Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
padziļlnātu Baltijas kultūras reģiona vēsturiskā fona analīzi, viņa apskata
instrumentu vietu Baltijas zemnieku sabiedribā, pievēršoties gan spēlētāja
sabiedriskajam stāvoklim, gan instrumentu nozīmei tradicionālajā kultūrā. K.
Jaremko veic plašu folkloras materiālu analīzi, īpaši izceļot svarīgākos motīvus,
kas saistās ar kokļu tradīciju - Dieva kokļu, zelta kokļu, Orfeja, "dziedošo kaulu"
motīvus, kokles rotājošos rakstus un to simbolisko nozimi. Darbā uzmanība
pievērsta ari tēmām, kas lidz tam nav pietiekoši apzinātas un pētītas - mūzikas
instrumenti Baltijas nacionālajās kustībās, kā ari instrumentu atdzimšana
emigrācijā. Ir veikta ari kokļu un kankļu mūzikas žanriska klasifikācija un
stilistiska analīze, raksturota baltiešu imigrantu mūzika Amerikā. Liela uzmanība
pievērsta kokļu veida instrumentu izcelsmes jautājumam, instrumentu un to
daļu nosaukumiem, gatavošanas materiālam, veidam, skanējuma tembram.
Beigās dota plaša bibliogrāfija un diskogrāfija, folkloras, mūzikas un vizuālo
materiālu norādes.
Pētījumi 70. gadu 2. pusē un 80. gados
Īrise Priedīte
Pirmā Īrisas Priedītes organoloģiskā publikācija (1978) ir Etnogrāfiskā
Brīvdabas muzeja reklāmizdevums, taču jau nākošais darbs - grāmata "Ko
spēlēja sendienās" (1983) ir pirmā lielākā īpašl latviešu tautas mūzikas
instrumentiem veltītā grāmata. Tajā pirmoreiz apkopota vispusīga informācija
par atsevišķiem instrumentiem un to grupām. Autore secigi raksturo šādas
instrumentu klases: pašskanošie skaņu riki, pūšamie, sitamie, stigu instrumenti.
Sīkāka grupējuma veidošanas kritērijs ir vai nu morfoloģiska radniecība
("Svilpes un svilpaunieki", "Ganu rags un dūkas", "Ragi un taures", "Spēles un
dūdas", "Ģīgas, vienstidži un divstīdži") vai ari funkcionāla Iīdziba ("Bērztāss,
spiegana un pēga", "Vijoles, citaras un cimboles"). Grāmatā ir gan jau publicēta
informācija, gan ari jauni materiāli, galvenokārt no Latvijas Etnogrāfiskā
brīvdabas muzeja fondiem. Visvairāk oriģinālo materiālu ir nodaļā "Par tautas
58