Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
instrumentu darinātājiem, spēlmaņiem un kopīgu muzicēšanu". Tur izvērtēts
vairāku instrumentu būves meistaru ieguldījums, minēti saistoši fakti no viņu
dzīves un darbības. Raksturojot spēlmaņu tradīciju, autore pievēršas gan tās
iesākumiem un attīstībai, gan situācijai 20. gadsimta otrajā pusē. Parādīta kroga
kā muzicēšanas vietas īpašā nozīme lauku dzīvē.
Darba beigās ir diezgan plaša bibliogrāfija un piezīmes.
ī. Priedītes darbu dzi]i un vispusīgi divos "Latvju mūzikas" laidienos ir izvērtējis
Kārlis Brambats (1987, 1988) - Vācijā dzivoļošs latviešu muzikologs un tostarp
ari organologs. Viņš sīki aplūko darba teorētiskos pamatus, un pirmkārt jau
tautas mūzikas instrumenta jēdziena definīcijas problēmas un instrumentu
klasi'fikācijas metodes. Sekojot ī. Priedītes grāmatas uzbūvei, K. Brambats tālāk
aplūko pašskaņus, pūšamos, sitamos un stigu instrumentus, kā ari komentē
darba pēdējo nodaļu "Par tautas instrumentu darinātājiem, spēlmaņiem un
kopīgu muzicēšanu". Faktiski K. Brambata publikācijas būtu uzlūkojama par
jaunu, nozīmīgu pētījumu latviešu organoloģijā. Veidota kā ī. Priedītes grāmatas
"Ko spēlēja sendienās" kritika, tā nemazina kritizējamā darba paliekošo nozīmi,
taisni otrādi, izce! tā informatīvo, apkopojošo vērtību.
ī. Priedīte pievēršas atsevišķiem etnogrāfijas jautājumiem pāris nākošajās
publikācijās (1984, 1985). Apzinot un apkopojot visu Latvijas muzeju krātuvēs
esošos tautas mūzikas instrumentus, tapuši divi katalogi: "Tautas mūzikas
instrumenti" (1988) un "Cītaras un meistari" (1993). Pirmajā ir atrodamas ziņas
par vairākiem simtiem pašskaņu, pūšamo, stigu un sitamo instrumentu.
Atsevišķā nodaļā apkopotas arheoloģiskās liecības. Otrajā katalogā ir
raksturotas apmēram simts cītaras un cītarkokles Latvijas Etnogrāfiskā
brīvdabas muzeja tautas instrumentu kolekcijā, komentāriem izmantojot ari
gandriz pustūkstoti informācijas vienību lielo krājumu zinātniskajā arhīvā.
Interesanti, ka šie katalogi ir tapuši gandriz gadsimtu pēc pirmā latviešu
mūzikas instrumentu kataloga (Katalogs 1896) un savā veidā liecina par
organogrāfijas noieto ceļu šai laikā.
59