23.07.2013 Views

Piemēri (kokapstrāde)

Piemēri (kokapstrāde)

Piemēri (kokapstrāde)

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

Valsts Darba inspekcija<br />

“Darba aizsardzības aktualitātes <strong>kokapstrāde</strong>s<br />

un mežizstrādes nozarē”<br />

Darba vides riska faktori<br />

kokapstrādē un mežizstrādē<br />

Darba aizsardzības pasākumu<br />

piemēri<br />

Ivars Vanadziņš, Svetlana Lakiša, Inese Mārtiņsone<br />

Darba drošības un vides veselības institūts<br />

Ivars.vanadzins@rsu.lv<br />

1


Mērķis<br />

Atgādināt par svarīgākajām problēmām un<br />

riskiem <strong>kokapstrāde</strong>s un mežizstrādes<br />

nozarē<br />

Informēt par atsevišķiem riska faktoru<br />

mērījumu līmeņiem un novērotajām<br />

problēmām<br />

Minēt atsevišķus piemērus problēmām un<br />

Labās prakses risinājumiem<br />

2


Kokapstrāde un mežizstrāde<br />

Latvijā mežizstrāde un <strong>kokapstrāde</strong> joprojām<br />

viena no vadošajām tautsaimniecības<br />

nozarēm, kuras strauji attīstās<br />

vairāki tūkstoši uzņēmumu nodarbojas ar<br />

mežizstrādi, kokapstrādi, koksnes un<br />

kokmateriālu izstrādājumu sagatavošanu,<br />

finiera izgatavošanu, mēbeļu ražošanu u.tml.<br />

Kokapstrādē un mežizstrādē varētu būt<br />

nodarbināti aptuveni 35000 – 40000<br />

nodarbināto<br />

3<br />

3


Darba drošības ekspertu<br />

viedoklis?<br />

Mežizstrāde un <strong>kokapstrāde</strong> no<br />

arodveselības un darba drošības viedokļa ir<br />

pietiekami komplicēta nozare ar lielu<br />

bīstamību!<br />

Plašs riska faktoru klāsts un kombinēta<br />

iedarbība, daudziem ļoti ilgstoša un<br />

pastāvīga ietekme<br />

Nelaimes gadījumu un arodslimību statistikā<br />

Latvijā salīdzinošos līderos<br />

4<br />

4


Kokapstrāde un mežizstrāde<br />

Latvijā tiek veikts pilns meža izstrādes un<br />

<strong>kokapstrāde</strong>s operāciju cikls:<br />

»Koka nogāšana mežā (mežizstrāde) un<br />

pārvadāšana<br />

»Mizošana, zāģēšana, žāvēšana (<strong>kokapstrāde</strong>s<br />

pamatprocesi)<br />

»Pēcapstrāde – tālāka apstrāde: impregnēšana,<br />

ēvelēšana, plākšņu materiālu (līmētās plāksnes,<br />

