20.06.2013 Views

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

SHOW MORE
SHOW LESS

Create successful ePaper yourself

Turn your PDF publications into a flip-book with our unique Google optimized e-Paper software.

KOPSA VILKUMS<br />

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija<br />

Ordena laiku vēsturiskie dokumenti, lai gan nepievēršas mūzikas instrumentiem<br />

,<br />

tieši, tomēr sniedz senākās un tādēļ vēr1īgas ziņas par šo kultūras jomu.<br />

Vērtējot senākās hronikas, ir atzīmējama zināma tendenciozitāte kopējā ievirzē,<br />

tomēr atsevišķas detaļas, tostarp ari tās, kas saistās ar mūzikas instrumentu<br />

lietošanu, ir raksturotas reālistiski un diezgan precīzi.<br />

Par zvanu pirmdzimteni uzskatāma liela dala ĀZijas; diezgan sen un dažādos<br />

veidos tie ieviesušies Eiropā. Zvani bijuši diezgan izplatīti Krievijā, kur to<br />

ienākšanu veicināja kara ceļl gar Melnās jūras piekrasti pa Austrumeiropas<br />

cietzemi zierneļu virzienā. Jau 6. gadsimtā baznicu zvani izplatījušies Itālijā,<br />

Francijā un Skotijā un no turienes ari citās Eiropas zemēs, tostarp 11. gadsimta<br />

beigās un 12. gadsimtā ari Vācijā (Sachs 1930:38). Zīmigi, ka <strong>Latvijas</strong> teritorijā<br />

pirmie zināmie zvani ir Jersikā, kas 13. gadsimta sākumā bija pareizticiqa, un<br />

tur šo zvanu tradīcija saistīta ar Krieviju. Ar tradīciju, kas nākusi no<br />

Rietumeiropas, būtu saistāmi zvani Rigas un citu pilsētu katoļu baznīcās;<br />

tādējādi Livonijā abas šis tradicijas saskārās un mijiedarbojās.<br />

Viduslaiku Vācijā un citās Eiropas zemēs loti izplatīta bija stabules un bungu<br />

vai mazo bungu (tamburīna) kombinācija. 13. gadsimta sākuma dokumentos<br />

minēti prasmīgi stabulnieki un bundzinieki (Sachs 1930:99). Droši vien, Iīdzīgas<br />

stabules un bungas minētas Indriķa hronikā.<br />

Viduslaiku Eiropā vairs nebija tik attīstītas metāla taures kā antīkajos laikos. Ir<br />

zināma vienīgi kara taure (Her-horn jeb Wīc-horn) - instruments gandriz cilvēka<br />

augumā, ar spēcigu, bet viduvēju skaņu -, kā ari no govs vai zvēru ragiem<br />

gatavoti signālragi (Sachs 1930:254-255). Škiet, ka tieši par tādu kara tauri<br />

varētu vēstīt "Atskanu hronika",<br />

,<br />

Interesantas atbilstlbas ar Eiropas pilsētu un lauku mūzikas dzīvi konstatējamas<br />

Rusova "Livonijas hronikā" aprakstitajām muzicēšanas situācijām. Katla<br />

bungas Eiropā plašāk izplatās tikai ap 15. gadsimta vidu. Tās lieto kā<br />

signālinstrumentu baznicu torņos, un ar šo faktu labi saskan Rusova minētie<br />

60

Hooray! Your file is uploaded and ready to be published.

Saved successfully!

Ooh no, something went wrong!