Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemātisks mūzikas instrumentu apskats
kā, piemēram, "bauqurs" (paugurs) - "bugor", var saskatīt an etimoloģisku
radniecību starp vārdiem "baubens" un "buben". Udzlgi iepriekšminētās dainas
apakšvariantos atrodarnie vārdi "bambens", "bambiņa" ir etimoloģiski saistīti ar
po]u beben (izloksnēs sastopama ari forma bemben) "bungas, tamburīns".
No sacītā izriet, ka baubens ir bijis membranofons, iespējams, tamburīna tipa,
tātad analogs vai pat identisks sietiņam.
II
Sietiņa rāmi darina no apmēram 4-7 cm platas priedes vai egles sloksnes, to
apaļtski saliecot. Rāmja vienā pusē ir suņa vai kazas āda, kas nostiprināta ar
metāla stīpas palīdzību. Stīpu satur metāla āķi, kurus pievelk ar skrūvēm. Rāmja
sienā ir 4-6 iegareni robi, kuros iestiprināti zvārgulīši vai pa pāriem kopā apaļas
metāla plāksnītes. Dažreiz rāmja otro pusi krusteniski apjož ar stiepli, pie kuras
ari piestiprina zvārgulīšus.
III
Sietiņu spēIē, ar koka nūju, pirkstiem vai delnu sitot pa ādu. Instrumentu var ari
ritmiski purināt.
V, VI
20. gadsimtā sietinš dažādu instrumentālmūzikas ansarnbļu sastāvā sastopams
Augškurzemē, bet jo sevišķi Latgalē, kur tiek lietots vē1joprojām.
92