SPORTA SKOLOTĀJS - Daugavpils Universitāte

DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE 

IZGLĪTĪBAS UN VADĪBAS FAKULTĀTE 

Profesionālās bakalaura studiju programmas 

SPORTA SKOLOTĀJS 

pašnovērtējuma ziņojums 

par 2005./2006. - 2010./2011. studiju gadu 

Programma akreditēta 18.01.2006. – 31.12.2012. 

2005./2006. studiju gads – veiktās izmaiņas 





2010./2011. studiju gads – veiktās izmaiņas

Programmas kods – 42141 

Profesionālā bakalaura studiju programma 

“Sporta skolotājs” 

Programmas īstenošanas ilgums – 4 studiju gadi (pilna laika studijas) un 

Programmas apjoms – 160 KP 

5 studiju gadi (nepilna laika studijas) 

Prasības uzsākot studijas – vidējo izglītību apliecinošs dokuments 

Iegūstamā kvalifikācija – sporta skolotājs 

Iegūstamais grāds – profesionālais bakalaura grāds izglītībā 

Programmas īstenošanas vieta – Daugavpils Universitāte 

Programmas īstenošanas veids – pilna un nepilna laika studijas 

Programmas direktors – Dr.psych, docents Valērijs Dombrovskis 

2 

APSTIPRINĀTA 

DU senāta sēdē 

2011.gada 26.septembrī 

Protokols Nr. 8. 

Senāta priekšsēdētāja: 

Dr.psych, asoc.prof. I.Kokina

SATURS 

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ................................................. 5 

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi .................................................................................... 5 

1.2. Studiju procesa organizācija un vadība ......................................................................................... 7 

1.3. Studiju procesa ilgums .................................................................................................................. 7 

1.4. Studiju programmas profesionālais un akadēmiskais statuss ....................................................... 7 

1.5. Studiju programmas realizācija..................................................................................................... 8 

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI .............................................................................................. 8 

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA ................................................................................... 9 

3.1. Studiju programmas struktūras izmaiņas ...................................................................................... 9 

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS.......................................................................................... 11 

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE .................................................................................... 19 

5.1. Studējošie .................................................................................................................................... 19 

5.2. Absolventu skaits ........................................................................................................................ 19 

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS ................................................................... 20 

6.1. Akadēmiskais personāls .............................................................................................................. 20 

6.2. Materiāli tehniskā bāze .............................................................................................................. 23 

6.3. Finansu resursi ............................................................................................................................ 24 

6.4. Bibliotēka .................................................................................................................................... 25 

7. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA ...................................................................................... 26 

8. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ DARBĪBA ...... 26 

8. 1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais, metodiskais darbs, tā mijiedarbība ar studiju darbu....... 26 

8.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā .................................................................................. 28 

8.3. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijas Republikā un ārvalstīs ............................ 28 

8.4. Studējošo sporta aktivitātes un sasniegumi................................................................................. 29 

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM PROGRAMMĀM 

30 

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA ..................................................................... 32 

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS .................................................................. 36 

3

PIELIKUMI 

1. pielikums: Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs‖ studiju plāns. 

2. pielikums: Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs‖ studiju studiju kursu apraksti. 

3. pielikums: Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs‖ akadēmiskā personāla zinātniskā 

darbība 2010./2011.st.gadā. 

4. pielikums: Studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studējošo sporta sasniegumi 

2010./2011. studiju gadā. 

5. pielikums: Aizstāvēto bakalaura darbu tēmas2010./2011. st.gadā. 

6. pielikums: Akadēmiskā bakalaura studiju programmas īstenošana iesaistīto mācībspēku 

piedalīšanās DU profesionālās izaugsmes centra organizētajā pedagogu profesionālajā 

pilnveidošanā 2006. – 2011. gadā. 

7.pielikums: Profesionāla bakalaura studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ sudējošo atsauksmes par 

studijām. 

4

1. STUDIJU PROGRAMMAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS 

1.1. Studiju programmas mērķis un uzdevumi 

Profesionālās augstākās izglītības studiju programma (turpmāk – studiju programma) „Sporta 

skolotājs‖ ir paredzēta piektā līmeņa profesionālās kvalifikācijas iegūšanai – Sportaskolotājs. 

Programmas stratēģiskais mērķis: Attīstīt studējošo pedagoģisko kompetenci uz iekļaujošu 

mācīšanos, rīcību un motivāciju orientētas izglītības ilgtspējīgai attīstībai īstenošanai 

pirmsskolā/pamatskolā/vidusskolā. 

Studiju programmas mērķis: 

Sekmēt studējošo pedagoģiskās kompetences attīstību, nodrošinot valsts ekonomikas un sociālajām 

vajadzībām atbilstošus sporta skolotājus. 

Studiju programmas uzdevumi: 

veicināt katra studējošā vajadzības uztvert pārmaiņu būtību izglītībā un spēju izveidot šīm 

pārmaiņām adekvātus pedagoģiskās darbības modeļus; 

attīstīt studējošo profesionālās prasmes: apgūt skolas sporta standartā iekļauto sporta veidu 

tehnikas pamatus, izprotot kustību nozīmi un iespējamo pielietojumu praktiskajā dzīvē; saskatīt 

daudzveidīgos mācīšanas kontekstus; spēju izvēlēties savas profesionālās darbības mērķi; prasmi 

veicināt skolēnu izaugsmi, pašizpausmi, pašdisciplīnu; saskatīt sporta mācību satura saistību ar 

pārējiem mācību priekšmetiem; veidot skolēnu veselībai drošu vidi sporta stundā; apgūt daţādu 

rotaļu, sporta veidu, sacensību noteikumu pielietošanu praksē; prasmi izvērtēt skolēnu mācību 

sasniegumus un savu darbību; apgūt ―godīgas spēles‖ principus kā sporta ētikas pamatprasības. 

Studiju programma ir izstrādāta balstoties uz Daugavpils Universitātes (turpmāk - DU) 

ilggadīgo pieredzi skolotāju sagatavošanā un Eiropas Savienības izglītības sistēmas jaunajām 

tendencēm. 

IEGŪSTAMIE STUDIJU REZULTĀTI: ZINĀŠANAS, PRASMES UN KOMPETENCE. 

Kompetence sporta skolotāja profesionālajā bakalaura studiju programmā tiek saprasta kā studiju 

rezultātu atspoguļojums darbībā, tā tiek iegūta izglītības zinātnē un ar to saistītās profesionālās jomas 

teorētiskās un praktiskās studijās. 

Skolotāja profesionālās kvalifikācijas kompetenci bakalaura studiju programmā veido trīs 

savstarpēji saistītas studiju rezultātu sadaļas: (I) skolotāja profesionālās kvalifikācijas teorētiskais 

pamats, (II) skolotāja sagatavotība profesionālai, praktiskai darbībai, (III) skolotāja sagatavotība 

profesionālai vērtīborientētai rīcībai. Katrā no kompetences sadaļām ir iekļauti vispārīgie studiju 

rezultāti, kas raksturo visu studiju programmu kopumā. Šie studiju rezultāti ir konkretizēti bakalaura 

studiju programmu veidojošajos studiju kursu rezultātos. 

1a.tabula. Zināšanas prasmes, kompetence atbilstoši vienotai bakalaura(EQF 6.līmenis) 

kvalifikācijas ietvarstruktūrai. 

Bakalaura studiju rezultātā grāda ieguvējs: 

5

I Skolotāja profesionālās 

kvalifikācijas teorētiskais 

pamats 

II Skolotāja sagatavotība profesionālai, praktiskai 

darbībai 

III Skolotāja 

sagatavotība 

profesionālai 

vērtīborientētai 

rīcībai 

1.1.Atrod, atlasa un sistematizē, kritiski izvērtē un interpretē informāciju atbilstoši izvirzītajam 

pedagoģiskajam mērķim, izmantojot arī informācijas tehnoloģijas. 

1.2.Izmanto iegūto informāciju savas pedagoģiskās darbības plānošanai, īstenošanai un 

izvērtēšanai 

1.3.Demonstrē pedagoģisko jēdzienu, teoriju, likumsakarību kritisku izpratni saistībā ar saskares 

zinātnēm profesionālo jautājumu risināšanā. 

1.4. Demonstrē izpratni par indivīda un visas sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai holistisku, 

humānu un iekļaujošu izglītību, nodrošinot individualizētu bērnu/skolēnu intelektuālās, 

emocionālās, fiziskās, sociālās un garīgās attīstības un veselības veicināšanas vienotību. 

1.5. Izprot valsts izglītības sistēmas struktūru un pirmsskolas izglītības /pamatizglītības / vidējās 

izglītības mērķus, atbilstoši šiem mērķiem plāno mācību un audzināšanas procesu. 

2.1. Izvērtē sporta pedagogu izglītības normatīvos dokumentus un mācību materiālus, 

izstrādā vai izvēlas izglītības programmas/mācību priekšmetu programmas un īsteno tās uz 

sadarbību balstītā mācību un audzināšanas procesā. 

2.2. Izvēlas bērnu/skolēnu interesēm, vajadzībām un mācīšanās stiliem atbilstošas mācību un 

audzināšanas metodes, mācību saturu un virssaturu. 

2.3. Iesaistās mācību materiālu/ palīglīdzekļu sagatavošanā, diferencē to izmantošanu 

atbilstīgi bērnu/skolēnu spējām un vajadzībām. 

2.4. Izvērtē bērnu/skolēnu mācību sasniegumus, to dinamiku un personības izaugsmi, iesaista 

skolēnus/bērnus savas darbības pašizvērtēšanā, motivē skolēnus/bērnus mācībām un radošai 

darbībai. 

2.5. Saskata un formulē problēmas sporta pedagogu darbā, nosaka ceļus un līdzekļus to 

risināšanai, argumentēti diskutē par aktualitātēm izglītībā. 

2.6. Veic pētniecisku darbību un iesaistās izglītības un ar pedagogu profesionālo darbību 

saistītos projektos, radot jaunas idejas savu teorētisko zināšanu un pieredzes ietvaros. 

2.7. Izvērtē pētījuma/projekta rezultātus, izglītības attīstību ietekmējošos faktorus, un 

iespējas jauninājumu ieviešanai praksē. 

2.8. Sadarbojas izglītības procesā ar bērniem/skolēniem, pedagogiem un vecākiem. 

Sadarbības procesā demonstrē emocionālo inteliģenci, uzņemas atbildību par saviem lēmumiem 

un darbību. 

2.9. Veic profesionālās darbības pašizvērtēšanu, patstāvīgi plāno, virza savu tālākizglītību un 

profesionālo pilnveidi. 

3.1 Demonstrē pilsonisku rīcību ikdienā apzinoties savu kultūras un garīgo identitāti un 

piederību valstij 

3.2 Veido vērtīborientētu mācību un audzināšanas vidi, sekmējot bērnu/skolēnu pilsonisku 

attieksmi pret valsti, pozitīvu attieksmi pret sevi un citiem, pret vispārcilvēciskām un kultūras 

vērtībām. 

3.3. Demonstrē atbildīgu rīcību, ievērojot savā pedagoģiskajā darbībā bērnu tiesības un 

aktualizējot bērnu/skolēnu pienākumus, kā arī rūpējoties par bērnu drošību un veselību. 

2a.tabula. Studiju programmas „Sporta skolotājs‖ deskriptoru salīdzinājums ar Eiropas kvalifikāciju 

deskriptoriem bakalaura EQF 6.līmenim(skat.1.tabulu) 

Zināšanas dziļas zināšanas darba vai studiju jomā, ietverot teoriju un principu 

1.1 

kritisku izpratni. 

1.3. 

1.4. 

1.5. 

Prasmes augsta līmeņa prasmes, kas liecina par meistarību un inovāciju, un 

1.2. 

kas ir vajadzīgas, lai risinātu sareţģītas un neprognozējamas 

2.1. 

problēmas specializētā darba vai studiju jomā. 

2.3. 

2.5. 

6

Kompetence vadīt sareţģītas tehniskas un/vai profesionālas darbības vai projektus, 

uzņemoties atbildību par lēmumu pieņemšanu neprognozējamos 

darba vai mācību apstākļos, uzņemties atbildību par indivīdu vai 

grupu profesionālās attīstības vadību. 

7 

3.1. 

2.2. 

2.4. 

2.6. 

2.7. 

2.8. 

2.9. 

3.2. 

3.3. 

Studiju programmas rezultāti raksturo studiju procesā apgūstamās zināšanas, prasmes un attieksmes, 

atbilst studiju programmas nosaukumam un studiju kursos apgūstamajam saturam, ir saskaņoti ar 

DU attīstības stratēģijā 2006.-2016.gadam izvirzītajiem mērķiem 

(http://www.du.lv/files/0000/2725/DU_strategija_kopsavilkums.pdf) un ir saistīti ar DU Izglītības un 

vadības fakultātes īstenotajām maģistra studiju programmām. Pēctecību starp studiju programmu 

„Sporta skolotājs‖ un maģistra studiju programmām, kā arī programmas „Sporta skolotājs‖ 

savdabīgumu un atšķirību no citu Latvijas augstskolu īstenotajām studiju programmām nodrošina uz 

ilgtspējības aspektu balstītā DU Izglītības un vadības fakultātes pedagoģijas/izglītības virziena 

studiju programmu didaktiskā koncepcija, kas ir atspoguļota UNESCO 2010. gadā izdotajā krājumā 

„Tomorrow Today‖. 

STUDIJU REZULTĀTI DEFINĒTI ARĪ KATRAM STUDIJU KURSAM, ATBILSTOŠI MK 

NOTEIKUMIEM NR. 990 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju", UN LĪDZ AR TO ARĪ 

PĀRSKATĪTS UN NEPIECIEŠAMĪBAS GADĪJUMĀ MAINĪTS STUDIJU KURSA SATURS. 

1.2. Studiju procesa organizācija un vadība 

Studiju process ir organizēts atbilstoši Daugavpils Universitātes Satversmei, Augstskolu 

likumam, Latvijas Republikas MK noteikumiem Nr.481 ―Par otrā līmeņa profesionālās augstākās 

izglītības valsts standartu un normatīvajiem dokumentiem‘‘, kas ir spēkā Latvijas Republikā, kā arī 

ar DU Senātā pieņemtajiem studijas reglamentējošiem dokumentiem. Imatrikulācija notiek saskaņā 

ar Daugavpils Universitātes uzņemšanas noteikumiem (kurus ik gadu apstiprina DU Senāts). 

Studiju programmas izpildi nodrošina DU Izglītības un Vadības fakultāte (turpmāk - IVF). 

Mācību un metodiku katedra, programmas realizācijai pieaicinātais akadēmiskais personāls no citām 

DU katedrām. Viens no studiju funkcionēšanas būtiskākajiem nosacījumiem ir programmas vadības 

un tās kvalitātes nodrošinājuma sistēmas izveide. Kopējo studiju programmas vadību nodrošina DU 

Studiju padome. Konkrēto jautājumu risināšana ir IVF dekanāta un katedru pārziņā. Pedagoģiskā 

prakse notiek Daugavpils un Latvijas Republikas pilsētas skolās. 

1.3. Studiju procesa ilgums 

Profesionālās studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ ar bakalaura grādu izglītībā apjoms ir 160 

kredītpunkti un paredzēts pilna laika studiju veidā apgūt 4 studiju gados un nepilna laika studiju 

veidā apgūt 5 studiju gados. 

1.4. Studiju programmas profesionālais un akadēmiskais statuss 

Pēc profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programmas apguves studentam piešķir 

piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju ‖sporta skolotājs‖ un profesionālo bakalaura grādu izglītībā.

Iegūtā piektā profesionālā kvalifikācija atbilst profesijas standarta „Skolotājs‖ (reģ.nr. PS 0238) 

prasībām. 

1.5. Studiju programmas realizācija 

Studijas notiek Daugavpils Universitātē Izglītības un vadības fakultātē pilna laika studiju veidā 

par valsts budţeta un fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem un nepilna 

laika studiju veidā par fizisku vai juridisku personu iemaksātiem studiju maksas līdzekļiem (Studiju 

plāns 1. pielikumā) 

2. IMATRIKULĀCIJAS NOTEIKUMI 

Daugavpils Universitātes Izglītības un vadības fakultāte dod iespēju apgūt profesionālo studiju 

programmu „Sporta skolotājs‖ ar bakalaura grādu izglītībā Latvijas Republikas pilsoņiem un LR 

pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzimuma, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un 

nacionālās piederības, politiskajiem uzskatiem un reliģiskās pārliecības, nodarbošanās un dzīves 

vietas. No 2004. gada reflektanti tiek ieskaitīti programmā konkursa kārtībā, pamatojoties uz 

centralizēto eksāmenu rezultātiem. Pilna laika studijām - centralizētie eksāmeni latviešu valodā un 

literatūrā un pirmajā svešvalodā, un kā papildus prasības - eksāmens vingrošanā un vienā no 

izvēlētajām sporta spēlēm (basketbols, volejbols, futbols, handbols). Nepilna laika studijām - 

atestātu konkurss (vidējā atzīme sportā (fiziskajā audzināšanā) un bioloģijā) 

Daugavpils Universitāte piedāvā iespēju kārtot centralizētos eksāmenus (turpmāk – CE) tiem 

vidusskolas absolventiem, kuri tos nav kārtojuši. 

Ārpus konkursa, ja ir izpildītas uzņemšanas prasības attiecīgajā studiju programmā, tiek 

imatrikulēti: 

- Olimpisko spēļu, Pasaules un Eiropas meistarsacīkšu jauniešu un junioru sacensību dalībnieki 

un Latvijas meistarsacīkšu (2004. un 2005.gadā; 2006. un 2007. gadā; 2007. un 2008. gadā; 

2008.un 2009.gadā; 2009.un 2010.gadā: 2010.un 2011.gadā) uzvarētāji pieaugušo grupā; 

- no aktīvā militārā dienesta atvaļinātie karavīri, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc atvaļināšanas 

dienas, ko apliecina dienesta apliecība. 

Papildus informācija par studiju iespējām pieejama Daugavpils Universitātes Sabiedrisko 

attiecību un informācijas daļā, Studiju daļā, Daugavpils Universitātes mājas lapā (pilna laika 

studijām http://dau.lv/post/modules.php?op=modload&name=Sections&file=index&req=viewarticle&artid=195 

nepilna laika studijām) un DU IVF Mācību metodiku katedrā. 

2005./2006. studiju gads – izmaiņu nav 

2006./2007. studiju gads – Ir mainītas prasības papildpunktu iegūšanai pilna laika reflektantiem – ir 

atcelts eksāmens vingrošanā un vienā no izvēlētajām sporta spēlēm, tā vietā vērā tiek ņemti 

centralizētā eksāmena rezultāti - ieskaite sportā. 

2007./2008. studiju gads – Ir mainītas prasības papildpunktu iegūšanai reflektantiem (skat. DU 

Uzņemšanas noteikumi pilna un nepilna laika pamatstudijām 2008. gadā, punkts 5.6. un 5.9). 

Papildus punkti studiju programmā „Sporta skolotājs" ar Izglītības un vadības fakultātes konkursa 

komisijas lēmumu tiek piešķirti par: 

1. piedalīšanos Latvijas čempionātos pieaugušo grupā (attiecīgās sporta veida federācijas izziņa) - 

8 punkti, Latvijas čempionātos junioru grupā (attiecīgās sporta veida federācijas izziņa) - 6 

punkti 

2.godalgotām vietām pilsētu un rajonu čempionātos (izziņa no sporta pārvaldēm, sporta skolām, 

sporta klubiem) - 4 punkti. 

(skat. http://du.lv/lv/studijas/uznemsana/pamatstudijas/noteikumi) 

8

3. STUDIJU PROGRAMMAS STRUKTŪRA 

3.1. Studiju programmas struktūras izmaiņas 

Studiju programmas kopapjoms ir 160 KP. No minētā apjoma 130 KP veido teorētiskie un 

praktiskie A, B, C un D daļu kursi un 30 KP ir prakses. 

Studiju kursi ir sakārtoti atbilstoši šo kursu secības zinātniskajai un praktiskās pieredzes loģikai, 

kuras pamatā ir sporta teorijas un prakses pamatprincips no vispārīgā uz speciālo. 

A daļas jeb nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi ir obligāti visiem 

profesionālajā programmā imatrikulētajiem studentiem. Tajā ietilpst vispārīgie dabaszinātņu 

pamatkursi, kas izlīdzina studentu zināšanu līmeni un dod studentiem vispusīgas zināšanas, prasmes 

un iemaņas. Apgūstot A daļas teorētiskos un praktiskos kursus students iegūst 36 KP jeb 22% no 

kopējo kredītpunktu skaita. 

B daļas jeb nozares profesionālās specializācijas kursi nodrošina studentiem padziļinātas 

studijas profesijas apguvei. Apgūstot B daļā izvēlētos kursus studentam jāiegūst 60 KP jeb 38% no 

kopējo kredītpunktu skaita (tā skaitā 3 KP mācību prakses slēpošanā un tās mācību metodikā (3 

nedēļas 4. semestrī) un 1 KP tūrismā un tā mācību metodikā (1 nedēļa, 6. semestrī)). 

C daļā iekļauts humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, 

komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas. Apgūstot šīs daļas kursus studentam ir jāiegūst 

vismaz 20 KP, kas ir 12% no kopējā nepieciešamā kredītpunktu skaita. 

D daļā iekļauti bakalaura programmas brīvās izvēles kursi, kuru apjoms ir vismaz 6 KP jeb 4% 

no kopējā kredītpunktu skaita. 

Studiju laikā notiek trīs pedagoģiskās prakses (26KP) un divas mācību prakses (Slēpošana un tās 

mācību metodika (3KP), Tūrisms un tā mācību metodika (1KP)) un studentiem jāizstrādā 3 studiju 

darbi (3KP). 

2005./2006. studiju gads – Kvalitatīvās un kvantitatīvās izmaiņas. 

Pamatojoties uz Mācību metodiku katedras priekšlikumu par izmaiņām pedagoģiskās prakses 

uzdevumos 2. kursa studentiem un to pielāgošana studiju programmas mērķiem un uzdevumiem IVF 

06.02.2006. Domes sēdē (protokols Nr. 3) tika nolemts pedagoģisko praksi modernizēt un realizēt ar 

šādu kredītpunktu skaitu: Pedagoģija 1KP (16.st), Psiholoģija 1KP (16.st), Pētnieciskās metodes 

pedagoģijā 1KP (16.st), Pētījumu datu datorapstrāde 1KP (16.st), Mācību metodes un mācīšanās 

stili 1KP (16.st), praktikums metodikā 3KP (48.st). 

IVF 5.06.2006. Domes sēdē (protokols Nr.7.) tika pieņemts lēmums par izmaiņu studiju kursa 

―Sociālās un personības attīstības psiholoģijas‖ nosaukumu uz ―Sociālās un personības psiholoģija‖ 

2006./2007. studiju gads – ar IVF 18.12.2006. Domes lēmumu (protokols Nr.18) tika apstiprināts 

un pilnveidots nepilna laika profesionālo studiju prorammas „Sporta skolotājs‖studiju plāns. 

Ar IVF 23.04.2007. Domes lēmumu (protokols Nr.6) tika apstiprināts nolikums mācību praksē 

„Tūrisms un tā mācību metodika‖ un veiktas šādas izmaiņas studiju plānā: 1) tika konkretizēts 

studiju kursa nosaukums nozares profesionālās specializācijas kursa nosaukumā no ―Pirmā 

medicīniskā palīdzība‖ (1 KP) uz ―Pirmā palīdzība‖ (1KP); 2) bakalaura programmas brīvās izvēles 

kursa ―Badmintons, galda teniss un to mācību metodika‖ (1 KP) un "Sporta masāža‖ (2 KP) 

realizēšana tika pārcelta no 7. semestra uz 8. semestri; 3) humanitāro, sociālo zinātņu teorētiska 

kursa un kursa, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas ―Sporta 

pasākumu organizēšana un vadīšana‖ (1 KP) un bakalaura programmas brīvās izvēles kursa 

―Mācību sasniegumu izvērtēšana‖ (1 KP) realizēšana tika pārcelta no 8. semestra uz 7. semestri 

(skat. 1.2. pielikumā). Šīs izmaiņas neietekmēja kredītpunktu skaita izmaiņas semestros. 

2008./2009. studiju gads 

9

Pamatojoties uz izmaiņām Vispārējas vidējas izglītības mācību priekšmeta „Sports‖ standartā IVF 

10.06.2009. Domes sēdē (protokols Nr. 6) tika nolemts: 

1) veikt sekojošās izmaņas studiju programmā ―Sporta skolotājs‖ sākot no 2009./2010. st.g.: nozares 

profesionālās specializācijas kursos 2.semestrī ieviest studiju kursu ―Florbols un tā mācību 

metodika‖ (1KP 24 kontaktstundu apjomā); nozares profesionālās specializācijas kursos 3. semestrī 

studiju kursu „Mākslas vingrošana un tās mācību metodika‖ (1KP 24 kontaktstundu apjomā); 

nozares profesionālās specializācijas kursos studiju kursā „Mācību prakse (slēpošana un tās mācību 

metodika)‖ samazināt kredītpunktus no 3 uz 2KP.; humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursu 

un kursu, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas studiju kursā 

―Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana un vadīšana‖ samazināt kredītpunktus no 2KP līdz 

1KP.; programmas brīvās izvēles kursā ―Sporta masāža‖ samazināt kredītpunktus no 2KP (32 

kontaktstundas) līdz 1KP un palielināt kontaktstundas līdz 24.; 

2) veikt studiju programmā ―Sporta skolotājs‖ sekojošās izmaņas studiju plānā sākot no 2009./2010. 

st.g.: nozares profesionālās specializācijas kursos studiju kursā ―Ārstnieciskā un koriģējošā 

vingrošana‖ palielināt stundu skaitu uz 1KP no 16 kontaktstundām līdz 24 kontaktstundām; pārcelt 

studiju kursu „Pirmā palīdzība‖ (1KP) no nozares profesionālās specializācijas kursi uz humanitāro 

un sociālo zinātņu teorētiskiem kuriem un kursiem, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un 

organizatoriskās pamatiemaņas; humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursu un kursu, kas attīsta 

sociālās, komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas studiju kursā ―Svešvaloda‖ mainīt 

kredītpunktu sadalījumu pa semestriem: no 4KP 3.semestrī uz 2KP 3.semestrī un 2KP 4. semestrī. 

Studiju kursā palielināt difirencētu ieskaitu skaitu no vienas 3.semestrī uz diviem 3. un 4.semestros 

(skat. 1.3. pielikumā). 

2009./2010. studiju gads – Pamatojoties uz DU Studiju padomes 2010. gada 15.februāra lēmumu 

(protokols Nr.4.), tika nolemts studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ (42141) studiju plānā veikt 

šādas korekcijas: 

1) samazināt stundu skaitu uz 1KP no 24 kontaktstundām līdz 16 kontaktstundām šādos nozares 

profesionālās specializācijas kursos: 

„Vingrošana un tās mācību metodika‖, 

‖Tautas dejas, ritmika un to mācību metodika, 

„Aerobika un tās mācību metodika‖, 

„Mākslas vingrošana un tās mācību metodika‖, 

„Vieglatlētika un tās mācību metodika‖, 

„Futbols un tā mācību metodika‖, 

„Volejbols un tā mācību metodika‖, 

„Basketbols un tā mācību metodika‖, 

„Handbols un tā mācību metodika‖, 

„Florbols un tā mācību metodika‖, 

„Peldēšana un tās mācību metodika‖, 

„Kustību rotaļas un to mācību metodika‖, 

„Ārstnieciskā un koriģējošā vingrošana‖; 

2) samazināt stundu skaitu uz 1KP no 24 kontaktstundām līdz 16 kontaktstundām šādos brīvās 

izvēles kursos: „Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika‖, 

„Badmintons, galda teniss un to mācību metodika‖, 

„Pašaizsardzība un tās mācību metodika‖, 

„Sporta masāža‖ (skat. 1. pielikumā). 

10

Nr. 

p.k. 

Kursa nosaukums 

4. STUDIJU PROGRAMMAS SATURS 

4.1.1.tabula 

Profesionālo studiju programma ”Sporta skolotājs” 

ar profesionālo bakalaura grādu izglītībā 

KP 

skaits 

11 

Vērtējuma 

forma 

Nozares teorētiskie pamatkursi un informācijas tehnoloģiju kursi (36 KP) 

1. Pedagoģijas vēsture 2 eks.* 

Docētājs 

Dr. paed., doc. pētn. E.Oļehnoviča 

Dr.paed., prof. I. Salīte 

Mag.paed., as. Dr.paed., doc. 

Dr.paed., pētn.M.Kravale- Pauliņa 

Dr. paed., prof. J.Davidova 

2. Audzināšanas teorija un metodika 2 d. iesk.** 

Mg. paed., lekt. V. Guseva 

Dr.psych., doc. as.prof. Dz.Iliško 

Dr.paed., prof. J.Pokulis 

3. Sociālā pedagoģija 2 d. iesk. Mag. paed., lekt. V. Guseva 

4. Mācību organizācijas pamati 1 d. iesk. 

Dr. paed. prof. E. Krastiņa 

5. Vispārīgā psiholoģija 2 eks. 

6. Pedagoģiskā psiholoģija 2 d. iesk. 

Mg. paed., lekt. L. Silova 

Dr. psych., doc. S. Guseva 

Dr.psych., doc. 

pētn. V. Makarevičs 

Dr. psych., doc. V. Dombrovskis 

Dr. psych., as. prof. 

prof. A. Pipere 


pētn. V. Makarevičs 

Dr.psych., as.prof. I.Kokina 

7. Sociālā un personības psiholoģija 2 eks. 

Dr. psych., doc. V. Dombrovskis 


Vad.pētn. V. Makarevičs 

8. Speciālā pedagoģija 3 d. iesk. Mg. paed., lekt. V. Guseva 

Dr. paed., prof. E. Krastiņa 

Dr.psych., as.prof. I.Kokina 

9. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 1 d. iesk. Dr. paed., prof. J.Davidova 

Phd., as.prof.I.Belousa 

Mg. paed., lekt. N. Geriņa 

10. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 4 2 d. iesk. Dr. biol, doc. L. Antoņeviča 

Mg. paed., lekt. E.Vanaģele 

11. Informācijas tehnoloģijas 3 2 d. iesk. Mg. paed., as. N.Grīnfelde 

Mg.paed., as. V.Vanaģelis 

12. Sporta psiholoģija 2 eks. Dr. psych., doc. V. Dombrovskis 

13. Cilvēka anatomija 3 eks. 

Dr. biol., doc. I. Kaminska 

14. Cilvēka fizioloģija 4 2 eks. 

Mg. biol., lekt. A. Paškeviča 

Dr. biol., doc. J. Jauja 

Dr. med., doc.A. Ţilinska 

Dr. biol, doc. L. Antoņeviča 

Mg.biol., as.A.Bernāne (Keiša) 


15. Sporta medicīnas pamati 2 d. iesk. 


As. A.Gorskis 

Mg. Sc., lekt. Z. Piscova 

16. Studiju darbs 1 iesk. darba vadītāji 

Nozares profesionālās specializācijas kursi (60 KP)

eks. Mag. paed., lekt. A. Antropa 

17. Bioķīmija 2 

Dr. biol., doc. J.Kirilova 

Mg.chem., lekt. S.Osipovs 

Pirmā medicīniskā palīdzība 

Pirmā palīdzība 

1 d. iesk. Mag. biol., lekt I. Kuņicka 

18. Biomehānika 2 d. iesk. Dr. phys., prof. V. Paškevičs 

Dr. biol., doc. Jānis Jauja 

19. Sporta fizioloģija 2 eks. 


Mg.biol., as.A. Bernāne (Keiša) 


20. Ārstnieciskā un koriģējošā vingrošana 3 eks. Mg. sp.paed., lekt. S. Stalidzāne 

21. Sporta teorija un metodika 7 

3 d. iesk. 

2 eks. 


22. Vingrošana un tās mācību metodika 8 

5 d. iesk. 

eks. 

Mg. sp.paed., lekt. I. Kazakeviča 

Mg. paed., lekt. S. Čapulis 

23. Aerobika un tās mācību metodika 2 d. iesk. Mg. sp.paed., lekt. I. Kazakeviča 

24. Tautas dejas, ritmika un to mācību metodika 1 d. iesk. Mg. sp.paed., lekt. I. Kazakeviča 

25. Mākslas vingrošana un tās mācību metodika 1 d. iesk. Mg. sp.paed., lekt. I. Kazakeviča 

26. Vieglatlētika un tās mācību metodika 

Sporta spēles un to mācību metodika 

7 

2 d. iesk. 

eks. 

As. Jānis Petrovskis 

Mg. paed., lekt. A. Kovaļevskis 

27. Futbols un tā mācību metodika 2 d. iesk. 


Mg. paed., lekt. N. Romaņenko 

28. Volejbols un tā mācību metodika 4 

d. iesk. 

eks. 



29. Basketbols un tā mācību metodika 4 

d. iesk. 

eks. 



30. Handbols un tā mācību metodika 3 d. iesk. 



31. Florbols un tā mācību metodika 1 d. iesk. Mag. paed., lekt. N. Romaņenko 

32. Peldēšana un tās mācību metodika 4 

d. iesk. 

eks. 

Mg. sp.paed., lekt. S. Stalidzāne 

33. Kustību rotaļas un to mācību metodika 1 d. iesk. Mg. paed., lekt. N. Geriņa 

34. 

Mācību prakse (slēpošana un tās mācību 

metodika) 

3 2 d. iesk. 



As. L.Skadiņa 

35. Tūrisma un tā mācību metodika 1 d. iesk. 

Mg.sp.paed., as. V. Maklakova 

Dr.paed., prof. J.Grants 


As. L.Skadiņa 

Mg.sp.paed., as. V. Maklakova 

36. Mācību prakse (tūrisms un tā mācību metodika) 1 d. iesk. Dr.paed., prof. J.Grants 





Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi un kursi, kas attīsta sociālās, 

komunikatīvās un organizatoriskās pamatiemaņas (20 KP) 

39. 

Latvijas kultūras vēsture/ Pasaules kultūras 

vēsture/ Reliģiju vēsture 

2 

d. iesk. Mg.hyst., lekt. G.Ozoliņš 

Mg.philol., lekt. I. Kupšāne 

40. Projektu izstrāde un vadība 1 

d. iesk. Mg. paed., lekt. N. Geriņa 


41. Sporta vēsture 2 d. iesk. 

Mg. hyst., as. B. Volkovičs 


42. Pirmā palīdzība 1 d. iesk. Mg. biol., lekt I. Kuņicka 

12

43. 

Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana un 

vadīšana 

2 1 

d. iesk. 


Mg.oec., lekt. I. Kuņicka 

d. iesk. Mg.oec., lekt. V.Stūrainis 

44. Ekonomika/ Civilzinības/ Socioloģija/ Politoloģija 2 

Mag. hyst., lekt. A.Kupšāns 

Mg.hyst., lekt. D. Oļehnovičs 

Mg.oec., lekt. S.Zelča 

45. Ētika 2 

d. iesk. Mg. paed., lekt. B.Felce 

Mg.paed., lekt. A.Felcis 

d. iesk. Dr.philol., doc. L.Gorbaceviča 

46. Filosofija 2 

Mg.hyst., lekt. D. Oļehnovičs 

Mg. paed., lekt. B.Felce 

Mg.paed., lekt. A.Felcis 

Mg. paed., lekt. A. Dunskis 

d. iesk. Mg. paed., lekt. J. Sergejeva 

Mg. paed., lektore I. Kirilova 

47. Svešvaloda (PILNA LAIKA STUDIJĀS) 4 

Mg.philol., as. I.Antonova 

Phd., as.prof.I.Belousa 

Dr.psych., doc. as.prof. Dz.Iliško 

Dr.paed., pētn. A.Skrinda 

48. Bērnu sporta nometnes organizēšana un vadīšana 1 d. iesk. Mg. paed., lekt. N. Romaņenko 

49. Sporta pasākumu organizēšana un vadīšana skolā 1 d. iesk. Mg. paed., lekt. N. Geriņa 

d. iesk. Mag. paed., lekt. V. Kudiņš 

50. Bērnu tiesības un to aizsardzība 1 

Mg.paed., lekt. E.Vanaģele 


Mg.oec., lekt. J.Radionovs 

51. 

Starpkultūras izglītība (NEPILNA LAIKA STUDIJĀS) 2 

d. iesk. Phd., as.prof. I.Belousa 

Mag. paed., lekt. L. Silova 

52. 

Bilingvālās mācības (NEPILNA LAIKA STUDIJĀS) 2 

d. iesk. Mg.paed., as.S.Zariņa 

Mg.paed., as.J.Megre 

Bakalaura programmas brīvās izvēles kursi (vismaz 6 KP) 

53. 

d. iesk. Dr.paed., prof. E. Krastiņa 

Mācību sasniegumu izvērtēšana 1 

Dr.psych., as.prof. A. Pipere 


54. Sports pirmsskolas izglītībā 1 d. iesk. Mg. paed., lekt. L. Silova 

55. Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika 1 d. iesk. Mg. paed., lekt. S. Čapulis 

56. Badmintons, galda teniss un to mācību metodika 1 d. iesk. Mg. paed., lekt. A. Kovaļevskis 

57. Sporta masāţa 1 d. iesk. Mg. sp.paed., lekt. S. Stalidzāne 

58. Pašaizsardzība un tās mācību metodika 1 d. iesk. Mg. paed., lekt. S. Čapulis 

PRAKSE (26KP) 

59. Pedagoģiskā prakse 8 d. iesk. Prakses vadītājs 



62. Bakalaura darbs 12 aizstāvēšana darba vadītāji 

KOPĀ: 160 KP 

NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMI: 

1) integrētais eksāmens pedagoģijā un psiholoģijā, 

2) integrētais eksāmens sporta teorijā un metodikā, 

3) bakalaura darba aizstāvēšana 

* diferencēta ieskaite 

** eksāmens 

Studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studiju kursu aprakstus skat. 2 pielikumā. 

2. kursā studējošie pedagoģiskajā prakse veic pētījumus izglītībā un bērna novērošanu skolā. 3. 

kursā lielāka uzmanība tiek pievērsta nodarbību plānošanas un vadīšanas mācību procesa 

13

didaktiskajam aspektam, ievērojot mācību procesa individualizāciju un diferenciāciju. 4. kursā 

lielāka uzmanība tiek pievērsta skolas sporta pasākumu plānošanai un organizēšanai (Pedagoģiskās 

prakses nolikums un uzdevumi katedrā). 

2006./2007. studiju gads - Izmaiņu kopējais apjoms ir 7,8%. 

2007./2008. studiju gads – Izmaiņu kopējais apjoms ir 15%. 

2008./2009. studiju gads – Izmaiņu kopējais apjoms ir 17%. 

2009./2010.studiju gads – Izmaiņu kopējais apjoms ir 17,1%. 

2010./2011. studiju gads – Izmaiņu kopējais apjoms ir 18% 

4.1. Studiju programmas atbilstība profesionālās izglītības standartam. 

DU 2. līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma Profesionālā bakalaura studiju 

programma „Sporta skolotājs‖ ir veidota saskaņā ar LR MK Noteikumiem Nr. 481 „Noteikumi par 

otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu‖ (20.11.2001.). 

4.1.2. Tabula. Studiju programmas Profesionālā bakalaura studiju programma „Sporta skolotājs‖ 

atbilstība MK noteikumiem Nr.481. 

MK noteikumi Nr. 481 Studiju programma 

Profesionālā bakalaura studiju programma 

„Sporta skolotājs‖ 

Profesionālo programmu apjoms ir vismaz Programmas apjoms ir 160 KP 

160 kredītpunkti 

Kopējais studiju ilgums profesionālās 

kvalifikācijas iegūšanai ir vismaz četri gadi 

Profesionālās programmas obligāto saturu veido: 

Vispārizglītojošie kursi: humanitāro un 

sociālo zinātņu teorētiskie kursi, kas attīsta 

sociālās, komunikācijas un organizatoriskās 

pamatiemaņas, kuru apjoms ir vismaz 20 

kredītpunkti 

Nozares teorētiskie pamatkursi un 

informācijas tehnoloģiju kursi (vismaz 36 

KP) 

Nozares profesionālās specializācijas kursi, 

kuru apjoms ir vismaz 60 kredītpunkti 

Valsts pārbaudījumi, kura sastāvdaļa ir 

bakalaura darba izstrādāšana un 

aizstāvēšana vismaz 12 kredītpunkti 

Prakse, kuras apjoms ir vismaz 26 

kredītpunkti 

Kopējais studiju ilgums profesionālās 

kvalifikācijas iegūšanai ir 4 studiju gadi 

pilna laika studijās un 5 studiju gadi 

nepilna laika studijās 

Vispārizglītojošie kursi: humanitāro un 

sociālo zinātņu teorētiskie kursi, kas attīsta 

sociālās, komunikācijas un organizatoriskās 

pamatiemaņas – 20 KP 


informācijas tehnoloģiju kursi - 36 KP 

Nozares profesionālās specializācijas kursi 

– 60 KP 

Bakalaura darba izstrādāšana un 

aizstāvēšana 12 KP 

Prakse – 26 KP 

Brīvās izvēles kursi (vismaz 6 KP) Brīvās izvēles kursi (vismaz 6 KP) 

Studiju kursu izvēli profesionālās 

programmas veidošanā, studiju kursu 

saturu un apjomu, kā arī prakses saturu 

Programmas saturs atbilst Skolotāja 

profesijas standartam (4.2.1. tabula) 

14

atbilstoši iegūstamajai kvalifikācijai nosaka 

attiecīgās profesijas standarts 

Pēc profesionālās programmas apguves 

piešķir piektā līmeņa profesionālo 

kvalifikāciju 

Pēc studiju programmas apguves 

izglītojamie iegūst piektā līmeņa 

profesionālo kvalifikāciju Sporta skolotājs 

ar Profesionālā bakalaura grādu izglītībā 

4.2. Studiju programmas atbilstība profesijas standartam 

Iegūtā 5. līmeņa profesionālā kvalifikācija sporta skolotājs atbilst profesijas standarta 

(http://www.izmpic.gov.lv/Standartu_reg/Skolotajs.pdf) „Skolotājs‖ (reģ.nr. PS 0238) prasībām. 

4.2.1. tabula 

Studiju kursi, kas nodrošina zināšanu apguvi studiju programmā Profesionālā bakalaura studiju 

programma „Sporta skolotājs‖ atbilstoši Skolotāja profesiju standartam 

Zināšanas Skolotāja profesijas 

DU piedāvātie studiju kursi 

standartā 

Valsts izglītības sistēmas un skolotāju 

darbību reglamentējošie dokumenti un 

darba likumdošana (LR un ES likumi, 

dokumenti un normatīvie akti) 

Sporta nometnes organizēšana un vadīšana 

Sporta teorija un metodika 

Bērnu tiesību aizsardzība Pedagoģijas vēsture 

Bērnu tiesības un to aizsardzība 

Audzināšanas teorija un metodika 

Pedagoģija un psiholoģija 

Mācīšanās un mācīšanas teorija un 

metodika 

Pedagoģiskā prakse 

Pedagoģijas vēsture, 

Sporta teorija un metodika, 

Pedagoģiskā psiholoģija, 

Pedagoģiskā prakse, 

Vispārīgā psiholoģija, 

Sociāla un personības psiholoģija, 

Bakalaura darbs 

Audzināšanas darbība Audzināšanas teorija un metodika, 

Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana 

un vadīšana, 

Sporta pasākumu organizēšana un vadīšana 

skolā, 

Mācību organizācija 

Sasniegumu vērtēšana un pašnovērtējuma 

veikšana 



Mācību prakses, 

Mācību organizācijas pamati, 


Mācību sasniegumu izvērtēšana, 

Sports pirmsskolas izglītībā, 





Mācību sasniegumu izvērtēšana, 

15

Sporta spēles un to mācību metodika, 

Kustību rotaļas un to mācību metodika 

Mācību vides organizācija 





skolā, 

Bērnu sporta nometnes organizēšana un 

vadīšana skolā, 

Audzināšanas teorija un metodika, 



Saskarsmes un sadarbības veicināšana Audzināšanas teorija un metodika 

Vispārīgā psiholoģija 


Sporta psiholoģija, 

Pašaizsardzība un tās mācību metodika, 

Atlētiskā vingrošana un tās mācību 

metodika, 

Sporta spēles un to mācību metodika, 

Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana 

un vadīšana, 



Pedagoģisko pētījumu metodes Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā, 








Psiholoģija Vispārīgā psiholoģija, 





Speciālā pedagoģija Speciālā pedagoģija, 

Sociālā pedagoģija, 

Ārstnieciskā un koriģējošā vingrošana, 


Nozaru pedagoģija Pedagoģijas vēsture, 





Vecumposmu fizioloģija Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana, 

Sporta fizioloģija 

Mācību priekšmetam atbilstoša zinātnes Sporta vēsture, 

nozare 

Sporta fizioloģija, 

16

Mācību priekšmets Cilvēka anatomija, 

Biomehānika, 

Bioķīmija, 





Mācību priekšmeta didaktika Sports pirmsskolas izglītībā, 

Slēpošana un tās mācību metodika, 

Kustību rotaļas un to mācību metodika, 

Atlētiskā vingrošana un tās mācību 

metodika, 

Badmintons, galda teniss un to mācību 

metodika, 

Sporta spēles un to mācību metodika 

Vingrošana un tās mācību metodika 

Tautas dejas, ritmika un to mācību metodika 

Aerobika un tās mācību metodika 

Vieglatlētika un tās mācību metodika 

Peldēšana un tās mācību metodika 

Tūrisms un tā mācību metodika 

Mācību prakses 



Mācību satura integrācijas pamati Pedagoģijas vēsture, 

Starpkultūras izglītība, 

Bilingvālās mācības, 

Tautas dejas, ritmika un to mācību metodika 

Sporta vēsture 

Mācību sasniegumu izvērtēšana 


Valodas un komunikācija 

Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas 


Informācijas tehnoloģijas 

Iepriekš iegūtās zināšanas (vidējās izglītības 

diploms) 

Valsts valoda un svešvalodas Iepriekš iegūtās zināšanas (vidējās izglītības 

diploms), 

Bilingvālās mācības, 

Svešvaloda, 



Saskarsmes psiholoģija Sociālā un personības psiholoģija, 

Sociālā pedagoģija, 

Kustību rotaļas un to mācību metodika, 

Sociālas zinības 

Ētika 


Filozofija 

Ētika 

Civilzinības 

Izglītības vadība Projektu izstrāde un vadība, 


17

skolā, 


vadīšana skolā 

Loģika Iepriekš iegūtās zināšanas (vidējās izglītības 

diploms), 

Studiju darbi, 


Kultūras vēsture 

Latvijas kultūras vēsture 

Pasaules kultūras vēsture 

Reliģiju vēsture 

Pedagoģijas vēsture 


diploms) 

Vēsture Latvijas kultūras vēsture, 

Pasaules kultūras vēsture, 

Reliģiju vēsture, 


Sporta vēsture, 


diploms) 

Filozofija Filozofija 

Ētika 


diploms) 

Ekonomikas pamati Ekonomikas pamati, 

Projektu izstrāde un vadība, 


skolā, 


vadīšana skolā, 


diploms) 

Vides un veselības izglītība Sporta teorija un metodika, 

Cilvēka fizioloģija, 


Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana, 

Sporta medicīnas pamati, 

Ārstnieciskā vingrošana un tās mācību 

metodika, 

Pirmā palīdzība 

Sports Sporta teorija un metodika, 

Sports pirmsskolas izglītība, 



Sporta masāţā, 

Mācību prakses 

Veselīgs uzturs Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana, 

Sporta medicīnas pamati 

Personīgā higiēna Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana, 

Sports pirmsskolas izglītība 

18

Atkarību profilakse Audzināšanas teorija un metodika, 



Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana, 

Sporta medicīnas pamati 

Kā redzams, programmas studiju kursi pilnībā atbilst Skolotāja profesijas standartam. Skolotāja 

standartā ietverto prasmju apguvi atspoguļo plānoto rezultātu deskriptori, kas tiek konkretizēti 

studiju kursu aprakstos un valsts noslēguma pārbaudījuma jautājumos. Eksāmena rezultātus vērtē 3 

darba devēji un 2 DU docētāji. Standartā paredzēto pienākumu un uzdevumu izpildi studenti 

apliecina pedagoģiskajā procesā, atsauksmes par kurām darba devēji atspoguļo prakses dokumentos. 

Dokumentu analīze apliecina, ka studiju programmas saturs un iegūstamā kvalifikācija atbilst studiju 

programmas nosaukumam. 

5. STUDIJU PROGRAMMĀ STUDĒJOŠIE 

5.1. Studējošie 

Uz doto brīdi studiju programmā studē pilna laika studijās 178 163 100 92 88 88 101studenti, 

nepilna laika studijās 66 81 82 95 113 113 64studenti (tabula 5.1.). 

5.1. tabula 

Studējošo skaita dinamika pēdējos studiju gados 

Pilna laika studijas 

uzņemti studiju gads uzņemti 

Nepilna laika studijas 

studiju gads 

Kopā 

1. 2. 3. 4. 1. 2. 3. 4. 5. studējošie 

2005./2006. 26 41 32 41 28 22 11 20 - 244 

2006./2007. 26 41 32 41 28 22 11 20 - 182 

2007./2008. 33 18 24 17 23 30 22 20 - 187 

2008./2009. 25 20 22 21 19 25 29 18 22 201 

2009./2010. 37 18 17 20 6 21 13 19 20 171 

2010./2011. 31 38 18 14 0 13 13 14 24 165 

5.1. zīmējumā apkopota studiju programmā studējošā skaita dinamika no 1999./2000. studiju 

gada līdz 2004./2005. studiju gadam. 

5.2. Absolventu skaits 

Studiju programmas diploma pielikums atbilst LR MK noteikumiem Nr. 450. Tas sniedz 

objektīvu informāciju un nodrošina kvalifikācijas apliecinošu dokumentu akadēmisku un 

profesionālu atzīšanu. Absolventu skaita dinamika apkopota pēdējo 6 studiju gadu laikā (tabula 5.2.). 

5.2. tabula 

Absolventu skaita dinamika pēdējos studiju gados 

Studiju gads Pilna laika studijas Nepilna laika studijas Kopā 

2005./2006. 34 16 50 

2006./2007. 25 10 35 

2007./2008. 17 0 17 

2008./2009. 18 16 34 

2009./2010. 20 20 40 

2010./2011. 11 6 17 

Pēc studiju programmas beigšanas absolventiem ir iespējas: 

studēt atbilstošās maģistra studiju programmās; 

19

studēt profesionālajās programmās, kuras paredzētas studijām uz augstākās profesionālās 

izglītības pamata; 

piedāvāt apgūtās zināšanas, prasmes un iemaņas pedagoģiskā procesa plānošanai, vadīšanai 

un izvērtēšanai, iekļaujoties Latvijas un ES darba tirgū. 

6.1. Akadēmiskais personāls 

6. STUDIJU PROGRAMMAS NODROŠINĀJUMS 

Studiju programmas izpildi nodrošina 41 43 43 46 50 47docētāji (6.1. tabula ) no Daugavpils 

Universitātes katedrām: 3 5 5 6 7 6 profesori, 2 1 1 3 3 3 asociētie profesori, 11 14 10 9 9 10 

docenti, 3 3 3 4 pētnieki, 21 20 18 17 21 22 lektori un 4 3 6 8 7 3 asistenti (6.1. zīm). (Studiju 

programmā ―Sporta skolotājs‖ īstenošanā iesaistīto docētāju CV skat.DUIS). 

Nr. 

p.k. 

Vārds, uzvārds 

Zinātniskais grāds, 

amats 

6.1. tabula 

Studiju programmas realizēšanā iesaistītie mācībspēki 

20 

Pamatdarba vieta 

1. Elfrīda Krastiņa Dr. paed., profesore DU IVF Mācību metodiku katedra 

2. Nikolajs Romaņenko Mg. paed., lektors DU IVF Mācību metodiku katedra 

3. Arnolds Kovaļevskis Mg. paed., lektors DU IVF Mācību metodiku katedra 

4. Natālija Geriņa Mg. paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

5. Irina Kazakeviča Mg. sp.paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

6. Sergejs Čapulis Mg. paed., lektors DU IVF Mācību metodiku katedra 

7. Larisa Silova Mg. paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

Elita Vanaģele Mg. paed., lektore DU IVF Mācību metodiku katedra 

8. Sandra Zariņa Mg.paed., lektore Daugavpils 9.vidusskola 

DU IVF Mācību metodiku katedra 

9 Anita Pipere Dr. psych., as. profesore DU IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

profesore Ilgtspējīgas izglītības institūts 

10. Valērijs Dombrovskis Dr. psych., docents DU IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

DU IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās 

psiholoģijas katedra 

11. Svetlana Guseva Dr. psych., docente DU IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 



12. Valērijs Makarevičs Dr.psych., docents DU IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 

vad.pētnieks 

13. Mārīte Kravale - Pauliņa Mag.paed., 

Mg.psych., asistente 

Dr. paed., docente 

pētniece 

Ilgtspējīgas izglītības institūts 

DU IVF Pedagoģiskās psiholoģijas katedra 


14. Jānis Pokulis Dr.paed., profesors DU IVF Pedaoģijas un pedagoģiskās 


15. Astrīda Skrinda Dr.paed., pētniece Ilgtspējīgas izglītības institūts 

16. Jeļena Davidova Dr.paed., profesore DU IVF Pedagoģijas katedra 



17. 

Ilga Salīte 

Dr.paed., profesore DU IVF, Pedagoģijas katedra 


18. Eridiāna Oļehnoviča Dr. paed, docente DU IVF, Pedagoģijas katedra

vad.pētniece Ilgtspējīgas izglītības institūts 

19. Vija Guseva Mag. paed., lektore DU IVF, Pedagoģijas katedra 



Valdis Kudiņš Mg. paed., lektors DU IVF, Pedagoģijas katedra 

20. Inga Belousa Phd. docente DU IVF, Pedagoģijas katedra 

as.profesore Ilgtspējīgas izglītības institūts 

21. Dzintra Iliško Dr.paed., docente DU IVF, Pedagoģijas katedra 

as.profesore Ilgtspējīgas izglītības institūts 

22. Irēna Kokina Dr.psych., as. profesore DU IVF Pedagoģijas katedra 



Jeļena Altāne Mg.paed., asistente DU IVF Pedagoģijas katedra 



Jānis Petrovskis asistents DU IVF 

Valentīna Maklakova Mg.sp.paed., asistente DU IVF 

23. Valfrīds Paškevičs Dr. phys., profesors DU DMF Fizikas katedra 

24. Līga Antoņeviča Dr. biol., docente DU DMF Anatomijas un fizioloģijas katedra 

25. Irēna Kaminska Dr. biol., docente DU DMF Anatomijas un fizioloģijas katedra 

Jānis Jauja Dr. biol., docents DU DMF Anatomijas un fizioloģijas katedra 

26. Antoņina Ţilinska Dr. med., docente DU DMF Anatomijas un fizioloģijas katedra 

27. Angelika Paškeviča Mag. biol. lektore DU DMF, Anatomijas un fizioloģijas katedra 

28. Irēna Kuņicka Mag. biol. lektore DU DMF, Anatomijas un fizioloģijas katedra 

29. Svetlana Stalidzāne Mg. sp.paed., lektore DU DMF Anatomijas un fizioloģijas katedra 

30. Anda Keiša Bernāne Mg.biol., asistente DU DMF Anatomijas un fizioloģijas katedra 

31. Zenta Piscova Mg. Sc., lektore DU DMF Anatomijas un fizioloģijas katedra 

32. Anastasija Antropa Mg. paed., lektore DU DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra 

33. Jeļena Kirilova Mg.paed., docente DU DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra 

34. Sergejs Osipovs Mg.chem., lektors DU DMF Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra 

Janina Sergejeva Mg. paed., lektore DU HF Svešvalodu centrs 

Diāna Sergejeva Mg. paed., asistente DU HF Svešvalodu centrs 

Inesa Antonova Mg. philol., asistente DU HF Svešvalodu centrs 

Aivars Dunskis Mg. paed., lektors DU HF Svešvalodu centrs 

35. Ingrīda Kupšāne Mg.philol., lektore 

docente 

DU HF Latviešu literatūras un kultūras katedra 

36. Gatis Ozoliņš Mag.hyst., lektors 

Mg.philol., docents 

DU HF Latviešu literatūras un kultūras katedra 

37. Lilija Gorbaceviča Dr.philol., docente DU SZF Socioloģijas katedra 

38. Dmitrijs Oļehnovičs Mg.hist., lektors DU SZF Socioloģijas katedra 

39. Baiba Felce Mg. paed., lektore DU SZF Socioloģijas katedra 

40. Ainars Felcis Mg. paed., lektors DU SZF Socioloģijas katedra 

41. Ilona Kuņicka Mg.oec., lektore DU SZF Ekonomikas katedra 

Boriss Volkovičs Mg. hist., asistents DU SZF 

42. Sandra Zelča Mg.oec., lektore DU SZF Ekonomikas katedra 

43. 

Jānis Radionovs 

Mg.oec., lektors 

Dr.iur., docents 

DU SZF Tiesību katedra 

Nataļja Grīnfelde Mg.sp.comp., asistente Ilūkstes 1.vidusskola 

Juris Grants Dr.paed., profesors Latvijas sporta pedagoģijas akadēmija 

Jevgēnija Megre Mg.paed., asistente Daugavpils 3.vidusskola 

44. Vijas Jankoviče Mg.paed., lektore DU DMF Informātikas katedra 

45. Andris Vagalis Mg.sp.comp., lektors DU DMF Informātikas katedra 

46. Vilnis Vanaģelis Mg.paed.,asistents DU DMF Informātikas katedra 

21

47. Vija Vagale Mg.paed., lektore DU DMF Informātikas katedra 

48. Andris Gorskis asistents Daugavpils medicīnas centrs 

22 

profesori 8% 

as.profesori 5% 

docenti 25% 

lektori 52% 

asistenti 10% 

1. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 2005./2006.studiju gads 

6.1.1.zīmējumā parādīts 2006./2007.studiju gadā studiju programmā strādājošā akadēmiskā 

personāla procentuālais rādītājs pa amatiem. 

6. 1.1. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 

profesori 14% 

docenti 32.5% 

lektori 46,5% 

asistenti 7% 

6.1.2.zīmējumā parādīts 2007./2008.studiju gadā studiju programmā strādājošo akadēmiskā 


6.1.2.zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 

profesori, as.profesori 14% 

docenti 23% 

lektori 42% 

asistenti 14% 

pētnieki 7% 

6.1.3.zīmējumā parādīts 2008./2009.studiju gadā studiju programmā strādājošo akadēmiskā 


profesori, as.profesori 19,6% 

docenti 19,6% 

lektori 37% 

6.1.3. zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 

asistenti 17,3% 

pētnieki 6,5% 

6.1.4. zīmējumā parādīts 2009./2010.studiju gadā studiju programmā strādājošo akadēmiskā 


6.

zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 

23 


docenti 18% 

lektori 42% 

asistenti 14% 

pētnieki 6% 

6.1.5. zīmējumā parādīts 2010./2011.studiju gadā studiju programmā strādājošo akadēmiskā 


6.2. Materiāli tehniskā bāze 

zīm. Akadēmiskā personāla sadalījums pa amatiem 


docenti 21% 

lektori 46% 

asistenti 6% 

pētnieki 8% 

Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs‖ realizēšanai tiek izmantota DU materiāli 

tehniskā bāze. Studiju procesa nodrošināšanai un zinātnisko pētījumu veikšanai tiek izmantotas IVF 

citu fakultāšu auditorijas, mācību laboratorijas, datorklases. Studiju process tiek nodrošināts 

labiekārtotos un tehniski nodrošinātos kabinetos. Profesionālajā studiju programmā imatrikulētie 

studenti izmanto: 

Mācību metodiku katedras auditorijas, Pedagoģijas un Pedagoģiskās psiholoģijas katedru 

kabinetus un diskusiju telpu. 

Anatomijas un fizioloģijas katedras specializētus kabinetus, mācību vai zinātniski 

pētnieciskās laboratorijas (masāţas kabinets, ārstnieciskās vingrošanas zāle, fizioloģijas 

laboratorija, anatomijas laboratorijas, veselības mācības kabinets); 

Ģeogrāfijas un Ķīmijas katedru specializēto laboratoriju telpas, un aprīkojumu; 

DU multimediju centra tehnisko nodrošinājumu; 

DU tālmācības centra datoru un multimediju nodrošinājumu; 

IVF datorklasi ar 9 darba vietām. 

Studiju process pietiekamā daudzumā ir nodrošināts ar: 

kopēšanas tehniku (4 kopēšanas aparāti); 

lāzera un krāsu printeriem, 

skeneriem, 

kodoskopiem (3 aparāti), 

videoprojektoriem (2 aparāti), 

audio un video tehniku, 

pētnieciskajiem darbiem nepieciešamajiem mikroskopiem, 

sporta inventāra bāzi. 

Materiāli tehniskā sporta bāze ir būtiski uzlabojusies un palielinājusies tās izmantošanas 

efektivitāte. Galvenā bāze ir DU mācību un sporta komplekss (Kandavas 1.), kurā ietilpst: 

sporta spēļu zāle (36 x 18m) - notiek mācību nodarbības, sacensības; 

vingrošanas zāle (18 x 9m) - notiek vingrošanas, aerobikas, mākslas vingrošanas, sporta un 

tautas deju, ritmikas nodarbības; 

6.1.4. 

6.1.5.

slēgtais peldbaseins (25 x 7,5m, trīs celiņi) - notiek mācību nodarbības peldēšanā, 

akvaaerobikā, kustību rotaļas ūdenī, sacensības. Sauna – paredzēta studentu un docētāju 

organisma atjaunošanas un rehabilitācijas procedūrām. 

Veicot mācību un sporta kompleksa telpu pārbūvi tika papildus ierīkotas: 

cīņu zāle (12 x 6m) -notiek mācību nodarbības cīņas sporta veidos: grieķu – romiešu, brīvajā 

cīņā, pašaizsardzībā u.c.; 

trenažieru zāle (12 x 6m) ar mūsdienīgu trenaţieriem. 

Ir izremontētas un ar mūsdienīgu sporta inventāru aprīkotas: 

vieglatlētikas manēža - sporta zāle (50 x 15m) - izmantota vieglatlētikas, galda tenisa 

nodarbībām; 

smagatlētikas zāle (12 x 6m) - notiek mācību nodarbības atlētiskajā vingrošanā, svaru 

bumbas celšanā. 

Slēpošanas nodarbībām tiek izmantota DU Sporta kompleksa slēpošanas inventāra bāze un DU 

slēpošanas bāze meţa masīvā „Stropi”, kurā nepieciešams veikt renovācijas darbus. 

Tūrisma pārgājiens tiek organizēts Daugavpils rajona Naujenes pagasta atvēlētajā tūrisma un 

orientēšanās sportam piemērotā vietā „Butišķos‖, kura ietilpst nacionālā parka „Daugavas loki‖ 

teritorijā. 

Lai nodrošinātu mācību nodarbību kvalitāti IVF cenšas izmantot labākas Daugavpils pilsētas un 

rajona sporta būves: centrālo stadionu ―Celtnieks‖, Daugavpils logopēdiskās internāt-pamatskolas 

futbola laukumus, vienīgo Baltijā atklāto 50m garo peldbaseinu, Olimpiskā centra, Kultūras un 

sporta pils, Volejbola skolas sporta bāzes, tenisa kortus, Boksa kluba ringus. 

2006./2007. studiju gads – studiju procesa nodrošinājumam docētājiem un studentiem ir pieejamas 2 

interaktīvās tāfeles. 

2007./2008. studiju gads – notika DU Sporta kompleksa baseina renovācija. 

6.3. Finansu resursi 

Studiju programmas finansējums galvenokārt tiek realizēts no valsts budţeta līdzekļiem un 

paredz arī iespēju studentam apgūt profesionālo studiju programmu par maksu. Maksa par pilna 

laika studijām 2005/2006. studiju gadā ir 400 Ls gadā, nepilna laika studijām 2005/2006. studiju 

gadā ir 310 Ls gadā. 

Papildus informācija http://dau.lv/dokumenti/studijas/st_maksa_2005_2006. pdf 

2010./2011. studiju gads – DU 27.05.2010. Senāta sēdē (protokols Nr.4) tika pieņemts lēmums par 

studiju maksas atlaidēm studentiem (skat. http://du.lv/lv/studijas/studiju_maksa) 

Studiju maksa 

Pilna laika studijas 1.studiju gads 2.studiju gads 3.studiju gads 4.studiju gads 5.studiju gads 

2006./2007.st.g. Ls 450,- Ls 495,- Ls 484,- Ls 484,- - 

2007./2008.st.g. Ls 650,- - - - - 

2008./2009.st.g. Ls 800,- Ls 896,- Ls 1004,- Ls1124,- - 

2009./2010.st.g. Ls 680,- Ls 789,- Ls 915,- Ls 1098,- - 

2010./2011.st.g. Ls 680,- Ls 789,- Ls 915,- Ls 1098,- - 

Nepilna laika 

1.studiju gads 2.studiju gads 3.studiju gads 4.studiju gads 5.studiju gads 

studijas DU 

2006./2007.st.g. Ls 370,- Ls 425,- Ls 490,- Ls 560,- Ls 640,- 





24

6.4. Bibliotēka 

Studentiem un mācībspēkiem ir iespēja izmantot 2 brīvpieejas lasītavas ar 135 lietotāju vietām, 

informācijas zāli ar 24 lietotāju vietām, 4 mājas abonementus, un 2 kopētājus. Bibliotēkā un 

lasītavās kopējās literatūras skaits – 320993 vienības, kas ietver: grāmatas – 275654, tajā skaitā 

pedagoģijā -10532, psiholoģijā -5307, sporta zinātnē – 2052, periodiskie izdevumi – 29610. 2004.g. 

saņemtas 6872 jaunas grāmatas, abonēti 118 ţurnāli. 

DU bibliotēkas pilnveidošanā tiek izmantotas jaunas tehnoloģijas: Interneta pieslēgums; 

elektroniskais katalogs ALISE (Advanced Library Information Service) papildus informācija 

(http://biblio.dau.lv/Alise/alise3i.asp); automatizēta lasītāju apkalpošanas sistēma; kopš 2002.gada ir 

uzsākts DU bibliotēkas kopprojekts ar Latgales centrālo bibliotēku „Daugavpils reģiona publisko 

bibliotēku un DU bibliotēkas integrēšana VVBIS‖. Projekta ietvaros bibliotēka ir iesaistījusies 

„Vienotās lasītāja kartes‖ sistēmā un no 2002. gada decembra lasītāji var izmantot 13 Latvijas 

lielākos bibliotēku pakalpojumus. 

Regulāri tiek piedāvātas iespējas izmantot internetā pieejamo periodiku, vārdnīcas, specializētās 

datu bāzes, piemēram, ERIC, EMERALD, RUBRICON u.c. Pateicoties daţādiem sadarbības 

projektiem un aktivitātēm, regulāri tiek papildināta arī katedrās esošās bibliotēkas, kas palīdz īstenot 

studiju programmas mērķi un uzdevumus. Studentiem un mācībspēkiem pieejams INTERNET un epasts, 

piedāvāts laiks patstāvīgajam darbam. 7 pilnu elektronisko tekstu abonētās datu bāzes: 

Cambridge Journals Online, EBSCO Publishing, RUBRICON, WESTLAW International, 

LETONIKA, NAIS. Izmēģinājuma datu bāzes 2004. – 2005.g.: BioOne, CAB Direct, Cambridge 

Scientific Abstracts (CSA), EBSCO: Book Review Digest, Wilson Biography Illustrated, Emerald, 

Oxford Scholarship Online, Source OECD, Gale & KGSaur, Kluwer Online, Oxford Journals 

Online, OCLC, Blackwell Publishing. 

2005./2006. studiju gads - Kopējā informācija par 2006.gadu - saņemtas 7015 jaunas grāmatas un 

abonēti 105 ţurnāli. 2006.gadā tiek izmēģinātas šādas datu bāzes: OCLC PICA, EAST VIEW, 

EBSCO – DynaMed, WILEY INTERSCIENCE JOURNALS, SAGE, SPRINGER LINK, SCIENCE 

CITATION Index (SCI) with Abstract, INTEGRUM TECHNO. 

2006./2007. studiju gads - DU Bibliotēka ir Augstskolu un speciālo bibliotēku virtuālā kopkataloga 

veidošanas dalībniece, valsts sistēmas ―Vienotā lasītāja karte‖ dalībniece, Pasaules Bankas (World 

Bank) reģionālā depozītbibliotēka. Ar starpbibliotēku abonementa palīdzību no citām bibliotēkām ir 

iespējams pasūtīt grāmatas, ţurnālus, rakstu kopijas, kuru nav DU Bibliotēkā. 

2007./2008. studiju gads – Bibliotēkas lietotājiem ir pieejami sekojoši pakalpojumi: Internets, 

bibliotēkas elektroniskais katalogs – gan lokālā versija, gan interneta versija, grāmatu pasūtīšana, 

rezervēšana un pagarināšana internetā, automatizēta lietotāju apkalpošana. 

Bibliotēkas kopējais krājums – 317499 vienības, tai skaitā: 286899 grāmatas un 30600 

periodiskie izdevumi. 2007.gadā tiek abonētas 10 datu bāzes: LETONIKA, LursoftL, NAIS, Latvijas 

normatīvo aktu datu bāze, WWW.LIKUMI.LID.LV, Cambridge Journals Online(CJO), EBSCO 

Publishing, HeinOnline, Science Direct, SpringerLink, WESTLAW International. 

2008./2009. studiju gads – papildināta datu bāze (skat. http://www.du.lv/lv/biblioteka/datu_bazes) 



25

7. ZINĀŠANU VĒRTĒŠANAS SISTĒMA 

Vērtējot profesionālās studiju programmas apguvi, ievēro pamatprincipus, kuri ir norādīti 

―Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.481. un IZM izstrādātā profesijas standartā. 

Zināšanu pārbaudes formas ir kontroldarbi, testi, kolokviji, diskusijas, ieskaites, eksāmeni, 

noslēguma pārbaudījumi. Izmantoto studiju izvērtēšanas metoţu izvēli nosaka studiju kursu mērķi 

un uzdevumi. Programmas apguves vērtēšanas pamatformas ir diferencētā ieskaite un eksāmens, kas 

tiek vērtēti 10 ballu skalā (pozitīvs rezultāts sākot ar 4 ballēm). Minimālais studiju kursa apjoms, lai 

organizētu eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. 

Pārsvarā visos kursos ir regulāra atskaites sistēma – studentu patstāvīgie un praktiskie darbi, 

kolokviji, metodisko līdzekļu izstrāde. Ir arī studiju kursi, kuru vērtēšana notiek kursa noslēgumā 

semestra beigās. Ir izstrādāti vienoti kritēriji pedagoģiskās prakses vērtēšanai, noslēguma 

pārbaudījumu vērtēšanai; studiju kursu, studijas programmas un savas aktivitātes un apgūto prasmju 

izvērtēšanai – pašvērtējums. Lielākā problēma gan studentiem, gan docētājiem ir diferencēts 

vērtējums un vērtēšanas kritēriju izstrāde. 

Valsts pārbaudījumu – integrētajā eksāmenā pedagoģijā un psiholoģijā, sporta teorijā un 

metodikā un bakalaura darbu aizstāvēšanā - vērtē valsts pārbaudījuma komisija (turpmāk – 

komisija), kuras vadītāju un sastāvu attiecīgajam akadēmiskajam grādam apstiprina augstskolas 

satversme noteiktajā kārtībā. Komisija darbojas saskaņā ar augstskolas senāta apstiprinātu nolikumu. 

Komisijas sastāvā ir komisijas vadītājs un vismaz 4 komisijas locekļi. Komisijas vadītājs un vismaz 

puse no komisijas sastāva ir nozares profesionālo organizāciju vai darba devēju pārstāvji. 

8. AR STUDIJU PROGRAMMU SAISTĪTĀ ZINĀTNISKĀ UN METODISKĀ DARBĪBA 

8.1. Akadēmiskā personāla pētnieciskais, metodiskais darbs un tā saistība ar studiju darbu. 

Lai nodrošinātu sava darba kritiskas vērtēšanas pieredzi, katru gadu pasniedzēji sastāda individuālos 

plānus, prognozējot studiju gadā plānotās aktivitātes, kvalifikācijas celšanas kursus, metodisko 

līdzekļu izdošanu, zinātniskās publikācijas. Gada beigās tiek nodotas atskaites par zinātnisko un 

metodisko darbu, kuras apstiprina katedras sēdēs. Šīs atskaites tiek izmantotas arī veidojot 

pašizvērtējuma ziņojumus. Lai risinātu pastāvošās pētnieciskā un studiju darba mijiedarbības 

problēmas, var atzīmēt sekojošas aktivitātes: 

LZP eksperta darbība 

Iliško, D. 2010. g. - 2013. g., LZP eksperta darbība pedagoģijas nozarē augstskolu pedagoģijas apakšnozarē 

Belousa, I., 2010.g.-2013.g., LZP eksperta darbība pedagoģijas nozarē augstskolu pedagoģijas apakšnozarē 

Pipere A., 2011. g. – 2014.g LZP eksperta darbība psiholoģijas nozarē pedagoģiskās psiholoģijas apakšnozarē 

Pipere, A., kopš 2011. g. oktobra VZKK eksperta darbība psiholoģijas nozarē 

Davidova, J., Kopš 2004. gada – LZP eksperte pedagoģijā 

• Starptautiski atzītu publikāciju izstrāde sporta pedagoģijā un metodikā, līdzdalība 

starptautiskās konferencēs: 

• Annual International Scientific Conference of Daugavpils University, (I.Kaminska, A.Paškeviča, 

A.Bernāne, I.Kuņicka, N.Geriņa u.c.) 

• VII starptautiskās konferences ―Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika‖ tēţu krājums, 2011.g. 10.-15. maijs, 

Daugavpils; (S.Čapulis, I.Kazakeviča, V.Dombrovskis, S.Guseva, u.c.) 

• 9th International JTEFS/BBCC Conference "Sustainable Development. Culture. Education" BBCC 

Mission – Reorientation of Teacher Education and Research in Education for Sustainable Development 

(L.Silova, N.Geriņa, I.Kazakeviča). 

• Zinātniskās kvalifikācijas paaugstināšana - Zinātniskā grāda pretendenta stipendija pedagoģijas 

doktorantūrā – lekt. S.Čapulis; 

• Profesionālā izaugsme: 

26

Laiks, vieta Kvalifikācijas celšanas kursi, semināri 

2010. gadā 

02.-03.10. Rīga. Treneru un tiesnešu seminārs. Estētiskās vingrošanas sacensību un 

tiesāšanas noteikumi. Latvijas estētiskās vingrošanas asociācija (LEVA). 

09.12. 

Rīga 

1. 07. 

Rīga 

31.07.-02.08. 

Ronīši. 

Sertifikāts № TTS-10-004 (16 st.). - lekt. I.Kazakeviča 

Jaunatnes basketbola treneru profesionālās kvalifikācijas pilnveide. 

Apliecība.- lekt. N.Romaņenko. 

2011. gadā 

Kvalifikācijas celšanas seminārs. ‖Speciālā sagatavotība mākslas 

vingrošanā: lokanība, izturība. Jaunākie atklājumi metodoloģija‖. 

Sertifikāts. (6 st.). - lekt. I.Kazakeviča 

Starptautiskais kvalifikācijas celšanas seminārs. „Fitness Camp 

„Ronīši‖- 2011‖. Sertifikāts. (12 st.). - lekt. I.Kazakeviča 

• Profesionālās meistarības pilnveides organizēšana – 

• I.Kuņicka - Daugavpils Universitātes Veselības Veicināšanas Centra direktore, jauniešu 

Veselības kluba ―PAR TO‖ konsultante; 

• I.Kazakeviča, S.Čapulis, L.Silova, N.Geriņa - asociācijas „College of Sport Science (ECSS)‖ 

biedri; 

• N. Romaņenko - Nacionālās kategorijas tiesnesis basketbolā, Latvijas izlases U-20 otrais treneris 

(jūlijs 2006), Latvijas izlases U-18 otrais treneris (jūlijs 2007), Latvijas izlases U-20 otrais 

treneris (jūlijs 2008), Latvijas izlases otrais U-16 treneris (jūlijs 2009), Latvijas izlases U-18 

otrais treneris (jūlijs 2010). 

profesionālās pilnveides kursi/semināri sporta skolotajiem, sporta organizatoriem un citiem: 

Pasākuma nosaukums Norises laiks, vieta Vārds, uzvārds 

Latvijas Platformas attīstības sadarbībai (LAPAS) 2009.g. 6.novembris, Larisa Silova 

organizetā starptautiskā konference 

‗‘Globālās/attīstības izglītības nākotne Latvijā un 

Eiropā‘‘ 

Rīga, Latvija 

AIIA LSIF projekta ietvaros organizētais seminārs 2009.g. 19.oktobrī, Larisa Silova, 

‗‘Mācību stratēģiju ieviešana un izvērtēšana: uz Daugavpils Universitāte, Sandra Zariņa, 

ilgtspējīgu attīstību virzītas izglītības konceptuālais 

pamats‘‘ 

Latvija 

Natālija Geriņa, 

AIIA LSIF projekta ietvaros organizētais 1.seminārs 2009.g. 16.novembris, Larisa Silova 

―Darba ar kvantitatīvo un kvalitatīvo datu apstrādes Daugavpils Universitāte, 

programmām konceptualais pamats‖ 

Latvija 

AIIA LSIF projekta ietvaros organizētais 2.seminārs 2009.g. 30.novembrī, Larisa Silova 

―Darba ar kvantitatīvo un kvalitatīvo datu apstrādes Daugavpils Universitāte, 

programmām konceptualais pamats: programma 

NVIVO‖ 

Latvija 

Seminārs „Mazākumtautību skolotāju profesionālās 2009. gada 26., 27. jūnijs, Sandra Zariņa 

kompetences pilnveide izglītības satura īstenošanai 18., 19. augusts Latviešu 

bilingvāli un/vai latviešu valodā‖ 

valodas 

aģentūra 

apguves valsts 

Trešā Baltijas valstu Humānās pedagoģijas konference 2009. gada 27., 28. oktobris Sandra Zariņa 

Latvijas Humānās 

pedagoģijas asociācija 

• Metodisko līdzekļu izstrāde - Lekt. I.Kuņicka, doc. A.Ţilinska, prof. E.Krastiņa. 

• Darbs projektos: Sandra Zariņa - Projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības 

ieguve un mentoru profesionālā pilnveide‖ ‖(reģ. Nr.ESS2010/95) 2010.g. augusts – 2011.g. 

janvāris; Ilga Salīte - ―Skolotāju izglītības pārorientēšana uz ilgtspējīgas attīstības mērķi. 

27

Skolotāju izglītības vadlīniju ieviešana skolotāju izglītības praksē‖ (2.posms 2006./2010). Larisa 

Silova - SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts „Children as researchers in primary schools in 

Europe‖ (CARIPSIE); reģistrācijas Nr. 129355-CP-1-2006-1-NO-COMENIUS-C21 (2006.g.-2009.g.) un 

SOCRATES programmas Comenius 2.1 projekts ―ICTime - ICT as a Tool of Intercultural and Media 

Education‖, reģistrācijas Nr. 128742-CP-1-2006-1-PT-COMENIUS-C21 (2006.g.-2009.g.). 

Detalizētāka informācija par programmā iesaistītā akadēmiskā personāla pēdējā gada 

nozīmīgākām publikācijām un citām aktivitātēm ir apkopotas akadēmiskā personāla atjaunošanas, 

apmācības un attīstības kopsavilkumā par 2006 -2011.gadu (3. un 6. pielikumā). 

2010./2011. studiju gads – izmaiņas skat. 3. un 6.pielikumā. 

8.2. Studējošo iesaistīšana pētnieciskajā darbā 

Atbilstoši izvirzītajām pētnieciskajām tēmām, studentiem tiek piedāvātas projektu, studiju un 

bakalauru darbu tēmas: fizisko īpašību attīstīšanas metodika, sporta veidu tehnisko elementu mācību 

metodika, stājas traucējumi un to korekcija, integrētā pieeja, vērtēšana un pašvērtējums, vecāku un 

skolas sadarbība u.c. (Studiju programmā ―Sporta skolotājs‖ aizstāvēto bakalaura darbu tēmas skat. 

7.pielikumā). 

Lai sekmētu studentu pētniecisko darbību un prezentācijas prasmes, studiju darbu aizstāvēšana 

notiek piedaloties vairākiem studentiem un pasniedzējiem. Katram studējošajam ir iespēja prezentēt 

savu paveikto darbu, piedalīties diskusijās (skat. http://lapas.dau.lv/dujza) un publicēt savus 

pētījumus zinātnisko rakstu krājumā CD formātā. 

Lai izpētītu citu valstu pieredzi, docētājiem un studentiem ir iespēja lekcijās un patstāvīgo darbu 

studijās izmantot Universitātes bibliotēku, katedrās pieejamās publikācijas un, izmantojot bibliotēkas 

piedāvājumu, lietot internēta specializētos ţurnālus un jaunāko literatūru (angļu, vācu un krievu 

valodās). Viena no pētniecības prasmju attīstības iespējām ir līdzdalība daţādos starptautiskajos 

projektos un studējot citu augstskolu piedāvātajās programmās, piedaloties izsludinātajos stipendiju 

konkursos un sadarbības projektos, pēc tam ar iegūto pieredzi daloties nodarbībās un organizējot 

seminārus citiem interesentiem. Studiju programmas studenti ir piedalījušies Erasmus projektā 

(Spānija 2006/2007. studiju gadā). 

8.3. Sadarbība ar līdzīgām studiju programmām Latvijas Republikā un ārvalstīs 

Studiju programmas mērķu un uzdevumu īstenošanas nolūkos ir izveidojušies kontakti gan 

vietējā, gan reģionālā, gan nacionālā līmenī. Sadarbība ar līdzīgam studiju programmām Latvijā 

norisinās galvenokārt sporta aktivitāšu un sporta sacensību jomā. Kā galvenā ir atzīmējama Latvijas 

Augstskolu sporta savienības (LASS) organizētā sadarbība un studiju programmā studējošo 

piedalīšanās Latvijas universiādēs. Sadarbība tiek īstenota ar Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas 

docētājiem. Nozīmīga ir arī sadarbība ar Latvijas sporta speciālistu talākizglītības centru. 

Studiju programmai veiksmīga starptautiskā sadarbība pašlaik ir izveidojusies ar docētājiem no 

ārvalstu universitātēm: Kaļiņingradas Valsts universitāti (Krievija), Baltkrievijas Valsts fiziskās 

kultūras akadēmiju (Baltkrievija), Polockas Valsts universitāti (Baltkrievija). Docētāji piedalās šo 

augstskolu ikgadējās konferencēs un semināros. 

DU studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ sadarbības attiecības tiek veidotas ar Latvijas Sporta 

pedagoģijas akadēmiju (2005.g. 8.novemrī noslēgts līgums). 

Studiju programmas mācībspēki aktīvi piedalās šīs augstskolas gadskārtējās konferencēs, kā arī 

publicējas šo augstskolu rakstu krājumos. 

Plašas iespējas paver Daugavpils Universitātes un Latvijas Universitātes sadarbības līgums Nr. 1- 

47/36 (26.01.2009). Tas paver iespējas sadarboties modernu mācību metodisko materiālu 

28

sagatavošanā, mācību spēku apmaiņas jautājumos, materiāli tehniskās bāzes izmantošanā, 

sadarboties studējošo apmaiņas sekmēšanā un tml. 

Iespējas sadarboties zinātniski pētnieciskā joma, veicināt savstarpēju vieslektoru un studējošo 

apmaiņu piedāvā Daugavpils Universitātes un Vestfālenas Vilhelma Universitātes sadarbības līgums 

(Nr.1-47/2008 -144, 10.04.2008). 

Studiju programmas mācībspēki piedalās starptautiskajos forumos (HERODOT ES tematiskais tīkls 

– http://www.zgis.at/herodotnet), kā arī sadarbojas ar ārzemju sadarbības partneriem: Fehtas 

Universitātē Vācijā, UNESCO Zemes hartas centru. 

Sadarbībā ar Krētas Universitāti tiek veidota kopīga programma par ilgtspējību ar informācijas 

tehnoloģiju palīdzību (Erasmus Lifelong Learning Programme project „ICT- enabled Education for 

Sustainable Development‖ proj.Nr. 510212-LLP-2010-1-GR-ERASMUS-EVC) Projekta ilgums 

2010.g.oktobris – 2012.g.septembris. 

Vadošais partneris: Krētas Universitāte(Grieķija); partneri - Daugavpils Universitāte (Latvija), 

Dublinas pilsētas Universitāte(Īrija), Frederika Universitāte (Kipra), Grācas Universitāte (Austrija), 

Kipras atklātā Universitāte(Kipra), Upsalas Universitāte (Zviedrija). Viens no galvenajiem projekta 

mērķiem ir izveidot visām partneruniversitātēm kopīgu starptautisku, virtuālu maģistra studiju 

programmu IKT un ilgtspējīgas attīstības procesos ieinteresētiem studentiem. Nacionālā 

koordinatore Latvijā: Ilga Salīte). 

Šīs programmas īstenošana pavērs jaunas bakalaura programmu absolventu iespējas turpmākās 

profesionālās karjeras plānošanā. 

8.4. Studējošo sporta aktivitātes un sasniegumi 

Līdz ar kvalitatīvu programmas apguvi, programmā „Sporta skolotājs‖ studējošie piedalās 

daţādos sporta veidos (piemēram, vieglatlētika, grieķu – romiešu cīņa, karatē, bokss, biatlons, 

paukošana u.c.) daţādās sporta sacensībās (ziemas un vasaras Olimpiskajās spēlēs, Pasaules un 

Eiropas čempionātos, Latvijas Republikas sacensībās, Daugavpils pilsētas mēroga sacensībās, 

Latvijas augstskolu universiādēs u.c. ) (Skat. 4. pielikumā ). 

Kā Olimpiskās izlases kandidāti ir bijuši 12 studenti, Olimpiskās spēlēs ir piedalījušies 2 

studenti (Oļegs Maluhins, Jūlija Vansoviča). 

Daugavpils pilsētas čempionātos veiksmīgi piedalās DU basketbola un volejbola vīriešu un 

sieviešu komandas, kuru sastāvā ir galvenokārt studiju programmas „ Sporta skolotājs‖ studenti (4. 

pielikumā ). 

Studējošie katru gadu startē Latvijas augstskolu universiādēs. XIII Universiādē tika izcīnītas 24 

godalgotas vietas, XIV Universiāde - 18 godalgotas vietas, XV Universiādē - 20 godalgotas vietas. 

No 18 - 24 Latvijas augstskolām Daugavpils Universitāte sacensību kopvērtējumā parasti izcīna 4. – 

5. vietu (4. pielikumā ). 

Studējošo sportiskos sasniegumus sacensībās veicina sekojoši docētāji: lekt. N.Romaņenko, as. 

J.Petrovskis, lekt. I.Kazakeviča, lekt. A.Kovaļevskis, lekt. S.Čapulis, lekt. S. Stalidzāne. 

Programmas „Sporta skolotājs‖ studējošie gan aktīvi piedalās sporta pasākumos, gan arī 

organizē DU un Daugavpils pilsētas skolu sporta sacensības (DU spartakiāde, Aerobikas festivāls, 

Veselības diena, DU "Gladiators"). 

2005./2006. studiju gads – Līdz ar kvalitatīvu programmas apguvi, programmā „Sporta skolotājs‖ 

studējošie piedalās daţāda mēroga sporta sacensībās (Pasaules un Eiropas čempionātos, Latvijas 

Republikas sacensībās, Daugavpils pilsētas mēroga sacensībās, Latvijas augstskolu universiādēs u.c. 

Studiju programmas studējošie XVI Latvijas augstskolu universiādes sacensībās piedalījās 14 sporta 

veidos: volejbols, peldēšana, basketbols, cīņa, slēpošana, biatlons, vieglatlētika, bokss, estētiskā 

29

vingrošana u.c. DU sieviešu un vīriešu studentu komanda XVI Latvijas augstskolu universiādes 

sacensību kopvērtējumā ieguva 5. vietu. 

Programmas „Sporta skolotājs‖ studējošie organizē un piedalās DU un Daugavpils pilsētas skolu 

sporta sacensības un sporta pasākumos. 

Lekt. N.Romaņenko kā otrais Latvijas Sieviešu basketbola U-20 izlases treneris kopā ar komandu 

ieguva 12. vietu Eiropas čempiontā. 


Studiju programmas studējošie XVII Latvijas augstskolu universiādes sacensībās piedalījās 14 sporta 

veidos: basketbols, volejbols, peldēšana, cīņa, vieglatlētika u.c. DU sieviešu un vīriešu studentu 

komanda XVII Latvijas augstskolu universiādes sacensību kopvērtējumā ieguva 5. vietu. Lekt. 

N.Romaņenko kā otrais Latvijas Sieviešu basketbola U-18 izlases treneris kopā ar komandu ieguva 

4. vietu Eiropas čempionātā. 


Studiju programmas studējošie XVIII Latvijas augstskolu universiādes piedalījās 12 sporta veidos un 

DU sieviešu un vīriešu studentu komanda sacensību kopvērtējumā ieguva 5 vietu. Lektors 

N.Romaņenko kā otrais Latvijas sieviešu izlases U-20 treneris kopā ar komandu ieguva 6. vietu 

Eiropas čempionātā (Peskore, Itālija). 


