Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

KOPSA VILKUMS
Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
Ordena laiku vēsturiskie dokumenti, lai gan nepievēršas mūzikas instrumentiem
,
tieši, tomēr sniedz senākās un tādēļ vēr1īgas ziņas par šo kultūras jomu.
Vērtējot senākās hronikas, ir atzīmējama zināma tendenciozitāte kopējā ievirzē,
tomēr atsevišķas detaļas, tostarp ari tās, kas saistās ar mūzikas instrumentu
lietošanu, ir raksturotas reālistiski un diezgan precīzi.
Par zvanu pirmdzimteni uzskatāma liela dala ĀZijas; diezgan sen un dažādos
veidos tie ieviesušies Eiropā. Zvani bijuši diezgan izplatīti Krievijā, kur to
ienākšanu veicināja kara ceļl gar Melnās jūras piekrasti pa Austrumeiropas
cietzemi zierneļu virzienā. Jau 6. gadsimtā baznicu zvani izplatījušies Itālijā,
Francijā un Skotijā un no turienes ari citās Eiropas zemēs, tostarp 11. gadsimta
beigās un 12. gadsimtā ari Vācijā (Sachs 1930:38). Zīmigi, ka Latvijas teritorijā
pirmie zināmie zvani ir Jersikā, kas 13. gadsimta sākumā bija pareizticiqa, un
tur šo zvanu tradīcija saistīta ar Krieviju. Ar tradīciju, kas nākusi no
Rietumeiropas, būtu saistāmi zvani Rigas un citu pilsētu katoļu baznīcās;
tādējādi Livonijā abas šis tradicijas saskārās un mijiedarbojās.
Viduslaiku Vācijā un citās Eiropas zemēs loti izplatīta bija stabules un bungu
vai mazo bungu (tamburīna) kombinācija. 13. gadsimta sākuma dokumentos
minēti prasmīgi stabulnieki un bundzinieki (Sachs 1930:99). Droši vien, Iīdzīgas
stabules un bungas minētas Indriķa hronikā.
Viduslaiku Eiropā vairs nebija tik attīstītas metāla taures kā antīkajos laikos. Ir
zināma vienīgi kara taure (Her-horn jeb Wīc-horn) - instruments gandriz cilvēka
augumā, ar spēcigu, bet viduvēju skaņu -, kā ari no govs vai zvēru ragiem
gatavoti signālragi (Sachs 1930:254-255). Škiet, ka tieši par tādu kara tauri
varētu vēstīt "Atskanu hronika",
,
Interesantas atbilstlbas ar Eiropas pilsētu un lauku mūzikas dzīvi konstatējamas
Rusova "Livonijas hronikā" aprakstitajām muzicēšanas situācijām. Katla
bungas Eiropā plašāk izplatās tikai ap 15. gadsimta vidu. Tās lieto kā
signālinstrumentu baznicu torņos, un ar šo faktu labi saskan Rusova minētie
60