Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemālisks mūzikas instrumentu apskats
koka govju zvaniem, tikai bez mēlītēm. Silītēm auqšdaļa ir pagarināta virzineā
uz malām tā, lai šos pagarinājumus jeb "ausis" varētu ievietot lielā rārnī
izveidotās rievās. Silītes izkārtotas divās rindās un veido hromatisku skaņu
rindu oktāvas apjomā.
Zvanu ieskandināšanai izmanto divas koka nūjiņas ar koka bumbuļiern galā.
VI
19. gadsimta beigās koka zvani izmantoti lauku kapelās Augšzemē.
KĀTA GRABEKĻI (112.112)
Eglīte (Ērgli, Bigauņciems, Annasmuiža, Paltmale V; Blidene, Ūziņi, Brukna,
Bārbele Z; Striki, Jaunmuiža, Zentene, Kabile, Kandava, Kursiši, Sātini, Alsunga
, ,
K). Nosaukums norāda uz instrumenta izgatavošanas materiālu.
Puškaitis, puškainis. Ir vērts norādit uz ši nosaukuma saistibu ar senprūšu
dievību Puškaiti, kas gan prasa plašāku analīzi.
Ērkulis (Nigrande, Dundaga, Aizpute, Nica, Bārta, Rucava K; Mazsalaca V).
Nosaukums cēlies no zviedru dialektisma erku/"nūja ar pušķi".
Puķite (Krote K), kāzu puķe, kāzu roze.
Trideksnis (Mazzalve Z; Ikšķile V; Embūte K), šāds nosaukums minēts ari
Ulmaņa vārdnicā, tridēkslis (Alsunga K), tridēksnis, stridēkslis, trizdeksnis,
strizdeklis, strīzdiķis (Brukna Z), ztrīzdiķis, trideksnis, tridēksnis (Nīca K),
trijdeksnis (Naudīte Z). Minēto nosaukumu lielākā dala ir ar sakni trīd-. Strīd-,
trīzd- un strīzd- ir radušies asimilācijas rezultātā. Šai saknei atbilstošais
darbības vārds ir "trīdēt" - dancim lidzdziedāt. Salidzināt ar sanskr. tridha (cēlies
no tard "sist, dauzīt, skaldīt").
75