Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Liepājas pilsoņu Sarkanai gvardei (hercogu laikos) bij sudraba
trompetes un sarkana samta rotāti timpāni (bieži sudraba). "
Latviešu tautasdziesmu materiālā diezgan skaidri iezīmējas bungu tips, ko
varētu nosaukt par "kara vara bungām". Raksturīgi, ka bieži pieminēti karavīri,
kam jāsit bungas, "bungāšana Iēģerī". Parasta formula šeit ir "vara bungas
rībināt (rībināja)", piemēram:
Visi viri tīrumā,
Mana vira vien nava;
Mans vīrinš Rēvelē
,
Vara bungas rībināja.
vai ari "vara bungas mugurā":
LO 32205
... Tie domāja Vāczemē
Spilvenos vien gulēt.
Tiem tur lika pupas malt,
Vara bungas mugurā ...
LO 33623 v1
Ļoti iespējams, ka pēdējā formula saistīta ar katla bungu lietošanas praksi
viduslaiku Eiropā, galvenokārt karaspēkos: atsevišķi vai sapāroti timpāni ar
siksnu palidzlbu tiek uzkārti to nesējam mugurpusē, bungas sit aiz nesēja
ejošais spēlētājs ar divām vālītēm.
Redzam, ka ir liela atbilstība starp muzejos atrodamajām paupenēm, hroniku
ziņārn un tautasdziesmu "kara vara bungām". Diezgan droši var apgalvot, ka
visos trijos avotos iezīmējas viens un tas pats instrumenta veids.
Toties tā sauktās "Jāņu vara bungas", kas loti plaši pārstāvētas tautasdziesmu
materiālā ("sit, Jānīti, vara bungas"), pagaidām nevaram identificēt ne ar kādu
87