Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
nesaistīti un tos spēlē vienlaicīgi vairāki, katrs pūšot tikai vienā vai divos
stobriņos. Nevar pilnīgi tāpatot ģīgu ar zviedru mācītāja J. Dilnera 19. gadsimtā
konstruēto monohordu, kā to ir izdarījis J. Vītoliņš teikdams, ka "ģīga īstenībā ir
jau tālajā senatnē pazīstamais monohords" (1972:64). Rakstīdams, ka "kokles
skaņojums parasti ir diatoniskā skaņu rindā" (1972:65), J. Vītollņš pusē no
piedāvātajiem kokļu skaņojumu paraugiem ir atzīmējis subkvartu - toni kvartu
uz leju no diatoniskās skaņurindas zemākā toņa.
Pētījumi ASV
Stīvens Reinoldss
Baltijas instrumentārija jautājumiem divos rakstos pievērsies Oregonas
universitātes profesors S. Reinoldss. Savā rakstā par Baltijas psaltēriju (1973)
viņš pievēršas visai kokles veida instrumentu grupai, raksturo ergoloģisko tipu,
komentē ikonogrāfijas materiālus, aprakstus un pētījumus, diskutē dažas
terminoloģijas, cilmes, muzikālās prakses u. c. problēmas.
Otrā rakstā "Baltijas psaltērijs un Dievu un Velnu mūzikas instrumenti" (1983) S.
Reinoldss vairāk pievēršas simboliskajiem priekšstatiem, kas saistīti ar
dažādiem mūzikas instrumentiem. Analizēdams instrumentu pieminēšanas
semantiku gan senākajos avotos, gan folkloras materiālos, vinš secina, ka
viduslaikos ienākusī duālistiskās kosmogonijas tēma ietekmējusi uzskatus par
mūzikas instrumentiem. Sagaidāmās Dimezila trīstunkcionālās organizācijas
vietā S. Reinoldss atrod mūzikas riku duālismu: vispirms viņš runā par Dieva un
Velna instrumentiem, taču raksta tālākajā gaitā par iedalijurna raksturotājiem
kļūst apzīmējumi "augšup" un "lejup".
Kristine Jaremko
K. Jarernko mākslas maģistra disertācija (1980) ir viens no nozīmīgākajiem un
daudzpusīgākajiem darbiem par Baltijas koklēm. Darba metodoloģiskais
pamats ir kokļu tradīcijas aplūkošana kultūras kontekstā. Autore piedāvā
57