parīzē (organizē UNESCO un Apvienoto 

Nāciju Universitāte). Seminārā paredzēts, ka 20 uzaicinātie pētnieki no daţādām pasaules valstīm uzsāks 

izglītības pētījumu un attīstības problēmu stratēģijas izstrādāšanu, kas tiks realizēta Apvienoto Nāciju 

ilgtspējīgas attīstības izglītības dekādē globālu projektu veidā. 

2006. 8.- 12. februāris ERASMUS Intensīvās programmas koordinatoru seminārs Bristolē programmai 

“Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining opportunities for inclusion”, 

reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2004-1-HU-Erasmus-IPUC-3 (koordinatore). 

2005. 4.-7. decembris projekta „ComLearn 21‟ seminārs Vordinburgā (Dānijā). Darbojos kā projekta 

coordinators DU. 

2005. 13.-17. septembris piedalīšanās IX Eiropas Vides izglītības konferencē Klaipēdas universitātē 

“Environmental education and sustainable development: from policy to practice”. Prezentācija, publicētas 

tēzes. 

2005.g. 4.–6. augusts piedalīšanās starptautiskajā konferencē par studentu apmaiľas jautājumiem starp 

Āziju un citiem pasaules reģioniem Singapūrā. 

2005.g. 27.-30. jūlijs piedalīšanās 29. PCC konferencē Sidnejā (atskaite par pilotprojekta rezultātiem, 

turpmākā salīdzinošā pētījuma plānošana). Prezentācija, publicētas tēzes. 

2005.g. maijs līdzdalība 3. starptautiskajā ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” 

konferencē Fehtas Universitātē. Uzstāšanās sekcijā. Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības 

pētījumos (BMRK / BBCC) dibināšanas organizēšana. Veicu BMKIP prezidenta pienākumus. 

307

2005.g. līdzdalība 4. starptautiskajā konferencē “Cilvēks. Daba. Krāsa. Mūzika”. Darbs orgkomitejā, 

uzstāšanās. 

2005. g. 18.-22. aprīlis līdzdalība KMUTT un AIAER 19. starptautiskajā konferencē “Learning 

organization in a learning world”. Prezentācija, tēzes, publikācija. AIAER biedrs (Visindijas izglītības 

pētījumu asociācija) 

2005. g. Salīdzinošā pilotprojekta “Skolotāju izglītība nākotnei” vadīšana ar PCC partneriem no 

Austrālijas, Jaunzēlandes, Ķīnas, Korejas, Fidţi, ASV. DU grants. 

2004.g. oktobris līdzdalība 3. starptautiskās ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” 

konferences sagatavošanā. Fehtas Universitātes apmeklējums organizatorisko jautājumu saskaľošanai. 

2004.g. 9. – 11. jūnijā EMSU 2004 konferencē Monterrejas Tehnoloģiskajā universitātē (Meksikā), 

nolasīts referāts un publicēts raksts. 

2004.g.maijā iesaistīšanās Gēteborgas globālā mēroga konsultācijās, kas darbosies turpmākos 10 gadus 

ilgtspējīgas attīstības un izglītības jautājumu analizēšanā, publicētas tēzes. 

2004.g. aprīlī PCC (Pacific Circle Consortium in education research) konferencē Hong–Kongā nolasīts 

referāts, publicētas tēzes, uzľemta par biedru PCC izglītības pētījumu konsorcijā. 

2004.g. aprīlī Tallinā uzstāšanās plenārsēdē 2. straptautiskajā ţurnāla “Journal of Teacher Education and 

Training” konferencē. 

2004.g.martā Polijā Plockā Baltijas universitāšu conference par ilgtspējīgas attīstības jautājumiem un 

universitāšu līdzdalību šajā jomā. 

2004.g. aprīlī Tallinā darbība 2. straptautiskās ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” 

conferences orgkomitejā. 

2003.g.novembrī līdzdalība Nordplus koordinatoru seminārā Svenborgā,. 

2003.g. Ievēlēta par koordinatori Eiropas tīklojumā UNESCO skolotāju izglītības pārorientēšanai uz 

ilgtspējīgu attīstību projekta ietvaros. 

2003.g. maijā darbība 1. straptautiskās ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” conferences 

orgkomitejā, nolasīti 2 referāti, publicēti 2 raksti conferences rakstu krājumā. 

2003.g. maijā darbs starptautiskās Eiropas darba grupas un pirmā semināra orgkomitejā Daugavpilī 

UNESCO/UNITWIN Starptautiskā skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta ietvaros. 

Līdzdalība UNESCO/UNITWIN Starptautiskā skolotāju izglītības pārorientēšanas projekta koordinatoru 

seminārā Kariegā (Dienvidāfrikas republika) 2002.g. 5.-9.septembrī 

2002.g. 10.-14.septembrī starptautiskā EMSU 2002 konference Grahomstounā (Dienvidāfrikas 

republika), kas tika organizēta kā viens no Johanesburgas Samita pasākumiem. Nolasīts referāts, 

publicēts raksts conferences rakstu krājumā. 

Ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” (ISSN 1407-8724) redkolēģijas loceklis, kopš 

2002.gada. 

2002.g. 8.-17.jūnijā Nīderlandē, Leidenē ERASMUS projekta seminārs “Environmental awareness, 

accent on water and water management, in the teaching program” (nolasīta lekcija “Environmental 

awareness in Latvia”) 

2002.g. 24.-26. maijā 4. starptautiskā izglītības konference Atēnās (Grieķijā), (nolasīts referāts, publicēts 

raksts konferences krājumā) 

2002.g. maijā 3. starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (konferences orgkomitejas 

loceklis, referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana) 

2002.g. 2.-5.maijā Nordplus koordinatoru seminārs Rīgā 

2002.g. janvārī virtuālā starptautiskā konference “Exploring and Expanding The Great Work”, Izglītības 

studiju institūts (The Institute for Educational Studies/ Earth TIES), http://www.earthties.org/tgw, 

308

2001. gada 11.-14. decembris 3. ikgadējā ISSA konference “Educating Young Children for Democracy: 

Our Future, Our Challenge” Rīgā (31.valsts līdzdalība), referāts plenārsēdē, publicētas tēzes. 

2001.g.jūlijs staţēšanās St. John‟s Universitātes Mācīšanās un mācīšanas stilu centra rīkotajā 24. 

Mācīšanās stilu institūtā Ľujorkā (ASV). Centra doktorantūras programmas pieredzes iepazīšana. 

2001.g. jūnijs “Step by Step” Eiropas valstu koordinatoru starptautiskais seminārs Sofijā (Bulgārijā). 

2000.g. uzľemta par biedru EEASA Dienvidāfrikas Vides izglītotāju asociācijā. 

2000.g. decembris apstiprināta par ekspertu rektoru padomes izveidotajā augstskolu ekspertu grupā. 

2000.g. oktobris –projekta “Soli pa solim” 3. konference Liepājas Pedagoģiskajā akadēmijā. Darba 

grupas vadīšana, publicēts raksts. 

2000.g. 8.-14.oktobrī Toronto pirmais starptautiskais sadarbības seminārs UNITWIN/UNESCO un 

Jorkas universitātes projektā “Reorienting Teacher Education to Address Sustainability”. Projekta 

koordinatore Latvijā. 

2000.g. jūlijs apstiprināta par ekspertu DPU pedagoģijas promociju padomē ar ZA Zinātľu padomes 

lēmumu. 

2000.g. 26.-28. jūnijs seminārs Kauľā “Use of Qualitative Research in Contemporary Research in 

Education: North American Experience for the Baltic Countries” Kvebekas (Kanāda) Universitāte un 

Kauľas Tehnoloģiskās Universitātes projekts. 

2000.g. 18.-20.maijs 2.starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” DPU (darbs 

orgkomitejā, referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana, raksts). 

2000.g. 27.-28.aprīlis starptautiskā zinātniskā konference “Dabaszinātnes un skolotāju izglītība” 

Daugavpilī (sekcijas vadīšana, referāts, publicēts raksts). 

2000.g. 28.-30. janvāris starptautiskā konference Ungārijā par Austrum un Dienvidaustrumu Eiropas 

universitāšu pieredzi. 

1999.g.13.-16. decembris JUNESKO-ACEID piektā starptautiskā konference “Reforming Learning, 

Curriculum and Pedagogy: Innovative Visions for the New Century” Bangkokā, Taizemē (nolasīti 2 

referāti, publicētas tēzes). 

1999.g. 28. oktobrī piedalīšanās Sorosa Fonda Latvija programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekta “Soli 

pa solim” konferencē Bulduros (referāts plenārsēdē). 

1999.g. 23. – 25. septembris VI Starptautiskajā konferencē Viļľas pedagoģiskajā universitātē 

“Educational Changes and Modern Teaching Methods” (nolasīts referāts). 

1999.g. maijs starptautiska semināra organizēšana DPU “Paradigma. Kopīgi mācoties rodam 

jēgu”, kuru vadīja prof. F.Gengs (ASV - Kalifornija) un M.Morgana (Jaunzelande). 

Piedalīšanās starptautiskajā apmācību seminārā projektā “Soli pa solim” Jūrmalā. Iegūts 

sertifikāts. 

1999.g. maijs Latvijas pedagoģisko augstskolu semināra organizēšana programmas “Soli pa 

solim “ ietvaros. 

1999.g. uzľemta par MACEID biedru un ekspertu JUNESKO Izglītības attīstības inovāciju 

centrā Bangkokā ( Taizemē). 

1999.g. LZP iegūtas eksperta tiesības pedagoģijas zinātnes apakšnozarēs un ievēlēta 

“Pedagoģijas” promocijas padomē (skolas pedagoģijas un augstskolas apakšnozarēs). 

1995.-1999.g. IZM Konsultatīvās padomes loceklis sākumskolas jautājumos. 

1999.g. 14.-18. janvāris Austrālijas vides izglītotāju asociācijas starptautiskā konference NSW 

universitātē Sidnejā ( nolasīti 2 referāti,publicētas tēzes). 

1998.g. 10.-13.novembris ceturtā JUNESKO – ACEID starptautiskā konference Bangkokā, Taizemē par 

vidējās izglītības problēmām (publicētas tēzes). 

309

1998.g. 7.-8. septembris “Mācīšanās par mācīšanos” ţurnāla Life Long Learning redakcijas uzaicinājuma 

seminārs Helsinkos (nolasīts referāts). 

1999.-1998.g. Sorosa fonda-Latvija programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekta “Soli pa solim” 

koordinatore DPU. Piedalīšanās konferencēs un semināros Rīgā, Jelgavā, Liepājā. 1998.g. apgūta ASV 

universitāšu pieredze pirmsskolas un sākumskolas skolotāju izglītošanā. 

1999.-1998.g. lietišķā pētījuma vadītāja Nr.: ISEC 9/98 I posma atskaite “ Integrēta mācīšana mūsdienu 

humānās pedagoģijas skatījumā, tās saturs un metodiskais nodrošinājums” 220 lpp. un II posma atskaite 

136 lpp. 

1998.g. 12.-15.marts 26. Ziemeļvalstu izglītības pētnieku asociācijas kongress, Lahti, Somijā (publicētas 

tēzes). 

1998.g.23.-27. februāris Jēvles Universitātes skolotāju koledţas (Zviedrijā) pieredzes izpēte. 

1997.,1998.g. Austrālijas ( Melnburnas) starptautiskā apdāvināto bērnu projekta ISP –97 un ISP –98 

koordinators Latvijā. 

1997.g. trešā starptautiskā JUNESKO-ACEID konference Bangkokā (publicētas tēzes un nodibināti 

kontakti turpmākai sadarbībai ar Klusā okeāna piekrastes reģiona izglītības inovāciju pētnieku darba 

grupu). 

1997.g. Anglijas un IZM Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas departamenta rīkotie ekspertu kursi 

. 

1997.g. 3.-17. janvāris Austrālijas Vides izglītotāju Nacionālajā konferencē “Earthlinks „97” Hobartā, 

Tasmānijā (uzstāšanās, publikācija rakstu krājumā). 

1996.g. 26.-30.jūnijs “Northen Coll for the Environment” Savonlinnā (Somija). Somijas Izglītības 

ministrijas grants līdzdalībai. 

1996.g. Soros Fonda Latvijā programmas “Pārmaiľas izglītībā” projekta “Integrētā mācīšana 

sākumskolā” direktore. 

1995.g. IZM lietišķā pētījuma vadītāja S-17/216 ISEC “ Mācību priekšmetu integrēšanas veidi un 

principi”. 

1995.g. no 13.-15. novembris uzaicinājuma seminārs “Research in Environmental Education” Brisbenā, 

Austrālijā par Vides izglītības metodoloģiskajām problēmām. Iesaistīšanās Eiropas – Austrālijas VI 

pētnieku darba grupā. 

1994.-1995. g. trīs staţēšanās braucieni (1-2 nedēļu) uz Dāniju. 

1993.g. zinātniskais uzaicinājuma seminārs Dānijā “Action competence as key Concept in Critical 

Pedagogy” (nolasīts referāts, publicēts raksts). 

1992.,1993.,1994.,1995.,1996. starptautisku konferenču “Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process” 

orgkomitejas vadītāja. 

1993.-1996.g. Tempus I programmā Vides izglītības grupas koordinatore. 

04.05.2008. 

I.Salīte 

310

I. VISPĀRĪGĀS ZIŅAS 

Anita Pipere 

210467-10263 

Dzimusi 1967.gada 21.aprīlī Daugavpilī. 

Adrese: Rīgas ielā 72-6, LV 5403, Daugavpils 

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTES 

PROFESORES ANITAS PIPERES 

DZĪVES UN DARBA GĀJUMS 

(CV) 

Tel.: 54-28679 (m), 54 – 28636 (d), e-pasts: anita.pipere@du.lv 

Pārvalda svešvalodas: angļu, krievu. 

Izglītība 

1993 - iegūts psiholoģijas doktora grāds Latvijas Universitātē; 

1989 – 1993 - doktorantūras kurss LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā; 

1988 – 1989 - staţēšanās Latvijas Universitātē; 

1988 – Daugavpils Pedagoģiskā institūta vidusskolas mūzikas skolotājas diploms; 

1984 - 1988 studijas Daugavpils Pedagoģiskajā Institūtā; 

1984 - Daugavpils 1.vidusskolas diploms par vidējo izglītību. 

Darba pieredze 

2006 – profesore DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā; 

2005 – profesore DU IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedrā; 

● 2003 – pētniece DU IVF Ilgtspējīgas izglītības institūtā; 

2002 - asociētā profesore DU PPF Psiholoģijas katedrā; 

2000 - docente DPU PPPF Psiholoģijas katedrā; 

1996 - docente un prodekāne DPU PPPF; 

1996 - lektore un katedras vadītāja DPU Sākumskolas nodaļā; 

1993 - lektore DPU Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā. 

II. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA UN PUBLIKĀCIJAS 

LZP un citu valsts finansēto pētījumu projektu, programmu dalībnieks vai vadītājs: 

311

Līdzdalība IZM pētniecības projektā “Ilgtspējīgas izglītības teorijas un pētniecisko prasmju 

attīstību veicinošas vides radīšana darbības pētījumā skolotāju izglītībā” (2007) 

Eksperts projektā “Doktorantūra un maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši 

Lisabonas mērķiem RTU, DU un LPA” RTU00-TSC00-L1-016. (2005-2007). 

IZM pētniecības projekta “Uz ilgtspējību orientēta pētnieka identitāte maģistra studiju 

programmās psiholoģijā un pedagoģijā Daugavpils Universitātē” vadītāja (2006). U-20 

IZM pētniecības projekta “Publicēšanās iespēju paplašināšanās Daugavpils Universitātes 

doktorantiem un docētājiem” vadītāja (2005). 

Starptautiski finansētu pētījumu projektu dalībnieks vai vadītājs: 

Piedalīšanās 4. Starptautiskajā skolotāju izglītības institūciju tīklojumā, kas saistīts ar UNESCO 

projektu “Skolotāju izglītības pārorientēšanas uz ilgstpējības pamatiem”, Helsinku Universitāte, 

2006.gada 29.-30.maijs. 

Piedalīšanās 3. Starptautiskajā UNESCO UNITWIN projekta koordinatoru sanāksmē Gēteborgā, 

Zviedrijā, 2004. gada 8.-9.maijā ar aptaujas rezultātiem un rekomendācijām “Skolotāju 

izglītības pārorientēšanas uz ilgtspējības pamatiem UNESCO vadlīnijām”. Rezultāti 

atspoguļoti UNESCO dokumentā: 

http://unesdoc.unesco.org/images/0014/001433/143370E.pdf UNESCO (2005) Guidelines 

and Recommendations for Reorienting Teacher Education to Address Sustainability. 

Education for Sustainable Development in Action Technical Paper No. 2, UNESCO Education 

sector. 

Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas universitātes ”Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” (no 2000.gada līdz 2004.gadam). 

Latvijas vai starptautisko projektu un programmu, ekspertu padomju, komisiju loceklis: 

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātľu nozarē “Sociālā psiholoģija”. 

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātľu nozarē “Pedagoģija” apakšnozarē 

“Augstskolas pedagoģija”. 

Latvijas Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centra iekšējais eksperts psiholoģijā. 

LZP eksperts LZP projektu izvērtēšanai psiholoģijā un pedagoģijā. 

Raksti starptautiski recenzētos izdevumos: 

Becoming a Researcher: Interplay of Identity and Sustainability, in Pipere, A. (ed.) Education and 

Sustainable Development: First Steps toward Changes, international collection of ISE/BBCC, 

volume 2, 2007. 

312

A Qualitative Meta-Analysis of Sustainability Oriented Researcher‟s Identity, in Scientific articles of the 

5th International Conference “Person. Color. Nature. Music”, October 17-21, 2007, Daugavpils University, 

53-62. 

The Sustainability-Oriented Researcher‟s Identity: Action Research in Doctoral Studies, in Filho, W.L, 

Manolas, E.I., Sotirakos, M.N. & Boutakis, G.A. (eds.) Higher Education and the Challenge of 

Sustainability: Problems, Promises and Good Practice, 2007, University of Crete: Media, 230-240. 

Pipere, A. & Salīte, I. Educational Action Research In Teacher Education: Fostering Research Skills, 

konferences krājumā Asia-Pacific Educational Research Association International Conference 2006 

“Educational research, policy and practice in an era of globalization: The Asia-Pacific Perspectives and 

Beyond”, 15 lappuses, CD formātā. 

Salīte, I. & Pipere, A. Aspects of sustainable development from the perspective of teachers, 

Journal of Teacher Education and Training, Vol.6, 2006, 15-32. 

Philosophy of Education for Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in 

Education, in Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward 

Changes, international collection of ISE/BBCC, volume 1, 2006, 43-57. 

Jakovļeva, J. & Pipere, A. Professional choice of vocational school and university students in 

Latgale. Sociālo zinātņu vēstnesis, 2006, 1(3), 39-70. 

Primary and Secondary Teachers: Beliefs and Performance Related Self-Perceptions about 

Engaged Learning. Baltic Journal of Psychology, Vol. 6, 2005, 32-44. 

Engaged Learning: Primary teachers Beliefs and Performance Related Self Perceptions. Acta 

Paedagogica Vilnensia. ISSN 1392-5016. Volume 14, 2005, 100-113. 

Identity of Learning Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self” The Irish 

Journal of Psychology, Vol.24, Nos.3-4, 2003, 143 – 160. 

A.Pipere & E.Krastiľa Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums. Krājumā ATEE 

International Conference “Teachers, Students and Pupils in a Learning Society”, May 2 – 3, 2003. The 

University of Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology, 89 – 96. 

Structural variations of Latvian teachers‟ identity. Krājumā Scientific articles of the third international 

conference “Person. Color. Nature. Music”, May 15 – 18, 2002, Daugavpils University, 29 – 38. 

313

Grāmatas un mācību līdzekļi: 

Salite, I. & Pipere, A. (2007) Journal of Teacher Education and Training: Deepening Action Research, in 

McKeown, R. (ed.) Good Practices in Education for Sustainable Development: Teacher Education 

Institutions. UNESCO Education for Sustainable Development in Action Good Practices N°1 January 2007. 

A.Pipere Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Daugavpils Universitāte, “Saule”, 

2005, 104 lpp. 

E.Krastiľa, A.Pipere Mācību sasniegumu pašizvērtēšana, Rīga, RaKa, 2004, 216 lpp. 

Piedalīšanās ar referātu starptautiskās zinātniskās konferencēs un kongresos (pēdējos 6 gados): 

2007. 17.-21.10. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzaicinājuma uzstāšanās V. 

Starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” plenārsēdē ar datorprezentāciju “A Qualitative 

meta-analysis of sustainability oriented researcher‟s identity”. 

2007.5. – 7.10. 1.Eiropas konference par Izglītību ilgtspējīgai attīstībai “Higher Education and the 

Challenge of Sustainability: Problems, Promises and Good Practice”, Orestiada-Sufli, Evrosasa prefektūra, 

Grieķija. Uzaicinājuma datorprezentācija “The sustainability-oriented researcher‟s identity: 

action research in doctoral studies”. 

2007. 3. – 6.06. Eiropas X. Psiholoģijas kongress “Mapping of psychological knowledge for society”, 

Prāga, Čehijas Republika. Stenda referāts “Variations in researcher identity: Story of personal constructs”. 

2007. 30.05. – 2.06. Debrecenas Universitāte, Debrecena, Ungārija. Datorprezentācijas “Case of 

researcher‟s identity: Unfolding sustainability-oriented beliefs and self-evaluations” un “Journal of 

Teacher Education and Training (2002-2006)/Journal of Teacher Education for Sustainability (2007)” 

(plenārsēdē) 5.Starptautiskajā JTET konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība”. 

2006. 28. – 30.11. Honkongas Izglītības institūts, Honkonga, Ķīna. Datorprezentācija “Educational 

Action Research In Teacher Education: Fostering Research Skills” Āzijas/Klusā okeāna reģiona izglītības 

pētījumu asociācijas (APERA) starptautiskajā konferencē “Izglītības pētījumi, politika un prakse 

globalizācijas laikmetā”. Līdzautors: Ilga Salīte. 

2006. 9.-10.10. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās plenārsēdē ar 

datorprezentāciju “Education and us: Tiny exercise in the analysis of some discourses” 

Starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Izglītība sociālo pārmaiľu apstākļos”. 

314

2006. 24.-26.08. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Datorprezentācija 56. 

Starptautiskajā fenomenoloģijas kongresā, ko organizē Pasaules fenomenoloģijas institūts 

“Education For Sustainable Development In Latvia In Context Of Development Of The National 

Policy And Teacher Education”. Līdzautors: Ilga Salīte. 

2006. 15.-17.06. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Datorprezentācija VII Starptautiskajā 

Baltijas Psiholoģijas konferencē “Baltic Psychology in Global Context: Where Do We Stand?” 

“Relationship between Adult Beliefs of Career Development and Life Stress”. Līdzautors: Tatjana 

Uzole. 

2006. 31. - 3.06. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Datorprezentācija JTET 4. 

Starptautiskajā konferencē “Sustainable Development. Culture. Education.” “Aspects of 

Sustainable Development from the Perspective of Teachers”. Līdzautors: Ilga Salīte. 

2005. 22. – 24. 05. Fehtas Universitāte, Fehta, Vācija. Datorprezentācija JTET 3. 

Starptautiskajā konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” “Primary and Secondary 

Teachers: Beliefs and Performance Related Self-Perceptions on Engaged Learning”. 

2005. 13. – 15. 06. Helsinku Universitāte, Helsinki, Somija. Uzstāšanās starptautiskajā Vides 

izglītības konferencē “Ilgtspējīga attīstība caur izglītību” ar referātu “Philosophy of Education for 

Sustainable Development: Perspectives of Doctoral Students in Education”. 

2005. 3. – 8. 07. Granāda, Spānija, Uzstāšanās 9. Eiropas psiholoģijas kongresā “Crossroads of 

psychology in a world without borders” ar referātu “Understanding teachers‟ self: relation between social 

identity and terminal values”. 

2004. 13 – 16. 09. Kijevas universitāte, Sudaka, Ukraina. Uzstāšanās starptautiskajā 

konferencē “Migrācija Eiropā: sociālie un psiholoģiskie aspekti” ar referātu “Latvijas studentu 

dzīves krīze un profesionālās identitātes veidošanās īpatnības”. 

2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2. 

starptautiskajā JTET konferencē “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” ar referātu “Engaged 

Learning: Primary Teachers‟ Beliefs and Performance-Related Self-Perception”. 

2004. 14. – 16. 04. Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Tallina, Igaunija. Uzstāšanās 2. 

starptautiskās JTET konferences “Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība” plenārsēdē ar referātu 

“Journal of Teacher Education and Training: Taking the bark off”. 

2004. 3. – 6.01. Rietumhavajas Oahu Universitāte Honolulu, Havaja, USA. Uzstāšanās II 

Starptautiskajā Izglītības konferencē Izglītības psiholoģijas sekcijā ar referātu “Identity of Latvian 

Teacher: Examining Structural Variations and Interactive “Self”. 

2002. 15. – 18.05. Daugavpils Universitāte, Daugavpils, Latvija. Uzstāšanās III Starptautiskās 

konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Psiholoģijas sekcijā ar referātu “Structural variations of 

Latvian teachers‟ identity”. 

2002. 3. – 4.05. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Uzstāšanās ATEE Starptautiskajā konferencē 

“Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems” ar referātu “Journal of Teacher Education and 

Training: Project for the sustainable development”. 

315

2002. 16.01. – 12.02. Piedalīšanās Earth TIES un Earthlight Magazine organizētajā 

starptautiskajā virtuālajā konferencē “Exploring and Expanding The Great Work”. R. Mecnera 

vadītajā sekcijā “Ecological Consciousness and Intelligence” 26.01.2002 (on-line materiāli 

http://www.earthties.org). 

Piedalīšānās starptautiskās konferencēs 

2006. gada 3. jūlijs. Liverpūles Dţona Mūra Universitāte, Enfīlda, Liverpūle, Lielbritānija 

“LEARNING COMMUNITIES CONFERENCE”. 

Cits 

2006. 6.-10.novembris JTET un ISE/BBCC krājuma “Education and Sustainable Development: First 

Steps Toward Changes” datorprezentācija Zinātnes festivālā Daugavpils Universitātē UNESCO 

Ilgtspējīgas izglītības 10-gadei veltītā pasākumā. 

2006. 16.novembris Uzstāšanās ar datorprezentāciju “Pētījumi psiholoģijā: Skats no Latvijas 

dienvidaustrumiem” RPIVA organizētajā starpaugstskolu seminārā “Zinātniski pētnieciskais darbs un 

metodoloģijas aktualitātes psiholoģijā mūsu augstskolās‟‟ Sigulā. 

316

III. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (pēdējos 6 gados) 

Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi: 43 

Vadītie maģistra darbi: 33 

Pašlaik tiek vadīti 3 doktoranti: 

Psiholoģijas nozarē: Vitauts Virbickis 1.kurss 

Olga Maļceva 3.kurss 

Pedagoģijas nozarē: Dace Erkena 3.kurss 

Docētie studiju kursi: 

DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās 

Izglītības filosofija 2 KP 

Vispārīgā psiholoģija 2 KP 

Attīstības psiholoģija 3 KP 

Pedagoģiskā psiholoģija 2 KP 

DU Izglītības psihologa specialitātes profesionālajā un psiholoģijas bakalaura programmā 

Eksperimentālā psiholoģija 5 KP 

Konsultatīvais un korekcijas darbs 5 KP 


Ekoloģiskā psiholoģija 2KP 

Psiholoģiskā treninga tehnikas 10 KP 

DU Psiholoģijas maģistrantūras programmā 

Ekoloģiskā psiholoģija 4 KP 

Psiholoģiskā treninga tehnikas 6 KP 

Mācīšanas stratēģijas 1 KP 

DU Sociālās psiholoģijas maģistrantūras programmā 

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze: kvalitatīvās pētījuma 

metodes psiholoģijā 2 KP 

DU Pedagoģijas maģistratūras programmās 

Izglītības filosofija 2 KP 


Ekoloģiskā psiholoģija 2 KP 

Kvalitatīvās pētīšanas metodes pedagoģijā 1KP 

DU Pedagoģijas doktorantūras programmā 

Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes 4 KP 

Izglītības filosofija un mūsdienu izglītības teorijas 4 KP 

Izglītības mērķis ilgtspējīgas attīstības un nākotnes skatījumā 2 KP 

Zinātnisko publikāciju struktūras izvērtēšana 2 KP 

Mācīšanās psiholoģija mūţizglītības kontekstā 2 KP 

DU Sociālās psiholoģijas doktorantūras programmā 

Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes sociālajā psiholoģijā 

4 KP 

317

2000./2001, 2004/2005. mācību gadā: 

Vides psiholoģijas kursa vadīšana Latvijas Universitātes Bakalaura programmā psiholoģijā. 

Izstrādātie studiju kursi: 

No 1996. līdz 2001. gadam izstrādātas studiju kursi visos augšminētajos priekšmetos. 

2001/2002.m.g. izstrādāti jauni studiju kursi: 

Profesionālo studiju programmai “Speciālo skolu skolotājs”: 

Mācīšanās traucējumi un to korekcijas iespējas 3 KP 

Profesionālo studiju programmai “Organizācijas psihologs”: 

Profesionālās attīstības treniľš 2 KP 

Karjeras attīstība un tās psiholoģiskie aspekti 3 KP 

Maģistra studiju programmai psiholoģijā 

Psihologa profesionālā ētika 2 KP 

Pedagoģijas doktorantūras programmai: 

Ekopsiholoģija 2 KP 

Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā 2 KP 

Mācīšanās psiholoģija mūţizglītības kontekstā 2 KP 

2004./2005. m.g. izstrādāti jauni studiju kursi: 

Maģistra studiju programmai “Sociālais darbs” 

Veselības ilgtspējīgas attīstības problēmas 2 KP 

Izstrādātās studiju programmas: 

Piedalīšanās DPU Psiholoģijas katedras Psiholoģijas maģistra programmas izstrādē (2000. – 

2002.gads). 

Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniski pētnieciskās iestādēs: 

Staţēšanās Fordhemas Universitātē (ASV) un sadarbības veidošana saistībā ar JTET 2003.gada martā; 

2007.gada 3.-5.janvāris: piedalīšanās RTU ESF projekta “Multimediju mācību objektu izstrādes prasmes un 

atbalsta sistēma skolotājiem” seminārā Smiltenē 

318

Cits 

Grāmatas “Kā izaudzināt brīnišķīgus bērnus” tulkojums no angļu valodas, Valters un Rapa, 2003, 

302 lpp. 

Izveidota un tiek uzturēta mājas lapa Ilgtspējīgas izglītības institūtam www.dau.lv/ise 

IV. ORGANIZATORISKAIS DARBS 

Starptautisko un Latvijas konferenču orgkomiteju priekšsēdētājs vai loceklis (pēdējos 6 gados): 

III. Starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU, 2002.gada 15. – 18.maijs: 

- konferences tēţu un zinātnisko rakstu krājuma redaktore; 

- konferences recenzēšanas komitejas locekle; 

- psiholoģijas sekcijas “Psychological challenges of 21 century: new paradigm for sustainable future” 

vadītāja; 

- konferences moderators; 

1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas vadītāja, 

DU, 2003.gada 11. – 14.maijs: 

- konferences zinātnisko rakstu krājuma galvenā redaktore; 

- konferences recenzēšanas komitejas vadītāja; 

- konferences moderators. 

2. Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. Education” orgkomitejas locekle, 

Tallinas Pedagoģiskā universitāte, Igaunija, 2004. gada 14. – 16.aprīlis: 

- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas locekle. 

IV. Starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. DU, 2005.gada 18. – 21.maijs: 

- konferences recenzēšanas komitejas locekle; 

- psiholoģijas sekcijas vadītāja. 


Fehtas Universitāte, 2005. gada 22. – 24. maijs : 

- konferences zinātnisko rakstu krājuma redkolēģijas locekle. 


Helsinku Universitāte, 2006.gada 31.maijs – 3.jūnijs: 

- konferences organizēšana; 

- konferences materiālu recenzēšanas komitejas locekle. 

5. 2008. 24.-26.02. Latvijas Universitāte, Rīga, Latvija. Reģionālā sagatavošanās konference Starptautiskās 

izglītības konferences 48. sesijai, Eiropas un Ziemeļamerikas reģions “Iekļaujošā izglītība: no politiskā 

dialoga līdz saskaľotai darbībai”: 

319

- konferences sagatavošanas darba grupas locekle; 

- konferences apaļā galda diskusijas līdzmoderatore; 

- Ilgtspējīgas izglītības institūta darba grupas vadītāja; 

- Gala ziľojuma darba grupas vadītāja un autore. 

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā: 

Kopš 2001.gada maija DU IVF un III starptautiskā ţurnāla JOURNAL OF TEACHER 

EDUCATION AND TRAINING galvenā redaktore (kopš 2007.gada JOURNAL OF TEACHER 

EDUCATION FOR SUSTAINABILITY/JTEFS). 2007.gadā iznācis JTEFS 7.un 8.sējums. 

Rakstu recenzēšana JTET 4.starptautiskās konferences “Sustainable Development. 

Education” (Helsinki) rakstu krājumam. 

Rakstu recenzēšana ţurnāla TRAMES speciālajam numuram (Vol.9, No.2, 2005) “Theory 

and practice in today‟s teacher education” (TRAMES – Humanitāro un sociālo zinātľu ţurnāls, 

Igaunijas Zinātľu akadēmijas un Tartu Universitātes oficiālais izdevums). 

Kopš 2005.gada DU Ilgtspējīgas izglītības institūta (III) un BBCC ikgadējā starptautiskā 

rakstu krājuma EDUCATION AND SUSTAINABLE DEVELOPMENT: FIRST STEPS TOWARD 

CHANGES galvenā redaktore. 

Rakstu recenzēšana 5.Starptautiskās zinātniskā konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika”. zinātnisko rakstu krājumam (zinātniskās un redkolēģijas locekle)(2007). 

Ţurnāla ACTA PAEDAGOGICA VILNENSIA redkolēģijas locekle kopš 2004.gada. 

Pārstāvētā nozare redkolēģijā: psiholoģija. 

Ţurnāla “Psiholoģija Mums” recenzējamās daļas “Psiholoģijas Zinātnē” redkolēģijas locekle 


Rakstu recenzēšana Tallinas universitāte konferences rakstu krājumam “Social and 

Educational sciences in Baltic and Nordic cultural context” (2007). 

Latvijas Universitātes LU Zinātnisko rakstu krājuma “Psiholoģija” redkolēģijas locekle. 

Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadītājs vai līdzdalībnieks: 

Līdzdalība Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija darbībā (Baltic & 

Black See Circle Consortium in Education Research, BBCC). Darbs pie konsorcija izveidošanas un krājuma 

sagatavošanas (kopš 2005.gada). BBCC biedrs no 2007.gada. 

2008.gada 14.martā Dr.psihol., prof. Anita Pipere 

320

VĀRDS, UZVĀRDS JEĻENA DAVIDOVA 

CV 

Darba vietas adrese: Daugavpils Universitāte, Izglītības un vadības fakultāte, 

Tel.Nr. : +371 29140287 

E-pasts: jelena.davidova@du.lv 

Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, 

Parādes 1 – 205, tālr. 65428209. 

Dzimšanas vieta un datums: Daugavpils 1959. gada 28. decembris. 


1997. g. Pedagoģijas doktora zinātniskais grāds, Latvijas Universitātes diploms 

Nr. C-D 001414 

1994. g. Pedagoģijas maģistra grāds (pedagoģijas teorijas un vēstures apakšnozarē), 

Daugavpils Pedagoģiskās universitātes diploms Nr. 000063. 

1982. g. Vidusskolas mūzikas un dziedāšanas skolotāja kvalifikācija, 

Daugavpils Pedagoģiskā institūta diploms Nr. 266576. 

1978. g. Klavierspēles pasniedzēja un koncertmeistara kvalifikācija, 

Daugavpils Mūzikas vidusskolas diploms Nr. 209755. 

321


Kopš 2006. gada - Daugavpils Universitātes Pedagoģijas un pedagoģiskās 

psiholoģijas katedras profesore; 

2003. – 2006.g. - Daugavpils Universitātes Instrumentu spēles un mūzikas 

teorijas katedras profesore; 

1999. – 2003.g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un 

mūzikas teorijas katedras asociētā profesore; 

1998. – 1999.g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un 

mūzikas teorijas katedras docente; 

1992. – 1998. g. - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Instrumentu spēles un 

mūzikas teorijas katedras lektore; 

1991. – 1992. g. - Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru 

katedras vecākā pasniedzēja; 

1982. – 1991. g. - Daugavpils Pedagoģiskā institūta Mūzikas teorijas un klavieru 

katedras pasniedzēja; 

1979. – 1982. g. - Daugavpils Mūzikas skolas pedagoģe. 

322

I. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

KONFERENCES 

Davidova J., 2008. 13.-15. marts (Rīga). 

4. Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija praksei mūsdienu sabiedrības izglītībā”. 

Referāts kopā ar T. Minakovu. 

Davidova J., 2007. 16. novembris (Viļľa, Lietuva). 

4. Starptautiskā zinātniskā konference „The Problems of Effective Arts Education”. 

Starptautiskās zinātniskās komitejas locekle. 

Davidova J., 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils Universitāte). 

5. Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Color. Nature. Music”. 

Referāts sekcijā kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2007. 3.-7. oktobris (Sofija, Bulgārija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Person. Music. Society”. 

Referāts kopā ar T. Minakovu. 

Davidova J., 2007. 4.-5. maijs (Klaipēda, Lietuva). 

2. Starptautiskā zinātniskā konference. 

Referāts plenārsēdē kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts. 


ATEE Starptautiskā zinātniskā konference. 

Referāts sekcijā kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts un tēzes. 


323

Davidova J., 2007. 12.-15. janvāris (Honolulu, ASV). 

5. Havaju Starptautiskā konference mākslā un humanitārajās zinātnēs. 

Referāts sekcijā kopā ar T. Minakovu, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2007. 6.-9. janvāris (Honolulu, ASV). 

5. Havaju Starptautiskā konference izglītībā. 

2 referāti sekcijās kopā ar I. Kokinu, sekcijas vadīšana, publicēti referāti un tēzes. 

Davidova J., 2006. 21.-25. oktobris (Portoroţa, Slovēnija). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) 31. pasaules konference. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicēts referāts. 

Davidova J., 2006. 13.-16. septembris (Lahti, Somija). 

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) 10. Starptautiskā konference. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicētas tēzes. 

Davidova J., 2006. 31. augusts - 3. septembris (Lodza, Polija). 

6. Eiropas gendera pētījumu konference „Gender and Citizenship in a Multicultural Context”. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu, publicētas tēzes (referāts tiek gatavots publicēšanai). 

Davidova J., 2006. 16.-21. jūlijs (Kuala Lampura, Malaizija). 

Starptautiskās muzikālās izglītības padomes (ISME) 27. pasaules konference. 

Referāts sekcijā, publicētas tēzes. 

Davidova J., 2006. 9.-14. jūlijs (Bali, Indonēzija). 

Starptautiskās Mūzikas izglītības padomes (ISME) Mūzikas izglītības Pētījumu komisijas 21. 

Starptautiskais seminārs . 

Referāts plenārsēdē, publicēts referāts un tēzes. 

324

Davidova J., 2005. 28.-29. oktobris (Daugavpils, Latvija). 

4. Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzikas pedagoģijas problēmas”. 

Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2005. 22.-26. oktobris (Amsterdama, Nīderlandes). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) 30. pasaules konference. 


Davidova J., 2005. 2.-7. augusts (Nju Orleāns, ASV). 

Apdāvināto un talantīgo bērnu pasaules padomes (WCGTC) 16. pasaules konference. 


Davidova J., 2005. 18.-21. maijs (Daugavpils, Latvija). 

4. Starptautiskā zinātniskā konference „Personība. Krāsa. Daba. Mūzika”. 

Referāts plenārsēdē kopā ar I. Kokinu , publicēts referāts un tēzes, sekcijas vadīšana. 


Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Changing 

Education in a Changing Societ: Europe 15+10”. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu , publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2004. 23.-27. oktobris (Agridţento, Itālija). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) 29. Pasaules zinātniskā konference „From Theory to 

Action”. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu , publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2004. 6.-8. oktobris (Londona, Lielbritanija). 

325

Apdāvināto bērnu Nacionālās asociācijas (NAGC) profesionālās attīstības konference. 

Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu. 

Davidova J., 2004. 20.septembris-19. oktobris (Londona, Lielbritanija). 

Apdāvināto bērnu Nacionālās asociācijas (NAGC) un Apdāvinātās un talantīgās jaunības Nacionālās 

akadēmijas (NAGTY) Rudens institūta simpozijs. 

Simpozija „Development of Giftedness in Latvia: Realities and Perspectives” vadīšana kopā ar I. Kokinu. 

Davidova J., 2004. 11.-16.jūlijs (Tenerife, Spānija). 



Davidova J., 2004. 14.-16. aprīlis (Tallina, Igaunija). 

2. Starptautiskā zinātniskā konference „Sustainable Development. Culture. Education”. 


Davidova J., 2004. 26.-27.marts (Tallina, Igaunija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Changing Face of Music Education”. 


Davidova J., 2003. 11.-12.decembris (Kauľa, Lietuva). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Lithuanian Higher Education: Diagnoses and Prognoses”. 

Referāts sekcijā. 

Davidova J., 2003. 27.-28.novembris (Daugavpils, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Music Teacher Education in 21 Century: Achievements and 

Problems”. 


326

Davidova J., 2003. 8.-9.maijs (Klaipēda, Lietuva). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Muzikālā izglītība: tradīcijas un inovācijas”. 


Davidova J., 2003. 2.-3.maijs (Rīga, Latvija). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Teachers, Students 

and Pupils in Learning Society”. 

2 referāti sekcijās, publicēti referāti un tēzes. 

Davidova J., 2003. 13.-17. aprīlis (Aveiro, Portugāle). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Teaching and Learning in Higher Education: New Trends and 

Innovations”. 


Davidova J., 2003. 8.-12. aprīlis (Eksetera, Lielbritānija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Research in Music Education”. 


Davidova J., 2003. 8.-12. aprīlis (Eksetera, Lielbritānija). 



Davidova J., 2002. 29.-30.novembris (Šauļa, Lietuva). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives”. 


Davidova J., 2002. 9.-13. oktobris (Rodosa, Grieķija). 

327

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) 8. Starptautiskā konference. 


Davidova J., 2002. 11. oktobris (Viļľā, Lietuva). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Contemporary School and Music Teacher Training”. 


Davidova J., 2002. 11.-16.augusts (Bergena, Norvēģija). 


Referāts sekcijā kopā ar I. Kokinu un R. Alijevu. 

Davidova J., 2002. 5.-10.jaugusts (Roterdama, Nīderlandes). 

Starptautiskās muzikālās izglītības padomes (ISME) starptautiskais seminārs. 

Referāts plenārsēdē kopā ar R. Alijevu. 

Davidova J., 2002. 15.-18. maijs (Daugavpils, Latvija). 

3. Starptautiskā zinātniskā konference „Personība. Krāsa. Daba. Mūzika”. 

Referāts sekcijā, publicēts referāts un tēzes, sekcijas vadīšana. 

Davidova J., 2002. 2.-5.maijs (Rīga, Latvija). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Decade of Reform: 

Achievements, challenges, problems”. 

2 referāti sekcijās (1 – kopā ar I. Kokinu, 1 – kopā ar M. Jakubovsku), publicēti referāti un tēzes. 

Davidova J., 2002. 25.-27. marts (Rīga, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Teorija un prakse skolotāju izglītībā”. 


328

Davidova J., 2001. 31.jūlijs -4. augusts (Barselona, Spānija). 

Apdāvināto un talantīgo bērnu pasaules padomes (WCGTC) 14. Pasaules konference. 


Davidova J., 2001. 3.-6.maijs (Klaipēda, Lietuva). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Realising 

Educational Problems”. 

Referāts sekcijā kopā ar E. Znutiņu, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2001. 30.aprīlis – 1.maijs (Klaipēda, Lietuva). 

2. Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Klavierespēles mācību problēmas un aktualitātes”. 

Referāts plenārsēdē, publicēts referāts un tēzes, Zinātniskās komitejas locekle. 

Davidova J., 2001. 3.-7. aprīlis (Eksetera, Lielbritānija). 



Davidova J., 2001. 29.-31. marts (Rīga, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā”. 

Referāts sekcijā kopā ar E. Znutiņu, publicēts referāts un tēzes. 

Davidova J., 2000. 10. novembris (Daugavpils, Latvija). 

Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Mūzikas skolotājs 2. gadsimtā”. 


Davidova J., 2000. 14.-16.oktobris (Zalcburga, Austrija). 

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) kongress. 

329

Referāts sekcijā kopā ar A. Šponu, R. Alijevu. 

Davidova J., 2000. 30.augusts- 2.septembris (Helsinki, Somija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Innovations in Higher Education”. 


Davidova J., 2000. 19.-22. augusts (Debrecena, Ungārija). 

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) 7. Starptautiskā zinātniskā konference „Talent for the New 

Millenium”. 

Referāts sekcijā kopā ar E. Znutiņu, publicētas tēzes. 

Davidova J., 2000. 4.-6.maijs (Klaipēda, Lietuva). 

Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas (ATEE) Starptautiskā zinātniskā konference „Changing 

Education in a Changing Society”. 


Davidova J., 1999. 2.-6. augusts (Stambula, Turcija). 

Apdāvināto un talantīgo bērnu pasaules padomes (WCGTC) 13. Pasaules konference. 


Davidova J., 1999. 17.-20. jūnijs (Stokholma, Zviedrija). 

3. Starptautiskā zinātniskā konference „The Baltic Countries under Occupation: Soviet and Nazi Rule 

1939-1991”. 

Referāts sekcijā kopā ar A. Šponu. 

Davidova J., 1999. 27. aprīlis (Rīga, Latvija). 

Zinātniskā konference „Skolotājs 21. gadsimtā”. 


Davidova J., 1998. 20.-21. novembris (Daugavpils, Latvija). 

330

Starptautiskā zinātniski metodiskā konference „Mūzikas priekšmetu mācīšanas saturs un metodes skolā 

un augstskolā”. 


Davidova J., 1998. 18.-21.septembris (Oksforga, Lielbritānija). 

Eiropas Apdāvinātības Padomes (ECHA) Starptautiskā zinātniskā konference „Potential into 

Performance”. 


Davidova J., 1998. 7.-8. maijs (Rīga, Latvija). 

Zinātniskā konference „Skolotajs Latvijas skolā”. 


Davidova J., 1998. 27.-28. februāris (Rēzekne, Latvija). 

Zinātniski metodiskā konference „Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas”. 

Referāts sekcijā, publicēts referāts. 

Davidova J., 1997. 11.-12. novembris (Minska, Baltkrievija). 

Starptautiskā zinātniski praktiska konference „Vispārizglītojošās skolas attīstības ceļi”. 


Davidova J., 1997. 6.-7. marts (Daugavpils, Latvija). 

Zinātniskā konference „Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē”. 


Davidova J., 1997. 28. februāris – 1. marts (Rēzekne, Latvija). 

Zinātniski metodiskā konference „Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas”. 


331

Davidova J., 1996. 29.-30. oktobris (Minska, Baltkrievija). 

Starptautiskā zinātniski praktiska konference „Izglītības sistēmu transformācija: vērtējums, problēmas, 

perspektīvas”. 



Starptautiskā zinātniskā konference „Izglītības attīstība Latvijā: Pagātne, tagadne, nākotne”. 



Zinātniskā konference „Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process”. 


Davidova J., 1996. 16. maijs (Jelgava, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Cilvēks un izglītība”. 


Davidova J., 1996. 24.-25.marts (Rīga, Latvija). 

Starptautiskā zinātniskā konference „Personības integrēšanās ģimenē, skolā un sabiedrībā: skolotāja 

loma”. 


Davidova J., 1996. 24. aprīlis (Daugavpils, Latvija). 

Zinātniski metodiskā konference „Daţas aktuālas problēmas augstskolas un vispārizglītojošās skolas 

sadarbība, sagatavojot mūzikas skolotājus”. 



332

Zinātniskā konference „Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process”. 


Davidova J., 1995. 10. aprīlis (Daugavpils, Latvija). 

Zinātniski metodiskais seminārs „Vispārējo klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju 

sagatavošanā”. 


Davidova J., 1995. 21.-22. februāris (Rēzekne, Latvija). 

Starptautiskā zinātniski praktiskā konference „Jaunas tendences augstskolu mācībspēku pedagoģiskajā 

darbībā”. 


Davidova J., 1994. 14.-15. aprīlis (Daugavpils, Latvija). 

Zinātniski metodiskā konference „Aktuālas mūzikas pedagoģijas problēmas”. 


PUBLIKĀCIJAS 

Starptautiski recenzēti izdevumi pasaules mērogā 

Bezzina, Chr., Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Sustainable leadership for school improvement. A. Pipere 

(Ed.) Education & Sustainable Development: First steps towards changes, Vol. 2, pp. 139-149. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Teachers‟ views on innovative processes in schools of Latvia. Journal of 

Teacher Education for Sustainability, Vol. 8, 25-36. 

