Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemālisks mūzikas instrumentu apskats
Trīdeksnim raksturīgi ir tas, ka skaņas avots nav zaros iekārti zvaniņi vai
zvārgulīši, bet gan bronzas vai misiņa plāksnītes vai gredzeni, kas, sitot vai kā
citādi kustinot instrumentu, sitas kopā. Dainās atrodam norādījumu par sudraba
trīdeksni:
Sit, bāba, baubenu
Ar bērna kā]u,
Kam virs nepirka
Sudraba trīdeksni.
LO 21056
Kaut gan sudrabs dainās ir iernīļots epitets, ir iespējams, ka šo svarīgo
ceremoniju piederumu agrāk kala ari no sudraba, vai vismaz piekāra sudraba
lapiņas.
Kādam trīdekšņa paveidam augšgalā piestiprināta važiņa ar dzelzs bumbiņu
galā, ar kuru ir situši pa sienām un vērcaļķlern.
Čakans ir veidots kā dzelzs ārnuriņš, kam pie kāta piestiprinātos gredzenos
savērtas vara, misina vai bronzas lapinas.
, ,
III-V
Visu kāta grabek!u lietošana ir rituāli stingri noteikta: tie ir saistīti galvenokārt ar
kāzu ieražu, tātad ar senu auglības kulta rituālu. Egle, kā zināms, tiek
priekšstatīta kā dzīvības un auglības spēka nesēja, no šejienes tad ari izriet tās
lielā loma kāzās.
Par kāta grabek!u tradīcijuas senumu un noturību netieši liecina to stingrā
saistība ar spēlētāja dzimumu: eglīti, puškaiti un trīdeksni lieto tikai sievietes,
čakanu - tikai vīrieši.
Kāta qrabekļu izmantošana kāzu ieražās saistīta ar tā sauktajām teicamajām
dziesmām. Instrumentu tur rokā teicējas (priekšdziedātājas) un, dziedot
dziesmu, sit ar kātu pa galdu, turklāt jāsit tik stipri, lai galdam atlec šķēpeles:
Dej, eglīte, lec, eglīte,
Tautu galda galiņā!
78