Studiju programmas studējošie XIX Latvijas augstskolu universiādes piedalījās 15 sporta veidos un 

DU sieviešu un vīriešu studentu komanda sacensību kopvērtējumā ieguva 5 vietu. Lektors 

N.Romaņenko kā otrais Latvijas sieviešu izlases treneris kopā ar U-16 Latvijas izlasi ieguva 5.vietu 

Eiropas čempionātā (Tallina, Igaunija) (skat. 6. pielikumā). 


Studiju programmas studējošie XX Latvijas augstskolu universiādes piedalījās 15 sporta veidos un 

DU sieviešu un vīriešu studentu komanda sacensību kopvērtējumā ieguva 6 vietu. Lektora 

N.Romaņenko kā otrais Latvijas sieviešu izlases U-18 treneris kopā ar komandu ieguva 16.vietu 

Eiropas čempionatā (Poprada, Slovākija). 


Studiju programmas studējošie XXI Latvijas augstskolu universiādes piedalījās 8 sporta veidos un 

DU sieviešu un vīriešu studentu komanda sacensību kopvērtējumā ieguva 7 vietu (skat. 6. 

pielikumā). 

9. PROGRAMMAS SALĪDZINĀJUMS AR CITU AUGSTSKOLU LĪDZĪGĀM 

PROGRAMMĀM 

Sporta skolotāja izglītību var iegūt koledţā, pedagoģiskajos institūtos, pedagoģiskajās 

augstskolās un universitātēs. Izvērtējot programmas darbību, izveidots salīdzinājums ar trijām 

Eiropas valstu augstskolām (tabula 9.1.) 

Augstskola 

Adler University College, 

Norveģija 

30 

9.1.tabula 

Sporta skolotāju izglītošanas salīdzinošā analīze 

Loughborough 

University, 

Lielbritānija 

Eiropas Savienības valstīs 

Tallinas Pedagoģiskā 

Universitāte, Igaunija

Iegūstamā 

kvalifikācija, grāds 

Bakalaura grāds fiziskajā izglītībā 

un sportā 

(Bachelor of Physical Education 

and Sport) 

31 

Bakalaura grāds sporta 

zinātnē 

(Bachelor of sport 

sciences) 

Bakalaura grāds fiziskajā 

izglītībā 

(Bachelor of Physical 

Education) 

Studiju ilgums 3 gadi 3 gadi 3 gadi 

KP skaits 180 ECTS 240 ECTS 180 KP (240 ECTS) 

Kopīgās iezīmes Izmantotās darba formas, sociālo Izmantotās darba Valodas, sociālo zinību, 

zinību, teorētiskie metodiskie un formas, sociālo zinību, cilvēka anatomija un 

praktiskie kursi 

teorētiskie metodiskie fizioloģija, sporta veidu 

un praktiskie kursi mācību metodika, sporta 

psiholoģija un medicīna 

Piezīmes 1KP – 60 kontakstundas 

Papildus informācija http://www.hia.no/ects/05/index.ph 

p?studieprogramkode=BACIDR 

http://www.lboro.ac.uk/ 

departments/sses/under 

grad/index.html 

www.tpu.ee 

Salīdzinot kredītpunktu (KP) sistēmu, varam konstatēt, ka ES valstu augstskolās nav vienotas 

sistēmas, proti, stundu skaits 1 KP. To pašu varam norādīt arī uz katru augstskolu atsevišķi. Stundu 

skaits 1 KP svārstās no 2 stundām līdz 60 stundām. 

Tālāk tiek piedāvāts salīdzinājums ar Latvijas Universitātē un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā 

īstenoto Sporta skolotāja studiju programmu. Tabula 9.2. 

Latvijas Sporta pedagoģijas 

Latvijas Universitāte 

Augstskola 

akadēmija 

Nosaukums Profesionālā bakalaura studiju 

Profesionālā bakalaura studiju 

programma „Sporta zinātne 

programma „Skolotājs‖ 

Iegūstamā Profesionālais bakalaura grāds sporta Profesionālais bakalaura grāds izglītībā un 

kvalifikācija, zinātnē. 

sporta skolotāja kvalifikācija. 

grāds 

Izglītības un sporta darba speciālists ar Iegūstamā kvalifikācija vienā no papildus 

vienu no šādām kvalifikācijām: 

kvalifikācijām: pamatizglītības latviešu 

sporta skolotājs, vadītājs sporta jomā; sporta valodas un literatūras skolotājs, angļu valodas 

skolotājs, rekreācijas speciālists; sporta skolotājs, vācu valodas skolotājs, franču 

veida vecākais treneris, vadītājs sporta valodas skolotājs, mājturības un tehnoloģiju, 

jomā; sporta veida vecākais treneris, sporta mājsaimniecības skolotājs, kulturoloģijas 

skolotājs; 

skolotājs, mākslas vēstures skolotājs, vizuālās 

sporta veida vecākais treneris, rekreācijas mākslas skolotājs, veselības mācības 

speciālists; fizioterapeits 

skolotājs, informātikas un programmēšanas 

skolotājs, psiholoģijas skolotājs, sociālo 

zinību skolotājs, sākumizglītības skolotājs, 

pirmsskolas skolotājs 

Studiju ilgums Pilna laika studijas – 4 gadi. 

Pilna laika studijas – 4 gadi. 

Nepilna laika studijas – 4,5 gadi 

Nepilna laika studijas – 4,5 gadi 

KP skaits 160 KP 160 KP 

Kopīgās iezīmes Pilna un nepilna laika studijas. 

Pilna un nepilna laika studijas. 


Studiju laikā apgūst: pedagoģiju un 

informācijas tehnoloģiju kursi (36 KP), psiholoģiju; sporta veidu mācību metodiku; 

Nozares profesionālās 

fiziskās audzināšanas teoriju un metodiku; 

specializācijas kursi (60KP), Brīvās izvēles sporta didaktiku; skolas programmā iekļauto 

kursi (6KP), Prakse ārpus izglītības iestādes sporta veidu mācību metodiku; sporta vēsturi; 

(26KP). 

cilvēka anatomiju un fizioloģiju; veselības 

izglītību. 

Piezīmes Studiju programmas apguve dod iespēju iegūt 

akadēmisko bakalaura grādu 

izglītībā un skolotāja pamatkvalifikāciju. 

Sākot ar 3.semestri studējošie izvēlas 

vienu papildu kvalifikāciju:

Papildus 

informācija 

http://www.lspa.lv/files/annual_reports/200 

9_2010/Sporta_skolotajs_2009_2010.pdf 

32 

http://www.ppf.lu.lv/v.3/eduinf/files/2011/apr 

aksts.pdf 

Varam konstatēt, ka DU, LSPA un LU programmas atbilst LR MK Noteikumiem Nr.481, līdz ar to 

pieprasīto kredītpunktu sadalījums ir adekvāts. Galvenā atšķirība: LSPA un LU tiek piedāvātas 

vairākas papildkvalifikācijas. LSPA piedāvā ar sporta darbību saistītas papildus kvalifikācijas. LU 

piedāvā apgūt, lielākoties, daţādu priekšmetu skolotāju kvalifikāciju. 

10. KVALITĀTES NODROŠINĀŠANAS SISTĒMA 

Studiju programmas darbības kontrole un vadīšana notiek visa gada garumā: uzņemot studentus, 

pieņemot darbā personālu, analizējot studentu novērtējuma rezultātus, izvērtējot darbinieku 

savstarpējo nodarbību apmeklējumu rezultātus, pilnveidojot studiju programmas darbību un vērtējot 

viņu pētniecības un studiju darba rezultātus. Divas galvenās kvalitātes vērtēšanas formas ir: 

1) ārējā novērtēšana - licencēšana, akreditācija un neatkarīga eksperta vērtējums, ko sadarbībā 

ar augstskolu nodrošina LR Izglītības un zinātnes ministrija un Augstākās izglītības 

kvalitātes novērtēšanas centrs (AIKNC). 

2) pašnovērtēšana - iekšējās kvalitātes nodrošināšanas sistēma, ko pastāvīgi veic katedras un 

fakultātes, šo darbu koordinē un vada Senāta apstiprināts Studiju kvalitātes novērtēšanas 

centrs (SKNC) un Studiju padome. 

Studiju darba kvalitātes iekšējo kontroli nodrošina katra semestra sākumā notiekošās sapulces 

(studentiem, mācībspēkiem), iepazīstinot ar jaunumiem, izmaiņām studiju programmā, noskaidrojot 

šī gada plānus utt.. Visa gada garumā notiek sadarbība ar grupu vecākajiem, kas risina visas kursā 

radušās problēmas, jautājumus, uztur informācijas apmaiņu ar studentiem un studiju programmas 

vadību. Lai nodrošinātu ieinteresēto pušu līdzdalību lēmumu pieņemšanā, darbojas stipendiju 

komisiju sēdē un piedalās IVF domes sēdēs. Studentiem ir iespējas darboties Studentu Padomē un 

tikt ievēlētiem Senātā. 

Nepilna laika studējošajiem ir iespēja risināt studiju procesā radušās problēmas rakstiskā veidā 

iesniedzot tās programmas vadībai. Ir ieviestas ―Problēmu lapas‖, kas palīdz nodrošināt nepārtrauktu 

informācijas apmaiņu un individuālo jautājumu risināšanu. 

Studiju gada noslēgumā, lai novērtētu studiju kvalitāti, tiek izmantotas 2 izvērtēšanas formas: 

studiju kursu izvērtējums - programmas studenti katra studiju kursu noslēgumā izvērtē savu 

darbību, aktivitāti, pasniedzēju veikumu; 

Studiju procesa izvērtējums – studiju gada beigās izvērtē visu tā gada studiju procesu. Tiek 

piedāvāta sociālo pētījumu institūta izstrādātā anketa. 

Regulāri notiekošajās katedras sēdēs, studiju programmas direktoram un fakultātes vadībai ir 

iespēja iepazīstināt docētājus ar visām izmaiņām, jaunākajām tendencēm, izskatīt daţādas 

kvalifikācijas celšanas iespējas utt., vienlaicīgi tā tiek nodrošināta arī atgriezeniskā saite, tiek 

apzinātas vajadzības, programmas darbības nepilnības. 

Studiju programmā tiek strādāts pie prakses vietu datu bāzes izveides, ar ko nodarbojas 

pedagoģisko prakšu metodiķe. Personīgie kontakti, skolu apmeklēšana studentu pedagoģiskās 

prakses laikā ļauj labāk apzināt skolu vajadzības un nodrošina augstskolas piedāvājumu 

saskaņošanu. 

Lai novērtētu studiju kvalitāti, studiju gada noslēgumā tiek apkopti un analizēti katra studiju 

gada pilna un nepilna laika studējošo studentu anketās izteiktie viedokļi par studiju programmas 

kvalitāti. Datu vākšanai tiek piedāvāta DU Sociālo pētījumu institūta izstrādāta anketa. 

Vispārinot iepriekšteikto ir jākonstatē, ka nodrošinot studiju kvalitāti, studiju programma tiek 

veidota, pieņemta, un uzlabota balstoties uz demokrātijas principiem. To paredz programmas

docētāju un programmas studentu iesaistīšanās nepārtrauktā informācijas apmaiņas, studiju procesa 

izvērtējums un atgriezeniskā saites sniegšanas procesā. Katrā studiju gadā tiek plānoti: 

studiju plānošanas semināri pirms katra jaunā studiju gada, kad docētāji tiek aicināti izvērtēt 

iepriekšējā studiju gada pieredzi un diskutēt par studiju procesa īstenošanu jaunajā studiju gadā; 

studiju gada ievadsemināri un studiju gada noslēguma semināri, kur tiek diskutēts par 

programmas prasībām un studiju procesa norisi katrā studiju gadā; 

katra studiju kursa izvērtēšana pēc pārbaudījuma nokārtošanas; 

studiju procesa izvērtēšana studiju gada beigās; 

studiju procesā radušos jautājumu un problēmu rakstiska uzrādīšana, iesniedzot programmas 

vadībai ―Jautājumu un ierosinājumu lapu‖; 

studiju programmas pašizvērtējuma ziņojums, ko programmas direktors katra studiju gada 

beigās sagatavo un pēc apstiprināšanas DU Izglītības un vadības fakultātes Domē iesniedz 

SKNC un publicē DU mājas lapā (http://dau.lv/post/sknc.php); 

Lai novērtētu studiju kvalitāti, katra studiju gada noslēgumā tiek veikts studiju programmas 

izvērtējums kopumā. Iegūtie dati katra studiju gada noslēgumā tiek apkopoti un analizēti gan 

Metodikas katedras sēdē, gan IVF Domes sēdē. 

Vispārīgās tendences par studentu attieksmi pret izvēlēto studiju programmu ilustrē studējošo 

atbildes uz aptaujas jautājumiem. 

10.1. zīm. Studentu viedoklis par studiju programmas īstenošanu kopumā 


Apkopojot aptaujas rezultātus var secināt, ka studējošo viedoklis par studiju programmas realizēšanu 

ir pozitīvs. No visiem aptaujātajiem ar studiju programmu pilnīgi apmierina apmierināti 27%, 

pamatā apmierināti- 62% un daļēji 11% studējošo (10.4. zīm.). 

33 

pilnīgi apmierina 27% 

pamatā apmierina 62% 

daļēji apmierina 11% 

10.4. zīm. Studentu viedoklis par studiju programmas īstenošanu kopumā 2005./2006.st.gadā 

Studiju procesa nodrošinājums ar mācību literatūru un metodiskajiem materiāliem uzlabojas. 

2004/2005.st.g. 50% respondentu bija apmierināti ar studiju procesa nodrošinājumu, bet 

2005./2006.st.g. – 53%. 

Studiju procesā bieţi tiek izmantota datortehnika (68%)un Interneta pakalpojumi (53%), tas 

skaidrojams ar bibliotēkās un lasītavās piedāvāto specializēto resursu pieejamību. 

Ar piedāvāto izvēles kursu klāstu apmierināti bija gan 2004./2005.st.g gan 2005./2006.st.g. - 79 % 

studentu. 

Sadarbību ar mācībspēkiem kā apmierinošu novērtēja: 2004./2005.st.g. - 88%, bet 2005./2006.st.g. - 

90% studējošo. 

Ar studiju programmas realizēšanu kopumā ir apmierināti 93 % studējošo. 

Lai noskaidrotu programmas absolventu nodarbinātību tika veikta viņu aptauja, izmantojot daţādus 

saziņas līdzekļus. 2005./2006.st.g. studiju programmu absolvēja 51 studenti. No tiem 29% pilna 

laika studiju absolventu strādā vispārizglītojošas un sporta skolās, 31 % citās jomās, 25,6 % - nav 

informācijas. 14% pilna laika studiju programmas absolventu studē DU maģistrantūras programmā

‖Pedagoģija‖ un 0.4% (2 absolventi) – Rēzeknes Robeţsargu koledţā. Savukārt 100% nepilna laika 

studiju absolventu strādā savā specialitātē. 

2006./2007.studiju gads – Studiju motivēšanai studentiem tika ieviesta rotācija. 

Lai nodrošinātu studiju programmas darba kvalitātes iekšējo kontroli ar 19.03.2007. IVF Domes 

lēmumu (protokols Nr.4) tika apstiprināta studiju programmas „Sporta skolotājs‖ programmas 

padome, šādā sastāvā lekt. N.Geriņa, lekt. N. Romaņenko, doc. V.Dombrovskis, lekt. S.Čapulis, 

lekt. I.Kazakeviča, O.Roţdestvenskis. 



pamatā apmierināti- 54% un daļēji 9% studējošo (10.5. zīm.). 

34 




10.5. zīm. Studentu viedoklis par studiju programmas īstenošanu 2006./2007.st.gadā 



Ar piedāvāto izvēles kursu klāstu apmierināti bija 81 % studentu. 

Sadarbību ar mācībspēkiem kā apmierinošu novērtēja 89% studējošo. 

Ar studiju programmas realizēšanu kopumā ir apmierināti 91%, neapmierinoši 2% studējošo. 




pamatā apmierināti- 59% un daļēji 4 % studējošo (10.6. zīm.). 





57% respondentu bija apmierināti ar studiju procesa nodrošinājumu ar mācību literatūru un 

metodiskajiem materiāliem. 






2008./2009. studiju gads


ir pozitīvs. No visiem aptaujātajiem ar studiju programmu pilnīgi apmierināti 43%, pamatā 

apmierināti - 51% , daļēji apmierināti 5 % un nepmierināti 1% studējošo (10.7. zīm.). 

35 




neapmierina 1% 








Ar studiju programmas realizēšanu kopumā ir apmierināti 94%, neapmierināti 5% studējošo. 




apmierināti - 46% , daļēji apmierināti 19 %. (10.8. zīm.). 














ir pozitīvs (skat. 7.pielikumā). No visiem aptaujātajiem ar studiju programmu pilnīgi apmierināti 

36%, pamatā apmierināti - 54% , daļēji apmierināti 9 % un neapmierināti 1% studējošo. (10.8. zīm.).

36 




nepmierināti 1% 









Apkopojot aptaujas rezultātus var secināt, ka studējošo viedoklis par studiju programmas 

realizēšanu ir pozitīvs. 

11. STUDIJU PROGRAMMAS ATTĪSTĪBAS PLĀNS 

Sadarbība ar darba devējiem 

Sadarbība ar darba devējiem studiju programmā izpauţas daţādi: sadarbības līgumu slēgšana starp 

universitāti un novadu/pilsētu pašvaldībām, studentu prakses darbu izpildīšana organizācijās un 

iestādēs pie darba devējiem, studentu prakses vadīšana, darba devēju aptauju organizēšana, kā arī 

piedaloties Valsts pārbaudījumu komisijās. 

Liela loma sadarbības realizācijā ar darba devējiem ir sakaru uzturēšana ar: 

Daugavpils pilsētas izglītības pārvaldi; 

Daugavpils pilsētas sporta pārvaldi; 

Rēzeknes novada izglītības pārvaldi; 

Preiļu novada izglītības pārvaldi; 

Kā arī ar vairāku Latgales reģiona skolu vadītājiem un atsevišķiem sporta skolotājiem. 

Studējošiem tiek nodrošinātas studiju, kvalifikācijas un audzināšanas darba prakses vietas. Pēc darba 

devēju lūguma DU mācībspēki un studējošie palīdz organizēt daţāda līmeņa pasākumus un sporta 

sacensības. 

Ilgtermiņa attīstības plāns: 

Studiju programmas satura atbilstība izvirzītajiem mērķiem – studiju programma saturiski un 

organizatoriski kopumā atbilst LR MK noteikumiem Nr.481, studiju programmas izvirzītajiem 

mērķiem un uzdevumiem. Studiju programmas izstrādi, realizāciju, atbilstību koordinē DU IVF 

Mācību metodiku katedra, ievērojot valsts un reģionālo pieprasījumu pēc augsti kvalificētiem 

izglītības darbiniekiem.

Problēmas studiju programmas realizācijā: 

- novecojošā materiāli tehniskā bāze; 

- studentu un mācībspēku nepietiekamais svešvalodu zināšanu līmenis; 

- nepietiekama mācībspēku un studentu apmaiņas politika ar radnieciskajām 

augstskolām Eiropas Savienības valstīs; 

Studiju programmas attīstība: pamatojoties uz darba devēju un absolventu atsaucēm un 

vajadzībām, izmaiņām Latvijas izglītības sistēmā un atbilstoši darba tirgus prasībām, šobrīd studiju 

programmā plānots: 

- mainīt piešķiramās kvalifikācijas nosaukumu no ―Fiziskās audzināšanas skolotājs‖ uz 

standartu nr. 462 un par Valsts vispārējās izglītības standartu nr. 463, kuros mācību priekšmeta 

nosaukums „Fiziskā audzināšana‘‘ tika nomainīts uz ‖Sports‖; 

- pilnveidot atgriezenisko saikni par studentu patstāvīgo un pētniecisko darbību, vairāk iesaistīt 

studentus zinātniski pētnieciskajās aktivitātēs un kopīgos pētījumos sadarbībā ar 

mācībspēkiem; 

- paaugstināt mācībspēku zinātnisko un metodisko potenciālu; 

- turpināt pilnveidot sadarbību ar skolām un mācību priekšmetu metodiskajām apvienībām; 

- regulāri organizēt studentu viedokļu izpēti par nepieciešamajām izmaiņām studiju kursu saturā 

un mācību procesa organizācijā; 

- studentiem un docētājiem veikt savas profesionālās kompetences pašizvērtējumu, lai apzinātos 

savas mērķtiecīgas profesionālās darbības stiprās un vājās puses; 

- papildināt bibliotēkas krājumu sporta nozarē ar jaunākiem zinātniskiem un periodiskiem 

izdevumiem; 

- aktivizēt studentu patstāvīgo darbu ar literatūras avotiem svešvalodās; 

- pilnveidot materiāli – tehnisko bāzi ar mūsdienu prasībām atbilstošu aprīkojumu, sporta 

inventāru; 

- attīstīt sadarbību ar ārvalstu augstskolām mācībspēku un studentu apmaiņas programmā, 

kopīgo zinātniski pētniecisku projektu realizēšanā. 

Darbs ar mācībspēkiem: Katru gadu tiek sastādīts individuālais plāns, gada beigās nodotas 

zinātniskās atskaites, kuras apstiprina katedras sēdēs. Katedras sēdēs – studiju programmas docētāju 

un studiju programmas direktoru tikšanās, noskaidrojot visas izmaiņas, jaunumus, iepazīstinot ar 

jaunākajām tendencēm utt. Individuālās tikšanās – studiju programmas direktors tiekas ar 

pasniedzējiem, plānojot slodzes, nodarbību laikus, risinot daţādas neskaidrības, problēmjautājumus. 

2006./2007. studiju gads - No šobrīd esošajiem lektoriem un asistentiem, uz 2006. gada maiju 8 

docētāji turpina studijas doktorantūrā. 

2007./2008. studiju gads – Lekt.N.Geriņa apguva doktora studiju programmu „Pedagoģija‖ Latvijas 

Sporta pedagoģijas akadēmijā un lekt.S.Čapulis doktora studiju programmu „Pedagoģija‖ 

Daugavpils Universitātē. 

Studiju programmas „Sporta skolotājs‖ īstenošanas problēmas un tās iespējamās attīstības stratēģijas 

(skat.11.1.tabulā) 

37 

11.1.tabulā 

Studiju programmas realizācijas problēmas 

un iespējamās attīstības stratēģijas

Iekšējie faktori 

Ārējie 

faktori 

Iespējas 

LZP, IZM un 

Latvijas Zinātņu 

akadēmijas 

finansiālais atbalsts 

(granti) projektu 

realizēšanai, dalībai 

konferencēs, 

akadēmiskā 

personāla attīstībai 

(apmaiņas 

programmas) 

Draudi 

Zems 

skolotāju 

profesijas 

prestiţs 

sabiedrībā 

Ikgadējā 

valsts 

budţeta 

dotāciju 

samazināšan 

as 

Stiprās puses Vājās puses 

5 programmas docētāji ir Eiropas 

Sporta zinātnes koledţas biedri 

Daudz docētāju mācās doktorantūrā 

48% docētāju ar doktora grādu 

Daudz programmu docētāji ir 

profesionālo un sabiedrisko 

organizāciju biedri 

Sadarbība ar skolām (studentu 

prakses vietas nodrošinājums, sporta 

pasākumu organizēšanā un vadībā) 

Studentu un docētāju sporta 

panākumi 

Studenti iesaistīti DU sporta 

pasākumu, sacensību organizēšanā 

un vadīšanā. 

Papildināts bibliotēkā un lasītavās 

kopējās literatūras skaits svešvalodā 

sporta jomā. 

Pieaugot reflektantu skaitam, 

palielinās konkurss uz budţeta 

vietām. 

1. Iespējamās stratēģijas 

Veidot zinātniski pētniecisko 

laboratoriju sporta pedagoģijas 

nozarē, lai paaugstinātu docētāju 

zinātnisko un metodisko potenciālu, 

pilnveidot atgriezenisko saikni par 

studentu patstāvīgo un pētniecisko 

darbību, vairāk iesaistīt studentus 

zinātniski pētnieciskajās aktivitātēs un 

kopīgos pētījumos sadarbībā ar 

docētājiem, pilnveidot sadarbību ar 

izglītības iestādēm kopīgo projektu 

īstenošanā. 

3. Iespējamas stratēģijas 

Pilnveidot sadarbību ar izglītības 

iestādēm, sporta sabiedriskām un 

valsts organizācijām kopīgo projektu 

realizēšanā un to rezultātu 

atspoguļošana plašsaziņas līdzekļos 

38 

Nepietiekama sadarbība ar pilsētas 

izglītības pārvaldi 

Novecojošs un nepietiekams 

literatūras skaits sporta pedagoģijā, 

medicīnā, fizioloģijā latviešu valodā. 

Docētāju nepietiekamais svešvalodu 

zināšanu līmenis 

Nepietiekama docētāju un studentu 

apmaiņas politika ar radnieciskajām 

augstskolām Eiropas Savienības 

valstīs; 

Nav sadarbības ar ārvalsts 

augstskolām 

Studenti maz iesaistīti studentu 

apmaiņas programmās 

Fragmentāra studentu iesaistīšanās 

zinātniskos projektos 

Materiāli tehniskā bāze ierobeţo 

mācību procesa daudzveidību sporta 

metodikā un jaunu studiju kursu 

izstrādāšanu 

2. Iespējamās stratēģijas 

Attīstīt sadarbību ar ārvalstu 

augstskolām mācībspēku un studentu 

apmaiņas programmā, kopīgo zinātniski 

pētniecisku projektu realizēšanā 

Papildināt bibliotēkas krājumu sporta 

nozarē ar jaunākiem zinātniskiem un 

periodiskiem izdevumiem 

4. Iespējamas stratēģijas 

Pilnveidot materiāli tehnisko bāzi ar 

mūsdienu prasībām atbilstošu 

aprīkojumu, sporta inventāru.

Studiju programmas didaktiskā koncepcija saistīta ar ilgtspējības ideju iedzīvināšanu, iesaistīšanos 

darbības pētījumā, konferencēs. Ilgtspējības pieredze tiek piedāvāta un izmantota apgūšanai citu 

augstskolu studējošajiem un docētājiem (LiepU, RTU). Studiju programmas dalības rezultātu iekšējā 

izvērtēšana tiek īstenota gan iekšējās, gan starptautiskās konferencēs analizējot izglītībai svarīgas 

problēmas, pieredzes, pētījumus, kas atspoguļojas maģistra, doktora darbos, studentu konferenču 

ziņojumos. 

Secinājumi par programmas perspektīvās attīstības veicināšanu 

Veiktais programmas satura un plānoto rezultātu salīdzinājums ar MK noteikumiem Nr.481, 

ar Augstskolu likumu, ar Skolotāju profesijas standartu un Eiropas Kvalifikāciju 

ietvarstruktūru mūţizglītībai bakalaura EQF 6.līmeņa deskriptoriem, liecina, ka studiju 

programma atbilst Latvijas un Eiropas Savienības normatīvajiem un saistošajiem 

dokumentiem un nodrošina prasības studējošo sagatavotībai, lai iesaistītos kopīgā Eiropas 

Savienības darba tirgū. 

Studējošo aptaujas, darba devēju atsauksmes un studiju rezultātu analīze liecina par 

programmas atbilstību studiju programmas izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem. 

Programmu īsteno kvalificēti, pieredzējušie docētāji. 

Studiju programmas didaktiskā koncepcija, kas virzīta uz ilgtspējību, ar katru gadu 

pilnveidojas. Mūsu pieredze tiek piedāvāta un izmantota apgūšanai citu Latvijas un Eiropas 

Savienības valstu AII studiju programmu studējošiem(kursos, konferencēs, kopīgos 

projektos, pētījumos, sadarbības programmās). 

Studiju programmas tālākai attīstībai nepieciešams mērķtiecīgi turpināt darba tirgus izpēti 

reģionā. Paplašināt izvēles iespējas, piedāvāt jaunus modeļus, lai nodrošinātu absolventu 

veiksmīgāku iekļaušanos darba tirgū. 

Darba gaitā turpināma studiju kursa satura un plānoto rezultātu, vērtēšanas kritēriju 

precizēšana atbilstoši studiju programmas deskriptoriem, veikt satura un virssatura 

integrāciju. 

Nepieciešami aktivizēt studentu zinātniski pētniecisko darbību, iesaistītie kopīgos pētījumos 

sadarbībā ar docētājiem. Rast iespējas aktīvākai studējošo sadarbībai ar līdzīgām studiju 

programmām Latvijā. 

Turpināt studiju programmas metodiskā, informatīvā un materiāltehniskā aprīkojuma 

modernizēšanu. 

Meklēt iespējas vieslektoru piesaistei programmā. 

Izstrādāt sistēmu absolventu apzināšanai par iesaistīšanos darba tirgū. 

39

Grozījumi apstiprināti 

Izglītības un vadības fakultātes 

Domes sēdē 

2011.gada 3. maijs 

Protokols Nr.6 

Nr. 

p.k. 


1.sem. Nozares teorētiskie kursi [KrP: 9] 

Pielikums Nr.1. 

Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs” studiju plāns 



Domes sēdē 

2010.gada 2. februāris 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 



Domes sēdē 

2009.gada 10. jūnijs 

Protokols Nr .6 

40 



Domes sēdē 

2007.gada 23. aprilis 

Protokols Nr. 6 

Profesionālās studiju programmas 

„Sporta skolotājs“ (programmas kods 42141) 

STUDIJU PLĀNS 

studiju ilgums – 4 gadi 

pilna laika studijas 

1. studiju gads 2011./2012.st.g. 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 

Peda1001 1. Pedagoģijas vēsture eks. 2 32 16 16 1 1 

BiolI001 2. Bērnu fizioloģija un veselības 

veicināšana I 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

InfTI005 3. Informācijas tehnoloģijas I dif. iesk. 2 32 32 2 

Medi1001 4. Cilvēka anatomija eks. 3 48 16 32 1 2 

Nozares profesionālās specializācijas kursi [KrP: 

6] 

Biol1002 1. Bioķīmija eks. 2 32 16 16 1 1 



Domes sēdē 

2005gada 5. jūnijs 

Protokols Nr. 7 

APSTIPRINĀTS 


Domes sēdē 

2005.gada 12. septembris 


1. studiju gads 2. studiju gads 3. studiju gads 4. studiju gads 

1.sem. 2.sem. 3.sem. 4.sem. 5.sem. 6.sem. 7.sem. 8.sem. 

16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 16 ned. 

kopējais lekcijas lab.darbi semināri lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. lekc. pr.d. 

pr. darbi sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem.

Nr. 

p.k. 


SpoZ1006 2. Vingrošana un tas mācību 

metodika I 

SpoZ1003 3. Peldēšana un tās mācību 

metodika I 

Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie kursi 

un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās un 

organizatoriskās pamatiemaņas [KrP: 5] 

Vēst1004 

Vēst1012 

TeolI001 

1. Latvijas kultūras vēsture/ 

Pasaules kultūras vēsture/ 

Reliģiju vēsture 

Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 

41 





dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 2 32 32 2 

SpoZI013 2. Projektu izstrāde un vadība dif. iesk. 1 16 16 1 

SpoZ1002 3. Sporta vēsture dif. iesk. 2 32 32 2 


Psih1001 1. Vispārīgā psiholoģija eks. 2 32 16 16 1 1 

BiolI002 

Biol1001 

(4KP/DP) 

PedaP307 

PedaP309 

(3KP/DP) 

2. Bērnu fizioloģija un veselības 

veicināšana II 

pr. darbi sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. 

eks. 2 32 16 16 1 1 

3. Informācijas tehnoloģijas II dif. iesk. 1 16 16 1 

Biol1011 4. Cilvēka fizioloģija I eks. 2 32 16 16 1 1 


11] 

SpoZ1010 1. Sporta teorija un metodika I dif. iesk. 1 16 16 1 


metodika II 

dif. iesk. 2 32 32 2 

PedaP313 3. Vieglatlētika un tās mācību 

metodika I 

dif. iesk. 2 32 32 2 

SpoZ1008 4. Futbols un tā mācību metodika dif. iesk. 2 32 32 2 

SpoZ1004 

PedaP312 

(4KP/DP) 

5. Peldēšana un tās mācību 

metodika II 

eks. 2 32 32 2 

SpoZP002 6. Florbols un tā mācību metodika dif. iesk 1 16 16 1 

PedaI002 7. Studiju darbs projekts dif. iesk. 1 16 16 1

Nr. 

p.k. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 




MediI001 1. Pirmā palīdzība dif. iesk. 1 16 16 1 

PedaP328 2. Ārpusstundu sporta nodarbību 

organizēšana un vadīšana 

3.sem. Nozares teorētiskie kursi [KrP:4 ] 

42 





dif. iesk. 1 16 16 1 

Peda2001 1. Audzināšanas teorija un 

metodika 

dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

Biol2001, 

PedaP311 

4KP/DP 

2. Cilvēka fizioloģija II eks. 2 32 16 16 1 1 


11] 

SpoZ1011 1. Sporta teorija un metodika II eks. 2 32 32 2 


metodika III 

dif. iesk. 2 32 32 2 

SpoZP001 3. Mākslas vingrošana un tās 

mācību metodika 

dif. iesk. 1 16 16 1 

SpoZ3006 4. Tautas dejas, ritmika un to 


dif. iesk. 1 16 16 1 

PedaP315 5. Vieglatlētika un tās mācību 

metodika II 

dif. iesk. 1 16 16 1 

SpoZ2010 6. Volejbols un tā mācību 

metodika I 

dif. iesk. 2 32 32 2 

SpoZ1019 7. Slēpošana un tās mācību 

metodika 

dif. iesk. 1 16 16 1 

SpoZI016 8. Mācību prakse (slēpošana un tās 

mācību metodika) 

dif. iesk. 1 30 30 




Filz1011 1. Filosofija dif. iesk. 2 32 32 2 

2. Svešvaloda I dif. iesk. 2 32 32 2 

PedaP325 Svešvaloda I (angļu valoda) 

pr. darbi sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem. sem.

Nr. 

p.k. 


ValoP132 Svešvaloda I (vācu valoda) 

Programmas brīvās izvēles kursi [KrP: 1] 

Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 

43 





Peda2006 1. Sports pirmsskolas izglītībā dif. iesk. 1 16 16 1 



Psih2001 1. Pedagoģiskā psiholoģija dif. iesk. 2 32 16 16 2 2 

PedaI069 2. Studiju darbs pedagoģijā dif. iesk. 1 


7] 

Biol2002 1. Sporta fizioloģija eks. 2 32 16 16 2 2 

SpoZ2004 2. Sporta teorija un metodika III dif. iesk. 1 16 16 2 


metodika IV 

dif. iesk. 1 16 16 2 

SpoZ2009 4. Vieglatlētika un tās mācību 

metodika III 

dif. iesk. 1 16 16 2 

SpoZ2011, 5. Volejbols un tā mācību 

eks. 2 32 16 4 

PedaP318 

4KP/DP 

metodika II 




1. Svešvaloda II dif. iesk. 2 32 32 2 

PedaP326, 

PedaP327 

4 KP/DP 

PedaP454, 

PedaP455 

4 KP/DP 

Prakse [KrP: 8] 

Svešvaloda II (angļu valoda) 

Svešvaloda II (vācu valoda) 

PedaI070 1. Pedagoģisko un psiholoģisko 

vērojumu prakse 

dif. iesk. 8 

5.sem Nozares teorētiskie kursi [KrP: 2] dif. iesk. 

Peda3001 1. Sociālā pedagoģija dif. iesk. 2 32 16 16 2 2 

Nozares profesionālās specializācijas kursi [KrP:

6] 

Nr. 

p.k. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 

44 






PedaP324 1. Sporta teorija un metodika IV dif. iesk. 1 16 16 2 


metodika V 

SpoZ3008 3. Vieglatlētika un tās mācību 

metodika IV 

SpoZ3010 4. Basketbols un tā mācību 

metodika I 

SpoZ3012 5. Kustību rotaļas un to mācību 

metodika 


SpoZ3007 1. Atlētiskā vingrošana un tās 



PedaI072 1. Audzināšanas darba un 

profesionālās kvalifikācijas 

prakse 


dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 2 32 32 4 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk. 1 16 16 2 

dif. iesk 8 

PedaP456 1. Mācību organizācijas pamati dif. iesk. 1 16 16 1 

Psih2002 2. Sociālā un personības 

psiholoģija 

eks. 2 32 16 16 1 1 

Psih3001 3. Sporta psiholoģija eks. 2 32 32 2 

Medi3001 4. Sporta medicīnas pamati dif. iesk. 2 32 32 2 


13] 

MehaP001 1. Biomehānika dif. iesk. 2 32 16 16 1 1 

SpoZ1013, 

SpoZI007 

7KP/DP 

2. Sporta teorija un metodika V eks. 2 32 32 2 

SpoZ3019 3. Vingrošana un tas mācību eks. 

8KP/DP 

metodika 

SpoZI009 4. Aerobika un tās mācību 

metodika 

dif. iesk. 2 32 32 2

PedaP317, 

SpoZI010 

7KP/DP 

SpoZ3011, 

PedaP319 

4KP/DP 

Nr. 

p.k. 


5. Vieglatlētika un tās mācību 

metodika V 

6. Basketbols un tā mācību 

metodika II 

Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 

45 






eks. 2 32 32 2 

eks. 2 32 32 2 

SpoZ3013 7. Tūrisms un tā mācību metodika dif. iesk. 1 16 16 1 

SpoZI012 8. Mācību prakse (tūrisms un tā 

mācību metodika) 

dif. iesk. 1 40 40 

PedaI071 9. Studiju darbs sporta metodikā dif. iesk. 1 



organizatoriskās pamatiemaņas[KrP: 2] 

Filz3001 1. Ētika dif. iesk. 2 32 32 2 

7.sem Nozares teorētiskie kursi [KrP: 4] 

Psih4001 1. Speciālā pedagoģija dif. iesk. 3 48 32 16 2 1 

PedaP457 2. Zinātniski pētnieciskās metodes 

pedagoģijā 


6] 

Medi4002 1. Ārstnieciskā un koriģējošā 

vingrošana 

SpoZ4002 2. Handbols un tā mācību 

metodika 



organizatoriskās pamatiemaņas[KrP: 3] 

Ekon4001 1. Ekonomika/ 

CitiP001 

Civilzinības/ 

Soci4002 

Socioloģija/ 

PolZ4001 Politoloģija 

SpoZP003 2. Sporta pasākumu organizēšana 

un vadīšana skolā 


dif. iesk. 1 16 16 1 

eks. 3 48 16 32 1 2 

dif. iesk. 3 48 48 3 

dif. iesk. 2 32 32 2 

dif. iesk. 1 16 16 1 

PedaP458 1. Mācību sasniegumu izvērtēšana dif. iesk. 1 16 16 1

Nr. 

p.k. 


Pārbau- 

dījuma 

forma 

Kursa 

KrP 

PedaP320 Bakalaura darbs [KrP: 6] 6 

Kursa 

kontaktstundu 

skaits 

46 






8.sem. Humanitāro un sociālo zinātņu teorētiskie 

kursi un kursi, kas attīsta sociālās, komunikatīvās 

un organizatoriskās pamatiemaņas[KrP: 4] 

SpoZ4005 1. Bērnu sporta nometnes 

organizēšana un vadīšana 

dif. iesk. 1 16 16 2 

Ties3001 2. Bērnu tiesības un to aizsardzība dif. iesk 1 16 16 2 


SpoZ4003 1. 

Badmintons, galda teniss un to 


dif. iesk. 1 16 16 2 

Medi4001 2. Sporta masāţa dif. iesk 1 16 16 2 

SpoZ4004 3. Pašaizsardzība un tās mācību 

metodika 

dif. iesk. 1 16 16 2 


PedaP294 1. Kvalifikācijas prakse dif. iesk 10 

PedaP321, 

PedaI065 

12KP/DP 

Bakalaura darbs [KrP: 6] 6 

NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMI: 

1) PedaP425 - integrētais eksāmens pedagoģijā un psiholoģijā, 

2) PedaP426 - integrētais eksāmens sporta teorijā un metodikā, 

3) PedaI065 - bakalaura darba aizstāvēšana. 

KOPĀ KrP : 160 

Studiju programmas direktore _________________ 

(paraksts, atšifrējums, datums) 

Dekāne _________________ 

(paraksts, atšifrējums, datums)

Pielikums Nr.2 

Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs” studiju kursu 

apraksti 

Kursa nosaukums Pedagoģijas vēsture 

Kursa kods 

Peda1001 

Zinātnes nozare Pedagoģija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā pedagoģija 

Kredītpunkti 2 

ECTS kredītpunkti 3 

Kopējais auditoriju stundu skaits 

32 

Lekciju stundu skaits 

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 

Laboratorijas darbu stundu skaits 

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 

Kursa izstrādātājs (-i) 

Dr.paed., prof. Jeļena Davidova 

Priekšzināšanas (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) 

- 

Kursa anotācija: 

Studiju kursa mērķis ir veidot studējošajiem izpratni par pedagoģijas vēstures attīstības tendencēm, 

nozīmīgākajām teorijām. 

Kursa uzdevumi: 

1) palīdzēt studējošajiem apzināt skolotāja profesijas vēsturisko attīstību; 

2) attīstīt studējošo prasmi saskatīt vēsturiskās analoģijas; 

veicināt studējošo prasmes analizēt dažādu laikmetu pedagoģiskās teorijas mūsdienu 

kontekstā. 

Rezultāti: 

- demonstrē zināšanas par daţādu laikmetu pedagoģiskām teorijām; 

- nosaka pedagoģijas attīstības raksturīgākās iezīmes; 

- atrod, atlasa, sistematizē, analizē, sintezē, kritiski izvērtē un interpretē pedagoģiskās teorijas; 

- salīdzina daţādas koncepcijas pedagoģijas jomā; 

- prezentē un interpretē atlasīto informāciju izmantojot PowerPoint programmu. 

- raksturo pedagoģiskās koncepcijas specifiskās īpatnības; 

- argumentēti diskutē par pedagoģijas teorijām saistot to ar aktualitātēm mūsdienu izglītībā un prezentē 

pētījumu rezultātus daţādās auditorijās un kontekstos; 

- demonstrē pedagoģisko jēdzienu, teoriju un likumsakarību kritisku izpratni saistībā ar pedagoga 

profesionālo jautājumu risināšanā. 

Kursa saturs: 

Pedagoģiskās domas attīstība no senajiem laikiem līdz viduslaikiem. Audzināšanas izcelsme un 

funkcijas. Pedagoģiskās domas attīstība 17. gadsimtā. Pedagoģiskās domas attīstība 18. gadsimtā. 

Pedagoģiskās domas attīstība Latvijā no 16. līdz 20. gadsimtam. Pedagoģiskās domas attīstība 19. 

gadsimta 1. pusē un pedagoģiskās domas attīstība 19. gadsimta 2. pusē – 20. gs. 1. pusē. Pedagoģiskās 

domas attīstība 20. gadsimtā. 20. gadsimta 2. puses didaktiskie modeļi. Latvijas brīvvalsts 

ievērojamākie pedagogi. Pedagoģiskās domas attīstība Latvijā neatkarības gados. Pedagoģiskās domas 

attīstība Latvijā no 1940. gada līdz mūsdienām. 

16 

16 

- 

- 

47

Kursa plāns: 

Lekcijas – 16 st., semināri – 16 st. 

Nr. Temats 

1. semestris 

1. Pedagoģiskās domas attīstība no senajiem laikiem līdz 

viduslaikiem (Demokrīts, Sokrāts, Platons, Aristotelis, 

Kvintiliāns u.c.). 

Audzināšanas izcelsme un funkcijas. Audzināšanas ideāla 

maiņa, skolu sistēmas vēsturiskā attīstība. 

Audzināšana un skolu sistēmas senatnē (Senajā Grieķijā, 

Senajā Romā, Senajā Ķīnā, Senajā Ēģiptē, Senajā Indijā) un 

agrīnajā feodālismā. 

2. Pedagoģiskās domas attīstība 17. gadsimtā (Ratke, J. 

Komenskis, Dţ. Loks). 

3. Pedagoģiskās domas attīstība 18. gadsimtā (Frēbels, Ţ-Ţ. 

Russo u.c.). 

Pedagoģiskās domas attīstība Latvijā no 16. līdz 20. 

gadsimtam. 

4. Pedagoģiskās domas attīstība 19. gadsimta 1. pusē (Pestalocijs, 

Herbarts, Distervegs u.c.). 

Pedagoģiskās domas attīstība 19. gadsimta 2. pusē – 20. gs. 1. 

pusē (K. Ušinskis, Ļ. Tolsotojs, Keršenšteiners, Lajs, 

Meimans, Ventcels, Torndaiks, Dţ. Djūijs u.c.). 

48 

2 

Lekcijas Semināri, 

praktiskie 

darbi 

2 

2 2 

2 

2 

2 

2 2 

Pedagoģiskās domas attīstība 20. gadsimtā (M. Montesori, 

A.Maslovs, K. Rodţers, R. Šteiners, Frene, S. Hesens, Dţ. 

Bruners, M. Skatkins, I. Lerners, M. Mahmutovs, M. Klarins, 

D. Armstrongs, K. Hensons, T. Sevedţs, Š. Amonašvili). 

2 2 

20. gadsimta 2. puses didaktiskie modeļi 2 2 

Latvijas brīvvalsts ievērojamākie pedagogi (J. Students, 

Pētersons u.c.). 

2 

Pedagoģiskās domas attīstība Latvijā neatkarības gados. 2 

Pedagoģiskās domas attīstība Latvijā no 1940. gada līdz 

mūsdienām. 

Prasības kredītpunktu iegūšanai: 

1) Sekmīgs darbs semināros– kopā 30% no vērtējuma; 

2) izpildīti patstāvīgie darbi - 30% no kopējā vērtējuma; 

3) eksāmens - 40%. 

2 

Mācību pamatliteratūra: 

1. Pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1890. gadam. Rīga: Zvaigzne, 1991. 

2. Salīte, I. (1993) Mācību līdzeklis pedagoģijas vēsturē. Daugavpils: Saule. 

3. Saļimova, K, Bezrogovs, V. (1994) Ārzemju pedagoģijas vēstures apcerējumi. 1.burtnīca (no 

pirmatnējās kopienas līdz viduslaikiem); 2.burtnīca (no viduslaikiem līdz Renesanses laikmetam). 

Liepāja. 

4. Ţukovs, L. (1999). Pedagoģijas vēsture.-R.: RaKa 

5. Ţukovs, L. (1998). Ievads pedagoģijā (Pamatkurss).-R: RaKa 

6. Ţukovs L., Kopeloviča A. (1997). Pedagoģiskā doma Latvijā. Rīga: RaKa. 

Papildliteratūra: 

1. Beļickis I. (2001) Izglītības alternatīvās teorijas. Rīga: RaKa. 

2. Dewey, J. (1916) Democracy and Education: An intriduction to the philosophy of education. 

New York: Macmillan. 

3. Dewey, J. (1963) Experience and Education. New York: Collier Books. 

4. Fulans, M. (1999) Pārmaiņu spēki. Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Gudjons H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga, Zvaigzne ABC.

6. Keršenšteiners G. (1925) Audzinātāja dvēsele un skolotāju izglītības 

jautājums. Rīga: Jul.Pētersona spiestuve. 

7. Kolb, D. A. (1984). Experiental learning: experience as the source of learning and 

development. Englewood Cliffs, New Jersey: Prentice Hall. 

8. Komenskis J.A. (1992) Lielā didaktika. Rīga: Zvaigzne. 

9. Konstantinovs N., Medinskis J., Šabajeva M. (1968) Pedagoģijas vēsture. Rīga: Zvaigzne. 

10. Kopeloviča A., Ţukovs L. (Sast.) (2000) Didaktika. Ievērojamākie pedagogi par mācību 

teoriju. Rīga: RaKa. 

11. Korčaks J. (1986) Kā mīlēt bērnu. Rīga: Zvaigzne. 

12. Krūze A. (red.) (2000) Laikmets un personība. 1. daļa. Rīga: RaKa. 

13. Lieģiniece, D. (1999) Kopveseluma pieeja audzināšanā. Rīga: RaKa. 

14. Loks Dţ. (1977) Eseja par cilvēka sapratni. Rīga: Zvaigzne. 

15. Pētersons Ed. (1931) Vispārīgā pedagoģijas. Rīga. 

16. Pestalocijs J.H. (darbu izlase) (1996) Rīga: LU. 

17. Rogers, C. & Freiberg, J.H. (1994) Freedom to Learn. New York: Merrill. 

18. Staris A. (Red.) (1987) Tautas izglītība un pedagoģiskā doma Latvijā līdz 1900. gadam. Rīga: 

Zinātne. 

19. Staris A., Ūsiņš V. (2000) Izglītības un pedagoģijas zinātnes attīstība Latvijā pirmās brīvvalsts 

laikā. – Rīga: Zinātne. 

20. Students J. (1998) Vispārīgā paidagoģija. Rīga: RaKa. 

21. Ţogla, I. (2001a) Didaktikas teorētiskie pamati. Rīga: RaKa. 

22. Амонашвили Ш. (1996) Размышления о гуманной педагогике. Москва. 

23. Выготский, Л. (1926) Педагогическая психология. Москва. 

24. Выготский, Л. (1960) Развитие высших психических функций. Москва: Наука. 

25. Дистервег А. (1971) Руководство к образованию немецких учителей. Изб. пед.соч. 

Москва: Просвещение. 

26. Дюи, Дж. (1971) Школа и общество. Из хрестоматии по истории зарубежной 

педагогики. Москва: Просвещение. 

27. Кершенштейнер, Г. (1971) Школа будущего - школа работы. Из хрестоматии по 

истории зарубежной педагогики. Москва: Просвещение. 

28. Коменский Я.А. (1948) Материнская школа. Москва: (kserokopija Parādes 1-415). 

29. Лай, В. (1971) Школа действия. Из хрестоматии по истории зарубежной педагогики. 

Москва: 

Просвещение. 

30. Пискунов, А. И. (1971) Хрестоматия по истории зарубежной педагогики. Москва: 


31. Руссо Ж. Ж. (1981) Эмиль, или о воспитании. Пед. Соч. в 2 т., Москва. 

32. Селевко Г.К. (1998) Современные образовательные технологии. Москва. 

Periodika un citi informācijas avoti 

1. Ţurnāls: „Skolotājs‖ 

2. Educational Philosophy and Theory 

3. European Journal of Education 

4. Journal of Philosophy of Education 

Piezīmes: 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss: 

Profesionālo bakalaura studiju programmas „Sporta skolotājs‖ A daļa 

Kursa nosaukums angļu valodā: 

History of Pedagogy 

Kursa anotācija angļu valodā: 

The aim is to develop students‘ understanding about tendencies of pedagogy history and theories in this 

49

field. During teaching/learning process students develop analytical, presentation, argumentation skills 

in the context of historical and modern pedagogical theories evolution. 

Nosaukums Audzināšanas teorija un metodika 

Kursa līmenis (1,2,3,4,5,6,7,P) P 


Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 (lekcijas 16 stundas, semināri 16 stundas) 


Zinātnes apakšnozare Skolas pedagoģija 

Kursa autori (vārds uzvārds, struktūrvienība, amats) 

Dr.habil.paed., profesors Jānis Pokulis IVF Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra, DU 


Pedagoģijas vēsture 

Rezultāti: 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti: 

izprot audzināšanas darba teorētiskos pamatus; 

apgūst audzināšanas darba metodikas struktūru; 

iemācās plānot klases audzināšanas darbu daţāda vecuma skolēniem un pirmsskolas izglītības 

iestādē daţāda vecuma bērniem; 

iemācās organizēt daudzveidīgus audzināšanas darba pasākumus atbilstoši mērķu jomām un mērķu 

izpausmes līmeņiem. 


Kurss paredzēts bakalaura studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs‖, „Pamatizglītības skolotājs‖, „Sporta 

skolotājs‖, „Mūzikas skolotājs‖ , „Mākslu skolotājs‖ studentiem. Audzināšanas teorijas un metodikas 

metodoloģisko pamatu apguve. Audzināšanas darba metodikas struktūras modelēšana un īstenošana dzīvē. 

Kursa apraksts - plāns: 

lekcijas, semināri 

1.lekcija. 

Audzināšanas teorijas un metodikas metodoloģiskie pamati. Audzināšanas procesa būtība un galvenās 

likumsakarības. Audzināšana vēsturiskā skatījumā (pagātne, tagadne, nākotne). 

1.seminārs 

Personības satura elementu sintēze. Klases stundu programmas analīze (1.-4.kl., 5-9.kl., 10.-12.kl.) grupās 

*Piezīme: Semināru nodarbības akcents tiek likts uz atbilstošās studiju programmas specifiku, piemēram, 

pirmsskolas, pamatizglītības, sporta, mūzikas un mākslu skolotāji. 

2.lekcija 

Audzināšanas metodikas struktūra (analīze no sistēmpieejas viedokļa) studiju procesā. 

2.seminārs 

Apgūt jēdzienus sistēma, struktūra, struktūrelements. Saistība ar konkrētu audzināšanas tematu mācībās un tā 

pielietojumu noteikta secībā, t.i., izmantošanu. 

3.lekcija 

50

Audzināšanas saturs skolā: (mērķi, ideāli, principi, normas, vērtības, attieksmes, uzvedība, vajadzības) 

3.seminārs 

Audzināšanas īpatnības (multinacionālā vidē, korekciju klasēs, pirmsskolas grupās, kurās ir hiperaktīvie bērni 

u.c.). Svarīgi atklāt dzīves veida ietekmi uz uzvedības rezultātiem. 

4.lekcija 

Audzināšanas metodes un paņēmieni (metoţu klasifikācija; metodisko paņēmienu pielietojums) zinātnieku un 

skolotāju atziņas vēsturiskā skatījumā līdz mūsdienām. 

4.seminārs 

Audzināšanas darba plānošana (paredzot konkrētas audzināšanas pasākumus un izvēloties atbilstošas 

audzināšanas metodes un paņēmienus. 

5.lekcija 

Audzināšanas darba organizēšanas formas un veidi (intelektuālā, patriotiskā, ekonomiskā, darbaudzināšana, 

ekoloģiskā audzināšana u.c.) 

5.seminārs 

Skolēnu aktivitātes, atbilstoši audzināšanas veidiem un sociāliem uzdevumiem. Piemēram, patriotiskajā 

audzināšanā sakārtot personības īpašības ar patriotiskās attieksmes objektiem. Minēt piemēru. 

6.lekcija 

Audzinātāja personība. Personību ietekmējošie faktori. Audzināšanas darba pamatfunkcijas. Skolotajā 

profesijas standarta analīze. 

6.seminārs 

Skolas, pirmsskolas sadarbība ar vecākiem bērnu sociālo vajadzību nodrošināšanā. Pamatskolas (vidusskolas) 

vai pirmsskolas vecāku sapulces organizēšanas metodika. 

7.lekcija 

Skolēnu sabiedriskās organizācijas un skolēnu pašpārvalde (skauti un gaidas, jaunsargi u.c. Skolēnu 

pašpārvaldes struktūra. 

7. seminārs 

Skolēnu pašpārvaldes pieredzes analīze kādā konkrētā skolā. Skolēnu pašpārvaldes ietekme uz audzināšanas 

darba pilnveidi skolā, konkrēti piemēri savu zināšanu un prasmju izvērtēšana par paveikto darbu. 

8.lekcija 

Interešu izglītības loma audzināšanas darba pilnveidošanā (mazpulku darba organizēšanas metodiskie pamati. 

Projektu darbs mazpulkos daţādu vecuma pakāpēs). Pulciņu darbs. 

8. seminārs 

Skolas, pirmsskolas iestādes mikrovides audzinošā nozīme. Bērnu motivācija nodarboties interešu izglītības 

nodarbībās, akcentējot emocionālo komponentu afektīvā un psiholmotorā lomā. 


Formālā vērtēšana: 

semināra temata izklāsts apmēram 5-7 minūšu garumā - vērtējums – atzīme; 

aktivitāte semināra tēmu analīzē - vērtējums –ieskaitīts vai neieskaitīts; 

Summatīvā vērtēšana: 

audzināšanas metodikas struktūras modelēšana; 

mutiska pārruna un diferencētā ieskaite10 ballu sistēmā 

Mācību pamat literatūr): 

1. Anspaks J. Pedagoģijas idejas Latvijā. – Rīga: RAKA, 2003. 

2. Baldiņš A., Raţeva A. Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: Pētergailis, 2001. 

3. Gudjons H. Pedagoģijas pamatatziņas.- R.: Zvaigzne ABC, 1998. 

4. Šopna A. Audzināšanas teorija un prakse. – R.: RaKa, 2001. 

5. Zelmenis V. Pedagoģijas pamati. – R.: RaKa, 2000. 

6. Ţogla I. Didaktikas teorētiskie pamati. – Rīga: RaKa, 2001. 

7. Brown S. Assessing Learners inttigher Education. – Kogan Pawn, 1994. 

8. Winch C., Gingell J.Key. Concepts in the Philosophy of Education. –New York: Routledge, 199. 


51

1. Balsons, M. (1995) Kā izprast klases uzvedību. Rīga: Lielvārds. 

2. Dauge A. Sociālais motīvs audzināšanā//IMM, Nr.5/6, 1932. 

3. Goulmens, D. (2001) Tava emocionālā inteliģence. Kāpēc tai mēdz būt lielāka nozīme nekā IQ. Rīga: 

Jumava. 

4. Klases stundu programmas paraugs. Metodiskais līdzeklis. – Rīga: VJIC, 2006. 

5. Krūze A. Audzināšanas mērķis un ideāli pedagoģiskās domas attīstība Latvijā. – Rīga: SIA Izglītības 

soļi, 2001. 

6. Nītmane D. Klasvadība. Rokasgrāmata skolotājiem. – Rīga: Zvaigzne ABC, 2007. 

Periodika un citi avoti 

1. Laikraksts ―Izglītība un Kultūra‖. 

2. Skolotājs. 

3. Ţurnāls ―Pirmsskolas skolotājs‖. 

4. Ţurnāls ―Izglītības Almanahs‖. 

5. www.nap.lv Nacionālās attīstības plāna 2007.-2013. 1.redakcija. 


Profesionālo studiju programmu „Pirmsskolas skolotājs‖, „Pamatizglītības skolotājs‖, „Sporta skolotājs‖, 

„Mūzikas skolotājs‖ , „Mākslu skolotājs‖ 


Theory and methodology of Up-bringing 


1. The fundamentals of educational theories and methodological methods. The essence and main 

regularities of the educational process. Education viewed historically (the past, the present, the 

future). L2,S2 

2. Structure of the educational methodology (analysis according to the Systems approach) during the 

process of studies. L2,S2 

3. Contents of education at school (aims, ideals, principles, norms, values, attitudes, behaviour, needs). 

L2,S2 

4. Educational methods and techniques. L2,S2 

5. Forms and types of organization of educational work. L2,S2 

6. Personality of the educator. Factors that influence education. Scheduling of educational work. 

Cooperation with parents of the pupils. L2,S2 

7. Public organisations of pupils and pupil self-government. L2,S2 

8. The role of interest related education in the improvement of the educational work. L2,S2 

Piezīmes: 

Presenting summary on the theme of the seminar (for about 5-7 minutes). 

Active participation in analyzing of the seminar themes. 

Modelling of educational methodology. 

Discourse. 

Kursa nosaukums Sociālā pedagoģija 

Kursa kods Peda3001 


Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoģija 



52







Vija Guseva, lektore, Mg. paed. 


Audzināšanas teorija un metodika, A daļa 


Studiju kurss paredzēts pedagoģijas bakalaura studiju programmu studentiem. Studiju kurss piedāvā 

padziļinātu ieskatu sociālajā pedagoģijā kā praktiskā pedagoģiskās darbības jomā un sociālā pedagoga 

darbībā un mērķu īstenošanā pirmsskolas izglītības iestādē un skolā. Studiju rezultāts – ar sociālā 

pedagoga darbību saistīto zināšanu, prasmju un kompetenču apguve tiek balstīta uz sociālā 

konstruktīvisma pieeju, induktīvo domāšanu un studējošo aktīvu iesaistīšanos studiju procesā. 

Rezultāti: 

Diskusijās demonstrē sociālās pedagoģijas svarīgāko jēdzienu un likumsakarību izpratni. 

Patstāvīgi atlasa atbilstošu informāciju un analītiski apraksta sociālo problēmu risinājumus 

skolu/pirmsskolas izglītības iestāţu praksē. 

Demonstrē zinātnisku pieeju un profesionālo ētiku pieņemot lēmumus sociālo problēmu 

risināšanai izglītības iestāţu praksē. 

Uzņemas atbildību un iniciatīvu veicot studiju uzdevumus individuāli vai mazā grupā. 

Demonstrē prasmi argumentēti izvērtēt personīgi vai grupā sasniegto rezultātu. 

Kursa plāns/saturs/kalendārs: 

Kursa struktūra: lekcijas - 16 st., semināri - 16 st. 

Lekciju tēmas: 

1. tēma. Sociālā pedagoģija - patstāvīga pedagoģija apakšnozare (4 st.) 

1. lekcija. Sociālās pedagoģijas vēsturiskā attīstība. Sociālās pedagoģijas virzieni (2 st.) 

2. lekcija. Preventīvais darbs daţādu pedagoģisko pieeju kontekstā (2 st.) 

2. tēma. Sociālā pedagoga profesionālā darbība (4 st.): 

3. lekcija. Sociālā pedagoga profesionālās īpašības un prasmes. Skolas sociālā pedagoga 

funkcijas (2 st.) 

4. lekcija. Skolas sociālā pedagoga darbība sociālo problēmu diagnosticēšanā (2 st.) 

3. tēma. Sistēmiskā pieeja problēmu risināšanā sociālajā pedagoģijā (4 st.) : 

5. lekcija. Sociālo sistēmu raksturojums (2 st.) 

6. lekcija. Indivīda pašvērtības veidošanās konkrētā sociālā vidē (2 st.) 

4. tēma. Socializācija kā sociālās integrācijas priekšnoteikums (4 st.): 

7. lekcija. Sociālo prasmju apgūšana un pilnveidošana pirmsskolas, jaunākajā skolas, 

pusaudţu un jauniešu vecumā (2 st.) 

8. lekcija. Vērtību sistēma un tās veidošanās kritēriji daţādos vecumposmos (2 st.) 

Semināru tēmas: 

1. Sociālo problēmu risināšanas iespējas ar pedagoģiskiem līdzekļiem. (2 st.) 

2. Preventīvais darbs daţādu pedagoģisko pieeju kontekstā – klases stundas konspekta 

izveide. (2 st.) 

3. Filmas „Tava izvēle‖ noskatīšanās un izvērtējums (2 st.) 

4. Novērošana sociālā pedagoga darbā (2 st.) 

5. Ģimenes kā sociālas sistēmas praktiska izpēte (2 st.) 

6. Ģimenes kā sociālas sistēmas praktiska izpēte (2 st.) 

32 

16 

16 

- 

- 

53

7. Sociālo prasmju apgūšana un pilnveidošana pirmsskolas, jaunākajā skolas, pusaudţu 

un jauniešu vecumā (2 st.) 

8. Bērnu tiesību respektēšana un pienākumu iedzīvināšanas iespējas (2 st.) 


Studenta sasniegumu vērtējumu veido mazās grupās vai individuāli sagatavoto semināru uzdevumu 

prezentēšana (50%) un viens rakstisks darbs: 

Mana audzināšanas koncepcija – preventīvais darbs sociālo problēmu risināšanā 

vai 

Konkrētas skolas/pirmsskolas grupas/klases iekšējās kārtības noteikumu satura izvērtējums 

atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam (1998) un noteikumu iedzīvināšanā izmantoto līdzekļu 

analīze, nosakot dominējošo pedagoģisko pieeju (50%) 


Bērnu tiesību aizsardzības likums (1998) Latvijas Vēstnesis, 199/200 (1260/1261), 

08.07.1998. 

Gudjons, H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas.- R.: Zvaigzne ABC. 

Izglītības iestādes, sociālā dienesta, bāriņtiesas un citu iestāţu kompetence 

starpinstitucionālajā sadarbībā, veicot preventīvo darbu un risinot vardarbības 

gadījumus pret bērnu. Tiešsaite: www.bti.gov.lv 

Nīmante, D. (2008) Klasvadība. R.: RaKa. 

Plaude I. Sociālā pedagoģija. – R.: RaKa, 2001.- 172. Lpp. 

Skola visiem. (2002) Aut. kol. – R.: Skolu atbalsta centrs. 


Dzīves jautājumi. – R.: SDPA ―Attīstība‖, ikgadējs izdevums kopš 1995. g. 

Liepa B. (2000) Sociālo gadījumu vadīšanas problemātika sociālo pakalpojumu sniegšanā 

ģimenēs.- R.: Sociālā darba un sociālās pedagoģijas aigstskola ―Attīstība‖. 

Pļavniece, M., Škuškovnika, D. (2002) Sociālā psiholoģija pedagogiem. R.: RaKA. 

Rudņicka Z. (2001) Sociālais pedagogs skolā. – R.: RaKa. 

Sociālais darbs skolā : prakse, politika un pētījumu perspektīvas. (2001)– R: Jumava. 

Гусева Н. (2003) Тренинг предуппреждения вредных привычек у детей. Санкт – 

Петербург: «Речь». 

Фирсова,М., Студенова, Е. (2001) Теория социальной работы. М.: Владос. 


Laikraksts „Izglītība un kultūra‖. 

Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. (2000) Aut. kol. – R.: Zvaigzne ABC. 

Sociālā darba terminoloģijas vārdnīca. (2000)– R.: SDSP ―Attīstība‖. 

Ţurnāls „Skolotājs‖. 

Ţurnāls „Sociālais darbinieks‖ 

Piezīmes: 

Nav 


Profesionālās augstākās izglītības pedagoģijas bakalaura studiju programmu „Pirmsskolas 

skolotājs‖, „Pamatizglītības skolotājs‖, „Sporta skolotājs‖, „Mūzikas skolotājs‖ A daļa 


Social pedagogy 

54


Study course is meant for students of pedagogy bachelor study programmes. Study course offers to 

students the deep insight into social pedagogy as practical pedagogic activity sphere and into social 

teacher‘s activity and realization of aims in pre-school education establishment and in school. Study 

result – the acquisition of knowledge, skills and competences connected with social teacher‘s work is 

based on social constructivism approach, inductive thinking and students‘ active engagement in the 

study process. 

Kursa nosaukums Mācību organizācijas pamati 

Kursa kods PedaP456 




ECTS kredītpunkti 1.5 


16 






Dr.paed., prof. Elfrīda Krastiņa, Mg. paed., lekt. Larisa Silova 


Pirmsskolas un skolas pedagoģija 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmu studējošajiem, lai apgūtu didaktikas teorētiskos 

pamatus, veidojot prasmes un iemaņas mūsdienīga mācību procesa organizēšana un vadīšana. 

Rezultāti: 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē zināšanas un izpratni par: 

mācību procesa struktūru, organizāciju un vadīšanu saistībā ar izglītības normatīvo dokumentu 

prasībām. 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti spēj: 

salīdzināt un kritiski izvērtēt daţādas pieejas mācību procesa organizēšana un vadīšana; 

izvērtēt savu viedokli par aktuālām problēmām izglītībā; 

izvēlēties atbilstošas mācību metodes izvirzītajām mērķim; 

īstenot mācību individualizāciju un adekvāti izvērtēt skolēnu mācību sasniegumu iekļaujošas 

mācībās . 

Kursa saturs: 

1. Didaktikas sākotne un tās attīstība. Pasaulē pazīstamākās izglītības satura teorijas. 

2. Mācību procesa jēdziens. Izziņas teorija un mācību process. 

3. Mācību principa jēdziens, to raksturojums. 

4. Mācību organizācijas formas. 

5. Mācību metodes. 

6. Mācību saturs, tā izveide. Mācību līdzekļi un palīglīdzekļi. 

7. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana un pašizvērtēšana. 

8. Mācību darba diferenciācija un individualizācija mūsdienu skolā. 

Kursa plāns: 

16 

_ 

- 

- 

55

Kursa struktūra: lekcijas - 16 


1.temats. Didaktikas sākotne un tās attīstība. Pasaulē pazīstamākās izglītības satura teorijas. 

Didaktikas jēdziens, pētīšanas priekšmets, pamatkategorijas. Didaktikas saikne ar citām zinātnēm. 

Latvijas izglītības koncepcija. Izglītības mērķi un uzdevumi. Izglītības un mācību satura jēdziens. 

Izglītības satura normatīvie dokumenti, standarta jēdziens. 

2.temats. Mācību procesa jēdziens. Izziņas teorija un mācību process. 

Mācību procesa struktūra, likumsakarības. Mācīšanas un mācīšanās vienotība. Mācīšanās motīvi. 

Mācību darbības teorijas mūsdienās. 

3.temats. Mācību principa jēdziens, to raksturojums. 

Nozīmīgākie mācību principi, to būtība un realizēšana mācību procesā. 

4.temats. Mācību organizācija formas. 

Klašu un stundas sistēmas vēsturiskā attīstība. Stundu tipoloģija un struktūra. Galvenās prasības 

mūsdienu stundai. 

5.temats. Mācību metodes. 

Mācību metode un mācību paņēmiens, mācību metoţu daudzveidība. Mācību metoţu klasifikācija. 

Mācību metodes aizrobeţu teorijās un skolas praksē. 

6.temats. Mācību saturs, tā izveide. Mācību līdzekļi un palīglīdzekļi. 

Izglītības un mācību satura izveides konceptuālās pamatatziņas. Mācību līdzekļu un palīglīdzekļu 

daţādība, to klasifikācija un raksturojums, to izveides problēmas. 

7.temats. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana un pašizvērtēšana. 

Skolēnu mācību sasniegumu kontroles un vērtēšanas uzdevumi un prasības, pārbaudes metodes. 

Skolēnu zināšanu, prasmju vērtēšanas problēmas pedagoģijā. Mācību 

sasniegumu pašizvērtēšana. 

8.temats. Mācību darba diferenciācija un individualizācija mūsdienu skolā. 

Darbs ar apdāvinātiem skolēniem un tādiem, kuriem ir grūtības mācībās. Neveiksmes mācībās, to 

izpausmes. Nesekmības cēloņi, tās profilakse. Darbs nesekmības novēršanā daţāda vecuma skolēnu 

grupās. 


Studiju kursa apguves pārbaudes forma – diferencētā ieskaite 

Prasības studiju kursa apguvei: 

regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās 30% 

patstāvīgo darbu izpilde 70%: 

- daţādu mācību procesa organizēšanas un vadīšanas pieeju salīdzināšana un kritiskā 

izvērtēšana (20%); 

- Latvijas un pasaules izglītības aktuālo problēmu noteikšana un izvērtēšana (20%); 

- mācību mērķu izvirzīšana un tām atbilstošu metoţu izvēle (15%); 

- skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšana (15%). 


7. Albrehta, Dz. (2001) Didaktika.- R.:RaKa 

8. Andersone, R. (2007) Izglītības un mācību priekšmetu programmas. – R.:RaKa 

9. Beļickis, I. (2000) Vērtīborientētā mācību stunda. -R.:RaKa 

10. Daniela, L. (2009) Skolēni un mācību disciplīna. – R.: RaKa 

11. Didaktika. (2000) Ievērojamākie pedagoģi par mācību teoriju/ Satādītāji A.Kopeloviča,. 

L.Ţukovs.- R.:RaKa 

12. Didaktika. (2000) Ievērojamāko pedagogu mācību teoriju/sast. A.Karpova., L.Ţukovs.- R.:RaKa 

56

13. Geidţs, N.L., Berliners, D.C.(1999) Pedagoģiskā psiholoģija.-R.: Zvaigzne ABC 

14. Gudjons, H. (1998) Pedagoģijas pamatatziņas .-R.:Zvaigzne ABC 

15. Hahele, R. (2006) Pašnovērtējums mācību procesā. – R.: RaKa 

16. Krastiņa, E.Pipere, A. (2004) Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. -R.:RaKa 

17. Komenskis, J.A. (1992) Lielā didaktika.-R.: Zvaigzne 

18. Mācīsimies sadarboties (1998)/L.Grigules un I.Silovas red.-R.: SIA „Mācību grāmata‖ 

19. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca (2000)/ sastādījis autoru kolektīvs V. Skujiņas vadībā.- 

R.: Zvaigzne ABC 

20. Rubana, I. M. (2000) Mācīties darot.-R.: RaKa 

21. Smita, K., Strika, L. (1998) Mācīšanās traucējumi: no A līdz Z.-R.:RaKa 

22. Zelmenis, V. (2000) Pedagoģijas pamati.- R.:RaKa 

23. Ţukovs, L. (1999) Pedagoģijas vēsture.-R.:RaKa 

24. Ţukovs, L. (1998) Ievads pedegoģijā (Pamtkurss).-R.:RaKa 


1. Latvijas izglītības saturu veidojot. Raktu krājums. Metodisks līdzeklis. (1992) -R.:A/S „Grāmata‖ 

2. Oņuščuks, V. (1995) Mācību stundu mūsdienu skolā.- R.: Zvaigzne 

3. Delors (2001) Ţ.Mācīšanās ir zelts.- UNESCO 

4. Izglītības likums//Latvijas Vēstnesis, 1998.17.11 

5. Rimna, S. (2001) Sekmīgas mācīšanās noslēpumi.-R.: Jumava 

6. Opolcere, U. (2000) Mācīties- tas ir lieliski!.-R.: Alberts XII‖ 

7. Ţogla, I. (2001) Didaktikas teorētiskie pamati.-R.:Ra Ka 

8. Maslo, E. (2003) Mācīšanās spēju pilnveide.-R.:RaKa 

9. Maslo, I. (1995) Skolas pedegoģiskā proces diferenciācija un individualizācija.-R.:RaKa 

10. Čehlova, (2002) Z.Izziņas aktivitāte mācībās.-R.:RaKa 

11. Pamatizglītības mācību priekšmetu standarti.:R.:ISEC, 2004 

12. Noteikumi par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, 2010 

13. Одаренные дети (1992)//Пер. с англ. (Общ. ред. Г.В.Бурменской и В.М.Слуцкого; Предисл. 

В.М.Слуцкого. – М.: Прогресс 

14. Подласый, И.П. (1999) Педагогика. Новый курс: Учебник для студ. пед. вузов; в 2 кн. – М.: 

Гуманит. изд. Центр ВЛАДОС, – Кн. 1: Общие основы. Процесс обучения. 

15. Ануфриев, А.Ф., Костромина, С.Н. (1998) Как преодолеть трудности в обучении детей. – 

М.: Изд. «Ось-89» 

16. Умственное развитие детей в процессе обучения. Сборник статей (1991) / Под ред. 

В.В.Давыдова. 

17. Выготский, Л.С. Педагогическая психология. – М.: Педагогика 

18. Загвязинский, В.И. (2004) Теория обучения. Современная интерпретация. – М.: 

АКАДЕМИЯ 

19. Ireson,J., Hallam, S. (2001) Ability Grouping in Education 

20. Am I Teatcher Well? Self- evaluation Strategies for Effective Teachers, 2001 

21. Brookfield, S.D., Preskill, S. (1999) Discussion as a Way of Teaching. Tools Techniques for 

Democratic Classroom 

22. Chris, Kyriacou. (1997) Effective Teaching in Schools. Theory and Practice 

23. Davis J.R., Davis A.B., Effective Training Strategies. AComprehensive Guide to Maximizing 

Learning in Organizations 

24. Gardner, H. (1993) Multiple Intelligences The Theory and Practice 


5. Freidenfelds, J.,Ūsiņš, V. 91988) Mācību procesa pilnveide skolā. - R.: Zvaigzne 

6. No zināšanām uz kompetentu darbību. (2006) / LU rakstu krājums. – R.: LU Akadēmiskais apgāds 

7. Pedagoģija un skolotāju izglītība. (2007) / Latvijas Universitātes raksti 715. sējums. – R.: LU 

8. Vispārīgā didaktika un audzināšana. (2001) Zinātnisku rakstu krājums. – R.: LU PPI 

9. Ţurnāls: „Skolotājs‖ 

Piezīmes: 

57


Profesionālo studiju programmas „Sporta skolotājs‖ A daļa 


Fundamentals of study organization 


The course is designed for the students of Faculty of Education and Management for obtaining 

bachelor degree in the field of professional education, to acquire theoretical knowledge and skills for 

conducting and the management of educational process. 

Kursa nosaukums Vispārīgā psiholoģija 

Kursa kods Psih1001 

Zinātnes nozare Psiholoģija 

Zinātnes apakšnozare Vispārīgā psiholoģija 




32 






Dr.psych., doc. Svetlana Guseva 


nav 


Kurss ir paredzēts skolotāju studiju programmas studējošajiem izglītības nozarē. Studiju kursa 

gaita tiek veidota izpratne par psihi, apziņu un uzvedību. Studiju kursa ietvaros tiek analizēta 

vispārīgās psiholoģijas zinātniskās kategorijas pamatnostādnes un praktisks lietojums. Studējošie 

apgūst zināšanas par psihiskām parādībām: cilvēka izziņas sfēru, psihiskiem stāvokļiem, 

individuāli tipoloģiskām īpatnībām. Kurss palīdz studējošajiem izzināt cilvēka iekšējās pasaules 

būtiskās īpatnības un to likumsakarību norisi. 

Rezultāti: 

Apgūstot kursu ir spējīgi: 

1. Izprast vispārīgās psiholoģijas zinātniskās pieejas atšķirību no ikdienas cilvēka 

priekšstatiem par psiholoģijas jautājumiem. 

2. Zina vispārīgās psiholoģijas pamatmetodes. 

3. Skaidro cilvēka psihes, apziņas un uzvedības jēdzienu atšķirības. 

4. Atšķir katra kognitīvā procesa (sajūtu, uzmanības, uztveres, atmiņas, domāšanas) lomu un 

funkcijas daţādu veidu zināšanu un prasmju apguves procesā. 

5. Prot kritiski vērtēt un diskutēt par intelekta, kreativitātes un talanta jēdzienu. 

6. Prot identificēt un raksturot daţādas emocijas un jūtas, garastāvokļa daudzveidību. 

7. Prot raksturot daţādus motivācijas veidus. 

8. Veic pētniecisko darbību, izmantojot apgūtās psiholoģijas teorētiskās un praktiskās 

16 

16 

- 

- 

58

zināšanas. 

Kursa saturs: 

Priekšstatu veidošanās dinamika par ―cilvēka būtību‖ psiholoģijas attīstības mitoloģiskajā, 

filozofiskajā un zinātniskajā posmā; Izpratne par psihiskiem procesiem: Uzmanības veidi un īpašības; 

Atmiņa kā psihiskais process. Aizmiršanas faktori; Sajūtu veidi un likumsakarības; Uztveres īpatnības. 

Tēla veidošanās process; Domāšanas procesa individuālās īpatnības; Runa un valoda kā komunikācijas 

līdzeklis. Iztēles veidošanās process; Izpratne par psihiskiem stāvokļiem: Jūtas un emocijas kā 

pārdzīvojuma stāvoklis; Griba kā apzināta un mērķtiecīga darbība; Motivācija kā personības 

pamudinājums uz aktivitāti. 

Izpratne par individuāli tipoloģiskām īpatnībām: Temperaments kā tipiskas uzvedības raksturojums; 

Raksturs kā tipoloģiskās īpatnības, kas nosaka cilvēka darbību un rīcību; Spējas kā zināšanu, prasmju 

un iemaņu apguves nosacījums un priekšnoteikums. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: lekcijas - 16 st., semināri - 16 st 


1. Psiholoģijas vēsture un virzieni: Biheviorisms, Geštaltpsiholoģija, Psihoanalīze, Darbības 

psiholoģija. 

2. Mūsdienas vispārīgās psiholoģijas priekšmets. Izpratne par psihiskām parādībām. Vispārīgās 

psiholoģijas metodes. 

3. Temperaments, svarīgākās temperamenta teorijas. Temperamenta tipi. Temperamenta 

pārvaldīšanas problēma mācību procesā. 

4. Raksturs, tā struktūra. Rakstura akcentuācijas. Rakstura audzināšanas un pašaudzināšanas 

aspekti. 

5. Apdāvinātības un spējas. Spēju struktūra un veidi. Bērnu spēju attīstības īpatnības. 

6. Jūtu veidi. Emocijas kā pārdzīvojuma stāvoklis. Emociju regulācijas iespējas audzināšanas 

procesā. 

7. Griba un tās funkcijas. Gribas procesa pamatstadijas. Gribas audzināšana un pilnveidošana 

skolā. 

8. Motīvs un motivācija. Mācību motivācijas dinamika daţādos izglītības posmos. Vadošie 

mācību motīvi pirmsskolā, pamatskolā. 

Semināru/praktisko darbu/laboratorijas darbu tēmas: 

1. Cilvēka izziņas sfēras īpatnības. Intelekts un kreativitāte, to attīstības iepējas mācīšanā. 

2. Uzmanība, tās funkcijas un veidi. Uzmanības īpašību pētīšana pirmsskolā, pamatskolā. 

3. Sajūtu veidi un likumsakarības. Adaptācijas procesa pētīšana pirmsskolas izglītības iestādē un 

skolā. 

4. Uztvere, to raksturojums. Uztveres veidi un likumsakarības. Uztveres īpatnības pētīšana 

pirmsskolā un pamatskolā. 

5. Atmiņa, tās veidi un pamatprocesi. Loģiskās un mehāniskās iegaumēšanas īpatnības 

pirmsskolā, pamatskolā. Aizmiršanas likumsakarību pētīšana. 

6. Domāšanas veidi, operācijas un formas. Domāšanas attīstības īpatnības pirmsskolā, 

pamatskolā. Attīstošais darbs kā domāšanas pilnveidošanas paņēmiens pirmsskolā un 

pamatskolā. 

7. Vārds, valoda, runa. Mutvārdu un rakstiskā runa. Dialogs, monologs. Valodas un domāšanas 

saistība. Valodas un runas attīstības īpatnību izpēte pirmsskolā un pamatskolā. 

8. Iztēle, tās raksturojums, veidi un likumsakarības. Iztēles nozīme bērna radošās darbības 

organizēšanā. 


Eksāmena sastāvdaļas: nodarbību apmeklējums – 30%, darbs semināros un prezentāciju sagatavošana – 

30%, noslēguma tests – 40%. 

59


1. Kreišmane Iveta. Ievads psiholoģijā : Eksperimentāls mācību līdzeklis / I.Kreišmane, 

R.Valgere, K.Gulbe ; Māksl. Kristaps Auzenbergs. - Rīga : Pētergailis, 2000. - 154 lpp. : il. - 

Uz vāka autors nav norādīts. - Uz vāka: Ievads psiholoģijā vidusskolai. ISBN 9984-673-21-9 

2. Vispārīgā psiholoģija: Māc.līdz.ped.inst.studentiem./ V.Bogoslavska u.c.red.; Tulkoja no 

2.pārstrād. un papild.izd. –Rīga: Zvaigzne, 1978.-304 lpp. 

3. Borns, Lails. [Psychology: Behavior in Context Latviešu val.] Psiholoģija : izturēšanās un tās 

konteksts / Lails Borns, Nensija Ruso ; tulk. I.Kalnciema ; red. R.Cimdiņa ; māksl. 

A.Muceniece. 4.daļa. - Rīga : RaKa, 2001. - 241 lpp. : il., kr.il. - Bibliogr.: 194.-241. lpp. - 

Autoru rādītājs: 150.-162. lpp.- Tematu rādītājs: 163.-193. lpp. ISBN 9984-15-380-0 

4. Gerow Josh R. Psychology : An Introduction / Josh R.Gerow. - 3 rd ed. - New York : 

HarperCollins Publishers Inc, 1992. - 736 p. + Glossary. ISBN 0-673-46447-4 ISBN 0-673- 

46635-3 

5. Benešs Helmūts. Psiholoģijas atlants = dtv-Atlas Psychologie : Attēli un teksti / Helmūts 

Benešs ; No vācu val. tulk. A.Kļaviņa ; Zin. konsultants V.Reņģe ; Il. graf. dizainu veidojuši 

Hermans un Katarīna fon Zālfeldi. - Rīga : Zvaigzne ABC, 2004. 

2.daļa. - 498, XVIII lpp. : Ar 104 krāsainu ilustrāciju lappusēm. - Uz vāka: Psiholoģijas 

atlants. ISBN 9984-229-83-1 

6. Benešs Helmūts. Psiholoģijas atlants = dtv-Atlas Psychologie : Attēli un teksti / Helmūts 

Benešs ; No vācu val tulk. A.Kļaviņa ; Zin.konsultante Dr.psych. Dz.Meikšāne ; Ilustrāciju 

graf.dizainu veidojuši Hermans un Katarīna fon Zālfeldi. - Rīga : Zvaigzne ABC, [2000]. 

1.daļa. - 237,[9] lpp. : Ar 104 krāsainu ilustrāciju lappusēm. - Uz vāka: Psiholoģijas atlants. 

ISBN 9984-17-879-X 


1. Borns Lails. Psiholoģija : Izturēšanās un tās konteksts / Lails Borns, Nensija Ruso ; Tulk. 

I.Kalnciema ; Red. R.Cimdiņa ; Māksl. A.Muceniece. - Rīga : RaKa, 2001. 3.daļa. - 277 lpp. : 

il., kr.il. ISBN 9984-15-339-8 

2. Borns, Lails. [Psychology: Behavior in Context Latviešu val.] Psiholoģija : izturēšanās un tās 

konteksts / Lails Borns, Nensija Ruso ; tulk. I.Kalnciema. 2.daļa. - Rīga : RaKa, 2001. - 205 

lpp. : il.,krās.il. ISBN 9984-15-253-7 

3. Hayes Nicky. Psychology / Nicky Hayes. - London : Hodder Headline, 2003. - vi, 290 p. - 

(Teach yourself). ISBN 9780340859896 

4. Health Psychology/ Ed.by Ad Kaptein, John Weinman. – Malden: BPS Blackwell, 2004.-424 

p. ISBN 0-631-21442-9 

5. Health Psychology in Practice/ Ed.by Susan Michie, Charles Abraham.- Malden: Blackwell 

Publishing, 2004.-416 p. ISBN 1-405-11089-9 

6. Elmes David G. Research Methods in Psychology / David G.Elmes, Barry H.Kantowitz, 

Henry L.Roediger III. - 8th ed. - Belmont : Thomson Wadsworth, 2006. - 461 p. : il., fig. 

ISBN 0-534-60976-7 

7. Emotion and Motivation / Ed.by Marilynn B.Brewer, Miles Hewstone. - Oxford : Blackwell 

Publishing, 2004. - 340 p. - (Perspectives on social psychology). ISBN 1-405-11068-6 

9. Emotional Intelligence in Everyday Life / Ed. by J.Ciarrochi, J.P.Forgas, J.D.Mayer. - 2nd 

Edition. - New York : Psychology Press, 2006. - 292 p. : il. ISBN 1-8416-9435-5 


British Journal of Developmental Psychology 

Journal of School Psychology 

Piezīmes: 


60

A-daļa 


General Psychology 


The course is envisaged for students in Professional Bachelor Study Programme Professional 

Education Teacher. The aim of the course is to impart knowledge in psychology and on structure, 

content and function of Psyche; to develop students‘ self-realization. 


Kursa nosaukums Pedagoģiskā psiholoģija 



Kredītpunkti ECTS 3 

Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits) 32 

Lekciju stundu skaits 16 

Semināru un praktisko darbu stundu skaits 16 

Laboratorijas darbu stundu skaits 0 

Kursa darbam atvēlēto stundu skaits 0 


Zinātnes apakšnozare Pedagoģiskā psiholoģija 

Dr. psihol. Anita Pipere, profesore 


Nav 


Kursa mērķis ir sagatavot studentus risināt daţādas ar pedagoģisko procesu skolā saistītas problēmas, izmantojot 

kursā apgūtās psiholoģiskās zināšanas un praktiskās iemaņas. Kurss veido studentos izpratni par galvenajām 

psiholoģiskajām likumsakarībām, kuras var izmantot pedagoģiskajā procesā, palīdz attīstīt prasmi atpazīt 

pedagoģisko situāciju psiholoģisko būtību, prasmi reflektēt par daţādiem pedagoģisko problēmu risināšanas 

ceļiem un iespējām, ņemot vērā problēmas psiholoģisko kontekstu. Kursa saturs balstās uz jaunākajām 

pedagoģiskās psiholoģijas atziņām par skolotāja personību profesionālajā un citos dzīves aspektos, par 

mācīšanās stiliem un stratēģijām, kā arī par mijiedarbības starp skolotāju un skolēnu problemātiku. Kursa gaitā 

tiek diskutēts par tradicionālajām skolotājcentrētājām vai bērncentrētajām pieejām un tiek meklētas 

komplementāra un sinerģētiska risinājuma iespējas. 

Rezultāti: 

Apguvuši studiju kursu studenti: 

Spēs izprast un analizēt profesionālajā darbībā pielietojamās pedagoģiskās psiholoģijas zinātnes atziņas 

un likumsakarības; 

Pratīs pielietot kursā apgūtās psiholoģiskās zināšanas un praktiskās iemaņas daţādu ar pedagoģisko 

procesu saistītu problēmu risināšanā; 

Demonstrēs prasmi analizēt mācību procesu un pedagoga personības profesionālos un personīgos 

61

Kursa plāns: 

aspektus; 

Spēs atpazīt skolotājcentrētās un bērncentrētās pieejas mācību procesam un kritiski izvērtēt to noderību. 