Davidova, J. & Boikova, I. (2007) Evaluation of Student‟s Individual Performance in a music secondary 

school. Problems in Music Pedagogy, 1, 94-110. 

333

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Music perception levels of primary school pupils. Hawaii International 

Conference on Education, pp. 1214-1223. 

Davidova, J. & Minakova, T. (2007) The method of modeling as a means of development of students‟ selfregulation 

in piano class: Theoretical aspect. Hawaii International Conference on Arts and Humanities, 11p. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of establishment leaders‟ creative self-development in 

conditions of innovative activity. Hawaii International Conference on Education, pp. 3154-3168. 

Davidova J. & Kokina I. (2007) Co-operative Partnership in Teacher‟s Creative Activity: 

Motivation Aspects. 31st Annual ATEE Conference. Ljubljana: National School for Leadership in 

Education, pp. 333-343. ISBN 978-961-6637-06-0 

Davidova, J. (2006) Evaluation of student‟s individual performance within the context of the development of 

achievements. Price H.E. (Ed.) 21 st International Seminar on Research in Music Education: Proceedings. 

Hong Kong Baptist University, pp. 37-44. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers‟ view. 

Journal of Teacher Education and Training, Volume 6, pp. 116-133. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Correlation among intellectual giftedness criteria and indicators: 

Latvian teachers‟ view. Teachers and Their Educators – Standards for Development. Amsterdam: 

ATEE. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2005) Latvian teachers‟ conceptual understanding on intellectual giftedness. 

Teacher Education between Theory and Practice: The End of Theory…The Future of Practice? Milan, pp. 2- 

14. 

Davidova, J. (2005) Development of giftedness in Latvia: Realities and perspectives. WCGTC 16th Biennial 

Conference. New Orleans: WCGTC, pp. 34-44. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Journal of 

Teacher Education and Training, Volume 4, pp. 106-114. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Research activity in the context of the teacher‟s sustainable development. 

Journal of Teacher Education and Training, Volume 1, pp. 13 – 19. 

Davidova, J. (2002) The teacher of the XXI century. Gifted and Talented: A Challenge for the New 

Millennium. Northridge: World Council for Gifted and Talented Children, pp. 231 - 235. 

Davidova, J. (2001) Some aspects of the music teacher‟s diagnostic activities. The World of Information: 

Opportunities and Challenges for the Gifted and Talented: The 14 th Biennial Conference of the World 

Council for Gifted and Talented Children. Barselona, p. 30. 

334

Starptautiski recenzēti izdevumi Eiropas mērogā 

Davidova, J. & Minakova, T. (2008) Development of Music Teacher‟s Reflective Activity: Theoretical 

aspect. Signum Temporis: Journal of Research in Pedagogy and Psychology, Vol. 1, Nr. 1, 37-46. 

Davidova, J. & Minakova, T. (2007) Reflective Culture in the Structure of Music Teacher‟s Creative 

Activity. A. Šļahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific Articles. Daugavpils: Akadēmiskais 

apgāds “Saule”, 176-187. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of Establishment Leaders Creative Self-development in 

Conditions of Innovative Processes in Society. . A. Šļahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific 

Articles. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 228-242. 

Davidova J. & Kokina I. Development of innovative processes in Latvian school. Changing Education in a 

Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 2, 58-64. 

Minakova T. & Davidova J. Theoretical background of development of music teacher‟s reflective activity. 

Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 1, 179-185. 

Davidova J. & Kokina I. (2007) Co-operative Partnership in Teacher‟s Creative Activity: Motivation 

Aspects. 31st Annual ATEE Conference. Ljubljana: National School for Leadership in Education, pp. 333- 

343. ISBN 978-961-6637-06-0 

Davidova, J. & Kokina, I. Latvian teachers‟ view about gender differences in intellectual giftedness 

development. Gender and Citizenship in a Multicultural Context. Lodz (iesniegts publicēšanai). 

Davidova, J. & Marnauza, M. (2003) Evaluation of a music teacher‟s as conductor‟s professional maturity. 

The Third International Research in Music Education Conference. Exeter: University of Exeter, pp. 48-55. 

Davidova, J. & Marnauza, M. (2003) Evaluation of a music teacher‟s as conductor‟s professional maturity: 

The new approach in Latvian music pedagogy. Teaching and Learning in Higher Education: New Trends and 

Innovations. University of Aveiro. 

Davidova, J. (2003) Psychological and pedagogical analysis of the music lesson as a means of development 

of music teacher‟s reflective activity. Teaching and Learning in Higher Education: New Trends and 

Innovations. University of Aveiro. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Latvian teachers‟ readiness for work with gifted children. Development of 

Human Potential: Investment into our Future. Rhodes: ECHA, p. 18. 

Davidova, J. (1997) J. A. Komenska ideja par izglītību mūsdienās. Vispārizglītojošās skolas attīstības ceļi. 

Minska, 207. – 209. lpp. (krievu valodā). 

335

Davidova, J. (1996) J. A. Komenska ideju aktualitāte mācības sistēmas reformu laikā. Izglītības sistēmu 

transformācija: vērtējums, problēmas, perspektīvas. Minska, 11. – 13. lpp. (krievu valodā). 

Zinātniskie raksti Baltijā 

Davidova, J. (2005) Music teacher‟s further education at Daugavpils University. Changing Education in a 

Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 40 – 44. 

Davidova, J. & Kokina I. (2005) Some aspects of motivation of teacher‟s creative self-development. 

Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 45 – 50. 

Davidova, J. & Zhizhina, M. (2004) Music perception levels of primary school pupils. The Changing Face of 

Music Education: Articles. Tallinn: Tallinn Pedagogical University, pp. 73 – 83. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Sustainable 

Development. Culture. Education. Tallinn: Tallinn Pedagogical University, 10p. 

Davidova, J. & Augustova, Dz. (2002) The structure of musical abilities. Muzikos mokytojo rengimas 

šiuolakinei mokyklai. Vilnius: Vilnius Pedagoginis universitetas, pp. 9 – 16. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Development of giftedness in Latvia: Realities and perspectives. Teacher 

Education in XXI Century: Changing and Perspectives. Šiauliu universitetas, pp. 45-50. 

Davidova, J., Skutāns, V. & Zhizhina, M. (2002) Latvian Song Festivals as a component of national identity. 

Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives. Šiauliu universitetas, pp. 235-240. 

Davidova, J. & Znutinsh, E. (2001) The structure of the music teacher‟s pedagogical activity. Realizing 

Educational Problems: ATEE Spring University 2001. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 102 – 106. 

Davidova, J. (2001) Psychological pedagogical analysis of the piano-playing lesson as a means of pianoplaying 

teacher‟s professional development. Fortepijono destymo problematika ir aktualijos. Klaipeda: 

Klaipedos Universitetas, pp. 17 – 22. 

Davidova, J. Johann Sebastian Bachs Musikpädagogische Tätigkeit. Vilnius: Lietuvos muziku Sajunga, 

2001. – 92 s. (vācu valodā). 

Davidova, J. (2000) The Development of future teacher‟s reflective activity. Today‟s Reforms for 

Tomorrow‟s School‟s: ATEE Spring University 2000. Klaipeda: Klaipedas universitetas, pp. 54 – 58. 

Zinātniskie raksti Latvijā 

336

Kokina I., Davidova J. (2007) Intelektuālā apdāvinātība: zinātnieku un skolotāju praktiķu skatījums. 

Skolotājs, 1, 21-30. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2005) European teachers‟ conceptual understanding of the intellectual giftedness. 

Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 7. 

– 19. lpp. 

Davidova, J., Skutans, V. & Zhizhina, M. (2005) Latvian Song Festivals as a component of national identity. 

Davidova, J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas problēmas. 4. laidiens. Daugavpils: Saule, 88. –94. lpp. 

Davidova, J. & Boikova, I. (2005) Evaluation of student‟s individual performance within the context of the 

development of achievements. Davidova, J. (Ed.) Problems in Music Pedagogy. Daugavpils: Daugavpils 

University, pp. 177-195. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības apstākļos. 

Omnia mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskie 

raksti IV. Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 178. – 188. lpp. 

Davidova, J. (2003) Mūzikas skolotāja pētnieciskā darbība: reālijas un perspektīvas. Davidova, J. (Red.). 

Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. Daugavpils: Saule, 54. – 61. lpp. 

Davidova, J. & Goncharova, O. (2003) Student‟s musical development in a multicultural society: Theoretical 

bases. Davidova, J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas problēmas. 3. laidiens. Daugavpils: Saule, 47. – 53. lpp. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem. Izglītība un 

kultūra, 10. janvārī, 6., 11. lpp. 

Davidova, J. (2003) Diagnostics as an essential component in the structure of music teacher‟s pedagogical 

activity. Person. Color. Nature. Music. Part 2. Daugavpils, pp. 159-164. 

Davidova, J. (2003) Portfolio vērtēšanas formas izmantošana mūzikas mācību procesā sākumskolā. Changing 

Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 44. – 54. lpp. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Changing 

Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 92.-98. lpp. 

Davidova, J. (2002) Daţu mūsdienu muzikālās attīstības teoriju kritiskā analīze. Teorija un prakse skolotāju 

izglītībā. Rīga: RPIVA, 123. – 131. lpp. 

Davidova, J., Kokina, I. (2002) Daugavpils Universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā. Teorija un 

prakse skolotāju izglītībā. Rīga: RPIVA, 432. - 439. lpp. 

Davidova, J., Kokina, I. (2002) Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un praksē. Decade of 

Reform: Achievements, Challenges, Problems. 1st Part. Rīga: Izglītības soļi, 58. – 67. lpp. 

337

Davidova, J., Jakubovska M. (2002) Latviešu folklora kā kultūrintegrācijas līdzeklis multikulturālā 

sabiedrībā. Decade of Reform: Achievements, Challenges, Problems. 4th Part. Rīga: Izglītības soļi, 397. - 

404. lpp. 

Davidova, J. (2001) Refleksija skolotāja radošās darbības struktūrā. Skolotājs 21. gadsimtā: konferences 

materiāli. Rīga: Vārti, 55. – 59. lpp. 

Davidova, J., Znutiľš, E. (2001) Mūzikas skolotāja profesionālā attīstība daţādos pedagoģiskās darbības 

veidos. Mūzika kā līdzeklis personības veseluma veidošanās procesā: Starptautiskās zinātniskās konferences 

rakstu krājums. Rīga: Vārti, 181.- 187.lpp. 

Davidova, J. (2000) Klavierspēles didaktikas satura attīstības perspektīvas. Davidova, J. (Red.). Mūzikas 

pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 2.laidiens. Daugavpils: Saule, 79. – 85.lpp. 

Davidova, J.(1999) Mūzikas skolotāju sagatavošana: reālijas un perspektīvas. Skolotājs, 1, 64. – 65. lpp. 

Davidova, J. (1999) Johana Sebastiāna Baha muzikāli pedagoģiskā darbība: Monogrāfija. Rīga: Mācību 

Apgāds NT. – 90 lpp. 

Davidova, J. (1999) Apdāvināto bērnu mācīšanas problēmas. Skolotājs, 6, 16. – 18. lpp. 

Davidova, J. (1998) Daţi aspekti XXI gadsimta skolotāju sagatavošanai. Profesionāla pedagoga 

sagatavošanas problēmas: Raksti. III daļa. Rēzekne, 26. – 30. lpp. 

Davidova, J. (1998) Mūsdienu izglītības galvenās attīstības problēmas. Skolotājs Latvijas skolā. Rīga: Vārti, 

19. – 20. lpp. 

Davidova, J. (1998) J. S. Baha mūzikas luteriskās saknes. Latvijas Luterānis, 7, 11. lpp. 

Davidova, J. (1998) Mārtiľa Lutera ideju ietekme uz Johanna Sebastiāna Baha reliģiskajiem uzskatiem. 

Mantojums. Augsburgas Apliecības Institūts, 1, 69. – 73. lpp. 

Davidova, J. (1998) Topošo mūzikas skolotāju personības veidošana kā integrētas mācīšanas 

pamatnosacījums. Davidova, J. (Red.). Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājums. 

1.laidiens. –Daugavpils: Saule, 3.- 8.lpp. 

Davidova, J. (1997) Topoša skolotāja radošās individualitātes attīstības daţas problēmas. Profesionāla 

pedagoga sagatavošanas problēmas. II. Daļa. Rēzekne, 4. – 6. lpp. 

Davidova, J. (1997) Daţas pedagoģisko pētījumu metodikas problēmas. Akadēmiskās izglītības problēmas 

universitātē. Daugavpils, 25. – 27. lpp. 

Davidova, J. (1997) J. S. Baha pedagoģiskās idejas: Promocijas darba kopsavilkums. Daugavpils. - 46 lpp. 

Davidova, J. (1996) J. A. Komenskis par izglītību. Cilvēks un izglītība: Starptautiskā konference Jelgavā. 

LLU, Jelgava, 33. – 35. lpp. 

Davidova, J. (1996) Mūzikas skolotāju nepārtrauktās izglītības problēma. Daţas aktuālas problēmas 

augstskolas un vispārizglītojošās skolas sadarbībā, sagatavojot mūzikas skolotājus. Daugavpils: Saule, 5. – 

7.lpp. 

338

Davidova, J. (1996) J. A. Komenskis par personības attīstību. Personības integrēšanās ģimenē, skolā un 

sabiedrībā: skolotāja loma: Starptautiskās konferences materiāli. Rīga: RPIVA, 89. – 90. lpp. 

Davidova, J. (1996) J. A. Komenskis par dabas dotību attīstību. Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process. 

Daugavpils: DPU, 18. – 20. lpp. 

Davidova, J. (1996) Pedagoģiskā jauninājuma problēma izglītības sistēmas reformas apstākļos. Izglītības 

attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne: Starptautiskā zinātniskā konference Daugavpilī 1996. gada 25.– 

26. oktobrī. Sekcijas "Mūzikas mācību metodes skolā un augstskolā (jaunas tendences, izglītības kvalitāte)" 

materiāli. Daugavpils: Saule, 9. – 13.lpp. 

Davidova, J. (1995) J.S.Baha mūzikas satura pasaules atklāsmes problēma ar mūzikas simbolikas 

starpniecību. Jaunas tendences augstskolu mācībspēku pedagoģiskajā darbībā. Rēzekne, 128. – 132. lpp. 

(krievu valodā). 

Davidova, J. (1995) Pedagoģisko augstskolu pasniedzēju darba organizācijas problēmas. Vispārējo klavieru 

apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: Zinātniski metodiskā semināra darba 

materiāli 1995. gada 10. aprīlī. Daugavpils: Saule, 3. lpp. 

Davidova, J. (1995) Studenta personība kā mākslinieciski pedagoģiskā procesa objekts un subjekts. Vispārējo 

klavieru apmācības problēmas topošo mūzikas skolotāju sagatavošanā: Zinātniski metodiskā semināra darba 

materiāli 1995. gada 10. aprīlī. Daugavpils: Saule, 5. – 6. lpp. 

Davidova, J. (1995) Daţas J. A. Komenska idejas par saikni "Daba – cilvēks". Kultūra – Ekoloģija – 

Pedagoģiskais process. Daugavpils: Saule, 41. – 42. lpp. 

Davidova, J. (1994) J.S.Baha pedagoģiskie principi, to savstarpēja saistība ar J.A.Komenska pedagoģiskajiem 

uzskatiem. Aktuālas mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātniski metodiskā konference. Daugavpils: DPI, 15. 

– 16. lpp. 

Davidova, J. (1991) J.S.Baha pedagoģiskie principi. Nākamā dziedāšanas skolotāja pedagoģiskā un 

izpildītājmākslinieciskā sagatavošana. Daugavpils: DPI, 36. – 47. lpp. (krievu valodā). 

PROJEKTI 

Uzaicinājuma semināri projektu sagatavošanai 

Davidova J. 2006. 25.-26. septembris (Tallina) Starptautiskais seminārs „Baltic 

Tempus Informational Day 2006; Cooperation Plans for the Future”. Prezentācija par 

Daugavpils Universitātes sadarbības pieredzi un perspektīvām Tempus programmas 

ietvaros. 

Apstiprināti projekti: globāli, Eiropas, Baltijas, Latvijas utt. 

339

1998. -2000. gads - Piedalīšanās Starptautiskajā zinātniskajā projektā Nr. 118/23 

“Apdāvināto bērnu mūzikas mācīšanas fenomenoloģiskais modelis“ (Zviedrija, Somija, Latvija). 

Kopš 2005. gada - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 05. 1427 vadīšana “Skolēnu mūzikas uztveres 

līmeľu noteikšana kā mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents”. 

2003. – 2004. gads - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr 03. 1019 vadīšana “Individuālās muzikālās 

uzstāšanās vērtēšana audzēkľa personības attīstības kontekstā”. 

2006. gads - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr. 06.2010 „Apdāvinātības attīstība Latvijā: realitāte un 

perspektīvas” dalībniece (vadītāja – asoc. prof. I. Kokina). 

2006. gads - IZM finansēta zinātniskajā projekta Nr. 2.19 „Izglītība ilgtspējībai attīstībai: Daugavpils 

Universitātes maģistrantūras marketinga pasākumu un perspektīvās attīstības izvērtējums” dalībniece 

(vadītāja – asoc. prof. I. Kokina). 

Kopš 2005. gada - LZP finansēta zinātniskajā projekta Nr. 05.1915 „Ilgtspējīgas izglītības modelis 

holistiskā skatījumā” dalībniece (vadītāja – prof. I. Salīte). 

2001. – 2004. gads - Piedalīšanās LZP finansēta zinātniskajā projektā Nr. 0347 “Skolotāju izglītības 

pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstības stratēģiju Latvijā”. 

2004. gads - DU finansēta zinātniskajā projekta Nr. 04. 22 „Apdāvinātības attīstības problēma 

mūsdienu zinātnē un praksē“ vadīšana. 

Zinātnisko un metodisko izdevumu zinātniskā redaktore 

2007. gads - Zinātnisko rakstu krājums “Problems in Music pedagogy”. 

Kopš 2006. gada - Starptautiskā zinātniskā ţurnāla „Problems in Music Pedagogy” galvenā 

redaktore. 

2005. gads - Zinātnisko rakstu krājums “Problems in Music pedagogy”. 

2005. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 4. laidiens. 

2002. gads - A. Sivakovas grāmatas „6-7-gadīgo bērnu akordeona spēles mācību metodikas daţi 

aspekti“. 

340

2002. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 3.laidiens. 

2002. gads - Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un aizstāvēšana: 

metodiskie norādījumi. 

2000. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 2. laidiens. 

1998. gads - Mūzikas pedagoģijas problēmas: Zinātnisko rakstu krājuma 1. laidiens. 

Zinātnisko darbu recenzēšana 

2008. gads - M. Marčenokas promocijas darbs; 

2008. gads - L. Meļľika (Lietuvas mūzikas un teātra akadēmija) monogrāfija 

„Musical Heritage: At the crossroads of eras and cultures”; 

2006. gads - R. Grabovskas promocijas darbs; 

2005. gads - E. Oļehnovičas promocijas darbs; 

2005. gads - S. Jareckaites monogrāfija “ Music Education in Western 

Europe and Lithuania” (Lietuva); 

2004. gads - L. Stramkales promocijas darbs; 

2004. gads - A. Kovierienes doktora disertācija (Lietuva); 

2004. gads - N. Braţienes doktora disertācija (Lietuva); 

2004. gads - G. Zavadskas mācību līdzeklis “Klaviermākslas vēsture”; 

2001.gads - Starptautiskās konferences rakstu krājums “Klavierspēles mācīšanas 

problemātika un aktuālijas” (Lietuva); 

2001. gads - R.Girdzijauskienes doktora disertācija (Lietuva); 

2001. gads - B.Simonaitienes doktora disertācija (Lietuva); 

2001. gads - DPU 9. ikgadējās zinātniskās konferences kopsavilkumu krājums; 

2000. gads - DPU 8. ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums; 

2000. gads - M. Marnauzas doktora disertācija; 

2000. gads - V. Ţalisa doktora disertācija (Lietuva). 

341

II. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA 

Docētie kursi 

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoģijas doktora studiju programmā: 

Apdāvinātības problēma pedagoģijā; 

Apdāvinātības attīstība; 

Promocijas darba struktūras izveidošana; 

Mūzikas pedagoģija. 

Lekciju un semināru vadīšana DU skolotāju profesionālajās studiju programmās: 

Klavierspēles mācību teorija un metodika; 

Mūzikas pedagoģijas pētījuma pamati; 

Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences; 

Mūsdienu didaktiskie modeļi. 

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoģijas bakalaura studiju programmās: 

Zinātnisko pētījumu metodoloģija un izpētes metodes 

pedagoģijā; 

Pedagoģijas vēsture; 

Mācību organizācijas pamati; 

Mūzikas pedagoģija; 

Didaktika. 

Lekciju un semināru vadīšana DU vēstures bakalaura studiju programmā: 

Mūzika Eiropas kultūrā. 

Lekciju un semināru vadīšana DU mūzikas pedagoģijas maģistra programmā: 

Pasaules mūzikas pedagoģijas pieredze; 

Mūzikas psiholoģija; 

Mūzikas pedagoģija; 

Mūzikas pedagoģijas pētījuma pamati; 

Muzikālo spēju diagnosticēšana; 

Pedagoģiskais repertuārs; 

Klavierspēles mācību metodika; 

Vērtēšana mūzikas pedagoģijā; 

Lekciju un semināru vadīšana DU mūzikas pedagoģijas profesionālā maģistra studiju 

programmā: 

Mūzikas psiholoģija; 

Klavieru spēles mācību metodika; 

Mūzikas pedagoģijas metodoloģija; 

342

Mūsdienu mūzikas pedagoģijas attīstības tendences; 

Pedagoģiskais repertuārs; 

Muzikālās apdāvinātības attīstība. 

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagoģijas maģistra studiju programmā: 

Didaktika; 

Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski 

psiholoģiskie risinājumi; 

Sadarbības p[pedagoģija un psiholoģija. 

Lekciju un semināru vadīšana skolotāju profesionālās pilnveides programmā „Interaktīvo mācību metoţu 

izmantošana, īstenojot mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” (A2, 36 st.): 

Skolēnu zināšanas, prasmes un attieksmes: Pārbaudes 

formas un metodes. 

Lekciju un semināru vadīšana skolotāju pārkvalifikācijas programmā “Mūsdienu pedagoģiskā procesa 

aktuāli jautājumi” (B-1, B-2): 

Mācību darba organizācija (mācību metodes, mācību 

stunda, mācību programma). 

Lekciju un semināru vadīšana DU docētāju profesionālās meistarības pilnveides programmā „Pedagoģiskā 

pētījuma metodoloģija mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā“: 

Pedagoģisko pētījumu vadīšanas problēmas un izvērtēšanas 

kritēriji. 

Lekciju un semināru vadīšana DU Tālākizglītības programmā „Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā“ mūzikas 

skolotājiem: 

343

Mūzikas skolotāja pedagoģiskās darbības daţi aspekti. 

Lekciju un semināru vadīšana DU Tālākizglītības programmas “Bilingvālā apmācība mūzikā 

vispārizglītojošajā skolā“ mūzikas skolotājiem: 

Muzikālā izglītība multikulturālā sabiedrībā; 

Daugavpils mūzikas skolotāju pieredze bilingvālā apmācībā. 

Lekciju un semināru vadīšana DU programmā “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstskolu 

docētājiem: 

Stundu procesa didaktiskie modeļi. 

Lekciju un semināru vadīšana DU pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmā “Mūzikas 

mācību saturs un metodes pamatskolā un vidusskolā” mūzikas skolotājiem: 

LEKCIJU VADĪŠANA ĀRZEMĒS 

Mūzikas pedagoģijas attīstība Latvijā un Eiropā; 

Mūsdienu izglītības paradigmu atspoguļojums pamatskolas un 

vidusskolas mācību procesā; 

Mūzikas mācību satur attīstība: skolotāju un skolēnu vīzija; 

Muzikālās apdāvinātības diagnosticēšana un attīstība. 

2008. g. 10. – 15. aprīlis, lekciju cikls “Skolotāja refleksīvās darbības attīstība” Erasmus programmas 

ietvaros, Zviedrija, Linkopina, Linkopinas Universitāte, 8 stundas, pedagoģijas maģistranti un skolotāji. 

2006.g. 1.-7. decembris, lekciju cikls “Mūzikas uztveres attīstības līmeľi” Erasmus programmas ietvaros, 

Igaunija, Tallina, Tallinas Universitāte, 8 stundas, mūzikas pedagoģijas maģistranti un mūzikas skolotāji. 

2006. g. 22.- 27. maijs, Starptautiskā semināra „Pedagoģijas metodoloģijas attīstība” 

vadīšana ES Starptautiskā projekta ietvaros, Lietuva, Klaipēda, Klaipēdas Universitātē, 22 stundas, 

Starptautiskie skolotāju kursi (piedalījās skolotāji no Igaunijas, Lietuvas, Somija, Ungārijas un Spānijas). 

344

2005. g. 21. – 25. aprīlis, lekciju cikls “Mūzikas skolotāja darbība” Erasmus programmas ietvaros, Igaunija, 

Tallina, Tallinas Universitāte, 8 stundas, mūzikas pedagoģijas maģistranti un mūzikas skolotāji. 

2000. g. 15. – 17. aprīlis, lekciju cikls “Mūzikas pedagoģijas attīstība”, Lietuva, Klaipēda, Klaipēdas 

Universitātē, 14 stundas, mūzikas skolotāju bakalaura programmas studenti. 

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀS VAI ZINĀTNISKĀS 

PĒTNIECĪBAS IESTĀDĒS 

2006.gads - Profesionālās pilnveides seminārs „Mūzikas pedagoģijas psiholoģiskie 

pamati” J. Vītola Mūzikas Akadēmijā. 

2006. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programma „Pianistiskās un 

psiholoģiskās pieejas Fr. Šopēna skaľdarbu iestudēšanā” (Apliecība Nr. 2549). 

2004. gads - Angļu valodas pilveides kursi Lielbritānijā “Active Learning” skolā (akreditēta Britu Padomē). 

2004. gads - Kvalifikācijas pilnveides kursi “ES strukturālo fondu projekta vadīšana”. 

2002. gads - Viļľas Mūzikas Akadēmijas docētāja S. Giedraitisa seminārs. 

2002. gads - Maskavas Valsts Pedagoģiskās Universitātes prof. G.Cipina seminārs “Mūzikas pedagoģija un 

atskaľotājmākslas attīstības tendences”. 

2001. gads - A.I. Hercena Krievijas Valsts Pedagoģiskās Universitātes prof. N. Terentjevas meistarklase 

“Mūzikas pedagoģija un klavierspēle”. 

345

2000. gads - DPU profesionālās meistarības pilnveidošanas kursi “Mūzikas pedagoģijas pētniecības 

mūsdienu aktualitātes”. 

1999. gads - LU PPI Seminārs “Skolotāju izglītības kvalitātes pilnveidošana”. 

1999. gads - LU PPI Seminārs “Par vienotām prasībām kursa, kvalifikācijas, bakalaura, maģistra darbiem 

pedagoģijā un psiholoģijā”. 

1987. gads - Kvalifikācijas celšanas kursi Ļeľingradas Valsts Konservatorijā. 

1984. gads - Kvalifikācijas celšanas kursi Pasniedzēju kvalifikācijas celšanas institūtā Maskavā. 

III. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA 

Zinātnisko konferenču organizēšana un vadīšana 

2007. g. 27. - 29. septembris - 5. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music Pedagogy”. 

2005. g. 28. – 29. oktobris - 4. Starptautiskā zinātniskā konference „Problems in Music Pedagogy”. 

2003. g. 26. – 29. novembris - Starptautiskā zinātniskā konference „Mūzikas skolotāja izglītība 21. gadsimtā: 

Sasniegumi un problēmas“. 

2002. g. 27. aprīlis - DU MMF maģistrantu lasījumi. 

2000.g. 10.novembris - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā”. 

2000.g. 2. novembris - Profesoru lasījumi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības 

augstskolā Mūzikas fakultātē. 

346

1998. g. 20 - 21. novembris - Starptautiskā zinātniski metodiskā konference “Mūzikas priekšmetu 

mācīšanas saturs un metodes skolā un augstskolā”. 

1998. g. 5.-6. marts - DPU 6. ikgadējās zinātniskās konferences mūzikas pedagoģijas 

sekcija. 

1998. g. 23. maijs - DPU Mūzikas pedagoģijas nodaļas maģistrantu lasījumi. 

1997.g. 6.-7. marts - Zinātniskās konferences “Akadēmiskās izglītības problēmas universitātē” mūzikas 

pedagoģijas sekcija. 

1996. g. 25.-26. oktobris - Starptautiskās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība 

Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne” sekcija “Mūzikas mācību metodes skolā un augstskolā (jaunas 

tendences, izglītības kvalitāte)”. 

1996.g. 24. aprīlis - Zinātniski metodiskā konference “Daţas aktuālas problēmas 

augstskolas un vispārizglītojošās skolas sadarbība, sagatavojot mūzikas skolotājus”. 

1995. g. 10. aprīlis - Zinātniski metodiskais seminārs “Vispārējās klavieru apmācības problēmas topošo 

mūzikas skolotāju sagatavošanā”. 

Kvalifikācijas celšanas kursu organizēšana un vadīšana 

2007. gads - pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas „Mūzikas mācību process 

vispārizglītojošajā skolā jaunās izglītības paradigmas kontekstā” vadītāja; 

2006. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Interaktīvo mācību metoţu izmantošana, 

īstenojot mūzikas mācību priekšmeta standartu pamatskolā” (A2) vadītāja; 

2005. gads - Pedagogu profesionālās pilnveides programmas „Mūzikas mācību satura attīstība pamatskolā un 

vidusskolā“ direktore; 

347

2004. gads - Lielbritānijas Nacionālās Asociācijas par Apdāvinātiem bērniem un Nacionālās Akadēmijas par 

Apdāvināto un Talantīgo Jaunatni Rudens Institūts: Simpozija “Apdāvinātības attīstība Latvijā: Reālijas un 

perspektīvas” organizēšana un vadīšana. 

2004. gads - DU Pedagogu profesionālās meistarības pilnveides programmas „Pedagoģiskā pētījuma 

metodoloģija mūsdienu zinātľu attīstības kontekstā“ vadītāja. 

2003. gads - DU Tālākizglītības programmas „Mūzikas skolotājs 21. gadsimtā“ direktore. 

2003. gads - DU Tālākizglītības programmas “Bilingvālā apmācība mūzikā vispārizglītojošajā skolā“ 

direktore. 

2002. gads - DU Tālākizglītības programmas “Mūzikas skolotājs” direktore. 

2001. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu mūzikas skolotājiem “Mūzikas mācību priekšmeta 

satura veidošanas aktuālākās problēmas skolā” vadītāja. 

2000. gads - DPU Kvalifikācijas paaugstināšanas kursu instrumentu spēles skolotājiem vadītāja. 

2000. gads - DPU Profesionālās meistarības pilnveidošanas kursu “Mūzikas pedagoģijas pētniecības 

mūsdienu aktualitātes” vadītāja. 

VI. CITAS AKTIVITĀTES 

Kopš 2005. gada - DU Pedagoģijas Profesoru Padomes eksperte. 

2004. – 2005. gads - DU MMF Domes priekšsēdētāja. 

2003. – 2006. gads - DU Doktorantūras centra vadītāja. 

2003. – 2006. gads - DU Zinātľu daļas vadītāja. 

2003. – 2006. gads - DU Doktorantūras padomes locekle. 

2001. – 2004. gads - DU senatore; 

348

Kopš 2000. gada - DU Pedagoģijas Promocijas Padomes eksperte. 

1998. – 2007. gads - DU Zinātnes Padomes locekle. 

Starptautisko un valsts zinātnisko institūciju locekle 

Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas locekle (Association of Teacher 

Educators in Europe). 

Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle. 

Kopš 2001. gada - ISME locekle (International Society of Music Education). 

Kopš 1999. gada - Pasaules Apdāvināto un Talantīgo Bērnu Padomes locekle un 

koordinatore (World Council for Gifted and Talanted Children). 

Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council for High Ability). 

16.04.2008. Profesore Jeļena Davidova 

349

Personas 

informācija 

Izglītība 

Vārds, Uzvārds 

Inese Jurgena 

Dzimšanas dati 19.11.49., Gulbenes rajonā, Latvijā 

Adrese Kooperatīva ielā 6a dz. 9, Rīgā, LV-1067 

Tālrunis 

Mobilais tālrunis 

E- pasts 

Fakss 

7413378 

26422176 

inese.jurgena@rpiva.lv 

7808034 

Laika periods 1986 

Piešķirtā izglītības 

dokumenta nosaukums/ 

Piešķirtā kvalifikācija 

Dr. paed. 

Izglītības iestādes 

nosaukums Latvijas Universitāte 

Laika periods 1983-1986 





nosaukums 

Laika periods 1968-1973 




Pedagoģijas un psiholoģijas katedras aspirante 

Latvijas Valsts universitāte 

Filologs, latviešu valodas un literatūras pasniedzējs 


nosaukums Latvijas Valsts universitāte. Filoloģijas fakultāte. 


Laika periods 1998- 2007 

Profesija vai 

ieľemamais amats 

Darba vietas 

nosaukums un adrese 

Nozare Pedagoģija 

Laika periods 

Pedagoģijas katedras vadītāja RPIVA, profesore 

Rīgas pedagoģijas un izglītības vadības augstskola, Imantas 

7. līnija 1 

2003 - 2007 

350

3786 

12. Jurgena I. Audzināšanas un morāles mijiedarbība – tradicionālais un 

mūsdienīgais. Teacher‟s, students and pupils in a Learning Society 

Edited proceedings of the international conference. – Rīga: SIA 

Izglītības soļi, 2003, 310.-318. ISBN 9984-712-36-2 

13. Jurgena I. Students ‟ awareness of cultural identity and receptivity to 

other cultures - multilingual education in Latvian Schools //A Europe 

of Many Cultures. Proceedings of the fifth Conference of the Children 

‟ s Identity and Citizenship in Europe Thematic Network, London, a 

CiCe publication, 2003, 149. – 157. ISBN 1853773697 

14. Jurgena I. Trimdas pedagoģiskā doma – tradicionālais un 

novatoriskais. Tradicionālais un novatoriskais sabiedrības ilgtspējīgā 

attīstībā. Recenzēti starptautiskās konferences materiāli.– Rēzekne, 

2002. 15. – 21. ISBN 9984-585-38-7 

15. Jurgena I. Audzināšana un audzinātāja misija pedagoģiskajā 

procesā.//ATEE Spring University. Decade of Reforms: Achievments, 

Challenges, Problems. Edited materials of the international 

conference. – Riga, SIA “Izglītības soļi”, 2002, 121-131. ISBN 9984- 

712-20-6. 

16. Jurgena I. Bērna latviskās identitātes veidošanās īpatnības trimdas 

pedagogu skatījumā.// Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas 

vecumā. Identity and Self Formation at Early Childhood. Recenzēts 

zinātnisko rakstu krājums – Liepāja: LiePA, 2002, 35. – 43. ISBN 

1407-9747 

17. Jurgena I. European Values and Latvian Identity – Proceedings of the 

International Scientific Conference held 2002 March the 7 th and 8 th 

organised by Department of Civic Sciences, Technical University of 

Ostrava, Ostrava, 2002, 301 – 309, piedalījās Latvija, Polija, Čehija, 

Slovākija. 

18. Jurgena I. Issues in forming a Latvian identity in the reality of 

Europe.// Future Citizens in Europe – Proceedings of the fourth 

Conference of the Children‟s Identity and Citizenship in Europe 

Thematic Network, London, a CiCe publication, 2002, 375 – 381 

ISBN 1853773565 

19. Jurgena I. Teachers mission and professional competence. Realising 

Educational Problems. Edited procedings a international conference. 

Klaipedos Universitetas Laydikla, 2001, 193. – 200. ISBN 9955-418- 

49-4. 

20. Jurgena I. Pretrunas starp zināšanām un darbības prasmēm kā 

351 

konflikta cēlonis // Konflikta teorija un prakse multikulturālā 

sabiedrībā. Recenzēti starptautiskās konferences materiāli. – Rīga: SO 

Izglītība tautas attīstībai, 2001. 89. – 99. ISBN 9984-9525-0-9.

3. Jurgena I. Polijas Vroclavas universitāte Doloslaska szkola wyzsza 

Edukacji 2001.gada jūlijā lekcija ,,Skolotāja misija demokrātiskā 

sabiedrībā”. 

Organizatoriskais darbs (par pēdējiem 6 gadiem) 

1. Kopš 1998.gada RPIVA Pedagoģijas katedras vadītāja. 

2. Starptautiskās organizācijas CiCe locekle (Children‟s Identity and 

Citizenship in Europe). 

3. Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas biedre. 

4. Studentu korporācijas ,,Spīdola” filistre. 

Starptautisko konferenču orgkomitejas priekšsēdētāja un 

locekle. 

1. Starptautiska konference „Teorija un prakse skolotāju izglītībā II” 

2004.g. Rīga Organizācijas komitejas locekle (sekcijas „Inovāciju 

procesi izglītībā: realitāte, problēmas, vīzijas” vadītāja). 

2. Starptautiska konference “Sociālā pedagoģija un personības 

psiholoģiskā adaptācija mainīgajā sociālajā vidē”, 2002.g., Rīga – 

orgkomitejas piekšsēdētāja. 

3. Starptautiska konference “Konflikta teorija un prakse multikulturālā 

sabiedrībā”, 2001.g., Rīgā – orgkomitejas vadītāja. 

4. Eiropas skolotāju izglītības asociācijas un Latvijas Universitātes 

Pedagoģijas un psiholoģijas institūta konference “Teachers, Students 

and Pupils in Learning Society”, 2003.g, Rīgā – orgkomitejas locekle 

(sekcijas “Pedagoģijas metodoloģija” vadītāja”). 

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītāja, locekle, 

recenzente: 

1. Liepājas Pedagoģijas akadēmijas starptautiskās zinātniskās 

konferences „Pedagoģija: teorija un prakse V”, 2007.g. Zinātniskās 

redakcijas locekle. 

2. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas starptautiskās 

zinātniskās konferences „Teorija un prakse skolotāju izglītībā II” 

2004.g. Zinātniskās redkolēģijas locekle. 

3. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas Zinātnisko rakstu 

III sējuma, 2001, redakcijas padomes locekle. 

4. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas konferences 

“Skolotājs 21.gadsimtā”, 2001., redkolēģijas priekšsēdētāja. 

352 

5. Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas starptautiskās


Blaumaľa 6 - 8, Koknese, Aizkraukles raj., 

LV -5113, Latvija 

tālr. 9123780, 51-61721 

ELFRĪDA KRASTIĽA 

Daugavpils Universitāte, Parādes ielā 1-324, Daugavpils 

tālr. 54-28636, mob. 29123780, E-mail: ineta.suhanova@du.lv 

Dzimusi Kuldīgas raj., Latvijā 1947.gadā 1.jūlijā 


2002. Ievēlēta par profesori (DU padomē) 

1998. Ievēlēta par asociēto profesoru (DPU padomē) 

1996. Pedagoģijas doktora diploms DPU 

1993. Pedagoģijas maģistra diploms LU 

1972. Fizikas un matemātikas pasniedzēja diploms Latvijas Universitātes Fizikas matemātikas fakultātē 

1966. Diploms Rīgas 2.internātskola (ar matemātikas novirzienu) 


2002.g. profesore Daugavpils Universitātē 

1998.-2002. asociētā profesore Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē 

1996.-1998. docente Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē 

1995.-1996. lektore Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē 

1990.-1993. direktora vietniece Kokneses vidusskolā. 

1982.-1990. jaunākā zinātniskā līdzstrādniece Pedagoģijas zinātniskās pētniecības institūtā 

1972.-1998. matemātikas skolotāja Kokneses vidusskolā 

1970.-1972. matemātikas skolotāja Ķeipenes pamatskolā Ogres raj. 

353

1970. audzinātāja Suntaţu internātskolā Ogres raj. 

I ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

KONFERENCES 

Krastiľa E.2007.g. 25.10.-26.10. Jūrmalā piedalīšanās konferencē “ Kvalitāte un vienlīdzība 

izglītībā: “ Soli pa solim” 10 gadi” Izglītības Iniciatīvu centrs. 

Krastiľa E.2007.g. 10.05. – 11. 05. Rīgā piedalīšanās un uzstāšanās 8. starptautiskā 

konferencē “Teaching Mathematics: Retrospektive and Perspektives” 

Iesniegta publikācija Krastiľa E., Nikolajeva I. The Development of Students‟ Research Skills in 

Mathematices. 6 p. 

Krastiľa E.2007.g. 30.05. – 02.06. Debrecen, Hungary, sagatavota, nolasīta, iesniegta publikācija 5. 

starptautiskā JTET konferencē Skrīvele M., Krastiľa E. Nikolajeva I. Developing Understanding of 

Susteinability through Integrated Studying Projekts in Secondary School 15 p. 

Krastiľa E.2006. g. 31.maijs-3. jūnijs, Helsinki, Somija, piedalījos, uzstājos starptautiskā 

konferencē “Education for Democrasy as a Part of Development”, sagatavota publikācija 

(līdzautore I.Ločmele) 

Krastiľa E.2006. gada 12.-13. maijs, (Tartu, Igaunija) piedalījos, uzstājos 7. starptautiskā konferencē 

“Teaching Mathematics:Retrospektive and Perspektives”, publicēts raksts (līdzautore I. Ločmele) 

Krastiľa E. 2005. g. 30. oktobris-1. novembris (Prāga, Čehija) sagatavota publikācija starptautiskai 

konferencei “Inclusive and Cognitive Education” Publicēts raksts (līdzautori Ţ.Bērziľa, S. Kraukle, 

D. Zaķe). 

Krastiľa E.2005. g. 22.-25. maijs (Fehta, Vācija) sagatavotas publikācijas „Holistic Education” 

konferencei „Mathematics Curriculum for a Senior Student as the Means for Self-regulated Studies” 

(kopā ar I.Ločmeli) “Parent role in Inclusion of Children with Specila Needs” (līdzautores Ţ. 

Bērziľa, S. Kraukle, D. Zaķe). Iegūts sertifikāts. 

Krastiľa E. 2005.g. 19. maijs (Rīga) Piedalīšanās konferencē “Čigānu identitāte multikulturālā 

skolā” Pētījuma prezentācija projektā “Čigānu bērns skolā-esi gaidīts!” Izglītības Iniciatīvu centrs. 

Krastiľa E. 2005.g. 9. maijā (Rīgā) piedalīšanās ES comenius programmas Inclues projekta 

konferencē “Kompetents iekļaujošās klases skolotājs un viľa sagatavošana darbam iekļaujošā klasē”, 

Izglītības Iniciatīvu centrs. 

Krastiľa E.2004.g. maijā (Tartu, Igaunija) sagatavota publikācija ATEE Spring University 7. 

konference kopā ar I. Ločmeli, piedalīšanās un uzstāšanās. 

Krastiľa E.2004.g.maijā (Liepāja) piedalījos un uzstājos 5. starptautiskajā zinātniskajā konferencē 

“Matemātikas mācīšana: vēsture un perspektīvas” Liepājas Pedagoģijas akadēmijā. Publicētas tēzes 

un raksts kopā ar I. Ločmeli. “ How to Motivate Secondary School students for their Skills ti solve 

Irrational Equation and Inequalities Pertection?”, līdzautore I. Ločmele 

Krastiľa E.2004.g. 14.-16.aprīlī (Tallina, Igaunija) piedalījos, uzstājos 2. starptautiskā ţurnāla “ 

Journal of Teacher Education and Training” konferencē .Sagatavota publikācija kopā ar I. Ločmeli. 

Krastiľa E.2004.g. 26.-29.februārī (Budapešta, Ungārija) un 28.-31maijā (Višegrada, Ungārija) 

piedalījos semināros par gadījuma pētījumu (case study). 

Krastiľa E.2003.g. maijā (Rīga) uzstāšanās un publikācija ATEE Spring University konferencē 

“Changing Education in a Changing Society”, iegūts sertifikāts (līdzautore A.Pipere). 

Krastiľa E.2003.g. 27.-28.februārī (Rēzekne) starptautiskā zinātniskā konference “Personality. Time. 

Communication.” Publikācija “Pašizvērtēšana sākumskolā”. 

354

Krastiľa E.2002.g. 23.-25. maijs piedalīšanās starptautiskajā konferencē Atēnās (Grieķija). Publicēts 

raksts kopā ar I.Salīti. 

Zinātniskās publikācijas 

1. Locmele I., Krastiľa E Self-Regulated Learning in Secondary School in the Context of Sustainable 

Education/ krājumā Juhani Hytonen (Ed.) Education for Democracy as a Part of Education for 

Sustainable Development. 4th International Jurnal of Teacher Education and Training Conference. 

Post- Conference- Book, Helsinki, Finland 2007., 77.-86. lpp., ISBN 978-952-10-3857-0; ISSN 

1795-2158 

2. * Krastiľa E., Nikolajeva I. (2007.) The Development of Students‟ Research Skills in 

Mathematices.iesniegta publikācija 6 p., 2007. Rīga, 8. starptautiskā konference “Teaching 

Mathematics: Retrospectives and Perspectives. 

3. *Skrīvele M., Krastiľa E. Nikolajeva I.(2007.) Developing Understanding of Susteinability through 

Integrated Studying Projekts in Secondary School 15 p., Debrecen (Hungary), 2007. 5. starptautiskā 

JTET konferencē. 

4. Krastiľa E., Ločmele I. (2006.) The Acquirement of Metacognitive Skills in self – regulated 

studies at a Secondary level/ Teaching Mathematics:retrospective and perspectives. 7th 

intermational conference May 12. – 13., 2006., Tartu, 119. – 124. lpp. ISBN-13:978-9985- 

9444-7-9; ISBN-109985-9444-7-X 

5. Krastiľa E., Bērziľa Z., Kraukle S., Zaķe D.(2006.) Inclusion and the Role of Parent 

Involvement.//Special Issue N 2 on Inclusive and Cognitive Education. Prodeeding of the 

International conference of the INCLUES Network Prague, 30th October – 1st 

November2005./ edited by Pro Studium et Practicum Psychologiae Association Special Issue 

No 2/2006. 357. –373. p. RO ISSN 1454-797 

6. Krastiľa E., Bērziľa Ţ. (2005.) Parent Role in Inclusion of Children with Special Needs. 

Konferences “ Sustainable development. Culture and Educatin”, May 22- 25 CD, Fehta, 

Vācija: Fehtas Universitāte. 

7. Ločmele I., Krastiľa E. (2005.) Mathematics Curriculum for Senior Students as a Means for 

Self-regulated Studies. Konferences “ Sustainable development. Culture and Educatin”, May 

22 - 25 CD, Fehta, Vācija: Fehtas Universitāte. 

8. Locmele I., Krastiľa E. (2004.) Secondary School Pupils‟ Taking Part in Self- Evaluation of 

Stady Achivement in Context of Sustainable Education, konferences “ Sustainable 

Development. Culture. Educatin.” April 14- 16. Tallina, Igaunija CD, 14 lpp. 

9. E. Krastiľa, I.Ločmele, (2004.) Secondary school students‟ self-evaluation in mathematics: problems 

and their solving // In coll. International Conference, European added values in teacher education: 

The role of teachers as promoters of basic skills acquisition and facilitators of learning. Tartu, 2004, 

pp 144-150 

10. E.Krastiľa, A.Pipere, (2003.)Autentiskā vērtēšana: skolotāju pieredzes salīdzinošais pētījums. 

Authentic Assessment: Comparative Study of Teachers‟ Experience // In coll. International 

Conference „Teacher, Students and Pupils in a Learning Society, may 2-3, 2003, The University of 

Latvia, Institute of Pedagogy and Psychology IV pp. 57-69 

11. Salite I., Krastiľa E., (2002.) Developing curriculum for teacher education toward sustainability // 

Proceedings of the 4 th International Conference Organized by the Athens Institute for Education and 

Research (AT.IN.E.R.). May 23 -25, 2005, pp. 259-270 

Mācību grāmatas 

355

1. Praktiskā matemātika 1. klasei.- R: Zvaigzne ABC, 2008. – 88 lpp. (līdzautori: Limanoviča 

E., Drelinga E., Volāne E.) 

2. Matemātika 4.klasei. 2000.-2006. – R.: Zvaigzne ABC,– 128 lpp. Līdzautori J.Mencis (sen.), 

J.Mencis (jun.), D.Oliľa. 

3. Математика 4 класс (tulkojums kr.valodā) 2000.-2005. - (līdzautori J.Mencis (sen.), 

J.Mencis (jun.), D.Oliľa) - R.: Zvaigzne ABC.– 128 lpp. 

4. Математика 2 класс (tulkojums kr. valodā) 1999. –2007. - (līdzautori J.Mencis (sen.), 

J.Mencis (jun.), D.Oliľa) - R.: Zvaigzne ABC. – 160 lpp. 

5. Математика 3 класс (tulkojums kr. valodā) 1999.-2007. - (līdzautori J.Mencis (sen.) - R.: 

Zvaigzne ABC– 168 lpp. 

