Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
orķestra grupas, kā ari atsevišķi modernizētie instrumenti - zvārgulis, trideksnis,
koka zvans.
Kopumā tomēr šo darbu nevar izmantot par ticamu organoloģiskās informācijas
avotu, tajā nav atsauču, norāžu, diezgan daudz ir kļūdainas, nepārbauditas vai
pat izfantazētas informācijas. Tā, piemēram, Atlantā aprakstīta stabules
spēlēšana, pavadot nabagus un bāreņus karā. Minēts ari, ka uz pēkša spēlējot
tautas dziesmas, dejas un instrumentālus gabalus, ka tautas muzikanti
ganuragam izņemot spiedzi un spēlējot to kā vaļē]o garenflautu, ka pagātnē
ganurags esot bijis tikpat plaši izplatīts instruments kā stabule un uz tā spēlējuši
dziesmas, dejas un instrumentālus skaņdarbus, ka senākām koklēm esot dzīslu
stigas, ka esot bijuši kokļu ansambli vai ansambli, kuros kokles spēlētas kopā
ar citiem instrumentiem, ka kāzas nav iedomājamas bez koklēm, ka uz pūšļa
vijoles spēlējuši nesarežģitas dziesmas, dejas un melodijas, ka sietiņu dejojot
spēlējušas sievietes, ka bungas ir sen izzudis instruments, ka vargas pārsvarā
spēlējuši Latvijā apmetušies čigāni vai ka tarkšķi izmantojuši deju un reizēm ari
dziesmu pavadijumam. Kā nepārbaudīta informācija būtu uzskatāmas ziņas par
somas stabuļu lietošanu Atlanta sagatavošanas laikā (20. gadsimta 2. pusē)
Liepājas un Alūksnes rajonos. Sastopami ari izdomājumi tīri krieviskā garā,
piemēram, ka tautas svētku "guljanie" laikā kokles siksnā pakārtas kaklā, vai ka
spēles visbiežāk spēlētas, sēžot uz savas mājas sliekšņa. Pārsteidzoši, ka šādā
specializētā darbā ieviesušās neprecizitātes, kuru novēršana būtu pa spēkam
ikvienam daudzmaz izglītotam organologam. Tā, piemēram, runājot par dabisko
virstoņu tauri, minēts, ka uz tās spēlējot instrumentālas melodijas, tautas dejas
un maršus. Cimbolēm esot 14 stigu un hromatiska skaņurinda apmēram 2
oktāvu apjomā.
Jēkabs Vītolinš
,
Kopā ar L. Krasinsku sarakstītajā darbā "Latviešu mūzikas vēsture, 1"J. Vītolinš ,
vienu apakšnodaļu ir veltijis latviešu tautas mūzikas intrumentiem (Vītoliņš
1972). Organoloģisko informāciju viņš ir smēlies no A. Jurjāna "Latvju tautas
55