Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
sprūdiņām. Ādu stingrāk saspriego, sagriežot sprūdiņes, tādējādi
savelkot virvi. Celma bungu augstums 30-40 cm, caurmērs 25-35
cm. Tās liek zemē pie bungotāja kājām. Celma bungas sit ar vienu
vai divām ap 30 cm garām koka vālītēm, kuru viens gals stingri
apvilkts ar lopu spalvu velteni (tūbu) vai vadmalu. "
CILINDRISKAS BUNGAS AR DIVĀM ĀDĀM (211.212.1-921)
Bungas, bunga. Lidz ar lietuviešu bunga tie ir aizguvumi no viduslejasvācu
bunge. Vārdu "bungas" lieto vai nu vienu pašu, vai ari kopā ar apzīmētāju, kas
parasti norāda uz materiālu, no kā izgatavots bungu korpuss, piemēram, "celma
bungas", "vara bungas". Pats vārds rakstveida avotos minēts kopš 17. gadsimta.
Bubyns (I\lautrāni L), bubna (Dricāni L). Abi nosaukumi aizgūti no austrumslāvu
(krievu vai baltkrievu) buben.
II
Izšķirami divi bungu veidi: lielās un mazās. Lielajām korpusa diametrs ir 55-90
cm, mazajām 25-45 cm. Korpuss veidots no cilindriski izliekta saplākšņa vai
plāna dēlīša, vai pat metāla loksnes. Ar divu metāla stīpu un ipašu skrūvju
palldzibu uz abiem galiem tiek uzstiepta īpaši apstrādāta suņa, bet reizēm ari
cita dzīvnieka āda. Pastāv uzskats, ka bungu skanējums ir atkarīgs no dīrājamā
kustoņa uzvedibas: tā, piemēram, Aulejas apkārtnē teic, "jo rējīgāks suns, jo
labāk skan bungas". Lidzīga parādība novērota Vidzemē, kur Strenču apkārtnē
suni pirms kaušanas un dīrāšanas esot ipaši kaucinājuši, lai dabūtu skanīgākas
bungas.
Instrumentālajā ansamblī parasti tiek izmantotas tikai lielās bungas un pavisam
reti mazās. Toties 20. gadsimta otrajā pusē nereti tiek pagatavotas un lietotas
kombinētas sitamās ierīces. Dagdā dzivojošā lauku kapelas dalibnieka Ādolfa
89