6. Математика 5 класс (tulkojums kr. valodā), 1999.-2005. - (līdzautori V.Kārkliľa, J.Mencis 

(sen.), J.Mencis (jun.). D.Mihailovs, A.Sika) - R.: Zvaigzne ABC. – 334 lpp. 

7. Математика 6 класс (tulkojums kr. valodā) 1999.-2005. - (līdzautori V.Kārkliľa, J.Mencis 

(sen.), J.Mencis (jun.). D.Mihailovs, A.Sika) - R.: Zvaigzne ABC. – 336.lpp. 

8. Matemātika 3.klasei. 1999.-2003. - R.: Zvaigzne ABC, - 168 lpp. Līdzautori: J.Mencis (sen.) 

u.c. 

9. Математика 1 класс (tulkojums kr. valodā), 1998.-2007. - (līdzautori J.Mencis (sen.), 

J.Mencis (jun.), I.Cine, D.Oliľa) - R.: Zvaigzne ABC - komplektā 1., 2., 3., 4.burtnīca, – 

144 lpp. 

10. Matemātika 2.klasei. 1998.-2001. (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa) - R.: 

Zvaigzne ABC, - 160 lpp. 

11. Matemātika 1.klasei. 1997.-2005 - R.: Zvaigzne ABC,. 144 lpp. (20%). Līdzautori: J.Mencis 

(sen.), J.Mencis (jun.), I.Cine, D.Oliľa. 

12. Matemātika 6. klasei, 1992.-2005.( līdzautori V.Kārkliľa, J. Mencis (sen.), J.Mencis (Jun.), 

D, Mihailovs, A. Sika)-R: Zvaigzne 1. izd. 310 lpp, Zvaigzne ABC 3. izd.- 335.lpp(15%) 

13. Matemātika 5. klasei, 1991.-2005.( līdzautori V.Kārkliľa, J. Mencis (sen.), J.Mencis (Jun.), 

D, Mihailovs, A. Sika)-R:Zvaigzne, 1. izdev. 303 lpp, Zvaigzne ABC 3. izd.- 335.lpp(15%) 

Mācību palīglīdzekļi skolēniem 

1. Pārbaudes darbi matemātikā 3. un 4. klasē. –R: Zvaigzne ABC, 2006.-135.lpp Līdzautors: Jānis Mencis 

(sen.). 

2. Matemātika 4. klasei/ Otrā burtnīca. 2000.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis 

(sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa). 

3. Matemātika 4. klasei/ Pirmā burtnīca. 2000.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis 


4. Matemātika 3. klasei/ Otrā burtnīca. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis 


5. Matemātika 3. klasei/ Pirmā burtnīca. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis 


6. Математика для 2 класса. Вторая тетрадь. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: 

J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa). (tulkojums kr.valodā) 

7. Математика для 2 класса. Вторая тетрадь. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: 


8. Математика для 2 класса. Первая тетрадь. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: 


9. Десятичные дроби. Третья тетрадь по математике для 5 класса. 1999.-2007. -R.: Zvaigzne ABC, - 

32 lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

10. Математика для 1 класса. Четвертая тетрадью. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, -32 lpp. Līdzautori: 

J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa. (tulkojums kr.valodā) 

356

11. Математика для 1 класса. Третья тетрадь. 1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: 


12. Математика для 1 класса. Вторая тетрадь.1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: 


13. Математика для 1 класса. Первая тетрадь.1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. Līdzautori: 


14. Рациональные числа. Тетрадь по математике для 6 класса. 1999.-2007.- R.: Zvaigzne ABC, - 32 

lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

15. Простые дроби. Тетрадь по математике для 5 класса. 1999.-2007.- R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. 

Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

16. Положительные числа и ноль. Тетрадь по математике для 6 класса. 1999.-2007.- R.: Zvaigzne ABC, 

- 32 lpp. Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

17. Натуральные числа. Тетрадь по математике для 5 класса.1999.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. 

Līdzautore A.Skolniece. (tulkojums kr.valodā) 

18. Matemātika 2.klasei. / Otrā burtnīca. 1998.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. - Līdzautori J.Mencis 


19. Matemātika 2.klasei. /Pirmā burtnīca.1998.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 40 lpp. - Līdzautori: J.Mencis 

(sen.), J.Mencis (jun.), D.Oliľa) 

20. Decimāldaļas. 3.matemātikas burtnīca 5.klasei.1998.-2007.- R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (50%). 

Līdzautore A.Skolniece. 

21. Matemātika 1.klasei. Ceturtā burtnīca. 1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (20%). Līdzautori: 

J.Mencis(sen.), J.Mencis(jun.), I.Cine, D.Oliľa. 

22. Matemātika 1.klasei. Trešā burtnīca. 1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (20%). Līdzautori: 


23. Matemātika 1.klasei. Otrā burtnīca. 1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (20%). Līdzautori: 


24. Matemātika 1.klasei. Pirmā burtnīca.1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (20%). Līdzautori: 


25. Racionālie skaitļi. 2.matemātikas burtnīca 6.klasei.1997.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. (50%). 


26. Parastās daļas. 2.matemâtikas burtnīca 5.klasei. 1997.-2007.- R.: Zvaigzne ABC,– 32 lpp., (50%). 


27. Pozitīvie skaitļi un nulle. 1.matemātikas burtnīca 6.klasei.1996.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp. 

(50%). Līdzautore A.Skolniece. 

28. Naturālie skaitļi. 1.matemātikas burtnīca 5.klasei.1996.-2007. - R.: Zvaigzne ABC, - 32 lpp., (50%). 


Metodiskie palīglīdzekļi skolotājiem 

1. Čigānu identitāte multikulturālā skolā. –Izglītības iniciatīvu centrs, 2005. 89 lpp (līdzautori: Ţ.Bērziľa, 

Z.Lūciľa, D.Zaķe) 

2. Mācību saniegumu pašizvērtēšana. – R.:RaKa, 2004. –216 lpp (50%) (līdzautore :A.Pipere) 

3. Matemātika 4.klasē / Metodisks līdzeklis 2000.-2006.- R.: Zvaigzne ABC,– 56 lpp. (50%). Līdzautors: 

J.Mencis (sen.). / Tulkots arī krievu valodā. 

4. Matemātika 3.klasē. / Metodisks līdzeklis1999.-2005. - R.: Zvaigzne ABC, - 52 lpp. Līdzautors: J.Mencis 

(sen.). / Tulkots arī krievu valodā. 

5. Matemātika 2.klasē. / Metodiskais līdzeklis1998.-2003. (līdzautori J.Mencis (sen.), J.Mencis (jun.), 

D.Oliľa) - R.: Zvaigzne ABC,. - 44 lpp. / Tulkots arī krievu valodā. 

6. Matemātika 6.klasē.1993.-1995. - R.: Zvaigzne, -62 lpp., (15%). Līdzautori: V.Kārkliľa, J.Mencis (sen.), 

J.Mencis (jun.), D.Mihailovs, A.Sika. 

7. Matemātika 5.klasē.1991.-1995. - R.: Zvaigzne,- 72 lpp. Līdzautori: V.Kārkliľa, J.Mencis (sen.), 

J.Mencis (jun.), D.Mihailovs, A.Sika. 

357

Metodiskie raksti 

1. Krastiľa E. Pedagogs ar skatu nākotnē / Aizsila A. sērija “Ievērojamie latviešu pedagogi” Profesors 

Guntis Rudzītis (mācību līdzeklis studentiem, skolotājiem, maģistrantiem)./ Jelgava, 2007., 54. – 56. lpp. 

2. Nikolajeva I., Krastiľa E. 2006. Pašvizvērtēšana pašregulētās mācībās vidusskolā.//Skolotājs Nr.5(59), 

Rīga, Latvija:RaKa, 30.-34.lpp. 

3. Ločmele I., Krastiľa E. 2005. Matemātikas programma vidusskolēnam kā palīglīdzeklis 

pašregulētām mācībām.//Skolotājs Nr.2(56) Rīga, Latvija:RaKa, 64.-68.lpp. 

4. Krastiľa E. 2004. Matemātikas mācību grāmata kā Skolotāja mūţa darba atziľu krājums/ krājuma 

Laikmets un personība 5. sējums. Rīga:RaKa, 216 lpp. 

5. Krastiľa E Matemātikas mācību grāmata kā skolotāja mūţa darba atziľu krājums. / Raksts krājumā 

„Laikmets un personība” 5. sēj. RaKa, 2004.- 339.-344.lpp. 

6. Krastiľa E. Mācību sasniegumu izvērtēšana sākumskolā humānās pedagoģijas kontekstā. / krājumā 

“Pedagoģija:teorija un prakse”-Liepāja:LiePA, 2002., 116.-124. lpp. 

Mācību standarti, programmas 

Matemātika. Pamatizglītības standarts. Mācību programmas paraugs (projekts) – R.: ISEC 2002. -31.-38., 

45.-74.lpp. 

Citas publikācijas 

Zinātniskā atskaite lietišķam pētījumam Nr.4 „Sākumskolas skolotāju pieredzes analīze, iesaistot skolēnus 

mācību sasniegumu pašizvērtēšānā” 2002. 149. lpp.+ pielikums 152.lpp. Līdzautore A.Pipere 

Konferenču tēzes 

1. Krastiľa E. Pašizvērtēšana sākumskolā./ Starpat. Zina. konf. Mater. „Personība. Laiks. Komunikācija.” - 

2003.g. 27.-28.02 Rēzekne, 2003. -247.- 245.lpp. 

2. Krastiľa E., Ločmele I., (2004.) Secondary school pupils‟ taking par tin their self-evaluation of study 

achievement in context of sustainable education //Starptautiskā zinātniskā konference Tallinā, 2004. 14.- 

16.aprīlī 

3. Krastiľa E. , Ločmele I. Возможности совершенствования умений решения иррациональные 

уравнений и неравенств в средней школе.Tēzes 5. satarpatutiskai zinātniskai konferencei „ 

Matemātikas mācīšana: vēture un perspektīvas” Liepājas Pedagoģijas akadēmija , Lipāja 2004, -55.- 

57.lpp. 

4. Krastiľa E., Ločmele I. (2006.) Self- regulated Learning in Secondary School in the Context of 

Sustainable Education. Tle fourth International Journal of Teacher Education and Training.”Education for 

Democrasy as a Part of Education for Sustainable Development.” May 31-June3 Helsinki, Somija, tēzes 

17.-18 .lpp. 

5. Locmele.I., Krastiľa E. (2006.) The Acquirement of Metacognitive Skils in Self-regulated Studies at a 

Secondary Level.//Teaching Mathematics: Retrospective and Perspektives,Tartu, tēzes 36.-37. lpp. 

6. Krastiľa E., Bērziľa Ţ. (2005.) Parent Role in Inclusion of Children with Special Needs. Konferences “ 

Sustainable development. Culture and Educatin”, May 22- 25 CD, Fehta, Vācija: Fehtas Universitāte. 

7. Ločmele I., Krastiľa E.( 2005.) Mathematics Curriculum for Senior Students as a Means for Selfregulated 

Studies. Konferences “ Sustainable development. Culture and Educatin”, May 22 - 25 CD, 

Fehta, Vācija: Fehtas Universitāte. 

358

8. Krastiľa E., Locmele I. (2006.) Self- regulated Learning in Secondary School in the Context of 

Sustainable Education. Tle fourth International Journal of Teacher Education and Training.”Education for 

Democrasy as a Part of Education for Sustainable Development.” May 31-June3 Helsinki, Somija, tēzes 

17.-18 .lpp. 

9. Locmele.I., Krastiľa E. (2006.) The Acquirement of Metacognitive Skils in Self-regulated Studies at a 

Secondary Level.//Teaching Mathematics: Retrospective and Perspektives,Tartu, tēzes 36.-37. lpp. 

10. Skrivele M., Krastina E. Nikolajeva I.(2007.) Developing Understanding of Sustainability Through 

Projects of Integrated Learning in Senior Classes. //5th International JTET conference Abstracts May 30. 

– June2, 2007., Debrecen, Hungary 

11. Krastiľa E., Nikolajeva I. (2007.) The Development of Student‟s Research Skils in Mathematics//8th 

Internacional conference Teaching Mathematics: Retrospective and Perspective 2007.g., Rīga, tēzes 24.- 

25.lpp ISBN 9984-18-310-6 

PROJEKTI 

2005. maijā. Sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu centru projektā „Čigānu bērns skolā –esi gaidīts!” 

veikts pētījums par čigānu bērnu iekļaušanu vispārējās izglītības iestādē un sagatavota publikācija 

„Čigānu identitāte multikulturālā skolā” (kopā ar Ţ.Bērziľu, Z.Lūciľu, D.Zaķi) 89.lpp. Pētījuma 

rezultāti prezentēti konferencē Rīgā 19. maijā 

2004. sadarbība ar Izglītības Iniciatīvu Centru (IIC) veikts gadījuma pētījums (case study) 

starptautiskā projekta Step by step, sagatavota publikācija “Parent role in Inclusion of Children with 

Specila Needs” (līdzautores Ţ. Bērziľa, S. Kraukle, D. Zaķe). Pētījuma rezultāti prezemtēti 

Comedius Network Conference on Inclusive and Cognetive Education, Federation of Catholic 

School, Madridē, 2004.g. aprīlī, Regional (Skandinavian) Conference “Mathematic Problems in an 

Inclusive School” Norvēģijā, 2004.g. oktobrī, starptautiskās asociācijas “Soli pa solim” (ISSA) 

konference ”Equality. Quality in Early Childhood education” Budapeštā, 2004.g. novembrī, 

International Network conference “Inclusive and Cognitive Learning Enhancement” Prāgā, 30. 

oktobris – 1. novembris 

2001./2002. Lietišķais pētījums Nr. 4 “Sākumskolas skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus mācību 

sasniegumu pašizvērtēšanā”. Pētījuma rezultāti publicēti grāmatā “Mācību sasniegumu 

pašizvērtēšana”. (līdzautore A.Pipere). 

2000./2001. Lietišķais pētījums “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija 

mācību sasniegumu atspoguļošanai 1. – 4.klasēs (pedagoģiskā eksperimenta vadītāja) 

2001.-2005. piedalīšanās ZA granta I.Salītes vadītajā pētījumā „ Skolotāju izglītības pašorientēšana 

uz ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā” 

2000.-2004. līdzdalība UNESCO/UNITWIN skolotāju pārorientēšanas projektā. 

II PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA 


Profesionālajās bakalaura programmās: 

359

Matemātikas mācību metodika 1.-4. klasē. 

Matemātikas mācību metodika 5.-6.klasē. 

Mācību organizācijas pamati (didaktika). 

Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā. 

Arodpedagoģijas metodika 

Mācību sasniegumu izvērtēšana (izvēles kurss). 

Pārbaudes darbu veidošana un to statiskā analīze (izvēles kurss) 

Maģistru programmā; 

Mācību plānu teorija: izveide un izvērtējums 

Mūsdienu didaktiskās pieejas un to pedagoģiski psiholoģiskie risinājumi. 

Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētiskie pamati: pamatskolas pedagoģija 

Doktorantūras programmā: 

Mācību plānu un programmu attīstība. 

Skolotāja kompetences problēma pedagoģijā. 

Programmu attīstība un kvalitātes problēmas augstākajā izglītībā. 

Mācību grāmatu un līdzekļu izveidošanas metodoloģiskais pamats. 

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA LATVIJAS VAI ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀS VAI ZINĀTNISKĀS 


2007.g. 6. decembrī seminārs pedagogu tālākizglītības programmu īstenotājiem, nodarbību 

vadītāhjiem, lektoriem, Rīga, IZM ISEC Pedagogu tālākizglītības daļa. 

2007. 8. novembrī piedalīšanās zinātniski praktiskā konferencē “Izglītības un mācību programmas: 

teorija un prakse, Rīga, LU 

2007.g. 3.janvārī Valsts izglītības standartiem atbilstošas mācību literatūras veidošana un 

izvērtēšana.12 stundu tālākizglītības programma (programmas kods A-9014320040, saskaľojuma nr. 

1034) IZM Izglītības satura un Eksaminācijas centrs, Rīga 

2005. 23.-24. novembris piedalījos konferencē “Zinātnes valoda” Daugavpils, Daugavpils 

Universitāte. 

2005.g. 16. maijs piedalījos seminārā “Skolotāja profesionālā attīstība: pētījumi matemātikā un 

dabadzinātnēs kā pašregulētas mācīšanas un mācīšanās līdzeklis”. Vieslektori no ASV H.P. 

Geretsone (Dienvidfloridas Universitāte), K.A. Fortino (Ziemeļkolorado Universitāte). 

2002.g. 27.-28. septembrī piedalīšanās seminārā “Ievads Marijas Montesori izglītībā”, Vieslektori 

F.Gengs, M. Morgana 

III ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA 

IVF Domes priekšsēdētāja no 2007. I 

DU Profesoru padomes pedagoģijā priekšsēdētāja no 2006.g. 

DU Promociju padomes pedagoģijā locekle. 

Latvijas Augstskolu profesoru asociācijas (LAPA) biedre. 

Matemātikas skolotāju apvienības biedre. 

360

DU Senāta locekle 2002. – 2007. 

IV CITAS AKTIVITĀTES 

Latvijas Zinātnes padomes pedagoģisko pētījumu pieteikumu eksperte kopš 2006. 

Mācību literatūras zinātniskā recenzente no 2007. g. 

Rēzeknes Augstskolas maģistra darbu pārbaudījumu komisijas locekle un zinātniskās redkolēģijas 

locekle kopš 2000. g. 

23.04.2008. Elfrīda Krastiľa 

361


Vārds, uzvārds: 

ANTONIJS SALĪTIS 

Dzimšanas datums: 1949. gada 6. septembris 

Dzimums: vīrietis 

Ģimenes stāvoklis: precējies 

Ieľemamais amats: Fizikas katedras vadītajs, profesors 

Darba vietas adrese, tālr.: Mājas adrese, tālr.: 

Daugavpils Universitāte, Dabaszinātľu un 

matemātikas fakultātes Fizikas katedra 

Parādes-1, Daugavpils, LV-5400 

tālr. 54-22302 

Izglītība un zinātniskie 

grādi 

Akadēmiskie un citi goda 

nosaukumi 

Strādnieku ielā 105, dz. 19 

Daugavpils, LV-5400 

tālr. 8-254-38735 

Fizikas doktors, 1992. Piešķirts ar LU CFI habilitācijas un promocijas 

padomes 1992. g. lēmumu Nr. 3.7. 

Fizikas un matemātikas zinātľu kandidāts, 1986. Disertācija Ilgperioda 

komētu orbītu statistika . 

Augstākā, 1968.-1973. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Fizikas un 

matemātikas fakultāte, fizikas un matemātikas skolotājs. 

Vidējā, 1965.-1968. Daugavpils raj. Vaboles vidusskola. 

DU Fizikas katedras profesors, 2007. 

362

Darba pieredze 1993.- DPU Dabaszinātľu un matemātikas fakultātes dekāns 

Pieredze starptautisko 

projektu vadīšanā 

Darība profesionālās un 

sabiedriskās organizācijās 

1991.- DPU Fizikas katedras docents 

1982.-1991. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas katedras 

vecākais pasniedzējs 

1979.-1982. LU Astronomijas observatorijas aspirants 

1973.-1979. DPI Fizikas katedras vecākais pasniedzējs 

TEMPUS PHARE projekta No S-JEP-12391-97-2001 Teilintegrierte 

Naturwissenschaft in der Lehrerbildung 

Koordinators, projekta summa 204675,- EUR. 

Latvijas Zinātnieku savienības biedrs 

Latvijas Astronomijas biedrības biedrs 

Latvijas Fizikas biedrības biedrs 

Starptautiskās Astronomijas Savienības biedrs 

SAS Latvijas nacionālās komitejas loceklis 

Publicētie darbi Zinatniskas publikācijas – 40 

Tēzes - 10 

Cita veida publikācijas - 8 

Valodas Latviešu, krievu, vācu, angļu 

Studiju programmu vadība: integrētās studiju programmas “Dabaszinību skolotājs” direktors 

Nodrošina sekojošus teorētiskos kursus: 

1) Astronomija 

2) Astrofizika 

3) Kvantu mehānika 

4) Eksperimentālās un teorētiskās pētīšanas metodes dabaszinātnēs 

5) Līdzsvara procesi dabā un tehnikā 

6) Enerģijas saglabāšanās un pārvēršanās procesi 

7) Dabaszinātnes dabas un vides aizsardzībā 

8) Visuma pētīšanas fizikālās metodes (maģistrantūra) 

9) Gaismas mijiedarbība ar vidi (maģistratūra) 

10) Lāzeru fizika un optiskā bistabilitāte 

363

Maģistra darbu vadīšanas pieredze: Vides zinātnē – 5 

Fizikā - 7 

Doktora darbu vadīšanas pieredze pašlaik ir viens doktorants 

2008.g 21.aprīlī ------------------------------ 

A.Salītis 

364

Aleksandra Šļahova 

Dzimusi 1948.gada 26. maijā Krāslavas raj. 

Adrese: 

Saules iela 1/3-28 


LV- 5400 

Tālr.: 54-40817 

e-pasts: aleksandra.slahova@du.lv 

CURRICUM VITAE 

Izglītība un kvalifikācija 

2003.g.- profesore DU 

2001.g.- asociētā profesore DU. 

1998.g.- asociētā profesore DPU. 

1993.g.- Dr. paed. diploms Latvijas Universitātē. 

1992.g.- teorētiskās mehānikas, tēlotājas ģeometrijas un inţeniergrafikas katedras docenta 

atestāts. 

1987.g.- pedagoģisko zinātľu kandidāta diploms (1985.g.-1987.g. - studijas Maskavas kara 

politiskās akadēmijas aspirantūrā). 

1971.g.- rasēšanas, zīmēšanas un darbmācības skolotāja diploms Vitebskas 

pedagoģiskajā institūtā. 

1966.g.- atestāts Dagdas vidusskolā. 

Pārvalda: 


svešvalodas – angļu valoda (sarunvalodas līmenī); 

datorprasmes; 

autovadītāja apliecība. 

no 29.10.2007.g. – DU Mūzikas un mākslu fakultātes dekāne, profesore; 

no 1.09.2006.g. – DU Mūzikas un mākslu fakultātes dekāna i.v., profesore; 

no 5.09.2003.g. - DU MMF Mākslu katedras vadītāja, profesore; 

2000.g.- 2003.g.- DU MMF Mākslu katedras vadītāja, as. prof.; 

1998.g.-2000.g.- DPU PPPF Mākslu katedras vadītāja, as. prof.; 

1996.g.-1998.g.- DPU PPPF Mākslu katedras vadītāja, doc.; 

1995.g.-1996.g.- DPU Sākumskolas nodaļa, Sākumskolas metodikas katedras vadītāja; 

1994.g.-1995.g.- DPU Sākumskolas katedras docente, vizuālas mākslās priekšmetu grupas 

vadītāja; 

1991.g.-1993.g.-Tēlotājas ģeometrijas, inţeniergrafikas un teorētiskās mehānikas katedras 

vadītāja Daugavpils AKAIS. 

1987.g.-1991.g.- docente, priekšmetu grupas vadītāja Daugavpils AKAIS. 

1977.g.-1987.g. - lektore Daugavpils AKAIS. 

365

1975.g.- 1977.g. - asistente Daugavpils AKAIS. 

1973.g.- 1975.g. - zīmēšanas, rasēšanas skolotāja Tartū. 

1971.g.- 1973.g. - zīmēšanas, rasēšanas skolotāja Rēzeknē. 

1. Zinātniskā kvalifikācija (Informācija pār pēdējiem 6. gadiem) 

1.1. Zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā 

vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā, norādot bibliogrāfiskos datus un, iespēju 

robeţās: 

Problems in the Perception of Perspective in Drawing – The international Journal of Art & 

Design Education. – Printed and bound by The Alden Press, Oxford, JADE 19.1, NSEAD 2000, 

p. 102-109, http://www.nsead.org/ijade/jade.asp?id=537. 

Perspektīvas uztveres problēmas zīmēšanas procesā / Tolerance un citas psiholoģiskās un 

pedagoģiskās problēmas.- Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 2001.- 81. –90. lpp. 

Development of Creative Fine Arts Activities in Elementary School -Today‟s reforms for 

tomorrow‟s school‟s - 2000. gada 5. - 8. maijā – Klaipēdas universitātes starptautiskā konferencē, 

Klaipēda, 219. –228. lpp. 

Tēlotājas ģeometrijas pamati perspektīvas uztverē zīmēšanā -“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 

2000. gada 18. - 20. maijā – Mākslu pedagogu apvienības un DPU Pirmsskolas un pamatskolas 

pedagoģijas fakultātes 2. starptautiskā konference – 186.-194. lpp. 

Проблема развития культурной личности в процессе обучения искусству // 

International Scientific Conference “Teacher Education in XXI Century: Changing and 

Perspectives” – November 29 - 30, 2002, Siauliai University, Lithuania – p.326-329. 

Development of Creative Activities in Visual Art – International Conference: “Teaching and 

Learning in Higher Education: New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, Aveiro, 

Portugal – CD–ICHED-Aveiro/main/Comm/p82pdf – p.1-12. 

Problems in the Perception of Linear Perspective - 6th International Conference and Exhibition 

“Generative Art 2003” – 10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.7-23, 

http://www.generativeart.com/papersGA2003/b02.htm 

Interest from Creative Activity to Creativity - 6th International Conference and Exhibition 



Creative activity in Conception of Sustainable Development Education – International 

Conference “Sustainable Development Education: Holistic and Integrative Educational and 

Management Approaches for Ensuring Sustainable Societies” – June 9-11, 2004, Monterrey, 

Mexico – CD EMSU 04 \articles\ a01_133_a_slahova.pdf – p.1-14. 

The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality - 7th International Conference 

and Exhibition “Generative Art 2004”, Volume 2 – 13-16 December, 2004, Milan, Italy – p.188- 

202, http://www.generativeart.com/papersGA2004/b25.htm 

Creative interest and creative activity in Art Education –Journal “Kūrybos Erdves”, The Space 

of Creation. Nr. 2, Siauliai University, 2005, p. 92-99. 

Perspektīvas konstruēšanas teorija – Daugavpils: Saule, 2005, 304 lpp. 

366

Development of Creative Activity / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.-21. maijā – 

4. starptautiskā konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU Pedagoģijas un 

psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu fakultāti un Informātikas katedru – Daugavpils “DU 

Saule”, 251.-263. lpp. 

A Historical Survey of Perspective as a Science / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 

18.-21. maijā – 4. starptautiskā konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU 

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu fakultāti un Informātikas katedru – 

Daugavpils “DU Saule”, 311.-332. lpp. 

Problems in the Perception of Linear Perspective – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of 

Creation. Nr. 3, Siauliai University, 2005, p. 82-91. 

The Dynamic of Development of Creative Activities in Visual Art – 4th Annual Hawaii 

International Conference on Arts and Humanities – 11-14 January, 2006, Honolulu, USA – CD, 

p. 7183-7200. 

Evaluation aspects of creative process. Education and Sustainable Developmant: First Steps 

Toward Changes. 2006, Volume 1, Daugavpils, Saule, 149-167. 

A Historical Survey of Perspective as a Science – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of 

Creation. Nr. 4, Siauliai University, 2006, p. 37-52. 

Exibition as a form for demonstrating achievements - 9th International Conference and 

Exhibition “Generative Art 2006” – 13-15 December, 2006, Milan, Italy – p.152-160. 

Creative Activity in Conception of Sustainable Development Education. International Journal of 

Sustainability in Higher Education. Emerald Group Publishing Limited, 1467-6370, Vol. 8, No.2, 

2007, Article URL: http://emeraldinsight.com/10.1108/14676370710726616; 

http://www.nekas.net/home_eng.php?subject=31 

Pavisam kopā –30 raksti 

1.2. Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (ar jebkādu referātu) Latvijā un ārvalstīs 

Проблема оценивания художественных учебных работ - 2006.g. 7.-8. decembris - 

piedalīšanās starptautiskajā konferencē «Изобразительное искусство в системе 

образования» – Витебский государственный университет имени П.М.Машерова, 

Витебск, 54-61 стр. 

The Dynamic of Development of Creative Activities in Visual Art – 4th Annual Hawaii 

International Conference on Arts and Humanities – 11-14 January, 2006, Honolulu, USA – p. 

7183-7200. 

Development of Creative Activity / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.-21. 

maijā – 4. starptautiskā konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU 


Daugavpils “DU Saule”, 251.-263. lpp. 

A Historical Survey of Perspective as a Science / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 

2005.gada 18.-21. maijā – 4. starptautiskā konference, Mākslu pedagogu apvienības 

sadarbība ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu fakultāti un 

Informātikas katedru – Daugavpils “DU Saule”, 311.-332. lpp. 

Creative activity in Conception of Sustainable Development Education – International 

Conference “Sustainable Development Education: Holistic and Integrative Educational and 

367

Management Approaches for Ensuring Sustainable Societies” – June 9-11, 2004, Monterrey, 

Mexico – CD EMSU 04 \articles\ a01_133_a_slahova.pdf – p.1-14. 

Interest and creative activity - 2nd International Conference “Sustainable Development. 

Culture. Education”. – 14-16 April, 2004, Tallin, Estonia – CD JTET - p.1-10. 

The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality - 2nd International 

Conference “Sustainable Development. Culture. Education”. – 14-16 April, 2004, Tallin, 

Estonia – CD JTET - p.1-11. 

Art Pedagogy in Conception of Sustainable Development - 2nd International Conference 

“Sustainable Development. Culture. Education”. – 14-16 April, 2004, Tallin, Estonia – CD 

JTET - 1 p. 

Problems in the Perception of Linear Perspective - 6th International Conference and 

Exhibition “Generative Art 2003” – 10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.7-23, 


Interest from Creative Activity to Creativity - 6th International Conference and Exhibition 



Strategy of Sustainable Education in Art Pedagogy - 6th International Conference and 

Exhibition “Generative Art 2003” – 10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.130-136. 


Learning in Higher Education: New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, Aveiro, 

Portugal – CD–ICHED-Aveiro/main/Comm/p82pdf – p.1-12. 


Learning in Higher Education: New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, University 

of Aveiro, Portugal – p.145. 

Проблема развития культурной личности в процессе обучения искусству 

//International Scientific Conference “Teacher Education in XXI Century: Changing and 

Perspectives” – 29-30 November, 2002 at Siauliai University, Lithuania – стр. 326-329. 

Problems of Perception in Drawing / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2002.gada 15.-18. 

maijā – 3. starptautiskā konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU 


Daugavpils “DU Saule”, 59. lpp. 

Развитие творческой художественной деятельности у студентов начальной 

школы / Мир искусства и дети: проблемы художественной педагогики. Тезисы 

докладов 2-ой международной научно-практической конференции, 15-16 мая 2001 г. – 

Витебск, издательство Витебского государственного университета им. П.М.Машерова, 

2001 - стр.55-57. 

Tēlotājas ģeometrijas pamati perspektīvas uztverē zīmēšanā -“Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika”- 2000.gada 18. - 20. maijā – Mākslu pedagogu apvienības un DPU Pirmsskolas un 

pamatskolas pedagoģijas fakultātes 2. starptautiskā konference – Daugavpils “DPU Saule”, 

40. – 41. lpp. 

Development of Creative Fine Arts Activities in Elementary School -Today‟s reforms for 

tomorrow‟s school‟s - 2000.gada 5.-8.maijā – Klaipēdas universitātes starptautiskā 

konference, Klaipēda, 219. –228. lpp. 

Plenair – as a creative fine art activity in elementary school teacher training / Pradinē 

mokykla iţengus I 2000-Uosius – Tarptautinēs mokslinēs-praktinēs konferencijos darbinē 

medţiaga 2000 m. vasario 4.-5, Lietuvā, Klaipeda, p. 115-117. 

368

Teaching Methods Development in Visual Art – Intagration Problems of the Baltic Region 

Countries on Their Way to the European Union. – Proceeding of the international 

conference, 2-3March, 2000, Rezekne, p. 146-148. 

Nature and Structure of Creative Fine Art Activities as a Specific Format in Elementary 

School Teacher Training / Reforming learning, curriculum and pedagogy: innovative vision 

for the new century. The Fifth UNESCO-ACEID International Conference 13-16 December, 

1999, Bangkok, Thailand. – Abstracts of papers and poster presentations. Volume II, p. 77. 

Integrated curriculum for primary school teacher training.-A.Šļahova, I.Salīte // Southern 

crossings. pointers for change. The Australian Association for Environmental Education Inc. 

(AAEE). International Conference on Environmental Education 14-18 January, 1999. 

University of NSW, Sidney - 59. p.; 1999. g., 26. - 27. februārī - Rēzeknes augstskolas 4. 

ikgadējā un 1.starptautiskā zinātniski praktiskā konferencē ”Profesionāla pedagoga 

sagatavošanas problēmas”. 

Развитие самостоятельной творческой деятельности учащихся на уроках 

изобразительного искусства // Мир искусства и дети: проблемы художественной 

педагогики. Тезисы докладов международной научно-методической конференции, 22 - 

23 апреля 1998 г. – Витебск, издательство Витебского государственного университета 

им. П.М. Машерова, 1999, стр. 10 - 11. 

Tēlotājas ģeometrijas telpiskajā uztverē zīmēšanā / Profesionāla pedagoga sagatavošanas 

problēmas. Ceturtās ikgadējās un pirmās starptautiskās zinātniski praktiskās konferences 

tēzes 1999. gada 26. - 27.februāris - Rēzekne, 1999, 114. – 115. lpp. 

Cilvēks, krāsa, daba un mūzika - integrētā mācīšana // -Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika - 

Konference. Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. 1997.g., 9. -11. aprīlis. - Daugavpils, 

DPU izdevniecībā “Saule”, 1998. – 3. –4. lpp. 

Pasaules izjūta Ilgu plenērā // Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi. - Baltijas 

valstu konference. Rīgā, Latvijas sākumskolas skolotāju asociācija. 1998.g., 29. - 30. aprīlis.- 

Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998.- 24. lpp. 

Cita veida piedalīšanās un uzstāšanās: 

2007.g. 29.-30. novembris - piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Art & Artistic 

Research”. Latvijas Mākslas akadēmija, Rīgā. 

2007.g. 5.oktobris - piedalīšanās starptautiskajā konferencē par dizainu radošo 

industriju attīstības kontekstā „No Lielvārdes jostas līdz mūsdienu dizainam”. 

Latvijas Dailes teātris, Rīgā. 

2006.g. 7.-8.decembris - piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

«Изобразительное искусство в системе образования». Доклад «Содержание 

и структура учебных программ по искусству в Даугавпилсском университете» 

на пленарном заседании – Витебский государственный университет имени 

П.М.Машерова, Витебск. 

2003.g. 24.- 25.septembris – piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Marks Rotko: 

Dvinska – Daugavpils. Atskaites punkts” Daugavpilī; 

Развитие творческой художественной деятельности у студентов 

начальной школы / Начальная школа: проблемы и перспективы. 

Материалы 1-ой международной научно-практической конференции, 26-27 

сентября 2002 г. – Йошкар-Ола, издательство «Марий Эл учитель», 2002 – 

стр. 77-79. 

369

2000.gada 1.-5.maijā – piedalīšanās seminārā “Humāna un personiska pieeja 

bērniem izglītošanas procesā – (sertifikāts Nr.880). 

1999.g. 18.-20.maijā – piedalīšanās SFL un DPU PPPF starptautiskajā seminārā 

“PARADIGMA” (Kopīgi mācoties, rodam jēgu); 

1998.g.maijs – uzstāšanās projekta “Tempus S-JEP 12552-97”seminārā Bristolē, Anglija; 

1998.g.decembris – uzstāšanās projekta “Tempus S-JEP 12552-97”seminārā 

Parīzē; 

15.05.98.-20.05.98 – uzstāšanās seminārā “Vizuālās mākslas mācīšanas metodika”, 

Zviedrijā, Jēvles Universitātē-Koledţā. 

1.3. Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai līdzdalība to 

īstenošanā 

1. LZA finansiālais atbalsts: Otrās (2000.g.), trešās (2002.g.) un ceturtās (2007) starptautiskās 

zinātniskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” organizētāja. 

2. LR Izglītības Ministrijas programmu finansiālais atbalsts: 

Apvienoto klašu profesionālās meistarības pilnveide (programmas direktore); 

Tehniku daudzveidība vizuālajā mākslā pamatskolā (programmas direktore). 

3. Daugavpils universitātes Zinātľu daļas finansējums (prot. Nr.4 no 22.03.04): 

Monogrāfijas “Perspektīvas konstruēšanas teorija” drukāšanai; 

4 starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” (2007) organizēšanai. 

4. Daugavpils universitātes Zinātľu daļas finansējums "2. starptautiskā mākslas zinātnes semināra - 

plenēra "TAKA-2" organizēšana DU" (2006.g.) 05-23/2006-8 - 1200 Ls; 

5. VKKF atbalstīts projekts (2006.g.) “Mūsdienīgs Mākslas vēstures kabinets Daugavpils 

Universitātē”. 

1.4. Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā 

1. ACEID (Asia – Pacific Centre of Educational Innovation for Development un 

UNITWIN/UNESKO project “Reorienting Teacher Education to Address Sustainability” - 

līdzdalība; 

2. Project “Establishing of support network for promotion of innovative SMEs development of 

Electronic and Information Technology brances in regions of Latvia” – SME 1999/2 – 1.3.1.- 

2.3./ REG-ELIN-LAT – European Commission Research Directorates General Shared Cost AM 

CPF Forms– Scientific Person in charge of the project; 

3. Joint project by DPU and Hogskolan Gevle – Sandkviken “Women in the life” – 1998-99 – DPU 

grupas vadītāja; 

4. Projekta “Tempus S-JEP 12552-97” mākslu grupas vadītāja. 

Pavisam kopā – 6 projekti 

1.5. Eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās 

Zinātľu nozares “Pedagoģija” apakšnozaru” “Nozaru pedagoģija” un “Skolas pedagoģija” 

eksperte – Latvijas Zinātnes Padomes lēmums Nr. 3-1-19 no 2005. g. 26. aprīlī. 

370

RSU Sociālo zinātľu doktora programmā, apakšprogrammā "Kultūras un masu komunikācijas 

socioloģija" (vizuālās mākslas komunikatīvie aspekti) eksperte – Latvijas Zinātnes Padomes 

lēmums Nr. 4-3-2 no 2006. g. 4. jūlijā. 

Zinātľu nozares “Pedagoģija” apakšnozaru “Skolas pedagoģija” un “Nozaru pedagoģija” 

eksperte – Latvijas Zinātnes Padomes lēmums Nr. 6-3-2 no 2000. g. 27. jūnijā. 

Promocijas darbu recenzente: 

o Edgars Znutiņš: Kora diriģenta kompetences veidošanās mūzikas skolotāja 

studiju procesā augstskolā (DU, 2003). 

o Iveta Līce: Skolēnu radošās darbības prasmju pilnveide mājturības mācībās 

pamatskolā (DU, 2004). 

o Nellija Bogdanova: Informāciju tehnoloģijas izmantošana datorgrafikas kursa metodikas 

analīzei un projektēšanai (DU, 2005). 

o Eridiana Oļehnoviča: Vidējās pakāpes lietišķās mākslas izglītības attīstība Latvijas 

pirmās brīvvalsts laikā (DU, 2005). 

o Marīte Kravale: Jauniešu neformālā izglītība Latvijā (DU, 2006). 

o Rita Spalve: Dejas kompozīcijas prasmju attīstība studentu mākslinieciskajā darbībā 

(LU, 2007) 

1.6. Starptautisku mākslinieciskās jaunrades un sporta projektu vadība un līdzdalība to īstenošanā kā arī 

līdzdalība izstādēs un konkursos 

2007.g. 17.10.-19.10. - 3. Starptautiskā plenēra “Taka” organizatore; 

2006.g. 15.09.-17.09. - 2. Starptautiskā plenēra “Taka” organizatore; 

2001.g. - Starptautiskais bērnu un skolu jaunatnes zīmējumu konkurss “Cilvēks. Krāsa. Daba. 

Mūzika” (atklāšana 2001.01.09.) - līdzorganizatore; 

Latvijas bērnu un skolu jaunatnes zīmējumu dalības organizēšana Starptautiskajā mākslas 

konkursā “The 8th Annual World Children`s Picture Contests” –Japan (atklāšana 2001.01.09.) - 

līdzorganizatore; 

Starptautiskais konkurss – izstāde “Art & Computer” – (Mākslu pedagogu apvienība, Mākslu 

katedra un MMC)` 2000, 2002. – līdzorganizatore; 

2000.g. Līdzorganizatore Latgales novada bērnu zīmējumu galerijas izveidē un pirmās galerijas 

izstādes “Mana pilsēta Latgalē” organizēšanā (atklāšana 2000.05.18.); 

Latvijas bērnu un skolu jaunatnes zīmējumu dalības organizēšana Starptautiskajā mākslas un 

kultūras festivāla Kīnā (atklāšana 2000.01.08.) - līdzorganizatore; 

2000.g. 2.10.-9.10. Starptautiskā plenēra “Taka” organizatore; 

Līdzorganizatore Latvijas bērnu un skolu jaunatnes zīmējumu konkursa “Domas” organizēšanā 

(atklāšana 2000.06.12.); 

1999.g. Konkurss – izstāde`1999., 2000., 2001., (Ziemassvētku un jaungada atklātnes) – (Mākslu 

pedagogu apvienības, DU Mākslu katedras un SIA “Difraks” finansiālais atbalsts) – 

līdzorganizatore; 

1998.g. Ţūrijas priekšsēdētāja (DPU DIVIC) Bērnu ekoloģisko zīmējumu un plakātu konkursā - 

izstādē “Dabas pasakas ceļojums” (REC finansiālais atbalsts). 

1.7. Saņemtie patenti un licences 

371

Profesionālo studiju programmas “Datordizains” licence (2000.g. 15.06., Nr. 04041). 

Profesionālo studiju programmas “Māksla” licence (2002.g.). 

Profesionālo maģistra studiju programma “Māksla” licence (2004.g.). 

Profesionālo bakalaura māksla studiju programma “Mākslas menedţments” licence (2006.g.). 

2. Pedagoģiskā kvalifikācija 

2.1. Doktorantu darba vadība (pievienot doktorantu un to promocijas darbu tēmu sarakstu) 

Māris Čačka – Studentu radošās darbības aktivizēšana intereses paaugstināšanas kontekstā 

māklslas studijās. 

Jolanta Savvina – Mākslas bakalaura profesionālās kompetences veidošanās Mākslas vēstures 

studiju procesā. 

Ilze Volonte – Mākslas studnebtu radošo darbu vērtēšanas teorija un prakse. 

Baiba Priedīte – Studentu radošās aktivitātes attīstība gleznošanas stundās. 

Anna Vilcāne – Skolēnu profesionālās motivācijas pilnveide Latgales reģiona mākslas izglītības 

iestādēs. 

Diāna Apele – Topošo dizaineru profesionālo radošo spēju veicināšana augstskolā. 

Ilze Meldere – Mākslas studentu radošās profesionālās patstāvības veidošana mākslas izglītības 

iestādēs. 

Aina Strode – Studentu profesionālās patstāvības attīstība pedagoģiskajā praksē. 

Alnis Stakle 

2.2. Maģistrantu darbu vadība (pievienot studentu un to maģistra darbu tēmu sarakstu) 

Manā vadībā aizstāvētie maģistra darbi pedagoģijā (Mg. paed): 

1994.g.- 1997.g. - 4 darbi: 

o Tatjana Mihailova – Krāsa un cilvēks; 

o Ausma Skirmante – Ekosofiskā pieeja skulpturālās veidošanas mācību metoţu 

sistematizēšanā; 

o Alla Kitajeva – Sākumskolas skolēnu radošās darbības veidošana, pielietojiet integrētās 

mācību metodes; 

o Anţela Kazakevičā – Ornaments kā estētiskās attīstības pamats sākumskolas bērnu 

ekosofiskajā audzināšanā. 

1998.g.- 1 darbs: 

o Elga Kukle – Mākslinieciskie un metodiskie paņēmieni estētiskajā audzināšanā 

sākumskolā. 

1999.g.- 2 darbi: 

o Jeļena Altāne – Humānās izglītības pieeja garīgi atpalikušo bērnu apmācībā; 

o Ilona Moisejeva – Daţas ekosofiskās pieejas problēmas bērnu jaunrades organizēšanā. 

2000.g.- 7 darbi: 

o Ēvalds Druvietis – Skolas vides sakārtošana – bērna identitātes attīstības līdzeklis; 

o Valentīna Kardele – Sākumskolas bērnu individuāli tipoloģiskās īpatnības pedagoģiskajā 

procesā vizuālās mākslas stundās; 

o Ruta Ivanova – Jaunāko klašu skolēnu radošas darbības attīstīšanas autormetodika 

vizuālās mākslas stundās; 

o Māris Čačka – Leļļu teātris izziņas interešu attīstīšanas integrētā forma; 

o Daiga Kalinka –Skolēnu radošās attīstības saistība ar apkārtējās vides uztveri vizuālās 

mākslas stundās; 

o Ludmila Procenko – Holisms, kreativitāte, personības pašaktualitāte vizuālajā mākslā; 

o Ilze Volonte – Mākslas pedagoģijas nepieciešamība pedagogu augstākajā kvalifikācijā. 

372

2001.g.- 2 darbi: 

o Jolanta Savvina - Integrētais mākslas vēstures un kompozīcijas apmācības modelis; 

o Gunta Klodāne – Sensoro īpatnību loma vizuālās mākslas stundu organizācijā. 

2002.g – 5 darbi: 

o Daila Klintsone - Kultūrvides ietekme pusaudţu no nelabvēlīgajām ģimenēm 

intelektuālajā audzināšanā internātskolā; 

o Rolands Rastaks - Datorzinību pamatu apguves metodiskās īpatnības pieaugušajiem; 

o Sigita Pole - Pamatskolas skolēnu garīguma pilnveidošana, izmantojot 19.- 

20.gs.pedagoģisko un literatūras mantojumu; 

o Dina Brunava - Sākumskolas skolēnu radošo spēju attīstīšana rokdarbu stundās; 

o Agrita Miesniece - Mācību līdzekļu loma sākumskolas skolēnu izziņas spēju attīstīšanā 

personības veidošanas procesā. 

2003./2004.st.g. maģistra darbu vadība: 

o Raičonoka Marika - Pamatskolas audzēkņu telpiskās uztveres attīstīšana vizuālās 

mākslas stundās; 

o B.Valpetere – Gleznošanas kursa mācīšanas metodika augstskolā. 

2004./2005.st.g. maģistra darbu vadība: 

o Inguna Kokina – Telpiskās uztveres attīstīšana dizaineru apmācības procesā. 

2006./2007. st.g. maģistra darbu vadība un darbi, sagatavoti aizstavēšanai: 

o Agrita Mazure - Mākslas skolas skolēnu radošās darbības attīstīšana kompozīcijas 

stundās. 

o Tatjana Purviľa - Skolotāja-skolēna mijiedarbības nozīme audzēkņu mākslas izglītības 

izvēlē. 

o Lilita Šnepere - Angļu valodas mācīšana 5-6-gadiegiem bērniem. 

o Indra Keiša - Rotaļu un spēļu izmantošana māksliniecisko izteiksmes līdzekļu apguvē 

vizuālās mākslas stundās sākumskolā. 

o Kritīne Plone - Pirmsskolas vecuma bērnu cilvēka tēla uztveres un attēlošanas sekmēšana 

audzināšanas procesā. 

o Tatjana Kovaļevska - Pamatskolas skolēnu izziņas intereses pilnveide tēmas „Izšūšana” 

apguvē mājturības stundās. 

Manā vadībā aizstāvētie maģistra darbi mākslā (Mg. art): 

2006.g./2007.g. - 3 darbi: 

o Gaļina Jansone – Portrets interjerā; 

o Maija Šuļga – Ilustrācijas H.K.Andersena pasakai ,,Īkstīte”; 

o Inese Kaziniece –Grafika „Iespēja” 

2.3. Lekciju un semināru vadība 

Tēlotājās ģeometrijas pamati perspektīvas konstruēšanā; 

Perspektīvas un ēnas konstruēšanas teorija. 

Zīmēšana un tās mācību metodika; 

Perspektīvas pamati zīmēšanā; 

Mākslas pedagoģija; 

373

Jaunrades pedagoģija; 

Interjera dizains skolā; 

Dizaina pamati. 