1. Ievads pedagoģiskās psiholoģijas kursā un skolotāja personības psiholoģiskie aspekti, L2, S2 

2. Mācīšanas/mācīšanās teorijas, L4, S4 

3. Mācīšanās stili un mācīšanās stratēģijas, L2, S2 

4. Domāšana un intelekts, L2, S2 

5. Mācīšanās motivācija, L2, S2 

6. Vērtēšana un pašizvērtēšana, L2, S2 

7. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā, L2, S2 

Kursa saturs: 

1.tēma. Ievads pedagoģiskās psiholoģijas kursā un skolotāja personības psiholoģiskie aspekti 

Lekcijas – 2 stundas 

Semināri – 2 stundas 

1.lekcija. Kas ir pedagoģiskā psiholoģija? Definīcija un saites ar citām psiholoģijas nozarēm. Pašlaik aktuālie 

pētniecības virzieni pasaulē. Kam nepieciešama? Skolotājs un pedagoģiskā psiholoģija. Skolotāja darba 

motivācijas teorijas. Skolotāja stress un sadegšanas sindroms. Neirotiskās vajadzības. No attieksmes līdz 

aizspriedumiem. 

2.seminārs. Ļ.Tolstoja stāsts ―Trīs brīnumainas atbildes‖. Grupu darbs, analīze saistībā ar skolotāja profesionālās 

misijas psiholoģiskajiem aspektiem. 

2.tēma. Mācīšanas/mācīšanās teorijas 



1.lekcija. Biheviorisma teorijas (B.Skinners). Kognitīvisma teorijas (Ţ.Piaţē, Dţ. Bruners, A.Bandura). 

Humānisma teorijas (K.Rodţers). 

2.seminārs. Mācību materiālu studēšana par mācīšanas/mācīšanās teorijām. Individuālais darbs pie atbilţu 

meklēšanas uz uzdotajiem jautājumiem. Diskusija grupā par lasīto. 

3.lekcija. Ievads konstruktīvismā. Konstruktīvisma veidi. Galvenie konstruktīvisma teorētiķi. Konstruktīvisma 

mācīšanās principi. Konstruktīvisma mācīšanas principi. Tradicionālās/konstruktīvisma personības, skolotāja, 

darba kolektīva salīdzinājums. 

4.seminārs. Aktīvas mācīšanās rādītāju aptaujas aizpildīšana un rezultātu apstrāde. Rezultātu interpretācija 

individuāli un grupā. Konstruktīvisma aizstāvība un kritika. 

3.tēma. Mācīšanās stili un mācīšanās stratēģijas 



1.lekcija. Mācīšanas stila definīcija. Mācīšanās stilu teorētiskie pamati. Daţādas mācīšanās stilu klasifikācijas. 

Mācīšanās stilu izmantošana klasē. Mācīšanās stratēģiju definīcija. Galvenās stratēģiskās prasmes. Kognitīvās 

stratēģijas: uzmanības pievēršana galvenajam, jaunas informācijas izprašana, iekšējo saišu veidošana, ārējo saišu 

veidošana. Metakognitīvās stratēģijas. 

2.seminārs. Mācīšanās stilu (MS) noteikšana ar D.Kolba ekspresmetodiku. Mācīšanās stilu noteikšana ar VAK 

pašnovērtējuma aptauju. Rezultātu analīze individuāli un grupā. MS saistība ar mācību procesu. 

4.tēma. Domāšana un intelekts 



1.lekcija. Ţ.Piaţē teorija: Asimilācija un akomodācija. Ţ.Piaţē padomi skolotājiem. R.Sternberga triarhiskā 

intelekta teorija. H.Gārdnera daudzveidīgā intelekta teorija. 

2.seminārs. H.Gardnera daudzveidīgā intelekta noteikšanas metodikas. Uzdevumi saistībā ar metodikas 

rezultātiem un teorijas pielietošana klasē. 

5.tēma. Mācīšanās motivācija 


62


1.lekcija. Motivācijas un mācīšanās motivācijas definīcijas. Motivācijas galvenās teorijas. Mācīšanās motivācija 

un tās klasifikācija. Iekšējā un ārējā mācīšanās motivācija. Kas nosaka mācīšanās motivāciju? 

2.seminārs. Personīgā motivācijas stila noteikšana. Dţ.Rottera kontroles lokusa skala. Motivācijas stila un 

kontroles lokusa izmantošana mācīšanas motivācijas veidošanā. Grupu darbs motivācijas paņēmienu 

noskaidrošanā daţādiem motivācijas stiliem. 

6.tēma. Vērtēšana un pašizvērtēšana 



1.lekcija. Vērtēšanas un pašizvērtēšana definīcija. Vērtēšanas un pašizvērtēšanas veidi. Vērtēšanas un 

pašizvērtēšanas funkcijas. Vērtēšanas spirāle. Portfolio. 

2.seminārs. Praktiska aktivitāte skolēnu darbu vērtēšanā pēc piedāvātā situācijas apraksta un skolēnu darbu 

aprakstu. Iegūto rezultātu analīze un diskusija. Individuālo vērtēšanas kritēriju noskaidrošana un ranţēšana. 

7.tēma. Sociālā mijiedarbība un tās vadīšana mācību procesā 



1.lekcija. Klasvadība: skolotāja un skolēnu mijiedarbība. Skolotāja divas lomas: rūpes par mācību 

uzdevumiem/rūpes par skolēnu un savām vajadzībām. Skolotāja varas veidi klasē. Skolēnu attiecību veidi grupā. 

Klases vadītāju tipi. 

2.seminārs. Problēmsituāciju risināšana un apspriešana grupās. Praktiskie treniņuzdevumi ―Uzdevums par 

vistām‖ (grupas ietekme) un ―Sabojātais telefons‖ (saskarsmes īpatnības). 


1) Visu semināra nodarbību 100% apmeklējums un semināra uzdevumu sekmīga izpilde (nokavēta semināra 

gadījumā darbs tiek izpildīts patstāvīgi (rakstiski) un nodots pasniedzējam); 

2) Sasniegumu tests par visa kursa materiālu 100%. 


1. Geidţs, N.L. & Berliners, D.C. (1999). Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC. 

2. Лефрансуа, Г. (2003). Психология для учителя: Прикладная педагогическая психология. СПб: 

ПРАЙМ-ЕВРОЗНАК. 


1. Balsons, M. (1995). Kā izprast klases uzvedību. Rīga: Lielvārds. 

2. Fišers, R. (2005). Mācīsim bērniem domāt. Rīga: RaKa. 

3. Fox, M. (1993). Psychological Perspectives in Education. Introduction in Education. Red. J.Solity, 

N.Y. 

4. Frajs, R. (2001). Radošas personības rokasgrāmata. Rīga: Jāņa Rozes apgāds. 

5. Jensen, E. (1998). Teaching with the Brain in Mind. ASCD. 

6. Kā izaudzināt brīnišķīgus bērnus: Rokasgrāmata vecākiem un pedagogiem (no 6 līdz 12 gadiem). 

(2003) Rīga: Valters un Rapa. 

7. Krastiņa, E., & Pipere, A. (2004). Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. Rīga: RaKa. 

8. Maslo, E. (2003). Mācīšanās spēju pilnveide (Pedagoģiskā bibliotēka). Rīga: RaKa. 

9. Omārova, S. (1994). Cilvēks cilvēku vidū. Rīga: Kamene. 

10. Omārova, S. (1994). Cilvēks runā ar cilvēku. Rīga: Kamene. 

11. Pedagoģiskā doma ASV un Lielbritānijā. (1991). Rīga: Zvaigzne. 

12. Pļaveniece, M., & Škuškovnika, D. (2002). Sociālā psiholoģija pedagogiem. Rīga: RaKa. 

13. Rimma, S. (2000). Sekmīgas mācīšanās noslēpumi. Rīga: Jumava. 

14. Santrock, J.W. (2001). Educational Psychology. McGraw- Hill Companies, Inc. 

15. Voterhauzs, F. (1999). Klasvadība. Rīga: Zvaigzne ABC. 

16. Крупенин, А.Л., & Крохина, И.М. (1995). Эффективный учитель. Практическая психология для 

подростков. Ростов н/Дону, «Феникс». 

63

17. Кан-Калик, В.А. (1987). Учителю о педагогическом общении. Москва. 

18. Фридман, Л.М., & Кулагина, И.Ю. (1991). Психологический справочник учителя. Москва: 

«Просвещение». 

19. Фридман, Л.М. (1997). Психопедагогика общего образования. Москва: Институт практической 

психологии. 

20. Цукерман, Г.А. (1995). Психология саморазвития: задача для подростков и педагогов. Рига, ПИ 

«Эксперимент». 

21. Роджерс, К., & Фрейберг, Дж. (2002). Свобода учиться. Москва: «Смысл». 

22. Гейвин, Х. (2003). Когнитивная психология.СПб: «Питер». 


Ţurnāls ―Psiholoģijas pasaule‖ 

Journal of Educational Psychology. Published by the APA. ISSN 0022-0663. 

http://www.apa.org/pubs/journals/edu/index.aspx 

Piezīmes: 

Kurss adresēts profesionālo skolotāju bakalaura studiju programmu studentiem. 


Educational Psychology 


The aim of this study course is to prepare students to deal with the array of different problems related to the 

pedagogical process in school, applying psychological knowledge and practical skills acquired during this 

course. The course is intended to develop understanding of the main psychological regularities that could be 

applied during the pedagogical process, to foster skills to acknowledge the psychological underpinnings of 

pedagogical situation, to promote reflection on the ways and possibilities for the solutions of pedagogical 

problems, considering the psychological context of the problem. Content of this course is enriched by the 

innovative ideas in educational psychology about the teacher‘s personality in professional and other aspects 

of her/his life, about the learning styles and strategies as well as the issues rising in the course of interaction 

between the teacher and student. Course challenges the traditional teacher-centered or child-centered 

approaches and provide the space to search for the possibilities of complementary and synergetic solutions. 

Kursa nosaukums Sociālā un personības psiholoģija 



Zinātnes apakšnozare Sociālā psiholoģija 




32 






Dr.psych, doc. Valērijs Dombrovskis 


Vispārīga psiholoģija, pedagoģiskā psiholoģija 

16 

16 

- 

- 

64


Kurss ir paredzēts skolotāju studiju programmas studējošajiem izglītības nozarē. Kursa ietvaros tiek 

veidota izpratne par sociālpsiholoģijas priekšmetu, metodēm un to lietošanas specifiku. Tiek analizētas 

mazo un lielo grupu, starppersonu un starpgrupu attiecību sociālpsiholoģisko fenomenu izpausmes un 

norises īpatnības. Tiek aplūkota personības problēmas sociālpsiholoģiskā specifika identitātes 

izaugsmes konteksta. 

Rezultāti: 

Apgūstot kursu studējošie ir spējīgi: 

Demonstrēt zināšanas un izpratni par sociālpsiholoģisko parādību būtību; 

Formulēt, aprakstīt un diskutēt par sociālās psiholoģijas fenomenu izpausmēm gan vēstures, gan 

mūsdienu satura kontekstā; 

Identificēt, analizēt un izvērtēt sociālpsiholoģisko fenomenu norises mehānismus; 

Veikt pētniecisko darbību, izmantojot apgūtos teorētiskos un praktiskos pamatus; 

Demonstrēt komunikācijas un sadarbības prasmes, ievērojot mazo grupu likumsakarības; 

Organizēt un īstenot savu turpmāko pedagoga profesionālo darbību, ņemot vērā apgūtās 

sociālpsiholoģijas teorētiskās un lietišķās atziņas. 

Kursa saturs: 

1. Sociālās psiholoģijas kā psiholoģijas zinātnes apakšnozares attīstība. 

Mūsdienu priekšstatu par sociālās psiholoģijas priekšmetu daudzveidība. Sociālās psiholoģijas 

struktūra. Sociālpsiholoģisko zinību attīstība. H.Šteintāla, M.Lazarusa, G.Tarda, S.Sigele, G.Lebona, 

V.Makdūgala, Č.Kūlija ieguldījumi sociālās psiholoģijas attīstībā. 

2. Sociālās psiholoģijas metodoloģija. 

Sociālpsiholoģiskā pētījuma specifika, informācijas iegūšanas avoti, metodes, izmantošanas 

īpatnības. Pētījuma metoţu klasifikācijas problēma: izpētes un diagnostikas, apstrādes un 

interpretācijas, terapijas un korekcijas, motivācijas un vadīšanas, mācību un attīstības u.c. 

3. Starppersonu mijiedarbības psiholoģija. 

Saskarsmes problēmas izpētes pieejas: informatīvā, interaktīvā un saskarsme kā mijattiecību 

sistēma. Saskarsmes jēdziens, veidi, līdzekļi. Saskarsmes ārējā un iekšējā dimensija. Cilvēku 

savstarpējās uztveres un izpratnes mehānismi: kauzālā atribūcija, identifikācija, empātija, 

stereotipizācija u.c. Psiholoģiskās barjeras otra cilvēka uztverē. P.Miciča informācijas zudumu shēma. 

Neverbālā komunikācija. Neverbālās komunikācijas zīmju sistēmas. Neverbālo izteiksmes līdzekļu 

funkcijas: ţesti, pozas, mīmika, intonācija, vizuālais kontakts, saskarsmes distance (pēc E.Holla). 

4. Mazās grupas psiholoģija. 

Makrovides, mikrovides un mazās grupas samērs. Mazās grupas jēdziens, veidošanās 

nosacījumi un klasifikācija. Grupas fenomenoloģija: sociālā fasilitācija, sociālais slinkums, 

deindividualizācija, grupas polarizācija, grupas domāšana. Uzskati par mazo grupu veidošanās 

iemesliem: Sociālās iemācīšanās teorija (A.Bandura); sociālās salīdzināšanas teorija (L.Festingers); 

apmaiņas teorija (H.Kellijs, J.Thibaut) un sociobioloģiskā teorija (Bowlby). Normatīvā uzvedība 

grupā: vairākuma ietekme (konformisms), mazākuma ietekme (S.Moskovisi, Ţ.Pešelē pētījumi). 

Grupas attīstības un tipoloģijas problēma: A.Petrovska stratometriskā koncepcija, L.Umanska 

parametriskā pieeja, B.Takmena divdimensiju modelis. Grupas dinamikas mehānismi. Personības 

attīstība grupā. Līderības fenomens. Līderības problēmas pirmsākumi: ―iezīmju teorija‖, grupas teorija, 

situācijas teorija. K.Levins un vadības stili, vadīšanas adaptīvais stils. Orientācija uz uzdevumu. 

Orientācija uz starppersonu attiecībām. Līdera pozīcijā ievirzīšanās mehānismi. Statusa un lomas 

jēdziens. Iemantotais un iegūtais statuss. Integrālais, dabiskais, darbinieka, temporālais un 

sociometriskais statuss. Lomas, kas orientētas uz: uzdevumu risināšanu; attiecību uzturēšanu grupā; uz 

sevi un traucē grupas darbam. 

5. Personības problēma sociālajā psiholoģijā. 

Personība kā pētījuma priekšmets socioloģijā, psiholoģijā. Personības problēmas 

sociālpsiholoģiskā specifika. Personības socializācija un attīstība. Socializācijas stadijas, fenomeni un 

mehānismi. Pieaugušo socializācijas īpatnības. Ego-identitātes izaugsme kā process un kā rezultāts: 

Dţ.Marsia identitātes stadijas. Resocializācija un desocializācija. 

6. Konflikta psiholoģija. 

Konflikta jēdziens. Konflikta struktūra, veidi un dinamika. Konfliktsituāciju dramatizācija un 

analīze. Konflikta diagnoze. Konfliktu risināšanas metodes: konkurence, sadarbība, pielāgošanās, 

izvairīšanās, kompromiss. 

65

7. Lielo grupu fenomenoloģija. 

Lielās grupas jēdziens un klasifikācija. Lielo grupu attīstības līmeņi. Pūlis un tā veidi. Masveida 

parādības lielajās grupās: masu komunikācijas līdzekļi, baumas, tenkas un cīņa ar tām, reklāma u.c. 

Pūļa psiholoģiskās teorijas: G.Lebona, Z.Freida, Dţ.Dolarda un N.Millera uzskati par pūļa būtību. 




1. Sociālā psiholoģija kā kultūras fenomens vēsturiskā un mūsdienu skatījumā. 

2. Sociālpsiholoģiskā pētījuma specifika, informācijas iegūšanas avoti, metodes un to izmantošanas 

īpatnības. 

3. Saskarsme kā mijattiecību sistēma: perceptīvā, komunikatīvā un interaktīvā sastāvdaļa. 

4. Neverbālās komunikācijas zīmju sistēmas. 

5.. Mazās grupas jēdziens, klasifikācija. Makrovides, mikrovides un mazās grupas samērotība. Uzskati 

par grupu veidošanās iemesliem. 

6. Mazās grupas likumsakarības: vairākuma normatīvā ietekme un konformisms (S.Ašs), mazākuma 

normatīvā ietekme (S.Moskovisi, Ţ.Pešelē). 

7. Personības problēmas sociālpsiholoģiskā specifika. Identitātes izaugsme kā process un kā rezultāts. 

8. Lielās grupas jēdziens un klasifikācija. Masveida parādības lielajās grupās. 


1. Sociālās psiholoģijas priekšmets. 

2. Novērošanas metode sociālajā psiholoģijā, sociometrija un kontent-analīze. 

3. Vienvirziena/divvirzienu komunikācija individuāli un grupā. 

4. Neverbālās komunikācijas ekspresija un interpretācija. 

5. Konformisms, līderība un grupas lēmuma pieņemšana. 

6. Grupas saliedētība, saderība un attīstība. 

7. Konfliktu risināšanas stili: konkurence, sadarbība, pielāgošanās, izvairīšanās, kompromiss. 

8. Etnoss kā lielā sociālā grupa. 

Studējošo patstāvīgais darbs: 

Kritisks apcerējums par šādiem grupas fenomeniem: sociālā fasilitācija, sociālais slinkums, 

deindividuācija, grupas polarizācija, grupas domāšana. 


Vērtējuma sastāvdaļas: Nodarbību apmeklējums – 30%, Darbs seminārā – 30%, pārbaudījuma tests - 

40%. Par četrām un vairāk nokavētām nodarbībām procents par apmeklēšanu netiek piešķirts. 


1. Myers, D. (2010). Social Psychology. N.Y.: McGraw-Hill. 

2. Omārova, S. (2009). Cilvēks runā ar cilvēku: Saskarsmes psiholoģija. Rīga: Kamene SIA. 

3. Omārova, S. (2002). Cilvēks dzīvo grupā. Rīga: Kamene SIA. 

4. Pļaviniece, M. & Škuškovnika, D. (2002). Sociālā psiholoģija pedagogiem. Rīga: RaKa 

5. Reņģe, V. (2011). Sociālā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC apgāds. 

6. Андреева, Г., М. (2010). Социальная психология. Москва: Аспект Пресс. 


1. Dubkēvičs, L. (2006). Saskarsme audzēkņiem. Rīga: Jumava apgāds. 

2. Egidess, A. (2008). Saskarsmes labirinti. Rīga: Jumava apgāds. 

3. Fletcher, G.I.O., Clark, M. (2001). Blackwell Handbook of Social Psychology: Interpersonal 

Processes. London: Blackwell Publishers. 

4. Hogg, M., Tindale, S. (2002). Blackwell Handbook of Social Psychology: Group Processes. 

London: Blackwell Publishers. 

5. Le Bons, G. (1998). Pūļa psiholoģija. Rēzekne: Latgales kultūras centrs. 

6. Pīzs, A. & Pīza, B. (2008). Ķermeņa valoda. Rīga: Jumava apgāds. 

7. Reņģe, V. (2000). Psiholoģija: personības psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC. 

66

8. Крысько, В.,Г. (2002). Этническая психология. Москва: Академия. 

9. Эйкерт Р., Уилсон Т., Аронсон Э. (2002). Социальная психология. Психологические 

законы поведения человека в социуме . Москва: Прайм-Еврознак. 


Journal of Personality and Social Psychology 

Journal of Experimental Social Psychology 

Social Psychology of Education 

Current Research in Social Psychology http://www.uiowa.edu/~grpproc/crisp/crisp.html 

ERIC – Educational Resources Information Center (free version): http://www.eric.ed.gov/ 

Psycline – Guide to Psychology and Social Science Journals on the Web: 

http://psycline.org/journals/psycline.html 

Psiholoģijas bibliotēka: http://psy.piter.com/library/ 

Piezīmes: 


Profesionālo bakalaura studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs‖, „Pamatizglītības skolotājs‖, 

„Sporta skolotājs‖, Nozares teorētisko pamatkursu un informācijas tehnoloģiju kursu daļas studiju 

kurss (A daļa). 


Social Psychology and Personality 


The course is designed for students of Education Teacher Programmes. During training students 

develop an understanding of research methods and how they are applied in social psychology; the 

features and manifestation of social-psychological phenomena of small and large groups, as well as 

interpersonal and intergroup relations are analysed; specificities of socio-psychological personality 

development in the context of identity development are considered. 

Kursa nosaukums Speciālā pedagoģija 



Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoģija 


ECTS kredītpunkti 4,5 


48 






Vija Guseva, lektore, Mg. paed. 


Vispārīgā pedagoģija, A daļa 

32 

16 

- 

- 

67


Studiju kurss paredzēts pedagoģijas bakalaura studiju programmu studentiem. Studiju kurss piedāvā 

padziļinātu ieskatu pirmsskolas vecuma bērnu un skolēnu ar speciālām vajadzībām izglītības 

īstenošanā. Studiju rezultātu – ar skolēnu ar speciālām vajadzībām izglītošanu saistīto zināšanu, 

prasmju un kompetenču apguve balstās uz sociālā konstruktīvisma pieeju, induktīvo domāšanu un 

studējošo aktīvu iesaistīšanos studiju procesā. 

Rezultāti: 

1. Atrod, atlasa un sistematizē informāciju par bērnu/skolēnu ar speciālām vajadzībām izglītības 

jautājumu risinājumiem speciālās un vispārējās izglītības iestādēs. 

2. Izprot valsts īstenotos izglītības mērķus, nodrošinot bērnu/skolēnu ar speciālām vajadzībām 

iekļaušanos vispārējā izglītībā sistēmas. 

3. Semināros argumentēti diskutē par bērnu/skolēnu ar speciālām vajadzībām izglītības jautājumu 

risināšanu Latvijā un ārzemēs. 

4. Plāno vērtīborientētas mācību un audzināšanas vides veidošanu darbā ar bērniem/skolēniem ar 

speciālām vajadzībām, viņu vienaudţiem, vecākiem. 

5. Pamato pieeju, metoţu un līdzekļu izvēli darbā ar bērniem/skolēniem ar speciālām vajadzībām 

vispārējā pirmsskolas izglītībā un/vai pamatizglītībā. 




1. tēma. Daţādu attīstības traucējumu raksturojums (8 st.) 

1. lekcija. Attīstības traucējumu veidošanos ietekmējošie faktori (2 st.) 

2. lekcija. Psihiskās attīstības aiztures raksturojums (2 st.) 

3. lekcija. Fiziskās attīstības traucējumi (2 st.) 

4. lekcija. Emocionālās sfēras un gribas attīstības traucējumi (2 st.) 

2. tēma. Mācīšanās traucējumu veidu raksturojums un pedagoģiskā diagnosticēšana (8 st.) 

5. lekcija. Vizuālās uztveres traucējumi (2 st.) 

6. lekcija. Valodas signālu uztveres traucējumi (2 st.) 

7. lekcija. Sīkās muskulatūras traucējumi (2 st.) 

8. lekcija. Uzmanības traucējumi (2 st.) 

3. tēma. Speciālās pedagoģijas pamatjēdzieni un to izpratne mūsdienu pedagoģiskajā praksē (8st.) 

9. lekcija. Speciālās pedagoģijas apakšnozares (2 st.) 

10. lekcija. Attīstības traucējumu korekcija un kompensācija (2 st.) 

11. lekcija. Sociālā rehabilitācija un abilitācija (2 st.) 

12. lekcija. Atbalsts apdāvinātajiem skolēniem (2 st.) 

4. tēma. Skolēnu ar speciālām vajadzībām integrācija un iekļaušana vispārizglītojošajās skolās un 

pirmsskolas izglītības iestādēs (8 st.) 

13. lekcija. Speciālo vajadzību izpratne iekļaušanās ideju kontekstā (2 st.) 

14. lekcija. Iekļaujošās pieejas izglītībā principi (2 st.) 

15. lekcija. Iekļaujošo pieeju izglītībā īstenojošs mācību modelis (2 st.) 

16. lekcija. Skolotāja loma iekļaujošās pieejas izglītībā īstenošanā (2 st.) 


1. Garīgās attīstības traucējumu pakāpes (2 st.) 

2. Fiziskās attīstības traucējumi (2 st.) 

3. Augmentatīvā un alternatīvā komunikācija (2 st.) 

4. Vizuālās uztveres traucējumi (2 st.) 

5. Valodas signālu uztveres traucējumi (2 st.) 

6. Speciālās internātpamatskolas un speciālās pirmsskolas izglītības iestādes apmeklējums (2 

st.) 

7. Iekļaujošās klases apmeklējums (2 st.) 

8. Skolotāja loma iekļaujošās pieejas izglītībā īstenošanā (2 st.) 

68


Kursa ietvaros paredzēto zināšanu, prasmju un iemaņu apguve, patstāvīga inovatīva pētnieciska darba 

izstrāde un prezentēšana. 

Studiju kursa apguves pārbaudes forma – diferencētā ieskaite. 

Studenta sasniegumu vērtējumu veido mazās grupās vai individuāli sagatavoto semināru uzdevumu 

prezentēšana, secinājumu, spriedumu argumentēšana (50%) un viens rakstisks darbs: 

Es – skolēna ar speciālām vajadzībām izglītošanas un audzināšanas īstenotājs (50%). 


1. Ainscow, M. (1997) Towards inclusive schooling. British Journal of Special Education, 24 (1), 3- 

4. 

2. Ainscow, M., Farrell, P., Teddlie, D., & Malki, G. (1999) The role of LEAs in developing 

inclusive policies and praktices. British Journal of Special Education, 26 (3), 136-140. 

3. Freimanis, I. (2007) Ieskats speciālās skolas darbā. Rīga: RaKa. 

4. Liepiņa S. (2003) Speciālā psiholoģija. -R.: RaKa. 

5. Smita K., Strika L. (1998) Mācīšanās traucējumi no A līdz Z. R.-, RaKa. 

6. Tūbele S.,Šteinberga A. (2004) Ievads speciālajā pedagoģijā. – R.: RaKa. 


1. Bērnu tiesību aizsardzības likums (1998) Latvijas Vēstnesis, 199/200 (1260/1261), 08.07.1998. 

2. Booth, T. & Ainscow, M. (2002) Index for inclusion: developing learning and 

participation in schools. Centre for Studies on Inclusive Education supporting inclusion, challenging 

exclusion. Pieejams: http://www.csie.org.uk/publications/inclusion-index-explained.shtml 

3. Geidţs, N.L., Berliners, D. C. (1999) Pedagoģiskā psiholoģija. Rīga: Zvaigzne ABC. 

4. Helds, J. (2004) Kooperatīvā mācīšanās un skolēns kā subjekts. Kooperatīvā mācīšanās, sast. I. Plaude, 

Rīga:RaKa. 

5. Izglītības attīstības pamatnostādnes 2007.–2013. gadam. (2006) Latvijas Vēstnesis, 156 (3524), 

29.09.2006. 

6. Izglītība divdesmit pirmajam gadsimtam. (2000) Nākotnes izglītības meti UNESCO starptautiskās 

komisijas ziņojumā. – R: Vārti. 

7. Izglītības likums (1998) Latvijas Vēstnesis, 343/344 (1404/1405), 17.11.1998. 

8. Koķe, T. (2008) Ziņojums UNESCO par iekļaujošo izglītību Latvijā. Pieejams: 

http://www.ibe.unesco.org/fileadmin/user_upload/Policy_Dialogue/48th_ICE/Guide_NR08_final_eng.pdf 

9. Likums par pašvaldībām (1994) Latvijas Vēstnesis, 61(192), 24.05.1994. 

10. Pipere, A. (2005) Veselības psiholoģija: Cilvēks. Vide. Perspektīvas. Daugavpils:Saule. 

11. Rozenfelde, M. (2007) Bērns ar attīstības problēmām vispārējās izglītības iestādē. Rēzekne: Rēzeknes 

Augstskolas izdevniecība. 

12. Vislie, L. (2003) From integration to inclusion: Focusing global trends and changes in the western 

European societies. European Journal of Special Needs Education 18: 17-35. 

13. Teivāns E. (1994) Ievads speciālajā pedagoģijā. R. Zvaigzne ABC. 

14. ZiemeIe L. (1994) Īss ieskats tiflopedagoģijā. R. Zvaigzne ABC. 


1. Laikraksts „Izglītība un kultūra‖ 

2. Ţurnāls „Skolotājs‖ 


Profesionālās augstākās izglītības pedagoģijas bakalaura studiju programmu „Pirmsskolas 

skolotājs‖, „Pamatizglītības skolotājs‖, „Sporta skolotājs‖, A daļa 


69

Special pedagogy 


Study course is meant for students of pedagogy bachelor study programmes. Study course aim - 

students acquire understanding about the modern education realization of pre-school age children and 

pupils with special needs. Course objectives are as follows: 

The acquisition of knowledge, skills and competences connected with education of 

children/pupils with special needs occurs in students‘ mutual cooperation, 

The active engagement in the study course theme research is based on inductive thinking. 

Kursa nosaukums Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 







16 






Dr.paed., profesore Elfrīda Krastiņa, Mg. paed., lektore Sandra Zariņa, Mg. paed., lektore Natālija 

Geriņa 


Nav. 


Studiju kursa ietvaros studējošie pilnveido izpratni par zinātniski pētnieciskās darbības būtība, apgūst 

pētīšanas metodes un plāno to izmantošanu. Studējošie izprot bakalaura darba izstrādei izvirzītās 

prasības, kas ir aktuālas darba izpildes gaitā, apgūst darba noformēšanas prasmes. 

Rezultāti: 

Kursa apguves gaitā studējošais: 

Atrod, atlasa, sistematizē, kritiski izvērtē un interpretē informāciju atbilstoši savā bakalaura darbā 

izvirzītajiem pētījuma mērķiem. Lieto informāciju tehnoloģijas. 

Veic pētniecisko darbību, iesaistās metodisko materiālu sagatavošanā un aprobācijā praksē. 

Apkopo un izvērtē pētījuma rezultātus, salīdzina tos ar teorētiskām atziņām un praksi. 

Noformē bakalaura darbu atbilstoši izvirzītajām prasībām (darbībā ar darba zinātnisko vadītāju). 

Kursa saturs: 

Zinātniski pētnieciskā darba būtība, pamatprincipi un uzdevumi. Zinātniski pētnieciskā darba tēma, tās 

formulējums, aktualitāte. Darba hipotēze, mērķis, uzdevumi. Zinātniskās literatūras atlase, analīze un 

bibliogrāfiskā saraksta sastādīšana. Pētnieciskās metodes būtība, tās raksturojums. Empīrisko datu 

ieguves metodes: novērošana, aptaujas, anketēšana, testēšana, pedagoģiskais eksperiments. Pētījuma 

ticamība, validitāte, pētījuma eksperimentālā bāze. Iegūto datu analīze, atspoguļojums, interpretēšana. 

Secinājumi. Bakalaura darba izpildes saturs un struktūra. Darba tehniskā noformēšana. 

- 

16 

- 

- 

70


1. nodarbība. Zinātniski pētnieciskā darba būtība, pamatprincipi un uzdevumi. Zinātniski pētnieciskā 

darba tēma, tās formulējums, aktualitāte. Darba hipotēze, mērķis, uzdevumi. 

2. nodarbība. Zinātniskās informācijas meklēšanas, atpazīšanas un apstrādes principi. Zinātniskās 

literatūras atlase, analīze un bibliogrāfiskā saraksta sastādīšana. Bibliogrāfijas izmantošanas kārtība, 

pieņemtie apzīmējumi un prasības. 

3. nodarbība. Pētnieciskās metodes būtība, tās raksturojums. Empīrisko datu ieguves metodes: 

novērošana, aptaujas, anketēšana, testēšana u.c. 

4. nodarbība. Pedagoģiskais eksperiments. Pedagoģiskās situācijas un to modelēšana. 

5. nodarbība. Pētīšanas metodes un pētīšanas metodikas, to atlase, izvēle, izmantošana. Pētījuma 

ticamība, validitāte, pētījuma eksperimentālā bāze. 

6. nodarbība. Iegūto datu uzskaite, atspoguļojums tabulās (datu grupēšana). Tendenču noteikšana. 

Datu matemātiskie izskaitļojumi (statistika). Datu analīze. Secinājumi. 

7. nodarbība. Bakalaura darba izpildes saturs un struktūra. Darba plānojums, tā sastāvdaļas (ievads, 

teorētiskā daļa, praktiskā daļa, secinājumi, literatūras saraksts, pielikums). Darba apjoms. 

8. nodarbība. Darba tehniskā noformēšana. 

Studējošo patstāvīgais darbs: bakalaura tēmas formulējums. Bakalaura darba ievads un zinātniskas 

kategorijas. Bakalaura darba saturs. Literatūras saraksts. Pētījuma metodikas: novērošanas protokols, 

anketas, testi, sociometrija u.tml.). Pārskats par darba teorētisko un metodisko daļu. 


nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās (30%), patstāvīgo darbu kvalitatīva izpilde (70%). 


1. Albrehta, Dz.(1998) Pētīšanas metodes pedagoģijā. Rīga: Mācību grāmata. 

2. Baldiņš, A., Raţeva, A. (2001). Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. Rīga: 

Pētergailis. 

3. Freeman, D. (1998). Doing Teacher Research From Inquiry to Understanding. 

4. Geske, A., & Grīnfelds, A. (2006). Izglītības pētniecība. Rīga:LU Akadēmiskais apgāds. 

5. Geske, A., & Grīnfelds, A. (2001) Izglītības pētījumu metodoloģija un metode. Rīga: RaKa 

6. Gorard, S. (2001) Quantitative Methods in educational Research. The role of numbers made 

easy. 

7. Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes.(2011). Red. K. Mārtinsone. A. Pipere. 

Rīga:Raka. 

8. Isaac, S.& Michael, W.B. (1997) Handbook in Research and Evolution. For Education and the 

Behavioral Sciences. 

9. Kroplijs, A. & Raščevska, M. (2004) Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs. Rīga: 

RaKa. 

10. Kvale, S. (1996) Interviews. An Introduction to Qualitative Research Interviewing. 

11. Lasmanis, A. (1999) Pedagoģijas un psiholoģijas pētījumu plānošana un norise. Rīga: SIA 

Mācību apgāds NTO, 

12. Lasmanis, A. (2002) Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas 

pētījumos.Rīga: Izglītības soļi. 

13. Raščevska, M. (2005) Psiholoģisko testu konstruēšana un adaptācija. Rīga: RaKa. 

14. Robottom, J.& Hart, P. (1993) Research in Environmental Education Engaging the Debate. 

15. Strauss, A. & Corbin, J. (1998) Basics of Qualitative Research Techniques and Procedures for 

Developing Grounded Theory. 

16. Špona, A. & Čehlova, Z. (2004). Pētniecība pedagoģijā. – Rīga: RaKa. 

17. Yin, R.K. (1994). Case Study Research Design and Methods. 



Ţurnāls «Skolotājs‖ 

Laikraksts «Izglītība un kultūra» 

71

Piezīmes: 


Profesionālo studiju programmu „Sporta skolotājs‖ A daļa 


Scientific methods of research in pedagogy 


The study course helps the students develop their understanding of the essence of scientific research 

activity, master research methods and plan their application. The students comprehend the 

requirements that are set for a bachelor‘s paper and are topical while writing the paper, as well as 

acquire the skills of formatting their paper 

Kursa nosaukums Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 

Kursa kods Biol1001 

Zinātnes nozare Bioloģija 

Zinātnes apakšnozare Fizioloģija 




64 






Dr., Bioloğijas doktore, doc. Līga Antoņeviča 


nav 


Paredzēts bakalaura profesionālo studiju programmas „Sporta skolotājs‖ studentiem. 1.st. gadā. 

Kursa ietvaros tiek apgūtas sporta skolotājam zināšanas par cilvēka organisma morfofunkcionālajām 

bērnībā, pubertātes periodā un jaunībā, kā arī iemaņas un prasmes svarīgu organisma funkcionālo 

rādītāju izpētē un novērtēšanā, skolas higiēnā un veselības veicināšanā. 

Rezultāti: 

Sekmīgi apgūstot bērnu fizioloģijas un veselības veicināšanas kursu studentiem ir pietiekamas 

zināšanas, prasmes un kompetence. 

Zināšanas: 

Spēj parādīt specializētas zināšanas, kuras ir balstītas uz zinātnes atziņām un jaunāko informāciju šajā 

jomā: 

par skolēnu veselību ietekmējošiem faktoriem un to lomu veselības traucējumu un 

saslimšanu attīstībā, par veselības grupām, par skolēnu veselību Latvijā, kā arī par skolas 

higiēnas jautājumiem; 

par vecumposmu periodizāciju un bērna augšanas un attīstības vispārējām likumsakarībām, 

par kritiskajiem periodiem ontoģenēzē un veselībai labvēlīgu risinājumu izvēli tajos; 

par bērna un pusaudţa organismu un svarīgākajām morfofunkcionālajām īpatnībām noteiktā 

32 

32 

72

attīstības periodā; 

par sensoro sistēmu (redzes, dzirdes, oţas, garšas u.c.) attīstību bērnībā un pusaudţa gados, 

kā arī higienas ievērošanu. 

par augstāko neirālo darbību kā psihisko procesu pamatu, par lielo pusloţu funkcionālo 

asimetriju; 

par uztveri, uzmanību, par garīgo darba spēju ritmiem, par pilnvērtīga miega nozīmi ; 

par veselīgu uzturu, tā pamatprincipiem, par ieteicamajām uztura normām; 

par reproduktīvo sistēmu, par dzimumattīstību bērnībā, pubertātes periodā un jaunībā; 

par veselības veicināšanu un veselības izglītības darbu skolā, veselības tēmu integrāciju 

mācību programmās un ārpusklases pasākumos. 

Prasmes : 

izmantojot teorētiskās zināšanas spēj izvērtēt skolēna fizisko attīstību un atpazīt veselības 

traucējumus, kā arī sniegt skolēniem noderīgus ieteikumus veselības veicināšanai; 

prot izvērtēt stāju, pēdas velvju stāvokli, skolēna individuālo fiziskās attīstības rādītāju 

atbilstību Latvijas normatīviem; 

izvērtē skolas mikroklimatu: sporta zāli, kabinetu iekārtojumu, apgaismojumu u.c. svarīgus 

nosacījumus; 

prot novērtēt un izskaidrot informāciju par svarīgākajiem elpošanas, sirdsdarbības, asinsrites, 

gremošanas, izvadsistēmas, balsta un kustību sistēmas u.c funkcionālajiem rādītājiem; 

atpazīst veselībai nevēlamos faktorus skolas vidē, prot rast risinājumu to novēršanai vai 

samazināšanai; 

Kompetence: 

radoši veic ieskaites darba sagatavošanu par aktuālu veselības jautājumu, kā arī prot 

argumentēti diskutēt par to; 

pārzina skolēnu organisma būtiskākās morfofunkcionālās īpatnības sākumskolas, 

pamatskolas un vidusskolas posmos. 

objektīvi izvērtē savus un arī citu personu veselības iespējamos riskus daţādu faktoru 

ietekmē, norādot vēlamāko risinājumu. 

Kursa saturs: 

Veselība un faktori, kuri to nosaka. Skolēnu veselība Latvijā. Skolēna fiziskā attīstība, individuālo 

fiziskās attīstības rādītāju salīdzināšana ar normatīviem. Ontoģenēze. Vecumposmu periodizācija un tās 

vispārējās likumsakarības. Balsta un kustību sistēmas vecumīpatnības. Stājas izpētes pamati. Pēdas 

velvju izpēte. Elpošanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. Plaušu vitālās kapacitātes noteikšana. 

Elpošanas funkcionālie testi. Sirds un asinsrites sistēmas vecumīpatnības. Pulsa un asinsspiediena 

izmaiņas fiziskās un psihoemocionālās slodzes laikā Asins sastāvs un limfātiskā sistēma. Gremošanas 

orgānu sistēmas vecumīpatnības. Veselīga uztura pamati. Vielmaiņas un izvadsistēmas 

vecumīpatnības. 

Nervu sistēmas un augstākās neirālās darbības vecumīpatnības. Uztveres izpēte, uzmanības īpašības. 

Pusloţu funkcionālā asimetrija. Loģiskā domāšana. Redzes un dzirdes sensorās sistēmas 

vecumīpatnības. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru vecumīpatnības. Dzimumattīstība. Veselības veicināšana 

un veselības izglītība mācību un audzināšanas iestādēs. Problēmu risināšana un dzīves prasmju 

attīstīšana. Starppriekšmetu saikne. Sporta skolotāju iespējas. Veselību veicinošās skolas Latvijā. 

Kursa plāns: 

I semestrī: lekcijas16 st., praktiskie darbi 16 st. 

II semestrī: lekcijas 16 st., praktiskie darbi 10 st., semināri 6 st. 

Lekciju tēmas: I semestrī 

1. Veselība, faktori, kuri to nosaka. Organisma „vājās‖ vietas Veselības grupas. Skolēnu veselība 

Latvijā. 

2. Vecumposmu periodizācija. Bērna augšanas un attīstības vispārējās likumsakarības. Ārējo un iekšējo 

faktoru ietekme. 

3. Kritiskie periodi ontoģenēzē. 

4. Balsta un kustību sistēmas vecumīpatnības. Bērnu un pusaudţu fiziskās darba spējas. 

5. Elpošanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. 

73

6. Sirds un asinsrites sistēmas vecumīpatnības. Asins sastāva un limfātiskās sistēmas vecumīpatnības. 

7. Gremošanas orgānu sistēmas vecumīpatnības. Veselīga uztura pamati. 

8. Vielu un enerģijas maiņas vecumīpatnības. Urīnizvadsistēmas vecumīpatnības. 

Praktisko darbu darbu tēmas I semestrī: 

1. Ziņas par skolēna veselību un dzīvesveidu. 

2. Skolēna fiziskā attīstība, tās izpētes metodes. Antropometrija. 

3. Skolēna individuālo fiziskās attīstības rādītāju salīdzināšana ar normatīviem. 

4. Stājas izpētes pamati. Stājas traucējumi. 

5. Pēdas velvju izpēte. 

6. Plaušu vitālās kapacitātes noteikšana. Elpošanas funkcionālie testi. 

7. Pulsa un asinsspiediena izmaiņas fiziskās un psihoemocionālās slodzes laikā. 

8. Organisma nodrošinājums ar svarīgākajām uzturvielām. 

Lekciju tēmas: II semestrī 

1. Nervu sistēmas morfofunkcionālās īpatnības bērnībā, pubertātes periodā un jaunībā. 

2. Augstākā neirālā darbība daţādos vecumposmos. Darba un atpūtas reţīms skolēniem. 

3. Redzes sensorās sistēmas vecumīpatnības. Tuvredzības cēloņi, profilakse. 

4. Dzirdes sensorās sistēmas vecumīpatnības. Dzirdes traucējumu cēloņi un pazīmes, profilakse. 

5. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmas vecumīpatnības. 

6. Jaunieša reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. 

7. Jaunietes reproduktīvās sistēmas vecumīpatnības. Personīgā higiēna. 

8. Veselības veicināšana un veselības izglītība mācību un audzināšanas iestādēs. 

Praktisko darbu darbu tēmas II semestrī: 

1. Nervu procesu īpašību un īpatnību izpēte. 

2. Augstākā neirālā darbība: uztveres izpēte, uzmanības īpašības. 

3. Pusloţu funkcionālās asimetrijas noteikšana. 

4. Loģiskās domāšanas izpēte. 

5. Redzes asuma noteikšana. 

Semināru tēmas II semestrī 

1. Dzimumattīstība prepubertātes un pubertātes periodā. 

2. Meitenēm un zēniem par intīmo. 

3. Veselības tēmu integrācija mācību programmās un ārpusklases pasākumos. Uz problēmu risināšanu 

un dzīves prasmju attīstīšanu orientēta pieeja. 


1. Mācību pamatliteratūras, papildliteratūras, periodikas un citu informācijas avotu regulāra 

studēšana. 

2. Gatavošanās praktiskajām nodarbībām un semināriem. 

3. Individuālais ieskaites darbs par aktuālu bērnu fizioloģijas vai 

veselības veicināšanas jautājumu. 


Kontaktnodarbību apmeklējums (vismaz 90 %). 

Vērtējums diferencētajā ieskaitē: sekmīgi izpildīti un ieskaitīti praktiskie darbi (40%), ieskaites darbs 

(10%), atbilde diferencētajā ieskaitē (50%) 

Vērtējums eksāmenā: sekmīgi izpildīti un ieskaitīti praktiskie darbi un semināri (40%), atbilde 

eksāmenā (50%). 


1. Valtneris A. Bērnu un pusaudţu fizioloģija. – R.: Zvaigzne ABC, 2001. 

2. Golubeva A., Puškarevs I. Veselības veicināšana skolā.-Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2008 

3. Āboliņa M. Kā aug mūsu bērns. - Datorzinību centrs, 1998. 

4. Хрипкова А. Антропова М .и др. Возрастная физиология и школьная гигиена. М.: 

Просвещение, 1990. 

5. Сапин М., Брыксина З. Анатомия и физиология детей и подросков. Учеб. Пособие для студ. 

пед. вузов. – М. Академия, 2002. 

74


1. Geske R. Bērna bioloģiskā attīstība.-Rīga, Raka, 2005 

2. Krūmiņa D., Kokare I., Biķis E. Latvijas bērnu fiziskas attīstības novērtēšana R.: Nacionālais 

apgāds, 2007 

3. Mauriņa L., Tripāne T. Ieteicamās fiziskās aktivitātes bērniem ar daţādiem veselības traucējumiem. 

– R.: MADRIS, 1999. 

4. Melngaile A. Skolēnu uztura kvalitātes pilnveidošana. R.: 2001 

5. Skola visiem. Palīgs pedagogiem, psihologiem un vecākiem. R.: SAC, 2002. 

6. Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība. R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2009. 

7. Pipere A. Veselības psiholoģija: Cilvēks, vide, perspektīvas. Daugavpils, Saule, 2005 

8. Higiēnas prasības vispārējās pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības un profesionālās izglītības 

iestādēm. MK noteikumi Nr.610, 2002. http://www.likumi.lv/doc.php?id=69952 

9. Ганат С.А. Конспекты лекций по анатомии, физиологии и гигиене ребенка.-Москва, Айрис 

пресс, 2008 


1. 36,6 – Veselīgāk. Saskanīgāk. Gudrāk. 

2. DOCTUS 

3. Latvijas Ārsts 

4. Mans Mazais 

5. Veselība 

6. Vides Vēstis 

Piezīmes: 


Bakalaura profesionālo studiju programmas „Sporta skolotājs‖ A daļa 


Children’s physiology and health promotion 


The course is taught sports teacher knowledge of the human body, it`s development and physiological 

peculiarities in childhood, during puberty and adolescence, as well as skills and abilities in an 

important body function tests in research and evaluation, school hygiene and health promotion. 

Kursa nosaukums Informācijas tehnoloģijas - I 

Kursa kods InfTI005 

Zinātnes nozare Datorzinātne 

Zinātnes apakšnozare Informācijas tehnoloģijas 




32 






Mg.paed. V.Jankoviče, Informātikas katedras lektore 


Nav. 

- 

32 

- 

75


Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar efektīviem darba paņēmieniem lietojumprogrammās MS Word 

un MS Powerpoint un internetā. Sevišķa uzmanība tiek veltīta darbam ar lieliem dokumentiem, 

zinātnisko darbu noformēšanas un prezentēšanas īpatnībām, informācijas drošības problēmām, ētiskiem 

un tiesiskiem aspektiem. 

Rezultāti: 

Apgūstot kursu, studentiem tiks attīstītas zināšanas un prasmes informācijas tehnoloģiju izmantošanas 

jomā. 

Sekmīgi apgūstot studiju kursu studenti spēs parādīt: 

Studentiem ir zināšanas par informācijas drošības jautājumiem, ētiskiem un tiesiskiem 

aspektiem. 

Studentiem ir priekšstats par ergonomiku un datoru ietekmi uz bērniem. 

Studentiem ir zināšanas par MS Word un MS PowerPoint iespējām. 

Studentiem ir priekšstats par zinātnisko darbu noformēšanas un prezentēšanas īpatnībām. 

Studenti prot efektīvi strādāt ar MS Word, aktīvi un apzināti izmantojot stilus, 

autonumerāciju, pasta saplūdināšanu utt. 

Studenti prot efektīvi strādāt ar MS PowerPoint. 

Studenti prot meklēt informāciju internetā un izmantot to, ievērojot autortiesības. 

Kursa saturs: 

MS Word, MS PowerPoint: efektīvā darba paņēmieni, zinātnisko darbu noformēšanas un prezentēšanas 

specifika. Informācijas drošība. Ergonomika. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: praktiskie darbi - 32 st. 

Praktisko darbu tēmas: 

1. Drošības tehnika datorklasē. Diagnosticējošs pārbaudes darbs "MS Word". 

2. MS Word: darba vides nostatījumi; teksta ievadīšanas, rediģēšanas un formatēšanas efektīvi 

paņēmieni; darba ar tabulām efektīvi paņēmieni. 

3. MS Word: Attēlu, diagrammu, formulu un speciālo simbolu ievietošana tekstā. Dokumenta 

pirmsdrukas sagatavošana (lappuses parametri, galvenes un kājenes, lappušu numerācija). 

4. MS Word: Darbs ar lieliem dokumentiem. Objektu (attēlu, tabulu utt.) numerācija. Numurētie 

un aizzīmētie saraksti. 

5. MS Word: Darbs ar lieliem dokumentiem. Stilu izmantošana un pārdefinēšana. Dokumenta 

satura automatizētā izveide. 

6. MS Word: Teksta fragmentu iestarpināšanas no citiem avotiem paņēmieni, netraucējot dotā 

dokumenta struktūru un stilus. Ekrānkopēšana. 

7. MS Word: Zinātniskā darba noformēšanas īpatnības. 

8. MS Word: Standarta vēstules (pasta sapludināšana). Etiķetes. 

9. Pārbaudes darbs "MS Word". 

10. Datortīkli. Internets. Jēdziens par informācijas drošību. 

11. Elektronisko resursu meklēšana un izmantošana. Ētiskie un tiesiskie aspekti. 

12. MS PowerPoint: vienkāršas prezentācijas izveide. 

13. MS PowerPoint: efekti. 

14. MS PowerPoint: zinātniskās prezentācijas noformēšanas īpatnības. 

15. Pārbaudes darbs "MS PowerPoint" 

16. Jēdziens par ergonomiku. Datoru vieta bērnu dzīvē. 


Studentiem tiek rekomendēts patstāvīgi atkārtot nodarbībās apskatīto materiālu, pēc iespējas pielietojot 

iegūtas zināšanas un prasmes savu uzdevumu risināšanai. Bez sistemātiskās vingrināšanas kursa 

efektivitāte diez vai būs pietiekoši augsta. 

76

Uzdevumu tēmas sakrīt ar praktisko darbu tēmām. 


Diferencētā ieskaite 

Vērtējums: darbs semestrī (ieskaitot divus pārbaudes darbus) 80%, atbilde ieskaitē 20%. 


1. MS Office 2007. [Elektroniskais resurss]: Informātika skolā. - Pieejas veids: tīmeklis 

WWW.URL: 

http://informatika.liis.lv/default.aspx?tabID=9&id=642 

2. MS Office 2010 online training. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://office.microsoft.com/en-us/training-FX101782702.aspx 

3. Начните работу с Microsoft Office 2010 прямо сейчас. [Elektroniskais resurss]: 

RuTracker.org. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://rutracker.org/forum/viewtopic.php?t=2964772 


1. U.Miķelsons. Informācijas sistēmu drošība. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://www.eksperts.gold.lv/Informacijas_sistemu_drosiba.pdf 

2. I.Rudoviča. Intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesiskie aspekti Internetā - Pieejas veids: 

tīmeklis WWW.URL: 

http://www.geocities.com/concordia_lv/ekstra.htm 

3. Autortiesību likums. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138&menu_body=KDOC 

4. Fizisko personu datu aizsardzības likums. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=4042 

5. OpenOffice. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://fizmati.lv/zinas/padomi/openoffice_11_writer_macibu_materials 

6. Darbs ar Microsoft Powerpoint 2007. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

www.latvijapasaule.lv/uploads//PowerPoint2007.pdf 

7. Darbs ar Microsoft Excel 2007.- Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

www.latvijapasaule.lv/uploads//Excel2007.pdf 

8. Darbs ar Microsoft Word 2007. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

www.latvijapasaule.lv/uploads//Word2007.pdf 


1. Lekcijas TF studentiem "Informātika"- [Elektroniskais resurss]: Ilmāra Dikuļa mājas lapa. - 

Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://www2.llu.lv/tf/Ilmars_Dukulis/informatika.htm 

2. Word 2007 - [Elektroniskais resurss]: OnLine обучение. - Pieejas veids: tīmeklis 

WWW.URL: 

http://on-line-teaching.com/word/index.html 


Profesionālā bakalaura studiju programmas Sporta skolotājs A daļa. 


Information Technology I 


The course is intended for students of professional bachelor study program "Sport Teacher" (42141). 

The course deals with effective methods of work in applications MS Word and MS PowerPoint and the 

Internet. Special attention is given to work with large documents, design and presentation of scientific 

works, information security issues, ethical and legal aspects. 

77

Kursa nosaukums Informācijas tehnoloģijas - II 


Zinātnes nozare Datorzinātne 

Zinātnes apakšnozare Informācijas tehnoloģijas 




16 






Mg.paed. V.Jankoviče, Informātikas katedras lektore 


Informācijas tehnoloģijas - I, InfTI005 


Kursa mērķis ir iepazīstināt studentus ar efektīviem darba paņēmieniem 

lietojumprogrammās MS Excel un Adobe Photoshop. Studenti tiek iepazīstināti arī ar 

programmatūras licencēšanas veidiem un iespēju oficiāli izmantot bezmaksas 

programmatūru (FreeWare): Open Office, GIMP utt. 

Rezultāti: 

Apgūstot kursu, studentiem tiks attīstītas zināšanas un prasmes informācijas tehnoloģiju izmantošanas 

jomā. 

Sekmīgi apgūstot studiju kursu studenti spēs parādīt: 

Studentiem ir zināšanas par informācijas drošības jautājumiem, ētiskiem un tiesiskiem 

aspektiem. 

Studentiem ir zināšanas par MS Excel iespējām. 

Studentiem ir priekšstats par datu statistisko apstrādi. 

Studentiem ir priekšstats par datorgrafikas veidiem, programmām un formātiem. 

Studenti prot efektīvi strādāt ar MS Excel, risināt standarta uzdevumus, noformēt tabulas, 

konstruēt diagrammas. 

Studenti prot veidot un apstrādāt attēlus ar Adobe Photoshop palīdzību. 

Kursa saturs: 

MS Excel, Adobe Photoshop: efektīvā darba paņēmieni. Jēdziens par datu statistisko apstrādi. 

Datorgrafika. Programmatūras licencēšana. FreeWare izmantošanas iespējas. 

Kursa plāns: 



17. MS Excel: Datu tipi. Aritmētiskās operācijas. Vienkārši aprēķini. Autoaizpildīšana. Tabulu 

noformēšana. 

18. MS Excel: Matemātiskās un statistiskās funkcijas. 

19. MS Excel: Diagrammas. 

20. Pārbaudes darbs "MS Excel". 

21. Teorija: Datorgrafikas veidi un formāti. Adobe Photoshop: Darba vide. Otu un iezīmēšanas 

rīku izmantošana. 

22. Adobe Photoshop: Fotogrāfiju minimālā korekcija. 

- 

16 

- 

78

23. Adobe Photoshop: slāni. Kolāţas. 

24. Adobe Photoshop: attēlu apstrāde, pielietojot filtrus. Teorija: Programmatūras licencēšanas 

veidi. FreeWare izmantošanas iespējas. 


Studentiem tiek rekomendēts patstāvīgi atkārtot nodarbībās apskatīto materiālu, pēc iespējas lietojot 

iegūtas zināšanas un prasmes savu uzdevumu risināšanas. Bez sistemātiskās vingrināšanas kursa 

efektivitāte diez vai būs pietiekoši augsta. 

Uzdevumu tēmas sakrīt ar praktisko darbu tēmām. 



Vērtējums: darbs semestrī (ieskaitot vienu pārbaudes darbu) 80%, atbilde ieskaitē 20%. 


4. MS Office 2007. [Elektroniskais resurss]: Informātika skolā. - Pieejas veids: tīmeklis 

WWW.URL: 

http://informatika.liis.lv/default.aspx?tabID=9&id=642 

5. MS Office 2010 online training. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://office.microsoft.com/en-us/training-FX101782702.aspx 

6. Начните работу с Microsoft Office 2010 прямо сейчас. [Elektroniskais resurss]: 

RuTracker.org. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://rutracker.org/forum/viewtopic.php?t=2964772 

7. O.Perevalova. Adobe Photoshop: Lekciju konspekti un uzdevumi. 

http://lapas.dau.lv/ole/ps.html 

8. K.Mamedova. Adobe Photoshop: Atbalsta materiāls. 

http://art-k.id.lv/lv 


9. U.Miķelsons. Informācijas sistēmu drošība. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://www.eksperts.gold.lv/Informacijas_sistemu_drosiba.pdf 

10. I.Rudoviča. Intelektuālā īpašuma aizsardzības tiesiskie aspekti Internetā - Pieejas veids: 

tīmeklis WWW.URL: 

http://www.geocities.com/concordia_lv/ekstra.htm 

11. Autortiesību likums. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=5138&menu_body=KDOC 

12. Fizisko personu datu aizsardzības likums. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://www.likumi.lv/doc.php?id=4042 

13. OpenOffice. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://fizmati.lv/zinas/padomi/openoffice_11_writer_macibu_materials 

14. Келби С. Хитрости и секреты работы в Photoshop 7. – Москва: Издательский дом 

«Вильямс», - 2004. – 288 с. 

15. O‘Квин Д. Допечатная подготовка. Руководство дизайнера. – Москва: Издательский 

дом «Вильямс», - 2002. – 592 с. 

16. Wolf Lieser, H.F.Ullmann "Digital Art". - Langenscheidt, 2009.- 288 pages 

17. Рудаков Дмитрий. Алая книга цифровой фотографии (Нерастворимый фотошоп).- СПб.: 

Питер, 2010.- 128 с. 

18. Darbs ar Microsoft Excel 2007.- Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

www.latvijapasaule.lv/uploads//Excel2007.pdf 

19. Kārlis Veiss. Informātika vidusskolai 2 – R.: Zvaigzne ABC, 2009. 

20. Kārlis Veiss. Informātika vidusskolai. Skolotāja rokas grāmata. – R.: Zvaigzne ABC, 2009. 


3. Lekcijas TF studentiem "Informātika"- [Elektroniskais resurss]: Ilmāra Dikuļa mājas lapa. - 

Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://www2.llu.lv/tf/Ilmars_Dukulis/informatika.htm 

4. Word 2007 - [Elektroniskais resurss]: OnLine обучение. - Pieejas veids: tīmeklis 

WWW.URL: 

79

http://on-line-teaching.com/word/index.html 

5. Raksti par Photoshop. - Pieejas veids: tīmeklis WWW.URL: 

http://www.latfoto.lv/photoshop-pamacibas.html 

http://photoshop.demiart.ru/ 

http://photoshop-master.ru 

http://globator.net/ 


Profesionālā bakalaura studiju programmas Sporta skolotājs A daļa. 


Information Technology 


The course is intended for students of professional bachelor study program "Sport Teacher" (42141). 

The course deals with effective methods of work in applications MS Excel and Adobe Photoshop. 

Students are introduced to the software licensing forms and have chance to use official software for 

free (FreeWare): Open Office, GIMP, etc. 

Kursa nosaukums Sporta Psiholoģija 



Zinātnes apakšnozare Sociālā psiholoģija 




32 






Dr.psych., doc. Valērijs Dombrovskis 


Vispārīgā psiholoģija, Pedagoģiskā psiholoģija 


Studējošie apgūst vielu par psihisko procesu norises īpatnībām, psihisko stāvokļu un personības 

īpašību veidošanās specifiku sporta nodarbībās, treniņu un sacensību apstākļos attiecīgā vecumposma 

skatījumā. Tiek analizētas sportista, trenera un sporta skolotāja personības, kā arī individuālo un 

komandu sporta veidu treniņu norises psiholoģiskās īpatnības. 

Rezultāti: 

Apgūstot kursu studējošie ir spējīgi: 

Demonstrēt zināšanas un izpratni par psihisko parādību norises īpatnībām sporta darbības 

apstākļos; 

Formulēt, aprakstīt un diskutēt par sporta psiholoģijas fenomenu izpausmēm gan vēstures, gan 

mūsdienu satura kontekstā; 

Identificēt, izvērtēt un analizēt informāciju par sportista, trenera un sporta skolotāja personības 

satura atšķirībām. 

Veikt pētniecisko darbību, izmantojot apgūtās teorētiskās un praktiskās zināšanas; 

16 

16 

- 

- 

80

Demonstrēt komunikācijas un sadarbības prasmes, ievērojot sporta kolektīvu locekļu 

individuālās un kulturālās atšķirības; 

Organizēt un īstenot savu turpmāko pedagoga profesionālo darbību, ņemot vērā apgūtās 

teorētiskās un lietišķās atziņas sporta psiholoģijā. 

Kursa saturs: 

1. Sporta psiholoģija, kā psiholoģisko zinību lietišķa apakšnozare. Sporta psiholoģijas un 

fiziskās audzināšanas savstarpēja saistība. Sporta psiholoģija, priekšmets, uzdevumi. Sporta 

darbības motīvi. Panākuma motivācija un izvairīšanās no neveiksmēm. Orientācija uz 

rezultātu un orientācija uz uzdevumu izpildi. 

2. Psihisko izziņas procesu norises īpatnības sportā. Sajūtas. Uztvere un specializētie uztveres 

veidi. Uzmanība, atmiņa, domāšana, anticipācijas jēdziens un sportista taktiskā domāšana. 

3. Gribas piepūle un emocionālo pārdzīvojumu norises sportā. Gribas piepūles sadales veidi. 

Emocionālo pārdzīvojumu veidi. 

4. Vecuma īpatnību izpausme sporta nodarbībās. Jaunāko klašu skolēnu psihiskās īpatnības. 

Psihisko izziņas procesu norises īpatnības. Emocionālās un gribas sfēras attīstības īpatnības. 

Pusaudţu izziņas un gribas sfēras attīstības īpatnības. Vecāko klašu skolēnu psiholoģiskās 

īpatnības. 

5. Sporta skolotāja un trenera personības psiholoģija. Sporta skolotāju spējas, prasmes un 

darbības stils. Sporta skolotāja autoritātes veidi. 

6. Sportista personības psiholoģija. Sportista personības struktūra. Sportista personības 

veidošanās aspekti. Izpētes metodes. 

7. Sporta treniņa psiholoģiskais raksturojums. Treniņu norises īpatnības individuālajos sporta 

veidos. Treniņu norises psiholoģiskās īpatnības komandu sporta veidos. Psiholoģiskais 

sasprindzinājums treniņa laikā. 

8. Sacensību psiholoģiskais raksturojums. Emocionālo pārdzīvojumu īpatnības sacensību laikā. 

Pirms starta stāvokļu psiholoģiskais raksturojums: starta gatavības stāvoklis, pirmsstarta 

drudzis, pirmsstarta apātija, pirmsstarta pašapmierinātība. 




1. Sporta psiholoģija kā psiholoģisko zinību lietišķa apakšnozare: priekšmets un uzdevumi. 

2. Sportista motivācijas sfēra un tās izpausme sporta darbībā. 

3. Psihisko procesu norises īpatnības sportā: sajūtas un uztvere. 

4. Psihisko procesu norises īpatnības sportā: Uzmanība, atmiņa, domāšana. 

5. Gribas piepūle un emocionālo pārdzīvojumu īpatnības sportā. 

6. Vecuma īpatnību izpausme sporta nodarbībās: sākumskolas, pusaudţu un vidusskolas vecums. 

7. Sporta skolotāja un trenera personības psiholoģija. 

8. Sportista personības veidošanās aspekti: struktūra un izpētes metodes. 

Semināru darbu tēmas: 

1. Sporta karjeras fāzes: sākotnējais posms, transformācija un nobeigums. 

2. Panākuma motivācija un izvairīšanās no neveiksmēm. Orientācija uz rezultātu un orientācija uz 

uzdevumu izpildi. 

3. Gendera atšķirības un motivācijas pārvaldīšanas problemātika. 

4. Specializētie uztveres veidi, anticipācijas jēdziens un sportista taktiskā domāšana. 

5. Treniņu norises psiholoģiskās īpatnības individuālajos un komandu sporta veidos. Psiholoģiskais 

sasprindzinājums treniņa laikā. 

6. Sporta skolotāju spējas, prasmes un darbības stils. Sporta skolotāja autoritātes veidi. 

7. Sacensību psiholoģiskais raksturojums un emocionālo pārdzīvojumu īpatnības sacensību laikā. 

8. Konfliktu īpatnības sporta kolektīvos multikulturālā aspektā. 


Sagatavo informatīvo ziņojumu par daţāda veida aktualitātēm sporta psiholoģijā atbilstoši apgūstamai 

tēmai. 

81


Gala vērtējumu veido: 1. Nodarbību apmeklējums – 30% (par četru un vairāk nodarbību kavēšanu 

procents netiek piešķirts); 2. Zinātniskās publikācijas (mājas darba) prezentēšana – 30%; 3. Noslēguma 

testa nokārtošana sporta psiholoģijā – 40%. 


1. Ābele, A. (2009). Sporta psiholoģijas pamati. Rīga: RAKA. 

2. Weinberg, R., S. (Robert Stephen). (2007). Foundations of sport and exercise psychology. (In 

Robert S. Weinberg & Daniel Gould Eds.). 4th ed. Champaign, IL: Human Kinetics. 

3. Гогунов, Е., Н. & Мартьянов, Б., И. (2004). Психология физического воспитания и 

спорта. Москва: Академия. 

4. Ильин, Е., П. (2010). Психология спорта. Санкт-Петербург: Питер. 


1. Essential readings in sport and exercise psychology/ Daniel Smith, Michael Bar-Eli, editors. - 

Champaign, IL: Human Kinetics, 2007. 

2. Grants, J. (1997). Fiziskā audzināšana, sports un vesels bērns . Rīga: Mācību grāmata. 

3. The sports psych handbook. (2005). Shane Murphy (Eds.). Champaign, IL: Human Kinetics. 

4. Woods, R., B. (2007). Social issues in sport. Champaign, IL: Human Kinetics. 

5. Ильин, Е., П. (1987). Психология физического воспитания. Москва: Просвещение. 


Journal of Applied Sport Psychology 

Journal of Sport & Exercise Psychology 

Journal of Sports Science & Medicine 

Ţurnāli un izdevniecības: 

http://www.humankinetics.com 

http://psych.hanover.edu/Krantz/journal.html 

http://www.athleticinsight.com 

Asociācijas un resursu centri: 

http://www.sirc.ca 

http://www.scapps.org 

http://naspspa.org 

http://www.aahperd.org 

http://lspa.care.lv/ 

Piezīmes: 


Profesionālā bakalaura izglītībā un sporta skolotāja studiju programmas Nozares profesionālās 

specializācijas kursu daļa (B daļa). 


Sport psychology 


Students learn about processes of mental development, mental states and formation of personality traits 

in sports, training and competition, from a particular age perspective. Psychological characteristics of 

an individual athlete, coach and sport teacher, as well as the psychological particularities of training in 

individual and team sports will be analysed. 

82

Kursa nosaukums Cilvēka anatomija 

Kursa kods Medi1001 

Zinātnes nozare Medicīna 

Zinātnes apakšnozare Anatomija 




48 






Irēna Kaminska, Anatomijas un fizioloģijas katedra, Dr.biol., docente 

Angelika Paškeviča, Anatomijas un fizioloģijas katedra, mag.biol., lektore 


Nav 


Kurss ir paredzēts PBSP ―Sporta skolotājs‖ studentiem. Kurss sniedz priekšstatu par vesela cilvēka 

orgānu sistēmu, orgānu, audu un šūnu morfofunkcionālo struktūru un ontoģenēzi. 

Rezultāti: 

Studējošie, iegūstot izpratni par cilvēka skeleta, muskuļu, sirds un asinsrites, limfteces, elpošanas, 

gremošanas, izvadorgānu un reproduktīvo sistēmu, spēj uzskaitīt visus sistēmu veidojošos orgānus, 

svarīgākos to uzbūves elementus un minēt orgāna vadošo funkciju. 

Studējošie, apgūstot nervu sistēmas un endokrīnās sistēmas pamatjēdzienus, spēj salīdzināt sistēmu 

atšķirības un novērtēt to lomu iekšējo orgānu darbības regulācijā. 

Studējošie, balstoties uz svarīgāko jēdzienu izpratni, demonstrē zināšanas par vispārējām organisma 

uzbūves un darbības likumsakarībām. 

Studējošie izmanto anatomijas teorētiskos pamatus, lai praktiski veiktu laboratorijas darbus cilvēka 

fizioloģijā, vecumīpatnību fizioloģijā un interpretētu iegūtos rezultātus. 

Studējošie spēj patstāvīgi iegūt, atlasīt un analizēt informāciju un to izmantot, tālākai profesionālai 

izaugsmei. 

Kursa saturs: 

Šūna. Audi. Skeleta sistēma. Kaulu savienojumi. Skeleta muskuļu sistēma. Nervu sistēma. Sirds un 

asinsrites sistēma. Limfātiskā sistēma. Iekšējo orgānu sistēmas: Elpošanas orgānu sistēma. Gremošanas 

orgānu sistēma. Urīnizvadorgānu sistēma. Endokrīnie dziedzeri. Vīrieša uns sievietes dzimumorgāni. 

Kursa plāns: 

Lekcijas - 16 st.; praktiskie darbi – 32 st. 


1. Šūna 

2. Audi 

3. Skeleta sistēmas funkcijas. Kaulu šūnas 

4. Kaulaudi: rupjšķiedrainie, smalkšķiedrainie. Kaula uzbūve. Kaulu veidi 

5. Kaula augšana un atjaunošanās 

6. Kaulu savienojumi 

7. Muskuļaudi to funkcijas. Skeleta muskuļu mikroskopiskais un makroskopiskais līmenis 

8. Skeleta muskuļu uzbūve un klasifikācija. Skeleta muskuļu papildaparāti. Skeleta muskuļu grupas 

9. Nervu sistēmas funkcijas. Nervu sistēmas iedalījumu veidi. Nervaudi. Sinapses 

16 

32 

- 

- 

83

10. Smadzeņu apvalki. Muguras smadzenes 

11. Veģetatīvā nervu sistēma. Galvas smadzenes 

12. Sensorās sistēmas. Somatoviscerālās maņas. Āda un tās derivāti 

13. Sirds un asinsrites sistēma 

14. Limfteces sistēma. Elpošanas orgānu sistēma 

15. Gremošanas orgānu sistēma. Urīnizvadorgānu sistēma 

16. Reproduktīvo orgānu sistēmas. Endokrīnā sistēma 


1. Ievads anatomijā. 

2. Šūna. Audi. 

3. Anatomiskās plaknes, asis, virzieni un pozīcijas. Garā kaula uzbūve 

4. Cilvēka skeleta nodalījumi. Galvaskauss 

5. Mugurkaulājs 

6. Krūšu kurvis 

7. Augšējā locekļa skelets 

8. Apakšējā locekļa skelets 

9. Mīmikas muskuļi 

10. Košļāšanas muskuļi 

11. Kakla muskuļi 

12. Muguras muskuļi 

13. Krūšu muskuļi 

14. Vēdera muskuļi 

15. Augšējā locekļa muskuļi 

16. Apakšējā locekļa muskuļi 

17. Nervaudi. Neironu daudzveidība 

18. Muguras smadzeņu makroskopiskā uzbūve 

19. Muguras smadzeņu mikroskopiskā uzbūve 

20. Refleksa loks 

21. Galvas smadzeņu nodalījumi 

22. Galvas smadzeņu struktūras 

23. Slapjie preparāti (1.daļa) – muguras smadzenes, galvas smadzenes. 

24. Redzes analizators. Dzirdes un līdzsvara analizatori. Āda 

25. Sirds uzbūve: kameras, apvalki, vārstuļi, artērijas, vēnas 

26. Lielais un mazais asinsrites loks. Asinsvadu iedalījums un sieniņas uzbūve. Lielā asinsrites loka 

asinsvadi 

27. Limfātiskā sistēma. Limfvada sieniņas uzbūve. Limfmezgla uzbūve 

28. Elpošanas orgānu uzbūve. Deguna dobums. Balsene. Traheja. Bronhi. Plaušas un to daivas. 

Alveolu uzbūve 

29. Gremošanas orgānu sistēma: Mutes dobums. Rīkle. Barības vads. Kuņģis. Tievā zarna. Resnā 

zarna. Aknas. Ţultspūslis. Aizkuņģa dziedzeris 

30. Urīnizvadorgānu sistēma: Nieres uzbūve. Nefrons. Urīnvadi. Urīnpūslis. Urīnizvadkanāls 

31. Endokrīnie dziedzeri. Vīrieša dzimumorgāni. Sievietes dzimumorgāni 

32. Slapjie preparāti (2.daļa) – sirds un citi iekšējie orgāni 


Kursa ietvaros paredzēto zināšanu, prasmju un iemaņu apguve. 

Prasības studiju kursa apguvei – regulārs praktisko nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās. 

Studiju kursa apguves pārbaudes forma – Rakstisks eksāmens: 1.Šūna. Audi (20%); 2.Skeleta sistēma. 

Kaulu savienojumi (20%); 3.Skeleta muskuļu sistēma (20%); 4.Nervu sistēma (20%); 5.Sirds un 

asinsrites sistēma. Limfātiskā sistēma. Iekšējo orgānu sistēmas (20%). 

Studentu patstāvīgais darbs – pēc katras tēmas studentam ir dota iespēja kārtot kolokviju: 1.Šūna. Audi; 

2.Skeleta sistēma. Kaulu savienojumi; 3.Skeleta muskuļu sistēma; 4.Nervu sistēma; 5.Sirds un 

asinsrites sistēma. Limfātiskā sistēma. Iekšējo orgānu sistēmas: Visu kolokviju sekmīga nokārtošana 

sastāda 40% no eksāmena atzīmes un vienlaicīgi atbrīvo studentu no daļas (2/5) eksāmena. 


1. Kaminska I. Paškeviča A. Cilvēka anatomija ar histoloģijas pamatiem. Īss lekciju kurss. – 

Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds „Saule‖, 2009. -86 lpp 

84

2. Kalbergs V. Cilvēka anatomija. - Rīga: Zvaigzne, 1973. 

3. Eglīte K. Anatomija: 1.daļa Skelets un muskuļi. Mācību līdzeklis bioloģijas, pedagoģijas, 

optometrijas, farmācijas un citās nemedicīnas studiju programmās. Rīga: LU Akadēmiskais 

apgāds, 2004. - 126 lpp.: il. 

4. Koļesņikovs N. Cilvēka anatomija: Māc.līdz.univer.stud. 2.izd. - Rīga : Zvaigzne, 1976. - 439 

lpp.: il. 


1. Ameerally P. Anatomy.- London: Mosby, 1998. - 208 p.: il. - ISBN 0723429952 

2. Apinis P. Cilvēks: Anatomija. Fizioloģija. Patoloģijas pamati. - Cēsis: Apgāds Jāņa sēta, 1998. - 

800 lpp.: il. ISBN 9984-92790-3 

3. Dālmane A. Histoloģija.-Rīga: Zvaigzne, 1990.- 487 lpp.: il - 483.- 487.lpp. ISBN 5-405-00292-5 

4. Abrahams Peter H. McMinn's Color Atlas of Human Anatomy. 5th Ed. - Edinburgh: Mosby, 

2003. - 378 p.: il. ISBN 0723432139 

5. Dimon T. Anatomy of the Mowing Body: A basic course in bones, muscles and joints. - Berkeley: 

North Atlantic Books, 2001. - 259 p.: il. ISBN 1556432070 

6. Gottfried Sandra S. Human biology / Sandra S.Gottfried. -St.Louis: Mosby, 1994. - 523 p.:452 il. 

7. Gray's anatomy: The anatomical basis of medicine and surgery. - Thirty-8-th ed. - New York: 

Churchill Livingstone, 1995. - 2092 p.: il. - ISBN 0443057176 

8. Martini F. H. A&P Applications Manual. - San Francisco: Pearson, 2005. - 262 p.: il. 

ISBN 0805372865 

9. Martini F. H. Fundamentals of Anatomy & Physiology. - 5th ed. - Upper Saddle River: Prentice 

Hall, 2001. - 1101 p.: il. ISBN 0130172928 

10. Martini F. H. Fundamentals of Anatomy& Physiology. - 7th ed. - San Francisco: Pearson, 2006. - 

1109 p.: il., 2 + CD-ROM. ISBN 0131956442 

11. Martini F. H. Martini‘s Atlas of the Human. - San Francisco: Pearson, 2006. - 152 p.: il. 

ISBN 0805372873 

12. Palastanga N. Anatomy and Human Movement: Structure and function. - 4th ed. - Oxford: 

Butterworth-Heinemann, 2002. - 677 p.: il. ISBN 0750652411 

13. Saladin Kenneth S. Anatomy and Physiology : The Unity of Form and Function. - 4th ed. - New 

York: McGraw-Hill, 2007. - 1140 p.: il. ISBN 978-0-07-110737-2 ISBN 0-07-110737-1 

14. Seeley Rod R. Anatomy&Physiology. - 6th ed. - Boston: McGraw Hill, 2003. - 1105 p.: il. 

ISBN 0072351136 

15. Sluckis L. Balstaudi un locītava-bioķīmija un funkcijas. - Rīga: LU akadēmiskais apgāds, 2006. - 

432 lpp.: il. ISBN 9984783359 

16. Thibodeau Gary A. Anatomy&Physiology. - 5th Ed. - St.Louis: Mosby, 2003. - 1106 p.: il. + 

CD-ROM. ISBN 0323016286 

17. Waugh Anne. Anatomy and Physiology in Health and Ilness. - 9th ed. - London: Churchill 

Livingstone, 2001. - 484 p.: il. ISBN 0443064695 

18. Анатомия человека. В 2 т. Учебник для мед.ин-тов / Под ред. М.Р.Сапина. - Москва: 

Медицина, 1986.- Т.1 - 288 с. /Т.2. - 480 с.: ил. 

19. Краев А. В. Анатомия человека : В 2 т. Под ред. Синельникова. - Москва: Медицина, 

1978.Т.2. - 352 с./Т.1. - 495 с.: ил. 

20. Курепина М. М. Анатомия человека: Учебник для пед.ин-тов. - 4-е изд., перераб. - Москва: 

Просвещение, 1979. - 304 с.: ил 

21. Курепина М. М. Анатомия человека: Атлас.-3-е изд.-Москва:Просвещение, 1979.-126с.: ил. 

22. Морфология человека. Под ред. Никитюка Б., Чтецова В. - из-во Московского 

университета, 1990. 

23. Никитюк Б., Гладышева А. Анатомия и спортивная морфология. – М.: Ф и С, 1989. 

24. Привес М. Г. Анатомия человека: Учебник для мед.ин-тов. - 9-е изд. - Москва: Медицина, 

1985. - 672 с.: ил. 

25. Сапин М. Р.Анатомия человека:Учебник для вузов.-Москва:Высшая школа,1989.-544с.: ил. 

26. Синельников Р. Атлас анатомии человека. 4 тома.- М.: Медицина, 1996. 

27. Enciclopēdija. (skat. 05.09.2011.) http://en.wikipedia.org/wiki/Anatomy 


1. Физиология человека (DU, P-1- lasītava) 

2. Physiol. Rev. (skat.05.09.2011) http://physrev.physiology.org/ 

85

Piezīmes: 


A 


Human Anatomy 


The course focuses on the acquisition of the structure of human organs and organ systems, their 

ontogenesis. 

Kursa nosaukums Cilvēka fizioloģija I [sporta skolot,PL] 



Zinātnes apakšnozare Cilvēka un dzīvnieka fizioloģija 




32 






Dr. Bioloğijas doktors, doc. Jānis Jauja 

Dr. Bioloğijas doktors, doc. Līga Antoņeviča 

Dabaszinātņu mağistrs bioloğijā, asist. Anda Bernāne 

Dr. Medicīnas doktors, viesdoc. Antoņina Ţilinska 


Medi1001, Cilvēka anatomija [sporta skolot, PL] 


Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par šūnu, audu, orgānu un cilvēka organisma fizioloģisko funkciju 

(veģetatīvo, somatisko, sensoro un psihisko) regulācijas un adaptācijas mehānismiem . Sniegt 

eksperimentālās fizioloģijas pamatmetoţu izmeklēšanas iemaņas, kas ir nepieciešamas sporta skolotāja 

darbībai. 

Rezultāti: 

Studējošais uztver cilvēka organismu kā vienotu veselu sistēmu, spēj izskaidrot vesela organisma 

darbības principus un adaptācijas mehānismus daţādos organisma struktūru līmeņos. Eksperimentālās 

fizioloģijas pamatmetoţu izmeklēšanas iemaņas spēj pielietot sporta skolotāja, trenera darbā, analizēt 

iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus. 


Kursa struktūra: lekcijas - 16 st., praktiskie darbi - 16 


1., 2. Ievads. Fizioloģija kā zinātne: mērķis, uzdevumi, pētīšanas objekts, metodes. Uzbudināmo 

audu fizioloģija (Homeostāze. Kairinātāji. Miera un darbības potenciāls). 

3. Muskuļu fizioloģija (Kontrakcijas mehānisms, apgāde ar enerģiju. Miogramma. Muskuļu 

inervācija. Motorā vienība. Muskuļu spēks. Fiziskās darbspējas). 

16 

16 

86

4., 5. Nervu sistēmas fizioloģija (Uzbudinājuma vadīšana pa mielinizētu, nemielinizētu šķiedru, 

pārvade sinapsē. Uzbudinājuma pārvade CNS. Muguras un galvas smadzeņu nodalījumu 

funkcijas). 

6. Augstākās neirālās darbības fizioloģija (Galvas smadzeņu lielo pusloţu garozas funkcionālā 

topogrāfija, asimetrija. Elektroencefalogramma. Miegs. Atmiņa.). 

7. Iekšējo sekrēcijas dziedzeru fizioloģija (Iekšējo sekrēcijas dziedzeru izdalītie hormoni to 

īpašības, darbības izpausmes, mehānismi, funkcijas). 

8. Sensoro sistēmu fizioloģija (Redzes, dzirdes, vestibulārā, ādas, oţas, garšas). 


1. Darba drošības tehnika cilvēka fizioloģijas laboratorijās. Laboratorijas darbu protokols. 

Antropometrija. 

2. Antropometrija. 

3. Dinamometrija. 

4. Fizisko darbaspēju noteikšana. 

5. Sensomotorās reakcijas ātruma noteikšana. Nervu procesu stipruma noteikšana. 

6. Smadzeņu pusloţu asimetrijas noteikšana. Atmiņas tipu noteikšana. 

7. Sensoro sistēmu fizioloģija. Redzes asuma noteikšana. Perimetrija. Esteziometrija. Līdzsvara 

aparāta pārbaude. 

8. Laboratorijas darbu aizstāvēšana. 


Brīvs lekciju apmeklējums, 100% laboratorijas darbu apmeklējums, aizstāvēti laboratorijas darbi, 

sekmīgi nokārtots eksāmens. 


1. Aberberga-Augškalne L. Fizioloģija rehabilitologiem. – R.: Nac.Med.Apgāds, 2002. 

2. Aberberga-Augškalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. – R.: Medicīnas apgāds, 2007. - 

516 lpp. 

3. Aberberga-Augškalne L., Āboltiņa-Āboliņa E., Aivars J. u.c. ; A.Valtnera red. Cilvēka 

fizioloģija.- R. : Zvaigzne, 1986. - 455 lpp. 

4. Valtneris A. Cilvēka fizioloģija. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. - 212 lpp.. 

5. Физиология человека и животних. Под ред. А.Б. Когана.- М.: Вышая школа, 1984. 1-2 

том. 


1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. - Rīga: NMA, 1999. 

2. Fundamentals of anatomy and physiology. Fifth edition. – Upper Saddle River: Prentice Hall 

2001. 

3. Widmaier Eric P. Vander,Sherman,Lucianos Human Physiology : The Mechanisms of Body 

Function / Eric P.Widmaier,Hershel Raff,Kevin T.Strang. - 9th Ed. - Boston : Higher 

Education, 2004. - 825 p. 

4. Нормальная физиология. Под ред. А.В. Коробкова. - М.: Вышая школа, 1980. 

5. Общий курс физиологии человека и животних. Под ред. А.Д. Ноздрачева - М.: Вышая 

школа, 1991. 1-2 том. 

6. Физиология человека. Под ред. Т.И. Косицкого. - М.: Медицина, 1985. 


1. Физиология человека (DU,P-1) 

2. Physiol. Rev. http://physrev.physiology.org/ 

3. American Physiological Society Journals 

4. http://freemedicaljournals.com/link3.php?id=57 

5. BMC Physiology http://www.biomedcentral.com/bmcphysiol/ 

87


Profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ B daļa 


Human physiology 


The arm of course is to furnish knowledge about the cells, organs and human body physiology 

functions (vegetative, somatic, sensor and psychical) mechanisms of regulation and adaptation; to 

furnish knowledge about sport teacher basic tests. 

88

Kursa nosaukums Cilvēka fizioloģija II [sporta skolot,PL] 



Zinātnes apakšnozare Cilvēka un dzīvnieka fizioloģija 




32 






Dr. Bioloğijas doktors, doc. Jānis Jauja 

Dr. Bioloğijas doktors, doc. Līga Antoņeviča 





Biol1011, Cilvēka fizioloģija I [sporta skolot] 


Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par šūnu, audu, orgānu un cilvēka organisma fizioloģisko funkciju 

(veģetatīvo, somatisko, sensoro un psihisko) regulācijas un adaptācijas mehānismiem. Sniegt 

eksperimentālās fizioloģijas pamatmetoţu izmeklēšanas iemaņas, kas ir nepieciešamas sporta skolotāja 

darbībai. 

Rezultāti: 

Studējošais uztver cilvēka organismu kā vienotu veselu sistēmu, spēj izskaidrot vesela organisma 

darbības principus un adaptācijas mehānismus daţādos organisma struktūru līmeņos. Eksperimentālās 

fizioloģijas pamatmetoţu izmeklēšanas iemaņas spēj pielietot sporta skolotāja, trenera darbā, analizēt 

iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus. 




1. Asins fizioloģija (Asins sistēma. Fizioloģiskie šķīdumi. Asiņu bufersistēmas. Hemolīze. Asiņu 

aizsargīpašības. Hemostāze. Asins grupas, rēzus piederība). 

2., 3. Asinsrites fizioloģija. Sirds fizioloģija (Asinsrites sistēmas raksturojums, asinsrites loki. 

Sirds automātija, vadītājsistēma, cikliskā darbība. Elektrokardiogrāfija.). 

4. Asinsrites fizioloģija. Asinsrite asinsvados. Mikrocirkulācija. Limfātiskā sistēma . Orgānu asins 

apgāde. 

5. Elpošanas fizioloģija (Ieelpas un izelpas mehānisms. Plaušu gaisa tilpumi. Plaušu ventilācija. 

Gāzu apmaiņa organismā. Elpošanas regulācija. Elpošanas centri. Elpošanas pašregulācija). 

6. Gremošanas fizioloģija (Procesi gremošanas kanālā: motorika, uzsūkšanās, sekrēcija, 

izvadīšana. Gremošanas sulas. Izsalkuma un sāta sajūtas). 

7. Vielu un enerģijas maiņas fizioloģija (Olbaltumvielu, ogļhidrātu, tauku, ūdens, minerālvielu 

maiņa. Vitamīni. Enerģijas maiņa.). 

8. Izvadprocesu fizioloģija (Nieru funkcijas. Nefrons kā neirons funkcionālais elements, urīna 

veidošanās. Asins piegāde nierēm. Filtrācija. Reabsorbcija. Sekrēcija. Diurēze. Sviedru izdalīšanās. 

Sviedru dziedzeru inervācija. Termoregulācija. 

16 

16 


89

1.-2. Darba drošības tehnika cilvēka fizioloģijas laboratorijās. Asins noņemšanas tehnika. Asins 

recēšanas laika noteikšana. Asins grupas noteikšana. Rēzus piederības noteikšana cilvēkam. 

Glikozes un holesterīna līmeņa noteikšana asinīs. 

3. Elektrokardiogrammas reģistrācija un analīze. 

4. Asinsspiediena un pulsa frekvences izmaiņas fiziskās slodzes ietekmē. 

5. Spirometrija. Vajadzīgās plaušu vitālās kapacitātes noteikšana. 

6. Spirogrāfija. 

7. Pamatmaiņas noteikšana cilvēkam. Ēdienkartes analīze. 

8. Laboratorijas darbu aizstāvēšana 





1. Aberberga-Augškalne L. Fizioloģija rehabilitologiem. – R.: Nac.Med.Apgāds, 2002. 

2. Aberberga-Augškalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. – R.: Medicīnas apgāds, 2007. - 516 

lpp. 

