Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte
You also want an ePaper? Increase the reach of your titles
YUMPU automatically turns print PDFs into web optimized ePapers that Google loves.
Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija<br />
padziļlnātu Baltijas kultūras reģiona vēsturiskā fona analīzi, viņa apskata<br />
instrumentu vietu Baltijas zemnieku sabiedribā, pievēršoties gan spēlētāja<br />
sabiedriskajam stāvoklim, gan instrumentu nozīmei tradicionālajā kultūrā. K.<br />
Jaremko veic plašu folkloras materiālu analīzi, īpaši izceļot svarīgākos motīvus,<br />
kas saistās ar kokļu tradīciju - Dieva kokļu, zelta kokļu, Orfeja, "dziedošo kaulu"<br />
motīvus, kokles rotājošos rakstus un to simbolisko nozimi. Darbā uzmanība<br />
pievērsta ari tēmām, kas lidz tam nav pietiekoši apzinātas un pētītas - mūzikas<br />
instrumenti Baltijas nacionālajās kustībās, kā ari instrumentu atdzimšana<br />
emigrācijā. Ir veikta ari kokļu un kankļu mūzikas žanriska klasifikācija un<br />
stilistiska analīze, raksturota baltiešu imigrantu mūzika Amerikā. Liela uzmanība<br />
pievērsta kokļu veida instrumentu izcelsmes jautājumam, instrumentu un to<br />
daļu nosaukumiem, gatavošanas materiālam, veidam, skanējuma tembram.<br />
Beigās dota plaša bibliogrāfija un diskogrāfija, folkloras, mūzikas un vizuālo<br />
materiālu norādes.<br />
Pētījumi 70. gadu 2. pusē un 80. gados<br />
Īrise Priedīte<br />
Pirmā Īrisas Priedītes organoloģiskā publikācija (1978) ir Etnogrāfiskā<br />
Brīvdabas muzeja reklāmizdevums, taču jau nākošais darbs - grāmata "Ko<br />
spēlēja sendienās" (1983) ir pirmā lielākā īpašl latviešu tautas mūzikas<br />
instrumentiem veltītā grāmata. Tajā pirmoreiz apkopota vispusīga informācija<br />
par atsevišķiem instrumentiem un to grupām. Autore secigi raksturo šādas<br />
instrumentu klases: pašskanošie skaņu riki, pūšamie, sitamie, stigu instrumenti.<br />
Sīkāka grupējuma veidošanas kritērijs ir vai nu morfoloģiska radniecība<br />
("Svilpes un svilpaunieki", "Ganu rags un dūkas", "Ragi un taures", "Spēles un<br />
dūdas", "Ģīgas, vienstidži un divstīdži") vai ari funkcionāla Iīdziba ("Bērztāss,<br />
spiegana un pēga", "Vijoles, citaras un cimboles"). Grāmatā ir gan jau publicēta<br />
informācija, gan ari jauni materiāli, galvenokārt no <strong>Latvijas</strong> Etnogrāfiskā<br />
brīvdabas muzeja fondiem. Visvairāk oriģinālo materiālu ir nodaļā "Par tautas<br />
58