2.4. Studiju kursu (priekšmetu) programmu izstrāde 

1. Pedagoģijas doktorantūras nozares Mākslas pedagoģijas apakšnozārē - studiju kurss 

“Mākslas pedagoģija” (2 KP); 

2. Pedagoģijas doktorantūras nozares Mākslas pedagoģijas apakšnozārē - studiju kurss 

“Jaunrades pedagoģija” (2KP); 

3. Perspektīvas un ēnas konstruēšanas teorija (4 KP) – studiju kurss tiek realizēts 

profesionālo studiju programmās “Vizuālās mākslas skolotājs” un “Datordizains”; 

4. Zīmēšana un tās mācību metodika (11 KP) - studiju kurss realizēts profesionālo studiju 

programmā “Vizuālās mākslas skolotājs”; 

5. Zīmēšana (10 KP) –profesionālajā maģistru studiju programmā “Māksla” 

(Programma apstiprināta DU Senātā); 

6. Perspektīvas pamati zīmēšanā (2 KP) - studiju kurss tiek realizēts profesionālo studiju 

programmā “Vizuālās mākslas skolotājs pamatskolā”; 

7. Materiālmācība (1 KP) - studiju kurss tiek realizēts profesionālo studiju programmās 

“Vizuālās mākslas skolotājs” un “Datordizainers”, publicēts mācību līdzeklī “Vizuālā 

māksla. 1.daļa. Termini un jēdzieni. Materiāli, instrumenti un iekārtas”. // Daugavpils, 

DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995.- 1.5/0.75 zdevn.l.; 

8. Dizaina pamati (1 KP) - studiju kurss realizēts profesionālo studiju programmā 

“Vizuālās mākslas skolotājs sākumskolā” un mācību līdzeklī “Pasaule bērnu acīm. // 

Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995.- 2.9/1.45 izdevn.l.; 

9. Kompozīcijas pamati (2 KP) - studiju kurss realizēts profesionālo studiju programmā 

“Vizuālās mākslas skolotājs sākumskolā” un mācību līdzeklī “Tēlotājas kompozīcijas 

pasniegšanas metodika” // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995.- 1.5/0.75 

izdevn.l. 

2.5. Studiju programmu izstrāde un vadība (pievienot izstrādāto studiju programmu sarakstu) 

1. Licencētās profesionālās augstākās izglītības studiju programmas “Mākslas menedţments”- 

programmas direktore; 

2. Akreditētās profesionālās maģistra studiju programmas “Māksla”- programmas direktore; 

3. Akreditētās profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas mācību metodika” ar maģistra 

grādu pedagoģijā - programmas direktore (līdz 2004. st.g.); 

4. Akreditētās profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs” ar bakalaura grādu 

pedagoģijā - programmas direktore (līdz 2004.st.g.); 

5. Akreditētās profesionālo studiju programmas “Datordizains” ar bakalauru mākslā - programmas 

direktore (līdz 2004.st.g.); 

6. Profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs pamatskolā” - programmas 

direktore. 

374

2.6. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi 

Monogrāfijas: 

1. Perspektīvas konstruēšanas teorija – Daugavpils: Saule, 304 lpp. 

2. Проблемы теории перспективы – Витебск: Издательство Витебского 

государственного университета им. П.М.Машерова, 2001. – 28 lpp. 

Mācību grāmatas un mācību līdzekļi (izdoti reģistrētos apgādos): 

1. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 5. daļa. Perspektīvas uztvere.- Daugavpils, DPU, 

Izdevniecībā “Saule”, 2000.- 35 lpp. 

2. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 4. daļa. Virsmu izklājumi- Daugavpils, DPU, 


3. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 3. daļa. Plakņu un virsmu attēlošana.- Daugavpils, 

DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998.- 40 lpp. 

4. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 1. daļa. Perspektīvas kā zinātnes vēsturiskais apskats.- 

Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998.- 25 lpp. 

5. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 2. daļa.. Punktu un līniju projekcijas.- Daugavpils, 

DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1997.- 22 lpp. 

6. Rasēšana. 1. daļa. Ģeometriskā rasēšana.- Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1997.- 25 

lpp. 

Pavisam kopā – 32 grāmatas 

2.7. Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs 

Kvalifikācijas paaugstināšanas vasaras universitātes programmas “History and Theory of Art 

after the Cultural Turn” (saľemts sertifikāts). (23.07. 2001 –10.08. 2001) – CEU Summer 

University, Budapest, Hungary. 

2.8. Lekciju lasīšana ārvalstu augstkolās 

1. lekciju kursa „Perspektīvas un ēnu konstruēšana” lasīšana 2002./2003. St.g., 2003./2004.st.g. 

Starptautiskajā praktiskās osiholoģijas institūtā (Rīgā) 

3. Organizatoriskā kompetence 

3.1. Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā 

1. Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra programmas valsts eksāmena komisijas 

priekšsēdētājas vietniece‟ (2007). 

2. Daugavpils Universitātes Promocijas Padomes “Pedagoģija” priekšsēdētājas vietniece‟ 

2006, 2007. 

3. Rīgas Stradiņa universitātes Promocijas Padomē socioloģijas nozares locekle, 2006, 

2007. 

4. Daugavpils Universitātes Zinātnes Padomes locekle‟ 2005, 2006, 2007. 

5. Daugavpils Universitātes Senāta locekle‟ 2004, 2005, 2006, 2007; 

375

6. Daugavpils Universitātes Mūzikas un mākslu fakultātes Domes locekle‟ 2003, 2004, 

2005, 2006, 2007; 

7. Profesionālo studiju programmas “Datordizains” profesijas standarta izstrādāšanas 

komisijas locekle; 

8. Daugavpils Universitātes doktorantūras “Pedagoģijā” promocijas komisijas locekle‟ 2003, 2004, 

2005, 2006, 2007. 

9. Maģistrantūras “Vides izglītība” darbu aizstāvēšanas komisijas locekle (2002, 2001, 2000); 

10. Mākslas (koledţā) vidusskolā “Saules skola” valsts eksāmena “Pedagoģija” komisijas 

priekšsēdētāja (2002, 2001, 2000, 1999.g.); 

11. Mākslas koledţā “Saules skola” kvalifikācijas komisijas priekšsēdētāja (1999, 2003, 2004, 

2005), komisijas locekle (2000, 2001). 

12. Profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs” - kvalifikācijas 

komisijas priekšsēdētāja; 

13. Profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs” - iestājpārbaudījumu 

komisijas priekšsēdētāja; 

14. Profesionālo studiju programmas “Datordizains” - iestājpārbaudījumu komisijas 

priekšsēdētāja. 

3.2. Starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā 

1. Daugavpils Universitātes 5. starptautiskās zinātniskās konferences Programmas komisijas 

locekle – (2008.gads 15.-17.maijs); 

2. Šauliai University, the Faculty of Arts International Scientific Conference „The Faculty of Arts: 

The Past and Perspectives”- the member of the Scientific Commitee (22 April, 2008); 

3. Mākslu pedagogu apvienības, sadarbībā ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un 

mākslu fakultāti un Informātikas katedru, 5. starptautiskā zinātniskā konference “Cilvēks. Krāsa. 

Daba. Mūzika” – orgkomitejas priekšsēdētāja (notika 2007.gada 17.-19. oktobrī); 

4. Chair of session “Visual Arts” of the 4th Annual Hawaii International Conference “Arts & 

Humanities”. – 11-14, january, 2006. Honolulu, USA. 



Daba. Mūzika” – orgkomitejas priekšsēdētāja (notika 2005.gada 18.-21.maijā); 

6. Chair of two sessions of the 2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. 

Education”. – 14-16, April, 2004. Tallin, Estonia. 



Daba. Mūzika” – orgkomitejas priekšsēdētāja (notika 2002.gada 15.-18.maijā); 

8. Mākslu pedagogu apvienības un DPU Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes 2. 

starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” - konferences organizētāja, recenzente 

un programmas vadītāja (notika 2000.gada 18.-20.maijā); 

9. Mākslu katedras starptautiskā konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”– konferences 

organizētāja un programmas vadītāja (notika 1997.g., 9.-11. aprīlis). 

3.3. Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā 

2008.g. 15.-17.maijā Daugavpils Universitātes 50.starptautiskās zinātniskās konferences 

Programmas komitejas locekle. 

376

2006.g. 7.-8. decembris - starptautiskā konferencē «Изобразительное искусство в системе 

образования» – Витебский государственный университет имени П.М.Машерова, 

Витебск, konferences rakstu krājuma recenzente; 

4. starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” zinātnisko rakstu krājuma – 

atbildīga par izd. - 2005.gada 18.-21.maijs. Daugavpils Universitātes izdevniecība “Saule”; 

2000.gada 18.-20.maijā – Mākslu pedagogu apvienības un DPU Pirmsskolas un pamatskolas 

pedagoģijas fakultātes 2. starptautiskā konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” 

konferences rakstu krājuma recenzente; 

1999.g. 27.-28.aprīlī - Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 7. ikgadējās zinātniskās 

konferences mākslu katedras sekcijas (sekcijas zinātniskā konsultante) un rakstu krājumu 

recenzente. 

3.4. Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība (pievienot sarakstu) 

no 2006.g. - DU MMF Mākslu katedras profesionālo maģistra studiju programmas “Mākslas 

menedţments” programmas direktore; 

no 2005.g. - DU MMF Mākslu katedras profesionālo maģistra studiju programmas “Māksla” 


2002.g. – 2004.g. - DU MMF Mākslu katedras profesionālo maģistra studiju programmas 

“Vizuālās mākslas mācību metodika” programmas direktore; 

no 2000.g.- DU MMF Mākslu katedras vadītāja, as.prof., prof.; 

1998.g.-2000.g.- DPU PPPF Mākslu katedras vadītāja, as.prof.; 

no 1996.g. neklātienes studiju, profesionālo studiju programmas “Vizuālās mākslas skolotājs” 

programmas direktore (līdz 2004. st. g.); 

1994.g.-1999.g. - neklātienēs studiju, profesionālo studiju programmas “Sākumskolas skolotājs” 


1996.g.-1998.g.- DPU PPPF Mākslu katedras dibinātāja un vadītāja, doc.; 

1995.g.-1996.g.- DPU Sākumskolas nodaļa, Sākumskolas metodikas katedras vadītāja; 

1994.g.-1995.g.- DPU Sākumskolas katedras docente, vizuālas mākslās priekšmetu grupas 

vadītāja; 

1991.g.-1993.g.-Tēlotājas ģeometrijas, inţeniergrafikas un teorētiskās mehānikas katedras 

vadītāja Daugavpils AKAIS. 

1987.g.-1991.g.- docente, priekšmetu grupas vadītāja Daugavpils AKAIS. 

3.5. Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā 

no 31.10.2000.g.- NSEAD (National Society for Education in Art and Design – United 

Kingdom- membership card – N 11623) biedre. 

3.6. Oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto uzņēmējsabiedrību 

consultants 

377

no 8.08.2005.g. – biedrības „Mākslu pedagogu apvienība” (Reģ.nr. 40008038914) valdes 

locekle, biedrības vadītāja; 

no 28.12.1998.g.- S.O. “Mākslu pedagogu apvienība” (Reģ.nr. 000803891) – priekšsēdētāja. 

4. Radošā mākslas darbība 

4.1. Personālizstādes: 

“…ar atmiņām pagātnē, ar skatienu nākotnē…”, 2006. g. 23.03.-17.04. – DU mākslas galerijā, 

21. darbs. 

4.2. Mākslas izstāţu dalībniece 

2008.g. 20.02.-15.03. – DU Mākslu katedras docētāju darbu izstāde Mūzikas vidusskolā, 

Daugavpilī. 

2007.g. 18.10.-08.04. –DU Mākslu katedras docētāju darbu izstāde, Saules 1/3, Daugavpilī. 

2007.g. 16.05.- 1.06. – Vitebskas Mūsdienu mākslas galerijā - Baltkrievija. 

2007.g. 17.05. - 1.06. – Vitebskas Universitātes galerijā - Baltkrievija. 

2007.g. 18.05. - 15.08. – Polockas muzejā – Baltkrievija. 

2006.g. 08.02. – 08.04. – DU Mākslu katedras studentu un docētāju darbu izstādē 

„Māksla mūzikā – mūzika mākslā”, Saules 1/3, Daugavpilī. 

2006.g. jūnijs –DU Mākslu katedras darbinieku darbu izstādē DU Mākslas galerījā. 

2005.g. 12.02. – 04.04. – DU Mākslu katedras docētāju darbu izstādē, Tautas izglītības un 

kultūras centra rajona kultūras namā, Daugavpilī. 

2005.g. 01.05. – 15.05. – DU Mākslu katedras darbinieku darbu izstādē „paVasaris” , Mākslas un 

amatniecības salonā „RIKSNA”, Rīgā. 

2005.g. 18.05. – 19.08. – DU Mākslu katedras docētāju darbu izstādē „Person. Color. Nature. 

Music”, DU Mākslu katedras izstāţu zālē. 

2005.g. 25.08. – 25.10. – DU Mākslu katedras docētāju darbu izstādē, Dienvidlatgales pašvaldību 

mācību centrā, Rīgas 2, Daugavpilī. 

2004.g. 12.05. – 22.06. - DU Mākslu katedras darbinieku darbu izstādē 04, DU Mākslu katedras 

izstāţu zālē. 

2003.g. decembris - Mākslu pedagogu apvienības un DU Mākslu katedras un SIA Difraks 

organizētajā Ziemassvētku atklātľu skiču izstādē, Daugavpils, DU Mākslu katedras izstāţu zālē. 

2003.g. aprīlis - studentu un pasniedzēju darbu izstāde, DU Mākslu katedras izstāţu zālē. 

2003.g. 10.-13.decembris - 6th International Conference and Exhibition “Generative Art 2003” – 

Milan, Italy. 

2002.g. maijs - studentu un pasniedzēju darbu izstāde, DU Mākslu katedras izstāţu zālē. 

2002.g. decembris - Dalībnieks Mākslu pedagogu apvienības un DU Mākslu katedras un SIA 

Difraks organizētajā Ziemassvētku atklātľu skiču izstādē, Daugavpils, DU Mākslu katedras 

izstāţu zālē. 

4.3. Mākslinieciskais noformējums: 

Daugavpils Universitāte. Humanitārā fakultāte. 2002. – jubilejas grāmatas mākslinieciskais 

noformējums; 

Pētniecība un zinātne 80 gados. Biogrāfisks rādītājs. 2001. Daugavpils University – 

Mākslinieciskais noformējums; 

Certificate of participation – 1st International JTET Conference “Sustainable Development. 

Culture. Education” – 11-14 may, 2003, Daugavpils, Latvia – mākslinieciskais noformējums; 

378

Journal of Teacher Education and training. Volume 1, 2002; Volume 2, 2003; Volume 3, 

2003, Volume 4, 2004, Volume 5, 2005, Daugavpils University – Art Editor. 

4.4. Logo autore: 

Konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” , 1997. g. (līdzautore); 

Mākslu pedagogu apvienība, 1998.g. (līdzautore); 

Firmām: “Antaris”; “Latgales centrs serviss”; “Apsardze”; “Elfa”; “Pārdaugava-D”; “Ērtība”; 

Sla-Vig; DPU Mākslu katedra (autore); 

Projekts “Tempus S-JEP 12552-97” (autore); 

Starptautiskā konference “Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi” 1998.g. (autore). 

4.5. Māksliniece 

DPU stenda izstādēs “Skola`96, `97, `98, `99, „2000, 01, 02, 03 (līdzautore); 

DPU jubilejas plakāta autore (1996.g.); 

Piedalījās starptautiskajā Kristīgā teātra festivālā “Dzeltenais dzenis”, Daugavpilī, 11.-14. 

augustā 1997.g. ar leļļu teātra izrādi “Loengrīns”. 

4.6. Radošo darbu publikācija katalogos 

Mākslu pedagogu apvienības, sadarbībā ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un 

mākslu fakultāti un Informātikas katedru, 5.starptautiskā zinātniskā konference „Cilvēks. Krāsa. 

Daba. Mūzika” (Notika 2007.gada 17.-21.oktobrī), lpp. 376; 

International Biennial for Watercolour Painting „Akvarelnaya syabryna – 2007”, Polatsk, Daugavpils 

Universitātes Akadēmiskais apgāds Šaule”, p.62. 

5. Pedagoģiskā darba stāžs Daugavpils Universitātē - 13 gadi. 

Datums: 16.04.2008. Aleksandra Šļahova 

Aleksandras Šļahovas 

ZINĀTNISKO UN METODISKO RAKSTU SARAKSTS 

1. Пособие для контрольных домашних заданий по начертательной геометрии / Даугавпилс, 

ДВВАИУ, 1975. - 2.6.п.л. 

2. Задания для групповых заданий по начертательной геометрии / Даугавпилс, ДВВАИУ, 

1976. - 8.6.п.л. 

3. Задания для групповых заданий по начертательной геометрии / Даугавпилс, ДВВАИУ, 

1977. - 8.6.п.л. 

379

4. Инженерная графика. Часть 2. Черчение - Учебное пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1978. 

- 9.5/0.8 п.л. 

5. Начертательная геометрия. Задания на групповые занятия - Учебное пособие / ДВВАИУ, 

1979.- 8.6.п.л. 

6. Начертательная геометрия. Задания на групповые занятия - Учебное пособие / ДВВАИУ, 

1981.- 8.6.п.л. 

7. Начертательная геометрия. Задания на лекционные и практические занятия - Учебное 

пособие // ДВВАИУ, 1982.- 12.0/4.0 .п.л. 

8. Инженерная графика - Учебно-методическое пособие для контрольных домашних заданий // 

ДВВАИУ, 1983.- 16.0/5.3..п.л. 

9. Повышение практической и эксплуатационной направленности курса “Инженерная 

графика” // Опыт работы инженерных и технических вузов ВВС по подготовке авиационных 

кадров - Москва, 1983, вып.3 - 0.5/0.2 п.л. 

10. Общенаучная и общеинженерная подготовка, как базовая подготовка и составная часть 

воинского обучения - Отчет по НИР “Обучение-4” // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1983. -12/4 стр. 

11. Изучение инженерной графики как система использования некоторых дидактических 

принципов // Материалы Х научно-методической межвузовской конференции. - Хмельницкий, 

ХВАКУ, 1983. - 0.06/0.03 п.л. 

12. Развитие интереса у обучаемых к начертательной геометрии / Научно-технический 

сборник N6.- Даугавпилс, ДВВАИУ, 1984.- 0.25 п.л. 


пособие // ДВВАИУ, 1985- 9.5/2.0 п.л. 

14. Дипломное проектирование на кафедрах факультетата N1 - Учебное пособие // 

Даугавпилс, ДВВАИУ, 1986.- 6.75/0.7 п.л. 

15. Государственные стандарты и стандарты СЭВ в дипломном проектировании - Учебное 

пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1986.- 14.3/7.2 п.л. 

16. Распределение бюджета времени самостоятельной работы // Материалы юбилейной 

научно-технической конференции - Даугавпилс, ДВВАИУ, 1986.- 0.13/0.05 п.л. 

17. Активизация познавательного интереса у курсантов посредством индивидуального 

подхода // Материалы юбилейной научно-технической конференции. - Даугавпилс, ДВВАИУ, 

1986.-0.13/0.06 п.л. 

18. Развиваем познавательный интерес / Вестник ПВО. Москва, 1987. N8. - 0.06 п.л. 

19. Повышаем познавательный интерес / Вестник ПВО. Москва, 1987. N10. - 0.06 п.л. 

20. Активизация познавательного интереса у курсантов ВВАИУ (на материалах 

общеинженерных дисциплин) - Автореферат на соискание ученой степени кандидата 

педагогических наук / Москва, ВПА им.В.И.Ленина, 1987. - 1.25 п.л. 

21. Начертательная геометрия - Учебное пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1988. - 23.5/11.7 

п.л. 

22. Индивидуализация обучения / Вестник ПВО. Москва, 1988. N9. - 0.06 п.л. 


пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1988- 10.5/2.25 п.л. 

24. Применяем проблемное обучение // Вестник ПВО. Москва, 1988. N11. - 0.06/0.3 п.л. 

25. Черчение - Учебное пособие / /Даугавпилс, ДВВАИУ, 1989. -25.0/8.0 п.л. 

380

26. Олимпиада в училище // Вестник ПВО. Москва, 1989. N6. - 0.06/0.3 п.л. 

27. Применение ЭВМ в преподавании графических дисциплин // Материалы Всесоюзного 

научно-методического семинара “Инженерная и компьютерная графика”.- Севастополь, 

СВВМИУ, 1989.- 0.06/0.03 п.л. 

28. Комплексирование персональных компьютеров с учебным пособием // Материалы 

Всесоюзной конференции “Применение машинной графики в моделировании и обучающих 

системах”.- Пенза, Пензенский политехнический институт. 1989.- 0.06/0.03 п.л. 


пособие // Даугавпилс, ДВВАИУ, 1990.-10.5/2.25 п.л. 

30. Начертательная геометрия. Контрольное домашнее задание N6 - Учебное пособие // 

Даугавпилс, ДВВАИУ, 1991. - 10.5/2.25 п.л. 

31. О применении ЭВМ в преподавании графических дисциплин // Материалы международной 

научно-технической конференции “Проблемы графической технологии”. Севастополь, 

севастопольский филиал республиканского Дома экономической пропаганды общества 

“Знание” Украины, СВВМИУ, 1991.- 0.06/0.02 п.л. 

32. Начертательная геометрия. Контрольное домашнее задание N6 -Учебное пособие // 

Даугавпилс, ДВВАИУ, 1992. - 10.5/2.25 п.л. 

33. Визуальное искусство. Методические указания и контрольные домашние задания - Для 

экстернатов факультета начальной школы // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1994.- 

3.0/1.5. izdevn.l. 

34. Визуальное искусство. Часть 1. Термины и понятия. Материалы и инструменты - 

Учебно-методическое пособие // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995.- 1.5/0.75. izdevn.l. 

35. Визуальное искусство. Часть 2. Композиция - Учебно-методическое пособие // Daugavpils, 

DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995.- 1.5/0.75. izdevn.l. 

36. Основы дизайна в детском творчестве - Учебно-методическое пособие // Daugavpils, DPU, 

Izdevniecībā “Saule”, 1995 - 2.9/1.45. izdevn.l. 

37. Vizuālā māksla. 1.daļa. Termini un jēdzieni. Materiāli, instrumenti un iekārtas - Mācību metodisks 

palīglīdzeklis // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995. - 1.5/0.75 izdevn.l. 

38. Tēlotājas kompozīcijas pasniegšanas metodika - Mācību metodisks palīglīdzeklis // Daugavpils, 

DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1995 - 1.5/0.75 izdevn.l. 

39. Pasaule bērnu acīm - Mācību metodisks palīglīdzeklis // Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 

1995 - 2.9/1.45. izdevn.l. 

40. Telpiskie uzdevumi bērnu daiļradē - Mācību metodisks palīglīdzeklis // Daugavpils, DPU, 

Izdevniecībā “Saule”, 1995 – 1.8/0.9 izdevn.l. 

41. Ilgu plenērs // “Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process”. Konference Daugavpils Pedagoģiskajā 

universitātē. 1995. g., 5.-7. oktobris.- Daugavpils, DPU, 1995. - 94.-86. lpp. 

42. Interese par vizuālo mākslu, attīstības nosacījumi // “Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process”. 

Konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. 1996. g., 3.-5. oktobris.- Daugavpils, DPU, 1996. 

- 62.-69. lpp. 

43. No dabas formām līdz radošai fantāzija - Darbnīcas burtnīca // “Kultūra, Ekoloģija, Pedagoģiskais 

process”. Starptautiskā konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. 1996. g., 5. - 7. oktobris, 

Daugavpils, DPU, 1996.- 25 lpp. (rokraksts). 

44. Rasēšana. 1. daļa. Ģeometriskā rasēšana - Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1997. – 25 lpp. 

381

45. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 2. daļa. Punktu un līniju projekcijas - Daugavpils, DPU, 

Izdevniecībā “Saule”, 1997. - 22 lpp. 

46. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 1. daļa. Perspektīvas kā zinātnes vēsturiskais apskats - 

Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998. - 25 lpp. 

47. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 3. daļa. Plakņu un virsmu attēlošana - Daugavpils, DPU, 

Izdevniecībā “Saule”, 1998. - 40 lpp. 

48. Cilvēks, krāsa, daba un mūzika - integrētā mācīšana // Cilvēks, krāsa, daba un mūzika – 

Starptautiskā konference Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē. 1997.g., 9. -11. aprīlis - Daugavpils, 

DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998. - 3.- 4. lpp. 

49. Pasaules izjūta Ilgu plenērā // Sakam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi. - Baltijas valstu 

konference. Rīgā, Latvijas sākumskolas skolotāju asociācija. 1998. g., 29. -30. aprīlis.- Daugavpils, 

DPU, Izdevniecībā “Saule”, 1998. - 24.lpp. 

50. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 4. daļa. Virsmu izklājumi - Daugavpils, DPU, Izdevniecībā 

“Saule”, 1998. - 41 lpp. 

51. Integrated curriculum for primary school teacher training // Southern crossings. pointers for 

change. The Australian Association for Environmental Education Inc. (AAEE). International 

Conference on Environmental Education 14-18 January 1999. University of NSW, Sidney - 59.p. 

52. Tēlotāja ģeometrija telpiskajā uztverē zīmēšanā / Profesionāla pedagoga sagatavošanas problēmas. 

Ceturtās ikgadējās un pirmās starptautiskās zinātniski praktiskās konferences tēzes 1999. gada 26.-27. 

februāris - Rēzekne, 1999, 114. - 115.lpp. 

53. Развитие самостоятельной творческой деятельности учащихся на уроках 

изобразительного искусства // Мир искусства и дети: проблемы художественной педагогики. 

Тезисы докладов международной научно-методической конференции, 22-23 апреля 1998 г. – 

Витебск, издательство Витебского государственного университета им. П.М.Машерова, 1999, 

стр.10-11. 

54. Nature and Structure of Creative Fine Art Activities as a Specific Format in Elementary School 

Teacher Training / Reforming learning, curriculum and pedagogy: innovative vision for the new 

century. The Fifth UNESCO-ACEID International Conference 13-16 December 1999, Bangkok, 

Thailand. – Abstracts of papers and poster presentations. Volume II, p.77. 

55. Plenair – as a creative fine art activity in elementary school teacher training / Pradinē mokykla 

iţengus I 2000-Uosius – Tarptautinēs mokslinēs-praktinēs konferencijos darbinē medţiaga 2000 m. 

vasario 4-5, Lietuvā, Klaipeda, p. 115-117. 

56. Problems in the Perception of Perspective in Drawing – The international Journal of Art & Design 

Education – Printed and bound by The Alden Press, Oxford, JADE 19.1, NSEAD 2000, p.102-109, 

http://www.nsead.org/ijade/jade.asp?id=537. 

57. Teaching Methods Development in Visual Art – Integration Problems of the Baltic Region 

Countries on Their Way to the European Union – Proceeding of the international conference, March 

2-3, 2000, Rezekne, p. 146-148. 

58. Development of Creative Fine Arts Activities in Elementary School -Today‟s reforms for 

tomorrow‟s school‟s - 2000.gada 5.-8.maijā – Klaipēdas universitātes starptautiskā konference, 

Klaipeda, 219.-288. lpp. 

59. Tēlotājas ģeometrijas pamati perspektīvas uztverē zīmēšana -“Person. Color. Nature. Music”/ 

Scientifical articles of the 2 International Conference, May 18-20, 2000. – Daugavpils, Publishing 

house “Saule”, 2000 – 186.-194. lpp. 

60. Tēlotājas ģeometrijas pamati zīmēšanā. 5. daļa. Perspektīvas uztvere - Daugavpils, DPU, 


382

61. Проблемы теории перспективы – Витебск: Издательство Витебского государственного 

университета им. П.М.Машерова, 2001. – 27 с. 

62. Развитие творческой художественной деятельности у студентов начальной школы / 

Мир искусства и дети: проблемы художественной педагогики. Тезисы докладов 2-ой 

международной научно-практической конференции, 15-16 мая 2001 г. – Витебск, издательство 

Витебского государственного университета им. П.М.Машерова, 2001 - стр. 55-57. 

63. Perspektīvas uztveres problēmas zīmēšanas procesā / Tolerance un citas psiholoģiskās un 

pedagoģiskās problēmas - Daugavpils, DPU, Izdevniecībā “Saule”, 2001. - 81-90 lpp. 

64. Развитие творческой художественной деятельности у студентов начальной школы / 

Начальная школа: проблемы и перспективы. Материалы 1-ой международной научнопрактической 

конференции, 26-27 сентября 2002 г. – Йошкар-Ола, издательство «Марий Эл 

учитель», 2002 – стр. 77-79. 

65. Problems of Perception in Drawing. “Person. Color. Nature. Music”/ Abstracts of the 3 International 

Conference, May 15-18, 2002. – Daugavpils, Publishing house “Saule”, 2002 – 59. lpp. 

66. Проблема развития культурной личности в процессе обучения искусству // International 

Scientific Conference “Teacher Education in XXI Century: Changing and Perspectives” – 29 - 30 

November, 2002 at Siauliai University, Lithuania, p.326-329. 

67. Development of Creative Activities in Visual Art – International Conference: “Teaching and 

Learning in Higher Education: New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, Aveiro, Portugal – 

CD–ICHED-Aveiro/main/Comm/p82pdf – p.1-12. 

68. Development of Creative Activities in Visual Art – International Conference: “Teaching and 

Learning in Higher Education: New Trends and Innovations” – April 12-18, 2003, University of 

Aveiro, Portugal – p.145. 

69. Problems in the Perception of Linear Perspective - 6th International Conference and Exhibition 


http://www.generativeart.com/papersGA2003/b02.htm. 

70. Interest from Creative Activity to Creativity - 6th International Conference and Exhibition 

“Generative Art 2003” – 10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.119-129 - 


71. Strategy of Sustainable Education in Art Pedagogy - 6th International Conference and Exhibition 

“Generative Art 2003” – 10-13 December, 2003, Milan, Italy – p.130-136. 

72. Interest and creative activity - 2nd International Conference “Sustainable Development. Culture. 

Education”. – 14-16 April, 2004, Tallin, Estonia – CD JTET - p.1-10. 

73. The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality - 2nd International Conference 

“Sustainable Development. Culture. Education”. – 14-16 April, 2004, Tallin, Estonia – CD JTET - 

p.1-11. 

74. Creative activity in Conception of Sustainable Development Education – International Conference 

“Sustainable Development Education: Holistic and Integrative Educational and Management 

Approaches for Ensuring Sustainable Societies” – June 9-11, 2004, Monterrey, Mexico – CD EMSU 

04 \articles\ a01_133_a_slahova.pdf – p.1-14. 

75. The Evaluation of Creative Works of Students of Art Speciality - 7th International Conference and 

Exhibition “Generative Art 2004”, Volume 2 – 13-16 December, 2004, Milan, Italy – p.188-202, 


76. Development of Creative Activity / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.-21. maijā – 4. 

starptautiskā konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU Pedagoģijas un psiholoģijas 

383

fakultāti, Mūzikas un mākslu fakultāti un Informātikas katedru. Rakstu krājums. Daugavpils “DU 


77. A Historical Survey of Perspective as a Science / “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”- 2005.gada 18.- 

21. maijā – 4. starptautiskā konference, Mākslu pedagogu apvienības sadarbība ar DU Pedagoģijas un 

psiholoģijas fakultāti, Mūzikas un mākslu fakultāti un Informātikas katedru – Daugavpils “DU 


78. Creative interest and creative activity in Art Education – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of 

Creation. Nr. 2, Siauliai University, 2005, p. 92-99. 

79. Perspektīvas konstruēšanas teorija – 2005, Daugavpils: Saule, 304 lpp. 

80. The Characteristicjf Professional Higher Education Bachelor Study Programme “Computer 

Design” in Daugavpils University - 8th International Conference “Generative Art 2005”, 14-17 

December, 2005, Milan, Italy – p.459-474, 

http://www.generativeart.com/papers2005/43.AlnisStakle.htm 

81. Problems in the Perception of Linear Perspective – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of 

Creation. Nr. 3, Siauliai University, 2005, p. 82-91. 

82. The Dynamic of Development of Creative Activities in Visual Art – 4th Annual Hawaii International 

Conference on Arts and Humanities – 11-14 January, 2006, Honolulu, USA – CD, p. 7183-7200. 

83. Evaluation aspects of creative process. Education and Sustainable Developmant: First Steps Toward 

Changes. 2006, Volume 1, Daugavpils, Saule, 149-167. 

84. A Historical Survey of Perspective as a Science – Journal “Kūrybos Erdves”, The Space of Creation. 

Nr. 4, Siauliai University, 2006, p. 37-52. 

85. Проблема оценивания художественных учебных работ - 2006.g. 7.-8. decembris - 

piedalīšanās starptautiskajā konferencē «Изобразительное искусство в системе образования» – 

Витебский государственный университет имени П.М.Машерова, Витебск, 54-61 стр. 

86. Exibition as a form for demonstrating achievements - 9th International Conference and Exhibition 

“Generative Art 2006” – 13-15 December, 2006, Milan, Italy – p. 152-160. 

87. Creative Activity in Conception of Sustainable Development Education. International Journal of 

Sustainability in Higher Education. Emerald Group Publishing Limited, 1467-6370, United Kindom, 

Vol. 8, No.2, 2007, 142-154 p. http://emeraldinsight.com/10.1108/14676370710726616; 

http://www.nekas.net/home_eng.php?subject=31 

16.04.2008. Aleksandra Šļahova 

384

Vārds, uzvārds: ALEKSEJS VOROBJOVS 


Dzimšanas gads, datums, vieta: 15.08.48. Grīva, Ilūkstes apriľķis, Latvija 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte 

Izglītība: 

1968. – 1972.g. – DPI Fizikas un matemātikas fakultāte 

1979. – 1980.g. – PSRS Zinātņu akadēmijas Universitāšu un pedagoģisko augstskolu 

pasniedzēju kvalifikācijas celšanas un pārkvalifikācijas institūts – psiholoģijas pasniedzējs 

(diploms Nr. 005059) 

1985.g. – PSRS Pedagoģijas Zinātľu akadēmijas Vispārīgās un pedagoģiskās psiholoģijas 

zinātniski pētnieciskais institūts, aspirantūra 

1987.g. – Psiholoģijas zinātľu kandidāts (diploms Nr. 001746) 

kopš 1992.g. – nostrificēts Dr. psych. (diploms C-D Nr. 000658) 

kopš 1993.g. – Dr.hab.paed. (diploms C-Dh Nr. 000102) 

kopš 1998.g. – Dr.hab.psych. (diploms C-Dh Nr. 000188) 

Darba pieredze: 

1979.- 1985.g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras pasniedzējs 

1985. – 1987.g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras vecākais 

pasniedzējs 

1987. – 1991.g. – Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docents 

1991.g – 1994.g. – Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas 

katedras vadītājs 

1994.g.- 2001.g. – Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas katedras 

profesors 

kopš 1997.g. – Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta Latgales nodaļas vadītājs 

2001g. –2003.g. – Daugavpils Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Psiholoģijas 

katedras profesors 

kopš 2003.g. – Daugavpils Universitātes Sociālo zinātľu fakultātes Sociālās psiholoģijas 

katedras profesors 

Zinātniskā kvalifikācija: 

385

Zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti LZP apstiprinātajā vispāratzīto 

recenzējamo zinātnisko izdevumu sarakstā. 

Kopš 2000. autors publicējis 13 zinātniskos rakstus: 

1. Vorobjovs A., Ruţa A., Raščevskis V., Murašovs V. Social representations of safety and living of 

EU states among Latvian inhabitants \\ Sociālo zinātľu vēstnesis 133 – 154. 

2. Vorobjovs A., Ruţa A., Raščevskis V., Murašovs V. (2006) Social representations of EU states 

among Latvian inhabitants \\ Reģionālais ziľojums, Nr. 2., Daugavpils, Saule, 112 - 187. 

3. Vorobjovs A. The principle of dialectical conglomeration in the peredization of the personality 

development. Law University of Lithuania. Socialinis darbas Nr. 3 (1) 2004. 100.-105.lpp. 

4. Vorobjovs A., Ruţa A. Latgales jauniešu Eiropas psiholoģiskās kartes īpatnības. Starptautiskā 

zinātniskā konference “Drošība un tautas attīstība”. Daugavpils, 2004, 8 lpp. 

5. Vorobjovs A., Ruţa A. Personības aktivitātes adaptīvi-neadaptīvais modelis: pētījuma teorētiskās un 

eksperimentālās pieejas. ATEE Spring University, Rīga, 2003. 

6. Vorobjovs A. The content of the time perception of the youth and adults// Proceedings from the 3rd 

Internacional conference “Person. Color. Nature. Music.”, Daugavpils, 2003. 58 – 63. lpp. 

7. Vorobjovs A. Selective Aktivity of Personality: Systemic-Processual Approach Principles and 

Contents. // Decade of Reform: Achievements. Challenges Problems, P.IV. ATEE Spring University, 

Rīga, 2002, 4-15 lpp. 

8. Vorobjovs A. Educational Potential of the Teacher‟s Personality.// Nove mopnosti a pedagogisky 

vyzkum. Ostrava University, 2001, 165-169 lpp. 

9. Vorobjovs A. Activity of Personality: Systemic-Processual Approach Principles and Contents. // 

Rakstu krājums. Sabiedrība un kultūra, Liepāja, 2002, 301-321 lpp. 

10. Vorobjovs A. Personības socializācija un audzināšana: “konflikts” vai “vienprātība”. Rakstu krājums 

“Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā”, Rīga, 2001, 82-89 lpp. 

11. Educational Potential of the Teacher‟s Personality: determinants and contents.// Realising 

Educational Problems. ATEE Spring University. Klaipeda, 2001, 365-373 lpp. 

12. Vorobjovs A. Systemic – Processual Approach to Modeling the Content of Personality. ATEE 

Spring University Today‟s reforms for tomorrows school‟s. Klaipēda, 2000, 248-256 lpp. 

13. Vorobjovs A. Methodological Problems in the Systemic-Processual Paradigm of Personality. II 

International Conference “Person. Color. Nature. Music.” Daugavpils, 2000, 54-58 lpp. 

Pārējās publikācijas: 

1. Vorobjovs A. Educational Potential of the Teacher‟s personality. Šiauliai University, Lithuania, 

2002, 263-266 lpp. 

2. Воробьѐв А.В. Воспитательный потенциал личности учителя (системно-процессуальный 

подход) // Теоретические и прикладные проблемы психологии педагогического 

межличностного взаимодействия. БГПУ. Минск, 2002, стр. 78-80. 

3. Vorobjovs A. Principle of Dialectic conglomeration in the Problem of Measurements of Child‟s 

Content of Personality//The International conference “Primary School Entered 2000”. – Klaipēda, 

2000, 203-211 lpp. 

Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs. 

Kopš 1999.gada piedalījies 13 zinātniskajās konferencēs: 

1. 10 th Europen Congress of Psychology. Čehija, Prāga, 2007.g. 2.-7.jūlijs. 

2. 9 th Europen Congress of Psychology. Psychological concept of Europe for Latvian inhabitants. 

Granada, Spain, 2005. 

3. 28.starptautiskais psiholoģijas kongress 2004.gada 8.-13.augusts, Ķīna, Pekina. 

4. 8 th European Congress of Psychology 6-11 July 2003, Vienna, Austrija. 

386

5. Vroclavas universitātes Psiholoģijas institūta starptautiskā konference 2003.gada 25.-26.septembrī. 

6. ATEE Spring University “Changing Education in a Changing society”, May 2-3, 2003, Rīga. 

7. International Conference “Personality Development and Mental Health”, Vilnius University, 

Lithuania, decembris 6.-7., 2002. 

8. ATEE Spring University “Chenging Education in a Changing society”, May 2-5, Rīga. 

9. 3 International Conference “Person. Color. Nature. Music.”, May 15-18, 2002, Daugavpils. 

10. Ostrovas universitātes starptautiskā konference, 27.-28.jūnijs 2001. Čehija. 

11. Starptautiskā konference “Konflikta teorija un prakse multikulturālā sabiedrībā”. 11.-12.aprīlis 2001, 

Rīga. 

12. 2 International Conference “Person. Color. Nature. Music.”, May 12-20, 2000, Daugavpils. 

13. Sixth Annual UNESCO-ACEYD In¿ternational Conference “Information Technologies for 

Educational Innovation for Development: Interfacing Global and Indigenons knowledge”, 12-15 

december, 2000, Bangkok, Thailand. 

Latvijas Zinātnes Padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai 

līdzdalība to īstenošanā. 

LZP pētījumu projekti 

1998.-2000.g. Personības socializācijas ekoloģiskās virzības koncepcija. Projekta vadītājs. 

2001.-2003.g. Personības selektīvās aktivitātes īpatnības multikulturālā un multinacionālā vidē. Projekta 

vadītājs. 

2004.-2007.g. Latgales iedzīvotāju Latvijas un Eiropas psiholoģiskās kartes (Psychological concepts of 

Latvia and Europa of Latgalian inhabitants). Projekta vadītājs. 

2006.g – Mūsdienu Latvijas iedzīvotāju sociālās selektivitātes un sensitivitātes saturs un īpatnības. 

Eksperta darbība Latvijas Zinātnes Padomes starptautiskajos projektos un programmās 

- Latvijas Zinātľu Akadēmijas psiholoģijas nozares eksperts (pirmā ievēlēšana 1999-2001, otrā 

ievēlēšana 2002-2005) 

- Latvijas Universitātes promocijas padomes psiholoģijas eksperts 

- Daugavpils Universitātes promocijas padomes pedagoģijā vadītājs 

- Daugavpils Universitātes promocijas padomes psiholoģijā vadītājs 

- Latvijas Universitātes profesoru padomes psiholoģijas eksperts 

- Daugavpils Universitātes profesoru padomes pedagoģijas eksperts 

Pedagoģiskā kvalifikācija: 

Doktorantu darba vadība 

tika aizstāvētas piecas doktora disertācijas: 

- M.Pupiľš “Skolēnu negatīvas attieksmes pret dzīvniekiem vecumdinamika” (1999) 

- V.Filatovs “Bezdarbnieka personības psiholoģiskās īpatnības un to korekcijas iespējas” (1999) 

387

- T.Uzole “Skolotāju profesionālais stress” (2003) 

- A.Ruţa „Latvijas iedzīvotāju sociālie priekštati par ES valstīm” (2006) 

- I.Išmuhametovs 

Uz doto brīdi tiek vadīti 10 doktora darbi. 

Maģistra darbu vadīšana (psiholoģijas nozare): 60 

Lekciju un semināru vadība 

DU doktora studiju programma pedagoģijā: 

Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu virzieni 3 KP 

Promocijas darba struktūras izveidošana 1 KP 

DU maģistra studiju programma “pedagoģija”: 

Vadības psiholoģija 4 KP 

Personības psiholoģiskās problēmas 2 KP 

DU Profesionālā maģistra studiju programma “Sabiedrības un iestāţu vadība” 


DU maģistra studiju programma “psiholoģija”: 

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze 6 KP 

Seminārs personības teoriju metodoloģijā 5 KP 

DU bakalaura studiju programma “psiholoģija”: 

Psiholoģijas vēsture 4 KP 

Personības psiholoģija 4 KP 

Ievads psiholoģijā 2 KP 

Studiju kursu programmu izstrāde 

DU doktora studiju programma sociālās psiholoģijas apakšnozarē: 

Personības paradigmas sociālās psiholoģijas saturā 3 KP 

Mūsdienu sociālpsiholoģijas prioritātes un attīstības perspektīvas 3 KP 

388

Kvantitatīvās metodes sociālpsiholoģiskajā zinātnē 4 KP 

Zinātniskā darba struktūras veidošana un sagatavošana publicēšanai 2 KP 

Attiecību dinamika mazajā grupā 4 KP 

DU doktora studiju programma pedagoģijā: 

Mūsdienu psiholoģijas problēmas un pētījumu virzieni 3 KP 

Promocijas darba struktūras izveidošana 1 KP 

DU maģistra studiju programma “psiholoģija”: 

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze 6 KP 

Mūsdienu personības problēmas 6 KP 

DU maģistra studiju programma “pedagoģija”: 


Personības psiholoģiskās problēmas 2 KP 

DU Profesionālā maģistra studiju programma “Sabiedrības un iestāţu vadība” 


DU bakalaura studiju programma “psiholoģija”: 

Psiholoģijas vēsture 4 KP 

Personības psiholoģija 4 KP 

Ievads psiholoģijā 2 KP 

Diferenciālā psiholoģija 2 KP 

Studiju programmu izstrāde un vadība 

1999.-2003.g. – Daugavpils Pedagoģiskās universitātes licencētās doktora studiju programmas pedagoģiskās 

psiholoģijas apakšnozarē direktors 

Kopš 2004.g. Daugavpils Universitātes akreditētās doktora studiju programmas sociālās psiholoģijas 

apakšnozarē direktors 

2004.-2006.g. Daugavpils Universitātes akreditētās maģistra studiju programmas “psiholoģija” (sociālā 

psiholoģija) direktors 

389

Piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs (trīs konferences) 

- Primary school entered 2000. Klaipeda University, 2000. 

- Творческие и прикладные проблемы психологии педагогического межличностного 

взаимодействия. БГПУ. Минск, 2002. 

- Teacher education in XXI century: Changing and perspectives. Siauliai, Lithuania, 2002. 

- Starptautiskā zinātľu konference „Izglītība sociālo pārmaiľu apstākļos”, Daugavpils, 2006.g. 

Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana vai izdotie darbi 

1. A. Vorobjovs. Skolotāja personības audzinošais potenciāls. Daugavpils, 1993., 200 lpp. 

2. A. Vorobjovs. Personoloģija: personības aktivitātes un satura problēmas. Daugavpils, 1997., 206 lpp. 

3. A. Vorobjovs. Psiholoģijas pamati. R., Mācību apgāds, 1996., 323 lpp. 

4. A. Vorobjovs. Psiholoģijas vēsture. Daugavpils, DPU, 1995., 152 lpp. 

5. A. Vorobjovs. Psiholoģija (palīgmateriāli skolotājam sešās burtnīcās). R., LR Izglītības ministrija, 

1993.-1994. 

6. A. Vorobjovs. Gatavojamies skolai. R., Zvaigzne ABC, 1994., 124 lpp. (krievu val.). 

7. A. Vorobjovs. Psiholoģija. R., Zvaigzne ABC, 1994., 246 lpp. (krievu val.). 

8. A. Vorobjovs. Psiholoģijas vēsture. Daugavpils, DPU, 1994., 175 lpp. 

9. A. Vorobjovs. Psiholoģija iesācējiem. R., Mācību apgāds, 1999., 502 lpp. 

10. A. Vorobjovs. Vispārīgā psiholoģija. R., Mācību apgāds, 2000. 

11. A. Vorobjovs. Sociālās psiholoģijas teorētiskie pamati. R., Izglītības soļi, 2002. 

12. Vorobjovs A. Sociālā psiholoģija. Rīga, Izglītības soļi, 2002. 340 lpp. 

13. Vorobjovs A. Psiholoģijas vēsture. Rīga, Izglītības soļi, 2004. 270 lpp. 

14. Vorobjovs A., Kudiľš A. No domas līdz zinātnei. Psiholoģijas vēsture. R., Izglītības soļi, 2005. 

Lekciju lasīšana ārvalstu augstskolās 

Lekcija (6 st.) “Personības satura sistēmprocesuālā modelēšana” Baltkrievijas Valsts Pedagoģiskajā 

universitātē 3.kursa studentiem 2002.gada 21.-22.aprīlī. 

Organizatoriskā kompetence: 

Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā 

- Latvijas Profesionālo Psihologu Asociācijas loceklis 

Starptautisko konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to darbībā 

- 3.starptautiskā konference “Person. Color. Nature.Music”. DU 2003 – organizācijas komisijas 

loceklis 

- 4.starptautiskā konference “Person. Color. Nature.Music”. DU 2004 – organizācijas komisijas 

loceklis 

- starptautiskā konference “Drošība un tautas attīstība”. DU 2004 – organizācijas komisijas 

priekšsēdētāja vietnieks 

390

Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā 

- Klaipēdas Universitātes zinātnisko rakstu krājuma “Pradinē Mokukla: kaita ir problemos” redakcijas 

kolēģijas loceklis 

- Daugavpils Universitātes Sociālo zinātľu fakultātes zinātniskā ţurnāla “Sociālo zinātľu vēstnesis” 

redakcijas kolēģijas loceklis 

Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība 

- no 1.10.1998. līdz 31.12.2003. Latvijas Universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas institūta 

Latgales nodaļas vadītājs 

- kopš 1994.g. Daugavpils Universitātes Senāta loceklis 

Akadēmiskā un zinātniskā darba stāžs: 

- no tiem augstskolā 28 gadi (kopš 1.10.1979.) 

- profesora amatā – kopš 1994.g. 