3. Aberberga-Augškalne L., Āboltiņa-Āboliņa E., Aivars J. u.c. ; A.Valtnera red. Cilvēka 

fizioloģija.- R. : Zvaigzne, 1986. - 455 lpp. 

4. Valtneris A. Cilvēka fizioloģija. - Rīga : Zvaigzne ABC, 1995. - 212 lpp.. 

5. Физиология человека и животних. Под ред. А.Б. Когана.- М.: Вышая школа, 1984. 1-2 том. 


1. Apinis P. Cilvēks. Anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. - Rīga: NMA, 1999. 

2. Valtneris A. Asinsrites fizioloģija: [Rokasgr.] / A.Valtneris. - 2.,pārstr.un papild.izd. - Rīga : 

Zvaigzne, 1990. - 229 lpp. 

3. Fundamentals of anatomy and physiology. Fifth edition. – Upper Saddle River: Prentice Hall 

2001. 

4. Widmaier Eric P. Vander,Sherman,Lucianos Human Physiology : The Mechanisms of Body 

Function / Eric P.Widmaier,Hershel Raff,Kevin T.Strang. - 9th Ed. - Boston : Higher Education, 

2004. - 825 p. 

5. Нормальная физиология. Под ред. А.В. Коробкова. - М.: Вышая школа, 1980. 

6. Общий курс физиологии человека и животних. Под ред. А.Д. Ноздрачева - М.: Вышая 

школа, 1991. 1-2 том. 

7. Физиология человека. Под ред. Т.И. Косицкого. - М.: Медицина, 1985. 


6. Физиология человека (DU,P-1) 

7. Physiol. Rev. http://physrev.physiology.org/ 

8. American Physiological Society Journals 

9. http://freemedicaljournals.com/link3.php?id=57 

10. BMC Physiology http://www.biomedcentral.com/bmcphysiol/ 




Human physiology 


90




Kursa nosaukums Sporta medicīnas pamati 



Zinātnes apakšnozare Sporta medicīna un rehabitologija 




32 






Dr. Pedagoğijas doktors, asoc.prof. Mihails Gorskis 

Profesionālais mağistrs sociālajā darbā, vieslekt. Zenta Piscova 


Biol2001, Cilvēka fizioloģija II [sporta skolot,PL] 

Biol2002, Sporta fizioloģija [sporta skolot] 




Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. Sporta medicīnas 

kurss dod nepieciešamās teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas sporta medicīnas jomā, kādas ir 

nepieciešamas trenerim un sporta skolotājam viņa profesionālajā darbībā. 

Rezultāti: 

Studējošie 

- spēj izmantot iegūto informāciju savas pedagoģiskās darbības plānošanai, īstenošanai un izvērtēšanai; 

- izmanto iegūtās zināšanas, lai novērtētu organisma funkcionālo stāvokli; 

- spēj plānot treniņu slodzi un izvērtēt sasniegumus sportā un to dinamiku, ņemot vērā veselības 

stāvokli un organisma īpatnības; 

- demonstrē atbildīgu rīcību, savā pedagoģiskajā darbībā rūpējoties par bērnu drošību un veselību. 

Kursa saturs: 

Sporta medicīnas attīstības vēsture. Sporta medicīnas sistēma LR. Sportista fiziskās attīstības un 

sagatavotības vērtējums. Somatoskopija un antropometrija. Organismu sistēmu funkcionālā stāvokļa 

noteikšana. Fizisko darbaspēju līmeņa noteikšana. Organismu sistēmu funkcionālā stāvokļa noteikšana. 

Sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tipu uz fizisko slodzi noteikšana. Organisma sistēmu funkcionālā 

stāvokļa novērtēšana. Elpošanas sistēmas funkcionālā stāvokļa noteikšana. Organisma sistēmu 

funkcionālā stāvokļa novērtēšana. Nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa noteikšana. Treniņa slodţu 

kontrole. Treniņu procesa optimizācija. Sacensību medicīniskā apkalpošana. Pirmssacensību 

medicīniskā apskate un pielaišana pie sacensībām. Antidopinga un dzimumu piederības kontrole. 

Iekšējo orgānu traumas un slimības neracionālu sporta nodarbību rezultātā. Sporta traumatoloģija. 

Pirmā palīdzība pie traumām un patoloģiskām izmaiņām. Atjaunošanās līdzekļi sportā. Sporta 

orientācija un atlases medicīniskie aspekti. Treniņu nodarbību medicīniski - pedagoģiskā kontrole. 

Kursa plāns/kalendārs: 

16 lekcijas (32 stundas) 

32 

- 

- 

- 

91

1. Sporta medicīnas attīstības vēsture. 

2. Sporta medicīnas sistēma LR. 

3. Sportista fiziskās attīstības un sagatavotības vērtējums. 

4. Somatoskopija un antropometrija. 

5. Organismu sistēmu funkcionālā stāvokļa noteikšana. Fizisko darbaspēju līmeņa noteikšana. 

6. Organismu sistēmu funkcionālā stāvokļa noteikšana. Sirds - asinsvadu sistēmas reakcijas tipu uz 

fizisko slodzi noteikšana. 

7. Organisma sistēmu funkcionālā stāvokļa novērtēšana. Elpošanas sistēmas funkcionālā stāvokļa 

noteikšana. 

8. Organisma sistēmu funkcionālā stāvokļa novērtēšana. Nervu sistēmas funkcionālā stāvokļa 

noteikšana. 

9. Treniņa slodţu kontrole. Treniņu procesa optimizācija. 

10. Sacensību medicīniskā apkalpošana. Pirmssacensību medicīniskā apskate un pielaišana pie 

sacensībām. 

11. Antidopinga un dzimumu piederības kontrole. 

12. Iekšējo orgānu traumas un slimības neracionālu sporta nodarbību rezultātā. 

13. Sporta traumatoloģija. 

14. Pirmā palīdzība pie traumām un patoloģiskām izmaiņām. 

15. Atjaunošanās līdzekļi sportā. 

16. Sporta orientācija un atlases medicīniskie aspekti. Treniņu nodarbību medicīniski - pedagoģiskā 

kontrole. 


Lekciju apmeklējums - 10%, piedalīšanās diskusijās - 20%, diferencētā ieskaite (rakstiska pārbaude) - 

70%. 


1. Auliks I. Sporta medicīna. – R.: Zvaigzne, 1985. 

2. Auliks I. Sportista trenētības noteikšana. – R.: Liesma, 1978. 

3. Krauksts V. Atļautais un aizliegtais sportā. – R.: RaKa, 2003. 

4. Rubana I. Uzturs sportistam. LSPA mācību līdzeklis, 1998., I un II daļa. 

5. Ţiļinska A., Jauja J. Praktiskie darbi sporta medicīnā. – Daugavpils, Saule, 2005. 

6. Ţukovs I. Sporta medicīnas praktikums. – R.: Zvaigzne, 1991. 

7. Дубровский В.И. Реабилитация в спорте. – М.: Ф и С, 1991. 

8. Дубровский В.И. Спортивная медицина. – Москва, ВЛАДОС, 2002. 

9. Петерсон Л., Ренстреи П. Травмы в спорте. – М.: Ф и С, 1981. 

10. Тихвинскис С.Б., Хрущщев С.Б. Детская спортивная медицина. – М.: Медицина, 1991. 


1. Krauksts V. Atjaunošanās (pēc fiziskām slodzēm). – R. 2004. 

2. Pirmā palīdzība. – R.: Zvaigzne ABC, 2003. 

3. Trenera rokasgrāmata. – Rīga, 2003. 

4. Дембо А.Г., Земцовский Э.В. Спортивная кардиология.– М.: Медицина, 1989. 

5. Макарова Г.А. Практическое руководство для спортивных врачей..– Ростов-на-Дону, Баро- 

ПРЕСС, 2002. 


1. Легкая атлетика 

2. Теория и практика физической культуры 

3. Физическая культура 


Profesionālās studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ B daļa 


Fundamentals of sports medicine 

92





Kursa nosaukums Bioķīmija 



Zinātnes apakšnozare Bioķīmija 




32 





16 

16 


Dr. chem., doc. Jeļena Kirilova, Dr. chem., doc. Sergejs Osipovs 


Vispārīgā ķīmija, Neorganiskā ķīmija un Organiskā ķīmija vidusskolas kursa līmenī 


Kursa mērķis: Attīstīt studentos aktīvo un radošu attieksmi pret mācību procesu, ir sniegt mūsdienu 

priekšstatu par bioloģisko ķīmiju un tās saturu, par cilvēka organisma bioķīmiskajām pārvērtībām un 

ķīmisko sastāvu. Dot zināšanas par svarīgākiem bioorganisķiem procesiem un to saskaņotību un 

vienotību cilvēka organismā. Laboratorijas darbu laikā attīstīt un nostiprināt zinātniskā darba prasmes 

un iemaņas bioloģiski svarīgo vielu pētījumu veikšanā. 

Kursa uzdevumi: 1) iepazīstināt studentus ar bioorganisko savienojumu pamatklasēm, to struktūru un 

īpašībām; 2) dot priekšstatu par svarīgākajām metaboliskiem procesiem organismā un to kopsakarībām; 

3) apgūt laboratorijas darbu tehniku bioķīmijas laboratorijā. 

Rezultāti: 

Sekmīgi apgūstot kursu, studenti gūst izpratni par bioloģiski svarīgo savienojumu klasēm, 

īpašībām, to kopsakarībām un nozīmīgākām lietošanas sfērām, kā arī pamatiemaņas darbā ar 

bioorganisko vielu raksturošanu un analīzi. 

Kursa saturs: 

Organisma ķīmiskais sastāvs. Molekulu, kas piedalās bioķīmiskos procesos, īpašības. 

Ūdens nozīme bioķīmisko procesu norisē. 

Ogļhidrāti. Pārskats par svarīgākiem monosaharīdiem, oligosaharīdiem un polisaharīdiem. 

Lipīdi. Fosfolipīdi un to loma dzīvajā organismā. Steroidi. Nukleīnskābes. 

Olbaltumvielas, to funkcijas, uzbūve, klasifikācija, saturs audos un orgānos. 

Fermentu darbības mehānisms. Fermentu klasifikācija. 

Vitamīnu darbības mehānisms. Vitamīnu klasifikācija. Antivitamīni. 

Hormonu darbības mehānisms. Hormonu klasifikācija. Prostaglandīni. 

Galvenās vielmaiņas procesu likumsakarības. 

Enerģijas maiņa dzīvajā organismā. ATF resintēze. 

Ogļhidrātu maiņa organismā. Lipīdu maiņa organismā. 

Olbaltumvielu maiņa organismā. Nukleīnskābju maiņa organismā. 

Ūdens un minerālvielu maiņa. Pārtikas bioķīmija. 

93

Kursa plāns: 

16.st. lekcijas un 16.st.semināri: 

1. Organisma ķīmiskais sastāvs. Molekulu, kas piedalās bioķīmiskos procesos, īpašības. 

2. Ūdens nozīme bioķīmisko procesu norisē. 

3. Ogļhidrāti. Pārskats par svarīgākiem monosaharīdiem, oligosaharīdiem un polisaharīdiem. 

4. Lipīdi. Fosfolipīdi un to loma dzīvajā organismā. 

5. Steroidi. Nukleīnskābes. 

6. Olbaltumvielas, to funkcijas, uzbūve, klasifikācija, saturs audos un orgānos. 

7. Fermentu darbības mehānisms. Fermentu klasifikācija. 

8. Vitamīnu darbības mehānisms. 

9. Vitamīnu klasifikācija. Antivitamīni. 

10. Hormonu darbības mehānisms. 

11. Hormonu klasifikācija. Prostaglandīni. 

12. Galvenās vielmaiņas procesu likumsakarības. 

13. Enerģijas maiņa dzīvajā organismā. ATF resintēze. 

14. Ogļhidrātu maiņa organismā. Lipīdu maiņa organismā. 

15. Olbaltumvielu maiņa organismā. Nukleīnskābju maiņa organismā. 

16. Ūdens un minerālvielu maiņa. Pārtikas bioķīmija. 


Sekmīga laboratorijas darbu izpilde, ieskaitīti kontroldarbi; eksāmens kursa noslēgumā. 


1. Akmentiņš Ernests. Bioķīmijas pamati / E.Akmentiņš,F.Zīriņš. - Rīga : Zvaigzne, 1971. 

2. Ferdmans, D. Bioķīmija: māc. grāmata / D. Ferdmans. - Rīga : Zvaigzne, 1971. 

3. Cēdere D., Logins J. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. – Rīga, 1996. 

4. Hames David. Biochemistry / David Hames & Nigel Hooper. - 3rd ed. - New York : Taylor & 

Francis, 2006. 


1. Cristopfer K. Mathews, K.E. van Holde. Biochemistry. – Benjamin (communing publishing 

company, Inc), 1996 

2. Robert J. Oullette. Introduction to General, Organic, and Biological Chemistry. – Macmillan 

Publishing Company, a division of Macmillan, 1992 

3. Проскурина И. К. Биохимия.. - Москва : Владос-Пресс, 2003. 

4. Кальман Я., Рем К – Г. Наглядная биохимия. – М.: Мир, - 2000. 

5. Страйер Люберт. Биохимия: В 3 т. - Москва : Мир, 1985. 

6. Марри Р., Греннер Д., Мейес П., Родуэлл В. Биохимия человека. Том 2, - М.: Мир, - 

1993. 

7. Филлипович Ю.Б. Основы биохимии. – М.: Высшая школа, 1985. 


Journal of Organic Chemistry 

Piezīmes: 


Nozares profesionālās specializācijas kursu daļa (B-daļa) 


Biochemistry 


Course of Biochemistry is the field of study concerned with analysis of chemical systems. It analyzes 

the forces that act on the human body and the effects those forces produce. 

94

The course gives the students more profound knowledge in mechanics and teaches them to use it for 

analyzing the human movement and support apparatus functional state. 

After completing this course students should be able to: 

apply the concepts and principles of mechanics to the study of human motion, 

integrate natural sciences in the study of human motion, 

apply linear and angular kinetics to human motion analysis, 

analyze human movement from a biomechanical perspective, 

apply principles of biochemistry to improve results in the sport competitions. 

Kursa nosaukums Biomehānika 

Kursa kods MehaP001 

Zinātnes nozare Mehānika 

Zinātnes apakšnozare Biomehānika (medicīniskā biomehānika) 




32 






Dr.phys., prof. Valfrīds Paškevičs 


Jābūt priekšzināšanām mehānikā, cilvēka anatomijā un fizioloģijā vidusskolas kursa līmenī 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas ―Fiziskās audzināšanas skolotājs‖ studentiem. 

Kursa mērķis ir: 

apgūt mehānikas likumu izpausmi dzīvajos organismos, kustības uzdevumu un fizisko vingrinājumu 

izvēles un izpildes biomehāniskos nosacījumus. Izzināt audu bioloģiskās un mehāniskās īpašības, 

sporta treniņa ietekmi uz cilvēka organisma daţādām struktūrām, īslaicīgās un ilglaicīgās adaptācijas 

īpatnībām. 

Rezultāti: 

Pēc studiju kursa apgūšanas students iegūst šādas iemaņas un prasmes: 

lietot mehānikas likumus un principus cilvēka lokomociju pētīšanā, 

integrēt dabaszinātnes cilvēka kustību pētīšanā un kustību uzdevuma izpildes efektivitātes 

uzlabošanā, 

lietot lineārās un rotācijas kustības likumus dzīvo organismu kustības pētīšanā, 

analizēt cilvēka kustību, pamatojoties uz biomehānikas teoriju un praksi, 

lietot biomehānikas likumus, lai uzlabotu rezultātus sportā, 

izvērtēt metodiskās un zinātniskās literatūras kvalitāti sporta teorijas nozarē. 

Kursa saturs: 

Biomehānikas priekšmets un uzdevumi. Biomehānikas attīstības vēsture. Dzīvu sistēmu mehāniskās 

kustības īpatnības. Cilvēka ķermeņa kustības kinemātiskie un dinamiskie rādītāji. Cilvēka kustību 

aparāta uzbūve un funkcijas. Ķermeņa posmi kā sviras un svārsti, biokinemātiskie pāri un ķēdes, 

brīvības pakāpes. Audu mehāniskās īpašības. Locītavu kustība. Cīpslu un saišu biomehānika. Muskuļu 

mehāniskās īpašības, to biomehāniskie modeļi. Muskuļu darbības reţīmi, to saraušanās darbs, jauda un 

16 

10 

6 

95

enerģija. 

Ķermeņa masas centra kustība. Ārējo un iekšējo spēku darbība un cilvēka ķermeņi. Cilvēka kustību 

enerģētika. Spēka rādītāju klasifikācija. Absolūtie un relatīvie spēka rādītāji. Ātruma īpašību 

raksturojums. Sakarība ―spēks-ātrums‖. Kustību ergometrija. Izturības un noguruma ergometriskie 

rādītāji. Stāja, to raksturojošie biomehāniskie parametri. Rotācijas kustību biomehānika. Lokomociju 

vispārīgs raksturojums. Moderno tehnoloģiju izmantošana kustību pētīšanā. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: lekcijas - 16 st., semināri/ praktiskie darbi – 10 st, laboratorijas darbi – 6 st. 


1. Ievads. Biomehānikas kā zinātnes vēsturiskā attīstība. 

2. Skeleta biomehānika. Kaulaudu mehāniskās īpašības. 

3. Locītavu biomehānika. 

4. Audu viskozi-elastīgās īpašības. 

5. Ievads muskuļu biomehānikā. 

6. Muskuļaudu mehāniskās īpašības un to izpausme dzīvajos organismos. 

7. Fizisko īpašību biomehānika. 

8. Diferenciālās biomehānikas pamatjautājumi. 

Semināru/praktisko darbu/tēmas: 

1. Kinemātikas un dinamikas pamatvienādojumi mehānikā. 

2. Kaulaudi. 

3. Ķermeņa posmi kā sviras un svārsti. 

4. Locītavu reakcijas un berzes spēku aprēķināšana. 

5. Bioreoloģija. Kardiovaskulārās sistēmas biomehāniskās likumsakarības. 

Laboratorijas darbu tēmas: 

1. Individuālo ātruma un spēka dinamisko parametru noteikšana un izvērtēšana. 

2. Ergonomisko parametru noteikšana un analīze. 

3. Modernās tehnoloģijas biomehānikā. 


Zinātniskās literatūras studēšana, biomehānikas uzdevumu risināšana, ergonomisko un biomehānisko 

parametru kontrole treniņa procesā izvēlētajā sporta veidā. 


Teorētiskā kursa apguve, patstāvīga darba izpilde (uzdevumu risināšana, gatavošanās semināram). 


Prasības studiju kursa apguvei – regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās 60%, 

patstāvīgo darbu izpilde 40%. 

Izmantojamās studiju metodes un formas – lekcijas, semināri, konsultācijas, patstāvīgie darbi, 

prezentācijas, diskusija, argumentācija. 


1. Lanka J. Biomehānika. - Rīga ,1995. 

2. Erdmanis J. Biomehānika. – Rīga,1974. 

3. Донской Д.Д., Зациорский В.М. Биомеханика. – Москва: ФиС, 1979. 

4. Susan J. Hall. Basic Biomechanics. – McGraw –Hill, 2003. 

5. Gerry Carr. Mechanics of Sport. – Int. Edit., 1997. 


1. Āboltiņa M., Knipše G. Sporta mioloģija. – Rīga, 1992. 

2. Biomechanics in the Musculoskeletal sistiem. Panjabi M.M., White III A.A. – Philadelphia: 

Churchill Livingstone, 2001 

96

3. Carr G. Mechanics of Sport. – Human kinetics,1999. 

4. Timothy R. Ackland, Bruce C. Elliot. Applied Anatomy and Biomechanics in Sport. – Human 

kinetics, 1994. 

5. Watkins J. Structure and Function of Musculoskeletal System. – Human kinetics, 1999. 

6. Winter D. A. Biomechanics and Motor Control of Human Movement. – Wiley: John &Sons, 

1990. 

7. Уткин В.Л. Биомеханика физических упражнений. – М: Просвещение, 1987. 

8. Зациорский В.М., Алешинский С.Ю., Якунин Н.Я. Биомеханические основы 

выносливости. – Москва: ФиС, 1982. 


1. Journal of Biomechanics http://www.elsevier.com/inca/publications/store/3/2/1/index.htt 

2. Медицинская физика. 

Piezīmes: 

Plašu un kvalitatīvu informāciju par atsevišķām biomehānikas tēmām var iegūt tīmeklī. 


Nozares profesionālās specializācijas kursu daļa (B-daļa) 


Biomechanics 


Course of biomechanics is the field of study concerned with the mechanical analysis of biological 

systems. It analyzes the forces that act on the human body and the effects those forces produce. 

The course gives the students more profound knowledge in mechanics and teaches them to use it for 

analyzing the human movement and support apparatus functional state. 

After completing this course students should be able to: 

apply the concepts and principles of mechanics to the study of human motion, 

integrate natural sciences in the study of human motion, 

apply linear and angular kinetics to human motion analysis, 

analyze human movement from a biomechanical perspective, 

apply principles of biomechanics to improve results in the sport competitions. 

Kursa nosaukums Sporta fizioloģija [sporta skolot] 


Zinātnes nozare Biologija 

Zinātnes apakšnozare Cilvēka un dzīvnieku fizioloģija 




32 







Dr. Bioloğijas doktors, doc. Irēna Kaminska 


16 

16 

97



Biol1011, Cilvēka fizioloģija I, II [sporta skolot] 


Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par organisma sistēmu adaptācijas, regulācijas mehānismiem daţādas 

intensitātes, veidu fiziskam darbam (sportam) un ārējās vides apstākļiem, veicot fizisku slodzi. Studenti 

praktiski apgūst fiziskās sagatavotības, veģetatīvo sistēmu testēšanas pamatmetodes. 

Rezultāti: 

Studējošais iegūst izpratni par organisma veģetatīvo sistēmu funkciju pielāgošanos daţādas 

intensitātes, veida fiziskajām slodzēm, ārējās vides apstākļiem, kā rezultātā spēj skaidrot, novērtēt 

izmaiņas, atšķirības starp trenētu un netrenētu organismu. Iegūtās praktiskās zināšanas spēj pielietot 

sporta skolotāja, trenera darbā sava un skolēnu organisma fiziskās sagatavotības, organisma 

funkcionālā stāvokļa novērtēšanā. 




1. Sporta fizioloģijas jēdziens, objekts, priekšmets, uzdevumi, metodes. Fiziskās darbspējas, 

limitējošie faktori. Darbspēju noteikšana. 

2. Organisma anaerobās un aerobās spējas. Skābekļa pieprasījums, patēriņš un parāds. 

Anaerobo vingrinājumu fizioloģiskais raksturojums. Aerobo vingrinājumu fizioloģiskais 

raksturojums. 

3. Fizisko vingrinājumu fizioloģiskā klasifikācija. Acikliskie vingrinājumi, to veidi un 

fizioloģiskais raksturojums. Pirmsstarta stāvoklis, iesildīšanās, to fizioloģiskais 

raksturojums. Iestrādāšanās, ―nāves punkts‖, ―otrā elpa‖, to raksturojums. Stabilais 

stāvoklis, tā fizioloģiskais raksturojums. 

4. Nogurums, tā izraisītās fizioloģiskās pārmaiņas organismā. Atjaunošanās process, tā 

raksturojums. 

5. Kustību iemaņu formēšanās fizioloģiskie pamati. Kustību atmiņa un kustību automatizācija. 

Muskuļu spēks, tā ietekmējošie faktori, noteikšana. Spēka treniņu fizioloģiskais 

raksturojums. Muskuļu spēka un tā treniņa fizioloģiskais raksturojums. 

6. Ātruma un ātrumspēka fizioloģiskie mehānismi. Izturība, tās veidi. Vispārējās izturības 

treniņa fizioloģiskie pamati. Lokanība, veiklība, to trenēšana. 

7. Adaptācija. Temperatūras ietekme uz sportiskajām darbaspējām. Adaptācija hipoksijai. 

Adaptācija paaugstinātam atmosfēras spiedienam. Sportista funkciju cirkadiānie bioritmi . 

8. Sievietes organisma fizioloģiskās īpatnības apmācības un treniņu procesā. Skolas vecuma 

bērnu fizioloģiskās īpatnības. Spēka, ātruma, izturības, lokanības, veiklības attīstības 

bērniem. Bērnu atlase sportam, tās kritēriji. Treniņu procesa periodizācija 


1. Fiziskās sagatavotības noteikšana ar Eirofit testa. 

2. Fiziskās sagatavotības noteikšana ar Eirofit testa. 

3. Fizisko darbspēju noteikšana ar Harvarda step testu. 

4. Skābekļa aksiālā patēriņa noteikšana ar Astranda metodi. 

5. Elpošanas funkcionālā stāvokļa izvērtējums sportistiem. 

6. Sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas darbības izmaiņas atkarībā no slodzes jaudas, veida. 

7. Sirds – asinsvadu un elpošanas sistēmas darbības izmaiņas atkarībā no slodzes jaudas, veida. 

8. Laboratorijas darbu aizstāvēšana. 





1. E.Brēmanis. Sporta fizioloģija. – R.: Zvaigzne, 1991. 

98

2. Trenera rokasgrāmata. – Rīga, 2003. 

3. Мохан Р., Глессон М., Гринхафр. Биохимия мышечной деятельности и физической 

тренировки /пер. с англ./ Киев, 2001. 

4. Спортивная физиология. Под ред. Я.М.Коца, М.: Ф и С, 1986. 

5. Солодков А.С., Сологуб Е.Б. Физиология спорта, 1999. 

6. Фомин Н.А., Вавилова Ю.Н. Физиологические основы двигательной активности. М.: Ф и 

С, 1991. 

7. Виру А. Главы из спортивной физиологии. Тарту, 1980. 


1. K.Kapers. Aerobika veselībai. – R.: Zvaigzne, 1990. 

2. P.Ozoliņš. Nogurums. – R.: Zinātne, 1989. 

3. Озолинь П.П. Адаптация сосудистой системы к спортивным нагрузкам. – Р.: Зинатне, 1984. 

4. Пярнат Я. Физиология тренировки. Тарту, 1976. 


Ж. Теория и практика физической култьтуры. 




Sport physiology 


The arm of course is to furnish knowledge about body systems‘ adaptiations, regulations mechanisms 

in physical work (sport), external environment; to furnish knowledge about fitness, vegetative system 

appraisal basic tests. 

Kursa nosaukums Ārstnieciskā un koriģējošā vingrošana 



Zinātnes apakšnozare Sporta medicīna un rehabitoloģija 




48 






Mağistra(līm.), lekt. Svetlana Stalidzāne 


Biol2001, Cilvēka fizioloģija II [sporta skolot, PL] 




Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas „Sporta skolotājs‖ studentiem. 

16 

32 

- 

- 

99

Stājas novērtēšanas metodes. Stājas defekti sagitālajā un frontālajā plaknē. Skoliozes veidošanās 

process. Ārstnieciskās vingrošanas uzdevumi un pielietošanas vispārējie principi. Koriģējošā 

vingrošana fizkultūras stundās. 

Rezultāti: 

Apgūta ārstnieciskās un koriģējošās vingrošanas pielietošana pie daţādiem balsta kustību aparāta 

traucējumiem bērnu vecumā. 

Prot izvēlēties ārstnieciskos un koriģējošos vingrojumus un sastādīt vingrojumu kompleksus atbilstoši 

bērna vecuma, stājas problēmām un stāvoklim, kā arī praktiski vadīt nodarbības individuāli vai 

grupām. 

Spēj dot padomus un norādījumus vecākiem stājas traucējumu profilaksei, vienkāršotai stājas 

novērtēšanai un vingrošanai mājas apstākļos. 

Kursa saturs: 

Ķermeņa pozīcijas telpiskās analīzes plakņu metode. Stājas definīcijas. Stājas traucējumu endogēnie un 

eksogēnie faktori. Balsta un kustību aparāta analīze. Muskuļu disbalanss. Ārstnieciskās vingrošanas 

klasifikācija. Apaļas,ieliektas, plakanas muguras raksturojums. Stājas traucējumi frontālā plaknē. Kāju 

deformāciju korekcija.Skolioze. Vingrojumu kompleksu sastādīšana un vadīšana pie daţādiem stājas 

traucējumiem. 


Lekcijas (16 st., 8 lekcijas) 

1. Ķermeņa pozīcijas telpiskās analīzes plakņu metode. Stājas definīcijas. 

2. Stājas traucējumi. Stājas traucējumu endogēnie un eksogēnie faktori. 

3. Balsta un kustību aparāta analīze. Muskuļu disbalanss. 

4. Ārstnieciskās vingrošanas klasifikācija. Apaļas muguras raksturojums. 

5. Ieliektas muguras raksturojums. 

6. Plakanas muguras raksturojums. 

7. Stājas traucējumi frontālā plaknē. Kāju deformāciju korekcija. 

8. Skoliozes veidošanās process. 

Praktiskās nodarbības (32 st., 16 nodarbības) 

1. Ārstniecisko vingrinājumu klasifikācija pēc anatomiskā un fiziskās aktivitātes principa. Vingrojumu 

nozīmēšana. Daţādu palīgierīču izmantošana (bumbas, nestabila atbalsta ierīces, nūjas u.c.) Mērķi un 

iznākums. Specifiski apsvērumi. 

2.-4. Spēka palielināšanas metodes. Izturības vingrinājumi. Vingrojumi kontrolei un koordinācijai. 

5. Vingrojumi relaksācijai. Elpošanas pareizā stereotipa veidošana. 

6. Kustību apjoma palielināšana un atjaunošana. 

7. Stiepšanas vingrojumi. Specifiski apsvērumi attiecībā uz stiepšanu. 

8. Koriģējošā vingrošana pie apaļas muguras. 

9. Koriģējošā vingrošana pie ieliektas muguras. 

10. Koriģējošā vingrošana pie plakanas muguras. 

11. Koriģējošā vingrošana pie apaļas-ieliektas muguras. 

12. Vingrinājumi pie skoliotiskās slimības. 

13. Vingrojumu programmas sastādīšanas vispārējie principi. Vingrojumu programmu problēmas. 

14. Optimālais slodzes apjoms veselību veicinošās fiziskās aktivitātēs. Nodarbību skaits nedēļā un 

slodzes ilgums cilvēkiem ar daţādu fizisko sagatavotību. 

15.-16. Ārstnieciskās vingrošanas nodarbību praktiska vadīšana pie daţādiem balsta kustību aparāta 

traucējumiem. 

Studējošo patstāvīgais darbs - koriģējošās vingrošanas kompleksa sagatavošana un vadīšana. 


Kontaktnodarbību apmeklējums vismaz 75 %, ārstnieciskās vingrošanas kompleksu izstrāde un 

praktiskās nodarbības vadīšana, zināšanu pārbaude - eksāmens. 


1. Āboltiņa M. 1998. Kustību anatomija. 2.daļa. –Rīga: LSPA. 

100

2. Lariņš V., Mauriņa L. 1996. Koriģējošā vingrošana jaunākā skolas vecuma bērniem. 1.daļa. 

2.daļa. -Rīga: LSPA. 

3. Фонарѐв М.О. 1983. Справочник по детской лечебной культуре. -Л.: Медицина. 


1. Василева Л.Ф. 2002. Клиника и визуальная диагностика упороченных мышц. -Москва. 

2. Тревели Дж.Г., Симонс Д.Г. Миофасциалльное боли. Том 1,2. -Л.: Медицина (tulkojums no 

angļu valodas). 


1. Latvijas Ārstu ţurnāls. 

2. Medicīnas ţurnāls jums kolēģi. 

3. Научно- практический журнал: Практическая кинезиология. 




Remedial and correcting gymnastics 



Stājas novērtēšanas metodes. Stājas defekti sagitālajā un frontālajā plaknē. Skoliozes veidošanās 

process. Ārstnieciskās vingrošanas uzdevumi un pielietošanas vispārējie principi. Koriģējošā 

vingrošana fizkultūras stundās. 

Kursa nosaukums Sporta teorija un metodika I 

Kursa kods SpoZ1011 

Zinātnes nozare Sporta zinātne 

Zinātnes apakšnozare Sporta teorija un vēsture, 

Sporta pedagoģija 




16 






Mg. paed., lektore Natālija Geriņa 


Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Sporta skolotājs” studentiem. 

Kursa mērķis: sniegt teorētiskās un metodiskās zināšanas par sportu un sporta 

izglītību, lai attīstītu spējas saistīt teorētiskās zināšanas ar praktiskām prasmēm 

un iemaņām, pilnveidot organizatoriskās iemaņas. 

Rezultāti: 

16 

- 

- 

- 

101


sporta izglītības un sporta būtību, saturu un daudzveidību; 

sporta līdzekļu saturu, struktūru un nozīmi; 

slodzi un atpūtu veidiem un to nozīmi sportā. 


analizēt un kritiski izvērtēt daţādu fizisko vinginājumu ietekmi uz organismu; 

integrēt teorijas un zināšanas no izglītības zinātņu saskares jomām un 

izmantot tās praktiskajā darbībā. 

Kursa saturs: 

1. Sporta teorijas un metodikas vispārējais raksturojums. 

2. Sporta mērķis, uzdevumi un vispārīgie principi. 

3. Sporta līdzekļi. 

4. Fizisko vingrinājumu struktūra. 

5. Slodze un atpūta sportā. 


Kursa struktūra: lekcijas - 16 st. 

1. Sporta teorijas un metodikas vispārējais raksturojums. Sporta teorijas un metodikas 

veidošanas un attīstības avoti. Sporta teorijas un metodikas pamatjēdzieni. Sporta teorijas 

sakars ar citām zinātnēm. 

2. Sporta klasifikācija 

3. Sporta mērķis, uzdevumi. 

4. Sporta vispārīgie principi. 

5. Sporta līdzekļi. Fiziskie vingrinājumi un to nozīme. Fizisko vingrojuma tehnika.. 

6. Sporta līdzekļi. Fizisko vingrinājumu tulītējais un kumulatīvais efekti. Fizisko vingrojuma 

efektivitāte. Fizisko vingrinājumu klasifikācija. Dabas – ekoloģiskie faktori, psihohigiēniskie 

faktori un to izmantošana sportā. 

7. Fizisko vingrinājumu struktūra. Telpiskais raksturojums. Raksturojums laikā. Telpiskais un 

laika raksturojums. Dinamiskais raksturojums. Ritmiskais raksturojums. 

8. Slodze un atpūta sportā. Fiziskā slodze. Slodzes treniņa efekts. Slodzes iedarbība. Slodzes 

apjoms un intensitāte. Slodzes apjoma un intensitātes mērvienības. Slodzes veidi. Atpūta. 

Atpūtas veidi. Arpūtas intervāli. 


Sagatavo referātu par daţādu fizisko vingrinājumu ietekmi uz cilvēka organismu. 




regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās 20%; 

referāts par daţādu fizisko vingrinājumu ietekmi uz cilvēka organismu (20%); 

sekmīgi nokārtoti divi rakstiskie pārbaudes darbi semestra gaitā (60%). 


1. Liepiņš, I. (2000) Sports un sporta treniņš. Pirmā daļa. Rīga: autora izdevums. 

2. Решетников, Н.В.& Кислицин, Ю. Л. (2000) Физическая культура. Москва: Академия. 

3. Теория и методика физической культуры: Учебник. (2004) // Под ред. Ю. Ф. 

Курамшинa.- 2–е изд. Москва: Сoвeтский спорт. 

4. Холодов, Ж.К. (2001) Теория и методика физического воспитания и спорта. 2–е изд. 

Москва: Академия. 


102


2. Jansone, R. (1999) Sporta izglītība skolā. Rīga: Raka, 

3. Krauksts, V. (2007) Nogurums un atjaunošanās. Rīga: Drukātava. 

4. Liepiņš, I. (1993) Fiziskās kultūras teorija. Rīga: Zvaigzne,. 

5. Rudzītis, A.& Grāvītis, U. (2008) Rokasgrāmata veiksmīgam trenerim. Rīga: Jumava 

6. Ашмарин, Б.А. (1990) Теория и методики физического воспитания. Москва: 


7. Гавердовский, Ю.К. (2007) Обучение спортивным движениям. Москва: ФиС. 

8. Коробейников, Н.Н., Михеев, А.А. & Николаенко, И.Т. (1989) Физическое 

воспитание. Москва: Высшая школа. 

9. Матвеев, А.П. & Мельников, С.Б. (1991) Методика физического воспитания с 

основами теории. Москва: Просвещение. 

10. Матвеев, Л.П. (1991) Теория и методика физической культуры. Москва: Ф и С. 


Ţurnāls «Sports» 



Журнал «Теория и практика физической культуры» 

Книжная серия "ФиС: Золотая Библиотека Здоровья" 

Журнал «Физкультура и Спорт» 











Piezīmes: 




Theory and methods of sports 


The course is designed for professional study program ―Teacher of Sports‖. 

Aim of the course: to provide theoretical and methodical knowledge about sport and sport education in 

order to develop the skills of relating theoretical knowledge with practical skills and aptitudes, and 

develop organisational skills. 

Kursa nosaukums Sporta teorija un metodika II 



Zinātnes apakšnozare Sporta teorija un vēsture, Sporta pedagoģija 


103



32 








Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas “Sporta skolotājs” studentiem. 

Kursa mērķis: sniegt teorētiskās un metodiskās zināšanas par sportu un sporta 

izglītību, lai attīstītu spējas saistīt teorētiskās zināšanas ar praktiskām prasmēm 

un iemaņām, pilnveidot organizatoriskās iemaņas. 

Rezultāti: 


sporta izglītības īpatnībām skolā; 

skolas sporta mācību saturu; 

kustību prasmju un iemaņu veidošanu un attīstību. 


saskatīt un formulēt kustību darbības mācīšanas problēmas un izvēlas metodes un līdzekļus to 

risināšanai; 



Kursa saturs: 

1. Sporta metodes. 

2. Sporta metodiskie principi. 

3. Kustību prasmes un iemaņas. 

4. Kustību prasmju un iemaņu veidošanas pamati. 

5. Kustību mācīšanas struktūra 


Kursa struktūra: lekcijas – 32 st. 

1. Mācību metode un mācību paņēmiens, mācību metoţu daudzveidība. Mācību metoţu klasifikācija. 

Sporta specifiskās metodes. Stingri reglamentēta vingrojuma metode. 

2. Sporta specifiskās metodes. Apļa treniņa metode. Sacensību metode. 

3. Sporta nespecifiskās metodes. Rotaļu metode. Praktiskās izpildes metodes. 

4. Sporta nespecifiskās metodes. Vārdiskā metode. Uzskates metode. Audzināšanas metodes. 

5. Mācību principa jēdziens. Apzinīguma un aktivitātes princips. 

6. Uzskatāmības princips. Sistemātiskuma princips. 

7. Piemērotības un individualizācijas princips. Prasību pakāpeniskas paaugstināšanas princips. 

8. Mācību darba diferenciācija un individualizācija sporta izglītībā. 

9. Kustību prasmes un iemaņas raksturojums. Kustību darbības apgūšanas secība. 

10. Kustību iemaņu veidošanas stadijas. Kustību mācīšanas priekšnosacījumi. 

11. Kustību iemaņu veidošanas pamati. Iemaņu attīstīšanas ātruma izmaiņas likums. Iemaņu 

attīstīšanas aizkavēšanas likums. Iemaņu izzušanas likums. Kustību iemaņu attīstība robeţu 

neesamība. Kustību iemaņu pārnešanas likums. 

32 

- 

- 

- 

104

12. Kustību mācīšanas struktūra. Sākotnējās apgūšanas posms. 

13. Kustību mācīšanas struktūra. Padziļinātas un detalizētas mācīšanas (prasmju veidošanas) posms. 

14. Kustību mācīšanas struktūra. Nostiprināšanas un tālākas pilnveidošanas (iemaņas veidošanas) 

posms. 

15. -16. Kustību darbības mācību metodika īpatnības sporta stundās. 


Studiju kursa apguves pārbaudes forma – eksāmens. 


regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās 20%; 

prezentācija grupās par mācību darba diferenciāciju un individualizāciju sporta izglītībā 

(20%); 

izvēlēties kustību darbību un aprakstīt tās mācīšanu pa posmiem (60%). 


1. Jansone, R. & Fernāte, A. (2009) Kustību apguves un fizisko spēju attīstīšanās sporta stundās. 

Metodiskais līdzeklis. ISEC redakcija. 



4. Теория и методика физической культуры: Учебник. (2004) // Под ред. Ю. Ф. Курамшинa.- 

2–е изд. Москва: Сoвeтский спорт. 



6. Холодов, Ж.К.& Кузнецов, В.С. (2003) Теория и методика физического воспитания и 

спорта. 2–е изд. – Москва: Академия, - 480 стр. 




3. Kancāns, J.R. (2000) Vispusīgā fiziskā sagatavošanas. Rīga: Latvijas Policijas akadēmijas. 

izdevniecība, 

4. Krauksts, V. (2006) Bērni un pusaudžu fiziskās aktivitātes un sports. Rīga: Drukātava. 

5. Krauksts, V. (2006) Fiziskā sagatavotība. Kā to iegūt. Rīga: Drukātava.. 

6. Krauksts, V. (2006) Muskuļu trenēšanas bioloģiskie pamati. Rīga: Drukātava. 

7. Krauksts, V. (2006) Treniņa teorijas pamati (bērni un pusaudži). Rīga: Drukātava 


9. LR IZM (2006). Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību 

priekšmetu standartiem http://www.likumi.lv/doc.php?id=150407&from=off 




12. Викулов, А.Д.& Бутин И. М. (1996) Развитие физических способностей детей. Ярославль: 

Гринго. 


14. Коробейников, Н.Н., Михеев, А.А. & Николаенко, И.Т. (1989) Физическое воспитание. 

Москва: Высшая школа. 

15. Кузнецов, В.С. & Колодницкий, Г.А. (2002) Физическая культура. Силовая подготовка 

детей школьного возраста. Москва: НЦ ЭНАС. 

16. Матвеев, А.П. (2003) Физическая культура 5—11 классы. Москва 

17. Матвеев, А.П. & Мельников, С.Б. (1991) Методика физического воспитания с основами 

теории. Москва: Просвещение. 


19. Решетников, Н.В. & Кислицин, Ю. Л. (2000) Физическая культура. Москва: Академия. 

20. Сапин, М.Р. & Брыксина, З.Г. (2002) Анатомия и физиология детей и подростков. Москва: 

ACADEMIA. 

21. Физическое воспитание учащихся 5 -7 классов: Пособие для учителя (1997) / под ред. В. 

105

Ляха, Г. Б. Мейксона. Москва. 

22. Шдыков, И.А.(2002) Спорт в школе. Футбол. Москва: Тера Спорт. 


















Piezīmes: 







Aim of the course: to provide theoretical and methodical knowledge about sport and sport education 

in order to develop the skills of relating theoretical knowledge with practical skills and aptitudes, and 


Kursa nosaukums Sporta teorija un metodika III 







16 







16 

- 

- 

- 

106


Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. Kursa mērķis ir 

sniegt teorētiskās un metodiskās zināšanas par sportu un sporta izglītību, lai attīstītu spējas saistīt 

teorētiskās zināšanas ar praktiskām prasmēm un iemaņām, pilnveidot organizatoriskās iemaņas. 

Rezultāti: 



skolas sporta mācību saturu; 

fiziskām īpašībām un to attīstības metodiku sporta stundās daţāda vecuma skolēniem. 


Atrast, atlasīt, sistematizēt, sintezēt, kritiski izvērtēt un interpretēt informāciju atbilstoši 

izvirzītajam pedagoģiskajam mērķim. 



Kursa saturs: 

1. Spēks un tā attīstības metodika. 

2. Ātrums un tā attīstības metodika.. 

3. Lokanība un tās attīstības metodika. 

4. Veiklība un tās attīstības metodika. 

5. Izturība un tās attīstības metodika. 



1. Spēks un tā attīstības metodika. Spēks kā fiziskā īpašība un tā noteicošie faktori. Spēka veidi.. 

Spēka īpašības attīstīšanas uzdevumi. 

2. Spēks un tā attīstības metodika Spēka attīstīšanas līdzekļi. Spēka attīstīšanas metodika. 

Kontrolvingrinājumi spēka attīstīšanas līmeņa noteikšanai. 

3. Ātrums un tā attīstības metodika. Ātrums kā fiziskā īpašība un tā noteicošie faktori. Ātruma 

formas. Ātruma īpašības attīstīšanas uzdevumi. 

4. Ātrums un tā attīstības metodika Ātruma attīstīšanas līdzekļi un metodes. Ātrums attīstīšanas 

metodika. Kontrolvingrinājumi ātruma attīstīšanas līmeņa noteikšanai. 

5. Lokanība un tās attīstības metodika. Lokanība un tās veidi. Lokanības noteicošie faktori. 

Lokanības īpašības attīstīšanas uzdevumi. Lokanības attīstīšanas līdzekļi un metodes. Ātrums un 

tā attīstīšanas metodika. Kontrolvingrinājumi lokanības attīstīšanas līmeņa noteikšanai. 

6. Veiklība un tās attīstības metodika. Veiklība kā fiziskā īpašība un tās noteicošie faktori 

Veiklības īpašības attīstīšanas uzdevumi. Veiklības attīstīšanas līdzekļi. Veiklība un tā 

attīstīšanas metodika. Kontrolvingrinājumi veiklības attīstīšanas līmeņa noteikšanai. 

7. Izturība un tās attīstības metodika. Izturība kā fiziskā īpašība un tās noteicošie faktori Nogurums 

un to veidi. Izturības īpašības attīstīšanas uzdevumi. 

8. Izturība un tās attīstības metodika. Izturības attīstīšanas līdzekļi. Aerobas un anaerobas izturības 

attīstības metodika. Kontrolvingrinājumi izturības attīstīšanas līmeņa noteikšanai. 

Patstāvīgais darbs: 

izstrādāt fizisko vingrinājumu kompleksus fizisko īpašību attīstībai noteiktam skolēna 

vecumam; atlasīt un aprakstīt kontrolvingrinājumus vai testus fizisko īpašību attīstības 

līmeņa noteikšanai. 




107

izstrādāt fizisko vingrinājumu kompleksus spēka attīstībai noteiktam skolēna vecumam; atlasīt 

un aprakstīt kontrolvingrinājumus vai testus spēka attīstības līmeņa noteikšanai. (20%); 

izstrādāt fizisko vingrinājumu kompleksus ātruma attīstībai noteiktam skolēna vecumam; 

atlasīt un aprakstīt kontrolvingrinājumus vai testus ātruma attīstības līmeņa noteikšanai. 

(20%); 

izstrādāt fizisko vingrinājumu kompleksus veiklības attīstībai noteiktam skolēna vecumam; 

atlasīt un aprakstīt kontrolvingrinājumus vai testus veiklības attīstības līmeņa noteikšanai. 

(20%); 

izstrādāt fizisko vingrinājumu kompleksus izturības attīstībai noteiktam skolēna vecumam; 

atlasīt un aprakstīt kontrolvingrinājumus vai testus izturības attīstības līmeņa noteikšanai. 

(20%); 

izstrādāt fizisko vingrinājumu kompleksus lokanības attīstībai noteiktam skolēna vecumam; 

atlasīt un aprakstīt kontrolvingrinājumus vai testus lokanības attīstības līmeņa noteikšanai. 

(20%). 




8. Jansone, R.& Krauksts V. (2005) Sporta izglītības didaktika skolā. Rīga: Izdevniecība RaKa. 










23. Devaljē, F. (2004) Muskulatūras attīstīšana. Spēka vingrinājumi anatomiskā skatījumā. Rīga: 

Zvaigzne ABC. 














35. Trūls, L. (2006) Treniņš visam ķermenim. Rīga: Madris. 




Гринго. 


Гринго. 


40. Ермолаев, Ю.А. (2001) Возрастная физиология. Москва: Спорт Академ Пресс. 





108







ACADEMIA. 


ACADEMIA. 





















Piezīmes: 










Kursa nosaukums Sporta teorija un metodika IV 






Kopējais auditoriju stundu skaits 16 

109








nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. Kursa mērķis ir 



Rezultāti: 



skolas sporta stundas saturu un uzbūvi; 

skolēnu darba organizācija iespējam un īpatnībām sporta stundās. 

sporta stundas pedagoģiskā vērtēšanas saturu un veidiem. 

mācību metodikas īpatnībām daţāda vecuma skolēniem sporta stundās. 




integrēt teorijas un zināšanas no izglītības zinātņu saskares jomām un izmantot tās praktiskajā 

darbībā. 

Kursa saturs: 

Sporta izglītības principi skolā. 

Sporta stunda pazīmes un prasības. 

Sporta stundas saturs un uzbūves galvenās likumsakarības. 

Sporta stundas uzdevumi. 

Sporta stundas tipi. 

Skolēnu darba organizācija stundās. 

Sporta metodikas īpatnības daţāda vecuma skolēniem. 

Sporta stundas pedagoģiskā vērtēšana. 



1. Sporta izglītības principi skolā. Sporta stunda pazīmes un prasības. 

2. Sporta stundas saturs un uzbūves galvenās likumsakarības. 

3. Sporta stundas uzdevumi. Sporta stundas tipi. 

4. Skolēnu darba organizācija stundās. Sporta skolotāju sagatavošanās stundai. 

5. Sporta metodikas īpatnības 1.-4. klases skolēniem. 

6. Sporta metodikas īpatnības 5.-9. klases skolēniem. Sporta metodikas īpatnības vidusskolā. 

7. Sporta stundas pedagoģiskā vērtēšana. Sporta stundas pedagoģiskā analīze. Pulsa frekvences 

līkne. 

8. Sporta stundas pedagoģiskā vērtēšana. Hronometrāţa 

Patstāvīgais darbs: 

- izvirzīt sporta stundai uzdevumus un pakārtotus uzdevumus; 

- aizpildīt hronometrāţas protokolu un veikt iegūto datu analīzi; 

- aprakstīt mācību metodikas īpatnībās daţāda vecuma skolēniem sporta stundās. 

16 

- 

- 

110





patstāvīgo darbu izpilde (80%): 

- izvirzīt sporta stundai uzdevumus un pakārtotus uzdevumus (20%); 

- aizpildīt hronometrāţas protokolu un veikt iegūto datu analīzi(20%); 

- aprakstīt mācību metodikas īpatnībās daţāda vecuma skolēniem sporta stundās (40%). 














Zvaigzne ABC. 














63. Rudzītis, A.& Grāvītis, U. (2008) Rokasgrāmata veiksmīgam trenerim. Rīga: Jumava. 

64. Skolēnu sasniegumu vērtēšana sportā 5.-9. klasē. Metodiskie ieteikumi. (2002) Rīga: Izglītības 

satura un eksaminācijas centrs, LRIZM 





Гринго. 


Гринго. 












111


ACADEMIA. 


ACADEMIA. 



Шдыков, И.А.(2002) Спорт в школе. Футбол. Москва: Тера Спорт. 


















www.izm.gov.lv 

www.visc.gov.lv 

Piezīmes: 










Kursa nosaukums Sporta teorija un metodika V 

Kursa kods SpoZ1013, 

SpoZI007 7KP/DP 






32 

112








nav 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. Kursa mērķis: 



Rezultāti: 


mācību procesa struktūru, plānošanu, organizāciju un vadīšanu saistībā ar izglītības normatīvo 

dokumentu prasībām. 

skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanu sporta stundās. 

skolas fiziskās aktivitāšu, sporta un veselību veicinošo pasākumu skolēnu mācību dienas 

reţīmā saturu un organizācijas īpatnībām. 

fiziskās aktivitāšu, sporta un veselību veicinošo pasākumu saturs un organizēšana ģimenē un 

darba vietās. 

sporta skolu un klubu uzdevumiem, vadības struktūru un mācību procesa satura un 

organizācijas īpatnībām. 


salīdzināt un kritiski izvērtēt daţādas pieejas mācību procesa organizēšana un plānošanā. 

izvēlēties atbilstošas līdzekļus un mācību metodes izvirzītajām mērķim; 




darbībā. 

analizēt un kritiski izvērtēt skolēnu veselības problēmas, noteikt tos cēloņus; 

izstrādāt skolas sporta darba reglamentējošos dokumentus un kritiski izvērtēt to saturu. 

Kursa saturs: 

1. Skolas u skolotāju darbības reglamentējošie dokumenti 

2. Sporta stundu mācību satura plānošanas tehnoloģija. 

3. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana sporta stundās 

4. Veselību veicinošie pasākumi skolēnu mācību dienas reţīmā. 

5. Skolas fiziskās aktivitātes un sporta pasākumi. 

6. Sporta sacensību vai pasākuma nolikums. 

7. Darbs ar skolēniem, kuri iedalīti sagatavošanas grupas un speciālajās medicīniskajās grupās. 

8. Stāja un tās veidošanas metodika. 

9. Ģimenes sports. 

10. Sporta klubi un sporta skolas. 

11. Sports augstskolās. 

12. Sports strādājošiem cilvēkiem. 

13. Sports vedējās un vecākās paaudzes iedzīvotājiem. 



1. Valsts izglītības standarts struktūra un saturs. 

32 

- 

- 

113

2. Mācību programmas priekšmetā „Sports‖ struktūra un saturs. 

3. Skolēnu sasniegumu vērtēšana sportā. Sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni. 

Sasniegumu vērtēšanas kritēriji. Mācību darba uzskaite. 

4. Sporta stundu mācību satura plānošanas tehnoloģija. Sporta stundu mācību satura plānošana. 

Perspektīvā, kārtējā, operatīvā plānošana. Sporta stundas plāns un tematiska kartiņa. Skolas 

audzināšanas plāns 

5. Sporta stundu mācību satura plānošanas tehnoloģija. Vispārizglītojošas skolas sporta stundas 

tematiskais plāns. 

6. Veselību veicinošie pasākumi skolēnu mācību dienas reţīmā. Pirmsmācību vingrošana. Sporta/ 

dinamiskā minūte. Fiziskie vingrinājumi, rotaļas un spēles pagarinātajos starpbrīţos. Sporta 

aktivitātes pagarinātās dienas grupās. 

7. Skolas fiziskās aktivitātes un sporta pasākumi. Veselības un sporta dienas. Skolas sporta 

sacensības. Tūrisma pasākumi. 

8. Sporta sacensību vai pasākuma nolikums un tā izstrādes tehnoloģija. 

9. Darbs ar skolēniem, kuri iedalīti sagatavošanas grupas un speciālajās medicīniskajās grupās. 

10. Stāja un tās veidošanas metodika. Stājas skaidrojums. Stājas veidi. Stājas ietekmējošie faktori. 

Racionālas stājas veidošanas metodika. 

11. Ģimenes sports. Rīta rosme. Individuālās sporta nodarbības. Aktīva atpūta brīvā dabā. Ģimenes 

pārgājieni. Ģimenes sacensības. Norūdīšanas procedūras. 

12. Sporta klubi un sporta skolas. Sporta kluba un sporta skolas principi un uzdevumi. Prasības grupu 

veidošanai. Sporta klubu un sporta skolu struktūra. Sporta kluba un sporta skolas dokumentācija. 

13. Sports augstskolās. Sporta mērķis un izdevumi augstskolās. Studentu sporta metodiskie pamati. 

Studentu sporta nodarbību organizācijas formas. 

14. Sports strādājošiem cilvēkiem. Strādājošiem cilvēkiem sporta nozīme un uzdevumi. Sporta 

nodarbību formas un metodika darba vietās. 

15. Sports strādājošiem cilvēkiem. Patstāvīgo sporta nodarbību metodika. Ķermeņa masas regulēšanas 

metodika sporta nodarbībās. Veselības un fiziskās sagatavotības kontrole. 

16. Sports vedējās un vecākās paaudzes iedzīvotājiem. Novecošana un sporta uzdevumi vedējā un 

vecākā paaudzes iedzīvotājiem. Sporta nodarbību organizācijas un metodikas īpatnības vedējās un 

vecākās paaudzes iedzīvotājiem . 






- izstrādāt tematisko plānu priekšmetā „Sports‖ (30%); 

- izstrādāt un aprakstīt veselību veicinošo vingrošanas kompleksu un piecas dinamiskās minūtes 

daţādām pēc satura mācību priekšmetiem (10%); 

- izrādāt skolas sporta sacensību nolikuma (15%); 

o mutiskais eksāmens kursa noslēgumā (35%) 













80. Aberberga - Augškalne, L. (2008) Fizioloģija rehabilitoloģiem un veselības sporta speciālistiem. 

Rīga: „Medicīnas apgāds‖. 

114

81. Am I Teatcher Well? Self- evaluation Strategies for Effective Teachers, 2001 

82. Brookfield, S.D., Preskill, S. (1999) Discussion as a Way of Teaching. Tools Techniques for 

Democratic Classroom. 

83. Chris, Kyriacou. (1997) Effective Teaching in Schools. Theory and Practice. 

84. Delavjē, F. (2003) Vingrinājumi sievietēm. Rīga: Zvaigzne ABC. 


Zvaigzne ABC. 









93. Kurzemniece, L. (2005) Skolēnu patstāvīgais darbs sportā. Rīga: Zvaigzne ABC. 






98. Rudzītis, A.& Grāvītis, U. (2008) Rokasgrāmata veiksmīgam trenerim. Rīga: Jumava. 

99. Skolēnu sasniegumu vērtēšana sportā 5.-9. klasē. Metodiskie ieteikumi. (2002) Rīga: Izglītības 

satura un eksaminācijas centrs, LRIZM 





Гринго. 


Гринго. 


105. Геллер, Е. М. (1985) Игры на переменах для школьников 4 -6 классов. Москва: Физкультура 

и спорт. 


107. Каралашвили, Е.А. (2002) Физкультурная минутка. Динамические упражнения для детей 6- 

10 лет. Москва: ТЦ Сфера 









113. Пензулаева, Л. (2002) Оздоровительная гимнастика для детей дошкольного возраста (3-7 

лет). Москва: Владос 



ACADEMIA. 


ACADEMIA. 







115

















Piezīmes: 













Zinātnes apakšnozare Sporta pedagoģija 





Semināru un praktisko stundu skaits 



Kursa izstradatajs (-i) 

Mag. sporta paed., lektore Irina Kazakeviča, 

Mag .paed., lektors Sergejs Čapulis 


116 

Vingrošanas un tās mācīšanas 

metodika (I) 

32 

- 

32 

- 

-

Nav. 


Kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. 

Kursa mērķis: sniegt studentiem teorētiskās un praktiskās zināšanas par vingrošanas mācīšanas metodiku 

daţāda vecuma skolēniem. 

Rezultāti: 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti apgūs un pratīs demonstrēt: 

zināšanas un izpratni par vingrošanas raksturojumu, saturu, vietu un lomu sporta izglītībā; sabiedriski 

nozīmīgākajiem sporta noteikumiem Latvijā, Eiropā un pasaulē; 

zināšanas un izpratni par higiēnas nozīmi un drošības noteikumiem, organizējot sporta stundas skolā; 

zināšanas par vingrošanas terminoloģiju, klasifikāciju un vingrojuma apraksta formu; 

zināšanas par vispārattīstošo vingrojumu kompleksu organizēšanas un vadīšanas metodiku; 

spēju precīzi izpildīt ierindas mācības un vispārattīstošos vingrojumus; 

spēju veikt darbu gan patstāvīgi, gan kolektīvi; 

Kursa saturs: 

Ievads vingrošanā. Vingrošanas raksturojums. Vingrošanas klasifikācija. Drošības noteikumi. 

Vingrošanas terminoloģija. Vingrošanas terminoloģijas nozīme. Vingrošana terminoloģijas pamati, 

principi un galvenie termini. 

Ierindas mācības vingrojumi. Ierindas vingrojumu raksturojums. Vispārējie noteikumi. Ierindas 

mācības pamatjēdzieni. 

Vispārattīstošie vingrojumi (VAV). Vispārattīstošo vingrojumu uzdevumi, klasifikācija un to vieta 

skolu sporta stundās. 


Kursa struktūra: semināri un praktiskie darbi - 32 st. 

Semināru/praktisko darbu/ tēmas: 

1. Vingrošana Ievads. Vingrošanas raksturojums. Vingrošanas klasifikācija. Drošības noteikumi. 

2. Vingrošanas terminoloģija. Vingrošanas terminoloģijas nozīme. Vingrošana terminoloģijas 

pamati, principi un galvenie termini. 

3. Ierindas mācības vingrojumi. Ierindas vingrojumu raksturojums. Vispārējie noteikumi. Ierindas 

mācības pamatjēdzieni. 

4. Ierindas paņēmieni. Ierinda, fronte, robeţas un zāles punkti un tt.. 

5. Stāšanas un pārkārtošanas. Ierindas vingrojumi uz vietas. 

6. Stāšanas un pārkārtošanas. Ierindas vingrojumi kustībā. 

7. Rētošanas un slēgšanas. 

8. Pārvietošanas veidi. Figurāla soļošanas veidi. Daţādu ģeometrisko figūru veidošana 

9. Vispārattīstošie vingrojumi (VAV). Vispārattīstošo vingrojumi uzdevumi, klasifikācija. un to 

vieta skolu sporta stundās. 

10. Vingrojumu pierakstīšanas forma un noteikumi. 

11. Vispārattīstošo kompleksu sastādīšanas noteikumi. 

12. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksu organizēšanas un vadīšanas metodika. Vispārattīstošo 

vingrojumu kompleksu vadīšanas veidi. 

13. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksu vadīšanas ar dalīto metode. 

14. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksu vadīšanas sēriju metode. 

15. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksu vadīšanas ar plūsmas metode. 

16. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksu vadīšanas rindās un kolonnās. 

117


Studiju kursa apguves pārbaudes forma – diferencētā ieskaite. Prasības studiju kursa apguvei: 

Regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās (20%); 

Sekmīgi nokārtoti visi praktiskie un rakstiskie darbi semestra gaitā (70%); 

Sekmīgi nokārtota mutiska ieskaite semestra noslēgumā (10%). 


1. Ābele A. (2009). Sporta psiholoģijas pamati. - Rīga: RaKa. 

2. Āboltiņa M. (1998). Kustību anatomija 2. daļa. – Rīga: LSPA. 

3. Auziņa I., Saulīte-Zandere I. (2001). Lielā fitnesa grāmata. Rīga.: Jumava. 

4. Brēmanis E. (1999). Fiziskā audzināšana un medicīna. Rīga.: Zvaigzne. 

5. Forands I., Goļagina A., Jaruţnijs N., Popovs E.,.Strēlis K, Švinks U.,.Tanne O. 

(1988). Vingrošana skolā. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta studentiem. 

Rīga. ―Zvaigzne‖. 

6. Jansone R. (1998). Fiziskās audzināšanas metodika skolā. (Skolas sports) Rīga. Jankovskis G., 

Beldova I., Līviņa B., Strēlis K., Čuriškis A. (2009). Skelets kustībā un veselība. – Rīga: LU 

Akadēmiskais apgāds, 120 lpp. 

7. Kaziniece V. (2001). Vairāk nekā 1000 vingrinājumi 365 dienām. Rīga.: Gulbis. Konrads A. 

(2000). Spēka attīstīšana.- Rīga: LSPA. 

8. Kobzevs G. (2005). Akrobātika ABC. Rīga: LSPA. 

9. Krauksts V. (2003). Atļautais un aizliegtais sportā. - Rīga: RaKa. 

10. Krauksts V. (2006). Integrētā treniņu teorija- Rīga: Drukātava. 

11. Krauksts V. (2007). Nogurums un atjaunošanās. - Rīga: Drukātava. 

12. Krauksts V. (2006). Muskuļu trenēšanas bioloģiskie pamati. - Rīga: Drukātava. 

13. Krauksts V. (2006). Fiziska sagatavotība. Kā to iegūt?- Rīga: Drukātava. 

14. Krauksts V. (2006). Bērnu un pusaudţu fiziskās aktivitātes un sports.- Rīga: Drukātava. 

15. Krauksts V. (2006). Treniņu teorijas pamati (bērni un pusaudţi).- Rīga: Drukātava. 

16. Kurzemniece L. (1999). Personības Attīstība sporta stundās. Metodiskie ieteikumi. – Rīga: 

„Izglītības soļi‖. 

17. Orehovs V. (2009). Netradicionālu vingrinājumu pielietoja iespējas sporta stundu efektivitātes 

celšanā sākumskolā. –Rīga. 

18. Švinka U. red. (1998). Vingrošana skolā. – R.: Zvaigzne. 

19. Švinks U. (1993). Vingrošana skolā I, II, III daļā (tulk. no angļ.val.) –Rīga, LSPA. 

20. Tanne O. (1990). Vingrošanas lekcijas. – Rīga, LVFKI. 

21. Tanne O, Jaruţnijs N.. (2000). Ceļvedis vingrošanas teorijā un metodikā. Rīga. 

22. Trenera rokasgrāmata. (2003). Galv. Redaktors N. Grasis. –Rīga: Jumava. 

23. Trenera rokasgrāmata, (2004). –Rīga: Jumava. 

24. Sports. Pamatizglītības standarts. Izglītības satura un eksaminācijas centrs. 2008.g. 

25. Sports. Mācību priekšmeta standarts 1. – 9. klasei. 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1027 

26. Sports. Vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmeta standarts 1. – 9. klasei. 2007. gada 7. 

augusta noteikumiem Nr. 544 

27. Werner, Peter H. (2004). Teaching children gymnastics. – 2 nd ed. Human Kinetics. 

28. Debby M., Davis B., Lopez R. (2002). Teaching FUNdamental Gymnastics Skills. Human 

Kinetics. 

29. Debby M., Davis B., Lopez R. (1960). Gymnastics – Study and teaching. Human Kinetics. 1960 

30. Code of point‘s rhythmic gymnastics. Technical Committee Rhythmic Gymnastics. FIG, 2001. 103 

p. 


p. 

32. Кобзев Г. (2007). Азы акробатики. Рига. ЛСПА. 

33. Дерлятка М., Игнатовский М.И., Лашковский В.В. (и др.) (2009).Биомеханика и коррекция 

дисфункций стоп.: монография/; под науч. ред. А.И. Свиридѐнка, В.В. Лашковского. – 

Гродно: ГрГУ, 2009. 

34. Гавердовский Ю.К. (2007). Обучение гимнастическим упражнениям. Биомеханика. 

Методология. Дидактика. Москва: «Физкультура и спорт», 912 

35. Журавин М.Л. , Загрядская О.В, Казакевич Н.В. и др. (2002).Гимнастика: Учеб. Для студ. 

Высш. Пед.учеб. заведений /; Под ред. М.Л. Журавина, Н.К. Меньшикова.- 2-е изд., стер.- 

М.: Издательский центр «Академия»,.- 448 с. 

118

36. Гусак Ш.З. (1989). Групповые акробатические упражнения. – М.: Физкультура и спорт. 

37. Васильева Л.Ф., (1995). Визуальная диагностика нарушений статики и динамики опорнодвигательного 

аппарата человека. Иваново: МИК. 

38. Захаров Е., Карасев А., Сафонов А. (1994). Энциклопедия физической подготовки. Москва. 

39. Матвеев А.П., (2003). Физическая культура 5—11 классы. Москва. 

40. Менхин Ю.В., Менхин А.В. (2002). Оздоровительная гимнастика: теория и методика. 

Ростов. 

41. Петров П.К. (2000). Методика преподавания гимнастики в школе. Москва. 

Гуманитарный издательский центр « ВЛАДОС». 


1. Grants J. (1997). Fiziskā audzināšana, sports un veselība. – Rīga: „Mācību grāmata‖. 

2. Kurzemniece L., Ragainis A., Rītiņš. (1993).Sporta ABC 3. -5. klasei. –Rīga: „Zvaigzne‖, 

-112 lpp. 

3. Kurzemnieces L. red. (1996). Fiziskā audzināšana. Metodiskie ieteikumi sākumskolai./ Rīga, -68 

lpp . 

4. Jaruţnijs N., Švinks U. (1970).Ritmiskā vingrošana. – R. : Avots. 

5. Grinfelde A., Kurzemniece L. red. (1994). Netradicionālie vingrinājumi, spēles un rotaļas. 

Metodiskais līdzeklis./ Rīga: „Mācību grāmata‖. 

6. Kalniņa N., (1995). Pamatskolas bērnu psiholoģiskās īpatnības, -R. – 13. lpp. 

7. Kalniņa N., (1994).Sākumskolas bērnu psiholoģiskās īpatnības. Palīglīdzeklis LSPA I kursa 

studentiem, -R.: LSPA, - 15. lpp. 

8. Platpers A. Karla Orfa (2004). muzikālās audzināšanas sistēma. – R,: RaKa, Skolotājs 2(44). – 6 

lpp. 

9. Švinks U. (2004).Vingrošanas vārdnīca. Latviešu - angļu - krievu. LSPA. Rīga. 

10. Švinks U. (2004). Vingrošanas vārdnīca. Angļu - latviešu - krievu. LSPA. Rīga. 

11. Švinks U. (1998).Valoda sportā. Rīga. 

12. Švinks U. (1997).Vispārattīstošie vingrojumi sporta stundā. Rīga. 

13. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. (2000). R.: Zvaigzne ABC. 

14. Викулов А.Д., Бутин И. М. (1996). Развитие физических способностей детей. – Ярославль: 

«Гринго», - 176 с. 

15. Логинова М. И. (1998). Развивающие игры: быстрее, выще, сильнее. Санкт – Петербург: 

«Дельта», - 208 с. 

Periodika un citi informācijas avoti: 

1. Ţurnāls «Sports» 

2. Ţurnāls «Pirmsskolas izglītība» 

3. Ţurnāls «Skolotājs2 

4. Laikraksts «Izglītība un kultūra» 

5. Журнал «Теория и практика физической культуры» 

6. Журнал «Гимнастика» 

7. Книжная серия "ФиС: Золотая Библиотека Здоровья" 

8. Журнал «Физкультура и Спорт» 

9. Journal «American Gymnastics» 

Piezīmes: 

- 




Gymnastics and methods instruction. 


119

The course is intended for students of bachelor study programmer ‘‘Sport teacher‘‘. Means and methods of 

gymnastics in system of education of the basic school. 








32 








Vingrošanas un tās mācīšanas metodika (II) 


Nav 



Kursa mērķis: sniegt studentiem teorētiskās un praktiskās zināšanas par vingrošanas mācīšanas 

metodiku daţāda vecuma skolēniem. 

Rezultāti: 


zināšanas un izpratni par VAV ar priekšmetiem organizēšanas un vadīšanas metodiku. 

spēju organizēt un vadīt sporta stundas ievaddaļu skolā; 


spēju pieņemt lēmumus un izrādīt iniciatīvu; 

Kursa saturs: 

Vispārattīstošo vingrojumu terminoloģija, organizēšanas un vadīšanas metodika, konspekta 

sastādīšana; 

Vispārattīstošie vingrojumi ar priekšmetiem; 

Vingrošanas stundas ievada-sagatavotājas daļas viela un vadīšanas metodika; 

Stundas ievada-sagatavotāj daļa līdzekļi. Vispārējie noteikumi; 

Kursa plāns: 



1. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksi ar priekšmetiem uz vietas. VAV terminoloģija, 

organizēšanas un vadīšanas metodika. konspekta sastādīšana. 

2. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksi ar partneri un tas terminoloģija, organizēšanas un vadīšanas 

metodika, konspekta sastādīšana. 

3. VAV ar bumbām (tenisa bumba, vingrošanas bumba, pildbumba un c.t.). Kompleksa vadīšanas 

- 

32 

- 

- 

120

metodika. 

4. VAV ar hantelēm (ar vienu hantele). Kompleksa vadīšanas metodika. 

5. VAV ar vingrošanas nūjām (ar smagu nūju). Kompleksa vadīšanas metodika. 

6. VAV ar lecamauklas (īsa lecamaukla, gara lecamaukla). Kompleksa vadīšanas metodika. 

7. VAV ar apļiem. Kompleksa vadīšanas metodika. 

8. VAV ar, uz, pie rīkiem (vingrošanas sols, vingrošanas siena) 

9. VAV ar netradicionālam priekšmetiem (porolona bumbiņas, švammes, smilšu maisiņiem, 

lidojošajiem šķīvīšiem, avīzēm, baloniem un c.t) 

10. VAV ar dabas priekšmetiem (kokus, čiekurus, kastaņus, koku lapas un c.t.) 

11. Vispārattīstošo vingrojumu kompleksi ar priekšmetiem kustiba. VAV terminoloģija, organizēšanas 

un vadīšanas metodika. konspekta sastādīšana. 

12. Vingrošanas stundas ievada-sagatavotājas daļas viela un vadīšanas metodika. Vispārējie 

noteikumi. Stundas ievada-sagatavotā daļa līdzekļi 

13. Pārvietošanās veidi un to savienojumi, soļošana, skriešana, palēcieni un to variācijas, deju soļi, to 

kombinācijas un savienojumi ar citām kustībām, ritmikas uzdevumi, rotaļas. 

14. Uzdevuma tipa vingrojumi. Metodiskie norādījumi. 

15. Uzmanības vingrojumi. Metodiskie norādījumi. 

16. Konspekta sastādīšanas noteikumi. Apraksta prasības ievada - sagatavotāja daļa 












46. Forands I., Goļagina A., Jaruţnijs N., Popovs E.,.Strēlis K, Švinks U.,.Tanne 

O. (1988). Vingrošana skolā. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta 

studentiem. Rīga. ―Zvaigzne‖. 

























66. Sports. Mācību priekšmeta standarts 1. – 9. klasei. 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 

121

1027 





Kinetics. 

70. Debby M., Davis B., Lopez R. (1960). Gymnastics – Study and teaching. Human Kinetics. 

1960 

71. Code of point‘s rhythmic gymnastics. Technical Committee Rhythmic Gymnastics. FIG, 

2001. 103 p. 


2008. 134 p. 


74. Дерлятка М., Игнатовский М.И., Лашковский В.В. (и др.) (2009).Биомеханика и 

коррекция дисфункций стоп.: монография/; под науч. ред. А.И. Свиридѐнка, В.В. 

Лашковского. – Гродно: ГрГУ, 2009. 



76. Журавин М.Л. , Загрядская О.В, Казакевич Н.В. и др. (2002).Гимнастика: Учеб. Для 

студ. Высш. Пед.учеб. заведений /; Под ред. М.Л. Журавина, Н.К. Меньшикова.- 2-е 

изд., стер.- М.: Издательский центр «Академия»,.- 448 с. 


78. Васильева Л.Ф., (1995). Визуальная диагностика нарушений статики и динамики 

опорно-двигательного аппарата человека. Иваново: МИК. 

79. Захаров Е., Карасев А., Сафонов А. (1994). Энциклопедия физической подготовки. 

Москва. 



Ростов. 

82. Петров П.К. (2000). Методика преподавания гимнастики в школе. 

Москва. Гуманитарный издательский центр « ВЛАДОС». 




-112 lpp. 

18. Kurzemnieces L. red. (1996). Fiziskā audzināšana. Metodiskie ieteikumi sākumskolai./ Rīga, - 

68 lpp . 







23. Platpers A. Karla Orfa (2004). muzikālās audzināšanas sistēma. – R,: RaKa, Skolotājs 2(44). 

– 6 lpp. 






29. Викулов А.Д., Бутин И. М. (1996). Развитие физических способностей детей. – 

Ярославль: «Гринго», - 176 с. 


«Дельта», - 208 с. 

122











Piezīmes: 

- 






The course is intended for students of bachelor study programmer ‘‘Sport teacher‘‘. Means and 

methods of gymnastics in system of education of the basic school. 














Mag. paed., lektors Sergejs Čapulis 


Nav. 


123 

Vingrošanas un tās mācīšanas metodika 

(III) 

32 

- 

32 

- 

-




Rezultāti: 


zināšanas un izpratni par vingrošanas elementu mācīšanas metodēm, principiem, noteikumiem; 

zināšanas un izpratni par drošības noteikumiem (palīdzība, aizsardzība), organizējot vingrošanas stundas 

skolā; 

zināšanas par lietišķu, akrobātisku vingrojumu mācīšanas metodiku, principiem, tehnikas izpildījumā 

analizi, noteikumiem; 

spēju precīzi izpildīt lietišķus un akrobātiskus vingrojumus, savienojot tos kombinācijās; 

spēju veicināt pašpilnveidi, attīstot tikumiskas domāšanas un rīcības prasmes, mācoties atbildīgi rīkoties 

ikdienas situācijās; 

Kursa saturs: 

Vingrošanas vingrojumu mācīšanas metodikas, principi, noteikumi. 

Drošības noteikumiem (palīdzība, aizsardzība), organizējot vingrošanas stundas skolā; 

Vingrojumu nodrošināšana. Kustību iemaņas priekšstata radīšanas etaps. Kustību mācīšanas etaps. 

Kustību iemaņas pilnveidošanas un nostiprināšanas etaps. 

Lietišķie vingrojumi. Lietišķo vingrojumu raksturojums. Vispārējie noteikumi. Lietišķie vingrojumi – 

līdzekļi, tehnikas analīze, mācīšanas metodika. 

Akrobātiskie vingrojumi: raksturojums un klasifikācija, īsa tehnikas analīze, mācīšanas metodika. 




1. Vingrošanas vingrojumu mācīšanas metodikas, principi, noteikumi. 

2. Lietišķie vingrojumi. Lietišķie vingrojumu raksturojums. Vispārējie noteikumi. Lietišķie vingrojumi 

- līdzekli, tehnikas analīze, mācīšanas metodika. 

3. Soļošana un skriešana. Rāpšanās. Rāpšanās pa vingrošanas sienu, pa horizontālu vai slīpu virvi, pa 

vertikālu virvi. Iesiešanās veidi 

4. Lēkšana. Tālumā, augstumā, no paaugstinājuma (dziļumā). Lēcieni aplī. Smaguma celšana un 

pārnešana. Divi nes vienu. Viens nes vienu. 

5. Šķēršļu joslas. 

6. Akrobātiskie vingrojumi raksturojums un klasifikācija, īsa tehnikas analīze, mācīšanas metodika 

7. Drošības noteikumiem (palīdzība, aizsardzība), organizējot vingrošanas stundas skolā. Kritienu veidi. 

8. Akrobātiskie pārvēleni - tehnikas analīze, mācīšanas metodika, palīdzība. 

9. Akrobātika. Kūleņi uz priekšu. Kūleņi atpakaļ - tehnikas analīze, mācīšanas metodika palīdzība 

10. Akrobātika. Stājas uz skausta, uz galvas un rokam, uz rokam - tehnikas analīze, mācīšanas metodika, 

palīdzība 

11. Akrobātika. Tiltiņi un špagati - tehnikas analīze, mācīšanas metodika, palīdzība 

12. Akrobātika. Pārmetini sānis, uz priekšu, atpakaļ - tehnikas analīze, mācīšanas metodika, palīdzība 

13. Vingrojumu nodrošināšana. Kustību iemaņas priekšstata radīšanas etaps. Kustību mācīšanas etaps. 

Kustību iemaņas pilnveidošanas un nostiprināšanas etaps. 

14. Grupu vingrojumi daţādas piramīdas - tehnikas analīze, mācīšanas metodika 



124












87. Forands I., Goļagina A., Jaruţnijs N., Popovs E.,.Strēlis K, Švinks U.,.Tanne 

O. (1988). Vingrošana skolā. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta 

studentiem. Rīga. ―Zvaigzne‖. 

88. Jansone R. (1998). Fiziskās audzināšanas metodika skolā. (Skolas sports) Rīga. Jankovskis 

G., Beldova I., Līviņa B., Strēlis K., Čuriškis A. (2009). Skelets kustībā un veselība. – Rīga: 

LU Akadēmiskais apgāds, 120 lpp. 













99. Orehovs V. (2009). Netradicionālu vingrinājumu pielietoja iespējas sporta stundu 

efektivitātes celšanā sākumskolā. –Rīga. 









1027 





Kinetics. 


1960 


2001. 103 p. 


2008. 134 p. 




125











Москва. 



Ростов. 

123. Петров П.К. (2000). Методика преподавания гимнастики в школе. 

Москва. Гуманитарный издательский центр « ВЛАДОС». 

124. 




-112 lpp. 


68 lpp . 







38. Platpers A. Karla Orfa (2004). muzikālās audzināšanas sistēma. – R,: RaKa, Skolotājs 2(44). – 

6 lpp. 









«Дельта», - 208 с. 











Piezīmes: 

- 

126






The course is intended for students of bachelor study programmer ‘‘Sport teacher‘‘. Means and methods of 

gymnastics in system of education of the basic school. 








16 








Vingrošanas un tās mācīšanas metodika (IV) 


Nav 


Rezultāti: 


spēju organizēt un vadīt sporta stundas galveno daļu; 

spēju organizēt un vadīt vingrošanas sacensības skolā; 

prasmes produktīvi savienot mācību veidus, metodes un līdzekļus, organizējot mācību procesu. 

prasmes analizēt un izvērtēt vingrošanas mācību saturu sporta izglītības programmās un izglītības 

standarta īstenošanas iespējas sporta stundās; 

Kursa saturs: 

Atbalsta lēcieni. Atbalsta lēcienu tehnikas pamati: lēcienu fāzes, mācīšanas secība, sagatavotāj 

vingrojumi un raksturīgākās kļūdas. 

Līdzsvara vingrojumi. Līdzsvara vingrinājumu raksturojums un klasifikācija, īsa tehnikas analīze, 

mācīšanas metodika. Vispārējie noteikumi, vingrojot uz līdzsvara baļķa. 

Vingrojumi uz rīkiem. Terminoloģija vingrojumiem uz rīkiem. 

Vingrošanas sacensības skolā. Vingrošanas sacensību organizēšana un vadīšana. 

- 

16 

- 

- 

127

Kursa plāns: 




1. Atbalsta lēcieni. Atbalsta lēcienu tehnikas pamati: lēcienu fāzes, mācīšanas secība, 

sagatavotājvingrojumi un raksturīgākās kļūdas. 

2. Līdzsvara vingrinājumi. Līdzsvara vingrinājumu raksturojums un klasifikācija, īsa tehnikas 

analīze, mācīšanas metodika. Vispārējie noteikumi, vingrojot uz līdzsvara baļķa. 

3. Vingrojumi uz rīkiem. Terminoloģija vingrojumiem uz rīkiem. Tvērienu veidi. 

4. Statisko stāvokļu un spēka vingrojumu raksturojums un klasifikācija. 

5. Vienkāršie un jauktie kārieni un balsti. 

6. Vēziena vingrojumu raksturojums un klasifikācija. 

7. Kombinācijas sastādīšanas noteikumi. 

8. Vingrošanas sacensību organizēšana un vadīšana skolā. Sacensību veidi un programma. Sacensību 

tiesāšana. Sporta svētku organizēšana un vadīšana. 












129. Forands I., Goļagina A., Jaruţnijs N., Popovs E.,.Strēlis K, Švinks U.,.Tanne O. (1988). 

Vingrošana skolā. Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūta studentiem. Rīga. ―Zvaigzne‖. 










136. Krauksts V. (2006). Muskuļu trenēšanas bioloģiskie pamati.- Rīga: Drukātava. 
















1027 




128


Kinetics. 


1960 


2001. 103 p. 


2008. 134 p. 














Москва. 



Ростов. 

165. Петров П.К. (2000). Методика преподавания гимнастики в школе. Москва. 

Гуманитарный издательский центр « ВЛАДОС». 




-112 lpp. 


68 lpp . 







53. Platpers A. Karla Orfa (2004). muzikālās audzināšanas sistēma. – R,: RaKa, Skolotājs 2(44). 

– 6 lpp. 









«Дельта», - 208 с. 





129







Piezīmes: 

- 






The course is intended for students of bachelor study programmer ‘‘Sport teacher‘‘. Means and 

methods of gymnastics in system of education of the basic school. 





130 

Vingrošanas un tās mācīšanas 

metodika (V) 












Nav. 





Rezultāti: 

16 

- 

16 

- 

-


prasmes kritiski analizēt, sintezēt un izvērtēt sporta stundas organizāciju un vadīšanu; prognozēt, plānot 

un izvērtēt pedagogu audzināšanas darbību; 

izglītības standarta īstenošanas iespējas vingrošanas sporta stundās 

spēju sekmēt harmonisku skolēnu fizisko un garīgo attīstību; veicināt interesi par sportu, pozitīvu un 

aktīvu attieksmi pret nozīmīgiem notikumiem Latvijā, Eiropā un pasaulē. 

apgūt un pilnveidot patstāvīga darba un sadarbības prasmes 

spēju izmantot sporta zināšanas skolēnu pētniecisko darbu vadīšanā un organizēšanā. 

Kursa saturs: 

1. Vingrošanas stundas raksturojums. Stunda – vingrošanas nodarbību pamata forma. Stundas uzbūve. 

2. Vingrošanas plānošana sporta stundā. Vingrošanas darba plānošana un uzskaite. Plānošanas 

dokumenti. Darba uzskates veidi. Vingrošanas stundas konspekta sastādīšanas noteikumi. Apraksta 

prasības. Ievada - sagatavotāja daļa, galvenā daļa, nobeiguma daļa. 

3. Stundas vadīšana. Metodiskie norādījumi vadot stundas daţādu vecumu skolēniem un daţādu 

skolēnu sagatavotības līmeņiem; 




1. Vingrošanas stundas raksturojums. Stunda – vingrošanas nodarbību pamata forma. Stundas uzbūve. 

2. Metodiskie norādījumi stundu vadīšanai: ievada - sagatavotāja daļa, galvenā daļa un nobeiguma 

daļa. 

3. Vingrošanas plānošana sporta stundā. Vingrošanas darba plānošana un uzskaite. Plānošanas 

dokumenti. Darba uzskates veidi. 

4. Vingrošanas stundas konspekta sastādīšanas noteikumi. Apraksta prasības. 

5. Stundas vadīšana. Metodiskie norādījumi vadot stundas daţādu vecumu skolēniem un daţādu 

skolēnu sagatavotības līmeņiem; 

6. Vingrošanas raksturojums 1. - 4. klases skolēniem. 

7. Vingrošanas raksturojums 5. - 9. klases skolēniem 

8. Vingrošanas raksturojums 10.- 12. klases skolēniem. 












170. Forands I., Goļagina A., Jaruţnijs N., Popovs E.,.Strēlis K, Švinks U.,.Tanne O. (1988). 


131

























190. Sports. Mācību priekšmeta standarts 1. – 9. klasei. 2006. gada 19. decembra noteikumiem Nr. 1027 





Kinetics. 

194. Debby M., Davis B., Lopez R. (1960). Gymnastics – Study and teaching. Human Kinetics. 1960 


p. 


p. 


198. Дерлятка М., Игнатовский М.И., Лашковский В.В. (и др.) (2009).Биомеханика и коррекция 

дисфункций стоп.: монография/; под науч. ред. А.И. Свиридѐнка, В.В. Лашковского. – 

Гродно: ГрГУ, 2009. 



200. Журавин М.Л. , Загрядская О.В, Казакевич Н.В. и др. (2002).Гимнастика: Учеб. Для студ. 

Высш. Пед.учеб. заведений /; Под ред. М.Л. Журавина, Н.К. Меньшикова.- 2-е изд., стер.- 

М.: Издательский центр «Академия»,.- 448 с. 


202. Васильева Л.Ф., (1995). Визуальная диагностика нарушений статики и динамики опорнодвигательного 

аппарата человека. Иваново: МИК. 

203. Захаров Е., Карасев А., Сафонов А. (1994). Энциклопедия физической подготовки. Москва. 



Ростов. 

206. Петров П.К. (2000). Методика преподавания гимнастики в школе. Москва. Гуманитарный 

издательский центр « ВЛАДОС». 




-112 lpp. 

63. Kurzemnieces L. red. (1996). Fiziskā audzināšana. Metodiskie ieteikumi sākumskolai./ Rīga, 

132

-68 lpp . 







68. Platpers A. Karla Orfa (2004). muzikālās audzināšanas sistēma. – R,: RaKa, Skolotājs 

2(44). – 6 lpp. 








75. Логинова М. И. (1998). Развивающие игры: быстрее, выще, сильнее. Санкт – 

Петербург: «Дельта», - 208 с. 











Piezīmes: 



Bakalaura studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ B daļa 




The course is intended for students of bachelor study programmer ‘‘Sport teacher‘‘. Means and methods 

of gymnastics in system of education of the basic school. 

Kursa nosaukums Aerobika un tās mācīšanas metodika 

Kursa kods SpoZP001 






133








nav 


Studiju kurss paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. 

Kursa mērķis: sniegt studentiem teorētiskās un praktiskās zināšanas par aerobikas veidu, mācīšanas 

metodiku, stundas organizāciju daţādu vecumu skolēniem un daţādu skolēnu sagatavotības līmeņiem. 

Efektīvi izmantot savas zināšanas un prasmes skolēnu veselības nostiprināšanā, uzlabošanā. 

