Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

TARKŠĶI (112.24)
Sistemālisks mūzikas instrumentu apskats
Tarkšķis (Āraiši, Drusti, Madliena V; Bēne, BIīdiene Z; Kandava K), tarkšis
(Galgauska V), tarksis, tarkšķenis (Ogre V), tarkšķinis (Mēmele Z), taršķinis
(Birži Z), tarkšans (Vecpiebalga V), tārkšķis (Stende K; Apukalns V), tārkšins
(Vārkava L).
II
Tarkšķi veido koka zobrats un elastīga koka mēlīte, ko aizķer zobrata izciļni un
kas pret tiem triecas, radot troksni. Izšķirami divi tarkšku paveidi:
1. Zobrata ass ir nekustīga, elastīgā mēlīte griežas ap zobratu. Tas parasti ir
savienots ar rokturi, savukārt, mēlīte iestiprināta masīvākā koka rāmī, ko var
iegriezt ap zobratu.
2. Zobrata ass ir kustīga, rāmis ar vienu vai vairākām mēlītēm - nekustīgs.
V
Zobratu griež vai nu ar roktura palīdzību, vai vējdzirnaviņas.
Tarkšķi izmantojuši medībās dzinēji; tas ir bijis lietošanā naktssargiem.
Visbiežāk gan tarkšķis izmantots kā putnu biedējamā ierīce dārzā. Nereti
dažādi tarkšķu veidi kalpojuši kā bērnu rotaļlietas.
HETEROGLOTAIS VARGĀNS (121.221)
Vargāns, vargans, vargana, varagāns (Alsviķi V), vargantins (Valtenberga V),
vargas (Liezere, Druviena, Alūksne V). Līdz ar darbības vārdiem "varganāt",
"vārganot", tie, škiet, ieviesušies ar slāvu (krievu vai baltkrievu) valodu
starpniecību no grieķu opvavov - instruments.
83