finieris, OSB u.c.) gatavošana u.c.<br />

»Mēbeļu un līdzīgu izstrādājumu ražošana (no<br />

masīvkoka vai plātnēm, sērijveida vai unikālu<br />

izstrādājumu ražošana)<br />

5<br />

5


6<br />

6


7<br />

7


8<br />

8


9<br />

9


10<br />

10


11<br />

11


12<br />

12


Nelaimes gadījumos darbā cietušo<br />

sadalījums pa nozarēm Latvijā uz 100 000<br />

nodarbinātajiem<br />

700,0<br />

600,0<br />

500,0<br />

400,0<br />

300,0<br />

200,0<br />

100,0<br />

0,0<br />

633,8<br />

504,5<br />

575,5<br />

535,0<br />

657,7<br />

519,2 571,2<br />

453,5<br />

342,6 360,3 359,8<br />

151,4<br />

157,8 167,1<br />

260,5<br />

245,6<br />

154,7<br />

172,7<br />

121,0<br />

126,0<br />

2005 2006 2007 2008 2009<br />

Kopējais nelaimes gadījumos cietušo skaits<br />

Apstrādes rūpniecība - Kopā<br />

Kokapstrāde 13 un mēbeles<br />

Mežistrāde<br />

13


Letālo nelaimes gadījumu darbā skaits pa<br />

nozarēm Latvijā uz 100 000 nodarbinātajiem<br />

60,0<br />

50,0<br />

40,0<br />

30,0<br />

20,0<br />

10,0<br />

0,0<br />

5,8<br />

15,9<br />

12,0<br />

4,3<br />

48,6<br />

21,9<br />

9,9<br />

10,0<br />

14<br />

20,2<br />

12,4<br />

5,5<br />

2,3<br />

23,7<br />

28,0<br />

9,7<br />

11,4<br />

8,4<br />

3,0<br />

6,2<br />

4,4<br />

2005 2006 2007 2008 2009<br />

Apstrādes rūpniecība - Kopā (D) (C) Būvniecība (F45)<br />

Mežistrāde (A2) Kokapstrāde un mēbeles (D20+D36)<br />

14


8500<br />

7500<br />

6500<br />

5500<br />

4500<br />

3500<br />

2500<br />

Nelaimes gadījumos darbā cietušo skaits dažādās<br />

nozarēs ES valstīs uz 100 000 nodarbinātajiem<br />

(EUROSTAT dati par ES 15)<br />

8023<br />

6771<br />

6018<br />

6647<br />

4660 4607<br />

4229<br />

7963<br />

5937<br />

4106<br />

8008<br />

5862<br />

6790<br />

7060<br />

6625<br />

4492 4471 4421<br />

4089<br />

7809<br />

5702<br />

4088<br />

4016<br />

7548<br />

5512<br />

6159<br />

5162<br />

4298<br />

3841<br />

7247<br />

15<br />

ES 15 Lauksaimniecība (A) ES 15 Apstrādes rūpniecība (C) ES 15 Būvniecība (F) ES 15 Transports (H un J) ES 15 Kopējais skaits<br />