Rezultāti: 


zināšanas un izpratni par aerobiku, mācību mērķiem, uzdevumiem un saturu; aerobikas veidu; 

zināšanas par aerobikas terminoloģiju, vingrojuma apraksta formu, vizuālām un mutiskām 

komandām, ţestiem-simboliem, mūzikas pavadījumu; 

spēju sniegt nepieciešamās zināšanas par cilvēka veselību, fizisko sagatavotību, kustību 

analīzi un organisma adaptācijas reakcijām fizisko slodţu ietekmē; 

zināšanas par aerobikas nodarbības organizāciju daţāda vecuma skolēniem un daţādu skolēnu 

sagatavotības līmeņiem, aerobiku vidēja gadagājuma cilvēkiem, aerobiku sievietēm un 

vīriešiem; 

spēju izmantot prasmi radošu iztēle un nestandarta domāšanu; patstāvīgi strukturēt savu 

mācīšanos, vadīt savu tālāko izglītību un profesionālo pilnveidi; 


Kursa saturs: 

Fitnesa filozofija. Aerobikas raksturojums. Aerobikas veidu vēsture, īpatnības un nozīme. 

Mācību mērķi, uzdevumi, saturs. Veselības treniņu teorija. Fizioloģiskais un psiholoģiskais 

aerobikas raksturojums. Ārstnieciskā un pedagoģiskā kontrole. 

Aerobikas stundas plānošana un organizācija. Aerobikas terminoloģijas galvenās prasības. 

Vizuālas un mutiskas komandas, ţesti-simboli. Mūzikas pavadījums. 

Aerobikas ārpusstundas nodarbības. Sacensību, festivālu un paraugdemonstrējumu 

organizēšana. Aerobika daţādos sporta veidos kā iesildīšanās, kā treniņš daţādu fizisko 

īpašību attīstīšanai un rehabilitācija. Aerobika vidēja gadagājuma cilvēkiem, aerobika 

sievietēm un vīriešiem. 

Kursa plāns: 



1. Fitnesa filozofija. Aerobikas raksturojums. Aerobikas veidu vēsture, īpatnības un nozīme. 

Mācību mērķi, uzdevumi, saturs. Veselības treniņu teorija. Fizioloģiskais un psiholoģiskais 

aerobikas raksturojums. Ārstnieciskā un pedagoģiskā kontrole. 

2. Aerobikas stundas plānošana un organizācija. Aerobikas nodarbības struktūrā. Ievada – 

sagatavotai daļai, galvenais daļai, nobeiguma daļai. Aerobikas terminoloģijas galvenās 

prasības. Vizuālas un mutiskas komandas, ţesti-simboli. Mūzikas pavadījums. 

3. Aerobikas kustības pamati. Horeogrāfijas metodi. Bloku (struktūras) metodes. Fristajls 

- 

32 

- 

- 

134

(brīvais) metodes. Kustību bāzē un tehnika izpildījuma. Speciālie soļošanas un skriešanas 

veidi. Lēcieni un palēcieni. Aerobas un anaerobas vingrojumi. 

4. Stiepšanas vingrinājumi (strečings). Stiepšanas funkcionāla iedarbība. Stiepšanas veidi un 

tehnika izpildījuma. 

5. Spēka vingrinājumi. Statistiskie un dinamiskie vingrinājumi. Tehnika izpildījuma un 

mācīšanas metodika. Elpošanas vingrinājumi. 

6. Aerobikas raksturojums daţāda vecuma skolēniem un daţādu skolēnu sagatavotības 

līmeņiem. Aerobikas raksturojums 1. - 4. klases skolēniem. Aerobikas raksturojums 5. - 8. 

klases skolēniem. Aerobikas raksturojums 9.- 12. klases skolēniem. Aerobika sportistiem. 

7. Dejas aerobikas nodarbības. Stundas organizācija, vadīšana, tehnika izpildījuma. Mācīšanas 

metodika. 

8. Aerobikas nodarbības ar nūjām (pamp-aerobika). Stundas organizācija, vadīšana, tehnika 

izpildījuma. Mācīšanas metodika. 

9. Aerobikas nodarbības ar bumbām (ar vingrošanas bumbām, ar lielam bumbām - Fit-ball 

aerobika). Stundas organizācija, vadīšana. Mācīšanas metodika. 

10. Step aerobika. Stundas organizācija, vadīšana, tehnika izpildījuma.. Mācīšanas metodika. 

11. Step aerobika ar hantelēm. 

12. Pilates, Stundas organizācija, vadīšana, tehnika izpildījuma. Mācīšanas metodika. 

13. Kikbox , tai-bo. Stundas organizācija, vadīšana, tehnika izpildījuma. Mācīšanas metodika. 

14. Ūdens aerobika, Stundas organizācija, vadīšana, tehnika izpildījuma.. Mācīšanas metodika. 

15. Ūdens aerobika ar speciala rīku un inventāra. Stundas organizācija, vadīšana, tehnika 

izpildījuma.. Mācīšanas metodika. 

16. Aerobikas ārpusstundas nodarbības. Sacensību, festivālu un paraugdemonstrējumu 

organizēšana. Aerobika daţādos sporta veidos kā iesildīšanās, kā treniņš daţādu fizisko 

īpašību attīstīšanai un rehabilitācija. Aerobika vidēja gadagājuma cilvēkiem, aerobika 

sievietēm un vīriešu stāvoklī. 


Pēc izvēles kāda aerobikas veida prezentācija 




Regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās (40%). 

Aerobikas nodarbības vadīšana 30-40 min.(aerobikas veids pēc izvēles) (50%). 

Pēc izvēles kāda aerobikas veida prezentācija (5%). 

Sekmīgi nokārtoti teorētiskas zināšanas (mutiski) (5%). 


207. Āboltiņa M. (1998). Kustību anatomija 2. daļa. – Rīga: LSPA,. 

208. Auziņa I., Saulīte-Zandere I. (2001).Lielā fitnesa grāmata. Rīga.: Jumava. 

209. Brēmanis E. Fiziskā audzināšana un medicīna. Rīga.: Zvaigzne. 

210. Jankovskis G., Beldova I., Līviņa B., Strēlis K., Čuriškis A. (2009). Skelets kustībā un 

veselība. – Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 120 lpp. 

211. Jaruţnijs N. (1995). Strečings. Rīga. 

212. Jukmane D. (1996). Ievads aerobikā. Rīga.: Zvaigzne. 

213. Kaziniece V. (2001). Vairāk nekā 1000 vingrinājumi 365 dienām. Rīga.: Gulbis. 

214. Knipše G., Kaziniece V. (1994). Aerobikas funkcionālā anatomija. - Rīga: LSPA. 

215. Konrads A. (2000). Spēka attīstīšana.- Rīga: LSPA. 

216. Kūpers K. (1990). Aerobika veselībai. Rīga.: Zinātne. 

217. Krauksts V. Fiziska sagatavotība. Kā to iegūt?- Rīga: Drukātava. 



220. Tarnopoļska R. (2002). Aerobika un citi fitnesa veidi. Rīga. 

221. Tarnopoļska R. (2008). Fitnesa filozofija un prakse. Rīga: RSU, – lpp.183 

222. Tihomirova I. (2007). Akvafitnes. Treneris jums nav vajadzīgs! Tulkotāja Anna Frīdenberga. 

– Rīga: EVE. 

135

223. Trenera rokasgrāmata. (2003). Galv. Redaktors N.Grasis. Jumava. 

224. Trenera rokasgrāmata, (2004). Jumava. 

225. Simona tataja – Azlanaja. (2010). Stiepšanas. Viegla stiepšanas visam ķermenim. (no vācu 

valodas tulkojusi Linda Hauka). – Rīga: Zvaigzne ABC. 



1027 



229. Alter M.J. (1997). Sport stretch. – USA: Human Kinetics. 

230. Anderson B. (1990). Stretching. – USA: Shelter Publications, Inc. 

231. Basics Be Balanced. Manuela Boehm. Institute of Fitness Education. I.C.A.R.O.S. GmbH. 

Hamburg / Germany. 2004. 

232. Uschi Preube, Hans-Jurgen Horn. (2003). Fitness mit dem Thera-Band. 

233. Internets www. poisk. lv.- aerobika. 

234. Laurense D. (1999). The complete guide to exercise in water. – London: A&C Black. 

235. Дыхательная гимнастика по Стрельниковой. (2006). / Авт.- сост. Любовь Орлова. – М.: 

АСТ; Мн.: Харвест. 

236. Ким Наталья. (2001). Фитнес и аэробика. Москва.: Рипол Классик. 

237. Васильева Л.Ф.(1996). Визуальная диагностика нарушений статики и динамики опорнодвигательного 

аппарата человека. Иваново: МИК 

238. Годик М.А., Баромидзе А.М., Киселѐва Т.Г. (1991). Стрейчинг. Советский спорт, 

Москва. 

239. Захаров Е., Карасев А., Сафонов А., (1994). Энциклопедия физической подготовки. 

(Методические основы развития физических качеств) / Под общей ред. А. В. Карасѐва, - 

Москва: Лептос.- 368 с. 

240. Зефирова Е.В., Платонова В.В. (2006). Оздоровительная аэробика: содержание и 

методика / Учебно-методическое пособие, Санкт-Петербург. 

241. Крючек Е.С. (2001). Аэробика. Содержание и методика проведения оздоровительных 

занятий: Учебно-методическое пособие. Москва. 

242. Мякинченко Е.Б., Шестакова М.П., (2002). Аэробика. Теория и методика проведения 

занятий, Москва. 

243. Покровский Б. (2006). Дыхательная гимнастика по методу Стрельниковой. – М.:ООО 

ИКТЦ «ЛАДА»,ООО «АСС - Центр». 

244. Юсупова Л.А., Миронов В.П. (2005). Аэробика. Бел.гос.ун-т физ. Культуры. 


1. U.Švinks. (2004). Vingrošanas vārdnīca. Latviešu - angļu - krievu. LSPA. Rīga. 

2. U.Švinks. (2004). Vingrošanas vārdnīca. Angļu - latviešu - krievu. LSPA. Rīga. 

3. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. (2000). – R.: Zvaigzne ABC. 

4. U.Švinks. (1997). Vispārattīstošie vingrojumi sporta stundā. Rīga. 


2(44)2004. – 6 lpp. 

6. Ritma izjūtas attīstīšana – vispusīgas attīstības nosacījums. – Pirmsskolas izglītība, 2004/2. – 

24 – 25 lpp. 

7. Šķendere I. Mūzikas nozīme izglītošanas sistēmā. – R,: RaKa, Skolotājs, 6(42)2003. – 91 – 

92 lpp. 

8. N.Jaruţnijs, U.Švinks. (1970). Ritmiskā vingrošana. – R. : Avots,. 

9. www.gogle.lv 

10. www.siets.lv 

11. www.jandex.ru 

12. www.referat.ru. 

13. www.SMVA.lv 

14. http://pda.coolreferat.com 

15. http://www.kgafk.ru/kgufk/html/uchmetrologia16.html 

16. http://www.ref.by/refs/89/37869/1.html 

17. http://www.fizkult-ura.ru/node/77 

18. www.atlants.lv/konspekts/literaturas-un-atsauces-uz-literaturas-avo-/831180/ 

136


1. Ţurnāls «Veselības rokasgrāmata» 

2. Ţurnāls «Veselības bibliotēka» 



5. Ţurnāls «Skolotājs» 


7. Журнал «Похудей» 






Piezīmes: 

- 




Aerobics and methods instruction. 


The course is intended for students of bachelor study programmer ‘‘ Physical education teacher‘‘. Means 

and methods of aerobics and fitness of education of the basic school. 

Kursa nosaukums Tautas dejas un ritmika un tās mācīšanas 

metodika 














- 



Kursa mērķis: sniegt studentiem teorētiskās un praktiskās zināšanas par tautas un sporta dejas 

pamatiem un ritmikas mācīšanas metodiku daţāda vecuma skolēniem. 

Attīstīt prasmi estētiski un radoši pieiet mācību procesam. 

16 

- 

16 

- 

- 

137

Rezultāti: 


zināšanas un izpratni par dejas un ritmikas, mācību mērķiem, uzdevumiem un saturu; 

zināšanas par dejas un ritmikas daţāda vecuma skolēniem; 

spēju precīzi izpildīt tautas un sporta dejas, improvizāciju mūzikas pavadījumā; 

prasmi izmantot radošu iztēli un nestandarta domāšanu, patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos, 

vadīt savu tālāko izglītību un profesionālo pilnveidi; 


Kursa saturs: 

Bērnu estētiskā audzināšana. Ritma, muzikalitātes, radošās darbības attīstīšana ar daţādu 

kustību palīdzību. Dejas un ritmikas raksturojums daţāda vecuma skolēniem. 

Ritmikas nozīme bērna attīstībā. Ritmiskās kustības formas. Ritma improvizācija ar un bez 

priekšmetiem. 

Ritmiskie vingrinājumi. Muzikālās kustību rotaļas. Drāmas metodes. Stundas organizācija. 

Dejas raksturojums. Tautas un sporta dejas pamati. Stundas organizācija. Mācību mērķi, 

uzdevumi, saturs. 

Kursa plāns: 



1. Dejas un ritmikas raksturojums. Stundas organizācija. Mācību mērķi, uzdevumi, saturs. Dejas 

un ritmikas raksturojums daţāda vecuma skolēniem. 

1. Bērnu estētiskā audzināšana. Ritmika un kustības. Ritma, muzikalitātes, radošās darbības 

attīstīšana ar daţādu kustību palīdzību. 

2. Ritmiskās kustības formas. Ritma improvizācija ar un bez priekšmetiem. Kustību 

improvizācija individuāli, pāros, grupās. Improvizācija mūzikas pavadījumā. 

3. Ritmiskie vingrinājumi. Muzikālās kustību rotaļas. Mūzikas klausīšanās, daţāda mūzikas 

ritma noteikšana. Stundas organizācija 

4. Drāmas metodes. Pantomīma. Stundas organizācija 

5. Tautas dejas pamati. Palēciena solis, pārmaiņus solis, polkas solis, galopa solis. Mācīšanas 

metodika. 

6. Tautas dejas ―Tūdaliņ, tagadiņ‖, ―Kumeliņi, kamoliņi‖, ―Skaisti dziedi, lakstīgala‖, 

―Sudmaliņas‖, ―Plaukstiņ polka‖, ―Jautrā polka‖, Mācīšanas metodika. 

7. Sporta dejas. Valša solis. Polonēze. Vīnes valsis. Lēnais valsis. Mācīšanas metodika. 

8. Sporta dejas. Ča-Ča-Ča, Mambo. Dţaivs. Kviksteps. Mācīšanas metodika. 




Praktiskais izpildījums tautas un sporta dejas ar mūzikas pavadījumā (50%). 



1. Ambainis O. (1989). Latviešu folkloristikas vēsture / O. Arnbainis. – R.: Zinātne, -124 Ipp. 

2. Avotiņa M. (1994).Dejošana un ritmika / M. Avotiņa; LR izglītības kultūras un 

zinātnes ministrija. – R. : [b.i.], - 11 Ipp. 

3. Avotiņa M. (1997). Ritmika : Mācību līdzeklis vidējo speciālo mācību iestāţu audzēkņiem / 

M. Avotiņa ; Latvijas PSR Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrija. – R. : [b.i.].- 119 

Ipp. 

4. Avotiņa M., (1998). Ritmika sākumskolā, -R.: Zvaigzne ABC. – 21. lpp. 

5. Bāliņš A. (1973). 88 latviešu tautas dejas un apdares / A. Baliņš ; Latviešu 

138

dziesmusvētku biedrība Kanādā. - Toronto : [b.i.]. - 233 Ipp. 

6. Baranauska A., (1993). Klasiskās dejas pamati, -R.: E. Melngaiļa tautas mākslas centrs. – 

3.lpp. 

7. Jēruma L., (2000). Vingrinājumi ritmikā: metodisks līdzeklis skolotājiem, -R.: RAKA. – 127. 

lpp. 

8. Frīdmanis L. (1988). Psiholoģijas zinātne skolotājiem / L. Frīdmanis, K. Volkovs. –R. : 

Zvaigzne.-62 Ipp. 

9. Jaruţnijs N., .Švinks U.. (1970). Ritmiskā vingrošana. – R. : Avots. 

10. Lasmane M., (1962). Latviešu tautas dejas / M. Lasmane, E. Drulle. – 

R. : Latvijas valsts izdevniecība R. - 198 Ipp. 

11. Latviešu tautas dejas / Sastādīja I. Saulīte. (1993). - R. : E. Melngaiļa Tautas mākslas 

centrs.-263 Ipp. 

12. Muktupāvels V., (1989). Dindaru, dandaru: latviešu rotaļas un spēles, -R.: Avots. – 9. lpp. 

13. Noriss M. K., (1999). Skaistumam, vingrojumam, veselībai, -R.: Avots.–35. lpp. 

14. Siliņa E., (1989). Latviešu tautas deju izcelsme un attīstība, -R.: Avots, 1982. – 103. lpp. 

15. Stalidzāne I. (1994). I kursa deju soļu apmācības metodika. – R., LSPA. 

16. Spalva R. (1993). Metodiskais materiāls sākumskolai ritmikā / R. Spalva. - [b.v.] : 

[b.i.]s[b.g.].-441pp. 

17. Spičs E. (1999). Mārtiņa deju grāmata : Mūsdienu latviešu tautas deja : l burtnīca / E. 

Spīčs ; Latvijas Universitāte. – R. : [b.i.]. - 48 īpp. 

18. Spīčs E. (2000). Mārtiņa deju grāmata : Mūsdienu latviešu tradicionālā deja : 2 

burtnīca / E. Spīcs: Latvijas Universitāte. – R. : [b.i.]. - 48 Ipp. 

19. Sūna H. (1979). Dejas notacija / H. Sūna ; Latvijas PSR zinātņu akadēmija: Andreja Upīša 

valodas un literatūras institūts. - [Rīga] : Zinātne. - 148 Ipp. 

20. Sūna H., (1989). Latviešu ieraţu horeogrāfiskā folklora, -R.: Zinātne. – 119. lpp. 

21. Vēveris A., (1970). sarīkojuma deja kā estētiskās audzināšanas līdzeklis, sporta un mākslas 

veids, -R.: LPSR Zinātņu biedrība. – 98. lpp. 

22. Zelmene M., (2008). Mūzika mazajiem/Dejas 3.grāmata, -R.: RAKA. – 116. lpp. 

23. Плеханова М.Э. (2006). Эстетические аспекты спортивно-технического мастерства в 

сложнокоординационных видах спорта. -М.- 172 с. 

24. Ротер Т.Т. (1989). Музыкально – ритмическое воспитание и художественная 

гимнастика.- М.: Просвещение. -17 с. 

25. Капустина Н.П. (2002). Школа творческого развития личности. М.: Педагогическое 

общество России.- 95 с. 



2. Kurzemniece L., Ragainis A., Rītiņš. (1993). Sporta ABC 3. -5. klasei. –Rīga: „Zvaigzne‖. - 

112 lpp. 

3. Grinfelde A., Kurzemniece L.red. (1994). Netradicionālie vingrinājumi, spēles un rotaļas. 



2(44). – 6 lpp. 

5. Švinks U(1998)..Valoda sportā. Rīga. 


Ярославль: «Гринго». - 176 с. 

7. Логинова М. И. (1998).Развивающие игры: быстрее, выще, сильнее. - Санкт – 

Петербург: «Дельта». - 208 с. 

8. R.Jansone. (1989). Fiziskās audzināšanas metodika skolā. (Skolas sports) Rīga. 

9. O.Tanne, N.Jaruţnijs. (2000). Ceļvedis vingrošanas teorijā un metodikā. Rīga. 

10. Kurzemniece L. (2000). Sports : mācību programma pamatskolai: paraugs / L. Kurzemniece, 

Z. Pole : LR Izglītības un zinātnes ministrija. Izglītības satura un eksaminācijas centrs- - R. : 

[SIA "Izglītības soļi"]. - 60 Ipp. 



139









Piezīmes: 


Bakalaura studiju programmas ―Fiziskās audzināšanas skolotājs‖ B daļa 


Folk dance, rhythmic and methods of teaching folk dance and rhythmic 


The course is intended for students of bachelor study programmer ‘‘ Sport teacher‘‘. 

Kursa nosaukums Mākslas vingrošana un tas mācību metodika 












Mag. sp. paed., lektore Irina Kazakeviča 


- 



Kursa mērķis: sniegt studentiem teorētiskās un praktiskās zināšanas par mākslas vingrošanas 

mācīšanas metodiku, stundas organizāciju daţādu klašu skolēniem. Attīstīt prasmi estētiski un radoši 

pieiet mācību procesam. 

Rezultāti: 


zināšanas un izpratni par mākslas vingrošanu, mācību mērķiem, uzdevumiem un saturu, 

mākslas vingrošanu Latvijas un pasaules vēsturiskajā un mūsdienu kontekstā; 

zināšanas par mākslas vingrošanas terminoloģiju, vingrojuma apraksta formu un likumu, 

stundas organizāciju daţāda vecuma skolēniem; 

16 

- 

16 

- 

- 

140

spēju precīzi izpildīt brīvās kustības bez un ar priekšmetiem, improvizāciju ar priekšmetiem 

mūzikas pavadījumā; 

prasmi izmantot radošu iztēli un nestandarta domāšanu, patstāvīgi strukturēt savu mācīšanos, 

vadīt savu tālāko izglītību un profesionālo pilnveidi; 


Kursa saturs: 

Mākslas vingrošana raksturojums. Mācību mērķi, uzdevumi, saturs. Mākslas vingrošanas 

terminoloģijas galvenās prasības. Vingrojuma apraksta forma un likumi. Stundas organizācija. 

Mākslas vingrošana raksturojums daţāda vecuma skolēniem. 

Vingrojumi bez priekšmeta mācīšanas metodika. Stundas organizācija. 

Vingrojumi ar priekšmeta mācīšanas metodika. Stundas organizācija. 

Kursa plāns: 



1. Mākslas vingrošana raksturojums. Mācību mērķi, uzdevumi, saturs. Mākslas vingrošanas 

terminoloģijas galvenās prasības. Vingrojuma apraksta forma un likumi. Stundas 

organizācija. Mākslas vingrošana raksturojums daţāda vecuma skolēniem. 

1. Vingrojumi bez priekšmeta mācīšanas metodika. Speciālie soļošanas un skriešanas veidi. 

Lēcieni un palēcieni. Viļņi un vēzieni. Pagriezieni. 

2. Klasiskās dejas, raksturu dejas un vēsturiskās dejas. Improvizācija bez priekšmetiem 

mūzikas pavadījumā. Veidot brīvās kustības bez priekšmetiem. 

3. Vingrojumi ar priekšmeta mācīšanas metodika. Stundas organizācija un vadīšana. 

4. Vingrojumi ar lecamauklu. Mācīšanas metodika. 

5. Vingrojumi ar bumbu. Kombinācija ar bumbu. Mācīšanas metodika. 

6. Vingrojumi ar apli. Kombinācija ar apli. Mācīšanas metodika. 

7. Vingrojumi ar lentu. Savienojumā ar daţādiem elementiem un vispārattīstošiem 

vingrojumiem, kombinācija ar lentu. 

8. Improvizācija ar priekšmetiem mūzikas pavadījumā. Veidot brīvās kustības ar 

priekšmetiem. 




Praktiskais izpildījums brīvās kustības bez priekšmetiem un ar priekšmetiem mūzikas pavadījumā 

(50%). 





1027 



4. Maļarenko Ļ.(1970). Mākslas vingrošana. – R.: Avots. 

5. Mākslas vingrošana Latvijā 1947-2001. (2007). Materiālus apkopojusi Vizbulīte Mazzālīte. 

Latvijas Sporta muzejs. 

6. I.Forands, A.Goļagina, N.Jaruţnijs, E.Popovs, K.Strēlis, U.Švinks, O.Tanne. (1988). 


7. R.Jansone. (1998). Fiziskās audzināšanas metodika skolā. (Skolas sports) Rīga. 

8. O.Tanne, N.Jaruţnijs. .(2000). Ceļvedis vingrošanas teorijā un metodikā. Rīga. 

9. U.Švinka red. (1998). Vingrošana skolā. – R.: Zvaigzne. 

10. Werner, Peter H. (1970). Teaching children gymnastics. – 2 nd ed. Human Kinetics. 2004. 

11. Debby M., DAVIS B., Lopez R.(2002). Teaching FUNdamental Gymnastics Skills. Human 

141

Kinetics. 

12. Debby M., DAVIS B., Lopez R. (1960). Gymnastics – Study and teaching. Human Kinetics. 

1960 

13. Code of points rhythmic gymnastics. Technical Comitee Rhythmic Gymnastics. FIG, 2001. 

103 p. 

14. Code of points rhythmic gymnastics. Technical Comitee Rhythmic Gymnastics. FIG, 2008. 

134 p. 

15. Гимнастика. (2002). Учеб. Для студ. Высш. Пед.учеб. заведений / М.Л. Журавин, , О.В. 

Загрядская , Н.В. Казакевич и др.; Под ред. М.Л. Журавина, Н.К. Меньшикова.- 2-е 

изд., стер.- М.: Издательский центр «Академия» - 310.-360. с. 

16. Художественная гимнастика. (1982). Учебник для ин-тов физ. культ. / Под ред. Е.С. 

Лисицкой.- М.: Физкультура и спорт.-232 с., ил. 

17. Гавердовский Ю.К. 2007). Обучение гимнастическим упражнениям. Биомеханика. 

Методология. Дидактика. Москва: «Физкультура и спорт»- 912 c. 

18. Карпенко Л.А. .(2003). Художественная гимнастика. Москва: Б.м. 381 с. 

19. Плеханова М.Э. (2006). Эстетические аспекты спортивно-технического мастерства в 

сложнокоординационных видах спорта. Москва. 172 с. 

20. Ротер Т.Т. .(1989). Музыкально – ритмическое воспитание и художественная 

гимнастика.М.: Просвещение. 17 с. 

21. Кечеджиева Л., Ванкова М., Чипрянова М. (1985). Обучение детей художественной 

гимнастике. Москва: «Физкультура и спорт». 96 с. 

22. Ротер Т.Т. .(1989). Музыкально – ритмическое воспитание и художественная 

гимнастика.М.: Просвещение. 17 с. 

23. Школа творческого развития личности. (2002). Под ред. Капустина Н.П. М.: 

Педагогическое общество России. 95 с. 


19. Švinks. U.(2004).Vingrošanas vārdnīca. Latviešu - angļu - krievu.- R..: LSPA. 

20. Švinks.U. ( 2004).Vingrošanas vārdnīca. Angļu - latviešu - krievu.- R.: LSPA. 

21. Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca.(2000). – R.: Zvaigzne ABC. 

22. Švinks. U.(1997). Vispārattīstošie vingrojumi sporta stundā. .- R.: LSPA. 

23. Platpers A. Karla Orfa. (2004).muzikālās audzināšanas sistēma. – R.: RaKa, Skolotājs 2(44). 

– 6 lpp. 

24. Platpers A. Karla Orfa. (2004).Ritma izjūtas attīstīšana – vispusīgas attīstības nosacījums. – 

Pirmsskolas izglītība /2. – 24 – 25 lpp. 

25. Šķendere I. (2003). Mūzikas nozīme izglītošanas sistēmā. – R.: RaKa, Skolotājs, 6(42). – 91 

– 92 lpp. 

26. N.Jaruţnijs, U.Švinks. (1970).Ritmiskā vingrošana. – R.: Avots. 

27. Stalidzāne I. (1994). I kursa deju soļu apmācības metodika. – Rīga, LSPA. 


29. U.Švinks. (1993). Vingrošana skolā I, II, III daļā (tulk. no angļ.val.) –R.: LSPA, 


13. Ţurnāls Sports 

14. Ţurnāls Pirmsskolas izglītība 

15. Ţurnāls Skolotājs 

16. Laikraksts Izglītība un kultūra 

17. Журнал Теория и практика физической культуры 

18. Журнал Гимнастика 


20. Журнал Физкультура и Спорт 

21. Journal American Gymnastics 

Piezīmes: 

- 

142




Rhythmic-sportive gymnastics and methods instruction. 


The course is intended for students of bachelor study programmer ‘‘ Sport teacher‘‘. 

Kursa nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika I 








Semināru vai praktisko stundu skaits 32 

Laboratorijas darba stundu skaits 



lektors Arnolds Kovaļevskis, Mag. Paed. 

Priekšzināšanas: (kursa nosaukums, programmas daļa, kurā kurss jāapgūst) 


- Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par vieglatlētikas vēsturi, vieglatlētikas sacensību 

noteikumiem, būtību, palīdzēt studentiem apgūt praktiskās iemaņas darba telpas nodrošināšanā. 

- Kursa uzdevums ir sniegt studentiem zināšanas par vieglatlētikas mācību metodiku, palīdzēt apgūt 

sprinta un lodes grūšanas tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 

- Kursā sniedz zināšanas par pedagoģisko kontroli, traumu profilaksi, drošības tehnikas 

noteikumiem vieglatlētikas nodarbībās. 

Rezultāti: 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti pratīs demonstrēt: 

- zināšanas un izpratni par vieglatlētikas būtību, saturu, vietu un lomu izglītības un sporta sistēmās; 

- prasmes analizēt, sintezēt, izvērtēt izglītības standarta īstenošanas iespējas vieglatlētikas sporta 

stundās; 

- spēja pielietot zināšanas skolēnu sagaidāmo mācīšanas un pilnveidošanas rezultātu paredzēšanā 

vieglatlētikas elementu apguvē, plānojot to sasniegšanu; 

- komunikācijas prasmes izsakot savu viedokli par problēmām sporta skolotāju darbībā, saprototies 

saskarsmē ar daţādi domājošiem, daţādām pieredzēm. 

Kursa saturs: 

143

1. Vieglatlētikas vēsture, noteikumi, būtība. P4. 

2. Īso distanču skriešanas tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika. P 10. 

3. Lodes grūšanas tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika. P 8. 

4. Vidējo un garo distanču skrējiena tehnika, izturības attīstības un vērtēšanas metodika. P4. 

5. Vieglatlētikas sporta stundas ievada sagatavotāja daļa. P 6 

Kursa plāns: 

1. temats. Vieglatlētikas vēsture, noteikumi, būtība 

Praktiskās nodarbības 4 stundas. 

1. praktiskā nodarbība. Informācija par kursu Vieglatlētikas attīstības vēsture un tās loma cilvēka 

dzīve. Vieglatlētikas veidu klasifikācija. 

2. praktiskā nodarbība. Vieglatlētikas sacensības noteikumi – lodes grūšanā, sprinta disciplīnās. 

Sacensību organizēšana, vadīšana. 

2. temats. Īso distanču skriešanas tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika 


3. praktiskā nodarbība. Ievada sagatavotāja daļa vieglatlētikas nodarbības. Vingrojumi skrējējam 

nepieciešamo kustību apguvei. 

4. praktiskā nodarbība. Speciālie vingrojumi pareizas skrējiena tehnikas apguvei. 

5. praktiskā nodarbība. Skrējiena no zemā starta tehnikas pamati. Starta stāvokļi. Starta izskrējiens, 

Skrējiens distancē. 

6. praktiskā nodarbība. Speciālie vingrojumi skrējienā no zemā starta apguvei. Zemā starta tehniskā 

izpildījuma, skrējiena sprinta distancē apguves vērtēšana. 

7. praktiskā nodarbība. Speciālie vingrinājumi ātruma īpašību attīstībai. 

3. temats. Lodes grūšanas tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika 


8. praktiskā nodarbība. Ievada sagatavotāja daļa lodes grūšanas nodarbībā. Lodes grūšanas tehnikas 

pamati. Lodes turēšana. Lodes grūšanas tehnikas fāzes. 

9. praktiskā nodarbība. Sākuma stāvoklis (grupēšanās, vēziens). Lodes grūšana no vietas, soļa, 

frontālās stājas ar kreiso sānu, ar muguru grūšanas virzienā. 

10. praktiskā nodarbība. Slīdošais līmenis. Speciālie vingrinājumi slīdošā lēciena apguvei. Grūdiens. 

11. praktiskā nodarbība. Lodes grūšanas pilnā koordinācijā. Lodes grūšanas tehnikas apguves 

vērtēšana. 

4. temats. Vidējo un garo distanču skrējiena tehnika, izturības attīstības un vērtēšanas metodika 


12. praktiskā nodarbība. Vidējo un garo distanču skrējiena tehnikas pamati. Apvidus skrējiens. 

Izturības attīstības metodika. 

13. praktiskā nodarbība. Ātruma izturības attīstības metodika. Intervālais treniņš. Izturības attīstības 

vērtēšana. 

5. temats. Vieglatlētikas sporta stundas ievada sagatavotāja daļa 

144


14. – 16. praktiskā nodarbība. Studentu sagatavoto un novadīto ievada sagatavotāja daļas vērtēšana. 


Studenta semestra vērtējumu veido: 

- skriešanas, lodes grūšanas sacensības noteikumu pārbaudes tests (rakstiski) – 10% 

- studentu sprinta un lodes grūšanas tehnikas apguves vērtējums – 30% 

- studenta uzrādīto rezultātu sprinta distancē, lodes grūšanā, krosā vērtējums – 40% 

- studenta trīs sagatavoto un vienas novadītās ievada sagatavotāja daļas 

izvērtējums 

– 20% 


1. Berhards V., Ţaula Dz. Vieglatlētikas skola. – Rīga: Rakka; 1999. 

2. Berhards V., Ţaula Dz. Pirmie soļi vieglatlētikā I daļa. – Rīga: Rakka; 1998. 

3. Berhards V., Ţaula Dz. Pirmie soļi vieglatlētikā II daļa. – Rīga: Rakka; 2004. 

4. Liepiņš I. Vieglatlētika iesācējiem. Rīga: Avots; 1986. 

5. Kurzemniece L. Sports 100. – 12. klasei. – Rīga: Zvaigzne; 2000. 

6. Номенков А.С. Книга тренера по легкой атлетике. 


1. Мяхрикадзе. Тренировка юного спринтера. - Москва: Ф и С; 1998. 

2. SAVF. Statūti un sacensību noteikumi. – Rīga: Jumava; 1998. 

3. www.east-athleties.lv 

Periodika un citi avoti: 

1. Журнал «Физическая культура в школе». 

2. Журнал «Легкая атлетика». – Москва: ТОО Поли Гран, 2004 – 2005. 

Piezīmes: 


B daļa 


Athletics and its teaching methodology I 


- The aim of this course is to provide basic knowledge for history of athletics, the competition 

rules, essence, help students to learn practical inside for work space provision. 

- The task of this course is to provide knowledge for students for teaching methodology, help to 

learn technique elements of sprint and shot put and its estimation methodology. 

- There is knowledge for pedagogical control, injury prevention, safety regulation in athletics 

activities included in the course. 

145

Kursa nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika II 

Kursa kods Peda P315 











lektors Arnolds Kovaļevskis, Mag. paed. 






tāllēkšanas un stafetes skrējiena tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 



Rezultāti: 




stundās; 





Kursa saturs: 

1. Tāllēkšanas, stafetes skrējiena vēsture, noteikumi, sporta stundas galvenā daļa. L2. 

2. Tāllēkšanas tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika. P 8. 

6. Stafetes skrējiena tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika. P 6. 

Kursa plāns: 

1. temats. Tāllēkšanas, stafetes skrējiens vēsture, noteikumi. Sporta stundas galvenā daļa 

Lekcija 2 stundas. 

1. lekcija. Informācija par kursu Tāllēkšanas, stafetes skrējiena vēsture, noteikumi. Sacensību 

organizēšana un vadīšana. Sporta stundas galvenā daļa. 

2. temats. Tāllēkšana tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika 

146


1. praktiskā nodarbība. Ievada sagatavotāja daļa tāllēkšanas nodarbībās. Tāllēkšanas tehnikas pamati. 

Ieskrējiens. Atspēriens. Speciālie vingrinājumi tāllēkšanas tehnikas apguvei 

2. praktiskā nodarbība. Tāllēkšanas tehnikas apguve. Lidojums. Speciālie vingrojumi daţādu 

tāllēkšanas stilu tehnikas apguvei. 

3. praktiskā nodarbība. Speciālie vingrinājumi fizisko īpašību (ātruma, spēka, lokanības) attīstībai. 

4. praktiskā nodarbība. Tāllēkšanas tehnikas apguves vērtēšana. Tāllēkšanas apguves praktiskā 

testēšana. 

3. temats. Stafetes skrējiena tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika 


5. praktiskā nodarbība. Stafetes skrējiena tehnikas pamati. Stafetes kociņa nodošanas, saņemšanas 

tehnika. Starts ar stafetes kociņu. Stafetes kociņa saņēmēja starts, stafetes koridors, kontrolatzīmes. 

6. praktiskā nodarbība. Stafetes kociņa saņemšana, nodošana uz vietas, 20 m maiņas zonā, pāros, 

komandā. 

7. praktiskā nodarbība. Stafete skrējiena tehnikas apguves vērtēšana (praktiskā testēšana). 



- tāllēkšanas, stafetes skrējiena sacensības noteikumu zināšanas pārbaudes tests 

(rakstiski) 

147 

– 10% 

- studentu tāllēkšanas un stafetes skrējiena tehnikas apguves vērtējumā – 30% 

- studenta uzrādītā rezultātu tāllēkšanā vērtējums – 40% 

- studenta sagatavoto divu mācību sporta stundu konspektu vieglatlētikā 

izvērtējums 

– 20% 










2. Trenera rokasgrāmata. – Rīga; 2003. 

3. Bērnu un pusaudţu trenera rokasgrāmata. – Rīga; 2008. 





Piezīmes: 

Kādām studiju programmām un to daļām (A, B, C, D) ir piederīgs šis kurss:

B daļa 


Athletics and its teaching methodology II 





learn technique elements of relay run and its estimation methodology. 



Kursa nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika III 


















augstlēkšanas un trīssolļēkšanas tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 



Rezultāti: 




stundās; 




148


Kursa saturs: 

1. Augstlēkšanas, trīssoļlēkšanas attīstības vēsture, noteikumi. L2. 

2. Augstlēkšanas tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika. P 8. 

3. Trīssoļlēkšanas tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika. P 6. 

Kursa plāns: 

1. temats. Augstlēkšanas, trīssoļlēkšanas attīstības vēsture, noteikumi. Sporta stundas galvenā 

daļa 


1. lekcija. Informācija par kursu. Augstlēkšanas, trīssoļlēkšanas attīstības vēsture, noteikumi. 

Sacensību organizēšana un vadīšana. Sporta stundas galvenā daļa. 

2. temats. Augstlēkšana tehnika, tās apmācības un vērtēšanas metodika 


1. praktiskā nodarbība. Augstlēkšanas stila „Dzirkles‖ tehnikas pamati. Fāzes. Speciālie vingrinājumi 

augstlēkšanas stila „Dzirkles‖ tehnikas apguvei. 

2. praktiskā nodarbība. Augstlēkšanas stila „Flops‖ tehnikas pamati. Speciālie vingrinājumi 

augstlēkšanas stila „Flops‖ tehnikas apguvei bez latiņas. 

3. praktiskā nodarbība. Speciālie vingrinājumi augstlēkšanas stila „Flops‖ apguvei ar latiņu. 

4. praktiskā nodarbība. Augstlēkšanas tehnikas apguves vērtēšanas metodika, praktiskā testēšana 

3. temats. Trīssoļlēkšanas tehnika, tās mācību metodika 


5. praktiskā nodarbība. Trīssoļlēkšanas tehnikas pamati. Fāzes. Atspēriena iemaņu tāllēkšanā 

atjaunošana. Speciālie vingrinājumi trīssoļlēkšanas tehnikas apguvei (pirmais solis). 

6. praktiskā nodarbība. Speciālie vingrinājumi precīza ieskrējiena un soļu ritma apguvei (otrais, trešais 

solis, piezemēšanās). 

7. praktiskā nodarbība. Trīssoļlēkšana pilnā koordinācijā. Trīssoļlēkšanas tehnikas apguves vērtēšana 

(praktiskā testēšana). 



- augstlēkšanas, trīssoļlēkšanas sacensības noteikumu zināšanas pārbaudes tests – 10% 

- studentu augstlēkšanas un trīssoļlēkšanas tehnikas apguves vērtējums – 30% 

- studenta uzrādīto rezultātu augstlēkšanā un trīssoļlēkšanā vērtējums – 40% 


izvērtējums 

– 20% 









149








Piezīmes: 


B daļa 


Athletics and its teaching methodology III 





learn technique elements of high jump and three step jump and its estimation methodology. 



Kursa nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika IV 

















150


šķēpa un diska mešanas tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 



Rezultāti: 




stundās; 





Kursa saturs: 

1. Šķēpa, diska mešanas vēsture, sacensību noteikumi. Sporta stundas galvenā daļa. L2. 

2. Šķēpa mešanas tehnika, tās apmācības metodika. Pr 8. 

3. Diska mešanas tehnika, tās apmācības metodika. Pr 6. 

Kursa plāns: 

1. temats. Šķēpa, diska mešanas vēsture, sacensību noteikumi 


1. lekcija. Informācija par kursu. Šķēpa, diska mešanas vēsture, noteikumi. Sacensību organizēšana un 

vadīšana. Sporta stundas galvenā daļa. Drošības tehnikas noteikumi mešanas nodarbībās. 

2. temats. Šķēpa mešanas tehnika, tās apmācības metodika 


1. praktiskā nodarbība. Šķēpa mešanas tehnikas pamati, varianti, Ievada sagatavotāja daļa šķēpa 

mešanas nodarbībās. Speciālie vingrinājumi šķēpa mešanas tehnikas no vietas apguvei. 

2. praktiskā nodarbība. Speciālo vingrinājumi pareiza mešanas ritma apguvei. Ieskrējiens, izmetiena 

krustsoļi, izmetiens. 

3. praktiskā nodarbība. Šķēpa mešanas apguve pilnā koordinācijā. Studenta individuālo tehnikas 

īpatnību nodrošināšana, izdevīgāko tehnikas detaļu varianta izvēle. 

4. praktiskā nodarbība. Šķēpa mešanas tehnikas apguves vērtēšana (praktiskā testēšana). 

3. temats. Diska mešanas tehnika, tās apmācības tehnika 


5. praktiskā nodarbība. Diska mešanas tehnikas pamats. Ievada sagatavotāja daļa diska mešanas 

nodarbībās. Speciālie vingrinājumi pareizai diska turēšanas un izmešanas iemaņu apguvei. 

6. praktiskā nodarbība. Speciālie vingrinājumi diska mešanas ar pagriezienu kustību tehnikas apguvei. 

7. praktiskā nodarbība. Diska mešanas tehnikas apguves izvērtēšana (praktiskā testēšana). 



- šķēpa, diska mešanas sacensību noteikumu zināšanas pārbaudes tests – 10% 

- šķēpa, diska mešanas tehnikas apguves vērtējums – 30% 

151

- studenta uzrādīto rezultātu šķēpa un diska mešanā vērtējums – 40% 


izvērtējums 

– 20% 
















Piezīmes: 


B daļa 


Athletics and its teaching methodology IV 





learn technique elements of javelin and disk throwing and its estimation methodology. 



Kursa nosaukums Vieglatlētika un tās mācību metodika V 

Kursa kods Peda P 317; SpoZ 1010 7 KP/DP 










152








barjerskriešanas tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 



Rezultāti: 




stundās; 





Kursa saturs: 

1. Barjerskriešanas vēsture, noteikumi. Barjerskrējiena fāzes. L 2. 

2. Barjerskrējiena tehnika, tās apmācības metodika. Pr 12. 

3. Fizisko īpašību attīstības metodika vieglatlētikas nodarbībās. L 2. 

4. Nodarbību vadīšana (mācību prakse). Pr 16. 

Kursa plāns: 

1. temats. Barjerskriešanas vēsture, noteikumi 


1. lekcija. Informācija par kursu. Barjerskriešanas vēsture, noteikumi. Sacensību organizēšana un 

vadīšana. 

2. temats. Barjerskriešanas tehnikas pamati, to apmācības metodika 


1. praktiskā nodarbība. Ievada sagatavotāja daļa barjerskriešanas nodarbībās. Barjerskrējiena tehnikas 

pamati. Starts un starta ieskrējiens. 

2. praktiskā nodarbība. Speciālie vingrinājumi atspēriena un barjeras pārvarēšanas tehnikas apguvei. 

3. praktiskā nodarbība. Skrējiens starp barjerām. Skrējiena tehnikas un ritma apguve. 

4. praktiskā nodarbība. Starta un starta ieskrējiena ar barjeru pārvarēšanu, finišēšanas prasmju apguve. 

5. praktiskā nodarbība. Speciālie vingrinājumi lokanības attīstībai. Barjerskriešanas tehnikas 

pilnveidošana. 

6. praktiskā nodarbība. Barjerskriešanas tehnikas apguves vērtēšana. 

3. temats. Fizisko īpašību attīstības metodika vieglatlētikas nodarbībās 

153


2. lekcija. Fizisko īpašību kopsavienojums vieglatlētikas nodarbībās. 

4. temats. Nodarbību vadīšana (mācību prakse) 


7. – 14. praktiskā nodarbība. Studentu sagatavoto, novadīto un izanalizēto sporta stundu izvērtēšana. 



- studenta barjerskrējiena tehnikas apguves vērtējums – 10% 

- vieglatlētikas sacensību organizēšanas un vadīšanas noteikumu tests – 10% 

- studenta novadītās un izanalizētās mācību stundas vērtējums – 30% 

- rakstveida eksāmens – 50% 









1. Мяхрикадзе. Тренировка юного спринтера. - Москва: Ф и С; 1998. 








Piezīmes: 


B daļa 


Athletics and its teaching methodology V 





learn technique elements of barrier run and its estimation methodology. 



154

Kursa nosaukums Futbols un tā mācību metodika 







32 





Kursa izstrādātājs (-i 

lektors Arnolds Kovaļevskis, Mag.paed. 



- Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par futbola vēsturi, futbola sacensību noteikumiem, būtību, 

palīdzēt studentiem apgūt praktiskās iemaņas darba telpas nodrošināšanā. 

- Kursa uzdevums ir sniegt studentiem zināšanas par futbola mācības metodiku, palīdzēt apgūt 

futbola tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 

- Kursā sniedz zināšanas par sporta pedagoģisko kontroli, traumu profilaksi, drošības tehnikas 

pasākumiem futbola nodarbībās. 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par futbola būtību, saturu, vietu un lomu izglītības un sporta sistēmās; 

- prasmes analizēt, sintezēt, izvērtēt futbola mācību saturu sporta izglītības programmās, izglītības 

standarta īstenošanas iespējas futbola sporta stundās; 

- spēja pielietot zināšanas skolēnu sagaidāmo mācīšanas un pielietošanas rezultātu paredzēšanā 

futbola elementu apjomā, plānojot to sasniegšanu; 

- zināšanas un izpratni par futbolu, spēles tehniku, taktiku un spēju pielietot taktiskās sadarbības 

praksē; 

- prasmes analizēt, izvērtēt mācību prasmes sporta nodarbībās, sacensībās; 


saskarsmē ar daţādi domājošiem, daţādām pieredzēm; 

- spēja rādīt priekšzīmi ētikas un estētikas normu ievērošanā. 

Kursa saturs: 

1. Futbola vēsture, noteikumi, būtība. L2. 

2. Futbola spēles tehnikas mācīšana. L2 

3. Futbola spēles tehnikas pamatelementu apguve un to, mācību un apguves vērtēšanas 

metodika. P8 

4. Futbola spēles taktika un tās mācības metodika. L2 ,P6. 

5. Nodarbību vadīšana. P12. 

Kursa plāns: 

4 

28 

1. temats. Futbola vēsture, noteikumi, būtība 


155

1. lekcija. Informācija par kursu Futbola rašanās un tā attīstības vēsture. Futbola noteikumi. 

2. temats. Futbola spēles tehnikas mācīšana 


2. lekcija. Futbola spēles tehnikas mācīšanas metodiskie pamati. Tehnisko paņēmienu klasifikācija. 

Fizisko īpašību – spēka, ātruma, izturības, veiklības, lokanības attīstības metodika futbola nodarbībās 

skolas vecuma bērniem. 

3. temats. Futbola spēles tehnikas pamatelementu apguve un to, mācību un apguves 

vērtēšanas metodika 


3. praktiskā nodarbība. Kustību tehnika bez bumbas (soļošana, skriešana, apstāšanās, pagriezieni, 

lēcieni). Aizsarga stāja. Kustības tehnika ar bumbu. Sitiena fāzes. Sitiens ar pēdas iekšpusi. Tehnikas 

pamatprasības. 

4. praktiskā nodarbība. Sitiens ar pēdas virsmas iekšējo, vidējo, ārējo daļu, purngalu, papēdi, pēdas 

virsmas apakšējo daļu, piespēle – metiens, ar pēdas virsmas augšējo daļu. Sitiens ar galvu, Tehnikas 

pamatprasības. 

5. praktiskā nodarbība. Bumbas uztveršana. Tehnikas pamatprasības ripojošas, lidojošas un atlecošās 

bumbas apturēšanai ar pēdas iekšpusi, pēdas apakšējo daļu, pēdas virsmas vidējo daļu, ārējo daļu. 

Bumbas uztveršana ar krūtīm, galvu. Bumbas vadīšana. Māņkustības. 

6. praktiskā nodarbība. Bumbas atņemšanas pamatpaņēmieni. Sānu iemetiens. Vārtsarga spēle. 

4. temats. Futbola spēles taktika un tās mācības metodika 

Lekcija 2 stunda. Praktiskās nodarbības 6 stundas 

7. lekcija. Futbola spēles taktika uzbrukumā, aizsardzībā pielietojot individuālo, grupu un komandas 

darbību. 

8. praktiskā nodarbība. Individuālā taktika uzbrukumā darbībā ar bumbu un bez. Atbrīvošanās, 

pretinieka piesaistīšana, skaitliskā pārākuma izveide spēles laukuma noteiktajās zonās, manevrēšana, 

piespēles, bumbas vadīšana, māņkustības, sitieni pa vārtiem. 

9. praktiskā nodarbība. Grupu taktiskā darbība uzbrukumā, kombinācijas. Ātrais uzbrukums. 

Pozicionālais uzbrukums. 

10. praktiskā nodarbība. Individuālā taktika aizsardzībā pret pretinieku ar bumbu un bez. Grupu 

taktiskā darbība aizsardzībā spēlētāju izvēlē, savstarpējā segšanā, pārslēgšanās brīdī uz „brīvo‖ 

spēlētāju. 

Grupveida bumbas atguve, darbība mazākumā. Komandas taktiskās darbības (cilvēks- cilvēku, zonas, 

kombinētā). Vārtsarga spēles taktika. 

5. temats. Nodarbību vadīšana 

(mācību prakse) 

11. – 16. praktiskā nodarbība. Studentu sagatavoto un novadīto mācību stundu un to daļu izvērtēšana. 



Futbola sacensību noteikumu pārbaudes tests (rakstiski) – 10% 

Studenta futbola tehnikas pamatelementu apguves vērtēšana (praktiskā 

testēšana) 

156

- sitieni uz precizitāti pa nekustīgu bumbu – 10% 

- sitieni uz precizitāti pa ripojošu bumbu pēc bumbas vadīšanas – 10% 

- spēlētāju sadarbība komandā 4:4 – 20% 

Piecu mācību stundu konspektu (3 par tehniku, 2 par taktiku) izvērtēšana – 20% 

Studenta novadītās mācību stundas ( vai tās daļas) izvērtēšana – 20% 

Grupas biedra novadītās mācību stundas izvērtēšana studenta izpratnē – 10% 


1. Rubenis M. Futbols. Spēles noteikumi un tiesāšana Latvijas Futbola Federācijā. – Rīga, 2002. 

2. Kupča J. Red. Sporta spēles skolā. – Rīga: Zvaigzne, 1991. 

3. Андреев С. Н., Алиев Э. Г. Минифутбол в школе. – Москва; 2006. 

4. Швыков И. А. Футбол. – Москва; 2002. 

5. Железняк Ю. Д., Портнов Ю. М. Спортивные игры. – Москва: ACADEMA; 2002. 


2. Jansone R., Imnere I., LIepinš I. Sports vidusskolā. – Rīga: Zvaigzne; 1996. 


4. Крисфинг Д. В. Футбол. – Москва: АСТ; Астрель; 2005. 

5. IOZEF SNEYERS FUSSBALL. Lehrbuch für die Jugend VERLAG WEINMANN. – Berlin; 

2004. 

6. Мальюльч Кук, Джими Шоугдер. Самый популярный учебник футбола. – Москва: АСТ. 

Астрель; 2009. 



Piezīmes: 


B daļa 


Football and its teaching methodology 


- The aim of this course is to provide basic knowledge for history of football, the competition 


- The task of this course is to provide knowledge for students for football teaching 

methodology, help to learn basic football technique elements and its estimation methodology. 

- There is knowledge for pedagogical control, injury prevention, safety regulation in football 


Kursa nosaukums Volejbols un tā mācību metodika I 



157













- Kursa mērķis ir sniegt pamatzināšanas par volejbola vēsturi, volejbola sacensību noteikumiem, 

būtību, palīdzēt studentiem apgūt praktiskās iemaņas darba telpas nodrošināšanā. 

- Kursa uzdevums ir sniegt studentiem zināšanas par volejbola mācību metodiku, palīdzēt apgūt 

volejbola tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 

- Kursā sniedz zināšanas par sporta pedagoģisko kontroli, traumu profilaksi, drošības tehnikas 

noteikumiem volejbola nodarbībās. 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par volejbola būtību, saturu, vietu un lomu izglītības un sporta sistēmās; 

- prasmes analizēt, sintezēt, izvērtēt izglītības standarta īstenošanas iespējas volejbola sporta stundās; 


volejbola elementu apguvē, plānojot to sasniegšanu; 



Kursa saturs: 

5. Volejbola vēsture, noteikumi, būtība. L 2. 

6. Volejbola spēles tehnikas mācīšana. L 2. 

7. Volejbola spēles tehnikas pamatelementu apguve un to mācību metodika. P 18. 

8. Volejbola tehnikas pamatelementu apguves vērtēšanas metodika. P 10. 

Kursa plāns: 

1. temats. Volejbola vēsture, noteikumi, būtība 


1. lekcija. Informācija par kursu „Volejbola rašanās un tā attīstības vēsture. Volejbola noteikumi‖. 

2. temats. Volejbola spēles tehnikas mācīšana 


2. lekcija. Informācija par kursu „Volejbola spēles tehnikas mācīšanas pakāpes. Tehnisko paņēmienu 

klasifikācija. Līdzekļi volejbola tehnikas apguvē‖. 

158

3. temats. Volejbola spēles tehnikas pamatelementu apguve un to mācību metodika 


1. praktiskā nodarbība. Kustības tehnika (stājas, pārvietošanās, lēcieni, kritieni). Augšējā piespēle. 

Tehnikas pamatprasības. 

2. praktiskā nodarbība. Augšējās piespēles pilnveidošana. Augšējā piespēle pāri galvai atpakaļ. 

Piespēle lēcienā. Augšējā piespēle spēles apstākļos 2:2; 3:3. 

3. praktiskā nodarbība. Apakšējā piespēle. Tehnikas pamatprasības. Apakšējā piespēle atpakaļ pāri 

galvai. Apakšējā piespēle ar vienu roku pēc izklupiena, kritiena. 

4. praktiskā nodarbība. Apakšējās piespēles pilnveidošana. Grupu vingrinājumi ar uzdevumu. 

5. praktiskā nodarbība. Serves (apakšējās, augšējās) apmācība. Ievadvingrinājumi. Vingrinājumi ar 

tenisa, volejbola bumbām. 

6. praktiskā nodarbība. Augšējās priekšējās serves pilnveidošana. 

7. praktiskā nodarbība. Gremdes (taisnās) apmācība. Tehnikas pamatprasības. Lēcienaapmācība. 

Gremdes imitācija, mācīšana – pēc lēciena no vietas, pēc ieskrējiena. 

8. praktiskā nodarbība. Gremdes pilnveidošana. Apļa treniņa nodarbības gremdes pilnveidošanai. 

9. praktiskā nodarbība. Bloķēšanas apmācība. Tehnikas pamatprasības. Bloķēšanas pilnveidošana. 

4. temats. Volejbola spēles tehnikas pamatelementu apguves vērtēšanas metodika 


10. praktiskā nodarbība. Augšējās piespēles tehnikas vērtēšanas metodika. 

11. praktiskā nodarbība. Apakšējās piespēles tehnikas vērtēšanas metodika. 

12. praktiskā nodarbība. Serves tehnikas apguves vērtēšanas metodika. 

13. praktiskā nodarbība. Gremdes tehnikas apguves vērtēšanas metodika. 

14. praktiskā nodarbība. Bloka tehnikas apguves vērtēšanas metodika. 



Volejbola sacensību noteikumu pārbaudes tests (rakstiski) – 20% 

Studentu volejbola tehnikas pamatelementu apguves novērtēšana (praktiskā testēšana): – 20% 

- augšējā piespēle – 10% 

- apakšējā piespēle – 10% 

- serve – 10% 

- gremde – 10% 

- sadarbība komandā – 10% 

Ievada sagatavotāja daļas trīs konspektu izvērtējums – 20% 


31. Lapiņš V. Pirmie soļi volejbolā. Rīga; 2008. 

32. Fišers U. Zogloveks H. u.c. Volejbola ABC. Latvijas volejbola federācija. Rīga; 2007. 

33. J. Kupča red. Sporta spēles skolā. Rīga: Zvaigzne; 1991. 

34. Кунянский В.А.н др., Волейбол. Олимпия. Москва: PRESS; 20005. 

35. Железняк Ю. Д., Портнова Ю. М. Спортивные игры. Москва: ACADEMA; 2002. 


159



3. Oficiālie starptautiskie volejbola sacensību noteikumi. Rīga: LVF; 2010. 

4. Kavals L. Latvijas volejbola vēsture 1920. – 1991. Gadi. Rīga: poligrāfists; 1992. 



2. www.volley4all.net 

3. www.sportulike.ru 

4. www.voleyplay.ru 

5. www.velkey-world.ru 

Piezīmes: 


B daļa 


Volleyball and its teaching methodology I 


The aim of the course is to provide knowledge for volleyball game history, volleyball competition rules, 

essence, help to students learn practical experiences in providing of working premises. 

The task of the course is to provide students with knowledge in volleyball teaching methodology, help 

to understand volleyball technique basis and estimation methodology. 

The course provides knowledge for sports pedagogical control, injury prevention, safety measures for 

volleyball lessons. 

Kursa nosaukums Volejbols un tā mācību metodika II 

Kursa kods SpoZ 2011, Peda P 318 4 KP/DP 














160

- Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par volejbola spēles elementu un tehnikas elementu un tehnikas 

paņēmienu kā fiziskās attīstības līdzekļu izmantošanu sporta stundās pamatskolā un vidusskolā, un 

par metoţu un metodisko paņēmienu izvēli volejbola nodarbību vadīšanā, izejot no stundai 

izvirzītajiem uzdevumiem. 

- Kursā sniedz zināšanas par volejbola individuālo, komandas taktiku uzbrukumā un aizsardzībā. 

- Kursa mācību prakses ietvaros tiek realizēta nepieciešamo pedagoģisko zināšanu pilnveidošana. 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par volejbola spēles tehniku, taktiku un spēju pielietot taktiskās sadarbības 

praksē; 

- prasmes analizēt, izvērtēt mācību prakses sporta nodarbības; 

- spēju organizēt un vadīt volejbola nodarbības, sacensības; 

- spēju praktiski izmantot pedagoģiskās zināšanas audzēkņu volejbola pamattehnikas elementus 

apmācībā un pilnveidošanā; 

- spēju rādīt priekšzīmi ētisko un estētisko normu ievērošanā. 

Kursa saturs: 

9. Volejbola spēles taktika. L 2. P 4. 

10. Nodarbību vadīšana. P 24. 

Kursa plāns: 

1. temats. Volejbola spēles taktika 

Lekcija 4 stundas. Praktiskās nodarbības 4 stundas. 

1. lekcija.. Volejbola spēles taktikas elementu klasifikācija. Uzbrukuma taktika (ar servi, ar gremdi) 

individuālā, komandas un to mācību metodika. 

2. lekcija. Aizsardzības taktika (pret servi, pret gremdi). Bloķēšana. Laukuma segšanas sistēmas. 

1. praktiskā nodarbība. Serves izpildes un uzņemšanas taktika. 

2. praktiskā nodarbība. Komandas taktika uzbrukumā, aizsardzībā. 

2. temats. Nodarbību vadīšana (mācību prakse) 


3. -13 praktiskā nodarbība. Studentu sagatavoto un novadīto stundu izvērtēšana. 



- volejbola tehnikas izpildes novērtēšanas kritēriju izstrāde (rakstiski) – 10% 

- mācību prakses trīs sagatavoto stundu konspektu novērtējums – 20% 

- novadītās sporta stundas vērtējums – 20% 

- praktiskā tiesāšana – 10% 

- rakstveida eksāmens – 40% 


36. Lapiņš V. Volejbola tehnikas mācīšana un pilnveidošana. Rīga; 2008. 

37. Lapiņš V. Pirmie soļi volejbolā. Rīga; 2008. 

38. Fišers U. Zogloveks H. u.c. Volejbola ABC. Latvijas volejbola federācija. Rīga; 2007. 

39. J. Kupča red. Sporta spēles skolā. Rīga: Zvaigzne; 1991. 

40. Конеева Е. В., Волков А. В., Шишкова Н. Г., Волейбол (учебное пособие). Калининград: 

КГУ, 2005. 

161


1. Барбара Л. Виера, Бонни Джил Бергюсон, Волейбол. М. АСТ: Астрель, 2004. 

2. Беляев А. В., Обучение техники игры в волейбол и ее совершенствование. Олимпия. 

Человекю Москва, 2007. 

3. Шнейдер В. Ю. Методика обучения игре в волейбол. Олимпия. Человек. Москва, 2007. 



7. www.volley4all.net 

8. www.sportulike.ru 

9. www.voleyplay.ru 

10. www.velkey-world.ru 

Piezīmes: 


B daļa 


Volleyball and its teaching methodology 


The aim of the course is to provide knowledge for volleyball game elements and technical practices as 

physical development means use for sports classes in primary and secondary schools, and choose of on 

methodological techniques and methods for management of volleyball lessons, from the sports lesion 

task points of view. 

The knowledge for volleyball individual, team tactics in attacking and defending are included in the 

course. 

The course teaching practice is carried out within the improvement of necessary pedagogical 

knowledge. 

Kursa nosaukums Basketbols un tā mācību metodika I 












Mag.paed.,lektors Nikolajs Romaņenko 


nav 

- 

32 

- 

- 

162


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. 

Basketbola galveno tehnikas paņēmienu izpilde atbilstoši vidusskolas standarta parsībām sportā. 

Teorētisko un praktisko zināšanu basketbolā nodarbību vadīšana. Kursa mērķis ir sniegt studentiem 

pamatzināšanas par basketbola vēsturi,basketbola sacensību noteikumiem,būtību,palīdzet studentiem 

apgūt praktiskās iemaņas, darba telpas nodrošināšanā. 

Kursa uzdevums ir sniegt studentiem zināšanas par basketbola mācību metodiku,palīdzēt apgūt 

basketbola tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 

Kursā sniedz zināšanas par sporta pedagoģisko kontroli,traumu profilaksi,drošības tehnikas 

pasākumiem basketbola nodarbības. 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par basketbola būtību,saturu,vietu un lomu izglītības un sporta sistēmās; 

- prasmes analizēt, sintezēt, izvērtēt basketbola mācību saturu sporta izglītības programmās, 

izglītības standarta īstenošanas iespējas basketbola sporta stundās; 

- spēju pielietot zināšanas skolēnu sagaidāmo mācīšanas un pilnveidošanas rezultātu 

paredzēšanā, basketbola elementu apguvē, plānojot to sasniegšanu; 

- komunikācijas prasmes izsakot savu viedokli par problēmām sporta skolotāju darbībā, 

saprototies saskarē daţādi domājošiem, daţādām pieredzēm. 

Kursa saturs: 

1. Basketbola vēsture, mūsdienu stāvoklis un tā attīstības pamattendences. Spēles noteikumi un 

tiesāšanas metodika. 

2. Basketbola spēles tehnika uzbrukumā un to mācību metodika. 

3. Basketbola spēles tehnika aizsardzībā un to mācību metodika. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: praktiskie darbi – 32st. 


Basketbola vēsture, mūsdienu stāvoklis un tā attīstības pamattendences. Spēles noteikumi un tiesāšanas 

metodika. 

1. Informācija par kursu. Basketbola vēsture pasaulē, Eiropā. Basketbola attīstība Latvijā. 

Basketbola raksturojums. 

2. Basketbola tehnikas klasifikācija. Basketbola noteikumi un noteikumu evolūcija. 

Basketbola spēles tehnika uzbrukumā un to mācību metodika. 

3. Pārvietošanas tehnika uzbrukumā. Ķermeņa tehnika(kāju darbība).Uzbrucēja stāja, gatavības 

stāvoklis. Trīskārša drauda stāja: izpildīt piespēli, izdarīt metienu grozā, uzsākt driblu. 

Skrējiena uzsākšana, lēcieni, atsperoties ar abām kājām, ar vienu kāju. 

4. Apstāšanās ar diviem soļiem (uz diviem skaitļiem), ar palēcienu (uz vienu skaitli). Pagriezieni 

uz priekšu, atpakaļ. 

5. Bumbas tehnika un to mācīšana. Bumbas turēšana un kontrole. Augšēja un apakšēja tvērienā. 

Bumbas ķeršana ar abām rokām. Kustībā pretī bumbai,prom no bumbas.Piespēles ar abām 

rokām no krūtīm,ar vienu roku no pleca,ar atsitienu pret grīdu,ar abām rokām no augšas,no 

apakšas,ar vienu roku no augšas. 

6. Dribls uz vietas,dribla uzsākšana un apstāšanās pēc dribla, dribls bez redzes kontroles. Dribls 

kustība. 

7. Piespēles kustībā. Māņkustības (finti) uz piespēlēm. Kombinētais dribls. 

8. Māņkustības (finti) pirms dribla, dribla laikā. Pretinieka apspēlēšana mainot ātrumu, dribla 

augstumu, virzienu. 

9. Metiens no vietas ar vienu roku. Soda metiens. Metieni no groza apakšas, vidēja attāluma 

metieni. 

10. Metieni kustībā. Metiens lēcienā pēc piespēles saņemšanas skrējienā,pēc dribla.Metiens 

163

lēcienā ar aizsturi no vietas un pēc dribla. Trīspunkti metieni(tālie). Finti. 

11. Iepazīšanas ar ieskaišu vingrinājumiem. Divpusēja spēle. Basketbola spēles tehnika 

aizsardzībā un to mācību metodika. 

12. Aizsardzība un tās mācīšana. Aizsarga ķermeņa tehnika: stājas un pārvietošanās. Soļa stāja, 

paralēlā stāja. 

Pārbaudījuma prasību izpilde. 

13. prakt. nod. 

Bumbas atņemšanas tehnika:izraušana,izsišana,pārtveršana,metienu bloķešana. 



Atlēkušo bumbu iegūšana. 

Pārvietošanas tehnika (uzbrukumā un aizsardzībā) pilnveidošana. 


Dribla pilnveidošana. 



Piespēles un metienu pilnveidošana. 





- Basketbola sacensību noteikumu pārbaudes tests (rakstiski) – 20% 

- Studentu basketbola tehnikas pamatelementu apguves novērtēšana 

(praktiskā testēšana): 

– 60% 

Metieni – 20% 

Dribls – 20% 

Piespēles – 20% 

- Ievada sagatavotāja daļas trīs konspektu izvērtējums – 20% 

Kursu apgūst latviešu valodā. 


1. А.Бондарь. Баскетбол в школе.-Минск,1982. 

2. Баскетбол.Учебник для вузов физической культуры под ред.Ю.М.Портнова. - 

М.1997. 

3. A.Rudzītis. Jauno basketbolistu treniņš . -Rīga, LBS,LSPA,2003. 

4. Latvijas basketbola vēsture.- Jumava, 1998. 

5. Oficiālie basketbola noteikumi.- FIBA, 2010. 

6. А.Зинин. Первые шаги в баскетболе. М.: Ф и С,1972. 

7. Sporta metodiskie ieteikumi pamatskolai.- Rīga, 1998. 

8. Sporta spēles skolā. Rīga :"Zvaigzne",1991. 

9. Ю.Железняк, Ю.Портнов. Спортивные игры. М.:ACADEMA,2004. 

10. A.Rudzītis,U.Grāvītis. Rokasgrāmata veiksmīgam basketbola trenerim. Jumava,2008. 

11. A.Rudzītis. Jaunatnes basketbola programma.Rīga,2009. 

12. Б.Гатмен,Т.Финнеган. Все о тренировке юного баскетболиста. М.Астрель,пер.с 

англ.,2007. 

13. У.Фрэйзер, А.Сэчер. Баскетбол. М.Астрель, пер.с англ.,2006. 


164

1. Basketbola vārdnīca. Rīga :LSPA, 1998. 

2. 2.Basketball for Young Players.- FIBA, 2000. 

3. M.Gravītis .Basketbols skolu fiziskās kultūras programmā.Rīga,1979. 

4. Мэтт Барсель. Баскетбол. Научись играть и стать звездой. МАК Медиа, 2001. 

5. А.Я.Гомельский. Баскетбол (секреты мастера). 1000 баскетбольных упражнений. 

М.,1997. 

6. Ник Сортэл. Баскетбол. 1000 упражнений и советов для юных игроков. М.: АСТ, 2002. 

7. Джим Дрюэт. Баскетбол. Спорт для начинающих. М.: АСТ,2002. 

8. Sporta ABC 6.-9.klasēm.- Lielvārds,1996 


1. Bērnu un pusaudţu trenera rokasgrāmata.Rīga,2008.Latvijas Treneru tālākizglītības centrs. 

2. Mācību filma ‖Basketbolista ceļš‖.Basketbola akademija,Rīga,2008. 

3. Mācību filma ‖Better basketball‖ 

- better scoring without the ball, 

- better passing, 

- better shooting, 

- better ball handling, 

- better 1 on 1 ofense, 

- better 1 on 1 defense, 

- better post play. 

4. www.coachesclipboard.net 

5. www.jes-basketball.com 

6. www.basket.lv 

7. www.slamdunk.ru 

Piezīmes: 


Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma „Sporta skolotājs‖(42141) B daļa. 


Basketball and methods of teaching basketball. 


Technigues and tactics of the basketball, conducting classes. 

The aim of the course is to provide knowledge for basketball game history,basketball competition 

rules,essence,help to students learn practikal experiences in providing of working premises. 

The task of course is to provide students with knowledge in basketball teaching methodology,help to 

understand basketball technigue basis and estimation methodology. 

The course provides knowledge for sports pedagogical control,injury prevention,safety measures for 

basketball lessons. 

Kursa nosaukums Basketbols un tā mācību metodika II 

Kursa kods SpoZ3011 PedaP319 4KP/DP 




165



32 








Nav 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas„Sporta skolotājs‖studentiem. 

Basketbola galveno tehnikas paņēmieni izpilde atbilstoši 

vidusskolas standarta prasībām sportā. 

Teorētisko un praktisko zināšanu basketbolā nodarbību vadīšana. 

Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par basketbola spēles elementu un tehnikas paņēmienu kā fiziskās 

attīstības līdzekļu izmantošanu sporta stundās pamatskolā un vidusskolā,un par metoţu un metodisko 

paņēmienu izvēli basketbola nodarbību vadīšanā,izejot no sporta stundai izvirzītajiem uzdevumiem. 

Kursa sniedz zināšanas par basketbola individuālo,grupas un komandu taktiku uzbrukumā un 

aizsardzībā. 

Kursā mācību prakses ietvaros tiek realizēta nepieciešamo pedagoģisko zināšanu pilnveidošana. 

Rezultāti: 


zināšanas un izpratni par basketbola spēles tehniku, taktiku un spēju pielietot taktiskās sadarbības 

praksē; 

prasmes analizēt, izvērtēt mācību prakses sporta nodarbības; 

spēju organizēt un vadīt basketbola nodarbības, sacensības; 

spēju praktiski izmantot pedagoģiskās zināšanas audzēkņu basketbola pamattehnikas elementus 

apmācībā un pilnveidošanā; 

spēju rādīt priekšzīmi ētisko un estētisko normu ievērošanā. 

Kursa saturs: 

1. Basketbola taktikas klasifikācija un to mācību metodika. Mācību darba organizācija un 

metodika. 

2. Basketbola spēles taktika uzbrukumā un aizsardzībā un tā mācību metodika. 

3. Nodarbību vadīšana (mācību prakse). 

Kursa plāns: 



- 

32 

- 

- 

Basketbola taktikas klasifikācija un to mācību metodika. 

Mācību darba organizācija un metodika. 

1. Spēles taktika uzbrukumā, aizsardzībā un tā mācību metodika. Individuālā, spēlētāju grupu 

sadarbības, komandas taktika. 

166

2. Basketbola nodarbību sakārtošanas pamati. Stundas konspekta sastādīšana. Basketbola 

nodarbību vadīšanas un organizācijas īpatnības.Apmācības metodika. 

Basketbola spēles taktika uzbrukumā un aizsardzībā un tā mācību metodika. 

3. Individuālā taktika uzbrukumā. 

Darbības bez bumbas:atbrīvošanās bumbas saņemšanai,māņu darbības sedzēja uzmanības 

piesaistīšanai. 

Individuālā taktika aizsardzībā. 

Darbības pret uzbrucēju bez bumbas:darbība pret sedzamā izskriešānu uz brīvu 

vietu,darbība,lai sedzamajam neļautu saņemt bumbu,vietas ieņemšana cīņai par atlēkušajām 

bumbām. 

Divpusējā spēle un tiesāšana. 

4. Individuālā taktika uzbrukumā. 

Darbības ar bumbu: bumbas izspēle, piespēles, ķeršana, dribls, metieni. 

Individuālā taktika aizsardzībā. 

Darbības pret uzbrucēju ar bumbu: pret piespēlēm, driblu uz grozu, metieniem. 

Spēles 1x1. Divpusējā spēle un tiesašana. 

5. Spēlētāju grupu sadarbības uzbrukumā .Divu spēlētāju sadarbība: ‖atdot un ej‖, aizsegi, 

uzvešana, krustošanās. 

Spēlētāju grupu sadarbības aizsardzībā. Divu spēlētāju sadarbība: palīdzības sniegšana, 

sedzamo nomaiņa, izvairīšanās no pretinieka aizsega, bumbas atņemšana pa diviem, pret 

skaitlisko pārsvaru. 


6. Spēlētāju grupu sadarbības uzbrukumā .Trīs spēlētāju sadarbība: trijnieks, viltus trijnieks, 

mazais astotnieks, dubultotais aizsegs. 

Spēlētāju grupu sadarbības aizsardzībā. Triju spēlētāju sadarbība: pret trijnieku, astotnieku, 

divkāršu aizsegu, pret uzvešanu uz diviem spēlētājiem. 


7. Komandas taktika. Ātrais uzbrukums. 


8. Komandas taktika. Pozicionāls uzbrukums: izmantojot centra spēlētāju, bez centra, uzbrukums 

pret c-c aizsardzību, pret zonu. 

Koncentrētas aizsardzības sistēmās: cilvēks-cilvēku aizsardzība, zonas un jauktās aizsardzības. 


9. Komandas taktika. Pozicionāls uzbrukums: uzbrukums pret zonas un c-c presingu, jauktai 

aizsardzībai, īpašo situāciju uzbrukums. Ciešas aizsardzības sistēmās: visi presingi. Spēles 

1x1. Divpusējā spēle un tiesāšana. 

Nodarbību vadīšana (mācību prakse). 

10.-16. praktiskā nodarbības. 


Studiju kursa apguves pārbaudes forma – eksamens. Studenta 

semestra vērtējumu veido: 

- Mācību prakses trīs sagatavoto stundu konspektu novērtējums – 20% 

- Novadītās sporta stundas vērtējums – 30% 

- Praktiskā tiesāšana – 10% 

- Rakstveida eksāmens – 40% 


167


1. А.Бондарь. Баскетбол в школе.-Минск,1982. 

2. Баскетбол. Учебник для вузов физической культуры под ред. Ю.М.Портнова. -М.1997. 

3. A.Rudzītis. Jauno basketbolistu treniņš . -Rīga, LBS,LSPA,2003. 

4. Latvijas basketbola vēsture.- Jumava, 1998. 

5. Oficiālie basketbola noteikumi.- FIBA, 2010. 

6. А.Зинин.Первые шаги в баскетболе. М.: Ф и С,1972. 



9. Ю.Железняк, Ю.Портнов.Спортивные игры. М.:ACADEMA,2004. 

10. A.Rudzītis,U.Grāvītis.Rokasgrāmata veiksmīgam basketbola trenerim.Jumava,2008. 

11. A.Rudzītis.Jaunatnes basketbola programma.Rīga,2009. 

12. Б.Гатмен,Т.Финнеган.Все о тренировке юного баскетболиста.М.Астрель,пер.с 

англ.,2007. 

13. У.Фрэйзер,А.Сэчер.Баскетбол.М.Астрель,пер.с англ.,2006. 


1. Basketbola vārdnīca. Rīga :LSPA, 1998. 

2. Basketball for Young Players.- FIBA, 2000. 


4. Мэтт Барсель. Баскетбол. Научись играть и стать звездой. МАК Медиа, 2001. 

5. А.Я.Гомельский. Баскетбол (секреты мастера). 1000 баскетбольных упражнений. 

М.,1997. 

6. Ник Сортэл. Баскетбол. 1000 упражнений и советов для юных игроков. М.: АСТ, 2002. 

7. Джим Дрюэт. Баскетбол. Спорт для начинающих. М.: АСТ,2002. 

8. Sporta ABC 6.-9.klasēm.- Lielvārds,1996. 


1. Bērnu un pusaudţu trenera rokasgrāmata.Rīga,2008.Latvijas Treneru tālākizglītības centrs. 

2. Mācību filma ‖Basketbolista ceļš‖.Basketbola akademija,Rīga,2008. 

3. Mācību filma ‖Better basketball‖ 

- better scoring without the ball, 

- better passing, 

- better shooting, 

- better ball handling, 

- better 1 on 1 ofense, 

- better 1 on 1 defense, 

- better post play. 

4. www.coachesclipboard.net 

5. www.jes-basketball.com 

6. www.basket.lv 

7. www.slamdunk.ru 

Piezīmes: 




168

Basketball and methods of teaching basketball. 


Technigues and tactics of the basketball, conducting classes. 

The aim of the course is to provide knowledge for basketball game elements and technical practices as 

physical development means use for sports classes in primary and secondary schools, and choose of on 

methodological techniques and methods for management of basketball lessons, from the sports lesion 

task point of view. 

The knowledge for basketball individual, team tactics in attacking and defending are included in the 

course. 

The course teaching practice is carried out within the improvement of necessary pedagogical 

knowledge. 

Kursa nosaukums Handbols un tā mācību metodika 







48 








nav 



Handbola galveno tehnikas paņēmienu izpilde atbilstoši vidusskolas standarta parsībām sportā. 

Teorētisko un praktisko zināšanu handbolā nodarbību vadīšana. Kursa mērķis ir sniegt studentiem 

pamatzināšanas par handbola vēsturi,handbola sacensību noteikumiem,būtību,palīdzet studentiem 

apgūt praktiskās iemaņas, darba telpas nodrošināšanā. 

Kursa uzdevums ir sniegt studentiem zināšanas par handbola mācību metodiku,palīdzēt apgūt 

handbola tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 


pasākumiem handbola nodarbības. 

Kursā mācību prakses ietvaros tiek realizēta nepieciešamo pedagoģisko zināšanu pilnveidošana. 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par handbola būtību,saturu,vietu un lomu izglītības un sporta sistēmās; 

- prasmes analizēt, sintezēt, izvērtēt handbola mācību saturu sporta izglītības programmās,izglītības 

standarta īstenošanas iespējas handbola sporta stundās; 

- spēju pielietot zināšanas skolēnu sagaidāmo mācīšanas un pilnveidošanas rezultātu paredzēšanā, 

- 

48 

- 

- 

169

handbola elementu apguvē, plānojot to sasniegšanu; 

- komunikācijas prasmes izsakot savu viedokli par problēmām sporta skolotāju darbībā,saprototies 

saskarē daţādi domājošiem, daţādām pieredzēm. 

Kursa saturs: 

1. temats. Handbola vēsture, mūsdienu stāvoklis un tā attīstības pamattendences. Spēles 

noteikumi un tiesāšanas metodika. 

2. temats. Handbola spēles tehnika uzbrukumā un aizsardzībā un to mācību metodika. 

3. temats. Handbola taktikas klasifikācija un to mācību metodika. Mācību darba organizācija un 

metodika. 

4. temats. Handbola spēles taktika uzbrukumā un aizsardzībā un tā mācību metodika. 

5. temats. Nodarbību vadīšana (mācību prakse). 

Kursa plāns: 



1. temats. Handbola vēsture, mūsdienu stāvoklis un tā attīstības pamattendences. Spēles noteikumi un 


1. Informācija par kursu. Handbola vēsture pasaulē, Eiropā. Handbola attīstība Latvijā. Handbola 

raksturojums. 

2. Handbola tehnikas klasifikācija. Handbola noteikumi. 

2.temats. Handbola spēles tehnika uzbrukumā un aizsardzībā un to mācību metodika 

3. Pārvietošanas tehnika uzbrukumā. Ķermeņa tehnika(kāju darbība).Uzbrucēja stāja(augsto un 

zemo),gatavības stāvoklis. Skrējiena uzsākšana,virziena maiņa. Lēcieni,atsperoties ar abām 

kājām,ar vienu kāju. Apstāšanās ar diviem soļiem(uz diviem skaitļiem),ar palēcienu (uz vienu 

skaitli). Māņkustības. Aizsardzība un tās mācīšana. Aizsarga ķermeņa tehnika. Aizsarga stāja 

un aizsardzības kustība sānis, uz priekšu-atpakaļ. 

4. Bumbas tehnika un to mācīšana. Bumbas turēšana un kontrole. Bumbas tveršana ar abām 

rokām, ar vienu roku. Kustībā pretī bumbai, prom no bumbas.Tveršana un piespēle,stāvot uz 

vietas.Tveršana no sāniem un piespēle uz priekšu skrējienā, piespēles sānis. 

5. Piespēles kustībā, tveršana lēcienā un piespēle. Māņkustības (finti)uz piespēlēm. Dribls uz 

vietas, dribla uzsākšana, dribls skrējienā, dribls bez redzes kontroles. Vienreizējas un 

daudzkārtējas dribls. Māņkustības (finti)pirms dribla, dribla laikā. Pretinieka apspēlēšana 

mainot ātrumu, dribla augstumu, virzienu. 

6. Metiens no vietas ar vienu roku(balsta metiens).Trīs soļu ritms.Soda metiena 

izpildīšana.Sāniskais metiens gurnu augstumā,ceļgalu augstumā. Metieni vārtos 

kustībā.Metiens lēcienā pēc piespēles saņemšanas skrējienā,pēc dribla. Finti(māņkustības). 

7. Metieni vārtos palēcienā, no malām, kritienā, augstā lēcienā. Piezemēšanās. Metiena 

bloķēšana. Bumbas atņemšanas tehnika:izsišana,pārtveršana,metienu bloķešana. 

8. Vārtsarga spēle. Pamatstājā. Pārvietošanas vārtos. Metienu atvairīšana:augsto tālo 

metienu,zemo tālo metienu,metienu no 6 metru līnijas, no malām. Ātra uzbrukuma sākšana. 

Iepazīšanas ar ieskaišu vingrinājumiem. Divpusēja spēle. 

9. Pārvietošanas tehnika (uzbrukumā un aizsardzībā) pilnveidošana. Pārbaudījuma prasību 

izpilde. 

10. Dribla pilnveidošana. Pārbaudījuma prasību izpilde. 

170

11. Piespēles un metienu pilnveidošana. Pārbaudījuma prasību izpilde. 

3.temats. Handbola taktikas klasifikācija un to mācību metodika. Mācību darba organizācija un 

metodika. 

12. Spēles taktika uzbrukumā, aizsardzībā un tā mācību metodika. Individuālā, spēlētāju grupu 

sadarbības, komandas taktika. Handbola nodarbību sakārtošanas pamati. Stundas konspekta 

sastādīšana. Handbola nodarbību vadīšanas un organizācijas īpatnības.Apmācības metodika. 

4.temats.Handbola spēles taktika uzbrukumā un aizsardzībā un tā mācību metodika. 

13. Individuālā taktika uzbrukumā. Darbības bez bumbas: pārvietošanās uz izdevīgu vietu, māņu 

darbības sedzēja uzmanības piesaistīšanai. Individuālā taktika aizsardzībā. Darbības pret 

uzbrucēju bez bumbas:darbība pret sedzamā izskriešānu uz brīvu vietu,darbība,lai 

sedzamajam neļautu saņemt bumbu. Divpusējā spēle un tiesāšana. 

14. Individuālā taktika uzbrukumā. Darbības ar bumbu: bumbas izspēle, piespēles, ķeršana, dribls, 

metieni. Individuālā taktika aizsardzībā. Darbības pret uzbrucēju ar bumbu: pret piespēlēm, 

driblu, metieniem. Pretinieka segšana. Divpusējā spēle un tiesāšana. 

15. Spēlētāju grupu sadarbības uzbrukumā .Divu spēlētāju sadarbība: ‖atdot un ej‖, bloķēšana - 

atbloķēšana, krustošanās. Bloks ar muguru. Spēlētāju grupu sadarbības aizsardzībā. Divu 

spēlētāju sadarbība: palīdzības sniegšana, sedzamo nomaiņa, izvairīšanās no pretinieka 

aizsega pret skaitlisko pārsvaru. Divpusējā spēle un tiesāšana. 

16. Komandas taktika. Ātrais uzbrukums. Ātrā uzbrukuma sākšana. Uzbrukums skaitliskā 

vairākumā. Pozicionālais uzbrukums. Pamatizvietojums uzbrukumā. Divpusējā spēle un 

tiesāšana. 

17. Komandas taktika. Uzbrukuma taktika ar vienu līnijas spēlētāju, ar diviem. Koncentrētas 

aizsardzības sistēmās: cilvēks-cilvēku aizsardzība, zonas un jauktās aizsardzības. Aizsardzības 

sistēma 6-0,3-2-1. Divpusējā spēle un tiesāšana. 

18. Komandas taktika. Pozicionāls uzbrukums: uzbrukums pret zonas un c-c presingu, jauktai 

aizsardzībai, īpašo situāciju uzbrukums. Ciešas aizsardzības sistēmās: visi presingi. Spēles 

1x1. Divpusējā spēle un tiesāšana. 

5.temats. Nodarbību vadīšana (mācību prakse). 

19.-24. praktiskie darbi. 




- handbola sacensību noteikumu pārbaudes tests (rakstiski) – 20% 

- Studentu handbola tehnikas pamatelementu apguves novērtēšana 

(praktiskā testēšana): 

– 30% 

- Mācību prakses sagatavoto stundu konspektu novērtējums – 10% 





1. N.Grasis. Handbola rokasgrāmata, LSPA, 1999. 

2. N.Grasis. Handbola spēles noteikumi. Rīga, 1998. 

3. Sporta spēles skolā. I.Kupča red.,R.: Zvaigzne,1991. 

171

4. H.Meijers. Sports skolā. Handbols. R.:Zvaigzne,1996. 

5. Н.П.Клусов. Ручной мяч в школе. М.: Просвещение, 1986. 

6. Ю.Железняк, Ю.Портнов.Спортивные игры. M.:ACADEMA, 2004. 

7. В.Я.Игнатьева. Гандбол. Учебник.Изд.‖Физ.культура», 2008. 


1. Fiziskā audzināšana. Pārbaudes darbi pamatskolā. -Rīga,1996. 

2. Sporta ABC 6.- 9.klasēm.- Lielvārds,1996. 

3. Л.Гарбаляускас. Играем в ручной мяч. М.: Просвещение, 1988. 

4. В.Д.Ковалев. Спортивные игры. М.: Просвещение,1988. 

5. В.А.Барков. Уроки физической культуры в школе (пособие для учителей).- Минск,2001. 

6.Щ.С.Голуб. Подвижные игры в подготовке спортивных резервов по гандболу. 

Учебно -методическое пособие. - Минск,1995. 

6. А.И.Бондарь. Подготовка юных гандболистов. - Минск,1994. 


www.handball.lv 

www.hk-lspa.lv 

www.yotube.com 

Piezīmes: 




Handball and methods of teaching handball. 


Technigues and tactics of the handball, conducting classes. 

The aim of the course is to provide knowledge for handball game history, handball competition rules, 

essence, help to students learn practikal experiences in providing of working premises. 

The task of course is to provide students with knowledge in handball teaching methodology, help to 

understand handball technigue basis and estimation methodology. 

The course provides knowledge for sports pedagogical control, injury prevention, safety measures for 

handball lessons. 

Kursa nosaukums Florbols un tā mācību metodika 







16 



- 

172






nav 



Florbola galveno tehnikas paņēmienu izpilde atbilstoši vidusskolas standarta parsībām sportā. 

Teorētisko un praktisko zināšanu florbolā nodarbību vadīšana. Kursa mērķis ir sniegt studentiem 

pamatzināšanas par florbola vēsturi,florbola sacensību noteikumiem,būtību,palīdzet studentiem apgūt 

praktiskās iemaņas, darba telpas nodrošināšanā. 

Kursa uzdevums ir sniegt studentiem zināšanas par florbola mācību metodiku,palīdzēt apgūt florbola 

tehnikas pamatelementus un to apguves novērtēšanas metodiku. 


pasākumiem florbola nodarbības. 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par florbola būtību,saturu,vietu un lomu izglītības un sporta sistēmās; 

- prasmes analizēt, sintezēt, izvērtēt florbola mācību saturu sporta izglītības 

programmās,izglītības standarta īstenošanas iespējas florbola sporta stundās. 

