Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

II-III
Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Par dūdu A. BIIenšteins raksta sekojošo:
"Tā sastāv no plāna, šķelta dēlīša, kas aptuveni pusotra metra
garš un deviņi centimetri plats. No viena gala lidz otram tika
nostieptas 3 zarnu stigas. Starp nostiepšanas rezultātā izliekušos
dēlīti un stigām ievietoja piepūstu un izžāvētu cūkas pūsli, kas
kalpoja kā rezonators. Viņš (spēlētājs - V. M.) priecigi striķēja pa
stiqēm ar primitivu pesteisitu zirga astru tocinu, ko sauc par sibogu
(Ziehbogen). Stigu toni viņš varēja paaugstināt vai pazemināt, kad
ar kreiso roku, kas turēja dūdas augšgalu, mazliet sastūma riku
kopā, kā iznākumā stīqes kļuve vafīgākas. "
VēI minētā apraksta autors atzīrnē, ka "dūdas zemā skaņa lidzīga kā basvijolei".
Savukārt J. Sproģis dūdas uzbūvi apraksta šādi:
V
"Ņem apmēram 5 pēdas (ap pusotra metra) garu un 3 collas (ap
7.5 cm) platu plēstu dēliti un tam uzvelk no vitas auklas divas
stigas. Tad starp stigām iesprauž izžāvētu cūkas (var ari liellopu)
pūsli. Tāds instruments spēlēts apmēram lidzīgi violončellam ar
smuiguli (Iociņu). Lociriu darināja no koka loka, starp kura abiem
galiem pārstiepa aukliņu vai ašķi. Aukliņu vai ašķus iesmērēja ar
priežu svekiem ... Spēlējot tur dūdas ar kreiso roku un, lai
panāktu, piem. zemākas skaņas, dūdu saspiež, sasniedzot
vafīgāku stigu spiedienu; lai panāktu augstākas skaņas, atlaiž
dūdu taisnāk."
A. Bīlenšteins atzlrnē, ka dūda deju mūzikai dod ritmiska pamatu. Tā kā
instrumenta spēles veids lidz mūsu dienām nav saglabājušies, tad grūti pateikt,
kāda nozīme ir divām vai pat trijām stīgām. Domājams, ka bez tlri ritmiskās
funkcijas dūdai varēja būt ari kāda melodiskā funkcija.
95