6890<br />

5193<br />

4056<br />

3895<br />

3529<br />

3701<br />

3246<br />

uz 100 000<br />

6492<br />

5048<br />

6257<br />

5068<br />

3722 3719<br />

3329<br />

6069<br />

4560<br />

3696<br />

3564 3505<br />

5974<br />

3879<br />

3674<br />

3463<br />

3176 3098 3013<br />

Vidēji ES 15<br />

2860<br />

1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007<br />

15<br />

5239<br />

3928<br />

3450<br />

3246<br />

2860


Arodslimību skaits dinamikā mežizstrādē<br />

salīdzinājumā ar kopējo reģistrēto arodslimību<br />

skaitu uz 100 000 nodarbinātajiem<br />

350<br />

300<br />

250<br />

200<br />

150<br />

100<br />

50<br />

0<br />

44,8<br />

22,4<br />

80,8<br />

92,6<br />

24,6 22,4<br />

116,3<br />

27,9<br />

150,9<br />

40,7<br />

1999 2000 2001 2002 2003<br />

16<br />

2004 2005 2006 2007 2008 2009<br />

Arodslimības kopā Mežizstrāde<br />

181,4<br />

163,4<br />

77,7 66,2<br />

98,9<br />

51,8<br />

139,3<br />

73,6<br />

182,7<br />

82,2<br />

306,9<br />

89,8<br />

16


Arodslimību skaits dinamikā kokapstrādē<br />

salīdzinājumā ar kopējo reģistrēto arodslimību<br />

skaitu uz 100 000 nodarbinātajiem<br />

350,0<br />

300,0<br />

250,0<br />

200,0<br />

150,0<br />

100,0<br />

50,0<br />

0,0<br />

54,0<br />

44,8<br />

10,7<br />

80,8<br />

45,2<br />

21,7<br />

92,6<br />

82,7<br />

30,0<br />

77,2<br />

116,3<br />

35,2<br />

150,9<br />

104,8<br />

50,1<br />

181,4<br />

135,8<br />

163,4<br />

154,4<br />

112,6<br />

98,9<br />

67,0 73,0 76,6<br />

1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009<br />

Apstrādes rūpniecība (kopā)<br />

Arodslimības kopā<br />

17<br />

Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, mēbeļu ražošana<br />

158,4<br />

139,3<br />

103,0<br />

214,5<br />

182,7<br />

170,3<br />

17<br />

308,7<br />

306,9<br />

280,4


Biežākās arodslimības<br />

kokapstrādē?<br />

Vidēji katrā nozarē gadā ~ 80<br />

arodslimnieku<br />

Visbiežāk - fizisku pārslodžu izraisītās<br />

slimības, g.k.:<br />

»balsta un kustību aparāta slimības:<br />

mugurkaula, locītavu, muskuļu cīpslu, saišu<br />

slimības, kā arī karpāla kanāla sindromi.<br />

»kāju virspusējo vēnu varikoze (no<br />

stāvošas pozas un pastāvīgas smagumu<br />

pārvietošanas)<br />

18<br />

18


Biežākās arodslimības<br />

kokapstrādē?<br />

Nedaudz retāk:<br />

aroda vājdzirdība<br />

rūpniecisko aerosolu izraisītās elpošanas<br />

orgānu slimības (hroniski augšējo elpceļu<br />

iekaisumi, hroniski bronhīti, hroniskas<br />

obstruktīvas plaušu slimības)<br />

alerģiskas slimības – bronhiālā astma,<br />

alerģiskie kontakta dermatīti<br />

Vibrācijas ietekme<br />

19<br />

19


Svarīgākie riska faktori nozarē<br />

Fizikālie<br />

troksnis, vibrācija, mikroklimats,<br />

apgaismojums<br />

Ķīmiskie riska faktori<br />

putekļi, šķīdinātāji, līmes u.c.<br />

Bioloģiskie riska faktori<br />

ērces, insekti u.c.<br />

Fiziskie riska faktori<br />

smagumu pārvietošana, piespiedu darba<br />

pozas, vienveidīgas kustības u.c.<br />

20<br />

Ivars Vanadziņš<br />

20


Svarīgākie riska faktori nozarē<br />

Nelaimes gadījumu risks<br />

Dažādas iekārtas, remontdarbi<br />

Uzkrišana, pakrišana, caurkrišana<br />

Psihoemocionālie riska faktori<br />

Monotons darbs, ātrs temps, nakts darbs,<br />

nepietiekama atpūta<br />

Bioloģiskie riska faktori<br />

Ērces un to pārnestās slimības<br />

Insekti, mikroorganismi, dzīvnieki,<br />

bioloģiski aktīvās vielas u.c.<br />

21<br />

Ivars Vanadziņš<br />

21


Troksnis<br />

Daudziem – pirmā asociācija ar<br />

kokapstrādi, jo ir praktiski visos darbos!!!<br />

Avots:<br />

Iekārtas, konveijeri, piedziņas u.c.<br />

Ventilācijas sistēmas (nosūces vai<br />

vispārējās)<br />

Transporta līdzekļi<br />

Līmenis – no 61 dB(A) līdz ~ 113 dB(A)<br />

! Bieži ļoti augsts fona troksnis (no<br />

blakus iekārtām)!<br />

Darba drošības un vides veselības<br />

institūts<br />

22


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes<br />

* 2009.-2011. gadā laboratorija piedalījās Latvijas Darba devēju konfederācijas īstenotājā<br />

