Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

II
Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Uzbūves zlņā kokles tips veido spilgti izteiktu savdabīgu grupu, kas nav
sastopama ārpus Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastes areāla. Svarīgākās
kokles pazīmes ir šādas: no viena koka gabala izgrebts silītesveida korpuss,
tam piestiprināts ornamentēts skaņgaldiņš (rezonanases dēlītis), stigu
izkārtojums starveidīgs, stigu skaits (klasiskaiā formā) no 5-9, stigas brīvas (tās
nebalstās uz slieksnīša), koka tapiņas stigu savilkšanai, slipa tapiņu
izkārtojuma linija.
Ergoloģiski izšķirami divi kokļu paveidi: "mazās" jeb Kurzemes un "lielās" jeb
Latgales kokles. Būtiskākā "lielo" kokļu atšķirība no "rnazajārn" ir spārns - kokļu
korpusa pagarinājums otrpus tapiņu Iīnijas; Iīdz ar to kopējais garums pirmajām
parasti ir lielāks. Atšķirīgs ir stigu skaits: Kurzemes koklēm tas ir visbiežāk 5-7,
kamēr Latgales koklēm svārstās 7-12, bet visbiežāk tomēr ir 9. Atšķirīgs abiem
kokļ., paveidiem ir ari rotājums: "rnazās" kokles skaņgaldiņu parasti rotā divas
sešlapu "saulītes"; "lielo" kokļu rotājums nav tik vienveidigs, un visbiežāk
izveidots kā skaņgaldiņā ieurbtu nelielu caurumiņu vairāk vai mazāk regulārs
sakopojums.
Kokļu stigas pagatavotas no tērauda stieples ar diametru 0.3-0.6 mm.
Novgorodā arheoloģiskajos izrakumos atrasts, ka 12. gadsimta guspem, kasir
kokles tipa instruments, ir bijušas bronzas stigas. Nav neiespējami, ka šāds
kokļu stigu materiāls izmantots ari Latvijas teritorijā. Varbūt tas būtu
izskaidrojums dainās pieminētajām "zelta koklēm", kur epitets "zelta" nav
jāuztver burtiski, bet gan kā norādījums uz kādu detaļu, respektīvi, stīgām, kam
krāsa ir Iīdziga kā zeltam.
III
Kokles spēlējot, tās parasti novieto uz ceļiern vai galda. Latgales kokles novieto
klēpi ar kokles sāniem uz augšu, atbalstot kokļu augšmalu pret vēderu. Stigas
rauj ar abu roku vai ari tikai ar labās rokas pirkstiem, vai ari ar kociņu vai zoss
spalvu. A. Jurjāns raksta, ka Augšzemē kokles "sit". Ar to nav domāts tāds
97