Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sistemātisks mūzikas instrumentu apskats
Ar teicamu vargāna spēlētāju Pēteri Kadžuli sastapās Zinātņu akadēmijas
Etnogrāfijas un folkloras institūta folkloras ekspedīcija vē1 1952. gadā Neretā.
BERZĒJAMĀS PLĀKSNES (132.1)
Solinš. ,
Krāģis, krāģītis (Kuldīga, Kandava, Dundaga K). Tas ir aizguvums no vlv.
schrage - koka statnis.
III
Spēlētājs ritmiski berzē soliņa virsmu ar koka nūjas galu. Skaņas rašanos
nosaka adhēzijas spēku darbība. Mainot nūjas piespiediena spēku un
vilkšanas ātrumu, ir iespējams zināmās robežās mainīt skaņas kvalitāti.
v
Solinš izmantots lauku kapelās kā ritma instruments.
,
MEMBRANOFONI (PLĒVSKAŅI) (2)
KATLA BUNGAS (211.11-921)
Paupenes. Šis vārds minēts jau kopš 13. gadsimta, bet cilmes zinā vē1 strīdīgs.
Domājams, ka tam ir vairāk vai mazāk tieša saistība ar vācu pauken, bet vē1
neatrisināts ir jautājums par saistību ar vārdiem "baubens", "baubeņi",
"baubiens".
85