ESFprojekta „Darba attiecību un darba drošības normatīvo aktu praktiska piemērošana nozarēs<br />

un uzņēmumos” („De minimis atbalsta piešķiršana”).<br />

23


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes<br />

24


<strong>Piemēri</strong> (<strong>kokapstrāde</strong>):<br />

Fona troksnis cehā – 86,6 dB(A)<br />

Šķirošanas līnija „Renholmen” – 95,5 dB(A)<br />

Garenzāģa „Tigr” operatora d/v – 95,6 dB(A)<br />

Dēļu šķirošana - slapjā šķirošana – 92,4 dB(A)<br />

Šķirošanas līnija „Odden”– 89,8 dB(A)<br />

Četrpusīgā garenfrēzmašīna „Waco” – 107,4<br />

dB(A)<br />

Saaudzēšanas līnija „Combipact” – 90,7 dB(A)<br />

25<br />

25


<strong>Piemēri</strong> (<strong>kokapstrāde</strong>):<br />

Koku laukums. Baļķu šķirošanas līnija, operatora<br />

d/v kabīnē: 61,9 dB<br />

Uzņēmuma teritorija, darbs ar šķeldotāju operatora<br />

d/v traktora kabīnē, šķeldo baļķus:75,5 dB<br />

Dēļu šķirošana-sausā šķirošana, ražotnes telpa,<br />

šķirošanas automātikas apkalpošana/uzraudzība,<br />

operatora d/v: 96,2 dB<br />

Zāģētava, dēļu šķirošanas operatora d/v pirms<br />

trimmera: 92,9 dB<br />

Sauso zāģmateriālu pārstrādes cehs, šķeldotāja<br />

operatora d/v: 112 dB<br />

26


<strong>Piemēri</strong> (<strong>kokapstrāde</strong>):<br />

Lejas lentzāģa cehs, lentzāģa operatora d/v<br />

(operatora telpā): 75 dB<br />

Kokzāģētava, darbs ar vertikālo lentzāģi,<br />

operatora d/v, griež baļķi dēļos: 103 dB<br />

Garinātājzāģi: 78 – 105 dB<br />

Četrpusīgā garenfrēzmašīna:107,4 dB(A)<br />

Darbs ar frēzēšanas - zāģēšanas iekārtu<br />

"R115", operatora d/v (kabīnē): 69,1 dB<br />

Galdniecība. Kokapstrādes operatora d/v,<br />

darbs ar vertikālo frēzi, frēzē dēli: 81 dB<br />

27


<strong>Piemēri</strong> (<strong>kokapstrāde</strong>):<br />

Ražošanas cehs, darbs pie četrpusīgas ēveles<br />

(skaņu izolējoša kamerā, pie iekārtas),<br />

operatora d/v:107 dB<br />

Galdniecība, darbs ar biezumēveli, operatora<br />

d/v (pie materiālu padošanas): 80 dB<br />

Mēbeļu ražotne, kontrolmontāžas darbi, darbs<br />

ar pneimatisko skrūvgriezi, montāžas galda<br />

(skrūvē skrūves): 85 dB<br />

Traktori (kabīnē): 68 – 82 dB<br />

28


<strong>Piemēri</strong> (mežistrāde):<br />

Darbs ar harvesteru:<br />

mērījums kabīnē: 62,1 dB-72dB;<br />

mērījums ārpus kabīnes: 91 dB<br />

Forvarderi: 62-78 dB<br />

Motorzāģi: 94-105 dB<br />

Krūmgrieži: 94-96 dB<br />

Ļoti atkarīgs no aprīkojuma tehniskā<br />

stāvokļa!!!<br />

29


Labā prakse?<br />

Selektīvās austiņas<br />

Darba vietu (operatoru nodalīšana) no iekārtām<br />

Trokšņa līmenis kabīnē<br />

~ 73-75 dB(A)<br />

Trokšņa līmenis<br />

zāģētavā<br />

~ 95-105 dB(A)<br />

32


Vibrācija<br />

Vibrācijas avoti:<br />

Lielo iekārtu darbība (konveijeri, platformas<br />

u.c.)<br />

Rokas instrumentu izmantošana<br />

