Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

fenomens tiek dažādi definēts gan ģeogrāfiski vai temporāli atšķirīgās kultūrās,
gan ari viena kultūras tipa dažādos kultūrslāņos.
Organoloģijas praksē instrumenta iekļaušanu mūzikas instrumentu kategorijā
mēdz saistī! ar tā tembra, skaņas augstuma vai ritma parametriem, nosakot, ka
visiem mūzikas instrumentiem ir raksturīgs tembrs un tie rada vai nu noteikta
augstuma skaņu vai skanu kompleksus, vai ari laikā sakārtotu trokšņu secību,
ko varētu raksturot kā mūzikas ritmu. Tādējādi organologa uzmanības lokā ir
visi "parastie mūzikas rīki" - no koka karotēm Iīdz ērģelēm - neatkarīgi no to
uzbūves, lai cik primitīvi vai sarežģīti tie būtu, no to lietošanas veida un no
ģeokulturālās izcelsmes un vēstures.
"Latviešu"
Organoloģijas pētījumu fokusā ir noteikta mūzikas kultūra; šis ir viens no
etnomuzikoloģijas principiāliem terminiem, un tas tiek attiecināts uz laikā un
telpā ierobežotu sistēmu, ko veido idejas par mūziku, mūzikas sociālā
organizācija, repertuārs un mūzikas materiālā kultūra (WoM 1992:6). Atsevišķa
mūzikas kultūra ir atvērta sistēma, tā pastāvīgi attīstās un mijiedarbojas ar citām
(WoM 1992:13).
Šis pētījums pievēršas mūzikas kultūrām, kas eksistējušas tagadējās Latvijas
teritorijā, un, lai apzīmētu integrētu visu šo kultūru kopumu, tiek lietots vārds
"latviešu" (apzinoties to atšķirlbu, kas latviešu valodā ir apzimējumiem
"latviešu", "Latvijas", "uz Latviju attiecīgs", un pieņemot vienu to tiem kā
vispiemērotāko integrāla jēdziena izteikšanai).
PIEZĪME
Izmantoto rakstīto avotu un darbu bibliogrāfiskais apraksts veidots saskaņā ar
ISO standartu, apraksta sākumā pievienojot kodētu nosaukumu, parasti -
autoru un publicēšanas gadu. Šis kodētais nosaukums iekavās tiek izmantots
bibliogrāfiskajai atsaucei darba tekstā, aiz kola norādot izmantoto lappusi,
piemēram, (Kartomi 1990:120).
8