Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Sislemālisks mūzikas instrumentu apskats
(Smiltene V), klaburis (Kandava K), klapis, klapētavas, klapatas (Mazsalaca V),
klangas (Lizums V), talakans (Nautrāni, Zaļrnuiža L), briesmu dēlis (ZIēkas K).
Lielākā nosaukumu dala ir attīstījusies no skanes klab-. Atbilstošajam darbības
vārdam "klabēt" ir analogs lietuviešu klabeti, bet darbības vārdam "klabatāt" -
polu klobota č.
II
Instruments veidots kā skanīga koka. (kļavas, oša) plāksne. Tās auqšdaļā izurbti
divi caurumi, caur kuriem izvērta aukla, tādējādi [auiot klabatu piekārt pie īpaša
statņa ar šķērskoku vai kur citur. Turpat auklās varēja būt iekārti viens vai divi
koka āmuri. Ja instrumentu vajadzēja pārnēsāt, tad to spēlētājs pakāra sev
kaklā.
III
Spēlētājs sit pa klabatu ar vienu vai abiem āmuriem.
IV
1942. gadā Kalētos etnogrāfiskā ekspedīcija pierakstījusi klabatas signālu. Šajā
notācijā ir skaidrs signāla ritmiskais veidojums, bet bez paskaidrojuma grūti
izprotams, kāpēc atzīmēti divi dažāda augstuma toni, Protams, sitot pa
neregulāras formas koka dēlīša dažādām vietām, toņa augstumu iespējams
zināmās robežās mainīt, un varbūt tieši uz šādu situāciju norāda
iepriekšminētais nošu piemērs.
V
Klabata visbiežāk lietota kā signālinstruments. Tās viens uzdevums bija sasaukt
ganus vai tīrumā strādājošos mājas [audis uz maltīti, bet cits - pavēstīt
kairniņiern par kādu nelaimi, parasti par ugunsgrēku. Klabatas lietojuši
piequļnieki, ar tām apstaigādami zirgus, lai zagli nezog. Klabatu jeb klaburi
69