Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemātisks mūzikas instrumentu apskats
VIENKĀRŠAIS NŪJASVEIDA STīGSKANIS AR REZONATORU (311.221)
Pūšļa vijole. Salldzlnāt ar lietuviešu pūstine - pūšļa instruments un iqaunu
p6ispill - pūšļa spēle.
Mazā basīte (Cīrava K).
Etnoorganoloģiskajā titeratūrā nereti pūšļa viļole tiek nosaukta par dūdu. Šādas
jaukšanas pamatā ir instrumentu Iīdzigais izskats: dēlītis, divas vai trls stigas,
pūslis. Bet ir taču prmcipiāla atšķinba: muzikāl'ajam lokam (dūdai) skaņas
augstumu maina, saspiežot vai atlalžot dēlīša galus, bet nūjasveida stīgskanim
(pūšļa vijolei) korpuss ir stingrs, un skaņas augstums ir atkarīgs no tā, kurā vietā
ar pirkstu piespiež stigu.
U
Vienīgais pagaidām zināmais pūšļa vijoles paraugs (bez rezonatora) glabājas
Ventspils Vēstures un mākslas muzejā. Instrumenta korpuss pagatavots no
pabieza dēļa, Starp abiem tā galiem novilktas divas stigas, turklāt auqšdaļā tās
uztītas uz savilcējtapiņas. Starp stīgām un korpusu esot atradies piepūsts un
izžāvēts pūslis. Nereti pie korpusa esot piestiprināta pirkstu laipa - dēlītis, pret
kuru tiek piespiestas stigas. Instruments ieskandināts ar lociņu.
VIENKĀRŠAIS SILīTESVEIDA STīGSKANIS (314.122-5)
Kokles, kokle (K; Z; V), kūkles (L), kūkle (L). Nosaukums attīstījies no
hipotētiskās pirmbaltu formas "'kantlēs. Salīdzināt ar citiem radniecīgiem
nosaukumiem kokles tipa instrumentu areālā (par šo areālu skat. tālāk):
lietuviešu kenkles, kunklai, Iībiešu kāndla, igauņu kannel, kannā/, somu
kantele.
96