391

JĀNIS POKULIS 


Dzimšanas dati: 1938. gada 4. jūnijs, Krāslavas rajons, Asūnes pagasts 

Darba vieta: Daugavpils, Vienības 13, Tel. Nr. 5422180, 

E- pasts du@du.lv 


1997.g. - Habilitētais pedagoģijas doktors, Rīga C-DL Nr.000166 

1992.g. - LV pedagoģijas doktors, Rīga ED Nr. 000599 

1975.g. - pedagoģijas zinātľu kandidāts, Maskava PD E Nr. 000606 

1962.g. - absolvējis DPI Dabaszinātľu fakultāti, ieguvis vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības 

pamatu skolotāja specialitāti 

1957.g. - beidzis Dagdas vidusskolu 


2006.g.11. - DU Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedras profesors 0,5 slodzē 

2003.g. – 2006.g. 11. DU Pedagoģijas katedras profesors 

2001.g. 03. –2002.g. 09. DU rektors 

1998.g. 02. – 2001.g. 03. DPU rektors 

1999. – 2003.g. DU profesors Augstskolas pedagoģijā 

1998. – 1999.g. DU asociētais profesors Augstskolas pedagoģijā 

1993.g. 04. – 2003.g. 08. - DU Darbmācības katedras vadītājs 

1984. – 1993.g. - DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vadītājs 

1981. – 1984.g. - DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras docents 

1976. – 1981.g. - DPI Botānikas un bioloģijas mācīšanas metodikas katedras vecākais pasniedzējs 

392

1963. – 1976.g. - DPI Agrobioloģiskās stacijas direktors 

1962.g. - Viļānu vidusskolas bioloģijas, ķīmijas un lauksaimniecības pamatu skolotājs 

I. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA no 2001.g 

KONFERENCES 

1. Pokulis J., Timinska I., Pokule H., 2001.g., 26.-27. februāris (Rēzeknē, RA). Starptautiski zinātniski 

praktiskā konference “Personība. Laiks. Komunikācija.” Publicēts referāts un nolasīts sekcijā 

“Didaktikas un metodikas mijiedarbība studiju procesā.” 

2. Pokulis J., Pokule H., 2001.g., aprīlis (Daugavpils, DPU). DPU 7. ikgadējā zinātniskā konference 

“Pedagoģijas un psiholoģijas zinātnes” rakstu krājums A9. Publicētas tēzes un nolasīts referāts 

“Mājturības skolotāju izglītības vēsturiskie aspekti Latvijā.” 

3. Pokulis J., Pokule H., Timinska I., 2003.g., 27.-28. marts (Jelgavā, LLU). Starptautiskā zinātniskā 

konference “Laiks. Vide. Izglītība. Personība.” Publicētas tēzes un nolasīts referāts “Vispārējās 

didaktikas un priekšmetu metodiku saiknes nodrošinājums studiju procesā.” 

4. Pokulis J., Pokule H., 2004.g., 15. oktobris (Liepājā, LPA). 3. starptautiskā konference “Pedagoģija: 

teorija un prakse. Skolotāju izglītība: tradīcijas un attīstība”. Publicēts referāts un nolasīts sekcijā 

“Vispārīgās didaktikas un mācību metodiku aktualitātes skolotāju tālākizglītošanā..” 

5. Pokulis J., Pokule H., 2005.g., 25.-26. februāris (Rēzeknē, RA). Starptautiskā zinātniskā konference 

“Sabiedrība. Integrācija. Izglītība.” Publicēts referāts CD –305.-309.lpp. un nolasīts sekcijā 

“Vispārējās didaktikas un mācību metodiku integrācijas struktūra.” 

6. Ērliha Sk., Pokulis J., 2005.g., 18.-21. maijs (Daugavpils, DU). 4. starptautiskās konferences 

“Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” rakstu krājums. Publicēts referāts un nolasīts sekcijā “No intereses 

līdz radošai mākslinieciskai darbībai.” 

7. Reģionālā Latgales pētniecības institūta konferencēs uzstājos ar referātiem. 

Jersikā (2003.g. 26.-27.09.) “Mājturības skolotāju loma Mazpulku darba veicināšanai skolā” 

Dagdā (2004.g. 08.-09.10.) “M.Rota (1721-1785) ieguldījums Dagdas iedzīvotāju izglītošanā”. 

DU (2006.g. 06.-07.12.) “Pētniecības integrācijas aktualitātes Latgalē”. 

PUBLIKĀCIJAS 


1. Ērliha Sk., Pokulis J., (2005) No intereses līdz radošai mākslinieciskai darbībai. 4. starptautiskās 

konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 353.-361.lpp. 

2. Pokulis J., Pokule H., (2005) Vispārējās didaktikas un mācību metodiku integrācijas struktūra. 

Starptautiskā zinātniskā konference “Sabiedrība. Integrācija. Izglītība.” Rēzeknē: RA, CD –305.- 

309.lpp. 

3. Pokulis J., Pokulis R. (2007) Studiju darba pilnveidošana skolotāju tālākizglītošanā. Starptautiskā 

zinātniskā konference „Sabiedrība. Integrācija. Izglītība” Rēzekne: RA 256. – 263.lpp. 

PROJEKTI - 

393

II PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA no 2001.g 


Mājturības mācību metodika – 3 kP 

Vispārīgā didaktikas izglītība bakalauriem – 3 kP 

Mājturības mazpulku darba tehnoloģijas – 3 kP 

Mājturības mācību metodika maģistrantiem pedagoģijas nozarē – mācību metodiku apakšnozarē (2001.- 

2003.g.) – 8 kP 

Pedagoģijas nozaru attīstība (doktorantiem) (2005.g.) – 2 kP 

Augstskolas pedagoģija doktorantiem (2004.g.) – 2 kP 

LEKCIJU VADĪŠANA ĀRZEMĒS - 

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA - 

III ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA no 2001.g 

DU Latgales Pētniecības institūta Latgales Pētniecības biedrība “Latgola” valdes priekšsēdētājs - no 

2006.g.. 

Latgales Pētniecības institūta vadītājs - no 2000. – 2006.g. 

DU profesoru padomes pedagoģijā priekšsēdētājs – no 2001. – 2005.g. 

IV CITAS AKTIVITĀTES no 2001.g 

Valsts emeritēto zinātnieku biedrības “Emeritus” biedrs no 2005.g. 

DU Profesoru padomes eksperts no (2004.g.) 

Valsts emeritētais zinātnieks no 2004.g.. 

LRZA Emeritus padomes loceklis no 2001. – 2004.g. 

394

LU profesoru padomes pedagoģijā pieaicinātais eksperts no 2001. – 2005.g. 

LAPA biedrs no 2001.g. 

Latvijas Mājturības skolotāju asociācijas loceklis no 2001.g. 

Latvijas praktisko mācību priekšmetu metodiskās apvienības loceklis no 2000.g. 

Latgales Reģionālā lauksaimniecības zinātnes centra zinātniskās koordinācijas padomes loceklis 

DU (DPU) Senators no 1993. – 2004.g. 

V APBALVOJUMI 

DU Atzinības raksts par ieguldījumu LPI vadīšanā (2006.) 

DU Atzinības raksts par ieguldījumu Universitātes attīstībā (2006.) 

IZM Atzinības rakstu par radošu pedagoģisko darbību augstākās izglītības sistēmas pilnveidē (2001.) 

LR AIP Atzinības rakstu par nozīmīgu devumu augstākajā izglītībā un zinātnē Latvijā (2001.) 

Daugavpils pilsētas Domes pateicības rakstu par ieguldījumu Latgales jaunatnes izglītošanā (2001.) 

Daugavpilī, 17.04.2008. J. Pokulis 

395

1. INGA BELOUSA 


Dzimšanas dati: 1972. gada 26.aprīlis, Rēzeknes rajons 

Dzīves vieta: Imperatora 3-3, LV-5401, Daugavpils, mob.: + 371 29169564 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1-211, LV 5400, Daugavpils 

tel.: +371 6 54 28636, e-mail.: inga.belousa@du.lv 

2. IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI 

2005.g. Filosofijas doktora grāds (PhD), ASV, Ľujorka, Fordham universitāte 

1997.g. Maģistra grāds (MA), ASV, Ľujorka, Fordham universitāte 

1995.g. Diploms par augstāko izglītību, Latviešu valodas un literatūras un angļu valodas skolotājas 

kvalifikācija, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 

1990.g. Atestāts par vidējo izglītību, Rēzeknes rajona Dricānu vidusskola 

3. DARBA PIEREDZE 

Kopš 2008.gada asoc.profesore Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas 

Izglītības institūts 

Kopš 2006.g., vadošā pētniece, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas 

Izglītības institūts 

2005.g. – 2006.g., docente, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedra 

Kopš 2001.g., katedras vadītāja, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību metodiku 

katedra 

2000.g. – 2005.g., lektore, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas katedra 

1997.g. – 2000.g., asistente, Daugavpils universitātes Izglītības un vadības fakultātes Pedagoģijas 

katedra 

1995.g. – 1998.g., asistente, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Humanitārās fakultātes Angļu valodas 

katedra 

396

1994.g. – 1995.g., ārpusklases darba vadītāja, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Eksperimentālā 

vidusskola 

4. ZINĀTNISKĀ UN PEDAGOĢISKĀ KVALIFIKĀCIJA UN ORGANIZATORISKĀ 

KOMPETENCE 

4.1. ZINĀTNISKĀ KOMPETENCE PAR PĒDĒJIEM 6 GADIEM 

4.1.1. Zinātniskās publikācijas izdevumos 

4.1.1.1. Belousa, I. (2008). Rediscovery of silenced inner wisdom of spirituality: teachers‟ voices in the 

contemporary post-Soviet era. International Journal of Children‟s Spirituality. 13 (1): 39-49. 

4.1.1.2. Belousa, I., Micule, I. (2007). Experience of the Institute of Sustaiable Education. Faculty of 

Education and Management. In M.Vilela & K.Corrigan (eds.) Good Practices in Education for 

Sustainable Development Using the Earth Charter. UNESCO Education for Sustainable 

Development in Action, Good Practices No 3. San Jose, Costa Rica, pp.157-161. ISBN 978-9977- 

925-54-7. 

4.1.1.3. Belousa, I., Stakle, A. (2007). Development and Reorientation of Education toward Sustainability 

in Latvia after 1991. In A.Pipere (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps 

toward Changes. BBCC/ISE annual collection of articles, Volume 2. Daugavpils: Daugavpils 

University Academic Press „Saule”, pp. 99-113. ISBN 978-9984-14-373-6 

4.1.1.4. Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova, I. (2007). Dzimumlīdztiesība 

eksaktajos mācību priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloľu mazināšana” 

pieredze. Starptautiskās zinātniskās konferences „Dabaszinību didaktika šodien un rīt” rakstu 

krājums. Rīga, RPIVA, (CD). ISBN 978-9984-9903-6-1 

4.1.1.5. Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I. (2007). Gender Equality in Science Curriculum: 

Recommendations of Reorienting Science Education toward Sustainable Development. In 

A.Pipere (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE 

annual collection of articles, Volume 2. Daugavpils: Daugavpils University Academic Press 

„Saule”, pp.161-174. ISBN 978-9984-14-373-6 

4.1.1.6. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Reorienting Art Education towards Sustainability. Piektās 

starptautiskās konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu krājums, Daugavpils, Latvija: 

Saule. 151.-158.lpp. 

4.1.1.7. Belousa, I., Stakle, A., (2007). Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian Case 

of Reorienting Education Towards Sustainability. 4th International Silk Road Symposium “New 

Trends in Higher Education” collection of articles, Tbilisi, Gruzija, pp.23-33. 

http://www.ibsu.edu.ge/index.php?option=com_content&task=view&id=213&Itemid=1&lang=ru 

4.1.1.8. Stakle, A., Belousa, I. (2007). Media in Creating Sustainable Learning Environment in Art 

Education. 47.pasaules vides izglītības kongresa “Learning in a Changing World” raksti 

http://www.weec2007.com/papers/index.php 

4.1.1.9. Belousa, I., Grants, J., Miķelsone, I. (2007). Izglītības aktivitātes Gruzijā. Skolotājs, 3 (63): 2- 

37.lpp. 

397

4.1.1.10. Belousa, I. (2006). Defining spirituality in education: Post-Soviet perspective. In M.de Souza et.al. 

(Eds.) International Handbook of the Religious, Spiritual and Moral Dimensions of Education. 

Dordrecht, NL: Springer, pp.215-230. 

4.1.1.11. Belousa, I. (2006). The Seventh International Conference on Children‟s Spirituality University of 

Winchester, UK 23 – 27 July 2006: Conference Report. International Journal of Children‟s 

Spirituality. 11 (3): 397-399. 

4.1.1.12. Belousa, I., Vanaģele, E., Jurāne, A. (2006). Educational Aim in the View of Students, Mentors 

and Teacher Trainers. Journal of Teacher Education and Training, 6: 33-40. 

4.1.1.13. Belousa, I., Stakle, A. (2006). Art and Spirituality. In G.Rand & R.Zakia (Eds.) Teaching 

Photography, 1. Focal Press, pp.311-314. 

4.1.1.14. Belousa, I., Stakle, A. (2005). Art and spirituality: Reflections on the essence of art education. 

Ceturtās starptautiskās konferences “Person. Colour. Nature. Music,” rakstu krājums, 

Daugavpils, Latvija: Saule. 270.-277.lpp. 

4.1.1.15. Belousa, I. (2003). Possibilities of defining and awakening of spirituality in the university: 

Qualitative review. Pirmās starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. 

Education,” rakstu krājums, 11.-14.maijs, Daugavpils, Latvija: Izglītības un Vadības fakultāte, 

67.-77.lpp. 

4.1.1.16. Belousa, I. (2002). Sustainable education and spirituality in the university: Looking for a way of 

complementation. Journal of Teacher Education and Training, 1: 3.-12.lpp. 

4.1.1.17. Belousa, I. (2002). Spirituality in global context of education and its significance in education in 

Latvia. “Sabiedrība un Kultūra” Ceturtās starptautiskās LPA konferences rakstu krājums, 

Liepāja, Latvija: LiePA, 349.-361.lpp. 

4.1.1.18. Belousa, I., Klepere, R. (2002). Learning styles in pre-school education: A base for children‟ 

spirituality and sustainable development. Starptautiskās konferences “Child‟s Identity Formation 

in Preschool Age” rakstu krājums, Liepāja, Latvija: Liepa, 48.-60.lpp. 

4.1.1.19. Belousa, I., Buļbika, I. (2002). Gender issues in education: Towards a holistic notion. 

Starptautiskās konferences “Democracy and Education” rakstu krājums, Washington, DC: Literal 

Books, 83.-90.lpp. 

4.1.1.20. Belousa, I., Buļbika, I. (2001). Reevaluation of a Current Situation: Search for Contextual 

Perspective of a Holistic Education. Starptautiskās ATEE Spring University konferences 

“Realising Educational Problems” rakstu krājums, Klaipēda, Lietuva: KU, 77.-81.lpp. 

4.1.1.21. Belousa, I., Miķelsone, I. (2001). Vērtēšanas filosofiskie aspekti humānās izglītības kontekstā. 

LSPA Zinātniskie Raksti, Rīga, Latvija: LSPA, 17.-25.lpp. 

4.1.2. Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs Latvijā un ārvalstīs 

4.1.2.1. Belousa, I., 2008.g. 24. – 26.februāris (Latvijas Universitāte, Rīga), UNESCO Latvijas 

Nacionālās komisijas, UNESCO Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes 

ministrijas organizētā starptautiskā konference ''Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga 

līdz saskaņotai rīcībai'', eksperta prezentācija „Addressing poverty, marginalization and 

violence: Perspective of the Institute of Sustainable Education, DU” 

4.1.2.2. Belousa, I., 2007.g. 17.-21.oktobris (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes Mākslu 

un mūzikas fakultātes piektā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts 

„Media in Reorienting Art Education towards Sustainability” 

4.1.2.3. Belousa, I., 2007.g. 2.-6.jūlijs (Durbana, Dienvidāfrika), 47.pasaules vides izglītības kongress 

“Learning in a Changing World”; referāts “Media in Creating Sustainable Learning Environment 

in Art Education” 

398

4.1.2.4. Belousa, I., 2007.g. 4.-6.maijs (Tbilisi, Gruzija), Starptautiskās Melnas jūras universitātes un 

Gruzijas Izglītības un Zinatnes ministrijas rīkotā starptautiskā konference “New Trends in Higher 

Education”; referāts “Introducing Holistic Approach in Higher Education: Latvian Case of 

Reorienting Education Towards Sustainability” 

4.1.2.5. Belousa, I., 2006.g. 23.-27.jūlijs (Vinčesteras Universitāte, UK), VII ikgadējā starptautiskajā 

konference “Childrens‟s Spirituality, Rights and Democracy”; referāts “Rediscovery of Silenced 

Inner Wisdom Regarding Spirituality: Teachers‟ Voice in Contemporary Post-soviet Area” 

4.1.2.6. Belousa, I., 2005.g. 28.-30.decembris (Punjabi Universitāte, Patiala, Indija), 20.starptautiskā 

Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India Association for Educational 

Research) konference; referāts “Concerns and Securitability of Education During the Period of 

Social Changes” 

4.1.2.7. Belousa, I., 2003.g. 6.-9. jūlijs (Tallina, Igaunija), 13. Eiropas starptautiskā konference “Lasīšana 

– rakstīšana - domāšana”; referāts “Development of Reading Literacy in Learning Styles-Based 

Educational Setting in Primary School” 

4.1.2.8. Belousa, I., 2003.g. 11.-14. maijs (Daugavpils Universitāte), pirmā starptautiskā JTET konference 

“Sustainable Development. Culture. Education”; referāts “Defining Spirituality in Education: 

Qualitative Review” 

4.1.2.9. Belousa, I., 2002.g. maijs (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas 

fakultātes trešā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts “Possibilities of 

Defining and Awakening of Spirituality in the University: Qualitative Review” 

4.1.2.10. Belousa, I., 2002.g., aprīlis (Liepājas Pedagoģijas akadēmija), Liepājas Pedagoģijas akadēmijas 

IV starptautiskā konference “Sabiedrība un kultūra”; referāts “Spirituality in Global Context of 

Education and its Significance in Education in Latvia” 

4.1.2.11. Belousa, I., 2002.g. 16.janvāris – 12.februāris, starptautiskā virtuālā konference “Exploring and 

Expanding The Great Work”, ko organizē Izglītības studiju institūts (The Institute for Education 

Studies (Earth TIES)), http://www.earthties.org/twg 

4.1.2.12. Belousa, I., 2001.g. 4. decembris (Liepājas Pedagoģijas akadēmija), starptautiskā konference 

“Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā”; referāts “Learning Styles in Pre-school 

Education: A Base for Children‟ Spirituality and Sustainable Development” 

4.1.2.13. Belousa, I., 2001.g. 1.-2. jūnijs (Ukraina, Kijeva), starptautiskā konference “Democracy and 

Education”; referāts “Gender issues in Education: Towards a Holistic Notion” 

4.1.2.14. Belousa, I., 2001.g. 18. - 19. maijs (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte), otrā starptautiskā 

konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; referāts “Spirituality in Education – Comparison of 

Its Modern and Postmodern Understanding” 

4.1.2.15. Belousa, I., 2001.g. 3.-5. maijs (Klaipēda, Lietuva), starptautiskā ATEE Spring University 

“Changing Education in a Changing Society” konference; referāts “Reevaluation of a Current 

Situation: Search for Contextual Perspective of a Holistic Education” 

4.1.3. Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai 

līdzdalība to īstenošanā 

4.1.3.1. Belousa, I., 2008.g. IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā 

skolotāju izglītībā (II posms)”, reģistrācijas Nr. 5-8/08.08, summa – LVL 9000; projekta vadīšana 

un līdzdalība īstenošanā 

4.1.3.2. Belousa, I., 2007.g. IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā 

skolotāju izglītībā”, reģistrācijas Nr. 5-20/07.17, summa – LVL 13 000; projekta vadīšana un 

līdzdalība īstenošanā 

399

4.1.3.3. Belousa, I., 2006.g. IZM projekts “Garīgums kā virssatura komponents uz ilgtspējību orientētā 

skolotāju izglītībā (Pilotprojekts)”, reģistrācijas Nr.2.18, summa – LVL 10 000; projekta vadīšana 


4.1.3.4. Belousa, I., 2006.g. DU iekšējais grants “Daugavpils Universitātes 48. Jauno Zinātnieku 

konferences organizēšana”, reģistrācijas Nr. 05–23/2006-4, summa – LVL 400; projekta vadīšana 


4.1.3.5. Belousa, I., 2004.g. DU iekšējais grants “Doktora disertācijas aizstāvēšana Fordham universitātē 

un turpmāka sadarbība starp Daugavpils Universitāti un Fordham Universitāti”, reģistrācijas Nr. 

04.12., summa – LVL 1750; projekta vadīšana un līdzdalība īstenošanā 

4.1.3.6. Belousa, I., 2005.g.-2008.g., LZP pētījums “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” 

Nr.05.1915; līdzdalība īstenošanā 

4.1.3.7. Belousa, I., 2004.g.-2007.g., Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju 

segregācijas cēloņu mazināšana”, līguma Nr.NS-EQUAL-2005-1; līdzdalība īstenošanā 

4.1.3.8. Belousa, I., 2002.g., Latvijas ZA pētījumu projekts “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz 

ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā”, reģistrācijas Nr. 347; līdzdalība īstenošanā 

4.1.4. Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā 

4.1.4.1. Belousa, I., 2007.g.-2008.g. LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projects 

“Educational contributions to building cohesion within European social and institutional life”, 

reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 (EUR 31025); projekta koordinēšana 

Latvijā un līdzdalība īstenošanā 

4.1.4.2. Belousa, I., 2006.g.-2009.g., SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts “ICTime - ICT as a 

Tool of Intercultural and Media Education”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT- 

COMENIUS-C21 (EUR 211.405,90); projekta koordinēšana Latvijā un līdzdalība īstenošanā 

4.1.4.3. Belousa, I., 2005.g.-2006.g., ERASMUS IP projekts “Educational contributions to social 

(re)generation: Creating and sustaining opportunities for inclusion”, reģistrācijas Nr. 47653-IC- 

1-2004-1-HU-ERASMUS-IPUC-3; projekta koordinēšana Latvija un līdzdalība īstenošanā 

4.1.4.4. Belousa, I., 2005.g.-2006.g., Nordic – Baltic – Russian network cooperation within education and 

research “Com Learn 21”; līdzdalība īstenošanā 

4.1.4.5. Belousa, I., kopš 2000.g., UNESCO/UNITWIN projekts pie Jorkas universitātes “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību”; līdzdalība īstenošanā 

4.1.5. Zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošanā 

4.1.5.1. Belousa, I.., 2008.g. 17., 31.janvāris, nodarbību cikla „Kvalitatīvā pētniecība sporta pedagogijā” 

vadīšana LSPA doktora studiju programmā „Sporta pedagoģija” 

4.1.5.2. Belousa, I., 2007.g. 27.aprīlis, ESF Nacionālās programmas projekts 3.2.5.2. “Mūsdienīga 

mācīšana un mācīšanās”, līdzdalība īstenošanā 

4.1.5.3. Belousa, I., 2007.g. 1.februāris, UNESCO Nacionālas komitejas Asociēto skolu projekts, 

līdzdalība īstenošanā 

400

4.1.6. Eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās 

4.1.6.1. Belousa, I., 2008.g. 24. – 26.februāris, eksperta pienākumu veikšana UNESCO Latvijas 

Nacionālās komisijas, UNESCO Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes 

ministrijas organizētajā starptautiskajā konferencē ''Iekļaujošā izglītība: no politiskā 

dialoga līdz saskaņotai rīcībai'' 

4.1.6.2. Belousa, I., 2007.g. 23.aprīlis -3.maijs, Multilingvālās izglītības eksperta pienākumu 

veikšana Šveices Ārlietu Federālā departamenta (Department of Peace Policy and Human 

Security) CIMERA projekta “Multilingual Education in Georgia” ietvaros 

4.1.7. Starptautisku mākslinieciskās jaunrades un sporta projektu vadība vai līdzdalība to 

īstenošanā, kā arī līdzdalība izstādēs un konkursos: - 

4.1.8. Saņemtās licences: 

4.1.8.1. 2006.g. Maģistra akadēmisko studiju programma “Pedagoģija” 

4.2. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA PAR PĒDĒJIEM 6 GADIEM 

4.2.1. Vadītie doktorantu darbi: - 

4.2.2. Vadītie maģistrantu darbi: ~ 40 

4.2.3. Docētie studiju kursi: 

Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs”/ 

“Pamatizglītības skolotājs” 

1. Sociālā pedagoģija 1KP 

2. Audzināšanas teorija un metodika 2 KP 

3. Mācību metodes un mācīšanās stili 1 KP 

4. Integrēto mācību metodika 2 KP 

5. Starpkultūru izglītība 1 KP 

6. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 2 KP 

Maģistra akadēmisko studiju programma “Pedagoģija” 

7. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā: Zinātniskā darba izstrāde 2 KP 

8. Pētījuma metodoloģija un organizācija izglītībā: Kvalitatīvās pētniecības pamati 1KP 

9. Holistiskā pedagoģija: Garīguma pedagoģija 2 KP 

401

Maģistra profesionālo studiju programma “Sabiedrības un iestāţu vadība” 

10. Garīgums kā mijiedarbības līdzeklis 1 KP 

Doktora studiju programma “Pedagoģija” 

11. Kvalitatīvā pētījuma metodoloģija un metodes 4 KP 

12. Etniskā, multikulturālā, globālā saskaľošanas problēmas izglītībā 2 KP 

Tālākizglītības studiju programma “Sociālo zinību skolotājs” 


Pirmā līmeņa profesionāla augstākās izglītības studiju programma „Profesionālās izglītības skolotājs” 

14. Mācīšanas un mācīšanās stratēģijas un stili 2KP 

4.2.4. Izstrādātie studiju kursi: 14 (skat.4.2.3.) 

4.2.5. Izstrādātās un vadītās studiju programmas: 

Kopš 2006.g. Maģistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoģija” direktore 

4.2.6. Piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs 

4.2.6.1. Belousa, I., 2008.g. 21.maijs, Īpašu uzdevumu ministra sabiedrības integrācijas lietās sekretariāta 

rīkotais seminārs „Kultūru daţādība Latvijā: nozīme un attīstība”; referāts „Pieredze Erasmus IP 

“Educational contributions to social (re)generation: creating and sustaining opportunities for 

inclusion” īstenošanā Ungārijā 2006.gadā” 

4.2.6.2. Belousa, I., 2008.g. 17.aprīlis, Daugavpils pilsētas Izglītības pārvaldes Bilingvālās izglītības 

centra rīkotā konference „Kultūru mijiedarbības un integrācijas pieredze skolās”; referāts 

„Starpkultūru izglītības teorētiskais pamats un pieredze Latvijā” 

4.2.6.3. Belousa, I., 2007.g. 27.aprīlis, ESF Nacionālās programmas projekta 3.2.5.2. “Mūsdienīga 

mācīšana un mācīšanās” nodarbību vadīšana (1. nodarbība “Mācību procesa būtiskākās iezīmes 

21.gs.sākumā – pasaules, Latvijas, Daugavpils Universitātes Ilgtspējīgas Izglītības institūta 

pieredze”; 2. nodarbība “Mūsdienīga mācību procesa virssatura jautājumi”; 3. un 4. nodarbība 

“Mūsdienīga mācību procesa metodiskais nodrošinājums”) 

4.2.6.4. Belousa, I., 2007.g. 1.februāris, UNESCO Nacionālas komitejas Asociēto skolu projekta skolu 

seminārs; referāts “Ilgtspējīga attīstība un ilgtspējīga izglītība” 

4.2.6.5. Belousa, I., 2006.g. 20.oktobris, starptautiskais pirmsskolas darba organizatoru seminārs 

“Pirmsskolas izglītības pedagogu praktiskā sagatavošana darbam un tālākizglītība Latvijā un 

Igaunijā” (Rīga, IZM); referāts “Daugavpils Universitātes profesionālo studiju programma 

“Pirmsskolas skolotājs”” 

402

4.2.6.6. Belousa, I., 2002.g. 20. septembris, Cēsu pilsētas Domes un Cēsu pilsētas kristīgo draudţu 

vadītāju rīkotā konference “Garīgums un NeAtkarīgā Latvija” (Cēsis); referāts “Garīgums un 

izglītība” 

4.2.6.7. Belousa, I., 2001.g. 17. februāris, Vidzemes reģionālā sākumskolas skolotāju konference 

(Madonas raj. Prauliena); referāts “Jaunākie skolēnu sasniegumu vērtēšanas aspekti” 

4.2.7. Izdotās mācību grāmatas un mācību līdzekļi 

4.2.7.1. Mācību līdzekļa „Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību prieksmetos (CD)”, 2007, līdzautore 

(izdots Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekta “Profesiju segregācijas cēloņu 

mazināšana” ietvaros) 

4.2.7.2. Mācību grāmatas “Mācīsimies sadarbojoties” (Grigules L. un Silovas I. redakcijā, - R.: “Mācību 

grāmata”, 1998) līdzautore (izdota Sorosa Fonda- Latvija, programmas “Pārmaiľas izglītībā”, 

projekta “Sadarbība un pieredze kā novitāte skolotāju izglītībā” ietvaros) 

4.2.8. Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs 

4.2.8.1. Belousa, I., 2007.g.16. – 20.marts, Īrija, Dublinas Pilsētas universitātes Mater Dei Izglītības 

institūts (Mater Dei Institute of Education – a College of Dublin City University) 

4.2.8.2. Belousa, I., 2006.g. 16. – 27.maijs, ASV, Ľujorka, Fordham universitāte 

4.2.8.3. Belousa, I., 2004.g. – 2005.g., Doktora studijas, ASV, Ľujorka, Fordham universitāte 

4.2.8.4. Belousa, I., 2004.g. 19.janvāris – 1.februāris, ASV, Ľujorka, Fordham universitāte; promocijas 

darbs “Spirituality as a Dimension of Education: Reimaging and Reconstructing Teacher 

Education in Latvia” 

4.2.8.5. Belousa, I., 2003.g. 13.janvāris – 6.marts, ASV, Ľujorka, Fordham universitāte 

4.2.8.6. Belousa, I., 2001.g. 21. –27.jūlijs, ASV, Ľujorka, St. John‟s universitāte, 24. ikgadējais vadīšanas 

sertifikācijas institūts “Mācīšana izmantojot skolēnu individuālos mācīšanas stilus” (The 24th 

Annual Leadership Certification Institute: Teaching Students Through Their Individual Learning 

Styles) 

4.2.9. Lekciju lasīšana, semināru vadīšana ārvalstu augstskolās 

4.2.9.1. Belousa, I., 2008.g.14. – 19.marts, divpusējais Tempus kontaktseminārs starp 

Latvijas un Ēģiptes augstskolām, Ēģipte 

4.2.9.2. Belousa, I., 2007.g. 23.aprīlis -3.maijs, semināra “Multilingual Education – Development 

of Methods and Approaches for Acquirement of Languages and Educational Material” 

vadīšana pamatskolas skolotājiem Šveices Ārlietu Federālā departamenta (Department of 

Peace Policy and Human Security) CIMERA projekta “Multilingual Education in 

Georgia” ietvaros, Akhalkalaki skolā Nr.2 (Gruzija) 

4.2.9.3. Belousa, I., 2006.g. 5.-12.decembris, semināru “Multilingual Education – Development of 

Methods and Approaches for Acquirement of Languages and Educational Material” 

403

vadīšana pamatskolas skolotājiem Šveices Ārlietu Federālā departamenta (Department of 

Peace Policy and Human Security) CIMERA projekta “Multilingual Education in 

Georgia” ietvaros, Akhalkalaki, Akhaltsikhe, Marnauli (Gruzija) 

4.2.9.4. Belousa, I., 2006.g. 18.-30.jūnijs, starptautiskais seminārs “Educational contributions to 

social (re)generation: creating and sustaining opportunities for inclusion” programmas 

ERASMUS Intensive Program ietvaros, Békéscsaba (Ungārija), Tessedik Sámuel 

Főiskola 

4.2.9.5. Belousa, I., 2002. g. 18.-19. aprīlis, semināra “Environment Education in Pre-school” 

vadīšana starptautiskā pirmsskolas izglītības kongresa “Childhood, child good!” ietvaros, 

Tīlta (Beļģija), KATHO universitāte 

4.2.9.6. Belousa, I., 2000. g. 18. - 19. septembris, lekcijas Murcijas universitātes (Spānija) 

maģistrantiem par konfliktoloģiju Latvijā SOCRATES projekta ietvaros (sadarbība starp 

DPU un Murcijas Universitāti projektā “International Master in Family and Social 

Mediation”) 

4.3. ORGANIZATORISKĀ KOMPETENCE PAR PĒDĒJIEM 6 GADIEM 

4.3.1. Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā 

4.3.1.1. Belousa, I., kopš 2005.g., Maģistra akadēmiskās studiju programmas “Pedagoģija” 

direktore 

4.3.1.2. Belousa, I., kopš 2006.g., Maģistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoģija” 

padomes locekle 

4.3.1.3. Belousa, I., kopš 2005.g., Pedagoģijas Promocijas padomes zinātniskā sekretāre 

4.3.1.4. Belousa, I., kopš 2001.g., IVF domes locekle 

4.3.2. Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komitejas vadība vai līdzdalība to darbībā 

4.3.2.1. Belousa, I., 2006.g. 27. – 28.aprīlis, Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku konferences 

organizācijas programmas komitejas vadītāja, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils 

Universitāte) 

4.3.2.2. Belousa, I., 2005.g. 21. – 22.aprīlis, Daugavpils universitātes 47. Jauno zinātnieku konferences 

organizācijas programmas komitejas, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte) 

4.3.2.3. Belousa, I., 2004.g. 21. – 22.aprīlis, Daugavpils universitātes 46. Jauno zinātnieku konferences 


4.3.2.4. Belousa, I., 2003.g. 11. – 14.maijs, 1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. 

Culture. Education” organizācijas rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte) 

4.3.3. Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā 

404

4.3.3.1. Belousa, I., kopš 2008.g., Latvijas Lauksaimniecības universitātes rakstu redakcijas kolēģijas 

dalībniece 

4.3.3.2. Belousa, I., 2007.g. Piektās starptautiskās konferences “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika” rakstu 

redakcijas kolēģijas dalībniece 

4.3.3.3. Belousa, I., kopš 2006.g. Starptautiskā Bērnu garīguma ţurnāla (International Journal of 

Children‟s Spirituality - IJCS) redakcijas kolēģijas dalībniece 

4.3.3.4. Belousa, I., kopš 2004.g., Daugavpils universitātes ikgadējās Jauno zinātnieku konferences rakstu 


4.3.4. Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība 

4.3.4.1. Belousa, I., kopš 2001.g., Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Mācību 

metodiku katedras vadītāja 

4.3.5. Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to 

darbībā 

4.3.5.1. Belousa, I., kopš 2007.g., biedrības „Ilgtspējīgas izglītības institūts” (Reģ.apliecības Nr. 

40008119774) dibinātāja un biedrs 

4.3.5.2. Belousa, I., kopš 2006.g., Starptautiskās Bērnu garīguma asociācijas (Association for 

Children‟s Spirituality) dalībniece 

4.3.5.3. Belousa, I., kopš 2005.g., asociācijas International Seminar on Religious Education and 

Values (ISREV) dalībniece 

4.3.5.4. Belousa, I., kopš 2005.g., Visindijas Izglītības pētniecības asociācijas (AIAER - All India 

Association for Educational Research) viceprezidente 

4.3.5.5. Belousa, I., kopš 2005.g., Baltijas un Melnās jūras izglītības pētījumu konsorcija (BBCC 

– Baltic & Black sea Circle Consortium in educational research) dalībniece 

4.3.5.6. Belousa, I., kopš 2003.g., Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas 

(DUJZA) dalībniece 

4.3.5.7. Belousa, I., kopš 1998.g., Latvijas Augstskolu Pedagogu Sadarbības asociācijas (LAPSA) 

dalībniece 

4.3.6. Oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto 

uzņēmējsabiedrību konsultants: - 

4.3.7. Atzinības raksti 

405

4.3.7.1.2008.gada 12.maijs. Daugavpils Universitātes atzinības raksts par ieguldījumu 

zinātniskajā un akadēmiskajā darbā 

4.3.7.2. 2006.gada 15.novembris. Daugavpils Universitātes atzinības raksts par zinātnisko un 

akadēmisko ieguldījumu Daugavpils Universitātes attīstībā. 

2008. gada 13.maijā Inga Belousa 

406


DZINTRA ILIŠKO 

Dzimšanas dati: 1971.gada 6. septembī 

Dzīves vieta: Jātnieku iela 81- 16, Daugavpils, LV-5400 

TEL. MOB. + 371 2 9378690 

e-pasts: dilisko@hotmail.com ; dzintra.ilisko@du.lv 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Parādes 1- 432, Latvija, LV - 5400 

1. IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI 

2002.g. Filosofijas doktora grāds ( Ph.D) Fordamas Universitāte, Graduate School of 

Religion and Religious Education, ASV 

1998. g. Maģistra grāds (Master of Arts), Fordamas Universitāte, Graduate School of 

Religion and Religious Education, ASV 

1997.g. Maġistra grāds pedagogijā (Master in Education) University of the West of England, 

Bristol, Apvienotā Karaliste 

1996. g. Diploms Pedagoģijā un Psiholoģijā pieaugušo izglītībā, Royal Danish School of 

Educational Studies, Dānija. 

1995.g. Maģistra grāds pedagoģijā, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 

1994. g. Bakalaura grāds pedagoģijā, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 

1994 . g.Diploms par augstāko izglītību. Latviešu valodas, angļu valodas un literatūras skolotājas 

kvalifikācija, Daugavpils Universitāte 

1989. g. Atestāts par vidējo izglītību, Daugavils 1. vidusskola, angļu valodas skolotāja 

2. DARBA PIEREDZE 

407

Kopš 2008.g. asoc.profesore Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Ilgtspējīgas Izglītības 

institūts 

Kopš 2006.g. vadošā pētniece, Daugavpils Universitātē, Ilgtspējīgas izglītības institūts 

Kopš 2004. -2006.g. docente, Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes 

pedagoģijas katedra 

1998.g. lektore, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Izglītības un vadības fakultāte; 


1995.g. asistente, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Izglītības un vadības fakultāte, 


1996.g. asistente, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, pedagoģijas katedra 

1993 – 2003g. Angļu valodas skolotāja, Daugavpils 1. vidusskolā 

3. ZINĀTNISKĀ UN PEDAGOĢISKĀ KVALIFIKĀCIJA UN ORGANIZATORISKĀ 

KOMPETENCE 

3.1. ZINĀTNISKĀS KOMPETENCES (par pēdējiem 6 gadiem) 

3.1.1. Zinātniskās publikācijas izdevumos, kuri iekļauti Latvijas Zinātnes padomes 

apstiprinātajā vispāratzīto recenzējamo zinātnisko izdevumu sar akstā 

(Starptautiski recenzēti izdevumi pasaules mērogā) 

Iliško, Dz. (2008). Environmental Education and Beyond: Implication for Teacher Training. In 

Rajarshi, R. (ed.). Beyond Curriculum, Pedagogy and Teachers‟ Training for 

Environmental Education. Delhi: Shipra Publication. 

Iliško, Dz. (2008) Re-imagining Ecofeminist Theology for Eastern Europe. Feminist Theology, 

16, 2, London: Sage Publications, 230-237.[ISSN 0966-7350]. 

Iliško, Dz. (2007) Ecological approach towards redefining sexuality of women. In Brazal, A. & 

Lizares, S. (ed.). Body and Sexuality. Philippines: Ateneo de Manila University Press, 

90-101. [ISBN 978-971-550-516-1]. 

Iliško, Dz. (2006) Pedagogical challenges of education for authentic responsible pluralism and 

democratic values. Education for democracy in our pluralistic society. Sustainable 

Development, Culture and Education, Helsinki: Helsinki University, 337-349. 

408

Iliško, Dz. (2006). Teacher‟s identity, Agency and Hope: Perspectives on Teacher‟s Postmodern 

Uncertainty, Abstract book of International conference „Educational Research, Policy, 

and Practice in an Era of Globalization: The Asia –Pacific Perspectives and Beyond, 

Hong Kong, APERA, 1-17. 

Iliško, Dz. (2006) The challenges of pedagogy: Reclaiming one‟s voice to construct a just world. 

At Risk population, Sociolinguistic Educational Issues. S. Sinha & A. Gupta, A.(ed.). 

New Delhi: Dominant Publishers and Distributions, 39 - 51.[ISBN 81-7888-471-2]. 

Iliško, Dz., Guseva, V., Altane J. (2006) Redefining an attitude towards marginalized groups in 

Latvia. In S. Sinha & A. Gupta (ed.). At Risk population, Sociolinguistic Educational Issues New 

Delhi: Dominant Publishers and Distributions, 167-178.[ISBN 81-7888-471-2]. 

Iliško, Dz. (2006). Ecofeminism - A healing perspective for reshaping religious education, In 

Souza, M., et al. (ed.). International Handbook of the Religious, Moral and Spiritual Dimensions in 

Education. Part one. The Neatherands: Springer, 127-141.[ISBN 10 1-4020-4803-3] (HB). 

Iliško, Dz. (2007) Teachers as agents of societal change. Journal of Teacher Education for 

Sustainability, 11, 7, 14 -27 [ISSN 1691 - 4147]. 

Iliško, Dz. (2007) Religious education in Latvia, In Kuyk, E., Jensen, R, Lankshear, D., Loh 

Manna Elisabeth, Schreiner, P. (eds.). Religious Education in Europe. Norway: IKO 

Publishing House, 121-127 [ISBN 978- 82- 7012-793-0]. 

Iliško, Dz. (2007) Women in times of changes in post-soviet Latvia, in Fischer, I. (ed). Theologie 

von Frauen fur Frauen, Deutschland: Munster, 157-185 [ISBN 978-3-7000-0640-4]. 

Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I. (2007). Gender equality in science curriculum: 

Recommendations of reorienting science education towards sustainable development, In 

Pipere, A. (ed.) Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. 

BBCC/ISE annual collection of articles. Daugavpils: Saule, 2, 161-175. [ISBN 978-9984- 

14-373-6]. 

Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Iliško, Dz., Stakle, A. (2007) Toward the sustainability in 

teacher education: Promise of action research, in Pipere, A. (ed.) Education and 

Sustainable Development: First Steps toward Changes, BBCC/ISE annual collection of 

articles. Daugavpils: Saule, 2, 263-292.[ISBN 978-9984-14-373-6]. 

Guseva, S., Dombrovskis, V., Iliško, Dz. (2007) Preparing children for school: The perspective of 

sustainability. Journal of Teacher Education for Sustainability, 8, 48-59. [ISSN 1691- 414-7]. 

Iliško, Dz. (2005) Towards a more inclusive religious education in eastern europe. Yearbook of 

the European Society of Women in Theological Research. The Neatherlands: Peeters, 

169-193.[ISBN 90-429-1582-X]. 

409

Iliško, Dz. (2005) Die katolische Kirche in Zeiten des Wandels in Lettland. Diakonia, 36, 4, 

288- 294.[ISBN 3-7867-2534-9]. 

Iliško, Dz. (2004) Developing sensibilities towards „The Other‟ in an ecologically sustainable 

global community. PANORAMA. International Journal of Comparative Religious Education and 

Values, 16, 33- 44.[ISSN 0937 -8219] 

Zinātniski raksti un konferences tēzes Baltijā un Eiropā 

Iliško, Dz.(2007) Gaining new perspectives through children research. The proceedings of the 

International Conference „Color. Nature. Music‟ Daugavpils University: Saule, 22-31. 

Iliško, Dz. (2007). Challenges of multicultural education. Abstracts of International Conference 

„Citizenship, multiculturalism, Cosmopolitanism, Kipra: Kipras Universitāte, 25. 

Iliško, Dz. (2006) The Challenges of Teaching Adults to embrace the reality of a pluralistic world 

in Latvia, Abstract Book of A European Commission Socrates program Thematic Network, the 8 th 

European Conference „Citizenship Education: Europe and the World. Reaching European and Global 

Citizenship. Latvia: Latvia University, 4. 

Iliško, Dz. (2006) Education for democracy in our Pluralistic Society, In abstract collection of 

International Conference „Education for Democracy as a Part of Sustainable Development,‟ Helsinki: 

University of Helsinki, 58. [ISBN 978-952-10-3857-0]. 

Iliško, Dz. (2006) Transformative learning as a tool for revitalizing Citizen action , In abstract 

collection of International Conference „Education for Democracy as a Part of Sustainable 

Development,‟ Helsinki: University of Helsinki, 66. [ISBN 978-952-10-3857-0]. 

Iliško, Dz. (2006). Women commemorating women: Spiritual leaders in Central and Eastern 

Europe, Newsletter, ESWTR, 2, 4. 

Iliško, Dz. (2005) Pedagogical challenges for building holistic curriculum. Journal of Teacher 

Education and Training, Daugavpils: Saule, 5, 28- 40. [ISSN 1407-8724]. 

Iliško, Dz. (2005) Developing sensitivity towards the Other in our pluralistic society. 

Proceedings of the International conference: Person. Color. Nature. Music. Daugavpils University: 

Saule, 163-173.[ISBN- 9984-14-267-1]. 

Iliško, Dz. (2005) Pedagogical challenges for implementing holistic curriculum – a response to 

410

ecological and cultural crises of our times. In the Lindau-Bank, D., Scheer. D.K. (ed.). of the 

proceedings of the 3 rd international conference „Holistic Education‟ Sustainable Development, 

Culture and Education,‟ Germany: Vechta, 21.[ISBN 3-937-870-00-8]. 

Iliško, Dz., Guseva, S., Dombrovskis, V. (2005) Adaptation of a child for the role of student as 

school. In the Lindau-Bank, D., Scheer. D.K. (ed.). of the proceedings of 3 rd international conference 

„Holistic Education‟ Sustainable Development, Culture and Education,‟ Germany: Vechta, CD 

proceedings. 13.[ISBN 3-937-870-00-8]. 

Iliško Dz. (2005) Images from Asia – the 2nd Internatioanl Conference of EWA (Ecclesia of 

Women in Asia) ESWTR Newsleter, May, 2005, p.7. 

Iliško Dz. (2005) Education for adults in Latvia – possibilities and limitations. Nordic 

starptautiskās konferences tēzes: "Adult Education – Liberty, Fraternity, 

Equality," Helsinki: Center for Research on Lifelong Learning and Education, 25. 

Iliško, Dz., Bogdanova, N., Kokina, I. (2004). Rationale for extending altruistic bounds in our 

multicultural and multi religious global community, In the proceedings of 7 th ATEE Teacher 

Education Spring University (TESU) proceedings „The Role of Teachers as promoters of Basic Skills 

acquisition and Facilitation of Learning,‟ Estonia: University of Tartu, 33. [ISBN 9985-56-876-1]. 

Iliško, Dz., Kokina, I. (2003). Ecofeminism as a viable perspective for a sustainable model of 

education in Latvia. Journal of Teacher Education and Training, 2, 3-15. [ISSN 1407-8724]. 

Iliško, Dz. (2002). Holistic perspective towards teaching languages in primary school. The 

proceedings of International Scientific Conference Materials Foreign languages for professional and 

scientific purposes., Latvia: RTU, 118-121.[ISBN 9984-32-031-6]. 

Iliško, Dz. (2003). A critical view on religious education in public schools. The proceedings of 

International conference „Person. Time. Communication Rezekne: Rezekne High School, 

208-213. 

Iliško, Dz. (2003) Towards a community–oriented classroom model. The Proceedings of 

International Conference „Teacher Education in the 21st. Century: Changes and 

Perspectives,‟ Siauliai: Siauliai University, 30-37 [ISBN 9986-38-461-3]. 

Iliško, Dz. (2000).Towards Effective teacher-student interaction in the authentic environment 

during the paradigm change in Latvia. In proceedings of the International ATEE Spring University 

Conference „Today‟s Reforms for Tomorrow‟s Schools. Lithuania: Klaipeda, 101-106. 

Iliško, Dz. (2000) Holistic perspective towards teaching in the primary school. The 

411

Proceedings of the International Conference “Education for the 21 st century” Klaipeda, 

Lithuania: Kaunas Publisher, 48-51.[ISBN 9986-38-461-3]. 

Iliško, Dz. (2000) Towards Developing Authentic Environment at School. In the Proceedings of 

International Conference “Integration Problems of the Baltic Region Countries on Their Way to the 

European Union,” March 2-3, 2000, Rēzekne, 161-163. 

[ISBN 9984-585-10-7]. 

Iliško, Dz. (2000). Systemic view on developing authentic classroom environment. The 

Proceedings of International conference “Cooperation and Competence”, 

Jelgava, Latvia, 267-271. [ISBN 9984-596-27-3]. 

Iliško, Dz. (2000). Towards Building the Authentic Environment for the Individual 

Person‟s person‟s growth., The proceedings of the Proceedings of the International Conference 

“Person. Color. Nature. Music,” Daugavpils University: Saule, 72-77. [ISBN 9984-14-118-7]. 

Iliško, Dz. Visocka, I. (1999). Emotional Intelligence or is it enough only with Intellect? 

Vēstis Skolai, 12-13. 

Raksti iesniegtie publicēšanai: 

Iliško, Dz., Kravale, M. (2007.) Adult Learners as Reserchers. Raksts pieľemts publicēšanai 

starptautiskās conferences „Sustainable Development, Culture and Educaton," rakstu 

krājumā Debrecenā, Ungārijā. 

