Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Dinkena gatavotās bungas sastāv no šādām daļārn: ar pedāli ieskandināmas
lielās bungas un pie tām piestiprināts rnisiņa šķīvis, šo bungu auqšdaļā
piestiprinātās mazās bundziņas un otrs šķivis, abi pēdējie ieskandināmi ar koka
nūjiņām.
v
Visbiežāk bungas tiek lietotas kopspēlē ar citiem instrumentiem. Bungām ir liela
savietojamība, un tās var pievienoties visu veidu instrumentāliem ansarnbļiern.
Bez tīri muzikālās funkcijas, ko tās veic šāda veida ansamblos, folkloras
J
materiālos atrodamas ziņas par bungu izmantošanu signalizēšanai. Tādā
gadījumā mums ir darīšana tikai ar bungām vienām pašām vai ar bungotāju
ansambli, bez citu instrumentu Iīdzdalības. īpaša vieta signalizācijai ar bungām
ir vedību rituāIā: signalizē vedēji par savu ierašanos, signalizē prombraucot.
Dainās apdziedāta tā saukto "skanošo ceļarāditāju" situācija: panāksnieki
dzenas paka! nozaqtajai māsai un pa ceļarn sastop trejdeviņus bundziniekus,
kas viņiern pavēsta tālāko ce]u. Krišjānis Barons uzskata, ka šai situācijai ir bijis
reāls pamats: vedēii esot atstājuši aiz sevis dažādas zīmes, sava veida
"ceļarādītājus",
"... kas pāri vietēs ceļē atstāti, panāksniekus ar mūziku saņēma un
tēlēk pavadija lidz tautieša sētei".
Vienā dainā apdziedāti īpaši "bungu raksti", turklāt ritmisks, izteiksmīgs
bungošanas skanuraksts sinkrētiski saistās ar citārn domāšanas un praktiskās
darbības norisēm:
Sitiet bungas, bālellni,
Pūtiet daiļas stabulītes!
Cimdiem rakstus izadīju,
Bungu rakstus klausīdama.
LO 241172
90