Automašīnu un citas smagās tehnikas<br />

vadīšana<br />

Vispārējā vibrācija – bieži komplektā ar<br />

“plaukstas-rokas” vibrāciju<br />

Līmeņi: - var būt diezgan augsti (pat jaunai<br />

tehnikai un labai tehnikai... )<br />

» Tehniskais stāvoklis, braukšanas paradumi,<br />

segums, materiāli u.c.<br />

33


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes<br />

34


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes<br />

35


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes<br />

36


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes<br />

37


Vibrācija (piemēri)<br />

Traktortehnikas vadītāja d/v Traktors “Kalmar” –<br />

9,88 m/s 2<br />

Traktortehnikas vadītāja d/v VOLVO<br />

“Ljungbymaskin” -<br />

»visa ķermeņa - 20,39 m/s 2<br />

»plauktas-rokas – 1,6 m/s 2<br />

mērīšanas un automātiskās padeves iekārtas un<br />

zēmerēšanas zāģa operatora d/v – 19,34 m/s 2<br />

"Rast" labošana, darbojas ar rokas slīpmašīnu,<br />

strādnieka d/v – 26,35 m/s 2<br />

38<br />

38


<strong>Piemēri</strong> (visa ķermeņa vibrācija):<br />

Autoiekrāvēji 0,5 – 6 m/s 2<br />

Darbs ar traktoru. Brauc pa cirsmu un pārved<br />

baļķus: 1,52 m/s 2<br />

Mežistrādes objekts. Forvardera operatora d/v,<br />

brauc pa cirsmu un uzkrauj kokmateriālus:0,8<br />

m/s 2<br />

Zāģēšanas cehs. Zāģēšanas līnijas operatora<br />

d/v vadības pults kabīnē uz krēsla: 2,5 m/s 2<br />

Šķirošanas līnija, šķirošanas operatora d/v: 0,2<br />

m/s 2<br />

39


<strong>Piemēri</strong> (plaukstas-rokas<br />

vibrācija)<br />

Starpslīpētāvas iecirknis, darbs ar rokas<br />

slīpmašīnu, slīpē koka detaļas, palīgstrādnieka<br />

d/v: 6,3 m/s 2<br />

Ražotne, darbs ar pneimatisko āmuru (naglo<br />

paletes), operatora d/v: 6,7 m/s 2<br />

Kokzāģētava, darbs ar garinātājzāģi, operatora<br />

d/v: 3,7 m/s 2<br />

Teritorija, koksnes apstrādes operatora d/v,<br />

darbs ar motorzāģi, zāģē baļķus: 1,87 m/s 2<br />

Galdniecība, darbs ar ēveli (ēvelē dēļus),<br />

operatora d/v: 0,8 m/s 2<br />

40


42<br />

42


43<br />

43


Apgaismojums<br />

Bieži nepietiekami novērtēta problēma –<br />

daudzās darba vietas slikts apgaismojums<br />

Nepietiekošs apgaismojums pārvietošanās<br />

zonās un teritorijās<br />

Bieži “nepareizi” apgaismojuma projekti<br />

(augstu lampas, darbinieki aizsedz gaismu<br />

u.c.)<br />

Atsevišķās vietās problēmas ar “pareizās”<br />

normas izvēli (piemēram, noliktava ar<br />

datoru...) vai normu trūkums darbam ārpus<br />

telpas (mežizstrāde)<br />

44<br />

44


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes<br />

45


* dati ņemti no Higiēnas un arodslimību laboratorijas mērījumu datu bāzes<br />

Ja pieņemam 300lx par atskaites lielumu.<br />

46


<strong>Piemēri</strong><br />

Lielais angārs, darbs pie lentzāģa (zāģē baļķus),<br />

