Valdis Mukt'upavels - - DSpace - Latvijas Universitāte

Kārlis Brambats
Latviešu mūzikas instrumentu historiogrāfija
Jau kopš J. Straumes publikācijām organologi, raksturojot latviešu tautas
mūzikas instrumentus, mēdz atsaukties uz informāciju, kas par tiem atrodama
tautas dziesmās. Tomēr pirmā nopietnā tautas dziesmu kā organoloģiskās
informācijas avota analīze ir veikta tikai K. Brambata darbā "Die lettische
Volkspoesie in musikwissenschal1licher Sicht" (1969). Lai noskaidrotu pagājušo
laiku mūzikas dzīves ainas konstruēšanas iespējas, autors piemin dažus
svarīgus latviešu etnosa vēstures posmus, ieskicē folkloras vākšanu un
nozīmīgākos vākumus, raksturo tautas dzejas formālās iezīmes un
kultūrvēsturisko vērtibu, pievēršas hronoloģizācijas problēmai. Dainas par
mūzikas instrumentiem kopumā ir arhaiskās nekā dainas par dziedāšanu,
tomēr dati par mūzikas instrumentiem ir samērā trūcīgi un nedod tiešus
norādījumus par kādu noteiktu vēsturisku laikmetu. TāIākai analīzei K.
Brambats ir izvēlējies 440 dainu tekstus, kuros minēti mūzikas instrumenti vai to
spēlēšana. Līdzās statistiska rakstura informācijas apskatam autors tuvāk
pievērsies dažiem seniem idiofoniem, taurei, bungām, koklēm. īpašu uzmanību
izpelnījusies vara taure un vara bungas, kurus viņaprāt varētu nosaukt par
"vismīklainākajiem dainu instrumentiem".
(Par citiem K. Brambata darbiem (1987, 1988) skatīt pie ī. Priedītes.)
Vladislavs Urtāns
LIdz 1960. gadu beigām zināmos faktus par arheoloģiskajiem mūzikas
instrumentiem Latvijā ir apkopojis V. Urtāns (1970). Viņš ir aprakstījis 2 kaula
svilpes; viena, datēta ar m. ē. 1. g. 1.vidu, atrasta Daugmales pilskalnā, otra,
domājams no 6.-7. gs., atrasta Ķentes pilskalnā. Senākā no 8 zināmajām kaula
stabulēm attiecas uz neolītu vai vēlāku laiku un ir atrasta Lielā Ludzas ezera
krastā. Citas stabules atrastas seno latqaļu, sēļu un Iībiešu teritorijā lidz pat 13.
gs. Uz šo laiku attiecas ari stabules spēlētāja attēls uz krāsns māla apmetuma
13. gs. bronzas Iējēja miteklī Tērvetē. Atzīmēdams taures nosaukuma izcelsmi
un izplatību, V. Urtāns piemin Tērvetes pilskalnā atrasto kaula piemutni, kas
53