3.1.2. Piedalīšanās starptautiskajās zinātniskajās konferencēs (ar jebkādu 

referātu) Latvijā un ārvalstīs 

Iliško, Dz. 2008. g. 3.-6.jūnijam (Turcija) Towards multiculturaly competent teacher in building a 

more sustsinable society, Turcija, Eskeshira 

Iliško, Dz. 2007.g. 3. - 4. novembrim (Kipra) Challenges of multicultural education in Latvia: 

412

Starptautiskā konference “Citizenship - Multiculturalism – Cosmopolitanism” Kipra: University of 

Nikosia 

Iliško, Dz. 2007.g. 3.-6 jūnijam (Prāga) Gender across culture- policies and practices. Simposia 

in the 10 th European Congress of Psychology, Prague, Czech Republic. 

Iliško, Dz., M. Kravale 2007.g. 3.-6. jūnijam (Ungārija) Developing Adults Research Skills Within 

the Further Educational Programs by Fostering a Sustainable and Authentic Teaching. 5th 

International JTET Conference, Debrecen, Hungary 

Iliško, Dz., I. Mičule 2007.g. 15.-16. marts (Rīga) Gender Equality in Science: Equal Project 

„Reducing Causes of Professional Segregation.‟ International Scientific Conference „Didactic of 

Science Today and Tomorrow‟ Riga, RPIVA 

Iliško. Dz. 2007.g.31.janvāris - 2. februārim (Apvienotā Karaliste) „Women in religion: How to 

think about faith and Patriarchy? Starptautiska conference „Religious Tradition and Innovation in the 

Post-Soviet World: A Case of Revival or Rejection?‟ UK: A Cumberland Lodge Conference. 

Iliško Dz. 2006. 29.- 31. martam (Rīga) Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē „Sieviete 

izglītībā, karjerā, biznesā” Labklājības Ministrijas organizētajā „EQUAL Latvija” 

projekta ietvaros. 

Iliško, Dz. 2006.g. 31. jūlijs -2.augusts (Nīderlande) “Pedagogical challenges of education for 

authentic religious identity and responsible pluralism,‟‟ International seminar on Religious 

Education and Values: „Religious Education in a world of Religious Diversity,‟ Netherlands, 

Driebergen. 

Iliško Dz. 2006.g. 10.-13. maijam (Austrija) “Uber die Situation von Frauen in Kirchen enhemals 

kommunistischer Lander” Starptautiskais Teologu kongress “Theologie von Frauen fur Frauen?” 

Grācas Universitāte. 

Iliško, Dz. 2006.g. 31.maija -3.jūnijam (Helsinki) „Education for democrasy in our Pluralistic 

Society‟ Straptautiskā konference „Education for Democrasy as a Part of Susainable Development,‟ 

University of Helsinki 

Iliško, Dz., E. Oļehnoviča, O.Grišāne 2006.g. 10. augusts (Prāga) „V. Seile a woman of courage 

and spirit for other women‟ ESWTR reģionālā starptautiskā konference. 

Iliško Dz. 2006.g. 27.-18. maijam (Igaunija) „The challenge of teaching adults to embrace the 

reality of a pluralistic world in Latvia,‟ 8. . Eiropas starptautiskā konference: Citizenship 

Education: Europe and the World. Teaching European and Global Citizenship. 

413

Iliško, Dz. 2006.g. 28.-30.novembrim (HonKonga).Teacher‟s Identity, Agency and hope: 

Perspectives of Latvia Teacher‟s Postmodern Uncertainty. International Asia- Pacific Educational 

Research Conference „Educational Research, Policy and Practice in an Era of Globalization. The 

Asia- Pacific Perspectives and Beyond.‟ Hong Kong. 

Iliško, Dz. (2006) 27. oktobris (Lietuva) Adult dyslexia and their student‟s learning difficulties at 

school. International conference „Teacher‟s Education in the 21 st century. Changes and Perspectives‟ 

Sauliai University. 

Iliško Dz. 2005. 18.- 21. maijam (Daugavpils) Developing sensitivity towards „the Other‟ in our 

pluralistic society‟ 4. starptautiskā konferencē "Person. Color. Nature. Music" Daugavpils 


Iliško Dz. 2005. 13.-14. maijs (Somija) "Possibilities and Challenges of Adult Education in 

Latvia" Nordic starptautiskā konferencē "Adult Education – Liberty, Fraternity, 

Equality," Helsinki: Center for Research on Lifelong Learning and Education. 

Iliško Dz. 2005.g. 16. -19. novembris (Indonēzija) „Ecological approach towards re-defying 

sexuality of women.” Starptautiskā konferencē "Body and Sexuality- Pastoral Perspectives of 

Women in Asia,” Jaharta. 

Iliško Dz. 2005. 28. maijs (Vācija) "Pedagogical Challenges for Building Holistic Curriculum" 

Trešajā starptautiskajā konferencē "Sustainable Development, Culture and Educaton," Fehtas 

Universtāte. 

Iliško Dz. 2004. 14.-16.aprīlim (Daugavpilī) Postmodern sensibilities towards the other living in 

an ecologically sustainable global community‟ Starptautiskā konference „Sustainable 

Development. Culture. Education,‟ Daugavpils: Daugavpils Universitāte. 

Iliško, Dz., Bogdanova, N., Kokina, I. 2004.g. 6.-8.maijs (Igaunija) „Rationale for extending 

altruistic bounds in our multicultural and multireligious global community,‟ Proceedings of the 7 th 

ATEE Teacher Education Spring University (TESU) proceedings „The Role of Teachers as 

promoters of Basic Skills acquisition and Facilitation of Learning,‟ Estonia: University of Tartu. 

Iliško, Dz. 2004.g. 25.-30.jūlijam (ASV) „The rational for Religious Education as a response to 

living in a violent world‟ Starptautiskais ISREV seminārs „Religion and violence: The role of 

religious education and values, ASV: Villanova University. 

Iliško, Dz. 2003.g. 8.jūlijs (Barselona) Piedalīšanās 2. starptautiskajā Eiropas Sieviešu Sinodē. 

Spānija: Barselona. 

414

Iliško Dz. 2003. g. 23. augusts (Rīgā) An ecofeminist view on raising women‟s identity in 

Latvia, Starptautiskajā konferencē “The Identity of Woman in the Post-Socialist Countries.” 

Iliško Dz. 2003.g. 11.-14. maijam (Daugavpils) Piedalīšanās 1. Starptautiskajā konferencē 

"Sustainable Development. Culture. Education.” Daugavils: Daugavpils University. 

Iliško, Dz. 2003.g. 9.maijs (Lithuania) Towards a community–oriented classroom model. 

Straptautiskā konference „Teacher Education in the 21st. Century: Changes and 

Perspectives,‟ Siauliai: Saulias University 

Iliško, Dz. 2002.g. 28. jūlijs - 2.augusts (Norvēģija) Transformations: The challenges for 

religious educators in Latvia.. International Seminar on Religious Education and Values, ISREV, 

Kristiansand, Agder University College. 

Iliško, Dz. 2002.g. 31.martā (Rīga) Holistic perspective towards teaching languages at the 

primary school. International Scientific Conference „Foreign languages for professional and scientific 

purposes,‟ Latvia: RTU. 

Iliško, Dz. 2000.g. 6.maijs Towards Effective teacher-student interaction in the authentic 

environment during the paradigm change in Latvia. The proceedings of the International ATEE 

Spring University Conference „Today‟s Reforms for Tomorrow‟s Schools. Lithuania: Klaipeda. 

Iliško, Dz. 2000.g. maijs (Klaipēda) Holistic perspective towards teaching in the primary school. 

The Proceedings of the International Conference “Education for the 21 st century” Klaipeda, 

Lithuania: Kaunas Publisher, 48-51 

Iliško, Dz. 2000.g. 2.-4. marts (Rēzekne) Towards Developing Authentic Environment at School. 

Starptautiskā konference “Integration Problems of the Baltic Region Countries on Their 

Way to the European Union.” Rēzekne Augstskola. 

Iliško, Dz. 2000.g. 4.-6.maijs (Jelgava) Systemic view on developing authentic classroom 

environment. Starptautiskā konference “Cooperation and Competence”, 

Latvija: Jelgava 

Iliško, Dz. 2000.g. (Daugavpils) Towards building an authentic environment for the child‟s 

healthy growth. Straptautiskā konference Person. Color Nature. Music. Daugavpils: Daugavpils 


415

3.1.3. Latvijas Zinātnes padomes un citu valsts pētījumu projektu un programmu vadība vai 

līdzdalība to īstenošanā 

Iliško Dz. IZM grants līdzdalībai starptautiskajā seminārā Turcijā Anodolu Universitātē 2008g. Jūlijā 

Iliško Dz. 2006.g. IZM grants 2.17 “Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju 

attīstību veicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” (vadītāja: prof. I. Salīte) 

Iliško Dz.. 2006.g. IZM projekts: “Uz ilgtspējību orientēta pētnieka identitāte maģistra studiju programmās 

psiholoģijā un pedagoģijā Daugavpils Universitātē”. (Vadītāja Prof. A. Pipere). 

Iliško Dz. IZM grants dalībai starptautiskajā konferencē Nēderlandā (Dreibergenā) „Religious Education in a 

World of Religious Diversity‟ 2006. gada augusts 

Iliško, Dz., 2004.g.-2007.g., Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju segregācijas cēloņu 

mazināšana”, līguma Nr.NS-EQUAL-2005-1; piedalīšanās projekta īstenošanā (vadītāja E. Oļehnoviča) 

Iliško. Dz. 2002.g., Latvijas ZA pētījumu projekts “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas 

attīstības stratēģiju Latvijā”, reģistrācijas Nr. 347; piedalīšanās projekta īstenošanā (vadītāja prof. Ilga Salīte) 

Iliško, Dz. 2002.g. augusts IZM grants līdzdalībai starptautiskajā ISEV seminārā, Norvēģija, Agler 

Universitātes koledţa. 

3.1.4. Starptautiski finansētu pētījumu projektu vadība vai līdzdalība to īstenošanā 

Iliško, Dz. Piedalīšanās ES Comenius 2.1 projektā 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21 “Children as 

researchers," (Iliško, Dz. projekta vadītāja Latvijā) 

Piedalīšanās projekta semināros: 

Apvienotā Karaliste, Greenwich, 2007.g. 18-21. janvāris 

Latvija, Daugavpils Universitāte, 2007.g. septembris 

416

Iliško, Dz. Līdzdalība ES Comenius 2.1 projektā 2006.g.-2009.g., SOCRATES programmas Comenius 2.1 

projekts “ICTime - ICT as a Tool of Intercultural and Media Education”, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1- 

2006-1-PT-COMENIUS-C21 (EUR 211.405,90); (Projekta vadītāja Latvijā Belousa I.) 

Piedalīšanās projekta semināros: 

Polija, Varšava, 2008.gada 1.-4. maijs 

Iliško, Dz. Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts „ Profesiju segregācijas cēloľu mazināšana, 

Līgums NS-EQUAL-2005-1, īstenošanas laiks: 2004.-2007.g.Līdzdalība (Projekta vadītāja Latvijā 

E.Olehnoviča). 

Dz. Iliško IZM grants 2.17 „Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju vicinošas 

izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU‟ (Vadītāja I. Salīte) 

Iliško, Dz Līdzdalība UNITWIN/UNESCO projekta „Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu 

attīstību‟ Kopš 2001.gada 

3.1.5. Zinātnisko līgumdarbu vadība vai līdzdalība to īstenošana 

Iliško, Dz. Kopš 2007.g. UNESCO Nacionālas komitejas “Communities in Practice‟ projekta 

dalībniece 

3.1.6. Eksperta darbība Latvijas Zinātnes padomes un starptautiskajos projektos un programmās 

Iliško, Dz. 2008.g. 24. – 26.februāris, ekspertes pienākumu veikšana UNESCO Latvijas Nacionālās 

komisijas, UNESCO Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes ministrijas organizētajā 

starptautiskajā konferencē ''Iekļaujošā izglītība: no politiskā dialoga līdz saskaņotai rīcībai'' 

Iliško, Dz. 2008. gada 29.aprīlis Novadīta diskusija NVO pārstāvjiem, pētniekiem , skolotājiem, sociāliem 

darbiniekiem UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas organizētās iekļaujošas nedēļas ietvaros 

Iliško, Dz. 2007.g. eksperte Eiropas Kopienas EQUAL programmas ietvaros, Labklājības Ministrijas un 

Eiropas Savienības finansējums. 

417

3.2. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

3.2.1. Vadītie doktora darbi: - o 

3.2.2. Vadītie maģistra darbi: ~ 26 

Vadītie studiju un bakalaura darbi ~ 40 

3.2.3. Docētie studiju kursi: 14 

Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Sākumskolas skolotājs”/ 

“Pamatizglītības skolotājs” 

14. Audzināšanas teorija un metodika 2 KP 


16. Starpkultūru izglītība 1 KP 

17. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 2 KP 

18. Pedagoģijas vēsture 2KP 

19. Vispārīgā pedagoģija 2 KP 


20. Pieaugušo izglītības teorētieskie un praktiskie aspekti 2 KP 

21. Izglītība daudzkultūru vidē 2KP 

Maģistra profesionālo studiju programma “Sabiedrības un iestāţu vadība” 

22. Lietišķā angļu valoda 2 KP 

Tālākizglītības studiju programma “Sociālo zinību skolotājs” 


Pirmā līmeņa profesionāla augstākās izglītības studiju programma „Profesionālās izglītības skolotājs” 

12. Mācīšanas un mācīšanās stratēģijas un stili 2KP 

13. Izglītības programmu izvērtēšana 2KP 

IZM finansētajā tālākizglītības programmā „Inovācijas augstākās izglītības sistēmā‟ augstākās izglītības 

pakāpē strādājošiem pedagogiem, kuri piedalās akadēmiskā personāla vēlēšanās (2002.g. un 2003.g) kursa 

„Mācību metodas un stili‟ vadīšana 

418

ISEC finansēto pedodoģiski profesionālās pilnveides kursu vadīšana „Darga organizācija un metodika 

pedagoģiskajās korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs vispārizglītojošo skolu pedagogogiem‟ 

Iepirkuma Nr. ISEC-2007/11/22 

ISEC finansēto pedodoģiski profesionālās pilnveides kursu vadīšana „Metodiskā atbalsta nodrošināšana 

skolotaju palīgiem darbā ar 1.-6.kl. skolēniem‟ Iepirkuma numurs ISEC -2007/11/18 

ISEC finansēto pedodoģiski profesionālās pilnveides kursu vadīšana „Darba organizācija un metodika 

pagarinātas dienas grupās vispārizglītojošo skolu pedagogiem‟ Iepirkuma Nr.ISEC -2007/11/17 

3.2.4. Izstrādātie studiju kursi: 9 

3.2.5. Vadītās studiju programmas: 1 

2005.g. Maģistra akadēmisko studiju programmas “Pedagoģija” „Vides pedagoģija‟ apakšgrupa 

3.2.6. Piedalīšanās ar referātiem akadēmiskajās konferencēs 

Iliško, Dz. 2008.gada 21.maijs (Daugavapils)Seminārs skolu direktoriem, NVO pārstāvjiem, 

skolotājiem, augstskolu docētājiem UNESCO organizētās iekļaujošas 

izglītības idejas popularizēšanā Daugavpilī un Daugavpils rajonā. 

Iliško, Dz. 2008.g. 24.-26.februārim (Rīga) Līdzdalība darba grupā „Daudzveidības pedagoģiskā 

vadība‟‟ UNESCO organizētajā konferencē “Iekļaujoša izglītība: no politiska dialoga līdz saskaľotai 

darbībai‟ Latvija: Rīga 

Iliško, Dz., Olehnoviča E. 2006. gada maijs (Spānija, Tenerife) Piedalīšanās Starptautiskajā 

seminārā EQUAL projekta ietvaros ar referātu „Fomentar la igualdad de genero en la education para 

lograr una sociedad mas sastenible en Letonia‟ 

Iliško. Dz. 2006.g. 30.augusts (Nīderlande, Driebergena) „Pedagogical Challanges of educating 

for authentic Religious Identity and Responsible Pluralism‟ Starptautiskā konference „Religious 

Education in a World of Religious Diversity‟ 

Iliško, Dz. 2006. 29.- 31. martam (Rīga) Piedalīšanās Starptautiskajā konferencē „Sieviete 

izglītībā, karjerā, biznesā” Labklājības Ministrijas organizētajā „EQUAL Latvija” 

Iliško, Dz. 2003. g. 23. augusts (Rīgā) An ecofeminist view on raising women‟s identity in 

Latvia, Starptautiskajā konferencē “The Identity of Woman in the Post-Socialist Countries.” 

419

3.2.7. Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie 

darbi 

Iliško, Dz (2008) „Children as researchers in the context of sustainable development” Comenius 

2.1 projeta ietvaros metodisks mācību līdzeklis 

Iliško, Dz., Olehnoviča, E., Belousa, I., Mičule, I. (2007) Metodiskie materiāli eksakto priekšmetu 

skolotājiem tehnoloģiju pamatu izglītības jomas mācību priekšmetu satura bagātināšanā, Eiropas Kopienas 

EQUAL projekta ietvaros. 

3.2.8. Kvalifikācijas celšana ārvalstu un Latvijas augstskolās vai zinātniskās pētniecības iestādēs 

2007.g. 2.decembris-24.janvārim Profesionālās mesitarības pilnveides kursi „Ilgtspējīga mazākumtautību 

programmu īstenošana‟ (36 stundas) Apliecība Nr.2699. 

2006. g. 20.-21. aprīlim Piedalīšanās seminārā „Educational system/ institutions Nordplus 

Neighbour Project ietvaros 

2006. gada maijā Piedalīšanās seminārā „Pieaugušo Disleksija” Leonardo DaVinci Comenius 

projekta ietvaros. Iegūts sertifikāts (16 stundas). 

2006.g. maijs Piedalīšanās starptautiskajā seminārā skolotājiem Beļģijā, Katho, „Conflict 

Resolution in the Primary School‟, 30 stundas. 

2005.g. 15. - 16.maijam Piedalīšanās tālākizglītības kursos "Cilvēku tirdzniecība , 

izmeklēšana un upuru repatriācija" Daugavpils. 

2005.g. maijs Piedalīšanās ES Comenius programmas INCLUES projekta ietvaros 

seminārā "Mācīšanās Kognitīvie aspekti" Apliecības Nr. 6578 

2003.g. 16.janvāris- 18.aprīlis, Piedalīšanās seminārā „The Thinking Approach to Language 

Teaching – An Introductory course, (36 stundas) 

Workshop: “Domestic Violence and Child Abuse”. 

2002. g. 19. oktobris Piedalīšanās New York Foundling organizētajā seminārā 

“Helping Children and Families Succeed,” New York, USA 

2000.g. 1.-5. maijs Piedalīšanās kursos „Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanās 

procesā‟ vada Krievijas Izglītības akadēmijas profesors Š. Amonošvili (36 stundas) 

1999.g. februāris – augusts Piedalīšanās LAPSA un Sorosa fonda organizētajā seminārā „Skolu 

420

un augstskolu sadarbības modeļu izveide‟ (48 stundas) 

4.2.9. Lekciju lasīšana, semināru vadīšana ārvalstu augstskolās 

Novadīts seminārs „Padagogische Arbeit mit aggressiven Kinder‟ Vācijā, Fehtas 

Universitātē‟ 2000.gada 28.jūnijā 

Novadīts lekciju kurss „Adult education in Latvia, possiblities and Limitations” 

„Religious Education in Eastern Europe” Katho Institute, Beļģijā 

2006.gads. 

3.3. ORGANIZATORISKĀ KOMPETENCE (par pēdējiem 6 gadiem) 

3.3.1. Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā 

Profesionālā maģistra studiju programmas komitejā „Sabiedrības un iestāţu vadība” kopš 2006.gada 

Maģistra studiju programmas „Pedagoģijas maģistrs” komitejā kopš 2007.gada 

Profesionālajā maģistra studiju programmas komitejā „Sociālais darbinieks‟ kopš 2008.gada 

3.3.2. Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komitejas vadība vai līdzdalība to darbībā 

Iliško, Dz. 2007.g. 29.augusts-2.septembris (Neapole) Piedalīšanās 12. ESWTR starptautiskās 

konferences „Becoming living communities within the Family, the society , the 

Churches‟ organizēšanā. 

Iliško, Dz. 2007.g. oktobris Līdzdalība straptautiskās studentu konferences organizēšanā 

„Students for Sustainabilty‟ Daugavpils University: Latvia 

Iliško, Dz.2006.g. 10.-13. maijam (Austrija) Piedalīšanās starptautiskā Teologu kongresa 

organizēšnā “Theologie von Frauen fur Frauen?” Grācas Universitāte 

Iliško, Dz. 2006.g. 10-13.augustam (Prāga) Piedalīšanās ESWST reģionālās konferences 

„Spiritiality of women” organizēšanā Prāgā 

Iliško, Dz. 2006.g. 27. – 28.aprīlis, Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku conferences 

organizācijas programmas komitejas vadītāja, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils 


Iliško, Dz. 2005.g. 24.-28.augusts (Ungārija) Piedalīšanās straptautiskās ESWTR conferences “Building 

Bridges in a Multifaceted Europe‟ organizēšanā, Budapešta 

421

Iliško, Dz. 2005.g. 21. – 22. aprīlis, Daugavpils universitātes 47. Jauno zinātnieku konferences 


Iliško, Dz. 2004.g. 21. – 22.aprīlis, Daugavpils universitātes 46. Jauno zinātnieku konferences organizācijas 

programmas komitejas, rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte) 

Iliško. Dz. 2003.g. 11. – 14.maijs, 1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable Development. Culture. 

Education” organizācijas rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte) 

3.3.3. Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadība vai līdzdalība to darbībā 

Iliško, Dz. Hytonen, J (Ed.) Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable 

Development. Post-Conference Book of the 4 th International Journal Education and Training 

Conference, 2007. [ISBN 952-10-3857-0]. (krājuma redkolēģijā) 

Iliško, Dz. Scientific Articles of 5 th International Conference „Person. Color. Nature. Music.‟ 

Daugavpils University: Saule, 2007 [ISBN 978-9984-14-367-5] (krājuma redkolēģijā) 

Iliško, Dz. Proceedings of the Daugavpils University Young Researchers‟ Conference, 2006.g. 27.- 

28.aprīlis, Daugavpils Universitāte: Saule (redkolēģijas biedrs) 

Iliško, Dz. The proceeding of the 4 th International Conference „Person. Color. Nature. Music‟ 

Daugavpils University: Saule (valodas korektore) 

Iliško, Dz. Vēstures mācību aktualitātes skolā. Metodiskās konferences materiāli. Daugavpils: Saule, 

2005 (zinātniskā recenzente) 

Iliško, Dz., Kopš 2004.g., Daugavpils universitātes ikgadējās Jauno zinātnieku konferences rakstu redakcijas 

kolēģijas dalībniece 

3.3.4. Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība 

3.3.5. Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to 

darbībā 

Iliško, Dz. Kopš 2007.g UNESCO darba grupā “Communities in practice‟ 

Iliško, Dz. Kopš 2007.g. CiCe (Children Identity and Citizenship in Europe) biedrs 

Iliško, Dz. kopš 2007 .g., Biedrības „Ilgtspējīgas izglītības institūts” (Reģ.apliecības Nr. 

40008119774) dibinātāja un biedrs 

Iliško, Dz. kopš 2005.g., Baltijas un Melnās jūras izglītības pētījumu konsorcija (BBCC – Baltic 

& Black sea Circle Consortium in educational research) dalībniece 

Iliško, Dz Kopš 2004.g. International Seminar on Religious Education and Values (ISREV) 

422

iedrs (full time member) 

Iliško, Dz. Kopš 2004.g. European Society of Women in Theological Research (ESWTR) biedrs 

Iliško Dz. kopš 2003.g., Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas (DUJZA) 

dalībniece 

3.3.6. Oficiāli apstiprināts valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināto 

uzľēmējsabiedrību konsultants: 

Zinātniskā darba tēma: strapkultūru izglītības aspekti, pētniecisko prasmju attīstīšana 


423

VĀRDS, UZVĀRDS IRĒNA KOKINA 

Darba vietas adrese: Daugavpils, Parādes – 1, 207.kab. 

Tel.Nr. 5428209 

E-pasts: irena.kokina@du.lv 

CV 

Dzimšanas vieta un datums: Dzimusi Ludzas rajonā, Rundēnos 


1959.gada 2.janvārī 

2003.g.24.oktobrī ar LU Psiholoģijas zinātľu nozares profesoru padomes lēmumu ievēlēta asociētā 

profesora amatā psiholoģijas nozares attīstības psiholoģijas apakšnozarē, saľemts asociētā profesora 

diploms DU-APR-Nr.16. 

1996.g. - iegūts psiholoģijas doktora zinātniskais grāds (Dr. Psych.)Latvijas Universitātē, saľemts 

doktora diploms C-D Nr.001336. 

1995.g. Latvijas universitāte, doktorantūra Pedagoģijas un psiholoģijas katedrā, pabeigts 

doktorantūras kurss psiholoģijā 

1994.g. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, iegūts Psiholoģijas maģistra grāds, iegūta psihologa 

praktiķa kvalifikācija, saľemts maģistra diploms Nr.000080 

1981.g. Daugavpils Pedagoģiskais institūts, fizikas un matemātikas fakultāte. Iegūta vidusskolas 

fizikas un matemātikas skolotāja kvalifikācija, saľemts diploms G-I, Nr.316274. 

1976.-1981.g. – studijas DPI 

1976.g. Ludzas rajona Rundēnu vidusskolas atestāts 


No 2006. gada DU Pedagoģijas un Pedagoģiskās psiholoģijas katedras vadītāja 

No 2003.gada DU Pedagoģiskās psiholoģijas katedras asociētā profesore 

No 1996.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Pedagoģijas katedras vadītāja 

No 1996.g. DPU Psiholoģijas katedras docente 

1990. g. Daugavpils Pedagoģiskā institūta Pedagoģijas un psiholoģijas katedras mācību spēks 

424

1990. g. Daugavpils pilsētas Tautas izglītības nodaļas starpskolu mācību raţošanas kombināts, kursa 

“Profesijas izvēle” pasniedzēja 

1986. - Daugavpils Pedagoģiskais institūts, Pedagoģijas un psiholoģijas katedra, mācību meistars 

I. ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

KONFERENCES 

Kokina I. 2007. gada 17.-21. oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī, Latvijā „The fifth 

international conference october 17 – 21, 2007, Latvia ar referātu „Motivation of Establishment 

Leader‟s Creative Self-development in Conditions of Innovative Process in Society”. 

Kokina I. 2007.gada 12.-16.janvāris - piedalīšanās un uzstāšanās Honolulu, Havajā, „5th Annual 

Hawaii International Conference on Arts and Humanities” ar referātu “Philosophy of Master Study 

Program “Community and Establishment Administration” in the Conditions of Community‟s 

Democratisation in Latvia”. 


Hawaii International Conference on Education” ar referātu “Music perception levels of primary 

school pupils”. 


Hawaii International Conference on Education” ar referātu “Motivation of establishment leaders‟ 

creative self-development in conditions of innovative activity”. 

Kokina I. 2006.gada 21.-25.oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Portorosā, Slovēnijā „31st Annual 

ATEE Conference” ar referātu “Co-operative partnership in teacher‟s creative activity: Motivation 

aspects”. 

Kokina I. 2006.gada 13.-16. septembris – piedalīšanās un uzstāšanās Lahti Somijā „10th Conference 

of the European Council for high Ability. Values and Foundations in Gifted Education. Reflections 

on the Ethics of Multiple Intelligences”ar referātu „Correlation among intellectual Giftedness Criteria 

and Indicess”. 

Kokina I. 2006.gada 31.augusts – 3. septembris piedalīšanās Lodzā, Polijā „6th European Gender 

Research Conference „Gender and Citiszenship in a Multicultural context”ar referātu „Ļatvian 

Teachers‟ view about gender diferences in intellectual giftedness development”. 

Kokina I. 2005.g. 22.-26. oktobris, piedalīšanās un uzstāšanās Amsterdamā 30th Annual Conference 

“Teachers and their Educators – Standards for development” ar referātu “Coorelation Among 

Intellectual Giftedeness Criteria and Indicators in the Context of Teachers‟ Conceptual 

Understanding of Intellectual Giftedness” 

Kokina I. 2005.g. 22.-25. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Fechtā – Vācijā “3rd internacional 

Journal of Teacher Education and Training conference “Holistic Education”” ar referātu “The 

Component of Motivation in the Structure of Creative Personality of Higher Education Students” 

Kokina I. 2005.g. 18.-21. maijs, piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī – Latvijā “The Fourth 

internacional conference “Person. Color. Nature. Music” ar referātu plenārsēdē “European Teacher‟s 

Conceptual Understanding of the Intellectual Giftedness”. 

Kokina I. 2005.g. 5.-7. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Klaipēdā, Lietuvā ATEE “Spring 

University. Changing education in a changing society” ar referātu “Some aspects of motivation of 

Teacher‟s creative self-development”. 

425

Kokina I. 2004.g. 23. – 27. oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Agrigento – Itālijā „29th Annual 

Conference „Teacher Education between theory and practice. The End of Theory… The Future of 

Practice?” ar referātu „The view of Latvian Teachers on the intellectual development of gifted 

pupils” 

Kokina I. 2004.g. 6. - 8. oktobrī piedalīšanās un simpozija vadīšana Londonā „Great Britain 

Professional Development Conference” ar referātu „Development of Giftedness in Latvia: Realities 

and Perspectives” 

Kokina I. 2004. gada 6.- 8. maijā piedalīšanās un uzstāšanās Igaunijā, Tartu “Teacher Education 7-th 

Spring University “European added value in teacher education: Teachers as promoters of basic skills 

acquisition and facilitators of learning”, referāts “Motivation of Students from higher educational 

exstablihments in the structure of creative personality”. 

Kokina I. 2004. gada 14.-16. aprīlī piedalīšanās un uzstāšanās Tallinā, Igaunijā “The Second 

International Conference “Sustainable Development. Culture. Education” Tallin,” referāts “The 

Competence of Latvian Teachers in Giftedness Development”. 

Kokina I. 2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Rodosā, Grieķijā “The 8th conference 

of the European council for high Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian Teachers‟ readiness for 

Work with Gifted Children” 

Kokina I. 2002. g. 25.-27.marts, piedalīšanās starptautiskā zinātniskā konferencē “Teorija un prakse 

skolotāju izglītībā”, Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Daugavpils universitātes studentu pētnieciskā 

darbība pedagoģijā”. 

Kokina I. 2001.g. 9.-10. novembris, piedalīšanās starptautiskā zinātniski praktiskā konference 

“Radošas identitātes attīstība, Latvija, Rīga, RPIVA, referāts “Radošas individualitātes 

diagnosticēšanas iespējas skolā” 

Kokina I. 2001.g.1. –2.jūnijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Democracy and Education” 

Ukraina, Kijeva, referāts: “Некоторые аспекты демократии в условиях специальных школ». 

Kokina I. 2001.g. 3. – 5. maijs, piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Changing Education in a 

Changing Society” Lietuvā, Klaipēdā, referāts “Probleme der Kinderziehung mit 

Entwicklungsstorungen” 

Kokina I. 2000. gada 30.11.-1.12. – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē 

“Disabled Children in the Context of Changes in the Educational System” Lietuva, Šauļi , Šauļu 

universitātes kvalifikācijas institūts, referāts “Творческая терапия как один из корректирующих 

факторов в обучении детей с умственными отклонениями” 

Kokina I. 2000. gada 10.-11. novembris – līdzdalība un uzstāšanās starptautiskajā zinātniski 

praktiskajā konferencē “Radošas personības diagnostika, struktūra un attīstība” – Latvija, Rīga, 

RPIVA, referāts “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā” 

Kokina I. 2000.gada 19.-22.augusts – līdzdalība un semināra novadīšana “Talent for the New 

Millenium” University of Debrecen, Hungary, seminārs “Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur 

die Arbeit mit begabten Kindern” 

Kokina I. 2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fehtas universitātes “Institut fur Erziehungswissenschaft” 

novadīts seminārs “Padagogische Arbeit mit agressiven Kindern” 

Kokina I. 2000.gada 4.-6.maijs. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē “Sadarbība un 

kompetence izglītībā”, Latvija, Jelgava, referāts “Agresivitātes attīstības problēmas” 

Kokina I. Piedalīšanās ATEE starptautiskajā universitātē “Changing Education in a Changing 

society” Klaipēdas universitātē Lietuvā 2000.gada 4.-7.maijā, referāts “Children and Aggressivity” 

Kokina I. 2000.gada februāris. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē Klaipēdā 

(Lietuva) “Primary School in 2000”, referāts “Personības attīstības izzināšanas iespējas sākumskolā – 

pieredze, risinājumi”. 

Kokina I. 1999.gada 14.-18.janvāris. Piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē Sidnejā, 

Austrālijā “The Australian Association for Environmental Education Inc (AAEE) International 

Conference on Environmental Education 14-18 Jan. 1999.” Ar referātu „The lessons of mood of the 

soul”. (Australia, Sidney Neu Welles University. 

426

Kokina I. 1999. g. oktobrī – piedalīšanās zinātniski praktiskā konferencē “Skolotāju izglītība un 

tālākizglītība pārmaiľu procesā. Referāts “Profesionālās un akadēmiskās pedagoģiskās izglītības 

attīstības tendences DPU”. 

PUBLIKĀCIJAS 

Starptautiski recenzēti izdevumi pasaules mērogā 

Bezzina C., Davidova J., Kokina I. (2007) Sustainable Leadership for School Improvement. Education and 

Sustainable Development: First Steps Toward Changes, Volume 2, pp.139. – 150. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Teachers‟ Views on Innovative Processes in Schools of Latvia. Journal of 

Teacher Education and Training, Volume 8, pp. 25. - 37. 

Kokina, I. (2007) “Philosophy of Master Study Program “Community and Establishment Administration” in 

the Conditions of Community‟s Democratisation in Latvia” Hawaii International Conference on Arts and 

Humanities”, Conference Proceedings, pp. 2764. -2780. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2007) Music perception levels of primary school pupils. Hawaii International 

Conference on Education, Conference Proceedings, pp. 1214 – 1223. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of establishment leaders‟ creative self-development in 

conditions of innovative activity. Hawaii International Conference on Education, Conference Proceedings, 

pp. 3154 – 3168. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2006) Co-operative partnership in teacher‟s creative activity: Motivation aspects. 

Proceedings of the 31st Annual ATEE Conference, pp. 333.- 343. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Intellectual giftedness criteria and indicators: Latvian teachers‟ view. 

Journal of Teacher Education and Training, Volume 6, pp. 116-133. 

Kokina, I. & Davidova, J. (2006) Correlation among intellectual giftedness criteria and 

indicators: Latvian teachers‟ view. Teachers and Their Educators – Standards for 

Development. Amsterdam: ATEE. 

427

Kokina, I. & Davidova, J. (2005) Latvian teachers‟ conceptual understanding on intellectual giftedness. 

Teacher Education between Theory and Practice: The End of Theory…The Future of Practice? Milan, pp. 2- 

14. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Journal of 

Teacher Education and Training, Volume 4, pp. 106-114. 

Iliško, D. & Kokina, I.(2003) Ecofeminism as a viable perspective for a sustainable model of education in 

Latvia. Journal of Teacher Education and Training. Volume 2, 3-15 pp. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Research activity in the context of the teacher‟s sustainable development. 

Journal of Teacher Education and Training, Volume 1, pp. 13 – 19. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Latvian Teachers‟ Readiness for work with gifted Children. The 8 th 

conference of the European Council for high ability (ECHA). Development of Human Potential: 

Investment into our Future”, Rhodes, 18 p. 

Kokina, I. (1999) The lessons of mood of the soul. The Australian Association for Environmental Education 

Inc (AAEE) International Conference on Environmental Education 14-18 Jan. 1999 (Australia, Sidney Neu 

Welles University), 25 p. 

Starptautiski recenzēti izdevumi Eiropas mērogā 

Kokina, I. & Davidova, J. (2007) Motivation of Establishment Leaders Creative Self-development in 

Conditions of Innovative Processes in Society. . A. Šļahova (Ed.) Person. Color. Nature. Music: Scientific 

Articles. Daugavpils: Akadēmiskais apgāds “Saule”, 228-242. 

Davidova J. & Kokina I. Development of innovative processes in Latvian school. Changing Education in a 

Changing Society. Klaipeda: Klaipeda Univeristy, 2007, 2, 58-64. 

Davidova J. & Kokina I. (2007) Co-operative Partnership in Teacher‟s Creative Activity: 

Motivation Aspects. 31st Annual ATEE Conference. Ljubljana: National School for Leadership in 

Education, pp. 333-343. ISBN 978-961-6637-06-0 

428

Davidova, J. & Kokina, I. (2006) Latvian teachers‟ view about gender differences in intellectual giftedness 

development. Gender and Citizenship in a Multicultural Context. Lodz (iesniegts publicēšanai). 

Kokina, I. “The Component of Motivation in the Structure of Creative Personality of Higher Education 

Students”- Sustainable development, culture and Education, Conference Guide, Vechtaer Verlag fur Studium, 

Wissenschaft und Forschung, 19 – 20 pp. 

Kokina, I. (2000) Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fur die Arbeit mit begabten Kindern.// Talent for the 

New Millenium: The 7-th conference of the European Council for High Ability Held in Debrecen (Hungary).- 

Debrecen, p. 25. 

Zinātniskie raksti Baltijā 

Davidova, J. & Kokina I. (2005) Some aspects of motivation of teacher‟s creative self-development. 

Changing Education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipedos universitetas, pp. 45 – 50. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Sustainable 

Development. Culture. Education. Tallinn: Tallinn Pedagogical University, 10p. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Development of giftedness in Latvia: Realities and perspectives. Teacher 

Education in XXI Century: Changing and Perspectives. Šiauliu universitetas, pp. 45-50. 

Altane, J. & Kokina,I. (2001) Probleme der Kinderziehung mit Entwicklungsstorungen // Realising 

Educational Problems. ATEE Spring University, Klaipeda LIthuania, 39 – 44 pp. 

Алтане, Е, & Кокина, И. (2001) Творческая терапия как один из корректирующих факторов в 

обучении детей с умственными отклонениями. Disabled Children in the Context of Xchanges in the 

Educational System. . Šiaulia universiteto leidykla, 6. – 18. pp. 

Kokina, I. (2000) Different possibilities the individual growth of the Student in nowadays school. Pradine 

mokykla: kaita ir problemos. Mokslines praktines konferencijos mokslo darby rinkinys. Klaipeda, 73.- 

81.lapp. 

429

Kokina, I. (2000) Children and Aggressivity. // Proceedings of the Association for Teacher Education in 

Europe Spring University: Today‟s reforms for tomorrows school‟s, Klaipeda (Lithuania), , Klaipedos 

Universitetas, p.p. 144-151. 


Kokina I., Davidova J. (2007) Intelektuālā apdāvinātība: zinātnieku un skolotāju praktiķu skatījums. 

Skolotājs, 1, 21-30. 

Kokina I. & Davidova J. (2007) „Motivation of Establishment Leader‟s Creative Self-development in 

Conditions of Innovative Process in Society”.Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika. 5. Starptautiskās konferences 

zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 228. – 242. lpp. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2005) European teachers‟ conceptual understanding of the intellectual giftedness. 

Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika: 4. Starptautiskās konferences zinātnisko rakstu krājums. Daugavpils: Saule, 7. 

– 19. lpp. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2004) Skolotāja radošas pašattīstības motivācija inovatīvas darbības apstākļos. 

Omnia mutantur et nos mutamur in illis: Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolas zinātniskie 

raksti IV. Rīga: SIA Petrovskis un Ko, 178. – 188. lpp. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem. Izglītība un 

kultūra, 10. janvārī, 6., 11. lpp. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) The competence of Latvian teachers in giftedness development. Changing 

Education in Changing Society. Part 3. Rīga: Izglītības soļi, 92.-98. lpp. 

Kokina, I.(2003) Skolotāja loma radošas personības attīstībā.// Skolotājs 1 (37) lapp. 29.-33. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2003) Latvijas skolotāju gatavība darbam ar apdāvinātiem bērniem.// Izglītība un 

kultūra. 2003.g.10.janvāris. lapp.6.-11. 

Kokina, I. (2002) Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un aizstāvēšana. 

Metodiskie norādījumi.- Daugavpils: DU, Saule, 28 lapp. 

430

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Daugavpils Universitātes studentu pētnieciskā darbība pedagoģijā. Teorija 

un prakse skolotāju izglītībā. Rīga: RPIVA, 432. - 439. lpp. 

Davidova, J. & Kokina, I. (2002) Apdāvinātibas attīstības problemātika mūsdienu zinātnē un praksē. Decade 

of Reform: Achievements, Challenges, Problems. 1st Part. Rīga: Izglītības soļi, 58. – 67. lpp. 

Kokina, I.& Bagirjane, V (2001) “Radošas individualitātes diagnosticēšanas iespējas skolā”. Staptautiskā 

zinātniski praktiskā konference “Radošas identitātes attīstība”, Latvija, Rīga, RPIVA, 56.-67.lpp. 

Kokina, I. (2000) Skolotāja loma radošas personības attīstībā. Starptautiskā zinātniski praktiskā konference 

RPIVA, 24.-33.lpp. 

Kokina, I. (2000) Agresivitātes attīstības problēmas. Sadarbība un kompetence izglītībā. Starptautiskās 

zinātniskās conferences raksti. Jelgava, LLU, 158.-166.lapp. 

Kokina, I. & Kehris, A. (2000). Kreativitāte izglītībā. Mākslu pedagogu apvienības un Daugavpils 

Pedagoģiskās universitātes Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultātes rīkotā starptautiskā 

konference “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” 13.-19.lpp. 

Guseva, S. & Kokina, I. (1998) Izziľas aktivitāte un domāšanas attīstības problēmas.- Rīgas Pedagoģijas un 

izglītības vadības augstskolas zinātniskās konferences “Skolotājs Latvijas skolā” tēzes. Atb. par izd. 

J.Strazdiľa.- Rīga: Izdevniec. Vārti.- 51.-52. lapp. 

Kokina, I. (1998) Psiholoģiskā atbalsta pedagoģiskās problēmas. – Sākam mācīties: pieredze, problēmas, 

risinājumi. Latvijas sākumskolas skolotāju asociācijas rīkotā Baltijas valstu sākumskolas skolotāju 

konference. Daugavpils: DPU izd. Saule.- 18.-19. lapp. 

Aboļeviča, E. & Kokina, I. (1998) Vispārizglītojošo skolu skolēnu sociālās adaptācijas grūtību (šķēršļu, 

kavēkļu) sociāli psiholoģiskie determinanti. Daugavpils, DPU, “Saule”, 16 lpp. 

Kokina, I. (1996) DPU iekļaušanās eksperimentā. Mācību satura integrācija un darba organizācija 

sākumskolā. Rezultātu analīze un izvērtējums. Rīga, ISEC, 5.lpp. 

431

Kokina, I., Guseva, S. (1996) Psihodignostika un izglītība. Daugavpils Pedagoģiskā universitāte 75. 

gadadienai veltītās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, nākotne” tēzes.- 

Daugavpils, DPU izdevniecība Saule, 12. lpp. 

Kokina, I., Guseva, S. (1996) Skolotājam par bērna psiholoģisko gatavību skolai. Daugavpils Pedagoģiskā 

universitāte 75. gadadienai veltītās zinātniskās konferences “Izglītības attīstība Latvijā: pagātne, tagadne, 

nākotne” tēzes.- Daugavpils, DPU izdevniecība Saule, 18.-19. lapp. 

Kokina, I. (1995) Domāšanas daudzveidība. - Septiľi spēju veidi. Sorosa fonds Latvijā.- Programma: 

pārmaiľas izglītībā, DPU, ISEC; Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana 

sākumskolā , 27. lpp. 

Kokina, I. (1995) Psiholoģija skolā. Sorosa fonds Latvijā: Programma: pārmaiľas izglītībā. DPU, ISEC 

Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana sākumskolā, 65. lpp. 

Kokina, I. (1995) Psiholoģijas priekšmets sākumskolā kā bērna pašizziľas un pašaudzināšanas stimulējošais 

faktors. Promocijas darba kopsavilkums. R.: LU, 45 lpp. 

Dombrovskis V., Guseva S., Kehris A., Kokina I. (1995) Psihodiagnostikas attīstības perspektīvas Latvijā. 

Kultūra. Ekoloģija. Pedagoģiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils 

Pedagoģiskajā universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical university, 4.-6. oktobris., 1995., Tempus 

Programme. Updating of Teacher Training and Educational Debate in Latvia. JEP –4854-95., DPU., 44.- 

45.lpp. 

Grišāne O., Iliško Dz., Kokina I., Salīte I. (1995) Studiju programma skolotājiem “Aktīvās mācību metodes”. 

Tempus –II Programme. Updating of In-Service Teacher Training in Universities in Latvia 1994/1997., (S 

JEP – 07/88 – 95). 

Kokina I. (1994) Kas ir vides izglītība? Vides izglītība. Tempus programmas Updating of raches Training 

and Educational Debate in Latvia. JEP – 4854. – 93/2. Vides priekšmetu grupas dalībnieku diskusija. 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte. 1994.g. 13.-14.lapp. 

Kokina I. (1994) Psiholoģija ekoskolā. Es un mēs un viss ap mums. Tempus programmas Updating of 

Teacher Training and Educational Debate in Latvia JEP – 4854 – 93/2. Diskusija par ekoskolas koncepciju. 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, 1994., 48.-51. lapp. 

432

Kokina I. (1994) Es – pasaulē problēmas sākumskolā psiholoģiskie aspekti. Kultūra. Ekoloģija. 

Pedagoģiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils Pedagoģiskā 

universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical universitity. 5.-7. oktobris., 1994, Tempus-programme: 

Updating of Teacher Training and Educatinal Debate in Latvia. JEP –4854/3, DPU, 1994, 33.-34.lapp. 

Kokina I. (1994) The psychological aspects of the Problem. I – in the World. Kultūra. Ekoloģija. 

Pedagoģiskais process. Culture. Ecology. Pedagogical Process. Konference Daugavpils Pedagoģiskajā 

universitātē. Conference in Daugavpils Pedagogical university. 5.-7. oktobris., 1994., 34.lpp. 

Kokina I., Makarevičs V. (1993). Saskaľots mācību process - izglītības demokratizācijas nepieciešams 

nosacījums. DPI, diskusija. Kas ir saskaľots pedagoģiskais process? Tempus-Programme:Updating of 

Teacher Training and Educational Debate in Latvia. JEP – 4854-92// 14.-15.lpp. 

Kokina I. (1993) Skolotāju izglītošana psiholoģijas pasniegšanai jaunākajās klasēs. // Minstere IV – Jūrmala. 

Zinātniski praktiskā konference: Vispārējās izglītības reforma Latvijas republikā. Tēţu krājums, 38-39. lapp. 

Кокина И., Макаревич В. Психология развития человека. Материалы к лекциям. ч. 1., ДПУ, стр. 1 – 

120 . 

Kokina, I. (1993) Studentu profesionālā sagatavošana psiholoģijas kursa “Dzīves māksla” mācīšanai 

jaunākajās klasēs”. Departament of pedagogical and Psychology Daugavpils Pedagogical University of 

Education the Republic of Latvia International Conference Culture, Ecology, Pedagogical process. 

Daugavpils, Latvia. 

PROJEKTI 

Kokina I. 2006.g. IZM finansētais projekts “Izglītība ilgtspējīgai attīstībai: Daugavpils Universitātes 

maģistrantūras marketinga pasākumu un perspektīvās attīstības izvērtējums”, IZM grants 2.19. 

433

Kokina I. 2006.g. LZP finansētais grants “Apdāvinātības attīstība Latvijā: realitāte un perspektīvas”, LZP 

grants Nr. 06.2010. 

Kokina I. 2005.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Skolēnu muzikālās uztveres līmeņa noteikšana kā 

mūzikas skolotāja diagnosticējošās darbības komponents”, LZP grants Nr.05.1427. 

Kokina I. 2004.g. piedalīšanās DU iekšēji finansētajā grantā “Apdāvinātības attīstības problēma mūsdienu 

zinātnē un praksē”, DU grants Nr. 04.22. 

Kokina I. 2003.g. piedalīšanās LZP finansētajā grantā “Individuālās muzikālās uzstāšanās vērtēšana 

audzēkņa personības attīstības kontekstā”, LZP grants Nr. 03.1019 

Kokina I. 2003.g. Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā SOCRATES – ERASMUS 

mācībspēku mobilitātē - lekciju kursa nolasīšanā Fechtas universitātē Vācijā. 