operatora d/v – 37x<br />

Kokzāģētava (gateris), darbs pie daudzzāģa, operatora<br />

d/v, zāģē dēļus – 72lx<br />

Ražošanas telpas, autoklāva uzraudzība<br />

(impregnēšana), operatora d/v – 21lx<br />

Kokmateriālu līmēšanas un beigu apstrādes telpa,<br />

slīpmašīnas operatora d/v: 46 lx<br />

Mēbeļu ražotne, kontrolmontāžas darbi, darbs ar<br />

pneimatisko skrūvgriezi: 92 lx<br />

Galdniecība. Darbs pie formātzāģa, galdnieka d/v: 426<br />

lx<br />

Lentzāģa līnijas cehs, darbs pie divripzāģa, operatora<br />

d/v: 918 lx<br />

47


48<br />

48


50<br />

Problēma: Lampas grūti mainīt un<br />

nepietiek gaismas<br />

Risinājums: papildus lokālais<br />

apgaismojums, kuru var operatīvi<br />

nomainīt<br />

50


Mikroklimats<br />

Bieži nepiemērotas temperatūras un<br />

caurvējš (cehi, vārti u.c.)<br />

Mežistrādes darbos darbinieki ir pilnībā<br />

pakļauti āra laika sptākļiem (sals,<br />

karstums, UV starojums, lietus, vējš<br />

u.t.t.)<br />

Kopēja problēma – nepiemērots apģērbs<br />

Nenovērtēta problēma – ietekme uz<br />

darba spējām un darba kavējumiem!<br />

51


Svarīgākās problēmas:<br />

Nepiemērota temperatūra (zema, augsta) darba<br />

telpās<br />

Kokzāģētāva, darbs ar daudzzāģi, operatora d/v –<br />

9,6°C<br />

Kokapstrādes cehs darbs pie garenfrēzmašīnas –<br />

1,4 °C<br />

Vasaras periodā<br />

Granulu ražošanas un iepakošanas telpa, granulu<br />

ražošanas operatora d/v: + 32 °C<br />

Lentzāģu telpa, lentzāģa operatora d/v: +28 °C<br />

Caurvēji (vārti, bojātas durvis u.c.)<br />

Sagatavju apstrādes telpa: 0,38 m/s<br />

Lobīšanas un žāvēšanas cehs: 0,89 m/s<br />

52


Darba drošības un vides veselības<br />

institūts<br />

55


Ergonomiskie riska faktori<br />

Fiziski smags darbs<br />

Izejmateriālu pārvietošana<br />

Palīgmateriālu (piemēram, rezerves daļu u.c.)<br />

pārvietošana<br />

Darbs piespiedu pozās<br />

Stāvus (t.sk. Staigāšana)<br />

Sēdus<br />

Atkārtotas kustības<br />

Piemēram, šķirošana, materiālu padošana<br />

Problēmas: netiek lietoti palīglīdzekļi, netiek<br />

ievēroti smagumu pārvietošanas principi<br />

56<br />

56


57<br />

57


58<br />

58


59<br />

59


60<br />

60


Labā prakse<br />

Mehāniķu darba apstākļu<br />

uzlabošana: ātrāk,<br />

drošāk un ērtāk<br />

pārvietot smagas<br />

ražošanas līniju detaļas<br />

61


Ieguvums: samazināta slodze darbiniekam<br />

un uzlabota produktivitāte<br />

62


Ieguvums: iespēja operatīvi mainīt šķirojamā galda<br />

augstumu, samazinot slodzi darbiniekam un uzlabojot<br />

produktivitāti<br />

63


Pareiza darba vietu plānošana<br />

PAREIZI NEPAREIZI<br />

Ieguvums: Pareizi novietots brāķu konteiners ievērojami<br />

samazina darbinieka slodzi un katrai operācijai<br />

patērējamo laiku, uzlabojot produktivitāti<br />

65


Izgudrotāju tauta!<br />

66