Kursa saturs: 

1. Florbola vēsture, noteikumi, būtība. Attīstība Latvijā. 

2. Florbola spēles tehnika,taktika un to mācību metodika. 

Kursa plāns: 



1.temats. Florbola vēsture, noteikumi, būtība.Attīstība Latvijā. 

1. Florbola vēsture, mūsdienu stāvoklis un tā attīstības pamattendences. Spēles noteikumi un 


2. Mācīšanas pakāpenības principi, pakāpes, tehnisko paņēmienu klasifikācija. 

2.temats. Florbola spēles tehnika,taktika un to mācību metodika. 

3. Kustību tehnikas pamatu apguve. 

4. Darbību ar bumbu apguve: piespēle, piespēles uztveršana. 

16 

- 

- 

5. Darbību ar bumbu apguve: metiens/sitiens, bumbiņas sargāšana, skriešana ar bumbiņu, 

vārtsarga spēle un to mācību metodika. 

6. Spēles taktika uzbrukumā (ātrais uzbrukums, pozicionālais uzbrukums, grupas taktiskā 

darbība, individuālā taktika) un tā mācību metodika. 

7. Spēles taktika aizsardzībā, aizsardzības sistēmas (―cilvēks - cilvēku", zonas, jauktā, grupas un 

173

individuālā taktika) un tā mācību metodika. 

8. Nodarbību vadīšana (mācību prakse) 




- Studentu florbola tehnikas pamatelementu apguves novērtēšana (praktiskā 

testēšana) 

174 

– 50% 

- Mācību prakses sagatavoto stundu konspektu novērtējums – 10% 





1. Florbols. Spēles noteikumi un tiesāšana - Latvijas Florbola 

Savienība, Rīga, 2008. 

2. Finland Floorball Federation. Training exercises. Photos. 

3. Launder, A.2001.Play Practise. The Games Approach to Teaching 

and Coaching Sports. Human Kinetics 

4. ‖Latvijas rokasgrāmata florbolā‖ 


1. Grants I. Fiziskā audzināšana, sports un vesels bērns. - Rīga, Mācību grāmata, 1997. 

2. Jansone R., Immere I., Liepiņš I. Sports vidusskolā. - Rīga: Zvaigzne, 1996. 

3. Ozoliņš N. Sportista iesildīšanās. - Rīga: Zvaigzne, 1984. 

4. Trenera rokasgrāmata. - Rīga, 2003. 


1. www.floorball.lv 

2. www.wikipedija.lv 

3. http://www.floorballagency.com/lv 

Piezīmes: 




Floorball and methods of teaching floorball. 


Technigues and tactics of the floorball, conducting classes. 

The aim of the course is to provide knowledge for floorball game history,floorball competition 

rules,essence,help to students learn practikal experiences in providing of working premises. 

The task of course is to provide students with knowledge in floorball teaching methodology,help to 

understand floorball technigue basis and estimation methodology.

The course provides knowledge for sports pedagogical control,injury prevention,safety measures for 

floorball lessons. 

Kursa nosaukums Peldēšana un tās mācību metodika I 







32 








- 



Kursa mērķis: apgūt pareizu sporta peldēšanas tehniku. 


1)dot iespēju studējošajiem apgūt sauszemes sagatavošanas vingrinājumus peldēšanai, 

2)apgūt sporta peldēšanas paņēmienu apmācības tehniku un sporta treniņa principus, 

3)apgūt daţādus peldēšanas stilus (brīvais stils, uz muguras, delfīns, brass). 

Rezultāti: 

Studējošie ir apguvuši peldēšanas treniņa procesa īpatnības, pareizu peldēšanas tehniku un praktiskas 

peldēšanas iemaņas programmā paredzētajos stilos, prot to demonstrēt. Zina palīgierīču pielietošanu un 

prot to izmantot treniņu procesā. 

Kursa saturs: 

Pareizas sporta peldēšanas tehnikas praktiska apgūšana un pilnveidošana daţādos peldēšanas stilos - 

brīvajā stilā (kraulā uz krūtīm), uz muguras, brasā, delfīna stilā. Pareizas peldēšanas pamatelementi. 

Roku, kāju kustību un elpošanas saskaņošana, peldēšanas pilna koordinācija. Palīgierīču izmantošana 

un spēles elementi. Niršana. Kompleksa peldēšanas tehnika. Fizisko īpašību attīstīšana. Treniņu 

procesa īpatnības peldēšanā. 


Praktiskās nodarbības: 

1.Uzvedības noteikumi un drošība ūdenī. Sporta treniņa principi. 

2.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm (brīvais stils): elementāras roku un kāju kustības. Pārvietošanās 

pa ūdens baseina dibenu, iegremdēšanās, elpošanas vingrinājumi, uzpeldēšana, gulēšana, slīdēšana. 

Palīgierīču pielietošana. 

3.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Kāju kustības, elpošana, kāju kustību un elpošanas saskaņošana. 

Spēles elementi. 

4.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Roku kustības, roku kustību un elpošanas saskaņošana. 

5.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm.Daţādi peldēšanas veidi un elementi. 

6.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Kāju,roku kustību un elpas aiztures saskaņošana. Daţāda izmēra 

- 

32 

- 

- 

175

dēlīšu pielietošana. Peldēšanas pilna koordinācija. 

7.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Daţādi stafešu veidi. 

8.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Obligāta peldēšanas tehnikas demonstrēšana. 

9.Peldēšanas tehnika uz muguras. Slīdēšana daţādos veidos. Elementāras kāju kustības un dēlīša 

pielietošana. Iepriekš apgūto iemaņu nostiprināšana. 

10.Peldēšanas tehnika uz muguras. Roku kustību tehnika. Kāju un roku kustību saskaņošana.Iepriekš 

apgūto iemaņu nostiprināšana. 

11.Iepazīšanās ar tehniku "delfīns". Vingrinājumi uz ūdens tauriņstila apgūšanai. Peldēšana ar pleznu 

palīdzību.Iepriekš apgūto iemaņu nostiprināšana. 

12.Iepazīšanās ar tehniku "delfīns". Elementāru roku kustību sagatavojošie vingrinājumi.Iepriekš 

apgūto iemaņu nostiprināšana. 

13.Niršana.Iepriekš apgūto delfīna peldēšanas tehnikas iemaņu nostiprināšana. 

14.Peldēšana "brasa" tehnikā. Roku un kāju kustību apgūšana. 

15.Peldēšana "brasa" tehnikā. Roku un kāju kustību saskaņošana. Elpošanas apgūšana. Peldēšana ar 

pilnu koordināciju. 

16.Iepazīšanās ar komplekso peldēšanas tehniku. Treniņu procesa īpatnības peldēšanā. Fizisko īpašību 

treniņš. 

Studējošo patstāvīgais darbs: pilnveidot peldēšanas tehniku baseinā divas reizes nedēļā ārpus nodarbību 

laika. 


Nodarbību apmeklējums 75%, sekmīgi nokārtota teorētiska zināšanu pārbaude - tests un demonstrētas 

apgūtās praktiskās iemaņas. 


1. Lielvārds A. 1987. Peldēšana. –Rīga: Zvaigzne. 

2. Булгакова Н. 1996. Спортивное плавание. -Москва. 

3. Еаусилтет Д. 1972. Наука о плавание. -Москва: Ф и С. 

4. Гончар И. 1998. Плавание и методика преподавания. –Одеса: Дрик. 


1. Vilemsons T. 1985. Gribu mācīties peldēt. –Rīga: Avots. 

2. Soboļevs N. 1972. Mācīties peldēt kraulā. –Rīga: Liesma. 

3. Вайцеховский С. 1978. Физическая подготовка пловца. –Москва: Физкультура и спорт. 






Profesionālā bakalaura studiju programma "Sporta skolotājs", B daļa 


Swimming and methods of teaching swimming 



Kursa mērķis: apgūt pareizu sporta peldēšanas tehniku. 


1)dot iespēju studējošajiem apgūt sauszemes sagatavošanas vingrinājumus peldēšanai, 

2)apgūt sporta peldēšanas paņēmienu apmācības tehniku un sporta treniņa principus, 

3)apgūt daţādus peldēšanas stilus (brīvais stils, uz muguras, delfīns, brass). 

176

Kursa nosaukums Peldēšana un tās mācību metodika I 







32 








SpoZ1003, Peldēšana un tās mācību metodika I 


Kursa mērķis: dot iespēju apgūt peldēšanas mācīšanas metodiku darbā ar skolēniem. 


1)Apgūt peldēšanas tehnikas mācīšanas un nodarbību vadīšanas metodiku. 

2)Iemācīt analizēt peldēšanas tehniku uz krūtīm un uz muguras un izlabot kļūdas. 

3)Apgūt glābšanas paņēmienus ūdenī, pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos. 

Rezultāti: 

Studējošie 

- apguvuši zināšanas peldēšanas apmācības metodikā un prot pareizi tās pielietot, 

- var analizēt peldēšanas tehnikas kļūdas un prot tās izlabot, 

- var sastādīt peldētāju vecumam un mācību posmam atbilstošu vingrinājumu kompleksu ūdenī, 

- prot pielietot slīcēja glābšanas un pirmās palīdzības paņēmienus nelaimes gadījumā. 

Kursa saturs: 

Peldēšanas nodarbību vadīšanas un sporta treniņa principi. Peldēšanas tehnikas mācīšana brīvā stila 

tehnikā un uz muguras. Vingrinājumi roku, kāju kustību un elpošanas saskaņošanai. Startu un 

pagriezienu mācīšana. Sacensību organizēšana un nodrošināšana. Spēles elementi un stafetes sporta 

stundā. Fizisko īpašību attīstīšanas treniņu procesa organizēšana. Drošība un glābšanas paņēmieni uz 

ūdens, pirmās palīdzības sniegšana nelaimes gadījumos. 


Praktiskās nodarbības (32 st.): 

1.Peldēšanas nodarbību skolēniem vadīšanas un sporta treniņa principi. Pareiza peldēšanas mācīšana. 

Nodarbību organizēšana un vadīšana slēgtos un atklātos ūdens baseinos. 

2.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm (brīvais stils): elementāras roku un kāju kustības. Pārvietošanās 

pa ūdens baseina dibenu, iegremdēšanās, elpošanas vingrinājumi, uzpeldēšana, gulēšana, slīdēšana. 

Palīgierīču pielietošana. Nodarbības vadīšana. 

3.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Kāju kustības, elpošana, kāju kustību un elpošanas saskaņošana. 

Spēles elementi stundā. Nodarbības vadīšana. 

4.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Roku kustības, roku kustību un elpošanas saskaņošana. 

Nodarbības vadīšana. 

5.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm.Daţādi peldēšanas veidi un elementi. Nodarbības vadīšana. 

6.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Kāju,roku kustību un elpas aiztures saskaņošana. Daţāda izmēra 

dēlīšu pielietošana. Peldēšanas pilna koordinācija. Nodarbības vadīšana. 

- 

32 

- 

- 

177

7.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Daţādi stafešu veidi. Nodarbības vadīšana. 

8.Peldēšanas tehnika kraulā uz krūtīm. Obligāta peldēšanas tehnikas demonstrēšana. Nodarbības 

vadīšana. 

9.Peldēšanas tehnika uz muguras. Slīdēšana daţādos veidos. Elementāras kāju kustības un dēlīša 

pielietošana. Nodarbības vadīšana. 

10.Peldēšanas tehnika uz muguras. Roku kustību tehnika. Kāju un roku kustību saskaņošana. Iepriekš 

apgūto iemaņu nostiprināšana. Nodarbības vadīšana. 

11.Startu un pagriezienu mācīšana. 

12.Startu un pagriezienu tehniskā pilnveidošana 

13.Sacensību organizēšana un nodrošināšana. 

14.Fizisko īpašību attīstīšanas treniņu procesa organizēšana: izturības un spēka treniņš. 

15.Fizisko īpašību attīstīšanas treniņu procesa organizēšana: ātruma treniņš. 

16.Drošība un glābšanas paņēmieni uz ūdens, pirmās palīdzības sniegšana nelaimes gadījumos. 


- pilnveidot peldēšanas tehniku baseinā divas reizes nedēļā ārpus nodarbību laika, 

- sastādīt vingrinājumu kompleksu ūdenī daţādiem (3) vecumposmiem. 


Nodarbību apmeklējums vismaz 75%, praktiski apgūtas iemaņas peldēšanas apmācības metodikā, 

novadīta viena paraugnodarbība (50%), eksāmens - zināšanu tests (50%). 


1. Lielvārds A. 1987. Peldēšana. –Rīga: Zvaigzne. 

2. Madrevica U., Krieviņš D. 1998. Ko vajag darīt? 

3. Булгакова Н. 1996. Спортивное плавание. -Москва. 

4. Еаусилтет Д. 1972. Наука о плавание. –Москва: Ф и С. 

5. Гончар И. 1998. Плавание и методика преподавания. –Одеса: Дрик. 


1. Vilemsons T. 1985. Gribu mācīties peldēt. –Rīga: Avots. 

2. Soboļevs N. 1972. Mācīties peldēt kraulā. –Rīga: Liesma. 

3. Вайцеховский С. 1978. Физическая подготовка пловца. –Москва: Физкультура и спорт. 






Profesionālā bakalaura studiju programma "Sporta skolotājs", B daļa 


Swimming and methods of teaching swimming 


Kursa mērķis: dot iespēju apgūt peldēšanas mācīšanas metodiku darbā ar skolēniem. 


1)Apgūt peldēšanas tehnikas mācīšanas un nodarbību vadīšanas metodiku. 

2)Iemācīt analizēt peldēšanas tehniku uz krūtīm un uz muguras un izlabot kļūdas. 

3)Apgūt glābšanas paņēmienus ūdenī, pirmās palīdzības sniegšanu nelaimes gadījumos. 

178

Kursa nosaukums Kustību rotaļas un to mācību metodika 







16 








Nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs‖ studentiem. Kursa mērķis: 

sniegt studējošiem zināšanas par kustību rotaļu un spēļu saturu un veidot prasmes un kompetences 

rotaļu plānošanā, organizēšanā un vadīšanā daţāda vecuma skolēniem. 

Rezultāti: 


zināšanas un izpratni par kustību rotaļām, mācību mērķiem, uzdevumiem un saturu; 

par valsts izglītības sistēmas struktūru un mērķiem pamatskolā un atbilstoši tiem plāno 

pedagoģisko un audzinošo procesu sporta rotaļstundas ietvaros. 


izvēlēties sporta rotaļstundas saturu atbilstoši skolas vecuma bērnu īpatnībām; 


darbībā. 

savas profesionālās darbības pašizvērtēšanu, izvirzot mērķus savas pedagoģiskās darbības 

pilnveidei. 

Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē: 

atbildīgu rīcību, ievērojot savā pedagoģiskajā darbībā bērnu tiesības un pienākumus un 

rūpējoties par bērnu drošību un veselību. 

Kursa saturs: 

4. Kustību rotaļas jēdziena skaidrojums. Kustību rotaļu izvēles, plānošanas, organizācijas, 

mācīšanas un vadīšanas prasības un principi skolēniem. 

5. Kustību rotaļu raksturojums un to mācību metodika daţāda vecuma skolēniem 

6. Stundas plānošana, vadīšana un izvērtēšana daţāda vecuma un sagatavotības līmeņa 

skolēniem. 

2 

14 

- 

- 


Kursa struktūra: lekcija 2 st., semināri un praktiskie darbi - 14 st. 


1. Ievads kustību rotaļu mācību metodikā. Informācija par studiju kursu. Kustību rotaļas jēdziens. 

Kustību rotaļas uzdevumi izglītībā. Kustību rotaļu klasifikācija. Kustību rotaļu plānošana sporta 

stundā. Kustību rotaļas mācīšana. Rotaļas izvēle. Sagatavošanās rotaļai. Rotaļnieku organizēšana. 

Rotaļas skaidrošana, vadīšana, tiesāšana. Skolēnu, ka palīgu iesaistīšana rotaļās. Rotaļas slodzes 

179

egulēšana. 

2. Kustību rotaļu raksturojums un to mācību metodika 1.- 4. klases skolēniem. 

3. Kustību rotaļu raksturojums un to mācību metodika 5. - 12. klases skolēniem. 

4. Nodarbību vadīšana (mācību prakse). 

4. – 8. praktiskā nodarbība. Studentu sagatavoto, novadīto un izanalizēto sporta stundu izvērtēšana. 


izstrādāt 15 kustību rotaļu kartiņas daţāda vecuma skolēniem. 




regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās (20%); 

kustību rotaļu apraksts (35%) 

sporta rotaļstundas izstrāde, vadīšana un izvērtēšana (45%). 


1. Korotkovs, I. (1972) Kustību rotaļas sporta nodarbībās. Rīga: Liesma. 

2. Kurzemniece, L. (2001) Personības attīstība sporta stundās. Metodiskie ieteikumi. Rīga: Izglītības 

soļi 

3. Orehovs, V. (2009) Netradicionālu vingrinājumu pielietoja iespējas sporta stundu efektivitātes 

celšanā sākumskolā. Rīga. 

4. Romenkova, V. (1999) Rotaļu attīstība. Rīga: Vārti. 

5. Sporta spēles skolā (1991)/ Kupča red. Rīga: Zvaigzne. 

6. Найминова, Э. (2001) Физкультура. Методика преподавания. Спортивные игры. - Ростов – 

на – Дону: Феникс. 


1. Fiziskā audzināšana. Metodiskie ieteikumi sākumskolai.(1996) // Kurzemnieces L. red. Rīga. 

2. Grants, J. (1997) Fiziskā audzināšana, sports un veselība. Rīga: Mācību grāmata. 

3. Karlovska, R. (2010) Kustību aktivitātes. Rāpošanas vingrojumi. Rīga: Zvaigzne ABC 

4. Kaziniece, V. (2001) Vairāk nekā 1000 vingrinājumi 365 dienām. Rīga.: Gulbis. 


6. Liepiņš, I. (1992) Brīvā laika spēles. Rīga: LIC . 

7. Netradicionālie vingrinājumi, spēles un rotaļas. Metodiskais līdzeklis. (1994)// Grinfelde A., 

Kurzemniece L. red. Rīga: Mācību grāmata. 

8. Ripa, V. (1999) Veiklības un atjautības rotaļas. Rīga: Vārti. 

9. Sports. Pamatizglītības standarts. (2008) Izglītības satura un eksaminācijas centrs. 



11. Былеев, Л. В. & Коротков И. М. (1982) Подвижные игры. Москва: Ф и С. 

12. Былеев, Л. В. и др. (1974) Подвижные игры. Москва: Ф и С. 

13. Вавилова, Е. (1983) Учите бегать, прыгать, лазать, метатЬ. – Москва: Просвещение 


Гринго. 

15. Геллер, Е. М. (1985) Игры на переменах для школьников 4 -6 классов. Москва: Физкультура 

и спорт. 

16. Козак, О. Н. (1997) Летние игры для больших и маленьких. Санкт – Петербург: Союз.. 

17. Литвинова, М..Ф. (2004) Русские народные подвижные игры для детей дошкольного и 

младшего школьного возраста: Практическое пособие – 2-е изд. Москва: Айрис – пресс 

18. Матвеев, А.П. (2003) Физическая культура 5—11 классы. Москва. 

19. Развивающие игры: быстрее, выще, сильнее. (1998) //Под ред. Логинова М. И. Санкт – 

Петербург: Дельта. 

20. Спортивные и подвижные игры. (1984) / Под ред. Ю Портных. Москва: Физкультура и 

спорт. 

21. Cтепанова, О. А. (2003) Игра и оздоровительная работа в начальной школе. Москва: 

Творческий центр 

180

22. Яковлев, В. Г. (1970) Подвижные игры в 1- 4 классах. Минск: Народная асвета. 

23. Яковлев, В. Г.& Ратников, В. П. (1977) Подвижные игры. - Москва: Просвещение.. -143 c. 

24. 100 spēles un rotaļas latviešu valodas apguvei: Mācību palīglīdzeklis. (2001) / Suhanova, A., 

Grīnberga, O., & Jaunzeme G. u.c. Rīga : Pētergailis.. 

25. 500 jautras spēles .(2007) / No franču val. tulk. Šmite, A. & Red. Ikale, I. - Rīga : Zvaigzne ABC. 


















Piezīmes: 




Action games and methods of teaching games 



Aim of the course: to provide the students with knowledge about the content of motion games and 

plays, and develop their skills and competences of planning, organising and managing motion games 

with pupils of various ages. 

Kursa nosaukums Mācību prakse (slēpošana un tās mācību 

metodika) 







30 (1nedēļa) 





30 

181




Slēpošana un tās mācību metodika, B daļa. 


Kursa mērķis ir sniegt zināšanas par slēpošanas , sporta būtību, palīdzēt studentiem apgūt praktiskās 

iemaņas darba telpas nodrošināšanā. 

Kursa uzdevums ir 

- sniegt studentiem zināšanas, kuras nodrošinātu optimāla stundas mācību satura, līdzekļu izvēli. 

- Palīdzēt apgūt, pilnveidot pārvietošanās veidus slēpošanā, prasmes slēpošanas pasākumu, 

sacensību organizēšanā un vadīšanā. 

Rezultāti: 

Studija kursa apguves rezultātā studenti pratīs demonstrēt: 

- Zināšanas un izpratni par slēpošana sporta būtību, saturu, vietu un lomu izglītības un sporta 

sistēmās. 

- Prasmes 

o analizēt, izvērtēt slēpošanas nodarbības, sporta pasākumus, sacensības. 

o slēpošanas pārvietošanā, veidi apguvē, vērtēšanā. 

o Slēpošana pasēkumu, sacensību organizēšanā un vadīšanā. 

- Komunikācijas prasmes izsakot savu viedokli par problēmām sporta pasākumu organizēšanā, 

vadīšanā, saproties saskarsmē ar daţādi domājošiem, daţādām pieredzēm. 

- Spēju rādīt priekšzīmi ētisko un estētisko normu ievērošanā. 

Kursa plāns/saturs/ kalendārs:: 

Mācību prakse ( slēpošanas, nometne), 1nedēļa. 

1. diena – Ierašanās mācību prakses vietā (Stropu Meţaparks). 

Slēpošanas mācību apļa, trases izveide. 

Slēpošanas pārvietošanās veidu tehnikas apguve : daţādu šķēršļu, 

nelīdzenumu pārvarēšana, nobrauciena stājas, bremzēšanas veidi, 

pārvietošanās kāpumos, pagriezieni nogāzēs. 

Pārgājiens uz slēpēm apvidū. 

2. diena – Klasiskā stila pārmaiņus un vienlaikus soļu kustību un pāreju 

tehnikas apguve, mācīšana, vērtēšanas metodika. 

3. diena – Slidsoļu kustību prasmju un iemaņu veidošana. 

Slidsoļu kustību tehnikas apguve un mācīšana. 

Slidsoļu pārejas. Vērtēšana metodika. 

4. diena - Sacensības distanču slēpošanā (5-10km, klasiskais stils). 

Stafetes un rotaļas ar kalnu slēpošanas elementiem. 

Rotaļas slēpošanas pamatu apguvei, sadarbības prasmju 

izkopšanai. 

5. diena – Sporta pasākums „Jautrie starti‖ (kustību aktivitātes ar slēpēm, 

ragaviņām, netradicionāliem priekšmetiem. 

Mācību prakses rezultātu izvērtēšana. 



- slēpošanas pārvietošanās veidu tehnikas apguves vērtējums – 30% 

- studenta uzradīta rezultāta klasiskā stila slēpošanas sacensību distance vērtējums – 30% 

- prasmju un iemaņu vērtējums slēpošanas pasākumu, sacensību organizēšanā un vadīšanā – 20% 

- studenta sagatavoto divu mācību sporta stundu konspektu izvērtējums. - 20% 

182


1. Grants J. Mācīsimies slēpot. R, Izdevniecība RAKA,2007. 

2. Krauksta D., Krauksts V. Slēpošanas treniņa pamati. R. Drukātava, 2006. 

3. Grants J. Fiziskā audzināšana, sports un vesels bērns. R.: Mācību grāmata, 1997. 

4. Kokins N. Slēpošanas materiālā bāze un sporta veida inventārs. Rīga: ABC, 1998. 

5. Kops K. Distanču slēpošana. R. Zvaigzne, 1989. 


1. Grants J. Slēpošana. Sporta ABC. 6-9.klasei., Lielvārde, 1996. 

2. Latvijas Olimpiskā vēsture. R.: Latvijas olimpiskā komitēja,2006. 

3. Krausta D. Latvijas distanču slēpošanas meistarsacīkšu un čempionātu 1.-3. vietu ieguvēju 

rezultāti (1923-2003), LSPA 2003. 

4. Антонова О., Кузнецов В. Лыжная подготовка. Методика преподавания. Учебное 

пособие для студентов средних педагогических учебных заведений. 


1. Журнал «Физическая культура в школе» 

Piezīmes: 


B daļa 


Teaching practices (skiing and its teaching methodology) 


The aim of the course is to provide knowledge for skiing, sports nature, help students to acquire 

practical skills for work space provision. 

The task of the course is: 

- To provide students with knowledge, which may give optimal learning content and means choice. 

- To help to learn and develop ways of moving in skiing, skills to organize end lead skiing events 

and competitions. 

Kursa nosaukums „Slēpošana un tās mācību metodika” 







16 





6 

10 

183

Kursa izstrādātājs (-i) : 



„Slēpošana un tās mācību metodika‖, B daļa. 


Kursa uzdevums ir sniegt studentiem zināšanas par slēpošanas mācību metodiku; palīdzēt apgūt 

distanču slēpošanas pārvietošanās veidus un to apguves novērtēšanas metodiku.. 

Rezultāti: 


zināšanas un izpratni par slēpošanas būtību; saturu, vietu un lomu izglītības un sporta sistēmās; 

prasmes analizēt, sintezēt, izvērtēt slēpošanas mācību saturu sporta izglītības programmās, 

izglītības standarta īstenošanas iespējas slēpošanas sporta stundās; 

spēju pielietot zināšanas skolēnu sagaidāmo mācīšanas un mācīšanās rezultātu paredzēšanā, 

slēpošanas pārvietošanās veidu apguvē, plānojot to sasniegšanu; 

komunikācijas prasmes izsakot viedokli par problēmām sporta skolotāja darbībā, saprototies 

saskarē ar daţādi domājošiem, daţādām pieredzēm. 

Kursa saturs: 

1. Slēpošanas vēsture, būtība. L2. 

2. Mācīšanas un mācīšanās metodes. Sasniegumu vērtēšana slēpošanas pārvietošanās veidu 

apguves procesā. L1. 

3. Klasiskā stila soļu un slidsoļu prasmju un iemaņu apguve bezsniega apstākļos. P3. 

4. Klasiskā stila soļu un slidsoļu tehnikas mācīšanas vingrinājumi uz sniega. P2. 

Kursa plāns: 

(1. temats. Slēpošanas vēsture, būtība. 

Lekcijas 4 st. 

1. Lekcija Informācija par kursu. Slēpošanas pirmsākumi un tās attīstības vēsture. Slēpošanas 

inventārs, ziedes, apģērbs, apavi. Higiēnas prasības. Drošības tehnika slēpošanas 

nodarbībās. 

2. Lekcija Slēpošanas kustību apgūšanas priekšnoteikumi. Prasmju un iemaņu veidošanās posmi. 

Pamatdarbības pārvietojoties uz slēpēm. Distanču slēpošanas pārvietošanās veidu 

klasifikācija. 

. 

2. temats. Mācīšanas un mācīšanās metodes, sasniegumu vērtēšana slēpošanas 

apguves procesā pamatskolā, vidusskolā. 

3. Lekcija Uzskaites, vārda, vingrinājumu, ideomotoriskā, rotaļu priekšnoteikumu radīšanās 

kooperatīvās mācīšanas, pašvērtējuma metodes, pieejas un to pielietojums sporta 

stundās, slēpošanā. Pārvietošanās veidu vērtēšanas kritēriji. 

3. temats. Klasiskā stila soļu un slidsoļu prasmju un iemaņu apguve bezsniega 

apstākļos. 

4. Praktiskā nodarbība Speciāli sagatavojušie un imitācijas vingrinājumi klasiskā stila pārmaiņus 

divsoļa, četrsoļa un vienlaikus bezsoļa, viensoļa, divsoļa un soļu pāreju apgūšanai. 

5. Praktiskā nodarbība Speciāli sagatavojušie un imitācijas vingrinājumi uz vietas un kustībā 

vienlaikus divsoļa slidsoļa, vienlaikus viensoļa slidsoļa, pusslidsoļa un to pāreju 

tehnikās apgūšanai. 

184

6. Praktiskā nodarbība Slēpošanas kustību prasmju un iemaņu saistība ar fizisko spēju attīstību. 

Līdzsvara spēju un tehniskā izpildījuma pilnveidošana. Speciālo līdzekļu pielietošana. 

4. temats. Klasiskā stila soļu un slidsoļu tehniskas mācīšanas vingrinājumi uz sniega 

7. Praktiskā nodarbība Klasiskā stila pārmaiņus divsoļa, četrsoļa un vienlaikus bezsoļa, veinsoļa, 

divsoļa un soļu pāreju mācīšanas vingrinājumi uz sniega. 

8. Praktiskā nodarbība Speciāli sagatavojušie vingrinājumi vienlaikus divsoļa slidsoļa, vienlaikus 

viensoļa slidsoļa, vienlaikus pusslidsoļa, pārmaiņu divsoļa slidsoļa, slidsoļa bez 

atgrūdiena ar nūjām un to pāreju mācīšanai uz sniega. 



- Speciāli attīstošo vingrinājumu kopu izveide noteikta vecuma 

audzēkņiem fizisko spēju attīstībai, kuras sekmē slēpošanas tehnikas 

apguvi 

- Speciāli sagatavojošo un imitācijas vingrinājumu apguve klasiskā 

stila soļu un slidsoļu mācīšanai bezsniega apstākļos (praktiskais 

demonstrējums) 

- Slēpošanas pārvietošanas veidu tehnikas izpildes novērtēšanas 

kritēriju izstrāde (rakstiski) 

- Prezentācija (Latvijas slēpošanas vēsture, pirmsākumi, sasniegumi, 

mūsdienas) 

185 

– 20% 

– 30% 

– 30% 

– 20% 


1. Grants, J. Mācīsimies slēpo. R, Izdevniecība RAKA, 2007. 

2. Krauksta, D., Krauksts, V. Slēpošanas treniņa pamati. R. Drukātava, 2006. 

3. Grants, J. Fiziskā audzināšana, sports un vesels bērns. R.: Mācību grāmata, 1997. 

4. Kokins, N. Slēpošanas materiālā bāze un sporta veida inventārs. Rīga: ABC, 1998. 

5. Kops, K. Distanču slēpošana. R.Zvaigzne, 1989. 


7. Grants, J. Slēpošana. Sporta ABC 6. – 9.klasei, Lielvārde: Lielvārs, 1996. 

8. Latvijas Olimpiskā vēsture. R.: Latvijas olimpiskā komitēja, 2006. 

9. Krauksta, D. Latvijas distanču slēpošanas meistarsacīkšu un čempionātu 1. – 3.vietu ieguvēju 

rezultāti (1923 – 2003), R.: LSPA 2003. 

10. Антонова, О., Кузнецов, В. Лыжная подготовка. Методика преподавания. Учебное 

пособие для студентов средних педагогических учебных заведений 



Piezīmes: 


B daļa


Skiing and its teaching methodology 


The aim of the course is to provide knowledge for skiing teaching methodology; help to acquire cross 

country skiing transportation modes and its estimation methodology. 

Kursa nosaukums Tūrisms un tā mācību metodika 

Kursa kods Spo Z 3013 






16 








B daļa 


Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par tūrismu, orientēšanās sporta būtību, sacensību 

pasākumu organizēšanas un vadīšanas metodiku, palīdzēt studentiem apgūt praktiskās iemaņas darba 

telpas nodrošināšanā 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par tūrisma, orientēšanās sporta būtību, saturu, vietu un lomu izglītības un 

sporta sistēmās; 

- prasmes analizēt, izvērtēt mācību saturu sporta izglītības programmās, izglītības standarta 

īstenošanas iespējas; 

- spēju praktiski izmantot pedagoģiskās zināšanas audzēkņu tūrisma un orientēšanās prasmju un 

iemaņu apmācībā un pilnveidošanā; 

- spēju radīt priekšzīmi ētisko un estētisko normu ievērošanā; 

- komunikācijas prasmes izsakot savu viedokli par problēmām sporta skolotāja darbībā, saprototies 

saskarē ar daţādi domājošiem, daţādām pieredzēm. 

Kursa saturs: 

1. Tūrisma veidi, tehnika, sacensību organizēšana, to apguves un mācīšanas 

metodika. L10. 

2. Orientēšanās sporta tehnikas pamati. Sacensību organizēšana un vadīšana, 

to apguves un mācīšanas metodika. L6. 

16 

186

Kursa plāns: 

1. temats. Tūrisma veidi, tehnika, sacensību organizēšana, to apguves un mācīšanas metodika 

Lekcijas 10 stundas. 

1. lekcija. Informācija par kursu. Tūrisma jēdziens, veidi. Tūrisma darba formas skolā. Aktīvā tūrisma 

inventārs (individuālais, grupas) 

2. lekcija. Speciālais tūrisma inventārs (virves, karabīnes u.c.). Tūrisma mezgli, to klasifikācija. 

Mezglu siešana. 

3. lekcija. Tūrisma tehnikas paņēmieni (gaisa pārceltuve, paralēlās virves, traverss, šķēršļu 

pārvarēšana). Tūrisma sacensību veidi, organizēšana un vadīšana. 

4. lekcija. Tūrisma pārgājiena plānošana un organizēšana. 

5. lekcija. Studentu tūrisma praktisko iemaņu apguves vērtēšana. 

2. temats. Orientēšanās sporta tehnikas pamati, sacensību organizēšana un vadīšana, to apguves 

un mācīšanas metodika 


6. lekcija. Topogrāfijas pamati. Sporta karte (krāsas, zīmes). Kompass. Apzīmējumi. Attāluma 

noteikšana. Zemes formu attēlošana kartē. 

7. lekcija. Orientēšanās sports. Distance, leģenda. Pamatiemaņas kartes un sevis noorientēšanās ar 

kompasu. Virziena noteikšana, orientieru pieturas punktu izvēle. Distances sadale. 

8. lekcija. Orientēšanās praktisko iemaņu apguves vērtēšana (individuālais starts pavēles distancē). 



- tūrisma zināšanu apguves teorētiskais tests (rakstiski) – 20% 

- tūrisma praktisko iemaņu apguves izvērtējums – 30% 

- orientēšanas sporta zināšanu apguves teorētiskais tests (rakstiski) – 20% 

- orientēšanās praktisko iemaņu apguves izvērtējums (individuālais 

starts pavēles distancē) 

– 30% 


1. Indriksone L., Smila B. Orientēšanās I daļa. – Rīga: LSPA; 2000. 

2. Indriksone L., Smila B. Orientēšanās II daļa. – Rīga: LSPA; 2002. 

3. Apsīte E., Rozīte M., Krišjāne Z., Buka E. Ģeogrāfija tūrisma izglītībai. – Rīga: LR IZM; 

1996. 

4. Rumāns P. tūrisms skolā. – Rīga: Liesma; 1985. 

5. Krauksta D., Brūders A. Tūrisms. – Rīga: LSPA; 1998. 

6. Zariņa A., Vīks I. Tūristam iesācējam. – Rīga; 1990. 

7. Кодыш Э. М. Соревнование туристов. – Москва: Ф и С, 1990. 

8. Рудотов Ю. Н., Востоков И. Е. Спортивно-оздоровительный туризм. – Москва: Скорт, 

2002. 

187


1. Orientēšanās bērniem un jauniešiem. – Madonas tipogrāfija; 1998. 

2. Спутник туриста. – Москва: Ф и С; 1969. 

3. www.magnets.lv 

4. www.orient.lv 



Piezīmes: 


B daļa 


Tourisms and its teaching methodology 


The aim of the course is to provide students with basic knowledge of tourism, orienteering sports 

nature, organizing and leading competition, help students to acquire practical skills in work space 

provision. 

Kursa nosaukums Mācību prakse (tūrisms un tās mācību 

metodika) 

Kursa kods Spo Z 1012 






40 (1nedēļa) 





Kursa izstrādātājs (-i) :. 

lektors Arnolds Kovaļevskis, Mag.paed 


Tūrisms un tā mācību metodika, B daļa. 


- Kursa mērķi ir sniegt zināšanas par tūrisma, orientēšanas sporta būtību, palīdzēt apgūt praktiskās 

iemaņas darba telpas nodrošināšanā. 

40 

188

- Kursa uzdevums ir tūrisma nometne ietvaros pilnveidot studentu prasmes un iemaņas kājnieku, 

ūdenstūrisma pārgājiena organizēšana, tūrisma rallija, šķēršļu joslas, orientēšanās. Sacensību 

organizēšanā un vadīšanā. 

Rezultāti: 

Studija kursa apguves rezultātā studenti pratīs demonstrēt: 

- Zināšanas un izpratni par tūrisma, orientēšanās sporta būtību, saturu, vietu un lomu izglītības un 

sporta sistēmās. 

- Prasmes analizēt, izvērtēt sporta pasākumus, sacensības. 

- Prasmes tūrisma, orientēšanās sporta tehnikas pamatelementu apguvē. 

- Komunikācijas prasmes izsakot savu viedokli par problēmām sporta pasākumu organizēšanā, 

vadīšanā, saproties saskarsmē ar daţādi domājošiem, daţādām pieredzēm. 

- Spēju rādīt priekšzīmi ētisko un estētisko normu ievērošanā. 

Kursa plāns/saturs/ kalendārs:: 

Mācību prakse (tūrisma nometne), 1nedēļa. 

6. diena – Kājnieku pārgājiens (18km). Ierašanās nometnē, iekārtošanās. Nodarbības tūrismā 

un orientēšanās sportā. 

7. diena – Tūrisma rallijā trases izveide. Sacensības (ieskaite). Tūrisma rallijā Nodarbības 

orientēšanās sportā. 

8. diena – Orientēšanās trases izveide. Sacensības (ieskaite). Orientēšanās sportā. 

9. diena - Sacensības tūrisma tehnikas šķēršļu joslā (ieskaite). 

10. diena – Ūdenstūrisma pamatu apguve, pārgājiens. Tūrisma nometnes noslēgums. Rezultātu 

izvērtēšana. Izbraukšana no nometnes. 



- piedalīšanās kājnieku pārgājumā ar uzdevumu – 30% 

Prasmes un iemaņu vērtējums: 

- tūrisma rallijā - 20% 

- orientēšanās sportā (pavēles distance) - 30% 

- tūrisma tehnikas šķēršļu joslā - 20% 


6. Indriksone L., Smila B Orientēšanās 1 daļa. – Rīga: LSPA; 2000. 

7. Indriksone L., Smila B Orientēšanās II daļa. – Rīga: LSPA; 2002. 

8. Apsīte E., Rozīte M., Krišjāne Z., Buka E. Ģeogrāfija tūrisma izglītībai. – Rīga: LR IZM: 

1996. 

9. Rumāns P. Tūrisms skolā.- Rīga: Liesma; 1985. 

10. Krauksta D., Brūders A.Tūrisms. – Rīga: LSPA; 1998. 

11. Zariņa A., Vīks I. Tūristam iesāzējam. – Rīga; 1990. 

12. Кодыш Э. М. Соревнование туристов. – Москва: Ф и С. 1990. 

13. Рудотов Ю.Н., Вотоков И.Е. Спортивно-оздоровительный туризм. – Москва: Скорт, 

2002. 


5. Orientēšanās bērniem un jauniešiem. – Madonas tipogrāfija;1998. 

6. Спутник туриста. – Москва: Ф и С; 1969. 

7. www.magnets.lv 

189

8. www.orient.lv 


2. Журнал «Физическая культура в школе» 

Piezīmes: 


B daļa 


Teaching practices (Tourisms and its teaching methodology) 


- The aim of the course is to provide students with knowledge of tourism, orienteering sports 

nature, help students to acquire practical skills in work space provision. 

- The task of the course is in boarders of tourism camp to improve skills for kerns, water 

tourism organizing, tourism relay, obstacle avoiding, and orienteering. To organize and lead 

competitions. 

Kursa nosaukums Pasaules kultūras vēsture 

Kursa kods Vēst1012 

Zinātnes nozare Vēsture 

Zinātnes apakšnozare Kultūras vēsture 




36 






Dr. Filoloģija, doc. G. Ozoliņš 


Nav. 


Studiju kursā studējošie tiek iepazīstināti ar pasaules kultūrām. Studējošie iegūst priekšstatu par 

perspektīvām mūsdienu sabiedrību izpētē. Kursa ietvaros sīkāk aplūkotas nozīmīgākās modernās 

kultūras problēmas (politika un ekonomika, valoda un rakstība, radniecība un laulības, sociālās 

izmaiņas, reliģijas sociālie un ētiskie aspekti, simbolizācija, globālā kultūra un identitāte u.c.) 

Rezultāti: 

Studējošie iegūst sistemātiskas zināšanas un demonstrē izpratni par pasaules kultūrām. Spēj pielietot 

teorētiskās zināšanas mūsdienu kultūras artefaktu un problēmu interpretācijā. Prot formulēt, analītiski 

32 

4 

- 

- 

190

izskaidrot un modelēt saikni starp daţādiem cilvēku kā indivīdu un sociālu grupu dalībnieku darbību 

veidiem (politika, ideoloģija un ekonomika, reliģija un rituāls, valoda un rakstība, radniecība, laulība 

un ģimene u. c.). 

Kursa saturs: 

1. Antropoģenēze un cilvēces agrīnā vēsture. 

2. Etnoģenēze, kultūrvēsturiskie apgabali un civilizācijas. 

3. Valoda un rakstība. Vecuma un dzimuma grupas. Sociālās attieksmes. 

4. Politika un ekonomika kā kultūras sistēmas. 

5. Reliģija un ētoss kā kultūras sistēmas. 

6. Globālais, lokālais un identitāte. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: lekcijas - 32 st., semināri- 4 st. 


1. Antropoģenēze: cilvēces rašanās. 

2. Agrīnā cilvēces vēsture: arhantrops, paleoantrops, neoantrops. 

3. Domestikācija un kultivācija. Saimniecība, tehnoloģijas un kultūras attīstība. 

4. Etnoģenēze. Tautu veidošanās: piemēri. 

5. Civilizācijas, kultūrvēsturiskie apgabali un ekonomiskās sistēmas. 

6. Valoda un rakstība. Valoda un pasaule. Valodu daudzveidība un klasifikācija. Valodu radniecība un 

saimes. Pidţini. Rakstība. 

7. Radniecība, laulība un ģimene. Seksualitāte. 

8. Vecuma un dzimuma grupas. Jaunība un vecums. Dzimumsocialitāte. 

9. Lauka pētījums un etnogrāfijas. 

10. Politika un ekonomika kā kultūras sistēmas. Vara. Konflikti un integrācija, dinamika un stratēģijas. 

Vardarbība. 

11. Etniskums. Nacionālisms. 

12. Reliģija un rituāli. Reliģiskā prakse un morāle. 

13. Indivīds un sabiedrība. Sociālā organizācija un sociālās sistēmas. Sociālās institūcijas. 

14. Kultūras struktūras un procesi: stabilitāte un mainīgums. Kultūru dinamika un konverģence. 

15. Subkultūru grupas. 

16. Globālā kultūra un identitāte. 

Semināru darbu tēmas: 

1. Eseju vai Power Point prezentāciju priekšlasījums un analīze. 

2. Eseju vai Power Point prezentāciju priekšlasījums un analīze. 

Studējošo patstāvīgais darbs: Eseja par mūsdienu kultūras problēmām vai Power Point prezentācija 

par kādu mūsdienu kultūras veidu vai subkultūras grupu. 


Prasības studiju kursa apguvei – regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās 60%, patstāvīgo 

darbu izpilde 30%. 


1. Burdjē, P. 2004. Praktiskā jēga. Rīga: Omnia Mea. 

2. Ēriksens T. H. 2010. Mazas vietas – lieli jautājumi. Ievads sociālantropoloģijā. Rīga: LU 

Akadēmiskais apgāds. 

3. Gelners, E. 2000. Arkls, zobens un grāmata. Cilvēces vēstures struktūra. Rīga: Madris. 

4. Gidens, E. 1999. Sabiedrības veidošanās. Rīga: AGB. 

5. Gīrcs K. 1998. Kultūru interpretācija. Rīga, izd-ba AGB. 


191

1. Eliade, M. 1996. Sakrālais un profānais. Rīga: Minerva. 

2. Evans-Pritchard, E. E. 1962. Social Anthropology and Other Essays. New York: The Free Press. 

3. Ēriksens, T. H. 2006. Mirkļa tirānija. Straujš un gauss laiks informācijas sabiedrībā. Rīga: Norden 

AB. 

4. Ēriksens, T. H. 2010. Saknes un pēdas. Identitāte mainīgajā laikā. Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Freids, Z. 1995. Totēms un tabu. Rīga: Minerva. 

6. Kaneti, E. 1999. Masa un vara. Rīga, Jumava. 

7. Kasīrers, E. 1997. Apcerējums par cilvēku. Ievads kultūras filozofijā. Rīga, Intelekts. 

8. Keesing, R., 1976. Cultural Anthropology: a Contemporary Perspective. New York: Holt, Rinehart 

& Winston. 

9.Kottak, C. Ph. 1976. Cultural Anthropology. McGraw-Hill, Inc. 

10. Kroeber, A. L., Kluckhohn, C. 1963. Culture: a Critical Review of Concepts and Definitions. New 

York: Vintage Book. 

11. Kuper, A. 2000. Culture: the Anthropologit‘s Accont. Cambridge, Mass.; London: Harvard 

University Press. 

12. Leach, E. 1976. Culture and communication: the logic by wich symbols are connected. Cambrdge, 

New York, New Rochelle Melbourne Sydney: Cambridge University Press. 

13. Radcliffe-Brown, A. R. 1952. Structure and Function in Primitive Society. London: Cohen & West. 

14. Rubenis, A. 1994. Cilvēks mītiskajā pasaules ainā. Rīga, Zvaigzne. 

15. Sahlins, M. 2004 [1972]. Stone Age Economics. London, New York: Routledge. 

16. Teilors, E. B. 1902-1904. Antropoloģija: ievadījums studijās par cilvēku un civilizāciju. Jelgava: 

Landsbergs. 3daļās. 

17. Арутюнов, С.А., Рыжакова С. И. 2004. Культурная антропология. Москва: Весь Мир. 

18. Дугпас, М. 2000. Чистота и опасность. Москва: Канон. 

19. Клакхон, К.К.М. 1998. Зеркало для чеповека: введение в антропологию. Санкт-Петербург. 


Kentaurs XX. 

Piezīmes: 


Profesionālā bakalaura studiju programmas Sporta skolotājs B daļa. 


History of World Culture 


The students of this course are acquainted with world cultures. They get the idea of perspectives in 

research of modern societies. Within the framework of the course, the most important problems of 

world cultures (politics and economics, language and orthography, kinship and marriage, social 

changes, social and ethical aspects of religion, symbolization, global culture and identity, etc.) are 

discussed in details. 

Kursa nosaukums Projektu izstrāde un vadība 

Kursa kods PedaI009 

Zinātnes nozare Vadībzinātne 

Zinātnes apakšnozare Izglītības vadība 




16 


- 

192





Mg.paed., lekt. Natālija Geriņa, Mg.paed., lekt. Sergejs Čapulis, Mg.paed., lekt. Larisa Silova 


Nav 


Lekcijās un praktiskajās nodarbībās studenti iepazīsies ar projekta dzīves ciklu, modelē konkrētas 

problēmas, apzina to risināšanas iespējas. Kurss paredz iesaistīšanos projekta izstrādē, pārraudzībā kā 

arī savas grupas un citu grupu snieguma izvērtēšanā. Izvēlētās metodes, darbības formas veicina 

savstarpējo sadarbību grupā, prasmes izmantot daţādus informācijas avotus, analizēt un pielietot 

iegūtos datus. 

Rezultāti: 


projektu vadību un izstrādes metodiku. 


orientēties projektu pieteikumu formās, vadlīnijās, vērtēšanas kritērijos, prasībās; 

analizēt un izvērtēt projektu, izstrādāt projektu plānu, sagatavot projekta pieteikumu 

Kursa saturs: 

1. Projekta raksturojums. 

2. Idejas izvēle. 

3. Informācijas vākšana. 

4. Projekta pieteikuma izstrāde. 

5. Projekta darba plāns. 

6. Projekta budţets. 

7. Projekta prezentācija. 

8. Projekta uzraudzība. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: praktiskie darbi - 16 


1. Projekta jēdziena skaidrojums. Projekta pazīmes. Projektu veidi un to iedalījums. Projekta 

dzīves cikls, posmi, izstrādes soļi. 

2. Ideju ģenerēšanas metodes, problēmas identifikācija, situācijas raksturojums un analīze. 

3. Informācijas avoti. Informācijas vākšanas metodes, analīze, datu apstrāde, strukturēšana. 

Aptauja un intervija. 

4. Projekta pieteikuma struktūra. Projekta mērķu un uzdevumu formulējums. Mērķauditorijas 

identificēšana. Projekta rezultāti. 

5. Projekta aktivitātes (kalendārs), aktivitāšu pierakstu piemēri. Pienākumu sadale grupās. 

6. Projektos izmantojamie resursi. Budţeta sadaļas, budţeta pozīcijas. Budţeta jeb tāmes 

sastādīšanas pamatprincipi. Projekta budţeta plānošana. 

7. Prezentācijas struktūra, metodes, izmantojamie palīglīdzekļi. Prezentāciju sagatavošana. 

8. Projekta izvērtēšana, izvērtēšanas kritēriji. Projekta ilgtspēja. 




regulārs nodarbību apmeklējums un aktīvs darbs tajās (30%) 

16 

- 

- 

193

projekta pieteikuma izstrāde un prezentācija (70%) 


1. Aktīvās mācību metodes: Skolotāju grāmata. (1999) /Atb.red. Bikse, V. – R.: Zvaigzne ABC 

2. Albrehta, Dz. (2001) Didaktika. - R: RaKa 

3. Albrehta, Dz. (1998) Pētīšanas metodes pedagoģijā. Metodiskā izstrādne. – R.: Mācību 

grāmata 

4. Baldiņš, A., Raţeva A. (2001) Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpētē. – R.: 

Pētergailis 

5. Dţounss, R. (2008) Projektu vadības pamati. – R.: Lietišķās informācija dienests, SIA 

6. Geske, A., Grīnfelds, A. (2006) Izglītības pētniecība. – R.: LU Akadēmiskais apgāds 

7. Izmēģinājuma projekts izglītībā. Rokasgrāmata. (2005) – R.: RaKa 

8. Mācīsimies sadarboties. (1998) Grigule, L., Silova, I. red.– R.: Mācību grāmata 

9. Komunikāciju prasmes. – LPIA, 2001 

10. Lapiņa, L., Rudiņa, V.(1997) Apgūsim demokrātiju. Skolotāja rokasgrāmata: interaktīvas 

mācīšanas metodes. – R.: Zvaigzne ABC 

11. Lapiņa, L., Rudiņa, V. (1999) Projektu metode skolā. – R.: Zvaigzne ABC 

12. Oliņa, Z. (2001) Mana projekta rokasgrāmata. – R.: BVS 

13. Oliņa, Z. (1997) Brīnums notiek… saskares vietā. Par projektu metodi mācību darbā. – R.: 

BVS 

14. Ozoliņa Nucho, A., Vidnere, M. (2003) Intervēšanas prasme. – R.: RaKa 

15. Projektu laiks (informatīvi metodiskais materiāls). (1998) – R.: RaKa 

16. Reiters, V. Kaila patiesība par projektu menedţmentu. (2004) – R.: Vaidelote 

17. Rubana, I.M. Mācīties darot. (2000) – R.: RaKa 

18. Saskarsme audzēkņiem. Mācību līdzeklis. – R.: Jumava Urdze, T. Būt. Zināt. Prast. Metodes 

veiksmīgam darbam ar auditoriju. (2002) – LPIA 

19. Urdze, T. (2000) Māksla plānot. – R.: LPIA 

20. Veilers, P. (2001) Kreativitāte – tavas veiksmes atslēga. - R: Jumava 


Edvards de Bono (2009) Sešas domāšanas cepures. – R.:Zvaigzne ABC 


www.metodes.lv 

www.politika.lv 

www.esfondi.lv 

www.jaunatne.gov.lv (programma „Jaunatne darbībā‖) 

Laiveniece, D. Ieskats mācību metodēs.// Skolotājs. – 1999, Nr.1, 30-39.lpp. 

Piezīmes: 


Profesionālo studiju programmas „Sporta skolotājs‖ B daļa 


Project elaboration and management 


Project development and management is course that give possibilities to work with different 

information resource develop social skills and skills of research and evaluation. Students study the 

194

analysis and methods of identification of problems, steps of the project and guidelines on writing a 

project, and write grant application. 

Kursa nosaukums Sporta vēsture 



Zinātnes apakšnozare Sporta teorija un vēsture 





Semināru vai praktisko stundu skaits 




lektors Arnolds Kovaļevskis, Mag. Paed. 


- 


- Studiju kurss piedāvā ieskatu par sporta rašanos un tā attīstības vēsturiskajiem posmiem, sporta 

starptautiskās kustības veidošanos un tās attīstības īpatnībām. 

- Studiju rezultātu – zināšanu un izpratnes par sporta lomu izglītībā apguve balstās uz studējošo 

aktīvu iesaistīšanos studiju procesā. 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par sporta lomu izglītības sistēmās tā saistību ar sabiedrības attīstību un 

pedagoga lomu tajā; 

- prasmes analizēt, sintezēt, izvērtēt sporta attīstību ietekmējošos faktorus, daţādas teorijas, 

pedagoģiskās pieredzes; 

- komunikācijas prasmes izsakot savu viedokli par daţādām pieredzēm un kultūrām; 

- spēja uzņemtiem vadību un iniciatīvu grupā un atbildēt par kopīgas darbības sekām; 

- spēju veikt savas darbības pašizvērtēšanu; 

- tolerantu attieksmi pret daţādām kultūrām, tradīcijām. 

Kursa saturs: 

1. Fiziskā kultūra pirmatnējā un vergturu sabiedrībā 

2. Fiziskā kultūra, sports viduslaiku Eiropā 

3. Sports Jaunajos laikos 

4. Fiziskās kultūras un sporta attīstība Latvijā 

5. Starptautiskā sporta kustība 

6. Olimpiskā kustība 

Kursa plāns: 

195

1. temats. Fiziskā kultūra pirmatnējā un vergturu sabiedrībā 


1. lekcija. Informācija par kursu. Kursa priekšmets, nozīme, uzdevumi. Fiziskās kultūras aizsākumi. 

Sporta rašanās, tā attīstības vēsturiskie posmi. Sports ģints iekārtā. Fiziskā kultūra vergturu sabiedrībā 

Senajā Grieķijā (VI – V gs. p.m.ē.). 

2. lekcija. Spartas un Atēnu fiziskās audzināšana sistēmas. Antīkā vingrošana un agonistika Senās 

Romas fiziskā kultūrā, atšķirības un attīstības īpatnības. 

3. lekcija. Seno valstu fiziskās audzināšanas raksturs, attīstības līmenis, fizisko vingrinājumu funkcijas. 

Fiziskās audzināšanas organizācijas formas, to zinātniskais pamatojums. 

2. temats. Fiziskā kultūra viduslaiku Eiropā, Austrumu valstīs 


4. lekcija. Fiziskā kultūra V – XV gs. Reliģijas un citu faktoru loma fiziskās kultūras feodālo formu 

izveidē. Bruņinieku audzināšanas sistēma. 

5. lekcija. Senās Indijas, Ķīnas fiziskās audzināšanas sistēmas, tradīcijas, to saikne ar mūsdienām. 

6. lekcija. Daţādu reliģijas virzienu ietekme uz fiziskās audzināšanas attīstību. Renesanses perioda 

traktāti par fizisko audzināšanu. Austrumu audzināšanas sistēmu atšķirības no Rietumeiropas sistēmām, 

tradīciju un rituālu nozīme. 

3. temats. Sports Jaunajos laikos 


7. lekcija. Nacionālās fiziskās audzināšanas sistēmas Vācijā, Zviedrijā, Francijā un Anglijā. Sports 

pirms 1. un 2. Pasaules kara, tā attīstības īpatnības pēc 2. Pasaules kara. 

4. temats. Fiziskās kultūras un sporta attīstība Latvijā 


8. lekcija. Sporta attīstība Latvijas teritorijā līdz 1918. gadam. 

9. lekcija. Sports Latvijas Republika 1918. – 1940. gados. Neatkarīgā Latvija olimpiskajās spēlēs (1924. 

– 1936.gados). 

10. lekcija. Latvijas sports pārmaiņu vējos (1940. – 1945.gados). Ārzemju latviešu sporta organizācijas 

un to darbība pēc 2. Pasaules kara. 

11. lekcija. Sports Latvijā (1945. – 1991.gados). Sporta organizēšana Padomju Latvijā. Vasaras un 

ziemas sporta veidu attīstība, starptautiskie panākumi. 

12. lekcija. Latvijas atmodas, atjaunošanas, atzīšanas norise LOK atgriešanās starptautiskajā sporta 

apritē. Sports neatkarīgajā Latvijā. 

5. temats. Starptautiskā sporta kustība 


13. lekcija. Starptautiskā sporta kustība. Mūsdienu sporta veidu, vēsturiskie priekšnosacījumi 

starptautisko sakaru attīstība. Eiropas sporta harta. Starptautiskā strādājošo sporta kustība. Studentu 

sports. 

6. temats. Olimpiskā kustība 


14. lekcija. Olimpiskās kustības atdzimšana. Starptautiskās sporta un olimpiskās kustības problēmas. 

196

15. lekcija. Latvija vasaras olimpiskajās spēlēs. Sasniegumi. Problēmas. 

16. lekcija. Latvija ziemas olimpiskajās spēlēs. Sasniegumi. Problēmas. 



- nodarbību apmeklējums un aktīva līdzdarbošanās – 20% 

- studentu darba grupas izveidotās prezentācijas par olimpisko kustību 

izvērtējums 

– 30% 

- referāta-esejas izvērtējums – 50% 


1. Latvijas olimpiskā vēsture. Latvijas Olimpiskā Komiteja; 2003. 

2. Latvijas sporta vēsture. – Rīga; 1994. 

3. Голощалов Б.Р. История физической культуры и спорта. – Москва: Аcadema; 2005. 

4. Кун А. Всеобщая история физической культуры и спорта. – Москва; 1982. 


1. Kovals L. Latvijas volejbola vēsture. – Rīga: 1992. 

2. Latvijas basketbola vēsture. – Rīga: Jumava; 1998. 

3. Latvijas futbola vēsture. – Rīga: Jāņa sēta; 2000. 

4. Trimdas latviešu sporta vēsture. – Rīga: Latviešu sporta padome ārzemēs; 2001. 

5. Čera V., Gubiņš G. Latvijas sporta vēsture 1918. – 1940. – ASV; 1970. 

6. Olimpiskā ABC. – Rīga: Latvijas Olimpiskā Komiteja; 1999. 

7. Staģis A. Latvijas vieglatlētika olimpiskajos 100 gados. – Rīga: RAKA; 1997. 

8. Švinks U. Stiudentu sports. – Rīga; 2003. 

9. Ромаков А.О. Международное спортивное движение. – Москва; 1973. 


1. Ţurnāls „Fiziskā kultūra‖. 

2. Ţurnāls „Fiziskā kultūra un sports‖. 

3. Ţurnāls „Sporta pasaule‖. 

4. Ţurnāls „Stadions‖ un citi. 

5. Laikraksts „Sports‖ un citi. 

6. Oficiālie olimpiādes spēļu un ziemas olimpisko spēļu pārskati. 

Piezīmes: 


B daļa 


History of sports 


Study will provide insight in sports origin and its historical development phases, sports international 

movement formation and development of its characteristics. 

Learning outcomes – knowledge and understanding of sports role in education is based upon student‘s 

active involvement in learning process. 

197

Kursa nosaukums Pirmā palīdzība 

Kursa kods MediI001 


Zinātnes apakšnozare Sabiedrības veselība 




16 






Bioloğijas mağistra grāds, lekt. Irēna Kuņicka 


- 


Kursa mērķis: iemācīt rīkoties dzīvībai un veselībai kritiskās situācijās, sniegt pirmo palīdzību 

slimajam vai cietušajam savu iespēju robeţās, paredzēt un novērst iespējamās briesmas daţādos 

negadījumos. 

Rezultāti: 

Studējošie pēc kursa apgūšanas: 

- demonstrē zināšanas par dzīvībai un veselībai bīstamām situācijām un pēkšņām slimībām; 

- prot rīkoties visās negadījumu situācijās, prot izvērtēt cietušā vai saslimušā stāvokli un nepieciešamās 

palīdzības apjomu, ņemot vērā cietušā un glābēja drošību; 

- prot izsaukt neatliekamo medicīnisko palīdzību un sniegt pirmo palīdzību negadījumos un veselībai 

un dzīvībai bīstamās situācijās, 

- var demonstrēt visas apgūtās praktiskās iemaņas (manipulācijas) un pielietot tās praksē; 

- izvērtē slimību un traumu risku un prot organizēt profilakses pasākumus konkrētā vidē; 

- izprot pirmās palīdzības sniegšanas lielo nozīmi un demonstrē gatavību rīkoties visās negadījumu 

situācijās. 

Kursa saturs: 

Dzīvībai un veselībai kritiskas situācijas, tās izraisošie faktori. Nelaimes gadījums, pasākumi notikuma 

vietā. Glābēja drošība.Dzīvības uzturēšana līdz kvalificētas palīdzības sniegšanai. Bezsamaņa. ABC 

shēma. Pretšoka pasākumi. Dzīvībai bīstama asiņošana, tās apturēšana. Traumas. Slēgtie un vaļējie 

audu bojājumi. Termiskie un ķīmiskie bojājumi. Elektrotraumas. Dzīvnieku kodieni. Slimības un 

neatliekamie stāvokļi. Svešķermeņi. 

Pirmās palīdzības sniegšanas paņēmieni. 


Kursa struktūra: praktiskās nodarbības - 14 st., seminārs - 2 st., kolokviji - 3. 

Semināru/praktisko darbu tēmas: 

1. Dzīvībai un veselībai kritiskas situācijas, tās izraisošie faktori. Nelaimes gadījums. Pēkšņa slimība. 

Cietušā vai saslimušā stāvokļa noteikšana. Pirmās palīdzības apjoms. Tūlītējie pasākumi notikuma 

vietā. Praktiski: neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukšana. 

2. Pirmās palīdzības aptieciņas saturs. Glābēja drošība. Aizsarglīdzekļi. Drošība mājās, uz ielas, 

transporta līdzeklī. Dzīvībai un veselībai bīstamu situāciju profilakse. 

3. Dzīvības uzturēšana līdz kvalificētas palīdzības sniegšanai. Bezsamaņa. ABC shēma. Pieaugušo 

- 

16 

- 

- 

198

atdzīvināšana. Praktiski: stabilā sānu poza, atdzīvināšanas pasākumi (elpināšana un sirds masāţa). 

4. Dzīvības uzturēšana līdz kvalificētas palīdzības sniegšanai. Bezsamaņa. ABC shēma. Bērnu un 

zīdaiņu atdzīvināšana. Praktiski: stabilā sānu poza, atdzīvināšanas pasākumi (elpināšana un sirds 

masāţa). 

5. Šoks, pretšoka pasākumi. Dzīvībai bīstama asiņošana. Iekšējā asiņošana. Ārējās asiņošanas 

apturēšana. Praktiski: siltuma saglabāšana ar folijas segu, spiedošā pārsēja uzlikšana ar saiti un 

lakatiņu, ţņaugs. 

6. Traumas. Slēgtie un vaļējie mīksto audu bojājumi. Locekļu lūzumi un meţģījumi, galvas un sejas 

traumas. Galvaskausa kaulu lūzumi, galvas smadzeņu traumas. Acu traumas. Mugurkaula un krūšu 

kurvja traumas. Vēdera dobuma un iegurņa traumas. Praktiski: cietušā novietošana pie traumām, rokas 

imobilizēšana ar lakatiņu. 

7. Termiskie bojājumi. Apdegumi. Elektrotraumas. Ķīmiskie apdegumi. Dzīvnieku, kukaiņu un čūsku 

kodieni. Praktiski: acs pārsējs. 

8. Seminārs. Dzīvību apdraudoši stāvokļi pie slimībām. Krampji. Pēkšņas sāpes krūtīs. Elpas trūkums. 

Svešķermenis elpošanas ceļos. Sāpes vēderā. Cukura diabēts. Palīdzība dzemdībās. Praktiski: palīdzība 

pie svešķermeņa elpceļos pieaugušajam un zīdainim. Heimliha paņēmiens. 

Kolokviju tēmas: 

1) Tests. Pirmā palīdzība. ABC. (1.-3.nod.). 

2) Tests. Šoks, asiņošana, traumas (5.-6.nod.). 

3) Tests. Termiskie un ķīmiskie bojājumi, elektrotraumas, (7.nod.). 

4) Seminārs. Dzīvību apdraudošie stāvokļi pie slimībām (8.nod.). 


- teorētisko zināšanu un praktisko palīdzības sniegšanas iemaņu nostiprināšana ārpus nodarbībām, 

- patstāvīgi apgūtas teorētiskas zināšanas par pirmo palīdzību pie neatliekamiem stāvokļiem saistībā ar 

slimībām. 


Nodarbību apmeklējums vismaz 75%. 

Apgūtas un demonstrētas visas praktiskās iemaņas (30%), trīs pārbaudes darbi ar pozitīvu vērtējumu 

(60%), dalība seminārā (10%). 


1.Pirmās palīdzības kursa mācību programma. Katastrofu medicīnas centra Mācību un 

kvalifikācijas daļas 2007.gada 12.oktobra rīkojums Nr. 669 (pielikums Nr.2). 

2. http://www.nmpd.gov.lv/nmpd/pirma_palidziba 

3.Pirmā palīdzība. Tulk.latv.valodā. Rīga: Zvaigzne ABC, 2004. 

4. Pirmā palīdzība. Latvijas Samariešu izdevums, 2008. 


1. Krieviņš D. Ko darīt. – Rīga, 2000. 

2. Briedis I. Kā rīkoties ārkārtas situācijās. - Rīga: Jumava, 2009. 


1. The Australasian Journal of Disaster and Trauma Studies ISSN: 1174-4707 

http://www.massey.ac.nz/~trauma/ 

2. Medical Journal of Australia 

http://www.mja.com.au/public/issues/178_01_060103/mcc10517_fm.html 

3. British Journal of Sports Medicine http://bjsm.bmjjournals.com/cgi/content/abstract/26/1/48 

4. The American Red Cross suggests http://www.news-journal.com/health/content/sharedauto/healthnews/emer/524494.html 


Profesionālā bakalaura studiju programma "Sporta skolotājs", C daļa 


First aid 

199


The course teaches the students how to act in situations critical for life and health, how to render the 

first aid to a sick or injured person within the limits of their possibility, to foresee and prevent possible 

danger. 

Kursa nosaukums Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana 

un vadīšana 







16 








nav 



Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par sportistu atlases būtības un fiziskās sagatavotības 

vērtēšanu. Ārpusstundu nodarbību un sacensību organizēšanu un vadīšanu. Sportistu treniņu procesa 

būtība, mērķis, līdzekļi, metodes. Treniņu pamatprincipi, plānošana. 

Rezultāti: 


- treniņu plānošana, dokumentācijas saturs; 

- sporta organizatoriskie pamati. 

Kursa saturs: 

1.temats. Ārpusklases darbs.Treniņu plānošana. 

2.temats. Sporta organizatoriskie pamati. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: lekcijas – 16st. 

Lekcijas tēmas: 

1.temats. Ārpusklases darbs.Treniņu plānošana. 

1. Sportistu atlases būtība un fiziskās sagatavotības vērtēšana.Ārpusstundu dokumentācijas 

saturs un tā noformēšana. Perspektīvais plāns. 

2. Gada plāns. Sagatavošanas periods, sacensību un pārejas periods. 

3. Operatīvais plāns. Treniņu saturs vienā mēnesī. Stundas konspektus sastādīšana. Nodarbību 

saraksts. 

2.temats.Sporta organizatoriskie pamati. 

16 

- 

- 

- 

200

4. Sporta kolektīva sekcija. Treniņu procesa mērķis, uzdevumi, līdzekļi, metodes. 

5. Sacensību organizēšana. Sacensību veidi.Gatavošanās sacensībām. Sacensību izdevumu tāme. 

6. Sacensību nolikums. Nolikuma struktūra. Tiesnešu kolēģija. Mandātu komisija. 

7. Sacensību sistēmas. Apļa sistēma, ‖čūskveida‖. Vienmīnusa sistēma, divmīnusu sistēma. 

8. Netradicionālās sporta spēles. Sporta bāţu iekārtojums un ekspluatācija. 




- sagatavoto stundu konspektu novērtējums -20% 

- gada plāns -30% 

- sacensību organizēšana un vadīšana -50% 



1. Albengs O., Grāvītis U. Treniņa teorijas pamati sporta spēlēs. - Rīga: LSPA, 1993. 

2. Grants J. Fiziskā audzināšana, sports un vesels bērns. - Rīga: Mācību grāmata, 1997. 

3. Hogedāls L. Rokasgrāmata trenerim un vadītajam. Zviedrijas sporta konfederācija, SINU un 

autori. - Rīga, 1998. 

4. Liepiņš I. Sports un sporta treniņš I daļa - Rīga, 2000. 



7. Ю.Железняк, Ю.Портнов. Спортивные игры. М.:ACADEMA,2004. 

8. A.Rudzītis, U.Grāvītis. Rokasgrāmata veiksmīgam basketbola trenerim.Jumava,2008. 

9. A.Rudzītis. Jaunatnes basketbola programma.Rīga,2009. 



2. Jansone R., Immere I., Liepiņš I. Sports vidusskolā. - Rīga: Zvaigzne, 1996. 

3. Ozoliņš N. Sportista iesildīšanās. - Rīga: Zvaigzne, 1984. 

4. Fiziskā audzināšana. Pārbaudes darbi pamatskolā. -Rīga,1996. 

5. Sporta ABC 6.- 9.klasēm.- Lielvārds,1996. 


1. Bērnu un pusaudţu trenera rokasgrāmata. Rīga, 2008. Latvijas Treneru tālākizglītības centrs. 

2. Журнал „Физическая культура в школе". 

Piezīmes: 


Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma „Sporta skolotājs‖(42141) C daļa. 


Conducting and organizing out-of-class sport activities. 

201


The essence of selecting sportsmen and evaluation of physical readiness. Conducting and organization 

of out of class activities. 

202

Kursa nosaukums Ekonomika 

Kursa kods Ekon4001 








Zinātnes nozare Ekonomika 

Zinātnes apakšnozare Makroekonomika 


Ilona Kuņicka, DU SZF Ekonomikas katedra lektore 

Sandra Zelča, DU SZF Ekonomikas katedras lektore 


Nav 


Kurss paredzēts IVF studiju programmu studentiem. Radīt studentiem vispārīgu priekšstatu par 

ekonomikas teorijas pamatiem. Formulēt galvenās ekonomiskās likumsakarības, kas ir sastopamas gan 

makroekonomikas, gan mikroekonomikas kursos. 

Rezultāti: 

Students apgūs ekonomiskas nozares teorētiskos pamatus, kā arī varēs formulēt un analītiski izskaidrot 

procesu norises atšķirības daţādos reģionos. 

Kursa plāns: 

1. Ievads ekonomikas teorijās. L3 

2. Pieprasījums, piedāvājums, konkurence, patērētāju rīcība. L2 

3. Tirgus veidi, to darbības principi. L1 

4. Raţošanas organizācija. L1 

5. Tirgus mehānisma nepilnības un to novēršana. L1 

6. Nacionālā ekonomika, iekšzemes kopprodukts. L2 

7. Makroekonomiska nestabilitāte. L2 

8. Bankas un naudas piedāvājuma regulēšana. L1 

9. Kopējie izdevumi un iekšzemes kopprodukts. L1 

10. Valsts ekonomiskās politikas. L2 

11. Starptautiskie ekonomiskie sakari. L1 

Kursa saturs: 

1. tēma. Ievads ekonomikas teorijās. 


1. lekcija. Ekonomiskā teorija. Makroekonomika un mikroekonomika. Ekonomiskie resursi un 

raţošanas potenciāls. 

2. lekcija. Ekonomikas sistēmas, tirgus ekonomika. 

2. tēma. Pieprasījums, piedāvājums, konkurence, patērētāju rīcība. 

Lekcijas – 4 stundas. 

3. lekcija. Pieprasījuma un piedāvājuma teorijas pamati. 

4. lekcija. Patērētāju ienākumi, izdevumi, nabadzība un galējais derīgums un cena. 

3. tēma. Tirgus veidi, to darbības principi. 


5. lekcija. Tirgus ekonomikas funkcionēšanas pamati. 

6. lekcija. Konkurence un tirgus struktūra. 

7. lekcija. Privātīpašums, tā rašanās. 

4. tēma. Ražošanas organizācija. 


8. lekcija. Uzņēmums, uzņēmējdarbība, uzņēmējdarbības juridiskās formas. 

9. lekcija. Uzņēmuma līdzekļi. 

203

5. tēma. Tirgus mehānisma nepilnības un to novēršana. 


10. lekcija. Tirgus sektora nepilnības. Valsts loma tirgus nepilnību novēršana. 

11. lekcija. Valsts kopbudţeta izveide, nodokļu politika. 

6.tēma. Nacionālā ekonomika, IKP 

Lekcijas –4 stundas 

12. lekcija. IKP aprēķināšanas metodes 

13. lekcija. Iekšzemes kopprodukts un ekonomiskā izaugsme 

7.tēma. Makroekonomiskā nestabilitāte 


14. lekcija. Ekonomiskās attīstības cikli. 

15. lekcija. Nodarbinātība un bezdarbs. 

16. lekcija. Kopējais pieprasījums un kopējais piedāvājums. 

8.tēma. Bankas un naudas piedāvājuma regulēšana 


17. lekcija. Banku sistēma. Nacionālā valūta, veidi. 

18. lekcija. Nauda, naudas pieprasījums un piedāvājums, tā regulēšana. 

9.tēma. Kopējie izdevumi un iekšzemes kopprodukts 


19. lekcija. Kopējie izdevumi, to sastāvdaļas, izdevumi patēriņam un ietaupījumi 

20. lekcija. Izdevumi patēriņam un iekšzemes kopprodukts. 

10.tēma. Valsts ekonomiskās politikas 


21. lekcija. Fiskālās politikas mērķi, instrumenti, veidi. Budţeta deficīts un valsts parāds. 

22. lekcija. Monetārā politika, tās mērķi, Latvijas Bankas monetārā politika. 

23. lekcija. Struktūrpolitika, sociālā politika, darba tirgus politika. 

24. lekcija. Valsts ekonomisko politiku īstenošanas metodes Latvijā. 

11.tēma. Starptautiskie ekonomiskie sakari 


25. lekcija. Starptautiskā tirdzniecība. Maksājumu bilance. 

26. lekcija. Ārējās tirdzniecības politika. 

27. lekcija. Starptautiskā ekonomiskā integrācija. 


Diferencētā ieskaite rakstiski– 100%. 


1. Bikse V. Ekonomika un bankas – Latvijas komercbanku asociācijas konsultāciju mācību centrs, 

Rīga, 2009. 

2. Bikse V. Ekonomikas teorijas pamatprincipi – Rīga, 2007. 

3. Biznesa ekonomikas pamati: Ekonomikas pamatjautājumus palīdz izprast piemēru analīze – Rīga, 

2005. 

4. Gods U. Makroekonomika. Turība, Rīga, 2002. 

5. Kasalis E. Makroekonomika. LU, Rīga, 2002. 

6. Šenfelde M. Makroekonomika – Rīga, 2009. 


1. Ādamsone L. Mikroekonomikas analīze: Tirgus nepilnības un sabiedrības(valsts) iespējas to 

novērtēšanā – Rīga, 2007. 

2. Campbell R., McConnell Stanley L. Brue Economics, 1993. 

3. Darba algas un to ietekmējošie faktori/ Eiropas Savienības struktūrfondu nacionālās 

programmas „darba tirgus pētījumi‖ projekts „Labklājības ministrijas pētījumi‖- Rīga, 2006. 

4. David C. Colander Economics, 1993 

5. Economic Development of Latvia: Report – Riga, 2006. 

6. G. Libermans. Makroekonomiskā analīze un ekonomiskā politika. – Rīga, 1998. 

7. Joseph E.Stiglitz, Jose Antonio Ocampo, Shari Spiegel u.c. Stability with grow: 

Macroeconomics, Liberalization, and Development – Oxford, 2006. 

8. Kavale L. Budţets un finanses. LU, Rīga, 2009. 

9. Libermanis G. Kā latu nomainīs eiro: Jautājumi un atbildes – Rīga, 2006. 

204

10. Libermanis G. Makroekonomika – Rīga, 2006. 

11. Libermanis G. Makroekonomikas pamatrādītāji- Rīga, 2007. 

12. Libermanis G. Mikroekonomika – Rīga, 2006 

13. Liepiņš A. Analītiskā makroekonomika – Rīga, 2007. 

14. Mazā biznesa kurss: Mācību līdzeklis – Rīga, 2006. 

15. Nicholson W. Microeconomic Theory: Basc Principles and Extensions- Thomson/South- 

Western, 2005. 

16. Oļevskis G. Uzņēmējs un tirgus- Rīga, 2007. 

17. Oļevskis G. Uzņēmējs un tirgus –Izdevniecība Jāņa Rozes grāmatnīca, Rīga , 2009. 

18. R. Mekenzie. Macroeconomiks. – Boston. – 1986. 

19. Ragan Christoper T.S. Macroeconomics – Toronto, 2005. 

20. Reģionālais ziņojums: Pētījumu materiāli- Daugavpils, 2006. 

21. Šenfelde M. Makroekonomika –Rīga, 2005. 

22. Škapars R. Mikroekonomika – Rīga, 2007. 

23. U. Gods. Makroekonomika. Otrais papildinātais izdevums.-Rīga, 2003. 

24. V. Bikse ―Makroekonomika‖, Rīga, 2003. 

25. V.Bikse, Ekonomikas teorijas pamatprincipi –Rīga, 2007. 

26. Vaidere I. Banku sistēmas attīstība Latvijā – Rīga, 2006. 

27. Warren Carl S. Corporate Financial Accounting- Thomson/South-Western, 2005. 


1. Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija. Ziņojums par Latvijas tautsaimniecības attīstību., 

Rīga (periodisks izdevums reizi pusgadā) 

2. Latvijas Bankas biļeteni. 

3. Latvijas tautsaimniecība; makroekonomiskie pamati. 

4. Latvijas statistikas ikmēneša ziņojumi. 

5. EUROSTAT. Statistics in Focus. 

6. Ţurnāls „Kapitāls‖. 


Economics 


The aim of this course is to create a general idea of the basics of the economic theory. To teach the 

principle economic categories, which can be found in macroeconomics as well as in microeconomics. 

Nosaukums Ētika 

Kursa kods Filz3001 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 

Zinātnes nozare Filozofija 

Zinātnes apakšnozare Ētika 


Baiba Felce, DU SZF Socioloģijas katedra, lektore 

Ainars Felcis, DU SZF Socioloģijas katedra, lektors 


Nav 


205

Kursa mērķis ir sniegt augstākajai izglītībai atbilstošu sistematizētu priekšstatu par ētiskās domas attīstību 

pasaulē un Latvijā. Īpašu uzmanību kursa ietvaros pievērst dzīvei, tās situāciju daudzveidībai. Uz iegūto 

zināšanu bāzes veidot topošā speciālista vēlamo ētisko nostāju, kura balstītos uz racionālu, kompetentu un 

tolerantu autoritāti. 

Studiju rezultāti: 

Kursa plāns: 

Sistemātiska priekšstata par ētiskās domas attīstību pasaulē un Latvijā iegūšana 

Prasme orientēties dzīves situāciju daudzveidībā 

Uz iegūto zināšanu bāzes veidot un stiprināt vēlamo ētisko stāju un pozīciju, kura balstītos 

uz racionālu, kompetentu un tolerantu autoritāti 

1. Morāle, ētika, tikumība. Morāles dinamika. 

1. Iedzimtība un sociālie apstākļi. 

2. Fatālisms un voluntārisms attieksmē pret pasauli. 

3. Izvēle un brīvība. Morālā pozīcija un morālais dogmatisms. 

4. Cilvēks: pilnība un nepilnība. 

5. Cilvēka pašsapratnes vēsturiskās gaitas. 

6. Teoloģiska, filozofiskā, dabaszinātniskā izpratne. Es, persona, personība. 

7. Gara pasaule. Garīgās vērtības. 

8. Ētiskās vērtības, to iedzīvināšana un specifika. Ētikas pamatkategorijas. Labais. 

9. Ļaunais. Taisnīgums un patiesīgums. Pienākums un atbildība. Cieņa un gods. 

10. Kauns un sirdsapziņa. Laime. Dzīves jēga. 

11. Dzīves ētika. Brīvība, nāve, ciešanas, mīlestība, darbs, jaunrade, ekoloģija, tehnika ētikas skatījumā. 



Literatūra (01-mācību literatūra): 

1. Augškalne I. Antoloģija ētikā.- R.: ―Izd. RaKa‖.-2001. 

2. Blekbērns S. Ētika. Ļoti saistošs ievads.- R.: Satori.- 2008. 

3. Ētikas vārdnīca. – R., 1987. 

4. Gorders J. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi.- R.: Zvaigzne ABC.- 1996. 

5. Hefe O. Taisnīgums. Filosofisks ievads.- R.: Zvaigzne ABC.- 2009. 

6. Jozus A., Krauliņa V. Ievads ētikā. Sociālās zinības 7.klasei.- R.: ―Izd. RaKa‖.- 2000. 

7. Kalme L., Miezīte A., u.c. Ētika vidusskolai.- R.: ―Izd. RaKa‖.- 2002. 

8. Klīve V.V. Rīcības ceļos. Ētikas vēsture ar atskatu uz kristīgās ētikas pieredzi. – R.: Zinātne.- 1998. 

9. Lasmane S. 20. gadsimta ētikas pavērsieni.- R.: Zvaigzne ABC.-2004. 

10. Lasmane S. Rietumeiropas ētika no Sokrāta līdz postmodernismam. – R.: Zvaigzne ABC.- 1998. 

11. Lasmane S., Milts A., Rubenis A. Ētika. – R.: 1992., 1.izd., papild.izd. – 1995. 

12. Milts A. Ētika. Kas ir ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1999. 

13. Milts A. Ētika. Personības un sabiedrības ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 2000. 

14. Milts A. Ētika. Saskarsmes ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- 2004. 

15. Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija.- R.: LU Akadēmiskais apgāds.- 2006. 

16. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Praktiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1996. 

17. Rubenis A. Ētika XX gadsimtā. Teorētiskā ētika. – R.: Zvaigzne ABC.- 1997. 

18. Rubenis A. Ētika. Kristīgās antropoloģijas un ētikas veidošanās.- R.: Zvaigzne ABC.- [b.g.] 

19. Rubenis A. Ētika. Rietumu baznīctēvu antropoloģija un ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- b.g. 

20. Rubenis A. Ētika. Viduslaiku izglītība, antropoloģija un ētika.- R.: Zvaigzne ABC.- 2007. 

21. Šmids V. Eksistences estētika un ētika.- R.: Minerva.- 2001. 

22. Šmids V. Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā.- R.: Zvaigzne ABC.- 2001. 

23. Šmids V. Balansa māksla. 100 dzīves mākslas fasetes.- R.: Zvaigzne ABC.- 2006. 

206

24. Šmids V. Laime.- R.: Zvaigzne ABC.- 2008. 

Literatūra (02-papildliteratūra): 

1. Aristotelis. Nikomaha ētika. – R.:Zvaigzne.- 1985. 

2. Berlins J. Četras esejas par brīvību.- R.: Sprīdītis.- 2000. 

3. Kants I. Praktiskā prāta kritika. – R.: Zvaigzne.- 1988. 

4. Marks Aurēlijs. Pašam sev. – R.: Zvaigzne.- 1991. 

5. Nīče F.V. Par morāles ciltsrakstiem.- R.: AGB.- 2005. 

6. Rietumeiropas morāles filozofija. Antoloģija.- R.: LU Akadēmiskais apgāds.- 2006. 

7. Seneka L.A. Vēstules Lucīlijam par ētiku. – R.: Zinātne.- 1996. 

8. Seneka L.A. Dialogi: Par laimīgu dzīvi. Par dzīves īsumu. Par gudrā nelokāmību. Par dvēseles 

mieru. Par dusmām.- Rīga: Zinātne, 2001. 

Literatūra (03-ieteicamā periodika): 

Ţurnāli „Skolotājs‖, „Kentaurs XXI‖ (īp.nr.13., 21., 26., 29.) 

Internetresursi: 

www.delfi.lv 


Bakalaura studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ C daļa 


Ethics 


The aim of the course is to give students an appropriate and systematized idea about the ethic thought in the 

world and in Latvia. Particular attention is paid to the life and to the variety of its situations. On the basis of 

the knowledge received, the future teacher with the proper ethic attitude is formed; it will be built on the 

rational, competent and tolerant authority. 

Piezīmes: 

Kursa nosaukums Filosofija 

Kursa kods Filz1011 



Apjoms (akadēmisko kontaktstundu skaits semestrī) 32 

Zinātnes nozare Filozofija 

Zinātnes apakšnozare Filozofijas vēsture 


Ainars Felcis, DU SZF Socioloģijas katedra, lektors 

Baiba Felce, DU SZF Socioloģijas katedra, lektore 


207

Nav 


Kurss balstīts pamatatziņā, ka ikviens mūsu darbības veids ir saistīts ar filozofiju. It visās cilvēka domāšanas 

jomās ir nepieciešama pamatprincipu, jēdzienu, metoţu apšaubīšana un izziņa. Studiju kurss iepazīstina ar 

nozīmīgiem filozofiskiem jautājumiem un daţādām atbildēm, kas uz tiem sniegtas līdz šim. Tas dod iespējas 

izsekot katras filozofiskās pozīcijas attīstības gaitai un virzienam, to kritiski izvērtējot un noskaidrojot pašam 

pieņemamāko viedokli. 

Studiju rezultāti: 

Kursa plāns: 

Sistematizēta priekšstata veidošana un nostiprināšana par filosofiskās domas attīstību 

pasaulē un Latvijā. 

Kritiskas un dialoģiskas domāšanas izkopšana. 

Uz iegūto zināšanu bāzes veidot un stiprināt speciālista vēlamo filosofisko kompetenci, kura 

balstītos uz racionālu, kompetentu un tolerantu dzīves pozīciju. 

1. Mitoloģiskā pasaules izpratne. 

2. Filozofija senajos Austrumos. 

3. Antīkā filozofija. Pirmssokrātiskais, klasiskais posms. Hellēnisma filozofija. 

4. Viduslaiku filozofijas pamatproblēmas. Sholastika un antisholastika. 

5. Renesanses laikmeta filozofijas humānisms, panteisms 

un orientācija uz zinātniskumu. 

6. Apgaismības laikmeta filozofija. 

7. Vācu klasiskā filozofija un irracionālisma filozofija. 

8. Marksisms un „dzīves‖ filozofijas aizsākumi. 

9. XX gs. Filozofijas pamatvirzieni: neopozitīvisms, fenomenoloģija, 

eksistenciālisms, hermeneitika, postmodernā domāšana. 

10. Filozofiskā doma Latvijā. 




1. Airaksinens,Tims. Filosofijas pamati vidusskolai.- R., Zvaigzne ABC, 2001. 

2. Antīkā un viduslaiku filozofija.- R., Zvaigzne ABC, 2000. 

3. Blekbērns, Saimons. Domā. Neatvairāms ievads filozofijā.- R., Satori, 2007. 

4. Beringers, Hanness. Kas ir filosofija? – Lielvārde, 1995. 

5. Boazs, Dāvids. Pasaules filosofiskā doma labklājības formulas meklējumos.- R., Turība, 2006. 

6. Cimmers Roberts. Filosofu portāls.- R., Jumava, 2007. 

7. Domas par antīko filozofiju.- R., Avots, 1990. 

8. Filozofijas atlants. Attēli un teksti.- R., Zvaigzne ABC, 2000. 

9. Gorders, Justeins. Sofijas pasaule. Romāns par filosofijas vēsturi.- R.: Zvaigzne ABC.- 1996. 

10. Ideju vēsture Latvijā. No pirmsākumiem līdz XIX gs. 90. gadiem. Antoloģija.- R., Zvaigzne ABC, 

1995. 

11. Klīve, Visvaldis Varnesis. Gudrības ceļos.- R., Zvaigzne, 1996. 

12. Kūle, Maija. Kūlis, Rihards. Filosofija.- R., Burtnieks, 1996. 

13. Lauksmans, Frīders. Filozofijas ABC.- R., Alberts XII, 1999. 

14. Megi, Braiens. Filozofijas vēsture.- R., Zvaigzne ABC, 2000. 

15. Mitoloģijas enciklopēdija 2 sēj.- R., Latvijas enciklopēdija, 1993, 1994. 

208

16. Rēpers, Viljams. Smite, Linda. Ievads ideju vēsturē.- R., Zvaigzne ABC, 1997. 

17. Rifkins, Dţeremijs. Jaunās ekonomikas laikmets.- R., Jumava, 2004. 

18. Rietumeiropas filozofija 14.-18.gs.- R., Zvaigzne ABC, 2000. 

19. Šmids, Vilhelms. Skaista dzīve? Ievads dzīves mākslā.- R.: Zvaigzne ABC.- 2001. 

