Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemālisks mūzikas instrumentu apskats
Vara bungas. Ne visos gadījumos vārdkopa "vara bungas" tiek lietota attiecībā
uz katla bungām, bet par to skat. tālāk,
II
Paupenes glabājas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā un Kuldīgas Vēstures un
mākslas muzejā. Tās veido puslodes formas vara katls, kas balstās uz trim
kājām. Ādu piespiež ar stīpu, ko, savukārt, nostiprina ar skrūvju palīdzību.
V-VI
Pirmās zlņas par katla bungām attiecas uz 13. gadsimtu. Indriķa Livonijas
hronikā Vīlandes kaujas aprakstā ir teikts:
"Nogurušajiem netika dota atelpa: dienā cīniiēs, nakti sarīkoja
spēles un klaigāja. Līvi un leti, sizdami zobenus pret vairogiem un
reizē kliegdami, vācieši ar savām bungām un stabulēm (in
tympanis et fistulis) un citiem mūzikas instrumentiem, krievi ar
saviem instrumentiem un bļaustīšanos - visi vadīja naktis bez
miega. " XXV/lI:5
"Bet, kad visi vīrieši bija apkauti, kristiešiem sākās liela
Iīksmošana, rībinot bungas un skandinot stabules un citus
mūzikas instrumentus, jo vinl bija atmaksājuši jaundariem un
apkāvuši visus tur sapulcējušos nodevējus no Līvzemes un
Igaunijas. " XX VIII:6
Mūsu rīcibā ir vēsturiskas ziņas par katlveidīgām, ar ādu apvilktām vara vai
misiņa bungām, ko izmantoja Kurzemes hercoga pulkos. Tā, piemēram:
II ••• timpāni krievu karaspēkā bij jau pirms Pētera Lielā laikiem.
Dragūnu un citos pulkos jau Pētera Lielā laikos katrā pulkā bij pa
1-2 timpānistiem. Timpāni bij no sarkana kapara ar trim dzelzs
kājām. Zemgales hercogu grenadieru un musketieru pulkos ari bij
timpānisti un taurētāji. Tāpat Jelgavas pilsoņu Zeļei gvardei un
86