Putekļi un ķīmiskās<br />

vielas/produkti<br />

Praktiski visās darba vietās!<br />

Daudz tipisku problēmu:<br />

Ventilācijas trūkums, nepietiekoša jauda,<br />

bojājumi<br />

Glabāšanas, marķēšanas un lietošanas<br />

pārkāpumi<br />

Neinformētība par bīstamību<br />

Putekļi:<br />

Salīdzinoši augstās koncentrācijas (2-3<br />

mg/m 3 ir sastopami pat salīdzinoši labās<br />

ražotnēs ar ventilāciju)<br />

67


Putekļi un ķīmiskās vielas/produkti<br />

Kokapstrāde:<br />

koksnes putekļi (dažādi,<br />

jo cietāki, jo bīstamāki);<br />

organiskie šķīdinātāji;<br />

lakas;<br />

krāsas;<br />

piesūcinātājvielas;<br />

apdares vielas;<br />

saistvielas u.c.<br />

Mežistrāde:<br />

koksnes putekļi;<br />

Degviela un<br />

sadegšanas produkti<br />

(izplūdes gāzes);<br />

Smērvielas, tehniskie<br />

šķidrumi<br />

31.01.2012 I. Mārtiņsone 68<br />

68


70<br />

70


71<br />

71


Ķīmiskās vielas/produkti<br />

Ķīmiskās vielas, kas ietilpst līmēs, lakās,<br />

krāsās, šķīdinātājos, impregnēšanas<br />

šķīdumos<br />

- formaldehīds,<br />

-summārie ogļūdeņraži,<br />

-ksilols, toluols,<br />

-butilacetāts<br />

-metināšanas aerosols<br />

-arsēns (impregnēšana) u.c.<br />

Ekspozīcijas indeksi – parasti nepārsniedz 1, tomēr var būt<br />

arī augstāki<br />

72<br />

72


Piemērs bīstamībai - laka<br />

Nosaukums CAS EK Sastāvs<br />

propān-2-ols 67-63-0 200-661-7 2.5-10%<br />

n-butilacetāts 123-86-4 204-658-1 10-25%<br />

acetons 67-64-1 200-662-2 10-25%<br />

etanols 64-17-5 200-578-6 2.5-10%<br />

etilacetāts 141-78-6 205-500-4 2.5-10%<br />

izobutanols 78-83-1 201-148-0 1-2.5%<br />

izobutilacetāts 110-19-0 203-745-1 1-2.5%<br />

etilmetil ketons 78-93-3 201-159-0 1-2.5%<br />

toluols 108-88-3 203-625-9 1-2.5%<br />

ksilols 1330-20-7 215-535-7 1-2.5%<br />

ligroīns (naftas), hidrētā, vieglā; Ar ūdeņradi<br />

apstrādātā nafta ar zemu viršanas temperatūru<br />

64742-49-0 265-151-9 10-25%<br />

1-metoksipropanols-2 107-98-2 203-539-1 1-2.5%<br />

73


74<br />

74


75<br />

75


76<br />

76


77<br />

77


Psihoemocionālie riska faktori:<br />

Virkne faktoru un apstākļu, kuri potenciāli<br />

var radīt psihoemocionālu risku:<br />

Darba temps un nespēja ietekmēt darba<br />

ātrumu/raksturu<br />

Darbs maiņās (naktīs, mainīgos režīmos<br />

u.tml.)<br />

Virsstundas u.c.<br />

Vienmuļš darbs (līnijas u.tml.)<br />

78<br />

78


Nelaimes gadījumi<br />

Iemesli visiem zināmi....<br />

Nav nebīstamu iekārtu...<br />

Darba vienmuļība un troksnis<br />

ievērojami palielina nelaimes<br />

gadījumu risku<br />

79<br />

79


80<br />

80


81<br />

81


82<br />

82


83<br />

83


84<br />

84


85<br />

85


Labā prakse<br />

86


Darba drošības un vides veselības<br />

institūts<br />

91

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!