Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
"ādas zvani". Līdz pat 17. gadsimta beigām katla bungas jeb paupenes kopā ar
taurēm ir karaspēku instruments (Sachs 1930:86-88), nereti abi paupeņu katli
ar ādas siksnām nostiprināti zirga vai bungu nesēja mugurā. 15. gadsimtā un
vēlāk deju mūzikas instrumenti pilsētās ir stabule un bungas, toties laukos tiek
spēlētas somas stabules (Sachs 1930: 102). Tieši tāda instrumentālās
muzicēšanas situācija fiksēta ari Rusova hronikā.
Somas stabules Vācijā visvairāk saistītas ar ganiem, tomēr viduslaikos tās
lietotas zemnieku dejām, karaspēkā un firstu galmos. Vācu autora A. Bartela
1499. gadā publicētajā darbā "Der Bauer" ir gravīra "Zemnieki svin ražas
svētkus", un tajā redzami trīs muzikanti - somas stabuļu, rata liras un kāda
šalmejas tipa instrumenta spēlētā.ji (Latvijas Vēstures muzejs, Fotonegatīvu
fonds Nr. 57776). 1555. gadā Romā publicētajā O. Magnusa darbā "Historia om
de nordiska folken" redzamas dejas, kurām pavadījumu spēlē dūdinieks un
lautas spēlmanis (Allmo 1990:384). Somas stabules, rata lira, lauta un vairāki
citi mūzikas instrumenti ir redzami kādā gravīrā 1683. gadā Rīgā publicētajā
čehu pedagoga J. A. Komēnija grāmatā "Orbis sensualium pictus ... "; zināms,
ka šī darba oriģināls ir pabeigts Vācijā 1658. gadā (Allmo, Winter 1985: 178).
Tādējādi S. Minstera "Kosmogrāfijā" publicēto gravīru ar somas stabuļu, rata
liras un lautas spēlmaņiem var skatīt noteiktā kopsakarā ar citu Eiropas zemju
populārās vai deju mūzikas stiliem 15.-16. (17.?) gadsimtā.
Nākošo gadsimtu (no 17. gadsimta lidz 19. gadsimta vidum) avoti par mūzikas
instrumentiem un instrumentālās mūzikas norisēm Latvijas teritorijā sniedz
krietni vien bagātīgāku un daudzveidīgāku informāciju. Vārdnīcās un garīgo
tekstu tulkojumos pieminēto instrumentu nosaukumu skaits tuvojas četriem
desmitiem. Dažiem instrumentiem minēti to dalu nosaukumi. Līdzās
,
terminoloģijai atrodami vairāki norādījumi par instrumentu uzbūvi, konstrukcijas
īpatnībām, spēlēšanas veidu. Nozīmīgas ir dažāda veida liecības par
instrumentu lietošanas nolūku, šajā sakarā īpaši būtu jāmin G. Manceļa
frazeoloģijas materiāli, kuros atrodamas ziņas par mūzikas instrumentu un
61