20. Šmids, Vilhelms. Eksistences estētika un ētika.- R.: Minerva.- 2001. 

21. Šuvajevs, Igors. Sarunas par filosofiju 1.- R., Zvaigzne ABC, 1999. 

22. Šuvajevs, Igors. Sarunas par filosofiju 2.- R., Zvaigzne ABC, 2000. 

23. Vējš, Jānis Nameisis. Darbdienas filozofija. Ieskats analītiskajā domāšanā.- R., Zinātne, 2005. 

24. Dictionary of Philosophy.- Ed.consultant. A.Flew, New York, 1979, 1984. 

25. Stumpf S.E. From Socrates to Sartre. A History of Philosophy. McGraw-Hill, Inc., 1988. 

26. Рассел, Бертран. История западной философии 1.- М., Миф, 1993. 

27. Рассел, Бертран. История западной философии 2.- М., Миф, 1993. 

Literatūra (02-papildliteratūra) 

1. Aristotelis. Nikomaha ētika. – R.Zvaigzne.- 1985. 

2. Ārente, Hanna. Prāta dzīve. I: Domāšana.- R., Intelekts, 2000. 

3. Ārente, Hanna. Prāta dzīve. II: Gribēšana.- R., Intelekts, 2001. 

4. Dekarts, Renē. Pārruna par metodi.- R., 1978. 

5. Gadamers, Hanss-Georgs. Patiesība un metode.- R., Jumava, 1999. 

6. Jasperss, Karls. Ievads filosofijā.- R., Zvaigzne ABC, 2003. 

7. Kamī, Albērs. Dumpīgais cilvēks.- R., Daugava, 2003. 

8. Kamī, Albērs. Mīts par Sīzifu.- R., Daugava, 2002. 

9. Kants, Imanuels. Praktiskā prāta kritika. – R., Zvaigzne.- 1988. 

10. Kants, Imanuels. Kas ir apgaismība?- R., Zvaigzne ABC (b.g.). 

11. Kasīrers, Ernsts. Apcerējumi par cilvēku.- R., Intelekts, 1997. 

12. Ksenofonts. Dzīres.- R., Zinātne, 2005. 

13. Ksenofonts. Atmiņas par Sokratu.- R., Zinātne, 2005. 

14. Kūns, Nikolajs. Zelta aunāda. Sengrieķu mīti un varoņteikas.- R., 1985. 

15. Marks Aurēlijs. Pašam sev. – R. Zvaigzne.- 1991. 

16. Nīcše, Frīdrihs Vilhelms. Antikrists.- R., AGB, 1996. 

17. Nīče, Frīdrihs Vilhelms. Tā runāja Zaratustra.- R., Zvaigzne ABC, 1999. 

18. Nīče, Frīdrihs Vilhelms. Par morāles ciltsrakstiem.- R., Izdevniecība AGB, 2005. 

19. Nīče, Frīdrihs. Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara jeb: grieķi un pesimisms.- R., Tapals, 2005. 

20. Nīče, Frīdrihs Vilhelms. Varasgriba. Mēģinājums pārvērtēt vērtības.- R., Intelekts, 2008. 

21. Platons. Eutifrons. Sokrata aizstāvēšanās. Kritons. Faidons.- R., Zinātne, 1997. 

22. Platons. Dialogi un vēstules. Protagors. Hipijs lielākais. Faidrs. 7. vēstule. 8. vēstule.- R., Zinātne, 

1999. 

23. Platons. Gorgijs. R., Zinātne, 2004. 

24. Platons. Dialogi. Līsids. Harmids. Alkibiads pirmais. Hipijs mazākais.- R., Zinātne, 2006. 

25. Platons. Dialogi. Ions. Lahēts. Eutidēms.- R., Zinātne 2007. 

26. Platons. Valsts.- R., 1982. 

27. Popers, Karls. Nākotne ir atvērta.- R., Zvaigzne ABC, 2005. 

28. Sartrs, Ţans Pols. Vārdi.- R., Daugava, 2001. 

29. Seneka, Lūcijs Annējs. Vēstules Lucīlijam par ētiku. – R., 1996. 

30. Seneka, Lūcijs Annējs. Dialogi: Par laimīgu dzīvi. Par dzīves īsumu. Par gudrā nelokāmību. Par 

dvēseles mieru. Par dusmām.- Rīga: Zinātne, 2001. 

31. Staburova, Jeļena. Balts zirgs nav zirgs jeb tradicionālā Ķīnas filozofija.- R., Latvijas enciklopēdija, 

1995. 

32. Svētais Akvīnas Toms Gilberta K. Čestertona, Pētera Stroda, Staņislava Ladusāna SJ, Larisas 

Čuhinas skatījumā.- Rīga, 1993. 

33. Ščerbatskojs, Fjodors. Budisma filosofiskā mācība. R., IDEA, 1992. 

34. Šēlers, Makss. Cilvēka novietojums kosmosā.- R., Zvaigzne ABC, 2008. 

35. Vitgenšteins, Ludvigs. Filosofiskie pētījumi.- R., Minerva, 1997. 

36. Ţilsons, Etjēns. Kristīgās filozofijas vēsture viduslaikos I daļa.- R., FSI, 1997. 

Literatūra (03-ieteicamā periodika):(līdz 10) 

1. LU Filozofijas un socioloģijas institūta reliģiski – filozofiski raksti. 

2. Ţurnāli „Rīgas laiks‖, „Grāmata‖, „Kentaurs XXI‖ (īp.nr.13., 21., 26., 29.) 

209

3. Almanahs „Filosofija‖ 

4. Internet resursi: www.satori.lv www.rigaslaiks.lv www.philosophy.ru www.filozofija.lv 


Bakalaura studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs‖ C daļa 


Philosophy 


In the teaching of philosophy, we need to be connecting with everyday life. Students in introductory courses 

can be more motivated when philosophical problems have personal significance. Our proposal suggests an 

alternative method of teaching philosophy systematically in a scholarly and academic way by drawing a 

meaningful connection between studies and real life. 

Piezīmes: 

Kursa nosaukums Angļu valoda 









Zinātnes nozare Valodniecība 

Zinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecība 


Dzintra Iliško, PhD - Ilgtspējīgas izglītības institūta asoc. profesore 

Ilona Mičule, PhD - Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece 

Inga Belousa, PhD - Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece 

Astrīda Skrinda, Dr. paed. - Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece 


Pamatzināšanas angļu valodā 


Studiju kurss paredzēts bakalaura studiju programmā „Sporta skolotājs‖ studējošajiem. Studiju kursa 

mērķis ir dot iespēju studējošajiem uzlabot zināšanas un prasmes saziņai konkrētās ikdienas situācijas, kā 

arī izmantot zināšanas turpmākajās studijās un sociokultūru kontekstā. Studiju kursa uzdevums ir dot 

iespēju studējošajiem attīstīt lasīšanas, klausīšanās, rakstīšanas un sarunvalodas pamatprasmes un iemaņas 

un prast tās pielietot daţādās sabiedriskās vietās konkrētās sadzīves situācijās, turpmākajās studijās, veicot 

akadēmiski pētniecisko darbu savas profesionālās jomas ietvaros. Studiju kurss veicina studējošo kā 

210

patstāvīgu mācību procesa dalībnieku motivāciju un interesi pašvirzītā svešvalodas apguves un pilnveides 

procesā. Studiju kurss paredz daţādus informācijas ieguves avotu izmantošanu: grāmatas, laikraksti, 

internets un citi avoti. Studiju kursa dalībnieki demonstrē savu komunikatīvo valodas kompetenci 

prezentējot ar sportu saistīto tēmu, kā arī semināra nodarbībās, grupu diskusijās un debatēs, izmanto 

patstāvīgi un studiju kursa ietvaros apgūto leksiku un gramatiku. 

Studiju kursa rezultāti: 

Studiju kurss paredzēts bakalaura studiju programmā ―Sporta skolotājs‖ studējošajiem. Studiju kursa 

rezultātā studējošie prot: 

-Lasīt un izprast autentiskus tekstus angļu valodā savā profesionālajā jomā; 

-Papildināt leksiku savā profesionālajā darbības jomā; 

-Patstāvīgi integrēt zināšanas no izglītības saskares zinātņu jomām un izmatojot tās praksē; 

-Patstāvīgi sagatavot prezentāciju par savu izvēlēto ar pirmsskolu saistīto tēmu angļu valodā, integrējot 

kursā apgūto, piedaloties diskusijas un debatēs, kā arī aizstāvot savu viedokli. 

-Patstāvīgi pilnveidot savu svešvalodas lietošanas kompetenci. 

Kursa apraksts – plāns: 

1. semestra semināru temati (16 stundas) : 

1.Kas es esmu un kādas iezīmes veido manu identitāti: etniskā, valodas, reliģiskā (garīgo vērtību sistēma), 

ģimenes statusa, dzimuma, vecuma/ paaudzes, nodarbošanās, dzīvesvietas, ekonomiskā, izglītība. 

2.Kāds es esmu un gribētu būt, personības attīstība: loģiski-matemātiskā, verbāli-lingvistiskā, vizuāli 

telpiskā, muzikāli-ritmiskā, kustību, starppersonu, intrapersonālā, pētnieciskā, garīgā/eksistencionālā un 

morālā inteliģence. 

3. Kas ir vajadzīgs, lai es labi justos un dzīvotu: personīgā labklājība, iekšējie un ārējie faktori, kas to 

iespaido, hobiji un aizraušanās. 

4.Ko es varētu darīt, lai labi dzīvotu: pilsoniskā pozīcija un atbildība, iesaistīšanās lēmumu pieņemšanā 

sabiedrībā. 

5. Par savu sociālo vidi: kas un kādi ir mani tuvākie un sabiedrotie. 

6. Kas palīdz veiksmīgi sadzīvot: sociālās prasmes un attieksmes, tolerance, atvērtība daudzveidībai, 

iecietība. 

7. Kāda ir sociālā vide, kur atrodos: sociālie veiksmes stāsti un sociālās problēmas Latvijā un itviet pasaulē 

un to novēršana. 

8. Kā uzlabot sociālo vidi: izglītības loma pilsoniskas sabiedrības un sabiedrības saskaņotas attīstības 

veicināšanā. 

9.Par savu valsti: kā es raksturotu savu valsti: ģeogrāfija, klimats, daba, sabiedrība, kultūra, ekonomika, 

politika. 

10. Kāda ir bijusi mana valsts pagātnē: pirmās brīvvalsts laiks, PSRS sastāvā, 

11. Kāda ir mana valsts tagad: Latvija Eiropas Savienības sastāvā, esošās problēmas Latvijā: sociālās, 

ekonomiskās, vides, un izglītības loma to risināšanā, 

12. Kādu es redzu savu valsti pēc vairākiem gadiem: nākotnes skatījums uz Latviju, mana loma šī 

skatījuma īstenošanā. 

13. Par izvēlēto profesiju? Kāpēc es gribu būt par sporta skolotāju: iemesli profesijas izvēlei, kādas ir 

manas izvēlētās profesijas vispārīgās īpatnības: ar ko atšķiras no citām. 

14.Kas jāzina un jāprot manā izvēlētajā profesijā: profesionālās meistarības īpatnības, pašizvērtējums. 

15. Kāda ir situācija manā profesijā: Latvijā un citviet pasaulē, attīstības iespējas, nākotnes skatījums uz 

profesiju. 


Semināra nodarbību apmeklējums (50%). 

Rakstisks ieskaites darbs (par profesionālo tēmu sportā, profesionālās leksikas un gramatikas pielietojums) 

(20%). 

Savas ar pirmsskolas tematiku saistītās tēmas prezentēšana un aizstāvēšana angļu valodā (30%). 

Izvēloties ar pirmsskolas saistīto tematiku, studējošie izmanto valodu ka rīku, kas ļauj izprast svešvalodu 

jēgpilnā mācīšanās kontekstā un palīdz gūt dziļāku ieskatu par pētāmo jautājumu. Pētījuma tēma tiek 

prezentēta kursa biedriem mutiski, kā arī tiek iesniegta rakstiski. 

semestra noslēgumā - ieskaite 

Patstāvīgais darbs: izvēlētās ar pirmsskolas izglītību saistītās tēmas padziļināta izpētē, patstāvīgs darbs 

211

kursa tēmu apguvē. 

Course requirements: 

Attendance of classes (50%). 

Written assignment (the practical usage the language that demonstrates learners‘ skills to write about the 

topics related to preschool by the use of learned vocabulary and grammar. (20%). 

Oral presentation of the topic related to the professional work of preschool educator (30%). 

By choosing the topic that is relevant and/or of interest to the students, they will investigate that topic using 

language as an integral or central part of that investigation. This strategy gives students opportunities to 

appreciate English in meaningful contexts and to become familiar with the syntactical structures while 

gradually gaining a deeper understanding about the issue of study. Student chooses a topic of interest and 

presents it to the class through an oral presentation as well as writing it out in the form of essay. 

Written work: 

-should include an outline of your main ideas; 

-should be one page or more, written in a paragraph form; 

-should include pictures or graphs to enrich the work; 

-students may also include other materials to support their work. 

Oral presentation: 

-should be described to the class; 

-students may use their report or refer to notes; 

-students may use pictures or any other visual aids to make their report interesting. 

Assessment is built around topics or issues of interest to the students that replicate real-world 

communication contexts and situations and involve multi-stage tasks and real problems that require 

creative use of language rather than simple repetition, as well as requires learners to produce a quality 

product or performance. The evaluation criteria and standards are known to the student, and allow selfevaluation 

and self-correction as they proceed. 


1. Costello, H. (2008). Easy English for busy people. Macmillan. 

2. Erica, W. J. (2008). Presentations in English. Macmillan. 

3. Gromule, I. (2005). Let‘s communicate - sazināsimies. Rīga: Multineo. 

4. King, G. (2005). Colloquial English. A complete English language course. Routledge. 

5. Kremptone, Z. (2008). Time to talk 3. Rīga: Zvaigzne ABC. 

6. McCarthy, M. & O‘Dell, F. (2009). English vocabulary in use. Elementary. Cambridge: Cambridge 


7. Murphy, R. (2007). Essential Grammar in Use. Cambridge: Cambridge University Press. 

8. Redman, S. (2003). English vocabulary in use. Pre-intermediate & intermediate. Second edition. 

Cambridge: Cambridge University Press. 

9. McCarthy, M. & O‘Dell, F. (2004). Test your English vocabulary in use. Elementary. Cambridge: 

Cambridge University Press. 

10. Oxenden, C. & Latham-Koenig, C. (2005). New English file. Pre-intermediate. Student‘s book. Oxford: 

Oxford University Press. 

Papildliteratūra : 

1. Buks, K., Rusmane, E. (1983) English grammar. Rīga: Zvaigzne. 

2. Pickver, A. (1996). Grammar is easy. Rīga: Zvaigzne ABC. 

3. Buks, K., Rusmane, E. (1983) Complete guide to sport education. English grammar. Rīga: Zvaigzne. 

4. Swan, M. & Walter, C. (1998). How English works. A grammar practice book with answers. Oxford: 


5. Swan, M. & Walter, C. (1993). The New Cambridge English course. Upper Intermediate. Cambridge: 


6. Vince, M. (1998). First Certificate Language Practice. Heinemann. 


Profesionālās bakalaura studiju programmas „Sporta skolotājs‖ C daļa. 

212


The English language 


The course aims at the practical use of the English language by developing vocabulary related to students‘ 

professional field of work, thus meeting the needs of the language usage of the particular student. The 

course content comprises interactive application of theoretical knowledge in communicating English: 

listening, reading, understanding and summarizing authentic English texts from the professional field of 

work, discussing in groups, giving and getting information, participating in informal and formal 

presentations, and developing academic study skills. The course provides help for the students to prepare 

their own presentations on their professional field of work, as well as provides students with tools for 

further study of English. 

Piezīmes: 

213

Kursa nosaukums Angļu valoda 









Zinātnes nozare Valodniecība 

Zinātnes apakšnozare Lietišķā valodniecība 


Dzintra Iliško, PhD - Ilgtspējīgas izglītības institūta asoc. profesore 

Ilona Mičule, PhD - Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece 

Inga Belousa, PhD - Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece 

Astrīda Skrinda, Dr. paed. - Ilgtspējīgas izglītības institūta pētniece 


Pamatzināšanas angļu valodā 


Studiju kurss paredzēts bakalaura studiju programmā „Sporta skolotājs‖ studējošajiem. Studiju kursa 

mērķis ir dot iespēju studējošajiem uzlabot zināšanas un prasmes saziņai konkrētās ikdienas situācijas, kā 

arī izmantot zināšanas turpmākajās studijās un sociokultūru kontekstā. Studiju kursa uzdevums ir dot 

iespēju studējošajiem attīstīt lasīšanas, klausīšanās, rakstīšanas un sarunvalodas pamatprasmes un iemaņas 

un prast tās pielietot daţādās sabiedriskās vietās konkrētās sadzīves situācijās, turpmākajās studijās, veicot 

akadēmiski pētniecisko darbu savas profesionālās jomas ietvaros. Studiju kurss veicina studējošo kā 

patstāvīgu mācību procesa dalībnieku motivāciju un interesi pašvirzītā svešvalodas apguves un pilnveides 

procesā. Studiju kurss paredz daţādus informācijas ieguves avotu izmantošanu: grāmatas, laikraksti, 

internets un citi avoti. Studiju kursa dalībnieki demonstrē savu komunikatīvo valodas kompetenci 

prezentējot ar sportu saistīto tēmu, kā arī semināra nodarbībās, grupu diskusijās un debatēs, izmanto 

patstāvīgi un studiju kursa ietvaros apgūto leksiku un gramatiku. 

Studiju kursa rezultāti: 

Studiju kurss paredzēts bakalaura studiju programmā ―Sporta skolotājs‖ studējošajiem. Studiju kura 

rezultātā studējošie prot: 

-Lasīt un izprast autentiskus tekstus angļu valodā savā profesionālajā jomā; 

-Papildināt leksiku savā profesionālajā darbības jomā; 

-Patstāvīgi integrēt zināšanas no izglītības saskares zinātņu jomām un izmantojot tās praksē; 

-Patstāvīgi sagatavot prezentāciju par savu izvēlēto ar pirmsskolu saistīto tēmu angļu valodā, integrējot 

kursā apgūto, piedaloties diskusijas un debatēs, kā arī aizstāvot savu viedokli. 

-Patstāvīgi pilnveidot savu svešvalodas lietošanas kompetenci. 

Kursa apraksts – plāns: 

214

2. semestra semināru temati: 

1.Par savu studiju programmu: ko ceru izvēlētajā studiju programmā apgūt: zināšanas, prasmes un iemaņas, 

attieksmes un vērtības. 

2. Kāda ir mana izvēlētā programma: programmas struktūra, prasības programmas izpildei. 

3. Kādas ir līdzīgas programmas Latvijā un citviet pasaulē. 

4. Par savu augstskolu: augstskolas statuss un struktūra. 

5. Kāda ir mana piederība augstskolai. 

6. Par izglītību izvēlētajā profesijā : skolotāju izglītība Latvijā pagātnē, pārejas posmā, tagad, krīzes 

ietekme uz skolotāju izglītību. 

7. Kāda ir skolotāju izglītība Eiropas Savienībā un pasaulē. 

8. Kādas ir iespējas papildināt savu profesionālo meistarību citur: sadarbības un mobilitātes iespējas, 

neformālā sadarbība. 

9. Par mācību metodoloģiju un vidi izvēlētajā profesijā: kādas ir skolotāju izmantotās metodes un pieejas 

(esošās un vēlamās), kāds ir telpas un to iekārtojums (esošais un vēlamais). 

10. Kādi ir skolotāju izmantotie mācību līdzekļi: esošie un vēlamie. 

11. Kāds ir atbalsts skolotājam: esošais un vēlamais, veiksmes stāsti un problēmas, atbalsts no kolēģiem, 

no valsts, profesionālās meistarības attīstība un tālākizglītība. 

12. Savas tēmas prezentācija, diskusija 

13. savas izvēlētās tēmas prezentācija, diskusija 

14. Savas izvēlētās tēmas prezentācija, diskusija 

15. Savas izvēlētās tēmas prezentācija, diskusija 

16. savas izvēlētās tēmas prezentācija, diskusija 


Semināra nodarbību apmeklējums (50%). 

Rakstisks ieskaites darbs (par profesionālo tēmu sportā, profesionālās leksikas un gramatikas pielietojums) 

(20%). 

Savas ar pirmsskolas tematiku saistītās tēmas prezentēšana un aizstāvēšana angļu valodā (30%). 

Izvēloties ar pirmsskolas saistīto tematiku, studējošie izmanto valodu ka rīku, kas ļauj izprast svešvalodu 

jēgpilnā mācīšanās kontekstā un palīdz gūt dziļāku ieskatu par pētāmo jautājumu. Pētījuma tēma tiek 

prezentēta kursa biedriem mutiski, kā arī tiek iesniegta rakstiski. 

Studiju kursa noslēgumā - eksāmens 

Patstāvīgais darbs: izvēlētās ar pirmsskolas izglītību saistītās tēmas padziļināta izpētē, patstāvīgs darbs 

kursa tēmu apguvē. 

Course requirements: 

Attendance of classes (50%). 

Written assignment (the practical usage the language that demonstrates learners‘ skills to write about the 

topics related to preschool by the use of learned vocabulary and grammar. (20%). 

Oral presentation of the topic related to the professional work of preschool educator (30%). 

By choosing the topic that is relevant and/or of interest to the students, they will investigate that topic using 

language as an integral or central part of that investigation. This strategy gives students opportunities to 

appreciate English in meaningful contexts and to become familiar with the syntactical structures while 

gradually gaining a deeper understanding about the issue of study. Student chooses a topic of interest and 

presents it to the class through an oral presentation as well as writing it out in the form of essay. 

Written work: 

215

-should include an outline of your main ideas; 

-should be one page or more, written in a paragraph form; 

-should include pictures or graphs to enrich the work; 

-students may also include other materials to support their work. 

Oral presentation: 

-should be described to the class; 

-students may use their report or refer to notes; 

-students may use pictures or any other visual aids to make their report interesting. 

Assessment is built around topics or issues of interest to the students that replicate real-world 

communication contexts and situations and involve multi-stage tasks and real problems that require 

creative use of language rather than simple repetition, as well as requires learners to produce a quality 

product or performance. The evaluation criteria and standards are known to the student, and allow selfevaluation 

and self-correction as they proceed. 


1. Costello, H. (2008). Easy English for busy people. Macmillan. 

2. Erica, W. J. (2008). Presentations in English. Macmillan. 

3. Gromule, I. (2005). Let‘s communicate - sazināsimies. Rīga: Multineo. 

4. King, G. (2005). Colloquial English. A complete English language course. Routledge. 

5. Kremptone, Z. (2008). Time to talk 3. Rīga: Zvaigzne ABC. 

6. McCarthy, M. & O‘Dell, F. (2009). English vocabulary in use. Elementary. Cambridge: Cambridge 


7. Murphy, R. (2007). Essential Grammar in Use. Cambridge: Cambridge University Press. 

8. Redman, S. (2003). English vocabulary in use. Pre-intermediate & intermediate. Second edition. 

Cambridge: Cambridge University Press. 

9. McCarthy, M. & O‘Dell, F. (2004). Test your English vocabulary in use. Elementary. Cambridge: 


10. Oxenden, C. & Latham-Koenig, C. (2005). New English file. Pre-intermediate. Student‘s book. Oxford: 


Papildliteratūra : 

1. Buks, K., Rusmane, E. (1983) English grammar. Rīga: Zvaigzne. 

2. Pickver, A. (1996). Grammar is easy. Rīga: Zvaigzne ABC. 

3. Buks, K., Rusmane, E. (1983) Complete guide to sport education. English grammar. Rīga: Zvaigzne. 

4. Swan, M. & Walter, C. (1998). How English works. A grammar practice book with answers. Oxford: 


5. Swan, M. & Walter, C. (1993). The New Cambridge English course. Upper Intermediate. Cambridge: 


6. Vince, M. (1998). First Certificate Language Practice. Heinemann. 


Profesionālās bakalaura studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs‖ C daļa. 


The English language 


The course aims at the practical use of the English language by developing vocabulary related to students‘ 

professional field of work, thus meeting the needs of the language usage of the particular student. The 

course content comprises interactive application of theoretical knowledge in communicating English: 

listening, reading, understanding and summarizing authentic English texts from the professional field of 

work, discussing in groups, giving and getting information, participating in informal and formal 

presentations, and developing academic study skills. The course provides help for the students to prepare 

216

their own presentations on their professional field of work, as well as provides students with tools for 

further study of English. 

Piezīmes: 

Kursa nosaukums Bērnu sporta nometnes organizēšana un 

vadīšana 



Zinātnes apakšnozare Sociālā pedagoģija, Sporta pedagoģija 




16 








nav 



Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par nometņu būtību, 

nometņu organizēšanas metodiku. 

Realizējot saturu,sniegt studentiem pilnīgu sapratni par izvirzīto filozofisko vērtību kopumu un veidot 

jauniešos pozitīvu attieksmi pret šo ideju īstenošanu. 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par nometņu būtību,saturu,vietu un lomu izglītības un sporta sistēmās; 

- nometņu plānošanas pamatprincipi, plānošanas darbi jeb sagatavošanās pirms nometnes; 

- nometņu satura izveides secība. 

Kursa saturs: 

1.temats. Nometņu attīstības vēsture. Nometņu likumdošana, dokumentācija un pārraudzības sistēma 

Latvijā. 

2.temats. Nometņu plānošanas pamatprincipi. Nometnes satura izveide. 

3.temats. Nometnes projekts. Nometnes satura analīze un atskaite. Nometnes menedţments. Komandas 

- grupas veidošana nometnē. 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: lekcijas – 16st. 

Lekcijas tēmas: 

16 

- 

- 

- 

217

1.temats. Nometņu attīstības vēsture. Nometņu likumdošana, dokumentācija un pārraudzības sistēma 

Latvijā. 

1. Nometņu kustība Latvijā, pasaulē. Daţu Amerikas nometņu mācību programmu piemēri. 

Latvijas Nometņu Asociācija. Nometņu terminoloģija, nometņu veidi, Nometņu darbību 

regulējošie akti. 

2. Nometņu pārraudzības sistēma Latvijā. Nometņu dokumentācija. 

2.temats. Nometņu plānošanas pamatprincipi. Nometnes satura izveide. 

3. Nometnes plānošanas modelis. Nometnes organizēšanas pamatposmi, vietas izvēle. Nometnes 

personāla plānošanas sistēmas modelis. 

4. Nometņu satura izveides secība. Viena diena nometnē. Nometnes satura plāna paraugs.Daţādu 

zināšanu,prasmju un iemaņu apguve nometnē. 

3.temats. Nometnes projekts. Nometnes satura analīze un atskaite. Nometnes menedţments. 

Komandas - grupas veidošana nometnē. 

5. Projekta pieteikuma formas, sadaļas. Nometnes projekta paraugs. 

6. Nometnes menedţments. Informācijas un reklāmas veidošana. 

7. Grupas darba procesa organizēšana. Grupu attīstības dinamika nometnē. Konflikti grupās. 

Grupas vadītājs, līderis, viņu loma un uzdevumi grupā. 

8. Vadīšanas stilu raksturojums. Grupas vadītāja uzdevumi. Grupas attīstības līmeņi. 




- Nometņu projekts - 40% 

- Nometņu satura izveide - 60% 



1. Nometņu vadītāja rokasgrāmata. - Rīga, LNA, 2003. 

2. Ах, лето, в помощь вожатому - Минск, 2003. 

3. Летние лагеря - Минск, 2001. 


1. С.Афанасьев, С.Которик. Весѐлые конкурсы для больших и маленьких. - Москва, 2004. 

2. В.Мацкевич. Интелектуальные игры. - Москва, 2005. 

3. Праздник в школе и на отдыхе. - Москва, 2004. 


1. www.nometnes.gov.lv 

2. Tūrisma pasaules apskats - katalogs, LTA 

3. ―Tava vasara‖- katalogs, LNA 

Piezīmes: 

218


Profesionālās augstākās izglītības bakalaura studiju programma „Sporta skolotājs‖(42141) C daļa. 


Organization and management of children‘s sports camp. 


The course is designed for the students of „Sport‖. The aim fo the course is to provide building 

knowledge about the esence of organizing camps as well as the methodology of organizing camps. 

The students will build understanding about the values and gain positive attitude about implementation 

of the idea of camps 

Kursa nosaukums Sporta pasākumu organizēšana un vadīšana 

skolā 







16 








nav 


Kurss ir paredzēts profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs‖ studentiem. Kursa mērķis: 

sniegt studējošiem teorētiskās un metodiskās zināšanas par sporta pasākumu organizēšanu un vadīšanu, 

lai integrētu teoriju ar praktiskām prasmem un iemaņām un pilnveidotu organizatoriskās iemaņas. 

Studenti iegūs praktisku pieredzi daţādu sporta pasākumu organizēšanā un vadīšanā. 

Rezultāti: 


Sporta pasākumu struktūru, organizāciju un vadīšanu saistībā ar izglītības normatīvo 

dokumentu prasībām. 


salīdzināt un kritiski izvērtēt daţādas pieejas sporta pasākuma organizēšana un vadīšana; 

atrast, atlasīt, sistematizēt, analizēt, sintezēt, kritiski izvērtēt un interpretē informāciju 

atbilstoši izvirzītajam sporta pasākuma mērķim un uzdevumiem; 

izvēlēties atbilstošas mācību metodes, līdzekļus un organizācijas formas izvirzītajām mērķim; 

argumentēti diskutē par aktualitātēm sporta pasākumu un prezentē rezultātus daţādās 

auditorijās un kontekstos 

patstāvīgi plānot un virzīt savu tālākizglītību un profesionālo pilnveidi. 

integrēt teorijas un zināšanas no izglītības zinātņu saskares jomām un izmantot tās organizējot, 

vadot un izvērtējot sporta pasākumu 

izstrādāt dokumentāciju sporta pasākuma sagatavošana, vadīšanai un izvērtēšanai. 

16 

- 

- 

219

Studiju kursa apguves rezultātā studenti demonstrē: 

atbildīgu rīcību, ievērojot savā pedagoģiskajā darbībā bērnu tiesības un pienākumus un 

rūpējoties pasākumu dalībnieku drošību un veselību. 

sadarbību ar studentiem, pedagogiem un administrāciju sporta pasākumu organizēšanas un 

vadīšanas procesā. 

Kursa saturs: 

1. Sporta pasākumi un to veidi skolā 

2. Sporta pasākumu organizēšanas un vadīšanas metodika. 

3. Sporta pasākumu dokumentācija un lietvedība 

4. Sporta pasākumu informācijas līdzekļi 

5. Sporta pasākuma izvērtēšanas. 


1. Sporta pasākumi un to veidi skolā. Sporta pasākumu organizēšanas un vadīšanas metodika. 

Sporta pasākuma programmas vadītāja un dalībnieku pienākumi 

2. Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos 

3. Sacensību nolikums. Pasākumu programma. Pasākuma protokoli. Dokumenta juridiskais spēks. 

4. Sporta pasākumu informācijas līdzekļi un to izstrāde. Reklāmas veidi. 

5. Izdevumu plānošana. Izdevumu plānošana, finansu piesaiste, finansu norēķinu kārtošana. 

6. Darba plānošana, uzskaite, kontrole. Pasākumu izmaksas plānošana. Darbs ar skolēniem sporta 

pasākumu gaitā 

7. Telpu noformēšana. Informācijas līdzekļi un to izstrāde. Balvas, dāvanas un to sagatavošana 

8. Sporta pasākuma vadīšana un izvērtēšana. 


Prasības studiju kursa apguvei – nodarbību apmeklējums (20%), kvalitatīva patstāvīgo darbu izpilde 

(50%), atskaites dokumentācija (30%). 


Бескоровайная , Л. С. (2002) Подготовка праздников в начальной школе. - Серия: Школа 

радости, 

Спортивные праздники kpуглый год (2005)/ Под ред. Прeбышeнkо M.H. –Москва: MaрT. 

Шевердина, Н. А. (2008) Оздоровительная работа в начальной школе. - Ростов – на – Дону: 

Феникс,. 


Grants, J. (1997). Fiziskā audzināšana, sports un vesels bērns . Rīga: Mācību grāmata. 

Praude V. &Beļčikovs S. (2001) Menedžments. Rīga. 

Кузина, В.В. (2001) Экономика физической культуры и спорта. Москва. 

Переверзин, И.И. (2002) Менеджмент спортивной организации. Москва. 

Kalējs J., Ābele M. (2000) Lietvedības pamati. Rīga. 

Луконина, Н.Н. & Чадова Л.Е. (2007) Физкультурные праздники в детском саду. – 2-е изд. - 

Москва: Айрис – пресс. 

Ceгaл, M. (1977) Физкультурные праздники и зpeлишa. Москва: Физкультура и спорт. 


Журнал „Физическая культура в школе‖ 

Piezīmes: 

220


Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs‖ C daļa 


Organization and management of sports events in school 


The course is designed for students of the professional study programme „Teacher of Sports‖. Theory 

and methodological knowledge about organization and management of sport events are offered to 

integrate theory and practical skills and develop organizational skills. Students will gain practical 

experience in organizing and managing various sport events. 

Kursa nosaukums Bērnu tiesības un to aizsardzība 

Kursa kods Ties3001 

Zinātnes nozare Juridiskā zinātne 

Zinātnes apakšnozare Civiltiesības 




16 








Nav 


Studiju kurss ir paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. 

Kursa mērķis: izglītot studentus bērnu tiesību aizsardzības jomā, veidot demokrātiskus uzskatus par 

bērnu tiesību aizsardzību lai studenti spētu iegūtās zināšanas pielietot bērnu tiesību aizsardzībā. Veidot 

prasmes orientēties likumdošanas un normatīvajos aktos. Motivēt studentus zināšanu, iemaņu un tādas 

vides radīšanai, kurā ievēro bērnu tiesības. 

Kursa uzdevumi: Veidot studentu izpratni par cilvēktiesību jēdzienu. Sniegt nepieciešamās zināšanas 

darbam ar bērniem un zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā; informēt par sadarbības iespējām ar 

valsts un pašvaldību iestādēm, sabiedriskajām un nevalstiskajām organizācijām, šī darba organizācijas 

tiesiskiem un praktiskiem aspektiem; veidot iemaņas saskarsmes veidošanā ar bērniem, apgūt jaunu 

sociālo lomu un orientēties skolā. Veicināt studentos morālo vērtību un attieksmju veidošanos par 

sociālo taisnīgumu, līdztiesību un cieņu pret daţādību u.c. 

Rezultāti: 


spēju orientēties likumdošanā, kas nodrošina bērnu tiesību aizsardzību; 

16 

- 

- 

- 

221

zināšanas un izpratni par bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanas būtību; 

prasmes analizēt situācijas un pamatojoties uz likumdošanas aktiem rast tām risinājumu; 

zināšanas par bērnu tiesību aizsardzības iestādēm un to kompetencēm. 

Kursa saturs: 

Studiju kursa ―Bērnu tiesības un to aizsardzība‖ mērķis, uzdevumi un saistība ar citiem studiju 

kursiem. Normatīvie akti bērnu tiesību aizsardzības jautājumos. Bērnu tiesību aizsardzības sistēma 

Latvijas Republikā. Valsts un pašvaldību institūciju kompetence bērnu tiesību aizsardzības jomā, 

institūciju sadarbības tiesiskie un praktiskie aspekti. 

Kursa plāns: 



1. Ievads studiju kursā ―Bērnu tiesības un to aizsardzība‖: kursa mērķis, uzdevumi, un saistība ar 

citiem studiju kursiem. 

2. Cilvēktiesību vēsturiskā attīstība. 

3. Bērnu tiesību jēdziena būtība un attīstība laikā. 

4. Bērnu tiesību aizsardzību reglamentējošā likumdošana. 

5. Bērnu tiesību aizsardzības sistēma Latvijā un citu valstu pieredze. 

6. Cilvēktiesību izglītība. 

7. Bērnu tiesību apgūšanas un izpratnes formas. 

8. Metodes darbam ar bērnu tiesībām. 





rakstiska ieskaite kursa noslēgumā (60%). 


1. Baldiņš, A., & Raţeva, A. (2001). Klases audzinātāja darbs skolēnu personības izpratnē. Rīga: 

Pētergailis. 

2. Beļickis, I. (2000). Vērtīborientēta mācību stunda. Rīga: RAKA. 

3. Dillon, S. (2010). International Children's Rights (Law Casebook). Durham, N.C.: Carolina 

Academic Press 

4. Fogels, A. (2009). Modernās starptautiskās tiesības. Rīga: Zvaigzne ABC. 

5. Fogels, A. (1996). Cilvēktiesību aktuālās problēmas Latvijā. Cilvēktiesību Žurnāls, 3, 21.-32. 

6. Grigule, L., & Silova, I. (1998). Mācīsimies sadarboties. Rīga: Mācību grāmata. 

7. Gudjons, H. (2007). Pedagoģijas pamatatziņas. Rīga: Zvaigzne ABC. 

8. Lieģeniece, D. (1999). Kopveseluma pieeja audzināšanā. Rīga: RAKA. 

9. Levits, E. (2000). Cilvēktiesības Eiropas Savienības tiesību sistēmā. Likums un tiesības, 15, 332.- 

335. 

10. Ušacka, A. (2000). Starptautiskās cilvēktiesības un to vēsturiskā attīstība. Likums un tiesības, 15, 

326.-331. 

11. Ziemele, I., (Red.). (2000). Cilvēktiesības pasaulē un Latvijā: Grāmata augstskolu studentiem, 

speciālistiem un interesentiem. Rīga: Izglītības soļi. 

12. Van Bueren, G. (1998). The International Law on the Rights of the Child. London, UK: Martinus 

Nijhoff Publishers. 


1. Flowers, N. (1998). Human Rights Here and Now: Celebrating the Universal Declaration of 

Human Rights. Minneapolis: Human Rights USA Resource Center. 

222

2. Hatch, V. (1992). Human Rights For Children: A Curriculum For Teaching Human Rights of 

Children Ages 3-12 / developed by the Human Rights for Children Committee. CA: Amnesty 

International USA. 

3. Raardon, B.A. (1995). Education for Human Dignity: Learning About Rights and Responsibilities. 

Philadelphia: University of Pennsylvania Press. 

4. Salīte, I. (2008). Educational action research for sustainability: constructing a vision for the future 

in teacher education. Journal of Teacher Education for Sustainability, 10, 5-16. 

5. Salīte, I. (2009). Ilgtspējīga izglītība demokrātijas un darbības pētījuma skatījumā. Skolotājs, 

1(73), 8-13. 


1. ANO Bērna tiesību deklarācija 

2. Bāriņtiesu likums. 

3. Bērnu tiesību aizsardzības likums 

4. Civillikums 

5. Krimināllikums. 

6. Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss. 

7. Latvijas Republikas Satversme. 

8. Par bērnu tiesībām: ANO 1989.gada konvencija. 

9. Vispārējās izglītības likums 

Piezīmes: 

- 


Profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ C daļa 


Rights of children and protection of them 


To develop students‘ understanding about human rights, to motivate students to acquire knowledge, 

skills for developing environment which respects students‘ rights. To develop moral values and 

attitudes about justice and tolerance 

Kursa nosaukums Bilingvālās mācības 



Zinātnes apakšnozare Nozaru pedagoģija 









Mg.paed. lektore Sandra Zariņa 


Nav. 

16 

- 

16 

- 

223


Kurss paredzēts profesionālā bakalaura studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs‖ studējošajiem. 

Studiju kursa ietvaros studējošie pilnveido priekšstatu par bilingvālo izglītību un tās izpausmēm 

pirmsskolā. Studējošie izprot bilingvālās rotaļnodarbības atšķirību no dzimtajā valodā notiekošas 

rotaļnodarbības, saprot tās saikni ir LAT2 rotaļnodarbību, ir apguvuši bilingvālās rotaļnodarbības 

veidošanas pamatprincipus. Studējošie prot izvēlēties bērnu interesēm, vajadzībām un latviešu valodas 

prasmei atbilstošas mācību metodes un mācību saturu, spēj rosināt bērnu interesi, vēlēšanos un 

vajadzību runāt latviski. Veic pētījumu, izvērtē iegūtos rezultātus un izmanto tos bērna latviešu valodas 

prasmes pilnveides veicināšanai. 

Rezultāti: 

Demonstrē ar bilingvālo izglītību saistīto jēdzienu un likumsakarību kritisku izpratni. 

Izprot bilingvālās izglītības mērķus, atbilstoši šiem mērķiem plāno mācību un procesu pirmsskolā. 

Izvēlas bērnu interesēm, vajadzībām un latviešu valodas prasmēm atbilstošas mācību un audzināšanas 

metodes, mācību saturu un virssaturu. 

Iesaistās mācību materiālu/ palīglīdzekļu sagatavošanā, diferencē to izmantošanu atbilstīgi bērnu 

latviešu valodas prasmēm. 

Izvērtē bērnu sasniegumus sasniegumus latviešu valodas apguvē, motivē bērnu interesi un vēlēšanos 

runāt latviski. 

Saskata un formulē problēmas bilingvālā mācību procesā, nosaka ceļus un līdzekļus to risināšanai, 

argumentēti diskutē par aktualitātēm bilingvālajā izglītībā. 

Veic pētniecisku darbību par bilingvālās izglītības īstenošanu pirmsskolas izglītības iestāde, izvērtē 

pētījuma rezultātus, tos ietekmējošos faktorus un iespējas jauninājumu ieviešanai praksē. 

Sadarbojas bilingvālās izglītības procesā ar bērniem, pedagogiem un vecākiem. Sadarbības procesā 

demonstrē emocionālo inteliģenci, uzņemas atbildību par saviem lēmumiem un darbību. 

Kursa saturs: 

Otrās valodas apguves teorijas. Otrās valodas apguves saikne ar dzimtās valodas apguvi.Bilingvālās 

izglītības jēdziens un terminoloģija. Bilingvālās izglītības vēsture pasaulē. Bilingvālās izglītība Latvijā: 

IZM mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi un to saikne ar bilingvālo izglītību 

pirmsskolā. Bilingvālās izglītības modeļi pasaulē un to ietekme uz bilingvālo izglītību Latvijā. 

Bilingvāla rotaļnodarbība, tās sagatavošana un vadīšana. Bilingvālas nodarbības saistība ar LAT 2 

rotaļnodarbībām: kopīgais un atšķirīgais. Runāšanas, klausīšanās, lasīšanas un rakstīšanas prasmes 

attīstība bilingvālā mācību procesā. Valodas plānošana bilingvālā mācību procesā. Vieglā valoda, tās 

pamatprincipi un izmantošana bilingvālā mācību procesā. Skolotāja sadarbība ar vecākiem bilingvālās 

izglītības kontekstā. 

Kursa plāns: 

Praktisko nodarbību tēmas 

1. nodarbība. Otrās valodas apguves teorijas. Otrās valodas apguves saikne ar dzimtās valodas 

apguvi. 

Studējošo patstāvīgais darbs: eseja „Mana valodas apguves pieredze‖ . 

2. nodarbība. Valodas situācijas raksturojums Latvijā. Bilingvālās izglītības jēdziens, mērķi un 

termini: majoritāte, majoritātes valoda, minoritāte, minoritātes valoda, pirmā valoda, otrā 

valoda, valsts valoda, svešvaloda, individuālais bilingvisms (simultānais bilingvisms, 

konsekutīvais bilingvisms, absolūtais bilingvisms, receptīvais bilingvisms), kolektīvais 

bilingvisms, asimilācija un integrācija. Bilingvālās izglītības vēsture pasaulē. 

Studējošo patstāvīgais darbs: eseja „Bilingvālā izglītība manā dzīvē‖ . 

3. nodarbība. Bilingvālās izglītība Latvijā. Bilingvālās izglītības ieviešanas gaita pamatskolas 

un vidusskolas posmā. IZM mazākumtautību pamatizglītības programmu paraugi un to saikne 

ar bilingvālo izglītību pirmsskolā. Bilingvālās izglītības modeļi pasaulē (segregācija, pārejas 

bilingvālā izglītība, separātisms, imersija, bilingvālā izglītība minoritātes valodas 

saglabāšanai, divvalodu bilingvālā izglītība, submersijas bilingvālā izglītība) un to ietekme 

Latvijā. 

Studējošo patstāvīgais darbs: Mazākumtautību bērns latviešu pirmsskolas izglītības iestādē: 

plusi un mīnusi. 

4. nodarbība. Bilingvāla rotaļnodarbība, tās īpatnības. Bilingvālas nodarbības mērķis, 

uzdevumi, nodarbībā izmantojamās metodes un paņēmieni, darba formas, materiāli, skolotāja 

224

profesionālā kompetence. Bilingvālas nodarbības saistība ar LAT 2 nodarbībām: kopīgais un 

atšķirīgais. 

Studējošo patstāvīgais darbs: bilingvālu rotaļnodarbību izvērtējums un pilnveide. 

5. nodarbība. Bilingvāla nodarbība: bilingvālu nodarbību fragmentu noskatīšanās un 

izvērtēšana. Pamatnosacījumi bilingvālas rotaļnodarbības sagatavošanai. Faktori, kas 

bilingvālā rotaļnodarbībā sekmē bērnus lietot latviešu valodu. Dzimtās valodas lietojuma 

mērķtiecība. 

6. nodarbība. Runāšanas un klausīšanās prasmes attīstība bilingvālā mācību procesā. Valodas 

plānošana bilingvālā mācību procesā. 

Studējošo patstāvīgais darbs: metodisko materiālu sagatavošana runāšanas, un klausīšanas 

prasmes attīstībai bilingvālā mācību procesā pirmsskolā. 

7. nodarbība. Lasīšanas un rakstīšanas prasmes attīstība bilingvālā mācību procesā. Valodas 

plānošana bilingvālā mācību procesā. 

Studējošo patstāvīgais darbs: metodisko materiālu sagatavošana lasīšanas un rakstīšanas 

prasmes attīstībai bilingvālā mācību procesā pirmsskolā. 

8. nodarbība. Vieglā valoda, tās pamatprincipi un izmantošana bilingvālā mācību procesā. 

Skolotāja sadarbība ar vecākiem bilingvālās izglītības kontekstā. 

Studējošo patstāvīgais darbs: ieteikumu vecākiem sagatavošana. 


Prasības studiju kursa apguvei – nodarbību apmeklējums (20%), kvalitatīva patstāvīgo darbu izpilde 

(40%), ieskaites darbs – pētījuma veikšana prakses laikā (40%). 


1. Alijevs, R., Kaţe, N. (2001). Bilingvālā izglītība: teorija un prakse. Rīga: Retorika. 

2. Beikers, K. (2002). Bilingvisma un bilingvālās izglītības teorētiskie pamati. Rīga: Nordik 

3. Gavriļina, M., Druviete I. (2003). Minoritātes bērni latviešu mācībvalodas skolās. Rīga: 

PUSE, 2003. 

4. LVAA. (2010). Bilingvālā izglītība: pasaules un Latvijas pieredze. Rīga: 

5. LVAVP, (2001). Bilingvālā izglītība: rokasgrāmata skolotājiem. Rīga: UNDP. 


1. IZM, Pamatizglītības mazākumtautību programma (2011). http://izm.izm. gov.lv/ nozarespolitika/izglitiba/vispareja-izglitiba/pamatizglitiba/7041.html 

2. LVAVP. (2003). Metodika un pieredze II.– Rīga: UNDP. 

3. Poriņa, V. (2009). Valsts valoda daudzvalodīgajā sabiedrībā: individuālais un sociālais 

bilingvisms Latvijā. Rīga: LU Latviešu valodas institūts. 


1. Paveries un paskaties. Bilingvālā izglītība pirmsskolā 

http://atvertaskola.iac.edu.lv/gramatas/pirmskola/risinajumi.htm 

2. LVAVP. Skolēni jautā par bilingvālo izglītību. Rīga: UNDP 

3. LVAVP. Skolotāji jautā par bilingvālo izglītību. Rīga: UNDP. 

4. LVAVP. Vecāki jautā par bilingvālo izglītību. Rīga: UNDP. 

5. Starptautiskā ekspertīze. http://atvertaskola.iac.edu.lv/gramatas/starptautiska_ 

ekspertize/risinajumi.htm 

Piezīmes: 


Profesionālā bakalaura studiju programmas „Pamatizglītības skolotājs‖ B daļa. 


225

Bilingual studies 


Kurss paredzēts profesionālā bakalaura studiju programmas „Pirmsskolas skolotājs‖ studējošajiem. 

Studiju kursa ietvaros studējošie pilnveido priekšstatu par bilingvālo izglītību un tās izpausmēm 

pirmsskolā. Studējošie izprot bilingvālās rotaļnodarbības atšķirību no dzimtajā valodā notiekošas 

rotaļnodarbības, saprot tās saikni ir LAT2 rotaļnodarbību, ir apguvuši bilingvālās rotaļnodarbības 

veidošanas pamatprincipus. Studējošie prot izvēlēties bērnu interesēm, vajadzībām un latviešu valodas 

prasmei atbilstošas mācību metodes un mācību saturu, spēj rosināt bērnu interesi, vēlēšanos un 

vajadzību runāt latviski. Veic pētījumu, izvērtē iegūtos rezultātus un izmanto tos bērna latviešu valodas 

prasmes pilnveides veicināšanai. 

Kursa nosaukums Mācību sasniegumu izvērtēšana 







16 








nav 



veidot studentu izpratni par skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanu un sniegt metodisko ievirzi tās 

praktiskai realizēšanai pedagoģiskajā darbībā sporta stundās skolā . 

Rezultāti: 


vērtēšanu, to pamatprincipiem un norises posmiem; 

vērtēšanas veidu daudzveidību; 

skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas īpatnībām sporta stundās; 

skolēnu iesaistīšana savu mācību sasnigumu vērtēšanā un pašizvērtēšanā. 

skolēnu mācību sasniegumu vērtējuma atspoguļošana. 


salīdzināt un kritiski izvērtēt daţādas pieejas skolēnu iesaistīšana savu mācību sasnigumu 

vērtēšanā un pašizvērtēšanā . 

izvēlēties un izstrādāt kritērijus un paņēmienu skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanai un 

pašizvērtēšanai. 

Kursa saturs: 

Vērtēšana un tās filosofiski pedagoģiskie aspekti. Vērtēšanas pamatprincipi un norises posmi.. 

Vērtēšanas veidi 

Vērtēšana un pārbaudīšanas metodikas izvēle 

16 

- 

- 

- 

226

Pārbaudes darba programmas izstāde. 

Blūma taksanomija. 

Skolēnu iesaistīšana savu mācību sasnigumu vērtēšanā un pasizvērtēšanā. 

Vecāku sagatavošana skolēnu mācību sasniegumu vērtējuma izpratnei un pašizvērtēšanas prasmju 

apguves veikšanai 

Skolēnu mācību sasniegumu vērtējuma atspoguļošana. 


Kursa struktūra: lekcijas – 16 st. 

1. Jēdziena ―vērtēšana‖ skaidrojums. Vērtēšanas filosofiski pedagoģiskie aspekti. Vērtēšanas 

pamatprincipi un norises posmi. 

2. .Vērtēšanas veidu klasifikācija pēc mērķa. Vērtēšanas veidu klasifikācija pēc norises. Vērtēšanas 

veidu klasifikācija pēc vērtētāja. Vērtēšanas veidu salīdzinājums. 

3. Vērtēšana un pārbaudīšanas metodikas izvēle. Vērtēšana metodiskie paņēmieni 

4. Pārbaudes darba programmu veidošanas metodiskie principi un kritēriji. 

5. Pārbaudes darbu izstrāde atbilstoši Blūma taksanomija. 

6. Skolēnu iesaistīšana savu mācību sasnigumu vērtēšanā un pasizvērtēšanā. Izvērtēšanas un 

pašizvērtēšanas funkcijas. Skolotāja darbība skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas un 

pašizvērtēšanas procesā. Skolotājas kā pašizvērtēšanas prasmju veidotājs. 

7. Metodiskie paņēmieni skolēnu sagatavošanai savu mācību sasniegumu pašizvērtēšanai. Vecāku 

sagatavošana bērnu mācību sasniegumu vērtējuma izpratnei un pašizvērtēšanas prasmju apguves 

veikšanai. 

8. Skolēnu mācību sasniegumu vērtējuma atspoguļošana 






- izstrādāt un aprakstīt pārbaudes darbu skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanai 

sporta stundās (40%) 

- izstrādāt un aprakstīt skolēnu mācību sasniegumu pāšizvērtēšanas lapu sporta 

stundai (30%). 


1. Hahele, R. (2006) Pašnovērtējums mācību procesā. Rīga: Raka. 

2. Hahele, R.,Mīļā, A.& Upeniece, I. (2009) Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana vidusskolā. 

Metodiskais materiāls. Rīga: Valsts izglītības satura centrs. 

http://www.isec.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat/mac_sasn_vert_vdsk.pdf 

3. Krastiņa, E.& Pipere, A. (2004) Mācību sasniegumu pašizvērtēšana. Rīga: RaKa. 


6. Beļickis, I.(2000) Vērtīborientētā mācību stunda. Rīga: Raka. 

7. Bērahs, A. R. (1998) Galvu augšā! Psihologa padomi, kā veidot pašapziņu. Rīga: Jumava 

8. Black, P.(2004) The Nature and Value of Formative Assessment for Learning. King‘s College 

London. 

9. Čehilova, Z. (2002) Izziņas aktivitāte mācībās. Rīga: RaKa, 

10. Delors T., u. c. Mācīšanās ir zelts. – UNESKO, 1996. 

11. Farhangpour, P. Self-Evaluation: A Shift in Evaluation Focus? Hebron College of Education. 

http://www.aseesa-edu.co.za/bulla.htm 

12. Karule, A. (1988) Sešus gadus veco bērnu mācību metodiskās sistēmas svarīgākie aspekti./ 

Krājumā: Sešgadīgo bērnu sistemātiskas mācības. Rīga: Zvaigzne. 

13. Krastiņa, E. (2001) Skolēnu mācību sasniegumu izvērtēšanas modelis un dokumentācija mācību 

sasniegumu atspoguļošanai 1. – 3.klasē. – DU, 2001. Valsts pasūtījuma līgumdarbs, Nr.12., 

14. Krastiņa, E.(2002) Klāt liecību rakstīšanas un gaidīšanas laiks. Izglītība un kultūra, 03.01.2002. 

227

15. Martinsone, K. (1998) Adekvāts pašvērtējums – optimālais pašizjūtas un savas identitātes 

apzināšanās garants. No: Personības pašizjūta un identitāte. Rīga: Mācību apgāds NT 

16. Orehovs, V. (2011) Ar gudru ziņu... 3. klase. Mani sasniegumi sportā. Rīga: RaKa. 

17. Orehovs, V. (2011) Ar gudru ziņu... 3. klase. Mani sasniegumi sportā. Rīga: RaKa. 

18. Rolheiser,C.& Ross, J.A. (2001). Students selfevaluation: What research says and what 

practice shows. In R. D. Small & A. Thomas (Eds.), Plain talk about kids (pp. 43–57). 

Covington, LA: Center for Development and Learning. http://www.cdl.org/resourcelibrary/articles/self_eval.php 

19. Rubana I.M.( 2000) Mācīties darot. Rīga: RaKa,. 

20. Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšana vidusskolā. 

www.visc.gov.lv/saturs/vispizgl/metmat/mac_sasn_vert_vdsk.pdf 

21. Vilciņš V. (2011) Ar gudru ziņu... 1. klasei. Mani sasniegumi sportā. Rīga: RaKa. 

22. Vilciņš V. (2011) Ar gudru ziņu... 2. klasei. Mani sasniegumi sportā. Rīga: RaKa. 


22. Ţurnāls „Skolotājs‖ 

23. Laikraksts „Izglītība un kultūra‖ 

24. Журнал „Теория и практика физической культуры‖ 

25. Журнал „ Физкультура и Спорт‖ 

Piezīmes: 


Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs‖ C daļa 


Assessment of study achievements 


The study course is intended for the students of the professional study programme ―Sport Teacher‖. 

Aim of the course: to develop the students‘ understanding about the assessment of pupils‘ learning 

achievements and provide a methodical orientation for its practical implementation in pedagogical 

activity during sport lessons at school. 

Kursa nosaukums Sports pirmsskolas izglītībā 







16 






Mg. paed., lektore Larisa Silova 


- 

16 

- 

- 

228

Nav 


Studiju kurss ir paredzēts profesionālas bakalaura studiju programmas „Sporta skolotājs‖ 

studējošajiem. 

Kursa ietvaros studējošie padziļina zināšanas par sporta saturu, to īpatnībām pirmsskolas izglītībā un 

pilnveido prasmes un kompetences sporta nodarbību plānošanā, organizēšanā un vadīšanā pirmsskolas 

vecuma bērniem. 

Rezultāti: 


sporta izglītības īpatnībām pirmsskolas izglītības posmā, 

sporta mācību saturu pirmsskolas izglītības iestādē. 


izvēlēties sporta rotaļnodarbības saturu atbilstoši pirmsskolas vecuma bērnu īpatnībām, 


darbībā. 

Kursa saturs: 

1. Ievads sporta izglītībā pirmsskolas izglītības iestādē – P2 

2. Pamatkustības un to mācīšanas metodika – P4 

3. Vingrošana un vingrošanas līdzekļi pirmsskolas izglītībā – P2 

4. Veiklība un tās attīstība pirmsskolas vecuma bērniem – P2 

5. Mācību individualizācija un diferenciācija – P2 

6. Kustību rotaļas – P2 

7. Sporta rotaļnodarbība – P2 

Kursa plāns: 

Kursa struktūra: praktiskie darbi - 16 


1. Soļošanas, skriešanas, lēcienu, palēcienu veidi un to mācīšanas metodika pirmsskolas vecuma 

bērniem (rotaļveida un atdarināšanas vingrinājumi). 

2. Mešanas, ķeršanas, ripināšanas, rāpošanas, rāpšanās veidi un to mācīšanas metodika 

(rotaļveida un atdarināšanas vingrinājumi). 

3. Ierindas mācības vingrojumi un to mācīšanas metodika; uzmanības vingrinājumi un to 

īpatnības pirmsskolas vecuma bērniem; ritmiskās vingrošanas elementi; vispārattīstošie 

vingrojumi pirmsskolas vecuma bērniem. 

4. Vispārattōstošo vingrojumu kompleksa organizēšanas un vadīšanas īpatnības. Tradicionālais 

sporta inventārs, netradicionālie priekšmeti, dabas materiālu izmantošana. 

5. Līdzsvara spēju attīstībā, kustību koordinācija un tā attīstība, telpas un laika izjūtas attīstība. 

6. Bērnu individuālais temps: kustīgie, hiperaktīvie un inertie bērni, to raksturojums un darba 

īpatnības. 

7. Daţādās intensitātes kustību rotaļas, didaktiskās kustību rotaļas. Kustību rotaļu organizēšanas 

un vadīšanas īpatnības pirmsskolas vecuma bērniem. 

8. Sporta nodarbību formas un to īpatnības. Sporta rotaļnodarbības īpatnības. 






- referāts (10%) 

- rotaļveida un atdarināšanas vingrinājumu izstrāde un apraksts (15%) 

- veselību veicinoša vingrošanas kompleksa izstrāde (15%) 

- sporta rotaļnodarbības izstrāde un apraksts (30%) 

229


1. Brice, B., Bajarune, I. (2011) Vingrosim ar dziesmiņu. – Rīga: RaKa 

2. Bakisa, A., Romēns, K. (1995) Rotaļas ar bērnu vecumā no 1 dienas līdz 6 gadiem. – Rīga: 

Alberts XII 

3. Dzintere, D., Boša, R. (1997) Rotaļspēles. – Rīga: Mācību apgads 

4. Fiziskās kultūras teorija. (1993)/ I.Liepiņa redakcijā. – Rīga: Zvaigzne 

5. Jansone, R. (1999) Sporta izglītība skolā. – Rīga: Raka 

6. Karlovska, R. (2010) Kustību aktivitātes. Rāpošanas vingrojumi. – Rīga: Zvaigzne ABC 

7. Karlovska, R., Mārtiņsone, U. (2011) Vingrojumi iztēles un fizisko spēju attīstībai. Kustību 

aktivitātes. – R.: Zvaigzne ABC 

8. Kuzņecova, A., Karlovska, R. (2006) Lēcieni pirmsskolas vecuma bērniem. – Rīga: Izglītības 

soļi 

9. Puškarevs, I., Golubeva, A. (1999) Bērna attīstība. –Rīga: Lielvārds 

10. Pučure, I. (2003) 5 – 6 gadus vecu bērnu fiziskās aktivitātes. // Es gribu iet skolā. 

11. Romenkova, V. (1999) Rotaļu attīstība. – Rīga: Vārti 

12. Вавилова, Е. (1983) Учите бегать, прыгать, лазать, метатЬ. – Москва: Просвещение 

13. Каралашвили, Е.А. (2002) Физкультурная минутка. Динамические упражнения для 

детей 6-10 лет. – М.: ТЦ Сфера 

14. Кожухова, Н. и др. (2002) Воспитатель по физической культуре в дошкольных 

учреждениях. - Москва: ACADEMIA 

15. Пензулаева, Л. (2002) Оздоровительная гимнастика для детей дошкольного возраста 

(3-7 лет). – Москва: Владос 

16. Шебеко, В. и др. (1998) Методика физического воспитания в дошкольных 

учреждениях.- Минск: Унiверсiтэцкае 


1. Banceviča, I. (2006) Mazais draudziņš pulka nāc. Mācīsimies valodu rotaļājoties. – Rīga: 

Avots, 

2. Brice, B. (2007) Pirkstiņu rotaļas. – Rīga: Raka 

3. Ripa, V. (1999) Veiklības un atjautības rotaļas pirmsskolā un ģimenē. – Rīga: Vārti 




Ţurnāls „Pirmsskolas izglītība‘‘ 

Piezīmes: 


Profesionālo studiju programmas „Sporta skolotājs‖ C daļa 


Sports in pre-school education 


The study course is envisaged for the students of the professional bachelor study programme ―Sports 

Teacher‖. Its purpose is to help the students deepen their knowledge of the content and features of sport 

in preschool education and develop the skills and competences of planning, organising and managing 

sports activities with preschoolers. 

Kursa nosaukums Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika 


230






16 








Nav 



sniegt studentiem nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas par atlētiskās vingrošanas mācību 

metodiku, stundu organizāciju un vadīšanu. 

Kursa uzdevums ir sniegt studentiem zināšanas par atlētiskās vingrošanas mācību procesa 

organizācijas īpatnībām, saturu, principiem, metodēm un līdzekļiem; pilnveidot fiziskās īpašības un 

psiholoģisko sagatavotību. 

Rezultāti: 


spēju veikt vadošu un organizatorisku darbu sporta jomā; 

spēju radoši organizēt un vadīt atlētiskās vingrošanas nodarbības; 

prasmes produktīvi savienot mācību principus, metodes un līdzekļus organizējot atlētiskās 

vingrošanas mācību procesu; 

prasmes kritiski analizēt, sintezēt un izvērtēt sporta stundas organizāciju un vadīšanu; 

spēju sekmēt harmonisku skolēnu fizisko un garīgo attīstību; 

Kursa saturs: 

Teorētisko, praktisko un metodisko zināšanu apguve: atlētiskās vingrošanas būtība, mācību 

procesa uzbūves principi, metodes un līdzekļi; mācību procesa struktūra; metodiskie paņēmieni; 

atlētiskās vingrošanas elementu izpildes tehnika: apguve un pilnveidošana; nodarbību 

organizēšana un vadīšana; sacensību organizēšana un tiesāšana. 

Kursa plāns: 



1. Informācija par studiju kursu. Drošības noteikumi. Vispārējā un speciālā iesildīšanās. 

2. Spēks kā cilvēka fiziskā īpašība. Spēka attīstības metodes. Spēka īpašību struktūra. Spēka 

attīstīšanas līdzekļi. 

3. Atlētiskā treniņa metodiskie principi, pamatelementi. Vingrojumu izpildes tehnika. 

4. Spēka treniņa organizācijas īpatnības pusaudţiem un meitenēm. 

5. Vispārsagatavojošie vingrinājumi. Organisma atjaunošanās pēc fiziskajām slodzēm. 

6. Atlētiskā vingrošana: treniņš daţādām muskuļu grupām. 

7. Spēka trīscīņa: spiešana guļus; pietupiens ar svara stieni uz pleciem; svara stieņa vilkšana. 

Sacensību organizēšana spēka trīscīņā. 

8. Vingrinājumi ar svaru bumbām– grūšana un raušana. Speciālie sagatavojošie vingrinājumi. 

Sacensību organizēšana svara bumbu sportā. 

- 

16 

- 

- 

231





Atlētiskās vingrošanas tehnikas pamatelementu apguves novērtēšana (praktiskā testēšana) (70%). 


1. Collins, P. (2008). Strength Training for Women. Maidenhead, UK: Meyer & Meyer Sport 

2. Delavjē, F. (2007). Muskulatūras attīstīšana. Rīga: Zvaigzne ABC. 

3. Delavjē, F. (2003). Vingrinājumi sievietēm. Rīga: Zvaigzne ABC. 

4. Grasis, N. (Ed.). (2003). Trenera rokasgrāmata. Rīga: Latvijas treneru tālākizglītības centrs. 

5. Grasis, N. (Ed.). (2006). Trenera rokasgrāmata-2. Rīga: Latvijas treneru tālākizglītības centrs. 

6. Konrads, A. (2000). Spēka attīstīšana. Rīga: LSPA. 

7. Krauksts, V. (2008). Darbspējas, trenētība, sportiskā forma un tās virsotne. Rīga: Drukātava. 

8. Krauksts, V. (2006). Muskuļu trenēšanas bioloģiskie pamati. Rīga: Drukātava. 

9. Krauksts, V. (2006). Fiziska sagatavotība. Kā to iegūt?- Rīga: Drukātava. 

10. Krauksts, V. (2006). Bērnu un pusaudţu fiziskās aktivitātes un sports.- Rīga: Drukātava. 

11. Lancaster, S., & Teodorescu, R. (2008). Athletic fitness for kids. Champaign, IL: Human Kinetics. 

12. Upmalis, I., & Vološins, V. (1996). Atlētiskā vingrošana iesācējiem. Rīga: LSPA. 

13. Zatsiorsky, V.M., & Kraemer, W.J. (2006). Science and Practice of Strength Training. (2nd ed.). 

Champaign, Illinois: Human Kinetics 

14. Ţidens, J. (Ed.). (2008). Bērnu un pusaudžu trenera rokasgrāmata Rīga: Latvijas Treneru 

tālākizglītības centrs. 

15. Захаров, Е., Карасев, А., & Сафонов, А. (1994). Энциклопедия физической подготовки. 

Москва: Лептос. 


245. Eaves, T., (2009). The Practical Guide to Athletic Training. London, UK: Jones & Bartlett 

Publishers. 

246. Jansone, R., & Krauksts, V. (2005). Sporta izglītības didaktika skolā. Rīga: RaKa. 

247. Krauksts, V. (2006). Integrētā treniņu teorija. Rīga: Drukātava. 

248. Krauksts, V. (2007). Nogurums un atjaunošanās. Rīga: Drukātava. 

249. Lancaster, S., & Teodorescu, R. (2008). Athletic fitness for kids. Champaign, IL: Human 

Kinetics. 

250. Murphy, S. (Ed.). (2005). The sport psyh handbook. (2005). Champaign, IL: Human Kinetics. 

251. Vološins, V., & Lariņš, V. (1994). Atlētiskā vingrošana nepareizas stājas labošanā. Rīga: 

LSPA. 

252. Vološins, V., Krauksts, V., & Čupniks, L. (1994). Spēka attīstīšanas netradicionālie 

vingrojumi. Rīga: LSPA. 

253. А.Н.Воробьев, & Ю.Я.Сорокин (1987). Анатомия силы. Москва.: Ф и С. 

254. В.А.Поляков, В.И.Воронов. (1988). Гиревой спорт. Москва: Ф и С. 


85. European Journal of Sport Science; 

86. International Journal of Physical Education; 

87. International Journal of Sport and Health Science; 

88. The International Journal of Sport and Society; 

89. Ţurnāls „Sports‖; 

90. Научно-теоретический журнал «Теория и практика физической культуры»; 

91. Научно-методический журнал «Физическая культура: воспитание, образование, 

тренировка». 

Piezīmes: 

- 


232



Athletic gymnastics and methods of teaching athletic gymnastics 


The essence of athletics, principles, techniques of performing conducting classes, organization and 

judgment of competitions. 

Kursa nosaukums Badmintons, galda teniss un to mācību 

metodika 

Kursa kods SpoZ 4003 






16 









- Kursa mērķis ir sniegt studentiem pamatzināšanas par badmintona, galda tenisa vēsturi, sacensību 

noteikumiem, būtību, palīdzēt studentiem apgūt praktiskās iemaņas, darba telpas nodrošināšanā. 

- Kursa uzdevums ir snieg studentiem zināšanas par badmintona, galda tenisa mācību metodiku, 

palīdzēt apgūt tehnikas pamatelementus. 

- Kursā sniedz zināšanas par badmintona galda tenisa, individuālo, pāru spēļu taktiku uzbrukumā 

un aizsardzībā, sacensību organizēšanu un tiesāšanas metodiku. 

Rezultāti: 


- zināšanas un izpratni par badmintona, galda tenisa būtību, saturu, vietu un lomu izglītības un 

sporta sistēmās; 

- prasmes analizēt, sintezēt, izvērtēt badmintona mācību saturu, sporta izglītības programmās 

izglītības standarta īstenošanas iespējas badmintona sporta stundās; 

- spēju praktiski izmantot pedagoģiskās zināšanas audzēkņu badmintona, galda tenisa pamattehnikas 

elementu apmācībā un pilnveidošanā; 

- spēju analizēt un vadīt badmintona, galda tenisa nodarbības, sacensības; 

- spēja rādīt priekšzīmi ētisko un estētisko normu ievērošanā; 

- komunikācijas prasmes izsakot savu viedokli par problēmām sporta skolotāja darbībā, saprototies 

sakarā ar daţādi domājošajiem, daţādām pieredzēm. 

Kursa saturs: 

1. Badmintona, galda tenisa vēsture, noteikumi, būtība. P2. 

16 

233

2. Kustības, tehnikas elementu apguve galda tenisā un to mācību metodika. P4. 

3. Galda tenisa spēles taktika uzbrukumā, aizsardzībā un to mācību metodika.P2. 

4. Kustību tehnikas elementu apguve badmintonā un to mācību metodika.P4. 

5. Badmintona mācību taktika, uzbrukumā, aizsardzībā un to mācību metodika.P2. 

6. Sacensību organizēšanas un tiesāšanas metodika.P4. 

Kursa plāns: 

1. temats. Badmintona, galda tenisa vēsture, noteikumi, būtība 


1 praktiskā nodarbība. Informācija par kursu. Badmintona, galda tenisa rašanās un to attīstības vēsture. 

Noteikumi. Tehnisko paņēmienu klasifikācija. Līdzekļi tehnikas apguvē. Drošības tehnikas noteikumi. 

2. temats. Kustību tehnikas elementu apguve galda tenisā un to mācību metodika 


2. praktiskā nodarbība. Raķetes turēšanas veidi. Stājas, pārvietošanās un iesildīšanās vingrinājumi. 

Imitācijas vingrinājumi. Sitieni pa bumbiņu no labās un kreisās puses (taisni, nogrieţoties) un to 

mācību metodika. 

3. praktiskā nodarbība. Serves. Sitieni pa bumbiņu no labās un kreisās puses (iegrieţoties) un to 

mācību metodika. 

3. temats. Galda tenisa spēles taktika uzbrukumā, aizsardzībā un to mācību 

metodika 


4. praktiskā nodarbība. Uzbrukuma taktika pret aizsardzību. Uzbrukuma taktika pret uzbrukumu. 

Aizsardzības taktika pret uzbrukumu. Dubultspēles taktika. 

4. temats. Kustību tehnikas elementu apguve badmintonā un to mācību metodika 

Praktiskās nodarbības 4 stundas 

5. praktiskā nodarbība. Raķetes turēšanas veidi. Stājas. Pārvietošanās. Iesildīšanās vingrojumi. 

Imitācijas vingrojumi. Sitieni no apakšas, no labās un kreisās puses. Serves (īsā, augsti tālā, lēzenā). 

6. praktiskā nodarbība. Sitiens no augšas (gremde), augsti tālais sitiens, lēzenie sitieni, saīsinātie 

sitieni. Sitieni palēcienā. 

5. temats. Badmintona spēles taktika uzbrukumā, aizsardzībā un to mācību metodika 


7. praktiskā nodarbība. Vienspēles taktika. Dubultspēles taktika. 

6. temats. Sacensību organizēšana un tiesāšanas metodika 


8. praktiskā nodarbība. Galda tenisa, badmintona sacensību organizēšana, tiesāšana. Tiesneši, 

inventārs. Spēlēšanas sistēmas. Spēlēšanas sacensību tiesāšana. 

234



Galda tenisa sacensību noteikumu pārbaudes tests (rakstiski) – 10% 

Badmintona sacensību noteikumu pārbaudes tests (rakstiski) 

Studenta galda tehnikas pamatelementu apguves vērtēšana (praktiskā 

testēšana): 

– 10% 

- serves, sitieni – 10% 

- individuālās spēles prasmes – 20% 

Studenta galda tehnikas pamatelementu apguves vērtēšana (praktiskā 

testēšana): 

- serves, sitieni – 10% 

- individuālās spēles prasmes – 20% 

Studenta sagatavotā sporta mācību stundas konspekta badmintonā vai galda 

tenisā izvērtējums 

– 20% 


1. Kupča J. Red. Sporta spēles skolā. – Rīga: Zvaigzne, 1991. 

2. Железняк Ю. Д., Портнов Ю. М. Спортивные игры. – Москва: ACADEMA; 2002. 

3. Барчукова Г. А. Настольный теннис.– Москва; Ф и С; 1990. 

4. Богушас М. В. М. Играем в настольный теннис. – Москва: Просвещение; 1987. 

5. Лепешкин В. А. Бадминтон для всех. – Ростов Н/Д: Феникс, 2007. 


1. Jansone R., Imnere I., LIepinš I. Sports vidusskolā. – Rīga: Zvaigzne; 1996. 


Ozoliņš N. Sportista iesildīšanās. Rīga: Zvaigzne; 1984 



Piezīmes: 


C daļa 


Badminton, table tennis and its teaching methodology 


- The aim of the course is to provide students with basic knowledge for badminton, table tennis 

history, competition rules, help students to acquire practical skills, work space provision. 

- The task of the course is to provide students with knowledge for teaching methodology of 

Badminton, table tennis, help to acquire basic technique elements; 

- The course provides knowledge for badminton and table tennis individual, game tactics in 

defense and attack, competition organization and judging methodology. 

235

Kursa nosaukums Sporta masāža 



Zinātnes apakšnozare Sporta medicīna un rehabitoloģija 




16 








Biol2001, Cilvēka fizioloģija II [sporta skolot,PL] 




Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. Masāţas attīstības 

vēsture. Masāţas paņēmieni un palīgpaņēmieni. Masāţas iedarbības mehānismi. Indikācijas un 

kontrindikācijas. Īpatnības, kas jāievēro masējot daţāda ķermeņa daļas. Vispārējas zināšanas par 

segmentāro, periostālo, punktu un pašmasāţu. 

Rezultāti: 

Studējošie varēs demonstrēt sporta masāţas paņēmienus un palīgpaņēmienus, zinās masāţas iedarbību 

uz daţādiem audiem, masāţas indikācijas un kontrindikācijas. 

Varēs izvēlēties pareizu masāţas metodiku sportistiem atpūtas periodā, treniņu periodā un pirms starta. 

Kursa saturs: 

Apgūt zināšanas par sporta masāţas īpatnībām. Iemācīt masēt ķermeni ar sporta masāţas paņēmieniem. 

Sporta masāţas iedalījums. Iemācīt sadarboties ar sportistiem, viņu veselības atgūšanas periodā. Prast 

iekārtot savu darba vietu, plānot darba laiku, zināt, kā pacientu sagatavot masāţai. Sportista 

konstitūcija un tās nozīme masāţas ordinēšanā. Masāţas procedūras struktūra, vispārīgie norādījumi. 

Daţi konkrētu slimību ārstēšanai paredzētie masāţas paņēmieni. Nejaušās reakcijas masāţas laikā. 


Praktiskās nodarbības (16 st., 8 nodarbības) 

1. Glāstīšana un berzēšana, to palīgpaņēmieni. 

2. Mīcīšana un vibrācija, to palīgpaņēmieni. 

3. Mugurkaula apstrāde. 

4. Muguras masāţa. 

5. Jostas un krustu daļas masāţa. 

6. Augšējās ekstremitātes masāţa. 

7. Apakšējās ekstremitātes masāţa. 

8. Praktisko iemaņu pārbaude. 


Nodarbību apmeklējums 75%, sekmīgi nokārtota teorētiska zināšanu pārbaude - tests un demonstrētas 

apgūtās praktiskās iemaņas. 

- 

16 

- 

- 

236


1. V.Ibrahimova. punktu masāţa. –R.: Zvaigzne, 1980. 

2. V.A.Daliho, M.Hāze, M.Krauss. Masāţa. –R.: Zvaigzne, 1989. 

3. А.Е.Штеренгерц, Н.А.Белая. Массаж для взрослых и детей. –Киев, Здоровье, 1996. 

4. А.Р.Вербов. Основы лечебного массажа. -Санкт-Петербург: Полигон, 1999. 

5. В.И.Васичкин. Справочник по массажу. -Ленинград: Медицына, 1990. 

6. В.И.Дубровский. Лечебный массаж. –М.: Медицына, 1995. 


1. К.Мак-Гилбери, Д.Рид. Массаж. –М.: Росмен, 1998. 

2. Л.Ф.Василеьева. Мануальная диагностика и терапия патобиомеханики. –М, 2003. 


Прикладная кинезиология. Москва: издательский дом – „PLA‖, 2003. – 2004. 


Profesionālā bakalaura studiju programma "Sporta skolotājs", C daļa 


Sports massage 


Kurss paredzēts profesionālo studiju programmas ―Sporta skolotājs‖ studentiem. Masāţas attīstības 

vēsture. Masāţas paņēmieni un palīgpaņēmieni. Masāţas iedarbības mehānismi. Indikācijas un 

kontrindikācijas. Īpatnības, kas jāievēro masējot daţāda ķermeņa daļas. Vispārējas zināšanas par 

segmentāro, periostālo, punktu un pašmasāţu. 

Kursa nosaukums Pašaizsardzība un tās mācību metodika 














Nav. 



Sniegt studentiem nepieciešamās teorētiskās un praktiskās zināšanas pašaizsardzības elementu 

apgūšanā, lai veicinātu apmācāmā pilnveidošanos par garīgi un fiziski attīstītu, atbildīgu un radošu 

personību. 

Studiju kursa uzdevumi: iepazīstināt studentus ar pašaizsardzības mācību procesa organizācijas 

16 

- 

16 

- 

- 

237

īpatnībām, saturu, principiem, metodēm un līdzekļiem; attīstīt fiziskās īpašības; iemācīt pašaizsardzības 

paņēmienu lietošanas prasmi; pilnveidot psiholoģisko sagatavotību. 

Rezultāti: 


spēju radoši organizēt un vadīt pašaizsardzības nodarbības; 

prasmes produktīvi savienot mācību principus, metodes un līdzekļus organizējot mācību procesu; 

spēju uz pašrefleksiju un pašnovērtējumu; 

spēju veicināt pašpilnveidi attīstot tikumiskās domāšanas un rīcības prasmes, mācoties atbildīgi 

rīkoties ikdienas situācijās. 

Kursa saturs: 

Teorētisko, praktisko un metodisko zināšanu apguve: pašaizsardzības mācību procesa uzbūves 

principi, metodes un līdzekļi; mācību procesa struktūra; metodiskie paņēmieni. 

Pašaizsardzības tehnisko paņēmienu apguve un pilnveidošana. 

Kursa plāns: 



1. Informācija par studiju kursu. Drošības noteikumi. Vispārējā un speciālā iesildīšanās. 

2. Boksa un karatē tehnikas pamati. Boksa stāja, distances. Speciālie vingrinājumi tehnikas 

apmācībai. 

3. Sitieni ar roku (taisnais, sānu, no apakšas). Sitienu savienojums sērijās. Aizsardzība pret 

sitieniem ar roku. 

4. Sitieni ar kāju: tiešais sitiens uz priekšu, ar celi no apakšas, lokveida. Izpildes tehnika un 

aizsardzība. 

5. Stāvcīņas tehnikas pamati. Pozīcijas, distances un pārvietošanās veidi. Speciālie vingrojumi. 

6. Satvērieni un atbrīvošanās no tiem. Sāpju paņēmieni rokām, kājām. Metieni. Krišanas tehnika. 

Sagatavojošie vingrinājumi. 

7. Metiens pāri plecam, pāri gurnam. Metienu izpildes tehnika. 

8. Aizsardzība pret uzbrukumu ar auksto ieroci. Naţa satvēriena veidi, daţādi dūrieni un 

aizsardzība pret tiem. Aizsardzība pret sitienu ar nūju. 





pašaizsardzības tehnikas pamatelementu apguves novērtēšana (praktiskā testēšana) (70%). 


1. Bennett, A., (ed.) (2009). Budo: The Martial Ways of Japan. Tokyo: Nippon Budokan 

Foundation. 

2. Čapulis, S. (2010). Humanistic approach in the organization of sports lessons: Karate as 

means of spiritual and physical education. Problems of Education in the 21st Century, 25 (25), 

10-20. 

3. Iedwab, C., & Standefer, R. (2000). Martial Arts: mind and body. Champaign, Ill: Human 

Kinetics. 

4. Pawlett, R. (2008). The Karate Handbook. New York: The Rosen Publishing Group. 

5. Kolosovs, V. (1994). Pašaizsardzības paņēmieni. Rīga: Mācību grāmata. 

6. Townsend, J. (2006). Self-Defense for Peaceable People: Defend Yourself Regardless of Size, 

Gender, Age, or Strength. Berkeley Ca: Blue Snake Books. 

7. Lu, C. (2008). Martial arts, violence, and public schools. Brock Education Journal, 18(1), 68- 

78. 

8. Nakayama, M. (1995). Dynamic karate.Tokyo: Kodansha International. 

238

9. Noguchi, H. (2004). The Idea of the Body in Japanese Culture and its Dismantlement. 

International Journal of Sport and Health Science, 2, 8-24. 

10. Obodynski, K. & Cynarski, W.J. (2004). Theoretical base of martial arts research in the 

humanistic approach. In Kosiewicz J., & Obodynski K. (Eds.). Sports involvement in 

changing Europe (pp. 153-170). Rzeszow: PTNKF. 

11. Каштанов, Н. (2007). Каноны каратэ: формирование духовности средствами каратэ. 

Ростов н/д: Феникс. 

12. Маряшин, Ю.М. (2002). Современное каратэ. Москва: АСТ. 

13. Микрюков, В. (2003). Каратэ. Учеб. пособие для студ. высш. учеб. заведений. Москва: 

Академия. 

14. Туманян, Г.С. (1997). Спортивная борьба: теория, методика, организация тренировок. 

Учебное пособие. В 4 – х кн. Москва: Советский спорт. 

15. Харлампиев, А.Г., Гетье, А.Ф., & Градополов, К.В. (2007). Бокс - благородное 

искусство самозащиты. Москва: ФАИР-ПРЕСС. 

16. Чумаков, Е.М. (2005). 100 уроков самбо. Москва: ФАИР-ПРЕСС. 

17. Филимонов, В.И., Нигмедзянов, Р.А. (1998). Бокс, кикбоксинг, рукопашный бой. 

Москва: «ИНСАН». 


1. Abernethy, I. (2002). Bunkai - Jutsu: The Practical Application of Karate Kata. Cockermouth, 

UK: NETH. 

2. Draeger, D.F. (1996). The Martial Arts and Ways of Japan. Modern Bujutsu and Budo. New 

York- Tokyo: Weatherhill. 

3. Figueiredo, A. (2009). The Combat Sports in Physical Education Classes – A Basic 

Perespective. In W. Cynarski (Ed.), Martial Arts and Combat Sports – Humanistic Outlook 

(pp. 145-149). Rzeszów: Wydawnictwo Uniwersytetu Rzeszowskiego. 

4. Funakoshi, G. (1981). Karate-Do: My Way of Life. Tokyo: Kodansha International. 

5. Funakoshi, G. (1990). Karate-do Kyohan. 2nd edition. Kodansha International, Tokyo. 

6. Funakoshi, G. (2003). The Twenty Guiding Principles of Karate: The Spiritual Legacy of the 

Master. Trans. John Teramoto. Tokyo: Kodansha International. 

7. Grasis, N. (Ed.). (2003). Trenera rokasgrāmata. Rīga: Latvijas treneru tālākizglītības centrs. 

8. Grasis, N. (Ed.). (2006). Trenera rokasgrāmata-2. Rīga: Latvijas treneru tālākizglītības centrs. 

9. Jansone, R., & Krauksts, V. (2005). Sporta izglītības didaktika skolā. Rīga: RaKa. 

10. Jarvie, G. (2006). Sport, Culture and Society: An Introduction. London: Routledge. 

11. Mattingly, K. (2007). Self-defense: steps to survival. Champaign, IL: Human Kinetics. 

12. Murphy, S. (Ed.). (2005). The sport psyh handbook. (2005). Champaign, IL: Human Kinetics. 

13. Orlando, B. (1997). Martial arts America: a Western approach to Eastern arts. Berkeley: 

Frog, North Atlantic Books. 

14. Ţidens, J. (Ed.). (2008). Bērnu un pusaudžu trenera rokasgrāmata Rīga: Latvijas Treneru 

tālākizglītības centrs. 

15. Дахновский, В.С., Корженевский, А.Н., Подливаев, Б.А., Португалов, М.Н., & 

Трофимов, В.Н. (2006). Особенности построения процесса тренировки юных борцов 

греко-римского стиля. Физическая культура: воспитание, образование, тренировка, 2, 

2-7. 

16. Пименов, В.В. (1999). 10000 советов самозащиты и обороны. Минск: «Современник». 


92. Archives of Budo. Official Journal of Polish Scientific Physical Education Association Military 

Section; 

93. European Journal of Sport Science; 

94. International Journal of Physical Education; 

95. International Journal of Sport and Health Science; 

96. Journal of Combat Sports and Martial Arts; 

97. The International Journal of Sport and Society; 

239

98. Ţurnāls „Sports‖; 

99. Научно-теоретический журнал «Теория и практика физической культуры»; 

100. Научно-методический журнал «Физическая культура: воспитание, образование, 

тренировка». 

Piezīmes: 

- 




Self-defence and methodic of teaching self-defence. 


The course is designed for a professional study program ―Teacher of sport ―. The course develops 

theorethical and practical skills for acquiring self-defence. 

Pielikums Nr.3 

Profesionālās studiju programmas „Sporta skolotājs” akadēmiskā 

personāla zinātniskā darbība 

2010./2011.st.gadā 

1. Akadēmiskā personāla zinātniskā un radošā darbība 

1.2. Zinātniskās publikācijas (par 2011. gadu) 

1.2.1. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (Thomson Reuters Web of 

Science) - 1 

Davidova J. & Kokina I. (2011) Latvian teachers’ view about gender differences in 

intellectual giftedness development. SOCIETY, INTEGRATION, EDUCATION. 

Proceedings of the International Scientifical Conference. Volume II: School Pedagogy; 

Lifelong Learning; Overviews, Rēzekne, 2011. 91-105. ISSN 1691-5887, Thomson 

Reuters Web of Knowledge ISI Conference Proceedings. 

1.2.2. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (SCOPUS) -1 

Reunamo, J. & Pipere, A. (2011). Doing research on education for sustainable development. 

240

International Journal of Sustainability in Higher Education, 12(2), 110-124 (Datu bāzēs 

SCOPUS, ERIC, A+ Education, Australian Education Index, e-psyche, Environmental 

Abstracts, LexisNexis Environmental). 

1.2.3. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos ERIC -1 

Reunamo, J. & Pipere, A. (2011). Doing research on education for sustainable development. 

International Journal of Sustainability in Higher Education, 12(2), 110-124 (Datu bāzēs 

SCOPUS, ERIC, A+ Education, Australian Education Index, e-psyche, Environmental 

Abstracts, LexisNexis Environmental). 

1.2.4. Zinātniskās publikācijas starptautiski citējamos izdevumos (EBSCO) - 2 

Guseva, S., Dombrovskis, V., & Murasovs, V. (2011). Remedial Work as a Means of 

Developing Positive Learning Motivation of Adolescents. Problems of Education in the 

21st Century, 29 (29), 43-52. ISSN 1822-7864 

Pipere, A., & Jakovļeva, J. (2011). Professional identity of first-year university students from 

Latvia and UK. International Business: Innovation, Psychology, Economics, vol. 2, 

1(2), 52-70. 