Kokina I. 2002.-2003.gg. Līdzdalība starptautiski finansētajā projektā ERASMUS - SOCRATES studentu 

mobilitātei starp DU un Fechtas universitāti (Vācija) 

Kokina I. (sākot ar 2000. gadu). Līdzdalība UNESCO UNITWIN projektā pie Jorkas iniversitātes 

“Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” 

II. PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA 


Vadītie maģistra darbi - 63 

Vadītie bakalaura un kvalifikācijas darbi – 45 

Lekciju un semināru vadība 

Vadītie promocijas darbi - 2 

lekciju kursu un semināru vadīšana DU skolotāju sagatavošanas profesionālajās programmās: 

Attīstības psiholoģija - 3 KP 

Pedagoģiskā psiholoģija - 2 KP 

Psiholoģiskās korekcijas darba iespējas skolā - 2 KP 

Ģimenes pedagoģija - 2 KP 

Rotaļu un spēļu psiholoģija - 2 KP 

Metodoloģija un zinātniski pētnieciskās 

434

metodes pedagoģijā – 2 KP 

lekciju kursu un semināru vadīšana DU Izglītības psihologa specialitātes profesionālajā un 

psiholoģijas bakalaura programmā: 

Psihodiagnostika 1,2, kursiem 3 semestros - 4 KP 

Rotaļu un spēļu psiholoģija - 2 KP 

Attīstības psiholoģija - 6 KP 

Psiholoģiskās korekcijas darba iespējas skolā -2 KP 

lekciju kursu vadīšana DU Psiholoģijas, Pedagoģijas un Vides Izglītības maģistrantūras 

programmās: 

Attīstības psiholoģijas problēmas - 4 KP 

Psihodiagnostika - 6 KP 

Zinātniski pētnieciskā darba metodoloģija 

un metodiskās prasības - 2 KP 

Darbs ar apdāvinātiem bērniem - 2 KP 

Korekcijas darbs skolā - 4 KP 

Individuālais un grupas korekcijas darbs - 2 KP 

Konfliktoloģija - 2 KP 

Ģimenes psiholoģija - 2 KP 

Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Profesionālā maģistra studiju programmā 

“Sabiedrības un iestāţu vadība”: 

Saskarsmes psiholoģija - 2 KP 

Konfliktu vadīšanas psiholoģija - 1 KP 

Vadītāja praktiskā psiholoģija - 2 KP 

Valsts pārvaldes ētika - 2KP 

Lekciju un semināru kursu vadīšana DU Pedagoģijas un Psiholoģijas doktorantūras 

programmās: 

Pedagoģiskā pētījuma metodoloģija, inovāciju problēma- 4 KP 

Pedagoģiskā procesa psiholoģiskie pamati - 4 KP 

Agresijas psiholoģija - 2 KP 

Attīstības psiholoģijas metodoloģija - 4 KP 

Apdāvinātības attīstība - 2 KP 

Apdāvinātības problēma pedagoģijā - 2 KP 

Skolotāja kompetences problēmas pedagoģijā - 2 KP 

Mācību vides attīstības problēmas psiholoģijā - 2 KP 

Vadības psiholoģija - 2 KP 

Izstrādātie studiju kursi 

No 1996. līdz 2003. gadam izstrādātas studiju kursu programmas visos augstāk minētajos 

priekšmetos. 

435

Izstrādātās studiju programmu 

Izstrādāta, akreditēta (1999.g.) un tika vadīta (biju programmas direktore) pedagoģijas bakalaura 

studiju programma 

Izstrādāta, akreditēta (1999.g.) un tika vadīta (biju programmas direktore) Izglītības zinātņu 

maģistrantūras pedagoģijā studiju programma apakšprogrammās: 

“Pedagoģijas teorija un vēsture”, 

“Izglītības darba vadība”, 

“Speciālā pedagoģija”, 

“Sociālā pedagoģija” 

Izstrādāta, licenzēta (2002.g.) un tiek vadīta (esmu programmas direktore) maģistrantūras profesionālā 

programma “Sabiedrības un iestāţu vadība” 

Izstrādāta un tiek vadīta (esmu programmas direktore) tālākizglītības 2 gadu studiju 

programma “Pedagoģija un Psiholoģija” nepedagoģisko augstskolu beidzējiem 

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g., 2003.g.,2004., 2005.g.,2006.g.), kā arī tiek 

vadīta (esmu programmas direktore) tālākizglītības programma “Augstskolu didaktika” visu augstskolu 

docētājiem bez pedagoģiskās kvalifikācijas 

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g. un 2006.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu 

programmas direktore) tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstākās 

izglītības pakāpē strādājošiem docētājiem (asistenti, lektori, docenti), kuri piedalās konkursā 

akadēmiskā personāla vēlēšanās 

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2002.g.), kā arī tika novadīta (biju programmas 

vadītāja) tālākizglītības programma “5- un 6-gadīgo bērnu sagatavošana mācībām skolā, mācību 

programmas, to saturs” pirmsskolas skolotājiem, audzinātājiem un sākumskolas 1. klašu skolotājiem 

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2004.g. un 2005.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu 

programmas direktore) tālākizglītības programma “Inovācijas augstākās izglītības sistēmā” augstākās 

izglītības pakāpē strādājošiem docētājiem (asistenti, lektori, docenti), kuri piedalās konkursā 

akadēmiskā personāla vēlēšanās 

Izstrādāta, apstiprināta un finansēta no IZM puses (2006.g.) , kā arī tiek vadīta (esmu programmas 

direktore) tālākizglītības programma “Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija” , Izglītības 

vadības un skolvadības tematika izglītības iestāţu vadītājiem un vietniekiem. 

Mācību grāmatu un mācību līdzekļu sagatavošana un to nodošana publicēšanai vai izdotie darbi 

: 

И. Кокина, В. Макаревич. Психология развития человека. Материалы к лекциям. ч. 1., 

ДПУ, 1993. г. стр. 1 – 120. 

436

I. Kokina Psiholoģija skolā. Sorosa fonds Latvijā: Programma: pārmaiľas izglītībā. DPU, ISEC 

Tālākizglītības kursu studiju programma skolotājiem. Integrētā mācīšana sākumskolā. 1995., 65 

lpp. 

I.Kokina Pedagoģijas bakalaura un maģistra darbu izstrādāšana, noformēšana un 

aizstāvēšana. DU, izd. “Saule”, 2002. –28 lpp. 

LEKCIJU VADĪŠANA ĀRZEMĒS 

Zinātnisko darbu recenzēšana 

2000.gada 19.-22.augusts – semināra novadīšana University of Debrecen, Hungary 

“Die Vorbereitungsprobleme der Lehrer fūr die Arbeit mit begabten Kindern” 

2000.gada 28.jūnijs – Vācijā Fechtas universitātes “Institut fur 

Erziehungswissenschaft” novadīts seminārs “Padagogische Arbeit mit agressinen 

Kindern” 

2003. gada 17.-26. maijs Vācijā Fechtas universitātes “Institut fūr 

Erziehungswissenschaft” SOCRATES – ERASMUS projekta mācībspēku 

mobilitātes ietvaros novadīti semināri 10 stundu apjomā par tēmu “Begabung” 

2007. gads - L.Brokānes promocijas darbs; 

2003. gads - S.Gusevas promocijas darbs; 

KVALIFIKĀCIJAS CELŠANA LATVIJAS UN ĀRVALSTU AUGSTSKOLĀS VAI ZINĀTNISKĀS 


2007. gada 17.-21. oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Daugavpilī, Latvijā „The 

fifth international conference october 17 – 21, 2007, Latvia. Iegūts sertifikāts. 

437

2007.gada 12.-16.janvāris - piedalīšanās un uzstāšanās Honolulu, Havajā, „5th 

Annual Hawaii International Conference on Arts and Humanities”. Iegūts sertifikāts. 

2007.gada 6.-9.janvāris - piedalīšanās un uzstāšanās Honolulu, Havajā, „5th Annual 

Hawaii International Conference on Education”. Iegūts sertifikāts. 

2006.gada 21.-25.oktobris – piedalīšanās un uzstāšanās Portorosā, Slovēnijā „31st 

Annual ATEE Conference”. Iegūts sertifikāts. 

2006.gada 13.-16. septembris – piedalīšanās un uzstāšanās Lahti Somijā „10th 

Conference of the European Council for high Ability. Values and Foundations in 

Gifted Education. Reflections on the Ethics of Multiple Intelligences”.Iegūts 

sertifikāts. 

2006.gada 31.augusts – 3. septembris piedalīšanās Lodzā, Polijā „6th European 

Gender Research Conference „Gender and Citiszenship in a Multicultural context”. 

Iegūts sertifikāts. 

2005.g. 22.-26. oktobris, piedalīšanās Amsterdamā 30th Annual Conference 

“Teachers and their Educators – Standards for development” . Iegūts sertifikāts. 

2005.g. 22.-25. maijs, piedalīšanās Fechtā – Vācijā “3rd internacional Journal of 

Teacher Education and Training conference “Holistic Education”” Iegūts sertifikāts. 

2005.g. 18.-21. maijs, piedalīšanās Daugavpilī – Latvijā “The Fourth internacional 

conference “Person. Color. Nature. Music” . Iegūts sertifikāts. 

2005.g. 5.-7. maijā piedalīšanās Klaipēdā – Lietuvā ATEE “Spring University. 

Changing education in a changing society” .Iegūts sertifikāts 

2004.g. 23. – 27. oktobrī piedalīšanās Agrigento – Itālijā „29th Annual Conference 

„Teacher Education between theory and practice. The End of Theory. The Future of 

Practice” Iegūts sertifikāts 

2004.gada 20. septembrī – 19. oktobrī studijas „Active Learning School of English 

in London. Iegūts sertifikāts „Pre-intermediate level course in English as a Foreign 

Language” 

2004.gada 20. septembrī– 19. oktobbrī piedalīšanās un uzstāšanās Londonā, „Great 

Britain The Autumn Institute held by The National Association for Gifted Children 

in cooperation with National Academy for Gifted and Talented Youth”. Iegūts 

NAGC sertifikāts 

438

2002. gada 9.-14.oktobrī piedalīšanās un uzstāšanās Grieķijā “The 8th conference of 

the European council for high Ability” (ECHA) Rhodes, referāts “Latvian Teachers‟ 

readiness for Work with Gifted Children” . Iegūts sertifikāts. 

2002. gada 27.- 28. septembris piedalīšanās zinātniski metodiskā darba seminārā 

“Ievads Marijas Montesori izglītībā”, kuru vadīja zinātnieki no Austrālijas Filips 

Snovs Gengs un Mārša Snova Morgana” 

2000.g. aprīlis - piedalīšanās profesionālās meistarības pilnveidošanas kursos 

“Humāna un personiska pieeja bērniem izglītošanas procesā” Iegūts sertifikāts, ko 

izsniedza un parakstīja Krievijas Izglītības akadēmijas goda loceklis, prof. 

Š.Amonašvili 

2000.g. februāris - piedalīšanās starptautiskajā zinātniski praktiskajā konferencē 

Klaipēdā (Lietuva) “Primary School in 2000”. Iegūts sertifikāts. 

1999.g. maijā – pieredzes apmaiľas brauciens uz Vāciju (Fehtas universitāte), 

iepazīšanās ar Vācijas skolu, augstskolu, specializēto mācību iestāţu un patversmju 

darbības īpatnībām 

1999.g. maijs – piedalīšanās DPU PPF organizētajā seminārā Latvijas pedagogiem 

PARADIGMA “Kopīgi mācoties, rodam jēgu” (F.Gengs un M.Morgana no 

Jaunzēlandes) organizēšanā 

1999.g. janvāris – piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā konferencē un iepazīšanās 

ar vides izglītības programmu realizēšanu Austrālijā Sidnejā “University of New 

South Wales” 

1998. g. aprīlis – pieredzes apmaiľas brauciens uz Viļľas universitāti, lai iepazītos ar 

psihologa kvalifikācijas iegūšanas programmu 

1998.gada 5. – 6. marts piedalīšanās zinātniski praktiskajā konference “Skolu 

direktoru atestācija – pieredze un perspektīva”, Jūrmalā Latvijas Izglītības foruma 

ietvaros, kur noklausītas lekcijas un notika darbošanās grupās par atestācijas pieredzi 

un turpmāķo norisi. 

1994.g. Staţēšanās Vācijā Berlīnes “Freie Universitat” iepazīstoties ar Vācijas skolu 

mācību saturu vides izglītības programmās 

Staţēšanās Dānijā (Kopenhāgenā, Odensē) TEMPUS projekta ietvaros (1993. 1.-11. 

marts) par Dānijas skolu un augstskolu darbības principiem 

III. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA 

439

Zinātnisko un akadēmisko komisiju vai koleģiālo institūciju vadība vai līdzdalība to darbībā 

kopš 2004.gada - maģistra komisijas Valsts pārvaldē priekšsēdētāja 

kopš 2003.gada profesionālās pilnveides studiju programmas “Inovācijas augstākās izglītības 

sistēmā” augstākās izglītības pakāpē strādājošajiem docētājiem, kuri piedalās konkursā akadēmiskā 

personāla vēlēšanās direktore 

kopš 2002.gada tālākizglītības studiju programmas “Augstskolu didaktika” visu specialitāšu 

augstskolu docētājiem bez pedagoģiskās kvalifikācijas direktore 

kopš 2002. gada maģistru profesionālās studiju programmas “Sabiedrības un iestāţu vadība” 

direktore 

kopš 2000. gada – promocijas eksāmenu komisijas pedagoģijas nozares doktorantūrā locekle 

kopš 1999. gada tālākizglītības 2 gadu programmas “Pedagoģija un Psiholoģija” nepedagoģisko 

augstskolu beidzējiem direktore 

kopš 1999. gada – uzľemšanas komisijas DU Doktorantūrā komisijas locekle 

kopš 1997. gada – noslēguma pārbaudījumu integrētajam eksāmenam pedagoģijā un 

psiholoģijā komisijas priekšsēdētāja 

kopš 1997. gada - Maģistru komisijas Izglītības Zinātnēs apakšprogrammas pedagoģijā 

priekšsēdētāja 

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komisijas vadība vai līdzdalība to 

darbībā: 

Ikgadējo DU Jauno zinātnieku konferenču sekcijas maģistrantiem vadītāja 

Starptautiskās konferences „Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika.” Zinātniskās 

redkolēģijas locekle, sekcijas vadītāja, 2007.g. 

Starptautiskās konferences “First Announcement fot the first internacional JTET 

– Journal of Teacher Education and training conference” organizācijas komisijas 

locekle, 2003.g. 

Baltijas valstu konferences “Sākam mācīties: pieredze, problēmas, risinājumi” 

Rīgā, 1998.g. sekcijas vadītāja 

440

Augstskolas, fakultātes, institūta, profesoru grupas, katedras, laboratorijas vadība 

Kopš 2007. gada - DU Senāta priekšsēdētāja vietniece 

Kopš 2006.gada – DU Pedagoģijas un Pedagoģiskās Psiholoģijas katedras vadītāja 

Kopš 2005. gada - DU Sociālās Psiholoģijas Promocijas Padomes eksperte. 

Kopš 2004. gada - DU Senāta locekle 

Kopš 2004.g. - DU Izglītības un Vadības fakultātes Domes locekle 

kopš 1999. gada – Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes Domes locekle 

kopš 1996. gada – Pedagoģijas katedras vadītāja 

Starptautisko zinātnisko, akadēmisko vai mākslas nozaru apvienību vadība vai līdzdalība to darbībā 

Eiropas skolotāju izglītības asociācijas locekle (Association of Teacher Education in Europe) - kopš 

2004. gada. 

Latvijas profesoru asociācijas locekle - kopš 2003. gada. 

ECHA (European Council for High Ability) locekle – kopš 2000.g. 

MACEID UNESCO locekle Izglītības attīstības inovāciju centrā Bangkokā (Taizemē) – kopš 2000.g. 

VI. CITAS AKTIVITĀTES 

Starptautisko un valsts zinātnisko institūciju locekle 

Kopš 2005.gada DU Promocijas padomes loceklis zinātnes nozarē „Sociālā psiholoģija” 

Kopš 2005.gada LZP eksperts LZP projektu izvērtēšanai psiholoģijā 

Kopš 2004. gada - Eiropas skolotāju izglītotāju asociācijas locekle (Association of Teacher 

Educators in Europe). 

Kopš 2003. gada - Latvijas profesoru asociācijas locekle. 

Kopš 1998. gada - Eiropas Apdāvinātības Padomes locekle (European Council for High Ability). 

16.04.2008 

441


RUDĪTE GRABOVSKA 

Dzimšanas dati: 1975. gada 25.oktobris, Smiltene 

Dzīves vieta: Moţaiska 236-9, LV-5401, Daugavpils 

Darba vieta: Daugavpils Universitāte, Parādes iela 1-432, LV 5400, Daugavpils 

tel.: +371 54 28636, e-pasts.: rudite.grabovska@du.lv 

IZGLĪTĪBA UN ZINĀTNISKIE GRĀDI 

2006, Dr.paed. Daugavpils universitāte, Latvija 

1997, Mg. Paed., Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, vides izglītības pamatskolā apakšnozare. 

1995, augstākā, Pedagoģijas bakalaura grāds, sākumskolas skolotāja diploms Rēzeknes Skolotāju institūts, 

Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Pirmsskolas un pamatskolas pedagoģijas fakultāte 


Kopš 2007 Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes (DU IVF) Ilgtspējīgas izglītības institūta 

pētniece, docente, Parādes iela 1-432, LV-5400 

2000.-2007., lektore, DU IVF Mācību metodiku katedra, Parādes iela 1-210, LV-5400 

No 2001. – 2004. - DU IVF (pirms tam Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes) studiju programmas 

“Sākumskolas skolotājs” izpilddirektore 

1999 – 2000, asistente, Daugavpils universitātes Pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes Pedagoģijas katedra, 

Parādes iela 1, LV-5400 

1998. –2004. - Dienvidlatgales NVO atbalsta centra izglītības nodaļas vadītāja, projektu vadītāja un asistente; 

1997.- 2000. g. - Dabas izpētes un vides izglītības centra (DIVIC) izpilddirektore, projektu vadītāja un 

asistente. 

I ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

Starptautiskās konferences 

1. Grabovska, R., 2007. g. 2007. gada 24.-28. novembris Ahmedabada, Indija IV. starptautiskā 

vides izglītības konference “Environmental Education towards a Sustainable Future – Partners 

442

for the Decade of Education for Sustanable Development”; prezentācija “Latvian case of 

reorienting higher education towards sustainability”. 

2. Grabovska, R., 2007.g. 17.-21.oktobris (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes Mākslu 

un mūzikas fakultātes piektā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; prezentācija 

“Education for change: education for sustainable development in the Bealtic Sea region”. 

3. Grabovska, R., 2006. g. 30.maijs – 3.jūnijs Helsinku Universitāte (Somija) 4. starptautiskā ţurnāla 

“Journal of Teacher Education and Training” konference; posteris, tēzes konferences CD. Grabovska R. 

(2006) Implementation of sustainability as a pedagogical category in teacher education. 

4. Grabovska, R., 2005. g. 13.-17. septembris Klaipēdas universitāte (Lietuva) IX Eiropas Vides 

izglītības konference “Environmental education and sustainable development: from policy to practice”; 

prezentācija, publicētas tēzes: Grabovska R. (2005) “Biotism a content for reflective thinking in teacher 

education”.. 

5. Grabovska, R., Kudiľš, V. 2005. g. 22.-24. maijs Fehtas Universitāte (Vācija) 3. starptautiskā 

ţurnāla “Journal of Teacher Education and Training” konference; prezentācija, publikācija konferences 

CD. Grabovska, R. & Kudiľš, V. (2005) Die Voraussetzungen für die Enführung didaktisches Modells 

in der ganzheitlichen Bildung. Proceedings III international JTET conference “Sustainable Development. 

Culture. Education”, Vechta 186. - 198. lpp. 

6. Salite, I., Salitis, A., Grabovska, R., Kudiľš, V., 2004. g. 9.–11. jūnijs EMSU konference Monterrejas 

Tehnoloģiskajā universitātē (Meksika); prezentācija un publicēts raksts: Salite, I., Salitis, A., Klepere, R. 

& Kudins, V. (2004) Curriculum development in teacher education towards sustainable education. 

Proceedings EMSU 2004 “Sustainable Development Education: Holistic and Integrative Educational and 

Management Approaches for Ensuring Sustainable Societies”. Monterrey: EMSU, pp. 1.-14. 

7. Salite, I., Salitis, A., Kudiľš, V., Grabovska, R., 2004. g. 24.-28.aprīlis PCC (Pacific Circle 

Consortium in education research) konference Hongkonga; publicētas tēzes: Salite, I., Salitis, A., 

Klepere, R. & Kudinsh, V. (2004) Curriculum development in teacher education towards sustainable 

education. Proceedings international conference “Civic Values and Social Responsibility in a Global 

Context” rakstu krājumā, Hong Kong, 2004. 

8. Kudiľš, V., Grabovska, R., 2004. g. 14.-16. aprīlis Tallina (Igaunija) 2. starptautiskā ţurnāla “Journal 

of Teacher Education and Training” konference; prezentācija, publicēts raksts konferences CD: Kudiľš, 

V. & Klepere, R. The Formation of Attitudes in the Context of Sustainable Education pp.267-274 

9. Klepere, R., 2003. g. 11.-12. decembris Viļľa, Kauľa (Lietuva) starptautiskā konference “Lithuanian 

Higher Education: Diagnoses And Prognoses”; referāts “Current tendencies of teaching nature science in 

teacher education programs: orientation towards sustainability”. 

10. Salite, I., Grabovska, R., 2003.g. 11.-14. maijs (Daugavpils Universitāte), pirmā starptautiskā JTET 

konference “Sustainable Development. Culture. Education”; referāts “Biotism as a Ground for the 

Evocation of Reflection in Teacher Education”. 

11. Salīte, I., Salītis, A., Klepere, R., 2002. g. 10.-14. septembris (Grahomstouna, Dienvidāfrikas 

Republika) starptautiskā EMSU konference; referāts “Developing curriculum for teacher education 

toward sustainability”. 

12. Grabovska, R., 2002.g. maijs (Daugavpils Universitāte), Daugavpils universitātes Mākslu un mūzikas 

fakultātes trešā starptautiskā konference “Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika”; prezentācija “Sustainable 

development and its‟ implementation through education” 

13. Grabovska, R., 2002.g. 16.janvāris – 12.februāris, starptautiskā virtuālā konference “ Exploring and 

Expanding The Great Work”, ko organizē Izglītības studiju institūts (The Institute for Education Studies 

(Earth TIES)), http://www.earthties.org/twg 

14. Belousa, I., Grabovska, R., 2001.g. 4. decembris (Liepājas Pedagoģijas akadēmija), starptautiskā 

konference “Bērna identitātes veidošanās pirmsskolas vecumā”; referāts “Learning Styles in Pre-school 

Education: A Base for Children‟ Spirituality and Sustainable Development” 

443

Latvijas mēroga konferences un semināri 

1. Grabovska, R., 2008.g. 14. marts, Latvijas Vides zinātnes un izglītības padomes (VZIP) starptautiskā 

konference “Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā”; prezentācija, publicētas tēzes “Izglītība 

pārmaiľām: ilgtspējīgas attīstības integrēšana mācību saturā”. 

2. Grabovska, R., 2007.g. novembris UNESCO Latvija IZM, ISEC un augstskolu pārstāvjiem rīkotais 

seminārs „Iekļaujošā izglītība”, piedalīšanās. 

3. Grabovska, R., 2007.g. 8-9. februāris, Latvijas Vides zinātnes un izglītības padomes (VZIP) 

starptautiskā konference “Vides zinātne un izglītība Latvijā un Eiropā”; prezentācija, publicētas tēzes 

“Pārmaiľu izglītība: Izglītība ilgtspējīgai attīstībai Baltijas jūras reģionā”. 

4. Grabovska, R., 2004.g. 28.jūnijs -1. jūlijs Junior Achievment Latvia (JAL) kursi - "Ievads 

ekonomikā" (8.klasei) mācību programmas apguve, pilnveidošana, mācību procesa organizēšana 

izglītības reformas īstenošanā”, semināru vadīšana. 

5. Grabovska, R., 2002.g. 27.novembris, LU PPF Pieaugušo pedagoģiskās izglītības centra, Latvijas 

pedagoģijas zinātnieku asociācijas seminārs “Mūsdienu pedagoģija” sadarbībā ar LR IZM Augstākās 

izglītības un zinātnes departamenta Augstākās izglītības nodaļu (Rīga, LU PPF); piedalīšanās 

6. Grabovska, R., 2002.g. 27.-28.septembris, “Ievads Marijas Montesori izglītībā” (vieslektori Filips 

Snovs Gengs un Mārša Snova Morgana no Austrālijas), DU PPI PSMK un ASV Montesori asociācija 

(Daugavpils Universitāte); piedalīšanās 

7. Grabovska, R., 2002.g. 8.maijs, “Teorija un prakse pirmsskolas skolotāju sagatavošanā” (Rīga, 

RPIVA PPF Ģimenes un pirmsskolas pedagoģijas katedra); piedalīšanās 

8. Grabovska, R., 2002.g. 25.-28.aprīlis, “Spēļu tehnoloģijas pirmsskolas un jaunākā skolas vecuma 

bērnu intelektuālo un radošo spēju attīstībā”, vieslektors Vjačeslavs Voskobovičs (Daugavpils 

Universitāte); piedalīšanās 

9. Grabovska, R., 2001.g. 26. aprīlis, Daugavpils Pedagoģiskās universitātes 9. ikgadējā zinātniskā 

konference (Daugavpils Pedagoģiskā universitāte); referāts “ ” 

Publikācijas 

1. Sagatavošanā Belousa, I., Grabovska, R. (2008) “Latvian case of reorienting higher education 

towards sustainability”, iesniegts IV. starptautiskās vides izglītības konferences “Environmental 

Education towards a Sustainable Future – Partners for the Decade of Education for Sustanable 

Development”rakstu krājumam. 

2. Grabovska, R. (2007) Implementation of sustainability as a pedagogical category in teacher 

education. In Hytonen, A. (Ed.) “Education for Democracy as a Part of Education for Sustainable 

Development” 4th International Journal of Teacher Education and Training Conference: Post- 

Conference-Book pp.271-285. ISBN 952-10-3857-0 

3. Grabovska, R. (2007) Education for change: education for sustainable development in the Bealtic 

Sea region. In Šļahova A. (ed.) The collection of scientific articles “Person. Color. Nature. Music”. 

Daugavpils: DU Saule. pp.110-116. ISBN-978-9984-14-367-5. 

4. Grabovska, R. (2006) Sustainability as a pedagogical category and its perspective in teacher 

education. In A.Pipere (Eds.) Education and Sustainable Development: First Steps toward 

Changes. Volume 1, 2006, Daugavpils: Saule, pp.211-223 

5. Grabovska, R., Kudiľš, V. (2005) Die Voraussetzungen für die Enführung didaktisches Modells in 

der ganzheitlichen Bildung. Proceedings III international JTET conference “Sustainable 

Development. Culture. Education”, Vechta. pp.186. - 198. 

6. Salite, I., Salitis, A., Klepere, R., Kudins, V. (2004) Curriculum development in teacher education 

towards sustainable education. Proceedings EMSU 2004 “Sustainable Development Education: 

Holistic and Integrative Educational and Management Approaches for Ensuring Sustainable 

Societies”, Monterrey: EMSU, pp.1-14. 

7. Kudiľš, V., Klepere, R. (2004) Toward sustainable education: balancing teachers‟ attitudes and 

actions. JTET Volume 4, 2004, Daugavpils: Instutute of Sustainable Education, DU, pp.36.-44. 

8. Kudiľš, V., Klepere, R. (2004) The formation of attitudes in the context of sustainable education. 

Proceedings II international JTET conference “Sustainable Development. Culture. Education”, 

Tallina, pp.267-274. 

444

9. Salīte, I., Klepere, R. (2003) Biotism as a ground for the education of reflection in teacher 

education. JTET Volume 3, 2003, Daugavpils: ISE, DU, pp.44.-58. ISSN 1407 – 8724 

10. Salīte, I., Salītis, A., Klepere, R. (2002) Developing curriculum for teacher education toward 

sustainability. Proceedings EMSU, Grahamstown: EMSU. pp.405-421. 

11. Belousa, I., Klepere, R. (2002). Learning styles in pre-school education: A base for children‟ 

spirituality and sustainable development. Starptautiskās konferences “Child‟s Identity Formation in 

Preschool Age” rakstu krājums, Liepāja, Latvija: Liepa, 48.-60.lpp. 

Zinātniskie projekti 

Starptautiskie zinātniskie projekti 

1. Grabovska, R., SOCRATES programmas Comenius 2.1. projekts „Inspire School Education by Non 

formal learning”, īstenošanas laiks 2008.-2009. gads. Projekta reģistrācijas Nr. dalība projektā un 

projekta aktivitāšu īstenošana. 

2. Grabovska, R., SOCRATES programmas Comenius 2.1. projekts “ICTime - ICT as a Tool of 

Intercultural and Media Education” Projekta reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT- 

COMENIUS-C21, īstenošanas laiks: 2006.gada 1.oktobris – 2009.gada 30.septembris; dalība 

projektā un projekta aktivitāšu īstenošana. 

3. Grabovska, R., 2006. - 2008. SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts “Education for 

Change – education for sustainable development with focus on local collaboration” Projekta 

reģistrācijas Nr. 29350-IC-1-2005-1-SE-COMENIUS-C21; dalība projektā un projekta aktivitāšu 

īstenošana: 

4. Grabovska, R., kopš 2000.g., UNESCO/UNITWIN projekts pie Jorkas universitātes “Skolotāju 

izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgu attīstību” 

5. Grabovska, R., 2002. gada jūnijs, ERASMUS projekts “EAPEA 21” Leidene (Nīderlande) 

Latvijas mēroga zinātniskie u.c. projekti 

1. Grabovska, R., 2005.-2008.g. Eiropas Sociālā fonda projekts “Doktorantūra un maģistratūra estudiju 

tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas mērķiem RTU, DU, LPA”, projekta identifikācijas Nr. 

VPD1/ESF/PIAA/04/APK/323210061/0007, līdzdalība. 

2. Grabovska, R., 2005.-2008.g., LZP pētījums “Ilgtspējīgas izglītības modelis holistiskā skatījumā” 

Nr.05.1915, līdzdalība; 

3. Grabovska, R., 2005. IZM projekts “Izglītības ilgtspējīgai attīstībai problēmas un perspektīves 

uzsākot ANO izsludināto desmitgadi no 2005. –2014. gadam. (2005), līdzdalība; 

4. Grabovska, R., 2003. g. Silenes dabas parka dabas aizsardzības plāna izstrāde, VAS “Latvijas Valsts 

meţi”, uzraudzības grupa. 

5. Grabovska, R., 2002.g., Latvijas ZA pētījumu projekts “Skolotāju izglītības pārorientēšana uz 

ilgtspējīgas attīstības stratēģiju Latvijā”, reģistrācijas Nr. 347, līdzdalība; 

6. Grabovska, R., 1999.-2004. Latvijas Ornitoloģijas Biedrības (LOB) projekta “Latvijas putnu 

atlants”(1999.-2004.) – Daugavpils grupas koordinatore 

7. Grabovska, R., 2001. lietišķais pētījums Nr. 4 “Sākumskolas skolotāju pieredze, iesaistot skolēnus 

mācību sasniegumu pašizvērtēšanā”, Izglītības un Zinātnes ministrijas valsts pētījumu projekts 

“Skolēna pašvērtējuma nozīme mācību motivācijas veidošanā daţādos mācību priekšmetos 

sākumskolā”, līdzdalība; 

8. Grabovska, R., 2001/ 2002 Pedagoģiskais eksperiments “Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas 

modelis un dokumentācija mācību sasniegumu atspoguļošanai 1.- 4. klasēs”, līdzdalība darba grupā. 

II PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

Vadītie maģistra darbi: 5 

445

Vadītie bakalaura darbi: ~ 60 

Docētie studiju kursi: 10 

Bakalaura profesionālo studiju programmas “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs” 

Bērnu iepazīstināšana ar dabu 3 KP, Dabas zinības un to mācību metodika 3 KP, Integrēto mācību metodika 

2 KP, Projektu izstrāde un vadība 1 KP, Plenērs 1 KP, Mācību prakse dabas zinībās 1 KP 


Izglītības filosofija: Izglītība ilgtspējīgai attīstībai 2 KP, Vides izglītības pamatskolā teorētiskie pamati 2 KP, 

Vides izglītības pamatskolā teorētisko pamatu aprobācija 2 KP, Holistiskā pedagoģija: Vides pedagoģija 2 

KP, Holistiskā pedagoģija: Integrētā pieeja izglītībā 2 KP 

Izstrādātās studiju programmas 

2006, Profesionālo studiju programmu “Pirmsskolas skolotājs”, “Pamatizglītības skolotājs” 

reakreditācijas darba grupa. 

III CITAS AKTIVITĀTES 

Zinātniskās sadarbības tīkli 

1. Grabovska, R., kopš 2007.g., biedrības „Ilgtspējīgas izglītības institūts” koordinatore. 

2. Grabovska, R., kopš 2004.g., Daugavpils Universitātes Jauno Zinātnieku asociācijas (DUJZA) 

dalībniece 

3. Grabovska, R., 2000.- 2002., Latvijas Vides izglītotāju asociācijas valdes locekle 

Kvalifikācijas celšana 

1. Grabovska, R., 2006.g. promocijas darbs “Ilgtspējības princips skolotāju izglītībā” 

2. Grabovska, R., 2001.g. – 2004.g., Doktora studijas, Daugavpils universitāte; 

3. Grabovska, R., 2002. janvāris – maijs mācību programma “Sabiedrības iesaistīšanās vides politikas 

veidošanā” (finansētājs Lielbritānijas vēstniecība), dalībnieces sertifikāts; 

4. Grabovska, R., 2000. 6.-10. novembris projekta “Step by step” ietvaros starptautisks seminārs 

“Lietišķie pētījumi, to organizēšanas metodika”, Viļľa, Lietuva, sertifikāts; 

5. Grabovska, R., 2000. maijs-augusts Vides Izglītotāju asociācijas seminārs “Vides izglītības centra 

attīstības plānošana”, sertifikāts; 

6. Grabovska, R., 1999. – 2000. ”Izglītība Pilsoniskai Sabiedrībai” semināru cikls “Metodes efektīvai 

mācību un sadarbības procesu vadīšanai”, sertifikāts; 

7. Grabovska, R., 1997-1999, Maģistra studijas, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte; maģistra darbs 

“Vides izglītības aspekts kā alternatīva personības attīstībā un priekšnosacījums ekofīlijas 

veicināšanai un ekfobijas pārvarēšanai sākumskolā” Pedagoģijas nozare, vides izglītības pamatskolā 

apakšnozare. 

IV. ORGANIZATORISKĀ DARBĪBA (par pēdējiem 6 gadiem) 

Zinātnisko struktūrvienību vadība 

1. Grabovska, R., 2001.-2004.g., DU IVF (pirms tam Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes) 

studiju programmas “Sākumskolas skolotājs” izpilddirektore 

Starptautisko un Latvijas konferenču organizācijas komitejas 

1. Grabovska, R., 2008.g. 15.-17. maijs, Daugavpils universitātes 50. Starptautiskās zinātniskās 

konferences rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte) 

446

2. Grabovska, R., 2006.g. 27. – 28.aprīlis, Daugavpils universitātes 48. Jauno zinātnieku konferences 


3. Grabovska, R., 2005.g. 21. – 22.aprīlis, Daugavpils universitātes 47. Jauno zinātnieku konferences 


4. Grabovska, R., 2004.g. 21. – 22.aprīlis, Daugavpils universitātes 46. Jauno zinātnieku konferences 

organizācijas rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils Universitāte) 

5. Grabovska, R., 2003.g. 11. – 14.maijs, 1.Starptautiskās JTET konferences “Sustainable 

Development. Culture. Education” organizācijas rīcības komitejas dalībniece, (Daugavpils 


Zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas 

Grabovska, R., kopš 2005.g., Daugavpils universitātes ikgadējās Jauno zinātnieku konferences rakstu 


Piedalīšanās DU koleģiālās institūcijās 

1. Grabovska, R., kopš 2007.g. „Pirmsskolas skolotājs” padomes locekle, akadēmiskās maģistru studiju 

programmas „Pedagoģija” padomes locekle. 

2. Grabovska, R., kopš 2006.g. profesionālas bakalaura studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs” 

padomes locekle 

3. Grabovska, R., 2001.-2004., 2006.g., IVF domes locekle 

4. Grabovska, R., 2001.-2004.g., DU IVF (pirms tam Pedagoģijas un Psiholoģijas fakultātes) studiju 

programmas “Sākumskolas skolotājs” izpilddirektore 

2008. gada 17.aprīlī Rudīte Grabovska 

447

VALĒRIJS MAKAREVIČS 

Parādes, 1 

LV 5401, Daugavpils 

Tel. 5428636 

E-pasts: valerijs.makarevics@du.lv 


Dzimšanas vieta un gads: 1951.gada 25.maijs, Daugavpils raj. 

IZGLĪTĪBA 

1992.g. nostrificējies Dr. psiholoģijā 

1992.g. Psiholoģijas zinātľu kandidāts 

1986.-1989.g. Latvijas universitātes aspirants 

1968.-1974.g. Fizikas un matemātikas skolotāja diploms Daugavpils Pedagoģiskajā institūtā 


Kopš 2006.g. DU Ilgtspējīgas izglītības institūts, vecākais pētnieks 

2003 - 2006.g. Daugavpils universitātes pedagoģiskās psiholoģijas katedras docents 

2000 -2003.g. Daugavpils universitātes psiholoģijas katedras docents 

1996 – 2000.g. DPU psiholoģijas katedras docents 

1993 -1996.g. DPU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docents 

1989 -1993.g. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes psiholoģijas katedras vec. pasniedzējs 

1980 -1986.g. DPI Pedagoģijas un psiholoģijas katedras laborants 

1979 -1980.g. Latvijas Kinoamatieru biedrības Kinoamatieru kluba - laboratorijas vadītājs 

1976 -1979.g. Daugavpils rajona Medumu palīgskolas audzinātājs 

1974 -1976.g. Krāslavas rajona Eţezeru pamatskolas fizikas un matemātikas skolotājs 

ZINĀTNISKĀ DARBA TĒMA 

Tolerance kroskulturālā kontekstā 

Uz ilgspējību orientēta pētnieka identitāte 

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

448

1. PIEDALĪŠANĀS KONFERENCĒS 

Makarevičs, V. 2008. 24. – 25. aprīlis (Sankt-Peterburga, Krievija) piedalīšanās starptautiskajā 

zinātniskajā konferencē „Tolerance and Intolerance in the Modern Society: the East – the West”. 

Nolasīts referats „Tolerance Demonstration among the Students of Southern Latvia and Sweden” 

Makarevičs, V. 2008. 22.-23. februāris (Rēzekne, Latvija) piedalīšanās starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē „Sabiedrība, integrācija, izglītība”. Nolasīts referats „Formation of identity of the teacherresearcher”. 

Makarevičs V. 2007. 17.-21. oktobris (Daugavpils, Latvija) piedalīšanās 

5. starptautiskajā konferencē „PERSON, COLOR, NATURE, MUSIC”. Nolasīti divi referati: „Dzejas 

darba autora personības krāsu-skaľu analīze” un „Jaunā pētnieka profesionālās identitātes veidošana”. 

Makarevičs V. 2007. 30. maijs – 2. jūnijs (Debrecena, Hungārija) piedalīšanās 

5. starptautiskajā JTET konferencē. Nolasīts referats „Development of Professional 

Identity of the Young Scientists” . Publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2007. 10. – 11. maijs (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

„Iracionālais, mistiskais, noslēpumainais kultūrā”. Nolasīts referats „Dzejas krāsu analīze”. 

Makarevičs V. 2007. 3. – 6. maijs (Klaipēda, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā 

konferencē „Changing Education in a Changing Society”. Nolasīts referats, publicēts raksts 

„The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the Researcher”. 

Makarevičs V. 2006. 27. oktobris (Šauli, Lietuva) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

„Teacher‟s training in the 21st century: Changes and perspectives”. Nolasīts referāts „Adult Dyslexia 

and pedagogical implications”. 

Makarevičs V. 2006. 31. maijs – 3. jūnijs (Helsinki) piedalīšanās 4. starptautiskajā 

JTET konferencē „Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība.” Uzstāšanās ar referātu 

„Tolerance un skolotāja kultūra”. 

Makarevičs V. 2005. 3.-8. jūlijs (Granāda ,Spānija) piedalīšanās 9. Eiropas psiholoģijas kongresā. 

Posters, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2005. 21.-23.jūlijs (Halle Vācija) piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Stress and 

Anxiety Research Society”. Posters, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2005 22.-26..maijs (Vechta ,Vācija) piedalīšanās starptautiskajā konferencēs 

„Sustainable development. Culture and Education. Holistic Education”.Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2005. 18.-21. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 4.starptautiskajā konferencēs „Person. 

Color. Nature. Music” Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2005. 8.-10. maijs (Klaipēda) piedalīšanās ATEE starptautiskajā vasaras 

universitātē: “ Changing education in a changing society : EUROPE 15+10”, Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2004. 25.-26. novembris (Viļľa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē " 

Personības psihosociālā attīstība”. Nolasīts referāts plenārsēdē. 

Makarevičs V. 2004. 13.-16. septembris (Sudaka, Ukraina) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “ 

Migrācija Eiropā : politiķu un zinātnieku dialogs”. Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2004. 18.-22. jūlijs (Groningena) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “12-th 

European Conference an Personality”. Posters, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2004. 1.-2. jūnijs (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “ Drošība un 

tautas attīstība”. Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2004. 6. februāris (Rīga) piedalīšanās Latvijas Universitātes 62. konferencē 

(Pedagoģijas sekcija). 

449

Makarevičs V. 2004..29.janvāris (Rīga) piedalīšanās Latvijas Universitātes 62.konferencē 

(Psiholoģijas sekcijā). Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2003. 9. maijs (Šauļi) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Teacher education in 

XXI century: Changing and perspectives.” Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2003. 23.-24. aprīlis (Liepāja) piedalīšanās starptautiskajā konferencē: “Pedagoģija: 

teorija un prakse” . Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2002. 6. decembris (Viľa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Personības 

attīstība un garīgā veselība”. Nolasīts referāts plenārsēdē, sekcijas vadīšana. 

`Makarevičs V. 2002. 22.-25. augusts (Tartu) piedalīšanās 5. starptautiskajā Baltijas psihologu 

konferencē. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 2002. 15.-18. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 3.starptautiskajā konferencē “Person. 

Color. Nature. Music.” Nolasīts un publicēts referāts. 

Vakarevičs V. 2001. 26.-27. oktobris (Viļľa) piedalīšanās starptautiskajā konferencē 

“Austrumlietuvas tautas mazākumu attīstībā” . Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2001. 5..maijs. (Daugavpils) piedalīšanās starptautiskajā konferencē „Tautas atmiľa 

un kultūra”. Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2000.g. 30. novembris - 2.decembrim. (Šauļi) piedalīšanās starptautiskajā 

konferencē “Disabled Children in the Context of Changes in the Educational System”. Nolasīts 

referāts. 

Makarevičs V. 2000. 6.-9. oktobris (Rīga) Piedalīšanās 2.starptautiskajā Baltijas psihologu 

konferencē “New Developments in Psychology in the Baltics: Theory and Practice” . 

Makarevičs V. 2000. 18.-20. maijs (Daugavpils) piedalīšanās 2. starptautiskajā zinātniskajā 

konferencē “Cilvēks. Krāsa. Daba. Mūzika”. Nolasīts un publicēts referāts “Tolerance as a 

Psychological Phenomenon”. 

Makarevičs V. 2000. 4.-7. maijs (Klaipeda) piedalīšanās ATEE starptautiskajā pavasara universitātē 

“Today's reforms for tomorrow's school's” Nolasīts un publicēts referāts. 

Makarevičs V. 2000. 27.-28. aprīlis. (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē. 

Sekcijas vadīšana, nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 2000. 2.-3. marts (Rēzekne) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Integration 

problems of the Baltic Region Countries on their was to the European Union” Nolasīts referāts, 

publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1999. 29. novembris (Visaginas) piedalīšanās Visaginas zinātniskajā konferencē 

Lietuvā “Mācību stunda. Sistēma. Analīze.” Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1999. 20. oktobris (Daugavpils) piedalīšanās zinātniskajā seminārā “DPU – laiks. 

Skolotājs”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1999. 6. maijs (Daugavpils) piedalīšanās zinātniskajā seminārā “XX gs. psiholoģija: 

problēmas un to risināšanas perspektīvas” . Darbs semināra orgkomitejā, nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 1999. 26.-27. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē. 

Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 1998. 5. maijs (Riga) piedalīšanās republikas zinātniskajā konferencē “Skolotājs 

Latvijas skolā”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1998. 29.-30. aprīlis (Rīga) piedalīšanās Baltijas valstu konferencē “Sākam mācīties: 

pieredze, problēmas, risinājumi”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

Makarevičs V. 1998. 27.-28. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU zinātniskajā konferencē 

Daugavpils (Latvija). Nolasīts referāts. 

Makarevičs V. 1998. 22. aprīlis (Daugavpils) piedalīšanās DPU Mākslu katedras rīkotajā 

starptautiskajā zinātniskajā seminārā. Nolasūts referāts. 

Makarevičs V. 1997. 11.-12 .novembris (Minska) piedalīšanās starptautiskajā konferencē “Пути 

развития общеобразовательной школы”. Nolasīts referāts, publicētas tēzes. 

450

Makarevičs V. 1997. 21.-24 jūnijs (Rīga) piedalīšanās Vasaras psiholoģiskā universitāte. 

Uzstāšanās par simboliem mākslā. 

2. PUBLIKĀCIJAS 

STARPTAUTISKI RECENZĒTI IDEVUMI EIROPAS MĒROGĀ 

Makarevich, V.(2007) The Teacher as the Scientists: Development of Identity of the Researcher. Spring 

University,2. Klaipeda University, Klaipeda. 163-169 p.p. 

Makarevičs, V., Dombrovskis, V.(2006) Migration und Toleranc. Migration in Europa: Soziologische und 

psihologische forschungen. Kiev, 159-176 ss. 

Makarevičs, V. (2005) Psychological Basis of the Tolerance Pedagogy. :Personal.Color.Natur. 

Music.Scientific Articles of the Fourth International Conference, Daugavpils,.May 18-.21,2005. Daugavpils 

University, 134-145 lpp. 

Макаревич, B. (2004) Толерантность и проблема психологической безопасности. Drošība un tautas 

attīstība. Starptautiskās zinātniskās konferences (2004.g. 1.-2.jūnijs) rakstu krājums. Daugavpils, 141-149 

lpp. 

Makarevičs, V. (2003) Толерантностъ как проявление культуры учителя ХХ1 века. Teacher Education 

the 21 Century : changes and perspectives. Šiauliai, 173-179 lpp. 

Makarevičs, V., Stičinskis, J. (2002) The Method for Research of Tolerant Statements. Scientifical articles of 

the 3-rd international conference “Person. Color. Nature. Music” may 15-18, 2002, Daugavpils University, 

pp.12-20. 

Makarevičs, V. (2000) Tolerance as a Psychological Phenomenon: Raising the Problemю Scientifical articles 

of the second international conference “Person. Color. Nature. Music”, May 18-20, 2000, Daugavpils 

Pedagogical University, pp. 33-40. 

Dombrovskis, V., Makarevičs, V., Maslova, M. (2000) Tolerance and its manifestations with the secondary 

school pupils in the process of intergroup perception. Proceedings of the Association for Teacher Education 

451

in Europe Spring University: Today's reforms for tomorrow‟s school's, Klaipeda (Lithuania), 4 th -7 th May, 

2000, Klaipedos Universitetas,. 70-75. p.p. 

ZINĀTNISKIE RAKSTI BALTIJĀ 

Makarevičs, V. (2006) Psiholoģiskā drošība un tolerance. Sociālo zinātņu vēstnesis, 2006, Nr.1.Daugavpils, 

87-111 lpp. 

Makarevičius, V. (2004) Ontogenetic peculiarities in the devolopment of creative imagination Ugdymo 

psichologija 2004 m.N.1,.p.p.39-47. 

Makarevičs, V. (2003) Tolerance un demokrātiskā izglītība. Pedagoģija: teorija un prakse. Rakstu krājums, 

1 daļa, Liepāja, 166-175 lpp. 

Makarevich, V., Maslova, M. (2002). Personality Corelates of Tolerance. Psychology in the Baltics: At the 

Crossroads. Abstracts from the 5-th International Baltic Psychology Conferece.August 22-25, 2002 in Tartu, 

Estonia. Tartu , pp. 38 

ZINĀTNISKIE RAKSTI LATVIJĀ 

Makarevičs, V. (2008) Skolotāja-pētnieka identitātes veidošana. Sabiedrība, integrācija,iIzglītība. 

Starptautiskās zinātniskās konferences materiāli 2008.g. 22.-23. februāris. Rēzekne, 63-70 lpp. 

Makarevičs, V. (2004) Personības tolerances korelācija Pedagoģija : Izglītības zinātnes un pedagoģija 

mūsdienu pasaulē. Rīga, Latvijas Universitāte, 43-50 lpp. 

Makarevičs, V. (2001) Tolerance as a psychological Problem. Tolerance u citas psiholoģiskās un 

pedagoģiskās problēmas. Daugavpils, 2001. lpp. 29-38 

452

Makarevičs, V. (2001) Modern psychology, it‟s problems and prospects. Tolerance un citas psiholoģiskās un 

pedagoģiskās problēmas, Daugavpils, 2001. lpp. 94-96 

Makarevičs, V. (2000) Psiholoģija skolā: no priekšmeta ar problēmām līdz problēmām bagātam priekšmetam 

Skolotājs, Nr. 6 2000, 33.-34.lpp. 

