Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
mūzikas materiālu" IV burtnlcas, A. Bīlenšteina grāmatas par latviešu koka
celtnēm un darba rīkiem, J. Sproģa manuskripta "Senie mūzikas instrumenti un
darba un godu dziesmu melodijas Latvijā", E. Melnqaiļa krājumiem "Latviešu
dancis" un "Latviešu mūzikas folkloras materiālu" I sējuma. Izmantotas ari
latviešu pasakas un teikas, Indriķa Livonijas hronika, kā ari V. Urtāna pētijums.
J. Vītolinš mazliet pievēršas instrumentu lomai seno latviešu dzīvē, kā ari
,
senākajiem instrumentu - svilpju, stabuļu, dūceņu - atradumiem. Apskatidams
etnogrāfiskas ziņas par mūzikas instrumentiem, viņš tos sakārto šādā secībā:
idiofoni, membranofoni, aerofoni un hordofoni. J. Vitolina darbā sīkāk ir
,
raksturoti trideksnis ar tā paveidiem - eglīti, ēkuli, puigaini, puškaini -, klabatas,
rūcenis, vargas, bungas, sietiņš, stabule, svilpe, spiegana, pēga, pānflauta,
dūdas, čagans, āžrags, ganu rags, taure, spēle, dūda jeb pūš]a vijole, ģīga,
cimboles, kokles un, visbeidzot, vijole. Apraksts papildināts ar tridekšņa,
stabules, dūdu, āžraga un kokļu skaņdarbu piemēriem, kā ari ar kokļu
skaņojuma paraugiem. Ievietots Tērvetes pilskalna arheoloģiskajos izrakumos
atrastais zernqaļu stabulētāja attēls, divi no J. K. Broces "Monumente" ņemti
attēli ar dūdiniekiem, kā ari fotogrāfija, kurā redzama stabule, taure, dūdas,
āžrags, trideksnis un trīs piecstīgu kokles.
Kopumā šajā darbā maz jaunas informācijas un ir vairākas organoloģiska
rakstura neprecizitātes vai kļūdas. Tā J. Vitoliņš raksta, ka vargas spēlējot
pieliek pie zobiem un pietur ar lūpām; īstenībā vargas pietur ar pirkstiem un
lūpas nedaudz papleš, lai tās nepārcirstu ar vargu mēlīti. J. Vītoliņš nez kāpēc
atkārto jau A. Jurjāna izteikto domu, ka "bungas nav vairs tautā nekur
uzejamas" (1980:18), lai gan 20. gadsimta otrajā pusē bungas gatavotas
gandriz katrā lauku kapelā. A. Jurjāna piezīmi, ka sietinš esot "tāds pats kā
dienvidu tautām tamburīns", J. Vītolinš dzejiskt izvērš un raksta, ka sietinu
, ,
izmantojušas "sievietes dejas ritma pastiprināšanai" (1972:56). Nekorekts ir A.
Jurjāna aprakstītās pānflautas salīdzinājums ar lietuviešu skudučiem, jo starp
abiem instrumentiem ir būtiska atšķirība: pānflautas stobriņi ir stingri savienoti
vairāki kopā un tā spēlējama kā solo instruments, bet skuduču stobriņi ir
56