Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

VI
Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Pagaidām trūkst ziņu par to, kad cilindriskās bungas ar divām ādām
parādijušās Latvijas teritorijā, toties zināms, ka tās bijušas plaši pazīstamas 16.
un 17. gadsimtā, kad Livonijā ar likumu bija noteikts, ka kalpu un "nevācu", tas
ir, latviešu, Iībiešu un igauņu kāzās drīkst lietot tikai stabules un bungas (tas
attiecas galvenokārt uz pilsētām un lauku apvidiem pilsētu tiešā tuvumā). Tādē]
pamatots ir secinājums, ka dainas, kur minētas stabules ar bungām kāzu
kontekstā, vairāk vai mazāk tieši saistāmas ar minēto laikaposmu.
VēIākos laikos ansarnbļu sastāvs izmainās, un 20. gadsimtā redzam bungas tā
saukto lauku kapelu sastāvā, kur tās nav zaudējušas savu nozīmi ari šodien.
RĀMJA BUNGAS AR VIENU ĀDU (211.311)
Sietiņš(Lejaskurzeme; Dzirciems Z). Bundziņas. Bubyns (Nautrāni L),
bubenenš.
,
Vairākās dainās ir minēfi vārdi "baubens", "baubenis", ari "bambens" un
"barnbina":
,
Sit, bāba, baubenu
Ar bērna kāju,
Kam virs nepirka
Sudraba trīdeksni.
LO 21056
Minēto vārdu lietošanas konteksta analīze ļau] secināt, ka tie lietoti skanu rika
nozīmē.
Latviešu kairniņiem autrurnslāviern ir pazistams tamburīnveidīgs mūzikas
instruments ar nosaukumu buben. Ņemot vērā baltiskā -au- atbilstību slāvu -u-,
91