Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Create successful ePaper yourself
Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.
KOPSA VILKUMS<br />
Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija<br />
Ordena laiku vēsturiskie dokumenti, lai gan nepievēršas mūzikas instrumentiem<br />
,<br />
tieši, tomēr sniedz senākās un tādēļ vēr1īgas ziņas par šo kultūras jomu.<br />
Vērtējot senākās hronikas, ir atzīmējama zināma tendenciozitāte kopējā ievirzē,<br />
tomēr atsevišķas detaļas, tostarp ari tās, kas saistās ar mūzikas instrumentu<br />
lietošanu, ir raksturotas reālistiski un diezgan precīzi.<br />
Par zvanu pirmdzimteni uzskatāma liela dala ĀZijas; diezgan sen un dažādos<br />
veidos tie ieviesušies Eiropā. Zvani bijuši diezgan izplatīti Krievijā, kur to<br />
ienākšanu veicināja kara ceļl gar Melnās jūras piekrasti pa Austrumeiropas<br />
cietzemi zierneļu virzienā. Jau 6. gadsimtā baznicu zvani izplatījušies Itālijā,<br />
Francijā un Skotijā un no turienes ari citās Eiropas zemēs, tostarp 11. gadsimta<br />
beigās un 12. gadsimtā ari Vācijā (Sachs 1930:38). Zīmigi, ka <strong>Latvijas</strong> teritorijā<br />
pirmie zināmie zvani ir Jersikā, kas 13. gadsimta sākumā bija pareizticiqa, un<br />
tur šo zvanu tradīcija saistīta ar Krieviju. Ar tradīciju, kas nākusi no<br />
Rietumeiropas, būtu saistāmi zvani Rigas un citu pilsētu katoļu baznīcās;<br />
tādējādi Livonijā abas šis tradicijas saskārās un mijiedarbojās.<br />
Viduslaiku Vācijā un citās Eiropas zemēs loti izplatīta bija stabules un bungu<br />
vai mazo bungu (tamburīna) kombinācija. 13. gadsimta sākuma dokumentos<br />
minēti prasmīgi stabulnieki un bundzinieki (Sachs 1930:99). Droši vien, Iīdzīgas<br />
stabules un bungas minētas Indriķa hronikā.<br />
Viduslaiku Eiropā vairs nebija tik attīstītas metāla taures kā antīkajos laikos. Ir<br />
zināma vienīgi kara taure (Her-horn jeb Wīc-horn) - instruments gandriz cilvēka<br />
augumā, ar spēcigu, bet viduvēju skaņu -, kā ari no govs vai zvēru ragiem<br />
gatavoti signālragi (Sachs 1930:254-255). Škiet, ka tieši par tādu kara tauri<br />
varētu vēstīt "Atskanu hronika",<br />
,<br />
Interesantas atbilstlbas ar Eiropas pilsētu un lauku mūzikas dzīvi konstatējamas<br />
Rusova "Livonijas hronikā" aprakstitajām muzicēšanas situācijām. Katla<br />
bungas Eiropā plašāk izplatās tikai ap 15. gadsimta vidu. Tās lieto kā<br />
signālinstrumentu baznicu torņos, un ar šo faktu labi saskan Rusova minētie<br />
60