Макаревич, В. (1999) Краткое введение в психоанализ. психоанализ. Краткое введение в психоанализ, 

1-133 с. 

Макаревич, В. (1999) Мальчик из города N. Краткое введение в психоанализ. Даугавпилс, 134-143 с. 

Макаревич, В. (1999) Приоткритая дверь в глубины бессознателъного. Краткое введение в 

психоанализ. Даугавпилс, 144-179 с. 

Макаревич, В. (1997) Приоткрытая дверь в глубины бессознательного. Даугавпилс, 45 с. 

Макаревич, В. (1996) Психология развития: предмет и задачи. Даугавпилс, 19 с. 

Макаревич, В. (1996) Исторический обзор основных теорий психического и личностного развития 

человека. Даугавпилс, 34 с. 

Макаревич, В. (1996) Методология исследовательской и диагностической работы в психологии. 

Даугавпилс, 25 с. 

Кокина,И., Макаревич, В. (1993) Психология развития человека. Даугавпилс, 104 с. 

PROJEKTI 

EIROPAS PROJEKTI 

453

Leonardo da Vinci projekts Nr. 2004-ISL /04/B/F/PP-164001. Adult screening instrument on the internet 

dyslexic; motivational strategies. Sadarbībā ar Islandes, Dānijas, Francijas, Rumānijas partneriem) (2004- 

2007.g.). 14 400EUR. Koordinators Latvijā. 

Aktivitātes projektā. 

Makarevičs, V.(2007) Grāmatas „Motivational interview strategies for people with dyslexia” tulkošana 

latviešu un krievu valodā 

Makarevičs, V., Iliško. D. (2006) Piedalīšanās seminārā Aarhusā (Dānijā) 2006.g. 27.septembrī. Pētījuma 

rezultatus prezentācija 

Makarevičs, V. Kravale M. (2006) Testa tulkošana. Eksperimenta organizēšana. Datu apstrāde. 

Makarevičs, V. (2006) Semināra organizācija Daugavpilī. 16.-18. maijs. 

Makarevičs, V. , Maslova M.(2006) Piedalīšanās seminārā Parīzē. 26.-27. maijs. 

Makarevičs, V. (2004) Piedalīšanās seminārā Rejkjavikā 5.-6. novembris. 

LATVIJAS PROJEKTI 

Makarevičs, V. (2007) IZM projekts Karjeras attīstības atbalsts reģionālajā universitātē ilgtspējīgas 

attīstības un nodarbinātības veicināšanai (vad. doc. E.Olehnoviča). Pētnieks. 

Makarevičs, V. (2006) IZM projekts Uz ilgspējību orientēta ptnieka identitāte maģistra studiju programmās 

psiholoģijā un pedagoģijā Daugavpils Universitātē (vad. prof. Pipere A.). Pētnieks. 

Makarevičs, V. (2003-2005) LZP grants :Tolerance kroskulturālā kontekstā. Projekta vadītājs. 

Makarevičs, V. (1998-2002) LZP grants: :Tolerances sociāli psiholoģiskās problēmas pedagoģiskais process. 

Projekta vadītājs. 

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA 

Novadīti 65 maģistra darbi 

Lekciju un semināru vadīšana 

Psiholoģijas teoriju vēsture 

Psihoanalītisko teoriju apskats 

454

Attīstības psiholoģija 

Pedagoģiskā psiholoģija 

Mākslas psiholoģijas problēmas 

Tēla psiholoģija 

Projektīvie testi 

Mākslas psiholoģija 

Personības izaugsmes tehnoloģijas 

Studiju kursu programmu izstrādāšana 

Psiholoģijas bakalaura akadēmiskajā programmā 

Attīstības psiholoģija 

Pedagoģiskā psiholoģija 

Juridiskā psiholoģija 

Tēla psiholoģija 

Projektīvie testi 

CITAS AKTIVITĀTĒS 

Makarevičs, V. (2007) Iepazīšanās ar profesionālās izglītības sistēmu Norveģija. 2.-8. jūlijs. 

Makarevičs, V. (2006) Iepazīšanās ar profesionālās izglītības sistēmu Vacijā un Holandē. 3.-9. jūlijs. 

Makarevičs, V. (2001) Rakstu krājuma “Tolerance un citas psiholoģiskās un pedagoģiskās problēmas” 

redaktors. 

29.04.2008. 

455

ILONA MIČULE 

Adrese: 

Parādes iela 1-432 

Daugavpils, LV 5401 

Telefons: (+371) 65427411; (+371) 65428636 

Fakss: (+371) 65427411 

E-pasts: ilona.micule@du.lv 


Curriculum Vitae 

2006.g. - doktora grāds (Ph.D) reliģijas izglītībā, Fordamas universitāte (Fordham University), Ľujorka, ASV 

2002.g. - pamatskolas angļu valodas skolotāja diploms, Daugavpils Universitāte 

1999.g. - maģistra grāds (Master of Arts) reliģijā un reliģijas izglītībā, Fordamas Universitāte (Fordham 

University), Ľujorka, ASV 

1998.g. - vēstures bakalaura grāds kultūrvēsturē un kultūrvēstures skolotāja diploms, Rēzeknes Augstskola 

1994.g.- atestāts par vidējo izglītību, Preiļu 1.vidusskola 


2008.g. marts – Daugavpils universitāte, Izglītības un vadības fakultāte; prodekāne 

456

2007.g. septembris - Daugavpils universitāte, Ilgtspējīgas izglītības institūts; pētniece 

2006.g. – 2007.g. Daugavpils universitāte, Ilgtspējīgas izglītības institūts; vadošā pētniece, zinātniskā 

sekretāre 

2004.g. - 2006.g. Fordamas universitāte (Fordham University, Graduate School of Religion and Religious 

Education), Ľujorka, ASV; doktorantūras (Ph.D) studiju programmas sekretāre 

2003.g- 2004.g. - Rīgas 31. vidusskola; angļu valodas skolotāja un klases audzinātāja 

2002.g.- 2003.g. - Rīgas 1. internātskola; angļu valodas skolotāja 

2002.g. - Aglonas Katoļu ģimnāzija; mācību iestādes vadītāja vietniece mācību darbā 

1999.g.- 2002.g. - Aglonas Katoļu ģimnāzija; angļu valodas, vēstures, ētikas, ticības mācības skolotāja un 

klases audzinātāja 

1998.g.-1999.g. – Fordamas universitāte (Fordham University, Graduate School of Religion and Religious 

Education) (Ľujorka, ASV); maģistra (MA) studiju programmas sekretāre 

ZINĀTNISKĀ DARBĪBA 

KONFERENCES 

Mičule, I. 2008.g. 24. – 26. februāris (Rīga, Latvija). Piedalīšanās UNESCO organizētajā sagatavošanās 

starptautiskajai izglītības konferences 48. sesijai Eiropas un Ziemeļamerikas reģionā „Iekļaujošā izglītība: no 

politiskā dialoga līdz saskaľotai darbībai” konferencē. Ziľotāja darba grupā. 

Mičule, I. 2007.g. 8.novembris (Rīga, Latvija). Piedalīšanās zinātniski praktiskajā konferencē “Izglītības un 

mācību programmas: teorija un prakse”. 

Mičule, I. 2007.g. 16.-19.oktobris (Daugavpils, Latvija). Starptautiskā studentu konference “Let‟s live 

together, let‟s live sustainably”. Darbs konferences orgkomitejā. 

457

Mičule, I. 2007.g. 2.- 6.jūlijs (Durbāna, Dienvidāfrikas Republika) 4.Vispasaules vides izglītotāju kongress 

“Learning in a Changing World”. Referāts “Learning Environment in the Context of Non-formal Education” 

(kopā ar Mārīti Kravali). 

Mičule, I. 2007.g. 30.maijs-2.jūnijs (Debrecena, Ungārija) 5. starptautiskā Journal of Teacher Education and 

Training konference “Sustainable Developmen. Culture. Education”. Referāts “Analysis of problems of 

sustainable development: Students‟ view” (kopā ar Mārīti Kravali); posteru prezentācijas vadīšana un 

plenārsēdes vadīšana. 

Mičule, I. 2007.g. 3.-4.maijs (Daugavpils) Daugavpils Universitātes 49. jauno zinātnieku (DUJZA) 

konference. Pedagoģijas darba grupas „Mācību process un bērna attīstība pirmsskolā” vadītāja. 

Mičule, I. 2007.g. 15.-16.marts (Latvija, Rīga) Starptautiskā zinātniskā konference “Dabaszinību didaktika 

šodien un rīt”. Darba grupas/seminārnodarbības par dzimumu līdztiesības aspektiem dabaszinātľu 

priekšmetos vadītāja, līdzautore referātam un publikācijai “Dzimumlīdztiesība dabaszinātľu mācību 

priekšmetos: EQUAL projekta “Profesiju segregācijas cēloľu mazināšana”. 

Mičule, I. 2006.g. 29.novembris - 1.decembris (Parīze, Francija) UNESCO kolokvijs “Universities as centres 

of research: An endangered species?” Novērotāja. 

Mičule, I. 2006. 24.-26.augusts (Daugavpils) 56. starptautiskais fenomenologu kongress “Rethinking 

education in the perspective of life”. Darbs orgkomitejā. 

PUBLIKĀCIJAS 

Belousa, I., Micule, I. Experience of the Institute of Sustainable Education. Faculty of Education and 

Management, in Vilela, M. & Corrigan, K. (ed.) Good Practices in Education for Sustainable Development 

Using the Earth Charter. UNESCO Education for Sustainable Development in Action, Good Practices. San 

Jose, Costa Rica: No 3: 157-161. November 2007. ISBN 978-9977-925-54-7. 

Micule, I.& Kravale, M. (2007) Learning Environments in the Context of Education. In 

Proceedings of the 4th WEEC (World Environment Education Congress). 2-6 July, 2007, 

Durban, South Africa (available at http://www.weec2007.com). 

458

Salite, I., Micule, I., Kravale, M., Ilisko D. & Stakle, A. (2007) Toward the Sustainability in Teacher 

Education: Promise of Action Research. In A.Pipere (ed.) Education and Sustainable Development: First 

Steps toward Changes. BBCC/ISE Annual collection of articles, Vol. 2, Daugavpils: Daugavpils University 

Publishing House “Saule”, pp.263-292. ISBN 978-9984-14-373-6. 

Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, D., Mičule, I. (2007) Gender Equality in Science Curriculum: 

Recommendations of Reorienting Science Education towards Sustainable Development, in Pipere, A. (ed.) 

Education and Sustainable Development: First Steps toward Changes. BBCC/ISE annual collection of 

articles, Vol.2, Daugavpils: Daugavpils University Publishing house “Saule” pp.161-174. ISBN 978-9984- 

14-373-6 

Belousa, I., Oļehnoviča, E., Iliško, Dz., Mičule, I., Fjodorova, I. Dzimumlīdztiesība eksaktajos mācību 

priekšmetos: EQUAL projekta „Profesiju segregācijas cēloľu mazināšana” pieredze. Starptautiskās 

zinātniskās konferences „Dabaszinību didaktika šodien un rīt”/ Raksti.. Rīga, RPIVA. 2007 [CD]. ISBN 

978-9984-9903-6-1. 

Mičule, I. (red.). (2006) Studenti par ilgtspējību. Daugavpils: Universitātes akadēmiskais apgāds “Saule”, 

100 lpp. 

PROJEKTI 

Mičule, I. 2007. 8.-9.janvāris (Eskisehir, Turcija) seminārs Anadolu universitātē “PhenoMETHOD – The 

Design of Phenomenological Teaching-Learning Method” (Comenius 2.1) (Turcija, Dānija, Somija, Latvija). 

Piedalīšanās projekta sagatavošanas darba grupā. 

Mičule, I. 2006.g. IZM pilotprojekts, pilotprojekts, reģ. Nr. 2.18 “Garīgums kā virssatura komponents uz 

ilgtspējību orientētā skolotāju izglītībā” (vadītāja - I.Belousa), līdzdalība. 

Mičule, I. 2006.-2007.g. Skolotāju izglītība nākotnei: PCC (Klusā okeāna piekrastes izglītības pētījumu 

konsorcija) valsts koloboratīvs pētījums un izglītība ilgtspējīgai attīstībai: problēmas un perspektīvas, uzsākot 

ANO izsludināto desmitgadi (2005.-2014.g.), sadarbībā ar ASV, Koreju, Fidţi, Jaunzēlandi (vadītāja: prof. I. 

Salīte), līdzdalība. 

Mičule, I. 2006.g. IZM grants 2.17 “Izglītības pētījumu metodoloģiskā redzējuma un pētniecisko prasmju 

attīstību veicinošas izglītības vides radīšana darbības pētījumā DU” (vadītāja: prof. I. Salīte), līdzdalība. 

459

Eiropas Kopienas Iniciatīvas EQUAL projekts “Profesiju segregācijas cēloņu mazināšana. Līguma Nr.NS- 

EQUAL-2005-1, īstenošanas laiks: 2004.-2007.g. (vad. E. Oļehnoviča), līdzdarbība. 

Pie Ilgtspējīgas izglītības institūta izveidotie tīklojumi 

2006.g.- BBCC (Baltic and Black sea Circle Consortium in educational research; Baltijas un Melnās jūras 

reģiona konsorcija izglītības pētījumos), BBCC sekretāre. 

Citas aktivitātes 

2008.g. 22.aprīlis (Daugavpils). Piedalīšanās Daugavpils un Daugavpils rajona izglītības un pašvaldību 

iestāţu dalībnieku diskusijā par iekļaujošo izglītību UNESCO nedēļas par iekļaujošās izglītības jautājumiem 

ietvaros. 

2008.g. 7.marts (Daugavpils). Piedalīšanās Sabiedrības līdzdalības projekta „Latvija 2030. Tava 

izvēle” Latgales reģiona forumā. 

2007.g. 24.-27.novembris (Stambula, Turcija). Pieredzes apmaiľa ar Alev skolas (Stambula, Turcija) 

skolotājiem, Anadolu universitātes (Turcija) un Sofijas universitātes (Bulgārija) profesoriem. 

2007. g. 16.-20.marts (Dublina, Īrija). Tikšanās un pieredzes apmaiľa ar Izglītības fakultātes 

docētājiem (School of Education, Mater Dei Institute of Education, Dublin City University). 

2007. g. 5.-8.marts (Valmiera, Rīga, Ventspils) - 4 semināru skolotājiem par tehnoloģiju un zinātľu pamatu 

izglītības jomas mācību priekšmetu (fizika, ķīmija, informātika) satura bagātināšanu vadīšana (kopā ar 

Dzintru Iliško) EQUAL projekta “Profesiju segregācijas cēļoľu mazināšana” ietvaros. 

PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA 


Daugavpils universitāte, Izglītības un vadības fakultāte 

Doktorantūras studiju programma: 

460

-- Angļu valoda (2006./2007. st.g.; 2007./2008.st.g.) 

Maģistrantūras studiju programma: 

-- Izvēlētās izglītības apakšnozares teorētisko atziņu aprobācija: Pamatskolas pedagoģija (2007./2008.st.g. 

rudens semestris). 

-- Izvēlētās pedagoģijas apakšnozares teorētisko atziņu aprobācija: Pedagoģijas teorija un vēsture 

(2006./2007.st. g. Rudens semestris) 

-- Mācību plāna teorija, izveide un izvērtējums (2006./2007.st. g. pavasara semestris) 

Bakalaura studiju programma: 

-- Kristīgā mācība un tās mācību metodika (2006./2007.st. g. pavasara semestris; 2007./2008.st.g. pavasara 

semestris) 

Maģistra darbu vadīšana – 9, recenzēšana – 9. 

Kvalifikācijas darbu vadīšana – 2, recenzēšana –2. 

IEGŪTĀS STIPENDIJAS 

Peace Scholarship Fund (ASV) piešķirtā stipendija studijām doktorantūrā Fordamas universitātē (Fordham 

University), Ľujorka, ASV (2004.-2006.g.) 

CITAS AKTIVITĀTES 

2007.g.- DU IVF studiju programmas “Profesionālās izglītības skolotājs” padomes locekle 

2007.g.- Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultātes Domes locekle 

2006.g.- DU IVF Maģistratūras studiju programmas „Pedagoģija” padomes locekle 

2006.g.- Daugavpils Universitātes Pedagoģijas zinātľu nozares profesoru padomes sekretāre 

2006.g. – Baltijas un Melnās jūras reģiona konsorcija izglītības pētījumos biedre 

461

1997.g.- Latviešu Katoļu studentu un akadēmiķu apvienības (LKSAA) “Dzintars” filistre; 1998.-1999.g., 

2006.-2008. g. - Rēzeknes vienības seniore 

Valodu prasmes: latviešu, krievu, angļu 

2008.gada 28.aprīlī Ilona Mičule 

462

1. Vārds: Svetlana 

2. Uzvārds: Ignatjeva 

3. Dzimšanas gads: 17.01.1960. 

4. Izglītība: 


Izglītības iestāde Maskavas Valsts Universitāte, Mehānikas un matemātikas fakultāte 

Datums: no 09/1977. līdz 06/1982. 

Iegūtā izglītība: Mehānika 

Diploma Nr. ИВ Nr.483492 

Izglītības iestāde Maskavas Valsts Universitāte, Mehānikas un matemātikas fakultāte 

Datums: no 09/1982. līdz 11/1986. 

Iegūtā izglītība: Fizikas un matemātikas zinātľu kandidāte 

Diploma Nr. КД Nr. 005621 

Izglītības iestāde Daugavpils Pedagoģiskā Universitāte 

Datums: 12/1992. 

Iegūtā izglītība: Latvijas Republikas fizikas doktora zinātniskais grāds 

Dr. phys. 

Diploma Nr. G-D Nr.000013 

5. Papildu izglītība/kursi: 

Izglītības iestāde Kursa nosaukums Datums: 

University of Caen, 

France 

Certification of accreditation. European 

Summer University „Innovation and 

no 06/2002. līdz 07/2002. 

463



SIA Baltijas Datoru 

Akadēmija 

6. Darba pieredze: 

business intelligence” 

“Augstskolu didaktika” (programmas 

kods 9014320052 saskaľojumā ar IZM 

Nr. 1465) 

Certificate 1846: Microsoft Solutions 

Framework būtība (programmatūras 

izstrādes projektu vadīšana) 

Datums: no 11/1985. līdz 1988. 

Darba vietas nosaukums Daugavpils Pedagoģiskais institūts 

no 10/2002. līdz 12/2002. 

no 30/10/2006. līdz 2/11/2006. 

Amata nosaukums Daugavpils Pedagoģiskā institūta zinātniski-pētnieciskā darba vadītāja 

Galvenie pienākumi Zinātniski-pētnieciskā darba nodrošināšana 

Datums: No 1988. 

Darba vietas nosaukums Daugavpils Universitāte 

Amata nosaukums Daugavpils Pedagoģiskā institūta Informātikas katedras pasniedzēja 

Galvenie pienākumi 

No 1994. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Informātikas katedras 

lektore 

No 1995. Daugavpils Pedagoģiskās universitātes Informātikas katedras 

docente 

Akādemisko studiju programmas „Datorzinātľu maģistrs”direktore 

Izstrādāti studiju kursu apraksti: 

Maģistra studiju programma “Socioloģija” 

1. Socioloģisko datu iegūšanas un uzglabāšanas tehnoloģijas 

2. Socioloģiskās informācijas apstrādes un analīzes modernās 

464

7. Līdzdalība pētnieciskos projektos 

tehnoloģijas 

Bakalaura studiju programma “Datorzinātnes” 

1. Programmēšanas valoda Java 

2. Algoritmi un datu struktūras 

3. Objektorientētā programmēšana 

4. Deklāratīvā programmēšana 

5. Matemātiskā statistika 

6. UML 

7. Programmatūras inţenierija 

Maģistra studiju programma “Datorzinātnes” 

1. Programmēšanas paradigmas, valodas un programmu izstrādes 

sistēmas 

2. Programmnodrošinājumu izstrāde 

3. Datorstatistika 

Maģistra studiju programma “Ekonomika” 

Informācijas sistēmas biznesā 

Doktora studiju programma “Ekonomika” 

Jaunākās informācijas tehnoloģijas, datu apstrāde un 

prezentēšana 

Maģistra studiju programma “Psiholoģija (sociālā psiholoģija)” 

Psiholoģiskā pētījuma organizācija, datu apstrāde un analīze 

2001-2002 Member of The European Commission Community Research FIFTH FRAMEWORK 

PROGRAMME "REG-ELIN-LAT" (IPS-1999-50053) Establishing of support network for promotion of 

innovative SMEs development of Electronic and Information Technology branches in the regions of Latvia 

NO 07.05.2007. LĪDZ 31.07.2008. PROJEKTS NR. 

2007/0078/VPD1/ESF/PIAA/06/APK/3.2.6.3./0106/0065 „Profesionālās augstākās izglītības 

programmas „informācijas tehnoloģijas” kvalifikācijas prakses sagatavošana” 

8. Svarīgākās publikācijas: 

1. Ignatjeva S., Bogdanova N ADO tehnoloģija. Izmantošana prgrammās Visual Basic un Delphi. 

Daigavpils Pedagoģiskās universitātes 9.ikgadējās zinātniskās konferences rakstu krājums. DPU, 

Saule, 2001.g. 163.-164.lpp. 

465

2. Ignatjeva S., Romanovskis T. Interactive Screen Tools for Measurements on Images of Physical 

Phenomena MPTL 8 Multimedia in Physics Teaching and learning Workshop on of the European 

Physical Society September 14 -16, 2003, Prague, Czech Republic Abstracts of oral contributions 

3. Ignatjeva S., Liberts G.Interactive screen tools of advanced physical experiment. MPTL9 Multimedia 

in Physics Teaching and learning ,Workshop of the European Physical Society September 13 -15, 

2004, Graz, Austria, Abstracts . 

4. Ignatjeva S. Java Programming for Artists. GENERATIVE ART 2004 7 th International Conference 

and Exhibition , December 13 -16, 2004, Milan, Italia, Proceedings-Volume 2, page 25-30 . 

5. Ignatjeva S. Data mining in business. 2 nd International Conference „ Information Society and Modern 

Business” July 1-2, 2005 Ventspils University College 

6. Ignatjeva S. Java programming on physics examples. MPTL10 Multimedia in Physics Teaching and 

learning, Workshop of the European Physical Society, October 5 -7, 2005, Berlin, Germany, 

Abstracts. 

7. Ignatjeva S., Drozdovs P. Teaching of Computer Science to students of not profile specialities, 

Starptautiskā konference „dabaszinātnes un matemātika Daugavpils Universitātē pagātnē un 

mūsdienās”, 2006. gada 1.-3. februārī. Tēzes. 45.-46. lpp. 

8. Ignatjeva S., Bogdanova N. (2007). Increase of Information Competence‟s Level of 

University Post Graduate Specialist. Proceedings of the 7 th Conference on Baltic Studies in 

Europe. Lüneburg, 30 – 31. 

Adrese: 

Kontaktinformācija: 

Informātikas katedra, Daugavpils Pedagoģiskā universitāte, Parādes ielā 

1, Daugavpils, LV-5400 

Tālruņa nr: tālr. 5423655, 5442871, 26466715 

Faksa nr: 5426321 

E-pasta adrese svetlana.ignatjeva@du.lv 

Paraksts ______________________ 

466

IRĒNAS ŢOGLAS 

I. Vispārīgās ziľas. 

dzīves un darba gājums. 

Dzimusi 1941.g. Rēzeknes rajona Kaunatas pagastā. 

Personas kods: 011241 – 10039 

Adrese: Jelgavā, Dambja ielā, 4 – 31, LV-3001. 

Tālr. 3025527; 9557576; e-pasts: irena@latnet.lv 

irena.zogla@lu.lv 

Valodas: latviešu, angļu, krievu – brīvi; vācu – sazināšanās un profesionālās 

literatūras lasīšana. 

Izglītība: 1960.-1965. Latvijas Valsts universitāte, Svešvalodu 

fakultāte, angļu filoloģijas studente. 

1976.-1980. Latvijas Valsts universitāte, Pedagoģijas un 

psiholoģijas katedra, aspirante. 

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 

1981.g.- Pedagoģijas zinātľu kandidāte, LVU Pedagoģijas un Psiholoģijas katedras vecākā pasniedzēja 

1987.g.- Pedagoģijas un psiholoģijas katedras docente. 

1992.g.- Zinātľu kandidāta grāds pielīdzināts LR zinātľu doktora grādam. 

1994.g.- Pedagoģijas habilitētā doktore. 

1995.g- LU Pedagoģijas un psiholoģijas katedras profesore. 

1996.g.- starptautiski akreditēta LU profesore. 

Nodarbošanās: 

1965.g. Burtnieku 8-gadīgās skolas skolotāja un direktore. 

1967.g. Kaiģu vidusskolas skolotāja. 

1968.g. Jelgavas rajona komjaunatnes komitejas sekretāre izglītības darbā. 

1972.g. Jelgavas pilsētas kompartijas instruktore mācību iestāţu darbā. 

Paralēli studijas aspirantūrā Latvijas Valsts universitātē.. 

467

1981.g. Vecākā pasniedzēja Latvijas Valsts universitātes Pedagoģijas un 

psiholoģijas katedrā, vienlaicīgi Jelgavas 1. vidusskolas skolotāja līdz 

1994.gadam. 

1987.g. Latvijas Valsts universitāte, Pedagoģijas un psiholoģijas katedras 

docente. 

1994.- 1995.g. Vienlaicīgi ar darbu LU Rīgas pedagoģijas augstskolas mācību 

prorektore. 

1995.g. līdz šim laikam - Latvijas Universitātes profesore 

1996.g. LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta profesore, Institūta 

Pedagoģijas nodaļas vadītāja. 

2001.g.LU Pedagoģijas un psiholoģijas institūta direktora vietniece. 

2004 – LU profesore. 

II. Zinātniskā darbība un publikācijas: 

LZP finansēto pētījumu projektu vadītāja – 

1994.- 1998. g. “Didaktiskās teorijas un jēdzieni: salīdzinošais aspekts”; 

1999.- “Ilgtspējīgas izglītības attīstības didaktiskais nodrošinājums”. 

Starptautisko pētījumu projektu dalībniece: 

- 1998.-1999.g. „Thematic Network of Teacher Education“, vad. 

prof.D.Kallos, Umea universitāte, Zviedrija. 

- 1999.- „COMPARE-TE“ (salīdzinošie pētījumi), vada prof. 

J.Stephenson, Monfordas universitāte, Lielbritānija. 

- Mentoru sagatavošana jauno skolotāju ievadīšanai darbā. Starptautisks projekts 128825-CP-1- 

2006-UK- COMENIUS-C21- TISSNTE 

- LZP projekta 848 vadītāja: Vispārizglītojošās skolas mācību saturs. 2005-2007. 

Latvijas projektu, programmu, ekspertu padomju, komisiju locekle: 

- LZP 12. nozaru (filosofija, pedagoģija, psiholoģija, socioloģija) nozares 

ekspertu komisijas locekle; 

- LU Pedagoģijas zinātnes nozares promocijas padomes priekšsēdētāja 

- LU pedagoģijas nozares profesoru padomes locekle. 

- 

Publikācijas kopš 1991.gada – 48, t.sk.pēdējos sešos gados: 

a) 18 raksti recenzētos izdevumos (ietverti LZP apstiprinātajā citējamo izdevumu sarakstā); 

468

) trīs publikācijas recenzētos izdevumos, kuri nav LZP citējamo izdevumu sarakstā; 

c) monogrāfija: 

Ţogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. Rec. Dr.habil. paed. I.Maslo, Dr. paed. I.Kāposta. Zin. konsultanti 

Dr.M.Killeavy (Īrija), Dr.V.Collinson (ASV).- Rīga: RaKa, 2001, 270 lpp. 

d) Populārzinātniskas publikācijas – 6. 

Piedalīšanās ar referātiem 28 starptautiskās zinātniskās konferencēs (publicētas tēzes), 

ziľojumi piecos strapaugstskolu un starptautiskos semināros. 

III. Pedagoģiskā darbība (par pēdējiem sešiem gadiem): 

1. Aizstāvēti 14 vadītie promocijas darbi. 

2. Vadīti vidēji pieci maģistra darbi gadā - pēdējos sešos gados kopā aizstāvēti vairāk, kā 

30 maģistra darbi. 

3. Vadīti vidēji četri kvalifikācijas darbi gadā – kopā 24 darbi. 

4. Izstrādāti un tiek docēti seši studiju kursi doktora, maģistra, profesionālajās 

programmās. 

5. LU Pedagoģijas studiju programmu padomes locekle. 

6. Izstrādātas 2 studiju programmas, divu programmu direktore. 

Pedagoģijas maģistra programma (80 krp.) un “Augstskolas didaktika: teorijas un prakse”, 160 

st., 4 k.p., augstskolu docētāju pedagoģiskās un psiholoģiskās tālākizglītības programma. 

IV. Organizatoriskais darbs (par pēdējiem sešiem gadiem): 

Universitāšu, Latvijas zinātnisko un akadēmisko komisiju vadītāja un locekle: 

Sešu starptautisku konferenču orgkomitejas priekšsēdētāja un locekle 

Vairāk kā 20 zinātnisko izdevumu redakcijas kolēģijas vadītāja, locekle, recenzente. 

Eiropas skolotāju izglītības asociācijas (Association for Teacher Education in Europe – ATEE) 

Administratīvās komitejas locekle. 

AERA – Amerikas izglītības pētnieku asociācijas locekle. 

Irēna Ţogla // 2000 Outstanding Scientists of the 21st Century. First Edition. – Cambridge, England: 

International Bibliographical Centre, 2002 (šķirtnē “Z”). 

Goda nosaukums: "Teicamnieks tautas izglītības darbā" 1978.g. 

Darba valodas: latviešu, angļu, krievu, vācu (nedaudz). 

2008.g. 5.janvārī I.Ţogla 

469

1. Vārds: Atis 

2. Uzvārds: Kapenieks 

3. Dzimšanas gads: 1951 

4. Izglītība: 


Izglītības iestāde Latvijas Universitāte (doktorantūra) 

Datums: no (mm/gggg) 

līdz (mm/gggg) 

02/1980 

02/1983 

Iegūtā izglītība: PHD.fiz (Dr.fiz.) 

Diploma Nr. CD No00116, 27/11/1992, (15/12/1983 PSRS diploms) 

Izglītības iestāde Latvijas Universitāte 



1970 

1975 

Iegūtā izglītība: Dipl.fiz. 

Diploma Nr. I-O No 398676, 29/06/1975 

5. Papildu pieredze/kursi: 

E-EIROPAS Padomnieku Grupas (eEurope Advisory Group) loceklis (2004-2006) 

Eiropas Latvijas delegācijas vadītājs 6. un 7. ietvara pētījuma programmu komitejās (2000) 

Latvijas valdības pārstāvis EIRO fakultātes projekts „Stīringa komisijā” (1992-1998) 

Piedalījies Latvijas Augstskolu un Zinātnes likumu sagatvošanā 1991-1997. 

470

Zinātniskais vadītājs Latvijā ES 5. Ietvara programmas projektā HERN (Higher Education 

Reform Network) 

Zinātniskais vadītājs Latvijā ES 5. Ietvara programmas projektā HYPERKNOWLEDGE 

Projekta vadītājs Latvijā ES 5. Ietvara programmas projektā “Euro Inovation Monager for CEE 

countries”. 

Projekta vadītājs Latvijā ES 6. Ievara programmas eStudiju Ekselences pētījumu tīklā 

„Kaleidoscope” 

Projekta vadītājs Latvijā ES 6. Ievara programmas pētījumu projektā STREP ELU „Enhanced 

Learning Unlimited” 

Projektu vadītājs Latvijā ES Socrates Minerva un Leonardo programmas izglītības attīstības 

projektos (skat. Tabulu 8. punktā) 

ESF projekta „Doktorantūra un maģistrantūra e-studiju tehnoloģiju jomā atbilstoši Lisabonas mērķiem 

RTU, DU un LPA” vadītājs. Projekta mērķis ir attīstīt Doktorantūras programmu E-studiju tehnoloģiju 

un pārvaldības jomā. Kopš 2005. gada. 

ERAF projekta „Pētījumi m-studiju produktu un pakalpojumu izstrādei Latvijā atbilstoši 

multimediju, telemātikas un telekomunikāciju attīstības līmenim” zinātniskais vadītājs kopš 2006. 

gada. 

5.1. ES programmas EQUAL projekts „Invalīdu nodarbinātības veicināšana”. Projekta koordinators 

vad.pētn. A.Kapenieks. 

5.2. A.S.A.P. Interreg projekta vadītājs Latvijā. Projekta koordinatore G.Jākobsone-Šľepste. 

5.3.Piedalījies Eiropas Sociālā fonda projektu sagatavošanā un īstenošanā kā eksperts: 

5.3.1. „Draudzīgi un motivējoši zināšanu sabiedrības risinājumi jauniešu ar speciālām vajadzībām 

sociālai integrācijai”, vadītāja G.Jākobsone-Šľepste. 

5.3.2. „Akadēmiskā personāla kompetences paaugstināšana datorzinātľu studiju programmu 

veidošanā”, koordinatore G.Štāle. 

5.3.3. „Augstskolu personāla apmācīšana e-studiju metoţu lietošanai iesācējiem”, vadītāja 

G.Jakobsone-Šľepste. 

471

5.3.4. „Augstskolu personāla apmācīšana e-studiju metoţu lietošanai profesionāļiem”, vadītāja 

M.Treijere. 

5.3.5. „E-studiju risinājumi profesionālās tālākizglītības IT programmas moduļu izstrādei un 

aprobācijai (MULTIMOD)”, vadītāja G.Štāle. 

5.3.6. „Informācijas Tehnoloģiju profesionālā bakalaura programmas sagatavošana nepilna laika 

studijām Vidzemes augstskolā”, koordinatore G.Štāle. 

5.3.7. „Inţenieru apmācības programmas izstrāde darbam ar CAD (Computer–aided Design – 

datorizētā projektēšana) projektēšanas programmām (IAP CAD)”, koordinators R.Gulbis. 

5.3.8. „Profesionālās tālākizglītības kursa „Organizācijas brieduma modelis” metodisko materiālu 

izstrāde un aprobācija”, koordinatore G.Štāle. 

5.3.9. „Programmatūras inţenierijas kursu docētāju kompetenču paaugstināšana atbilstoši 

starptautiskām sertifikācijas programmām”, koordinatore G.Štāle. 

5.3.10. „Tālākizglītības programma dārzu un ainavu arhitektūrā tūrisma un MVU attīstībai, lietojot 

inovatīvas e-studijas (PURENE)”, koordinators vad.pētn. A.Kapenieks. 

5.3.11. „Tālākizglītības programma MVU kapacitātes stiprināšanai, attīstot IKT infrastruktūru un 

zināšanu pārvaldību”, vadītāja G.Štāle. 

5.3.12. „Valsts mēroga nozīmīgas profesijas izvēles motivējoši un mācību veicinoši pasākumi Valsts 

policijas Policijas skolā”, koordinatore G.Štāle. 

5.4. Piedalījies Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekti projektu sagatvošanā un īstenošanā: 

5.4.1. Nr. VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1./000078/038 „Pētījumi m-studiju produktu un 

pakalpojumu izstrādei Latvijā atbilstoši multimediju, telemātikas un telekomunikāciju attīstības 

līmenim (PUMPURS)”, projekta zinātniskvadītājs. 

5.4.2. Nr. VPD1/ERAF/CFLA/05/APK/2.5.1/000077/P „Inovatīvi programmatūras inţenierijas 

spēļu risinājumi zināšanu sabiedrības prasmju attīstīšanai”, koordinators RTU vad.pētn. 

A.Kapenieks. 

6. Valodu prasme (vērtējot no 1 – 5 (1 – vāji; 5 – brīvi)): 

Valoda Lasītprasme Runātprasme Rakstītprasme 

Latviešu 5 5 5 

Angļu 5 5 5 

Krievu 5 5 4 

Vācu 5 5 3 

7. Darba pieredze: 



2006 

pašlaik 

Darba vietas nosaukums Rīgas Tehniskā Universitāte 

Amata nosaukums RTU Tālmācības Studiju Centra vadošais pētnieks 

472

Galvenie pienākumi 



2. veikt pētījumus un jaunu e-kursu izstrādi pētījumu un 

attīstības projektu ietvaros 

3. organizēt e-kursus un attīstības projektus 

2007 

pašlaik 


Amata nosaukums RTU Tālmācības Studiju Centra doktorantūras studiju 

programmas eStudiju Tehnologijas un parvaldība vadītājs 



1997 

pašlaik 


Amata nosaukums RTU Tālmācības Studiju Centra direktors 

Galvenie pienākumi 1. vadīt RTU Tālmācības centru 

Datums: no (12/1991) 

līdz (03/1997) 

2. veikt pētījumus un jaunu e-kursu izstrādi pētījumu un 

attīstības projektu ietvaros 

3. organizēt e-kursus un attīstības projektus 

(12/1991) 

(03/1997) 

Darba vietas nosaukums Izglītības un zinātnes ministrija 

Amata nosaukums Augstākās izglītības un zinātnes departamenta direktors 

Galvenie pienākumi 1. vadīt Augstākās izglītības un zinātnes departamentu 

2. organizēt Augstskolu likuma sagatavošanu. 

473

3. organizēt Tirgus orientēto pētījumu programmu 

8. Cita nozīmīga informācija (piem. Publikācijas vai kompetences saistībā ar projektā 

veicamajiem pienākumiem): 

8.1. Atis Kapenieks, Ilmārs Slaidins, Bruno Zuga, Aivars Pakalns, karlis Patjanko,Ivars Kauss, Marett 

Meriste, Anthony J. Pratt, Peter Chatterton, Maira Lescevica, Janis Leilands, Roberts Miglans. New 

Multimedia & Internet Open Distance Learning course development –“Business Planning for 

Open Markets” Baltic IT&T conference proceedings, April 1999, pp.87-89. 

8.2. Dr. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Peter Chatterton. Virtual University Solutions and Multimedia 

Technologies – New Effective Instruments for University Modernization. Proceedings of World 

Congress EUNIS 2000, Poznan, April 2000, 6 pages. 

8.3. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Ilze Buligina, Peter Chatterton. New IT-based 

Virtual Solutions for Learning and University Development. Baltic IT&T conference 

proceedings, April 2000, pp.87-89 

8.4. Dr. Atis Kapenieks, Dr. Ilmārs Slaidins, Mr. Bruno Zuga, Karlis Patjanko, Roberts Miglans. New 

Multimedia Internet Based Solution for ODL in Riga Technical University”. Proceedings of 2 nd 

Scientific Workshop KTH, Stockholm, October 2000, 5 pages (in Internet) 

8.5. Dr. Atis Kapenieks, Dr. Ilmārs Slaidins, Mr. Bruno Zuga, Karlis Patjanko, Roberts Miglans. Recent 

IT applications in ODL – New Horizons for University Development. Proceedings of Distance 

Education for Lifelong Learning in 21 st Century, Riga, October 2000, 2 pages. 

8.6. Bruno Zuga, Karlis Patjanko, Atis Kapenieks. New Interactive Multimedia Teaching CD-ROM 

Development in Virtual Environment . DETECH, December, 2000, Vienna, Austria, 4 pages. 

8.7. Slaidins, A. Kapenieks. Distance Education and collaboration in engineering education. 2 nd Baltic 

Region Seminar on Engineering Education. Seminar Proceedings. Riga, Latvia, 26-28 September, 

1998. P.85-87. 

8.8. Atis Kapenieks, Valdis Egle, Vilnis Dimza, Janis Cakste. Research Reform in Latvia – 

Evaluation, Legislation, and Trends. Proceedings of International Conference Higher Education, 

Research and Industry in European Economics in Transition organised by United Nations Economic 

Commission for Europe, 6-7 October 1997, Riga, 6 pp. 

8.9. Atis Kapenieks. EU Education and Research Programmes for SME Development - Examples in 

Latvia. Proceedings of International Conference and Exhibition. The Fourth ICECE Forum in 

Riga, Latvia. 3-6 Sept. 1998. 3 pp. 

8.10. Atis Kapenieks. Latvijas projekti ES pētījumu programmās - panākumi un problēmas. 

Koferences materiāli. Konference Projektu vadīšana Latvijā šodien, problēmas un risinājumi. 1998. 

gada 31. Oktobrī, Rīgā. 3 lpp. 

8.11. Atis Kapenieks. Kas fiziķiem jādara, lai gūtu panākumus laikmetā, pārejot uz informācijas 

sbiedrību. Latvijas Fizikas biedrības konferences materiāli. Daugavpils, 1998. gada jūnijs, 2 lpp. 

8.12. Atis Kapenieks. Lessons from Implementation of Law of higher Education Establishments in Higher 

Education Developments in Latvia . IMHE Seminar. 11-13 May 1998. Organisational Structures 

and the Academic / Administrative Interface. Tartu. Estonia, 5 pp. 

8.13. Bruno Zuga, Atis Kapenieks and Ilmars Slaidins. E-learning and Knowledge Management: 

Similarities and Differences, Proceedings of International Conference “Lifelong Learning – a 

Challenge for All”, University of Latvia, 2002 nov 8-9, 3 pages 

474

8.14. Atis Kapenieks, Marite Kirkova, and Bruno Zuga. Teamwork in E-learning Development Projects 

in Teleworking Environment. Proceedings of TELEBALT conference, Vilnius 2002, 5 pages 

8.15. Strazds, A. Kapenieks: "Automated satisfaction measurement for e-learning target group 

identification", IEEE Multidisciplinary Engineering Education Magazine, Vol. 3, NO. 1, September 

2007 

8.16. Strazds, A. Kapenieks: "A new automated method of e-learner's satisfaction measurement", 

ISSN: 1863-0383, International Journal of Emerging Technologies in Learning, Vol 2, No 2 (2007) 

8.17. Strazds, A. Kapenieks: "Automated satisfaction measurement for e-learning target group 

identification", International Conference on Interactive Computer Aided Blended Leaning (ICBL 

2007), Florianopolis, Brasil, Mai 7 - 9, 2007, CD-ROM, ISBN 978-3-89958-277-2, Kassel University 

Press. 

8.18. Strazds, A. Kapenieks: "A new automated method of e-learner's satisfaction measurement", 

Conference on Interactive Mobile and Computer Aided Leaning (IMCL 2007), Amman, Jordan, 

April 17 - 19, 2007, CD-ROM, ISBN 3-899958-177-6, Kassel University Press. 

8.19. Strazds, A. Kapenieks, B. Zuga, R. Gulbis: "Piloting of EDUSA in non-linear multimedia 

learning environments", Conference on Interactive computer aided learning (ICL 2006), Villach, 

Austria, September 26 - 28, 2006, CD-ROM, ISBN 3-89958-195-4, Kassel University Press. 

8.20. Zuga, A. Kapenieks, A. Strazds, N. Pizika (2005). „Multimedia design principles for handheld 

multimedia devices” ISBN 9984-32-178-9, RTU publishing house. 

8.21. Zuga, A. Kapenieks, A. Strazds, N. Pizika (2005). Evaluation of advanced multimedia technology 

solution in e-Learning. Case: „SQL Fundamentals”. ISBN 9984-633-01-2, Vidzeme University 

College. 

8.22. Strazds, A. Kapenieks, B. Ţuga, G. Štāle (2004). „SQL Fundamentals” CD-ROM. 

8.23. Zuga, A. Kapenieks, A. Strazds (2004). „How does technology enhance learning?”, NoE 

Kaleidoscope, EU 6. FP 

8.24. Bruno Zuga, Ilmars Slaidins, Atis Kapenieks, Armands Strazds, M-learning and Mobile 

Knowledge Management: Similarities and Differences, International Journal of Computing, ISSN 

1708-0460, Vol.4.No2, 

8.25. Atis Kapenieks, Bruno Zuga, Ginta Stale, Ieva Kudina, Janis Kapenieks, Laila Gercane, Irina 

Kulitane, Asterija Vucena, Marika Rudzite, Ilze Trapenciere, Regional Development Projects: 

eLearing for Human Resource Development, eLearning Africa 2006, 1st international conference 

on ICT for Development, Education and Training, May 24-26, 2006, UNCCC, Adis Ababa, Ethiopia. 

8.26. Rudolfs Gulbis and Atis Kapenieks. Online interactive multimedia ECDL training courseware 

users' learning behaviour. Conference ICL2007 papers CD-ROM. September 26 -28, 2007 

Villach, Austria. 5 pages. 

8.27. Iesniegta publicēšanai 2007: IPTV and Digital Terrestrial Television perspectives and potential for 

educators, Bruno Zuga, Ilmars Slaidins and Atis Kapenieks, Proceedings of International Workshop 

“Content and Knowledge: Accessibility, Interactivity and Usability”, October 2007, Ventspils, 

Latvia 

8.28. Iesniegta publicēšanai 2007: Collaborative Learning System for Engineers, Bruno Zuga, Ilmars 

Slaidins, Atis Kapenieks et al, proceedings of 3rd International Conference „Information Society 

and Modern Business”, September 2007, Ventspils, Latvia. 

8.29. Armands Strazds, Atis Kapenieks: "Multimodal Information System for Learning Experience 

Recording", The International Conference on Technology Communication and Education (i-TCE 

2008), Kuwait, April 7-9, 2008. Pieľemts publicēšanai. 

475

8.30. Armands Strazds, Atis Kapenieks, Bruno Ţuga, Ginta Štāle: "Measuring the responsiveness of elearning 

materials to varying learning styles using EDUSA method", Conference on Interactive 

computer aided learning (ICL 2006), Villach, Austria, September 26 - 28, 2007, CD-ROM, ISBN: 

978-3-89958-279-6, 2007, Kassel University Press 

8.31. A.Strazds, A.Kapenieks: "A new automated method of e-learner's satisfaction measurement", ISSN: 

1863-0383, International Journal of Emerging Technologies in Learning, Vol 2, No 2 (2007). 

8.32. R.Gulbis, A.Kapenieks. Study of On-line Open Source Interactive Multimedia e-coursware users' 

Learning Behaviour. Riga, Scientific Proceeding of Riga Technical University. ISSN 1691-4341, 

Riga 2007. 

Vadītie starptautiskie e-studiju un tālmācības attīstības projekti Latvijā 1998-2002. gados: 

Year Program Applicant Id number Title Body and country the project was 

presented to 

1998 Phare 

Multicountry 

Programme in 

Distance 

Education 

1998 Phare 

Multicountry 

Programme in 

Distance 

Education 

1998 Phare 

Multicountry 

Programme in 

Distance 

Education 

1998 Phare 

Multicountry 

Programme in 

Distance 

Education 

Riga Technical 

University 

Distance 

Education Study 

Centre, Latvia 

Lattelekom Ltd, 

Latvia 

Godolo 

University of 

Agriculture, 

Hungary 

Riga Technical 

University 

Distance 

Education Study 

Centre, Latvia 

1999 Socrates Kaunas 

University of 

ETF/97/V 

ET/0081 

ETF/97/V 

ET/0080 

ETF/97/V 

ET/0082 

ETF/97/V 

ET/0059/ 

RTU 

71189- 

CP-1- 

1999-1- 

Modern 

English for 

Baltic Adults 

Business 

Planning for 

Open 

Markets 

Developeme 

nt of Postexperience 

Programes in 

Agri- 

Business 

Marketing 

and 

Management 

Development 

of ODL 

Study Centre 

Integration 

of Adults 

with 

Phare Programme Coordination 

Unit, Budapest, Hungary 





Latvian Distance Education 

National Contact Point, Latvia 

Socrates Office, Latvia, 

476

1999 Leonardo da 

Vinci 

Technology, 

Lithuania 

University of 

Latvia, Latvia 

2001 Socrates Dundee 

University, UK 

2002 Leonardo da 

Vinci 

9. Kontaktinformācija: 

Adrese: 

LT-ODL- 

ODL 

LV/99/2/0 

9046/PI/II 

.1.1.c/CO 

NT 

87917- 

CP-1- 

2000-1- 

UK- 

MINERV 

A-ODL 

Klinkmann Lat LV/01/B/ 

F/PP- 

138.003 

Āzenes iela 12 

Rīga, LV - 1048 

Disabilities 

into Labour 

Market 

through open 

and Distance 

Learning 

Property 

Management 

Training in 

Electronic 

Publishing: 

Bringing 

Traditional 

Media into 

Multimedia 

Environment 

s 

The Use of 

ICT/ODL in 

promoting 

Social 

Inclusion 

Internet 

Based 

Training 

Programmes 

for elearning: 

Building and 

Industrial 

Automation 

incl. 

Wireless 

Technologies 

European Socrates Office 

University of Latvia, Latvia 

Socrates Office, Latvia, 

European Socrates Office 

Klinkmann Lat 

477

Tālruņa nr: 9519067, 7089216 

Faksa nr: 7089187 

E-pasta adrese desc@rsf.rtu.lv 

Datums: 2005.gada 12.septembrī 

Paraksts: (A.Kapenieks) 

478

479

1. sējums - Daugavpils Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?