1.2.5. Zinātniskās publikācijas citos starptautiskajos izdevumos - 11 

Belousa, I., Uzulina, S. (2011). Social and Emotional Aspect of Pedagogical Competence: 

Elementary School Teachers’ Understanding. In C. Prachalias (ed.), Proceedings of 

the 7 th International Conference on Education, 2. Samos Island: National and 

Kapodistrian University of Athens, pp. 438-446 [ISBN: 978-960-466-080-3]. 

Чапулис С., Ворбьев А., Олехнович. Д., Островска И. (2011). „Сценарий жизни личности 

с позиций гуманистического подхода (на примере жителей Латвии)”. 

12.starptautiskās zinātniskās konferences „Społeczeństwo sieci- Gospodarka sieciowa w 

Europie Środkowej i Wschodniej” rakstu krājums t. 2. – Lublin: Wydawnictwo KUL, 

p. 274.-278. ISBN 978-83-7702-221-4. 

Belousa, I., Grants, J., Kravalis, I., Zidens, J. (2011). Dual Career in Latvia Higher Education. 

In M. Banhidi (ed.), Rekreologia. Leisure. Science: Dual Career Training and 

Education, 1. Gyor: WH AF. pp. 21-26. 

Zariņa, S., Belousa, I. (2011). Environment for meaningful development of reading literacy 

in pre-school. In A.Skrinda (ed.), Discourse and Communication for Sustainable 

Development, 1 (1). Daugavpils: Daugavpils University Academic Press „Saule” 

[ISBN 978-9984-14-487-0]. 

Bolgzda,I., Olehnovica,E.(2011) The relation between the doctoral students’ research freedom 

and institutional responsibility in Latvia: the definition of innovation in research. “EUA- 

CDE-news”, Brisele, EUA-CDE. 

Bolgzda, I., & Oļehnoviča, E. (2011). Компетенции докторантов в использовании 

интернет-ресурсов в исследовательской деятельности в среде сетевого 

общества. Starptautiskās zinātniskās konferences „Сетевое общество-сетевая 

экономика в центральной и восточной Европе” rakstu krājums, 2. daļa, 2011. g. 

16.-18. maijs, John Paul II Catholic University of Lublin, Nalenčova, Polija, 182.-188. 

lpp. [ISBN 978 – 83-7702-221-4] 

Davidova, J., Znutiņš, E. (2011)Practically oriented approach to writing a professional 

241

master's thesis in the field of music pedagogy. S. Vaitekunas & A. Rauckiene (Ed.) 

Spring University: Changing education in a changing society. Vol.1. Klaipeda: Klaipeda 

University, 150-160. 

Drelinga, E., Iliško, Dz., & Krastiņa, E. (2011). Primary school learners’ research activities 

within the project week. In Proceedings of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable 

Development. Culture. Education: BBCC Mission: BBCC Mission – Reorientation of 

Teacher Education and Research in Education for Sustainable Development, 18-21 May 

2011 (pp. 150-162). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609- 

430-077-6] 

Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher’s engagement with the research: A 

case study. In Proceedings of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. 

Culture. Education: BBCC Mission: BBCC Mission – Reorientation of Teacher 

Education and Research in Education for Sustainable Development, 18-21 May 2011 (pp. 

163-170). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-077-6] 

Zariņa, S. (2011). Constructive Learning Environment for Development of reading Literacy 

in Preschool. 7 th International Conference on Education. Conference Proceeding, B. 

National and Kapodistrian University of Athens, Greece, 260 – 266, ISBN 978-960-466- 

080-3, Conference Disk, National and Kapodistrian University of Athens, Greece, 260 – 

266, ISBN 978-960-466-082-7 

Rode O., Krastiņa E. (2011.) The problems of values education in primary school of Latvia 

Proceedings of the International Conference National and European dimension in 

research, Novopolock, April 27-28., 120-123.pp., [ISBN 978-985- 531-202-5]. 

1.2.6. Zinātniskās publikācijas Latvijas izdevumos -7 

Bolgzda, I., Oļehnoviča,E. (2011) Tīklojumu sabiedrības resursi doktorantu pētniecisko 

kompetenču pilnveidē. Daugavpils Universitātes 53. Starptautiskās zinātniskās konferences 

rakstu krājums. 

Čapulis, S. (2011). Holistic approach towards training teenagers in Karate classes. 

Proceedings of the 52nd International Scientific Conference of Daugavpils University, 

Proceeding CD. Daugavpils, Latvia: Daugavpils Universitāte, p. 627-630. ISBN 978-9984- 

14-521-1. 

Čapulis, S., Kazakeviča I. (2011). „Evaluation of Children’s Psycho-emotional State as 

Optimization Means of Humane-oriented Approach of Physical Education”. SOCIETY, 

INTEGRATION, EDUCATION. Proceedings of the International Scientifical Conference. 

Volume I: Higher Education Institution Pedagogy; Social and Special pedagogy; Health and 

Sport. May 18-21, 2011. – Rēzekne, p. 576-584. ISBN 978-9984-44-064-4. ISSN 1691-5887. 

Davidova, J. & Savicka, G. (2011). The Model for the Acquisition of Scales and Arpeggio to 

Develop Pupils’ Technical Skills during the Piano Teaching/Learning Process. A.Šļahova 

(Ed.) Arts for Sustainable Development: Scientific articles of 7th International Conference 

“Person. Colour. Nature. Music”. Daugavpils: DU Akadēmiskais apgāds “Saule”. 

Davidova, J. & Savicka, G. (2011). Audzēkņu tehnisko iemaņu attīstība klavierspēles mācību 

procesā: Pašreizējās situācijas analīze. J. Davidova (Ed.) Problems in Music Pedagogy: 

Proceedings of the 7th International Scientific Conference. Daugavpils: DU Akadēmiskais 

242

apgāds „Saule”. 

Krastiņa, E., & Drelinga,E. (2011). Evaluation of primary school pupil’s mental calculation 

skills: problems and perspectives. Proceedings of the 11th International Conference 

„Teaching Mathematics: Retrospective and Perspectives” Daugavpils: Daugavpils 

Universitātes Akadēmiskais apgāds "Saule", 54-61. [ISBN 978-9984-14-511-2]. 

Drelinga, E., & Krastiņa, E. (2011). Kā skolēnus rosināt pētnieciskajai darbībai projektu 

darbā? In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās 

konferences materiāli / Proceedings of the 53rd International Scientific Conference of 

Daugavpils University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds 

„Saule”, zzz. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8] 

Metodiskā literatūra - 8 

Grabovska, R., Belousa, I., (red.) 2010. Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītībā. 

Daugavpils: AIIA, 208 lpp. ISBN 978-9984-39-973-7 

Krastiņa, E., Draviņa, D.(2010.) Matemātika spēlēs un rotaļās. R.: Zvaigzne ABC; ISBN 978- 

9934-0-1028-6. 

Pipere, A. (2011). Kvalitatīvs pētījums. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. 

Rīga: RaKa, 89-118.lpp. 

Pipere, A. (2011). Kvalitatīvās un kvantitatīvās pētījuma stratēģijas salīdzinājums. No: 

Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 119.- 127.lpp. 

Pipere, A. (2011). Jaukto metožu pieeja. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. 

Rīga: RaKa, 128.- 130.lpp. 

Pipere, A. (2011). Datu ieguves metodes pētījumā un to raksturojums. No: Ievads 

pētniecībā: stratēģijas, dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 157.- 191.lpp. 

Pipere, A. (2011). Datu analīze kvalitatīvā pētījumā. No: Ievads pētniecībā: stratēģijas, 

dizaini, metodes. Rīga: RaKa, 220.- 242.lpp. 

Zariņa, S. (2010). Ilgtspējīgas attīstības ideju integrēšana studiju kursā „Lasītprasmes 

attīstības metodika”. Ilgtspējīga attīstība: praktiskā pieredze izglītība. – Daugavpils: AIIA, 

65. – 80. 

1.2.7. Konferenču tēzes (par 2011. gadu) - 37 

Čapulis, S., Dombrovskis, V., Badjanova-Lomzina, J., Guseva, S. 2011. Creativity as Principle 

of Sustainable Thinking Development of a Teacher. VII starptautiskās konferences 

“Cilvēks, Krāsa, Daba, Mūzika” tēžu krājums, 10.-15. maijs, Daugavpils, Latvija” 

Saule“, 30.lpp. ISBN 978-9984-14-525-9. 

Čapulis, S. (2011). “Karate in spiritual and physical education of adolescents in the context 

of humanistic approach”. 9th International JTEFS/BBCC Conference "Sustainable 

Development. Culture. Education" BBCC Mission – Reorientation of Teacher 

Education and Research in Education for Sustainable Development. Abstract book. May 

18-21, Siauliai, Lithuania. Siauliai University, p. 31. ISBN 978-609-430-068-4. 

Čapulis, S.,Kazakeviča I. (2011). „Historical Analysis of Development of Humanistic 

Approach in Sports Education”. Abstracts of the 53rd International Scientific 

Conference of Daugavpils University, Daugavpils, Latvia: Daugavpils Universitātes 

Akadēmiskais apgāds „Saule”, p. 128. ISBN 978-9984-14-522-8. 

243

Čapulis, S.,Kazakeviča I. (2011). „Historical Analysis of Development of Humanistic 

Approach in Sports Education”. Proceedings of the 52nd International Scientific 

Conference of Daugavpils University. Daugavpils, Latvia: Daugavpils Universitāte. 

Gerina, N., Silova, L., Badjanova-Lomzina, J., 2011. Self-assessment of Pupils’ Learning 

Achievements in basic Education. Septītās starptautiskās JTEFS/BBCC konferences 

“Sustainable Development. Culture. Education” tēžu krājums, 18.-21. maijs, Šauļa 

Universitāte, Lietuva: Vš Šiauli universiteto leidykla, ISBN 978-609-430-077-6, 34.lpp. 

Gerina, N., Silova, L., Badjanova-Lomzina, J., 2011. Self-assessment of Pupils’ Learning 

Achievements in basic Education. Septītās starptautiskās konferences “ Cilvēks, Krāsa, 

Daba, Mūzika” tēžu krājums, 10.-15. maijs, Daugavpils, Latvija” Saule”, 47.lpp. 

Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher driven research as a tool for 

professional growth leading to the sustainable education. In Abstracts of the 9th 

JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 

(p.32). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Paskevica A., Isajevs S., Svirina D., Pupure J., Rumaks J., Svirskis S., Dzirkale Z., Beitnere U., 

Jansone B., Klusa V. Long-term effects of mildronate on the protein expression in a rat 

model of Parkinson’s disease. The 10th International Conference on Alzheimer's and 

Parkinson's Diseases.09.-13.03.2011., Barcelona, Spain 

Belousa, I., Uzulina, S. (2011). Social and Emotional Aspect of Pedagogical Competence: 

Elementary School Teachers’ Understanding. Septītās starptautiskās izglītības 

konferences tēžu krājums. 2011.g. 7.-9.jūlijs. Samos Island: National and Kapodistrian 

University of Athens, Grieķija. 

Bolgzda, I., & Oļehnoviča, E. (2011a). Tīklojumu sabiedrības resursi doktorantu 

pētniecisko kompetenču pilnveidē. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 53. 

starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 53rd International 

Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

Akadēmiskais apgāds „Saule”, 130. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8] 

Bolgzda, I., Oļehnoviča, E. (2011b). Pētnieciskās darbības kompetences 3. cikla studijās: 

definīcijas, standarti un ekspektācijas ilgtspējīgas izglītības kontekstā. Rīgas Stradiņa 

universitātes 2011. gada zinātniskās konferences tēžu krājums. Aprīlis 14.-15. Rīga, 

Rīgas Stradiņa universitāte, 430. lpp. [ISBN 978-9984-788-85-2] 

Bolgzda, I., Oļehnoviča, E., & Ignatjeva, S. (2011). Competence structure of doctoral 

students’ research in the context of sustainability of 3rd cycle study programme. In 

Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. Culture. 

Education, 18-21 May 2011 (p.47). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. 

[ISBN 978-609-430-068-4] 

Drelinga, E., & Krastiņa, E. (2011b). Do students initiate research activity of a project? In 

D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 53. starptautiskās zinātniskās konferences 

tēzes / Abstracts of the 53rd International Scientific Conference of Daugavpils 

University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes Akadēmiskais apgāds „Saule”, 138. 

lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8] 

Drelinga, E., & Krastiņa, E. (2011c). Research Miniprojects in mathematics lessons in 

primary school, sast. Prof.Dr Vidas Lauruška, Šiauliai University, Lithuania The 12 

international conference ”Teaching mathematics: retrospective and perspective”. 

Šiauliai University, 26. lpp. [ ISBN 978-609-430-070-7] 

244

Drelinga, E., & Krastiņa, E. (2011d). Competences of teacher-researcher in work with 

primary school learners in the process of learning. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC 

conference Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.36). 

Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Gedžūne, G., Gedžūne, I., Salīte, I., & Iliško, Dz. (2011). Exploring pre-service teachers’ 

frames of reference and their orientation towards inclusion or exclusion: Educational 

action research journey. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable 

Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.25). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli 

universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Iliško, Dz., Mičule, I., & Ignatjeva, S. (2011). Teacher driven research as a tool for 

professional growth leading to the sustainable education. In Abstracts of the 9th 


(p.32). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4]. 

Kuņicka I., Antoņeviča L., Kaminska I., Stalidzāne S., Paškeviča A., Ţiļinska A., Bernāne A. 

Arnolda Valtnera Latvijas skolēnu konkurss „Pazīsti savu organismu”: atskats uz 

paveikto un nākotnes vīzija. The 53 d International Scientific Conference of Daugavpils 

University, Daugavpils, Latvia, 2011. 

Līga Ozoliņa-Moll, Juris I. Aivars, Karīna Volčeka, Aija Strode, Irēna Kaminska, Anna 

Mihailova. RELATĪVĀS TAUKU MASAS, KOPĒJĀS MIEGA ARTĒRIJAS 

INTIMAS-MEDIAS BIEZUMA UN PLAZMAS LIPĪDU KORELATĪVS 

IZVĒRTĒJUMS STUDĒJOŠIEM JAUNIEŠIEM. The 53 d International Scientific 

Conference of Daugavpils University, Daugavpils, Latvia, 2011. 

Irēna Kaminska, Aivars Juris Imants, Anna Mihailova, Anda Bernāne. AR VESELĪBU 

SAISTĪTI FIZISKĀS SAGATAVOTĪBAS RĀDĪTĀJI STUDĒJOŠIEM JAUNIEŠIEM. 

The 53 d International Scientific Conference of Daugavpils University, Daugavpils, 

Latvia, 2011. 

Gita Pobjaržina, Sergejs Osipovs. FOSFĀTJONU KONCENTRĀCIJA AUGSNĒ DABAS 

PARKĀ "DAUGAVAS LOKI". The 53 d International Scientific Conference of 

Daugavpils University, Daugavpils, Latvia, 2011. 

Sandra Zelča. VIETĒJĀS PĀRVALDES FINANŠU LOMA LATVIJĀ UN EIROPAS 

SAVIENĪBAS VALSTĪS. The 53 d International Scientific Conference of Daugavpils 

University, Daugavpils, Latvia, 2011. 

Ilona Kuņicka. EKONOMISKĀS ATTĪSTĪBAS PROBLĒMAS LATVIJĀ. The 53 d 

International Scientific Conference of Daugavpils University, Daugavpils, Latvia, 2011. 

Dmitrijs Oļehnovičs. ORTHODOX CHURCH IN THE SYSTEM OF NAZI 

PROPAGANDA: NEWSPAPER „TĒVIJA” 1941 – 1945. The 53 d International Scientific 

Conference of Daugavpils University, Daugavpils, Latvia, 2011. 

Andris Vagalis. MEHATRONIKA - VAKAR, ŠODIEN UN RĪT. The 53 d International 

Scientific Conference of Daugavpils University, Daugavpils, Latvia, 2011. 

Vija Vagale. PERSONALIZĀCIJAS IESPĒJAS MOODLE SISTĒMĀ. The 53 d 

International Scientific Conference of Daugavpils University, Daugavpils, Latvia, 2011. 

Lepik, M. & Pipere, A. (2011). Baltic-Nordic Comparative Study on mathematics teachers’ 

beliefs. In the abstract book of the 12th International Conference „Teaching 

Mathematics: Retrospective and perspective”, 5-6 May 2011 (pp.53–54). Siauliai: Siauliai 

245

Universiteto Leidykla [ISBN 978-609-430-070-7] 

Makarevičs, V. (2011). The idea of sustainable development in the Master study 

programmes of the Latvian higher educational establishments. In Abstracts of the 9th 


(p.40). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla [ISBN 978-609-430-068-4] 

Makarevičs, V. (2011) The problem of personality and Professional identity in Plato’s 

Works. Abstract Book. The 53rd International Scientific Conference of Daugavpils 

University. April 13-15, 2011 (p.94). Daugavpils, Daugavpils University. Akadēmiskais 

apgāds „Saule” [ISBN 978-9984-14-522-8] 

Makarevičs, V. (2011). Colour as a Symbol of a Persons Emotional Experience. 7th 

International Conference „Person. Color. Nature. Music.”. Arts Lifelong Learning 

Program. Abstracts. May 10-15, 2011 (p.20). Daugavpils, Daugavpils University. Art 

Teachers union [ISBN 978-9984-14-529-9] 

Pipere, A. (2011). International perspectives on research in Education for sustainable 

development: Constructing a shared understanding. In Bakutyte, R. & Iliško, Dz. (Eds.) 

9th International JTEFS/BBCC Conference „Sustainable Development. Culture. 

Education” Abstract book. Siauliai: Siauliai Universiteto Leidykla [ISBN 978-609-430- 

068-4]. 15.lpp. 

Salīte, I. (2011). Educational action research: Adaptive learning for creation of practical 

wisdom. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable Development. 

Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.33). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto 

leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Silapētere, R., & Kravale-Paulina, M. (2011). Pedagogical guidance and assistance to pupils 

who face parents’ continuous absence. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference 

Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.61). Siauliai, 

Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Čapulis, S. (2011). Karate in spiritual and physical education of adolescents in the context 

of a humanistic approach. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference Sustainable 

Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.31). Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli 

universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Čapulis, S., & Kazakeviča, I. (2011). Historical Analysis of Development of Humanistic 

Approach in Sports Education. In D. Oļehnovičs, sast. Daugavpils Universitātes 53. 

starptautiskās zinātniskās konferences materiāli / Proceedings of the 53rd International 

Scientific Conference of Daugavpils University. Daugavpils: Daugavpils Universitātes 

Akadēmiskais apgāds „Saule”, zzz. lpp. [ISBN 978-9984-14-522-8] 

Geriņa, N., Silova, L., & Badjanova-Lomzina, J. (2011). Self-assessment of pupils’ learning 

achievement in basic education. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC conference 

Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.34). Siauliai, 

Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

Zariņa, S. (2011). Learning environment for development of reading literacy in preschool: 

Evaluation in the context of constructivism. In Abstracts of the 9th JTEFS/BBCC 

conference Sustainable Development. Culture. Education, 18-21 May 2011 (p.57). 

Siauliai, Lithuania: Vš Šiauli universiteto leidykla. [ISBN 978-609-430-068-4] 

1.2.8. Darbība zinātniskajos un akadēmiskajos projektos un programmās par 2011. gadu: - 21 

246

Belousa, I., 2010.g. 23.decembris – 2011.g. 30.aprīlis, Valsts izglītības satura centra projekts 

VISC 2010/159 „Metodisko ieteikumu izstrāde pilnveidotā mācību satura īstenošanai atbilstoši 

izglītojamo vecumposmam (II)” sadaļa „Metodisko ieteikumu izstrāde atbilstoši sākumskolas 

izglītojamo vecumposmam mācību priekšmeta „Kristīgā mācība” satura īstenošanai” 

Belousa, I., (nacionālā koordinatore)LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP 

projekts “Educational contributions to building cohesion within European social and 

institutional life”, reģistrācijas Nr. 47653-IC-1-2002-1-HU-ERASMUS-EUC-1 

Belousa, I., 2010.g.-2011.g. LIFELONG LEARNING programmas ERASMUS IP projekts 

“Education for sustainable development: exploring hopeful pathways to preferable local and 

global futures”, reģistrācijas Nr. 10/0242-E/4004; projekta koordinēšana Latvijā un 

līdzdalība īstenošanā 

Belousa, I., 2009.g.-2011.g. LSPA koordinētais Eiropas Komisijas Sagatavošanas darbības 

sporta jomā projekts „Dual Career for young athletes in Europe – DC - SPORT”, 

reģistrācijas Nr. EAC/21/2009/096, (EUR 253.176,00); līdzdalība īstenošanā 

Belousa, I., Rudīte Grabovska, Mārīte Kravale-Pauliņa, Eridiana Oļehnoviča 2010. g. - 

2013. g. LU koordinētais ESF projekts “Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības 

ieguve un mentoru profesionālā pilnveide” Nr. 2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001 

Kokina, I. 2010.-2011.gg. ESF projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība‖ 

Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/003, projekta LU reģistrācijas Nr. VISC 

2010/91 ESF , pedagogu tālākizglītības programma „Izglītības iestāžu vadītāju 

profesionālo kompetenču pilnveide un prasmju atjaunošana”., Nr. 17.3.-04/2010/91/-130., 

iekšējais eksperts. 

Kokina, I. 2010.-2011.gg. ESF projekts „Vispārējās izglītības pedagogu tālākizglītība‖ 

Nr.2010/0062/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/003, projekta LU reģistrācijas Nr. VISC 

2010/91 ESF , pedagogu tālākizglītības programma „Pedagogu kompetenču pilnveide 

darbā ar talantīgiem un apdāvinātiem bērniem”., Nr. 17.3.-04/2010/91/-41., iekšējais 

eksperts. 

Kokina, I. 2010.-2011. gg. ESF projekts "Inovatīva un praksē balstīta pedagogu izglītības 

ieguve un mentoru profesionālā pilnveide" Nr. 2010/0096/1DP/1.2.1.2.3./09/IPIA/VIAA/001 , 

projekta LU reģistrācijas Nr.2010/19_B_ESF., iekšējais eksperts. 

Kravale - Pauliņa, M. 2010. -2011.g.ESF projekts „Inovatīva un praksē balstīta pedagogu 

izglītības ieguve un mentoru profesionālā pilnveide”. Materiālu izstrāde, autore. 

Kravale - Pauliņa, M. 2010.-2011.g. ESF projekts „Profesionālo mācību priekšmetu un 

prakses vadītāju teorētisko zināšanu un praktisko kompetenču paaugstināšana”. Darba 

grupā eksperte. 

Paškeviča A. no 01.01.2010. - Neiroimūnās regulācijas iespējas neirodeģeneratīvo slimību 

ārstēšanā ar jauna tipa priviliģētām struktūrām. Nr. 

2009/0217/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/031, pētniece 

Pipere, A. (Latvijas grupas koordinatore)Latvijas grupas koordinatore Singapūras 

Nacionālā izglītības institūta starptautiskajā projektā „Nekognitīvās prasmes un Singapūras 

skolēni – starptautiskais salīdzinājums‖ [Non-cognitive skills and Singaporean students – 

International comparisons] (2010 – 2012) 

Pipere, A. (starptautiskā eksperte – Latvijas pārstāve)Starptautiskais eksperts (Latvijas 

pārstāvis) NorBa projektā ―Ziemeļvalstu-Baltijas salīdzinošais pētījums matemātikas izglītībā‖ 

[Nordic-Baltic comparative research in mathematics education/ NorBa-project]. (2010 – 

2012) 

Salīte, I. (nacionālā koordinatore) „Atbalsta programmu izstrāde un īstenošana sociālās 

atstumtības riskam pakļauto jauniešu atbalsta sistēmas izveidei” (Identifikācijas nr. 

1DP/1.2.2.4.1/10/IPIA/VIAA/002) 2011. gads. 

Salīte, I. – koordinatore. Dalībnieki: Dzintra Iliško, Anita Pipere, Ilona Mičule, Astrīda 

247

Skrinda, Rudīte Grabovska, Stakle, A., Valērijs Makarevičs, Mārīte Kravale-Pauliņa, 

Eridiana Oļehnoviča LZP projekts “Ilgtspējīgas izglītības teorijas radīšana izglītības 

darbības pētījumā augstskolā” (2009 – 2012). 

Silova, L., 2011.g. ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas 

optimizācijas apstākļos”, reģistrācijas Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001, 

programma „Integrētās rotaļnodarbības sešgadīgo bērnu pēctecīgai attīstībai”, 

(Daugavpils Universitāte, Latvija), akadēmiskā darba veikšana. 

Salīte, I. 2010. g. oktobris – 2012. g. oktobris – nacionālā koordinatore Erasmus Lifelong 

Learning Programme projekts “ICT-enabled Education for Sustainable Development” 

[IKT -sekmēta izglītība ilgtspējīgai attīstībai] (2010-2012). 

Salīte, I. – nacionālā korrdinatore2007.-2013.g. Latvijas-Lietuvas pārrobežu sadarbības 

programmas 2007.-2013. projekts “Synergetic approach with e-learning, TV and mobile 

technologies to promote new business development (eBig3)”, ESF līdzfinansējums. 

Salīte, I., Astrīda Skrinda, Rudīte Grabovska, Dzintra Iliško, Elga Drelinga ekspertes2010. 

g. - 2011. g. Valsts izglītības satura centra Eiropas Sociālā fonda Darbības programmas 

2007. - 2013. gadam „Cilvēkresursi un nodarbinātība” 1.2.1.2.3. apakšaktivitātes 

„Vispārējās izglītības pedagogu kompetences paaugstināšana” projekts „Vispārējās 

izglītības pedagogu tālākizglītība” (vienošanās Nr. 

2010/0062/1DP/1.2.1.2.3/09/IPIA/VIAA/003) 

Skrinda, A. – programmas „Lietišķā angļu valoda” direktore, 2010-2011Eiropas Sociālā 

fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.2.2.1.5. 

apakšaktivitātes „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas 

apstākļos” projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas 

apstākļos” (vienošanās Nr. 2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/ IPIA/VIAA/001). 

V.Dombrovskis. Eiropas Savienības programmas „Youth in Action” projekta A 1.3 DE-13-3- 

2010-R1 "Partizipative Demokratie für Migrantenjugendliche: Einstieg ins Netzwerk - 

MIGWERK" dalībnieks. 01.05.2010 - 30.04.2011. (Diseldorfa - Berlīne, Vācija). Sertifikāts 

Nr. 10. 

1.2.9. Patenti, licences, dizainparaugi, datorprogrammas par 2011. gadu 

LZP eksperta darbība (sākot no 2006. gada) -7 

Iliško, D. 2010. g. - 2013. g., LZP eksperta darbība pedagoģijas nozarē augstskolu 

pedagoģijas apakšnozarē 

Belousa, I., 2010.g.-2013.g., LZP eksperta darbība pedagoģijas nozarē augstskolu 

pedagoģijas apakšnozarē 

Anita Pipere 2011. g. novembris LZP eksperta darbība psiholoģijas nozarē pedagoģiskās 

psiholoģijas apakšnozarē 

Anita Pipere 2011. g. oktobris VZKK eksperta darbība psiholoģijas nozarē 

Belousa, I., 2008.g. oktobris - 2009.g. februāris., IZM projekts Nr.08/73 “Obligātās 

pirmsskolas un sākumskolas izglītības izvērtējums un pilnveides iespējas”, reģ. Nr. 

2741000222, projekta eksperta darbības veikšana 

Belousa, I., 2008.g. 24. – 26.februāris, eksperta pienākumu veikšana UNESCO Latvijas 

Nacionālās komisijas, UNESCO Starptautiskā izglītības biroja un Izglītības un zinātnes 

ministrijas organizētajā starptautiskajā konferencē ''Iekļaujošā izglītība: no politiskā 

dialoga līdz saskaņotai rīcībai'' 

Davidova, J. Sākot ar 2004. gadu – LZP eksperte pedagoģijā. 

248

Pielikums Nr. 4 

Studiju programmas “Sporta skolotājs” studējošo sporta sasniegumi 

2010./2011. studiju gadā 

Studiju programmas studējošo sasniegumu starptautiskās un Latvijas Republikas sacensībās par 

2010./2011. st.g. : 

Sporta sacensības 

Baltijas augstākā Šenker līga 

(SHENKER LEAGUE) 

Latvijas - Lietuvas- Baltkrievijas 

pierobeţu basketbola līga 

Starptautiskās sacensības 

Ball Border Basket 

Gads 

Vieta 

Starptautiskās sacensības 

249 

Sporta veids 

2010/2011 8 volejbols 

2010/2011 1 basketbols 



(komandas nosaukums) 

E. Voroņko 

E.Točs 

(Daugavpils Universitāte) 

A.Romaņenko 


L. Terentjevs 

(RU Būve)

Latvijas - Lietuvas- Baltkrievijas 

pierobeţu basketbola līga 


250 

R.Repelis 

(Rēzekne 2/Ezerzeme) 

Eiropas kauss 2010 6 

vieglatlētika 

(3000m) 

A.Domaņins 

Eiropas čempionāts krosā 2010 91 vieglatlētika A.Domaņins 

Lietuvas čempionāts 2011 2 paukošana A.Šiļins 

Pasaules kausa etaps 2010 66 paukošana A.Šiļins 

Eiropas čempionāts U-23 2011 49 paukošana A.Šiļins 

Eiropas čempionāts U-23 2011 3 paukošana A.Šiļins 

Kolbotn Cup 2011 2 brīva cīņa I.Petrova 

Starptautiskais turnīrs 

„Paulu Salu‖ 

(svara kategorija līdz 66kg) 

2011 3 

grieķu – 

romiešu cīņa 

A.Petkuns 

Eiropas čempionāts junioriem 


2011 26 

grieķu – 

romiešu cīņa 

A.Kostigovs 

11. Starptautiskais čempionāts 

peldēšanā (25 m baseins) 

Baltijas atklātais čempionāts 

peldēšanā (50 m baseins) 

„Dzukiju Cup – 2011‖ 

(50 m baseins) 

2011 

2011 

2 

1 

2 

3 

3 

2011 1 

Latvijas Republikas sacensības 

peldēšana 

50m 

100m, mugura 

50m delf. 

peldēšana 

200m mugura, 

200m kompl. 

peldēšana 

200m mugura 

P.Vilcāns 

P.Vilcāns 

P.Vilcāns 

Latvijas kauss 2011 3 paukošana A.Šiļins 

Latvijas čempionāts 2011 1 paukošana A.Šiļins 

Latvijas jaunatnes olimpiāde 2010 10 slēpošana O.Kopilova 

Latvijas olimpiāde 2010 25 slēpošana O.Kopilova 

Latvijas čempionāts 2010 2 vieglatlētika A.Domaņins 

Ziemas Latvijas čempionāts 2011 2 vieglatlētika A.Domaņins 

Latvijas čempionāts 


2011 2 

grieķu – romiešu 

cīņa 

A.Kostigovs 



2011 2 

grieķu – romiešu 

cīņa 

A.Petkuns 



2011 1 brīva cīņa I.Petrova 

Latvijas sprinta čempionāts 

(25m bas.) 

Latvijas ziemas čempionāts 

(25m bas.) 

2010 

2011 

87.Latvijas vasaras čempionāts 

(50m bas.) 2011 

1 

1 

2 

1 

1 

1 

1 

2 

peldēšana 

50m +100m mugura 

100m +200m kompl. 

peldēšana 

100m mugura 

200m kompl. 

200m mugura 

peldēšana 

200m kompl . 

400m kompl 

50m delf. 

Latvijas čempionāts 2010/2011 3 volejbols 

Latvijas čempionāts 2010/2011 5 basketbols 

P.Vilcāns 

P.Vilcāns 

P.Vilcāns 

E. Voroņko 

E.Točs 


A.Romaņenko 

(Daugavpils Universitāte)

Studiju programmas studējošo sasniegumi Latvijas Republikas pilsētu un novadu sacensības un Latvijas 

Augstskolu Universiādes sacensības par 2010./2011. st.g.: 

Sporta veids Vieta 


(komandas nosaukums) 

LR pilsētu un novadu sacensības (2010./2011. g.) 

Daugavpils pilsētas čempionāts paukošanā 3 A.Šiļins 

Daugavpils pilsētas basketbola čempionāts 3 DU vīriešu komanda 

Daugavpils pilsētas basketbola čempionāts 1 DU sieviešu komanda 

Daugavpils pilsētas volejbola čempionāts 1 DU vīriešu komanda 

Daugavpils pilsētas volejbola čempionāts 4 DU sieviešu komanda 

Daugavpils novada čempionāts basketbolā 5 L.Terentjevs 

Krāslavas pilsētas čempionāts basketbolā 1 

L.Terentjevs 

(RH Būve) 

Gulbenes pilsētas čempionāts volejbolā 4 

B.Lutere 

(Rēzeknes komanda) 

Preiļu novada atklātais čempionāts volejbolā 1 

M.Stroganovs 

(Stabulnieki) 

Preiļu novada čempionāts telpu futbolā 2 

M.Stroganovs 

(Stabulnieki) 

Preiļu novada čempionāts futbolā 2 

M.Stroganovs 

(Radzi -Ola) 

Riebiņu novada čempionāts futbolā 1 

M.Stroganovs 

(Stabulnieki) 

Riebiņu novada čempionāts basketbolā 2 

M.Stroganovs 

(Stabulnieki) 

Rēzeknes pilsētas atklātais čempionāts basketbolā 3 

R.Repelis 

(Ezerzeme'92) 

Latvijas Augstskolu Universiādes sacensības (2010./2011. g.) 

Vieglatlētika (1500m) 2 A.Domaņins 

Vieglatlētika (5 km.) 1 A.Domaņins 

Vieglatlētika (3 km.) 2 A.Domaņins 

Vieglatlētika 5 DU vīriešu komanda 

Brīva cīņa (svara kategorija līdz 59kg) 1 I.Petrova 

Brīva cīņa (svara kategorija līdz 72kg) 2 L.Stripkāne 

Brīva cīņa (svara kategorija līdz 53kg) 3 I.Širina 

Brīva cīņa 1 DU sieviešu komanda 

Brīva cīņa(svara kategorija līdz 74kg) 2 M.Jasjukovičs 

Brīva cīņa(svara kategorija līdz 66kg) 1 A.Truškins 

Brīva cīņa(svara kategorija līdz 74kg) 2 A.Petkuns 

Brīva cīņa(svara kategorija līdz 120kg) 2 A.Kostigovs 

Peldēšana (50 m. brīvais stils, 100m kompl.) 

1 

1 

P.Vilcāns 

Peldēšana (4x50m stafete) 3 P.Vilcāns, D.Bogačkins 

Peldēšana 4 DU vīriešu komanda 

Volejbols 

1 

5-6 

DU vīriešu komanda 

DU sieviešu komanda 

Basketbols 1 DU sieviešu komanda 

251

252

Pielikums Nr.5. 

2010./2011. st.gadā aizstāvēto bakalaura darbu tēmas 

Pilna laika studiju programmā “Sporta skolotājs” 

Nr. Vārds, uzvārds Bakalaura darba tēma latviešu valodā Bakalaura darba tēma angļu valodā Bakalaura darba 

vadītājs 

1. Kudrjavceva Stājas veidošana 1.klases skolēniem sporta Posture development for 1st grade pupils at sport Mg.sp.paed., lekt. 

Jekaterina 

stundā 

lessons 

I.Kazakeviča 

2. Lāčkājs Gatis Futbola spēles kustību prasmju un iemaņu Development of football movement skills for 6th Mg.paed., lekt. 

attīstība 6.klases skolēniem interešu izglītības grade students in the hobby group of interest N.Geriņa 

pulciņā 

education 

3. Litvinoka Anna Slēpošanas prasmju attīstība 5.klases skolēniem Ski skills development of the fifth grade children Mg.sp.paed., lekt. 

sporta stundās 

in sports lessons 

I.Kazakeviča 

4. Ozols Juris Pašvērtējuma prasmju attīstība 5.klases 

Development of self-evaluation skills for 5th Mg.paed., lekt. 

skolēniem volejbola stundās 

grade pupils in volleyball lessons 

N.Geriņa 

5. Petrinčika Ingrīda Plakanās pēdas korekcija 1.klasē sporta stundās Correction of flat feet at the sports lessons in the Mg.paed., lekt. 

1st grade 

N.Romaņenko 

6. Smirnaja Jūlija Koriģējošā peldēšana pareizas stājas veidošanai Forming of a correct posture for pupils in the 1st Mg.sp.paed., lekt. 

7.klases skolniekiem 

grade at the lessons of corrective swimming I.Kazakeviča 

7. Stripkāne Līga Lokanības attīstība 6.klases skolēniem volejbola Development of flexibility for 6th grade students Mg.paed., lekt. 

stundās un patstāvīgā darbā 

in volleyball lessons and independent work A.Kovaļevskis 

8. Širina Ināra Lokanības attīstība 3.klases skolēniem sporta Flexibility development for third class pupils at Mg.sp.paed., lekt. 

stundās 

sport lessons 

I.Kazakeviča 

9. Usāns Kaspars Koordinācijas spēju attīstība 7.klases skolēniem Development of coordination skills for 7th grade Mg.paed., lekt. 

volejbola stundās 

students in the lessons of volleyball 

A.Kovaļevskis 

10. Vārna Ilva Spēka attīstība 14-15 gadīgiem pusaudţiem Development of strength for 14-15 year old Mg.paed., lekt. 

vieglatlētikas pulciņā 

teenagers in the track-and-field hobby group N.Geriņa 

11. Zvaigznekalne Daiga Kustību rotaļas basketbola spēles prasmju Exercise games for development of basketball Mg.paed., lekt. 

attīstībai 6.klases skolēniem sporta stundās game skills of sixth grade pupils at sports lessons A.Kovaļevskis 

253 

Bakalaura darba 

recenzents 

Mg.paed., lekt. 

N.Geriņa 


N.Romaņenko 





Mg.sp.paed., lekt. 

I.Kazakeviča 


N.Romaņenko 

Mg.sp.paed., lekt. 

I.Kazakeviča 


S.Čapulis 


N.Romaņenko 


S.Čapulis 


N.Geriņa

Nepilna laika studiju programmā “Sporta skolotājs” 

2010./2011. st.gadā aizstāvēto bakalaura darbu tēmas 

N.p. Studenta uzvārds, Bakalaura darba tēma latviešu valodā Bakalaura darba tēma angļu valodā Bakalaura darba Bakalaura darba 

k. 

vārds 

vadītājs 

recenzents 

1. Gdaļina Jeļena Vērtēšanas kritēriju nozīme volejbola Importance of the evaluating criteria in 

tehnikas pamatelementu apguvē 7. klases training basic elements of volleyball for 

skolēniem 

pupils of the 7 th Mg.paed., lekt. Mg.sp.paed., lekt. 

A.Kovaļevskis I.Kazakeviča 

year 

2. Ginijatuļina Elvīra Lokanības attīstība aerobikas nodarbībās 13 – Development of flexibility in extracurricular Mg.sp.paed., lekt. Mg.paed., lekt. 

15 gadu vecām meitenēm ārpusstundu 

nodarbībās 

aerobics classes for 13 – 15 year old girls I.Kazakeviča N.Geriņa 

3. Rutkovska Aija Siţeta ārpusstundas nodarbības deju soļu Scene extracurricular classes for acquirement Mg.sp.paed., lekt. Mg.paed., lekt. 

prasmju apguvei 1. klasē 

of dance-step skills in grade 1 

I.Kazakeviča S.Čapulis 

4. Stepanovs Kendo pamatelementu apguve 14 – 16 gadu Mastering of Kendo fundamentals for pupils Mg.paed., lekt. Mg.paed., lekt. 

Genādijs 

vecuma skolēniem sporta sekcijā 

14-16 years old at sports section 

N.Geriņa 

N.Romaņenko 

5. Vaivods Armīns Fiziskās sagatavotības pilnveide 3. klasē Physical training improvement of 3 

slēpošanas sporta stundās 

rd form Mg.paed., lekt. Mg.sp.paed., lekt. 

pupil‘s in skiing classes 

A.Kovaļevskis I.Kazakeviča 

6. Ţukovs Oļegs Līdzsvara attīstība 5. – 6. klases skolēniem Balance development for the 5th and 6th Mg.paed., lekt. Mg.paed., lekt. 

sporta stundās 

grade pupils in sport lessons 

S.Čapulis 


254

Pielikums Nr. 6. 

Akadēmiskā bakalaura studiju programmas īstenošana iesaistīto mācībspēku piedalīšanās DU 

profesionālās izaugsmes centra organizētajā pedagogu profesionālajā pilnveidošanā 2006. – 2011. 

gadā. 

Nrp.k. 

1. 

2. 

3. 

4. 

Laiks 

Daugavpils Universitātes 

PEDAGOGU PROFESIONĀLĀS PILNVEIDES KURSU SARAKSTS 

2006. - 2011.g. 

Kursu nosaukums 

2006., 02. Fizioloģijas kursa padziļināta apguve (I.Kuņicka) 

2006., 03. 

2006., 05. 

2006., 06. 

Karjeras izglītības darba organizēšana vispārizglītojošajās un 

profesionālājās izglītības iestādēs (E.Oļehnoviča, R.Grabovska) 

Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija (I.Kokina) 

Skolēnu radošās pašizpausmes veicināšana rokdarbos sākumskolā 

(M.Čačka, I.Volonte, Z.Vanaga) 

255 

Mērķauditorija 

Vispārizglītojošo 

skolu skolēni 

Vispārējās 

izglītības iestāţu 

un 

profesionālājās 


pedagogi 

Vispārējās 


vadītāji 

Sākumskolas 

skolotāji 

22 

57 

12 

15 

Dalībnieku 

skaits

5. 

6. 

7. 

8. 

9. 

10. 

11. 

12. 

13. 

2006., 06. 

2006., 06. 

2006., 06. 

2006., 08. 

2006., 09. 

2006., 08. 

2006., 08. 

2006., 09-12. 

2006., 09. 

Veselības izglītība un veselības veicināšana vidusskolā (I.Kuņicka) 

Inovatīvi risinājumi matemātikas un dzimtās valodas mācīšanā 1.- 

4.klasē (E.Krastiņa, E.Isajeva) 

Inovācijas augstākās izglītības sistēmā (I.Kokina, J.Davidova, 

I.Salīte, A.Pipere, E.Oļehnoviča, V.Makarevičs, Dz.Iliško) 

Fiziskā attīstība un ārstnieciskie vingrinājumi pēc balsta kustību 

aparāta traucējumiem. Koriģējošā vingrošana 

Angļu valodas mācīšanas v-skolā aktuālās problēmas 

Bērnu ar speciālajām vajadzībām iekļaušana vispārizglītojošajā 

skolā (E.Drelinga, V.Guseva, I.Kokina) 


skolā: korekcijas un rehabilitācijas darbs (E.Drelinga, V.Guseva, 

I.Kokina, I.Kuņicka, L.Antoņeviča) 

Pamatizglītības fizikas skolotāju profesionālās kompetences 

pilnveide (L.Jonāne, A.Salītis) 

Pirmsskolas izglītības programmas satura un mācību metodikas 

aktuālie jautājumi (E.Krastiņa, S.Zariņa, L.Antoņeviča) 

256 

Vispārējās 


pedagogi 

Sākumskolas 

skolotāji 

Augstskolu 

docētāji 

Vispārējās 


pedagogi, sporta 

skolotāji 

Angļu valodas 

skolotāji 

Vispārējās 


pedagogi 

20 

22 

18 

51 

8 

35 

Vispārējās 


pedagogi 22 

Pamatizglītības 

fizikas skolotāji 

Pirmsskolas 


pedagogi 

53 

51

14. 

15. 

16. 

17. 

18. 

19. 

20. 

21. 

22. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

Pedagogu darba organizēšana un realizēšana korekcijas klasēs 

ilgtspējīgas izglītības reformas kontekstā (E.Krastiņa, S.Zariņa, 

L.Antoņeviča, Dz.Iliško) 

Pamatizglītības standarta informātikā īstenošana 7.klasē 

V.Jankoviče) 

Metodisks un praktisks atbalsts pamatskolas bioloģijas skolotājiem, 

uzsākot bioloģijas standarta ieviešanu 8.klasē 

Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un līdzekļi pamatizglītības 

ģeogrāfijas kursā (J.Soms) 

Vēstures mācību metodika pamatskolā izglītības reformas kontekstā 

Interaktīvo mācību metoţu izmantošana, īstenojot mūziku mācību 

priekšmeta standartu p-skolā (J.Davidova) 

Vācu valodas mācīšanas p-skolā aktuālās problēmas un efektīvās 

tehnoloģijas (J.Sergejeva) 

Angļu valodas mācīšanas pamatskolā aktuālās problēmas un 

efektīvās tehnoloģijas (L.Sardiko) 

Krievu (dzimtā) valoda: mācīšanas aktualitātes pamatizglītības 

reformas kontekstā (E.Isajeva, G.Pitkeviča) 

257 

Vispārējās 


pedagogi 

Informātikas 

skolotāji 

136 

395 

Bioloģijas skolotāji 

pamatizglītībā 86 

Ģeogrāfijas 

skolotāji 

pamatizglītībā 

Vēstures skolotāji 


Mūzikas skolotāji 


Vācu valodas 

skolotāji 


Angļu valodas 

skolotāji 


Krievu (dz.) 

valodas skolotāji 


25 

244 

76 

73 

137 

129

23. 

24. 

25. 

26. 

27. 

29. 

30. 

31. 

32. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09-12. 

2006., 09.-12. 

2007.g.11.06.- 

30.11. 

2007.g.19.06.- 

30.11. 

2007.g.11.06.- 

30.11. 

Ētikas mācība 1.-3.klasēs pamatizglītības satura reformas kontekstā 

(B.Felce, A.Felcis) 

Jaunākās mācību metodes skolēniem ar speciālajām vajadzībām 

spec.izglītības un vispārējās izglītības skolās (E.Drelinga, V.Guseva, 

I.Kokina, I.Kuņicka, L.Antoņeviča) 

Vispārējās izglītības iestādes darba organizācija (I.Kokina) 

Mājturības satura īstenošanas aktuālie didaktiskie aspekti 

(I.Timinska, E.Olehnoviča) 

Izglītības satura reformas īstenošanas ceļi un līdzekļi pamatizglītības 

ķīmijas kursā 

Ilgtspējīgas mazākumtautību pamatizglītības programmu īstenošana 

(I.Salīte, I.Saukāne, Dz.Iliško) 

Darba organizācija un metodika pedagoģiskās korekcijas klasēs un 

apvienotajās klasēs vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem 

(E.Krastiņa, S.Zariņa, L.Antoņeviča, Dz.Iliško) 

Metodiskais atbalsts klašu audzinātāju metodisko komisiju 

vadītājiem vērtībizglītībā un pedagoģiskās sadarbības veicināšanai 

skolā 

Darba organizācija un metodika pagarinātās darba dienas grupās 

vispārējās izglītības iestāţu pedagogiem (E.Krastiņa, S.Zariņa, 

L.Antoņeviča, E.Drelinga) 

258 

Sākumskolas 

skolotāji, ētikas 

skolotāji 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


vadītāji 

Mājturības 

skolotāji 

Ķīmijas skolotāji 


Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Klašu audzinātāju 

metodisko komisiju 

vadītāji 

Pagarinātās darba 

dienas grupu 

pedagogi vispārējās 

izglītības iestādēs 

281 

56 

202 

177 

158 

121 

389 

309 

709

33. 

34. 

35. 

36. 

37. 

38. 

39. 

41. 

42. 

43. 

2007.g.11.06.- 

30.11. 

2007.g.11.06.- 

30.11. 

2007., 05.-10. 

2007., 10.-12. 

2007.,11.-12. 

2007., 03.-12. 

2007., 12. 

Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu audzinātājiem par 

dzīvesprasmju, vardarbības, bērnu tiesību, drošības un veselības 

jautājumiem, īstenojot vispārējās izglītības satura reformu (S.Zariņa, 


Metodiskā atbalsta nodrošinājums skolotāju palīgiem darbā ar 1.- 

6.klašu skolēniem ar mācīšanās grūtībām (E.Krastiņa, S.Zariņa, 


Mūzikas stils un interpretācija (E.Daugulis) 

Mūzikas mācību process vispārizglītojošajā skolā jaunās izglītības 

paradigmas kontekstā (J.Davidova) 


skolā (E.Krastiņa, S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga) 

Angļu valodas zināšanu pilnveide; 

Angļu valoda iesācējiem; 

Angļu valoda: sagatavošanās centralizētajam eksāmenam A.Skrinda 

Aktualitātes dabas materiālu tehnoloģijās un to mācību metodika 

(Z.Vanaga) 

2008., 01.-12 Angļu valodas zināšanu pilnveide 

2008., 01.-12. Sagatavošana centralizētajiem eksāmeniem 

2008., 01.-03. Bērnu ar speciālām vajadzībām iekļaušana vispārizglītojošā skolā 

(E.Krastiņa, S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga, M.Kravale) 

259 

Internātskolu 

audzinātāji 

vispārējās izglītības 

iestādēs 

Vispārējās 


pedagogi-skolotāju 

palīgi 

Vispārējās 


mūzikas skolotāji 

Vispārējās 


mūzikas skolotāji 

Vispārējās 


pedagogi 

Visi interesenti 

Vispārējās 


pedagogi 

(mājturības 

skolotāji, pulciņu 

vadītāji) 

Visi interesenti 

Skolēni 

Vispārējās 


pedagogi 

267 

162 

24 

29 

27 

51 

20 

38 

16 

87

44. 

45 

46 

47 

48 

49 

50 

51 

52 

2008., 03. 

Aktualitātes dabas materiālu tehnoloģijās un to mācību metodikā 

(Z.Vanaga) 

2008., 03-06. Skolotāju „izdegšanas‖ sindroms un stresa pārvaldīšana (S.Guseva, 

2008.,03.-06. 

I.Kokina) 

Pozitīvās domāšanas veidošana (V.Makarevičs, S.Guseva, I.Kokina) 

2008., 06.-08. Mūsdienīga mācību procesa īstenošana pamatizglītības 1.-4.klasēs 

(E.Krastiņa, S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga, M.Kravale) 

2008., 06.-08. Mūsdienīga mācību procesa īstenošana pagarinātās darba dienas 

grupā (E.Krastiņa, S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga, M.Kravale) 

2008.06.-08. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību 

procesa īstenošana mazākumtautību (krievu) valodā vispārējā 

izglītībā (S.Zariņa, E.Isajeva) 

2008., 06.-08. Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību 

procesa īstenošana krievu valodā (svešvaloda) vispārējā izglītībā 

(E.Isajeva, G.Pitkeviča) 

2008., 09.-11. 

2008., 09.-11. 

Integrēta mācību satura un valodas mācīšana 

Klasvadības procesa organizācija 

260 

Vispārējās 


pedagogi 

(mājturības 

skolotāji, pulciņu 

vadītāji) 

Vispārējās 


pedagogi 

20 

418 

Vispārējās 

izglītības iestāţu 638 

pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 164 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

223 

120 

1066

53 

54 

55 

56 

57 

58 

59 

60 

61 

62 

2008., 09.11. Mūsdienu skolotāja un skolēna sadarbības veidošana, ievērojot 

skolēnu uztveres īpatnības (S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga, 

M.Kravale) 

2009. Darba organizācija un metodika apvienotajās klasēs vispārējās 

izglītības iestāţu pedagogiem (S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga, 

M.Kravale, E.Krastiņa) 

2008.-2009. Mācīšanās un pētniecisko prasmju veicinošas mācību vides 

veidošana (S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga, M.Kravale, 

E.Krastiņa) 

2009. Darba organizācija un metodika apvienotajās klasēs vispārējās 

izglītības iestāţu pedagogiem (S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga, 

M.Kravale, E.Krastiņa) 

2008.-2009. Mācīšanās un pētniecisko prasmju veicinošas mācību vides 

veidošana (S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga, M.Kravale, 

E.Krastiņa) 

2009 „Skolēnu iziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību 

procesa īstenošana apvienotajās klasēs (5.-9.klasēs)‖ (S.Zariņa, 

L.Antoņeviča, E.Drelinga, M.Kravale, E.Krastiņa) 

2009 „Skolēnu iziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša mācību 

procesa īstenošana apvienotajās klasēs (1.-4.klasēs)‖ 

(S.Zariņa, L.Antoņeviča, E.Drelinga, M.Kravale, E.Krastiņa) 

2009 

Klasvadības procesa organizācija un vadība 

2009 „Skolēnu izziņas aktivitāti, patstāvību un radošumu veicinoša 

mācību procesa īstenošana mūzikā vispārējā izglītībā‖ (J.Davidova) 

2009 

„Fiziskā attīstība un koriģējošā vingrošana pie balsta kustību aparāta 

traucējumiem‖ (S.Stalidzāne) 

261 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

Vispārējās 


pedagogi 

254 

57 

174 

57 

174 

156 

172 

62 

172 

31

Papildus (paplašināta ) informācija: 

1. 2006.gada IZM iepirkumā saskaņoto, atbalstīto un realizēto Daugavpils Universitātes profesionālās 

pilnveides kursu programmu saraksts (no valsts budžeta līdzekļiem) : 

kopā 16 programmas jeb 96 grupas 

Izglītības satura reformas īstenošana pamatizglītības priekšmetos – pedagogu profesionālās meistarības 

pilnveides kursi vācu valodas skolotājiem – 3 grupas (Kurzeme, Vidzeme, Latgale) 

Adresāts – vācu valodas skolotāji 

Īstenotājs – Daugavpils Universitāte 

Kontaktpersona – Janīna Sergejeva, t.5422994 

Saskaņojuma ar IZM Nr. 0846 


pilnveides kursi angļu valodas skolotājiem – 5 grupas (Vidzeme, Latgale) 

Adresāts – angļu valodas skolotāji 


Kontaktpersona – Larisa Sardiko, t.5422994 



pilnveides kursi 1. - 3. kl. ētikas skolotājiem- 12 grupas 

Adresāts – 1. - 3. kl. ētikas skolotāji 


Kontaktpersona – Elfrīda Krastiņa, t.5428636 



pilnveides kursi krievu valodas kā dzimtās valodas skolotājiem- 5 grupas (Latgale) 

Adresāts – krievu valodas, kā dzimtās valodas skolotāji 


Kontaktpersona – Natālija Trofimova, t.5422249 



pilnveides kursi bioloģijas skolotājiem pamatskolā- 3 grupas (Latgale) 

Adresāts – bioloģijas skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Zigfrīds Jezerskis, t.5425297 



pilnveides kursi ķīmijas skolotājiem pamatskolā- 6 grupas (Vidzeme, Latgale) 

Adresāts – ķīmijas skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Mihails Gorskis, t.5425297 



pilnveides kursi fizikas skolotājiem pamatskolā- 2 grupas (Latgale) 

Adresāts – fizikas skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Lolita Jonāne, t.5425297 


262


pilnveides kursi ģeogrāfijas skolotājiem pamatskolā- 1 grupa (Latgale) 

Adresāts – ģeogrāfijas skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Juris Soms, t. 5425297; Zita Vanaga, t.5422249 



pilnveides kursi informātikas skolotājiem pamatskolā- 17 grupas (Latgale, Vidzeme) 

Adresāts – informātikas skolotāji pamatskolā 7. kl. 


Kontaktpersona – Vija Jankoviče, t. 5427814; Zita Vanaga, t.5422249 



pilnveides kursi mājturības skolotājiem pamatskolā- 7 grupas (Latgale) 

Adresāts – mājturības skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Eridiana Oļehnoviča, t. 9130310; Zita Vanaga, t.5422249 



pilnveides kursi mūzikas skolotājiem pamatskolā- 3 grupas (Latgale) 

Adresāts – mūzikas skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Jeļena Davidova, t.5422249 



pilnveides kursi vēstures skolotājiem pamatskolā – 10 grupas (Latgale) 

Adresāts – vēstures skolotāji pamatskolā 


Kontaktpersona – Ilze Šenberga, t.5422239 


Jaunākās mācību metodes skolēniem ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības un vispārējās izglītības iestādēs 

-2 grupas (Latgale) 

Adresāts – speciālās izglītības un vispārējās izglītības skolotāji 


Kontaktpersona – Vija Guseva, t.5428636 


Bilingvālās izglītības metodika pedagogiem, kuri īsteno mazākumtautību izglītības programmas – 5 grupas (visi 

reģioni) 

Adresāts – pedagogi, kuri īsteno mazākumtautību izglītības programmas 


Kontaktpersona – Sandra Zariņa, t.9376454 


Izglītības vadības un skolvadības tematika izglītības iestāžu vadītājiem- 10 grupas (Latgale) 

Adresāts – izglītības iestāţu vadītāji 


Kontaktpersona – Irēna Kokina, t. 9252461 


Darba organizācija un metodika korekcijas klasēs vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem- 5 grupas (Latgale) 

Adresāts – vispārējās izglītības iestāţu korekcijas klašu pedagogi 


263

Kontaktpersona – Svetlana Guseva, t.5428636 


2. IZM ISEC konkursa ―Pedagogu profesionālās meistarības pilnveide mūsdienīga un kvalitatīva mācību procesa 

vadīšanai vispārējā izglītībā‖ (Iepirkuma identifikācijas Nr. ISEC 2007/11) ietvaros 

apstiprināto programmu saraksts 2007.gadam 

“Darba organizācija un metodika pedagoģiskās korekcijas klasēs un apvienotajās klasēs vispārējās izglītības 

iestāžu pedagogiem” (36 st.) 

Rīga - 2 grupas-50 

Rīga - 1 grupa-30 (Tukuma rajons 16, Jēkabpils rajons 14) 

Cēsis - 1 grupa-25 (Cēsu rajons 25) 

Valka - 1 grupa-30 (Valkas rajons 30) 

Valmiera - 1 grupa-25 (Valmieras rajons 25) 

Limbaži - 1 grupa-26 (Limbaţu rajons 17, Valmieras rajons 5, Alūksnes rajons 4) 

Ogre - 1 grupa-20 (Ogres rajons 20) 

Aizkraukle - 1 grupa-26 (Aizkraukles rajons 20, Dobeles rajons 6) 

Balvi - 1 grupa-30 (Balvu rajons 25, Ludzas rajons 5) 

Krāslava - 1 grupa-27 (Krāslavas rajons 20, Preiļu rajons 5, Daugavpils 2) 

Liepāja - grupa-31 (Liepāja 22, Liepājas rajons 3, Saldus rajons 6) 

Talsi - 1 grupa-24 (Talsu rajons 18, Kuldīgas rajons 6) 

Ventspils – 1 grupa-24 (Ventspils 1, Ventspils rajons 18, Kuldīgas rajons 5) 

“Darba organizācija un metodika pagarinātās darba dienas grupās vispārējās izglītības iestāžu pedagogiem” (18 

stundas) 

Rīga - 1 grupa-25 

Cēsis - 1 grupa-25 (Cēsu rajons 25) 

Madona - 1 grupa-27 (Madonas rajons 27) 

Limbaži - 1 grupa-29 (Limbaţu rajons 29) 

Gulbene – 2 grupas-50 (Gulbenes rajons 43, Jēkabpils rajons 7) 

Valmiera – 2 grupas-59 (Valmieras rajons 39, Alūksnes rajons 20) 

Daugavpils - 1 grupa-22 (Daugavpils 16, Daugavpils rajons 6) 

Ludza - 1 grupa-25 (Ludzas rajons 25) 

Preiļi - 1 grupa-25 (Preiļu rajons 25) 

Rēzekne - 1 grupa-25 (Rēzekne 5, Rēzeknes rajons 15, Preiļu rajons 5) 

Bauska – 2 grupas-50 (Bauskas rajons 50) 

Dobele - 1 grupa-29 (Dobeles rajons 29) 

Jūrmala - 1 grupa-25 (Jūrmala 25) 

Aizkraukle - 1 grupa-27 (Aizkraukles rajons 18, Jēkabpils rajons 9) 

Jelgava - 1 grupa-29 (Jelgava 15, Jelgavas rajons 14) 

Kuldīga - 1 grupa-25 (Kuldīgas rajons 25) 

Saldus - 1 grupa-25 (Saldus rajons 25) 

Tukums - 2 grupas-53 (Tukuma rajons 53) 

Liepāja - 1 grupa-28 (Liepāja 5, Liepājas rajons 23) 

Talsi - 1 grupa-26 (Talsu rajons 26) 

Ventspils - 1 grupa-25 (Ventspils 15, Ventspils rajons 2, Talsu rajons 8) 

“Metodiskā atbalsta nodrošinājums internātskolu audzinātājiem par dzīvesprasmju, vardarbības, bērnu tiesību, 

drošības un veselības jautājumiem, īstenojot vispārējās izglītības satura reformu” (10 grupas x 18 stundas) 

264

Rīga – 1 grupa-25 

Cēsis - 1 grupa-28 (Cēsu rajons 25, Valmieras rajons 3) 

Limbaži - 1 grupa-29 (Limbaţu rajons 25, Valmieras rajons 4) 

Kuldīga - 1 grupa-26 (Kuldīgas rajons 26, Liepāja 6) 

Tukums - 1 grupa-23 (Tukuma rajons 20, Jūrmala 3) 

Talsi - 1 grupa-27 (Talsu rajons 15, Saldus rajons 12) 

Krāslava - 1 grupa-30 (Krāslavas rajons 20, Ludzas rajons 10) 

Preiļi - 1 grupa-24 (Preiļu rajons 20, Rēzekne 4) 

Daugavpils - 1 grupa-30 (Daugavpils 28, Daugavpils rajons 2) 

Balvi – 1 grupa-25 (Balvu rajons 25) 

“Metodiskā atbalsta nodrošinājums skolu klašu audzinātāju metodisko komisiju vadītājiem par dzīvesprasmju, 

vardarbības, bērnu tiesību, drošības un veselības jautājumiem, īstenojot vispārējās izglītības satura reformu” 

(12 grupas x 18 stundas) 

Rīga – 4 grupas 

Liepāja – 1 grupa-25 (Liepāja 7, Liepājas rajons 6, Kuldīgas rajons 6, Saldus rajons 6) 

Talsi - 1 grupa-25 (Ventspils 7, Ventspils rajons 6, Talsu rajons 6, Tukuma rajons 6) 

Jelgava - 1 grupa-25 (Jelgava 7, Jelgavas rajons 6, Bauskas rajons 6, Dobeles rajons 6) 

Valmiera - 1 grupa-25 (Valmieras rajons 7, Limbaţu rajons 6, Valkas rajons 6, Cēsu rajons 6) 

Gulbene - 1 grupa-25 (Gulbenes rajons 7, Alūksnes rajons 6, Balvu rajons 6, Madonas rajons 6) 

Rīga - 1 grupa-25 (Rīgas rajons 7, Jūrmala 6, Ogres rajons 6, Aizkraukles rajons 6) 

Daugavpils - 1 grupa-25 (Daugavpils 7, Daugavpils rajons 6, Jēkabpils rajons 6, Krāslavas rajons 6) 

Rēzekne - 1 grupa-25 (Rēzekne 7, Rēzeknes rajons 6, Preiļu rajons 6, Ludzas rajons 6) 

2. VĒL variants (tā pati inform.): 

DU pieredze līdzīgu pakalpojumu sniegšanā 

Pakalpojuma 

raksturojums 

Pedagogu profesionālās 

pilnveides 

programmas„Skolēnu izziņas 

aktivitāti, patstāvību un 

radošumu veicinoša mācību 

procesa īstenošana 

apvienotajās klasēs (1.- 

4.klasēs)‖ īstenošana 

(identif.nr.VISC 2009/44) 


pilnveides 





apvienotajās klasēs (5.- 

9.klasēs)‖ īstenošana 

(identif.nr.VISC 2009/44) 


pilnveides 

Attiecīgā 

pakalpojuma 

pasūtītāja 

nosaukums, 

adrese 

VISC, Vaļņu 2, 

Rīga 


Rīga 


Rīga 

Apjoms 

(apmācīto 

personu un 

mācību 

stundu skaits) 

13 grupas= 

386 klausītāji 

(24 st./gr.) 

6grupas= 

191 klausītājs 

(24 st./gr.) 

7 grupas= 


265 

Pakalpojuma 

sniegšanas 

laiks 

(mm/ggggmm/gggg) 

26.10.- 

11.12.2009. 

26.10.- 

27.11.2009. 

15.06.- 

30.06.2009.




procesa īstenošana mūzikā 

vispārējā izglītībā‖ 

īstenošana(identif.nr.VISC 

2009/06) 


pilnveides programmas 

„Mūsdienu skolotāja un 

skolēna sadarbības 

veidošana, ievērojot skolēnu 

uztveres īpatnības‖ 

īstenošana (identif.nr.ISEC 

2008/10/2) 



„Integrēta mācību satura un 

valodas mācīšana‖ 

īstenošana (identif.nr. ISEC 

2008/10/27) 



„Skolēnu izziņas aktivitāti, 

patstāvību un radošumu 

veicinoša mācību procesa 

īstenošana krievu valodā 

(svešvaloda) vispārējā 

izglītībā‖ īstenošana 

(identif.nr. ISEC 2008/10/15) 



„Klasvadības procesa 

organizācija‖ īstenošana 

(identif.nr. ISEC 2008/10/28 

un 29) 



„Skolēnu izziņas aktivitāti, 

patstāvību un radošumu 

veicinoša mācību procesa 

īstenošana mazākumtautību 

(krievu) valodā vispārējā 

izglītībā‖ īstenošana 

(identif.nr. ISEC 

2008/10/12) 



„Mūsdienīga mācību 


pagarinātās darba dienas 

grupā‖ īstenošana 




„Mūsdienīga mācību 


ISEC, Vaļņu 2, 

Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 

(12 st./gr.) 

11 grupas= 


(24 st./gr.) 

5 grupas= 


(36 st./gr.) 

9 grupas= 


(24 st./gr.) 

40 grupas= 


(12 st./gr.) 

7 grupas= 


(24 st./gr.) 

17 grupas= 


(24 st./gr.) 

16 grupas= 


(24 st./gr.) 

266 

20.09.- 

01.11.2008. 

19.09.- 

08.11.2008. 

04.06.- 

27.08.2008. 

08.09.- 

24.11.2008. 

04.06.- 

27.08.2008. 

02.06.- 

20.08.2008. 

05.06.- 

22.08.2008.

pamatizglītības 1.-4.klasēs‖ 


2008/10/7) 



„Skolotāju „izdegšanas‖ 

sindroms un stresa 

pārvaldīšana‖ īstenošana 




„Pozitīvās domāšanas 

veidošana‖ īstenošana 




„Darba organizācija un 

metodika pedagoģiskās 

korekcijas klasēs un 

apvienotajās klasēs 

vispārējās izglītības iestāzu 

pedagogiem‖ īstenošana 


2007/11/22) 



―Metodiskais atbalsts klašu 

audzinātāju metodisko 

komisiju vadītājiem 

vērtībizglītībā un 

pedagoģiskās sadarbības 

veicināšanai skolā‖ 


2007/11/19) 



„Darba organizācija un 

metodika pagarinātās darba 

dienas grupās vispārējās 


pedagogiem‖ īstenošana 


2007/11/18) 



„Metodiskā atbalsta 

nodrošinājums internātskolu 

audzinātājiem par 

dzīvesprasmju, vardarbības, 

bērnu tiesību, drošības un 

veselības jautājumiem, 

īstenojot vispārējās izglītības 

satura reformu‖ īstenošana 


2007/11/20) 



„Metodiskā atbalsta 

nodrošinājums skolotāju 

palīgiem darbā ar 1.-6.klašu 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 

19 grupas= 


(12 st./gr.) 

29 grupas= 


(24 st./gr.) 

14 grupas= 


(36 st./gr.) 

12 grupas= 


(18 st./gr.) 

25 grupas= 


(18 st./gr.) 

10 grupas= 


(18 st./gr.) 

6 grupas= 


(36 st./gr.) 

267 

13.03.- 

14.06.2008. 

23.04.- 

14.06.2008. 

11.06.- 

24.11.2007. 

19.06.- 

10.11.2007. 

11.06.- 

15.09.2007. 

11.06.- 

15.09.2007. 

11.06.-03.11. 

2007.

skolēniem ar mācīšanās 

grūtībām‖ īstenošana 


2007/11/21) 



„Krievu (dzimtā) valoda: 

mācīšanas aktualitātes 

pamatizglītības reformas 

kontekstā‖ īstenošana (IZM 

2006.g.15.augusta līg.nr.12) 



„Vēstures mācību metodika 

pamatskolā izglītības 

reformas kontekstā‖ 

(IZM 2006.g.15.augusta 

līg.nr.36) 



„Ilgtspējīgas 

mazākumtautību 

pamatizglītības programmu 

īstenošana‖īstenošana 


līg.nr.44) 



„Ētikas mācība 1.-3.klasēs 

pamatizglītības satura 

reformas kontekstā‖ 

īstenošana 


līg.nr.9) 



Vispārējās izglītības iestādes 

darba organizācija 

īstenošana (IZM 

2006.g.15.augusta līg.nr.47) 



„Interaktīvo mācību metožu 

izmantošana, īstenojot 

mūzikas mācību priekšmeta 

standartu pamatskolā‖ 

īstenošana 


līg.nr.31) 



„Pamatizglītības standarta 

informātikā īstenošana 

7.klasē „ īstenošana 


līg.nr.27) 



Jaunākās mācību metodes 

skolēniem ar speciālajām 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 

5 grupas= 129 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

10 gr.= 244 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

5 grupas= 121 

klausītājs 

(36 st/gr.) 

12 gr.=281 

klausītājs 

(24 st./gr.) 

10 gr.=202 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

3 gr.=76 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

17 gr.=395 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

2 gr.=56 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

268 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006.

vajadzībām spec.izglītības 

un vispārējās izglītības 

skolās īstenošana 


līg.nr.43) 



Izglītības satura reformas 

īstenošanas ceļi un līdzekļi 

pamatizglītības ķīmijas 

kursā īstenošana 


līg.nr.19) 



Pamatizglītības fizikas 

skolotāju profesionālās 

kompetences pilnveide 

īstenošana 


līg.nr.21) 



Izglītības satura reformas 

īstenošanas ceļi un līdzekļi 

pamatizglītības ģeogrāfijas 

kursā īstenošana 


līg.nr.24) 



Pedagogu darba 

organizēšana un realizēšana 

korekcijas klasēs ilgtspējīgas 

izglītības reformas kontekstā 

īstenošana 


līg.nr.55) 



Mājturības satura 

īstenošanas aktuālie 

didaktiskie aspekt i 

īstenošana 


līg.nr.28) 



Angļu valodas mācīšanas 

pamatskolā aktuālās 

problēmas un efektīvās 

tehnoloģijas īstenošana 


līg.nr.6) 



Vācu valodas mācīšanas pskolā 

aktuālās problēmas un 

efektīvās tehnoloģijas 

īstenošana 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 


Rīga 

6 gr.=158 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

2 gr.=53 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

1 gr.=25 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

5 gr.=136 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

7 gr.=177 

klausītāji 

(16 st/gr.) 

5 gr.=137 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

3 gr.=73 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

269 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006. 

28.08.- 

28.12.2006.


līg.nr.4) 



Metodisks un praktisks 

atbalsts pamatskolas 

bioloģijas skolotājiem, 

uzsākot bioloģijas standarta 

ieviešanu 8.klasē īstenošana 


līg.nr.15) 



Karjeras izglītības darba 

organizēšana 

vispārizglītojošajās un 

profesionālājās izglītības 

iestādēs īstenošana 



Skolēnu radošās 

pašizpausmes veicināšana 

rokdarbos sākumskolā 

īstenošana 



Veselības izglītība un 

veselības veicināšana 

vidusskolā īstenošana 



Inovatīvi risinājumi 

matemātikas un dzimtās 

valodas mācīšanā 1.-4.klasē 

īstenošana 



Inovatīvi risinājumi 

matemātikas un dzimtās 

valodas mācīšanā 1.-4.klasē 

īstenošana 



Inovācijas augstākās 

izglītības sistēmā īstenošana 



Fiziskā attīstība un 

ārstnieciskie vingrinājumi 

pēc balsta kustību aparāta 

traucējumiem. Koriģējošā 

vingrošana īstenošana 



Pamatizglītības fizikas 

skolotāju profesionālās 

kompetences pilnveide 

īstenošana 




Rīga 

Daugavpils 

rajona IP, Rīgas 

2 

Daugavpils 

rajona IP, Rīgas 

2 

Daugavpils pils. 

IP, Saules 6 


IP, Saules 6 


IP, Saules 6 


IP, Saules 6 


IP, Saules 6 


IP, Saules 6 


IP, Saules 6 

3 gr.=86 

klausītāji 

(20 st/gr.) 

2 gr.=57 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=25 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=25 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=22 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=22 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

1 gr.=18 

klausītāji 

(40 st/gr.) 

2 gr.=58 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

2 gr.=53 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

2 gr.=51 

klausītāji 

270 

28.08.- 

28.12.2006. 

Marts, 2006. 

februāris, 

2005. 

aprīlis, 2005. 

maijs, 2005. 

maijs, 2005. 

Maijs-jūnijs, 

2005. 

Augustsseptembris, 

2005. 

Augustsseptembris, 

2005. 

Septembrisoktobris, 

2005.

Pirmsskolas izglītības 

programmas satura un 

mācību metodikas aktuālie 

jautājumi īstenošana 



Aktualitātes dabas materiālu 

tehnoloģijās un to mācību 

metodika īstenošana 


IP, Saules 6 

(36 st/gr.) 

2 gr.=53 

klausītāji 

(36 st/gr.) 

271 

Oktobrisdecembris, 

2005. 

Projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos” 

vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001 

Projekta 1., 2.aktivitātes mācību pakalpojuma sniedzēja (DU) devuma apkopojums: 2009.gada oktobris – 

2011.gada novembris 

Lektori 

Kursu programmas nosaukums 

Bērncentrētas vides veidošana 

pirmsskolas izglītības iestādē 

Integrētās rotaļnodarbības 

sešgadīgo bērnu pēctecīgai 

attīstībai 

Darba organizācija un metodika 

apvienotajās klasēs vispārējās 

izglītības iestāţu pedagogiem 

Pedagoģiskā procesa organizēšana 

un vadīšana izglītojamiem ar 

speciālām vajadzībām 

Pamatizglītības skolotāja 5.- 

6.klasēs profesionālā pilnveide 

Datorzinību mācīšana vispārējās 

pamatizglītības pakāpē 

(tālākizglītības programma, pēc 

kuras apguves tiek izsniegts arī 

Eiropas datorprasmes sertifikāts 

/(European Computer Driving 

Licence - ECDL)/ datorzinību 

mācīšanai pamatizglītības pakāpē) 

Angļu valodas mācīšana 

sākumskolas 1.-2.klasē 

Integrēta mācību satura un angļu 

valodas mācīšana pamatskolā 

Īstenošanas laiks 

2010.g.13.03.-19.06. 

2010.g.11.09.-18.12. 

2011.g.05.03.-18.06. 

2011.g.5.03.-18.06. 

2011.g.7.05.-24.09. 

2009.g.19.12.-2010.g.27.03. 

2010.g.23.01.-17.04. 

2010.g.13.03.-19.06. 

2010.g.11.09.-18.12. 

2010.g.13.03.-19.06. 

2010.g.11.09.-18.12. 

2010.g.05.03.-18.06. 

2010.g.07.05.-24.09. 

2009.g.19.12.-27.03. 

2010.g.13.03.-19.06. 

2010.g.11.09.-18.12. 

2010.g.5.02.-21.05. 

2010.23.01.-17.04. 

2010.g.13.03.-19.06. 

2010.g.11.09.-18.12. 

2011.g.05.02.-21.05. 

2011.g.07.05.-24.09. 

Grupu skaits 

3 Larisa Silova, 

E.Krastiņa, 

E.Drelinga, 

M.Kravale- 

Pauliņa, 

S.Zariņa 

5 I.Kokina 

Larisa Silova, 

E.Krastiņa, 

E.Drelinga 

7 E.Drelinga, 

E.Krastiņa 

8 J.Davidova 

V.Guseva 

5 V.Beinaroviča, 

E.Krastiņa, 

L.Jonāne, 

R.Rinkeviča, 

A.Fedotovs 

7 Vagaļi, 

V.Vanagelis, 

O.Perevalova 

2011.g.5.03.-18.06. 1 - 

2011.g.5.02.-21.05. 1 L.Sardiko

Projekts „Profesionālajā izglītībā iesaistīto vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogu kompetences 

paaugstināšana” 

(vienošanās Nr. 2009/0274/1DP/1.2.1.1.2/09/IPIA/VIAA/003) LU reģistrācijas Nr. ESS2009/88 

―Vispārējo aktualitāšu‖ kursi (36 st.) profesionālo izglītības iestāţu vispārizglītojošo mācību priekšmetu pedagogiem : 

Dz.Iliško, J.Davidova, I.Kokina, I.Kuņicka, D.Lazdāns, L.Gorbaceviča, T.Uzole; 

Metodiku programmas: I.Teilāne, M.Burima, L.Sardiko, G.Pitkeviča, E.Isajeva, J.Ķipure, V.Taļerko, V.Beinaroviča, 

A.Gricāns, I.Jermačenko, O.Perevalova, A.un V.Vagaļi, V.Vanagelis, M.Gorskis, L.Jonāne, A.Salītis, U.Valainis, 

I.Saleniece, I.Šenberga, G.Ozoliņš, R.Rinkeviča, S.Guseva, L.Silova u.c. 

Angļu / vācu valoda: L.Sardiko, M.Maslova, J.Ķipure, V.Taļerko u.c. 

272

Pielikums Nr. 7. 

Profesionāla bakalaura studiju programmas “Sporta skolotājs” 

sudējošo atsauksmes par studijām. 

aptaujas anketu rezultāti 

par 2010./2011. st.gadu 

Fakultāte: IVF 

Programmas direktors: Dr.psych., doc. V.Dombrovskis 

Studiju programma: „Sporta skolotājs” 

Vispirms, novērtējiet, lūdzu, pēdējo gadu laikā apgūtos studiju kursus (sk. A. tabulu). 

1.1. Novērtējiet studiju kursa svarīguma 1.2. Novērtējiet pasniegšanas līmeni, kur: 

pakāpi piecu baļļu sistēmā, kur: 

5 - ļoti augsts 

5 - ļoti svarīgs 

4 - augsts 

4 - svarīgs 

3 - vidējs 

3 - vidēji svarīgs 

2 - zems 

2 - nesvarīgs 

1 – ļoti zems 

1 - nav vajadzīgs 

Lūdzu, atzīmējiet, ko, pēc Jūsu domām, vajadzētu izdarīt: stundu skaits attiecīgajā studiju kursā jāpalielina 

(+), jāsamazina (-), jāatstāj bez izmaiņām (=). 

Kurss: 1 

Nr. Studiju kursa nosaukums 

1. Pedagoģijas vēsture 

2. Vispārīgā psiholoģija 

3. Informācijas tehnoloģijas izglītībā 

4. Bērnu fizioloģija un veselības veicināšana 

5. Bioķīmija 

6. Cilvēka anatomija 

7. Cilvēka fizioloģija 

8. Pirmā palīdzība 

Studiju kursa 

svarīgums 

273 

Pasniegšanas 

līmenis 

3,50 4,10 

3,80 4,35 

3,10 3,35 

4,40 4,50 

3,15 2,40 

4,45 4,75 

4,40 4,40 

4,55 4,40 

Izmaiņas 

kursa apjomā 

„+‖ – 35 % 

„-„ – 10 % 

„=‖ – 55% 

„+‖ – 50% 

„-„ – 10% 

„=‖ – 40% 

„+‖ – 20% 

„-„ – 40% 

„=‖ – 40% 

„+‖ – 35% 

„-„ – 5% 

„=‖ – 60% 

„+‖ – 20% 

„-„ – 35% 

„=‖ – 45% 

„+‖ – 45% 

„-„ – 10% 

„=‖ – 45% 

„+‖ – 40% 

„-„ – 5% 

„=‖ – 55% 

„+‖ – 30% 

„-„ – % 

„=‖ – 70%

9. Veglatlētika un tās mācību metodika 

10. Sporta teorija un metodika 

11. Sporta vēsture 

12. Projektu izstrāde un vadība 

13. Vingrošana u tās mācību metodika 

14. Peldēšana un tās macību metodika 

15. Ārpusstundu sporta nodarbību organizēšana 

un vadīšana 

16. Futbols un tās macību metodika 

17. Florbols un tā mācību metodika 

18. Latvijas kultūras vēsture 

Kurss: 2 


1. Audzināšanas teorija un metodika 

2. Pedagoģiskā psiholoģija 

3. Cilvēka fizioloģija 

4. Sporta fizioloģija 

274 

4,25 3,95 

4,15 4,20 

3,25 3,25 

3,65 4,20 

4,60 4,40 

4,30 

4,45 

4,10 2,75 

4,00 3,60 

3,70 2,75 

2,05 3,10 

Studiju kursa 

svarīgums 

3,52 

3,29 

Pasniegšanas 

līmenis 

3,67 

3,29 

4,67 4,38 

4,86 

5. Sporta teorija un metodika 4,48 

6. Vingrošana un tās mācību metodika 

7. Mākslas vingrošana un tās mācību metodika 

4,81 

3,95 

4,43 

4,57 

4,52 

4,48 

„+‖ – 45% 

„-„ – 10% 

„=‖ – 45% 

„+‖ – 30% 

„-„ – 25% 

„=‖ – 45% 

„+‖ – 10% 

„-„ – 35% 

„=‖ – 55% 

„+‖ – 35% 

„-„ – 15% 

„=‖ – 50% 

„+‖ – 55% 

„-„ – 10% 

„=‖ – 35% 

„+‖ – 70% 

„-„ – % 

„=‖ – 30% 

„+‖ – 25% 

„-„ – 10% 

„=‖ – 65% 

„+‖ – 50% 

„-„ – 5% 

„=‖ – 45% 

„+‖ – 25% 

„-„ – 30% 

„=‖ – 45% 

„+‖ – 10% 

„-„ – 60% 

„=‖ – 30% 

Izmaiņas 

kursa apjomā 

„+‖ – 14% 

„-„ – 29% 

„=‖ – 57% 

„+‖ – 19% 

„-„ – 29% 

„=‖ – 52% 

„+‖ – 29% 

„-„ – 9% 

„=‖ – 62% 

„+‖ – 48 % 

„-„ – % 

„=‖ – 52% 

„+‖ – 29% 

„-„ – % 

„=‖ – 71% 

„+‖ – 38% 

„-„ – 5% 

„=‖ – 57% 

„+‖ – 14% 

„-„ – 5%

8. Tautas dejas, ritmika un to mācību metodika 3,71 


275 

4,19 

4,29 3,81 

10. Volejbols un tā mācību metodika 4,67 3,90 

11. Filosofijas pamati 

3,05 3,95 

12. Svešvaloda 3,76 3,76 

13. Sports pirmsskolas izglītībā 4,19 4,33 

14. 

Mācību prakse (slēpošana un tās mācību 

metodika) 

4,10 3,95 

„=‖ – 81% 

„+‖ – 10% 

„-„ – 10 % 

„=‖ – 80% 

„+‖ – 29% 

„-„ – 19% 

„=‖ – 52% 

„+‖ – 29% 

„-„ – 10% 

„=‖ – 62% 

„+‖ – 10% 

„-„ – 43% 

„=‖ – 48% 

„+‖ – 19% 

„-„ – 24 % 

„=‖ – 57% 

„+‖ – 19% 

„-„ – % 

„=‖ – 81% 

„+‖ – 24% 

„-„ – 10% 

„=‖ – 67% 

Kurss: 3 


Studiju kursa 

svarīgums 

Pasniegšanas 

līmenis 

Izmaiņas 

kursa apjomā 

1. 

Sociālā un personības psiholoģija 

4,71 

4,53 

„+‖ – 12% 

„-„ – 12% 

„=‖ – 76% 

2. 

Sociālā pedagoģija 

3,88 

4,29 

„+‖ – 13% 

„-„ – 19% 

„=‖ – 68% 

3. Mācību organizācijas pamati 

4,06 

4,47 

„+‖ – 12% 

„-„ – 12% 

„=‖ – 76% 

4. Sporta medicīnas pamati 

4,47 

4,59 

„+‖ – 44% 

„-„ – 6% 

„=‖ – 50% 

5. 

Biomehānika 

3,24 

4,53 

„+‖ – 25% 

„-„ – 44% 

„=‖ – 31% 

6. Sporta psiholoģija 

4,12 

4,71 

„+‖ – 12% 

„-„ – 12% 

„=‖ – 76% 

7. Sporta teorija un metodika 

4,76 

4,82 

„+‖ – 19% 

„-„ – 6 % 

„=‖ – 75% 

8. 

Vingrošana un tās mācību metodika 

4,71 

4,65 

„+‖ – 31% 

„-„ – 3% 

„=‖ – 63% 

9. 

Aerobika un tās mācību metodika 

4,53 

4,71 

„+‖ – 38% 

„-„ – 6 % 

„=‖ – 56% 

10. Basketbols un tā mācību metodika 4,00 4,59 „+‖ – 25%


12. Kustību rotaļas un to mācību metodika 

13. Atlētiskā vingrošana un tās mācību metodika 

14. Tūrisms un tā mācību metodika 

15. Mācību prakse (tūrisms un tā mācību metodika) 

16. Ētika 

Kurss: 4 


1. Speciālā pedagoģija 

2. Zinātniski pētnieciskās metodes pedagoģijā 

3. Ārstnieciskā un koriģējošā vingrošana 

4. Handbols un tā mācību metodika 

5. Badmintons, galda teniss un to mācību metodika 

6. Sporta masāţa 

7. Ekonomika 

8. Pašaizsardzība un tās mācību metodika 

9. Mācību sasniegumu izvērtēšana 

276 

4,29 

4,53 

4,35 

4,24 

4,59 

3,12 

Studiju kursa 

svarīgums 

5,00 

4,09 

4,91 

4,18 

3,64 

3,55 

1,82 

4,18 

3,82 

4,12 

4,65 

4,41 

4,35 

4,53 

4,24 

Pasniegšana 

s līmenis 

4,82 

4,09 

4,91 

3,45 

3,73 

4,27 

3,64 

4,36 

4,27 

„-„ – 6% 

„=‖ – 69% 

„+‖ – 31% 

„-„ – 6 % 

„=‖ – 63% 

„+‖ – 19% 

„-„ – 13% 

„=‖ – 69% 

„+‖ – 31% 

„-„ – 13% 

„=‖ – 56% 

„+‖ – 25% 

„-„ – 6% 

„=‖ – 69% 

„+‖ – 44% 

„-„ – 6% 

„=‖ – 50% 

„+‖ – 13% 

„-„ – 38% 

„=‖ – 50% 

Izmaiņas kursa 

apjomā 

„+‖ – 9% 

„-„ – % 

„=‖ – 91% 

„+‖ – 9% 

„-„ – % 

„=‖ – 91% 

„+‖ – 73% 

„-„ – % 

„=‖ – 27 % 

„+‖ – 55% 

„-„ – 9% 

„=‖ – 36% 

„+‖ – 46% 

„-„ – 18% 

„=‖ – 36% 

„+‖ – 100% 

„-„ – % 

„=‖ – % 

„+‖ – % 

„-„ – 82% 

„=‖ – 18% 

„+‖ – 55% 

„-„ – % 

„=‖ – 45% 

„+‖ – 27% 

„-„ – %

10. 

11. 


skolā 


vadīšana 

277 

4,18 

4,36 

12. Bērnu tiesības un to aizsardzība 3,27 

2. Vai Jūs apmierina izvēlētā studiju 

programma kopumā? 

3. Kā Jūs vērtējat studiju procesa 

nodrošinājumu ar mācību literatūru un 

metodiskajiem materiāliem? 

4. Vai Jūs studiju procesā izmantojat 

datortehniku? 

5. Vai Jūs studiju procesā izmantojat 

Internet? 

6. Vai izvēles kursu piedāvājums ir 

pietiekams? 

7. Vai studiju programmas nodrošinājums ar 

vieslektoriem ir pietiekams? 

8. Kā Jūs vērtējat sadarbību ar 

mācībspēkiem? 

9. Kā Jūs vērtējat studiju programmas 

realizēšanu kopumā? 

10. Kādi ir Jūsu priekšlikumi studiju 

programmas kvalitātes uzlabošanā? 

4,27 

2,36 

3,55 

1. Pilnīgi apmierina 36% 

2. Pamatā apmierina 54% 

3. Daļēji apmierina 9% 

4. Neapmierina 1% 

5. Pilnīgi neapmierina un es vēlos 

aiziet no universitātes 

1. Pietiekams 81% 

2. Nepietiekams 19% 

1. Jā, bieţi 97% 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 3% 

3. Nē. Kāpēc? 

1. Jā, bieţi 91% 

2. Jā, bet reti. Kāpēc? 9% 

3. Nē. Kāpēc? 

1. Jā 87% 

2. Nē13% 

1. Jā 57% 

2. Nē 44% 

1. Apmierinoša 94% 

2. Neapmierinoša 6% 

1. Apmierinoši 93% 

2. Neapmierinoši 4% 

3. Cita atbilde 3% 

„=‖ – 73% 

„+‖ – 36% 

„-„ – % 

„=‖ – 64% 

„+‖ – 27% 

„-„ – 9% 

„=‖ – 64% 

„+‖ – 18% 

„-„ – % 

„=‖ – 82%



apmierināti - 54% , daļēji apmierināti 9 % un nepmierināti 1% studējošo. 








278

SPORTA SKOLOTĀJS - Daugavpils Universitāte

You also want an ePaper? Increase the reach of your titles

Delete template?

Save as template?